Paplašinātā meklēšana

Meklējam saka.

Atrasts vārdos (275):

Atrasts vārdu savienojumos (15):

Atrasts skaidrojumos (6656):

šeherezada 1001 pasakas stāstītāja.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
telekss Abonentu telegrāfa sakari, kurus realizē pa telefona tīklu.
atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni.
kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize.
kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
sakašas Abrkasis, sakasīts siens u. c.
absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana
iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
sakāda Āda, ar ko pārvilktas sakas.
līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā
sumestuve Ādas aukla, ar ko savelk kopā zirga sakas.
skleromiksedēma Ādas mucinozās deģenerācijas paveids, ko nosaka paraproteinēmija.
martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
algebriskais papildinājums adjunkts - determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta
tiešā adrese adrese, kas nosaka operanda vietu datora atmiņā
hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums
izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1
iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām
teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem
aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana
cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole.
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas.
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību.
datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama)
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
normālās alēles alēles, parasti dominantās, kas nosaka savvaļas tipa pazīmju attīstību
jaukšana algoritmiska metode, kas ļauj pārveidot ieraksta atslēgu, kas nosaka datu atrašanās vietu, tā adresē
duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna.
lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē
partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju.
magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums.
alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums.
alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums.
lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai.
kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju.
babīts Alvas, vara un antimona sakausējums, antifriktīvs materiāls.
mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem.
skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību
coitus per anum anālie dzimumsakari
fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās
mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu
hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu
haptēns Antigēna molekulas vai kompleksa daļa, kas nosaka tā imunoloģisko specifiskumu.
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
antokiani Antociāni -augu pigmenti, kas nosaka to krāsu.
antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību.
kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
fakss Aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss.
kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu)
vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā.
adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni.
hiastometrs Aparāts, ar kuru nosaka optisko asu novirzi no normālā paralēlā stāvokļa.
selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem
glosodinamometrs Aparāts, kas nosaka mēles pretestības stiprumu spiedienam.
viļņošanās pašrakstītājs aparāts, kas pieraksta viļņu profilus, pēc kuriem nosaka viļņu augstumu, ātrumu un periodiskumu
izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori
reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori
pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību
apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām.
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_
Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
Aščibutaka apdzīvota vieta Krievijā (_Aščibutak_), Orenburgas apgabala austrumu daļā, pie Kamsakas ietekas Orā
pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai.
amence Apjukums un nesakarīga domāšana psihisku traucējumu rezultātā.
piepilsētas zona apkārtējā teritorija, kam ir cieši saimnieciski, sadzīves un kultūras sakari ar lielu pilsētu
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
šķelderiski Aplami, nesakarīgi.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
hirsūtisms Apmatojuma augšana neparastās vietās sievietēm sakarā ar hormonāliem traucējumiem.
faktors Apstāklis, fakts u.tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
Ķīnas mūris apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus; nepārvarams šķērslis
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
automāta tehnoloģiskā shēma apstrādājamā priekšmeta pārvietošanās shēma daudzpozīciju automātiskajās mašīnās un līnijās, kas nosaka arī plūsmu skaitu un iekārtas struktūru
bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas.
refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos)
pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā.
illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
stohastika Apzīmējums sakarību izteikšanai starp divām skaitļu rindām vai parādībām, kuru starpā pastāv korelācija.
gamma apzīmējums vienam no vielas stāvokļiem, ko nosaka atomu telpiskā struktūra (piemēram, gamma dzelzs, kas izveidojas 912 - 1392 ⁰C temperatūrā)
dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu
apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam
elektrogludinātājs Ar elektrību sakarsējams rīks asfaltētu klonu un ceļa segu gludināšanai un šuvju aizliešanai.
izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
izvilkt ar grūtībām panākt, ka izstāsta, [izsaka]{s:1476}
izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
koska Ar kādu vielu piesūcies ciets, sakaltis priekšmets.
remedijs Ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē.
apmežotība Ar mežu aizņemtās platības attiecība pret visu kopplatību (valstī vai apgabalā), ko parasti izsaka procentos.
balts kā dieviņš ar mīļumu saka par vecu, nosirmojušu vīru
grebzdi Ar nazi sakasīti (arī sarīvēti) kāļu, burkānu vai kartupeļu smalkumi.
talmijs Ar plānu zelta kārtiņu pārvilkts vara-cinka sakausējums (leģējums).
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko)
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
taupsviests Ar sviestu sakausēti tauki.
kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā
atraisīt mēli kādam ar vardarbību panākt, lai kāds pasaka to, ko nekādā ziņā nav gribējis teikt
metallkoks Ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks.
izvilt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
autosvārstības Ārēju enerģijas avotu nodrošinātas nerimstošas svārstības, kuru periodu un amplitūdu nosaka pašas svārstību sistēmas īpašības.
Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
buftalms Ārkārtīgi palielināts acs ābols, parasti sakarā ar iedzimtu glaukomu.
skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām
ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus
direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.).
presatašejs Ārvalstu pārstāvniecības diplomāts, kam uzdots uzturēt sakarus ar presi un citiem masu saziņas līdzekļiem.
hostis Ārzemnieks, ar ko Roma atradās kādā sakarā, atzīstot tā tiesības.
asaga Asaka.
osaka Asaka.
asagots Asakains.
asakaiņš Asakains.
asakāts Asakains.
asakots Asakains.
astrocitoze Astrocītu proliferācija sakarā ar tuvējo neironu bojāeju hipoksijas vai hipoglikēmijas gadījumā.
teorētiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā interpretē novērojumu rezultātus, analizē atklātās parādības un likumsakarības, izstrādā teorijas
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartografē Mēness virsmu.
zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija
fokusēšana Asuma iestādīšana fotografējot; skaidra fotoattēla iegūšana, pamatojoties uz saistības likumsakarību, kāda pastāv starp fotoobjektīva projicētā attēla un fotografējamā objekta plakņu attālumu.
kapītis Asvēdere, reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu.
atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
rezultativitāte Atdeve - efektivitātes mērs, ko nosaka kā starpību starp ieguldījumu un sasniegtajiem rezultātiem.
diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību; neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
putum Atkārtojumā izsaka darbības "putēt" pastiprinājumu.
vaija Atkārtojumā izsaka pārsteigumu, izbrīnu.
tisu Atkārtojumā izsaka paskubinājumu veiklākai darbībai.
ripu Atkārtojumā izsaka ripošanas darbības pastiprinājumu.
pūpo Atkārtojumā vai savienojumā ar "eijo" saka šūpojot bērnu.
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā "dažs - cits" norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
refakcija Atlaide no preces cenas vai svara sakarā ar preces zudumu vai bojāšanos.
hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā.
atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums
hromofors Atomu grupa, kas nosaka organiskā savienojuma krāsu.
kristālisku vielu struktūra atomu, jonu vai molekulu likumsakarīgs izvietojums telpā
Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu
platjosla Ātrgaitas datu pārraide, kas raksturīga platas frekvenču joslas sakaru kanāliem.
lecīgs Ātri sakaitināms, arī ķildīgs.
bļebināt Ātri un nesakarīgi runāt.
Kinki zemiene atrodas Honsju salas dienvidos Japānā, aizņem ar Osakas līci un Bivas ezeru kopējo tektonisko ieplaku, garums - \~50 km, viens no visblīvāk apdzīvotajiem rajoniem Japānā
līnijas ātrums ātrums, ar kādu var pārraidīt informāciju pa sakaru līniju
demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti
singletes atsevišķas vienvienīgas spektrāllīnijas, ko nosaka elektronu kvantu pārejas starp kvantu sistēmas nesašķeltajiem līmeņiem
eritēma atsevišķu ādas iecirkņu sasarkšana sakarā ar pastiprinātu asins pieplūdumu
dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis
atskaite Atskaites sistēma - koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
konvektīvo koordinātu sistēma atskaites sistēma, ko lieto šķidruma un gāzes mehānikā, kurā paātrinājumu un ātrumu izsaka kā koordinātu un laika funkcijas; piemēram, paātrinājumam ir divas komponentes: konvektīvais paātrinājums un lokālais paātrinājums
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
skaņas celiņa novirze atšķirība filmas attēla un tam atbilstošā skaņas celiņa posma novietojumā uz filmas lentes (skaņas celiņš ir priekšā attēlam), ko nosaka projektoru konstrukcija
etniskā diferenciācija atšķirības, kuras demogrāfisko procesu norisē nosaka etniskā piederība
lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmovīzija.
bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai
mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
darīšana Attiecības, sakari (ar ko).
kultūrattieksme Attieksme pret pasauli, ko nosaka piederība pie tās vai citas kultūras; vispārīgākie veidi - piemērošanās pasaulei (konfuciāniskā un daoiskā tradīcija), bēgšana no pasaules (hinduistu un budistu tradīcija) un centieni pasauli pārveidot (jūdiski kristietiskā tradīcija).
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli; likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
vēsture attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam.
fizikālā lieluma atvasināta vienība atvasināta fizikālā lieluma vienība, ko nosaka sakarība starp šo lielumu un citiem dotās sistēmas lielumiem
attieksmes adjektīvs atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu
sociālā pedagoģija atvērta un dinamiska pedagoģijas zinātnes apakšnozare, kas pēta un analizē izglītības un sabiedrības savstarpējās sakarības
uzvedības testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju konformances testēšanas veids, ar kura palīdzību nosaka testējamā objekta īpašību atbilstību dinamiskās konformances prasībām
liriska atkāpe atvirze vai iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi
determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes; likums, likumība.
elektrokaustika Audu piededzināšana vai atdalīšana ar metāla cilpu vai adatu, ko sakarsē ar elektrisko strāvu.
salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes.
vidējais koks audzes vērtējuma rādītājs, ko izsaka ar novērtētās audzes aprēķinātajām vai uzmērītajām vidējām dimensijām - augstumu, caurmēru un tilpumu
specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem
lapas šķēlums auga lapas plātnes seklāks vai dziļāks iegriezums, kas nosaka vai lapa ir daivaina, šķelta vai dalīta
sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles.
sauszieži Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles.
imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; sauszieži, salmenes.
agrofons Augsnes stāvoklis, kas nosaka tādu vai citādu ražu.
aktīvais slānis augsnes vai ūdens slānis, kura siltuma stāvokli nosaka Saules radiācijas procesi un siltuma apmaiņa un atmosfēru
augšņu ģeogrāfija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes segas ģeogrāfiskā sadalījuma likumsakarības
somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga.
fitoģeogrāfija Augu ģeogrāfija - zinātne par augu izplatību un ar to saistītajām likumsakarībām.
antociāni Augu pigmenti, kas nosaka to sarkano, zilo vai violeto krāsu.
savelkamais Aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
savelkams Aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
aktīvā autofokusa sistēma autofokuss kompaktkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka ar ultraskaņas vai infrasarkano staru impulsiem
pasīvā autofokusa sistēma autofokuss spoguļkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka pēc fotoaparātā iebūvēto gaismas sensoru uztvertā projicētā attēla kontrasta analīzes
ATTS Automātiskie tālsatiksmes telefona sakari.
starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus
autorzīme Autora uzvārda vai cita sākuma vārda pirmo zilbju pieņemtais apzīmējums (burts un divzīmju vai trīszīmju skaitlis), ko nosaka pēc autortabulām un ieraksta grāmatas šifrā.
avials Aviācijas alumīnijs - deformējamais alumīnija sakausējums ar magniju (0,45-0,9%), silīciju (0,5-1,2%), varu (0,2-0,6%) un mangānu (0,15-0,35%).
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus
spēļu automāta spēle azartspēle, kurā dalībnieka laimēšanas iespējas un laimesta lielumu nosaka azartspēļu automāts
veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa
no galvas līdz kājām bagātīgi; pilnīgi (saka, raksturojot darbības intensitāti vai īpašības spilgtumu)
baitu iestarpināšana baitu secības papildināšana ar speciālu baitu, kas nodrošina neatkarīgu no izmantojamā koda ziņojuma pārraidi; iestarpinājuma vietas nosaka datu posma vadības protokols
ārējā ballistika ballistiskas daļa, kurā noskaidro nevadāmu šāviņu kustības likumsakarības gaisā
vokaliskopija Balss atpazīšana; tādu pazīmju izdalīšana, kuras nepārprotami nosaka runātāja balss traktu, identificējot vokaligrammas.
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
latviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi
lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi
NEL barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs (angļu "_net energy for lactation_), ko izsaka pēc produktīvā efekta – piena ieguves un reprodukcijas funkciju nodrošināšanas laktējošiem dzīvniekiem, galvenokārt govīm
NEF Barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs, ko izsaka pēc produktīvā efekta - tauku nogulsnēšanās pieauguša dzīvnieka organismā.
amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam
augstuma zudums berzes radītie spiediena zudumi, ko izsaka ar atbilstošo šķidruma staba augstumu
jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
muldoņa Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.
kvākšēt Bezjēdzīgi, nesakarīgi un bez satura runāt šo un to.
Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja
Nacionālais publiskais telekomunikācijas tīkls bezpeļņas sakaru tīkls, kura galvenais uzdevums ir veicināt brīvtīklu un citu publisko datoru tīklu attīstību valstī, kurā šis tīkls izveidots
žiro Bezskaidras naudas norēķinu forma, kas tiek realizēta kā ar papīra nesēju (norēķinu čeku), tā arī ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra
WAP Bezvadu datu pārraides tehnoloģija mobilo sakaru nodrošināšanai (angļu "wireless application protocol").
personālie sakaru pakalpojumi bezvadu sakaru pakalpojumi, kuros izmanto 1,8-2 GHz diapazonu digitālas informācijas (teksta, balss ziņojumu, balss pasta u. c.) pārraidei un saņemšanai
krepele Biezs, sakaltis netīrums.
tenezmi Bieža, stipra un mokoša dzīšanās sakarā ar kairinājumiem tūplī, taisnajā zarnā, loka zarnā, dzemdē un makstī, urīnpūslī un urīnkanālā, vēdera plēvē.
šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu
protokols BSC binārie sinhronie sakari
binārā sinhronā komunikācija binārie sinhronie sakari
BSC binārie sinhronie sakari (Binary Synchronous Communication)
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
ekoloģiskais klimakss biocenožu likumsakarīgas nomaiņas rezultātā iestājusies relatīva stabilizācijas stadija
gerontoloģija bioloģijas un medicīnas nozare, kas pētī dzīvo būtņu, arī cilvēka novecošanas likumsakarības
ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai
norēķinu palāta biržas iekšējā organizācija vai tās meitas uzņēmums, ko veido daļa no biržas biedriem; tā reģistrē visus darījumus preču vai fondu biržā, sakarā ar tiem regulāri veic pārrēķinus (savstarpēji ieskaita pirkumus un pārvedumus) un nosaka katra biržas biedra finansu stāvokli
piekļuves vadības lauks bitu secība, kas vai nu nosaka to, ka kadrs ir marķieris, vai apzīmē staciju, kura var izmantot marķieri, vai norāda, kad kadrs ir jāizņem, vai arī atļauj stacijām pieprasīt nākošo marķieri
optiskais blīvums blīvums, kas raksturo materiāla gaismas absorbciju, gaismai izejot caur vielu; nosaka stikliem, šķīdumiem u. c.
Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.).
augu morfoloģija botānikas nozare par augu ārējās uzbūves likumsakarībām un formu veidošanās procesiem
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
atklāšana Brīdis, kad novērotājs (radiolokatora operators u. c.) ierauga kādu objektu (tā attēlu indikatora ekrānā), nosaka tā stāvokli apvidū, gaisa (kosmiskajā) telpā, zem vai virs ūdens, kā arī tā darbības raksturu.
feerija Brīnumains, pasakains skats.
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
sdaka Brīvprātīgs labdarības maksājums Pakistānā, viens no labdarības veidiem, ko nosaka islāms.
pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks)
struktūrdeficīts Budžeta deficīta vai pozitīvs saldo, kas aprēķināts ekonomikai, kurā ir dabisks bezdarba līmenis un dabisks IKP līmenis, bet nodokļu likmes un transferta maksājumu apmērus nosaka spēkā esošie likumi.
mainītais budžets budžets, kas mainīts atkarībā no apjoma pārsnieguma pār noteiktu (plānotu) lielumu; parasti pamatojas uz (peļņas sliekšņa (kritiskā punkta)) analīzes sakarībām
autentifikants Burts, cipars vai burtu un/vai ciparu savienojums, kas apliecina pārraides/nosūtīšanas, ziņojuma vai datu autentiskumu un apliecina sakaru tīkla, stacijas vai lietotāja identitāti.
kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis.
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
mezgloties Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
spruka Būt sprukā - saka, ja kāds atrodas sliktos apstākļos, nepatīkamā situācijā.
korelēties Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stigri noteikts funkcionāls sakars.
korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem)
morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem)
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
konstitutīvs būtisks elements, elementi tiesību sistēmā valstī - tas, kas nosaka, iedibina tiesību sistēmā, valsts dzīvē būtiskus principus, tiesību institūtus un valsts institūcijas
būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas.
ātruma koeficients caurplūdes koeficienta sastāvdaļa - skaitlis, kas izsaka berzes radītu faktiskās izplūdes ātruma samazinājumu salīdzinājumā ar teorētiski aprēķināto izplūdes ātrumu
pampars Celme, vecs, sakaltis koka gabals.
platinels Cēlmetālu sakausējums augstjutīgu termopāru elektrodiem (pozitīvajam - 55% Pd, 31% Pt, 14% Au, negatīvajam - 65% Au, 35% Pd).
atkarība Cēloniska vai nosacījuma sakarība (ar citu parādību, faktoru u.tml.).
ciparkanāls Ceļš, pa kuru sakaru tīklā tiek pārraidīti tikai ciparsignāli.
tirgus cena, ko nosaka tirgus
transfertcena Cena, kuru precēm un pakalpojumiem nosaka saistītie uzņēmumi un kas atšķiras no tirgus vērtības.
vairumatlaide Cenas atlaide, kuru nosaka pārdevējs, ja pircējs pērk preci lielākos daudzumos.
līgumcenas Cenas un tarifi, kurus līgumos pēc savstarpējas vienošanās nosaka pārdevēji un pircēji.
vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā
vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā
vilkt laukā ar knīpstangām censties panākt, lai kāds ko saka
Satiksmes ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku sauszemes transporta, jūrniecības, aviācijas, sakaru un informācijas nozarē
dispečeru sistēma centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers
numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde
dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza.
priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
pasīvs Ciešamā kārta - darbības vārda kārta, kas izsaka uz objektu vērstu darbību, parasti tieši nenosaucot darbības subjektu.
apkampt Cieši satvert; sakampt.
mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
stellīts Ciets sakausējums uz volframa, hroma un kobalta bāzes, kas saglabā cietību augstā temperatūrā (līdz 750 ⁰C).
zeigerēt Cietu sakausējumu sadalīt sastāvdaļās, izmantojot to kušanas temperatūras starpību.
lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
augstākā nervu darbība cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu nervu darbība, kas nosaka organisma attiecības ar vidi
izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.
dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
apsveicējs Cilvēks, kas apsveic, kas izsaka vai nosūta apsveikumu.
apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
bļorstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
bļurstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
blorstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
blurstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
blaužgoņa Cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā.
kaukāns Cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā.
spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
taktiķis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka taktiku (3).
memurs Cilvēks, kas neskaidri, nesakarīgi runā.
bolderis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
bokšis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
bokšķis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
bokšs Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
bošķis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
muldeklis Cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu.
priekšāteicējs Cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā.
muldoņa Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
boksts Cilvēks, kas staigā apkārt, klaiņo, ir tūļīgs darbā, rīcībā, nesakarīgs runā.
vērtētājs Cilvēks, kas vērtē, nosaka (kā) vērtību, kvalitāti.
garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis
zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība
garleņķis Cilvēks, kurš ar daudz vārdiem maz izsaka.
uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
kakācis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi).
kakacis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi).
ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
cirsmas virziens cirsmas garuma virziens, ko nosaka valdošo vēju virziens (no ziemeļiem uz dienvidiem vai no ziemeļrietumiem uz dienvidrietumiem)
piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem.
tiesas izdevumi citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā
ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā.
dalītais programmkomponentu objektmodelis COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
gamanāt Čalot, parasti tā saka, ja noris saruna starp daudziem cilvēkiem.
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību
polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
koksnes tekstūra dabiskais raksts koksnes griezumos, kas nosaka koksnes dekoratīvo vērtību
grupālā izlase dabiskās izlases veids, kurā priekšrocības nosaka ne tik daudz īpatņu individuālās pazīmes un īpašības, kā īpatņu sadarbība grupās
DCOM tehnoloģija dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows"
DCOM Dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
parts Daļa; loma teātrī; pretinieks (saka it sevišķi tiesā par advokātiem).
pusapžuvis Daļēji apžuvis; daļēji sakaltis.
caurlaidspēja Darba apjoms, ko var veikt dators, datu (informācijas) apstrādes un pārraides (sakaru) sistēmas laika vienībā.
pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli
darba tirgus darbaspēka pakalpojumu pirkšana un pārdošana, kuru nosaka nodarbinātības un atalgojuma vai pieprasījuma un piedāvājuma līmenis
sakabe Darbība --> sakabināt (2).
sasauksme Darbība --> sasaukties(2); saikne, sakarība (ar ko).
zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam
saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti
kārtas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu, darbību un darbības objektu
laika kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret runas momentu
izteiksmes kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka modalitāti, kā arī teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu un darbības realitāti
personas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka teksta autora, teksta adresāta un darbības subjekta attieksmes
subjunktīvs Darbības vārda izteiksme (vēsturiskajā valodniecībā), kas izsaka gribu vai cerības.
vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos
pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka teksta autora gribu - pamudinājumu, pavēli, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu - veikt kādu darbību; imperatīvs 1(2)
medijs darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts; vidējā kārta; mediālā kārta
vienkāršā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta
vienkāršā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar runas momentu
vienkāršā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiks pēc runas momenta
saliktā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti nākotnē
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti pagātnē
saliktā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti tagadnē
supīns Darbības vārda nelokāma forma, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
aorists darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka pabeigtu darbību (piemēram, sanskritā, grieķu, senslāvu u. c. indoeiropiešu valodās)
vienkāršā laika forma darbības vārda sintētiska forma, kam laika nozīme parasti ietverta tagadnes, pagātnes vai nākotnes celmā un kas izsaka darbību tagadnē, pagātnē vai nākotnē
liekamais darbības vārds darbības vārds, kas izsaka darbības cēloņa vai iemesla nozīmi
savstarpējas darbības vārds darbības vārds, kas izsaka divu vai vairāku subjektu savstarpēju darbību; reciproks verbs
kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens
raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās).
agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu.
atrašanās vietas dati dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas)
tiešās piekļuves datne datne, kuras ierakstiem piekļuvi nosaka ar adreses vai atslēgvārda palīdzību
datnes atribūts datnei pievienota iezīme, kas apraksta un nosaka tās statusu vai izmantošanas veidu, piemēram, piederību lasāmajām vai arhīva datnēm, kā arī to, vai tā ir sistēmas, direktorija vai apslēptā datne
datņu pakalpojumu protokols datņu pārsūtīšanas protokolam līdzīgs protokols, kas nosaka, kā jāpārkopē dažādos datoros izvietotas datnes
platforma Datora aparatūras uzbūves pamatprincipi, kas nosaka izmantojamās sistēmas programmatūras veidu, vai arī sistēmas programmatūra, kas nosaka datora lietojumprogrammatūru.
dialogrežīms Datora darbības organizācijas un programmu izpildes veids dialoga formā, kad tiek nodrošināti viena vai vairāku lietotāju abpusēji sakari ar skaitļotāju, izmantojot tastatūru un displeju.
datora arhitektūra datora galveno ierīču un funkcionālo bloku apvienojums, kā arī starp tiem esošā vadības un informacionālo sakaru struktūra, kas nodrošina plānoto funkciju izpildi
tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju.
selektorkanāls Datora ievadizvades kanāls, kas nodrošina centrālā procesora sakarus ar ātrdarbīgām perifērijas ierīcēm.
izvade Datorā izveidotās informācijas izspīdināšana displeja ekrānā, izdrukāšana, ierakstīšana diskā (lentē) vai nosūtīšana citam datoram ar sakaru līdzekļu starpniecību.
universālais asinhronais raiduztvērējs datora komponents, kas apstrādā asinhronos sakarus, un tāds ir katram iekšējam modemam, kā arī katram datoram seriālo pieslēgvietu pārvaldībai
ritslēgs datora tastatūras taustiņš, ar kuru nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbības režīmu
komunikācijas dators dators, ko izmanto sakaru sistēmās un kas orientēts informācijas maršrutēšanas funkciju izpildei
datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas
atteikšanās Datorsakaru sesijas pārtraukšanas procedūra.
videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju.
konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības
konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības
tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību
teritoriālais tīkls datoru tīkls, kas savieno attālus lietotājus, kuri var atrasties citās pilsētās vai valstīs un kuri parasti izmanto vispārējās lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus
sinhronais tīkls datoru tīkls, kurā visi sakaru kanāli tiek sinhronizēti, izmantojot kopīgus taktimpulsus
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem.
hierarhiskā datu bāze datu bāze, kuras informacionālo objektu hierarhiju nosaka tās vadības sistēma
datizrace Datu bāzes datu analīze, kas paredzēta apslēptu sakarību meklēšanai kādā datu grupā.
priekšmetu rādītājs datu bāzu vadības programmās - datne ar norādēm, kas nosaka datu bāzes ierakstu fizisko atrašanās vietu; kārtojot datu bāzi vai meklējot tajā ierakstus, programma darbojas tieši ar šo norāžu datni
protokola datu bloks datu bloks, ko saskaņā ar datoru tīkla protokolu izmanto sakariem starp vienranga entītijām, tas satur protokola vadības informāciju un, iespējams, arī lietotāja datus
kataloģizēta datu kopa datu kopa, kas reģistrēta sistēmas katalogā ar indeksu vai indeksu hierarhiju, kas nosaka tās atrašanās vietu datu vidē (magnētiskajā diskā, magnētiskajā lentē u. c.)
lauka tips datu lauka paveids, ko nosaka tajā ierakstāmo datu tips
meklēšana Datu pārlases procedūra, ar kuras palīdzību pēc noteiktām pazīmēm nosaka to atrašanās vietu.
platjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, izmantojot frekvenčdales multipleksēšanu; lietojot platjoslas tīklošanu, pa vienu sakaru līniju vienlaikus var pārraidīt vairākus signālus, piešķirot katram no tiem atsevišķu frekvenču joslu (kanālu)
piekļuves ātrums datu pārraides ātrums lietotāja piekļuves kanālā, kas nosaka maksimālo ātrumu, ar kādu gala lietotājs var iesūtīt datus kadru retranslēšanas tīklā
ķēžu komutācija datu pārraides ceļa izveides metode, kas paredz veidot savienojumu no ķēdē saslēgtiem sakaru posmiem; līniju komutācija
vairākpunktu līnija datu pārraides līnija, kas datoru tīklā savieno vairāk nekā divas stacijas (termināļus), kurām katrai ir sava adrese, vienlaicīgi var raidīt tikai viena stacija, bet pārraides kārtību nosaka tīkla vadības protokols
maģistrālā līnija datu pārraides līnija, kas savieno divas sakaru sistēmas un parasti var realizēt simtiem vai pat tūkstošiem loģisko kanālu
ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju
izsaukums Datu pārraides sistēmās - sakaru seansa nodibināšana ar abonentu.
tīkla redundance datu pārraides tīkla konstruktīva īpatnība, ko raksturo lielāks sakaru kanālu skaits, nekā tas minimāli nepieciešams, lai savienotu savā starpā visas tā stacijas
sakaru tīkls datu pārraides tīkls, kas sastāv no savstarpēji komutējamiem sakaru mezgliem un datu stacijām
pakešu komutācijas datu tīkls datu pārraides tīkls, kurā dati, lai tos pārsūtītu, tiek sadalīti neatkarīgos standartformāta blokos - paketēs. Formātus un procedūras nosaka šī tipa tīklos izmantotie protokoli
datu pārraide datu pārsūtīšana no datu avota datu saņēmējiem ar sakaru līdzekļiem
bitorientēts protokols datu posma slāņa protokols, kas nosaka kadra formātu ar fiksētu vadības simbolu izvietojumu
kadrs datu struktūra, ko izmanto lietotāja informācijas vai vadības datu pārraidei datoru tīklā un ko veido lauki, kurus nosaka izmantojamais datu pārraides protokols
posmšifrēšana Datu šifrēšanas procedūras izmantošana atsevišķi katrā sakaru sistēmas posmā.
sociālo pētījumu metodes datu vākšanas, apstrādes un analīzes paņēmieni, galveno uzmanību pievēršot visu to daudzveidīgo sakaru un attiecību nodrošināšanai, kas funkcionē gan pētāmajā objektā, gan objekta attiecībās ar sociālo vidi
demarkācijas līnija datumu maiņas līnija, kas iet pa 180° garuma meridiānu; koordinātas nosaka, vienojoties starp ieinteresētajām valstīm
piežaut Daudz (nesakarīgi) runāt.
piemuldēt Daudz sarunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
čāvāt Daudz un nesakarīgi runāt.
larkšēt Daudz, nepārtraukti un nesakarīgi runāt.
cirkulārie radikosakari daudzu adresātu sakari, kad radiocentrs raida identisku radiogrammu vienlaikus vairākiem adresātiem (piemēram, kuģiem) un saņem no adresātiem apstiprinājumu
sensitogramma Dažādās ekspozīcijās ar sensitometru iegūta fotomateriāla melnējuma skala, pēc kuras nosaka galvenos fotomateriāla raksturlielumus.
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
alēles Dažādas viena gēna alternatīvas formas, kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību un mutaģenēzē var pārveidoties cita citā.
dihogēnija Dažādi audu attīstības veidi sakarā ar apstākļu maiņu.
fizikālā lieluma sistēma dažādu fizikālu lielumu sakopojums, kas izveidots, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem
kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu.
aligācija Dažādu metālu sakausējums, kā arī dažādu vielu maisījums.
kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti.
korelācija dažādu pazīmju sakarība
alligācija Dažādu vielu maisījunms; metālu sakausējums.
oreīdi daži vara un cinka sakausējumi, kam ir zeltaina krāsa
neīstā apnoje dažkārt iestājas, ja stipri sakairina ādu (piem., ja ķermeni iegremdē aukstā ūdenī)
nu tu vari zicēt dažkārt saka cilvēkam, ja tas izdarījis kaut ko sliktu un saņem sodu
magnetostriktīvais efekts dažu feromagnētisku metālu un to sakausējumu īpašība deformēties magnētiskā lauka iespaidā (magnetizējoties) un mainīt savu magnētisko indukciju mehānisku deformāciju iespaidā
cietsakausējums Dažu metālu, piem., volframa, titāna, karbīdu sakausējumi uz kobalta bāzes; var iegūt dimantam līdzīgu cietību un nodilumizturību; izmanto gk. griezējinstrumentiem un riepu dzelkšņiem.
māzerefekts Dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne.
manna Dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā.
aberācija Debess spīdekļa stāvokļa šķietama nobīde, kas rodas tāpēc, ka gaismas ātrums ir galīgs un novērotājs attiecībā pret spīdekli atrodas kustībā (sakarā ar Zemes kustību).
lauka veidne definīcija, kas nosaka datu veidu, ko var ierakstīt datu laukā un neļauj lietotājam ierakstīt datu bāzē tai nepiemērotu informāciju
padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos
akantolīze Deģeneratīvs process epidermas dzeloņainā slāņa šūnās un starpšūnu tiltiņos, kur tonofibrillu izšķīšanas dēļ šūnas savā starpā zaudē sakaru; pamatslānī veidojas spraugas un dobumi, kas klīniski parādās kā bullas un vezikulas.
putnu atražošanas spēja dējējputnu kvalitātes rādītājs, ko nosaka pēc olu apaugļotības un cāļu šķilšanās (procentos)
sasadancāties Dejojot sakarst, sagurt.
pasaciņa Dem. --> pasaka.
sakasnītis Dem. --> sakasnis.
medicīniskā demogrāfija demogrāfijas nozare, kas pētī iedzīvotāju atražošanās medicīniskos aspektus, veselības stāvokli (arī reproduktīvo veselību), dzīvpotspējas un mirstības likumsakarības dažādās iedzīvotāju grupās, analizē iedzīvotāju nāves cēloņus un faktorus
demogrāfiskais trends demogrāfisko procesu tendence (virziens), kas izpaužas dinamiskas statistiskas likumsakarības veidā
deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju
testa procedūra detalizēti norādījumi, kas nosaka, kā plānot, izpildīt un novērtēt testpiemēra rezultātus
bāzes garums detaļas virsmas profila garums, kurā nosaka virsmas negludumu parametru skaitliskās vērtības
liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem.
uzspīle detaļu savienojuma veida raksturojums. Spīļsavienojumā urbuma diametrs ir mazāks par tajā iespīlētās ass diametru, un šī starpība nosaka uzspīli. Detaļu spīļsavienojumu ar uzspīli veido, detaļas sapresējot
sēža detaļu savienojuma veids, ko nosaka iegūtā spēle vai uzspīlējums un kas raksturo detaļu relatīvo pārvietošanās iespēju vai spēju pretoties pārvietošanai
adjunkts determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta; algebriskais papildinājums
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
uromantija Diagnoze vai prognoze, ko nosaka uz urīna apskates pamata.
leikodiagnoze Diagnoze, ko nosaka, balstoties uz leikocītu skaita, formu attiecību vai specifisko jutību.
Nikuradzes diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu
Mūdija diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (tas nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu
Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle
Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
laika dienests dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu
Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai.
cipartīkls digitālo sakaru tīkls
diplomātiskais pasts diplomātisko un konsulāro sakaru svarīgākā uzturēšanas forma sūtījumu veidā, ar savas valsts iekšējām ārējo sakaru institūcijām, starptautiskajām organizācijām un savas valsts ārvalstīs rezidējošām pārstāvniecībām, ko īsteno, pārvadā diplomātiskie kurjeri vai nogādā citā veidā
vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga.
tagadnes neto vērtība diskontētās naudas plūsmas analīzes rādītājs, ko nosaka kā starpību starp nākamo naudas ieņēmumu un ietaupījumu un nākamo naudas izdevumu tagadnes vērtību
galīgais automāts diskrēto sistēmu matemātiskais modelis, ko definē ar galīgām ieejas, izejas un iekšējo stāvokļu kopām, kā arī ar pārejas un izejas funkcijām, kuru izmaiņas notiek diskrētos laika momentos un kuras nosaka galīgā automāta izejas un iekšējo stāvokli nākošajā momentā atkarībā no tā ieejas un iekšējā stāvokļa dotajā momentā
radiodispečers Dispečers, kas savu uzdevumu veikšanai izmanto radiosakarus.
informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu
darāmās kārtas divdabis divdabis, kas izsaka aktīvas, ar darbības subjektu saistītas darbības nozīmi
pagātnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms teikuma galvenās darbības
tagadnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar teikuma galveno darbību; tagadnes particips
nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips
ciešamās kārtas divdabis divdabis, kas izsaka pasīvas, ar darbības objektu saistītas darbības nozīmi
syncephalus Divkāršs izkropļojums, kurā sakarā ar attīstības traucējumiem dvīņi saauguši galvas, kakla un pa daļai vidukļa apvidū.
duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
dupleksie sakari divpusīgie elektrosakari starp 2 punktiem; katrā no tiem ziņojumu pārraide un uztveršana var notikt vienlaikus
fenotipiskā korelācija divu pazīmju sakarība vienā dzīvnieku grupā
leģējums Divu vai vairāku metālu sakausējums.
paaudžu maiņa divu vai vairāku pēc vairošanās veida atšķirīgu paaudžu likumsakarīga mija organismu dzīves ciklā
operons DNS molekulas iecirknis, kura funkcionāli saistītās subvienības nosaka vienu secīgu bioķīmisku reakciju ķēdi katalizējošo fermentu sintēzi.
dokumenta formāts dokumenta ārējais veidols, kas tam piešķirts formatēšanas procesā un ko nosaka tādi tā elementi kā, piemēram, malu platums, galvenes un parindes forma, lappušu numuru izvietojums, teksta dalījums slejās u. c.
priekšmetu rādītājs dokumenta vai datnes sastāvā ietilpstošo elementu saraksts ar atsaucēm, kas nosaka elementa atrašanās vietu
indekss dokumenta vai datnes sastāvā ietilpstošo elementu saraksts ar atsaucēm, kas nosaka elementa atrašanās vietu; datu bāzu vadības programmās – datne ar norādēm, kas nosaka datu bāzes ierakstu fizisko atrašanās vietu
iedzīvotāju saraksts dokumentāls ziņu avots par iedzīvotāju skaitu un sastāvu; pakāpeniski zaudē savu lomu sakarā ar reģistru sistēmu ieviešanu
valsts izglītības standarts dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību
finanšu grāmatvedības standarts dokuments, kas nosaka finansu pārskatu sagatavošanas pamatprincipus, apsvērumus, struktūru un satura minimālās prasības
kārtības rullis dokuments, kas nosaka kādas norises īstenošanas veidu, attiecību sistēmu un darbības noteikumus
kravaszīme Dokuments, kas nosaka līguma noteikumus starp kravas nosūtītāju un transporta kompāniju, saskaņā ar kuru krava jānogādā uz noteiktu vietu par noteiktu samaksu.
radioreglaments Dokuments, kas nosaka sakaru procedūru, ko jālieto radiotelefona sakaros.
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām; sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
atrisinājums doma, plāns, kas nosaka, kā rīkoties kādā sarežģītā jautājumā, situācijā
risinājums doma, plāns, kas nosaka, kā rīkoties kādā sarežģītā jautājumā, situācijā
spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
ekvivalentā doza doza, kas raksturo starojuma bioloģisko iedarbību un ir vienāda ar absorbētās dozas reizinājumu ar koeficientu, kas nosaka starojuma bīstamību (mērvienība _zīverts_)
likumbāzētā drošības politika drošības noteikumi, kurus nosaka vispārēji priekšraksti, kas jāievēro visiem datoru tīkla lietotājiem
autentificēšana drošības pasākumi sakaru sistēmas aizsargāšanai pret nesankcionētu ziņojumu pārraidi
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu); drupt.
dujāt Dūdot, rubināt; saka par paipalas balss skaņām.
dupleksā komunikācija dupleksie sakari
dupleksā pārraide dupleksie sakari
purslīgs Dusmīgs, nikns, viegli sakaitināms cilvēks.
dvēseļpulkstenis Dvēseļpulkstenis zvana - saka, ja baznīcā zvana sakarā ar kāda nāvi.
debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību.
spina Dzelonis, ērkšķis, asaka, smaile.
urobilīns Dzeltens žults pigments, kas izdalās ar urīnu un nosaka urīna dabisko krāsu.
dekapods Dzelzceļa lokomotīves tips, kam 5 sakabinātas asis un tām priekšā 1 skrejriteņu ass.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām
ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai.
kovars Dzelzs sakausējums ar Ni (29%) un Co (18%).
elinvars Dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai.
ferrosilīcijs Dzelzs sakausējums ar silīciju.
ferohroms Dzelzs un hroma sakausējums; lieto hromtēraudu iegūšanai, kuriem ir izcilas mehāniskās īpašības.
feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības.
feromolibdēns Dzelzs un molibdēna sakausējums; lieto instrumentu tēraudu, nerūsējošu u. c. tēraudu leģēšanai.
platinīts dzelzs un niķeļa (48%) sakausējums
tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska
ferosilīcijs Dzelzs un silīcija sakausējums; lieto tērauda reducēšanai (dezoksidēšanai), to kausējot, kā arī tērauda leģēšanai.
ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības.
ferovolframs Dzelzs un volframa sakausējums, ko lieto, kausējot instrumentu tēraudus un dažus konstrukciju tēraudus.
melnie metāli dzelzs, mangāns, hroms un to sakausējumi (tēraudi un čuguni)
zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru.
šļurpstēt Dzērumā nesakarīgi, raudulīgi runāt.
termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji)
dzimstības līmenis dzimšanas gadījumu biežums iedzīvotāju kopumā, to nosaka kā dzimušo skaita attiecību pretreproduktīvā vecuma sievietēm (vai dažkārt pret visiem iedzīvotājiem)
ritualizēts homoseksuālisms dzimumsakari starp viena dzimuma personām, visbiežāk pieaugušiem vīriešiem un zēniem, iniciācijas rituālu laikā
rituālā prostitūcija dzimumsakari, kas reliģiskā kultā kalpo par saikni ar sakrālo
incesta tabu dzimumsakaru aizliegums tuvu radinieku starpā
uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā.
biotiskie faktori dzīvās vides faktori, kas ietekmē organismu dzīvotspēju un nosaka to izplatību; izpaužas organismu savstarpējā mijiedarbībā
giandromorfa Dzīvnieks ar himmērisku konstitūciju: dažas tā daļas ir sievišķā, citas - vīrišķā tipa, ko nosaka attiecīgi dažādie hromosomu komplekti; sastopama kukaiņiem un putniem.
dzīvnieku migrācija dzīvnieku pārvietošanās, ko izraisa dzīves apstākļu maiņa vai dzīvnieku attīstības cikla likumsakarības; ir regulāra jeb periodiska migrācija un neregulāra migrācija; regulārā migrācija sevišķi raksturīga putniem
hromatofori Dzīvnieku un cilvēka organisma šūnas, kas satur pigmentu un pa lielākajai daļai nosaka orgānu un organisma ādas vai apmatojuma krāsu.
bioģeoķīmiskā aprite dzīvo organismu veidošanās, bojāejas un sadalīšanās procesu kopums, kas nosaka ķīmisko vielu apriti sistēmā "vide - dzīvie organismi - vide"
dzīvot kā mucā dzīvot noslēgti, bez sakariem ar ārpasauli
Bazile Džanbatista Bazile - itāļu folklorists (Giambattista Basile; 1575.-1632. g.), vāca, apdarināja un izdeva tautas pasakas.
cherubs Ebreju simbolikā kāds pasakains kustonis, kuru domāja sastāvošu pa daļām no cilvēka, vērša, lauvas, ērgļa, kas visi varas un stipruma simboli.
bizirairairā Ēdiens no sakaltušas rupjmaizes, ko pārlej ar vārošu ūdeni, pieliek upeņu ievārījumu un pārkaisa ar kanēli.
osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos.
eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos.
biocenoloģija Ekoloģijas nozare, kurā pēta biocenozes un tajās norisošās sakarības.
limitējošais faktors ekoloģiskais faktors, kas nosaka biosistēmas darbības intensitāti
naudas metāliskā teorija ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība
iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā
reģionālā ekonomika ekonomikas zinātņu nozare, kas pētī ražošanas teritoriālās organizācijas likumsakarības un darbības mehānismu
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
Kansaja Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas dienvidos, Kinki zemienē (Hjogo, Kioto, Šigas un Osakas prefektūras).
aglomerācija Ekonomiski un funkcionāli savstarpēji cieši saistītu apdzīvoto vietu kopums ar lielu iedzīvotāju skaitu un ciešiem ekonomiskajiem un kultūras sakariem, kurš veidojies uz vienas vai vairāku lielu pilsētu bāzes.
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm
lietišķā aerodinamika eksperimentālo un teorētisko metožu kopums, ar kurām nosaka aerodinamikas spēkus un momentus, kas iedarbojas uz lidaparātu
pieļaujamā slodze ekspluatācijas laikā pieļaujamā konstrukcijas elementa slogojuma slodze; nosaka pēc konstrukcijas elementu izmēriem un pieļaujamā sprieguma
glosālijas Ekstātiskas runas nesaprotamā valodā, kuras izsaka Dieva gara piedzīvojumu.
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
Huka likums elastības teorijas pamatlikums, kas nosaka, ka mehāniskā sprieguma (σ) atkarība no relatīvas deformācijas (ε) ir lineāra; homogēna stieņa vienpusīgas stiepes (vai spiedes) gadījumā mehāniskais spriegums ir σ=Eε (E – Junga modulis); likums ir spēkā mazām elastīgām deformācijām
Voltas loks elektriskā izlāde gāzē relatīvi mazā spriegumā, ko pavada elektrodu un gāzes sakaršana līdz vairāku tūkstošu grādu temperatūrai; izmanto galvenokārt metālu kausēšanai un metināšanai
zemējuma pretestība elektriskā pretestība strāvai, kas noplūst zemē no zemētāja virsmas; tās lielumu nosaka zemes īpatnējā vadītspēja, zemētāja virsmas izmēri un forma
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs.
ciparsignāls Elektriskais signāls, kura vērtību konkrētā laika brīdī izsaka ar kodētiem bināriem lielumiem; pārraidi neietekmē līnijā esošie trokšņu signāli.
starpmolekulārā mijiedarbība elektriski neitrālu molekulu vai atomu mijiedarbība, kas nosaka šķidrumu un molekulāro kristālu esamību, reālo gāzu atšķirību no ideālās gāzes
šķērstroksnis Elektrisko traucējumu kopums, kas inducējas sakaru kanālā no blakus esošiem kanāliem.
Bio–Savāra likums elektrodinamiskas likums, kas nosaka strāvas magnētiskā lauka indukciju brīvi izraudzītā telpas punktā
anodēšana Elektroķīmiska plānas oksīda kārtiņas izveidošana uz dažādu sakausējumu virsmas.
kabeļlīnija Elektrolīnija vai sakaru līnija, kas izveidota ar kabeli un instalēta zemē, pa ēkas sienām, kabeļkanālos, caurulēs u. tml.
Faradeja elektrolīzes likumi elektrolīzes kvantitatīvās likumsakarības starp elektrības daudzumu, vielas masu un tās ķīmisko dabu
karsēšanas induktors elektromagnētiska ierīce induktīvai karsēšanai, kuras galvenā sastāvdaļa ir inducējošais vads vai tinums mainīgā magnētiskā lauka radīšanai; lieto detaļu rūdīšanai, virsmas sakarsēšanai, tilpumkarsēšanai, metālu kausēšanai u. tml.
pārejas frekvence elektromagnētiskā starojuma frekvence, ko nosaka enerģijas līmeņu attālums, starp kuriem notiek elektronu pāreja
griežmeklētājs Elektromehāniska ierīce ar rotoram piekārtotiem slīdkontaktiem, kas ļauj komutēt sakaru līnijas pēc pienākošo signālu impulsiem; meklētājs (3).
mašīntelpas telegrāfs elektromehāniska ierīce kuģa iekšējo sakaru vajadzībām starp komandtiltu un mašīntelpu, lai panāktu vēlamo kuģa dzinēja režīmu
precizitātes klase elektromēraparāta vispārīgs raksturojums, kas izsaka dotā mēraparāta maksimālo pamatkļūdu procentos no mērapjoma
logometrs Elektromēraparāts, ar kuru nosaka divu elektrisku lielumu (galvenokārt strāvu) attiecību; lieto arī neelektrisku lielumu (spiediena, temperatūras u. tml.) mērīšanai.
termoelektroni Elektroni, ko emitē stipri sakarsēti ķermeni.
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā.
ECN Elektroniskais sakaru tīkls ("Electronic Communication Network").
operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs elektronisko sakaru komersants, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu
elektroniskie līdzekļi elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos
kabeļtelevīzijas tīkls elektronisko sakaru tīkls, kas paredzēts galvenokārt radio vai televīzijas programmu raidīšanai vai publiskai izplatīšanai
trokšņnoturība Elektronisko shēmu vai sakaru sistēmu spēja strādāt nekļūdīgi trokšņa iedarbības ietekmē.
termoelektronu emisija elektronu emisija no sakarsētiem ķermeņiem vakuumā, ja elektronu enerģija pārsniedz izejas darbu
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
radiosakari Elektrosakari, ko īsteno ar radiotehniskiem līdzekļiem.
videosakari Elektrosakari, ko īsteno ar videotehniskiem līdzekļiem.
reģistrs elektrosakaros - automātisko telefona un telegrāfa centrāļu ierīce izsaucamā abonenta numura uzglabāšanai un numerācijas ciparu tālākai noraidīšanai citām vadības ierīcēm
kross Elektrosakaros, telefona (telegrāfa) centrāļu iekārta līnijas vadu un centrāles vadu savienošanai; arī telpa, kurā izvietota šī iekārta.
videotelefons Elektrosakaru ierīce runas un attēla pārraidīšanai un uztverei.
radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
fototelegrāfija Elektrosakaru nozare, kas saistīta ar nekustīgu, plakanu attēlu (fotouzņēmumu, zīmējumu, dokumentu) pārraidi un uztveršanu, ja uztveršanas ierīcē lieto fotogrāfiskās attēla reproducēšanas metodes.
faksimilsakari Elektrosakaru sistēma dokumentu (tekstu, zīmējumu, fotoattēlu) pārraidīšanai.
telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
telegrāfa sakari elektrosakaru veids dokumentālu ziņojumu (telegrammu) vai nekustīgu attēlu pārraidei; uztveršanas vietā iegūst pierakstītu tekstu vai attēlus; Uz telegrāfa ssakaruu sistēmas bāzes ir izveidots paaugstinātas ticamības datu pārraides tīkls
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
telefona sakari elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot to elektriskos vai optiskos signālos un pārraidot pa sakaru līnijām un kanāliem; pēc telefona tīkla nozīmes iedala iekšējos (vienas ATC ietvaros), vietējos, tālsakaru un starptautiskajos sakaros
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
vadu sakari elektrosakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem
radiorelejsakari Elektrosakaru veids, kurā sakaru līniju veido retranslācijas stacijas jeb retranslatoru virkne (radioreleju līnija).
radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
daudzkanālu sakari elektrosakaru veids, kurā vienu sakaru līniju un tās iekārtu izmanto liela skaita dažādu ziņojumu vienlaicīgai pārraidei, raidot katru pa savu sakaru kanālu
inženiertīkli Elektrotīkla, gāzvadu tīkla, kanalizācijas cauruļu tīkla, sakaru tīkla utt. kopums attiecīgajā teritorijā.
kabeļtīkls Elektrotīkls vai sakaru tīkls, kurā galvenokārt ir pazemes kabeļlīnijas.
semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem
daļiņu difrakcija elementārdaļiņu (elektronu, neitronu u. c.) difrakcija un izkliede kristālos, kā arī molekulāros šķidrumos un gāzēs, ko nosaka šo mikrodaļiņu viļņu īpašības
termoemisija Elementārdaļiņu izsviešana, izlidošana (emisija) no sakarsētiem ķermeņiem.
leģētājelements elements, ko pievieno metālam vai metālu sakausējumiem (arī nemetāliem). lai uzlabotu tā fizikālās vai ķīmiskās īpašibas
satīriskais stils emocionāli ekspresīvais stils, kas izsaka atklātu, asu izsmieklu
sirsnīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kas izsaka simpātijas, draudzīgu attieksmi, līdzjūtību pret runas priekšmetu vai adresātu
ironiskais stils emocionāli ekspresīvs stils, kas izsaka smalki apslēptu izsmieklu un negatīvu attieksmi pret runas priekšmetu un adresātu
orektisks Emocionāli impulsīvs, ar sakairinātām vēlmēm saistīts.
oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, kas izsaka lietišķu attieksmi un ko izmanto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās un sarunās, publicistikas oficiālajos žanros
novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija.
virsmas enerģija enerģija uz divu vielu fāžu robežas, ko nosaka starpmolekulārā mijiedarbība abās fāzēs
ēre ēra - naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
Isaku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 6,0 ha; Isaka ezers; Isāka ezers
bhagavats Ezoterismā termins, ar kuru izsaka kāda personīgo Dievu.
atbilde Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci; materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
Eldorado Fantastiska zelta, bagātību un pasakainu brīnumu zeme, ko Amerikā meklēja spāņu iekarotāji; brīnumzeme, leiputrija.
genotipiskā mainība fenotipiskās mainības daļa, ko nosaka ģenētiskie faktori
apoferments Fermenta sastāvdaļa, kas nosaka tā specifisko darbību.
invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā.
ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties
ekspozīcijas amplitūda filmas emulsijas kvalitātes rādītājs, kas nosaka iespējamās e–as ilguma variācijas, kādas iespējamas, neietekmējot attēla kvalitāti
sevišķais Filozofijas kategorija, kas izsaka vispārīgā un atsevišķā organisku vienību.
atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
vēstures filozofija filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas
pragmatisms Filozofijas virziens, kas patiesības nozīmi nosaka pēc tās praktiskā derīguma.
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
veselais Filozofiska kategorija, kas izsaka daļu (priekšmetu un elementu) apvienojumu.
kontu maksājumu programmatūra finanšu operāciju programmatūra, kas nodrošina organizāciju un pārdevēju savstarpējo norēķinu izpildi; tā aprēķina maksājamās summas, nosaka daļēju maksājumu izpildes nepieciešamību, apstrādā pārdevēju kredītnoteikumus un tirdzniecības nodokļus
datu nesējpakalpojumu sniedzējs firma, kas piedāvā telefona sakarus vai datu pārraides pakalpojumus starp dažādiem punktiem vienā vai vairākās valstīs
ražošanas automatizācijas protokols firmas _General Motors_ izstrādātais standarts, kas nosaka protokolu izvēli dažādiem lokālā tīkla slāņiem, un nodrošina vienotas saskarnes dažādām ražošanas automatizācijas sistēmām; protokols _MAP_
koncepcija Ultimedia firmas _IBM_ izstrādāta multivides koncepcija, kas dod iespēju apvienot audio-, video- un tekstuālās informācijas apstrādi un nosaka, kāda aparatūra nepieciešama šim nolūkam
ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru)
firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem
RTF standarts firmas _Microsoft_ izveidots teksta formatēšanas standarts. Pēc šī standarta izveidotā datne ir teksta datne, kurā ietvertas instrukcijas, kas apraksta dokumenta formatēšanu. Šādi kodētu dokumentu var lasīt cita ar šo standartu saderīga tekstapstrādes programma, kā arī to var pārsūtīt pa sakaru kanāliem
saskarne "DirectPlay" firmas "Microsoft" operētājsistēmu "Windows 95/98" un "Windows NT" lietojumprogrammu saskarne, kas nodrošina tādu sakaru mehānismu, kas ļauj vairākiem lietotājiem ar modema, lokālā tīkla vai interneta starpniecību savā starpā spēlēt spēles
arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai
dominante Fitocenozē pārsvarā esošās augu sugas, kas nosaka fitocenozes pamatīpašības.
kompresijas modulis fizikāla konstante, kas raksturo fluīda saspiežamību, spiediena attiecība pret relatīvo tilpuma samazinājumu; izsaka spiediena mērvienībās; šķidruma kompresijas moduli ērtāk izteikt gigapaskālos, GPa
kristallfizika Fizikālā kristalogrāfija, kas apskata kristālu formas, struktūru un fizikālo īpašību savstarpējo sakarību.
saite Fizikāla ķēde starp diviem sakaru tīkla mezgliem.
relativitātes teorija fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju
ķīmiskā termodinamika fizikālās ķīmijas nozare, kas ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus (vielu uzbūvi un īpašības, ķīmiskās reakcijas, fāžu pārejas u. c.) pētī no termodinamikas likumsakarību viedokļa
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
magnētķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakaru starp vielas magnētiskajām īpašībām un tās molekulāro, kristālisko, elektronisko uzbūvi, kā arī magnētisko parādību ietekmi uz ķīmiskām reakcijām.
kontaktparādības Fizikālas parādības, ko nosaka elektronu procesi uz kontaktā esošo materiālu (metālu, pusvadītāju) robežvirsmām termodinamiskā līdzsvara apstākļos.
koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus
Junga modulis fizikāls lielums – proporcionalitātes koeficients E, kas raksturo sakarību starp mehānisko stiepes–spiedes spriegumu σ un relatīvo deformāciju ε Huka likumā: σ=Eε
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām)
emitētspēja Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa termisko starojumu un nosaka, cik daudz enerģijas tiek izstarots laika vienībā no ķermeņa virsmas vienību lielā viļņa garumu (vai frekvenču) intervālā.
ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar objekta virsmas apstarojuma integrāli apstarošanas laikā (enerģētiskā jeb starojuma ekspozīcija); mērvienība SI mērvienību sistēmā – džouls uz kvadrātmetru (J/m^2^); ja apstarojums ir konstants, ekspozīcija ir virsmas apstarojuma reizinājums ar apstarošanas laiku
gaismas ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar virsmas apgaismojuma integrāli apgaismošanas laikā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – lukssekunde (lx·s)
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_
medusmēneša simptomi fiziskas dabas sūdzības, ko var izraisīt bieži dzimumsakari
sadot pa sprandu fiziski pārmācīt, sist, sakaut bruņotā cīņā; izteikt nopēlumu, nosodījumu
iezīme fizisks ieraksts ārējā datu vidē, kas nosaka sējuma vai datnes sākumu, iezīmi ieraksta apkalpojošā rutīna
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību
atgriezeniskums formāla atgriezenisko darbības vārdu un atgriezenisko lietvārdu pazīme, ko nosaka atgriezeniskais formants; refleksivitāte
drošības modelis formāls sistēmas iekšējo drošības raksturojumu definējums, kas parasti ietver atļauto un aizliegto sakaru starp sistēmas subjektiem un objektiem sīku specifikāciju
leikocitārā formula formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību
empīriska formula formula, kas iegūta no novērojumu vai eksperimentu datiem un aptuveni raksturo sakarības starp pētāmajiem lielumiem
Ciolkovska formula formula, kas izsaka raķetes beigu ātruma atkarību no tās sākuma ātruma, sadegšanas produktu izplūdes relatīvā ātruma, raķetes korpusa masas un kopējās degvielas masas kustības sākumā
Toričelli formula formula, pēc kuras aprēķina šķidruma iztecēs ātrumu atkarībā no brīvās krišanas paātrinājuma un šķidruma līmeņa augstuma: w=√2gh (g – brīvās krišanas paātrinājums, h – šķidruma līmeņa augstums virs izteces atveres); šī formula izsaka arī ķermeņa ātrumu brīvā kritienā
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
federāti Francijas buržuāziskās revolūcijas laikā 18. gs. beigās - brīvprātīgie, kas revolucionāro cīņu sākumā devās uz fronti un sevi tā sauca sakarā ar to, ka viņu lozungs bija Francijas apvienošana uz komūnu revolucionārās brālības pamatiem.
joslas platums frekvenču diapazons, kas ir starpība starp caurlaižamo frekvenču augšējo un apakšējo robežu, ja sakaru kanālā ir viena caurlaides josla; ja sakaru kanālā ir vairākas caurlaides joslas, tad joslas platumu veido atsevišķo frekvenču joslu platumu summa
parafuksīns Fuksīna sastāvdaļa, kas satur augstākos homologus no ksilīna piemaisījumiem un nosaka fuksīna nokrāsu.
Avogadro skaitlis fundamentāla fizikas konstante, kas izsaka struktūrdaļiņu (atomu, molekulu, jonu u. tml.) skaitu vielas 1 molā (gramatomā vai grammolekula), vienāda ar 6,0221367·10^23^ mol^-1^
trigonometriskā funkcija funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss)
gadījumlieluma varbūtību sadalījums funkcija, kas raksturo sakaru starp šā gadījumlieluma vērtībām un to varbūtībām
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
terminālis funkcionāls bloks datu ievadei sistēmā vai sakaru tīklā un izguvei no tiem
datu koncentrators funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas ļauj vienai datu pārraides videi apkalpot tādu datu avotu skaitu, kas pārsniedz šajā vidē vienlaicīgi pieejamo sakaru kanālu skaitu
datu komutators funkcionāls bloks, kas veic tādas pārslēgšanas funkcijas sakaru tīklā, kā, piemēram, ķēžu komutāciju, ziņojumu komutāciju, pakešu komutāciju
klimatiskā sezona gadalaiks, ko nodala pēc dažādām klimatiskām pazīmēm, parasti šo sezonu maiņu nosaka, ņemot vērā gaisa vidējo diennakts temperatūru
aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus
vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
siltuma barjera gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama
aprēķina slodzes gaisakuģa ārējās slodzes maksimālās vērtības, pēc kurām nosaka gaisakuģa konstrukcijas stiprību
treks gaisakuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz Zemes virsmas, kuras virzienu jebkurā laika momentā (parasti) izsaka leņķa grādos, skaitot no meridiāna ziemeļu virziena
aeronavigācijas komplekss gaisakuģu tehnisko līdzekļu kopums, ar kuriem automātiski nosaka gaisakuģu atrašanās vietu, izmantojot noietā ceļa aprēķināšanas un stāvokļu līniju metodes, kā arī izstrādā vadības signālus, lai nodrošinātu gaisakuģu virzību pa noteikto maršrutu; sastāv no aeronavigācijas parametru mērītājiem, signālu kompleksās apstrādes ierīces (datora), displeja un vadības pults
Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta)
nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana
gaismas dubultlaušana gaismas staru sadalīšanās divos staros anizotropā vidē, ko nosaka materiāla refrakcijas koeficienta atkarība no gaismas viļņu elektriskā vektora virziena; katrā no stariem elektriskā lauka svārstību virzieni ir savstarpēji perpendikulāri
fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa).
hrizoprass Gaišzaļš minerāls, halcedona paveids, kura krāsu nosaka niķeļa piejaukums; ābolzaļš pusdārgakmens.
darba likums galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē darba tiesiskās attiecības, pieņemts 2001. g. 20. jūnijā, kas nosaka darba tiesību sistēmu un tās pamatprincipus, t. sk. 8 stundu darba dienu un 40 stundu darba nedēļu
normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma
autosplenektomija Gandrīz pilnīga liesas izzušana progresējošas fibrozes sakarā un šā orgāna sarukšanas dēļ, piem., sirpjveida šūnu anēmijas slimniekiem.
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
koherence garīgā sakarība, kas izpaužas rakstos un runā
garteņķis Garlaicīgs pļāpa, kas daudz vārdos maz izsaka.
deģenerētā gāze gāze, kuras fizikālās īpašības būtiski nosaka kvantu fizikas īpatnības
kritiskā plūsma gāzes plūsma, kuras ātrums sasniedz skaņas ātrumu un izsaka maksimālo jeb kritisko caurplūdi esošajos apstākļos
oklūzija Gāzu absorbcija metālos, to sakausējumos.
ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes.
hromosomālie gēni gēni, kas lokalizēti hromosomās un nosaka kodoliedzimtību
kombinatīvā mainība genotipiskās mainības veids, ko nosaka kombinācijas un krustmija
mutatīvā mainība genotipiskās mainības veids, ko nosaka mutācijas
gerontopsiholoģija Gerontoloģijas un psiholoģijas nozare, kas pētī vecu cilvēku psihi, uzvedības dinamiku un likumsakarības.
ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati globālās mobilo sakaru sistēmas paplašinājums, kas ļauj nodrošināt četrus 14,4 bps kanālus, lai nodrošinātu datu pārraidi ar ātrumu 57,6 biti sekundē
vispārējais pakešu radiopakalpojums globālās mobilo sakaru sistēmas paplašinājums, kas nodrošina datu pakešu pārraidi
regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot.
dzelzis Gludeklis, gludināmais dzelzs, ko vispirms sakarsēja virs uguns.
glūdzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
glūzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
glūznēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
sakasinēt Grābjot savākt, sakasīt (siena, labības smalkumus, paliekas).
augstumlīkne grafiks, kas parāda pastāvošās likumsakarības starp mežaudzes koku caurmēru un augstumu
demogrāfiskais tīkliņš grafiska konstrukcija koordinātu plaknē sakarību attēlošanai starp dzimšanas momentu un precīzu vecumu kāda demogrāfiska notikuma brīdī
diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu.
grafitizācija Grafīta daļiņu veidošanās dzelzs, niķeļa, kobalta u. c. sakausējumu (gk. čugunu) struktūrā.
rokrakstzinātne Grafoloģija - mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
viesugrāmata Grāmata ar sākotnēji neaizpildītām lapām tukšām tabulām, kur viesi ieraksta savu vārdu vai izsaka pateicību, vēlējumu.
pieļāvums gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt
locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml.; šīs kategorijas forma.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
grāmatvedības forma grāmatvedības reģistru hronoloģisko un sistemātisko grāmatvedības ierakstu organizācija un savstarpējā sakarība; izšķir šādas formas: žurnāla virsgrāmatas, memoriālorderu, žurnālorderu formu, kā arī grāmatvedības datorprogrammas
gravitons Gravitācijas lauka kvants, kura masa un elektriskais lādiņš ir vienādi ar nulli un spins 2; saskaņā ar gravitācijas kvantu teoriju nosaka gravitācijas mijiedarbību.
horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes.
Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību
sasalumgrunts Grunts, kuras fizisko stāvokli nosaka negatīva temperatūra.
nosusināšanas pakāpe gruntsūdens līmeņa pazeminājums nosusināšanas ietekmē, ko izsaka centimetros, un tas katrā vietā ir citāds, piemēram, mētru kūdrenī 15 m attālumā no grāvja tas ir 20 cm, 75 m attālumā — 5 cm; tomēr nosusināšanas efekts sniedzas tālāk no grāvja, nekā to iezīmē reāli aprēķināmā nosusināšanas pakāpe
Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari
GTTS Grupveida tālsatiksmes telefona sakari.
miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei.
magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai
krušņa Gruvešu vai sakaltušu zaru kaudze; mežā biezā kārtā sakrituši koki.
zleksnis Guļ kā zleksnis - saka par tādu, kas nekustīgi guļ.
gūžu apkārtmērs gūžu lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; sieviešu plecģērbu un gurnģērbu lielumu skalas vadmērs
leķis Gvelža, cilvēks, kas vispirms saka, tad domā.
paušālapdrošinājums Ģenerālapdrošinājuma veids, kad apdrošinājumu nolīgst par apmēra summu un zaudējuma gadījumā konstatē, cik preču patiesībā bijis, un atkarībā no tā nosaka izmaksājamā zaudējuma atlīdzības proporciju.
antropoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī cilvēku organismu iedzimtību un mainību, to mehānismus un likumsakarības.
citoģenētika Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības likumsakarības kopsakarībā ar šūnu struktūrelementu, galvenokārt hromosomu, uzbūvi un funkcijām.
populāciju ģenētika ģenētikas nozare, kurā pēta populāciju ģenētisko struktūru un tās pārmaiņu likumsakarības
minerālu paraģenēze ģenētiski saistītu minerālu likumsakarīga kopīga atrašanās Zemes garozā
dalāmais ģenitīvs ģenitīvs, kas. izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
līmetnis Ģeodēzisks instruments, ar kuru nosaka divu apvidus punktu augstuma starpību; nivelieris.
petrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī iežu fizikālās īpašības, to pārmaiņu un atšķirību cēloņus un likumsakarības.
aeronomija Ģeofizikas nozare, kura pēta fizikālo un ķīmisko procesu likumsakarības Zemes gāzu apvalkā.
okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
astroklimats Ģeogrāfisko un klimatisko faktoru kopums (mākoņainība, atmosfēras turbulence, gaisa mitrums, gaisa piesārņotība), kas nosaka apvidus piemērotību astronomiskajiem novērojumiem.
Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības
modulis Ģeometrijā - skaitlis (skalārs), kas izsaka dotā vektora garumu.
kadra diagonāle ģeometrisks lielums, pēc kura nosaka ideālas attēla kvalitātes pamatfotoobjektīva fokusa attālumu konkrētam kadra formātam
hermunduri Ģermāņu cilts, kas m. ē. 1. gs. dzīvojusi tagadējā Tīringā un uzturējusi ar romiešiem mierīgus tirdzniecības sakarus.
sinhroģenerators Harmonisku vai relaksācijas svārstību ģenerators, ko izmanto elektrisko svārstību sinhronizācijai TV, daudzkanālu sakaros, ciparu skaitļošanas tehnikā u. c.
nigrēmija Hereditāra tumša gļotādas nokrāsa, ko nosaka hemoglobīna hema struktūras anomālija (autosomāli dominanta pārmantošana).
diketopiperazīns Heterociklisks savienojums, kas veidots no 2 vienādām vai dažādām aminoskābēm, sakabinoties vienas karboksilgrupai ar otras aminogrupu.
matroklinālā iedzimšana hibrīdu un mātformas līdzība, ko nosaka citoplazmatiskā iedzimtība, mātes efekts vai vecāku nevienādā ploiditātes pakāpe
Bernulli vienādojums hidraulisko aprēķinu vienādojums - izsaka, ka stacionārā šķidruma plūsmā stāvotnes, spiediena un kinētiskās enerģijas summa kopā ar spiediena enerģijas zudumiem ir konstanta
Paskāla likums hidrostatikas likumsakarība, pēc kuras spiediens, kuru uz šķidruma (vai gāzes) virsmu rada ārējie spēki, šķidrumā (gāzē) izplatās visos virzienos vienādi un ir atkarīgs tikai no šķidruma staba augstuma un šķidruma blīvuma
hierarhiskā komunikācijas sistēma hierarhiskā sakaru sistēma
salohinīns Hinīna salicilskābes esteris, ko iegūst sakausējot hinīnu ar salolu, pie kam atšķeļas fenols, lieto līdzīgi hinīnam tikai 2 reizes lielākās porcijās.
fundamentālais garums hipotētiska fizikāla konstante ar garuma dimensiju, kas nosaka relativitātes teorijas un kvantu teorijas derīguma robežas; līdzšinējie eksperimenti un apsvērumi dod iespēju secināt, ka šīs konstantes augšējā robeža nav lielāka par 10^-20^ cm jeb 0,0001 atometri
siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas sasiluma pakāpi, 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē ar to mēģināja izskaidrot siltuma parādības.
lesbiete Homoseksuāla sieviete, kas piekopj dzimumsakarus ar sievieti; nosaukums pēc Lesbas salas Egejas jūrā.
hromels Hroma, niķeļa un kobalta sakausējums, ko lieto par pozitīvo elektrodu termopāros kopā ar alumelu.
determinatīvs Ideogrāfiskā rakstā hieroglifa elements, kas norāda uz apzīmētā nojēguma piedrību pie noteiktas jēdzienu grupas, nosaka vienādi rakstīto vārdu konkrēto saturu.
atdzert Iedzert sakarā ar atsvēti.
ģenētiskā mainība iedzimstošas atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka dažādas gēnu alēļu kombinācijas un mutācijas; tā ir svarīga dzīvo organismu īpašība, kas nepieciešama sugas eksistencei mainīgos apkārtējās vides apstākļos, kā arī materiāls evolūcijai un selekcijai
asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
citoplazmatiskā iedzimtība iedzimtība, ko nosaka citoplazmā lokalizētie gēni
holandriskā iedzimtība iedzimtība, ko nosaka Y hromosomā lokalizētie gēni
kodoliedzimtība Iedzimtība, ko nosaka šūnas kodolā (hrosomās) lokalizētie gēni.
Mendeļa likumi iedzimtības likumsakarības, ko 19. gs. atklāja J. G. Mendelis attiecībā uz diploīdiem, kas vairojas dzimumiski, un uz pazīmēm, kas pieder pie dažādām saistības grupām
reproduktīvā uzvedība iedzīvotāju rīcība, kura nosaka bērnu dzimstību vai arī atteikšanos no bērniem laulībā vai arī ārpus laulības
dzimumvecumstruktūra Iedzīvotāju sastāva raksturojums, ko izsaka attiecība starp vīriešu un sieviešu skaitu un starp iedzīvotāju skaitu dažādās vecumgrupās.
sociālās grupas iedzīvotāju sociālie slāņi ar līdzīgu stāvokli vai prestižu, ko parasti nosaka pēc tādiem kritērijiem, kā izglītība, nodarbošanās un ienākumi
zeņģis Iejūga valgi, ar kuo piesien zirga sakas pie dīsteles.
iesvilties Iekarst, sakarst.
pietvaicēt Iekarst, sakarst.
galiekārta Iekārta (piemēram, tālruņa aparāts, fakss, modems, datu pārraides iekārta, privātā automātiskā telefonu centrāle, privātais tīkls, taksofons), kas paredzēta tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem.
līnija Iekārta (telegrāfa, telefona u. tml.) sakariem starp diviem vai vairākiem punktiem.
dinamometriskie ratiņi iekārta spēkratu vilces īpašību noteikšanai; vilces spēka mērīšanai ratiņus apgādā ar dinamogrāfu vai tenzometrisko mezglu un bremzēm; pārbaudāmā objekta vilces raksturojumu nosaka, dažādā ātrumā velkot ratiņus ar iedarbinātām bremzēm
alfa spektrometrs iekārta, ar ko nosaka radioaktīvā elementa kodola izsviesto alfa daļiņu enerģiju
saistītās iekārtas iekārtas vai aprīkojums, kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minēto elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību (tajā skaitā ar ierobežotas piekļuves sistēmas un elektronisko programmu ceļvežu palīdzību)
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
radiomezgls Iekārtu, ierīču kopums radioprogrammu translēšanai un radiosakaru uzturēšanai.
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
cilindru tilpums iekšdedzes dzinēja kopīgais cilindru darba apjoms (tilpums), kuru izsaka kubikcentimetros
seksa sludinājums iepazīšanās sludinājums laikrakstā vai žurnālā, kurā tiek meklēts partneris privātiem vai lietišķiem dzimumsakariem
pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz.
priekšnoteikums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci
priekšnosacījums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums
ieraksta garums ieraksta izmērs, ko parasti izsaka kā vārdu, baitu vai rakstzīmju skaitu
kārtošanas atslēga ieraksta lauks vai lauki, kas nosaka, kāda būs ierakstu secība datnē
reģenerators Ierīce datoru tīklā, kas no sakaru līnijas uztver diskrētos signālus un tos no jauna ģenerē tālākai pārraidei, ja uztvertais signāls pārraides procesā ir kropļots.
termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
automātiskā jūgierīce ierīce lauksaimniecības mašīnu sakabei ar traktoru
kvēlkrāsns Ierīce materiālu vai priekšmetu vienmērīgai sakarsēšanai līdz sarkankvēlei un to uzglabāšanai šai karstumā.
arbitrs ierīce vai programma, kas atrisina konfliktus, kuri rodas datoru sistēmā, ja vienlaicīgi pie kopējā resursa griežas vairākas programmas vai ierīces, un nosaka resursu izmantošanas prioritātes
inženierkomunikācija Ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem.
radiators Ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu.
gleikometrs Ierīce, ar ko nosaka cukura saturu vīnā.
sideroskops Ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī.
volumetrs Ierīce, ar ko nosaka porainu ķermeņu, kā arī trauku tilpumu; lieto gadījumos, kad ir grūti vai arī nav iespējams izmērīt tilpumu, nosverot šķidrumu, ar ko trauks pildīts.
stilometrs Ierīce, ar ko veic sakausējumu un minerālu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi.
stiloskops ierīce, ar ko veic tēraudu un sakausējumu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi
protraktors Ierīce, ar kuru jūras kartē atzīmē kuģa atrašanās vietu, ko nosaka, mērot leņķus starp trim no kuģa redzamiem priekšmetiem.
akcelerometrs Ierīce, ar kuru nosaka kāda objekta (lidmašīnas, automašīnas utt.) kustības paātrinājumu vai palēninājumu.
manoptoskops Ierīce, ar kuru nosaka katras acs redzes spēju atsevišķi.
rasasmērs Ierīce, ar kuru nosaka rasas daudzumu, pamatojoties uz svara izmaiņu mērījumiem.
modems ierīce, kas ciparsignālu pārveido analogsignālā un otrādi, lai pārraidītu pa analogo sakaru (piemēram, telefona) līnijām
bīstamības signalizators ierīce, kas nosaka gaisakuģa vertikālo ātrumu un atkarībā no lidojuma augstuma signalizē par bīstamu tuvošanos zemes virsmai
siltumpelengators Ierīce, kas nosaka virzienu uz kādu objektu, reaģējot uz siltuma (infrasarkano) starojumu.
diferenciators Ierīce, kas pārveido kādu fizikālu parametru atbilstoši funkciju atvasināšanas likumsakarībām.
termināļa serveris ierīce, kas, izmantojot vienu sakaru kanālu, ar kombinēta signāla palīdzību ļauj pievienot resursdatoram vairākus modemus vai termināļus
katodstaru lampa (arī caurule) ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
lāzermeklētājs Ierīce, kuras darbības pamatā ir virzienjutīgs uztvērējs, kas uztver lāzera apzīmēta mērķa atstaroto enerģiju un nosaka mērķa virzienu attiecībā pret uztvērēju.
inženiertehniskās komunikācijas ierīces, cauruļvadi u. c. aprīkojums, kas paredzēts enerģētisko resursu, ūdens u. c. piegādei, netīro ūdeņu aizvadīšanai vai sakaru nodrošināšanai
kanāls Ierīču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
iemuldēties Ierunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
iekapāt Iesākt kapāt, sakapāt nelielu daudzumu.
lai piķis parauj iesaucas neapmierinātībā, sašutumā, dusmās, vēloties ko neesam; saka, paužot vienaldzību pret ko.
