Paplašinātā meklēšana
Meklējam ala.
Atrasts vārdos (837):
- ala:1
- ala:2
- alaž:1
- bala:1
- bala:2
- bala:3
- Bala:1
- čala:1
- čala:2
- čala:3
- Čala:1
- fala:1
- Hala:1
- jala:1
- kala:1
- Lala:1
- mala:1
- mala:2
- Nala:1
- pala:1
- Pala:1
- alags:1
- alani:1
- alasi:1
- alasi:2
- alass:2
- alass:1
- alata:1
- alate:1
- alavi:1
- Abala:1
- Akala:1
- Arala:1
- asala:1
- Bjala:1
- Djala:1
- duala:1
- Duala:1
- Dvala:1
- Igala:1
- Imala:1
- itala:1
- Kaala:1
- koala:1
- Njala:1
- Orala:1
- balas:1
- čalas:1
- alains:1
- alanta:1
- alante:1
- alarms:1
- alasāt:1
- alatau:1
- alauda:1
- alauns:1
- alažīn:1
- alažiņ:1
- Abaala:1
- Āgkala:1
- Ahtala:1
- Aihala:1
- Aktala:1
- Alkala:1
- Anjala:1
- apkala:1
- apmala:1
- apsala:1
- āpšala:1
- Araala:1
- Ardala:1
- ārmala:1
- ārsala:1
- atbala:1
- atkala:1
- atmala:1
- atmala:2
- atsala:1
- atzala:1
- augala:1
- Ausala:1
- Bakala:1
- Behala:1
- bērala:1
- butala:1
- cetala:1
- čamala:1
- čavala:1
- čīkala:1
- čīkala:2
- čučala:1
- čūčala:1
- čūkala:1
- čumala:1
- čumala:2
- Damala:1
- dasala:1
- dātala:1
- dējala:1
- Dijala:1
- dūkala:1
- dumala:1
- dūmala:1
- Ērgala:1
- ežmala:1
- Gazala:1
- gūmala:1
- halala:1
- iekala:1
- iemala:1
- Iesala:1
- Imfala:1
- impala:1
- Impala:1
- Ipsala:1
- irbala:1
- izkala:1
- Jegala:1
- jokala:1
- jumala:1
- Jumala:1
- kabala:1
- kabala:2
- Kabala:1
- kamala:1
- Kasala:1
- kāsala:1
- Kavala:1
- Kerala:1
- kidala:1
- Kilala:1
- kocala:1
- Kohala:1
- Kopala:1
- Kovala:1
- Kupala:1
- Kušala:1
- Kūšala:1
- ķamala:1
- ķepala:1
- ķēvala:1
- ķikala:1
- ķīkala:1
- ķopala:1
- ķūtala:1
- Mačala:1
- Mahala:1
- makala:1
- Manala:1
- masala:1
- masala:2
- matala:1
- mētala:1
- mežala:1
- micala:1
- migala:1
- Mīhala:1
- Musala:1
- mūsala:1
- Nabala:1
- Nakala:1
- Natala:1
- Nikala:1
- Nivala:1
- nokala:1
- nomala:1
- nosala:1
- nūžala:1
- ņebala:1
- ņēgala:1
- ņuhala:1
- Onsala:1
- pakala:1
- pamala:1
- Alalau:1
- apalai:1
- balan-:1
- balani:1
- balans:1
- balata:1
- balate:1
- calata:1
- čalada:1
- čalata:1
- čalava:1
- čalaža:1
- Dalasa:1
- dalasi:1
- Dalata:1
- alaemon:1
- alalija:1
- alamaņi:1
- alanīns:1
- alantes:1
- alarmēt:1
- alarodi:1
- alatavs:1
- alavejs:1
- alavīti:1
- alazoni:1
- Adigala:1
- anomala:1
- atzvala:1
- Aussala:1
- bambala:1
- bārbala:1
- bārbala:2
- bārbala:3
- Bārbala:1
- basmala:1
- bezgala:1
- bezsala:1
- biktala:1
- bimbala:1
- brūnala:1
- caicala:1
- ceļmala:1
- cērmala:1
- ciemala:1
- cimbala:1
- Čambala:1
- Čatkala:1
- čaukala:1
- čaumala:1
- Čertala:1
- čirkala:1
- dandala:1
- dīķmala:1
- divgala:1
- drimala:1
- drīzala:1
- drumala:1
- drupala:1
- Enksala:1
- Erstala:1
- Ezerala:1
- Ežusala:1
- Farsala:1
- Funšala:1
- gaigala:1
- gārkala:1
- grabala:1
- grigala:1
- grigala:2
- habdala:1
- Haljala:1
- harmala:1
- haskala:1
- Hatgala:1
- humpala:1
- ielmala:1
- Išarala:1
- Jentala:1
- jūrmala:1
- Jūrmala:1
- kaibala:1
- Kaibala:1
- kaisala:1
- kambala:1
- kampala:1
- Kampala:1
- kamsala:1
- Kangala:1
- kapmala:1
- kāpmala:1
- kaukala:1
- kaukala:2
- Keljala:1
- Kendala:1
- kokmala:1
- kremala:1
- krepala:1
- krēpala:1
- krēpala:2
- krimala:1
- kritala:1
- kronala:1
- kuitala:1
- kuncala:1
- Kutiala:1
- kvēpala:1
- ķaumala:1
- ķilkala:1
- ķinkala:1
- Ķīpsala:1
- lapsala:1
- laukala:1
- licuala:1
- likuala:1
- lokmala:1
- lūkmala:1
- ļermala:1
- Magdala:1
- mainala:1
- Mālsala:1
- mandala:1
- Mandala:1
- Marcala:1
- marsala:1
- Marsala:1
- Māršala:1
- Māršala:2
- Mellala:1
- mežmala:1
- Mežmala:1
- miegala:1
- mustala:1
- naktala:1
- naudala:1
- neogala:1
- Ningala:1
- normala:1
- Normala:1
- ņerbala:1
- ņermala:1
- ņirgala:1
- Obatala:1
- ostmala:1
- paipala:1
- pārmala:1
- Abalaka:1
- apalači:1
- Apalači:1
- apalans:1
- balabas:1
- balaena:1
- Balahna:1
- balanda:1
- Balanda:1
- balande:1
- Balande:1
- balano-:1
- balanse:1
- balanss:1
- balanta:1
- balante:1
- balanti:1
- balanus:1
- balasts:1
- Balaški:1
- Balašķi:1
- balatne:1
- balavāt:1
- bēralas:1
- calaine:1
- calamus:1
- calamus:2
- calando:1
- calanka:1
- čačalas:1
- čaladīt:1
- čalatīt:1
- čalavāt:1
- čalavīt:1
- čalavot:1
- čalažāt:1
- dalabāt:1
- dalaist:1
- dalasīt:1
- dalasīt:2
- dalauzt:1
- aladiani:1
- alakrima:1
- alamanda:1
- alankāra:1
- alantojs:1
- alautuns:1
- Abavmala:1
- Agartala:1
- alkabala:1
- Alussala:1
- amigdala:1
- Arinsala:1
- Arjogala:1
- augšmala:1
- auzumala:1
- Bananala:1
- bārzbala:1
- Baužmala:1
- bērztala:1
- Betīgala:1
- Birstala:1
- birzmala:1
- birztala:1
- Birztala:1
- briedala:1
- burzdala:1
- burzgala:1
- catocala:1
- ceļamala:1
- cīpstala:1
- Cūkusala:1
- Četumala:1
- čīkstala:1
- čīpstala:1
- dārzmala:1
- daugmala:1
- Dehivala:1
- Dēļusala:1
- draugala:1
- drosmala:1
- drostala:1
- droztala:1
- drumsala:1
- drumzala:1
- drustala:1
- druvmala:1
- džandala:1
- Egļusala:1
- ezarmala:1
- ezermala:1
- Ezermala:1
- Ezersala:1
- Gaujmala:1
- gildhala:1
- gludsala:1
- Gobusala:1
- grandala:1
- grāvmala:1
- gultmala:1
- Hanibala:1
- Herstala:1
- iekšmala:1
- iznikala:1
- iznīkala:1
- Jāņusala:1
- kailsala:1
- Kalējala:1
- Kalevala:1
- kalnmala:1
- Karakala:1
- Karasala:1
- Karažala:1
- Kazusala:1
- klājmala:1
- Kojusala:1
- Kokarala:1
- Koridala:1
- krāsmala:1
- Kristala:1
- krūmmala:1
- krustala:1
- Kunajala:1
- kurmjala:1
- ķerstala:1
- ķilakala:1
- Laimjala:1
- laukmala:1
- leišmala:1
- Liberala:1
- Liepsala:1
- lietmala:1
- Linakala:1
- lizdmala:1
- lizgmala:1
- Mahatala:1
- margmala:1
- Meligala:1
- Metušala:1
- mežamala:1
- Mucusala:1
- Mustjala:1
- Nartkala:1
- Neftčala:1
- otricala:1
- Ozolsala:1
- paežmala:1
- pančkala:1
- Parikala:1
- Aizalajs:1
- Ambalavo:1
- Amgalana:1
- Analaska:1
- Antalaha:1
- apalains:1
- Atalande:1
- Atalante:1
- atskalas:1
- atzvalas:1
- balaboze:1
- Baladeva:1
- balagans:1
- balagāns:1
- Balagata:1
- Balakena:1
- Balakova:1
- balamute:1
- balamuts:1
- balanīts:1
- balankse:1
- balankss:1
- balansēt:1
- Balarāma:1
- Balarata:1
- Balasote:1
- Balašiha:1
- Balašova:1
- balataks:1
- Balatons:1
- bezmalas:1
- bimbalas:1
- buzgalas:1
- caladium:1
- calandra:1
- calathea:1
- ceļmalas:1
- Ceļmalas:1
- čalabāns:1
- čalaviņš:1
- čučalata:1
- Dalamana:1
- dalaulāt:1
- alabastrs:1
- alakalufi:1
- alantoīns:1
- alarmisms:1
- alarmists:1
- alastrims:1
- alaudidae:1
- Adatīgala:1
- Ailrojala:1
- Akmeņsala:1
- Alhankala:1
- Andalgala:1
- apakšmala:1
- apukšmala:1
- Arga-Sala:1
- audummala:1
- Baisogala:1
- Birkstala:1
- Boguhvala:1
- brukstala:1
- bucephala:1
- burgzdala:1
- celīnmala:1
- čaibstala:1
- čirkstala:1
- dārzamala:1
- debesmala:1
- dižupmala:1
- draiskala:1
- drimstala:1
- dropstala:1
- drumstala:1
- drupstala:1
- Dudursala:1
- dvarasala:1
- dzīpstala:1
- džendžala:1
- džindžala:1
- džīpstala:1
- gargabala:1
- grāvjmala:1
- Gruntsala:1
- Gvatemala:1
- Haleakala:1
- Hargisala:1
- Irbessala:1
- izniekala:1
- Kaktusala:1
- kalnamala:1
- kanālmala:1
- kanavmala:1
- Kangasala:1
- Kaņepsala:1
- kišambala:1
- Kļavusala:1
- krāsnmala:1
- krastmala:1
- kraujmala:1
- kraulmala:1
- krauļmala:1
- Krievmala:1
- krimstala:1
- lastigala:1
- lastīgala:1
- lazdigala:1
- lazdīgala:1
- lejasmala:1
- Liepusala:1
- Lucavsala:1
- Mahačkala:1
- Maišagala:1
- Medņusala:1
- mežīnmala:1
- Moricsala:1
- Mudunkala:1
- Ņeftečala:1
- Pantanala:1
- Ačafalaja:1
- afalandra:1
- Ainsalaha:1
- akvalangs:1
- amfalangi:1
- Analalava:1
- apkalačīt:1
- apkalains:1
- Argalanta:1
- arhalakse:1
- atsalaīst:1
- atzalains:1
- badalaiki:1
- bakalaurs:1
- balaklava:1
- Balakleja:1
- Balakļija:1
- balalaika:1
- Balalaiki:1
- balamutēt:1
- balamutis:1
- balandene:1
- balanģors:1
- balanksēt:1
- brizgalas:1
- brustalas:1
- brūzgalas:1
- burzbalas:1
- burzgalas:1
- calanoida:1
- cefalagra:1
- ceļalapas:1
- cīkstalas:1
- čaladriki:1
- čimstalas:1
- dalabināt:1
- dalailama:1
- Dalainors:1
- dalaistīt:1
- dalakstīt:1
- Agvanavala:1
- Andrejsala:1
- atskārbala:1
- Betpakdala:1
- Briežusala:1
- daugavmala:1
- Daugavmala:1
- Daugavsala:1
- Ereškigala:1
- Galjaarala:1
- Gaujasmala:1
- Impieriala:1
- jēlčaumala:1
- Kanaverala:1
- karpeļmala:1
- Keipkorala:1
- Kivivigala:1
- Klīversala:1
- krāsnsmala:1
- lagzdigala:1
- lagzdīgala:1
- lakstīgala:1
- Lakstīgala:1
- Liedesmala:1
- linceļmala:1
- Maiļupsala:1
- Mangaļsala:1
- Mārtiņsala:1
- Niedrumala:1
- afalangija:1
- agalaktija:1
- Ahalkalaki:1
- aizzalains:1
- apužpalags:1
- aspalasoms:1
- atkritalas:1
- Balabanova:1
- balaenidae:1
- Balakļeika:1
- Balamakabs:1
- balamuthia:1
- balamutība:1
- balamutīgs:1
- balandains:1
- balandaugi:1
- balandenes:1
- balandzupa:1
- balanocele:1
- balavāties:1
- balavnieks:1
- bārbalains:1
- bārbalaiņš:1
- brikstalas:1
- brukstalas:1
- brūkstalas:1
- calandrino:1
- cephalaria:1
- cymbalaria:1
- Čajiralana:1
- Čalankanoa:1
- čārbalains:1
- čurkstalas:1
- čurmalains:1
- čurmalaiņš:1
- Daladaungi:1
- dalauzties:1
- dalavīties:1
- dampalaiks:1
- darbalaiks:1
- darbalauks:1
- disbalanss:1
- alabasteris:1
- alakstnieki:1
- alaukstieši:1
- alaunakmens:1
- Aksakmarala:1
- Benimellala:1
- Dienvidsala:1
- Draudavsala:1
- Frantrojala:1
- ganībasmala:1
- grēkpastala:1
- griezummala:1
- Gudžranvala:1
- Iništrahala:1
- klačpastala:1
- Kundziņsala:1
- lielceļmala:1
- Ambalangoda:1
- Analaveluna:1
- Apalačikola:1
- apgabalaini:1
- apukšpalags:1
- balamutijas:1
- balandnieki:1
- balanopales:1
- balansēšana:1
- balansieris:1
- balantīdija:1
- balantīdijs:1
- balantidium:1
- balastieris:1
- balastķīlis:1
- balasttanka:1
- balasttanks:1
- balastviela:1
- brakalainis:1
- calandrella:1
- cefalalģija:1
- cīpstalains:1
- cīpstalaiņš:1
- dampjalaiks:1
- dratalainis:1
- alahestēzija:1
- alaklopēnija:1
- alantoģenēze:1
- Belsko-Bjala:1
- Glāznieksala:1
- Gvadalkanala:1
- kartupeļmala:1
- klačupastala:1
- nominālskala:1
- ordinālskala:1
- pachycephala:1
- paralēlskala:1
- aizalaisties:1
- aizalasīties:1
- aizalavīties:1
- akvalangisms:1
- akvalangists:1
- Anjalankoski:1
- apsalaisties:1
- asinssūkalas:1
- atčalavīties:1
- atsalaisties:1
- atsalaisties:2
- balaenoptera:1
- Balahaderīna:1
- balamutēties:1
- balamutīgums:1
- balanksēties:1
- balanksierēt:1
- balanopālija:1
- balanorāģija:1
- balantidiāze:1
- balantidioze:1
- Balatonfūzfā:1
- Balatonlelle:1
- beztalantīgs:1
- bodspastalas:1
- burzgalainis:1
- cefalantēras:1
- dalabināties:1
- dasalaisties:1
- dasalavīties:1
- disgalaktija:1
- alantoinūrija:1
- alantotoksīns:1
- bdellocephala:1
- echinocephala:1
- intervālskala:1
- acrostalagmus:1
- Agastjamalajs:1
- alveopalatāls:1
- Amadalavalasa:1
- apsalaizīties:1
- Atkaradžalara:1
- balanopostīts:1
- Balašaģarmata:1
- Balatonalmādi:1
- Balatonfireda:1
- Balatonkenese:1
- bodespastalas:1
- calamagrostis:1
- cephalanthera:1
- acanthocephala:1
- Anapolisrojala:1
- Abomeja-Kalavi:1
- Ambuhičalanana:1
- apsakalačīties:1
- atsagalasēties:1
- balanoplastika:1
- Balatonboglāra:1
- ciānkobalamīns:1
- Dalandzadagada:1
- dasalabināties:1
- antigalaktogogs:1
- antigalaktogons:1
- ārpusgalaktikas:1
- atkalatdzimšana:1
- atsalaidināties:1
- balaenopteridae:1
- balanoblenoreja:1
- balanohlamidīts:1
- Balatonfeldvāra:1
- conocephalaceae:1
- atkalapvienošana:1
- cefalalgiogramma:1
- cefalalģiogramma:1
- cerebrogalaktoze:1
- Adala-Šuhgelmeers:1
- Amarbadžasgalants:1
- atkalapvienošanās:1
- androgalaktozēmija:1
- balansapgaismojums:1
- bezplaušsalamandra:1
- alanīnaminotransferāze:1
- Dehivala-Mauntlavīnija:1
Atrasts vārdu savienojumos (84):
- Adamaiša ala
- Adamaita ala
- Adžantas alas
- Agtelekas ala
- Ala kalns
- Alī Sadra alas
- Altamiras ala
- Baltā Kalnaklauku ala
- Bezdelīgu klintis un alas
- Blusu ala
- Bruņa ala
- Bruņuzivju ala
- Buļu alas
- Cīruļu iezis un blusu ala
- Dagdas ala
- Dambja iezis un Bruņa ala
- Dambjupītes alas
- Dandekrola ala
- Dauģēnu klintis un alas
- Demēnovas alas
- Dubļainā Sikspārņu ala
- Dzelveskalna atsegums un alas
- Dzirnes ala
- Džuela ala
- Eņģeļu ala
- Garā Buļu ala
- Gobdziņu ala
- Govs ala
- Gudzonu ala
- Gūtmaņa ala
- Inčukalna Velna ala
- Jaunā Kalnaklauku ala
- Jeru alas
- Kājiņu ala
- Kalēja ala
- Kalnaklauku alas
- Kapovas ala
- Karlsbādes alas
- Kristāla salaktītu ala
- Krivčenskas salaktītu ala
- Kubeseles ala
- Ķūķu ala
- Kunguras ledus ala
- Kvēpenes ala
- Laņģu alas
- Laupītāju ala
- Lielā Buļu ala
- Lielā Laņģu ala
- Lielā Sikspārņu ala
- Liepas ala
- Liepmuižas ala
- Liepniekvalka alas
- Līgatnes mākslīgās alas
- Līgoņu ala
- maldības ala
- Mamuta ala
- Mazā Buļu ala
- Mazā Laņģu ala
- Patkula ala
- Pērļupes ala
- Pētera ala
- Postojnas ala
- Roču ala
- Rozulas ala
- Rūcekļa ala
- Sikspārņu alas
- Silmaču ieža alas
- Simtēnu ala
- Spiģu ala
- Spulgsūnas ala
- Štoltenhofu ala
- Svētavota ala
- Tantala ala
- Vaidavas ala
- Vējiņu alas un Elles bedres
- Vella ala
- Vidējā Laņģu ala
- Vidējā sikspārņu ala
- Vīksnu alas
- Viktora ala
- Vinta ala
- Zanderu dolomīta alas
- Zīļu ala
- Zvejnieku ala
Atrasts skaidrojumos (9998):
- konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
- lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
- non sequitur _burtiski_ "neizriet"; slēdziens, kura galaspriedums loģiski neizriet no premisām.
- bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- plaudite "Applaudējiet!" - romiešu aktieru gala vārds.
- atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
- Mamutu nacionālais parks "Mamutu alas", atrodas Kentuki štatā, ASV, izveidots 141. g., platība - 213,8 km^2^.
- trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra.
- čauls (Olas) čaumala.
- Riga-Strand (Rīgas) Jūrmala.
- lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Mazā Klīversala 17. gs. no uzsērējumiem līdzās Klīversalai radusies neliela sala.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- lasts 60 pūru auzu vai iesala.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
- AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi).
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m.
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju.
- Matkules Velnala Abavas Velnala.
- Melderu Velnala Abavas Velnala.
- malaceae Ābeļu dzimta (ko dažkārt izdala no rožu dzimtas).
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
- absolūtā nulle absolūtās temperatūras skalas sākumpunkts; temperatūra, kurā atomu un molekulu enerģija ir minimāla, atbilst -273,15 °C.
- Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā.
- miežagrauds Acs plakstiņa malas vai tauku dziedzera iekaisums.
- pastalāda Āda, no kuras gatavo pastalas; juhtāda.
- Adamaiša ala Adamaita ala.
- irka Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas.
- irks Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas.
- Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- sviķele Adījuma (zeķes, cimda) mala, vīle, sviķelis.
- uzvalaiži Adītu zeķu un cimdu augšējā mala.
- Ammasalika administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grenlandē līdz 2009. g., aizņēma salas dienvidaustrumu daļu līdz Kanerlusuaka līcim.
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
- ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala.
- Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa.
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam.
- Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala.
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam.
- Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā.
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam.
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
- Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam.
- Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā.
- Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris.
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
- AKTH Adrenokortikotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva.
- visceroreceptors Aferentā nerva galaorgāns, kas uztver kairinājumus no iekšējiem orgāniem.
- transfikss Afikss, kurš sadala sakni un kuru pašu sadala sakne.
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
- bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
- bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi.
- aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- valainieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji.
- Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- bakfišs Agrāk studentu valodā bakalaura palama.
- denāro Agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara.
- Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā.
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
- Agteleka Agtelekas ala.
- Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata.
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
- acartia Airkājvēžu kārtas kalanoīdu apakškārtas ģints.
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
- āžome Aiz jūrmalas kāpām izraktas, nolīdzinātas ielejas, kur stādīja kartupeļus.
- Aizalajs Aizalaja grēda.
- palēvene Aizaugusi krastmala.
- aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.).
- aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.).
- aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu).
- ozosalēnieši Aizkrauklles novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji.
- aizlabot Aizlāpīt, salabot aizlāpot.
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā.
- barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes.
- hormonaizstājējterapija Aizstājoša hormonterapija, ko izmanto, ja kāds endokrīnais dziedzeris neizdala attiecīgo hormonu.
- kutka Aizvainojoša palama stīvai, slimai būtnei.
- gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem.
- Atona Ajonora - pussala Grieķijas ziemeļaustrumos.
- maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
- gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
- skripi Akciju sabiedrības izdotas īstermiņa obligācijas, ko sabiedrība izdala akcionāriem dividendes vietā.
- Aklais ezers Aklis, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē.
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā.
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
- konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- Chenopodium aristatum akotainā balanda.
- axyris Aksires - balandu dzimtas ģints.
- švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
- švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs.
- komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam); lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
- Seiferta galaktika aktīvā galaktika, kuras centrā ir mazs, spožs kodols un tā spektrā intensīvas emisijas līnijas.
- nostaigāt Aktīvi veikt līdz galam (dzīves, darba u. tml. gaitas).
- mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums.
- miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- Pāvilostas Lielais akmens Āķagala Lielais akmens.
- suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas).
- Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne.
- Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km.
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši.
- Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā.
- Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam).
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
- Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots.
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri.
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis.
- Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots.
- Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos.
- Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m.
- Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m.
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m.
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
- Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m.
- Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi.
- caureju rosinošā alamanda alamandu suga ("Allamanda charactica"), ko dēvē arī pa zelta trompeti.
- Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti.
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos.
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta.
- hariuss alata ("Thymallus thymallus").
- Thymallus thymallus alata.
- glazē āda alauna smalkāda.
- Calathea albertii Alberta kalateja.
- Alsasva Alčasu - pilsēta Spānijā, Navarras autonomā apgabala rietumos, tās nosaukums spāņu valodā (_Alsasua_).
- aušāt Ālēties, trakot, palaidņoties.
- harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās.
- porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
- Alminas rags Alminas pussalas tālākais izvirzījums Alvoranas jūrā.
- Alorstara Alorsetara - pilsēta Malaizijā.
- Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
- balandnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Balande" iedzīvotāji.
- tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda).
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
- pūrinīca alus muca, kurā var saliet visu viena iesala pūra darījumu.
- džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
- Malabaras krasts aluviāla zemiene Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē, Indijā, uz dienvidiem no Panadži ostas, platums — līdz 80 km.
- malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts.
- syncephalastraceae Aļģsēņu grupa, ko dažkārt izdala no piptocefalu dzimtas.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
- Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru.
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
- indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās.
- galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
- Famagusta Ammohosta - pilsēta Kipras salas austrumos.
- Ammohosta Ammohostas līcis - atrodas Kipras salas austrumos.
- gastroezofagostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un barības vadu barības vada apakšējā gala sašaurināšanās gadījumos.
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
- homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija.
- tommijs Angļu kareivja palama.
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Greiema Zeme Antarktīdas pussalas ziemeļu daļa ("Graham Land"), līdz 1961. g. — visas pussalas nosaukums.
- conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums.
- hirudīns Antikoagulants, ko izdala medicīniskās dēles.
- D'Antrkasto salas Antrekasta salas Zālamana jūrā.
- prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas.
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
- apakšmala Apakšējā mala.
- lejasmala Apakšējā mala.
- pamale Apakšējā mala.
- apukšmala Apakšmala.
- apukšpalags Apakšpalags.
- kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas.
- Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas.
- Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains").
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas.
- Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato.
- tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- Apaļais ezers Apaļās Salas ezers Lazdonas pagastā.
- resnie kokmateriāli apaļie kokmateriāli, kuru tievgala caurmērs ir lielāks par 25 cm.
- pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri.
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai.
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā.
- koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām.
- limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae".
- rādītājaparāts Aparāts, kam ir skala ar rādītāju.
- laistīšanas (lietēšanas) aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
- laistīšanas aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
- laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi.
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
- iesala mente apdarināts koks iesala maisīšanai.
- Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
- Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē.
- Andrača apdzīvota vieta (_Andratx_), Baleāru Salu Maļorkas salas rietumos.
- Aksvata apdzīvota vieta (_Aqswat_), Ziemeļkazahstānas apgabala rietumos.
- Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
- Liepupe Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs.
- Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas.
- Nagļi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs.
- Vecružina Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Svētciems apdzīvota vieta (lielciems) Salacgrīvas pagastā.
- Acone Apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2.
- Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas.
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
- Līkumciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Mārupes novada Salas pagastā.
- Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Ādmināni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Salaspils Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Avotkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Salacgrīvas pagastā.
- Remesi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Ezerlīči Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Kaģi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Parkmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
- Tīši apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
- Unguri apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
- Jaunzāģeri Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Lībieškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Silavas Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Pūgaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Garanči Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Gribuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Meirāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Pudinova Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Puisāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Šaurītes Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Vējpļavas Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Mortišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Karnopoles Bikaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Antonopole Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Baļucki Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Belobabina Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Jekimovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Karnopole Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Krasutina Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Odumāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Ostrovski Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zahariha Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Ciukori apdzīvota vieta (mazciems) Sakstagala pagastā.
- Kotlopi apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
- Lauvas apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
- Šķīsterciems apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
- Uņģeni apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
- Vitrupe apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
- Plītes Apdzīvota vieta (mazciems) Salas novada Sēlpils pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Bunči Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Piķurgas Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Mežstūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils pagastā.
- Marģitava apdzīvota vieta (mazciems) Upmalas pagastā.
- Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Blāķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Blanka Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Zāģeri apdzīvota vieta (pamesta viensēta) Ogresgala pagastā.
- Kergesāre apdzīvota vieta (pilsētciemats) Igaunijā, Hījumā salas ziemeļu daļā.
- Podosinovka apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaigalavas pagastā.
- Svētiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaigalavas pagastā.
- Biķernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Siliņu stacija apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Zaķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Bogmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Varkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā; Vārkaļi.
- Pavasari apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Pērnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Silmalas apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Sīpolciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Ārnīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Ašenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Bušines apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Divkle apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Egļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Kazēri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Kļavinski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Pogas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Rusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Andriveņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Baganišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Bojāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Dambīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Drobas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Cīmotas Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Strūžānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Strūžānu Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Apšinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Atlaka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Briežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Čakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Cīmota Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Dērvaniene Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Dūliņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Dziļāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Karitoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Kozori Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Krēsle Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Kučkauški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Kuderi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Liepusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Loči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Putni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Ruskuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Sauleskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Staudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Stribas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Susekļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Vilnauce Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Žogotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Žogotkakts Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Azara Bodži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Lejas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kolna Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Jaunā Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Lielā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Mazā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Aļhovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Apari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Bolbiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Bondarevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Boriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Cerkovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Deičmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Dzerkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Garanči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Gurilišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kauliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Keidāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Komulteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kraupeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kudļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kukuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kurtiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Laizāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Lakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Lukna Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Mežalovnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Mežasorgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Mihejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Odotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Pedeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Pertnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Pilveļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Pivteļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Rjabki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Silinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Skangaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Skromelišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Spočinoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Stirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Studeni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Subinaite Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Uļjanova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Žabrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Meža Juri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Teiruma Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Trūpu Zamoži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Losu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Meža Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Agejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Beloglazovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Bikaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Bodrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Burlakovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Čulki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Danilovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Deneliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Dzeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Feklistovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Gasuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Groveriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Gruzdeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Gušči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Hatki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Ignatovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Indričāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Jaskina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Jaunružina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Kļonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Kurteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Kvasovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Lisovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Losa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Māmulnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Paramonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Paški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Patrejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Putni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Rubāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Sopri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Špēļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Sprinda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Šutovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Tarakanovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zabolotje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zaikovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zakutajevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zemski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zuji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Sakstagala pagastā.
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Sakstagala pagastā.
- Retsepi Apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas novada Ainažu pagastā.
- Kuiķule apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas pagastā.
- Lāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas pagastā.
- Zonepe apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas pagastā.
- Bisenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Salas novada Sēlpils pagastā.
- Annuška Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Ķeizarsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Lebenieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Pikalne Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Rumbenieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Stopiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā 1 km no Stopiņu pagasta robežas pie Sauriešiem.
- Silabrieži apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā.
- Trūpu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā.
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā.
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā pie Vārkavas pagasta robežas.
- Berezovka apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Bratiški apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Broduži apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Brokovski apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Čukuri apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Krīvore apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Ksaverinova apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Lauski apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Lielkursīši apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Mačāni apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Mazkursīši apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Melnā Zeme apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Mazie Kūrsīši apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Šķiļteri apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Svaļbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Timenova apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Vilkopa apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Zablūdnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Zaļesje apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Zosini apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Vepri Apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas novada Upmalas pagastā.
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā pie Upmalas pagasta robežas.
- Dolomīts apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Indrāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Putnukalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Kūdra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Urdziņa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Druviņas Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Lašupes Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Mežmalas Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Ogre Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Pauļuki Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Kooperators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogresgala pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogresgala pagastā.
- Lakstīgalas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, mazciema "Bajāri" daļa.
- Avoti Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, saplūst ar vasarnīcu ciematu "Tēraudi".
- Getliņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa.
- Rūķīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa.
- Dole apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Jaksti Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Mežezeri Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Rūķi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Tēraudi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Cekule Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, mazciema "Bunči" daļa.
- Upeslīči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, skrajciema "Pikalne" daļa.
- Salenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Jaksti" daļa.
- Mežmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā.
- Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja.
- Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos.
- Sudrabkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai.
- Ošāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
- Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Gātciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Straupciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Ciemupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Gornica Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs.
- Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
- Strūžāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Ciskādi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kruki Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Prezma Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Pustinka Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Štikāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Tiskādi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Čornaja Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs.
- Vecsalaca apdzīvota vieta (vidējciems) Salacgrīvas pagastā 3 km no Salacgrīvas pilsētas.
- Korģene apdzīvota vieta (vidējciems) Salacgrīvas pagastā.
- Saurieši apdzīvota vieta (vidējciems) Salaspils pagastā.
- Tilderi apdzīvota vieta (vidējciems) Salaspils pagastā.
- Rogoviki apdzīvota vieta (vidējciems) Silmalas pagastā.
- Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Upmalas pagastā.
- Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ramata Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 65 km no Valmieras un 12 km no Mazsalacas, pagasta centrs.
- Priedāji apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
- Kraujas apdzīvota vieta (viensēta) Salacgrīvas pagastā.
- Oltūži apdzīvota vieta (viensētu grupa) Limbažu novada Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā.
- Ailendhārbora apdzīvota vieta Angiljā, Angiljas salas ziemeļu piekrastē.
- Akīoka apdzīvota vieta ASV (_Akhiok_), Aļaskas štata dienvidu daļā, Aļaskas līča Kodiakas salas dienvidu piekrastē.
- Alačua apdzīvota vieta ASV (_Alachua_), Floridas pussalas ziemeļos.
- Aleknagika apdzīvota vieta ASV (_Aleknagik_), Aļaskas pussalas dienvidrietumu daļā.
- Aleneva apdzīvota vieta ASV (_Aleneva_), Aļaskas štatā, Aļaskas līča Afognakas salas dienvidos.
- Alakanaka apdzīvota vieta ASV (_Alkanuk_), Aļaskas pussalas rietumos, Beringa jūras piekrastē.
- Alakaketa apdzīvota vieta ASV (_Allakaket_), Aļaskas pussalas vidienē uz polārā loka, pie Alatnas ietekas Kajukukā.
- Apalačikola apdzīvota vieta ASV (_Apalachicola_), Floridas štata ziemeļrietumu daļā.
- Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā; Akremaiči.
- Alšani apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alšany_), Brestas apgabala dienvidaustrumos.
- Antonava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antonava_), Vitebskas apgabala ziemeļu daļā.
- Arehavka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭka_), Mogiļevas apgabala rietumu daļā.
- Arehavska apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭsk_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Rahačova Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos.
- Abū Deia apdzīvota vieta Čadā (_Aboudéïa_), Salamatas reģiona rietumu daļā.
- Nordbī apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Fānē salas ziemeļu daļā.
- Rudkēbinga apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Langelandes salas rietumu piekrastē.
- Adigala apdzīvota vieta Etiopijā (_Ādīgala_), Sumale kilila ziemeļu daļā.
- Aiji apdzīvota vieta Fēru salās (_Eiði_), Eisturojas salas ziemeļrietumos.
- Nordēpila apdzīvota vieta Fēru salās, Borojas salas austrumu daļā.
- Fuglafjērura apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas austrumu daļā.
- Noragēta apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas austrumu daļā.
- Rūnavika apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidaustrumu daļā.
- Saltangaroa apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidu daļā.
- Toftira apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidu daļā.
- Strendura apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu atzara dienvidos.
- Norskoali apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu daļā.
- Oiri apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu daļā.
- Dealura apdzīvota vieta Fēru salās, Sandojas salas austrumu daļā.
- Hiusavika apdzīvota vieta Fēru salās, Sandojas salas austrumu daļā.
- Skiuvoja apdzīvota vieta Fēru salās, Skiuvojas salas ziemeļu daļā.
- Velbasteavura apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas dienvidrietumu daļā.
- Vestmanna apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas rietumu daļā.
- Kvalvika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas austrumos.
- Khuivuika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas rietumos.
- Haldaršvika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas ziemeļaustrumu daļā.
- Sumba apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas dienvidos.
- Lopra apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas dienvidu daļā.
- Trondžisvoavura apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas vidusdaļā.
- Tvēroiri apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas vidusdaļas austrumos.
- Sanvika apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas ziemeļos.
- Kvalba apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas ziemeļu daļā.
- Kvanasunda apdzīvota vieta Fēru salās, Vījojas salas dienvidrietumu daļā.
- Mīvoavura apdzīvota vieta Fēru salās, Voaras salas dienvidu daļā.
- Bēvura apdzīvota vieta Fēru salās, Voaras salas rietumu daļā.
- Abra de Iloga apdzīvota vieta Filipīnās (_Abra de Ilog_), Mindoro salas ziemeļos, Rietummindoro reģionā.
- Alaminosa apdzīvota vieta Filipīnās (_Alaminos_), Lusonas salas rietumos, Pangasinanas provincē.
- Basilana Apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
- Albeka apdzīvota vieta Gērnsijā, salas ziemeļrietumu piekrastē.
- Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos.
- Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
- Afanda apdzīvota vieta Grieķijā (_Afǎntou_), Rodas salas austrumu piekrastē.
- Ajagaline apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Galíni_), Krētas salas dienvidu piekrastē, Mesaras līča krastā.
- Anoja apdzīvota vieta Grieķijā (_Anógeia_), Krētas salas vidusdaļā.
- Ansažalē apdzīvota vieta Haiti (_Anse-á-Galets_), Gonavas salas ziemeļaustrumu daļā, Senmarkas šaurima piekrastē.
- Ansekila apdzīvota vieta Igaunijā (_Ansekūla_), Sāremā apriņķī, Serves pussalas ziemeļu daļā.
- Vīmsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas dienvidrietumos.
- Hābnēme apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas rietumu piekrastē.
- Pīnsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas ziemeļrietumos.
- Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumos, Kepu pussalas vidusdaļā.
- Sūremeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu daļā.
- Heltermā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu piekrastē.
- Emmaste apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas dienvidos.
- Mennamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas vidusdaļā.
- Hellamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas ziemeļaustrumu piekrastē.
- Keina apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā salas dienvidaustrumos.
- Linakala apdzīvota vieta Igaunijā, Ķīļu (Kihnu) salas rietumu piekrastē.
- Laimjara apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas austrumu daļā.
- Ide apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas dienvidos Serves pussalas vidusdaļā.
- Kuivastu apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas dienvidaustrumos.
- Līva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas vidienē.
- Nasva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Samasalas dienvidu daļā.
- Tornimē apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumos.
- Laimjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā.
- Valjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā.
- Salme apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā, Serves pussalas ziemeļaustrumos.
- Kihelkonna apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumos.
- Limanda apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā.
- Mustjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā.
- Vēre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas Tagameizas pussalas austrumu piekrastē.
- Orisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļaustrumu piekrastē.
- Vehma apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļrietumu daļā.
- Karja apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu daļā.
- Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu piekrastē.
- Leizi apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī. Sāmsalas ziemeļu piekrastē.
- Airpanasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Airpanas_), Bandas jūras Baratdajas salu grupas Vetaras salas rietumu piekrastē.
- Alabana apdzīvota vieta Indonēzijā (_Alaban_), Ačehas provinces dienvidos, Tuanku salas ziemeļu daļā.
- Ansudu apdzīvota vieta Indonēzijā (_Ansudu_), Papua štatā, Jaungvinejas salas ziemeļu piekrastē.
- Arandai apdzīvota vieta Indonēzijā (_Aranda de Duero_), Rietumpapua provincē, Jaungvinejas salas Doberai pussalas dienvidu daļā.
- Mafa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē.
- Movila apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē.
- Kāsltaunbēra apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē, Bēras pussalas dienvidu piekrastē.
- Gobonhire apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Akilas salas rietumu piekrastē.
- Djūbivogira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē, salas austrumu piekrastē.
- Reivarhebna apdzīvota vieta Islandē, Melrahkaslehtas pussalas ziemeļaustrumos.
- Sandgerdi apdzīvota vieta Islandē, Reikjanesas pussalas ziemeļu daļā.
- Draungsnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumos, Hūnabloui līča rietumu piekrastē.
- Houlmavika apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumu daļā, Hūnabloui līča rietumu atzara dienvidrietumu krastā.
- Krougsfjardarnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidos, Breidafjorda krastā.
- Padregsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā, Padregsfjorda ziemeļu piekrastē.
- Taulhknafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā.
- Reikhoulāra apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidu daļā, Breidafjorda ziemeļu piekrastē.
- Tingeiri apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas rietumu daļā.
- Stihģishoulmira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlnesas pussalas ziemeļaustrumos, Kvāmmsfjorda ieejas dienvidu krastā.
- Grindarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē.
- Hedlisandira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē.
- Oulasfika apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē.
- Houlara apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalas dienvidrietumu daļā.
- Siglifjerdira apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalas ziemeļos.
- Skāgastrenda apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes ziemeļrietumos, Skāgi pussalas rietumu piekrastē.
- Kvēragerdi apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, austrumos no Reikjanesas pussalas.
- Grindavika apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Reikjanesas pussalas dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Tourshebna apdzīvota vieta Islandes ziemeļaustrumos, Launganesa pussalas dienvidrietumos.
- Koubaskera apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Melrahkaslehta pussalas rietumu krastā.
- Ailebūna apdzīvota vieta Izraēlā, Galilejā, Ziemeļu apgabala vidienē.
- Akabira apdzīvota vieta Japānā, Hokaido prefektūrā, Hokaido salas rietumu daļā.
- Akana apdzīvota vieta Japānā, Hokaido salas austrumu daļā.
- Akulivika apdzīvota vieta Kanādā (_Akulivik_), Kvebekā, Ungavas pusasalas rietumos.
- Alērta apdzīvota vieta Kanādā (_Alert_), Nunavutas teritorijā, Elsmīra salas ziemeļaustrumos, vistālāk uz ziemeļiem esošā pastāvīgi apdzīvotā vieta pasaulē.
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs.
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā.
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos.
- Airika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Ayriq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos.
- Alakela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alaköl_), Pavlodaras apgabala ziemeļos.
- Aleksejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alekseevka_), Akmolas apgabala ziemeļu daļā.
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Austrumkazahstānas apgabala rietumos.
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabala dienvidu daļā.
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā.
- Apaza apdzīvota vieta Kazahstānā (_Appaz_), Karaghandi apgabala austrumu daļā.
- Akbulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala rietumu daļā.
- Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā).
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Karatalas kreisajā krastā.
- Akžarika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjarıq_), Karaghandi apgabala austrumu daļā.
- Akžola apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjol_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā.
- Akoba apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoba_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā.
- Akkargha apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqarğa_), Kostanajas apgabala rietumos, Tobolas augšteces labajā krastā.
- Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Aktebes apgabala ziemeļu daļā.
- Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Ziemeļkazahstānas apgabala austrumu daļā.
- Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Karaghandi apgabala austrumu daļā.
- Akšighanaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșığanaq_), Kostanajas apgabala dienvidrietumos.
- Aksijeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsūyek_), Žambilas apgabala austrumu pierobežā.
- Aksu apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsw_), Akmolas apgabala ziemeļaustrumu daļā.
- Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Aktebes apgabala ziemeļaustrumu daļā.
- Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Karaghandi apgabala austrumos.
- Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 250 km uz dienvidrietumiem no apgabala centra.
- Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 50 km uz ziemeļiem no apgabala centra.
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Austrumkazahstānas apgabala dienvidu daļā.
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Karaghandi apgabala austrumu daļā.
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā.
- Aktiesaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtūesay_), Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļaustrumos.
- Aralkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aralköl_), Kostanajas apgabala rietumos.
- Ojila apdzīvota vieta Kazahstānā, Aktebes apgabala rietumu daļā.
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabala dienvidrietumu daļā.
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala ziemeļos.
- Akšukura apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabala rietumos, Kaspijas jūras piekrastē.
- Ertisa Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska.
- Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā.
- Alsandžaka apdzīvota vieta Kiprā (_Alsancak_), salas ziemeļrietumu daļā, Ziemeļkipras teritorijā, Vidusjūras krastā; Motides.
- Akbejita apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akbeyit_), Narinas apgabala dienvidu daļā.
- Alabuka apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Alabuka_), Džalalabadas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Mejunsa Apdzīvota vieta Klusā okeāna Palau salās, 1120 iedzīvotāju (2000. g.).
- Airai Apdzīvota vieta Klusā okeāna Palau salās, 920 iedzīvotāju (2004. g.).
- Akbulaka apdzīvota vieta Krievijā (_Akbulak_), Orenburgas apgabala dienvidos.
- Aksjonova apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas labajā krastā.
- Aļkina apdzīvota vieta Krievijā (_Al’kino_), Samaras apgabala austrumos.
- Alkatvaama apdzīvota vieta Krievijā (_Alˈkatvaam_), Čukotkas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Korjaku kalnienes ziemeļaustrumos.
- Alandska apdzīvota vieta Krievijā (_Alandskoe_), Orenburgas apgabala austrumu daļā.
- Aleksandroņevska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandro-Nevskij_), Rjazaņas apgabala dienvidos.
- Aleksandrovgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrov Gaj_), Saratovas apgabala dienvidos.
- Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam.
- Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Kirova apgabala rietumos.
- Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Tomskas apgabala ziemeļrietumos, Obas kreisajā krastā.
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabala austrumos.
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Ļeņingradas apgabala rietumu daļā.
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos.
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabala rietumu daļā.
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskaja_), Volgogradas apgabala ziemeļrietumu daļā.
- Aleksejevska apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskoe_), Saratovas apgabala rietumu daļā.
- Algasova apdzīvota vieta Krievijā (_Algasovo_), Tambovas apgabala ziemeļos.
- Aligdžera apdzīvota vieta Krievijā (_Alygdžer_), Irkutskas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Aloļa apdzīvota vieta Krievijā (_Alol’_), Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Altata apdzīvota vieta Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumu daļā.
- Altuhova apdzīvota vieta Krievijā (_Altuhovo_), brjanskas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Amurzeta apdzīvota vieta Krievijā (_Amurzet_), Ebreju autonomā apgabala dienvidos.
- Anavgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Anavgaj_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas vidienē.
- Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Novgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā.
- Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Pleskavas apgabala rietumos, Kuhvas (Kūkovas) kreisajā krastā.
- Andrejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Andreevka_), Orenburgas apgabala rietumos.
- Aņihovka apdzīvota vieta Krievijā (_Anihovka_), Orenburgas apgabala austrumos.
- Aņuiska apdzīvota vieta Krievijā (_Anjujsk_), Čukotkas autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā.
- Aņņenskijmosta apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskij Most_), Vologdas apgabala ziemeļrietumu daļā.
- Antipajuta apdzīvota vieta Krievijā (_Antipajuta_), Tjumeņas apgabala ziemeļos, Tazas līča ziemeļu krastā.
- Antipina apdzīvota vieta Krievijā (_Antipino_), Tjumeņas apgabala dienvidrietumu daļā, Tavdas kreisajā krastā
- Apača apdzīvota vieta Krievijā (_Apača_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussaalas dienvidu daļā.
- Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka.
- Ardatova apdzīvota vieta Krievijā (_Ardatov_), Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidu daļā.
- Arefina apdzīvota vieta Krievijā (_Arefino_), Jaroslavļas apgabala ziemeļu daļā.
- Argaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argaš_), Uļjanovskas apgabala rietumos.
- Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā.
- Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā.
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Tulas apgabala dienvidu daļā.
- Arhara apdzīvota vieta Krievijā (_Arhara_), Amūras apgabala dienvidos.
- Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos.
- Ajona apdzīvota vieta Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Ajonas salas ziemeļrietumu piekrastē.
- Jantarnija Apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene.
- Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Adamovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumos.
- Irikļinska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala centrālajā daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala rietumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aloja apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidu daļā, Alojas upes krastos.
- Aleksandrovka apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Rudaka Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu.
- Čehova Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju.
- Ačita apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā.
- Abatska Apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Agejeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala rietumu daļā.
- Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā.
- Alakurti apdzīvota vieta Krievijas Murmanskas apgabala dienvidrietumos (_Alakurtti_).
- Aksaja apdzīvota vieta Krievijas Volgogradas apgabala dienvidu daļā.
- Jamburga Apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki.
- Čornomorske apdzīvota vieta Krimā, Tarhankutas pussalas ziemeļu piekrastē; Akmenčita.
- Dangivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Dungiven_), Ziemeļīrijā, Limavadi apgabala dienvidu daļā.
- Portelena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidaustrumu piekrastē.
- Boumora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča austrumu piekrastē.
- Portšārlota apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča rietumu piekrastē.
- Brodika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumos.
- Lamleša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumu piekrastē.
- Lohranca apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas ziemeļu piekrastē.
- Karadeila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas austrumu piekrastē.
- Kempbeltauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidaustrumu daļā.
- Sautenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidu galā.
- Mehraiheniša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas rietumu piekrastē.
- Milporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz nelielas salas Fērtofklaida līča austrumu daļā.
- Belimani apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Maherafelta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Donahadī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Tendradži apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala austrumu daļā.
- Kedi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala dienvidu daļā.
- Ričhila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala ziemeļu daļā.
- Kolailenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Dangenonas apgabala ziemeļaustrumu daļā.
- Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē.
- Ņūkāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidos.
- Kāslvelana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos.
- Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā.
- Belinahinča apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļrietumos.
- Eglintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabala ziemeļu daļā.
- Kramlina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala dienvidu daļā.
- Rendalstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala ziemeļu daļā.
- Lisnaskī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala dienvidu daļā.
- Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā.
- Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Moira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lisbērnas apgabala rietumos.
- Mahera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabala ziemeļu daļā.
- Enalonga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala austrumu daļā.
- Kilkīla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Rostrevora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā.
- Vorenpointa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā.
- Beliklēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūtaunebi apgabala ziemeļu daļā.
- Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā.
- Portraša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē.
- Portstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē.
- Kāslroka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļrietumos, Foilas līča piekrastē.
- Manimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kukstaunas apgabala ziemeļos.
- Bušmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļrietumos.
- Belikāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļu daļā.
- Anakena apdzīvota vieta Lieldienu salas ziemeļaustrumu daļā (_Anakena_).
- Būtiņģe Apdzīvota vieta Lietuvā, Palangas pilsētas daļa, bijusī Latvijas teritorija, kas 1921. g. tika nodota Lietuvai.
- Ajerbaloi apdzīvota vieta Malaizijā (_Ayer Baloi_), Džohoras štata dienvidrietumu daļā.
- Anefisa apdzīvota vieta Mali Republikā (_Anéfis_), Kidalas reģiona dienvidos.
- Abeibara apdzīvota vieta Mali ziemeļaustrumos (_Abeibara_), Kidala reģionā.
- Araka apdzīvota vieta Māršala Salās (_Arrak_), Madžuro/Mežro salu grupā.
- Leksi apdzīvota vieta Menas salas austrumu daļā.
- Ončena apdzīvota vieta Menas salas austrumu daļā.
- Portiraina apdzīvota vieta Menas salas dienvidrietumu daļā.
- Portsentmeri apdzīvota vieta Menas salas dienvidrietumu daļā.
- Belasela apdzīvota vieta Menas salas dienvidu daļā.
- Kāsltauna apdzīvota vieta Menas salas dienvidu daļā.
- Belo apdzīvota vieta Menas salas rietumu daļā.
- Kirkmaikla apdzīvota vieta Menas salas rietumu daļā.
- Sentdžonsa apdzīvota vieta Menas salas rietumu daļā.
- Salbi apdzīvota vieta Menas salas ziemeļaustrumu daļā.
- Džarbi apdzīvota vieta Menas salas ziemeļrietumu daļā.
- Endriesa apdzīvota vieta Menas salas ziemeļu daļā.
- Alamora apdzīvota vieta Mikronēzijā (_Alamoar_), Ponpejas salas ziemeļaustrumos.
- Ana apdzīvota vieta Mjanmā (_Ann_), Rakhaimas (Arakanas) apgabala vidusdaļā.
- Argalanta apdzīvota vieta Mongolijā (_Argalant_), Centra aimakā.
- Altagrasija apdzīvota vieta Nikaragvā (_Alta Gracia_), Rivasas departamentā, uz salas Noikaragvas ezerā.
- Kingstona Apdzīvota vieta Norfolkas salā ("Kingston"), Norfolkas Salas Teritorijas administratīvais centrs, 20 iedzīvotāju (2006. g.).
- Aksdāle apdzīvota vieta Norvēģijā (_Aksdal_), Rūgalannes filkes ziemeļrietumu daļā.
- Andenēse apdzīvota vieta Norvēģijā (_Andenes_), Vesterolu salu Annejas salas ziemeļu galā.
- Gamvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļos.
- Mēhamna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļos.
- Hjellefjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļrietumos.
- Hasvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas dienvidrietumos.
- Breivīkbotna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas rietumu daļā.
- Bērlevoga apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļos.
- Botsfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļu daļā.
- Stūrehē apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē, Hutarejas salā.
- Askeja apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Eidfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Fitjara apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Grānvina apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Innrearna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Knārvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Linnosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Lufthusa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Mangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Nūrheimsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Streume apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Ulvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Ūseiru apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Vosevangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Reldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidaustrumu daļā.
- Sveijo apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidrietumos.
- Etne apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidu daļā.
- O apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Moskenesejas salas dienvidu daļā.
- Leknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Vestvogejas salas dienvidos.
- Skudnēshavna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Karmeijas salas dienvidu galā.
- Tānangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Ziemeļjūras piekrastē.
- Ēgersunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
- Hummersoka apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
- Jelmelannsvogene apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
- Klepe apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
- Moija apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
- Olgora apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
- Vikeso apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
- Heuge apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes dienvidos.
- Ēlene apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes ziemeļos.
- Sanna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes ziemeļu daļā.
- Sistrana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Frejas salas austrumos.
- Fillana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Hitras salas ziemeļaustrumu daļā.
- Hardbake apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, Sūlas salas dienvidos.
- Grillefjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē, Senjas salas rietumos.
- Vestbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkē, Listas pussalas dienvidrietumos.
- Ačutupo apdzīvota vieta Panamā, Kunajalas reģionā, Karību jūras piekrastē.
- Almodovara apdzīvota vieta Portugālē (_Almodôvar_), Bežas apgabala dienvidu daļā.
- Agvasklarasa apdzīvota vieta Puertoriko, salas austrumu galā.
- Aopo apdzīvota vieta Samoa Salās (_Aopo_), Savaii salas ziemeļu daļā.
- Kangasala apdzīvota vieta Somijā (_Kangasala_), Pirkanmā reģionā.
- Millikoski apdzīvota vieta Somijā (_Myllykoski_), Kimenlākso reģionā; Anjalankoski.
- Parikala apdzīvota vieta Somijā (_Parikkala_), Dienvidkarēlijas reģiona ziemeļaustrumos.
- Punkalaiduna apdzīvota vieta Somijā (_Punkalaidun_), Satakuntas reģionā.
- Laukēla apdzīvota vieta Somijā (_Urjala_), Pirkanmā reģionā.
- Agreda apdzīvota vieta Spānijā (_Ágreda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces ziemeļaustrumos.
- Alagona apdzīvota vieta Spānijā (_Alagón_), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē.
- Alvoksa apdzīvota vieta Spānijā (_Albox_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē.
- Alvurkerke apdzīvota vieta Spānijā (_Alburquerque_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces ziemeļrietumu daļā.
- Alama de Granada apdzīvota vieta Spānijā (_Alhama de Granada_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē.
- Alaurina el Grande apdzīvota vieta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē.
- Almaseļesa apdzīvota vieta Spānijā (_Almacelles_), Katalonijas autonomā apgabala rietumu pierobežā.
- Almadena apdzīvota vieta Spānijā (_Almadén_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidrietumos.
- Almagro apdzīvota vieta Spānijā (_Almagro_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē.
- Almodovara del Kampo apdzīvota vieta Spānijā (_Almodóvar del Campo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē.
- Almudevara apdzīvota vieta Spānijā (_Almudévar_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces rietumu daļā.
- Alora apdzīvota vieta Spānijā (_Álora_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidu daļā.
- Arčidona apdzīvota vieta Spānijā (_Archidona_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē.
- Balasote Apdzīvota vieta Spānijā ("Balazote"), Kastīlijā-Lamančā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almerimara apdzīvota vieta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumu daļā, Alvoranas jūras piekrastē.
- Vildene Apdzīvota vieta tagadējās Jūrmalas pilsētas Majoru teritorijā.
- Akbugdaja apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ak bugdaý_), Ahala vijaletā.
- Arbuzinka apdzīvota vieta Ukrainā (_Arbuzynka_), Mikolajivas apgabala ziemeļu daļā.
- Dašava Apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu.
- Jasiņa Apdzīvota vieta Ukrainā, Aizkarpatu apgabala ziemeļaustrumos, Čorna Tisas krastos, 8600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Hliboka apdzīvota vieta Ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidu daļā; Adinkata (ungāru val.).
- Rītupe Apdzīvota vieta un dzelzceļa stacija Abrenes apgabala austrumos (tagad Krievijā).
- Kekertarsuaka Apdzīvota vieta un osta šīs salas dienvidu piekrastē.
- Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē.
- Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē.
- Alele apdzīvota vieta Volisā un Futunā (_Alele_), Ūvea salas ziemeļaustrumu piekrastē.
- Aola apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Aola_), Gvadalkanalas provincē, Gvadalkanalas saās ziemeļaustrumu piekrastē.
- Apio apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Apio_), Malaitas provincē, Malaitas salas dienvidos.
- Onsala apdzīvota vieta Zviedrijā (_Onsala_), Hallandes lēnē.
- Svēdāla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Svedala_), Skones lēnes dienvidu daļā.
- Jugarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē.
- Slīte apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē.
- Burgsvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas dienvidu daļā.
- Hemse apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas dienvidu daļā.
- Klintehamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas rietumu piekrastē.
- Rūma apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas vidusdaļā.
- Foresunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gutlandes salas ziemeļaustrumu piekrastē.
- Lērbru apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes salas ziemeļaustrumu daļā.
- Grenhēgena apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas dienvidu daļā.
- Ferjerstādene apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē.
- Mērbilonga apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē.
- Bēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas ziemeļaustrumos.
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
- AAIS Apgabala augļkopības izmēģinājumu stacija.
- landstings Apgabala pašvaldība Zviedrijā.
- apgabaltiesa Apgabala tiesa.
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem).
- satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- nāibs Apgabala vai provinces vietvaldis musulmaņu valstīs viduslaikos.
- horogrāfija Apgabala vai rajona apraksta vai attēlojuma veids vai paņēmiens, noteikta apgabala vai rajona dabiskās konfigurācijas un īpatnību detāls apraksts.
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē.
- deša Apgabala, valsts nosaukums Senajā Indijā.
- Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs.
- Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās.
- Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers).
- Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
- Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu.
- Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
- lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
- zemiene Apģērba apakšmala.
- zemuška Apģērba apakšmala.
- iemala Apģērba ārmalas vīle.
- piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
- pārkritums Apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
- griezummala apģērba piegriezuma mala.
- rustojums Apmetuma apdares paņēmiens - rievojums, kas sadala sienas plakni joslās, kuras imitē akmens rustu apšuvumu.
- iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi.
- Čūčs Aprimis vulkāns Balatona ezera Tihaņas pussalā, Ungārijā, augstums - 232 m vjl.
- Asahi kalns aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas centrālajā daļā, augstums - 2290 m.
- Kariba Aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Osimas pussalā, augstums - 1520 m.
- Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru).
- Kanlaons Aprimis vulkāns Negrosas salas ziemeļos ("Canlaon"), Filipīnās, augstums - 2460 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m.
- testudo Apsējums, ko lieto ceļgala ievainojumu gadījumos.
- apmalot apstrādājot kokmateriālu, apzāģēt, nogriezt sānu malas.
- salināt Apstrādāt (iesala miltus) ar verdošu ūdeni.
- malināt Apstrādāt (līdzināt, apaļot, kantēt) malas.
- izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
- apšļaupt Apstrādāt klišeju malas, noēvelējot tās ieslīpas un gludas; nošļaupt.
- ozonēšana Apstrāde ar ozonu, piem., gaisa vai ūdens tīrīšana un dezinficēšana ar materiāliem, kas satur vai izdala ozonu.
- apstrāde griežot apstrāde, kurā skaidu no apstrādājamā ķermeņa atdala ar griezējinstrumentu; griezapstrāde.
- griezapstrāde apstrāde, kurā skaidu no apstrādājamā ķermeņa atdala ar griezējinstrumentu.
- āpšala Āpša ala.
- āpšene Āpšu ala, vieta ar āpšu alām.
- iekleidot Apšūt (logu un durvju malas) ar dēlīšiem.
- apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
- apkārtējs Apšuvumi, apmales, malas.
- aptēse Aptēstas daļas (malas) pie slīperiem, brusām u. c. tēstiem koka materiāliem.
- Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras.
- Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu.
- investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība.
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām.
- virspusējā pašteces apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni pa apūdeņojamā lauka virsmu sadala pašteces ceļā pa vagām, plūdjoslām vai plūdlaukiem.
- riska apvainojoša palama, iesauka.
- konverts Apvalks (segai), virspalags.
- apvārstīt Apvērt (ar auklām, saitēm pastalas, vīzes).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts.
- pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- šūtais tākeliņš ar adatu un diegu izveidots aptinums (tākeliņš) pret gala atšķetināšanos.
- sabrakšķināt Ar brakšķošu troksni sadalīt, salauzīt.
- nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) mala.
- zemsala Ar cietzemi saistīta sala; pussala; zemessala.
- zemessala Ar cietzemi saistīta sala; pussala.
- seriba Ar dzeloņžogu iežogota pagaidu nometne Sudānā, ko senāk ierīkoja arābu tirgotāji pirktu vai salaupītu lopu sadzīšanai un vergu koncentrācijai.
- vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā.
- pievurināt Ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz.
- pievurinēt Ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz.
- tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
- šūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas)
- sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā savienot (orgānu daļas).
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- stiebraite Ar meldriem un niedrēm aizaugusi neliela sala, vai tāds upes krasts.
- novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
- rēvgradzens Ar metāla gredzenu pastiprināts caurums, kas atrodas buras rēvlentes galos pie priekšējās un pakļējās malas.
- ķilavas Ar mežu apaugusi sala purvā.
- videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
- aizlapot Ar salapojušiem zariem kaut ko apklāt, noklāt.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- uzspļaudīt Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- izšļirkt Ar šauru strūklu izšļākt (piemēram, siekalas caur zobiem).
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
- pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
- izdunkurēt Ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot.
- žagarēt Ar žagaru palaidņoties, dauzīties uz visām pusēm.
- nizarīti Arābu tautu grupa, kas dzīvo Arābijas pussalas ziemeļdaļā.
- Araļska Arala - pilsēta Kazahstānā (_Aral’sk_).
- apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
- līnija Ārējā (kā) robeža, mala, arī robeža (starp ko).
- ārmala Ārējā mala.
- apmala Ārējā robeža, mala.
- apmale Ārējā robeža, mala.
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
- optimālā vide ārējā vide, kurā optimāli norit visi organisma dzīvībai svarīgie procesi un vielmaiņa; ārējās vides faktorus iedala abiotiskos, biotiskos un trofiskos faktoros.
- Dalmācijas salas arhipelāgs (~1000 salas) Adrijas jūrā, Horvātijas teritorijā, kopējā platība — \~2500 kvadrātkilometru, lielākais augstums — 778 m.
- Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. "Ilhas dos Acores"), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m.
- Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti).
- Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. "Bahama Islands"), izņemot Tērksas un Kaikosas salas ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā.
- Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoms reģions, platība - 1400 km^2^, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Touršhavna, lielākā sala - Streimoja.
- Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. _Āland_, somu val. _Ahvenanmaa_), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
- Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji.
- Maldīvu salas arhipelāgs Indijas okeānā, ko veido 26 atoli (salu grupas) un >1190 nelielu salu (~200 apdzīvotas), lielākais augstums - 2,4 m vjl., salas vietām apņem rifi.
- Havaju salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Hawaiian Islands"), platība — 16700 kvadrātkilometru, 8 apdzīvotas salas un 136 mazākas salas un koraļļu rifi; Sendviču salas.
- Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas.
- Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru.
- Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija.
- Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
- Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu.
- Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru.
- Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m.
- Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums.
- rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā.
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
- fiksētā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot fiksēta komata notāciju. Šo operāciju izpildes laikā saglabājas komata, kas atdala skaitļa veselo un daļskaitļa daļu, izvietojums.
- arklis Arklinieks - arkla lile zemes gabala saimnieks.
- ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci.
- Habla likums ārpusgalaktikas objektu attālināšanās radiālais ātrums ir lineāri proporcionāls attālumam līdz šiem objektiem.
- gons ārpussistēmas mērvienība plaknes leņķa mērīšanai ģeodēzijā, vienāda ar taisna leņķa simtdaļu, iedala metriskajās minūtēs un metriskajās sekundēs
- arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru.
- atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ.
- asmens Asā (griežamo, cērtamo rīku vai cērtamo, duramo auksto ieroču) daļa, mala.
- atskabarga asa šķēluma formas "nags", kas piekļaujas zāģmateriāla vai detaļas garenmalai.
- lakrimocīti Asaršūnas, epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu.
- spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija.
- vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
- onihogramma Asinsspiediens pirkstgala kapilāros, ko reģistrē ar onihogrāfu.
- angiostrofija Asiņojošas artērijas gala savīšana, lai apstādinātu asiņošanu.
- Ascochyta chenopodii askohitu suga, kas parazitē uz balandām un balodenēm.
- pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu.
- asociacionisms Asociatīvā psiholoģija - psiholoģijas teorija, kas mehānistiski aplūko visus sarežģītos viengabalainos psihiskos procesus kā vienkāršāko elementu savienošanas (asociācijas) rezultātu.
- salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi.
- bezplaušu salamandru dzimta astaino abinieku kārtas salamandras, dzīvo gk. kalnu strautos un avotos.
- astere Asteru apakšklase - viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Asteridae"), kuru nodala 7 rindās.
- ārpusgalaktikas astronomija astrofizikas nozare, kurā pēta pie mūsu Galaktikas nepiederošus debess objektus, galvenokārt galaktikas.
- zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija.
- galaktiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir Galaktikas ekvatora plakne un pamatvirziens – Galaktikas ass.
- UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods.
- Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- Delavēra ASV štats ("Delaware"), atrodas ASV austrumu daļā, Delmarvas pussalas ziemeļaustrumos, Atlantijas okeāna un Delavēras līča piekrastē, platība - 6446 kvadrātkilometri, 885200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Dovera.
- Florida ASV štats (angļu val. "Florida"), atrodas ASV dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Talahasī, platība - 170305 kvadrātkilometri, 19893300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Havajas ASV štats (angļu val. "Hawaii"), aptver Havaju salas, izņemot administratīvi atdalīto Midveju, administratīvais centrs - Honolulu, platība - 28311 kvadrātkilometru, 1419600 iedzīvotāju (2014. g.).
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu "Virgin Islands" / "Virgin Iislands of the United States") ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
- Makmerdo ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas, dibināta - 1956. g.
- Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti.
- atara Atarums - citā virzienā uzarta lauka mala, kas grāvju, žogu vai citu šķēršļu dēļ palikusi nearta, iepriekšējā virzienā arot.
- atčalīties Atčalavīties.
- atčaloties Atčalavīties.
- Korkovado līcis atdala Čilojes salas dienvidu daļu no Čonosu arhipelāga un Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci.
- Karpatas šaurums atdala Rodas salu no Karpatas un Sarjas salas (“Stenón Kárpathou”), savieno Krētas jūru ar Vidusjūru, platums — \~50 km.
- nokvietēt Atdalīt (sēnalas no graudiem).
- sūkalināt atdalīt (tecināt) sūkalas.
- izsulināt Atdalīt sūkalas; atsulināt.
- sūkalāt atdalīt sūkalas.
- sūkuļāt atdalīt sūkalas.
- atvaigot Atdalīt, nocirst (baļķa apaļās malas - vaigus).
- Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula).
- atlabināties Atkal kļūt labi, likt salabt, izlīgt mieru.
- no jauna, arī par jaunu atkal, vēlreiz; no sākuma, no gala.
- nokala Atkala virs sniega.
- uzplija Atkala, apledojis sniegs.
- apkals Atkala, gāle.
- ledgāle Atkala, plāna ledus kārta.
- ledgālis Atkala, plāna ledus kārta.
- skala Atkala, sērsna.
- apkale Atkala; gāle.
- apkule Atkala; gāle.
- apgālis Atkala; koku apledojums.
- apgāle Atkala.
- apgāls Atkala.
- apkalis Atkala.
- apkālis Atkala.
- apkula Atkala.
- apledojums Atkala.
- apsala Atkala.
- atkalis Atkala.
- atkals Atkala.
- blize Atkala.
- glizma Atkala.
- ledienis Atkala.
- slidledus Atkala.
- uzkala Atkala.
- uzkale Atkala.
- vējkala Atkala.
- atsvaidelēt Atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest.
- Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri.
- Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m.
- uzkraukāt Atklepojot uzspļaut (kam) gļotas, siekalas.
- atkritas Atkritalas, atkritumi.
- grundži Atkritumi, arī salauztas vai saplēstas lietas.
- atdrēksnis Atkusnis, atlaidens laiks pēc stipra sala.
- atdrēģis Atlaidens laiks pēc stipra sala.
- atdrēgnis Atlaidens laiks pēc stipra sala.
- atbrīvot atlaist brīvībā; palaist vaļā.
- Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
- Hebridu jūra Atlantijas okeāna jūra Skotijas rietumu piekrastē, ziemeļrietumos norobežo Ārējās Hebridu salas.
- Slaigo līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas salas ziemeļrietumu piekrastē, Slaigo grāfistes ziemeļu daļā.
- Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m.
- Ķeltu jūra Atlantijas okeāna malas jūra, dienvidos no Īrijas un rietumos no Kornovalas pussalas.
- eklāze Atlaušana, piem., kaula gabala atlaušana.
- nodrekšķēt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
- nodriksķnīt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
- nodriksnīt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
- izsijas atlikumi (sēnalas, pelavas), kas paliek pāri pēc kā izsijāšanas.
- ievīlēt Atlocīt un nošūt malu (piemēram, auduma gabalam); izveidot vīli.
- atlocījums Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.); atloks.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
- atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.), atbrīvot, palaist vaļā.
- bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem.
- pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
- atolls Atols - gredzenveida koraļļu sala.
- Tarava Atols Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, salu virkne \~40 km garumā ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā un no dienvidu gala \~30 km uz rietumiem.
- Ailuka atols Māršala salās (_Ailinginae_), Klusajā okeānā; arī lidosta.
- Ailinginae atols Māršala salās (_Ailinginae_), Klusajā okeānā.
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
- Ziemeļčehijas apgabals atradās Čehijas ziemeļos, aptuveni tagadējā Liberecas un Ūstu apgabala robežās.
- Ustjordinskas burjatu autonomais apvidus atradās Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, pastāvēja 1937.-1996. g.
- Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi.
- Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji.
- Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis.
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi.
- dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi.
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
- beizelēt Ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties.
- homogentizīnskābe Atrodama urīnā alkaptonūrijas gadījumos; tirozīna un fenilalanīna oksidācijas starpprodukts.
- Vidējā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Lielās Laņģu alas, tās kopgarums - 30 m, ieeja ļoti šaura (0,4 m), griestu augstums - 2 m.
- Mazā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Vidējās Laņģu alas, tās garums - 4,2 m.
- Valaiņu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Valaiņu ciemā, ir kukuļveidīgs, 9 m augsts paugurs purva vidū, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas.
- Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs.
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
- Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība.
- Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala.
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas.
- Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas.
- Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m.
- Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā.
- Ziemeļatlantijas grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, stiepjas 7500 km garumā paralēli kontinentiem no 52 grādu ziemeļu platuma līdz ekvatoram, dziļums 2000-3500 m (vietām <1000 m), vulkānu konusi veido salas.
- Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un Sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums.
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā.
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers.
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
- Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Viļakas ziemeļaustrumu daļā, 87,4 m vjl., platība — 137,6 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 5,0 m, sala (1,8 ha), eitrofs, aizaugums — neliels.
- Stanovoja kalniene atrodas Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Baikāla ziemeļu gala līdz Oļokmas vidustecei, garums — \~700 km, augstums — līdz 3072 m, sastāv no vairākām grēdām, kas mijas ar plašām, dziļām ieplakām.
- Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
- Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums.
- Spratlija salas atrodas Dienvidķīnas jūrā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, platība - 5 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans.
- Evergleidas nacionālais parks atrodas Floridas štatā, ASV, Floridas pussalas dienvidos, izveidots 1917. g., platība - 6107 km^2^.
- Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi.
- Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers.
- Idzu pussala atrodas Honsju salas dienvidos ("Izu hanto"), Japānā, garums - \~60 km, platums - 15-34 km, augstums - līdz 1406 m.
- Kinki zemiene atrodas Honsju salas dienvidos Japānā, aizņem ar Osakas līci un Bivas ezeru kopējo tektonisko ieplaku, garums - \~50 km, viens no visblīvāk apdzīvotajiem rajoniem Japānā.
- Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta.
- Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru.
- Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa).
- Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m.
- Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi.
- Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m).
- Fjordlendas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandē, Dienvidsalas dienvidrietumos, izveidots 1952. g., platība - 12607 km^2^.
- Saterlendas ūdenskritums atrodas Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidrietumos (angļu val. "Sutherland Falls"), augstums - 580 m, krīt šaurā strūklā no Kvila ezera.
- Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā.
- Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m.
- Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus.
- Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.).
- Salas i Gomesa salas atrodas Klusajā okeānā, pieder Čīlei, platība — 4 kvadrātkilometri, neapdzīvotas, 3 vulkāniskas, klinšainas salas (augstums — līdz 30 m).
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
- Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra.
- Šķirstala ezers atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2,4 ha; Škesdraba ezers; Škezdreva ezers; Šķersdrava ezers; Šķerzdrava ezers; Šķirztala ezers.
- Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
- Kronoku pussala atrodas Krievijā, Kamčatkas pussalas austrumos, starp Kronoku un Kamčatkas līci.
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens.
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms.
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
- Ungavas pussala atrodas Labradoras pussalas ziemeļu daļā ("Ungava Peninsula"), starp Ungavas un Hudzona līci un Hudzona šaurumu, Kanādā, virsa pauguraina, augstums — līdz 678 m vjl., ezeri, tundra.
- Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi.
- dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
- Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers.
- Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers.
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine.
- Aņītes Augstais iezis atrodas lejāk, ir 200 m garš un 35 m augsts iezis, ko lēzenas sāngravas sadala vairākās daļās.
- Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju.
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
- Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms.
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
- Kinabalu nacionālais parks atrodas Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas salas ziemeļu daļā, izveidots 1964. g., platība - 754 km^2^.
- Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri.
- Aru salas atrodas Moluku salu grupā ("Kepulauan Aru"), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Trangana.
- Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), Indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata.
- Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m.
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi.
- Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības.
- Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%).
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas.
- aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti.
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
- Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta.
- Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs.
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts.
- Tarakanovas ezers atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers.
- Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Elsvērta Zeme atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Ellsworth Land"), uz dienvidrietumiem no Antarktīdas pussalas starp 62. un 102. rietumu garuma grādu, ledāja virsa \~2000 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m.
- Filhnera šelfa ledājs atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Filchner Ice Shelf"), Vedela jūras dienvidu daļā, starp Kotsa zemi un Berknera salu, 200 x 450 km, biezums - 200-700 m, malas augstums - 30 m vjl., centrālā daļa 70-120 m vjl.
- Āgenskalna līcis atrodas Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu, 200 m plats un 700 m iesniedzas krastā.
- Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes.
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
- Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
- Toņinoaņivska pussala atrodas Sahalīnas salas dienvidaustrumos, Ohotskas jūras piekrastē, garums - 90 km, platums - 3-19 km, augstums - līdz 670 m, pussala ziemeļos beidzas ar Svobodnija (Toņinas), dienvidos - ar Aņivas ragu.
- Rietumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas salas dienvidrietumu daļā, Krievijā, garums - 650 km, augstums - līdz 1330 m, sastāv no vairākām paralēlēm grēdām.
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m.
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns.
- Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā.
- Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens.
- Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi.
- Sīnāja kalns atrodas Sīnāja pussalas dienvidos, kur pēc tradīcijas Dievs sevi atklāja Mozum un deva viņam desmit baušļus.
- Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis.
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi.
- Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas.
- Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas).
- Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m.
- Siksalas ezers atrodas Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība — 14 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~400 m; Sīksalas ezers.
- Āraišu ezerpils atrodas uz salas Āraišu ezerā, kopplatība - \~2000 m^2^, apdzīvoja latgaļi 9.-10. gs., 1981. g. sākta rekonstrukcija, uzbūvētas 16 senās celtnes (2002. g.).
- Čatkalas rezervāts atrodas Uzbekistānā, Čatkalas grēdas rietumu atzaros, platība 353 kvadrātkilometri, augstums 1000-3200 m, dibināts 1947. g., lai saglabātu kalnu augāju un savvaļas dzīvniekus.
- Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta.
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m.
- Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
- Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras.
- Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās.
- Mendeļejeva grēda atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, stiepjas 150 km garumā no Vrangeļa salas līdz Lomonosova grēdas vidusdaļai, mazākais dziļums virs grēdas - 1500 m.
- Halandes grēda atrodas Zviedrijā, starp Skoni un Halandi, \~40 km gara, 5-10 km plata, augstākā vieta 226 m vjl.
- šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
- ekspresautobuss Ātrs regulāras satiksmes autobuss, kas pietur tikai maršruta galapunktos vai dažās pieturās.
- vante Atsaite, tauva no jahtas masta gala uz priekšējo tēviņu, kā arī uz abiem sānu bortiem.
- mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai.
- izarakstīties Atsaukt laulības pieteikumu pirms salaulāšanās baznīcā.
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m.
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- platgals Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim.
- strejgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; starpapgabals.
- starpgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; streijgabals.
- Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m.
- marķieris Atstarojošs materiāls, kas piestiprināts magnētiskajai lentei un norāda ierakstīšanas apgabala sākumu vai beigas.
- atšķilas Atšķēlušies gabali, drumstalas.
- robežlīnija Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības.
- apmala Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
- štose Atšūta drēbes mala; apmale, apmalojums.
- štote Atšūta drēbēs mala.
- bezānburas priekšējā līķa garums attālums gar bezānmastu no bezānburas halzstūra līdz fallstūra augšējai malai.
- brīvsānu augstums attālums no ūdenslīnijas līdz augšējai klāja malai.
- garums Attālums no viena gala līdz otram.
- platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) izplatības joslas vienas malas līdz otrai.
- platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
- skaldītais ekrāns attēlošanas veids, kas sadala displeja ekrānu vairākos logos, dažādos logos attēlojot dažādas datnes vai vienas un tās pašas datnes dažādas daļas.
- endoerģisks Attiecīgs uz ķīmiskām reakcijām, kuru gala produktos ir vairāk potenciālās enerģijas nekā izejas vielās; anabolisks.
- izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piemēram, talantam, spējām, dotībām).
- hipofalangija Attīstības traucējums, kurā falangu skaits ir mazāks par normālo.
- kopt Attīstīt, veidot (piemēram, spējas, talantu).
- sēnaldūka Atvere dzirnavu iekārtas nodalījumā, kur nāk sēnalas.
- atzelains Atzalains.
- apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem.
- valmis Audekla mala, kas neirst (eģe).
- virpatas Audekla malas, ko nogriež drēbi sagatavojot.
- bals Audekls, lini uz bala, t. i. izklāti balināšanai.
- reimplantācija Audu gabala vai orgāna ievietošana un nostiprināšana iepriekšējā atrašanās vietā, piem., zoba iestiprināšana alveolā; pieaudzēšana.
- malene Auduma mala.
- vebe Auduma malas josla.
- piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
- apaudumi Audumu raibas malas.
- paratelioma Audzējs krūtsgala apvidū.
- Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
- Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī.
- Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs.
- naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai.
- nektārijs Auga sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
- noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
- kurmjala Augsnē izveidots kurmja alai līdzīgs kanāls (drenāžai).
- Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs.
- plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, atraisītība.
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- Narodnajas kalns augstākā Urālu virsotne Piepolārajos Urālos, uz Krievijas Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas, augstums - 1895 m.
- Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm.
- Karantūils augstākā virsotne (_Carrauntoohil_ / _Corrán Tuathail_) Keri kalnos Īrijas salas dienvidrietumos, augstums - 1041 m.
- Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas.
- Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili.
- Dzeržinska kalns augstākā virsotne Baltkrievijā, atrodas Minskas apgabala rietumu daļā, augstums - 345 m vjl.
- Musala augstākā virsotne Bulgārijā (_Musala_) un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs.
- Mensfīlda kalns augstākā virsotne Grīnmauntinsu kalnos Ziemeļapalačos, augstums — 1338 m vjl.
- Popomanasijs Augstākā virsotne Gvadalkanalas salā Melanēzijā, augstums - 2439 m.
- Čoktals Augstākā virsotne Kungejalatava kalnu grēdā Ziemeļtjanšanā, augstums - 4770 m.
- Kolovrata kalns augstākā virsotne Malaitas salā Klusajā okeānā Zālamana salu valsts austrumos, augstums - 1432 m.
- Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži.
- Dodabetas kalns augstākā virsotne Nilgiri kalnu masīvā Indostānas pussalas dienvidos, augstums - 2633 m.
- Moreiza kalns augstākā virsotne Paihoja kalnu grēdā Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, augstums - 467 m.
- Anaimudi Augstākā virsotne Rietumgatos Anaimalaja masīvā, Indijas dienvidos, 2698 m vjl., gneisi un kvarcīti.
- Sairamas smaile augstākā virsotne Talasas Alatava Ugamas grēdā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, augstums - 4236 m.
- Aripo augstākā virsotne Trinidādas salas Ziemeļu grēdā (_Aripo, El Cerro del_), augstums - 940 m.
- Singarčori kalns augstākā virsotne Vindhjas grēdā, Indijā, Indostānas pussalas ziemeļu daļā, augstums - 881 m.
- dievs Augstākais ideāls, pilnība; centienu augstākais gala mērķis.
- Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas.
- ģenerālsuperintendents Augstākais luterāņu garīdznieks un konsistorijas viceprezidents, kam jāuzrauga zināma apgabala reliģiskā dzīve.
- galaktiku superkopa augstākas kārtas sistēma, kuru veido galaktiku grupas un kopas.
- Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m.
- Ozarka plato augstiene ASV vidienē (angļu val. “Ozark Plateau”), Apalaču kalnu sistēmas turpinājums uz rietumiem no Misisipi, garums — \~500 km, augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 823 m.
- Dārtmūra Augstiene Kornvolas pussalas dienvidos ("Dartmoore"), Lielbritānijā, augstums līdz 621 m vjl., nacionālais parks (945 kvadrātkilometri).
- Eksmūra Augstiene Kornvolas pussalas ziemeļos ("Exmoor"), Lielbritānijā, augstums - līdz 521 m; Eksmūras nacionālais parks (686 kvadrātkilometri, dib. 1954. g.).
- Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene.
- Ziemeļkurzemes augstiene augstiene Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums — līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi.
- Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi.
- Salpauselke Augstiene Somijas dienvidos un dienvidaustrumos, sastāv no trim paralēlām gala morēnu pauguraiņu grēdām, garums - 550 km, lielākais augstums - 247 m.
- Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē.
- augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa.
- Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī.
- Bouku sola Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Būku sala" bijušais nosaukums.
- Balaški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Balašķi" nosaukuma variants.
- Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās.
- Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā.
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota.
- Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
- augšmala Augšējā mala.
- blefarohalāze Augšējā plakstiņa atslābušās ādas nokarāšanās pāri plakstiņa brīvajai malai.
- Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
- Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- tilles Augu anatomijā šūnas vadu audos, kas ieaug sulas stobru dobumā no malas un tā noslēdz to, apturot sulas plūšanu.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- rauceklis Aukla pastalas purngala savilkšanai.
- raucene Aukla pastalas purngala savilkšanai.
- raucis Aukla pastalas purngala savilkšanai.
- rauks Aukla pastalas purngala savilkšanai.
- nūžaukla Aukla, ar ko pastalas purngalu savelk kopā.
- šmurkšaukla Aukla, ar ko savelk pastalas purnu un papēdi.
- atsrauks Aukla, ar kuru salāpa pastalas.
- aukslējeņi Aukslēju līdzskaņi (palatālie līdzskaņi) - j, g, k.
- AUM AUM Šinrikjo - starptautiska reliģiska budisma organizācija, kuru nodibināja 1989. g. Japānā, apvienojot sākotnējā un Tibetas budisma, indiešu un himalajiešu jogas un daoisma mācības.
- skripsts Auss ļipiņa, auss krimstala.
- skvoters Austrālijā - liela zemes gabala nomnieks, kas audzē aitas.
- krīks Austrālijā - periodiski izsīkstoša upe, kas sausā gadalaikā sadalās atsevišķās, savā starpā nesaistītās ūdenstilpēs.
- Ziemsvētku sala Austrālijas ārējā teritorija ("Christmas Island"), sala Indijas okeāna austrumu daļā, 350 km dienvidrietumos no Janas salas, administratīvais centrs - Setlmenta, platība - 135 kvadrātkilometri, 2070 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m).
- AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija.
- Belareta Austrālijas pilsētas (Viktorijas štatā) nosaukuma "Balarata" neprecīzs latviskojums.
- vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
- mongondou Austronēziešu saimes indonēziešu grupas valoda, kurā runā bolangmongondovi Indonēzijā, Sulavesi salas Minahasu pussalā.
- malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- indonēziešu valodas austronēziešu valodu saimes valodu grupa; \~ 300 valodas, plašāk izplatītās: malajiešu, javiešu, malagasu, indonēziešu valoda, filipīniešu valodas (tagalu valoda u. c. val.).
- Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi.
- Pieurāli Austrumeiropas līdzenuma austrumu mala pie Urālu rietumu nogāzes, gk. Kamas un Pečoras baseinā, Krievijā.
- Baltijas (kristāliskais) vairogs Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļa, kur atsegts arhaja un proterozoja kristāliskais pamatklintājs; aizņem Skandināvijas un Kolas pussalas.
- burgundi Austrumģermāņu cilts, ap m. ē. sākumu ieceļojuši no Bornholmas salas, 5. gs. v. Ronas upes baseinā nodibināja agrā feod. valsti (534 to iekaroja franki).
- Semipalatinskas apgabals Austrumkazahstānas apgabala nosaukums 1939.-1991.
- Dili Austrumtimoras galvaspilsēta (angļu val. "Dili"), atrodas Timoras salas ziemeļaustrumu piekrastē, 167000 iedzīvotāju (2007. g.).
- lakstīgala Austrumu lakstīgala ("Erithacus luscinia").
- ēveņģēlība Aušība, trakulība, draiskulība; palaidnība.
- gaisene Aušīga, palaidnīga meita.
- ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis).
- ēveņģēlīgs Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs; palaidnīgs.
- ēverģēlēties Aušoties, draiskuļoties; palaidņoties.
- šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
- Mvali Autonoma sala Komoru Savienībā ("Mwali"), administratīvais centrs - Fomboni, platība - 290 kvadrātkilometru, 43600 iedzīvotāju (2009. g.).
- Nzvani Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ndzwani"), administratīvais centrs - Mucamudu, platība - 424 kvadrātkilometri, 283500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Nazidža Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ngazidja"), administratīvais centrs - Moroni, platība - 1148 kvadrātkilometri, 342200 iedzīvotāju (2009. g.).
- auzumala Auzu lauka mala.
- spiltava Auzu sēnala, spilva.
- sīlava Aužamā šķieta mala.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
- laulāt Aužot tīklam beidzamo kārtu, salaist kopā ikkatras divas tīkla acis.
- Goco Āvdeša, sala Vidusjūrā ("Ghawdex/Gozo").
- penny-a-liner Avīžu līdzstrādnieku un arodniecisku rakstnieku palama, rindu rakstītājs (angļu "vienu pensu par rindu").
- Oļu avots avots Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, pie Dzelveskalna alām.
- alags Avots; ala ar avotu; caurums zemē, no kura avotiņš burbuļo.
- Bodži Azara Bodži - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru.
- Babas rags Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos (Turcijā, turku val. _Baba burun_).
- kalanhoje Āzijas un Āfrikas tropisko augu biezlapju dzimtas ģints ("Kalanchoe"), lakstaugi vai puskrūmi, ap 200 sugu, dažas sugas tiek kultivētas arī kā krāšņumaugi.
- kobalamīns B~12~ vitamīns, kam liela nozīme asinsradīšanas procesos organismā; pēc ķīmiskās struktūras līdzīgs hemoglobīnam, bet dzelzs vietā satur kobaltu; ciānkokobalamīns.
- salenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji.
- Pērņciems Babītes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" nosaukuma variants.
- Holmhof Babītes novada Salas pagasta bijušais nosaukums.
- Bahamas Bahamu Salu Sadraudzība - valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. "Bahamas"), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Manāma Bahreinas galvaspilsēta ("Al Manamah"), atrodas Bahreinas salas ziemeļaustrumos, osta Salvas līča krastā, 149000 iedzīvotāju (2007. g.).
- memļaks Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala.
- zaķpastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala.
- zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķpastala.
- baķis bakalaura darbs.
- entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu.
- lizogēniskās baktērijas baktērijas, kas satur mērenā bakteriofāga ģenētisko materiālu profāga veidā un spontāni vai inducējošo faktoru iedarbības rezultātā izdala bakteriofāgu.
- miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus.
- blanksts Balagāns; ākstība.
- pangloss Balamute, kas par visu runā.
- dižmutis Balamute, lielībnieks, pļāpa.
- platrīklis Balamute, lielībnieks.
- vārdainis Balamute, mutes varonis.
- balaboze Balamute.
- mutesbajārs Balamute.
- bajārība Balamutība, lielība; dižošanās, plātīšanās.
- balamuthia Balamutijas.
- bala Balanda ("Chenopodium").
- balande Balanda ("Chenopodium").
- balandene Balanda ("Chenopodium").
- balandenes Balanda ("Chenopodium").
- balanta Balanda ("Chenopodium").
- balante Balanda ("Chenopodium").
- balata Balanda ("Chenopodium").
- balate Balanda ("Chenopodium").
- balatne Balanda ("Chenopodium").
- baloda Balanda ("Chenopodium").
- balodas Balanda ("Chenopodium").
- balodes Balanda ("Chenopodium").
- balodiene Balanda ("Chenopodium").
- balodine Balanda ("Chenopodium").
- balodiņš Balanda ("Chenopodium").
- balodne Balanda ("Chenopodium").
- bālote Balanda ("Chenopodium").
- bālotne Balanda ("Chenopodium").
- balotnīte Balanda ("Chenopodium").
- bālotnīte Balanda ("Chenopodium").
- drīzine Balanda ("Chenopodium").
- griestavas Balanda ("Chenopodium").
- melde Balanda ("Chenopodium").
- meldri Balanda ("Chenopodium").
- naudaļa Balanda, balodene.
- bale Balanda.
- balode Balanda.
- baltvēderiņi Balanda.
- baludine Balanda.
- baludne Balanda.
- bālūne Balanda.
- zosu pēda balandas ("Chenopodium").
- riestavas Balandas ("Chenopodium").
- truši Balandas ("Chenopodium").
- zospēdas Balandas ("Chenopodium").
- meldes Balandas; meļģes.
- balas Balandas.
- chenopodium Balandas.
- meļģes Balandas.
- zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm.
- sālenes Balandaugu dzimtas ģints, nevienādi piecdaļīgu apziedni, divām garām drīksnām, asām lapām, ar dzeloni galotnē.
- sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem.
- sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres.
- Amaranthus blitoides balandu amarants.
- cyclolobeae Balandu apakšdzimta.
- chenopodiaceae Balandu dzimta.
- sālszāle Balandu dzimtas apakšdzimta ("Spirolobeae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama.
- balodene Balandu dzimtas balandu ģints ("Chenopodium").
- balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- basija Balandu dzimtas ģints ("Bassia"), viengadīgi lakstaugi ar pamīšus sakārtotām lapām, 8-10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- biete balandu dzimtas ģints ("Beta"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi, 11-13 sugu.
- kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē.
- kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas.
- sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas.
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
- guorsu kotlys balandu katls.
- grieztava Balandu suga ("Atriplex patulum").
- kļavlapu balanda balandu suga ("Chenopodium acerifolium").
- nosmailinātā balanda balandu suga ("Chenopodium acuminatum").
- baltā balanda balandu suga ("Chenopodium album").
- akotainnā balanda balandu suga ("Chenopodium aristatum").
- Labā Indriķa balanda balandu suga ("Chenopodium bonus-henricus").
- smaržīgā balanda balandu suga ("Chenopodium botrys").
- lapainā balanda balandu suga ("Chenopodium foliosum").
- zilganā balanda balandu suga ("Chenopodium glaucum").
- bastarda balanda balandu suga ("Chenopodium hybridum").
- mūru balanda balandu suga ("Chenopodium murale").
- irbeņlapainā balanda balandu suga ("Chenopodium opulifolium").
- daudzsēklu balanda balandu suga ("Chenopodium polyspermum").
- sarkanā balanda balandu suga ("Chenopodium rubrum").
- stāvā balanda balandu suga ("Chenopodium strictum").
- zaļā balanda balandu suga ("Chenopodium suecicum syn. Chenopodium viride").
- pilsētas balanda balandu suga ("Chenopodium urbicum").
- Vahela balanda balandu suga ("Chenopodium vachelii").
- siļķu balanda balandu suga ("Chenopodium vulvaria").
- sarkanās balandas piejūras varietāte balandu sugas varietāte ("Chenopodium rubrum var. botryoides").
- balandzupa Balandu zupa.
- balzupa Balandu zupa.
- balanorāģija Balanīts ar strutu izdalīšanos.
- balanopales Balanopāliju rinda.
- balanss Balansa stūre - peldlīdzekļa korpusam nepieguloša stūre, kuras ass iet stūres lāpstai (plāksnei) pa vidu.
- nobalansēt Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā; arī līdzsvarot (ko).
- izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
- dinamiskā balansēšana balansēšana, kas līdzsvaro rotora masas sadalījuma nobīdes ass garenvirzienā.
- statiskā balansēšana balansēšana, kas novērš rotora masas ekscentricitāti.
- fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā.
- protokols LAPB balansēts datu posma piekļuves protokols (angļu "Link Access Protocol Balanced").
- balankse Balanss.
- balanse Balanss.
- brasi Balanti - tauta Gvinejā-Bisavā.
- bulandi Balanti - tauta Gvinejā-Bisavā.
- balantīdijs Balantīdija.
- balantidium Balantīdijas.
- zarnu balantīdija balantīdiju suga ("Balantidium coli"), kas parazitē cilvēka un cūku zarnu traktā; ierosina balantidiāzi.
- zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām.
- Belaretas latviešu kopiena Balaratas latviešu kopiena.
- ballasts Balasts.
- ballastcisterna Balasttanka tvertne kuģa ūdensbalastam, visbiežāk kuģa dubultdibenā un priekšgalā, bet arī pakaļgalā un sānos.
- balasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem.
- ballasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem.
- Batara Kali Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi.
- Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
- Basuki Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā liela čūska, kas mīt pazemes valstības alā.
- Antaboga Bali salas mitoloģijā - čūska, kas eksistēja vēl pirms zemes un debesu radīšanas, ar meditācijas palīdzību viņa radīja bruņurupuci, kas kļuva par pasaules balstu un tālākās radīšanas pamatu.
- Māhendradata Bali salas valdniece (11. gs.), kas tika izraidīta trimdā par buršanu un kas varētu būt mītiskās ļaunās valdnieces Rangdas prototips.
- balenis Balināmais audekls, balā (uz bala) noliktais audekls.
- Ilīrijas pussala Balkānu pussala.
- atriplex Balodenes - balandu dzimtas ģints.
- ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Chenopodium album baltā balanda.
- Abjada Baltā Nīla - Nīlas nosaukums Sudānā, no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai (957 km).
- purva dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias palaeno"), kuru kāpuri dzīvo uz zilenēm.
- izsālījumi Balti izdalījumi uz keramikas izstrādājuma virsmas; rodas no drumstalas, difundējot šķīstošiem sāļiem.
- Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci.
- jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu.
- Baltijas jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis ("Balanus improvisus") jeb jūraszīle.
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
- lirniks Baltkrievu tautas dziesminieks un tautas dzejas teicējs, kas izpildīja dzeju stīgu instrumenta cimbalas pavadījumā.
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas.
- aminarsons Balts pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā, labi sārmu šķīdumos; lieto zarnu amebiāzes, balantidiāzes, trihomonu kolpīta terapijā.
- kakodila cianīds balts pulveris, kas gaisam piekļūstot, atdala ārkārtīgi indīgus tvaikus.
- balansa baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum balansae").
- ozolsalieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji.
- Ūzulsola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukums latgaliski.
- Rāvusola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Rāvusala" nosaukums latgaliski.
- silamalieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" iedzīvotāji.
- Sylamola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" nosaukums latgaliski.
- Vistusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukuma variants.
- Vystusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukums latgaliski.
- Aussola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ausala" nosaukuma variants.
- Brīžusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants.
- Kļavusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants.
- Ežusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Ežusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gūbusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Gobusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ivanova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" bijušais nosaukums.
- Juoņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums latgaliski.
- Joņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Styrnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums latgaliski.
- Stirnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Akmiņsola Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Egļusola Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļusala" nosaukums latgaliski.
- kļavusalieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" iedzīvotāji.
- Kļovusola Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants.
- Vuškusola Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vuškusala" nosaukuma variants.
- tolubalzams Balzams no Tolusalas Karaību jūrā, iedzeltens vai sarkanbrūns ar patīkamu smaržu.
- šļaubējums Baļķa gala nokantējums.
- šļaubiens Baļķa gala slīpa nokantējuma izveide.
- vaigs Baļķa neapdarinātā apaļā mala.
- sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas.
- indokalamusi Bambusu grupas dekoratīvu augu ģints ("Indocalamus") ar ļoti lielām lapām (pat līdz 50 cm), kam nepieciešama ēna.
- Ošena Banaba, sala Klusā okeāna rietumu daļā ("Ocean Island"), Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.).
- bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu.
- bantings Bantengs - savvaļas vērsis ("Bibos banteng"), savvaļā dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā.
- kizaramo Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vazarami tauta Tanzānijas austrumos; kidzalamo.
- barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas.
- Bābana Bārbala.
- Bārba Bārbala.
- Bārbe Bārbala.
- bārbalains Bārbalaiņš.
- bārbulains Bārbalaiņš.
- bārbulaiņš Bārbalaiņš.
- ovomaltīns Barības preparāts, ko gatavo no olām, iesala ekstrakta, kakao un piena.
- bassia Basijas - balandu dzimtas ģints.
- Chenopodium hybridum bastarda balanda.
- Batara Guru bataku (Sumatras sala, Indonēzija) mitoloģijā - galvenais augstāko dievu triādes dievs, zemes un cilvēku rases radītājs.
- Bandarpengarama Batu Pahata – pilsēta Malaizijā.
- pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu.
- teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs.
- alunīts bāzisko sulfātu grupas minerāls KAl~2~[SO~4~]~2~(OH)~6~, alaunu, kālija sāļu, sērskābes un alumīnija izejviela.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- Putnusola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Putnu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ūžuļu sola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūžuļu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- duncka Bedre, ala zālienā vai purvā, kur ir maz ūdens, bet daudz dubļu.
- hana Beigas; viss pagalam.
- čušs Beigts, pazudis, pagalam.
- Belinshauzena jūra Belinshauzena jūra - malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Bellingshausen Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Antarktīdas un Tērstona pussalu, platība - 487000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4115 m.
- Billitona Belituna - sala Liuelo Zunda salu grupā.
- BM Bermudu salas, teritorijas divburtu kods.
- BMU Bermudu salas, teritorijas trīsburtu kods.
- Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne".
- pārbērt Berot norobežot (no vienas malas līdz otrai).
- berziņš Berziens jeb ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā.
- mežmalieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmala" iedzīvotāji.
- bērztala Bērzu birztala.
- aizstopot Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt.
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
- porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens.
- Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums.
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100.
- masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums; viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
- liekne Bezgalīgs pļavu plašums pa visu upmalas līdzenumu.
- caurspīdīga glazūra bezkrāsaina, spoža glazūra, caur ko redzama drumstalas krāsa; var būt ar svinu vai bez svina, fritēta vai nefritēta (porcelāns, fajanss).
- asara Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
- kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi.
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga.
- Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m.
- Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu.
- Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai.
- Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona.
- Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās.
- plethodontidae Bezplaušsalamandras.
- nemešs Bezprātis (palama).
- vīrceļlapas Bezziedlapjiem piederīga divdīgļlapju ģints santalaceju dzimtā, lapas pamīšus, vienkāršas, šauras, ziedkopi ķekaraini vai skaraini.
- finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti.
- Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu.
- bīdmērs bīdinstruments detaļu ārējo un iekšējo lineāro izmēru mērīšanai, sastāv no pamatskalas un rāmīša ar noniju; ir atsevišķi mērtaustu pāri ārējo un iekšējo izmēru mērīšanai un bīdlineāls dziļuma mērīšanai.
- bačiņa Biešu vai runkuļu lapu (retāk balandu) zupa (ar putraimiem, piena, krējuma vai gaļas piedevām).
- lindraks Bieza auduma, parasti vadmalas, sieviešu svārki.
- šinelis Biezais vadmalas (parasti vīriešu) rudens mētelis ar padrēbi.
- svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam).
- kuplains Biezs, biezi salapojis.
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
- Āfrikas bifelis jeb kafers bifeļu suga ("Bubalus cafer"), ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī ("Syncerus"), kā sugu ("Syncerus caffer").
- Ružina Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža.
- Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha.
- Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas.
- seimelis Bijušā Klaipēdas apgabala saeima; arī leišu nosaukums seimikam.
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienē; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai.
- Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
- Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne.
- Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā.
- Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
- bridžas Bikses, kas cieši pieguļ kājām zem ceļgala; jājambikses; bridža bikses.
- bridža bikses bikses, kas zem ceļgaliem cieši pieguļ pie kājām; bikses, kas zem ceļgala savilktas.
- mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras.
- biospeleoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīves apstākļus alās un šo apstākļu iespaidu uz alas dzīvnieku morfoloģiju.
- fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
- virhovisms Bioloģijas virziens, kas noliedza organisma viengabalainumu un reducēja tā funkcijas uz šūnu funkciju summu; nostājās pret darvinismu.
- kolīni Bioloģiski aktīvas (gan nomācošas, gan stimulējošas) vielas, ko augi izdala augšanas laikā un kas saglabājas augsnē (saknēs, augu nobirās).
- hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri; distantie akvitatori.
- parahormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala dažu audu šūnas; piedalās asinsrites regulēšanā; kontrolē kuņģa un zarnu funkcionēšanu.
- feromons Bioloģiski aktīvas vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji; fermons.
- punkcijbiopsija Biopsija, kuras gadījumā ķermeņa audu paraugu iegūst, caur ādu ievadot speciāli veidotu dubultadatu, kas atdala audus ar iekšējo adatu; pētāmo audu paraugs nokļūst lielākajā adatā un tiek izņemts.
- skalds Birzs, lapu koku mežiņš; birztala ar skaļu atbalsi.
- skalda Birztala ar skaļu atbalsi.
- Bērstele Birztala, Vārtājas pieteka.
- Birkstala Birztala, Vārtājas pieteka.
- Birstala Birztala, Vārtājas pieteka.
- Birstele Birztala, Vārtājas pieteka.
- birztaļa Birztala.
- birztaliņa Birztala.
- birztals Birztala.
- birztelis Birztala.
- Arctium nemorosum birztalas diždadzis.
- Draba nemorosa birztalas drojene.
- Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte.
- Scapania nemorea birztalas lāpstīte.
- Melampyrum nemorosum birztalas nārbulis.
- Salvia nemorosa birztalas salvija.
- Sphaerites glabratus birztalas saulesvabole.
- Poa nemoralis birztalas skarene.
- zeltainā stērste birztalas stērste.
- Emberiza aureola birztalas stērste.
- Veronica chamaedrys birztalas veronika.
- Cepaea nemoralis birztalas vīngliemezis.
- Stellaria nemorum birztalas virza.
- Dzirnavu dīķis Biržu dzirnavezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
- Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- špicbuks Blēdis, krāpnieks; palaidnieks, draiskulis; ar humoru apveltīts cilvēks.
- spicbuks Blēdis, palaidnieks, draiskulis.
- širaunieks blēdis, palaidnis.
- prokvasts Blēņdaris, nerātnis, palaidnis.
- aušulis Blēņdaris, palaidnis trakulis.
- smatrons blēņdaris, palaidnis.
- galsteris Blēņdaris, palaidnis.
- baika Blīva, labajā pusē plūksnota vadmala.
- audummala Blīvā, neirstošā mala (audumam, adījumam).
- grotšotes taļļa bloku un trošu sistēma, kurā ietilpst grotšote un bloki, kas piestiprināti pie grotbomja pakaļējā gala un grotšotes sliedes slīdņa.
- borniks Bodnieks - veikala īpašnieks, kas pats arī pārdod preces.
- Boforta Boforta jūra - Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra ("Beaufort Sea") starp Barova ragu Aļaskā un Kanādas Arktisko arhipelāgu, platība - 481000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3749 m.
- Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru).
- konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem; izlabojamais vai restaurējamais teksts.
- Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m.
- Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai.
- baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
- Surongs Gutings Borneo (Kalimantānas) salas ibanu kultūrvaronis, kas ļaudīm iemācīja lauksaimniecības darbus un citas zināšanas.
- Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha.
- britelēni Brakalaiņi.
- bukulēni Brakalaiņi.
- jonatans Brālis Jonatans, ziemeļamerikāņu palama.
- galvenā branga branga kuģa vai jahtas visplatākajā vietā, kas parasti ir no vidus (mideļa) uz pakaļgala (heķa) pusi.
- garenbranga Branga, kas visā garumā iet pa planku salaidumvietu, tā pastiprinot visu būvkonstrukciju jahtas garenvirzienā.
- brasilparodia Brasilparodia alacriportana - Portoalegres parodijas ("Parodia alacriportana") senāks nosaukums.
- Spuļu ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā.
- Spūļu ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā.
- Braciška ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā.
- reiss brauciens (ar transportlīdzekli) no maršruta viena galapunkta līdz otram.
- Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā.
- sabraucīties Braukot salasīt sev (ko) lielākā daudzumā; braukot salasīt sev (kā lielāku daudzumu).
- pievešanas ceļi brauktuves, pa kurām no cirsmas uz augšgala krautuvi pieved kokmateriālus.
- zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu.
- bretoņi Bretaņas pussalas pamatiedzīvotāji.
- Ankū Bretoņu (Bretaņas pussala) mitoloģijā - nāves sūtnis, kas vēstīja par nāves tuvošanos, to attēloja kā gara auguma cilvēku ar gariem, baltiem matiem vai kā skeletu, kurš vilka ratus mirušajam un kuru pavadīja divi palīgi.
- briedele Briedala.
- kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula.
- Albiona Britu salas bez Īrijas (senais nosaukums).
- Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
- izpausties brīvi, bez ierobežojumiem parādīt savas spējas, talantu.
- atbrīvēklis Brīvībā palaists vergs.
- storte Brunča stērbele, apmala.
- stota Brunča stērbele, apmala.
- mautave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja; pamave (1).
- pamave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- pamuja Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- pamuve Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- kremle Brunču apakšējā mala; lieks piešuvums pie sieviešu brunčiem.
- kremele Brunču apakšējā mala; piešuvums pie sieviešu brunčiem.
- Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti.
- brunejieši Brunejas Darusalas Valsts pamatiedzīvotāji.
- BND Brunejas dolārs; Brunejas Darusalamas Valsts valūtas kods, sīknauda - sens.
- Bandarseribegavana Brunejas galvaspilsēta (malajiešu val. "Bandar Seri Begawan"), atrodas Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, 69000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Laccifer lacca bruņutu suga, kuras ādas dziedzeri izdala gumilaku.
- mūrlate Brusa, ko liek zem griestu sijas gala (spiediena vienmērīgai sadalīšanai pa mūra virsmu).
- Lumbini Budas dzimšanas vieta Himalaju priekškalnē netālu no Nepālas un Indijas robežas.
- Jungana Budistu alu templis Ķīnā uz ZR no Datunas; uzcelts 460.-545. g.; templī >60 ovālas un taisnstūra alas ar smilšakmens skulptūrām (līdz 15 m augstas).
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
- Buļi Buļu alas - 3 alas Buļu iezī līdzās Adamaita alai.
- ahterlīķis Buras pakaļējā mala.
- killēšana Buras pakaļējās malas drebēšana, ja bura nostādīta tā, ka tās virziens gandrīz sakrīt ar vēja virzienu.
- plivināšanās Buras pakaļējās malas drebēšana, ja stūrē pārāk augstu pie vēja.
- trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu.
- pogājams štagas jātnieks buras piestiprināšanas elements, kas piešūts pie fokburas priekšējās malas un paredzēts uzpogāšanai uz fokštagas.
- priekšējā līķa liekums buras priekšējās malas izliekums, kas ir tik liels, cik lielu vēlas buras "vēderu".
- leitvāgas slīdnis buras vadīšanai paredzēts metāla kalums, kas pārvietojas (slīd) pa slīdstieni; pie tā stiprina bloku vai caur to izvelk šoti, ar kuru buru ievelk vai palaiž vaļīgāk.
- burgzdula Burbulis; burgzdala.
- burgzduliņš Burbulis; burgzdala.
- metieris Burtlicis, kas sadala slejās saliktu tekstu lappusēs; aplauzējs (2).
- pielaidums Burtliktuvē līniju, ornamentu, vinješu utt. salaidums.
- atburtot Burtu pa burtam izlasīt, atšifrēt (grūti salasāmu vai šifrētu tekstu).
- overštags Buru laivas priekšgala pagriešana pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
- lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja).
- buru apkalpošana buru uzvilkšana (pacelšana) un nolaišana, ievilkšana (pievilkšana) un izlaišana (palaišana).
- aiziet pie velna būt pagalam, izputēt, pazust.
- būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
- dvesmot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku); dvašot (1).
- dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3).
- salt Būt salam, aukstumam (kādā vidē, teritorijā u. tml.).
- siekaloties Būt tādam, kam ilgstoši, pastiprināti izdalās siekalas.
- nošķirt Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
- zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
- svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
- Timphu Butānas Karalistes galvaspilsēta, atrodas Himalajos, Džomolari kalna austrumu nogāzē, 79200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Butunga Butona - sala Lielo Zunda salu grupā, Indonēzijā.
- BV Buvē Sala, teritorijas divburtu kods.
- BVT Buvē Sala, teritorijas trīsburtu kods.
- garenbrangu salaidbūve būves paņēmiens apšuves salaidvietas garumā, nosedzot ar tā sauktajām garenbrangām, kas piešķir peldlīdzeklim papildu izturību.
- būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas.
- skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
- frenozīns C~48~H~93~NO~9~, cerebrozīds; hidrolizējot ar skābi, veido galaktozi, sfingozīnu un cerebronskābi.
- fenilpirovīnogskābe C~6~H~5~CH~2~COCOOH, patoloģisks fenilalanīna metabolīts; izdalās ar urīnu, ja trūkst fenilalanīna hidroksilāzes.
- vanililmandeļskābe C~9~H~10~O~5~, primārs kateholamīnu metabolisma galaprodukts, kas tiek izvadīts ar urīnu un liecina par dažādiem patoloģiskiem procesiem; koncentrāciju urīnā noteic feohromocitomas ekspresdiagnostikā.
- laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā.
- melibioze C12H22O11, disaharīds, ko iegūst, hidrolizējot rafinozi; sastāv no glikozes un galaktozes atlikuma.
- prodigiozins C20H25N3O, antibiotisks sarkans pigments, ko izdala "Serratia marcescens".
- nervonskābe C23H45COOH, nepiesātināta taukskābe, atrodas nervonā savienojumā ar sfingozīnu un galaktozi.
- stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes.
- rotlerīns C30H28O8, kamalas darbīgā viela.
- poligalīns C30H45ClO6, senegas ("Polygala senega L.") rūgts saponīns.
- psihozīns C43H45N7O, galaktozīds, frenozīna sastāvdaļa; hidrolizējot rodas galaktoze un sfingozīns, cerebrozīdu biosintēzes starpsavienojums.
- mašīngludais papīrs caur papīrmašīnas kalandru izlaists papīrs – vienmērīgi biezs un gluds abās pusēs.
- fučikāto Cauri; pagalam; sabeigts.
- savienotā koka algoritms caurspīdīgajos tiltos izmantots algoritms, kas dinamiski izveido vislabāko datu pārraides ceļu no avota līdz galamērķim.
- balasta sistēma cauruļu, sūkņu un cisternu sistēma ūdens balasta regulēšanai.
- fitings cauruļvadu savienotājelements no tērauda, bronzas, kaprona u. c. materiāliem, var savienot vienāda vai dažāda diametru cauruļu posmus, veido līkumus, sazarojumus, galanoslēgumus.
- tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai.
- pārausis Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai.
- pāravi Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai.
- pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas.
- vera Caurums pastalas sānu augšdaļā, caur kuru tiek izvērta aukla.
- cephalanthera Cefalantēras.
- garlapu cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera longifolia").
- sarkanā cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera rubra").
- Transilvānijas cefalārija cefalāriju suga ("Cephalaria transsylvanica").
- saiņotava Cehs, nodala, arī telpa, kur saiņo (ko).
- tekmala Celiņa mala.
- C Celsija temperatūras skalas saīsināts apzīmējums
- ceļa apmale ceļa elements atšķirīgu segumu atdalīšanai, iezīmējot brauktuvi vai veidojot segas malas balstošu ietvaru.
- bankets Ceļam ierakumā vismaz 1 m attālumā no nogāzes malas uzbērta trīsstūrveida grunts prizma, kas neļauj virszemes ūdeņiem pa ierakuma nogāzi noplūst uz ceļa.
- cinksla Ceļgala lielā cīpsla.
- činksla Ceļgala lielā cīpsla.
- ceļamala Ceļmala.
- celīnmala Ceļmala.
- ceļmalis Ceļmala.
- pacele Ceļmala.
- turpatpakaļceļojums Ceļojums, kura laikā tiek apmeklēta tikai viena tūrisma vieta (galamērķis) un kurš beidzas tajā pašā vietā, kur sācies.
- sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
- treilēšanas ceļš ceļš cirsmā un ārpus tās, pa kuru treilē kokmateriālus uz augšgala krautuvi.
- iegāznis Ceļš, kam viena mala izbraukta dziļāka un zemāka par otru.
- robežceļš Ceļš, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
- Vintera ceļteka ceļteku suga ("Plantago winteri"), reti sastopama jūrmalas liedagā, sāļās augsnēs.
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
- panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam.
- ideāls Centienu augstākais galamērķis.
- mērspieķis Centimetros iedalīts metāla vai cita materiāla stienis dzīvnieka ķermeņa garuma, platuma un augstuma mērīšanai; uz stieņa ir atsevišķas skalas katram parametram.
- Unapu Centrālamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs ir Šbalanke), kas iznāca no pazemes kā mēness.
- galvas smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā, iedalās 5 daļās: papildsmadzenēs jeb iegarenajās smadzenēs, mugurējās smadzenēs, vidussmadzenēs, starpsmadzenēs un galasmadzenēs.
- Balatons Centrāleiropas lielākais ezers (ungāru val. _Balaton_), atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m.
- Bolīvijas kalniene Centrālo Andu austrumu daļa Bolīvijā, ko veido Punas plakankalne, Austrumkordiljeras, Kordiljera Reala, Centrālā Kordiljera u. c. Andu grēdas.
- Ceplīšu ezers Ceplītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
- platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
- kerazīns Cerebrozīds smadzeņu audos; tanī ir sfingozīns, galaktoze un lignocerīnskābe.
- šķeltnis Cērtamo un duramo auksto ieroču (zobena, kinžala u. tml.) kaujas daļa, ko lieto pretinieka iznīcināšanai tuvcīņā.
- Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji.
- lielā cezūra cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās.
- mazā cezūra cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
- pantoīnskābe CH~2~OHC(CH~3~)~2~CHOHCOOH, pantotēnskābes atlikums pēc beta alanīna atšķelšanas; dažos mikroorganismos aizstāj pantotēnskābi kā augšanas faktoru.
- hidantoīns CH2(NHCO)2, kristāliska bāze, kas rodas alantoīna noārdīšanās procesā.
- Līpu sola Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Liepu sala" nosaukuma variants.
- palaidne Ciema ganības, kur lopus palaiž.
- kamponga Ciems Malaizijā un Indonēzijā.
- Kuiviži ciems Salacgrīvas pagastā
- būt dimbā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas; būt bezizejas situācijā; pagalam.
- smaillapu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis acutiflora").
- niedru ciesa ciesu suga ("Calamagrostis arundinacea").
- iesirmā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis canescens syn. Calamagrostis lanceolata").
- slotiņu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis epigeios").
- purva ciesa ciesu suga ("Calamagrostis neglecta").
- posmainā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis phragmitoides syn. Calamagrostis purpurea subsp. phragmitoides").
- stīvā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis stricta syn. Calamagrostis neglecta subsp. stricta").
- asziedu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis x acutiflora").
- bodijs cieši pieguloša augšapģērba un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala ģērbā; torstriko.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- riobiksītes Cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas.
- vīkšķis Cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei.
- zibīte Cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei.
- nodalījums Cietā diska atmiņas apgabala daļa, kas izveidota tā, ka operētājsistēma to uztver kā atsevišķu diskatmiņu.
- līdzulis Cieta koka, malās rievots kluģis, formu nolīdzināšanai; augšmala, pa kuru dauza ar veseri, apsista ar ādu.
- sarkšņi Cieta sniega virskārta, pēc atkušņa uznākot salam.
- sūkalu siers ciets vai pusciets produkts, kas iegūts, iebiezinot sūkalas, pievienojot (vai nepievienojot) pienu, krējumu vai citus piena produktus.
- danga Cietzemes mēle purvā, pussala.
- pentožu cikls ciklisku, fermentatīvu, aerobisku glikozes oksidēšanās reakciju virkne, kuras galaprodukti ir ūdens un oglekļa dioksīds.
- puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība.
- Ašurbanipals lauvu medībās cilnis no Ašurbanipalas pils Nīnivē (7. gs. p. m. ē.).
- ievalksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
- ievārksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
- senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- loinangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas austrumu daļā un Pelenas salā, Centrālajā Sulavesi provincē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
- koro Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- pali Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- poso Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- sadangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults).
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- ginta Cilvēki, kam ir kāds kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģencis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģente Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģentis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģinta Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģinte Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģints Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
- sētlaipis cilvēks, kas (daudzkārt) staigā no vienas mājas malas uz otru.
- ostmalnieks Cilvēks, kas dzīvo ostas krastmalas tuvumā.
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
- akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
- izcirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
- amatnieks Cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta.
- jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
- pastalnieks Cilvēks, kas valkā pastalas.
- versifikators Cilvēks, kas viegli un veikli sacer dzejoļus, bet kam trūkst īsta dzejnieka talanta; pantu kalējs.
- sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas dala), kas veic šādus pienākumus.
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
- trīsdaivu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria aquitriloba").
- vizbulīšlapu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria hepaticifolia").
- mūru cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria muralis").
- robs Cimda vaļņa gala adījums, kas pēc formas atgādina robu.
- glazē cimdi cimdi no aitas vai kazas ādas, kas ar alaunu izmiecēta mīksta un spīdīga.
- skrimstalaines Cīpstalaina gaļa, piemēram, locītavās.
- organizētā cirsma cirsma, kurā ir iezīmētas slejas, izveidots kokmateriālu pirmējā transporta ceļu tīkls un ierīkota augšgala krautuve.
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās.
- šļaubēt Cirst baļķa gala nokantējumu.
- stepes cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha calandra").
- lielais skrējējcīrulis cīruļu suga ("Alaemon alaudipes").
- asminis Cirvja asā mala.
- ptialocēle Cista, kurā ir siekalas; parasti rodas, aizsprostojoties siekalu dziedzera izvadkanālam.
- ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem).
- zilvēdaris Citu pagastu ļaužu dota iesauka, palama augstroziešiem.
- melldirsietis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka, palama rozuliešiem.
- kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu.
- gļotskābe COOH(CHOH)4COOH, divvērtīga skābe, balts kristālisks pulveris, ko iegūst oksidējot piencukuru, galaktozi, kā arī daudzas gumijas šķirnes ar puskoncentrētu slāpekļskābi.
- cimbalārija Cūknātru dzimtas ģints ("Cymbalaria"), dekoratīvi augi, ko izmanto akmeņdārzos.
- spārnainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia umbrosa syn. Scrophularia alata", arī " Scrophularia aquatica"), Latvijā aizsargājama.
- babirusa Cūku dzimtas zīdītājs ar diviem pāriem līku ilkņu, dažās salās Malajas arhipelāgā.
- krāterveida pupi cūku tesmeņa ārējās uzbūves kļūda: pupa ādas krokas sniedzas pāri pupa galam, un sivēnam ir grūti zīst.
- aminocukurs Cukurs, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas aizvietotas ar aminogrupām, piem., glukozamīns, galaktozamīns.
- kailgalvas čakste čakstu dzimtas suga ("Pityriasis gymnocephala").
- čalata Čala 1(1).
- čalava Čala 1(1).
- čurksla Čala.
- irdza Čala.
- ķamala Čamala.
- čuliņa Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele; čula.
- čula Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele.
- čamala Čaula, čaumala.
- čaula Čaumala (olai).
- čuma Čaumala, apvalks.
- čaumula Čaumala.
- ķaumala Čaumala.
- kozalas Čaumalas, mizas.
- bokstas Čaumalas, sēnalas.
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
- gafellīķis Četrstūra buras mala, kas piestiprināta pie gafeles.
- rājbura Četrstūraina bura, kuras augšējā mala ir nostiprināta pie rājas; taisnā bura.
- trapece Četrstūris, kam divas malas ir paralēlas, bet pārējās divas nav paralēlas.
- paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
- Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu.
- Čiongšons Čiongšona grēda Annamas kalnos Indoķīnas pussalas austrumos.
- Annamas kalni Čiongšona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums 1300 km, platums līdz 300 km, augstākā virsotne — 3280 m (Ngoklins).
- Čiongšona grēda Čionsona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā.
- Čo Oju Čooju - virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā.
- galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis.
- Podlase Dabas apgabala "Poļesje" Polijas daļa Bugas vidusteces apvidū.
- Dienvidāfrika Dabas apgabals Āfrikā, uz dienvidiem no 12-13 grādu dienvidu platuma, ietver arī Madagaskaru un Maskarēnu salas, platība \~5000000 kvadrātkilometru.
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
- Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m.
- Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle.
- Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu.
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā.
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines.
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem.
- Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu.
- Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos.
- Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km.
- Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma.
- Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem.
- Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas.
- Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus.
- Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā.
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
- Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas.
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš).
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
- Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala).
- Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas.
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
- Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas.
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas.
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju.
- Ašinieku purvs dabas liegums Preiļu novada Upmalas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha, purvs veidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei ūdensšķirtnē starp Feimanku un Dubnu.
- Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas.
- Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes.
- Zvirgzdenes ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1925. g., platība - 5 ha, ietilpst 5 salas un to apkārtnes akvatorija, kurās izveidojušās platlapju (liepu un ozolu) un baltalkšņa audzes.
- Meduma ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., kopplatība - 4 ha, liegumā 4 salas (lielākās platība - 2,8 ha), dominē lapkoku audzes.
- Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes).
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas.
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
- Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
- Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha).
- Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas.
- Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni.
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
- Ežezers Dabas liegums, izveidots 1999. g., ietilpst Rāznas nacionālajā parkā, kopš 1928. g. valsts aizsardzībā 11 salas, kopš 1977. g. visas salas.
- Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas.
- Arabida dabas parks un aizsargājama teritorija Portugālē (_Arrábida_), dibināts 1976. gadā, aizņem 176,41 km² lielu platību, aptverot Setubalas pussalas vistālāko dienvidu malu.
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni.
- Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma.
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene.
- Kursas zemiene dabas rajons Rietumlatvijā, platība — 271200 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 90 km, platums — no 48 km ziemeļu daļā līdz 16 km dienvidu daļā, iedala 2 dabas apvidos — Ugāles līdzenumā un Pieventas līdzenumā.
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu.
- dabsaimniecība Dabas resursu racionāla lietošana, atjaunošana un aizsardzība: tā apvieno visas attiecīgās teritorijas saimniecības nozares un ļauj sabalansēt resursu lietošanu un vides aizsardzības prasības.
- Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala.
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku.
- Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala.
- province dabas zonas daļa viena fizioģeogrāfiskā apgabala robežās.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
- grote Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
- atvārīšana Dabisko šķiedru jēlmateriālu apdares process, kurā atdala dabas un tehnoloģiskos piemaisījumus.
- šibļaks Dabisks krūmājs un krūmu mežs Balkānu pussalas dienvidaustrumu daļā, aug uz pauguriem un kalnu nogāzēm, sastāv no augiem, kas dzestrā sezonā nomet lapas.
- apdzirdēt Dabūt dzirdēt (pavirši, pa ausu galam).
- Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.).
- cicerons Daiļrunīgs cilvēks, talantīgs orators; pēc izcilā Senās Romas oratora Cicerona vārda.
- piruete Daiļslidošanā - ātrs apgrieziens uz slidas purngala.
- punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
- klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki.
- keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi.
- basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
- beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
- ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
- maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
- sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
- selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
- uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
- desi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi.
- ribuni Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi.
- potala Dalailamas pils Lhasā, Tibetā.
- Huluņči Dalainors - ezers Ķīnas ziemeļaustrumos.
- birkstīt Dalīt nost (ogli) no degoša skala.
- jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
- liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu.
- treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis.
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi.
- Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas.
- pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
- kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas; vieta pie šīs daļas, gala.
- nukleoalbumoze Daļēji hidrolizēts nukleoalbumīns, atrasts urīnā osteomalacias gadījumā.
- puspalaidnīgs Daļēji izlaidīgs, palaidnīgs.
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
- Galvaspilsētas reģions Dānijas Karalistes administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kurā ietilpst Zēlandes salas austrumu daļa un Bornholmas sala Baltijas jūrā.
- Kopenhāgena Dānijas Karalistes galvaspilsēta, atrodas uz Zēlandes un Amageras salas, Ēresuna (Zunda) jūras šauruma rietumu krastā, 569600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vidusjitlande Dānijas reģions Jitlandes pussalā, starp Ziemeļjitlandes un Dienviddānijas reģionu, ietver arī salas Samsē Belta rietumdaļā.
- Dienviddānija Dānijas reģions Jitlandes pussalas vidusdaļā, ietver arī Fīnas, Langelandes, Tasingas, Ērē un citas sīkākas salas.
- Ziemeļjitlande Dānijas reģions Jitlandes pussalas ziemeļu galā.
- Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas.
- Amaja Dānijas sala Ēresunā (Zunda šaurumā), platība - 65 kvadrātkilometri, atrodas Kopenhāgenas pilsētas rajons, Kastrupas lidlauks un Dragēras kūrorts.
- Anholta dāņu sala Kategata vidū (_Anholt_), platība - 22 kvadrātkilometri, \~170 iedzīvotāju, bāka un meteostacija.
- trudzinka Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības arteļos bij. PSRS); darbdiena (3).
- stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete.
- pašneitralizēšana Darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa.
- salaide Darbība, process --> salaist(3).
- Kerinči Darbīgs vulkāns (indon. val. "Kerinci"), Barisana grēdas augstākā virsotne (3805 m vjl.) Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā.
- Maunaloa darbīgs vulkāns ASV (angļu val. _Mauna Loa_), Havaju salu Havajas salas dienvidu daļā, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados.
- Marapi Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 2891 m.
- Dempo Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums 3159 m, nogāzēs līdz 2000 m vjl. - mūžzaļie meži, augstāk - kserofili krūmi.
- Apo darbīgs vulkāns Filipīnās (_Apo_), Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki.
- Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs.
- Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži.
- Asama Darbīgs vulkāns Japānā ("Asama yama"), Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi.
- Aso Darbīgs vulkāns Japānā ("Aso san"), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
- Kirisima Darbīgs vulkāns Japānā ("Kirishima"), Kjusju salas dienvidu daļā, augstums - līdz 1700 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- Komagatake Darbīgs vulkāns Japānā ("Komaga take"), Hokaido salas Osimas pussalā, augstums - 1140 m.
- Kronoku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijā, augstums — 3528 m, pēdējais izvirdums 1922.-1923. g.
- Korjaku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijas Kamčatkas novadā, augstums — 3456 m, andezīti, bazalts, lava, nogāzēs šļūdoņi.
- Avačas sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos (Petropavlovskas-Kamčatkas tuvumā), Krievijā, Kamčatkas novadā, augstums — 2741 m.
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs.
- Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru.
- Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
- Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, Indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes.
- uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti.
- virsdarbs Darbs, ko veic ārpus oficiālā darbalaika.
- salest darīt (ko) no viena, un no otra gala, lai vidū satiktos.
- palaidņoties Darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties.
- palaidējs Darītājs --> palaist.
- Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- Darsa Darsas-Cingstes pussalas vidusdaļa, platība - 60 kvadrātkilometru, stipri mežaina.
- dārzmale Dārzmala.
- dārzmalis Dārzmala.
- instrukcijas adrese datora atmiņas apgabala adrese, kurā ierakstīta instrukcija.
- izpildāma programma datora programma, kas gatava palaišanai noteiktā datorā. Lai programma būtu izpildāma, tā iepriekš jāpārtranslē attiecīgā datora mašīnvalodā.
- datu ķēde datu kanāls, kas nodrošina divvirzienu datu apmaiņu un sastāv no datu ķēdes galaiekārtas un datu pārraides līnijas.
- piekļuves ātrums datu pārraides ātrums lietotāja piekļuves kanālā, kas nosaka maksimālo ātrumu, ar kādu gala lietotājs var iesūtīt datus kadru retranslēšanas tīklā.
- datoru tīkls datu pārraides tīkls, ar to savstarpēji saistīto datoru un šai saistībai nepieciešamās programmatūras un aparatūras apvienojums, kas paredzēts mijiedarbības un datu apmaiņas organizēšanai starp attālām reālām galasistēmām; dalītais tīkls.
- pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru; datu pārsūtīšana.
- datu pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru.
- galšifrēšana Datu šifrēšana reālā galasistēmā - datu avotā - un atbilstoša datu atšifrēšana reālā galasistēmā - datu saņēmējā.
- balmutēt Daudz un nesaturīgi runāt, pļāpāt; balamutēt.
- Chenopodium polyspermum daudzsēklu balanda.
- regulārs daudzstūris daudzstūris, kura visas malas ir vienādas; n-stūris (n=3, 4,...).
- apvilkts daudzstūris daudzstūris, kura visas malas pieskaras dotajai riņķa līnijai.
- sviedru dziedzeri daudzu zīdītāju un cilvēka ādas dziedzeri, kas izdala sviedrus.
- Lebjava Daugavas atteka Doles salā, Salaspils novada Salaspils pagastā; Lebge; Lebje; Ļeblova.
- Ceļa Daugava Daugavas atteka gar Doles salas labo krastu.
- daugavmala Daugavas krastmala.
- Daugavmala Daugavas krastmala.
- Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda.
- sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
- Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja.
- Bezvārdīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā, pie Nāves salas.
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
- Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
- Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
- Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis.
- daugavmale Daugavas mala, krasts.
- daugmale Daugavas mala, krasts.
- Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite.
- Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m.
- Buļļu sala Daugavgrīvas sala, kas atrodas starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei.
- palabišķi Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Palabišķi" iedzīvotāji.
- Stimbāna sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā.
- Sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā.
- šnicelis Dauzītas teļa gaļas cepetis no sāngabala (kotletes); šnicele.
- drēbelis Dauzoņa, palaidnieks.
- dālava Dāvana; talants.
- deviens Dāvanas, dotības, talants.
- misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm.
- sensitogramma Dažādās ekspozīcijās ar sensitometru iegūta fotomateriāla melnējuma skala, pēc kuras nosaka galvenos fotomateriāla raksturlielumus.
- gramšļi Dažādas savāktas lietas, salasīti priekšmeti.
- posesors Dažās zemēs - zemes gabala nomnieks.
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
- patmaļa Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
- patmaļi Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
- skapulārs Dažu ordeņu mūku plecu sega; īss apmetnis, austs no viena gabala, ar atveri galvai; nēsā pāri pleciem, tā lai gali brīvi kristu gan priekšā, gan mugurpusē.
- taksācijas formula dažu taksācijas datu saīsināts pieraksts mežaudžu plānā: skaitītājā ir nogabala numurs un vecuma klase, saucējā – nogabala platība, augšanas apstākļu tips un bonitāte.
- debess (arī debesu) mala Debesmala.
- Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta.
- Vienradzis debess ekvatora apgabala zvaigznājs (latīņu "Monoceros"; saīsinājums "Mon") Piena Ceļā uz austrumiem no Oriona; Latvijā novērojams ziemā.
- debess ekvators debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē.
- Galaktikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra Galaktikas ekvatoram un iet caur debess sfēras centru.
- horizontālā paralakse debess spīdekļa diennakts maksimālā paralakse, kas tiek sasniegta, ja spīdeklis atrodas uz horizonta; tā kā Zeme nav sfēriska, tad horizontālās paralakses vērtība ir atkarīga no novērojumu vietas ģeogrāfiskā platuma.
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī.
- Avalokitešvara Debesu Buda, kuru pielūdz Tibetā un Korejā, Japānā un Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņa reinkarnācija ir Dalailama.
- Idzanagi Debesu dievs sintoismā, Amaterasu tēvs; kopā ar sievu Idzanami viņš radīja Japānas salas.
- nodega Degoša skala pārogļojies gals.
- Dehivala Dehivalas-Mauntlavīnijas vēsturiska daļa.
- dējals Dējala.
- dējelis Dējala.
- dējolis Dējala.
- atdancāt Dejojot nolietot vai salauzt.
- Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. "Purva Ghat"), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m.
- Rietumgati Dekānas plakankalnes rietumu malas kalni Indostānas pussalā (angļu val. "Western Ghats"), Indijā, kopējais garums ziemeļu-dienvidu virzienā - \~1500 km, vidējais augstums - 900 m, lielākais augstums - 2698 m.
- frīze Dekoratīva sienas, grīdas, griestu, paklāja u. tml. priekšmetu mala, kas rotāta ar vienlaidu ornamentu.
- Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu.
- īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
- Platpurna delfīns delfīnu suga ("Peponocephala electra"), garums līdz 2,8 m, svars - līdz 200 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, barību meklē pat 1500 m dziļumā.
- ķemme Dēļa mala (ar garenvirziena izcilni un rievu) sastiprināšanai ar citu dēli.
- pāze Dēļu malas grope.
- skote Dēļu salaidums, savienojums.
- pusspunde Dēļu savienojums, ko veido izciļņa puse viena dēļa malā un atbilstošs padziļinājums, grope otra dēļa malā; izciļņa puse, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē.
- čaukaliņa Dem. - čaukala.
- aliņa Dem. --> ala.
- atzaliņa Dem. --> atzala.
- bārbaliņa Dem. --> bārbala (1).
- drumstaliņa Dem. --> drumstala.
- iemaliņa Dem. --> iemala.
- jumulīte Dem. --> jumala (3).
- kalnmalīte Dem. --> kalnmala.
- maliņa Dem. --> mala.
- miegalīte Dem. --> miegala.
- paipalīte Dem. --> paipala.
- paladziņš Dem. --> palags.
- paldzīns Dem. --> palags.
- palaunadziņš Dem. --> palaunags.
- piektaliņa Dem. --> piektala.
- piestaliņa Dem. --> piestala.
- sēnaliņa Dem. --> sēnala.
- skarbaliņa Dem. --> skarbala.
- spurgaliņa Dem. --> spurgala.
- sudmaliņas Dem. --> sudmalas.
- sūkaliņa Dem. --> sūkalas.
- sūkaliņas Dem. --> sūkalas.
- sūkuliņas Dem. --> sūkulas, sūkalas.
- zemaliņa Dem. --> zemala.
- zīmaliņa Dem. --> zīmala.
- Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību.
- Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku.
- demodulēšana Detektēšana - elektrisko svārstību pārveidošana, kurā no modulētām augstfrekvences svārstībām iegūst svārstības ar modulācijas frekvenci (no nesējviļņa atdala signālu).
- Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā.
- Čukotskijnoss Dežņova rags - tā nosaukums līdz 1879. g. - Čukču pussalas galējais austrumu punkts.
- umlauts diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
- ziepenīšaugi Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
- ziepenīte Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- palīgdiegs Diegs, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus, iezīmē izšuvumu rakstus.
- ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations").
- Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama.
- SGS Dienviddžordzīja un Dienvidsedviču Salas, teritorijas trīsburtu kods.
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
- Korejas Republika Dienvidkoreja, valsts Korejas pussalas dienvidu daļā, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas.
- Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m.
- Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
- Dodekanesas salas Dienvidsporādu salas Egejas jūrā.
- Sporādu salas Dienvidsporādu salas un Ziemeļsporādu salas.
- Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu.
- harisma Dieva dota žēlastība, īpaša labvēlība - īpašs talants
- asimetriskais diferenciālis diferenciālis, kas griezes momentu starp dzenamām vārpstām sadala nevienādi (piemēram, attiecībā 1:2, viena daļa uz priekšējo dzenošo tiltu, divas daļas uz diviem pakaļējiem dzenošajiem tiltiem).
- simetriskais diferenciālis diferenciālis, kas griezes momentu starp dzenamām vārpstām sadala vienādās daļās.
- starptiltu diferenciālis diferenciālis, kas sadala griezes momentu starp dzenošajiem tiltiem.
- starpsānu diferenciālis diferenciālis, kas transportlīdzekļos ar sānpiedziņu transmisiju sadala griezes momentu starp kreisās un labās puses dzinekļiem.
- Sirvana Dijalas upes paralēls nosaukums tās augštecē Irānā un Irākā.
- dīķmala Dīķa mala, krasts; apkārtne ap dīķi.
- dīķmale Dīķmala.
- prodsmale Dīķmala.
- dinamiskā buferizācija dinamiska buferatmiņas sadale, kuru izpildot, vadības programmai katrai ievadizvades operācijai automātiski iedala buferi un ievada to atpakaļ buferpūlā.
- spārnainā dioskoreja dioskoreju suga ("Discorea alata").
- antskābele Dīseles priekšgala šķērskoks.
- limbs Diska mala (debess spīdeklim).
- mērķis distances galapunkts (sporta sacensībās); finišs (2).
- finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās).
- Anetana distrikts Nauru Republikā (_Anetan_), Nauru salas ziemeļu daļā.
- Anibare distrikts Nauru Republikā (_Anibare_), Nauru salas austrumu daļā.
- Magelāna Mākoņi divas neregulāras formas galaktikas (Lielais un Mazais Magelāna Mākonis), kas atrodas vistuvāk mūsu Galaktikai (160000 ly attālumā) un ir tās pavadoņi.
- Pakri salas divas salas Baltijas jūrā pie Igaunijas ziemeļrietumu krasta - Lielā Pakri un Mazā Pakri.
- kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā.
- lorantācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Santalales" rindā, kādas 500 sugas, gk. tropos, pusparazītiski sīkkrūmi, retāk lakstaugi, aug uz koku virszemes daļām.
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
- obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē.
- cananga Divdīgļlapju augu ģints Indijas un Malaju apgabalā.
- kokosplūme Divdīgļlapju augu ģints rožziežu dzimtā, "Chrysobalanus Icaco", krūmi tropiskā Amerikā un Āfrikā.
- santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā.
- nonnea Divdīgļlapju augu ģints skarblapju dzimtā, Vidusjūras apgabala lakstaugi, \~30 sugu.
- kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni.
- ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
- biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
- roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās.
- poliknēms Divdīgļlapju klases balandu dzimtas balandu apakšdzimtas ģints ("Polycnemum"), 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- balanopālija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Balanopales"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā.
- cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga.
- santali Divdīgļlapju klases dzimta ("Santalaceae"), parazītiski vai pusparazītiski koki, krūmi un lakstaugi, \~30 ģinšu, >400 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - linlape, kas ir pusparazītisks lakstaugs.
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
- saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu.
- mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla").
- robežreģistri divi reģistri, kurus izmanto, lai noteiktu pieejamās atmiņas robežas; atmiņas apgabalu var definēt ar tā sākuma un beigu adresēm vai tā sākuma adresi un apgabala ietilpību.
- dubultklikšķis Divkārša peles pogas nospiešana pēc kārtas, nepārvietojot peles rādītāju; parasti veic tādas darbības kā logu atvēršanu un programmu palaišanu.
- dubultpalags Divkāršā platumā austs palags.
- malkasjancis Divmastu burukuģis 19. gs. un 20. gs. sākumā, kas gk. no Vidzemes jūrmalas pārvadāja kokmateriālus līdz Rīgai un Pēterpilij.
- grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala; četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
- bilateralitāte Divpusēju organismu simetrija - viena simetrijas plakne dala organismu divās vienādās pusēs (labajā un kreisajā).
- gulsnis divsliežu ceļa (koka, dzelzsbetona vai metāla) balsts, kas uzņem slodzi no sliedēm un novada balastam, un nostiprina sliedes nemainīgā attālumā vienu no otras.
- vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem.
- šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala.
- Mullutu-Sūrlahts Divu ezeru sistēma Igaunijā, Sāmsalas dienvidu daļā, uz rietumiem no Kuresāres, kas sastāv divām daļām, rietumu daļa - Mullutu ezers un austrumu daļa - Sūrlahts, platība - 1430 ha, dziļums - līdz 2,1 m.
- apozīcija Divu zarnu daļu savienošana operācijas ceļā (aksiāli - gals pie gala vai laterāli - leņķī).
- Komulteņu akmens dižakmens Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, apkārtmērs — 15 m, garums — 5 m, platums — 3 m, augstums — 1,8 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
- Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas.
- bezzobe Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Anodonta"), šo gliemeņu čaulas slēdzējmalas ir bez zobiem, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- dižupmala Dižupes krastmala.
- dižupmale Dižupmala.
- galaucnieki Dobeles novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Galauce" iedzīvotāji.
- gaurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos gaurus"), liels pārnadzis, ragi līki, līdz 80 cm gari, savvaļas dzīvnieks, kas dzīvo Indijā, Birmā, Malajas pussalā; džungļu vērsis.
- Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti.
- valahi Donavas kņazistes Valahijas iedzīvotāji.
- gospodars Donavas kņazistu Moldovas unn Valahijas valdnieku tituls 14.-19. gadsimtā.
- Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta.
- palacināt Dot palakt, arī panākt, ka lokot paēd.
- apdāvinātība Dotības, gara spējas, talants.
- piestaiga Doties uz kopēju galamērķi.
- drapslīties Draiskoties, palaidņoties.
- lēģerīgs Draiskulīgs, nebēdnīgs; palaidnīgs; nekārtīgs.
- kniķains Draiskulīgs, palaidnīgs, aušīgs.
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli.
- Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās.
- Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva.
- pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
- astoņvainaglapu driāde driāžu suga ("Dryas octopetala").
- konkasācija Drogu salauzīšana sīkās daļās, lai varētu vieglāk tās ekstrahēt.
- dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām).
- pusblīva drumstala drumstala ar ūdens uzsūci 2–10%.
- bliza Drumstala, drumsla.
- drumpača Drumstala, gabaliņš.
- drostala Drumstala; drupata.
- drumsla Drumstala; gabals, mazums.
- dramza Drumstala.
- drosmala Drumstala.
- drustala Drumstala.
- drumskains Drumstalains.
- drumstalainis Drumstalains.
- lupas Drumstalas, lauskas.
- sānmorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies kalnu ieleju šļūdoņu malās ablācijas zonā no sniega robežas līdz šļūdoņa galam.
- sabīdītā morēna drupu materiāls, kas nogulsnējies, sabīdoties ledājam; vaļņveida (galamorēnas) grēda.
- kripata Druska (1), drumstala.
- baškis Druskas, drumstalas no ēdieniem.
- bošķis Druskas, drumstalas no ēdieniem.
- druvmāle Druvmala.
- druvmalis Druvmala.
- Dvala Duala - pilsēta Kamerūnā.
- Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km.
- Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis.
- dujāt Dūdot, rubināt; saka par paipalas balss skaņām.
- dūkaļa Dūkala.
- dūkana Dūkala.
- Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
- šņagas Duļķes, sēnalas, nezāles.
- birztalieši Durbes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Birztalas" iedzīvotāji.
- dūrgalans Dūrgalans krekls - krekls bez manšetēm.
- karnīze Dzega, noslēguma josla, kas sienu atdala no jumta.
- debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību.
- Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
- Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām.
- Dole Dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 16 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- balastieris Dzelzceļa sliežu ceļa mašīna balasta dozēšanai un iestrādāšanai sliežu ceļa virsbūvē.
- Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I".
- Bolderāja Dzelzceļa stacija Rīgā, 15 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. kā privātas dzelzceļa līnijas Rīga-Bolderāja galastacija ar tvaika lokomotīvju depo.
- Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
- lielgalvainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea macrocephala").
- metava Dzelzs salaidums.
- Dzienigal Dzeņigala muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- alkoholiskie dzērieni dzērieni, kuros ir alkohols; tos iedala mazalkoholiskajos (alus, dzirkstošie dzērieni), vidēji stiprajos (augļu, ogu un vīnogu vīni, kuriem alkohola saturs ir 18 %) un stiprajos - virs 18 % (aperitīvi, liķieri, degvīni, konjaks u. c.).
- priecas pilieni dzidra šķidruma pilieni, ko rīta agrumā izdala jaunu vīriešu erotisku sapņu eriģētais dzimumloceklis, pirms notikusi ejakulācija.
- vedžerēt Dziedāt (kā lakstīgala).
- vizuļot Dziedāt (kā lakstīgala).
- kaladot Dziedāt kaladas.
- repināt dziedēt (salauztus kaulus).
- acinuss Dziedzera gala pūslītis, kas izklāts ar secernētajām šūnām.
- palīgdzija Dzija, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus.
- kāršana Dzijas ražošanas operācija, kurā izejvielu (vilnu, kokv., linšķiedru) sadala atsevišķās šķiedrās, tās iztaisno, sakārto, atbrīvo no piemaisījumiem, izveido karsumu - plānu audeklu, pēc tam karsuma grīsti.
- dīptanks Dziļa tilpne kuģī degvielas uzglabāšanai vai balastam.
- kanavmala Dziļa un plata grāvja mala.
- Romanša dziļvaga dziļvaga Atlantijas okeāna ekvatora rajonā, atdala Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas zemūdens grēdas, dziļums - līdz 7758 m.
- Marianas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna rietumu daļā, apliec Mariannas salas no dienvidiem un austrumiem, maksimālais dziļums — 10924 m zjl., pasaulē dziļākā dziļvaga.
- Vitjaza dziļvaga dziļvaga Klusajā okeānā, gar Santakrusas salas, Anudas, Tikopijas u. c. salu ziemeļu zemūdens nogāzi, garums - \~800 km, lielākais dziļums - 6150 m, kopā ar Rietummelanēzijas dziļvagu veido dziļvagu sistēmu gar Melanēzijas salām.
- uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā.
- Edinburg Dzintari, Jūrmalas pilsētas daļa.
- Inese Dzirnavupīte, Sustalas pieteka.
- Orizore Dzirnavupīte, Sustalas pieteka.
- balasta pārvietojums dzīvā svara pārvietošana uz jahtas sānu pusi vai balasta svara pārvietojums jahtas garenvirzienā.
- šūnaiņi Dzīvās dabas taksons ("Cellularia"), ko iedala bezkodola šūnaiņos un kodolšūnaiņos, bet pēdējie sadalās dzīvniekos, sēnēs un augos.
- bedre Dzīvnieka ala, midzenis.
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām; cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
- racējdzīvnieks Dzīvnieks, kas rok zemē alas, ejas.
- disepimenti Dzīvnieku anatomijā šķērssienas koraļļpolipu, sariņkājaino tārpu un brachiopodu ķermenī, sadala to vairākās mazāk vai vairāk noslēgtās daļās.
- indes dziedzeri dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala citiem dzīvniekiem un cilvēkam toksiskas vielas.
- smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
- eksokrīnie dziedzeri dzīvnieku un cilvēka dziedzeri, kuri savas izstrādātās vielas (sekrētus) izdala uz ķermeņa virsmas vai dažādos organisma dobumos; lielākajai daļai eksokrīno dziedzeru ir izvadvadi; tos sauc arī par ārējās sekrēcijas dziedzeriem.
- koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas.
- falanstēra Dzīvojamā ēka ar plašām papildus telpām franču utopista Furjē piedāvātās falangas centrā.
- diedelniecība Dzīvošana bez pienācīga personības dokumenta un noteiktas dzīves vietas, amata, rūpala un nodarbošanās, kā arī bez līdzekļiem dzīvei.
- Vāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas jaunākais brālis.
- Prativāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas ļaunais ienaidnieks.
- Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks.
- Džalalabada Džalalabata - pilsēta Kirgizstānā.
- džendžele Džandala.
- Džeimsa Džeimsa līcis - Hudzona līča dienvidu gals Kanādas piekrastē, garums - 442 km, platums - 217 km, lielākais dziļums - 100 m, lielākā sala - Akimiski sala (3000 kvadrātkilometru).
- Džersi Džērsija - sala Lamanšā.
- Džilberta Džilberta salas - Kiribati salas Klusajā okeānā.
- biktala Džindžala, pātaga.
- džindžele Džindžala.
- Džohorbara Džohorbahru - pilsēta Malaizijā.
- Reguēls Ebreju mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, kurš viduslaikos tika uzskatīts par maģijas eņģeli un praktiskās Kabalas aizsācēju.
- pielaunadzis Ēdienreize (ap četriem pēcpusdienā) starp launagu un palaunadzi.
- šatobriāns Ēdiens - sārti ceptas, divkārt biezas liellopu šķiņķa, gurna gabala šķēles.
- balstiņas Ēdiens, ko vārīja no balandām un vēja kaņepēm; vēlāk tikai no baltām balandām ("balandu kāposti").
- eģis Eģe – nošūta drēbes mala.
- eiropeīdā rase Eirāzijas rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, ko pēc ārējām pazīmēm iedala divos zaros, starp kuriem ir pārejas forma.
- ugunssalamandra Eiropā mitros mežos sastopamā salamandru suga, līdz 25 cm garumā, 4 locekļiem, melnu dzelteni plankumotu krāsu, indīgu ādas dziedzeru izdalījumu.
- Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
- palts Ēkas pamatu ārmala, kur nav baļķu virsū, kas paliek brīva.
- Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru.
- Kansaja Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas dienvidos, Kinki zemienē (Hjogo, Kioto, Šigas un Osakas prefektūras).
- tetanohemolizīns Eksotoksīns, ko izdala stingumkrampju ierosinātāji; izraisa hemolīzi.
- tetanospazmīns Eksotoksins, ko izdala stingumkrampju ierosinātāji; izraisa tetāniskas muskuļu kontrakcijas.
- tetanotoksins Eksotoksins, ko izdala stingumkrampju ierosinātāji; sastāv no tetanohemolizīna un tetanospazmīna.
- Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns.
- ekvilaizers Ekvalaizers - ierīce elektronisko instrumentu un stereofoniskās aparatūras amplitūdu un frekvenču raksturlielumu regulēšanai.
- Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā.
- Malabo Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta (sp. val. "Malabo"), atrodas Bioko salā, osta pie Biafras līča (Gvinejas līča daļa), 167000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1973. g. saucās Santaisabela.
- Riomuni Ekvatoriālās Gvinejas kontinentālā daļa (un province), Centrālajā Āfrikā, Gvinejas līča piekrastē, province ietver arī sīkās piekrastes salas.
- Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
- Ēlandes dienvidu rags Ēlandes salas dienvidu gals Baltijas jūras rietumu daļā, Zviedrijas teritorija.
- Ēlandes ziemeļu rags Ēlandes salas ziemeļu gals Baltijas jūras rietumu daļā, Zviedrijas teritorija.
- ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē.
- elektroenerģijas sistēmas dalībnieki elektroenerģijas ražotāji, pārvades sistēmas operators, sadales sistēmas operatori un galalietotāji.
- elektroenerģijas tirgus dalībnieki elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji un galalietotāji, kas darbojas elektroenerģijas tirgū saskaņā ar brīvprātīgas līdzdalības principu.
- magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem).
- telefona sakari elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot to elektriskos vai optiskos signālos un pārraidot pa sakaru līnijām un kanāliem; pēc telefona tīkla nozīmes iedala iekšējos (vienas ATC ietvaros), vietējos, tālsakaru un starptautiskajos sakaros.
- eliptiskā galaktika elipsoidāla galaktika, kurā ir tikai vecas zvaigznes, nav gāzu un putekļu mākoņu, nav spirālzaru.
- Elisa Elisa salas - Tuvalu salas Klusajā okeānā, Polinēzijas rietumos.
- Mazā Emajegi Emajegi upes augštece no iztekas līdz Vertsjerva ezera (Vircezera) dienvidu galam, garums - 82 km.
- Vitbanka Emalahleni, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, tās nosaukums ("Witbank") līdz 2006. g.
- Emsa Emsas stāvs - Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs.
- energoefektivitāte Enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida un kvalitātes samērs ar enerģijas patēriņu.
- enfant Enfant terible - nebēdnieks, palaidnieks; cilvēks, kas uzvedas pretēji sabiedrībā pieņemtām normām.
- salenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Salas" iedzīvotāji.
- Enksala Enksāre - sala Burtnieka ezerā.
- asaršūnas Epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu; lakrimocīti.
- Himalaju eremūrs eremūru suga ("Eremurus himalaicus").
- slīdošās kāpnes eskalators.
- talaudi Etniska grupa Indonēzijā, dzīvo gk. Klusā okeāna Talaudu salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi ar sanihiem.
- sanihi Etniska grupa Sanihes salās, Indonēzijā, tuvu radniecīgi talaudiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm.
- suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
- Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus.
- Džomolungma Everests - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m.
- Čomolungma Everests, arī Džomolungma - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m.
- ezermala Ezera mala, krasts, vieta ap ezeru.
- sniedze Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus").
- stinte Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus").
- Osmerus eperlanus morpha spirinchus ezera salaka.
- gurķītis Ezera salaka.
- snitka Ezera salaka.
- donas Ezera seklākā daļa malas tuvumā.
- fizostigmīns Ezerīns - organisks savienojums, indīgs alkaloīds no Āfrikas auga t. sauc. Kalabaras pupām; lieto medicīnā un eksperimentālajā fizioloģijā.
- ezarmala Ezermala.
- ezermale Ezermala.
- ezermalieši Ezermalas iedzīvotāji.
- ezermalietis Ezermalas iedzīvotājs.
- ezernieks Ezermalas iedzīvotājs.
- Jalpuhs Ezers (Donavas limāns) Ukrainā, Odesas apgabala dienvidrietumu daļā 2 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, garums - 40 km, platums - līdz 5 km.
- Sprogu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Balvu novada Vīksnas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 55,9 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,8 m, lielākais dziļums — 7,4 m, sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — 5 %; Sproģu ezers.
- Asala ezers ezers Āfrikas austrumos, netālu no Adenas līča rietumu gala, Džibutijā, Denakilas (Afāras) ieplakā, senā vulkāna krāterī, tā virsma atrodas 155 m zjl, un tā krasta līnija ir otrā dziļākā sauszemes ieplaka pasaulē un zemākā vieta Āfrikā.
- Ungurpils dzirnavezers ezers Alojas pagastā, uzstādināts Salacas pietekā Joglā, tā platība — 22,4 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,2 m, virsūdens aizaugums — \~40%.
- Driksnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers.
- Apokas ezers ezers ASV (_Apoka, Lake_), Floridas štatā, Floridas pussalas viduddaļā.
- Apopkas ezers ezers ASV (_Apopka, Lake_), Floridas štatā, Floridas pussalas viduddaļā.
- Melnezers ezers Augstrozes paugurvaļņa malā, Raiskuma pagastā, 60,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, lielākais dziļums - 4,3 m, distrofs, bez aizauguma, iekļauts Gulbju salas purvu liegumā; Melluma ezers.
- Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers.
- Drūkšu ezers ezers Augštaitijas augstienē, 141,6 m vjl., uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas (~3 km no Latvijas robežas), platība - 4450 ha, dziļums - līdz 32 m, 5 salas, līčains.
- Dīsnu ezers ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 24 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6 m, 5 salas.
- Sveikatas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m; Sveikala ezers.
- Dūnakļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Silenes mežos, Augšdaugavas novada Salienas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 18,7 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,5 m, sala 1,2 ha, mīt zivis un ūdensputni.
- Abiteļu ezers ezers Augšzemes augstienes austrumu daļā, Skrudalienas pagasta austrumu malā, 155,7 m vjl., platība - 97,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 3,4 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - \~20% platības, 2 salas; Abiķeļu ezers; Obiteļu ezers; Obiceļu ezers; Koļesņikova ezers.
- Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis.
- Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers.
- Vipēdis Ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis.
- Lubāns Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers.
- Aboļes ezers ezers Baltkrievijā (_Abole, voziera_), Vitebskas apgabala rietumu daļā.
- Ababjas ezers ezers Baltkrievijā ("voziera Ababja"), Vitebskas apgabala ziemeļrietumos, Braslavas ezeru nacionālajā parkā.
- Narača ezers ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas.
- Nampo salas ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas.
- Absternas ezers ezers Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā.
- Asvejas ezers ezers Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļos 131 m vjl., platība - 5280 ha, dziļums - līdz 7,5 m, stipri aizaudzis.
- Āraišu ezers ezers Cēsu novada Drabešu pagastā, platība - 32,6 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 12,2 m; trīsspārnu ezerdobe, ziemeļrietumu līcī ir sala, kur rekonstruē hidroarheoloģisko pieminekli - ezerpili.
- Dorotpoles ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 131,8 m vjl., platība - 37,8 ha, garums - 1 km, platums - līdz 400 m, lielākais dziļums - 12,2 m, galamorēnas sprostezers, eitrofs, aizaugums - 9%; Sila ezers.
- Kulis Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 148,6 m vjl., platība - 35,8 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 nelielas salas, eitrofs, aizaugums - 5%: Kuļu ezers; Kūļu ezers.
- Abajas ezers ezers Etiopijā ("Ābaya Hāyk'"), garums - \~80 km, vairākas salas.
- Baja ezers ezers Filipīnās ("Laguna de Bay"), Lusonas salā, uz dienvidaustrumiem no Manilas, garums — \~75 km, vidējais dziļums — \~36 m, vairākas salas.
- Sūrlahts ezers Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā.
- Karujervs ezers Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā.
- Spārnu ezers ezers Īles pagastā, 92,2 m vjl., platība — 14 ha, garums — 600 m, lielākais platums — 500 m, lielākais dziļums — 4,5 m, sala (0,04 ha); Spārņu ezers; Spārnes ezrs.
- Ombergas ezers ezers Ilūkstes novada Šēderes pagastā, platība - 16,5 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, maksimālais dziļums - 8,1 m; Karalaišķu ezers; Karilišku ezers; Kariļišķu ezers; Ombergu ezers; Omberģis.
- Salas ezers ezers Indrānu pagastā, platība — 8,1 ha; Visagala ezers; Visegales ezers.
- Melvina ezers ezers Īrijā un Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Īrijas salas ziemeļaustrumu daļā, netālu no Donegolas līča piekrastes.
- Līna ezers ezers Īrijā, Kerri grāfistē, iepretim Aiveras pussalai.
- Akanas ezers ezers Japānā (_Akan-ko_), Hokaido salas austrumu daļā, Akanas nacionālā parka teritorijā.
- Anau ezers ezers Jaunzēlandē (_Te Anau, Lake_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā.
- Vakatipa ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Wakatipu"), Dienvidsalas dienvidu daļā, Dienvidalpos 326 m vjl., platība - 293 kvadrātkilometri, garums - 84 km, lielākais platums - 6 km, dziļums - 378 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, notece pa Kavaravas upi uz Klūtu.
- Lēlītis ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Lēliņš.
- Purva ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Purvezers.
- Kugres ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība 4,6 ha; Kugrītes ezers.
- Amaģuaks ezers Kanādā (_Amadjuak Lake_), Nunavutas teritorijā, Bafina salas (Kikiktālukas) dienvidu daļā.
- Anajurjualuks ezers Kanādā (_Angajurjualuk Lake_), Nunavutas teritorijas austrumos, Bafina salas ziemeļu daļā.
- Aralsors ezers Kazahstānā (_Aralsor köli_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā.
- Kurgaldžins Ezers Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidu daļā, blakus Tengiza ezeram.
- Umbezers Ezers Kolas pussalā 152 m vjl., Krievijas Murmanskas apgabalā, platība - 422 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 115 m, notece pa Umbu uz Kandalakšas līci Baltajā jūrā.
- Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers.
- Lejs Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība 177,4 ha, līčains, 3 salas; Lejas ezers.
- Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers.
- Andezers ezers Krievijā (_Andozero, ozero_), Vologdas apgabala rietumu daļā. iztek Sudas kreisā krasta pieteka Andoga.
- Aidikuls ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos.
- Kovdezers Ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri.
- Imandra Ezers Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas rietumos 127 m vjl., platība - 812 kvadrātkilometru, garums - >100 km, vidējais dziļums - 13 m, lielākais - 67 m, daudz līču, zemesragu, >140 salu.
- Segezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m.
- Vože Ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru.
- Segliņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 42,5 m vjl., platība — 29 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,34 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas ar kopējo platību 3,8 ha, eitrofs, aizaugums — \~5%; Segliņa ezers.
- Aoncho ezers Ķīnā (_A’ong Co_), Tibetas autonomā apgabala Nari prefektūrā.
- Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Rešetnieku ezers; Rešetniku ezers; Rešetņiku ezers; Gubāna ezers; Gubena ezers.
- Lielais Košiuns ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Ezernieku pagastā, 208,5 m vjl., platība - 36,5 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 13,2 m, 2 salas (katra 0,1 ha); Kāšūns; Košena ezers; Patmalnieku ezers.
- Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers.
- Dziļezers Ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers.
- Istras ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība — 155 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,1 m, 4 salas.
- Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers.
- Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers.
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers.
- Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers.
- Kaitras ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Asūnes pagastā, 159 m vjl., platība - 51,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,9 m, 2 salas (kopplatība — 2,2 ha), eitrofs, dūņains.
- Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis.
- Koškinas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155 m vjl., platība — 91 ha, garums — 2,5 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 22 m, sala 1,3 ha, eitrofs, aizaugums — >10%; Koškino ezers.
- Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers.
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers.
- Sivers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers.
- Ežezers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers.
- Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers.
- Ots Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers.
- Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers.
- Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala.
- Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers.
- Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers.
- Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers.
- Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs.
- Salājs Ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs.
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers.
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs.
- Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers.
- Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala).
- Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers.
- Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers.
- Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers.
- Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
- Louerērna ezers ezers Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Fermenas apgabala ziemeļrietumu pusē, caurtek Ērnas upe.
- Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā ("Loch Lomond"), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu.
- Sartu ezers ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība - 1331 ha, dziļums - līdz 21,9 m, līčains, 7 salas (kopplatība - 13,2 ha).
- Riebezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera.
- Dziļezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma centrālajā daļā, platība - 32 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 260 m, vidējais dziļums - 8,3 m, dibens smilšains, bedrains, ar 10 m augstu slieksni starp 2 dziļumiem (~32 m un 26,4 m); no Riebezera visā garumā to atdala \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle; Domeru ezers.
- Koteļoks Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 1,7 ha; Kaķeloks; Kotalaka ezers; Kotoloka ezers.
- Lielais Zurzu ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 77,2 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 16,9 m, 2 salas (1,3 un 0,1 ha).
- Bižas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, 171,7 m vjl., platība — 168,9 ha; garums — 3 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 6,9 m, lielākais dziļums — 22 m, 5 salas; Bišu ezers.
- Melnezers ezers Mārupes novada Salas pagastā, platība - 10,3 ha.
- Golodovkas ezers ezers Medumu pagastā, platība - 1,7 ha; Galadovkas ezers.
- Āsteres ezers ezers Metsepoles līdzenumā, 53 m virs jūras līmeņa, Viļķenes pagastā, platība - 84,9 ha, garums - 3,3 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,1 m, rietumu daļā 3 salas.
- Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers.
- Ānles ezers ezers Mjanmā (Birmā) (_Āngle, Nawng_), Šanas / Tai apgabala dienvidrietumu daļā.
- Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers.
- Nikaragvas ezers ezers Nikaragvā (sp. val. “Lago de Nicaragua”), Centrālamerikas lielākais ezers, platība — 8200 kvadrātkilometru, garums — 177 km, vidējais platums — 58 km, dziļums — 60 m, >400 salas.
- Mjēsa ezers Norvēģijā, Oplannes un Hēdmarkas filkē, Skandināvijas kalnu ielejā 124 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, garums - 100 km, lielākais dziļums - 443 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains, liela sala.
- Blošē ezers Norvēģijā, Rūgalannes un Vestagderes filkē.
- Tulku ezers ezers Ogres novada Ogresgala pagastā, platība - 1,2 ha.
- Babītes ezers ezers Piejūras zemienē, Mārupes novada Babītes un Salas pagastā, 0,2 m virs jūras līmeņa, platība — 2556 ha, garums — 13,5 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,7 m, ūdensputnu koncentrēšanās vieta; Babja ezers.
- Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā.
- Dzirnezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās.
- Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers.
- Ķīšezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers.
- Guļbeits Ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,5 ha; Gulbītis; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
- Aklis Ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,8 ha.
- Mazais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 1,3 ha.
- Lielais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 18,8 ha; Svētiņu ezers.
- Lielais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 65,8 ha, garums 1 km, lielākais platums 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņu ezers; Kūriņa ezers; Lielā Kiuriņa ezers; Lielais Kiuriņa ezers; Lielkivriņu ezers; Lielķivriņu ezers; Lielais ezers.
- Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers.
- Pilveļu ezers ezers Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, platība — 8,5 ha.
- Dupenu ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha.
- Dužņeva ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha.
- Gluhoje Ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,2 ha.
- Sļepoje ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,5 ha; Slemoje ezers.
- Baļucku ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,8 ha.
- Javines ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,1 ha.
- Timseņš Ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,4 ha; Timsiņa ezers; Tomsiņa ezers; Tumsiņa ezers; Tumšņa ezers.
- Veduščeje Ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 7,6 ha.
- Prezmas ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 3 ha, dziļums — līdz 3,4 m; Prezmu ezers.
- Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers.
- Kadagas ezers ezers Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, platība — 25 ha, garums — 1,2 km, platums — 0,5-0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m, sala 0,8 ha, izteikti eitrofs, uzkrājies 7 m biezs sapropeļa slānis; Kadiku ezers; Kadiķu ezers.
- Sudrabezers Ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers.
- Kondratjeva ezers ezers Silmalas pagastā, platība - 4,2 ha.
- Gluhoje ezers ezers Silmalas pagastā, platība — <1 ha.
- Kirjaņiška Ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers.
- Aklais ezers ezers Slokas purvā, 1,6 m virs jūras līmeņa, Jūrmalas pilsētas rietumu daļā, platība - 42 ha, garums - 0,9 km dienvidu-ziemeļu virzienā, baseinā veidojas sērūdeņi, agrāk iegūta kūdra
- Oulujervi ezers Somijas centrā 123 m vjl., platība - 88700 ha, lielākais dziļums - 38 m, Manamansalas sala un šaurums dala ezeru 3 daļās.
- Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers.
- Tepenīcas ezers ezers Susāju pagastā, 108,8 m vjl., platība — 30,9 ha, garums — 1,25 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas; Tapenīcas ezers.
- Taimiras ezers ezers Taimiras pussalas vidusdaļā, 6 m vjl., sezonālu ūdens līmeņa svārstību dēļ platība mainās no 4600 kvadrātkilometriem palu laikā līdz 1200 kvadrātkilometriem ziemā, lielākais dziļums — 26 m, vidējais dziļums — 2,8 m.
- Čumals Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130,6 m vjl., platība - 5,3 ha, lielākais dziļums - 11,5 m; Čumalas ezers; Čumalu ezers; Izsušu ezers.
- Vērtēzis ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 19,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,4 km; Vaišļu salas ezers; Varteša ezers; Verteža ezers; Vērtēža ezers.
- Vīkslas ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 2,6 ha; Vīksalas ezers; Vīkseles ezers; Vīksnes ezers.
- Aļibejs ezers Ukrainā (_Alibei, ozero_), Odesas apgabala dienvidu daļā, Melnās jūras piekrastē
- Bratišku ezers ezers Upmalas pagastā, pie Vārkavas pagasta robežas, platība — 3,4 ha, cauri tek Ūdzeņa1; Braciška ezers; Spuļu ezers; Spūļu ezers.
- Vepru ezers ezers Upmalas pagastā, platība - 3,9 ha; Spūļu ezers.
- Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
- Kīmezers Ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca.
- Žižicas ezers ezers Valdaja augstienes dienvidrietumu nogāzē 163 m vjl., Krievijas Pleskavas apgabala dienvidaustrumos, platība 5130 ha, dziļums - līdz 8 m.
- Juveris Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 200,5 m vjl., platība - 78,6 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 0,75 km, vidējais dziļums - 8,5 m, lielākais dziļums - 20,2 m, sala 1,1 ha, lielākais no Dzērbenes ezeriem mezotrofs, samērā tīrs ezers mežainā apvidū.
- Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers.
- Bricu ezers ezers Vidzemes augstienē, Jaunpiebalgas pagastā, 207 m vjl., platība — 16 ha, apaļa ezerdobe, diametrs — 0,5 km, dziļums — 2,7 m; Cebuļu ezers; Cibuļu ezers; Jumalas ezers.
- Zobols Ezers Vidzemes augstienē, Vecpiebalgas pagastā, 195 m vjl., platība - 82,5 ha, garums - 1,75 ha, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,1 m, 4 salas ar kopējo platību 7,8 ha (lielākās 4,1 un 3,4 ha), eitrofs; Zobeļa ezers; Zobola ezers; Zobuļu ezers.
- Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers.
- Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
- Salājs Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers.
- Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
- Sasmakas ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 49,5 m vjl., platība — 237 ha, garums — 7,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 3,8 m, sašaurinājums sadala 2 daļās, dienvidu daļu sauc arī par Valdemārpils ezeru, ziemeļu daļu — par Ārdavas ezeru.
- Sudalezers Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers.
- Salainis Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas.
- Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena.
- Bolmens Ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstākajā dienvidu malā 142 m vjl., platība - 184 kvadrātkilometri, liela sala.
- Osnens Ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstienes malā 139 m vjl., platība - 153 km^2^, līčains, vairākas salas.
- Siljans ezers Zviedrijas vidienē (_Siljan_), Koparbergā 161 m vjl., platība 300-350 kvadrātkilometru, līčains, liela sala, cauri tek Esterdālelvena.
- Stūršens Ezers Zviedrijas vidienē, Jemtlandē 292 m vjl., platība - 456 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 87 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, krauji krasti, šauri līči, salas.
- Plateļu ezers ezers Žemaitijas augstienē, Lietvas ziemeļrietumu daļā, Telšu apriņķī, platība — 12 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 46 m, 7 salas.
- Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda.
- Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš.
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas.
- tumo Ezoteriska tibetiešu tehnika, lai attīstītu "iekšējo siltumu", kas ļauj jebkurā gadalaikā ģērbties vienīgi kokvilnas kreklā un nejust aukstumu.
- druvmala Eža, tīruma mala.
- ežmalis Eža; ežas mala.
- ežmala Ežas mala; arī eža.
- ežmale Ežas mala; arī eža.
- ežmālis Ežas mala; ežas tuvākā apkaime.
- paežmala Ežas zemākā mala.
- Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas.
- riezis Ežmala, robeža starp laukiem.
- riežis Ežmala, robeža starp laukiem.
- ežmāle Ežmala.
- noroza Ežmala.
- bukstiņš Fabrikā austa vilnas drāna (pretstatā lauku vadmalai).
- Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.).
- solpugs Falanga - prāvs, neindīgs zirnekļveidīgo klases dzīvnieks (siltajās zemēs).
- falansters Falangas kopējā dzīvojamā ēka franču sociālista Furjē utopiskajā mācībā.
- falangektomija Falangas nogriešana.
- Farēru Farēru salas - Fēru salas.
- klinšumedņi Fazānu apakšdzimtas ģints, spārna garums - 25-34 cm, masa - 1,6-3 kg, fitofāgi, ligzdo uz zemes, kalnos klinšainās vietās, no Kaukāza līdz Sajāniem un Himalajiem.
- fāžu pārejas siltums fāžu pārejas enerģija, siltuma daudzums, ko viela absorbē vai izdala pirmā veida fāžu pārejā – kušanā, iztvaikošanā un sublimācijā (kad siltumu absorbē) vai sacietēšanā, kondensācijā, desublimācijā (kad siltums izdalās) un dažādu alotropisko modifikāciju savstarpējās pārejās.
- Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Putradžaja Federāla teritorija Malaizijā ("Putrajaya" / "Wilayah Persekutuan Putrajaya"), Malajas pussalas dienvidrietumos, platība - 46 kvadrātkilometri, 65000 iedzīvotāju (2009. g.).
- dopa-oksidāze Ferments ādā, kas katalizē dihidroksifenilalanīna oksidāciju par melanīnu.
- galaktozidāze Ferments, kas katalizē galaktozīdu šķelšanu.
- karboksilāze ferments, kas ogļskābi atdala no ketonskābēm un kam ir liela nozīme rūgšanas procesos; vitamīna B1 atvasinājums.
- lipāze Ferments, kas sadala taukus glicerīnā un taukskābēs.
- karboksipeptidāze Ferments, kas šķeļ polipeptīdus no tā virknes gala, kurā ir brīva karboksilgrupa; atrodams aizkuņģa dziedzeru sulā.
- siera raugs ferments, ko izdala no piena teļu vai piena jēru kuņģa daļas un izmanto siera un pilnpiena biezpiena ražošanā.
- reduktāze Ferments, ko izdala pienā esošie mikroorganismi.
- erepsīns Fermentu maisījums, ko atdalatievās zarnas gļotāda un kas šķeļ polipeptīdus aminoskābēs.
- fermons Feromons - vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji.
- FRO Fēru salas, teritorijas trīsburtu kods.
- Touršhavna Fēru salu, Dānijas autonomās sastāvdaļas, galvaspilsēta (_Tórshavn_), 12400 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Streimojas salas dienvidu daļā.
- Suva Fidži galvaspilsēta (angļu val. "Suva"), osta Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 207000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas.
- brugioze Filarioze, ko ierosina "Wuchereria malayi".
- Lusona Filipīnu arhipelāga lielākā sala (sp. val. "Luzon"), atrodas Klusā okeāna rietumos, starp Filipīnu un Dienvidķīnas jūru, platība - 105600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2934 m.
- Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju.
- sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai.
- Firno Firno salas - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju, Basa šauruma austrumos.
- nobeiguma apdare fizikāli mehāniska (dekatēšana, kalandrēšana, sarucināšana) un (vai) ķīmiska (apretēšana) tekstilizstrādājumu apdare, kuras rezultātā uzlabojas to izskats un lietojamība.
- servera telpas nodrošinātājs fiziska persona, firma vai cita organizācija, kas, parasti par maksu, nodrošina serverī kāda atmiņas apgabala iedalīšanu globālā tīmekļa lappušu veidošanai.
- kalanētika Fizisko vingrinājumu programma, ko izstrādājusi Kalana Pinknija ("Callan Pinckney", ASV).
- Skudnēsfjords fjords Norvēģijas dienvidrietumos, Rūgalannes filkes ziemeļu daļā.
- apdares flīzes flīzes iekšsienu un ārsienu apdarei; no virspuses glazētas ar porainu smalkgraudainu struktūru un drumstalas ūdens uzsūci 9–20%; ārsienu apdares flīzēm jābūt salizturīgām.
- Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.).
- FK Folklenda Salas, teritorijas divburtu kods.
- FLK Folklenda Salas, teritorujas trīsburtu kods.
- priekšējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām; palatāls.
- konsonantizēšanās Fonoloģisks process, kurā galazilbes artikulācijas procesā otrais divskaņa komponents, kas to tuvina līdzskanim jeb konsonanatam vai pilnīgi pārvērš par to.
- eozojs Formāciju grupa starp arhaisko un palaiozoisko, sastāvoša gk. no klastiskiem iežiem ar pirmām drošām fosilijām augšdaļā.
- henopodioze Fotofobija un eritematozi ādas izsitumi cilvēkiem, kas lietojuši uzturā balandu vai nakteņu dzimtas ("Chenopodiaceae") augus.
- izopolihromija Fotokopēšanas metode, ar kuru polihromu fotoattēla sadala nedaudzos konkrētas krāsas laukumos.
- miecēšana Fotomateriāla apstrādāšana pirms attīstīšanas kālija hroma alauna, kālija alumīnija alauna vai formalīna šķīdumā vai fiksāžā, kurai pievienotas šīs vielas, lai palielinātos mitra emulsijas slāņa mehāniskā izturība.
- frakcionēšana kondensējot frakcionēšana, kurā gāzu maisījumu sadala, to pakāpeniski atdzesējot un radušos kondensātus savācot atsevišķi.
- frakcionēšana destilējot frakcionēšana, kurā šķidros maisījumus sadala frakcijās destilējot un noteiktos temperatūras intervālos, atkarībā no maisījuma viršanas temperatūras, savāc katru frakciju atsevišķi (piemēram, destilējot naftu, iegūst benzīna, ligroīna, solāreļlas u. c. frakcijas).
- Volisa un Futuna Francijas aizjūras kopiena (fr. val. "Wallis et Futuna"), platība - 274 kvadrātkilometri, 15343 iedzīvotāji (2010. g.), administratīvais centrs - Matāutu, administratīvais iedalījums - 3 karalistes, ietver Volisa salas un Hornas salas, lielākais augstums - 765 m.
- Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
- Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi.
- Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces.
- preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- muscadin Franču lielās revolūcijas laikā rojālistu partijas piekritēju palama.
- Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads.
- boši Franču palama vācu kareivjiem un vispār vāciešiem 1. pasaules kara laikā; agrāk tā sauca vācu strādniekus Parīzē.
- Alfredfora franču vissezonas pētniecības stacija Subantarktikā, Krozē salās; izvietota arhipelāga lielākās Posesionas salas austrumos.
- komitāts Frankiem grāfa amata un pārvaldes apgabala nosaukums.
- gala frēze frēze ar zobiem uz cilindriska ķermeņa gala virsmas.
- pirksta frēze frēze ar zobiem uz neliela diametra cilindriska ķermeņa cilindriskās un (vai) gala virsmas.
- Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste.
- Rietumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz rietumiem no Emsas grīvas un ietilpst Nīderlandes teritorijā, lielākās salas - Teksela, Vlīlande, Tershelinga, Amelande, Shīrmonikoga.
- Ziemeļfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz ziemeļiem no Vēzeres grīvas, lielākās salas - Rēme, Zilte, Fēra, Fāne, Nordštrande, Pelvorma.
- Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
- neierobežota funkcija funkcija, kuras vērtību apgabals (atbilstoši dotajam definīcijas apgabalam) nav ierobežots.
- stūra sitiens futbolā - sitiens no laukuma gala un sāna līniju krustpunkta.
- ķekas Gabalains, kukuržņains.
- gabalaiņi Gabalains.
- gabalainis Gabalains.
- gabalaiņš Gabalains.
- klancains Gabalains.
- klaucains Gabalains.
- izgraiza Gabals vai šķēle nodalīts no lielāka gabala.
- pausarpuse Gadalaika posms, kad tuvojas vai sācies pavasaris.
- gadsdaļas Gadalaiki.
- gadskārta gadalaiks
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- klimatiskā sezona gadalaiks, ko nodala pēc dažādām klimatiskām pazīmēm, parasti šo sezonu maiņu nosaka, ņemot vērā gaisa vidējo diennakts temperatūru.
- apropriācijas rezerve gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikta apropriācijas daļa, ko Ministru kabinets sadala atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā ietvertajiem nosacījumiem.
- gaigalava Gaigala ("Bucephala clangula").
- gaigaline Gaigala ("Buchepala clangula").
- gaidulīte Gaigala, nirpīle.
- gaigaliņa Gaigala, nirpīle.
- gaigaliņš Gaigala, nirpīle.
- gaigalis Gaigala, nirpīle.
- gaigalīši Gaigala, nirpīle.
- gaigalītis Gaigala, nirpīle.
- gaigals Gaigala, nirpīle.
- gaigulis Gaigala, nirpīle.
- Bucephala clangula gaigala.
- gaiguls Gaigala.
- Gajgalowo Gaigalavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
- Grybuli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- Kozuori Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" nosaukums latgaliski.
- krauklieši Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
- Kraukli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
- Svieteņi Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants.
- Svieteni Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski.
- burzgala Gaisa burbulis, ko izdala norūdzis alus.
- nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
- salna gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0 grādiem pēc Celsija skalas, ja dienā tā ir bijusi virs 0 grādiem.
- advekcija Gaisa un tā īpašību (gaisa masu, aukstuma, siltuma, ūdens tvaiku, spiediena) pārvietošanās horizontālā virzienā no apgabala uz apgabalu.
- tiešais reiss gaisakuģa lidojuma veids, kad visu reisu no izlidošanas punkta līdz galapunktam caur jebkuriem starppunktiem norāda ar vienu un to pašu nosacīto apzīmējumu.
- applūsmas vairogs gaisakuģa palīgkonstrukcija plūdlīnijas formā, ko uzstāda virs konstruktīvām daļām, detaļām vai agregātu salaiduma vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību.
- nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana.
- iešērēšana Gala ievēršana blokā.
- šērēšana Gala ievēršana blokā.
- Gahlenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Endenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- End-Autz Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Endenhof Gala muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- abitūrija Gala pārbaudījumi vidusskolā.
- telocēle Gala smadzeņu dobums.
- piere Gala, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
- galaina Galainis.
- galaine Galainis.
- radiogalaktika Galaktika, kurai ir raksturīgs ļoti spēcīgs radiostarojums.
- spirālveida galaktika galaktika, kurai ir spožs centrālais sablīvējums, no vecām zvaigznēm sastāvošs sfērisks halo un no jaunām zvaigznēm, gāzes un putekļiem sastāvošs disks; diskā atrodas spirālzari.
- neregulārā galaktika galaktika, kurai raksturīga neregulāra forma un haotisks dažāda vecuma zvaigžņu izvietojums.
- vārpstveida galaktika galaktika, kuras fotoattēls atgādina vārpstu.
- aktīvā galaktika galaktika, kuras kodols izstaro spēcīgu elektromagnētisko starojumu plašā viļņu garumu intervālā.
- Galaktikas disks Galaktikas blīvākā daļa, kas līdzīga abpusēji izliektai lēcai, kuras centrā atrodas paresninājums, ko sauc par Galaktikas cedntrālo sablīvējumu, no kura atzarojas spirālzari.
- normālās spirālveida galaktikas galaktikas kurām ir sfērisks centrālais sablīvējums.
- Galaktikas ekvatora plakne Galaktikas redzamā zvaigžņu sadalījuma simetrijas plakne, kas ar debess ekvatora plakni veido apm. 63° leņķi; tās projekcija uz debess sfēras veido Galaktikas ekvatoru.
- Galaktikas halo Galaktikas sfēriskā sastāvdaļa, ko veido vecas, izklaidus izvietotas zvaigznes un lodveida zvaigžņu kopas.
- zvaigžņu populācija galaktikas veidojošo zvaigžņu tips, ko nošķir pēc telpiskā sadalījuma, kustības īpatnībām un stāvokļa Hercšprunga–Rasela diagrammā.
- mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku.
- šķērsotās spirālveida galaktikas galaktikas, kurām ir izstiepts centrālais sablīvējums, t. s. šķērsis, kura galos sākas spirālzari.
- galaktiku grupa galaktiku grupējums, kurā ietilpst vairākas galaktikas vai daži desmiti galaktiku.
- superkopa Galaktiku grupu un galaktiku kopu sakopojums, kas ir vienots telpisks veidojums.
- galaktiku klasifikācija galaktiku iedalījums pēc to formas un īpašībām; mūsdienās visplašāk lieto Habla galaktiku klasifikāciju, kurā visas galaktikas iedalītas eliptiskās galaktikās, lēcveida galaktikās, neregulārās galaktikās un spirālveida galaktikās.
- Krabja miglājs galaktiskais emisijas miglājs Vērša zvaigznājā; 1054. g. notikušā supernovas uzliesmojuma atliekas.
- galaktiskais platums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no Galaktikas ekvatora pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; mainās robežās no –90° līdz 90°.
- galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
- galaktozūrija Galaktoze urīnā.
- galaktopiranoze Galaktoze, kuras molekulā ir pirāna gredzens.
- fukoze Galaktozes derivāts.
- galaktosazons Galaktozes fenilosazons, dzeltena kristāliska viela, kas rodas, apstrādājot galaktozi ar fenilhidrazīnu un etiķskābi.
- galaktonskābe Galaktozes oksidācijas produkts.
- galaktopeksija Galaktozes saistīšana aknās.
- mājsaimniecības lietotājs galalietotājs, kurš pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām.
- neolīts Galalītam līdzīga masa, ko arī tāpat pagatavo no kazeīna un formaldehīda.
- gala mērķis Galamērķis (1).
- gala mērķis Galamērķis (2).
- metālgalantērija Galantērija, kas ir izgatavota no metāla; metāla galantērija.
- sīkprecnieks galantērijas preču tirgotājs.
- galance Galantums.
- Testudo elephantopus Galapagu milžbruņurupucis.
- ziloņu bruņurupucis Galapagu milžbruņurupucis.
- Kolonas arhipelāgs Galapagu salas
- Galapagu milžbruņurupucis Galapagu salās dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 110 cm, augstums - līdz 60 cm, masa - 100-400 kg.
- Nesomimus trifasciatus Galapagu zobgaļstrazds.
- nacionālais kopprodukts galapreces un pakalpojumi, ko gada laikā saražojuši valsts pastāvīgie iedzīvotāji gan savā zemē, gan ārzemēs.
- gala punkts galapunkts.
- telencefalons Galasmadzenes, galvas smadzeņu priekšējā daļa, kas aptver puslodes un gala plāksnīti.
- galatella Galatellas.
- galatieši Galatijas iedzīvotāji.
- katamnēze galaziņojums, informācija par pacienta veselības stāvokļa dinamiku kopš iepriekšējās ārstēšanas reizes.
- ričuračs Galda spēle ar metamo kauliņu un vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
- ķimiņi Galdiņu trauka grope, kurā iespīlē atbilstoši šķērsgriezumam izveidotus gala dēlīšus.
- kalpiņš Galdnieka rīks, ko garākus dēļus ēvelējot, paliek vienam galam apakšā.
- galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi.
- Galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu “Ultima Thule”); reizēm tā tiek dēvēta Grenlande.
- balustrāde galerijas, terases, balkona, jumta malas nožogojums, kas sastāv stabiņiem (balustriem) un horizontālās margas.
- pēdējais vārds galīgais, pēdējais lēmums; arī galavārds.
- senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks.
- galvgalis Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva; vieta pie šī gala, daļas.
- galvgals Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva; vieta pie šī gala, daļas.
- olekšdrēbe Galvas lakats, kas šūts no puķaina katūna (6 olektis katūna pārgriež vidū pušu un gareniskās malas sašuj kopā).
- smadzeņu stumbrs galvas smadzeņu daļa bez galasmadzenēm.
- ķīļplanka Galvenā (vidējā) korpusu saturošā planka jahtas (laivas) garenvirzienā, pie tās stiprina vadņus, pildklučus (t. s. nedzīvo koku), kā arī ķīļa metāla daļu (balastķīli).
- Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs.
- nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
- spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
- sētas gaļa gaļa pie plēves, kas atdala plaušas no kuņģa.
- giross Gaļas ēdiens, ko cep uz rotējoša vertikāla iesma; porcijas griež no malas.
- skārninieks Gaļas veikala īpašnieks.
- Akra Ganas galvaspilsēta (_Accra_), apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna Gvinejas līča krastā, 2,29 miljoni iedzīvotāju (2012. g.).
- beizeklis Gandrīz nesalasāms, slikti uzrakstīts raksts.
- Sundarbana Gangas un Bramaputras deltas pārpurvotā dienvidu daļa Indijā un Bangladešā, platība - >50000 kvadrātkilometru, daudzas zemas salas (kopējā platība - 27000 kvadrātkilometru), upju attekas, mangroves krūmāji.
- Džamna Gangas upes labā krasta pieteka ("Yamuna"), Indijā, garums - 1384 km, sākas Himalajos (3255 m vjl.).
- ameji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- atajali Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- bununi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- covi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- emeji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- paivani Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- seiseti Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- pinpi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo piekalnēs un līdzenumos, gandrīz asimilējušies ar ķīniešiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- čaksturis Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas.
- čaksturs Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas.
- diafīzektomija Garā kaula diafīzes gabala izgriešana.
- Lielās Kukšupes viga garākā viga Kurzemes pussalas ziemeļos, garums 6 km, viena no kangaru-vigu reljefa formām.
- Viškangars garākais kangars Kurzemes pussalas ziemeļos, garums 15 km, viena no kangaru-vigu reljefa formām.
- šķesta Garas sievietes palama.
- boksgarāža garāža, kas veidota kā atsevišķa izolēta telpa (bokss) viena vai dažu spēkratu novietošanai, ar vienām gala durvīm (vārtiem).
- pīne Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās).
- pīnis Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās).
- strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala; arī sloksne.
- korikajs Garens pagalms, arī pārsegta halle palaistrās, kur vingrinājās smiltīm vai miltiem pildītu maisu sviešanā.
- draņķis Garens siets, ar ko atdala pelavas no graudiem.
- vandžinas Garīgas būtnes austrāliešu Sapņu laikā, kuras ir atstājušas savas ēnas klints un alas sienu zīmējumos un grebumos.
- Cephalanthera longifolia garlapu cefalantēra.
- Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m.
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- gustoreceptors Garšas pumpura šūnas; garšas nerva gala aparāts.
- galamēri Garuma mēri ar precīzi noteiktu attālumu starp to plakanparalēlajām galavirsmām.
- parseks Garuma mērvienība astronomijā - attālums līdz tādai zvaigznei, kuras gada paralakse ir 1 loka sekunde; 1 pc = 3,26 ly = 206265 ua = 3,0857·10^16^ m.
- iztecināt Gatavojot (alu), ļaut šķidrumam izplūst cauri iesalam.
- Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā.
- starpzvaigžņu vide gāze, putekļi, magnētiskais lauks un kosmiskais starojums, kas piepilda telpu starp zvaigznēm un miglājiem mūsu Galaktikā un citās galaktikās.
- blakusgāzes Gāzes, ko iegūst reizē ar naftu un izdala naftas pirmapstrādes procesā; asociētās gāzes.
- iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas.
- Galipole Gelibolu pussala Turcijas Eiropas daļā.
- Gernsi Gērnsija, sala Lamanšā.
- glaciomorfoskulpturāls Glaciomorfoskulpturālais reljefs - apledojuma apgabala reljefa tipi un formas, kuru veidošanās saistīta ar ledāja eksarācijas vai akumulācijas un ledāja kušanas ūdeņu erozijas vai akumulācijas procesu darbību.
- glaciomorfostrukturāls Glaciomorfostrukturālais reljefs - apledojuma apgabala iekšējās apakšzonas reljefa tipi un formas.
- Dzirnupe Glāžupe, Salacas pieteka.
- Dzirnupīte Glāžupe, Salacas pieteka.
- Līvupe Glāžupe, Salacas pieteka.
- trichoseptoria Gleosporiju ģints sēņu grupa, ko dažkārt nodala atsevišķā gintī.
- audekls Glezna uz auduma gabala.
- sliemji gliemeži (bez čaumalas, uz lapām).
- gludsavienojums Gluds salaidums, piem., sliedēm.
- Grenlandes valis gludvaļu dzimtas suga ("Balaena mysticetus").
- galaktozīds Glukolipoīds, kurā ir galaktoze.
- krēpala Gļotas, siekalas, spļaudekļi.
- juktenes Goda pastalas (no rūtaini ģērētas ādas).
- Gomespalasja Gomespalasio, pilsēta Meksikā.
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
- gonadotropisks Gonadotropiskie hormoni - hormoni, ko izdala hipofīzes priekšējā daļa un kas mugurkaulniekiem un cilvēkiem stimulē dzimumdziedzeru attīstību un funkcionēšanu.
- balanoblenoreja Gonokoku ierosināts balanīts ar bagātīgu strutu atdalīšanos.
- Himalaju gorals goralu suga ("Himalayan goral").
- apcirpšana Grafiska attēla rediģēšana, kurā apgriež attēla malas vai atmet nevajadzīgās daļas, lai to varētu ievietot atvēlētajā displeja ekrāna laukumā.
- cirsmas izstrādes tehnoloģiskā shēma grafisks cirsmas izstrādes plānojums, kurā atzīmētas cirsmas robežas, slejas, pirmējā transporta ceļu tīkls, augšgala krautuves vieta, bīstamās zonas, izvešanas ceļi, vietas, kur izvieto dažādu inventāru.
- Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti.
- Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Devona Grāfiste Lielbritānijā ("Devon", arī "Devonshire"), Anglijas dienvidaustrumos, Kornvolas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Eksetera, platība - 6707 kvadrātkilometri, 1185500 iedzīvotāju (2017. g.).
- augšgriezums Grāmatas augšmalas apgriezums.
- aprota Grāmatrūpniecībā apmales ārējā mala.
- garsnuķis Graudsmecernieks ("Sitophilus syn. Calandra").
- čogys graudu čaumalas pēc peļu postījumiem.
- ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga.
- pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs.
- prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās.
- gravmale Gravas, grāvja mala.
- robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
- galaktiku kopa gravitācijas spēku saistīts galaktiku kopojums, kura ietilpst vairāki simti līdz vairāki tūkstoši galaktiku.
- grāvmala Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne.
- grāvmale Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne.
- grāvjmala Grāvja mala; grāvmala.
- kontreskarps Grāvja priekšējā, t. i., pretiniekam tuvākā lēzenā mala.
- grāvmāle Grāvmala.
- grāvmalis Grāvmala.
- pagrāve Grāvmala.
- līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
- līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
- līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai.
- Lihas grēda grēda Gruzijā, savieno Lielo un Mazo Kaukāzu un atdala Kolhīdas zemieni no Kūras ieplakas, garums — \~50 km, augstums — līdz 1926 m; Surami grēda.
- Centrālā Indijas grēda grēda Indijas okeānā, starp Arābijas-Indijas grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4000 km, ziemeļu galā - Rodrigesas sala, dienvidos - Amsterdamas un Senpola sala.
- Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas.
- Ahuahu Greitmērkjuri, sala Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, tās nosaukums maoru valodā (_Ahuahu_).
- boja Gremdakmens (pie zvejas tīkla apakšējās malas).
- siekalu dziedzeri gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā.
- Grenadīnas Grenadīnu salas - 32 salu grupa Mazajās Antiļu salās ar kopējo platību \~44 kvadrātkilometri, ietilpst Sentvinsentas un Grenadīnu valstī, apņem koraļļu rifi.
- Karaļa Kristiana X Zeme Grenlandes salas ziemeļaustrumu piekrastes daļa, ko apskalo Grenlandes jūra.
- starptituls Greznos izdevumos grāmatas atsevišķās daļas atdala ar atsevišķām lapām un uzrakstiem.
- Gribule Gribuļupīte, Kaibalas pieteka.
- ričalas Gričalas - karuselis uz ledus, ragavas piestiprinātas pie kārts apkārtgriešanai.
- Hija Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā pie Mazāzijas krastiem ("Χίος"), 858 kvadrātkilometri, 50000 iedzīvotāju, kalnaina (augstākā virsotne - 1297 m vjl.), taču auglīga.
- Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas.
- Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
- Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un pīrejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.).
- krētieši Grieķijas salas Krētas pamatiedzīvotāji.
- Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā.
- Eirifīle Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Talaja meita un pareģa Amfiarāja sieva.
- Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
- Partenopajs Grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfas Atalantes dēls.
- Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā).
- Talojs Grieķu mitoloģijā - Atēniešu celtnieka Daidala skolnieks un brāļadēls, kurš bija talantīgāks par savu skolotāju un sāka viņu pārspēt, izgudroja podnieka ripu un citus darbarīkus; Daidals aiz skaudības nometa viņu no akropoles.
- Prokrīda Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Erehteja meita, mednieka Kefala sieva, viņu dēls bija Arkīsijs, Odiseja vectēvs.
- Pelops Grieķu mitoloģijā - bagātnieka Tantala dēls, kuru tēvs nogalināja un dzīrēs uzaicinātajiem dieviem pasniedza kā cienastu, bet dievi viņu atdzīvināja.
- Akontijs Grieķu mitoloģijā - bagāts jauneklis no Dēlas salas, kas bija iemīlējis daiļo atēnieti Kidipi.
- Kirke grieķu mitoloģijā - burve, Ajas salas valdniece; šajā salā nonāca Odisejs ar saviem ceļa biedriem, kurus Kirke pārvērta par cūkām.
- horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes.
- Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu.
- Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds.
- Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei.
- Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs).
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto.
- Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Kosas salas valdnieks, Poseidona un Astipalejas dēls, kuru nogalināja Herakls, kas pa jūru atgriezās no Trojas
- Hipsipile Grieķu mitoloģijā - Lemmas salas valdniece un argonautu vadītāja Jāsona mīļākā.
- Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju.
- Hēsione grieķu mitoloģijā - Nauplija sieva, Palamēda māte.
- Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem.
- Kalipso Grieķu mitoloģijā - nimfa, titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, galējo rietumu salas Ogigijas valdniece, kas septiņus gadus nelaida prom no salas Odiseju, taču nespēja viņu piespiest aizmirst dzimteni.
- Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs.
- Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
- Daidals grieķu mitoloģijā - prasmīgs meistars, arhitekts un tēlnieks, kas Krētas salas valdniekam uzbūvē slaveno labirintu.
- Dēidamija Grieķu mitoloģijā - Skīras salas valdnieka Likomēda meita, pie kura jūras dieva Nereja meita Tetīda pirms Trojas kara slēpa savu dēlu Ahileju.
- Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss.
- Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu.
- Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas.
- Ajants Telamonīds grieķu mitoloģijā - varonis, Salamīnas valdnieka argonauta Telamona dēls, saukts par lielo Ajantu, Trojas karā bija otrs izcilākais grieķu karotājs pēc Ahileja.
- Teāno grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas bija salaulāta ar Aigipta dēlu Fantu.
- Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
- telhīni grieķu mitoloģijā - zemūdens burvji, Poseidona pavadoņi un pēc seniem nostāstiem Rodas salas vissenākie iemītnieki; tie izgudrojuši dažādas mākslas un amatus.
- Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
- Tallo Grieķu mitoloģijā - ziedošo augu dieviete, to sargātāja, viena no horām - dievietēm, kuras pārzināja gadalaiku maiņu.
- Boreādi grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja Boreja un Atēnu valdnieka Erehteja meitas Oreitijas spārnotie dēli (Kalaīds un Zets), Kleopatras un Hiones brāļi, kas personificēja vējus.
- stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos.
- mina Grieķu svara mērs, 100 drahmas, 1/60 talanta; aizgūta no Orienta, Babilonijā tās svars - 505 g.
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- pievirpošanas grieznis grieznis gala virsmu apstrādei.
- stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds.
- aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Čaunas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidaustrumos, no kuras to atdala Ajonas sala, garums - 150 km, lielākais platums - 100 km, dziļums - līdz 25 m, ietek Čaunas upe.
- Čošas līcis grīvlīcis Barenca jūras dienvidaustrumos, pie Kaņina pussalas (Krievijā), garums - 110 km, lielākais platums130 km, dziļums - līdz 55 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4,3 m.
- Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m.
- Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m.
- Baidaratas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, starp Jugru un Jamalas pussalu, garums - \~180 km, platums - pie ieejas 78 km, dziļums - līdz 20 m, ieteka Kara, Juribeja, ziemā aizsalst, vasarā ziemeļu vēji piedzen ar ledu.
- Gižigas līcis grīvlīcis Šeļihova līcī Ohotskas jūras ziemeļaustrumos, Taigonosa pussalas rietumos, iesniedzas sauszemē — 148 km, platums pie ieejas — līdz 260 km, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 9,6 m.
- Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku).
- rēvlente Grotburas apakšējai malai paralēli piešūta lente, kurā var būt izveidoti nelieli apaļi caurumiņi (gāķeni) reilīnes ievēršanai vai piešūtas rēvsaites.
- slīdskava Grotburas priekšējai malai (līķim) piestiprināts profilēts apkalums, kas pārvietojas (slīd) pa sliedīti pie masta.
- sunīši Grotburas priekšējai malai (līķim) vienādos attālumos cita no citas piešūtas skaviņas, kas apņem masta sliedīti un slīd pa to.
- aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos.
- grūtniecības iznākums grūtniecības gala rezultāts: dzīvi vai nedzīvi dzimušie, spontānais vai mākslīgais aborts.
- Kvantuna Guandunas pussala.
- Honojeta Gudinafas salā (Melanēzija) mītošo kalaunu dievība čūskas veidolā.
- Solaki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salaki" nosaukuma variants.
- ceļmalieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļmalas" iedzīvotāji.
- izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai.
- gultmala Gultas mala.
- Gulbis Guļbeits, ezers Gaigalavas pagastā.
- Gulbja ezers Guļbeits, ezers Gaigalavas pagastā.
- Gulbju ezers Guļbeits, ezers Gaigalavas pagastā.
- Gulbītis Guļbeits, ezers Gaigavalas pagastā.
- gumzulains Gumzalains.
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim.
- staklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas pilnīgi vai daļēji aptver iegurni, arī ar kājstakles daļu, kura sadala ģērba lejasmalu divās stilbu atverēs (piem., peldbiksītes, biksītes, tangas).
- rine Gurnu iedobums, ieliekums, kas atdala vienu gurnu no otra.
- pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu.
- nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
- gūžu apkārtmērs gūžu lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; sieviešu plecģērbu un gurnģērbu lielumu skalas vadmērs.
- GT Gvatemala, valsts divburtu kods.
- Gvatemalas Republika Gvatemala, valsts pilnais nosaukums.
- GTM Gvatemala, valsts trīsburtu kods.
- Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns.
- Gvatemala Gvatemalas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Guatemala"), atrodas kalnienes ieplakā \~1500 m vjl., 1022000 iedzīvotāju (2002. g.).
- dravīdu valodas ģenealoģiski izolēta valodu saime, kas ietver tamilu, brahuju, malajalu, telugu, kannaru, kolamu, pardžu, gondu, pengu, malto u. c. valodas; kopumā dravīdu valodās runā ap 130 mij cilvēku.
- fenilektonūrija Ģenētiskā patoloģija, kuras cēlonis ir aminoskābes fenilalanīna metabolisma traucējums, kas noved pie fenilalanīna un tā derivātu uzkrāšanās audos un cilvēka agrīnās attīstības laikā bojā smadzeņu audus.
- Austrumkoreja Ģeogrāfisks apzīmējums Korejas pussalas astrumu daļai.
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas.
- Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos.
- Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala.
- Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas.
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi.
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas.
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu.
- Ogres dolomītu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un paleontoloģiskais piemineklis, atrodas Ogres kreisajā krastā Ogres novada Ogresgala pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,58 ha, ir unikāla dažādu slāņu dolomītu ar starpslāņiem atsegumu josla.
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
- Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala.
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem.
- Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
- Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava.
- Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala.
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai.
- Leimaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā \~1 km lejpus Amatas ietekas, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 6,2 ha, augstums — \~9 m, garums — 350 m, iezī izveidojusies līdz 30 m gara ala.
- Piķenes krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā senkrastā, 2 km lejpus Siguldas tilta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., krauja ir stāva, gandrīz 1 km gara un līdz 80 m augsta, tajā smilšakmeņu atsegumi, avoti, ūdenskritumi un 2 alas.
- Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m.
- Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās.
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele.
- Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri.
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m.
- Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala.
- Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala.
- Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
- Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti.
- Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
- Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta.
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā.
- Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs.
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
- ātruma paralelograms ģeometriska konstrukcija, kas attēlo ātrumu saskaitīšanas likumu: ja materiālais punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido šo divu kustību ātrumu vektori.
- spēku paralelograms ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
- kopne ģeometriski neizmaināma konstrukcija, kas veidota no galapunktos savstarpēji savienotiem taisniem stieņiem.
- daudzskaldnis ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo galīgs skaits daudzstūru (skaldņu), kam malas ir kopīgas (daudzskaldņa šķautnes); poliedrs.
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums.
- juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi.
- kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu).
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- ģimenes apvienošana ģimenes locekļu atkalapvienošanās, galvenokārt pēc migrēšanas.
- veidnes uzsūktspēja ģipša veidnes spēja uzsūkt ūdeni no keramiskās lejamās masas, lai veidotos drumstala.
- Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu.
- Mirabilis jalapa halapas mirabilis.
- Džailola Halmahera - sala Moluku salu grupas ziemeļos, Indonēzijā.
- Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai.
- Harčonoks Harčenku ezers Silmalas pagastā.
- Harčonku ezers Harčenku ezers Silmalas pagastā.
- timusķermenītis Hasala dziedzerītis - atrodas embriju un jaunu dzīvnieku timusdziedzera dziedzerepitēlija daiviņu centrā.
- Hauraki Hauraki līcis - atrodas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, starp Koromandelas un Oklendas pussalu, garums - \~170 km, platums - 25-50 km, dziļums - līdz 150 m.
- aldoheksoze Heksoze ar aldehīda grupu, piem., glukoze, galaktoze un mannoze.
- senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
- HM Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas divburtu kods.
- HMD Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas trīsburtu kods.
- simfalangija Hereditāra (autosomāli dominanta) proksimālo interfalangeālo locītavu saaugšana.
- Erstala Herstala - pilsēta Beļģijā.
- Inča dambis hidrotehniska būve Rīgā, celta 16. un 17. gs. mijā Daugavas labajā krastā iepretī Zvirgzdusalai, lai aizsargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu.
- Dago Hījumā - sala Monnzunda arhipelāgā, Igaunijā.
- Betula utilis Himalaju bērzs.
- Žakmana bērzs Himalaju bērzu pasuga ("Betula utilis Jackemontii") ar varakrāsas mizu, ko audzē kā dekoratīvu koku.
- emodi Himalaju ceriņš ("Syringa emodi").
- Cedrus deodora Himalaju ciedrs.
- Sivaliks Himalaju dienvidu priekškalnu grēdas Indijā un Nepālā (angļu val. "Siwalik"), garums - \~1700 km, platums - 8-50 km, augstākā virsotne - 2591 m.
- Eremurus himalaicus Himalaju eremūrs.
- bon Himalaju iedzīvotāju šamaniski reliģiski ticējumi pirms budisma izplatīšanās, kas vēlāk, kā pārveidota mācība, tika atzīta par Tibetas "blakus" reliģiju.
- Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
- Annapūrna Himalaju kalnu virsotne Nepālā (_Annapūrna_), desmitā augstākā virsotne pasaulē - 8091 m.
- Manaslu Himalaju kalnu virsotne Nepālā, septītā augstākā virsotne pasaulē - 8156 m.
- Khančendžunga Himalaju kalnu virsotne uz Indijas un Nepālas robežas, trešā augstākā virsotne pasaulē - 8598 m.
- Meconopsis betonicifolia Himalaju zilā magone.
- mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- piepju sēņu dzimta himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), ko daži autori sadala 2 dzimtās - poriju ("Poriaceae") un poliporu ("Polyporaceae") dzimta, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 90 sugu.
- Dēvi Šri hindu (Rietumindonēzija un Malaizija) mitoloģijā - auglības un skaistuma dieviete, zemkopības un galvenokārt rīsa audzēšanas aizgādne un aizsācēja.
- Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem.
- Baladeva hindu mitoloģijā - Balarāma, Krišnas brālis.
- Vaitaranī hindu mitoloģijā - upe, kas tek nāves dieva Jamas valstībā vai, pēc citiem aprakstiem, kas atdala dzīvo pasauli un mirušo valstību.
- Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu.
- Lanka Hindu mitoloģijā — sala un pilsēta, rakšasu valsts galvaspilsēta.
- prāna Hinduismā - dzīvas būtnes ķermenī esošais dzīvības spēks jeb dzīvības dvašas, ko hindu filozofija iedala desmit kategorijās.
- prasāda Hinduismā - templī vai mājās pagatavots, parasti veģetārs ēdiens, ko vispirms piedāvā dievībai un tad kā svētību izdala ticīgajiem.
- abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki.
- divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā.
- metagalaktika Hipotētiska samērā autonoma gigantiska kosmiskā sistēma, kas aptver visas (pašlaik pazīstamās) galaktikas.
- Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu.
- aizvēsture Historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; iedala akmens laikmetā, bronzas laikmetā un dzelzs laikmetā.
- Sūrsāri Hoglande - sala Baltijas jūras Somu līcī.
- Edzo Hokaido - sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
- Jeso Hokaido - sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
- Osimas pussala Hokaido salas dienvidrietumu daļa Japānā, garums - >100 km, kalnaina, augstākā virsotne - 1520 m (aprimis vulkāns), divi darbīgi vulkāni
- Macmaja Hokaido, sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
- koppensnellers Holandiešu nosaukums malajiešu mežoņu ciltīm Borneo, Sumatras un Filipīnu salās, kam ieradums ienadnieku gūstekņiem nogriezt galvas (holandiešu "galvu griezēji").
- lesbiete Homoseksuāla sieviete, kas piekopj dzimumsakarus ar sievieti; nosaukums pēc Lesbas salas Egejas jūrā.
- lesbisks Homoseksuāls (par sievieti), nosaukums pēc Lesbas salas, kurā dzīvoja grieķu dzejniece Sapfo.
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis.
- HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents.
- Hondo Honsju - lielākā sala Japānā.
- kadru dalījumsvītra horizontāla līnija, kas atdala kadrus filmas lentē.
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju.
- prolāns Hormonāla viela, ko izdala grūtnieces placenta; tās konstatēšana urīnā palīdz noteikt agro grūtniecības laiku.
- dzimumhormoni Hormoni, ko izdala dzimumdziedzeri.
- Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
- razboinieks Huligāns; palaidnis.
- B. A. humanitāro zinātņu bakalaurs (angļu "Bachelor of Arts").
- onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas.
- Pinosa Huventuda, sala Karību jūrā.
- ibērieši Ibērijas pussalas pirmiedzīvotāji, ap 1000 g. p. m. ē., kuru tuvākie pēcnācēji ir baski.
- luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija.
- Purmuižas purvs Idus purvs Mazsalacas novadā.
- Nauru Ieapaļa sala Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, apkārtmērs - \~19 km, platība - 21 km^2^, 100-300 m attālumā no krasta to apņem šaurs barjerrifs, vidējais augstums - 30 m vjl., lielākais augstums - 65 m.
- ingenium Iedzimtas spējas, talants; daba, raksturs.
- fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība.
- oligofalangija Iedzimts samazināts pirkstu falangu skaits.
- iedzīvotāju kategorijas iedzīvotāju iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem; praksē bieži izdala pastāvīgos, klātesošos un juridiskos (pierakstītos) iedzīvotājus.
- gorža Ieeja apcietinājumā (cietoksnī); apcietinājuma aizmugurējā (uz savējo pusi vērstā) mala.
- bakši Iegriezumi pastalas malējā daļā auklas ievēršanai.
- sadabūt Iegūt, parasti ar pūlēm (piemēram, salasot, savācot).
- iekākarēt Iegūt, salasīt (ko) (parasti nelabvēlīgos apstākļos).
- iejava iejavs; malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai.
- iesalnīca Iekārta iesala kaltēšanai.
- ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
- monohromators Iekārta, kas no elementārdaļiņu plūsmas nodala monoenerģētisku daļiņu kūli.
- iekšdedzes motors iekšdedzes dzinējs, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā; pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpstas iekšdedzes motors, brīvvirzuļu iekšdedzes motors) un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors); pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena – dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes karburatormotoros un kompresijaizdedzes motoros; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete un izplūde), – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes virzuļmotoros.
- iekšmala Iekšējā mala.
- aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- endokrīnie dziedzeri iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri savu sekrētu (hormonus) izdala tieši asinīs vai limfā (hipofīze, vairogdziedzeris u. c.).
- ielmala Ielas mala.
- Alaja ieleja ieleja Kirgizstānā (_Alay öröönū_), starp Alaja un Aizalaja grēdām, Pamira-Alaja kalnu sistēmā, garums 150 km, platums 8-25 km, augstums līdz 2240 m rietumos un 3536 m austrumos.
- Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni.
- iekantēt Ielocīt un atšūt (apģērba malas).
- apvillāt Ielocīt viscaur uz iekšu (patronas čaulītes atvērtā gala malas).
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
- Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m.
- Nansena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, no Amundsena lielieplakas to atdala Gakeļa grēda, vidējais dziļums - 3450 m, lielākais - 5449 m, gultnē dūņas.
- ciršana Iepriekšējās apstrādes operācija, kurā materiālu sadala daļās vai nogriež liekā materiāla kārtu.
- sistēmas inicializācija iepriekšēju darbību komplekss, kuru jāveic pirms operētājsistēmas vai kādas citas sarežģītas programmas palaišanas, piemēram, dažādu skaitītāju, adrešu un indikatoru iestādīšana sākuma stāvoklī, kā arī citi sagatavošanas darbi.
- garengrieznis Ierīce papīra mašīnās, kas papīra lenti garumā sadala noteiktās sloksnēs.
- pārslodzes mērītājs ierīce pārslodzes mērīšanai; sastāv no vertikāla akselerometra un indikatora, kura skala izteikta relatīvās vienībās
- boķis Ierīce, iekārta (kuļmašīnā), kas noberž graudiem akotus, sēnalas.
- boķmašiņa Ierīce, iekārta (kuļmašīnā), kas noberž graudiem akotus, sēnalas.
- boķmašiņš Ierīce, iekārta (kuļmašīnā), kas noberž graudiem akotus, sēnalas.
- pārtraucējsadalītājs Ierīce, kas ar centrbēdzes, vakuuma un oktānkorektora palīdzību veic aizdedzes sistēmas vadības funkcijas un motora darba secībā sadala augstsprieguma strāvas impulsu pa motora cilindriem.
- ceļa slēdzis ierīce, kas komutē elektrisko ķēdi, kad iekārtas kustīgā sistēma sasniedz ceļa galu (gala slēdzis) vai zināmu pozīciju tās ceļā.
- pēdvilcis Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona); marķieris 2(2).
- marķieris Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona); pēdvilcis.
- sadales skapis ierīce, kas sadala, piemēram, elektriskās strāvas piegādi; sadalītājs (2).
- dzineklis Ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos.
- arkla drošības ierīces ierīces arkla darbīgo daļu pasargāšanai no salaušanas pārslodzē, kad arkla korpuss saduras ar akmeni.
- avota adrese ierīces vai atmiņas apgabala adrese, no kuras tiek pārraidīti dati.
- saņēmēja adrese ierīces vai atmiņas apgabala adrese, uz kuru tiek pārsūtīti dati.
- stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
- numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
- aizdzert Iesākt dzert, bet neizdzert līdz galam.
- ieņagāt Iesākt ēst bez vajadzības, aiz palaidnības.
- pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs.
- iesalkājas Iesala asni.
- iesalniece Iesala darinātāja; speciāliste iesala gatavošanā.
- iesalnieks Iesala darinātājs; speciālists iesala gatavošanā.
- šušērne Iesala darītava.
- dzirisis Iesala dzēriens ar svaigu ūdeni.
- diastazolīns Iesala ekstrakts, kas satur fermentu diastazi un ko lieto stērķeles pārcukurošanai.
- maltoflavīns Iesala flavīns jeb liohroms.
- aznīca Iesala kalte.
- kājiņas Iesala miežu asni.
- iedars Iesala mīkla alus darīšanai.
- īsaļneica iesala žāvēšana pirtsaugšā.
- azneica iesala žāvētava pirtsaugšā.
- slabnieks Iesala žāvētava.
- Iesalkāja Iesala, Braslas pieteka.
- Jūga Iesala, Braslas pieteka.
- Jūgupe Iesala, Braslas pieteka.
- Skausta Iesala, Braslas pieteka.
- Skaustupe Iesala, Braslas pieteka.
- Skrausta Iesala, Braslas pieteka.
- Skraustupe Iesala, Braslas pieteka.
- Susāne Iesala, Braslas pieteka.
- Urpele Iesalas labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~10 km; Uša; Ušupe; Užupe.
- Mazupe Iesalas otrs nosaukums lejpus Urpeles ietekas.
- prizvaļa Iesauka, palama.
- automāts Ieskaite (retāk eksāmena atzīme) bez galapārbaudījuma mācību kursa beigās.
- pārvietojamība iespēja programmu ielādēt jebkurā pieļaujamā operatīvās atmiņas vietā, kā arī bez modificēšanas pārvietot to no viena atmiņas apgabala uz otru.
- ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
- ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām.
- atsalt Iestāties atkal salam (pēc atkušņa); atkal sasalt.
- Demperu strauts ietek Raipala ezerā Alūksns novada Veclaicenes pagastā.
- ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas.
- Halandes lēne ietver Halandi, arī Hiltes komūnu Rietumsmolandē, platība - 5454 kvadrātkilometri, 269300 iedzīvotāju, admininstratīvais centrs Halmstāde, lēne izveidojusies 1719. g.
- Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām.
- Ogres rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētciematu, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Ogresgala, Ogreslīču, Rembates, Suntažu un Taurupes ciemu.
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
- Scala Ievērojamākais Itālijas operteātris "Teatro alla Scala" Milānā.
- Amarbadžasgalants ievērojams objekts Mongolijā (_Amarbažasgalant_), Darhanūlas aimaka rietumos.
- nobirzāt Iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
- nobirzīt Iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
- Atbalss klints iezis Salacas kreisā krasta ielokā, garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu; Skaņaiskalns.
- margsiena Iežogojums ciešas sienas veidā ap kuģa klāju; margmala.
- diskordance Iežu saguluma veids, kurā jaunākus nogulumus no vecākiem nodala izskalojuma virsma vai sedimentācijas pārtraukums.
- plikatīvās dislokācijas iežu slāņu saguluma plastiskas izmaiņas (krokojumi, fleksīvas), saglabājot slāņu viengabalainību.
- matungulani Ifugao (Lusonas sala, Filipīnas) mitoloģijā - 168 galveno, visās četrās pasaulēs mītošo dievību grupa, šīs tautas galvenais kulta objekts.
- Abruka Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī uz dienvidiem no Sāmsalas, platība - 1060 ha, viens no tālākajiem platlapu koku izplatības rajoniem Eiropas ziemeļu daļā, atrodas valsts aizsardzībā.
- Īģe Iģe, Salacas pieteka.
- kalnu iksiolirions iksiolirionu suga ("Ixiolirion montanum syn. Ixiolirion palasii").
- peptidāze Ikviens hidrolāžu klases enzīms, kas katalizē peptīdsaišu šķelšanu, iedala endopeptidāzēs un eksopeptidāzēs.
- ektohormons Ikviens hormons, ko organisms izdala uz ķermeņa ārējās virsmas.
- satrikot Ilgāku laiku nepārtraukti pogāt (par lakstīgalas dziesmu).
- izpalaidņoties Ilgāku laiku, daudz palaidņoties.
- čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čalot (1); čala (1).
- čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2); čala (2).
- Aksaraja ils Turcijā (_Aksaray_), Mazāzijas pussalas vidusdaļā, ietver Tuza ezera dienviaustrumu galu, robežojas ar Kiršehiras, Aksarajas, Konjas un Ankaras ilu.
- Pūdānu sola Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Lēnupe Imala, Ventas pieteka.
- Imulas strauts Imala, Ventas pieteka.
- Vētrasleja Imala, Ventas pieteka.
- Aepyceros melampus impala.
- Impala Imphala, pilsēta Indijā.
- zootoksīni Indes (toksīni), ko izdala dzīvnieki.
- muskogi Indiāņu cilšu grupa (krīki, čoktavi, čikasi, seminoli, mobili, načezi, apalači, timukvi), dzīvo gk. ASV Oklahomas štatā, valodas pieder pie hokosiu saimes (dažkārt tās uzskata par īpašu muskognačezu saimi), līdz XIX gs. dzīvoja Ziemeļamerikas dienvidaustrumos.
- nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
- kiči Indiāņu tauta, dzīvo gk. Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisms, senie ticējumi.
- mami Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas rietumos un Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisma un seno ticējumu sajaukums.
- kakčikeli Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - kristiānisms (katolicisms), arī pirmatnējie ticējumi.
- kekči Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes, reliģija - katolicisms, daudz seno ticējumu.
- Kālidāsa Indiešu dzejnieks un dramaturgs (ap 5. gs.), rakstījis sanskritā; daiļradei raksturīgs humānisms, cilvēcība un apkārtējās pasaules vienotības apziņa; drāma "Pēc uzpirksteņa pazītā Šakuntala" (latv. 1920).
- toksīns Indīga viela, ko izdala patogēnās baktērijas, daži augi un dzīvnieki; proteīns vai salikts proteīns, kam ir antigēna īpašības.
- toksīni Indīgas vielas, kuras izdala patogēnās baktērijas, arī daži dzīvnieki, augi.
