Paplašinātā meklēšana

Meklējam tināt.

Atrasts vārdos (618):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2510):

(pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
etīns acetilēns, nepiesātināts ogļūdeņradis.
seksviterpēni Acikliski, cikliski vai policikliski nepiesātinātie ogļūdeņraži ar 3 izoprēna posmiem.
pašvāris Agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu.
cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums.
aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā).
aizgabīt Aizkaitināt.
aizkaitināti Aizkaitināts.
iekustināt Aizkustināt, saviļņot.
ietrīsot Aizkustināt.
aizvirmot Aizputināt, noklāt ar sniegu, ledu.
aizkupeņot Aizputināt.
aizkupināt Aizputināt.
aiznest Aizputināt.
aizsliedēt Aizputināt.
aizvillot Aizputināt.
aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve.
atbalsta punkts aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
aizjemt Aiztikt, kaitināt.
jasmons Aizvietots ciklisks nepiesātināts ketons, jasmīnu ēteriskās eļļas sastāvdaļa (ar jasmīnu smaržu).
teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības.
hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators.
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
diēnogļūdeņraži Alkadiēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar divām dubultsaitēm.
olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti.
etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes.
gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
retabls Altāra dekoratīvā paaugstinātā daļa.
lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē.
lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās.
antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos.
antipirētika Antipirētiska viela - ārstniecības līdzeklis pret paaugstinātu temperatūru.
pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pamatne.
peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pēda.
vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu.
sašņorēt apcietināt
būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās apcietināt, arestēt
paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
nogādāt drošā vietā apcietināt, arestēt.
sabāzt cietumā (arī aiz restēm) apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā.
nogrābt Apcietināt, saņemt gūstā.
saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
iebāzt cietumā apcietināt; notiesāt.
saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
jemt ciet apcietināt.
ņemt ciet apcietināt.
saņemt ciet apcietināt.
cietināt Apcietināt.
pajemt Apcietināt.
tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm.
parašņiks Apcietinātais, kas cietuma kamerā dzīvo pie tualetes un to tīra.
cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā.
lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais.
bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.).
balabas Apcietinātajam nododamie produkti.
berdačs Apcietinātajam nododamie produkti.
berdana Apcietinātajam nododamie produkti.
berdičs Apcietinātajam nododamie produkti.
ksur Apcietināti ciemi Atlasa kalnājos.
profoss Apcietināto kareivju uzraugs.
ksar Apcietināts ciems Atlasa kalnājos.
apdzīvināt Apdzīvot; nometināt iedzīvotājus.
nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku); arī nometināt (1).
aiztušīt Apgrūtināt elpošanu.
dzīvot uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu.
sēdēt uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu.
inkommodēt Apgrūtināt, nepatīkami traucēt.
grūtot Apgrūtināt, padarīt grūtāku.
kāpt uz kakla apgrūtināt, uzbāzties, aiztikt; neklausīt.
trobelēt Apgrūtināt; traucēt, trokšņot.
šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās.
agravēt Apgrūtināt.
dispnoē Apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, aizdusa.
dispermātija Apgrūtināta sēklas izvade; sēklas veidošanās traucējums.
distāzija Apgrūtināta stāvēšana.
distītija Apgrūtināta vai neiespējama zīdīšana.
ciklodāmija Apgrūtināta vai nomākta acs akomodācijas spēja.
dishēzija Apgrūtināta vai sāpīga defekācija.
ciets vēders apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
aizcietējums Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
strangūrija Apgrūtināta, sāpīga pilienveida urinēšana.
elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
kopodiskinēzija Apgrūtinātas, nepareizas kustības no pārpūles; aroda krampji, neiroze.
dvēst Apgrūtināti elpot, elst, stenēt.
dispareinija Apgrūtināts vai sāpīgs dzimumakts; arī vispārīgs sievietes seksuālo traucējumu apzīmējums.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
mētāt Apmetināt (1).
bronzēt Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma.
apputenēt Apputināt, pūšot pārklāt ar sniegu.
nosaputināties Apputināties.
lazināt Aprunāt, kaitināt.
ierūsēt Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt.
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
apšļircināt Apslacīt, apšļakstināt.
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
apveitēt Apsutināt.
appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju.
apbrizgāt Apšļakstināt, piemēram, ar dubļiem.
appīkšķināt Apšļakstināt, sitot ar roku pa ūdeni.
applikšķināt Apšļakstināt, sitot ar roku pa ūdeni.
apmētāt Apšūt ar palieliem dūrieniem; apmetināt 1(1).
pieūdeņot Apūdeņot, saslapināt, piesātināt ar mitrumu, ūdeni.
ķimerēt Apvainot; pratināt; aizturēt.
sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
apveitēt Apvītināt, apžāvēt.
pneimatūrija Ar gaisu vai gāzi piesātināta urīna izdalīšanās.
ietriecināt Ar grūdienu iekustināt.
bukāties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
bukstīties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
smukšķināt Ar lūpām čūpstināt; smukstināt.
smukstināt Ar lūpām čūpstināt.
šļamstināt Ar muti un lūpām čāpstināt, šmaukstināt u. tml.
gāzētās sulas ar oglekļa dioksīdu piesātinātas dabiskās sulas.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
jonu lampa ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
Geislera stobrs ar retinātu gāzi pildīta stikla caurulīte ar ielodētiem elektrodiem, ko izmanto gāzu spektru pētīšanai.
gāzpildītais stabilitrons ar retinātu gāzi pildīts stikla balons, kura darba laikā notiek mirdzizlāde.
ķibināt Ar roku vai ar ķepu spēlēties, aptaustīt, kaitināt.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
būt pa kājām (kādam) ar savu atrašanos tuvumā traucēt, apgrūtināt kādu.
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
tākeliņot Ar speciālu līni vai diegu apdarināt (notīt) virves (troses) galu tā, lai tas neatšķetinātos.
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
izgāzalēt Ar spiedienu nošķiebt, izlauzt, izkustināt no vietas.
sāļūdens Ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
ūdensnesējhorizonts Ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi.
pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni.
izstūķēt Ar varu, ar grūtībām izdabūt ārā, izkustināt.
vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā.
kanēļskābe Aromātiska nepiesātināta skābe C~6~H~5~CH=CH-COOH.
kanēļaldehīds Aromātisks nepiesātināts aldehīds, kanēļa ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa.
aeropjezoterapija Ārstēšana ar saspiestu vai retinātu gaisu.
simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu.
dvinga Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss.
hemopekse Asins sarecēšana; paaugstināta tieksme uz asins sarecēšanu.
hipertensija Asinsspiediena paaugstināšanās; paaugstināts asinsspiediens.
dusulis Astma; klepus; apgrūtināta elpošana.
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu.
atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas).
rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā.
knazerēt Atkārtoti knaibīt, kutināt.
knazierēt Atkārtoti knaibīt, kutināt.
pārtērpināt Atkārtoti stingri nopratināt.
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums.
paņemt, sagrābt aiz apkakles kādu atņemt kādam rīcības brīvību, apcietināt; uzbrukt.
dusināt Atpūtināt, ļaut atvilkt elpu.
atdusināt Atpūtināt.
atspūtināt Atpūtināt.
iepūtināt Atpūtināt.
nolaidināt Atpūtināt.
padusināt Atpūtināt.
Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
atmezglot Atraisīt (mezglu); atšķetināt (ko samezglotu, samudžinātu u. tml.).
atvarzāt Atraisīt, atšķetināt.
dirbt Ātri kustināt (kājas); ātri skriet.
dirbināt Ātri kustināt (kājas); mīdīties.
dirbēt Ātri kustināt (kājas).
sibināt Ātri kustināt; sibāt.
sibīt Ātri kustināt; sibāt.
svipstināt ātri kustināt.
sibāt Ātri kustināt.
zipstināt Ātri kustināt.
nožvidzināt Ātri novicināt, nošvīkstināt; nožmidzināt.
nožmidzināt Ātri novicināt, nošvīkstināt.
paņirbināt Ātri pakustināt (ko).
nozipstināt Ātri pakustināt.
zizināt Ātri vicināt vai kustināt pa apli (degošu pagali).
zizināties Ātri vicināt vai kustināt pa apli (degošu pagali).
žvakstināt Ātri, enerģiski kustināt, trauku ar šķidrumu.
atrīrināt Atrietināt.
izvirpināt Atrisināt, atšķetināt.
atrotīt Atritināt (1).
attīt Atritināt (ko saritinātu).
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
Cycas revoluta atritinātā cika.
atrist Atritināties, attīties.
atritēt Atritināties; arī atraisīties, atrist.
Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns.
Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus.
Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten".
Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms.
Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni.
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs.
Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.).
Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta.
Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām.
Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni.
Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle".
Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu.
Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms.
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni.
Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns.
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli); arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas); šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
atsusināt Atsutināt.
atšķeterēt Atšķetināt (1).
rītēt atšķetināt (samudžinātu dziju).
rencelēt atšķetināt un sajaukt (dziju).
izrežģīt Atšķetināt, atmudžināt, atrisināt.
izpiņķēt Atšķetināt, atmudžināt; arī izraisīt (1).
muršķināt Atšķetināt, atritināt kaut ko savēlušos, sapinušos.
izķiņķelēt Atšķetināt, attīt.
izlenčot Atšķetināt, attīt.
izķedināt Atšķetināt, izplucināt.
izpentarēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju).
izpenterēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju).
izmurkšīt Atšķetināt.
izrotināt Atšķetināt.
izvaržāt Atšķetināt.
rencelēties atšķetināties (par dziju).
burtstarpa Attālums starp burtiem, kas, īpaši retināta raksta gadījumā, burtlicim ir īpaši jāaizpilda ar vajadzīgā izmēra smigām vai jāizgriež tuksnes.
laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā); izskaistināt.
papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu laktu, notikumu u. tml.).
atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu).
šķetīt Attīt, šķetināt.
valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt.
pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags.
termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai.
dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
irināt Augus ravējot retināt.
lūlināt Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu.
lullot Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu.
bema Austrumu baznīcā – paaugstināta vieta baznīcas grīdā, ko norobežo ikonostass un kurā atrodas altāris.
hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību.
koncentrāts Bagātināšanas produkts ar paaugstinātu derīgo komponentu saturu.
rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
izrotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu skaņu vai skaņu grupu.
polivitaminizēt Bagātināt (pārtikas produktu) ar vairākiem vitamīniem.
koncentrēt Bagātināt (piemēram, derīgos izrakteņus).
kopt Bagātināt (valodu).
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
amonificēt Bagātināt augsni ar amonjaku.
gausināt Bagātināt; dot svētību, veiksmi.
ritums Baķī saritināts noausts audums.
dzīvnieku tauki balta vai iedzeltena vienveidīga masa ar mīkstu konsistenci, kas satur piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes.
edemātiskais dermogrāfisms baltas, paaugstinātas svītras rašanās pēc kairinājuma ar neasu priekšmetu.
lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām.
skretināt Barot, uzturēt; kretināt.
altārdaļa Baznīcas austrumu daļa, parasti ar paaugstinātu grīdu - vieta, kur notiek reliģiskais rituāls.
duzāt Bēdāties, skumt; būt aizkustinātam.
Sardanapāls beidzamais asīriešu valdnieks, kurš bija izlutināts, izšķērdīgs un netikls.
afebrils Bez paaugstinātas temperatūras, bez drudža.
pseidoteksts bezjēdzīgas frāzes, ko ievieto šifrētā ziņojumā, lai apgrūtinātu tā atšifrēšanu.
etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns.
acetilēns bezkrāsaina gāze (nepiesātināts ogļūdeņradis C~2~H~2~) ar nepatīkamu smaku, indīga; etīns
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā.
žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks.
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.); intensīvs (par smaržu).
apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas); saritināt.
ķiza Bieži tiek izmantots, lai kaitinātu, ķircinātu, parādot ķircināmajam ko patīkamu, bet nedod tam to.
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
purināt spalvu bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
kļošenes Bikses ar paplatinātiem galiem.
ukoties Bojāties, pasliktināties, kļūt nelietojamam.
deteriorēts Bojāts, pasliktināts (piem., piesārņots).
brūzāties Bradāt (šļakstinot ūdeni), šļakstināties, plunčāties.
pančkāties Bradāt (šļakstinot ūdeni); šļakstināties; plunčāties.
iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt.
guļbūvju kultūra bronzas laikm. kult. (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopk., zemk.
ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga.
brūžgāties Brūzgāties, šļalkstināties.
mētāties pa kājām būt liekam, nevajadzīgam, apgrūtināt kādu.
kņudināt Būt par cēloni tam, ka kņud; arī kutināt.
viest Būt par cēloni, ka sāk mitināties (kur).
divinils Butadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis, gāze, mākslīgā kaučuka izejviela.
eritrens Butadiēns, nepiesātināts ogļūdeņradis, ko pagatavo stipri karsējot hidrēta benzola un fenola tvaikus, polimerizējoties tas dod mākslīgu kaučuku.
fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
dekāns C~10~H~22~, piesātināts ogļūdeņradis (alkāns), bezkrāsains šķidrums; atrodams naftā, dīzeļdegvielas un dažu citu degvielu sastāvdaļa.
seskviterpēns C~15~H~24~, nepiesātināts ogļūdeņradis, aciklisks, ciklisks vai policiklisks savienojums, satur trīs izoprēna atlikumus; atrodams daudzās ēteriskajās eļļās.
estrāns C~18~H~20~, piesātinātais ogļūdeņradis, tā atvasinājumi ir estrons, estradiols u. c. estrogēnie steroīdi.
sfingozīns C~18~H~37~NO~2~, bāzisks nepiesātināts aminospirts, sfingomielīna un cerebrozīdu struktūrkomponents.
nerols C10H18O, nepiesātināts pirmējais spirts, atrodams daudzās ēteriskajās eļļās; geraniola cisizomērs.
pregnēns C21H34, nepiesātināts ogļūdeņradis; tā atvasinājumi ir progesterons un kortikosteroīdi.
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
nervonskābe C23H45COOH, nepiesātināta taukskābe, atrodas nervonā savienojumā ar sfingozīnu un galaktozi.
lanosterīns C30H49OH, nepiesātināts sterīns vilnas taukos, no parastajiem sterīniem atšķiras ar trīs papildu metilgrupām.
Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta.
Bīriņu pils celta pēc arhitekta F. V. Hesa projekta, tā ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu, vienu lielu torni un dekoratīviem tornīšiem apjoma stūros, ēka būvēta neogotikas stilā.
kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka).
alilspirts CH2=CHCH2OH - nepiesātināts spirts; bezkrāsains šķidrums ar asu smaku; izmanto sintētiskā glicerīna ražošanā, polimēru rūpniecībā.
laurinskābe CH3(CH2)10COOH, piesātināta taukskābe augu eļļās un spermacetā.
miristīnskābe CH3(CH2)12COOH, vienvērtīga piesātinātā taukskābe, kas atrodama augu un dzīvnieku taukos.
melisskābe CH3(CH2)28COOH, piesātinātā taukskābe bišu vaskā, miricilspirta oksidēšanās produkts.
saritināties (arī savilkties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
savilkties (arī saritināties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
grenadins Cieti sagriezta, šķetināta zīda dzija mežģīņu darināšanai.
stērķelēt Cietināt (1).
stīvināt Cietināt (1).
stērķulēt Cietināt ar cietes šķīdumu.
elkšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
elkstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
elsiņš Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
elšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
elstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
uzkrūts Cietināta, atsevišķi uzliekama krekla priekšdaļas imitācija uz krūtīm, parasti izgreznota; uzkreklis, elsiņš.
retirāde Cietokšņa nocietinājumos - nocietināta vieta atkāpšanās gadījumam.
sturmēšana Cietokšņa, lielas apdzīvotas vietas vai stipri nocietinātu pozīciju ieņemšanas veids, ko veica iepriekš labi sagatavots karaspēks.
izmeklēšanas cietums cietums, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi).
tuļļa Cilindriskas formas kārbiņa; šādā veidā saritināts papīrs.
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā.
hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
mīkstmiesis Cilvēks, kam ir vājš raksturs; arī laisks, izlutināts cilvēks.
apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
mīkstčaulis Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura; arī izlutināts cilvēks.
skraukstins cilvēks, kas mēdz ko skraukstināt.
izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
sačurmoties Cirtoties, saritināties.
mukonskābe COOH(CH)4COOH, nepiesātināta dikarbonskābe, benzola oksidēšanās produkts urīnā dzīvniekam, kuram ievadīts benzols.
pimelīnskābe COOH(CH~2~)~5~COOH, divvērtīga piesātināta skābe, piedalās mikroorganismu biotīna vielmaiņā.
epidēmiskais parotīts cūciņa, akūta infekcijas slimība, kuras pazīmes ir pieauss dziedzeru pietūkums, paaugstināta temperatūra un vispārējs nespēks.
PSE sindroms cūkgaļas kvalitātes raksturojums, kas nozīmē, ka gaļā ir paaugstināts pienskābes līmenis, izmainījusies gaļas struktūra un olbaltumvielu īpašības; parādās stresa faktora rezultātā.
mehāniskais cukurbiešu retinātājs cukurbiešu retinātājs ar rotējošiem kapļiem, kas biešu rindās izcērt robus.
selektīvais cukurbiešu retinātājs cukurbiešu retinātājs automātiski uztausta izgriežamos dīgstus un tos ar nažiem izgriež.
cukura diabēts cukurslimība ("diabetes mellitus"), vielmaiņas slimība, kam raksturīgs ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs.
čakstēt Čakstināt (2).
smiukšķināt Čāpstināt (ēdot), klakšķināt (ar mēli).
žļadzināt Čāpstināt (ēdot).
žmīkstināt Čāpstināt (ēdot).
šmīkstināt Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu).
ņammāt Čapstināt, ņurdēt.
plūkšķināt Čāpstināt, šmakstināt ar lūpām.
šmukšināt Čāpstināt, šmakstināt.
šmukšķināt Čāpstināt, šmakstināt.
sačūpstināt Čāpstināt, šmaukstināt lūpas.
šļapstēt Čāpstināt, šmaukstināt.
šļapstināt Čāpstināt, šmaukstināt.
šmukstēt Čāpstināt; izmanto arī dažādu līdzīgu skaņu raksturošanai.
čamstēt Čāpstināt.
čamstināt Čāpstināt.
čapstīt Čāpstināt.
čāpstīt Čāpstināt.
smakšināt Čāpstināt.
smakšķināt Čāpstināt.
šmūkšķināt Čāpstināt.
ķāpstēt Čāpstīt, čāpstināt.
ķīkstināt Čīkstināt.
švīkstināt Čīkstināt.
šmidzināt Čirkstēt, čirkstināt; sanēt, žužināt.
šņirkāt Čirkstēt, čirkstināt.
kņirkstināt Čirkstinātt.
taurēties Čokuroties, saritināties.
čupstināt Čūpstināt.
meža mācību takas dabas takas, kas iekārtotas, lai uzskatāmi parādītu mežā notiekošos procesus un iepazīstinātu ar meža apsaimniekošanas paņēmieniem.
piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus.
dzirkstošie vīni dabiskā ceļā ar oglekļa dioksīdu piesātināti vīni (šampanietis u. c.), ko ražo no sausajiem vīniem, ar cukura un rauga piedevu ierosinot atkārtotu rūgšanu.
alumīnija rūdas dabiskas minerālvielas ar paaugstinātu (vairāk par 25-30%) alumīnija daudzumu (boksīti, alunīti, nefelīns, kaolīni), kuras var izmantot alumīnija ieguvei.
dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā.
turunda Dakts veidā saritināts pārsienamais materiāls ievietošanai brūcē drenāžas nolūkā.
rasposka Darba rati ar paplatinātu, lēzenu virsdaļu; raspuska.
čāpstināšana Darbība --> čāpstināt.
apcietināšana Darbība, process --> apcietināt.
apputināšana Darbība, process --> apputināt.
mīkstināšana darbība, process --> mīkstināt.
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
apretināt Darīt retāku, izretināt (stādījumu vai sējumu), izraujot no tā nedaudz eksemplāru.
izplatīt Darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem).
mīkstinātājs Darītājs --> mīkstināt.
retinātājs Darītājs --> retināt.
tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību.
datu saspiešana datu pārveidošana kompaktā formā bez informācijas zaudējumiem, ko izmanto datu pārraides sistēmās, lai paaugstinātu šo sistēmu efektivitāti.
noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
(no)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
ēst matus no galvas nost daudz apēdot, sagādāt kādam rūpes, putināt laukā kādu.
sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
aplutināt Daudzmaz izlutināt.
elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem.
mefitibioze Dažu baktēriju straujāka augšana paaugstinātā oglekļa dioksīda spiedienā.
iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi.
igarkieši Deportētie, kas bija nometināti Igarkā vai tās apkārtnē.
termodestrukcija Destrukcija paaugstinātas temperatūras iedarbībā.
mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, ko izmanto mīkstinātu vai mīkstu līdzskaņu apzīmēšanai.
doriskā skaņkārta diatoniska skaņkārta, dabiskais minors ar paaugstinātu VI pakāpi, kas kopā ar toniku veido lielo, t. s. dorisko sekstu.
ritbulta Displeja ekrānā redzama bultiņa, ar kuru, klikšķinot peli, ekrānu var ritināt attiecīgā norādītajā virzienā.
izlutināts Divd. --> izlutināt.
piesātināts Divd. --> piesātināt.
sutināms Divd. --> sutināt.
vistene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Empetraceae"), kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem, 9 ģintis, 9 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
neatkarīgu disku redundants kārtojums divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem citajiem diskiem. Kārtojuma _RAID_ diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju.
rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks).
drošības aizsargjoslas drošības joslas, kas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem, to galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstinātā riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī veicināt vides un cilvēku drošību.
suspensijas plūsma duļķu plūsma - duļķēm piesātināta ūdens plūsma, kas pārvietojas pa okeānu un citu ūdenstilpju zemūdens nogāzēm.
slieksnis Durvju ailas apakšējais norobežojums (parasti paaugstināts).
besīties Dusmoties; būt aizkaitinātam.
slorpāt dzert, malkot bez patikas, šļakstināt šķidrumu, meklēt biezumus (par liellopiem).
kurst Dzirdei pasliktināties.
jodināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
jodīt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
jodzināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem.
stresa sindroms dzīvnieku paaugstināta jutība pret stresu izraisošiem faktoriem.
influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra.
sēdenis dzīvošanā nometināts (krievu) karavīrs.
piemitināties Dzīvot, mitināties (kāda mājā, dzīvoklī u. tml.).
