Paplašinātā meklēšana

Meklējam paust.

Atrasts vārdos (26):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (792):

atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)-paust savu būtību, parasti neviļus.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus.
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko).
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
aptamzēt Apaust (tīklu) ar rupju diegu.
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību.
pašapliecināties Apliecināt, izpaust sevi, savas spējas.
iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri).
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet.
solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1).
pakratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
kratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
papurināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
purināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
pakratīt (arī papurināt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
papurināt (arī pakratīt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
kratīt (arī purināt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
purināt (arī kratīt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
grozīt (arī šūpot) galvu ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
izrakstīt (sev) nabadzības apliecību ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
atmāt Ar mājienu paust noraidījumu, noliegumu.
slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
samanīt Ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu).
noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties.
plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
(no)plātīt rokas ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību.
noplātīt rokas ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību.
paplest rokas ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību.
mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
kūsēt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
kūsot Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
uzkūsot Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
izstrāvot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust.
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
apsmaidīt Ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko).
piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem.
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
atgriezties atkal iestāties, izpausties
(pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
atklāt (savas) kārtis uz galda atklāti paust savus nodomus.
klāt (savas) kārtis uz galda atklāti paust savus nodomus.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
manifestēt Atklāti, skaidri paust.
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim).
karot Atrasties naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
grūst vaļā ātri, bez apdoma sacīt, paust.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
noplātīt muti atverot un aizverot muti, izpaust izbrīnu.
nosodīt Atzīt par noraidāmu, nopeļamu; izpaust šādu atzinumu.
izaurot Aurojot radīt (skaņas); aurojot izpaust.
trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
nemiers Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
sodīt būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi (pret ko); paust šādu attieksmi.
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
dusmoties Būt dusmīgam, paust dusmas.
starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
īgnoties Būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko).
īgņoties Būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko).
skanēt Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
ieturēt Būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā).
sacīt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
nīgroties Būt nīgram, paust nīgrumu.
niknoties Būt niknam, paust niknumu.
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
triumfēt Būt pārākam; paust pārākumu.
piktoties Būt piktam, paust piktumu.
dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3).
ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu; ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
nišķēties Būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību.
dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5).
dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
šķeīsls Cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
tikumnieks Cilvēks, kas mēdz klaji, arī uzmācīgi paust tikumiskus uzskatus un pamācīt.
rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi.
neizpaušanas pienākums darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums.
atsegt Darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus).
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā.
ētiskais datīvs datīva lietojums, kas parasti teikumā netieši norāda uz autora tekstā paustās negatīvās, retāk pozitīvās, attieksmes niansi un vienlaikus ieinteresētību teksta satura īstenošanā.
kladzēt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
sprikstēt Dedzīgi paust savas jūtas; arī sprēgāt (3).
sprēgāt Dedzīgi, klaji paust savas jūtas.
izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust.
izredzētība Dieva izvēle attiecībā uz Israēla tautu, kas pausta Sīnāja kalnā noslēgtajā derībā un kuras manifestācija ir Dieva dāvātā Israēla zeme.
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātību.
izdziedāt Dziedot izpaust.
starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas.
prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo.
personas datu saņēmējs fiziska vai juridiska persona, kurai tiek izpausti personas dati.
pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku.
izglāstīt Glāstot izpaust.
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
atruna Gribas izpausme, kas tieši izpausta un ir fiksēta saistībās vai līgumā.
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos; iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
ieskanēties Iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli.
ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
ierunāties Iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem).
aizsākties Iesākt norisēt, izpausties, parādīties; _(biežāk)_ iesākties.
uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.); īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties.
uzmirdzēt Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties.
uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
uznākt Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
balss Iespēja (paust savus uzskatus), tiesība (lemt).
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
publiskas personas orgāns iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā.
misti Iesvētītie, kas piedalījās seno grieķu mistērijās, un nedrīkstēja izpaust citiem mistēriju noslēpumus.
kā ievada iespraudumu, kas norāda uz paustās informācijas avotu vai uz autora subjektīvo atttieksmi pret pausto informāciju
orkšēt Īgni, neapmierināti (ko) runāt; paust neapmierinātību (vārdos); kurnēt.
komercnoslēpuma turētājs ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura likumīgi ieguvusi komercnoslēpumu un ir tiesīga to pārvaldīt (kontrolēt), tostarp izmantot un izpaust.
nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
attuktāt Ilgāku laiku, daudz izpausties (par dedzinošām, trulām sāpēm).
reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību.
noslēpums informācija, ko nedrīkst vai nav vēlams izpaust.
dienesta noslēpums informācija, kura saskaņā ar valsts institūciju normatīvajiem aktiem atzīta par noslēpumu un kuru ierēdņi, amatpersonas nedrīkst izpaust.
palot Intensīvi norisēt, arī izpausties (par psihisku procesu, stāvokli).