- anabāze Indīgs balandu dzimtas puskrūms, izplatīts Kazahijā, Vidusāzijā un Volgas lejteces rajonos.
- Priekšindija Indija, Indostānas pussala.
- Āndhra Pradēša Indijas Republikas štats (telugu val: ఆంధ్ర ప్రదేశ్, Āndhra Pradēś), atrodas Indostānas pussala dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Amaravati, platība - 275069 kvadrātkilometri, 82180000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - telugu.
- Lakšadvīpa Indijas Republikas teritorija Indijas okeānā ("Laksadvīp"), ko no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, administratīvais centrs - Kavarati, platība - 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - malajalu.
- Portblēra Indijas Republikas teritorijas "Andamanu un Nikobaru Salas" administratīvais centrs, 100200 iedzīvotāju (2001. g.).
- Andamanu un Nikobaru salas Indijas savienotā teritorija tāda paša nosaukuma salās (_Andaman and Nicobar Islands_), kas atdala Bengālijas līci no Andamanu jūras, administratīvais centrs - Portblēra, platība - 8248 kvadrātkilometri, 411000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, angļu.
- Himāčala Pradēša Indijas štats, atrodas valsts ziemeļrietumos, Himalaju dienvidrietumu piekājē, platība - 55673 kvadrātkilometri, 6550000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Šimla, valodas - dogru un hindi.
- Čandīgarha Indijas teritorija (angļu val. "Chandigarh"), Himalaju piekājē, platība - 114 kvadrātkilometri, 1063000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - pendžābu, hindi, angļu.
- laulātības stāvoklis indivīda situācijas novērtējums attiecībā pret atrašanos laulībā; parasti izdala 4 iespējamos stāvokļus: sastāv laulībā, nekad nav sastāvējis (sastāvējusi) laulībā, atraitnis (atraitne), šķirtenis (šķirtene).
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina.
- trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
- satemvaloda indoeiropiešu saimes valoda, kurā indoeiropiešu pirmvalodas palatālie līdzskaņi _k_, _g_ pārveidojušies par līdzskaņiem _š_, _ž_ (latviešu valodā - s, z); baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām.
- indocalamus Indokalamusi.
- Indocalamus tesselatus indokalamusu suga.
- Indocalamus tsuboianus indokalamusu suga.
- Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija.
- Aizindija Indoķīnas pussala.
- Indoķīna Indoķīnas pussalas austrumu daļa, kas no 19. gs. beigām līdz 1949. g. bija franču kolonijas, ietver Vjetnamu, Kambodžu un Laosu.
- Malakas pussala Indoķīnas pussalas dienvidu daļa (angļu val. “Malacca”), garums — 1500 km, augstums — līdz 2190 m.
- indoķīnieši Indoķīnas pussalas un apkārtējā reģiona iedzīvotāji.
- Iriāna Indonēzijā lietots Jaungvinejas salas nosaukums ("Irian").
- Džakarta Indonēzijas galvaspilsēta (angļu val. "Jakarta"), atrodas Javas salas ziemeļrietumu piekrastē pie Čilivungas ietekas Javas jūrā, 8,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Papua Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua"), atrodas Jaungvinejas salas rietumu daļā, administratīvais centrs - Džajapura, platība - 421981 kvadrātkilometrs, 1994500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
- Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums.
- Koromandelas krasts Indostānas pussalas Bengālijas līča piekraste ("Coromandel") uz dienvidiem no Krišnas grīvas, Indijā, garums - 700 km, platums - 80-100 km.
- Kumari rags Indostānas pussalas galējais dienvidu punkts.
- Ineksesibla Ineksesibla sala - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 14 kvadrātkilometru, neapdzīvota.
- pilieninfekcija Infekcija, ko iztaisa (parasti) siekalas, kurās ir slimības izraisītāji.
- installātors Instalators.
- zobs Instrumenta vai ierīces atsevišķs elements, darbarīka dala, parasti kā griešanai vai atdalīšanai.
- skrūvgriezis Instruments skrūvju skrūvēšanai - rokturī iestiprināts viengabala stienis ar speciāli veidotu galu, kas atbilst skrūves galvas rievas vai padziļinājuma formai.
- balantidiāze Invāzijas slimība ("Balantidiosis"), ko ierosina infuzorijas.
- investīciju kvalitāte investīciju situācija, kad firmai - investēšanas objektam ir stabils balanss, laba kapitalizācija, pastāvīgi izmaksā dividendes un tiek atzīta par līderi savā nozarē.
- izolētā sliežu salaidne īpaša sliežu saladne, kas neļauj strāvai plūst no vienas sliedes uz otru; ierīko ar automātisko bloķēšanu aprīkotos ceļa iecirkņos uz blokiecirkņu robežām.
- pārose īpaša vieta pastalas vai vīzes malā, aiz kuras aizver auklu piestiprināšanai pie kājas; pastalai tādas ir 2, bet vīzei līdz 12.
- kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei; izmanto arī lidojošos kosmodromus, kuros kosmiskais lidaparāts startē no stratosfērā lidojošas lidmašīnas.
- rifiorimenti Īpaši izgreznojumi mūzikas gabala izpildījumā.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem.
- šķēlums Īpaši veidota atvere, sprauga (apģērba gabalam).
- gāzelīgums Īpašība, kas piemīt peldlīdzeklim, kurš nelielas (mazas) sākotnējās korpusa formas pretestības dēļ viegli sveras no vienas malas (gala) uz otru.
- ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas.
- pajungs Īpašs malajiešu saules sargs.
- tauku ķermenis īpašs orgāns kukaiņu vēdera dobumā, kas pilda barības rezerves vielu uzkrāšanas funkciju un daļēji arī izvadfunkciju (uzkrājot vielmaiņas galaproduktus).
- knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos.
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru.
- Lielais Avotmuižas iezis ir \~15 m augsta un \~150 m gara iesarkana smilšakmens siena, tās piekājē izplūst Svētavots, pie kura tika upurēts vēl līdz 1920. gadiem, iezī ir ala, kurā kādreiz ligzdojuši ūpji.
- Upursalas pilskalns ir Upursalas rietumu puses pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - 17 m, plakums - ovāls 32 x 18 m, lēzenākajā ziemeļu galā izveidotas 2 terases, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Rustams Irāņu mitoloģijā - varonis no slavenas un senas dzimtas, Zahaka dzimtas atvase, varoņa Zala un Rudabas dēls.
- Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
- Chenopodium opulifolium irbeņlapainā balanda.
- viburnaceae Irbeņu dzimta, ko dažkārt izdala no kaprifoliju dzimtas.
- Dublina Īrijas galvaspilsēta (angļu valodā _Dublin_, īru valodā _Baile Atha Cliath_), atrodas Īrijas jūras krastā, Lifi upe dala pilsētu 2 daļās, 527600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Irikļinskas ūdenskrātuve Irikļinskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Urālas upē, Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā, platība — 260 kvadrātkilometru, garums — 70 km, vidējais dziļums — 12,7 m.
- Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem".
- rēvknitele Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- rēvsaite Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- rēvceiziņš Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- Dadžāls Islāma mitoloģijā - cilvēku kārdinātājs, kas parādīsies neilgi pirms pasaules gala.
- Zulkarnains Islāma mitoloģijā - divradzis, mītu varonis, kas reiz aizgājis līdz pat zemes malai un tur uzbūvējis mūri, kas pasargā ļaudis no Jādžūdža un Mādžūdža.
- džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
- giaur Islāmticīgo palama, ar ko tie apzīmē jebkuru citticībnieku.
- Reikjavika Islandes galvaspilsēta (isl. val. "Reykjavik"), atrodas Islandes salas dienvidrietumos, Faksaflouji līča dienvidu krastā, 115 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura.
- Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe.
- blumeria Īstās miltrasas sēņu dzimtas sugas "Erysiphe graminis" klasifikācijas variants, ko atsevišķi autori nodala kā atsevišķu ģinti vai pat dzimtu.
- sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- kvatrins Itāliešu sudraba, vēlāk vara sīknauda, grosso ceturtdaļa, ko kala sevišķi Romā un Venēcijā sākot ar 15. gs. vidu.
- kapitano Itāliešu tautas komēdijas figūra, balamutīgais un gļēvais karavīrs; capitano.
- capitano Itāliešu tautas komēdijas figūra, balamutīgais un gļēvais karavīrs.
- Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri.
- testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē.
- Katandzāro Itālijas province ("Provincia di Catanzaro"), Kalabrijas reģionā, platība - 2391 kvadrātkilometrs, 368300 iedzīvotāju (2012. g.).
- izģeķoties Izālēties; izpalaidņoties.
- nobrimmēt Izbārt, salamāt.
- izkļēpāt Izbojāt (piemēram, labību, to nomīdot, salauzot, sagāžot u. tml.).
- ierievis Izcilnis, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa rievā.
- ģēnijs Izcils talants, izcilas jaunrades spējas.
- stiga Izcirsta josla mežā, kura atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no cita.
- ekskrēcija Izdalīšana; dziedzeru un citu orgānu darbība, kuras rezultātā vielmaiņas galaprodukti atstāj organismu.
- atvirt Izdalīt sūkalas pievienotā biezpiena, rūgušpiena un karstuma iedarbībā (par pienu).
- sūkalāties Izdalīt sūkalas.
- sūkalot Izdalīt sūkalas.
- zipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
- žipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
- palaist Izdarīt (palaidnību, draiskulību u. tml.).
- dobiķ Izdarīt kaut ko līdz galam.
- izplencēties Izdarīt palaidnības.
- nogāzt podu(s) Izdarīt palaidnību, blēņas.
- inplano izdevuma formāts veselas izvērstas viengabala loksnes lielumā.
- apalot Izdobt, izrakņāt, sarokot alas.
- kausiņi Izdobtas, kausveidīgas formas monētas, ko 14.-15. gs. kala Ziemeļvācijā un arī Livonijā.
- izrēķināt Izdomāt pilnīgi, līdz galam.
- patrāpīties Izdoties, palaimēties.
- caurdurt Izdurt no viena gala (vienas puses) līdz otram galam (otrai pusei); izdurt cauri.
- caurdurts Izdurts no viena gala (vienas puses) līdz otram galam (otrai pusei); cauri izdurts.
- dupināt Izdzīt vēzi no pakrastes alas.
- sameistarot Izgatavot, arī salabot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- čupā Izjucis; sabojāts, salauzts.
- asminis Izkapts asā mala.
- krauns Izkapts asmenim pretējā neasā mala.
- krauna Izkapts asmens augšējā, biezā mala.
- krauja Izkapts biezākā mala.
- koprofāgija izkārnījumu ēšana; piemēram, truši naktī izdala un apēd savus izkārnījumus – īpašas gļotainas lodītes, kurās ir daudz proteīnu un B grupas vitamīnu.
- pārkārtot Izkārtot citādi (darbalaiku).
- foņķiks izklaides klubs _Fontaine Palace_ Liepājā
- izoderēt Izklāt ar oderi (apģērba gabala) iekšpusi.
- augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
- nobokstas Izkultas sēnalas, čaulas.
- izblusāt Izķert blusas (kādam, no kāda apģērba gabala).
- izblusot Izķert blusas (piemēram, no apģērba gabala, dzīvnieka apspalvojuma).
- dīzins Izlaidies cilvēks, palaidnis.
- šleķēt Izlaist; palaist vaļīgāk (trosi, līni u. tml.).
- audrums Izlaists, palaidnīgs, rupjš bērns; arī tāds pieaugušais.
- mīkstnieks Izlepis, "mīkstumā" palaidies cilvēks.
- izlaupīties Izlobīties (no pākstīm, čaumalas).
- trimmēt Izmainīt peldoša līdzekļa smaguma centru (pārvietojot balastu), lai panāktu vajadzīgo stāvokli ūdenī.
- izlauzt Izmežģīt; arī salauzt.
- dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās.
- plauna Izmirkusi pastala.
- paleoniski Izmirušu zivju virskārta ("Palaeonisci"), daudzveidīga zivju grupa, kam bijusi svarīga nozīme paleozoja ēras kontinentālo un jūras baseinu ekosistēmās.
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- izniķēlis Iznikala.
- izpalaižņoties Izpalaidņoties.
- izplaust Izplatīt, palaist.
- glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta.
- Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā.
- mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža.
- šlihs Izskalas - smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
- ņārba Izspūrusi, nogrieztas drēbes mala.
- caka Izstrādāta, robaina apmale (parasti tērpiem, veļai); robainā ārējā (mežģīņu) mala.
- dundurēt Izšķiest laiku, nīkt dīkdienībā, slinkumā palaisties.
- izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemēram, spējas, talantu, spēku)
- Gudrības avotiņš iztek Piķenes kraujas pakājē, Gaujas senlejā, Krimuldas pagastā, netālu no Mazās Velna alas.
- izprāvoties Iztiesāties līdz galam.
- mankēt Iztrūkt, kļūdīties, nekārtīgi izpildīt savu pienākumu, palaist garām gadījumu.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa dala, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
- Lelī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- valainieši Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji.
- Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā.
- Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta.
- Kantinieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Sakstagala pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Viļēnu pagasta.
- Strūžānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Dricānu pagasta ziemeļaustrumu daļa un bijušā Gaigalavas pagasta dienvidaustrumu stūris.
- Silmalas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst gandrīz viss pirmskara Ružinas pagasts un bijušā Maltas pagasta rietumu mala.
- saalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- sakantēt Izveidot salaidumus (būvdetaļām).
- Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju izveidota 1956. gadā Ainažu pilsētai pievienojot Mērnieku ciemu, 2009. gadā Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju iekļauta Salacgrīvas novadā, Ainažu lauku teritoriju izdalot atsevišķā administratīvā teritorijā; 2010. gadā Ainažu lauku teritorija pārdēvēta par Ainažu pagastu.
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
- Vārkavas novads izveidots 2002. g. Preiļu rajonā apvienojot Rožkalnu un Upmalas pagastu, ar administratīvo centru Vecvārkavā, 2009. g. pievienots Vārkavas pagasts un kļuva par patstāvīgu novadu, 2021. g. teritorija iekļauta Preiļu novadā.
- Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu.
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
- Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā.
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
- pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu).
- dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- karnizs Izvirzīta, parasti rotāta augšmala, piemēram, mēbelēm.
- izlikt Izvirzot (no kurienes) pārlikt (malai pāri).
- Akžaikinkels izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjayqın köli_), Dienvidkazahstānas apgabala ziemeļu daļā.
- ingri Ižori un somi, kas dzīvo agrākajā Ingrijā (Ingermanlande), tagadējā Ļeņingradas apgabala rietumu daļā, Krievijā.
- ceļš apkorēm ja ceļam vidus augstāks, malas nolaidenas.
- ātrumu saskaitīšana ja materiāls punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido atsevišķo ātrumu kustības vektori.
- ķīļšvērtjahta Jahta ar šauru un garu metāla ķīli (balastķīli), kuram vidū iebūvēts arī šverts.
- lētiecība Jahtas īpašība kursā pie vēja - ja ejot pie vēja, uz brīdi atlaižot stūri, novērojama peldlīdzekļa priekšgala nogriešanās (atkrišana) no vēja, tad jahta ir lētiecīga.
- šotmenis pie grotšotes jahtas komandas loceklis, kuram uzdots vadīt grotburu, izvelkot vai palaižot grotšoti (īpaši uz olimpisko klašu jahtām, piemēram, "Soling").
- smailgātheķis Jahtas pakaļgala konstruktīvais izveidojums, kas atgādina jahtas priekšgala atveidu.
- jahtas trimmēšana jahtas smaguma centra izmainīšana, pārvietojot balastu, lai panāktu vajadzīgo guļu ūdenī.
- bugs Jahtas vai kuģa priekšgala virsūdens daļa, priekšgals.
- kompromisjahta Jahtu tips, kuram piederošajām jahtām ir garš, šaurs metāla ķīlis (balastķīlis), un tam vidū iebūvēts arī šverts.
- jalapīns Jalapas glikozīds; dažreiz šo nosaukumu lieto jalapas sveķu apzīmēšanai.
- džalapeno Jalapeno.
- Kingstona Jamaikas galvaspilsēta ("Kingston"), osta Karību jūras krastā, Jamaikas salas dienvidos, 587000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sērjana Jana Majena salas dienvidrietumu daļa.
- Nūrjana Jana Majena salas ziemeļaustrumu daļa.
- Tokija Japānas galvaspilsēta, atrodas Honsju salas dienvidaustrumos, Kanto līdzenumā, Klusā okeāna Tokijas līča rietumu krastā, 8,4 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Megalobatrachus japonicus Japānas milžsalamandra.
- Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā.
- Idzanami Japāņu mitoloģijā - dieviete, kas kopā ar savu vīru Idzanagi radīja citus dievus un Japānas salas.
- Omoikane Japāņu mitoloģijā - pārdomu dievs, dieva Takamimusubi dēls, kuram bija uzdots izdomāt, kā dievieti Amaterasu izvilināt no alas, kur tā bija noslēpusies.
- Jamato Takeru japāņu mitoloģijā — "drošsirdis no Jamato apgabala", lielākais varonis, leģendārā imperatora Keiko dēls, kurš vispirms nogalināja savu vecāko brāli, jo tas bija necienīgi izturējies pret tēvu, vēlāk uzveica vairākus tēva ienaidniekus.
- Jaunpomerānija Jaunbritānija, sala Melanēzijā, Papua-Jaungvinejā, tās nosaukums līdz 1920. gadam.
- Rietumiriāna Jaungvinejas salas rietumu daļas nosaukums, tagadējo Papua un Rietumpapua provinču kopējs nosaukums, kas tika lietots līdz 2002. g.
- Maklaja krasts Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu piekraste gar Astrolaba līci un Vitjaza šaurumu \~300 km garumā, aizmugurē Piekrastes kalnu grēdas, mitrs tropu klimats, mūžzaļie meži.
- grēkdaris Jaunietis, pusaudzis, kas palaidņojas, nestrādā.
- Jaunmēklenburga Jaunīrija, sala Melanēzijā, tās nosaukums līdz 1920. gadam.
- Neu-Selburg Jaunsēlpils muiža, kuras teritorijā tagadējā Salas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sēlija.
- Anžū salas Jaunsibīrijas salu centrālās, lielākās salas starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, kopējā platība — \~29000 kvadrātkilometru, augstums — 60-80 m.
- Kuka kalns Jaunzēlandes augstākais kalns (angļu val. _Mount Cook_), augstums — 3754 m, Dienvidalpos, netālu no Dienvidsalas rietumu piekrastes, nogāzēs Tasmāna šļūdonis.
- Velingtona Jaunzēlandes galvaspilsēta un reģiona administratīvais centrs ("Wellington"), osta Ziemeļsalas dienvidos, pie Kuka šauruma, 185000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Skota Jaunzēlandes zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas 24 m vjl.
- pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- baduji Javas salas pirmiedzīvotāju cilts Indonēzijā.
- tengeri Javiešu etnogrāfiska grupa Tengera kalnos, Indonēzijā, Javas salas austrumu daļā, reliģija - hinduisms ar budisma un animistisku ticējumu elementiem.
- Dzineļu ezers Javines ezers Silmalas pagastā.
- munči Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
- muncis Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
- diafragma Jebkura starpsiena, kas sadala fizikālo sistēmu daļās.
- pregnandiols Jebkurš bioloģiski neaktīvs progesterona dehidroksilatvasinājums; metabolisma galaprodukti, biežāk atrodami grūtnieču urīnā vai menstruālā cikla luteālajā fāzē.
- timozīns Jebkurš no dažiem aizkrūtes dziedzera humorālajiem faktoriem; visaktīvākais ir 3100 D polipeptīds, "alfa 1" timozīns, ko izdala tīma epitēlijšūnas; nodrošina imūnsistēmas funkcijas un var atjaunot T limfocītu funkcijas dzīvniekiem pēc tīmektomijas.
- transkobalamīns Jebkurš no trim plazmas glikoproteīniem, I, II vai III t, kas saista un pārnes kobalamīnu (B12 vitamīnu).
- Kigumīza Jegala - upe Igaunijā.
- Goļmgofskaja Jēkabpils novada Ābeļu pagasta bijušais nosaukums krieviski līdz 1920. g., kad tagadējā Salas pagasta un Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijas bija apvienotas vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
- Ritiņsola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņsala" nosaukuma variants.
- Ružusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružusala" nosaukuma variants.
- Skudrusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Skudrusala" nosaukuma variants.
- vidsalieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" iedzīvotāji.
- Dūdursola Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Dudursala" nosaukums latgaliski.
- Dronku sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Dronku sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Pūdānu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Rubiķu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubiķu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- bērzgalieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" iedzīvotāji.
- Miķelāni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bogmaļi" bijušais nosaukums.
- gravānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Gravāni" iedzīvotāji.
- jodēlieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Jodēļi" iedzīvotāji.
- kalnastauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji.
- kalnstauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji.
- mālkalnieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" iedzīvotāji.
- mežinieki Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" iedzīvotāji.
- miķelānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Miķelāni" iedzīvotāji.
- ošānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Ošāni" iedzīvotāji.
- pumpieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpji" iedzīvotāji.
- stablitenieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Stablitene" iedzīvotāji.
- vārenbracieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbraka", tagad "Vārnava" iedzīvotāji.
- vārenbrocieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbroka" tagad "Vārnava" iedzīvotāji.
- Putnu kalni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas “Putnukalni” nosaukuma variants.
- Holmhof Jēkabpils novada tagadējā Ābeļu un Salas pagasta bijušais nosaukums vāciski, līdz 1920. g., kad abi šie pagasti bija apvienoti vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
- galamuižnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Galamuiža" iedzīvotāji.
- Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs.
- panda Jenotveidīgo dzimtas apakšdzimta ("Ailurinae"), neliels plēsīgs zīdītājs, kas dzīvo Himalajos; bambuslācis; dažkārt iekļauj lāču dzimtā vai nodala patstāvīgā dzimtā "Ailuropodidae".
- Gētalande Jētalande, vēsturisks novads Zviedrijas dienvidos.
- Runga Jogla, Salacas pieteka.
- Ruzga Jogla, Salacas pieteka.
- midēgi Joki, palaidnības.
- Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti.
- mala Josla (apģērba gabalam, audumam), kas (to) norobežo.
- buferzona Josla vai apgabals, kas atdala konfliktā iesaistītas valstis, tautas, militāros veidojumus.
- ceļa sadalošā josla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves; vidusjosla.
- vidusjosla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves.
- ceļa atdalošā josla josla, kas atdala pilsētas ceļa vai maģistrāles virzienu brauktuves no blakusbrauktuvēm, gājēju un velosipēdistu ceļiem.
- apmala Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu.
- apmale Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu.
- birzmala Josla, kas robežojas ar birzi; birzes mala.
- šķirjosla Josla, kas šķir, nodala (ko).
- zilais valis joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera musculus").
- mazais joslvalis joslvaļu suga ("Balanoptera acutorostrata").
- golems Jūdu teiksmās mākslīgs cilvēks (homunkuls), kas ar kabalas formulu palīdzību iegūst dzīvību.
- Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes.
- Anomala dubia aenea jūlijvaboles "Anomala aenea" nosaukuma sinonīms.
- jumaliene Jumala.
- jumanīte Jumala.
- Jumindas rags Jumindas pussalas galējais ziemeļu punkts Somu līcī; Igaunijas Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
- jumalēns Jumja un jumalas bērns.
- pusšļaupsts Jumta daļa, kas nesniedzas līdz apakšmalai, bet gulstas uz ēkas gala sienas, kas paceļas jumta telpā.
- vetrinieks Jumta gala dēlis, kas pasargā jumtu no vēja iedarbības.
- nokare Jumta pārkaru mala.
- kraķis Jumtgala smaile.
- starpsalu jūra jūra, ko pilnīgi vai daļēji aptver salas vai salu loks.
- Ovīšu-Serves slieksnis jūras gultnes reljefa pacēlums starp Baltijas jūru un Irbes šaurumu, kas stiepjas no Serves pussalas Sāmsalas dienvidrietumos līdz Ovīšiem, garums - \~29 km, platums ziemeļos - 2,5, km, dienvidos - \~13 km.
- ūdenis Jūras krauklis ("Pelecanus carbo", arī "Phalacrocorax carbo").
- Ačafalajas līcis jūras līcis Ačafalajas grīvā (_Atchafalaya Bay_), ASV Luiziānas štatā, Meksikas līča ziemeļos.
- Admiralitātes līcis jūras līcis Antarktīdā (_Admiralty Bay_), Klusā okeāna austrumos, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas austrumu piekrastē.
- Ārdli jūras līcis Antarktīdā (_Ardley Bay_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas dienvidrietumu daļā.
- Kačhas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļaustrumu daļā ("Gulf of Kachchh"), uz ziemeļrietumiem no Kāthiāvāras pussalas (Indijā), garums — 165 km, platums pie ieejas — \~46 km, dziļums — līdz 38 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m.
- Apalaču līcis jūras līcis ASV (_Apalachee Bay_), Meksikas līča ziemeļaustrumos.
- Sentlorensa līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Gulf of Saint Lawrence"), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, no okeāna to atdala Ņūfaundlenda un Keipbretona, platība — 249000 kvadrātkilkometru, dziļums — līdz 538 m.
- Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā).
- Ankšesa līcis jūras līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (_Anxious Bay_), Dienvidaustrālijas štata dienvidu daļā, Eira pussalas rietumu piekrastē.
- Albatrosa līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Albatross Bay_), Jorkas raga pussalas rietumu daļā, Karpentārija līča austrumu malā.
- Amakusas līcis jūras līcis Austrumķīnas jūras Japānas piekrastē (_Amakusa-nada_), Kjusju salas rietumos.
- Aklinsas līcis jūras līcis Bahamu salās (_Acklins, Bight of_), Aklinsas salas rietumu piekrastē.
- Mardihansu līcis jūras līcis Baltijas jūrā, Igaunijas teritorijā, dienvidos no Hījumā salas Kepu pussalas.
- Ķīles līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (vācu val. _Kieler Bucht_), Jitlandes pussalas piekrastē, Vācijā, dziļums — 10-20 m.
- Hjuvfjords Jūras līcis Barenca jūras ziemeļrietumu daļā, Edža salas dienvidrietumos starp Kvalpintenu un Nēgerpintenu.
- Nortona līcis jūras līcis Beringa jūras ziemeļaustrumu daļā (“Norton Sound”), Aļaskas rietumu piekrastē, uz dienvidiem no Sjūarda pussalas, dziļums — 10-20 m, lielākais dziļums — 27 m.
- Koļučinas līcis jūras līcis Čukču jūras dienvidu daļā, Čukču pussalas ziemeļu piekrastē, garums - 100 km, platums vidusdaļā - \~37 km, dziļums - 7-14 m.
- Kēges līcis jūras līcis Dānijā, Zēlandes salas austrumos.
- Fakses līcis jūras līcis Dānijā, Zēlandes salas dienvidaustrumos, dienvidos norobežo Mēnas sala.
- Puokhei līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumu daļā, no jūras to atdala Liaodunas un Šaņdunas pussala, platība - 82700 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 72 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m.
- Albaja līcis jūras līcis Filipīnās (_Albay Gulf_), Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara austrumu piekrastē.
- Ailendbejs jūras līcis Filipīnās (_Island Bay_), Sulu jūras rietumos, Palavanas salas austrumu piekrastē.
- Hurnsunns jūras līcis Grenlandes jūras austrumos, Špicbergenas salas dienvidrietumos.
- Argolidas līcis jūras līcis Grieķijā (_Argolikós Kólpos_), Mirtejas jūras ziemeļrietumos, Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos.
- Āplas līcis jūras līcis Guamas salas rietumoas (_Åpla', Bahihan_), ASV teritorija Klusajā okeānā.
- Ungavas līcis jūras līcis Hudzona šaurumā ("Ungava Bay"), Labradoras pussalas ziemeļu piekrastē, Kanādā, garums - 280 km, platums pie ieejas - \~260 km, dziļums - līdz 67 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 13,9 m.
- Hāpsalu līcis jūras līcis Igaunijas kontinentālās daļas rietumos, Noarosti pussalas dienvidos.
- Maputu līcis jūras līcis Indijas okeāna rietumu daļā (“Baia do Maputo”), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Maputu pussala un Iņakas sala, garums — \~40 km, dziļums — līdz 10 m, osta Maputu; senāk — Delagoas līcis.
- Adanas līcis jūras līcis Indonēzijā (_Adang, Teluk_), Kalimantānas (Borneo) salas austrumu piekrastē.
- Donmānusas līcis jūras līcis Īrijas dienvidrietumos, Šīpshedas pussalas dienvidos.
- Bentri līcis jūras līcis Īrijas salas dienvidrietumos, starp Bēras un Šīpshedas pussalu.
- Šenonas grīvlīcis jūras līcis Īrijas salas rietumos, kas izveidojies Šenonas upei ietekot Atlantijas okeānā.
- Klū līcis jūras līcis Īrijas salas rietumu piekrastē, Mejo grāfistē.
- Ardnarfjords jūras līcis Islandē (_Arnarfjörður_), Rietumfjordu pussalas rietumu daļā.
- Padregsfjords jūras līcis Islandes salas Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā.
- Īsafjords jūras līcis Islandes salas Rietumfjordu pussalas ziemeļrietumu daļā.
- Hrūdafjords jūras līcis Islandes salas ziemeļu piekrastē, starp Ziemeļu Zemi austrumos un Rietumu Zemi dienvidrietumos, Hūnabloi līča iekšējais līcis.
- Hūnabloui jūras līcis Islandes ziemeļu piekrastē, atdala Rietumfjordu pussalu no Skāgi pussalas.
- Akkeši līcis Jūras līcis Japānā (_Akkeshi-wan_), Hokaido salas dienvidaustrumos, Klusā okeāna piekrastē.
- Ariakes līcis jūras līcis Japānā (_Ariake-kai_), Kjusju salas rietumu daļā.
- Mucu līcis jūras līcis Japānā, Honsju salas ziemeļu piekrastē, dienvidos no Cugaru šauruma, garums - 60 km, platums pie ieejas - 10 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 58 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas 0,4 m.
- Kronoku līcis jūras līcis Kamčatkas pussalas austrumu krastā, starp Šipunska un Kronoku pussalām (Krievijā), iesniedzas sauszemē — 68,5 km, platums pie ieejas — 231 km, dziļums — līdz 1500 m, plūdmaiņas neregulāras — \~2 m.
- Amatikes līcis jūras līcis Karību jūras Hondurasas līcī (_Amatique, Bahia de_), Belizas un Gvatemalas teritorijā.
- Amohostas līcis jūras līcis Kipras salas austrumos (_Ammochostoú, Kólpos_)
- Akrotiri līcis jūras līcis Kipras salas dienvidos (_Akrotíriou, Kólpos_).
- Sagami līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā ("Sagaminada"), Honsju salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Idzu un Boso pussalu, platums pie ieejas - \~100 km, dziļums - līdz 1550 m, Uragas šaurums to savieno ar Tokijas līci.
- Učiuras līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Hokaido salas dienvidu piekrastē, ieapaļš, \~55 km diametrā, platums pie ieejas - \~30 km, dziļums - līdz 100 m, krasti pārsvarā zemi.
- Kuka līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļu daļā, Aļaskas pussalas dienvidu piekrastē, uz rietumiem no Kenajas pussalas, garums — 370 km, platums — 18-111 km, dziļums — 22-78 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 12 m, spēcīga straume — līdz 15,5 km/h.
- Hatangas līcis jūras līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā, Taimiras pussalas dienvidaustrumos, garums — 220 km, lielākais platums — 54 km, dziļums — līdz 29 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m, gada lielāko daļu līci klāj ledus.
- Indola līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidos.
- Remzi līcis jūras līcis Menas salas ziemeļaustrumos, Īrijas jūras ziemeļu daļā.
- Anibares līcis jūras līcis Nauru salas austrumu krastā (_Anibare Bay_), Klusajā okeānā.
- Alofi līcis jūras līcis Niue salas rietumu piekrastē (_Alofi Bay_), Klusajā okeānā.
- Alkudijas līcis jūras līcis Spānijā (_d’Alcúdia, Badia_), Vidusjūras Maļorkas salas ziemeļaustrumu daļā.
- Almerijas līcis jūras līcis Spānijas dienvidos (_Almeria, Golfo de_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Alvoranas jūras ziemeļaustrumos.
- Ahiparas līcis jūras līcis Tasmana jūras ziemeļaustrumos (_Ahipara Bay_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeŗietumos.
- Arabata līcis jūras līcis Ukrainā (_Arabats'ka zatoka_), Krimā, Kerčas pussalas ziemeļrietumos.
- Isefjords jūras līcis Zēlandes salas ziemeļu daļā, Dānijas teritorija Zēlandes un Galvaspilsētas reģionā.
- Admiralitātes līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (_Admiralty Inlet_), Kanādā, Bafina (Kikiktāluka) salas ziemeļos.
- Osmerus eperlanus jūras salaka.
- Gretagrunda sēklis jūras sēklis Rīgas jūras līča ziemeļu daļā, Centrālajā pacēlumā, garums - \~30 km, platums - \~10 km, tā ziemeļu daļā atrodas Roņu sala un dienvidu daļas virsa atrodas tikai dažus metrus zem jūras līmeņa.
- Antarktīdas šaurums jūras šaurums Atlantijas okeāna dienvidos (_Antarctic Sound_), atdala Antarktīdas pussalu un Andersona salu no Brensfīlda, Žuenvila un Dandī salas.
- Kalmaras šaurums jūras šaurums Baltijas jūras rietumu daļā (_Kalmarsund_), starp Ēlandi un Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrasti, garums - 130 km, platums - 6-24 km, dziļums centrālajā daļā - 5-6 m.
- Vadehavets jūras šaurums Dānijas dienvidrietumos, atdala Rēmē salu no Jitlandes pussalas.
- Masbates šaurums jūras šaurums Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru.
- Basilanas šaurums jūras šaurums Filipīnu dienvidaustrumu daļā, atdala Basilanas un Mindanao salu.
- Ansjokas šaurums jūras šaurums Francijā (_Antioche, Pertuis d’_), Biskajas līča piekrastē, ko atdala Olerona sala.
- Līmfjordens jūras šaurums Jitlandes pussalas ziemeļos (_Limfjorden_), savieno Ziemeļjūru un Kategatu, garums - \~180 km, dziļums - 2,5-20 m.
- Amūras limāns jūras šaurums Krievijā (_Amurskij liman_), savieno Sahalīnas līci ar Tatāru šaurumu, atdala Sahalīnas ziemeļu daļu no kontinenta, garums — 185 km, platums — līdz 40 km, dziļums — 3-5 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas \~2 m.
- Ambo šaurums jūras šaurums Māršala salās (_Ambo Channel_), starp Elleras un Leganas salu.
- Aloras šaurums jūras šaurums Mazajās Zunda salās (_Alor, Selat_), atdala Aloras salas no Soloras salām un savieno Savu jūru ar Bandas jūru.
- Kāfa šaurums jūras šaurums Menas salas dienvidos, kas atdala Kāfofmenas salu.
- Lophāvets jūras šaurums Norvēģijas ziemeļu daļā, kas norobežo Sērejas salu no valsts kontinentālās daļas, kā arī Seilannes un Šernejas salas.
- Akaši šaurums jūras šaurums Seto jūras ziemeļaustrumos (_Akashi-kaikyō_), atdala Avadži salu no Honsju salas.
- Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m.
- Padekalē jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. _Pas de Calais_, angļu val. _Strait of Dover_), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums.
- Singapūras šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Singapūras salu ziemeļos un Riavu arhipelāgu dienvidos savieno Malakas šaurumu ar Natunas jūru, garums — 114 km, platums — 12-37 km, dziļums — līdz 60 m.
- Malakas šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Sumatras salu (angļu val. “Strait of Malacca”), savieno Andamanu un Natunas jūru, garums — 937 km, platums — 15-464 km, dziļums — līdz 1514 m.
- Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes.
- Lusonas šaurums jūras šaurums starp Taivānu un Lusonas salu (“Luzon Strait”), savieno Dienvidķīnas jūru un Kluso okeānu, platums — \~360 km, dziļums centrālajā daļā — >3540 m, salas sadala šaurumu 4 daļās: Baši, Lusonas, Balintangas un Babujanas šaurumā.
- Saņņikova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, šķir Anžo salas no Ļahova salām.
- Čakao šaurums jūras šaurums, kas atdala Čilojes salas ziemeļu galu no Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci.
- lielais kormorāns jūraskrauklis ("Phalacrocorax carbo").
- jūrkraste Jūrmala, jūras krasts.
- jūrmaliens Jūrmala, piekraste.
- jūrmale Jūrmala.
- jūrmāle Jūrmala.
- jūrmalis Jūrmala.
- jūrmule Jūrmala.
- Armeria maritima jūrmalas armērija.
- Centaurium vulgare jūrmalas augstiņa "Centaurium littorale" nosaukuma sinonīms.
- Centaurium littorale jūrmalas augstiņš.
- Triglochin maritimum jūrmalas āžloks.
- Atriplex littoralis jūrmalas balodene.
- Plantago maritima jūrmalas ceļteka.
- jūrmalzirņi Jūrmalas dedestiņa ("Lathyrus maritimum").
- Lathyrus maritimus jūrmalas dedestiņa.
- Lathyrus japonicus jūrmalas dedestiņas "Lathyrus maritimus" nosaukuma sinonīms.
- dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle.
- mara Jūrmalas ezers, ezera veida jūras līcis, joma.
- Scirpus maritimus jūrmalas gumumeldra "Bolboschoenus maritimus" nosaukuma sinonīms.
- Bolboschoenus maritimus jūrmalas gumumeldrs.
- arājnieki Jūrmalas iedzīvotāju (zvejnieku) lietots apzīmējums tālāk no jūras dzīvojošiem ļaudīm.
- JIeA Jūrmalas iedzīvotāju apvienība.
- Tadorna tadorna jūrmalas jeb Sāmsalas dižpīle.
- Corispermum intermedium jūrmalas kamieļzāle.
- jūrkāpa Jūrmalas kāpa.
- JKA Jūrmalas koncertapvienība.
- jūrmalas sālsķērsa jūrmalas krambe ("Crambe maritima").
- jūras kāposti Jūrmalas krambe.
- Lobularia maritima jūrmalas lobulārija.
- Aster tripolium jūrmalas miķelīte.
- priedainieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji.
- pumpurieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji.
- slocenieki Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sloka" iedzīvotāji.
- vaivarieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vaivari" iedzīvotāji.
- Spergularia salina jūrmalas pagaura "Spergularia marina" nosaukuma sinonīms.
- Spergularia marina jūrmalas pagaurs.
- Anthyllis maritima jūrmalas pērkonamoliņš.
- Glaux maritima jūrmalas pienzāle.
- buldurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Bulduri" iedzīvotāji.
- buļļciemieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Buļļuciems" iedzīvotāji.
- dubultieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Dubulti" iedzīvotāji.
- dzintarieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji.
- jaundubultieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaundubulti" iedzīvotāji.
- jaunķemerieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunķemeri" iedzīvotāji.
- kaugurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kaugurciems" iedzīvotāji.
- kūdrenieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
- kūdrieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
- ķemerieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķemeri" iedzīvotāji.
- ķemernieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķemeri" iedzīvotāji.
- lielupieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji.
- majorieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Majori" iedzīvotāji.
- mellužnieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Melluži" iedzīvotāji.
- Kauguri Jūrmalas pilsētas daļa dzelzceļa Rīga - Tukums labajā pusē pie Slokas stacijas līdz Talsu šosejai.
- Kaugurciems Jūrmalas pilsētas daļa iepretim Slokai starp Talsu šoseju un jūru.
- Vārnukrogs Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā pie Buļļupes attekas.
- Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā.
- Ķemeri Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. g., pilsētas statuss 1928.-1959. g., dzelzceļa stacija 44 km no Rīgas.
- Sloka Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. gada; 1785.-1959. g. - pilsēta Rīgas apriņķī (no 1950. g. rajonā); dzelzceļa stacija 35,23 km no Rīgas.
- Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga.
- Jaundubulti Jūrmalas pilsētas daļa starp Dubultiem un Mellužiem, ietver arī Pumpurus.
- Jaunķemeri Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos Rīgas jūras līča krastā starp Kaugurciemu un Bigauņciemu.
- Lielupe Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 19 km no Rīgas.
- Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
- Pumpuri Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 27,9 km no Rīgas.
- Melluži Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 29,3 km no Rīgas.
- Vaivari Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 32 km no Rīgas.
- Kūdra Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 40,3 km no Rīgas.
- Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems.
- Asari Jūrmalas pilsētas daļa, izveidojusies bijušā Saušu zvejniekciema teritorijā, apbūve sākusies 19. gs. 2. pusē.
- Dubulti Jūrmalas pilsētas daļa, Jūrmalas administratīvais centrs, kā apdzīvota vieta sāka veidoties 18. gs., 1863. g. ieguva miesta tiesības, 1920.-1945. g. bija Rīgas Jūrmalas sastāvā, 1945.-1959. g. Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvā, 1959. g. iekļauta Jūrmalas pilsētā.
- Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai.
- asarieši Jūrmalas pilsētas daļas "Asari iedzīvotāji.
- Bilderiņi Jūrmalas pilsētas daļas "Bulduri" nosaukums līdz 1922. gadam.
- pumpurnieki Jūrmalas pilsētas daļas "Pumpuri" iedzīvotāji.
- JPD Jūrmalas pilsētas dome.
- jūrmalnieks Jūrmalas pilsētas iedzīvotājs.
- Puccinellia maritima jūrmalas pukcinellija.
- Crambe maritima jūrmalas sālsķērsa.
- Odontites litoralis jūrmalas sārtžibulītis.
- Rumex marilimus jūrmalas skābene.
- Cicindela maritima jūrmalas smilšvabole.
- Suaeda maritima jūrmalas sveda.
- jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā.
- Cakile maritima jūrmalas šķēpene.
- Jūrmalene Jūrmalas šoseja.
- Elytrigia x littorea jūrmalas vārpata.
- Artemisia maritima jūrmalas vībotne.
- Viola littoralis jūrmalas vijolīte.
- Eryngium maritimum jūrmalas zilpodze.
- ceļmallapa Jūrmalu ceļmallapa - jūrmalas ceļteka ("Plantago maritima").
- steliņš Jūrniecībā no dēļiem un kāpnēm pagatavotas stalažas, ko uzkar ārpusē pie kuģa sāniem, krāsošanas vai citus darbus veicot.
- iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
- iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
- špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt.
- spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
- stengturis Jūrniecībā uz masta vai marsstengas virsgala (topas) vai bugsprita ārējā gala (nokas) nostiprināts briļļu veida stiprs metāla daikts, kas šos apaļkokus savieno ar marsstengu, resp. bramstengu vai klīverbomi.
- traidāt Jūsmīgi dziedāt "traidi-ridi-ralala".
- eksteroreceptors Jušanas galaorgāns, kairinājumu uztvērējs, kuri ietekmē organismu no ārienes.
- proprioreceptors Jušanas nerva galaaparāts, kas uztver kairinājumus no muskuļiem, cīpslām un labirinta un kontrolē ķermeņa stāvokli.
- Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā.
- olamots Kabalas mācībā četri esamības līmeņi, kas atšķiras ar matērijas blīvumu un tuvumu Dievišķajam tronim.
- sānkabata Kabata, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
- Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju.
- avifauna Kāda apgabala vai pasaules daļas putnu valsts.
- sārtins kāda palama ("kā sātans").
- sibraks kāda palama.
- momele Kāda palama.
- dona Kāda trauka mala.
- indikācija Kādas informācijas parādīšanās uz ekrāna, gaismas tablo, aparāta skalas u. tml.
- iekrauja Kādas kraujas vietas augšējā mala.
- ihtiofauna kādas ūdenstilpes, baseina, zooģeogrāfiskā apgabala vai kāda ģeoloģiskā laikmeta zivju un apaļmutnieku sugu komplekss; pasaulē ir \~20000 sugu, Latvijā - \~70 sugu.
- skrullītis kāds jūrmalas putns, kas staigā gar ūdens malu.
- salupe Kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi; salube.
- salaps Kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi.
- šķirstaļa Kāds, kas atdala.
- izdildirsis Kāds, kas bieži skaļi izdala vēdera gāzes.
- drasts Kāds, kas ir nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs.
- čušs Kāds, kas izdala smakojošas vēdera gāzes; bezdals.
- bezdals Kāds, kas izdala smakojošas vēdera gāzes.
- ļavāns Kāds, kas palaiž muti.
- palamnieks Kāds, kuram ir palama.
- ērdējs Kāds, kurš dala, izšķir.
- šulduris Kāds, kurš ir palaidnīgs, neapdomīgs.
- dalcis Kāds, kurš kaut ko sadala, izdala.
- pabalamutēties Kādu brīdi balamutēties un pārtraukt balamutēties.
- patrikot Kādu brīdi vīterot (par lakstīgalas dziesmu).
- nopogāt Kādu laiku pogot un pabeigt pogot (par lakstīgalas dziesmu).
- noukāt Kādu laiku šūpot vai lēkalēt (bērnu) uz ceļgala.
- Kaibel Kaibala.
- Gribuļupīte Kaibalas kreisā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, vidustece Jumpravas pagastā, izteka Skrīveru pagastā, garums - 9 km; Gribule.
- kā no mātes miesām nācis kails, bez neviena apģērba gabala.
- KY Kaimanu Salas, teritorijas divburtu kods.
- CYM Kaimanu Salas, teritorijas trīsburtu kods.
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
- stulmis Kājas daļa no potītes līdz ceļgalam.
- puscilpa Kājas daļa zem ceļgala.
- lytkys kājas no ceļgala uz augšu.
- kakla apkārmērs kakla pamatnes perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus virs jūga iedobes; stīvapkakles virskreklu lielumu skalas vadmērs.
- pārkaķēt Kaķēt no viena gala līdz otram.
- kalabarīns Kalabarpupas indīgs alakloīds, kas farmakoloģiskās darbības ziņā atšķiras no fizostigmīna.
- kaladu dziesma kalada.
- divkrāsainā kalādija kalādiju suga ("Caladium bicolor").
- kaļada Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
- kaļadot Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
- kalambūrists Kalambūru sacerētājs.
- diagrammu papīrs kalandrēts, līmēts papīrs ar ierobežotu lineāro deformāciju; lieto reģistrējošos aparātos un elektronisko skaitļošanas mašīnu izvadīšanas iekārtās.
- kalanchoe Kalanhojes.
- Kalanhoje 'Tessa' kalanhoju suga ("Kalanchoe 'Tessa'").
- Blosfelda kalanhoje kalanhoju suga ("Kalanchoe blossfeldiana").
- Mangina kalanhoje kalanhoju suga ("Kalanchoe manginii").
- tūbainā kalanhoje kalanhoju suga ("Kalanchoe tomentosa").
- calanoida Kalanoīdi.
- eudiaptomus Kalanoīdu apakškārtas ģints.
- eurytemora Kalanoīdu apakškārtas ģints.
- limnocalanus Kalanoīdu apakškārtas ģints.
- pseudocalanus Kalanoīdu apakškārtas ģints.
- calathea Kalatejas.
- Alberta kalateja kalateju suga ("Calathea albertii").
- safrāndzeltenā kalateja kalateju suga ("Calathea crocata").
- lancetlapu kalateja kalateju suga ("Calathea lancifolia").
- raibā kalateja kalateju suga ("Calathea picturata").
- neīstā Veiča kalateja kalateju suga ("Calathea pseudoveitchiana").
- Veiča kalateja kalateju suga ("Calathea veitchiana").
- svītrainā kalateja kalateju suga ("Calathea zebrina").
- Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15. gs.
- lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts.
- lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai.
- Vaidavas ala Kalējala Cēsu novada Raiskuma pagastā.
- Kalēja ala Kalējala, ala Raiskuma pagastā.
- Borneo Kalimantāna - lielākā sala Malajas arhipelāgā.
- Amejs Avings Kalimantānas salas kenju un kajanu cilšu mitoloģijā - apakšējās pasaules dievs, zemkopības aizgādnis, mīt kosmosa apakšējā slānī zem augšējām debesīm, starpdebesīm, zem mirušo valstības un zemes.
- kalādija Kallu dzimtas ģints ("Caladium"), savvaļā sastopama Amerikas tropos, bumbuļaugs, ziedi neievērojami, lapas lielas, dažādās krāsās ar dažādiem raibumiem.
- kalavajs Kalme ("Acorus calamus").
- smaržīgā kalme kalmju suga ("Acorus calamus"), kas brīvdabā sastopama arī Latvijā.
- kalnmala Kalna mala, piekāje.
- kalnmale Kalna mala, piekāje.
- kalnmalis Kalna mala, piekāje.
- Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu.
- Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos.
- ANZAC smaile kalna virsotne Hērda salas Lorensa pussalā (_Anzac Peak_), Indijas okeānā, Austrālijas teritorijas Hērda un Makdonalda salās.
- Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m.
- Argopuro kalna virsotnne Indonēzijā (_Argopuro_), Javas salas austrumu daļā, augstums - 3088 m.
- Svjatojnoss Kalnaina pussala Baikāla austrumu piekrastē, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~50 km, augstums - līdz 1877 m, ar krastu saista zems, šaurs zemesšaurums.
- Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls.
- Krēta kalnaina sala Vidusjūras austrumu daļā (pieder Grieķijai), garums - 260 km, platums - 12-55 km, \~624 tūkstoši iedzīvotāju (2005. g.).
- Alegeini kalni Apalaču plato rietumu malā (_Allegheny Mountains_), ASV, augstākā virsotne - Sprūsnoba kalns - 1481 m.
- Jemenas kalni kalni Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Yemen Highlands"), Saūda Arābijā un Jemenā, garums — 500 km, augstākā visrotne 3760 m.
- Blūridži Kalni ASV ("Blue Ridge" - Zilie kalni), Apalaču augstākā daļa, 1500 km gara grēdu un masīvu sistēma, augstākā virsotne - Mičels - 2037 m.
- Kardamona kalni kalni Indijas dienvidu daļā ("Cardamon Hills"), garums - \~200 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 2019 m (Kotaimalaja kalns).
- Viklovas kalni kalni Īrijas salas dienvidaustrumu piekrastē ("Wicklow Mountains"), garums — >80 km, augstums — līdz 926 m (Lagnakilijas kalns), kontinentāls denudācijas un pleistocēna ledāju pārveidots reljefs.
- Maokes kalni kalni Jaungvinejas salas rietumos (indon. val. "Pegunungan Maoke"), Indonēzijā, garums - \~700 km, platums - \~150 km, augstākā virsotne - 4884 m, kas ir augstākā virsotne Okeānijā; Sniega kalni.
- Kravans Kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns).
- Markusas-Nekeras kalni kalni Klusā okeāna rietumu daļā, starp Markusa salu un Nekeru, garums - \~4500 km, platums - 500-1000 km, relatīvais augstums 300-500 m, atsevišķās vietās paceļas salas (Markusa sala, Veika atols).
- Sjerramorena Kalni Pireneju pussalas Mesetas plakankalnes dienvidu daļā, Spānijā (sp. val. "Sierra Morena"), garums - \~400 km, lielākais augstums - 1323 m.
- Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m).
- Birrangas kalni kalni Taimiras pussalas ziemeļu daļā, Krievijā, garums - 1100 km, platums - \~200 km, augstākā virsotne - 1146 m.
- Apalači kalni Ziemeļamerikas austrumos (_Apalachian Mountaiuns_), ASV un Kanādā, veido 300-500 km platu un ap 2600 km garu kalnu grēdu, ieleju, plato un plakankalņu sistēmu, augstākā virsotne - 2037 m vjl.
- Grīnmauntinsi Kalni Ziemeļapalačos ("Green Mountains"), ASV, garums - 300 km, sastāv no vairākiem kalniu masīviem, augstākā virsotne - Mensfīlda kalns (1338 m); Zaļie kalni.
- Dināru kalniene kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos (horvātu val. "Dinarsko gorje"), garums \~650 km (stiepjas no Slovēnijas līdz Albānijai), platums - 35 km ziemeļos un 230 km dienvidos, augstākā virsotne - 2692 m.
- Aitau kalniene Kazahstānā (_Aytaw_), Žambilas apgabala austrumos, augstākā virsotne Sunkars (1042 m).
- Patomas kalniene kalniene Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, starp Ļenas, Vitimas un Čaras upi, lielākais augstums - 1924 m, garums un platums - \~300 km.
- Mazāzijas kalniene kalniene Rietumāzijā, Turcijā, aizņem Mazāzijas pussalas lielāko daļu, garums - \~1200 km, platums - \~600 km, augstums pārsvarā - 800-1500 km vjl., lielākais augstums - 3916 m.
- Nabišaibs Kalns Arābijas pussalas dienvidos, Jemenas kalnos, Jemenā, bazalta masīvs ar stāvām nogāzēm un lēzenu virsotni, augstums - 3000 m.
- Amigitans kalns Filipīnās (_Hamiguitan, Mountain_), Mindanao salas dienvidrietumos, Davao reģiona Austrumdavao provincē, augstums - 1633 m.
- Ardžuna kalns Indonēzijā (_Arjuna, Gunung_), Javas salas austrumu daļā, Austrumjavas provincē, augstums - 3339 m.
- Jarigatake Kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas.
- Aspairinga kalns kalns Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos, Dienvidalpos, augstums - 3027 m.
- Aidarli kalns Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums 262 m vjl.
- Ajumkans kalns Krievijā (_Ajumkan, gora_), uz Habarovskas novada un Amūras apgabala robežas, netālu no robežas ar Sahas Republiku (Jakutiju), augstums 2255 m.
- Apsaks kalns Krievijā (_Apsak, gora_), Irkutskas apgabala ziemeļu daļā, augstums - 570 m.
- Dubuļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, absolūtais augstums — 273,8 m vjl., relatīvais augstums — 54 m, vairākas virsotnes, ko citu no atdala gravas un sedlienes, apaudzis ar priedēm.
- Gorka kalns kalns Latgales augstienes rietumu malā, Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, trīsstūrveida paugurs, garums - \~1 km, augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 40 m.
- Palteskalns Kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m.
- Sulitjelma Kalns Skandināvijas pussalas ziemeļos ("Sulitjelma"), uz Norvēģijas un Zviedrijas robežas, augstums - 1913 m.
- Pajers Kalns, augstākā virsotne (1472 m) Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas.
- Džetioguza Kalnu balneoloģiskais kūrorts Kirgizstānā, Terskejalatava ziemeļu nogāzē, 2200-2400 m vjl., 28 km no Karakolas pilsētas.
- Okas grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijā, uz Irkutskas apgabala un Burjatijas Republikas robežas, garums — \~100 km, augstums — \~2500 m.
- Zaskars Kalnu grēda Himalaju ziemeļrietumos ("Zāskār Range"), Indijā un Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7756 m.
- Hidas grēda kalnu grēda Honsju salas vidienē ("Hida sammyaku"), Japānā, garums - \~140 km, augstums - līdz 3190 m; izplatīts nosaukums "Japānas Alpi".
- Džetims Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Terskejalatava, Kirgizstānā, garums \~120 km, augstums - līdz 4931 m, gar dienvidu piekāji tek Narina, virsotnēs sniegs, austrumu daļā šļūdoņi.
- Arfaks kalnu grēda Indonēzijā (_Arfak, Pegunungan_), Jaungvinejas salā, Rietumpapua provinces un Doberai pussalas ziemeļaustrumos, augstākā virsotne - 2940 m (Mebo).
- Vindhjas grēda kalnu grēda Indostānas pussalas ziemeļu daļā, starp Narbadas upi un Malvas plato, Indijā, garums - \~1000 km, augstums - līdz 881 m (Singarčori kalns), lava, smilšakmeņi, kvarcīti.
- Dienvidalpi Kalnu grēda Jaunzēlandē ("Southern Alps"), Dienvidsalā, stiepjas 600 km (gandrīz visas salas garumā), augstākā virsotne - 3754 m.
- Paihojs Kalnu grēda Jurgas pussalā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, garums - \~200 km, augstums - līdz 467 m (Moreiza kalns).
- Tarbagatajs Kalnu grēda Kazahstānas austrumos (austrumu daļā robeža ar Ķīnu), atdala Zaisana ieplaku no Balhaša-Alakola ieplakas, garums - \~300 km, augstums - līdz 2992 m (Tastava kalns).
- Troods Kalnu grēda Kipras salas dienvidos un centrālajā daļā, augstums - līdz 1951 m.
- Aļaskas grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas pussalas dienvidos, garums — \~1000 km, augstākā virsotne — Makinlija kalns — 6193 m vjl.
- Altintags Kalnu grēda Ķīnas rietumu daļā (_Altintag_), Kuņluņa ziemeļu atzars, atdala Caidama ieplaku no Tarimas līdzenuma, garums - 800 km, augstums - līdz 6161 m (Aktags).
- Ankarača kalnu grēda Madagaskaras salas vidusdaļā (_Ankaratra_), augstākā virsotne - 2643 m.
- Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja.
- Adaro grēda kalnu grēda Mjanmas (Birmas) rietumos (_Adaraw' Taungdan_), Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, augstums - līdz 3053 m (Viktorijas kalns), vairākas paralēlas grēdas, ko atdala tektoniskas ielejas.
- Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe.
- Jamalins Kalnu grēda Pieamūrā, Krievijā, uz Amūras apgabala un Habarovskas novada robežas, garums - 180 km, augstums - līdz 2295 m.
- Kantabrijas Kordiljera kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Cordillera Cantabrica”), pie Biskajas līča, Spānijā, garums — 400 km, augstākā virsotne — 2648 m.
- Fergānas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Kirgizstānā, atdala Fergānas ieleju no Iekšējā Tjanšana, garums — \~200 km, augstums — līdz 4819 m, daudz šļūdoņu.
- Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass).
- Barisana grēda kalnu grēda Sumatras salas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Barisan"), Indonēzijā, garums - 650 km, platums - 60-100 km, lielākais augstums - 3805 m (vulkāns Kerinči).
- Phūketas grēda kalnu grēda Taizemē (“Phuket mountain range”), Malakas pussalas ziemeļrietumos, garums — \~250 km, augstums — līdz 1465 m, saposmota, mūžzaļie tropu meži.
- Lielā Ūdensšķirtnes grēda kalnu grēda un masīvu virkne Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, stiepjas \~4000 km garumā no Jorkas raga pussalas ziemeļos līdz Basa šaurumam dienvidos, augstākā virsotne - 2228 m.
- Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus.
- Abruco Apenīni kalnu grupa Apenīnu pussalas vidienē (_Appennino Abruzzese_), augstākā virsotne 2487 m (Velīno).
- Tabinbogdoola Kalnu masīvs Altajā, Krievijas, Mongolijas un Ķīnas robežu saskarē, augstākā virsotne - Nairamdala kalns (4356 m), viens no Altaja apledojuma centriem (apledojums - 160 kvadrātkilometru, 36 šļūdoņi).
- Adirondaks kalnu masīvs ASV Ņujorkas štatā ("Adirondack Mountains"), Ziemeļapalačos, augstākā virsotne - Marsi kalns, 1629 m vjl.; atpūtas vieta.
- Gorgani Kalnu masīvs Austrumkarpatos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstums līdz 1818 m (Sivuļa), dziļas šķērsielejas sadala atsevišķās grēdās.
- Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns).
- Rodopi kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumos, Bulgārijas dienvidos un daļēji Grieķijā, garums - 240 km, platums - līdz 100 km, augstākā virsotne - 2191 m.
- Maladeta Kalnu masīvs Centrālajos Pirenejos ("Maladeta"), Spānijā, augstums - līdz 3404 m (Aneto smaile).
- Anapurna Kalnu masīvs Himalajos (angļu valodā "Annapurna"), 3 virsotnes (augstums - 8091 m), sastāv no granītiem un gneisiem, nogāzēs ledāji.
- Nilgiri Kalnu masīvs Indostānas pussalas dienvidos, Rietumgatu un Austrumgatu saskarē, Indijā, augstums - līdz 2633 m (Dodabetas kalns).
- Kitadake Kalnu masīvs Japānā ("Kita dake"), Honsju salas centrālajā daļā, Akaisi grēdā, augstums - līdz 3189 m, smailas virsotnes, stāvas nogāzēs, kas apaugušas mežiem.
- Hibīni Kalnu masīvs Kolas pussalas vidienē, Krievijā (Murmanskas apgabalā), platība - \~1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1191 m, platoveida virsotnes, 4 nelieli ledāji.
- Kančendžanga Kalnu masīvs Lielajos Himalajos (nepāliešu val. "Kānchenjunga"), uz Nepālas un Indijas robežas, 4 virsotņu augstums pārsniedz 8000 m, augstākā - 8586 m, vairāki līdz 30 km gari šļūdoņi.
- Birangas kalni kalnu masīvs Taimiras pussalas ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, garums - 1100 km, platums - >200 km, lielākais augstums austrumu daļā - 1146 m vjl., apledojums - >50 kvadrātkilometru.
- Bakoņa kalni kalnu masīvs Ungārijā ("Bakony"), Dūnantūlas līdzenumā, uz ziemeļiem no Balatona, ietilpst Vidusungārijas kalnu sistēmā, garums - 80 km, augstums - līdz 704 m.
- Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile).
- moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti.
- Užokas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, Ukrainā uz Ļvivas un Aizkarpatu apgabala robežas, augstums - 889 m, šķērso Ļvivas-Užhorodas dzelzceļa līnija un autoceļš.
- Akverenas pāreja kalnu pāreja Turcijā (_Akveren Geçidi_), Erzurumas ilā, Palandekena kalnos, 1990 m vjl.
- Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji.
- Mazais Kaukāzs kalnu sistēma Aizkaukāzā, uz dienvidiem no Lielā Kaukāza (atdala Kolhīdas zemiene un Kūras ieplaka), lokveidā no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem aptver Armēnijas kalnieni, garums - \~600 km, augstums - līdz 3724 m.
- Centrālie kalni kalnu sistēma Jaungvinejas salā ("Central Range"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, kas no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem stiepjas visā salas garumā.
- Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai.
- Austrumkorejas kalni kalnu sistēma Korejas pussalas austrumos, garums - \~600 km, augstākā virsotne - Čirisana kalns (1915 m), ietilpst vairākas grēdas.
- Pontijas kalni kalnu sistēma Melnās jūras dienvidu piekrastē (angļu val. _Pontus_), Turcijā, Mazāzijas kalnienes ziemeļu mala, garums - 1000 km, platums - līdz 130 km, augstākā virsotne - 3937 m; Pontas kalni.
- Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji.
- Taurs Kalnu sistēma Turcijā, Mazāzijas kalnienes un Armēnijas kalnienes dienvidu mala, garums - \~1000 km, augstums - līdz 3726 m (Demirkazika smaile), šķērso aizas un kalnu pārejas.
- Mazie Urāli kalnu un uvālu grupa Polāro Urālu austrumos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, garums - 120 km, augstums - līdz 384 m, no Polāro Urālu grēdas tos atdala, pārpurvojies pazeminājums, magmatiski (izvirduma) ieži, smilšakmeņi, kaļķakmeņi.
- Abonabons kalnu virsotne (_Abong Abong, Gunung_), Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu daļā, augstums 2985 m.
- Alfatuns kalnu virsotne Kirgizstānā (_Alfatun_), Čatkalas grēdā, Džalalabatas apgabalā, augstums - 4503 m.
- Arbans kalnu virsotne Krievijā (_Arban, gora_), Irkutskas apgabala dienvidu daļā, augstums -1497 m.
- Nangaparbats Kalnu virsotne Lielo Himalaju ziemeļos (angļu val. "Nanga Parbat"), Pakistānā, devītā augstākā virsotne pasaulē - 8126 m.
- Analaveluna kalnu virsotne Madagaskarā (_Analavelona_), Tuliaras provincē, augstums - 1348 m.
- atkantēšanas dēlītis kalpo komandas locekļu darbības lauka pārnešanai ārpus švertlaivas, tā panākot dzīvā un pārvietojamā balasta maksimālu izmantošanu.
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas pussala - atrodas Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, platība - \~900 kvadrātkilometru, augstums - līdz 88 m, krasti krauji.
- Zāmlandes pussala Kaļiņingradas pussala Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
- kamalīns Kamala darbīgā viela.
- Kamberlenda Kamberlendas plato - Apalaču plato dienvidu daļa ("Cumberland Plateau") ASV, augstums no 500 rietumos līdz 1262 m austrumos, kur beidzas ar 300 m augstu krauju.
- Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis.
- Kamčatka Kamčatkas ieplaka - tektonisks pazeminājums Kamčatkas pussalas vidienē, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 350 km, platums - 5-100 km.
- Kamčatka Kamčatkas līcis - atrodas Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 74 km, platums - \~148 km, dziļums - līdz 2000 m.
- Lopatkas rags Kamčatkas pussalas dienvidu gals, zems zemesrags, ko veido smiltis un oļi.
- Kamčatka Kamčatkas straume - aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, sākas Beringa jūrā, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Kamčatkas pussalas austrumu krastu, platums - >300 km, ātrums - līdz 2 km/h, pāriet Kuriļu straumē.
- Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru.
- Kampeče Kampečes līcis - atrodas Meksikas līča dienvidu daļā ("Bahia de Campeche"), uz rietumiem no Jukatanas pussalas, garums - >300 km, platums pie ieejas - 750 km, dziļums - līdz 3286 m.
- Ņūfaundlenda un Labradora Kanādas province (“Newfoundland and Labrador”), atrodas valsts austrumu daļā, Labradoras pussalas ziemeļaustrumos un Ņūfaundlendas salā, administratīvais centrs — Sentdžonsa, platība — 405212 kvadrātkilometru, 510900 iedzīvotāju (2010. g.).
- kanālmala Kanāla mala; kanāla tuvākā apkārtne.
- Kanāla Kanāla salas - Normandijas salas Lamanšā.
- Jaunupe Kanāls, kas Salacgrīvas pagastā savieno Svētupi un Salacu, garums - 4 km, ietek Salacā lejpus Vecsalacas.
- Kanaverala Kanaverala rags - atrodas Floridas pussalas austrumu piekrastē ("Cape Canaveral"), ASV, šeit izvietots Dž. Kenedija kosmisko lidojumu centrs (Meritas salā) un kosmodroms.
- Kandalakša Kandalakšas līcis - grīvlīcis Baltās jūras ziemeļrietumu daļā, garums - 185 km, lielākais platums - 67 km, lielākais dziļums - 350 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m.
- Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43).
- Kanhva Kanhvas līcis - atrodas Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjongi līča ziemeļaustrumos, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 10 m.
- Kanvamans Kanhvas līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē.
- nebulārā hipotēze Kanta-Laplasa hipotēze, ka Zeme un Saules sistēma cēlusies no gāzes un putekļu mākoņa (galaktiskā miglāja).
- Kantabrija Kantabrijas kalni - atrodas Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā ("Cordillera Cantabrica"), gar Biskajas līci, Spānijā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2648 m.
- Valē Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Valais", vācu "Wallis"), administratīvais centrs - Sjona, platība - 5224 kvadrātkilometri, 303200 iedzīvotāju (2009.).
- hillbillijs Kantrimūzikas paveids, kas cēlies Apalaču kalnu balto iedzīvotāju vidū.
- sīvsēkliņa Kaņepe, kas atdala sīvu.
- kapmala Kapa mala.
- kapmale Kapa mala.
- kapmalis Kapa mala.
- kapakmens Kapa piemineklis no viengabala akmens bez figurālām skulptūrām.
- atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala).
- lopbarības kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. acephala"); kacenkāposts.
- kāpmala Kāpu mala.
- kāpmale Kāpu mala.
- kāpmalis Kāpu mala.
- nāves lauks karalauks, kur guļ kritušie.
- kara lauks karalauks.
- baļja Karaļa ierēdnis, tiesas un administratīvā apgabala - baļjāžas galva Francijas ziemeļdaļā viduslaikos; amatu likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā.
- grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
- Taimiras līcis Karas jūras līcis tās austrumu daļā, Taimiras pussalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~40 km, platums — \~80 km, līča dienvidaustrumos — Taimiras grīvlīcis; gada lielāko daļu klāts ar ledu.
- kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā).
- ķivere Karavīra cepure no ādas vai vadmalas (no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam).
- prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem; prettanku lielgabala apkalpes loceklis.
- seilāties Kāri raudzīties (uz ēdienu, dzērienu), tā ka tek siekalas.
- Vējpuses salas Karību salas, Mazo Antiļu ziemeļaustrumu daļa.
- Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
- markgrāfs Karolingu impērijas pierobežas apgabala (markas) pārvaldnieks.
- Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m.
- poloņinas Karpatu un dažu Balkānu pussalas kalnu grēdu lēzenās virsotnes ar augstkalnu pļavām; planina.
- planina Karpatu un dažu Balkānu pussalas kalnu grēdu lēzenās virsotnes ar augstkalnu pļavām; poloņina.
- Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m.
- drakons karpu dzimtas zivs Venecuēlas un Trinidadas salas ūdenstilpēs.
- salānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji.
- Grīnbraiera Karsta ala Alegeinu plato ("Greenbrier"), ASV, Rietumvirdžīnijā, zāļu un eju kopgarums - 55 km.
- keramiskās krāsas karstumizturīgas minerālās krāsas, ko izmanto glazūru, drumstalas un emalju krāsošanai un dekorēšanai; sastāv no pigmenta un kušņa – viegli kūstoša stikla.
- krejumroka Kāršu spēlē pirmā persona pēc tā, kas kārtis dala.
- šķirkārta Kārta, kas šķir, nodala (ko).
- anaglifiskā karte karte, kas iespiesta divās savstarpēji papildinošās krāsās ar tādu paralaktisku novirzi, lai abas krāsas veidotu stereopāri; karte, kas projicēta datora ekrānā caur polarizācijas filtriem.
- balansieris Kārts, ar kuras palīdzību akrobāts balansē (piemēram, uz virves).
- staņģis Kārts, kas atdala vienu kokmateriālu kārtu no otras.
- karpeļmala Kartupeļu lauka mala.
- kartupeļmala Kartupeļu lauka mala.
- kāsala Kāsala koks - parastā irbene ("Viburnum opulus").
- Plana Kasteļo de la Plana - pilsēta Spānijā, Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2006. g.); Kasteljona de la Plana.
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju.
- kabeļu kategorijas kategorijas, ko paredz vīto vadu pāru kabeļu standarts, kuru izstrādājušas Elektroniskās industrijas asociācija un Telekomunikācijas industrijas asociācija; standarts iedala kabeļus atbilstoši to izgatavošanas tehnoloģijai, rekomendējamam lietojumam un datu pārraides ātrumam.
- Kāthiāvāra Kāthiāvāras pussala - atrodas Indijas rietumu daļā (angļu val. "Kathiawar"), starp Arābijas jūras Kačhas (Kačas) un Khambhātas (Kambejas) līci, platība - >40000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1117 m; Katjavaras pussala.
- Katjavaras pussala Kāthiāvāras pussala Indijas rietumu daļā.
- Kaulinka Kaulinka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā.
- Kaulinkas Kaulinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas un Ozolaines pagastā, platība - 4,6 ha; Kaulinka; Kauliņa ezers; Kauliņu ezers; Kaupiņka ezers.
- Kauliņa Kauliņa ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā.
- Kauliņi Kauliņu ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā.
- Kaupalatmada Kaupalatmadas kalns - augstākā virsotne (2429 m) Buru salā, Moluku salu grupā Indonēzijā.
- Kaupiņka Kaupiņka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā.
- kā debesu dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants).
- dieva dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants).
- debesu dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants).
- izdegas Kaut kas izzudis, līdz galam pārakmeņojies.
- svāpurs kaut kas mazs; arī kā palama.
- plīksne Kaut kas nolietots, plāns (piem., ziepju gabaliņš, pastalas).
- sasalēns Kaut kas sasalis, piem., zemes pika, sala bojāta lopbarība u. c.
- Kavalla Kavala - pilsēta Grieķijā.
- lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem.
- vakaraine Kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
- Kazjonnija Kazjonnijas sala - Apšu sala Rāznas ezerā.
- tārs Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, ķermeņa masa līdz 105 kg, dzīvo Arābijas pss., DA Himalajos un R-Indijas D daļā.
- pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā.
- Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai.
- Kefalinija Kefalonija - sala Jonijas jūrā.
- Keipjorka Keipjorkas pussala - Jorkas raga pussala Austrālijas ziemeļaustrumos.
- Godhavna Kekertarsuaka - apdzīvota vieta un osta Kekertarsuakas salas (senāk - Disko) dienvidu piekrastē, Bafina līcī, Grenlandes rietumu piekrastē.
- Disko Kekertarsuaka - sala Bafina līcī.
- Kenaja Kenajas līcis - Kuka līcis Aļaskas pussalas dienvidu daļā.
- Kenaja Kenajas pussala - Kīnajas pussala.
- Tamejs kenju un kajanu (Kalimantānas sala) mitoloģijā - augšējās pasaules dievs.
- izdegošās piedevas keramikas izejvielas (zāģskaidas, akmeņogļu smalkumi, kūdra, mazuts), ko iejauc keramiskā masā un kas apdedzināšanas procesā izdeg, palielinot drumstalas porainību.
- kristālporcelāns keramikas materiāls, kura drumstalai ir lielāka ūdens uzsūce nekā porcelānam; izgatavo saimniecības traukus un sanitāri tehnisko keramiku; pusporcelāns.
- Kerča Kerčas pussala - Krimas pussalas austrumu daļa starp Azovas un Melno jūru, rietumos 17 km plats zemesšaurums savieno to ar Krimas pārējo daļu, platība - \~3000 kvadrātkilometru, augstuns līdz 189 m vjl.
- Kerča Kerčas šaurums - atrodas starp Kerčas un Tamaņas pussala, savieno Melno un Azovas jūru, garums - 41 km, platums - 4-15 km.
- Kergelēna Kergelēna sala - lielākā sala šajā arhipelāgā, platība 6675 kvadrātkilometri, bazalta plato (300-600 m vjl.) ar vulkānisku masīvu (Rosa kalns - 1965 m), ledāji - \~500 kvadrātkilometru, purvi, ezeri, daudz putnu, roņu.
- Keri Keri kalni - atrodas Īrijas salas dienvidrietumu daļā (_Kerry_), augstums - līdz 1041 m, sarkanie smilšakmeņi, ielejās slānekļi, kaļķakmeņi.
- Korfu Kerkira, sala Jonijas jūrā, Grieķijas teritorija.
- Kerkira Kerkiras šaurums - atdala Kerkiras salu no kontinentālās Grieķijas un Albānijas.
- Kermadeka Kermadeka salas - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā ("Kermadec Islands"), uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes (tās teritorija kopš 1887. g.), platība - 33,7 kvadrātkilometri, 3 vulkāniskas salas ar stāviem krastiem pie Kermadeka dziļvagas, augstums - līdz 434 m vjl.
- Khambāta Khambātas līcis - atrodas Arābijas jūras ziemeļu daļā ("Gulf of Khambhāt"), Indijas rietumu piekrastē, uz austrumiem no Kāthiāvāras pussalas, garums - 250 km, dziļums - līdz 36 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 11,9 m.
- Kukumacs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, dievietes - mātes vīrs, kam ir liela nozīme Visuma un cilvēku radīšanā.
- Tepeva Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, pasaules radītāja, dieva Kukumaca sieva un palīdze.
- Balamakabs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dievu radīts ciltstēvs, kas izveidoja kiču valsti.
- Škakau Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - kakao pupiņu aizgādne; visu Centrālamerikas tautu vidū vienīgā kakao dievība.
- Vukubkame Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - nāves dievs, viens no pazemes pasaules Šibalbas valdniekiem.
- Tohils Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - negaisa un iznīcības dievs, kiču cilšu aizgādnis.
- Hurakans Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, pasaules radītājs un tās pavēlnieks, dievs, kas dāvā dēlus un meitas, pērkona, negaisu un vētru valdnieks.
- Kiklādu Kiklādu salas - arhipelāgs Egejas jūrā (angļu val."Cyclades"), Grieķijas teritorija, platība - 2600 kvadrātkilometru, ietver >200 kalnainu salu, 120000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kīnaja Kīnajas pussala - atrodas Aļaskas dienvidu daļā ("Kenai Peninsula"), starp Kuka un Prinča Viljama līci (ASV), platība - \~23000 kvadrātkilometru, kalnaina (augstums - līdz 1884 m), ledāji.
- Kinburna Kinburnas strēle - smilšaina pussala starp Dņepras un Jahorlikas limānu, garums - \~40 km, platums - 8-10 km, ietilpst Melnās jūras rezervātā.
- Kinga Kinga sala - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju ("King Island"), Basa šauruma rietumu daļā, platība 1125 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 213 m, 1700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Chenopodium quinoa kinoja jeb kvinojbalanda, arī kvinoja.
- Splendids kinoteātris Rīgā _Splendid Palace_.
- Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Nikosija Kipras galvaspilsēta ("Nicosia"), kopš 1974. gada sadalīta grieķu un turku daļā, kuras atdala ANO kontrolēta demilitarizēta zona; grieķu kontrolētajā daļā (Dienvidnikosijā) 204 tūkstoši iedzīvotāju, turku kontrolētajā daļā (Ziemeļnikosijā) 47 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija.
- Kiribati Kiribati Republika - valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā abpus ekvatoram, platība - 811 kvadrātkilometri, 99500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Teinainano, plašā akvatorijā izkliedēti 33 koraļļu atoli un zemas salas, lielākais augstums - 81 m vjl.
- Ziemsvētku sala Kirisimasi, sala Klusajā okeānā.
- Vjatka Kirova - pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums 1780.-1934. g.
- Hlinova Kirova, pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums līdz 1780. g.
- Kitoja Kitojas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Kitojas, Urikas, Onotas un Malaja Belajas ūdensšķirtnē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~180 km, augstums - līdz 3215 m.
- Kiuriņa Kiuriņa ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Kiuriņa Kiuriņa ezers - Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Kūriņš Kiuriņš, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Kiuriņu Kiuriņu ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Kiuriņu Kiuriņu ezers - Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Kjaravalle Kjaravalle Čentrāle - pilsēta Itālijā ("Chiaravelle Centrale"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- slenderīgs klaidonīgs, palaidnīgs.
- sklaidis Klaidonis, palaidnis.
- ulkuris Klaidonis, palaidnis.
- saklaudzināt klaudzinot salabot (par kalēju u. tml.).
- apšuva Kleitas, malas apmalojums, apmale.
- klēģeris Klenderis, palaidnis.
- kleņģis Klenderis, palaidnis.
- uzkāsēt Klepojot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
- sistēma Gopher klientservera lietojumprogramma, kura ļauj pārlūkot lielu informācijas apjomu, izmantojot datņu pārsūtīšanas protokola iespējas, attālu pieteikšanos, sistēmas _Archie_ komandas utt. un nodrošinot galalietotājam nepieciešamās ziņas izvēlņu veidā.
- Kliku Kliku ezers - atrodas Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, platība - 7,1 ha; Kliķu ezers.
- Kliķu Kliķu ezers - Kliku ezers Salacgrīvas pagastā.
- mezoklimatoloģija Klimatoloģijas nozare, kas pētī klimata specifiskās īpatnības relatīvi nelielās teritorijās (ieleja, pakalns, mežmala, jūrmala, kāpas utt.), atšķirībā no makroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar kontinenta, jūras, ainavu klimatu, un no mikroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar nelielu teritoriju klimatu.
- Alihosu klintis klinšu grupa Klusajā okeānā (_Alijos, Rocas_), \~350 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, Meksikas teritorija.
- Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis.
- Ādama klints klints Pitkērnas salas austrumu piekrastē (_Adam's Rock_), Klusā okeāna dienvidu daļā.
- Klipertona Klipertona sala - atrodas Klusā okeāna austrumos ("Ile de Clipperton"), >1000 km uz dienvidaustrumiem no Meksikas piekrastes, Francijas aizjūras īpašums, platība - 9 kvadrātkilometri, pastāvīgu iedzīvotāju nav.
- Klīras rags Klīras salas dienvirietumu gala izvirzījums Atlantijas okeānā.
- Lielā Klīversala Klīversalas nosaukums 18.-19. gs., kad tā saplūda ar Mazo Klīversalu un Kārķu salu.
- ANZUS Klusā okeāna drošības pakts (angļu "Australia, New Zealand, United States").
- Polinēsija Klusā okeāna salas ziemeļos un rītos no Austrālijas; Polinēzija.
- Moluku jūra Klusā okeāna starpsalu jūra (angļu val. "Molucca Sea") starp Sulavesi, Sanihes, Mindanao, Talaudu, Halmaheras un Sulas salu, platība - 274000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4970 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m.
- Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m.
- Seramas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Malajas arhipelāgā, platības 161000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5319 m, šaurumi to savieno ar Moluku, Halmaheras un Bandas jūru, piekrastē daudz koraļļu rifu, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,3 m.
- Chenopodium acerifolium kļavlapu balanda.
- krasta kļava kļavu suga ("Acer ginnala").
- Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji.
- izdzist Kļūt blāvam, neskaidram, nesalasāmam (piemēram, par rakstu).
- krecēties Kļūt kunkuļainam, gabalainam.
- nodzist Kļūt ļoti blāvam (par krāsām), kļūt ļoti neskaidram, nesalasāmam, izzust (par rakstu); arī izdzist (2).
- izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu); vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
- izalaisties Kļūt nedisciplinētam, nepaklausīgam, palaidnīgam.
- atmīkt Kļūt siltākam pēc sala.
- sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā dala, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
- atšķīst Kļūt tādam, kam, parasti no vienas malas, ir nokusis ledus (par ūdenstilpi).
- saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus).
- noknibināt Knibinot, raustot atdalīt, salasīt.
- sakniedēt Kniedējot savienot, sastiprināt; kniedējot salabot.
- Kodžaeli Koadželi pussala - atrodas Mazāzijas pussalas ziemeļrietumu daļā ("Kocaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, garums - 75 km, platums - līdz 50 km, pauguraina, augstums - līdz 537 m.
- Phascolarctos cinereus koala.
- Ernakulama Koči pilsētas rajons Indijā, Keralas štatā, kas agrāk bija patstāvīga pilsēta.
- Kadjaka Kodiaka - sala Klusajā okeānā (angļu val. "Kodiak Island").
- skalkogrāfija Kodināts asējums izcilspiedumam: cinka plāksni pārvelk ar ūdenī šķīstošu pamatni, zīmēšanai laukumu noklāj ar pretskābju krāsu, žāvē, pēc tam ūdenī atdala pamatni ar visu kārtu un zīmējumu kodina.
- atomreaktors Kodolreaktors - iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; Latvijā 1961.-1998. g. darbojās Salaspils kodolreaktors.
- norautne Koka daļa, kas paliek pie vienas celma malas pēc koka nozāģēšanas.
- savares Koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- aplāps Koka gabals, ar kuru no egles atdala mizu.
- kokogle Koka pārogļošanās gala produkts, kas atliek, karsējot koku bez gaisa pieejas.
- masta krēsla vaigi koka vai metāla vertikāli veidotas masta krēsla sānmalas, starp kurām iestiprināta nolaižamā masta pēda.
- šķeldošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna masīvās koksnes, cirsmu vai kokzāģēšanas gabalatlieku sasmalcināšanai šķeldās; šķeldotājs.
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks.
- vainags Kokgriezumu apļveida rotājums skapja augšējai malai.
- nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs.
- zemala Kokiem un krūmiem neapaugusi grāvja mala.
- piebraucamība kokmateriālu izvešanas ceļu kvalitatīvā stāvokļa rādītāju kopa, kas raksturo kokvedēju automašīnu piebraukšanas iespējas līdz cirsmai, respektīvi, augšgala krautuvei.
- krautnēšana kokmateriālu nokraušana dažāda veida krautnēs un grēdās, ko veic gan mežā (parasti pie tehnoloģiskā koridora), gan augšgala un lejasgala krautuvē, kā arī kokapstrādes uzņēmumu izejvielu krautuvē, nolūkā uzkrāt kokmateriālu rezerves transportēšanai vai pārstrādāšanai.
- kokmateriālu izvešana kokmateriālu transportēšana no augšgala krautuvēm uz patēriņa vietām vai lejasgala krautuvēm.
- kokmateriālu pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi paceltā stāvoklī.
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
- kokmateriālu tālākais transports kokmateriālu transportēšana no lejasgala krautuvēm līdz patēriņa vai pārstrādes vietai.
- treilēšana Kokmateriālu transportēšana vilkšus pa zemi vai puspacelti no mežaudzes uz augšgala krautuvi; izmanto speciālus t-as traktorus, retāk vinčas vai zirgu.
- Kokosu Kokosu (Kīlinga) salas - Austrālijas teritorija Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Cocos Islands"), platība - 14 kvadrātkilometru, sastāv no 27 koraļļu saliņām 2 atolos, 596 iedzīvotāji, administratīvais centrs - Vestailenda.
- CC Kokosu (Kīlinga) Salas, teritorijas divburtu kods.
- CCK Kokosu (Kīlinga) Salas, teritorijas trīsburtu kods.
- kūlenis Koks zem ratu priekšgala, kas balstās uz priekšējo riteņu ass.
- augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās.
- audzes stāvs koku kopa, kuras augstumu atšķirības no vidējā nepārsniedz 20%; audžu taksācijā otro stāvu izdala, ja tā augstums nav mazāks par 1/4 no pirmā stāva augstuma (16 m un vairāk) un biezība nav mazāka par 0,3.
- caurmēra pakāpes koku resnuma gradācijas, kas iedala augošus kokus, mērījot to caurmēru 1,3 m augstumā virs sakņu kakla (t.s. krūšaugstumā).
- Kolas Kolas pussala - atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, starp Barenca un Balto jūru (Murmanskas apgabalā), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1191 m.
- skolteri Kolas pussalas sāmi, kas tagad dzīvo gk. Somijas Z (Ināri purva apkaimē); zvejnieki, briežkopji; runā austrumsāmu valodā, pareizticīgie.
- Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolona Kolonas arhipelāgs - Galapagu salas.
- Komarina Komarina rags - Kumari rags, Indostānas pussalas galējais dienvidu punkts.
- tedijs Kombinēbiksītes - viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju.
- noslodze Komisijas maksa, ko iekasē no aizdevu fonda investoriem un parasti sadala starp fondu un finanšu konsultantu.
- skaramučs Komiska persona itāliešu komēdijās, balamutis un bezdūšelis.
- Gvano kormorāns komorānu suga ("Phalacrocorax bougainvillei"), kas Dienvidamerikas rietumu piekrastē veido milzīgus gvano (ekskrementu) nogulumus.
- Komoras Komoru Savienība - salu valsts Āfrikas austrumu piekrastē, Mozambikas šauruma ziemeļos, platība - 1862 kvadrātkilometri, 669300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Moroni, administratīvais iedalījums - 3 autonomas salas.
- Moroni Komoru Savienības galvaspilsēta (arābu val. "Moroni"), atrodas Kartalas vulkāna piekājē, Grandkomoras (Nžazidžas) salā, šīs salas administratīvais centrs, 44500 iedzīvotāju.
- magnētiskais palaidējs kompleksa vadības iekārta trīsfāžu asinhrono dzinēju tiešai pieslēgšanai tīklam, atslēgšanai no tā, arī griešanās virziena maiņai (reversijai); tā sastāvā ir viens (nereversīvajam magnētiskajam palaidējam) vai divi (reversīvajam magnētiskajam palaidējam) kontaktori ar iebūvētiem termorelejiem un divas vai trīs vadības pogas; lieto arī tiristoru magnētiskos palaidējus, kuros komutācijas laikā nerodas elektriskais loks.
- Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze.
- Vidzemes akmeņainā jūrmala kompleksais dabas liegums Salacgrīvas novadā uz ziemeļiem no Tūjas, dibināts 1977. g., platība - 1322 ha, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
- rūteris Komunikācijas iekārta, kas saņem noteikta formāta datu paketes un tās pa visefektīvāko ceļu pārsūta uz galamērķi.
- Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km.
- diēnsintēze Konjugēto alkadiēnu (arī cikloaladiēnu) iedarbība ar savienojumiem, kas satur aktīvu dubulto saiti vai trīskāršo saiti.
- pingvekula Konjunktīvas sabiezējums trīsstūraina, iedzeltena plankuma veidā pie radzenes iekšējās malas; novēro vecākiem cilvēkiem.
- Pēra Konstantinopoles priekšpilsēta, kur uzturējās lielākā dala kristīgo bagātnieku un sūtņu.
- Siverhofa Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" bijušais nosaukums.
- Sivermuiža Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" bijušais nosaukums.
- Sivergals Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" nosaukuma variants.
- Sivergols Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" nosaukuma variants.
- personāla kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir personāla plānošanas (personāla pieprasījuma, vervēšanas, attīstības. atlaišanas, personāla izmaksu, darbalaika plānošanas) un kontroles, personālvadības pilnveidošana.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- žeckāt Kopā salaistīt.
- kopiznākums Kopējais rezultāts, galarezultāts.
- Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai.
- stagmalīti Kopējs apzīmējums visiem alās un dobumos sastopamiem lāsakmeņiem, stalaktītiem un stalagmitiem.
- Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru.
- alfūri Kopējs nosaukums vairākām malajiešu ciltīm, kas apdzīvo Moluku, Selebes, Jaungvinejas u. c. salu vidienes.
- harafuri Kopējs nosaukums vairākām malaju ciltīm, kas apdzīvo Moluku, Selebes, Jaungvinejas u. c. salu vidienes; alfūri.
- Polinēzija Kopējs nosaukums vairākām salu grupām Okeānijas austrumu daļā (angļu val. "Polynesia"), trīsstūrī, ko ierobežo Havaju salas - Jaunzēlande - Lieldienu salas, platība - \~26000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 4205 m (Havaju salās).
- konfikss Kopīgs nosaukums priedēklim, interfiksam, piedēklim, galotnei - afiksiem, kas nesadala sakni un ko nesadala sakne pretstatā citiem afiksiem - cirkumfiksam, infiksam, transfiksam, kas vai nu sadala sakni, vai arī tos sadala sakne.
- summa summarum kopsavilkums, galarezultāts; summu summa.
- Midveja salas koraļļu atols Klusajā okeānā (“Midway Islands”), Havaju salu grupā (ASV īpašums kopš 1867. g.), platība 520 ha, lagūnā Sendas un Īsternas salas.
- Papua līcis Koraļļu jūras līcis Jaungvinejas salas dienvidu piekrastē (angļu val. “Gulf of Papua”), iesniedzas sauszemē 150 km, platums — pie ieejas 330 km, dziļums — līdz 969 m.
- Ardasjeras rifs koraļļu sala (_Ardasier Reef_) Dienvidķīnas jūrā.
- Aldabras atols koraļļu sala Aldabras salu ziemeļos (_Aldabra Atoll_), Seišelu Republikas teritorija, Indijas okeāna rietumu daļā.
- Aiuva koraļļu sala Klusā okeāna Koro jūrā (_Aiwa_), Lau salās, Fidži Republikas Austrumu apgabala teritorija.
- Ari koraļļu sala Maldīvu salās (_Ari_), Alifalias un Alifdālas atolā.
- Ačača koraļļu sala Mikronēzijā, Čūkas štatā.
- Floridakīzas Koraļļu salas Floridas pussalas dienvidu piekrastē ("Florida Keys"), ASV, stiepjas 320 km garā virknē no Floridas pussalas Meksikas līcī, tās savieno \~120 km dambju un tiltu, kas kopā veido \~180 km garu šoseju.
- madrepora Koraļļu suga ar stipri attīstītu kaļķa skeletu, zariem, kokiem līdzīgi; veido salas un rifus tropu jūrās.
- Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m).
- Lielie līdzenumi Kordiljeru priekškalņu plato ASV un Kanādā (angļu val. “Great Plains”), garums — >3600 km, platums — 500-800 km, augstums — 200-1700 m, līdz 300 m augstas kāples to sadala atsevišķos plato.
- Korejas zemesšaurums Korejas pussalas šaurākā vieta (Ziemeļkorejā), starp Korejas un Austrumkorejas līci, mazākais platums — \~160 km, rietumos — Phenjanas zemiene, vidienē — Mjohjana un Puktebona grēda, austrumos — Vonsanas līdzenums.
- Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
- Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
- Kerbe Korģe, Salacas pieteka.
- Korba Korģe, Salacas pieteka.
- Korga Korģe, Salacas pieteka.
- Korģene Korģe, Salacas pieteka.
- Korģupīte Korģe, Salacas pieteka.
- Korģītes strauts Korģes labā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Staiceles pagastā.
- jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns.
- Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
- Bordenas Kornvolisa sala - atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu ziemeļos, platība - 3481 kvadrākilometrs.
- melnais caurums kosmisks objekts, kas var izveidoties tik lielas saspiešanās rezultātā, ka ļoti stiprais gravitācijas lauks, kas rodas, masai sablīvējoties, neizlaiž no saspiestā apgabala nedz gaismu, nedz kādu citu starojumu vai daļiņas, izņemot gravitonus.
- Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
- Kosmonautu Kosmonautu jūra - malas jūra Atlantijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem starp Enderbiju Zemi un Rīsera-Larsena jūru (starp 34.-48. austrumu garuma grādiem), platība - 699000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4798 m.
- Kotabara Kota Baharu - pilsēta Malaizijā.
- Kinabalu Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, Sabahas štata administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Džeseltona Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums.
- bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts.
- opistions Kraniometrijā pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam.
- ofrions Kraniometrijā virsdegunes viduspunkts - līnijas vidus, kura novilkta šķērsām pāri pierei acs dobuma augšējās malas līmenī.
- klitions Kraniometrisks punkts, kas atrodas spārnkaula nogāzes priekšējās malas vidū.
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs).
- Valaiņusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukuma variants.
- Valaineiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukuma variants.
- Mozī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski.
- Malnī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski.
- Mazie Joniki Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants.
- krāsmala Krāsns mala.
- krāsnmala Krāsns mala.
- podmala Krāsns mūra vai plīts mala, kurā iemūrēts vārāmais katls.
- netiešās darbības elektriskās pretestības krāsns krāsns, kuras kamerā siltumu izdala pie tās sienām un griestiem piestiprinātajos sildelementos plūstošā maiņstrāva; darba temperatūra līdz 2000 °C; tiešās darbības elektriskās pretestības krāsnīs par sildelementu izmanto pašu apstrādājamo materiālu.
- šķits krāsns; siena, kas ir arī krāsns mala.
- bulverķis Krasta nostiprinājums; izbūvēta krastmala.
- krastmale Krastmala.
- Carex acutiformis krastmalas grīslis.
- Rumex hydrolapathum krastmalas skābene.
- Xanthium albinum krastmalas smaildadzis.
- sistēmas krāsas krāsu palete (parasti 20 krāsas), ko izmanto operētājsistēma _Microsoft Windows_, lai iekrāsotu tādus loga elementus kā malas, titrus, paskaidrojošus uzrakstus, ekrāna pogas u. tml.
- sarkangalvas amadīnžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Amadina erythrocephala").
- sarkanknābja amarantžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Loganosticta senegala").
- trīskārtainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura malaccara").
- krāterizācija Krāterveida gabala izgriešana no kaula.
- drikšināt Kratīt nost ogli no degoša skala.
- Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas.
- Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums.
- Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis.
- Silmaču ieža alas kraujas lejasgalā no avota alā iztek strauts, alas ieeja ir 3 m plata un 3 m augsta niša, alas garums - 6 m, apmēram ieža vidū ir otra ala - 1 m plata, 2,5 m augsta, slīpa plaisa, sasniegtais plaisas dziļums - 8 m, tālāk tā aizbirusi.
- piekrauje Kraujas mala.
- kraujmala Kraujas, nogāzes mala.
- krauļmala Kraujas, nogāzes mala.
- kraujmalis Kraujmala.
- kraulmala Krauļmala - kraujas, nogāzes mala.
- starpkrautuve krautuve, kam ir palīgfunkcijas kokmateriālu transportēšanā, nepieciešamības gadījumā to iekārto starp augšgala un lejasgala krautuvēm.
- smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
- saimniecības vilciens kravas vilciens, kas apkalpo paša dzelzceļa vajadzības (balasta, sliežu, gulšņu u. c. pārvadājumiem).
- kriešu Kriešu zāle - ziepenītes ("Polygala").
- Ļeņingradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Sanktpēterburga (ārpus apgabala), platība — 84000 kvadrātkilometru, 1631900 iedzīvotāju (2009. g.).
- Sahalīnas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, ietver Sahalīnu un Kuriļu salas, platība — 87100 kvadrātkilometru, 514520 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Južnosahaļinska.
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baltijas flote Krievijas un PSRS kara flotes operatīvā vienība, kas izvietota Baltijas jūras ostās, tā tika izveidota Ziemeļu kara (1700.-1721. g.) laikā un izveidoja bāzes arī Rīgā un Liepājā, paplašinājās 1945. g., 1991.-1994. g. karakuģi tika izvesti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ūdeņiem un par galvenajām bāzēm kļuva Kronštates kara osta un Kaļņingradas kara apgabala ostas.
- seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu.
- Tarhankutas pussala Krimas pussalas rietumu gals Melnajā jūrā, reljefs līdzens, augstums - līdz 179 m, krasti krauji - 30-50 m, gk. kaļķakmeņi, stepe.
- Ziemeļkrima Krimas pussalas ziemeļu daļa.
- tiesas procesa kartība kriminalprocesualajā likumā noteikta tiesas (tiesneša) darbības secība un nosacījumu, kas jāievēro, apsūdzēto nododot tiesai un iztiesājot krimināllietu, lai optimāli nodrošinātu patiesības noskaidrošanu lietā un pieņemtu likumīgu, pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- mēģinājums krimināltiesībās, tīša darbība, kas tieši vērsta uz nozieguma izdarīšanu, bet noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
- kremle Krimslis, skrimstala.
- krumslata Krimstala.
- Siguldas Lielā Velnala Krimuldas Velnala.
- šķaisties krist uz visām pusēm (īpaši par lapām rudenī pēc salnām vai sala).
- pusporcelāns Kristālporcelāns - keramikas materiāls, kura drumstalai ir lielāka ūdens uzsūce nekā porcelānam.
- Antikrists Kristīgajā mācībā galvenais Kristus pretinieks, kurš parādīsies pirms pasaules gala un kuru Kristus uzvarēs.
- Kristovala Kolona kalns Kristobala Kolona smaile Kolumbijā.
- Krišupīte Krišupe, ūdenstece Salacgrīvas pagastā.
- Krišu strauts Krišupe, ūdenstece Salacgrīvas pagastā.
- neokoms Krīta formācijas nodalījums, kas aptver šādus apakšējā krīta stāvus: Valanžas, Otrīvas ("Hauterive"), Barēmas un Apta.
- kritenis Kritala.
- krītenis Kritala.
- krituļi Kritalas, kritaļi.
- brukšas Kritalas, nokaltušas saknes, zari, šķembas, gruveši, gruži.
- kriteņi Kritalas.
- kritumi Kritalas.
- kritums Kritalas.
- laužņa Kritalas.
- lauzumi Kritalas.
- Kristāla salaktītu ala Krivčenskas salaktītu ala Ukrainā.
- Erythropygia galactotes krūmāju puslakstīgala.
- cērmala Krūmmala.
- krūmmale Krūmmala.
- krūmmalis Krūmmala.
- rooibos Krūms "Aspalathus linearis", no kura lapām iegūst bezkofeīna tēju ar zemu tanīna līmeni.
- krūmmala Krūmu audzes mala; krūmu audzes tuvākā apkārtne.
- smilšu krupis krupju dzimtas suga (“Bufo calamita”), Latvijā aizsargājams dzīvnieks, sastopams reti, dzīvo biotopos ar smilšainu augsni.
- kletka Krusteniski likts malkas grēdas gala krāvums (tā, ka katra nākošā kārta ir perpendikulāra iepriekšējai).
- torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe.
- virspleiras membrāna krūškurvja fascijas daļa, kas piestiprināta pie I ribas iekšējās malas un pārklāj pleiras galotni.
- pakrūtes apkārtmērs krūškurvja lielākā horizontālā perimetra somatomērs pakrūtes līmenī, kura mērgaruma vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; krūšturu lielumu skalas vadmērs.
- grācija krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim; krūšturkorsete; krūškorsete.
- krūškorsete Krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim.
- LSB Krūšu kaula kreisā mala (angļu "left sternal border").
- telorāģija Krūtsgala asiņošana.
- mamilīts Krūtsgala iekaisums.
- telerētisms Krūtsgala uzbriešana.
- Kualatrengana Kuala Terenganu, pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu").
- Lielās Antiļu salas Kuba, Jamaika, Haiti un Puertoriko, kā arī Huventuda, Kaimanu salas u. c. mazākas salas, kopējā platība - 209000 kvadrātkilometru.
- Kučinga Kučina, pilsēta Malaizijā.
- Kugrītes ezers Kugres ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
- stampāšana Kuģa (vai jahtas) priekšgala un pakaļgala ātra svaidīšana uz augšu un uz leju, ja peldlīdzeklis iet pret vilni augstā jūrā.
- barbets Kuģa klāja izvirzījums ar laukumiņu lielgabala apkalpošani.
- kompasa roze kuģa kompasa skala (limbs), uz kuras atzīmēti kursa virzieni rozes formā; iedalīta 32 svītrās (rumbos), kā arī 360 grādos.
- pakaļpīķis kuģa korpusa pakaļgala apakšējais nodalījums.
- pakaļvadnis kuģa pakaļgala apakšējā daļa (ar sarežģītu profilu), savienota ar ķīli, borta apšuvi, stūri un dzenvārpstas deidvudu. (Kuģa stringeru sastiprinājuma vieta pakaļgalā - kuģa daļa, kas šķeļ ūdeni kuģa atpakaļgaitā.)
- gakaborts Kuģa pakaļgala augšējā noapaļotā daļa.
- apaļklīze Kuģa priekšgala borta atvere (klīze), kas izveidota kā caurule, pa kuru no borta iet trose.
- klīze Kuģa priekšgala borta atvere enkura novietošanai un enkurķēdes vai tauvas izlaišanai.
- slemings Kuģa priekšgala dibena triecieni pret ūdeni, kuģim ejot pret vilni lielā ātrumā; tas izraisa spēcīgu kuģa korpusa vibrāciju - korpuss lokās un var deformēties, tāpēc kuģa ātrums jāsamazina.
- paravāns Kuģa priekšgala ierīce, kas pasargā no saduršanās ar nostiprinātām mīnām.
- galsvere Kuģa priekšgala un pakaļgala iegrimes starpība; diferents.
- šprings Kuģa tauvošanās trose, kas padota uz krastu no kuģa priekšgala pakaļgala virzienā un no pakaļgala - priekšgala virzienā.
- balasttanks Kuģa tvertne, ko piepilda ar ūdeni (balastu), lai, piemēram, stabilizētu kuģa gaitu.
- pūpe Kuģa vai jahtas pakaļgala kajīte.
- priekšējā galsvere kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu.
- bugsvere Kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu.
- ledgriezis Kuģis, kas lauž ledu, griežot to ar aso priekšgalu, pretstatā ledlauzim, kas ledu lauž ar sava priekšgala svaru.
- kluiķis Kuitala ("Numenius arquata").
- kluinis Kuitala ("Numenius arquata").
- kluitans Kuitala ("Numenius arquata").
- kluite Kuitala ("Numenius arquata").
- kluitiņš Kuitala ("Numenius arquata").
- kluits Kuitala ("Numenius arquata").
- kroniņš Kuitala ("Numenius arquata").
- kuilips Kuitala ("Numenius arquata").
- kuīlis Kuitala ("Numenius arquata").
- tārķins Kuitala ("Numenius").
- kronšnepe Kuitala.
- kronšņepe Kuitala.
- kuitele Kuitala.
- kulens Kuitala.
- sējas putns Kuitala.
- CK Kuka Salas, teritorijas divburtu kods.
- COK Kuka salas, teritorijas trīsburtu kods.
- racējkukainis Kukainis, kas rok zemē alas, ejas.
- putcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- divspārņi Kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu.
- racējlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu.
- ancistrocerus Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas palapseņu dzimtas ģints.
- Valgales baznīcas kalns kulta vieta uz dienvidrietumiem no Valgales pilskalna, 10-15 m augsts paugurs, tā dienvidaustrumu mala nobrukusi.
- Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms.
- bokāža Kultūrainavas tips; iezīmīga Francijas rietumu un ziemeļrietumu rajonos vēsa, vējaina okeāna piekrastes klimata apstākļos; raksturīgi nelieli lauki, dārzi un pļavas, ko atdala mežu un krūmāju joslas.
- kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji.
- vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
- krausīklis Kuļmašīnas ierīce, kas noberž no graudiem akotus (arī sēnalas).
- kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- pirtīžas Kūmās salasīšanās.
- Kunajala Kunajalas komarka - Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Kuna Yala" / "Comarca Kuna Yala"), administratīvais centrs - Elporvenira, platība - 2393 kvadrātkilometri, 31570 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kunalu ezers Kunala ezers Mārkalnes pagastā.
- Kundzene Kundziņsala.
- kankalains Kunkuļains, gabalains, kukuržņains.
- viruļains Kunkuļains, gabalains.
- Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m.
- Oltūža Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
- Oltužupīte Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
- rantnazis Kurpnieka darbarīks - nazis, ar ko apgriež apavu zoļu malas.
- zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- galatella Kurvjziežu dzimtas ģints ("Galatella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas (apgabala) pārvaldnieks (vācu "Oberhauptmann").
- Kolkasrags Kurzemes pussalas ziemeļu gals, zems, smilšains akumulācijas līdzenums ar smilšu vaļņiem un krasta vaļņveida kāpām, turpinājums jūrā ziemeļu virzienā ir lēzens zemūdens sēklis, kurā uz mākslīgas saliņas 1884. g. uzbūvēta Kolkas bāka.
- plankumainais kuskuss kuskusu dzimtas suga ("Phalanger maculatus").
- enoze Kustība par Kipras apvienošanos ar Grieķiju, kas sākās 20. gs. 30. gados un noveda pie ūnijas ar Grieķiju pasludināšanas 1974. g., Turcijas iebrukuma Kiprā un salas sadalīšanas divās zonās.
- rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās.
- vadības plāksnes kustīgas aerodinamiskas virsmas gaisakuģa balansēšanai un stūrēšanai – eleroni, augstumstūre un virzienstūre.
- brauktava Kustīgi iestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
- brauceklis Kustīgi piestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
- akustiņš Kustīgs, draiskulīgs, arī palaidnīgs zēns.
- neglīgs Kustīgs, enerģisks, arī palaidnīgs.
- Manasla Kutangs, virsotne Lielajos Himalajos.
- Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku.
- quadrans Kvadrtāts, Senās Romas republikas vara 1/4 asa 3(3) monēta, ar Hērakla galvas un kuģa priekšgala attēliem un vērtības apzīmējumu - trim lodēm (trim uncijām).
- kvazāgs Kvazizvaigžņveida galaktika, kosmisks objekts, kam ir vājš radiostarojums.
- gliemežakmens Ķarbonātiezis (kaļķakmens, dolomīts), kas sastāv gk. no veselām un salauzītām gliemju čaulām.
- Vidusjūras ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia melanocephala").
- salēnieši Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji.
- Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus.
- briti Ķeltu cilts, kas kopā ar skotiem 5. gs. p. m. ē. iekaroja Britu salas.
- Avalona Ķeltu leģendās svētlaimīgo sala jeb paradīze, bet leģendās par karali Arturu - varoņu zeme, ko pārvalda feja Morgana; parasti uzskata, ka tā atradās Anglijā, tagadējās Glastonbērijas vietā.
- gēlu valoda ķeltu valodu grupas valoda, kurā runā Ziemeļskotijā, Hebridu salās, kā arī Kanādā, Jaunskotijas provincē; arī šīs valodu grupas apakšgrupa, kurā ietilpst īru un Menas salas iedzīvotāju valoda.
- solejs Ķemmdziju audums, kurā regulāri mainās atlasa, kēpera un vadmalas sējumi.
- berziens Ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā.
- ptarmica Ķērmelītes (atsevišķas pelašķu ģints sugas, ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī).
- vidums Ķermeņa vidusdaļa, kuru diafragma sadala krūšu un vēdera dobumā; rumpis.
- ķersts Ķerstala.
- ķinkala Ķīkala.
- divpusējs ķīlis ķīlis, kam abas pretējās malas ir slīpas.
- vienpusējs ķīlis ķīlis, kam viena mala ir slīpa.
- pakaļtēviņš Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļrags.
- pakaļrags Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļtēviņš.
- priekšrags Ķīļlaivas ķīļa priekšējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekštēviņš.
- priekštēviņš Ķīļlaivas ķīļa priekšrējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekšrags.
- Pitkanas rags Ķīļu (Kihnu) salas tālākais dienvidu izvirzījums Rīgas līcī.
- pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus).
- oksilīti Ķīmiski preparāti, kuros ir nātrija peroksīds; mitrumā tie izdala brīvu skābekli; tos lieto gaisa tīrīšanai zemūdenēs, kā arī glābšanas darbos.
- Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
- lakstīgala Ķīniešu lakstīgala - sarkanknābja saulesputns.
- Žagaru sala Ķīpsala, Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, sala Daugavas lejtecē.
- Ķīpene Ķīpsala.
- patisons Ķirbjaugu dzimtas suga ("Cucurbita pepo var. patison"), viengadīgs dārzenis ar šķīvjveida augļiem, kam ir rievotas malas.
- Kirela Ķirele, Salacas pieteka.
- Kirele Ķirele, Salacas pieteka.
- Kirera Ķirele, Salacas pieteka.
- Laukupīte Ķirele, Salacas pieteka.
- slēgt Ķirurģiski aizvērt (brūci), savienojot (tās) malas.
- sēnala Ķīvīte, sēmala.
- sēmaliņš Ķīvīte; sēmala.
- sēmalis Ķīvīte; sēmala.
- Nabiņurga Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka Ropažu novada Stopiņu pagastā, augštece Salaspils novada Salaspils pagastā, garums - 7 km.
- Kulaurga Ķulaurga, Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā.
- Amadalena La Madalēna - pilsēta Sardīnijas salas ziemeļos, tās nosaukums vietējā valodā.
- Chenopodium bonus-henricus labā Indriķa balanda.
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas.
- akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi.
- padmale Labības klājiena mala piedarbā.
- komparators Laboratorijas iekārta divu viena un tā paša zvaigžņotās debess apgabala fotoattēlu, spektrogrammu u. tml. salīdzināšanai.
- izlabot Labot un pabeigt labot (piemēram, priekšmetu, ierīci); salabot.
- Malajas lācis lāču suga ("Helarctos malayanus").
- Manzalas ezers lagūnas ezers Ēģiptē ("Manzala"), Nīlas deltas ziemeļaustrumos, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 55 km, platums - 25 km, no Vidusjūras to atdala šaura zemes strēle.