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
birojviesošana Iestādes telpas izmantošana līdzīgi viesnīcas istabai, iepriekš rezervējot telpas telesakaru režīmā.
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
enkurs Iezīmēts hiperteksta apgabals, no kura ar peles klikšķi var izsaukt citu dokumentu, kura atrašanās vietu nosaka hipersaite.
struktūra ieža pazīmju kopums, ko nosaka tā sastāvdaļu lielums, forma un savstarpējais izvietojums
indeksminerāli Iežu metamorfisma stadiju noteikšanai izmantojamie minerāli, kuru sastāvu un uzbūvi nosaka endogenie procesi katrā stadijā.
Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
optimālā cirsma ik gadu pieļaujamā kādas sugas koku izcērtamā platība, ko nosaka, lai nodrošinātu vienmērīgu vai paplašinātu meža izmantošanu noteiktas koku sugas ietvaros
bērna kopšanas atvaļinājums ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju; šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu
vēsture ikviens attīstības process, likumsakarība dabā
nosakasīties Ilgāku laiku kasīties; kasoties ļoti sakairināt, ievainot (ādu).
sanākties Ilgāku laiku, ātri nākot, stipri piepūlēties, sakarst, nogurt.
nokašāties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
nokasīties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
izmuldēties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
sadračoties Ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties.
sapērties Ilgāku laiku, intensīvi peroties pirtī, stipri sakarst.
dabas kalendārs ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību
lineamenti Ilgi pastāvoši planetāra mēroga lineāri Zemes garozas struktūras elementi, kas saistīti ar ļoti dziļiem lūzumiem un nosaka lielu Zemes garozas bloku, kontinentu, okeānu un riftu zonu robežas.
aurohromoderma Ilgstoša zaļi zila ādas krāsa sakarā ar zelta savienojumu injekciju.
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
imūndepresija Imunitātes zudums vai pavājinātība sakarā ar antivielu nerašanos.
imunoparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums sakarā ar antigēna pārmērīgi liela daudzuma iekļūšanu organismā.
kopindekss Indekss, ko veido indeksējamais elements (pati parādība) un samērotājs, t. i. elements, kas būtiski kopīgs saliktās parādības atsevišķiem elementiem un tāpēc izsaka to iekšējo kopsakaru.
žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
musonu kultūra indiešu-arābu-afrikāņu tirdzniecības sakari, kas uzplauka 900.-1500. g. pateicoties regulārajiem musonu vējiem Indijas okeānā
Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli metropoles rajons, tā jaunā daļa, kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli; mūsdienās šeit atrodas Indijas valdība.
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
kontroles lokuss indivīda subjektīvs priekšstats par to, kādi apstākļi - iekšējie vai ārējie - nosaka viņa izturēšanos
autorapraksta galva individuālā autora uzvārds ar iniciāļiem vai kolektīvā autora nosaukums, kas ierakstīti bibliogrāfiskā kataloga kartītes pirmajā rindā un nosaka kartītes vietu katalogā
jati Indusu vientuļnieks askēts, kas atteicies no sakariem ar pasauli.
venēriskās slimības infekcijas slimības, ar kurām saslimst galvenokārt dzimumsakaru ceļā
bitu kartēšana informācijas attēlošanas metode displeja ekrānā, kur katram attēla elementam atbilst viens vai vairāki biti; vienkrāsas displejos bitu skaits, kas atbilst vienam attēla elementam, nosaka attēla toņu gradāciju; krāsu displejos vienam attēla elementam atbilstošais bitu skaits sakrīt ar attēla krāsu skaitu
elektroniskā publicēšana informācijas izplatīšana, izmantojot elektronisku vidi, piemēram, sakaru tīklus vai lasāmatmiņas kompaktdiskus
elektrosakari informācijas pārraide ar elektriskiem vai optiskiem signāliem pa sakaru līnijām un kanāliem vai ēteru
telesakari Informācijas pārraide pa sakaru līnijām no viena raidītāja uz vienu vai vairākiem uztvērējiem ar telegrāfa, telefona, radio, televīzijas, datoru tīklu u. c. sistēmu palīdzību; telekomunikācijas.
telekomunikācija Informācijas pārraide pa sakaru līnijām no viena raidītāja uz vienu vai vairākiem uztvērējiem ar telegrāfa, telefona, radio, televīzijas, datoru tīklu u. c. sistēmu palīdzību.
starpnieka pakalpojumu sniedzējs informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu
infrasarkanā pirts infrasakano staru kabīne
infrasarkanā sauna infrasakano staru kabīne
zarošanās instrukcija instrukcija, kas nosaka nākošās alternatīvās izpildāmās instrukcijas adresi
programma Instrukciju kopa, kas nosaka operāciju secību, ko izpilda dators datu apstrādes procesā.
skripts Instrukciju virkne, kas nosaka, kā programmai jāveic kāda specifiska procedūra, piem., ieiešana elektroniskā pasta sistēmā.
lodāmurs Instruments ar sakarsējamu elementu lodēšanai.
altazimuts Instruments, ar ko nosaka debess ķermeņu augstumu un azimutu.
sfigmobolometrs Instruments, ar ko nosaka pulsa viļņa enerģiju pēc pulsa spiediena un kādas artērijas sienu saspīlējuma.
pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni
ekoloģiskā kompetence integrēts zināšanu, prasmju un attieksmju kopums par indivīda, sabiedrības un vides (kā sociālās, tā dabas vides) mijiedarbību, ekoloģisko sistēmu struktūru un to kopsakarībām
IP Interneta [sakaru] protokols (kopā ar apzīmētāju: IP telefonija).
ātruma diapazons intervāls starp ātruma mazāko un lielāko iespējamo vērtību; tā lielumu izsaka ar lielākā un mazākā ātruma starpību
romāns intīmas attiecības, mīlas sakars
tīkla invertors invertors, kura izejā ir arī citi maiņstrāvas avoti, tāpēc šāda invertora darba frekvenci nosaka maiņstrāvas tīkls
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
karabīnāķis Īpaša sakabināšanas ierīce - āķis ar atsperi, kas ir momentāni iekabināms, bet atbrīvojas, atbīdot speciālu aizturi.
jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu
pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka pamudinājumu
stāstījuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus
sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
fizikālā lieluma izmērs īpašība, kas izsaka kvantitatīvo saturu dotajā objektā atbilstoši jēdzienam fizikāls lielums
ģeotelpisks Īpašības vārds, ar ko apzīmē objektu, kura atrašanās vietu nosaka, atsaucoties uz Zemes virsmas koordinātām.
vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas
limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem
afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei.
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
patenta formula īss izgudrojuma objekta apraksts, kas ir formulēts saskaņā ar likumu prasībām un nosaka izgudrojuma aizsardzības robežas
asociācija Īstenības atspoguļojumu sakarība, kas rodas, ja kāds atspoguļojums ierosina citus.
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
SMS īsziņa jeb SMS (angļu _Short Message Service_) ir GSM mobilo sakaru sistēmas pakalpojums, kas, izmantojot, standartizētus saziņas protokolus, ļauj lietotājam ar mobilā tālruņa palīdzību sūtīt un saņemt īsus ziņojumus
frekventatīvs Iteratīvs - tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela
mītisks Izdomāts, nereāls, pasakains, teiksmains.
iztvaicēties Izkarsēties, sakarsēt.
nominālizmērs Izmērs, kas ir atzīmēts uz attiecīgā priekšmeta vai kādā dokumentā; pamatizmērs, kuru nosaka atkarībā no detaļas funkcionālās nozīmes un no kura atskaita novirzes.
faktiskais izmērs izmērs, kuru nosaka, mērot ar pieļaujamo mērīšanas kļūdu
salikšanas izmēru ķēde izmēru ķēde, kas nosaka vairāku detaļu savstarpējo stāvokli salikšanas vienībā vai mehānismā
detaļas izmēru ķēde izmēru ķēde, kas nosaka vienas detaļas virsmu savstarpējo novietojumu
prerogatīva izņēmuma tiesība, priekšrocība sakarā ar ieņemamo stāvokli
atraut Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus.
darbs izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus
pielankšķēt Izplatīt tenkas, runāt daudz un nesakarīgi.
piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
izmuldēties Izrunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
de- Izsaka (a) atdalīšanu, likvidēšanu, atcelšanu, (b) lejupslīdošu kustību, pazemināšanu.
montana Izsaka (parasti patīkamu) pārsteigumu.
da Izsaka apgalvojumu; jā.
pļuks Izsaka ātru un pēkšņu (kā) izzušanu.
augšus izsaka darbības "augt" pastiprinājumu
alktin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
augtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
bārtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
bāztin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
bērtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
ņemties izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
bēgtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgšus (2)
bēgšus izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgtin
iet Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
beršus izsaka darbības pastiprinājumu
bēršus izsaka darbības pastiprinājumu
biršus izsaka darbības pastiprinājumu
bļaušus izsaka darbības pastiprinājumu
kopā Izsaka darbības pilnīgumu, lielu intensitāti, arī pabeigtību.
grūdin Izsaka darbības vārda "grūst" pastiprinājumu.
miedzien Izsaka darbības vārda "miegt" pastitprinājumu.
duopols Izsaka divu monopolu hegemoniju kādas preces ražošanai un realizācijai bez vienošanās par cenām, noieta tirgiem, kvotām.
biezin izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu
ej galīgi izsaka izbrīnu
vajakis Izsaka izbrīnu un pārsteigumu.
prātam Izsaka izbrīnu, neatbilstību; padomā tik!
vou Izsaka izbrīnu, pārsteigumu.
wow Izsaka izbrīnu.
fui Izsaka kategorisku noliegumu.
vē Izsaka kategorisku nosodījumu, par kaut ko netīru, liekot kaunēties.
baltin izsaka krāsas intensitātes pastiprinājumu
kilo- Izsaka mērvienības palielinājumu tūkstoš reižu.
va (arī vo) vells izsaka negatīvas emocijas
atšķirgals izsaka noniecinošu attieksmi pret sievieti
atšķirgala līgaviņa izsaka noniecinošu attieksmi pret sievieti
ne velna izsaka noraidījumu
Nu moins! izsaka pārsteigumu
moins Izsaka pārsteigumu (kā pozitīvas, tā negatīvas emocijas).
moin Izsaka pārsteigumu.
Moin goten! Izsaka pārsteigumu.
abi izsaka pastiprinātu nojēgumu "kā viens, tā otrs"
divi Izsaka pastiprinātu nojēgumu "kā viens, tā otrs".
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto; izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
pe Izsaka riebumu, nicinājumu, fui.
pū Izsaka riebumu, šausmas.
bāšus izsaka šīs darbības pastiprinājumu
birtin izsaka šīs darbības pastiprinājumu
bītin izsaka šīs darbības pastiprinājumu
trijtrijāds Izsaka vārda "trijāds" pastiprinājumu.
Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties
Kur tas dzirdēts! izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu)
zaebis Izsauciens, izsaka pozitīvas emocijas.
jo majo izsauciens, kas izsaka pārsteigumu
izsole ar pretendentu atlasi izsole, kurā izsoles rīkotājs nosaka ierobežojumus to personu lokam, kas ir tiesīgas kļūt par attiecīgās izsoles dalībniekiem
metalizācija Izstrādājuma pārklāšana ar plānu metāla vai metālu sakausējuma kārtiņu.
drošums Izstrādājuma vai detaļas sarežģītu īpašību kopa, kas nosaka to ilgstošu lietojamību, saglabāšanos un derīgumu turpmākajam remontam.
fizikālā lieluma mērvienība izteiksme, kas izsaka sakarību starp fizikālo lielumu un pamata fizikālo lielumu sistēmā, kurā proporcionalitātes koeficients ir viens
ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam; izsmejoša zobgalība.
situatīvi saistīts teikums izteikums, kura pamatstruktūru ietekmējusi runas situācija un kuram nav gramatiska sakara ar kādu no konteksta izteikumiem
tiesu debates iztiesāšanas posms, kurā likumā noteiktie procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un izsaka savu galīgo viedokli, kā jāizšķir izskatāmā krimināllieta
iesliedēt Izveidot sakarus (starp nervu šūnām, nervu sistēmas daļām).
sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi
slipšķot ja izkapts labi negriež un vietām paliek nenopļauta zāle, tad saka, ka izkapts slipšķo
jahta ar ceļa tiesībām jahta, kuras ceļa tiesības attiecībā pret citiem peldlīdzekļiem nosaka (1) starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi; (2) kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos un (3) burāšanas sacīkšu noteikumi
Umugihime japāņu mitoloģijā — dieviete, kas kopā ar Kisakaihimi atdzīvināja brāļu nogalināto Okuninusi
kanalizācija Jaunu sakaru izveidošanās psihiskos procesos, tie nosacīti saistīti ar atkārtotiem nervu impulsiem.
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā); jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
perifērijas ierīce jebkura datu apstrādes sistēmas ierīce, kas parasti konstruktīvi atdalīta no datora un nodrošina sistēmas ārējos sakarus vai rada papildu iespējas; ārējā ierīce
noslodzes dati jebkura informācija vai dati, kas tiek apstrādāti, lai pārraidītu informāciju pa elektronisko sakaru tīklu vai sagatavotu rēķinus un uzskaitītu maksājumus
starpnieks Jebkura persona vai organizācija, kas darbojas kā aģents vai mākleris, nodibinot sakarus starp iespējamiem darījuma partneriem un uzņemoties starpniecību darījuma līguma slēgšanā.
interusurium Jēdziens romiešu tiesībās, kas saistīts ar sūdzības atraidīšanu, sakarā ar to, ka sūdzētājs prasa vairāk, nekā tam pienākas.
profesionālās robežas jēdziens, kas apzīmē profesionālās darbības nosacītu nošķīrumu no citām profesijām un no neprofesionālas rīcības; šīs robežas nosaka standarti, vadlīnijas, noteikumi, principi, nostādnes
skaitlis jēdziens, kas izsaka daudzumu, skaitu un ko lieto, skaitot kādus objektus, un rakstiski apzīmē ar ciparu vai ciparu kopu
lāģis Jēdzīgs, sakarīgs, atsaucīgs, izpalīdzīgs.
lāģišķs Jēdzīgs, sakarīgs; saprātīgs, gudrs.
termioni Joni, ko emitē sakarsēti metāli (sakarsēti ķermeņi vispār).
termojonu emisija jonu izstarošana no sakarsētām cietām un šķidrām vielām
kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis.
abordāžs Jūras kaujas paņēmiens airu un buru kuģu laikmetā - sakabināšanās ar pretinieka kuģi; abordāža.
abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā.
ingresija Jūras uzvirzīšanās sauszemei; sauszemes applūšana sakarā ar jūras līmeņa celšanos.
diltin Kā diltin izdilst - saka, ja kāds cilvēks vai dzīvnieks ļoti, acīmredzami novājē.
kaļēga Kā kaļēga - saka par cilvēku, kas klaigā, bļaustās, trokšņo.
kā sacīt jāsaka kā saka, tā sakot
informācijas tehnoloģijas infrastruktūra kabeļu, komunikācijas komponentu, datoru un citu ierīču kopums, kas, izmantojot datorus un sakaru līdzekļus, nodrošina dažāda tipa informācijas iegūšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu
šukstināt Kad jēri vai sivēni zīž, tad saka, ka viņi šukstina.
irradiācija Kāda kairinājuma izplatīšanās organismā no tieši kairinātās vietas uz tai tuvumā vai fizioloģiskā sakarā esošām.
radiokontrolpunkts Kāda kuģa vai gaisa kuģa atrašanās vieta, ko nosaka pēc virzieniem, kuros tas saņem signālus no vairākām raidstacijām, kuru atrašanās vietas ir zināmas.
pričom Kādā sakarā; kāda iemesla dēļ.
telegrāfa tīkls kādā teritorijā izvietota telegrāfa sakaru mezglu (telegrāfa centrāļu) galiekārtu (telegrāfa aparātu) un telegrāfa kanālu kopums (vienas valsts vai vairāku valstu robežās)
altitūda Kāda zemes virsmas punkta augstums virs jūras līmeņa, ko nosaka nivelējot.
emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās
kreve Kādas masas sakaltušais ārējais slānis.
katamorfoze Kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem; kataģenēze.
telekonference Kādas personu grupas interaktīvs informācijas apmaiņas process, izmantojot telefona sakarus vai datoru tīklu.
mandieši Kādas reliģiskas sektas locekļi, kas vēl 20. gs. nelielā skaitā bija sastopami Dienvidu Mezopotāmijā, iespējama radniecība ar pirmo gs. reliģiskām kustībām un sakari ar Jāni Kristītāju.
infrastruktūra kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u.tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas
diplomātiskā pārstāvniecība kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus
diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm; jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
salīdzināmās pakāpes kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpes
gradācija kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpēs
gleisis Kāds, kas nesakarīgi (aplami) runā.
plankšis Kāds, kas nesakarīgi pļāpā.
želberis Kāds, kas nesakarīgi runā.
javinātājs Kāds, kas vienmēr saka "jā".
ļirkšis Kāds, kurš ātri sadusmojas, ja tam saka ko nepatīkamu.
pantaks Kāds, kurš izsaka daudzus (un triviālus) iebildumus, mīl daudz runāt.
lakaris kāds, kurš izsaka dažādus apgalvojumus par vienu un to pašu tēmu
ierosinātājs Kāds, kurš izsaka priekšlikumu, pamudina kaut ko darīt.
plaušķis Kāds, kurš nesakarīgi pļāpā.
sajūta Kairinājumu subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju izraisītu iedarbību uz receptoriem.
kakla apkārtmērs kakla pamatnes perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus virs jūga iedobes; stīvapkakles virskreklu lielumu skalas vadmērs
kalējmetināšana kalšana, kurā divas vai vairākas līdz metināšanas temperatūrai sakarsētas daļas sakaļ vienā detaļā
duranmetals Kaļams vara un cinka sakausējums, pieliekot alvu, alumīniju un dzelzi.
olfaktorisks Kam sakars ar ožu.
kambiāls Kambijam piederīgs, kas ar to sakarā.
komutējama ķēde kanāls vai sakaru ķēde, kuru komutē tīkla stacija vai arī tās komutāciju veic ar ārēju līdzekļu palīdzību
kapaimi Kapājumi, smalki sakapātas kāļu, burkānu, kartupeļu u. c. lapas, ko dod cūkām, aplietas ar samazgām, dažreiz piejaucot arī miltus.
tankete Kāpurķēžu kaujas mašīna izlūkošanai un sakariem.
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
rūdīšanas temperatūra karsēšanas temperatūra, kurā struktūra pilnīgi pārkristalizējas vai sakausējums iegūst maksimālo šķīdību
kaisēt Karsēt, sakarsēt.
kveldens Karsts, sakarsis.
dusulains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
dusuļains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
nimoniks Karstumizturīgs (1000-1100 Celsija grādi) niķeļa un hroma sakausējums; lieto reaktīvo dzinēju turbīnu lāpstiņām.
hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al.
favorītisms Kārtība, kur visu nosaka mīluļi, favorīti.
bļugās Kartupeļi bļugās - saka, ja vārot kartupeļi izšķīduši biezputrveidīgā masā.
sekundārā hipertensija kas attīstījusies sakarā ar kādu citu slimību, piem., nieru, centrālās nervu sistēmas, endokrīnu slimību vai asinsvadu patoloģijas gadījumā
peska Kas ciets, sakaltis.
nokasīt Kasot stipri sakairināt, ievainot (ādu, ķermeņa daļu).
kataģenēze Katamorfoze - kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem.
vektordisplejs Katodstaru lampas displejs, kas ļauj elektronu staram brīvi sekot signālam, kurš nosaka tā koordinātas.
solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem.
kristalizācijas kritiskie punkti katram materiālam raksturīga temperatūra, kas norāda uz stāvokļa vai struktūras maiņas procesa sākumu un beigām; nosaka ar termisko analīzi
rekristalizācijas temparatūra katram metālam vai sakausējumam raksturīga (no kušanas temperatūras atkarīga) temperatūra, ko pārsniedzot, notiek deformēta metāla rekristalizācija
distireoze Katrs slimīgs stāvoklis, kas izveidojies sakarā ar traucētu vairogdziedzera funkciju.
infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
šeherezada Kaut kas pasakains, neticams.
tvāpuļot Kaut ko darīt nesakarīgi, bez domāšanas.
hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas
keinss Keinsa krusts - diagramma, kura nosaka ekonomiskās sistēmas līdzsvara līmeni kā funkcijas grafiku "plānotās izmaksas" un "nacionālais produkts" krustpunktu.
trāpījumu procents kešatmiņas mērījums, kas nosaka, cik procentu no visiem piekļuves mēģinājumiem ir veiksmīgi - kuriem kešatmiņā ir atbilstoši dati
adsorbcijas kinētika kinētikas daļa, kurā pēta difūzijas likumsakarības adsorbenta porās
cinisms Kiniķu filozofiskā mācība Senajā Grieķijā, kas demonstratīvi noliedza jebkādus sociālos sakarus, aicināja atteikties no ģimenes, paražām, morāles normām.
trampkuģniecība Klaiņkuģniecība - neregulāra kuģošana, kurā reisus nosaka pēc līguma, saņemot kravas.
abudance Klasifikācija, kas izsaka zemsegas augu daudzumu un izvietojumu kādā konkrētā zemes platībā.
ekvipartīcijas princips klasiskās statistiskās fizikas pamattēze, kas nosaka, ka termodinamiskā līdzsvara stāvoklī noteiktas kustības brīvības pakāpei vienmēr atbilst noteikta vidējā enerģija
sistemātiskā mērīšanas kļūda kļūdas sastāvdaļa, kas paliek nemainīga vai likumsakarīgi mainās atkārtotos mērījumos
sažūt Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2).
jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram (piemēram, par psihiskām norisēm).
nojukt Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
nolīkt Kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
kodeks kodera un dekodera komplekss daudzkanālu sakaros telefonijā un informācijas sistēmās; kodētājs-dekodētājs
mātes efekts kodoliedzimtības veids, kas jau pirms apaugļošanās ar mātes olšūnas citoplazmas starpniecību nosaka (predeterminē) īpatņa pazīmju raksturu
negatīvais apliecinājums kods, ko izmanto sakaru sistēmās, lai norādītu, ka vai nu ziņojums nav saņemts, vai arī terminālis nav gatavs datu pārsūtīšanai; parasti tas izsauc atkārtotu datu bloka vai ziņojuma pārraidi
apliecinājums Kods, ko sakaru sistēmā saņemošā stacija pārsūta pārraidošajai stacijai, lai norādītu, ka tā ir gatava pieņemt datus.
zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
vainaga projekcija koka vainaga kontūra uz zemes, ko parasti nosaka, veicot stumbra analīzi vai izdarot citus ar koka vainaga šķērslaukuma, rādiusa un tilpuma noteikšanu saistītus mērījumus
celtniecības lietkoki kokmateriāli, kas atbilst prasībām, kādas valsts standarts nosaka zāģbaļķiem, stabiem, kārtīm, mietiem
kraujmērs Kokmateriālu krautnes kopējais aizņemtais tilpums, ko nosaka pēc ārējiem izmēriem, ieskaitot ar gaisu un piejaukumiem aizpildītās spraugas.
mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu
paraugkoks Koks, kuru izmanto analīzei, lai noskaidrotu koku augšanas un attīstības likumsakarības un sortimentu iznākuma noteikšanai.
absolūtais koksnes mitrums koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no sausas koksnes masas
sastāva koeficients koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās audzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpēja skaitliskā attiecība nogabalā, parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
audzes sastāvs koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās jaunaudzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpējā skaitliskā attiecība nogabalā; parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
lielie dati kolektīvs apzīmējums liela datu apjoma izvērtēšanas metodēm un šo datu modeļu un likumsakarību atklāšanai
adreses formāts komandas adrešu daļas struktūra, kas nosaka reālās adreses elementus un formēšanas veidu
saspēles vadītājs komandas sportists, kurš nosaka un vada saspēli
elektronisko sakaru komersants komersants, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus
sinhronā datu hierarhija komitejas _ITU-T_ standarts sinhronai ciparsignālu pārraidei pa optiskajām šķiedrām, kas nosaka pārraides ātrumu, signālu parametrus un saskarnes, un sākot ar pārraides ātrumu 155 megabiti sekundē, ir saskaņots ar tīkla _SONET_ standartu
standarts kompetentas valsts institūcijas vai firmas apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums
tiesību normu piemērošana kompetentu valsts iestāžu individuālu varas rakstura juridisku aktu izdošana, kas rada, groza vai izbeidz konkrētām personām tiesības un pienākumus vai nosaka tām sankcijas
osteopātija Kompleksa alternatīvā terapija, ko iesaka muguras, kakla, galvas, locītavu sāpju, cīpslu un muskuļu sastiepumu un stājas deformācijas gadījumos.
titanomagnetīts kompleksa dzelzs, titāna un vanādija rūda; izejviela, no kuras iegūst ferotitānu un citus titāna sakausējumus
kompleksonometrija Kompleksometrija - ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
gaisa kuģu lidojumu drošība komplekss aviācijas darbības raksturojums, kas nosaka iespēju veikt lidojumus, neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību
komandu un mērījumu komplekss komplekss kosmiskā lidaparāta trajektorijas mērīšanai, telemetrijas sistēmas informācijas uztveršanai un atšifrēšanai, lidojuma vadības centra izstrādāto komandu un darbības programmu pārraidei kosmiskajam lidaparātam; nodrošina abpusējus radio un televīzijas sakarus ar kosmosa kuģu apkalpēm
ugunsbīstamības klase komplekss rādītājs, kas izsaka ugunsbīstamības pakāpi
dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām.
avota tiltmaršrutēšana komunikāciju protokols, kurš nosaka, ka sūtītāja stacijai ir zināmi visi tīkla tilti un tā iepriekš nolemj, kāds būs ceļš līdz saņēmēja stacijai, un tikai tad veic pārraidi
iezvanlīnija Komutējama sakaru līnija, kas, izmantojot vispārējās lietošanas telefona kanālus, paredzēta divu datoru sadarbībai. Datori sadarbojas ar automātiskās telefona centrāles starpniecību.
li Konfūcija ieviests jēdziens, kas apzīmē uzvedības normas, kuras, pēc Konfūcija domām, nosaka visas attiecības starp sabiedrības locekļiem, un pareiza tā pielietošana garantē sociālo labklājību un harmoniju.
attīstības pieeja konkrēta klienta orientēšana uz nākotnē paredzamajām izmaiņām, kas notiek pēc zināmām likumsakarībām (bioloģiskiem, socioloģiskiem un psiholoģiskiem cikliem) visas dzīves laikā; sociālais darbinieks var palīdzēt klienta krīzes pārvarēšanā, izskaidrojot, ka eksistē neizbēgamas attīstības krīzes
laika konstante konstante, kas raksturo pārejas procesu norises straujumu elektriskās ķēdēs ar vienu reaktīvu elementu (L vai C); tās lielumu nosaka pēckomutācijas shēmas parametri (R, L, C); apzīmējums τ; mērvienība sekunde (s)
neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu.
vēlēšanu tiesības konstitucionālo tiesību normu sistēma, kas reglamentē tiesiskās attiecības sakarā ar valsts un pašvaldību institūciju, kā arī svarīgāko amatpersonu (valsts galva) ievēlēšanu
punktveida kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kurā metināmās daļas pārliek pārlaidus un saspiež starp diviem elektrodiem, kas pievada strāvu metinājuma vietā – metāls sakarst, plastiski deformējas un sametinās
galvanokontraktilitāte Kontraktilitāte, ko nosaka galvaniskie stimuli.
atskaites sistēma koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus
kopniecība Kopā turēšanās, sakars.
savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma; attiecīgā organizācija starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības.
paketes garums kopējais baitu skaits paketē, ko nosaka tīkla slāņa vadības protokols
protokols CCS kopējais sakaru atbalsts
metallografija Kopējs nosaukums plašai zinātnei par metāliem un to sakausējumiem; zinātne par metālu strukturālo uzbūvi un īpašību maiņu atkarībā no struktūras stāvokļa un maiņas.
Čakra pudža kopīgs tantrisma rituāls, kurā piedalās no astoņiem līdz četrdesmit astoņiem pāriem, tas tiek rīkots naktī stājoties dzimumsakaros
džentekss Koplietošanas starptautisks telegrāfa sakaru tīkls, kas organizēts pēc tiešo savienojumu principa.
mieslot Kopoties, būt ar kādu miesiskos sakaros.
everdūrs korozijizturīgs vara sakausējums ar silīciju un mangānu
melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei.
anodstars Korpuskulāras dabas stars, kas nāk no sakarsēta vai jonu bombardēta anoda.
hidroksimetilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, piedeva, izmanto kosmētikā, matu kopšanas līdzekļos, tiek uzsakatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
sakabināšanās mezgls kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas veic divu lidaparātu sakabināšanos: nodrošina abu lidaparātu garenasu precīzu savietošanos un lidaparātu ciešu savilkšanos
sakaru sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas nodrošina abpusējus radiosakarus, retāk televīzijas sakarus ar virszemes komandu un mērījumu kompleksu; signālu retranslēšanai var tikt izmantoti sakaru pavadoņi
navigācijas sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas pēc mērījumu datiem nosaka tā kustības parametrus; mērījumu veikšanai izmanto radiotālmērus, radioaltimetrus, dažus orientācijas devējus u. c. ierīces, apstrādei – borta datoru
satelīttriangulācija Kosmiskās jeb satelītģeodēzijas metode, kas balstās uz sinhroniem satelīta novērojumiem no 2 Zemes virsmas punktiem; šo 2 punktu un novērotā satelīta pozīcija nosaka novērojuma plakni; veicot vairākus sinhronus satelīta novērojumus, iegūst vairākas plaknes, kas krustojoties nosaka hordu starp 2 Zemes punktiem; starp vairākām stacijām noteiktās hordas veido trīsstūrus.
Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības
Zengilana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
Zangelana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahas dienvidos, tās nosaukuma azerbaidžāņu valodā "Zengilana" rakstības variants latviešu valodā.
vidējās svērtās izmaksas krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode; vienības vidējo svērto cenu nosaka, dalot vienību iegādes izmaksas vai ražošanas izmaksas ar kopējo šādu vienību skaitu
īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu
vannas krāsns krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai
krāsu līdzsvars krāsu attēla kvalitāte, ko nosaka trīs pamattoņu ekspozīcijas attiecība
čārterpartija kravas jūras pārvadājuma līgums, kas nosaka līgumslēdzēju savstarpējās tiesības un pienākumus, tiesību pāreju, atbildību, kravas pārvadājuma nosacījumus un iespējamo strīdu noregulēšanas kārtību; čārters
kriminālprocesuālo tiesību norma kriminālprocesa subjektu uzvedības nosacījumi, kas reglamentē viņu rīcību, norādot uz atbilstošo tiesisko attiecību izcelsmes priekšnosacījumiem, nosaka šo attiecību subjektus, norādot viņu tiesības un pienākumus, kā arī sankcijas par nepienācīgu uzvešanos
piesaistība Krimināltiesībās, noziedzīga darbība, kas ir sakarā un seko kādam izdarītam noziegumam.
pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
kristālu simetrija Kristālu īpašība savietoties pašiem ar sevi, notiekot pagriezieniem, atstarošanām, paralēlajai pārnesei; kristālu ārējās formas simetriju nosaka kristāla atomu struktūra.
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
relevances kritērijs kritērijs, kurš nosaka meklējamā un pēc pieprasījuma no informācijas sistēmas saņemtā dokumenta jēdzieniskās tuvības pakāpi
pakrūtes apkārtmērs krūškurvja lielākā horizontālā perimetra somatomērs pakrūtes līmenī, kura mērgaruma vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; krūšturu lielumu skalas vadmērs
nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana.
priekškukulis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām; abrkasis.
abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
cinkulis Kukurznis, sakaltusi zemes pika.
dekstrogastrija Kuņģa atrašanās labajā pusē, parasti sakarā ar dekstrokardiju.
nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).
sakurināties kurinot sakarsēt ļoti karstu (krāsni)
nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu); sakurināt.
nosakurēties Kuroties ļoti sakarst.
lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma
kontraktūra Kustīguma ierobežojums (locītavai) sakarā ar pārmaiņām pašā locītavā vai to aptverošajos audos.
kamšķis Kušķis; arī gabals, kumoss; tas ko var sakampt saujā.
tilpumanalīze Kvantitatīva analīze, kurā nosaka reaģentšķīduma tilpumu, kāds nepieciešams reakcijai ar analizējamo paraugu.
programmatūras metrika kvantitatīvs mērījums, kas nosaka, kādā mērā sistēmai vai tās komponentam piemīt noteikts atribūts
stacionārs stāvoklis kvantu fizikā – atoma, molekulas vai kādas citas sistēmas stāvoklis, ko nosaka noteikts kvantu skaitļu kopums, parasti tas ir viens no iespējamajiem diskrētajiem enerģētiskajiem stāvokļiem, kurā var atrasties atoms vai molekula
deģenerācija Kvantu mehānikā lietojamais jēdziens, kuru izmanto tajā gadījumā, kad sistēmas noteiktajam enerģētiskajam stāvoklim atbilst vairākas viļņu funkcijas; to skaits nosaka attiecīgā enerģijas līmeņa deģenerācijas kārtu.
akrocianoze Ķermeņa distālo daļu zilganums sakarā ar vazomotoriskiem traucējumiem.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
lokveida somatomērs ķermeņa virsmas somatomērs, kura mērgarumu nosaka ar mērlenti, piem., galvas apkārtmērs, krūšu apkārtmērs, kājas garums, virskrūšu pārskausta pusloks
ērcīgs Ķildīgs, arī ātri sakaitināms.
kristallķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī kristālu formas, struktūru un ķīmisko īpašību savstarpējo sakarību.
acet- Ķīmijas terminu sastāvdaļa, kas norāda uz sakaru ar etiķskābi, piem., acetaldehīds (etiķskābes aldehīds).
fosfatēšana Ķīmiska vai elektroķīmiska metālu un to sakausējumu virsmas pārklāšana ar nešķīstošu fosfātu kārtiņu, kas to pasargā no korozijas.
lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa.
dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos
berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos
skandijs ķīmiskais elements Sc, balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 21. elements, atommasa - 44,956, zināmi 11 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto vieglu sakausējumu ražošanai
titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
mikrosublimācija Ķīmiskās analīzes metode, kas ļauj izdalīt mazu aktīvās vielas daudzumu, kuru nosaka ar kristalogrāfijas vai mikroanalīzes metodēm; lieto gk. farmakoloģijā.
kompleksometrija Ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju.
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu
konneksijas Labas attiecības, iespaidīgi sakari.
labdabls Labas dabas, saka par katru labi augošu stādu vai labību, kamēr tā vēl zaļā stāvoklī.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
pareizs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem
glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
laivas guļa ūdenī laivas stāvoklis attiecībā pret ūdens virsmu, ko nosaka priekšgala un pakaļgala iegrime
kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku
šmerla Lamuvārds, izsaka nicinājumu.
retzemju metāli lantāna grupas metāli no lantāna La līdz lutēcijam Lu, kuri Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos; izmanto par leģējošiem elementiem sakausējumos
plokšķis Lāpstai līdzīgs darbarīks, ar ko izlīdzina zemi un sadauza sakaltušos zemes gabalus.
Indijas laptauriņš laptauriņu suga ("Kallima inachus"), kas izcili maskējas sakaltušas lapas izskatā
lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja teiktais nav patiesība vai ir kas ļoti nepatīkams
lai mēle pielīp pie zoda lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja tiek darīts kas slikts
Preiļi Latgaļu apdzīvots novads Jersikas valstī, minēts kādā 1348. g. dokumentā sakarā ar īpašumu izlēņošanu (lat. "terra Preylen").
infekts Latīņu valodā - darbības vārda forma, kas tiek veidota no tagadnes celma un izsaka nepabeigtu darbību pretstatā perfektam.
Atlantas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV Džordžijas štatā, Atlantas pilsētā, izveidojusies 20. gs. 60. gadu sākumā, bet 70. gados saruka, 80. gados Atlantā dzīvoja tikai \~50 sabiedriski aktīvu latviešu, kas uzturēja sakarus ar latviešu organizācijām ASV.
LKSK Latvijas kultūras sakaru komiteja "Tēvzeme".
Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
LSSA Latvijas Starptautisko sakaru asociācija.
virgogāmija Laulība bez dzimumsakariem.
morfotropija Lēcienveidīga ķīmisko savienojumu kristālu struktūras un formas maiņa, ja likumsakarīgi maina savienojuma ķīmisko sastāvu (piem., aizvietojot katjonus).
concubinatus Legalizēta vīrieša un sievietes kopdzīve, pretstatā visiem gadījuma sakariem starp vīrieti un sievieti.
uzkausēšana Leģētā tērauda vai cietsakausējuma kārtas uzklāšana detaļai vai instrumenta griezējdaļai.
kardiālā astma lēkmjveidīgs elpas trūkums sakarā ar dažām sirds slimībām
hroniska nefroze lēni progresējoša nieru kanāliņu deģenerācija sakarā ar smagām vielmaiņas slimībām, piem., podagru vai diabētu
objektīva leņķis leņķis starp divām nosacītām līnijām, kas vilktas no objektīva centra uz kadrā ietvertās telpas diviem malējiem punktiem; objektīva leņķa lielums nosaka kadrā ietvertās telpas apjomu
kā lielmāte lepni, bagāti, ļoti labi (saka par sievieti)
kā lielkungs lepni, bagāti, ļoti labi (saka par vīrieti)
konfigurācija lidmašīnas elementu (spārna, šasijas, aizspārnu) savstarpējais izvietojums, kas nosaka tās ārējo izskatu; atkarībā no lidojuma posma ir pacelšanās, lidojuma un nosēšanās konfigurācijas
steidzamā lidmašīnas nolaišanās lidmašīnas kreisēšanas lidojuma augstuma strauja samazināšana sakarā ar gaisa spiediena negaidītu krišanu hermētiskajā kabīnē (kabīnes dehermetizācija) ugunsgrēka u. c. gadījumos
lidmašīnas centrējums lidmašīnas masas centra novietojums attiecība pret spārna vidējās aerodinamiskās hordas priekšgalu; izsaka procentos vai hordas daļās
lidparks Lidostas rajons - plānots rajons ar lidostu centrā, galvenokārt uzņēmumiem (birojiem, laboratorijām, rūpnīcām u. tml.), kam ir svarīgi ātri sakari ar ārpasauli.
loran Liela radionavigācijas pozīciju fiksēšanas sistēma, ar ko nosaka atrašanās vietu, izmantojot starpību starp pulsējošu signālu uztveršanas laiku no divām vai vairākām stacionārām stacijām (saīs. no angļu "long-range electronic navigation").
makroforma Lielforma - liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsmas pamatiezīmes.
augsnes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali
zemes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali
zemes (arī augsnes) kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali
alarmisms Lielu grūtību un draudīgu seku pareģošana sakarā ar noteiktiem procesiem sabiedrībā.
ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas
astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā; debess koordinātas
absolūtā orientējuma elementi lielumi, kas nosaka stereomodeļa stāvokli ģeodēziskajā koordinātu sistēmā
stinguma koeficients lielums (c), kas izsaka, cik liels spēks jāpieliek, lai elastīgo elementu (atsperi) deformētu par vienu garuma vienību
platība Lielums (telpai), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju
lauka potenciāls lielums, kas ir vienāds ar darbu, kāds jāpadara, lai vienu vienību lielu pozitīvu lādiņu vai vienu vienību lielu masu no bezgalīgi tāla punkta pārnestu lauka punktā, kurā nosaka potenciālu
hidrostatiskais spiediens lielums, kas izsaka nekustīga, nesaspiežama šķidruma spiediena atkarību no šķidruma slāņa biezuma
vidējais augšanas temps lielums, kas izteic parādības izmaiņu vidējo intensitāti visā aplūkojamā periodā, to izsaka skaitļa 1 daļās vai procentos un aprēķina pēc ģeometriskā vidējā formulas
totālā plastika lielums, kas nosaka, cik reizes palielināts dziļumu izšķiršanas asums, veicot stereoskopisko aplūkošanu
hau vienība lielums, kas raksturo olas baltuma īpašības; nosaka pēc olas baltuma blīvā slāņa augstuma un olas masas
jumta slīpums lielums, ko izsaka grādos vai ar spāres apakšējās skaldnes augstuma attiecību pret horizontālo attālumu starp kori un spāres balstīšanas vietu pie dzegas; katram jumta seguma materiālam ir noteikts minimālais jumta slīpums
nezināmais lielums lielums, kura vērtība jānosaka
gadījumlielums Lielums, kura vērtību nosaka gadījumeksperimenta rezultāts (piemēram, metot spēļu kauliņu).
skalārais lielums lielums, kuru pilnīgi nosaka tā skaitliskā vērtība
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
paaugstinātas bīstamības avots lietas, kas rada paaugstinātu bīstamību apkārtējiem sakarā ar tām piemītošajām īpašībām, kuras nav iespējams pilnīgi pakļaut cilvēka kontrolei šo lietu ekspluatācijas procesā
sormaīts lieti cietsakausējumi uz dzelzs bāzes ar palielinātu oglekļa un hroma daudzumu; tos uzmetina ātrdilstošu detaļu un instrumentu virsmām
tehniskās zinātnes lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
laukā Lieto, lai aizstātu verbu, kas izsaka virzību ārā (no kā).
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību
šajā sakarā (arī sakarībā) lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
attieksmē pret (ko) lieto, lai norādītu uz saistību, sakarību
salīdzināt Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinājumā.
bulata lieto, lai raksturotu tērauda sakausējuma veidu
šek Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
šeku Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
šekur Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
sakaru programma lietojumprogramma, kas ar sakaru līdzekļu palīdzību pārvērš lietotāja izmantojamo datoru terminālī datu pārsūtīšanai un saņemšanai no attāla datora
ciparkonverģence Lietotāja elektronisko sakaru līdzekļu un datoru apvienojums.
pieteikšanās Lietotāja identificēšanās procedūra, pievienojoties datoram pa sakaru līniju.
programmatūras licence lietotāja un programmatūras izstrādātāja juridiska vienošanās, kas nosaka programmatūras lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī programmatūras izplatītāja atbildību
locījuma kategorija lietvārda gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu, procesu vai pazīmju savstarpējās attieksmes
dzimtes kategorija lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm
vielas lietvārds lietvārds, kas nosauc objektu, kura daudzumu parasti neizsaka ar skaitu
locīšanas celms lietvārdu un īpašības vārdu locīšanas tips, ko nosaka pēc vēsturiskajiem celmiem
literārkontrakts Līgums, kas nodibināts uz īpaša ieraksta pamata Senās Romas pilsoņu ienākumu un izdevumu grāmatās, uzturot savstarpējus saimnieciskos sakarus.
polāre Līkne, kas grafiski rāda sakarību starp cēlējspēka un pretestības aerodinamiskajiem koeficientiem.
aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
medību likums likumdošanas akts, kas nosaka medību saimniecības apsaimniekošanu un reglamentē medību norisi
civilprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību
kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
kriminālprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību
budžeta likumprojektu pakete likumprojektu pakete, kas sastāv no gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta vai gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu projekta un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza valsts budžetu
krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
Kulona berzes likums likums, kas izsaka sakarību, ka berzes spēks kontakta punktā ir proporcionāls normālajai reakcijai
enerģijas saglabāšanās likums likums, kas izsaka, ka atsevišķi enerģijas veidi var pārvērsties cits citā stingri noteiktos samēros, bet visas enerģijas pārveidības kopējais enerģijas daudzums nemainās
gravitācijas likums likums, kas izsaka, ka divi materiāli punkti savstarpēji pievelkas ar vienādiem spēkiem (F), kas ir tieši proporcionāli to masu (m~1~, m~2~) reizinājumam un pretēji proporcionāli attāluma starp tiem ( r ) kvadrātam: F=km~1~m~2~/r^2^ (k – gravitācijas konstante)
distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli
Vīdemaņa-Franca likums likums, kas nosaka, ka visu metālu siltumvadāmības koeficienta attiecība pret īpatnējo elektrovadāmību ir konstante, vienāda ar 2,45·10^-8^ WΩ/K^2^ (vati uz kelvinu reiz omi uz kelvinu)
ķīmisko elementu periodiskais likums likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu
labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu
Einšteina formula likumsakarība relatīvistiskajā fizikā E=mc^2^, pēc kuras ķermeņa daļiņas vai ķermeņu sistēmas enerģija (E) ir proporcionāla to pilnajai masai (m) (c – elektromagnētisko mijiedarbību, arī gaismas, izplatīšanās ātrums vakuumā)
Lenca likums likumsakarība, kas izsaka, ka indukcijas elektrodzinējspēks vienmēr darbojas tādā virzienā, ka tā radītās indukcijas strāvas magnētiskais lauks kavē tos procesus, kas šo indukcijas elektrodzinējspēku ierosinājuši
Bernulli vienādojums likumsakarība, kas nosaka nesaspiežamu gāzu un šķidrumu tecēšanu viendabīgā gravitācijas spēka ietekmē
likumība Likumsakarība.
Heizenberga nenoteiktības likumsakarības kvantu (mikroobjektu) fizikā, kas saista vienlaicīgas elementārdaļiņas (piemēram, elektrona) vietas un impulsa vai enerģijas un procesa ilguma noteikšanas iespējamo precizitāti
selektīvā migrācija likumsakarības migrācijas procesu norisē, kuru specifika ir atsevišķu demogrāfisko un sociālo grupu atšķirīga attieksme pret dzīves vietas maiņu, piemēram, jaunāka vecuma darbspējīgo un izglītotāko iedzīvotāju biežākā un ilgdzīvotāju retākā migrācija
nomotētisks Likumsakarības uzrādošs.
psiholoģiskās barjeras saskarsmē likumsakarības, kas ietekmē cilvēku savstarpējo uztveri, kā piemēram, kategorizācija (2), projekcija (4), oreola efekts (2), idealizācija (3) u. tml.
gāzu likumi likumsakarības, kas saista gāzes stāvokli noteicošos parametrus (tilpumu, spiedienu, temperatūru u. c.)
paraģenēze Likumsakarīga ģenētiski saistītu minerālu, fāciju, formāciju vai ķīmisko elementu asociāciju atrašanās kopā.
simetrija likumsakarīga līdzvērtīgu kristāla daļu atkārtošanās
sukcesija Likumsakarīga, secīga biocenožu nomaiņa kādā teritorijā.
hidroloģiskais režīms likumsakarīgas ūdens objekta ūdenslīmeņa, ūdens caurplūduma, ledus parādību, termisko, sanēšu, gultnes u. c. procesu ilggadējās, sezonālās un diennakts izmaiņas, kas saistītas ar baseina fiziski ģeogrāfisko novietojumu
likvidusa Likvidusa līnija - līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī.
limfocitoze Limfocītu skaita palielināšanās perifēriskajās asinīs; to novēro sakarā ar dažādām akūtām (garais klepus) vai hroniskām infekcijas slimībām (tuberkuloze, infekciozā mononukleo-ze, infekciozais hepatīts), vai arī kā nenobriedušo limfocītu skaita pieaugumu limfoleikozes gadījumā.
lingvokulturoloģisks Lingvokulturoloģiskā pieeja - valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu, metodisko paņēmienu, mācību organizācijas formu izvēli un izmantošanu, lai nodrošinātu valodas kā etnosa garīgā mantojuma apguvi, iepazīšanos ar attiecīgā etnosa un citu etnosukultūras faktiem un vērtībām.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
izohromata Līnija, kas grafiski attēlo sakarību starp melna ķermeņa radiācijas intensitāti un temperatūru (dotam viļņa garumam).
solidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas beigu kritiskās temperatūras; zem šīs līnijas sakausējumi atrodas cietā stāvoklī
likvidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī
tīkls Līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams enerģijas transportēšanai un sakaru nodrošināšanai.
salutatio Liturģisks sveiciens; mācītājs saka: "Tas Kungs lai ir ar jums" - un draudze atbild: "Un ar tavu garu".
inesīvs Locījums, kas izsaka atrašanos kaut kur iekšā vai laiku.
adesīvs Locījums, kas izsaka atrašanos, piederību vai darbības līdzekli.
allatīvs Locījums, kas izsaka darbības uztvērēju.
abesīvs Locījums, kas izsaka kaut kā neesamību vai trūkumu.
translatīvs Locījums, kas izsaka objekta pāreju citā stāvoklī.
komitatīvs Locījums, kas izsaka pavadonību vai kopību.
esīvs Locījums, kas izsaka sasniegtu stāvokli vai laiku.
atkarīgais (arī netiešais) locījums locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem
ātrlodēšana Lodēšana ar viegli kustošiem sakausējumiem.
cietlode Lodēšanai izmantojams metālu sakausējums ar kušanas temperatūru virs 400 Celsija grādiem, sastāvā biežāk varš, sudrabs un cinks, bet izmanto arī citus metālus.
deontiskā loģika loģikas nozare, kas aplūko izteicienus, kuri izsaka normatīvās darbības noteicošos jēdzienus, pienākumu, pamudinājumu, aizliegumu, atļauju utt.
servisa piekļuves punkts loģiska adrese, kas dod iespēju sistēmai noteikt datu pārsūtīšanas maršrutu starp attālām ierīcēm, izmantojot piemērotus sakaru līdzekļus
kombinacionālā shēma loģiskā shēma, kurai izejas signālus noteiktā laika momentā nosaka ieejas signālu kombinācija tajā pat laika momentā
vakuuma loka krāsns loka krāsns ar kūstošiem (no pārkausējamā materiāla) elektrodiem vai nekūstošiem (volframs, grafīts) elektrodiem labas kvalitātes metālu un sakausējumu iegūšanai
caurspīdīgo lokālo tīklu pakalpojums lokālās telefonu sabiedrības vai publiskā operatora sniegts sakaru pakalpojums, kas savieno attālus lokālos tīklus
darba kārtības noteikumi lokāls tiesību akts, kas 2 mēnešu laikā no darbības uzsākšanas jāpieņem darba devējam kopīgi ar arodorganizācijām vai darbinieku pilnvarotiem pārstāvjiem, kas nosaka darba kārtību
liecamība Lokāmība, cietu ķermeņu īpašība, ka to atsevišķo daļu pirmatnējo savienojuma virzienu var mainīt, neiznīcinot to kopsakaru.
skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm
loterijas norises beigas loterijas atļaujā norādītais datums, līdz kuram loterijas atļaujas saņēmējam jānosaka un jāpaziņo laimējušās personas
ljana Ļana - savanna Dienvidamerikas ziemeļos Orinoko upes kreisajā krastā; tās veidošanos nosaka nevis klimatiskie, bet augsnes apstākļi.
vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
burtēze Ļoti centīga, skolnieciska studente, kas izvairās no jebkādiem sakariem ar vīriešiem.
volomīts ļoti ciets un izturīgs volframa, kobalta, niķeļa, hroma un dzelzs karbīdu sakausējums; izmanto cieto metālu apvirpošanai un urbšanas darbos
kā ķieģelis ļoti ciets, sakaltis
kā melna debess ļoti daudz (saka par ko dzīvu); ļoti uzmācīgi
piepļurkšēt Ļoti daudz un nesakarīgi, līdz apnikumam stāstīt.
tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss; ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
sacietēt (ari sakalst) ragā ļoti sacietēt (sakalst)
sakalst (arī sacietēt) ragā ļoti sakalst, sacietēt
nokalst Ļoti sakalst, sacietēt (parasti par zemi).
nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu.
nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu
tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
nomētāt ar cepurēm ļoti viegli uzvarēt, sakaut
kā nāve ļoti, ārkārtīgi (saka par negatīvas īpašības, pazīmes visaugstāko pakāpi, par kādas darbības vislielāko intensitāti)
līdz nabadzībai ļoti, pārmērīgi (saka par ko nevēlamu)
kā nabags ļoti, pārmērīgi (saka par ko nevēlamu)
demometrija mācība par demogrāfisko procesu intensitātes mērīšanu un citām procesu kvantitatīvām likumsakarībām
antroponomija Mācība par likumiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
tipika Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipoloģija (3).
tipoloģija mācība par noslēpumainu sakaru starp Vecās Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipika
fiziognomika Mācība par sakarībām starp cilvēka (dzīvnieka) ārējo izskatu un raksturu, radās Senajos Austrumos; līdz šim nav zinātniski pamatota.
grafoloģija Mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
preformācijas teorija mācība, ka dzimumšūnā ir veidojums, kas visā pilnībā nosaka, kā attīstīsies dīglis un kādas pazīmes būs no tā izaugušajam organismam; preformisms
dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām
attīstītājmācīšana Mācīšanas teorija, kuras ideja ir tā, ka mācību darbības stūrakmens ir uzdevums, kura atrisināšanas procesā skolēns var atrast vispārīgu likumsakarību, ko realizējot viņš var atrisināt visus šāda veida uzdevumus.
vinčesterdisks magnētisko disku atmiņas ierīce hermētiskā apvalkā, ko izmantoja miniskaitļotājos un personālajos skaitļotājos; nosaukums cēlies sakarā ar ierīces pirmā modeļa 30/30 un šautenes "Winchester" izplatītā modeļa 30/30 apzīmējumu sakritību; vinčesters
laiksprauga Maģistrāles tīkla laika parametrs, kas nosaka, kad stacija var atsākt pārraidi.
Meščerska vienādojums mainīgas masas punkta dinamikas pamatvienādojums, kas izsaka sakarību starp laikā (t) mainīgo masu (m(t)), tās paātrinājumu (a), aktīvo spēku ( F ) un reaktīvo spēku ( R ): m(t)dv/dt=F+R.
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē.
abras skrāpe maiznieka darba rīks, kāsī saliektas dzelzs lāpstiņas veidā, ar ko sakasa abrās mīklu
tigidiks mājdzīvnieku troksnis, skrienot pa māju, parasti to saka par kaķiem
Švābes likums mājsaimniecības patēriņa teorijas likums, kas nosaka, ka pieaugot mājsaimniecības ienākumiem, izdevumi ģimenes mājokļa vajadzībām pēc absolūtā lieluma pieaug, bet relatīvi - salīdzinājumā ar pārējiem izdevumiem - samazinās
allegorija Mākslas līdzeklis ar ko abstraktus jēdzienus izsaka konkrētos tēlos; alegorija.
florisms Mākslas veids - gleznu radīšana no sakaltētiem augiem.
linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
putnu būrīši mākslīgas ligzdošanas vietas dobumperētājiem putniem; dobumainu un trupējošu koku daudzums mežos nosaka dobumperētāju putnu skaitu; zems ligzdojošo putnu blīvums var izjaukt bioloģisko līdzsvaru meža ekosistēmā un līdz ar to veicināt kaitēkļu masveida savairošanos
drāmas terapija mākslu terapijas veids, kurā izmanto drāmas un teātra elementus (piemēram, lomu spēles, stāstus, pasakas, metaforas, sapņus, maskas, grimu, rekvizītus, lelles, fotogrāfijas, video), lai atjaunotu un sekmētu cilvēka emocionālo, kognitīvo, fizisko un sociālo labbūtību
abordēt Malā piebraukt; sakabināt; uzrunāt.
atsevišķa manta manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu
ārējās vārtejas protokols maršrutēšanas protokols, kas nosaka kā savienotie datoru tīkli ziņo viens otram par to savstarpējo pieejamību
protokols OSPF maršrutēšanas protokols, kas nosaka, kā maršrutētāji sadala maršrutēšanas informāciju, bet pārsūta tikai to informāciju, kas ir mainījusies iepriekšējās pārsūtīšanas laikā
pusmaršrutētājs Maršrutētājs, kas ar modema starpniecību pievieno datoru tīklu sakaru līnijai.
statērs Masas vienība, vēlāk naudas vienība Senajā Grieķijā (1/2 unces) un citās antīkās pasaules valstīs; monētas kala no zelta, sudraba un to sakausējuma.
masīva elements masīva sastāvdaļa, kuru nosaka masīva nosaukums un indeksi
kaļammašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
kaļmašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
defektu noteikšana mašīnas elementu (detaļu) tehniskā stāvokļa noteikšana defektu atklāšanai, mērot, sverot un/vai vērtējot vizuāli, kā rezultātā nosaka detaļu derīguma pakāpi turpmākai lietošanai, sadalot detaļas trīs grupās: turpmākai lietošanai derīgās, atjaunojamās un nederīgās; defektēšana
darbības bezatteiksme Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja bez atteicēm izpildīt uzdotās darba funkcijas, ko parasti nosaka kā vidējo darbības laika intervālu starp diviem bojājumiem vai atteicēm.
kopu teorija matemātikas nozare, kurā aplūko abstraktas (galvenokārt bezgalīgas) kopas un pēta to savstarpējās attieksmes un sakarības
kustības vienādojums matemātiskā formā izteikta sakarība starp transportlīdzekļa kustības paātrinājumu un īpatnējiem spēkiem, kas darbojas uz transportlīdzekli attiecīgajā kustības režīmā
referencvirsma Matemātiska virsma, uz kuras horizontālajā uzmērīšanā noteiktā koordinātu sistēmā nosaka punktu stāvokli, tās veids, samēri un stāvoklis jāizvēlas tā, lai attiecīgajā teritorijā tā pēc iespējas precīzāk piekļautos ģeoīda virsmai.
nomogrāfija Matemātisko sakarību un likumu attēlošana grafiskā veidā; mācība par šādu attēlošanu.
nomogramma Matemātisko sakarību un likumu grafisks attēlojums.
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
atskaites sistēma materiāla sistēma, attiecībā pret kuru nosaka ikviena cita materiāla objekta stāvokli telpā jebkurā laika momentā
salizturība Materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem.
eļļošana Materiāla virsmas pārklāšana ar ziežvielu; ar to samazina mašīnu un mehānismu kustīgo daļu berzi, samazina jaudas zudumus, nodilumu, sakaršanu, koroziju un palielina savienojumu hermētiskumu.
substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats; elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
absolūtā atbildība materiālās atbildības veids, kas balstās uz līgumisku saistību pilnīgi atlīdzināt nodarīto materiālo zaudējumu neatkarīgi no nodarītāja vainas, ja ir konstatēta cēloņsakarīga attiecība starp darbību (bezdarbību) un nodarītā zaudējuma faktu
mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem
kriptols Materiāls elektriskās strāvas pretestībām, grafita, mālu un karborunda vaļējs graudains maisījums, kas spēj sakarst pāri par 2500 grādiem.
alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām.
kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt
skaņas ātrums mazas amplitūdas elastiskā viļņa pārvietošanās ātrums elastiskā vidē; to nosaka vides blīvums un saspiežamība: cietvielās - 2000-6000 m/s, šķidrumos - 750-2000 m/s, gāzēs - 150-1000 m/s; gaisā normālos apstākļos - \~330 m/s.
mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā.
atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni).
iekalst Mazliet sakalst.
pačakāt Mazliet sakapāt vai sacirst.
aizkapāt Mazliet sakapāt; iekapāt.
aizkarsēt Mazliet sakarsēt.
apkarsēt Mazliet sakarsēt.
iekarst Mazliet sakarst; iesākt kļūt karstam.
apkarst Mazliet sakarst.
iekapāt Mazliet, arī vietumis sakapāt.
miekacītis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
miekasis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
piegāznis Mazs maizes klaipiņš, sakasnītis.
medību platību bonitēšana medību platību iedalīšana labuma kategorijās, kuras nosaka pēc barības daudzuma, ko pārnadži attiecīgajā platībā var izmantot ziemā, kad iegūstamās dabiskās barības ir vismazāk
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori; ģeogrāfiskā patoloģija.
megers Megommetrs, pārnesama ierīce lielas elektriskās pretestības (līdz 10 000 megomu) mērīšanai; to lieto sakaru tehnikā izolācijas pretestības noteikšanai.
šķidruma mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko šķidrumu kustību un līdzsvaru, izmantojot nepārtrauktas vides mehānikas sakarības
cieta ķermeņa mehānika mehānikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktas vides mehānikas sakarības; deformējama ķermeņa mehānika
sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot
antiports Mehānisms, kas nosaka divu dažādu vielu pārnesi caur šūnas membrānu pretējos virzienos.
žaustaka Meitene, kas uztur sakarus ar daudziem jauniešiem.
jaunava Meitene, kurai nav bijuši dzimumsakari.
seisnot Meklēt kopsakarības.
melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums.
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
memmesdēliņš Memmes dēliņš - tā saka par gļēva rakstura, izlutinātu zēnu, arī jaunieti.
memmesmeitiņa Memmes meitiņa - tā saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
polarimetrs Mēraparāts, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
konduktometrs Mēraparāts, ar ko nosaka gāzu un šķidrumu elektrovadītspēju.
netiešie mērījumi mērījumi, kuros fizikālā lieluma vērtību nosaka pēc citu lielumu mērījumu rezultātiem, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem
tiešie mērījumi mērījumi, kuros fizikālā lieluma vērtību nosaka tieši eksperimentā
relatīvie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka algebriski, summējot mērāmā lieluma novirzi no iestādīšanas mēra vai etalona lieluma
absolūtie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka pēc mēraparāta rādījumiem
triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu; mērīšana, kurā izmanto šo metodi.
tiešā novērtējuma mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmā lieluma vērtību nosaka tieši no mēraparātu atskaites iekārtas
tenzometrēšana Mērīšanas tehnikas nozare; mērī elastīgās deformācijas, ar kurām nosaka spriegumus mašīnu detaļās, arī uz tām darbojošos spēkus.
ortoģenēze Mērķtiecīga evolūcija noteiktā virzienā, kuru nosaka iekšēji faktori.
karāts mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas (tīrā zeltā ir 24 karāti)
dispersija Mērs, ar kuru nosaka lielumu izkliedi ap vidējo lielumu.
alvošana Metāla izstrādājumu pārklāšana ar plānu alvas, alvas-svina, alvas-svina-cinka vai alvas-bismuta sakausējuma kārtiņu, lai aizsargātu virsmu no korozijas, vai sagatavotu lodēšanai.
bezapmales štancēšana metāla karstās apstrādes veids; sakarsētu sagatavi deformē slēgtā štancē bez apmales veidošanas
abrkasis Metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
amalgama Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu.
hidroekstrūzija Metāla spiedienapstrāde (hidrostatiskā presēšana) šķidrumā; izmanto grūti deformējamu un trauslu metālu un to sakausējumu presēšanai.
metālgriešana ar gāzi metālgriešanas metode, pēc kuras metālu ar gāzes liesmu sakarsē līdz degšanas temperatūrai, tad sadedzina to skābekļa strūklā, kas arī izpūš no griezuma vietas radušos sārņus; degli virza pa griešanas kontūru
metāliskie stikli metāliski sakausējumi stiklveida stāvoklī, kuri veidojas, samērā ātri (<10^6^ K/s) atdzesējot metālisku kausējumu plānas lentes veidā
alumīnija pulverkausējumi metālkeramisks materiāls, ko iegūst, sapresējot alumīnija vai alumīnija un silīcija sakausējuma pulveri, saķepinot un karsti deformējot
cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā.
metalogrāfija metālmācība; zinātne par metālu un sakausējumu uzbūvi (struktūru) un fizikālajām īpašībām, kā arī par struktūru un īpašību savstarpējo sakarību dažādā temperatūrā
vieglmetāls metāls vai sakausējums (gk. magnija vai alumīnija) ar nelielu blīvumu (līdz 3 g/cm^3^), bet lielu izturību
mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 Celsija grādiem.
lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai; lode 2.
lode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai.
superplastiskums Metālu (sakausējumu) īpašība ārēju spēku ietekmē stipri (300-500%) un vienmērīgi plastiski deformēties.
leģēšana Metālu īpašību uzlabošana, sakausējot tos ar citiem metāliem (arī citiem elementiem).
novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri.
vieglkūstošie sakausējumi metālu sakausējumi, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par Sn kušanas temperatūru (<232 C)
stienītis Metālu sakausējums (neliela stieņa formā), ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta.
reotans Metālu sakausējums ar lielu elektrisko pretestību, ko izmantoja reostatu izgatavošanai.
metallīns Metālu sakausējums dažiem juveliera darbiem, sastāv no 35% kobalta, 30% vara un 10% dzelzs.
pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles.
baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa.
kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem.
segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums.
pašrūdīšanās Metālu termiskās apstrādes veids, kad sakarsēto metālu rūda (atdzesē) gaisā.
pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
vakuumkausēšana Metālu un sakausējumu kausēšana vakuumā, kas dod iespēju efektīvi attīrīt metālu no gāzēm (N2, H, O2), piemaisījumiem un nemetāliskajiem ieslēgumiem.
vecināšana Metālu un sakausējumu uzbūves un īpašību pārveidošana, tos ilgstoši karsējot.
elektrometalurģija Metalurģijas nozare - metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem, metālu un sakausējumu kausēšana, rafinēšana un karsēšana ar elektrisko strāvu, kausējumu un šķīdumu elektrolīze.
krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi
melnā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi
radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī stratosfēras un troposfēras meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz radioviļņu izplatīšanos, kā arī pēc uztverto radiosignālu īpašībām nosaka meteoroloģiskās parādības atmosfērā.
lietišķā meteoroloģija meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu sakarības ar cilvēku saimniecisko darbību; pie lietišķās meteoroloģijas pieder biometeoroloģija, agrometeoroloģija, medicīnas meteoroloģija, rūpniecības meteoroloģija, lauksaimniecības meteoroloģija, aviācijas meteoroloģija
atmosfēras fizika meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu un parādību fizikālās likumsakarības
elektriskā kontaktmetināšana metināšana, kurā savienojumu veido, sakar sējot metinājuma vietu ar caurplūstošu elektrisko strāvu un saspiežot to.
berzes metināšana metināšana, kurā viena detaļa beržas gar otru, sakarst, pat apkūst; tad kustību strauji nobremzē un detaļas saspiež, sakarsētā vietā metāls plastiski deformējas un veido savienojumu
blāva Metināšanas (sakausēšanas) vieta divu metāla gabalu savienojumā.
divu vatmetru mērīšanas metode metode jaudas mērīšanai trīsfāžu ķēdē bez neitrāles vada; aktīvo jaudu nosaka, algebriski saskaitot divu vatmetru rādījumus
polarogrāfija Metode, ar ko nosaka izšķīdinātu vielu koncentrāciju, kā arī pētī ķīmisko procesu ātrumu un mehāniku u. c.
parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu.
pupinizācija Metode, ar kuru analogajās sakaru līnijās palielina raidījumu attālumu, līnijā ieslēdzot pašindukcijas spoles ik pēc 1,5-2 km
silikotermija Metode, ar kuru metālus un sakausējumus iegūst no to savienojumiem, par reducētāju izmantojot silīciju.
komutācija metode, kas sakaru nodibināšanai un informācijas pārsūtīšanai starp diviem punktiem parasti izmanto īslaicīgus, nevis pastāvīgus savienojumus
fotogrammetrija Metodes, ar kurām pēc objekta fotogrāfiskā attēla nosaka objekta formu, izmērus un stāvokli; izmanto kartogrāfijā, celtniecībā, mašīnbūvē, arhitektūrā un medicīnā.
redukcionisms Metodoloģisks princips, saskaņā ar kuru sarežģītus procesus pilnībā vajadzētu izskaidrot ar vienkāršu procesu likumsakarībām.
reglamentētā metroloģija metroloģijas nozare, kas aptver prasības un normas, kuras nosaka un kontrolē valsts
acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā
taksācija mežsaimniecības nozare, kurā pēta un noskaidro metodes, ar kurām noteikt augošu, nocirstu un pārstrādātu koku dimensijas un tilpumu, koku un audžu vecumu, pieaugumu, krāju, augšanas gaitu un mežaudžu struktūras likumsakarības
ķīmiskā saite mijiedarbība starp atomiem, kas nosaka to enerģētiski izdevīgāko novietojumu vielā
lokālā mijiedarbība mijiedarbību veids kvantu lauka teorijā, kur elementārdaļiņas izturēšanos kaut kādā telpas punktā nosaka fizikālais lauks šajā pašā punktā
pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā.
licenis Mīklas palieka, sakasnis, ko uzglabā nākošajai maizes cepšanai ieraugam.
abrukasas Mīklas pārpalikums, ko sakasa abrā; maizes kukulītis, kas cepts no šī mīklas pārpalikuma.
disociācija Mikroorganismu mainības izpausme, ko nosaka mutācijas.
mikroinstrukcija Mikroprogrammas instrukcija, kas nosaka vienas vai vairāku mikrooperāciju izpildi.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
globālā ģeogrāfiskā referencsistēma militāra rakstura sakaru sistēma (GEOREF) uz Zemes esošu punktu un areālu noteikšanai un fiksēšanai (veidota uz 1:250000 un sīkākiem mērogiem); pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā
kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
jonizācijas potenciāls minimālā enerģija, kas nepieciešama, lai elektronu atrautu no atoma vai molekulas; parasti izsaka elektronvoltos (eV)
universālais pakalpojums minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas
vispārīgie būvnoteikumi Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka šis likums.
profesionālā mirstība mirstība, kuras līmeni nosaka indivīdu nodarbinātības raksturs
zīdaiņu mirstības koeficients mirušo zīdaiņu skaita attiecība pret kopējo dzimušo skaitu noteiktā laika periodā; parasti izsaka ar mirušo zīdaiņu skaitu uz 1000 jaundzimušajiem
tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
duālisms Mistiska koncepcija par divu augstāko spēku, augstāko dievu vai dievu un dēmonu pretmetu, kas nosaka pasaules vēstures gaitu.
relatīvais koksnes mitrums mitrā koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no mitras koksnes masas; parasti lieto kurināmās koksnes raksturošanai
iesust Mitrumā sakarstot kļūt jēlam.
m-komercija Mobilā komercija - produktu un pakalpojumu pirkšana un pārdošana, izmantojot bezvadu sakaru protokolu un bezvadu sakaru ierīces.
mobilais Mobilais telefons - pārnēsājams telefons bezvadu sakariem.
evidenciālā modalitāte modalitātes paveids, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, norādot, ka teksta autors nav pārliecināts par teksta satura patiesumu vai ka tekstam var būt cits autors
kļūdu modelis modelis, ko izmanto, lai novērtētu vai prognozētu sistēmas faktiskās uzvedības novirzi no paredzētās uzvedības, piemēram, sakaru kanāla modelis, kas ļauj novērtēt šajā kanālā sagaidāmo kļūdu skaitu
tāldiagnostika Moderna tehniskās informācijas sakaru sistēma, kas dod iespēju spēkratam veikt tehnisko diagnostiku un vadīt turpmākās nepieciešamās tehniskās iedarbes no attāluma, bez tieša speciālista kontakta ar to
džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem.
mašīnisms Modernās dzīves iekārta, ciktāl to nosaka mašīnu lietošana.
globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas.
karteļcena Monopolcenas veids, ko nosaka karteļa dalībnieki ar mērķi izkonkurēt sāncenšus tirgū, nodrošinot monopolpeļņu.
asterikse Motorisks nemiers, kas izpaužas ar ķermeņa ieņemtā stāvokļa pārmaiņām sakarā ar intermitējošām balstošo muskuļu grupu kontrakcijām; raksturīga aknu komas gadījumā.
siringocēle Muguras smadzeņu centrālā kanāla trūce sakarā ar mugurkaula šķeltni.
diska trūce muguras smadzeņu nervu bojājums sakarā ar starpskriemeļu diska nolietošanos
kuraiši Muhameda cilts, kas bija pievērsusies elkdievībai un tika sakauti Muhameda uzbrukumā Mekai 630. gadā.
konvencionālās likmes muitas tarifa likmes, ko nosaka līgums starp valstīm
viļņgarumdales multipleksēšana multipleksēšanas metode, kas speciāli izstrādāta optiskajām sakaru līnijām un ir frekvenčdales multipleksēšanas ekvivalents gadījumam, ja pārraidei izmanto optiskās sakaru līnijas
laikdales multipleksēšana multipleksēšanas paņēmiens, kas nodrošina vairāku sakaru kanālu izveidošanu vienā savienojošā kabelī (kopnē, ķēdē), sadalot kopējo pārraides laiku atsevišķos intervālos un dodot katram kanālam atbilstošu, periodiski atkārtojošos laika intervālu; katram kanālam atbilstošajos laika intervālos pārraidīto informāciju apvieno uztvērējā
frekvenčdales multipleksēšana multipleksēšanas paņēmiens, kas, izmantojot dažādas nesējfrekvences, nodrošina iespēju pa vienu sakaru kanālu pārraidīt vairākus savstarpēji neatkarīgus signālus (piemēram, audio- un videosignālus)
grūdējtehnoloģija Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
grūdējvide Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
aplamēm Muļķīgi, bezsakarīgi.
skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
muršķēt Murmināt, nesakarīgi pļāpāt.
varvulis Murminātājs, neskaidrs, nesakarīgs runātājs.
parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
talaks Musulmaņu zemēs visvairāk izplatītais laulības šķiršanas veids, kur vīrietim šim nolūkam pietiek ar to, ka trīs reizes pasaka "Es no tevis šķiros".