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
nodusmoties Īsu brīdi izjust, arī izpaust dusmas.
nobrīnīties Īsu brīdi izjust, arī izpaust izbrīnu.
nopriecāties Īsu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
notīksmināties Īsu brīdi izjust, arī izpaust tīksmi.
nobrāzmot Īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties.
pārskriet Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
pārslīdēt Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
pazibēt Īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām.
uzliesmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzplaiksnīties Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzzibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzblāzmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzdzirkstīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzstarot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
nozibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) - par psihisku stāvokli.
uzmirdzēt Īsu brīdi spēli, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
ietrīsēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
ietrīcēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
izperāt Izdaudzināt, izpļāpāt, izpaust, nomelnot.
raizēties Izjust raizes; paust raizes.
iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku); izpaust šādu tieksmi.
pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu, ko) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību; dievināt.
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā); izzust (2).
izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā).
izlaist Izpaust (īgnumu, neiecietību).
ielikt Izpaust (kādā darbībā, rīcībā).
izdvest Izpaust (kādu īpašību, pazīmi).
izsacīt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
izteikt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
pasacīt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
pateikt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
izpūst Izpaust (parasti ko slēpjamu).
atspulgot Izpaust (pārdzīvojumu) - par seju, acīm.
izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām.
izstarot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju.
izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi; asi izzobot; dzēlīgi raksturot.
izgāzt žulti izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā.
atkratīties Izpaust noraidošu attieksmi ar žestiem.
vulšķēt Izpaust noslēpumus.
pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi; pasmieties (2).
pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi.
atklāt (arī atsegt) savu dvēseli izpaust savas domas, jūtas.
atsegt (arī atklāt) savu dvēseli izpaust savas domas, jūtas.
izaturēties Izpaust savu attieksmi pret ko, parasti rīcībā.
atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
atklāt (arī atsegt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus).
parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (pret kādu, piemēram, svētkos, jubilejā); izteikt kādu novēlējumu.
pieskandināt visas malas (arī malu malas) izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
pieskandināt visas malas (ari malu malas) izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
izsacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
izteikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
palaist mēli izpaust, izpļāpāt ko; kļūt sarunā pārāk vaļīgam, zoboties, teikt rupjības.
iztelzēt Izpaust, izpļāpāt.
atklāt Izpaust, izrādīt, parādīt (piemēram, savas spējas).
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
apsaieties Izpaust, parādīt savu attieksmi pret kādu, izturēties.
izpaudēt Izpaust.
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm).
glūnēt Izpausties (acīs, skatienā) - parasti par ko negatīvu.
atdzimt Izpausties (jaunā kvalitātē).
runāt Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.
izskanēt Izpausties (mākslas darbā); būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu).
atklāties Izpausties (mākslas darbā).
ieskanēties Izpausties (mākslas darbā).
spoguļoties Izpausties (parasti acīs, sejā) - par psihisku stāvokli.
vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām.
spīgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
spīguļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
mirgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
spulgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
vizmot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
vizuļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
izskanēt Izpausties (parasti runā).
iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegult (2).
iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegulties (3).
atvizmot Izpausties (parasti sejā) - par jūtām.
atvizēt Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
atzaigot Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām.
vizmot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
vizuļot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
nogult Izpausties (piemēram, sejā, acis).
atspulgt Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
atblāzmoties Izpausties (sejā, acis) - par pārdzīvojumu.
atblāzmot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu.
atspulgot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu.
atēnoties Izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām.
atspīdēt Izpausties (sejā) - par jūtām, pārdzīvojumiem.
raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli); būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
jaukties Izpausties juceklīgi citam caur citu.
sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
apņemt Izpausties sejā (par pārdzīvojumu).
pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju).
brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem.
uzbudināt Izpausties uzbudinājumam (1) (piemēram, par runu, mīmiku).
dzirkstēt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
dzirkstīt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
iezīmēties Izpausties, atspoguļoties (parasti mākslas darbā).
atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
vīties Izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
atplaiksnīties Izpausties, parādīties (cilvēku dzīvē, rīcībā) - parasti uz brīdi.
nomainīt Izpausties, parādīties, norisēt (kā) cita, iepriekšēja vietā.
attēloties Izpausties, parasti sejā, vaibstos (par jūtām, domām).
atbalsoties Izpausties.
iznesāt Izpļāpāt, izpaust, nomelnot.
izplaukšēt Izpļāpāt, izpaust.
izplaukšķēt Izpļāpāt, izpaust.
izplukšķot Izpļāpāt, izpaust.
izseģināt Izpļāpāt, izpaust.
izrādīties Izrādīt sevi; demonstratīvi izpaust savas īpašības, spējas u.tml.
dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
atplaukt Izraisīties un dzīvi izpausties (piemēram, par noskaņojumu).
atbalsot Izsacīt, izpaust.
Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
piepļekstēt Izstāstīt vairākiem, daudziem; izpaust daudz (ziņu, baumu).
aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma.
domu grauds izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums; aforisms.
atdarināt Izteikt, atskaņot, izpaust līdzīgi (kam citam).
izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti).
izlikt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, attēlos, skaņās).
ietērpt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, skaņās).
pacelt balsi izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
pārfrāzēt Izteikt, izpaust, attēlot citādiem vārdiem, līdzekļiem.
izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
izarunāties Izteikt, izpaust, parasti neviļus, negribēti.
starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika (1).
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
izalikties Izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā); savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).
nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs).
izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu).
apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
maija Jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija; māja.
tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml.; uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
lielīties Justies ievērojami pārākam par citiem (ar ko) un paust to; pārmērīgi lepoties (ar ko).
lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
fizisks kaitējums kaitējums, kas var izpausties kā miesas bojājumi, veselības satricinājums vai fiziskas ciešanas.
apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
lēkt vai griestos klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu).
būt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu).
lēkt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu).
būt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (prieku, sajūsmu).
lēkt vai griestos klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu).
lēkt gaisā klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu).
moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus; klaji, arī uzmācīgi pamācīt.
turēt mēli aiz zobiem klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas.
ciest klusu klusēt; neteikt, neizpaust.
pavairoties Kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
nocietināties Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties; kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
noklust Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
tīkšķis komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā.
izkūkot Kūkojot radīt (skaņas) - par dzeguzi; kūkojot izpaust.
izkunkstēt Kunkstot radīt (skaņas); kunkstot izpaust.
ķeskāties Lamāties; bārties; paust neapmierinātību, īgnumu.
apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
izlielīt Lielot plaši izpaust; vairākkārt lielīt.
izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties.
bravissimo lieto lai paustu atzinību; augstākā mērā teicami.
dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
zaraza Lieto, lai izpaustu negatīvu attieksmi, negatīvas emocijas.
kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
bravo Lieto, lai paustu atzinību, piekrišanu, sajūsmu.
birr Lieto, lai paustu aukstuma sajūtas, ķermeņa trīsas.
o Lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu).
au Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
oho Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
u Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes, arī patiku, sajūsmu); ū (2).
ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, patiku, sajūsmu, pārsteigumu, bailes).
oh Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, ciešanas, bailes).
ak Lieto, lai paustu dažādas jūtas (prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
mīlītis Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to; lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
brālītājs Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu, arī sašutumu, nosodījumu.
uja Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
ujā Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
ūja Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
ūjā Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
urja Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
elele Lieto, lai paustu izsmieklu, zobgalīgu attieksmi; el.
elu Lieto, lai paustu izsmieklu, zobgalīgu attieksmi; el.
el Lieto, lai paustu izsmieklu, zobgalīgu attieksmi.
velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas.
brālis Lieto, lai paustu sirsnīgu, tuvu attieksmi (pret kādu).
nolādēts Lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu; lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku.
ah Lieto, lai paustu, piem., prieku, sajūsmu.
uh Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, izbrīnu.
uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku.
vellos Lieto, lai paustu, piemēram, dusmas, sašutumu, arī izbrīnu.
ui Lieto, lai paustu, piemēram, pārsteigumu, sāpes.
eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, pamudinātu ko darīt vai paustu negaidītu pārsteigumu, dusmas, izbrīnu.
skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu.
pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi); ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam).
dot vaļu ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem)
atraisīt spārnus ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.).
izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.).
ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (piemēram, izpriecām).
ieplest acis ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
ieplest acis un muti ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
acis vien ieplest (izplest, paplest, atplest) ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt.