šutenes Ēdiens, sutināti nomizoti kartupeļi.
švirkstināt Ēdot čāpstināt.
viršķināt Ēdot čāpstināt.
smakšķēt Ēdot vai dzerot skaļi čāpstināt.
trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros.
fotoregresija Eksponētu, neattīstītu fotomateriālu latentā fotoattēla novājināšanās vai pilnīga noārdīšanās, ko veicina paaugstināta temperatūra un mitrums.
elastoplasti Elastīgas plastmasas, kam paaugstinātā temperatūrā piemīt termoplastu tecētspēja, bet normālā temperatūrā - gumijai līdzīgas īpašības.
pārsprieguma novadītājs elektrisks aparāts, kurā elektriskās izlādes rezultātā noslēdzas ķēde starp elektriskā tīkla punktu ar paaugstinātu potenciālu un zemi; lieto elektroiekārtu aizsardzībai pret pārspriegumu.
nullēšana Elektroiekārtas korpusa savienošana ar nullvadu. t. i., vadu, kas pievienots barojošā ģeneratora vai transformatora zemētai neitrālei. Lieto zemsprieguma tīklos, lai paaugstinātu elektroiekārtas apkalpojošā personāla drošību.
taisngriežu sistēmas elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar taisngriežiem; mazs jaudas pašpatēriņš, liela jutība, mērījumus ietekmē temperatūras izmaiņas (izgatavo voltmetrus un hercmetrus paaugstinātas frekvences ķēdēm).
elektrotermiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar termopāriem; jutība neliela, mērījumus neietekmē ārējie elektriskie un magnētiskie lauki; lieto kā voltmetrus un ampērmetrus paaugstinātas vai augstfrekvences ķēdēs.
telegrāfa sakari elektrosakaru veids dokumentālu ziņojumu (telegrammu) vai nekustīgu attēlu pārraidei; uztveršanas vietā iegūst pierakstītu tekstu vai attēlus; Uz telegrāfa ssakaruu sistēmas bāzes ir izveidots paaugstinātas ticamības datu pārraides tīkls.
pieelpot Elpojot piesātināt (gaisu) ar ogļskābo gāzi.
aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.
speciālā industriālā eļļa eļļa, ko lieto iekārtām, kas darbojas īpašos apstākļos (pazeminātā vai paaugstinātā temperatūrā).
lipoksigenāze Enzīms, kas katalīzē nepiesātināto taukskābju oksidēšanu, veidojot atbilstošos peroksīdus.
šļepšināt Ēst, radot šļakstiem līdzīgu troksni; čāpstināt; šļepstināt.
šļepstināt Ēst, radot šļakstiem līdzīgu troksni; čāpstināt.
etanols Etilspirts - piesātināts vienvērtīgais spirts, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
krieviņi etniska grupa Latvijā, votu tautas piederīgie, kas 15. gadsimtā kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē.
Zaisans Ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m.
fis Fa dieza apzīmējums burtu notācijā (tonis fa, kas paaugstināts par pustoni).
laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem.
levitācija Fenomens parapsiholoģijā, kas nozīmē to, ka ķermeni vai priekšmetu var iekustināt ar domu spēku (piemēram, spiritismā, dažās Austrumu reliģijās).
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī noteiktas vides skābuma vai sārmainības pārbaudei: kļūst sarkans skābju un zils sārmu iedarbībā.
jaunpiedzimušo apnoja fizioloģisks bezelpas stāvoklis pēc piedzimšanas, kamēr asinis vēl piesātinātas ar skābekli.
diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts.
interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā.
viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu).
altāris galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa jeb galds baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās.
primum mobile galvenais kustības vai darbības avots; pirmkustinātājs (Aristoteļa kosmoloģijā un teoloģijā).
agonists Galvenais kustinātājs.
sile Garena, samērā šaura ietaise ar paaugstinātām malām (kā) pārvietošanai, virzīšanai.
veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
BTPS Gāzes stāvoklis 37 Celsija grādu temperatūrā faktiskā atmosfēras spiediena apstākļos, ja gāze piesātināta ar ūdens tvaikiem (angļu "body temperature and pressure, saturated with water vapour").
kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus.
mīkstpēdiņš Gļēvs, arī izlutināts cilvēks.
larpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
lerpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
lorpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
rīrināt Govis rietināt ar izsaucienu: rīru, rīro!
diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri.
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
taušķēt Grauzdēt; taukos sutināt, cepināt (kaņepes, zirņus).
bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem.
Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri.
sukt Griezt apkārt, ritināt.
sukties Griezties apkārt, ritināties.
kliģerēt Grozīt, kustināt u. tml. (piemēram, kādu ierīci, tās daļu).
timerēt Grozīt, kustināt, darbināt (kādu ierīci, parasti nemākulīgi).
drīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt; purināt; dīvelēt.
dīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt.
neskaidrs Grūti uztverams, parasti apgrūtinātas artikulācijas dēļ (par runu).
gultasgals Gultas gals, parasti paaugstināta konstrukcija ar kājām, pie kā stiprina rāmi matracim.
samesties čūriski guļot saritināties.
sačūrāties guļot saritināties.
ķert Gūstīt (kādu); vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
guta Gutaperčas sastāva galvenā daļa, nepiesātināti ogļūdeņraži.
radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
hloroprēns Halogēnalkēns, nepiesātinātais halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains toksisks šķidrums ar asu smaku.
barokamera Hermētiski noslēgta kamera, kurā iespējams radīt paaugstinātu vai pazeminātu spiedienu.
hidrauliskais akumulators hidroakumulators; akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot (piem., uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; uzkrāj tvertnē eļļu ar augstu spiedienu, ko uztur ar slogu, atsperi vai saspiestu gāzi); bieži izmanto aviācijas un citās hidroiekārtās.
mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
nostērķelēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu).
nostērķulēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu).
iekrapmalēt Iecietināt ar cieti.
pārcietināt Iecietināt vēlreiz, no jauna.
sastīvināt Iecietināt, parasti pilnīgi; sacietināt (3).
sacietināt Iecietināt, parasti pilnīgi.
iestērķelēt Iecietināt.
iestērķulēt Iecietināt.
iečakstēties Iečakstināties (2).
iečāpstināt Iečapstināt.
novilkt kreklu (kādam) iedzīt nabadzībā, izputināt kādu; ļoti izmantot.
ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
izplukt Iegūt gļotādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, paaugstinātas temperatūras, kairinošu vielu dēļ (par mutes dobumu).
stirpināt Iekairināt, pamudināt, paskubināt, kustināt.
ieerrināt Iekaitināt.
ieērsināt Iekaitināt.
induktors Iekārta ķermeņu sasildīšanai ar paaugstinātas frekvences vai augstfrekvences maiņstrāvu.
infiltrēt Iekļūt, piesātināt.
iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties.
ievēdināt Iekustināt atvēzienā (piemēram, šūpoles).
iedrikāt Iekustināt, izmēģināt kustībā.
iešautīt Iekustināt, izraisīt viļņošanos.
uzkustināt Iekustināt.
iekņudināt Iekutināt.
iekudināt Iekutināt.
ielitināt Ielutināt.
ietutināt Ielutināt.
iestukāt Iemetināt, ielaist (šujot, lāpot).
apmājot Iemitināt, dot mājvietu.
apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu); uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
iemājot Iemitināties.
iemitoties Iemitināties.
piemājot Iemitināties.
sapazīstināt Iepazīstināt (1).
stādīt priekšā (kādu) iepazīstināt (kādu ar kādu).
stādīties priekšā Iepazīstināt (kādu) ar sevi.
stādīties Iepazīstināt (kādu) ar sevi.
iepazīstināties Iepazīstināt ar sevi.
sasvātāt Iepazīstināt precību nolūkā (vairākus, daudzus).
iesvatāt Iepazīstināt precību nolūkā; censties apprecināt.
sakantēt Iepazīstināt un censties saprecināt.
zītināt Iepazīstināt, parādīt.
iepazītināt Iepazīstināt.
pazīstināt Iepazīstināt.
pazītināt Iepazīstināt.
rekommendēt Iepazīstināt.
ieputinēt Ieputināt.
izpeicība Ieradums palutināt sevi.
elektroniska ierīce ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
forsāžas degkamera ierīce papildu degvielas dedzināšanai gāzes plūsmā aiz turbīnas ar nolūku paaugstināt tās temperatūru pirms reaktīvās sprauslas.
tenzimetrs Ierīce piesātinātu tvaiku spiediena mērīšanai.
katapulta Ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei).
pārkarsētājs Ierīce tvaika katlos vai mašīnās piesātināta tvaika pārkarsēšanai.
kapotasts Ierīce, kas uzmaucama un bīdāma pa stīgu instrumenta kaklu un dod iespēju visas stīgas uzreiz vienādā mērā paaugstināt vai pazemināt.
šasija uz gaisa spilvena ierīču kopums, kas rada gaisa spilvenu (paaugstinātu statisko spiedienu zem lidaparāta fizelāžas vai spārna daļas).
rezervāts Ierobežota, izolēta valsts teritorija (ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā u. c.), kurā nometināti iezemieši un kurā ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība.
damascēšana Ieroču asmeņu izgatavošana no kopā sametinātām tērauda šķirnēm.
iečakstināties Iesākt čakstināt (1) un tūlīt pārstāt.
iečamstēties Iesākt čāpstināt, elsot (pēkšņi, uz īsu brīdi) un apklust.
ieritināt Iesākt ritināt.
ieskrapstināties Iesākt skrapstināties un tūlīt pārstāt.
iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
iešķetināties Iesākt šķetināties.
cietums Iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma; šādas iestādes ēka.
tulēt Iestērķelēt, iecietināt.
uzsist (arī uzcirst) cenu ievērojami paaugstināt cenu.
sabojāt Ievērojami pasliktināt (piemēram, attiecības, psihisku stāvokli).
hidatopirogeni Ieži, kas radušies no ūdens tvaikiem piesātinātas magmas.
interneta mēneša pārskats ikmēneša pārskats, ko gatavo interneta pētniecības uzdevumu grupas, lai iepazīstinātu ar dalības organizāciju veiktajiem darbiem un atklātajām problēmām, kuras saistītas ar interneta attīstību.
prostaglandīns Ikviens ķīmisks savienojums, kas veidojies no nepiesātinātām 20 oglekļa atomus saturošām taukskābēm, gk. no arahidonskābes ciklooksigenāzes ietekmē; atrodami visos orgānos; spēcīgi dažādu fizioloģisko procesu mediatori, kas darbojas gan šūnās, kuras tos sintezē, gan blakusšūnās.
peptons Ikviens proteīnu daļējas hidrolīzes produkts; šķīst ūdenī, neizgulsnējas karsējot, pievienojot sārmu vai piesātinātu amonija sulfāta šķīdumu.
saglāstīt Ilgāku laiku glāstot izlutināt.
salutināt Ilgāku laiku nepārtraukti lutināt.
satincināt Ilgāku laiku nepārtraukti nopratināt.
samitināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināt; ilgāku laiku mitināt (līdz noteiktam brīdim).
samitināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināties; ilgāku laiku mitināties (līdz noteiktam brīdim).
atčakstināt Ilgāku laiku, daudz čakstināt (par dažiem putniem).
izčaukstināties Ilgāku laiku, daudz čaukstināt.
izkaitināt Ilgāku laiku, daudz kaitināt.
attilināt Ilgāku laiku, daudz lutināt.
izputināties Ilgāku laiku, daudz putināt (par sniegu).
izspūtināt Ilgāku laiku, daudz pūtināt.
atsutināt Ilgāku laiku, daudz sutināt.
izšļakstināties Ilgāku laiku, daudz šļakstināties.
izžvidzināties Ilgāku laiku, daudz vicināt, šmiukstināt; izvicināties.
izkaitināties Ilgāku laiku, ļoti kaitināties.
izvīcināt Ilgāku laiku, vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
iekosties Ilgi netiekot kustinātam, kļūt grūti kustināmam.
šļupstināt Ilgi un klusi šļupstēt, čāpstināt.
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
pārvērdēt ilgstoši sutināt; pārtvaicēt.
čakstināties Ilgstoši, intensīvi čakstināt (1).
čaukstināt Ilgstoši, intensīvi čaukstināt.
čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstināt.
čīkstināties Ilgstoši, intensīvi čīkstināt.
skrapstināties Ilgstoši, intensīvi skrapstināt; skrapšķināties.
skrapšināties Ilgstoši, intensīvi skrapšināt; skrapstināties.
skrapšķināties Ilgstoši, intensīvi skrapšķināt; skrapstināties.
šmakstināties Ilgstoši, intensīvi šmakstināt.
šmaukstināties Ilgstoši, intensīvi šmaukstināt (1).
šmīkstināties Ilgstoši, intensīvi šmīkstināt.
šmiukstināties Ilgstoši, intensīvi šmiukstināt.
šņakstināties Ilgstoši, intensīvi šņakstināt.
šņirkstināties Ilgstoši, intensīvi šņirkstināt.
švīkstināties Ilgstoši, intensīvi švīkstināt.
švirkstināties Ilgstoši, intensīvi švirkstināt.
izeršināt Ilgu laiku kaitināt, izsmiet, ķircināt.
augstuma aprīkojums individuālais lidotāja aprīkojums, kas aizsargā no retinātās atmosfēras negatīvās iedarbības un hipoksijas lielā augstumā; sastāv no skābekļa maskas, augstuma kompensācijas apģērba, hermētiskas aizsargmaskas, var būt arī skafandrs.
bronhiālā astma infekciozi alerģiska slimība, kurai raksturīga bronhu sašaurināšanās un apgrūtināta elpošana.
kapilārkondensācija Intensīva tvaika pāreja šķidrumā, ko izraisa piesātināta tvaika spiediena pazemināšanās ieliekta šķidruma virsmas tuvumā.
paaugstināta privātuma pasts interneta standarts, kas elektroniskā pasta pakalpojumiem nodrošina paaugstinātu privātuma pakāpi, panākot, ka elektroniskā pasta ziņojumu var izlasīt vienīgi tā tiešais adresāts.
intonare Intonēt, saskaņot, ieskaņot, skaņot instrumentu, arī mīkstināt un izlīdzināt klavieru āmuriņu piesitienu stīgām.
pneimatiskais pasts īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu.
knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos.
skurt Īsi, strauji kustināt (ķermeņa daļas).
skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļas).
rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
korners Īslaicīgs spekulatīvs uzņēmēja nolīgums, kura mērķis ir uzpirkt noteiktu preču krājumus un paaugstināt cenu.
mimbars Islāma mošejās paaugstināta vieta sprediķotājam.
nočakstināties Īsu brīdi ar patiku čapstināt.
nočakstināt Īsu brīdi čakstināt un pārstāt čakstināt (parasti par putniem).
nočapstināt Īsu brīdi čapstināt un pabeigt čapstināt.
nočāpstināt Īsu brīdi čāpstināt un pabeigt čāpstināt.
uzčapstināt Īsu brīdi čapstināt.
nočaukstināt Īsu brīdi čaukstināt un pabeigt čaukstināt.
nočīkstināt Īsu brīdi čīkstināt un pabeigt čīkstināt.
nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pabeigt čirkstināt (piemēram, priekšmetu).
nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pārstāt čirkstināt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
uzčirkstināt Īsu brīdi čirkstināt.
nočurkstināt Īsu brīdi čurkstināt un pabeigt čurkstināt.
nokustināt Īsu brīdi kustināt un pabeigt kustināt.
nominstināties Īsu brīdi minstināties un pārstāt minstināties.
nomētāt Īsu brīdi samērā ātri kustināt un pabeigt kustināt (parasti rokas).
nošmakstināt Īsu brīdi šmakstināt un pabeigt šmakstināt.
nošmaukstināt Īsu brīdi šmaukstināt un pabeigt šmaukstināt.
uzšmūkšināt Īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli).
uzšmūkšķināt Īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli).
uzšmūkstināt Īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli).
nošmīkstināt Īsu brīdi šmīkstināt un pabeigt šmīkstināt.
nošmiukstināt Īsu brīdi šmiukstināt un pabeigt šmiukstināt.
nošmūkstināt Īsu brīdi šmūkstināt un pabeigt šmūkstināt.
nošņakstināt Īsu brīdi šņakstināt un pabeigt šņakstināt.
nošņirkstināt Īsu brīdi šņirkstināt un pabeigt šņirkstināt.
nošvīkstināt Īsu brīdi švīkstināt un pabeigt švīkstināt.
nošvirkstināt Īsu brīdi švirkstināt un pabeigt švirkstināt.
nožļarkstināt Īsu brīdi žļarkstināt un pabeigt žļarkstināt.
nožļerkstināt Īsu brīdi žļerkstināt un pabeigt žļerkstināt.
nožļurkstināt Īsu brīdi žļurkstināt un pabeigt žļurkstināt.
nožvarkstināt Īsu brīdi žvarkstināt un pabeigt žvarkstināt.
nožvīkstināt Īsu brīdi žvīkstināt un pabeigt žvīkstināt.
uzšmaukstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmaukstināt.
uzšmīkstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
noraustīt Īsu brīdi, vienu reizi kustināt augšup lejup (ķermeņa daļas).
raustīt lauvu aiz ūsām izaicināt, kaitināt, mudināt uz pretdarbību.
debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu).
kāpains Izbraukts, pieputināts ziemas ceļš.
sagremzdot izčurkstināt (taukus).
izčūkstināt Izčurkstināt.
piepucēt Izdaiļot; izskaistināt.
veltot Izjaukt, izputināt.
interrogēt Izjautāt, nopratināt.
mozēt Izjokot; kaitināt; muļķot; nerrot.
izjodināt Izkaitināt, izķircināt.
izersināties Izkaitināties.
zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā.
laidenīca Izkapts ar metinātu dzelzs daļu.
laids Izkapts asmenim piemetināta daļa.
izlēzēt Izkārt (tīklus) un atšķetināt samudžinājumus.
iztarāt Izkārt (tīklus) un atšķetināt samudžinājumus.
izribināt Izklāt un izretināt (linus).
klaistīt Izklāt, izritināt.
izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa).
nokustināt Izkustināt no vietas, dabūt uz priekšu.
lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (piemēram, celmus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
izļuncināt Izkustināt, izļodzīt.
iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
izstirināt Izkustināt, izvingrināt.
izkuļināt Izkustināt.
izkitinat Izkutināt.
izlaidies Izlaidīgs, izlutināts.
palaidies Izlaidīgs, izlutināts.
izlepulis Izlepis, izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
izpaicis Izlepis, izlutināts.
izčunčināt Izlolot, izlutināt.
aizčulināt Izlutināt tik ļoti, ka izlutinātais vairs īsti nekam neder.
apjuņģāt Izlutināt, aprūpēt.
izpāpināt Izlutināt, atpūtināt.
izglēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu.
izgļēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu.
pilcēt izlutināt.
cēdīt Izlutināt.
iedābt Izlutināt.
ielaidināt Izlutināt.
iepilcēt Izlutināt.
ietilināt Izlutināt.
izčabināt Izlutināt.
izčibināt Izlutināt.
izdabināt Izlutināt.
izlaitīt Izlutināt.
izlētīt Izlutināt.
izlusināt Izlutināt.
izlutēt Izlutināt.
izpilcēt Izlutināt.
izpilcināt Izlutināt.
izpilčināt Izlutināt.
izpilcīt Izlutināt.
iztilināt Izlutināt.
penēt Izlutināt.
plicināt Izlutināt.
staldzināt Izlutināt.
tilāt Izlutināt.
totināt Izlutināt.
istabdirša Izlutināta jauniete, sieviete, kas vairāk mēdz uzturēties telpās, dzīvot pa māju.
vieglaudzīte Izlutināta meitene.
pāpaļa Izlutināta sieviete.
kundzīte Izlutināta, slinka sieviete.
izlepums Izlutinātība, augstprātība.
mīkstniecība Izlutinātība; mīkstčaulība.
ļepoties Izlutināties, gļēvam kļūt.
peikt Izlutināties; paikt.
izapilčināties Izlutināties.
izlust Izlutināties.
izpeikt Izlutināties.
paikt Izlutināties.
palust Izlutināties.
lutis Izlutināts bērns vai mājdzīvnieks.
lulis Izlutināts bērns, vientiesīgs, padumjš cilvēks.
puplellis Izlutināts bērns; bērns.
pilcata izlutināts bērns.
izlepelis Izlutināts cilvēks, gļēvulis.
sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā (pēc sengrieķu kolonijas Dienviditālijā Sibaras vārda).
ņaika Izlutināts cilvēks, kuram jebkurš ēdiens neatbilst gaumei.
jēlmiesa Izlutināts cilvēks.
vieksts Izlutināts cilvēks.
zvaunis Izlutināts zēns.
izlepņa Izlutināts, augstprātīgs cilvēks, gardēdis.
memmes dēliņš izlutināts, gļēvs zēns, jauneklis.
memmesdēlīns Izlutināts, gļēvs, nevarīgs zēns vai jaunietis.
