adesīvs
adesīvs joma: valodniecība
Locījums, kas izsaka atrašanos, piederību vai darbības līdzekli.
Avoti: VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiek uzskatīts, ka austrumbaltu valodās postpozicionālie lokatīvi: inesīvs, illatīvs, allatīvs un adesīvs − ir izveidojušies somugru valodu ietekmē.
- Turklāt termins " inesīvs" ļauj izvairīties no nozīmju sajaukuma, jo ir arī citi lokatīvi ( allatīvs, adesīvs, illatīvs u.c).
- Daudzskaitļa adesīva formas izveidojušās vēlāk, kad tas pats piedēklis - " pi" pievienots daudzskaitļa inesīvam: " miškuosempi" < " miškuosen" + - " pi" ( senlatviešu: " me(d)žosumpi < me(d)žosun + - pi").
- Tiek uzskatīts, ka lietuviešu valodas adesīva vienskaitļa formas izveidojušās, pie senā lokatīva pievienojot piedēkli - " pi": " miškiepi" < " miškie" + - " pi" ( senlatviešu: " me(d)žaipi < me(d)žai + - pi").
- Austrumbaltu valodās pie vienskaitļa ģenitīva, akuzatīva, lokatīva un daudzskaitļa ģenitīvs, akuzatīva, inesīva bieži vien tika pievienotas pēclikas " *en" ' ie', *" nā" 'uz', *"prei" 'pie', kas laika gaitā saplūda ar galotni, izveidojot jaunas lokatīva formas: inesīvu, illatīvu, alatīvu un adesīvu.