(tikpat) kā uz delnas Ļoti skaidri (izteikt, izpaust).
sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
pārplūst Ļoti spēcīgi izpausties (par jūtām).
pamatīgi Ļoti spēcīgi, intensīvi, lielā mērā (izpausties) - par darbību, norisi, parādību dabā.
kāpināts Ļoti spilgts, ļoti spēcīgi izpausts, attēlots; arī eksaltēts.
sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
māja Maija - jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija.
politiskais sociālais darbs makrolīmeņa pieeja, kas izmanto politiskās varas resursus sociālo pārmaiņu īstenošanai un maina varas dinamiku politikas veidošanā, izmantojot tādas stratēģijas kā darbs vēlēšanu kampaņās, vēlētāju aktivizēšana, kandidēšana uz vēlētiem amatiem, nozares interešu lobēšana un iespēju došana klientiem paust savu politisko viedokli.
papaust Mazliet, daļēji izpaust.
mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi.
izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izsacīties (1).
izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izteikties (1).
minēt Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, sacīt, nosaukt.
izplūst Neapvaldīti izpausties (par psihisku stāvokli).
slikti Neatbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
klusēt Neizpaust (ko); neizteikt (piemēram, domas, uzskatus).
noturēt Neizpaust (piemēram, noslēpumu).
noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
paturēt pie sevis (arī sevī, sev) neizpaust (savas domas, jūtas u. tml.).
taupīt Neizpaust vai daļēji izpaust (jūtas, vārdus u. tml.) attiecībās ar citiem.
turēt muti neizpaust, glabāt kā noslēpumu.
turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
turēt (arī glabāt) slepenībā neizpaust; arī slēpt.
glabāt Neizpaust; slēpt (sevī).
noslēpums neizpausta iekšējā būtība (parādībai, procesam).
nociest Neizpausties (par parādībām dabā).
apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties.
palss Neizteiksmīgs, bez spilgti izpaustām iezīmēm, arī vienmuļš.
dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
atturēt Neļaut izpausties, parādīties.
iesprostot Neļaut izpausties; aizturēt, savaldīt.
aizturēt Neļaut izpausties; savaldīt.
apspiest Neļaut izpausties.
turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
turēt pie sevis nepaust (savas domas, jūtas u. tml.).
noturēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
paturēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
(pa)turēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
ārdīties Nesavaldoties, lielās dusmās paust sašutumu, teikt pārmetumus; rāties; lamāties.
palikt starp mums netikt izpaustam ārpus noteikta cilvēku kopuma.
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
zākāties Nicīgi, nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, retāk pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, retāk par ko).
(pa)rādīt (kādam) pigu nievājoši (iz)paust atteikumu, noraidījumu.
parādīt (kādam) pigu nievājoši izpaust atteikumu, noraidījumu.
rādīt (kādam) pigu nievājoši paust atteikumu, noraidījumu.
neizpaužams Nolieguma divdabis --> izpaust.
atīmija Nomāktība, grūtsirdība; nespēja izpaust savas jūtas.
zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
vodeviļa noslēguma kuplejas izrādē, kurās humoristiskā veidā pausta izrādes morāle.
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis.
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
iradiēt Optiskai ilūzijai izpausties tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
pavēstīt Padarīt zināmu, izpaust rakstveidā.
plaukt Pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām.
didaktiskā literatūra pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
nostebēties Par kādu lietu vai darbu paust neapmierinātību, dusmojoties rāties.
pieteikt sevi Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu); izpausties, sākt izpausties.
atveidoties Parādīties, izpausties (kādā veidā); atainoties, attēloties.
atplaukt Parādīties, izpausties, arī atspoguļoties (sejā) - par jūtām, piemēram, par prieku.
pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
pārlidot Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
pakratīt (arī parādīt) dūri parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
parādīt (arī pakratīt) dūri parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
jūsmot Pārdzīvot lielu prieku, dziļu saviļņojumu; paust sajūsmu.
turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
šausmināties Pārdzīvot, izjust, arī paust šausmas (1).
plūsmot Pārņemt, izpausties (par psihisku stāvokli).
piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā).
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi).
izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
pazust pārstāt izpausties.
nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); izzust (3).
izzust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
pārdzimt Pārveidoties, izpausties citādi (par jūtām).
izjundēt Pasludināt, izpaust, darīt zināmu.
starp mums pašu starpā; tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
pakladzināt Pateikt, izpaust (parasti ko slepenu, arī nepatiesu).
skaidrot attiecības paust atšķirīgus, pretējus uzskatus asā sarunā
ietīkšķot paust atzinību sociālos tīklos pie ieraksta vai bildes ar īkšķa ikonas palīdzību.
krist ceļos (kāda priekšā) paust godbijīgu attieksmi, dievināt.
(sa)taisīt lielas acis paust izbrīnu.
runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā.
lauzt šķēpus paust krasi atšķirīgus uzskatus (piemēram, strīdoties, diskutējot).
raudāt krokodila asaras paust liekulīgu žēlumu, līdzjūtību, izlikties ko nožēlojam.
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
vīstīt dūres paust naidu, dusmas, gatavoties atmaksāt.
sūstīties paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
raukt pieri paust neapmierinātību, dusmoties.
raukt degunu paust neapmierinātību, nepatiku.
parādīt knipi paust necieņu, izsmiet, apkaunot.
parādīt mēli paust necieņu, nicinājumu pret ko.
paspert ar kāju (kādam) paust necieņu, uzskatīt kādu par lieku, nevajadzīgu.
kaisīt pelnus uz galvas paust nožēlu par savu vainu, trūkumiem.
saliekties deviņos līkumos paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
locīt ceļus (kāda priekšā) paust reliģiozu attieksmi; izturēties ar godbijību, cieņu; dievināt.
rādīt savu īsto seju paust savu būtību.
sacīt savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
teikt (arī sacīt) savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
sacīt (arī teikt) savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
(sa)raukt degunu paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
priecājas kā bērns paust sirsnīgu, neviltotu, lielu prieku.
sniegšana paušana mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaušana (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būšana tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu)
noplakt Pavājināties, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli).
saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
pieklust Pavājināties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
iesvilties Pēkšņi iesākt paust spēcīgas jūtas, izjūtas (par acīm, seju).
uzsprēgāt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
uzšvirkstēt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
iekvēloties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos); iedegties (3).
iedegties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
uzliesmot Pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos.
izlauzties Pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt.
iekvēloties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.); iedegt ies (4).
iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
iedegties Pēkšņi sākties un asi izpausties (par sāpēm).
iedegties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
iekvēloties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
izlauzties Pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt).
ieskriet Pēkšņi un spēcīgi izpausties (par sāpēm).
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
mīļot pieglaužoties paust maigumu, mīlestību; samīļot
izspiešana Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesību uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu.
sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
simpatizēt pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem); atbalstīt
pieslieties Pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem).
atplaukt Pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, dotībām); atraisīties.
raisīties Pilnīgi izpausties (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
pārņemt Pilnīgi izpausties (sejā) – parasti par smaidu.
uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
izrunāt Plaši izpaust (parasti ko nepamatotu, nepatiesu).
izbazūnēt Plaši izpaust, izstāstīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
izvērst Plaši, daudzpusīgi izpaust, parādīt (piemēram, talantu, spējas).
sapļāpāt Pļāpājot daudz pateikt, izpaust.
izpļāpāt Pļāpājot izpaust (parasti ko slēpjamu).
piepļāpāt Pļāpājot izstāstīt vairākiem, daudziem; pļāpājot izpaust daudz (ziņu, baumu).
demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu; dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība.
izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (1), izpausties (1).
izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (2), izpausties (3).
izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (3), izpausties (2).
abreakcija Psihiskas traumas seku vai psihoneirozes novēršana, kur slimnieks traumējošo notikumu izdzīvo iztēlē, ļaudams brīvi izpausties emocijām tādējādi atraisīdamies no afekta.
psihiskā deprivācija psihisks stāvoklis, kas rodas tādu dzīves situāciju rezultātā, kadcilvēkam ilgstošā laika periodā nav dotas iespējas apmierināt vairākas psihiskās pamatvajadzības; var izpausties gan dažādos neiropātiskos simptomos, gan somatiskās izmaiņās.
apskaidrot Radīt labu, mierīgu noskaņojumu; paust šādu noskaņojumu.
sarūkt radīt rūcošu skaņu; paust neapmierinātību.
kratīt (arī rādīt) dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
rādīt (arī kratīt) dūri (arī rādīt kulaku) rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
(pa)rādīt (arī (pa)kratīt) dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
izsacīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
izstāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
izteikt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, slimībām, psihisku stāvokli).
parādīties Rasties un izpausties (par parādībām sabiedrībā).
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
(no)raudāt pakaļ raudot, sērojot (iz)paust skumjas (parasti par mirušo).
noraudāt pakaļ raudot, sērojot izpaust skumjas (parasti par mirušo).
apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
raudāt pakaļ raudot, sērojot paust skumjas (parasti par mirušo).
izpaudums Rezultāts --> izpaust (1).
sprikstēt Risināties viegli, raiti (piemēram, par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
sprēgāt Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu); izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem); arī dzirkstēt, dzirkstīt.
sakalbināt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
izteikt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt (1).
izsacīt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izteikt (1).
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml., paust negatīvu attieksmi (pret cilvēka īpašībām, rīcību u. tml.).
stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes.
pateikt Runājot, parasti īsi, izpaust, darīt zināmu (ko).
pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust, padarīt zināmu (ko); pateikt (1).
replika Runātāja, parasti īss, izteikums, kurā pausta reakcija uz sarunbiedra runu, darbību, izturēšanos.
spļaut acīs kādam rupji, aizskarošiem vārdiem vērsties pret kādu, paust necieņu, izaicinājumu.
pipec rupjš izsauciens (lai paustu attieksmi); bieži ar negatīvu nozīmi.
sarūkties Sadusmoties, saīgnoties; dusmojoties, īgnojoties paust neapmierinātību.
tekstuāls Saistīts ar tekstu (1), tam raksturīgs; tāds, kas ir pausts tekstā.
ierobežot Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties.
tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
tupeļu varonis saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
pārpilna sirds saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
(iz)laužas uz āru saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
pilna sirds saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi; saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
kā to lai (arī lai to) saka saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust.
pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
pār seju (arī pāri sejai) pārlaižas (arī nolaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
pār seju (arī pāri sejai) nolaižas (arī pārlaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
abalģeķ Saka, lai paustu sakāpināti pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret ko (parasti pret ko negaidītu).
afigeķ Saka, lai paustu sakāpināti pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret ko (parasti pret ko negaidītu).
nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
muti ķešā saka, pavēlot apklust, nerunāt, neizpaust ko.
iesākt Sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
rasties Sākt izpausties, izraisīties (par slimību).
iesākt Sākt izpausties, norisināties (par parādībām dabā).
sadrūmt Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu (piemēram, par seju, skatienu).
satumst Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu).
labi Samērā pilnīgi (izpausties īpašībai, pazīmei).
labi Samērā pilnīgi, arī pastiprināti (izpausties darbībai, norisei parādībām dabā).
tālu Samērā stipri, arī lielā mērā (izpausties); ļoti.
sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
iekost mēlē savaldīties un neizteikt savas domas, neizpaust kaut ko.
iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos savaldīties un neizteikt, neizpaust.
saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
palaist Savienojumā "palaist vaļu": atļaut brīvi izpausties (piemēram, psihiskam stāvoklim).
laist Savienojumā ar "vaļu"; ļaut brīvi, bez ierobežojuma izpausties (piemēram, jūtām, spējām).
ai Savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.).
plūst Secīgi izpausties (piemēram, runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
vaimanāties Skaļā balsī paust sāpes, bēdas.
izkliegt Skaļā balsī, kliedzot izpaust.
kliegt Skaļi paust neapmierinātību, protestēt.
kliedziens skaļi pausta neapmierinātība, protests
blākšēt Skaļi runāt, pļāpāt aplamības, skaļā balsī izpaust noslēpumus.
troksnis skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; arī tracis, skandāls
iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust.
iztaisīt lielas (arī apaļas) acis skatienā izpaust izbrīnu.
sataisīt lielas acis skatienā izpaust izbrīnu.
taisīt lielas acis skatienā paust izbrīnu.
gaust Skumji paust.
nolīt Spēcīgi izpausties (attieksmē pret kādu) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
kūsāt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
kūsēt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
kūsot Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
gavilēt Spēcīgi izpausties (par pozitīvām jūtām).
virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
izlīt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli).
virst Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); arī mutuļot (4).
virpuļot Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
izjūta Spēja, prasme apzināties un ievērot, izpaust (piemēram, attieksmi, īpašību).
iesadurties Spēji izpausties (par asām sāpēm).
iedzelt Spēji izpausties (par smeldzošām sāpēm).
uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzbrāzmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzkūsāt Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzkūsot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzliesmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzvirmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzvirst Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzsprēgāt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzšvirkstēt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
iedzirkstēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
iedzirkstīties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
iegailēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
iemirdzēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
iedzalkstīties Spēji spilgti, arī īsu bildi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām, pārdzīvojumu.
iegailēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
iezalgoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
iezibēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
iezvēroties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par spēcīgām dusmām, naidu u. tml.
iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
ievizēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā, retāk sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
plaiksnīties Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) -- par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
izliet Spilgti izpaust (psihisku stāvokli).
demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, rīcība, izturēšanās.
spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām; būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
liesmot Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par pārdzīvojumu.
mirdzēt Spilgti izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību).
izlieties Spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
laistīties Spilgti izpausties (parasti acīs, sejā) - par pozitīvu emocionālu stāvokli.
zvīļot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvām, jūtām, emocionālu stāvokli.
zalgot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli.
mirdzēt Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
kvēlot Spilgti izpausties (piemēram, acīs, skatienā) - par spēcīgu pārdzīvojumu.
mirdzēt Spilgti izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
ziedēt Spilgti izpausties (sejā, acīs) - par pozitīvām jūtām, emocionālu stāvokli.
dzalkstīt Spilgti izpausties (skatienā, acīs) - parasti par negatīviem pārdzīvojumiem.
iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā); iegailēties.
demonstratīvs Spilgti izpausts, izaicinošs (par rīcību, izturēšanos).
starot Spilgti paust (parasti pozitīvas jūtas) - piemēram, par acīm, seju.
laistīties Spilgti paust pozitīvu emocionālu stāvokli (parasti par acīm, seju).
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvām domām, jūtām, psihisku stāvokli).
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.).
sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
izstāstīt Stāstot izpaust (kādu domu, faktu u. tml).
izstenēt Stenot radīt (skaņas); stenot izpaust; izvaidēt.
sašauties Strauji, pēkšņi parādīties; strauji, pēkšņi izpausties.
kūsāt (arī plūst, iet) pāri malām strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli).
plūst (arī kūsāt, iet) pāri malām strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli).
nagažāties Strīdēties, paust neapmierinātību.
dematerializācija Svēto tēlu dematerializācija - Bizantijas mākslas princips, ka svētie jāattēlo tā, lai attēlos neizpaustos nekādas cilvēciskas jūtas, lai tie izskatītos pārpasaulīgi; tehniski to vislabāk varēja realizēt mozaikā.
izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību); svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
apmīļot Šādā veidā paust attieksmi (pret dzīvniekiem, augiem, priekšmetiem).
kvazi līgums šķietams, neīsts līgums, kas parasti izpaužas, pirmkārt, kā nepamatota iedzīvošanās - citas personas mantas iegūšana bez tiesiska pamata (piemēram, visas atrastās mantas piesavināšanās), un, otrkārt, tas var izpausties svešu (citu personu) lietu kārtošanā bez pilvarojuma, kad viena persona izpilda citas personas pienākumus bez iepriekšējas vienošanās.
pašu starpā tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
himnisks Tāds (parasti mākslas darbs), kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pausts slavinājums, pacilātība.
viegls Tāds (piemēram, sacerējums, izteikums), kura saturs, raksturs nav pilnībā izpausts.
slepens Tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi).
savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
aizturēts Tāds, kam neļauj pilnībā izpausties, ko nomāc uz laiku; apslāpēts; apvaldīts.
tipisks Tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes.
atturīgs Tāds, kas atturas, izvairās kur piedalīties, ko darīt, paust noteiktu nostāju; izvairīgs.
neizsakāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos; arī ārkārtīgs.
strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām); tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
neizteikts Tāds, kas nav izpausts; tāds, kas nav darīts zināms citiem.
mēms Tāds, kas nav izteikts vārdos, skaļi izpausts.
brīvdomīgs Tāds, kas nebaidās brīvi paust savus uzskatus, nostāju, kritizēt pastāvošos, valdošos uzskatus.
mēms Tāds, kas nedrīkst, nespēj ko teikt, paust (vārdos), atklāt (kādu domu, patiesību).
neatkārtojams Tāds, kas nevar norisināties, izpausties vairākkārt; tāds, kas nevar atkārtoties.
neizpaužams Tāds, ko nedrīkst izpaust.
implicīts Tāds, ko var noprast, tāds, kas nav pilnīgi izpausts; domāšanā ietverts, neapzināti iepriekšpieņemts.
paslepens Tāds, ko veic, kas norisinās samērā, arī mazliet slepeni; tāds, ko nemēdz izpaust citiem.
konspektīvs Tāds, kurā ir īsi pausts (kā) svarīgākais saturs.
izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
vairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts; izvairīgs.
skops Tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu).
smalks Tāds, kurā kas liek atveidots, izpausts pilnīgi, detalizēti.
bezidejisks Tāds, kurā netiek paustas nozīmīgas idejas.
atzinīgs Tāds, kurā pausta atzinība.
apgarots Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas; ar bagātu, cildenu saturu.
rakstisks Tāds, kura saturs ir pausts, fiksēts ar rakstības līdzekļiem.
apakšstrāvojums Tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā; apakšstrāva.
apakšstrāva Tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā; apakšstrāvojums.
zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
zemstrāva Tas, kas (piemēram, mākslas darbā) nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts (kāda grupējuma, arī kāda mākslas, sabiedriska, politiska virziena ietvaros).
saturs tas, kas ir izpausts, izteikts, attēlots (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
zemslānis Tas, kas nav klaji pateikts, pausts, bet izsecināms no kā; arī zemteksts.
rezerve Tas, kas pastāv psihē un attiecīgos gadījumos var izpausties, iekļaujoties darbībā, rīcībā.
brēkt Teikt, paust nosodījumu, sašutumu; protestēt; būt par cēloni nosodījumam, protestam.
rindkopa Teksta rindu kopums (arī viena rinda), kurš parasti sākas ar atkāpi un kurā pausta teksta satura samērā patstāvīga daļa.
izspēlēties Tēlojot izpaust sevi, savas dotības.
teikt Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā; sacīt (2).
sacīt Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā; teikt (2).
satenkot Tenkojot daudz pateikt, izpaust.
ticības loceklis ticības apliecinājuma skaidrojuma daļa, kurā pausta noteikta dogma.
uzticēt Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu).
uzticēties Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam), piemēram, noslēpumu.
vārda brīvība tiesības brīvi paust savus uzskatus.
ieēnoties Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām, domām.
vīdēt Tikko manāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
vīdēt Tikko manāmi, arī neskaidri izpausties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā).
atvīdēt Tikko pamanāmi izpausties (sejā) - par pārdzīvojumu.
izgāzties Tikt izpaustam (attieksmē pret kādu) - piemēram, par dusmām, niknumu.
pārsprukt pār (arī pāri) lūpām tikt neviļus, negribēti izteiktam, izpaustam.
lauzties Tikt spontāni izpaustam, izteiktam (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi); izpausties (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi, ko nevēlas izpaust).
vardarbība ģimenē tīša spēka, draudu, varas izmantošana starp vienas ģimenes vai vienas mājsaimniecības locekļiem, tā var izpausties arī kā ļaunprātīga izmantošana.
sociālā dezadaptācija traucējumi cilvēka spējās pielāgoties mainīgajiem sociālajiem apstākļiem vai problemātiskām, stresu izraisošām situācijām; var izpausties īslaicīgi (piemēram, pēctraumatiskā šoka izraisītas sekas) vai ilgstoši, radot paaugstinātu trauksmi un sociālos konfliktus.
mācīšanās grūtības traucēta smadzeņu spēja apstrādāt uztverto informāciju jeb neiroloģiska rakstura problēmas, kas izraisa galvas smadzenēm sūtīto maņu orgānu signālu neadekvātu apstrādi, var izpausties kā disgrāfija, disleksija, diskalkulija, uzmanības traucējumi un disfrāzija.
saslieties Uzsākt aktīvu darbību (pret ko); aktīvi izpaust pretestību (pret ko).
noliegt Uzskatīt (ko) par neesošu, arī nepatiesu un izpaust šādu uzskatu; arī neatzīt.
paaugstināties Uzskatīt sevi par pārāku, izpaust savu pārākuma apziņu.
emfātiskais uzsvars uzsvars, ko lieto, lai pievērstu kaut kam uzmanību, sevišķi izceltu, paustu lielāku pārdzīvojumu.
uzņemt Uztvert (1) (ko) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
apbrīnot Uztvert (ko) ar apbrīnu; paust apbrīnu.
izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust.
izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas); vaimanājot izpaust.
klaigāt Vairākkārt un uzmācīgi paust (ko).
klaigas Vairākkārt un uzmācīgi pausti uzskati.
atsegt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, parādīt (savu iekšējo būtību).
atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu.
netiklas darbības var izpausties dzimumkaislību apmierināšanā pretdabiskā veidā, izvirtīga dzimumakta vai dzimumintereses izraisīšanā, vai izkropļota priekšstata radīšanā par dzimumdzīvi.
līķa apgānīšana var izpausties kā ņirgāšanās par līķi: tā izķēmošana, sadalīšana, dedzināšana, kā arī kanibālisms un citādi.
mikroagresija var izpausties kā sīki verbāli vai neverbāli apvainojumi (piemēram, ar balss toni, mīmiku, žestu), neiecietīga uzvedība vai attieksme pret indivīdu, grupu vai apkārtējo vidi dažādās ikdienas situācijās; var būt kā apzināta, tā neapzināta.
sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
atsveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, no kura šķiras.
prasība Vēlēšanās (noteikti, arī kategoriski izpausta) iegūt (ko).
mandāts Vēlēšanās, referendumā u. tml. pausts valsts iedzīvotāju atbalsts konkrētai politikai, valdības darbībai; starptautiskas organizācijas (piem., ANO) oficiāls atbalsts konkrētai, politiskai, ekonomiskai vai militārai darbībai.
plātīt muti Verot muti vaļā un ciet, paust izbrīnu.
sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties (piemēram, par vairākām, daudzām atšķirīgām parādībām, domām, idejām).
sociālās kustības viens no kolektīvās uzvedības veidiem, kas var izpausties mērķtiecīgā kolektīvā rīcībā, lai sekmētu vai kavētu kādas sociālas pārmaiņas sabiedrības vērtībās, normās vai struktūrā (piemēram, panāktu pārmaiņas likumdošanā, sociālajās normās, aktualizētu kādu sociālo problēmu).
absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.-60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (2), šīs īpašības konkrēta izpaustie.
gausties Žēlojoties, vaimanājot paust neapmierinātību.

paust citās vārdnīcās:

MLVV

paust

LLVV

paust