- Lebas ezers lagūnas tipa ezers Polijas ziemeļu piekrastē, no Baltijas jūras to atdala smilšu strēle, savieno caurteka, platība — 74,4 kvadrātkilometri, garums — 16 km, platums — 7 km, līdz 6 m dziļš.
- lagūni Lagūnu ciltis - cilšu grupa (atiji, abi, kiami, ari, aburi, aladiani, avikani, gva, metjibi, krobi), dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valodas pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
- Ļajgoly Laigalavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
- laikšķēle Laika intervāls, ko datora centrālais procesors izdala atsevišķa darba izpildei, nodrošinot vairāku uzdevumu izpildi.
- kinčiltuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kalabtuni (~3150000 gadi).
- alautuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kalabtuni (63080062,1 gadu).
- statistiskā multipleksēšana laikdales multipleksēšanas paveids, kas laikšķēles dinamiski pārdala, piešķirot tās tiem datu avotiem, kamir pārraidei sagatavoti dati, bet nevis visiem datu avotiem pēc kārtas.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana; gadalaiks.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
- kara laiks laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā; karalaiks; arī kara apstākļi.
- gaļas ražošanas cikls laiks no vaislas dzīvnieka apaugļošanas līdz viņa pēcnācēju ieguvei un realizācijas dzīvmasas sasniegšanai; tajā izdala grūsnības, zīdīšanas, izaudzēšanas un nobarošanas periodus.
- hora Laiks, gadalaiks; stunda.
- Sporādas Lainas salas Centrālajā Polinēzijā.
- plunkatāt Laistīt, salaistīt.
- ķīļlaiva Laiva ar horizontāli gulošu ķīli, kura abos galos ir pagarinājumi uz augšu, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala.
- duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord").
- dona Laivas mala, sāni.
- klucis Laivas malai piestiprināts koka gabals, kurā iedzendzelzs bultas, starp kurām ieliek airus.
- bante Laivas malas virsējais dēlis.
- tukta Laivas riba, pie kuras piestiprina malas dēli.
- laivas guļa ūdenī laivas stāvoklis attiecībā pret ūdens virsmu, ko nosaka priekšgala un pakaļgala iegrime.
- tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
- apkubeklis Lakats, vadmala.
- Erithacus luscinia lakstīgala jeb austrumu lakstīgala.
- lagzdigala Lakstīgala.
- lagzdīgala Lakstīgala.
- lakstiga Lakstīgala.
- lakstigale Lakstīgala.
- lakstīģele Lakstīgala.
- lakstugalis Lakstīgala.
- lakstūķis Lakstīgala.
- lastigala Lakstīgala.
- lastīgala Lakstīgala.
- lastīgale Lakstīgala.
- lazdigala Lakstīgala.
- lazdīgala Lakstīgala.
- sējas putns Lakstīgala.
- trejvaloda Lakstīgalas epitets tautasdziesmās.
- trejvalode Lakstīgalas epitets tautasdziesmās.
- lokamēle Lakstīgalas epitets.
- lokmēle Lakstīgalas epitets.
- lokmēlīte Lakstīgalas epitets.
- erithacus Lakstīgalas.
- stungars Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
- stunguris Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
- stungurs Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
- Lakadivu jūra Lakšadvīpu jūra Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē.
- Lakadivu salas Lakšadvīpu salas Arābijas jūrā.
- župka Lamuvārds, palama dzērājam.
- župnicka Lamuvārds, palama dzērājam.
- Calathea lancifolia lancetlapu kalateja.
- landžu Landžu riteņi - no viena koka gabala liekti ratu riteņi.
- Lahnhof Lānes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Langelanna Langelande, sala Baltijas jūrā, Dānijas teritorija.
- Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinču un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu.
- daudzlapu balanda lapainā balanda.
- Chenopodium foliosum lapainā balanda.
- salāpīt Lāpot salabot (piemēram, apģērba gabalu, apavus).
- salāpīt Lāpot salabot (priekšmetu); arī saremontēt.
- asminis Lāpstas asā mala. Sirpja asā mala.
- Lapzeme lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. _Lappi_, zviedru val. _Lappmark_) Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru.
- avotsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fontinalaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
- moiva Lašveidīgo kārtas salaku dzimtas ģints ("Mallotus"), neliela slaida zivs (polārajās jūrās) ar ļoti sīkām zvīņām.
- sinči Latgalē apzīmējums dzīvojamās ēkas priekštelpai, ko piebūvēja istabas galam ieejas pusē.
- LFLN Latviešu fonda Latvijas nodala.
- Lauska Latviešu mitoloģijā - sala personificējums, Lausks.
- Māršava Latviešu mitoloģijā - sieviešu kārtas gars, govju pārzinātāja un aizgādne; dažkārt arī viens no Māras pavārdiem; arī Māršala, Mārša.
- Rauga māte latviešu mitoloģijā pārzina alus darīšanu tajā brīdī, kad tiek pārraudzēta apiņota miežu iesala misa.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši ar šim apgabalam raksturīgā dialekta izrunu.
- Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja.
- novālis Lauka mala, eža.
- skrimslene Lauka skrimslene - lauka poliknēms ("Polycnemum arvense"), balandu suga.
- laukmāle Laukmala.
- mājas kaza lauksaimniecības dzīvnieki ("Capra hircus"), kurus pēc izmantošanas virziena iedala piena, dūnvilnas, vilnas, piena – dūnvilnas – gaļas un gaļas – ādiņu kazās.
- intensīvā saimniecība lauksaimniecības veids, kur izlietā daudz darba un kapitāla, lai no maza zemes gabala iegūtu to pašu peļņu, ko ekstensīva saimniecība ar maz darba un mazu kapitālu iegūst no liela.
- Piebalgas audēji lauku audēji Vidzemē, no 17. gs. bija specializējušies linaušanā un ražoja audumus (galdautus, kreklaudeklu, palagus, rakstainus dvieļus u. c.) tirgum, pēc dzimtbūšanas atcelšanas kļuva par ievērojamu linaušanas mājrūpniecības centru Latvijā un visā Baltijā; darbība izbeidzās 20. gs. 1. pusē.
- brovka Laukuma mala gar sānu līniju (piem., futbolā).
- kvadrātmetrs laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
- planerodroms Laukums planieru palaišanai.
- bodesplacis Laukums veikala priekšā.
- bodsplacis Laukums veikala priekšā.
- himonante Lauru rindas ģints ("Chimonanthus"), sala neizturīgi dekoratīvi krūmi, zied agri pavasarī pirms lapu plaukšanas.
- Lazareva Lazareva jūra - malas jūra Dienvidu okeānā, apskalo Antarktīdas krastus starp 0. un 14. austrumu garuma grādu, platība - 929000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - >4500 m.
- vieksts Lazdu rieksta čaumala.
- Vidussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukuma variants.
- Vydussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukums latgaliski.
- Zirgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukuma variants.
- Zyrgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukums latgaliski.
- Psora scalaris lecideju sugas "Hypocenomyce scalaris" nosaukuma sinonīms.
- recesija Ledāja malas atkāpšanās.
- oscilācija Ledāja malas robežas svārstība.
- perifērais pauguru grēdu reljefs ledāja malas veidojumu reljefa tips, kas raksturīgs ledusšķirtņu zonu akumulatīvo salveida augstieņu perifērijai.
- Larsena šelfa ledājs ledājs Antarktīdas pussalas austrumu piekrastē, stiepjas 600 km garumā, platums - līdz 200 km, ledus biezums - 200-500 m.
- Draungajegidls ledājs Islandes ziemeļrietumos, Rietumfjordu pussalas ziemeļu daļā.
- Ronnes šelfa ledājs ledājs Rietumantarktīdā (angļu val. "Ronne Ice shelf"), Vedela jūras dienvidu piekrastē, starp Antarktīdas pussalu un Berknera salu, izmēri \~600 x 500 km, augstums vjl. malas daļā - \~30 m, biezums - 200 m, iekšējā daļā attiecīgi līdz 120 m un 400-700 m.
- ledus barjera ledāju mēles vai šelfa mala, augstums var būt no diviem metriem līdz dažiem desmitiem metru virs jūras līmeņa.
- roka ledū izcirsta taisnstūra gala līnija (uzstādot nēģu aizsprostu).
- blīvledus Ledus jūrā vai lielākā ezerā, ko vējš sadzinis blāķos gabalu uz gabala.
- brāķis Ledus salaužņi jūrā.
- apkala Ledus, ar ko pārklājas zeme un koki, kad aukstā laikā uznāk lietus vai migla; atkala.
- ledus sega ledus, kas izveidojas okeānos, jūrās, upēs, ezeros, mākslīgās ūdenskrātuvēs aukstajā gadalaikā.
- Levkada Lefkada, sala Jonijas jūrā, Grieķijā.
- Leidžovas pussala Leidžou pussala Ķīnas dienvidos.
- plūdīt Lejot ūdeni (piemēram, uz grūbām, putraimiem), panākt, ka ūdens virspusē nostājas sēnalas, sīki gruži.
- Lēliņš Lēlītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
- hormions Lemeša mugurējās malas savienojuma vieta ar spārnkaulu.
- brāzdaiķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kurš visu sadauza un salauž.
- baunis Lempis, palaidnis.
- bembis Lempis, palaidnis.
- ļāļaks Lempis, palaidnis.
- lātans Lempis, palaidnis.
- lopans Lempis, palaidnis.
- strucināt Lēnām iet pāri trauka malai (par alu).
- Zabolotje Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Zabalatje" bijušais nosaukums.
- saburtot Lēni, ar grūtībām salasīt, izlasīt; izburtot.
- griežņa virsotne leņķī novietotu griezējasmens posmu salaiduma vieta.
- īstais kurss leņķis pie kompasa rozes centra, skaitot (pulksteņa rādītāju kustības virzienā) no īstā meridiāna ziemeļu gala līdz peldlīdzekļa diametrālajai plaknei - no 0 līdz 360 grādiem.
- ārējais leņķis leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu.
- pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
- ārleņķis Leņķis, ko veido trīsstūra vai daudzstūra viena mala ar blakus malas turpinājumu.
- izstiepts leņķis leņķis, kura lielums ir 3,142 radiāni (180 grādi) un kura malas veido taisni
- centra leņķis leņķis, kura virsotne ir riņķa līnijas centrā un malas veido divi rādiusi.
- sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- Lesba Lesbas sala - atrodas Egejas jūras austrumos (gr. val. "Lesvos"), pieder Grieķijai, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 967 m, administratīvais centrs - Mitilini.
- džūks Lēts ceļmalas krodziņš ASV dienvidaustrumos.
- pludmale Lēzena krastmala, kas veidojas viļņu, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
- Ugāles pacēlums lēzeni un vidēji viļņots pacēlums, senā Baltijas ledus ezera sala Kursas zemienes Ugāles līdzenuma rietumu malā uz rietumiem no Usmas ezera, aizņem Ventspils novada Ugāles pagasta lielāko daļu, Piltenes pagasta austrumu malu un Zlēku pagasta ziemeļaustrumu stūri, platība līdz 1250 ha, augstākā daļa paceļas >30 m virs Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma.
- Ļaodunas pussala Liaodunas pussala Ķīnas austrumu daļā.
- Guandunas pussala Liaodunas pussalas dienvidrietumu gals ("Guandongbandao"), Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, platība — \~3500 kvadrātkilometru; Kvantuna.
- Luebecksholm Lībeķusalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī.
- Karagas līcis līcis Beringa jūras dienvidrietumos, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, Krievijā, garums — 117 km, dziļums — 30-60 m, neregulāras plūdmaiņas — 2,4 m.
- Termes līcis līcis Egejas jūras ziemeļrietumos, Grieķijas piekrastē, austrumos — Halkidikes pussala, garums — 160 km, platums pie ieejas — 89 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 0,5 m.
- Īsfjords līcis Grenlandes jūras ziemeļaustrumos (_Isfjorden_), Špicbergenas salas rietumu daļā, garums - 92,5 km, platums pie ieejas - 11 km, dziļums - >200 m, sazarots, no piekrastes kalniem ieslīd šļūdoņi.
- Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci.
- Austrumkorejas līcis līcis Japāņu jūrā, Korejas pussalas ziemeļaustrumu piekrastē, plašā piekrates zonā dziļums <100 m, atklātajā daļā - līdz 2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,5 m.
- Bones līcis līcis Klusā okeāna Bandas jūras ziemeļrietumu daļā Sulavesi salas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~330 km, platums - 50-120 km, dziļums pie ieejas - >2500 m.
- Plenti līcis līcis Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē — \~80 km, platums pie ieejas — \~220 km, dziļums — līdz 1000 m, vairākas salas.
- Feodosijas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, Krimas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē — 13 km, platums pie ieejas — 31 km, dziļums — 20-28 m.
- Karkinitas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, starp Krimas pussalas ziemeļrietumu krastu un Hersonas apgabala piekrasti, garums - 118,5 km, dziļums - līdz 10 m.
- Dālbušens līcis Vēnerna ezera rietumos, norobežo Vermlandsnēsas pussala, Vermlandes lēnes teritorija.
- šķeltplāksnis Lidmašīnas spārna priekšējās malas atveramais plāksnis, kas paredzēts celtspējas regulēšanai.
- Liposoļci Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Liepu sala" nosaukuma variants.
- pusdoma Līdz galam neizdomāta doma.
- pusvārēm Līdz galam neizvārīts, pusvārīts.
- cirpi Līdz galam nenopļauta zāle vālā.
- izžēlot Līdz galam sērot, izsērot.
- līdz kapa malai (arī kapam) līdz mūža galam.
- ad dies vitae līdz mūža galam.
- līdz kapa malai līdz mūža galam.
- uz mūžu līdz mūža galam.
- līdz (pat) nāvei līdz mūža galam.
- līdz pēdējam elpas vilcienam līdz mūža galam.
- à outrance līdz nāvei; līdz pašam galam.
- spridzināšanas ietaise līdzeklis, kas nodrošina sprādzienu noteiktā vietā un laikā vai konkrētas iedarbības rezultātā (uzspridzināšanas līdzekļi, lādiņi un palaišanas ierīces — detonatori).
- Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos.
- Ziemeļsahalīnas līdzenums līdzenums Sahalīnas salas ziemeļu daļā, garums — \~300 km, platums — \~100 km, vidējais augstums — līdz 150 m, vietām salveida skrausti (augstums — līdz 592 m), austrumu piekrastē lagūnu virknes, ko no jūras atdala garas strēles.
- Salas stepe līdzenums uz dienvidiem no no Salas lejteces un Maničas upes, Krievijas Rostovas apgabalā.
- pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā); pārlocīt (1).
- lietmale Liedags; tā (smilšainās) jūrmalas daļa, ko viļņi skalo gludu.
- Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala.
- Sakas sala liela Daugavas akumulatīva sala lejpus Jēkabpils, starp Daugavu un tās sānupi Saku, Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 km, platums — līdz 2,7 km, augstums — 4-7 m virs Daugavas līmeņa.
- Liepmuižas ala Lielā Ellīte, ala Cēsu novada Liepas pagastā.
- Liepas ala Lielā Ellīte, ala Liepas pagastā.
- kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
- kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams.
- Numenius arquata lielā kuitala jeb kuitala.
- Ain Sālaha liela oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā (“In Salah”), atrodas Centrālajā Sahārā, pie Transsahāras autoceļa (Agvāta-Zindera), <10000 iedzīvotāju.
- sniega cilvēks liela, cilvēkam līdzīga būtne, kas pēc nostāstiem dzīvo Himalajos.
- ģeosinklinālais apgabals liela, relatīvi nošķirta ģeosinklinālās joslas daļa, kas atšķiras no blakusapgabala pēc krokošanās senuma un attīstības īpatnībām.
- Alksnis Lielais Alksnis - Lielalksnīte, sala Usmas ezerā.
- Kiuriņš Lielais Kiuriņš - ezers Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Salas purvā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 65,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņa ezers; Lielais Kūriņa ezers; Lielkiuriņu ezers.
- Lielkiuriņu ezers Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Lielkivriņu ezers Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Lielais Kiuriņa ezers Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Kūriņa ezeri Lielais Kiuriņš un Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Lielais Kūriņa ezers Lielais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Svētiņi Lielais Svētiņu ezers Gaigalavas pagastā.
- Ābeļu sala lielākā Ābeļu salu grupas sala, apdzīvota, 1,8 km gara, līdz 0,35 km plata, 6-8 m virs Daugavas mazūdens līmeņa, ietilpst Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijā.
- Aleksandra I sala lielākā Antarktikas sala (_Alexander I Island_), atrodas Belinshauzena jūras dienvidaustrumos, ar Antarktīdas pussalu savieno Džordža VI šelfa ledājs, platība - 43200 km^2^ (garums - 430 km, platums - 270 km), rietumu daļā ledājs (200 m biezs), austrumos kalni līdz 2987 m (Stīvensona kalns).
- cimslis Lielākā cīpsla ceļgala locītavā, kas savieno augšstilbu un apakšstilbu.
- jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas.
- Viskūžu sala lielākā Latvijas ezeru sala (garums - 3 km, platums - 1,5 km) un dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Usmas ezerā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 309 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., izveidots, lai aizsargātu veco priežu audzi, retos augus un putnus.
- Streimoja lielākā no Fēru salām, uz rietumiem no Eisturojas salas, platība - 398 kvadrātkilometri, tās dienvidu daļā atrodas valsts galvaspilsēta Touršhavna.
- Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa.
- Arābijas pussala lielākā pussala pasaulē (_Arabian Peninsula_), atrodas Āzijas dienvidrietumos, ierobežo Sarkanā jūra rietumos, dienvidos - Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos - Omānas un Persijas līcis, par ziemeļu robežu uzskata \~30 grādu ziemeļu platuma paralēli.
- Okinava Lielākā Rjūkjū arhipelāga sala Klusajā okeānā, Japānā, platība - 1206 km^2^, lielākais augstums - 498 m.
- Alora lielākā sala Aloras salu grupā (_Alor_), Mazajās Zunda salās starp Savu jūru un Bandas jūru.
- Melvila sala lielākā sala Austrālijas ziemeļu piekrastē (angļu val. “Melville Island”), Timoras jūrā, pieder Austrālijai, platība — 5800 kvadrātkilometru, \~2000 iedzīvotāju (gk. aborigēni), augstums — līdz 258 m.
- Gotlande lielākā sala Baltijas jūrā, Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Zviedrijas teritorija (zviedru valodā _Gotland_), platība - 2960 kvadrātkilometru.
- Enksāre Lielākā sala Burtnieka ezerā, atrodas tā ziemeļu galā, iepretī Salacas iztekai, garums - \~100 m, platums - \~40 m, putnu ligzdošanas vieta.
- Čiloje Lielākā sala Čīles arhipelāgā (sp. val. "Chiloe"), Čīles teritorija, platība - 8300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 820 m, kartupeļu dzimtene.
- Manareva Lielākā sala Gambjē salu grupā ("Mangareva"), Klusajā okeānā, Franču Polinēzijā, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 400 m.
- Honsju lielākā sala Japānā (japāņu valodā "本州"), platība - 230400 kvadrātkilometru, garums - >1400 km, 103 mlj iedzīvotāju, uz tās atrodas galvaspilsēta Tokija, tuneļi savieno ar Sikoku un Hokaido salu, iedzīvotāju skaita ziņā 2. lielākā sala pasaulē (aiz Sumatras Indonēzijā).
- Bafina Zeme lielākā sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, apskalo Lenkastras šaurums, Bafina līcis, Labradoras jūra, Hudzona šaurums, Foksa baseins un Būtijas līcis, platība - 476000 kvadrātkilometru, 11000 iedzīvotāju (2004. g.), garums - 1610 km, platums - 210-720 km, augstākais kalns - 2591 m vjl.
- Beringa sala lielākā sala Komandora salu grupā, Krievijā, Kamčatkas novadā, apdzīvota, platība — 1660 kvadrātkilometru, augstums — līdz 751 m vjl.
- Kalimantāna Lielākā sala Malajas arhipelāgā (indon. val. "Kalimantan"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 734000 kvadrātkilometru, lielākā daļa pieder Indonēzijai (539500 kvadrātkilometru), daļa Malaizijai un Brunejai, augstums - līdz 4101 m; Borneo.
- Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m.
- Olande lielākā sala Olandes salu arhipelāgā, platība - 640 km^2^, visvairāk apdzīvota, šeit izvietota vienīgā pilsēta arhipelāgā - Mariehamna.
- Penhudao Lielākā sala Penhu salu grupā Taivānas šaurumā, platība - 64 kvadrātkilometri.
- Bintana Lielākā sala Riau arhipelāgā, kas atrodas Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 1075 kvadrātkilometri.
- Isačenko sala lielākā sala Sergeja Kirova salās (6 salas), Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 150 kvadrātkilometru, arktiskā tundra.
- Špicbergena Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 39000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1712 m, ledāji klāj 21200 kvadrātkilometru, akmeņogļu ieguve.
- Ugunszeme Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 48000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2469 m.
- Tira Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 74 kvadrātkilometri, rietumu krasts - līdz 300 m augsta krātera krauja.
- Sokotra Lielākā sala šajā salu grupā, garums - \~140 km, platums - līdz \~50 km, augstākā virsotne - 1503 m.
- Aruba Lielākā sala šajā teritorijā, atrodas Venecuēlas piekrastē, platība - 190 kvadrātkilometru.
- Dienviddžordžija Lielākā sala šajā teritorijā, sniega līnija \~450 m vjl., augstākais kalns 2934 m, ledājs klāj >50% teritorijas.
- Sicīlija Lielākā sala Vidusjūrā (itāliešu valodā "Sicilia"), Itālijas sastāvdaļa, no Apenīnu pussalas atdala Mesīnas šaurums, platība - 25700 kvadrātkilometru.
- Lielā Ļahova sala lielākā un augstākā sala šajā grupā, platība - 5300 kvadrātkilometru.
- Gūdenoena Lielākā upe Dānijā, Jitlandes pussalas austrumos, garums - 158 km, tek caur Silkeborgas apkaimes ezeriem, ietek Kategatā.
- Ndeni Lielākā vulkāniskā sala Santakrusas salās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 560 kvadrātkilometru, augstums - līdz 920 m vjl.
- Tonareva Lielākais atols Kuka salu ziemeļu grupā ("Tongareva"), Klusajā okeānā, Jaunzēlandes teritorija, lagūna - 279 kvadrātkilometri, salas - 9,8 kvadrātkilometri.
- Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu.
- Taupo ezers lielākais ezers Jaunzēlandē, atrodas Ziemeļsalas centrā, vulkāniskajā plato 369 m vjl., platība — 607 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 159 m, vidū 180 m augstā Motutaikas sala, bagāts zivīm.
- Čapalas ezers lielākais ezers Meksikā ("Lago de Chapala"), atrodas Meksikas kalnienes dienvidu daļā 1500 m vjl., platība 1038 kvadrātkilometri, dziļums līdz 33 m.
- Eirāzija Lielākais kontinents, atrodas ziemeļu puslodē, vēsturiski iedala divās pasaules daļās - Eiropā un Āzijā, platība - 53400000 kvadrātkilometru, 4,66 miljardi iedzīvotāju (2006. g.), garums austrumu-rietumu virzienā - 16000 km, ziemeļu-dienvidu virzienā 8000 km.
- Taganrogas līcis lielākais līcis Azovas jūras ziemeļaustrumu daļā, no jūras to atdala Dolgajas un Belosarajas strēle, garums — \~140 km, platums pie ieejas — 31 km, vidējais dziļums — \~5 m.
- Fjordlenda Lielākais nacionālais parks Jaunzēlandē ("Fiordland National Park"), Sautlendas provincē, platība 12243,5 kvadrātkilometri, dibināts 1952. g., aizņem fjordiem saposmoto Dienvidsalas dienvidrietumu daļu ar Dienvidalpu turpinājumu.
- Gangotri šļūdonis lielākais šļūdonis Himalajos, Indijā, (angļu val. "Gangotri"), atrodas Himalaju ziemeļrietumu daļā Zaskara grēdas dienvidu nogāzē, garums — 32 km, platība — 300 kvadrātkilometru, noslīd līdz 3800 m vjl.
- glaciomorfoģenētiskās zonas lielākās apledojuma apgabala reljefa teritoriālā iedalījuma vienības, kas atspoguļo dažādu segledāja paleoglacioloģisko zonu atšķirības glaciodinamikā un litomorfoģenētiskos procesos.
- sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
- Zvejnieku ala lielākās Vīksnu alas senāks nosaukums, Salacas labajā krastā, Staiceles pagastā.
- kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
- smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
- Alksnīte Lielalksnīte - sala Usmas ezerā.
- girondieši Lielās franču 1789. g. revolūcijas laika mēreno republikāņu partija, kuras pārstāvji Satversmes sapulcē vairumā nāca no Girondes apgabala; pēc jakobīniešu sacelšanās lielākā daļa mira uz ešafota,; saukti arī par brissotiešiem.
- Dienvidāzijas rase lielās mongoloīdās rases dienvidu atzars (dienvidmongoloīdi) ar austroloīdās rases piejaukumu, parasti tiek uzskatīta par pārejas formu; malajiešu rase.
- Pitkērna Lielbritānijas aizjūras teritorija - Pitkērnas, Hendersona, Djusī un Oneo sala (angļu val. "Pitcairn" / "Pitcairn, Henderson, Ducie and Oneo Islands"), atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, uz dienvidaustrumiem no Tuamotu salām, kopējā platība - 43 kvadrātkilometri, 48 iedzīvotāji, lielākais augstums - 347 m vjl.
- Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga.
- Anglija Lielbritānijas salas dienvidu un vidus daļa (ziemeļu daļu aizņem Skotija un dienvidrietumu - Velsa), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes daļa, administratīvais centrs - Londona, platība - 130395 kvadrātkilometri, 54446000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Akrotiri bāze Lielbritānijas suverēnais bāzes apgabals Kiprā (_Akrotiri Sovereign Base), atrodas Kipras salas dienvidos Akrotiri līča piekrastē.
- Bermuda Lielbritānijas valdījums (angļu val. "Bermuda") Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, atrodas >900 km no Ziemeļamerikas kontinenta, platība – 53,3 kvadrātkilometri, administratīvais centrs – Hamiltona, administratīvais iedalījums – 9 kopienas un 2 municipalitātes; Bermudu salas.
- Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu.
- Gērnsija Lielbritānijas valdījums Lamanšā (angļu val. "Guernsey"), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta, augstums - līdz 114 m.
- Gibraltārs Lielbritānijas valdījums Pireneju pussalas dienvidos (angļu val. "Gibraltar"), ietver 425 m augstu klinti un smilšainu zemes šaurumu, platība - 6,5 kvadrātkilometri, 28000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā (_Anguilla_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Angilju, Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli.
- Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m).
- Ardžentainailesa Lielbritānijas zinātniskā stacija (_Argentine Islands_) uz salas Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē, dibināta 1947. g.
- linceļmala Lielceļmala.
- rapanuji Lieldienu salas iedzīvotāji, pieder pie polinēziešu tautām, ticīgie - katoļi.
- Rapanuja Lieldienu salas nosaukums polinēziešu valodā ("Rapa Nui").
- lielgabalnieks Lielgabala apkalpes karavīrs.
- kartušlādēšana Lielgabala dalītā lādēšana, vispirms iebīdot stobrā šāviņu un aiz tā šaujampulvera lādiņu speciālā maisiņā.
- stopine Lielgabala deglis; stopīns.
- armata Lielgabala nosaukums senos laikos.
- salūtšāviens Lielgabala šāviens ar salūtlādiņu bez šāviņa.
- lielgabala lode lielgabala šāviņš.
- lielgabalnostate Lielgabala tēmēšanas iekārtu nostate, uz kā tiek izšauts noteikts šāvienu skaits.
- pužis lielgabala vai bises stobra aizbāznis (seniem, caur stobru lādējamiem ieročiem).
- gubu mākoņi lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi; gubmākoņi.
- brāķmanis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- brakulainis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- brammanis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- brasmanis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- braucmanis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- renomists Lielībnieks, balamute.
- fanfarons Lielībnieks, balamutis.
- brakainītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brakatainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brākulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brakulītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brikulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brukulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brūkulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- bukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- ēberis Lielīgs draiska; palaidnis.
- Lielķivriņu Lielķivriņu ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- schoenoplectus Lielmeldri (dažkārt nodala no meldru ģints).
- Akbars Lielais Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplašināja impēriju.
- Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains.
- strīķtīkls Liels palagveida tīkls, kam abos galos kārtis, un to velk ar divām laivām.
- zakucija Liels palaidnis, vazaņķis, blandonis.
- talampa Liels palaidnis.
- monolīts Liels viengabalains akmens; liela viengabalaina, cieta (kā) masa.
- teļbrencis Liels, neveikls vīrietis; palama šādam cilvēkam.
- nostate Lielums, ko uzstāda tēmēšanas ierīces lielgabala (mīnmetēja u. c.) novadīšanai mērķī.
- Bullen Lielupe, Jūrmalas pilsētas daļa.
- Jāņupīte Lielupes kreisā krasta pieteka Mārupes novada Salas pagastā.
- jūras zars Lielupes kreisais atzarojums pie Zirgu salas Jūrmalas pilsētā.
- Meža zars Lielupes labā krasta atzars Mārupes novada Salas pagastā, starp Zirgu salu un Mežzara salu.
- Gāte Lielupes savienojums ar Babītes ezera rietumu daļu Mārupes novada Salas pagastā, garums - 1,5 km, platums - 120-140 m, dziļums - \~5 m.
- Lielupe Lielurga Limbažu un Salacgrīvas novadā.
- kaibalieši Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Kaibala" iedzīvotāji.
- vīgriezes Lielziedu vīgrieze ("Filipendula hexapetala").
- LGK Liepājas galantērijas kombināts.
- greituls liepas vai kārkla lūks (satīts ap roku, sākot no lūka resnākā gala) vīzu pīšanai vai lāpīšanai.
- Medņusala Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Medņusalas upe.
- Liepsala Liepsalas ezers - atrodas Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība - 35,4 ha, garums - 840 m, lielākais platums - 670 m, lielākais dziļums - 7,5 m, distrofs, bez noteces.
- Melnais ezers Liepsalas ezers Atašienes pagastā.
- liepiene Liepu birztala; liepājs.
- liepiens Liepu birztala; liepājs.
- glizmains Lietains laiks ar salu, kad veidojas atkala.
- margo lietišķa dokumenta, darījumu vēstules mala dažādām piezīmēm.
- ordinālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala - vienkārša pakāpju secība un hierarhija.
- nominālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala, kas raksturo piederību kādai grupai un atbilstību tās pazīmēm.
- intervālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala, kas saistīta ar noteiktām mērvienībām un neļauj noteikt mērījumu vērtību atšķirības.
- eļļas reģenerācija lietotas ziežeļļas ekspluatācijas īpašību atjaunošana; mehāniskos piemaisījumus un ūdeni atdala nostādinot, filtrējot vai centrifugējot, metāla daļiņas atdala ar magnētiem.
- lietusmežs Lietus mežs - mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums (lielāks par 2000 mm gadā), iedala mitrajos tropu mežos un mērenajos lietus mežos.
- Viļņa Lietuvas galvaspilsēta (liet. val. _Vilnius_), apgabala un rajona administratīvais centrs, 528000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1387. g.
- zirgagalva Lietuviešu dota palama latviešiem.
- līksna Līgana vieta (ezera mala u. tml.) zem kuras ir ūdens un ļoti mīksta dūņa.
- lizdmala Ligzdas mala.
- lizgmala Ligzdas mala.
- Līkija Līkijas pussala - atrodas Mazāzijas pussalas dienvidu daļā, Turcijā, aizņem Eimali, Bedaga un Tekas grēda.
- hodogrāfs Līkne, kas ir laikā mainīga vektora galapunktu ģeometriskā vieta, ja vektora sākumpunkts paliek nemainīgs.
- līkstains Līkstains ritenis - ratu ritenis, kas izgatavots no viena gabala.
- siet Likt (ko ap ķermeņa daļu) un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā.
- licuala Likualas.
- lielā likuala likualu suga ("Licuala grandis").
- pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību.
- enterokolektomija Līkumainās zarnas lejasgala, aklās zarnas un augšupejās lokzarnas rezekcija.
- asfodele Liliju dzimtas ģints ("Asphodeline"), graudzālēm līdzīgi Vidusjūras apgabala augi.
- aspidistra Liliju rindas ģints ("Aspidistra"), kas savvaļā aug Himalajos, Ķīnā, Japānā, audzē augu mājās un dzīvokļos, pastāvīgi zaļš krāšņumaugs ar 30-50 cm garām lapām un tumši violetiem ziediņiem pie pašas zemes.
- Sivašs Limānu sistēma Azovas jūras rietumos, Krimas pussalas piekrastē, platība - \~2560 kvadrātkilometru, garums - 112 km, no jūras to atdala Arabata strēle, krasti zemi, lēzeni, staigni, vasarā pārklājas ar sāls kārtu; par sivašiem sauc arī citus seklus, ar smilšu strēlēm no jūras atdalītus Krimas līčus.
- Ainažu pagasts Limbažu novada pagasts, kas atrodas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Ainažu pilsētu un Salacgrīvas un Alojas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Ainažu pilsētas lauku teritorija, vāciski - Hainasch, krieviski - Hainažskaja.
- Katlapi Limbažu novada Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kotlopi" nosaukuma variants.
- muižgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gala iedzīvotājs.
- salīmēt Līmējot aizklāt (ko) ; līmējot salabot, līmējot izveidot.
- limfas kapilāri limfas vadu gala sazarojumi audos.
- Limfjords Līmfjordens, jūras šaurums Dānijā, Jitlandes pussalas ziemeļos.
- gala efekts lineārās elektriskās mašīnās – magnētiskā skrejlauka sadalījuma īpatnības magnētvada sākuma un gala zonā.
- robežlīnija Līnija uz iegurņa kauliem, kas atdala lielo iegurni no mazā iegurņa.
- starplīnija Līnija, kas atdala nodaļas, daļas u. c.
- piekļuves līnija līnija, kas pievieno gala lietotāju telefona centrālei; šo līniju bieži sauc arī par pēdējo jūdzi.
- pārmīstas Linu atkritumi, kas mīstot 1(1) nokrituši un tiek salasīti un pārmīstīti.
- kulstīšana Linu, vilnas u. c. šķiedru apstrādes operācija, ko veic pēc irdināšanas un pirms kāršanas - pilnīgāk uzirdina šķiedras un atdala lielākos piemaisījumus.
- Eola salas Lipāru salas Tirēnu jūrā, Itālijā.
- Aiola salas Lipāru salas.
- blastomikoze Lipīga slimība, ko izraisa blastomicētes, piem., piena sēnīšu slimība (bērniem balts aplikums uz meles un rīkles gala).
- asinsserums Lipīgu slimību dziedniecībā izmantots šķidrums, ko iegūst zirgam iepotējot slimības dīgļus un pēc kāda laika, kad izstrādājušās aizsargvielas, nolaižot asinis, no kurām atšķir serumu - sūkalas.
- salipināt Lipinot salabot; lipinot izveidot.
- Upīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" Dala, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
- Pūdusola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Podusala" nosaukuma variants.
- Vacosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukuma variants.
- Vacuosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukums latgaliski.
- Vorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukuma variants.
- Vuorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukums latgaliski.
- Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
- abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- lokmanis Locītava (elkonis, ceļgala locītava).
- salodēt Lodējot savienot; lodējot salabot.
- abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes; abstrahēšana.
- vietējais sakaru operators lokāla telefonsabiedrība, kas tuvākajai apkārtnei sniedz telefonijas pamatpakalpojumus un papildus komutēšanas funkcijai apkalpo arī centrāles gala iekārtas, sniedzot pakalpojumus visiem, tai skaitā _ISDN_ klientiem; _LEC_.
- strupā lokmala lokmala, kas aizņem daļu no zāģmateriāla šaurās skaldnes (malas).
- asā lokmala lokmala, kas aizņem zāģmateriāla malas visu platumu.
- lokmale Lokmala.
- pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā); pārliekt.
- izgriešana Lokšņu štancēšanas operācija, kurā vienu materiāla daļu (sagatavi vai detaļu) pilnīgi atdala no otras pa noslēgtu kontūru.
- Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja.
- Lollana Lollande, sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāgā.
- Lollanna Lollande, sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāgā.
- ampluā Lomu tips, kas atbilst aktiera talanta īpatnībām (piem., mīlētāja, varoņa, ļaundara, vientieša loma).
- lapiņkāposts Lopbarības kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "acephala"); kacenkāposts.
- Čači Losu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā.
- Luosi Lošu Čači - Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
- Mbidi Kiluve lubu (Āfrika, Kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - valdnieka dēls, varoņa Kalalas Ilungas tēvs.
- Lutzausholm Lucavsalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
- ezermalieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezermala" iedzīvotāji.
- Azarsola Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezersala" bijušais nosaukums.
- ezersalieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezersala" iedzīvotāji.
- Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu.
- sizals lūksnes šķiedra, ko iegūst, piemēram, no agaves lapām (_Agave sisalana_) un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
- perpele lupata no veca apģērba gabala.
- kalnmētra Lūpziežu dzimtas ģints ("Acinos syn. Calamintha"), \~10 sugu, Latvijā 1 suga.
- luscinia Luscinia luscinia - lakstīgalas "Erithacus luscinia" nosaukuma sinonīms.
- Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots.
- pandaimonijs Ļaunu cilvēku, salašņu slapsts, netiklības vieta.
- atraisīt spārnus ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.).
- izskaņot Ļaut izskanēt līdz galam.
- aizpaust Ļaut sasniegt baumām, palaist valodas.
- dieva laists ļoti apdāvināts, talantīgs.
- dieva dots ļoti apdāvināts, talantīgs.
- jalapeno Ļoti asi zaļie čili pipari (spāņu jalapeno, izrunā: halapenjo).
- halapenjo Ļoti asi zaļie čili pipari (spāņu val. "jalapeno", izrunā: halapenjo).
- brūndzelzsrūda Ļoti izplatīta dzelzsrūda, sastopama dažādos veidos: spīdīgos, šķiedrainos vai radiālšķiedrainos apaļos vai stalaktītveidīgos agregātos.
- Galaktikas kodols ļoti kompakts vielas sablīvējums pašā Galaktikas centrā; iespējams, ka Galaktikas kodolā atrodas melnais caurums.
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide - gāze, putekļi, reliktstarojums un neitrīno, kas atrodas telpā starp galaktikām; putekļveida komponents ir nenozīmīgs; šī vide ir gandrīz pilnīgi jonizēta; gāzes temperatūra ir augstāka par 100000 K.
- rumbuču vadmala ļoti rupja vadmala no nevienādiem diegiem.
- bīdelēt Ļoti smalki malt (labību), pilnīgi atdalot sēnalas, klijas u. tml.
- bīdelēti milti ļoti smalki samalti milti, no kuriem pilnīgi atdalītas sēnalas un klijas.
- botulīns ļoti spēcīga inde, ko bojātos pārtikas produktos izdala mikroorganisms "Clostridium botulinum".
- vētra Ļoti stiprs vējš, kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes (9 balles pēc Boforta skalas - 20,8-24,4 m/sek., bet plašākā nozīmē - 8-11 balles pēc Boforta skalas, t. i. 17,2-32,6 m/sek.).
- auka Ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš; 11 balles (pēc Boforta skalas; 28-33 m/s), brāzmains; vētra.
- ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām jaunrades spējām apveltīts cilvēks.
- uzlecoša zvaigzne ļoti talantīgs, daudzsološs jauns mākslinieks.
- Portartura Ļuišuņas pilsētas Ķīnā, Liaoninas provincē, Guandunas pussalas dienvidu galā, nosaukums 1898.-1905. g., kad tā bija iznomāta Krievijai.
- pisteoloģija Mācība par ticību, teoloģijas nodala.
- Antananarivu Madagaskaras galvaspilsēta (angļu valodā _Antananarivo_, senāk _Tananarivo_), atrodas salas vidienē (1400 m virs jūras līmeņa), 1,5 miljoni iedzīvotāju.
- Antananarivu Madagaskaras province (_Antananarivo, Faritanin’i_), atrodas salas vidusdaļā.
- Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces.
- Anciranana Madagaskaras Republikas province (_Antsirariana, Faritanin’i_), atrodas salas ziemeļu galā.
- hovas Madagskaras iekšienes tauta, franču okupācijas laikā izveidojuši salas aristrokrātiju.
- Akmiņsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums latgaliski.
- Molsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukuma variants.
- Muolsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukums latgaliski.
- ērgalieši Madonas novada Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Ērgala" iedzīvotāji.
- rāksalieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" iedzīvotāji.
- Rāksola Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
- Raksala Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants.
- rupsalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Rupsalas" iedzīvotāji.
- micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas.
- trīsvainaglapu magnolija magnoliju suga ("Magnolia tripetala").
- Petrovskporta Mahačkala, pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, tās nosaukums 1857.-1922. g.
- griezējmaigles Maigļu tipa instruments ar kuru griež vai sadala (ko).
- Ahmuns maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte.
- Ahaukins Maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - saules dievs, kuram piemita vara gan pār dienu, gan pār nakti.
- bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei.
- Pavahtuns Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - dievs, ko saistīja ar četrām debespusēm un kas uzturēja līdzsvarā debesis.
- Šibalba Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - pazemes valstība, ar deviņiem līmeņiem, kuros mirušajiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi.
- Kukulkans Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, kura personificēja ar lietus kultu saistītos ticējumos (mākoņu pūķi).
- riņķa diagramma mainīgo lielumu attēlojošā vektora galapunkta ģeometriskā vieta.
- fallēt Mainīt buru kuģa (jahtas) kursu uz aizvēja pusi, lai leņķis starp vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni, skaitot no tā priekšgala, palielinātos.
- falēt Mainīt buru kuģa kursu uz lejpusi jeb tā, ka leņķis starp vēja virzienu un kuģa simetrijas plakni, skaitot no kuģa priekšgala, palielinās.
- svods Maizes krāsns virsas savienojums, salaidums; krāsns velve.
- šogalietis Mājas otra gala iedzīvotājs.
- Makals Makalu, virsotne Lielajos Himalajos.
- Makenzija-Kinga sala Makenzie Kinga sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.
- Podhalaņska Makova Podhalaņska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1840. g.
- starpmaksājums Maksājuma dala, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
- Bastejkalns mākslīgi uzbērts paaugstinājums Rīgā, kanālmalas apstādījumu apstādījumu joslā, izveidots 19. gs. nojaucot Rīgas vaļņus bijušā Smilšu bastiona vietā.
- galaktofors Mākslīgs pups, ko uzliek zīšanas atvieglināšanai un krūtsgala aizsardzībai no iesprēgājumiem.
- gļotgalvainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella gloiocephala").
- lejasmala Mala (teritorijā), kas atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
- lūpa Mala ap (priekšmeta, veidojuma) dobumu, caurumu, atveri.
- uzmala Mala ar izveidotu paaugstinājumu, arī paaugstinājums, kas izveidots kā mala.
- padmalis Māla klona (pada) mala piedarbā.
- Malaja Viska Mala Viska, pilsēta Ukrainā.
- borts Mala, apmale (automobiļa) kravas kastei, hokeja laukumam, biljarda galdam u. tml.
- roste Mala, josta, viduklis (drānām).
- sānmala Mala, kas atrodas (kā) sānu daļā.
- pretmala Mala, kas daudzstūrī atrodas pretī citai šī daudzstūra malai vai šī daudzstūra leņķim.
- apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
- krote Mala, krasts.
- krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai).
- puse Mala, sānu daļa (piemēram, ceļam, ielai).
- nogals Mala, šķautne.
- kante Mala; šķautne.
- apmaļi Mala.
- apmalis Mala.
- atmala Mala.
- maliena Mala.
- mals Mala.
- mola Mala.
- vallene Mala.
- varas Mala.
- Santaisabela Malabo pilsētas nosaukums līdz 1973. g. (sp. val. "Santa Isabel").
- Malaba Malabo, Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta.
- malace Malacis.
- malacs Malacis.
- naģelis Malacis.
- Molodečna Maladzječna, pilsēta Baltkrievijā.
- Malagasija Malagasijas Republika ("Repoblika Malagasy, République Malgache") - Madagaskaras valsts oficiālais nosaukums 1960.-1975. g.
- Rafara Malagasu (Madagaskara) mitoloģijā - ūdens dievība, ūdens stihijas pavēlniece.
- Nectarinia famosa malahīta nektārputns.
- malachīts Malahīts - gaiši zaļš minerāls.
- rambutāns Malaizijā augoša koku suga; šī koka auglis - sarkans, sarains, ar sulīgu mīkstumu.
- MY Malaizija, valsts divburtu kods.
- MYS Malaizija, valsts trīsburtu kods.
- Frēzera delfīns Malaizijas delfīna otrs nosaukums.
- Kualalumpura Malaizijas galvaspilsēta ("Kuala Lumpur"), atrodas Malakas pussalas dienvidrietumos, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Suna Malaja Suna - upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā.
- Zunda salas Malajas arhipelāga galvenā daļa (angļu val. "Sunda Islands"), atrodas Indonēzijas teritorijā, izņemot Kalimantānas ziemeļu daļu un Timoras austrumu daļu.
- austronēzieši Malajas arhipelāga un Klusā okeāna salu iedzīvotāji.
- Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m.
- Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m.
- Helarctos malayanus Malajas lācis.
- Mojans Melurs Malajas mabetiseku mitoloģijā - mēness gars, pustīģeris, puscilvēks, kas maisā glabāja sabiedrības likumus.
- Pavo muticus Malajas pāvs.
- malaji Malajieši.
- pantang Malajiešu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
- kriss Malajiešu duncis ar vairāk nekā pusmetru garu un lielāko tiesu čūskveidīgi izlocītu, abpusēji griezīgu asmeni.
- sakalavi Malajiešu izcelsmes cilts Madagaskaras rietumos.
- Jinlugenbuds Malajiešu mitoloģijā - koku gars, kas Malajas čevongiem iemācījis dalīties ar medījumu un dzemdēt un audzināt bērnus.
- sundieši Malajiešu tauta Javas salas rietumu daļā, samērā gaišāku ādas pigmentāciju nekā citi Javas malajieši.
- pantuns Malajiešu tautas dziesmu četrrinde par sadzīves attiecībām, satur krusteniskas atskaņas un daudz paralēlismu.
- malaj. Malajiešu valoda.
- cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai.
- malakozooloģija Malakoloģija - zooloģijas nozare, kas pētī moluskus (mīkstmiešus, gliemjus).
- Malanga Malana, pilsēta Indonēzijā ("Malang").
- Malorita Malarita, pilsēta Baltkrievijā.
- D'Irvila jūra malas jūra (Dienvidu okeānā) Indijas okeāna Antarktīdas piekrastē ("d'Urville Sea") starp 136. un 148. Austrumu garuma grādu, apskalo Adelijas zemi, lielākais dziļums - 3610 m.
- Īrijas jūra malas jūra Atlantijas okeānā (angļu val. _Irish Sea_), starp Lielbritānijas salu austrumos un Īrijas salu rietumos, ar Atlantijas okeānu savieno Ziemeļu un Sentdžordža šaurums, platība — 47000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 43 m, lielākais dziļums — 159 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 6,1 m.
- Labradoras jūra malas jūra Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Labrador Sea"), starp Grenlandi un Labradoras pussalu, platība - 841000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4316 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m.
- Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m.
- Rosa jūra malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Ross Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Adēra un Kolbeka ragu (starp 170. austrumu un 158. rietumu garuma grādu), platība – 439000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 2972 m.
- Vedela jūra malas jūra Dienvidu okeāna dienvidos (angļu val. "Weddell Sea"), pie Antarktīdas krastiem, uz austrumiem no Antarktīdas pussalas, platība - 2,9 mlj kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6820 m.
- Arafuru jūra malas jūra Indijas okeānā (_Arafura Sea_), , starp Austrāliju, Jaungvineju un Tanimbaru salām (Indonēzijā), platība - 1037 kvadrātkilometru, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, lielākais - 3680 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 2,5-7,6 m, Toresa šaurums savieno ar Koraļļu jūru, rietumos - Timoras jūra.
- Deivisa jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. "Davis Sea"), atrodas Antarktīdas piekrastē starp 82. un 97. austrumu platuma grādu, platība — 21000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 1369 m.
- Mosona jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. “Mawson Sea”), pie Antarktīdas krastiem starp 95. un 113. rietumu garuma grādu, platība — 333000 kvadrātkilometru, dziļums — \~1000 m, daudz aisbergu.
- Andamanu jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu valodā _Andaman Sea_) starp Indoķīnas un Malakas pussalu, Sumatras, Nikolaru un Andamanu salām, Malakas šaurums to savieno ar Dienvidķīnas jūru.
- Sadraudzības Malas jūra Indijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem, starp Enderbiju Zemi un Rietumu šelfa ledāju, platība - 260000 kvadrātkilometru, dziļums \~500-3000 m.
- Timoras jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Austrāliju un Timoras salu (angļu val. "Tiimor Sea"), platība — 432000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3310 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 3-4 m.
- Lakšadvīpu jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Indostānas pussalas dienvidrietumiem, Šrilankas salu, Lakšadvīpu (Lakadivu) un Maldivu salām, platība — 786000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4131 m; Lakadivu jūra.
- Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m.
- Amundsena jūra malas jūra Klusajā okeānā (angļu valodā _Amundsen Sea_), Mērijas Bērdas Zemes (Antarktīdas rietumos) piekrastē starp 100. un 123. rietumu garumu grādu, platība - 98000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 585 m.
- Zālamana jūra malas jūra Klusajā okeānā, starp Zālamana, Jaungvinejas un Jaunbritānijas salu (angļu val. "Solomon Sea"), platība - 755000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2652 m, lielākais - 9103 m, diennakts plūdmaiņas - \~1 m.
- Linkolna jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. “Lincoln Sea”), Grenlandes un Elsmīras salas ziemeļu piekrastē, platība — 38000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 582 m.
- Laptevu jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeāna Āzijas piekrastē, starp Taimiras pussalu, Severnaja Zemļu un Jaunsibīrijas salām, platība - 662000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~50 m, lielākais dziļums - 3385 m.
- Austrumsibīrijas jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, Āzijas Ziemeļu piekrastē, starp Jaunsibīrijas salām un Vrangeļa salu.
- Grenlandes jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi, Islandi, Jana Majena, Lāču salu un Špicbergenu, platība — \~1,2 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5527 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,4 m.
- aprievis Malas rievojums visapkārt (piem., monētai).
- Njasalenda Malāvijas bijušais nosaukums (līdz 1964. g.), kad tā bija Lielbritānijas protektorāts ("Nyasaland").
- kvača Malāvijas kvača - naudas vienība Malāvijas Republikā, sīknauda - tambala.
- MWK Malāvijas kvača; Malāvijas Republikas valūtas kods, sīknauda - tambala.
- Malāvija Malāvijas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā (angļu val. "Malawi"), Ņasas ezera rietumu piekrastē, platība - 118484 kvadrātkilometri, 15028700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lilongve, administratīvais iedalījums - 3 reģioni, robežojas ar Tanzāniju, Mozambiku un Zambiju.
- Malpela Malpelo, sala Klusajā okeānā.
- Niči Mālpils novada apdzīvotās vietas "Upmalas" otrs nosaukums.
- upmalieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Upmalas" iedzīvotāji.
- iejavs Malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai.
- Mozgupe Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Silmalas pagastā, garums - 10 km.
- Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte.
- Līčupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Leičupe.
- Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra.
- Prezma Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, iztek no Losu ezera, garums - 5 km.
- Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes.
- Valleta Maltas Republikas galvaspilsēta (maltiešu valodā "Valletta"), osta Maltas salas ziemeļaustrumu krastā, 6700 iedzīvotāju.
- mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi.
- madara mandala.
- Mangaļi Mangaļsala.
- melyridae Māņmīkstspārņu dzimtas "Malachiidae" nosaukuma sinonīms.
- spīdīgais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius aeneus").
- divplankumu māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius bipustulatus").
- zaļais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius viridis").
- Sniega kalni Maokes kalni Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā.
- Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm.
- ieloks Mapēm un līdzīgiem iesējuma darbiem atlokāmās malas.
- kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem.
- Maraža Maražo, sala Amazones grīvā, Brazīlijā.
- Mariānu salas Mariannas salas Mikronēzijā.
- Mariānu Mariānu salas - Marianas salas.
- biešu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Subcoccinella vigintiquatuorpunctata"), sarkanbrūna vabole 3-4 mm garumā, uz virsspārniem 24 melni, daļēji saplūstoši punktveida laukumiņi, grauž biešu, spinātu, balandu, lucernas, āboliņa un neļķu lapas.
- MH Māršala Salas, valsts divburtu kods.
- MHL Māršala Salas, valsts trīsburtu kods.
- Madžuro Māršala Salu Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Majuro"), atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Māršala salu atolā, veido 3 apdzīvotas salas - Delapa, Uliga un Darrita (Rita), 25000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Artemisia marschalliana Maršala vībotne.
- brauciens Maršruta satiksmes līdzekļu kustība no viena galapunkta līdz otram; reiss.
- protokols OSPF maršrutēšanas protokols, kas nosaka, kā maršrutētāji sadala maršrutēšanas informāciju, bet pārsūta tikai to informāciju, kas ir mainījusies iepriekšējās pārsūtīšanas laikā.
- gātciemieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Gātciems" iedzīvotāji.
- pavasarieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji.
- pērņciemieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" (senāk arī "Pērņciems") iedzīvotāji.
- Silamalas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" nosaukuma variants.
- Kļavas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums.
- Spuņņciems Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums.
- Salaskaja Mārupes novada Salas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- masulis Masala.
- lēcenes Masalas 1.
- blusenes Masalas.
- masalis Masalas.
- masāls Masalas.
- masulas Masalas.
- musalas Masalas.
- statērs Masas vienība, vēlāk naudas vienība Senajā Grieķijā (1/2 unces) un citās antīkās pasaules valstīs; monētas kala no zelta, sudraba un to sakausējuma.
- Masbate Masbates šaurums - atrodas Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru.
- Maskarēnu Maskarēnu salas - atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Mascarene Islands"), uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 4486 kvadrātkilometri, ietilpst 3 lielas salas, augstums - līdz 3069 m.
- Maurīcija Maskarēnu salu centrālā sala, platība - 1860 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 826 m.
- masta sliede masta aizmugurē piestiprināta profilēta viengabala sliede no nerūsoša materiāla, paceļot buras pa to pārvietojas burai piešūtie masta jātnieki.
- prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā.
- grupālā izlase masveida izlases veids, kurā vaislai atstātos dzīvniekus dala vairākās grupās atkarībā no audzēšanas mērķa
- atsēnalošanas mašīna mašīna graudu atsēnalošanai - graudi attīrās, kad rotors ar tērauda lāpstiņām triec tos pret cilindra iekšējo virsmu, kas var būt gluda vai raupja; sēnalas un putekļus no atsēnalošanas mašīnas aizvada pa nosūkšanas kanālu.
- kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi.
- dekortikators Mašīna, ar ko atdala šķiedru no pārkoksnējušos stublāju daļām šķiedraugu sausās apstrādes procesā.
- džins Mašīna, kas atdala kokvilnas šķiedras no sēklām.
- papīrmašīna Mašīna, uz kuras notiek papīra veidošana, presēšana, žāvēšana, kalandrēšana u. c. procesi.
- hidrauliskie mizotāji mašīnas, kurās mizu atdala ar spēcīgu ūdens strūklu, ko raida uz mizojamo baļķi ar lielu spiedienu, vai ar riņķveida strūklām visapkārt mizojamiem baļķiem.
- trihoptiloze Mata brīvā gala šķelšanās.
- pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam.
- relatīva kustība materiāla objekta kustība pret kustīgu atskaites sistēmu, piemēram, Zemes kustība pret Sauli, kas kustas pret Galaktiku.
- absolūtā kustība materiāla objekta kustība pret nekustīgo vai inerciālo atskaites sistēmu, piemēram, Zemes kustība pret Galaktiku.
- birstošu materiālu frakcionēšana materiālu sadala frakcijās pēc daļiņu izmēriem, sijājot caur dažādu izmēru sietiem; pēc daļiņu lieluma vai blīvuma – hidrauliskos klasifikatoros; pēc saslapināmības – flotācijas iekārtās; pēc magnētiskām vai elektriskām īpašībām – magnētiskos vai elektrostatiskos separatoros.
- dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piemēram, ēteriskās eļļas, sveķus).
- Portluī Maurīcijas galvaspilsēta ("Port Louis"), osta Indijas okeāna Maurīcijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 158000 iedzīvotāju (2007. g.); Portluija.
- Ibērijas jūra maz lietots nosaukums Vidusjūras rietumu daļai pie Pireneju pussalas, starp Pitiuzu salām un Gibraltāra šaurumu.
- isleta Maza sala.
- salaka Mazā salaka - šīs dzimtas ģints ("Hypomesus").
- siekalniece maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem.
- siekalnīca Maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem.
- siekalnīce Maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem.
- Kišbalatons Mazais Balatons ("Kis Balaton") - purvu rezervāts Ungārijā, Balatona ezera rietumu galā, platība - 20 kvadrātkilometru, dibināts - 1951. g., aizņem Zalas u. c. upju sanesām pildītu līci, ligzdo gārņi, dūkuri, jūraskraukļi, pīles, barojas gājputni.
- Kiuriņš Mazais Kiuriņš - ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība - 16,8 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers.
- Mazais Kūriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazkiuriņu ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazkivriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Kiuriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazais Kinreņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazais Kinriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazais Kiureņu ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazais Kiuriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Svētiņi Mazais Svētiņu ezers Gaigalavas pagastā.
- separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
- būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdinieks.
- būdinieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdnieks.
- būdelnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks.
- Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte.
- hypomesus Mazās salakas.
- Priekšāzija Mazāzijas pussala.
- Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija.
- mošusbrieži Mazi bezragu brieži (Vidusāzijā), kuru tēviņiem ir īpaši dziedzeri, kas izdala muskusu (mošu).
- pāausis Mazi caurumiņi pastalas malās, kur iever auklas; pārausis; pāravi.
- pabrammaņot Mazliet balamutēties, lielīties, trokšņot.
- pabrammaņoties Mazliet balamutēties, lielīties, trokšņot.
- pabrammēties Mazliet balamutēties, lielīties.
- papalaidņot Mazliet palaidņot.
- ielakt Mazliet palakt (par dzīvniekiem).
- padrāzns Mazliet, nedaudz palaidnīgs.
- Aizvēja salas Mazo Antiļu salu dienvidu daļa Karību jūrā, platība - 1200 km^2^, ietver Arubu, Kirasao, Bonairi un Margaritas salu, Latortugu, Avesas, Losrokesas, Orčilu, Blankiļu, Losermanosu salas.
- ikustiņš Mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala.
- ikustītis Mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala.
- autiņš Mazs paladziņš (zīdaiņa ietīšanai).
- peļonka Mazs palags zīdaiņa ietīšanai.
- stepka Mazs puisītis, palaidnis.
- Salisburg Mazsalaca.
- Salisburga Mazsalacas miesta nosaukums 1860. gados.
- ārēnieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
- ārieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
- vērsieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Vērsis" jeb "Vērši" iedzīvotāji.
- jaunatēnieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunatne" iedzīvotāji.
- lībieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji.
- skulberģieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skulberģi" iedzīvotāji.
- Blankas Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Blanka" nosaukuma variants.
- garkalnieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Garkalns" iedzīvotāji.
- korģenieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Korģene" iedzīvotāji.
- Salaca Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Priedāji" bijušais nosaukums padomju laikā.
- salacieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Salaca" iedzīvotāji.
- Ungurmuiža Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" bijušais nosaukums.
- valtenbērģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi" (arī Valtenbēģi, Valbērģi, Valbēģi), tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
- valbēģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi", "Valtenbēģi", "Valbērģi" jeb "Valbēģi", tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
- Zalisburgskaja Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Salisburg Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums.
- Mazsalacas lauku teritorija Mazsalacas pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- mazsalacieši Mazsalacas pilsētas iedzīvotāji.
- Valtenberģi Mazsalacas pilsētas kā apdzīvotās vietas senāks nosaukums, arī muižas nosaukums.
- Mazupīte Mazurga Salacgrīvas pagastā.
- pusčoks Medību bises stobra gala sašaurinājums par 0,25 līdz 0,50 milimetriem.
- medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem.
- procedūru māsa medicīnas māsa, kas izdara injekcijas, izdala zāles u. tml.
- Cūkusola Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Cūkusala" nosaukums latgaliski.
- Honighof Medus muiža, kuras teritorijā, tagadējā Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies apdzīvotā vieta "Spuņciems".
- Lāču salas Medvežju salas Austrumsibīrijs jūrā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
- Šomoģa Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Kapošvāra, pauguraine starp Balatona ezeru un Dravas upi, vietām purvaina zemiene, meži smiltāji.
- Zala Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Zalaegersega, Ungārijas galvenais naftas un gāzes ieguves rajons.
- Vaša meģe Ungārijas rietumos (_Vas_), administratīvais centrs - Sombatheja, platība - 3336 kvadrātkilometri, 256600 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Ģēras-Mošonas-Sopronas, Vesprēmas un Zalas meģi, kā arī ar Slovēniju un Austriju.
- atgriezējiekārtas Mehāniskas ierīces ritošā sastāva riteņa uzmalas un sliedes mijiedarbībā radušos horizontālo šķērsvirziena dinamisko slodžu samazināšanai.
- sinhronizators mehānisms aviācijas šaujamieročos, kas dod iespēju šaut no ložmetēja vai lielgabala caur rotējošo propelleri un netrāpīt tā lāpstām.
- slēgs Mehānisms, kas aptur stelles, ja atspole nav ievirzījusies kārbā līdz galam.
- Nanga Kangri meita garam laosiešu mitoloģijā, kura ieradusies Laosā no Lankas salas, viņu apprecēja vietējais princis.
- Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tlaskala Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tlaskalas Valsts ("Tlaxcala" / "Estado Libre y Soberano de Tlaxcala"), platība - 3997 kvadrātkilometri, 1068200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Verakrusa de Ignasio de la Ljave Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Verakrusas de Ignasio de la Ljaves Valsts ("Veracruz de Ignacio de la Llave" / "Estado Libre y Soberano de Veracruz de Ignacio de la Llave"), administratīvais centrs — Halapa, platība — 71856 kvadrātkilometri, 7110200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Malaka Melaka, pilsēta Malaizijā.
- Melekeoka Melegeoka, Palau Republikas galvaspilsēta.
- mēles horizontālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta horizontālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala priekšējās rindas, vidējās rindas un pakaļējās rindas patskaņos.
- mēles vertikālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta vertikālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala augsta mēles pacēluma, vidēja mēles pacēluma un zema mēles pacēluma patskaņos.
- Limosa limosa melnā puskuitala.
- melne Melna vadmala; melle.
- biešu blāvais kapracis melna, plakana vabole 9-12 mm garumā, ar dzeltenbrūniem matiņiem, kas rada blāvu izskatu, vaboles sakošļā lapu malas un izsūc sulu, kāpuri grauž lapas.
- Mālupe Melnupe, Salacas pieteka.
- Mola Melova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Mala_).
- pamatmembrāna Membrāna, kas atdala epitēliju no saistaudiem.
- memo Memo konts - grāmatvedības ārpusbilances konts (angļu "off-balance memo account") iekšējai lietošanai, kas tiek izmantots riska kontrolēšanai un lēmumu pieņemšanai.
- IM Menas Sala, teritorijas divburtu kods.
- IMP Menas Salas mārciņa; Menas Salas valūtas kods, sīknauda - penss.
- vernjers Mēraparāta palīgskala, uz kuras nolasa pamatskalas iedaļu iedaļas; nonijs.
- rādītājbultiņa Mēraparāta skalas rādītājs.
- analogais mēraparāts mēraparāts, kura mērījumu rezultātus nolasa no graduētas skalas (kā nepārtrauktu funkciju).
- šalajieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Šalaji" iedzīvotāji.
- šalojieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Šalaji" iedzīvotāji.
- nulles punkts mērinstrumenta skalas sākuma iedaļas apzīmējums; arī robeža starp skalas pozitīvo un negatīvo iedaļu rindām; nullpunkts.
- leņķmērs mērinstruments, kuru veido nekustīga lokveida pamatne, uz tās 130° leņķī atrodas pamatskala, kas sadalīta grādos, un pārbīdāmais sektors, pie kura nekustīgi piestiprināts nonijs.
- mērījumu nolasījums mērīšanā pēc skalas vai citas atskaites iekārtas iegūta fizikālā lieluma skaitliskā vērtība.
- triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu; mērīšana, kurā izmanto šo metodi.
- sociālā darba metodes mērķtiecīgi izraudzītu un sistemātiski sakārtotu darba paņēmienu kopums, kuru izmanto klienta sociālās problēmas izpētei un identificēšanai, palīdzības procesa nodrošināšanai un darbības rezultātu novērtēšanai; izdala 3 metožu grupas: 1) identificēšanas metožu grupa; 2) novērtēšanas metožu grupa; 3) problēmas risināšanas metožu grupa.
- klāja klīze metāla apkalums uz peldlīdzekļa klāja pie bortiem, paredzēts, lai pasargātu pietauvojamos vai velkamos galus, klāju un klājmalu no berzes bojājumiem; atkarībā no uzdevuma klāja klīzes iedala vaļējās, slēgtās, taisnās un slīpās klīzēs.
- enkurlīze Metāla apkalums, kas pasargā jahtas vai kuģa klāja malas no berzēšanās ar enkurķēdi, to izlaižot vai ieņemot.
- ķīļbulta Metāla bulta, kas saista balastķīli pie peldlīdzekļa korpusa ķīļplankas.
- masta jātnieks metāla skava, kas piešūta grotburas priekšējam līķim un slīd pa mastam piestiprinātu viengabala sliedi.
- cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā.
- Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem.
- subtrakcija Metode, ko lieto neskaidru anatomisku struktūru rentgenogrāfiskā vai scintigrāfiskā attēla uzlabošanai; attēla negatīvu, kas iegūts pirms kontrastvielas vai radioizotopa ievadīšanas, datorizēti vai fotogrāfiski atdala no vēlāk iegūta attēla.
- milli- Metriskajā mēru sistēmā apzīmē zināmā lieluma tūkstošo dalu, piem., milligramms - gramma tūkstošā dala.
- reimatiskie mezgliņi mezgliņi, kas reimatisma gaitā attīstās zemādas audos locītavu apvidū; tās ir Ašofa un Talalajeva mezgliņu tipa granulomas.
- dubultais perliņmezgls mezgls divu nevienāda resnuma trošu sasiešanai, un to iesien līdzīgi vienkāršajam mezglam, tikai ar otru galu apņem papildu aptinumu ap pirmā gala cilpas krustojumu.
- šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas.
- sēņu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Malacolimax tenellus"), kas sastopama uz sēnēm.
- sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās.
- asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium).
- rozessalieši Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Rozessala" iedzīvotāji.
- tehnoloģiskais koridors mežaudzē izcirsta stiga, pa kuru no pieguļošām mežaudzes joslām izcirstos kokus treilē vai pieved līdz augšgala krutuvei.
- Krafta klasifikācija mežaudžu klasifikācija, kurā kokus pēc ārējā izskata un vainagu attīstības iedala piecās klasēs.
- špices Mežģīnes; drēbes malas izrotājums.
- vasarzaļie meži meži, ko veido galvenokārt koki, kuri sausajā vai aukstajā gadalaikā nomet lapas.
- veleklis mežizstrādes rokas instruments kokmateriālu velšanai un celšanai, kas sastāv no metāla kāša ar ieliektu gala asmeni un koka kāta.
- mežamala Mežmala.
- mežīnmala Mežmala.
- mežmāle Mežmala.
- silmalietis Mežmalas apdzīvotājs.
- mežapuža Mežmalas koku paēna.
- lielziedu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis macropetala").
- mītene Miecētas pastalas.
- miezis Miežu grauds - akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera (arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera) iekaisums.
- mieža brālis miežubrālis ("Phalaroides").
- niedra Miežubrālis ("Phalaroides").
- niedrzāle Miežubrālis ("Phalaroides").
- spulgzāle Miežubrālis ("Phalaroides").
- thyphoides Miežubrāļu "Phalaroides" nosaukuma sinonīms.
- digraphis Miežubrāļu ("Phalarroides") nosaukuma sinonīms.
- parastais miežubrālis miežubrāļu suga ("Phalaroides arundinacea"), tās dekoratīvo formu ("Picta"), ar dzelteni svītrainām lapām, dažviet audzē kā krāšņumaugu.
- sedzoša glazūra miglinātājus un krāsvielas saturoša necaurspīdīga glazūra, kas vājina drumstalas krāsu vai padara to neredzamu.
- pārtraukumainā ligatūra miju pārsējums augšpus inficētas brūces asiņošanas apturēšanai, ko palaikam atraisa asinsrites atjaunošanai.
- objektmikrometrs Mikrometrs ar ļoti smalkām (mikroskopiskām) iedaļām uz skalas (parasti stikla), ko nolasa novietojot uz mikroskopa galdiņa blakus pētāmajam objektam.
- okulārmikrometrs Mikrometrs, kura okulārā iebūvēta caurspīdīga skala ar iedaļām, kas novietota tā, ka to redz kopā ar priekšmeta (objekta) attēlu.
- parahromofors Mikroorganisms, kas producē pigmentu, bet neizdala to savā ārējā vidē.
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
- milava Mīksta, biezi savelta vadmala.
- lekmenis Mīkstčaulīga cilvēka palama; mīkstmiesis.
- atmīkne Mīksts, lēns laiks; kad pēc sala iestājas atkusnis un laiks atmīkst.
- kalandrēšana Mīkstu vai plastisku lokšņu (drānas, papīra u. tml.) gludināšana, spodrināšana vai velmēšana ar kalandru.
- miliaria Miliaria calandra - lielās stērstes "Emberiza calandra" nosaukuma sinonīms.
- kvadrātkilometrs Miljons kvadrātmetru, laukums, kas atbilst tāda kvadrāta laukumam, kura malas garums ir viens kilometrs.
- Aleksandrijas bāka milzu bāka, ko uzcēla 3. gs. p. m. ē. Aleksandrijas ostas tuvumā uz Faras salas, 117 m augsta, tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, sagrāva zemestrīce.
- megalobatrachus Milžsalamandras.
- Japānas milžsalamandra milžsalamandru suga ("Megalobatrachus japonicus"), kas ir lielākais (garums - līdz 180 cm un vairāk) mūsdienu abinieks.
- Lumimuuta Minahasu (Indonēzija, Sulavesi salas ziemeļi) mitoloģijā - dieviete, dievu un cilvēku ciltsmāte.
- Moro līcis Mindanao (Sulavesi) jūras līcis Mindanao salas dienvidu piekrastē ("Moro Bay"), Filipīnās, iesniedzas sauszemē - \~150 km, platums pie ieejas - 204 km, dziļums - 2500-5000 m, vidū Olutangas sala, kas iekļauta koraļļu rifos, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 2 m.
- hēmimorfīts Minerāls kalamīns, kas kristalizējas rombiskā singonijā.
- kallaīts Minerāls, satur alumīniu un fosforu ar vara dzelzs piemaisījumiem, kristalizējas triklīnā singonijā, tomēr kristāli ļoti reti, bet parasti tas atrodams blīvās nierveidīgās masās vai stalaktītos.
- stalaktoni Minerālu kolonnas karsta alās, kas rodas, savienojoties stalagmītiem un stalaktītiem; stalagnāti.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
- Halapas mirabilis mirabiļu suga ("Mirabilis jalapa").
- Miranda Miranda de Erbo - pilsēta Spānijā ("Miranda de Erbo"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- hetu-luviešu valodas mirušu ide valodu saimes valodu grupa; runātas 2.-1. gt. p. m. ē. Mazāzijā, pie tām pieder hetu valoda, luviešu, palajiešu, liķiešu u. c. valodas.
- mīksteklis mistīklas, rīks linu šķiedru salaušanai.
- mītnene Mīta pastala.
- irki Mītas ādas strēmeles ar ko apšuj kažoka malas.
- Šambala Mītiska zeme Himalajos, kuras atrašanās vieta un pastāvēšanas laiks nav zināmi.
- mitraēma Mitraismā alai līdzīga svētnīca, kurā atrodas statuja, kas attēlo, kā Mitra nogalina vērsi.
- MVP Mitrala vārstuļa prolapss (angļu "mitral valve prolapse").
- ledusgabals Mitrs priekšmets, kas sala iedarbībā kļuvis stingrs, ciets.
- kalnu mizložņa mizložņu suga ("Certhia himalayana").
- tīrmizošana Mizošana, kurā pilnīgi atdala mizas un zaru atliekas.
- Alabama Mobilas kreisā satekupe ASV dienvidaustrumu daļā (_Alabama River_), garums 569 km (kopā ar Kūsu 933 km), veidojas satekot Kūsai un Talapūsai.
- mola galva mola izbūves (gala) noslēgums jūrā, parasti tur uzbūvēta neliela bāka ar attiecīgas krāsas signālugunīm.
- paralla Moldāvijas un Valahijas monēta līdz 2. pasaules karam; līdz 1867. g. vienāda ar 1/40 lejas, vēlāk 1/100 lejas.
- Tomini līcis Moluku jūras līcis tās rietumu daļā ("Teluk Tomini"), Sulavesi salas austrumu piekrastē, garums - 440 km, platums pie ieejas - \~100 km, rietumu daļā - \~200 km, lielākais dziļums - 3573 m, līča vidū - Togianu salas, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,4 m.
- sotēriskas monētas monētas ar Pestītāja attēlu, kādas kala vēlākie Bizantijas ķeizari.
- sakaji Mongolīdu rases Malakas pussalas pirmiedzīvotāji, kas vēl 20. gs. bija sastopami kalnāju pirmmežos.
- dajaki Mongoļu izcelsmes tautu grupa (klemantani, ibani u. c.) Indonēzijā, Malaizijā, valoda pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi.
- zemindars Mongoļu Rītindijā apgabala pārvaldnieks.
- puls Monopolapvienības forma, kurā tā dalībnieku peļņu ieskaita kopējā fondā un sadala iepriekš noteiktā proporcijā.
- Sāmsala Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā (ig. val. _Saaremaa_), Igaunijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 50 m vjl.; Sāremā.
- Ņandomas augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos, Sevarnaja Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, garums — 100 km, platums — līdz 25 km, augstums — līdz 371 m, daudz ezeru un purvu, egļu un priežu meži.
- Bežaņicu augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, Lovates un Veļikajas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 338 m.
- Konošas augstiene morēnu pauguraine Krievijas Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos un Vologdas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 244 m.
- kriogēnā morfostruktūra morfostruktūras tips, kas veidojas sala procesos mūžīgā sasaluma rajonos.
- vārpstas iegriešanas metode motora pārbaudes metode, kurā izmanto inerci, kloķvārpstai strauji mainot griešanās ātrumu. Lietojot šo metodi, par motora efektīvo jaudu var spriest pēc kloķvārptas leņķiskā paātrinājuma, tai brīvi ieskrienoties. Kloķvārpstas brīvo ieskriešanos panāk, strauji līdz galam nospiežot akseleratora pedāli vai sviru, motoram ātri bez slodzes mainot apgriezienus no minimālajiem brīvgaitas līdz nomināliem.
- efektors Motoriska vai sekretoriska nerva gala veidojums, kas ierosina kāda muskuļa vai dziedzera darbību.
- Bandarmaharani Muara - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums.
- Veļikajas zemiene Mudavas zemiene - glaciāls līdzenums Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā un Latvijas austrumu daļā.
- abinieki Mugurkaulnieku klase ("Amphibia"), kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes ("Amphibia"), pirmie un primitīvākie sauszemes mugurkaulnieki, kas vēl saglabājuši saistību ar ūdensvidi, iedala 3 kārtās.
- adrenālā sistēma mugurkaulnieku un cilvēka iekšējās sekrēcijas sistēmas daļa: šūnu kopums, kas izdala hormonu adrenalīnu.
- Adena muhāfaza Jemenā (_ʻAdan_), Adenas līča krastā, ietver arī Sokotras salu un mazākas salas tās tuvumā.
- mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu.
- alberīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, draiskulīgs, palaidnīgs, nebēdnīgs.
- ampļot Muļķoties, aušoties, draiskulīgi, palaidnīgi uzvesties.
- Lielā Valahija Muntenija, Valahijas austrumu daļa.
- mūrmale Mūra mala.
- samūrēt Mūrējot salabot.
- Siksola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Siksala" nosaukums latgaliski.
- virzienskava Mūrnieka darbarīks virzienauklas piestiprināšanai. V-as aso galu ievieto horizontālajā šuvē, pie otra gala piestiprina virzienauklu.
- Chenopodium murale mūru balanda.
- mūša Mūsala.
- Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā.
- divpadsmitnieki Musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka 12. imams (musulmaņu vadītājs) nav miris un, pienākot pasaules galam, atgriezīsies kā mahdī ("pareizi vadītais"), lai uz Zemes nodibinātu miera un taisnības valstību.
- skroderputns Mušķērāju dzimtas dziedātājputnu suga, ligzdu veido no vienas vai vairākām lapām, kuru malas sašuj kopā ar augu šķiedras u. c. pavedieniem, sastopams Indijā un Šrilankā.
- New Age mūzikas stils: mierīga, melodiska, ralaksējoša popmūzika, ko izpilda galvenokārt sintezatori un akustiskie instrumenti
- malajali Nācija, Keralas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji; runā malajalu valodā, ticīgie - hinduisti, kristieši, musulmaņi.
- kontaji nācija, Taizemes pamatiedzīvitāji, dzīvo arī Malaizijā, Birmā, runā taju valodā, cēlušies no ciltīm, kas sākot ar 1. gt. p. m. ē. pakāpeniski ienākuša no D-Ķīnas tagadējā Taizemes teritorijā un sajaukušās ar vietējām ciltīm, reliģija - budisms (hinjana)
- siāmieši nācija, Taizemes pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Mjanmā, Malaizijā, Laosā; runā taju valodā, ticīgie - budisti
- Ailrojalas nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Isle Royale National Park_), ietver Ailrojalas salu un teritoriju ap to.
- Aragvajas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Araguaia, Parque Nacional do_), Tonkantinas štatā, Aragvajas upes Bananalas salas ziemeļu galā.
- Krīgera nacionālais parks nacionālais parks Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumos (“Kruger National Park”), Limpopo un Mpumalanas provinces austrumu daļā, pie Mozambikas robežas, platība — 18200 kvadrātkilometru, dibināts 1898. g. kā rezervāts, nacionālā parka statuss kopš 1926. g.
- Abū Gelluma nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Abu Gallum National Park_), Sīnāja pussalas austrumos, Akabas līča piekrastē.
- Daisecudzans Nacionālais parks Hokaido salas centrālajā daļā, Japānā, platība 2319 kvadrātkilometru, augstums - 400-2290 m vjl., dibināts 1934. g.
- Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m.
- Lahemā nacionālais parks nacionālais parks Igaunijā, Rakveres apriņķī, Somu līča piekrastē (sauszeme, salas, jūras akvatorija), platība - 725 kvadrātkilometri, dibināts 1971. g.
- Vilsandi Nacionālais parks Igaunijā, Sāmsalas tuvumā, Baltijas jūras akvatorijā, 104 salas, platība - 109 kvadrātkilometri, dibināts kā rezervāts 1910. g., lai saglabātu un pavairotu jūras putnus, pētītu to ekoloģiju un parka floru.
- Matsalu nacionālais parks nacionālais parks Igaunijas rietumu daļā, Kazari lejteces apkaimē, ietilpst sauszeme, Matsalas līča akvatorija un 50 Muhu šauruma salu, platība - 135 kvadrātkilometri, dibināts 1958. g. kā Matsalas rezervāts, lai saglabātu dabas kompleksus un putnu faunu.
- Alaspurvo nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Alas Purwo, Taman Nasional_), Javas salas dienvidaustrumos.
- Kotavaringinas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Kalimantānas salas vidienē, platība - 3050 kvadrātkilometru, dibināts - 1936. g., tropu meži, purvi, mīt reti dzīvnieki - orangutani, degunpērtiķi, bantengi.
- Akanas nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Akan National Park_), Hokaido salas austrumu daļā.
- Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas.
- Ābela Tasmana nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Abel Tasman National Park_), atrodas Dienvidsalas ziemeļos.
- Ureveras nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu daļā ("Urewera National Park"), Vulkāniskā plato malā, platība - 1842,1 kvadrātkilometrs, dibināts 1954. g., mīt kivi u. c. putni, aklimatizēti brieži un oposumi.
- Aleksandra Humbolta nacionālais parks nacionālais parks Kubā (_Alejandro de Humboldt, Parque Nacional_), izveidots Kubas salas austrumos, lai saglabātu dabas daudzveidību.
- Alaundo Kasapas nacionālais parks nacionālais parks Mjanmā (_Alaungdaw Kathapa_), Sikainas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Azovas-Sivaša nacionālais parks nacionālais parks Ukrainas dienvidu daļā, Azovas jūras piekrastē, ietilpst Obitočnajas zemes strēle, Birjučas, Kujuktukas un Čurjukas sala, platība 85 kvadrātkilometri sauszemes un 252 kvadrātkilometri Azovas jūras akvatorijas, dibināts kā rezervāts 1927. g. lai aizsargātu pirmatnējās solončaku stepes, niedrājus salās un pussalās, gājputnu apmešanās vietas.
- iredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- irredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- gāzeļļa Naftas pārtvaices produkts, ko nodala pēc petrolejas, bet pirms ziežeļļu frakcijām; dīzeļmotoru degviela.
- sanorīns Naftizīns - asinsvadu palašinātājs līdzeklis.
- onihoheterotopija Naga atrašanās neparastā vietā, piem., galafalangas laterālajā virsmā (visbiežāk uz mazā pirksta).
- sanaglot Naglojot sastiprināt; naglojot salabot.
- ieaudzis nags nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
- kāpnīšu nardija nardiju suga ("Nardia scalaris").
- Dokšukina Nartkala - pilsēta Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, tās nosaukums līdz 1967. g.
- krausts Nasta, balasts.
- Ērkava Nātrene, Salacas pieteka.
- Nātra Nātrene, Salacas pieteka.
- Nātre Nātrene, Salacas pieteka.
- Bunguranas salas Natunas salas Dienvidķīnas jūrā.
- ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā.
- ketsals Naudas vienība Gvatemalas Republikā, sīknauda - sentavo.
- ringits Naudas vienība Malaizijā, sīknauda - sens.
- Aivo Nauru Republikas distrikts (_Aiwo_), atrodas Nauru salas rietumu piekrastē.
- Annas rags Nauru salas Klusajā okeānā galējais ziemeļu punkts (_Anna Point_).
- ģelzenis Nazis bez spala, slikts nazis.
- ģelzens Nazis bez spala, slikts nazis.
- ģilzens Nazis bez spala, slikts nazis.
- spendelis nazis bez spala; kabatas naža asmens; slikts nazis.
- bezspalis Nazis bez spala.
- ģelzinis Nazis bez spala.
- pliksānis Nazis, kam vienā sānā nav spala.
- luķis Naža spala uzmava.
- bomkante Neapdarināta dēļa slīpā mala, kam saglabāts koka (tievgaļa) apaļums.
- Desventuradasu salas neapdzīvota klinšu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas Desventuradas"), pieder Čīlei, \~900 km uz rietumiem no Dienvidamerikas krasta, lielākā sala pēc platības - Sanfeliksa - 1,6 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 479 m vjl. atrodas Sanambrosijas salā, tās platība 1,5 kvadrātkilometri.
- Naitingeila sala neapdzīvota sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 2,6 kvadrātkilometri.
- Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas.
- zāklis Neārtnelis, palaidnis.
- Angaura Neaura, Palau Republikas štata nosaukums taitiešu valodā.
- rokregulēšana neautomātiska regulēšana ar rokām. Spēkratu mezglu rokregulēšanu iedala iestatīšanas regulēšanā, ar kuru sākotnēji panāk vēlamos darbības parametrus, un pieregulēšanā, precizējot vai atjaunojot šos parametrus.
- nešpetnieks Nebēdnis, palaidnis.
- fusuma Necaurspīdīga bīdāma siena, kas japāņu mājās atdala telpas citu no citas.
- diedelnieks Nedarbnieks, palaidnis.
- pašķēpelēt Nedaudz izlīdzināt, gludināt (izrakta grāvja malas).
- ielamāt Nedaudz palamāt.
- novaļas Nederīgas, pie malas "noveltas" lietas.
- gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā.
- vienādā nefroma nefromu suga ("Nephroma parile") sastopama reti uz apsūnojušām koku stumbru pamatnēm, apsūnojušiem akmeņiem un cita substrāta, lapoņi pelēkbrūni vai brūni, daivu malas ar sorēdijām.
- Ņeftečala Neftčala, pilsēta Azerbaidžānā.
- čolka Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens.
- čollas Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens.
- epigonis Neievērojams, netalantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas vai stila sekotājs, atdarinātājs.
- palaiskot Neilgu laiku laiskot ; palaiskoties.
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
- pažērgoties Neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties; pažargoties (1).
- pažargoties Neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties.
- veģes mala neirstošā mala (audumam, adījumam).
- eģe Neirstošā mala (audumam, adījumam).
- veģe Neirstošā mala (audumam, adījumam).
- Calathea pseudoveitchiana neīstā Veiča kalateja.
- govjānis Neizskatīgs, neizdarīgs (arī ar citām peļamām īpašībām apveltīts) cilvēks; šāda cilvēka palama.
- švēplis Nejēga; palaidnieks.
- buks Nekustīgi grīdā iestiprināta sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.
- buka Nekustīgi grīdā iestiprināts sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.
- barbets Nekustīgs balsts, uz kā grozās kuģa lielgabala tornis.
- Kurpnieku sala neliela akumulatīva sala Daugavas lejtecē, iekšējās deltas paplašinājumā, lejpus Kundziņsalas, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — līdz 2,5 m, lielākajā daļā — līdz 1 m, neapdzīvota, purvaina, apaugusi ar krūmiem un niedrām.
- Krustpils sala neliela akumulatīva, neapdzīvota sala Daugavā, Jēkabpils teritorijā. garums — 500 m, platums — līdz 100 m, pilsētas masu pasākumu vieta, pavasarī, ledus sastrēguma laikā applūst; Ādamsona saliņa.
- ķīļlaiva Neliela buru laiva ar pastāvīgu balastķīli, tai nav kajītes, taču klājs ir daļēji slēgts.
- Gudzonu pirtiņa neliela niša smilšakmens slānī blakus Gudzonu alai.
- iegoznis Neliela pussala, aizaugusi ar mežu.
- Aiona neliela sala (850 ha) Iekšējās Hebridu salās (_Iona_), Lielbritānijā, viens no agrīnās kristietības centriem, 563. g. tur dibināts klosteris; salā atrodas viens no visplašāk apmeklētajiem Rietumskotijas arhitektūras pieminekļiem - kādas XIII gs. abatijas drupas.
- Alvorana Neliela sala Alvoranas jūras centrālajā daļā, pieder Spānijai.
- Amaka neliela sala ASV (_Amak Island_), Beringa jūras dienvidaustrumos, Aleutu salās, Foksu salu ziemeļaustrumos.
- Sirdseja neliela sala Atlantijas okeānā, Islandes salas dienvidrietumu piekrastē.
- Mazā Pakri neliela sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija tās ziemeļrietumos, Harju apriņķī.
- Lielā Pakri neliela sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija tās ziemeļrietumos, Harju apriņķī.
- Osmusāre neliela sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija.
- Selglaida neliela sala Baltijas jūras Rīgas līča ziemeļaustrumu piekrastē, Igaunijas teritorija.
- Keinastu neliela sala Baltijas jūras Veinameri līča dienvidos, Muhu salas ziemeļrietumu piekrastē.
- Ambelau neliela sala Bandas jūras ziemeļos (_Ambelau_), Indonēzijas teritorija.
- Flateja neliela sala Breidafjordā, Islandes rietumos.
- Jumpravas sala neliela sala Daugavā (Ķeguma ūdenskrātuvē) iepretī Dzelmēm, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — 1-2 m, nav apdzīvota, bet tiek izmantota atpūtai.
- Aligbaja neliela sala Filipīnās (_Aligbay_), Sulu jūras austrumos, ietilpst Ziemeļzamboangas Pussalas reģiona Ziemeļzamboangas provincē.
- Ambila neliela sala Filipīnās (_Ambil_), Lusonas jūras austrumos, Rietummindoro provinces teritorija.
- Kāfofmena neliela sala Īrijas jūrā, Menas salas dienvidrietumos, no kuras šķir Kāfa šaurums, Lielbritānijas kroņa zemes _Menas Sala_ teritorija.
- Papeja neliela sala Islandes austrumu piekrastē.
- Hjerseja neliela sala Islandes rietumu piekrastē, Fahsabloui līča austrumu malā.
- Altovelo neliela sala Karību jūrā (_Alto Velo, Isla_), dienvidos no Haiti salas, Dominikānas teritorija.
- Heselē neliela sala Kategatā, Dānijas Zēlandes reģiona teritorija.
- Anakauitai neliela sala Klusajā okeānā (_Angakauitai_), Franču Polinēzijā, Gambjē salu rietumu daļā.
- Buru neliela sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabalā, rietumos no Oldernijas salas.
- Bjūta neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Kilbrenana šauruma ziemeļaustrumos.
- Arenasa neliela sala Meksikas līcī (_Arenas, Cayo_), Meksikas teritorija.
- Sērkapeja neliela sala Norvēģu jūrā, netālu no Špicbergenas salas dienvidu gala.
- Tagomaga Neliela sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
- Kaselaide neliela sala Rīgas līcī, austrumos no Abrukas salas, Igaunijas teritorija.
- Vahaze neliela sala Rīgas līcī, rietumos no Abrukas salas, Igaunijas teritorija.
- Manilaida neliela sala Rīgas līča ziemeļos pie Pērnavas līča rietumu krasta, Igaunijas teritorija.
- Sorgu neliela sala Rīgas līča ziemeļos, iepretim Pērnavas līča rietumu daļai, Igaunijas teritorija.
- Kirjurahu neliela sala Rīgas līča ziemeļrietumos, pie Sāmsalas, Igaunijas teritorija.
- Apolima neliela sala Samoa Salās (_Apolima_), Apolimas šaurumā.
- Keselaida neliela sala Sūrveina šauruma ziemeļu daļā, Igaunijas Sāremā apriņķa teritorija.
- Amsterdameja neliela sala Svalbārā (_Amsterdamøya_), Špicbergenas arhipelāga ziemeļrietumos, ietilpst Ziemeļrietumšpicbergenas nacionālajā parkā.
- Danskeja neliela sala Špicberganas arhipelāga ziemeļrietumos, uz dienvidiem no Amsterdamejas salas, Špicbergenas salas ziemeļrietumu piekrastē.
- Hallmoneja neliela sala Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā, austrumos no Nēgerpintena.
- Kviteja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos (_Kvitøya_), Norvēģijas teritorija.
- Stūreja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumu daļā (_Storøya_).
- Logeja neliela sala Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļrietumos.
- Mofene neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļu daļā, iepretim Vijdefjorda rietumu malai.
- Ūtsīra neliela sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Rūgalannes filkes ziemeļos.
- Viktorijas sala neliela sala Ziemeļu Ledus okeānā, Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija.
- Iništrahala neliela sala Ziemeļu šauruma ziemeļrietumos, Īrijas teritorija.
- Senda neliela sala Ziemeļu šaurumā, dienvidaustrumos no Kintairas pussalas.
- kalva Neliela sala.
- kalviņš Neliela sala.
- piparbodnieks Neliela veikala īpašnieks.
- Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts.
- šerpa Nelielas Himalaju kalnu tautas piederīgais; šerpas ir izslavēti alpīnisti, visas ekspedīcijas Himalajos viņus salīgst par pavadoņiem.
- sīkpreces Nelielas preces (piemēram, šūšanas piederumi, galantērijas izstrādājumi); preces ar nelielu vērtību.
- kulbene Neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala).
- mirre Neliels dzeloņains koks (Āfrikā), kura mizā ir sveķu ailes, kas izdala ēteriskas eļļas.
- ķimsla Neliels gaļas gabals, kas ir atdalījies no lielāka gabala.
- Velna kancele neliels izcilnis Neļķu klinšu austrumu daļā, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas.
- ūka Neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
- ielīcis Neliels krasta līnijas ieliekums, ko no viļņiem aizsargā zemesragi, nērijas vai salas.
- mazdārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs; ģimenes dārziņš.
- ģimenes dārziņš neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs.
- gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai.
- komētveida miglājs neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
- audioretušas ielāps neliels, necaurspīdīgs ielāps, kas nosedz skaņas celiņa salaidumu montāžas vietā, tā novēršot nevēlamu skaņas efektu.
- butiks Neliels, smalks veikaliņš vai liela veikala nodaļa, kur tirgo modes preces - gk. apģērbus un to aksesuārus.
- Amboina nelielu salu grupa (_Amboyna Cay_), Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; vjetnamiešu - Anbana (_An Bang, Đảo_).
- Amakusas salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūrā (_Amakusa-shotō_), rietumos no Kjusju salas.
- Ertholmene nelielu salu grupa Baltijas jūrā, \~20 km uz ziemeļaustrumiem no Bornholmas salas, Dānijas teritorija.
- Lonalaida nelielu salu grupa Baltijas jūrā, Sāmsalas rietumu piekrastē, Igaunijā.
- Kasketas nelielu salu grupa Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabala rietumos.
- Skeligroku salas nelielu salu grupa rietumos no Aiveras pussalas Īrijas rietumos.
- Allirahu nelielu salu grupa Rīgas jūras līča ziemeļrietumos pie Sāmsalas (Sāremā), Igaunijas Sāremā apriņķa teritorija.
- Tūsenejanes arhipelāgs nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidos, uz dienvidiem no Edža salas.
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis.
- Tjuļeņju salas nelielu, zemu salu arhipelāgs Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, sastāv no 4 salām (lielākā - Kulali sala - 68 kvadrātkilometri), smiltis, māli, pustuksnesis, zveja.
- kanaļa Nelietis, bezgodis; salašņas, padibenes.
- nelieknis Nelietis, palaidnis, nederīgs cilvēks.
- nedrēbis Nelietis, palaidnis.
- ņēga Nelietis, palaidnis.
- ūdensvirza Neļķu dzimtas ģints ("Myosoton syn. Malachium"), kurā ir tikai 1 suga.
- ruzga Nemierīgs cilvēks, palaidnis.
- jādeklis Nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti bērns).
- ruska Nemierīgs, kustīgs, palaidnis.
- dālzonis Nemierīgs, neauzdināts, arī palaidnīgs cilvēks; dauzoņa.
- jēlmina Nemīta jēlāda; no šādas ādas taisīta pastala.
- pelēkā ekonomika Neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika; ekonomika, kas balansē uz aizliegtā robežas; ēnu ekonomika (no angļu "gray economy").
- pamest (arī atstāt) pusceļā nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
- atstāt (arī pamest) pusceļā nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
- Nepāla Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts Dienvidāzijā (nepāliešu val. "Nepāl"), Himalaju centrālajā daļā, platība - 147181 kvadrātkilometrs, 28563000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Katmandu, administratīvais iedalījums - 14 zonu (pagaidu iedalījums), robežojas ar Ķīnu un Indiju.
- suka Nepālas un Malajas salu naudas vienība, 1/2 mohura, 1/4 peso.
- intensitātes skaņas celiņš nepārtrauktas līnijas platuma gradācijas perpendikulāri skaņu celiņa malai.
- liju lijām nepārtraukti, bez gala.
- vienā lijā nepārtraukti, bez gala.
- apstāties (arī palikt) pusceļā nepaveikt ko līdz galam.
- palikt (arī apstāties) pusceļā nepaveikt ko līdz galam.
- stagonospora Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, ko dažkārt izdala no gleosporiju ģints.
- celomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Coelomycetes"), saprofītiskas vai parazītiskas sēnes ar kosmopolītisku izplatību, \~870 ģinšu, 7000 sugu, Latvijā konstatēts \~100 ģinšu, 850 sugu; iedala 2 rindās - melankoniju un sferopsīdu.
- kalt rīmes (arī pantus) neprasmīgi, netalantīgi dzejot.
- kalt pantus (arī rīmes) neprasmīgi, netalantīgi dzejot.
- ausīties Neprātīgi trakot, palaidņoties.
- eklektika Neprincipāla, mehāniska dažādu ideju, teoriju un uzskatu, idejisko virzienu savienošana; viengabalainības trūkums.
- Galateja Neptūna pavadonis ("Galatea"), vidējais attālums no planētas - 62000 km, izmēri - 158 km.
- Talasa Neptūna pavadonis ("Thalassa"), vidējais attālums no planētas - 50100 km, izmēri - 80 km.
- mīzalnīca Nerātna, palaidnīga meitene.
- mīzalnīce Nerātna, palaidnīga meitene.
- drēvelis Nerātnelis, palaidnis.
- želberis Nerātnelis, palaidnis.
- plosonis Nerātnieks, palaidnis.
- drāzns Nerātns (palaidnīgs).
- atkakls Nerātns, neaudzināts, palaidnīgs.
- draiskīgs Nerātns, palaidnīgs.
- Visuma lielmēroga struktūra neregulāra telpisku šūnu struktūra, ko veido galaktiku sistēmas, kas izvietojušās gk. šūnu sienās, šūnu diametrs ir 50 līdz 150 Mpc.
- aksīts Nerva ass cilindra gala sazarojums.
- epitelioceptors Nerva uztvērēja gala aparāts epitēlijā, piem., dziedzerī.
- viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
- hieroglifs Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme.
- uzdot Nespējot izturēt līdz galam, pārtraukt ko veikt, neturpināt iesākto.
- mūžamaize Nestrādājoša (veca, darba nespējīga u. tml.) cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
- vecuma maize nestrādājoša veca cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šādā veidā iegūti eksistences līdzekļi.
- netaisnots Netaisnots teksts - tāds teksts, kura malas ir nelīdzenas, t. i., kuram nav taisnojuma.
- aplinkus Netieši, neizsakot domu līdz galam.
- plaska Netikla, izvirtusi sieviete; palama.
- netiķelis Netiklis, palaidnis.
- palikt pusceļā netikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam
- nomožīt Netrāpīt; palaist garām izdevību.
- nesavaldāmība Nevaldāmība, palaidnība.
- Ņeveļa Neveļa, pilsēta Krievijas Pleskavas apgabala dienvidos.
- aizvārčāt Nevērīgi, nekārtīgi salabot (aizpīt) žagaru (zedeņu) žogu (ar žagariem).
- trijstūra nevienādība nevienādība c
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- nopurgāt Nevīžības dēļ palaist garām izdevību.
- putriķis nicīga palama kādam, kas ēd daudz putras.
- krīpšķis Nicīga palama nepatīkamam cilvēkam.
- atspenderis Nicīga palama vīrietim.
- lužka Nicinoša palama sievietei.
- nurga Nicinoša palama sievietei.
- Nīderlandes Antiļas Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija (hol. val. "Nederlandse Antillen"), Mazajās Antiļu salās, platība - 800 kvadrātkilometru, 228700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vilemstade (Kirasao salā), administratīvais iedalījums - 5 salas.
- Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
- novalks Niekdaris, palaidnis, nekrietns cilvēks.
- nieres vārti nieres ieliektās malas vidusdaļa, pa kuru iet asinsvadi, limfvadi, nervi un urīnvads.
- nefrīdijs Nieru kanāliņš, pa kuru tiek izvadīti ūdenī izšķīdušie vielmaiņas gala produkti.
- Nikuča Nikuce, Salacas pieteka.
- Nikucupīte Nikuce, Salacas pieteka.
- Bahreldžebela Nīlas nosaukums Dienvidsudānā ("Bahr el Jebel"), no Asvas ietekas Nīlā līdz Gazalas ietekai.
- Baltā Nīla Nīlas nosaukums Dienvidsudānā un Sudānā no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai, garums — 957 km.
- Ašurbanipala pils Nīnivē atrakta pils (7. gs. p. m. ē.), ko reiz apjoza 25 m augsts mūris, pils atradās uz uz augstas terases, to rotāja grezni cilņi, kas vēstīja par Ašurbanipala uzvarām.
- aiznīdēt Nīstot aizgādāt prom (dabūt prom, nogādāt pie malas).
- nīteņu Nīteņu pastalas - pastalas no dzeltenīgas mītas ādas.
- Savidža Niue, sala Klusajā okeānā.
- vērpele No apaļkoka gabala izgrebts trauks ar iestiprinātu dibenu.
- atplīsums no apaļkoka gala sākusies caurejoša sānu plaisa; rodas mežmateriālu sagatavošanas un sagarumošanas gaitā.
- augu eļļas no augiem iegūti produkti, iedala augstāko taukskābju glicerīna esteros (lipīdos) un ēteriskajās eļļās.
- lantozīds No balastvielām attīrīts villainās uzpirkstītes lapu glikozīdu šķīdums 70% spirtā.
- no dieva žēlastības no dabas, ar izcilām spējām, ļoti talantīgs.
- drokstis No degoša skala krītošas ogles.
- vienkāršais stēks no diviem pusstēkiem sastāvošs mezgls gala piesiešanai pie kāda priekšmeta.
- misa No graudiem vai iesala iegūts ekstraktvielu šķīdums ūdenī degvīna vai alus darīšanai.
- atkalnu No kalan lejā.
- pusģērētas pastalas no kārtīgi neizģērētas ādas gatavotas pastalas.
- puliņģis No koka gabala izveidots puļķis vai tapa.
- sieksta No koka stumbra gabala veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai.
- rampa No kuģa pakaļgala (desantkuģiem - priekšgala) uz krastu nolaižama sekciju platforma, kuras viena sekcija stacionārā stāvoklī veido aizveri kuģa korpusā.
- saute No lauku augiem (balandas, gārsas, nātres u. c.) vārīts ēdiens.
- sautes No lauku augiem (balandas, gārsas, nātres u. c.) vārīts ēdiens.
- sauts no lauku augiem (balandas, gārsas, nātres u. c.) vārīts vai krāsnī sautēts ēdiens.
- ledusskulptūra no ledus gabala veidota skulptūra
- burka no lietotas vadmalas vai no kāda cita auduma šūti apavi, kas pēc formas ir līdzīgi velteņiem.
- sprausla No mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas.
- sprauslas No mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas.
- spalvainās pastalas no nemiecētas ādas gatavotas pastalas.
- jēlmene No nemītas (nemiecētas) ādas darināta pastala.
- bugkurvis No nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota jahtas priekšgala klāja konstrukcija, kas saistīta ar sānu (bortu) reliņiem.
- kājdrēbe No pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī.
- kājpalags No pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī.
- peterne No pastalu auklām pīta vīze; arī pastala.
- brakteāts no plāna zelta vai sudraba skārda, ko izgatavoja ar spiedni un negatīvu tā attēlu reversā; grieķu monēta (4.-2. gadsimtā p. m. ē.), ko izgatavoja no zelta skārda; 12.-18. gs. vairākās Eiropas zemēs, arī Livonijā, kala vienpusējus brakteātus no sudraba vai vara.
- kraplaks No rubijas novārījuma un alauna izgatavota sarkana krāsa (gleznošanai).
- no raduma no sākta gala, no dzimšanas.
- ķilpa No skala saliekts riņķis ar kātiņu.
- tekstilgalantērija No tekstilšķiedrām darināta galantērija.
- cauri No viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai (šķērsojot kādu vidi, platību).
- leģene No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
- lēģere No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
- leģeris No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
- leģile No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
- leģele No viena koka gabala taisīta muciņa.
- pāri No vienas malas uz otru, no vienas puses uz otru (virzīties, ko virzīt).
- pāri No vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram (virzīties, ko virzīt pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas).
- kanoe No viengabala koka izdobta (piemēram, indiāņu, polinēziešu) laiva.
- papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām.
- kulbenes No zirga ādas taisītas pastalas.
- novīzēt Noaut vīzes (arī pastalas).
- nolēžāties Nobraukāties (no kalana).
- Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras.
- šņārka Nocirstam kokam pie resgaļa iecirtuma pusē palikusī garākā mala.
- nočāpot Nočāpot visu ceļu līdz veikalam kājām.
- skangals nodeguša skala gals; priežu skala gabaliņš.
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
- Slīteres dabas piemineklis nodibināts 1100 ha platībā 1921. g. Dundagas pagastā, ietvēra Zilo kalnu nogāzi un Dāvida alu, kā arī abrāzijas līdzenumu zem nogāzes, 1957. g. palašināts un pārdēvēts par Slīteres rezervātu.
- Salaspils novads nodibināts 2004. g. Rīgas rajona sastāvā apvienojoties Salaspils pilsētai un tās lauku teritorijai, no 2009. g. kā patstāvīgs novads ietver Salaspils pilsētu un Salaspils pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu, Ropažu, Ogres un Ķekavas novadu.
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
- repartīcijas nodoklis nodoklis, kura kopsummu pēc noteikta principa sadala starp maksātājiem.
- nodokļu atlaide nodokļa dala, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz noteiktie kritēriji.
- kontingentēti nodokļi nodokļi, kuru kopējo summu noteic jau iepriekš un pēc tam sadala starp administratīvajām vienībām līdz pat nodokļu maksātājiem.
- noenkuroties ar heķenkuru noenkuroties ar pakaļgala enkuru - noturēties uz vietas ar enkuru, kas izmests no peldlīdzekļa pakaļgala.
- Bogorodska Noginska - pilsēta Krievijas Maskavas apgabala austrumos, tās nosaukums līdz 1930. g.
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trīsstūra virsotni ar pretējās malas viduspunktu.
- snodara Nogriežamā drēbes mala (lupatiņa).
- nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt.
- pāraudzēt Nokavēt (palaist garām) labākās gatavības laiku un pļaujot gūt nekvalitatīvāku rezultātu.
- noridēt Nokopt, novākt pie malas.
- pievākt Nokopt, novietot pie malas.
- noalūnot Nokrāsot ar alauna krāsu.
- sapulgot Noķengāt, salamāt.
- atlādēt Nolādēt, lādot nogādāt pie malas.
- izlanckāt Nolamāt, salamāt.
- nobiršķināt Nolauzt skala izdegušo daļu.
- nobirkšināt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam); nobirkstīt.
- nobirkstīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
- nobirzāt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
- nobirzīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
- strobulis Nolauzts vai salauzts, sauss koka gabals.
- nesalasāms Nolieguma divdabis --> salasīt.
- nesalaužams Nolieguma divdabis --> salauzt.
- nolieksnis Noliektnis - auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
- noliekt Nolocīt uz leju (parasti apģērba gabala malu, galu); izveidot (ko, kā daļu) lokveidā, leņķveidā (uz leju).
- atšuve Nolocīta un atšūta drānas mala.
- zēmele Nomala (2).
- lomezis Nomaļa (dēļa) malas puse ar mizu.
- Ahaja nome Grieķijā (_Achaḯa_), Peloponesas pussalas ziemeļu daļā.
- starpnometne Nometne, ko ierīko tūrisma, ekspedīcijas maršrutā starp tā galapunktiem.
- mierīties Nomierināties; pārstāt trokšņot, palaidņoties u. tml.
- valacnieks Nomnieks, kas apstrādā valaku lielu muižas zemes gabalu.
- finišēt Nonākt distances galapunktā, pie mērķa (sporta sacensībās).
- atpļaut Nopļaut (no malas); appļaut (lauka malas).
- iziet baru nopļaut vālu līdz galam.
- baru iziet nopļaut vālu līdz galam.
- viņgal Norāda uz priekšmeta, objekta tālākā, pretējā gala vietu, kur tas atrodas, virzās, ir novietots u. tml.
- pāri Norāda uz stāvokli, kad kas ir šķērsots kādā virzībā (no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram).
- pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās, tiek virzīts (parasti no vienas malas, puses līdz otrai).
- pa Norāda uz vienību, kas rodas, ja dala kādu grupu, kopumu, arī uz vienībām, kas veido kādu grupu, kopumu.
- pāri Norāda, ka (kas) norisinās virs kādas vietas, priekšmeta, norāda, ka (kas) skar kādu vietu, priekšmetu no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram.
- pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā dala nosaukto ir simt.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā dala nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, puses, malas.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu dala, pusē, malā, arī (kam) blakus.
- ceturtdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma ceturtā dala.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums.
- normale Noras mala; normala.
- normala Noras mala.
- normalis Noras mala.
- NF Norfolkas Sala, teritorijas divburtu kods.
- NFK Norfolkas Sala, teritorijas trīsburtu kods.
- Norene Noriņa, Salacas pieteka.
- Norenupīte Noriņa, Salacas pieteka.
- Norēnupīte Noriņa, Salacas pieteka.
- Norupe Noriņa, Salacas pieteka.
- Čenela salas Normandijas salas Lamanšā.
- telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) dala.
- Ringkēbingas fjords norobežots jūras līcis ar šauru ieeju Jitlandes pussalas rietumu piekrastē, Dānijas Vidusjitlandes reģionā.
- Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā.
- Hordalanne Norvēģijas filke (_Hordaland_), administratīvais centrs - Hāmara.
- Rūgalanne Norvēģijas filke (_Rogaland_), administratīvais centrs - Stavangere.
- Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Nīolesunna Norvēģijas pētniecības stacija Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos.
- Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji.
- Bomes grāds nosacīta blīvuma mērvienība šķidrumiem, kuru blīvums var būt no 650 līdz 2000 kg/m^3^, t. s. racionālā skala.
- ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām; Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas.
- robeža nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
- Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru.
- aksu Nosaukums kalnu upēm ar dzidru ūdeni Eirāzijā no Balkānu pussalas līdz Altajam un Centrālāzijā.
- laudemijs Nosaukums nodevai, ko kāda lauku zemes gabala jaunais ieguvējs maksāja gruntskungam kā virsīpašniekam par pirmpirkuma tiesības neizlietošanu valdījuma pārejas gadījumā.
- Chenopodium acuminatum nosmailinātā balanda.
- atmalot nostiprināt, nofiksēt atlokot malas.
- nogodāt Nosvinēt līdz galam.
- nosulināt Notecināt sūkalas (parasti no biezpiena); pagatavot (biezpienu), ļaujot notecēt sūkalām.
- sūkaļāt notecināt sūkalas.
- taksācijas kartīte noteiktas formas veidlapa katra nogabala meža inventarizācijas datu atzīmēšanai.
- ģeosinklinālā sistēma noteikts ģeosinklinālā apgabala posms vai atzars, ko norobežo senākas konsolidētas struktūras.
- darbs Noteiktu, raksturīgu darbību kopums (piemēram, kādā gadalaikā, kādā nozarē); nepieciešamo iemaņu, paņēmienu kopums kādas darbības veikšanai.
- atbirkstīt Notīrīt ogli (parsti no degoša skala).
- sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
- nodžirkstīt Notraukt ogli no degoša skala gala.
