Paplašinātā meklēšana

Meklējam paust.

Atrasts vārdos (26):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (400):

izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko)
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību)
aptamzēt Apaust (tīklu) ar rupju diegu
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību
pašapliecināties Apliecināt, izpaust sevi, savas spējas
iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri)
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim)
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība)
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību)
apsmiet ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet
solidarizēties ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1)
pakratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
purināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
papurināt galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
pagrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
grozīt galvu ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
izrakstīt (sev) nabadzības apliecību ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju
atmāt ar mājienu paust noraidījumu, noliegumu
slēpties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi)
samanīt ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu)
noklusēt ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko)
pamest ar pirkstu ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties
plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību
(no)plātīt rokas ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību
noplātīt rokas ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību
paplest rokas ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību
mīlināties ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu
mīlināties ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko)
kūsot ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
kūsāt ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
kūsēt ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
uzkūsot ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
uzkūsāt ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
slēpt ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības)
izstrāvot ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust
izstarot ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas)
parādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2)
izrādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi)
rādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi)
sveikt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā
ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku)
apsmaidīt ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko)
piedošana ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums
atmest ar roku ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam)
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm)
ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku
labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei)
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē)
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.)
atgriezties atkal iestāties, izpausties
(pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties
atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu)
eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts
nākt atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko)
atklāt (savas) kārtis uz galda atklāti paust savus nodomus
klāt (savas) kārtis uz galda atklāti paust savus nodomus
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos)
manifestēt Atklāti, skaidri paust
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem)
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem)
palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim)
pārskriet ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
grūst vaļā ātri, bez apdoma sacīt, paust
vārds attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām
pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt
noplātīt muti atverot un aizverot muti, izpaust izbrīnu
nosodīt Atzīt par noraidāmu, nopeļamu; izpaust šādu atzinumu
izaurot Aurojot radīt (skaņas); aurojot izpaust
trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām)
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā)
sadumpoties būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam)
dumpoties būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību
nemiers būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju
sodīt būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi (pret ko); paust šādu attieksmi
pavīdēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
pazibēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību)
dusmoties būt dusmīgam, paust dusmas
starot būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām
īgnoties būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko)
īgņoties būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko)
skanēt būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā)
ieturēt būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā)
sacīt būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā
teikt būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā
trakot būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi
zvērot būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli
snaust būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem)
vīdēt būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
nīgroties būt nīgram, paust nīgrumu
niknoties būt niknam, paust niknumu
ļaut būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust)
triumfēt būt pārākam; paust pārākumu
piktoties būt piktam, paust piktumu
dvašot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3)
ritēt būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu)
pārstāvēt būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā
zust būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju)
iespēt būt tādam, kas var izpaust kādu saturu; ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu)
mācīt būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa)
darboties būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā)
nišķēties būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību
dvest būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi)