ģenētiskais slogs mutanto alēļu klātbūtne populācijā vai sugā, tā lielumu nosaka mutanto alēļu frekvence
muzejzinātne Muzeoloģija - zinātnes disciplīna, kas pētī muzeja izcelsmes un attīstības likumsakarības un sociālās funkcijas, muzeju darba teoriju un praksi, vēsturi, avotu mācību, muzeogrāfiju un metodiku.
atonalitāte Muzikālās jaunrades veids, kam raksturīga atteikšanās no klasicisma skaņkārtiski tonālajām likumsakarībām.
neģeogrāfiskais numurs nacionālā numerācijas plāna numurs, kas neietver ģeogrāfisku informāciju un tiek piešķirts elektronisko sakaru pakalpojumu numerācijas nolūkos
dziediens Nāk dziediens - saka, ja gribas dziedāt, ja ir patika dziedāt.
kalendāra nemieri namnieku opozīcijas un patriciāta sadursme feodālajā Rīgā (1584.-1589. g.), kas izraisījās sakarā ar pāvesta Gregora XIII izsludināto jaunā kalendāra ieviešanu
sulfāta zaļais sārms nātrija sulfīda un nātrija karbonāta sakausējuma (ko iegūst, sadedzinot melno sārmu) šķīdums ūdenī
naudas soda vienība naudas soda apmēru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos izsaka naudas soda vienībās, kur viena naudas soda vienība ir pieci eiro; minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības, maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām – 4000 naudas soda vienību
ēra naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības
satelītnavigācija Navigācijas nozare, kurā par orientieriem izmanto Zemes mākslīgos pavadoņus (navigācijas pavadoņus) - ar radiotehniskiem paņēmieniem uztver kustībā esošo navigācijas pavadoņu raidīto radiosignālu frekvences nobīdi Doplera efekta dēļ un nosaka uztverošās iekārtas atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu.
ultravioletā katastrofa neatbilstība starp klasiskās fizikas ietvaros teorētiski paredzēto sakarsēta ķermeņa starojuma blīvumu spektra ultravioletajā daļā un eksperimentāli novēroto, kas ir daudz mazāks par klasiskajā fizikā paredzēto starojuma blīvumu
vārdkopas analogs nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdkopu, bet kurā starp komponentiem nav pakārtojuma sakara
vārdrindas analogs nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdrindu, bet kurā starp komponentiem nav īsta sakārtojuma sakara
likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
patvīcināties Nedaudz, mazliet sakarsēties.
abiotiskie faktori nedzīvās dabas vides apstākļu kopums, kas ietekmē organismu dzīvotspēju un nosaka to izplatību
nedzīvdzimstība nedzīvi dzimušo biežums, kuru parasti nosaka kā nedzīvi dzimušo skaita attiecību pret dzīvi dzimušo un nedzīvi dzimušo kopskaitu
dubultamplitūda neharmonisku svārstību raksturlielums, kas izsaka vērtības pārvietojumu no viena galējā stāvokļa otrā
kvaziparonīmi Neīsti paronīmi, kas veidojušies uz ārējās līdzības pamata bez derivatīva sakara.
metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot.
nepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
ņepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
ņipričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
promiskuitāte Nekārtīgi, nereglamentēti dzimumsakari.
raidošā telekamera neliela portatīva telekamera, kas pārraida attēlu pa radiosakaru līniju
riska uzņēmumi nelieli zinātniskās pētniecības, inženierizstrādņu un riskantu jauninājumu uzņēmumi, kuru darbību nosaka un kurus finansē lielās firmas, kurām šie uzņēmumi izstrādā jaunas tehnoloģijas
raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
krešers Neliels cilindrisks metāla serdenis, pēc kura deformācijas nosaka spiediena lielumu, kādu gāzes rada eksplozijā.
piekļuves tīkls neliels lokālais tīkls, kas garantē kā tā lietotāju savstarpējos sakarus, tā arī piekļuvi citam datoru tīklam
miekšķiņš neliels maizes klaipiņš, kas tiek cepts no sakasītajiem mīklas atlikumiem
kalcifikāts Neliels sakaļķojums (no latīņu "calx", "calcis") muskulī vai citos audos.
mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
inkonsekvents Nenoteikts, svārstīgs, pretrunīgs (rīcībā, spriedumos utt.); loģiski nepamatots; tāds, kas neizriet no kaut kā likumsakarīgi.
galeropija Neparasti skaidra un gaiša redze sakarā ar kādu redzes aparāta funkcionālu traucējumu.
pasakains neparasti skaists, arī ļoti labs – kā nācis no pasakas
teiksmains neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī [fantastisks]{n:1} (2)
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne un nākotne kā veselums.
plastiskuma teorija nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kas pētī likumsakarības starp mehāniskiem spriegumiem un elastiski plastiskām neatgriezeniskām deformācijām un izstrādā konstrukciju un detaļu plastisko deformāciju aplēses
basņa Nepatiesas runas; pasakas.
dimensija Nepieciešamais koordinātu skaits telpā, kuras nosaka punkta stāvokli (uz taisnes - 1 dimensija, plaknē - 2, parastajā telpā - 3 dimensijas).
cēlonība Nepieciešamais sakars starp parādībām, no kurām viena nosaka otru.
piloriskā nepietiekamība nepietiekama vārtnieka slēgšanās, kas nosaka pārāk strauju kuņģa iztukšošanos, u. c.
tāmuļot Neprātīgi runāt, runāt bez kāda sakara.
vārdu savienojums nepredikatīva sintakses vienība, ko veido uz sintaktisko sakaru pamata saistīti vārdi noteiktās gramatiskās formās
eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
iegrodojums Nesagrodotas un sagrodotas dzijas vai pavediena garuma starpība; izsaka procentos no sākotnējā garuma.
anakolūtija Nesakarība teikumu uzbūvē, kad teikuma beigu daļa formāli nesaskan ar sākumu.
inkoherence Nesakarība, domu sakarības traucējums, piem., miegā; patoloģiski - epileptiskā krēslas stāvoklī, simptomātisko psihožu, amences gadījumā.
divagācija Nesakarīga domāšana un runāšana.
alofāzija Nesakarīga runa.
ataksofēmija Nesakarīga valoda, runas muskuļu koordinācijas traucējums.
logoreja nesakarīga, ilga runāšana, vārdu plūdi
kļerot Nesakarīgi pļāpāt; klerot.
ļergāties Nesakarīgi pļāpāt.
bļerkstēt Nesakarīgi runāt ķērkstošā balsī.
mulstīties Nesakarīgi runāt, muldēt.
grabažāt Nesakarīgi runāt.
grabažāties Nesakarīgi runāt.
vataļāt Nesakarīgi runāt.
želberēt Nesakarīgi runāt.
piemurkšķēt Nesakarīgi un nesaprotami daudz sastāstīt.
atmuldēt Nesakarīgi, nesaprotami atbildēt.
murgot Nesakarīgi, neskaidri runāt nesamaņā.
lankšēt Nesakarīgi, tukši pļāpāt.
lankšķēt Nesakarīgi, tukši pļāpāt.
nesakarīgai Nesakarīgi.
pļurza Nesakarīgs cilvēks, liels bezjēgā runātājs.
žļarkšķis Nesakarīgs pļāpa.
ņerga Nesakarīgs troksnis, kņada.
bezsatura vārdi nesakarīgs vārdu savirknējums
blurstiķis Nesakarīgs, juceklīgs apcerējums, raksts.
bezsakarīgs Nesakarīgs.
inkohērents Nesakarīgs.
iekarsīgs Nesavaldīgs, straujš; viegli sakaitināms.
leterēt Neskaidri, nesakarīgi runāt, pļāpāt.
memurot Neskaidri, nesakarīgi runāt.
juceklis Neskaidrība, nesakarība.
putrojums Neskaidrība, nesakarība.
juceklīgs Neskaidrs, nesakarīgs.
aloģija Nespēja runāt; Muļķīga, bezjēdzīga izturēšanās, loģikas, sakarības trūkums.
asindēze Nespēja saistīt atsevišķas idejas vai domas sakarīgā uzskatā.
šķērsruna Nevēlama elektriskās enerģijas pārvade no viena sakaru kanāla otrā, kas rada pārraidāmā signāla kropļojumus.
pārķert Nevēlami iedarboties (uz sakarsušu cilvēku, tā ķermeņa daļu) - par vēju.
permalojs Niķeļa (78,5%) un dzelzs (21,5%) sakausējums; arī daži citi sakausējumi ar lielu magnētisko caurlaidību.
nitinols Niķeļa (Ni) un titāna (Ti) sakausējums (55% Ni un 45% Ti), kam piemīt t. s. atmiņas efekts (spēja pēc plastiskas deformācijas atgūt sākotnējo formu paaugstinātā temperatūrā).
alumels Niķeļa sakausējums ar alumīniju (1,8-2,5%), silīciju (0,85-2%) un mangānu (1,8-2,2%).
monelmetāls Niķeļa sakausējums ar varu (27-29%), dzelzi (2-3%) un mangānu (1,2-1,8%).
hromniķelis Niķeļa un broma sakausējums, ko lieto, piem., sildāmaparātu spirāļu izgatavošanā.
superinvars niķeļa un kobalta sakausējums ar sevišķi zemu termiskās izplešanās koeficientu
nihroms Niķeļa, hroma, dzelzs un mangāna sakausējums.
polis Niķu polis - saka par niķīgu bērnu.
vestibulārais nistagms nistagms sakarā ar vestibulārā nerva kairinājumu ārpus labirinta
sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
kvēlgaisma No dažādiem līdz baltkvēlei sakarsētiem ķermeņiem iegūta gaisma.
spraugu grīda no dažādiem materiāliem (metāla sakausējuma, čuguna, plastmasas) veidotas kūts grīdas režģis ar piemērotu spraugu platumu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvnieku vecumam, lai netraumētu kājas, bet mēsli izkristu cauri spraugām un nonāktu zemgrīdas kanālā; izmanto cūku, liellopu un aitu kūtīs
deputātu grupas no deputātu vidus izveidotas grupas (sastāvā ne mazāk kā 3 cilvēki), lai veicinātu sadarbību un uzturētu sakarus ar citiem parlamentiem
kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
boķiņš No kopā sakasītām mīklas atliekām cepta maize (bērnu valodā).
paiķis no maizes abras sakasītā mīkla un no tās izceptais maizes klaipiņš
sakasis No mīklas atliekām, kas sakasītas abrā, cepts maizes kukulītis.
asums No skaidra detaļu attēlojuma atkarīgs subjektīvs iespaids, aplūkojot fotogrāfisku attēlu; to nosaka pārejas joslas lielums uz dažāda optiska blīvuma zonu robežas.
nobirzties Nobirt (par sakaltušām lapām, ziediem, arī gatavām sāklām).
tirgoties Nodarboties ar tirdzniecību; uzturēt tirdznieciskus sakarus.
uzņemt Nodibināt (sakarus).
advalorais nodoklis nodoklis, kuru nosaka procentos no objekta vērtības, par kuru jāmaksā nodoklis
nosūtīt Nodot aiznešanai, aizvešanai, pārraidīšanai (piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību).
aizsūtīt Nogādāt (ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām
datīvs nomenu un pronomenu locījuma forma, kas izsaka darbības uztvērēju, arī nolūku, un atbild uz jautājumu: kam?
abrupts Noplēsts, norauts nesakarīgs.
līdz Norāda uz (priekšmetu, parādību) saistību, sakarību, kopā ar.
pēc Norāda uz mērvienību, mēru, saskaņā ar kuru ko nosaka.
ar Norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
ksil- Norāda uz sakarību ar koku (koksni).
ksilo- Norāda uz sakarību ar koku (koksni).
no Norāda uz to, kas ierobežo, arī precizē, nosaka parādības, pazīmes, arī darbības, stāvokļa nojēgumu.
no Norāda uz to, kas izraisa, nosaka (kā) pazīmi, kādu parādību, stāvokli.
cits Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
ārpus Norāda, ka kas atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu, neatkarīgi no kā.
aiz Norādot vietu, kuras aizmugurē priekšmets atrodas, izsaka šī priekšmeta pazīmi.
pārvedums Norēķins, ko kārto ar kredītiestāžu un sakaru uzņēmumu starpniecību.
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
preskriptīvas laulības norma, saskaņā ar kuru katram cilvēkam, jau tikko piedzimušam, nosaka, ar kuru no radiniekiem viņam būs jāstājas laulībā
vispārējā atļauja normatīvajos aktos elektronisko sakaru komersantiem noteiktās tiesības un prasības, kuras var ietvert specifiskus elektronisko sakaru nozares noteikumus un kuras var attiecināt uz visiem vai konkrētiem elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem
sektoru noteikumi normatīvie akti, kas nosaka regulēto komercsabiedrību uzraudzību
defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu
statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
radioparole Norunāts vārds vai cipars, ar ko nosaka radiosakaros iesaistījušos radiostaciju.
parole Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu.
pieņemtā lietošanas politika nosacījumi un ierobežojumi, kas nosaka datoru tīkla izmantošanu
konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
kabeļu līnijas ass nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu un nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu
ekspozīcijas skaitlis nosacīts skaitlis, kas raksturo uzņemšanas apgaismojuma lielumu, pēc kura nosaka optimālo ekspozīciju
pilsoņu tiesības nosaka pilsoņa ekskluzīvās tiesības piedalīties savas valsts politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, pilsoņa juridiskais statuss savdabīgi papildina viņa kā indivīda, personas cilvēktiesību loku un ietver ne tikai viņa subjektīvās tiesības un brīvības, bet arī vispārīgās saistības un tiesiskos pienākumus
drošības noteikumi nosaka zināmu kārtību, ierobežojumus un pat aizliegumus cilvēkiem, kuri pakļauti šiem noteikumiem
Ampēra teorēma nosaka, ka ļoti plāna, plakana magnēta magnētiskais lauks ir ekvivalents tādas lineāras strāvas magnētiskajam laukam, kura plūst pa magnētu ierobežojušo kontūru
relativitātes princips nosaka, ka visās inerciālajās atskaites sistēmās vienādos nosacījumos ir spēkā vienādi fizikas likumi
ierīces vārds nosaukums, ar kuru operētājsistēma identificē ierīci, t. i. nosaka tās fizisko adresi
nobloķēt Noslēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
virskārtas rūdīšana nostiprināmajai detaļai ar intensīvu karsēšanu (ar gāzes degli, augstfrekvences strāvu, lāzera staru u. c.) tikai virskārtu sakarsē līdz rūdīšanas temperatūrai un strauji atdzesē; virskārta norūdās, bet serdes daļa saglabā plastiskumu un vāju cietību
kanalizācijas pakāpe nosusināšanas tīkla relatīvā biezība, ko izsaka ar grāvju vai drenu garumu uz platības vienību (parasti 1 ha)
atslēga Nošatslēga - grafiska zīme nošu sistēmā, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus; palikt savrup.
nošu atslēga nošu raksta zīme, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā
nomuldēt Noteikt, pateikt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu); norunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
valsts forma noteikta forma, kurā izpaužas valsts saturs, raksturo valsts varas organizāciju; izsaka to, kā šī vara ir organizēta un tiek realizēta
konsuls Noteiktā kādas valsts rajonā ar šās valsts piekrišanu iecelta citas valsts amatpersona, kuras uzdevums ir aizsargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
dzimstības koeficients noteiktā laikā dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā. Parasti izsaka promilēs uz vienu kalendāro gadu
jūras zona noteikta lieluma (platuma, garuma) jūras teritorijas daļa, ko parasti nosaka piekrastes valstis noteiktā nolūkā - drošības, ekonomiskās, politiskās utt. interesēs - ar savu likumu un saskaņā ar savām starptautiski tiesiskajām saistībām
princips noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko)
secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
iedzīvotāju blīvums noteiktas teritorijas apdzīvotības biežums, ko parasti izsaka kā vidējo iedzīvotāju skaitu uz vienu km^2^
konsekvence Noteiktība, mērķtiecība, arī nelokāmība (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiska pamatotība, likumsakarība.
uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība; arī struktūra.
koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko); viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
konsekvents Noteikts, mērķtiecīgs, arī nelokāms (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiski pamatots, likumsakarīgs.
atbilstības kritēriji noteiktu indikatoru, prasību kopums kādas mērķa grupas vai klientu mērķgrupas atlasei; sociālās aizsardzības sistēmā tādējādi nosaka, kas ir tiesīgs saņemt sociālos pabalstus vai pakalpojumus
signālaudekli Noteiktu izmēru audekli, ko lieto virszemes karaspēks sakariem ar lidmašīnām, ar audekliem dodot tām norunātus signālus.
seksuālās fantāzijas noteiktu seksuālu situāciju, paņēmienu vai seksa partneru iztēlošanās, ar kuriem abu dzimumu personas labprāt stātos mīlas sakaros
teikuma sintaktiskā struktūra noteiktu teikuma locekļu funkcijās lietotu vārdformu vai predikatīvo vienību (teikuma daļu) savstarpējo sintaktisko sakaru kopums teikumā
loģiskais interfeiss noteikumi, kas nosaka divu funkcionālu bloku sadarbību, t. sk. signālu, ko pārsūta starp ierīcēm, identifikācija un šo iekārtu atbildes reakcija
sintakse Noteikumi, kas nosaka programmēšanas valodā atļauto konstrukciju izveidošanu, kā arī rakstzīmju izvietojumu programmā.
atļauja noteikumi, kas saistīti ar kāda datoru tīkla vai vairāklietotāju sistēmas konta izmantošanu un kas nosaka, kādi datoru tīkla vai sistēmas resursi ir pieejami konta lietotājiem
kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
marķiera nodošanas procedūra noteikumu kopums, kas lokālajā tīklā, kurā tiek pārraidīts marķieris, nosaka, kā stacija saņem, izmanto un nodod marķieri. Ar šīs procedūras starpniecību tiek novērsta situācija, kad vairākas stacijas var vienlaicīgi uzsāk pārraidi un izsaukt sadursmi
gramatika Noteikumu kopums, kas nosaka valodas vārdu uzbūves, formu maiņas, vārdu saistījuma un teikumu uzbūves pamatprincipus.
robežrežīms Noteikumu un normu sistēma, kas nosaka iebraukšanas, pagaidu uzturēšanās, dzīvošanas, pārvietošanās un darbu veikšanas kārtību pierobežas zonā (joslā).
drošības politika noteikumu un paņēmienu kopums, kas nosaka datoru tīkla drošības īstenošanas procedūras un mehānismus
drošības politika noteikumu un procedūru kopums datu apstrādes sistēmās, kas nosaka informācijas izmantošanas drošību
počta Notiesāto nelegālie sakari starp cietumiem.
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams
temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
divmutes Novecojis dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu apzīmējums, kas radies sakarā ar nepareizu priekšstatu, ka 2 piesūcekņi atbilst 2 mutes atverēm.
fototelegrāfa sakari novecojis faksimilsakaru nosaukums; šaurākā nozīmē – faksimlilsakari, kuros uztvertos attēlus reģistrē ar fotogrāfiskām metodēm
izvērtēt Novērtēt (katru faktu, notikumu u. tml.) noteiktā kopsakarībā.
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
noriedēt Novīst, sažūt, sakalst.
objektīvā puse noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas uzvedības ārējā izpausme (darbība vai bezdarbība), kas rada vai var radīt bīstamas izmaiņas (sekas) objektīvajā pasaulē, kā arī cēloņsakarība starp darbību vai bezdarbību un tās izraisītajām sekām
dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā; izvarošana, incests, dzimumsakari ar bērniem, savešana.
metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
saite objekta kustības ierobežojums; analītiski to izsaka saišu vienādojums
konkrētais Objekta vienotība, veselums tā daudzpusīgajos sakaros un attiecībās.
prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību. Datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību
netiešais objekts objekts, kas izsaka papildinātāju datīvā vai prievārdisku savienojumu
tiešais objekts objekts, ko izsaka ar papildinātāju akuzatīvā vai valodās, kurās locījumu nav, - ar nomenu bez prievārda
attālā vadība objektu vadīšana ar signālu vai ziņojumu palīdzību, ko pa sakaru līnijām raida dators vai specialīzēta vadības ierīce
valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem)
valsts nodeva obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetos kā atlīdzība par valsts nodrošinātajām tiesiskajām darbībām (pakalpojumiem) vai arī kā mērķiemaksas iedzīvotāju publisko vajadzību finansēšanai - ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, publisko tiesību labiekārtošanai u. c. sabiedriskiem mērķiem
valdības demisija oficiāla valdības (ministru kabineta, ministru padomes, ministru utt.) atkāpšanās, atteikšanās turpināt pildīt savas pilnvaras un pienākumus, notiek sakarā ar parlamenta darbības termiņa izbeigšanos vai kā politiskās atbildības veids
vienošanās Oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības (piemēram, valstu starpā).
reglaments Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts institūciju, iestāžu, organizāciju darbību.
austenīts Oglekļa cietais šķīdums gamma dzelzī, viena no dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūrām.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
olas apaugļotība olas spēja attīstīt embriju, ko nosaka, tās caurskatot 6.-7. inkubācijas dienā, - ja olā neredz embrija aizmetņus, tā nav apaugļota
translācija olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā
identificēšana Operācija, kas datu apstrādes sistēmās nosaka lietotāja vai lietojumprocesa identitāti.
selektorsakari Operatīvie telefona sakari starp centrālo pulti un abonentiem, kuru telefona aparāti pieslēgti pie vienas kopīgas sakaru līnijas.
vadības programma operētājsistēmas galvenais komponents, kas sadala datu apstrādes sistēmas resursus, nosaka darbu izpildes kārtību, koordinē ievadizvades funkcijas, analizē un apstrādā visus iespējamos sistēmas stāvokļus
datņu sistēma operētājsistēmas struktūra, kas nosaka, kā datnes tiek veidotas, nosauktas un saglabātas
kristāloptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanās likumsakarības kristālos.
rastra optika optikas nozare, kas pētī likumsakarības, pēc kurām attēls tiek veidots no atsevišķiem elementiem (piemērma, dažāda lieluma vai krāsas punktiem), ko iegūst ar rastra palīdzību
tālmērs Optiska ierīce fotoaparāta uzņemšanas objektīva fokusēšanai, ar kuru nosaka attālumu līdz uzņemšanas objektam, savienojot optiskajā sistēmā divus objekta attēlus vienā.
polariskops Optiska ierīce, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
apertūra Optiskas sistēmas efektīvais atvērums, ko nosaka lēcu un diafragmu izmēri.
attēla asums optiskas sistēmas reproducēta vai filmā fiksēta asuma precizitāte, ko bieži izsaka ar izšķiramo līniju vai citu elementu skaitu laukuma vienā mm^2^
lāzersakari Optiskie sakari ar augstas intensitātes koherentu starojumu parasti gaismas vadu līnijās.
koherentā optoelektronika optoelektronika, kas saistīta ar jauniem principiem un metodēm lielu skaitļošanas sistēmu radīšanai, optiskiem sakariem, informācijas glabāšanai un apstrādei, kuriem nav analogu tradicionālajā elektronikā
dzimumorgāni Orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
indulīni Organiskas krāsvielas, ko iegūst, sakausējot amīnoazobenzolu ar anilīna hlorhidrāta pārākumu.
artrītisms Organisma nosliece uz locītavu saslimšanu sakarā ar vielu maiņas traucējumiem.
organizācijas kultūra organizācijā pastāvošo priekšstatu sistēma, kura nosaka organizācijas vērtības un normas, mītus, rituālus un ceremonijas, personu izturēšanos un organizācijas tēlu
radiomaskēšanās Organizatorisko un tehnisko pasākumu komplekss, kura mērķis ir pretdarbība pretinieka radioizlūkošanai, tā ir sakaru drošības pasākumu sastāvdaļa.
infrasarkanais horizonta detektors orientācijas detektors ar šauru redzeslauku, kas uztver infrasarkanā starojuma intensitātes kritumu uz planētas diska robežas un nosaka virzienu uz planētas horizontu
intonogrammu metode oscilogrammas runas signāla filtrēšana, ar kuru likvidē augstfrekvences elementus, kam nav sakara ar pamattoni; tādējādi iegūst izceltu un pastiprinātu signālu, kas atbilst pamattoņa periodu secībai un ko grafiskā attēlojumā iespējams mērīt un analizēt
osmolalitāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz kilogramu šķīduma.
osmolaritāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz litru šķīduma.
tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas.
komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļas), radīt vēsuma sajūtu.
pavīt Padarīt; sakaut, tikt galā.
regas Pagātnes stāsti; pieredzējumi, piedzīvojumi; pasakas.
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko saka citi.
numura saglabāšanas pakalpojums pakalpojums, kas dod iespēju abonentam neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tam lietošanā nodoto pieslēguma punkta numuru ģeogrāfiskās numerācijas noteiktajā lietošanas teritorijā vai jebkurā citā vietā, ja pieslēguma punkta numurs nav saistīts ar ģeogrāfisko numerāciju
radiopakalpojums pakalpojums, ko nodrošina ar radiosakaru starpniecību
papildvērtības pakalpojums pakalpojums, kura sniegšanai nepieciešama tādu noslodzes datu vai atrašanās vietas datu apstrāde, kas pārsniedz datu apstrādes apjomu, kāds nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un maksājumu uzskaitei
elektronisko sakaru pakalpojums pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos
tonalitāte Pakāpeniska skaņurinda (noteiktā skaņkārtā), kuras kārtojumu nosaka tonika.
nolemtība Pakļautība kam nenovēršamam; pakļautība kam likumsakarīgam.
azotēmija Palielināts atlieku slāpekļa daudzums asinīs sakarā ar nieru darbības mazspēju.
pilotsignāls Palīgsignāls, ko raida raidstacija uztvērēja vadīšanai; lieto speciālos radiosakaros.
nosacījuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka nosacījumu, kāds nepieciešams, lai īstenotos virsteikumā izteiktais saturs
nolūka apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma darbības nolūku, mērķi
cēloņa apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikumā izteiktā satura cēloni
pamatojuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma satura pamatojumu; šādu palīgteikumu ievada saiklis _jo_
veida apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka, kādā veidā risinās virsteikuma darbība un var konkretizēt vispārīgas nozīmes apstākļa vārdu virsteikumā
tiesību principi pamatidejas, uz kuru bāzes tiek radīta tiesību normu sistēma un kuras izsaka būtiskas tiesību iezīmes; katram vēsturiskam tiesību tipam ir savi tiesību principi
nokurēties Pamatīgi sakarst (par krāsni, plīti u. tml.).
amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu.
profesionālās ētikas principi pamatnostādnes, kas noteic personas vai grupas rīcību darba vidē un līdzās noteikumiem un pieņēmumiem par kādas jomas profesionāļu savstarpējām attiecībām, attiecībām ar klientiem un sabiedrību kopumā nosaka profesionālās rīcības augstākos standartus
satversme Pamats (kā pastāvēšanai, darbībai); kopsakarība (piemēram, starp kādām parādībām, darbībām).
metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības.
satraucināt Pamodināt, uztraukt, sakaitināt.
sakaunināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas.
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās); arī sakaut (bruņotā cīņā).
iejaukt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā); panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības.
pakļaut Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita); būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
saerrināt Panākt, ka kļūst dusmīgs, nikns; sakaitināt.
atraut Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
izdabūt Panākt, ka pasaka; izzināt (ko no kāda).
atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku); kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
karsēt Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus.
kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā
iespiedīpašības Papīra (kartona) īpašību kopums, kas nosaka iespieddarbu kvalitāti.
degt Par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep).
protokolu steks par protokolu steku parasti sauc atvērto sistēmu sadarbības etalonmodeli, kurā ir septiņi protokolu slāņi, kā arī _TCP/IP_ protokolu saimi, kas nosaka datu apmaiņu internetā
kūpēt Par sakarsušu, arī mitru ķermeni, tā daļām.
šņākt Par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu.
indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu; likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
resorisms Parādība, kad starp resoriem nav pietiekami ciešu sakaru, sadarbības, kad netiek ievērota resoru kompetence.
paradoksālā kinēzija parādība, kad trīcošās triekas slimnieki, kuriem sakarā ar muskuļu rigiditāti traucēta iešana, palaikam var labi skriet un pat samērā augsti lēkt
valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas)
likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
likums Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību.
nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars.
apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu; arī parādu kalpība.
parafrāzija Parafāzijas veids, raksturīga nesakarīgu teikumu veidošana, nekārtīgi saliekot vārdus.
hiperovārisms Pāragra dzimumattīstība meitenēm sakarā ar pastiprinātu olnīcu sekrēciju.
pārkalst Pārāk izkalst, sakalst.
pārkaltēt Pārāk izkaltēt, sakaltēt.
pārkaļķot Pārāk sakaļķot.
pārkaitēt Pārāk sakarsēt.
pārkarst Pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu, iekārtām).
pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
komutators parametrs vai operators programmā, kas nosaka programmas zarošanos un atrodas pirms zarojumpunkta
slēdzis parametrs vai operators programmā, kas nosaka programmas zarošanos un atrodas pirms zarojumpunkta
autosoma Parastā, pāra hromosoma, kas nenosaka dzimumu.
ispleikst Parasti saka par lopiem, kuri izklīst pa ganībām un mierīgi ēd.
avunkulāts Paraža (senajiem ģermāņiem, senajiem grieķiem un dažām citām tautām) uzturēt sevišķi ciešus radniecības sakarus starp mātesbrāli un māsasdēlu; mātesbrālim par savu māsasdēlu jārūpējas vairāk nekā par paša dēlu (jāsniedz viņam palīdzība, jāatstāj mantojums u. c.); matriarhāta palieka.
dabīgie robežnosacījumi parciālo diferenciālvienādojumu atrisinājumu sakarības uz apgabala robežas, kas vienādas ar nulli
atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei
kapnomantija Pareģošana pēc dūmiem, kas no seniem laikiem vedama sakarā ar ziedošanu.
hlisti Pareizticīgo kristiešu sekta; radās 17. gs. b. Krievijā, noliedz garīdzniecību, svētos, baznīcas svētās grāmatas, atzīst cilvēku spēju stāties tiešos sakaros ar Svēto Garu un tā iemiesošanos konkrētos cilvēkos.
kvantēšana Pāreja no klasiskām (makroskopiskām) likumsakarībām uz kvantiskām (mikroskopiskām) sakarībām; klasiskā sistēmas apraksta aizstāšana ar kvantisku aprakstu.
aizliegtās pārejas pārejas starp diviem elektroniskajiem stāvokļiem molekulās vai atomos, kuras ir pretrunā ar izvēles likumiem, kas nosaka atļautās kvantu skaitļu izmaiņas
sirds apnoja pārejošs elpošanas pārtraukums sakarā ar Čeina-Stouksa elpošanu
alvot Pārklāt ar alvas vai tās sakausējumu kārtu.
sadot pa mizu pārmācīt, bārt, kritizēt, sakaut
dimērija Pārmantojamība, kurā katru normālu vai patoloģisku pazīmi nosaka divu dominantu gēnu vai divu pāru recesīvu gēnu sadarbība.
cistinoze Pārmantota defekta klīniskās izpausmes, ko nosaka gēnu mutācija; liesā, limfmezglos, kaulu smadzenēs atrod cistīna kristālus; rahītiskās pārmaiņas nepadodas D vitamīna terapijai.
hipercementoze Pārmērīga cementa veidošanās uz zoba saknes sakarā ar lokālu hronisku iekaisumu vai vielmaiņas traucējuma dēļ vispārējas osteopātijas gadījumā.
hipodinamija Pārmērīga muskuļu darbības atslābšana sakarā ar fiziskās slodzes trūkumu.
nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā.
elektronisko sakaru tīkls pārraides sistēmas, komutācijas un maršrutēšanas iekārtas un citi resursi, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus tīklos, tajā skaitā: satelītu tīklos, fiksētos tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu) un mobilos zemes elektronisko sakaru tīklos; tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai; kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus
aiznest Pārraidīt (par sakaru līdzekļiem).
nest Pārraidīt (par sakaru līdzekļiem).
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
atmosfēras pārspriegums pārspriegums, kas rodas sakarā ar elektriskām parādībām atmosfērā
modāli voluntatīvās partikulas partikulas, kas teikumā izsaka dažādas runātāja gribas izpausmes
saraut saites pārtraukt sakarus, attiecības ar kādu, atteikties no kaut kā iepriekšēja
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko); novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu); nošķirties (no kā).
interrupts Pārtraukts; nesakarīgs.
pārsaka pasaka
pārsaka Pasaka.
pāsaga Pasaka.
pasakas Pasaka.
pasaks Pasaka.
paseka Pasaka.
posaka Pasaka.
bimini Pasakaina laimes zeme Amerikā, ko 16. gs. devās meklēt Huans Ponse de Leons.
kraks Pasakains briesmeklis, kurš mītot jūrā ap Norvēģiju un aprijot kuģus.
himaira Pasakains radījums ar lauvas galvu, kazas vidukli un pūķa asti.
passacaglia Pasakalja.
brīnumu pasakas pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā
literārā pasaka pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs
reikāt Pasakas, blēņas stāstīt.
sadzīves pasakas pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli
dzīvnieku pasakas pasakas, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki
smilšu vīriņš pasaku tēls; mazs vīriņš, kas ber bērniem acīs smiltis, lai tie aizmigtu; pasaka zināma jau kopš 17. gs.; bieži tēlots ar atvērtu lietussargu, kura iekšpusē dažādi attēli
brīnumpasakas Pasaku žanra paveids, pasakas, kurās galvenā sižetiskā līnija saistīta ar pārdabisku spēku darbību.
avantūra Pasākums, darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības (nevis no attīstības likumsakarībām).
pozitīvā eigēnika pasākumu kopums, lai pavairotu vai saglabātu gēnus, kuri nosaka vēlamo fenotipu
ražošanas organizēšana pasākumu sistēma, kas nosaka racionālu darbaspēka un ražošanas līdzekļu savienošanu vienotā ražošanas procesā
eiststiskas svārstības Pasaules okeāna līmeņa maiņas, kas rodas sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, jūras nogulu uzkrāšanos, kā arī citiem netektoniskiem cēloņiem.
jūras ūdens pasaules okeāna ūdens, kurā dažādā koncentrācijā izšķīduši minerālsāļi un gāzes; jūras ūdeni raksturo galvenokārt tā sāļums, ko izsaka promilēs (vidēji 35 promiles)
partnerattiecības Pastāvīgi personiski sakari (starp cilvēkiem).
mobilā komercija pasūtījumu veikšana ar tīmekļa starpniecību, bezvadu sakariem izmantojot mobilos telefonus un plaukstdatorus
aprūpes līmenis pašaprūpes spēju iztrūkuma pakāpes raksturojums, kas paredz atbilstošu aprūpes pakalpojumu nepieciešamību; Latvijā nodala četrus aprūpes līmeņus, kurus nosaka, izvērtējot cilvēka fizisko un garīgo spēju traucējumu smaguma pakāpi un vajadzības
pašvaldību kopējā finansu nepieciešamība pašvaldību kopējie izdevumi to pašvaldību funkciju izpildei, kuras nosaka likums "Par pašvaldībām" un kuras netiek finansētas mērķfinansējuma veidā
izmuldēt Pateikt, izrunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
konkrētā patiesība patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem
vispārīgā patoloģija patoloģijas nozare, kas pētī slimību norišu likumsakarības
sakaltums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalst(1).
sakalums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalt(1).
sakarsējams Paveikta darbība, rezultāts --> sakarsēt(1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(2).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(3).
sakasījums Paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (1).
sakasījums Paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (2).
sakausējums paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam
pārkapāt Pavirši (nolaidīgi) sakapāt.
kā rags pavisam stīvs, sastindzis, sasalis, sakaltis
apjāt Pazaudēt jaunavību dzimumsakaros.
diagnostiskās pazīmes pazīmes, ko nosaka diagnostikas veikšanas tehnoloģiskajā procesā, neizmantojot speciālas iekārtas, un kas sniedz informāciju par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu tehnisko stāvokli. Šo informāciju var sniegt spēkratu vadītājs (operators), vizuālā apskate, audiopārbaude, kontroles mēraparātu rādījumi un signāli
mutantās pazīmes pazīmes, kuru attīstību nosaka mutantie gēni
normālās pazīmes pazīmes, kuru attīstību nosaka normālie gēni
iedzimtās pazīmes pazīmes, kuru veidošanos nosaka genotips; tās saglabājas no paaudzes paaudzē
dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
genotipiskā korelācija pazīmju sakarība radniecīgu dzīvnieku grupā
fenotips Pazīmju un īpašību kopums (organismam), ko nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība, organisma attīstības laikā tas nepārtraukti mainās.
izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
iecirst Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt; pēkšņi izraisīt asas sāpes.
līdzsvarojums Peldlīdzekļa guļa ūdenī - ja projektētā jahtas ūdenslīnija sakrīt ar faktisko ūdens virsmas līniju, saka, ka jahta guļ uz taisna ķīļa.
samitrinātā virsma peldlīdzekļa virsma, kas atrodas saskarē ar ūdeni un nosaka tā pārvietošanās ātrumu
saimniecības aprite periods starp divām izlases cirtēm, kura laikā kokaudzē atjaunojas iepriekšējais sastāvs un vecumstruktūra; saimniecībā, kur veic ekstensīvas izlases cirtes, apriti nosaka pēc tievo un resno koku vecuma starpības, kas dota augšanas gaitas tabulās
diezins Persona, kas bieži saka "die(v)s zin".
tāldarbinieks Persona, kas strādā telesakaru režīmā.
teledarbinieks Persona, kas strādā telesakaru režīmā.
personāla plānošana personālvadības pasākums, kurā nosaka uzņēmuma vajadzības pēc personāla un to segumu, ņemot vērā darbaspēka daudzumu , kvalitāti, izmantošanas termiņu, laiku un vietu
personas līdzdarbība personas darbība, kas nepieciešama tās sociālo tiesību realizācijai, piemēram, sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās ziņas, kā arī ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā pakalpojuma saņemšnu, iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus
vīzija Personas vai organizācijas visaugstākās tieksmes un ideāli, kas nosaka tās vēlamo stāvokli nākotnē.
sociālā ievirze personības psihes struktūras elements, ko veido trīs galvenie komponenti: 1) kognitīvais (objektu izzinošās interpretācijas komponents); 2) emocionālais komponents; 3) izturēšanās komponents (gatavība darboties noteiktā veidā); kas kopā ir personības izturēšanās regulators un nosaka attieksmi pret sevi, otru cilvēku, grupu, notiekošajām parādībām
psihoseksualitāte Personības psihiskās un seksuālās īpatnības, kas nosaka apziņu un uzvedību seksuālajā sfērā.
bārdainais pērtiķis pērtiķu suga ("Allochrocebus lhoesti"), mīt Āfrikas mūžamežos, sakarā ar mežu izciršanu un lauksaimniecības attīstību šī suga ir stipri apdraudēta
Lambertshof Pēsaka muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
sociālais eksperiments pētījumu tehnika sociālajās zinātnēs, t. i. izpētāmā objekta (indivīda, kolektīva, grupas) likumsakarību analīze, radot specifiskus tā funkcionēšanas nosacījumus un faktorus
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
gaisa vads Pie stabiem nostiprināts elektriskais vai sakaru vads 1(1).
attālā pieeja pieeja datu apstrādes līdzekļiem, izmantojot sakaru pakalpojumus
piesūtīt Piegādāt (parasti ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
kāpu veģetācija piejūras kāpu augu sabiedrību kopums, kura struktūru un sugu sastāvu nosaka īpašie augšanas apstākļi
garummaiņas piekabe piekabe ar maināmu sakabes iekārtas garumu
noķirināt Piekaut, sakaut.
Ļoti patīkami! pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties
attālā piekļuve piekļuve datu apstrādes līdzekļiem, izmantojot sakaru pakalpojumus
interpelācija Pieprasījums, ko parlamenta deputāts vai deputātu grupa iesniedz valdībai vai atsevišķam ministram (noteiktā jautājumā vai sakarā ar visu valdības politisko kursu).
argumenta ponderantur, non numerantur pierādījumu spēku nosaka to svarīgums, nevis daudzums ("pierādījumus sver, nevis skaita")
izkaitēties Pietiekoši ilgi pie krāsns sildoties, sakarst.
leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus; arī iebildums.
bitu dziļums pikselim piekārtoto bitu skaits, kas nosaka, cik krāsu vienlaicīgi var tikt attēlotas; ciparvideo attēlošanai vajadzīgi vismaz 15 biti
sakūlāt Pilnībā nokalst, sakalst.
kaujasmašīna Pilnīgi vai daļēji bruņām klāta un ar apbruņojumu, izlūkošanas, navigācijas, novērošanas, sakaru u. c. aparatūru aprīkota kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas paredzēta kaujai, karadarbību veikšanai, karaspēka vadībai u. c.
Fizuli Pilsēta Azerbaidžānā, Kalnu Karabahas dienvidaustrumos, sakarā ar pilsoņu karu kļuvusi par spoku pilsētu bez iedzīvotājiem.
Glina Pilsēta Horvātijā ("Glina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
Hrvatska Kostajnica pilsēta Horvātijā ("Hrvatska Kostajnica"), Sisakas-Moslavinas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
Kutina Pilsēta Horvātijā ("Kutina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 22800 iedzīvotāju (2011. g.).
Novska Pilsēta Horvātijā ("Novska"), Sisakas-Moslavinas županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.).
Petriņa Pilsēta Horvātijā ("Petrinja"), Sisakas-Moslavinas županijā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.).
Popovača Pilsēta Horvātijā ("Popovača"), Sisakas-Moslavinas županijā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.).
Sisaka Pilsēta Horvātijā ("Sisak"), Sisakas-Moslavinas županijā, osta pie Kupas ietekas Savā, 47800 iedzīvotāju (2011. g.).
Amagasaki Pilsēta Japānā ("Amagasaki"), Osakas piepilsēta, osta pie Jodo ietekas Osakas līcī, 450000 iedzīvotāju (2012. g.).
Jao Pilsēta Japānā ("Yao"), Honsju salā, Osakas prefektūrā, 271500 iedzīvotāju (2010. g.).
Itami Pilsēta Japānā ("Itami"), Honsju salas dienvidos, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 196100 iedzīvotāju (2010. g.).
Kadoma Pilsēta Japānā ("Kadoma"), Honsju salas dienvidos, Osakas pavadoņpilsēta, 130300 iedzīvotāju (2010. g.).
Kisivada Pilsēta Japānā ("Kishiwada"), Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, 197600 iedzīvotāju (2017. g.).
Moriguči Pilsēta Japānā ("Moriguchi"), Honsju salā, Osakas ziemeļaustrumu piepilsēta, 143900 iedzīvotāju (2017. g.).
Nisinomija Pilsēta Japānā ("Nishinomiya"), Honsju salas dienvidos, Osakas piepilsēta, 487800 iedzīvotāju (2015. g.).
Suita Pilsēta Japānā ("Suita"), Honsju salā, Osakas prefektūrā, 374500 iedzīvotāju (2015. g.).
Tojonaka Pilsēta Japānā ("Toyonaka"), Honsju salas dienvidos, Osakas prefektūrā, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 395500 iedzīvotāju (2015. g.).
Kobe Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, Hjogo prefektūras centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Higašiosaka Pilsēta Japānā, Osakas piepilsēta, 512200 iedzīvotāju (2006. g.).
Sakai Pilsēta Japānā, Osakas piepilsēta, osta Osakas līča krastā, 832300 iedzīvotāju (2006. g.).
Ajageza pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.), sākusi veidoties 1931. g. sakarā ar dzelzceļa būvi, pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Taiga Pilsēta Krievijas Kemerovas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1898. g. sakarā ar Sibīrijas dzelzceļa maģistrāles būvi, pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Pāksē Pilsēta Laosas dienvidos, Čampāsaka provinces administratīvais centrs, osta Mekongas kreisajā krastā, 73200 iedzīvotāju (2000. g.).
Stende Pilsēta Latvijā, Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, līdz 1949. g. Talsu apriņķī) 115 km no Rīgas un 12 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1950. g., kā apdzīvota vieta sāk veidoties ap 1900. gadu sakarā ar dzelzceļa būvi.
Zilupe Pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību.
Staicele Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža.
Strenči Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju.
Āmuda pilsēta Sīrijā (_'Amudah_), Hasakas muhāfazas ziemeļos, pie Turcijas robežas
Asaka pilsēta Uzbekistānā (_Asaka_), Andidžonas vilojata dienvidu daļā
Kontho Pilsēta Vjetnamā ("Can Tho"), valsts dienvidu daļā, osta Mekongas deltā, Basakas labajā krastā, provinces administratīvais centrs, 255100 iedzīvotāju (2004. g.).
urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
apbūves līnija jeb būvlaide pilsētplānošanas dokumentos zemesgabalam noteikta līnija, kas nosaka apbūves attālumu no sarkanās līnijas
raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu.
šķela Plaisa cietā, sakaltušā māla, pliena zemē.
šķelāt Plaisāt (par cietu, sakaltušu māla, pliena zemi).
plaķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals.
plāķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals.
patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
gramzdi Plāni sakasīta sakņu, augļu masa.
akcijas kvants Planka konstante, kas nosaka ar diskrētumu saistīto likumsakarību īpatnības mikropasaulē.
ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā.
pneimoveidošana Plānsienu izstrādājumu iegūšana no termoplastiska polimēra plēvēm vai loksnēm ar sakarsētu, saspiestu gaisu.
plasku Plasku plaskumis - saka, kad salijis mētelis steidzīgi soļojot sitas un tinas ap lieliem.
formēšana Plastmasas spiedapstrādes veids; dobas formas plastmasas izstrādājumu izgatavošana (mehāniski, izpūšot vai ar vakuumu) no iepriekš sakarsētas loksnes.
vēlēšanu sistēma plašākā nozīmē apzīmē tās sabiedriskās attiecības un institūcijas, kas saistītas ar publiskās varas institūciju velēšanām, izveido un nosaka vēlēšanu kartību
ATM slānis platjoslas ISDN tīkla slānis, kas, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, nosaka ATM adaptācijas slāņa izveidoto šūnu formātu un nodod tās fizikālajam slānim tālākai to pārsūtīšanai saņēmējam
augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra
loka plazmotrons plazmotrons, kurā slēgtā kamerā starp volframa vai tā kausējuma katodu un dzesējamu anodu ievada un lokizlādē sakarsē un jonizē plazmu veidojošo gāzi, kas strūklas veidā ar ātrumu 50–300 m/s izplūst no kameras pa atveri anoda centrā
žabriņš Pļāpa, nesakarīgs cilvēks.
piegvelzt Pļāpājot, nesakarīgi runājot piekliegt apkārtni un izplatīt baumas.
ģeopolitika Politoloģiska koncepcija, pēc kuras valsts ārējo politiku nosaka ģeogrāfiskie faktori.
selekcijas vērtība populācijas genotipiskās mainības daļa, ko nosaka atšķirīgo polimērisko gēnu aditīvā (summārā) iedarbība, bet vērtību aprēķina summējot kvantitīvās pazīmes vērtību novirzes paraugkopumā
dubultšahs Pozīcija (šaha spēlē), kurā karalim vienlaicīgi piesaka šahu divas figūras.
diskonts preces cenas pazemināšanās sakarā ar tās kvalitātes neatbilstību līgumā noteiktajām prasībām
programmas specifikācija precīzs tā rezultāta apraksts, ko nepieciešams iegūt ar doto programmu. Šis apraksts parasti nosaka, kas jādara programmai, bet nenorāda, kā šīs programmas funkcijas tiek realizētas
baltiešu demonstrācijas pret Baltijas valstu okupāciju vērstas akcijas, ko Rietumvalstīs rīkoja baltiešu trimdinieki kopā ar saviem atbalstītājiem nozīmīgās vēsturiskās atceres dienās, kā arī sakarā ar Baltijas valstīm nelabvēlīgiem PSRS vadītāju lēmumiem un darbību vai PSRS pārstāvju vizītēm Rietumvalstīs
Kontinentālā blokāde pret Lielbritāniju vērsta Francijas politisko un ekonomisko pasākumu sistēma 1806.-1809. g., kuru ieviesa ar Napoleona I dekrētu 1806. g. 21. novembrī un kas aizliedza visām Francijai pakļautajām un sabiedrotajām valstīm tirdzniecības, pasta u. c. sakarus ar Lielbritāniju; to atcēla 1814. g. pēc Napoleona I atteikšanās no troņa
uzvarēšana pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē)
uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
radiopārtveršana Pretinieka radiosakaru sistēmas atklāšana, raidījumu uztveršana un to fiksēšana.
kontrmaršs Pretmaršs, marša manevrs, ko uzsāk, lai likvidētu ienaidnieka maršu-manevru un pēc tam to sakautu.
demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu; dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība.
militārie noziegumi prettiesiskas darbības, kas izpaužas karošanas likumu un paražu, ko nosaka mūsdienu starptautiskās tiesības, neievērošanā, kā arī aizliegto karošanas līdzekļu un metožu pielietošanā
priekšdziedzera anedoma priekšdziedzera palielināšanās sakarā ar labdabīga audzēja attīstību dziedzeraudos ap urīnizvadkanāla sākumdaļu
pieejas protokols priekšrakstu kopa, kas nosaka stacijas darbību, kad tā veic informācijas pārraidi pa koplietošanas datu pārraides vidi datoru tīklā
piekļuves protokols priekšrakstu kopa, kas nosaka stacijas darbību, kad tā veic informācijas pārraidi pa lokālā tīkla koplietošanas datu pārraides vidi
heteroģenēze Priekšstats par sugu izcelšanos kā nejaušu krasi atšķirīgu no vecāku formām īpatņu parādīšanos, kas nosaka jaunas sugas veidošanos.
kauzālisms Priekšstats, ka pasaules izcelšanos un tās turpmāko eksistenci nosaka noteikti apstākļi.
forlande Priekšzeme; jūras un aizjūras teritorija, ar kuru ostai ir sakari.
sacīkstes princips tiesvedībā, kas nosaka tiesas spriešanas funkcijas atdalīšanu no apsūdzības vai aizstāvības funkcijām t. i., tiesa vada tiesas izmeklēšanas procesu un izlemj iztiesāšanai nodoto jautājumu, taču tiesa nedrīkst meklēt jaunus pierādījumus vai spriedumā atsaukties uz faktiem, ko tiesas priekšā nav likušas procesa puses, tiesa drīkst izlemt tikai tai nodoto jautājumu
mutiskums Princips tiesvedībā, kas nosaka, ka visām uz tiesu aicinātām personām liecības vai paskaidrojumi jāsniedz mutiski, par pētāmajiem materiāliem un dokumentiem ir jāpaziņo un viss jāapspriež mutiski.
komercdarbības īstenošanas vietas princips princips, kas nosaka komersantu tiesisko stāvokli un paredz, ka visiem komersantiem, kas ir saimnieciski aktīvi kādas valsts tirgū, ir jāievēro šīs valsts normatīvie akti, neraugoties uz to, ka viņu mītne atrodas ārvalstīs
Abes komparatora princips princips, kas nosaka, ka mērāmajam attālumam un mērskalai jāatrodas uz vienas taisnes
labie tikumi principu un noteikumu kopums, ko izvirza sabiedrības morāle konkrētā laikmetā un kuru ievērošana nosaka kaut kādu darbību vai juridisko aktu tiesisku pamatotību
vertikālā formāta bloks printera vadības sistēmas daļa, kas nosaka drukājamā dokumenta veidošanu vertikālajā virzienā (piemēram, atstarpju vertikālos parametrus, lappušu garumu)
nacionalizācija privātā īpašuma (piemēram, ražošanas rīku un līdzekļu, zemes, banku, sakaru līdzekļu) atsavināšana privātīpašniekiem un pārņemšana valsts īpašumā
uzticama funkcionēšana procedūra, kas garantē drošības atbilstību īpašiem kritērijiem, ko nosaka drošības noteikumi
novērtēšana Process, ar kura palīdzību nosaka summas naudas izteiksmē, kādās finanšu pārskatu elementi ir jāatzīst un jāuzskaita grāmatvedības bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
kļūdu pārbaude process, kura gaitā datoru sistēma vai vairāki ar sakaru līdzekļiem savienoti datori pārbauda, vai datos, ar kuriem apmainās datori vai datoru sistēmas komponenti, nav kļūdu
kotēšana Process, kura gaitā īpaša biržas izpildinstitūcija (parasti kotācijas komisija) nosaka un publicē biržas biļetenos preču vai finanšu instrumentu cenas un ārvalstu valūtas kursu.
magnifikācija Process, kurā gēni, kas nosaka atsevušķu rRNS sintēzi, ģenētiski nosacīti daudzkārtēji replicējas.
standartizēšana Process, kurā tiek izstrādāts ar kompetentas valdības institūcijas rīkojumu apstiprināms dokuments (standarts), kas nosaka vienotus vispārīgos principus noteiktu darbību veikšanai, kā arī vienotu paraugu saistošai tā īstenošanai praksē bez būtiskām individuālām atšķirībām, lai sekmētu optimālu sakārtotību kādā jomā.
tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
elektrība procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība
statiskā elektrība procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu nekustīgu ķermeņu eksistence un mijiedarbība
cepšana Produktu karsēšana taukos vai sakarsētā gaisā.
dzinis Programma vai speciāla ierīce, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piem., signālu pārsūtīšanu pa sakaru līnijām, diskdziņu, printeru u. c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru; draiveris.
draiveris Programma vai speciāla ierīce, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piem., signālu pārsūtīšanu pa sakaru līnijām, diskdziņu, printeru u. c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru; dzinis.
tabulrēķinu programma programma, kas rāda rindās un kolonnās izkārtotu šūnu tabulu, kurā, mainoties vienas šūnas saturam, var notikt vienas vai vairāku citu šūnu pārrēķināšana saskaņā ar lietotāja norādīto sakaru starp šūnām
rekompilācija programmas atkārtota kompilēšana, ko parasti nepieciešams veikt, lai izdarītu izmaiņas pirmkodā sakarā ar kompilatora sniegtajiem kļūdu ziņojumiem
programmatūras kļūme programmas nespēja turpināt izpildi sakarā ar algoritma loģikas kļūdu
vietu licence programmatūras izplatītāja un pircēja juridiska vienošanās, kas nosaka kopiju skaitu, ko pircējs var izmantot iekšējai lietošanai
lietojumprogrammu saskarne programmatūras saskarne, ar kuru raidorganizācijas vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina piekļuvi ciparu televīzijas vai ciparu radio pakalpojumiem papildinošās ciparu televīzijas ierīcēs
indekss programmēšanā - vesels skaitlis, kas nosaka kādas datu vienības vietu attiecībā pret citu datu vienību
funkcionālā programmēšana programmēšanas metode, kas paredz algoritma sadalīšanu atsevišķos funkcionālos moduļos un to savstarpējo sakaru un mijiedarbības aprakstīšanu
asamblervaloda Programmēšanas valoda, kuras komandu struktūru nosaka mašīnvalodas komandu un datu formāti, kā arī datora arhitektūra; asamblerā pieļaujamas arī augstāku līmeņu valodu konstrukcijas, piem., izteiksmes un makroinstrukcijas.
vadības struktūra programmēšanas valodas konstrukcija, kas nosaka izpildāmo darbību secību
asinhrono sakaru programmatūra programmu pakotne, kas ar modema starpniecību ļauj jebkuram datoram uzturēt sakarus ar citiem datoriem, to informatīvo servisu un datu bāzēm, izmatojot asinhrono pārraidi vispārējās lietošanas telefona tīklos
RACE Progresīvo sakaru tehnoloģiju pētniecība un izstrāde Eiropai ("research and development in advanced communication technologies for Europe").
vertikālā integrācija progresīvs ražošanas organizācijas veids, pēc kura atsevišķu nelielu uzņēmumu darbību nosaka galvenā firma
lineārais somatomērs projekcijattālumu somatomērs, kura mērgarumu nosaka ar antropometru, mērlatu, taustmēru, fotoaparātu, datora skeneri, piem., ķermeņa augstums
PICS proforma protokola implementācijas konformances formulējuma standartizēts pieraksta veids, kuru katram konkrētam datoru tīkla protokolam nosaka Starptautiskā standartizācijas organizācija
printera piekļuves protokols protokols, kas nosaka datu apmaiņu starp darbstaciju un printeri tīklā _Apple Talk_
starptīklošanas protokols protokols, kas nosaka dažādu datoru tīklu savstarpējos sakarus un mijiedarbību
vienranga protokols protokols, kas nosaka vienranga entītiju sadarbību, izpildot slāņa funkcijas
iekšējās vārtejas protokols protokols, kas nosaka, ka maršrutēšanas informācija tiek izplatīta datoru tīklā starp maršrutētājiem
sakaru protokols protokols, kas vada datu apmaiņas procesu starp datu avotu un datu saņēmēji; parasti tas nosaka pārsūtāmo datu formātu, pārsūtīšanas ātrumu un režīmu, piemēram, sinhrono, asinhrono, pusduplekso vai duplekso režīmu
vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols protokolu _TCP/IP_ sistēmas elements elektroniskā pasta pārsūtīšanai, kas nosaka starp tīkla serveriem pārsūtāmo tekstu struktūru un attiecīgās elektroniskā pasta vadības procedūru
Atapī province Laosā (_Attapu_), valsts dienvidos, robežojas ar Čampāsakas un Sēkonas provinci, kā arī ar Vjetnamu un Kambodžu
determinācija Psihes fenomenu savstarpēja sakarība.
tiesu psihiatrija psihiatrijas nozare, kas pēta personas dažādus garīga rakstura traucējumus sakarā ar tiesu medicīnisko ekspertīzi, psihiski slimo tiesisko stāvokli, kā arī izstrādā medicīniskos kritērijus par pieskaitāmību un rīcībspēju
simptomātiskās psihozes psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem
daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmi pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām; raksturs.
sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi; šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme.
iluminisms Psihisku slimnieku eksaltācijas stāvoklis; iedomas un halucinācijas par sakariem ar pārdabiskām būtnēm.
jaunrades psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka jaunrades procesa likumsakarības
inženierpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka un viņa vadīto vai kontrolēto tehnisko ierīču mijiedarbības procesu objektīvās likumsakarības noteiktā sociālā un dabas vidē.
psihofizika Psiholoģijas nozare, kas pētī kairinājumu un sajūtu sakarus.
psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija
funkcionālisms psiholoģijas virziens ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas psihiskos procesus, apziņas darbību gk. pētīja kopsakarā ar izturēšanos, pielāgošanos videi un reālajām dzīves situācijām
grupas domāšana psiholoģisks fenomens, kas izpaužas tādējādi, ka: a) noteiktas grupas locekļi pieskaņo savu viedokli grupas uzskatiem; b) neizsaka komentārus par uzskatiem, kuri šķiet (vai ir) akceptēti grupā; saliedētība grupas locekļiem šķiet svarīgāka par faktu izvērtējumu, kas mazina grupai kopīgu problēmu risināšanas efektivitāti
elektronisko sakaru tīkla nodrošināšana publiskā elektronisko sakaru tīkla izveide, ierīkošana, attīstīšana, ekspluatācija, kontrole un piekļuves nodrošināšana tam.
pārtveršanas punkts publiska elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkts, kas nodrošina speciālu iekārtu tehnisku pieslēgšanu, lai likumos noteiktajos gadījumos varētu iegūt operatīvo informāciju no elektronisko sakaru tīkliem
publiskais komutējamais telefonu tīkls publiskais telefonu tīkls, kas izmantojot komutējamas sakaru līnijas, nodrošina balss un datu pārraides pakalpojumus
nomāta līnija publiskajā elektronisko sakaru tīklā izdalīts vai izveidots pastāvīgs sakaru kanāls signālu pārraidei starp diviem abonenta norādītajiem pieslēguma punktiem, neizmantojot komutācijas un maršrutēšanas iekārtas
publiskās telekomunikācijas operators publisko tālsakaru operators
balss telefonijas pakalpojums publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālā laikā
pieslēguma punkts punkts, kurā lietotājam tiek nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam
metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra.
pusdupleksā pārraide pusdupleksie sakari
pusdupleksā komunikācija pusdupleksie sakari
piejaukumu pusvadītājs pusvadītājs ar piejaukumiem, kas veido donorus vai akceptorus un nosaka pusvadītāja elektrovadītspēju parastajos apstākļos
citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte putekšņu funkcijas traucējums, nespēja apaugļot olšūnu, ko parasti nosaka iedzimtības faktori
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
kvantu radiofizika radiofizikas nozare, kas pētī elektromagnētiskā starojuma rašanos, pastiprināšanu un reģistrāciju, izmantojot kvantu likumsakarības
radiopeilētājs Radiopeilers - radioiekārta, kas nosaka virzienu uz raidstaciju.
radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
radiokontrolpunkts Radioraidītāja izvietojums, ko nosaka, mērījot raidītāja azimutus attiecībā pret divām vai vairākām peilēšanas stacijām, kad raidītājs atrodas krustpunktā.
avārijas radiosakari radiosakari starp sakaru dienestiem krastā un kuģu radiostacijām to dzirdamības robežās; uztvērušas signālus SOS un pa radiotelefonu MAYDAY, visas radiostacijas pārtrauc citas pārraides un seko avarējošā kuģa informācijai
radiokontrole Radiosakaru noteiktās kārtības kontrole, lai pārbaudītu karaspēka daļas un savienojumu slēpto vadību, darbības režīmus, radiomaskēšanos, iekārtu tehniskās ekspluatācijas prasību un radiosakaru noteikumu izpildi.
radioseanss Radiosakaru seanss.
radiooperators Radiosakaru sistēmas operators.
radiovirziens Radiosakaru veids starp divām radiostacijām (ar kādu noteiktu korespondentu), lietojot īpaši izstrādātus radiodatus.
radiodati Radiostacijas frekvences (frekvenču paketes), indeksi, paroles, izsaukumi (adrešu kodi), radiosakaru grafiki, kā arī izsaukumu tabulu atslēgas u. c. dati, kas nepieciešami radioapmaiņai.
VHF Radioviļņi ar ļoti augstām frekvencēm, robežās no 30 līdz 300 MHz (angļu "very high frequency"); izmanto radio FM, TV kanālos, mobīlo radiosakaru sistēmās un radionavigācijā.
skriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
kriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
sprauslot Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
aprites koeficients rādītājs, ar ko izsaka gadā iegūto, izaudzēto dzīvnieku mazuļu metienu skaitu vai nobaroto dzīvnieku grupu skaitu vienā novietnē, aizgaldā vai sprostā
sabiedriskās drošības līmenis rādītājs, kas atspoguļo atsevišķu personu, dažādu sociālo grupu un valsts iekšējās drošības stāvokli kopumā, kriminālo apdraudējumu gadījumus, kā arī nosaka valsts politikas prioritātes, virzienus un formas valsts iedzīvotāju tiesiskajā aizsardzībā
perioda rādītājs rādītājs, kas izsaka parādības lielumu noteiktā laika periodā, piemēram, mēnesī, ceturksnī utt.
momenta rādītājs rādītājs, kas izsaka parādības stāvokli noteiktā laika momentā, piemēram, mēneša beigās, gada sākumā u. tml.
optimalitātes kritērijs rādītājs, kas izsaka pieņemtā lēmuma realizācijas maksimālo efektu
dinamikas rindas vidējais līmenis rādītājs, kas izsaka raksturīgo parādības lielumu rindā ietvertajā laika periodā
akcelerators Rādītājs, kas raksturo sakarību starp tīrajiem kapitālieguldījumiem un pieprasījumu.
putnu fizioloģiskā vaislas ātraudzība rādītājs, ko nosaka pēc dienu skaita no izšķilšanās brīža līdz pirmās olas izdēšanai
piena sasalšanas temperatūra rādītājs, pēc kura nosaka piena dabiskumu – sasalšanas temperatūra ir atkarīga no pienā izšķīdušo vielu koncentrācijas; parastā piena sasalšanas temperatūra ir 0,51 °C.
iedzīvotāju atražošanās režīms rādītāju kopums, kas nosaka iedzīvotāju atražošanās gaitu (intensitāti)
ķaukstēt Radīts īsas, nesakarīgas skaņas (par zīdaini, kas mācās runāt).
radiobāka Raidstacija, kas raida radiosignālus, pēc kuriem lidaparāti, kuģi nosaka savu atrašanās vietu, kursu.
piekļūstamība Rajonu, vietu un iestāžu raksturojums - cik labi tās ir sasniedzamas ar dažādiem satiksmes un sakaru līdzekļiem; vispārējais savienojums ar dažādiem tīkliem un dienestiem.
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
nekrologs Raksts, kurš uzrakstīts sakarā ar kāda cilvēka nāvi un kurā raksturota viņa dzīve un darbība.
Festschrift rakstu krājums, kas veltīts kādam ievērojamam zinātniekam (gk. sakarā ar viņa jubileju)
raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā).
kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakars.
kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakarība.
nolieguma noliegums raksturo attīstības procesa virzienu, formu un rezultātu, izsaka attīstību kā virzību pa spirāli
sarežģītība Raksturojums, kas parāda ar kādas datu apstrādes problēmas risināšanu saistītās grūtības un ko parasti izsaka kāda šīs problēmas risināšanas gaitā patērējamā resursa terminos.
pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības atvērt (aizvērt) sardzes apsargātu objektu, kā arī nosaka glabātavu atvēršanas kārtību vai cilvēku pielaišanu pie apsargājamo mašīnu stāvēšanas vietām.
gāzdinamiskā stūre raķešdzinēja vadības ierīce, kas nosaka vilces spēka darbības virzienu
kodolu raķešdzinējs raķešdzinējs, kurā darbvielas sakarsēšanai izmanto kodolenerģiju; karsējot ūdeņradi kodolreaktorā, iespējams panākt darbvielas izplūdes ātrumu 8 km/s un vairāk
mest tiltu rast saikni, veidot sakarus starp ko.
bingāt Raudāt; raudulīgi lūgties (parasti saka par bērniem).
krevele Raupja, atmirusi norobežota ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
ekstra kategorija realizētās cūkgaļas kvalitātes kritērijs, kas nosaka, ka liemeņa masai jābūt 56–72 kg un zemādas speķa biezumam ne lielākam par 2,5 cm.
krustenskā iedzimšana recesīvās pazīmes iedzimšana no mātes dēliem un un dominantās pazīmes iedzimšana no tēva meitām, ko nosaka attiecīgās pazīmes determinējošo gēnu lokalizācija dzimumhromosomās
koda attālums Redundantos kodos - atbilstoši ievestai metrikai kodu raksturojoša atšķirība starp tā elementiem (koda vārdiem), kas nosaka koda spējas atklāt un labot kļūdas kodētajā informācijā.
uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā; arī liesma, liesmu kopums.
eritropsija Redzes anomālija; visi priekšmeti izskatās sarkani; bieži sakarā ar lēcas izņemšanu.
referents Referāta autors, kas parasti to nolasa vai izsaka brīvā runā, apspriedē, sanāksmē, konferencē, kongresā u. tml.
sakabināties Refl. --> sakabināt(1); tikt sakabinātam.
sakabināties Refl. --> sakabināt(2); tikt sakabinātam.
sakaisīties Refl. --> sakaisīt; tikt sakaisītam.
disciplinārais reglaments reglaments, kas nosaka militārās disciplīnas pamatus
augstākā–zemākā līmeņa metode regresijas metode, lai noteiktu fiksētās un mainīgās izmaksas uz vienu vienību, izvēloties no uzskaites datiem augstāko reģistrēto darbības līmeni (pārdošanas apjomu) un zemāko reģistrēto darbības līmeni; mainīgās izmaksas uz vienību nosaka, dalot abu līmeņu izmaksu starpību ar pārdošanas apjomu starpību
represors Regulētājproteīni, kas piesaistās operatoram un pārtrauc transkripciju; to sintēzi nosaka regulētājgēns.
valstpētniecība Reģionpētniecība, kas kompleksi pētī kontinentu, lielu reģionu, valstu ģeogrāfiju dabas, sabiedrības un saimniecību kopsakarībā un mijdarbībā, iezīmē tipoloģisko, ekonomisko, ekoloģisko, sociālo virzību.
binomiālkoeficients Reizinājuma koeficients Ņūtona binoma izvirzījumā, skaitlis, kas izsaka kombināciju skaitu no n elementiem pa k.
tabula Relāciju datu bāze - datne, kur datu elementu atrašanās vieta rindās un kolonnās nosaka to savstarpējās attiecības.
barometriskais augstums relatīvais lidojuma augstums, kuru nosaka no noteikta (lidlauka vai jūras standarta) līmeņa
nosusināšanas intensitāte relatīvs jēdziens, ko lieto, lai raksturotu augsnes ūdens plūsmas un gruntsūdens līmeņa pazemināšanās tempu; parasti to izsaka ar grāvju vai drenu kopējo garumu metros uz meliorēto zemju platības vienību — 1 ha
nokalums Relatīvs lielums, kas raksturo sagataves deformācijas pakāpi kalšanas operācijā; parasti izsaka kā sagataves un kaluma šķērsgriezuma laukumu attiecību.
glosolālija Reliģiozā ekstāzē - nesakarīgu vārdu un frāžu izrunāšana vai dziedāšana; tiek uzskatīts, ka šāda persona nonākusi saskarsmē ar Svēto Garu.
asvēdere Reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu.
apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu
masīvā aknu nekroze reta vīrushepatīta komplikācija, kas var rasties pēc hepatotoksīnu iedarbības vai sakarā ar hipersensivitāti pret medikamentiem
belonoskiaskopija Retinoskopijas veids, ar ko nosaka refrakcijas kļūdu.
karmaņola Revolucionāra franču dziesma, ko Parīzes iedzīvotāji sacerēja sakarā ar karaļa gāšanu 1792. g.
Karakulas rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Kizilkuma rietumu malā, platība - 205 kvadrātkilometri, dibināts 1971. g., lai saglabātu un pētītu dabas kompleksus (floru un faunu tuksnesī sakarā ar apūdeņošanu)
sadedzināt visus tiltus rīkoties tā, ka atgriešanās kaut kur kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko, saraut saites ar iepriekšējo, bijušo
abru kasis rīks, ar ko sakasa mīklu
rindas pārvaldība rindošanas disciplīnas realizācijas veids, kas ar speciālas vadības programmas palīdzību nosaka kārtību, kādā klienti pievienojami rindai vai kādā veidā rindā esošie klienti apkalpojami
kodolrisks Risks, ko nosaka komandieris un kam uzbrukuma operācijā varētu būt pakļauti savējo spēki, ja kodolierīces sprādziens vērsts uz tuvu esošu pretinieka mērķi.
elastības robežas robeža, līdz kurai materiālu var deformēt, pirms sākas paliekoša deformācija, skaitliski to izsaka ar spēku (kg uz kvadrātmilimetru), kas paliekošo deformāciju sāk izraisīt
robežnoteikumi Robežnosacījumi - sakarības, kas nepieciešamas parasto un parciālo diferenciālvienādojumu risināšanai noteiktos robežas intervālos vai apgabalos.
ķīmiskā fizika robežzinātne starp fiziku un ķīmiju, pētī vielas uzbūves un ķīmisko pārvērtību likumsakarības atomārā un molekulārā līmenī
progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu
kvēlvasks Rotas lietu rūpniecībā lietots sakausējums no 1,2 kg dzeltenā vaska, 0,75 kg alūna, 1,15 kg sarkanā bolus un 0,716 kg baziskā etiķskābā vara (zaļskaidiņām), lai zelta vai zeltītiem priekšmetiem dotu sārtu nokrāsu.
disbalanss rotējošu mašīnas daļu līdzsvara traucējumi sakarā ar šo daļu nesimetrisku izkārtojumu attiecībā pret rotācijas asi.
SESMI RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts.
izotermiskā rūdīšana rūdīšana, kurā sakarsēto detaļu iegremdē izkausētu sāļu vannā (tās temperatūra ir vienāda ar atlaidināšanas temperatūru) un iztur nemainīgā (izotermiskā) temperatūrā līdz pilnīgai struktūras pārvērtībai
krūšu apkārtmērs rumpja lielākā horizontālā perimetra somatomērs krūšgalu līmenī; tā skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; plecģērbu lielumu skalas vadmērs
vidukļa apkārtmērs rumpja mazākā horizontālā perimetra somatomērs vidukļa līmenī, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; gumģērbu lielumu skalas vadmērs
galda runa runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā
pārpērt Runāt strauji, neskaidri, nesakarīgi, cenšoties visu izstāstīt, pateikt.
ļerva Runīgs cilvēks, kas runā daudz un nesakarīgi.
mančestrisms Rūpniecības ekonomiskās politikas virziens, kas radās Anglijā 19. gs. 30. gados sakarā ar cīņu pret labības ievedmuitu; tas aizstāvēja brīvtirdzniecību un pilnīgu atteikšanos no valsts iejaukšanās ekonomiskajā dzīvē; ievērojamākie šā virziena pārstāvji bija Kobdens un Braits (no Mančestras).
Dzeltenā grāmata rūpniecisku standartu kopums, kas nosaka lasāmatmiņas kompaktdisku formātu un kas ir Sarkanās grāmatas pirmais paplašinājums, kurš ļauj kompaktdiskā diskrētā formā ierakstīt ne tikai skaņu, bet arī 650 megabaitus datu
sametināt Saāķēt, sakabināt; arī sapogāt.
matriarhāts sabiedrības attīstības stadija, kur izcelsmi (radniecību) nosaka pēc mātes līnijas un sievietēm ir dominējošā loma
patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
materiālā kultūra sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekļi, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi)
ekonomika sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā
saskrapstīt Sadabūt, sakasīt.
sarantīt Sadalīt, sagriezt, sakapāt.
sabodzināt Sadusmot, sakaitināt.
būksna Sadusmots, sakaitināts un slinks cilvēks.
ķept Sagrābt, sakampt ar nagiem.
sakast Sagrābt, sakasīt (parasti sienu).
apkašņāt Sagrābt, sakast.
grūdesis Sagrūsta, sakapāta cūku barība.
nolūka saiklis saiklis, kas izsaka nodomu vai mērķi, piem., "lai"
pakārtojuma saikļavārds saikļavārds pakārtojumā; daļa no tiem vienlaikus izsaka arī jēdzieniskās attieksmes starp virsteikumu un palīgteikumu
sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
līnija Saistījumā, sakarā (ar ko).
korelēt Saistīt kādā sakarībā (piemēram, priekšmetus, parādības, jēdzienus).
elektroķīmisks Saistīts ar elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru, tam raksturīgs.
kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa; kombinatīvs.
kombinatīvs Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
psihofizisks Saistīts ar sakaru starp kairinājumiem un sajūtām, tam raksturīgs.
psihofizioloģisks Saistīts ar sakaru starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem, tam raksturīgs.
salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām.
skaitlisks Saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs; tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos.
tilpummaiņas vienmērība saistvielu izstrādājumu īpašība saglabāt kompaktumu (nerodas plaisas, atšķēlumi) cietēšanas procesā; to nosaka, saistvielu javas paraugus vārot vai pārbaudot autoklāvā
kā ziepes saka (_parasti_ nepatikā) par ļoti treknu gaļu
kā prusaks saka (_savienojumā ar_ nosalt), uzsverot, ka ir ļoti auksts un viegli var nosalt
pazudušais grasis saka (parasti ar labvēlību) par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku
kā pats nelabais saka (savienojumā ar darbības vārdu), raksturojot lielu darbības intensitāti
kā pats nelabais saka (savienojumā ar īpašības vārdu), raksturojot ļoti augstu īpašības, pazīmes pakāpi
kā vilkam rīklē saka ar nožēlu, ja kas labs, vērtīgs tiek zaudēts
grūst taksim taukus saka ar nožēlu, vilšanos, ja kāds nenovērtē ko labu
staigā laimīgs! saka atvadoties
Dzīvo laimīgs! saka atvadoties
staigā laimīgs (arī vesels)! saka atvadoties
staigā vesels! saka atvadoties
Dzīvo vesels! saka atvadoties
ar to dieviņu saka atvadoties; ardievu
kāds vējš atpūtis saka brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu
kā tad tā, arī kā tā? saka brīnoties, pārsteigumā
kā tad tā, arī kā tā saka brīnoties, pārsteigumā
stāsti manim, Daugaviņa saka dialogā, nepieņemot sarunbiedra teikto, neticot tam.
velns ar ārā saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Vilks ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
nospiest kā blakti saka gadījumos, kad grib kādu pārmācīt
sirds dauzās kā jēra ļipa saka gadījumos, kad kāds ir ļoti uztraucies, nobijies
čuš vien iznāk saka gadījumos, kad nekas neizdodas, nesanāk
šalkas pārskrien saka gadījumos, kad pārņem bailes; šermuļi
radu būšana ir cūku būšana saka gadījumos, kad starp radiem gadās nesaskaņas
Esiet pazīstami! saka iepazīstinot
Būsim pazīstami! saka iepazīstoties
vārna ieskries mutē saka izsmejot, ja kādam ir plati pavērta mute
kā vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
kā novārīts vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
dulla galva saka ja galvā jūtams smagums, sāpes
mute kā laidara vārti saka ja kāds runā rupji, nepieklājīgi, nav aizrunājams
prātiņ, nāc mājās saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu muļķību
vilks viņu zina saka neapmierinātībā, ja kaut kas nav saprotams, zināms, ja par ko ir šaubas
(kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto
kāds velns dīda saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto, izbrīnā par kādu rīcību, neizpratnē, kas uz to pamudinājis
nolikt karoti saka nenopietni, bez žēluma par kāda cilvēka nāvi
jods viņu zina saka neziņā, neizpratnē, paužot neapmierinātību
jupis viņu zina saka neziņā, neizpratnē, paužot neapmierinātību
debesis atveras saka no laimes, sajūsmā
iet pupās saka noraidot kādu, kaut ko.
kā tekulis un bēgulis saka pa klaiņotāju, par cilvēku, kam nav pastāvīgas uzturēšanas vietas
ko vien sirds vēlas saka par (kā) pārpilnību, plašu izvēli
ērgļa acis saka par acīm, kam ir ļoti laba redzes spēja
vilkacis tam rīkli aizbezdējis saka par aizsmakušu cilvēku
kā (arī gatavais) putnu biedēklis saka par ākstīgi ģērbušos cilvēku, arī tādu, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats
pēc ķēma saka par ākstīgu, ārišķīgu cilvēku
dundurs galvā saka par alkohola apreibinātu cilvēku
samūdēties saka par alus iesala brāgas sliktu (lēnu) rūgšanu
acis kā pogas saka par apaļām, spriganām, arī lielām acīm
kā piena kunkulis saka par apaļīgu jaunu sievieti ar gaišu ādas krāsu
kā rungulis saka par apaļīgu, korpulentu, arī biezi ģērbtu cilvēku
kā bērna pakaļa saka par apaļīgu, tuklu seju
piepūties kā bumba saka par apaļu vēderu
galva kā poga saka par apaļu, gludu, arī mazu galvu
kā viens runguls saka par apaļu, labi barotu bērnu vai dzīvnieku
kā laivas saka par apaviem (parasti kurpēm), kas valkātajam ir par lieliem
(viņam) ir iekšā saka par apdāvinātu, uzņēmīgu, arī darbīgu cilvēku
kopkins strādā saka par apķērīgu cilvēku
līp klāt kā dadzis (retāk piķis) saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku
līp klāt (arī pielīp) kā dadzis saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku
kā žīda veste saka par apvalkātu, noziestu, notaukotu apģērba gabalu
zilās asinis saka par aristokrātisku izcelšanos, dižciltību
(iet) kā ellenieks saka par ārkārtīgi kustīgu, grūti valdāmu dzīvu būtni
no ratu pakaļas izkritis (parasti čigānam) saka par ārlaulības bērnu (it kā netieši norādot uz tēvu), arī par cilvēku, kas izskata un rakstura ziņā nav līdzīgs saviem vecākiem
nervu kamols saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku; saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku
lai vilks paēdis un kaza dzīva saka par atrisinājumu, ko abas puses panāk savstarpēji piekāpjoties
lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva saka par atrisinājumu, ko panāk, savstarpēji piekāpjoties
kā dikstīns saka par ātru, strauju cilvēku
sirds (ir) krūtīs saka par atsaucīgu, līdzjūtīgu cilvēku
kā sviests saka par auglīgu, treknu, mālainu zemi
cilpa kaklā saka par bezizejas stāvoklī nonākušu cilvēku
dzelzs loks (arī spīles) saka par bezizejas stāvokli, ko parasti radījuši kādi ārēji apstākļi
kas bez biksēm, tas bez bēdām saka par bezrūpīgu cilvēku
biezs kā māli saka par biezu krējumu
lēns kā jērs saka par biklu, padevīgu cilvēku
rāms (arī lēns) kā jēriņš (arī jērs) saka par biklu, padevīgu cilvēku
pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu
būt asinīs saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu
auksta (arī akmens) sirds, arī sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens saka par cietsirdīgu, nejūtīgu cilvēku
sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens saka par cietsirdīgu, nepielūdzamu cilvēku
akmens, ne cilvēks saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku
gaismas stars tumsas valstībā saka par cildenu, garīgi stipru cilvēku, kas dod spēku citiem, garīgi bagātina apkārtējos
kvēla sirds saka par cilvēka aizrautību, dedzību
nāve aizsauc saka par cilvēka miršanu
biezpiens galvā saka par cilvēka muļķību, stulbumu
pilns kā murds saka par cilvēkiem pieblīvētu telpu, vietu
kā skudra saka par cilvēkiem, kas dabā atrodas nemitīgā kustībā, ir ļoti strādīgi, darbīgi, čakli
mirušās dvēseles saka par cilvēkiem, kas fiktīvi skaitās (kur)
būt matos saka par cilvēkiem, kas iedegušies strīdā, naidojas
kā cimds ar roku saka par cilvēkiem, kas labi satiek, sader kopā
kā āži uz laipas saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties
ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda
viena miesa un viena dvēsele saka par cilvēkiem, starp kuriem ir pilnīga saskaņa
kā sajūgti saka par cilvēkiem, starp kuriem izveidojušās ļoti ciešas attiecības
kā slotas kātu norijis saka par cilvēku (parasti par vīrieti), kas iet vai stāv ļoti taisni, ir kokains, neatraisīts
sārts kā ābuls saka par cilvēku ar sārtu, veselīgu sejas krāsu
kā andelmanis saka par cilvēku ar tirgoņa dotībām, arī attiecīgām rakstura iezīmēm
caurs kā pīle saka par cilvēku ar urinēšanas traucējumiem
mīksts kā vasks saka par cilvēku ar vāju griba, par padevīgu, viegli ietekmējamu cilvēku
kā pusgatava brūklene saka par cilvēku ar veselīgi sārtu (sejas) ādu, arī par izskatīgu cilvēku
iet kā bišu stropā saka par cilvēku drūzmēšanos, kustību
kā (poda) laiža saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas mēdz laizīties, našķēties, izlaizīt (ēdiena) traukus
iet kā lauskis saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas skaļi, trokšņaini izturas, arī ko gāž vai lauž
velkas kā mēris saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas virzās uz priekšu ļoti lēni, gausi
nav kur adatai nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā
nav kur adatai (arī ābolam) nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā
ķendeles vien atmeta saka par cilvēku, ja tas, sviests vai sists, nokrīt gar zemi izstieptām rokām un kājām
(pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam (pēc tautas ticējumiem) nolemta nelaimīga dzīve
izmircis kā žurka saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš
kā jūga vērsis saka par cilvēku, kam daudz un smagi jāstrādā
bērna prātā saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas
kā bezdelīga saka par cilvēku, kam ir ātras, veiklas kustības, kas ir modrs
kā malkas cirtējs saka par cilvēku, kam ir ciešs miegs, laba ēstgriba
staigājoša (arī dzīva) enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas
kā (arī gatavais) putnubiedēklis (arī putnu biedēklis) saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats
gatavais (arī kā) putnu biedēklis saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats
nav visas skrūves kārtībā saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi
caurvējā stāvējis saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi, arī dīvainības
izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis
mells un maziņš saka par cilvēku, kam nav tiesību ko lemt, iebilst; bezspēcīgs (attieksmē pret kādu)
piedzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas
(pie)dzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas
kuļas kā (akla) vista pa pakulām, retāk kuļas (ka) pa pakulām saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku
pinas (arī kuļas, peras, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku
peras (arī kuļas, pinas, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku
tinas (arī kuļas, peras, pinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku
tas vairs maizi neēdīs saka par cilvēku, kam paredzama drīza nāve
tas vairs putras strēbējs nebūs saka par cilvēku, kam paredzama nāve
galvā griežas saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma)
(būt) pie nepilna prāta saka par cilvēku, kam raksturīga garīga atpalicība, plānprātība
zelta sirds saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība
dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas
piedzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas
(pie)dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas
kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti
tramvajā dzimis saka par cilvēku, kas aiz sevis neaizver durvis
kā balts zvirbulis saka par cilvēku, kas ar kaut ko stipri atšķiras no pārējiem, par kaut ko neparastu, reti sastopamu
dedzīga sirds saka par cilvēku, kas ar sajūsmu, aizrautību, kvēli kam nododas
iet kā ķeija saka par cilvēku, kas ātri iet.
ātra sirds saka par cilvēku, kas ātri sadusmojas, iekaist, kas ir nesavaldīgs, straujš
mēle iet kā atspole saka par cilvēku, kas ātri, veikli, daudz runā
akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus
acis slapjā vieta saka par cilvēku, kas bieži raud
acis slapjā vietā saka par cilvēku, kas bieži raud
dusmu pūķis saka par cilvēku, kas bieži un ātri dusmojas
asti ierāvis (arī nolaidis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības
asti nolaidis (arī ierāvis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības
pusdzīvs, pusmiris saka par cilvēku, kas daļēji ir zaudējis spējas darboties, reaģēt
klab kā kulstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu)
(iet, klab u. tml.) kā kulstave saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu)
klab kā mīstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu)
vārās kā vāraklis saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā
zobi vaļā vien stāv saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas
mēle šaudās kā atspole saka par cilvēku, kas daudz, veikli runā
kā labā roka saka par cilvēku, kas dzīvā ir ļoti uzticams, noderīgs, neatsverams palīgs
kā mājas atslēga saka par cilvēku, kas dzīvo mājās, sargā māju
klāt kā mazais nazītis saka par cilvēku, kas ierodas nekavējoties, pēc pirmā aicinājuma
kā pielipis saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā
degunu iebāzis (retāk iedūris) saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi
silta galva (kādam) saka par cilvēku, kas ir manāmi iereibis
(kā) jēla ola saka par cilvēku, kas ir pārmērīgi vārīgs, arī pārmērīgi jūtīgs
spējīgs uz visu saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu
piesūcies (biežāk piezīdies) kā dēle (arī kā ērce) saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu
piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle (arī kā ērce) saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu
piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu
(kā) galvu saspiedis saka par cilvēku, kas ko dara muļķīgi, arī pārgudri
pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu)
kā uzvilkts automāts saka par cilvēku, kas ko veic, darbojas bez tīšas uzmanības, automātiski, arī par cilvēka darbību, rīcību, kas notiek bez apdomās, mehāniski
biezas ausis (kādam) saka par cilvēku, kas labi nedzird, izliekas nedzirdam vai stūrgalvīgi neievēro teikto
ļauna mēle saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko
ka pulvera muca saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas
kā pulvera muca saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas
strādā kā zirgs (arī zvērs) saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu)
(kādam) (pie)līp pie pirkstiem (arī pie nagiem) saka par cilvēku, kas mēdz zagt
kādam līp pie nagiem saka par cilvēku, kas mēdz zagt
velkas kā aste no pakaļas saka par cilvēku, kas neatlaidīgi, uzmācīgi seko kādam
ir uz mutes kritis saka par cilvēku, kas neattopas, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi
kā biedekls saka par cilvēku, kas nepierasti saģērbies
garā iesma drāzējs saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina
slīcējs ķeras pie salmiņa saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
kāju pamesls saka par cilvēku, kas padots citu patvaļai, tiek pazemots, nicināts, nievāts
nastu nesējs ēzelis saka par cilvēku, kas pārāk apkrāvies ar nesamo; arī par cilvēku, kam pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā
mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet saka par cilvēku, kas pārāk daudz runā
kā ķēms saka par cilvēku, kas pārāk moderni, ākstīgi saģērbies
kāja paslīd (retāk slīd) saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas
kāja paslīd saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas
krīt (kā kaķis) uz kājām saka par cilvēku, kas pārvar grūtības
spuras gaisā saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies
mēle kulstās saka par cilvēku, kas pļāpā, arī runā ko nenozīmīgu
mutē padevies saka par cilvēku, kas prot labi runāt, izteikties
krīt kā kaķis uz kājām saka par cilvēku, kas prot veikli izkļūt no jebkuras situācijas, pārvarēt jebkuras grūtības
glums kā zutis saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām
kā zutis saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, no nepatikšanām, izkļūt no nevēlamas situācijas
iet (kā) pa gaisu saka par cilvēku, kas rīkojas aušīgi, vieglprātīgi
skraida kā sadedzis (arī apsvilis, negudrs, nelabā apsēsts) saka par cilvēku, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomās
kā auns saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprot, ir neattapīgs, (arī) padevīgs
karstas putras strēbējs saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti
trūkst (kādas, arī vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi
trūkst vienas skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi
muld kā pa ķešu saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi
mēle kā ēvele saka par cilvēku, kas runā ļoti asi, nesaudzīgi
vilks avju drēbēs saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas
gudrais no austrumiem saka par cilvēku, kas sevi uzskata gudru esam
nav ne dzīvotājs, ne mirējs saka par cilvēku, kas smagi un ilgstoši slimo
nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj runāt attapīgi, asprātīgi, veikli, kam vienmēr ir ko atbildēt
mute kā pirts kampeša saka par cilvēku, kas staigā nemazgājies
iet kā skranda saka par cilvēku, kas staigā vecā, saplīsušā apģērbā
tukša vieta saka par cilvēku, kas tiek atstāts bez mazākās ievērības
kā tukša vieta saka par cilvēku, kas tiek atstāts bez mazākās ievērības
kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.)
kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti, kam ir pārāk smalkas, kundziskas manieres
tas vairs maizē (arī garozā) nekodīs saka par cilvēku, kas vairs ilgi nedzīvos
prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties
suns zina, ko ēdis saka par cilvēku, kas, apzinādamies savus pārkāpumus, sliktos darbus, baidās no soda
mells kā zeme saka par cilvēku, kas, piemēram, pārdzīvojumu, pārpūles dēļ ļoti novājējis, zaudējis veselīgu sejas krāsu
galvā nav viss kārtībā saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi
nav visas skrūvītes kārtībā saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi
čigānam no ratu pakaļas izkritis saka par cilvēku, kurš ar kādām (parasti nevēlamām) īpašībām atšķiras no saviem vecākiem
sekste aug saka par cilvēku, kurš kļūst iedomīgs
visi pieci (arī prāts) (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku
prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku
visi pieci (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku
nav viss mājā, arī nav visi mājās saka par cilvēku, kurš rīkojas nesaprātīgi
neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), pierunāt ticēt (kam)
no ielas saka par cilvēku, kuru nepazīst, par kuru nekā nezina, kuram nav ieteikuma
grēka pagale saka par cilvēku, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta
tukšs gaiss saka par cilvēku, pret kuru izturas tā, it kā viņa nebūtu, kuru ignorē
aiziet kā pēc nāves saka par cilvēku, uz kura atgriešanos ļoti ilgi jāgaida
laist īksti saka par cimda īkšķa cauruma izveidošanu
ielaist īksti saka par cimda īkšķa cauruma izveidošanu adot
kā striķis saka par čūskām, zušiem, uzsverot to daudzumu, arī garumu, lielumu
salaist krāsnī saka par darbību, kad izveidotos maizes klaipus iebīda krāsnī
laist klučkus saka par darbību, kad klimpas ievieto ūdenī
ielaist krāsnī saka par darbību, kad pannu iebīda krāsnī
labs numurs saka par darbību, rīcību, kas atbilst, ir piemērota noteiktām prasībām
pazīstams (arī vecs) numurs saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu
iesēsties pakausī saka par domu, no kuras nevar atbrīvoties
rūc kā bišu spiets saka par dūcošu troksni
dumjš (arī stulbs) kā ēzelis saka par dumju cilvēku
dumjš kā ēzelis saka par dumju cilvēku
durvis ved (arī iet) saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
mārks, ne cilvēks saka par dzērāju; saka par piedzērušu cilvēku
velna pilns saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot
kā mātes klēpī saka par dzīvi bez rūpēm un grūtībām
(kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu
(kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis pareti saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu
ko dievs devis saka par ēdienu, kādu bijis iespējams sagatavot, kāds ir pieejams
ar aknām saka par enerģisku, izturīgu cilvēku
mietu var dirsā lauzt saka par fiziski spēcīgu, stipru cilvēku
kā lini saka par gaišiem, arī par saulē izbalējušiem matiem
kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, par kaut ko spilgtu, vienojošu, īpaši izceltu
kā bogans saka par gara auguma cilvēku, arī slinku, laisku cilvēku
(garš) kā kārts saka par garu un tievu cilvēku
(garš) kā maiksts saka par garu un tievu cilvēku
kā maikste saka par garu un tievu cilvēku
(kā) ar kāsi velkams saka par gausu, slinku cilvēku
kā galoda saka par glīzdainu maizi
memmes bērniņš saka par gļēva rakstura, izlutinātu bērnu, arī jaunieti
memmes meitiņa saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti
sirds kā plācenis saka par gļēvu, mazdūšīgu, neizlēmīgu cilvēku
melns kā vabole saka par govi ar melnu spalva, arī par cilvēku ar ļoti tumšu ādas krāsu
kungs kas kungs saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti
kā čuņčurs saka par grumbainu seju
ģīmis kā cepts ābols saka par grumbainu seju
gudrs kā podnieka suns saka par gudru cilvēku
nav ar pliku roku ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku
nav ar pliku roku paņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku
nav ar pliku roku (pa)ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku
nav (jau, arī vairs) vakarējais (arī no vakarējiem) saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku
čuču (arī miega) muiža saka par guļasvietu, ejot gulēt (parasti runājot ar bērnu)
mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas
kā atspertene saka par iecirtīgu, spītīgu, stūrgalvīgu dzīvnieku vai cilvēku
sekste gaisā saka par iedomīga cilvēku; saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies
aste gaisā saka par iedomīgu cilvēku, arī par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies
kā glancīgs saka par iedomīgu, pašapzinīgu cilvēku
kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru, cirvi) pa galvu (arī pa pieri) saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, pārsteidzošs, parasti nepatīkams
nasta (arī kā nasta) spiež plecus saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām
(kā) nasta spiež plecus saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām
nospiež kā akmens (arī slogs) uz sirds saka par ilgstošiem, nomācošiem pārdzīvojumiem
blēj kā aita saka par ilgstošu, apnicīgu runāšanu
Amoka skrējiens saka par intensīvu, lielā steigā un satraukumā veiktu darbību
kā lelle saka par īpaši skaisti apģērbušos, uzposušos sievieti
pēc velna, arī kā velns saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe
miesa un asinis saka par īstu, reāli eksistējošu cilvēku, par patiesu, pilnvērtīgu mākslas tēlu
kā naža dūriens mugurā saka par izjūtām, ko izraisījusi negaidīta nodevīga rīcība
viņam ir atsaucīga sirds saka par izpalīdzīgu, līdzjūtīgu cilvēku
kā stīga saka par iztaisnotu augumu (_biežāk savvienojumā ar_ izstiepties)
kā (cūkas) apzarnis saka par izteikti nelīdzenu, grubuļainu virsmu, reljefu
šaudās kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku
tek kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku
šaudās (arī tek) kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku
tek (arī šaudās) kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku
kā cielava saka par jaunu , veiklu sievieti (reti - par vīrieti) ar vieglu, ašu gaitu
kā brūklene saka par jaunu sievieti, kas ir mulsumā piesarkusi vai kam ir sārti vaigi
liels kā kumeļš saka par jaunu, lielu dzīvnieku
kā oga saka par jaunu, pievilcīgu sievieti sārtiem vaigiem, _arī_ par nosarkušu sievieti
kā zemene saka par jaunu, pievilcīgu sievieti sārtiem vaigiem, _arī_ par nosarkušu sievieti
domas mezglojas saka par juceklīgu domu, ideju kopumu
vētra ūdens glāzē saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu
kā aizdzelts saka par kāda satraucoša pārdzīvojuma (dusmu, izbaiļu u. tml.) izraisītu strauju reakciju
līdz mākoņiem saka par kādas darbības lielu intensitāti
aiz kāda platās muguras saka par kādas ietekmīgas personas labvēlīgu attieksmi, atbalstu
kā cebelis saka par kādu apaļīgu cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu
ierakstīt zelta burtiem vēsturē, arī ierakstīt zelta burtiem saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu
ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu
noskrienas kā suns saka par kādu, kas ilgāku laiku daudz dara, strādā ko tādu, kas saistīts ar iešanu
saiet lielajā pienā saka par kādu, kas ir lielās dusmās vai ļoti aizkaitināts
stāv kā bilde saka par kādu, kas neko nedara, ir bezdarbīgs
līdz kāzām sadzīs saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu
dieva dotā izskatā saka par kailu cilvēku
Ievas kostīmā saka par kailu sievieti
Adāma kostīmā saka par kailu vīrieti
Ādama uzvalkā saka par kailu vīrieti
kā dēlis saka par kalsnu sievieti, par mazām, plakanām krūtīm
kā bleipēderis saka par kalsnu, tievu, neliela auguma cilvēku
uz kārā zoba, arī uz kāro zobu saka par kāres apmierināšanu pēc kā sevišķi garšīga
vecs (arī pazīstams) numurs saka par kas neiztaisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu
ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu
Eifeļa tornis saka par kaut ko ļoti augstu, kas izceļas uz apkārtējā fona
modes kliedziens saka par kaut ko ļoti modernu
kā cūkai segli saka par kaut ko ļoti nepiemērotu
naga melnums saka par kaut ko ļoti niecīgu, gandrīz nemanāmu
salds kā cukurs saka par kaut ko ļoti saldu
no Mozus laikiem saka par kaut ko ļoti vecu, sen radušos
grozies kā gribi, aste kā pakaļā tā pakaļā saka par kaut ko nenovēršamu, neapstrīdamu
ne sapnī (iedomāties) saka par kaut ko pavisam neiedomājamu, necerētu, negaidītu, nezināmu, nepazītu
kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu
kā audzis saka par kaut ko stabilu, labi nostiprinātu
āķis lūpā saka par kaut ko tādu, ar ko cilvēku var ieinteresēt vai iekārdināt
vēja ziedi saka par kaut ko tādu, kam nav pozitīva rezultāta, par ko neauglīgu, nenopietnu
kā deķis saka par kaut ko vienmērīgi, biezi noaugušu
vai lūst vai plīst saka par kaut ko, kas jāizdara, jāpaveic katrā ziņā
kā bezdrāts telepons saka par klačīgu cilvēku
kā bezdrāts telefons saka par klačīgu cilvēku
kā ūdeni mutē ieņēmis saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku
daudz netrūka, arī cik (tur) trūka (retāk cik daudz trūka) saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis; gandrīz
daudz netrūka saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis; gandrīz
kā deviņi velni, arī kā divi deviņi saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā
kā deviņi (velni), arī kā divi deviņi saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā
kā divi deviņi, arī kā deviņi (velni) saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā
kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu
viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu
viens rāviens, arī viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu
viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu
kā siena guba saka par ko apjomā ļoti lielu, pilnīgu (biežāk par sievieti)
veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu
kā salmu uguns saka par ko ātri pārejošu
kā lācim zemeņoga saka par ko ātri, kāri izdzeramu, apēdamu
kā vadmala saka par ko biezi sazēlušu
zemes sāls saka par ko būtisku, nozīmīgu
kā kupena saka par ko čaganu, saputotu
pēc spoka saka par ko dīvainu, neparastu, arī neglītu, atbaidošu
uz papīra saka par ko formālu, fiktīvu, par ko tikai dokumentos fiksētu, bet īstenībā neesošu, nerealizētu
nav par naudu pērkams saka par ko garīgajā ziņā ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu
kā oga saka par ko garšīgu
melns kā krauklis saka par ko gluži melnu, spīdīgi melnu (biežāk par matiem)
neiet (arī nelien) galvā saka par ko grūti aptveramu, iemācāmu, iegaumējamu
mēli var izmežģīt saka par ko grūti izrunājamu
ķīniešu ābece saka par ko grūti saprotamu
guļ kā siļķe saka par ko gulošu
ir (uz) ko paskatīties saka par ko ievērības cienīgu
ir uz ko uzmest acis (arī aci) saka par ko ievērības cienīgu
uz kārā zoba saka par ko īpaši garšīgu, ļoti kārotu
kā donis saka par ko īpaši slaidu, taisnu
klase par sevi saka par ko izcilu
numur viens saka par ko izcilu, svarīgu
pirmā numura, arī uz pirmo numuru, arī numurs viens saka par ko izcilu, svarīgu
pirmā numura, arī uz pirmo numuru saka par ko izcilu, svarīgu
plats kā kulba saka par ko izteikti platu, apjomīgu (piemēram, izstiepušos apģērbu)
kā medus maize saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu
kā slota saka par ko kuplu (parasti par bārdu)
kā zināms saka par ko labi zināmu, pašsaprotamu
nav zemē metams saka par ko labu, derīgu
tīra manta saka par ko labu, kvalitatīvu, arī par ko tādu, kam nav nevēlamu piemaisījumu
kā sviests saka par ko lekni augušu (biežāk par zāli)
kā ar nazi nogriezts saka par ko līdzenu, gludu
Noasa šķirsts saka par ko lielu, milzīgu, par ļaužu pārpildītu telpu, par vienīgo vietu, kur iespējams paglābties, patverties
kā bļatka saka par ko lielu, platu, apjomīgu, arī tādu, ko sastop lielā vairumā
(kā) akmens kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu
kā krusts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
kā nelaime uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
būt par postu saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
kā slogs uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
kā posts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
valgs kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
kauns un negods saka par ko ļoti apkaunojošu
kā (rūgta) nāve saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu
kā rūgta nāve saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu
(auksts) kā ledus (gabals) saka par ko ļoti aukstu
kā ledus gabals saka par ko ļoti aukstu
kā (paša) likteņa (arī dieva) sūtīts, arī kā (pašas) laimes sūtīts saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī
kā (paša) dieva sūtīts saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī
pats lien mutē saka par ko ļoti garšīgu
mēli var norīt (arī nokost) saka par ko ļoti garšīgu
(vai) kūst uz mēles (arī mutē) saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
(vai) (iz)kūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
(vai) (iz)kūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
(vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles) saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
(vai) izkūst uz mēles (arī mutē) saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu
tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) aplaiza (arī var aplaizīt) saka par ko ļoti garšīgu; saka par ko ļoti patīkamu
kā spogulis saka par ko ļoti gludu, spožu, spīdīgu
kaut kas traks, arī vai traks saka par ko ļoti iedarbīgu, ietekmīgu, arī pārsteidzošu
dzīva (arī tīra) uguns saka par ko ļoti karstu (parasti par ēdienu, dzērienu)
ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt saka par ko ļoti labi paveiktu, pateiktu u. tml.
pa (arī par) pirmo saka par ko ļoti labu
kā zelts saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu
no miera laikiem saka par ko ļoti labu, kvalitatīvu
nebūt ar zeltu atsveramam saka par ko ļoti labu, vērtīgu, ļoti vajadzīgu, noderīgu
kā Siāmas dvīņi saka par ko ļoti līdzīgu, nedalāmi saistītu
kā kalns saka par ko ļoti lielu
kā siena kaudze saka par ko ļoti lielu, apjomīgu
par visu miljonu saka par ko ļoti lielu, intensīvu
mīksts kā vilna saka par ko ļoti mīkstu (_biežāk_ par maizi)
(pēdējais) modes kliedziens saka par ko ļoti modernu
pēdējais modes kliedziens saka par ko ļoti modernu
kā cūka saka par ko ļoti negatīvu
kā cūku rakums saka par ko ļoti nekārtīgu, sajauktu, izvandītu
Tavu (arī to) brīnumu! saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu
kā gruzis acī saka par ko ļoti nepatīkamu
kā sērga saka par ko ļoti nepatīkamu, bīstamu, ļaunu
pēc suņa saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu
kā grāmata ar septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu
kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu
kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu
kā kūts pakaļa saka par ko ļoti netīru, stipri notraipījušos vai smirdīgu
(kā) slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu
kā slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, bīstamu, par lielu, neatvairāmu nelaimi
kā slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, bīstamu, par lielu, neatvairāmu nelaimi
kā nelaime saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu, apgrūtinošu, uzmācīgi, par ko tādu, kam piemīt pārliecīgi liela intensitāte
kā sitiens pa pieri saka par ko ļoti pārsteidzošu, negaidītu, par ko tādu, kas liek atjēgties, aptvert notiekošo
kā medū mērcēt (kājas) saka par ko ļoti patīkamu, glaimojošu, mīlīgu
kā radīts saka par ko ļoti piemērotu, derīgu (kādam nolūkam, darbībai)
kā plēšas saka par ko ļoti pozitīvi vērtējamu, spēcīgu, veselu (_savienojumā ar lietvārdu, parasti_ plaušas)
(kā) no pasaules radīšanas saka par ko ļoti senu, tāda, kas pastāv ļoti sen, no seniem laikiem
skaidrs kā diena saka par ko ļoti skaidru, saprotamu
kā bilde saka par ko ļoti skaistu
kā konfekte saka par ko ļoti skaistu, labu (biežāk par jaunu sievieti, māju)
dzīvības un (arī vai) nāves jautājums saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu
kā peles aste saka par ko ļoti tievu, sīku (_biežāk_ par bizēm)
(mells) kā moris saka par ko ļoti tumšu, pilnīgi melnu, arī stipri notraipījušos
no pirmsplūdu laikiem saka par ko ļoti vecu, novecojušu
reta manta saka par ko ļoti vērtīgu
nav ne ar kādu naudu (arī nav (ne) ar zeltu) atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu
nav (ne) ar zeltu (arī ne ar kādu naudu) atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu
kā pagrabs saka par ko ļoti vēsu (biežāk par telpu)
kā dūna saka par ko ļoti vieglu, mīkstu, siltu
bērnu rotaļa saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu, par ko nenopietnu
bērnu spēle saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu, par ko nenopietnu
liela muiža (arī lieta, nelaime) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu
liela lieta (arī muiža, nelaime) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu
liela nelaime (arī lieta, muiža) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu
lēta manta saka par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu
kā āmen (baznīcā) saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu
tikpat kā āmen baznīcā saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu
kā divreiz divi saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu
(tikpat) kā divreiz divi saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu
tis nav tis saka par ko neatbilstošu, nederīgu; tas nav tas.
kā (melns, arī smags) mākonis saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu
kā melns (arī smags) mākonis saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu
kā smags (arī melns) mākonis saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu
tīrais negals (retāk gals) saka par ko neciešamu
tas nav tas saka par ko nederīgu, nevajadzīgu
pērkons (arī zibens) no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu
kā pērkona spēriens saka par ko negaidītu
kā zibens no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu
traks numurs saka par ko negaidītu, ārkārtēju
ēst (arī dzert) var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu
ne šis, ne tas saka par ko neievērojamu, nenozīmīgu, mazvērtīgu
uz zaķa saka par ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
kā zemē ieaudzis saka par ko nekustīgu, nekādi neizkustināmu
(tas) nekas saka par ko nenozīmīgu
tas nekas saka par ko nenozīmīgu
sīka vienība saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku
Tas ir mazākais! saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku, mazsvarīgu
kā īkšķa gals saka par ko neparasti lielu (biežāk par ogām)
kā īkšķa gals saka par ko neparasti mazu
kā pasakā saka par ko neparasti skaistu, ļoti labu, brīnumainu, neticamu
pasarg dievs saka par ko neparastu, neikdienišķu, arī ļaunu
(ar) baltiem diegiem šūts saka par ko nepārliecinošu, neticamu
tā ir (tīrā) nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu
tā ir tīrā nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu
kā skabarga acī saka par ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē
ciest kā zobu sāpes saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās)
kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt, paciest savā tuvumā
aiz septiņām atslēgām saka par ko nepieejamu, lielā slepenībā turētu, rūpīgi sargājamu
kā ļurka saka par ko nesaturīgu, izļodzītu, arī izmirkušu, mīkstu
tas nav (it, arī itin) nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu
rāceņus var sēt saka par ko netīru (parasti par ķermeņa daļu)
nost no kakla saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties
tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties
nav ne plika (arī sarkana) graša (arī vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu
nav ne sarkana (arī plika) graša (arī vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu
nav (ne) plika (arī sarkana) vērdiņa (arī graša) vērts saka par ko nevērtīgu
nav ne plika (arī sarkana) graša (art vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu
nav ne sarkana graša vērts saka par ko nevērtīgu
nav ne plika graša vērts saka par ko nevērtīgu
priekš kaķiem saka par ko nevērtīgu, nederīgu, neefektīvu
tāds (nu) ir, kāds ir saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
nekāda (liela) manta saka par ko nevērtīgu, nenozīmīgu
miglā tīts saka par ko nezināmu, neskaidru
pūst ļipā saka par ko notikušu, negrozāmu, par veltīgām cerībām kādu ietekmēt, ko panākt
ir ar bārdu saka par ko novecojušu, visiem zināmu
kā ziepju burbulis saka par ko pārspīlētu, izdomātu, arī par īgnu, dusmīgu, uzpūtīgu cilvēku
dieva zīmes saka par ko pārsteidzošu, neticamu
raibs kā dzenis saka par ko pavisam raibu
bumbas sprādziens saka par ko pēkšņu, pārsteidzošu, pavisam negaidītu
kā āmen baznīcā saka par ko pilnīgi drošu, neapstrīdamu, neapšaubāmu
kā olas čaumala saka par ko plānu, trauslu
laba skaņa saka par ko pozitīvu (piemēram, par vārdu, nosaukumu, darbu)
spīdēt un laistīties saka par ko sakoptu, tīru spodru
(tā) nekas saka par ko samērā labu, pieņemamu
tā nekas saka par ko samērā labu, pieņemamu
tā (tik) ir manta saka par ko sevišķi vērtīgu
kā balzams saka par ko spirdzinošu, uzmundrinošu, pacilājošu
deg mēles galā saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
deg mēles galā (arī uz mēles, retāk sirdī, acīs) saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
kā spalviņa saka par ko svarā niecīgu, kustībās veiklu, par ko šķietami vieglu
ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās
tas tik(ai) ir numurs saka par ko tādu (parasti darbību, rīcību), kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu
tīrais zelts saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību
ne gala, ne malas saka par ko tādu, kas aizņem lielu, nepārredzamu platību vai kas aizstiepjas, izplešas ļoti tālu
nedz gala, nedz malas saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību
ar roku pasniedzams, arī ar roku var pasniegt saka par ko tādu, kas atrodas tuvu
ar roku aizsniedzams (arī pasniedzams, sasniedzams), arī ar roku var aizsniegt (arī pasniegt, sasniegt) saka par ko tādu, kas atrodas tuvu
ar roku sasniedzams (arī aizsniedzams, pasniedzams), arī ar roku var sasniegt (arī aizsniegt, pasniegt) saka par ko tādu, kas atrodas tuvu
kā kulaks uz acs saka par ko tādu, kas ir savā vietā, īsti piemērots
kā ziepju burbulis saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist
nav ko sapņot, arī nevar ne sapņot saka par ko tādu, kas nav iespējams
šagrēnāda saka par ko tādu, kas nemitīgi, neizbēgami dilst, iet mazumā
tas (arī tāds, šis) numurs neies cauri saka par ko tādu, kas nenotiks, neizdosies
apaļš kā bumba saka par ko tādu, kas pēc formas atgādina bumbu, arī par mazu, tuklu cilvēku, labi barotu dzīvnieku
kā ar cirvi pa pieri saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz
nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut saka par ko tādu, kas saista uzmanību, uz ko nevar beigt skatīties
cita manta saka par ko tādu, kas šķiet labāks, vērtīgāks, arī patīkamāks
ir ko padomāt saka par ko tādu, kas veicams, izpildāms ar samērā lielām grūtībām, piepūli
kā vēja plēsts saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri; saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri
kā siets saka par ko tādu, kurā ir daudz caurumu, arī bojājumu, arī par trauslu miegu
(viss) spīd (arī mirdz) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu
(viss) mirdz (arī spīd) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu
viss spīd (arī mirdz) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu
neaug uz akmeņiem saka par ko vajadzīgu, taču ne tik viegli atrodami
tīrā rotaļa (arī rotaļāšanās) saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu
tīrā rotaļāšanās (arī rotaļa) saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu
loterijā laimēts saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu; saka par ko nevērtīgu
loterijā vinnēts saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu; saka par ko nevērtīgu
ka rūc saka par ko viegli, veikli, ātri izdarāmu
nav noslēpums saka par ko vispārzināmu
katrs bērns māk (arī zina, prot, var pateikt u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
katrs bērns prot (arī māk, zina, var pateikt u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
katrs bērns zina (arī prot, māk u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
cūkas sūda vērts saka par ko, kas ir bez vērtības, nenozīmīgs
liels kā batons saka par ko, kas pēc formas atgādina garenu baltmaizes klaipu, piemēram, kartupeļiem
kustīgs kā aseris saka par kustīgu bērnu
iet kā adata saka par kustīgu, darbīgu cilvēku
kust (arī kustas) kā ūdenszāle saka par kustīgu, veiklu cilvēku
kustas (arī kust) kā ūdenszāle saka par kustīgu, veiklu cilvēku
lāsteka pil (arī tek) saka par kūstošu lāsteku
lāsteka tek (arī pil) saka par kūstošu lāsteku
kā dzen, tā iet saka par kūtru, arī mazkustīgu cilvēku
kā dārzs saka par labi iestrādātu, auglīgu zemi
likteņa dāvana saka par labvēlīgu apstākļu, faktoru u. tml. sagadīšanos, nejaušību (kāda dzīvē)
siena laiks saka par laika posmu, kad ir daudz darba, kad ļoti intensīvi jāstrādā jādarbojas
kā siena laikā saka par laika posmu, kad ir daudz darba, kad ļoti intensīvi jāstrādā jādarbojas
zaļāmuiža vaļā saka par laika posmu, kad ir iestājies pavasaris, sazaļojuši koki
dzērves aiznes launagu saka par laiku rudens pusē, kad vairs neēd launagu
dzērves atnes launagu saka par laiku, kad diena kļūst garāka, un cilvēki sāk ieturēt launagu
liela gaisma saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs; saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi
saule jau (augstu) gabalā saka par laiku, kad Saule jau ir augstu virs apvāršņa
liela diena saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi
kā smiltis caur pirkstiem saka par laiku, kas nemanot aizrit, par naudu, kas viegli tiek izdota
ledus iet saka par ledus gabalu virzīšanos palu laikā
kauliņi ir mesti saka par lēmumu, darbību, kas padara kādu svarīgu norisi negrozāmu, neapturamu
kā sprādzenis saka par lēnu, tūļīgu cilvēku vai dzīvnieku
kā lābāns saka par lēnu, tūļīgu, neizdarīgu cilvēku
kā brūtgāns saka par lepni ģērbušos vīrieti
dumju arī baznīcā noper saka par lētticīgu cilvēku
kā gubinis saka par liela auguma, pilnīgu, arī kuplās drēbēs saģērbušos cilvēku
kā diena no nakts saka par lielām atšķirībām, krasiem pretstatiem
kā diena pret nakti saka par lielām atšķirībām, krasiem pretstatiem
cici kā ķisini saka par lielām krūtīm
šmuce pa visu ģīmi saka par lielām nepatikšanām, lielu apkaunojumu
ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara
kā ikri saka par lieliem labi augušas labības graudiem
graudi kā siļķes saka par lieliem labi augušas labības graudiem
lielās kā gailis saka par lielīgu cilvēku
gailis uz sūdu čupas saka par lielīgu cilvēku
lielības gailis (retāk kule, maiss), arī lielās kā gailis saka par lielīgu cilvēku
iet, degunu pacēlis [pa'cēlis] (arī uzmetis [uz'metis]) saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku
iet degunu pacēlis [pa'cēlis] (arī uzmetis [uz'metis]) saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku
kā gailis saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu, ķildīgu vīrieti
cienījams vecums saka par lielu gadu skaitu
trūkst tikai tēva un mātes saka par lielu jucekli, nekārtību
iet kā pa elli saka par lielu kņadu, stipru troksni
piens un medus tek saka par lielu labklājību
dumjš kā slotas kāts saka par lielu muļķi
(tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām
(tur jau) pat akmeņiem jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām
(tur jau) pat akmenim jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām
runā par deviņiem mēmiem saka par lielu runātāju, pļāpīgu cilvēku
kā spradži saka par lielu skaitu cilvēku
kā rijas krāss saka par lielu, resnu, apjomīgu cilvēka ķermeņa daļu
kā blāķis saka par lielu, resnu, spēcīgu cilvēku, dzīvnieku
kā šķila saka par lielu, smagu zivi
līks kā skruķis saka par līku cilvēku
kā vanaga knābis saka par līku degunu
glums kā varde saka par lišķīgu cilvēku
kā lūks saka par lunkanu ķermeni
kaķa lāsti debesīs nekāpj saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt
Amoka skrējiens saka par ļoti ātru skrējienu līdz spēku izsīkumam
viena vīle saka par ļoti ātru skrējienu, braucienu
galds (vai) lūst saka par ļoti bagātīgu maltīti
viņš ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku
viņam ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku
viņš ir jēra dvēsele, arī viņam ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku
kā trusītis saka par ļoti bailīgu, nobijušos cilvēku
kā pērkons saka par ļoti bargu, skaļu, varenu balsi
melns (arī drūms) kā negaisa (arī krusas, rudens) mākonis saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku
kā pūce saka par ļoti dusmīgu, niknu sievieti
aknas ir (kādam) saka par ļoti enerģisku, izturīgu, spējīgu, vitālu cilvēku
kā linu kodaļa saka par ļoti gaišiem matiem
galva duras debesīs saka par ļoti gara auguma cilvēku
mirdams var ēst saka par ļoti gardu ēdienu
uz dzīvību un nāvi saka par ļoti grūtu, nežēlīgu cīņu, karu, kurā netiek žēlota dzīvība
iepūšas kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku
piepūšas (arī iepūšas, uzpūšas) kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku
piepūšas (arī uzpūšas) kā tītars saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku
uzpūšas (arī piepūšas, iepūšas) kā pāvs (arī tītars) saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku
kā tītars saka par ļoti iedomīgu, lielīgu, augstprātīgu cilvēku
uguns, ne laiks saka par ļoti izdarīgu straujas dabas cilvēku
čuguna vecis saka par ļoti izturīgu un stipru cilvēku
īsta asaka saka par ļoti kalsnu cilvēku
izkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka saka par ļoti kalsnu cilvēku
kārns kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku
tievs kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku
sakaltis kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku
izkaltis kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku
sauss kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku
tievs kā skals (arī kā diegs) saka par ļoti kalsnu cilvēku
kā žagars saka par ļoti kalsnu, novājējušu cilvēku
izkaltis kā dobes varde saka par ļoti kalsnu, vāju cilvēku
kā uz uguns vārīts saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu
kā driģene saka par ļoti kustīgu cilvēku
kā ūdens zāle saka par ļoti kustīgu cilvēku; saka par intensīvām kustībām, darbībām
pati laipnība saka par ļoti laipnu cilvēku
kā liepu lapa saka par ļoti laipnu, piemīlīgu sievieti
pat mušai nedara pāri saka par ļoti lēnu, labsirdīgu cilvēku
burti kā zirgi saka par ļoti lieliem burtiem
kā lielības dirška saka par ļoti lielīgu cilvēku, lielībnieku
kā no debesīm līdz ellei saka par ļoti lielu atšķirību
kā baznīca saka par ļoti lielu celtni, par staltu cilvēku
mute līdz ausīm saka par ļoti lielu muti
kā galds saka par ļoti lielu zivi
kapeikas dēļ no jumta uz ecēšām lec saka par ļoti mantkārīgu cilvēku
kā no modes žurnāla izkāpis saka par ļoti moderni ģērbušos cilvēku
svētā vientiesība saka par ļoti naivu cilvēku
tāds, ka nevar plikā dirsā iegriezt saka par ļoti neasu nazi
kā arumi saka par ļoti nelīdzenu virsmu
septiņi vēji galvā (kādam) saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku
pilnīgā pakaļā saka par ļoti nepatīkamu situāciju vai par ko nestrādājošu, nefunkcionējošu
kā kājauts saka par ļoti netīru drānu
ogļu maiss saka par ļoti netīru veļu
ādas nauda saka par ļoti niecīgu naudas summu, par ļoti vāju cilvēku
kā zebiekste saka par ļoti niknu, naidīgi noskaņotu, spīvu cilvēku
kā odze saka par ļoti niknu, sadusmotu sievieti
kā ēna saka par ļoti novājējušu cilvēku
kauli un āda saka par ļoti novājējušu cilvēku vai dzīvnieku
nepanest ne savus kaulus saka par ļoti novājējušu dzīvnieku vai cilvēku
(izdilis) kā kaļķis saka par ļoti novājējušu, izdēdējušu cilvēku
nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana
nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana
nav kur kāju (arī soli) (pa)spert (arī likt, nolikt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana
kā baļļa saka par ļoti pilnīgu sievieti
kā piesta saka par ļoti pilnīgu sievieti, par ko ļoti resnu
kā izdreijāts saka par ļoti proporcionāli veidotu cilvēku, tā augumu, locekļiem
resns kā baļļa saka par ļoti resnu cilvēku
kā speķbānis saka par ļoti resnu, tuklu cilvēku, arī par treknu dzīvnieku
mute kā laideris saka par ļoti runīgu, pļāpīgu cilvēku
rupjš kā pelavu maiss saka par ļoti rupju cilvēku
kā pakulaudekls saka par ļoti rupju, nepieklājīgu, nesmalkjūtīgu cilvēku
līks kā āža rags saka par ļoti salīkušu cilvēku
kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt
kā Ēdenes dārzs saka par ļoti skaistu, auglīgu vietu
kakls kā gulbim saka par ļoti skaistu, slaidu kaklu
(tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
ausis plīst (vai) pušu saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
(tā, ka arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
(tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
kā taure saka par ļoti skaļu, tālu dzirdamu, griezīgu balsi
slapjš kā (ūdens) žurka saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku
slapjš kā ūdensžurka (arī ūdens žurka) saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku
slapjš kā (ūdens) žurka (arī ūdensžurka) saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku
slinks kā pelavu maiss saka par ļoti slinku cilvēku
slinks kā (pelavu) maiss saka par ļoti slinku cilvēku
kā nolakots saka par ļoti spožu, spīdošu, gludu virsmu
no baltās ķēves trešā augumā saka par ļoti tālu vai vēl neesošu radniecību
kā diegs saka par ļoti tievu cilvēku
garš kā kārts saka par ļoti tievu un garu cilvēku
viduklis kā lapsenei, arī lapsenes viduklis saka par ļoti tievu vidukli
kā neinogs saka par ļoti tievu, slaidu, arī novājējušu cilvēku vai dzīvnieku
kā skals saka par ļoti tievu, vāju cilvēku, retāk par tievām kājām, rokām
utu izēda saka par ļoti trūcīgiem ļaudīm
kā nozīdīts saka par ļoti tuklu cilvēku, par brangu, labi barotu dzīvnieku
kā ogle saka par ļoti tumšām, spožām, kvēlojošām acīm
kā ķerzis saka par ļoti uzbāzīgu, uzmācīgu cilvēku
velna pulveris saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku
diloņa kandidāts saka par ļoti vāju, bālu, slimīga izskata cilvēku
kā skaida saka par ļoti vāju, kalsnu sievieti
kā caur žogu izrauts saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku
nāves palieks saka par ļoti vārgu cilvēku
kā zebiekste saka par ļoti veiklu, kustīgu, manīgu cilvēku
trausla sirds saka par maigu, jūtīgu cilvēku
kā magone saka par manāmi nosarkušu, piesarkušu sievieti (reti par vīrieti)
kā bluķis saka par masīvu, inertu cilvēku
kaķa galva saka par maz attīstītu prātu
kā spandags saka par maza auguma korpulentu cilvēku vai mazu, resnu dzīvnieku
miķelītis nāk saka par maziem bērniem, kad tiem nāk miegs
kā laiška saka par mazu, pēc izmēra neatbilstošu, arī neizskatīgu galvassegu
kā pulkstenis saka par mehānismu, kas darbojas precīzi, bez kļūmēm, par kustīgu, darbīgu cilvēku
kā liela dāma saka par meiteni, kura cenšas izlikties pieaugusi
melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku
paša miesa un asinis saka par miesīgu bērnu
sirds apklust saka par mirstošu cilvēku
kā no (modes) žurnāla izkāpis saka par moderni, arī dārgi ģērbtu cilvēku
glups kā zeķe saka par muļķīgu, dumju cilvēku
kā kalkūnis saka par muļķīgu, iedomīgu, arī pārāk pašpārliecinātu cilvēku
kā vēja ķērājs saka par muļķīgu, nenosvērtu, arī neapdomīgu, vieglprātīgu cilvēku
nevainīgs (kā) jērs (arī jēriņš) saka par naivu, vientiesīgu cilvēku
zilā pirmdiena saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas
nauda birst (arī krīt) (no gaisa, arī kā no gaisa, no debesīm) saka par naudu, ko iegūst ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem
pienāk stundiņa saka par nāves iestāšanos, par brīdi pirms nāves
bieza piere (kādam), arī biezs pakausis (kādam) saka par neapķērīgu, arī ietiepīgu cilvēku
auna galva saka par neapķērīgu, neattapīgu cilvēku
kā akla vista saka par neattapīgu, arī neveiklu cilvēku
kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt
dzīvam kapā (arī zemē) jālien saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem
pontaga pirksti saka par nedrošu satvērienu
zeme līgojas zem kājām saka par nedrošu, bīstamu stāvokli
zeme grīļojas (arī līgojas) (zem kājām) saka par nedrošu, bīstamu stāvokli
aiz rokas vadāms saka par nedrošu, neizlēmīgu cilvēku
karāties diega galā (arī diegā, diedziņā) saka par nedrošu, nenoteiktu, šaubīgu stāvokli, pasākumu
karāties diega galā saka par nedrošu, nenoteiktu, šaubīgu stāvokli, pasākumu
(melns) kaķis pārskrien pār ceļu saka par negaidītu kļūmi, traucēkli
kā aklai vistai mieža grauds saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu
kā aklai vistai (mieža) grauds saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu
pinas kā gailis (biežāk vista) pa pakulām (arī pakulās) saka par neizdarīgu, neveiklu cilvēku
taisās kā vista uz perēšanu saka par neizdarīgu, tūļīgu cilvēku
nauda guļ (zemē) saka par neizmantotu iespēju iegūt naudu
kā (veca) beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti
kā veca beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu
kā beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu
sutrājas kā tāda sutra saka par neizveicīgu sievieti, kura neko nevar izdarīt laikā
kā zemē atrasts saka par nejauši, necerēti radušos atspaidu, īstajā reizē noderīgu atbalstu
aklais liktenis saka par nejaušu, negaidītu, parasti nelabvēlīgu, apstākļu sagadīšanos, ko nevar izmainīt
sirds no krama saka par nejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku
nav sirds, arī bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku
tam ir bieza āda saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku
ziloņa āda saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku
kā leitēne saka par nekārtīgu, nevīžīgu, nolaidīgu cilvēku
kā lēkša saka par nekārtīgu, nevīžīgu, notraipījušos cilvēku
kā aizbāšķis saka par nekārtīgu, notraipījušos cilvēku
kaunu maizē apēdis saka par nekaunīgu cilvēku
nātres lien pa logu (arī durvīm) iekšā saka par nekoptu lauku sētu
stāv kā stabs (arī miets) saka par nekustīgi stāvošu cilvēku
stāv kā miets (arī stabs) saka par nekustīgi stāvošu cilvēku
ciets kā daglis saka par nekvalitatīviem, cietiem pārtikas produktiem
sauss kā daglis saka par nekvalitatīviem, cietiem pārtikas produktiem
kā ķērne saka par nelaipnu, īgnu, nerunīgu cilvēku
acis šaudās (uz visām pusēm) saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu
acis šaudās uz visām pusēm saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu
acis skrien (arī šaudās) uz visām pusēm saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu
vēja pilns saka par nenoteiktu, arī vieglprātīgu cilvēku
kā eglis saka par nepakļāvīgu, paskarbu, arī asu cilvēku
ta jau vilkam Ludzasilā ar ir bailes saka par nepamatotām bailēm
Metuzāla vecums saka par neparastu ilggadību
duras (arī griež, griežas) ausīs saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu
iet caur kauliem saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas
bēniņos džinkst saka par nesaprātīgu, dumju cilvēku
(iet) kā ārdeklis saka par nesaticīgu, ķildīgu cilvēku
kā vilkāda saka par nesaticīgu, ķildīgu, agresīvu cilvēku
asa spalva saka par nesaudzīgiem, kritiskiem rakstiem
uguns, ne laiks saka par nesavaldīgu, viegli sakaitināmu cilvēku
kā kaķa acs saka par nespodru mākslīgo gaismu
kā vilka acs saka par nespodru mākslīgo gaismu
kājas kā mālu mīcītājam saka par netīrām, ar zemi aplipušām kājām
cūku kūts saka par netīru, nekārtīgu (dzīves) vietu
kā sivēns saka par netīru, nevīžīgu cilvēku (parasti bērnu)
kā mūrnieks saka par netīru, notraipījušos cilvēku
kā lauzums saka par netīru, piegružotu vietu, telpu
kā slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu
slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu
kā no žurnāla vāka nokāpis saka par nevainojami, arī moderni ģērbtu cilvēku
kā no grāmatas vāka nokāpis saka par nevainojami, parasti moderni, ģērbtu cilvēku
kā lācis saka par neveiklu, lempīgu, tūļīgu cilvēku
kā mietu norijis saka par neveiklu, stīvu, bezdarbīgu cilvēku
kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) saka par neveiklu, tūļīgu, arī smagnēju cilvēku
nevēlama acs saka par nevēlamu cilvēku, arī par cilvēku, no kura kas ir slēpjams
velkās līdzi kā pastala saka par nevēlamu līdzgājēju
šurp vai turp saka par nevērīgu naudas izdošanu
pelēks kā zeme (arī kā drēbe, audekls) saka par neveselīgi bālu cilvēku
cieta sirds, arī sirds no krama saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku
niķu polis saka par niķīgu bērnu
būt uz muguras saka par nodzīvoto gadu skaitu
tas vairs putru nestrēbs, arī tas vairs nav putras strēbējs saka par nomirušu cilvēku
tas vairs nav putras strēbējs, arī tas vairs putru nestrēbs saka par nomirušu cilvēku
nevainīgas asinis saka par nonāvētu nevainīgu cilvēku
no kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai)
daudz ūdeņu aiztecējis saka par notikumiem bagātu pagājušu laika posmu
(kad) dzīvosim, (tad) redzēsim saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami
raibs kā dzeņa vēders saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu mūžu, dzīvi
raibs kā dzenis saka par notikumiem, piedzīvojumiem bagātu mūžu, dzīvi
kā ķilts saka par novājējušu cilvēku vai dzīvnieku
kā aitu bars saka par padevīgu, apmulsušu cilvēku kopu
kā lucēns saka par palielu, apaļīgu, labi noaugušu bērnu
nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku
putraims putraimu dzenā saka par pārāk ūdeņainu viru
dzelzs inventārs saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām
viņam ir liela dūša pareti saka par pašapzinīgu un nesavaldīgu cilvēku
kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā naža dūriens saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā duncis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām
kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība
nav kur apgriezties saka par pieblīvētu telpu, ja ir ļoti šauri, saspiesti apstākļi
piesūcies (arī piezīdies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) saka par piedzērušu cilvēku
piezīdies (arī piesūcies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) saka par piedzērušu cilvēku
piesūcies (arī piezīdies) pilns kā ods (arī kā dēle) saka par piedzērušu cilvēku
piesūcies (arī piezīdies) kā dēle saka par piedzērušu cilvēku
pilns kā dēle saka par piedzērušu cilvēku
kunga (retāk vīra) prātā (arī dūšā) saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku
vīra (biežāk kunga) dūšā (arī prātā) saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku
kā kāršu namiņš saka par pieņēmumu, aprēķinu, kuram nav stabila pamata
kā plūme saka par pilnīgu cilvēku (biežāk par sievieti), par labi barotu dzīvnieku
kā sviesta pika saka par pilnīgu, veselīgu sievieti
ar miesu un asinīm saka par pilnvērtīgu mākslas darbu vai mākslas tēlu
sakārts kā linsēklas saka par plānā kārtiņā gubā saliktu sienu
liesmu jūra saka par plašu ugunsgrēku
kā jūra saka par plašu viļņveida kustību
pļāpīgs kā žagata saka par pļāpīgu cilvēku
kā ļurka saka par pļāpīgu, arī nevīžīgu cilvēku
Jērikas mūri saka par pretestību, šķēršļiem, ko pārvar ar viltu un varmācību
acis spīd kā vāverei saka par priekā mirdzošām, spožām acīm
onkuļu būšana saka par priekšrocību saņemšanu vai došanu uz pazīšanās vai radniecības pamata
dieva laists saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku
dieva dots saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku
kā gailēns saka par pusaudzi, kas izturas bravūrīgi, lielīgi, it kā būtu pieaudzis
zils kā noplūkta vārna saka par putru, kam pieliets maz piena, par vājpienu, par vāju kautu putnu
radu būšana saka par radnieciskām attiecībām, no kurām (parasti) iegūstams kāds labums
(zils un) zaļš gar (arī priekš) acīm šķīst saka par redzes traucējumiem pēc trieciena
zils un zaļš (arī zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma
zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma
raibs (arī zils un zaļš) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm, arī acu priekšā saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma
tusnīgā govs saka par resnām meitenēm
kā vepris saka par resnu cilvēku
deguns kā gurķis saka par resnu, apaļu degunu
kā svina pakaļa saka par resnu, slinku, mazkustīgu cilvēku
redzēt Rīgu saka par rezultātu, ja kāds ar mēli pieskaras aukstam, reti karstam metāla priekšmetam
skaldi un valdi saka par rīcību, politiku, ko realizē ar uzkundzēšanos, varas sagrābšanu, izraisot nesaskaņas
kā badmira saka par rijīgu, negausīgu dzīvnieku
tek kā irbe saka par rosīgu, kustīgu, čaklu cilvēku
kļāvēties saka par rudzu vārpām, kurās nav izveidojušies visi graudi
runči brauc uz raunu saka par runču laiku pavasaros
saprēsts kā striķis saka par rupji savērptu diegu
saskābis kā rūgumpods saka par saīgušu cilvēku
kā kompeta saka par samērā lielu, garu priekšmetu, augu, tā daļu u. tml., kas izceļas starp citiem tā paša veida priekšmetiem
kā cacans saka par samērā lielu, masīvu dzīvnieku
pie apaļā galda saka par sanāksmi, sarunām, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu
kā aitu sūdi saka par sapelējušu sienu
cilvēks ar galvu saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku
vaigi zied kā rozes saka par sārtiem vaigiem
vaigi zied kā rozes (arī pujenes) saka par sārtiem vaigiem
kā sesks saka par sasvīdušu, smirdīgu cilvēku
dūša kā miets saka par sātīgi paēdušu un padzērušu cilvēku
aiziet gar degunu saka par satiksmes līdzekli, kas nedaudz nokavēts, bet vēl redzams nelielā attālumā
saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī)
kā (viens) blinis saka par savalkātiem, salēkšķējušiem, formu zaudējušiem apģērba gabaliem
kā cepts ābuls saka par saviebtu, grumbainu seju
jūsu padevīgais kalps saka par sevi, aiz cieņas pret kādu paužot pazemību, norādot uz savu zemāko sabiedrisko stāvokli
tupeļu varonis saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību
kā pujene saka par sievieti ar sārtiem vaigiem, stipri piesarkušu seju
kā irbe saka par sievieti ar vieglu gaitu, arī par ļoti veiklu, čaklu sievieti
kā kudla saka par sievieti, kam ir nekārtīgi un nesukāti mati
dusmu pūce saka par sievieti, kas bieži un ātri dusmojas
guļ kā lācene saka par sievieti, kas daudz, ilgi guļ.
kā magone saka par sievieti, kas ir skaista, izskatīga, ar sārtu sejas krāsu
(karājas) kā kule (pie kāda) saka par sievieti, kas uzbāzīgi, neatlaidīgi tiecas pēc vīriešiem
kā salmu atraikne saka par sievu, kuras dzīvesbiedrs atrodas pagaidu prombūtnē
sīki kā ķimini saka par sīkiem, maziem labības graudiem
kā (viens) puteklītis saka par sīku, nenozīmīgu, niecīgu būtni
tagad ij plikai vardei nesalst saka par siltu laiku, kad nevajadzētu salt
silts kā podiņš saka par siltu telpu
patiesība kož acīs saka par situāciju, ja kādam nepatīk, ka ir atklājušies kādi fakti
skadras acis saka par skaidru, možu skatienu, acīm
kā princese saka par skaisti, grezni ģērbušos sievieti
kā pienā mazgāts saka par skaistu sievieti ar gaišu ādas krāsu
balts kā piens saka par skaistu sievieti ar gaišu ādas krāsu, par ko ļoti baltu
kā roze saka par skaistu, jaunu sievieti, par sārtiem vaigiem
kā puķe saka par skaistu, jaunu, pievilcīgu sievieti
zied kā roze saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti
kā ērce saka par skarbu, naidīgu, ķildīgu cilvēku (biežāk par sievieti)
acis met zibšņus saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums
kapeikas dvēsele saka par skopu cilvēku
ķipja skalaimi saka par sliktas kvalitātes ēdienu
vardei līdz krūtīm saka par slikti augušu. īsu labību, zāli, seklu ūdeni
dieva neliekams saka par sliktu cilvēku, par ko bezjēdzīgu, nepieņemamu, neatzīstamu
ar vienu kāju kapā saka par slimu cilvēku, kas ir tuvu nāvei
izlaidies kā teļš saka par slinku, nevīžīgu cilvēku
kā teļš saka par slinku, nevīžīgu cilvēku
šņeps velk saka par slokas dziesmu riesta laikā
nasta plecos (arī uz pleciem) saka par smagu uzdevumu, pienākumu
(ir) velts plecos saka par smagu uzdevumu, pienākumu
kā kārkli saka par spēcīgi augušu labību, parasti par rudziem
kā jūra saka par spēcīgu šalcošu troksni
uguns trako saka par spēcīgu uguni, kas strauji izplatās
kā ērģeles saka par spēcīgu, labu balsi, arī par stipru dūkšanu
kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti
spēcīgs kā lācis saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti
krūtis platas kā cūkbūdas durvis saka par spēcīgu, plecīgu cilvēku, kam ir ļoti platas krūtis
dzelzs nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību
tērauda nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību
nervi kā striķi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību
tērauda (biežāk dzelzs) nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību
kā pimberis saka par spēcīgu, veselīgu cilvēku
kā aizdurts saka par spēju pārdzīvojumu, ciešanu satriekta cilvēka reakciju
acis (ir) pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest
acis ir pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest
manīgs deguns saka par spēju visu ātri uzzināt
spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu cilvēku
dzīve kūsā saka par spraigu, darbīgu dzīvi
bārda kā suseklis saka par spurainu bārdu
stāv kā svece saka par stalti stāvošu cilvēku
kā bajārs saka par staltu, iznesīgu vīrieti
kā liepa saka par staltu, skaistu jaunu sievieti
kā briedis saka par staltu, spēcīgu vīrieti, par staltu gaitu
vārdi (arī neviens vārds, skaņa) nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma)
neviena skaņa (arī neviens vārds, arī vārdi) nenāk pār lūpām (arī no mutes) saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma)
neviens vārds (arī vārdi, arī neviena skaņa) nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma)
klusums pirms vētras saka par stāvokli, kad vēl nav intensīvas darbības, ievērojamu notikumu, kas drīzumā sagaidāmi
kā mālu mīcītājs saka par stipri notraipījušos cilvēku
zobi kā vāverei saka par stipriem, veselīgiem zobiem
griež debesis un zemi kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli
zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli
griezt debesis un zemi kopā saka par stipru viesuli, sniegputeni
stiprs kā lācis saka par stipru, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti
kā ozols saka par stipru, spēcīgu, staltu vīrieti
kā tītavas saka par straujām vai neveiklām kāju kustībām
(griežas) kā karuselī (arī karuselis) saka par strauju (dažādu notikumu, iespaidu, domu u. tml.) maiņu
kā pakulu ērkulis saka par strauju uguns izplatīšanos, arī par cilvēku, kas ātri sadusmojas
kā (uguns) spirkstele saka par strauju, nesavaldīgu, arī skarbu, neiecietīgu cilvēku
kā vējš saka par svārstīgu cilvēku
svešas rokas saka par sveša cilvēka darbību, darbu
kā veca govs līku muguru saka par šķību, līku, greizu priekšmetu (piemēram, par vecu, sašķiebušos ēku)
aug buciņš, aug radziņi saka par tādu (bērnu), kas kļūst nerātnāks, arī stūrgalvīgāks
slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības)
guļ kā lācis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
guļ kā murkšķis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
guļ kā bluķis saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis
guļ kā maiss (arī bluķis) saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis
palikt apakšā saka par tādu, kas ir citam pakļauts, cita pārspēts
kā pele lamatās saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies
kā pele slazdā saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies
vai tad nu atritu vairs saritinās saka par tādu, kas ir pazaudējis savu godu
piezandēt saka par tādu, kas kaut ko sliktu dara vai runā
sargās (arī bēg) kā velns (arī žīds) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās (no kā)
bēg kā velns (arī žīds) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
mūk (arī bēg) kā velns no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
bēg (arī mūk, sargās) kā velns (arī žīds) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
bēg (arī mūk, sargās) kā žīds (arī velns) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
bēg kā velns no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
mūk (arī bēg) kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu
bēg (arī mūk) kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu
bēg kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu
nav nekur (vairs) liekams saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav (vairs) nekur izmantojams
(kā) ar aklumu sists saka par tādu, kas neizprot ko, neorientējas apstākļos
mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
mute kā aizsalusi saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
mute kā aizsieta saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
kā no mēness nokritis saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā
kā nopērts suns saka par tādu, kas pārdzīvo kaunu, nožēlu
kā pele lamatās saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā
kā pele slazdā saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā
kā circenis karstos pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā
kā circenis (karstos) pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā
kā apsvilis (arī aizsvilis) saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas
kā aizsvilis (arī apsvilis) saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas
kā sadedzis saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi; saka par tādu, kas ko ļoti iekāro
dara, kā patīk (arī kā vēlas, ko grib) saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus
sīksta dzīvība saka par tādu, ko grūti nonāvēt, iznīcināt
puņķis uz drāts saka par tādu, kurš nepārtraukti kustas, dīdās
vējš pūš iekšā pa visiem kaktiem (arī pakšiem) saka par telpu, kas ir sliktā stāvoklī, grūti apsildāma
kurš kuru saka par tiem, kas cīnās, līdz viens uzvar
lapas kā peļu ausis saka par tikko uzplaukušām koku lapām
numur viens, arī numurs viens saka par to izcilu, svarīgu
nav ne smakas saka par to, kā nav; saka par to, kas ir pilnīgi izzudis, aizgājis bojā, ticis iznīcināts
minūšu (arī stundu, dienu) jautājums saka par to, kā norisei vajadzīgs neilgs laiks
uz rokas saka par to, kas ir kāda tiešā rīcībā, kas ir dabūts, saņemts
nedz gala, nedz malas saka par to, kas ir lielā daudzumā
ne gala, ne malas saka par to, kas ir lielā daudzumā vai kam ir liela intensitāte
uz (vienas rokas) pirkstiem (sa)skaitīt saka par to, kas ir nelielā skaitā
nav (nekāda, arī liela) māksla saka par to, kas ir veicams viegli, bez grūtībām
velna pirksts saka par to, kas it kā radies, noticis pēc velna gribas, ar velna ziņu
noteicošs vārds saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
(kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu
ielikts šūpulī saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas
(ie)likts šūpulī saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas
bija un izbija, arī bijis un izbijis saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts
vārīgā vieta saka par to, kas kādu aizvaino, sāpina, sadusmo
laika zobs izgrauzis, arī laika zoba izgrauzts saka par to, kas laika gaitā ir nolietojies un kļuvis caurumains, robains u. tml.
tas vēl ir jautājums saka par to, kas nav vēl droši zināms
zem jautājuma zīmes saka par to, kas nav vēl izlemts, par ko vēl ir šaubas
(pie)velk kā magnēts saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību
velk kā magnēts saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību
ne silts ne auksts saka par to, kas neietekmē, atstāj vienaldzīgu
ne silti ne auksti saka par to, kas neietekmē, atstāj vienaldzīgu
gaist (arī izgaist, pagaist, izkūp) kā migla (arī kā dūmi) saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri (iz)zūd.
izgaist (arī pagaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla) saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd
izkūp (arī (iz)gaist, pagaist) kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri zūd.
tik vai tā saka par to, kas noteikti būs, notiks
būt aiz muguras saka par to, kas pagājis, noticis, pārdzīvots
iziet kā nazis caur sirdi saka par to, kas pēkšņi izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtina
agri vai vēlu saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks, nenovēršami realizēsies
nelaime un posts saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu
tīrais (retāk gatavais, taisni) posts, arī nelaime un posts saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu
dzeļ kā nātre saka par to, kas sagādā dziļas ciešanas
dzeldē kā nātre saka par to, kas sagādā dziļas ciešanas
bēdu gabals saka par to, kas sagādā pastāvīgas rūpes un nepatikšanas; negals
ir uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
ceļas no pelniem saka par to, kas tiek atjaunots, no ļauna celts
uz mēles būt saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts
nedz gala, nedz malas saka par to, kas turpinās ļoti ilgi
likteņa pirksts Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām; saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
(ir) kā dievs augstais saka par to, ko ciena, dievina
uz mēles būt saka par to, ko gribas pateikt
debesu dāvana saka par to, ko saņem, iegūst negaidīti, arī bez pūlēm
medaļas divas puses saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem
hui s ņim! saka par to, ko var neņemt vērā, par ko var neuztraukties
ledeus bauro saka par troksni, kas rodas jūrā ledum lūstot
lausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā) saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā
lausks spārda (arī spārdās, sper, sprēgā) saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā
lausks spārdās (arī spārda, sper, sprēgā) saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā
lausks sprēgā saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā
no rokas mutē, no mutes vēderā saka par trūcīgiem dzīves apstākļiem
kā pīle saka par tuklu sievieti
tāds kā pikācis saka par tuklu, korpulentu bērnu
garā diena saka par tūļīgu, arī lēnīgu cilvēku
ar kāsi velkams, ar kruķi stumjams saka par tūļīgu, kūtru cilvēku bez iniciatīvas
kā lietavēns saka par uzbāzīgu, ļoti neatlaidīgu, arī nesmalkjūtīgu cilvēku
dulla muša saka par uzmācīgu, nesaprātīgu sievieti
azbesta vecene saka par uzņēmīgu, stipru sievieti
viena sirds un viena dvēsele saka par uzskata ziņā pilnīgi vienotiem, ļoti draudzīgiem cilvēkiem
(kā) putras katls saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku
kauli (vien) grab saka par vāju, izdēdējušu cilvēku vai dzīvnieku
sirds kā uz delnas (arī uz plaukstas) saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku
atsitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem
(at)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem
kā pils saka par varenu, lepnu, greznu celtni
dzelzs (arī naglotais) zābaks (arī papēdis) saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās)
dzelzs papēdis saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās)
smiltis birst saka par vecu cilvēku, kam drīz jāmirst
ar vienu kāju kapā saka par vecu cilvēku, kura mūžs tikpat kā nodzīvots
turēties kopā no piķa un dievvārdiem saka par vecu, ļoti nolietotu kuģi, laivu
kā krāms saka par vecu, vārgu cilvēku vai dzīvnieku
kā stirna saka par veiklu, arī biklu jaunu sievieti
velna puika saka par veiklu, enerģisku, pārgalvīgu vīrieti, viņa rīcību
kā suns, savu asti ķerdams saka par veltīgu darbošanos
vietām kā oda zarna, vietām kā dundura galva saka par vērpumu, vijumu, kas vietām ir ļoti smalks, tievs, vietām ar paresninājumiem
kā ābuls saka par veselīgu cilvēku ar iesārtu seju
piens un asinis saka par veselīgu cilvēku; saka par veselīgu, sārtu sejas ādu (parasti sievietēm)
seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības saka par veselīgu, sārtu cilvēku
vaigi (arī seja) (vai) plīst aiz veselības saka par veselīgu, sārtu cilvēku
kūsājošs putras katls saka par viegli sadusmojamu, nesavaldīgu cilvēku
kā Tukuma ziepnieks saka par viegli sakaitināmu, ļoti dusmīgu, spītīgu cilvēku
gaisa kaza saka par vieglprātīgu, trakulīgu sievieti
viens kā pirksts saka par vientuļu cilvēku
kā iebraucamajā vietā saka par vietu, kur nav miera, kur nemitīgi nāk un iet prom cilvēki
kur piens un medus tek saka par vietu, kur valda labklājība, pārticība
tam ir gluma āda saka par viltīgu cilvēku
iet meitās saka par vīrieša ciemošanos pie sievietes
viens otram (kā) radīti saka par vīrieti un sievieti, kas ir labi piemēroti viens otram
kā ēzavs saka par vīrieti, kam ir gari, nekopti mati, bārda; arī par vīrieti ar spalvainu ķermeni
kā kupena saka par ziediem klātu kuplu koku vai krūmu
kā cūka no svētdienas saka par zināšanu, prasmes pilnīgu trūkumu
kā cūka no saules saka par zināšanu, prasmes pilnīgu trūkumu
no drošiem avotiem saka par ziņām, kuras uzskata par pamatotām, ticamām
zirgam īkši kauc saka par zirgu, kuram skrienot sānos rodas īpatnējs troksnis
pirmā dzirdēšana saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu
birst kā no maisa (arī (pār)pilnības raga) saka pat to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā
velns dīda saka sašutumā, neapmierinātībā par ko izdarītu, neatzīstot, nosodot kādu rīcību
ābuls no ābeles tālu nekrīt saka tad, ja bērniem ir līdzīgas īpašības vecākiem
iet kā pa buļļa dirsu saka tad, ja dažādi notikumi seko cits citam, ir liels juceklis
sēd kā sēdiņu krievs saka tad, ja kāds kaut kur ilgi uzturas un neiet prom
diņģējas kā čigāns saka tad, ja kāds par kaut ko ļoti kaulējas
pūtējs iet ārā saka tad, ja ļoti smagi jāstrādā un vairs nav spēka
sūdu būšana saka tad, ja rodas kādas nepatikšanas
rej kā suns mēnesī skatīdamies saka uz cilvēku, kas nepatiesi otru aizķer vai nolamā
Ej seskot! saka uzmācīgam cilvēkam
lēnām pa tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties
velns zin saka, akcentējot kaut kā nenoteiktību, neziņu par kaut ko.
vilks viņu zina saka, akcentējot kut kā nenoteiktību, neziņu par ko.
(lai viņam) vieglas smiltis! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
lai vieglas smiltis saka, apbedījot mirušo, pieminot to.
Iepūt man! saka, apliecinot gatavību īstenot nodomu, neraugoties uz iebildumiem, pretestību
trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos
vīrs un vārds saka, apliecinot, ka solījums tiks izpildīts
dieva tiesa saka, apstiprinot kaut kā patiesīgumu
dievam tiesa saka, apstiprinot kaut kā patiesīgumu
kā tad saka, apstiprinot ko pašu par sevi saprotamu; protams
lai velns par stenderi paliek saka, apstiprinot teikto, apliecinot savu pārliecību, ticību kaut kam.
paņemt līdzi kapā saka, apzinoties, ka pēc nāves viss materiālais paliek, kā bijis
lai dievs mielo (kāda) dvēseli saka, ar labu pieminot mirušu cilvēku, atceroties viņu
aizsiet baltā lupatiņā saka, atgādinot teiktā svarīgumu, liekot atcerēties, neaizmirst
lai viegla dusa (kādam) saka, atvadoties no mirušā, pieminot mirušo
ko (tu) padarīsi saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt
ko tur (var) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt
ko tur var darīt, arī neko nevar darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt
ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt
nenovēlēt ne savam ienaidniekam (kaut ko) saka, atzīstot kaut ko par ļoti lielu ļaunumu
kā jauns dievs saka, atzīstot ko par izcilu, nepārspējamu, cēlu
uz ūsiņu saka, atzīstot ko par ļoti labu
izstiepties vai sarauties saka, atzīstot savu bezspēcību ko mainīt, novērst
Āda pār kārti! saka, brīdinot kādu par sagaidāmo bargo sodu
āda pār kārti (kādam) saka, brīdinot kādu par sagaidāmo bargo sodu, draudot ar nāvi
mute karājas ārdos saka, brīnoties par kāda klusēšanu
kāds vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
kāds (arī no kurienes) vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
gods un slava! saka, cildinot (ko), uzsverot (kā) nozīmīgumu
ar dieva palīgu saka, dodoties ceļā, uzsākot kādu darbu
(ja) dievs (arī dieviņš) dos saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis
lai dievs stāv klāt saka, draudot atmaksāt kādam par tā rīcību
lai dievs žēlīgs saka, draudot kādam atmaksāt par tā rīcību
nesalasīt kauliņus saka, draudot kādu smagi piekaut, nonāvēt vai paredzot kādam nāvi
nosist kā vardi saka, draudot ļoti bargi izrēķināties, tikt viegli galā ar kādu
iet pie joda saka, dusmās kādu atraidot vai dzenot projām
lai iet (brauc) ratā saka, dzenot kādu projām vai paužot negatīvu attieksmi pret kādu
iet pie velna saka, dzenot kādu projām, dusmās atraidot kādu, neatzīstot kāda domas, ieteikumus
iet ratā saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret ko.
ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
no dieva puses saka, emocionāli pastiprinot izteikuma saturu apgalvojuma teikumos - katrā ziņā
no dieva puses saka, emocionāli pastiprinot izteikuma saturu nolieguma teikumos - nekādā ziņā
vai dievam dienu trūkst saka, gribot atpūsties, paslinkot, pavaļoties vai atlikt darbu uz vēlāku laiku
neviens pa muti nesitīs saka, iedrošinot runāt, kaut ko jautāt, noskaidrot
padod maisiņu saka, ieraugot neglītu cilvēku (zēnu, meiteni)
pūst ragā saka, ietiepīgi ko noraidot, paužot nepakļaušanos, arī bezspēcību
un āmen (baznīcā) saka, izbeidzot sarunu par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu
(par) ko tad tā? saka, izbrīnā, pārsteigumā jautājot par (darbības, norises) cēloni vai nolūku
noveļas kā akmens no sirds (kādam) saka, izjūtot pēkšņu atvieglojumu, mieru (pēc smaga pārdzīvojuma,, nepatikšanām, ilgstošām rūpēm)
apčurāties var saka, izjūtot spēcīgas emocijas
paldies mīļam dievam saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā
Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties
dieva laime saka, izsaucas, ja labvēlīgi apstākļi ir radījuši iespēju vairīties no kā nepatīkama, briesmīga, bīstama
Kas to būtu domājis! saka, izsaucas, paužot pārsteigumu, izbrīnu
tā (arī tās) tik (arī tikai) (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
dzīvība izdziest saka, ja (cilvēks) nomirst
dieva svētība saka, ja (ir) ļoti daudz (kā)
vezums nekust ne no vietas saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav gaidīto labvēlīgo pārmaiņu
staigāt (kādam) pakaļ saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam
velns (ne)rauj (kādu) saka, ja (kādam) (ne)notiek kas slikts
karstas asinis saka, ja (kādam) ir ļoti straujš, kaislīgs raksturs, ja (kāds) ir ļoti straujš
visas kārtis rokā saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu
trumpis rokā saka, ja (kādam) ir priekšrocības (kādā darbībā), svarīgi priekšnoteikumi (vēlamā rezultāta sasniegšanai)
aukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti
sals (arī aukstums, vējš) ķer pie kauliem saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti
vējš (arī aukstums, sals) ķer pie kauliem saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti
nevar izspiest ne plika vērdiņa saka, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt
nav lāgā (ar kādu) saka, ja (kādam) neklājas labi, neveicas
acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja (kādam) no pārsteiguma, izbrīna, skaudības u. tml. acu izteiksme saspringst
žults krājas saka, ja (kādam) palielinās naids, arī sarūgtinājums
jau kapsētas suņi rej (kādam) saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve
ellē ar visu dziesmu grāmatu saka, ja (kāds) atrodas nepatīkamos apstākļos
lūpa metas līka saka, ja (kāds) gatavojas raudāt
ieslīd (kāda) kabatā saka, ja (kāds) ienākumus, peļņu daļēji vai pilnīgi iegūst sev.
rokas nav tīras saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu
kāds velns (arī nelabais) kūda saka, ja (kāds) ir sašutis par (cita vai savu) rīcību, nožēlo to.
roka nedreb saka, ja (kāds) jūtas bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību; saka, ja roka satraukumā nenotrīc
smejas (vai) līks palikdams saka, ja (kāds) ļoti smejas
smejas, vēderu (rokām) turēdams saka, ja (kāds) ļoti smejas
locīties smieklos, arī smejas locīdamies saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas
locīties smieklos saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas
smejas locīdamies saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas
tīras rokas saka, ja (kāds) nav izdarījis ko negodīgu, sliktu
nedrīkst (arī nevar) ne papīkstēt saka, ja (kāds) neuzdrošinās, arī nespēj iebilst (pret ko), izrādīt neapmierinātību (ar ko)
nāve pārsteidz (kādu) saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē
(runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri
runā, kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri
locīties sāpēs saka, ja (kāds) sāpju dēļ ir ļoti nemierīgs
spalvas vien pajūk saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piemēram, cīņā)
kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā) saka, ja (kādu) apstāj uzmācīgi kukaiņi (parasti dunduri, mušas, odi)
žults apskrienas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts
žults vārās saka, ja (kādu) pārņem lielas dusmas, niknums
viss vienalga saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes
viss viens (arī viss vienalga) saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes
ko (tas) palīdz saka, ja (kam) nav labvēlīgas ietekmes, ja (kas) nerada vēlamo rezultātu
(aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem saka, ja (kas, parasti nauda) viegli tiek izdots
tek kā smiltis caur pirkstiem saka, ja (kas, parasti nauda) viegli tiek izdots
nospiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) (kā akmens, arī slogs) saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
nospiež prātu (arī sirdi, retāk apziņu) saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
ko (tas) līdz saka, ja (kas) nepalīdz, arī neietekmē
iet kā pa ciņiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara (noris) ar grūtībām
no rokas rokā saka, ja (kas) tiek nodots tālāk citam
savu mūžu (arī savu laiku) nokalpojis saka, ja (kas) turpmākai lietošanai, darbam ir kļuvis pilnīgi vai daļēji nederīgs
kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība
(tik) tumšs, ka vai acī (arī acīs) duras saka, ja (kur) ir ļoti tumšs
rūc (arī dūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk spietā (arī spiets) saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki
dūc (arī rūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk dūc (arī rūc) kā (bišu) spietā (arī spiets) saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki
nav ko redzēt saka, ja (kur) nav nekā īpaša, interesanta, ko redzēt
nejust sviedru smaku saka, ja (parasti mākslā), ir sasniegta liela meistarība, ja viss rit brīvi, atraisīti un pūles, kas ieguldītas darbā, nav jūtamas
iet kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami
strādā (arī iet) kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami
krīt kā lācis uz medu saka, ja (parasti vīrietis) ļoti aizraujas ar kādu, iemīlas kādā, ja visiem spēkiem, uzmācīgi cenšas ko iegūt
sirds (no)tirpst saka, ja (pēkšņi) pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums
kājas pieaug (priekšmetam) saka, ja (priekšmets) piepeši pazūd
acis ir raibas saka, ja acis ir pārgurušas, ja kāds ir pārguris
kā pienaglots saka, ja acis, skatiens ilgstoši nenovēršas no kaut kā.
acis sarkanas kā raudai saka, ja acs baltums kļuvis sarkans vai varavīksnene ir sarkanīgā krāsā
sirds lec no krūtīm laukā saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi
sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles, dusmām, satraukuma sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi
galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja aiz pārdzīvojuma zūd spēja sakarīgi domāt.
ar villainu mēli saka, ja alkohola reibumā ir neskaidra runa
izmest kā ogu saka, ja alkoholiska dzēriena glāzi izdzer ātri, vienā paņēmienā, ar patiku
iesist galvā saka, ja alkohols rada pēkšņu noreibumu
atsist rūgtumu saka, ja alum ir nelaba piegarša
rādīt zobus saka, ja apaviem purngalā ir atplīsusi zole
kā maiss saka, ja apģērbs ir par lielu, nav pēc auguma
stāv kā uzliets saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām
kā uzliets saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām
nav pa ceļam saka, ja ar kādu nav uzskatu, mērķu un centienu kopības
acis mielojas saka, ja ar patiku skatās, redz
izput kā pelavas (arī kā spaļi, pelni) vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda
griežas kā vāvere ritenī saka, ja atrodas nepārtrauktā kustībā, darbībā (parasti bezjēdzīgā)
zobi stingst saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi
dzeļ kā nātres saka, ja aukstums rada asu, sāpīgu, nepatīkamu sajūtu, ja kas sagādā dziļas ciešanas
auss (arī ausis) aizkrīt saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī)
barometrs kāpj saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos
barometrs ceļas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos
barometrs krīt saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos
barometrs krītas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos
aug kā zirgs saka, ja bērns ātri aug un pieņemas svarā
kājas līdz zemei saka, ja bērns ir tik liels, ka vairs nav ņemams klēpī
Jurīša slimība saka, ja bērns niķojas
nervi čupā saka, ja bieži izraisās nervozitāte
rūgtais biķeris iet secen (kādam) saka, ja briesmas, nelaime kādu neskar
atraisās spārni saka, ja brīvi izpaužas, attīstās (talants, spējas u. tml.)
ceļš līks kā kuiļa mīziens saka, ja ceļš ir ļoti līkumains
acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu
skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu
ne savā sejā saka, ja cilvēka izskats ir pilnīgi pārmainījies (parasti negatīvu emociju ietekmē)
gulēt kaulos (kādam) saka, ja cilvēkā kaut kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs
jūra līdz ceļiem saka, ja cilvēkam (dažkārt reibumā) šķiet, ka viņš visu spēj
aste ir piesieta (kādam) saka, ja cilvēkam ir ierobežota rīcības brīvība
vēders iet pa priekšu saka, ja cilvēkam ir liels vēders
sirds lūst saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi
galva ir uz pleciem (kādam) saka, ja cilvēkam ir normāli attīstīts prāts, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest
nervi uzdod saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties
nervi netur saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties
nervi netur (arī uzdod) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties
nervi uzdod (arī netur) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties
(ir) kur (savu) galvu (no)likt saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta
kūtra galva saka, ja cilvēkam lēni, grūti raisās domas
zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi
kā cietumnieks saka, ja cilvēkam nav iespēju brīvi rīkoties brīvi, pēc savas gribas
kā zivs bez ūdens saka, ja cilvēkam nav kā ļoti nepieciešama, lai viņš varētu justies labi, būtu apmierināts
nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā)
galva griežas riņķī saka, ja cilvēkam reibst galva
kādu ceļi krustojas saka, ja cilvēki dzīves gaitās sastopas
ceļi krustojas saka, ja cilvēki dzīves gaitās sastopas
zosu gājienā saka, ja cilvēki iet rindā cits aiz cita
birst kā lapas saka, ja cilvēki mirst masveidīgi
kādu ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņu uzskatos, mērķos, centienos rodas nesaskaņas
žagas (no)rauj saka, ja cilvēks (no)žagojas
cieta pauska saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns
liela smaule saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns
parādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā
galva apreibst saka, ja cilvēks apreibst
galva (ap)reibst saka, ja cilvēks apreibst
stingra roka saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara
sirds atvilgst saka, ja cilvēks atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa
kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt
stāv kā biedekls saka, ja cilvēks bezmērķīgi stāv un neko nedara
kā vajāts zvērs saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
vilka kauls ir mugurā saka, ja cilvēks darbā ir slinks, gauss, negrib pieliekties, locīties
mute klab saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu)
mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla saka, ja cilvēks daudz, ātri runā
mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla saka, ja cilvēks daudz, ātri runā
lokana (retāk lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā
lunkana (biežāk lokana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā
vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā
caura galva saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs
kā noburts saka, ja cilvēks ir apbrīna, sajūsmas pārņemts, kādas domas vai pārdzīvojuma varā
būt iekšā (kādam) saka, ja cilvēks ir enerģisks, uzņēmīgs, darbīgs, apdāvināts
spēks kaulos saka, ja cilvēks ir fiziski stiprs
zivs asinis saka, ja cilvēks ir flegmatisks, vienaldzīgs, bezkaislīgs
vardes asinis (kādam) saka, ja cilvēks ir flegmatisks, vienaldzīgs, neiejūtīgs
mīksta sirds saka, ja cilvēks ir iejūtīgs, labsirdīgs, arī jūtīgs
kunga prātā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku
stūra galva saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots
kā medū mērcēt (kājas) saka, ja cilvēks ir liels, veikls gājējs, ja zirgam ir viegla, ātra gaita
jēra dvēsele saka, ja cilvēks ir ļoti bailīgs, lēns, gļēvs
bāzt galvu krāsnī saka, ja cilvēks ir ļoti izmisis
sirds ir pilna saka, ja cilvēks ir ļoti sarūgtināts, uzbudināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi
biezs pakausis (kādam) saka, ja cilvēks ir neapķērīgs, arī ietiepīgs
vējš galvā, retāk vējš dzīvo pa galvu saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs
dumja galva saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs
bieza āda saka, ja cilvēks ir nesmalkjūtīgs, nejūtīgs, neatsaucīgs, ja tas neievēro aizrādījumus, pārmetumus
nelaimes čupiņa saka, ja cilvēks ir nevarīgs, nelaimīgs, nožēlojams
gurdeni kauli saka, ja cilvēks ir noguris
pašam (sava) galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir patstāvīgs
pašam (sava) galva (uz pleciem) saka, ja cilvēks ir patstāvīgs
vēsa galva saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs
gaiša sirds (arī dvēsele) saka, ja cilvēks ir psihiski līdzsvarots, arī labsirdīgs, priecīgs
rūpīgas rokas saka, ja cilvēks ir rūpīgs
galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest
vaigi (arī seja) svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (parasti psihiska stāvokļa ietekmē)
karsta galva saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs
ciets pakausis (kādam) saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, arī neapķērīgs
ciets pauris saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, ietiepīgs
resna (arī liela) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
liela (arī resna) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
liela sirds saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs; saka, ja cilvēks neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu
gluma āda (kādam) saka, ja cilvēks ir viltīgs, izmanīgs, prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas
prāts (arī sirds) reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību
pārpilna sirds (ar ko, kā) saka, ja cilvēks izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā
mēle atraisās kādam saka, ja cilvēks kļūst runīgs, pēc klusēšanas sāk runāt
sirds rimst (arī beidz, stāj u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst
sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst
acis slēdzas uz mūžību saka, ja cilvēks mirst
sirds stāj (arī beidz, rimst u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst
acis slēdzas uz mūžu saka, ja cilvēks mirst
plakstiņi slēdzas uz mūžu saka, ja cilvēks mirst
kā pie mieta piesiets saka, ja cilvēks nespēj no kaut kā atkāpties, kaut ko pārvarēt
misēklis (arī juceklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest
putra (arī juceklis, misēklis) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest
juceklis (arī misēklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest
galva noreibst (arī apreibst) saka, ja cilvēks noreibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas)
ieraujas kā gliemezis savā čaulā saka, ja cilvēks noslēdzas sevī, norobežojas no apkārtējā
žagas norauj saka, ja cilvēks nožagojas
trīsas (arī drebuļi, tirpas) iziet caur(i) kauliem saka, ja cilvēks pēkšņi notrīs, nodreb u. tml. (piemēram, uztraukumā)
seja izplūst smaidā saka, ja cilvēks sāk smaidīt
sīksta dzīvība kā kaķim saka, ja cilvēks spēj daudz izturēt, pārciest smagas slimības
galva strādā saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest
mēle sitas saka, ja cilvēks šļupst
mugura kā zāģis saka, ja cilvēks vai dzīvnieks ir tik vājš, ka tam izspiežas mugurkaula skriemeļi
lokana mugura saka, ja cilvēks viegli pielāgojas (apstākļiem), izdabā (kādam)
jūtīga dvēsele (arī sirds) saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem
viegla roka saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara
pārpilna sirds saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi
sirds pielīst saka, ja cilvēku pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas
runāt visi ir gudri saka, ja citi dod tikai padomus
mazgāt netīro veļu saka, ja citiem tiek izklāstītas ģimenes vai kādas cilvēku grupas iekšējās nesaskaņas
lauzt kaulus saka, ja darāmais ir par grūtu, prasa lielu fizisko piepūli un liek mocīties, kaitē veselībai
pēc velna saka, ja darbība ir ļoti intensīva
kā velns saka, ja darbība ir ļoti intensīva, ja kas tiek darīts ļoti prasmīgi
kā velns pa dakstiņiem saka, ja darbība noris ļoti strauji, trakulīgi
loks noslēdzas saka, ja darbība, norise atgriežas pie sākotnējā objekta, rada sākotnējo stāvokli
zagļa dzīve saka, ja darbs neprasa lielu piepūli, ja var dzīvot bez grūtībām un raizēm
nelauzt kaulus saka, ja darbs, uzdevums, pienākums nav grūts, neprasa lielu piepūli (biežāk bez personas objekta datīvā)
krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas
krīt kā mušas uz zirga saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas
rādīt ar pirkstiem uz kādu saka, ja daudzi morāli nosoda, kaunina, nicina kādu, zobojas par kādu
kā mušas uz medu saka, ja daudzi uzmācīgi tiecas pēc viena un tā paša cilvēka ievērības, visiem spēkiem cenšas iegūt kaut ko kārotu
griežas kā karuselī saka, ja dažādi notikumi atkārtojas, strauji mainās, noris juceklīgi
kā putna acs saka, ja debesīs nav ne mazākā mākonīša
pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt
rokas (biežāk nagi, pirksti) niez saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt
kā divas ūdens piles saka, ja divi (parasti) cilvēki, priekšmeti ir ļoti līdzīgi
skatieni (arī skati) saduras (arī sastopas) saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru
skatieni (arī skati) sastopas (arī saduras) saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru
skati (arī skatieni) saduras (arī sastopas) saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru
Vai (tev) gabals nokritīs? saka, ja domā, ka nekas slikts nenotiks
domas stāv (kur, pie kā) saka, ja domas ir pievērsušās (kam)
domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas
ir vakars kādam saka, ja draud briesmas, bojāeja, nāve, ja sagaidāms kas nepatīkams
gals (vai) klāt saka, ja draud briesmas, bojāeja; saka, ja rodas kas nevēlams, nepatīkams
ož pēc pulvera saka, ja draud izcelties kautiņš
spēlējas kā kaķis ar peli saka, ja draudīgā situācijā kādam tiek dotas mānīgas cerības, ja kādu ķircina, spīdzina, vārdzina
dusmas kāpj kaklā (retāk galvā) saka, ja dusmas kļūst aizvien spēcīgākas
dusmas kāpj kaklā saka, ja dusmas kļūst arvien spēcīgākas
caura lūpa saka, ja dzerot šķidrums tek gar zodu
kā bungas saka, ja dzirdams dobjš, spēcīgs troksnis
ribas kā redeles saka, ja dzīvnieks, arī cilvēks ir ļoti vājš - ribas izspiedušās un zem ādas ļoti labi redzamas
ēd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams saka, ja ēd ar lielu patiku
laizīt pirkstus saka, ja ēdiens ir ļoti gards, ja kas ir sevišķi patīkams
nolauzt mēli saka, ja gadās kas grūti izrunājams
cik pasaule maza saka, ja gadās satikties tur, kur to nepavisam nevarētu iedomāties
kāda, kaut kā dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve, kaut kas beidz pastāvēt, ja kāds tiek atlaists no darba, padzīts
dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve; saka, ja gaidāma (kā) bojā eja.
dienas ir skaitītas saka, ja gaidāms drīzs statusa zaudējums
velns ir murdā saka, ja gaidāms kas nepatīkams
nav vairs labaisgals saka, ja gaidāms kas slikts, nevēlams, nepatīkams
spiedīgs gaiss saka, ja gaidāms pērkona negaiss
gaisma nodziest saka, ja gaismas avots beidz izstarot gaismu
gaisma iedegas saka, ja gaismas avots sāk darboties
galva kā spainis saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes
garastāvoklis noslīd līdz nullei (arī zem nulles, uz nulli) saka, ja garastāvoklis kļūst ļoti slikts
sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs
sirds metas viegla, arī metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums
metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums
metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi, arī sirds metas viegla saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums
savilkt pienu ragos saka, ja govs norauj pienu
piesiet sirdi saka, ja grib aizdzīt izsalkumu, ieēst ko sātīgu, iestiprināties (arī uzsmēķējot, iedzerot), ja kas labi garšo
dieva vārds saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu
kaut (arī ja) tu zinātu saka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam
dievs ar viņu (arī to) saka, ja grib uzsvērt savu vienaldzīgo attieksmi pret kādu (pret ko)
vilks ar kādu, kaut ko saka, ja grib uzsvērt vienaldzīgu attieksmi pret kādu, pret ko.
rokas nolaižas saka, ja grūtā situācijā kāds pārstāj aktīvi darboties, pakļaujas pesimismam, bezcerībai
nākt par labu saka, ja gūst kādu labumu
nāk par labu saka, ja gūst kādu labumu
nāk atpakaļ saka, ja ieēsto, iedzerto izvemj, arī ja ir tieksme vemt
amats rokā saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums
klāt kā nagla saka, ja ierodas kur nekavējoties, īstajā brīdī
roka paslīd saka, ja iesit (kādam), ieper (kādu) par sodu
labaisgals augšā saka, ja iet labi, ja gaidāms kas labs
kā mēmo biezputru ēdis saka, ja ilgstoši netiek runāts
kā velns saka, ja īpašība izpaužas ļoti augstā pakāpē
pēc velna saka, ja īpašība izpaužas ļoti augstā pakāpē
ēna krīt (uz kādu) saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu
elpa sitas ciet saka, ja ir apgrūtināta elpošana
kā sasietām (arī saistītām) rokām saka, ja ir atņemta rīcības brīvība, ja (kāds) ir ierobežots
kā saistītām (arī sasietām) rokām saka, ja ir atņemta rīcības brīvība; ja (kāds) ir ierobežots
deg kā ugunīs saka, ja ir augsta temperatūra, ja kādā ķermeņa daļā sajūt lielu karstumu, dedzinošas sāpes
kā mežs saka, ja ir biezs apmatojums
nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi
nav (ne) degunu (lāgā) apsildījis, arī nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi
vēders iet cauri saka, ja ir caureja
galva pilna saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu
raibi un rūtaini saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu notikumu, apstākļu
uz katra pirksta pa trīs saka, ja ir daudz pielūdzēju
pilnos (arī vienos) ziedos saka, ja ir daudz ziedu (par augiem, to daļām)
kā mātes klēpī saka, ja ir ērta, mīksta sēža, guļa
pilns vēders saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis
garš laiks saka, ja ir garlaicīgi
kājas neklausa saka, ja ir grūti iet.
kaujas kā bads ar nāvi saka, ja ir grūti kaut kam pretī turēties
stīva (arī smaga) mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ)
smaga mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ)
stīva mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ)
nevar iestāstīt kā zirgam pasaku saka, ja ir grūti, gandrīz neiespējami kādam kaut ko ieskaidrot
skola rokā saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums
brīvas rokas saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi
varēt sēt rāceņus saka, ja ir ilgi nemazgāts, ļoti netīrs ķermenis (rokas, kājas, ausis)
guļ (arī gulstas) (kā) (akmens, slogs u. tml.) uz sirds saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi
uzgulstas (arī uzguļas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds (arī sirdij) saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi
ledus ir lauzts saka, ja ir izzudusi saspīlētība, vēsums cilvēku attiecībās, ja notikušas pozitīvas pārmaiņas, lūzums
vajadzība spiež saka, ja ir jārīkojas, pakļaujoties apstākļiem
sirds (retāk iekšā) kut saka, ja ir kāds emocionāls stāvoklis (parasti prieks)
pirksti deg saka, ja ir kas bīstams, ja kāds vēlas steidzīgi ko paspēt, veikt, panākt
balta diena saka, ja ir kļuvis pavisam gaišs, ja ir iestājusies diena
gaiss ir tīrs saka, ja ir labvēlīgi apstākļi un nekas netraucē, ja briesmas nedraud
maisam gals ir vaļā saka, ja ir labvēlīgi apstākļi, lai kaut kas sāktos
kā pie Bābeles torņa saka, ja ir liela burzma, sajukums, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās
kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās
dzirkstis šķīst gar acīm (kādam) saka, ja ir liela fiziska piepūle, ja saņem spēcīgu sitienu, ja ir spēcīgs, pēkšņs pārdzīvojums
mati ceļas (arī slienas) stāvu (s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums
mati slienas (arī ceļas) stāvu (s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums
mati ceļas (arī slienas) stāvu (biežāk stāvus) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums
mati ceļas (arī slienas) stāvus, (retāk stāvu) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums
mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums
acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja ir lielas dusmas, izbrīns, bailes, skaudība, ziņkāre, sāpes, piepūle, sasprindzinājums
skriet sienā saka, ja ir lielas sāpes
ūdens smeļas mutē saka, ja ir lielas, gandrīz nepārvaramas grūtības
mute atplešas saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns
skaties (arī klausies) un brīnies saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns
kā stīga saka, ja ir liels sasprindzinājums, liela piepūle (_biežāk savienojumā ar_ savilkt, uzvilkt)
kā tirgū saka, ja ir liels troksnis, burzma, daudz cilvēku
Jērikas mūri saka, ja ir liels troksnis, uztraukums
kā baznīcā saka, ja ir liels, arī svinīgs klusums, ja cilvēki izturas godbijīgi
ir dieva svētība saka, ja ir ļoti daudz (kā)
nav laiku kur likt saka, ja ir ļoti daudz brīva laika
darbs pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz darba
varēt sēnes pļaut ar izkapti saka, ja ir ļoti daudz sēņu
karsts darbalaiks saka, ja ir ļoti daudz steidzama darba
darbs darba galā, arī darba pilnas rokas, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu
dusmas vārās saka, ja ir ļoti dusmīgs un (parasti) apvalda dusmas sevī
vēders pie mugurkaula pieaudzis saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies
vēders pie mugurkaula pierāvies saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies, ļoti novājējis
kā pirts saka, ja ir ļoti karsti, sutīgi
ne čibu, ne čabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa
ne čiku, ne čaku saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot
ne čaku, ne grabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot
var peli dzirdēt saka, ja ir ļoti klusu
kā pa galdu saka, ja ir ļoti laba iešana, braukšana
acis kā kaķim saka, ja ir ļoti laba redze, ja kāds spēj pamanīt pat ko grūti saskatāmu
viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem
kā pa dēli saka, ja ir ļoti labs, līdzens ceļš
ūdens (ie)smeļas (arī kāpj, nāk) mutē saka, ja ir ļoti lielas grūtības
kā ceplī saka, ja ir ļoti liels karstums
kaut vai mati svilst saka, ja ir ļoti liels karstums
katra minūte ir dārga, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī laiks ir dārgs saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai)
katrs mirklis (arī brīdis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga, arī laiks ir dārgs saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai)
laiks ir dārgs, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai)
gaiss tāds, ka cirkāts stāv pie griestiem saka, ja ir ļoti sasmacis gaiss (kādā telpā)
saule ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti saulains, silts, jauks laiks
kā stikls saka, ja ir ļoti skaidrs laiks, bez neviena mākonīša
kā glāze saka, ja ir ļoti skaidrs laiks, ja pie debesīm nav neviena mākonīša
saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks
saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks
kā pastardienas bazūne saka, ja ir ļoti skaļa, nepatīkama balss vai skaņa, liels troksnis
saimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā saka, ja ir ļoti slikts laiks
kā bazūne saka, ja ir ļoti spēcīga, arī pārmērīgi skaļa balss
sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas
sirds (vai) plīst pušu saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas
sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas
ka (vai) zaķim acis sprāgst no pieres laukā (ārā) saka, ja ir ļoti stiprs sals
ka vai zaķim acis sprāgst no pieres laukā saka, ja ir ļoti stiprs sals
nevar (ne) apgriezties, arī nav kur apgriezties saka, ja ir ļoti šauri, saspiesti
ne acī durams (neredz) saka, ja ir ļoti tumšs
ne acī durams neredz saka, ja ir ļoti tumšs
ne acī durams saka, ja ir ļoti tumšs un nekā nevar redzēt
kā brūtgāns saka, ja ir ļoti uzmanīga attieksme pret vīrieti
gaisma svīst saka, ja ir manāma rīta gaisma
gaismiņa svīst saka, ja ir manāma rīta gaisma
ir nags (uz kādu) saka, ja ir naids (pret kādu)
ir zobs (uz kādu) saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu
cīnās kā velns ar krupi saka, ja ir nelīdzvērtīgi cīņas partneri
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu
sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu
sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu
nu ir sūdi vagā saka, ja ir nepatikšanas
vajadzēt saka, ja ir nepieciešamība iet uz tualeti
grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis
visi gali ūdenī saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas
(visi) gali ūdenī saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas
tīrs gaiss saka, ja ir novērsts kas traucējošs
uzpūsts (arī uzpūties) vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās
uzpūties (arī uzpūsts) vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās
raibs kā dzeņa vēders saka, ja ir pārāk liela krāsu dažādība
kur (nu) paliks saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks
nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka kas nezudīs, arī piepildīsies, notiks; saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks
lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts
Darīts! arī Lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts
sirds (ir) nemierīga, arī prāts (ir) nemierīgs saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko)
prāts (ir) nemierīgs, arī sirds (ir) nemierīga saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko)
nemierīga sirds, arī nemierīgs prāts, arī nemierīgi ap sirdi saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko)
sirds smaga kā akmens (retāk galoda) saka, ja ir pārņēmusi grūtsirdība
netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem)
netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai putna piena, arī putna piena vien trūkst saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem)
stunda ir situsi saka, ja ir pienācis brīdis, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, kaut kam, ja ir pienācis kā gals, beigu posms
likteņa stunda sit saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2)
viegla sirds saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa
viegli ap sirdi saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa
sirds karst saka, ja ir satraukts
nevar (ne) degunu laukā rādīt saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks
sirds asiņo saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas
spiežas kaklā (rīklē) saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma
noķert (arī notvert, pieķert) sevi saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties
notvert (arī noķert, pieķert) sevi saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties
dūša kā miets saka, ja ir stingra griba, apņēmība
zeme ar debesīm griežas kopā saka, ja ir stiprs putenis, viesulis
dur vai acis laukā (arī ārā) saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt
dur vai acis ārā saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt
vēders kauc saka, ja ir trokšņi kuņģī (parasti aiz izsalkuma)
vēders kauc (arī kurkst, rūc) saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma)
galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes
ņemt kā sviestu saka, ja ir viegli ko griezt, asināt
iet kā pa veciem kapiem saka, ja ir visādas neveiksmes, nepatikšanas
visi ceļi ir vaļā (kādam) saka, ja ir visas iespējas realizēt mērķus un centienus
dūša ir papēžos (kādam) saka, ja ir zudusi, zūd drosme, pašpaļāvība, uzņēmība
melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma
zaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma
noveļas kā krusts (arī slogs) no kakla, arī krusts (arī slogs) no kakla nost saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša
noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša
noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša
būt nost no kakla saka, ja izdodas tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā negribēta, nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša
paldies dievam saka, ja izjūt atvieglojumu, apmierinājumu, ja ko atzīst par labu
sirds dreb saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu
skudriņas (arī skudras) pārskrien pār (arī pa) muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu
skudriņas (arī skudras) skrien pa kauliem (arī pa muguru) saka, ja izjūt bailes, uztraukumu
skudras (arī skudriņas) skrien pa kauliem (arī pa muguru) saka, ja izjūt bailes, uztraukumu
sirds sāp saka, ja izjūt dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams
sirds (arī prāts) reibst saka, ja izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību
sirds runā saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu
ceļi ļogās saka, ja izjūt lielas bailes
nodreb ceļi saka, ja izjūt lielas bailes
(no)dreb (arī ļodzās) ceļi saka, ja izjūt lielas bailes
dreb (arī nodreb, ļodzās) ceļi saka, ja izjūt lielas bailes
šermuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu
šermuļi (arī drebuļi, trīsas) skrien (arī pārskrien, noskrien, (no)iet) pār (arī pa) kauliem (arī muguru, miesu) saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu
tirpas (arī drebuļi, šermuļi) pārskrien (arī noskrien, skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru) saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu
sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas
šaušalas pārskrien (arī pāriet) (pār miesu, arī pār kauliem) saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu
miegs nāk kā ūdens, arī miegs mācas (arī nāk) kā mākonis virsū saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt
miegs nāk kā ūdens, arī miegs nāk (arī mācas) kā mākonis virsū saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt
miegs nāk kā ūdens saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt
sirds trīc (arī dreb) saka, ja izjūt nemieru, bailes, žēlumu
sirds ēdas saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī, ja ir bēdas
sirds smeldz saka, ja izjūt nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams
sirds līksmo saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību
sirds līksmojas saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību
līksma sirds saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību
priecīga (arī līksma) sirds, arī priecīgs prāts saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir gaišs, labs noskaņojums
sirds kut vien saka, ja izjūt prieku, nelielu satraukumu, saviļņojumu
dūša aptekas (kādam) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, aizvainojumu, ja pārņem dusmas
sirds nosāpas (arī nosāp) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu
sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu
pilna sirds (ar ko, ka) saka, ja izjūt spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā
sirds plīst vai pušu saka, ja izjūtas, pārdzīvojumi (parasti negatīvi) ir ļoti spēcīgi
izkapts labi kož saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
izkapts labi ņem saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
nosēdušās baterijas saka, ja izlādējies akumulators
sirds sasilst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas
sirds (ari sirdī) silst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas
sirds (sa)silst (arī iesilst) saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas
sirds saviļņojas saka, ja izraisās patīkamas jūtas, patīkams psihisks stāvoklis
kā pie Dievgalda saka, ja izturas svinīgi, bijīgi
noiet (arī nonāk) tik tālu saka, ja izveidojas galēji apstākļi
nonāk (arī noiet) tik tālu saka, ja izveidojas galēji apstākļi
nonākt (arī noiet) tik tālu saka, ja izveidojas galēji apstākļi
kaverna izkrīt saka, ja izveidojas kaverna (parasti plaušās), sabrūkot audiem
(pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija
pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija
sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā)
ceļš zem kājām saka, ja jādodas prom
kā uz iesma uzdurts saka, ja jāpārdzīvo kas ļoti nepatīkams
dīrāt tā kā ādu saka, ja jāpļauj pie zemes sagūlusi labība, siens u. tml.
dzīvs zemē neielīdīsi saka, ja jāsamierinās ar ko vai kas jāpārvar
prasa kā žīds, ceļu zinādams saka, ja jautā ko labi zināmu
bez rokām (var) palikt saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs
bez rokām var palikt saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs
lauzt kaulus saka, ja jūt sāpes kaulos
sāp visas malas (arī visās malās) saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās
sāp visas malas (art visās malās) saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās
sirds apsāpas saka, ja jūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu
tumši mākoņi savelkas pār kādu (kāda galvu, kaut ko) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas
kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.)
par labu (kādam) saka, ja kā interesēs, arī kā labā kas notiek vai tiek darīts
kā ar slotu aizslaucīts saka, ja kā pēkšņi vairs nav.
ar to dieviņu saka, ja kā vairs nav.
kā vēja aizpūsts saka, ja kā vairs pēkšņi nav, ja kas strauji pazūd
nedabūt (arī nepaspēt) ne apskatīties, arī nebijis ko apskatīties saka, ja kāda darbība noris ļoti strauji
ledus sakustējies saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti pārvarot grūtības)
ledus sāk kustēties saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības)
nekust, arī netiek (ne) no vietas saka, ja kāda darbība, process nesākas, kavējas
kārt vadzī saka, ja kāda darbošanās jābeidz, nav vairs iespējama
mētāt kā skaidu saka, ja kāda dzīvē ir daudz neparedzēta, negribēta, ko grūti pārvarēt
kā liedzējs liedz saka, ja kāda iekšēja sajūta it kā novērš uzmanību (no kā), liedz ko darīt
kā nelabā trenkts saka, ja kāda ierašanās, parādīšanās ir nevēlama, neizprotama
stipri (arī spēcīgi) rūkts (lauva) saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums
spēcīgi (arī stipri) rūkts (lauva) saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums
medaļas otra puse saka, ja kāda parādība tiek aplūkota arī no cita, atšķirīga, pretēja viedokļa
kā nosēts saka, ja kādā platībā kaut kā ir ļoti daudz
apstrēbt prātu putrā saka, ja kāda rīcība ir nesaprātīga, muļķīga
ņemt pukā saka, ja kādā spēlē (parasti ar kauliņiem) spēlētājs pakāpeniski zaudē pozīcijas
var dzirdēt adatu nokrītam saka, ja kādā telpā, daudziem uzmanīgi klausoties, iestājas pilnīgs klusums
kā skudru pūznis saka, ja kādā vietā ir daudz kustīgu, nemierīgu, satrauktu cilvēku
ne akmens uz akmens nepaliek saka, ja kāda vieta ir pilnīgi nopostīta
kā traks saka, ja kādai darbībai piemīt liela intensitāte
salms pārdeg saka, ja kādam ātri pāriet patika uz kaut ko.
smilga pārdeg saka, ja kādam ātri pāriet patika uz kaut ko.
mēle nodilst saka, ja kādam daudzreiz jāatgādina, lai panāktu vēlamo
sēdēt kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, ja kuru katru brīdi var notikt kas ārkārtējs, ir ļoti saspīlēta atmosfēra
kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas
peras kā čigāns pa Daugavu saka, ja kādam dzīvē neveicas
tur vajag ķēniņa prāta un zaķa kāju saka, ja kādam grūti izdarīt pa prātam
laimīga roka saka, ja kādam īpaši veicas ar kaut ko, laimējas
(prāts) kā apmācies saka, ja kādam ir (nelieli) psihiski traucējumi, neskaidra domāšana
turēt bikses rokā saka, ja kādam ir caureja
biezs maks (kādam) saka, ja kādam ir daudz naudas
biezs naudas maks saka, ja kādam ir daudz naudas
pulveris ir sauss (kādam) saka, ja kādam ir daudz spēka, izturības ko veikt
ciets pauris saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt
krama galva saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt, izprast
veļa (biežāk vilka) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties
vilka (retāk veļa) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties
deguns tek kā tapa saka, ja kādam ir iesnas un ļoti tek deguns
ausis svilst (kādam) saka, ja kādam ir kauns klausīties cita teiktajās rupjībās, melos
spēlēt lomu saka, ja kādam ir liela ietekme, ja kāds ir noteicējs, atrodas uzmanības centrā
spēlēt lielu lomu saka, ja kādam ir liela ietekme, ja kāds ir noteicējs, atrodas uzmanības centrā
mati ceļas stāvus saka, ja kādam ir lielas bailes, ja kādu kas ļoti satrauc
bikses ir pilnas (kādam) saka, ja kādam ir lielas, paniskas bailes
zobs uz zoba neturas saka, ja kādam ir ļoti auksti,, ja klab zobi aiz aukstuma, _arī_ aiz uztraukuma, bailēm
kā salaulāti saka, ja kādam ir ļoti ciešas attiecības ar kādu
kā salipuši saka, ja kādam ir ļoti ciešas attiecības ar kādu
rads rada galā saka, ja kādam ir ļoti daudz radu
lāča miegs saka, ja kādam ir ļoti dziļš miegs, ja kādu ir grūti pamodināt
kā nāves miegā saka, ja kādam ir ļoti dziļš miegs, kad neko ne jūt, ne dzird
ausis kā pelei saka, ja kādam ir ļoti laba dzirde
ausis kā zaķim saka, ja kādam ir ļoti laba dzirde
kā aita saka, ja kādam ir ļoti lēna daba, ja kāds ir padevīgs, bailīgs
vēders kā bungas saka, ja kādam ir ļoti liels vēders
kurpe spiež saka, ja kādam ir materiālas grūtības
plāns maks (kādam) saka, ja kādam ir maz naudas
plāns maks saka, ja kādam ir maz naudas
prāts kā cālim saka, ja kādam ir neattīstīts prāts
(ir) kapeika pie dvēseles saka, ja kādam ir nedaudz naudas
staigā krūtis izgāzis saka, ja kādam ir pašapzinīga, iedomīga poza
pirmā roka ir kādam saka, ja kādam ir priekšroka, ja kas jāsāk pirmajam
lokana mēle saka, ja kādam ir raita, veikla, glaimojoša, iztapīga valoda, ja kāds labprāt un daudz runā
dziesma ir ciet (kādam) saka, ja kādam ir smagi sarežģījumi, lielas nepatikšanas, ja ir beigas
gari nagi saka, ja kādam ir tieksme zagt, ja kāds zog.
guļ kā zaķis vaļā acīm saka, ja kādam ir trausls miegs, ja kāds nespēj aizmigt
vēders kā bungas saka, ja kādam ir uzpūsts vēders
mute ir īstā vietā saka, ja kādam ir veikla, attapīga valoda
gaisma uzaust (kādam) saka, ja kādam kas kļūst saprotams, skaidrs
uzaust (arī ataust) gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams
ataust (arī uzaust) gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams
kārs kā lācis uz medu saka, ja kādam kaut kas ļoti garšo
kārs kā āzis uz mīzaliem saka, ja kādam kaut kas ļoti garšo
dibens ir par vieglu (kādam) saka, ja kādam kaut kas nav pa spēkam, ja nav vajadzīgās izturības, lai ko veiktu līdz galam
smaga roka saka, ja kādam kaut kas nepadodas, ja nav gaidāms labs rezultāts
dzīvo kā niere taukos (arī pa taukiem) saka, ja kādam klājas ļoti labi
velnu redzēt saka, ja kādam klājas ļoti slikti
pakulu dūša saka, ja kādam kļūst nelabi, redzot asinis, ja kāds ir gļēvs, neuzņēmīgs
taisās ka tiek saka, ja kādam liek doties prom
papēži deg saka, ja kādam ļoti gribas dejot, kaut kur iet, skriet un nav pacietības gaidīt
rokas niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt, ko uzsākt
nagi niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt, ko uzsākt, ja kāds ko ļoti vēlas
mēle niez kādam saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par kaut ko runāt
dzīvo kā rutks: viena galva, viena bēda saka, ja kādam nav citu rūpju, kā tikai par sevi
mētājas kā vecs dālderis saka, ja kādam nav īsti ko darīt, nav darba, ja kāds klaiņo
(pats) nelabais (arī velns) dīda saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers
(nav) ne kapeikas pie dvēseles saka, ja kādam nav nemaz naudas
grūst taksim taukus saka, ja kādam negrib dot, novēlēt ko labu, kārotu, it kā tas nepienāktos
velns nerauj saka, ja kādam nekas ļauns nenotiek, ja izdodas paglābties no kā draudīga
vilks nerauj saka, ja kādam nekas ļauns nenotiek, ja izdodas paglābties no kaut kā draudīga
apēst kaunu maizē saka, ja kādam nemaz nav kauna
ne mats no galvas nenokrīt saka, ja kādam nenotiek nekas nevēlams, slikts
cieta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast
(vēl) ir pulveris (ragā, arī pulvernīcā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
(vēl) ir pulveris pulvernīca (arī ragā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
(vēl) ir pulveris ragā (arī pulvernīcā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
ir pulveris sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
vēl ir pulveris ragā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
vēl ir pulveris pulvernīcā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
ir pulveris ragā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
ir pulveris pulvernīcā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
pinas kā vista pa pakulām saka, ja kādam neveicas, trūkst prasmes, veiklības
kā bunga saka, ja kādam no ēšanas ir ļoti pilns vēders
priecājas kā bērns par kliņģeri saka, ja kādam par kaut ko ir ļoti liels prieks
nauda turas (kabatā) saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda
kapsētas suņi rej saka, ja kādam paredzama drīza nāve
tas vairs mauru nemīs saka, ja kādam paredzama nāve
laizās kā runcis ap krējuma podu saka, ja kādam patīk našķēties
acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams
zosāda uzmetas saka, ja kādam rodas ļoti nepatīkama izjūta
papēži svilst saka, ja kādam steidzīgi jābēg no draudošām briesmām
papēži deg saka, ja kādam steidzīgi jābēg no draudošām briesmām
pasniegt uz paplātes saka, ja kādam tiek dota iespēja saņemt visu gatavu
kā ola saka, ja kādam uz galvas nav matu
mute ir ciet saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt
dzīvot kā pa gremzdiem saka, ja kādam veicas, ja kāds dzīvo labi, jauki
dzimis laimes krekliņā saka, ja kādam viss vienmēr veicas, vienmēr laimējas
uz mēles saka, ja kādam, ir kas runājams, ja ko ļoti gribas pateikt
kā suns blusu pilns saka, ja kādam, kaut kur ir ļoti daudz kā nevēlama, nosodāma, negatīva
noķert zaķi saka, ja kāds (_parasti_ bērns) skrienot, ejot pakrīt
ziloņkaula tornī saka, ja kāds (biežāk mākslinieki) norobežojas no apkārtējā
iet, soļus skaitīdams saka, ja kāds (biežāk zirgs) iet kūtri, negribīgi
melo, ka ausis svilst saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo
melo kā zirgs saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo
(ne)tiek (arī (ne)var tikt) gudrs saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko)
kā smilga saka, ja kāds (parasti meitene) ir ļoti tievs, sīks, trausls
uzmest degunu saka, ja kāds (parasti sieviete) izrāda nepatiku, apvainojas, sadusmojas
apstājas pie katra staba saka, ja kāds (parasti transporta līdzeklis) ļoti bieži apstājas, pietur
melo, ka ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
melo, ka ausis kustas saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
varēt gulēt kupenā saka, ja kāds (ziemā) ir ļoti silti saģērbies
kā pie badamieta piesiets saka, ja kāds aiz liela izsalkuma negausīgi ēd.
kā uz mutes kritis saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma nespēj pateikt ne vārda
kā uz mutes sists saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma pēkšņi apklust
mēle kā piesieta saka, ja kāds aiz uztraukuma, bailēm, pārsteiguma nespēj parunāt, sākt sarunu
aizgājis (arī izskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis) saka, ja kāds aizbēdzis lielā steigā
aizmieg kā nosists saka, ja kāds aizmieg uzreiz
trolejbusā dzimis saka, ja kāds aizmirst aiz sevis aiztaisīt durvis
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt
kuļas kā (pliks) pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus)
kuļas (arī peras, sitas) kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus)
kā moris saka, ja kāds ar lielu piepūli, smagi, grūti strādā
kā papagailis saka, ja kāds atkārto citu izteikumus, ja runā daudzkārt vienu un to pašu
kā gramofons saka, ja kāds atkārto vienu un to pašu, runā bez apstājas
kā pirkstā iegriezis saka, ja kāds atnāk ciemā, neko līdzi nepaņēmis
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts
pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts
kā muša saka, ja kāds ātri apreibst
acis (arī skatiens) pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko)
skatiens (arī acis) pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko)
nauda kabatā neturas saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu
nauda neturas (kabatā) saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu
aizkūp kā kvēps saka, ja kāds ātri, nemanāmi aizskrien, pēkšņi pazūd
starp divām ugunīm saka, ja kāds atrodas divējādu pretrunīgu apstākļu ietekmē
būt (arī atrasties, malties) (kā) starp diviem dzirnakmeņiem saka, ja kāds atrodas divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē
ņemt elpu ciet saka, ja kāds atrodas grūtos apstākļos
kā gailis uz sūdu čupa saka, ja kāds atrodas kaut kur augstu, augstāk par pārējiem
kā diegā pakārts saka, ja kāds atrodas ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī, dzīvo satraukumā, bailēs, neziņā par kaut ko priekšā stāvošu
kā uz naža asmens saka, ja kāds atrodas ļoti riskantā, bīstamā, grūtā situācijā
zaķa pastalas saka, ja kāds bēg, iet projām, pēkšņi sāk skriet
(kāds) dundurs iekodis, arī (kāda) muša (arī lapsene, blusa) iekodusi, arī kas iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs
kāds dundurs iekodis, arī kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs
(kāda) muša (arī blusa, lapsene) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs; saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts
kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla ir saīdzis, neapmierināts, satraukts, rīkojas neizprotami
spļaut pret vēju saka, ja kāds bezcerīgi vēršas pret cilvēku, kuram ir pakļauts, ja dara to, par ko pašam vēlāk jācieš, kas jānožēlo
kā mēms saka, ja kāds brīdi, vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām)
aste ir zem bluķa (kādam) saka, ja kāds brīvi nevar atstāt māju, darbu
acis meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt
skatiens meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt
skatiens (arī acis) meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt
kāda deguns nepatīk (kādam) saka, ja kāds cilvēks nepatīk
skriet sienā saka, ja kāds dara ko gandrīz neiespējamu, sevi netaupot
Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu
kā čigāns saka, ja kāds dara ko sliktu (zog, slinko, ir nevīžīgs)
kā teļš saka, ja kāds daudz lieto alkoholiskos dzērienus
melo, ka ausis vien kust saka, ja kāds daudz melo, apgalvo ko pavisam neticamu
mute līdz ausīm saka, ja kāds daudz runā, ir bravūrīgs, nekaunīgs valodā
ar pilnu (arī platu) muti, arī mute līdz ausīm, arī mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
mēle (iet) kā kulstava saka, ja kāds daudz, ātri runā
mēla (iet) kā kulstave saka, ja kāds daudz, ātri runā
mēle kā atspole saka, ja kāds daudz, bez mitas runā, ja ir valodīgs
melo, ka pakausis kūp saka, ja kāds daudz, droši, nekaunīgi melo
guļ kā āpsis saka, ja kāds daudz, ilgi guļ, ja ir dziļš miegs
mēle lokās (arī šaudās kā atspole) saka, ja kāds daudz, veikli runā
melo acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo
melo, acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo
deguns ir gaisā (kādam) saka, ja kāds dusmojas, ir apvainojies
ar vienu kāju kaut kur, ar otru citur saka, ja kāds dzīvo gan vienā, gan otrā vietā, vienlaikus darbojas divās nozarēs, divās jomās
dzīvo, cepuri kuldams saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi
(dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) savā alā saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli
kā lācis savā alā saka, ja kāds dzīvo noslēgti, vientuļi
dzīvo kā niere taukos saka, ja kāds dzīvo pārpilnībā, pārticībā
ēst sabiņas saka, ja kāds ēd ko labāku nekā citi
ēd kā pie mieta stāvējis saka, ja kāds ēd negausīgi daudz, it kā badā bijis
cālis grib vistu mācīt saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka
gaida kā vārna uz vāju sivēnu saka, ja kāds gaida uz otra nāvi, cerot no tā gūt sev labumu
smaida kā pilns mēness saka, ja kāds gaiši, plati, labsirdīgi smaida, ir laimīgs, apmierināts
lūpa trīc saka, ja kāds gatavojas raudāt
stiept garu lūpu saka, ja kāds gatavojas raudāt, ir apvainojies
staigā kā kaķis ap karstu putru saka, ja kāds grib kaut ko darīt, bet neuzdrošinās, rīkojas izvairīgi
būt uz lūpām saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas to kavē darīt
kāds žīds, tāds bezmeris saka, ja kāds grib otru piekrāpt
guļ kā maiss saka, ja kāds guļ ciešā miegā
kā nost saka, ja kāds guļ ciešā miegā
guļ kā beigts saka, ja kāds guļ ļoti ciešā miegā un ir grūti pamodināms
guļ kā rullis saka, ja kāds guļ ļoti cieši, neizkustināmi
pēc lāčiem ož saka, ja kāds guļ.
kā uz baznīcu saka, ja kāds ieradies tukšām rokām (ciemos), nesagatavojies (darbam)
klāt kā štiks saka, ja kāds ierodas (kur) precīzi, kā noteikts, norunāts
mute kā aizbāzta saka, ja kāds ilgāku laiku klusē
sēž kā meķis saka, ja kāds ilgāku laiku mazkustīgi, netraucēti sēž.
kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī
(sēž) kā ceta saka, ja kāds ilgāku laiku sēž netraucēti, neko nedarot, nekā neievērojot
pazudis kā mazais nazītis saka, ja kāds ilgi nav redzēts, nav atrodams
sēž kā vista uz olām saka, ja kāds ilgi sēž, neko nedara, ir pasīvs
guļ kā Lācars saka, ja kāds ilgstoši guļ, ir slims
(griež) kā grieze saka, ja kāds ilgstoši rada čirkstošu troksni (piemēram, ar vērpjamo ratiņu)
atbildība gulstas (uz kādu) saka, ja kāds ir atbildīgs (par ko)
kā no valga vaļā saka, ja kāds ir atbrīvots no kaut kā nevēlama, nomācoša, nepatīkama
nav uz galvas kritis saka, ja kāds ir attapīgs, gudrs
guļ kā nosists saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms
guļ kā nosists (arī beigts) saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms
norīt mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies klusēt, neatbildēt, ja kāds neatbild
nokost sev vai mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies par kaut ko nerunāt, klusēt
kā dieva lopiņš saka, ja kāds ir cita apgādībā, dzīvo bezrūpīgi
mīlīga sirds saka, ja kāds ir draudzīgs, sirsnīgs
kā uzvarētājs saka, ja kāds ir gandarīts, lepns par sasniegto un to ārēji izrāda
nav visi mājās (kādam) saka, ja kāds ir garīgi slims, ja kāda rīcība tiek uzskatīta par nesaprātīgu
kaut vai līdz pasaules malai saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu
kaut līdz pasaules galam saka, ja kāds ir gatavs pārvarēt jebkuru attālumu, ar uzticību un paļāvību sekot kādam jebkur
kā teļš saka, ja kāds ir gļēvs, ļauj ar sevi darīt, ko vien citi grib, ja ir neattapīgs, panaivs, neizveicīgs
greiza sirds saka, ja kāds ir greizsirdīgs
deguns ir mākoņos (kādam) saka, ja kāds ir iedomīgs, augstprātīgs, lepns
deguns ir gaisā (kādam) saka, ja kāds ir iedomīgs, uzpūtīgs, lepns
(pats) nelabais atnesis saka, ja kāds ir ieradies kur nelaikā
acis ir raibas saka, ja kāds ir iereibis
dundurs ir galvā (kādam) saka, ja kāds ir iereibis
karsta galva saka, ja kāds ir iereibis
kā ezis saka, ja kāds ir īgns, skarbs, neapmierināts
acis ieplešas saka, ja kāds ir izbrīnīts, pārsteigts
netīra sirdsapziņa saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu un baidās no tā atklāšanas
kā pielipis saka, ja kāds ir kam cieši piekļāvies, nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī, ilgu laiku nenovēršas no kā.
maiga sirds saka, ja kāds ir labsirdīgs, mīļš
kā pīle saka, ja kāds ir laisks, neveikls, ar gāzelīgu gaitu
deguns pa zemi velkas (kādam) saka, ja kāds ir ļoti bēdīgs, zaudējis pašpaļāvību
sirds vietā akmens (kādam) saka, ja kāds ir ļoti cietsirdīgs, nepielūdzams
kā ūdenszāle saka, ja kāds ir ļoti darbīgs, kustīgs, veikls, aktīvs
kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs, nikns
sunskāsis klāt saka, ja kāds ir ļoti ēdelīgs, ja kādam piemīt liela ēdelība
gaidīt kā saulīti uzlecam saka, ja kāds ir ļoti gaidīts, ja kādu saņem ar prieku
kā ūpis saka, ja kāds ir ļoti īgns, drūms, no pārējiem cilvēkiem atrāvies
mute paliek vaļā saka, ja kāds ir ļoti izbrīnījies, pārsteigts, ieinteresēts
kā suns saka, ja kāds ir ļoti izsalcis
norīt mēli saka, ja kāds ir ļoti izsalcis
kā vilks saka, ja kāds ir ļoti izsalcis, ja ko ļoti iekāro
kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti mantrausīgs, nenovīdīgs
kā aita saka, ja kāds ir ļoti naivs, neattapīgs
kā nātru sadzelts saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts
kā lācis saka, ja kāds ir ļoti netīrs, nekārtīgs
kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, aizvainots
kā nopērts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, kaut ko ļoti nožēlo
kā suns saka, ja kāds ir ļoti nosalis, aukstuma pārņemts
kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nosarcis
kā burkāns saka, ja kāds ir ļoti nosarcis, sasarcis
kā suns saka, ja kāds ir ļoti noskrējies, nopūlējies, ir ļoti noguris, piekusis
kā riju izkūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies
kā lūks saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka
kā zibens spēriena ķerts saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts
žoklis atkaras saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts (par ko)
mute līdz ausīm saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies, skaļi smejas, kliedz, plati smaida
kā īlens saka, ja kāds ir ļoti piedzēries
kā lūks saka, ja kāds ir ļoti piedzēries
kā striķis saka, ja kāds ir ļoti piedzēries
kā eņģelis saka, ja kāds ir ļoti pozitīvi vērtējams (ir ļoti skaists, labs, morāli tīrs), ja kas noris brīnišķīgi, ļoti jauki, nevainojami
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib
zils no dusmām saka, ja kāds ir ļoti sadusmots, dusmās nespēj valdīt pār sevi
zils aiz dusmām saka, ja kāds ir ļoti sadusmots, dusmās nespēj valdīt pār sevi
ne vīlīte nav sausa saka, ja kāds ir ļoti samircis, izlijis
nāve ir zobu galā kādam saka, ja kāds ir ļoti slims, vārgs, tuvu nāvei
kā lācis saka, ja kāds ir ļoti stiprs, spēcīgs, liels; ja ļoti daudz, ar lielu fizisku piepūli strādā
karstas asinis (kādam) saka, ja kāds ir ļoti straujš, pārgalvīgs, temperamentīgs
kā āzis saka, ja kāds ir ļoti stūrgalvīgs, ietiepīgs, iecirtīgs
kā ods saka, ja kāds ir ļoti uzmācīgs, neatlaidīgs, apnicīgs
kā glodene saka, ja kāds ir ļoti veikls, vijīgs, izmanīgs
acis ir pierē un pakausī (kādam) saka, ja kāds ir ļoti vērīgs, acīgs
izzagt zobu no mutes saka, ja kāds ir ļoti zaglīgs
nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja kāds ir mantrausīgs, alkatīgs
klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust
klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust
kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž
biezs pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt
ciets pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt, arī spītīgs, tiepīgs
galva ir silta saka, ja kāds ir nedaudz iereibis
kā putns zara galā saka, ja kāds ir nedrošā, nestabilā situācijā, pagaidu mājvietā
nebūt mājā, kad kaunu dala saka, ja kāds ir nekaunīgs
nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties
nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties
kā suns uz siena kaudzes saka, ja kāds ir nenovēlīgs, nenovīdīgs
kā putnu biedēklis saka, ja kāds ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīts, stāv nekustēdamies
suns no kāda rokām maizi neņem saka, ja kāds ir nonievāts, pilnīgi nomelnots, ja kādam piedēvēti vislielākie netikumi
vēders kā bunga saka, ja kāds ir pamatīgi pieēdies
cik tālu var novest (kādu) saka, ja kāds ir panācis vai kaut kas ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī
brūte vēl ir bērza galā (kādam) saka, ja kāds ir pārāk jauns, lai precētos
kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir pārāk nemierīgs, neapvaldīts, satraukts, apjucis
nenākt par tuvu saka, ja kāds ir pārāk pašpārliecināts, arī sadusmots
liela galva saka, ja kāds ir pārāk patstāvīgs, pārdrošs, nepaklausīgs
mute kā vārti vaļā saka, ja kāds ir pārāk plati atvēris muti
kā piektais ritenis saka, ja kāds ir pārējiem lieks, nevajadzīgs, traucē tos.
kā pāvs saka, ja kāds ir pārlieku lepni, grezni ģērbies
kā pāvs saka, ja kāds ir pārlieku lepns, iedomīgs, augstprātīgs, lielīgs
ātri vecs paliksi saka, ja kāds ir pārlieku ziņkārīgs
nav ne graša pie dvēseles saka, ja kāds ir pavisam nabadzīgs, ja kādam nav nemaz naudas
kā no gaisa nokritis saka, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
nezināt, cik vecs ir saka, ja kāds ir pilnīgi apjucis, zaudējis saprašanu
galvu nepacēlis saka, ja kāds ir pilnīgi iegrimis darbā, ne mirkli nenovēršas no darāmā
saiet lielajā saka, ja kāds ir sadusmots, nikns
kā mēnessērdzīgs saka, ja kāds ir smaga pārdzīvojuma varā, neapzinās sevi, ir vienaldzīgs pret apkārtni
sirds kvēlo saka, ja kāds ir spēcīga pārdzīvojuma pārņemts
būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt
kā moris saka, ja kāds ir stipri iededzis vai ar tumšu ādas krāsu
būt lielā vīrā saka, ja kāds ir stipri piedzēries
plati pleci saka, ja kāds ir stiprs, spēj daudz izturēt
cieta galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, nepaklausīgs
krama galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs
cieta piere saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs, arī neapķērīgs
acis ir vaļā saka, ja kāds ir uzmanīgs, vērīgs, cenšas saprast to, kas notiek
kā izmazgāts saka, ja kāds ir uzsvērti laipns (bieži pēc strīda, konflikta)
acis (ir) pierē saka, ja kāds ir vērīgs, ātri pamana notiekošo, galveno (bieži nolieguma teikumos)
atgriezts rieciens saka, ja kāds ir zaudējis kopības izjūtu, saikni ar kaut ko, ja neizjūt piederību pie kā sākotnēji tuva, neatdalāma
sakas kaklā (arī galvā) saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē)
sakas galvā (arī kaklā) saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē)
kāda loma ir izspēlēta saka, ja kāds ir zaudējis savu līdzšinējo, iepriekšējo stāvokli, ietekmi, nozīmi
kā no mākoņiem izkritis saka, ja kāds izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties situācijā
āži badās ap dūšu (kādam) saka, ja kāds izjūt rūpes, šaubas, nemieru, nelabumu
acis uz kātiņiem saka, ja kāds izrāda lielu izbrīnu, ir pārsteigts, šokēts
balss paceļas saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
kā zvērs saka, ja kāds izturas cietsirdīgi, nežēlīgi, naidīgi, nikni
kā negudrs saka, ja kāds izturas, rīkojas nesaprātīgi, neapdomīgi, muļķīgi
pielīp kā dadzis (kādam) saka, ja kāds jūt dziļas simpātijas pret ko, ir kam pieķēries
dūša ir kā miets saka, ja kāds jūt sevī drosmi, ir bravūrīgi bezbailīgs
iet pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts
ķerties pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts
zeme deg zem kājām saka, ja kāds jūtas apdraudēts, ja steidzīgi jādodas projām, jābēg
kā mājās saka, ja kāds jūtas brīvi, nepiespiesti, omulīgi, ja viss ir zināms, ierasts
dūša ir kā miets saka, ja kāds jūtas labi paēdis
dievs augstais saka, ja kāds jūtas ļoti apmierināts, laimīgs
debess augstā saka, ja kāds jūtas ļoti laimīgs, apmierināts
kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu
kā uz kāzām saka, ja kāds kaut kam priecīgi gatavojas, īpaši pošas
ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko dara, visu atlicis, no visa atsacījies
kā kaķis uz baldriānu saka, ja kāds kaut ko ļoti kāro, pēc kaut kā pārmērīgi tiecas
sēd kā krauklis saka, ja kāds kaut ko neatlaidīgi cenšas izdiedelēt
iet pie sirds saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo
ķerties pie sirds saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo
būt mēlgalā saka, ja kāds kaut ko zina, bet acumirklī nevar atcerēties
mētājas (apkārt) kā veca nauda saka, ja kāds klaiņo
kā mēli norijis saka, ja kāds klusē, neatbild
deguns slejas augstāk (kādam) saka, ja kāds kļūst pašapzinīgāks, lepnāks
mēle ielokās saka, ja kāds kļūst runīgs
iet suņus sist saka, ja kāds kļuvis lieks, nevajadzīgs, palicis bez darba
kā moris saka, ja kāds kļuvis ļoti netīrs, melns
jumts aizbrauc(is), arī aiziet (ciet), arī aizgājis ciet, arī nobraucis, arī nošļucis saka, ja kāds kļuvis psihiski nevesels, nelīdzsvarots
kā neēdis, kā maizes neēdis saka, ja kāds ko dara laiski, neveikli, nevarīgi
kā sadedzis saka, ja kāds ko dara lielā steigā, nepacietībā
vai gaisā, vai maisā saka, ja kāds ko dara, lai būtu kas būdams
ka prieks saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis
kā zaldāts uz vakts saka, ja kāds ko ļoti uzmana
sēdēt uz savas mantas saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam
netiek ne gudrs, ne traks saka, ja kāds ko nespēj saprast, noskaidrot
kā spaļi saka, ja kāds kopums viegli izjūk uz visām pusēm, to ir viegli pievārēt, ja ātri izsīkst materiālās vērtības, nauda
nauda nesmird saka, ja kāds krāj vai izmanto negodīgi iegūtu naudu
klāt kā misiņš saka, ja kāds kur ierodas noteiktā laikā, kā paredzēts
kā pīle saka, ja kāds labprāt mazgājas, ja mazgājoties izlaista daudz ūdens
sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels
ar veselu ādu saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem izglābjas no kaut kā draudoša; neskarts, sveikā izkļūst no grūta stāvokļa
kā uz pīlēm saka, ja kāds lēni, uzmanīgi, zagšus tuvojas kam.
mute vārstās (arī virinās) saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā
mute virinās (arī vārstās) saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā
vest savu kazu tirgū saka, ja kāds lieki, nevietā dod padomu, kaut ko ierosina, izsaka līdzjūtību
aiziet kā kaķis ar pūsli saka, ja kāds lielā ātrumā drāžas uz priekšu
pirksti deg saka, ja kāds lielā nepacietībā grib ko darīt
kā gailis saka, ja kāds ļoti ātri apreibst
iet (arī skrien) palēkdamies saka, ja kāds ļoti ātri iet (skrien)
kā no ložmetēja saka, ja kāds ļoti ātri runā
skrien kā vējš saka, ja kāds ļoti ātri skrien
skrien palēkdamies saka, ja kāds ļoti ātri skrien
baidās kā kaķis no ūdens saka, ja kāds ļoti baidās, cenšas izvairīties no kaut kā.
(mute) kā vārstekles saka, ja kāds ļoti daudz runā, pļāpā
kā turks saka, ja kāds ļoti daudz strādā
uz deguna krizdams saka, ja kāds ļoti daudz, pāri saviem spēkiem strādā fizisku darbu
piepūšas kā krupis saka, ja kāds ļoti klaji izrāda savu neapmierinātību, dusmas, sašutumu
būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos saka, ja kāds ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajām prasībām u. tml.
dzīvo kā gailis pa papuvi saka, ja kāds ļoti labi, pārticīgi dzīvo
plātās kā rūsa saka, ja kāds ļoti lielās
kā mirlaka saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
mācas (arī lien) virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, ja uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
kā velns ar krustu saka, ja kāds ļoti nopūlas, nomokās
kā no miroņiem augšā cēlies saka, ja kāds ļoti pārsteidz ar pēkšņu, negaidītu, necerētu, neiedomājamu parādīšanos
kā kurts saka, ja kāds ļoti pūlas ko panākt, noskrienas, dzenoties kam pakaļ
kā nopērts saka, ja kāds ļoti raud
apgrozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties
grozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties
kā lakstīgala saka, ja kāds ļoti skaisti dzied
kā vērsis saka, ja kāds ļoti skaļi, pilnā balsī raud, kliedz, dzied
kā uz iesma uzdurts saka, ja kāds ļoti skaļi, spiedzīgi kliedz
līks palikdams saka, ja kāds ļoti smejas
smejas kā driģeņu paēdis saka, ja kāds ļoti smejas bez sevišķa iemesla
asaras birst kā pupas saka, ja kāds ļoti stipri raud
raud kā izkults bērns saka, ja kāds ļoti stipri raud
kā ēzelis saka, ja kāds ļoti tiepjas, spītējas
kā velns no krusta saka, ja kāds ļoti vairās, baidās no kā.
dūdo kā balodis saka, ja kāds maigi, mīlīgi runā
ēd kā cālis saka, ja kāds maz ēd.
plāta muti kā zivs sausumā saka, ja kāds mēģina runāt, bet nespēj izteikt ne vārda apmulsuma, satraukuma, pārsteiguma dēļ, ja nevarīgi plāta muti
kā cerbers saka, ja kāds modri uzrauga ko, ir bargs, nikns
pārdot par naudu savu māti saka, ja kāds naudas dēļ ir gatavs uz viszemiskāko rīcību
tēst kaut mietu uz galvas saka, ja kāds nav ietekmējams ne ar kādiem līdzekļiem
runāt pie viena gala vai otra saka, ja kāds nav ietekmējams, ir vienaldzīgs pret ko.
tīra sirdsapziņa saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu
vēders nav grāmata saka, ja kāds nav izvēlīgs ēdamā ziņā
īss prāts saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs; saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs
ne pirda, ne bezdēja saka, ja kāds neatbild, nekā nereaģē
aiz pārpratuma saka, ja kāds neatbilst savai profesijai, amatam u. tml.
uz kakla kādam (nākt, iet) saka, ja kāds neatlaidīgi, arī uzmācīgi cenšas ko panākt, uzplijas; virsū
mācas virsū kā miegs saka, ja kāds neatlaidīgi, uzbāzīgi mācas virsū ar savām prasībām, lūgumiem, aicinājumiem, arī ar savu klātbūtni
tamborēt gailim bikses saka, ja kāds nedara nopietnu darbu
rij kā kalmuks saka, ja kāds negausīgi ēd.
kā pa mākoņiem saka, ja kāds neievēro reālo situāciju, dzīvo savā iedomu pasaulē
sirds nav krūtīs saka, ja kāds nejūt otram līdzi, ir cietsirdīgs, nežēlīgs
kā suns saka, ja kāds nekaunīgi melo
ausis svilst (kādam) saka, ja kāds nekaunīgi, pārāk daudz melo
nav divreiz jāsaka saka, ja kāds nekavējoties izpilda to, kas tiek teikts, lūgts, likts
sēž kā celms saka, ja kāds neko nedara, atpūšas
kā cūka no svētdienas saka, ja kāds neko nesaprot
ne bū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj
ne mū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj
ne domāt nedomā saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt)
maļ kā dzirnavas saka, ja kāds nemitīgi, apnicīgi runā
kā pīlei ūdens saka, ja kāds neņem ko vērā, nereaģē uz teikto
klab kā mīstīklas saka, ja kāds nepārtraukti runā
dievs pieņem saka, ja kāds nepilda vai aizmirst solījumu
tinti dzēris saka, ja kāds nesaprātīgi, aplami runā, rīkojas
kāda blusa (arī muša) iekodusi saka, ja kāds nesaprotamu iemeslu dēļ ir dusmīgs, saīdzis
dzert kā ūdeni saka, ja kāds nesātīgi, lielā daudzumā dzer alkoholiskos dzērienus
mēle balta (kādam) saka, ja kāds nespēj parunāt, atspēkot cita teikto, ja ir vilšanās, neizdošanās, neveiksme
mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt
kā cāli saka, ja kāds nespēj pretoties un tiek viegli, ātri pieveikts
iekšā ir, bet ārā nenāk saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas
par velti (arī velti) maizi ēd saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
velti (arī par velti) maizi ēd saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
par velti maizi ēd saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
rokas klēpī salicis saka, ja kāds nestrādā, dzīvo bezdarbībā, ja neko nedara, lai ko sasniegtu
atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.) saka, ja kāds neuzklausa cita teikto
vārdi (arī padoms) atlec kā no sienas saka, ja kāds neuzklausa cita teikto
vārās kā putras katls saka, ja kāds nevajadzīgi daudz, bez apstājas runā
smejas kā kutināts saka, ja kāds nevaldāmi smejas
aste bluķī, arī aste (ir) zem bluķa saka, ja kāds nevar brīvi atstāt māju, darbu, ja ir spiedīga situācija
kā bez rokām saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara
kājas neceļas saka, ja kāds nevēlas kurp iet.
kā no Mēness nokritis saka, ja kāds nezina citiem jau labi zināmo, nav skaidrībā par stāvokli
kā pazudis saka, ja kāds nezina, ko iesākt, ir samulsis, nomākts
kā triekas ķerts saka, ja kāds no pārsteiguma, uztraukuma, bailēm paliek nekustīgā, sastingušā stāvoklī
tīrs darbs saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts
noiet (arī nonāk) tik tālu, arī cik tālu noiet (arī nonāk) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī
nonāk (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonāk (arī noiet) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī
nonākt (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonākt (arī noiet) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī
līdz spalam saka, ja kāds nokļuvis galīgā postā, pilnīgā trūkumā, bezizejas stāvoklī
dievs pieņem saka, ja kāds nomirst
dievs aizsauc pie sevis (kādu) saka, ja kāds nomirst
aiziet kapā saka, ja kāds nomirst ātrāk, nekā tas būtu varējis notikt labvēlīgākos apstākļos
paņemt līdzi kapā saka, ja kāds nomirst, neizpaudis kaut ko, nenodevis palicējiem savu pieredzi, māku
mokās kā govs ar sakām saka, ja kāds nopūlas, darīdams sev ko nepiemērotu
ieraujas sevī kā ezis saka, ja kāds norobežojas no citiem, noslēdzas sevī
asinis sakāpj vaigos (kādam) saka, ja kāds nosarkst (aiz dusmām, sašutuma, pārsteiguma, kauna)
pazūd kā čigāns tirgū saka, ja kāds nozūd tā, ka nevar atrast
stāv kā miets saka, ja kāds paliek nekustīgi stāvam, ne uz ko nereaģē
desa ir pilna saka, ja kāds panāk to, ko ir tiepīgi gribējis
taisās kā vista uz perēšanu saka, ja kāds pārāk ilgi kaut kam gatavojas
taisās kā vista uz dēšanu saka, ja kāds pārāk ilgi kaut kam gatavojas
sirds pārplīst saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas)
zeme deg zem kājām saka, ja kāds pārdzīvo ko ļoti nepatīkamu un vēlas doties projām, pazust
papīra nervi saka, ja kāds pārlieku ātri, viegli uztraucas, ir nervozs, nesavaldīgs
vārīt no miega putru saka, ja kāds pārlieku ilgi guļ.
pielīp kā dadzis (kādam) saka, ja kāds pārmērīgi cenšas būt kāda tuvumā, neatlaidīgi seko, apnicīgi atgādina sevi, uzmācas
lēkā kā sienāzis saka, ja kāds pārmērīgi cenšas ko panākt, izdabā, piemērojas citiem
ņemt pasauli uz renti saka, ja kāds pārmērīgi daudz ko grib iegūt
vārās kā putras grāpis saka, ja kāds pārmērīgi daudz, ātri runā
kā gailis uz sūdu čupa saka, ja kāds pārmērīgi lielās (ar ko sīku, nenozīmīgu), izrāda savu šķietamu pārākumu
palaižas kā govs uz ragiem saka, ja kāds pārmērīgi paļaujas uz citu
kā vergs saka, ja kāds pārmērīgi strādā vai tiek ļoti izkalpināts
maska nokrīt saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību
naudas maks (kādam) rokās saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā)
kā bada dzeguze saka, ja kāds pastāvīgi par kaut ko gaužas, žēlojas par trūkumu
kā aste saka, ja kāds pastāvīgi seko, visur ir klāt
mute atdarās (arī atveras) saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā
mute atdarās saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā
mute atveras saka, ja kāds pēc īsākas vai garākas klusēšanas sāk runāt
skatās kā zirgs pēc auzām saka, ja kāds pēc kā ļoti kāro
spuras ir gaisā saka, ja kāds pēkšņi apvainojas, sadusmojas
acis (arī plaksti) aizkrīt saka, ja kāds pēkšņi iemieg
plakstiņi (arī plaksti, acis) aizkrīt saka, ja kāds pēkšņi iemieg
acis (arī plakstiņi, plaksti) aizkrīt saka, ja kāds pēkšņi iemieg
pazūd kā rīta rasa saka, ja kāds pēkšņi pazūd, ja kas viegli, ātri izzūd, izgaist, izput
uguns pakulās saka, ja kāds pēkšņi sadusmojas, ir ļoti sašutis vai ja sākas tracis
kā nopļauts saka, ja kāds pēkšņi saļimst, nokrīt pie zemes
kā ar mietu pa pieri saka, ja kāds pēkšņi saskaras ar ko negaidīti skarbu, satriecošu, ja uzzina ko pārsteidzošu
kā bites dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko)
kur gadījies, kur ne, arī kur bijis, nebijis, arī kur bijis, kur nebijis, arī kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās
kur gadījies, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās
kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās
kur bijis, kur nebijis saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās
pazūd kā kaltiņš kulītē saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti pazūd
pazūd kā žīds pa Miķeļiem saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti pazūd
saplok kā pārdurts pūslis saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti zaudē pašpārliecību, bravūrīgumu
lipt pie pirkstiem saka, ja kāds piesavinās kaut ko no uzticētajām materiālajām vērtībām, zog.
kas nav piesiets saka, ja kāds piesavinās, zog visu, ko tik var (parasti savienojumā ar _ņemt_)
kā saulīte saka, ja kāds priecīgi, laimīgi smaida, ir ļoti laipns, labvēlīgs, mīļš
acis met zibeņus saka, ja kāds raida dusmu, ļaunuma, izaicinājuma, neapmierinātības pilnus skatiens
dots pret dotu saka, ja kāds rīkojas atbilstoši cita rīcībai
kā akls saka, ja kāds rīkojas nesaprātīgi, neaptver notiekošā būtību
pēc manis kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko
ar stingru roku saka, ja kāds rīkojas stingri, nepiekāpīgi, bargi, ja kāds ir stingrs, nepiekāpīgs, bargs
mugura niez saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu
āda niez (kādam) saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu vai rājienu
kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja kāds runā aizķerdamies un neskaidri
liela mute saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi
mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši; saka, ja kāds ir runīgs.