- brīvdalījums Nots ilguma sadalījums jebkurā nesimetriskā vienāda ilguma skaņu skaitā pretēji pamatdalījumam, kad katru nošu ilgumu dala divās, četrās, astoņās, sešpadsmit utt. daļās.
- Ķekavas novads novads Daugavas kreisajā krastā, 2009.-2021. g. ietvēra Baložu pilsētu, Daugmales un Ķekavas pagastus, 2021. g pievienots Baldones novads un Baldones pilsēta, robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, Ogres, Bauskas un Olaines novadu.
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
- Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu.
- Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Mazsalacas novads novads Vidzemes ziemeļrietumu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Mazsalacas pilsētu un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastu.
- Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu.
- nopuijāt Novākt, nokopt, likt pie malas, iznīcināt.
- nopujāt Novākt, nokopt, likt pie malas, iznīcināt.
- Visuma izplešanās novērojamais attāluma pieaugums starp galaktiku grupām vai kopām, kura iespējamais cēlonis ir Lielais Sprādziens.
- nonest Novest, nogādāt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par liftu, eskalatoru u. tml.
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- dalaist Novietot tā, lai iederētos, iekļautos; izveidot salaidumu (piemēram, dēļiem, baļķiem).
- pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) dala (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- atlikt Novietot, nolikt nost (sānis, pie malas u. tml.).
- palīst Novietoties guļus (zem segas, palaga u. tml.).
- balotne Novītusi, balsnēja lapa augam; arī balandas nosaukums.
- nozeimerēt Nozāģēt (dēļa malas), veidojot gropes (dēļa malā).
- Zohar Nozīmīgākais jūdu kabalas teksts.
- Nueva Nueva Esparta - štats Venecuēlas ziemeļos ("Nueva Esparta"), aizņem 3 salas Karību jūrā, administratīvais centrs - Laasunjona, platība - 1150 kvadrātkilometru, 456500 iedzīvotāju (2010. g.).
- vindikta Nūja, ar ko aizkāra vergu par zīmi, ka tas palaists brīvā.
- Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.).
- Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru.
- videoattēls Objekta vai dokumenta attēls uz televizora vai videoiekārtas gala ierīces ekrāna.
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
- nobirkstis Ogļu gabali, ko atdala no degoša skala (kas kalpo par apgaismojuma avotu).
- Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe.
- Ranka Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Suntažu un Ogresgala pagastā, garums - 21 km, kritums - 27 m.
- Ogersmuende Ogres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
- austrumieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Austrumi" iedzīvotāji.
- ciemupieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Ciemupe" iedzīvotāji.
- daugavieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji.
- kaulinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" iedzīvotāji.
- krauzēnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Krauzas" iedzīvotāji.
- lībieškalnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Lībieškalns" iedzīvotāji.
- ogresgalieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Ogresgals" iedzīvotāji.
- rancēnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Rankas" iedzīvotāji.
- spriestinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Sprēstiņi" (arī "Spriestiņi") iedzīvotāji.
- sprēstinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Sprēstiņi" iedzīvotāji.
- trucēnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Truči" iedzīvotāji.
- Dārziņi Ogres novada Ogresgala pagasta vasarnīcu ciema "Ogre" otrs nosaukums.
- Oger Ogresgala muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
- gāršenieki Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji.
- gārsieši Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji.
- silavieši Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" iedzīvotāji.
- treonīns oksimetilalanīns, aizstājama aminoskābe, ir gandrīz visu olbaltumvielu sastāvā.
- elementāļi Okultiskajā rozenkreiciešu metafizikā četru stihiju gari: salamandras (uguns), undīnes (ūdens), silfi (gaiss) un gnomi (zeme).
- vējola Ola bez čaumalas.
- mīčaulu ola ola, kurai nav čaumalas, bet tā pārklāta tikai ar plānu ādas plēvi.
- Olande Olandes novads - Somijas Republikas autonoms reģions, platība - 13517 km^2^, 27210 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Mariehamna; Ālandu salas.
- AX Olandes salas, Somijas autonomās teritorijas divburtu kods.
- ALA Olandes salas, Somijas autonomās teritorijas trīsburtu kods.
- urīnviela olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem; karbamīds; attiecīgā sintezētā viela.
- Mazā Valahija Oltenija, Valahijas rietumu daļa.
- Maskata Omānas galvaspilsēta ("Masqat"), atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos, osta Omānas līča krastā, 24000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas un 4 muhāfazas, robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis.
- rinorāfija Operācija epikanta novēršanai, izgriežot no virsdegunes ovālu ādas gabalu un sašujot brūces malas.
- pneumolize Operācija, ar kuru atdala plaušu plēves sasugumus.
- terminoterminālā anastomoze operācijas gaitā savienojamo daļu sašūšana galu pie gala.
- vadības programma operētājsistēmas galvenais komponents, kas sadala datu apstrādes sistēmas resursus, nosaka darbu izpildes kārtību, koordinē ievadizvades funkcijas, analizē un apstrādā visus iespējamos sistēmas stāvokļus.
- Opido Mamertīna Opido Mamertīna - pilsēta Itālijā ("Oppido Mamertina"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- panorāma Optiska ierīce - leņķmērs, ko pierīko lielgabalam tēmēšanai.
- dispersijas prizma optiskā prizma, kas starojumu sadala pēc viļņu garumiem.
- Uraļska Orala - krievu valodā lietots pilsētas nosaukums.
- aubriecija Orbēta - krustziežu dzimtas dekoratīvs, daudzziedīgs, mūžzaļs augs no Vidusjūras apgabala, izplatījies kā krāšņumaugs.
- kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam).
- naftēnskābes Organiskas skābes ar ciklisku struktūru, kuras izdala no naftas.
- dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieku organismā) izstrādā un izdala īpašas (šim orgānam raksturīgas) vielas.
- cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- falenopsis Orhideju dzimtas ģints ("Phalaenopsis"), dekoratīvs ziedaugs ar dzimteni Austrumindijā un Malaju salās, vairākas sugas kā krāšņumaugi telpās sastopamas arī Latvijā, zied vēlā rudenī un ziemā.
- Araistanisa Oristāno - pilsēta Itālijā, Sardīnijas salas rietumos.
- ornitofenoloģija Ornitoloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības ornitofaunā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
- riftu globālā sistēma ortogonālo un diagonālo Zemes garozas dziļlūzumu tīkls, kas sadala to atsevišķos lielos litosfēras blokos.
- starposta Osta, kurā kuģis iebrauc ceļā uz reisa gala ostu.
- kai-nodokļi Ostas krasta nodokļi, kas vairākās valstīs ostas valde vai krastmalas īpašnieks iekasēja par kuģa piestāšanos pie krasta.
- ostmala Ostas krastmala, ostas mala.
- ķīļveida osteotomija osteotomija, kad no kaula atdala ķīļveida gabalu.
- ošu pūcīte ošu pūcīte (Catocala fraxini), kam spārnu plētums līdz 110 mm, vairākums sugu lido naktī, kāpuri kaili vai ar retiem matiņiem, tiem 3 pāri krūškāju un 3—5 pāri vēderkāju, kūniņa bez kokona, iekūņojas augsnē vai zemsegā.
- Karakorums Otra augstākā (aiz Himalajiem) kalnu sistēma pasaulē (angļu val. "Karakoram"), atrodas Centrālajā Āzijā, uz ziemeļrietumiem no Himalajiem, garums - \~500 km, platums - 150-250 km, grēdu vidējais augstums - 6000 m, 4 virsotnes >8000 m, augstākā virsotne - 8611 m.
- Īrija Otra lielākā (aiz Lielbritānijas) sala Britu salu arhipelāgā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), platība - 84400 kvadrātkilometru, no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, Sentdžordža un Ziemeļu šaurums, rietumos Atlantijas okeāns.
- Vanua Levu otra lielākā Fidži sala (angļu val. "Vanua Levu"), Klusā okeāna dienvidrietumos, platība - 5500 kvadrātkilometru, garums - \~180 km, augstums - līdz 1031 m.
- Upolu Otrā lielākā no Samoa salām, 143400 iedzīvotāju (2010. g.), platība - 1125 kvadrātkilometri, garums - 75 km, augstums - līdz 1113 m (Fito kalns), krāteros ezeri, izvirdumiežos alas.
- Mindanao Otrā lielākā sala (aiz Lusonas) Filipīnu arhipelāgā, platība - 94600 kvadrātkilometru, krasta līnija ļoti izrobota, daudz līču, pussalu, augstākā virsotne - 2954 m (Filipīnu augstākā virsotne - darbīgs vulkāns).
- Islandes sala otrā lielākā sala Eiropā, atrodas \~1000 km uz ziemeļrietumiem no Norvēģijas, vulkāniskas izcelsmes plakankalne ar lieliem ledājiem, no kuriem daudzas ūdeņiem bagātas upes plūst uz okeānu, ap 30 darbīgu vulkānu, gandrīz nav mežu.
- Haiti Otra lielākā sala Lielo Antiļu salu grupā, platība - 76500 kvadrātkilometru, garums - 650 km, platums - 241 km, 17,5 mlj iedzīvotāju, augstākā virsotne - 3175 m.
- Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m.
- Formentera Otrā lielākā sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
- Boļševika Otra lielākā sala Severnaja Zemļa arhipelāgā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 11300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 935 m, apledojums aizņem 1/3 teritorijas, piekrastē ķērpju un sūnu tundra.
- Mazā Ļahova sala otrā lielākā sala šajā grupā, platība - 1300 kvadrātkilometru.
- Ziemeļaustrumu Zeme otra lielākā sala Špicbergenas arhipelāgā (_Nordaustlandet_), ziemeļaustrumos no Špicbergenas salas.
- tiegalieši Otra pagasta gala ļaudis.
- Ozjornaja Ozjornajas stalaktītu ala atrodas Podolijas augstienē, Ukrainā, Ternopoles apgabalā, viena no lielākajām alu sistēmām pasaulē, labirintu un eju kopgarums - 100,6 km.
- osmoreceptors Ožas nerva galaorgāns, kas uztver smaržu kairinājumu.
- noplosīt Pa gabalam noplēst, noplūkt.
- dubultvārpa Pa pārim kopā saaugušas vārpas; jumala.
- dubultauglis Pa pārim kopā saauguši augi; jumala.
- rocgaliski Pa roku galam, neveikli, neuzmanīgi.
- pašimpēt Pabārt, palamāt; pazobot.
- pašimpēties Pabārties, palamāties; pazoboties.
- pacelne Pacele - vieta zem ceļgala vai ceļgalam mugurpusē.
- slīdkāpnes Pacelšanas un nolaišanas transportlīdzeklis kustīgu kāpņu veidā; slīdošās kāpnes; eskalators.
- šūkne Pacere upes krastā, kur vēžiem alas.
- blektēt Padarīt melnu, nesalasāmu.
- noblektēt Padarīt melnu, nesalasāmu.
- izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
- plukatas Padibenes, salašņas.
- pašlīherēt Paflirtēt, palakstoties.
- dēlī Pagalam; sabojāts, salauzts.
- kaput Pagalam; samaitāts; neizdevies.
- fuč Pagalam!
- čupa Pagalam.
- pagalem Pagalam.
- prapul Pagalam.
- vējā Pagalam.
- otrgalietis Pagasta otra gala iedzīvotājs.
- Rembates pagasta teritorija pagasta teritorijai padomju laikā pievienotas daļas no bijušā Ogresgala un Suntažu pagasta, savukārt daļa no pirmskara Rembates pagasta teritorijas pievienota Lēdmanes pagastam.
- Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta.
- Gailīšu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Uzvarā, robežojas ar Īslīces, Ceraukstes un Brunavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; pagasts izveidots pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Ceraukstes pagasta rietumu daļa Mūsas kreisajā krastā un Īslīces pagasta austrumu mala.
- Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja.
- Ābeļu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Brodos; līdz 1925. g. saucās Salas pagasts un ietvēra arī tagadējā Salas pagasta teritoriju, vāciski - Holmhof, krieviski - Goļmgofskaja.
- Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja.
- Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja.
- Daugmales pagasts pagasts Ķekavas novadā, robežojas ar Ķekavas un Baldones pagastu, kā arī ar Salaspils un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Līves-Bramberģes pagasts, vāciski — Dunhob-Brambedrgshof, krieviski — Djungob-Brambergskaja.
- Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja.
- Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja.
- Liepupes pagasts pagasts Limbažu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, robežojas ar Salacgrīvas, Viļķenes, Limbažu un Skultes pagastu; bijušie nosaukumi: Pernigeles pagasts, vāciski — Pernigel, krieviski — Pernigeļskaja.
- Pāles pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Alojas, Brīvzemnieku, Katvaru, Viļķenes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sepkull, krieviski — Sepkuļskaja.
- Viļķenes pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Pāles, Katvaru, Limbažu, Liepupes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilkenhof, krieviski — Viļkenskaja.
- Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja.
- Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja.
- Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja.
- Tomes pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķeguma pilsētā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ķeguma pilsētu, Tīnūžu, Ogresgala, Rembates un Birzgales pagastu, kā arī ar Bauskas un Ķekavas novadu; bijušie nosaukumi: Ķeguma pilsētas lauku teritorija (1994.-2009. g.), vāciski — Tomsdorf, krieviski — Tomsdorfskaja.
- Rembates pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķegumā, robežojas ar Ķeguma un Lielvārdes pilsētu, kā arī ar Birzgales, Tomes, Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ringmundshof, krieviski — Rembatskaja.
- Tīnūžu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ikšķiles pilsētu, Salaspils, Ropažu un Ogres novadu, kā arī ar Ķekavas novadu Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) pretējā krastā; 2009.-2021. g. bija vienīgais pagasts Ikšķiles novadā, 1997.-2009. g. saucās Ikšķiles pilsētas lauku teritorija Ogres rajonā, 1990.-1997. g. bija pagasts Ogres rajonā, līdz 1949. g. teritorija ietilpa Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Suntažu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Lauberes, Ogresgala un Tīnūžu pagastu, kā arī ar Ropažu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sunzeln, krieviski — Sunceļskaja.
- Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu.
- Vārkavas pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Pelēču un Upmalas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Vorkovas pagasts, krieviski — Vorkovskaja.
- Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja.
- Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu.
- Kantinieku pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Liužā, robežojas ar Dricānu, Audriņu, Sakstagala un Rikavas pagastu.
- Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts.
- Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala.
- Feimaņu pagasts pagasts Rēzeknes novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Silmalas, Maltas un Pušas pagastu, kā arī ar Aglonas un Riebiņu novadu.
- Viļānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, aptver gandrīz pilnībā Viļānu pilsētu, robežojas ar Rikavas, Sakastagala, Sokolku, Galēnu, Sīļukalna un Dekšāres pagastu; bijušie nosaukumi: Viļēnu pagasts, krieviski — Veļionskaja.
- Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā.
- Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā.
- Lūznavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Mākoņkalna, Maltas, Silmalas un Ozolaines pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Maltas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Rēznas pagasta teritorijas.
- Strūžānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Nautrēnu un Dricānu pagastu.
- Nagļu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Rikavas un Dekšāres pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Gaigalavas pagasta dienvidrietumu daļu un pirmskara Varakļānu pagasta ziemeļu daļu.
- Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja.
- Rikavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Nagļu, Gaigalavas, Dricānu, Kantinieku, Sakstagala, Viļānu un Dekšāru pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Viļānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Varakļānu pagasta.
- Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja.
- Dricānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Stružānu, Nautrēnu, Ilzeskalna, Audriņu, Kantinieku, Rikavas un Gaigalavas pagastu; bijušie nosaukumi: Dricēnu pagasts, krieviski — Dricanskaja.
- Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.).
- Ikšķiles pagasts pagasts Rīgas apriņķī no 19. gs. līdz 1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Ogres novada Tīnūžu pagastā, bet daļa arī Daugmales, Ogresgala, Ķeguma un Salaspils pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Uexkullsche, krieviski — Ikskjuļskaja.
- Ropažu pagasts pagasts Ropažu novadā (2004.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2004. g. Rīgas rajonā, 1819.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Stopiņu un Garkalnes pagastu, kā arī ar Siguldas, Ogres un Salaspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rodenpois, krieviski — Rodenpoiskaja.
- Stopiņu pagasts pagasts Ropažu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2004.-2009. g. novads Rīgas rajonā) ar administratīvo centru Ulbrokā, robežojas ar Garkalnes un Ropažu pagastu, kā arī ar Salaspils novadu un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurtenhof, krieviski — Stopinskaja.
- Salaspils pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Salaspils pilsētu Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsētas lauku teritorija (1993.-2004. g.), Salaspils novads (Rīgas rajonā 2004.-2009. g.), vāciski — Kirchholm, krieviski — Salaspiļskaja.
- Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja.
- Lapmežciema pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures un Smārdes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Slokas pagasta teritorijā.
- Smārdes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Lapmežciema, Slampes, Degoles, Tumes un Sēmes pagastu, Mārupes novadu, kā arī ar Jūrmalas un Tukuma pilsētu; bijušie nosaukumi: Ozolnieku pagasts, vāciski — Eckendorf, krieviski — Ekendorfskaja.
- Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja.
- Skaņkalnes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Mazsalacas pilsētu, Ramatas, Mazsalacas un Vecates pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Skulberģu pagasts (līdz 1925. g.), vāciski — Kolberg, krieviski — Koļbergsjkaja.
- Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja.
- Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu.
- Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja.
- pagrabgals Pagraba gals; vieta, tuvākā apkārtne pie pagraba gala.
- patimerēt Pagrozīt, paregulēt, palabot.
- skarainā paidra paidru suga ("Neslia paniculata"), iedala 2 pasugās ("Neslia paniculata subsp. paniculata" un "Neslia paniculata subsp. thracica"), kas atšķirās augļa formas un dažkārt tiek uzskatītas par 2 atsevišķām sugām.
- atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām; panākt, ka ceļš kļūst brīvs.
- dot (arī atbrīvot, pašķirt, pavērt) ceļu Paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām.
- šķirt (arī dot) ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- griezt ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- pagriezt ceļu Paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- paipole Paipala ("Coturnix coturnix").
- puspelava Paipala ("Coturnix coturnix").
- puspelēda Paipala ("Coturnix coturnix").
- vaķis Paipala ("Coturnix coturnix").
- putpelēda Paipala, puspelēda.
- Coturnix coturnix paipala, šīs ģints suga.
- bulbulis Paipala.
- paipale Paipala.
- paipule Paipala.
- putpelava Paipala.
- tuju Paipalas balss atdarinājums.
- vaķ Paipalas balss skaņas atdarinājums.
- Paijers Pajers - kalns, augstākā virsotne Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas.
- palīgpakalpojumi Pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas pārvades sistēmas balansētas darbības nodrošināšanai.
- heķenkurs Pakaļgala enkurs.
- heķuguns Pakaļgala uguns, apgaismo 12 strēķus (135 grādi) peldlīdzekļa aizmugurē, tai jābūt baltai un redzamai vienas jūras jūdzes attālumā.
- ahter- Pakaļgala-; pakaļējais; pakaļ-.
- dihotomija pakāpeniska dalīšana, kur katru jauniegūtu daļu dala divās daļās.
- opistons Pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam.
- Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
- fasete Paklājs klišeju, stereotipu u. c. iespiežamo plākšņu ieslēgšanai; arī klišeju un stereotipu plākšņu slīpā mala, kas noder to piestiprināšanai uz koka kājenes vai cita paklāja.
- nosvilināt Pakļaujot (sala, vēja) iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru ādas iekaisumu.
- apsaldēt Pakļaut (ko) sala, aukstuma iedarbībai.
- šips Paksī ieveidots robs baļķu salaidumam.
- krievu pakšķis paksis ar līdzenu salaiduma stiprinājumu un ārpusē piestiprinātiem aizsargdēļiem.
- Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve.
- CMIIW Palabo mani, ja kļūdos (angļu "correct me if I'm wrong"; īsziņās).
- pameisterēt Palabot, paremontēt.
- palabāt Palabot.
- papravīt Palabot.
- Palaciene Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- Palaciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- Palasiņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- Palociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- Pataciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- Polociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte.
- paļģis Paladziņš.
- palagveidīgs Palagam līdzīgs.
- mārsna Palags vai sega, ar ko bērnus nes baznīcā uz kristībām.
- būka Palags, caur kuru izlaiž sārmu, balinot veļu.
- apužpalags Palags, ko klāj uz gultas, matrača gulēšanai virsū.
- sējampalags Palags, kurā ieber sējamo materiālu un pakar kaklā sējot.
- mārksnis Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu.
- mārsniņš Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu.
- mārsns Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu.
- drābule Palags.
- paklāde Palags.
- palgs Palags.
- rize Palagveidīgs tīkls.
- palaids Palaida (2).
- palaidnīca Palaidne (3).
- palaidine Palaidne.
- palaine Palaidne.
- pļundurība Palaidnība, izšķērdība.
- laižība Palaidnība, laiskums.
- rakarība Palaidnība, nerātnība.
- resgalība Palaidnība, nerātnība.
- prakostība Palaidnība; arī blēdība.
- liderība Palaidnība; vieglprātība.
- lēģerība Palaidnība.
- nerātnība Palaidnība.
- palaidība Palaidnība.
- palainība Palaidnība.
- prokvastības Palaidnības.
- prokvostības Palaidnības.
- palainīca Palaidniece.
- izirgalis Palaidnieks.
- palaigs Palaidnieks.
- palainieks Palaidnieks.
- skrule palaidnīga ķēve; lamuvārds aitai.
- grieztaga Palaidnīga meita, kas dauzās apkārt.
- žaustava Palaidnīga meita, kas žaustās, dauzās apkārt.
- skutele Palaidnīga meitene.
- žākare Palaidnīga meitene.
- klampa Palaidnīga sieviete.
- sterva Palaidnīga vai zaglīga govs.
- ģeida Palaidnīga, draiskulīga meitene; izlaidīga, kāra meiča.
- žebere Palaidnīga, trakulīga meitene; vieglprātīga, neuzticīga sieviete; dumjš cilvēks.
- nopalaidņot Palaidnīgi izšķērdēt.
- palaidņa Palaidnīgs (1).
- palaidņa Palaidnīgs (2).
- negla Palaidnīgs bērns, pusaudzis.
- rakaris Palaidnīgs bērns.
- utka Palaidnīgs bērns.
- vaikalis Palaidnīgs bērns.
- jāklis Palaidnīgs cilvēks.
- smerža Palaidnīgs nebēdnis.
- žolburs Palaidnīgs puika.
- klopča Palaidnīgs puisis.
- ploika Palaidnīgs un izlaidīgs cilvēks.
- ķīsis Palaidnīgs zēns.
- žabra Palaidnīgs, aušīgs cilvēks.
- aušulīgs Palaidnīgs, aušīgs, muļķīgs.
- aldermanis Palaidnīgs, draisks, nemierīgs cilvēks.
- drapslīgs Palaidnīgs, draisks, nerātns.
- draiscīgs Palaidnīgs, draisks, trakulīgs.
- nedārs Palaidnīgs, ļauns, viltīgs; slikts (par laiku).
- ploss Palaidnīgs, neaudzināts, nevaldāms.
- nezolīds Palaidnīgs, nekārtīgs.
- drāzīgs Palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs.
- blags Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns.
- blāgs Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns.
- resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem).
- dikants Palaidnīgs, nevaldāms vai tramīgs bērns.
- lorisks Palaidnīgs, nolaidīgs, nevērīgs.
- laižīgs Palaidnīgs, slinks.
- liderīgs Palaidnīgs; vieglprātīgs; izšķērdīgs.
- aldarīgs Palaidnīgs.
- palaidīgs Palaidnīgs.
- palainīgs Palaidnīgs.
- pavieglai Palaidnīgs.
- uncots Palaidnīgs.
- resgalīgums Palaidnīgums, nerātnīgums.
- palaidnieks Palaidnis (1).
- palaidoņa Palaidnis (1).
- palaidons Palaidnis (1).
- palaidnieks Palaidnis (2).
- razbainieks Palaidnis (parasti bērns).
- alveris Palaidnis, auša; muļķīgs.
- žablis Palaidnis, auša.
- jēpis Palaidnis, bailulis.
- uncvads Palaidnis, bezgodis.
- uncvats Palaidnis, bezgodis.
- unsvats Palaidnis, bezgodis.
- zuntris Palaidnis, bezkauņa, nebēdnieks.
- lontrausis Palaidnis, draiskulis, lempis.
- lontrūzis Palaidnis, draiskulis, lempis.
- draiskāns Palaidnis, draiskulis.
- drievelis Palaidnis, draiskulis.
- iževics Palaidnis, draiskulis.
- ālderis Palaidnis, izlutināts, izlaists.
- ķinksis Palaidnis, lempis.
- ļēpis Palaidnis, lempis.
- šmērlis Palaidnis, nebēdnis, nelietis; melis.
- blāznis Palaidnis, nejēga, tukšu runu runātājs.
- drāmaiss Palaidnis, nelāga cilvēks.
- resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
- nagacis Palaidnis, nevaldāms nerātnis.
- šēperis Palaidnis, nevaldāms puisēns; nekārtīgs strādnieks.
- prapasts Palaidnis, prakvasts.
- pazavs Palaidnis, resgalis.
- patvalda Palaidnis, trakulis, tiepša, stūrgalvis.
- litauris Palaidnis, ubags; vieglprātīgs cilvēks.
- kūma Palaidnis, viltnieks.
- prokosts Palaidnis; arī blēdis; prakosts.
- prakosts Palaidnis; arī blēdis.
- šeļma Palaidnis; arī draiskulis.
- ielaspuika Palaidnis; neaudzināts un nekopts puika.
- spurstiķis Palaidnis; nemierīgs cilvēks.
- laids Palaidnis; savvaļnieks.
- grēkgabals Palaidnis; sliņķis.
- smerliņš palaidnis.
- aldaris Palaidnis.
- alders Palaidnis.
- bašibuzuks Palaidnis.
- bendesmaiss Palaidnis.
- droiska Palaidnis.
- grabšķis Palaidnis.
- ķivalis Palaidnis.
- klamasteris Palaidnis.
- laidinieks Palaidnis.
- makans Palaidnis.
- makaris Palaidnis.
- netārpis Palaidnis.
- palaidenis Palaidnis.
- palainis Palaidnis.
- palaiznis Palaidnis.
- pragaris Palaidnis.
- prakvasts Palaidnis.
- prakvosts Palaidnis.
- prokvosts Palaidnis.
- rakeris Palaidnis.
- raskalis Palaidnis.
- raštaks Palaidnis.
- razgals Palaidnis.
- uncvasts Palaidnis.
- unsvasts Palaidnis.
- zīzeris Palaidnis.
- grieztavnieks Palaidņa vīrietis.
- palaidnēt Palaidņot.
- žablīties Palaidņoties, aušoties, plosīties, tukši pļāpāt.
- alvēties Palaidņoties, dauzīties, muļķoties.
- drievelēt Palaidņoties, draiskuļoties.
- žambrāties Palaidņoties, trakot, kāpelēt.
- žergoties Palaidņoties, trakot, ķircināties.
- žabroties Palaidņoties, trakot; kāpelēt.
- murkāties Palaidņoties, traucēt.
- dzīt palaidnības palaidņoties.
- palaidniekot Palaidņoties.
- palaidņot Palaidņoties.
- palaižņoties Palaidņoties.
- laikumis Palaikam, reizumis.
- palobties Palaimēties, paveikties, izdoties.
- izalaimēties Palaimēties.
- izlaimēties Palaimēties.
- pasalaimēties Palaimēties.
- palaipoties Palaipot (1).
- palaipoties Palaipot (2).
- izsprūdīt Palaist (ko) vaļā.
- katapultēt Palaist ar katapultu (piemēram, lidaparātu, torpēdu).
- atsvabināt Palaist brīvībā (dzīvnieku).
- atpestīt Palaist brīvībā (parasti dzīvniekus).
- nožāvēt Palaist garām izdevību.
- aizlaist Palaist garām, neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.).
- ļavāt Palaist muti.
- sabezdēties Palaist smakojošas vēdera gāzes.
- sasmakoties Palaist smakojošas vēdera gāzes.
- mūdīt Palaist vaļā (ļaut krist).
- pasprūdīt Palaist vaļā to, kas aizsprūdis; attaisīt.
- šļekāt Palaist vaļīgāk (enkura ķēdi).
- palaistevība Palaistība.
- apslinkot Palaisties slinkumā.
- izdīkt Palaisties slinkumā.
- nolempoties Palaisties, izlaisties, neveikli uzvesties.
- laidaks Palaists savā vaļā, klaidonis.
- mātīte Palaistuve; netikla, nekārtīga sieviete.
- palaistevis Palaistuvis.
- palaištuvis Palaistuvis.
- atbrīvošana Palaišana brīvībā.
- palizgāt Palaizīt.
- pasalizgāties Palaizīties.
- palaktīte Palakatīte.
- palakināt Palakt.
- palakīt Palakt.
- palakīties Palakt.
- palakties Palakt.
- palikāt Palakt.
- palakāties Palakties.
- palamis Palama (1).
- pušmanis palama (apvainojoša).
- nenošs Palama (cilvēkam ar kašķi vai kukaiņiem).
- nerēms Palama (neglīts cilvēks, piemēram, piedzēries, aptraipījies ar asinīm).
- nešvēteris Palama ar nozīmi - nelāga, savāds.
- žēckus Palama cilvēkam ar īsām kājām.
- tārpenis Palama cilvēkam, kas tārpina (urbina ar pirkstu) savā degunā.
- bērnieki Palama čigāniem.
- šķērsts palama darbīgai sievietei.
- rīlis palama dusmīgam cilvēkam.
- speķēdis Palama grāmtvedim, kas nodarbojas ar aprēķinu apkopošanu.
- kāģerīši Palama ieceļotājiem.
- īnītis Palama kam niecīgam, neievērojamam.
- nuņņa Palama lempīgam, apmulsušam cilvēkam.
- sauszemes žurka palama līdzbraucējam, kurš tikai gadījuma pēc nonācis uz jahtas vai kuģa.
- naikars Palama liela auguma cilvēkam.
- ķēma rausis palama mazvērtīgam dīvainim.
- šķidriņš palama nenopietnam, garīgi nelīdzsvarotam cilvēkam.
- čābris Palama neveiklam cilvēkam.
- stebernieks Palama pusgraudniekam.
- piricka Palama sievietei un aitai.
- plida Palama sievietei.
- pļirka Palama sievietei.
- bauka Palama vecai sievietei vai vecai govij.
- pļerra Palama vecākai sievietei.
- kraņķis Palama vecam cilvēkam.
- prapis Palama vecam cilvēkam.
- beika Palama vīrietim.
- piedēve Palama, iesauka, epitets.
- palame palama, iesauka.
- svāpoņa palama, lamuvārds.
- pasauka Palama, pievārds.
- ielams Palama; ielama.
- rupuža palama.
- beiris Palama.
- čorka Palama.
- ielama Palama.
- nāpraks Palama.
- nārbaža Palama.
- palanga Palama.
- pīsls Palama.
- porbiksis Palama.
- sauka Palama.
- žļuga Palama.
- lamdīt Palamāt, nokaunināt.
- pagānīt Palamāt.
- pasunīt Palamāt.
- pasalādēties Palamāties.
- pasalamāties Palamāties.
- Sventāja Palangas pilsētas daļa, pie Sventājas upes ietekas Baltijas jūrā.
- eumenes Palapseņu dzimtas ģints.
- euodynerus Palapseņu dzimtas ģints.
- symmorphus Palapseņu dzimtas ģints.
- paļi Palas - purvs ezera krastā.
- paskaitīt Palasīt (piemēram, grāmatu).
- palasīties Palasīt 1(1).
- palasīties Palasīt 2(1).
- paņemt rokā grāmatu (arī avīzi, žurnālu u. tml.) palasīt, iesākt lasīt (grāmatu, avīzi, žurnālu u. tml.).
- paņemt rokā žurnālu (arī grāmatu, avīzi u. tml.) palasīt, iesākt lasīt (žurnālu, grāmatu, avīzi u. tml.).
- palazzo Palasts.
- mīkstināšana Palatalizācija.
- palatalizēti Palatalizēts.
- palatāli Palatāls.
- Palau Palau Republika - valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā (palauiešu val. "Belau", angļu val. "Palau"), platība - 508 kvadrātkilometri, 20879 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Melegeoka, administratīvais iedalījums 16 štatu.
- Melegeoka Palau Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Melekeok"), atrodas Babeltuapas salas austrumu piekrastē, 208 iedzīvotāji (2007. g.).
- Aimelīka Palau Republikas štats (_Aimeliik_), Palau salu Babeldaopas salas dienvidrietumos.
- PW Palau, valsts divburtu kods.
- Palau Republika Palau, valsts pilnais nosaukums ("Belu'u a Belau" / "Republic of Palau").
- PLW Palau, valsts trīsburtu kods.
- Palavu Palau, valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā.
- palaunags Palaunadzis (1).
- palaunags Palaunadzis (2).
- palaunags Palaunadzis (3).
- palaunadze Palaunags.
- palaunaga Palaunags.
- vespers Palaunags.
- pagņauzt Palauzt.
- corylopsis Palazdas.
- palazda Palazde - vieta zem lazdas.
- palagzdene Palazde.
- palazdene Palazde.
- sīkziedu palazda palazdu suga ("Corylopsis pauciflora").
- vārpainā palazda palazdu suga ("Corylopsis spicata").
- Fatah Palestīniešu nacionālās atbrīvošanās kustība, izveidota 20. gs. 50. gadu beigās (apvērsta abreviatūra no arābu "Harakat al-Tahrir al Wataniyyeh al-Falastiniyyeh").
- gruzdiņi Paliekas pēc tauku kausēšanas; gruzdalas.
- hiperfalangija Palielināts falangu skaits.
- daudzpirkstība Palielināts pirkstu vai pirkstu falangu skaits rokām vai kājām; pieder pie embrionālās attīstības traucējumiem.
- rotangpalma Palmu dzimtas liānu ģints ("Calamus"), kuras garos, tievos un lokanos stublājus izmanto vieglu mēbeļu izgatavošanai un grozu pīšanai.
- livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā.
- reģions pamatatmiņas apgabals, ko multiprogrammu režīmā strādājošs dators nodala (atvēl) darba vai sistēmas uzdevumu izpildei.
- biešu muša pamušu dzimtas suga (Pegomyia hyoscyami"), divspārnis ar 6-8 mm garu ķermeni, ko klāj dzeltenpelēki matiņi, kaitīgi to kāpuri, kas alo un barojas biešu, balandu, spinātu lapās.
- iztvaicēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izdala tvaiku veidā dažas vai visas sastāvdaļas.
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka (talants, spējas) pilnīgi izpaužas.
- nogulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka šķīdumā rodas (kas) nogulšņu veidā; panākt, būt par cēloni, ka (šķīdums) izdala nogulsnes.
- salabināt Panākt, ka (kāds) salabst.
- nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā dala; aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
- ailuropodidae Pandu jeb bambuslāču dzimta (dažkārt nodala patstāvīgā dzimtā).
- siekalis Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala.
- siekals Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala.
- kvartēšana Paņēmiens, pēc kāda ņem beramo ķermeņu paraugus analīzei: paraugus, kas ņemti no dažādam kastēm, vietām u. tml., sajauc, nober vienādā slānī un sadala krusteniski 4 daļās (kvartē); no tām divas pretējās aizvāc, bet divas palikušās vēlreiz sajauc un vēlreiz sadala 4 daļās; tā dara, līdz daudzums samazinās līdz pārbaudei nepieciešamajam daudzumam.
- likuala Paparžaugu nodalījuma ģints ("Licuala"), kuras gandrīz 100 sugas sastopamas tropiskajā Dienvidaustrumu Āzijā vai Austrālijas ziemeļdaļā, vairākas sugas audzē telpās arī Latvijā.
- nonijs Papildskala (mērierīcēm) mērvienību daļu nolasīšanai; vernjers.
- kalibrēšana papīra (kartona) apdare ar speciālu kalibrēšanas kalandru noteikta vienmērīga biezuma iegūšanai.
- kalandrētais papīrs papīrs, kas izlaists caur superkalandru, palielinot gludumu un spodrumu.
- applešāt Paplašināt (ragavu) malas.
- pažompāties Paplunčāties, palaistīties; pažampāties.
- pažampāties Paplunčāties, palaistīties.
- Portmorsbija Papua-Jaungvinejas galvaspilsēta (angļu val. "Port Moresby"), lielākā osta Jaungvinejas salā, atrodas salas dienvidu piekrastē pie Papuas līča, 296000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts - valsts Okeānijā (angļu val. "Papua New Guinea"), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions, 1 galvaspilsētas apgabals.
- Malaveijovo Papuasu (Rietumu Melanēzija) mitoloģijā - nesātīgs cilvēkēdājs, kurš klaiņo pa salu un aprij visu, kas pagadās ceļā, salas iedzīvotāji viņam visur atstāj augļus, cerot, ka tā viņš aprīs mazāk cilvēku.
- pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības.
- atraisīties Par talantu, spējām.
- paradoksālā kinēzija parādība, kad trīcošās triekas slimnieki, kuriem sakarā ar muskuļu rigiditāti traucēta iešana, palaikam var labi skriet un pat samērā augsti lēkt.
- kļūdas izplatīšanās parādība, kas novērojama datu apstrādes procesos un kuru saistība ar to, ka kādu procesu var ietekmēt kļūda, kas pieļauta iepriekšējā apstrādes posmā. Nelabvēlīgos apstākļos šāda kļūdas izplatīšanās var būtiski ietekmēt apstrādes gala rezultātus.
- hromatiskā aberācija parādība, kurā dažādas krāsas (viļņa garuma) gaismas stari, kas nāk no viena punkta, izejot cauri optiskajai sistēmai, dažādas lūšanas dēļ nekrustojas vienā punktā; tāpēc priekšmeta attēls ir neass, bet tā malas krāsainas.
- ureotēlisms Parādība, kuras gadījumā slāpekļmaiņas galaprodukti izdalās no organisma urīnvielas veidā, piem., zīdītājiem.
- pieteikt sevi Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu); izpausties, sākt izpausties.
- piesacīt Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu).
- paralakss Paralakse.
- parallakse Paralakse.
- parallakss Paralakse.
- skalbis parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalavājs Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalaveji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalavijs Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalavīri Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kallas Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalma Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalmi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalmis Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalmji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalva Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalvars Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalve Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalvene Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalveri Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalves Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalvi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalvis Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalvji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- karele Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kolmi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- ongusti Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalbe Parastā kalme ("Acorus calamus").
- škalbe Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalbes Parastā kalme ("Acorus calamus").
- škalbes Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalbi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķalbi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalbji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalpji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalps Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skāpes Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelbes Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelbi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpa Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpas Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpes Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpis Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpsne Parastā kalme ("Acorus calamus").
- pors Parastā purvmirte ("Myrica gale"), krūmaugs līdz 1,25 m augstumā, divdīgļlapis, stipri zarots un lapots, ar spēcīgu balzamisku smaržu; blusu kārkls, purva balzams; lielie vāverāji; aug jūrmalas rajonā kūdras purvos un purvainās meža pļavās.
- vigriests Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Ulmaria pentapetala").
- naksnenīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
- naktinīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
- naktinīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
- trūkstelīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
- Bermudas bura parastais masta buras tips, kas uzvilkta mastā līdz tā galam.
- acidbutirometrija Parastākais paņēmiens piena tauku % noteikšanā pēc tilpuma; ar sērskābi sadala visas citas piena sastāvdaļas izņemot taukus, kurus izšķīdina ar amilalkoholu, un tad atdala ar centrifugālo spēku.
- tārtiņveidīgie Parasti savienojumā "tārtiņveidīgie putni": putnu kārta ("Charadriiformes"), pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi); šīs kārtas putni.
- uzsaukāt Parāt, pabārt; arī palamāt.
- pasaplēsties Parāties; arī palamāties.
- dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos.
- zaļgalvas parazītskrejvaboles parazītskrejvaboļu suga ("Lebia chlorocephala"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
- dabīgie robežnosacījumi parciālo diferenciālvienādojumu atrisinājumu sakarības uz apgabala robežas, kas vienādas ar nulli.
- izvārgot Pārciest nelaimi, izciest ciešanas līdz galam.
- veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks.
- valīds Pareizs - tāds (par slēdzienu), kurā galaspriedums no premisām tiešām izriet; tāds (par formulu), kas ir patiess jebkurā interpretācijā.
- omofors Pareizticīgo garīdznieku tērpa dala, dvieļa veidā, kuru apliek ap kamiešiem un ap kaklu un kura gali nolaižas uz krūtīm un muguras.
- lēcveida galaktika pārejas forma starp eliptiskajām un spirālveida g–ām; tām ir saplacināts zvaigžņu disks bez spirālzariem ar blīvāku centrālo daļu un elipsveida zvaigžņu oreols; vārpstveida galaktika.
- bluķis Paresns, apaļš koks vadmalas velšanai.
- acains Pārgalvīgs, nebēdnīgs, palaidnīgs.
- acainis Pārgalvis, nebēdnis, palaidnis.
- popenis Pāri ezera malai pāraugusi līgana pļava.
- madreporīts Pārkajķojusies madrepora, kas siltās jūrās iztaisa veselas salas.
- satepēt Pārklāt, arī piepildīt, parasti pilnīgi, ar tepi; tepējot salabot.
- aplapot Pārklāties ar lapām (par kokiem, krūmiem); salapot.
- apglīzdēt Pārklāties ar mālu (glīzdu); (sala dēļ) kļūt stīvam, sastīvēt (par zemi).
- apbokāt Pārkult (miežus), lai atdalītu sēnalas un akotus.
- apbūkāt Pārkult (miežus), lai atdalītu sēnalas un akotus.
- bukāt Pārkult, lai atdalītu sēnalas un akotus.
- pārlaidbūve Pārlaidbūves apšuve - apšuves veids, kurā katras laides apakšējā mala nosedz iepriekšējās laides augšmalu.
- pārlaistīt Pārliet (pāri trauka malai).
- pāršļakāties Pārlīt (pāri malai).
- viceniski Pārmalas (dūriens šūšanā).
- pleonosteoze Pārmantota, politopiska, enhondrāla dizostoze ar raksturīgu fenotipu (autosomāli dominanta pārmantošana): īsi, resni desveida pirksti, kas pirmā interfalangeālā locītavā fiksēti fleksijas stāvoklī; apakšdelmi pronācijas stāvoklī, augšdelmi rotēti uz iekšu.
- nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā.
- sabrīdēt Pārmest, sabārt, salamāt.
- gorals pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju ģints ("Goral"), izplatīta Himalajos, Austrumtibetā, Ķīnas dienvidaustrumos, Korejas pussalā un Krievijas Piejūras novadā.
- muskusbriedis Pārnadžu kārtas suga ("Moschus moschiferus"), bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un pavēderē dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
- stingers Pārnēsājams zenītierocis pašnovades šāviņu palaišanai uz lidojošiem mērķiem; tā darbības rādiuss ir līdz 5 km.
- pārnesuma pašizslēgšanās Pārnesumkārbas defekts, kas izpaužas kā ieslēgta pārnesuma patvaļīga izslēgšanās. Tā visbiežāk notiek, ja ir nodiluši zobratu zobi, nodilis vai izregulējies fiksācijas mehānisms vai arī pārnesums nav līdz galam ieslēgts nekvalitatīvas vadīšanas dēļ.
- Portoalegres parodija parodiju suga ("Parodia alacriportana", senāk "Brasilparodia alacriportana").
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
- starptautiskie gaisa pārvadājumi pārvadājumi, kuru sākumpunkts, apstāšanās vieta vai galapunkts atrodas vairāku valstu teritorijās.
- izvedums Pārveidojumu virkne, ar kuru no dotajiem izteikumiem (premisām) pāriet uz galaslēdzienu (secinājumu) saskaņā ar loģikas likumiem un pieņemto darbību izpildes kārtību.
- uzčinīt Pārveidot, salabot, padarīt ātrāku.
- brauciens pārvietošanās ar transportlīdzekli uz noteiktu galamērķi vai pa noteiktu maršrutu ar mērķi kaut ko darīt, pieredzēt.
- atkantēt Pārvietot balastu vairāk uz virsvēja pusi, pat ārpus peldlīdzekļa, lai panāktu buru laivas vai jahtas līdzsvaru.
- zāģbaļķu uzglabāšana pasākumu kopums, kas nodrošina zāģbaļķu kvalitātes saglabāšanu zāģbaļķu krautuvē siltajā gadalaikā.
- Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu.
- Everests Pasaules augstākā virsotne (8848 m) Himalajos, saukta arī - Džomolungma.
- Grenlande Pasaules lielākā sala, Dānijas autonoms reģions, kas ietver arī nelielās blakussalas (dāņu valodā _Gronland_, eskimosu valodā _Kalaallit nunaat_), platība - 2166089 kvadrātkilometri, 57600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Nūka, iedalījums - 4 pašvaldības un 1 nacionālais parks, 80% no teritorijas aizņem Grenlandes ledus vairogs ar biezumu līdz 3416 m, apskalo Ziemeļu Ledus okeāns un Atlantijas okeāns.
- Dienvidu okeāns Pasaules okeāna dienvidu daļas, kas piekļaujas Antarktīdai, neoficiāls nosaukums, ziemeļu robeža nosacīti tiek vilkta pa dienvidu platuma 60 grādu paralēli, platība — 20,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7235 m, Antarktīdas piekrastē izdala 13 jūras.
- pasifloras hibrīds pasifloru sugu "Passiflora alato" un "Passiflora caerulea" krustojums.
- placka Pastala vai kāds cits mīksts apavs.
- režģine Pastala, vīze.
- pastule Pastala.
- pašuve Pastala.
- postala Pastala.
- režģe Pastala.
- pavārkslis pastalas aukla ar ko tā piestiprināta pi kājas.
- ievāršķis Pastalas aukla.
- pavarška Pastalas aukla.
- spursaukla Pastalas aukla.
- pārauši Pastalas auklas, kuras krusteniski satin ap kājau, lai nostiprinātu pastalu pie kājas.
- pavārksnis Pastalas auklu krusts virs kājas.
- nomalene Pastalas mala.
- kuibenes Pastalas no dzīvnieku kāju ādas.
- kuiba Pastalas no šīs ādas.
- kuibana Pastalas no šīs ādas.
- kuibena Pastalas no šīs ādas.
- kuibene Pastalas no šīs ādas.
- nužgums Pastalas purngals.
- nužinājums Pastalas purngals.
- uzpurnis Pastalas purngals.
- ūzpurnis Pastalas purngals.
- režģenes Pastalas, vīzes.
- režģiņi Pastalas, vīzes.
- čočas Pastalas.
- pašavas Pastalas.
- perša Pastalas.
- plaškas Pastalas.
- jēlmines Pastalu veids - no neģērētas lopu ādas nogrieztas pastalas, auklu vietā nodzīta vilna; jēlmenes.
- jēlmenes Pastalu veids - no neģērētas lopu ādas nogrieztas pastalas, auklu vietā nodzīta vilna.
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā.
- Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
- Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
- Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu.
- Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu.
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
- Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju.
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Babītes novads pastāvēja 2009.-2021. g., administratīvais centrs Piņķos, ietvēra Babītes un Salas pagastus.
- Salacgrīvas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Ainažu un Salacgrīvas pilsētas un Ainažu, Liepupes un Slacgrīvas pagastus, robežojās ar Alojas un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju un Rīgas jūras līci; līdz 2009. g. minētie pagasti bija Limbažu rajonā, 2021. g. tie iekļauti Limbažu novadā.
- Vārnavas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vārenbrokas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā.
- Vārenbrokas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vārnavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā.
- Biržu pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salas, Kalna un Leimaņu pagastā, neliela daļa — Ābeļu un Viesītes pagastā.
- Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā.
- Slokas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1945. gadam, kad pievienots Salas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Engures novada Lapmežciema pagastā, Babītes novada Salas pagastā un Jūrmalas pilsētā.
- Vitrupes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925. g. - Ķirbižu pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
- Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
- Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā.
- Svejciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Svētciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
- Ķirbižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vitrupes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
- Salacas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunots Limbažu rajona sastāvā, bet 1999. g. pievienots Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijai; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā.
- Duntes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Liepupes pagastā un Limbažu novada Skultes pagastā.
- Bikavas pagasts pastāvēja līdz 1925. g. Rēzeknes apriņķī, pārdēvēts par Gaigalavas pagastu.
- Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
- Doles pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Ķekavas, Salaspils un Baldones pagastā.
- pašalis Pašala.
- aprūpes līmenis pašaprūpes spēju iztrūkuma pakāpes raksturojums, kas paredz atbilstošu aprūpes pakalpojumu nepieciešamību; Latvijā nodala četrus aprūpes līmeņus, kurus nosaka, izvērtējot cilvēka fizisko un garīgo spēju traucējumu smaguma pakāpi un vajadzības.
- PSIA Pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību (PSIA "Jūrmalas ūdens").
- MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo.
- Pātāla Patala, pazemes valstība hindu mitoloģijā.
- pluonais ols patekas, otrās šķiras alus, kas iegūts pēc 30-36 l notecināšanas no 16 kg iesala.
- padmalis Patmala - vēja vai ūdens dzirnavas.
- laktoreja Patvaļīga piena tecēšana; galaktoreja.
- Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi.
- Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
- notrakāt Pavadīt (visu laikposmu) līksmojoties, trokšņojot, arī palaidņojoties.
- blazdarēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
- blazderēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
- beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
- nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt (3).
- pabeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
- Jukatana Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Jukatanas Valsts ("Yucatan" / "Estado Libre y Soberano de Yucatan"), atrodas Jukatanas pussalas ziemeļos, administratīvais centrs - Merida, platība - 39340 kvadrātkilometru, 1819000 iedzīvotāju (2006. g.).
- paslava Pavārds, iesauka, palama.
- nomiglot Paveikt, izdarīt; novest līdz galam, tikt galā (ar ko).
- pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
- nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt (1).
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (3); tas (piemēram, mākslas darbs), ar ko (kāds) apliecina, atklāj savas spējas; pirmā (spēju, talanta) izpausme.
- sabalansējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalansēt.
- salaidums Paveikta darbība, rezultāts --> salaist (3).
- salapojums Paveikta darbība, rezultāts --> salapot.
- diletantisms Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības; paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā).
- savarmulot Pavirši salabot (pastalu).
- sačakstināt Pavirši, ne visai rūpīgi sagatavot, salabot u. tml.
- apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
- sačabināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot; pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.; sačubināt (2).
- sačubināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot; pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.; sačubināt.
- beidzamiskis Pavisam, līdz galam, galīgi.
- Greitvelija Pazeminājums Dienvidapalaču vidusdaļā ("Great Valley"), starp Blūridžiem un Apalaču plato, ASV, garums - 950 km, platums - 40-60 km, augstums - līdz 1500 m vjl.
- piesalt Pazemināties par dažiem grādiem zem nulles (pēc Celsija skalas) - par gaisa temperatūru.
- kā akā, kā makā pazudis, pagalam; kā nebijis.
- perdu Pazudis, pagalam.
- Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes.
- Vārkavas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara ievērojami samazinājusies, tās lielākā daļa iekļauta pēckara laikā izveidotajā Upmalas pagastā, daļa Rožkalnu pagastā.
- Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu.
- veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs veidojums, ko nēsā aizsardzības nolūkos.
- sacīkšu balle pēc īpašas formulas aprēķināta vērtējuma mērvienība (metros vai pēdās), kas raksturo jahtas ātruma potenciālu; pēc tās jahtas iedala klasēs un starta grupās.
- bokas Pēc kulšanas un salmu noņemšanas pāri palikušas vārpas, sēnalas, graudu apvalki un akoti miežiem.
- pastāvīgais balasts pēc vajadzīgas formas izlieti ķeta vai dzelzs kluču, ko lieto balastam.
- elementu gari pēc viduslaiku ticējumiem - gari, kas pārvalda dažādos elementus; zemes gari pārvalda zemi, undīnes - ūdeni, silfi - gaisu un salamandras - uguni.
- ezeraine Pēdējā segledāja malas zonas (marginālās zonas) augstieņu reljefa josla vai apgabals, kurā parasti ir daudz ezeru.
- pusvārdā apstāties (arī apklust u. tml.) pēkšņi apklust, neizsakot iesākto līdz galam; nepilnīgi izteikt (ko).
- pamūdīt Pēkšņi palaist vaļā (kaut ko turētu).
- pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam.
- galakturonskābe Pektīnu sastāvdaļa, ko iegūst no d-galaktozes oksidācijas ceļā.
- dubulkorpuss Peldlīdzekļa apšuves veids, kad salaidbūves apšuvuma iekšpusē liek vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, ar to panākot teicamu korpusa izturību.
- korpusa dubultojums peldlīdzekļa apšuves veids, salaidbūves apšuvuma iekšpusē liekot vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, tādējādi panākot teicamu korpusa izturību.
- heķsvere Peldlīdzekļa pakaļgala iegrime un priekšgala stipra pacelšanās uz augšu.
- pakaļējā galsvere peldlīdzekļa pakaļgala pārlieka iegrime un priekšgala stipra pacelšanās uz augšu.
- Baltijas garnele peldvēžu apakškārtas dzimtas "Palaemonidae" suga ("Palaemon squilla"), kuras sīka varietāte (garums - līdz 4 cm) sastopama arī Rīgas līcī.
- Centrālāzijas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella himalayana").
- peļala peļu ala.
- caurums Peļu ala.
- Džordžtauna Penana - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums.
- Pinanga Penana, pilsēta Malaizijā ("Pinang").
- Austrumpendžāba Pendžabas dabas apgabala un vēsturiskā novada austrumu daļa Indijas ziemeļrietumos (aptuveni Pendžābas un Harjānas štata teritorija).
- Peskadoru salas Penhu salas Taivānas šaurumā.
- meža peonija peoniju suga ("Paeonia anomala").
- apperēt Perēt kādu laiku, neizperējot līdz galam.
- iridodiastāze Perifērās varavīksnenes malas defekts, kas neskar zīlītes malu; izskatās it kā būtu vairākas zīlītes.
- mastomēnija Periodiska, menstruālajam ciklam atbilstoša asiņošana no krūtsgala kā menstruācijas pavadparādība vai aizstājēja.
- lielgalvainais pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis macrocephala syn. Anthyllis polyphylla").
- ortoperkusija Perkusijas veids, kad perkutējošā pirksta distālā falanga veido taisnu leņķi ar perkutējamo virsmu.
- bulbuls Persiešu lakstīgala; persiešu un turku dzejā simbols dievu meklējošai dvēselei.
- kolorpoints Persijas kaķa varietāte, respektīvi, Persijas kaķis ar Siāmas kaķa krāsojumu, tiek saukts arī par Himalaju kaķi.
- avalists Persona, kas garantē vekseļa apmaksu, t. i. avala nodrošinātājs.
- tīmekļa pārzinis persona, kas ir atbildīga par kāda globālā tīmekļa apgabala (zonas) administrēšanu.
- saņēmējs Persona, kurai saskaņā ar pārvadājuma līgumu galapunktā izsniedzama krava.
- labprātīga atteikšanās personas pilnīga un labprātīga atteikšanās no uzsākta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz galam, pastāvot faktiskai iespējai to izdarīt un apzinoties šo iespēju.
- uzurfrukts personas tiesības izmantot lietu, kas pieder citai personai, iegūstot no tās augļus vai priekšrocības, bet tajā pašā laikā saglabājot tās viengabalainību.
- pēršnuma Pēršnuma zāle - ziepenītes ("Polygala").
- garvainaglapu peruāņu narcise peruāņu narcišu suga ("Hymenocallis longipetala").
- procentile Pētāmās parādības pazīmes vērtība, kas dala variācijas rindu 100 vienādās daļās, tā ka katrā no tām nonāk 1% kopas vienību.
- decile Pētāmās parādības pazīmes vērtības, kas dala sakārtotu variācijas rindu desmit vienādās daļās tā, ka katrā no tām nonāk 10% kopas vienību.
- sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā); kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā).
- kašas Pie katla piedegusi biezputras kārta, ko atdala, kasot ar kādu rīku.
- klampa Pie laivas malas piestiprināts koks, kurā ieliek duļļus.
- vērstava Pie ratu šķēres piestiprināts dzelzs, kam otrs gals uzmaukts uz bultas gala zem priekšējās ass.
- tamzēt Pieaust tīkla malas ar rupjāku pavedienu.
- tamzot Pieaust tīkla malas.
- Krozē salas piecas vulkāniskas bazalta salas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā ("Iles Crozet"), Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, augstums - līdz 1987 m.
- padmale Piedarba klona mala.
- sēklinieka piedēklis piedēklis pie sēklinieka mugurējās malas, kurā uzkrājas un nogatavojas spermatozoīdi.
- ševroni Piedurknes uzšuves - zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes.
- saņemt Piedzīvot, sagaidīt (gadalaiku, diennakts posmu u. tml.).
- pievest Piegādāt (piemēram, izejvielas no cita valsts rajona, apgabala u. tml.).
- izvest Piegādāt (preces citam valsts rajonam, apgabalam u. tml.).
- ievest Piegādāt (preces no cita valsts rajona, apgabala u. tml.).
- DES Piegādāts no kuģa (angļu "delivered ex ship") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, ja tās, nenomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā uz kkuģa klāja norunātajā galamērķa ostā.
- DEQ Piegādāts no piestātnes (angļu "delivered ex quay") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās, nomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā ostmalā (piestātnē) norunātajā galamērķa ostā.
- izvietojums Piegriezumdetaļu šablonu (lekālu) savstarpējais izkārtojums piegriežamās drānas platumā, ievērojot orientācijas, raksta salaiduma u. c. tehniskās prasības un nepieļaujot lielas starpdetaļu atlikas u. c. drānas zudumus.
- Tihama Piejūras zemiene Arābijas pussalas rietumu un dienvidrietumu daļā (arābu val. "Tihāmah"), Sarkanās jūras un Adenas līča piekrastē, Saūda Arābijā un Jemenā, garums - \~1500 km, platums - līdz 80 km.
- Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte.
- Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts.
- iekārties logā pieķeroties pie loga malas (vai malām), izliekties (ārā) pa logu.
- sasakārties Pieķerties pie loga malas, izliekties (ārā) pa logu (par vairākiem, daudziem).
- umštroms Pieledāja ledājkušanas ūdeņu noteces ieleja, kas stiepjas paralēli kādreizējai ledāja malai; pradolina.
- sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
- piencukurs piena ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, ko iegūst, no sūkalām atdalot olbaltumvielas un nodzidrinātās sūkalas iebiezinot; no iebiezinātām sūkalām izkristalizētos kristālus skalo un kaltē; laktoze.
- pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā.
- pielīmināt Piepildīt līdz malas līmenim (aizpildot trauku ar šķidrumu).
- iesāku piesala piesala, kas veidojusies pie krasta.
- pienesu piesala piesala, kas veidojusies, piesalstot pienestiem vižņiem un ledum.
- paliku piesala piesala, kas, ledum kūstot, palikusi pie krasta.
- stemple Piestala, grūžamā stampa.
- grūdeklis Piestala, stampa.
- Melnupīte Piestiņas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 8 km.
- Palaceņa Piestiņas labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, augštece Rugāju pagastā, garums - 13 km, kritums - 8 m; Palaciņa; Palasiņa; Pataciņa.
- stillēt Piestiprināt tīkla linumu pie malas auklām.
- kremeļi Piešuvums pie sieviešu brunču apakšmalas; volāni.
- springs Pietauvošanās gals (trose), kas no peldlīdzekļa priekšgala iesānis iet uz pakaļgala pusi (priekšējais springs) un no peldlīdzekļa pakaļgala - iesānis uz priekšgala pusi (pakaļējais springs).
- semikols pieturzīme ( ; ), ko galvenokārt lieto, lai krasāk nošķirtu atsevišķas komplicēta salikta teikuma daļas, retāk - lielā mērā patstāvīgus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai lielākas vienlīdzīgu teikuma locekļu kopas; ar semikolu nodala arī garākas uzskaitījuma vienības.
- komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
- atdalītājpieturzīme Pieturzīme, kas parasti atdala teikumus, teikuma daļas, teikuma locekļus vai to grupas.
- izdalītājpieturzīmes Pieturzīmes, ar kurām izdala vārdus vai vārdu savienojumus (piemēram, iekavas, pēdiņas).
- pienākt pie borta pietuvoties pie malas, pie trapa.
- pazvaļa Pievārds, palama.
- pazvans Pievārds, palama.
- Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
- marginālija Piezīme, norāde, arī apakšvirsraksts uz lappuses malas.
- Ķerza Pigele, Salacas pieteka.
- Pigele Piģele, Salacas pieteka.
- pārpilēt Pilēt pāri (malai).
- Roša tilpums pilienveida formas telpas apgabals ap rotējošu dubultzvaigznes komponentu, uz kura ārējās robežas komponenta gravitācijas spēks ir vienāds ar rotācijas radītā centrbēdzes spēka un otra komponenta gravitācijas spēka summu; ja dubultzvaigznes komponents aizpilda savu Roša tilpumu, no piliena smailā gala notiek vielas pārplūšana uz otru komponentu.
- daļējā izmaksu kalkulācija pilnās pašizmaksas kalkulācijai alternatīva pašizmaksas kalkulācijas sistēma, kur pa izmaksu nesējiem sadala tikai mainīgās izmaksas, bet fiksētās izmaksas nesadala un aprēķinos tās parāda kā vienu nedalītu kopumu.
- izsūkalāt Pilnībā nošķirt sūkalas.
- briedums Pilnīga (garīgo spēju, talanta, spēku u. tml.) gatavība, atraisītība.
- izsūlāt Pilnīgi nošķirt sūkalas.
- komitents Pilnvaras izdevējs, kas citam uztic sava veikala vadību.
- Amakusa pilsāta Japānā (_Amakusa_), Nagasaki prefektūrā, Kjusju salas rietumu daļā.
- Albalate del Arsobispo pilsāta Spānijā (_Albalate del Arzobispo_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces ziemeļu daļā.
- Gaosjuna Pilsāta Taivānas salas dienvidrietumu krastā (ķīn. val. "Gaoxiong"), Taivānas otrā lielākā pilsēta un lielākā osta, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Agvāta Pilsēta Alžīrijā (fr. _Laghouat_, angļu _Laghwat_), Sahāras Atlasu dienvidu nogāzē, pie Sahāras tuksneša ziemeļu malas, 135000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Malanže Pilsēta Angolā ("Malange"), Biē provinces administratīvais centrs, 159000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Altūna Pilsēta ASV ("Altoona"), Pensilvānijas štatā, Apalačos 353 m vjl., 45600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārlingtona Pilsēta ASV ("Arlington"), Teksasas štatā, Dalasas piepilsēta, 383200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betlkrīka Pilsēta ASV ("Battle Creek"), Mičiganas štatā, Kalamazū krastā, 51800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortvērta Pilsēta ASV ("Fort Worth"), Teksasas štatā, Dalasas piepilsēta, 812200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Honolulu Pilsēta ASV ("Honolulu"), Havaju štata administratīvais centrs, atrodas Oahu salā, 350400 iedzīvotāju (2010. g.), Klusā okeāna apgabala gaisa un kuģu satiksmes krustpunkts, ASV jūras kara bāze Pērlhārbora atrodas uz rietumiem no pilsētas.
- Kalamazū Pilsēta ASV ("Kalamazoo"), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā, 75900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētā atrodas Rietummičiganas universitāte, kurā kopš 1967. g. tiek lasīts latviešu valodas, literatūras un etnogrāfijas kurss.
- Palatka Pilsēta ASV ("Palatka"), Floridas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pataskala Pilsēta ASV ("Pataskala"), Ohaio štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ešvila Pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnas štatā, Apalačos 675 m vjl., 87900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anurugu pilsēta Austrālijā (_Angurugu_), Ziemeļu teritorijā, Karpentārija līča Grūtailandas salas rietumos.
- Hobārta Pilsēta Austrālijā ("Hobart"), Tasmanijas salas dienvidu daļā, Tasmanijas štata administratīvais centrs, 205600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kvīnstauna Pilsēta Austrālijā, Tasmānijas salas rietumu daļā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lonsestona Pilsēta Austrālijā, Tasmanijas salas ziemeļos, osta Teimaras grīvā, 62200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Naftalana Pilsēta Azerbaidžānā ("Naftalan"), Goranbojas rajonā, 7600 iedzīvotāju (2008. g.).
- Hirdalana Pilsēta Azerbaidžānā ("Xirdalan"), Abšeronas rajonā, 41500 iedzīvotāju (2008. g.).
- Zagatala Pilsēta Azerbaidžānā ("Zaqatala"), Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnēs, Talačajas krastos, rajona administratīvais centrs, 18400 iedzīvotāju (2008. g.).
- Sumgajita Pilsēta Azerbaidžānā, Kaspijas jūras piekrastē, Apšeronas pussalas ziemeļos, 271400 iedzīvotāju (2008. g.).
- Bresta pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, 310800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grodņa Pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, 328000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gomeļa Pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Sožas krastos, 484300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mogiļova Pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, piestātne Dņepras krastos, 354000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Davidharadoka Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabala austrumos, piestātne Hariņas krastos, 6500 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta XII gs.
- Vitebska Pilsēta Baltkrievijā, Daugavas ("Zahodņaja Dzvina") krastos, apgabala administratīvais centrs, 348800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jeļska Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala dienvidos, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akhaura pilsēta Bangladešā (_Akhaura_), Barisālas apgabala ziemeļaustrumos.
- Āmtali pilsēta Bangladešā (_Āmtali_), Barisālas apgabala dienvidu daļā.
- Sileta Pilsēta Bangladešā, apgabala centrs, 394000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Rādžšāhī Pilsēta Bangladešā, apgabala centrs, 447000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Khulna Pilsēta Bangladešā, apgabala centrs, 830000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Barisāla Pilsēta Bangladešā, Gangas un Bramaputras deltas dienvidrietumos, apgabala administratīvais centrs, 205000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Čitagonga Pilsēta Bangladešas dienvidaustrumos (angļu val. "Chittagong"), apgabala centrs, jūras osta Karnapuli krastā, 15 km no Bengālijas līča, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kulna Pilsēta Bangladešas dienvidrietumos (angļu val. "Khulna"), osta Gangas deltas attekas krastā, apgabala centrs, 830000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Rangpūra Pilsēta Bangladešas ziemeļrietumos ("Rangpur"), apgabala administratīvais centrs, 650000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sanpedro Pilsēta Belizā ("San Pedro"), Ambergrisas pussalas dienvidos, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Abomeja-Kalavi pilsēta Beninā (_Abomey-Calavi_), Beninas līča piekrastē.
- Hamiltona Pilsēta Bermuda salā ("Hamilton"), Lielbritānijas valdījuma "Bermudu salas" administratīvais centrs, \~30000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Brčko Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (2013. g. ).
- Afua pilsēta Brazīlijā (_Afuǎ_), Paras štatā, Amazone deltā, Maražo salas ziemeļos.
- Arajala du Kabu pilsēta Brazīlijā (_Arraial do Cabo_), Riodežaneiro štatā, uz pussalas Atlantijas okeāna krastā.
- Governadora Valadarisa pilsēta Brazīlijā ("Governador Valadares"), Minasžeraisas štatā, osta Dosi krastā, 245100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bjala Slatina pilsēta Bulgārijā ("Bjala Slatina"), Vracas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjala Pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Ruses apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjala Pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Varnas apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burgasa Pilsēta Bulgārijā ("Burgas"), apgabala administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 206900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dobriča Pilsēta Bulgārijā ("Dobrič"), apgabala administratīvais centrs, 96700 iedzīvotāju (2014. g.); 1949.-1991. g. saucās - Tolbuhina.
- Gabrova Pilsēta Bulgārijā ("Gabrovo"), apgabala administratīvais centrs, 60200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjustendila Pilsēta Bulgārijā ("Kjustendil"), apgabala administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loveča Pilsēta Bulgārijā ("Loveč"), Osamas krastos, apgabala administratīvais centrs, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montana Pilsēta Bulgārijā ("Montana"), apgabala administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pazardžika Pilsēta Bulgārijā ("Pazardžik"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pernika Pilsēta Bulgārijā ("Pernik"), apgabala administratīvais centrs, 78900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plovdiva Pilsēta Bulgārijā ("Plovdiv"), apgabala administratīvais centrs, 369300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Razgrada Pilsēta Bulgārijā ("Razgrad"), apgabala administratīvais centrs, 35200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ruse Pilsēta Bulgārijā ("Ruse"), apgabala administratīvais centrs, 160400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Silistra Pilsēta Bulgārijā ("Silistra"), apgabala administratīvais centrs, 38300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slivena Pilsēta Bulgārijā ("Sliven"), apgabala administratīvais centrs, 96300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smoļana Pilsēta Bulgārijā ("Smoljan"), apgabala administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stara Zagora pilsēta Bulgārijā ("Stara Zagora"), apgabala administratīvais centrs, 149400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šumena Pilsēta Bulgārijā ("Šumen"), apgabala administratīvais centrs, 89200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Targovište Pilsēta Bulgārijā ("Targovište"), apgabala administratīvais centrs, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varna Pilsēta Bulgārijā ("Varna"), apgabala administratīvais centrs, 348500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veliko Tarnova pilsēta Bulgārijā ("Veliko Tarnovo"), apgabala administratīvais centrs, 71100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vidina Pilsēta Bulgārijā ("Vidin"), apgabala administratīvais centrs, 51600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vraca Pilsēta Bulgārijā ("Vraca"), apgabala administratīvais centrs, 61800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jambola Pilsēta Bulgārijas dienvidaustrumos ("Jambol"), Tundžas krastos, apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haskova Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Haskovo"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kardžali Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Kardžali"), Ardas krastos, apgabala administratīvais centrs, 49400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blagojevgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Blagoevgrad"), apgabala administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2006. g.), līdz 1950. g. - Gorna Džumaja.
- Plevena Pilsēta Bulgārijas ziemeļos ("Pleven"), apgabala administratīvais centrs, 112700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Punakha Pilsēta Butānā ("Punakha"), Himalajos >1575 m vjl., bijusī karaļa ziemas rezidence.
- Amtimana pilsēta Čadā (_Am Timan_), Salamatas reģiona administratīvais centrs.
- Česke Budejovice pilsēta Čehijā ("České Budějovice"), Dienvidčehijas apgabala administratīvais centrs, Vltavas krastos, 96050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Olomouca Pilsēta Čehijā ("Olomouc"), apgabala administratīvais centrs, 99500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pardubice Pilsēta Čehijā ("Pardubice"), Labas kreisajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 89500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plzeņa Pilsēta Čehijā, apgabala administratīvais centrs, 168000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brno Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais centrs, 385900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mariānske Lāzņe pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabala dienvidos, Slavkovas Meža piekalnē, 13300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ostrava Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais centrs, 297400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libereca Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 105000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Plezņa Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 162600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Karlovi Vari pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zlīna Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 75600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hradeckrālove Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 94700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ūsti pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ačao pilsēta Čīlē (_Achao_), Loslagosas reģionā, Čiloje salas austrumos.
- Ankuda pilsēta Čīlē (_Ancud_), Loslagosas reģionā, Čilojes salas ziemeļos, \~30000 iedzīvotāju.
- Nakskova pilsēta Dānijā (_Nakskov_), Zēlandes reģionā, Lollandes salas rietumos, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morsas Nikēbinga pilsēta Dānijā (_Nykøbing Mors_), Ziemeļjitlandes reģionā, Morsas salas auztrumu piekrastē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svendborga pilsēta Dānijā (_Svendborg_), Dienviddānijas reģionā, osta Fīnas salas dienvidaustrumos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senderborga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Alsas salas dienvidrietumos, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kerteminde pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Fīnas salas ziemeļaustrumos, 5850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogense pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Fīnas salas ziemeļrietumu daļā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neksē pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, Bornholmas salas austrumu piekrastē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Helsingēra pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, Zēlandes salas ziemeļaustrumu daļā, pie Ēresuna, 46400 iedzīvotāju (2014. g.), 15. gs. baznīca un klosteris, Kronborgas pils, celta 1574.-1585. g.
- Akornhuka pilsēta Dienvidāfrikā (_Acornhoek_), Mpumalanas provlnces ziemeļaustrumu daļā.
- Emalahleni Pilsēta Dienvidāfrikā ("eMalahleni"), Mpumalanas provincē, 119500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mbombela Pilsēta Dienvidāfrikā ("Mbombela"), Mpumalanas provinces administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2012. g.); līdz 2009. gada oktobrim pilsētas nosaukums bija Nelspreita.
- Alkmāra pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Alkmaar_), Mpumalanas provincē.
- Amērsforta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā.
- Amstērdama pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amsterdam_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā.
- Čārlstauna Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Charlestown"), Mpumalanas provincē, \~10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Portsmuta Pilsēta Dominikas Sadraudzībā ("Portsmouth"), Dominikas salas ziemeļu daļā, 2980 iedzīvotāju (2001. g.).
- Keinfīlda Pilsēta Dominikas Sadraudzībā, Dominikas salas rietumu piekrastē, 2800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Abaala pilsēta Etiopijā (_Āba'ala_), Afaras kililā, 4800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Klaksvika pilsēta Fēru salās, Borojas salas rietumu daļā, 4630 iedzīvotāju (2004. g.).
- Nasinu Pilsēta Fidži Republikā ("Nasinu"), Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 87400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lautoka Pilsēta Fidži Republikā, Rietumu apgabala administratīvais centrs, Viti Levu salā, 36100 iedzīvotāju (1996. g.).
- Lambasa Pilsēta Fidži Republikā, Ziemeļu apgabala administratīvais centrs, Vanua Levu salā, 6490 iedzīvotāju (1996. g.).
- Iligana Pilsēta Filipānās ("Iligan"), Mindanao salas rietumos, 342600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ahuja pilsēta Filipīnās (_Ajuy_), Rietumu Visajas reģiona Iloilo provincē, Panajas salas austrumu piekrastē.
- Alabela pilsēta Filipīnās (_Alabel_), Mindanao salas dienvidos, Sarangani līča krastā.
- Alkala pilsēta Filipīnās (_Alcala_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas provincē.
- Alubihida pilsēta Filipīnās (_Alubijid_), Mindanao salas ziemeļos, Boholas jūras Makahalaras līča rietumu piekrastē.
- Aparri pilsēta Filipīnās (_Aparri_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas provincē, pie Kagajanas upes ietekas Babujanas šaurumā.
- Araseli pilsēta Filipīnās (_Araceli_), Palavanas reģionā, Dumaranas salas austrumu piekrastē.
- Argao pilsēta Filipīnās (_Argao_), Sebu salas austrumu piekrastē, Boholas šauruma krastā.
- Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Mindanao salas Dienviddavao provincē, Davao līča piekrastē.
- Bakoloda Pilsēta Filipīnās ("Bacolod"), Negrosas salas ziemeļrietumos, 499500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bagio Pilsēta Filipīnās ("Baguio"), Lusonas salas rietumos, 301900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Butuana Pilsēta Filipīnās ("Butuan"), Mindanao salas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļagusanas provinces administratīvais centrs, osta Agusanas grīvā, 337000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kabanatuana Pilsēta Filipīnās ("Cabanatuan"), Lusonas salas vidienē, Pampangas krastos, 272700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kagajana Pilsēta Filipīnās ("Cagayan de Oro"), osta Makalahara līča krastā Mindanao salas ziemeļos, Ziemeļmindanao reģiona administratīvais centrs, 554000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kavite Pilsēta Filipīnās ("Cavite"), Lusonas salas dienvidrietumos, osta Manilas līča krastā, 102800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Legaspi Pilsēta Filipīnās ("Legaspi"), Bikolas reģiona Albajas provincē, zvejas osta Lusonas salas dienvidaustrumu krastā, 196600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Masbate Pilsēta Filipīnās ("Masbate"), tāda paša nosaukuma salas austrumu piekrastē, 95400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Naga Pilsēta Filipīnās ("Naga"), Lusonas salas dienvidaustrumos, 196000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ormoka Pilsēta Filipīnās ("Ormoc"), zvejas osta Leites salas rietumu piekrastē, 191200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pasaja Pilsēta Filipīnās ("Pasay"), Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas līča krastā, Manilas dienvidu piepilsēta, 416500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Sankarlosa Pilsēta Filipīnās ("San Carlos"), Negrosas salas ziemeļaustrumu krastā, 130000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanfernando Pilsēta Filipīnās ("San Fernando"), osta Lusonas salas rietumu piekrastē, Launionas provinces administratīvais centrs, 285900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanpablo Pilsēta Filipīnās ("San Pablo"), Lusonas salas dienvidu daļā, Lagunas provincē, 248900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Taklobana Pilsēta Filipīnās ("Tacloban"), zvejas ostas Leites salas austrumu piekrastē, Leites reģiona administratīvais centrs, 221200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tarlaka Pilsēta Filipīnās ("Tarlac"), Lusonas salas rietumos, Centrālās Lusonas reģionā, 318300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Toledo Pilsēta Filipīnās ("Toledo"), Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas rietumu daļā, 157100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sebu Pilsēta Filipīnās (angļu val. "Cebu"), jūras osta Sebu salas austrumu krastā, provinces centrs, 829000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Davao Pilsēta Filipīnās (angļu val. "Davao"), atrodas Mindanao salas dienvidaustrumos, reģiona administratīvais centrs, jūras osta, 876000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Allena pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas ziemeļrietumos.
- Kalookana Pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas piepilsēta, 1378900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Zamboanga Pilsēta Filipīnās, Mindanao salas dienvidrietumos, tāda paša noaukuma pussalā, 392400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Heneralsantosa Pilsēta Filipīnās, Mondanao salas dienvidu daļā, 443500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Stenli Pilsēta Folklenda salu Austrumfoklendas salas austrumu piekrastē, Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1640 iedzīvotāju (2004. g.).
- Kalē Pilsēta Francijā ("Calais"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 73600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šatnē Malabrī pilsēta Francijā ("Châtenay-Malabry"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 32100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Malakofa Pilsēta Francijā ("Malakoff"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Palezo Pilsēta Francijā ("Palaiseau"), Ildefransas reģiona Esona departamentā, 30300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kempēra Pilsēta Francijā ("Quimper"), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, osta Bretaņas pussalas dienvidrietumu krastā, 63500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Portluī Pilsēta Francijas aizjūras reģionā Gvadelupā ("Port-Louis"), Grantēra salas ziemeļrietumu piekrastē, 5500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Nūka Pilsēta Grenlandē ("Nuuk"), Grenlandes administratīvais centrs, atrodas salas rietumu piekrastē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kakortoka Pilsēta Grenlandē, salas dienvidu daļā, 3240 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ilulisata Pilsēta Grenlandē, salas rietumu piekrastē, 4510 iedzīvotāju (2007. g.).
- Āsiāta Pilsēta Grenlandē, salas rietumu piekrastē, aiz polārā loka, 2980 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sisimiuta Pilsēta Grenlandē, salas rietumu piekrastē, aiz polārā loka, 5500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Areopole pilsēta Grieķijā (_Aerópoli_), Peloponesas salas dienvidu daļā, Mesines līča austrumu krastā.
- Patra pilsēta Grieķijā (_Πάτρα_), Peloponesas pussalas ziemeļos, Rietumgrieķijas perifērijas administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, 167400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Roda pilsēta Grieķijā (_Ρόδος_), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļaustrumos, 118600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalamata Pilsēta Grieķijā ("Kalamata"), Peloponesas perifērijā, Mesines līča krastā, 70100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pirga Pilsēta Grieķijā ("Pyrgos"), Rietumgrieķijas perfērijā, Peloponesas pussalas rietumos, Ilejas (Elīdas) nomes administratīvais centrs, 25200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arhangela pilsēta Grieķijā ("Αρχάγγελος"), Dienvidegejas perifērijā, Rodas salas austrumu piekrastē, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zakinta Pilsēta Grieķijā ("Ζάκυνθος"), Jonijas salu perifērijā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.), tāda paša nosaukuma salas lielākā pilsēta un osta.
- Iraklija pilsēta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Krētas salas ziemeļu piekrastē, Krētas perifērijas administratīvais centrs, 173500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tasa Pilsēta Grieķijā ("Θάσος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļaustrumu piekrastē, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Istieja pilsēta Grieķijā ("Ιστιαία"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas ziemeļu daļā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karpata Pilsēta Grieķijā ("Κάρπαθος"), Dienvidegejas perifērijāā, tāda paša nosaaukuma salas austrumu piekrastē, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karista pilsēta Grieķijā ("Κάρυστος"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas dienvidos, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Korinta pilsēta Grieķijā ("Κόρινθος"), Peloponesas pussalas ziemeļaustrumos, osta Korintas kanāla krastā, 58200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kime pilsēta Grieķijā ("Κύμη"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas austrumu daļā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lefkada pilsēta Grieķijā ("Λευκάδα"), Jonijas salu perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu galā, 16300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lefkimme pilsēta Grieķijā ("Λευκίμμη"), Jonijas salu perifērijā, Kerkiras (Korfu) salas dienvidu daļā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Same Pilsēta Grieķijā ("Σάμη"), Jonijas salu perifērijā, Kefalonijas salas austrumu daļā, 2340 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hanja pilsēta Grieķijā ("Χανιά"), Krētas perifērijā, Krētas salas rietumu daļā, Krētas jūras piekrastē, 108300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ahalkalaki pilsēta Gruzijā (_Akhalk’alak’i_), Samche-Džavahetijas mharē, \~20000 iedzīvotāju.
- Antigva Gvatemala pilsēta Gvatemalā ("Antigua Guatemala"), Sakatepekesas departamenta administratīvais centrs, 1500 m vjl., 35000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Puertobarrjosa Pilsēta Gvatemalā ("Puerto Barrios"), Isabalas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras Amatikes līča krastā, 40900 iedzīvotāju (2003. g.).
- Viljanueva Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 301900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Misko Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 384400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Amatitlana Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 60900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Viljakanalesa Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 74600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Činautla Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 77100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Petapa Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 94200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Pula Pilsēta Horvātijā ("Pula"), Istras županijā, Istras pussalas dienvidos, 57500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kerdla pilsēta Igaunijā (_Kärdla_), Hījumā salas ziemeļu daļā, Hījumā apriņķa administratīvais centrs, 3050 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kuresāre pilsēta Igaunijā ("Kuressaare"), Sāmsalas dienvidos, Sāremā apriņķa administratīvais centrs, 13200 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1563. g.
- Adatīgala pilsēta Indijā (_Addatīgala_), Āndhra Pradēšas štata austrumu daļā.
- Alonga pilsēta Indijā (_Along_), Arunāčala Pradēšas štatā.
- Amadalavalasa pilsēta Indijā (_Amadalavalasa_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumos.
- Una pilsēta Indijā (_Una_), Himāčala Pradēšas štatā.
- Dārdžilinga Pilsēta Indijā ("Darjiling"), Rietumbengāles štatā, Himalaju austrumu priekškalnē >1800 m vjl.
- Kavarati Pilsēta Indijā ("Kavaratti"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kananoru salās Arābijas jūras dienvidaustrumos, no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, Lakšadvīpas teritorijas administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Itānagara Pilsēta Indijā, Arunāčala Pradēša štata administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kožikode Pilsēta Indijā, Keralas štatā, osta Lakšadīvu jūras krastā, 436500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kota Pilsēta Indijā, Rādžastānas štatā, Čambalas krastos, 695900 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kančipurama Pilsēta Indijas dienvidaustrumos ("Kanchipuram"), Tamilnādas štatā, Palaras kreisajā krastā, 164300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ālapuža pilsēta Indijas dienvidos (_Alappuzha_), Keralas štatā, osta Malabaras krastā, 174000 iedzīvotāju (2011. g.); Allepi.
- Koči Pilsēta Indijas dienvidos ("Kochi"), Keralas štatā, Lakšadvīpu jūras krastā, 607000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Thiruvananthapurama Pilsēta Indijas dienvidos ("Thinuvananthapuram"), Lakšadvīpu jūras piekrastē, Keralas štata administratīvais centrs, 957700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Velūra Pilsēta Indijas dienvidos ("Vellore"), Tamilnadas štatā, Palaras krastos, 484700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mumbaja Pilsēta Indijas rietumos (angļu val. "Mumbai"), Mahārāštras štata centrs, osta Arābijas jūras krastā, aizņem Bombejas un Sosetas salas dienvidu daļu, ko ar cietzemi savieno dambji, viena no lielākajām pasaules pilsētām - 13 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1995. g. saucās Bombeja.
- Bālāghāta Pilsēta Indijas vidienē ("Balaghat"), Madhja Pradēšas štatā, Vaigangas kreisajā krastā, 84260 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gāntoka Pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Gangtok"), Himalajos, netālu no Natu pārejas 1900 m vjl., Sikimas štata administratīvais centrs, 98700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šimla Pilsēta Indijas ziemeļos ("Shimla"), 2275 m vjl., Himāčalas Pradēšas štata administratīvais centrs, 169600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ajerpuluha pilsēta Indonēzijā (_Ayerpuluh_), Riau Salu provinces Bulanas salas ziemeļu daļā.
- Airbanisa pilsēta Indonēzijā (_Airbangis_), Rietumsumatras provinces ziemeļos, Sumatras salas rietumu krastā.
- Alahanpandžana pilsēta Indonēzijā (_Alahanpanjang_), Rietumsumatras štatā, Sumatras salas rietumu piekrastē pie Mentavai šauruma.
- Ambarava pilsēta Indonēzijā (_Ambarawa_), Javas salas vidusdaļā, Centrālās Javas provincē.
- Ambuntena pilsēta Indonēzijā (_Ambunten_), Austrumjavas provinces Maduras salas ziemeļos, Javas jūras piekrastē.
- Amlapura pilsēta Indonēzijā (_Amlapura_), Bali provincē, Bali salas austrumu piekrastē; Karanasema.
- Amuntai pilsēta Indonēzijā (_Amuntai_), Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumu daļā, Dienvidkalimantānas provinces ziemeļu daļā.
- Džajapura Pilsēta Indonēzijā ("Jayapura"), Jaungvinejas salas ziemeļos, Papua provinces administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 256700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kediri Pilsēta Indonēzijā ("Kediri"), Javas salas austrumu daļā, 252000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Madiuna Pilsēta Indonēzijā ("Madiun"), Javas salas vidusdaļā, 175800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Magelanga Pilsēta Indonēzijā ("Magelang"), Javas salas vidienē, 118200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pekalonana Pilsēta Indonēzijā ("Pekalongan"), osta Javas salas ziemeļu piekrastē, 281400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Probolingo Pilsēta Indonēzijā ("Probolinggo"), Javas salas austrumos, cukura izvedosta Maduras šauruma krastā, 217000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sorona Pilsēta Indonēzijā ("Sorong"), atrodas Papua-Jaungvijas salas ziemeļrietumos, Rietumpapua provincē, 220000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Surakarta Pilsēta Indonēzijā ("Surakarta"), Javas salas vidienē, Centrālās Javas provincē, 489900 iedzīvotāju (2000. g.).
- Tandžunpinana Pilsēta Indonēzijā ("Tanjungpinang"), Bintanas salas piekrastē, Riau Salu provinces administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Tegala Pilsēta Indonēzijā ("Tegal"), osta Javas salas ziemeļu krastā, 239600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Medana Pilsēta Indonēzijā (indon. val. "Medan"), Sumatras salas ziemeļaustrumos, 24 km no Indijas okeāna Malakas šauruma, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Aimanti pilsēta Indonēzijā, Batamas provincē, Rempanas salas ziemeļos.
- Čirebona Pilsēta Indonēzijā, Javas salas ziemeļu piekrastē, Rietumjavas provincē, 296400 iedzīvotāju (2010.g.).
- Samarinda Pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, Austrumkalimantānas provinces administratīvais centrs, 539700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Balikpapana Pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, naftas izvedosta Makasaras šauruma krastā, 701000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Semarana Pilsēta Indonēzijā, osta Javas salas ziemeļu pusē, Centrālās Javas provinces administratīvais centrs, 1352900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bandarlampuna Pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas dienvidos, Lampunas provinces administratīvais centrs, 790100 iedzīvotāju (2001. g.).
- Džambi Pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs, 531900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Banda Ačeha pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu galā, Ačehas provinces administratīvais centrs, 218200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Hārka Pilsēta Irānā ("Khark"), uz tāda paša nosaukuma salas, svarīgākā naftas izvedosta.
- Bankrana pilsēta Īrijā (_Buncrana_), Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas rietumos, Svili līča austrumu piekrastē, 3450 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karndona pilsēta Īrijā (_Carndonagh_), Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas ziemeļu daļā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Korndaunaka.
- Talamora pilsēta Īrijā (_Tullamore_), Ofali grāfistes administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2011. g.); Talakvora.
- Kāslreja pilsēta Īrijā, Belfāstas dienvidu piepilsēta, apgabala administratīvais centrs.
- Njardvika pilsēta Islandes dienvidrietumu daļā, Reikjanesas pussalas ziemeļu daļā, 3960 iedzīvotāju (2007. g.).
- Arcakēna pilsēta Itālijā (_Arzachena_), Sardīnijas salas ziemeļos, Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akri Pilsēta Itālijā ("Acri"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amantea Pilsēta Itālijā ("Amantea"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banjara Kalabra pilsēta Itālijā ("Bagnara Calabra"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvedere Maritimo pilsēta Itālijā ("Belvedere Marittimo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bizinjāno Pilsēta Itālijā ("Bisignano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bordžija Pilsēta Itālijā ("Borgia"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bovalīno Pilsēta Itālijā ("Bovalino"), Kalabrija reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalatabjāno Pilsēta Itālijā ("Calatabiano"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalatafimi Sedžesta pilsēta Itālijā ("Calatafimi Segesta"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kariati Pilsēta Itālijā ("Cariati"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastrolibēro Pilsēta Itālijā ("Castrolibero"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastrovillāri Pilsēta Itālijā ("Castrovillari"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katandzāro Pilsēta Itālijā ("Catanzaro"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 89000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaulonija Pilsēta Itālijā ("Caulonia"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 7050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiro Marina pilsēta Itālijā ("Cirò Marina"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiro Pilsēta Itālijā ("Ciro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kotronei Pilsēta Itālijā ("Cotronei"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krozija Pilsēta Itālijā ("Crosia"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krotone Pilsēta Itālijā ("Crotone"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuringa Pilsēta Itālijā ("Curinga"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kutro Pilsēta Itālijā ("Cutro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Davoli Pilsēta Itālijā ("Davoli"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Diamante Pilsēta Itālijā ("Diamante"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Filadelfija Pilsēta Itālijā ("Filadelfia"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 5550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fuskaldo Pilsēta Itālijā ("Fuscaldo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galatīna Pilsēta Itālijā ("Galatina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galatone Pilsēta Itālijā ("Galatone"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džerace Pilsēta Itālijā ("Gerace"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džoija Tauro pilsēta Itālijā ("Gióia Táuro"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džoioza Jonika pilsēta Itālijā ("Gioiosa Ionica"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džirifalko Pilsēta Itālijā ("Girifalco"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guardavalle Pilsēta Itālijā ("Guardavalle"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izola di Kapo Ricuto pilsēta Itālijā ("Isola di Capo Rizzuto"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lamēcija Terme pilsēta Itālijā ("Lamezia Terme"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 70200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lokri Pilsēta Itālijā ("Locri"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luci Pilsēta Itālijā ("Luzzi"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marsala Pilsēta Itālijā ("Marsala"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melito di Porto Salvo pilsēta Itālijā ("Melito di Porto Salvo"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mendičīno Pilsēta Itālijā ("Mendicino"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezoraka Pilsēta Itālijā ("Mesoraca"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mileto Pilsēta Itālijā ("Mileto"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikotera Pilsēta Itālijā ("Nicotera"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paladžānello Pilsēta Itālijā ("Palagianello"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paladžāno Pilsēta Itālijā ("Palagiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palagonija Pilsēta Itālijā ("Palagonia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palaco Sandžervāzio pilsēta Itālijā ("Palazzo San Gervasio"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palacolo sull’Oglio pilsēta Itālijā ("Palazzolo sul'Oglio"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palmi Pilsēta Itālijā ("Palmi"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paola Pilsēta Itālijā ("Paola"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petīlija Polikastro pilsēta Itālijā ("Petilia Policastro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pico Pilsēta Itālijā ("Pizzo"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redžo di Kalabrija pilsēta Itālijā ("Reggio di Calabria"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rende Pilsēta Itālijā ("Rende"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roka di Neto pilsēta Itālijā ("Rocca di Neto"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rodžāno Gravina pilsēta Itālijā ("Roggiano Gravina"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roljāno Pilsēta Itālijā ("Rogliano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozarno Pilsēta Itālijā ("Rosarno"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rosāno Pilsēta Itālijā ("Rossano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 36600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sala Konsilīna pilsēta Itālijā ("Sala Consilina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salandra Pilsēta Itālijā ("Salandra"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni in Fjorē pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Fiore"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 17700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlučido Pilsēta Itālijā ("San Lucido"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarko Ardžentāno pilsēta Itālijā ("San Marco Argentano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamarija di Sala pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Sala"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skalea Pilsēta Itālijā ("Scalea"), Kalabrija reģiona Kozencas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šilla Pilsēta Itālijā ("Scilla"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sellija Marina pilsēta Itālijā ("Sellia Marina"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serra Sanbruno pilsēta Itālijā ("Serra San Bruno"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Siderno Pilsēta Itālijā ("Siderno"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soverato Marīna pilsēta Itālijā ("Soverato Marina"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovērija Mannelli pilsēta Itālijā ("Soveria Mannelli"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skvilače Pilsēta Itālijā ("Squillace"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Strongoli Pilsēta Itālijā ("Strongoli"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taurianova Pilsēta Itālijā ("Taurianova"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terranova da Sibari pilsēta Itālijā ("Terranova da Sibari"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terranova Sapo Minulio pilsēta Itālijā ("Terranova Sappo Minulio"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tortora Pilsēta Itālijā ("Tortora"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trebizače Pilsēta Itālijā ("Trebisacce"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tropeja Pilsēta Itālijā ("Tropea"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vibo Valentija pilsēta Itālijā ("Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villa Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Villa San Giovanni"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villapiana Pilsēta Itālijā ("Villapiana"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasāno allo Jonio pilsēta Itālijā (“Cassano allo Ionio”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koriljāno Kalabro pilsēta Itālijā (“Corigliano Calabro”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marina di Džoiza Jonika pilsēta Itālijā (“Marina di Gioiosa Ionica”), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montalto Ufudžo pilsēta Itālijā (“Montalto Uffugo”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mota Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Motta San Giovanni”), Kalabrijas reģiona Režo di Kalabrijas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palacolo Akreide pilsēta Itālijā (“Palazzolo Acreide”), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Praja a Mare pilsēta Itālijā (“Praia a Mare”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mesīna Pilsēta Itālijā, Sicīlijas reģionā, Sicīlijas salas ziemeļaustrumos, provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kozenca Pilsēta Itālijas dienvidos ("Cosenza"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arara pilsēta Izraēlā (_‘Ar‘ara_), Haifas apgabala dienvidrietumos.
- Saporo Pilsēta Japānā (札幌市, Sapporo-shi), Hokaido salas rietumos, Hokaido prefektūras administratīvais centrs, 1,96 mlj iedzīvotāju (2020. g.), piektā lielākā Japānas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, kā arī lielākā Hokaido salā.
- Fukuoka Pilsēta Japānā ( 福岡市; Fukuoka-shi; angļu val. "Fukuoka"), osta Kjusju salas ziemeļu piekrastē pie Hakatas līča, prefektūras centrs, 1400000 iedzīvotāju.
- Abuta pilsēta Japānā (_Abuta_), Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Iburi prefektūrā.
- Akkeši pilsēta Japānā (_Akkeshi_), Hokaido prefektūrā, Hokaido salas dienvidausrtrumos.
- Akune pilsēta Japānā (_Akune_), Kjusju salas rietumu piekrastē, Kagošimas prefektūras ziemeļu daļā.
- Anana pilsēta Japānā (_Anan_), Šikoku salas austrumos, Tokušimas prefektūrā.
- Aomori pilsēta Japānā (_Aomori_), Honsju salas ziemeļos, prefektūras administratīvais centrs, 288000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Abaširi pilsēta Japānā ("Abashiri"), Hokaido salas ziemeļaustrumu daļā, Ohotskas jūras piekrastē, 39000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Aidzuvakamacu Pilsēta Japānā ("Aizuwakamatsu"), Honsju salas vidienē, Fukušimas prefektūrā, 122700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akaši Pilsēta Japānā ("Akashi"), Honsju salas dienvidrietumu daļā, osta Seto jūras krastā, 291000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Asahigava Pilsēta Japānā ("Asahigawa"), Hokaido salas vidienē, 352100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fudzisava Pilsēta Japānā ("Fujisawa"), Honsju salas dienvidaustrumos, kūrorts Sagami līča krastā, 409700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fukui Pilsēta Japānā ("Fukui"), Honsju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 266800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fukujama Pilsēta Japānā ("Fukuyama"), Honsju salas dienvidos, Hirosimas prefektūrā, Asidas krastos, 461400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fukušima Pilsēta Japānā ("Fukushima"), Honsju salas austrumos, prefektūras administratīvais centrs, 292600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gifu Pilsēta Japānā ("Gifu"), Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 413100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hačinohe Pilsēta Japānā ("Hachinohe"), Honsju salas ziemeļaustrumos, zvejas osta Klusā okeāna krastā, 237600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hakodate Pilsēta Japānā ("Hakodate"), Hokaido salas dienvidos, osta pie Cugaru šauruma, 279100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Himedži Pilsēta Japānā ("Himeji"), Honsju salas dienvidu daļā, Hjogo prefektūrā, osta Seto jūras Harimas līča krastā, 536100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Hiracuka Pilsēta Japānā ("Hiratsuka"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, 260800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hirosaki Pilsēta Japānā ("Hirosaki"), Honsju salas ziemeļos, Aomori prefektūrā, 183500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hitači Pilsēta Japānā ("Hitachi"), Honsju salas austrumos, 193100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jamagata Pilsēta Japānā ("Yamagata"), Honsju salas vidienē, Gifu prefektūrā, 28900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jamagata Pilsēta Japānā ("Yamagata"), Honsju salas ziemeļu daļā, prefektūras administratīvais centrs, 254200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jamaguči Pilsēta Japānā ("Yamaguchi"), Honsju salas dienvidrietumos, prefektūras administratīvais centrs, 196600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jacusiro Pilsēta Japānā ("Yatsushiro"), Kjusju salas rietumos, osta Jacusiro līča krastā, 132300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ibaraki Pilsēta Japānā ("Ibaraki"), Honsju salas dienvidaustrumos, 32900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ičinomija Pilsēta Japānā ("Ichinomiya"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Nagojas pavadoņpilsēta, 378800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Imabari Pilsēta Japānā ("Imabari"), Sikoku salas ziemeļrietumos, osta Bingonadas līča krastā, 166500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jokaiči Pilsēta Japānā ("Yokkaichi"), Honsju salas dienvidos, Nagojas priekšosta Ises līča krastā, 307800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jokohama Pilsēta Japānā ("Yokohama"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Tokijas līča krastā, 3,6 mlj iedzīvotāju (2006. g.), lielākā Japānas osta.
- Jokosuka Pilsēta Japānā ("Yokosuka"), Honsju salas austrumos, osta Tokijas līča krastā, 418300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jonago Pilsēta Japānā ("Yonago"), Honsju salas rietumu krastā, seklūdens osta Nakanoumi lagūnā, 148300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jonedzava Pilsēta Japānā ("Yonezawa"), Honsju salas ziemeļos, Jamagatas prefektūras dienvidos, 85500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ise Pilsēta Japānā ("Ise"), Honsju salas dienvidaustrumos, Ises līča krastā, 130300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Isinomaki Pilsēta Japānā ("Ishinomaki"), Honsju salas austrumos, osta Klusā okeāna krastā, 160800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Itami Pilsēta Japānā ("Itami"), Honsju salas dienvidos, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 196100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Itihara Pilsēta Japānā ("Itihara"), Honsju salas dienvidos, Tokijas līča krastā, 280400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ivakuni Pilsēta Japānā ("Iwakuni"), Honsju salas dienvidos, osta Hirosimas līča krastā, 143900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kadoma Pilsēta Japānā ("Kadoma"), Honsju salas dienvidos, Osakas pavadoņpilsēta, 130300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kagošima Pilsēta Japānā ("Kagoshima"), Kjusju salas dienvidos, osta Kagošimas līča krastā, prefektūras administratīvais centrs, 604500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kakogava Pilsēta Japānā ("Kakogawa"), Honsju salas dienvidrietumos, 267000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kamaiši Pilsēta Japānā ("Kamaishi"), Honsju salas ziemeļaustrumos, Ivates prefektūrā, osta Klusā okeāna krastā, 35300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kamakura Pilsēta Japānā ("Kamakura"), Honsju salas austrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 174300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kanadzava Pilsēta Japānā ("Kanazawa"), Honsju salas vidusdaļas rietumos, Isikavas prefektūras administratīvais centrs, 462400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kasiva Pilsēta Japānā ("Kashiwa"), Honsju salas austrumos, 411600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kasugai Pilsēta Japānā ("Kasugai"), Honsju salas dienvidrietumos, Aiči prefektūrā, Nagojas tuvumā, 308800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kavasaki Pilsēta Japānā ("Kawasaki"), Tokijas aglomerācijā, Honsju salas austrumos, osta Tokijas līča krastā, 1300000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kirjū Pilsēta Japānā ("Kiryū"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūrā, Vatarases krastos, 115000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kisivada Pilsēta Japānā ("Kishiwada"), Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, 197600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Kitakjusju Pilsēta Japānā ("Kitakyūshū"), Kjusju salas ziemeļos, osta pie Kamona šauruma, 992000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kodaira Pilsēta Japānā ("Kodaira"), Honsju salas austrumos, Tokijas pavadoņpilsēta, 191400 iedzīvotāju (2016. g.).
- Kumagaja Pilsēta Japānā ("Kumagaya"), Honsju salas vidienē, 198400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kumamoto Pilsēta Japānā ("Kumamoto"), Kjusju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 670100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kurasiki Pilsēta Japānā ("Kurashiki"), Honsju salas dienvidos, 483600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Kure Pilsēta Japānā ("Kure"), Honsju salas dienvidrietumos, osta Seto jūras krastā, 228000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kurume Pilsēta Japānā ("Kurume"), Kjusju salas ziemeļu daļā, 304500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kuširo Pilsēta Japānā ("Kushiro"), Hokaido salas austrumu daļā, osta Klusā okeāna krastā, 174900 iedzīvotāju (2016. g.).
- Maebaši Pilsēta Japānā ("Maebashi"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūras administratīvais centrs, 339700 iedzīvotāju (2015. g.).
- Macue Pilsēta Japānā ("Matsue"), osta Honsju salas rietumu krastā, Šimanes prefektūras administratīvais centrs, 205400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Macumoto Pilsēta Japānā ("Matsumoto"), Honsju salas centrālajā daļā, Nagano prefektūrā, 241100 iedzīvotāju (2016. g.).
- Mijadzaki Pilsēta Japānā ("Miyazaki"), Kjusju salas dienvidaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, 401100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Mito Pilsēta Japānā ("Mito"), Honsju salas centrālajā daļā, Ibaraki prefektūras administratīvais centrs, 270800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Morioka Pilsēta Japānā ("Morioka"), Honsju salas ziemeļos, Ivates prefektūras administratīvais centrs, 297600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Murorana Pilsēta Japānā ("Muroran"), Hokaido salas dienvidrietumos, 88600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nagano Pilsēta Japānā ("Nagano"), Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 377600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nagasaki Pilsēta Japānā ("Nagasaki"), Kjusju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 429500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nara Pilsēta Japānā ("Nara"), Honsju salas dienvidos, prefektūras administratīvais centrs, 1400000 iedzīvotāju (2012. g. ).
- Ņiigata Pilsēta Japānā ("Niigata"), Honsju salas rietumos, osta Sinano grīvā, prefektūras administratīvais centrs, 810200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ņiihama Pilsēta Japānā ("Niihama"), Sikoku salas ziemeļos, Seto jūras krastā, 119900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nisinomija Pilsēta Japānā ("Nishinomiya"), Honsju salas dienvidos, Osakas piepilsēta, 487800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nobeoka Pilsēta Japānā ("Nobeoka"), Kjusju salas austrumos, Mijadzaki prefektūrā, 125200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Numadzu Pilsēta Japānā ("Numazu"), Honsju salas dienvidos, Sidzuokas prefektūrā, osta Surugas līča krastā, 195600 iedzīivotāju (2015. g.).
- Obihiro Pilsēta Japānā ("Obihiro"), Hokaido salas dienvidos, 169300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Odavara Pilsēta Japānā ("Odawara"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 194100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ogaki Pilsēta Japānā ("Ogaki"), Honsju salas centrālajā daļā, Gifu prefektūrā, 159900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Oita Pilsēta Japānā ("Oita"), Kjusju salas ziemeļaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, osta Japānas Iekšējās jūras Bepu līča krastā, 478100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Okadzaki Pilsēta Japānā ("Okazaki"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, Jahangi kreisajā krastā, 381000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Otaru Pilsēta Japānā ("Otaru"), Hokaido salas rietumos, Saporo priekšosta Isikari līča krastā, 121900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Šimidzu Pilsēta Japānā ("Shimizu Ward"), Honsju salas dienvidaustrumos, osta Surugas līča krastā, 2449000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šimonoseki Pilsēta Japānā ("Shimonoseki"), Honsju salas dienvidrietumos, osta Simonoseki šauruma krastā, 268500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Šunana Pilsēta Japānā ("Shunan"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 144800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Takamacu Pilsēta Japānā ("Takamatsu"), Sikoku salas ziemeļaustrumos, Kagavas prefektūras administratīvais centrs, osta Seto jūras krastā, 420700 iedzīvotāju (2015. g.).
- Takaoka Pilsēta Japānā ("Takaoka"), Honsju salas rietumos, Tojamas prefektūrā, 172100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Takasaki Pilsēta Japānā ("Takasaki"), Honsju salas centrālajā daļā, Gunmas prefektūraā, 370900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tojama Pilsēta Japānā ("Toyama"), Honsju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 418700 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tojohaši Pilsēta Japānā ("Toyohashi"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, 374800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tojonaka Pilsēta Japānā ("Toyonaka"), Honsju salas dienvidos, Osakas prefektūrā, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 395500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tokušima Pilsēta Japānā ("Tokushima"), Šikoku salas ziemeļaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, 258600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tottori Pilsēta Japānā ("Tottori"), Honsju salas dienvidrietumos, netālu no Japāņu jūras, prefektūras administratīvais centrs, 193700 iedzīvotāju (2015. g.).
- Cu Pilsēta Japānā ("Tsu"), Honsju salas dienvidos, Ises līča rietumu krastā, Mie prefektūras administratīvais centrs, 286000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Cujama Pilsēta Japānā ("Tsuyama"), Honsju salas rietumos, 108000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Curuoka Pilsēta Japānā ("Tsuruoka"), Honsju salas ziemeļrietumos, Jamagatas prefektūrā, 129600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ube Pilsēta Japānā ("Ube"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 169400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nagoja Pilsēta Japānā (angļu val. "Nagoya"), Honsju salas austrumos, osta Ises līča krastā, Aiči prefektūras centrs, 2,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Sasebo Pilsēta Japānā (佐世保 , angļu "Sasebo"), Nagasaki prefektūrā, osta Kjusju salas ziemeļrietumu krastā, 255400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Čiba Pilsēta Japānā (千葉市; Chiba-shi), Honsju salas dienvidaustrumos, osta Tokijas līča krastā, 929400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Funabaši Pilsēta Japānā (船橋市; Funabashi-shi), Honsju salas austrumos, Tokijas piepilsēta, 575000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Akitakata Pilsēta Japānā, Honsju sala dienvidrietumu daļā, Hirosimas prefektūrā.
- Kofu Pilsēta Japānā, Honsju salas centrālajā daļā, Jamanaši prefektūras administratīvais centrs, 193100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kioto Pilsēta Japānā, Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju.
- Osaka Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Jodo deltā, prefektūras centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju, Japānas 3. lielākā pilsēta, viena no nozīmīgākajām ostām Japānā.
- Kobe Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, Hjogo prefektūras centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Curuga Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, Fukui prefektūrā, osta Japāņu jūras Curugas līča krastā, 68400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Okajama Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, osta Asahi krastos, prefektūras administratīvais centrs, 676300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ašikaga Pilsēta Japānā, Honsju salas vidienē, sens zīdkopības un zīda rūpniecības centrs.
- Sendai Pilsēta Japānā, Honsju salas ziemeļaustrumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, Mijagi prefektūras administratīvais centrs, 1027300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Akita Pilsēta Japānā, Honsju salas ziemeļrietumos, prefektūras administratīvais centrs, 323600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Omuta Pilsēta Japānā, Kjusju salas rietumos, Kumomoto prefektūrā, 117400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Mijakonodžjo Pilsēta Japānā, Kjusju salas un Mijadzaki prefektūras dienvidos, 165000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Bepu Pilsēta Japānā, Kjusju salas ziemeļaustrumos, osta Bepu līča krastos, 122000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Macujama Pilsēta Japānā, Šikoku salas ziemeļrietumos, Ehimes prefektūras administratīvais centrs, 515100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Numea Pilsēta Jaunkaledonijas salas dienvidos, osta Koraļļu jūras krastā, Francijas aizjūras teritorijas "Jaunkaledonija" administratīvais centrs, 91400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Ahipara pilsēta Jaunzēlandē (_Ahipara_), Ziemeļsalas ziemeļu daļā, Nortlendā.
- Anau pilsēta Jaunzēlandē (_Te Anau_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā, Anau ezera dienvidu galā.
- Aperhata pilsēta Jaunzēlandē (_Upper Hutt_), Ziemeļsalas dienvidos, Velingtonas reģionā.
- Timaru Pilsēta Jaunzēlandē ("Timaru"), Dienvidsalas austrumos, Kenterberijas līča krastā, 29000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vananui Pilsēta Jaunzēlandē ("Wanganui"), Ziemeļsalas dienvidrietumu piekrastē, osta Fananui grīvā, 43000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Danīdina Pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalas dienvidaustrumos, Otago reģiona administratīvais centrs, 111000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Pedra Badehu pilsēta Kaboverdes Republikā ("Pedra Badejo"), Santjagu salas vidienē, 10700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Santamarija Pilsēta Kaboverdes Republikā ("Santa Maria"), Salas salas dienvidu piekrastē, 17200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ešparguša Pilsēta Kaboverdes Republikā, Sala salā, 5880 iedzīvotāju (2000. g.).
- Mindelu Pilsēta Kaboverdes Republikā, Sanvisenti salas ziemeļrietumu krastā, 70000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Duala Pilsēta Kamerūnas rietumos (angļu val. "Douala"), Vuri grīvlīča krastā, Piekrastes provinces administratīvais centrs, 1907000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Šarlotauna Pilsēta Kanādā ("Charlottetown"), provinces "Prinča Edvarda Sala" administratīvais centrs, 106170 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ikaluita Pilsēta Kanādā ("Iqaluit"), Nunavutas teritorijas administratīvais centrs, atrodas uz Bafina salas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, 7740 iedzīvotāju (2016. g.).