dvesmot būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5)
strāvot būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.)
šķeīsls cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs
tikumnieks cilvēks, kas mēdz klaji, arī uzmācīgi paust tikumiskus uzskatus un pamācīt
rūcējs cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī
varmāka cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm
noklusējums daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas
bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi
neizpaušanas pienākums darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums
atsegt darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus)
vēstīt darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā
ētiskais datīvs datīva lietojums, kas parasti teikumā netieši norāda uz autora tekstā paustās negatīvās, retāk pozitīvās, attieksmes niansi un vienlaikus ieinteresētību teksta satura īstenošanā
kladzināt daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas)
kladzēt daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas)
sprikstēt Dedzīgi paust savas jūtas; arī sprēgāt (3)
sprēgāt Dedzīgi, klaji paust savas jūtas
izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust
izredzētība Dieva izvēle attiecībā uz Israēla tautu, kas pausta Sīnāja kalnā noslēgtajā derībā un kuras manifestācija ir Dieva dāvātā Israēla zeme
balss doma, uzskats; iespēja paust domas, uzskatus
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija
pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātību
izdziedāt Dziedot izpaust
starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas
prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tā izpaustos, un kas caurauž visu dzīvo
personas datu saņēmējs fiziska vai juridiska persona, kurai tiek izpausti personas dati
pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku
izglāstīt Glāstot izpaust
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku)
atruna Gribas izpausme, kas tieši izpausta un ir fiksēta saistībās vai līgumā
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu)
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos; iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu
ieskanēties iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli
ierunāties iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām)
ierunāties iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem)
aizsākties iesākt norisēt, izpausties, parādīties; _(biežāk)_ iesākties
uzliesmot iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.); īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties
uzmirdzēt iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties
uzliesmot iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties
uznākt iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros
publiskas personas orgāns iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā
misti Iesvētītie, kas piedalījās seno grieķu mistērijās, un nedrīkstēja izpaust citiem mistēriju noslēpumus
kā ievada iespraudumu, kas norāda uz paustās informācijas avotu vai uz autora subjektīvo atttieksmi pret pausto informāciju
orkšēt Īgni, neapmierināti (ko) runāt; paust neapmierinātību (vārdos); kurnēt
komercnoslēpuma turētājs ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura likumīgi ieguvusi komercnoslēpumu un ir tiesīga to pārvaldīt (kontrolēt), tostarp izmantot un izpaust
nēsāt ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas)
attuktāt ilgāku laiku, daudz izpausties (par dedzinošām, trulām sāpēm)
reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību
noslēpums informācija, ko nedrīkst vai nav vēlams izpaust
dienesta noslēpums informācija, kura saskaņā ar valsts institūciju normatīvajiem aktiem atzīta par noslēpumu un kuru ierēdņi, amatpersonas nedrīkst izpaust
palot Intensīvi norisēt, arī izpausties (par psihisku procesu, stāvokli)
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis
nodusmoties īsu brīdi izjust, arī izpaust dusmas
nobrīnīties īsu brīdi izjust, arī izpaust izbrīnu
nopriecāties īsu brīdi izjust, arī izpaust prieku
notīksmināties īsu brīdi izjust, arī izpaust tīksmi
nobrāzmot īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties
pārskriet īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā)
pārslīdēt īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā)
pazibēt īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām
uzliesmot īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu
uzplaiksnīt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu
uzplaiksnīties īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu
uzzibsnīt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu
uzblāzmot īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
uzdzirkstēt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
uzdzirkstīt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
uzstarot īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
nozibsnīt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) - par psihisku stāvokli
uzmirdzēt īsu brīdi spēli, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
pavīdēt īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām
ietrīsēties īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) - parasti par pārdzīvojumu
ietrīcēties īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par pārdzīvojumu
noplaiksnīt īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu)
noplaiksnīties īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu)
izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi)
pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību)
izperāt Izdaudzināt, izpļāpāt, izpaust, nomelnot
raizēties Izjust raizes; paust raizes
iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku); izpaust šādu tieksmi
pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu, ko) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību; dievināt
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu)
izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā)
nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā); izzust (2)
izpaudēt Izpaust
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā)
izlaist Izpaust (īgnumu, neiecietību)
ielikt Izpaust (kādā darbībā, rīcībā)
izdvest Izpaust (kādu īpašību, pazīmi)
izsacīt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām
izteikt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.)
