izpļāpāt
izpļāpāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izpļāpāju | izpļāpājam | izpļāpāju | izpļāpājām | izpļāpāšu | izpļāpāsim |
| 2. pers. | izpļāpā | izpļāpājat | izpļāpāji | izpļāpājāt | izpļāpāsi | izpļāpāsiet, izpļāpāsit |
| 3. pers. | izpļāpā | izpļāpāja | izpļāpās | |||
Pavēles izteiksme: izpļāpā (vsk. 2. pers.), izpļāpājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpļāpājot (tag.), izpļāpāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpļāpātu
Vajadzības izteiksme: jāizpļāpā
Pļāpājot izpaust (parasti ko slēpjamu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Otrkārt, premjers nejauši izpļāpājis faktu, ko labprātāk vēlētos noslēpt.
- Laikam jau Reda būs izpļāpājusi ministrijai, bet tie ziņojuši ģenerālprokuratūrai.
- Ir lietas un vietas, kuras noteikti jāapskata un jāizpļāpā tieši pavasarī,
- Vēlāk vakarā pie viņiem bija Krella, kura visu izpļāpāja.
- ( ..) Pretēji tekstam A.Hermanis iemanās uzburt Arkādiju, neizpļāpājot tās noslēpumu.