- Šērbruka Pilsēta Kanādā ("Sherbrooke"), Kvebekas provinces dienvidos, Apalaču piekājē, 162600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haura Pilsēta Katarā ("Al Khor"), Kataras pussalas austrumu piekrastē, 213600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Akbakaja pilsēta Kazahstānā (_Aqbaqay_), pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabala ziemeļu daļā.
- Akraba pilsēta Kazahstānā (_Aqrab_), Aktebes apgabala ziemeļrietumos.
- Aktau pilsēta Kazahstānā (_Aqtaw_), Manghistau apgabala administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g., līdz 1964. g. saucās Aktava, 1964.-1992. g. - Ševčenko.
- Aktebe pilsēta Kazahstānā (_Aqtöbe_), apgabala administratīvais centrs, atrodas apgabala ziemeļos, Elekas kreisajā krastā, 380600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1869. g., līdz 1992. g. saucās Aktjubinska.
- Arisa pilsēta Kazahstānā (_Arıs_), Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Arisas upes kreisajā krastā, 42280 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Baikonira Pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, līdz 2050. gadam iznomāta Krievijai kopā ar kosmodroma teritoriju 57 kvadrātkilometru platībā, 73000 iedzīvotāju (2014. g.), anklāvs Kizilordas apgabala teritorijā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Kekšetau Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala administratīvais centrs, 140950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1832. g.
- Ereimentau Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala austrumu daļā, 10350 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Hromtau Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Algha Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, Elekas (Iļekas) augšteces krastos, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.; Alga.
- Taldikorghana Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala administratīvais centrs, 135900 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
- Išarala Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala austrumu daļā, Temtekas upes krastos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1984. g.
- Kizilorda Pilsēta Kazahstānā, apgabala administratīvais centrs, 214600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1867. g.
- Atirau Pilsēta Kazahstānā, apgabala administratīvais centrs, osta Urālas kreisajā krastā, 197500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
- Eskemena Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 314000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g., līdz 1992. g. sucās Ustjkamenogorska.
- Ridera Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Kurčatova Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
- Semeja Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 311500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1782. g.; Semipalatinska.
- Džetisaja Pilsēta Kazahstānā, Čimkentas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs.
- Šimkenta Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 689300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš viduslaikiem.
- Šardara Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 30850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Kostanaja Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabala administratīvais centrs, 222600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1893. g.
- Arkalika Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabala austrumos, 28900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Fortševčenko Pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Kaspijas jūras krastā, Karaghanas pussalas galā, 5360 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1899 g.
- Orala Pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 228300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1613. g.; Uraļska.
- Aksaja Pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Karaghandi Pilsēta Kazahstānā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 485700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Petropavla Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 207900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1807. g.; Petropavlovska.
- Bulajeva Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļos, 7600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Taraza Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabala administratīvais centrs, 352800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavlodara Pilsēta Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, apgabala administratīvais centrs, osta Irtišas labajā krastā, 330500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1861. g.
- Ammohosta pilsēta Kipras salas austrumos (_Ammóchostos_), apgabala administratīvais centrs (Ziemeļkipra), 40900 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta III gs. p. m. ē. kā Arsinoja; Famagusta; Gazimagusa.
- Akdogana pilsēta Kipras salas austrumu daļā, Ziemeļkiprā (_Akdoğan_); grieķu Lise.
- Toktogula Pilsēta Kirgizstānā ("Toktogul"), Džalalabatas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Kekdžangaka Pilsēta Kirgizstānā, Džalalabatas apgabalā, Fergānas grēdas nogāzē 1500 m vjl., \~20000 iedzīvotāju.
- Taškemira Pilsēta Kirgizstānā, Džlalabatas apgabalā, Narinas labajā krastā, 34800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Džalalabata Pilsēta Kirgizstānā, Kugartas ielejā, apgabala administratīvais centrs, 85100 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sulukta Pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabala dienvidrietumos, Turkestānas grēdas ziemeļu nogāzē 1380 m vjl., 20700 iedzīvotāju (2009. g.).
- Talasa Pilsēta Kirgizstānas Republikā 1280 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 34500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Oša Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Akburads krastos, Fergānas ielejas dienvidu priekškalnēs 870-1110 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 224300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Narina Pilsēta Kirgizstānas Republikā, apgabala administratīvais centrs, 42200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Tokmoka Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabala administratīvais centrs, 54900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Karakola Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Isikula apgabala administratīvais centrs, 61900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Korora Pilsēta Klusā okeāna Palau salās, 11600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Fomboni Pilsēta Komoru Savienībā ("Fomboni"), Mvali salas administratīvais centrs, 18300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mucamudu Pilsēta Komoru Savienībā ("Mutsamudu"), Nzvani salas administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kolvezi Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kolwezi"), Lualabas provinces administratīvais centrs, 456400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Čhanvona Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Korejas pussalas dienvidaustrumu daļā, 503900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ulsana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Korejas pussalas dienvidaustrumu daļā, osta Japāņu jūras krastā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksandrova pilsēta Krievijā (_Aleksandrov_), Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, 61500 iedzīvotāju (2010. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1389. g., 1564.-1572. g. tajā atradās cara Ivana IV rezidence.
- Aleksandrovska-Sahaļinska pilsēta Krievijā (_Aleksandrovsk-Sahalinskij_), Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas rietumu piekrastē, 10600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1869. g.
- Aļeksina pilsēta Krievijā (_Aleksin_), Tulas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Okas krastā, 59150 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1236. g., pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Aņiva pilsēta Krievijā (_Aniva_), Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka.
- Arhangeļska pilsēta Krievijā (_Arhangel’sk_), tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, Severnaja Dvinas krastos un uz deltas salām, 20 km no Baltās jūras, 350000 iedzīvotāju (2014. g.), liela osta pie Baltās jūras.
- Krasnijkuta Pilsēta Krievijā ("Krasny Kut"), Saratovas apgabala dienvidos, Jeruslanas labajā krastā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Suvorova Pilsēta Krievijā ("Suvorov"), Tulas apgabala rietumos, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Astrahaņa Pilsēta Krievijā pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blagoveščenska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala administratīvais centrs, osta pie Zejas ietekas Amūrā, 220000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1858. g.
- Belogorska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja.
- Zavitinska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svobodnija Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, osta Zejas labajā krastā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Aleksejevska.
- Šimanovska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidrietumos, Boļšaja Peras krastos, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skovorodina Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala rietumos, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vologda Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 308200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kurgāna Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 325700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smoļenska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 331000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Belgoroda Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 379500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g., cietoksnis no 1596. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1237. g.
- Kurska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 431200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirova Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 487000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļipecka Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 509700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rjazaņa Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 530300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kemerova Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 544000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orenburga Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, atrodas Urālas krastos, 529600 iedzīvotāju (2007. g.), 1938.-1957. g. saucās Čkalova.
- Kaļiņingrada Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči.
- Uļjanovska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta pie Kuibiševas ūdenskrātuves, 616700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Simbirska.
- Tomska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Tomas labajā krastā, 557200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tjumeņa Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Turas krastā, 679900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostroma Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas kreisajā krastā, 273400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saratova Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas labajā krastā (Volgogradas ūdenskrātuve), 841000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tambova Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, piestātne Cna kreisajā krastā, 285000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļvičegodska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Vičegdas labajā krastā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šenkurska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, piestātne Vagas labajā krastā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veļska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, Veļas krastos, 23100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oņega Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala ziemeļrietumos, jūras osta Oņegas grīvā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ahtubinska Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabala ziemeļos, Volgas attekas Ahtubas kreisajā krastā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šebekina Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidos, Ņežegolas krastos, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gubkina Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala ziemeļos, 87900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brjanska Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala administratīvais centrs, 408500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trubčevska Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala dienvidos, Desnas labajā krastā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zlinka Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala rietumos, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žukovka Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala ziemeļos, Desnas kreisajā krastā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aša Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala rietumos, Simas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Karabaša Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļos, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Satka Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņazepetrovska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, Ņazjas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čeļabinska Pilsēta Krievijā, Dienvidurālos, Miasas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1169000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birobidžana Pilsēta Krievijā, Ebreju autonomā apgabala administratīvais centrs, 74800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopā 1937. g.
- Baikaļska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Baikāla dienvidu krastā, 13120 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Šeļehova Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, 46800 iedzīvotāju (2014. g.); Šeļihova.
- Sļudjanka Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, Baikāla ezera dienvidu piekrastē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zima Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, Okas krastos, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svirska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, osta Angāras kreisajā krastā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tuluna Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidrietumos, Ijas krastos, 42300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņeudinska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidrietumos, Udas krastos, 34800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taišeta Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birjusinska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, Birjusas labajā krastā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Vihorevka Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, Vihorevas kreisajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bodaibo Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Vitimas labajā krastā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1903. g.
- Žeļeznogorska-Iļimska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļos, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirenska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļos, osta pie Kirengas ietekas Ļenā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjiļimska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļrietumos, Angāras kreisajā krastā, 83600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vičuga Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala vidienē, 36100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jurjeveca Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Privolžska Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala ziemeļrietumos, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saļeharda Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nojabrska Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 107400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novijurengoja Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 115700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarkosaļe Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gubkinska Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Labitnagi Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26300 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Obas kreisajā krastā (iepretī Saļihardai).
- Muravļenka Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kozeļska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala dienvidaustrumos, Žizdras krastos, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žizdra Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala dienvidos, Žizdras krastos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarusa Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Obņinska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, Protvas krastos, 107300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balabanova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, Protvas krastos, 25660 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1972. g.
- Mediņa Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Medinkas krastos, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borovska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Protvas krastos, rajona administratīvais centrs, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., apkaimē arhitektūras ansamblis - Borovskas Pafnutija klosteris.
- Juhnova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļrietumos, Ugras labajā krastā, 6460 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozjorska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidaustrumos, 4430 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1539. g., līdz 1946. g. saucās Darkemena.
- Pravdinska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidos, Lavas krastos, 4300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Frīdlande.
- Laduškina Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidrietumos, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1314. g., līdz 1946. g. saucās Ludvigsorta.
- Svetlogorska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Raušene.
- Svetlija Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Kaļiņingradas līča ziemeļu krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baltijska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, neaizsalstoša osta, 32900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Pillava.
- Slavska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Heinrihsvalde.
- Sovetska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, piestātne Nemunas kreisajā krastā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Tilzīte.
- Pioņerska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Neikūrene.
- Zeļenogradska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Kranca.
- Petropavlovska-Kamčatska Pilsēta Krievijā, Kamčatkas novada administratīvais centrs, atrodas Kamčatkas pussalas austrumu krastā, osta Avačas līcī, 182700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Petropavlovskijporta.
- Kaltana Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidos, Kondomas krastos, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berjozovska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļos, 47250 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Topki Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļrietumos, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jurga Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļrietumos, 81400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vladimira Pilsēta Krievijā, Kļazmas kreisajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 350100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manturova Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala austrumos, Unžas labajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kologriva Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala ziemeļos, piestātne Unžas krastos, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļigaļiča Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala ziemeļrietumos, Kostromas krastos, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Artjomovska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabala dienvidos, Austrumsajānu dienvidrietumu nogāzē, 1900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Petuhova Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidaustrumos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šumiha Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidaustrumos, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščučje Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidrietumos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kataiska Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala ziemeļrietumos, Isetas krastos, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sudža Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala dienvidos, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riļska Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala rietumos, Seimas labajā krastā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žeļeznogorska Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala ziemeļrietumos, 97600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pikaļova Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boksitogorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Sosnovijbora Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumos, 67100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Visocka Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Visocka salā Viborgas līcī (Somu līča ziemeļrietumos), 1150 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Ūrasa.
- Kamenogorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Vuoksas kreisajā krastā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zadonska Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabala dienvidos, piestātne Donas kreisajā krastā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Susumana Pilsēta Krievijā, Magadanas apgabala rietumos, Bjorjoļohas krastos, pie Magadanas-Jakutskas autotrases, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ožereļje Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jegorjevska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 71100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zaraiska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, Osjotras krastos, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voskresenska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Maskavas upes kreisajā krastā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozjori Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stupina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puščina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, Okas labajā krastā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vereja pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidrietumos, Protvas labajā krastā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščerbinka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala Novomoskovskas rajonā, 34 km uz dienvidiem no Maskavas, 47500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Volokolamska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala rietumos, Gorodenkas krastos, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zveņigoroda Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Maskavas upes krastos, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podoļska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Pahras krastos, 218500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnozavodska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļaustrumos, Kuņjas krastos, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taldoma Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solņečnogorska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, Seņežas ezera krastā, 52800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kļina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, Sestras krastos, 79500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Visokovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļrietumos, Vjazas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kovdora Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidrietumos, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zapoļarnija Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabala ziemeļrietumos, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poļarnije Zori pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidrietumos, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kandalakša Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidu daļā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veļikijnovgoroda pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2021. g.), līdz 1999. g. - Novgorda.
- Boroviči Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala austrumos, Msta krastos, rajona administratīvais centrs, 52700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1770. g.
- Oba Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala austrumos, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berdska Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala austrumu daļā, 101700 iedīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
- Čerepanova Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidaustrumos, 18500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Tatarska Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala rietumos, Barabas stepē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bolotnoje Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala ziemeļaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
- Pervomaiska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidos, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navašina Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viksa Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zavolžje Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Gorkijas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorsma Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Kišmas krastos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorbatova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, piestātne Okas krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogorodska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1923. g.
- Volodarska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Seimas krastos, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šahuņja Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala ziemeļaustrumos, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orla Pilsēta Krievijā, Okas krastos, apgabala administratīvais centrs, 319100 iedzīvotāju (2009. g.).
- Kalačinska Pilsēta Krievijā, Omskas apgabala dienvidaustrumos, Omas kreisajā krastā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tjukaļinska Pilsēta Krievijā, Omskas apgabala vidienē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tara Pilsēta Krievijā, Omskas apgabala ziemeļos, piestātne Irtišas kreisajā krastā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļiļecka Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, Iļekas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buguruslana Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļrietumos, Boļšojkineļas krastos, 50000 iedzīvotāju (2014, g.).
- Abduļina Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1795. g.
- Dmitrovska Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala dienvidrietumos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novosiļa Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļaustrumos, Zušas labajā krastā, 3450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., pirmoreiz minēta 1155. g., XIV gs. - Novosiļas kņazistes centrs.
- Bolhova Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļrietumos, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g.
- Ņižņijnovgoroda Pilsēta Krievijā, osta pie Volgas un Okas satekas, apgabala administratīvais centrs, 1264000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tvera Pilsēta Krievijā, osta Volgas krastos, apgabala administratīvais centrs, 411000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volgograda Pilsēta Krievijā, osta Volgas lejteces krastā, apgabala administratīvais centrs, 1018000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Caricina, 1925.-1961. g. - Staļingrada.
- Kuzņecka Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala austrumos, Trujevas krastos, 86100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spaska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 7200 iedzīvotāju (2014. g.) pilsētas tiesības kopš 1779. g., 1925.-2005. g. saucās Bednodemjanovska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems.
- Bednodemjanovska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, pilsētas tiesības kopš 1779. g., līdz 1925. g. saucās Spaska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems.
- Vereščagina Pilsēta Krievijā, Permas apgabala dienvidrietumos, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Samara Pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa.
- Novosokoļņiki Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidos, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neveļa Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidos, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novorževa Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Gdova Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļrietumos, Peipusa ezera austrumu piekrastē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Omska Pilsēta Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidos pie Omas ietekas Irtišā, apgabala centrs, 1166000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skopina Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabala dienvidrietumos, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spaskļepiki Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabala ziemeļos, Pra krastos, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rostova pie Donas pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala administratīvais centrs, osta Donas krastā, 46 km no ietekas Azovas jūras Taganrogas līcī, 1110000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volgodonska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala austrumos, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 170100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Proļetarska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidos, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taganroga Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumos, osta Azovas jūras līča krastā, 253600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Azova Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidu daļā, 82500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1067. g., pilsētas tiesības kopš 1708. g.
- Novočerkaska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala rietumos, Aksajas labajā krastā, 173500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnijsuļina Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala rietumos, Kundrjučjas kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morozovska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļaustrumos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamenska-Šahtinska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Doņecas labajā krastā, 92000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuriļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Iturupas salā (Kuriļu salas), 1800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. - Sjana (Japānas sastāvā).
- Gornozavodska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas dienvidos, Tatāru šauruma piekrastē.
- Oha Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļaustrumos, Ohotskas jūras krastā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pohvistņeva Pilsēta Krievijā, Samaras apgabala ziemeļaustrumos, Boļšojkineļas kreisajā krastā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novouzenska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidaustrumos, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoarmeiska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidos, 23700 iedzīvotāju (2014. g.), 1926.-1942. g. saucās Baļcera, līdz 1926. g. - Golijkaramiša.
- Atkarska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala rietumu daļā, 92 km uz ziemeļrietumiem no Saratovas, pie Atkaras upes ietekas Medvedicā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Arkadaka Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Pugačova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Boļšojirgizas labajā krastā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaļiņinska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Balandas labajā krastā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Magadana Pilsēta Krievijā, Sibīrijas austrumos, Ohotskas jūras krastā, apgabala administratīvais centrs, 94300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roslavļa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabala dienvidos, Ostjoras krastos, 50800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Svetlograda Pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas krastos, 38100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1965. g. saucās Petrovska.
- Penza Pilsēta Krievijā, Suras krastos, apgabala administratīvais centrs, 509200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jekaterinburga Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala administratīvais centrs, Urālu kalnu austrumu daļā, Isetas krastos, 1412300 iedzīvotāju (2014. g.), 1924.-1991. g. saucās Sverdlovska.
- Tavda Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala austrumos, piestātne Tavdas labajā krastā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Irbita Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidaustrumos, 37800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berjozovska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, 55200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kamišlova Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, Pišmas krastos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogdanoviča Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Degtjarska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoufimska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, Ufas labajā krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aramiļa Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~20 km uz dienvidaustrumiem no Jekaterinburgas, 14700 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Asbesta Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~50 km uz ziemeļaustrumiem no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Krasnouraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumos, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kušva Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumos, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivdeļa Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļos, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volčanska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoturjinska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, Turjas krastos, 58900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voroņeža Pilsēta Krievijā, tāda paša nosaukuma upes krastos, apgabala administratīvais centrs, 1014600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Uvarova Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala dienvidaustrumos, Voronas labajā krastā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moršanska Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala ziemeļos, piestātne Cna krastos, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jalutorovska Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidos, Tobolas krastos, 38300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zavodoukovska Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidrietumos, Tobolas pietekas Boļšojukas krastos, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agiriša pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala rietumos.
- Nadima Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, liela gāzes ieguves rajona centrs, 45800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asina Pilsēta Krievijā, Tomskas apgabala austrumu daļā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Novomoskovska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 128000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. - Bobriki, 1934.-1961. g. - Staļinogorska.
- Kimovska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Uzlovaja Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 53300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogorodicka Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, rajona administratīvais centrs, 31400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., dibināta kā cietoksnis XVII gs.
- Beļova Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veņova Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala ziemeļaustrumos, Veņovkas krastos, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zubcova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Starica Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, Volgas krastos, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zapadnaja Dvina pilsēta Krievijā, Tveras apgabala rietumos, Daugavas (Zapadnaja Dvinas) kreisajā krastā, 8630 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toropeca Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala rietumos, Toropas krastos, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Višņijvoločoka Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, 49400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnijholma Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, Ņeļedinas krastos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vesjegonska Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves rietumu krastā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bologoje Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, 22170 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Ostaškova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, piestātne Seligera ezera dienvidu krastā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dimitrovgrada Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa.
- Tula Pilsēta Krievijā, Upas krastos, apgabala administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivanova Pilsēta Krievijā, Uvodas krastos, apgabala administratīvais centrs, 409200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jaroslavļa Pilsēta Krievijā, uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, 602400 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvaia centrs, osta pie Kotorosļas ietekas Volgā, kuģubūves un naftas ķīmijas rūpniecība, dibināta 11. gs.
- Sudogda Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala centrālajā daļā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjazņiki Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 38700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kameškova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļos, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kovrova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 141000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Struņina Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kiržača Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Kiržačas krastos, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jurjevpoļska Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Kolokšas krastos, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koļčugina Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Pekšas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karabanova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Serajas labajā krastā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoslobodska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidaustrumos, Volgas kreisajā krastā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volžska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidos, osta Volgogradas ūdenskrātuves krastā, 326800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Surovikina Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žirnovska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļos, Medvedicas kreisajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novoaņņinska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, Buzulukas kreisajā krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Urjupinska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Hopjoras kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamišina Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļu daļā, osta Volgogradas ūdenskrātuves rietumu krastā, 115000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjužna Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala dienvidrietumos, piestātne Mologas krastos, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veļikijustjuga Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Suhonas kreisajā krastā, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viterga Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala ziemeļrietumos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalača Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala austrumos, pie Podgornajas ietekas Tolučejevkā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogučara Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidos, Bogučarkas krastos, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1779. g.
- Ostrogožska Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala rietumos, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novohopjorska Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļaustrumos, Hopjoras labajā krastā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borisogļebska Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļaustrumos, Voronas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 64200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1704. g.
- Ertiļa Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļos, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Semiluki Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļrietumos, Donas krastos, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Murmanska Pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Kolas pussalā, apgabala administratīvais centrs, 299100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Usmaņa Pilsēta Krievijas Ļipeckas apgabala dienvidos, Usmaņas krastos, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novosibirska Pilsēta Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumos, apgabala administratīvais centrs, osta pie Obas, 1548000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Novonikolajevska.
- Pleskava Pilsēta Krievijas rietumu daļā (krievu val. "Псков"), apgabala administratīvais centrs, 206700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaluga Pilsēta Krievijas rietumu daļā, apgabala administratīvais centrs, 334200 iedzīvotāju (2014. g. ).
- Zernograda Pilsēta Krievijas Rostovas apgabala dienvidrietumos, 25800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1960. g. saucās Zernovoja.
- Vitegra Pilsēta Krievijas Vologdas apgabala ziemeļrietumos, pie Volgas-Baltijas kanāla, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amgalana pilsēta Ķīnā (_Amgalang_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
- Ļuišuņa Pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē, Liaodunas pussalas dienvidos, 324800 iedzīvotāju (2010. g.); Portartura (1898.-1905. g.).
- Venčana Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumos ("Wenchang"), Hainaņas provincē, Hainaņas salas ziemeļaustrumos, 115000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Salaspils pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 18 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1993. g., vēstures avotos minēta no 1185. g.; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsēta ar Salaspils novadu (2004.-2009. G.), Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju (1993.-2004. g.).
- Ainaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems.
- Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā.
- Belfāsta pilsēta Lielbritānijā (_Belfast_), Ziemeļīrijas administratīvais centrs, kā arī Belfāstas apgabala administratīvais centrs, 281000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aivibridža pilsēta Lielbritānijā (_Ivybridge_), Kornvolas pussalas dienvidu daļā.
- Lisbērna pilsēta Lielbritānijā (_Lisburn_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, 120200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Deri pilsēta Lielbritānijā (_Londonderry_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, osta Foilas līča krastā, 85000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta kā apmetne VI gs. vidū; Derija; Londonderija.
- Ņūporta Pilsēta Lielbritānijā ("Newport"), Anglijas dienvidos, Vaitas salā, Vaitas salas grāfistes administratīvais centrs, 145700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Penzensa Pilsēta Lielbritānijā ("Penzance"), Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas dienvidrietumos, 21200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sauthemptona Pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Lamanša piekrastē, iepretī Vaita salai, 239100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ārmā pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Belimīna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Dangenona pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Entrima pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Karikfērgusa pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Kreigevona pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Lārna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Limavadi pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Ņūtaunebi pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Oma pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Ņūtaunārdsa pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala administratīvais centrs.
- Kolreina pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas upes krastos, apgabala administratīvais centrs.
- Daunpatrika pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala administratīvais centrs.
- Eniskilena pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala administratīvais centrs.
- Bengora pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nortdaunas apgabala administratīvais centrs.
- Ņūri pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala administratīvais centrs.
- Benbridža pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas dienvidu daļā, Bennas krastos, apgabala administratīvais centrs.
- Kušendola pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala austrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Strabāna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Īrijas pierobežā, apgabala administratīvais centrs.
- Kukstauna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, apgabala administratīvais centrs.
- Arjogala pilsēta Lietuvā (_Ariogala_), Kauņas apriņķa Raseiņu rajonā, Dubīsas krastos, 3020 iedzīvotāju (2013. g.), pirmoreiz rakstos minēta 1253. gadā, pilsētas tiesības no 1792. gada.
- Ramīgala pilsēta Lietuvā (_Ramygala_), Panevēžas apriņķī un rajona pašvaldībā, 1570 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Palanga pilsēta Lietuvā ("Palanga"), Klaipēdas apriņķī, Baltijas jūras piekrastē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1161. g., pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Salanti pilsēta Lietuvā ("Salantai"), Klaipēdas apriņķī, Kretingas rajonā, 1530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Rusne Pilsēta Lietuvas rietumu daļā, pie Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežas, Nemunas deltā uz tāda paša nosaukuma salas, 1600 iedzīvotāju.
- Ambalavo pilsēta Madagaskarā (_Ambalavao_), Fianaranco provincē.
- Ambosari pilsēta Madagaskarā (_Amboasary_), salas dienvidu piekrastē, Tuliaras provincē.
- Ambuhičalanana pilsēta Madagaskarā (_Ambohitralanana_), Ancirananas provinces dienvidaustrumu daļā, Indijas okeāna krastā.
- Analalava pilsēta Madagaskarā (_Analalava_), Mahadzangas provincē.
- Antalaha pilsēta Madagaskarā (_Antalaha_), Ancirananas štata dienvidaustrumu daļā, Indijas okeāna piekrastē.
- Alorsetara pilsēta Malaizijā (_Alor Setar_), Malakas pussalas rietumu krastā, Kedahas štata administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ampana pilsēta Malaizijā (_Ampang_), Kualalumpuras piepilsēta, 126500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bandarlabuana Pilsēta Malaizijā ("Bandar Labuan"), Labuanas salā, kas atrodas Kalimantānas salas ziemeļrietumu piekrastē, 3300000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Batu Pahata pilsēta Malaizijā ("Batu Pahat"), Malakas pussalas dienvirietumos, zvejas osta Malakas šauruma piekrastē, 417500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ipoha Pilsēta Malaizijā ("Ipoh"), Perakas štata administratīvais centrs, 657900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Džohorbahru Pilsēta Malaizijā ("Johor Bahru"), Malakas pussalas dienvidos, Džohoras štata administratīvais centrs, 876000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kanara Pilsēta Malaizijā ("Kangar"), Malajas pussalā, Perlisas štata administratīvais centrs, 48900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Klanga Pilsēta Malaizijā ("Klang"), osta Malakas šauruma krastā, \~120000 iedzīvotāju.
- Klana Pilsēta Malaizijā ("Klang"), Selanoras štatā, 276700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kota Kinabalu pilsēta Malaizijā ("Kota Kinabalu"), Kalimantānas salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, Sabahas štata administratīvais centrs, 452000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kuala Terenganu pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu"), Terenganu štata administratīvais centrs, osta Malakas pussalas austrumu krastā, 250500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kučina Pilsēta Malaizijā ("Kuching"), Kalimantānas salā, Saravakas štata administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Melaka Pilsēta Malaizijā ("Melaka"), štata administratīvais centrs, 149500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Muara Pilsēta Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalas dienvidrietumos, Džohoras štatā, osta pie Muaras ietekas Malakas šaurumā, 62300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Penana Pilsēta Malaizijā ("Pinang"), Malakas pussalas rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma salā, Pulaupinanas štata administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2000. g.); Džordžtauna.
- Šahalama Pilsēta Malaizijā ("Shah Alam"), Selanoras štata administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Telukintana Pilsēta Malaizijā ("Teluk Intan"), Malakas pussalas rietumos, Perakas štatā, 232800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadžana Pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 207300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Subandžaja Pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 423300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Petalindžaja Pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 438100 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kota Baharu pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas austrumu piekrastē, Kelantanas štata administratīvais centrs, 1718000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Serembana Pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas dienvidrietumos, Negerisembulanas štata administratīvais centrs, 314500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kuantana Pilsēta Malaizijā, Pahanas štata administratīvais centrs, 354400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Taipina Pilsēta Malaizijā, Perakas štatā, 199300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Tavau Pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, 145000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sandakana Pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, 220000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Agbāla pilsēta Marokā (_Aghbala_), Tādla-Ezīlāla reģiona ziemeļaustrumos.
- Uliga Pilsēta Māršala salās, 2040 iedzīvotāju (1999. g.).
- Laura Pilsēta Māršala salās, 2260 iedzīvotāju (1999. g.).
- Rairoka Pilsēta Māršala salās, 3850 iedzīvotāju (1999. g.).
- Ibeje Pilsēta Māršala salās, 9350 iedzīvotāju (1999. g.).
- Portmaturina Pilsēta Maurīcijā ("Port Mathurin"), Rodrigesas salas reģiona administratīvais centrs, 6200 iedzīvotāju (2008. g.).
- Bogazkeja Pilsēta Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā), senās Hetu valsts galvaspilsētas (XVII-XIII gs. p. m. ē.) Hatusasas vietā.
- Akala pilsēta Meksikā (_Acala_), Čjapasas pavalstī.
- Gomespalasio Pilsēta Meksikā ("Gomez Palacio"), Durango pavalstī, 257400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gvadalahara Pilsēta Meksikā ("Guadalajara"), Meksikas kalnienē 1552 m vjl., Halisko pavalsts administratīvais centrs, 2. lielākā Meksikas pilsēta (aiz Mehiko) - 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Salamanka Pilsēta Meksikā ("Salamanca"), Gvanahvato štatā, Lermas krastos, 143800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tlaskala Pilsēta Meksikā ("Tlaxcala"), pavalsts administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Halapa Pilsēta Meksikā ("Xalapa"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts administratīvais centrs, 387900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sapopana Pilsēta Meksikā ("Zapopan"), Halisko pavalstī, Gvadalaharas piepilsēta, 1026500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tonala Pilsēta Meksikā, Gvadalaharas piepilsēta, 374300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tlakepake Pilsēta Meksikā, Gvadalaharas piepilsēta, 542100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Pīla pilsēta Menas salas rietumu piekrastē, 12900 iedzīvotāju (2001. g.).
- Amarapura pilsēta Mjanmā (_Amarapura_), Mandalajas štatā.
- Mandalaja Pilsēta Mjanmā ("Mandalay"), apgabala administratīvais centrs, osta Iravadi labajā krastā, 924000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Magve Pilsēta Mjanmā (Birmā), Iravadi kreisajā krastā ("Magway"), apgabala administratīvais centrs, 289200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pegu Pilsēta Mjanmā, apgabala administratīvais centrs, 200900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Baseina Pilsēta Mjanmā, Iravadi apgabala administratīvais centrs, 215600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Pjinulvina Pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 113900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Meitila Pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 161000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Pjinmana Pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 97500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mjindžana Pilsēta Mjanmas (Birmas) vidienē, Mandalajas apgabalā, osta Iravadi kreisajā krastā, 128600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Nalaiha Pilsēta Mongolijā ("Nalajcha"), Ulanbatoras piepilsēta, 26500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Nakala Pilsēta Mozambikā ("Nacala"), Nampulas provincē, 208000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Beira Pilsēta Mozambikā, Sofalas provinces administratīvais centrs, liela osta Mozambikas šauruma krastā, 436000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abala pilsēta Nigērā (_Abala_), Tillaberi reģionā, 75100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Abalaka pilsēta Nigērā (_Abalak_), Tahua reģionā, 33900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalabara Pilsēta Nigērijas dienvidaustrumos ("Calabar"), Krosriveras štata administratīvais centrs, osta Krosas grīvlīča krastā, 429700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Oda Pilsēta Norvēģijā ("Odda"), Hordalannes filkē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vadse pilsēta Norvēģijā, Finnmarkas filkes administratīvais centrs, Varangeres pussalas dienvidos, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Storda Pilsēta Norvēģijā, Hordalannes filkē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergena pilsēta Norvēģijā, Hordalannes filkes administratīvais centrs, 272000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sannēse Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkā, 44100 iedzīvotāju (2007. g.).
- Okrehamna Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brīne Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēgersunda Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Skudenēshavna Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 3330 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haugesunda Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 37000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Seuda Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 4760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jerpelanne Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 6640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sandnesa Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 70100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kūpervīka Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heugesunna Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, osta Ziemeļjūras krastā, 41200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Stavangere Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkes administratīvais centrs, 130750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Faisalābāda Pilsēta Pakistānas austrumu daļā (angļu val. "Faisalabad"), Pendžābas provincē, 2494000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ailigandi pilsēta Panamā (_Ailigandi_), Kunajalas provincē, Karību jūras piekrastē.
- Elporvenira Pilsēta Panamā ("El Porvenir"), Kunajalas pamatiedzīvotāju komarkas administratīvais centrs, 15500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kolona Pilsēta Panamas Republikā, provinces administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā un Panamas kanāla galapunkts, 42100 iedzīvotāju (2000. g.).
- Alotau pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Alotau_), Milnbejas provinces administratīvais centrs, atrodas Jaungvinejas salas austrumu galā, starp Gošena šaurumu un Milna līci.
- Rabaula Pilsēta Papua-Jaungvinejā ("Rabaul"), osta Jaunbritānijas salas ziemeļos, daļēji pamesta pēc postoša vulkāna izvirduma 1994. g., 3900 iedzīvotāju (2012. g.; 17000 - 1990.g.).
- Talara Pilsēta Peru ("Talara"), Pjuras reģionā, osta Klusā okeāna krastā, 103200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Manītsoka Pilsēta Pilsēta Grenlandē ("Maniitsoq"), salas rietumu piekrastē, 2670 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bjala Podlaska pilsēta Polijas austrumos ("Biala Podlaska"), Ļubļinas vojevodistes ziemeļu daļā, Kšna krastos, netālu no Baltkrievijas robežas (Brestas), 58000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1670. g.
- Alkasera du Sala pilsēta Portugālē (_Alcácer do Sal_), Setubalas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amora Pilsēta Portugālē ("Amora"), Lisabonas piepilsēta, Setubala apgabalā, 48600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aveiru Pilsēta Portugālē ("Aveiro"), apgabala administratīvais centrs, 78500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bareiru Pilsēta Portugālē ("Barreiro"), Setubalas apgabalā, zvejas osta Težu estuāra dienvidu krastos, 78800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Beža Pilsēta Portugālē ("Beja"), apgabala administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bragansa Pilsēta Portugālē ("Bragansa"), apgabala administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kanicu Pilsēta Portugālē ("Canico"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salas dienvidaustrumu piekrastē, 23400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaštelu Branku pilsēta Portugālē ("Castelo Branco"), apgabala administratīvais centrs, 56100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šaviša Pilsēta Portugālē ("Chaves"), Vilarealas apgabalā, 41200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koimbra Pilsēta Portugālē ("Coimbra"), Mondegas labajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 143400 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 200. g. p. m. ē.
- Kosta da Kaparika pilsēta Portugālē ("Costa da Caparica"), Setubala apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Evora Pilsēta Portugālē ("Evora"), apgabala administratīvais centrs, 56600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Faru Pilsēta Portugālē ("Faro"), apgabala administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 64600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gvarda Pilsēta Portugālē ("Guarda"), apgabala administratīvais centrs, 42500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gimarainša Pilsēta Portugālē ("Guimaraes"), Bragas apgabala administratīvais centrs, 158100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Orta Pilsēta Portugālē ("Horta"), Azoru autonomajā reģionā, Fajalas salā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Montižu Pilsēta Portugālē ("Montijo"), Setubalas apgabalā, 51200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pezu da Regva pilsēta Portugālē ("Peso da Re'gua"), Vilareala apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pontadelgada Pilsēta Portugālē ("Ponta Delgada"), Azoru autonomā reģiona administratīvais centrs, Sanmigelas salas dienvidu piekrastē, 68800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Portalegri Pilsēta Portugālē ("Portalegre"), apgabala administratīvais centrs, 24900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ribeiragrandi Pilsēta Portugālē ("Ribeira Grande"), Azoru autonomajā reģionā, Sanmigelas salas ziemeļu piekrastē, 32100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Santareima Pilsēta Portugālē ("Santare'm"), apgabala administratīvais centrs, 62200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Seišala Pilsēta Portugālē ("Seixal"), Setubalas apgabalā, 158300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Setubala Pilsēta Portugālē ("Setubal"), apgabala administratīvais centrs, 121200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Siniša Pilsēta Portugālē ("Sines"), Setubalas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Viana du Kaštelu pilsēta Portugālē ("Viana do Castelo"), apgabala administratīvais centrs, 88700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilanova di Santuandrē pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Santo Andre'"), Setubalas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilareala Pilsēta Portugālē ("Vila Real"), apgabala administratīvais centrs, 51800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Viseu Pilsēta Portugālē ("Viseu"), apgabala administratīvais centrs, 99300 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1. g. m. ē.
- Praja da Vitorija pilsēta Portugālē (“Praia da Vitoria”), Azoru autonomajā reģionā, Terseiras salas austrumu piekrastē, 21000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Leirija Pilsēta Portugālē, apgabala administratīvais centrs, 126900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Valpasuša Pilsēta Portugālē, Vilarealas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Portu pilsēta Portugāles ziemeļos (_Porto_, arī _Oporto_), apgabala administratīvais centrs, osta Doru grīvā, 2. lielākā Portugāles pilsēta, 237600 iedzīvotāju (2011. g.); Oportu.
- Braga Pilsēta Portugāles ziemeļos ("Braga"), apgabala administratīvais centrs, 181500 iedzīvotāju (2011. g.), 12. gs. katedrāle, pilsētas tiesības kopš 20. g. p. m. ē.
- Ponse Pilsēta Puertoriko salas dienvidu daļā, 181300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Jauko Pilsēta Puertoriko salas dienvidu daļā, 19600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Majagvesa Pilsēta Puertoriko salas rietumu piekrastē, osta Atlantijas okeāna krastā, 78600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Karolīna Pilsēta Puertoriko salas ziemeļaustrumu daļā, 187600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sanhuana Pilsēta Puertoriko salas ziemeļos, Puertoriko Sadraudzības administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 416000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aresibo Pilsēta Puertoriko salas ziemeļu daļā ("Arecibo"), pašvaldības administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 102200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Senžozefa Pilsēta Reinjoas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Joseph"), Francijas aizjūras departamenta Senpjēras apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senbenuā Pilsēta Reinjonas salas austrumu piekrastē ("Saint-Benoit"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras teritorijas tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senluī Pilsēta Reinjonas salas dienvidrietumu piekrastē (fr. "Saint-Louis"), Francijas aizjūras departamentā, Senpjēras apriņķī, 52000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senpjēra Pilsēta Reinjonas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Pierre"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 79200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lepora Pilsēta Reinjonas salas ziemeļrietumu piekrastē ("Le Port"), Senpolas apriņķī, 38400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senpola Pilsēta Reinjonas salas ziemeļrietumu piekrastē ("Saint-Paul"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 103300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sendenī Pilsēta Reinjonas salas ziemeļu piekrastē ("Saint-Denis"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta administratīvais centrs, kā arī tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Berešti Pilsēta Rumānijā, Galacas žudecā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tirgubužora Pilsēta Rumānijā, Galacas žudecā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Galaca Pilsēta Rumānijas austrumos ("Galati"), žudeca administratīvais centrs, atrodas Donavas kreisajā krastā, 150 km no Melnās jūras, osta pieejama jūras kuģiem, 249400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tekuča Pilsēta Rumānijas austrumos, Galacas žudecā, 34900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Keleraši Pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos ("Calarasi"), osta pie Donavas attekas Borčas un Keleraši ezera, žudeca administratīvais centrs, 65200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bačka Palanka pilsēta Sebijā ("Bačka Palanka"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 28200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čārlstauna Pilsēta Senkitsā un Nevisā ("Charlestown"), Nevisas salas administratīvais centrs, 1820 iedzīvotāju (2001. g.).
- Bela Palanka pilsēta Serbijā ("Bela Palanka"), Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Niša Pilsēta Serbijā ("Niš"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabala administratīvais centrs, 183200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pirota Pilsēta Serbijā ("Pirot"), Centrālās Serbijas daļā, apgabala administratīvais centrs, 38800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Raška Pilsēta Serbijā ("Raška"), apgabala administratīvais centrs Centrālajā Serbijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Smederevska Palanka pilsēta Serbijā ("Smederevska Palanka"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, 23600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Užice Pilsēta Serbijā ("Užice"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabala administratīvais centrs, 59700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vaļeva Pilsēta Serbijā ("Valjevo"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabala administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zaječara Pilsēta Serbijā ("Zaječar"), Centrālajā Serbijā, apgabala administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bora Pilsēta Serbijas austrumos ("Bor"), Centrālajā Serbijā, apgabala administratīvais centrs, 34150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Irkutska Pilsēta Sibīrijā, Krievijā, 613000 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvais centrs, universitāte (dib. 1918. g.), pilsētas tiesības kopš 1686. g.
- Haleba Pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos (arābu val. "Halab", turku val. "Aleppo"), Kuveikas krastos, muhāfazas centrs, 1,6 mlj. iedzīvotāju (2007. g.); Alepo; Alepa.
- Banska Bistrica pilsēta Slovākijā ("Banská Bystrica"), apgabala administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2019. g.).
- Košice Pilsēta Slovākijā ("Košice"), apgabala administratīvais centrs, 239800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nitra Pilsēta Slovākijā ("Nitra"), apgabala administratīvais centrs, 78400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Prešova pilsēta Slovākijā ("Prešov"), apgabala administratīvais centrs, 91000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trnava Pilsēta Slovākijā ("Trnava"), apgabala administratīvais centrs, 66000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žilina pilsēta Slovākijā ("Žilina"), Vāhas ielejā, apgabala administratīvais centrs, 81000 iedzīvotāju (2018. g.).
- Trenčīna Pilsēta Slovākijā, apgabala administratīvais centrs, 55900 iedzīvotāju (2003. g.).
- Pirana Pilsēta Slovēnijā ("Piran"), Istras pussalas ziemeļrietumos, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kalajoki pilsēta Somijā (_Kalajoki_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nivala pilsēta Somijā (_Nivala_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toijala pilsēta Somijā (_Toijala_), Pirkanmā reģionā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.); zviedru - Akā.
- Aestrada pilsēta Spānijā (_A Estrada_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agvarda pilsēta Spānijā (_A Guarda_), Galisijas autonomā apgabala dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Apobra de Tribesa pilsēta Spānijā (_A Pobra de Trives_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē.
- Agvadulse pilsēta Spānijā (_Aguadulce_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provinces dienvidos, Alvoranas jūras Almerijas līča piekrastē.
- Agudo pilsēta Spānijā (_Agudo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provinces rietumu daļā.
- Agilara de Kampo pilsēta Spānijā (_Aguilar de Campoo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Palensijas provincē.
- Agilara de la Frontera pilsēta Spānijā (_Aguilar de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē.
- Agilasa pilsēta Spānijā (_Águilas_), Mursijas autonomā apgabala dienvidos, Vidusjūras piekrastē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ainsa pilsēta Spānijā (_Aínsa_), Aragonas autnomā apgabala Veskas provincē.
- Alakuasa pilsēta Spānijā (_Alacuas_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alba de Tormesa pilsēta Spānijā (_Alba de Tormes_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē.
- Alboraja pilsēta Spānijā (_Alboraya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala de Gvadaira pilsēta Spānijā (_Alcala de Guadaira_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala la Reala pilsēta Spānijā (_Alcala la Real_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkanjisa pilsēta Spānijā (_Alcañiz_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā.
- Alkantariļa pilsēta Spānijā (_Alcantarilla_), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkarasa pilsēta Spānijā (_Alcaraz_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provinces rietumu daļā.
- Alkaudete pilsēta Spānijā (_Alcaudete_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces dienvidrietumu daļā.
- Alkasara de Sanhuana pilsēta Spānijā (_Alcázar de San Juan_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alsira pilsēta Spānijā (_Alcira_), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkobendasa pilsēta Spānijā (_Alcobendas_), Madrides apgabala Madrides provincē, 112200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkorkona pilsēta Spānijā (_Alcorcón_), Madrides apgabala Madrides provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkorisa pilsēta Spānijā (_Alcorisa_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā.
- Aldaja pilsēta Spānijā (_Aldaya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aldeadavila de la Rivera pilsēta Spānijā (_Aldeadávila de la Ribera_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provinces ziemeļrietumos, netālu no Portugāles robežas.
- Alfafara pilsēta Spānijā (_Alfafar_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alfaro pilsēta Spānijā (_Alfaro_), Larjohas autonomā apgabala austrumos.
- Alfasa del Pi pilsēta Spānijā (_Alfaz del Pi_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alhesirasa pilsēta Spānijā (_Algeciras_), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 118000 iedzīvotāju (2014. g.), osta Gibraltāras līča rietumu krastā.
- Alhemesi pilsēta Spānijā (_Algemesi_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alžemezi pilsēta Spānijā (_Algemesí_), Valensijas autonomajā apgabala Valensijas provincē.
- Alhete pilsēta Spānijā (_Algete_), Madrides apgabala Madrides provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alama de Mursija pilsēta Spānijā (_Alhama de Murcia_), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alaurina de la Torre pilsēta Spānijā (_Alhaurin de la Torre_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 36700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alhaurina el Grande pilsēta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aļarisa pilsēta Spānijā (_Allariz_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē.
- Almansa pilsēta Spānijā (_Almansa_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almasora pilsēta Spānijā (_Almassora_), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almasana pilsēta Spānijā (_Almazán_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala austrumu daļā.
- Almendraleho pilsēta Spānijā (_Almendralejo_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almonte pilsēta Spānijā (_Almonte_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almunjekara pilsēta Spānijā (_Almuñécar_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altea pilsēta Spānijā (_Altea_), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alčasu pilsēta Spānijā (_Altsasu_), Navarras autonomā apgabala rietumos; spāņu valodā - Alsasva.
- Alzira pilsēta Spānijā (_Alzira_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas provincē.
- Amesa pilsēta Spānijā (_Ames_), Galisijas autonomā apgabala Alkoruņas provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andorra pilsēta Spānijā (_Andorra_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provincē.
- Anduhara pilsēta Spānijā (_Andújar_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, Gvadalkiviras labajā krastā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Antekera pilsēta Spānijā (_Antequera_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 41800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arasena pilsēta Spānijā (_Aracena_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provinces ziemeļu daļā.
- Araala pilsēta Spānijā (_Arahal_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē.
- Aranda de Dvero pilsēta Spānijā (_Aranda de Duero_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aranhvesa pilsēta Spānijā (_Aranjuez_), Madrides apgabala Madrides provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arenasa de Sanpedro pilsēta Spānijā (_Arenas de San Pedro_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Avilas provinces dienvidos.
- Arevalo pilsēta Spānijā (_Arévalo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Avilas provinces ziemeļaustrumos.
- Arganda del Reja pilsēta Spānijā (_Arganda del Rey_), Madrides apgabala Madrides provincē, 55300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Armilja pilsēta Spānijā (_Armilla_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arona pilsēta Spānijā (_Arona_), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 79900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arasate pilsēta Spānijā (_Arrasate_), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arresife pilsēta Spānijā (_Arrecife_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salas dienvidaustrumu piekrastē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arteišo pilsēta Spānijā (_Arteijo_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arukasa pilsēta Spānijā (_Arucas_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aspe pilsēta Spānijā (_Aspe_), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asukeka de Enaresa pilsēta Spānijā (_Azuqueca de Henares_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Gvadalaharas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valjadolida pilsēta Spānijā (_Valladolid_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1346. g.).
- Adehe Pilsēta Spānijā ("Adeje"), Kanāriju salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidrietumu daļā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adra Pilsēta Spānijā ("Adra"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aguimesa Pilsēta Spānijā ("Aguimes"), Kanāriju salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ajamonte Pilsēta Spānijā ("Ayamonte"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala de Enaresa pilsēta Spānijā ("Alcala de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 200800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arkosa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Arcos de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baena Pilsēta Spānijā ("Baena"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baraņaina Pilsēta Spānijā ("Baran~ain"), Navarras apgabala Navarras provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barbate Pilsēta Spānijā ("Barbate"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Basauri Pilsēta Spānijā ("Basauri"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 42000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Basa Pilsēta Spānijā ("Baza"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benalmadena Pilsēta Spānijā ("Benalmadena"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benikarlo Pilsēta Spānijā ("Benicarlo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benidorma Pilsēta Spānijā ("Benidorm"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betera Pilsēta Spānijā ("Betera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boadilja del Monte pilsēta Spānijā ("Boadilla del Monte"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burhasota Pilsēta Spānijā ("Burjasot"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burrjana Pilsēta Spānijā ("Burriana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavra Pilsēta Spānijā ("Cabra"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalafelja Pilsēta Spānijā ("Calafell"), Katalonijā, Taragonas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalaorra Pilsēta Spānijā ("Calahorra"), Larjohas autonomajā apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalatajuda Pilsēta Spānijā ("Calatayud"), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalpe Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpa.
- Kalpa Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpe.
- Kamargo Pilsēta Spānijā ("Camargo"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamasa Pilsēta Spānijā ("Camas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kambre Pilsēta Spānijā ("Cambre"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampeljo Pilsēta Spānijā ("Campello"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kandelarija Pilsēta Spānijā ("Candelaria"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kangasa Pilsēta Spānijā ("Cangas"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karbaļo Pilsēta Spānijā ("Carballo"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karkaišenta Pilsēta Spānijā ("Carcaixent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karmona Pilsēta Spānijā ("Carmona"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kartama Pilsēta Spānijā ("Cartama"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteljona de la Plana pilsēta Spānijā ("Castellon de la Plana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 173800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastro-Urdjalesa Pilsēta Spānijā ("Castro-Urdiales"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kataroha Pilsēta Spānijā ("Catarroja"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiklana de la Frontera pilsēta Spānijā ("Chiclana de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 82300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čirivelja Pilsēta Spānijā ("Chirivella"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjemposuelosa Pilsēta Spānijā ("Ciempozuelos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjutadeļa de Menorka pilsēta Spānijā ("Ciutadella de Menorca"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, Menorkas salas rietumu piekrastē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kojna Pilsēta Spānijā ("Coin"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolmenarvjeho Pilsēta Spānijā ("Colmenar Viejo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 62600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konila de la Frontera pilsēta Spānijā ("Conil de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korija del Rio pilsēta Spānijā ("Coria del Rio"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koslada Pilsēta Spānijā ("Coslada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 88800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kreviļenta Pilsēta Spānijā ("Crevillente"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuarta de Pobleta pilsēta Spānijā ("Cuart de Poblet"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuļera Pilsēta Spānijā ("Cullera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuļeredo Pilsēta Spānijā ("Culleredo"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Denja Pilsēta Spānijā ("Denia"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 44500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Donbenito Pilsēta Spānijā ("Don Benito"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dosermanasa Pilsēta Spānijā ("Dos Hermanas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 130400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Durango Pilsēta Spānijā ("Durango"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esiha Pilsēta Spānijā ("Ecija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eibara Pilsēta Spānijā ("Eibar"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elehido Pilsēta Spānijā ("El Ejido"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 84100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elda Pilsēta Spānijā ("Elda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 53500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elča Pilsēta Spānijā ("Elx"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 228600 iedzīvotāju (2014. g.); Elče.
- Erandio Pilsēta Spānijā ("Erandio"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Estepona Pilsēta Spānijā ("Estepona"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ferola Pilsēta Spānijā ("Ferrol"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 70400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fuenhirola Pilsēta Spānijā ("Fuengirola"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 75900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fuenlavrada Pilsēta Spānijā ("Fuenlabrada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galapagara Pilsēta Spānijā ("Galapagar"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galdakano Pilsēta Spānijā ("Galdacano"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galdara Pilsēta Spānijā ("Galdar"), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gandja Pilsēta Spānijā ("Gandia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 76500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hetafe Pilsēta Spānijā ("Getafe"), Madrides apgabala Madrides provincē, 173000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granadilja de Avona pilsēta Spānijā ("Granadilla de Abona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvadalahara Pilsēta Spānijā ("Guadalajara"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvadiksa Pilsēta Spānijā ("Guadix"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gečo Pilsēta Spānijā ("Guecho"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 79500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gija de Isora pilsēta Spānijā ("Guija de Isora"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eljina Pilsēta Spānijā ("Hellin"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 31200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ibi Pilsēta Spānijā ("Ibi"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ikoda de los Vinosa pilsēta Spānijā ("Icod de los Vinos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Igvalada Pilsēta Spānijā ("Igualada"), Katalonijā, Barselonas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iljeskasa Pilsēta Spānijā ("Illescas"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Inhenio Pilsēta Spānijā ("Ingenio"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas austrumu daļā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iruna Pilsēta Spānijā ("Irun"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Islakristina pilsēta Spānijā ("Isla Cristina"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hativa Pilsēta Spānijā ("Jativa"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Havea Pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja.
- Heresa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Jerez de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 212200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Humilja Pilsēta Spānijā ("Jumilla"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lalineja de la Konsepsjona pilsēta Spānijā ("La Linea de la Concepcion"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.), 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Gibraltāra, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija.
- Laoliva Pilsēta Spānijā ("La Oliva"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas ziemeļu daļā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laorotava Pilsēta Spānijā ("La Orotava"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 41700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Larinkonada Pilsēta Spānijā ("La Rinconada"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laguna de Dvero pilsēta Spānijā ("Laguna de Duero"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lalina Pilsēta Spānijā ("Lalin"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Langreo Pilsēta Spānijā ("Langreo"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lasrosasa de Madride pilsēta Spānijā ("Las Rozas de Madrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 92800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lebriha Pilsēta Spānijā ("Lebrija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leganesa Pilsēta Spānijā ("Leganes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 186700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lehona Pilsēta Spānijā ("Lejona"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lepe Pilsēta Spānijā ("Lepe"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linaresa Pilsēta Spānijā ("Linares"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lirija Pilsēta Spānijā ("Liria"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loha Pilsēta Spānijā ("Loja"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorka Pilsēta Spānijā ("Lorca"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 91800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losbarjosa Pilsēta Spānijā ("Los Barrios"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lospalasjosa i Viljafranka pilsēta Spānijā ("Los Palacios y Villafranca"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losrealohosa Pilsēta Spānijā ("Los Realejos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lusena Pilsēta Spānijā ("Lucena"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 42600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mao Pilsēta Spānijā ("Mahon"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mairena del Alharafe pilsēta Spānijā ("Mairena del Aljarafe"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 42800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manisesa Pilsēta Spānijā ("Manises"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marasena Pilsēta Spānijā ("Maracena"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marvelja Pilsēta Spānijā ("Marbella"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 138700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marina pilsēta Spānijā ("Marin"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martosa Pilsēta Spānijā ("Martos"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mehorada del Kampo pilsēta Spānijā ("Mejorada del Campo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merida Pilsēta Spānijā ("Merida"), Estremaduras autonomā apgabala administratīvais centrs, 59000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mjeresa Pilsēta Spānijā ("Mieres"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mihasa Pilsēta Spānijā ("Mijas"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mislata Pilsēta Spānijā ("Mislata"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mogana Pilsēta Spānijā ("Mogan"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mogera pilsēta Spānijā ("Moguer"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monkada Pilsēta Spānijā ("Moncada"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montilja Pilsēta Spānijā ("Montilla"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mostolesa Pilsēta Spānijā ("Mostoles"), Madrides apgabala Madrides provincē, 205700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Motrila Pilsēta Spānijā ("Motril"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 60900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mučamela Pilsēta Spānijā ("Muchamiel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Narona Pilsēta Spānijā ("Naron"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navalkarnero Pilsēta Spānijā ("Navalcarnero"), Madrides apgabala Madrides provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerha Pilsēta Spānijā ("Nerja"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nihara Pilsēta Spānijā ("Nijar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novelda Pilsēta Spānijā ("Novelda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oleirosa Pilsēta Spānijā ("Oleiros"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oliva Pilsēta Spānijā ("Oliva"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Onda Pilsēta Spānijā ("Onda"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ontiņenta Pilsēta Spānijā ("Ontinyent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ourense Pilsēta Spānijā ("Orense"), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē, 106900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orivela Pilsēta Spānijā ("Orihuela"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 83400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paiporta Pilsēta Spānijā ("Paiporta"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pahara Pilsēta Spānijā ("Pajara"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palafružeļa Pilsēta Spānijā ("Palafrugell"), Katalonijā, Žironas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pamplona Pilsēta Spānijā ("Pamplona"), Navarras privileģētā apgabala administratīvais centrs, 196200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parla Pilsēta Spānijā ("Parla"), Madrides apgabala Madrides provincē, 125300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paterna Pilsēta Spānijā ("Paterna"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 67200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petrela Pilsēta Spānijā ("Petrel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pikasenta Pilsēta Spānijā ("Picasent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjelagosa Pilsēta Spānijā ("Pielagos"), Kantarbijas autonomā apgabala Kantarbijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pilara de la Oradada pilsēta Spānijā ("Pilar de la Horadada"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pinto Pilsēta Spānijā ("Pinto"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plasensija Pilsēta Spānijā ("Plasenica"), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponferrada Pilsēta Spānijā ("Ponferrada"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontebedra Pilsēta Spānijā ("Pontevedra"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 82900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portugalete Pilsēta Spānijā ("Portugalete"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 47100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Posuelo de Alarkona pilsēta Spānijā ("Pozuelo de Alarcon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 84400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Priego de Kordova pilsēta Spānijā ("Priego de Cordoba"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puentehenila Pilsēta Spānijā ("Puente Genil"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponteareasa Pilsēta Spānijā ("Puenteareas"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puerto de la Krusa pilsēta Spānijā ("Puerto de la Cruz"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļrietumu piekrastē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puertoreala Pilsēta Spānijā ("Puerto Real"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puertoljano Pilsēta Spānijā ("Puertollano"), Kastīlijass-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redondela Pilsēta Spānijā ("Redondela"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Renterija Pilsēta Spānijā ("Renteria"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rekena Pilsēta Spānijā ("Requena"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribaroha del Turija pilsēta Spānijā ("Ribarroja del Turia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rinkona de la Viktorija pilsēta Spānijā ("Rincon de la Victoria"), Andalūzijas apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rivasa-Vasiamadride Pilsēta Spānijā ("Rivas-Vaciamadrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 80500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribeira Pilsēta Spānijā ("Riveira"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rohalesa Pilsēta Spānijā ("Rojales"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ronda Pilsēta Spānijā ("Ronda"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roketasa de Mara pilsēta Spānijā ("Roquetas de Mar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 91700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rota Pilsēta Spānijā ("Rota"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sagunta Pilsēta Spānijā ("Sagunt"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 65000 iedzīvotāju (2014. g.); Sagunto.
- Salamanka Pilsēta Spānijā ("Salamanca"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanandresa del Rabanedo pilsēta Spānijā ("San Andres del Rabanedo"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbarolomē de Tirahana pilsēta Spānijā ("San Bartolome de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas vidienē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sankristovala de la Laguna pilsēta Spānijā ("San Cristobal de la Laguna"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 153000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfernando de Enaresa pilsēta Spānijā ("San Fernando de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfernando Pilsēta Spānijā ("San Fernando"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 96300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhuana de Alikante pilsēta Spānijā ("San Juan de Alicante"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhuana de Asnalfarače pilsēta Spānijā ("San Juan de Aznalfarache"), Anadlūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanroke Pilsēta Spānijā ("San Roque"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansebastjāna de los Rejesa pilsēta Spānijā ("San Sebastian de los Reyes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 83300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansevastjana Pilsēta Spānijā ("San Sebastian"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, Biskajas līča piekrastē, 186100 iedzīvotāju (2014. g.); Donostija.
- Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlukara de Barrameda pilsēta Spānijā ("Sanlucar de Barrameda"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaeulalja Pilsēta Spānijā ("Santa Eulalia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, Eivisas (Ivisas) salas austrumu piekrastē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santalūsija de Tirahana pilsēta Spānijā ("Santa Lucia de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santapola Pilsēta Spānijā ("Santa Pola"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 33400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santjago de Kompostela pilsēta Spānijā ("Santiago de Compostela"), Spānijas Karalistes Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 95100 iedzīvotāju (2009. g.).
- Santurse Pilsēta Spānijā ("Santurce"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Segovija Pilsēta Spānijā ("Segovia"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Segovijas provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sestao Pilsēta Spānijā ("Sestao"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjero Pilsēta Spānijā ("Siero"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sueka Pilsēta Spānijā ("Sueca"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Takoronte Pilsēta Spānijā ("Tacoronte"), Basku Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Talavera de la Reina pilsēta Spānijā ("Talavera de la Reina"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 132200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tegise Pilsēta Spānijā ("Teguise"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Telde Pilsēta Spānijā ("Telde"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankārijas salas austrumu daļā, 102100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tiasa Pilsēta Spānijā ("Tias"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tomaresa Pilsēta Spānijā ("Tomares"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tomeljosa Pilsēta Spānijā ("Tomelloso"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrehona de Ardosa pilsēta Spānijā ("Torrejon de Ardoz"), Madrides apgabala Madrides provincē, 126900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrelavega Pilsēta Spānijā ("Torrelavega"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrelodonesa Pilsēta Spānijā ("Torrelodones"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torremolinosa Pilsēta Spānijā ("Torremolinos"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torenta Pilsēta Spānijā ("Torrente"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrevjeha Pilsēta Spānijā ("Torrevieja"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 91400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Treskantosa Pilsēta Spānijā ("Tres Cantos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ubeda Pilsēta Spānijā ("Ubeda"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 35900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Utrera Pilsēta Spānijā ("Utrera"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdemoro Pilsēta Spānijā ("Valdemoro"), Madrides apgabala Madrides provincē, 72300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdepenjasa Pilsēta Spānijā ("Valdepen~as"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valla de Ušo pilsēta Spānijā ("Vall de Uxo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velesa-Managa Pilsēta Spānijā ("Velez-Malaga"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vikara Pilsēta Spānijā ("Vicar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bilagarsija de Arousa pilsēta Spānijā ("Vilagarcia de Arousa"), Galisijas autonomā apgabala Ponterbedras provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villahojosa Pilsēta Spānijā ("Villajoyosa"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viljanueva de la Serena pilsēta Spānijā ("Villanueva de la Serena"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilareala Pilsēta Spānijā ("Villareal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Viljarreala.
- Viljarreala Pilsēta Spānijā ("Villarreal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Vilareala.
- Viljarrovledo Pilsēta Spānijā ("Villarrobledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilavisjosa de Odona pilsēta Spānijā ("Villaviciosa de Odon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viljena Pilsēta Spānijā ("Villena"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinarosa Pilsēta Spānijā ("Vinaroz"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitorija Pilsēta Spānijā ("Vitoria"), Basku Zemes autonomā apgabala un Alavas provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.); Gasteisa.
- Šabja Pilsēta Spānijā ("Xabia"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Havea.
- Sarauca Pilsēta Spānijā ("Zarauz"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laspalmasa de Grankanārija pilsēta Spānijā (“Las Palmas de Gran Canaria”), Kanāriju salu Grankanārijas salā, Kanāriju Salu autonomā apgabala administratīvais centrs, 382300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mairena del Alkora pilsēta Spānijā (“Mairena del Alcor”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medina del Kampo pilsēta Spānijā (“Medina del Campo”), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjalolidas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morona de la Frontera pilsēta Spānijā (“Morón de la Frontera”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palma del Rio pilsēta Spānijā (“Palma del Rio”), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puebla de Valbona pilsēta Spānijā (“Puebla de Vallbona”), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santandera Pilsēta Spānijā, Kantabrijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 175700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burgosa Pilsēta Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 177800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Logronjo Pilsēta Spānijā, Larjohas autonomā apgabala administratīvais centrs, Ebro labajā krastā, 152000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valensija pilsēta Spānijas austrumu daļā (spāņu valodā _Valencia_), autonomā apgabala administratīvais centrs, 786400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkoja pilsēta Spānijas dienvidaustrumos (_Alcoy_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malaga Pilsēta Spānijas dienvidos ("Malaga"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, Vidusjūras piekrastē, provinces administratīvais centrs, 566900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sevilja Pilsēta Spānijas dienvidos (sp. val. "Sevilla"), Andalūzijas autonomā apgabala un provinces administratīvais centrs, 696700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saragosa Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos (sp. val. _Zaragoza_), Ebro krastos, Aragonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 666100 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1474. g.).
- Bilbao Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Bilbao"), pie Biskajas līča, Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provinces administratīvais centrs, 346600 iedz (2014. g.).
- Hihona Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Gijon"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, Biskajas līča piekrastē, 285000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ovjedo Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Oviedo"), Astūrijas autonomā apgabala (Astūrijas katralistes) administratīvais centrs, 223800 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 757. gadā, 810. g. kļuva par Astūrijas karalistes galvaspilsētu.
- Ambalangoda pilsēta Šrilankā (_Ambalangoda_), Dienvidu provinces rietumu piekrastē.
- Mauntlavīnija Pilsēta Šrilankas dienvidrietumos ("Mount Lavinia"), Indijas okeāna krastā, iekļauta Kolombo kā tās dienvidu priekšpilsēta, 216700 iedzīvotāju (2006. g.); Dehivala-Mauntlavīnija.
- Valangīna Pilsēta Šveicē ("Valangin"), Neišateles kantonā, 500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Taidžuna Pilsēta Taivānas salas rietumos ("Taizhong"), apriņķa administratīvais centrs, 2781000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Taibeja Pilsēta Taivānas salas ziemeļos (ķīn. val. "Taibei"), Danšuihes krastos, Ķīnas Republikas (Taivānas) galvaspilsēta un apriņķa administratīvais centrs, 2,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Hātjai Pilsēta Taizemē ("Hat Yai"), Malakas pussalā, valsts dienvidos, Sonkhlas provincē, 187900 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sonkhla Pilsēta Taizemē ("Songkhla"), valsts dienvidos, Malakas pussalas austrumu krastā, osta Siāmas līča dienvidrietumos, provinces administratīvais centrs, 84300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Surātthānī Pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 111300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Nakhonsītammarāta Pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Phūketa Pilsēta Taizemes dienvidos, tāda paša nosaukuma salā (Malakas pussalas rietumu piekrastē), 75600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dāresalāma Pilsēta Tanzānijā (arābu val. "Dar as-Salām"), valdības mītne, apgabala centrs, osta Indijas okeāna krastā, 2,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Sokode Pilsēta Togo Republikā, Centrālā apgabala administratīvais centrs, 101000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Adžīma pilsēta Tunisijā (_Ajīm_), Džerbas salas dienvidrietumu daļā.
- Arapgira pilsēta Turcijā (_Arapgir_), Malatjas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malatja pilsēta Turcijā (_Malatya_), ila administratīvais centrs, 426400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arguvana Pilsēta Turcijā ("Arguvan"), Malatjas ilā, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Atkaradžalara Pilsēta Turcijā ("Atkaracalar"), Čerkešas ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Battalgazi Pilsēta Turcijā ("Battalgazi"), Malatjas ilā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Darende Pilsēta Turcijā ("Darende"), Malatjas ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hekimhana Pilsēta Turcijā ("Hekimhan"), Malatjas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hodžalara Pilsēta Turcijā ("Hocalar"), Afjonkarahisaras ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jazihana Pilsēta Turcijā ("Yazihan"), Malatjas ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ipsala Pilsēta Turcijā ("Ipsala"), Edirnes ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kulundžaka Pilsēta Turcijā ("Kuluncak"), Malatjas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kurtalana Pilsēta Turcijā ("Kurtalan"), Siirtas ilā, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malazgirta Pilsēta Turcijā ("Malazgirt"), Mušas ilā, 21700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Talasa Pilsēta Turcijā ("Talas"), Kasjeri ilā, 107600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pitirge Pilsēta Turcijā, Malatajas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doganšehira Pilsēta Turcijā, Malatjas ilā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doganjola Pilsēta Turcijā, Malatjas ilā, 1670 iedzīvotāju (2013. g.).
- Akčadaga Pilsēta Turcijā, Malatjas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ješiljurta Pilsēta Turcijā, Malatjas ilā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Abadana pilsēta Turkmenistānā (_Abadan_), Ahala vilajetā, 35000 iedzīvotāju (1996. g.); Bezmeina.
- Baharli Pilsēta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, 26800 iedzīvotāju (1996. g.).
- Tedžena Pilsēta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, 48700 iedzīvotāju (1996. g.).
- Alupka pilsēta Ukrainā (_Алупка_), Krimas pussalas dienvidos, 17 km uz dienvidrietumiem no Jaltas, 7770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apostolove pilsēta Ukrainā (_Апостолове_), Dņepropetrovskas apgabala dienvidrietumos, rajona administratīvais centrs, 14400 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls.
- Armjanska pilsēta Ukrainā (_Армянськ_), Krimas pussalas ziemeļos, netālu no Perekopa, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arciza pilsēta Ukrainā (_Арциз_), Odesas apgabala dienvidu daļā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ternopiļa pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 217100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kropivnicka Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 234300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rivne Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 250300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Černivci Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 258800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žitomira Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 271200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čerkasi Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 285600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Poltava Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 296760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dnipro Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 995500 iedzīvotāju (2014. g.); Jekaterinoslava (1787.–1796., 1802.–1918. un 1919.–1926. g.); Novorosijska (1796.–1802. g.); Sečeslava (1918.–1919. g.); Dņepropetrovska (1926.–2016. g.).
- Zaporižja Pilsēta Ukrainā, apgabala centrs, upes osta Dņepras krastā, 770700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špola Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabala vidienē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bahmača Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabala austrumos, 18800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hmeļnicka Pilsēta Ukrainā, Dienvidbugas krastos, apgabala administratīvais centrs, 265000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vinnica Pilsēta Ukrainā, Dienvidbugas krastos, apgabala administratīvais centrs, 371700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marhaneca Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala dienvidos, 48500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krivijriha Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala rietumu daļā, pie Saksagaņas ietekas Inguļecā, 656000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mariupole Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabala dienvidos, osta Azovas jūras krastā, pie Kaļmiusas grīvas, 461800 iedzīvotāju (2007. g.), 1948.-1989. g. saucās Ždanova.
- Kamjaneca-Podiļska Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabala dienvidos, Smotričas krastos, 102700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mikolajiva Pilsēta Ukrainā, jūras un upes osta Melnās jūras Bugas limāna krastā, apgabala administratīvais centrs, 496200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bilacerkva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala dienvidrietumos, Rosas krastos, 210900 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1155. g.; Bila Cerkva
- Čornobiļa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, piestātne Pripetes labajā krastā, 700 iedzīvotāji (2016.g.; pirms avārijas 1986. g. – \~15000), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1193. g.
- Bobrineca Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miusinska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabala dienvidos, Miusas krastos, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skole Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabala dienvidu daļā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pirjatina Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabala ziemeļrietumos, Udajas labajā krastā, 16000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Radiviļiva Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabala dienvidrietumos, 10500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1940. g. saucās - Radzivilova, 1940.-1992. g. - Červonoarmeiska.
- Bučača Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabala dienvidrietumos, Stripas krastos, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beršada Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabala dienvidaustrumos, Dohnas krastos, rajona administratīvais centrs, 13160 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lucka Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala administratīvais centrs, 215000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novovolinska Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, 53200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ustiluha Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, pie Luhas ietekas Bugā, 2200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Antracita pilsēta Ukrainas austrumos (_Антрацит_), Luhanskas apgabala dienvidu daļā, 54640 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1962. g. saucās Bokovoantracita.
- Novodružeska Pilsēta Ukrainas austrumos, Luhanskas apgabala rietumos, Siverskijdonecas labajā krastā, 7900 iedzīvoytāju (2012. g.).
- Donecka Pilsēta Ukrainas austrumu daļā, apgabala centrs, 953200 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saukta Južovka, 1924.–1961. g. – Staļina.
- Luhanska Pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, apgabala centrs, 425000 iedzīvotāju (2013. g.), 1935.-1958. g. un 1970.-1990. g. saucās Vorošilovgrada.
- Hersona Pilsēta Ukrainas dienvidu daļā, apgabala administratīvais centrs, 299000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Odesa Pilsēta Ukrainas dienvidu daļā, osta Melnās jūras ziemeļrietumu krastā, apgabala administratīvais centrs, 1016000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ivanofrankivska Pilsēta Ukrainas Karpatu priekškalnēs, apgabala administratīvais centrs, 226000 iedzīvotāju (2013. g.); Ivanofrankovska (1962.–1991. g.); Staņislava (līdz 1962. g.).
- Ļviva Pilsēta Ukrainas rietumu daļā, apgabala administratīvais centrs, 730300 iedzīvotāju (2013. g.), 1772.-1918. g. saucās Lemberga.
- Sumi Pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala administratīvais centrs, 269200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Harkiva Pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, Harkivas, Lopaņas, Udas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1442500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Černihiva Pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā, apgabala administratīvais centrs, osta Desnas labajā krastā, 296000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kalbajoga Pilsēta un osta Filipīnās ("Calbayog"), Samaras salas rietumu krastā, 172800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Balašaģarmata Pilsēta Ungārijā ("Balassagyarmat"), Nogrādas meģē, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balatonkenese Pilsēta Ungārijā ("Balatonkenese"), Vesprēmas meģē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balatonlelle Pilsēta Ungārijā ("Balatonlelle"), Šomoģas meģē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kestheja Pilsēta Ungārijā ("Keszthely"), Zalas meģē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kiškunhalaša Pilsēta Ungārijā ("Kiskunhalas"), Bāčas-Kiškunas meģē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenti Pilsēta Ungārijā ("Lenti"), Zalas meģē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leteņe Pilsēta Ungārijā ("Letenye"), Zalas meģē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Naģkaniža Pilsēta Ungārijā ("Nagykanizsa"), Zalas meģē, 48700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pača Pilsēta Ungārijā ("Pacsa"), Zalas meģē, 1650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zalaegersega Pilsēta Ungārijā ("Zalaegerszeg"), Zalas meģes administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zalakaroša Pilsēta Ungārijā ("Zalakaros"), Zalas meģē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zalalevē Pilsēta Ungārijā, Zalas meģē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hēvīza Pilsēta Ungārijā, Zalas meģē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zalasentgrota Pilsēta Ungārijā, Zalas meģē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jaipana Pilsēta Uzbekistānā ("Yaypan"), Fergānas apgabala rietumu daļā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Marhamata Pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas apgabala dienvidos, Fergānas ielejā, Dienvidu Fergānas kanāla krastā, 15800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kalava Pilsēta Vācijā ("Calau"), Brandenburgas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Garca Pilsēta Vācijā ("Garz/Ruegen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Rīgenes salas dienvidos, 2220 iedzīvotāju (2013. g.).
- Magdala Pilsēta Vācijā ("Magdala"), Tīringenes federālajā zemē, 1960 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kalaboso Pilsēta Venecuēlā ("Calabozo"), Gvariko štatā, 132000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ajunpa pilsēta Vjetnamā (_A Yun Pa_), Zalajas provinces dienvidu daļā.
- Anhe pilsēta Vjetnamā (_An Khê_), Zalajas provincē.
- Anthoja pilsēta Vjetnamā (_An Thới_), Fukuokas salas dienvidos.
- Upsāla Pilsēta Zviedrijā (_Uppsala_), lēnes administratīvais centrs, 140500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Visbija pilsēta Zviedrijā (_Visby_), Gotlandas salas rietumu krastā, Gotlandes lēnes administratīvais centrs, 23600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Huskvarna Pilsēta Zviedrijā ("Huskvarna"), Smolandē, pie Veterna dienvidu gala, 21500 iedzīvotāju (2010. g.), 1689. g. pie Huskvarnas upes ierīkoja šauteņu rūpnīcu, kas kļuva par pamatu rūpniecības sākumam, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Hēdemūra Pilsēta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidaustrumu daļā. 7300 iedzīvotāju (2010. g.), vecākā ēka - baznīca (celta ap 1290. g.), pilsētas tiesības kopš 1446. g. apgabala vecākā pilsēta.
- Borjholma pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē, 3070 iedzīvotāju (2010.g.).
- Hernesanda pilsēta Zviedrijā, Ongermanlandes dienvidu daļā (piekrastē un uz Hernes salas), 17600 iedzīvotāju (2010. g.), Vesternorlandes lēnes administratīvais centrs, bīskapijas centrs (doma baznīca celta 1843.-1846. g.), pilsētas tiesības kopš 1585. g.
- Eregrunda Pilsēta Zviedrijā, Upsalas lēnē, 1550 iedzīvotāju (2010. g.).
- Esthammara pilsēta Zviedrijā, Upsalas lēnē, 4500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jenšēpinga Pilsēta Zviedrijā, ziemeļrietumu Smolandē, pie Veterna ezera dienvidu gala, lēnes administratīvais centrs, 61600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
- Noršēpinga Pilsēta Zviedrijas dienvidaustrumos, Esterjētlandes lēnē, osta Mūtalas krastos, 87200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gibraltāra Pilsēta, Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Gibraltārs" administratīvais centrs, 28000 iedzīvotāju, 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Spānijas pilsētas Lanilejas de la Konsepsjonas.
- Chenopodium urbicum pilsētas balanda.
- Asveja Pilsētciemats Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļos, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, Asvejas ezera dienvidu krastā, 1300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Diksona Pilsētciemats Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas ziemeļrietumos, 550 iedzīvotāju (2018. g.) nozīmīga Ziemeļu jūras ceļa osta Jeņisejas līča austrumu krastā.
- Ustjordinska Pilsētciemats Krievijas Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Kudas krastos, 14550 iedzīvotāju (2017. g.).
- Palana Pilsētciemats Krievijas Kamčatkas novadā, bijušais Korjaku autonomā apgabala administratīvais centrs, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Voloveca Pilsētciemats Ukrainas Aizkrpatu apgabala ziemeļos, Vičas upes ielejā, 5200 iedzīvotāju (2016. g.).
- Revda Pilsētciemets Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas vidienē, 8400 iedzīvotāju (2008. g.).
- apbūves līnija jeb būvlaide pilsētplānošanas dokumentos zemesgabalam noteikta līnija, kas nosaka apbūves attālumu no sarkanās līnijas.
- Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs.
- Kapličas kalns pilskalns Aizputes pagastā, 500 m uz ziemeļaustrumiem no Ievades, ar mežu apauguša paugura dienvidu daļa, ko atdala puslokveida valnis (garums - 25 m, augstums - 1,5 m) un \~8 m plats grāvis, plakumu (~65 m diametrā) no visām pusēm aptver \~3 m augsts valnis ar \~3 m pārrakumu dienvidu pusē; 18. gs. uzcelta kapliča, kas nav saglabājusies.
- Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs.
- Melnaiskalns Pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, Tartaka ezera ziemeļu krastā, garens ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugura, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu gala nogāze ir stāva, \~30 m augsta, plakums \~60 x 30-50 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. vai pat vēlāk.
- Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns.
- Liezēres pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagastā, aizņem \~20 m augsta paugura ziemeļu daļu, ko atdala ieplaka, nogāzes nolaidenas, plakums — līdzens, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, un tā mākslīgie nocietinājumi nav saglabājušies.
- Lībiešu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums starp Salacas krastu un tās pietekas gravu, plakums — \~70 x 30-60 m, postīts ierīkojot mazdārziņus, estrādi un ceļu, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Skaņkalnes pilskalns; Lībju kalns; Kolbergas pilskalns.
- Piltenes statūti Piltenes apgabala civiltiesību un krimināltiesību kopojums, ko 1611. g. apstiprināja Polijas-Lietuvas karalis, sastāvēja no 4 daļām: politiskā un tiesu iekārta; civiltiesības; mantojuma tiesības; krimināltiesības un kriminālprocess.
- Džordžtauna Pinana - pilsēta Malaizijā.
- Penena Pinana, pilsēta Malaizijā.
- pinaroloxias Pinaroloxias inornata - stērstu apakšdzimtas suga - kokosžube jeb Kokossalas zemesstērste.
- stūres pinnes pagarinājums pinnes galam kustīgi pievienots rokturis, kurš ļauj vadīt peldlīdzekli, arī atrodoties lielākā attālumā no stūres galvas.
- piptocephalidaceae Piptocefalas - aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta.
- cephalidaceae Piptocefalu dzimtas ģints "Piptocephalis", ko dažkārt izdala kā patstāvīgu dzimtu.
- Aneto smaile Pireneju augstākā virsotne (spāņu valodā "Pico de Aneto", 3404 m), atrodas Spānijas ziemeļos, pie Francijas robežas, Maladetas kristālisko iežu masīvā, Pireneju kalnu vidusdaļā.
- Ibērijas pussala Pireneju pussala.
- Sanvisenti rags Pireneju pussalas izvirzījums tās dienvidrietumos, Portugāles Faru apgabalā.
- mudehāri Pireneju pussalas musulmaņi, kas tur palika pēc tam, kad maurus no turienes padzina.
- rekonkista Pireneju pussalas tautu cīņa (no 8. gadsimta līdz 15. gadsimtam) par to teritoriju atgūšanu, kuras bija ieņēmuši arābi.
- mauri Pireneju pussalas un Āfrikas ziemeļrietumu daļas musulmaņi (viduslaikos); šīs musulmaņu grupas piederīgais.
- panadze Pirksta daļa, ko sedz naga augšmala; arī vieta zem naga augšmalas.
- hemifalangektomija Pirksta falangas daļēja ekscīzija.
- spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā.
- afalangija Pirkstu vai falangu trūkums vai zudums.
- ilkši Pirkstveidīgi izaugumi uz zirgu kājām pie ceļgala locītavām.
- Litlamerika Pirmā ASV zinātniskā stacija Antarktīdā ("Little America"), Rosa jūrā, uz Rosa šelfa ledāja malas, darbojās ar pārtraukumiem 1929.-1959. g., atlūstot aisbergam stacija vairākas reizes pārvietota.
- pazlauts Pirmā biezākā un labākā misa, ko alu brūvējot no iesala žeira nolaiž.
- Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai.
- topštaga Pirmā štaga, kas iet no jahtas priekšgala uz masta vai stengas topu.
- dārs Pirts lodziņš (parasti griestos) dūmu un siltuma novadīšanai, arī siltuma ielaišanai pirts griestos ierīkotā iesala kaltē.
- pīsmala Pīsa mala - lapkoku jaunaudzes mala.
- galaktagogīns Placentas hipotētiskais galaktagogais (piena sekrēcijas veicinātājs) hormons.
- ledāja atrāvumplaisa plaisa ledāja (šlūdoņa) barošanās apgabalā, kas atdala plāno, nekustīgo, pie klintīm piesalušo firna lauka augšējo daļu no tā kustīgās, lejupslīdošās zemākās daļas.
- piedura Plaisa, robs maizes kukulim, kas rodas pieduroties pie krāsns malas vai otra kukuļa.
- spogulis Plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala (dažreiz arī priekšgala) konstrukcija.
- pakaļgala spogulis plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala konstrukcija.
- atols Plakana, zema, gredzenveida (koraļļu) sala, kuras vidū var būt sekla lagūna.
- Namakvalenda Plakankalne Āfrikas dienvidrietumos ("Namaqualand"), vidējais augstums - 1000-1200 m, Karasberga masīvā - līdz 2202 m, Oranža dala to 2 daļās.
- Dekāna Plakankalne Indostānas pussalas dienvidu daļā (angļu val. "Deccan Plateau"), Indijā, augstums - 300-900 m, ierobežo Rietumgati, Austrumgati un Satpūra kalni.
- Norlandes plato plakankalne Skandināvijas pussalas ziemeļaustrumos (“Norrland”), Zviedrijas ziemeļos un daļēji Somijā, pakāpienveidīgi pazeminās Botnijas līča virzienā no 800-200 m vjl.
- plakanslīpēšana Plakanu virsmu apstrāde ar slīpripas perifēriju vai gala virsmu.
- jahtspogulis Plakanvirsma, ar kuru beidzas jahtas gala konstrukcija.
- griezums Plakne, kas atdala (ģeometriska ķermeņa, priekšmeta attēla) daļu; šķēlums.
- bisektors Plakne, kas iet caur divplakņu kakta šķautni un dala kaktu uz pusēm.
- epibranhiālās plakode plakode, kas atrodas dorsāli rīklesgala rievām; no tām veidojas blakusesošie smadzeņu gangliji.
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
- brakets Plāksnes veida dibenbrangas gabals kuģa dibenā, tā apakšmala pielaikota kuģa dibena apaļumam, bet augšmala ir taisna un piekļaujas dubultdibenam no apakšas.
- ciklektomija Plakstiņa brīvās malas daļas izgriešana.
- tarsofīma Plakstiņa brīvās malas hipertrofija vai audzējs.
- bungplēvīte Plāna āda, kas atdala ārējo ausi no vidusauss.
- trilaterācija Plāna atbalstpunktu tīkla veidošanas metode ģeodēzijā; veido savstarpēji saistīto trijstūru sistēmu un mērī šo trijstūru malas, bet iekšējos leņķus un atbalstpunktu koordinātas aprēķina.
- kloākas membrāna plāna ektodermas un entodermas plēve, kas atdala embrija gala zarnu no kloākas.
- atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
- mičola Plānā plēvē ietverta ola bez čaumalas.
- leiners Plāna tērauda caurule ar rievām iekšpusē, veido lielgabala stobra kanālu; to nomaina pēc noteikta šāvienu skaita, kad tās iekšējā virsma nolietojusies; tādējādi nav nepieciešams nomainīt visu lielgabala stobru.
- nags Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas.
- membrāna Plāna, elastīga plēve, kas atdala organisma dobumus, audus, šūnas.
- punktainā planārija planāriju suga ("Bdellocephala punctata").
- slēpsnes plānas pastalas.
- Salamandra salamandra plankumainā jeb uguns salamandra.
- uguns salamandra plankumainā salamandra.
- Sudrabkalna sala Plāņu sala Daugavā starp Jersiku un Sudrabkalnu.
- Jersikas sala Plāņu sala, atrodas Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Ploņu sala Plāņu sala, atrodas Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- tarsheiloplastika Plastiska plakstiņa malas operācija; veic, piem., trihiāzes ārstēšanai.
- tarsoheiloplastika Plastiska plakstiņa malas operācija; veic, piem., trihiāzes ārstēšanai.
- tarsoplastika Plastiska plakstiņa malas operācija.
- laptiņi Plaša zemāko naktstauriņu dzimta, radniecīga kodēm, iedala 3 apakšdzimtās, no kurām Latvijā sastopamas 27 ģintis ar 117 sugām, no tām 31 suga vairāk vai mazāk kaitīgas; tinēji.
- izvērst Plaši, daudzpusīgi izpaust, parādīt (piemēram, talantu, spējas).
- Lielais Ņūfaundlendas sēklis plašs sēklis Atlantijas okeānā (“Grand Newfoundland Bank”), pie Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumu krastiem, dziļums — pārsvarā <100 m, mazākais — 5,5 m (Vērdžina klints), gultnē — smilts, grants, oļi, viens no bagātīgākajiem zvejas rajoniem pasaulē (mencas, siļķes).
- apekle Plata mala bikšu augšējā malā.
- platmala Plata mala.
- Galanthus latifolius platlapu sniegpulkstenītes "Galanthus ikariae ssp. latifolius" nosaukuma sinonīms.
- platmalis Platmalains.
- platmalu Platmalains.
- Lundas plato plato Āfrikas centrālajā daļā, Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasajas un Zambezi ūdensšķirtne, augstums — līdz 1300-1600 m, kāpļaini pazeminās Kongo ieplakas, lēzeni — Kalahari ieplakas virzienā.
- Pīdmonts Plato Apalaču dienvidaustrumu priekškalnēs ("Piedmont"), ASV, starp Hudzonas un Alabamas upi, platums - 50-200 km, virsa līdzena (40-400 m), ar atsevišķām atliku paugurainēm (700 m).
- Malvas plato plato Indostānas pussalas ziemeļrietumu daļā, Indijā, augstums — 200-600 m (Bainstora kalns — 614 m), smilšakmeņi, bazalta lava, kāpļveida līdzenumi mijas ar nogludinātiem skraustiem.
- platpalags Plats palags, kas paredzēts platai gultai.
- uzplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām); izplaukt.
- izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem).
- III transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti, no I transkobalamīna atšķiras tikai ar ogļhidrātu sastāvu; tā koncentrācija serumā palielinās mieloproliferatīvu traucējumu gadījumā.
- I transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti; veido kompleksu ar lielāko endogena kobalamīna daļu; tā trūkums pazemina kobalamīna līmeni serumā, bet nerada vielmaiņas traucējumus; koncentrācija ir palielināta mieloproliferatīvo traucējumu gadījumā.
- mazlāči Plēsīgu zīdītāju dzimta, mežu apdzīvotāji, uzturas gk. kokos, vairākas ģintis tropu un mērenā Amerikā, viena ģints Āzijā Himalajos līdz 4000 m augstumam.
- sipaks Pleskavas apgabala iedzīvotājs.
- sētmalis Plēve, kas atdala plaušas no kuņģa.
- smilšbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Andrenidae"), vidēji lieli, tumši plēvspārņi, kuru ķermeni (garums - 7-15 mm) blīvi klāj matiņi, dzīvo lielās kolonijās, alas veido augsnē gk. atklātās, smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
- plītsmala Plīts virsmas mala.
- rievelis Plosoņa, plēsonis, palaidins.
- zakuds Plostnieku atgriešanās, plostus palaižot.
- iešķibīt Plūcot salasīt.
- koklesveida lapa plūksnaini šķelta vai dalīta lapa ar manāmi lielāku gala plūksnu.
- prunaceae Plūmju dzimta (dažkārt nodala no rožu dzimtas).
- bēgt Plūst pāri trauka malai (par ko verdošu); kūsāt.
- pļavasmala Pļavmala.
- pļavmāle Pļavmala.
- pļavmalis Pļavmala.
- pļavmālis Pļavmala.
- Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala.
- Bangera oāze polārā oāze Austrumantarktīdā, Vilksa Zemē, Noksa krastā, platība - 450000 kvadrātkilometru, no okeāna atdala šelfa ledājs, klinšaini pauguri un kalnu grēdas ar saldūdens ezeriem un sāļezeriem (lielākais 25 km garš, 137 m dziļš), sastopami ķērpji, sūnas.
- UMK Polijas pētniecības stacia Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos.
- Arctovski Polijas pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Arctowski_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas Potera pussalā.
- timpa Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem.
- galaktāns Polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas galaktoze; agara recekļa galvenā sastāvdaļa.
- politnodaļa Politiskā nodala.
- olimpiskās spēles populārākie svētki Senajā Grieķijā; pirmās spēles notika 776. g. p. m. ē., tās rīkoja Olimpijā (sengrieķu pilsēta Peloponēsas pussalas ziemeļrietumu daļā) un pēc tam katru 4. gadu līdz 394. gadam (pavisam 293 reizes), kad Romas imperators Feodosijs I tās aizliedza.
- poriaceae Poriju dzimta, ko dažkārt atdala no piepju sēņu dzimtas.
- Portugāle Portugāles Republika - valsts Eiropas dienvidrietumos (portugāļu valodā "Portugal"), atrodas Pireneju pussalas rietumu daļā, platība - 92345 kvadrātkilometri, 10707900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lisabona, administratīvais iedalījums - 18 apgabalu, 2 autonomi reģioni, robežojas ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Madeiras autonomais reģions Portugāles Republikas autonoms reģions, atrodas Atlantijas okeānā \~1200 km uz dienvidrietumiem no valsts kontinentālās daļas, administratīvais centrs — Funšala, platība — 801 kvadrātkilometrs, 267800 iedzīvotāju (2011. g.), 11 municipalitātes.
- Lisabona Portugāles Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Lisboa") un apgabala centrs, atrodas pie Težu ("Tejo") estuāra, 15 km no Atlantijas okeāna, 547600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 800. g. p. m. ē.
- artropodi Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips, ko iedala trilobītu, vēžveidīgo, zirnekļveidīgo, merostomatu, pirmtraheātu, daudzkāju un kukaiņu klasē.
- zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
- anelīda Posmtārps - dzīvnieku valsts tips ("Anelida"), ķermenis sastāv no daudziem vienādiem gredzeniem, posmiem - segmentiem, 8000-9000 sugu, ko iedala 5-7 kl.
- postavnieks Postītājs (palaidnīgs dzīvnieks).
- Ādelsbergas grota Postojnas ala Slovēnijā.
- posums Posumu dzimta - kuskusu dzimta ("Phalangeridae").
- Akita prefektūra Japānā (_Akita_), Honsju salas ziemeļrietumu daļā, Japāņu jūras piekrastē.
- Aomori prefektūra Japānā (_Aomori_, 青森市), Honsju salas ziemeļos.
- Abaširi prefektūra Japānā, Hokaido salas ziemeļaustrumos.
- Olssola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants.
- Olussola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants.
- Dieļusola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dēļusala" nosaukuma variants.
- Andriveni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Andriveņi" nosaukums latgaliski.
- Orneiši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ārnīši" nosaukuma variants.
- Ašinieki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants.
- Ašinīki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants.
- Berezauka Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Berezovka" nosaukuma variants.
- Bojori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukuma variants.
- Bojuori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski.
- Bušinis Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bušines" nosaukuma variants latgaliski.
- Caunis Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukuma variants latgaliski.
- Dambeiši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants.
- Dyukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants latgaliski.
- Deukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
- Diukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants.
- Dzeni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kazieri Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kazēri" nosaukuma variants.
- Pūgys Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pogas" nosaukuma variants latgaliski.
- Pūgas Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pogas" nosaukuma variants.
- priekulieši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji.
- Pūgaini Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pūgaiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Vylcāni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
- uzgrūdējs Pretatgrūdes ierīču agregāts, kas paredzēts artilērijas ieroča (lielgabala, haubices) atgrūdes daļu atgriešanai sākuma stāvoklī.
- ekvilibrācija Pretrunīgu pazīmju kognitīva sabalansēšana.
- kontrekstensija Pretstiepšana: lauzta vai izmežģīta locekļa proksimālā gala stiepšana reizē ar distālā gala ekstensiju, lai izlabotu izmežģījumu vai lai noturētu locekli vajadzīgajā stāvoklī lūzuma ārstēšanai.
- Prezmu ezers Prezmas ezers Silmalas pagastā.
- priekšmala Priekšējā (kā) mala.
- prozencefalons Priekšējās smadzenes, ko iedala starpsmadzenēs un galasmadzenēs; attīstās no primārā priekšējā smadzeņu pūslīša.
- priekšpīķis Priekšgala nodalījums (kuģī), t. i. telpa zem klāja no priekšgala līdz mastam.
- pīķis Priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim).
- marga Priekškars; smalki adītas malas.
- malas ieliece priekšmalas ieliece, priekškaļņu ieliece; tektoniska sinklināla tipa struktūra platformu un ģeosinklinālo apgabalu robežzonā; rodas kalnu veidošanās laikā.
- uzgalis Priekšmeta galam uzmaucama, uzskrūvējama, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
- rante Priekšmeta mala, arī īpaši veidota apmale.
- kants Priekšmeta šaura mala.
- spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā.
- Upursala Priežu sala Rušona ezerā, Rušonas pagastā, platība - 6 ha.
- scandetia Primātu kārta, kurā dažkārt nodala tupajveidīgo jeb ciršļpērtiķu dzimtu.
- ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie.
- bušbēbijs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas loru dzimtas ģints ("Galago"), mīt kokos Āzijas dienvidos un Āfrikā, aktīvi naktī.
- Prīma ezers Primmas ezers Salacas pagastā.
- Primas ezers Primmas ezers Salacgrīvas pagastā.
- Primmu ezers Primmas ezers Salacgrīvas pagastā.
- Prīmu ezers Primmas ezers Salacgrīvas pagastā.
- tiesnešu neatkarība princips tiesvedībā, kas nozīmē, ka tieneši lietas tiesā izlemj pamatojoties tikai uz likumu, faktiskajiem lietas apstākļiem un personisko pārliecību tādos apstākļos, kas izslēdz jebkādu iejaukšanos no malas.
- Abbes komparatora princips princips, kas nosaka, ka mērāmajam attālumam un mērskalai jāatrodas uz vienas taisnes.
- karsts procesi un parādības, kas noris ūdenī šķīstošos iežos (karbonātiežos, ģipšakmeņos u. c.) ar savdabīgu reljefa formu veidošanos (piltuvveida kritenes, iegruvumi, alas, ejas).
- saturācija Process cukurrūpniecībā, kurā no cukura šķīduma atdala liekos šķīstošos kalcija sāļus.
- intramolekulāra elpošana process, kurā augi un daži parazītiski tārpi izdala ogļskābi bez brīva skābekļa klātbūtnes organisko vielu saskaldīšanas rezultātā.
- laktācija process, kurā piena dziedzeri (cilvēkiem vai zīdītājiem dzīvniekiem) rada un atdala pienu.
- sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
- sausie piena produkti produkti, kas iegūti, gandrīz pilnīgi atdalot ūdeni no piena, vājpiena, paniņām, sūkalām vai šo produktu maisījuma (sausais pilnpiens, sausais vājpiens, sausās sūkalas u. c.).
- hidrometeori Produkti, kas rodas, atmosfērā kondensējoties ūdens tvaikiem: migla, mākoņi, rasa, sarma, atkala.
- arhivolta Profilēta vai ornamentēta arkas loka ārējā vai iekšējā virsma, kas izdala arku no sienas plaknes.
- maksimālā programma programma kāda galamērķa sasniegšanai.
- minimālā programma programma sākotnējo uzdevumu veikšanai (kāda galamērķa realizēšanā).
- parsētājs Programma, kas lielus datu blokus sadala mazākās, vieglāk interpretējamās daļās, spēj analizēt sintaktisko struktūru, noteikt vārdšķiru; to izmanto mašīntulkošanā un citās tekstu elektroniskās apstrādes operācijās.
- dinamiskā pārvietošana programmas adrešu piesaiste tās izvietojumam datora atmiņā, kas notiek programmas ielādes vai tās pārvietošanas laikā no viena atmiņas apgabala citā.
- automātiskais restarts programmas atkārtota palaišana tās izpildes gaitā bez otrreizējas uzdevuma ievades; programmas automātiska atsākšana tieši no pārtraukšanas vietas var notikt arī pēc sistēmas atteices.
- saite Programmas daļa, dažos gadījumos instrukcija vai adrese, kas nodod vadību un parametrus no viena programmas moduļa citam modulim, galarezultātā no apvienotajiem moduļiem izveidojot izpildāmo programmu.
- iestrēgšanas stāvoklis programmas stāvoklis, kurā sistēma uzdevumu nepalaiž un nepieprasa procesora laiku.
- izvēļņprogrammatūra programmatūra, kas nodrošina izvēlnes lietojumprogrammu palaišanai un operētājsistēmas komandu izpildei.
- enciklopēdists Progresīvie franču domātāji, kuri apvienojās ap "Enciklopēdiju", ko 18. gadsimta otrajā pusē izdeva Didro un Dalambērs.
- PIP Proksimālais starpfalangu- (angļu "proximal interphalangeal").
- Promultu grāvis Promulta, Salacas pieteka.
- Mpumalana Province Dienvidāfrikas Republikā ("Mpumalanga"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Mbombela, platība - 79490 kvadrātkilometru, 3606800 iedzīvotāju (2009. g.).
- Transvāla Province Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, ietvēra tagadējo Limpopo un Hautenas provinci, kā arī daļēji Mpumalanas un Ziemeļrietumu provinci.
- Aklana province Filipīnās (_Aklan_), Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas ziemeļu daļā.
- Albaja province Filipīnās (_Albay_), Bikolas reģionā, Lusonas salas dievidaustrumu daļā.
- Apajao province Filipīnās (_Apayao_), Ilokosas reģionā, Lusonas salas ziemeļu daļā.
- Rietumpapua Province Indonēzijā ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua Barat"), atrodas Jaungvinejas salas ziemeļrietumu galā, platība - 115364 kvadrātkilometru, 652000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kaljāri province Itālijā (_Provincia di Cagliari_), Sardīnijas autonomajā reģionā, platība - 4570 kvadrātkilometru, 551000 iedzīvotāju (2012. g.), atrodas salas dienvidaustrumu daļā, iedalās 71 komūnā.
- Kozenca Province Itālijā ("Provincia di Cosenza"), Kalabrijas reģionā, platība 6650 kvadrātkilometru, 734400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krotone Province Itālijā ("Provincia di Crotone"), Kalabrijas reģionā, platība - 1717 kvadrātkilometru, 170800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Redžo di Kalabrija province Itālijā ("Provincia di Reggio Calabria"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3183 kvadrātkilometri, 565800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vibo Valentija province Itālijā ("Provincia di Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, platība - 1139 kvadrātkilometri, 165900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Fudzjaņa Province Ķīnas dienvidaustrumos ("Fujian"), pie Austrumķīnas jūras un Taivānas šauruma, administratīvais centrs - Fudžou, platība - 121400 kvadrātkilometru, 37700000 iedzīvotāju (2013. g.), robežojas ar trijām citām provincēm - Guandunu, Dzjansji un Džedzjanu, no Taivānas salas to atdala Taivānas šaurums.
- Alakanta province Spānijā (_Alacant_), Valensijas apgabala dienvidos.
- ārpusembrija orgāni provizoriski orgāni, kas attīstās un funkcionē tikai embrionālās attīstības laikā; dzeltenuma maiss, amonijs, serozais apvalks, alantojs un horijs.
- fridrihsdors Prūsijas senā zelta monēta, ko kala 1750-1855, aptuveni 5 sudraba dālderu vērtībā.
- amoks Psihiska traucējuma veids, kas sastopams Malajas arhipelāga iedzīvotājiem; slimnieks pēc īslaicīgas lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā.
- meskalīns Psihoaktīva viela (pejots), ko iegūst no meskala jeb pejotkaktusa pumpuriem, stimulants un halucinogēns, ražo arī sintētiski.
- dižpūcīte Pūcīšu dzimtas lentpūcīšu apakšdzimtas tauriņu ģints ("Catocala") neoficiāls nosaukums.
- kalebase Pudeļveidīgais ķirbis (fr. "Calebasse", sp. "Calabaza"), dažkārt dēvēts arī par trauku ķirbi; arī no tā pagatavots trauks, ķirbja pudele.
- Puertoriko Puertoriko Sadraudzība - ar ASV brīvi asociēta valsts (sp. val. "Estado Libre Asociado de Puerto Rico", angļu val. "Commonwealth of Puerto Rico"), platība - 8959 kvadrātkilometri, 3977600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Sanhuana, administrtīvais iedalījums - 78 pašvaldības, aizņem Puertoriko salu, kā arī Vjekesu, Monu u. c. mazākas salas.
- Portoriko Puertoriko, sala Lielo Antiļu salu grupā.
- tabakpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata"), nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainaga stobru.
- tabākpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata").
- termīts pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija, retāk Mg, Ti, Zr) un kāda cita metāla (Fe, V, Cr, Mo u. c.) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma (temperatūra pārsniedz 2000 °C).
- Tanita Pūniešu dieviete, saistīta ar Baala Hammuna kultu, Kartāgas aizgādne.
- punkta trajektorija punkta stāvokļa rādiusvektora galapunkta ģeometriskā vieta.
- Galaktikas Ziemeļpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Berenikes Matu zvaigznājā.
- Galaktikas Dienvidpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Skulptora zvaigznājā.
- virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
- nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas.
- pupa sfinkters pupa gala slēdzējmuskulis, kas novērš piena pašizteci.
- ectothiorhodospiraceae Purpursērbaktēriju dzimta, kas sēru izdala ārpus šūnām.
- Dūņupe Puršēnupe, Salacas pieteka.
- papurve Purva mala.
- lēmene Purvaina krastmala aizaugušam ezeram.
- soklājs Purvaina pļavmala gar mežu.
- līvenis Purvaina vieta, kur virsma šūpojas, šāda ezermala.
- puramala Purvmala.
- purmala Purvmala.
- purmale Purvmala.
- purmalis Purvmala.
- purmālis Purvmala.
- purvamala Purvmala.
- parastā purvmirte purvmiršu suga ("Myrica gale"), Latvijā aizsargājama, krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus.
- Rožu purvs purvs Jēkabpils novada Salas un Sēlpils pagastā, \~7 km uz dienvidrietumiem no Salas, Sēlijas paugurvalnī, platība - 1428 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, 991 ha aizņem dabas liegums (kopš 1987. g.); Pliksnes purvs; Pliksnis; Ošānu purvs.
- Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi.
- Idus purvs purvs Valmieras novadā, Salacas un Rūjas upstarpā, platība — 860 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m.
- celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā.
- puscelis Puse no ceļgala augstuma.
- pusgabals Puse no gabala, neliels gabals.
- puspaladze Puse no palaga.
- puspalags Puse no palaga.
- apglītot Puslīdz izglītot, ne līdz galam; apskolot.
- pušpaladzeņš puspalags, īss palags.
- koboldmaki Puspērtiķu dzimta, pērtiķu pirmformai tuvi dzīvnieki ar lielu, apaļu galvu, visai lielām acīm, garu asti, Malaju salu mežos.
- Somālijas pussala pussala Āfrikas austrumos, starp Adenas līci un Indijas okeānu (angļu val. "Somali Peninsula"), platība — \~750000 kvadrātkilometru, augstums — 500-1500 m, ziemeļu daļā kalni līdz 2416 m.
- Alminas pussala pussala Āfrikas ziemeļrietumos, izvirzījums Alvoranas jūrā, tās dienvidrietumos, Gibraltāra šauruma dienvidaustrumos, Spānijas teritorija.
- Keipkoda Pussala ASV ("Cape Cod Peninsula"), starp Atlantijas okeānu, Keipkodas un Bazardasa līci un Nantaketas šaurumu, platība - 1033 kvadrātkilometri, garums - 104 km, lielākais platums - 32 km, augstums - līdz 93 m, šķērso kanāls - 13 km (1914. g.).
- Delmarva Pussala ASV ("Delmarva"), starp Atlantijas okeānu un Česapīka līci, platība - 13500 kvadrātkilometru.
- Vilsona pussala pussala Austrālijas dienvidos, iepretī Tasmānijai, Basa šauruma ziemeļos, augstums — līdz 709 m, pussalas galā — kontinenta galējais dienvidu punkts.
- Arnemlenda Pussala Austrālijas ziemeļos, starp Žozefa Bonaparta līci rietumos un Karpentārija līci austrumos, garums - \~320 km, platums - \~460 km, vidienē erodēts smilšakmens plato 200-400 m virs jūras līmeņa, ko saposmo upju ielejas.
- Sīnāja pussala pussala Āzijas rietumos (angļu val. "Sinai Peninsula"), starp Sarkanās jūras Akabas un Suecas līci, Ēģiptē, platība - \~60000 kvadrātkilometru, garums - 370 km, platums - 240 km, augstākā virsotne - 2637 m.
- Kamčatka Pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā, platība - 370000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, platums - līdz 450 km, augstākā virsotne - 4750 m, 28 darbīgi vulkāni.
- Čukču pussala pussala Āzijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), platība — 49000 kvadrātkilometru, apskalo Čukču jūra, Beringa šaurums, Beringa jūras Anadiras līcis.
- Taimiras pussala pussala Āzijas ziemeļos starp Karas jūras Jeņisejas līci un Laptevu jūras Hatangas līci, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - \~400000 kvadrātkilometru, platums - \~1000 km, lielākais augstums - 1146 m.
- Jamalas pussala pussala Āzijas ziemeļrietumos, Krievijā, starp Baidaratas līci un Karas jūru rietumos un Obas līcis austrumos, platība - 122000 kvadrātkilometru, garums - 700 km, platums - līdz 240 km, lielākais augstums - 84 m vjl., mūžīgais sasalums.
- Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.).
- Pašaeli pussala pussala Balkānu pussalas austrumu daļā ("Pasaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, pauguraina, augstums - līdz 379 m, tajā izvietota Stambulas pilsētas lielākā daļa.
- Istras pussala pussala Balkānu pussalas ziemeļrietumu daļā (horvātu val. "Istra", it val. "Istria"), Horvātijā, Slovēnijā un Itālijā, platība — 3700 kvadrātkilometru, platums — līdz 60 km.
- Oņegas pussala pussala Baltās jūras dienvidu piekrastē starp Oņegas un Dvinas līci, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, reljefs paugurains, līdz 190 m vjl.
- Kepu pussala pussala Baltijas jūrā, Hījumā salas rietumos, Igaunijā, garums - \~20 km, platums - līdz \~6 km.
- Darsa-Cingste pussala Baltijas jūras dienvidos (_Darss-Zingst_), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas.
- Jukatanas pussala Pussala Centrālajā Amerikā, starp Karību jūru un Meksikas līci, ziemeļu daļa pieder Meksikai, dienvidu daļa — Belizai un Gvatemalai, platība — \~180000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1122 m, daudzu maiju kultūras pilsētu drupas.
- Taitao Pussala Čīles dienvidos ("Peninsula de Taitao"), garums - 124 km, platums - 115 km, ar kontinentu to savieno zemais Ofki zemesšaurums, kalnaina (Ensiansa kalns - 1200 m).
- Djūrslande pussala Dānijā, Vidusjitlandē, Jitlandes pussalas austrumos.
- Nāves sala pussala Daugavas kreisajā krastā iepretī Saulkalnei, platība — \~200 ha, garums — 1,7 km, platums — līdz 0,8 km, Latvijas vēstures piemineklis, kur norisinājās sīvas cīņas 1. pasaules kara laikā; pēc Rīgas HES izveidošanas atrodas uz salas.
- Indostānas pussala pussala Dienvidāzijā starp Arābijas jūru un Bengālijas līci, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, nosacītā ziemeļu robeža ir taisne starp Indas un Gangas deltu, lielāko teritorijas daļu aizņem Dekānas plakankalne, augstākā virsotne - 2698 m.
- Apenīnu pussala pussala Dienvideiropā, garums - \~1100 km, platums - 130-300 km, apskalo Tirēnu, Ligūrijas, Adrijas, Jonijas jūra.
- Jitlande pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru (dāņu val. _Jylland_, vācu val. _Juetland_), no Skāgenes līdz Ķīles kanālam, lielākā daļa pieder Dānijai (29633 kvadrātkilometri, ap 2,4 mlj iedzīvotāju), dienvidu daļa pieder Šlēzvigai-Holšteinai (Vācijai), garums - līdz 300 km, platums - 40-165 km.
- Krima Pussala Eiropas dienvidaustrumos, starp Melno un Azovas jūru, platība - 27000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 1545 m.
- Balkānu pussala pussala Eiropas dienvidaustrumu daļā, ko apskalo Adrijas, Jonijas, Egejas un Melnā jūra, platība - 505000 kvadrātkilometru.
- Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra.
- Hindsholma pussala Fīnas salas ziemeļaustrumos, Dānijas Dienviddānijas reģiona teritorija.
- Bretaņa pussala Francijas ziemeļrietumos (fr. val. _Bretagne_), apskalo Lamanšs un Atlantijas okeāna Biskajas līcis, garums - >200 km, platums - līdz 120 km.