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.)
pasacīt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā
pateikt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā
izpūst Izpaust (parasti ko slēpjamu)
atspulgot Izpaust (pārdzīvojumu) - par seju, acīm
izstarot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju
izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām
izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi; asi izzobot; dzēlīgi raksturot
izgāzt žulti izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā
atkratīties Izpaust noraidošu attieksmi ar žestiem
vulšķēt Izpaust noslēpumus
pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi
pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi; pasmieties (2)
atklāt savu dvēseli izpaust savas domas, jūtas
izaturēties Izpaust savu attieksmi pret ko, parasti rīcībā
parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties
apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (pret kādu, piemēram, svētkos, jubilejā); izteikt kādu novēlējumu
pieskandināt visas malas izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās
pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām)
pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām)
izsacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā)
izteikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā)
iztelzēt Izpaust, izpļāpāt
palaist mēli izpaust, izpļāpāt ko; kļūt sarunā pārāk vaļīgam, zoboties, teikt rupjības
atklāt Izpaust, izrādīt, parādīt (piemēram, savas spējas)
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)
apsaieties Izpaust, parādīt savu attieksmi pret kādu, izturēties
atbalsoties Izpausties
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu)
gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm)
glūnēt Izpausties (acīs, skatienā) - parasti par ko negatīvu
runāt Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.
atklāties Izpausties (mākslas darbā)
ieskanēties Izpausties (mākslas darbā)
izskanēt Izpausties (mākslas darbā); būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu)
spoguļoties Izpausties (parasti acīs, sejā) - par psihisku stāvokli
vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām
spīgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām
spīguļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām
mirgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
spulgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
vizmot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
vizuļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
izskanēt Izpausties (parasti runā)
iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegult (2)
iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegulties (3)
atvizmot Izpausties (parasti sejā) - par jūtām
atvizēt Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām
atzaigot Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām
skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām
vizmot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām)
vizuļot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām)
nogult Izpausties (piemēram, sejā, acis)
atspulgt Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem
atblāzmoties Izpausties (sejā, acis) - par pārdzīvojumu
atblāzmot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu
atspulgot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu
atēnoties Izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām
atspīdēt Izpausties (sejā) - par jūtām, pārdzīvojumiem
raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli); būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība
jaukties Izpausties juceklīgi citam caur citu
sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
apņemt Izpausties sejā (par pārdzīvojumu)
pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju)
brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem
uzbudināt Izpausties uzbudinājumam (1) (piemēram, par runu, mīmiku)
dzirkstēt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām)
dzirkstīt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām)
iezīmēties Izpausties, atspoguļoties (parasti mākslas darbā)
atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām
atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām
atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.)
vīties Izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.)
atplaiksnīties Izpausties, parādīties (cilvēku dzīvē, rīcībā) - parasti uz brīdi
nomainīt Izpausties, parādīties, norisēt (kā) cita, iepriekšēja vietā
attēloties Izpausties, parasti sejā, vaibstos (par jūtām, domām)
izplaukšēt Izpļāpāt, izpaust
izplaukšķēt Izpļāpāt, izpaust
izplukšķot Izpļāpāt, izpaust
izseģināt Izpļāpāt, izpaust
iznesāt Izpļāpāt, izpaust, nomelnot
izrādīties Izrādīt sevi; demonstratīvi izpaust savas īpašības, spējas u. tml.
dzelties izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem)
atplaukt Izraisīties un dzīvi izpausties (piemēram, par noskaņojumu)
atbalsot Izsacīt, izpaust
Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu
piepļekstēt Izstāstīt vairākiem, daudziem; izpaust daudz (ziņu, baumu)
aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma
domu grauds izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums; aforisms
atdarināt Izteikt, atskaņot, izpaust līdzīgi (kam citam)
izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti)
izlikt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, attēlos, skaņās)
ietērpt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, skaņās)
pacelt balsi izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam)
pārfrāzēt Izteikt, izpaust, attēlot citādiem vārdiem, līdzekļiem
izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem)
izarunāties Izteikt, izpaust, parasti neviļus, negribēti
starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika (1)
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu
izalikties Izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko)
individualizēt izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā); savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu)
atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību)
gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās)
nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs)
izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu)
apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot
maija Jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija; māja
tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml.; uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja
lielīties Justies ievērojami pārākam par citiem (ar ko) un paust to; pārmērīgi lepoties (ar ko)
lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā)
fizisks kaitējums kaitējums, kas var izpausties kā miesas bojājumi, veselības satricinājums vai fiziskas ciešanas
nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā)
lēkt vai griestos klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu)
būt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu)
lēkt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu)
būt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (prieku, sajūsmu)
lēkt vai griestos klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu)
lēkt gaisā klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu)
moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus; klaji, arī uzmācīgi pamācīt
turēt mēli aiz zobiem klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas
ciest klusu klusēt; neteikt, neizpaust
pavairoties kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
sašust kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību)
nocietināties kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties; kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam
noklust kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
savairoties kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
vairoties kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
tīkšķis komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu
vilkt vienu valgu kopīgi darīt kaut ko (_biežāk_ pozitīvu), paust vienādus uzskatus
kapu apgānīšana krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā
izkūkot Kūkojot radīt (skaņas) - par dzeguzi; kūkojot izpaust
izkunkstēt Kunkstot radīt (skaņas); kunkstot izpaust
ķeskāties Lamāties; bārties; paust neapmierinātību, īgnumu
apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību)
izlielīt Lielot plaši izpaust; vairākkārt lielīt
izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties
bravissimo lieto lai paustu atzinību; augstākā mērā teicami
dārgs lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas
zaraza lieto, lai izpaustu negatīvu attieksmi, negatīvas emocijas
kauns lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi
ja lieto, lai norādītu, ka gaida apstiprinošu atbildi uz jautājumā pausto apgalvojumu
bravo lieto, lai paustu atzinību, piekrišanu, sajūsmu
birr lieto, lai paustu aukstuma sajūtas, ķermeņa trīsas
o lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu)
au lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
oho lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu)
u lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes, arī patiku, sajūsmu)
ū lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, patiku, sajūsmu, pārsteigumu, bailes)
oh lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
oi lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, ciešanas, bailes)
ak lieto, lai paustu dažādas jūtas (prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
mīlītis lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to; lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to
nolāpīts lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas
sasodīts lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku
uja lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu
ujā lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu
ura lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu
urja lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu
urjā lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu
ūja lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu
ūjā lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu
brālītājs lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu, arī sašutumu, nosodījumu
el lieto, lai paustu izsmieklu, zobgalīgu attieksmi
elele lieto, lai paustu izsmieklu, zobgalīgu attieksmi; el
elu lieto, lai paustu izsmieklu, zobgalīgu attieksmi; el
velns lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu
brr lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas
opā lillā lieto, lai paustu pārsteigumu
okei lieto, lai paustu piekrišanu
ellē ratā lieto, lai paustu sašutumu, arī pārsteigumu
brālis lieto, lai paustu sirsnīgu, tuvu attieksmi (pret kādu)
nolādēts lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu; lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku
ah lieto, lai paustu, piem., prieku, sajūsmu
uf lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku
uh lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, izbrīnu
vellos lieto, lai paustu, piemēram, dusmas, sašutumu, arī izbrīnu
ui lieto, lai paustu, piemēram, pārsteigumu, sāpes
eu lieto, lai pievērstu uzmanību, pamudinātu ko darīt vai paustu negaidītu pārsteigumu, dusmas, izbrīnu
skaut likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību
prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu
pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi); ļaut (kādam) rīkoties savā labā
izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam)
dot vaļu ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem)
atraisīt spārnus ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.)
laist vaļu Ļaut brīvi, bez ierobežojuma izpausties (piemēram, jūtām, spējām).
izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.)
ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (piemēram, izpriecām)
ieplest acis ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes
ieplest acis un muti ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes
acis vien ieplest (izplest, paplest, atplest) ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes
(tikpat) kā uz delnas ļoti skaidri (izteikt, izpaust)
sakliegt ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu
pārplūst ļoti spēcīgi izpausties (par jūtām)
pamatīgi ļoti spēcīgi, intensīvi, lielā mērā (izpausties) - par darbību, norisi, parādību dabā
kāpināts ļoti spilgts, ļoti spēcīgi izpausts, attēlots; arī eksaltēts
sasaistīt ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties

Atrasts piemēros (18):

paust citās vārdnīcās:

MLVV

paust

LLVV

paust

MEV

pajust

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies