Paplašinātā meklēšana

Meklējam paust.

Atrasts vārdos (26):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (789):

atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus
izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko)
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību)
aptamzēt Apaust (tīklu) ar rupju diegu
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību
pašapliecināties Apliecināt, izpaust sevi, savas spējas
iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri)
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim)
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība)
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību)
apsmiet ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet
solidarizēties ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1)
pakratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
papurināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
purināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
pakratīt (arī papurināt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
papurināt (arī pakratīt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
grozīt galvu ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
izrakstīt (sev) nabadzības apliecību ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju
atmāt ar mājienu paust noraidījumu, noliegumu
slēpties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi)
samanīt ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu)
noklusēt ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko)
pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties
plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību
(no)plātīt rokas ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību
noplātīt rokas ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību
paplest rokas ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību
mīlināties ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu
mīlināties ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko)
kūsāt ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
kūsēt ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
kūsot ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
uzkūsāt ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
uzkūsot ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
slēpt ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības)
izstrāvot ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust
izstarot ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas)
parādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2)
izrādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi)
rādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi)
sveikt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā
ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku)
apsmaidīt ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko)
piedošana ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums
pamest (biežāk atmest) ar roku ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam)
atmest ar roku ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam)
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm)
ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku
labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei)
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē)
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.)
atgriezties atkal iestāties, izpausties
(pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties
atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu)
eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts
nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko)
parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko)
atklāt (savas) kārtis uz galda atklāti paust savus nodomus
klāt (savas) kārtis uz galda atklāti paust savus nodomus
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos)
manifestēt Atklāti, skaidri paust
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem)
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem)
palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim)
pārskriet ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
grūst vaļā ātri, bez apdoma sacīt, paust
vārds attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām
pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt
noplātīt muti atverot un aizverot muti, izpaust izbrīnu
nosodīt Atzīt par noraidāmu, nopeļamu; izpaust šādu atzinumu
izaurot Aurojot radīt (skaņas); aurojot izpaust
trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām)
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā)
sadumpoties būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam)
dumpoties būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību
nemiers būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju
sodīt būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi (pret ko); paust šādu attieksmi
pavīdēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
pazibēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību)
dusmoties būt dusmīgam, paust dusmas
starot būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām
īgnoties būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko)
īgņoties būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko)
skanēt būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā)
ieturēt būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā)
sacīt būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā
teikt būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā
trakot būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi
zvērot būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli
snaust būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem)
vīdēt būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
nīgroties būt nīgram, paust nīgrumu
niknoties būt niknam, paust niknumu
ļaut būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust)
triumfēt būt pārākam; paust pārākumu
piktoties būt piktam, paust piktumu
dvašot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3)
ritēt būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu)
pārstāvēt būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā
zust būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju)
iespēt būt tādam, kas var izpaust kādu saturu; ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu)
mācīt būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa)
darboties būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā)
nišķēties būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību
dvest būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi)
dvesmot būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5)
strāvot būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.)
šķeīsls cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs
tikumnieks cilvēks, kas mēdz klaji, arī uzmācīgi paust tikumiskus uzskatus un pamācīt
rūcējs cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī
varmāka cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm
noklusējums daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas
bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi
neizpaušanas pienākums darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums
atsegt darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus)
vēstīt darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā
ētiskais datīvs datīva lietojums, kas parasti teikumā netieši norāda uz autora tekstā paustās negatīvās, retāk pozitīvās, attieksmes niansi un vienlaikus ieinteresētību teksta satura īstenošanā
kladzēt daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas)
kladzināt daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas)
sprikstēt Dedzīgi paust savas jūtas; arī sprēgāt (3)
sprēgāt Dedzīgi, klaji paust savas jūtas
izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust
izredzētība Dieva izvēle attiecībā uz Israēla tautu, kas pausta Sīnāja kalnā noslēgtajā derībā un kuras manifestācija ir Dieva dāvātā Israēla zeme
balss doma, uzskats; iespēja paust domas, uzskatus
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija
pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātību
izdziedāt Dziedot izpaust
starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas
prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo
personas datu saņēmējs fiziska vai juridiska persona, kurai tiek izpausti personas dati
pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku
izglāstīt Glāstot izpaust
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku)
atruna Gribas izpausme, kas tieši izpausta un ir fiksēta saistībās vai līgumā
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu)
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos; iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu
ieskanēties iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli
ierunāties iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām)
ierunāties iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem)
aizsākties iesākt norisēt, izpausties, parādīties; _(biežāk)_ iesākties
uzliesmot iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.); īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties
uzmirdzēt iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties
uzliesmot iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties
uznākt iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros
publiskas personas orgāns iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā
misti Iesvētītie, kas piedalījās seno grieķu mistērijās, un nedrīkstēja izpaust citiem mistēriju noslēpumus
kā ievada iespraudumu, kas norāda uz paustās informācijas avotu vai uz autora subjektīvo atttieksmi pret pausto informāciju
orkšēt Īgni, neapmierināti (ko) runāt; paust neapmierinātību (vārdos); kurnēt
komercnoslēpuma turētājs ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura likumīgi ieguvusi komercnoslēpumu un ir tiesīga to pārvaldīt (kontrolēt), tostarp izmantot un izpaust
nēsāt ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas)
attuktāt ilgāku laiku, daudz izpausties (par dedzinošām, trulām sāpēm)
reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību
noslēpums informācija, ko nedrīkst vai nav vēlams izpaust
dienesta noslēpums informācija, kura saskaņā ar valsts institūciju normatīvajiem aktiem atzīta par noslēpumu un kuru ierēdņi, amatpersonas nedrīkst izpaust
palot Intensīvi norisēt, arī izpausties (par psihisku procesu, stāvokli)
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis
nodusmoties īsu brīdi izjust, arī izpaust dusmas
nobrīnīties īsu brīdi izjust, arī izpaust izbrīnu
nopriecāties īsu brīdi izjust, arī izpaust prieku
notīksmināties īsu brīdi izjust, arī izpaust tīksmi
nobrāzmot īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties
pārskriet īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā)
pārslīdēt īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā)
pazibēt īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām
uzliesmot īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu
uzplaiksnīt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu
uzplaiksnīties īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu
uzzibsnīt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu
uzblāzmot īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
uzdzirkstēt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
uzdzirkstīt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
uzstarot īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
nozibsnīt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) - par psihisku stāvokli
uzmirdzēt īsu brīdi spēli, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
pavīdēt īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām
ietrīsēties īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) - parasti par pārdzīvojumu
ietrīcēties īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par pārdzīvojumu
noplaiksnīt īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu)
noplaiksnīties īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu)
izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi)
pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību)
izperāt Izdaudzināt, izpļāpāt, izpaust, nomelnot
raizēties Izjust raizes; paust raizes
iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku); izpaust šādu tieksmi
pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu, ko) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību; dievināt
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu)
izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā)
nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā); izzust (2)
izpaudēt Izpaust
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā)
izlaist Izpaust (īgnumu, neiecietību)
ielikt Izpaust (kādā darbībā, rīcībā)
izdvest Izpaust (kādu īpašību, pazīmi)
izsacīt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām
izteikt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.)
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.)
pasacīt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā
pateikt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā
izpūst Izpaust (parasti ko slēpjamu)
atspulgot Izpaust (pārdzīvojumu) - par seju, acīm
izstarot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju
izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām
izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi; asi izzobot; dzēlīgi raksturot
izgāzt žulti izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā
atkratīties Izpaust noraidošu attieksmi ar žestiem
vulšķēt Izpaust noslēpumus
pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi
pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi; pasmieties (2)
atklāt savu dvēseli izpaust savas domas, jūtas
izaturēties Izpaust savu attieksmi pret ko, parasti rīcībā
atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti)
atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti)
atklāt (arī atsegt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus)
parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties
apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (pret kādu, piemēram, svētkos, jubilejā); izteikt kādu novēlējumu
pieskandināt visas malas (arī malu malas) izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās
pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām)
pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām)
izsacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā)
izteikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā)
iztelzēt Izpaust, izpļāpāt
palaist mēli izpaust, izpļāpāt ko; kļūt sarunā pārāk vaļīgam, zoboties, teikt rupjības
atklāt Izpaust, izrādīt, parādīt (piemēram, savas spējas)
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)
apsaieties Izpaust, parādīt savu attieksmi pret kādu, izturēties
atbalsoties Izpausties
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu)
gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm)
glūnēt Izpausties (acīs, skatienā) - parasti par ko negatīvu
runāt Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.
atklāties Izpausties (mākslas darbā)
ieskanēties Izpausties (mākslas darbā)
izskanēt Izpausties (mākslas darbā); būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu)
spoguļoties Izpausties (parasti acīs, sejā) - par psihisku stāvokli
vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām
spīgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām
spīguļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām
mirgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
spulgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
vizmot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
vizuļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
izskanēt Izpausties (parasti runā)
iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegult (2)
iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegulties (3)
atvizmot Izpausties (parasti sejā) - par jūtām
atvizēt Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām
atzaigot Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām
skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām
vizmot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām)
vizuļot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām)
nogult Izpausties (piemēram, sejā, acis)
atspulgt Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem
atblāzmoties Izpausties (sejā, acis) - par pārdzīvojumu
atblāzmot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu
atspulgot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu
atēnoties Izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām
atspīdēt Izpausties (sejā) - par jūtām, pārdzīvojumiem
raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli); būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība
jaukties Izpausties juceklīgi citam caur citu
sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
apņemt Izpausties sejā (par pārdzīvojumu)
pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju)
brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem
uzbudināt Izpausties uzbudinājumam (1) (piemēram, par runu, mīmiku)
dzirkstēt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām)
dzirkstīt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām)
iezīmēties Izpausties, atspoguļoties (parasti mākslas darbā)
atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām
atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām
atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.)
vīties Izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.)
atplaiksnīties Izpausties, parādīties (cilvēku dzīvē, rīcībā) - parasti uz brīdi
nomainīt Izpausties, parādīties, norisēt (kā) cita, iepriekšēja vietā
attēloties Izpausties, parasti sejā, vaibstos (par jūtām, domām)
izplaukšēt Izpļāpāt, izpaust
izplaukšķēt Izpļāpāt, izpaust
izplukšķot Izpļāpāt, izpaust
izseģināt Izpļāpāt, izpaust
iznesāt Izpļāpāt, izpaust, nomelnot
izrādīties Izrādīt sevi; demonstratīvi izpaust savas īpašības, spējas u. tml.
dzelties izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem)
atplaukt Izraisīties un dzīvi izpausties (piemēram, par noskaņojumu)
atbalsot Izsacīt, izpaust
Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu
piepļekstēt Izstāstīt vairākiem, daudziem; izpaust daudz (ziņu, baumu)
aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma
domu grauds izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums; aforisms
atdarināt Izteikt, atskaņot, izpaust līdzīgi (kam citam)
izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti)
izlikt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, attēlos, skaņās)
ietērpt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, skaņās)
pacelt balsi izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam)
pārfrāzēt Izteikt, izpaust, attēlot citādiem vārdiem, līdzekļiem
izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem)
izarunāties Izteikt, izpaust, parasti neviļus, negribēti
starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika (1)
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu
izalikties Izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko)
individualizēt izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā); savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu)
atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību)
gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās)
nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs)
izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu)
apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot
maija Jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija; māja
tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml.; uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja
lielīties Justies ievērojami pārākam par citiem (ar ko) un paust to; pārmērīgi lepoties (ar ko)
lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā)
fizisks kaitējums kaitējums, kas var izpausties kā miesas bojājumi, veselības satricinājums vai fiziskas ciešanas
apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā)
lēkt vai griestos klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu)
būt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu)
lēkt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu)
būt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (prieku, sajūsmu)
lēkt vai griestos klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu)
lēkt gaisā klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu)
moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus; klaji, arī uzmācīgi pamācīt
turēt mēli aiz zobiem klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas
ciest klusu klusēt; neteikt, neizpaust
pavairoties kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
sašust kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību)
nocietināties kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties; kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam
noklust kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
savairoties kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
vairoties kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
tīkšķis komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu
vilkt vienu valgu kopīgi darīt kaut ko (_biežāk_ pozitīvu), paust vienādus uzskatus
kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā
izkūkot Kūkojot radīt (skaņas) - par dzeguzi; kūkojot izpaust
izkunkstēt Kunkstot radīt (skaņas); kunkstot izpaust
ķeskāties Lamāties; bārties; paust neapmierinātību, īgnumu
apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību)
izlielīt Lielot plaši izpaust; vairākkārt lielīt
izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties
bravissimo lieto lai paustu atzinību; augstākā mērā teicami
dārgs lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas
zaraza lieto, lai izpaustu negatīvu attieksmi, negatīvas emocijas
kauns lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi
bravo lieto, lai paustu atzinību, piekrišanu, sajūsmu
birr lieto, lai paustu aukstuma sajūtas, ķermeņa trīsas
o lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu)
au lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
oho lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu)
u lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes, arī patiku, sajūsmu)
ū lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, patiku, sajūsmu, pārsteigumu, bailes)
oh lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
oi lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, ciešanas, bailes)
ak lieto, lai paustu dažādas jūtas (prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
mīlītis lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to; lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to
nolāpīts lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas
sasodīts lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku
uja lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu
ujā lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu
ūja lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu
ūjā lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu
ura lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu
urja lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu
urjā lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu
brālītājs lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu, arī sašutumu, nosodījumu
el lieto, lai paustu izsmieklu, zobgalīgu attieksmi
elele lieto, lai paustu izsmieklu, zobgalīgu attieksmi; el
elu lieto, lai paustu izsmieklu, zobgalīgu attieksmi; el
velns lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu
brr lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas
ellē ratā lieto, lai paustu sašutumu, arī pārsteigumu
brālis lieto, lai paustu sirsnīgu, tuvu attieksmi (pret kādu)
nolādēts lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu; lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku
ah lieto, lai paustu, piem., prieku, sajūsmu
uf lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku
uh lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, izbrīnu
vellos lieto, lai paustu, piemēram, dusmas, sašutumu, arī izbrīnu
ui lieto, lai paustu, piemēram, pārsteigumu, sāpes
eu lieto, lai pievērstu uzmanību, pamudinātu ko darīt vai paustu negaidītu pārsteigumu, dusmas, izbrīnu
skaut likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību
prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu
pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi); ļaut (kādam) rīkoties savā labā
izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam)
dot vaļu ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem)
atraisīt spārnus ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.)
izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.)
ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (piemēram, izpriecām)
ieplest acis ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes
ieplest acis un muti ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes
acis vien ieplest (izplest, paplest, atplest) ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes
(tikpat) kā uz delnas ļoti skaidri (izteikt, izpaust)
sakliegt ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu
pārplūst ļoti spēcīgi izpausties (par jūtām)
pamatīgi ļoti spēcīgi, intensīvi, lielā mērā (izpausties) - par darbību, norisi, parādību dabā
kāpināts ļoti spilgts, ļoti spēcīgi izpausts, attēlots; arī eksaltēts
sasaistīt ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties
polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos
māja Maija - jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija
politiskais sociālais darbs makrolīmeņa pieeja, kas izmanto politiskās varas resursus sociālo pārmaiņu īstenošanai un maina varas dinamiku politikas veidošanā, izmantojot tādas stratēģijas kā darbs vēlēšanu kampaņās, vēlētāju aktivizēšana, kandidēšana uz vēlētiem amatiem, nozares interešu lobēšana un iespēju došana klientiem paust savu politisko viedokli
papaust mazliet, daļēji izpaust
mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi
izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izsacīties (1)
izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izteikties (1)
minēt Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, sacīt, nosaukt
izplūst Neapvaldīti izpausties (par psihisku stāvokli)
slikti Neatbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei)
uzgavilēt neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.)
padumpoties neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību
paņurdēt neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku
paskaust neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību
klusēt Neizpaust (ko); neizteikt (piemēram, domas, uzskatus)
noturēt Neizpaust (piemēram, noslēpumu)
noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties
paturēt pie sevis (arī sevī, sev) neizpaust (savas domas, jūtas u. tml.)
taupīt Neizpaust vai daļēji izpaust (jūtas, vārdus u. tml.) attiecībās ar citiem
turēt muti neizpaust, glabāt kā noslēpumu
turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku
turēt (arī glabāt) slepenībā neizpaust; arī slēpt
glabāt Neizpaust; slēpt (sevī)
noslēpums neizpausta iekšējā būtība (parādībai, procesam)
nociest Neizpausties (par parādībām dabā)
apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties
palss Neizteiksmīgs, bez spilgti izpaustām iezīmēm, arī vienmuļš
dizainviesnīca neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni
apspiest Neļaut izpausties
atturēt Neļaut izpausties, parādīties
iesprostot Neļaut izpausties; aizturēt, savaldīt
aizturēt Neļaut izpausties; savaldīt
turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties
plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
turēt pie sevis nepaust (savas domas, jūtas u. tml.)
noturēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko)
paturēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko)
(pa)turēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko)
ārdīties Nesavaldoties, lielās dusmās paust sašutumu, teikt pārmetumus; rāties; lamāties
palikt starp mums netikt izpaustam ārpus noteikta cilvēku kopuma
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem)
zākāties Nicīgi, nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, retāk pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, retāk par ko)
(pa)rādīt (kādam) pigu nievājoši (iz)paust atteikumu, noraidījumu
parādīt (kādam) pigu nievājoši izpaust atteikumu, noraidījumu
rādīt (kādam) pigu nievājoši paust atteikumu, noraidījumu
neizpaužams nolieguma divdabis --> izpaust
atīmija Nomāktība, grūtsirdība; nespēja izpaust savas jūtas
zem- norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā
apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm)
vodeviļa noslēguma kuplejas izrādē, kurās humoristiskā veidā pausta izrādes morāle
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus)
infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt
iradiēt Optiskai ilūzijai izpausties tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona
pavēstīt padarīt zināmu, izpaust rakstveidā
plaukt pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām
didaktiskā literatūra pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas
nostebēties par kādu lietu vai darbu paust neapmierinātību, dusmojoties rāties
pieteikt sevi Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu); izpausties, sākt izpausties
atveidoties Parādīties, izpausties (kādā veidā); atainoties, attēloties
atplaukt Parādīties, izpausties, arī atspoguļoties (sejā) - par jūtām, piemēram, par prieku
pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu)
pārlidot Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu)
pakratīt (arī parādīt) dūri parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību
parādīt (arī pakratīt) dūri parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu)
jūsmot Pārdzīvot lielu prieku, dziļu saviļņojumu; paust sajūsmu
turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku
šausmināties Pārdzīvot, izjust, arī paust šausmas (1)
plūsmot Pārņemt, izpausties (par psihisku stāvokli)
piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā)
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi)
pazust pārstāt izpausties
izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām
izzust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā)
nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); izzust (3)
sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam
pārdzimt Pārveidoties, izpausties citādi (par jūtām)
izjundēt Pasludināt, izpaust, darīt zināmu
starp mums pašu starpā; tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma
pakladzināt Pateikt, izpaust (parasti ko slepenu, arī nepatiesu)
skaidrot attiecības paust atšķirīgus, pretējus uzskatus asā sarunā
ietīkšķot paust atzinību sociālos tīklos pie ieraksta vai bildes ar īkšķa ikonas palīdzību
krist ceļos (kāda priekšā) paust godbijīgu attieksmi, dievināt
(sa)taisīt lielas acis paust izbrīnu
runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā
lauzt šķēpus paust krasi atšķirīgus uzskatus (piemēram, strīdoties, diskutējot)
raudāt krokodila asaras paust liekulīgu žēlumu, līdzjūtību, izlikties ko nožēlojam
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu)
vīstīt dūres paust naidu, dusmas, gatavoties atmaksāt
sūstīties paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties
raukt pieri paust neapmierinātību, dusmoties
raukt degunu paust neapmierinātību, nepatiku
neskatīties ne virsū paust necieņu pret kādu, neizrādīt ne mazāko interesi par kādu, kaut ko
parādīt knipi paust necieņu, izsmiet, apkaunot
parādīt mēli paust necieņu, nicinājumu pret ko
paspert ar kāju (kādam) paust necieņu, uzskatīt kādu par lieku, nevajadzīgu
kaisīt pelnus uz galvas paust nožēlu par savu vainu, trūkumiem
saliekties deviņos līkumos paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties
saņemt rokas paust pārsteigumu, prieku, izbrīnu, neziņu
sasist rokas paust pārsteigumu, prieku, izbrīnu, neziņu
locīt ceļus (kāda priekšā) paust reliģiozu attieksmi; izturēties ar godbijību, cieņu; dievināt
rādīt savu īsto seju paust savu būtību
rādīt zobus paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties
sacīt savu vārdu paust savus uzskatus, domas
teikt (arī sacīt) savu vārdu paust savus uzskatus, domas
sacīt (arī teikt) savu vārdu paust savus uzskatus, domas
(sa)raukt degunu paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
priecājas kā bērns paust sirsnīgu, neviltotu, lielu prieku
pieprasīt paust vajadzību, vēlmi kaut ko saņemt, iegūt
pamest ar roku (kaut kam) paust vienaldzību, bezcerību, neticību; atteikties no kaut kā, pārtraukt ko darīt
sniegšana paušana mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaušana (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būšana tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu)
noplakt Pavājināties, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli)
saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
pieklust Pavājināties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
iesvilties pēkšņi iesākt paust spēcīgas jūtas, izjūtas (par acīm, seju)
uzsprēgāt pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
uzšvirkstēt pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
iedegties pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos)
iekvēloties pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos); iedegties (3)
uzliesmot pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos
izlauzties pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt
iedegties pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.)
iekvēloties pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.); iedegt ies (4)
iedegties pēkšņi sākties un asi izpausties (par sāpēm)
iedegties pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām
iekvēloties pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām
izlauzties pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt)
ieskriet pēkšņi un spēcīgi izpausties (par sāpēm)
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem
mīļot pieglaužoties paust maigumu, mīlestību; samīļot
izspiešana Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesību uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu
sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku
varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm)
pieslieties Pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem)
simpatizēt pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem); atbalstīt
atplaukt pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, dotībām); atraisīties
raisīties pilnīgi izpausties (par psihes, rakstura, personības īpašībām)
pārņemt pilnīgi izpausties (sejā) – parasti par smaidu
uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.)
izrunāt Plaši izpaust (parasti ko nepamatotu, nepatiesu)
izbazūnēt Plaši izpaust, izstāstīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot
izvērst Plaši, daudzpusīgi izpaust, parādīt (piemēram, talantu, spējas)
sapļāpāt Pļāpājot daudz pateikt, izpaust
izpļāpāt Pļāpājot izpaust (parasti ko slēpjamu)
piepļāpāt Pļāpājot izstāstīt vairākiem, daudziem; pļāpājot izpaust daudz (ziņu, baumu)
demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu; dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība
izpausme process, arī rezultāts --> izpaust (1), izpausties (1)
izpausme process, arī rezultāts --> izpaust (2), izpausties (3)
izpausme process, arī rezultāts --> izpaust (3), izpausties (2)
abreakcija Psihiskas traumas seku vai psihoneirozes novēršana, kur slimnieks traumējošo notikumu izdzīvo iztēlē, ļaudams brīvi izpausties emocijām tādējādi atraisīdamies no afekta
psihiskā deprivācija psihisks stāvoklis, kas rodas tādu dzīves situāciju rezultātā, kadcilvēkam ilgstošā laika periodā nav dotas iespējas apmierināt vairākas psihiskās pamatvajadzības; var izpausties gan dažādos neiropātiskos simptomos, gan somatiskās izmaiņās
apskaidrot radīt labu, mierīgu noskaņojumu; paust šādu noskaņojumu
sarūkt radīt rūcošu skaņu; paust neapmierinātību
rādīt dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību
izsacīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.)
izstāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.)
izteikt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.)
parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, slimībām, psihisku stāvokli)
parādīties Rasties un izpausties (par parādībām sabiedrībā)
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.)
(no)raudāt pakaļ raudot, sērojot (iz)paust skumjas (parasti par mirušo)
noraudāt pakaļ raudot, sērojot izpaust skumjas (parasti par mirušo)
apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo)
raudāt pakaļ raudot, sērojot paust skumjas (parasti par mirušo)
izpaudums rezultāts --> izpaust (1)
sprikstēt Risināties viegli, raiti (piemēram, par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli)
sprēgāt Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu); izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem); arī dzirkstēt, dzirkstīt
sakalbināt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
izteikt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt (1)
izsacīt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izteikt (1)
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml., paust negatīvu attieksmi (pret cilvēka īpašībām, rīcību u. tml.)
stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes
pateikt Runājot, parasti īsi, izpaust, darīt zināmu (ko)
pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust, padarīt zināmu (ko); pateikt (1)
replika Runātāja, parasti īss, izteikums, kurā pausta reakcija uz sarunbiedra runu, darbību, izturēšanos
spļaut acīs kādam rupji, aizskarošiem vārdiem vērsties pret kādu, paust necieņu, izaicinājumu
pipec rupjš izsauciens (lai paustu attieksmi); bieži ar negatīvu nozīmi
sarūkties Sadusmoties, saīgnoties; dusmojoties, īgnojoties paust neapmierinātību
tekstuāls saistīts ar tekstu (1), tam raksturīgs; tāds, kas ir pausts tekstā
ierobežot Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties
tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties
tupeļu varonis saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību
trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos
sirds ir pilna saka, ja cilvēks ir ļoti sarūgtināts, uzbudināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi
pārpilna sirds saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi
klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust
klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust
(iz)laužas uz āru saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts
pilna sirds saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi; saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli
kā to lai saka saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust
pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas
pār seju (arī pāri sejai) pārlaižas (arī nolaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas
pār seju (arī pāri sejai) nolaižas (arī pārlaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas
abalģeķ saka, lai paustu sakāpināti pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret ko (parasti pret ko negaidītu)
afigeķ saka, lai paustu sakāpināti pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret ko (parasti pret ko negaidītu)
nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam)
muti ķešā saka, pavēlot apklust, nerunāt, neizpaust ko
iesākt sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
rasties sākt izpausties, izraisīties (par slimību)
iesākt sākt izpausties, norisināties (par parādībām dabā)
sadrūmt Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu (piemēram, par seju, skatienu)
satumst Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju)
sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu)
labi samērā pilnīgi (izpausties īpašībai, pazīmei)
labi samērā pilnīgi, arī pastiprināti (izpausties darbībai, norisei parādībām dabā)
tālu samērā stipri, arī lielā mērā (izpausties); ļoti
sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu
iekost mēlē savaldīties un neizteikt savas domas, neizpaust kaut ko
iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos savaldīties un neizteikt, neizpaust
saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām
palaist savienojumā "palaist vaļu": atļaut brīvi izpausties (piemēram, psihiskam stāvoklim)
laist savienojumā ar "vaļu"; ļaut brīvi, bez ierobežojuma izpausties (piemēram, jūtām, spējām)
ai savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.)
plūst Secīgi izpausties (piemēram, runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.)
aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
vaimanāties Skaļā balsī paust sāpes, bēdas
izkliegt Skaļā balsī, kliedzot izpaust
kliegt skaļi paust neapmierinātību, protestēt
kliedziens skaļi pausta neapmierinātība, protests
blākšēt skaļi runāt, pļāpāt aplamības, skaļā balsī izpaust noslēpumus
troksnis skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; arī tracis, skandāls
iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust
iztaisīt lielas acis skatienā izpaust izbrīnu
sataisīt lielas acis skatienā izpaust izbrīnu
taisīt lielas acis skatienā paust izbrīnu
gaust Skumji paust
nolīt Spēcīgi izpausties (attieksmē pret kādu) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli
kūsāt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli)
kūsēt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli)
kūsot Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli)
gavilēt Spēcīgi izpausties (par pozitīvām jūtām)
virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.)
izlīt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli)
virst Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); arī mutuļot (4)
virpuļot Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
izjūta Spēja, prasme apzināties un ievērot, izpaust (piemēram, attieksmi, īpašību)
iesadurties Spēji izpausties (par asām sāpēm)
iedzelt Spēji izpausties (par smeldzošām sāpēm)
uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzbrāzmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzkūsāt Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzkūsot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzliesmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzvirmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzvirst Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzsprēgāt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzšvirkstēt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
iedzirkstēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām)
iedzirkstīties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām)
iegailēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām)
iemirdzēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām)
iedzalkstīties Spēji spilgti, arī īsu bildi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām, pārdzīvojumu
iegailēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām
iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām
iezalgoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām
iezibēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām
iezvēroties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par spēcīgām dusmām, naidu u. tml.
iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām
iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām
ievizēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām
iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā, retāk sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi)
iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi)
iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi)
iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi)
plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli
plaiksnīties Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) -- par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli
izliet Spilgti izpaust (psihisku stāvokli)
demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, rīcība, izturēšanās
spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām; būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām)
zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli
zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli
liesmot Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par pārdzīvojumu
mirdzēt Spilgti izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību)
izlieties Spilgti izpausties (par psihisku stāvokli)
laistīties Spilgti izpausties (parasti acīs, sejā) - par pozitīvu emocionālu stāvokli
zvīļot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvām, jūtām, emocionālu stāvokli
zalgot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli
mirdzēt Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
kvēlot Spilgti izpausties (piemēram, acīs, skatienā) - par spēcīgu pārdzīvojumu
mirdzēt Spilgti izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām)
ziedēt Spilgti izpausties (sejā, acīs) - par pozitīvām jūtām, emocionālu stāvokli
dzalkstīt Spilgti izpausties (skatienā, acīs) - parasti par negatīviem pārdzīvojumiem
iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā); iegailēties
demonstratīvs Spilgti izpausts, izaicinošs (par rīcību, izturēšanos)
starot Spilgti paust (parasti pozitīvas jūtas) - piemēram, par acīm, seju
laistīties Spilgti paust pozitīvu emocionālu stāvokli (parasti par acīm, seju)
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvām domām, jūtām, psihisku stāvokli)
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.)
sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
izstāstīt Stāstot izpaust (kādu domu, faktu u. tml)
izstenēt Stenot radīt (skaņas); stenot izpaust; izvaidēt
sašauties strauji, pēkšņi parādīties; strauji, pēkšņi izpausties
plūst pāri malām strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli)
nagažāties Strīdēties, paust neapmierinātību
dematerializācija Svēto tēlu dematerializācija - Bizantijas mākslas princips, ka svētie jāattēlo tā, lai attēlos neizpaustos nekādas cilvēciskas jūtas, lai tie izskatītos pārpasaulīgi; tehniski to vislabāk varēja realizēt mozaikā
izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību); svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.)
apmīļot šādā veidā paust attieksmi (pret dzīvniekiem, augiem, priekšmetiem)
kvazi līgums šķietams, neīsts līgums, kas parasti izpaužas, pirmkārt, kā nepamatota iedzīvošanās - citas personas mantas iegūšana bez tiesiska pamata (piemēram, visas atrastās mantas piesavināšanās), un, otrkārt, tas var izpausties svešu (citu personu) lietu kārtošanā bez pilvarojuma, kad viena persona izpilda citas personas pienākumus bez iepriekšējas vienošanās
pašu starpā tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma
himnisks tāds (parasti mākslas darbs), kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pausts slavinājums, pacilātība
viegls tāds (piemēram, sacerējums, izteikums), kura saturs, raksturs nav pilnībā izpausts
slepens tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi)
savaldīgs tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos
aizturēts tāds, kam neļauj pilnībā izpausties, ko nomāc uz laiku; apslāpēts; apvaldīts
tipisks tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes
atturīgs tāds, kas atturas, izvairās kur piedalīties, ko darīt, paust noteiktu nostāju; izvairīgs
neizsakāms tāds, kas ir tik ietekmīgs, nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos; arī ārkārtīgs
strīdīgs tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām); tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu
neizteikts tāds, kas nav izpausts; tāds, kas nav darīts zināms citiem
mēms tāds, kas nav izteikts vārdos, skaļi izpausts
brīvdomīgs tāds, kas nebaidās brīvi paust savus uzskatus, nostāju, kritizēt pastāvošos, valdošos uzskatus
mēms tāds, kas nedrīkst, nespēj ko teikt, paust (vārdos), atklāt (kādu domu, patiesību)
neatkārtojams tāds, kas nevar norisināties, izpausties vairākkārt; tāds, kas nevar atkārtoties
neizpaužams tāds, ko nedrīkst izpaust
implicīts tāds, ko var noprast, tāds, kas nav pilnīgi izpausts; domāšanā ietverts, neapzināti iepriekšpieņemts
paslepens tāds, ko veic, kas norisinās samērā, arī mazliet slepeni; tāds, ko nemēdz izpaust citiem
konspektīvs tāds, kurā ir īsi pausts (kā) svarīgākais saturs
izvairīgs tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts
vairīgs tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts; izvairīgs
skops tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu)
smalks tāds, kurā kas liek atveidots, izpausts pilnīgi, detalizēti
bezidejisks tāds, kurā netiek paustas nozīmīgas idejas
atzinīgs tāds, kurā pausta atzinība
apgarots tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas; ar bagātu, cildenu saturu