Ko (nu) (tu) dziedi! saka, ja kāds runā ko nepareizu, nepatiesu
kā tirgus sieva saka, ja kāds runā nekaunīgi, rupji
mēle pinas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies
mēle metas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies
mēle mežģījas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies
mēle metas (arī pinas, mežģījas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies
mēle mežģījas (arī pinas, metas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies
mēle pinas (arī metas, mežģījas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies
rūc kā lācis saka, ja kāds runā nikni, neapmierināti
vaļīga mēle saka, ja kāds runā pārāk brīvi, bez pietiekama apdoma
rupja mute saka, ja kāds runā rupjības, arī nesmalkjūtīgi, nepieklājīgi
mīlīga mēle saka, ja kāds runā sirsnīgi, draudzīgi
balss paceļas saka, ja kāds runā skaļāk nekā parasti
kā bērns (runā, prasa) saka, ja kāds runā vai rīkojas naivi, muļķīgi, nesaprātīgi
mēle kā kulstīkla saka, ja kāds runā vienā runāšanā, arī tenko
ķērc kā vārna saka, ja kāds runā, kliedz, dzied skaļā, griezīgā balsī
velk kā pele alā saka, ja kāds rūpīgi vāc un glabā visu iespējamo priekšdienām
mute kā šķūņa durvis saka, ja kāds rupji, pārgudri, nekaunīgi, pārāk skaļi runā
turēties pie gaisa saka, ja kāds sacensībās acīm redzami zaudē
asaras izsprāgst no acīm saka, ja kāds sāk raudāt
mute veras saka, ja kāds sāk runāt
derēt kā sunim ar pātagu saka, ja kāds saņem pelnītu sodu
ēst par velti maizi saka, ja kāds saņem uzturu, atalgojumu nestrādājot
smaga roka saka, ja kāds sāpīgi sit, ir bargs, ļoti stingrs
laime uzsmaida saka, ja kāds sasniedz ko iecerētu, ja kādam laimējas
kā pārņemts saka, ja kāds saspringtu domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējam, savai rīcībai u. tml.
kā klints saka, ja kāds savos uzskatos, pārliecībā ir nelokāms
gaudo kā vilks saka, ja kāds skaļi, stiepti vaimanā, kliedz, raud, ja kas rada skaļas, asas, stieptas skaņas
papēži zib saka, ja kāds skrien ļoti ātri
pūš kā sila priede saka, ja kāds smagi nopūšas, ir nomākts, bēdīgs, neapmierināts, žēlojas par kaut ko.
noveļas kā maiss saka, ja kāds smagi, neveikli nokrīt, nogāžas gar zemi
kā biete saka, ja kāds stipri nosarkst, ir ļoti sasarcis
piesūcas kā ods saka, ja kāds stipri piedzeras, ko iedzer ļoti daudz
kā lokomotīve saka, ja kāds stipri šņāc vai elš.
iet kā mašīna saka, ja kāds strādā bez apstājas, veikli, ātri
par vēderu saka, ja kāds strādā par uzturu algas, atlīdzības vietā
klupdams krizdams saka, ja kāds strādā pāri spēkiem
kā siena saka, ja kāds stūrgalvīgi klusē, neatbild
kā ieēdināts saka, ja kāds tiecas pēc kā ar neizprotamu neatlaidību, parasti pēc pretējā dzimuma
ka dzert prasīt saka, ja kāds tiek nežēlīgi pērts, sists
kā suns saka, ja kāds tiek nopulgots, noniecināts
lode pierē (arī ribās, krūtīs) saka, ja kāds tiek nošauts; saka, ja kāds nošaujas
lode ribās (arī krūtīs, pierē) saka, ja kāds tiek nošauts; saka, ja kāds nošaujas
slavē kā čigāns aklu zirgu saka, ja kāds tiek pārmērīgi slavēts
dabū kā suns ar nesieniem saka, ja kāds tiek rupji nosodīts
mugura maksā saka, ja kāds tiek sodīts ar pērienu, izjūt savas negatīvās rīcības sekas
mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu
mātes piens aiz lūpām saka, ja kāds tiek uzskatīts par pārāk jaunu, nenobriedušu
lasa dusmas kā gailis saka, ja kāds tīšuprāt dusmojas, meklē dusmošanās ieganstus
lien kā uts kažokā saka, ja kāds uzmācīgi cenšas kur iekļūt, iesaistīties
kā vēja rādītājs saka, ja kāds uzskatos, pārliecībā, rīcībā ir pārāk nepastāvīgs, svārstīgs, ja kāds grozās uz visām pusēm
ķer nu čigānu krūmos saka, ja kāds vairs nav notverams
mēle lokās saka, ja kāds veikli, labprāt runā
pirksti svilst (biežāk deg) saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt
labs deguns (ir kādam) saka, ja kāds viegli orientējas apstākļos, ātri visu uzzina
būt pa rokai saka, ja kāds viegli, ātri var ko piemērotu pateikt
kā muša saka, ja kāds viegli, ātri zaudē dzīvību, ja kādu ir viegli nogalināt
kā velna apsēsts saka, ja kāds vienmēr vienā un tai pašā veidā cieš neveiksmes, ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
deguns stiepjas garāks saka, ja kāds viļas, izjūt nepatiku, ir neapmierināts
likt ragus saka, ja kāds vīrietis krāpj otru vīrieti, pārkāpjot laulību ar tā sievu
gatavs (vai) no ādas izlīst saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt)
izlīst no ādas laukā saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt)
kā peļu sūds pa putraimiem saka, ja kāds visur jaucas pa vidu
tikt pa biksēm (kādam) saka, ja kāds zaudē naudu
rūc kā dundurs saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied vai neskaidri runā
netīri (arī gari) nagi saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā
kā ierijis (ko) saka, ja kāds, būdams ar ko neapmierināts, kļuvis nerunīgs un sadrūmis
pazūd kā gailis kaņepēs saka, ja kāds, izvairīdamies no gaidāmajām nepatikšanām, sarežģījumiem, veikli nozūd
varēt sūtīt tikai pēc nāves saka, ja kāds, kur aizsūtīts, pārāk ilgi neatgriežas
kā celties, tā velties saka, ja kāds, tikko no rīta uzcēlies, tūlīt kaut kur iet.
šauj kaut ar lielgabalu saka, ja kādu grūti uzmodināt
krist no rokām ārā saka, ja kādu iemeslu dēl darbs neveicas
izsvieda kā korķi saka, ja kādu izraida, izdzen no kaut kurienes
nospiež kā nasta saka, ja kādu kas ilgi un ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu
nevar ne acu galā ieredzēt saka, ja kādu ļoti neieredz
sist nost saka, ja kādu nav iespējams ietekmēt, lai arī kā to gribētos
liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs
liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs
sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs
sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs
tēs (retāk tes) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs
liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs
iznest ar kājām pa priekšu saka, ja kādu nes apglabāt
aiznest ar kājām pa priekšu saka, ja kādu nes apglabāt
mute, ka ar deviņiem zirgiem neaizskries priekšā saka, ja kādu nevar aizrunāt
slapjums paliek no kāda saka, ja kādu nogalina
viņam (ir) pilna dūša saka, ja kādu nomāc lielas raizes, nepatikšanas
asinis sastingst dzīslās (kādam) saka, ja kādu pārņem lielas bailes, uztraukums, šausmas
asinis sakāpj galvā (kādam) saka, ja kādu pārņem liels uztraukums, dusmas, sašutums, ja kāds zaudē savaldību
velns dīda saka, ja kādu pārņēmis nemiers, ja kāds ir pārgalvīgs, trakulīgs, dara ko nevēlamu
taisīties ka tiek saka, ja kādu raida projām, ja kāds nekavējoties dodas projām
nelabais apsēdis saka, ja kādu vajā dažādas neveiksmes, ja pilnīgi pārņēmusi kāda doma, idejas
kā nabags saka, ja kādu viegli pieveic, bez kādas žēlastības panāk gribēto, bez lielām pūlēm ko izdara
kā pelavu maisu saka, ja kādu viegli, bez lielas piepūles purina, nogāž gar zemi vai paceļ augšā, stipri sit.
krekšķis kaklā saka, ja kaklā ir iekaisums, kas izraisa klepu
piesiet sirdi saka, ja kam ļoti pieķeras, ja kas ļoti patīk, ieinteresē
laika jautājums saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika
iekšas izdegušas saka, ja karstumā ir ļoti izslāpis; saka, ja kuņģī radusies dedzinoša sajūta
karstums nokrīt (arī nokrītas) saka, ja karstums izbeidzas, pazeminoties temperatūrai
karstums nokritās (arī nokrīt) saka, ja karstums izbeidzas, pazeminoties temperatūrai
būt pie rokas saka, ja kas (_biežāk_ padoms) ir prātā, ir zināms
iztek kā ūdens caur pirkstiem saka, ja kas (_parasti_ laiks, dzīve)nenovēršami, neaizturami ātri aiziet, zūd, ja kas (_parasti_ nauda) tiek viegli iztērēts
kūst kā sniegs saka, ja kas (biežāk nauda) nemanot, pakāpeniski tiek iztērēts, strauji samazinās
kā sapīts saka, ja kas (iešana, skriešana, runāšana) noris neveikli, ja kāds ir iekšēji nebrīvs, neatraisīts
sirds (arī dūša) (ne)ņem pretī saka, ja kas (ne)garšo, retāk (ne)patīk
iet no rokas saka, ja kas (parasti darbs), veicas, šķiras, pasāktais izdodas, ja kaut ko ātri var pārdot
celt mājai vai jumtu nost saka, ja kas (parasti dziedāšana, spēlēšana) notiek pārmērīgi skaļi
(iz)laužas uz āru saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts
grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piemēram, domas, jūtas) tirda, moka, nedod miera
no mutes mutē saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās, tiek pateikts citam pēc cita
sit (arī ņem, rauj) elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu
paceļas kā fēnikss no pelniem saka, ja kas atjaunojas, atdzimst
izgaist kā migla saka, ja kas ātri izgaist, arī pazūd
kā gaisin izgaist saka, ja kas ātri izzūd, izklīst, nepastāv ilgi
ar vienu spalvas vilcienu saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
būt vējā saka, ja kas ātri zūd, tiek zaudēts, izšķērdēts
būt pa rokai saka, ja kas atrodas tuvu, ir viegli sasniedzams, pieejams, paņemams
uz katra soļa (arī katrā solī, arī ik uz soļa) saka, ja kas gadās, arī ir sastopams bieži
čīkst kā veci vāģi saka, ja kas griezīgi čīkst vai apnicīgi činkst
spiest acis no pieres ārā (laukā) saka, ja kas grūti panesams, paciešams, ir sasniedzis ļoti augstu pakāpi
līdz mielēm saka, ja kas grūts, nepatīkams, nevēlams ir izjusts, pārdzīvots līdz galējai iespējai
svaru kausi nosveras saka, ja kas iegūst pārsvaru, kļūst par galveno
mēles galā saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, liekuļojot nemitīgi pieminēts
uz mēles saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, pat liekuļojot nemitīgi pieminēts
rets kā redeles saka, ja kas ir ar lielām atstarpēm, nav cieši kopā (biežāk zobi)
kā kāposti saka, ja kas ir audzis lekni, ja ir viegli pļaut
kā mežs saka, ja kas ir biezi, spēcīgi, raženi audzis
būt rokā saka, ja kas ir dabūts, iegūts, apgūts, atrasts, noķerts
lieta beigta saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms
kā mežs saka, ja kas ir lielā skaitā
kā nobērts saka, ja kas ir ļoti lielā daudzumā
kā jēla gaļa saka, ja kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs, apnicis
kā ēst saka, ja kas ir ļoti nepieciešams, ļoti vajadzīgs, ļoti gribēts
kā gaiss saka, ja kas ir ļoti nepieciešams, vajadzīgs
kā sviests uz maizes saka, ja kas ir ļoti pa prātam, ļoti patīkams
kā augonis saka, ja kas ir ļoti sāpīgi, ļoti nepatīkami
kā acu gaisma saka, ja kas ir ļoti saudzējams, dārgs, nepieciešams
kā spogulī saka, ja kas ir ļoti skaidri saskatāms, uztverams, izprotams
spēlēt lomu saka, ja kas ir ļoti svarīgs, ja kam ir liela nozīme
spēlēt lielu lomu saka, ja kas ir ļoti svarīgs, ja kam ir liela nozīme
būt pie sirds saka, ja kas ir ļoti tuvs, mīļš, ja ir liela interese par ko.
uz goda vārda saka, ja kas ir nedrošs, tik tikko turas, ir gandrīz nederīgs
dziedi vai raudi saka, ja kas ir neizbēgams, nenovēršams, ja ko vairs nav iespējams mainīt
varēt saskaitīt uz pirkstiem saka, ja kas ir nelielā, niecīgā skaitā, reti sastopams
skola maksā naudu saka, ja kas ir panākts, gūts ar pūlēm, grūtībām, zaudējumiem
kā akmens kaklā saka, ja kas ir par lielu apgrūtinājumu
kā poda dibens saka, ja kas ir pavisam melns
būt pa rokai saka, ja kas ir piemērots, izdevīgs, noderīgs
gailim jāsmejas saka, ja kas ir pilnīgi nepieņemams, neticams, nav nopietni uztverams
kā izslaucīts saka, ja kas ir pilnīgi tukšs
cepuri nost saka, ja kas ir pozitīvi vērtējams, rada cieņu, apbrīnu
no sirds dziļumiem saka, ja kas ir saistīts ar cilvēka būtību, viņa iekšējo pasauli, dziļākajām, slēptākajām jūtām
nav nekādas vainas saka, ja kas ir samērā labs
visi gali rokā saka, ja kas ir skaidri zināms
par nāvi (jau) nebūtu saka, ja kas ir vēlams, derīgs
būt pie rokas saka, ja kas ir viegli pieejams, paņemams, ja kas atrodas tuvu, ir viegli sasniedzams
aklam redzams saka, ja kas ir viegli saprotams, izsecināms
kā beka saka, ja kas ir viegli saspiežams, ja kas ir gļēvs, jūtīgs
ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam
pienāk (kam) gals saka, ja kas izbeidzas vai pārstāj eksistēt
ka nemetas saka, ja kas izdodas, notiek viegli, ātri, ja teiktajam var droši ticēt
uz dzīvību un nāvi saka, ja kas izpaužas, noris ļoti augstā pakāpē, ja tiek izmantoti visi līdzekļi
kā ar nazi saka, ja kas izraisa asas fiziskas sāpes, mokošu pārdzīvojumu
sirdi ņem laukā saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas
sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas
vēmas nāk saka, ja kas izraisa ļoti lielu nepatiku
iet caur sirdi saka, ja kas izraisa pārdzīvojumus, satrauc
sirds (vai) pamirst saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu
sirds (vai) pamirst (arī stājas) saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu
sirds (vai) stājas (arī pamirst) saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu
uz katra pirksta (kādam) saka, ja kas kādam ir lielā daudzumā, skaitā
kā pa drāti saka, ja kas kļūst ļoti ātri zināms
kā nolēmēts saka, ja kas kļūst nekustīgs, neveikls (parasti aiz uztraukuma, bailēm), ja kāds nespēj neko darīt, darboties
pēdējais tūkstotis saka, ja kas līdz beidzamajam nolietots, sabrucis, ja kāds kļuvis pavisam vecs, nevarīgs
kā siseņu bars saka, ja kas lielā skaitā uzbrūk, kādu apdraud
būt uz kakla saka, ja kas ļoti apgrūtina, nomāc
kā vējš saka, ja kas ļoti ātri pārvietojas, ja kas ir ļoti straujš
kā sapnis saka, ja kas ļoti ātri, nemanot gaist, zūd, aizrit
kā bulta saka, ja kas ļoti ātri, strauji pārvietojas
mēle (vai) kūst saka, ja kas ļoti garšo
ar gardu muti saka, ja kas ļoti garšo, ja ēd vai dzer ar baudu, lielu ēstgribu
kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā
kā bruņurupucis saka, ja kas ļoti lēni pārvietojas
pumpas uz dibena metas saka, ja kas ļoti nepatīk
spiež sirdi kā slogs saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi
nospiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
spiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
(no)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) kā slogs (arī akmens) saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
kā pērkons no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts
kā zibens spēriens saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts
kā zibens spēriens no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts
kā pērkona spēriens no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts
elpa aizraujas (kādam) saka, ja kas ļoti pārsteidz, izbrīna, sajūsmina
kā uguns pie biszālēm saka, ja kas ļoti sadusmo kādu
raut sirdi no krūtīm laukā saka, ja kas ļoti sāpina, izraisa lielu žēlumu
pievelk kā magnēts saka, ja kas ļoti stipri, neatvairāmi saista uzmanību, valdzina
tie paši vēži, tikai citā kulītē saka, ja kas mainās tikai ārēji, pēc formas, nevis būtībā
nav divu domu saka, ja kas nav apstrīdams, ja par ko nav šaubu
nesameklēt ne ar uguni saka, ja kas nav atrodams pat ar vislielākajām pūlēm vai ir liels retums
še tev nu bija saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts
lien ārā kā īlens no maisa saka, ja kas nav noslēpjams, atklājas, cilvēkam pašam negribot
dieviņš vien zin saka, ja kas nav zināms vai skaidrs
dievs vien zin saka, ja kas nav zināms, saprotams, ja kāds par ko šaubās, baiļojas
pēc velna saka, ja kas neapmierina, nepavisam nav pieņemams
ar diegiem nav aršana saka, ja kas neatbilst, nav noderīgs, piemērots noteikta mērķa sasniegšanai
melns kaķis pārskrien pār ceļu saka, ja kas negaidīts izjauc iecerēto, nodomāto
kaķis aizvelk baļķi pār ceļu saka, ja kas negaidīts neļauj realizēt iecerēto
kā maita saka, ja kas negatīvs izpaužas lielā mērā
ne sitams saka, ja kas nekādi neizdodas, neveicas
Nekā nebija! saka, ja kas nenotiks, arī netiks darīts tā, kā citi saka, mudina
elle iet vaļā saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi
kā pa miglu saka, ja kas neskaidri, nepilnīgi atspoguļojas apziņā, ja īsti netiek apjēgts esošais, ja kāda parādība notiek neizprotami, noslēpumaini
iet kā pa celmiem (arī ciņiem, purvu) saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības
(iet) kā pa purvu (arī celmiem, ciņiem) saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības
(iet) kā pa celmiem saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības
ne uz priekšu, ne atpakaļ saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi
nekādā jēgā saka, ja kas neveicas, neizdodas
iet karsti saka, ja kas noris ļoti temperamentīgi, spraigi, ja risinās ļoti spraigi notikumi
(iet) kā pa viļņiem saka, ja kas norit ar mainīgām sekmēm
viens kuiļa rūciens saka, ja kas norit, tiek veikts (_parasti_ attālums), padarīts īsā laika sprīdī, ļoti ātri
kā plēšas saka, ja kas notiek (biežāk cilājas, šņāc) ar lielu piepūli, ļoti intensīvi
uz nebēdu saka, ja kas notiek jautri, bezrūpīgi, ļoti intensīvi
izskrien kā vilks caur Rīgu saka, ja kas notiek lielā skaitā, ja kas laimīgi izdodas
kā pimberis saka, ja kas notiek ļoti ātri, bez kavēšanās
viens pūtiens saka, ja kas notiek ļoti ātri, vienā mirklī (parasti brauciens)
nepagūst ne tēvreizi noskaitīt saka, ja kas notiek ļoti drīz, tā, ka nav iespējams ne attapties
kā ēna saka, ja kas notiek ļoti klusu, bez trokšņa, nemanāmi
kā pieburts saka, ja kas notiek neizprotami, neatvairāmi, ja kas ļoti piesaista
saki, ko gribi saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt
ne čiku, ne grabu saka, ja kas notiek, nevienam nemanot, nezinot
kā (paša) nelabā triekts (arī dzīts, vajāts u. tml.) saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, ļoti lielā steigā
viens rūciens saka, ja kas notiek, norit, tiek padarīts ļoti ātri, vienā mirklī
laiks rādīs saka, ja kas notiks, atklāsies, būs par pierādījumu u. tml. pēc kāda laikposma
saēd kā rūsa saka, ja kas pakāpeniski tiek nomākts, ja zūd pozitīvās īpašības
kā nebijis saka, ja kas pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku
kā (sētin) apsēts saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā
sabrūk kā kāršu namiņš saka, ja kas pēkšņi beidz pastāvēt, izgaist, ja ieceres, nodomi nepiepildās
duras kā nazis sirdī saka, ja kas pēkšņi izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
nokrīt kā migla no acīm saka, ja kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams
elpa (retāk dvaša) aizraujas (retāk aizsitas) saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj
kā akā iekritis saka, ja kas pēkšņi pazudis, nav nekur atrodams, ja par kādu nav nekādu ziņu
ieduras kā skabarga saka, ja kas pēkšņi rada sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu
kā eļļa ugunī saka, ja kas pēkšņi saasina situāciju, izraisa sašutumu, dusmu uzliesmojumu
kā ar nazi nogriezts saka, ja kas pēkšņi tiek pārtraukts, beidzas apraujas
kā ar vāli pa pieri saka, ja kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz, ja ko pēkšņi, negaidīti izprot, aptver
nepaliek ne smakas saka, ja kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts
kā dzirkstele pulvera mucā saka, ja kas rada ļoti negaidītu reakciju
uzdzīt zosādu saka, ja kas rada ļoti nepatīkamu izjūtu
galdiņ, klājies saka, ja kas rodas ātri, viegli
(aug) kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā
aug kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā
viegla roka saka, ja kas rokām darāms tiek veikts saudzīgi, veikli, veiksmīgi
iet vaļā saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris
saiet dēlī saka, ja kas sarežģījas, ja izjūk nodomi, ieceres
trāpīt naglai uz galvas saka, ja kas sasniedz mērķi, atbilst iecerētajam, gribētajam
būt uz sirds saka, ja kas satrauc, nomāc, ja ko vēlas pateikt
kā skaida saka, ja kas šķiet ļoti viegls
kā paija saka, ja kas šķiet viegls, mazs, maigs
nepamirkšķināt ne acu saka, ja kas tiek ātri un viegli veikts
būt aiz muguras saka, ja kas tiek atstāts aizmugurē
par zīmi saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko)
ka vai nu saka, ja kas tiek darīts ļoti intensīvi, novērtēts ļoti pozitīvi
viegla roka saka, ja kas tiek darīts, daudz nedomājot, neapsverot
nāk kā pa reni saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm
aiz septiņiem zieģeļiem saka, ja kas tiek turēts lielā slepenībā, ir nepieejams, nesaprotams
ka čīkst vien saka, ja kas tiek veikts intensīvi, viegli
būt (arī griezties, vērsties u. tml.) uz labu saka, ja kas uzlabojas
meklēt ar uguni saka, ja kas vajadzīgs ir grūti atrodams, ja kaut kā ir ļoti maz, ja kas tiek neatlaidīgi meklēts
iet kā pa sviestu saka, ja kas veicas bez sarežģījumiem, grūtībām
kā nazis sviestā saka, ja kas viegli izdodas , vedas
kā skals saka, ja kas viegli lūst, retāk ja ko viegli var pārlauzt
iet kā pa diegu saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas
iet kā pa taukiem saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas
tie paši vēži citā kulītē saka, ja kas, parasti negatīvs, tiek pārveidots tikai ārēji, tā būtību nemainot
kā nu kurš saka, ja katrs rīkojas, dara citādāk, savādāk
kā (nu) kurš saka, ja katrs rīkojas, dara citādāk, savādāk
ka spalvas vien put saka, ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts, ja kāds tiek pilnīgi uzveikts
saistīt mēli saka, ja kaut kā dēļ kāds nespēj runāt, izteikt savas domas
pilna cepure saka, ja kaut kā ir ļoti daudz
ka vai lūst saka, ja kaut kā ir neparasti daudz, pārpilnām
pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu
kā ūdens saka, ja kaut kas (_biežāk_ piens) ir pārpilnībā, lielā daudzumā
kā uz karstiem akmeņiem saka, ja kaut kas ātri pazūd, tiek izlietots, iztērēts
miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu
zeme grīļojas (zem kājām) saka, ja kaut kas draud
tur jau sunim jāsmejas saka, ja kaut kas ir acīmredzami smieklīgs, muļķīgs, nepareizs, nepatiess
deg kā ugunīs saka, ja kaut kas ir ļoti karsts, ja kas rada dedzinošu sajūtu
norīt mēli saka, ja kaut kas ir sevišķi gadrs
pieturēt mēli, lai nenorijas līdzi saka, ja kaut kas ir sevišķi gards
nokost sev vai mēli saka, ja kaut kas ir sevišķi gards (biežāk savienojumā ar varēt)
spiest sirdi saka, ja kaut kas ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu, drūmu
rokas ir par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt, paveikt, sasniegt
mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (biežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
filma pārtrūkst saka, ja kaut kas no notikumu gaitas atmiņā nesaglabājas
dzīvs vai miris saka, ja kaut kas noteikti jāizdara, jārealizē jebkuros apstākļos
nij jutin saka, ja kaut kas pazudis un nav vairs atrodams
nokrīt kā zvīņas no acīm saka, ja kaut kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams
sirds pamirst saka, ja kaut kas pēkšņi rada ļoti spēcīgu pārdzīvojumu
raut sirdi no krūtīm laukā saka, ja kaut kas rada dziļu estētisku pārdzīvojumu
šļūc kā pa pliku dirsu saka, ja kaut kas slīd pa gludu virsmu
lupatu lēveros saka, ja kaut kas tiek pilnīgi sabojāts vai pavisam iznīcināts
ne ar cirvi izcirst (kaut ko) saka, ja kaut ko nav iespējams mainīt, padarīt nebijušu
ne pielikt, ne atņemt saka, ja kaut ko nevar mainīt, grozīt
piķis viņu zina saka, ja kaut ko nezina, neizprot, ja ir vienaldzīga attieksme pret ko.
kost vai ar zobiem ārā saka, ja kaut ko no kādas virsmas ir grūti dabūt nost
beigta balle saka, ja kaut ko uzskata par nokārtotu, negrozāmu un vairs nav vērts par ko runāt
kā lapseņu pūznis saka, ja kaut kur ir ļoti trokšņaini, nemierīgi
kā rija saka, ja kaut kur ir ļoti tumšs, pilns putekļiem, dūmiem
kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers
kā uz sūdu talku saka, ja kaut kur uzaicina pēdējā brīdī
iet kā pa elli saka, ja klājas ļoti slikti, notiek kas ļauns
tvaiks nokrīt saka, ja kļūst mazs tvaika radītais spiediens
nelabums apskrien ap sirdi saka, ja kļūst nelabi
(visas) iekšas griežas saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens
(visas) iekšas griežas (retāk sagriežas) saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens
(visas) iekšas sagriežas saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens
re kur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis
te tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis
tur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis
uz atdošām saka, ja ko aizņemas ar norunu atdot
tītars arī domā saka, ja ko apšauba, izsmej, ir nemierā ar kāda teikto
kā no acīm projām, tā no galvas (arī sirds) ārā saka, ja ko ātri aizmirst, ja neatceras
ne pielikt, ne atņemt saka, ja ko atzīst par labu, pilnīgu
kaķis uz astes var aiznest saka, ja ko atzīst par ļoti niecīgu, nepietiekamu, nevērtīgu
kā sapnis saka, ja ko atzīst par neparasti skaistu
kaķim uz astes saka, ja ko atzīst par nepietiekamu, veltīgu, nederīgu, nenozīmīgu
nebūt par nāvi saka, ja ko atzīst par vēlamu, derīgu
mugura kūp saka, ja ko dara ar lielu piepūli
pakausis kūp saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu vai fizisku piepūli
ej nu sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās
ej (nu) sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās
sirds iesāpas saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
strīpa (arī svītra) pāri saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts
svītra (arī strīpa) pāri saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts
sirds saka saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta
sirds teic (arī saka) saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī, ja ir kāda priekšnojauta
mēles galā saka, ja ko ļoti gribas pateikt
sirds (vai) kūst saka, ja ko ļoti pārdzīvo
ieduras sirdī kā dzelonis saka, ja ko ļoti sāpīgi pārdzīvo
kā pelavas saka, ja ko ļoti viegli izklīdināt, arī izšķiest, izputināt, iztērēt
lika drusku pagaidīt saka, ja ko nepieņem, noraida
nevar tikt gudrs saka, ja ko nespēj saprast, izprast
ne suns pakaļ nerej saka, ja ko neuzzina, nepamana, ja par ko neliekas ne zinis
nevar ieliet ar karoti saka, ja ko nevar iemācīt bez piepūles, izpratnes u.tml.
rīts gudrāks par vakaru saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt
nelīdz ne raudas, ne vaimanas saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst
dziedi vai raudi, arī smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt
smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt
lai nu paliek saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
viens redzējiens (retāk redzējums) saka, ja ko paveic ļoti ātri; saka, ja kas noris ļoti ātri
ar vienu roku nolikt, ar abām meklēt (nevarēt atrast) saka, ja ko pavirši noliek un pēc tam nevar atrast
augstā plauktā saka, ja ko uzskata par ievērojamu, vērtīgu
Viss (ir) cauri! saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
kā mēris saka, ja ko uzskata par neiedomājamu ļaunumu, ja pret ir klaji negatīva attieksme, ja no kā vairās, cik spēj
kā burkāns saka, ja ko var viegli dabūt no zemes ārā, izraut
nebija ko redzēt saka, ja ko veic ātri; saka, ja kas noris ātri
formas pēc saka, ja ko veic, dara bez intereses, iedziļināšanās vai arī pieklājības dēļ.
pārmaiņas dēļ (arī pēc) saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu
cik (arī tik) gudri bijām (arī atnācām), tik gudri palikām (arī aizgājām) saka, ja kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro
ka ne ar pirkstu apmaisīt saka, ja kur ir ļoti daudz cilvēku
ne ar pirkstu pamaisīt saka, ja kur ir ļoti daudz kā.
kā bišu spiets saka, ja kur ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki, ja ir liela rosība
ceļš ir zem kājām (kādam) saka, ja kur jāiet, jābrauc, ja jāatstāj dzīves vai darba vieta
kā skudra saka, ja kur pulcējas ļoti daudz cilvēku
kā noslaucīts saka, ja kur vairs nav nekā no pierastā, raksturīgā, ja kas ir pilnīgi iznīcināts
tukšs kā papuves druva saka, ja kur valda nabadzība, trūkums
kā bišu stropā saka, ja kur vienkopus ir ļoti daudz cilvēku
kā drudzī saka, ja ķermeni ir pārņēmuši spēcīgi drebuļi
lāča pakalpojums saka, ja labi domātai rīcībai ir negatīvas sekas
tagad (arī pēc tam) visi ir gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu
sals pievelk saka, ja laiks kļūst ievērojami aukstāks
īss laiks saka, ja laiks paiet nemanot
karājas kā Dāmokla zobens pār kāda galvu saka, ja lielas briesmas pastāvīgi, nenovēršami apdraud kādu
sirds kāro saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko)
sirds tīko (arī kāro) saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko)
acis iet (biežāk krīt, līp) ciet saka, ja ļoti gribas gulēt
acis līp (arī krīt, ciet) saka, ja ļoti gribas gulēt
acis krīt (arī līp, iet) ciet saka, ja ļoti gribas gulēt
nokost sev vai mēli saka, ja ļoti gribas smieties, bet jāsavaldās
ieniezas mēle saka, ja ļoti iegribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu)
pilna sirds saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi; saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli
auksts pārskrien pār kauliem saka, ja ļoti sabīstas, satraucas
aukstas pēdas saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas
auksts pārskrien pār muguru saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas
auksts pārskrien (pār muguru, kauliem) saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas
aukstums (arī sals) ķeras pie kauliem saka, ja ļoti salst
sals (arī aukstums) ķeras pie kauliem saka, ja ļoti salst
kā pātagas cirtiens saka, ja ļoti sāpīgi izjūt kāda teikto
sirds saspiežas saka, ja ļoti smagi pārdzīvo ko.
netaupīt krāsu saka, ja ļoti spilgti, izteiksmīgi stāsta, raksta, tēlo
asinis kāpj galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos
asinis sakāpj (arī saskrien) galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos
asinis saskrien (arī sakāpj) galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos
acis krīt no pieres laukā (arī ārā) saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
acis krīt no pieres ārā (arī laukā) saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
rokas trīc kā nabagu apzagušas saka, ja ļoti trīc rokas
papēži niez saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet
zobi niez saka, ja ļoti vēlas ko nogaršot, ēst.
no tavas mutes dieva ausī saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos
izput kā pelavas vējā saka, ja ļoti viegli un ātri tiek zaudētas materiālas vērtības, nauda
kā glīzda saka, ja maize ir slikti izcepusi, sakritusi, nav acaina
celt aiz astes augšā saka, ja mājdzīvnieks (parasti govs)) pavasarī ir ļoti novājējis
asinis līst saka, ja masveidā tiek nogalināti cilvēki
dūša šļūk papēžos saka, ja mazinās drosme, apņēmība, uzņēmība
skatīties acīs (kādam) saka, ja meklējot nevar ieraudzīt to, kas ir turpat, tuvumā
auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī, arī satraukumā, bailēs)
auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī)
mīkla izkāpj saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām
mirst kā mušas saka, ja mirst daudzi cilvēki vai masveidā nobeidzas dzīvnieki (parasti epidēmijā)
ir plāna dūša saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu
mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā)
līdz ausīm saka, ja mute ir plaši atvērta pārsteigumā, izbrīnā, kliedzienā, smieklos, smaidā un šīm izpausmēm piemīt liela intensitāte
(visas) iekšas rauj (vai) ārā (arī laukā), retāk (visas) iekšas rauj (vai) uz augšu saka, ja nāk vēmiens, ja ir stipra vemšana
(visas) iekšas rauj (vai) laukā (arī ārā) saka, ja nāk vēmiens, saka, ja ir stipra vemšana
nauda (iz)kūst saka, ja nauda nemanot, pakāpeniski tiek izdota
nauda (arī rubļi) ripo saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota
nauda griežas (arī nāk griezdamās) saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā
nauda nāk (griezdamās) (arī griežas) saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā
nauda griežas (arī nāk (griezdamās)) saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā
nauda (aiz)iet (arī iziet) saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta
roka neceļas saka, ja nav apņēmības (ko darīt)
ja visi striķi trūkst saka, ja nav citas izejas, ja notiek kas ļoti nevēlams
kas zina saka, ja nav droši zināms, ja šaubās
kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt saka, ja nav droši zināms, ja šaubās
nav nekāda jekeļa saka, ja nav gaidītā rezultāta
ne čiku, ne grabu saka, ja nav gribētā rezultāta, ja nenotiek vēlamais
spārni par īsiem saka, ja nav iespējams realizēt iecerēto
nav ko mutē bāzt saka, ja nav ko ēst.
mežā zem egles saka, ja nav kur palikt, kur dzīvot
dukurs (makā) saka, ja nav naudas, ja ir tukšs maks
ne garozas saka, ja nav ne gabaliņa maizes, arī ja nav nekā ēdama
ne čiku, ne grabu saka, ja nav ne mazākā troksnīša
nav ne putraima saka, ja nav nekā ēdama
laime nelaimē saka, ja nav noticis visnevēlamākais, (kādā negadījumā, neveiksmē)
nij dirsā, nij galvā saka, ja nav panākts vēlamais rezultāts
būt stāvus badā saka, ja nav pārtikas
čigānu dzīve saka, ja nav pastāvīgas dzīvesvietas
trūkst gaisa saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu
Gaidi vien! saka, ja nav uz ko cerēt
nebūt pa ceļam (kādam ar kādu) saka, ja nav uzskatu, mērķu un centienu kopības
mierīga sirds, arī mierīgi ap sirdi saka, ja nav uztraukuma, bažu (par ko)
nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta; saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, labuma
nav gaisa saka, ja nav vēlamo apstākļu, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība
nav ko runāt saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko)
nav nozīmes saka, ja nav vērts, nav mērķtiecīgi (ko darīt)
kāda kauliņi balinās saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis
kājas nes saka, ja neapzināti, bez iepriekšēja nodoma iet, skrien
sviests saiet lielajā saka, ja neatdalās paniņas, kad tiek kults sviests
pielīp kā pirtsslotas lapa saka, ja neatlaidīgi cenšas atrasties kāda tuvumā, ja izturas uzmācīgi
domas vijas (arī griežas, grozās) (ap ko) saka, ja neatlaidīgi jādomā (par ko)
kā ēna saka, ja neatlaidīgi kādam seko, cenšas vienmēr būt kāda tuvumā
līp kā piķis klāt saka, ja neatlaidīgi, uzbāzīgi cenšas būt kāda tuvumā, ja no kaut kā nevar tikt vaļā, ja kas pret paša gribu ļoti ietekmē
uz dzīvību un nāvi saka, ja neatlaidīgi, visiem spēkiem, nesaudzējot dzīvību, cīnās, karo, aizstāv kādu
kaut vai (tā) saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet pieļauj kādu no minētajām iespējām
kaut arī (tā) saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet tikai pieļauj minēto iespēju
galva nesāp saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko)
auksta duša saka, ja negaidīti piedzīvo ko nepatīkamu, ja atjēdzas no kaut kā.
uzkrīt kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas
kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas
kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas neatkārtosies
mācītājs divreiz kancelē nekāpj saka, ja negrib otrreiz atkārtot iepriekš teikto
mēle smaga (arī stīva) kā galoda saka, ja negrib vai nespēj runāt (piemēram, aiz lielām bēdām)
dieva dēļ saka, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības
zaķis pārskrien pār ceļu saka, ja neizdodas gribētais, ja kas negaidīti traucē sasniegt iecerēto
kā aklai vistai grauds saka, ja nejauši, necerēti gadās kas labās
klusē kā kaps saka, ja nekā neizpauž; saka, ja ir ļoti mazrunīgs
klusē kā zivs saka, ja nekā neizpauž; saka, ja ir ļoti mazrunīgs
ņi ku-kū saka, ja nekā nesaprot
ņi bum-bum saka, ja nekā nesaprot
ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu
ne ar kruķi, ne ar kāsi saka, ja nekādā veidā nevar pamudināt uz noteiktu rīcību
tukšs vēders saka, ja nekas nav ēsts, ja gribas ēst.
nav vārdam vietas saka, ja nekas nav iebilstams
domāts – darīts saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais
runāts (biežāk sacīts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais
sacīts (retāk runāts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais
sacīts (retāk runāts) – darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais
nelīdz ne zāles, ne plāksteris saka, ja neko nav iespējams mainīt
ne ā, ne bē saka, ja neko neatbild, nezina, neatceras
nevienas dzīvības (arī dzīvībiņas) saka, ja nekur tuvumā neredz neviena cilvēka
nelaime nenāk viena saka, ja nelaimes seko cita citai
plēšas kā suņi saka, ja nemitīgi strīdas, plēšas, nepavisam nesatiek
kas (nu) to deva (arī dos), arī kas (nu) tev (to) deva (arī dos) saka, ja nenotiek (nenotika vai nav izredzes, ka notiks) vēlamais
plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
kā elle saka, ja nepatīkamas, negatīvi vērtējamas parādības izpaužas ļoti lielā mērā, ja ir liela nekārtība, troksnis, neciešams stāvoklis
apetīte nāk (arī aug) ar ēšanu saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku)
podiņš piededzis saka, ja neprecētai sievietei iestājusies grūtniecība
nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja nespēj atvairīt miegu, nogurumu
tukša galva saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties
kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma)
kājas nenes saka, ja nespēj paiet
aizņemties no suņa desu saka, ja netic, ka tiks aizdots
miegs nav nevienā acī saka, ja nevar aizmigt
nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību
nav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu) saka, ja nevar pierunāt (kādu) ko darīt, ja nevar vienoties (ar kādu par ko)
(pašā) mēles galā saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu; saka par to, ko grib pateikt
rokas par īsām saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt
Lai viņš iet kārties, arī viņš var iet kārties, arī ej kārties! saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties
Ej bekot! saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu
iet bekot saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja noraida kāda izteikumu, ja grib no kāda atbrīvoties
Lai iet gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību
Ej (nu) gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību
ne circenis pakaļ nedzied saka, ja neviens neko nedabū zināt
ne gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neko nedabū zināt
ne gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas par ko.
kā to lai saka saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust
prasi ko vieglāku saka, ja nezina, ko atbildēt
kā no uguns saka, ja no kā ļoti baidās, vairās
nav (nekāda) gaisa saka, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība, izturēšanās,- saka, ja nav piemērotu apstākļu
kā no nelabā saka, ja no kāda vairās, cik vien iespējams
nedabūt ne paostīt saka, ja no kaut kā gribēta, kārota neko nedabū
ne raga, ne naga saka, ja no kaut kā nav nekāda labuma
pilna dūša saka, ja nomāc lielas raizes, nepatikšanas
kā muša zirnekļa tīklā saka, ja nonāk kāda varā, ja draud bojāeja
asinis sakāpj (arī saplūst) vaigos saka, ja nosarkst (no kauna, no dusmām)
līst asinis saka, ja notiek asinsizliešana
visi striķi trūkst saka, ja notiek kas ļoti nevēlams
elle ir vaļā saka, ja notiek kas ļoti slikts, nepatīkams, ja kāds saceļ traci
galva reibst saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams
galva griežas riņķī saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams, ja cilvēks ir apjucis
aiziet ganos saka, ja notiek kas nevēlams
kā noburts saka, ja notiek kas nevēlams
kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgajam, gribētajam u. tml.)
apgriezties kapā otrādi saka, ja notiek kas tāds, ko mirušais cilvēks, dzīvs būdams, nekad neatzītu, nevarētu pat iedomāties
saki vēl, ka dieva nav saka, ja notiek kas vēlams, arī negaidīts, neparasts
nerādīties ne sapnī saka, ja notiek kaut kas pavisam necerēts, neiedomājams, negaidīts
dievs piemeklē saka, ja notiek liela nelaime
aiziet gar degunu saka, ja paliek bez kā gandrīz jau iegūta, ja kas aiziet secen
tvaiks kāpj saka, ja palielinās tvaika radītais spiediens
izslīdēt no rokām saka, ja pamazām zūd kas vērtīgs, tuvs, dārgs
netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt
visu mutē (arī mutēs) saka, ja par (ko) daudz un plaši runā
(nav) ne ziņas, ne miņas saka, ja par dzīvu būtni nekas vairs nav zināms
palikt ar vaļēju (arī vaļā) muti saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns
cik zināms saka, ja par ko ir tikai aptuvena informācija
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties)
tā (nu) ir, kā ir saka, ja par ko šaubās, nevar vai negrib dot noteiktu atbildi
mēle nodilst saka, ja par ko tiek runāts pārāk daudz
kā kanna saka, ja par ļoti izdevušos, labu, skaistu atzīst ēku, telpu
(sa)metas kauns saka, ja pārdzīvo kauna jūtas; saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu
sirds pilna līdz malām saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
smacē kauns saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas; saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu
izdegusi dvēsele saka, ja pārdzīvojumos zudusi spēja dziļi izjust
būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā saka, ja paredzama drīza nāve
nāve zobu (arī deguna) galā saka, ja paredzama drīza nāve
nāve degungalā, arī nāve deguna (arī zobu) galā saka, ja paredzama drīza nāve
nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā saka, ja paredzama drīza nāve
asinis (sa)stingst (dzīslās) saka, ja pārņem bailes, šausmas
asinis sastingst (dzīslās) saka, ja pārņem bailes, šausmas
asinis stingst (dzīslās) saka, ja pārņem bailes, šausmas
iekšas vārās saka, ja pārņem dusmas, sašutums
asinis kūsā saka, ja pārņem kaislības
sirds vārās saka, ja pārņem lielas dusmas
sirds (arī iekšas) vārās, arī sirdī (arī iekšā) vārās saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums
iekšā viss vārās saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums
sirds kūst saka, ja pārņem liels emocionāls saviļņojums
asinis vārās dzīslās (kādam) saka, ja pārņem liels niknums, dusmas
kājas paliek aukstas saka, ja pārņem liels uztraukums, bailes
sirds tirpst saka, ja pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums
(iekšas) kāpj uz augšu saka, ja pārņem nelabuma sajūta
dūša aptekas (kādam) saka, ja pārņem nelabuma sajūta, kļūst slikti
asinis vārās saka, ja pārņem niknums
sirds aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, aizvainojums, dusmas
žults apskrienas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas
žults aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas
sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas, apskrien) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas
žults (arī dūša, sirds) apskrienas (arī aptekas) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas
dūša (arī sirds, žults) apskrienas (arī aptekas) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas
sirds kūsā saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks)
sirds deg (arī kvēlo, karst) saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums
nelabums apskrien ap sirdi saka, ja pārņem spējš aizvainojums, sarūgtinājums, arī dusmas, sašutums (par ko)
pie gatava galda saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena sagādi un gatavošanu
pie visa gatava saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu)
rokas pūtinādams saka, ja pēc grūta, nepieciešama darba kāds dara ko vieglāku, mazāk vajadzīgu
kā uzmedots saka, ja pēc kā ļoti tiecas
kā izslāpis saka, ja pēc kā ļoti tiecas, ko ļoti vēlas
noveļas kā slogs no krūtīm saka, ja pēc kā nomācoša pēkšņi izjūt atvieglojumu
gulēt kaulos (kādam) saka, ja pēc kaut kā pārdzīvota ir jūtamas sekas, parasti negatīvas
kā (ar) svinu pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās
kā ar svinu (arī kā svina) pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās
kā atjaunots saka, ja pēc paguruma sajūt atkal spēku, enerģiju, dzīvesprieku
noveļas kā smaga nasta no pleciem saka, ja pēc smaga pārdzīvojuma, pēc sarežģījumu novēršanas kādu pārņem atvieglojums, miers
acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) (ārā, arī laukā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst
acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) laukā (arī ārā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst
asaras izsprāgst, biežāk asaras izsprāgst acīs (arī no acīm) saka, ja pēkšņi acīs parādās asaras
asaras sprāgst acīs saka, ja pēkšņi acīs rodas asaras
asaras sprāgst no acīm saka, ja pēkšņi acīs rodas asaras
noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām)
noveļas kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām)
kā vēja dzelts saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.)
sirds iekņudas saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu
nokrīt kā migla (arī zvīņas) no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs
nokrīt kā zvīņas (arī migla) no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs
nokrist kā migla no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs
kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma)
sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība
sirds nošļūk zemu (arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība
notirpst sirds saka, ja pēkšņi pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums
nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml)
gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.)
karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs)
liktenis uzsmaida saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs
piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums
liktenīgā stunda sit saka, ja pienāk izšķirošais brīdis
pamest ar roku (kādam) saka, ja pietiek ar niecīgu mājienu, netiešu aicinājumu, lai panāktu gribēto
pamest ar pirkstu saka, ja pietiek ar visniecīgāko mājienu, lai kāds ko darītu
galdiņ, klājies saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai kaut kas ātri un viegli rastos, realizētos
riepa plīst (arī sprāgst) saka, ja plīst ar gaisu piepildīta riepas kamera
riepa sprāgst (arī plīst) saka, ja plīst ar gaisu piepildīta riepas kamera
ar vienu roku dot, ar otru ņemt atpakaļ saka, ja pozitīvai rīcībai vairs nav nozīmes pretējas darbības dēļ.
dzīvo kā divi balodīši saka, ja precēts pāris dzīvo mīļi, saticīgi
ir zobs uz kādu saka, ja pret kādu ir naidīga attieksme
kā skolas puika saka, ja pret kādu izturas necienīgi, ja kāds jūtas vainīgs, ir samulsis
kā jēla ola saka, ja pret kādu vai pret ko izturas ļoti uzmanīgi, saudzīgi, ja kāds ir pārāk jūtīgs, ļoti vārīgs
pie velna saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties
kā rūgta nāve saka, ja pret ko ir ļoti negatīva attieksme
pie joda saka, ja pret ko ir nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties
līdz asinīm saka, ja pretēju interešu cīņa sasniegusi visaugstāko pakāpi
vārās kā raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā (biežāk bruņota cīņa) vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši, haotiski
pulkstenis iet (arī ir) priekšā saka, ja pulkstenis iet par ātru
šķīstputra apmākusies saka, ja putrai ir pieliets pārāk maz piena
acis (arī acu gaisma) satumst saka, ja redze kļūst vāja
acis (arī acu gaisma) tumst saka, ja redze pakāpeniski kļūst vāja
nesaprast (arī nezināt), ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi
nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi
nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi
rekords krīt saka, ja rekords (kādā sporta veidā) tiek pārspēts
aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
cik garš, tik plats saka, ja rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts būtībā nemainās, ja kas ir vienlīdz slikti vai labi, neizdevīgi vai izdevīgi
ceļš pašķiras (kādam) saka, ja rodas iespēja realizēt mērķus, centienus
nāk par ļaunu (arī sliktu) saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams
galva noskaidrojas saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma)
(ap)šķebinās dūša (retāk sirds) saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika
šķebinās dūša (retāk sirds) saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika
galva plīst (vai) pušu, arī galva (vai) pušu plīst saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas; saka, ja ir stipras galvassāpes
acis ņirb, arī acīs sāk ņirbēt saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu)
galva silst saka, ja rodas reibums no alkoholiskiem dzērieniem
salna uzkrīt saka, ja rodas salna
sirds iedegas saka, ja rodas spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas
kamols (arī rūgtums, rūgts kumoss) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma)
rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma)
rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) metas (arī kāpj) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma)
rūgts kumoss (arī rūgtums, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma)
rūgtums (arī rūgts kumoss, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma)
kamols iemetas kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pretīguma pret ko, arī aiz pārdzīvojuma)
sirds sažņaudzas saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma)
nelabums kāpj kaklā saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta
nelabums kāpj mutē (arī kaklā) saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta
staipenis nāk saka, ja rodas vēlēšanās staipīties
dieviņš baras saka, ja rūc pērkons
valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu
kā vista saka, ja runā daudz, kaut ko lieku, nevajadzīgu, ja apnicīgi gaužas
ar stīvu mēli saka, ja runa ir neskaidra (parasti alkohola reibumā), ja ir grūti runāt
mēle pamižģējās saka, ja runājot rodas runas traucējumi, aizķeršanās
ja nemaldos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesību
ja neviļos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu
gora visu ko māca saka, ja rūpes, nepieciešamība liek daudz ko iemācīties
kā svina pieliets saka, ja sajūt lielu smagumu, nogurumu, ja pārņēmusi nomāktība
dur kā ar nazi (arī ar adatām) saka, ja sajūt naža vai adatas dūrienam līdzīgas sāpes
zobi klab saka, ja sajūt stipru aukstumu; saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu
karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) saka, ja sajūta (piemēram, satraukuma, bailēs)
vēders (pie) prasa savu (tiesu) saka, ja sāk gribēties ēst.
didas nāk saka, ja sākas drebuļi
drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) noskrien (arī skrien, pārskrien, iet) pa kauliem (arī pa muguru, pa miesu, pār kauliem, pār muguru, pār miesu) saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu
ledus sakustas saka, ja sākas kāda darbība, process (parasti pēc grūtību pārvarēšanas)
dūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk) saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība
tvaiks krītas (arī krīt) saka, ja samazinās tvaika radītais spiediens
dzirksteles (arī zaļš) (vien) gar acīm nošķīst saka, ja saņem spēcīgu sitienu
zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) saka, ja saņemts spēcīgs trieciens vai sitiens, ja ir liela piepūle, nervu sasprindzinājums
kā muša saka, ja sapulcējas ļoti daudz cilvēku
vārds pa vārdam (arī vārds aiz vārda, arī vārds pakaļ vārdam) saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka; saka, ja saruna izvēršas ķildā, strīdā
Antiņ, pūt stabulīti, prātiņ, nāc mājās saka, ja sarunbiedrs ir pateicis ko muļķīgi
ķer trieka saka, ja saslimst ar paralīzi
saiet lielajā saka, ja sastrīdas, sanaidojas ar kādu
asinis karst saka, ja satraucas, uzbudinās un satraukumā, uzbudinājumā kļūst karsti
cepina kā uz pannas saka, ja saule ļoti karsē
saule pavakarē (arī pavakarā) saka, ja saule tuvojas rietam
seja satumst saka, ja sejā parādās drūma, īgna izteiksme
pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas
pār seju (arī pāri sejai) pārlaižas (arī nolaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas
pār seju (arī pāri sejai) nolaižas (arī pārlaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas
aug griezdamies saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi
likt ragus saka, ja sieva krāpj, pieviļ vīru, pārkāpjot laulību
ķerties ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja
krist ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja
nu ir aste zem bluķa saka, ja sieviete bērnu dēļ ir saistīta pie mājas, arī, ja kāds ir ļoti aizņemts, ir maz brīva laika
kā vālodze saka, ja sieviete ir veikla runātāja, _arī_ dziedātāja
zviedz kā ķēve saka, ja sieviete ļoti skaļi smejas
sirds lec no krūtīm laukā saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi
sirds pa muti lec laukā (arī ārā) saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām
sirds (pār)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas, notrīs, notrīc) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu
sirds iedrebas saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu
sirds ietrīcas (biežāk iedrebas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu
trauksmaina sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā
satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stresa iedarbībā
sirds palecas saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas
sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst
acis kāpj (arī lec, sprāgst) ārā (arī laukā) no dobuļiem (arī pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri
acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri
acis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri
acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri
skatiens ieduras saka, ja skatiens cieši pievēršas (kam)
acis paceļas saka, ja skatiens tiek pavērsts uz augšu
līst sviedri saka, ja smagi strādā (parasti fiziski)
aizsist ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi)
aizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi saka, ja spēcīga pārdzīvojuma (žēluma, dusmu) rezultātā izjūt it kā sirdsdarbības pārtraukumu
pietvīkst kā magone saka, ja spēji nosarkst
piesarkst kā magone saka, ja spēji nosarkst
saule ir ar zobiem saka, ja spīd saule, bet ir auksts
baltu gāž saka, ja stipri līst
Tad nu dod, ka dod! arī Nu gan dod! arī Tā dod! saka, ja stipri līst
zaķim acis no pieres sprāgst laukā (arī ārā) saka, ja stipri salst
atduras kā miets saka, ja straujā gaitā uz noteiktu mērķi kaut kā neparedzēta dēļ pēkšņi apstājas
krīt kā akmens saka, ja strauji, smagi krīt
krunku krunkām saka, ja svārki ļoti sakrokoti
stāvēt (arī turēties) uz goda vārda saka, ja šaubās par kā izturību, derīgumu lietošanai
iet vaļā saka, ja šaujamierocis izšauj
šķība roka saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī
šķauda kā kaķis saka, ja šķauda īsi, vairākas reizes pēc kārtas
galva (arī galvā, pa galvu) dūc saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
galva (arī galvā, pa galvu) dun saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes
ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc, džinkst) saka, ja šķietami dzird skanas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
asinis šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (parasti asinsrites traucējumu ietekmē)
vārdi krīt auglīgā zemē saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību
kā ar cirvja pietu pa pieri saka, ja teiktais ir negaidīti ass, pārlieku tiešs, ja kas pēkšņi pārsteidz
ka (arī kaut) vai cirvi kar, arī cirvi var (pa)kārt saka, ja telpā ir ļoti smacīgs gaiss
vējš velk saka, ja telpā, vietā u. tml. ir jūtama gaisa plūsma
taisna roka saka, ja tēmējums sasniedz mērķi
tur zāle neaug saka, ja tiek nodarīts liels posts
šķēršļi krīt saka, ja tiek novērsti visi šķēršļi, kas kavē ko.
galva (arī smadzenes) izvēdinās saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums
kur ir, tur rodas saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi
galva sajukusi saka, ja traucēta sakarīga domāšana
kā aizbāzts saka, ja trūkst attapības, atmiņas
ņem (arī rauj) elpu ciet saka, ja trūkst gaisa, ir grūti elpot
kā bez rokām saka, ja trūkst kā ļoti nepieciešama, vajadzīga
kā putra bez sāls saka, ja trūkst kā ļoti vajadzīga, nepieciešama, lai gūtu vēlamos rezultātus
kā sāls pie putras saka, ja trūkst kā svarīga, būtiska, nepieciešama
nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams
nevar zināt (ari kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams
nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams
nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos zvanīs (arī glabās), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams
nevar zināt, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams
vakars uz ezera saka, ja tuvojas kas slikts, draud briesmas
melna cūka krāsnī saka, ja uguns nedeg, ir noslāpusi
zaļš gar acīm noskrien saka, ja uz brīdi rodas redzes traucējums pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma
karsts pārskrien pār muguru saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta
acis reibst saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā)
acis apreibst saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē)
kā paralizēts saka, ja uz laiku kļūst nekustīgs, sastingst (no spēcīga pārdzīvojuma)
balss (arī valoda) aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt
valoda (arī balss) aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt
dabūt krampjus aiz smiekliem saka, ja uznāk lieli, nevaldāmi smiekli
viss krīt (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs
viss krīt (arī veļas) (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs
viss veļas (arī krīt) (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs
pa drošiem (arī dažādiem, slepeniem) kanāliem saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju)
pa slepeniem (arī drošiem, dažādiem) kanāliem saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju)
seja sastingst saka, ja vaibsti pēkšņi kļūst nekustīgi, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē
vadzis lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams
(kā) vienā mutē saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu
rokas atkrīt (biežāk nolaižas) saka, ja vairs nav spēka, enerģijas darīt tālāk ko grūti veicamu
miegs noiet saka, ja vairs negribas gulēt
būt bez elpas (retāk dvašas) saka, ja vairs nespēj paelpot
(pacietības) mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu)
pacietības mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu)
jātaisa kā āzis uz laipas saka, ja vajag kādam cilvēkam dažādi iztapt
kumoss stājas kaklā saka, ja var ieēst, norīt ar lielām grūtībām (parasti aiz pārdzīvojuma)
iet iekšā saka, ja var ieēst; saka, ja kas garšo
pats kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem
pats kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks) saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem
pats kungs un pavēlnieks (arī valdnieks, biežāk ķēniņš, ķeizars) saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem
pats kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem
laime (uz)smaida (arī stāv klāt) saka, ja veicas, laimējas
laime smaida (arī stāv klāt) saka, ja veicas, laimējas
laime stāv klāt (arī smaida) saka, ja veicas, laimējas
laime uzsmaida (arī stāv klāt) saka, ja veicas, laimējas
veiksme (uz)smaida saka, ja veicas, laimējas
kā pa viļņiem saka, ja veiksmes mijas ar neveiksmēm
no Tavas mutes dieva ausī saka, ja vēlas, lai teiktais piepildītos
kā caurā maisā saka, ja veltīgi iztērē mantu, līdzekļus, dodot kādam, kuram nekad nepietiek
kā cimdu saka, ja viegli izdodas kādu uzveikt, pakļaut, padarīt padevīgu
nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja vienā laikā darāmi vairāki steidzami darbi
smieties bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis
smīnēt bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis
kā grāfs saka, ja vīrietis dzīvo labi, lepni, bez darba, ir grezni apģērbies
norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis, paužot neapmierinātību, dusmas
līdz brošai saka, ja viss ir apnicis
skaidra bilde saka, ja viss ir saprotams
komentāri lieki saka, ja viss ir skaidrs, saprotams
visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas
visam gals saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja nav iespējas ko turpināt, panākt, ka kas turpinās
viss nostājas savā (arī īstajā) vietā saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti
nebūt ko ar nagu aizķert saka, ja zāle ir ļoti īsa vai pilnīgi noganīta
sarma kož saka, ja ziemu viss apsarmo
ūdens pile nestāv virsū saka, ja zirgs ir labi barots, kopts
dūša saskrien (arī ir, sašļūk) papēžos saka, ja zūd drosme, pašpaļāvība
acīs satumst saka, ja zūd samaņa
acīs tumst saka, ja zūd samaņa
žagas rauj saka, ja žagojas
ceļš nav rozēm kaisīts saka, ja, cenšoties sasniegt iecerēto, jāpārvar grūtības
zobi sitas saka, ja, cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras
noliecas galva (kā priekšā) saka, ja, noliecot galvu, parāda cieņu, godu
sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
Nu kā? saka, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti
vāveres danco pa vēderu saka, jūtot lielu izsalkumu
tumša bilde saka, kad (kas) nav skaidrs, saprotams
(visi) pātari sajūk saka, kad apjukumā nezina, ko darīt
saiet klučkos saka, kad biezputrā veidojas kunkuļi
mūžs iegriezies otrā pusē saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs
raisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs
atraisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs
āda zārdā saka, kad gaidāmas vai notikušas kādas nepatikšanas
deguns ir ciet saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana
beigts var palikt saka, kad ir ļoti spēcīgas (parasti pozitīvas) emocijas
ar halzi saka, kad jahtai piepūstas buras un tai ir gaita
sveika, Gauja saka, kad kāds aiziet uz neatgriešanos
dievs pieņēma saka, kad kāds ir nomiris
dieviņš pieņem saka, kad kāds mirst
nāve pieņem saka, kad kāds mirst
aknas klaudz no žēlabām saka, kad kaut kas ļoti sarūgtinājis
saulīte pa zemes virsu tek saka, kad labs laiks
met un braucam saka, kad laiks (ko) beigt
klikuči raus saka, kad nāk žagas
nakts zem cepures saka, kad nakts jāpavada baidoties aizgulēties
nevar tak vēderu par dūksti pataisīt saka, kad nav iespējams visu apēst
dzeguzes brokastis saka, kad nedaudz ieēd no rīta, lai dzeguze neaizkūko
atnāca laime, pietrūka naudas saka, kad nevar izmantot izdevīgu iespēju, it īpaši kāršu spēlē, kad nav trumpja, ar kuru varētu pārspēt izspēlētu kārti
ledus (iz)iet saka, kad palu laikā ledu (parasti upē) (aiz)nes straume
pakaļa plaiksnī saka, kad pamalē zibeņo, bet pērkona rūcieni nav dzirdami
ledus iziet saka, kad pavasarī ledu (parasti upē) aiznes straume
deguns atnācis vaļā saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana
atraisās rokas saka, kad pēc šķēršļu novēršanas rodas iespēja brīvi rīkoties
mūžs iegriezies vakara pusē saka, kad pienāk vecums
sapļaut Jumīti saka, kad pļauj pēdējo vālu tīrumā, kurā esot paslēpies ražas dievs - Jumītis
džergzde iemetas saka, kad sastiepj dzīslas roku locītavās
Kaut (arī lai) (nu) dieviņš (arī dievs) dotu! arī Lai dieviņš (arī dievs) dod! saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos
Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod! saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos
dzerksteles met saka, kad virve vai aukla sagriežas pati ap sevi
Lai dzīvo! Saka, kādu apsveicot, novēlot laimes. saka atvadoties.
iet, no kurienes nācis saka, kādu cietsirdīgi dzenot projām
utu vanags saka, kādu nolamājot, nicinot
pie (visiem) deviņiem velniem, arī pie visiem velniem saka, kādu padzenot
lai kāda smaks nebūtu saka, kādu raidot projām, padzenot
Ej, kur (arī no kurienes) esi nācis! saka, kādu raidot prom, padzenat
kas ir saka, kādu uzrunājot, lai pamudinātu (ko darīt), pievērstu uzmanību
(tikai) pār manu līķi saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību
pasarg dievs saka, kaut ko nevēloties, baidoties no kaut kā.
tā viņš ir saka, ko apstiprinot, apgalvojot
kā es te stāvu saka, ko kategoriski apgalvojot
ne kust saka, ko noliedzot, aizliedzot, nepieļaujot
akmens nav uz galvas uzlikts saka, konstatējot, ka bērns strauji aug.
cik īkss, tik gars saka, lai apstiprinātu izteikto domu
plik plak saka, lai atdarinātu plikšķināšanas, kritiena, šāviena troksni
pliku plaku saka, lai atdarinātu plikšķināšanas, kritiena, šāviena troksni
tā kā tā saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti būs, notiks
tā kā tā, arī tik un tā, retāk tā, vai tā saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks
tik un tā (arī tā kā tā, retāk tā vai tā) saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks
agrāk vai vēlāk saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti notiks
par laimi saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar kādu faktu, kas ir vai nav noticis
Sēdi un attīsties! saka, lai izteiktu noraidījumu kāda vēlmei (piem., aktīvi darboties), lūgumam
čorts ar viņu, arī čorts ar to, arī čorts sņim saka, lai izteiktu noraidošu, arī vienaldzīgu attieksmi
un punkts saka, lai kaut ko apstiprinātu
un kā vēl saka, lai ko apstiprinātu, apgalvotu
varēt saka, lai norādītu uz nevēlamu uzvedību vai rīcību
kā māku, tā maunu saka, lai norādītu, ka dara tā, kā prot, pat ja ir kāds labāks risinājums
putni galvā saka, lai norādītu, ka kāds ir dīvains, jucis, psiholoģiski nelīdzsvarots
lai nesacītu (arī neteiktu) vairāk saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
lai neteiktu (arī nesacītu vairāk) saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
mīļā miera labad saka, lai norādītu, ka kaut kas tiek darīts, lai izvairītos no strīdiem
Lai tev cāļa veselība! saka, lai novēlētu kādam labu veselību
sūdos vēl neviens nav nosities saka, lai parādītu, ka nepatikšanas nav tik lielas kā izskatās
kā (nu) ne saka, lai pastiprinātu apgalvojumu
nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam)
nav (ne mazāko, arī nekādu) šaubu saka, lai pilnīgi apstiprinātu kādu izteikumu, faktu
Dievs palīdz! saka, lai tam, kurš nošķaudījies, nenotiktu kas ļauns
nav (nekāds) joks (arī joka lieta) saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu
nav joka lieta, arī nav (ne kāds) joks saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu
(un) viss saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas
sit (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu
bendes maiss saka, lamājot, negatīvi vērtējot kādu
lai velns sasper saka, lielā neapmierinātībā, dusmās vēršoties pret to, lādoties
galvu augšā saka, mudinot saņemt visus spēkus, nezaudēt drosmi, saglabāt optimismu, ticēt pozitīvam atrisinājumam
braucam tālāk saka, mudinot turpināt darāmo, ķerties pie nākamā uzdevuma, darba posma
izlaist kājas no vilnas saka, mudinot zirgu rikšos
izmest villu saka, mudinot zirgu skriet, parādīt, ko tas spēj
stāvēt pie ratiem saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot nejaukties citu darīšanās
neesmu kopā cūkas ganījis (ar kādu) saka, nepieņemot kāda ar uzrunu ar "tu", noraidot familiāru attieksme
beidz klabināt nadziņus saka, nevēloties turpināt ar kādu runāt
Še tev piga! saka, nievājoši atsakot, noraidot un (parasti) rādot šādu žestu
kauls no kāda kaula saka, norādot uz asinsradniecību, sociālu kopību un uzskatu sakritību
kauls no (mūsu, viņu) kaula saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienādiem uzskatiem, vienu un to pašu cilmi
slapjš aiz ausīm saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi
ubaga spieķis saka, norādot uz kāda nabadzību, pielīdzinot kādu nabagam
jo vairāk tāpēc (arī tādēļ) saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu
nerunājot (nemaz) par (ko) saka, norādot uz ko līdzīgu iepriekš minētajam
kā dulls saka, norādot uz pārmērīgu darbības intensitāti
Ko tu zini! saka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko)
vēl (jo) vairāk, arī jo vairāk, arī pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu. saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
tā ir mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana saka, norādot uz to, kam jāuzņemas atbildība (par ko)
nav mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana saka, norādot uz to, kam nav jāinteresējas, nav jāuzņemas atbildība (par ko)
tas ir kāda roku darbs saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu)
tas ir kāda (roku) darbs saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu)
ne vairāk (par) saka, norādot uz vislielāko (iespējamo, paredzamo) daudzumu
Tā man (tev, jums, viņam) vajag! saka, norādot, ka (kāds) ir pelnījis to (piemēram, sodu, likstas), kas (viņam) ir noticis, atgadījies
kas kait (arī kaiš) saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu
izmaksāt tukšā krogā saka, norādot, ka atlīdzināts netiks
cik (tik, arī vien) patīk saka, norādot, ka atstāj rīcību pilnīgi kāda ziņā
kā vēlies (arī vēlaties) saka, norādot, ka ievēros (kāda) vēlēšanos
viens no diviem saka, norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām
kas kādam daļas saka, norādot, ka kas neattiecas uz citiem
cik tur vajag saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis
kāda (tēvu) zeme jādala (arī dalāma) saka, norādot, ka nav iemesla ķildai
ko nu vairs saka, norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija
kas tur liels saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša
kas par to saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša
kas tur pavisam saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša
kas tur (liels), arī kas tur pavisam saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša
ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt)
kāda tēvzeme jādala saka, norādot, ka nav pamata strīdam, ķildai
dari, kā patīk (arī ko gribi, kā gribi), arī lai dara, kā patīk (arī ko grib, arī kā grib) saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību
Lai tad (arī tur) vai kas! saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos
Lai tur (arī tad) vai kas! saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos
uz pieres (nevienam) nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt
tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tādā veidā nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (kāds stāvoklis, kāda darbība)
šūpulis ir kārts saka, norādot, kur, kad kāds dzimis, kur kas dibināts, sācies
Ko nu, arī ko jūs!, arī ko tu! saka, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos
kāda rokas ir tīras saka, noraidot kāda līdzdalību nelikumīgā rīcībā; kāds ir ar tīrām rokām
nav tava (arī viņa, viņas, jūsu) darīšana saka, noraidot kāda nevēlamu līdzdalību, interesi u. tml.
iet pa gaisu saka, noraidot kāda priekšlikumu, domas
Ej ieskrieties! saka, noraidot kādu
Lai iet ieskrieties! saka, noraidot kādu
ko niekus saka, noraidot kādu iespējamību, domu
paldies par kūkām saka, noraidot priekšlikumu, ierosinājumu
kā vardes pavasarī saka, nosodot cilvēkus par bezdarbību, nepiedienīgu uzvedību
akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot
brēkt pret debesīm saka, nosodot ļaunumu, prasot atriebt
Daudz laimes! saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus
Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu)
Dievs palīdz! saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara)
labu ceļa vēju saka, novēlot veiksmi kādam pirms došanās ceļā
ne asakas saka, novēlot veiksmi, labu lomu makšķerniekam, zvejniekam
Labu veiksmi! saka, novēlot veiksmi, panākumus
(nekāds) labais dievs (nav) saka, novērtējot kādus apstākļus (parasti, konstatējot, ka tie nav labi)
iet ganīt cūkas saka, padzenot kādu no līdzšinējā darba, uzskatot par stāvokļa necienīgu
drošs kas drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības
drošs paliek drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības
Klausies ar ausīm! saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu)
raugies (arī skaties) ar acīm! saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu)
skaties (arī raugies) ar acīm! saka, pamudinot skatīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu)
paņemt acis pirkstos saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt
paņem acis pirkstos, deguns parādīs saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt
būt nāvei parādā saka, par cilvēku, kas ir ļoti vecs, novājējis, slims, kam labāk būt mirušam
(šaurs) kā biksenes saka, par kādu šauru, augumam pieguļošu apģērba gabalu (piemēram, svārkiem)
bijis nebijis saka, par ko nenozīmīgu, nevajadzīgu
kā ecēša saka, par ķildīgu, nesaticīgu cilvēku
kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks
kā pēc uguns saka, pārmetot kādam pārliecīgu steigu
ne velna (arī ne velnam) saka, pastiprinot (kā) noliegumu
kā bankā saka, pastiprinot apgalvojuma ticamību
kā rags saka, pastiprinot apgalvojumu, tā noteiktību, ticamību
līdz asarām saka, pastiprinot attiecīgā vārda nozīmi; ļoti
tici vai netici, arī ticiet vai neticiet saka, pastiprinot domu par kā patiesumu
kā dievs debesīs saka, pastiprinot izteikuma ticamību, uzskatot kaut ko par neapšaubāmu
ne ēnas (no kaut kā, no kāda) saka, pastiprinot kāda cilvēka klātbūtnes vai kādas parādības trūkumu
piespļaut acis (kādam) saka, pastiprinot sava apgalvojuma ticamību
dievs sodi saka, pastiprinot teikto
uz ef, ef saka, paužot augstāko vērtējumu
Johaidī ar ārā! saka, paužot dažādas emocijas
jopcig āzīt saka, paužot dažādas emocijas
Jopcik mantelīt! saka, paužot dažādas emocijas
Jopcik mopcik! saka, paužot dažādas emocijas
Jopcik popcik! saka, paužot dažādas emocijas
mī un žē saka, paužot izbrīnu
kāds jods saka, paužot izbrīnu, nesapratni, dusmas
kāds velns saka, paužot izbrīnu, nesapratni, dusmas
vai akls saka, paužot lielu izbrīnu, pārsteigumu
kāda velna pēc (arī dēļ), arī kādam velnam, retāk kāds velns saka, paužot lielu neizpratni, arī sašutumu
elles kruķis saka, paužot ļoti negatīvu attieksmi pret kādu
kā dievs saka, paužot ļoti pozitīvu vērtējumu, arī lielu bijību
ka tev veļu māte saka, paužot neapmierinātību
kā krauklis saka, paužot neapmierinātību ar kāda izturēšanos, nosodot kāda rīcību
nelaime zina saka, paužot neapmierinātību, ja kaut ko nezina, nesaprot
jebaķ saka, paužot negatīvas emocijas vai pārsteigumu
kā vista saka, paužot negatīvu attieksmi pret kāda neattapību, neizdarību, tūļību, _retāk_ raksturojot kāda nožēlojamo stāvokli, izskatu
kā veca meita saka, paužot negatīvu attieksmi pret kāda rīcību, izturēšanos
kā žagata saka, paužot negatīvu attieksmi pret kādu rīcību, uzsverot runāšanu nevietā, pļāpīgumu, ziņkāri, zaglīgumu
kā par sodu (arī sodību) saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu
kā vepris saka, paužot negatīvu attieksmi pret slinku, netīrīgu cilvēku, nosodot to.
kā prusaks saka, paužot negatīvu attieksmi un draudot viegli iznīcināt
kā piepe saka, paužot negatīvu emocionālu attieksmi pret kādu parādību un uzsverot darbības izpausmes augsto pakāpi
cik tādi iet uz mārciņas saka, paužot negatīvu, nicīgu attieksmi
jods ar kādu saka, paužot negribīgu samierināšanos, vienaldzību
ko iedomājies saka, paužot neticību, nicīgu attieksmi
ko domā saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu
ko domājies saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu
iet gulēt saka, paužot noraidošu attieksmi
svilpt gar īkšķi saka, paužot noraidošu attieksmi
(kā) par nelaimi saka, paužot nožēlu (par ko)
(kā) par postu saka, paužot nožēlu (par ko); diemžēl
Jolki palki! saka, paužot parasti negatīvas emocijas
Jēzus Marija! saka, paužot pārsteigumu
(nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi) saka, paužot pārsteigumu, izbrīnu (piemēram, par kāda rīcību, izturēšanos)
lai tā būda rūc saka, paužot piekrišanu, vēloties, lai kas notiek
cūku būšana saka, paužot sašutumu, lielu neapmierinātību ar kaut ko.
velna milti saka, paužot sašutumu, neapmierinātību, pārsteigumu
velns ar viņu saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
vilks ar viņu (arī to) saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
piķis ar (kādu, kaut ko) saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, no kaut kā atsakoties
dievs ar (kādu, kaut ko) saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, samierināšanos
ar lielo burtu saka, paužot visaugstāko novērtējumu cilvēkam, viņa darbam
muti ķešā saka, pavēlot apklust, nerunāt, neizpaust ko.
Turi muti! arī Muti ciet! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem
Muti ciet! arī Turi muti! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem
nezināt, cik vecs ir saka, piedraudot pārmācīt kādu
tieši tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu
taisni tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu; tieši tā.
Ka ņemšu aiz škirkas! saka, piem., piedraudot piespiest ko darīt
Šad ap! saka, pieprasot apklust
šet up saka, pieprasot apklust
vei še saka, pievēršot (kam) uzmanību, arī (ko) dodot
mēles galā saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirsto nosaukumu, vārdu
uz mēles būt saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu
Lasies vienu māju tālāk! saka, raidot (kādu) prom
Lai tavas smakas te nebūtu! saka, raidot kādu projām
ej tak tu ellē mālus mīcīt saka, raidot kādu prom, arī noraidot kāda piedāvājumu
Ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
ej (tu) šķērsām! arī Lai iet šķērsam! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies (arī ej) pie velna (arī ratā), arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
ej (arī vācies) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Aizver durvis no otras puses! saka, raidot prom
kā uguns saka, raksturojot augstu darbības vai īpašības pakāpi
visādi dievam ir saka, raksturojot cilvēku, kam piemīt kas negatīvs, nesaprotams, nepieņemams
kā negudrs saka, raksturojot darbības, norises augstu intensitāti
līdz nemaņai saka, raksturojot kādas darbības, parādības lielu intensitāti, pārmērīgumu
kā nagla saka, raksturojot kādu pozitīvi, uzsverot kāda čaklumu, krietnumu, precizitāti, noteiktību
ka tik turies saka, raksturojot ko lielu, varenu, pamatīgu
lēkā kā sienāzis saka, raksturojot kustību straujumu, veiklumu, virzienu maiņu, nevienmērīgumu lēkājot, dejojot, pārvietojoties
kā zutis saka, raksturojot kustību veiklumu
kā vāvere saka, raksturojot kustību veiklumu, vieglumu, straujumu
kā ratiņš saka, raksturojot priecīgu, gaišu mājas noskaņu, , arī veiklumu, veiksmi
kā brālis saka, raksturojot savstarpēju saprašanos, saticību, izpalīdzību, lielu pieķeršanos kaut kam.
kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis, arī ko es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis saka, reaģējot uz kāda nelaipnu, naidīgu attieksmi
stārķis atnes saka, runājot par bērna piedzimšanu
lai dieva rokā saka, samierinoties ar to, kā ir.
kādu dievs devis saka, samierinoties ar to, kas ir.
iesist kā ar āmuru pa pieri saka, sastopoties ar ko negaidītu, nepatīkami pārsteidzošu, dzirdot ko pārāk tieši, asi teiktu, pēkšņi apjēdzot kaut ko.
pie zaļā galda saka, simbolizējot vadības, varas pārstāvjus
manta kā eļļa saka, slavējot kaut kā kvalitāti
še pieci saka, sniedzot roku
(godātās) dāmas un kungi! saka, svinīgi uzrunājot
solīts makā nekrīt saka, šauboties par solījuma īstenošanu, saka par nepildītu solījumu
uz otru kāju saka, uzaicinot iedzert vēl vienu (otru) glāzi alkoholiska dzēriena
ēdis vai neēdis, galvu augšā saka, uzmundrinot jebkuros apstākļos saglabāt pašpaļāvību, dzīvesprieku, nezaudēt drosmi, nepadoties vājumam
zini (arī ziniet) ko saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunas biedra uzmanību stāstāmajam
Augstas laimes! arī Augstu laimi! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi
augstas laimes (arī augstu laimi) saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi
kā zoss saka, uzskatot kādu sievieti par lielu muļķi
dievs un miers saka, uzskatot kaut ko par atrisinātu, izbeidzot strīdu
gaidi ar maisu saka, uzskatot kaut ko par neiespējamu
gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu
ar Kaina zīmi saka, uzskatot, ka cilvēks pelnījis vislielāko nosodījumu (Bībeles leģendā - slepkavas zīme)
kur kungs muižu ņem saka, uzskatot, ka neticībā izteiktam jautājumam nav pamata
labi rūkts (lauva) saka, uzslavējot kāda runu, darbu
tiesa kas tiesa, arī kas tiesa, tas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu
viens kas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu
kad tur piķis lītu saka, uzsverot apņēmību ko panākt, lai notiek kas notikdams
kas mugurā un vēderā saka, uzsverot cilvēka nabadzību
nav pa vienam smieklam saka, uzsverot kā grūtumu, intensitāti, nozīmīgumu
pēc suņa saka, uzsverot kā nevēlama, nepatīkama augstu pakāpi
kā pagāns saka, uzsverot kādas parādības augsto pakāpi, lielo intensitāti
kā pātagas saka, uzsverot kāju kustību straujumu, veiklību, lokanumu
kā pimberis saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti
ielīst vai zemē saka, uzsverot negatīva pārdzīvojuma (_visbiežāk_ kauna) lielu intensitāti, vēloties pazust no citu acīm, nomirt
iegrimt vai zemē saka, uzsverot negatīva pārdzīvojuma lielu intensitāti
kā brālis saka, uzsverot negatīvu, ironisku attieksmi pret kādu
kā vilks saka, uzsverot niknumu, plēsonīgumu, naidīgumu
no panckām ārā saka, uzsverot nosodījuma, izsmiekla augsto pakāpi, intensitāti; parasti savienojumā ar lamāt, lādēt, zobot, smiet
uz visām debess pusēm saka, uzsverot virzienu dažādību, nenoteiktību, _retāk_ iespēju izvēlēties, uz kuru pusi
pēc dieva ģīmja saka, uzsverot, ka cilvēks ir dieva radīta, dievam līdzīga būtne
maksāt ragā saka, uzsverot, ka jāmaksā tūlīt, noteikti, katrā ziņā
nav muļķis saka, uzsverot, ka kāds ir gudrs, saprātīgs
dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk, ja kaut kā vairāk nekā mazāk
nebūt no cukura saka, uzsverot, ka lietus nekādu ļaunumu nenodarīs, nekaitēs
nauda vagās neaug saka, uzsverot, ka materiālie līdzekļi jānopelna darbā, ka tie nav viegli iegūstami
tikai pār manu līķi saka, uzsverot, ka nekādā ziņā neļaus kādam ko dabūt, sasniegt
ne mats nenokrīt no galvas saka, uzsverot, ka nekas nenotiek bez kāda ziņas
ne mats nenokrīt no galvas saka, uzsverot, ka nenotiek ne mazākais ļaunums kādam
velti mīlēts saka, uzsverot, ka nenotiks tā kā gribēts, iecerēts
ēst neprasa (kaut kas kādam) saka, uzsverot, ka pieminētais nav par traucējumu, apgrūtinājumu
dievs ir mans liecinieks saka, uzsverot, ka teiktais ir patiesība
miers kāda pīšļiem saka, vēlot mierīgu dusu mirušajam, aicinot neaizskart mirušā piemiņu, nerunāt par viņu sliktu
nedod dievs saka, vēloties izvairīties no kaut kā nepatīkama, bīstama, arī paredzot ko nepatīkamu, ļaunu, baiļojoties, ka var notikt kas slikts
izvadāt lāci saka, vēloties novērst nekārtības, trūkumus, strīdus
lai dievs dod saka, vēloties vai novēlot, lai kas notiktu, piepildītos
lai dievs žēlīgs saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna, arī uzsverot gaidāmā vai notiekošā bīstamību
lai dievs stāv klāt saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna. arī uzsverot notiekošā vai gaidāmā bīstamību
lai aug uz akmens saka, vēloties, lai kā būtu daudz
kaut govs nospertu (kādu) saka, vēloties, lai kāds vairs nebūtu pasaulē
lielība naudu nemaksā saka, vēršoties pret cilvēku, kas lielās, lai norādītu, ka to dara nepamatoti
iet ellē saka, vēršoties pret kādu dusmās, atraidot vai dzenot kādu projām
velns lai rauj saka, vēršoties pret kādu, pret ko lielās dusmās, sašutumā, neapmierinātībā, vēloties ko neesam, pazūdam, lādot
vilks lai parauj saka, vēršoties pret kādu, pret ko neapmierinātībā, sašutumā, dusmās, vēloties ko neesam
automātiskā sakabe sakabe, kas ritošā sastāva vienības automātiski sakabina vilcienā, bet atkabināšana notiek, ar roku pagriežot sviru, kas atrodas lokomotīves vai vagona sānmalā
saklāvot ūdas sakabināt āķus spīlēs (klāvos)
aizdot dūšu sakaitināt
sanīdināt sakaitināt
uzsist burbuli sakaitināt; uztraukt
iekalst Sakalst (kā iekšpusē); iesūkties (kur iekšā) un sakalst.
kryvasi sakaltusi aramzeme
sakankalēt sakankarēt
sarempēt sakapāt (lopbarību) ar kapājamo dzelzi
ģimenes attiecības sakari starp cilvēkiem savā ģimenē, pirmām kārtām starp laulības partneriem, kas paredz pastāvīgu formālo un neformālo tiesību un pienākumu kopumu, kā arī specifisku normu un gaidīšanu izveidošanu
vienaudžu attiecības sakari starp cilvēkiem savā vecumā, kas sāk veidoties, sākot jau ar pirmsskolas vecumu
zemūdens akustiskie sakari sakari ūdensvidē ar modulētu akustisko svārstību palīdzību; izmanto sakariem starp kuģiem un zemūdenēm vai starp objektiem, kas atrodas ūdenī un uz sauszemes
sēisnā Sakari, sakarība.
Eilera raksturojums sakarība n+p–q=2, kur n, p, q attiecīgi ir izliekta daudzskaldņa vai plakana grafa virsotņu, skaldņu un šķautņu skaits
apgrieztā proporcionalitāte sakarība starp lielumiem x un y, ko raksturo vienādojums xy=k (k - proporcionalitātes koeficients)
histerēzes cilpa sakarība starp polarizāciju un elektriskā lauka intensitāti dielektriķos; sakarība starp magnētiskā lauka indukciju un intensitāti magnētiķos
noguruma līkne sakarība starp sprieguma amplitūdu un ciklu skaitu simetriskā ciklā, kurā notiek materiāla sagraušana
Grīneizera likums sakarība, kas izsaka, ka cietvielas termiskās izplešanās koeficienta attiecība pret siltumietilpību, ja tilpums ir pastāvīgs, nav atkarīga no temperatūras
Daltona likums sakarība, kas izsaka, ka ideālu gāzu maisījuma spiediens ir tā atsevišķo sastāvdaļu parciālo spiedienu summa
voltampēru raksturlīkne sakarība, kas rada nelineāra rezistīva elementa pretestības maiņu, – strāvas atkarību no elementam pieliktā sprieguma
stāvokļa vienādojums sakarība, kas savstarpēji saista homogēnas termodinamiskas sistēmas parametrus, ja tā atrodas termodinamiskā līdzsvarā; tas ir Klapeirona vienādojums ideālai gāzei un van der Vālsa vienādojums reālai gāzei; vienkāršām termodinamiskām sistēmām (gāzēm) stāvokļa vienādojums ir sakarība starp gāzes spiedienu (p), tilpumu (V) un absolūto temperatūru (T): f(p,V,T)=0.
korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
galvenie robežnosacījumi sakarības parciālo diferenciālvienādojumu atrisinājumu atrašanai uz apgabala robežas, kas jāizpilda, izvēloties atrisinājumu precīzās aproksimējošās funkcijās
Galileja transformācijas sakarības, kas klasiskajā mehānikā saista materiāla punkta koordinātas un laiku divās dažādās inerciālās atskaites sistēmās
disociācija sakarīguma traucējums (psihiskajos procesos); domāšanas un darbības saiknes sairums
sakara sakars
struktūra sakars starp elementiem, ko nosaka noteikumi, likumi vai principi
sintaktiskais sakars sakars starp vārdiem, vārdformām un predikatīvām vienībām (teikumiem vai teikuma daļām), uz kura pamata veidojas sintakses vienība - vārdu savienojums, teikums, teksts
saverdēt sakarsēt
tauku balināšana sakarsētu tauku atkrāsošana, pārkaisot ar balināmajiem māliem (piem., bentonītu, floridīnu), kurus procesa noslēgumā atdala centrifugējot
sūpēt sakarst un sabojāties (par pilnībā neizžuvušu lopbarību, sienu)
saķirināties sakārties, sakarināties
koordinātu sistēma sakārtota parametru sistēma (koordinātu kopa), kas nosaka objekta stāvokli telpā
komunikācijas apakštīkls sakaru apakštīkls
garvilce Sakaru ierīce, kas nodrošina signāla pārraidi pa sakaru līnijām lielos attālumos.
īsvilce Sakaru ierīce, kas nodrošina signāla pārraidi pa sakaru līnijām, kas nepārsniedz 30 km
multipleksors sakaru ierīce, kas nodrošina vairāku signālu pārraidi pa vienu un to pašu datu pārraides līniju. Parasti izmanto kā multipleksoru, tā arī demultipleksoru, kas saņēmēja pusē veic multipleksēto signālu atdalīšanu. Šāda kombinēta apstrāde nodrošina gan ienākošo, gan arī izejošo signālu apstrādi
pasta rati sakaru iestāžu pajūgs regulārai pasta un pasažieru pārvadāšanai
balss diapazons sakaru kanāla platums, kāds nepieciešams cilvēka balss pārraidei, aptuveni 4 kHz.
komunikācijas kanāls sakaru kanāls
pusdupleksais kanāls sakaru kanāls starp diviem fiziskiem vai loģiskiem objektiem, pa kuru var pārraidīt datus pārmaiņus abos virzienos
dupleksais kanāls sakaru kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu un neatkarīgu datu pārsūtīšanas iespēju abos virzienos
radiokanāls Sakaru kanāls, kas sastāv no radioraidītāja, radiosakaru līnijas un radiouztvērēja.
ārējā datu kopne sakaru kanālu kopums, kas nodrošina datu apmaiņu starp centrālo procesoru un citiem mātesplates komponentiem, ieskaitot brīvpiekļuves atmiņu
līnija E1 sakaru līnija standartizētiem parametriem, kas ļauj pārraidīt datus ar ātrumu 2,048 megabiti sekundē
atvēlētā līnija sakaru līnija, kas izdalīta pastāvīga savienojuma izveidošanai starp diviem lietotājiem un ko izmanto ar kādu noteiktu uzdevumu saistītai datu apmaiņai
nekomutējama līnija sakaru līnija, kas pastāvīgi savieno divus punktus sakaru sistēmā
nelīdzsvarotā līnija sakaru līnija, ko veido vadi ar dažādiem elektriskajiem parametriem
pēdējā jūdze sakaru līniju posms no komutācijas mezgla (telefona centrāles) līdz abonenta galaiekārtai
sakaru kanāls sakaru līniju un pārraides aparatūras komplekss informatīvā signāla pārraidei starp raidītāju un uztvērēju; bez pārraides aparatūras sakaru līnija nodrošina vienu kanālu; lietojot pārraides aparatūru, no vienas līnijas var iegūt vairākus sakaru kanālus
sakaru kabelis sakaru līniju un pārraides aparatūras komplekss informatīvā signāla pārraidei starp raidītāju un uztvērēju; bez pārraides aparatūras sakaru līnija nodrošina vienu kanālu; lietojot pārraides aparatūru, no vienas līnijas var iegūt vairākus sakaru kanālus
komunikācijas multipleksors sakaru multipleksors
formālās aprakstīšanas tehnika sakaru pakalpojumu un datoru tīklu protokolu formālu specifikāciju izstrādāšanas paņēmieni
komunikācijas pārvaldība sakaru pārvaldība
virtuālā ķēde sakaru posms, kas šķietami ir tiešs savienojums starp sūtītāju un saņēmēju, bet var arī izmantot dažādus maršrutus datu pārsūtīšanai
komunikācijas procesors sakaru procesors
komunikācijas propgramma sakaru programma
komunikācijas protokols sakaru protokols
maršrutējams protokols sakaru protokols, kurā norādīta gan tīkla adrese, gan arī ierīces adrese, tādējādi ļaujot datus maršrutēt no viena datoru tīkla otrā tīklā
nemaršrutējams protokols sakaru protokols, kurā norādīta tikai ierīces adrese, bet nav norādīta datoru tīkla adrese, un to nevar izmantot, lai pārsūtītu datus no viena tīkla uz otru tīklu
retranslators sakaru satelīta raiduztvērējs, kas saņemto informāciju pastiprina un ar citu frekvenci nosūta atpakaļ uz zemi
komunikācijas serveris sakaru serveris
procedūras izsaukums sakaru sesijas iniciēšana datu pārraides sistēmās
komunikācijas sistēma sakaru sistēma
zemes saite sakaru sistēma, kas ir uz zemes, zem zemes vai tuvu zemei. Šādas sistēmas var veidot mikroviļņi, elektriskie un optiskie kabeļi
satelītsaite Sakaru sistēma, kas nodrošina, ka signāls no zemes tiek raidīts sakaru satelītam un no satelīta atgriežas uz zemi.
analogais telefons sakaru sistēma, kurā skaņas svārstības tiek pārveidotas analoģiskās elektromagnētiskajās svārstībās, ko pārraida pa sakaru līnijām un atkal pārveido skaņas svārstībās
kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks sakaru sistēmas bloks, kas sastāv no divām funkcionāli atšķirīgām ierīcēm. Kanāla pakalpojumu bloks (bloks CSU) veic sakaru līnijas aizsardzību un diagnosticēšanu. Datu pakalpojumu bloks (bloks DSU) ir ierīce, kas pārveido diskrētos datus analogajos signālos, ko var nosūtīt pa telefona līnijām. Parasti šīs divas ierīces tiek konstruktīvi apvienotas un veido vienu bloku, kas veic jaudīga un visai dārga modema funkcijas
artikulācijas metode sakaru sistēmas sarunas trakta kvalitātes pārbaudes metode - nosaka uztverto runas elementu (zilbju, vārdu) saprotamību, ko raksturo pareizi uztverto elementu skaita attiecība pret pārraidīto elementu skaitu; sistēma ir apmierinoša, ja šī attiecība ir 40-50%, laba - ja 55-80% un teicama - ja vairāk par 80%.
filtrs sakaru tehnikā - programmatūra vai aparatūra, kas laiž cauri zināmus signāla elementus, bet atsijā vai minimizē citus
komunikācijas tīkls sakaru tīkls
kadru retranslēšanas tīkls sakaru tīkls, kurā izmantota kadru retranslēšanas tehnoloģija un kurā pretstatā pakešu komutācijas tīkliem dati tiek multipleksēti
dezintegrācija sakaru traucējumi vienotā sistēmā
komunikācijas vadība sakaru vadība
telegrāfs Sakaru veids tekstu vai nekustīgu attēlu pārraidei, parasti, izmantojot kodu; telegrāfa sakari.
transakcija sakarus sistēmās - mijiedarbība starp programmu lokālā sistēmā un programmu attālā sistēmā, lai iniciētu noteiktu darbību vai nodrošinātu vajadzīgā rezultāta iegūšanu
saki sakas
paugas Sakas; zirglietas (sakas, rēdes, sedulka kopā)
saskutas sakasas
sikasnītis sakasnītis
sakast sakašņāt; sarakt no dobes (piemēram, kartupeļus)
mehānisks maisījums sakausējuma struktūra, kas sastāv no savstarpēji nešķīstošu komponentu cietu fāžu maisījuma; mehāniskās īpašības mainās lineāri; atkarībā no ķīmiskā sastāva ievērojami pazeminās sakausējuma kušanas temperatūra
ciets šķīdums sakausējuma struktūra, kurā komponenti cietā stāvoklī saglabā savstarpējo šķīdību; cieta šķīduma kristāliskajā režģī izvietojas abu komponentu atomi; tas ievērojami deformējas, un mainās mehāniskās un fizikālās īpašības
amorfs sakausējums sakausējums ar amorfu uzbūvi, labu dilšanas noturību un magnētisko caurlaidību; viens no sakausējuma komponentiem, piemēram, bors, pazemina amortizēšanai nepieciešamo dzesēšanas ātrumu
silikols Sakausējums, kas sastāv no silīcija ar nelielu dzelzs, alumīnija u. c. metālu piemaisījumu; lietoja silīciju saturošu krāsainu metālu sakausējumu ražošanā.
binārais sakausējums sakausējums, kurā ir divi komponenti
fritēta glazūra sakausēta un strauji (ūdenī) atdzesēta glazūra
sodas sakausējums sakausētie karbonātu pelni, kas rodas, organiskajai daļai izdegot no melnā atsārma sausās daļas un karbonizējoties atsārmam, vārot koksnes šķeldas pēc natronvārīšanas vai sulfātvārīšanas metodes
sakresties sakauties, iesist viens otram
sapauksnīties sakauties, saplēsties (par bērniem)
saklāvot saklāvot ūdas - sakabināt āķus spēlēs (klāvos)
morālais nolietojums sākotnējās vērtības pazemināšanās tehniskā progresa dēļ; spēkrati vai to agregāti morāli nolietojas sakarā ar iespējām to vietā izmantot jaunus, modernākus vai efektīvākus
priekšlīgums Sākotnējs līgums, kas nosaka sadarbības un savstarpējās informācijas apmaiņas noteikumus līdz konkrēta līguma noslēgšanai.
samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties.
galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes, sakaru u. tml. līnijā).
saskrampt saķert, sakampt
Kokarala Sala Arāla jūras ziemeļu daļā, Kazahstānā, izzudusi sakarā ar Arāla jūras izžūšanu.
viru Salikumā "viru virām" raksturo haotiskas, nesakarīgas skaņas.
viru Salikumā "viru virumis" raksturo haotiskas, nesakarīgas skaņas.
zona Samērā plaša teritorija (ģeogrāfiskās joslas daļa), kurā dabas apstākļu specifiku nosaka siltuma un mitruma mijiedarbība.
somastevis Samestaukla - siksna vai aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
dracinēt Samulsināt, sakaitināt.
saplēšanās Sanaidošanās; sakaušanās.
kinezalģija Sāpes sakarā ar kustībām.
sapļoknīt Sapliķēt; sapļaukāt; sakaustīt.
sapļokāt Sapļaukāt; sadunkāt; sakaustīt.
sepinēt sapņot (daudz un nesakarīgi); miegā fantazēt (murgot); tukšības pļāpāt
aptaujas saraksts saraksts vai tabula, kas nosaka kārtību, kādā veicama datu apstrādes sistēmas ierīču vai datoru tīklu staciju aptauja
saķircināt Saraudināt, sakaitināt, sadusmot.
apperkšķēt Sarauties, dabūt rūsas traipus, tā parasti saka par augu lapām vai ziediem.
Baltā grāmata Sarkanajā grāmatā iekļauto standartu paplašinājums, kas nosaka diskrēto videodatu ierakstīšanas formātu lasāmatmiņas kompaktdiskos un nodrošina 74 minūšu video- un audioinformācijas ierakstīšanu lasāmatmiņas kompaktdiskā.
samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
samuldēties Sarunāt, parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga.
slaugzna Sasalusi vai sakaltusi cieta virskārta, ledus, kraupis.
apkaitēt Sasildīt, sakarsēt (apkārt).
atkarsēt Sasildīt, sakarsēt.
atkarsināt Sasildīt, sakarsēt.
sablektēt sasist, sakaut
Azazēls Saskaņā ar jūdaisma priekšstatiem - dēmoniska būtne, Bībelē minēts tikai sakarā ar grēku izpirkšanas dienas - svētku rituāliem.
ievērot Saskaņā, sakarā (ar ko).
priekšgala saskarne saskarne, kas nosaka datora ierīču sadarbību ar ārējiem objektiem (lietotājiem, datoru tīkliem u. c.)
fizikālais interfeiss saskarne, kas nosaka divu sadarbojošos iekārtu savienojuma fizikālos raksturojumus. Datoru tīklos ar šo terminu parasti saprot saskarni starp datu galiekārtu un datu pārraides tīklu
priekšgala interfeiss saskarne, kas nosaka ierīču sadarbību ar ārējiem objektiem (lietotājiem, datoru tīkliem u. c.)
saskarne ST 506 saskarne, kas nosaka, kādā veidā cieto disku diskdzinis pieslēdzams pirmajiem firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajiem personālajiem datoriem; tā nenodrošina pietiekami lielu datu pārsūtīšanas ātrumu, un to aizvieto ar saskarnēm _EIDE_, _ESDI_ un _SCSI_
sagramžāt Saskrāpēt, sakasīt.
saskrābāt Saskrāpēt, sakasīt.
sakraņģēt Saskrubināt, sakasīt, satīrīt.
stīvs kā āža rags sastindzis, sasalis, sakaltis
saiet matos sastrīdēties, sanīsties; sakauties
saplēsties Sastrīdēties; arī sakauties.
spondilolistētiskais iegurnis sašaurināts iegurnis sakarā ar pēdējā jostas skriemeļa noslīdējumu no krustu kaula uz priekšu
satelītu komunikācija satelītu sakari (angļu "satellite communications")
transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē
sasauļot saulē uzsildīt (sakarsēt)
sausne Sausna - bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
ļana Savanna Dienvidamerikas ziemeļos Orinoko upes kreisajā krastā; tās veidošanos nosaka nevis klimatiskie, bet augsnes apstākļi; ljana.
pilnin Savienoijumā ar "pilns" formām izsaka tā pastiprinājumu.
kaicums Savienojumā "garš kā kaicums" - saka par garu cilvēku.
hokus Savienojumā "hokus pokus!" - saka par iluzionistisku triku, arī par blēdību.
kritin Savienojumā "kritin krist" izsaka darbības "krist" pastiprinājumu.
mī Savienojumā "mī un žē!" - saka pārsteigumā, arī bēdās.
radin savienojumā "rast" formām izsaka šis darbības pastiprinājumu
sausin savienojumā "sauss" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
senim Savienojumā "sen senim" izsaka senatnīguma pastiprinājumu, ilgumu.
sālsstabs Savienojumā "stāv kā sālsstabs": saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu cilvēku.
brēktin Savienojumā ar "brēkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
dilum Savienojumā ar "dilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
došus Savienojumā ar "dot" un tā atvasinājumiem izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
drebens Savienojumā ar "drebēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
duršus Savienojumā ar "durt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
gaistin Savienojumā ar "gaist" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
garum Savienojumā ar "garš" formām izsaka šis īpašības pastiprinājumu.
grautin Savienojumā ar "graut" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
grieztin Savienojumā ar "griezt 1" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
grieztin Savienojumā ar "griezt 2" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
groztin Savienojumā ar "grozt" izsaka šīs darbības pastiprinājumju.
grūdien Savienojumā ar "grūst" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
ilgum Savienojumā ar "ilgs", "ilgi" izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
īsin Savienojumā ar "īss" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
jaustin Savienojumā ar "jaust" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
juktin Savienojumā ar "jukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
kritien Savienojumā ar "krist" un tā atvasinājumiem izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
kusin Savienojumā ar "kust" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
līgtin Savienojumā ar "līgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
maukšus Savienojumā ar "maukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
mīļum Savienojumā ar "mīļš" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
odin Savienojumā ar "ost" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
pildin Savienojumā ar "pildīt" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
pilnai Savienojumā ar "pilns" formām izsaka pārpilnību.
pillin Savienojumā ar "pilns" formām izsaka tā pastiprinājumu; pilnin.
pīšus Savienojumā ar "pīt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
plētinies Savienojumā ar "plēsties" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
plīsin Savienojumā ar "plīst" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
plūdin Savienojumā ar "plūst" izsaka šīs darbības intensifikāciju.
priecin Savienojumā ar "priecāties" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
pukstin Savienojumā ar "pukstēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
pūtin Savienojumā ar "pūst" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
raibum Savienojumā ar "raibs" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
rājin Savienojumā ar "rāt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
rātin Savienojumā ar "rāt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
raudātin Savienojumā ar "raudāt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
rēktin savienojumā ar "rēkt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
riebin Savienojumā ar "riebt" vai "riebties" izsaka šo darbības vārdu pastiprinājumu.
riebtin Savienojumā ar "riebt" vai "riebties" izsaka šo darbības vārdu pastiprinājumu.
rējin Savienojumā ar "riet" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
riņķum savienojumā ar "riņķis" daudzskaitļa formām izsaka šī vārda pastiprinājumu
rūgtin Savienojumā ar "rūgts" formām izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
ruku Savienojumā ar "rukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
rūcin Savienojumā ar "rūkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sācan Savienojumā ar "sākt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sācien Savienojumā ar "sākt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sācin Savienojumā ar "sākt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sāpin savienojumā ar "sāpēt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
sarktin Savienojumā ar "sarkt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
saukšus Savienojumā ar "saukt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
saucien Savienojumā ar "saukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
saucin Savienojumā ar "saukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sēstin Savienojumā ar "sēst" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sētin Savienojumā ar "sēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sīcin Savienojumā ar "sīks" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
siltin savienojumā ar "silt" izsaka šī darbības vārda pastiprinājumu
sirdu Savienojumā ar "sirdīties" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sirdziņ Savienojumā ar "sirgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sitien savienojumā ar "sist" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
sistin Savienojumā ar "sist" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
skaistin Savienojumā ar "skaists" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
slaicin savienojumā ar "slaiks" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
slāpin savienojumā ar "slāpt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
slīktin Savienojumā ar "slīkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
smacin Savienojumā ar "smakt" vai "aizsmakt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
smelktin savienojumā ar "smelkt^1^" formām izssaka šīs darbības pastiprinājumu
smelšus savienojumā ar "smelt^1^" izsaka šīs darbības pastiprinājumu, intensifikāciju
snātin savienojumā ar "snāt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
snaudin Savienojumā ar "snaust" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
soktin savienojumā ar "sokties" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
spiestin savienojumā ar "spiest" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
spiešus savienojumā ar "spiest" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
spiedin Savienojumā ar "spiest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sprāgšus savienojumā ar "sprāgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
sprādzin Savienojumā ar "sprāgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sprāgtin Savienojumā ar "sprāgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sprēgtin Savienojumā ar "sprēgāt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
spridzin Savienojumā ar "spridzēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sprūdin Savienojumā ar "sprūst" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
stiepšus Savienojumā ar "stiepties" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
strēbtin Savienojumā ar "strēbt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
stumšus Savienojumā ar "stumt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
stumtin Savienojumā ar "stumt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sūcin savienojumā ar "sūkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
sviedin savienojumā ar "sviest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
sviestin savienojumā ar "sviest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
sviltin Savienojumā ar "svilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šalcin Savienojumā ar "šalkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šķeltin Savienojumā ar "šķelt" izsaka šis darbības pastiprinājumu.
šķilšus savienojumā ar "šķilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
šķilin Savienojumā ar "šķilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šķiltin Savienojumā ar "šķilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šķirtin Savienojumā ar "šķirt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šķistin Savienojumā ar "šķist" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šļucin Savienojumā ar "šļukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šļūcin Savienojumā ar "šļūkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šmurdzin Savienojumā ar "šmurgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šūtin Savienojumā ar "šūt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šūšus Savienojumā ar "šūt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šveļpenies Savienojumā ar "švelpt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tālin Savienojumā ar "tāls" izsaka pastiprinājumu.
tecin Savienojumā ar "tecēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tekšus Savienojumā ar "tecēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
teicien Savienojumā ar "teikt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
teicin Savienojumā ar "teikt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
teikšus Savienojumā ar "teikt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
teiktin Savienojumā ar "teikt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tīcin Savienojumā ar "tīcin (1)" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tiektin Savienojumā ar "tiekties" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tiepin Savienojumā ar "tiept" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tiepšus Savienojumā ar "tiept" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tīcin Savienojumā ar "tīk 2(1)" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tiktin Savienojumā ar "tikt 1" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tīktin Savienojumā ar "tikt 2" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
trauktin Savienojumā ar "traukties" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
trīcin Savienojumā ar "trīc" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
triekšus Savienojumā ar "triekt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
triektin Savienojumā ar "triekt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
trūcin Savienojumā ar "trūkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
trūktin Savienojumā ar "trūkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
trusus Savienojumā ar "trust" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tvīcin Savienojumā ar "tvīkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
urbšus Savienojumā ar "urbt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vairin Savienojumā ar "vairojas" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
veltin Savienojumā ar "velt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vedin Savienojumā ar "vest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vestin Savienojumā ar "vest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vešus Savienojumā ar "vest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vezum Savienojumā ar "vezums" izsaka tā daudzkāršojumu.
vīktin Savienojumā ar "vīkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vilcin Savienojumā ar "vilkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vilktin Savienojumā ar "vilkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vilšu Savienojumā ar "vilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vilšus Savienojumā ar "vilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
viltin Savienojumā ar "vilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vīšus Savienojumā ar "vīt" izsaka šis darbības pastiprinājumu.
vītin Savienojumā ar "vīt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zadzien Savienojumā ar "zagt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zadzin Savienojumā ar "zagt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zagtin Savienojumā ar "zagt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zagtiņ Savienojumā ar "zagt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zeltin Savienojumā ar "zelt 1" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zibin Savienojumā ar "zibēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
ziedin Savienojumā ar "ziedēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zustin Savienojumā ar "zust" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zvejus Savienojumā ar "zvejot" izsaka šīs darbības pastiprināājumu.
zviedzin Savienojumā ar "zviegt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
žilbtin Savienojumā ar "žilbt" un tā atvasinājumiem izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
žņaugtin Savienojumā ar "žņaugt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
lielum Savienojumā ar adjektīva "liels" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
lielumu Savienojumā ar adjektīva "liels" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
pilnum Savienojumā ar adjektīva "pilns" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
pilnumu Savienojumā ar adjektīva "pilns" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
plānum Savienojumā ar adjektīva "plāns" formām vai apstākļa vārdu "plāni" izsaka īpašības, pazīmes pastiprinājumu.
vecum Savienojumā ar adjektīva "vecs" formām izsaka īpašības pastiprinājumu; ļoti vecs.
vērptin Savienojumā ar citām šī darbības vārda formām izsaka darbības pastiprinājumu.
dedzin Savienojumā ar darbības vārda "degt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
degtin Savienojumā ar darbības vārda "degt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dietin Savienojumā ar darbības vārda "diet" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
līgant Savienojumā ar darbības vārda "līgot 1" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
līgšus Savienojumā ar darbības vārda "līgt" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
pirktin Savienojumā ar darbības vārda "pirkt" formām, izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
pirktum Savienojumā ar darbības vārda "pirkt" formām, izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
pirktinies Savienojumā ar darbības vārda "pirkties" formām, izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
pītin Savienojumā ar darbības vārda "pīt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sēdin savienojumā ar darbības vārda "sēdēt" formām izsaka šis darbības pastiprinājumu
liegšus Savienojumā ar darbības vārdu "liegt" un "liegties" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
liegtin Savienojumā ar darbības vārdu "liegt" un "liegties" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
mīlin Savienojumā ar darbības vārdu "mīlēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
mirtin Savienojumā ar darbības vārdu "mirt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
niecen Savienojumā ar darbības vārdu "niecināt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
niecin Savienojumā ar darbības vārdu "niecināt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
nīktin Savienojumā ar darbības vārdu "nīkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kas plešas lejup pa to, ko izsaka pamatvārds.
aiz- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas aiz tā, ko izsaka pamatvārds.
pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, teritoriju, kura atrodas blakus, tuvu tam, ko izsaka pamatvārds.
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds.
slīdzin savienojumā ar slīgt (1) formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
skrietin Savienojumā ar tās pašas saknes verbu izsaka nozīmes pastiprinājumu.
brišus Savienojumā ar verba "brist" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
celšus Savienojumā ar verba "celt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
cirtin Savienojumā ar verba "cirst" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; ciršus.
ciršus Savienojumā ar verba "cirst" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dzeršus Savienojumā ar verba "dzert" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
dzītin Savienojumā ar verba "dzīt 1" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; dzīšus.
dzīšus Savienojumā ar verba "dzīt 1" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
gāšus Savienojumā ar verba "gāzt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
grūšus Savienojumā ar verba "grūst" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
ilgot Savienojumā ar verba "ilgoties" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
kaltin Savienojumā ar verba "kalst" formām izsaka nozīmes pastiprinājumu.
klupšus Savienojumā ar verba "klupt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
košus Savienojumā ar verba "kost" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
krāpšu Savienojumā ar verba "krāpt" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
krāpšus Savienojumā ar verba "krāpt" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
kristin Savienojumā ar verba "krist" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; krišus (2).
krišus Savienojumā ar verba "krist" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
laistīt Savienojumā ar verba "laistīties 2" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lēktin Savienojumā ar verba "lēkt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēkšus (3).
līšus Savienojumā ar verba "līst" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lūgtin Savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgšus (1).
lūgšus Savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgtin.
lūgšu Savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lūzin Savienojumā ar verba "lūzt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūztin.
lūztin Savienojumā ar verba "lūzt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūztin.
mešus Savienojumā ar verba "mest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
rītin Savienojumā ar verba "rīt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
stūmien savienojumā ar verba "stumt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
sviešus Savienojumā ar verba "sviest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
vilkšus Savienojumā ar verba "vilkt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lēkšus Savienojumā ar verbu "lēkt", "lēkšot" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēktin.
steigtin Savienojumā ar verbu "steigties", "steigt" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu, steigšus (4).
steigšus Savienojumā ar verbu "steigties", "steigt" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
viens Savienojumos "viens otru", "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens par otru", "viens pie otra" u. tml.; lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
otrais Savienojumos "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens par otru", "viens pie otra" u. tml.; lieto, lai norādītu uz (ka) secību, savstarpēju sakaru.
līk Savienojumos ar "līkums" izsaka pastiprinājumu.
izsaukums Savienojums vai savienojuma mēģinājums, kas veikts, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj divpusēju saziņu reālā laikā.
sakabināt Savienot ar sakabes (1) palīdzību.
mītin Savinojumā ar "mīt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
korespondence Savstarpēja atbilstība, saskaņa; savstarpēja attieksme, sakars.
kontakts Savstarpēja saistība, sadarbība, savstarpēji sakari (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
kontakts Savstarpēja saistība, savstarpēji sakari (parasti starp parādībām sabiedrībā).
kontu korespondence savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas
attieksme Savstarpēja sakarība, saistība (kādai parādībai) ar citu parādību.
barišas Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu un mielasts sakarā ar šādu darījumu.
attiecība savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm)
reciproks verbs savstarpējas darbības vārds - darbības vārds, kas izsaka divu vai vairāku subjektu savstarpēju darbību
korelēties Savstarpēji atbilst, būt sakarībā.
korespondēt Savstarpēji atbilst, saskanēt; būt savstarpējā attieksmē, sakarā.
protokolu komplekts savstarpēji saistītu protokolu kopums, kas nosaka datoru tīkla arhitektūru un darbību; tā, piemēram, internets izveidots uz protokolu _TCP/IP_ komplekta bāzes, lai to darbība būtu saskanīga
attiecības savstarpēji sakari, saistība, mijiedarbība (piemēram, starp cilvēku grupām, valstīm)
stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
dezinvestēšana Savu investīciju izņemšana no kādas valsts sakarā ar politiskiem iemesliem.
komunicēties Sazināties; būt savstarpējos sakaros.
process secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība
izsecināt Secinot noskaidrot (faktu, likumsakarību u. tml.).
sedilka Sedulka - zirga iejūga piederums, ar jostu piesprādzēti segliņi, kas palīdz nest sakas un loku, lai tie pārāk nespietu skaustu.
šķirnes kategorija sējumu un sēklas šķirnes īpašību rādītājs, ko nosaka sējumus aprobējot
dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks
hidrocēle Sēklinieka ūdenstrūce - seroza šķidruma uzkrāšanās starp sēklinieka apvalkiem sakarā ar atteces traucējumiem limfvados.
seksuālā izglītošana seksuālā audzināšana, kas bērnus un jauniešus iepazīstina ar seksualitāti un bioloģiskās vairošanās likumsakarībām
bestialitāte Seksuālas perversijas forma, kas izpaužas kā dzimumsakari ar dzīvniekiem.
temporalitāte Semantiska kategorija, kas izsaka darbības norises attieksmi pret runas brīdi.
darītājs Semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no semantiskā subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu; agenss.
protokols semantisku un sintaktisku noteikumu kopums, kas nosaka datoru tīkla funkcionālo bloku darbību datu pārraides procesā
nerviji Sena kareiviska beļģu cilts starp Šeldu un Māsu; tās pēkšņais uzbrukums 57 p. m. ē. Cēzara leģionam tikko nebeidzās ar pilnīgu romiešu sakaušanu.
reskripts Senajā Romā - imperatora rakstveida atbilde sakarā ar kādu jautājumu, kas viņam ticis iesniegts izlemšanai; šāda atbilde ieguva likuma spēku.
stuprum Senajā Romā ārlaulības dzimumsakari.
logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
elektrums Senatnes metālu sakausējums no 3 daļām zelta un 1 daļas sudraba, lietots mākslas priekšmetiem.
ugunsurbis Seno cilvēku daikts uguns iegūšanai, koka irbulis ar nosmailinātu galu, kas tiek urbjot ātri griezts koka kluča iedobumā, kamēr urbuma vieta sakarst līdz degšanai.
mazūdens Sezonāls, ilgstošs, zems ūdenslīmenis upēs, ko nosaka sausi vai auksti laikapstākļi.
plāksne Sfēra, joma, kurā (ko) attēlo, izsaka; viedoklis, no kā (ko) aplūko, analizē.
blokshēma shēma, ar kuras palīdzību grafiski attēlo sakarus (parasti funkcionāla rakstura) starp datu apstrādes sistēmas elementiem, izmantojot šo elementu attēlošanai dažādas ģeometriskas figūras ar atbilstošiem uzrakstiem
tīkla topoloģija shematisks datoru tīkla staciju (mezglu) un sakaru posmu (saišu) izvietojums; tīkla topoloģiju var izmantot par klasifikācijas pazīmi, pēc kuras tīklus iedala lineāros tīklos, gredzentīklos, zvaigžņtīklos, koktīklos, režģtīklos
grabši Siena, labības sakasas.
grabšķis Siena, labības sakasas.
bacillus Sienāžu ģints, līdzīgi sakaltušam zaram vai stublājam (mīmikrija), garām kājām, bez spārniem.
TDMA Signāla pakešu dalījums pēc laika (angļu "Time Division Multiple Access") digitālo sakaru tehnoloģijā, kas ļauj vairākiem lietotājiem vienlaicīgi izmantot vienu sakaru kanālu.
pārraide signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, telegrāfa, radio vai cita veida sakarus
kapa faktori sīkas reproduktīvas struktūras infuzorijas citoplazmā, kuru klātbūtnes iespēju nosaka infuzorijas genotips
gūžas Siksna, ar kuru tiek savienotas sakas ar loku un ilksi.
atšķiramība Sīku detaļu fiksējuma kvalitāte attēlā, ko nosaka optiskās sistēmas atšķirtspēja un attīstīšanas procesa kvalitāte.
perēkļainā nekroze sīku nekrotisku perēkļu rašanās sakarā ar infekciju
radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze.
konvekcija Siltuma pārvietošanās ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
atzīme Simbols vai simbolu secība, kas nosaka datnes, datu bloka, ieraksta vai vārda sākumu vai beigas.
retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce
sindroms Simptomu kopums, kas attīstās noteikta patoloģiska stāvokļa vai slimības gadījumā un nosaka šīs slimības klīnisko ainu.
jēdzieniskās attieksmes sintaktiskā sakara saturiskā puse
paratakse sintaktisko sakaru veids - sakārtojums
sintaktiskā analīze sintaktisko sakaru, jēdzienisko attieksmju un sintaktisko kategoriju noteikšana sintakses vienībās - vārdu savienojumā un teikumā
predikatīvs sakars sintaktisks sakars starp teikuma priekšmetu un izteicēju
dekstrokardija Sirds atrašanās labajā pusē sakarā ar iedzimtu attīstības anomāliju; šādas sirds struktūra ir it kā normālas sirds spoguļa attēls.
sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni.
sirds pilieni sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirdspilieni
faksa mašīna sistēma dokumentu (tekstu, zīmējumu, shēmu attēlu) pārraidei pa sakaru līnijām. Raidierīce nosūtāmo dokumentu skenē un pārvērš analogsignālā vai ciparsignālā, bet uztvērējierīce no šī signāla atveido dokumenta kopiju
gaisakuģa vadība sistēma, kas sastāv no galvenās vadības un palīgvadības; galvenā vadības sistēma nosaka gaisakuģa telpisko stāvokli un sastāv no eleroniem, augstumstūres un virzienstūres
mērvienību sistēma sistēma, kurā dažas mērvienības ir pieņemtas par pamatvienībām, bet pārējās ir definētas, pamatojoties uz fizikālām likumsakarībām
funkcionālā projektēšana sistēmas komponentu funkcionālo sakaru noteikšanas process
sociālo problēmu pētniecība sistēmiska, mērķtiecīga un plānota sociālās situācijas izzināšana, lai analizētu problēmu veidošanās sociālo kontekstu, cēloņsakarības, sociālās konstrukcijas, ietekmējošos faktorus, kā arī modelētu un piedāvātu instrumentus sociālo problēmu risināšanā
cirkulārā kauzalitāte sistēmiskajā pieejā un analīzē izmantots jēdziens, kas atspoguļo izpratni par cēloņsakarībām kā apļiem: cēloņu un seku secība, kuru raksturo atkārtota atgriešanās pie sākotnējā cēloņa un tā nostiprināšana vai mainīšana, tādējādi radot jaunu cēloņu un seku secību un sakarību
sišus Sitot; savienojumā ar "sist" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
administratīvā atstumtība situācija, kurā dalību valsts vai pašvaldības programmās un pakalpojumu saņemšanu nosaka ierobežojoši administratīvi un/vai organizatoriski nosacījumi, nevis iedzīvotāju vajadzības un atbilstība programmu un pakalpojumu saņemšanas kritērijiem
protokatechuskābe Skābe, kas brīvā veidā atrodama "Illicum religiosum" augļos un rodas, daudzus dabas produktus sakausējot ar sārmu.
piena aktīvais skābums skābums, ko izsaka ar ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvo logaritmu pH; nosaka, izmantojot dažādus indikatorus, piemēram, lakmuspapīru (svaiga piena aktīvais skābums ir pH 6,5–6,8)
drāztele Skaidas, sakasas, ēveļskaidas.
π skaitlis 3,14159..., kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret tās diametru; viena no svarīgākajām matemātikas konstantēm
skalārais reizinājums skaitlis ab=|a| |b| cosφ dotajiem vektoriem (|a|, |b| – vektoru moduļi, φ – leņķis starp vektoriem); izsaka projekcijas garumu vienam vektoram uz otru
pārnesumskaitlis Skaitlis, kas izsaka dzenošā un dzenamā elementa ātrumu attiecību.
aptuvens skaitlis skaitlis, kas izsaka lieluma vērtību ar zināmu kļūdu vai (salīdzinājuma ar sākotnējo skaitli) vienkāršotā veidā
purvainība Skaitlis, kas procentos izsaka purvu platību attiecībā pret visu kādas teritorijas platību.
kvēlskaitlis Skaitlis, kas raksturo aizdedzes sveces siltumīpašības; tas ir proporcionāls vidējam indicētam spiedienam, kurā, sveci izmēģinot speciālā viencilindra motorā, no sakarsušā sveces elektroda vai izolatora sākas darbmaisījuma kvēlaizdedze.
filtrācijas koeficients skaitlis, kas raksturo pazemes ūdenscaurlaidības spēju, to parasti izsaka metros diennaktī (m/d) vai centimetros sekundē (cm/s); izmanto urbumu un aku debita aprēķinos, nosakot ūdens filtrācijas zudumus hidrotehnisko būvju aprēķinos u. c.
binārais skaitlis skaitlis, ko izsaka kā summu no noteiktām skaitļa 2 (bāzes) pakāpēm
vektora koordinātas skaitliskie koeficienti, ar kuriem doto vektoru izsaka kā bāzes vektoru lineāru kombināciju
indekss Skaitlisks rādītājs, kas procentos izsaka kādas parādības secīgas pārmaiņas, piem., cenu indekss.
selenogrāfiskās koordinātas skaitļi, kas nosaka punkta stāvokli uz Mēness virsmas attiecībā pret Mēness ekvatoru un sākummeridiānu
bipolārās koordinātes skaitļi, kas nosaka punkta vietu plaknē atkarībā no diviem izraudzītiem punktiem, kurus sauc par poliem
interfeiss Skaitļošanas, sakaru, datu pārraides un apstrādes tehnikā - noteikumu, programmu un aparatūras kopums, kas nodrošina iespēju dažādas ierīces savienot kopīgai darbībai.
kaldačot Skaļi un nesakarīgi pļāpāt.
pieblārkšēt Skaļi, nesakarīgi runājot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
svētzāles Skaraino salmaugu ģints, sienā sakaltējot smaržīgas zāles, krūmāju augi ar brūnām spīdīgām vārpiņām.
skopa Skopa teorija - teorija, kas uzsver tulkošanas pragmatiskos aspektus, uzskatot, ka mērķteksta tipu un formu nosaka funkcija, kuru paredzēts īstenot jaunajā kontekstā.
Mara slāvu mitoloģijā - ļaunais gars, sākotnēji (arī Marena) nāves, mēra iemiesojums, vēlāk daļēji zaudēja sakaru ar nāvi, bet saglabāja cilvēkam kaitīgo raksturu, spēju pārvērsties par dzīvnieku un atkal par cilvēku
sudeņicas Slāvu mitoloģijā - mītiskas sieviešu kārtas būtnes, kas, cilvēkam piedzimstot, nosaka tā likteni.
bloķēt Slēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
aģents provokators slepenpolicijas darbinieks, kas stājas sakaros ar personu (personām), iegūst tās uzticību un mēģina to pamudināt uz kādu rīcību, izprovocēt, lai pēc tam to arestētu
simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam.
eksantropija Slimības izcelšanās, ko nosaka cēloņi, kas atrodas ārpus organisma.
veģetatīvie paroksismi slimības izpausmes, kas rodas sakarā ar veģetatīvās nervu sistēmas augstākās daļas funkciju traucējumu: sāpes pakrūtē vai sirdī, elpošanas, sirdsdarbības traucējumi, reibonis
patoģeogrāfija Slimību izpausme atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori.
ereitopātija Slimīga sarkšana sakarā ar vazomotoriskā centra labilitāti.
endokrinoze Slimīgs stāvoklis sakarā ar endokrīno orgānu funkciju traucējumu.
īpatnējā svara likvācija smagākā elementa koncentrēšanās sakausējuma apakšējā daļā
samans Smalki sakapāti salmi.
samiltināt smalki sasmalcināt (sakapāt)
sadzenāt smalki un nevērīgi sacirst (sakapāt)
metīlaitērs Smaržaina gāze, ko dabū kokspirtu sakarsējot ar sēru vai borskābi.
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
stāvoklis Sociālu apstākļu, attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību (parasti kādā laikposmā).
indivīda somatomērs somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka, mērot konkrēta cilvēka figūru
tīģeļkrāsns Speciāla krāsns, parasti metāla, kausēšanai, sakausēšanai vai karsēšanai tīģeļos.
radiomāja Speciāla telpa uz kuģa, kas aprīkota ar uztveršanai un raidīšanai paredzētiem radiosakaru līdzekļiem.
sakaru karaspēks speciālais karaspēks, kas nodrošina bruņoto spēku darbībai nepieciešamos sakarus
dīlinga telpa speciāli iekārtota telpa, kurā dīleri nodarbojas ar darījumu operācijām, izmantojot tehniskos sakaru, informācijas pārraides un apstrādes līdzekļus
diagnosts speciālists, kas nosaka diagnozi
deviators Speciālists, kas nosaka kompasa deviāciju.
žūrija Speciālistu grupa, kas vērtē dalībnieku sniegumu un nosaka uzvarētāju (piemēram, konkursā, sacensībās, izstādē).
tālo kosmisko sakaru centrs specializēta komandu un mērījumu kompleksa daļa, kas nodrošina abpusējus sakarus ar starpplanētu zondēm un to trajektorijas mērījumus, izmantojot jaudīgus radioraidītājus signālu noraidīšanai un lielus radioteleskopus signālu uztveršanai
vilcējautomobilis Specializēts automobilis ar sakabes iekārtu, pneimatiskās bremžu sistēmas un elektroiekārtas izvadiem piekabes vai puspiekabes pievienošanai.
sakaru procesors specializēts ievadizvades procesors, kas vada sakaru līniju vai sakaru ierīču darbību. Komunikāciju procesorus izmato arī datu apstrādei
saišu tips specifikācija, kas hiperteksta sistēmās nosaka, kāda veida informācijas objekts pievienots saitei
saskarnes standarts specifikāciju kopa, kas nosaka divu ierīču savienojumu
runa Specifiska cilvēku darbība, ko veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem un kas nodrošina sakarus starp cilvēkiem.
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par karstu vai kodīgu šķidrumu).
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par sauli, vēju, aukstumu).
saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts.
muzikālā dzirde spēja uztvert un izprast skaņdarbā ietverto skaņu savienojumus un to likumsakarību
pārgājība Spēkratu ekspluatācijas īpašība, kas nosaka to spēju pārvietoties pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu (smiltīm, karjeriem, lauku, mežu, sniegu).
piekļuve Spēkratu īpašība, kas raksturo iespēju viegli un ērti piekļūt apkalpojamiem mezgliem. Piekļuve nosaka papildoperāciju, speciālu instrumentu un palīgiekārtu nepieciešamību un laika izlietojumu tehniskajās apkopēs veicamo pārbaudes, regulēšanas un detaļu nomaiņas darbu izpildei.
subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus
atjaunojamība spēkratu, to sistēmu, agregātu vai detaļu īpašība, ko, ņemot vērā tehniskās apkalpošanas kvalitāti, nosaka iespēja konstatēt un novērst bojājumus un atteices
lidaparāta slodzes spēku sistēma (virsmas un masas spēki), kas darbojas uz lidaparātu un nosaka tā stiprības aprēķinu
šarnīra moments spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi. Šarnīra moments nosaka piepūli, kas nepieciešama, lai atliektu vadības plāksni; momentu samazināšanai lieto aerodinamisko kompensāciju vai trimmerus
promesse Spekulatīvs darījums ar loterijas lozēm, sakarā ar kuru noslēdz pirkuma līgumu par gaidāmo laimestu.
kalšana Spiedapstrādes process, kurā instruments veic alkārtotu trieciendarbību uz sakarsētu sagatavi, pakāpeniski piešķirot tai nepieciešamo formu un izmērus.
spinakera forma spinakerburas apveids (veids), kas nosaka tās aerodinamiskās īpašības, parasti izmanto gan horizontāli, gan vertikāli, gan abējādi sašūtas auduma slejas (bānes), kā arī tās šuj zvaigznes staru veidā
spindeļpodīns Spindeļpodīns sētmalī - saka zobodamies par raudošu bērnu.
spinorbitāls Spinorbitālā mijiedarbība ir elementārdaļiņu mijiedarbība, kas nosaka sistēmas enerģijas līmeņu sīkstruktūru; atkarīga no daļiņu spina un orbitālā impulsa momenta lieluma un to savstarpējās orientācijas.
hronometrists Sportā - persona, kas ar hronometru (pulksteni, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,1 sekundei) atzīmē laiku sacensībās un nosaka sacensību rezultātu (skriešanā u. c.).
tušē sporta divcīņā - cīkstoņa pieskaršanās pie paklāja ar abām lāpstiņām vienlaicīgi, kas nosaka sakāves momentu; paukošanā - dūriens pretiniekam ievainojamā vietā
pussargs Sporta spēļu (parasti futbola) komandas dalībnieks, kas palīdz gan aizsargiem, gan uzbrucējiem un spēles laikā uztur sakarus starp tiem.
radiosports Sporta veids, kas ietver radiotehnikas pamatu apgūšanu, radiosakaru uzturēšanu, radiopelengāciju.
slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
teorija Spriedumu, nosacījumu, likumsakarību kopums (piemēram, praktiskā darbībā, sadzīvē).
robežspriegums sprieguma vērtība uz noteiktas slogojuma robežas; stiepes slogojumā Huka likuma derīgumu nosaka proporcionalitātes robeža
vairākposmu divpunktu protokols standartizēts sakaru protokols, ko izmanto tīklā _ISDN_, lai apvienotu datu pārsūtīšanas kanālus, nodrošinātu piekļuvi internetam, kā arī izmantotu kanālus gan balss, gan arī datu pārsūtīšanai
AT komandu kopa standartkomandu kopa, kas ļauj vadīt modemu, izmantojot speciālu sakaru programmatūru
mūzikas instrumentu ciparsaskarne standartprotokols, kas nosaka muzikālās informācijas apmaiņu starp mūzikas instrumentiem un datoru
sistēmu lietojumu arhitektūra standartu kopa, kas nosaka sakarus starp dažāda tipa firmas _IBM_ datoriem, sākot no personālajiem datoriem līdz lieldatoriem, to veido trīs sastāvdaļas: vienotais sakaru nodrošinājums. vienotā programmēšanas saskarne, vienotā lietotāja piekļuves arhitektūra
oranžā grāmata standartu kopums, kas nosaka formātus, kuri, izmantojot _CD-R_ diskdziņus, ļauj ierakstīt lasāmatmiņas kompaktdiskos informāciju tā, ka to var nolasīt ar parastajiem lasāmatmiņas kompaktdisku atskaņotājiem. Atšķirībā no Sarkanās grāmatas un Dzeltenās grāmatas standartiem Oranžās grāmatas standarti pieļauj datu ierakstīšanu kompaktdiskā vairāku sesiju laikā
Sarkanā grāmata standartu kopums, ko izstrādājušas firmas _Sony_ un _Philips_ un kas nosaka kompaktdiska _CD-DA_ celiņu skaitu, kuros ierakstīti diskrētie audiodati, kā arī izmantojamos kļūdu labošanas līdzekļus, kas ierakstīšanas procesā nodrošina skaņas iespējami labāku saglabāšanu
standarti IEEE 802 standartu sērija, kas nosaka lokālo datoru tīklu dažādus parametrus, izstrādi koordinē ASV Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts
korespondentattiecības Starpbanku attiecību veids - sakari, kas veidojas starp maksātāja banku un saņēmēja banku, veicot naudas pārskaitījumus ar korespondentkontu palīdzību klientu vai pašas bankas uzdevumā.
UNIBOR Starpbanku kredītu procentu likme, kuru nosaka Unibanka un tā tiek lietota Unibankas un Unilīzinga līzinga darījumos.
attīstības psiholoģija starpdisciplināra un integratīva psiholoģijas nozare, kas pēta likumsakarības cilvēka uzvedībā, psihiskajos procesos un to īpašībās visos vecumposmos, sākot no prenatālā perioda līdz vēlīnam pieaugušā vecumam
vispārējā sistēmu teorija starpdisciplinārs atziņu kopums, kas skaidro procesus un attiecības starp dažādiem sistēmas elementiem, akcentē noteiktas attiecību likumsakarības starp sistēmas elementiem un palīdz izskaidrot savstarpējās mijiedarbības procesus; šī teorija balstās atziņā, ka jebkurā dzīvā sistēmā veidojas attiecības un to kopums ir lielāks nekā daļu aritmētiskā summa
interneirons Starpneirons, viens no centrālās nervu sistēmas daudzajiem neironiem, kas ar plaši sazarojušiem izaugumiem uztur sakarus starp dažādiem receptoriskiem un efektoriskiem neironiem.
STSC Starppilsētu telefona sakaru centrāle.
INMARSAT Starptatiskā Jūras satelītsakaru organizācija ("International Maritime Consultative Organisation").
ITT Starptautiska elektrosakaru firma (angļu "International Telephone and Telegraph Corporation").
Starptautiskā standartizācijas organizācija starptautiska organizācija, kas dibināta 1946. g. un kas nodarbojas ar sakaru un informācijas apmaiņas starptautisku standartu izstrādāšanu
BITEJ Starptautiskais jaunatnes tūrisma un sakaru birojs (franču "Bureau international pour le tourisme et les echanges de la jeunesse").
konsultatīvais pakts starptautiskais līgums, saskaņā ar kuru līguma puses uzņemas saistības apspriesties sakarā ar jautājumiem, kas tās interesē
masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – kilograms (kg), ko nosaka īpaši izgatavots kilograma etalons
moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
datu posma augsta līmeņa vadība starptautiskās standartizēšanas organizācijas ieteikts datu posma slāņa protokols, kas savienojumu nodibināšanas, datu pārraides un savienojumu pārtraukšanas laikā nosaka protokola datu bloku (kadru) formātus un vadības procedūras; protokols _HDLC_
V.24 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas izstrādāta standarta saskarne, kas nosaka datu galiekārtu un datu ķēdes galiekārtu sadarbību.
X.400 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pieņemts standarts, kas nosaka starptautiskā elektroniskā pasta funkcionēšanas pamatprincipus.
standarts X.400 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas nosaka starptautiskā elektroniskā pasta funkcionēšanas pamatprincipus. Standarts _X.400_ atšķiras no internetā izmantotajiem elektroniskā pasta standartiem. Lai ziņojumus varētu pārsūtīt no vienas sistēmas otrā, tiek izmantotas vārtejas.
ITU-T Starptautiskās telekomunikāciju apvienības (angļu "International Telecommunication Union") komiteja, kas nodarbojas arelektrosakaru standartu izstrādāšanu; līdz 1990. g. sākumam bija pazīstama kā Starptautiskā Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvā komiteja (CCITT).
komiteja ITU-T starptautiskās telekomunikāciju apvienības komiteja, kas nodarbojas ar elektrosakaru standartu izstrādāšanu
integrēto pakalpojumu cipartīkls starptautiskās telekomunikāciju savienības komitejas _ITU-T_ izstrādāts datu pārraides tīkla standarts, kas nosaka prasības, kurām jāatbilst šī tīkla arhitektūrai un saskarnēm, lai nodrošinātu datu, audio- un videoinformācijas pārraidi pa vienotu cipartīklu
COLREGS Starptautisko noteikumu sistēma, kas nosakakuģa vadītāja rīcību, lai izvairītos no kuģu sadursmes jūrā (angļu "International Regulations for the Prevention of Collisions at Sea").
starptautiskās gaisa tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē valstu un to aviosabiedrību, arī starptautisko organizāciju darbu gaisa telpā, nosaka gaisa telpu tiesisko režīmu, starptautisko lidojumu kārtību, gaisa transporta darbības tehniskos standartus utt.
postliminium Starptautisko tiesību princips, kas nosaka, ka personas, lietas un iestādes, kuru tiesisko stāvokli grozījusi kara okupācijas vara, automātiski atgūst savu agrāko tiesisko stāvokli, tiklīdz okupācija beigusies.
P "Papa" starptautisks signāls – 1) uz tirdzniecības kuģa nozīmē "visai komandai jābūt uz klāja sakarā ar iziešanu jūrā"; 2) uz zvejas kuģa – "mani tīkli ir aizķērušies"
K "Kilo" starptautisks signāls – nozīmē "es vēlos ar jums uzņemt sakarus"
F Starptautisks signāls "Foxtrot" - nozīmē "neesmu vadāms; uzturiet sakarus ar mani".
pasakot Stāstīt pasakas.
conte Stāsts, pasaka.
pārgulēt Stāties dzimumsakaros.
sakunkuļoties stāties intīmos sakaros
appamparāties Stāties sakaros (apprecoties).
demogrāfiskā statistika statistikas nozare un demogrāfijas sastāvdaļa, kas pētī iedzīvotāju stāvokli (skaitu, sastāvu, izvietojumu) un izstrādā demogrāfisko procesu (dzimstības, mirstības, migrācijas u. c.) analīzes un prognozēšanas metodes, nosaka demogrāfisko procesu apjomus un intensitāti
korelācija Statistiska, varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
sabiedriskais stāvoklis stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats
sakairinātība Stāvoklis, kad (kas) ir sakairināts (1).
atrautība Stāvoklis, kad nav sakara, saistības (ar ko).
nošķirtība Stāvoklis, kad nav sakaru, saikņu (ar ko).
millefiori Stikla izstrādājumi, ko gatavo, sakausējot krāsainas stikla nūjiņas un izveidojot tālāk stikla mozaīkā.
sakveldināt Stipri sakarsēt (1).
sakveldēt Stipri sakarsēt (piemēram, par sauli, liesmām).
nokvēlināt Stipri sakarsēt tā, ka kvēlo.
sakvēlināt Stipri sakarsēt, tā ka kvēlo.
iztveicēt Stipri sakarsēt.
nokveldēt Stipri sakarsēt.
svelme Stipri sakarsēta gaisa plūsma.
izkarsties Stipri sakarsēties.
sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
nošķorēt Stipri sakurināt, sakarsēt; sagatavot (krāsni) maizes cepšanai.
kvēla Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai).
kvēle Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai).
karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
stomīt stomoties runāt, neskaidri, nesakarīgi teikt
guturotetānija Stostīšanās sakarā ar balsenes spazmu, izrunājot skaņas "g" un "k".
sakabinātājs Strādnieks, kas sakabina (piem., vagonus).
dzimumstratifikācija Stratifikācija pēc dzimuma - tāda sociālā hierarhija, kas nosaka dzimumu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību.
atrauties Strauji attālinoties, zaudēt sakarus (ar pārējiem).
saķert Strauji sakampt (ar lūpām, zobiem) - par dzīvniekiem.
troksnis strāvas gadījumveida svārstības (radioelektroniskās ierīcēs), kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums
sakrist matos strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem; sakauties
ietvērums strukturālas attiecības starp pārvaldāmajiem objektiem, kas nosaka, ka pārvaldāmā objekta eksistence atkarīga no šo objektu ietverošā pārvaldāmā objekta eksistences. Ietvertais pārvaldāmais objekts tiek saukts par pakļauto pārvaldāmo objektu, bet ietverošais - par pakļaujošo pārvaldāmo objektu
saprātīguma koeficients subjekta "psihiskā" un hronoloģiskā vecuma attiecība, kas reizināta ar 100, nosaka ar saprātīguma testiem, vidējais līmenis - 100+-10 (angļu "intelligence quotient - IQ")
bijo Sudraba sakausējums, kurā dārgmetāla saturs nepārsniedz 50%.
alpaks Sudrabots vara, niķeļa un cinka sakausējums; argentāns; jaunsudrabs.
semastava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas.
somstava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas.
zivju pasta svaigi, samalti zivju rūpniecības atkritumprodukti – zivju galvas, iekšas, spuras, asakas; izmanto galvenokārt kažokzvēru ēdināšanā vai pārstrādā zivju miltos
perioda un starjaudas sakarība svarīgs zvaigžņu attāluma noteikšanas paņēmiens mūsu Galaktikā un citās tuvākajās galaktikās – sakarība starp pulsējošo maiņzvaigžņu, galvenokārt cefeīdu, spožuma maiņas periodu un starjaudu; pēc novērojamā spožuma maiņas perioda nosaka maiņzvaigznes starjaudu un, zinot zvaigznes redzamo spožumu, aprēķina attālumu līdz tai.
parametriskā rezonanse svārstību process kāda sistēmā; rodas sakarā ar kāda parametra periodisku maiņu
kvēlsvece Svece, kas darbmaisījumu motora cilindrā aizdedzina ar kādu tās sakarsētu daļu.
labdiendevējs Sveicinātājs, kurš saka "labdien".
lurgimetāls Svina sakausējums ar kalciju, nātriju, bāriju; no šāda sakausējuma izgatavo lodīšu gultņus.
pārkāsas Svinības sakarā ar norūgušā alus pārliešau no kubla mucās.
telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla abonenta numurs.
telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla gala ierīce signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
telekss Šādos sakaros izmantojamais aparāts.
metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
dzelzs Šī metāla sakausējumi; tērauds.
patoloģiskais dzēruma stāvoklis šis patoloģiskā afekta gadījums ir īslaicīga asa psihoze, kas spontāni rodas sakarā ar alkoholisko dzērienu lietošanu, dažreiz ieņemot tikai niecīgu devu, un izraisa gara slimībai raksturīgu stāvokli
piliens Šķidrā zāļu forma, kuras devu nosaka pēc šādu veidojumu skaita.
slapināšana Šķidruma izplūšana pa cietķermeņa virsmu, ko nosaka vielu daļiņu mijiedarbība uz robežvirsmas; ja šķidrums cietķermeņa virsmu slapina, tad notiek tā pacelšanās pie trauka sienām (sk. menisks).
ātruma augstums šķidruma plūsmas īpatnēja kinētiskā enerģija, ko izsaka ar atbilstošu šķidruma līmeņa augstumu (viens no Bernulli vienādojuma locekļiem)
sferoidāls stāvoklis šķidruma stāvoklis uz nokaitētas virsmas, kad starp pilieniem, kas iegūst sferoīda formu, un virsmu izvaidojas tvaika slānis, kas neļauj pilieniem strauji sakarst un izgarot
ūdensniere Šķidruma uzkrāšanās nieres bļodiņā sakarā ar urīna noplūdes traucējumiem; hidronefroze.
caurplūdes koeficients šķidruma vai gāzes izplūdes aprēķinā lietojams skaitlis, kas izsaka faktiskās izplūdes samazinājumu salīdzinājumā ar teorētiski aprēķināto izplūdi
papīra caurskate šķiedrvielas materiāla izkliedes vienmērīguma rādītājs papīra loksnē; nosaka caurplūstošā gaismā
krams Šķiltavu elements - dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli.
intersekss Šķirtdzimumu sugas īpatnis, kura dzimums ir starpforma starp vīrišķo un sievišķo tipu, kuras veidošanos nosaka novirzes no normālā, sugai raksturīgā līdzsvara starp vīrišķo un sievišķo dzimumu nosacītājiem gēniem un hromosomām.
Kura šumeru-akadiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības, pazemes nosaukumiem, kas spilgti izsaka senās Divupes iedzīvotāju priekšstatu par nāvi kā totālu galu un veļu valstību kā dzīvo valstības pretstatu un noliegumu
apmūdējis Tā saka Smiltenē par alu, kas negrib rūgt.
hierarhiskā sakaru sistēma tāda sakaru līdzekļu fiziska organizācija, kad augstākā līmeņa aparatūra darbojas plašākā ģeogrāfiskā apgabalā un izpilda sarežģītākas funkcijas nekā zemākā līmeņa aparatūra
mīlvārdīte Tāda, kas saka mīļus, laipnus vārdus.
mīļvārdīte Tāda, kas saka mīļus, laipnus vārdus.
īsredzīgs Tāds (cilvēks), kas nesaskata parādību kopsakaru vai neņem vērā savas rīcības turpmākās sekas.
iestarpināt Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
apzināšanās Tāds cilvēka stāvoklis, ka viņš sakarīgi izjūt (apzinās) sevi un savu apkārtni, būdams nomodā, pie samaņas, neatrazdamies hipnozē vai slimības, narkotiku vai citu faktoru radītā apziņas aptumsumā.
lokālais terminālis tāds terminālis, kas pievienots datoram tieši, nevis ar sakaru līnijas starpniecību
noteikts Tāds, ar kuru izsaka ko pazīstamu, iepriekš minētu, īpašības vārda noteiktā galotne.
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
tuvs Tāds, kam (ar ko) ir tiešs sakars, tieša saskare, parasti darbībā, norisē (par cilvēkiem).
analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
nezināms Tāds, kam ir jānosaka vērtība.
pastarpināts Tāds, kam ir netiešs sakars, saistība (ar ko).
sakarīgs Tāds, kam ir raksturīga sakarība (parasti par priekšmetu, parādību kopumu).
saistīts Tāds, kam ir sakars, kopsakarība (ar ko), arī atkarība (no kā) - piemēram, par parādībām, norisēm.
atrauts Tāds, kam nav cieša kontakta, sakaru (ar ko) - par norisēm, parādībām sabiedrībā vai dabā.
cēloņsakarīgs Tāds, kam raksturīga cēloņsakarība.
alopātisks Tāds, kam sakars ar alopātiju.
kre- Tāds, kam sakars ar radīšanu, radību.
kreat- Tāds, kam sakars ar radīšanu, radību.
vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību); tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības.
vienlīnijas tāds, kas apmainās ar informāciju pa vienu sakaru līniju
dabīgs Tāds, kas atbilst dabas likumiem, lietu un parādību dabai vai normālai notikumu attīstības gaitai, likumsakarīgs.
dabisks Tāds, kas atbilst dabas likumiem, lietu un parādību dabai vai normālai notikumu attīstības gaitai, likumsakarīgs.
bļebenis Tāds, kas ātri un nesakarīgi runā.
ār- Tāds, kas atrodas ārpusē, ārpus tā, ko izsaka salikteņa otrā daļa; cits.
antoloģisks Tāds, kas attiecas uz antoloģiju, kam sakars ar to.
antropo- Tāds, kas attiecas uz cilvēku vai kam ir sakars ar to (piem., antropoloģija).
starptautisks Tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas nosaka to attiecības, ir tām kopīgs, raksturīgs; arī internacionāls (1).
nepāra Tāds, kas bez atlikuma nedalās ar divi (par skaitli); tāds, ko izsaka ar skaitli, kurš bez atlikuma nedalās ar divi (piemēram, par skaitu, numuru).
tākaļa Tāds, kas bieži saka "tā, tā".
pļenderka Tāds, kas daudz nesakarīgi pļāpā.
transkortikāls Tāds, kas iet cauri garozai; tāds, kas attiecas uz sakariem starp atsevišķiem smadzeņu garozas apvidiem.
dzelzinis Tāds, kas ir gatavots no dzelzs sakausējumiem.
organisks Tāds, kas ir likumsakarīgi, cieši iekļauts kādā sistēmā; tāds, kas atbilst (kā) būtībai.
vārīt Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs.
iteratīvs Tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
pamazināt Tāds, kas izsaka pamazinājumu (3).
adversatīvs Tāds, kas izsaka pretējo.
atklāts Tāds, kas izsaka visu vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas un jūtas; vaļsirdīgs.
nejaušs Tāds, kas nav radies, izveidojies likumsakarīgi; nebūtisks.
indiferents Tāds, kas neizrāda interesi; tāds, kas neizsaka savu viedokli; vienaldzīgs.
saistošs Tāds, kas nosaka (kāda) darbību, rīcību, pienākumus (parasti par likumiem, pavēlēm u. tml.); obligāts (1).
normatīvs Tāds, kas nosaka normu (2).
liktenīgs Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi, tās posmu, (kā) attīstību.
telefonisks Tāds, kas notiek, ko veic, izmantojot telefona sakarus.
telegrāfisks Tāds, kas notiek, ko veic, izmantojot telegrāfa sakarus.
konkrēts Tāds, kas parādās visu īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidībā.
endokrinogēnisks Tāds, kas radies sakarā ar iekšējās sekrēcijas funkciju.
endokrinogēns Tāds, kas radies sakarā ar iekšējās sekrēcijas funkciju.
talasogens Tāds, kas radies sakarā ar jūras darbību vai jūrā.
mīlvārdītis Tāds, kas saka mīļus, laipnus vārdus.
termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem).
pēcrevolūcijas Tāds, kas sakas, pastāv, noris pēc revolūcijas.
kvēpainis Tāds, kas satur sakaltušu, sabirzušu augu cietās daļiņas.
sēras Tāds, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi; tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, bērēm.
komunikabls Tāds, kas veikli veido savstarpējus sakarus, savstarpējas attiecības, kam ir spēja sociāli kontaktēties.
nejēdzīgs Tāds, kas, piemēram, sava nesaskanīguma, nesakarīguma dēļ izraisa nepatiku, pretīgumu.
valodcentrisks tāds, ko galvenokārt nosaka valoda
metāls Tāds, ko izmanto šādu sakausējumu apstrādē.
relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu; pretstats: absolūts.
absolūts Tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā izteiksmē); pretstats: relatīvs.
tiesisks tāds, ko nosaka [tiesības]{s:1753} (1); tāds, kas atbilst tiesībām, izriet no tām
impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme, tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē (piemēram, par raksturu, izturēšanos).
reglamentējošs Tāds, ko nosaka ar reglamentu.
instinktīvs Tāds, ko nosaka instinkts; tāds, kas ir saistīts ar instinktu.
atkarīgs Tāds, ko nosaka kāda parādība, fakts u. tml.
veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
likumsakarīgs Tāds, ko nosaka parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
psihogēns Tāds, ko nosaka, izraisa psihes procesi.
spontāns Tāds, ko pēkšņi izraisa (kā) iekšēji cēloņi, iekšējas likumsakarības, iekšēja nepieciešamība bez tiešas ārējas iedarbības; arī tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības; arī patvaļīgs (5).
atvadas Tāds, ko saka, dara vai kas noris atvadoties; tāds, kas saistīts ar atvadīšanos.
tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi (par gaisu); tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir samērā mitrs; ļoti karsts un mitrs.
secīgs Tāds, kurā (kas) seko viens otram, cits citam noteiktā, likumsakarīgā kārtībā, noteiktā, likumsakarīgā veidā; tāds, kurā (kas) likumsakarīgi izriet viens no otra, cits no cita.
racionāls Tāds, kura attieksmi pret dzīvi nosaka tikai vai galvenokārt prāts, intelekts (par cilvēkiem).
sintētisks Tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu.
konkrēts Tāds, kurā ievērota visu (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība; tāds, kura saturā atspoguļota visa (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība.
kopsakarīgs Tāds, kurā ir raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes.
gāzveida Tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu); tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli).
mehānisks Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību); arī vienpusīgs.
vispārīgs Tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm).
parataktisks Tāds, kura pamatā ir paralakse; tāds (par sintaktisku sakaru), kas ir paralakse (piem., parataktiska attieksme starp teikuma komponentiem).
izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirīgs.
izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām.; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirošs.
nesakarīgs Tāds, starp kura sastāvdaļām nav noteikta sakara, noteiktas secības.
koevolūcija Tādu vienas sugas struktūru un izturēšanās formu rašanās, kuras vislabāk izprotamas kopsakarā ar citu sugu.
kā zaldāts taisnās rindās (saka par priekšmetiem)
tālsatiksme Tālsakari.
tālsaziņa Tālsakari.
tālsazināšanās Tālsakari.
telekomunicēšana Tālsakari.
komutējams tīkls tālsakaru tīkls, kurā savienojumi starp izsaucošiem un izsaucamiem lietotājiem tiek nodibināti pirms datu pārraides un tiek pārtraukti pēc pārraides beigām
kursacnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Kursakas" iedzīvotāji.
sakasnis Tas (parasti kā paliekas, atlikumi), kas ir savākts, (tos) sakasot, sagrābjot u. tml.
likumdevējs Tas (tāds), kas nosaka tendences (piemēram, uzvedības normās, modē).
izšķīrējs Tas (tāds), kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tas (tāds), kas izšķir, nosaka (ko).
sakāms Tas (teksts, vārdi u. tml.), kas ir jāpasaka, ko pasaka.
nezināms Tas, kam ir jānosaka vērtība.
tervelis Tas, kas daudz tervelē - ātri, neskaidri, arī nesakarīgi runā.
vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti, vairoties no sakariem ar citiem; arī vientulis.
sakāmais Tas, kas ir jāpasaka.
gaumes lieta tas, kas saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume
sēras Tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi.
īpašība Tas, kas, piemītot cilvēkam, priekšmetam vai parādībai, raksturo to, izsaka tā būtību.
galavārds Tas, ko (kāds) saka (pārrunu, strīdu u. tml. nobeigumā).
atbilde Tas, ko pasaka vai uzraksta (par mācību vielu, eksāmena vai testa jautājumu u.tml.).
burtslēga taustiņš tastatūras taustiņš, kas darbojas kā pārslēgs, kas nosaka lielo vai mazo burtu ievadi
sabantujs Tatāru un baškīru tautas svētki sakarā ar pavasara lauku darbu beigšanu un pļaujas uzsākšanu.
ieražu folklora tautas daiļrade (gk. tdz., arī buramvārdi, mīklas, pasakas, rotaļas, dejas), kas tematiski un funkcionāli saistīta ar darba, gadskārtu svētku un ģimenes godu ieražām
materiālu mācība (arī zinātne) tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālmācība, materiālzinātne
materiālmācība Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālu mācība, materiālu zinātne, materiālzinātne.
materiālzinātne Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālu zinātne, materiālu mācība, materiālmācība.
radiotehnika Tehnikas nozare, kas pētī radioviļņu rašanos, izplatīšanos, uztveršanu, pārveidošanu un to tehnisko izmantošanu radiosakaros, radiofonijā, televīzijā, radiolokācijā u. tml.
periodiskā tehniskā apkope tehniskās apkopes veids: periodiski veicamu profilaktisku darbu komplekss, kas samazina spēkratu nolietošanās intensitāti. Atsevišķus spēkratu apkopju darbus grupē pēc tehnisko apkopju veidiem un to periodiskumu parasti nosaka pēc nostrādāto motorstundu vai stundu skaita. Automobiļiem tehnisko apkopju periodiskumu nosaka pēc nobrauktiem kilometriem
formula Tehniskie rādītāji, kas nosaka klasi (F1, F3, F3000), kurā sacenšas sacīkšu automašīna.
tehniskā diagnostika tehnisko zinātņu nozare, kas pētī spēkratu un mehānismu tehnisko stāvokli, tā noteikšanas metodes un līdzekļus, nosaka šī stāvokļa maiņai nepieciešamās darbības (regulēšanas, remonta u. tml. operācijas) un mehānismu potenciālo darba resursu. Tehniskās diagnostikas galvenais uzdevums ir, laikus atklājot un novēršot noviržu cēloņus, uzlabot mašīnu un mehānismu kvalitāti
inversā multipleksēšana tehnisks paņēmiens, kā kombinēt individuālu zemas darbveices kanālu ar kādu ātrdarbīgu kanālu. Šāda kombinācija tiek izmantota tādu ātru telefona sakaru lietojumu izveidei kā videokonferences, kas prasa lielu datu apjomu pārsūtīšanu
telefona tīkls tehnisku ierīču komplekss telefona sakaru īstenošanai
noteiciens Teiciens, ko parasti saka kāda notikuma, darbības u. tml. beigās.
tempulis Teika, pasaka, māņu stāsts.
kulkt Teikt, runāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
muldēt Teikt, runāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
žibēt Teikt, runāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
sintaktiskā modalitāte teikuma gramatiskā nozīme, kas izsaka teikuma satura attieksmi pret īstenību: saturs tiek atspoguļots kā reāls vai ireāls
sintaktiskais laiks teikuma gramatiskā nozīme, kas izsaka teikuma satura attieksmi pret runas brīdi: notikums ir runas brīdī (tagadne), pirms tā (pagātne) vai pēc tā (nākotne)
teikuma struktūra teikuma komponentu, proti, sintaktiskās struktūras komponentu jeb teikuma locekļu, semantiskās struktūras komponentu jeb semantisko lomu savstarpējo stabilo, būtisko sakaru un attieksmju kopums
izteicējs Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma priekšmeta galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti).
teikuma priekšmets teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs
vēlējuma teikums teikums, ar kuru runātājs izsaka vēlēšanos vai novēlējumu
salikts teikums teikums, kas sastāv no divām vai vairākām uz sintaktiskā sakara pamata apvienotām prediktīvām vienībām - salikta teikuma daļām - un kas intonatīvi, strukturāli un semantiski kopā veido vienu veselumu
apgalvojuma teikums teikums, kurā gramatiskie līdzekļi neizsaka noliegumu
vienkāršs teikums teikums, kurā ir tikai viens gramatiskais centrs un kuru veido vairāki uz sintaktisko sakaru pamata saistīti vārdi (vai arī viens vārds) noteiktā gramatiskā formā
bezkopas teikums teikums, kurā nav gramatiskā centra un kura sakars ar vārdiem citos konteksta teikumos ir nepredikatīvs
procedūras deklarācija teikumu kopa, kas satur procedūras nosaukumu, parametrus, kurus procedūras izsaukuma gadījumā aizvieto ar konkrētām vērtībām, kā arī operatorus, kas nosaka procedūras sākumu un beigas
koherence teksta lingvistikā - teksta vienību saistījums, kam nav formālu izteiksmes līdzekļu un kas balstās uz iepriekš teikto vai vispārīgām zināšanām; sakarīgums
runas žanrs teksta tips, kas veidots pēc noteiktiem nacionālajā kultūrā nostiprinātiem kanoniem un ko nosaka runas situācija un saziņas mērķis
fakss Teksta vai grafisku attēlu kopija, kas saņemta ar faksimilsakariem.
drukas stils tekstu sagatavošanā izmantojamo paragrāfu un lappušu izkārtojuma, kā arī malu izmēru, kolonnu platuma, rakstzīmju atribūtu (kursīva, treknraksta, augšraksta, apakšraksta u. c.) fontu un fontu lieluma kopums, kas nosaka teksta stilistisko izveidi
lokālā cilpa telefona līnija no abonenta līdz lokālajam telefona sakaru centram. Šo sakaru tīkla posmu bieži sauc par pēdējo jūdzi
vokoders Telefona sakaru sistēma, kurā runas signālam atbilstošo elektrisko signālu pārveido un pārraida kodētu impulsu veidā.
psofometrs Telefona u. c. vadsakaru kanālu traucējumu (trokšņu, sprakšķu u. c.) intensitātes mēraparāts.
abonentu telegrāfs telegrāfa sakaru tīkls operatīvai ziņojumu apmaiņai starp organizācijām un iestādēm pilsētas, valsts vai starptautiskā mērogā
fototelegrāfs Telegrāfs, kas pārraida nekustīgus attēlus, izmantojot fotogrāfiskās attēla reproducēšanas metodes; attiecīgais sakaru veids.
deitafakss Teleinformācijas dienests korespondences attēlu pārraidei starp abonentu faksimilsakaru aparātiem, izmantojot komutējamos telefona, datu pārraides vai tiešo savienojumu kanālus.
birofakss Teleinformācijas dienests korespondences attēlu pārraidei starp sakaru iestādēm, izmantojot faksimilsakaru aparātus un datu pārraides kanālus.
videotekss Teleinformacionāla sistēma, kurā abonents pa telefona sakaru līniju saistījās ar elektronisko skaitļotāju informācijas apmaiņai ar kādu datu banku vai citu abonentu.
teletekss Teleinformacionāla sistēma, kurā teksts (burti, cipari) pa sakaru (telefona, datu pārraides) līnijām tiek pārraidīts uz abonentu galaierīcēm (personālajiem skaitļotājiem, displejiem, elektroniiskām rakstāmmašīnām).
ciparsignāla tīkls telekomunikāciju tīkls, kurā telefona centrālēs un starpcentrāļu sakaru līnijās pārraida ciparsignālu
magnetosfēra Telpa, kura atrodas ap planētu un kuras fizikālās īpašības nosaka planētas magnētiskais lauks un tā mijiedarbība ar kosmisko daļiņu plūsmām.
liriskais varonis tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas un domas
kritiskā temperatūra temperatūra, virs kuras metālos, to ķīmiskos savienojumos un sakausējumos izzūd supravadītspēja
deģenerācijas temperatūra temperatūra, zemākā par kuru izpaužas ideālas gāzes kvantu īpašības, ko nosaka mikrodaļiņu neatšķiramības (identitātes) princips
trends Tendence, virziens; tendence, kas izpaužas dinamiskas statistiskas likumsakarības formā.
Variņona teorēma teorēma, kura izsaka, ka kopspēka moments pret izvēlēto punktu ir vienāds ar visu sistēmas spēku momentu ģeometrisko summu pret to pašu punktu
gāzu kinētiskā teorija teorētiskās fizikas nozare, kas pētī gāzes fizikālās īpašības, balstoties uz gāzes daļiņu (atomu, mol.) kustības un mijiedarbības likumsakarībām
mezodinamika Teorēttiskās fizikas nozare, kas pētī mezonu radītos laukus, to īpašības un likumsakarības.
metamatemātika Teorija matemātisko pierādījumu struktūras un likumsakarību pētīšanai.
metateorija Teorija, kas pētī kādas citas teorijas likumsakarības, struktūru.
skatījuma teorija teorija, kas uzsver tulkošanas pragmatiskos aspektus, uzskatot, ka mērķteksta tipu un formu nosaka funkcija, kuru paredzēts īstenot jaunajā kontekstā; skopa teorija
vispārīgā relativitātes teorija teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības
ignipunktūra terapija ar sakarsētu adatu dūrieniem; arī sildīšana bioloģiski aktīvos punktos
patentēšana Tērauda termiskās apstrādes veids: tēraudu sakarsē līdz 870-950 C grādiem, ātri atdzesē un iztur izkausēta svina vannā \~500 C temperatūrā un pēc tam atdzesē gaisā.
mikroliegums Teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina.
lauksaimnieciskā ainava teritorija, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojama zeme, kas nosaka gan ainavas ārējo veidolu, gan būvju izkārtojumu un lielā mērā arī dzīvesveidu un vidi
tieces rajons teritorija, kurā pastāvīgie ekonomiskie un sociālie sakari ir saistīti ar kādu ekonomisku centru
agroklimatiskā rajonēšana teritorijas rajonēšana atkarībā no agroklimatisko apstākļu izmantojamības lauksaimniecībā, kas nosaka lauksaimniecības kultūru un mājdzīvnieku racionālu izvietojumu dažādās klimatiskajās zonās
vedējterminālis Terminālis, ar kura palīdzību var veikt vadības funkcijas datu apstrādes sistēmā un kurš var nodibināt sakarus ar visiem aplūkojamās sistēmas termināļiem.
sinonīms terminoloģijā - ikviens no terminiem, kuri izsaka vienu un to pašu jādzienu un kuri ir savstarpēji aizstājami jebkurā kontekstā
funkcionālā nozīme terminoloģijā - nozīme, kas terminu piesaista konkrētas nozares jēdzienu sistēmai un kas nosaka termina kā funkcionālas vienības būtību un piešķir leksiskajai vienībai terminoloģiskumu
amil- Terminu sastāvdaļa, kas norāda uz šo vārdu sakaru ar cieti.
apakštermins Terminu sistēmas hierarhijā - termins, kas izsaka apakšjēdzienu un ir pakārtots virsterminam; apakšjēdziena termins.
virstermins Terminu sistēmas hierarhijā - termins, kas izsaka virsjēdzienu un kam pakārtoti citi termini (apakšjēdzienu termini); virsjēdziena termins.
rūdīšana Termisks (materiālu) apstrādes process, kurā (tos) sakarsē virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesē, tā palielinot (to) izturību, triecienstingrumu.
kelvins termodinamiskās temperatūras mērvienība SI sistēmā, kas vienāda ar 1/273,15 no ūdens trīskāršā punkta termodinamiskās temperatūras; temperatūru kelvinos (T) un temperatūru Celsija skalā (°t) saista sakarība T=273,15+°t.
silikofosfāti Termofosfāti, fosfora minerālmēsli, ko iegūst sakausējot dabiskos fosfātus (fosforītus, apatītus) ar dabiskajiem magnija silikātiem (olivīnu, serpentīnu u. c.).
plaķēšana Termomehāniska metāla izstrādājumu (lokšņu, plākšņu, stiepļu un cauruļu) pārklāšana ar plānu cita metāla vai sakausējuma kārtu; plakēšana.
poliformaldehīds Termoplastisks, lineārs polimērs ar lielu cietību un dilumizturību [-CH2-O-]n; lieto aparātbūvē un mašīnbūvē krāsaino metālu un sakausējumu aizstāšanai, šķiedru ražošanai.
verdikts Testēšanas rezultāta paziņojums, ar kuru izsaka objekta atbilstību vai neatbilstību pārbaudāmajai prasībai.
soda ietveršana tiek piemērota gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu; galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākā vai arī pilnīgi vai daļēji sakaitot piespriestos sodus
graforeja Tieksme pierakstīt daudzas lappuses ar nesakarīgiem vārdiem; pārejošs stāvoklis, visbiežāk maniakāliem slimniekiem.
šefeņi Tiesas piesēdētāji, kuri tiesas spriešanā veido kopīgu kolēģiju ar tiesnesi - profesionālu juristu t. i. kopīgi izšķir jautājumu par personas vainu un kopīgi arī nosaka sodu.
izpirkuma tiesība tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu un iestājoties viņa tiesībās
pozitīvās tiesības tiesības, kas ir spēkā dotā laikā un izmainās pēc likumdevēja gribas sakarā ar izmaiņām dzīvē; ar to apzīmē esošās tiesību normas un izmanto šo normu atšķiršanai no atceltām vai normām, kas faktiski zaudējušas spēku, kā arī - no priekšstatiem par normām, kas vēl nav pieņemtas, bet ir vēlamas (likumprojektiem, tiesību idejām utt.)
kara sodu likumi tiesību akti, kas pieņemti, lai uzturētu disciplīnu un tiesisko kārtību armijā; nosaka sodus par pārkāpumiem, ko var izdarīt karavīri; soda mērs viņiem var atšķirties no soda mēra civilpersonām
tiesību ierobežošana tiesību atņemšana uz zināmu nodarbošanos vai uzņēmējdarbību, uz noteiktu amatu ieņemšanu vai speciālas likumā paredzētas atļaujas saņemšanu, ir papildsods, ko nosaka tiesa, uz laiku no viena līdz pieciem gadiem
nodokļu tiesības tiesību normu kopums (finansu tiesību institūts), kas nosaka nodokļu veidus dotajā valstī, to ieņēmuma kārtību un regulē attiecības nodokļu saistību rašanās, izmaiņu un izbeigšanās jomā
bērnu sociālās tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka bērna sociālās funkcionēšanas pamatus
cilvēka tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka cilvēka tiesisko stāvokli, pamattiesības uz brīvību, kā arī pienākumus pret valsti, sabiedrību, citiem cilvēkiem; cilvēktiesības
patentu tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka tiesības uz tehnisko risinājumu - izgudrojumu aizsargāšanas sistēmu, izsniedzot patentu
izgudrotāju tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka un aizsargā izgudrotāja, kā arī citu ar izgudrojumu saistītu personu mantiskās un nemantiskās tiesības (patentu tiesības); izgudrotājam, kas saņēmis patentu, piederošās personiskās un mantiskās tiesības
budžeta tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka valsts budžeta sistēmu un struktūru, valsts varas un pārvaldes institūciju darbību budžeta procesā
administratīvās tiesības tiesību nozare, kas nosaka un regulē valsts iestāžu sistēmas uzbūvi, šo iestāžu pienākumus un tiesības, to savstarpējās attiecības un darbības kārtību, kā arī to attiecības ar privāto tiesību subjektiem
kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas
civilprocesuālās tiesības tiesību nozare, kuras normas nosaka civillietu izskatīšanas kārtību tiesā; tiesu lēmumu izpildes kārtību; tiesu izpildītāju un procesa pušu darbību
tiesību sistēma tiesību nozaru kopsakarība, kurā izpaužas sabiedrības vispārobligāta griba; objektīvi pastāvoša tiesību uzbūve (struktūra), kas izpaužas vienoto tiesību iedalīšanā atsevišķas daļas (nozarēs, institūtos), kas ir savstarpēji saistītas
konneksitāte Tiesiska, faktiska vai loģiska sakarība starp parādībām vai lietām.
diplomātiskās attiecības tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem
drellība Tiesisko normu un dzīves paražu kopums, kas nosaka dreļļu^2^ stāvokli.
ģimenes stāvoklis tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu
kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt.
saskaņotais sprādzienpārraides apjoms tīkla "Frame Relay" virtuālā savienojuma parametrs, kas nosaka maksimālo informācijas daudzumu, ko tīkla pakalpojumu sniedzējs normālā tīkla darbības režīmā piekrīt pārsūtīt pa tīklu noteiktā laika intervālā
pieņemšana Tikšanās kādā iestādē vai pie oficiālas personas, parasti par godu kam vai sakarā ar kādu notikumu.
aizkalst Tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai).
mežģīties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
dabūt pa mici tikt pārmācītam, piekautam, sakautam; dabūt pērienu
sakalties Tikt sakaltam (1).
dozējums Tilpuma mērvienība, ar ko izsaka kaujasvielas daudzuma, kas iedarbojas uz karaspēku kādu laika periodu, koncentrāciju gaisā.
pustilts tilts, kas ar modema starpniecību pievieno datoru tīklu sakaru līnijai
titāna dioksīds TiO~2~, plaši izplatīts termiski izturīgs, balts pigments ar labu segtspēju; pazīstamas divas titāna dioksīda formas: anatazs un rutils; polimēriem iesaka lietot rutilu.
brahibāzija Tipināšana; sirmgalvju gaita sīkiem solīšiem sakarā ar ekstrapiramidālās sistēmas funkcijas traucējumiem.
telemārketings Tirdzniecība un reklāma, izmantojot telefona sakarus; viena no teledarba formām.
ieteikumu tirgvedība tirgvedības reklāma, kurā, parasti pozitīvo, vērtējumu vai ieteikumu par kādu tūrisma objektu vai pasākumu vispirms paziņu un tuvinieku saskarsmē (kā baumas) izsaka viens otram, cits citam popularizējot attiecīgo objektu vai pasākumu
potenciometriska titrēšana titrēšana, kad ekvivalences punktu nosaka pēc elektroda potenciāla izmaiņas gaitas atkarībā no pieliktā titranta daudzuma
čins Tituls sakarā ar civila vai kara ierēdņa dienesta pakāpi.
laulāto likumiskās mantiskās tiesības to saturā ietilpst laulāto tiesības un pienākumi, kas rodas sakarā ar viņiem piederošo mantu, ieskaitot tās lietošanu un pārvaldīšanu, saistībām, pabalstu un uzturu, katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi pirms laulības, tāpat arī to, ko ieguvis laulības laikā - tā ir katra atsevišķa manta
apakštonis Tonis, kas, piešķirdams savu nokrāsu, piemīt papildus; tonis, kas nosaka vispārīgo nokrāsu.
tahimetrija Topogrāfiskās uzmērīšanas metode, pēc kuras punktu stāvokli plānā un augstumu nosaka ar vienu vizūru.
Tosaka nori tosaka
traktoragregāts traktora apvienojums ar lauksaimniecības mašīnām; komplektēšanai izmanto sakabes
impulstransformators Transformators, kas pārveido īsus (no mikrosekundes daļas līdz dažiem simtiem mikrosekunžu) signālus ar stāvu pieaugumu (fronti), būtiski nepārveidodams impulsu formu; lieto automātiskajās elektroniskajās un sakaru ierīcēs.
TSI Transporta un sakaru institūts.
stūrmanis Transportlīdzekļa (parasti kuģa, lidaparāta) vadīšanas speciālists, kas nosaka, aprēķina tā kursu.
starpremontu nobraukums transportlīdzekļa nobraukums no viena remonta līdz otram, km. Spēkratiem parasti nosaka nobraukumu starp diviem kapitālremontiem
tranzistora piesātinājuma režīms tranzistora darbība, kad tranzistors ir pilnīgi atvērts – spriegums starp kolektoru un emiteru ir neliels (0,5–1,5 V), bet kolektora strāvu nosaka tikai barošanas spriegums un kolektora ķēdē ieslēgtā pretestība; lai šo režīmu iegūtu, bāzes strāvai jābūt lielākai par t. s. piesātinošo bāzes strāvu
disbalanss traucējumi kaut kā funkcionēšanā, sakaros (piemēram, disbalanss ekonomikā)
kaitīgie radio traucējumi traucējumi, kas apdraud vai kā citādi nopietni bojā, traucē vai vairākkārt pārtrauc: radionavigācijas sakarus; radiosakarus, kas tiek izmantoti personas vai īpašuma aizsardzībai (drošības radiosakari); citus attiecīgajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus radiosakarus, tajā skaitā citu valstu radiosakarus
garmetis Trauks ar īsu kātu, ko lieto ūdens liešanai uz sakarsētiem pirts krāsns akmeņiem.
ķets Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums; čuguns.
čuguns Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums; ķets.
sfērisks trijstūris trijstūris, ko veido trīs lielo riņķu loki uz sfēras; sfēriska trijstūra malas izsaka ar attiecīgajiem centra leņķiem
jauktais reizinājums triju vektoru reizinājums abc=a(b·c), kas izsaka uz tiem konstruētā paralēlskaldņa tilpumu
Komiteja Latvijas brīvībai trimdas latviešu augstākā pārstāvniecības institūcija politiskai darbībai un starptautiskiem sakariem, dibināta 1951. g., darbību izbeidza 1977. g., un politiskās funkcijas pārņēma PBLA valde
kristalogrāfiskie indeksi trīs veseli skaitļi, kas nosaka kristāla skaldņu atomu plakņu novietojumu (Millera indeksi) vai arī kristāla šķautņu novietojumu (Veisa indeksi) attiecībā pret kristalogrāfiskajām asīm
žikstēt Trokšņa darbības vārds; saka arī par mušu sīkšanu.
žīkstēt Trokšņa darbības vārds; saka arī par mušu sīkšanu.
reikas Tukšas runas, pasakas.
melānisms Tumšas (brūnas, melnas) krāsas indivīdu pārsvars populācijā sakarā ar pigmenta melanīna veidošanos ķermeņa segaudos.
īpatnējais ātrums turbomašīnu līdzības kritērijs; nosaka pēc mašīnas skrejrata griezes ātruma, caurplūdes un spiediena augstuma; gaitas ātruma koeficients
tūrisma infrastruktūra tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības u.tml.) pakalpojumu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību
papildpakalpojumi tūrisma uzņēmumu pamatpakalpojumu papildinājumi; tūristu mītnēs tie ir ēdināšana, apkalpošana numuros, konferenču un biznesa centru, veselības kompleksu, kazino, suvenīru kiosku, frizētavu, kosmētisko kabinetu pakalpojumi, auto noma, ekskursijas, transporta un izklaides pasākumu biļešu rezervēšana, inventāra noma utt.; tūrisma vietā papildpakalpojumus sniedz finanšu, medicīnas, sakaru u. c. uzņēmumi
ģint Tvīkt, sakarstot sabojāties (par sienu vai āboliņu).
ūdens salinitāte ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums gramos uz vienu kilogramu ūdens; izsaka promilēs (‰)
ūdens cietība ūdens īpašību kopums, ko nosaka tajā esošie kalcija un magnija sāļi
skaņas zemūdens kanāls ūdens slānis, kura robežās skaņas viļņi, iekšēji daudzkārt atstarojoties, koncentrējas un izplatās lielā attālumā; liela nozīme zemūdens sakaros kuģu vadīšanā
hidronefroze Ūdensniere - šķidruma uzkrāšanās nieres bļodiņā sakarā ar urīna noplūdes traucējumiem.
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu karsēšanai vai sakausēšanai.
ugunszemieši Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāji, 3 indiāņu ciltis - alakalufi, jagani un oni, XIX gs. vidū bija \~10000 cilvēku, bet sakarā ar argentīniešu un čīliešu aitkopju un zelta meklētāju iespiešanos tie strauji sāka izmirt.
binārie sinhronie sakari unificēta procedūra (protokols), ko izmanto bināro datu sinhronai pārraidei starp datoru tīklu stacijām; šīs procedūras izmantošana nosaka nepieciešamību sinhronizēt kā nosūtītājierīču, tā saņēmējierīču darbību pirms datu pārraides uzsākšanas
Upes dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Ūdens dievs
Ūdens dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Upes dievs
Vosu upe Norvēģijā, Hordalannes filkē, izteka Sognas un Fjūranes filkē, ietek Ziemeļjūrā pret Ustereini sakas ziemeļu galu
disūrija Urinēšanas traucējums sakarā ar mehāniskiem vai reflektoriska rakstura kavējumiem.
utilītprogramma PING utilītprogramma, kas nosaka, vai kāda interneta _IP_ adrese ir sasniedzama
deviācijas noteikšana uz kuģa vai jahtas pēc deviācijas iznīcināšanas paliek tā saucamā atlikusī deviācija, ko nosaka deviators un sastāda deviācijas tabulu ik pa 10 vai 15 grādiem katram kompasam atsevišķi
tautas ticējumi uz nepilnīgas informācijas vai māņticības pamata radušies un izteicienos ietverti tautas vērojumi un uzskati par dabas un cilvēku dzīves parādībām un likumsakarībām
puspusēm Uz puspusēm - (a) saka, ja kas ir daļēji apdarīts, nokārtots u. tml.; (b) saka, ja kas ir daļēji uzlabojies, atveseļojies u. tml.; (c) kaut kā; ne visai precīzi.
sabust Uzbudināt, uztraukt, sakaitināt.
sacere Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā); arī kompozīcija.
kompozīcija Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
struktūra Uzbūve; noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība
princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.
kompozīcija Uzbūves, struktūras, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtošanas, sakaru teorija (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā); attiecīgais mācību priekšmets.
sadēderēt Uzkliegt, bargi uzbļaut, duelī sakaut.
paugāt Uzlikt sakas (paugas).
apgaismojuma līmenis uzņemamās (filmēšanas) telpas vispārējās apgaismotības raksturlielums, ko nosaka filmējamo objektu dabiskā atstarošanas spēja salīdzinājumā ar kontrastainību attiecīgā apgaismojumā
kinokameras stāvoklis uzņemšanas tehnika, kas nosaka uzņemamā notikuma redzējumu no skatītāja viedokļa: objektīvs kinokameras stāvoklis, skatpunkta kinokameras stāvoklis vai subjektīvs kinokameras stāvoklis
darba kārtība uzņēmumā to nosaka darba kārtības noteikumi, darba koplīgums, darba līgums un darba devēja rīkojumi
ELEC uzņēmuma vietējais sakaru operators (angļu "Enterprise Local Exchange Carrier")
aksios Uzsaukums, ko Pareizticīgajā baznīcā diakona vai priestera iesvētīšanas laikā vispirms saka garīdznieks un tad atkārto koris.
finālisms Uzskats, ka attīstības cēlonis ir mērķis, kas nosaka notikumu (evolūcijas) virzību.
henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi.
indeterminisms uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā; uzskats, ka cilvēka griba ir absolūti brīva; determinisma noliegums
metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms uzskats, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem
pantpēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
tīties Uzturēt (ar kādu) slepenu mīlas sakaru.
izadzīvāties Uzturēt intīmus sakarus ar vairākiem, vairākām.
radināties Uzturēt sakarus ar radiem; saieties (ar citiem cilvēkiem).
reakcijas slieksnis uztveres slieksnis, ko nosaka iepriekšēji priekšstati
Singhs Uzvārds, ko lieto sikhi; tas nozīmē "lauva" un izsaka kareivīgumu, ko guru Govinds Singhs attiecināja uz visu sikhu kopienu.
kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība
pamata lādiņnesējs vadāmības elektroni n–tipa pusvadītājā un caurumi p tipa pusvadītājā nosaka vadāmības tipu
nosacītā pāreja vadības maiņas komanda, ar kuru skaitļotāja programmā nosaka (izveido) nākamās izpildāmās komandas adresi atkarībā no kāda nosacījuma izpildīšanās
uzdevumu pārvaldība vadības programmas funkcijas, kas nosaka, kā uzdevuma izpildei tiek iedalīts procesors un citi resursi, izņemot ievadizvades ierīces
liberālais vadības stils vadības stils, kur vadītājs praktiski neiejaucas padoto darbā, tikai nosaka attālāku mērķi, kas gala rezultātā jāsasniedz
kvodlibets Vairākbalsīgs dziedājums 16. un 17. gs., kurā katra balss dzied savus vārdus bez sakara ar citām; dažādu meldiju, dabas skaņu komisks sajaukums vienā gabalā.
vagonu sastāvs vairāki savā starpā sakabināti vagoni bez vilces ritošā sastāva
sazvelēt Vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt; sazveķēt.
sazveķēt Vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt.
vilciens Vairāku (piemēram, trolejbusa) vagonu sakabes, kuras velk vilcējs vai motorvagons.
rokspiešana Vairāku datu apstrādes iekārtu darbības sinhronizācijas procedūra, kuras rezultātā iegūst apstiprinājumu, ka starp šīm iekārtām nodibināti vai pārtraukti sakari.
vienlaicīgie mērījumi vairāku dažādu fizikālo lielumu vienā laikā iegūti mērījumi, nosakot likumsakarības starp tiem
poligēnija Vairāku gēnu kombinācija, kas nosaka kādu multifaktoriālās iedzimtības fenotipa pazīmi.
metāliskie savienojumi vairāku metālu sakausējumu vai arī metālu sakausējumu ar dažiem nemetāliem (piemēram, H, B, N, C, Si) cietas fāzes; atšķirībā no cietiem šķīdumiem metāliskie savienojumi pieskaitāmi pie t. s. starpfāzēm, kuru kristāliskais režģis atšķiras no komponenšu kristāliskajiem režģiem
radniecības līnija vairāku nepārtraukti turpinošos pakāpju sakars
harmonija Vairāku skaņu likumsakarīgs apvienojums akordu kopskaņās un to likumsakarīgi saistītas secības.
civilprasība krimināllietā vajadzība, ko fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziegumu nodarīti materiāli zaudējumi, piesaka pret apsūdzēto vai pret personu, kas materiāli ir atbildīga par apsūdzētā darbību, nolūkā panākt viņai nodarīto zaudējumu atlīdzību
kaltaža Vājš cilvēks vai dzīvnieks; arī sakaltuši žagari.
publisko tālsakaru operators valdības licencēta organizācija (institūcija), kas plašai sabiedrības daļai nodrošina publiskus tālsakaru pakalpojumus
valodas likumības valodā tradicionāli izveidojušās valodas sistēmas elementu objektīvi pastāvošās kopsakarības, kas, regulāri atkārtojoties, ir valodas normu pamats
hiperteksta iezīmēšanas valoda valoda, kas, izmantojot speciālus kodus, nosaka hiperteksta dokumenta atveidojumu displeja ekrānā gadījumā, ja tiek lietotas interneta globālā tīmekļa lappuses
lingvodidaktiskā pieeja valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu un mācību līdzekļu, kā arī mācību organizācijas un sasniegumu vērtēšanas formu izvēli atkarībā no valodas apguves mērķa, uzdevumiem un valodas apguvēja vajadzībām
semantiskais lauks valodas līdzekļu kopums, kas atspoguļo kādu īstenības jomu un ko vieno kāds vispārīgs semantisks elements, piemēram, laika semantiskais lauks aovieno gan leksiskos, gan gramatiskos līdzekļus, kas izsaka laika nozīmi
joma Valodas lietojuma vide (vieta, objekti, dalībnieki), kas nosaka valodas līdzekļu izvēli un lietojumu.
vārddarināšanas līmenis valodas līmeņu hierarhijā - starplīmenis, kurā vienlaikus īstenojas vairāki valodas līmeņi, jo īpaši morfoloģijas un sintakses līmenis, bet ciešs sakars ir arī ar leksiku un semantiku, dažkārt - arī ar fonētiku
lingvodidaktiskais princips valodas mācību procesa vispārīga pamatprasība, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu un metodisko paņēmienu, kā arī mācību organizācijas formu un valodas mācīšanās rezultātu vērtēšanas formu izvēli konkrēta valodas mācību mērķa sasniegšanai
normas dinamiskums valodas normas pazīme, ko nosaka tās ciešā saistība ar runas darbību un lietojuma paradumu
valodas struktūra valodas sistēmas elementu iekšējie būtiskie, stabilie sakari, valodas likumību noteiktas attieksmes starp sistēmas elementiem
intonācija Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas, kas izsaka daļu izteikuma satura.
implikatīvā universālija valodas universālija, kas atspoguļo valodas parādību savstarpējo sakarību
rekcija Valodas vienību (parasti vārdu) saistījums, kurā viena no tām nosaka otras vienības formu.
pārvaldījums Valodas vienību saistījums, kurā viena (neatkarīgā) valodas vienība nosaka citas (atkarīgās) valodas vienības formu; arī rekcija.
radniecīgas valodas valodas, kurām ir kopīgas pazīmes un regulāras (valodas parādību) atbilsmes, ko nosaka izcelšanās no kopīga pirmavota
analītiskās valodas valodas, kurām raksturīgs analītisko formu pārsvars; šajās valodās gramatiskās nozīmesgalvenokārt izsaka ar palīgvārda un patstāvīga vārda kombināciju, vārdu kārtu, teikuma intonāciju
fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar īpašu elementu - ārējo vai iekšējo fleksiju
inkorporējošās valodas valodas, kurās morfēmas apvienojas vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds gan teikums; arī gramatiskās nozīmes izsaka nevis atsevišķs vārds, bet šis kopums
vispārīgā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas būtību, funkcijas, cilmi un attīstību, valodas sociālās funkcijas, sakarus ar procesiem sabiedrībā, valodas un domāšanas sakaru, valodu uzbūves universālās iezīmes, klasificē pasaules valodas, izstrādā valodas pētīšanas metodes un paņēmienus
mikrolingvistika Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas sistēmas un apakšsistēmu iekšējos procesus un sakarības, valodas vienību savstarpējās attieksmes, līdzīgo, sastatāmo un atšķirīgo, pretstatāmo u. tml.
preskriptīvā valodniecība valodniecības nozare, kurā izstrādā, iesaka un pamato kodificējamās valodas normas
strukturālā valodniecība valodniecības virziens, kas balstās uz uzskatu par valodu kā zīmju sistēmu, galveno uzmanību pievēršot valodas struktūrai, t. i., iekšējiem, būtiskiem, stabiliem sakariem (attieksmēm) starp sistēmas elementiem
deskriptīvisms Valodniecības virziens, kurā nodarbojas ar dažādu valodas parādību novērošanu, faktu reģistrāciju un, izmantojot iegūtos datus, - ar valodas likumsakarību aprakstīšanu.
dialektogrāfija Valodnieības nozare, kas pētī dialektu parādības ģeogrāfiskās izplatības sakarā.
Zambijas Republika valsts Centrālajā Āfrikā (angļu val. "Zambia"), platība - 752614 kvadrātkilometru, 11862700 iedzīvotāju (2009. g.). galvaspilsēta - Lusaka, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku, Tanzāniju, Malāviju, Mozambiku, Zimbabvi, Namībiju un Angolu
manifests Valsts galvas vai augstākās institūcijas rakstveida vēstījums iedzīvotājiem (parasti sakarā ar kādu nozīmīgu politisku notikumu).
normatīvais akts valsts iestādes izdots rakstveida juridisks dokuments, kas nosaka, groza vai atceļ tiesību normas (vispārobligātus juridiskus noteikumus)
krimināltiesības valsts izdots normu kopums, kas nosaka, kādas darbības vai bezdarbība ir krimināli sodāma, kādi ir sodu veidi un kādā apmērā draud sods par izdarīto nodarījumu, kā arī reglamentē sodu noteikšanas nosacījumus
mācību priekšmeta vai kursa standarts valsts izglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka mācību priekšmeta vai kursa galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmeta vai kursa obligāto saturu, izglītības sasniegumu novērtēšanas formas un kārtību
valodas politika valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu un funkciju sadalījumu starp tām un konkrētu valodu runātāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti un attīstīšanu
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes institūciju organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
žāvēšanas kvalitātes normatīvi valsts standartu, tehnisko noteikumu un citu reglamentējošo dokumentu kopums, kas nosaka izžāvēto materiālu kvalitātes atbilstību noteiktām tehniskajām un tehnoloģiskajām prasībām
prīžu tiesa valsts tiesa, ko nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kuras rodas sakarā ar prīžu tiesībām
prīžu tiesas valsts tiesas, kuras nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kas rodas sakarā ar prīžu tiesībām
alianse Valstu, grupu, ģimeņu utt. savienība, kas noformēta ar līgumu stabiliem sakariem noteiktu interešu jomā.
argentāns Vara (73-80%), niķeļa (15-20%) un cinka (7%) sakausējums; lieto rotaslietu un sadzīves priekšmetu gatavošanai; alpaks.
kunials Vara sakausējumi ar niķeli (5-15%) un alumīniju (1-3%), raksturīga korozijizturība, augsta stiprība, labas elektriskās īpašības; izmanto par konstrukcijas materiālu kuģubūvē un aparātbūvē.
bronza Vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu).
kopels Vara sakausējums ar Ni (43%) un Mn (0,5%); kopā ar hromelu izmanto termopāros līdz 600 Celsija grādu temperaturā.
konstantāns vara sakausējums ar niķeli (39–41%) un mangānu (1–2%); tā elektrības vadāmība ir maz atkarīga no temperatūras; lieto elektrisko mēraparātu, rezistoru un termopāru ražošanā
fosforbronza Vara un alvas sakausējums, ko iegūstot kā dezoksidētāju, izmantojot fosfora savienojumus.
tombaks Vara un cinka sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
misiņš Vara un cinka sakausējums.
jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
patinēšana Vara un tā sakausējumu izstrādājumu apstrādāšana ar ķīmiskiem reaģentiem, pārklāšana ar patinu, lai uzlabotu to dekoratīvās īpašības un aizsargātu no bojāšanās.
talmizelts Vara, cinka un alvas sakausējums; apzeltītu šo sakausējumu lieto rotas lietām.
jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
manganīns vara, mangāna un niķeļa sakausējums; raksturīga liela elektriskā pretestība, kas maz atkarīga no temperatūras
nikelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums.
niķelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums.
masu apkalpošanas teorija varbūtību teorijas nozare, kurā pēta likumības lielas sistēmas (ražošana, sakaru tehnikā, pakalpojumu sfērā), lai izstrādātu optimālas to apkalpošanas metodes; rindu teorija
derivatīva nozīme vārda gramatiskā nozīme, ko izsaka ar afiksu pievienošanu saknei
konotatīvais komponents vārda leksiskās nozīmes daļa - nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru
nozīmes papildkomponents vārda leksiskās nozīmes daļa - nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru
nozīmes precizējums vārda nozīmes maiņas paveids, kad vispārlietojams vārds, kļūstot par terminu, pamatos saglabā savu pamatnozīmi, tomēr tā iegūst zinātnisku un tehnisku noteiktību, ko izsaka definīcijā
valence vārda spēja, veidojot sintaktiskus sakarus, piesaistīt citus vārdus noteiktās gramatiskās formās; vārda saistītājspēja
vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme vārdam (arī vārdu savienojumam) izveidojusies cita nozīme, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības
varmākas–upura problēmas vardarbības tipiska parādība, kad varmākas vai upura lomā atrodas vienmēr vieni un tie paši cilvēki (pieaugušie vai bērni); tendence kļūt pa varmāku vai upuri veidojas jau bērnībā, un to galvenokārt nosaka attiecīgs audzināšanas stils
vārddarināšanas tips vārddarināšanas sistēmas pamatvienība, ko nosaka motivētājvārda vārdšķira, varddarināšanas paņēmiens, varddarināšanas līdzeklis un varddarināšanas nozīme
aplinki Vārdi, ar ko domu izsaka netieši un kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu.
pavadvārdi Vārdi, teksts (piemēram, novēlējums), ko saka, kādam aizejot, aizbraucot.
pavadvārdi Vārdi, teksts, ko pievieno kam (piemēram, sūtījumam) un kas parasti izsaka paskaidrojumu, norādījumu.
atkarīgais vārds vārdkopas komponents, kura gramatisko formu nosaka cits (neatkarīgais) vārds
griežas Vārds, kas izsaka stulbumu, piem.: tev jau griežas.
deiktisks vārds vārds, kura referenci nosaka, balstoties uz runas situāciju
iestarpinājums Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
darbības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; verbs
lietvārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka priekšmetiskuma nojēgumu.
vārddarināšanas līdzeklis vārdu darināšanā izmantotais līdzeklis: afikss, skaņu mija, metatonija, sintaktiskais sakars
retin vārdu salikumā ar "rets" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
vārdkopa Vārdu savienojums, kura komponentus saista pakārtojuma sakars.
vārdrinda Vārdu savienojums, kura komponentus saista sakārtojuma sakars.
netiešā vārdu secība vārdu secība, kas izpaužas kā vārdkopas komponentu vai teikuma aktuālā dalījuma komponentu apgriezts novietojums un izsaka stilistisku vai emocionālu papildinformāciju
tiešā vārdu secība vārdu secība, kas izsaka teikuma pamatinformāciju bez emocionālas vai stilistiskas papildinformācijas; tiešā vārdu kārta
sillabotoniskā vārsmošanas sistēma vārsmošanas sistēma, kurā vārsmas uzbūvi nosaka zilbju skaits un uzsvaru sadalījums
gerodermija Veca cilvēka āda, kas atrofējusies, zaudējusi taukaudus un elastību; krunkaina, novītusi āda sakarā ar endokrīniem traucējumiem.
presbiopija Vecuma redze - acs akomodācijas pavājināšanās, kas rodas cilvēkiem pēc 40 g. vecuma sakarā ar lēcas elastīguma samazināšanos.
adhjātma vēdiskajai mitoloģiskajai domāšanai raksturīgs princips, kas raksturo dievību un izsaka makrokosma un mikrokosma identitāti, Visuma un (pirm)cilvēka identitāti; nezūdošais mūžīgais Brahmans, kas mīt cilvēkā
auduma pinums veids, kādā audi un šķēri audumā sapīti savā starpā; tas lielā mērā nosaka auduma struktūru, izskatu un īpašības; ir galvenie, atvasinātie, sīkrakstainie, komplicētie jeb sarežģītie un lielrakstainie auduma pinumi
daudzkārtējs veids veids, kas izsaka atkārtotu vai daudzkārtēju darbību pretstatā vienkārtējai darbībai
inhoatīvs veids veids, kas izsaka darbības sākumu, piemēram, latviešu valodā inhoatīva veida nozīme ir priedēkļverbiem "iekurt", "aizsmēķēt"; iesākuma veids
iesākuma veids veids, kas izsaka darbības sākumu; inhoatīvs veids
ilgstošs veids veids, kas izsaka ilgstošu, neierobežotu darbību; duratīvs veids
nepabeigts veids veids, kas izsaka nepabeigtu darbību; imperfektīvs veids
imperfektīvs veids veids, kas izsaka nepabeigtu darbību; nepabeigts veids
pabeigts veids veids, kas izsaka pabeigtu darbību; latviešu valodā tādi ir priedēkļverbi
paraduma veids veids, kas izsaka regulāru, ierastu darbību
vienkārtējs veids veids, kas izsaka tikai vienreiz notiekošu darbību
balle Vēja stipruma mērvienība (stiprumu nosaka vizuāli pēc F. Boforta skalas m/s, jūras jūdzēs vai km stundā).
vektora atvasinājums vektors, kam ir divas komponentes - viena komponente izsaka vektora vērtības izmaiņu tā darbības virzienā, otra komponente attiecīgi izsaka pagriezienu tam perpendikulārā virzienā
ādibuda vēlīnās mahājānas un vadžrajānas budisma mitoloģijā - visu budu un bodhisatvu avots, tiem visiem kopīgās īstenās būtības personificējums, kas simbolizē mūžīgās esamības garīgo vienotību (un nav nekādā sakarā ar monoteistisko reliģiju dieva, pasaules radītāja izpratni)
deflektors Velkmes ierīce, kas veicina netīrā vai sakarsētā gaisa aizplūdi no telpām.
kartupeļu dumpji Ventspils strādnieku un apkārtnes zemnieku nemieri (1891. g.) sakarā ar kartupeļu izvešanu uz ārzemēm neražas gadā
kārta Verba gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu un objektu.
kontemplatīvums Vērojošais raksturs, kas izpaužas tendencē aplūkot izziņas subjektu kā abstraktu indivīdu, ārpus sociālās vides esošu fenomenu, kura izziņas spējas nosaka tikai bioloģiski faktori.
summatīvā vērtēšana vērtēšanas veids, ko organizē temata, kursa, mācību gada, programmas vai izglītības pakāpes nobeigumā un ko izsaka ar atzīmi, līmeni vai procentiem
fizikālā lieluma skala vērtību secība, kas likumsakarīgi piešķirta dažādām viennosaukuma fizikālo lielumu vērtībām
augstumjoslojums Vertikālā zonalitāte; likumsakarīga dabas apstākļu maiņa kalnos, mainoties augstumam virs jūras līmeņa.
kurss Vērtspapīru cena, ko nosaka speciāli valsts normatīvie akti (Padomju Savienībā).
rolovers Vērtspapīru tirgū - sakarā ar iepriekšējo emisiju termiņu beigām atbrīvojušos fondu pārinvestēšana jaunās saistībās.
kvantu skaitļi veseli vai pusveseli skaitļi, kas nosaka mikroobjektus raksturojošo fizikālo lielumu (enerģijas, orbitālā impulsa momenta, spina u. c.) iespējamās, diskrētās vērtības, piem., atoma elektronu čaulas enerģija un citi raksturlielumi ir atkarīgi no galvenā kvantu skaitļa, orbitālā kvantu skaitļa, magnētiskā kvantu skaitļa, spina projekcijas kvantu skaitļa u. tml.
hronoloģija vēstures palīgnozare, kas nosaka vēsturisko notikumu norises un vēsturisko avotu (dokumentu) rašanās laiku
pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības likumsakarības.
grupu laulība vēsturiska laulības forma, kas nosaka iespējamo dzimumattiecību ierobežošanu noteiktas iedzīvotāju grupas ietvaros
sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, retāk dzejā (islandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā un folklorā).
injunktīvs Vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda izteiksme, kas izsaka pavēli vai aizliegumu.
gnomons Vēsturisks astronomijas instruments, kas sastāv no vertikāla stieņa uz horizontāla pamata; pēc stieņa ēnas garuma nosaka Saules leņķisko augstumu, bet pēc īsākās ēnas virziena - pusdienas līnijas virzienu.
studzināties Vicināties, veikt nesakarīgas kustības.
dējības cikla garums vidējais laika intervāls starp dējības cikliem; nosaka, dalot izdēto olu daudzumu ar ciklu skaitu
krāsu signāls videosignāla daļa, kas nosaka teleattēla krāsu kvalitāti
spilgtuma signāls videosignāla daļa, kas nosaka teleattēla spilgtumu
Vuda sakausējums viegli kūstošs (kušanas temperatūra 68 °C) metālu sakausējums, kas sastāv no bismuta (50%), svina (25%), alvas (12,5%) un kadmija (12,5%); lieto konstantas augstas temperatūras nodrošināšanai dažādiem eksperimentiem laboratorijās
silumīns Viegli lejams alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, magniju, mangānu).
skaislīgs Viegli sakaitināms.
dzirkstošais vīns viegls alkoholisks dzēriens, kurš iegūts, raudzējot dabīgos vīna materiālus un kuram ir palielināts spiediens sakarā ar oglekļa dioksīda klātbūtni
aerons Viegls alumīnija, vara un silīcija sakausējums, dažkārt ar litija piemaisījumu.
makadamīts Viegls un ļoti ciets metālu sakausējums no 72 daļām alumīnija, 24 daļām cinka un 4 daļām vara.
rūdīšanas vide viela (ūdens, minerāleļļa, polimēru emulsijas, sāls kausējumi, gaiss u. c.), kurā dzesē sakarsēto rūdāmo izstrādājumu; tai jānodrošina tāds dzesēšanas ātrums, kas ir lielāks par attiecīgā materiāla kritisko rūdīšanas ātrumu
krāsviela Viela, kas, ietilpstot (kā) sastāvā, rada vai daļēji nosaka (tā) krāsu (2).
inkrements Vielas fizikālā raksturlieluma sastāvdaļa, kuru nosaka noteikts šās vielas molekulas struktūras fragments.
difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību.
pārkarsēšana Vielas vienas fāzes sakarsēšana līdz temperatūrai, kurā stabilāka ir vielas cita fāze.
substitūcija Viena (kādas sistēmas, kopuma u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, parasti, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
elektromagnētiskā mijiedarbība viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām fizikā, kas nosaka elektronu savstarpējo un elektronu un kodolu mijiedarbību atomā; realizējas ar elektromagnētiskā lauka (kvantu fizikā fotonu) starpniecību
bezdzimumpaaudze Viena no divām vai vairākām paaudzēm pēc vairošanās veida atšķirīgu paaudžu likumsakarīgas mijas dzīves ciklā; sporofīti.
ledeburīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu (gk. čugunu) struktūras pamatsastāvdaļām; smalkgraudains austenīta un cementīta eitektisks maisījums.
cementīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu strukturālajām sastāvdaļām, dzelzs karbīds.
trostīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu struktūras sastāvdaļām: sīkdisperss ferīta un cementīta maisījums.
vajadzība pēc bērniem viena no indivīda sociālajām vajadzībām, kura nosaka reproduktīvās uzvedības specifiku
dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām, sākotnējā nozīme - "ceļš", vēlāk - "lietu dabiskā kārtība", "likumsakarība", "pareiza rīcība".
demārketings Viena no mārketinga darbības formām, ko nosaka preču pieprasījuma pieaugums līdz tādam līmenim, kas pārsniedz to ražošanas iespējas ar esošajiem resursiem.
Minesotas modelis viena no pieejām atkarību atveseļošanā, kas balstās uz psiholoģijas, psihiatrijas un medicīnas atziņām un praksi darbā ar pacientiem ar atkarību; tiek skaidrota atkarības būtība, procesi, pazīmes, tiek atklātas likumsakarības starp slimības norisi un pacienta uzvedību, emocionālajām reakcijām un rīcību; tiek kombinētas grupu nodarbības un individuālais darbs
dīkzīme viena no rakstzīmēm, ko izmanto sakaru sistēmās datu pārraides sinhronizācijai
firma "Motorola" viena no vadošajām pusvadītāju ierīču un sakaru iekārtu ražotājām firmām ASV.
starpsavienojums Viena un tā paša vai dažādu elektronisko sakaru komersantu publisko elektronisko sakaru tīklu fizisks un loģisks savienojums, kas ļauj viena elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem sazināties ar tā paša vai cita elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem vai piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko sniedz cits elektronisko sakaru komersants.
vienādranga komunikācija vienādranga sakari
prēzents Vienkāršā tagadne - darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar runas momentu.
protamīns Vienkāršs bāzisks proteīns, sastopams zivju un putnu spermā; tā bāzisko raksturu nosaka bāzisko aminoskābju, gk. arginīna atlikumi.
paralēlā pārraide vienlaicīga informācijas pārraide pa vairākiem kanāliem vai arī pārraide pa vienu sakaru līniju, pielietojot multipleksēšanu
atomlaiks Vienmērīga laika mērīšanas sistēma, kurā vienības laika intervālu nosaka ar kādas vielas atomu vai molekulu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību skaitu; mēra ar atompulksteni, kura pamatsastāvdaļa ir frekvences kvantu standarts, kas ģenerē elektromagnētiskās svārstības ar sevišķi precīzu un stabilu frekvenci.
lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu, piepildot atstarpes starp virsmām.
liešana apvalkveida veidnēs vienreizlietojamās veidnes izgatavo no kvarca smilšu un 6–7% sintētisko sveķu maisījuma, kas saskarē ar sakarsēto veiduļu paplāti sakarst, sveķi saķepina smilti un veido apvalkveida veidnes vienu pusi; pēc sveķu pilnīgas sacietēšanas (200–220 °C) veidnes puses savieno; gatavā veidnē lej tēraudu, čugunu vai krāsainos metālus
spiediena augstums viens no Bemulli vienādojuma locekļiem – spiediens, kas izteikts ar šķidruma līmeņa augstumu; SI mērvienību sistēmā nosaka ar izteiksmi p/gµ. (kur p – spiediens, g – brīvās krišanas paātrinājums, µ – šķidruma blīvums)
stāvotnes augstums viens no Bernulli vienādojuma locekļiem – šķidruma īpatnējā potenciālā enerģija, ko izsaka ar augstumu virs patvaļīgi pieņemta atskaites līmeņa
vielas nezūdamības likums viens no dabas pamatlikumiem, kas nosaka, ka dabas procesos vila nezūd un nerodas klāt no jauna, tikai maina savu vietu vai veidu
koordināta Viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
Ampēra likums viens no elektrodinamikas pamatlikumiem, kas nosaka elektrisko strāvu magnētisko mijiedarbību: nosaka mehāniskā spēka lielumu, ar ko magnētiskais lauks darbojas uz vadu, pa kuru plūst elektriskā strāva, divu vadu mehānisko mijiedarbību, ja pa tiem plūst elektriskā strāva, un sakarību starp strāvas virzienu vadā un tā radītā magnētiskā lauka virzienu
arguments Viens no funkcionālā sakarībā saistītajiem mainīgajiem lielumiem, pēc kura atrod otro mainīgo lielumu; neatkarīgais mainīgais lielums.
nepārtrauktības vienādojums viens no hidrodinamikas vienādojumiem, kas izsaka masas nezūdamības likumu jebkuram kustībā esoša šķidruma vai gāzes tilpumam: δr/δt+div(ru)=0, (r – šķidruma blīvums, u – ātrums izraudzītajā punktā)
eksperimentāls pētījuma dizains viens no kvantitatīvo pētījumu dizaina veidiem, to izmanto pētījumos, kad nepieciešams pārbaudīt cēloņsakarības un noskaidrot neatkarīgo mainīgo ietekmi uz atkarīgo mainīgo; pētījuma dalībniekus iedala eksperimentālajā grupā, uz kuru tiek veikta iedarbība, un kontroles grupā, uz kuru iedarbība netiek veikta
funkcija Viens no matemātikas pamatjēdzieniem, kas izsaka viena lieluma atkarību no cita; atkarīgais mainīgais lielums.
nejaušība Viens no materiālās pasaules objektīvajiem sakariem, kuru izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
maršrutēšanas informācijas protokols viens no protokoliem _TCP/IP_, kas nosaka, kā maršrutētāji apmainās ar informāciju
dzelzceļa līnijas noteicošais kāpums viens no stāvākiem un ilgstošiem kāpumiem dzelzceļa līnijā, pēc kura vērtības nosaka sastāva aprēķina masas normu konkrētai lokomotīvei ar minimālo kustības aprēķina ātrumu
aplikāta Viens no trim skaitļiem, kuri nosaka punkta stāvokli telpā attiecībā pret taisnleņķa koordināšu sistēmu.
komercviesnīca Viens no viesnīcu tipiem, kuras sniedz pakalpojumus galvenokārt darījumu tūristiem un parasti ir izvietotas pilsētu darījumu centros, atbilst augstākajām kvalifikācijas kategorijām, aprīkotas darījumu tūristu vajadzībām (internets, citi sakaru līdzekļi, apspriežu telpas, darījumu centrs utt. ).
rekurents lielums viens no virknes lielumiem, ko nosaka iepriekšējie lielumi
vienvirziena komunikācija vienvirziena sakari
hospitium Viesmīlība, draudzīgs sakars starp viesi un namatēvu, viesmīlības vieta.
darījumviesnīca Viesnīca, kas ir specializējusies darījumtūristu apkalpošanā, to raksturo lietišķi iekārtoti numuri, operatīvas sakaru iespējas, darījumu veikšanai piemērotas telpas, tehnoloģiski aprīkots darījumu centrs un uz darījumviesiem orientēts pakalpojumu klāsts.
minibārs Viesnīcas numurā iekārtots dzērienu un vieglu uzkodu pašapkalpošanās bārs, parasti neliels ledusskapis, kurā ievietoto atspirdzinošo un alkoholisko dzērienu un vieglo uzkodu sortimentu un to cenas nosaka, ievērojot tūristu mītnes tirgvedības apsvērumus.
kontrolpunkts Vieta, ko nosaka ar sauszemes, elektroniskiem vai astronomiskiem datiem.
rezervācija vieta, kur uz pagaidu laiku (sakarā ar attiecīgu attīstības ciklu) sapulcējas dažu dzīvnieku, piemēram, kaitīgu kukaiņu (siseņu, ogu un labības vairogblakšu) bari
LEC vietējais sakaru operators (angļu "Local Exchange Carrier")
personas vietniekvārds vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz personu
piederības vietniekvārds vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko)
stomatomēnija Vikarējoša mutes asiņošana sakara ar menstruālo ciklu.
vilkkauls Vikkauls mugurā - saka, ja cilvēks ir stīvs, nevar vai negrib locīties.
vilces raksturlīkne vilces ritošā sastāva vilcējspēka un kustības ātruma sakarība dažādos vilces motora darba režīmos, tiek dota diagrammmas vai tabulas veidā
savienots vilciens vilciens, kas izveidots, sakabinot divus vai vairākus vilcienus ar darbīgām lokomotīvēm vilciena galvā
smirgļa vīle vīle, kas pagatavota sakausējot smirģeli ar kādu saistvielu (šellaku un tml.)
minerālvīle Vīle, kas pagatavota sakausējot smirģeli ar kādu saistvielu (šellaku un tml.); smirgļa vīle.
pederasts vīrietis, kam ir dzimumsakari ar zēniem
ņirbēt Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu).
ņirbt Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu).
brīvais virpulis virpulis, kura stāvokli nosaka ātruma lauka sadalījums
galvas apkārtmērs virs ausīm galvas lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; galvassegu, galvenokārt cepuru, lielumu skalas vadmērs
Alto virsotne Dienvidamerikā (_Alto, Cero_), Bolīvijas Čukisakas departamenta dienvidrietumos, augstums - 4122 m
relatīvais augstums virsotnes un piekājes absolūtā augstuma starpība (nosaka, izmantojot karti) vai relatīvais paaugstinājums no piekājes līdz virsotnei (dabā)
siltumizturīga konstrukcija virsskaņas un hiperskaņas gaisakuģu konstrukcija, kuras sakaršanu var pieļaut līdz 1500 Celsija grādiem, neparedzot siltumizolāciju; lieto titāna, tērauda, niķeļa sakausējumus un kompozītmateriālus
imažinisms Virziens krievu dzejā no 1918. līdz 1924. g. (daļēji tajā iekļāvās arī S. Jeseņins), kam raksturīgs brīvu uzskatu kults; par galveno uzskatīja vārdiska tēla (metaforas) savdabību, ignorējot satura un loģiska kompozicionāla sakarīguma nozīmi.
subjektīvā metode socioloģijā virziens socioloģijā, kura pamatā ir apgalvojums, ka sabiedrības attīstību nosaka nevis objektīvas likumsakarības, bet gan subjektīvi faktori - atsevišķu personu griba un centieni
radio pievadstacija virzienu zemo un vidējo radioviļņu frekvenču diapazona radiostacija, ko izmanto gaisakuģa pievadīšanai lidlaukam; parasti tās darbības rādiuss ir 20–50 km; virzienu nosaka ar automātisko radiokompasu
gludināt Virzot, arī uzspiežot sakarsētu gludekli, panākt, ka (kas) kļūst gluds.
dinamiskās standartatbilstības prasības visas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa standartos formulētās obligātās un neobligātās prasības, kas nosaka sadarbojošos protokolu realizāciju atbilstību standartiem
heterotallisms Visas parādības, kurām ir sakars ar sēņu dzimumšķirtību.
krāsainie metāli visi metāli, izņemot dzelzi, mangānu, hromu un to sakausējumus; krāsainie metāli, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par dzelzs kušanas temperatūru, ir viegli kūstošie metāli (alvas kušanas temperatūra ir 232 °C, svina – 327 °C, cinka – 419 °C, alumīnija – 658 °C)
kanāla ietilpība vislielākais informācijas daudzums, ko var pārraidīt pa sakaru kanālu laika vienībā
publiskais telefonu tīkls vispārējas lietošanas sakaru tīkls, kas, izmantojot komutējamas vai nekomutējamas sakaru līnijas, nodrošina balss un datu pārraides pakalpojumus
gentekss Vispārējās lietošanas starptautisko telegrāfa sakaru tīkls, kas organizēts pēc tiešo savienojumu principa.
šūnu retranslēšana vispārējs termins, kas apzīmē sakaru protokolus, kuri izmanto īsu fiksēta garuma pakešu komutāciju un tādējādi nodrošina efektīvu dažāda tipa datu multipleksēšanu vienā kanālā
iedrošināšana vispārīgā nozīmē ir veids, kā indivīdi komunikācijas procesā cits citam izsaka vai izrāda atbalstu; tā ir apliecinājuma izpaušana ar valodas vai citu izteiksmes līdzekļu palīdzību, lai stiprinātu neatlaidību, drosmi, pārliecību vai cerību cilvēkā, apzinoties iespējamās situācijas izmaiņas vai potenciālu
sociālā rehabilitācija vispārīgs jēdziens, kas plašā nozīmē ietver visas rehabilitācijas formas un attiecas uz cilvēka sociālās funkcionēšanas uzlabošanu, bet šaurākā nozīmē tiek attiecināts uz specifiskiem rehabilitācijas pakalpojumiem, kā to nosaka normatīvais regulējums konkrētā valstī
sociālā darba joma vispārīgs sociālā darba prakses apzīmējums, kas nosaka sociālā darba prakses virzienu
asakainība Vispārināta īpašība --> asakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
asakainums Vispārināta īpašība --> asakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
likumsakarīgums Vispārināta īpašība --> likumsakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nesakarīgums Vispārināta īpašība --> nesakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesakarība.
nesakarība Vispārināta īpašība --> nesakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
pasakainība Vispārināta īpašība --> pasakains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sakarīgums vispārināta īpašība --> sakarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
sakarīgums vispārināta īpašība --> sakarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
sakarīgums vispārināta īpašība --> sakarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
leksiskā nozīme vispārināts reālijas (īstenības priekšmeta, parādības, dzīvas būtnes, abstrakta jēdziena) atspoguļojums apziņā; to parasti izsaka vārda celms, gramatisko formu maiņa leksisko nozīmi neietekmē
tīkla etiķete vispārpieņemtas normas, kas nosaka lietotāja uzvedību, izmantojot interneta tīkla pakalpojumus
koka fitomasa visu koka daļu masa, izteikta masas mērvienībās, parasti nosaka absolūti sausu organisko vielu masu kopā ar koka šūnās ietilpstošajām minerālvielām
lietotāja saskarne visu programmā vai datorā paredzēto līdzekļu kopums, kas nosaka, kā lietotājs var sadarboties ar datoru; lietotāja saskarni veido, piemēram, izvēļņu kombinācijas, ekrāna plānojums, tastatūras komandas, komandvaloda, kā arī dažādas ievadizvades ierīces
nevīšu Vīšu nevīšu - nesakarīgi un bez iemesla.
vīšu Vīšu nevīšu runāt - haotiski, nesakarīgi blēņas runāt.
pobedīts Volframa un kobalta monokarbīda sakausējums.
Lusaka Zambijas galvaspilsēta (angļu val. "Lusaka"), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā 1260 m vjl., 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
vējritenis Zarains stepes, pustuksneša vai tuksneša lakstaugs, kas sakaltis atdalās no saknes un, vēja dzenāts, izbārsta sēklas lielā attālumā.
ligēt Zeltu vai sudrabu sakausēt ar kādu lētāku metālu.
atmosfēras aktivitātes centri zema vai augsta spiediena apgabali klimatiskajās kartēs; tos nosaka ciklonu un anticiklonu statistiskais pārsvars attiecīgā rajonā
puspļāvām zemes (pļavas) īres veids, kas nosaka, ka puse no novāktā siena pieder pļavas īpašniekam, otra puse - pļāvējam
Zemes kodols Zemes centrālā ģeosfēra, kas aizņem 17% no Zemes tilpuma, kodola ārējā daļa ir šķidrā agregātstāvoklī, apmēram 2200 km bieza, sastāv no dzelzs un niķeļa sakausējuma ar silīcija un magnija piejaukumu; iekšējais kodols ir ciets, tuvs viskozam stāvoklim, sastāv no dzelzs un niķeļa.
ģeofizikālā anomālija Zemes fizikālo lauku skaitlisko raksturlielumu novirze no normālajiem lielumiem, ko nosaka iežu fizikālo īpašību atšķirības un dzīļu uzbūve.
termiskā josla Zemes ģeogrāfiskā platuma josla ar noteiktu gaisa termisko režīmu, kuras veidošanos nosaka dažādu apgabalu saņemtais atšķirīgais Saules siltuma daudzums; siltuma josla.
aktuālisms Zemes ģeoloģiskās pagātnes izziņas metode (arī uzskats), pēc kuras senākās ģeoloģiskās norises un fizioģeogrāfiskos apstākļus skaidro ar mūsdienu ģeoloģisko procesu likumsakarībām.
raijatvari Zemes nodokļu sistēma Indijā, kas nosaka, ka zemes īpašnieks ir valsts, kas piešķir zemes nomniekiem lietošanas tiesības.
rajatvari Zemes nodokļu sistēma Indijā, kas nosaka, ka zemes īpašnieks ir valsts, kas piešķir zemes nomniekiem lietošanas tiesības.
cingulis Zemes pika (parasti sakaltusi).
līdzvērtīgi zemesgabali zemesgabali, kuru lietošanas mērķis un veids ir vienāds un kuru vērtība, ko nosaka atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, neatšķiras vairāk kā par 20 procentiem
noosfēra Zemi aptveroša sfēra, kuras stāvokli un attīstību nosaka cilvēka saprātīga darbība.
Pļaujas svētki zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu
bebru bunte zemnieku nemieri Dienvidvidzemē, Bebru (Kokneses) apkārtnē un citur sakarā ar zemnieku tiekšanos pāriet krievticībā un iegūt brīvu kroņa zemi Krievijā 1841. g.
fraiers Zēns, kas izceļas ar stilīgumu (vai ko citu); zēns ar plašiem sakariem.
frajers Zēns, kas izceļas ar stilīgumu (vai ko citu); zēns ar plašiem sakariem.
freieris Zēns, kas izceļas ar stilīgumu (vai ko citu); zēns ar plašiem sakariem.
ziemeļpasāti Ziemeļpasātu straume - pasaules okeāna virsas pasātu straumju sistēmas ziemeļu puslodē, plūst austrumu-rietumu virzienā 1-2 km/h, Klusajā okeānā visu gadu, Atlantijas okeānā tikai vasarās, Indijas okeānā sakarā ar musonu vējiem ziemeļpasātu straumes neveidojas.
hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari.
ultramarīns zils pigments, ko iegūst, sakausējot kaolīnu ar sodu, sēru un dažām citām izejvielām
Pernovka Zilupes labā krasta pieteka Ludzas novadā uz Brigu un Līdumnieku pagasta robežas, augstāk Latvijas un Krievijas robežupe 10 km garumā, iztek no Sofijskas ezera Krievijā, lejtece mainīta sakarā ar Zilupes iztaisnošanu un daļēji ietek Zilezerā; Ternovka.
grafiks Zīmējums, kurā attēlota parādību skaitliskā sakarība.
signatūra Zīmes un cipari, kas nosaka akordu sastāvu un uzbūvi ģenerālbasā.
pirotipija Zīmju iededzināšana kokā ar sakarsētiem rīkiem.
objektīvā patiesība zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkarīgs no subjekta gribas, vēlēšanās
informācijas tehnoloģija zināšanu, metožu, paņēmienu un tehniskā aprīkojuma kopums, kas ar datoru un sakaru līdzekļu starpniecību nodrošina jebkuras informācijas iegūšanu, glabāšanu un izplatīšanu
augu ģeogrāfija zinātne par augu izplatību un ar to saistītajām likumsakarībām; fitoģeogrāfija
baltu filoloģija zinātne par baltu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar baltu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
biomehānika Zinātne par bioloģisko audu un sistēmu mehānisko deformāciju un kustību likumsakarībām.
heiristika Zinātne par cilvēka radošās darbības īpatnībām un likumsakarībām.
filozofija Zinātne par esamības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām.
palaiobioloģija Zinātne par izmirušo dzīvnieku un augu formu un uzbūvi, to savstarpējo radniecisko sakarību un atkarību no apkārtnes; paleobioloģija.
vēsture zinātne par kā attīstības gaitu, procesu un likumsakarībām cilvēku sabiedrībā; attiecīgais mācību priekšmets
metālmācība Zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā.
politekonomija Zinātne par saimnieciskās attīstības un ražošanas attiecību vispārīgajām likumsakarībām.
biometeoroloģija Zinātne par sakarībām starp atmosfēras ķīmiskajiem un fizikālajiem procesiem un dzīvajiem organismiem.
bioloģiskā termodinamika zinātne, kas nodarbojas ar termodinamikas metošu un likumsakarību izmantošanu bioloģisko objektu un procesu pētīšanā
kognitīvā psiholoģija zinātne, kas pēta cilvēku un dzīvnieku kognitīvos (izziņas) procesus un šo procesu kopsakaru ar mācīšanos, atmiņu, spriešanu un valodas apguvi
socioloģija Zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas.
agrobioloģija Zinātnes nozare par vispārīgajām bioloģiskajām likumsakarībām, kuras izmantojamas augkopībā un lopkopībā.
sakaru teorija zinātnes nozare, kas ar matemātisku modeļu palīdzību pēta sakaru sistēmas un to funkcionēšanu
psiholoģija zinātnes nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku psihi un psihiskās parādības, to rašanos, attīstību; psihisko norišu likumsakarības
demogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju sastāvu, kustību un atražošanas likumsakarības.
drošuma teorija zinātnes nozare, kas pētī likumsakarības, kuras jāievēro, lai sasniegtu ierīču maksimālu izmantošanas efektivitāti
sinerģētika Zinātnes nozare, kas pētī pašorganizēšanās procesus un likumsakarības lielās daudzkomponentu sistēmās nedzīvā un dzīvā dabā, kuru rezultātā sākotnēji nesakārtotās, haotiskās sistēmās veidojas regulāras laikā vai/un telpā sakārtotas struktūras.
mākslas zinātne zinātnes nozare, kas pētī plastiskās mākslas veidus, mūzikas, teātra un kino attīstību, nozīmi un izveides likumsakarības, kā arī mākslas un kultūras teoriju un vēsturi
metalogēnija Zinātnes nozare, kas pētī rūdu atradņu izvietojuma likumsakarības.
ekoģenētika Zinātnes nozare, kas pētī sakarību starp ģenētiskajiem faktoriem un atbildreakciju uz apkārtējo vidi.
zinātniecība Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; scientioloģija.
scientioloģija Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; zinātniecība.
kodolķīmija Zinātnes nozare, kurā pēta sakaru starp vielas ķīmiskajām īpašībām un tās atomu kodolu pārvērtībām.
telefonija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telefona sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais elektrosakaru veids.
telegrāfija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telegrāfa sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais sakaru veids.
frenoloģija Zinātniski nepamatota mācība par iedomātu sakarību starp galvaskausa ārējo formu un dažādām garīgajām spējām, izveidoja F. J. Galls ap 1800.
dabaszinātnes Zinātņu nozares, kas pētī dabas parādības un likumsakarības.
kodogramma Ziņojums, kas kodēts un noformēts atbilstoši pārraides noteikumiem ar tehniskajiem sakaru līdzekļiem.
radioziņojums Ziņojums, ko pārraida radiosakaru seansā.
ātrums zirga darbaspēju raksturlielums, ko izsaka ar noietā ceļa posmā patērēto laiku
izturība zirga darbspēju raksturlielums, ko izsaka ar noietā ceļa posma garumu, zirgam strādājot ar prasībām atbilstošu vilces spēku
zirglietas Zirga iejūga piederumi - priekšmeti (piemēram, sakas, slejas, iemaukti, apauši) zirga iejūgšanai.
pajūgs Zirga lietas, ko uzliek zirgam, lai viņš varētu vilkt un braucējs zirgu vadīt (sakas, loks, lences (slejas, vērzeles), sedulka, iemaukti un groži).
lēngājēji Zirnekļu klases kārta, mazi tārpējādi dzīvnieciņi ar sūcējām un dūrējām mutes daļām un 4 pāriem īsām, neattīstītām kājām, bez sirds un bez trahejām, uz sauszemes dzīvojošie var sakaltuši atkal atdzīvoties, tiklīdz tiek valgumā.
sakaru ZMP ZMP, kas retranslē uztvertos radiosignālus un tādējādi nodrošina televīzijas, telefona, telefaksa, datoru u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā; sakaru pavadoņus parasti palaiž ģeostacionārā orbītā.
ceļazvaigzne Zvaigzne, pēc kuras nosaka ceļa virzienu.
zvaigznes vieta zvaigznes stāvoklis uz debess sfēras, to nosaka astronomisko koordinātu pāris
zvaigžņu kinemātika zvaigžņu astronomijas nozare, kurā pēta zvaigžņu kustības likumsakarības zvaigžņu sistēmu iekšienē neatkarīgi no darbojošos spēku rakstura lielam daudzumam zvaigžņu
zvanmetāls Zvanu bronza, 80% vara un 20% alvas sakausējums, ko parasti lieto zvanu liešanai.
žiromagnētisks Žiromagnētiskie efekti - parādības, kurās izpaužas daļiņu magnētiskā momenta un kustības daudzuma momenta kopsakars.
žiroorientieris žiroskopiska ierīce, ar kuru nosaka objekta atrašanās vietu un kustības parmetrus

saka citās vārdnīcās:

MEV