āmīgs Izlutināts, izlaists, ākstīgs.
pēlīgs Izlutināts, izlepis, izvēlīgs.
izgardis Izlutināts, izlutis.
luteklīgs Izlutināts, luteklis.
efeminēts Izlutināts, mīkstulīgs.
izlaists Izlutināts, nerātns.
upārts izlutināts, patmīlīgs bērns.
kundziņš Izlutināts, slinks vīrietis.
izpiļceits izlutināts.
baltrocīgs Izlutināts.
izlepis Izlutināts.
izlēpis Izlutināts.
izlutis Izlutināts.
izpeicis Izlutināts.
izmekņīt Izmaisīt, izkustināt.
ammonīti Izmirusi gliemju (mīkstmiešu) grupa ar kamerās sadalītām un vairākkārt saritinātām vai taisnām čaulām.
bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu.
izbarāt Izmitināt (parasti mājlopus).
izbarot Izmitināt (parasti mājlopus).
izelpēt Izmitināt.
izlaicīt Izmitināt.
izpeizēt Izniekot, izšķērdēt, izšķiest, izputināt.
paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos; parasti veidots no cietākiem iežiem nekā apkārtējā teritorija.
uzplest Izplest (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
izstiept Izplest, izritināt, izvirzīt garumā; izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī iztaisnot.
izputīt Izputināt (3).
novilkt (kādam) kreklu no muguras izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
novilkt (kādam) kreklu no muguras, arī novilkt (kādam) bikses (no kājām) izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
izdzīvāt Izputināt (mantu, līdzekļus).
izpušerēt Izputināt (materiālas vērtības).
aizlaist vējā (arī pa vējam) izputināt, izšķērdēt.
aizlaist vējā izputināt, izšķērdēt.
nēsāt uz rokām Izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.
izridināt Izretināt (1).
saretināt Izretināt (augus) lielākā daudzumā; izretināt (augu lielāku daudzumu).
izpudurot Izretināt (augus), atstājot puduros; šādā veidā apstrādāt (piemēram, lauku).
rēnot Izretināt.
izretoties Izretināties (1).
izretoties Izretināties (2).
izretoties Izretināties (3).
izrist Izripināt, izritināt, izkrist.
izmudžināt Izritināt un samudžināt (piemēram, dziju, diegu).
iztīt Izritināt, atritināt (ko saritinātu).
izritēt Izritināties (1), iztīties (2).
izaritināties Izritināties.
izlepnot Izrotāt, uskaitināt.
izgozēt Izsautēt, izsutināt, izcepināt.
izsitaļāt Izsitināt.
izraibināt Izskaistināt.
laķierēt Izskaistināt.
izpušķot Izskaistināti attēlot (kādu faktu, notikumu u. tml.).
cēloties Izskaistināties, greznoties.
uzņem kā govs uz ragiem izsmiet, kaitināt, aprunāt.
nošķovēt Izsutināt (ēdienu).
nosutināt Izsutināt 1(1).
izšķovēt Izsutināt, izsautēt (dārzeņus kopā ar aizdaru).
izštovēt Izsutināt, izsautēt (dārzeņus kopā ar aizdaru).
aizvārīt Izsutināt, vārīt, novārīt.
sašmorēt Izsutināt.
izzoķēties Izsutināties.
sašmorēties Izsutināties.
nobūt Izšķērdēt, izputināt.
izpeņķēt Izšķetināt, atmudžināt.
izašķetināties Izšķetināties.
izšķelvinēt Izšļakstināt.
izšļankāt Izšļakstināt.
tirināt Iztaujāt, izvaicāt, pratināt.
katināt Iztaujāt, nopratināt.
pārtincināt iztaujāt, pratināt.
kāsināt Iztaujāt, pratināt.
kveršināt Iztaujāt, pratināt.
tirdināt Iztaujāt, pratināt.
kvaršināt Iztaujāt, tincināt, pratināt.
hiperkonkurētspēja izteikti paaugstināta spēja konkurēt.
izšķetināt Iztīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
izutīt Izutināt.
Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta.
aināties Izveidoties, izvērsties, atritināties, attīties.
aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
selekcija Jaunu augu un dzīvnieku šķirņu un mikroorganismu celmu veidošana un veco šķirņu uzlabošana ar krustošanu, eksperimentālo mutaģenēzi, izlasi u. c. metodēm nolūkā paaugstināt to saimniecisko vērtību.
taukmiecēšana Jēlādu miecēšana ar taukiem, kas satur nepiesātinātu taukskābi; iegūst vismīkstākās, plānākās, elastīgākās ādas.
dispraksija Kādas ķermeņa daļas apgrūtināta vai sāpīga darbība.
ņauga Kāds, kas ir izvēlīgs un izlutināts attiecībā uz ēdienu.
sadusināt Kādu brīdi atpūtināt.
paņarkšināt Kādu brīdi čīkstināt.
pačirkšināt Kādu brīdi čirkstināt.
pažīgot Kādu brīdi spēlēt, čīkstināt (vijoli), zāģēt.
patribināt Kādu laiku censties iebaidīt; saukt pie atbildības, pratināt tiesā; sarāt.
nošļandēt Kādu laiku kustināt šurpu turpu.
izkutināties Kādu laiku kutināt.
irzināt Kairināt, kaitināt.
psihiska trauma kaitīgas psihiskas iedarbības rezultāts, psihisks šoks, satricinājums; sāpīgs emocionāls pārdzīvojums ar ilgstošām psihiskām sekām (apgrūtināta kontaktēšanās ar citiem, miega traucējumi utt.).
zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
bendēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
bojāt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
ērsināt Kaitināt (suni).
ērzināt Kaitināt (suni).
ņarināt Kaitināt (suni).
ņarināties Kaitināt (suni).
ņerināt Kaitināt (suni).
ķiķināties Kaitināt (vienam otru).
lādināt Kaitināt suni, kamēr tas rej.
nergstīties Kaitināt suni.
erdzināt Kaitināt, kairināt.
tirināt Kaitināt, karināt; apbēdināt.
ersināt Kaitināt, kūdīt, ķircināt.
ēršināt Kaitināt, kūdīt, ķircināt.
errināt Kaitināt, kūdīt, padarīt ļaunu.
peņģēt Kaitināt, ķircināt (suni).
žvuilīt Kaitināt, ķircināt, muļķot, neļaut mierīgi gulēt.
ecināt Kaitināt, ķircināt.
irsināt Kaitināt, ķircināt.
karcināt Kaitināt, ķircināt.
kārcināt Kaitināt, ķircināt.
krancināt Kaitināt, ķircināt.
ārdināt Kaitināt, muļķot, āzēt; ādināt.
ādināt Kaitināt, muļķot, āzēt.
dēlināt Kaitināt, muļķot, izzobot.
dracināt Kaitināt, musināt.
šutināt Kaitināt, padarīt dusmīgu.
aizkarināt Kaitināt, raustīt.
riebināt Kaitināt, sadusmot, izsaukt īgnumu.
errot Kaitināt, sadusmot, kļūt īgnam.
ērcināt Kaitināt; arī ķircināt.
sirdīt Kaitināt; sirdināt.
pīcināt kaitināt.
čādināt Kaitināt.
dusmināt Kaitināt.
ērcēt Kaitināt.
ērdināt Kaitināt.
gabēt Kaitināt.
kancināt Kaitināt.
ķiķināt Kaitināt.
piģināt Kaitināt.
piktot Kaitināt.
sirdināt Kaitināt.
tīdīt Kaitināt.
Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma.
hidrotermālās apstrādes kamera kamera betona u. c. būvmateriālu apstrādei ar piesātinātu tvaiku, lai paātrinātu to cietēšanu un paaugstinātu mehānisko stiprību.
šļebināt Kampt, čāpstināt.
pakāpties Kāpjot (liekot soli vertikāli, arī rāpjoties), nokļūt (uz kā paaugstināta).
izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus); kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
ņerga Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
ņergāns Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
ņergava Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
ņergavs Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
ņeršķis Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā).
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
biezputrmekšis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai).
biezputrmekšķis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai).
savirināt Karsējot, kaļot sametināt.
sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
silals karstumizturīgs čuguns ar paaugstinātu silīcija saturu.
pozīciju karš karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
riteklis kaut kas saritināts.
kinofilmas sagriešanās kinofilmas deformācija, sagriežoties paaugstinātas temperatūras, materiāla novecošanas vai izstaipīšanas ietekmē.
šmiukšināt Klakšķināt (ar mēli), čāpstināt.
šķetināties Klīst, klaiņot; putināt.
trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
izlept Kļūt izlutinātam; kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
lept Kļūt izlutinātam.
pilgt Kļūt izlutinātam.
pilkt Kļūt izlutinātam.
aplepoties Kļūt lepnam, izlutinātam, prasīgam.
plānēt Kļūt plānākam, izklīst, izretināties.
apsmirst Kļūt pretīgam; nokaitināt.
pietvanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
pietvanot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
sabiezēt Kļūt tumšam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
sarūgtināties Kļūt, parasti pēkšņi, sarūgtinātam.
sasveķota koksne koksne ar paaugstinātu dabisko sveķu daudzumu.
koksnes tvaicēšana koksnes termiskā apstrāde piesātināta tvaika vidē.
sveķu vēzis koksnes uzbiezējums, pārpilnām piesātināts ar sveķiem.
kurantiņš kokteilis _Black Balsam Currant_, gāzēts alkoholisks kokteilis, kura sastāvs bagātināts ar _Rīgas Melno balzamu_ un upeņu sulu.
hemorāģiskais kolīts kolīts, kas parasti noris bez paaugstinātas ķermeņa temperatūras ar caureju.
patruļbāze Komandiera iepriekš plānota vai tikko izraudzīta vieta, kas paredzēta, lai patruļu apstāšanās laikā organizētu apakšvienību tālākai darbībai un paaugstinātu patrulējošo karavīru drošību.
Zepter Internatiol kompānija, kas ražo, pārdod un izplata ekskluzīvas patēriņa preces (kosmētika, uztura bagātinātāji, priekšmeti mājai un virtuvei u. c.).
izopropillanolāts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), lubrikants, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas krēmos, lūpu krāsās, var izraisīt ādas sensibilizāciju, nekaitīgums vēl tiek pārbaudīts.
stearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto depilācijas līdzekļos, matu skalošanas līdzekļos, mitrinātājos un šampūnos, cilvēkiem ar jutīgu ādu var izraisīt alerģiskas reakcijas vai dermatītu.
rtilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirts un miristīnskābe; var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, aromātviela, izmato kosmētikā un tiek uzskatīta par nekaitīgu šajā jomā, var veicināt piņņu veidošanos.
diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla.
glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
deciloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmas), mīkstinātājs, emulgators, izmanto roku krēmos un iedeguma līdzekļos, var veicināt piņņu veidošanos.
cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu.
oktilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto krēmos, skūšanas krēmos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt kosmētisku piņņu veidošanos.
cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu.
glicerilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu.
gliceriloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, var izraisīt kontakta dermatītu un ādas alerģijas.
etilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, aromātviela, izmanto kosmētikā, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu.
decilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos.
izobutilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
izostearilneopentanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, lieto kā acu dekoratīvo kosmētiku, tonālo krēmu, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
izopropilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, saistviela, izmanto kā ādas kondicionētāju, arī pesticīdos, var izraisīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas.
izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
kapriltriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
kaprīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
laurīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
cetearilpalmitāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, tiek lietots kā losjons rokām, daži palmitāti var izraisīt kontakta dermatītu.
izobutilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, var izraisīt kontakta dermatītu.
izostearilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto roku krēmos, skūšanās krēmos, ziepēs, aizsargkrēmos, var būt sensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, kas cieš no alerģijām, var izraisīt kontakta dermatītu.
izopropillinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēts), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, atzīts, ka nav pietiekami daudz datu, lai varētu pamatot tā lietošanas nekaitīgumu kosmētikā.
cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu.
cetilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikas produktos, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
cetilmistrāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska iedarbība, dažiem cilvēkiem var veicināt piņņu veidošanos.
cetillaktāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
metikons Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, vaigu sārtumos, skropstu tušās, pēcskūšanās līdzekļos, piemīt neliels toksiskums, var izraisīt ādas kairinājumus un alerģiskas reakcijas.
lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu.
butilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa, iegūst no miristīnskābes un butilspirta, mīkstinātājs, var izraisīt ādas kairinājumu un veicināt piņņu veidošanos, izmanto lūpu krāsās, sejas krēmos, nagu lakā un nagu lakas noņēmējos.
skvalāns Kosmētikas sastāvdaļa, lubrikants, mīkstinātājs, izmanto ādas un matu kosmētikā, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
skvalēns Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, antistatiķis, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, matu krāsās, kā smaržu fiksētāju, uzskata, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību.
rīcinskābe Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, emulgators, izmanto ziepēs un lūpu krāsā, arī kontraceptīvajā želejā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, iekļauta NIH bīstamo vielu sarakstā.
rīsu ciete kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto pūderī bērniem, dekoratīvajā pūderī, var izraisīt alerģiskas reakcijas, pinnes, var aizsprostot poras, kavēt ādas pareizu funkcionēšanu.
linsēklu eļļa kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto skūšanas krēmos, medicīniskās ziepes, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
dimetikons Kosmētikas sastāvdaļa, putu slāpētājs, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas kondicionētājs, iespējams neliels toksiskums, ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas, dzīvniekiem izraisījis audzējus un mutācijas.
moskēns Kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto smaržās un vaigu sārtinātājos, var izraisīt pārejošu hiperpigmentāciju, kā arī pigmentētu kontakta dermatītu.
muskusmoskēns Kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto smaržās un vaigu sārtinātājos, var izraisīt pārejošu hiperpigmentāciju, kā arī pigmentētu kontakta dermatītu.
laurilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto smaržās un šampūnos, var radīt ādas kairinājumus un veicināt piņņu veidošanos.
īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu.
cimuss Krāsnī sutināts kāļu, burkānu un kartupeļu ēdiens.
bigulis Krāsns kruķis - dzelzs stienis ar liektu, paplatinātu galu kurināmā rušināšanai.
krāsas piesātinājums krāsvielas daudzums krāsā; vairāk piesātinātā krāsa ir intensīvāka.
traucināt Kratīt, kustināt.
privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
izmurkāt Krietni burzīt, kutināt.
izmušīt Krietni saburzīt, izkutināt, izmocīt.
izmurkšīt Krietni saburzīt, izkutināt.
krīzes posmi krīzes gaitas izmaiņu secība: bīstams notikums; ievainojams stāvoklis (paaugstināta spriedze, nemiers); paātrinošs faktors ("pēdējais piliens"); aktīvais krīzes stāvoklis (fizisks un psihisks nemiers); reintegrācija (situācijas piemērošana vai pieņemšana, jaunas, efektīvas risināšanas stratēģijas apguve, kas var būt vairāk vai mazāk piemērota reālajai situācijai).
ežveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, nelieli zvēri (ķermeņa garums - 10-45 cm, masa - līdz 1100 g), kas klāti ar adatām un spēj saritināties kamolā, 14 sugu, Latvijā konstatētas 2 grūti atšķiramas sugas.
gastrohiperneirija Kuņģa nervu paaugstināta aktivitāte.
trimēties Kustēties, tikt kustinātam.
pavīpšķināt Kustināt (asti; par niķīgu zirgu).
bļorcāt Kustināt (ko ūdenī, piemēram, skalot), radot šļakstiem līdzīgu troksni.
vējot Kustināt (ko), radot gaisa plūsmu.
žļodzīt Kustināt (mietu dzenot mitrā zemē), ļodzīt.
švikāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
švinkāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
švunkāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
apļot Kustināt (parasti ķermeņa daļas), veidojot apļveida kustības.
luncināt Kustināt asti uz vienu un otru pusi (parasti par suni).
sibīties Kustināt galvu uz augšu un leju (par zirgu).
pleznāties Kustināt kājas kā airējot.
apskurināt Kustināt no visām pusēm šurpu turpu (piemēram, lazdu krūmu, raugot, vai nav kādi rieksti vēl klāt palikuši).
raustīt plecus kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
spārnoties kustināt spārnus, mēģināt celties spārnos.
spārnot kustināt spārnus, skriet izplestiem spārniem un mēģināt lidot.
pledināt Kustināt spārnus.
svārstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, ķermeņa daļu).
zvalstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu).
šūpot Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa dalu), arī ko rokā saņemtu; svārstīt (2).
šļandēt Kustināt šurpu turpu.
pumpēt Kustināt vējdēļa buru, paātrinot vējdēļa gaitu.
snakšķināt kustināt žokļus, it kā gatavojoties ēst; skaļi ēst.
pinglierēt Kustināt, grozīt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu).
pliģerēt Kustināt, grozīt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu).
kņudzināt Kustināt, knibināt; mudžināt.
žļanckāt Kustināt, kratīt (trauku ar šķidrumu) parasti tā, ka šļakstas.
stirt Kustināt, kratīt, raustīt, tirināt.
ļunkanāt Kustināt, liekt, locīt.
kulinēt Kustināt, luncināt (asti).
plodzināt Kustināt, sist spārnus.
kuļķenēt Kustināt, svaidīt, luncināt.
kulcināt Kustināt, svaidīt; luncināt.
čikāt Kustināt, šūpot (galvu), lai atsvabinātos no dunduriem.
čīkāt Kustināt, šūpot (ko), radot čīkstošu skaņu.
žvanckāt Kustināt, šūpot, svārstīt.
žvonckāt Kustināt, šūpot, svārstīt.
svincināt kustināt, šūpot.
kločāt Kustināt, šūpot.
žvingāt Kustināt, šūpot.
vilt Kustināt, vicināt (asti).
žvīgāt Kustināt, virzīt (uz vienu un otru pusi); svārstīt, šūpot.
vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
vēgāt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
dīgāt Kustināt.
jaudīt Kustināt.
ķircināt Kustināt.
kulcerēt Kustināt.
kuļināt Kustināt.
kušņāt Kustināt.
ļurgāt Kustināt.
švārbāt Kustināt.
švidrināt Kustināt.
trēst Kustināt.
vīvināt Kustināt.
skalināt Kustinot jaukt (parasti šķidrumu); kustināt (trauku), lai jauktu (tajā), parasti šķidrumu.
izskoldrit Kustinot šurp un turp izkustināt, izkļūt no vietas.
izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem).
noplūdenis Kušanas, lietus vai gruntsūdeņiem piesātināts plāns grunts slānis (līdz 1,5 m biezs), kas gravitācijas ietekmē pārvietojas lejup pa nogāzi.
knužināt Kutināt (ar spalvu vai salmu u. tml.).
mužināt Kutināt, spaidīt, viļāt, kamāt.
kutravāt Kutināt; paskubināt vai uzmundrināt.
kilināt kutināt.
ķidināt Kutināt.
kitināt Kutināt.
ķitināt Kutināt.
kitinēt Kutināt.
kudināt Kutināt.
ķuidāt Kutināt.
kužināt Kutināt.
niezināt Kutināt.
karcenēt Ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas).
karstums Ķermeņa paaugstināta temperatūra.
krepīt Ķert, grābt ciet, apcietināt.
lopot Ķēzīt, pasliktināt.
garentīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darbs, kas tika atritināts no augšas uz leju un varēja sasniegt 10 m garumu.
pakarināt Ķircināt, kaitināt kādu.
cīcīties Ķircināt, kaitināt, apcelt.
ķēcināt Ķircināt, kaitināt, novest bērnu līdz brēkšanai.
čeidināt Ķircināt, kaitināt; mocīt.
kacināt Ķircināt, kaitināt; niekoties, blēņoties.
kalenēt Ķircināt, kaitināt.
karsināt Ķircināt, kaitināt.
ķērināt Ķircināt, kaitināt.
tītināt Ķircināt, kaitināt.
uzkaitināt Ķircinot nokaitināt, uzkūdīt, sadusmot.
kacināties Ķircinoties kaitināt (vienam otru, citam citu).
izkvestēties Labi sasildīties, izsutināties.
serozais labirintīts labirinta sekundāra reakcija pret vidusauss iekaisumu vai traumu; izpaužas ar paaugstinātu perilimfas spiedienu bez strutošanas.
sutoņa Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
pičāt Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
pičināt Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
pičināties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
pličāties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
pličināties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
teltsvieta Laukums, kur var uzsliet telti, tai jābūt drošai, paaugstinātā līdzenā vietā.
Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
brīvzeme Leimaņa novads pretstatā pārējai pagasta un gobas zemei, kas bija apgrūtināta ar reālnastām.
pašuztrines lemesis lemesis ar apakšpusē piemetinātu plāna cietmetāla kārtiņu; darba laikā mīkstākais metāls nodilst ātrāk par piemetināto plāksnīti un asmens visu laiku paliek cietmetāla kārtiņas biezumā.
gričīt Lēnām kustināt.
mārkstīt Lēnām un rūpīgi šurp un turp grozīt (kustināt).
iztiņāt Lēnām, atkārtoti atritināt, atrisināt.
konfitēt Lēni sutināt (parasti pīli vai zosi) savos taukos.
skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
superteleskops Liela izmēra teleskopu sistēma ar paaugstinātu gaismas uztveri, izšķiršanas spēju un adaptīvo optiku atmosfēras nevienmērību radīto traucējumu novēršanai.
marka Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
paaugstinātas bīstamības avots lietas, kas rada paaugstinātu bīstamību apkārtējiem sakarā ar tām piemītošajām īpašībām, kuras nav iespējams pilnīgi pakļaut cilvēka kontrolei šo lietu ekspluatācijas procesā.
ehe Lieto dusmīgā, aizkaitinātā uzsaucienā.
kit Lieto, lai izteiktu vēlēšanos kutināt.
delignificēšana Lignīna, hemiceluložu un ekstraktvielu izdalīšana no šķeldām, tās ķīmiski apstrādājot paaugstinātā temperatūrā un spiedienā.
apstellēt Likt izgatavot; pasūtināt.
izvietēt Likt izvītināt.
atsieties Likt mierā, neapgrūtināt.
kāpt Likt soli vertikāli, arī rāpties, lai nokļūtu (uz kā paaugstināta vai nost no kā paaugstināta).
adināt Likt, dot adīt; pasūtināt (adītavā).
noadināt Likt, dot noadīt; pasūtināt (adītavā).
noaudināt Likt, dot noaust; pasūtināt (austuvē).
ringulots Līkumots, saritināts.
sveķulīmes līmes, kuras plēves veidojošā viela ir termoreaktīvo polimēru (fenolformaldehīda, epoksīdu) sveķi, kas nocietinās nocietinātāju klātbūtnē normālā vai paaugstinātā temperatūrā.
linetols Lineļļas preparāts, kas satur nepiesātināto taukskābju esterus.
kombinatīvā spēja līnijas vai šķirnes spēja krustojumos dot pēcnācējus ar paaugstinātu produktivitāti.
ķēdes pārvads lokanas ķēdes saites pārvads, kas savieno divus vai vairākus ķēžratus un pārvada kustību starp tiem; ķēdes pārvados izmanto rullīšu, plākšņu, buksīšu ķēdes, zobķēdes un metinātās ķēdes; ķēdes pārvadus lieto lauksaimniecības mašīnās, ceļu būvmašīnās, transportlīdzekļos.
klūga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
kluga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
kokskaidu plātnes lokšņu būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu (termoreaktīvajiem sintētiskajiem šķidrajiem sveķiem) un šo maisījumu presējot paaugstinātā temperatūrā.
čunčināt Lolot, lutināt, glāstīt.
čunkāt Lolot, lutināt, rūpēties.
lopbarības amonizēšana lopbarības apstrāde ar amonjaku, lai to bagātināt ar slāpekli un uzlabotu sagremojamību; amonizētu barību izēdina tikai atgremotājiem dzīvniekiem.
izlutinātība Lutināšanas audzināšanas stila rezultāts, kas izpaužas paaugstinātās pretenzijās un prasībās pret citiem, nekonstruktīvā neapmierinātībā ar apkārtējo vidi, kaprīzēs utt.
glupstīt Lutināt (gk. bērnu).
lutināties Lutināt sevi, atļauties (piemēram, kādas ērtības).
cackavāties Lutināt sevi.
pilčināties Lutināt sevi.
juņģāt Lutināt, aprūpēt.
lutēt Lutināt, izlutināt.
pļepināt Lutināt, izlutināt.
auklēt Lutināt, lolot.
lūsināt Lutināt, ļaut slinkot.
lūsīt Lutināt, ļaut slinkot.
lidžināt Lutināt, mīlināt.
pāsēt Lutināt, žēlot, aizstāvēt, iztapt.
lusināt Lutināt; labi uzturēt un gaidīt.
pātināt lutināt.
pilcināt lutināt.
balavāt Lutināt.
glāsēt Lutināt.
glipstīt Lutināt.
iztutulēt Lutināt.
litināt Lutināt.
lulināt Lutināt.
ļutināt Lutināt.
pālināt Lutināt.
pampināt Lutināt.
pāpināt Lutināt.
pilčināt Lutināt.
tilināt Lutināt.
tulināt Lutināt.
tuntināt Lutināt.
tutināt Lutināt.
lust Lutināties.
noslābināt Ļaut sakristies, atslābināt, mīkstināt, remdināt.
zibīt Ļoti ātri kustināt.
šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
difūzā matērija Ļoti retināta gāze un putekļi, kas atrodas Visumā izkliedētā stāvoklī.
starpgalaktiku vide ļoti retināta vide - gāze, putekļi, reliktstarojums un neitrīno, kas atrodas telpā starp galaktikām; putekļveida komponents ir nenozīmīgs; šī vide ir gandrīz pilnīgi jonizēta; gāzes temperatūra ir augstāka par 100000 K.
purstaklis ļoti retināti austa, plāna un neizturīga drēbe.
ģeokorona Ļoti retināts lādētu daļiņu apvalks, kas apņem Zemes atmosfēru un stiepjas apm. 2000 līdz 20 000-100 000 km augstumā. To veido ūdeņraža joni, kas aizlido no eksosfēras.
turēt kā zelta gabaliņu ļoti rūpēties par kādu, lutināt.
kā dzīvu vardi norijis ļoti sarūgtināts.
trekns Ļoti spēcīgs, piesātināts (par smaržu).
ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
ņirbt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
zibināt Ļoti strauji, ātri kustināt.
sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
tenzimetrija Mācība par piesātinātu tvaiku spiedienu un tā mērīšanu.
sēkleri Maģāru zemnieki Transilvānijā, kas no 11. gs. nometināti Karpatu ielejās pie kalnu pārejām, robežu apsardzībai pret rumāņiem.
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
drumsēt Maisīt, kustināt.
drumsināt Maisīt, kustināt.
drumzēt Maisīt, kustināt.
šļammāt Maisīt, šurp un turp kustināt (kādu šķidrumu).
pēcrūgšana Maizes cepšanas procesa sastāvdaļa, kad gatavo mīklu pēc sadalīšanas gabalos uz laiku atstāj rūgšanai lai atjaunotos struktūra un mīkla piesātinātos ar ogļskābo gāzi.
pneimomašīna Mašīna (piem., pneimocilindrs, pneimomotors, vakuumsūknis, kompresors, ventilators), kas pārveido saspiesta vai retināta gaisa enerģiju mehāniskajā enerģijā vai otrādi.
pneimodzinējs Mašīna (piemēram, pneimocilindrs, pneimomotors, vakuuma dzinējs, pneimoturbīna), kas saspiesta vai retināta gaisa enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā.
gids Materiāli, kas sagatavoti, lai ar kaut ko iepazīstinātu; piemēram, pircēja gids.
mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
termiskā izturība materiālu (izstrādājumu) spēja izturēt straujas temperatūras svārstības, saglabāt struktūru un mehāniskās īpašības paaugstinātā temperatūrā.
autoklavēšana Materiālu un izstrādājumu termiska apstrāde ar tvaiku paaugstinātā spiedienā (apm. 0,7 MPa).
liekšķere Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta, lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni.
pāce Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu; paredzēta, lai izsmeltu sakrājušos ūdeni.
mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā.
pluncāt Mazgāties, šļakstināt.
paskaistināt Mazliet izskaistināt (1).
paskaistināties Mazliet izskaistināties.
pakancināt Mazliet kaitināt vai sadusmot.
apsutināt Mazliet pasutināt; apsautēt.
aizsautēt Mazliet sautēt, sutināt.
paplest Mazliet, daļēji izplest (ko sakļautu, saritinātu u. tml.).
paputināt Mazliet, daļēji izputināt.
pamušīt Mazliet, nedaudz kutināt vai kā citādi pa jokam aizskart.
pašmukšināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
pašmukšķināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
pašmūkšķināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
pastirināt Mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties).
paspūtināt Mazliet, neilgu laiku atpūtināt.
gulta Mēbele gulēšanai, parasti paaugstinātiem galiem un rāmi matracim, guļammaisam; arī guļasvieta.
drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem.
antipirētiķi Medikamenti pret drudzi un paaugstinātu temperatūru.
memmesdēliņš Memmes dēliņš - tā saka par gļēva rakstura, izlutinātu zēnu, arī jaunieti.
memmesmeitiņa Memmes meitiņa - tā saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri.
monnotmetāls Metālu savienojums, kas sastāv no tērauda serdes, kas autogeniski sametināta ar vara (arī alumīnija vai sudraba) aptvērēju daļu, stiepules veidā.
pārmetināt Metināt (piemēram, karsējot) vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā.
sviedināt Metināt metālu, lodēt.
sveicēt Metināt metālu.
šveicēt Metināt; savienot, parasti kaļot.
svaitīt Metināt.
šveibēt Metināt.
šveisēt Metināt.
virināt Metināt.
Gudjēra metode metode, ar kuru augstā temperatūrā, pievienojot masai sēru, var vulkanizēt kaučuku, t. i., paaugstināt tā elstību; gumijas izmantošana riepu ražošanā ir iespējama tikai pateicoties šai metodei.
eiēmināts Mīkstčaulīgs, izlutināts, kļuvis sievietei līdzīgs.
malakoplakija Mīksti, paaugstināti plankumi uz doba orgāna, sevišķi urīnpūšļa gļotādas.
jotēt Mīkstināt līdzskani ar burtu "j".
nāsālizēt Mīkstināt līdzskani; runāt caur degunu.
mīkšķināt Mīkstināt.
mīkšķīt Mīkstināt.
mīkšt Mīkstināt.
demulcents Mīkstinātājs (kairinājumu mazinātājs) līdzeklis.
palatalizēts līdzskanis mīkstināts līdzskanis.
neorganiskie siltumizolācijas materiāli minerālvate, stikla vate un izstrādājumi uz to bāzes, šūnbetoni, uzputināts perlīts un vermikulīts, šūnbetoni un putustikls, alumīnija folija u. c.
minstīties Minstināties (1).
minstīties Minstināties (2).
ļumstīties Minstināties.
mīstīties Minstināties.
mīnēšana Mīnulauku iekārtošana, atsevišķu mīnu un mīnu grupu likšana, lai pretiniekam radītu zaudējumus, apgrūtinātu tā manevru un iznīcinātu būves.
mirkšķēties Mirkstināties.
mitēt Mitināt.
mitēties Mitināties; uzturēties.
riestāt Mitināties.
pūlināt mocīt, apgrūtināt, nopūlēties, velti izlietot.
restrikcija Monopolu realizēta ražošanas, pārdošanas un eksporta ierobežošana, lai mākslīgi paaugstinātu preču cenas un gūtu lielāku peļņu.
pagrimt Morāliski degradēties, panīkt, pasliktināties.
čoperis Motocikla tips ar pagarinātiem un paaugstinātiem stūres rokturiem.
gumdināt Mudināt, rīdīt; apgrūtināt, mocīt; piespiest, uzmākties.
cvingers Mūros ieslēgta pieeja jeb priekšlaukums nocietinātas viduslaiku pilsētas vārtiem.
mi-diēzs Mūzikā par pustoni paaugstināta skaņa "mi".
Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja.
ozokerīts naftas bitumenu grupas minerāls, cieto piesātināto ogļūdeņražu maisījums; to lieto elektroizolācijas tinumu piesūcināšanai, laku un krāsu rūpniecībā u. c.; kalnu vasks.
uzcenojums Naudas summa, par kādu tiek izmainīta jeb paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
Naumki Naumku pilskalns - atrodas Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
pašņakstināties Nedaudz čapstināt (ēdot).
pakarināties Nedaudz kaitināt, ķircināt.
pamīstīties Nedaudz minstināties.
pašvidrināt Nedaudz, mazliet kustināt.
pamīkstināt Nedaudz, mazliet mīkstināt, remdēt.
pakončāt Nedaudz, mazliet pakustināt, pajaukt.
patilināt Nedaudz, mazliet palutināt.
paknīpēt Nedaudz, mazliet pārvietot, aizkustināt.
patvīcināt Nedaudz, mazliet sutināt.
pasvilināt Nedaudz, mazliet, kādu brīdi kaitināt, sadusmot.
pamitināt Neilgu laiku mitināt.
pamitināties Neilgu laiku mitināties.
pačakstināt Neilgu laiku, mazliet čakstināt (ko vieglu, sausu).
pačapstināt Neilgu laiku, mazliet čapstināt.
pačāpstināt Neilgu laiku, mazliet čāpstināt.
pačaukstināt Neilgu laiku, mazliet čaukstināt.
pačaukstināties Neilgu laiku, mazliet čaukstināties.
pačīkstināt Neilgu laiku, mazliet čīkstināt.
pačirkstināt Neilgu laiku, mazliet čirkstināt.
pačokstināt Neilgu laiku, mazliet čokstināt.
pačurkstināt Neilgu laiku, mazliet čurkstināt; ātri izcept (gaļu).
padžinkstināt Neilgu laiku, mazliet džinkstināt.
pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt.
pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt; arī pakutināt.
parubināt Neilgu laiku, mazliet krimst, skrubināt, kutināt.
pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
palutināt Neilgu laiku, mazliet lutināt.
paminstināties Neilgu laiku, mazliet minstināties.
papīkstināt Neilgu laiku, mazliet pīkstināt.
paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt (augus, to daļas).
paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
pašķetināt Neilgu laiku, mazliet šķetināt.
pašļakstināt Neilgu laiku, mazliet šļakstināt.
pašļakstināties Neilgu laiku, mazliet šļakstināties.
pašmakstināt Neilgu laiku, mazliet šmakstināt.
pašmaukstināt Neilgu laiku, mazliet šmaukstināt.
pašmīkstināt Neilgu laiku, mazliet šmīkstināt.
pašvīkstināt Neilgu laiku, mazliet švīkstināt.
pavītināt Neilgu laiku, mazliet vītināt.
pasust Neilgu, laiku mazliet sutināt.
neiromodulators Neirona izdalīta viela, kas nodod informāciju blakusesošam vai attālākam neironam, lai paaugstinātu vai nomāktu tā aktivitāti.
grēge Neizstrādāts, nešķetināts jēlzīds.
iztraikšķīt Nekārtīgi izlikt, pavirši, retināti izkaisīt.
iztraišķīt Nekārtīgi izlikt, pavirši, retināti izkaisīt.
miokarda infarkts nekrozes perēklis sirds muskulī, radies no akūtas išemijas koronaras asinsrites traucējuma gadījumos; simptomi: sāpes, hipotonija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, leikocitoze u. c.
špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
vaginisms Nenormāli paaugstināta maksts ieejas uzbudināmība ar iegurņa muskuļu spazmu tādā mērā, ka dzimumlocekļa ievadīšana kļūst neiespējama.
hipersensibilizācija Nenormāli paaugstinātas jutības stāvoklis vai šāda stāvokļa radīšana.
dizarteriotonija Nenormāls (paaugstināts, pazemināts, nenormāli svārstīgs) arteriālais spiediens.
linolēnskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe C~2~H~5~(CH=CHCH~2~)~3~–(CH~2~)~6~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas u. c. augu eļļu sastāvā.
linolskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe CH~3~(CH~2~)~3~(CH=CHCH~2~)~2~–(CH~2~)~7~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas un kaņepju eļļas sastāvā; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, emulgatoru, antistatiķi.
itakonskābe Nepiesātināta dikarbonskābe, balta kristāliska viela, šķīst ūdenī un spirtā; iegūst, pārraudzējot cukuru ar mikroskopisko sēni "Aspergillus terreus".
metakrilskābe Nepiesātināta karbonskābe, bezkrāsains šķidrums ar kodīgu smaku, šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos.
sorbīnskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli; pārtikas piedeva E200, mitrumuzturētājs, var radīt alerģiskas reakcijas, astmu, kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas.
hipogeīnskābe Nepiesātināta monobāziska taukskābe zemesriekstu un kukurūzas eļļā.
oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos.
angelikskābe Nepiesātināta taukskābe, brīvā veidā atrasta dziedniecības dižzirdzeņu saknēs un amilestera veidā romiešu kumelīšu eļļā.
klupanodonskābe Nepiesātināta taukskābe, kas atrodas dažās zivju eļļās.
arhidonskābe Nepiesātināta taukskābe, kas nelielā daudzumā atrodas dzīvnieku taukos un fosfatīdos, visvairāk jūras dzīvniekos un zivīs.
arahidonskābe Nepiesātināta taukskābe, lecitīna un kefalīna sastāvdaļa.
butēns Nepiesātinātais ogļūdeņradis, alkēns, 3 izomēri, bezkrāsainas gāzes; butilēns.
butilēns Nepiesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze.
butadiēns nepiesātinātais ogļūdeņradis; bezkrāsas gāze ar nepatīkamu smaku; to iegūst no naftas gāzēm vai spirta un izmanto sintētiskā kaučuka ražošanā, divinils.
transtaukskābe Nepiesātinātas taukskābes ar taisnas formas dubultsaites struktūru molekulā (E-izomērs), kas raksturīgas mākslīgi ražotām taukvielām.
cikoolefīni Nepiesātināti ogļūdeņraži ar ciklisku struktūru un vienu (vai vairākām) dubultsaitītēm.
diolefīni Nepiesātināti taukrindas ogļūdeņraži ar 2 dubultsaitītēm molekulā.
dienofili Nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar trīskāršo saiti.
alkēni nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti, vispārējā formula C~n~H~2n~.
vinilesteri Nepiesātinātie esteri, bezkrāsaini šķidrumi; ķīmiski aktīvi, viegli polimerizējas.
vinilēteri Nepiesātinātie ēteri, vinilspirta atvasināumi.
poliolefīni Nepiesātināto olefīnu (etilēna, butilēna) polimēri; termoplastiski, ar labu mehānisko un ķīmisko izturību.
citronelāls Nepiesātināts aldehīds, ar citrona smaržu; atrodams daudzās ēteriskajās eļļās.
akrilaldehīds Nepiesātināts aldehīds, propenāls CH~2~=CH-CHO; bezkrāsains, viegli gaistošs un uzliesmojošs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto plastmasu ražošanā, organiskajā sintēzē u. c.
akroleīns nepiesātināts aldehīds; bezkrāsains, gaistošs, toksisks šķidrums ar kodīgu smaku; to izmanto metionīna un polimēru sintēzē; akrilaldehīds.
citronellols Nepiesātināts alkohols, atrodams rožu un gerāniju eļļās, arī citroneļļā un vienmēr kopā ar geraniolu, no kura to grūti atdalīt.
cibetons Nepiesātināts ciklisks ketons ar muskusa smaržu, cibeta galvenā sastāvdaļa.
androstēns Nepiesātināts ciklisks ogļūdeņradis ar vienu divkāršo saiti; steroīds, kas veido testosterona un dažu citu androgēno hormonu molekulas kodolu.
terpēns Nepiesātināts gaistošs ogļūdeņradis, daudzu augu ēterisko eļļu sastāvdaļa.
alilbromīds Nepiesātināts halogēnogļūdeņradis; bezkrāsains, gaistošs, toksisks šķidrums ar asu smaku; iegūst pārdestilējot alilspirta.
fitols Nepiesātināts izoprēna rindas spirts, ir daudzu dabas vielu, arī hlorofila sastāvā.
karotīns Nepiesātināts ogļūdeņradis (retinola provitamīns), oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka un dzīvnieku organismā pārvēršas A vitamīnā (ir burkānos, tomātos, skābenēs, ābolos).
propilēns nepiesātināts ogļūdeņradis C~3~H~6~, viena no naftas pārstrādes gāzu maisījumu sastāvdaļām.
izobutilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis C4H10, bezkrāsas gāze; lieto organiskajā sintēze.
holestēns Nepiesātināts ogļūdeņradis, holestāna oksidācijas produkts.
propēns Nepiesātināts ogļūdeņradis, kas rodas naftas krekingā.
metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
kamfēns Nepiesātināts terpēns, izomērs borneolam un pazīstams divās optiski aktīvās formās; izgatavo no pinēna; atrodams terpentīneļļā.
alilalkohols Nepiesātināts vienvērtīgs alkohols ar kodīgu smaku; savienojumā ar sēru atrod ķiplokos; tā esterus izmanto mākslīgo šķiedru ražošanā.
gaišs Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
liegs Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
telomerizācija Nepiesātinātu organisko savienojumu (monomēru) ķēdes reakcija ar kādu ķēdes pārnesēju (telogēnu) iniciatoru klātbūtnē.
dienvidblāzma Neregulāra parādība Zemes atmosfērā - izretināta gaisa luminiscence 90-100 km augstumā dienvidpola tuvumā.
ienerrot Nerrojot panākt, ka kļūst bailīgs, noslēgts; ienarrāt; iekaitināt.
nūsēt Nerrot, kaitināt, muļķot.
ņagāt Nesātīgi daudz ēst, ņemt; čāpstināt.
ņagāties Nesātīgi daudz ēst, ņemt; čāpstināt.
svepstināt Neskaidri runāt, čāpstināt.
ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā.
mīklans Neveikls, slinks un izlutināts dzīvs radījums.
nitinols Niķeļa (Ni) un titāna (Ti) sakausējums (55% Ni un 45% Ti), kam piemīt t. s. atmiņas efekts (spēja pēc plastiskas deformācijas atgūt sākotnējo formu paaugstinātā temperatūrā).
nurags No akmens būvēta, nocietināta torņveida celtne Sardīnijā bronzas un agrajā dzelzs laikmetā (15.-3. gs. p. m. ē.).
kristālmasa No attīrīta, iebiezināta cukura sīrupa vārīta pārsātinātas koncentrācijas masa, kurā, pievienojot kristalizācijas centrus (pūdercukuru), veidojas cukura kristāli.
melnais varš no bagātinātiem sulfīdu minerāliem iegūts netīrais varš, ko vēl elektrolītiski rafinē.
spraislāt nocietināt, aizsprostot, aizkavēt.
aizcietināt Nocietināt, darīt cietu, aizsprostot, aizbarikādēt.
apcietināt Nocietināt.
rūdināt Nocietināt.
aizsardzības baznīca nocietināta baznīca, kas agrāk kalpoja par patvērumu iedzīvotājiem uzbrukuma laikā.
pilskalns Nocietināta dzīves vieta senlaikos.
ezermītne Nocietināta dzīvesvieta ezera salā vai sēklī no akmens laikmeta, kā arī vēlāk Vācijas, Īrijas, Igaunijas, Latvijas teritorijā (izpētīta Āraišu ezerpils).
priekšlauks Nocietināta josla galvenās aizstāvēšanās pozīcijas priekšā.
tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi; šādas nometnes karavīru grupa.
kastela Nocietināta nometne, kuru aizsargā zemes valnis ar palisādēm vai mūra siena un grāvis.
bastile Nocietināta pils ar torņiem.
alkazars Nocietināta pils Spānijā; lielākā daļa šādu piļu celta mauru stilā.
Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
doss Nocietināta ugunspozīcija artilērijas vai strēlnieku grupu šaujamieročiem; dots.
Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras.
apcietināties Nocietināties.
nosacietināties Nocietināties.
kremlis Nocietināts centrs (Krievijas feodālajās pilsētās).
ribats Nocietināts musulmaņu klosteris ar aizsardzības mūriem un novērošanas torņiem, iekšpusē bija dzīvojamās un lūgšanu telpas, bieži vien arī atsevišķa mošeja.
Mēdiešu mūris nocietināts zemes valnis starp Eifratu un Tigru ziemeļos no Bagdādes, kas celts 5. gs. p. m. ē. Babilonijas aizsargāšanai.
menzel Nocietinātu ēku, saimniecību kopums.
nočamstināt Nočāpstināt (1).
nočamstināt Nočāpstināt (2).
nočūpstināt Nočāpstināt.
nosukstīties Nočāpstināties.
nodzeltīt Nodzeltināt (1).
pārdzīvot Nodzīvot, izputināt, pazaudēt.
piefrizēt Nogludināt, mīkstināt (kādu tekstu).
uzērcēt Nokaitināt, sadusmot, izzobot.
nobesīt Nokaitināt; sadusmot.
noērsināt Nokaitināt.
nokaitīt Nokaitināt.
piebesīt Nokaitināt.
satvīcināt Nokarsēt, sasārtināt.
noknietēt Noknitināt.
skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus.
nokitinēt Nokutināt.
noķikstināt Noķikstināt zarus - nocirst zarus.
neizskaistināts Nolieguma divdabis --> izskaistināt.
nepiesātināts Nolieguma divdabis --> piesātināt.
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
apmetināt Nometināt (uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
lāgeris Nometne (karagūstekņiem, apcietinātajiem).
lēģeris Nometne, parasti karagūstekņiem, apcietinātajiem.
nosadurstīties Nominstināties.
karcināt Nomocīt ar jautājumiem, nopratināt.
sataprināt Nopratināt (daudzus).
pārtrimdīt Nopratināt (dažus).
iztērpināt Nopratināt, noklaušināt, pamatīgi izjautāt; izmeklēt (medicīniski).
tauvināt Nopratināt, noklaušināt.
notīdāt Nopratināt, pakļaut nopratināšanai.
izpratināt Nopratināt.
ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana, dzirdēšana.
tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks, spilgtāks nekā pamattonis.
gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
noskraustināt Noskraukstināt.
spiedkatls Noslēgts katls šķidruma uzkrāšanai, izmantojot paaugstinātu spiedienu.
retušēt Noslēpt trūkumus, izskaistināt.
norūdināt Nostiprināt, nocietināt, notvirtināt.
noplaudēt Nosutināt, noplaucēt.
nosutēt Nosutināt.
nošmiukšināt Nošmiukstināt.
nošmiukšķināt Nošmiukstināt.
nošmūkstināties Nošmukstināties.
nošvīkstināt Nošvitināt (2).
prix fixe noteikta cena, ko nevar nepaaugstināt, ne pazemināt.
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
trepopnoja Noteikts stāvoklis, kādu cenšas atrast slimnieks, lai atvieglotu apgrūtināto elpošanu.
zadināties Ņemties, spēlēties, puišus kaitināt.
ņirkšināt Ņirkstināt.
ņirkšķināt Ņirkstināt.
difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai.
nepiesātināti ogļūdeņraži ogļūdeņraži, kuri sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža un kuru molekulām ir mazāks ūdeņraža atomu skaits nekā atbilstošiem piesātinātiem ogļūdeņražiem.
elaidīnskābe Oleīnskābes stereoizomērs, cietas konsistences nepiesātināta taukskābe.
difrakcijas režģis optiska ierīce gaismas spektra iegūšanai, izmantojot difrakcijas parādību; parasti veido no ļoti daudzām paralēlām līnijām, kas ar dimanta griezni iegravētas stiklā, pulētā metālā vai uzputinātā alumīnija slānī.
salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu.
abietīnskābe Organiska, nepiesātināta monokarbonskābe C~19~H~29~COOH, kolofonija galvenā sastāvdaļa, iegūst no skuju koku sveķiem ar destilāciju.
sensibilitāte Organisma paaugstināta jutība pret alergēnu.
astēnija Organisma vājums, nespēks, kam raksturīga paaugstināta jutība un ātrs nogurums.
Gētes institūts organizācija, kuras uzdevums ir iepazīstināt interesantus ar vācu valodu un kultūru, Vācijā darbojas 16 šās organizācijas institūtu, ārpus Vācijas 76 valstīs atvērti 125 institūti.
orgastiskā Orgastiskā aploce - iegurņa muskulis sievietēm, ar kuru viņas makstī esošo locekli var vienlaikus masēt un kaitināt, līdz ar to izraisīdamas spēcīgu baudas izjūtu kā sev, tā partnerim.
ieostīt Ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
aizaelšana Paātrināta un apgrūtināta elpošana.
aizelsa Paātrināta un apgrūtināta elpošana.
pacēlums Paaugstinājums Zemes (planētas) virsā; paaugstināta vieta (kādā apvidū).
postaments Paaugstinājums, paaugstināts paliktnis, pamatne (kā) novietošanai.
saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami; palielināt (kā apjomu., intensitāti u. tml.), parasti ievērojami.
sacelt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami.
uzcenot Paaugstināt (kā) cenu, parasti tirdzniecības izdevumu segšanai.
pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību; panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība.
pacelt Paaugstināt (kādu par ko).
uzcirst Paaugstināt (maksu, cenu).
uzsist Paaugstināt (maksu, cenu).
uzskrūvēt Paaugstināt (maksu, cenu).
pacelt Paaugstināt (piemēram, cenas); palielināt (kā daudzumu, apjomu).
iedārdzināt Paaugstināt cenas.
uzdārdzināt Paaugstināt cenu.
pacelt tvaiku paaugstināt tvaika spiedienu.
augstināt Paaugstināt, pacelt.
promovēt Paaugstināt; piešķirt zinātnisku (doktora) grādu; dot augstāku grādu.
augstos toņos paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
stresjutība Paaugstināta dzīvnieku organisma reakcija uz dažādu nelabvēlīgu vides faktoru iedarbību.
tahifrēnija Paaugstināta garīgā aktivitāte.
klētsgrīda Paaugstināta grīda klēts lieveņveida izbūvē.
kriestēzija Paaugstināta jutība pret aukstumu.
hiperergija Paaugstināta jutība, viena no alerģijas izpausmēm.
hipererģija Paaugstināta jutība, viena no alerģijas izpausmēm.
pāne paaugstināta līnija, kur kādreiz atradies žogs.
oksipātija Paaugstināta organisma jutība pret gaismu, pieskārieniem vai sāpēm.
postaments Paaugstināta pamatne (piemēram, kolonnai, statujai).
viktimitāte Paaugstināta personas spēja, dažādu garīgu un fizisku īpašību dēļ, objektīvos apstākļos kļūt par noziedzīgu uzbrukumu objektu.
standarts PEM paaugstināta privātuma pasts.
hiperalgēzija Paaugstināta sāpju jutība.
hiperalģija Paaugstināta sāpju sajūta.
gaisa spilvens paaugstināta spiediena gaisa slānis berzes samazināšanai starp saskarvirsmām; spiedienu rada un uztur ar kompresoru vai ventilatoru.
biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas.
tertanitropentaeritrīts Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama; tens.
tens Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama.
tetrils Paaugstinātas jaudas sprāgstviela (tetranitrofenilmetilnitroamīns), kristāliska viela gaiši dzeltenā krāsā; lieto detonatoros.
katelektrotonuss Paaugstinātas kairināmības stāvoklis (vietējais kairinājums) nervā vai citā jutīgā audā, attīstās katoda pielikšanas sfērā, ja laiž cauri līdzstrāvu.
apireksija Paaugstinātas temperatūras trūkums drudža slimībās.
bakelizēts saplāksnis paaugstinātas ūdensizturības, atmosfērizturības un stiprības saplāksnis.
hiperrefleksija Paaugstināti refleksi.
uzkāpt Paaugstināties (līdz noteiktai pakāpei) - parasti par temperatūru, spiedienu.
pasacelties Paaugstināties (par līmeni ūdenstilpē).
kāpt Paaugstināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu); kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām).
celties Paaugstināties (piemēram, par līmeni, temperatūru, spiedienu); palielināties (piemēram, par vērtību).
uzkāpt Paaugstināties vai palielināties (līdz noteiktai pakāpei) - piemēram, par cenu, darba ražību.
hemihipertonija Paaugstināts (arteriāls vai muskuļu) tonuss ķermeņa vienā pusē.
panhromatisms Paaugstināts (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
mikroalbuminūrija Paaugstināts albumīna līmenis urīnā, bet pārāk zems, lai to varētu noteikt ar parastām metodēm.
arteriālā hipertensija paaugstināts asinsspiediens arteriālajā sistēmā.
portālā hipertensija paaugstināts asinsspiediens vārtu vēnas sistēmā pāri normai; rodas no portālās asinsrites sastrēguma aknu cirozes vai portālās trombozes dēļ.
hipertonija Paaugstināts asinsspiediens.
hiperaciditāte Paaugstināts kuņģa sulas skābums.
muskuļu hipertonija paaugstināts muskuļu spraigums (tonuss).
vagotonija Paaugstināts parasimpātiskās nervu sistēmas tonusa stāvoklis.
katedris Paaugstināts sēdeklis, kādus parasti novieto mācības iestādēs mācības spēku vajadzībām; pārnestā nozīmē profesora vieta augstskolā.
sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā.
tirozinēmija Paaugstināts tirozīna līmenis asinīs un pastiprināta tirozīna un tā oksidācijas produktu izdale urīnā, pārmantoti tirozīnmaiņas traucējumi (autosomali receslva pārmantošana): klīniskā ainā dominē aknu cirozes simptomi.
epitonuss Paaugstināts tonuss, paaugstināts spriegums.
pārmitināt Pabarot, izmitināt kādu laiku.
pagalēt Pabeigt, izputināt.
uzstādināt Pacelt vai paaugstināt ūdens līmeni ar hidrotehnisku būvi.
sasvīrēt Pacelt, izkustināt ar sviras palīdzību.
virsināt Pacelt, paaugstināt.
pačamstināt Pačāpstināt.
efektivizēt Padarīt (ko) efektīvāku, paaugstināt (kā) efektivitāti.
saasināt Padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes); pasliktināt (veselības stāvokli).
aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
apkaitināt Padarīt dusmīgu; aizkaitināt.
atmīkstināt Padarīt mīkstu, mīkstināt.
novilkt bikses (kādam) padarīt nabagu, izputināt, atņemt pēdējo.
sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību).
sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krasu, tās toni).
kaverna Pagrabveidīga kazematēta paslēptuve apcietinātos rajonos karavīru rezervju novietošanai atpūtas laikā.
iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
padīvelēt Pagrūstīt, pašūpot, pakustināt.
paērsināt Pakaitināt (suni).
paņariāt Pakaitināt (suni).
paērcināt Pakaitināt; arī paķircināt.
padīdināt Pakaitināt.
papiģināt Pakaitināt.
pašempēt Pakaitināt.
pašutināt Pakaitināt.
slīdēt Pakāpeniski panīkt, pasliktināties (parasti par saimniecību, uzņēmumu).
grimt Pakāpeniski panīkt, pasliktināties.
degradēties pakāpeniski pasliktināties, pagrimt, panīkt.
dielektriskais paklājs paklājs no materiāla ar lielu īpatnējo elektrisko pretestību darbiem ar paaugstinātu elektrisko bīstamību.
pakliest Paklīdināt, izretināt.
pietricināt Pakratīt, pakustināt.
pavējot Pakustināt (ko), radot gaisa plūsmu.
pašvunkāt Pakustināt (parasti ritmiski no vienas puses uz otru); pašūpot.
palocīt Pakustināt locītavā (ķermeņa daļu).
paraustīt (retāk noraustīt) plecus pakustināt plecus augšup lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
pažvickāt Pakustināt uz vienu un otru pusi (parasti asti).
padrīvelēt Pakustināt, pagrozīt.
nokarcināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku).
nospirināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku).
pašvinkāt Pakustināt, pasvārstīt; pašvikāt.
pašvikāt Pakustināt, pasvārstīt.
pakulstīt Pakustināt, pašūpot (parasti kājas, spārnus, asti).
pakitinēt Pakutināt.
ālderis Palaidnis, izlutināts, izlaists.
iebalvāt Palutināt (ar labāku ēdienu).
izšņakāties Pamatīgi čāpstināt, rādīt zobus, atņirgt zobus.
zaļā aprūpe pamattermins plašam veselības veicināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumu un pakalpojumu spektram, kur izmanto dzīvo dabu telpā vai tās dabiskajā vidē; mērķis ir saglabāt un veicināt personas sociālās, fiziskās un garīgās spējas, kā arī paaugstināt dzīves kvalitāti, izmantojot dabas elementus.
izkarināt Pamest neapmierinātu, pamatīgi ķircināt, kaitināt.
satraucināt Pamodināt, uztraukt, sakaitināt.
cirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čirkst (1); čirkstināt.
potencēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks, intensīvāks; pastiprināt, paaugstināt, kāpināt.
ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (2); ļoti ātri kustināt.
skrapšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt.
skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt.
iestīvināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti); iecietināt.
pārstīvināt Panākt, ka (audums) kļūst pārāk ciets, stīvs (piemēram, apstrādājot ar cieti); pārcietināt.
saerrināt Panākt, ka kļūst dusmīgs, nikns; sakaitināt.
ielīgot Panākt, ka līgojas; arī iekustināt.
nolaist dibenā panākt, ka panīkst; ļaut aiziet bojā; izputināt
nodzēst Panākt, ka pazeminās (ķermeņa paaugstināta temperatūra).
izcilizspiedums Paņēmiens, ar krāsu vai bez tās iegūt izspiestu paaugstinātu vai padziļinātu iespiedumu no iegravētas vai ar burtiem saliktas formas.
papijote Papīra gabaliņš, uz kura tin matus, lai tos sarotinātu.
pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
stulka Paplatināta kājas apakšējā daļa līdz nagam (dažiem dzīvniekiem).
paprantavot Paprašņāt, pratināt.
panerrot Paputināt.
virsmas parādības parādības (kohēzija, adhēzija, adsorbcija, desorbcija, slapināšana), ko izraisa virsmas enerģija, virsmas slāni veidojošo daļiņu paaugstinātā ķīmiskā aktivitāte, virsmas slāņa atomārā struktūra un sastāvs.
pārkutināt Pārāk daudz kutināt.
pārcietināt Pārāk iecietināt.
pārlutināt Pārāk izlutināt.
pārsaldināt Pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā); padarīt pārāk sentimentālu.
pārskaistināt Pārāk izskaistināt.
pārkaitināt Pārāk nokaitināt.
siltumnīcas stāds pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
grābt Parasti savienojumā "grābt ciet": apcietināt.
galifē Parasti savienojumā ar "bikses": īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts.
karsts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
silts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu.
mitrs Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
pakustināt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) kustināt.
parēnināt Paretināt.
regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības; pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināties.
hiperseksualitāte Pārmērīgi paaugstināta seksuālā aktivitāte; nimfomānija.
teatralizēt Pārmērīgi samākslot, uzmācīgi izskaistināt.
teatrāls Pārmērīgi samākslots, uzmācīgi izskaistināts.
kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu.
kalcija sulfīts pārtikas piedeva E226 (sērpaskābes sāls), konservants, cietinātājs, var izraisīt astmu, kuņģa kairinājumu, var ietekmēt nieru, zarnu trakta un aknu darbību.
kalcija hidrogēnsulfīts pārtikas piedeva E227, konservants, cietinātājs, var izraisīt astmu, kuņģa kairinājumus, ietekmēt aknas, nieres, plaušas, kuņģi.
kalcija acetāts pārtikas piedeva E263, pārtikas skābe, cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var bojāt mutes gļotādas.
kalcija malāti pārtikas piedeva E352 (ābolskābes kalcija sāļi), buferviela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
nātrija adipināts pārtikas piedeva E356 (adipīnskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus.
magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu.
kalcija hidroksīds pārtikas piedeva E526, skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet ir toksisks un kaitīgs koncentrētā formā.
magnija oksīds pārtikas piedeva E530, pretsalipes viela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
kandelilvasks Pārtikas piedeva E902 (iegūst no kandelilas auga), glazētājviela, mīkstinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
ozonizēt Pārvērst ozonā; piesātināt ar ozonu.
ievadīt Paskaidrojot, sniedzot norādījumus, iepazīstināt (ar ko jaunu); iepazīstinot (ar jauniem apstākļiem), iesaistīt (piemēram, kādā kolektīvā, sabiedrībā).
saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.).
bojāt Pasliktināt (piemēram, garastāvokli, attiecības).
kurlt Pasliktināti dzirdēt (parasti uz laiku).
ciest Pasliktināties (par cilvēku attiecībām).
salopoties Pasliktināties (parasti par laika apstākļiem).
bojāties Pasliktināties (piemēram, par garastāvokli, attiecībām).
sašļukt Pasliktināties, parasti ļoti (par psihisku stāvokli).
deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem).
iet uz leju pasliktināties.
iet uz slikto pusi pasliktināties.
braukt uz leju pasliktināties.
pasasliktināties Pasliktināties.
simpatikotonija Pastiprināta simpātiskās nervu sistēmas darbība, kas izpaužas ar asinsvadu spazmām, paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, dermogrāfismu.
apsūtīt Pasūtināt.
pašļanderēt Pašļakstināt.
pašļankāt Pašļakstināt.
pašļuncināt Pašļakstināt.
pažmidzināt Pašmīkstināt.
pažmīkstināt Pašmīkstināt.
durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
iecietinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iecietināt.
iepazīstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iepazīstināt (2).
izskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaistināt (1).
izskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaistināt (2).
metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt 1(1).
metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt 1(2).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (1).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (2).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (3).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (4).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (5).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (6).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (7).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (8).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (9).
nometinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nometināt (1).
nopratinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nopratināt.
paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (1).
paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (2).
paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (3).
paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (4).
paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (5).
palētinājums Paveikta darbība, rezultāts --> palētināt.
paplatinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplatināt; paplatinātā (kā) daļa, vieta.
pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (1).
pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (2).
pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (3).
pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (4).
pasliktinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pasliktināt.
paspilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt(1).
paspilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt(2).
piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 1(1).
piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 1(2).
piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 2(1); īss izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto; piebildums.
piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 2(3).
piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt(2).
piesātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (1).
piesātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (2).
piesātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (3).
piesātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (4).
retinājums paveikta darbība, rezultāts --> retināt (1).
retinājums paveikta darbība, rezultāts --> retināt (2).
retinājums paveikta darbība, rezultāts --> retināt (4).
saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (1).
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (2).
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (3).
sametinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sametināt 1(1).
sametinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sametināt 1(2).
skaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skaistināt(1).
skaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skaistināt(2).
spilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (1).
spilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (2).
uzmetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmetināt 1.
uzputinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzputināt.
uzskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaistināt (1).
uzskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaistināt (2).
prifikss Pavisam noteikta cena, ko nedrīkst ne pazemināt, ne paaugstināt.
pavietēt Pavītināt.
atplakt Pazemināties (par paaugstinātu ūdens līmeni).
liecinieks krimināllietā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā pirmstiesas izmeklēšanā vai tiesā aicināta dot liecības vai kas tiek nopratināta kā liecinieks tā atrašanās vietā.
ģimenes asistents persona, kura pēc apmācības sniedz sociālo pakalpojumu personai vai ģimenei ar apgrūtinātām spējām sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, fizisku traucējumu dēļ.
panhromatizēt Piejaucot emulsijai attiecīgas vielas, paaugstināt (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgumu pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
ieplecot Pielikt strēlnieku (vai medību) šaujamieroci (parasti ieroča laidi) pie pleca atbilstoši tā konstruktīvajām īpatnībām tā, lai šaušanas laikā paaugstinātu uguns efektivitāti, tādējādi samazinot ložu izkliedi.
palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs; izlaist (9), izlutināt.
piestaukāt Piemetināt.
padēkle Piemetinātas dzelzs daļa rīkam.
padēklis Piemetinātas dzelzs daļa rīkam.
laktofenols Piens ar paaugstinātu dzelzs saturu (līdz 0,02%), lieto pret mazasinību.
piepļikšķināt Piepļikstināt.
daputināt Pieputināt (sniegu).
pienest Pieputināt.
pieputenēt Pieputināt.
ieauklēt Pieradināt (bērnu) pie auklēšanas; auklējot izlutināt.
piestrēdzināt Piesātināt (3), arī pieblīvēt.
silicēt Piesātināt (kā) virskārtu ar silīciju.
alitēt Piesātināt ar alumīniju metāla visrsmu.
amonizēt Piesātināt ar amonjaku.
uzgāzēt Piesātināt ar gāzi (piem., dzērienu).
karbonizēt Piesātināt ar ogļskābo gāzi, apstrādāt ar ogļskābo gāzi.
pieūdeņot Piesātināt ar ūdeni.
cianēt Piesātināt tērauda detaļas virskārtu ar oglekli un slāpekli, veicit ķīmiski termisu apstrādi.
taukot Piesātināt, arī klāt ar taukvielām.
ietaukot Piesātināt, arī pārklāt ar taukvielām.
piekretināt Piesātināt.
adipīnskābe piesātināta dikarbonskābe HOOC-(CH~2~)~4~-COOH, ko iegūst, ar slāpekļskābi iedarbojoties uz naftas pārtvaices produktiem; lieto poliamīdu un neilona ražošanai.
propionskābe Piesātināta karbonskābe, kas rodas no ogļūdeņražiem attiecīgo baktēriju klātbūtnē; partikas piedeva E280, konservants, var veicināt migrēnu, ādas kairinājumu, galvassāpes.
pamatkrāsa Piesātināta krāsa (atšķirībā no tās pašas krāsas pustoņiem).
dzintarskābe Piesātināta organiska karbonskābe, ko iegūst, piemēram, pārtvaicējot dzintaru.
desaturācija Piesātināta savienojuma pārvēršana nepiesātinātā.
čolmugras skābe piesātināta taukskābe čolmugras eļļā.
arahīnskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos; eikozānskābe.
eikozānskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos.
pārkarsēšana Piesātināta tvaika uzkarsēšana līdz vēlamai temperatūrai (dažreiz līdz 350 Celsija grādiem) tvaika mašīnām.
butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela.
butilspirts Piesātinātais spirts, bezkrāsas viela ar savdabīgu smaržu, lieto par šķīdinātāju.
naftēni Piesātināti alicikliskie savienojumi, motoreļļu un degvielu sastāvdaļa; 19. gs. beigās atklāti naftā.
alicikliskie savienojumi piesātināti vai nepiesātināti cikliskie ogļūdeņraži un to atvasinājumi, kuru molekulā ir 1 vai vairāki cikli ar 3, 4 vai vairākiem C atomiem.
heksānheksaoli Piesātinātie daudzvērtīgie spirti; iespējami 10 izomēri.
heksīti Piesātinātie daudzvērtīgie spirti; iespējami 10 izomēri.
cikloparafīni Piesātinātie ogļūdeņraži, kuru molekulai ir gredzenveidīga (noslēgta) oglekļa atomu struktūra.
alkāni Piesātinātie ogļūdeņraži, vispārējā formula C~n~H~2n+2~; var būt gāzveidīgi (dabasgāzē), šķidri (naftas produktos) vai cieti (parafīns).
mineralizēties Piesātināties ar minerālsāļiem.
karbonizēties Piesātināties ar ogļskābo gāzi.
iesālīties Piesātināties ar vārāmo sāli, kļūt sāļam.
sulīgs Piesātināts (par krāsu).
ciklobutāns Piesātināts alicikliskais ogļūdeņradis.
oktāns piesātināts ogļūdeņradis (naftas sastāvdaļa), kura molekulā ir 8 oglekļa un 18 ūdeņraža atomi, C~8~H~18~.
propāns piesātināts ogļūdeņradis C~3~H~8~, bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo; pārtikas piedeva E944, propelents, aerators, lielā koncentrācijā var būt narkotiska iedarbība.
butāns piesātināts ogļūdeņradis, alkans C~4~H~10~, sašķidrinātās gāzes (propāna–butāna) sastāvdaļa; lieto par gāzveida kurināmo un metālgriešanai.
eikozāns Piesātināts ogļūdeņradis, atrasts brūnogļu parafīnā.
koprosterīns Piesātināts sterīns izkārnījumos, holesterīna redukcijas produkts.
holestāns Piesātināts un reducēts ogļūdeņradis, ciklopentānperhidrofenantrēna derivāts; galvenais ogļūdeņradis, no kura atvasināmi sterīni, arī holesterīns.
biezs Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).
smags Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).
minerāleļļa Piesātinātu un nepiesātinātu ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, pārstrādājot naftu, un ko izmanto eļļu izgatavošanai.
aizkustināt Pieskaroties ierosināt kustību, iesākt kustināt; iekustināt, sakustināt.
tangēt Pieskarties, aizskart, robežot, aizkustināt.