- Kotantēna pussala Francijas ziemeļrietumos (fr. val. _Cotentin_), pie Lamanša, starp Sēnas un Senmalo līci, augstums - līdz 191 m.
- Harudens pussala Gotlandes salas ziemeļos, Zviedrijā.
- Skorsbija Zeme pussala Grenlandes ziemeļaustrumos, uz dienvidaustrumiem no Karaļa Kristiana X Zemes un Petermana kalna.
- Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns).
- Ajonoras pussala Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos, Halkidikes pussalas austrumu izvirzījums Egejas jūrā, garums - 50 km, platums līdz 10 km, platība - 336 km^2^; Atona.
- Tahkunas pussala pussala Igaunijā, Hījumā salas ziemeļu daļas izvirzījums.
- Tagameizas pussala pussala Igaunijā, Sāmsalas rietumu daļā.
- Ninazes pussala pussala Igaunijā, Sāmsalas ziemeļrietumu daļā.
- Pakri pussala pussala Igaunijas kontinentālās daļas ziemeļrietumos, Harju apriņķī.
- Perispeas pussala pussala Igaunijas ziemeļos, Harju apriņķa ziemeļaustrumos, starp Haras un Eru līci.
- Jumindas pussala pussala Igaunijas ziemeļos, Harju apriņķa ziemeļaustrumos, starp Kolgas un Haras līci.
- Vīmsi pussala pussala Igaunijas ziemeļu daļā, izvirzījums Somu līcī ziemeļaustrumos no Tallinas, Harju apriņķī.
- Malita pussala pussala Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumu daļā, tās izvirzījums Atlantijas okeānā.
- Hukheds pussala Īrijā, Veksfordas grāfistes dienvidrietumos, garš un šaurs sauszemes izvirzījums Ķeltu jūrā.
- Kūli pussala pussala Īrijas austrumos, Lautas grāfistē, pie Ziemeļīrijas (Lielbritājijas) robežas, dienvidos - Īrijas jūras Dandolkas līcis.
- Bēras pussala pussala Īrijas dienvidrietumos, starp Kenmērriveras un Bentri līci, Kerri un Korkas grāfistē.
- Aivera pussala Īrijas salas dienvidrietumos (_Iveragh_), starp Dinglas un Kenmērrivera līcis.
- Šīpsheda pussala Īrijas salas dienvidrietumu daļā, starp Bentrī un Donmānusas līci.
- Dingla pussala Īrijas salas rietumos, Kerri grāfistē, starp Tralī un Dinglas līci.
- Inišouenas pussala pussala Īrijas salas ziemeļos, iesniedzas Atlantijas okeānā un Ziemeļu šaurumā, norobežo Svili līcis rietumos un Foilas līcis austrumos, Donegolas grāfistes teritorija.
- Snaivedlsnesa pussala Islandes rietumos, starp Breidfjordu ziemeļos un Fahsabloui dienvidos.
- Launganesa pussala Islandes ziemeļaustrumos, Ņorvēģu jūrā
- Melrahkaslehta pussala Islandes ziemeļrietumu daļā, strap Ehsarfjordu un Tisdilfjordu.
- Skāgi pussala Islandes ziemeļu daļā, starp Grenlandes jūras līčiem Hūnabloui un Skāgafjordu.
- Tredlas pussala pussala Islandes ziemeļu daļā, starp Grenlandes jūras līčiem Skāgafjordu un Eijafjordu.
- Tjerdnesa pussala Islandes Ziemeļu Zemes ziemeļaustrumu daļā, starp Sģaulfandi un Ehsarfjordu.
- Gargāno pussala pussala Itālijas dienvidaustrumu daļā, Adrijas jūras piekrastē, kaļķakmens un dolomīta masīvs, augstums — līdz 1056 m.
- Salentīnas pussala pussala Itālijas dienvidaustrumu daļā, starp Adrijas un Jonijas jūru, garums - \~150 km, paugurains līdzenums, augstums - līdz 300 m.
- Acumi pussala pussala Japānā (_Atsumi-hanto_), Honsju salas rietumos, Jamagatas prefektūrā.
- Oklendas pussala pussala Jaunzēlandes galējos ziemeļos (“Auckland”), ar Ziemeļsalu to savieno 1,5 km plats šaurums, kroku-cilu kalni līdz 779 m vjl., līčaini krasti ar kāpām.
- Jaunskotijas pussala pussala Kanādas dienvidaustrumos, starp Atlantijas okeāna Sentlorensa un Fandi līci, platība — 44000 kvadrātkilometru, garums — \~430 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 243 m.
- Melvila pussala pussala Kanādas ziemeļu daļā (“Melville Peninsula”), starp Foksa baseinu un Komiti līci, platība — 63000 kvadrātkilometru, pauguraina (augstums — līdz 558 m).
- Būtijas pussala pussala Kanādas ziemeļu daļā (angļu val. "Boothia Peninsula"), starp Būtijas līci un Dž. Rosa un Franklina šaurumu, platība — 32000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 573 m.
- Mangišlaka Pussala Kaspijas jūras austrumu krastā, Kazaahstānā, garums - \~250 km, augstums - līdz 556 m.
- Krasnovodskas pussala pussala Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Turkmenistānā, garums — 85 km, platums — 80-140 km, augstums — līdz 308 m.
- Čelekena Pussala Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Turkmenistānā, platība \~500 kvadrātkilometru, augstums līdz 100 m.
- Abšeronas pussala pussala Kaspijas jūras rietumu krastā (_Abşeron_), Azerbaidžānā, garums - 60 km, platums - līdz 30 km, paugurains līdzenums, piekrastē - 26 m zjl., rietumu daļā - līdz 310 m vjl., naftas un gāzes atradnes, dienvidrietumos izvietota valsts galvaspilsēta - Baku, rietumu daļā dubļu vulkāni.
- Agrahanas pussala pussala Kaspijas jūras rietumu piekrastē, Krievijas Dagestānas Republikas teritorija.
- Buzači Pussala Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, dienvidu daļa pauguraina (augstums - līdz 61 m), vietām barhani, ziemeļos - solončaki.
- Kriļona pussala pussala Krievijā, Sahalīnas salas dienvidu daļā, starp Tatāru šaurumu rietumos un Aņivas līci austrumos, augstums - līdz 588 m.
- Jugras pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumu daļā, starp Karas un Barenca jūru, platība - 18000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 467 m.
- Admiralitātes pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Novaja Zemļa salas rietumu malā.
- Kaņina Pussala Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā, atdala Baltās jūras ziemeļu daļu no Čošas līča, platība - \~10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 242 m; Kaņina pussala.
- Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži.
- Kolas pussala pussala Krievijas ziemeļrietumos starp Balto jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Šaņdunas pussala pussala Ķīnas austrumu daļā (angļu val. "Shandong Peninsula"), iestiepjas Dzeltenajā jūrā, platība - 29000 kvadrātkilometru, garums - 350 km.
- Leidžou Pussala Ķīnas dienvidos ("Leizhou Bandano"), Guandunas provincē, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā, garums - 135 km, platums - līdz 70 km, pauguraina, augstums - līdz 272 m.
- Liaoduna pussala pussala Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, starp Dzeltenās jūras Korejas līci un Bohai jūras Liaodunas līci, garums - 225 km, platums - 80-130 km, vidējais augstums - \~300 m vjl., augstākā virsotne - 1132 m.
- Budjanka Pussala Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krastā, Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Kintairas pussala pussala Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumu daļā, ierobežo ziemeļu šauruma platumu tā vidusdaļā.
- Ārdsas pussala pussala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos (_Ards Peninsula_), dienvidos no Belfāstas līča, rietumos un dienvidos to apskalo Strangfordas līcis, bet austrumos Ziemeļu šaurums.
- Kornvola Pussala Lielbritānijas dienvidrietumos (angļu val. "Cornwall"), starp Bristoles līci un Lamanšu, garums - \~150 km, platums - 72 km, augstums - līdz 621 m.
- Gūlene pussala Norvēģijas rietumu piekrastē, Sognas un Fjūranes filkes dienvidrietumos.
- Varangeres pussala pussala Norvēģijas ziemeļaustrumos, iesniedzas Barenca jūrā, dienvidos - Varangerfjords, ziemeļrietumos - Tānafjords.
- Varangera Pussala Norvēģijas ziemeļos, Barenca jūras piekrastē, Varangerfjords to atdala no Ribačijas pussalas (Krievijā), rietumos – Tanafjords, līčaina, līdz 637 m augsta.
- Svērtholtas pussala pussala Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkā, starp Posangenu un Laksefjordu.
- Nordkina pussala pussala Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, starp Tanafjordu un Laksefjordu.
- Taigonoss Pussala Ohotskas jūras ziemeļu piekrastē, Šeļihova līcī, starp Gižigas un Penžinas līci, Krievijas Magadanas apgabalā un Kamčatkas novadā, garums - \~200 km, lielākais platums - \~150 km, augstums - līdz 1483 m, mežatundra.
- Helgeness pussala Orhūsas līcī, Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumos.
- Antarktīdas pussala pussala Rietumantarktīdā (_Antarctic Peninsula_), garums - 1200 km, vidējais platums - 200 km, to veido Andu kalnu turpinājums (Antarktandi), ziemeļu daļā (Greima Zemē) augstums - līdz 2328 m, dienvidu daļā (Pālmera Zemē) - 4191 m (Džeksona kalns).
- Mazāzijas pussala pussala Rietumāzijā (angļu val. “Asia Minor”), starp Melno, Marmora, Egejas jūru un Vidusjūru (Turcijā), ziemeļrietumos — Bosfora un Dardaneļu jūras šaurums, platība — \~506000 kvadrātkilometru, augstums — līdz 3916 m.
- Mangaļu pussala pussala Rīgas pilsētas ziemeļu daļā starp Daugavu, Vecdaugavu un Rīgas līci, 1,5-3 m vjl., akumulatīvs, vēja pārpūsts, smilšains jūras un Daugavas sanesto nogulumu līdzenums.
- Jasmunde pussala Rīgenes salas austrumos, Baltijas jūras dienvidos.
- Pammanas pussala pussala Sāmsalas ziemeļos, Igaunijā, Sāremā apriņķī, Soelas šauruma dienvidos.
- Serves pussala pussala Sāremā salas dienvidos, Igaunijas Sāremā apriņķī, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis, dienvidos Irbes šaurums, garums \~25 km, lielākais platums \~10 km.
- Lista pussala Skandināvijas pussalas dienvidrietumu daļā, Norvēģijas Vestagderes filkes dienvidrietumu daļā.
- Aļaskas pussala pussala starp Kluso okeānu un Beringa jūras Bristoles līci (_Aļaska Peninsula_), ASV, Aļaskas štata dienvidrietumos, platība - 22000 km^2^, augstākā virsotne - Venjaminova vulkāns - 2507 m vjl.
- Andrē Zeme pussala Špicbergenā (_Andrée Land_), starp Vudfjordu un Vijdefjordu.
- Gelibolu pussala pussala Turcijas Eiropas daļas dienvidos, starp Dardaneļiem un Egejas jūras Sarosa līci, platība — 900 kvadrātkilometru, garums — 90 km, platums — līdz 20 km, augstums — līdz 420 m.
- Eiderštete pussala Vācijas ziemeļrietumos, Šlēsvigas-Holšteinas federālas zemes rietumos, tās izvirzījums Ziemeļjūrā.
- Parija Pussala Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Peninsula de Paria"), starp Atlantijas okeānu un Parijas līci, garums - \~120 km, kalnaina (augstums - līdz 1254 m).
- Paragvana Pussala Venecuēlas ziemeļos, starp Karību jūru un Venecuēlas līci, ar kontinentu to savieno Medanosa zemesšaurums, platība - 2400 kvadrātkilometru, virsa pauguraina (augstums - līdz 853 m).
- Vermlandsnēsa pussala Vēnerna ezera ziemeļrietumu daļā, Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
- Floridas pussala pussala Ziemeļamerikas austrumos, starp Atlantijas okeānu un Meksikas līci, platība — 115000 kvadrātkilometru.
- Labradoras pussala pussala Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Labrador”), starp Atlantijas okeānu, Hudzona līci un šaurumu (Kanādā), platība — 1,6 mlj kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1676 m, daudz ezeru, krāčainu upju.
- Sallinga pussala Ziemeļjūras Nisumas līcī, austrumos norobežo Līmfjordens, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija.
- Hūrnslandete pussala Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos, iesniedzas Botnijas līcī.
- kārslis Pussala, zemesrags.
- pasala Pussala.
- Ferocactus peninsulae pussalas ferokaktuss.
- Dzeltenā jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna krastā (ķīn. val. "Huang hai"), Āzijas austrumu piekrastē, uz rietumiem no Korejas pussalas, dienvidu daļā nosacīta robeža ar Austrumķīnas jūru, platība - 416000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 38 m, lielākais dziļums - 106 m.
- Dienvidķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna rietumos (angļu val. "South China Sea") starp Āzijas piekrasti un Taivānas, Lusonas, Palavanas un Sumatras salu, platība — 3530 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1024 m, lielākais dziļums — 5560 m.
- Ohotskas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna ziemeļu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, platība — 1,58 mlj km2, no okeāna atdala Kamčatkas pussala, Kuriļu salas un Hokaido, Tatāru un Laperūza šaurums savieno ar Japāņu jūru.
- pusudmala Pusvadmala.
- bambaziņš Pusvadmalas audums.
- bambažiņš Pusvadmalas audums.
- pusvadmalkārta Pusvadmalas uzvalks.
- vaziri Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, runā rietumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- monauli Putni, fazānu ģints, ar skaistu raibu spalvu, sastopami Himalaju mežos 2000-3000 m augstumā, medību putni.
- kulainis Putni: kuitala, laucis.
- ornis Putns; pieņemtā nozīmē arī kāda apgabala putnu fauna.
- kormorāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Phalacrocoracidae").
- kormorānputns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas kormorānu dzimta ("Phalacrocoracidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 50-100 cm, masa - 0,8-4 kg), apspalvojums gk. melns, pārtiek no zivīm, ko ķer nirstot, 2-3 ģintis, 30-33 sugas.
- piekūnputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli plēsīgie putni (garums - 15-65 cm, masa - 0,05-3 kg), knābis ass, tā gals noliekts ar zobveidašķautni netālu no virsknābja gala, 5-10 ģinšu, >60 sugu.
- strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas).
- pita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pittidae"), 1 ģints, 24 sugas, mežos un krūmājos Āfrikas, Dienvidaustrumāzijs, Malaju arhipelāga un Ziemeļaustrālijas tropu rajonos.
- zilvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Irenidae"), 3 ģintis, 14 sugas, mežos un krūmājos Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā.
- audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā.
- bulbuls Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 15 ģintis, 123 sugas, sastopami gk. tropu zonā Āfrikā, Āzijā un daļēji Malaju arhipelāgā.
- vēdekļaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Rhipidurinae"), gk. Malajas arhipelāgā un apkārtnē, 2 ģintis, 40 sugas.
- lazūrstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Grandala coelicolor").
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints.
- kokosžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Pinaroloxias nivalis"), Kokossalas zemesstērste.
- inkubācija putnkopībā putnu mazuļu izperināšana inkubatoros, ilgst vidēji 21 dienu; tā dod iespēju jebkurā gadalaikā izperināt mazuļus.
- alus putojošs alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no miežu iesala un apiņiem.
- kodolatkritumi Radioaktīvie atkritumi, atomelektrostaciju kodoldegvielas reakciju gala produkti.
- kāsināt radīt (skanēt) paipalas balss skaņas.
- sabrinkšķināt radīt skaļu troksni (piemēram, salaužot ledu, zem kura nav ūdens).
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā dala.
- amatnieciskums Radošas ierosmes, arī talanta, meistarības trūkums (parasti mākslā, zinātnē).
- rao Radža - valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls.
- Radžanga Radžana, upe Malaizijā.
- Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas.
- kornits raga surogāts, ko iegūst, sapresējot raga atgriezumus; izmanto pogu u. c. galantērijas izstrādājumu izgatavošanai.
- parkezīns Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.
- parkezīts Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.; parkezīns.
- abazelis Ragaviņas, ko izmantoja garu baļķu tievā gala atbalstam, lai pārvedot tas nevilktos pa zemi.
- Calathea picturata raibā kalateja.
- Raipalu ezers Raipala ezers Veclaicenes pagastā.
- Raipaļu ezers Raipala ezers Veclaicenes pagastā.
- Raipuļu ezers Raipala ezers Veclaicenes pagastā.
- rakalis Rakaris, palaidnis.
- borda Rakstaina cita auduma apmale vai mala (priekšautam, kleitai).
- dirbeklēt Rakstīt sīkā, grūti salasāmā rokrakstā.
- skrāpēt kā ar vistas kāju rakstīt sliktā, grūti salasāmā rokrakstā.
- atkāpe Rakstīta, iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās.
- raķešu ierocis raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.
- starporbitālais velkonis raķetes pakāpe, ko izmanto, lai kosmisko lidaparātu nogādātu no zemas orbītas plānotajā orbītā (piemēram, ģeostacionārajā orbītā) vai palaistu starpplanētu lidojumā.
- Krūkļupe Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 10 km; Niguļupīte; Nūtupīte.
- Makemake Rapanjuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - augstākais dievs, ko iztēlojās kā jūras putnu, līdzīgs polinēziešu Tanem.
- akuaku Rapanuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - labie un ļaunie gari, kuri iemiesojas augos, putnos, zivīs un neorganiskās dabas priekšmetos.
- multispektrālā klasificēšana rastra analīzes - attēlu digitālās apstrādes metode, ar kuru objektus iedala klasēs pēc atstarotā spektra sastāva.
- snauja Ratu priekšējās ass gala savienojums ar ilksi.
- plācs Ratu rāmja gala koki, pie kā piestiprinātas asis.
- līkšņa Ratu ritenis no viena gabala.
- redeles Ratu sānu mala, kas veidota, ieurbjot tapas paralēli novietotos apaļkokos.
- rauga Ratu sastāvdaļa, pret kuru balstās ratu sānu mala.
- rauka Ratu sastāvdaļa, pret kuru balstās ratu sānu mala.
- raucenis raucene - aukla (kā) savilkšanai, piemēram, pastalas purngala savilkšanai.
- pieraustīt Raujot salasīt.
- Apšu sala Rāznas ezera lielākā sala, atrodas netālu no ezera ziemeļrietumu krasta, Zosnagala līcī, apaugusi ar mežu; Kazjonnijas sala.
- Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā; Rēznas ezers.
- RTN Ražošanas un tehniskā nodala (spec.).
- fiksētā komata notācija reālo skaitļu pieraksta veids, kurā komata vieta, kas atdala skaitļa veselo daļu no daļskaitļa daļas, ir fiksēta.
- balata Recējoša piena sula, kuru iegūst no tropu auga - balatas koka, kas pieder pie sapotu dzimtas augiem un aug Dienvidamerikā, lieto dzensiksnu un bumbu izgatavošanai.
- smadzeņveida receklene recekleņu ģints suga ("Tremella encephala").
- Ačafalaja Redriveras notece tās lejtecē (_Atchafalaya_) uz Meksikas līci, ASV, Luiziānas štatā.
- Antike reģions Filipīnās (_Antique_), Panajas salas rietumu daļā.
- Abra reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs Bangeda.
- Apūlija reģions Itālijā (_Regione Púglia_), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra.
- Lacio Reģions Itālijā ("Lazio"), Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Roma, platība - 17236 kvadrātkilometri, 5596000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Frozinones, Latīnas, Rieti, Romas un Viterbo, robežojas ar Toskānas, Umbrijas, Markes, Abruco, Molizes un Kampānijas reģionu, apskalo Tirēnu jūra.
- Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra.
- Abruco Reģions Itālijā ("Regione Abruzzo"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Akvila, platība - 10794 km^2^, 1316000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Kjeti, L'Akvilas, Peskāras un Terāmo, robežojas ar Molizes, Lacio un Markes reģionu, apskalo Adrijas jūra.
- Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis.
- Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra.
- Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra.
- Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra.
- Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra.
- Umbrija Reģions Itālijā ("Umbria"), Apenīnu pussalas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Perudža, platība - 8456 kvadrātkilometri, 896000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Perudžas un Terni, robežojas ar Toskānas, Markes un Lacio reģionu.
- Vaziristāna Reģions Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, kur dzīvo vaziri - puštunu (afgāņu) cilšu grupa.
- Kancurga Reisagrāvis, ūdenstece Salacgrīvas pagastā.
- flaiers Reklāmlapa, ko cilvēkiem izdala uz ielas vai nogādā dzīvesvietā.
- pirmā zvaigžņu populācija relatīvi jaunas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem relatīvi bagātas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku diskos un neregulāro galaktiku zvaigžņu veidošanās apgabalos.
- otrā zvaigžņu populācija relatīvi vecas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem samērā nabagas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku halo un eliptiskajās galaktikās.
- oranglauti Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- biduandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- blandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- manteri Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- orangkanaki Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- oranguli Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- čaoli Relikta aborigēna cilts no maukeni grupas Malakas pussalā, Taizemes dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi.
- džakuni Relikta aborigēno cilšu grupa (manteri, biduandi, blandi, oranguli, orangkanaki, oranglauti), dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektos (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), lielākā daļa dzīvo pāļu celtnēs, oranglauti - dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- maukeni Reliktas aborigēno cilšu grupas Malakas pussalā, runā valodās un dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi.
- kangaru-vigu reljefs reljefa formu kopums Kurzemes pussalas ziemeļos, Slīteres nacionālajā parkā un tā apkaimē, platība \~90 km^2^, veidojies jūras atkāpšanās un vēlākajos piekrastes procesos, ir paralēli vai kulisveidīgi orientētu seno kāpu vaļņu (kangaru) un starpvaļņu ieplaku (vigu) josla starp Baltijas jūras Ancilus ezera stadijas krasta līniju (~17 m vjl.) un tagadējo jūras krastu.
- marginālais reljefs reljefa formu kopums, kas izveidojies segledāju vai kalnu ledāju malas zonā glaciotektoniskos un glaciogēnos vai ledāja kušanas ūdeņu (retāk erozijas) procesos.
- Andogas grēda reljefa paaugstinājums Krievijā (_Andogskaja grjada_), Vologdas apgabala dienvidrietumu daļā, aptuveni no Beloje ezera līdz Ribinskas ūdenskrātuvei, augstums - līdz 299 m.
- riepu remontdarbnīca remontdarbnīca spēkratu apriepojuma remontdarbiem, kurā ir iekārtotas darba vietas ar iekārtām, darbarīkiem un piederumiem riepu un kameru montēšanai un demontēšanai, pārbaudei un remontam, riteņu balansēšanai un citiem ar spēkratu apriepojumu saistītiem darbiem.
- riepu remontdarbi remontdarbu veids, operatoram kopjot un labojot riepas un to piederumus, tajā ietilpst riepu pārbaudes, montāžas, vulkanizēšanas, līmēšanas, balansēšanas, rādžu ievietošanas un citi darbi.
- slikte reņģe, strīmala.
- zeltvēdera resngalvis resngalvju suga ("Pachycephala pectoralis").
- somatostatinoma Reti sastopams audzējs, kas izdala somatostatīnu; tie ir gk. aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu audzēji, kas saistīti ar cukura diabēta attīstību vai anomālu glikoztoleranci; attīstās arī divpadsmitpirkstu zarnā.
- kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis.
- protaze Retorikā runas pirmā dala; teikuma vai perioda pirmā daļa.
- Reviļahihedo Revijahihedo salas Klusā okeāna austrumu daļā.
- Sūļupe Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā, garums - 14 km; Soļupīte.
- Tarasīne Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā; Tarasiene; Tarasina; Tarasine.
- Gaigolova Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Gaigalava" nosaukuma variants.
- Sylmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski.
- Silamola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants.
- Silmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants.
- Apšinīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Apšinieki" nosaukuma variants.
- bikavieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" iedzīvotāji.
- Bikova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" nosaukuma variants.
- Bykova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" nosaukums latgaliski.
- Brīžusola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants.
- Cīmotys Foļvarka Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Cīmotas Foļvarka" nosaukums latgaliski.
- dervanienieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dervaniene" iedzīvotāji.
- Diervanīne Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dērvaniene" nosaukuma variants.
- Druobys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Drobas" nosaukums latgaliski.
- Dūlenis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dūleņas" nosaukums latgaliski.
- Dūleņas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dūliņas" nosaukuma variants.
- dziļarieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļari" iedzīvotāji.
- Dziļori Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļāri" nosaukuma variants.
- Dziļuori Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļāri" nosaukums latgaliski.
- gaigalavieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gaigalava" iedzīvotāji.
- garancieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji.
- gribulieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" iedzīvotāji.
- karītānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" iedzīvotāji.
- karitonieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" iedzīvotāji.
- Kareitoni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" nosaukuma variants.
- Kareituoni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" nosaukums latgaliski.
- Līpusola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepusala" nosaukums latgaliski.
- Luoči Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Loči" nosaukums latgaliski.
- Ūzulsola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukuma variants.
- Pūdinova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukuma variants.
- Pūdynova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukums latgaliski.
- puisānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Puisāni" iedzīvotāji.
- Sauliskolns Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" nosaukuma variants.
- Strybys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Stribas" nosaukums latgaliski.
- stružānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Stružāni" iedzīvotāji.
- Strūžani Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžāni" nosaukuma variants.
- Vecstrūžāni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžāni" nosaukuma variants.
- Strūžanu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants.
- Strūžānu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants.
- Strūžānu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants.
- Strūžanu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants.
- Susekli Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Susekļi" nosaukums latgaliski.
- svētenieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" iedzīvotāji.
- svētinieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" iedzīvotāji.
- Svietiņi Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants.
- šaurīšāni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurīši" iedzīvotāji.
- Šaureites Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukuma variants.
- Šaureitis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukums latgaliski.
- Veipļovas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukuma variants.
- Veipļovys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukums latgaliski.
- Vilneica Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnauce" nosaukuma variants.
- Vylneica Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnauce" nosaukums latgaliski.
- žagatieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas", tagad "Žogotas" iedzīvotāji.
- žogotieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" iedzīvotāji.
- Žogotys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
- Žogotkokts Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotkakts" nosaukuma variants.
- Bikovskaja Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Azara Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Azara Bodži" nosaukums latgaliski.
- Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bodži" nosaukums latgaliski.
- Balbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski.
- Bolbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski.
- Balbiši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants.
- Bondarovka Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bondarevka" nosaukuma variants.
- Boreņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Boriņi" neprecīzs nosaukuma variants.
- Buorini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Boriņi" nosaukums latgaliski.
- ciskadieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskadi" iedzīvotāji.
- Ciskods Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskādi" nosaukuma variants.
- Cyskodi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski.
- Cyskods Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski.
- Ciskodi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants.
- deičmanieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Deičmaņi" iedzīvotāji.
- Deičmani Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Deičmaņi" nosaukums latgaliski.
- dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" iedzīvotāji.
- Dzierkaļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" nosaukuma variants.
- Dzierkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski.
- dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji.
- dzirkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji.
- gurilišcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Guriliški" iedzīvotāji.
- guriliškieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Guriliški" iedzīvotāji.
- Guriliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants.
- Guriliški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants.
- Guriliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukums latgaliski.
- Jaunuo Sloboda Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Kauline Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants.
- Komuļteņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Komulteņi" nosaukuma variants.
- Komuļteni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Komulteņi" nosaukums latgaliski.
- Kraupeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kraupeļi" nosaukums latgaliski.
- Kudli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kudļi" nosaukums latgaliski.
- kukucieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kukuči" iedzīvotāji.
- Kurteņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiņi" nosaukuma variants.
- Kurteni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiņi" nosaukums latgaliski.
- laizānieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" iedzīvotāji.
- Laizani Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" nosaukuma variants.
- Leluo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Markova" nosaukums latgaliski.
- markovcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Markovka" iedzīvotāji.
- Mazuo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Markova" nosaukums latgaliski.
- mortiškieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortiški" iedzīvotāji.
- Mortiški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortišķi" nosaukuma variants.
- Muortiški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortišķi" nosaukums latgaliski.
- Odotys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Odotas" nosaukums latgaliski.
- Pedeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļi" nosaukums latgaliski.
- Piertnīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pertnīki" nosaukuma variants.
- Piļveļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pilveļi" nosaukuma variants.
- Piļveli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pilveļi" nosaukums latgaliski.
- Pyuteli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Pyutelis Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Piuteles Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants.
- Piuteļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants.
- sakstagalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Sakstagals" iedzīvotāji.
- Sakstagols Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Sakstagals" nosaukuma variants.
- silinieki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" iedzīvotāji.
- Silinīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" nosaukuma variants.
- Skangali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski.
- Skromeliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski.
- Skromuliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski.
- Skromeliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants.
- Skromuliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants.
- Skromuliški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants.
- stirānieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" iedzīvotāji.
- Styrāni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" nosaukums latgaliski.
- Studini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukuma variants.
- Studyni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukums latgaliski.
- subinaitieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Subinaite" iedzīvotāji.
- Subynaite Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Subinaite" nosaukums latgaliski.
- tiskadieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Tiskadi" iedzīvotāji.
- uļjanovieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Uļjanova" iedzīvotāji.
- vorkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" iedzīvotāji.
- Vuorkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- žabrovcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Žabrovka" iedzīvotāji.
- Meža Lovnīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants.
- Meža Lounīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants.
- Sakstigoļskaja Rēzeknes novada Sakstagala pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- garancieši Rēzeknes novada Sakstgala pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji.
- baļuckieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Baļucki" iedzīvotāji.
- Belobabino Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Belobabina" kļūdains nosaukuma variants.
- beloglazovcieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Beloglazovka" iedzīvotāji.
- beloglazovkietis Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Beloglazovka" iedzīvotāji.
- Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants.
- Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
- ciskadieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ciskadi" iedzīvotāji.
- čulkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Čulki" iedzīvotāji.
- Daņilovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Danilovka" nosaukuma variants.
- Denelišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Deneliški" literarizēts nosaukuma variants.
- denelišķieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Denelišķi" iedzīvotāji.
- Dzeni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski.
- Fekļistovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Feklistovka" nosaukuma variants.
- gasulieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gasuļi" iedzīvotāji.
- Gasuli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gasuļi" nosaukums latgaliski.
- Gorņica Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gornica" nosaukuma variants.
- gorņicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gorņica" iedzīvotāji.
- Groverišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" kļūdains nosaukuma variants.
- Gruoveriški Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" nosaukums latgaliski.
- groverišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" iedzīvotāji.
- Gruzdeli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gruzdeļi" nosaukums latgaliski.
- Jaši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaskina" nosaukuma variants.
- jaunružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunružina" iedzīvotāji.
- Karnopoles Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukuma variants.
- Karnopolis Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
- krukānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kruki" iedzīvotāji.
- Kurtiņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" neprecīzs nosaukuma variants.
- Kurteni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" nosaukums latgaliski.
- Luosi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski.
- Luoši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski.
- Losi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants.
- Loši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants.
- Luošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
- Luosu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
- Lošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants.
- ļisovskieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ļisovski" iedzīvotāji.
- Māmuļnīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Māmuļnieki" nosaukuma variants.
- Mežajuri Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Juri" nosaukuma variants.
- piegāznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Piegāžņi" iedzīvotāji.
- pīgoznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža pīgožņi" iedzīvotāji.
- Meža Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Pīgožņi" nosaukuma variants.
- mežajurieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežajuri" iedzīvotāji.
- ostrovskieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" iedzīvotāji.
- paramonovcieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Paramonovka" iedzīvotāji.
- prezmieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Prezma" iedzīvotāji.
- pustinkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" iedzīvotāji.
- Pustynka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" nosaukums latgaliski.
- putnieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Putni" iedzīvotāji.
- rogovicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rogoviki" iedzīvotāji.
- Rubyni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Rubini Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants.
- ružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji.
- ružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji.
- silmalieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Silmala" iedzīvotāji.
- Sylamola Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski.
- sprindieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" iedzīvotāji.
- Sprynda Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" nosaukuma variants latgaliski.
- Špeļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" kļūdains nosaukuma variants.
- Špieļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukuma variants.
- Špieli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukums latgaliski.
- štikānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" iedzīvotāji.
- Štikoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukuma variants.
- Štykoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukums latgaliski.
- Tīruma Pīgožņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Teiruma Pīgožņi" nosaukuma variants.
- tiskadieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskadi" iedzīvotāji.
- Ciskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants.
- Tiskadi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants.
- Cyskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukums latgaliski.
- Trūpi-Zamoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukuma variants.
- Trūpi-Zamuoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukums latgaliski.
- tūčenieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tūči" iedzīvotāji.
- Tūči Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
- vecružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" iedzīvotāji.
- vecružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" iedzīvotāji.
- Vacružina Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" nosaukuma variants.
- Zemskie Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukuma variants.
- Zemskī Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukums latgaliski.
- Lošu Čači Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Losu Čači” nosaukuma variants latgaliski.
- Teiruma Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Teiruma Pīgožņi” nosaukuma variants.
- Aksu-Žabaghili rezervāts rezervāts Kazahstānā (_Aqsw-Jabağılı memelekettik tabïğï qorığı_), Dienvidkazahstānas apgabala austrumos, Ugoma grēdas ziemeļaustrumos.
- Kurgaldžina rezervāts rezervāts Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidos, platība — 1852 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai aizsargātu un pētītu ūdensputnu ligzdošanas un apmešanās vietas.
- paramonovkieši Rēzkenes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Paramonovka" iedzīvotāji.
- apgrūtinājums Rezultāts --> apgrūtināt; tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības; balasts.
- galaktoflavīns Riboflavīna analogs, kurā d-galaktoze atvieto d-ribozi; riboflavīna antagonists.
- Pieirtišas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma daļa Kazahstānas ziemeļos un Krievijas Omskas un Tjumeņas apgabala dienvidos, reljefs - līdzens, daudz ezeru un purvu.
- Pieobas plato Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa, Obas kreisajā krastā, Krievijas Altaja novadā, augstums - 250-260 m, ko saposmo Barnaulkas, Kamalas, Kulundas un Burlas ielejas (līdz 80-120 m dziļas).
- Erithacus megarhynchos rietumu lakstīgala.
- Apo rifs rifs Filipīnās (_Apo_), Mindoro šaurumā, rietumos no Mindoro salas.
- Rīgas ūdenskrātuve Rīgas HES ūdenskrātuve Daugavas lejtecē starp Salaspili un Ķegumu, 18 m vjl., platība - 4220 ha, garums - 35 km, lielākais platums - 3,8 km, lielākais dziļums - 17,4 m, izveidota 1974. g.
- Edinburga Rīgas Jūrmalas pilsētas daļas starp Bulduriem un Majoriem - Dzintaru - nosaukums 1875.-1922. g.
- Rīgas landfogteja Rīgas patrimoniālā apgabala jeb Rīgas pilsētas lauku novada nosaukums 1226.-1606. g.
- kundziņsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Kundziņsala" iedzīvotāji.
- ķīpsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķīpsala" iedzīvotāji.
- ķīpsalnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķīpsala" iedzīvotāji.
- vējzaķsalenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vējzaķsala" iedzīvotāji.
- vējzaķsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vējzaķsala" iedzīvotāji.
- zaķsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Zaķusala" iedzīvotāji.
- Dārziņi Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Rumbulas apkaimi, kā arī ar Stopiņu un Salaspils novadu.
- Buļļi Rīgas pilsētas apkaime Kurzemes rajonā, Daugavgrīvas salas centrālajā un dienvidrietumu daļā, starp Rīgas līci un Buļļupi, izveidojusies bijušās Buļļu muižas teritorijā, atrodas Rīgas galējā ziemeļrietumu stūrī uz Buļļu salas, robežojas ar Daugavgrīvas un Kleistu apkaimēm, kā arī Jūrmalas pilsētu, lai gan pa sauszemi šai apkaimei vienīgais savienojums ir ar Daugavgrīvu.
- Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm.
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai.
- Ķīpsala Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, sala Daugavas lejtecē, ko no pārējās Pārdaugavas atdala Daugavas atteka Zunds, salas garums - 2,7 km, platums - 0,5 km, augstums - 3-5 m virs upes līmeņa, pastāv >300 gadu, tagadējā teritorija izveidojusies, saplūstot ar Burkānu salu u. c. mazākām saliņām; Žagaru sala.
- Iļģuciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Buļļu ielu un Daugavas atteku Zundu, dienvidu daļā iekļaujas Grīvas dzīvojamais masīvs, robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm.
- Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm.
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- Centrs Rīgas pilsētas apkaime pilsētas centrālajā daļā, robežojas ar Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes, Brasas, Grīziņkalna, Avotu ielas, Maskavas forštates, Vecpilsētas un Ķīpsalas (sauszemes savienojums pa Vanšu tiltu) apkaimi.
- Salas Rīgas pilsētas apkaime Zemgales un Latgales priekšpilsētās, robežas - Daugava, Bieķengrāvis, Daugava, ietverot Zaķusalu un Lucavsalu, atrodas Rīgas dienvidu daļā (administratīvi - Lucavsala un Kazas sēklis atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, bet Zaķusala - Latgales priekšpilsētā).
- Sarkandaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā pie šīs Daugavas attekas, pilsētā iekļauta 1828. g., robežojas ar Mīlgrāvja, Mežaparka, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas un Kundziņsalas apkaimēm.
- Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm.
- Vecdaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Vecdaugavas, robežojas ar Vecāķu, Trīsciema un Vecmīlgrāvja apkaimēm, kā arī pa ūdeni Mangaļsalas apkaimi.
- Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm.
- Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
- Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā.
- rumbulieši Rīgas pilsētas un Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Rumbula" iedzīvotāji.
- iesalrija Rija iesala gatavošanai.
- rijasgals Rijas gals; vieta, tuvākā apkārtne pie rijas gala.
- Malavejovo Rijīgs cilvēkēdājs Gudinafas salas iedzīvotāju mitoloģijā (Papua-Jaungvinejā), kuru salas iedzīvotāji centās piebarot ar dārzeņiem.
- mīstīklas Rīks, ierīce (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedras salaušanai.
- MYR Ringits; Malaizijas valūtas kods, sīknauda - sens.
- basmati Rīsu šķirne ar gariem graudiem, aug Himalaju kalnu pakājē.
- aerofāgija Rīšanas funkcijas traucējums - plaša rīšanas kustība un mazs norijamais kumoss, ko var izraisīt ēšana steigā, novērsta uzmanība, pārāk mazs kumoss vai šķidruma tilpums, rīkles gala kairinājuma vai iekaisuma stāvoklis.
- Teze riungu (Indonēzija, Floresas sala) mitoloģijā - ciltsmāte, kultūrvarone, kas radīja pati sevi uz klints okeānā.
- Nansejas salas Rjukju salas Japānas dienvidos.
- robmalains Robains, tāds, kam ir robainas malas.
- enkurvietas robeža robeža, kas atdala enkurvietu no pārējās akvatorijas.
- virsma robeža, kas cietu ķermeni atdala no apkārtējās vides jeb ķermeņa robežpunktu kopa.
- robežmala Robežas mala.
- fronte Robežjosla (atmosfērā), kas nodala, šķir dažādas (piemēram, siltas un aukstas) gaisa masas.
- Rodrigesa Rodrigesas salas reģions - autonoma teritorija Maurīcijas Republikas sastāvā, ("Rodrigues" / "Rodrigues Island Region"), administratīvais centrs - Portmaturina, platība - 109 kvadrātkilometri, 40000 iedzīvotāju (2006. g.).
- raškete Rokas iespiedmašīnā - rāmis ar tam piestiprinātu papīra lapu, kurā izgriezti caurumi, kas atbilst salikuma lapām; pasargā papīra malas no aptraipīšanās iespiešanas laikā.
- supinācija Rokas pagrieziens, kurā delna pavērsās uz priekšu un uz augšu; pēdas pagrieziens, kurā tās iekšējā mala paceļas uz augšu, bet ārējā pagriežas lejup.
- līdzsvara labirints rokās turama attīstoša spēle, kurā bumbiņa jāvirza pa labirintu, lai nogādātu konkrētā galamērķī, un bumbiņas kustību noteiktā virzienā panāk ar spēles virsmas grozīšanu un cilāšanu dažādos virzienos
- Vertumns Romiešu mitoloģijā - dažādu pārmaiņu dievs - gadalaiku maiņas, upju plūsmas, cilvēku garastāvokļa, augļu nobriešanas posmu dievs.
- Ruhnu Roņu sala, tās nosaukums igauņu valodā.
- atraisīt Rosināt, attīstīt (piemēram, spējas, talantu), ļaut attīstīties (spējām, talantam).
- riemoties Rotaļāties, palaidņoties.
- radiālā mešana rotējoša elementa mešana radiālā virzienā, piemēram, riteņa svārstības radiālā virzienā maksimālās amplitūdas robežās, kas rodas no riepas vai diska defektiem vai disbalansa, to likvidē ar dinamisko balansēšanu vai novēršot konstruktīvos defektus vai deformācijas.
- aksiālā mešana rotējoša elementa mešana tā ģeometriskās ass virzienā, piemēram, riteņa maksimālo svārstību amplitūda ass virzienā, kas rodas no riepas vai diska defektiem, disbalansa vai defektīvas montāžas; likvidē ar dinamisko balansēšanu vai novēršot konstruktīvos vai montāžas defektus.
- kondensers Rotējošs sieta veltnis, kas no kokvilnas jēlšķiedras atdala putekļus un sīkos piemaisījumus.
- palaipnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Palaipi" iedzīvotāji.
- Erithacus sibilans rudastes lakstīgala.
- rudzmala Rudzu lauka mala.
- rudzmale Rudzu lauka mala.
- rudzumala Rudzu lauka mala.
- vidssalieši Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidssala" iedzīvotāji.
- vidussalieši Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" iedzīvotāji.
- Kaņepsola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepsala" nosaukuma variants.
- Kanepsola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepsala" nosaukums latgaliski.
- Nīdrumola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Niedrumala" nosaukums latgaliski.
- Rīkstusola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Riekstusala" nosaukums latgaliski.
- Zaļusola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zaļāsala" nosaukums latgaliski.
- cūkaine Rūgtā ziepenīte ("Polygala amara").
- cūkainis Rūgtā ziepenīte ("Polygala amara").
- bultene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- bultspuķīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- cūkaines Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- cūkaiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- mauriņš Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- miedzenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- miegazālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- miegzālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naksnenīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naksnenīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naksnenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naktenīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naktinīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naktinīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- pēkšene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- pēkšenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- pēkšumzāle Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- plūksne Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- putene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- pūtenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- suņziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- ziepene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- ziepenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- ziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- zilactiņas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- zilactiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- zīlītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- zilpuķītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- zīlīte Rūgtā ziepenīte (“Polygala amarella”).
- ziepine Rūgtā ziepīte ("Polygala amarella").
- Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m.
- ruka Rukata - vadmalas velšanas aizgādne, gars.
- krūšu apkārtmērs rumpja lielākā horizontālā perimetra somatomērs krūšgalu līmenī; tā skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; plecģērbu lielumu skalas vadmērs.
- vidukļa apkārtmērs rumpja mazākā horizontālā perimetra somatomērs vidukļa līmenī, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; gumģērbu lielumu skalas vadmērs.
- runāt mīklās runāt netieši, aplinkus, neizsakot domu skaidri, līdz galam.
- Ruga Runga, Salacas pieteka.
- kersey Rupja krustā austa vadmala vai vilnas drāna.
- saķēzīties Rupji salamāties.
- kretuls Rupjš lūka slokšņu, auklu vai stiepļu siets rijas piedarbā, ar ko atdala graudus no salmu un rupjāku pelavu piejaukuma.
- Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā.
- sabricēt Sabārt, salamāt.
- sadrāzt Sabārt, salamāt.
- salāt Sabārt, salamāt.
- sašķennēties Sabārties, salamāties.
- Latvijas Alus darītāju savienība sabiedriska organizācija, dibināta 1993. g. ar mērķi apvienot Latvijas alus darītavas un to darbību atbalstošas fiziskas un juridiskas personas, mainīt alkohola patēriņa struktūru par labu vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem, veicināt kvalitatīva alus, iesala un alus miežu ražošanu un nodrošināt informācijas apmaiņu.
- sakļēpāt Sabojāt, salauzīt, noliekt (piemēram, zāli, labību) - par lietu.
- samatot Sabojāt, salauzt.
- atšifrēt Saburtot, izlasīt (grūti salasāmu tekstu).
- saļumdīt Saburzīt, salauzīt.
- uzalot Sacaurumot, izveidot alas un rakumus no tām.
- alaunakmens Sacietējis alauna minerāls.
- izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
- aptvīkt Sadīgt (iesala gatavošanas laikā).
- Calathea crocata safrāndzeltenā kalateja.
- Karafuto Sahalīnas salas dienvidu (japāņu) daļas nosaukums 1905.-1945. g.
- Austrumsahalīna Sahalīnas salas Krievijā, Ohotskas jūrā, austrumu daļa.
- Ziemeļsahalīna Sahalīnas salas ziemeļu daļa, Krievijas Sahalīnas apgabalā.
- Arābijas tuksnesis Sahāras tuksneša ziemeļaustrumu daļa Ēģiptē (_Sharqīyah, Aş Şaḩrā' ash_), starp Nīlu un Sarkano jūru, no kuras to atdala Etbajs (augstums — līdz 2184 m), uz dienvidiem no 22 grādu ziemeļu platuma, pāriet Nūbijas tusksnesī, akmeņains plato, vidējais augstums — 500 m vjl.
- mārksna Sainis, lakatā vai palagā iesietas mantas; mārksns.
- mārksns Sainis, lakatā vai palagā iesietas mantas; mārsns.
- Saipīte Saipeite, Palaceņas pieteka.
- Staipīte Saipeite, Palaceņas pieteka.
- nogalēties Sairt, sadrupt līdz galam.
- galaktisks Saistīts ar galaktiku, tai raksturīgs.
- kabalistisks Saistīts ar kabalu, kabalistiku, kabalai, kabalistikai raksturīgs.
- kalambūrisks Saistīts ar kalambūru, tam raksturīgs.
- metagalaktisks Saistīts ar metagalaktiku, tai raksturīgs.
- paralaktisks Saistīts ar paralaksi (1), tai raksturīgs.
- paralaktisks Saistīts ar paralaksi (2), tai raksturīgs.
- sajāzdīt sajaukt, salauzt, saplēst.
- samūdēties saka par alus iesala brāgas sliktu (lēnu) rūgšanu.
- vitrināt Saka par cīruļa, bet arī par lakstīgalas, dziedātājputna balss skaņām vispār.
- trīcināt Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
- trikot Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
- puļāt Saka par paipalas balss skaņām; pulāt.
- pulāt Saka par paipalas balss skaņām.
- tujot Saka par paipalas, baloža, gulbja balss skaņām.
- Kalamazū latviešu kopiena sāka veidoties 1949. g., kad tur no Eiropas ieradās \~2000 latviešu bēgļu, no kuriem aptuveni puse palika uz pastāvīgu dzīvi pilsētā vai apkārtnē, 1990. gados bija \~600 latviešu, 1981.-1996. g. Kalamazū pastāvēja Latviešu studiju centrs ar arhīvu (deponēts Latvijas valsts arhīvā) un bibliotēku, kas bija lielākā letonikas krātuve ārpus Latvijas.
- atraisās spārni saka, ja brīvi izpaužas, attīstās (talants, spējas u. tml.).
- dibens ir par vieglu (kādam) saka, ja kādam kaut kas nav pa spēkam, ja nav vajadzīgās izturības, lai ko veiktu līdz galam.
- cik garš, tik plats saka, ja rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts būtībā nemainās, ja kas ir vienlīdz slikti vai labi, neizdevīgi vai izdevīgi.
- galvenie robežnosacījumi sakarības parciālo diferenciālvienādojumu atrisinājumu atrašanai uz apgabala robežas, kas jāizpilda, izvēloties atrisinājumu precīzās aproksimējošās funkcijās.
- tauku balināšana sakarsētu tauku atkrāsošana, pārkaisot ar balināmajiem māliem (piem., bentonītu, floridīnu), kurus procesa noslēgumā atdala centrifugējot.
- kvartile Sakārtotas variācijas rindas pētāmās pazīmes vērtības, kas dala rindu četrās vienādās daļās tā, ka katrā no tām nonāk 25% kopas vienību.
- pēdējā jūdze sakaru līniju posms no komutācijas mezgla (telefona centrāles) līdz abonenta galaiekārtai.
- Pelīte Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Ābeļu pagastā, garums - 7 km.
- rhizinaceae Sakneņu dzimta (ko dažkārt izdala no rumpuču dzimtas).
- umlauts saknes patskaņa palatalizācija; īpaši izplatīta ģermāņu valodās
- sērksnis Sakņaina pār ūdeni pārkarīga krastmala.
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām.
- sačurmis sakrities vai sačākstējis; tāds, kas sarāvies kamolā, sabozies no sala.
- Cyukuori Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciukori" nosaukums latgaliski.
- mīknāt Sākt kļūt siltākam (pēc auksta laika, sala).
- nulle Sākuma vērtība, punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
- piegūstīt Saķert, salasīt pietiekami daudz.
- Adeles sala sala (_Adele Island_) Indijas okeānā, Austrālijas ziemeļrietumu piekrastē.
- Bailota sala sala ("Bylot Island") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Bafina Zemes ziemeļu piekrastē, platība - 13000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne Tules kalns 2133 m vjl., teritoriju klāj ledājs, šļūdoņi ieslīd Bafina jūrā.
- Sanihe Sala ("Sanighe") tāda paša nosaukuma salu grupā, Indonēzijā, platība - 777 kvadrātkilometri.
- Holmhof Sala (apdzīvota vieta Jēkabpils novadā).
- Brača Sala Adrijas jūras austrumu piekrastē ("Brač"), Dalmācijas salu dienvidu grupā (Horvātijā), platība - 396 kvadrātkilometri, augstums - līdz 778 m, apdzīvota.
- Cresa Sala Adrijas jūras ziemeļaustrumos ("Cres"), Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 336 kvadrātkilometri, garums - 68 km, ziemeļos - klinšaina pussala (līdz 650 m vjl.).
- Admiralitātes sala sala Aleksandra arhipelāgā ASV, Aļaskas štata dienvidaustrumos.
- Unalaška Sala Aleutu salu austrumos (ASV Aļaskas štatā), platība - 2782 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 2035 m (darbīgs vulkāns), krastos fjordi; Analaska.
- Cepurīte Sala Alūksnes ezerā.
- Pilssala Sala Alūksnes pilsētas teritorijā, Alūksnes ezera dienvidrietumu līcī, platība - 9,9 ha, uz salas viduslaiku pils drupas, estrāde un stadions, ar sauszemi savieno tilts.
- Afognaka sala Aļaskas līcī (_Afognak Island_), ASV Aļaskas štata teritorija.
- Maražo Sala Amazones grīvā, Brazīlijā, lielākā upju sala pasaulē, platība - 48000 kvadrātkilometru, garums - 220 km, platums - 150 km.
- Phūketa Sala Andamanu jūras austrumos ("Ko Phuket"), pie Malakas pussalas, Taizemes teritorija.
- Anvera sala Antarktīdā (_Anvers Island_), ziemeļrietumos no Antarktīdas pussalas Greima Zemes.
- Agati sala Arābijas jūrā (_Agatti Island_), Lakšadvīpu (Lakadivu) salu grupā, Amīndīvu salu rietumos, Indijā (Lakšadvīpas savienotā teritorija).
- Masīra Sala Arābijas jūrā ("Masira"), Omānā, garums - 70 km, platība - 600 kvadrātkilometru, pauguraina, augstums - līdz 276 m.
- Bananala Sala Aragvajas upē Brazīlijā, Tokantinsas štatā, viena no pasaules lielākajām upju salām, 300 x 75 km.
- Kokarala Sala Arāla jūras ziemeļu daļā, Kazahstānā, izzudusi sakarā ar Arāla jūras izžūšanu.
- Adaka sala ASV (_Adak Island_), Aleutu salu Andrejanova salās.
- Amļa sala ASV (_Amlia Island_), Aleutu salu Andrejanova salu austrumu daļā, Aļaskas štata teritorija.
- Alegransa sala Atlantijas okeānā (_Alegranza_), Kanāriju salu ziemeļaustrumos, Spānijas teritorija.
- Anegada sala Atlantijas okeānā (_Anegada_), Virdžīnu salu ziemeļaustrumos, Britu Virdžīnu (Lielbritānija) teritorija.
- Annobona sala Atlantijas okeānā (_Annobón, I. de_), Gvinejas līča dienvidos, Ekvatoriālās Gvinejas teritorija.
- Fuerteventura Sala Atlantijas okeānā ("Fuerteventura"), Kanāriju salu grupā (Spānijā), platība 1700 kvadrātkilometru, augstums - līdz 724 m.
- Grandtērka Sala Atlantijas okeānā ("Grand Turk"), Tērksu salās, kas ietilpst Lielbritānijas aizjūras teritorijā "Tērksas un Kaikosas".
- Trindadi Sala Atlantijas okeānā ("Ilha da Trindade"), Brazīlijas teritorija, platība - \~10 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, augstums - līdz 600 m.
- Malla Sala Atlantijas okeānā ("Mull"), Hebridu salu arhipelāgā, Lielbritānijā, Skotijas rietumu piekrastē, platība - 782 kvadrātkilometri, līčaini, klinšaini krasti, augstums - līdz 966 m vjl.
- Skaja Sala Atlantijas okeānā ("Skye"), Hebridu salu arhipelāgā ("Skye"), Lielbritānijā, Skotijā, platība - 1656 kvadrātkilometri, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lielbritānija Sala Atlantijas okeānā (angļu val. "Great Britan"), lielākā sala Britu salu arhipelāgā, platība - 209300 kvadrātkilometru.
- Argjēna sala Atlantijas okeāna Arginas līča ziemeļos (_Arguin, Île d’_), Mauritānijas teritorija.
- Aklinsa sala Atlantijas okeāna Bahamu salās (_Acklins_), Bahamu teritorija.
- Aņņenkova sala sala Atlantijas okeāna dienvidos, Skotijas jūras ziemeļaustrumos, rietumos no Dienviddžordžijas salas.
- Štoltenhofu ala sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 0,14 kvadrātkilometru, neapdzīvota.
- Midlailenda Sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 0,2 kvadrātkilometri, neapdzīvota.
- Inišbofina sala Atlantijas okeāna Īrijas piekrastē, Golvejas grāfistē.
- Iništērka sala Atlantijas okeāna Īrijas piekrastē, Mejo grāfistē.
- Abako sala Atlantijas okeāna rietumos (_Abaco_), Bahamu salu ziemeļu daļā, uz austrumiem no Floridas ASV.
- Trinidāda Sala Atlantijas okeāna rietumos, Mazo Antiļu salu dienvidos, platība - 4828 kvadrātkilometri, no Dienvidamerikas ziemeļu piekrastes atdala Parijas līcis, Serpjentes un Dragonas šaurums.
- Amēlijas sala sala Atlantijas okeāna rietumu piekrastē, ASV (_Amelia Island_), Floridas štata teritorija.
- Antikosti sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (_Anticosti, Île d’), Sentlorensa līcī, Kanādas Kvebekas provincē, virsa līdzena, augstums - līdz 192 m, paltība 7910 kvadrātkilometru, 266 iedzīvotāji (2001. g.).
- Keipbretona Sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Cape Breton Island"), pie Sentlorensa līča ieejas, Kanādā, platība - 10300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 532 m, ar Jaunskotijas pussalu savieno 2,1 km garš dambis.
- Senpjēra Sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, platība - 25 kvadrātkilometri, lielākais augstums - 250 m.
- Longailenda Sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē (angļu val. "Long Island"), ASV, Īstriveras caurteka un Longailendas šaurums to atdala no kontinenta, platība - 4500 kvadrātkilometru, garums - \~190 km, platums - 32 km.
- Ņūfaundlenda Sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē (angļu val. "Newfoundland"), Kanādā, netālu no Labradoras pussalas, platība - 111400 kvadrātkilometru, 514000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Lūisa Sala Atlantijas okeānā, Hebridu salu arhipelāgā (Lielbritānijā), platība - 2300 kvadrātkilometru, virsa pārsvarā līdzena, dienvidos - nelieli kalni (augstums - līdz 799 m), pļavas, kūdrāji.
- Klīra sala Atlantijas okeānā, Īrijas dienvidu piekrastes rietumu daļā.
- Erana sala Atlantijas okeānā, Īrijas Donegolas grāfistes rietumu piekrastē.
- Greitblāsketa sala Atlantijas okeānā, Īrijas piekrastē, rietumos no Dinglas pussalas.
- Dērsi sala Atlantijas okeānā, Īrijas salas Bēras pussalas rietumu galā.
- Tori sala Atlantijas okeānā, Īrijas ziemeļrietumu piekrastē, Donegolas grāfistes teritorija.
- Heimaeja sala Atlantijas okeānā, Islandes dienvidu piekrastē.
- Valenša sala Atlantijas okeānā, pie Īrijas rietumu krasta, Aiveras pussalas ziemeļrietumos.
- Rokola sala Atlantijas okeānā, Rokolas plato austrumu malā, Lielbritāmijas teritorija.
- Meinlenda Sala Atlantijas okeānā, Šetlendu salu grupā (Lielbritānija), platība 938 kvadrātkilometri.
- Ailrojala sala Augšezerā (_Royale, Isle_), ASV Mičiganas štatā.
- Tasmanija Sala Austrālijas dienvidaustrumu piekrastē ("Tasmania"), no kontinenta šķir Basa šaurums, apskalo Indijas okeāns un Tasmana jūra, platība - \~63000 kvadrātkilometru, 490000 iedzīvotāju (2007. g.), kalnaina, augstākā virsotne - 1617 m.
- Aguni sala Austrumķīnas jūā (_Aguni-jima_), Rjūkjū salās, Japānas teritorija, ietilpst Okinavas prefektūrā.
- Čedžudo Sala Austrumķīnas jūras ziemeļos (angļu val. "Cheju-do", korejiešu val. "Jeju-do"), 1846 kvadrātkilometri, 575000 iedzīvotāju (2006. g.), augstākā virsotne - Hallasana vulkāns (1950 m).
- Ajona sala Austrumsibīrijas jūrā (_Ajon_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Čaunas līča ziemeļos, platība - \~2000 km^2^, augstums - līdz 64 m vjl., arktiskā tundra, briežu vasaras ganības.
- Benneta sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā).
- Henrietas sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā.
- Žanetes sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā.
- Žohova sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā.
- Sahalīna Sala Āzijas austrumu piekrastē, starp Ohotskas jūru un Japāņu jūru, Krievijā, platība - 76400 kvadrātkilometru, garums - 948 km, platums - 100-125 km, augstākā virsotne - 1609 m.
- Birjučas sala sala Azovas jūrā, Birjučijostrivas strēles platākās (dienvidu) daļas nosaukums (līdz 1929. g. salu no strēles šķīra šaurums), garums — 24 km, platums — 5 km.
- Kekertarsuaka Sala Bafina līcī, Grenlandes rietumu piekrastē, platība - 8600 kvadrātkilometru, augstums līdz 1919 m (Hejrigena kalns).
- Longailenda Sala Bahamu salās (angļu val. "Long Island"), garums - \~100 km, lielākais platums - \~7 km.
- Androsa sala Bahamu salu grupā (_Andros_), platība - 4144 kvadrātkilometri, 7400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Oļhona Sala Baikāla vidusdaļā, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība - 730 km^2^, augstums - līdz 1276 m.
- Anzera sala Baltajā jūrā (_Anzerskij, ostrov_), Solovku salu dienvidaustrumu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija.
- Āgersē sala Baltijas jūrā (_Agersø_), Lielajā Beltā, Dānijas teritorija.
- Kimitoēna sala Baltijas jūrā (_Kimitoon_), Somijas teriorija, Varsinaissuomi reģionā.
- Korpo sala Baltijas jūrā (_Korpo_), Somijas teritorija, Varsinaissuomi reģionā.
- Langelande sala Baltijas jūrā (_Langeland_), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 284 kvadrātkilometri, līdz 46 m augsta morēnu pauguraine, dižskābaržu meži.
- Lollande Sala Baltijas jūrā (dāņu val. "Lolland"), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 1241 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 25 m, ar Falsteras salu savieno tilti, prāmja satiksme ar Fēmarnas salu (Vācijā).
- Ēlande sala Baltijas jūrā (zviedru valodā _Oeland_), ietilpst Zviedrijas Kalmaras lēnē, atrodas pie Skandināvijas pussalas dienvidu daļas, no kuras to atdala Kalmaras šaurums, platība - 1342 kvadrātkilometri, garums - 137 km, lielākais platums - 16 km, 23000 iedzīvotāju (2005. g.), līdz 57 m augsts kaļķakmens plato.
- Falstera Sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga dienvidaustrumos, platība - 514 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, augstums - līdz 44 m vjl.
- Fīna sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga rietumos (dāņu val. _Fyn_), Dānijas teritorija, platība - 2980 kvadrātkilometru, 447000 iedzīvotāju (2006. g.), augstums - līdz 131 m vjl., tilti savieno ar Zēlandes salu un Jitlandes pussalu.
- Zēlande Sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga ziemeļaustrumos, Ēresuna šaurums šķir no Zviedrijas, platība - 7016 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 126 m vjl., daudz ezeru.
- Veilaida sala Baltijas jūrā, dienvidos no Muhu salas, Igaunijas teritorija.
- Svenska Hegarna sala Baltijas jūrā, iepretim Stokholmai.
- Kasari sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija, dienvidaustrumos no Hījumā salas.
- Vilsandi sala Baltijas jūrā, rietumos no Sāmsalas, vistālāk rietumos novietotā apdzīvotā sala Igaunijā, platība - 8,75 km^2^, 30 iedzīvotāju.
- Hoglande Sala Baltijas jūrā, Somu līcī, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, platība - 21 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 158 m.
- Gotska Sandēne sala Baltijas jūrā, uz ziemeļiem no Gotlandes, Zviedrijas teritorija.
- Tauksi sala Baltijas jūrā, Veinameri austrumu daļā, Igaunijas teritorija.
- Heinlaida sala Baltijas jūrā, Veinameri ziemeļrietumu daļā, Igaunijas teritorija.
- Fora sala Baltijas jūrā, Zviedrijas Gotlandes lēnē, ziemeļaustrumos no Gotlandes salas.
- Muše sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē.
- Orne sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē.
- Ūte sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē.
- Justere sala Baltijas jūrā, Zviedrijas teritorija, Stokholmas lēnē.
- Age sala Baltijas jūras Botnijas līcī (_Agö_), Zviedrijas teritorija.
- Alnēne sala Baltijas jūras Botnijas līcī (_Alnön_), Zviedrijas piekrastē, pie Indālselvenas ietekas jūrā.
- Grēse sala Baltijas jūras Botnijas līcī, Zviedrijas teritorija, ietilpst Upsālas lēne.
- Bjērkēna sala Baltijas jūras Botnijas līča austrumu daļā, Somijas teritorija, Pohjanmā reģionā.
- Raipaluoto sala Baltijas jūras Botnijas līča austrumu daļā, Somijas teritorija, Pohjanmā reģionā.
- Singe sala Baltijas jūras Botnijas līča dienvidrietumos, Olandshava šauruma ziemeļrietumos, Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
- Hailuoto sala Baltijas jūras Botnijas līča ziemeļaustrumos, Somijas teritorija, Ziemeļpohjanmā reģionā.
- Fēmarna Sala Baltijas jūras dienvidrietumos ("Fehmarn"), starp Ķīles un Mēklenburgas līci, platība - 185 kvadrātkilometri, dambis savieno ar Vagrīnas pussalu.
- Rīgene Sala Baltijas jūras dienvidrietumos (pieder Vācijai), platība - 926 kvadrātkilometri, 77000 iedzīvotāju (2006.g.), lielākais augstums - 161 m.
- Ūzedoma Sala Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu "Usedom", poļu "Uznam"), kopā ar Volinu atdala Ščecinas līci no Pomožes līča, platība - 445 kvadrātkilometri (no tiem 354 kvadrātkilometri ir Vācijas teritorija, austrumu daļa ar Svinoujsces ostu - Polijas).
- Bornholma sala Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (angļu val. _Bornholm_), Dānijas Galvaspilsētas reģiona teritorija, platība - 588 kvadrātkilometri, 43200 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Renne, osta.
- Volina Sala Baltijas jūras dienvidrietumu piekrastē ("Wolin"), Polijas ziemeļrietumos, platība 265 kvadrātkilometri, kopā ar Ūzedomu atdala Ščecinas līci no pomožes līča.
- Vohilaida sala Baltijas jūras Hari šaurumā, Igaunijas teritorija.
- Vormsi Sala Baltijas jūras Igaunijas piekrastē, ceturtā lielākā Igaunijas sala, atrodas starp Hījumā un Igaunijas kontinentālo daļu, ietilpst Lēnes apriņķī, platība - 93 km^2^, garums - 16 km, platums - 10 km, lielākais augstums 13 m vjl., 415 iedzīvotāju.
- Bjerke sala Baltijas jūras Olandshava šaurumā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē.
- Vede sala Baltijas jūras Olandshava šaurumā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē.
- Hidenzē Sala Baltijas jūras piekrastē, uz rietumiem no Rīgenes (Vācijā), platība - 1860 ha, šaura, 18 km gara (dienvidu-ziemeļu virzienā), augstums - līdz 72 m vjl., kūrorts.
- Mēna sala Baltijas jūras rietumos, Dānijas Zēlandes reģiona dienvidrietumos, jūras šaurumi to atdala no Zēlandes un Falsteras salas.
- Sturke sala Baltijas jūras rietumos, Hānes līča ziemeļaustrumu daļā, Zviedrijas Blēkinges lēnē.
- Roņu sala sala Baltijas jūras Rīgas līcī (igauņu "Ruhnu"), kopš 1919. g. 17. janvāra pieder Igaunijai, platība - 1190 ha, garums - 5,5 km, platums - 3,5 km, \~60 pastāvīgo iedzīvotāju (2006. g.), 26 saimniecības, robežsardzes postenis.
- Aksi sala Baltijas jūras Somu līcī (_Aksi_), Igaunijas teritorija, ietilpst Harju apriņķī.
- Naisāre sala Baltijas jūras Somu līcī, iepretim Tallinas līcim, Igaunijas teritorija.
- Rammu sala Baltijas jūras Somu līcī, Igaunijas Harju apriņķī.
- Prangli sala Baltijas jūras Somu līcī, Igaunijas teritorija.
- Uhtju sala Baltijas jūras Somu līcī, Igaunijas teritorija.
- Vaindlo sala Baltijas jūras Somu līcī, Igaunijas teritorija.
- Mohni sala Baltijas jūras Somu līcī, pie Perispeas pussalas, Igaunijas teritorija.
- Agena sala Baltijas jūras Somu līcī, Tallinas līča ziemeļaustrumos, Igaunijas teritorija.
- Aegna sala Baltijas jūras Somu līča dienvidrietumu daļā, Igaunijas teritorija, 14 km uz ziemeļiem no Tallinas.
- Ambona Sala Bandas jūrā, Indonēzijas Moluku provinces teritorijā, platība - 775 kvadrātkilometri, 441000 iedzīvotāju (2010. g.), augstākā virsotne - 1225 m vjl.
- Adi sala Bandas jūras austrumos (_Adi_), Jaungvinejas salas Bomberai pussalas dienvidu piekrastē, Indonēzijas Rietumpapua provinces teritorija.
- Heisa sala sala Barenca jūrā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Franča Jozefa Zemes centrālajā daļā, augstums — līdz 242 m, gk. bazalti, darbojas ģeofizikas observatorija.
- Māgereja sala Barenca jūrā, Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē.
- Lāču sala sala Barenca jūrā, Svalbāras arhipelāga dienvidos Norvēģijas teritorija, platība - 178 kvadrātkilometri, dienvidu daļā līdz 536 m augsts plato, kalnu tundra, meteoroloģiskā stacija.
- Kolgujeva Sala Barenca jūras dienvidaustrumos, Krievijā, platība - 5200 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 181 m, vasarā ligzdo daudz putnu.
- Aleksandras Zeme sala Barenca jūras ziemeļos (_Zemlja Aleksandry_), Franča Jozefa Zemes rietumos, Krievijas teritorija.
- Hūpene sala Barenca jūras ziemeļu daļā, dienvidaustrumos no Edža slas Špicbergenas arhipelāgā, Norvēģijas teritorija.
- Ābeleja sala Barnca jūrā (_Abeløya_), Svalbāras arhipelāgā, Karaļa Kārļa Zemes austrumos.
- Pētera I sala sala Belinshauzena jūrā, pie Antarktīdas, platība — 249 kvadrātkilometri, augstums — līdz 1200 m, vulkāniska izcelsme, virsmu sedz ledājs.
- Nunivaka Sala Beringa jūrā (ASV), platība - 4500 kvadrātkilometru, virsa pauguraina, augstums līdz 511 m (Robertsa kalns), subarktiskās pļavas, audzē ziemeļbriežus, muskusvēršus.
- Akutana sala Beringa jūras dienvidos (_Akutan Island_), ASV teritorija, Aelutu salu Foksu salu grupā.
- Karaga sala sala Beringa jūras Karagas līcī, pie Kamčatkas austrumu krasta, Krievijas Kamčatkas novadā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 912 m, krasti krauji, klinšaini, tundra (pundura ciedrupriedes).
- Sentlorensa sala sala Beringa jūras ziemeļos (angļu val. "Saint Lawrence Island"), ASV, platība — 4900 kvadrātkilometru, augstums — līdz 673 m.
- Arakamčečena sala Beringa šauruma dienvidaustrumos (_Arakamčečen, ostrov_), Čukču pussalas piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā.
- Ratmanova sala sala Beringa šaurumā, Diommeda salu grupā, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, platība - \~10 kvadrātkilometru, reljefs kalnains, augstums - līdz 513 m.
- Airlenda sala Bermudu salu rietumu daļā (_Ireland Island_).
- Olerona Sala Biskajas līcī ("Oleron"), Francijā, platība - 175 km^2^, garums - 30 km, 21900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Longailenda Sala Bismarka arhipelāga dienvidrietumu daļā ("Long"), starp Bismarka jūru un Vitjaza šaurumu, garums - \~30 km, lielākais platums - \~25 km.
- Holmēna sala Botnijas līča Zviedrijas piekrastē, Vesterbotenas lēnē, iepretim Ūmeo pilsētai.
- Upursala Sala Cirīša ezerā, Aglonas pagastā, platība - 16 ha, ietilpst Cirīša ezera dabas parkā un dabas liegumā "Cirīša ezera salas", valsts aizsardzībā kopš 1931. g.
- Velingtona sala sala Čīles arhipelāgā ("Isla Wellington"), Maglajanesas un Čīles Antarktikas reģiona ziemeļrietumos, platība — 6750 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums — līdz 1463 m, krastos fjordi.
- Hvara Sala Dalmācijas salu dienvidu grupā ("Hvar"), Horvātijā, platība - 289 kvadrātkilometri, garums - 68 km, augstums - līdz 626 m vjl.
- Mļeta Sala Dalmācijas salu dienvidu grupā ("Mljet"), Horvātijā, platība - 98 kvadrātkilometri, austrumu daļa klinšaina, augstums - līdz 514 m vjl.
- Krka Sala Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 408 kvadrātkilometri, austrumu daļa kalnaina, augstums - līdz 569 m.
- Alsa sala Dānijā (_Als_), Mazajā Beltā, Dānijas arhipelāga dienvidrietumos, platība - 314 km^2^, 51300 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 81 m augsta morēnu pauguraine, 1864.-1920. g. piederēja Vācijai.
- Vidsala Sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums - 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Daugavsala; Stimbāna sala; Sala.
- Daugavsala Sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Vidsala; Stimbāna sala; Sala.
- Zaķusala Sala Daugavas deltas ielejas Rīgas posma augšgala paplašinājumā, atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu un Mazo Daugavu, posmā no Katlakalna līdz Vecrīgai, garums - 3,5 km, platums - 100-300 m, augstums - 2,5-3,5 m virs Daugavas līmeņa.
- Doles sala sala Daugavas lejtecē, 9,2 km gara un 2,7 km plata pirms Rīgas HES uzcelšanas, 1974. g. daļēji applūdināta.
- Kārķu sala sala Daugavas lejtecē, kas 17. gs no uzsērējumiem radusies blakus Klīversalai un 18. gs saplūda ar to.
- Lucavsala Sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā, garums - 2 km, lielākais platums - 0,8 km, augstums - 0,5-2 m vjl., no Pārdaugavas to atdala Bieķengrāvis, no Zaķusalas - Mazā Daugava, 17. gs beigās tās vietā bijušas 4-5 mazas saliņas, 19. gs. beigās pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves saplūdusi ar šauro un garo Jumpravsalu.
- Anghijaka sala Deivisa šauruma dienvidrietumos (_Angijak Island_), Kanādas teritorija, Bafina salas dienvidaustrumu piekrastē.
- Aidžou sala Dienvidķīnas jūrā (_Ai Zhou_), Ķīnas teritorija.
- Hainaņa Sala Dienvidķīnas jūrā ("Hainan Dao"), Ķīnas teritorija, no kontinenta šķir 18 km plats šaurums, platība - 34000 kvadrātkilometru, 8300000 iedzīvotāju, kopā ar vairākām nelielām salām veido Hainaņas provinci.
- Čepela Sala Donavas vidustecē ("Csepel"), Ungārijā, platība 257 kvadrātkilometri, garums 48 km, ziemeļu daļa ietilpst Budapeštas teritorijā.
- Anmado sala Dzeltenajā jūrā (_Anma-do_), Korejas Republikas teritorija.
- Anmjondo sala Dzeltenajā jūrā (_Anmyŏn-do_), Korejas Republikas teritorija.
- Akimiski sala Džeimsa līcī (_Akimiski Island_), Kanādā, Hudzonas līča dienvidu atzarā.
- Ajosefstratija sala Egejas jūrā (_Ágios Efstrátios, Nísos_), Grieķijas teritorija, Ziemeļegejas perifērijā.
- Andra sala Egejas jūrā (_Andros_), Kiklādu arhipelāga ziemeļos (Grieķijā), platība - 405 kvadrātkilometri, reljefs kalnains, augstums līdz 994 m vjl., ielejās audzē olīvkokus, citrusus, vīnkokus.
- Anidra sala Egejas jūrā (_Ánydros, Nisída_), Grieķijas teritorija, Kiklādu salu dienvidaustrumos.
- Antipara sala Egejas jūrā (_Antíparos Nísos_), Kiklādu salu grupā, Grieķijas Dienvidegejas perifērijā.
- Antipsara sala Egejas jūrā (_Antipsara, Nisos_), Grieķijas Ziemeļegejas perifērijā.
- Skira Sala Egejas jūrā ("Skyros"), Ziemeļsporādu salu grupā, Grieķijā, platība - 210 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 792 m, ganību lopkopība (aitas, kazas), dzelzs rūdas, marmora atradnes.
- Evija Sala Egejas jūrā, Balkānu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Grieķijā, platība - 3261 kvadrātkilometrs, garums - 170 km, augstākā virsotne - Dirfa kalns (1743 m).
- Eiboja Sala Egejas jūrā, Balkānu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Grieķijas teritorija, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 170 km, 218000 iedzīvotāju (2005. g.), augstākā virsotne - 1473 m.
- Naksa Sala Egejas jūrā, Kiklādu salu arhipelāgā, Grieķijā, platība - 428 km^2^, augstums - līdz 1008 m.
- Agatonisa sala Egejas jūras dienvidaustrumos (_Agathonisi_), ietilpst Dienvidsporādu salu sastāvā, Grieķijas teritorija.
- Roda Sala Egejas jūras dienvidaustrumos (_Rhodhos_), Dienvidsporādu salu grupā (pieder Grieķijai), platība - 1410 kvadrātkilometri, kalnaina, augstākā virsotne - 1215 m vjl.
- Amorga sala Egejas jūras dienvidos (_Amorgós_), Grieķijas Dienvidegejas perifērijā.
- Sama Sala Egejas jūras dienvidos, Dienvidsporādu salu grupā (Grieķijas teritorija), platība - 476 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 1436 m.
- Tasa Sala Egejas jūras ziemeļos, Grieķijā, platība - 379 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 1203 m.
- Samotrake Sala Egejas jūras ziemeļos, Grieķijas teritorija, platība - 176 kvadrātkilometri, apdzīvota, kalnaina, augstums - līdz 1586 m.
- Imroza Sala Egejas jūras ziemeļrietumu daļā ("Imroz"), Turcijā, platība - 279 kvadrātkilometri, augstums - līdz 672 m.
- Lemna Sala Egejas jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Lemnos"), pieder Grieķijai, platība - 482 kvadrātkilometri, lielākais augstums - 430 m.
- Sūroja sala Fēru salu arhipelāga dienvidos.
- Skiuvoja sala Fēru salu arhipelāga dienvidu daļā, uz rietumiem no Sandojas salas dienvidu gala.
- Mīčinēsa sala Fēru salu arhipelāga rietumos, uz rietumiem no Voaras salas.
- Hestura sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā, uz rietumiem no Streimojas salas dienvidu gala.
- Voara sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā, uz rietumiem no Streimojas salas.
- Koltura sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā.
- Stoura Duimuna sala Fēru salu arhipelāgā uz dienvidiem no Sandoja salas.
- Eisturoja sala Fēru salu arhipelāga vidusdaļā, otrā lielākā sala šajā arhipelāgā, uz rietumiem no Djiupini šauruma.
- Fugloja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumos.
- Svuinoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, dienvidos no Fuglojas un Vījojas salas.
- Kūnoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Borojas salas.
- Kalsoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Kūnojas salas.
- Boroja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Vījojas un Svuinojas salas.
- Vījoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā.
- Sandoja sala Fēru salu arhipelāgā, uz dienvidiem no Hesturas un Streimojas salas.
- Norfolkas sala sala Fidži jūrā (“Norfolk”), starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju, Austrālijas ārējā teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, platība — 35 kvadrātkilometri, 2170 iedzīvotāji (2012. g.), administratīvais centrs — Kingstona.
- Agutaja sala Filipīnās (_Agutaya_), Sulu jūras ziemeļu daļā
- Amianana sala Filipīnās (_Amianan_), Batanesas provincē, Batanas salu ziemeļos.
- Masbate Sala Filipīnās ("Masbate"), arhipelāga centrālajā daļā, platība 3270 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 697 m, tropu musonu klimats, tropu meži.
- Bohola Sala Filipīnu arhipelāgā ("Bohol"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - \~3900 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, plato, augstums - \~800 m vjl., piekrastē koraļļu rifi, lielākā pilsēta un osta Tagbilarana.
- Leite Sala Filipīnu arhipelāgā ("Leyte"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - 7200 kvadrātkilometru, kalnaina, daudz aprimušu vulkānu, augstākā virsotne - Lobi kalns - 1350 m.
- Palavana Sala Filipīnu arhipelāgā (angļu val. "Palawan"), uz rietumiem no Mindanao, platība - 11800 kvadrātkilometru, garums - \~450 km, kalnaina, augstums - līdz 2085 m, gar piekrasti koraļļu rifu josla.
- Negrosa Sala Filipīnu arhipelāgā uz ziemeļrietumiem no Mindanao, platība - 12700 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 2460 m.
- Samara Sala Filipīnu arhipelāga vidienē (sp. val. "Samar"), platība - 13400 kvadrātkilometru, virsma kalnaina, augstākā virsotne - 896 m, ar Leites salu savieno tilts, ar Lusonu - prāmis.
- Sebu Sala Filipīnu arhipelāga vidusdaļā starp Negrosu un Leites salu, platība - 44000 kvadrātkilometru (kopā ar tuvākajām saliņām - \~5100 kvadrātkilometru), kalnaina, augstums - līdz 1073 m.
- Panaja Sala Filipīnu arhipelāgā, starp Mindoru un Negrosu, platība - 11500 kvadrātkilometru, rietumu daļā kalni līdz 2127 m.
- Mindoro Sala Filipīnu arhipelāgā, uz dienvidiem no Lusonas, platība - 9800 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 2582 m.
- Basilana Sala Filipīnu dienvidaustrumu daļā, starp Sulu un Mindanao jūru.
- Arena sala Filipnās (_Arena Island_), Sulu jūrā, Palavanas reģiona austrumos.
- Amanu sala Franču Polinēzijā (_Amanu_), Klusā okeāna Tuamotu arhipelāgā.
- Anatau sala Franču Polinēzijā (_Angatau_), Tuamotu arhipelāga ziemeļaustrumu malā.
- Amatuku sala Funafuti atolā Klusajā okeānā (_Amatuku_), Tuvalu teritorija.
- Hisingene Sala Gēteborgā ("Hisingen"), starp Jētas upes abiem atzariem, platība - 193 kvadrātkilometri.
- Šenona sala Grenlandes jūrā, Grenlandes austrumu piekrastē.
- Flateja sala Grenlandes jūras dienvidos, Islandes salas ziemeļu piekrastē, Sģaulfandi līča ziemeļrietumos.
- Grimseja sala Grenlandes jūras dienvidos, Islandes ziemeļu piekrastē.
- Treila sala sala Grenlandes jūras dienvidrietumu piekrastē, pie Karaļa Kristiana X Zemes krastiem.
- Alutoka sala Grenlandes rietumu piekrastē (_Aluttoq_), dienvidos un dienvidrietumos apskalo Kekertarsūpas līcis, ziemeļrietumos Vargata šaurums.
- Prinsipi Sala Gvinejas līcī ("Principe"), pie Āfrikas rietumu krastiem, ietilpst Santomes un Prinsipi valstī.
- Bioko Sala Gvinejas līcī (angļu val. "Bioko"), Ekvatoriālās Gvinejas province, platība - 2000 kvadrātkilometru (70 km gara, 30 km plata), augstākā virsotne - 3008 m.
- Santome Sala Gvinejas līcī, pie Āfrikas rietumu krastiem, platība - 835 kvadrātkilometri, garums - \~35 km, lielākais platums - \~20 km, augstākā virsotne - 2024 m.
- Aileja sala Hebridu jūras dienvidaustrumos (_Islay_), Lielbritānijas (Skotijas) teritotija, Iekšējo Hebridu salu dienvidos.
- Longailenda Sala Hudzona līcī pie ieejas Džeimsa līcī (angļu val. "Long Island"), Kanādā, garums - \~50 km, lielākais platums - \~10 km.
- Manhetena Sala Hudzonas upē un Ņujorkas pilsētas administratīvais rajons, ASV, platība - 35 kvadrātkilometri; Manhatana.
- izsalēt Sala iedarbībā iegūt citas īpašības, citu kvalitāti (piemēram, par augiem, augļiem).
- uzvizēt Sala iedarbībā izveidoties (uz kā, kam virsū) - par ļoti plānu ledus kārtu.
- uzviznīt Sala iedarbībā izveidoties (uz kā, kam virsū) - par ļoti plānu ledus kārtu.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ledu, tā kārtu.
- sasalt ledū Sala iedarbībā kļūt stingram, cietam (par priekšmetiem).
- savizēt Sala iedarbībā pārklāties ar ļoti plānu ledus kārtu (par ūdeni).
- iesalt Sala ietekmē kļūt tādam, ko stingri apņem, ietver ledus, sasalusi zeme.
- Albatrosa sala Indijas okeānā (_Albatross_), Maurīcijas teritorija.
- Ampana sala Indijas okeānā (_Ampag, Pulo_), Kokosu salās (Austrālijas ārējā teritorija), Sautkīlinga salu austrumu atzarā.
- Androta sala Indijas okeānā (_Andrott Island_), Lakšadvīpu (Lakadivu) salās, Indijas Lakšadvīpu teritorijā.
- Amsterdama sala Indijas okeānā (_Île Amsterdam_, Francijas Dienvidjūru Zemēs), platība - 60 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 881 m vjl. (Diva kalns).
- Mafija Sala Indijas okeānā ("Mafia"), Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā, platība - 442 kvadrātkilometri, koraļļu kaļķakmeņi.
- Kartjē sala sala Indijas okeāna austrumos, netālu no Austrālijas ziemeļrietumu piekrastes, ietilpst Austrālijas ārējās teritorijas “Ašmora un Kartjē Salas” sastāvā.
- Ķenguru sala sala Indijas okeāna Lielajā Austrālijas līcī ("Kangaroo Island"), Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, platība - 4351 kvadrātkilometrs, garums - 144 km, platums - 40 km, augstums - līdz 300 m.
- Pemba Sala Indijas okeānā pie Āfrikas austrumu krasta, Tanzānijas teritorija, platība - 984 kvadrātkilometri, augstums - līdz 99 m.
- Madagaskara Sala Indijas okeāna rietumu daļā, platība - \~582000 kvadrātkilometru, ceturtā lielākā sala pasaulē, garums - \~1600 km, platums - >600 km, augstākā virsotne - 2666 m.
- Abdelkūrī sala Indijas okeāna ziemeļos (_'Abd al-Kūrī_), uz rietumiem no Sokotras salas, Jemenas teritorija, garums - \~33 km, platums - līdz 5 km.
- Šrilanka Sala Indijas okeāna ziemeļu daļā pie Indostānas pussalas, no kuras šķir Polka šaurums un Mannāras līcis.
- Zanzibāra Sala Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā (angļu val. "Zanzibar"), platība - 1658 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, augstums - līdz 120 m, norobežo koraļļu rifi.
- Mariona Sala Indijas okeānā, viena no Prinča Edvarda salām, Dienvidāfrikas Republikas teritorija, platība - 255 kvadrātkilometri.
- Airradža sala Indonēzijā (_Airraja, Pualu_), Batamas provincē, Riau arhipelāga Riau šaurumā.
- Alanbesara sala Indonēzijā (_Alang Besar, Pulau_), atrodas Sumatras salas austrumu piekrastē, Riau provinces ziemeļu daļā.
- Lomboka Sala Indonēzijā ("Lombok"), Mazo Zunda salu grupā, platība - 5435 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 3726 m (Rindžani vulkāns).
- Romana Sala Indonēzijā ("Romang"), Bandas jūras dienvidu daļā, viena no Baratdajas salām.
- Java Sala Indonēzijā (angļu val. "Java", indon. val. "Jawa"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 126500 kvadrātkilometri, 124 mlj iedzīvotāju (2005. g.), garums - 1060 km, platums - 55-195 km, kalnaina, augstākā virsotne - 3676 m, daudz nokrišņu, \~30 darbīgi vulkāni, šeit atrodas Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta.
- Sulavesi Sala Indonēzijā (angļu val. "Sulawesi"), Malajas arhipelāgā, Lielo Zunda salu grupā, platība - \~175000 kvadrātkilometru, 16 mlj iedzīvotāju (2005. g.), kalnaina, augstums - līdz 3455 m, darbīgi vulkāni; Celebesa.
- Vetara Sala Indonēzijā, Bandas jūras dienvidu daļā, lielākā no Baratdajas salām, platība - 5200 kvadrātkilometri.
- Damara Sala Indonēzijā, Bandas jūras dienvidu daļā, viena no Baratdajas salām.
- Nila Sala Indonēzijā, Bandas jūras dienvidu daļā, viena no Baratdajas salām.
- Serua Sala Indonēzijā, Bandas jūras dienvidu daļā, viena no Baratdajas salām.
- Teuna Sala Indonēzijā, Bandas jūras dienvidu daļā, viena no Baratdajas salām.
- Englsi Sala Īrijas jūrā ("Anglesey"), Britu salu arhipelāgā, Velsas ziemeļrietumu piekrastē, platība - 715 kvadrātkilometru, stāvi krasti, paugurains reljefs, lielākā pilsēta un osta - Holiheda.
- Mena sala Īrijas jūrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām (angļu val. _Isle of Man_), platība - 572 kvadrātkilometri, 76000 iedzīvotāju (2007. g.), Lielbritānijas teritorija ar plašām pašpārvaldes tiesībām, administratīvais centrs - Daglasa; Menas sala.
- Lambeja sala Īrijas jūrā, Dublinas grāfistes teritorija.
- Goramna sala Īrijas piekrastē, Golvejas līča ziemeļrietumos.
- Akila sala Īrijas rietumos (_Achill_), Mejo (Muijo) grāfistē.
- Klēra sala Īrijas rietumos, Mejo grāfistē, Klū līča ieejā.
- Hokaido Sala Japānā ("Hokkaido"), platība - 78800 kvadrātkilometru, 5,6 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Saporo, pasaulē garākais zemūdens tunelis "Seikan", atklāts 1985, savieno Hokaido ar lielāko salu Honsju, tuneļa garums - 54,2 km, no tiem 23,2 km zem ūdens.
- Kjusju sala Japānas arhipelāga dienvidos (japāņu valodā "九州"), trešā lielākā sala (aiz Honsju un Hokaido), platība - 37400 kvadrātkilometru (kopā ar blakussalām - 42600 kvadrātkilometru), augstākā virsotne - 1788 m, administratīvi iedalīta 7 prefektūrās.
- Akuseki sala Japānas dienvidos (_Akuseki-shima_), Austrumķīnas jūras austrumos, Sacunanas salu grupas Tokaras salās.
- Ruskija Sala Japāņu jūras Pētera Lielā līcī, Krevijas Piejūras novadā, uz dienvidiem no Vladivostokas, garums - \~18 km, platums - līdz 13 km, platlapju mežs.
- Aoba sala Jaunhebridu salās Klusajā okeānā, Vanuatu Republikas Penamas provinces rietumu daļā.
- Jaunsibīrija sala Jaunsibīrijas arhipelāga Anžū salu grupā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija, platība \~6200 km^2^, garums - \~140 km, lielākais platums - \~60 km, augstums - līdz 76 m.
- Madura Sala Javas jūrā ("Madura"), ietilpst Lielo Zunda salu grupā, atrodas uz ziemeļiem no Javas, Indonēzijā, platība - 4558 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 471 m.
- Pilssala sala Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Lielupi un tās atteku Driksu, garums - \~5 km, platums - 100-500 m.
- Antipaksa sala Jonijas jūrā (_Antípaxoi, Nísos_), Kerkīras šauruma dienvidos, Grieķijas teritorija.
- Kefalonija Sala Jonijas jūrā ("Cephalonia"), Grieķijā, platība - 752 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1628 m.
- Kerkira Sala Jonijas jūrā ("Kerkyra"), Jonijas salu grupas ziemeļos, Grieķijas teritorija, platība - 593 kvadrātkilometru, ziemeļu daļa kalnaina, augstums - līdz 906 m.
- Lefkada Sala Jonijas jūrā, Jonijas salu grupā, Grieķijā, platība - 295 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1158 m, olīvkoku audzēšana, audzē arī citrusus, vīnkokus.
- Zakinta Sala Jonijas jūrā, Jonijas salu grupā, Grieķijā, platība - 408 kvadrātkilometri, rietumos - kaļķakmens masīvs, augstums - līdz 756 m, austrumos - paugurains līdzenums.
- Itaka Sala Jonijas jūras austrumu daļā, Jonijas salu grupā; sengrieķu mitoloģijā - Odiseja dzimtene un viņa valsts.
- Anhela de la Gvarda sala Kalifornijas līcī (_Ángel de la Guarda, Isla_), Meksikas Lejaskalifornijas štata teritorija, augstākā virsotne - 1315 m.
- Elsmīra sala sala Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos (angļu val. "Ellesmere Island"), platība - 196000 kvadrātkilometru, 168 iedzīvotāji (2001. g.), augstums - līdz 2616 m, ledāji \~80000 kvadrātkilometru, Neirsa šaurums atdala no Grenlandes, Džonsa šaurums - no Devona salas, Jurikas šaurums un Nansena šaurums - no Aksela Heiberga salas.
- Aksela Heiberga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Axel Heiberg Island"), Sverdrupa salu grupā, platība - 34400 km^2^, kalnaina, augstums līdz 2210 m vjl.
- Batērsta sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Bathurst Island"), Karalienes Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība — 15500 kvadrātkilometru, augstums — līdz 526 m, arktiskais tuksnesis, salas dienvidu galā atrodas ziemeļu magnētiskais pols.
- Karaļa Viljama sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("King William Island"), platība - 12400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 140 m, kaļķakmeņi, ezeri, tundra.
- Velsas Prinča sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Prince of Wales Island"), platība — 33230 kvadrātkilometru, neapdzīvota, virsa pauguraina, augstums — līdz 254 m, krasti līčaini, arktiskais tuksnesis.
- Somerseta Sala Kanādas arktiskajā arhipelāgā ("Somerset Island"), platība - 24300 km^2^, virsa līdzena, augstums - līdz 762 m, arktiskais tuksnesis, lielākā apdzīvotā vieta - Fortrosa.
- Makenzi Kinga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Mackenzie King Island”), Karaliene Elizabetes salu ziemeļu daļā, platība — 6915 kvadrātkilometri.
- Viktorijas sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. _Victoria Island_), platība — 217300 kvadrātkilometru (9. lielākā sala pasaulē), paugurains reljefs, augstākā virsotne — 914 m.
- Benksa sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. "Banks Island"), no kontinenta atdala Amundsena līcis, apskalo Boforta jūra, Maklūra šaurums un Velsas Prinča šaurums, platība - 64000 kvadrātkilometru.
- Devona Sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. "Devon Island"), lielākā neapdzīvotā sala pasaulē, platība - 55000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1887 m.
- Melvila sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidu daļā, platība — 42700 kvadrākilometru, neapdzīvota, reljefs — saposmots plato, augstums — līdz 776 m, krasti līčaini.
- Prinča Patrika sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība — 15750 kvadrātkilometru, augstums — līdz 247 m, līdzena, nogulumieži, tundra.
- Amunda Ringnesa sala sala Kanādas ziemeļos (_Amund Ringnes Island_), Tālajā Arktikā, Karalienes Elizabetes salu Svedrupa salu grupā.
- Tenerife Sala Kanāriju Salās, Atlantijas okeānā, Spānijas Karalistes sastāvā.
- Grankanārija Sala Kanāriju Salu grupā, Atlantijas okeānā, Spānijas Karalistes sastāvā, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1949 m.
- Belija Sala Karas jūrā, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, no Jamalas pussalas to šķir Maligina šaurums, platība – 1900 kvadrātkilometru, augstums – līdz 24 m, daudz ezeru, arktiskā tundra.
- Sibirjakova sala sala Karas jūras austrumu daļā, pie ieejas Jeņisejas līcī, Krievijas Krasnoojarskas novadā, platība - \~800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 50 m, reljefs paugurains, daudz ezeru, sīku upju, piekrastē sēkļi.
- Huventuda Sala Karību jūrā, pieder Kubai, platība - 2200 kvadrātkilometru, augstums - līdz 320 m; Pinosa.
- Angilja sala Karību jūras ziemeļos (_Anguilla_), platība — 91 kvadrātkilometrs.
- Ambergrisa sala Karību jūras ziemeļrietumos (_Ambergis Caye_), Belizas Korosalas distrikta teritorija.
- Hallandsvedere sala Kategata dienvidaustrumos, Zviedrijas teritorija, Skones lēnē.
- Endelāve sala Kategata dienvidrietumos, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija.
- Lesē sala Kategatā, Dānijas Ziemeļjitlandes reģiona teritorija, Lesē šurums to šķir no Jitlandes pussalas.
- Anariki sala Kiribati Republikā (_Anariki_), Klusā okeāna Abaianas salu grupas rietumu daļā.
- Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja.
- Tutuila Sala Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, platība - 135 kvadrātkilometri, garums - 30 km, platums - līdz 11 km, erodēts vulkānisks masīvs, krauji krasti, piekrastē koraļļu rifi.
- Greitmērkjuri sala Klusā okeāna Fidži jūras dienvidos (_Great Mercury Island_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē; Ahuahu.
- Puna sala Klusā okeāna Gvajakilas līcī, Ekvadoras teritorija.
- Aore sala Klusā okeāna Jaunhebridu salās, Vanuatu Republikas Sanmas provinces dienvidu daļā.
- Aniva sala Klusā okeāna Jaunhhebridu salu dienvidu daļā (_Aniwa_), Vanutu Republikas Tafea provincē.
- Santaizabela Sala Klusā okeāna rietumos ("Santa Isabel"), Zālamana Salu teritorija, platība - 4662 kvadrātkilometri, visā grumā (>200 km) vulkāniska grēda, augstākā virsotne - Mareska kalns, augstums - 2545 m, tropu meži, zemajā piekrastē - kokospalmu plantācijas.
- Taivāna Sala Klusā okeāna rietumos, Āzijas dienvidrietumu piekrastē, no ziemeļiem uz dienvidiem šķērso vairākas kalnu grēdas, augstākā virsotne - 3950 m.
- Banaba Sala Klusā okeāna rietumu daļā ("Banaba Island", senāk "Ocean Island"), Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.); Ošena.
- Guama Sala Klusā okeāna rietumu daļā, Marianas salu dienvidos (lielākā sala šajā grupā), platība - 541 kvadrātkilometrs.
- Haulenda sala sala Klusā okeāna vidū ("Howland Island"), pie ekvatora, Polinēzijā (ASV īpašums kopš 1935. g.), platība - 1,6 km^2^, neapdzīvots dabas rezervāts.
- Pīla sala sala Klusā okeāna vidū ("Peale Island"), uz ziemeļiem no Māršala salām, kopējā atolā ar Veika salu, ASV teritorija.
- Vilksa sala sala Klusā okeāna vidū, uz ziemeļiem no Māršala salām, kopējā atolā ar Veika salu.
- Veika sala sala Klusā okeāna vidū, uz ziemeļiem no Māršala salām, platība - 8 kvadrātkilometri (kopā ar Pīla un Vilksa salu), ASV teritorija.
- Vankūvera Sala Klusā okeāna Ziemeļamerikas piekrastē, Kanādā, platība - 32100 kvadrātkilometru, garums - 460 km, platums - līdz 80 km, 723000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Revijahihedo sala sala Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā (“Revillagigedo Island”), Aleksandra arhipelāgā, ASV Aļaskas štata dienvidos.
- Amčitka sala Klusā okeāna ziemeļrietumos (_Amchitka Island_), Aleutu salu rietumu daļā, Retu salu grupas dienvida, ASV teritorija.
- Adeleidas sala sala Klusajā okeānā (_Adelaide Island_), Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē.
- Agata sala Klusajā okeānā (_Agattu Island_), ASV teritorija, Aleutu salu rietumos esošo Nīru salu dienvidos.
- Agrihana sala Klusajā okeānā (_Agrihan_), Ziemeļu Marianas Salās (ASV teritorija).
- Agihana sala Klusajā okeānā (_Aguijan_), Marianas salu dienvidu daļā, ASV teritorijā _Ziemeļu Marianas Salas_.
- Ahe sala Klusajā okeānā (_Ahe_), Karaļa Džordža (Takaroa) salās, Franču Polinēzijā.
- Ahunui sala Klusajā okeānā (_Ahunui_), Tuamotu arhipelāgā, Franču Polinēzijas teritorija.
- Aitutaki sala Klusajā okeānā (_Aitutaki_), Dienvidu Kuka salu ziemeļos.
- Akamaru sala Klusajā okeānā (_Akamaru_), Franču Polinēzijā, Tuamotu un Gambjē salās.
- Akiaki sala Klusajā okeānā (_Aki Aki_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā.
- Alamagana sala Klusajā okeānā (_Alamagan_), Marianas salās, Ziemeļu Marianas Salās (ASV).
- Alehandro Selkērka sala sala Klusajā okeānā (_Alejandro Selkirk, Isla_), Huana Fernandesa salu rietumos, Čīles teritorija.
- Alofi sala Klusajā okeānā (_Alofi_), Hornas (Futunas) salās, Francijas aizjūras teritorijā Volisa un Futuna.
- Amamiošima sala Klusajā okeānā (_Amami-Ō-shima_), Amami salu ziemeļos, Japānas teritorija.
- Ambrima sala Klusajā okeānā (_Ambrym_), Jaunhebridu salās, Vanuatu Republikas teritorija.
- Amukta sala Klusajā okeānā (_Amukta Island_), Aleutu salu Foksu salu rietumos.
- Anaa sala Klusajā okeānā (_Anaa_), Tuamotu arhipelāgā, Franču Polinēzijā.
- Aneitjuma sala Klusajā okeānā (_Aneityum_), Jaunhebridu salu dienvidu daļā, Vanuatu Republikas teritorija.
- Anuanuraro sala Klusajā okeānā (_Anuanuraro_), Franču Polinēzijas Tuamotu arhipelāga Glosteras Hercoga salās.
- Anuanuruna sala Klusajā okeānā (_Anuanurunga_), Franču Polinēzijas Tuamotu arhipelāga Glosteras Hercoga salās.
- Anuta sala Klusajā okeānā (_Anuta_), Zālamana Salu Temotu provinces austrumu daļā.
- Aoga sala Klusajā okeānā (_Aoga-shima_), Nampo salu ziemeļu daļā jeb Idzu salu vidusdaļā, Japānas teritotija, Tokijas prefektūrā.
- Aranuka sala Klusajā okeānā (_Aranuka_), Kiribati (Gilberta) salās, Kiribati Republikas teritorija.
- Gvadalupe Sala Klusajā okeānā ("Guadalupe"), Meksikas teritorija, \~1000 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, platība - 264 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 1372 m, aizsargā roņus.
- Kokosa Sala Klusajā okeānā ("Isla del Coco"), 480 km no Centrālamerikas krastiem (Kostarikas īpašums), platība - 24 kvadrātkilometri.
- Kirisimasi Sala Klusajā okeānā ("Kiritimati"), lielākā no Lainas salām, Kiribati teritorija, platība - 577 kvadrātkilometri, 5100 iedzīvotāju (2005. g.), senāk dēvēta par Ziemsvētku salu.
- Makvorija sala sala Klusajā okeānā ("Macquarie Island"), uz dienvidaustrumiem no Tasmānijas, Austrālijas teritorija, garums - 34 km, platums - līdz 5 km, klinšaina, augstums - līdz 433 m vjl.
- Maui Sala Klusajā okeānā ("Maui"), Havaju salu grupā (ASV), platība - 1886 kvadrātkilometri, to veido divi vulkāni - Haleakala (3055 m, darbīgs) un Puukukujs.
- Niue Sala Klusajā okeānā ("Niue"), Polinēzijā, uz austrumiem no Tongas, Jaunzēlandes valdījums, platība - 263 kvadrātkilometri, 1354 iedzīvotāji, administratīvais centrs - Alofi, administratīvais iedalījums - 14 ciemu.
- Ponape Sala Klusajā okeānā ("Ponape"), Mikronēzijā, Karolīnu salu austrumos, platība 334 kvadrātkilometri, apdzīvota, vulkānisks masīvs, ko sašķeļ ielejas, augstums - līdz 891 m (Totoloms).
- Rarotonga Sala Klusajā okeānā ("Rarotonga"), lielākā no Kuka salām, to dienvidu grupā, Jaunzēlandes teritorija, platība - 66 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m.
- Kodiaka Sala Klusajā okeānā (angļu val. "Kodiak Island"), Ziemeļamerikas rietumu piekrastē, ASV Aļaskas štatā, platība - 9500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1353 m, no Aļaskas pussalas atdala Šeļihova šaurums; Kadjaka.
- Šikoku sala Klusajā okeānā (japāņu valodā "四国"), Japānas arhipelāga dienvidos, platība - 17800 kvadrātkilometru, 4,1 mlj iedzīvotāju (2005. g.).
- Abaririna sala Klusajā okeānā Fēniksa salu grupā (_Abariringa_), Kiribati Republikas teritorija.
- Malpelo Sala Klusajā okeānā, \~400 km uz dienvidaustrumiem no Dienvidamerikas piekrastes, Kolumbijas teritorija, platība - 1,5 kvadrātkilometri, augstums - līdz 258 m.
- Sanambrosija Sala Klusajā okeānā, Čīlei piederošā Desventuradasu salu grupā, \~900 km uz rietumiem Dienvidamerikas piekrastes, platība - 1,5 kvadrātkilometri, augstums līdz 479 m vjl.
- Sanfeliksa Sala Klusajā okeānā, Čīlei piederošā Desventuradasu salu grupā, \~900 km uz rietumiem Dienvidamerikas piekrastes, platība - 1,6 kvadrātkilometri.
- Oahu Sala Klusajā okeānā, Havaju salu grupā (ASV), platība - 1564 km^2^, veido 2 vulkāniskas grēdas, augstums - līdz 1228 m.
- Greitbarjera sala Klusajā okeānā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē.
- Abatao Sala Klusajā okeānā, Kiribati Taravas atolā.
- Malaita Sala Klusajā okeānā, Zālamana salu valsts austrumos, platība - 4071 kvadrātkilometrs, garums - 165 km, vulkāniskas izcelsmes, augstums - līdz 1432 m (Kolovrata kalns).
- Kodžedo Sala Korejas arhipelāgā ("Koje-do"), Korejas dienvidu piekrastē, platība - \~300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 562 m.
- Karpata Sala Krētas jūrā ("Kárpathos"), uz ziemeļaustrumiem no Krētas (Grieķija), platība - 304 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1215 m (Kalilimnes kalns).
- Anafe sala Krētas jūras ziemeļu daļā (_Anáfi, Nisos_), Kiklādu salu dienvidaustrumu daļā, Grieķijas teritorija.
- Urupa Sala Kuriļu salu dienvidos, Krievijā, platība - 1500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1426 m, 25 vulkāni, no kuriem 2 - darbīgi.
- Kunašira Sala Kuriļu salu dienvidrietumos, Krievijā, platība - 1500 kvadrātkilometru, ziemeļu daļā darbīgs vulkāns, augstums - 1819 m.
- Iturupa Sala Kuriļu salu grupā, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, platība - 6725 kvarātkilometri, veido vulkāniski masīvi un skrausti, augstums - līdz 1634 m, 48 vulkāni (8 no tiem - darbīgi), krasti augsti, krauji.
- Simušira Sala Kuriļu salu vidējā daļā Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 58 km, platums - 6-10 km, to veido saplūdušu vulkānu virkne.
- Paramušira Sala Kuriļu salu ziemeļos, Krievijā (Sahalīnas apgabalā), platība - 2000 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - \~20 km, vairāki darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 1816 m, salā 37 vulkāni (6 darbīgi), pundura ciedrupriežu un alkšņu audzes.
- Vaita Sala Lamanšā ("Wight"), Anglijas dienvidu piekrastē, no Hempšīras grāfistes to atdala Solenta šaurums, platība - 380 kvadrātkilometru, garums - 36 km, platums - 22 km, lielākais augstums - 240 m vjl.
- Oldernija sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā.
- Džērsija Sala Lamanšā (angļu val. "Jersey"), Normandijas salu grupā, Lielbritānijas valdījums, platība - 116 kvadrātkilometri, 91500 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs un lielākā osta - Sentheljēra, augstums - līdz 143 m.
- Argamuorasises sala sala Laptevu jūrā un Ļenas upes grīvā (_Arga-Muora-Sise, ostrov_), Krievijas Sahas Republkas (Jakutijas) ziemeļos.
- Lielā Begičeva sala sala Laptevu jūras dienvidaustrumu daļā, pie izejas no Hatangas līča, Krievijā, platība - 1800 kvadrātkilometru, garums - 61 km, platums - 57 km, augstums - līdz 201 m.
- Liepu sala sala Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 2,8 ha, konstatētas 111 augu sugas.
- Ropažu sala sala Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 4,5 ha, konstatētas 137 augu sugas.
- Mazā sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 0,5 ha, konstatētas 62 augu sugas.
- Auzu sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 3 ha, konstatētas 127 augu sugas.
- Priežu sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 3,7 ha, konstatētas 139 augu sugas.
- Grīnailenda Sala Lielajā Barjerrifā ("Green Island"), iepretī Kērnsai Kvīnslendā (Austrālijas ziemeļaustrumi), zemūdens nacionālais parks - daudzkrāsainas koraļļu kolonijas ar raksturīgo faunu, platība - 13 ha.
- Puertoriko Sala Lielajās Antiļu salās, platība - 8670 kvadrātkilometru, garums - \~180 km, platums - līdz \~70 km, augstākā virsotne - 1338 m.
- Erana sala Lielbritānijā, Skotijā, Kilbrenana šaurums to šķir no Kintairas pussalas un pārējās Skotijas.
- Gēa sala Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļu šauruma ziemeļu atzarā, rietumos no Kintairas pussalas.
- Ratlina sala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabalā, Ziemeļu šaurumā, 140 iedzīvotāju (2020 g.).
- Jamaika Sala Lielo Antiļu salu grupā, Karību jūrā, platība - 10990 kvadrātkilometru, kalnu grēda līdz 2256 m augstumam, tropisks klimats, daudz nokrišņu, notiek zemestrīces un tropiskie negaisi.
- Kuba Sala Lielo Antiļu salu grupas ziemeļrietumos, platība - 105000 kvadrātkilometru, garums - 1250 km, platums - 31-191 km, augstākā virsotne - 2005 m.
- Butona Sala Lielo Zunda salu grupā ("Buton"), uz dienvidaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, platība - \~4600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne - 1190 m (Vani kalns).
- Niasa Sala Lielo Zunda salu grupā (indon. val. "Nias"), 110 km uz rietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 4800 kvadrātkilometru, 600000 iedzīvotāju (2004. g.), kalnaina, augstums - līdz 886 m.
- Banka Sala Lielo Zunda salu grupā, starp Sumatru un Kalimantānu (Indonēzijā), platība - 11600 kvadrātkilometru, līdzena, atsevišķi pauguri līdz 699 m, lielākā pilsēta Pankalpinanga.
- Belituna Sala Lielo Zunda salu grupā, starp Sumatru un Kalimantānu, Indonēzijā, platība – 4800 kvadrātkilometru, augstums – līdz 510 m vjl, lielākā pilsēta un alvas izvedosta Tandžunpandana.
- Sumatra Sala Malajas arhipelāgā, otra lielākā sala (aiz Kalimantānas) Lielo Zunda salu grupā, platība - \~443000 kvadrātkilometru, 45 mlj iedzīvotāju (2005. g.; pēc iedzīvotāju skaita lielākā sala pasulē), garums - 1700 km, augstākā virsotne - 3805 m.
- Singapūra Sala Malakas pussalas dienvidu piekrastē, no kontinenta atdala Džohoras šaurums, no Batamas salas dienvidos - Singapūras šaurums, platība - 692,7 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 177 m vjl.
- Ādana sala Malakas šauruma ziemeļaustrumos (_Adang_), netālu no Malakas pussalas rietumu krasta, Taizemes teritorija, ietilpst Tarutau jūras nacionālajā parkā.
- Alifuši sala Maldīvu salās (_Alifushi_), Rā atola ziemeļu daļā.
- Ardū sala Maldīvu salu dienvidos (_Addoo Atholhu_), Maldīvijas Republikas Sīnu atolā.
- Marmara Sala Marmora jūrā.
- Anežu sala Māršala salu Madžuro atolā (_Aneju_).
- Ērē sala Mazā Belta dienvidu daļā, Dānijas teritorija, Dienviddānijas reģionā.
- Dominika Sala Mazajās Antiļu salās, ko aizņem šī valsts.