rakstisks tāds, kura saturs ir pausts, fiksēts ar rakstības līdzekļiem
apakšstrāvojums tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā; apakšstrāva
apakšstrāva tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā; apakšstrāvojums
zemteksts tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu
zemstrāva tas, kas (piemēram, mākslas darbā) nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts (kāda grupējuma, arī kāda mākslas, sabiedriska, politiska virziena ietvaros)
saturs tas, kas ir izpausts, izteikts, attēlots (piemēram, tekstā, mākslas darbā)
zemslānis tas, kas nav klaji pateikts, pausts, bet izsecināms no kā; arī zemteksts
rezerve tas, kas pastāv psihē un attiecīgos gadījumos var izpausties, iekļaujoties darbībā, rīcībā
brēkt Teikt, paust nosodījumu, sašutumu; protestēt; būt par cēloni nosodījumam, protestam
rindkopa Teksta rindu kopums (arī viena rinda), kurš parasti sākas ar atkāpi un kurā pausta teksta satura samērā patstāvīga daļa
izspēlēties Tēlojot izpaust sevi, savas dotības
teikt Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā; [sacīt]{s:1819}
sacīt Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā; [teikt]{s:1820}
satenkot Tenkojot daudz pateikt, izpaust
ticības loceklis ticības apliecinājuma skaidrojuma daļa, kurā pausta noteikta dogma
uzticēt Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu)
uzticēties Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam), piemēram, noslēpumu
vārda brīvība tiesības brīvi paust savus uzskatus
ieēnoties Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām, domām
vīdēt Tikko manāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām
vīdēt Tikko manāmi, arī neskaidri izpausties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā)
atvīdēt Tikko pamanāmi izpausties (sejā) - par pārdzīvojumu
izgāzties tikt izpaustam (attieksmē pret kādu) - piemēram, par dusmām, niknumu
pārsprukt pār (arī pāri) lūpām tikt neviļus, negribēti izteiktam, izpaustam
lauzties tikt spontāni izpaustam, izteiktam (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi); izpausties (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi, ko nevēlas izpaust)
vardarbība ģimenē tīša spēka, draudu, varas izmantošana starp vienas ģimenes vai vienas mājsaimniecības locekļiem, tā var izpausties arī kā ļaunprātīga izmantošana
sociālā dezadaptācija traucējumi cilvēka spējās pielāgoties mainīgajiem sociālajiem apstākļiem vai problemātiskām, stresu izraisošām situācijām; var izpausties īslaicīgi (piemēram, pēctraumatiskā šoka izraisītas sekas) vai ilgstoši, radot paaugstinātu trauksmi un sociālos konfliktus
mācīšanās grūtības traucēta smadzeņu spēja apstrādāt uztverto informāciju jeb neiroloģiska rakstura problēmas, kas izraisa galvas smadzenēm sūtīto maņu orgānu signālu neadekvātu apstrādi, var izpausties kā disgrāfija, disleksija, diskalkulija, uzmanības traucējumi un disfrāzija
saslieties Uzsākt aktīvu darbību (pret ko); aktīvi izpaust pretestību (pret ko)
noliegt Uzskatīt (ko) par neesošu, arī nepatiesu un izpaust šādu uzskatu; arī neatzīt
paaugstināties Uzskatīt sevi par pārāku, izpaust savu pārākuma apziņu
emfātiskais uzsvars uzsvars, ko lieto, lai pievērstu kaut kam uzmanību, sevišķi izceltu, paustu lielāku pārdzīvojumu
uzņemt Uztvert (1) (ko) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to)
apbrīnot Uztvert (ko) ar apbrīnu; paust apbrīnu
izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust
izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas); vaimanājot izpaust
klaigāt vairākkārt un uzmācīgi paust (ko)
klaigas vairākkārt un uzmācīgi pausti uzskati
atsegt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, parādīt (savu iekšējo būtību)
atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu
netiklas darbības var izpausties dzimumkaislību apmierināšanā pretdabiskā veidā, izvirtīga dzimumakta vai dzimumintereses izraisīšanā, vai izkropļota priekšstata radīšanā par dzimumdzīvi
līķa apgānīšana var izpausties kā ņirgāšanās par līķi: tā izķēmošana, sadalīšana, dedzināšana, kā arī kanibālisms un citādi
mikroagresija var izpausties kā sīki verbāli vai neverbāli apvainojumi (piemēram, ar balss toni, mīmiku, žestu), neiecietīga uzvedība vai attieksme pret indivīdu, grupu vai apkārtējo vidi dažādās ikdienas situācijās; var būt kā apzināta, tā neapzināta
sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras
atsveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, no kura šķiras
prasība Vēlēšanās (noteikti, arī kategoriski izpausta) iegūt (ko)
mandāts Vēlēšanās, referendumā u. tml. pausts valsts iedzīvotāju atbalsts konkrētai politikai, valdības darbībai; starptautiskas organizācijas (piem., ANO) oficiāls atbalsts konkrētai, politiskai, ekonomiskai vai militārai darbībai
plātīt muti Verot muti vaļā un ciet, paust izbrīnu
sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties (piemēram, par vairākām, daudzām atšķirīgām parādībām, domām, idejām)
sociālās kustības viens no kolektīvās uzvedības veidiem, kas var izpausties mērķtiecīgā kolektīvā rīcībā, lai sekmētu vai kavētu kādas sociālas pārmaiņas sabiedrības vērtībās, normās vai struktūrā (piemēram, panāktu pārmaiņas likumdošanā, sociālajās normās, aktualizētu kādu sociālo problēmu)
absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.-60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas
ļaunums vispārināta īpašība --> ļauns (2), šīs īpašības konkrēta izpaustie
gausties Žēlojoties, vaimanājot paust neapmierinātību

paust citās vārdnīcās:

MLVV

paust

LLVV

paust

MEV

pajust