čulināt Pieskatīt, uzmanīt; arī lutināt.
sadzīt Piespiedu kārtā nogādāt, nometināt (vairākus, daudzus cilvēkus).
izsūtīt Piespiedu kārtā pārvietot un nometināt (kur).
piestiķēt Piestiprināt (ko), parasti piešujot, lai pagarinātu, paplatinātu auduma, apģērba gabalu.
sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
pietērpināt Pietiekoši (stingri) izklaušināt, nopratināt.
izčakstināties Pietiekoši čapstināt (radot noteiktas skaņas).
gāzēt Pildīt ar gāzi; piesātināt ar gāzi.
atstāt bez krekla pilnīgi izputināt.
prefikss Pilnīgi noteikta cena, ko nedrīkst ne pamazināt, ne paaugstināt; cena bez uzprasījuma.
līdz (pēdējam) kreklam pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
izkopt Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības); izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim.
ultraoptimetrs Pilnveidots optimetrs ar paaugstinātu precizitāti.
burggrāfs Pils vai nocietinātas pilsētas komandants viduslaiku Vācijā.
Brīveru Garadkas kalns pilskalns Andrupenes pagasta Brīveros, 13 m augsts paugurs, kura rietumu gals nocietināts ar \~1 m augstu valni, kam abās pusēs grāvji, plakums - (~100 x 20 m), pēc savrupatradumiem vērtējot, izmantošana attiecināma uz 1. gadu tūkstoti.
Āpšukalns Pilskalns Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Rūķīšu mājām, savrups \~12 m augsts, apaļš paugurs, virsotnes līdzenā daļa (plakums) - \~30 m diametrā, apjož terase 4-5 m augstumā, dienvidrietumu pusē ar šauru pāržmaugu savienots ar apkārtni; pāržmauga nocietināta ar diviem \~1,5 m augstiem vaļņiem un 2 grāvjiem.
Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši.
Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe".
Baznīcas kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes labajā krastā starp 2 stāvām gravām, augstums - 25 m, garums - 50-60 m, dienvidaustrumu pusē nocietināts ar puslokveida valni (augstums - 1-2 m) un grāvi (platums - 9 m, dziļums - 3-4 m), kas savieno abas gravas.
Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms.
Paplakas pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, Virgas upes kreisajā krastā, tā ziemeļu pusē upes krasta erozijas dēļ nobrukusi \~1/3 plakuma, austrumu un rietumu nogāzes dabiski stāvas, bet neaizsargātā nocietināta ar 2 vaļņiem (augstums — 6 m un 1 m) un grāvi starp tiem, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
Vārtājas pilskalns pilskalns Gaviezes pagastā, Vārtājas labajā krastā, ir reljefa veidojums ar stāvām nogāzēm starp Vārtājas palieņu pļavām un avotainu gravu, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 70 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs., saistāms ar Vecākajā atskaņu hronikā minēto apdzīvoto vietu "Varcdach, Varrach".
Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi.
Uriekstes pilskalns pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā, upes līkumā labajā krastā, dabiski stāvās nogāzes pret upi ir 10-15 m augstas, pārējās pusēs nocietināts ar 2 grāvjiem un platu valni, domājams, ka izmantots par patvērumu briesmu gadījumos; Lizuma pilskalns.
Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns.
Vecslobodas pilskalns pilskalns Kaunatas pagasta Vecslobodas ciemā, ir \~40 m augsts paugurs, ar stāvām nogāzēm 3 pusēs, bet lēzenākajā ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kas pāriet terasē un apjož visu pilskalnu, plakums — \~50 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
Vītoliņu pilskalns pilskalns Kazdangas pagastā, bijušās Kazdangas muižas parkā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, dienvidu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums \~50 x 15-20 m, datējums nav zināms.
Okras pilskalns pilskalns Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, Dubuļu ezera dienvidaustrumu krastā, tas ir 12-15 m augsta paugura ziemeļaustrumu gals, kas nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, plakums — 35 x 15 m, datējums nav zināms.
Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns.
Lojas pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā Lojas kreisajā krastā, ziemeļos norobežo dziļa grava, rietumos — 15 m augsta smilšakmens klints, dienvidu un austrumu pusē nocietināts ar 65 m garu un 4 m augstu valni, kam priekšā 3 m dziļš grāvis, datējums nav zināms.
Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli.
Raņķu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Skrundas pagastā, netālu no Ventas labā krasta, ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo Ponakstes krasta stāvās, \~8 m augstās kraujas, dienvidu pusē nocietināts ar valni un grāvi, plakums — 30 x 30 m, datējums nav zināms.
Peiteļa pilskalns pilskalns Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļa ezera rietumu krastā, ir sirpjveidīgs, 2-3 m augsts uzkalns, garums — 75 m, platums — līdz 10 m, kas nocietināts ar grāvi un valni, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos, vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā.
Porkaļu pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā, apaļš \~15 m augsts paugurs mežainā, paugurainā apvidū, nocietināts ar 3 paralēliem grāvjiem un vaļņiem, kas apliec visu pilskalnu, plakums — 45 x 40 m, datējums nav zināms.
Aronas kalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m.
Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti.
Zeļenopoles Karātavu kalns pilskalns Mākoņkalna pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Zeļenopoles ciema, ir \~40 m augsts, savrups paugurs, kas nocietināts ar 2 vaļņiem un 2 grāvjiem, kas pāriet terasēs, kuras apliec visu pauguru, plakums - \~50 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., spriežot pēc nosaukuma izmantots arī par soda vietu.
Mātras pilskalns pilskalns Medzes pagastā, reljefa pacēlums, kura rietumu nogāzi veido kādreizējais jūras krasts, bet no dienvidiem un austrumiem ieskauj gravas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar grāvi un valni, saskatāmas terases paliekas, plakumā atrastas 9.-12. gs. senlietas, uz dienvidaustrumiem no pilskalna konstatēta plaša senpilsētas vieta.
Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms.
Bašķu naudas kalns pilskalns Preiļu novada Rušonas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Aglonas dzelzceķa stacijas, 1928. g. bija ar terasēm, vaļņiem un grāvjiem nocietināts pilskalns ar stāvām nogāzēm, 1960.-1970. g. pilnīgi norakts un iznīcināts.
Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne".
Pļuskovas pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Rikavas pagastā, starp Pļuskovas un Piliskolna ciemu, ir \~10 m augsta paugura augstākā un stāvākā vieta, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-12. gs.
Kārļa kalns pilskalns Siguldā, \~250 m uz dienvidrietumiem no Turaidas pils, tas ir reljefa pacēlums (130 x 40 m), ko no 3 pusem norobežo Gaujas sāngravas, ziemeļrietumu pusē nocietināts ar grāvi un 2 pakavveida vaļņiem (garums 40 m).
Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen").
Pīkaņu skansts kalns Pilskalns Smiltenes novada Launkalnes pagastā, \~600 m uz ziemeļaustrumiem no Pīkaņu mājām, Palsas senkrastā, aizņem stāva paugura ziemeļu dienvidu galu, plakums \~40 x 20 m, nocietināts ar grāvi, 2 vaļņiem, bet lēzenāko rietumu nogāzi apliec terase, datējums nav zināms.
Batarejas kalns pilskalns Straupes pagastā pie Pilskalnu mājām, 1,5 km no Lielstraupes centra, Braslas kreisajā krastā, 8 m augsts stāvs paugurs, kam 2 pusēs gravas, plakums - iegarens (80 x 50 m), ziemeļu un austrumu pusēs nocietināts ar 1-2 m augstu valni un grāvi.
Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms.
Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle".
Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns.
Vecmoku pilskalns pilskalns Tukuma novada Tumes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~2 m augstu valni, plakums ovāls — 40 x 30 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.; Skāmaņu pilskalns.
Veckuipju pilskalns pilskalns Tukuma novada Viesatu pagastā, ir savrups, 28 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums izlīdzināts - 15-20 m plats, ziemeļaustrumu malā nocietināts ar \~4 m augstu valni, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms.
Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium").
Vecpils pilskalns pilskalns Vecpils pagastā, ir \~20 m augsts paugurs nelielas upītes kreisajā krastā, nocietināts ar vairākiem dziļiem grāvjiem un 3 m augstu valni, plakums — 60 x 40 m, domājams, ka te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Merķes ("Merke") pils.
Naumku pilskalns pilskalns Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
pārkesīns Pirmais sintētiskais plastikāts, kas tika iegūts no nitrocelulozes pievienojot kamparu kā mīkstinātāju.
krievu pirts pirts, kas sastāv no uzgaidāmās telpas, ģērbtuves, mazgājamās un lāvas telpas un kur ir augsta temperatūra, ūdens temperatūras krasa maiņa, ar ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
ezoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri iesvētīti un iepazīstināti ar visiem noslēpumiem un ir pilntiesīgi adepti.
piets Plakanā, paplatinātā (cērtamo, šķeļamo u. tml. rīku) mugurējā daļa.
piere Plakanā, paplatinātā (sitamo rīku) daļa, kas cirtienā, sitienā saskaras ar apstrādājamo priekšmetu.
paplāte Plāksne (piemēram, koka, plastmasas, metāla) ar paaugstinātām malām trauku, ēdiena pārnēsāšanai.
uzklīdināt Plānā kārtā, retināti uz kaut kā izkaisīt.
aminoplasti Plastmasas, ko iegūst no dažādu amīnu un aldehīdu sveķiem un kas satur pildvielas, cietinātājus, krāsvielas, ziežvielas u. c.; lieto par apdares materiāliem mēbeļu ražošanā, celtniecībā u. c.
plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
lavas plato plašs, paaugstināts līdzenums, kas veidojies, lielām lavas masām izplūstot Zemes virspusē un aizpildot visus iepriekšējā reljefa nelīdzenumus.
dusulis Plaušu vai sirds slimība (zirgiem), kas saistīta ar apgrūtinātu elpošanu.
blauskāt Plunčāties, šļakstināt.
žļankstēt Plunkšķināt, šļakstināt, plikšķināt.
rociņa Pļaujmašīnas izkapts kustinātājkloķis.
gatavot sienu pļaut, apvītināt, kaltēt zāli un novietot uzglabāšanai.
pļekšķināt Pļekstināt.
prausties Posties, sevi uzskaistināt.
kanāļstari Pozitīvo jonu plūsma retinātā gāzē aiz katoda.
konfrontēt Pratināt (divas vai vairākas personas) vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
nopratināt Pratināt un pabeigt pratināt.
ķirāt Pratināt, izjautāt.
grauzt Pratināt, izprašņāt.
tīdāt Pratināt, iztaujāt.
tribināt Pratināt, kratīt.
koļīt Pratināt, lai panāktu patiesu liecību, atzīšanos.
koloķ Pratināt, lai panāktu patiesu liecību, atzīšanos.
patērpināt Pratināt, mocīt.
jautināt Pratināt, taujāt.
tirpināt Pratināt, tirdīt, klaušināt.
kverkšināt Pratināt.
kverkšķināt Pratināt.
pratenēt Pratināt.
prātināt Pratināt.
iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam, t. sk. materiāls, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, un kas tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
bordo karotīte Preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana par paaugstinātām cenām, lai gūtu peļņu.
koturns Priekšā ar auklu savelkami augsti mednieku zābaki, vēlāk aktieru zābaki ar ļoti biezām zolēm, lai paaugstinātu aktiera augumu.
prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
prezbitērijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
nopratināšana Process, darbība --> pratināt.
sociālais aktīvists profesionāls organizators sociālajā darbā vai persona, kas apguvusi prasmi paaugstināt sabiedrības apziņas līmeni attieksmē pret sociālām problēmām vai sociālām netaisnībām.
allēns Propadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis ar kumulētām dubultsaitēm, bezkrāsaina gāze.
prostatisms Prostatas hipertrofijas simptomu komplekss, kas izpaužas ar apgrūtinātu un biežu urinēšanu.
melanholija psihiska slimība, kuras izpausme ir ilgstoši nomākts garastāvoklis, apgrūtināta domu gaita un palēninātas kustības; depresija.
vērdiņsēne Pūkaiņu dzimtas ģints ("Collybia"), augļķermeņi nelieli, bez plīvura, cepurīte parasti plāna, sākumā izliekta, ar ieritinātu malu, vēlāk izpletusies vai ieliekta, 70 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
baltmietene pūkaiņu dzimtas sēņu ģints ("Leucopaxillus"), 18 sugas, augļķermeņi gaļīgi ar ieritinātu cepurītes malu, cepurītes diametrs - 3-40 cm, aug laucēs, pļavās, mežos, augļķermeņi veido apļus vai grupas.
karcināt Purināt, drebināt; ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas).
šķelvināt Purināt, šļakstināt trauku ar šķidrumu; skalināt.
augstais (arī sūnu) purvs purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
pusluksuss Pusluksusa numurs - paaugstinātas kategorijas viesnīcas numurs ar vienu lielu istabu, kur ar aizslietni vai bīdāmo sienu ir atdalīta guļamzona.
aizpūst Pūšot, putinot (piemēram, sniegu, smiltis), nolīdzināt, piepildīt (ceļa grambas, pēdas u. tml.); aizputināt (l).
aizputeņot Puteņojot aizklāt, aizsegt; aizputināt.
nasāt Putināt (sniegu, smiltis).
vilkt Putināt ciet (parasti ceļu).
pītināt Putināt, putekļot, ārdīt.
pīšļot Putināt, putekļot.
putinēt Putināt, puteņot.
šķetrot putināt, virpuļveidīgi pārvietoties.
putenēt Putināt.
šķetināt Putināt.
pūšļāt Pūtināt.
pūtīt Pūtināt.
spūtināt Pūtināt.
platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
demonstrēt Rādīt (ko), parasti publiski, lai iepazīstinātu (ar to) vai lai ko pierādītu.
besīt Radīt neapmierinātību, nepatikt; kaitināt; tracināt.
sīkt Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudz vai visu).
šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
pārveduma drukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas; termodrukāšana.
termodrukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas.
rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
renesveida ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina calicaris"), tās laponim ir šauras, renesveidīgas, ieritinātas daivas, uz kurām attīstās apotēciji.
rēģis Rāmjveidā sastiprināti dēļi, kārtis, ko liek uz ratiem, lai tos paplatinātu.
ņarga Raudulīgs, izlutināts bērns.
pintiķīgs Raudulīgs, izlutināts.
dirbināt Raustīt, kustināt.
aizritināties Refl. --> aizritināt (2).
apputināties Refl. --> apputināt (2).
atrisināties Refl. --> atrisināt (1); atritināties.
atritināties Refl. --> atritināt (1).
atritināties Refl. --> atritināt (2).
atšķetināties Refl. --> atšķetināt (1).
atšķetināties Refl. --> atšķetināt (2); atrisināties, noskaidroties.
bagātināties Refl. --> bagātināt (1).
bagātināties Refl. --> bagātināt (2).
iemitināties Refl. --> iemitināt; arī ieviesties.
izlutināties Refl. --> izlutināt; tikt izlutinātam.
izmitināties Refl. --> izmitināt; tikt izmitinātam.
izritināties Refl. --> izritināt (1); tikt izritinātam.
izritināties Refl. --> izritināt (2); tikt izritinātam.
izšķetināties Refl. --> izšķetināt.
izšļakstināties Refl. --> izšļakstināt (1); tikt izšļakstinātam.
noputināties Refl. --> noputināt (1); tikt noputinātam.
noputināties Refl. --> noputināt (2).
noritināties Refl. --> noritināt (1); tikt noritinātam.
noritināties Refl. --> noritināt (2); tikt noritinātam.
nošķetināties Refl. --> nošķetināt.
nošļakstināties Refl. --> nošļakstināt; tikt nošļakstinātam.
paaugstināties Refl. --> paaugstināt (1); tikt paaugstinātam.
paaugstināties Refl. --> paaugstināt (2); tikt paaugstinātam.
paaugstināties Refl. --> paaugstināt (4); tikt paaugstinātam.
pagrūtināties Refl. --> pagrūtināt; tikt pagrūtinātam.
pārsātināties Refl. --> pārsātināt (1); tikt pārsātinātam.
pārsātināties Refl. --> pārsātināt (2); tikt pārsātinātam.
pārsātināties Refl. --> pārsātināt (4); tikt pārsātinātam.
pāršļakstināties Refl. --> pāršļakstināt (2); tikt pāršļakstinātam, parasti neviļus, negribēti.
pasliktināties Refl. --> pasliktināt; tikt pasliktinātam.
piesātināties Refl. --> piesātināt (1); tikt piesātinātam.
piesātināties Refl. --> piesātināt (2); tikt piesātinātam.
piesātināties Refl. --> piesātināt (3); tikt piesātinātam.
piesātināties Refl. --> piesātināt(4); tikt piesātinātam.
ritināties Refl. --> ritināt(2).
saritināties Refl. --> saritināt; tikt saritinātam.
sašķetināties Refl. --> sašķetināt; likt sašķetinātam.
skaistināties Refl. --> skaistināt(2); tikt skaistinātam.
sutināties Refl. --> sutināt (1); tikt sutinātam: arī sautēties (1).
šķetināties Refl. --> šķetināt (1); tikt šķetinātam.
uzritināties Refl. --> uzritināt (2); tikt uzritinātam.
uzritināties Refl. --> uzritināt (3); tikt uzritinātam.
uzšļakstināties Refl. --> uzšļakstināt (1); neviļus, negribēti tiki uzšļakstinātam.
uzšļakstināties Refl. --> uzšļakstināt (2); tikt uzšļakstinātam.
emsijs reperis, kas mēģina priekšnesumā iekustināt publiku.
retēt Retam kļūt, retināties.
šķidrot mežu retināt mežu.
pārretināt Retināt vēlreiz, no jauna.
uzretināt Retināt vēlreiz, padarīt vēl retāku.
ridināt Retināt, izklāstīt, tilināt.
rēnināt retināt.
retot Retināt.
stidzināt Retināt.
retoties Retināties.
vakuummetrija Retināto gāzu spiediena mērīšanas metožu kopums.
bradiņs retinātos velkos austa drēbe tīklam.
skraids Rets, izretināts.
ferorezonanse Rezonanse starp viena tīkla elementa kapacitāti un cita piesātinātas magnētserdes elementa induktivitāti.
aizkaitinājums Rezultāts --> aizkaitināt.
aizkaitinātība Rezultāts --> aizkaitināt.
aizputinājums Rezultāts --> aizputināt (1).
apgrūtinājums Rezultāts --> apgrūtināt; tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības; balasts.
raibīt Riebt, riebties - būt pretīgam, kaitināt.
rietāt rietināt.
aizritināt Ritināt ciet; ritinot aizklāt (kam priekšā). _imperf._
aizritināt Ritināt prom; ritinot aizvirzīt (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizripināt.
atritināt Ritināt šurp.
atritināt Ritināt vaļā.
plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
ripināt Ritināt, grozīt.
locīt Ritināt, tīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida.
gretināt Ritināt.
rotelēt Ritināt.
ringoties Ritināties, locīties.
ringulēties ritināties.
ritulēties Ritināties.
atritināt Ritinot attīt (ko saritinātu, satītu).
atrisināt Ritinot, risinot attīt; atritināt; atraisīt.
Euandrs romiešu mitoloģijā - Arkādijas valdnieka Pallanta (variants - Hermeja) un Nīkostrates (variants - Karmentas) mazdēls vai dēls, kurš nogalināja tēvu un ar pavadoņiem aizbēga uz Itāliju, kur uzcēla nocietinātu pilsētu.
Tarpeja Romiešu mitoloģijā - leģendāra nodevēja, kas ielaida sabīņus nocietinātajā Romā.
pajaktēt Rotaļājoties pakutināt, pagrūstīt u. tml.
martensīta struktūra rūdīta tērauda struktūra, ar oglekli pārsātināta alfa dzelzs; jo lielāks oglekļa saturs tēraudā, jo dzelzs vairāk pārsātināta, kristāliskais režģis vairāk deformēts un lielāka martensīta cietība un trauslums.
nošļapstīties Runājot kustināt tikai lūpas un siekaloties.
pērļu diegs rupji šķetināts, spīdīgs kokvilnas diegs (izšūšanai).
pudurošana Rušināmaugu mehāniskā retināšana (galvenokārt tālrindu sējumos) ar kultivatoru vai cukurbiešu retinātāju, atstājot rindā vienādos atstatumos vairāku augu pudurus.
pupulellītis Sabojāts, izlutināts, trakulīgs bērns.
sastērķelēt Sacietināt (3).
sakrapmalēt Sacietināt (apģērba gabalu, tā daļu).
sastērķelēties Sacietināt ar cietes šķīdumu savu apģērbu.
sastērķulēt Sacietināt ar cietes šķīdumu.
ringuļoties Sacirtoties, saritināties.
sabodzināt Sadusmot, sakaitināt.
būksna Sadusmots, sakaitināts un slinks cilvēks.
apbēdināt Sagādāt (kādam) bēdas; sarūgtināt, skumdināt.
apžultīt Sagandēt, samaitāt, sarūgtināt.
noķert Sagūstīt (kādu); notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
savangāt sagūstīt, apcietināt.
savangot Sagūstīt, apcietināt.
karsts Saistīts ar paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
silts Saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
medot Sajaukt ar medu, bagātināt ar medu.
memmes bērniņš saka par gļēva rakstura, izlutinātu bērnu, arī jaunieti.
memmes meitiņa saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
saiet lielajā pienā saka par kādu, kas ir lielās dusmās vai ļoti aizkaitināts.
nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju (arī soli) spert (arī likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
žults apskrienas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.
elpa sitas ciet saka, ja ir apgrūtināta elpošana.
uz brīvām kājām Saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā.
kā pelavas saka, ja ko ļoti viegli izklīdināt, arī izšķiest, izputināt, iztērēt.
deguns ir ciet saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana.
saērsināt Sakaitināt (suni).
iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku).
apniknot Sakaitināt, sadusmot.
iedusmāt Sakaitināt, sadusmot.
iedusmināt Sakaitināt, sadusmot.
iedusmot Sakaitināt, sadusmot.
sašutināt Sakaitināt, sadusmot.
iekaitīt Sakaitināt, saniknot.
saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
uzsist burbuli sakaitināt; uztraukt.
aizdot dūšu sakaitināt.
sanīdināt sakaitināt.
sadražnīt Sakaitināt.
sakuldurēt Sakaitināt.
uzerrināt Sakaitināt.
bazilika Sakrālajā arhitektūrā - vairākjomu baznīca, kuras vidusjoms paaugstināts attiecībā pret sānjomiem, un tā augšdaļā ir logi telpas izgaismošanai.
sadrīvelēt sakratīt, sakustināt.
sapļuncināties Sakratīties (par šķidrumu), izšļakstināties.
uzčakstināt Sākt čakstināt un īsu brīdi čakstināt.
iezadināt Sākt kaitināt.
saluncināt Sākt kustināt asti uz vienu un otru pusi.
aizsutināt Sākt sutināt (sautēt) (pēc kā radies pārtraukums).
sačaukstināt Sākt, parasti pēkšņi, čaukstināt.
sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, kustināt (priekšmetu); īsu brīdi kustināt.
saminstināties Sākt, parasti pēkšņi, minstināties; īsu brīdi minstināties.
sašļakstināt Sākt, parasti pēkšņi, šļakstināt; īsu brīdi šļakstināt.
sašmīkstināt Sākt, parasti pēkšņi, šmīkstināt; īsu brīdi šmīkstināt.
saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
sagreiļot Sakustināt, sašūpot (parasti šūpoles) tā, ka virzās greizi.
sadīvelēt Sakustināt, sašūpot.
sadricelēt Sakustināt, sašūpot.
sablodzīt sakustināt.
samikāt Sakutināt, saņurcīt.
Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
saldtumīgs Saldi piesātināts (par pavasara vai vasaras gaisu).
sekts Salds vīns, ko gatavo no vītinātām vīnogām; arī putojošais vīns.
sariņķināties saliekties, saritināties kamolā.
izpušķot Samākslot, izskaistināt (parasti daiļdarbu).
puķains Samākslots, izskaistināts (par tekstu, izteikumu).
platforma Samērā bieza, izturīga (parasti nostiprināta un paaugstināta) konstrukcija ar plātņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
pabiezs Samērā piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).
sastūkāt sametināt (dzelzi ar tēraudu).
sasvaitīt Sametināt (dzelzi).
sasveicēt Sametināt (dzelzi).
saautogenēt Sametināt ar autogēnu.
sadēt sametināt, savienot, apvienot.
sašeicēt Sametināt.
sašveibēt Sametināt.
sašveicēt Sametināt.
sašveisēt Sametināt.
saminstīties Saminstināties.
samīstīties Saminstināties.
sasadurstīties Saminstināties.
samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
dracinēt Samulsināt, sakaitināt.
kolmatāža Sanesu nogulsnēšana, uzpludinot sanesām bagātus upes ūdeņus, lai paaugstinātu apvidus virsmu vai arī palielinātu augsnes auglību.
aizvainot Sāpināt, sarūgtināt (parasti ar nesmalkjūtīgu rīcību vai vārdiem).
saputenēt Saputināt.
saķircināt Saraudināt, sakaitināt, sadusmot.
kailēt Saritināt trosi (virvi) apaļā vai astoņveida ritulī (jūrniecībā un zvejniecībā).
kumbāt Saritināt turzas veidā; gumbāt.
kumbt Saritināt turzas veidā; gumbāt.
gumbāt Saritināt turzas veidā.
aizrotināt Saritināt virvi aiz masta.
sarinkt Saritināt, sagriezt gredzenā; saliekt, salocīt; sagumt.
satirāt Saritināt, saņemt kopā.
savelt Saritināt, sarotīt.
salocīt Saritināt, satīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida; ritinot, tinot (kādu materiālu), izveidot (ko lokveidīgu, gredzenveidīgu no tā).
kumpāt Saritināt.
saripināt Saritināt.
saritinēt Saritināt.
satīties Saritināties (1).
ieritināties Saritināties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
uzritināties Saritināties virsū (uz kā, kam) - parasti par kaķi, čūsku.
sagriezties Saritināties, sačokuroties, parasti bojājoties.
ritinēties saritināties.
saringulēties Saritināties.
saringuļoties Saritināties.
saripināties Saritināties.
sarotīties Saritināties.
sasalinkinēties Saritināties.
sasaritinēties Saritināties.
sasitināties Saritināties.
tekterēties Saritināties.
uzrotināties Saritināties.
vadmalbaķis Saritināts vadmalas audums.
baķis Saritināts, satīts liels (parasti auduma) gabals.
rietums saritināts, satīts noausts audekls.
rāva Sarkanīgi brūns purva ūdens ar paaugstinātu dzelzs saturu.
ruminēt sārtināt (krāsot sarkanīgu).
ķerties pie sirds (retāk pie dūšas) Sarūgtināt, aizvainot.
gaudināt Sarūgtināt, mudināt sūdzēties, ļaut gausties.
gaudēt Sarūgtināt, novest līdz asarām.
sažultīt Sarūgtināt, sariebt.
žultīt Sarūgtināt, sariebt.
iegruzīt Sarūgtināt; sagādāt rūpes.
sagrīnis sarūgtināts, nomākts, novārdzis.
drudzis Saslimšana, slimīgs stāvoklis, kas saistīts ar paaugstinātu temperatūru un drebuļiem.
pneimoterapija Saspiesta vai retināta gaisa lietošana terapijas nolūkā.
stukāt Sastiprināt (sašūt, sametināt u. tml.).
iedraudzēt Satikt draugus; iepazīstināt.
sarundulēt Satīt (rullī, veltnī); saveltnēt, saritināt.
sarundulēties Satīties (rullī, veltnī); saveltnēties, saritināties.
ritulis Satīts vai saritināts priekšmets; veidojums, kam ir apļa, cilindra forma.
ķerties pie sirds (retāk pie dūšas) Satraukt, aizkustināt.
retorika Satura izklāsts ārēji izskaistinātā valodiskā formā bez tās dziļāka pamatojuma, mērķtiecīguma; pārdzīvojuma patiesuma trūkums, mākslota emocionalitāte, pacilātība.
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta; šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; arī slāpēt (1).
kratīt roku (kādam) satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt šādā veidā, parasti sveicinot, sveicot.
purināt Satvert un bieži, strauji kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa dalu).
kratīt Satvert un šādā veidā kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
pātēt Saudzēt, kopt; lutināt.
pātīt Saudzēt, kopt; sargāt, lutināt.
Saules vainags Saules atmosfēras ārējā, retinātā daļa; korona.
kalnu saule Saules starojums dzidrā, retinātā kalnu gaisā.
saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem.
nogāžu procesi sausas vai ar ūdeni piesātinātas grunts un iežu virskārtas pārvietošanās pa nogāzi smaguma spēka ietekmē, kas rada nobrukumus, noslīdeņus, nobiras, nogruvumus, seljes, kurumus, ziemā – lavīnas.
ievietēt Sautēt, sutināt (karstos pelnos).
šautēt Sautēt, sutināt.
veicēt Sautēt, sutināt.
sažmidzināt Savicināt, sašmiukstināt.
piespūtināt Savienojumā ar "ko tur", "ko nu" lieto, lai norādītu, ka nav vērts ilgāk (ko) atpūtināt.
samesties (arī saiet) grīstē savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
saiet (arī samesties) grīstē savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziļu).
savīdināt Savītināt.
savītēt Savītināt.
saradināt savstarpēji iepazīstināt (attālus radiniekus).
puspelagianisms Semipelagianisms - teoloģisks virziens 5. gs. Dienvidfrancijā, kas aizstāvēja pelagiānismu mīkstinātā veidā: mācīja vājinātu gribas brīvību.
pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
sēdiņš Senāk lauku mājās nometināts kareivis.
čērne Senākos laikos krējuma glabāšanai, raudzēšanai un sviesta kulšanai paredzēts konusveida koka vai māla trauks ar paplatinātu lejas daļu un ar vāku augšdaļā; ķērne.
akropole Sengrieķu pilsētu nocietinātā daļa.
kvēstionāriji Sholastu nosaukums 13. gadsimtenī, dots viņiem tāpēc, ka viņi mīlēja iekustināt dogmatiski grūtus, bet gluži liekus jautājumus.
Sidrabiņi Sidrabiņu pilskalns - atrodas Ilūkstes novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
nimfomānija Sievišķo dzīvnieku dzimumcikla traucējumi ar paaugstinātu vai nepārtrauktu dzimumuzbudinājumu.
siju enkurošana siju nostiprināšana, izmantojot saliektu plakandzelzi vai sametinātas plakandzelzs sloksnes, kuru vienu galu piestiprina pie sijas gala, bet otru - pie mūra sienas.
siderotiskie mezgliņi sīki dzelteni vai brūni perēkļi liesā, retāk citos orgānos, sastāv no nekrotiskām šūnām un šķiedrām, piesātināti ar dzelzs un kalcija sāļiem; rodas pēc fokālas asiņošanas.
cenči Sīkos gabaliņos sagriezti un uz pannas sacepti (izčurkstināti) speķa un gaļas gabaliņi.
aļaskas Siltināti uzpūsti zābaki ar biezu zoli, klāti ar sintētisku ūdensnecaurlaidīgu materiālu.
siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumietilpība.
siltumietilpība Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumkapacitāte.
simpatektomija Simpātiskās nervu sistēmas daļu izgriešana paaugstināta arteriālā asinsspiediena gadījumā.
adenoīdisms Simptomu komplekss, kas raksturo limfadenoīdo audu hipertrofiju: apgrūtināta elpošana pa degunu, deguna balss, sejas skeleta nepareiza attīstība.
pēctraumas stresa sindroms simptomu kopums, kas sākas pēc pārdzīvota traumatiska notikuma, un ko raksturo traumatiskās pieredzes atmiņu ielaušanās ikdienas dzīvē, izvairīšanās no pieredzes atgādinātājiem un vispārēja paaugstināta modrība un uzbudināmība.
sintapons Sintepons - viegls sintētisks audums, izmanto kā siltinātāju jakās, segās, guļammaisos, mīksto mēbeļu ražošanā u. tml.
anīds Sintētiska šķiedra, ko iegūst no izkausētiem poliamīdiem, paaugstināta termiskā izturība un elastība.
poliesterlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir nepiesātinātie vai piesātinātie poliesteri.
karboksilātkaučuki Sintētiski kaučuki, lineāri izoprēna vai butadiēna kopolimēri ar nepiesātinātām karbonskābēm.
termoelastoplasti Sintētiski polimēri, kam parastajā temperatūrā piemīt gumijas īpašības, bet kas paaugstinātā temperatūrā pāriet viskozi tekošā stāvoklī.
circināt Sisināt (par circeni); čirkstināt.
žvicināt Sist (ar pirtsslotu); vicināt, ātri kustināt.
žvickāt Sist, piemēram, ar asti, to ātri kustinot no vienas puses uz otru; ātri kustināt (no vienas puses uz otru); žvikāt.
žvikāt Sist, piemēram, ar asti, to ātri kustinot no vienas puses uz otru; ātri kustināt (no vienas puses uz otru).
apkuļāt Sitot izkustināt.
vītskābbarība Skābbarība, ko iegūst no vītinātas zāles masas.
skaistīt Skaistināt.
dailināties Skaistināties, sevi izdaiļot.
dailaudzīte Skaistule; skaista, izlutināta meitene.
daiļaudzīte Skaistule; skaista, izlutināta meitene.
šķelminēt Skalināt, purināt, šļakstināt trauku ar šķidrumu.
slederēt Skalināt, šļakstināt.
šļederēt Skalināt, šļakstināt.
činkstināt Skandināt, džinkstināt.
diahromatika Skaņu sistēma, kurā līdzās skaņkārtu galvenajām un blakus pakāpēm pastāv atvasinātās (paaugstinātās un pazeminātās) pakāpes ar relatīvi lielu patstāvību.
tribīne Skatītājiem paredzēta liela būve ar pakāpeniski paaugstinātām solu, arī pakāpienu rindām (stadionos, lielu pasākumu laukumos u. tml.); šādā būvē esošie skatītāji.
skranči Skrandži - ēdiena piedeva, aizdars no sačurkstinātiem taukiem un sīkiem gaļas gabaliņiem.
švikstināt Skrāpēt, švīkstināt; pavirši sēt.
artrodīnija Skrejošas sāpes locītavās, bez piepampuma un paaugstinātas temperatūras.
skripšināt Skripstināt.
skripšķināt Skripstināt.
melnā Berta slēgts policijas automobilis, kurā pārvadā apcietinātos.
sliedes pēda sliedes paplatinātā apakšdaļa.
sliedes galva sliedes paplatinātā augšdaļa.
vienlaidu sliežu ceļš sliežu ceļš, kas izveidots no metinātiem sliežu posmiem, kuru garums ir tik liels (150–950 m), ka temperatūras izmaiņu radītie spēki tajos nevar pārvarēt posma garenvirziena nobīdes pretestības spēkus.
hipertoniskā slimība slimība, kuras galvenā pazīme ir paaugstināts arteriālais asinsspiediens.
stenila Slimīgi paaugstināta dzīvības rosība.
cefalalgiogramma Smadzeņu šķidruma spiediena grafisks pieraksts, kas rāda, vai galvassāpes rada paaugstināts smadzeņu šķidruma spiediens vai citi cēloņi.
cefalalģiogramma Smadzeņu šķidruma spiediena grafisks pieraksts, kas rāda, vai galvassāpes rada paaugstināts smadzeņu šķidruma spiediens vai citi cēloņi.
dvaka Smaka, smakas piesātināts gaiss.
piesmēķēt Smēķējot piesātināt ar dūmiem (gaisu).
smukšināt Smukstināt, ar lūpām čāpstināt.
smūkšķināt Smukstināt, ar lūpām čāpstināt.
sniega kušana sniega segas un tajā esošā ledus pārvēršanās ūdenī; process norisinās 2 fāzēs: 1) sniegs sablīvējas, un mainās tā struktūra; kūstošā sniega ūdens nekrājas uz augsnes virsas; 2) sniega sega ir piesātināta ar kušanas ūdeni, un sākas tā notece.
konsultatīvs atbalsts sociālā darba speciālistam (supervīzija) sociālā darba speciālista darbībai paredzēts metožu kopums ar mērķi uzlabot viņa profesionālo kompetenci un sniegt viņam psiholoģisko atbalstu, lai paaugstinātu darba kvalitāti.
mākslīgās asinsrites aparāts speciāla ierīce, ar ko var nodrošināt mākslīgu asinsriti organismā, atsevišķā orgānā, loceklī, kā arī piesātināt asinis ar skābekli.
trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei); ietve.
ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
izturēt Spēt apgādāt ar barību, telpām u. tml. (lauksaimniecības dzīvniekus); arī izmitināt.
polārā distance spīdekļa meridiāna loks, skaitot no paaugstinātā debess pola līdz spīdekļa centram.
Spirogyra condensata spirogīru suga, kas mīt organiskām vielām piesātinātos ūdeņos.
Spirogyra maxima spirogīru suga, kas mīt organiskām vielām piesātinātos ūdeņos.
Spirogyra neglecta spirogīru suga, kas mīt organiskām vielām piesātinātos ūdeņos.
Spirogyra setiformis spirogīru suga, kas mīt organiskām vielām piesātinātos ūdeņos.
propilspirts Spirtrūgšanas blakusprodukts, piesātinātais pirmējais spirts, izmanto kā šķīdinātāju un organiskajā sintēzē.
tītīt Spītēt, kaitināt, ķircināt.
locīties Spraigi kustināt ķermeni (piemēram, cenšoties atbrīvoties no kā).
platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
mendelēt Steidzīgi ēst, ēdot ātri kustināt žokļus (piemēram, par aitām).
rulontehnoloģija Sterila un higiēniska metode vītinātas zāles ruļļu (rulonu) sagatavošanai bez gaisa piekļuves, bez ķimikālijām, lietojot speciālus skābsiena kombainus, kuri sagatavo zāles ruļļus un iepako tos plēvēs.
notincināt Stingri nopratināt, iztaujāt.
sakarināt Stipri kaitināt, sadusmot.
izkutināt Stipri kutināt.
izķircināt Stipri ķircināt, nokaitināt.
izķircināties Stipri ķircināties, koķetēt, kaitināt.
citadele Stipri nocietināta vieta pilsētā; arī cietoksnis.
mi-perle Stipri savērpts zīda diegs, ko gatavo no ļoti krokota nešķetināta zīda.
sablīžģināt stipri šļakstināt (kādu laiku).
dirāt Strādājot vai vingrojot strauji, ātri kustināt visus locekļus.
ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
apvīcināt Strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā) apkārt.
uzlēkt Strauji paaugstināties līdz noteiktai pakāpei (par temperatūru, spiedienu u. tml.).
uzlēkties Strauji paaugstināties līdz noteiktai pakāpei (par temperatūru, spiedienu u. tml.).
pamētāt Strauji pakustināt (ķermeņa daļu).
grūt Strauji pasliktināties, zust (par kādu stāvokli).
sacirst Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa dalu).
iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
studentu virtuve studentiem paredzēta ēdnīca (Latvijas brīvvalsts laikā), kur ēdieni bija par palētinātām cenām.
sūrkstināt Sūrstināt.
štovēt Sutināt (parasti kāpostus).
vietēties Sutināt, sutināties.
šaudēt sutināt.
etufade Sutināta gaļa.
suteklis sutināta lopbarība.
sust Sutināties (1).
šmorbrātens Sutināts cepetis.
šmorcepetis Sutināts cepetis.
štovēts Sutināts, sautēts.
kami Sutinātu auzu miltu ēdiens bez taukvielām.
sasutināt Sutinot pagatavot (ko), sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsutināt.
nosutināt Sutinot panākt, ka (kas) iegūst noteiktu gatavības pakāpi; izsutināt.
švipstināt Svipstināt.
ķēde Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem); važa.
važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
važas Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
kratīt Šādā veidā kustināt (satvertu priekšmetu), lai (to) iztukšotu; šādā veidā kustinot satvertu priekšmetu, panākt, ka (kas) krīt, birst ārā (no tā).
kratīt Šādā veidā kustināt (savu ķermeni, tā daļu).
ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos).
vistene Šīs dzimtas ģints ("Empetrum"), mūžzaļš puskrūms ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
izšķīt Škinot (lapas, augļus), aptvert (kādu platību); šķinot izretināt.
irināt Šķetināt (dziju).
peņķēt Šķetināt (piemēram, samudžinātu dziju).
atšķetināt Šķetināt vaļā.
pāršķetināt Šķetināt vēlreiz, no jauna.
šķidrot Šķidrināt; retināt.
amilēns Šķidrs nepiesātināts ogļūdeņradis ar vienu dubultsaiti.
hils Šķidrums, ar tauku pilieniem bagātināta limfa, kas cirkulē pa zarnu trakta limfas vadiem.
škurināt Šķirstīt, plivināt; kustināt.
sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; šķobot izkustināt.
sladzināt Šļakstināt (šķidrumu slēgtā traukā).
plančāt Šļakstināt ūdeni.
plunckāties Šļakstināt, plunčoties, aplieties.
plancīt Šļakstināt.
plančot Šļakstināt.
šļekšināt Šļakstināt.
šļekstinēt Šļakstināt.
plančoties Šļakstināties.
plančkot Šļakstīt, šļakstināt.
brezēties Šļakstīties, šļakstināties; laistīties; plunčāties.
brūzēties Šļakstīties, šļakstināties.
šņirkāt Šļirkstināt (šķidrumu caur zobiem).
šļupstinēt Šļupstināt.
žmakšķēt Šmakstināt, čāpstināt (ēdot).
žmekšēt Šmakstināt, čāpstināt (ēdot).
šmakšināt Šmakstināt.
šmakšķināt Šmakstināt.
šmūkstināt Šmakstināt.
žmakstināt Šmakstināt.
žmūkstināt Šmakstināt.
šmaukšķināt Šmaukstināt.
žmaukstināt Šmaukstināt.
šmaukstināt Šmīkstināt.
šmeikstināt Šmīkstināt.
šmīkšināt Šmīkstināt.
šņiukstināt Šmīkstināt.
žmīkstināt Šmīkstināt.
šmaukstināties Šmīkstināties.
žmidzināt Šmiukstināt, vicināt (rīksti, pātagu).
šmikstināt Šmiukstināt.
šmiukšināt Šmiukstināt.
šmiukšķināt Šmiukstināt.
šmuikstināt Šmiukstināt.
žmurkšināt Šmurkstināt; arī šmīkstināt.
žņakstināt Šņakstināt.
izšūpot Šūpojot izkustināt.
smudzināt Šūpot, kustināt; vicināt.
šļandīt Šurp un turp kustināt (kādu šķidrumu).
skoldrīt šurp un turp kustināt.
špurkšināt Šurp un turp kustināt.
uksnīt Šurp un turp kustināt.
žvīrāt Šurp un turp kustināt.
švūkstināt Švīkstināt.
švirkstīt Švirkstināt.
švūkstināt Švurkstināt.
ķepaiņš Tāds (lauksaimniecības darbarīks, parasti ecēšas), kam ir paplatināti, plaukstai līdzīgi zari.
palatalizēts Tāds (par līdzskani), ko izrunā, mēles vidusdaļu papildus paceļot pret aukslējām; latviešu literārajā valodā vienīgā palatalizētā skaņa ir mīkstinātais līdzskanis ŗ, ko vairums runātāju vairs nelieto.
šampanietis Tāds dzirkstošais vīns, ko divreizējas raudzēšanas procesā iegūst no speciālu šķirņu vīnogām; oficiāli par šampanieti uzskatāmi tikai Šampaņā ražotie vīni; neoficiāli tā sauc arī citās valstīs ražotos ar ogļskābo gāzi piesātinātos vīnus.
sutne Tāds kā sasutināts, neveikls, nemākulīgs, arī laisks (par cilvēku).
sutnes Tāds kā sasutināts, neveikls, nemākulīgs, arī laisks (par cilvēku).
antipirētisks Tāds medikaments, kas palīdz pret paaugstinātu temperatūru, drudzi.
nelaimīgs Tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka; tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts.
panhromatisks Tāds, kam ir paaugstināts jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem (piemēram, par fotoplati, fotofilmu).
hipertensīvs tāds, kam ir paaugstināts spiediens, galvenokārt asinsspiediens.
tveicīgs Tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem).
trekns Tāds, kam ir raksturīgas iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par burtiem, šriftu); tāds, kas ir veidots no burtiem, kuriem ir iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par tekstu, salikumu u. tml.).
slapjš Tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu); arī mitrs (2).
mitrs Tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu).
mikls Tāds, kam ir raksturīgs, parasti mazliet, paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
lielvēderains Tāds, kam ir stipri paplatināta vidusdaļa (par cilindriskas formas trauku).
mīkstmiesīgs Tāds, kam ir vājš raksturs (par cilvēku); arī laisks, izlutināts.
pasionārs tāds, kam piemīt paaugstināta aktivitāte, kaislīgums (par cilvēku, tautu).
glikokinētisks Tāds, kas aktivē glikozi, lai paaugstinātu glikozes līmeni asinīs.
mīkstčaulīgs Tāds, kas ir gļēvs, tāds, kam nav stingra rakstura; arī izlutināts.
sutīgs Tāds, kas ir intensīvs, ar augstu temperatūru un ir saistīts ar paaugstinātu mitruma pakāpi (piemēram, par siltumu).
sutīgs Tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu, tvaiku, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem); arī tveicīgs, spiedīgs (1).
spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
subfebrils Tāds, kas ir mazliet paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) - par ķermeņa temperatūru; saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru, tai raksturīgs.
tumšs Tāds, kas ir stipri piesātināts, tāds, kam ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums (par krāsu, tās toni); tāds, kura krāsa ir stipri piesātināta, tāds, kura krāsai ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums.
neuzvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, labi apbruņots, nocietināts, ka to grūti vai neiespējami uzvarēt.
izgāņa Tāds, kas izlutināts, piem., ēšanā.
termoreaktīvs Tāds, kas karsēts pāriet viskozi šķidrā stāvoklī, cietinātāju klātbūtnē cietā, zaudējot spēju atkal pāriet viskozi šķidrā stāvoklī.
brēcīgs Tāds, kas mēdz brēkt, runāt paaugstinātā balsī, arī skaļi lamāties.
plāns Tāds, kas nav blīvs, koncentrēts, arī tāds, kas nav piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.); caurredzams.
rets Tāds, kas nav piesātināts, blīvs (piemēram, par gaisu).
viegls Tāds, kas nav piesātināts, blīvs, nav koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, dūmiem, garaiņiem).
mazkustīgs Tāds, kas nespēj veikt plašas kustības (par ķermeni, tā daļām); tāds, ko grūti kustināt.
paikulis Tāds, kas pārmēru izlutināts.
antihipertensīvs Tāds, kas pazemina paaugstinātu asinsspiedienu.
antihiperglikēmisks Tāds, kas pazemina paaugstinātu glikozes līmeni asinīs.
bituminozs Tāds, kas piesātināts ar bitumiem.
ziemmitis Tāds, kas ziemu pārdzīvojis, izmitināts.
nešķobāms Tāds, ko nevar izkustināt, sašķobīt; nesatricināms.
apskaitulīgs Tāds, ko viegli var nokaitināt.
sutīgs Tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu).
dūmaiņš Tāds, kur ir daudz dūmu; dūmiem piesātināts.
neērts Tāds, kura veikšana ir apgrūtināta, tāds, ko nevar paveikt viegli, netraucēti.
tuntolis Tas, kas ir saritināts, satīts, savīstīts.
tuntulis Tas, kas ir saritināts, satīts, savīstīts.
taucēt Taukšķēt, taukos vai sviestā sutināt.
lejupšķiršanas taustiņš taustiņš (parasti ar apzīmējumu [Pg Dn]), kas izvietots rediģēšanas taustiņu blokā un dažādās programmās mēdz pildīt atšķirīgas funkcijas, bet visbiežāk to izmanto tekstapstrādes programmās, lai dokumentu ritinātu par viena ekrāna saturu uz leju.
augšupšķiršanas taustiņš taustiņš (parasti ar apzīmējumu [Pg Up]), kas izvietots rediģēšanas taustiņu blokā un dažādās programmās mēdz pildīt atšķirīgas funkcijas, bet visbiežāk to izmanto tekstapstrādes programmās, lai dokumentu ritinātu par viena ekrāna saturu uz augšu.
čūrāties Te piecelties, te atkal nolaisties ceļos, tūļāties, [uz grīdas uzvesties kā bērnam]; minstināties, vilcināties, sarauties.
lejupslīdoša tendence tendence pasliktināties, regresēt, kļūt mazvērtīgākam.
semipelagianisms Teoloģisks virziens 5. gs. Dienvidfrancijā, kas aizstāvēja pelagianismu mīkstinātā veidā: mācīja vājinātu gribas brīvību.
mats tērauda gabals, kas piemetināts pie cirvja asās malas.
beinīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no adatveida cementīta un ar oglekli piesātināta ferīta maisījuma; iegūst izotermiski izturot pārdzesētu austenītu 250-350 °C temperatūrā.
saindēta zona teritorija, kurā ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
tēsināt Tētināt, tarkšēt (par vistu pēc olas izdēšanas).
trāpīt Tiekot darbinātam, kustinātam u. tml., nonākt kur, skart ko (parasti par priekšmetiem, arī ķermeņa daļām).
iešķetināties Tiekot šķetinātam, ievīties (kur iekšā).
čīdīt Tiepties, kaitināt, spītēt.
aizstāvēties Tiesas procesā atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus vai mīkstināt savu vainu.
aizstāvēt Tiesas procesā oficiāli atspēkot apsūdzību vai mīkstināt apsūdzētā vainu.
nokļūt (arī nonākt) aiz restēm tikt apcietinātam.
nonākt (arī nokļūt) aiz restēm tikt apcietinātam.
iestaipīties Tikt iekustinātam, ievingrinātam (par ķermeņa daļām).
izmitināties Tikt izmitinātam (par dzīvniekiem).
izretināties Tikt izretinātam (3).
izasutināties Tikt izsutinātam.
izsutināties Tikt izsutinātam.
apsust Tikt mazliet apsutinātam (par ēdienu).
avansēt Tikt paaugstinātam amatā.
palētināties Tikt palētinātam.
pasaretinaties Tikt paretinātam.
rauties Tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi).
pasutināties Tikt pasutinātam.
piesametināties Tikt piemetinātam.
sasakustināties Tikt sakustinātam.
pīnēt Tincināt, pratināt; bārt.
pietīt Tinot (piemēram, atritināto dziju), pabeigt veidot (kamolu).
tērpināt Tirdīt, pratināt.
ārpilsēta Tirgotāju un amatnieku priekšpilsēta, nenocietinātā pilsētas daļa 10.-17. gs.
rundulēt Tīt (rullī, veltnī); veltnēt, ritināt.
rundulēties Tīties (rullī, veltnī); veltnēties, ritināties.
ķurzulēties Tīties, ritināties, veltnēties (tūtas veidā); ķurzāties.
ķurzāties Tīties, ritināties, veltnēties (tūtas veidā).
aizsargiespiedums Tonēts iespiedums vērtspapīriem, lai apgrūtinātu to viltošanu.
sociālā dezadaptācija traucējumi cilvēka spējās pielāgoties mainīgajiem sociālajiem apstākļiem vai problemātiskām, stresu izraisošām situācijām; var izpausties īslaicīgi (piemēram, pēctraumatiskā šoka izraisītas sekas) vai ilgstoši, radot paaugstinātu trauksmi un sociālos konfliktus.
sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla traucēt, apgrūtināt (kādu); uzspiest (kādam) savu gribu; uzkundzēties.
tribulēt Traucēt; kaitināt.
dzimumzīme Tumšāks, parasti mazliet paaugstināts, plankums uz cilvēka ādas.
rēzēt Turēt nekustīgi, atpūtināt.
piečapstināt Turklāt čapstināt.
iet uz putēšanu tuvoties panīkumam, pasliktināties.
sutot tvaikot, sutināt.
pārkarsēts tvaiks tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
nepiesātināts (arī pārkarsēts) tvaiks tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
pseidoglobulīns Ūdenī šķīstošu globulīnu frakcija, kas izgulsnējama puspiesātinātā amonija sulfāta šķīdumā.
ūdensatdeve ūdens piesātinātas grunts (augsnes) spēja atdot ūdeni gravitācijas spēka ietekmē (pazeminoties gruntsūdens līmenim).
iztvaicēšanas baseins ūdenskrātuve ūdens savākšanai; ierīko līdzenā apvidū reljefa zemākajā vietā, kad ūdens izvadīšana no ceļa sāngrāvjiem un sānu rezervēm ir apgrūtināta.
hidrēšana ūdeņraža pievienošana, piemēram, šķidrajām augu eļļām vai taukiem (dubultsaišu vietās), lai paaugstinātu to kušanas temperatūru un palielinātu cietību; hidrogenēšana.
guļašs Ungārijā iecienīts, stipri vircots (gk. ar papriku, ķiplokiem, majorānu un vīnu) sagrieztas un sutinātas vēršgaļas ēdiens.
piekrasta valnis upei piekļāvusies, virs pārējās palienes paaugstināta josla, kas veidojas palienei strauji pārplūstot ar duļķainiem ūdeņiem tieši pār krastu.
hiperstenūrija Urīns ar paaugstinātu īpatnējo svaru.
briķēt Uz abām pusēm apmēram vienādos attālumos spēcīgi kustināt stūri vai no laivas pakaļgala izlaistu airi, lai panāktu peldlīdzekļa pārvietošanos; burāšanas sacensību noteikumi briķēšanu aizliedz.
avangzierēt Uz priekšu tikt, paaugstināt.
kāpt (arī lēkt) uz ancuka uzbāzties, apgrūtināt, piesieties.
kārties kaklā uzbāzties, apgrūtināt.
gāzties virsū uzbāzties; apgrūtināt; piesieties; uzbrukt.
aiznikties Uzbrukt, uzmākties, izzobot, āzēt, nerrot, kaitināt.
sabust Uzbudināt, uztraukt, sakaitināt.
uzlaidināt Uzkausēt, uzmetināt.
uzliedēt Uzkausēt, uzmetināt.
uzsmiņķēt Uzkrāsot, izskaistināt ko ar kosmētikas līdzekli.
pielocīt (dziesmu, dzejas, zināšanu u. tml.) pūru uzkrāt, arī bagātināt garīgo vērtību kopumu.
uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
urdzināt Uzmākties, apgrūtināt.
uzsārtināties Uzsārtināt sev vaigus, lūpas.
uztvaicēt Uzsildīt, izsutināt.
uzskaistināties Uzskaistināt sevi.
uzrotāt Uzskaistināt, izdaiļot, izrotāt.
atspoguļot Uzskatāmi parādīt (ko), iepazīstināt (ar ko).
torpedēt uzspridzināt naftas (gāzes) urbuma cirtni, lai atsegtu iezi un paaugstinātu tā atdevi, kā arī, lai urbumos likvidētu avārijas.
uzšļācināt Uzšļakstināt (1).
promotēt Uzturēt interesi, popularizēt, reklamēt; iepazīstināt potenciālo pircēju ar produktu, virzīt uz priekšu.
margarīns Uzturlīdzeklis, ko iegūst no šķidriem augu un dzīvnieku taukiem, nepiesātinātās taukskābes pārvēršot piesātinātās.
rituļvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Clambidae"), līdz 1 mm garas vaboles, kas spēj saritināties ritulī, >70 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
ugunsvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pyrochroidae"), 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis plakans, pakaļgalā paplatināts, segspārni sarkani, kāpuri attīstās zem lapkoku mizas, trūdošā koksnē.
reāllaika straumēšanas protokols vadības procedūra, kas izstrādāta, lai paaugstinātu audio- un videodatu apraides efektivitāti lielām lietotāju grupām, straumējot datus pa internetu.
mentēt Vairākkārt ātri kustināt (piemēram, rokas, kājas).
slaistīt Vairākkārt celt, arī kustināt (ķermeņa daļu).
ērsināties Vairākkārt kaitināt (suni), draudot ar koku.
ērcināties Vairākkārt kaitināt; ķircināties.
iekacināt Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
iekacināties Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
locīt Vairākkārt kustināt (ko), veidojot (tajā) lokus.
locīt Vairākkārt kustināt dažādos virzienos (ķermeni, tā daļas).
kuļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
kuļņāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas), kūļāt.
kuļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
kuļāties Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
kūļāties Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
kulcinēt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
kulinēt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (parasti apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
šmudzināt Vairākkārt kustināt, cilāt (ausis) - parasti par zirgu, kad tas saspringti klausās.
staipīt Vairākkārt kustināt, iztaisnot (ķermeņa daļas), piemēram, lai vingrinātu (tās).
staipīties Vairākkārt kustināt, iztaisnot savu ķermeni, piemēram, lai vingrinātu to.
klanīt Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti galvu, ķermeņa augšdaļu).
klanīties Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu, parasti galvu, ķermeņa augšdaļu.
locīt Vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus).
šlacināt Vairākkārt slacīt, šļakstināt.
svaidīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas); mētāt (5).
mētāt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas).
raustīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļu).
kuļāt Vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem); vēcināt.
kūļāt Vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem); vēcināt.
spurināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti savu ķermeņa daļu).
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
mētāties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
svaidīties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
vicināt Vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
vīcināt Vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
tirināt Vairākkārt strauji, ar īsiem vēzieniem kustināt (ķermeņa daļu).
spīrināt Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa dalās, parasti kājas).
spirināt Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa daļas, parasti kājas).
spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savas ķermeņa daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kāda, kā) - par cilvēkiem.
spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savu ķermeni, tā daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kā) - par dzīvniekiem.
šļacināt Vairākkārt šļakstināt.
vēzēt Vairākkārt vēzt (ko), arī kustināt, parasti plašā amplitūdā.
iztricināt Vairākkārt viscaur tricināt; tricinot viscaur izkustināt.
iztrīcināt Vairākkārt viscaur tricināt; tricinot viscaur izkustināt.
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt, šūpot (ķermeņa daļas, parasti kājas, spārnus, asti); arī kūļāt (1).
purināt matus vairākkārt, bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (satvertu priekšmetu) noteiktā virzienā šurp turp samērā nelielā attālumā.
purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piemēram, apģērbu, matus) - par vēju.
atgrūstīt Vairākkārtīgi (daudzus objektus) stumdīt, grūstīt, pārbīdīt; vairākkārtīgi šurp un turp kustināt.
kopieslodzījums Vairāku apcietinātu vai notiesātu personu turēšana kopējās telpās.
smildzināt Vājināt, mazināt, mīkstināt.
maitāt Vājināt, pasliktināt (piemēram, veselību, kādas ķermeņa daļas darbību).
bojāt Vājināt, pasliktināt.
vārs Vājš (par gaismu, gaismas avotu); blāvs, nepiesātināts, blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa (par krāsu).
elektronu lampa vakuuma vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurā elektrisko strāvu rada brīvo elektronu plūsma no katoda uz anodu.
elektronlampa vakuumēta, vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, stikla balons, no kura izsūknēts gaiss un kurā atrodas divi vai vairāki elektrodi, starp kuriem tiek radīta brīvo elektronu plūsma.
vakuummateriāli Vakuumiekārtās un vakuumaparātos lietotie materiāli ar zemu piesātinātā tvaika spiedienu darba temperatūrā, iespējami mazu gāzu izdalīšanos vakuumā un mazu gāzcaurlaidību.
vakuummanometrs Vakuummetrs - aparāts vakuuma (gāzes retinājuma) mērīšanai; atšķirībā no manometra, kas mērī gāzes spiedienu, vakuummetrs mēri starpību starp atmosfēras spiedienu un retinātās gāzes spiedienu.
žāvāt Valstīt, vālot, retināt (sienu, žāvējot).
ieslodzījuma vietas valsts iestādes apcietināto izvietošanai izmeklēšanas laikā vai brīvības atņemšanas soda izciešanai pēc tiesas sprieduma.
atslēgvara Vara, ko Kristus devis baznīcai: piedot grēkus nožēlojošiem grēciniekiem un atstāt tos nepiedotus nocietinātiem un nenožēlojošiem grēciniekiem, līdz viņi atgriežas.
pimpolis Vaska lodīte zīlēšanai, kas piekārta sašķetinātā diegā brīvi griežas; pimpole; švirbusts.
salonveikals Veikals ar modernu iekārtu un paaugstinātas kvalitātes precēm, uzlabotu apkalpošanu.
komercveikals Veikals, kurā preces pārdod bez kartītēm, par paaugstinātām cenām, pastāvot iedzīvotāju apgādes kartīšu sistēmai.
uzveitēt Vēl, no jauna sutināt.
uzvītēt Vēl, no jauna vītināt.
švīkātās keramikas kultūra vēlā bronzas laikmeta un agrā dzelzs laikmeta baltu arheoloģiskā kultūra, bija izplatīta 1. gt. 1. pusē p. m. ē. - 1. gt. vidum m. ē. tagadējā Latvijas, Lietuvas un Ziemeļbaltkrievijas teritorijā, tās pārstāvji dzīvoja gk. nocietinātās apmetnēs un pilskalnos, saimniecības pamats bija lopkopība un zemkopība, palīgnozares - medniecība un zvejniecība.
atšaudināt Vēlēt atpūtu, atpūsties, atpūtināt.
olīt Velt, ritināt, griezt.
oļīt Velt, ritināt, griezt.
pils Verdzības un feodālisma laikmetā - liela, arī grezni būvēta, iekārtota valdnieka, vergtura, feodāļa mītne (parasti nocietināta).
asins milti vērtīgs, olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis, ko iegūst no svaigām asinīm, tās koagulējot, presējot, žāvējot un samaļot; izlieto bagātinātājpiedevu un kombinētās lopbarības sastāvā.
desmitkāji Vēžveidīgo kārtas dzīvnieki, kam raksturīga ar kaļķiem piesātināta čaula un pieci ejkāju pāri.
švibināt Vicināt; kustināt.
hromosfēra Vidējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis; Saules hromosfērā novērojamas spīkulas, notiek Saules uzliesmojumi.
vilītis Vieglais automobilis ar paaugstinātu pārgājību, parasti ar brezenta jumtu.
lētaudzis Viegli audzis, izlutināts.
čibināt Viegli kutināt.
apkužināt Viegli pakutināt.
aizlaist Viegli, bezrūpīgi izdot, iztērēt (naudu, mantu u. tml.); nodzīvot; izputināt.
ķircināt Viegli, jokojoties zobot (kādu); arī kaitināt (1).
sintepons Viegls sintētisks audums, izmanto kā siltinātāju jakās, segās, guļammaisos, mīksto mēbeļu ražošanā u. tml.; sintapons.
kristallāts Viela, kas izdalās kristālu veidā karstam piesātinātam šķīdumam atdziestot.
termostabilizatori Vielas, kas palielina polimēru un plastmasu izturību pret paaugstinātu temperatūru to pārstrādāšanā un lietošanā.
montānskābe Viena no piesātinātajām karbonskābēm, balta kristāliska viela C28H56O2, brīvā veidā atrodama vaskos.
kancināties Vienam otru iztaujāt, kaitināt.
knapoties Vienam otru kaitināt.
dežūrkuģis Viens no kuģu vienības kuģiem, kas nozīmēts dežūrā un atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā.
amarone Viens no labākajiem Itālijas vīniem, ko darina no žāvētām (vītinātām) vīnogām.
aplauzties Vilties, būt sarūgtinātam.
plavināt Viļņveidīgi kustināt.
divkomponentu laka virsmas pārklāšanas materiāls (laka un tās cietinātājs), kas fasēts divos iepakojumos, un tikai pirms lakošanas tos sajauc kopā un izlieto 4-8 stundu laikā, laka labi saistās virsmu, to var uzklāt ļoti plānā kārtā, tā ir elastīga un ķīmiski izturīga.
griezt Virzīt, kustināt no vienas puses uz otru; grozīt.
kāpt Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā).
izstērķelēt Viscaur iecietināt.
izstērķulēt Viscaur iecietināt.
siltuma dūriens vispārēja organisma pārkaršana, ilgstoši atrodoties paaugstinātā temperatūrā.
esenciālā hipertensija vispārīgs apzīmējums klīniskam sindromam, kam raksturīgs paaugstināts diastoliskais spiediens, ko parasti pavada arī sistoliskā spiediena pieaugums.
nepiesātinātība Vispārināta īpašība --> nepiesātināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
piesātinātība Vispārināta īpašība --> piesātināts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
piesātinātība Vispārināta īpašība --> piesātināts(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vīdināt Vītināt.
vītēt Vītināt.
labardāns Vītināta mencas fileja.
prošuto Vītināts šķiņķis itāļu gaumē.
dimedrols Zāļlīdzeklis, kas samazina alerģiskas reakcijas (paaugstinātu kapilāru caurlaidību, niezi); var radīt miegainību.
tīstenis Ziedkopas veids, kas pieder žuburoņu grupai, sagriezts sirpis ar ziedēšanas sākumā ieritinātu galotni; raksturīgs asinszālēm u. c.
siena drudzis ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kurai raksturīgas iesnas, lēkmjveida šķavas, asarošana, konjunktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, arī paaugstināta temperatūra; nātrene.
cianoze Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir venozo asiņu sastrēgums vai asinis ir nepietiekami piesātinātas ar skābekli.
šauri ganaši zirga eksterjera kļūda – attālums starp žokļa stūriem ir par mazu; šādam dzīvniekam var būt apgrūtināta elpošana.
platknābis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Anas clypeata syn. Spatula clypeata", senāk "Rhynchaspis clypeata"), putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis.
circeņzupa Zupa ar gaļas, tauku sačurkstinātu gabalu piecepumu.
Anjalas savienība zviedru un somu virsnieku sazvērestība 1788. g. pret karali Gustavu III krievu-zviedru kara laikā ar mērķi noslēgt mieru, dalībnieki 1789. g. apcietināti, viens sodīts ar nāvi.
apaļgalve Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimtas ģints ("Phrynocephalus"), ķirzaka ar īsu, noapaļotu galvu un platu vidukli un uz augšu saritinātu asti, sastopama galvenokārt tuksnešos un pustuksnešos, \~30 sugu.
vietēt Žāvēt, likt vīt; sutināt.
aspika Želejveidīga masa, receklis, kas rodas noteiktu vielu iedarbībā, sabiezējot šķidrumam, kurā vārīta (cepta, sutināta) gaļa, kauli, zivis.
žļerkstināt Žļarkstināt (1).
žļerkstināt Žļarkstināt (2).
žvākstināt Žvakstināt.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa tināt.