- Sentvinsenta Sala Mazajās Antiļu salās, platība - 345 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 1234 m.
- Gvadelupa Sala Mazo Antiļu salās, lielākā sala tāda paša nosaukuma Francijas aizjūras reģionā.
- Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
- Montserrata Sala Mazo Antiļu salu grupā (angļu val. "Montserrat"), Lielbritānijas aizjūras teritorija, platība - 102 kvadrātkilometri, administratīvais centrs bija Plimuta (neapdzīvota pēc 1996. g. vulkāna izvirduma, valdības mītne - Breidsā).
- Margaritas sala sala Mazo Antiļu salu grupā (sp. val. "Isla de Margarita"), Karību jūras dienvidos, kopā ar Kočes un Kubagvas salu veido Venecuēlas Nueva Espartas štatu, platība - 1036 kvadrāttkilometri, 440000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Laasunsjona.
- Kirasao Sala Mazo Antiļu salu grupā, pie Venecuēlas krastiem, platība - 472 kvadrātkilometri, augstums - līdz 372 m.
- Nevisa Sala Mazo Antiļu salu ziemeļos ("Nevis"), ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 93 kvadrātkilometri, 12100 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Čārlstauna.
- Sentkitsa Sala Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 168 kvadrātkilometri, 35000 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Bastera.
- Floresa Sala Mazo Zunda salu grupā ("Flores"), Indonēzijā, platība - 14300 kvadrātkilometru, kalnaina, augstms - līdz 2400 m, 1831000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bali Sala Mazo Zunda salu grupā (uz austrumiem no Javas), Indonēzijas province, platība - 5600 kvadrātkilometru, garums - 145 km, lielākais platums - 80 km.
- Sumba sala Mazo Zunda salu grupā, Indonēzijā (angļu val. _Sumba_), platība - 10700 kvadrātkilometru, garums - \~220 km, lielākais platums - \~70 km, augstums - līdz 1225 m.
- Sumbava Sala Mazo Zunda salu grupā, Indonēzijā (angļu val. "Sumbawa"), platība - 14400 kvadrātkilometru, garums - \~270 km, lielākais platums - \~70 km, augstums - līdz 2281 m, piekrastē koraļļu rifi.
- Komoda Sala Mazo Zunda salu grupā, starp Sumbavu un Floresu, Indonēzijā, platība - 494 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 735 m.
- Gvadalkanala Sala Melanēzijā ("Guadalcanal"), lielākā no Zālamana salām, platība - 6470 kvadrātkilometru, paralēli dienvidu krastam šķērso vulkāniskas grēdas, augstākā virsotne - 2439 m (Popomanasijs).
- Jaunbritānija Sala Melanēzijā (angļu val. "New Britain"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 36519 kvadrātkilometri, garums - 575 km, lielākais platums - \~100 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās Jaunpomerānija.
- Jaunīrija Sala Melanēzijā (angļu val. "New Ireland"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 8600 kvadrātkilometru, 140000 iedzīvotāju (2007. g.), sala izstiepta starp Kluso okeānu un Jaungvinejas jūru, garums - \~400 km, lielākais platums - \~40 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās - Jaunmēklenburga.
- Ādela Sala Mēlarena ezera austrumu daļā, Zviedrijā, platība - 32 km^2^, viduslaiku pils Ālsnes drupas.
- Ananenimona sala Mikronēzijā (_Anangenimon_), Čūkas štata austrumos.
- Ajosjeorja sala Mirtejas jūras ziemeļu daļā (_Ágios Geórgios, Nísos_), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā.
- Antimila sala Mitrejas jūras austrumu daļā (_Antímilos, Nisída_), Grieķijas Dienvidegejas perifērijā.
- Ejina Sala Mitrejas jūras Saronikas līcī ("Aigina"), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā, apdzīvota, platība - 87,4 km^2^, garums - 18,5 km; Aigīna.
- Salamina Sala Mitrejas jūras Saronikas līcī ("Nisos Salamina"), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā, apdzīvota, platība - 96,04 kvadrātkilometri, maksimālais garums - 15 km, augstums - līdz 375 m vjl.
- Serama Sala Moluku salu grupā, Indonēzijā (indon. val. "Seram"), platība - 17100 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 3019 m.
- Buru Sala Moluku salu grupā, Indonēzijā, platība - 12655 kvadrātkilometri, 210600 iedzīvotāju (2019. g.), kalnaina, augstākā virsotne - Kaupalatmadas kalns (2428 m).
- Halmahera Sala Moluku salu grupas ziemeļos ("Halmahera"), Indonēzijā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 1635 m, darbīgs vulkāns - Gamkunors.
- Ternate Sala Moluku salu ziemeļu daļā, Moluku jūras ziemeļaustrumos, \~70 kvadrātkilometru.
- Hījumā sala Monzunda arhipelāgā ("Hiiumaa"), Baltijas jūrā pie Somu jūras līča, pieder Igaunijai, 965 kvadrātkilometri, 18000 iedzīvotāju, 1582.-1781. piederēja Zviedrijai, pēc tam Krievijai, no 1918. neatkarīgās Igaunijas sastāvā; Dago.
- Muhu Sala Monzunda arhipelāgā, Baltijas jūrā Igaunijā, platība - 204 kvadrātkilometri, augstums - līdz 24 m, veido kaļķakmeņi, dolomīti, dambis (4 km) savieno ar Sāmsalu.
- Airabu sala Natunas jūrā (_Airabu, Pulau_), Anambasas salu grupā, Indonēzijas provinces _Riau Salas_ teritorija.
- Sinkepa Sala Natunas jūrā ("Singkep"), ietilpst Lingas arhipelāgā, Indonēzijā, platība 828 kvadrātkilometri.
- Linga Sala Natunas jūrā, ietilpst tāda paša nosaukuma arhipelāgā, Indonēzijā, platība - 826 kvadrātkilometri, augstums līdz 1163 m.
- koraļļu sala sala no mehāniski sadrupušiem koraļļu kaļķakmeņiem un dzīvo koraļļu kolonijām uz koraļļu rifu virsmas (atoli).
- Karmeija sala Norvēģijas rietumu piekrastē, Rūgalannes filkes ziemeļrietumu daļā.
- Ansta sala Norvēģu jūrā (_Unst_), Šetlendas salu ziemeļos, Lielbritānijas teritorija.
- Senja Sala Norvēģu jūrā ("Senja"), Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē (Norvēģija), platība - 1600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 901 m, fjordi, kalnu tundra un pļavas.
- Grīteja sala Norvēģu jūrā Vesterolu salu austrumu daļā, starp Andfjordu un Vogsfjordu.
- Trēna sala Norvēģu jūrā, aptuveni 50 km no kontinenta krasta, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija.
- Eustvogeja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salās, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija.
- Flakstaeja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salās, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija.
- Vestvogeja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salās, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija.
- Moskeneseja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salu dienvidu daļā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija.
- Kvāleja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Finnmarkas filkē, platība - 738 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1045 m; norvēģu - Fāla.
- Fāla sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Finnmarkas filkē, sāmu - Kvāleja.
- Āvereja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Mēres un Rumsdāles filkē.
- Smēla sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Mēres un Rumsdāles filkes teritorija.
- Resta sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija.
- Vēga sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija.
- Vereja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija.
- Vikna sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Nūrtrendelāgas filkes teritorija.
- Kvāleja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkē, norvēģu - Sallira.
- Sallira sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkē, sāmu - Kvāleja.
- Arneja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija.
- Nūrkvāleja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija.
- Rebenseja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija.
- Ringvaseja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija.
- Vanneja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija.
- Sēreja Sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijā, platība - 816 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, krasta līnija izrobota, tundra.
- Seilanne sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas Finnmarkas filkē.
- Šerneja sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas Finnmarkas filkē.
- Hinneja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā (Norvēģija), platība - 2198 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums līdz 1266 m, fjordi, kalnu un meža tundra.
- Anneja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Langeja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija.
- Haseleja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu salu dienvidos, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija.
- Landegude sala Norvēģu jūras austrumos, Norvēģijas Nūrlannes filkes piekrastē, šīs filkes teritorija.
- Alsta sala Norvēģu jūras piekrastē (_Alsta_), Novēģijas Nūrlannes filkes teritorija.
- Denna sala Norvēģu jūras piekrastē, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija.
- Sannhūrneja sala Norvēģu jūras piekrastē, Nūrlannes filkes teritorija.
- Hamreja sala Norvēģu jūras Vestfjorda ziemeļaustrumos, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija.
- Tjuļeņija Sala Ohotskas jūrā, uz dienvidiem no Sahalīnas Terpeņijes pussalas, Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 636 m, platums - 40-90 m, augstums - līdz 18 m, kotiku apmetnes, piekrastē putnu ligzdošanas vietas, nav saldūdens un koku veģetācijas.
- Jaunkaledonija Sala Okeānijā (fr. val. "Nouvelle Caledonie", angļu val. "New Caledonia"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 16117 kvadrātkilometri, garums - 400 km, augstākās virsotnes >1600 m vjl.
- Amersta sala sala Ontārio ezerā (_Amherst Island_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidaustrumu daļā.
- Kešma Sala Ormuza šaurumā ("Qeshm"), Irānā, platība 1330 km^2^, augstums līdz 396 m vjl., kaļķakmeņi un smilšakmeņi.
- Antika sala Parijas līcī (_Antika_), Venecuēlas Sukres štata teritorija.
- Abūmūsa sala Persijas līcī (_Abū Mūsá, Jazīreh-ye_), Irānas teritorija _de facto_, strīdus teritorija ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
- Arabija sala Persijas līcī (_al ‘Arabiyah, Jazīrat_), Saūda Arābijas Šarkījas (Austrumu provinces) teritorija.
- Abū el Abjada sala Persijas līča dienvidos (_Abū al Abyaḑ_), Apvienoto Arābu Emirātā, Abū Dabī emirāta teritorija.
- Hārka Sala Persijas līča Irānas piekrastē ("Kharg"), 25 km no krasta, Irānas teritorija.
- Muharraka Sala Persijas līča rietumos, autoceļš pa dambi to savieno ar Bahreinas salu.
- Abū Alī sala sala Persijas līča rietumu piekrastē (_Abū ‘Alī, Jazīrat_), Sauda Arābijā, Šerkījas mintakā.
- lausks Sala personificējums.
- Oliņkalna sala sala Pļaviņu ūdenskrātuvē, Aizkraukles novada Klintaines pagastā, iepretī Stukmaņu muižai, garums - 350 m, platums - līdz 130 m, radusies pēc Pļaviņu HES uzbūvēšanas un ūdenskrātuves izveidošanas.
- Klarjona Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Clarion"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~1100 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
- Rokapartida Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Roca Partida"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~800 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
- Sanbenedikto Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla San Benedicto"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
- Sokorro Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Socorro"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes), augstums - līdz 1050 m.
- Abanbesara sala Riau arhipelāgā (_Abang Besar, Pulau_), Indonēzijā, Natunas jūras rietumu daļā.
- Abankečila sala Riau arhipelāgā (_Abang-kecil, Pulau_), Indonēzijā, Natunas jūras rietumu daļā.
- Batama Sala Riau arhipelāgā, kas atrodas Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā.
- Ķīļu sala sala Rīgas jūras līča ziemeļos, pie Pērnavas līča, Igaunijas teritorija, platība - 19,2 km^2^, <500 iedzīvotāju (2014. g.); Kihnu.
- Kihnu sala Rīgas līča ziemeļos, pie Pērnavas līča, Igaunijas teritorija, platība - 19,2 kvadrātkilometru, <500 iedzīvotāju (2014. g.); Ķīļu sala.
- Samsē sala Samsē Beltā, Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumos.
- Sejerē sala Samsē Beltā, Dānijas Zēlandes reģiona teritorija.
- Antūfīša sala Sarkanajā jūrā (_Antūfīsh, Jazīrat_), Jemenas teritorija.
- Prinča Edvarda sala sala Sentlorensa līcī Kanādā (angļu val. "Prince Edward Island"), platība - 5660 kvadrātkilometri, augstums - līdz 137 m.
- Komsomoļeca Sala Severnaja Zemļas arhipelāga ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 9000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 780 m, apledojums - \~65% teritorijas.
- Urusta sala Skageraka austrumos, Zviedrijas piekrastē, Vesterjētlandes lēnē.
- Umbu sala Skudnēsfjordā, Norvēģijas Rūgalannes filkes teritorija.
- Kotļina Sala Somu jūras līcī, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā.
- Sauthemptona Sala starp Hudzona līci un Foksa baseinu, Kanādā (angļu val. "Sauthampton Island"), platība - 44000 kvadrātkilometru, 834 iedzīvotāji, pauguraina virsma, augstums - līdz 533 m.
- Daugavgrīvas sala sala starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei, garums 8,5 km, platums — 1-2 km, vidējais augstums — 2-4 m vjl., lielākais augstums — 14 m vjl.; Buļļu sala.
- Vilhelmeja sala Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā.
- Prinča Kārļa Zeme sala Špicbergenas arhipelāga rietumos, no Špicbergenas salas to atdala Forlannsunnets.
- Barenca sala sala Špicbergenas arhipelāgā, rietumos no Olgas šauruma, dienvidos no Peiera raga, ziemeļrietumos un rietumos to apskalo Stūrfjords.
- Lorda Hava sala sala Tasmāna jūrā, Austrālijā, platība - 12,8 kvadrātkilometri, puslokā apņem lagūnu, tuvumā 12 sīku salu, vulkāniskas izcelsmes bazalta masīvs, augstums - līdz 860 m (Gavera kalns).
- Alikudi sala Tirēnu jūrā (_Alicudi_), Lipāru salu rietumos, Itālijas teritorija.
- Elba Sala Tirēnu jūrā (_Elba_), Toskānas arhipelāgā, Itālijā, platība - 223 kvadrātkilometri, lielākā pilsēta un osta - Portoferrajo.
- Kapri Sala Tirēnu jūrā ("Capri"), uz dienvidiem no Neapoles līča, platība - 10,4 kvadrātkilometri.
- Dzannone Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Gavi Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Palmarola Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Santostefāna Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Ventotene Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Stromboli Sala Tirēnu jūrā, pieder Itālijai (it. val. "Stromboli"), ir vulkāna virsūdens daļa, platība - 12,6 kvadrātkilometri, augstums - 926 m vjl. (virs jūras dibena 2700 m).
- Ponca Sala Tirēnu jūrā, Poncas salu grupā, platība - 730 ha, vairāk nekā 2000 iedzīvotāju.
- Vulkāno Sala Tirēnu jūras Lipāru salās ("Vulkāno"), Itālijā, garums - 8 km, platums - \~6 km, platība - 21,2 kvadrātkilometri, zemūdens vulkāna virsūdens daļa, augstums - līdz 499 m.
- Montekristo Sala Tirēnu jūras ziemeļos, Toskānas arhipelāgā, gandrīz apaļa ar izrobotām malām, diametrs - \~3 km.
- Kapraija Sala Tirēnu jūras ziemeļos, Toskānas arhipelāgā, garums - \~6,5 km, platums - līdz \~3,5 km.
- Džiljo Sala Tirēnu jūras ziemeļos, Toskānas arhipelāgā, garums - \~7,5 km, platums - līdz \~4 km.
- Samosira Sala Tobas ezerā ("Pulau Samosir"), Indonēzijā, Sumatras salā, platība - 640 kvadrātkilometru.
- Raivavae Sala Tubuai salu grupā Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijā, augstums - līdz 435 m.
- Rimatara Sala Tubuai salu grupā Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijā.
- Ruruta Sala Tubuai salu grupā Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijā.
- pernionas Sala tulznas.
- kalvene Sala ūdeņos (ezerā, upē).
- kalviņa Sala ūdeņos (ezerā, upē).
- Akpatoka sala Ungavas līcī (_Akpatok Island_), Labradoras jūras Hudzona šauruma dienvidos, Kanādas teritorija.
- Lielalksnīte Sala Usmas ezera rietumu daļā, starp Moricsalu un Viskūžu salu, platība - 33 ha, ietilpst Moricsalas rezervātā; Alksnīte; Lielais Alksnis.
- Moricsala Sala Usmas ezera rietumu daļā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 83 ha, apdzīvota kopš 20. gs. sākuma, senāk dēvēta par Usmas kalvu vai Zivju salu.
- Kitēra Sala uz dienvidiem no Peloponēsas, kur atradās ievērojams Afrodītes templis, kas bija iecienīta svētceļotāju pulcēšanās vieta, kur tika rīkotas plašas orģijas.
- Ahtamara Sala Vanas ezerā ("Aktamar") Turcijā, X-XI gs. uz tās bijusi armēņu valdnieku rezidence, unikāls armēņu arhitektūras piemineklis - Sv. Krusta baznīca (915.-921. g.), arī ostas drupas.
- Andersona sala sala Vedela jūras ziemeļos (_Anderson Island_), ziemeļaustrumos no Antarktīdas pussalas, Antarktīdas šauruma dienvidaustrumos.
- Kollandse sala Vēnerna ezerā, Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
- Toše sala Vēnerna ezerā, Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
- Hammareja sala Vestfjordā, Norvēģijas Nūrlanes filkē.
- Visingse sala Veterna ezerā, Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
- Antikitira sala Vidusjūrā (_Antikýthira, Nisos_), starp Kitiras un Krētas salu, Grieķijas teritorija.
- Džerba Sala Vidusjūrā ("Djerba"), Tunisijas piekrastē, Gābisas līča dienvidos, 5 km no kontinenta, platība - 538 kvadrātkilometri, 163700 iedzīvotāju (2014. g.), iecienīts kūrorts.
- Āvdeša Sala Vidusjūrā ("Ghawdex"), Maltas Republikas teritorija, platība - 67 kvadrātkilometri, augstums - līdz 161 m vjl.; Goco.
- Maļorka Sala Vidusjūrā ("Mallorca"), Baleāru salu grupā, Spānijā, platība - 3600 kvadrātkilometru, pauguraine, līdz 1445 m augsti kalni.
- Menorka Sala Vidusjūrā ("Menorca"), Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 754 kvadrātkilometri, līdz 358 m augsts kaļķakmens plato, stāvkrasts.
- Sardīnija Sala Vidusjūrā (it. val. "Sardegna", sardīniešu val. "Sardigna"), atrodas uz rietumiem no Apenīnu pussalas, otrpus Tirēnu jūras, platība - 23800 kvadrātkilometru.
- Eivisa Sala Vidusjūrā, Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 572 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Pantellērija Sala Vidusjūrā, Tunisas šaurumā (Itālija), platība - 83 kvadrātkilometri, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 836 m.
- Kipra sala Vidusjūras austrumu daļā, platība 9251 km^2^, augstums līdz 1951 m.
- Korsika Sala Vidusjūras ziemeļos (fr, val. "Corsa", korsikāņu val. "Corsica", pieder Francijai), platība - 8700 kvadrātkilometru, garums - 183 km, platums - līdz 85 km.
- Santjagu sala sala Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā, \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 991 kvadrātkilometrs, Kaboverdes Republikas teritorijas lielākā sala, uz tās izvietota galvaspilsēta Praja.
- Rādeini sala Ziemeljūrā, Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē.
- Amruma sala Ziemeļjūrā (_Amrum_), Vācijas teritorija, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, viena no Ziemeļfrīzu salām.
- Fāne Sala Ziemeļjūrā Dānijas piekrastē, viena no Ziemeļfrīzu salām, platība - 60 kvadrātkilometri.
- Amelande Sala Ziemeļjūrā Nīderlandes piekrastē (_Ameland_), viena no Rietumfrīzu salām, platība - 57 kvadrātkilometri, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tershelinga Sala Ziemeļjūrā Nīderlandes piekrastē ("Terschelling"), viena no Rietumfrīzu salām, platība - 86 kvadrātkilometri, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teksela Sala Ziemeļjūrā Nīderlandes piekrastē ("Texel"), viena no Rietumfrīzu salām, platība - 162 kvadrātkilometri, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fēra sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē (_Föhr_), viena no Ziemeļfrīzu salām, platība - 83 kvadrātkilometri, 8600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Pelvorma sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē (_Pellworm_), viena no Ziemeļfrīzu salām, platība - 37 kvadrātkilometri, 1150 iedzīvotāju (2015. g.).
- Zilte sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē (_Sylt_), viena no Ziemeļfrīzu salām, platība - 58 kvadrātkilometri, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borkuma Sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē ("Borkum"), lielākā no Austrumfrīzu salām, platība - 30,74 kvadrātkilometri, 5660 iedzīvotāju (2008. g.).
- Jīste Sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē ("Juist"), viena no Austrumfrīzu salām, platība - 16,43 kvadrātkilometri, 1720 iedzīvotāju (2008. g.).
- Langeoga Sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē ("Langeog"), viena no Austrumfrīzu salām, platība - 19,67 kvadrātkilometri, 1930 iedzīvotāju (2008. g.).
- Norderneja Sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē ("Norderney"), viena no Austrumfrīzu salām, platība - 26,3 kvadrātkilometri, 5770 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ustereini sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas Hordalannes filkē.
- Sūla sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Sognas un Fjūranes filkē.
- Itresūla sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Sognas un Fjūrans filkē.
- Hitra sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas Sērtrendelāgas filkes teritorija.
- Bremangerlanne sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas teritorija, Sognas un Fjūranes filkē.
- Rēmē sala Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļā, Dānijas teritorija, Dienviddānijas reģionā, platība - 100 kvadrātkilometri.
- Fānē sala Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļā, Dānijas teritorija, Dienviddānijas reģionā.
- Mandē sala Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļā, Dānijas teritorija, Dienviddānijas reģionā.
- Tīholma sala Ziemeļjūras Nisumas līcī, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija.
- Morsa sala Ziemeļjūras Nisumas līcī, Dānijas Ziemeļjitlandes reģionā.
- Bemlu sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē.
- Hutareja sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē.
- Sūtra sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē.
- Tisnēseja sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē.
- Sanneina sala Ziemeļjūras rietumos, Norvēgijas Sognas un Fjūranes filkes teritorija.
- Alonnisa sala Ziemeļsporādu salās (_Alónnisos, Nísos_), Egejas jūras rietumu daļā, Grieķijas teritorija.
- Ruskija Sala Ziemeļu Ledus okeānā Nordenšelda arhipelāgā, Karas jūrā, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 309 kvadrātkilometri.
- Vaigača sala Ziemeļu Ledus okeānā starp Karas un Barenca jūru, kas it kā turpina Jurgas pussalu un ziemeļos veido Karas vārtus ar Novaja Zemļa arhipelāga Dienvidu salu.
- Admiralitātes sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Nunavutas teritorijā.
- Vrangeļa sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Austrumsibīrijas un Čukču jūru, Krievijā, no kontinenta šķir Longa šaurums, platība — \~7300 kvadrātkilometru, piekraste zema, centrālajā daļā kalni līdz 1096 m.
- Vaigača sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Barenca jūru, uz dienvidiem no Novaja Zemļas, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija, platība - \~3400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 170 m vjl.
- Viktorija sala Ziemeļu Ledus okeānā, uz austrumiem no Špicbergenas, Krievijas teritorija.
- Anatahana sala Ziemeļu Marianas Salās (_Anatahan_), darbīgs vulkāns, augstums - 787 m.
- Magī sala sala Ziemeļu šauruma rietumu piekrastē, Lielbritānijā, lielākā daļa Ziemeļīrijas Lārnas apgabalā, bet dienvidu gals - Karikfērgusas apgabalā.
- Šērna sala Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Ziemeļjūrā, Skageraka un Kategata piekrastē.
- isola Sala.
- sāris Sala.
- zāris Sala.
- sals sala^1^.
- samirināt salabināt, savilināt.
- saķīlēt salabot
- atbuktēt Salabot (iztaisnot iedauzīto).
- sameisterēt Salabot (rīku, ierīci).
- aizčokurēt Salabot jumta kori, čukuru.
- aplabot Salabot pavirši, virspusēji.
- sagodēt Salabot, arī sakārtot.
- sapoperēt Salabot, salāpīt (pastalas).
- sakļaustīt Salabot, sanaglot (parasti koka priekšmetus).
- sastērstēt Salabot, savienot; nostiprināt.
- sapravīt Salabot, uzpost.
- safiksēt Salabot; sataisīt.
- sačinīt Salabot.
- sačiņīt Salabot.
- salabāt Salabot.
- sataisīt Salabot.
- Jomkipurs Salabšanas svētki (ebr. val. "jōm hakkipūrīm"), "Salīdzināšanas diena", gavēņa diena - ebreju lielākie svētki, tiek svinēti septembrī vai oktobrī.
- samieroties Salabt, izlīgt; samierināties.
- izlabt Salabt, izlīgt.
- labt Salabt.
- salabēties Salabt.
- salabīties Salabt.
- salaboties Salabt.
- salabties Salabt.
- sasamierīties Salabt.
- Salace Salaca, upe Vidzemē.
- Salis Salaca.
- Noriņa Salacas kreisā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 11 km; Norene; Norenupīte; Norēnupīte; Norupe.
- Spaļupe Salacas kreisā krasta pieteka Alojas pagastā; Spalupe; Spaļupīte.
- Puršēnupe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, garums - 9 km; Dūņupe; Puršena; Puršenupe.
- Iģe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā (lejtecē 15 km abu novadu robežupe), vidustece Limbažu novadā, augštece (nepilnu kilometru) Dikļu pagastā, garums - 49 km, kritums - 47 m; Īģe.
- Korģe Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums - 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte.
- Nātrene Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 13 km; Ērkava; Nātra; Nātre.
- Ķirele Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 14 km, iztek no Rebeles ezera Vecates pagastā, tek cauri Ķiruma ezeram; Kirela; Kirele; Kirera; Laukupīte.
- Laņģupīte Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā.
- Karogupīte Salacas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā.
- Dambjupīte Salacas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, garums - 6 km.
- Vecupīte Salacas kreisā krasta pieteka Vecates pagastā, augštece Skaņkalnes pagastā, vidustecē Vecates un Skaņkalnes pagasta robežupe; Vecates grāvis.
- Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle.
- Melnupe Salacas labā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 14 km; Mālupe.
- Pužupe Salacas labā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, augštece Igaunijā, garums - 10 km.
- Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča.
- Piģele Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, iztek no Mazezera, garums - 9 km; Pigele; Ķerza.
- Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca.
- Aurupīte Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā, garums - 8 km.
- Ramata Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, šķērso Ipiķu pagastu, sākas Igaunijā, garums - 30 km, kritums - 27 m.
- Munca Salacas pietekas Glāžupes augšteces paralēls nosaukums.
- Promulta Salacass labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- kanīsieši Salacgrīvas novada Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Kanīši" iedzīvotāji.
- kanīšnieki Salacgrīvas novada Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Kanīši" iedzīvotāji.
- mērnieki Salacgrīvas novada Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" iedzīvotāji.
- Svejciems Salacgrīvas novada apdzīvotās vietas "Svētciems" bijušais nosaukums.
- tūjieši Salacgrīvas novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji.
- Pernigel Salacgrīvas novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums.
- līdumnieki Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- sveiciemieši Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Sveiciems" iedzīvotāji.
- Kotlops Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kotlopi" nosaukuma variants.
- Kuiķulis Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kuiķule" nosaukuma variants.
- kuivižnieki Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kuiviži" iedzīvotāji.
- Lānmuiža Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Lāņi" nosaukuma variants.
- lauvieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Lauva" iedzīvotāji.
- Lauva Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Lauvas" nosaukuma variants.
- salacieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Salaca" iedzīvotāji.
- salacgrīvieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Salacgrīva" iedzīvotāji.
- svētciemieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Svētciems" iedzīvotāji.
- Sveiciems Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Svētciems" nosaukuma variants.
- vecsalacieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsalaca" iedzīvotāji.
- zonepieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Zonepe" iedzīvotāji.
- Starosalackaja Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Sales Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Lielsalacas pagasts Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums.
- Vecsalacas pagasts Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums.
- Kuiviži Salacgrīvas pilsētas daļa
- Riosalada Salado, Kolorado pieteka Argentīnā.
- Riosalada Salado, Paranas pieteka Argentīnā.
- Riosalado Salado, Paranas pieteka Argentīnā.
- Riosalada Salado, upe Meksikā.
- laiki Salaicīgi.
- lašiņa Salaida jahtas (laivas) apšuves dēļu savienojuma vietā; salaida kuģa plātņu vai veidtērauda savienošanai.
- karvelbūve Salaidbūve, salaidbūves apšuve.
- fūgas Salaidums (galdniecībā, būvniecībā).
- pinne Salaidums, ieloks.
- salaida Salaidums.
- Sabaiņu ezers Salainis, ezers Launkalnes pagastā.
- Salaiņa ezers Salainis, ezers Zvārtavas pagastā.
- Salaiņu ezers Salainis, ezers Zvārtavas pagastā.
- sadiktēt Salaist kopā (baļķus, sijas).
- lēst slitu salaist kopā baļķus bez pāzes.
- pūgot Salaist, savietot, savienot.
- satakas Salaistas no vairākiem traukiem.
- salaistīties Salaistīt (1) sevi (ar ko) lielākā daudzumā.
- sašļacīt Salaistīt.
- sakuldurēties Salaistīties, sajaukties, sajukt.
- salizgāt Salaizīt.
- salaks salaka ("Osmerus").
- esliņš Salaka.
- salata Salaka.
- stints Salaka.
- osmerus Salakas.
- saļuksīt salakt, saēst.
- saļuksīties salakties, saēsties.
- saloksīties Salakties.
- Agtelekas ala salaktītu ala Slovākijas un Ungārijas robežapvidū, labirints 2 stāvos, kopgarums — 23,1 km (~15 km Ungārijā), pazemes upe Stiksa, grotas ar ezeriem, izveidota koncertzāle.
- Krivčenskas salaktītu ala salaktītu ala Ukrainā, Podolijas augstienē, alas labirintu garums - 18,8 km.
- osmeridae Salaku dzimta.
- ezera salaka salaku saldūdens forma ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus"), Latvijā sastopama Latgales augstienes dziļajos ezeros; sniedze.
- jūras salaka salaku suga ("Osmerus eperlanus"), zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, mugura pelēcīgi zilganzaļa, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju, izplatīta gk. ziemeļu jūrās.
- Ecclesiastes Salamana Mācītāja grāmata grieķu un latīņu Bībelē.
- branhiozaurs Salamandrai līdzīgs, sīks, 15-120 mm garš izmiris abinieks, skeleti atrodami karbona un perma pelēkā kaļķakmenī dažādās attīstības stadijās.
- salamandreņi Salamandru dzimta ("Salamandridae").
- salamandridae Salamandru dzimta.
- tritons Salamandru dzimtas ģints ("Triturus"), astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
- salamandra Salamandru dzimtas ģints.
- lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām.
- plankumainā salamandra salamandru suga ("Salamandra salamandra").
- salamāties Salamāt vienam otru, citam citu.
- salangāt Salamāt.
- sasaukāt Salamāt.
- sasunīt Salamāt.
- savārdoties Salamāties; arī sastrīdēties.
- sagānīties salamāties.
- sarunāties salamāties.
- sasalamāties Salamāties.
- sasaukāties Salamāties.
- sašķendēties Salamāties.
- collocalia Salangsvīres.
- salanganas Salangsvīres.
- uzmitināt Salapnāt (līstot).
- buļbājs Salapojis kartupeļu cers.
- salapāt Salapot.
- uzlapāt Salapot.
- sporades Salas arhipelagā (izkaisītās), gar Mazāzijas piekrasti.
- Fernandu di Noroņas salas salas Atlantijas okeānā ("Fernando de Noronha"), 360 km no Dienvidamerikas (Brazīlijas), platība - \~26 kvadrātkilometri (galvenā sala - 18 kvadrātkilometri).
- Solovku salas salas Baltajā jūrā, pie ieejas Oņegas grīvlīcī, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - 347 kvadrātkilometri, augstums - līdz 107 m, sastāv no 3 lielām salām un vairākām mazām salām, meži, purvi.
- Pribilova salas salas Beringa jūrā ("Pribilof Islands"), ASV teritorija, platība - \~200 kvadrātkilometru, ietver Sentpola un Sentdžordža salu, augstums - līdz 308 m, izvirdumieži, tundra.
- Visegales ezers Salas ezers Indrānu pagastā.
- Visagala ezers Salas ezers Indrānu pagastā.
- Sāls ezers Salas ezers Līgatnes pagastā.
- Bērzaunes ezers Salas ezers Madonā
- Baznīcezers Salas ezers Madonas pilsētā.
- Baznīcas ezers Salas ezers Madonas pilsētā.
- Deķēnu ezers Salas ezers Madonas pilsētā.
- salenietis Salas iedzīvotājs, salinieks; salenieks.
- salenieks Salas iedzīvotājs, salinieks.
- salinieks Salas iedzīvotājs.
- Prinča Edvarda salas salas Indijas okeānā, Dienvidāfrikas Republikas teritorija, platība — 310 kvadrātkilometru, sastāv no Prinča Edvarda salas (55 kvadrātkilometri) un Mariona salas (255 kvadrātkilometri), vulkāniskas izcelsmes, augstums — līdz 1200 m.
- Revijahihedo salas salas Klusā okeāna austrumu daļā ("Islas Revillagigedo"), Meksikas teritorija (~700-1100 km uz rietumiem Kolimas pavalsts piekrastes), 4 vulkāniskas salas, platība - 829 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1050 m.
- Lainas salas salas Klusā okeāna centrālajā daļā ("Line Islands"), abpus ekvatoram, platība - \~600 kvadrātkilometru (lielākā - Kirisimasi, 577 kvadrātkilometri), izvietotas >2000 km garā virknē 11 atolu un neapdzīvotu rifu.
- Luajotē salas salas Klusā okeāna dienvidrietumos (fr. val. "Iles Loyaute"), pieder pie Francijas aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas, platība - 2072 kvadrātkilometri, \~20000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 138 m; Lojaltī salas.
- Santakrusas salas salas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā ("Santa Cruz"), uz ziemeļiem no Jaunhebridu salām, Zālamana Salu valstī, kopējā platība — 938 kvadrātkilometri, augstums — līdz 920 m vjl.
- Oklendas salas salas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandē (~700 km uz dienvidiem no Dienvidsalas), platība - 680 km^2^ (lielākā sala - 606 km^2^, grupā arī 5 sīkas salas), vulkāniskas izcelsmes, līdz 610 m vjl., neapdzīvotas.
- Sanihes salas salas Lielo Zunda salu grupā ("Sanighe"), uz ziemeļaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, Sulavesi jūras austrumos, kopējā platība — 800 kvadrātkilometru, kalnainas, augstākā virsotne — 1784 m, darbīgi vulkāni, tropu meži.
- Holmhof Salas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- Holmhof Salas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā.
- birzieši Salas novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji.
- pūtēlieši Salas novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pūtēļi" iedzīvotāji.
- salānieši Salas novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji.
- vārnavieši Salas novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārnava" iedzīvotāji.
- viķānieši Salas novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Viķumuiža" iedzīvotāji.
- Goļmgofskaja Salas novada Salas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- augustieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Augustmuiža" iedzīvotāji.
- līkumieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkummuiža" iedzīvotāji.
- remberģieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Remberģe" iedzīvotāji.
- saulieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Saulesmuiža" iedzīvotāji.
- Selburg Salas novada Sēlpils pagasta bijušais nosaukums.
- Okeānija salas un salu grupas Klusā okeāna vidusdaļā un dienvidrietumos, no Kempbela salas (Jaunzēlande) dienvidos līdz Kures atolam (Havaju salas) ziemeļos un no Misolas salas (Jaungvinejas rietumu piekrastē) līdz Sala i Gomesa salai (Čīle) austrumos, aptver >10000 salu ar kopējo platību 1,26 mlj km^2^, 10,8 mlj iedzīvotāju.
- arhipelāgs Salas vai salu grupas (jūrās, okeānos), kas tiek uzskatītas par vienu veselu.
- Kanādas Arktiskais arhipelāgs salas Ziemeļamerikas ziemeļu piekrastē (angļu val. "Canadian Arctic Archipelago"), pieder Kanādai, platība - 1,33 mlj kvadrātkilometru, ietver >30 lielas salas, augstākā virsotne - 2926 m.
- insulārs Salas-, salai raksturīgs.
- Uguļauka Salas-Ruskulovas strauta labā krasta pieteka Salnavas pagastā, senāk uzskatīta par Ičas pieteku; Uguļanka; Uguļavka; Uguļeva strauts.
- s-s Salas.
- salašņi Salasas, salasītas atliekas, paliekas.
- salašņa salasas.
- salašas Salasas.
- sabokšterēt Salasīt (parasti pa burtiem).
- sabekot Salasīt bekas.
- sazīļot Salasīt daudz zīles.
- pieogoties Salasīt sev (ogas) pietiekamā vai lielākā daudzumā; salasīt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu ogu).
- saburtot Salasīt, izlasīt par zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu.
- aplasīt Salasīt, nolasīt (daudz vai visu).
- apkramstīt Salasīt, satvarstīt ar zobiem visapkārt.
- dalasīt Salasīt, savākt (kā) daļu.
- ievākt Salasīt, savākt (savvaļas augus, to daļas) un sagatavot uzglabāšanai.
- saknībāt Salasīt, savākt ko mazu, sīku (parasti ogas).
- salašņāties Salasīt, savākt sev (ko, parasti meklējot); meklējot (barību, parasti zāli) paēst (par dzīvniekiem).
- sašķibīt Salasīt, savākt, apšķīt, nobraucīt.
- saluksīt Salasīt.
- salasīties salasīt^2^ (1) sev.
- salasas Salasītas paliekas.
- salašņa Salasītas paliekas.
- Kirchholm Salaspils muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Salaspils pagastā.
- bunčenieki Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Bunči" iedzīvotāji.
- buncieši Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Bunči" iedzīvotāji.
- gatvieši Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Gatves" iedzīvotāji.
- Lakstīgala Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Lakstīgalas" nosaukuma variants.
- pakalnieši Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Pakalni" iedzīvotāji.
- piķurdzieši Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Piķurgas" iedzīvotāji.
- birztalieši Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Birztalas" iedzīvotāji.
- guntinieši Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Guntiņas" iedzīvotāji.
- saulkalnieši Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Saulkalne" iedzīvotāji.
- silabriedieši Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Silabrieži" iedzīvotāji.
- silabriežnieki Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Silabrieži" iedzīvotāji.
- zeltinieši Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
- Salaspiļskaja Salaspils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kirchholm Salaspils pagasta bijušais nosaukums.
- Līgatnes minerālūdens Salaspils pazemes ūdeņu horizonta maz mineralizēts kalcija hidrogēnkarbonāta tipa ūdens, lieto kā ārstniecisko dzeramo ūdeni.
- salaspilieši Salaspils pilsētas iedzīvotāji.
- Kirchholm Salaspils.
- Saļiks Salaspils.
- salasnis Salašņa.
- gnīdausis Salašņas.
- gribugrabas Salašņas.
- salaši Salašņas.
- sašņakas Salašņas.
- salasnis Salašņi.
- sapāls Salate ("Aspius rapax").
- Aspius aspius salate.
- sala tētis salatētis.
- ģetmarozs Salatētis.
- sareģistrēt Salaulāt (kādus) - par valsts iestādes darbinieku.
- salaulot salaulāt.
- sašeicēt Salaulāt.
- sašveicēt Salaulāt.
- sasalaulāties Salaulāties.
- patraikšīt Salauzīt (linu stiebrus).
- nolauzt degunu (kādam) salauzt kāda iedomību, lielību, pašpārliecinātību.
- ielauzīt Salauzt mazos gabaliņos un ievietot.
- spusķiķ vorobja salauzt piekaramo atslēgu.
- salauzties Salauzt sev (savām vajadzībām).
- šķērlēt Salauzt, radīt plaisu.
- sapeizāt Salauzt, sadrupināt.
- salietāt salauzt, saplēst, stipri sabojāt.
- izvāverot Salauzt, saplēst.
- sajāt Salauzt; nepareizi vai neuzmanīgi lietojot sabojāt.
- saskrostīt salauzt.
- berzis Salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā.
- pakrišņi Salauzti, zemē nokrituši žagari, sausi koku zari.
- pataisīt mīkstu Salaužot (kāda) pretestību, pakļaut (to).
- sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1).
- nektārs Salda, caurspīdīga sula, ko izdala nektāriji.
- sidarbiksis saldināts ūdens ar salauzītiem maizes gabaliem.
- medus rasa salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piemēram, laputis)
- kvass Saldskābs bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo parasti no rupjmaizes vai rudzu miltiem un iesala.
- pamatīgums Saliedētība; viengabalainība; monolītums.
- salieši Saliešu franki - Reinas lejgala novada franki, no kuriem cēlies Vācijas Saliešu ķeizaru nams.
- derža Salmu palaga sasienamie valdziņi.
- naktssals Salna - temperatūras krišanās zem nulles pēc Celsija skalas piezemes gaisa slānī, uz zemes virsas vai augiem to veģetācijas periodā.
- salieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji.
- Sallonay Salnijas (Salanājas) muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- saķolēt Salobīt, salaupīt 2.
- saloņa Sals, salna; atkala.
- Akkels sālsezers Kazahstānā (_Aqköl_), Kostanajas apgabala dienvidos.
- Šalkars Sālsnogulu ezers Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, platība - 200 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais - 13,5 m, iztek Urālas pieteka Soļanka.
- Japa Salu grupa ("Yap") Mikronēzijā, Karolīnu salu rietumos, kompaktā grupā, rifu ieslēgtas 3 lielākas un 10 sīkas salas (135 kvadrātkilometri), zemas koraļļu salas, augstāko - Japu veido seni izvirdumieži (Buras kalns - 330 m).
- Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas.
- Lakšadvīpu salas salu grupa Arābijas jūrā, uz rietumiem no Indostānas pussalas, Indijā, platība — 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.); Lakadivu salas.
- Kurijamurijas salas salu grupa Arābijas pussalas dienvidu piekrastē ("Kuria Muria"), Jemenas Republikā, 5 tuksnešainas klinšu salas, lielākā - Hallanija, kopējā platība - 76 kvadrātkilometri, augstums - līdz 502 m.
- Sili salas salu grupa Atlantijas okeānā ("Isles of Scilly"), Kornvolas pussalas rietumu piekrastes tuvumā, Lielbritānijā, ietilpst 140 salu, platība - 16 kvadrātkilometru.
- Normandijas salas salu grupa Atlantijas okeānā (angļu val. “Channel Islands”), Lamanšā, Lielbritānijas valdījums, ietilpst Džērsija, Gērnsija un vairākas nelielas salas, platība — 195 kvadrātkilometri, lielākais augstums — 148 m vjl.
- Madeiras salas salu grupa Atlantijas okeānā (port. val. “Madeira”), \~700 km no Āfrikas ziemeļrietumu krasta, platība — 797 kvadrātkilometri, 239000 iedzīvotāji, salas ir zemūdens vulkānu virsotnes.
- Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums.
- Monzunda arhipelāgs salu grupa Baltijas jūras austrumu daļā, pieder Igaunijai, platība — \~4000 kvadrātkilometru, ietver 3 lielas salas (Sāmsalu, Hījumā, Muhu) un >500 nelielu salu, no kontinenta šķir Veinameri un Irbes šaurums.
- Komandora salas salu grupa Beringa jūras dienvidrietumos, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), ietver 4 vulkāniskas salas, kopējā platība - 1800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 751 m.
- Ābeļu salas salu grupa Daugavā augšpus Jēkabpils 3,5 km garā upes posmā, ko veido 2 vidēji lielas un 5-8 mazākas salas, kā arī smilts un grants sēres.
- Ziemeļsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (angļu val. "The Northern Sporades"), pieder Grieķijai, ietver 77 salas, kalnainas, platība - \~540 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 793 m.
- Dienvidsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (Grieķijā), platība 3500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1436 m, lielākās salas - Sama, Ikarija, Roda, Kosa, Karpata.
- Ārējās salas salu grupa Indijas okeānā (_Outer Islands_), Seišelu salu rietumu daļa, ietver Aldabras, Farkuaru un Alfonsa salas.
- Aloras salas salu grupa Indonēzijā (_Alor, Kepulauan_), daļa no Mazajām Zunda salām, atdala Savu jūru no Bandas jūras.
- Sverdrupa salas salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība - 75000 kvadrātkilometru, ietver Aksela Heiberga salu, Elefa Ringnesa salu, Amunda Ringnesa (6514 kvadrātkilometru), Kornvolas (3346 kvadrātkilometri), Karaļa Kristjāna (1160 kvadrātkilometru) u. c. salas.
- Nordenšelda arhipelāgs salu grupa Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, sastāv no 90 salām, ko iedala vairākās grupās.
- Antipodu sala salu grupa Klusā okeāna dienvidu daļā, Jaunzēlandes teritorija, \~750 km uz dienvidaustrumiem no Dienvidsalas.
- Talaudu salas salu grupa Klusā okeāna rietumos ("Talaud"), starp Moluku salām un Mindanao salu Indonēzijā, platība - 1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 680 m, lielākās salas - Karakelonga un Gabro.
- Admiralitātes salas salu grupa Klusā okeāna rietumos (40 salas, angļu val. "Admiralty Islands") Bismarka arhipelāgā uz ziemeļiem no Jaungvinejas salas, ietilpst Papuā-Jaungvinejā, apdzīvo papuasi.
- Marianas salas salu grupa Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Marianas Islands"), Mikronēzijā, platība - 1183 kvadrātkilometri, ietilpst 15 lielas salas un >50 sīku salu un rifu, stiepjas \~800 km garumā meridionālā virzienā, augstums - līdz 965 m vjl.
- Karalienes Šarlotes salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu piekrastē (angļu val. “Queen Charlotte Islands”), Kanādā, no kontinenta šķir Hekates šaurums, platība — 10300 kvadrātkilometru, \~150 salas, augstākā virsotne — 1250 m.
- Benksa salas salu grupa Klusajā okeānā ("Banks Islands"), Jaunhebridu salu ziemeļos, platība — \~800 kvadrātkilometri, lielākās — Vanualava un Gaua.
- Gambjē salas salu grupa Klusajā okeānā ("Iles Gambier"), Franču Polinēzijā, Tuamotu salu dienvidos, pie dienvidu tropu loka, grupā 4 vulkāniskas salas (lielākā - Manareva) un daudzas sīkas koraļļu salas, ko ieskauj barjerrifi.
- Lau salas salu grupa Klusajā okeānā ("Lau Group"), Fidži arhipelāga austrumos, no lielajām salām tās atdala Koro jūra.
- Moluku salas salu grupa Malajas arhipelāga austrumu daļā (indon. val. “Maluku”), starp Sulavesi un Jaungvinejas salu, Indonēzijā, platība — 83700 kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1300 km, augstums — līdz 3019 m, daudz vulkānu, no tiem 10 darbīgi, biežas zemestrīces.
- Māršala salas salu grupa Mikronēzijas austrumos, 27 atoli un 867 sīkas salas, kas izvietotas 2 virknēs: Rataku salas austrumos un Raliku salas rietumos, augstums nepārsniedz 10 m vjl.
- Lingas arhipelāgs salu grupa Natunas jūrā (“Kepulauan Lingga”), starp Sumatru un Malakas pussalu, Indonēzijā, platība — 2200 kvadrātkilometru, lielākās salas — Sinkepa un Linga.
- Jaunhebridu salas salu grupa Okeānijas dienvidrietumos, Melanēzijā, platība - 12190 kvadrātkilometru, >800 km meridionālā virzienā izstiepta kalnainu salu grupa, >80 salas, augstākā virsotne - 1810 m.
- Amfitrītes salas salu grupa Paraselu / Sjišas salās Dienvidķīnas jūrā (_Amphitrite Group_), Ķīnas teritorija; Sjuaņdes salas (_Xuande Jiao_).
- Penhu salas salu grupa Taivānas šaurumā, tajā ietilpst 64 salas, no kurām 20 ir apdzīvotas, platība - 127 kvadrātkilometri, augstums - līdz 48 m, bazalta ieži, koraļļu rifi.
- Poncas salas salu grupa Tirēnu jūrā ("Isole Ponziane"), uz rietumiem no Neapoles, Itālijā, ietilpst vairākas salas, apdzīvotas.
- Toskānas arhipelāgs salu grupa Tirēnu jūrā, uz rietumiem no Apenīnu pussalas, Itālijā, lielākās salas — Elba, Kapraija, Džiljo, Montekristo, platība — \~290 kvadrātkilometru, kalnains reljefs.
- Pelagu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isle Pelagie"), Tunisas šaurumā (Itālijas teritorija), ietilpst 3 salas: Lampedūza, Lampione (neapdzīvota), Linoza, kopējā platība - 25,48 kvadrātkilometri, augstums - līdz 195 m vjl., 6400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Baleāru salas salu grupa Vidusjūrā (spāņu val. "Islas Baleares"), 200 km uz austrumiem no Pireneju pussalas, Spānijas autonomais apgabals, platība - 4990 kvadrātkilometru, 998000 iedzīvotāju (2006. g.), galvaspilsēta - Palma (Palma de Maļorka).
- Antrekasta salas salu grupa Zālamana jūrā ("D'Entrecasteaux Islands"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas, platība - 3145 kvadrātkilometri, lielākās salas : Fērgusona, Normanbija, Gūdenafa sala, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 2600 m; D'Antrkasto salas.
- Māršala Salas salu valsts Klusajā okeānā (angļu val. “Marshall Islands”), Māršala Salu Republika, platība — 181,3 kvadrātkilometri, 65859 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta — Madžuro, administratīvais iedalījums — 24 pašvaldības.
- Jamaika Salu valsts Vidusamerikā ("Jamaica"), ietver Jamaikas salu un vairākas sīkas salas Antiļu salu grupā, platība - 10991 kvadrātkilometrs, 2847200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kingstona, administratīvais iedalījums - 14 pagastu.
- Tengizs Sāļezers Kazahstānā, Kazahstānas sīksopkaines nomalē 304 m vjl., platība mainās atkarībā no ūdens pieplūdes, vidēji 1600 kvadrātkilometri, garums - 74,4 km, platums - 32,2 km, lielākais dziļums - 8 m, ezerdobe plašā tektoniskā ieplakā, austrumu piekrastē salas, līči, ietek Nura, nav noteku, līmenis mainīgs.
- Sasiks Sāļezers Krimas pussalā 0,6 m zjl. ("ozero Sasyk"), platība -75,3 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1,2 m, lagūnas ezers, smilšu sēre to atdala no Melnās jūras.
- saskala Samazgas, salaistas.
- solkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens.
- zolkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens.
- blūzgas Samazgas, saskalas.
- salašņāt Sameklēt, salasīt (atkārtoti).
- tālu Samērā lielā attālumā no (kā) malas, robežas (virzīties, virzīt).
- rēzus samērā liels mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Himalajos) ar zaļganpelēku apmatojumu, sārtu seju un ausīm, sarkanām sēžas tulznām
- balantidioze Samērā plaši izplatīta cūku slimība ("Balantidiosis"), ko ierosina infuzorijas; balantidiāze.
- mīksts Samērā silts, patīkams (par laikposmu, laikapstākļiem, kas parasti seko aukstumam, salam).
- dziļai Samēra tālu no kādas noteiktas vietas; tālu iekšā (no malas).
- labīt Samierināt, salabināt, glāstīt, slavēt.
- savidot Samierināt, salabināt.
- Samoa Samoa Neatkarīgā Valsts - atrodas Okeānijas centrālajā daļā (Polinēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver divas lielākās salas Samoa salu arhipelāga rietumu daļā (Savaji un Upolu ), kā arī septiņas mazākas salas; platība - 2831 kvadrātkilometrs, 192000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Apija, administratīvais iedalījums - 11 apgabalu.
- Apija Samoa Neatkarīgās Valsts galvaspilsēta (_Āpia_), Upolu salas ziemeļos, Klusā okeāna krastā, 41200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kizi Samodiešu (Taimiras pussalas rietumi) mitoloģijā - galvenā ļaunā dievība, kas dzīvo pazemes pasaulē, vai tālu ziemeļos - mirušo jūrā.
- Sāremā Sāmsala - Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā, Igaunijā.
- sāmietis Sāmsalas iedzīvotājs.
- sāmnietis Sāmsalas iedzīvotājs.
- sāmi Sāmsalas igauņi.
- sāmieši Sāmsalas igauņi.
- sāmnieki Sāmsalas igauņi.
- samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
- Sangihe Sanihe, sala un salu grupa Indonēzijā.
- karantīna Sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala.
- Sankristovala Sankristobala, pilsēta Venecuēlā.
- Lalaguna Sankristovala de la Laguna, pilsēta Spānijā, Kanāriju salās.
- Santome Santome un Prinsipi galvaspilsēta, osta Santomes salas ziemeļaustrumu krastā, 65400 iedzīvotāju (2007. g.).
- malene Sānu, malas gabals.
- salonis Sapalam līdzīga zivs.
- perifērā neiralģija sāpes nerva gala atzarojumu apvidū.
- salapt Saplaukt, salapot.
- pušējs Saplēsts, salauzts, pušu.
- raseņaugi Saracēniju rindas dzimta, kukaiņēdāji augi, lapu virspusē ir dziedzermatiņi, kas izdala lipīgu šķidrumu, kurā ielīp sīki kukaiņi un lapa saritinās ap to, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- nērt Saraukt vīzas vai pastalas purnu.
- sardīnieši Sardīnijas salas iedzīvotāji.
- suņasardze Sardze no plkst. 16.00 līdz 20.00 (pēc angļu terminoloģijas), to dala uz pusēm: pirmā suņasardze - 16.00-18.00, otrā - 18.00-20.00; pēc vācu terminoloģijass: pirmā suņasardze ir no 00.00 līdz 02.00, otrā - 02.00-04.00.
- Sāremā apriņķis Sāremā apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem, tas sastāv no Igaunijas lielākās salas Sāmsalas, Muhu, Roņu salas un citām mazākām salām (platība - 2922 km^2^, 33300 iedzīvotāju (2017. g.), administratīvais centrs - Kuresāre); ziemeļos to no Hījumā apriņķa šķir Soelas šaurums, austrumos no Lēnes apriņķa Sūrveina šaurums, bet dienvidos no Latvijas — Irbes šaurums; Sāmsalas apriņķis.
- varažāt Sarežģīt, sapīt, pa roku galam samunsturēt.
- varažot Sarežģīt, sapīt, pa roku galam samunsturēt.
- mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā.
- saskandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
- saškandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
- vadmalbaķis Saritināts vadmalas audums.
- Chenopodium rubrum sarkanā balanda.
- Cephalanthera rubra sarkanā cefalantēra.
- sarkani Sarkana debess mala pēc saules rieta.
- Limosa lapponica sarkanā puskuitala.
- Chenopodium rubrum var. botryoides sarkanās balandas piejūras varietāte.
- Mačperu iezis Sarkanās klintis Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā.
- Pietrags Sarkanās klintis Salacas kreisā krasta līkumā, Limbažu novada Ainažu pagastā.
- Leiothrix lutea sarkanknābja saulesputns; "ķīniešu lakstīgala".
- asinis Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē cilvēka un dzīvnieku asinsrites sistēmā, pārnēsā organismā skābekli, ogļskābo gāzi, barības vielas, vielmaiņas galaproduktus un veic aizsargfunkcijas.
- izklāpāt Sasist (labību) veldrē un salauzīt.
- izklāpot Sasist (labību) veldrē un salauzīt.
- saklāpāt Sasist (labību) veldrē un salauzīt.
- sabērot sasist, salauzt, sadragāt.
- skalaimi Saskalas, samazgas.
- saskolas Saskalas.
- nobeigties Sasniegt beigas (par darbību, procesu); norisēt beigu posmā līdz galam.
- salumdīt Saspaidīt; salauzīt.
- fraktālā saspiešana saspiešanas tehnika, kas sadala attēlus arvien mazākos četrstūros un, izmantojot matemātiskus pārveidojumus, cenšas atrast līdzvērtīgus attēla šablonus, kurus pēc tam dažādā veidā apstrādā. Atkārtojušies šabloni tiek saglabāti attēla rekonstrukcijai, bet pārējie kā mazsvarīgi tiek atmesti.
- samunsturēt Sataisīt, salabot; nekvalitatīvi salabot.
- drāztīties Satraukties, būt nemierīgam, palaidnīgam.
- aizķert Satvert, saņemt (aiz gala, malas, stūra).
- Rijāda Saūda Arābijas galvaspilsēta (arābu val. "Ar Riyād"), Arābijas pussalas centrālajā daļā, 4,4 mlj iedzīvotāju; Errijāda.
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- SAR Saūda Arābijas riāls; Saūda Arābijas Karalistes valūtas kods, sīknauda - halala.
- Sausā Sausā Daugava, Doles salas atdalīts Daugavas zars pie tās kreisā krasta, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgalā no Daugavas to atdala HES dambis.
- skangalis Sauss skals; skala, koka plāns gabals.
- tranks Sauss, skaļš sala laiks.
- Snabens sauszemes izvirzījums Baltijas jūrā Gotlanes salas austrumu piekrastē, Zviedrijā, Gotlandes lēnē.
- Fāludens sauszemes izvirzījums Baltijas jūrā Gotlanes salas dienvidu daļas austrumu piekrastē, Zviedrijā, Gotlandes lēnē.
- krasts sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares josla starp ūdenstilpi un sauszemi.
- piekraste Sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- asaru dziedzeris sauszemes mugurkaulnieku ārējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas acs dobuma ārējā augšējā stūrī un izdala asaras.
- piešķibīt Savākt, salasīt pietiekami daudz vai lielu apjomu.
- samekšķēt savākt, salasīt.
- savāres Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- savāri Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- savires Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- sovari Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- mukarana Savdabīgs ornamentāls telpu rotājums arhitektūrā (stalaktītu veidā).
- Lejasdaugavas senleja savdabīgs Viduslatvijas zemienes dabas apvidus, kas ietver Daugavas ieleju no Aiviekstes ietekas līdz Salaspilij, platība - 432 kvadrātkilometri, garums - 105 km, platums - 1-6 km, virsa pazeminās no 85 m vjl. līdz 17 m vjl.
- saklaustīt Savest kārtībā, salabot.
- Suecas zemesšaurums savieno Āfriku un Āziju (angļu val. "Isthmus of Suez"), atdala Vidusjūru un Sarkano jūru, platums — 112 km, tuksnešains līdzenums, augstums — līdz 107 m vjl.
- vecgals Savienojumā "no vecgala" - vecākie.
- palaist Savienojumā "palaist vaļu": atļaut (kādam) brīvi, neierobežoti rīkoties, darīt, kā grib.
- palaist Savienojumā "palaist vaļu": atļaut brīvi izpausties (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- izpaust Savienojumā ar "sevi": izrādīt, parādīt (piemēram, savas spējas, talantu).
- puse savienojumā ar gadalaika vai diennakts daļas nosaukumu: attiecīgais laiks, tā sākums.
- garš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts attālums no viena gala līdz otram.
- plats Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam šķērsvirzienā ir noteikts attālums no vienas malas līdz otrai.
- silts Savienojumā ar temperatūras mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta temperatūra virs nulles (parasti pēc Celsija skalas).
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda darbības attālināšanos vai darbības virzību, kas saistīta ar noteiktu galapunktu, mērķi.
- caur- Savienojumā ar verbu vai ar atvasinājumiem no verba norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
- līmēt Savienot ar līmi (kā) malas, galus u. tml.
- salaist špuntā savienot, salaist dēļus ar taisnstūrainu rievu.
- nužģināt Savilkt kopā pastalas purngalu.
- sanērt Savilkt pastalas purngalu.
- smurkšīt Savilkt pastalu purngalu ar pastalauklu.
- lecēns savītis vai sala bojāts augs.
- energosistēma Savstarpēji elektriski savienotu elektrostaciju, elektrisko tīklu un elektriskās enerģijas patērētāju, kā arī siltumtīklu un siltuma enerģijas patērētāju sistēma, kas vienoti ražo, pārveido, sadala un patērē elektrisko un siltuma enerģiju.
- temperatūras (mērīšanas) skala savstarpēji salīdzināmu temperatūras vērtību sistēma (piemēram, Celsija, Fārenheita, Reomīra skala, Kelvina jeb absolūtās temperatūras skala).
- synallagma Savstarpība, maiņa; sinalagma.
- harmīns Savvaļas rūtas "Peganum harmala" alkaloīds, ķīmiskā ziņā identisks ar banisterīnu; ietekmē centrālo nervu sistēmu, sevišķi motoriskos centrus; lieto trīcošās triekas terapijā.
- bantengs Savvaļas vērsis ("Bibos banteg"), liellopu priekštecis, dzīvo mežos Indoķīnā un Malajas arhipelāgā; bantings.
- dracīgs Savvaļīgs, nevaldāms, palaidnīgs.
- salupt Sazagt, salaupīt.
- magnētiskais separators sdeparators, kurā vielu sadala magnētiskajā laukā atkarībā no magnētiskās caurlaidības.
- čeguns Sedlu čeguns - sedlu priekšgala paaugstinājums.
- brauna Sega vai čaumala, kas paliek izlienot kukaiņiem no kūniņas vai izšķiļoties cāļiem.
- brauņas Sega vai čaumala, kas paliek izlienot kukaiņiem no kūniņas vai izšķiļoties cāļiem.
- spārnotais segliņš segliņu suga ("Euonymus alatus").
- Seišelas Seišelu Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (kreolu val. "Sesel", angļu val. "Seychelles"), platība - 454 kvadrātkilometri, 87476 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta - Viktorija, 25 distrikti, ārējās salas.
- Viktorija Seišelu Salu galvaspilsēta (angļu val. "Victoria"), osta Mae salas ziemeļaustrumu krastā, pie Indijas okeāna, 22300 iedzīvotāju (2007. g.).
- starpnervs Sejas nerva mazākā dala, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
- more Sējas pastinaks ("Pastinaca sativa"), čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs, aizvieto burkānus pārtikā, izmanto lopbarībā, novāc vēlu (saknes sala izturīgas), var atstāt pat līdz pavasarim.
- dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks.
- Aleksandras sēklis sēklis Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā (_Alexandra Bank_), Filipīnu un Malaizijas strīdus teritorija.
- lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis.
- Ādama tilts sēkļu, saliņu un koraļļu rifu josla starp Indostānas pussalu un Šrilankas salu (_Adam ’s Bridge_), atdala Manaras līci no Polka šauruma, garums - \~30 km, lielākais dziļums starp salām - \~1,5 m.
- grebines Sekstes robainā mala.
- stoppulkstenis Sekunžu skaitītājs pulkstenis, ko var uz vietas apturēt vai palaist.
- Pļaviņu valnis Sēlijas vaļņa turpinājums Daugavas labajā krastā, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma paceltā rietumu mala, garums — \~8,5 km, platums — 8 km.
- bategi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- džahaji Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- lanohi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- mheri Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- sabubi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- aramieši Semītu klejotāju ciltis senajā Mezopotāmijā un Sīrijā, kuru pirmdzimtene bija Arābijas pussala, 14.-11. gs. p. m. ē. apdzīvoja gandrīz visu Priekšāziju.
- berberu valodas semītu-hamītu valodu saimes valodu grupa, ietilpst vairāki simti dzīvo dialektu un izlokšņu, iedala 3 grupās: ziemeļu grupa, tuaregu un zenagu valoda.
- dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu.
- Stuburu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā pie Stuburu mājām, Ziemeļsusējas labajā krastā, aizņem \~2 ha, precīzs datējums nav zināms.
- Hatusasa Sena hetu galvaspilsēta (XVII-XIII gs. p. m. ē.), atradās Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā) Bogazkejas pilsētas vietā.
- mesāpiji Sena illiriešu tauta dienvidaustrumu Itālijā un Kalabrijā, kas asimilējās ar romiešiem ap 1. gs. p. m. ē.
- Milzkalnes baznīcas kalns sena kulta vieta Smārdes pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Šlokenbekas pils, \~8 m augsts iegarens paugurs (~150 x 100 m), viena mala norakta.
- Mazsalacas Velnala sena kulta vieta un arheoloģiskais piemineklis Neļķu klintīs, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1967. g., alas garums - 16 m, platums - 7 m, grīdas laukums - 68 kvadrātmetri, augstums ieejas daļā - 1,2-2 m.
- Harapas kultūra sena kultūra Indostānas ziemeļrietumu daļā, līdzenumā ap Indas upi, ap 2500.-1500. g. p. m. ē.; izrakumos atsegtas Harapas, Mohendžodaro un Lotalas drupas; piktogrāfiskais raksts nav atšifrēts.
- jo-jo Sena ķīniešu spēļlietiņa, uzskata, ka manipulācijas ar to ir relaksējošas; plakans cilindrs ar noapaļotām gala skaldnēm, cilindra vidū atrodas iedobe, kurā ietīta aukliņa; spēlētājs, turot rokā aukliņu, palaiž cilindru brīvkritienā, un, prasmīgu roku vadīts, tas uztinas atpakaļ.
- bluķa vilkšana sena latviešu paraža Ziemassvētku priekšvakarā, bluķi no sētas uz sētu vilkuši vai nu vienas mājas, vai vairāku māju ļaudis kopā, dziedot Ziemassvētku dziesmas (ar refrēnu "kaladū").
- Metsepole Sena lībiešu zeme Vidzemes jūrmalā, kas ziemeļos robežojās ar igauņu zemi (aiz Salacas), austrumos - ar Tālavu un Idumeju, dienvidos - ar Gauju, rietumos - ar Rīgas līci; minēta Latviešu Indriķa hronikā.
- talents Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā); talants (2).
- Knosa Sena pilsēta Krētas salas ziemeļu daļā (Grieķija), viens no Egejas kultūras centriem, 22.-16. gs. p. m. ē. tā bija liela pilsēta, Krētas valsts galvaspilsēta; izpostīja zemestrīce (ap 1470. g. p. m. ē.) un ugunsgrēks (ap 1380. g. p. m. ē.).
- Tilzīte Sena prūšu pilsēta tagadējā Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijā, 1946. g. pārdēvāta par Sovetsku.
- skitale Senā Spartā slepenraksta veids, zizlim uztina no viena gala līdz otram siksnu, uz kuras rakstīja vēstules tekstu, siksnu notina un sūtīja adresātam, kuram bija identisks zizlis, uz kura uztinot siksnu varēja izlasīt tekstu.
- Galatija Sena zeme Mazāzijā (ap tagadējo Ankaru), nosaukums pēc galatu ciltīm, 25. g. p. m. ē. kļuva par romiešu provinci.
- tetrarhija Senajā Grieķijā - apgabala ceturtā daļa, ko pārvaldīja tetrarhs.
- kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks, kas par nelielu zemes gabalu lietošanu atdeva daļu ražas un pildīja naturālās klaušas.
- būvupuris Senāk visā pasaulē izplatīta ticība, ka katra jaunbūve prasa "ziedu", lai salabtu ar zemes un ūdens dievībām, kuru kundzībā iejaucas cilvēks, bez viņu ziņas rakdams ēkas pamatus.
- sēnula Sēnala.
- selnavains sēnalains.
- sēnelāts sēnalains.
- sēnalaiņš Sēnalains.
- sēnalāts Sēnalains.
- sēnalojs Sēnalains.
- sēnalots Sēnalains.
- sēnelains Sēnalains.
- sēnelots Sēnalains.
- sēnulains Sēnalains.
- sēnulens Sēnalains.
- sēnelas Sēnalas - no graudiem atdalītas miziņas, čaumalas, maize, putra no graudu miziņām.
- lampata Sēnalas; kaut kas mazvērtīgs.
- selnava sēnalas.
- sēneles sēnalas.
- sēlnava Sēnalas.
- sēnulas Sēnalas.
- senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
- Dakara Senegālas galvaspilsēta (angļu val. "Dakar") un apgabala centrs, atrodas Atlantijas okeāna krastā, lielākā Rietumāfrikas osta, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Mīnoss Senējs Krētas salas valdnieks, kas bija slavens savas taisnības dēļ.
- Sapfo Sengrieķu dzejniece (7. gs. p. m. ē), dzīvoja Lesbas salas pilsētā (tagadējā galvaspilsētā) Mitilēnē.
- Kastālijas avots Sengrieķu mitoloģijā - avots Parnasa kalna pakājē, kurā, glābdamās no Apollona uzmācības, metās nimfa Kastālija; cilvēks, kas dzēris no šā avota, ticis apveltīts ar dzejnieka talantu.
- Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst.
- amfiprostils Sengrieķu tempļa tips ar kolonnu portikiem gala fasādēs un gludām sānsienām.
- rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs.
- Menaka Senindiešu mitoloģijā - dievišķā aspara, kurai dievs Brahma lika pavedināt riši Višvāmitru, lai to novērstu no askētisma varoņdarbiem, kā rezultātā viņai piedima meita Šakuntala.
- Himavats senindiešu mitoloģijā - dievs, kas personificē Himalaju virsotni, rākšasu, pišāču un jakšu mājokli.
- naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas.
- Damajantī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Nalas sieva.
- Megava Seno kuršu zeme 13. gs. Lietuvas rietumu daļā, tās centrā bija tagadējā Palanga, robežojās austrumos ar Cekli, dienvidos - ar Pilsātu, ziemeļos - ar Duvzari, pirmoreiz minēta 1243. g., 1263 pilnīgi zaudēja neatkarību.
- invecta Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla); illata.
- illata Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla).
- čevongi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- džahuti Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- semaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- semelaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- timiari Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- besisi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā – vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- ferula Senos laikos - lineāls, ar kuru sita pa plaukstām palaidnīgiem skolniekiem.
- Aigīna Senpilsēta Aigīnas salā Egejas jūrā (tagad Ejinas sala Grieķijā), apmetne no IV gt. beigām līdz III gt. p. m. ē., uzplaukums XVIII-XVI gs. p. m. ē.
- Arsinoja Senpilsēta Kipras salas austrumos, tagadējās Ammohostas pilsētas pirmsākums, dibināta III gs. p. m. ē.
- Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi.
- Efesa Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (tag. Turcijas teritorijā), dibināta II gt. p. m. ē., liels sengrieķu tirdzniecības un amatniecības centrs, viduslaikos panīkusi un atstāta, XX gs. arheoloģiskajos izrakumos atklātas izcilu arhitektūras pieminekļu drupas.
- Pergama Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos, tagadējās Bergamas tuvumā (Turcijā), dibināta II gt. p. m. ē., uzplaukusi III-II gs. p. m. ē., kad bija Pergamas valsts galvaspilsēta (~120000 iedzīvotāju).
- Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas.
- dubultkleperis Sens apzīmējums igauņu vietējam lielāka auguma zirgam (142-151 cm skaustā); mazākus vietējos igauņu, īpaši Sāmsalas zirgus, dēvēja vienkārši par kleperiem.
- kemānče Sens arābu stīgu instruments ar mazu rezonanses ķermeni (kokosrieksta čaumala, pārstiepta ar čūskas ādu) un garu kaklu, 1-3 stīgas.
- Jonija Sens nosaukums Mazāzijas rietumu piekrastes vidusdaļai un tuvumā esošajām salām (Kiklādu salas) ar Milētu un Efesu, kur dzīvoja jonieši.
- rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā.
- kolbveida ķermenītis sensiblo nervu gala veidojumi mutes, deguna, acu un dzimumorgānu gļotādā.
- nitrātu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena leptocephala").
- Cerama Serama - sala Moluku salu grupā, Indonēzijā.
- Ceramas jūra Seramas jūra, starpsalu jūra Malajas arhipelāgā.
- vīle Sēre, sēklis; valnis; eža, ežmala.
- Kirova Sergeja Kirova salas - 6 nelielu, smilšu veidotu salu grupa Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, lielākā - Isačenko sala, tās platība - 150 km^2^, arktiskā tundra.
- izoserīns Serīna izomērs, beta-alanīna analogs, kavē pēdējā kā augšanas faktora iedarbību.
- sesks Sermuļu dzimtas suga ("Mustela putorius"), neliels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
- skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
- alons sērskābā alumīnija un sērskābā kālija dvīņsāls; alauns.
- sētmala Sētas (1) mala; sētas tuvākā apkārtne.
- sētmale Sētas (1) mala; sētas tuvākā apkārtne.
- Ņikoļska Setbajeva, pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabala rietumos, tās nosaukums līdz 1992. g.
- sētmalis Sētmala.
- sētmals Sētmala.
- sētsmala Sētmala.
- vijmale Sētmala.
- žogmalis Sētmala.
- Oktobra Revolūcijas sala Severnaja Zemļas lielākā sala Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Ziemeļu Ledus okeānā, platība 14200 km^2^, augstums - līdz 965 m; Sv. Aleksandras sala.
- pavadonis Sfērisks hromosomas iecirknis, ko no pārējās hromosomas atdala sekundārā iežmauga.
- tīkla topoloģija shematisks datoru tīkla staciju (mezglu) un sakaru posmu (saišu) izvietojums; tīkla topoloģiju var izmantot par klasifikācijas pazīmi, pēc kuras tīklus iedala lineāros tīklos, gredzentīklos, zvaigžņtīklos, koktīklos, režģtīklos.
- sialadenitis Sialadenīts.
- pai Siamas vara monēta vienlīdziga ar 1/32 daļu no sudraba tikala jeb bāta.
- painungs Siamas vara monēta vienlīdzīga ar 1/32 daļu no sudraba tikala jeb bāta.
- pahi Siamas vara monēta vienlīdziga ar 1/32 daļu no sudraba tikala vai bahta.
- Agridžento province Sicīlijas reģiona province (_Provincia di Agrigento_) Itālijā, atrodas Sicīlijas salas dienvidrietumos, platība - 3042 km^2^, 453300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 43 komūnās.
- seila siekala.
- slienains Siekalains.
- tilkains Siekalains.
- krempas Siekalas, atkrēpojumi, tuberkulozes izdalījumi.
- ļekatas Siekalas, kas tek skrejošam sunim no mutes.
- tecīkla Siekalas, kas vecam cilvēkam smēķējot tek bārdā.
- sailes Siekalas, sailas.
- šļemmas Siekalas, slienas.
- plocka Siekalas, spļaudekļi, biezas gļotas.
- krapači Siekalas, spļaudekļi.
- seilas Siekalas; sailas.
- seiles Siekalas; sailas.
- slieka siekalas.
- pena Siekalas.
- sailas Siekalas.
- sēles Siekalas.
- siekala Siekalas.
- sliekalas Siekalas.
- sliekas Siekalas.
- šliekas Siekalas.
- šļiekas Siekalas.
- sliekatas Siekalas.
- slieki Siekalas.
- slienas Siekalas.
- stannes Siekalas.
- stennas Siekalas.
- tilkas Siekalas.
- barzaks Siena bez vārtiem, kas atdala debesis no Allāha troņa; sūfiju tēlu valodā tā apzīmē mistisko šķērsli starp cilvēku un Dievu, kuru var pārvarēt ar garīgajiem vingrinājumiem.
- noraušana Siena kaudzes gala sašaurināšana, pakāpeniski noapaļojot.
- vairogu siena siena no koka vairogiem, kas veidoti no latu ietvara, siltumizolācijas materiāla pildījuma un abpusēja dēļu apšuvuma; vairogus sastiprina ar naglām un salaiduma vietu nosedz ar segdēli.
- pašnesošā siena siena, kas nodrošina ēkas stiprību, noturību un stingrumu, uzņemot vēja un pašsvara radīto slodzi, piemēram, ēkas galasiena, ja uz tās nebalstās pārseguma un jumta konstrukcijas.
- šķērssiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās; starpsiena (1).
- starpsiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās.
- aizsiet Sienot aizdarīt ciet (galu, malas u. tml.).
- siermalis Siera rituļa mala; siera gabals no rituļa malas.
- žuburs Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas).
- stūriņš Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals no malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas).
- žuburis Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals no malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas).
- krējumsiers Siers, ko iegūst, ar teļa glumenieku saraudzējot pienu, to uzsildot un atdalot sūkalas.
- Vellala Sietiņieža Velnala Vaidavas pagastā.
- biksītes sieviešu apakšbikses, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras.
- rumbucis sieviešu svārki no ļoti rupjas vadmalas.
- atstote Sieviešu svārku (brunču) lejas malas atloks.
- pastote Sieviešu svārku apakšējā mala; apmale.
- atšuva Sieviešu svārku apakšējās malas atloks.
- apskrote Sieviešu svārku augšējā mala.
- apdriksējušās lindroku stērbeles sieviešu svārku noskrandusī mala.
- apdroksts Sieviešu svārku noskrandusī mala.
- siju enkurošana siju nostiprināšana, izmantojot saliektu plakandzelzi vai sametinātas plakandzelzs sloksnes, kuru vienu galu piestiprina pie sijas gala, bet otru - pie mūra sienas.
- druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml.; arī drupata, drumstala.
- sens Sīka monēta Brunejā (0,01 Brunejas dolārs), Indonēzijā (0,01 rūpija), Jamaikā (0,01 Jamaikas dolārs), Kambodžā (0,01 riels), Malaizijā (0,01 ringits), senāk arī Japānā (0,01 jena).
- mīzine Sīka skudra, kas izdala indīgu šķidrumu, kas nokļūstot uz ādas rada ilgstošas dzelošas sāpes.
- drabažas Sīkas daļas, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.); drumstalas; drupatas.
- drubažas Sīkas daļas, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.); drumstalas; drupatas.
- zobiņi Sīki izvirzījumi, robiņi (smaili, apaļīgi ar smailu galu, noapaļoti u. tml.) auga daļai (parasti lapas malai).
- brukstala Sīki krūmi; brukstalas.
- oolīti Sīki sfēriski ogļskābes kaļķu vai dzelzs oksīdu graudi ar koncentriski čaumalainu vai radiāli starainu struktūru.
- atvētas Sīki, mazvērtīgi labības graudi, ko nodala vētījot.
- bututs Sīknauda Gambijas Republikā, dalasi simtdaļa.
- sene Sīknauda Samoa Neatkarīgajā Valstī, talas simtdaļa.
- dirbeklis Sīks, steigā rakstīts, grūti salasāms rokraksts.
- Sīksalas ezers Siksalas ezers Murmastienes pagastā.
- harpijas Sikspārņu ģints Indijā un Malajas arhipelāgā.
- epilemma Sīku nerva gala šķiedru neirilemma.
- Corylopsis pauciflora sīkziedu palazda.
- Sils Sila iela - Babītes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" daļa.
- silmale Sila mala; silmala.
- silmala Sila mala.
- ziediņš Sildīta piena drumstala.
- kovaļovcieši Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļovka" iedzīvotāji.
- kurosivo Silta jūras strāva Klusajā okeānā, kura apskalo dažādas japāņu salas.
- Nordkapa straume siltā straume Ziemeļu Ledus okeānā, pie Skandināvijas un Kolas pussalas, Norvēģijas straumes atzars, ātrums 0,9-1,9 km/h, kavē Barenca jūras dienvidrietumu daļas aizsalšanu.
- Golfa straume silto straumju sistēma Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Ziemeļu Ledus okeānā no Floridas pussalas līdz Špicbergenai un Novaja Zemļai; vidējais ātrums 1,5 m/s; svarīgākais zvejniecības rajons pasaulē.
- kondensācijas siltums siltuma daudzums, ko masas vienība izdala, tvaikam pārvēršoties šķidrā fāzē; mērvienība J/kg.
- kontaktžāvēšana Siltuma pievade žāvējamajam materiālam no karstas starpsienas, kas atdala to no siltumaģenta.
- Chenopodium vulgaria siļķu balanda.
- Dzirnes ala Simtēnu ala Drabešu pagastā (ko 1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
- simtgrādu Simtgrādu skala - temperatūras skala, kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu un ūdens viršanas punktu sadalīts 100 vienādās daļās.
- Mazās Antiļu salas simtiem mazu, vulkāniskas izcelsmes saliņu, kuras iedala Aizvēja salās ("Leeward Islands") un Vējpuses salās ("Windward Islands") pēc to atrašanās vietas pret ziemeļaustumu pasātu, platība - \~14000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1467 m.
- Singapūra Singapūras Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos (malajiešu val. "Singapura", ķīn. val. "Xinjiapo", tamilu val. "Sinkappūr", angļu val. "Singapore"), ietver Singapūras salu un tuvējās saliņas (>50) Malakas pussalas dienvidos, platība - 710 kvadrātkilometru, 4987600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 5 distrikti.
- andromedotoksīns Sirds inde dažos andromēdu ģints augos, kas sākumā stimulē, vēlāk paralizē klejotājnervu; paralizē motorisko nervu gala aparātus šķērssvītrotajos muskuļos.
- sistēmas Gopher klients sistēmas _Gopher_ programma, ko izmanto galalietotājs, lai iegūtu informāciju no _Gopher_ servera.
- laika mērīšanas sistēmas sistēmas, kuru pamatā ir periodiski dabas procesi; lielu laika intervālu mērīšanai izmanto Zemes kustību ap Sauli (gads), Mēness kustību ap Zemi (mēnesis), Zemes rotāciju (diennakts); atomsekundes definēšanai un atomlaika skalas ieviešanai izmanto atomos notiekošos procesus.
- Paraselu salas Sišas salas Dienvidķīnas jūrā.
- Frītauna Sjerraleones galvaspilsēta (angļu val. "Freetown"), Rietumu apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 835000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bruņa ala sk. Dambja iezis un Bruņa ala.
- kroceīni Skābas diazokrāsvielas, kas vilnu krāso skābes klātbūtnē, bet kokvilnu, papīru - ar alaunu sarkanā krāsā.
- čīpsla Skaida pie nelīdzeni saskaldīta koka gabala.
- Piena Ceļš skaidrās, tumšās bezmēness naktīs pie debess redzama blāva, gaiša josla, kas pa loku stiepjas pāri visai debess sfērai; mūsu Galaktika (zvaigžņu sistēma).
- baltā skaistgalve skaistgalvju suga ("Calocybe leucocephala"), cepurīte balta vai nedaudz iedzeltena 4-5 cm diametrā ar izcilni centrā, kātiņš ar sakņveida pagarinājumu, izmantojama uzturā.
- dalītājs Skaitlis, ar ko dala.
- dalāmais Skaitlis, ko dala.
- dalāms Skaitlis, ko dala.
- kongruence skaitļu teorijā - skaitļu īpašība dot vienādus atlikumus, ja tos dala ar doto skaitli (moduli).
- skangalds skala gabals, skangals.
- asuma skala skala uz fotoobjektīva projicētā attēla asuma iestādīšanai.
- āmiņš Skala uz kuģa borta priekšgalā un pakaļgalā, kas rāda kuģa iegrimi; āma (1).
- Boforta skala skala vēja stipruma (ātruma) vizuālai noteikšanai ballēs pēc vēja iedarbības uz priekšmetiem vai pēc jūras viļņošanās, no 0 (klusums) līdz 12 (orkāns); skalu izstrādājis angļu admirālis Boforts (1774.-1857. g.).
- termina pieņemamības vērtes skala skala, pēc kuras vērtē, vai konkrētais termins ir piemērots (ieteicams, pieļaujams) konkrēta jēdziena izteikšanai, vai atbilsttermina prasībām un vai atbilst attiecīgās valodas sistēmai, valodas normām, vārddarināšanas modeļiem u. c.
- logaritmiskā skala skala, uz kuras punktu attālumi līdz sākuma punktam ir proporcionāli to skaitļu logaritmiem, kas ir atzīmēti uz skalas.
- birkstele Skalam nobirkstītās ogles.
- arhitektūra SPARC skalārā procesora arhitektūra (angļu "Scalar Processor Architecture").
- parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas.
- nomizis Skals, kas atdalīts no skalu koka ārējās malas.
- skangala Skals, skala gals.
- Draupnirs Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina maģiskais zelta gredzens, saules simbols, kuru cvergi izkala par apliecinājumu tam, ka dieviem ir neizsmeļami zelta krājumi.
- Jallarhorns Skandināvu mitoloģijā - Heimdala rags ("Gjallarhorn"), ko viņš pūtīs, tuvojoties pasaules galam - ragnarjokam.
- Surts Skandināvu mitoloģijā - uguns milzis, kas pirms pasaules gala - ragnarjoka - atnāks no dienvidiem un pēdējā dievu kaujā nogalinās dievu Freiru un pēc tam sadedzinās pasauli.
- Rimfakse Skandināvu mitoloģijā Sala zirgs (zv. "Rimfaxe"), kas velk Nakts ratus pāri debess jumam.
- vaukšis Skaņa, kas rodas salaužot koku.
- vaukšķis Skaņa, kas rodas salaužot koku.
- audioretuša Skaņas celiņa salaidumu montāžas vietu retuša, tā novēršot nevēlamu skaņas efektu.
- jūlijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Anomala aenea syn. Anomala dubia aenea"), vaboles ķermenis 11-15 mm garš, tumšzils vai zaļš ar metālisku spīdumu.
- spēles laukums skatuves dala, kas ir redzama skatītājiem.
- rampa Skatuves grīdas priekšējā mala, kur izvietoti gaismas ķermeņi.
- skorvils Skorvila skala - piparus saturošas pārtikas stipruma un asuma mērīšanas skala, kuras mērvienības nosauktas amerikāņu ķīmiķa Vilbura Skorvila vārdā, kurš 1912. gadā atklāja piparu sīvuma noteikšanas organoleptisko metodi, kuru vēlāk apstiprināja mērinstrumenti.
- skrimstala skrimslis, krimstala.
- skrimsla Skrimstala - skrimšļaudu veidojums organismā.
- balantīdija Skropstaiņu klases protozoju ģints ("Balantidium"), kas parazitē mugurkaulnieku zarnu traktā.
- atskrūvēt Skrūvējot palaist vaļīgāk (ko uzskrūvētu); atgriezt.
- saskrūvēt Skrūvējot savienot, sastiprināt; skrūvējot salabot.
- skujot Skujot ceļu - nospraudīt ar skujām (ceļa malas ziemā, lai grāvī neiebrauktu).
- Galateja Skulptūra, ko izveidoja Kipras valdnieks Pigmalions un pats tajā iemīlējās; Afrodīte Galateju atdzīvināja, un viņa kļuva par Pigmaliona sievu.
- plosts Slaists, palaidnis.
- galaktolipīds Slāpekli saturošs lipīds bez fosfora, kurā ietilpst galaktoze; cerebrozīds.
- šļepatas Slapjas pastalas.
- makuba Slavena šņaucamās tabakas šķirne no Martinikas salas kāda apgabala ar tādu pašu nosaukumu.
- vīlas Slāvu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, daiļas jaunavas ar gariem, vaļā palaistiem matiem, kas bija mirušas nekristītas.
- Pirmā Bulgārijas valsts slāvu un bulgāru valsts Balkānu pussalas ziemeļu daļā 681.-1018. g.
- deduktīvs slēdziens slēdziens, kas parāda, ka kāds spriedums (tā sauktais galaspriedums) izriet no cita sprieduma vai spriedumiem (parasti viens no tiem ir vispārīgāks par pierādāmo spriedumu).
- apgalvenis Slieces priekšējā gala un pirmā balziena savienojums ar savītu sakni vai sautētu jaunu bērzu.
- vimbas Slienas, siekalas; gļotveidīgi izdalījumi.
- sliežu ceļa virsbūve sliežu ceļa augšējā daļa – sliedes, gulšņi, sliežu piestiprinājumi, balasta slānis, sliežu enkuri, pārmijas, tiltu un pārmiju brusas, kas uzņem slodzi no ritošā sastāva riteņiem un nodod to ceļa apakšbūvei.
- salaidne Sliežu salaidne - sliežu galu savienojuma vieta.
- uzliktnis sliežu salaidnes stiprinājuma metāliski elementi, ar ko savieno sliedes un kas uzņem lieces spēkus un šķērsspēkus.
- simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam.
- blesis Sliņķis, palaidnis; arī slinks dzīvnieks.
- gafelbura Slīpa četrstūrveida bura, kuras augšējā mala piestiprināta pie gafeles.
- lāvs Slīpa mala, krasts.
- Slocenes ezers Slokas ezers Jūrmalas pilsētā.
- pūslītis Sloku dzimtas ģints ("Phalaropus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- šaurknābja pūslītis sloku dzimtas suga ("Phalaropus lobatus"), neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs.
- Bratislava Slovākijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs (_Bratislava_), atrodas Donavas krastos, 418000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slemoje ezers Sļepoje ezers Silmalas pagastā.
- cerebroze Smadzeņu vielas galaktoloze.
- cerebrogalaktoze Smadzeņu vielas galaktoze.
- paceļamais balastķīlis smags švertveida balastķīlis, ko paceļ un nolaiž ar rokas vinču.
- nags smails nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja, koku nogāžot, šķērszāģējums nav izdarīts visā koka diametrā un tā līmenis ir augstāks par aizzāģējuma pamatu.
- gudrības pilieni smalkā viela, ko izdala uz leju pagrieztais "iekšējais mēness", kurš atrodas galvvidū sahasrāra čakrā.
- ledus putra smalki salauzīta ledus sakopojumi ar sniega vižņiem.
- apmargot Smalki savērpt, vērpt līdz galam.
- smīgaļa Smalks lietutiņš, smīgala, smidzenis.
- smirddziedzeri Smarždziedzeri, kas izdala smirdīgu sekrētu.
- Chenopodium botrys smaržīgā balanda.
- škalbs Smaržīgā kalme ("Acorus calamus").
- graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- lido Smilšaina zemes strēle, kas līci atdala no jūras un pārvērš to par lagūnu (gk. Adrijas jūras Itālijas piekrastes ziemeļdaļā).
- smiltkrupis Smilšu krupis ("Bufo calamita").
- Seibla Smilšu sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos ("Sable Island"), Kanādas teritorija, garums - 44 km, platums - 3,8 m, augstums - līdz 30 m, pārvietojas uz austrumiem \~0,2 km gadā.
- Rubelhālī Smilšu tuksnesis Arābijas pussalas dienvidaustrumos (arābu val. "Rub' al Khali"), Saūda Arābijā, Omānā un Jemenā, platība - \~650000 kvadrātkilometru (viens no lielākajiem smilšu tuksnešiem pasaulē), garums rietumu-austrumu virzienā - \~1200 km, platums - līdz 500 km, nolaidens līdzenums no 500-1000 m vjl. rietumos līdz 100-200 m austrumos.
- Mojinkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, uz dienvidiem no Betbakdala, augstums - 300-700 m.
- zandri Smilšu un oļu līdzenumi, ko veidojuši kūstošu ledāju ūdeņi tieši priekšā seno ledāju pēdējo morēnu grēdu ārmalai.
- cicindelidae Smilšvaboļu dzimta, kurā dažkārt tās nodala.
- smerdelēt Smirdēt, palaist smaku.
- nivācija Sniega izsaukta iežu sala dēdēšana, galvenokārt polārajos, subpolārajos un augstkalnu apgabalos.
- Elvesa sniegpulkstenīte sniegpulkstenīšu suga ("Galanthus elwesii").
- platlapu sniegpulkstenīte sniegpulkstenīšu suga ("Galanthus ikariae subsp. latifolius syn. Galanthus latifolius").
- Ikara sniegpulkstenīte sniegpulkstenīšu suga ("Galanthus ikariae").
- sniegbaltā sniegpulkstenīte sniegpulkstenīšu suga ("Galanthus nivalis").
- krokainā sniegpulkstenīte sniegpulkstenīšu suga ("Galanthus plicatus").
- karalienes Olgas sniegpulkstenīte sniegpulkstenīšu suga ("Galanthus reginaeolgae").
- pasniedzīte Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
- sniedzene Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
- sniegpuķe Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
- sniegpulksteņi Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
- sniegpulkstenīši Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
- sņats Snitka - ezera salaka.
- snetka Snitka - ezera salaka.
- sņetka Snitka - ezera salaka.
- sņets Snitka - ezera salaka.
- kollektīvisms Sociālistiska mācība, ka ražošanas līdzekļi jāatņem privātīpašniekiem un jānodod ražotāju kollektīvam, kas peļņu sadala saviem locekļiem.
- soda rats soda ierīce, ar kuru salauzīja notiesātā locekļus vai uz kuras uzlika jau sakropļotu notiesātā ķermeni.
- Sokorra Sokorro - sala Reviljahihedo salu grupā.
- gadskārtu svētki solārajam ciklam jeb secīgai gadalaiku maiņai pieskaņoti svētki, kas bija saistīti ar svarīgu lauku darbu uzsākšanu vai pabeigšanu un tajos ar dažādiem rituāliem vajadzēja nodrošināt veselību un auglību nākamajam ciklam; noderēja arī kā orientieris, lai sekotu gada ritumam (kalendāram).
- Ambargasta solončaks Argentīnā (_Ambargasta, Salar de_), Santjago de Estero provinces dienvidos, neliela daļa arī Kordovas provinces ziemeļos.
- Solovki Solovku salas Baltajā jūrā.
- kuskuss Somaiņu kārtas dzimta ("Phalangeridae"), ķermeņa garums - 6-65 cm, apmatojums mīksts, blīvs, no balta un pelēka līdz sarkanbrūnam un melnam, mežos, parasti dzīvo kokos, aktīvi naktī, Austrālijā, Jaungvinejā un apkārtējās salās; posumu dzimta.
- pēdas garums somatomērs, ko mēra kā horizontālo attālumu no papēža atpakaļizvirzījuma līdz garākā pirksta priekšgalam; pēdģērbu (piemēram, zeķu, apavu) lielumu skalas vadmērs.
- delma garums somatomērs, kuru mēra ar mērlenti kā attālumu no delma plecgala virsotnes līdz plaukstas locītavai (līdz īlai); virskreklu lielumu skalas vadmērs.
- kājas garums somatomērs, kuru mēra ar mērlenti kā attālumu no kājstakles līdz pēdapakšu līmenim; bikšu lielumu skalas vadmērs.
- selke Somijā un Karēlijā - gala morēnas grēda.
- čubulis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm; kurzītis.
- kurzītis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm.
- Manala somu mitoloģijā - aizkapa pasaule, tās saimnieki, kā arī upe, kas atdala mirušo pasauli no dzīvo pasaules, tā ir drūma, krēslaina un auksta sēta, kas atrodas pasaules ziemeļu malā, kā arī zem zemes.
- sāmu valoda somugru valodu grupas valoda ar vairākiem variantiem, rakstības pamatā latīņu alfabēts (Kolas pussalas sāmiem - kiriļca).
- r sonora skaņa, plūdenis, ko veido mēles priekšgalam virmojot pret augšējo zobu iekšējās puses alveolām
- Pīlādžlapu sorbārija sorbāriju suga ("Sorbaria sorbifolia"), ko Latvijā bieži audzē kā dekoratīvu krūmu, vairodamās ar sakņu atvasēm, dažās vietās pārgājusi savvaļā; līdz 3 m augsts krūms, lapas (garums - līdz 30 cm) ar 9-21 lapiņu, kam divkārt zāģzobaina mala, ziedi sīki, balti, sakopoti lielās skarās vasu galotnē.
- Serdoboļa Sortavalas pilsētas Krievijā (Karēlijas Republikā) nosaukums līdz 1940. g.
- Aizvēja salas Sotaventu salas, Zaļā raga salu dienvidu daļa, Karboverdes teritorija.
- spalvenes spalvainas pastalas.
- Spalupe Spaļupe, Salacas pieteka.
- Spaļupīte Spaļupe, Salacas pieteka.
- kastīlieši Spānijas centrālā apgabala - Kastīlijas - iedzīvotāji.
- Madride Spānijas Karalistes galvaspilsēta (spāņu valodā "Madrid") un autonomā apgabala administratīvais centrs, atrodas Spānijas centrālajā daļā, Mesetas plakankalnē (~650 m virs jūras līmeņa), 3,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- falangists Spānijas politiskās partijas "Spānijas falanga" biedrs.
- laminārs aerodinamiskais profils spārna profils ar laminārās applūsmas pāreju uz turbulento plūsmu tālu no profila priekšējās malas bez papildenerģijas (robežslāņa atsūknēšanas, virsmas dzesēšanas u. tml.) lietošanas.
- slēgtā klīze speciāla klīze, parasti izveidota kopā ar jahtas priekšgala apkalumu.
- pietauvošanās klīze speciāla klīze, parasti izveidota kopā ar jahtas priekšgala apkalumu.
- autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu.
- rūdīts stikls speciāli termiski apstrādāts, termiski un mehāniski izturīgs, elastīgs lokšņu stikls; no spēcīga trieciena sadrūp šķembās (<1 cm^2^), kuru malas nav asas.
- nervgaļi Specializēti nervu šķiedru galaveidojumi, izšķir jušanas jeb receptoriskos un kustību jeb efektoriskos.
- termoreceptors Specializēts jušanas nervu galaparāts orgānos un audos, kas spēj reaģēt uz temperatūras maiņām.
- uzgaļu komplekts specializētu noņemamu montāžas instrumenta galam pievienojamu darbdaļu kopa. Iespēja vairākus uzgaļus izmantot vienam instrumentam sekmē instrumenta universālu lietošanu. Piemēram, rokas urbmašīnas uzgaļu komplektā var būt dažādu izmēru urbji, frēzes, skrūvgriežņi, slīpēšanas uzgaļi u. c.
- fotokinoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem.
- fotoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem.
- pietauvošanās bētiņš speciāls lielizmēra rags pietauvošanās gala aizlikšanai gan krastā, gan uz peldlīdzekļa.
- tvertne Specifiska šūna, šādu šūnu grupa, starpšūnu telpa (auga) audos, kur uzkrājas vielmaiņas gala produkti.
- bezgalīga ģenerācija spēja radīt bezgala daudz izteikumu no ierobežota vārdu kopuma.
- akvaplanēšana Spēkratu kustības veids: slīdēšana pa ūdens slāni, kas atdala dzinekli (3) no balstvirsmas; šajā gadījumā pilnīgi zūd dzinekļa (piemēram, riepas) kontakts ar ceļu un līdz ar to arī spēkrata vadīšanas iespēja.
- aerodinamiskais spēks spēks, ar kuru gāzveida vide (piemēram, gaiss) darbojas uz cietu ķermeni, kas tajā pārvietojas; šo spēku parasti sadala komponentēs koordinātu sistēmā, kas saistīta ar kustības ātrumu (komponentes: aerodinamiskā pretestība, cēlējspēks, sānspēks).
- horizontālā ekvatoriālā paralakse spīdekļa horizontālā paralakse novērotājam, kas atrodas uz Zemes ekvatora.
- lokšņu griešana spiedapstrādes veids – detaļu nogriešana no loksnes pa nenoslēgtu kontūru; loksni ar grieznēm sadala vajadzīgā platuma sloksnēs.
- nospiest Spiežot virzīt (ierīces, mehānisma u. tml. sviru, pogu), parasti līdz galam; šādā veidā virzīt ierīces, mehānisma u. tml. sviru, pogu, lai iedarbinātu (ierīci, mehānismu u. tml.).
- kakaobrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea", syn. "Psathyrella sarcocephala").
- Rūcekļa ala Spiģu ala Kārķu pagastā.
- spinakera apakšējais līķis spinakera buras mala starp šotstūri un halzstūri.
- spinakera priekšējais līķis spinakera lūvmala.
- spinakera priekšlīķis spinakera lūvmala.
- spinakera pakaļējais līķis spinakera sānu mala, kura atrodas lēpusē (aizvēja pusē) un kuru vada (ievalk vai atlaiž) ar spinakeršoti.
- spinakera lēmala spinakera sānu mala, kura atrodas lēpusē (aizvēja pusē) un kuru vada (ievelk un atlaiž) ar spinakeršoti.
- spinakera lūvmala spinakera sānu mala, kura atrodas lūvpusē (vēja pusē), tā iet no spinakerbomja noka uz masta topu vai augšdaļu.
- spinakera atpakaļnovilcējs spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek uz otru pusi, halzstūris kļūst par šotstūri, bet spinakerbrase - par spinakeršoti.
- spinakerbrase Spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu.
- spirālmiglājs Spirāliska galaktika.
- Andromedas miglājs spirālveida galaktika, saredzama ar neapbruņotu aci Andromedas zvaigznājā, attālums 2,2 mlj gaismas gadu; debess ziemeļu puslodes spožākā galaktika.
- galaktiskais halo spirālveida galaktikas sfēriskā sastāvdaļa, ko veido vecas, izklaidus izvietotas zvaigznes un lodveida zvaigžņu kopas.
- skrūves līnija spirālveida līkne telpā, ko apraksta vienmērīgi ap fiksētu asi rotējoša nogriežņa galapunkts, ja nogrieznis pārvietojas paralēli sev ass virzienā.
- slingatrons Spirālveida starta iekārta, griezkatapulta Zemes mākslīgo pavadoņu palaišanai (projekts).
- spireaceae Spireju dzimta, ko dažkārt nodala no rožu dzimtas.
- epirācija spirta rektifikācijas procesa sākumdaļa, kurā atdala esteru - aldehīdu frakciju.
- zimāze Spirtrūgšanas fermenti, ko izdala raugs; tie izraisa ogļhidrātu sadalīšanos spirta un ogļskābajā gāzē un veicina cukura pārvēršanos spirtā.
- spitka spītīgs cilvēks; palaidnis.
- akrobātika sporta veids - fizisko vingrojumu sistēma, kura ietver elementus ar ķermeņa balansēšanu dažādās pozās individuāli un sadarbībā ar partneri, kā arī lēcienu elementus ar ķermeņa griešanos visos virzienos atbalsta vai bezatbalsta stāvokļos.
- uzsprauslāt Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
- uzsprauslot Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
- lāters Spraustuve - tureklis degošam skalam.
- lāteris Spraustuve jeb bābiņa - tureklis degošam skalam.
- aizspraust Spraužot aizdarīt; spraužot savienot (parasti drēbes malas).
- Proebstingshof Sprēstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
- Baltijas sprogkājvēzis sprogkājvēžu suga ("Balanus improvisus"); jūraszīle.
- pieledāja baseins sprostezers, ledāja kušanas ūdeņu ūdenstilpe, kas radusies leduslaikmeta beigu posmā, ūdeņiem sastājoties ledāja malas priekšā.
- niedra Spulgzāles ("Phalarius").
- niedrzāle Spulgzāles ("Phalarius").
- Kanāriju spulgzāle spulgzāļu suga ("Phalaris canariensis"), 20-120 cm augsta ar 2-5 cm garu, olveida vārpskaru, Latvijā konstatēta epizodiski.
- neparastā spulgzāle spulgzāļu suga ("Phalaris paradoxa"), 25-65 cm augsta, vārpskara vālesveidīga, 2-7 cm gara, Latvijā atrasta tikai vienreiz.
- Grāvgals Spuņņupe Mārupes novada Salas pagastā.
- Jaunupe Spuņņupe Mārupes novada Salas pagastā.
- mīstāmā mašīna stacionāra lauksaimniecības mašīna linu un kaņepāju stiebru saspiešanai, salaušanai un šķiedras atdalīšanai no koksnes.
- velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu.
- lēmenis Staignājs, purvaina krastmala aizaugušam ezeram.
- gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri.
- gļotas Staipīga, lipīga, caurspīdīga masa, ko izdala augu šūnapvalki; staipīga, lipīga masa, ko veido organismi.
- stalaktori Stalagnāti.
- stage Stalažas, skatuve.
- ainavformāts Standarta formāta papīrs, ko lieto sāniski, tā lai garākās malas būtu horizontāli.
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
- kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; visums (2).
- Bandas jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Banda Sea"), starp Seramu, Tanimbaru, Timoru, Kalaotou, Sulavesi, Buru, Sulas salām, platība - 714000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 7440 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 2,4 m.
- Filipīnu jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Philippine Sea"), starp Rjūkjū, Kjusju, Honsju, Nampo, Marianas, Japas, Palau salu, Halmaheru, Filipīnām un Taivānas salu, platība — 5726000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 4108 m.
- Javas jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā, Malajas arhipelāgā, starp Kalimantānu, Javu un Sumatru, platība — 522000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 1272 m, regulāras pusdiennakts un diennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m.
- Floresas jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Flores Sea"), Indonēzijā, starp Floresas, Sumbavas un Sabalanas salu, platība — 115000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1522 m, lielākais dziļums — 5121 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,3 m.
- Bali jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā, Indonēzijā, starp Javu, Bali, Lomboku, Sumbavu, Sabalanas, Kangeanas salu, Sulavesi un Maduru, platība - 400000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 800 m, plūdmaiņas - līdz 1,7 m.
- UEA Starptautiskā esperanto asociācija (esperanto Universala Esperanto Asocio).
- PADI Starptautiska niršanas instruktoru profesionālā asociācija (angļu "Professional Association of Diving Instructors"), kuras mērķis ir veicināt niršanas un akvalangisma izplatību un nirēju izglītību; organizē apmācību un izsniedz sertifikātus, sertificē un pārrauga niršanas centrus un sertificēto niršanas instruktoru darbu.
- neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus.
- Chenopodium strictum stāvā balanda.
- krastaugša Stāva krasta augšējā mala.
- krantmale Stāva krastmala.
- krants Stāva, arī asa mala.
- pusrats Stāvoklis, kad (kas iesākts) netiek pabeigts, padarīts līdz galam.
- nepabeigtība Stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots.
- slāpekļa narkoze stāvoklis, kas atgādina alkohola reibumu ar eiforiju un orientēšanās traucējumiem; novēro arī akvalangistiem, kas lielā dziļumā elpo saspiestu gaisu.
- koilonihija Stāvoklis, kurā nagu sānu malas ir paceltas, bet naga centrs iespiests; novēro dzelzs deficīta anēmijās.
- staga Stāvošas takelāžas tauva, kas no mastu augšgala vai tā pagarinājuma stiepjas slīpi uz apakšu un priekšu, noturot mastu no priekšas.
- kraulis Stāvs krasts, stāva kalna mala.
- krauls Stāvs krasts, stāva kalna mala.
- krante Stāvs upes krasts, krastmala.
- Xenicus lyalli Stefensa salas māņceplītis.
- lielā stērste stērstu suga ("Emberiza calandra"), kas reizēm ligzdo Latvijā, aizsargājama.
- baltpaura stērste stērstu suga ("Emberiza leucocephala").
- melngalvas stērste stērstu suga ("Emberiza melanocephala"), Latvijā retumis ieceļo.
- pelēkgalvas stērste stērstu suga ("Emberiza spodocephala").
- asimetriskā stiepe stiepes spēku darbības speciāls gadījums, kura uz apaļu vai prizmatisku stieni tā gala punktos darbojas tam paralēli divi pretēji spēki, kuru pielikšanas punkti galos nesakrīt ar laukumu smaguma centriem.
- Dienvidatlantijas grēda stiepjas paralēli Dienvidamerikas un Āfrikas kontinentam no ekvatora līdz 55 grādiem dienvidu platuma, garums - 4500 km, dziļums - 1800-3400 m, virs ūdens paceļas Debesbraukšanas un Tristana da Kuņjas salas.
- činka Stilbu kauls zem ceļgala locītavas; gurns, stilbs.
- betele Stimulējošs līdzeklis, lieto Dienvidāzijā, sastāv no sasmalcinātām beteļpalmu sēklām, dzēstiem kaļķiem un dažādām piedevām, kā kanēlis, tabaka u. c., kas ietīts beteļpiparu lapā, krāso siekalas.
- aknains rūgušpiens stingrs rūgušpiens, kam vēl nav atdalījušās sūkalas.
- priekšējā līķa lente stipra lente, kas piešūta buras priekšējai malai, lai to nostiprinātu.
- valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
- baiamoss Stipri bangaini vēji ar pērkona negaisu un lietus gāzēm Kubas salas dienvidu daļā.
- nogodāt Stipri salamāt.
- konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus (no Konjaka apgabala Francijā) un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos.
- kriptopodija Stiprs apakšstilba lejasgala un pēdas virsas satūkums; pēda zaudē savas kontūras.
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas.
- Rakiura Stjuarta sala, trešā lielākā Jaunzēlandes sala.
- arbalets Stops - aukstais šaujamierocis, kas sastāv no laidē iestiprināta loka un palaižamās ierīces.
- noraut Strauji paraut uz leju līdz galam (parasti rokturi, sviru).
- paķert Strauji satvert, saņemt (aiz gala, malas), lai paceltu, virzītu, arī saturētu.
- spļaut Strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas).
- spļaut Strauji virzīt ārā no mutes, parasti siekalas, krēpas.
- strautmala Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne.
- strautmale Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne.
- Brachythecium rivulare strautmalas īsvācelīte.
- Aksaičina strīdus teritorija Himalaju kalnos (_Aksai Chin_), uz kuru pretendē Ķīna un Indija.
- strīķbomis Strīkala.
- strikults Strīkala.
- strinkšķināminstruments Strinkšķināmais mūzikas instruments (piemēram, balalaika, bandūra, cītara, mandolīna).
- Stružany Stružānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
- plumpis Stulba palaidnība, par ko justies neērti.
- plunte Stulba palaidnība, par ko justies neērti.
- minūta Stundas vai ģeogrāfiskā un apļa grādu sešdesmitā dala.
- šņucis Stūris, kakts, mala.
- spārns Stūris, malas izvirzījums (apģērbam, tā detaļai).
- Sjūarda pussala Sūarda pussala Aļaskas rietumu daļā, ASV.
- denārs Sudraba monēta dažās Rietumeiropas valstīs viduslaikos, kala no 7. līdz 13. gs.; bija arī vietējie nosaukumi: Anglijā - penijs, Vācijā - feniņš, Francijā - denjē.
- sešgraši Sudraba monēta Polijā no 1526. g., 17. un 18. gs. tās kala arī Prūsijā un Kurzemes hercoga valstī.
- vitens Sudraba monēta, ko no 14. gs. vidus kala Lībekā, vēlāk arī citās Hanzas pilsētās; masa - 1,33 g, četru feniņu vērtībā; apritē līdz 18. gs.
- livonēzi Sudraba monētas Vidzemē un Igaunijā; tās kala Maskavā (1756.-57.) pēc dālderu sistēmas 2, 4, 24, 48 un 96 kapeiku vērtībā.
- karolīns Sudraba nauda, ko 1718 kala Zviedrijas karalis Kārlis XII.
- bruslaki Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm.
- bruslaks Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm.
- sūmala Sūkala, drusciņa šķidruma.
- sūkalaiņš Sūkalains, tāds, kas satur sūkalas.
- pasules Sūkalas - šķidrums, kas atdalās no krējuma, to uzglabājot.
- pasuliņa Sūkalas - šķidrums, kas atdalās no krējuma, to uzglabājot.
- izrūgas Sūkalas.
- pakariņas Sūkalas.
- piensulas Sūkalas.
- siravatka Sūkalas.
- sivorotka Sūkalas.
- šnurgalas Sūkalas.
- sūkas Sūkalas.
- sūkiņas Sūkalas.
- sūkulas Sūkalas.
- sūkuļas Sūkalas.
- sūkuli Sūkalas.
- sūkuļi Sūkalas.
- sukuls Sūkalas.
- sūkuls Sūkalas.
- sula Sūkalas.
- suleņas Sūkalas.
- suliņa Sūkalas.
- suliņas Sūkalas.
- sulīnas Sūkalas.
- suliņi Sūkalas.
ala citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV