Paplašinātā meklēšana
Meklējam labā.
Atrasts vārdos (61):
- labā:1
- labāt:1
- labāgs:1
- labāki:1
- kālabā:1
- glabāt:1
- pašlabā:1
- dalabāt:1
- glabāni:1
- izlabāt:1
- klabāns:1
- palabāt:1
- salabāt:1
- uzlabāt:1
- labāties:1
- apglabāt:1
- atglabāt:1
- čalabāns:1
- ieglabāt:1
- izglabāt:1
- noglabāt:1
- paglabāt:1
- pārlabāt:1
- saglabāt:1
- uzglabāt:1
- vislabāk:1
- aizglabāt:1
- Deilabāra:1
- glabājums:1
- glabāšana:1
- glabātājs:1
- glabātava:1
- glabāties:1
- glabātuve:1
- pieglabāt:1
- Villabāte:1
- labākrasta:1
- glabājamais:1
- izalabāties:1
- izglabāties:1
- noglabāties:1
- paglabāties:1
- saglabātība:1
- saglabāties:1
- sillabārijs:1
- uzglabātava:1
- uzglabāties:1
- uzglabātuve:1
- vislabākais:1
- izaglabāties:1
- pasalabāties:1
- labākzinātājs:1
- iesaglabāties:1
- nosaglabāties:1
- pasaglabāties:1
- saglabājamība:1
- uzglabājamība:1
- pašsaglabāšana:1
- zīmogglabātājs:1
- pašsaglabāšanās:1
- saglabātājselekcija:1
Atrasts vārdu savienojumos (18):
- (pa)rādīt (ko) no labās puses
- būt (jau) gabalā, arī (būt) labā (arī krietni) gabalā
- būt (retāk nākt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā
- kā labā roka
- labā halze
- Labā Indriķa balanda
- labā optiskā aktivitāte
- labā puse
- labā roka
- Labās Cerības rags
- labās rokas likums
- labās skrūves likums
- palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā
- parādīt (ko) no labās puses
- rādīt (ko) no labās puses
- riktīgi labā
- saglabāties (arī būt, palikt u. tml.) labā atmiņā
- tam labā
Atrasts skaidrojumos (4842):
- (no)smelt krējumu (pa)ņemt, (ie)gūt kā labāko daļu.
- RVH (Sirds) labā kambara hipertrofija (angļu "right ventricular hypertrophy").
- vēsture [pagātne]{s:1871}; pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km.
- Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km.
- Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km.
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
- Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts.
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe.
- Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā.
- Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe.
- Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km.
- Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe.
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe.
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
- Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte.
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe.
- Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km.
- Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte.
- Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai.
- Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m.
- suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim.
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā.
- Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km.
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
- Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga.
- Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise.
- Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis.
- Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- atkāņu Ačgārni; no labās puses uz kreiso.
- mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
- repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks.
- žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas.
- Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts.
- gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības.
- pašvāris Agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu.
- Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
- Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe.
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
- Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe.
- Maiļupīte Aiviekstes labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā.
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
- Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža.
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša.
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
- Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā.
- Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste.
- Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce.
- Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte.
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē.
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe.
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
- Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis.
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties.
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
- emeritēties Aiziet pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
- zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
- notulderēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru).
- notuldurēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru).
- nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera.
- Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- atliktā nodokļa maksāšana akcīzes nodokļa samaksas atlikšana attiecībā uz akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu un pārvadāšanu.
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā.
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
- Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā.
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
- beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice.
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
- kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
- Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis.
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m.
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā.
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
- štimmīgs Alkohola ietekmē būt labā garastāvoklī.
- Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km.
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
- Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
- Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis.
- Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē.
- Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
- Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera.
- Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka.
- Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā.
- Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata.
- Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte.
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
- Putras upe Amatas labā krasta pieteka.
- Pautupīte Amatas labā krasta pieteka.
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
- mantzinis Amatpersona (dažās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi.
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
- Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
- grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm.
- Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
- Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
- videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā.
- parciālā jeb daļējā anestēzija anestēzija, kad daļa jutības vēl saglabājusies.
- vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu.
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
- lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai.
- Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte.
- aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
- rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru.
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi.
- apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā.
- apaļo kokmateriālu sausā glabāšana apaļo kokmateriālu glabāšana gaissausā stāvoklī, noturot šo stāvokli visā to glabāšanas laikā.
- apaļo kokmateriālu glabāšana ūdenī apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana, iegremdējot tos ūdenī.
- tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
- tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
- bočiņš Apaļš koka trauks sāls uzglabāšanai.
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- homogenizators Aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas.
- testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu.
- uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- uzturēšana aparatūras vai tās komponentu saglabāšana vai restaurēšana tādā stāvoklī, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus).
- guldīt zemes klēpī apbedīt, apglabāt.
- atdot zemei (arī zemes klēpim) apbedīt, apglabāt.
- apguldīt Apbedīt, apglabāt.
- guldināt Apbedīt, apglabāt.
- guldīt Apbedīt, apglabāt.
- pabest Apbedīt, apglabāt.
- ramdīt Apbedīt, apglabāt.
- bērot Apbērēt, apglabāt.
- Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
- arods Apcirknis labības glabāšanai.
- Maizīši apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota, saglabājušās drupas) Viesītes pagastā.
- Jūgarna Apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts.
- Ķerkliņi Apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu.
- Aderama apdzīvota vieta Sudānā (_Adarama_), Nīlas labā krasta pietekas Atbaras krastā.
- izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu).
- pārēst Apēst, izšķirojot, izmeklējot labāko, ēšanai derīgāko.
- apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju.
- bērēt Apglabāt, apbedīt.
- rakt Apglabāt, apbedīt.
- apramīt Apglabāt.
- nobedīt Apglabāt.
- elementārais apjoms apjoms, kura izmēri reducējas uz punktu, bet tiek saglabātas ķermeņa īpašības.
- varants Apliecība par preču saņemšanu glabāšanā un to vērtību.
- aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe).
- Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē.
- Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā.
- preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai.
- ādas grauds apstrādātas ādas labās puses kārtas dabiskais raksts, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs.
- Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore.
- Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte.
- separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes.
- investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība.
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
- apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā.
- teksta apstrāde ar datu apstrādes līdzekļiem veikta tekstu ievadīšana, rediģēšana, šķirošana, saplūdināšana, izgūšana, noglabāšana, parādīšana uz ekrāna, drukāšana u. tml. darbības.
- operatīvā atmiņa ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati; pamatatmiņa.
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- transporta ekspedīcijas pakalpojumi ar kravas nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru veic par maksu.
- kā savu acuraugu ar lielu rūpību, saudzību, pašaizliedzību, mīlestību, kā lielāko dārgumu (sargāt, glabāt).
- dabas piemineklis ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
- ūdensdārzs Ar pāļiem un ragatām nožogota ūdens platība, kurā pludināšanas un kokrūpniecības uzņēmumi saņem, novieto, šķiro, uzglabā un nosūta patērētājiem vai pārstrādāšanai apaļos kokmateriālus.
- kartiņkaudze Ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā).
- kapča Ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
- aizstāvēt Ar savu rīcību, darbību saglabāt un vairot (godu, slavu u. tml.).
- paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml.; arī pamudināt.
- nolaupīt Ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā.
- Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas.
- Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā.
- Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos.
- archīvs Arhīvs - dokumentu glabātuve.
- fiksētā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot fiksēta komata notāciju. Šo operāciju izpildes laikā saglabājas komata, kas atdala skaitļa veselo un daļskaitļa daļu, izvietojums.
- harmagedons Armagedons - Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas.
- Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Aronas pagastā.
- Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
- Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe.
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
- Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca.
- Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 7 km.
- subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos.
- Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā.
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- Asaru strauts Asarupe, Ušurupes labā krasta pieteka.
- Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā.
- plaušu artērija asinsvads, kas novada venozās asinis no labā sirds kambara uz plaušām.
- Ašurbanipals Asīrijas valdnieks (Ashurbanipal; 685. g. - ap 627. g. p. m. ē.); ar militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem centās saglabāt Asīrijas valsti.
- Asūne Asūnīca - Sarjankas labā krasta pieteka.
- Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā.
- Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka.
- Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka.
- Taurupe Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Eiduku purva, garums - \~7 km.
- Mārsna Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Jauniešu ezera Eiduku purvā Atašienes pagastā, garums - 16 km.
- atvaļinājums Atbrīvojums no tiešajiem darba pienākumiem, saglabājot darba vietu (amatu); attiecīgais laika posms.
- pieminēt Atcerēties, saglabāt atmiņā.
- izsniegt Atdot (ko nodotu glabāšanā).
- upurēt Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ; ziedot (2).
- ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- reprodukcija Atjaunošanās, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
- reproducēties Atjaunoties, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- izgāztuve atkritumu apglabāšanas vieta, kas neatbilst poligona prasībām.
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).
- atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas.
- rezervēšana Atlicināšana, paglabāšana (kādai vajadzībai).
- kamionāža Atlīdzība par kraušanu vai izkraušanu; to maksā kravas saņēmējs transportierim blakus vedummaksai un guļamai naudai, noliktavas naudai u. c. glabāšanas nodevām.
- ķuidāt Atlikt malā, noglabāt.
- kopēšana Atmiņā glabāto datu pārrakste (reproducēšana) citā vietā vai atmiņas veidā (iespējams arī citā fiziskā formā).
- buferis Atmiņa īslaicīgai datu glabāšanai, ko pārsūta starp divām ierīcēm, lai izlīdzinātu to darbības ātrumus, signālu līmeņus vai nodrošinātu asinhrono pārraidi.
- videobuferis Atmiņa videoadapterī, kas paredzēta displeja ekrānā rādāmo datu glabāšanai.
- energoneatkarīga atmiņa atmiņa, kas izveidota tā, lai saglabātu ierakstīto informāciju arī tad, kad barošanas spriegums ir atslēgts.
- hologrāfiskā atmiņa atmiņa, kurā izmanto hologrāfijas metodes informācijas ierakstīšanai, glabāšanai un lasīšanai.
- nedestruktīvā atmiņa atmiņa, kurā katras šūnas saturs saglabājas pēc informācijas nolasīšanas.
- destruktīvā atmiņa atmiņa, kurā lasīšanas operācijas izdzēš šūnu saturu. Lai informāciju saglabātu, tā katru reizi pēc lasīšanas jāatjauno.
- pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams.
- paketes buferis atmiņas apgabals, kas speciāli paredzēts paketes uzglabāšanai, kura gaida nosūtīšanu vai saņemta no sūtītāja.
- lietotāja apgabals atmiņas daļa, ko var izmantot lietotāja programmas glabāšanai.
- ārējā krātuve atmiņas ierīce datu masīvu ilgstošai glabāšanai.
- šūna Atmiņas vai reģistra elements, kam ir noteikta adrese un kas paredzēts viena binārā skaitļa glabāšanai.
- Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas.
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās.
- Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
- Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta.
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
- Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
- Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni.
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
- buferatmiņa Ātrdarbīga atmiņa datu īslaicīgai glabāšanai vai uzkrāšanai (paketēšanai).
- vadības atmiņa ātrdarbīga atmiņa, kurā glabājas mikroprogramma un kas kalpo datora vadībai, tā var būt realizēta kā pastāvīgā atmiņa vai programmējama pastāvīgā atmiņa.
- dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
- Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu.
- Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis.
- Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves.
- Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu.
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
- Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas.
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
- Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
- Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni.
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
- Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi.
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji.
- Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi.
- Kolhīdas rezervāts atrodas Gruzijā, Kolhīdas zemienē, platība - 5 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g., lai saglabātu Kolhīdas zemienes kompleksus (mežus, purvus) un pētītu meliorācijas un lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz tiem.
- Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti.
- Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi.
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas.
- Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi.
- Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
- Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola.
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
- Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus.
- Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts.
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu.
- Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms.
- Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu.
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas.
- Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas.
- Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas.
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca.
- Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai.
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā.
- Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments.
- Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri.
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi.
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu.
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags.
- Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas.
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m.
- Remtes muiža atrodas Saldus novada Remtes pagastā, no apbūves kompleksa saglabājusies vecā pils (tagad tajā atrodas pagasta administrācija un pasta nodaļa), jaunā pils (tagad pamatskola), vairākas saimniecības ēkas un parks.
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
- Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m).
- Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi.
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas.
- Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē.
- Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
- Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes.
- Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi.
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
- Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks.
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas.
- Askanija Novas rezervāts atrodas Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, platība 110 kvadrātkilometru, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu.
- Čatkalas rezervāts atrodas Uzbekistānā, Čatkalas grēdas rietumu atzaros, platība 353 kvadrātkilometri, augstums 1000-3200 m, dibināts 1947. g., lai saglabātu kalnu augāju un savvaļas dzīvniekus.
- Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases.
- rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
- privātā bibliotēka atsevišķa lietotāja vai lietotāju grupas veidota bibliotēka, kurā tie uzglabā savas programmas, procedūras vai datus, kuru saturs nav pieejams citiem lietotājiem.
- piena kambaris atsevišķa telpa piena pārstrādei un uzglabāšanai.
- solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru.
- aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
- savalnes atsevišķi (ēst, parasti kaut ko labāku nekā saimes ļaudis).
- eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem.
- aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
- rezervēt Atstāt, glabāt (kādam ko) rezervē (1).
- atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma).
- šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem.
- pašatteikšanās Atteikšanās (no kā bez tiešas ārējas ietekmes), parasti kāda labā.
- atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
- fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.).
- homomorfisms Attēlojums f starp matemātisku objektu sistēmām, kas saglabā visus algebrisko operāciju un attieksmju rezultātus.
- piekrāsot Attēlot (laktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
- ciparfotogrāfija attēls vai fotogrāfija, kas tiek skenēts, lai iegūtu analogsignālu, kuru savukārt pārveido ciparsignāla formā, lai attēlu uzglabātu datorā vai izspīdinātu displeja ekrānā.
- digitalizācija Attēlu pārveidošana un saglabāšana digitālā formātā; digitalizēšana (2).
- IMAX Attīstītākā kino demonstrēšanas un apskaņošanas tehnoloģija (angļu "Image Maximum") ar labāku ekrāna kvalitāti un skaņu, kā arī iespēju uztvert trīsdimensiju attēlu.
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi.
- pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem.
- stāvēt acu priekšā (arī acīs) atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- servisa datu bloks atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa saskarnes datu daļa, kas saglabā savu identitāti to pārsūtīšanas laikā pa savienojumu, kuru uztur aplūkojamais slānis.
- kaparnīca Atvilktne, vai kārba, kurā glabā vara naudu.
- piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
- neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu.
- dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
- novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības
- Rīgava Auces labā krasta pieteka Auces un Dobeles novadā, garums - 13 km.
- Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe.
- Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine.
- Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km.
- audio / video mijas formāts audio / video mijas formāts ir standarta "Video for Windows" datņu formāts, kas paredzēts alternējošu audio- un videokadru uzglabāšanai bitkaršu veidā, lai nodrošinātu zināmu animācijas ātrumu un pietiekami augstu izšķirtspēju.
- Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī.
- Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
- Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi.
- saulmīļi Augi, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
- fanerofīti augi, kuru virszemes daļas ziemā saglabājas un pārziemošanas pumpuri atrodas virs sniega segas (koki, krūmi).
- sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles.
- sauszieži Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles.
- imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; sauszieži, salmenes.
- augļu puve augļu sapūšana kokos un glabātavās, ko izraisa slimību ierosinātājas sēnes.
- reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
- reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
- augsnes nogurums augsnes nespēja ilgstoši saglabāt ražīgumu vienai kultūrai.
- Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā.
- lielblīvuma diskete augstas kvalitātes diskete, kura var uzglabāt ievērojami lielāku datu daudzumu nekā dubultblīvuma disketē; _HD_ diskete.
- Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe.
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes.
- baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās.
- troses serdenis augu šķiedras līne, kas iet trosei pa vidu un nodrošina tai lokanību, palīdz saglabāt formu.
- Augstiņa Auksteņa - Līksnas labā krasta pieteka.
- kriogēnā tehnika aukstumtehnikas nozare, kas nodarbojas ar kriogēno temperatūru (<120 K) iegūšanu, uzturēšanu un izmantošanu; izmanto gāzu sašķidrināšanai, uzglabāšanai un transportēšanai.
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
- antiminss Austrumu baznīcā - altāra sega, uz kuras attēlotas Kristus ciešanu un parasti arī apglabāšanas ainas un kurā iešūtas relikvijas.
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
- saba austrumu tautām - maiss no veselas dzīvnieka ādas kumisa, vīna, ūdens glabāšanai un pārvadāšanai.
- astatiskais regulators automātisks regulators, kas saglabā nemainīgu regulējamā lieluma nozīmi neatkarīgi no tā, kāds lielums ir ārējai iedarbībai uz regulēšanas sistēmu.
- daudzasu automobilis automobilis ar vairāk nekā divām asīm; tam ir labāka pārgājība, ilgāks riepu un automobiļa tiltu darbmūžs, daudzasu automobilis labāk saglabā ceļa segumu; pašizmaksa un ekspluatācija ir dārgāka.
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
- reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta.
- Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups.
- Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km.
- hrizotils Azbesta paveids ar ļoti labām tehnikā izmantojamām īpašībām.
- padari Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Azerbaidžānas austrumos, saglabājušās senas tradicionālās iezīmes saimniecībā un sadzīvē, kuras saistītas ar vietmaiņas lopkopību.
- Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava.
- gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
- bagažņiks Bagāžas glabātuve.
- babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bambaji Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- bandasi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- bavumbi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- Balda Balta - Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils novadā.
- austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā.
- Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā.
- Zelta bumba balva Eiropas labākajam futbolistam, ko noskaidro franču žurnāla "France Footbol" veiktā daudzu pasaules valstu futbola žurnālistu aptaujā.
- Salivena balva balva, ko ASV Amatieru sporta savienība katru gadu pasniedz labākajam ASV amatieru sportistam, kopš 1930. gada.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- skābumbaļļa Baļļa kulteņa uzglabāšanai.
- ūdensbaļļa Baļļa ūdens uzglabāšanai, uzkrāšanai.
- kāpostbaļļa Baļļa, kurā skābē kāpostus, uzglabā skābētus kāpostus; šīs baļļas saturs.
- avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus.
- bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai.
- duala Bantu nēģeru cilts Kamerūnā, nodarbojās gk. ar tirdzniecību un tādēļ bija labāk zināmi eiropiešiem.
- zuli Bantu tauta, dzīvo Natālas provincē, D-Āfrikas A daļā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- Kārklupe Bārtas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 10 km; Kārklupis.
- Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe.
- Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava.
- Loba Bārtas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 52 km.
- Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe.
- Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta.
- Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka.
- cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
- karpeļbedre Bedre kartupeļu uzglabāšanai (ziemā).
- kartupeļbedre Bedre kartupeļu uzglabāšanai (ziemā).
- tupeņdobe Bedre kartupeļu uzglabāšanai.
- Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka.
- klēpenis Bērns, ko vēl glabā klēpī.
- Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe.
- Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m.
- Melnais strauts Bērzenes labā krasta pieteka Ķekavas novadā.
- Grauzdupe Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe.
- Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa.
- Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera.
- Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte.
- Latvijas Centrālais depozitārijs bezpeļņas akciju sabiedrība, kas iegrāmato, uzskaita un glabā vērtspapīrus.
- konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem; konjunktūras cilvēks.
- konjunktūras cilvēks bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
- debirs Bībelē - Zālamana tempļa vissvētākā vieta, kur glabājās derības šķirsts.
- Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem.
- depozītbibliotēka Bibliotēka, kas pieņem glabāšanā bibliotēkās mazizmantotus iespieddarbus un citus dokumentus.
- valne Biešu un rāceņu glabātuve.
- izomorfisms bijektīvs attēlojums starp divām kopām, kas saglabā visas tajās definētās operācijas un attieksmes; visi izomorfie objekti ir identiski.
- neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā attīstītās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko ietekmi.
- Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja.
- Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera.
- kolīni Bioloģiski aktīvas (gan nomācošas, gan stimulējošas) vielas, ko augi izdala augšanas laikā un kas saglabājas augsnē (saknēs, augu nobirās).
- Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte.
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
- radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti.
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
- apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā.
- logotēts Bizantijā 5.-12. gs. tā sauca dažus augstākos valsts ierēdņus, kas pārzināja finanses, pastu u. tml.; patriarha zīmogglabātājs.
- vestiārijs Bizantijas ķeizara garderobes glabātājs.
- Berezina Bjarezina – Dņepras labā krasta pieteka.
- finete Blēžu žargonā apslēpta kabata, īpaši apzīmētu spēļu kāršu uzglabāšanai.
- pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- Raganiņa Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā Kubulu pagastā.
- Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
- Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km.
- Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera.
- Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts.
- Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe.
- Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe.
- Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Kurna Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 26 km, kritums - 22 m, iztek no Sprogu ezera.
- Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte.
- Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha.
- Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km.
- Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km.
- Naidalu strauts Braslas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
- Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte.
- Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km.
- Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā.
- papildu bremze bremze, ko lieto transportlīdzekļa bremzēšanai garos nobraucienos, saglabājot darba bremzes efektivitāti.
- Brede Briede - Iecavas labā krasta pieteka.
- Gaiļu strauts Briedes labā krasta pieteka Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe.
- Zilūžu grāvis Briedes labā krasta pieteka Zilākalna pagastā, augštece Bērzaines pagastā, iztek no Zilūža ezera.
- neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības.
- statiskā atmiņa brīvpieejas atmiņa, kurā informācija glabājas trigeros.
- ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju.
- dzeltējums Brūni plankumi vai traipi uz papīra, kam par iemeslu ir slikta uzglabāšana.
- Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi.
- nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka saglabājas (parasti brīvība, neatkarība).
- Lielais grāvis Brūziles labā krasta pieteka Saldus novadā, garums — 5 km.
- sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos.
- dagoba Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Šrilankā, kas ir zvanveidīga celtne un parasti tajā glabājas budistu relikvijas.
- izvadbuferis Buferis, kas paredzēts īslaicīgai izvaddatu glabāšanai līdz to pārsūtīšanai uz izvadierīci.
- buferkapacitāte Buferšķīdumu spēja saglabāt konstantu pH, kas izteic stipras skābes vai stipras bāzes gramekvivalentu (vai miligramekvivalentu) skaitu, kas jāpieliek 1 litram (vai mililitram) buferšķiduma, lai izmainītu tā pH par vienu vienību.
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
- Loču kanāls Buļļupes labā krasta atzarojums pie ietekas Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā.
- Brancupīte Buļļupes labā krasta pieteka Brocēnu novada Gaiķu pagastā.
- Timba Buļļupes labā krasta pieteka Rencēnu pagastā, iztek no Timbas ezera, garums - 12 km; Timbas upe; lejtecē Kančupe.
- Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā.
- nogulēt Būt (visu laikposmu) apglabātam (kapā).
- gulēt mūžīgā (arī mūža) miegā, arī gulēt mūžīgu (arī mūža) miegu būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam.
- gulēt mūža miegā būt apbedītam, apglabātam.
- gulēt mūža miegu būt apbedītam, apglabātam.
- gulēt Būt apglabātam (kapā).
- gulēt (arī būt) zem (zaļām) velēnām būt apglabātam (kapos).
- atdusēties Būt apglabātam (par mirušo).
- izvilkt Būt dzīvam, ar grūtībām saglabāt dzīvību.
- turēties Būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam (par kā kopumu).
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
- būt zem zemes (retāk zemēm) būt mirušam un apglabātam.
- būt zem velēnām būt mirušam, apglabātam.
- būt zem zemes būt mirušam, apglabātam.
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (audi) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
- pasvītrot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk uztverams, īpaši saista uzmanību.
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
- sargāt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem).
- izcelt Būt par cēloni tam, ka kļūst labāk redzams, saista uzmanību.
- mitrināt būt tādam (kosmētiskajam līdzeklim), kas pasargā ādas virsējos slāņus no izžūšanas un saglabā ādas elastību; kopt ādu ar šādiem kosmētiskajiem līdzekļiem
- baidēties Būt tādam, ka (kā iedarbībā) nemainās, saglabā vēlamās īpašības.
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2).
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
- turēties (arī būt) pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību.
- tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu.
- fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs.
- savienotā koka algoritms caurspīdīgajos tiltos izmantots algoritms, kas dinamiski izveido vislabāko datu pārraides ceļu no avota līdz galamērķim.
- igvarts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
- igvāte Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
- igvāts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
- Rundēnu strauts Cegeļņas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- ellings Celtne dirižabļu būvēšanai, remontam, apkopei un glabāšanai.
- ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- pienūzis Celtne, arī īpaša telpa, kur dzesē un uzglabā pienu.
- noliktava Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai.
- morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
- novietne Celtne, telpa, arī vieta (kā) novietošanai, uzglabāšanai.
- labāties Censties kļūt labākam.
- bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt.
- konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā); sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
- pietaupīt Censties saglabāt, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus).
- indeksreģistrs Centrālā procesora reģistrs, kuru izmanto adrešu modifikācijas konstantes glabāšanai.
- atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
- numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde.
- Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas.
- Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē.
- Gubu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā, garums - 3 km.
- Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe.
- Kumeļpurva grāvis Cieceres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km.
- Dīcmaņu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pagastā un pilsētā, garums - 11 km.
- Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti.
- Slimnīcas strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Saldus novada Saldus pagastā, garums - 6 km.
- Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats.
- Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda.
- stellīts Ciets sakausējums uz volframa, hroma un kobalta bāzes, kas saglabā cietību augstā temperatūrā (līdz 750 ⁰C).
- cisterna Cilindriska tvertne (parasti šķidruma vai gāzes uzglabāšanai).
- kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai).
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
- bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti.
- baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
- maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- koro Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- pali Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- poso Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- sadangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi.
- kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
- ortropsija Cilvēka acs spēja redzēt labāk rītausmā vai krēslā nekā spilgtā saules gaismā.
- atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
- runas pazīšana cilvēka runas datorizēta atpazīšana un tās pārveidošana ciparu formā, kas piemērota uzglabāšanai un apstrādei datorā.
- darbspējas Cilvēka spēja ilgu laiku saglabāt pietiekamu darba produktivitāti (ražīgumu).
- drošumspēja cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- lietas koks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām; lietaskoks (3).
- lietaskoks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām.
- sargs Cilvēks, cilvēku grupa, kuras darbība saglabā (ko) sabiedrībā.
- eidētiķis Cilvēks, kam piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas.
- labrocis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa labā puse.
- pakalpiņš Cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; [kalps]{s:778}.
- kalps cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda principa vai idejas labā
- tautas kalps cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
- filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā.; labdaris.
- izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
- ieroču nesējs cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses
- pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- šļema Cilvēks, kas ēd izrakņādams labākos kumosus no ēdiena.
- šļemozis Cilvēks, kas ēd izrakņādams labākos kumosus no ēdiena.
- gvards Cilvēks, kas ietilpst labākajā (cilvēku grupas, organizācijas) daļā.
- kalps cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla
- rokas puisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2).
- rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš.
- virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
- patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
- roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- polītikāns Cilvēks, kas nodarbošanos ar valsts vai sabiedrības lietām izraudzījies par savu amatu un rīkojas sava paša vai savas partijas labā.
- izsūtāmais Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
- konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu; cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
- bruņinieks Cilvēks, kas uzņemas grūtības, ciešanas citu labā, kas uzupurējas, citus aizstāvēdams.
- kolektors Cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus).
- darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā; gudrinieks.
- gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā.
- makāns Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
- Dzirnavupīte Cimziņas labā krasta pieteka Raunas pagastā.
- attēluzlabošana Ciparformātā glabātu attēlu kvalitātes uzlabošana, apstrādājot attēlu ar grafikas programmatūru.
- kontrolcipars Cipars, ko pievieno skaitlim, lai nodrošinātos pret kļūdām, skaitli glabājot vai apstrādājot ar ESM.
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
- cits Citāds, savādāks, atšķirīgs (parasti labāks).
- ekspluatācija Citu cilvēku izmantošana savā labā.
- glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
- glabājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru glabājuma devējs nodod glabātājam glabāšanā mantu; glabātājs apņemas mantu glabāt un atdot bez bojājumiem.
- ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
- cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
- lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai).
- Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km.
- kaļamais čuguns čuguns, ko iegūst, ilgstoši augstās temperatūrās atkvēlinot baltā čuguna lējumus (notiek karbīda sadalīšanās un grafīta kristalizācija pārslu veidā); tā rezultātā čuguns saglabā stiprību, iegūst nelielu plastiskumu.
- Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
- Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas.
- Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju.
- Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu.
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
- Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha.
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
- Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu.
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
- Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha.
- Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma.
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti.
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
- Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
- Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes).
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas).
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni.
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi.
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
- Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas.
- medību saimniecība dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un saglabā medījamiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi.
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību.
- Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga).
- Zaaminas rezervāts dabas rezervāts Uzbekistānā, Turkestānas grēdas rietumu daļas ziemeļu nogāzē, platība - 105 kvadrātkilometru, augstums - 1800-3500 m, dibināts 1960. g., lai saglabātu dabas kompleksus.
- Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti.
- saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
- čupt Dabūt, iegūt, dažreiz ne pārāk labā veidā (ar varu, viltību, ātrumu, roku veiklību).
- keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi.
- ziņojumu apdare dalītas datu apstrādes process, kas apvieno tādas iekšēji saistītas funkcijas kā ziņojumu pārsūtīšanu un glabāšanu.
- preservi Daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku.
- nodrosējums Darbība, kas vērsta uz zaudējumu riska samazināšanu līdz minimumam uzglabāšanas vai cenu (valūtu kursu) izmaiņu rezultātā, atverot tirgū par vienādu summu, taču pretēji vērstu pozīciju.
- izsekošana darbība, kuras laikā tiek izsekota lietotāja uzvedība internetā, izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram automātiski reģistrējot un saglabājot datus par to, kādas tīmekļa vietnes lietotājs apmeklē un cik ilgs ir šāds apmeklējums.
- glabāšana Darbība, process --> glabāt.
- uzlabojums darbības vai procesa rezultāts, kurā organisma vai tā daļu funkcionēšana vai fizioloģisks stāvoklis kļūst labāks
- mantojuma apsardze darbības, ko veic tiesa Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja mantas saglabāšanu un tās nodošanu mantiniekiem.
- mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās.
- materiāli atbildīgā persona darbinieks, kas nes pilnu materiālo atbildību par zaudējumu, kas rodas, ja netiek saglabātas tam uzticētās materiālās vērtības.
- liet ūdeni uz kāda dzirnavām darboties kāda labā, palīdzēt kādam.
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
- trezors Dārgums; dārglietu glabātuve; naudas lāde; plaukts traukiem; sevišķs logu aizkars.
- mantnīca Dārgumu glabātava.
- uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma.
- rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- ievaddati Dati, ko ievada datorā to apstrādei vai glabāšanai.
- skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_.
- brīvpiekļuves datne datne, kas parasti glabājas magnētiskajā diskatmiņā un kuras ierakstus var nolasīt, ierakstīt vai izmainīt jebkurā kārtībā bez citu ierakstu nolasīšanas un pārrakstīšanas.
- kļūdu žurnāls datne, kurā datorā uzglabā informāciju par kļūdām.
- fraktāļattēlu formāts datnes formāts tādu grafikas attēlu uzglabāšanai, kuri ir ievērojami saspiesti, izmantojot fraktāļus.
- datnes pārsūtīšana datnes pārvietošana uz tās izmantošanas vai glabāšanas vietu, piemēram, no vienas datoru tīkla stacijas uz otru vai no vienas datu vides uz otru.
- formāts PCX datnes standartformāts krāsainu grafikas attēlu uzglabāšanai datora atmiņā.
- datnes saspiešana datnes uzglabāšanai nepieciešamās atmiņas telpas samazināšana.
- videoatmiņa datora atmiņa displeja ekrāna attēlu saglabāšanai.
- pārlūktabula Datora atmiņā uzglabājamo datu izkārtojums, kas izklājprogrammai ļauj ātri piekļūt vajadzīgajiem, iepriekš sagatavotajiem datiem.
- integritāte datora atmiņā uzglabāto datu pilnīguma un korektuma saglabāšana pēc to modificēšanas.
- datu validācija datora atmiņā vai dokumentos glabājamo datu atbilstības pakāpes reālajam atspoguļojamo objektu stāvoklim pārbaude, kas nodrošina pārbaudāmo datu atbilstību noteiktajām specifikācijām, un izslēdz neparedzētu rakstzīmju un datu tipu izmantošanu vai novirzes no uzdotajiem lauku garumiem.
- dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā informācijas bitu uzglabāšanai izmanto mikroskopiskus kondensatorus. Tā kā šie kondensatori pakāpeniski izlādējas, tie vairākus simtu reižu sekundē ir jāuzlādē, lai saglabātu tajos ierakstīto informāciju.
- statiskā brīvpieejas atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri; atšķirībā no dinamiskās brīvpieejas atmiņas tās saturu nav nepieciešams regulāri atjaunot.
- statiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri.
- diska kešatmiņa datora atmiņas apgabals, kurā īslaicīgi uzglabā bieži lietojamus datus; izpilda starpnieka funkcijas starp lietojumprogrammu un diskatmiņu.
- reģistrs Datora atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
- blakusiestādīšana Datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītas programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus.
- blakusiedalīšana datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītās programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus.
- karstais starts datora operatīva iedarbināšana, izmantojot tā stāvokli, kas saglabājies iepriekšējās darbības rezultātā.
- datu pārvaldība datora operētājsistēmas pamatfunkcija, kas realizē datu organizēšanu, izvietošanu, glabāšanu un atjaunošanu.
- pieejas metode datora operētājsistēmas vai datora tīkla vadības programmas sastāvdaļa, kas veic datu saglabāšanu un izguvi vai pārraidīšanu un saņemšanu; šo programmu funkcijās parasti ietilpst arī aparatūras vai tīkla disfunkciju radītu datu pārraides traucējumu atklāšana un, iespēju robežās, to novēršana.
- ievades apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kas dotajā momentā izdalīts ievaddatu glabāšanai.
- izvadapgabals Datora pamatatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts izvaddatu glabāšanai.
- saglabāšanas apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kurā tiek saglabāts reģistru saturs.
- brīvpieejas atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā glabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša pieeja no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni.
- brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt.
- pagaidu atmiņa datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; darbatmiņa.
- darbatmiņa Datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; pagaidu atmiņa.
- datorvide Datorā veidota mākslīga vide informācijas apstrādei un glabāšanai.
- reālā atmiņa datora visa fizikālā atmiņa, kurā ietilpst operatīvā atmiņa un ārējā krātuve, to izmanto kā programmu, tā arī datu glabāšanai, un tā ir pieejama centrālajam procesoram.
- zīmēšanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, izmantojot tādus zīmējuma elementus kā līnijas, lokus un aploces, ko uzglabā atmiņā matemātisku formulu veidā, un ar vektorgrafikas palīdzību ļauj viegli atveidot attēlus dažādos lielumos.
- balss apstrāde datorizēta balss ziņojumu apstrāde, kurā ietverta balss ziņojumu saglabāšana un pārsūtīšana, balss atpazīšana, atbilžu veidošana balss ziņojumiem un tehnoloģijas, kas tekstu pārvērš runā.
- attēlu apstrāde datorizēta grafikas attēlu (fotogrāfiju, zīmējumu, videoattēlu u. c.) analīze, pārveidošana, uzglabāšana un izspīdināšana displeja ekrānā.
- balss pasts datorizēta telefonu atbildes sistēma, kas pārvērš ienākošos ziņojumus cipardatos un saglabā tos diskā.
- cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido.
- ziņojumapmaiņas vārteja datoru sistēma, kas pārveido vienu ziņojumapmaiņas protokolu citā protokolā un nodrošina saskarni vai nu starp diviem datoru tīkla uzglabāšanas un pārsūtīšanas mezgliem, vai arī starp diviem ziņojuma pārsūtīšanas aģentiem.
- arhīvs Datoru tīklā glabātu datņu kopums.
- pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori.
- drošība datoru tīklos un datoru sistēmās glabājamo datu aizsardzība pret to bojāšanu vai zaudēšanu, kā arī nesankcionētu izmantošanu.
- mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros.
- dalītā datu apstrāde datu apstrāde, kurā apstrādes, uzglabāšanas un vadības funkcijas, kā arī ievadizvades funkcijas ir sadalītas starp vairākām attālām datu apstrādes sistēmām.
- pārvaldība datu apstrādes sistēmas funkcija, kas nodrošina pieeju datiem, pārrauga datu glabāšanu un vada ievadizvades operācijas.
- robustums Datu apstrādes sistēmas spēja saglabāt vai atjaunot pareizu funkcionēšanu kļūdainās situācijās.
- relāciju datu bāze datu bāze, kurā viena tipa ierakstos ir norādes uz cita tipa ierakstiem. Relāciju datu bāze dod iespēju lietotājam saistīt informāciju, kas tiek glabāta dažādās datnēs, kā arī veidot noteiktas attiecības starp dažāda tipa ierakstiem.
- izplātās datnes datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas glabā, organizē un izgūst informāciju vienlaicīgi tikai no vienas datnes. Šādām programmām nepiemīt relāciju datu bāzu pārvaldības iespējas.
- datu ieraksts datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds.
- ieraksts Datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds.
- akumulators datu bāzu pamatdaļa ierakstu izvietošanai un uzglabāšanai.
- pirmais iekšā - pirmais ārā datu elementu uzglabāšanas un atgūšanas metode, kas paredz, ka pirmais atmiņā ievietotais elements kā pirmais tiek arī nolasīts.
- telpa datu glabāšanai paredzēta vieta datora atmiņā.
- datuve Datu glabātuve, kurā savākti operatīvie dati, kas nepieciešami noteiktai lietotāju grupai.
- steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus.
- magazīnatmiņa Datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, no kura dati tiek izņemti pretējā kārtībā, nekā tajā ievietoti.
- fails Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; datne.
- datne datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, ko glabāšanas, pārsūtīšanas un apstrādes procesā uzskata un identificē kā vienotu veselumu un kas parasti sastāv no vienādas struktūras ierakstiem; fails.
- nedestruktīvā lasīšana datu nolasīšanas operācija, kuru izpildot nolasītie dati tiek saglabāti datora atmiņā.
- datu posms datu pārraides līnija un tai pievienotu divu vai vairāku staciju apvienojums, kas nodrošina tiešu datu pārsūtīšanu starp datu avotu un datu saņēmēju, neizmantojot datu uzglabāšanas un apstrādes starppunktus.
- ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju.
- atsvaidze datu saglabāšana datora atmiņā, tos periodiski atjaunojot.
- atsvaidzināšana Datu saglabāšana datora atmiņā, tos periodiski atjaunojot.
- rinda Datu struktūra objektu saraksta glabāšanai, kuri gaida datu apstrādes sistēmas pakalpojumus.
- datu apstrāde datu vākšana, glabāšana, modificēšana, izguve un citas operācijas ar datiem.
- Jodupīte Daudas labā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~2 km.
- galvas tiesu daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi).
- par galvas tiesu Daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi).
- brīvpiekļuves atmiņas atsvaidze daudzkārtēja dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas uzlādēšana sekundes laikā, kas nepieciešams ierakstītās informācijas saglabāšanai.
- manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem.
- Slutišku krauja Daugavas ielejas labā pamatkrasta krauja lejpus Slutišku ciema, garums — 570 m, lielākais augstums — 41 m, nogāzes slīpums 36 grādi.
- Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m.
- Sarkandaugava Daugavas labā krasta atteka (sengultne) Rīgā, garums - \~4 km, lejas daļā ieplūst Mīlgrāvī.
- Skanstupīte Daugavas labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā, garums - 7 km; Aizmata, Skanstnieku upe.
- Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa.
- Piešupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Ašķere Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā; Astjere.
- Laķitene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā.
- Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste.
- Ziedupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles rajonā.
- Putānu upīte Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
- Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka.
- Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja.
- Drisa Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, garums 183 km.
- Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe.
- Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Izvaltas pagastā.
- Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte.
- Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte.
- Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis.
- Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa.
- Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka.
- Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā.
- Maltupīte Daugavas labā krasta pieteka Klintaines pagastā, garums - 8 km.
- Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
- Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km.
- Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km.
- Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera.
- Pomazina Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā; Pomozina.
- Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka.
- Jāņupīte Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā un pilsētā.
- Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca.
- Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze).
- Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
- Kārklupīte Daugavas labā krasta pieteka Krustpils pagastā; Zeļķa grāvis.
- Rogāļu strauts Daugavas labā krasta pieteka Kūku pagastā, garums - <4km.
- Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts.
- Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene.
- Kaibala Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, garums - 16 km, kritums - 51,1 m.
- Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Līksnas pagastā, garums - 7 km.
- Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km.
- Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka.
- Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Teļu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Turku pagastā.
- Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām.
- Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa.
- Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe.
- Urga Daugavas labā krasta pieteka Ogres pilsētā, pirms Rīgas HES izbūves ietecēja Ogres upē.
- Podraudze Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņu novada Klintaines pagastā.
- Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe.
- Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve.
- Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne.
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
- Neretiņa Daugavas labā krasta pietekas Neretas otrs nosaukums tās augštecē.
- Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam.
- heterohromija Dažāda labās un kreisās acs varavīksnenes krāsa.
- Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem.
- pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai.
- brāzeklis Dažādas lietas, sasaiņotas sainī, ziedojums mirušajiem, kas apglabāti baznīcā.
- konservācija Dažādu līdzekļu un pasākumu kopums, ar kuru nodrošina asins, audu u. tml. uzglabāšanos.
- iesildīšanās Dažādu manevru, paņēmienu un darbību atkārtošana pirms starta, lai labāk uzsāktu sacensības.
- starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai.
- datu noliktava dažādu uzņēmumu uzņēmējdarbības sistēmas, kurās ir savākto nozīmīgo datu centrālā glabātuve.
- deponēšana Dažādu vērtību, vērtspapīru, naudas līdzekļu nodošana glabāšanā kredītiestādēs vai citās iestādēs.
- aizkavētā piegāde dažiem datu pārraides tīkliem piemītoša spēja uzglabāt datus līdz tam laikam, kamēr var piekļūt terminālim, kam tie adresēti.
- fetālisms Dažu embrionālo struktūru vai pazīmju saglabāšanās ķermenī visas dzīves laikā.
- mezofāzes Dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli.
- tirkšķi Dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti.
- enantiomērisms Dažu vielu īpašība pastāvēt labā un kreisā antipoda formās. Labā modifikācija, tās forma un struktūra ir it kā kreisās modifikācijas.
- Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
- Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts.
- Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss.
- Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks.
- Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
- Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
- Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
- Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
- Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā .
- Javas degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros sondaicus"), kas saglabājusies tikai Javas salā.
- relikvārijs Dekorēts kulta piederums (tvertne) relikviju uzglabāšanai, gk. katoļu un pareizticīgo baznīcās.
- sociāli ekonomiskā demogrāfija demogrāfijas zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju demogrāfisko (matrimoniālo, reproduktīvo, vitālo jeb pašsaglabāšanās un migratīvo) uzvedību un paaudžu nomaiņas procesu, kā arī ekonomisko un demogrāfisko procesu mijiedarbību.
- demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi.
- Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta.
- DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos.
- elektrets Dielektriķis, kas ilgstoši saglabā polarizāciju pēc to ārējo faktoru iedarbības izbeigšanās, kuri polarizāciju izraisījuši.
- dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
- Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles labā krasta pieteka.
- Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka.
- Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m.
- Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene.
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa.
- Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m.
- Asupīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka; Asupe.
- Saltupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka.
- starpsānu diferenciālis diferenciālis, kas transportlīdzekļos ar sānpiedziņu transmisiju sadala griezes momentu starp kreisās un labās puses dzinekļiem.
- ekrānuzņēmums Digitālas ierīces ekrānā redzams attēls, kuru dators saglabā kā attēla datni.
- digitalizēšana Digitalizācija 1(2) - attēlu pārveidošana un saglabāšana digitālā formātā.
- Silupīte Dimžavas labā krasta pieteka Vānes pagastā.
- mikronuklejs Diploidāls infuzoriju šūnas kodols, kurā glabājas ģenētiskā informācija un kurš piedalās šūnas dalīšanās procesos un dzimumprocesā.
- sākumdirektorijs Direktorijs, kas piekārtots lietotāja kontam, no kura tas uzsāk darbību un kurā tas glabā savas datnes.
- aparatūras kešatmiņa diskdzinī vai diskdziņa kontrollerā izveidota kešatmiņa, kurā tiek saglabātas bieži lietojamas programmas un dati.
- vienpusēja diskete diskete vai cietais disks, kurā datus var ierakstīt un uzglabāt tikai vienā tās (tā) pusē.
- vienpusējs disks diskete vai cietais disks, kurā datus var ierakstīt un uzglabāt tikai vienā tās (tā) pusē.
- geli Dispersas sistēmas, kam piemīt dažas cietu ķermeņu mehāniskās īpašības (spēja saglabāt formu, stiprība, plastiskums); lielmolekulāru vielu gadījumos sauc par recekļiem.
- kešdarbe Displeja ekrānā izspīdinātas informācijas uzglabāšanas un ātras izguves process internetam pievienotajā datorā.
- informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu.
- Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu.
- izlīdzinātājimpulsi Divas īsas impulsu sērijas televīzijas vilnī, kuras iestarpinātas pirms un pēc kadra sinhronizācijas impulsiem un kuru frekvence ir divreiz lielāka un platums uz pusi mazāks nekā rindu sinhronizācijas impulsiem; tādējādi saglabājas nemainīgs līdzstrāvas līmenis.
- folio Divas kontu grāmatas lappuses (kreisā un labā) ar vienu un to pašu kārtas numuru.
- lukteņa divi baļķi virs grodiem klētī pirts slotiņu glabāšanai.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
- Abū Simbela divu klinšu tempļu atrašanās vieta Ēģiptē, Nīlas krastā, kas būvēti 13. gs. p. m. ē. Ramzesa II valdīšanas laikā; Asuānas aizsprosta būves laikā abus tempļus izzāģēja no klints un pacēla 60 m augstāk pilnīgi saglabājot orientāciju un savstarpējo izvietojumu.
- neatkarīgu disku redundants kārtojums divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem citajiem diskiem. Kārtojuma _RAID_ diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju.
- Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā.
- replikācija DNS molekulas dubultošanās specifisku fermentu klātbūtnē; autosintēze; tā nodrošina ģenētiskās informācijas saglabāšanos un pāriešanu nākamajās paaudzēs.
- bāte Dobe, kartupeļu glabāšanai pa ziemu.
- Vilkupe Dobes labā krasta pieteka Asares pagastā, garums - 7 km.
- tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
- stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā.
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs.
- arhivālijas Dokumenti, kas glabājas arhīvā.
- Dolīte Doles labā krasta pieteka Bauskas novada Codes pagastā.
- Ziemeļu Doņeca Donas labā krasta pieteka Doņeca, kas Ukrainā saucas Siverskijdoņeca.
- Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas.
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
- Baļuta Donaviņa - Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
- tabakas doze doze tabakas glabāšanai; tabakdoze.
- tabakdoze Doze, kārba tabakas glabāšanai; tabakas doze.
- Drini Barda Drini labā satekupe, garums 130 km, augštece un vidustece Kosovā, lejtece (~20 km) Albānijā.
- firms Drošs, piedzīvojis, ar labām zināšanām.
- Dabiņš Dubnas labā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums - \~10 km.
- Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe.
- Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km.
- Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis.
- Šusta Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā vairāku pagastu robežupe, garums - 17 km, iztek no Šusta ezera; Šuste; Šustjanka.
- Ūdzeņa Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 17 km, kritums - \~8 m; Ūdzene; Odzene.
- Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka.
- Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem.
- Mežupe Dūkšupes labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Tilžas pagastā.
- Rideļupīte Dūkupītes labā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā.
- Pērkoņupīte Dūmkalna strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Sauka Dūņupe, Dienvidsusējas labā krasta pieteka.
- Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte.
- Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
- Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe.
- Rāvene Durbes labā krasta pieteka Dunalkas pagastā, garums - 9 km.
- Sūriku valks Durbes labā krasta pieteka Sakas pagastā.
- Ķēvupe Durbes labā krasta pieteka.
- Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa.
- Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale).
- Pūdānupe Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagastā.
- Pļepovka Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, garums - 7 km; Plepovka.
- Pastaune Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, garums - 8 km.
- Līčupīte Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
- Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe.
- Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza.
- Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis.
- Lanka Dzeldas labā krasta pieteka Embūtes pagastā, garums - 10 km.
- alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C.
- dzelzskapis Dzelzs skapis naudas un vērtslietu glabāšanai.
- Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
- Damrožu upe Dzestrenes labā krasta pieteka Dzērbenes un Zosēnu pagastā, garums - \~3,5 km.
- Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe.
- Mežmaļu upīte Dzestrenes labā krasta pieteka.
- loģiskā dzēšana dzēšana, kas padara datni lietotājam nemanāmu, bet saglabā tās atkopšanas iespējas.
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
- dīptanks Dziļa tilpne kuģī degvielas uzglabāšanai vai balastam.
- Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- Pieņupe Dzirnupes labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
- rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordists (2).
- rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordnieks.
- izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas.
- reliktu formas dzīvnieku un augu sugas, kas saglabājušās no senākiem laikiem.
- pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
- satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1).
- sadzīvot Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
- Džumna Džamna - Gangas labā krasta pieteka.
- Jamuna Džamna - Gangas labā krasta pieteka.
- Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos.
- Lestene Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Lestenes pagastā, garums - 11 km; Lestenes upe.
- Kundziņstrauts Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Slampes pagastā, augštece - Lestenes pagastā, garums - 6 km.
- Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti.
- zungāt Ēdienam pa virsu nosmelt labāko.
- tauku iešņavas ēdiens, kuru gatavoja, taukus samīcot ar sāli, pipariem, sīpoliem; tauku saglabāšanas veids.
- ņergāties Ēdot atlasīt labākos kumosus.
- nergāt Ēdot izmeklēt labāko; ņergāt 1.
- kneidāt Ēdot izvēlēties labākos kumosus.
- izvurinēt Ēdot izvēlēties, izmeklēt (ko labāku).
- Grīvīte Eglaines labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 5 km.
- Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte.
- Riteniška Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, iztek no Dronku ezera; Ritmiska; Ritmiška.
- Barģupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~4 km.
- Dzirnavupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~6 km.
- inkubatorijs Ēka putnu olu inkubēšanai un cāļu uzglabāšanai līdz diennakts vecumam.
- novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms.
- ekrāna notveršana ekrāna attēla saglabāšana teksta vai grafikas datnes veidā datora diskatmiņā.
- ekrāna tveršana ekrāna attēla saglabāšana teksta vai grafikas datnes veidā datora diskatmiņā.
- palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
- izvedums ekspertsistēmās - jauns fakts, ko var iegūt no datiem un izvedumkārtulām, kas glabājas zināšanu bāzē.
- eksportbaļķis Eksportam noderīga koka stumbra (parsti priežu, egļu) labākā apakšējā daļa, garumā sākot no 5,5 m.
- krioprezervācija Ekstirpētu audu vai orgānu dzīvotspējas paildzināšana, glabājot tos ļoti zemā temperatūrā.
- Maurupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
- Melnupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
- Negurskas upīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
- demi-monde Elegantas avantūristes, kas kādu morālisku pārkāpumu dēļ izstumtas no labākās sabiedrības; kokotes.
- ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
- optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos.
- mīkstā kopija elektroniska informācijas uzglabāšanas vai izvades forma kādā no personālajā datorā izmantojamajām datu vidēm, piem., disketē, cietajā diskā, lasāmatmiņas kompaktdiskā, magnētiskajā lentē, displeja ekrānā.
- aizturis Elektroniskā shēma, kas saglabā noteiktu stāvokli, kamēr ārējās iedarbības rezultātā tiek atjaunots tās iepriekšējais stāvoklis.
- elektroniskie līdzekļi elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos.
- dokumentu attēlveidošana elektronisku dokumentu krāšana, iztvere un pārvaldība tiešsaistes režīmā. Dokumentu attēlus uzglabā kā bitkartētu grafiku.
- atmiņas elektronstaru lampa elektronstaru lampa, kas zināmu laiku saglabā tajā ierakstītus elektriskos signālus.
- reģistrs elektrosakaros - automātisko telefona un telegrāfa centrāļu ierīce izsaucamā abonenta numura uzglabāšanai un numerācijas ciparu tālākai noraidīšanai citām vadības ierīcēm.
- Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe.
- Elkšķupe Elkšķene, Kamārces labā satekupe.
- Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā.
- Melnupe Ellītes labā krasta pieteka Daudzeses pagastā, augštece Seces pagastā.
- Emmentāle Emmes upes (Āres labā krasta pieteka) ielejas daļa Šveicē ("Emmental"), aptuveni no Šanfgnavas līdz Burgdorfai, garums - \~45 km.
- retencija Emocionāla aizture, atmiņas spēja saglabāt iemācīto un pārdzīvoto; iegūti pēcefekti.
- sistēmas operators energoapgādes komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijas un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu u. tml.
- dinamiskā atmiņa energoatkarīga atmiņa, kurā dati ilgstoši saglabājas, pateicoties tikai to periodiskai reģenerācijai.
- energoapgāde Enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību.
- Dūņupe Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - <1 km, iztek no Dūņezera.
- Dūņupīte Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, iztek no Lakšezera, garums - \~2 km.
- vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm.
- feci, quod potui, faciantmeliora potentes esmu darījis, ko varēju, kas var, lai dara labāk.
- Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos.
- negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms.
- čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem.
- Tēzana etrusku mitoloģijā - rītausmas dieviete, kuras vārds saglabājies uz trim etrusku spoguļiem un uz mūmijas apbedīšanas plīvura, tika attēlota kā jauna, pievilcīga sieviete.
- kanopa Etrusku trauks mirušo pelnu uzglabāšanai.
- Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe.
- Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe.
- Šarlote Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā.
- Jāņuciema ezers ezers Demenes pagastā, platība — 11,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, iztek Lucesas labā pieteka Jāņupīte, ietek Kumbule.
- Teļecas ezers ezers Krievijā (_Teleckoe ozero_), Altaja Republikas austrumos 436 m vjl., platība - 223 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 325 m, garums - 78 km, vidējais platums - 3 km, ietek \~70 upju, iztek Obas labā satekupe Bija; Altinkels.
- šin Ezoterismā "labā ticība", kas liek cilvēkam darboties tā, lai apkārtējie to respektētu un uzticētos.
- Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts.
- bromelīns Ferments, kas atrodams bromēliju dzimtas augos un palīdz labāk sašķelt olbaltumvielas, tādējādi veicinot ēdiena sagremošanu.
- arhīva kadri filmā iekļautas epizodes, kas nav uzņemtas īpaši šās filmas vajadzībām, bet iegūtas no kinoarhīva vai citas speciālas glabātavas.
- atcelšana Filozofisks jēdziens, kas raksturo kaut kā likvidēšanu un vienlaikus saglabāšanu.
- riska samazināšanas princips finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus.
- standarts "Video for Windows" firmas _Microsoft_ izstrādātas standarts videoinformācijas un audioinformācijas uzglabāšanai datora atmiņā.
- tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem.
- arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai.
- datu kopa fizikālo ierakstu apvienojums datu vidē, kam ir savs identifikators un kas atbilst vienam no datu apstrādes sistēmas, datu izvietošanas, glabāšanas un piekļuves organizācijas veidiem.
- bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām).
- privātums Fiziskas vai juridiskas personas tiesības kontrolēt vai noteikt, kādu informāciju par šo personu drīkst uzkrāt un saglabāt un kam šo informāciju ir atļauts izmantot.
- pagaidu fonts fonts, kas pēc ielādēšanas lāzera printerī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr to nomaina lietotājs vai programmatūra.
- permanentfonts Fonts, kas pēc ielādēšanas lāzerprinterī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr printeris pieslēgts barošanas avotam.
- paraformaldehīds Formaldehīda polimēru maisījums HO[-CH,O-]nH, glabāšanai un transportēšanai ērts ciets formaldehīda veids; paraforms.
- fotoarchīvs Fotogrāfiju glabātuve.
- fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija.
- sillon Franču katoļu kustība un apvienība ticības un cilvēku sabiedrības labā, 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- pirmintegrālis Funkcija, kuras kreisā puse pie jebkura atrisinājuma saglabā pastāvīgu nozīmi, tomēr nav identiska konstante.
- krātuve Funkcionāls bloks, kurā var novietot un saglabāt datus un no kura tos var izgūt.
- bultu maks futrālis bultu glabāšanai.
- attaisnota prombūtne gadījumi, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ un viņam tiek saglabāta darba vieta "Darba likumā" paredzētos gadījumos.
- vidējais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgo vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākas dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī; visbiežāk šo rādītāju aprēķina atsevišķi vīriešiem un sievietēm.
- veselīgas dzīves mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu dotās paaudzes pārstāvji veselīgā stāvoklī, ja viņu turpmākās dzīves laikā veselības un mirstības līmenis saglabātos aprēķina gada līmenī.
- autopilots gaiskuģa automātiskā lidojuma vadības sistēmas galvenā sastāvdaļa - ierīce, kas automātiski vada gaisakuģi un stabilizē lidojuma kursu, augstumu un ātrumu, saglabājot uzdoto lidojuma režīmu.
- senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos.
- cefalogrāfija Galvas kustību reģistrācijas metode, lai noteiktu organisma spēju saglabāt līdzsvaru.
- Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā.
- foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk.
- tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem.
- kodola grupa ganāmpulka labākie, pāru atlasē izvēlētie dzīvnieki, no kuru pēcnācējiem izvēlas jaundzīvniekus ganāmpulka atjaunošanai.
- Hugli Gangas lejteces labā krasta atteka Indijā ("Hugli"), Rietumbegālē, garums - 250 km, grīvā platums - līdz 30 km, dziļums - 10-12 m.
- Džamna Gangas upes labā krasta pieteka ("Yamuna"), Indijā, garums - 1384 km, sākas Himalajos (3255 m vjl.).
- eksporta kredīta garantija garantija, kas garantijas ņēmēja labā tiek sniegta zaudējumu segšanai, kuri radušies garantijas ņēmējam, ja pircējs nav veicis samaksu saskaņā ar noslēgto eksporta līgumu eksportētāja kredīta gadījumā vai aizdevuma līgumu pircēja kredīta gadījumā.
- stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
- zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks.
- zutinis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks.
- pudele garens trauks ar tievāku augšdaļu (parasti šķidruma uzglabāšanai).
- Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards.
- pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
- Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte.
- Zaļumu strauts Garūdenes labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā, garums - 22 km.
- Kagaiņu grāvis Gaujas augšteces labā krasta pieteka Vecpiebalgas pagastā.
- Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
- Gāršenieku attekas Gaujas labā krasta attekas Raiskuma un Vaidavas pagastā.
- Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte.
- Augstupīte Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, garums - 10 km.
- Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema.
- Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe.
- Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte.
- Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km.
- Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera.
- Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte.
- Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe.
- Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas.
- Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km.
- Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene.
- Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe.
- Papēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
- Robežupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
- Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe.
- Dārzeņu upe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgā.
- Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte.
- Kalnupe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
- Pededze Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
- Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte.
- Liepenes strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Turaidas.
- Melnupīte Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Viešu pilskalna.
- Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts.
- Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte.
- Kraukle Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
- Bēršu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
- Zāģeru upe Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
- Cīruļu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
- Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
- Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija.
- Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe.
- Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene.
- Bundes upīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā.
- Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte.
- Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe.
- Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis.
- Strenčupīte Gaujas labā krasta pieteka Strenču novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m; Jērcēnu upe.
- Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava).
- Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
- Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara.
- Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km.
- Ģīmes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā un Valmieras pilsētā.
- Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe.
- Badupīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā.
- Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis.
- Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte.
- Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte.
- Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte.
- Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte.
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
- Vaidava Gaujas labā krasta pietekas Strīķupes senāks nosaukums.
- Dzirnupe Gaujas lejteces labā krasta pieteka Carnikavas pagastā, garums - 1 km, iztek no Dzirnezera.
- Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
- aizsargājošās gāzes gāzes, kas aizkavē produktu sastāvdaļu oksidēšanos un mikroorganismu attīstību, pagarinot produkta uzglabāšanas laiku.
- povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- aliheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- nasiri Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- suleimanheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- taraki Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- tohi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- andari Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku.
- atplaucēt Glabājot, turot ūdenī siltā vietā, panākt, ka atveras (pumpuri, ziedi).
- atklātā glabāšana glabāšana ārpus telpām, zem atklātas debess.
- glabāšana nojumē glabāšana vieglas konstrukcijas celtnē zem jumta, bet bez sienām, kas nepasargā spēkratus no atmosfēras iedarbes un tajā nav iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru.
- in deposito glabāšanā.
- turēt Glabāt (atmiņā, apziņā).
- cibot Glabāt cibā.
- glābināt Glabāt ievākto ražu.
- konspirēt Glabāt slepenībā, izmantojot konspirācijas noteikumus, metodes.
- aizslēgt (ar) deviņām atslēgām glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; glabāt lielā slepenībā.
- vaņķēt Glabāt, sargāt.
- krāt Glabāt; saglabājot vairot.
- glabot Glabāt.
- glabējiņa Glabātāja.
- glabātuve Glabātava.
- krātnieks Glabātava.
- rammana Glabātava.
- stāvēt Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā.
- Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km.
- Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe.
- urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos).
- grāmatzīme Globālā tīmekļa pārlūkprogrammā paredzēta iespēja saglabāt norādi uz visbiežāk izmantojamajiem globālā tīmekļa resursiem, kas nodrošina tiem ātru un ērtu piekļuvi.
- Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km.
- gotlandiešu Gotlandiešu valodā runā atsevišķos Gotlandes apgabalos, raksturīgs dziedošais tonis un vairāki no senās valodas saglabājušies vienkāršie patskaņi un divskaņi, kā arī jaunveidoti divskaņi.
- dermovakcīna Govju baku vīrusa celms; to iegūst no baku pustulām un saglabā ar ādas pasāžām.
- grabažnīca Grabažu noliktava, vecu krāmu glabātava.
- kadru buferis grafikas adaptera atmiņa, kurā tiek uzglabāta displeja ekrānā neattēlotā informācija, bet uzglabātos kadrus, izmantojot īpašas ierīces, var pārveidot un vizualizēt.
- simts Grāfistē ietilpstoša administratīvi teritoriāla vienība Anglijā viduslaikos, kas ar ierobežotām funkcijām saglabājās līdz 19. gs. beigām.
- audiogrāmata Grāmata, kuras teksts, parasti aktiera izpildījumā, ierunāts un saglabāts informācijas nesējā.
- kredīts Grāmatvedības grāmatā - konta labā lappuse, kurā ieraksta izmaksātās summas.
- grāmatvedības konts grāmatvedības pamatvienība informācijas sistemātiskai uzskaitei, grupēšanai, operatīvai kontrolei un glabāšanai.
- Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts.
- margarīts Grieķu baznīcā trauks, kur glabā svētītu dievmaizi.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs, skaists jauneklis, Nīsa labākais draugs, nogalināts cīņās ar rutuliem.
- Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas.
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
- Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo.
- Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu.
- Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas.
- Pandora grieķu mitoloģijā - Prometeja brāļa sieva, kas, neievērodama aizliegumu, atver lādi, kur glabājas cilvēces nelaimes; tās izplatās pa visu pasauli.
- Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību.
- Eimajs Grieķu mitoloģijā - un varoņeposā "Odiseja" vecākais cūkgans, kas bija saglabājis uzticību savam valdniekam un pēc Odiseja atgriešanās dzimtenē palīdzēja viņam iekļūt pilī un izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem.
- Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu.
- kalathos Grieķu sieviešu darba grozs vilnas uzglabāšanai; arī līdzīgs māla trauks.
- Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā.
- Sārcene Grīvas labā satekupe Talsu novada Vandzenes pagastā, iztek no Laidzes ezera, garums - \~6 km; Laidzes upe; Sārajupe; Silenes upe.
- Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku).
- kreisais grodums grodums, kurā vijumi iet no apakšējās labās puses uz augšējo kreiso pusi; apzīmē ar S burtu.
- magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai.
- gudamakari Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Aragvi labā krasta sānaizā.
- hevsuri Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevsuretijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- pšavi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- tuši Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Tušetijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- rači Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļos, Račas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- gubens Gubenis - īpaša telpa vai šķūnis salmu, sera, arī dažādu lauksaimniecības rīku uzglabāšanai.
- Ringas upe Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā.
- Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte.
- Lanckupe Gulsupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā.
- kāpt uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt labāku stāvokli.
- japāņu valoda ģenealoģiski izolēta valoda; oficiālā valoda Japānā; lieto īpašu japāņu rakstu - ideogrāfiskā (no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi) un zilbju raksta apvienojumu; raksta vertikālās rindās, tās kārtojot no labās puses uz kreiso.
- konkurētspēja Ģenētiski nosacīta organisma, līnijas vai šķirnes īpašība labāk funkcionēt jauktā nekā vientipiskā kopumā.
- labējība Ģenētiski un kulturāli nosacīta labās rokas izmantošanas prioritāte, veicot mērķtiecīgas darbības.
- ģenētiskais rezervāts ģenētisko resursu saglabāšana populācijas dabiskajā atrašanās vietā tai raksturīgajos apstākļos.
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
- Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala.
- Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
- Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m.
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis.
- Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m.
- sakristija Ģērbkambaris baznīcās; vieta, kur glabā baznīcas traukus, grāmatas utt.
- Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks.
- haitieši Haiti pamatiedzīvotāji, oficiālā franču valoda, bet runā tās vietējā dialektā, ticīgie - katoļi; saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- Gaina Hajna - upe Baltkrievijā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
- nesējsignāls Harmonisku svārstību analogsignāls, kas izvēlēts tā, lai vislabāk atbilstu konkrētas pārraides vides īpašībām.
- balons Hermētiski noslēdzams (parasti metāla) trauks gāzes glabāšanai.
- uzlādes spole hermētiski noslēgta 8 mm, 16 mm vai 35 mm filmas spole tīrās filmas glabāšanai un operatīvai kameras pārlādēšanai filmēšanas laukumā.
- RBBB Hisa kūlīša labās kājiņas blokāde (angļu "right bundle branch block").
- urartu valoda hurriešu-urartu valodu saimes valoda, pieder pie Priekšāzijas mirušajām valodām; saglabājušies rakstu pieminekļi ķīlu rakstā no 9.-6. gs. p. m. ē.
- Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri.
- Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune.
- Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule.
- Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba.
- Tilža Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 40 km, kritums - 30 m, sākas Ploskenas purva ziemeļrietumu malā.
- Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km.
- Lakšinīku strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, garums — 7 km.
- Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km.
- Salas-Ruskulovas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Salnavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 6 m.
- Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite.
- venetu valoda ide valodu saimes atzars, saglabājušies \~200 uzraksti no 5.-1. gs. p. m. ē.; rakstības pamatā grieķu alfabēts.
- jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā.
- kuršu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; līdz 15.-16. gs. tajā runāts tag. Lietuvas ZR - līdz Klaipēdai, Kurzemē vēl 16. gadsimtā; tās pēdas saglabājušās vietvārdos, liet. val. žemaišu dialektā un latv. val. kursiskajās izloksnēs.
- frīģiešu valoda ide valodu saimes valoda, lietota Mazāzijā, saglabājušies tikai atsevišķi uzraksti (7. gs. p. m. ē. - 4. gs. m. ē.).
- trāķiešu valoda ide valodu saimes valoda; saglabājušies daži uzraksti no 6.-3. gs. p. m. ē., kā arī atsevišķi vārdi antīko un Bizantijas autoru darbos.
- senitāļu valodas ide valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mirusī latīņu, osku, umbru u. c. valodas; senākie rakstu pieminekļi (neskaitot latīņu valodu) no 6. gs. p. m. ē. saglabājušies \~300 uzrakstu, vietvārdu; rakstības pamatā grieķu, etrusku un latīņu alfabēts.
- Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa.
- Dzērvīte Iecavas augšteces labā krasta pieteka Bauskas novada Bārbeles pagastā, garums - 11 km.
- Vērģupe Iecavas labā krasta pieteka Iecavas novadā, garums - 15 km, Vergupe; Vērgupe; Vērģupis.
- Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m.
- Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums.
- Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts.
- Sudmaļupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km.
- Svētupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km.
- Glijstrauts Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā.
- Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte.
- kuldeņa iedobums krāsns priekšas sānos degošu ogļu uzglabāšanai pelnos (dūbe).
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā; piedēvēt (kam) ideāla īpašības.
- štīmē Iedzēries, piem.: viņš ir labā štimē.
- demogrāfiskā krīze iedzīvotāju atražošanās procesu krasa pasliktināšanās vai ilgstoša nelabvēlīgas situācijas saglabāšanās.
- noguldījums Iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju naudas līdzekļi vai vērtspapīri (akcijas, obligācijas), kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem nodoti uzglabāšanai (depozīti) bankā vai citā finansu iestādē.
- atcerēšanās iegaumēšana, saglabāšana atmiņā, paturēšana prātā
- atminēšanās iegaumēšana, saglabāšana atmiņā, paturēšana prātā; [atcerēšanās]{s:511}
- iekavāt Ieglabāt (1).
- iekodēt Ieglabāt (piem., informāciju šifrētā veidā).
- jumta skaida iegūst ēvelējot ar speciālu ēveli, labākais materiāls - bezzaru, smalkšķiedrainas koksnes skuju koki, bet biežāk (lētuma dēļ) lieto apsi; garums - 72 cm, platums - 10-20 cm, biezums - līdz 1 cm.
- ievākt Iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai.
- sarūdēt iegūt sarkanbrūnus plankumus (par kartupeļiem, kas glabāti mitrā vietā).
- stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
- piena kannu dzesētājs iekārta piena dzesēšanai kannās un īslaicīgai glabāšanai; sastāv no ūdens vannas un aukstuma agregāta.
- piena dzesēšanas rezervuārs iekārta piena uzkrāšanai, dzesēšanai un īslaicīgai glabāšanai noteiktā temperatūrā; var komplektēt ar jebkuru slaukšanas iekārtu.
- atmiņa iekārta vai datu vide, kurā var uzglabāt informāciju tās vēlākai izmantošanai.
- kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju.
- darbatteice Iekārtas stāvokļa saglabāšanās, neraugoties uz komandu šo stāvokli mainīt.
- iešībēt Iekārtot (kādā, parasti labā, izdevīgā) viet, darbā.
- iešībēties Iekārtoties (kādā, parasti labā, izdevīgā) vietā, darbā.
- informācijas sistēma iekārtu, procedūru un personāla kopums, kas ir izveidots, strādā un tiek uzturēts, lai vāktu, uzkrātu, apstrādātu, uzglabātu un izmantotu informāciju.
- aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam).
- priekšlogs Iekšlogs; ieliekams un izņemams logs, ko rudenī iestiprina, ieliek (siltuma saglabāšanai ziemā).
- iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
- noguldīt Iemaksāt uzglabāšanai (naudu krājkasē, bankā) un saņemt ienākumu (no tās).
- aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko).
- klipkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā; no šīs kopas izvēlas atsevišķus objektus un iesprauž veidojamajos dokumentos.
- izgriezumkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā.
- zaudēšana iepriekšējā izskata, kvalitātes nesaglabāšana
- izvadmezgls Ierīce datu pārveidošanai no formas, kādā tie glabājas datora atmiņā, formā, kādu var lietot ārpus datu apstrādes sistēmas.
- izvadierīce Ierīce datu pārveidošanai no veida, kādā tie glabājas datora atmiņā, veidā, kādu var lietot ārpus datu apstrādes sistēmas.
- optiskā atmiņa ierīce datu uzglabāšanai, kas sastāv no optiskās datu vides (piemēram, optiskā diska, lentes) un diskierīces ar pusvadītāju lāzeru informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai.
- kvēlkrāsns Ierīce materiālu vai priekšmetu vienmērīgai sakarsēšanai līdz sarkankvēlei un to uzglabāšanai šai karstumā.
- aretieris Ierīce mērinstrumentos un dažādās ierīcēs jutīgo un kustīgo elementu nostādīšanai un nostiprināšanai fiksētā (nekustīgā) stāvoklī to darbības pārtraukuma laikā (pārvietojot, uzglabājot), lai tos pasargātu no nolietošanās un bojāšanās.
- viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
- žiroazimuts Ierīce, kas paredzēta, lai saglabātu izvēlāto azimuta virzienu, pēc kura sākumā bija noorientēta tā galvenā ass, kā arī lai izmērītu objekta pagriezienu leņķus ap vertikālo asi.
- spermas banka ierīce, kurā cilvēka vai mājdzīvnieku spermatozoīdi tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
- Beļavas muižas ainavu parks ierīkots 18. gs. vidū, tā platība - 6,7 ha, parkā ir 2 uzpludināti dīķi, stādītas vietējās un introducētās koku un krūmu sugas, saglabājies t. s. Baltās ķēves piemineklis - granīta obelisks.
- aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās.
- rezonansi ierosināti stabilu elementārdaļiņu stāvokļi, kas saglabājas ļoti īsu laiku, aptuveni 10^-23^ sekundes.
- iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
- Urpele Iesalas labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~10 km; Uša; Ušupe; Užupe.
- Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete.
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- depozitārijs Iestāde vai persona, kas pieņem glabāšanā vērtības.
- lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu; šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
- resoru arhīvi iestāžu arhīvi, kuros glabājas attiecīgā uzņēmuma vai viena resora iestāžu grupas dokumentālie materiāli.
- uzkrājējs Ietaise pusfabrikātu uzglabāšanai starp automātiskās līnijas iecirkņiem.
- statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
- Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām.
- apglābināt Ievākt ražu, paglabāt.
- ieražot Ievākt, noglabāt (ražu), iegūt.
- Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km.
- iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu glabājot, transportējot.
- plikatīvās dislokācijas iežu slāņu saguluma plastiskas izmaiņas (krokojumi, fleksīvas), saglabājot slāņu viengabalainību.
- Briežupe Iežupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale.
- Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe.
- Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas.
- Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts.
- Vītrupes grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- atkritne Ikona, kas displeja ekrānā norāda, kur tiek uzglabātas atmestās datnes, kuras var tikt atjaunotas vai arī pilnīgi likvidētas.
- Dole Īkstruma labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā.
- kagata Ilgākai uzglabāšanai iekārtota cukurbiešu stirpa līdz 3 m platumā, 1,75 m augstumā (ja biešu sabēršanai izmanto mehānismus, tad augstums var sasniegt 5 m) un līdz 10 m garumā, parasti vairākas uz novākta lauka.
- izglabāties Ilgāku laiku glabāt (ko).
- nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
- lolot Ilgāku laiku glabāt apziņā, atmiņā, domās (piemēram, nodomu, cerību).
- izglabāt Ilgāku laiku glabāt; uzglabāt.
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā, atmiņā, uztverē (piemēram, par psihisku stāvokli, sajūtām, atmiņām).
- atstāvēt Ilgāku laiku saglabāties (par priekšmetiem).
- sakavāt Ilgāku laiku uzglabāt.
- uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
- aizastāvēties Ilgi saglabāties.
- olu melanža ilgi uzglabājams olu pārstrādes produkts, pildīts hermētiskā tarā, pasterizēts vai saldēts.
- Munda Ilūkstes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā.
- Šēdere Ilūkstes labā krasta pieteka, garums - 12 km.
- Čiganka Ilzītes labā krasta pieteka Atašienes pagastā, augštece Mežāres pagastā.
- Dimžava Imulas labā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā, garums 17 km, kritums - 43,3 m; Dimžavas strauts; Dinžava.
- Ķilpjupīte Imulas labā krasta pieteka Vānes pagastā, augštece Gaiķu pagastā; Ķilpupīte.
- karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti.
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- matakomatagvaji Indiāņu cilšu grupa (mataki, matagvaji, čorogi, ašiuslaji, maki, gentusi, kočaboti), dzīvo Grančako (Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā), valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (katolicisms, protestantisms), daļa saglabājuši cilšu kultus.
- žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- šošoni Indiāņu cilšu grupa (šošoni, komanči, juti, hopi u. c.), dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- puebli Indiāņu cilšu grupa ASV dienvidrietumu pustuksnešainajā rajonā, runā jutoacteku (hopi, sunji, tano u. c.) un keresu valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- sirioni Indiāņu ciltis, dzīvo tropu mežos Bolīvijas austrumos, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, piemīt dažas "ekvatoriālas" pazīmes: tumša āda, sprogaini mati, plats deguns, biezas lūpas, saglabājušās matriarhāta paliekas.
- kvakiutli Indiāņu cilts Kanādas rietumu piekrastē, pieder pie vakaši cilšu grupas, valoda - pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- sunji Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- tano Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- akri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- apinaži Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- kajapi Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- krao Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- sakamekrani Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- šavanti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- šerenti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- timbiri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- navahi Indiāņu tauta ASV DR, dzīvo rezervātos Arizonas un Ņūmeksikas štatos, valoda pieder pie indiāņu valodu nadanu saimes atapasku valodu grupas, ticīgie - kristieši, saglabājušies arī senie kulti.
- sapoteki Indiāņu tauta, agrāk dzīvoja Meksikas dienvidu daļā; pirms spāņu ierašanās bija izveidojuši varenu valsti, valoda pieder pie otomangu saimes (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- mišteki Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidos, valoda pieder pie otomangu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- miskiti Indiāņu tauta, dzīvo Nikaragvas austrumu piekrastē, valoda pieder pie miskitomatagalpu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī cilšu ticējumi.
- kečvi Indiāņu tauta, Peru, Ekvadorā, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, runā kečvu valodā, kas pieder pie indiāņu valodām, ticīgie - katoļi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- satva Indiešu mitoloģijā - viena no trijām gunām, kas ir līdzsvara, samērības un visa labā stāvoklis.
- mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā.
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
- modificētā vide inertās gāzes vai gāzu maisījuma slānis ap pārtikas produktu iesaiņojumā, lai zināmu laiku saglabātu dabisko produkta kvalitāti.
- modificētā līdzsvara vide inertu gāzu maisījuma vide augļu un dārzeņu uzglabāšanai.
- pedomorfisms Infantilu īpašību saglabāšanās pieaugušā organismā.
- ievade Informācija, ko apstrādei datorā ievada ar ievadierīču starpniecību vai no datnēm, kas glabājas datora diskatmiņā.
- mašīninformācija Informācija, ko glabā un izsniedz informācijas mašīna.
- informācijas pārvaldība informācijas apstrādes sistēmā - vadības procesi informācijas ieguvē, analīzē, glabāšanā, izguvē un izplatīšanā.
- starpnieka pakalpojumu sniedzējs informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu.
- meža valsts reģistrs informācijas sistēma, kurā apkopo un glabā informāciju par mežiem un tajos notiekošo saimniecisko darbību.
- datu bāzes integritāte informācijas sistēmas spēja saglabāt datu bāzi tās dzīves cikla laikā, nodrošinot to pret apzinātu bojāšanu vai netīšu iznīcināšanu.
- Boisa-Kodda normālforma informācijas strukturēšanas veids relāciju datu bāzēs; normālforma izslēdz redundanci un pretrunīgumu, kā arī nodrošina efektīvu informācijas uzturēšanu, saglabāšanu un atjaunināšanu.
- kodēšanas teorija informācijas teorijas nozare, kas pēta ziņojumu saistību ar to attēlojošiem signāliem, un plaši izmanto pārraides, uzglabāšanas un apstrādes sistēmu efektivitātes un uzticamības paaugstināšanai.
- brīvpieeja Informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas ļauj tieši vērsties pie vajadzīgajiem datiem neatkarīgi no to atrašanās vietas datora atmiņā.
- brīvpiekļuve Informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas ļauj tieši vērsties pie vajadzīgajiem datiem, neatkarīgi no to atrašanās vietas datora atmiņā.
- secīgā piekļuve informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas saistīta ar nepieciešamību pakāpeniski caurskatīt atmiņā esošos datus, lai atrastu meklētos. Atšķirībā no brīvpiekļuves šādas caurskates nepieciešamība palēnina vajadzīgo datu atrašanu.
- informācijas tehnoloģija informācijas vākšanas, pārveidošanas, uzglabāšanas un pārraides metožu kopums, ko lieto datu apstrādes un komunikāciju sistēmās.
- datorvārds Informācijas vienība, kas sastāv no rakstzīmēm, bitiem vai baitiem un ko apstrādā un uzglabā datora atmiņā kā vienotu veselumu.
- vārds Informācijas vienība, kas sastāv no rakstzīmēm, bitiem vai baitiem un ko apstrādā un uzglabā datora atmiņā kā vienotu veselumu.
- nomofilakija Institūcija Senajās Atēnās, kas sastāvēja no 7 pilsoņiem, kuru uzdevums bija valsts dokumentu glabāšana, tautas sapulces un Piecu simtu padomes sēžu uzraudzība; līdzīga institūcija bija arī citās Senās Grieķijas polisās.
- aparātprogrammatūra Instrukciju un ar to saistīto datu sakārtota kopa, ko glabā funkcionāli neatkarīgi no galvenās krātuves, parasti lasāmatmiņā.
- nepilnā rūdīšana instrumentu tēraudu karsēšana virs 780 °C temperatūrai, saglabājot neizšķīdušas karbīda daļiņas.
- atmiņas integrālā mikroshēma integrālā mikroshēma, kas īslaicīgi (brīvpieejas atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus.
- atmiņas mikroshēma integrētā shēma, kas īslaicīgi (brīvpiekļuves atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus.
- intensifikācija Intensitātes palielināšana vai palielināšanās; pastiprināšana; uzlabošana, kuras mērķis ir iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana; paspilgtināšana.
- rasmošana Interneta mājas lapu arhivēšana un saglabāšana tādā stāvoklī, kādā tā bija kādā noteiktā laika momentā.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1).
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
- starpatmiņa Īpaša atmiņas ierīce vai kopējās atmiņas daļa, kuru izmanto informācijas glabāšanai starp diviem datu apstrādes procesa soļiem.
- pienamāja Īpaša celtne vai piebūve, kur dzesē un uzglabā pienu.
- pienmāja Īpaša celtne vai piebūve, kur dzesē un uzglabā pienu.
- eliņš īpaša celtne, kurā būvē, remontē, glabā kuģus, jahtas, laivas vai dirižabļus.
- kambars īpaša ēka sakņu glabāšanai.
- nabaglāde Īpaša lāde, kase, kur glabājas nespējnieku vajadzībām paredzētā nauda.
- filīdi Īpaša pareģu un dzejnieku kasta senajā Īrijā, kas nodarbojās ar sakrālu tekstu sacerēšanu un saglabāšanu.
- prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs.
- uguņnams Īpaša telpa ēdiena vārīšanai un uzglabāšanai siltumā.
- medaunieks Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā).
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas.
- Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.
- liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, lai saglabātu un aizsargātu noteiktus dabas kompleksus vai to elementus (kādu augu vai dzīvnieku sugu, biocenozi); dabas liegums.
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
- nezūdamība Īpašību kopums (matērijai), kuras padara (ko) neiznīcināmu un saglabā (tā) kvantitāti pārvēršanās procesos.
- hipnotiskais miegs īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
- aideniski Īpašs zirga solis, kad vienā laikā ceļ abas kreisās kājas un pēc tam abas labās, kā rezultātā gaita ir līgana.
- stupa Īpatnējs sakrālās celtniecības tips Indijā, sākumā veidots kā vienkāršs kapu kalns, vēlāk kā memoriāla celtne, ticības simbols vai relikviju glabātava, dažāda lieluma un formas.
- tas pats dievs (ir) ir tāpat (kā kas cits), nav nemaz labāk.
- tas pats dievs ir (kaut kur) ir tāpat, tas pats, nav nemaz labāk.
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
- Sāma Irāņu mitoloģijā un eposā - Sāmīdu dinastijas ciltstēvs, Jimas pēctecis, dēvu un briesmoņu uzvarētājs, kas gatavo galīgo labā uzvaru pār ļauno.
- Stende Irbes labā satekupe Talsu un Ventspils novadā, garums - 100 km, kritums - 78 m; augštecē līdz Dižstendei Leļļupe.
- Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos.
- Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos.
- sāknēšanas programma īsa programma, kas pastāvīgi glabājas datora energoneatkarīgajā atmiņā un kas vajadzības gadījumā no lasāmatmiņas operatīvajā atmiņā izsauc uzdevumu risināšanas vadības sistēmu (piemēram, operētājsistēmu) vai tās ielādes programmu.
- buferizēšana īslaicīga datu uzglabāšana.
- rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
- Madara Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā.
- Madava Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā.
- kā uz pasūtījumu īstā reizē, tā, ka labāk nevar vēlēties.
- Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, garums - 10 km; Grivka.
- Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, lejtecē arī Zilupes pilsētas rietumu robežupe, iztek no Zaļesjes ezera; Grivka.
- nepakustināt ne pirkstu it neko nedarīt (kā labā, reti pret ko).
- nepakustināt ne pirkstiņu it neko nedarīt (kā labā, reti pret ko).
- kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā.
- Rīteļa Īvandes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, augštece Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km.
- parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- (pa)rādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem.
- pārspēt (pašam) sevi izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt.
- dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās.
- reklāma izdevīgs notikums vai apstākļu sakritība, kas parāda (kaut ko) labā gaismā.
- izēdaļāt Izēst (parasti nekārtīgi, izmeklējot labāko barību, izrakņājot u. tml.).
- izkavāt Izglabāt (1).
- iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu); aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
- izkrēst Izkrejot, nosmelt labāko.
- līdzsvarojošā izlase izlase, kas noteiktos vides apstākļos veicina heterozigotu saglabāšanos.
- izlietotā iepakojuma apsaimniekošana izlietotā iepakojuma savākšana, šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, reģenerācija (pārstrāde vai enerģijas iegūšana) vai apglabāšana, kā arī minēto darbību plānošana un organizēšana.
- loģistikas izmaksas izmaksas, kas nepieciešamas informācijas, materiālu, produkcijas, darbaspēka un enerģijas plūsmas organizēšanai, uzturēšanai un vadīšanai: loģistikas procesu (sagāde, transportēšana, preču glabāšana, krājumu operācijas, noliktavu saimniecība, iepakošana) izmaksas, šo procesu plānošanas, realizēšanas un kontroles izmaksas.
- ņockāties Izmeklēt labāko ēdienu.
- izkāmēt Izmeklēt labāko no ēdiena.
- polabu valoda izmirusi rietumslāvu valoda, atsevišķu vārdu un izteicienu krājums saglabājies vairākās 18. gs. sākuma vārdnīcās.
- hitinozoji Izmiruši paleozoja dzīvnieki, no kuriem iežos labi saglabājušās hitīna čaulas.
- izkņēgāt Izokšķerēt, izmeklēt (vislabāko no ēdamā).
- izņakāt Izokšķerēt, izmeklēt (vislabāko no ēdamā).
- iznužģināt Izokšķerēt, izmeklēt vislabāko.
- paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos; parasti veidots no cietākiem iežiem nekā apkārtējā teritorija.
- izdžākāt Izošņāt barību, lai atrastu labāko kumosu (par dzīvniekiem).
- virzuļkompresors Izplatīts kompresoru tips (uzbūvē un darbībā līdzīgs virzuļsūknim) ar labām blīvēšanas iespējām, kuru lieto gāzes saspiešanai līdz augstam spiedienam. Bieži lieto vairākpakāpju v-us.
- iespiesties Izraisīt spēcīgu ietekmi (psihē), labi saglabāties (atmiņā).
- izčalnāt Izrakņāt (izvēloties labāko, garšīgāko).
- šļemot Izrakņāt ēdienu, meklējot labākos kumosus.
- izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
- izdot Izsniegt, izmaksāt (naudu no glabāšanas vietas, arī daļu no kādas summas).
- drošums Izstrādājuma vai detaļas sarežģītu īpašību kopa, kas nosaka to ilgstošu lietojamību, saglabāšanos un derīgumu turpmākajam remontam.
- tara Izstrādājums, ko izmanto preču iesaiņošanai (lai šo preci glabātu, transportētu).
- palaist vējā izšķērdēt ko, neprast ko saglabāt, novērtēt, neizmantot kādu iespēju, neievērot teikto.
- piedāvāt palīdzību izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā, lai (kas) tiktu paveikts.
- piedāvāt Izteikt priekšlikumu, gatavību darīt (ko) kāda labā.
- presupozīcija Izteikuma slēptais saturs, resp., fona informācija, kas netiek tieši apgalvota un saglabājas noliegumā.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- Līdsas latviešu kopiena izveidojās 1947. g. un 1950. gadu sākumā Līdsā un tuvējās pilsētās uz pastāvīgu dzīvi palika \~2000 latviešu, kas izveidoja vienu no labāk organizētajām latviešu kopienu grupām Rietumeiropā, darbojās Līdsas latviešu papildskola, kas slēgta 2000. g.
- Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta.
- iedraudzēties Izveidoties labām attiecībām (ar dzīvnieku).
- demogrāfiskais optimums izvēlētajiem kritērijiem vislabāk atbilstošais, visracionālākais iedzīvotāju atražošanas tips; iedzīvotāju optimums.
- naiskot Izvēlīgi ēst (izmeklējot labāko).
- šņakarēties Izvēlīgi, parasti, izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- makrodefinīcija Izvēlņu virkņu, ar taustiņiem iniciējamu darbību un instrukciju kopums, kas pierakstīts un saglabāts, piešķirot tam noteiktu vārdu vai taustiņu kombināciju.
- izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
- izžņergāt Izžņergāt ēdienu - ēdot izmeklēt labākos kumosus.
- indiferents līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli izmaina, līdzsvars saglabājas.
- Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte.
- jahta ar labo halzi jahta, kuras burās vējš pūš no labās puses.
- Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam.
- armagedons Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas; arī šīs kaujas vieta.
- Putrupe Jāņupes labā krasta pieteka Olaines novadā, augštece Bauskas novada Iecavas pagastā, garums - 11 km.
- ģeneratīvā partenoģenēze jaunā organisma attīstībā saglabājas haploidālais hromosomu komplekts.
- zālainie spraudeņi jaunu mātesaugu 5-6 cm garu nepārkoksnējušos dzinumu daļas ar 1-3 pumpuriem; vislabāk apsakņojas koku un krūmu ziedēšanas laikā atdalīti spraudeņi.
- biodegvielas aprite jebkādas darbības ar biodegvielu (izejvielu ražošana un pārstrāde, kā arī biodegvielas ražošana, marķēšana, uzglabāšana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, realizācija, iznīcināšana u. tml.), kā arī patērētāju informēšana.
- atmiņas ierīce jebkura optiska vai magnētiska ierīce informācijas glabāšanai datorā.
- personas datu apstrāde jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.
- tiesību pārstāvniecība jēdziens, ko attiecina uz formālām un neformālām sociālā, psiholoģiskā un juridiskā atbalsta darbībām, kas vērstas uz indivīda, grupas vai kopienas interešu un tiesību pārstāvēšanu, problēmu vai konfliktu risināšanu, ņemot vērā viņu labākās intereses.
- eidētika Jenša mācība, ka atsevišķiem cilvēkiem, t. s. eidētiķiem, piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas.
- Lielā Jeņiseja Jeņisejas labā satekupe Krievijas Tivas Republikā, garums - 605 km, iztek no Karabalika ezera Austrumsajānos; Bijhema; Boļšojjeņiseja.
- Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte.
- Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
- agrafa Jēzus izteikumi, kas nesastāv kanoniskos evanģēlijos un tiek saglabāti mutvārdu tradīcijā, piem., svētīgāk ir dot nekā ņemt.
- agrafi Jēzus teicieni, kas nav ietverti kanoniskajos evaņģēlijos, bet ir saglabājušies agrīnajos kristiešu rakstos, piemēram, apokrifajos evaņģēlijos.
- tant mieux jo labāk.
- Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā.
- Šaušupe Joņupes labā krasta pieteka Vaboles un Kalupes pagastā, garums - 7 km, iztek no Baltezera.
- kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis.
- rabīnisms Jūdaistu reliģiska sistēma, kas blakus svētajiem rakstiem atzīst arī tradīciju, kura noglabāta talmūdā un vēlākā rabīnu rakstniecībā.
- Imara Jumāra - Gaujas labā krasta pieteka Kocēnu pagastā, garums - 20 km, kritums - 29,5 m.
- Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi.
- Akmeņupīte Jurģupes labā satekupe Talsu novada Zentenes pagastā.
- apdrošinājuma ņēmējs juridiskā vai fiziskā persona, kas noslēdz apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā.
- apdrošinātais Juridiska vai fiziska persona, kurai ir apdrošināmā interese, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums.
- turpinājums Kā (piemēram, tradīciju, kāda cilvēka paveiktā) uzturēšana, saglabāšana
- maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai).
- informācijas tehnoloģijas infrastruktūra kabeļu, komunikācijas komponentu, datoru un citu ierīču kopums, kas, izmantojot datorus un sakaru līdzekļus, nodrošina dažāda tipa informācijas iegūšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu.
- aiztura Kādas iepriekšējā akorda skaņas saglabāšanās jaunajā akordā, kam šī skaņa ir sveša.
- mundiera gods kādas iestādes, retāk kāda cilvēka labā slava.
- palīgkrātuve Kādas krātuves apakšnodaļa, kurā glabājas retāk izmantotās lietas.
- zaudēšana kādas prasmes, spējas aizmiršana, nesaglabāšana
- aizstāšana Kādas valodas vienības (skaņas, morfēmas, vārda, vārdformas vai sintaktiskas konstrukcijas) lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
- palaicīt Kādu brīdi uzglabāt.
- izkņēgāties Kādu laiku okšķerēt, izmeklēt (vislabāko no ēdamā).
- nostāvēt Kādu laiku saglabāties (parasti lietošanai, izmantošanai derīgā stāvoklī).
- Bebrupe Kaičupes labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā.
- bioherma Kalcija karbonātu izgulsnējošu organismu - koraļļu, sūkļu, sūneņu, foraminīferu veidojumi, kuros atmirušie organismi saglabā stāvokli, kāds tiem bijis dzīves laikā ūdenstilpes dibenā.
- pienakmens Kalcija, magnija fosfāta, olbaltumvielu un citu vielu nogulsnes piena slaukšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas iekārtās.
- Kalēju valks Kalējvalks, Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā.
- Alkšņstrauts Kalešupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- takahe Kalnugrieze - dumbrvistiņu dzimtas suga, nelidojošs putns, fitofāgs, Jaunzēlandes kalnu purvos saglabājušies ap 100 putnu; valsts aizsardzībā.
- Rustupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~5 km.
- Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte.
- Brida Kamārce - Ventas labā krasta pieteka Ventspils novadā.
- ciparkamera Kamera, kas saglabā attēlus nevis filmā, bet gan ciparformā ierakstītus kameras atmiņā.
- divkupru kamielis kamieļu suga ("Camelus bactrianus"), neliela savvaļas populācija saglabājusies Mongolijā; baktrians
- adatkamoliņš Kamoliņš, kur iesprauž un glabā adatas.
- Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera.
- Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43).
- pienkanna Kanna, kurā glabā pienu.
- krējumkanna Kanna, kurā glabā vai transportē krējumu.
- aluskanna Kanna, kurā glabājas alus.
- Kaņiva Kaņivas rezervāts – atrodas Ukrainā, Čerkasu apgabalā, platība – 10 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai saglabātu dabas kompleksus un kompleksi pētītu relikto skābaržu audzes.
- Briežupe Kāņupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - \~3 km.
- Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci.
- futrālis Kārba, ietvars (dažādu, parasti nelielu, priekšmetu glabāšanai).
- krājkase Kārba, kurā pa īpašu spraugu var iemest naudas zīmi, monētu (uzglabāšanai, sakrāšanai).
- bricāt Kāri, aizgūtnēm (plūcot), ēst (parasti par dzīvniekiem, kas iekļuvuši labās ganībās, dārzā).
- Melnupe Kārklupes labā satekupe Bārtas pagastā.
- Poļu grāvis Kārklupes labā satekupe Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā.
- Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
- zelta bulla Kārļa IV (1355.--1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam
- Dobupe Kārnītes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Kaiju strauts Kāroņstrauta labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā.
- Mazā Kārpa Kārpas labā krasta pieteka Sakas pagastā.
- ciparkarte Karte, kuras satura informācija tiek veidota, glabāta un lietota datorizētas informācijas formātā; tās izmantošanai nepieciešams dators ar attiecīgo programmnodrošinājumu, tāpēc lauka apstākļos ērtāk lietojamas ir analogās kartes; digitālā karte.
- globuss Kartogrāfisks modelis, kas attēlo Zemi lodes formā, pie kam saglabājot mērogu, kontūru un laukumu attiecības.
- saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piemēram, ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
- umbedre Kartupeļu glabātuve pilnībā nosegtā bedrē.
- sutra kartupeļu vai dārzeņu kaudze glabāšanai (zem klajas debess), pārklāta ar zemi, gariem salmiem un kūtsmēsliem.
- ķirpa Kartupeļu, retāk dārzeņu kaudze (parasti, sagatavota uzglabāšanai pa ziemu - nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi).
- sobiņas Kārums; kāds labāks ēdiens.
- cita lieta kas citāds, savādāks (parasti labāks).
- lāde Kaste (parasti koka) dažādu mantu glabāšanai.
- kānika Kaste maizes glabāšanai.
- pūra lāde kaste, kurā glabā līgavas pūra audumus, apģērbus u. tml.
- īkasts Kaste, kurā glabā svaigas zivis.
- lāde Kaste, skapis (naudas līdzekļu) glabāšanai.
- pennālis Kastīte zīmuļu, spalvu, spalvas kātu glabāšanai un līdznešanai.
- šatula Kastīte, kase, arī rotas lietu vai naudas glabātuve.
- šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
- loculus Katakombas sienā taisīts šķirstveidīgs izdobums, kurā apglabā mirušo.
- minstera Katedrāle ar klosteri Baltijā un Vācijā; klosterim piesaistīta baznīca Lielbritānijā, kur sākotnēji tā sauca klosteri, no kā šis vārds bieži vien saglabājies vietvārdu sastāvā.
- cibārijs Katoļiem trauks, kur glabā svēto vakarēdienu.
- sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem.
- relikvarus Katoļu baznīcās šķirsts, kur glabā svētaju atliekas.
- monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai.
- eksekvijas Katoļu mirušo apglabāšanas ceremonijas, rituāls.
- morālteoloģija Katoļu sistemātikā teoloģijas daļa, kas veltīta tikumīgi labā atziņai un dzīvē izvešanai jeb kazuistikai.
- aizsarglapa Katrai labākai ilustrācijai un attēlu pielikumam priekšā novietota tukša lapa.
- Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
- Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis.
- pieminēšana Kaut kā atcerēšanās, saglabāšana atmiņā.
- idealizācija kaut kā attēlošana par labāku, nekā tas ir īstenībā.
- kaut kā interesēs kaut kā labā.
- labgalis Kaut kādā (piemēram, drošības, ērtības, materiālās labklājības) veidā labākā vieta.
- smērkoņa kaut kas mitrs; tāds, kas ilgstoši saglabā mitrumu, nežūst.
- ekstras Kaut kas vairāk nekā nepieciešams standartam; papildu; lielāks, labāks nekā parasti.
- glabināt Kaut ko atkārtoti noglabāt.
- Kažoču Kažoču upe - Amatas labā krasta pieteka.
- Kočamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - jūras dieviete, kurai kalnu iedzīvotāji jūras piekrastē upurēja un lūdza saglabāt tiem dzīvību un palīdzēt.
- etalonkilograms Kilograma etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes.
- Kintriši Kintriši rezervāts - atrodas Gruzijā, Adžārijas Autonomajā Republikā, Meshetijas grēdas rietumu un ziemeļrietumu nogāzē, platība - 69 kvadrātkilometri, augstums - 450-2600 m, dibināts 1959. g., lai saglabātu Kolhīdas floru un faunu.
- Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka.
- Pravaja Kirenga Kirengas labā satekupe.
- Kivačs Kivača rezervāts - atrodas Krievijā, Karēlijas Republikā, platība - 105 kvadrātkilometru, dibināts - 1931. g., lai saglabātu un pētītu vidustaigas dabas kompleksus.
- klājslota Klāja mazgāšanai paredzēta, otai līdzīga, slota ar garām bārkstīm, kurās labi saglabājas ūdens.
- anklēte Klētiņa tuvu mājai ikdienā lietojamu produktu un priekšmetu glabāšanai.
- drēbju klēts klēts, kurā glabāja apģērbus.
- maizes klēts klēts, kurā glabāja labību.
- pieliekamais Klēts, pieliekamā istaba, vieta kur nolikt, uzglabāt.
- ēka Klēts, vēsā ēka dažādu produktu uzglabāšanai.
- klonu arhīvs klonu materiāls (pluskoku, izcilo koku, hibrīdu kloni), kas izvietots speciālos stādījumos ("ex situ") un paredzēts pētniecībai vai genofonda resursu saglabāšanai; kloni tiek apzīmēti ar numuriem un stādījumos izvietoti pēc noteiktas shēmas.
- Gaidupe Klūgas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 5 km.
- uzlaboties kļūt labākam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- uzlaboties kļūt labākam (par veselības stāvokli)
- ielabēties Kļūt labam, sākt labāk uzvesties.
- atzelt Kļūt tādam, kam ir labāk, vieglāk dzīvot.
- Kodru Kodru rezervāts - atrodas Kodru augstienē, Moldovas centrālajā daļā, platība - 27 kvadrātkilometri, dibināts 1961. g., lai saglabātu un pētītu Moldovas centrālās daļas dabas kompleksus.
- kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā.
- Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte.
- Strautupīte Kojas labā krasta pieteka Nīkrāces pagastā, garums - 6 km.
- braks Koka gabals, ko ievieto stulmzābakā formas saglabāšanai.
- kuma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; igvāts.
- kumbis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
- kums Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
- kummis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kumma; igvāts.
- kumma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kummis; igvāts.
- palete Koka platforma preču uzglabāšanai vai transportēšanai.
- vezis Koka trauciņš smalkumu, parasti greznumlietu glabāšanai.
- laidenis Koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai.
- tīda Koka trauks šķidruma glabāšanai.
- bocis Koka trauks, kur grūž (sasmalcina) un uzglabā sāli.
- dupis Koka trauks, kurā sagrūž un glabā sāli un cūku taukus.
- duplis Koka trauks, kurā sagrūž un glabā sāli un cūku taukus.
- plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu.
- kodināšana Koksnes apdare, izmainot tās krāsu, bet saglabājot tās īpašības un tekstūru.
- koksnes iekrāsojumi koksnes krāsas maiņa sēņu vai fizikālķīmisku faktoru ietekmē; veidojas gan augošā kokā, gan kokmateriālos, tos transportējot, uzglabājot, apstrādājot, un nav saistīti ar koksnes stiprības samazināšanos.
- koksnes pelni koksnes neorganiskā daļa, ko veido minerālvielas, kas ietilpst koksnes ķīmiskajā sastāvā un kas koksnē nokļuvušas transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas laikā.
- aplievas iekrāsojumi koksnes sēņu bojājumu pirmā stadija aplievā, kas veidojas nokaltušos kokos vai ilgstoši uzglabātos apaļajos kokmateriālos siltajā periodā.
- galvenā suga koku suga, kas noteiktos meža augšanas un ekonomiskajos apstākļos vislabāk atbilst saimnieciskajiem mērķiem.
- valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga.
- Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km.
- komercaģents Komersants, kas pilnvarots citas personas vārdā un labā slēgt darījumus ar trešām personām.
- DVD-ROM Kompaktdisku jaunākā paaudze ar iespēju uzglabāt daudz lielāku informācijas daudzumu.
- valsts noslēpuma aizsardzība kompetentu valsts institūciju un to amatpersonu tiesiska, tehniska un organizatoriska rakstura mērķtiecīga darbība, lai nodrošinātu valsts noslēpuma saglabāšanu un nepieļautu tā nelikumīgu izplatīšanu (izmantošanu).
- sociālā aprūpe mājās kompleksa sociālo pakalpojumu sniegšana klienta dzīvesvietā; ietver tādus atbalsta pakalpojumus, kas ļauj cilvēkam turpināt neatkarīgu dzīvi savās mājās un saglabāt dzīves kvalitāti.
- grāmatzinātne Kompleksa zinātne par grāmatu un grāmatniecību; pētī grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un izmantošanu sabiedrībā.
- bibliotēkzinātne Komunikācijas zinātnes apakšnozare, kas pētī tradicionālās un modernās formās fiksēto informāciju, tās avotus, attīstību, izplatību, vākšanu, glabāšanu, sistematizēšanu, izmantošanu, saturu un sistēmu konkrētos vēsturiskos apstākļos.
- uzkrājnosūtes komutators komutators, kas pilnīgi saglabā ievaddatu paketi pirms tās tālāksūtīšanas. Šādus komutatorus izmanto, kas ievaddatu un izvaddatu pārraides ātrumi ir dažādi.
- izstādes kondīcija kondīcija, kad dzīvnieks ir labā miesas stāvoklī, izskatīgs, bet nav pārbarots.
- maksimālā elongācija konfigurācija, kurā iekšējās planētas elongācija ir maksimāla; šai laikā planēta ir vislabāk saskatāma; Merkura maksimālā elongācija ir 18–28° robežās, Veneras – 45–47°.
- fotokonkurss Konkurss par labāko foto darbu.
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (piemēram, audus).
- prezervi Konservi, kurus gatavo, nevis produktus sterilizējot, bet gan tiem pievienojot konservējošas vielas (piem., vārāmo sāli, etiķskābi), vai kurus uzglabā zemā temperatūrā.
- arābu raksts konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies 6. gs. sākumā, 28 burti līdzskaņu apzīmēšanai, trīs no tiem (ā, ū, ī) tiek izmantoti arī garo patskaņu apzīmēšanai, savienojoties savā starpā burti maina grafisko formu, daudziem iespējami četri veidi (izolētais, sākuma, vidus un beigu veds), raksta līmeniski no labās puses uz kreiso.
- siltumaizsargājošie materiāli konstrukcijas materiāli, kas aizsargā no aerodinamiskās sasilšanas lidaparāta virsmu u. c. elementus; ir trīs šādu materiālu tipi: ablācijas materiāli (grafīts); materiāli ar labām preterozijas un siltumuzņemšanas īpašībām (volframs, oglekļa šķiedras); materiāli ar mazu siltumvadāmību un lielu atstarošanas spēju (kvarca šķiedras materiāli).
- stabilitāte konstrukcijas vai tās elementu līdzsvara stāvoklis, kas saglabājas slogojumā līdz kritiskai slodzei.
- izotermiskais konteiners konteiners ar labu termoizolāciju, bet bez temperatūras regulēšanas iekārtas, visas tā sienas, grīda, griesti un durvis ir ar stiklavates vai cita termoizolācijas materiāla pildījumu, tas labi saglabā temperatūru un ir piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu nav augstas.
- abc analīze kontrolinga tehnoloģija, kas ļauj noskaidrot uzņēmējdarbības prioritātes - kā, kad un kur jāpielieto uzņēmuma resursi, lai iegūtu vislabākos rezultātus, kā efektīvāk pārvaldīt dažādās lietu kopības.
- tekošais konts konts bankā, kas atspoguļo operācijas, kuras tiek veiktas ar glabājamiem naudas līdzekļiem.
- loro Konts, kuru banka atvērusi ārzemju bankai - korespondentei, lai tajā ieskaitītu summas, kuras te ienāk tās labā.
- konoss Konusveida kartupeļu kaudze, kas nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi kartupeļu uzglabāšanai ziemā; stirpa.
- pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt.
- mape Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu (ikonu).
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- mērogkopētājierīce Kopēšanas ierīce, kas ļauj palielināt vai samazināt vajadzīgajā mērogā kopējamo attēlu saglabājot proporcijas.
- kopēšana Kopiju izgatavošana, lai dokumenta saturu padarītu pieejamu vienlaikus vairākām personām un saglabātu oriģinālu.
- nelineārā korelācija korelācija, kurā, vienas pazīmes lielumam pieaugot, otras pazīmes lielums pieaug līdz zināmai robežai, bet pēc tam saglabā savu vērtību vai sāk samazināties.
- Korģītes strauts Korģes labā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Staiceles pagastā.
- orientācijas un stabilizācijas sistēma kosmiskā lidaparāta (KLA) sistēma, kas pavērš vajadzīgajā virzienā un saglabā KLA konstrukcijas elementu (radiatoru, Saules bateriju, optisko instrumentu, koriģējošā raķešdzinēja sprauslas u. c.) orientāciju.
- ķīļlapjveidīgie Kosveidīgo klase paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi ar stumbra dalījumu mezglos un posmos, kokveida formas izmirušas triasa sākumā, saglabājusies tikai kosa.
- raibā graudu kode kožu dzimtas suga ("Nemapogon granellus"), tauriņa spārnu plētums - 9-15 mm, Latvijā ir gk. sinantropiska suga, mīt telpās, kur glabājas graudi un to produkti.
- kruški Krāsns aizšaujamie dūmejas nosprostošanai un siltuma saglabāšanai.
- špilkums Krāsns spelte (kur saglabāt siltu ēdamo).
- apcirknis Krātuve, glabātava.
- higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
- smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
- bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
- nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē.
- kravas terminālis kravas automobiļu novietnes teritorija, kas aprīkota ar preču iekraušanas, uzglabāšanas un izkraušanas iekārtām.
- kravas masa kravas daudzuma mērs un kravas saglabātības kontroles rādītājs.
- iekraušana kravas pārvietošana no tās īslaicīgas vai ilgstošas glabāšanas vietas transportlīdzeklī, ko veic, izmantojot iekraušanas ierīces vai mehānismus vai arī bez tiem.
- izkraušana kravas pārvietošana, kraujot ārā no transportlīdzekļa; kravas glabāšana izkraušanas vietā var notikt gan īslaicīgi, gan ilgstoši (noliktavā).
- celtspēja Kravas svars, kādu var uzņemt kuģis, saglabājot navigācijas spēju.
- segts kravas vagons kravas vagons ar segtu virsbūvi dažāda veida kravu pārvadāšanai, to saglabāšanai un aizsardzībai no atmosfēras iedarbības.
- Limenis Krimeldes labā krasta pieteka Saldus novadā.
- trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pētī pēdu (2) izcelsmi, izstrādā to atrašanas, saglabāšanas, fiksēšanas, izņemšanas un izpētes metodes.
- daktiloskopija Kriminālistikas tehnikas trasoloģijas nozare, kas pēta un izstrādā cilvēku roku pirkstu nospiedumu atrašanas, izņemšanas, saglabāšanas un izmeklēšanas metodes un līdzekļus noziegumu atklāšanai un izmeklēšanai, personu, kuras izdarījuša noziegumu, reģistrācijai un pirkstu un nospiedumu un atstājēju identifikācijai; pirkstu nospiedumu noņemšana.
- kriminālā reģistrācija kriminālprocesā par noziegumiem, noziedzniekiem ar tiem saistītiem priekšmetiem, pēdām iegūtās informācijas savākšanas fiksēšanas, glabāšanas sistēma nolūkā izmantot to noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā.
- kripte Kristīgas ticības pirmajos laikos maza baznīciņa apakš zemes; vēlāk apakš baznīcām spraislis, kurā uzglabāja relikvijas; kripta.
- Vācas gals krogus labākā istaba.
- padošanās līgumi krusta karu laikā pakļauto Baltijas tautu līgumi ar jaunajiem zemes kungiem, saskaņā ar tiem vietējo iedzīvotāju galvenais pienākums bija kristīšanās, nodevu maksāšana un piedalīšanās karagājienos pret t. s. pagāniem; tomēr pakļautās tautības saglabāja savu vietējo pārvaldi, ieraduma tiesības, kā arī personisko brīvību, īpašumus un tiesības nēsāt ieročus.
- Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte.
- subkutānā mastektomija krūšu audu izoperēšana, saglabājot pārklājošo ādu, krūtsgalu un areolu, tā ka krūti var pēc tam plastiski rekonstruēt.
- Krutu Krutu grāvis - Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
- Medņu strauts Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Sloku grāvis Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
- Bērzupīte Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā, garums – \~10 km.
- Čistigu strauts Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- torpēdbruņojums Kuģu un aviācijas bruņojuma veids, kas ietver torpēds, pretzemūdeņu torpēdnesējas raķetes, kā arī sistēmas un iekārtas, kas nodrošina to lietošanu, glabāšanu un apkalpošanu.
- Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte.
- Cilmija Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 11 km; Gilmija.
- Poļvarkas grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Lībe Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 108 m; Liba; Libe; Libija.
- Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm.
- Sīļu grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 5 km.
- Sūla Kujas labā krasta pieteka Madonas un Cesvaines novadā, garums - 20 km, kritums - 30 m; Sula; Sūle.
- Ilga Kujas labā krasta pieteka Praulienas pagastā, garums - 12 km.
- Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā.
- Padēle Kujas labā krasta pieteka.
- Meldzeres dobumakmens kulta vieta Saldus novada Nīgrandes pagastā, Lētižas labā krasta sāngravā, akmenim ir cilindriska forma, diametrs - 1,25 m, augstums - 0,5 m, tā virsā iekalts \~12 cm dziļš dobums (diametrs - 55 cm), kura dibenā vēl izkalts aplis (diametrs - \~30 cm), domājams, ka izmantots kā kulta vieta 15.-18. gs.
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u.tml.) un izsniedz tos lasītājiem.
- tradicionālā kultūra kultūras mantojuma daļa, kas saistīta ar tradīciju saglabāšanu, uzturēšanu un nodošanu no paaudzes paaudzē sabiedrībā vai kādā tās daļā; tā ietver valodu, mitoloģiju, rituālus, ieražas, svētkus, kultūras mutvārdu formas, mūziku, deju, amatniecību, ēdiena gatavošanas tradīcijas u. c.
- arhitektūras piemineklis kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
- Ieriķupīte Kumadas labā krasta pietekas Grūbas nosaukums pie Ieriķiem.
- Melderupe Kumadas labā krasta pietekas Grūbas otrs nosaukums lejpus Ieriķu dzirnavezera, bet reizēm arī visā garumā.
- deponējums Kustamas mantas nodošana tiesas iestāžu vai tādu uzņēmumu glabāšanā, kas nodarbojas ar glabāšanas darījumiem.
- depozicija Kustamu lietu nodošana uzglabāšanai un vēlākai izdošanai, sevišķi nodošana tiesas glabāšanā (depozitā) ar nolūku nodibināt zināmas tiesiskas sekas attiecībā uz trešam personām.
- slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu.
- lejbalsts Kvadrātu rinda vai svina pildenis, ar ko noslēdz katras lappuses salikumu pēc pēdējās rindas, lai to labāk saturētu.
- leptonlādiņš Kvantu skaitlis, kas raksturo leptonus un saglabājas visās mijiedarbībās; pieņem, ka leptoniem tas ir vienāds ar +1, antileptoniem - -1, pārējām elementārdaļiņām - 0; leptonu skaitlis.
- Skujatne Ķeibas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, garums - 13 km.
- Ķežupīte Ķekaviņas labā krasta pieteka Baldones pagastā un pilsētā.
- Sūnupe Ķekaviņas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā; Sūnupīte; Suņupe.
- inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- ķēžu Ķēžu kaste - speciāla kaste, kurā glabājas enkurķēde.
- Mīzalvalks Ķikana labā krasta pieteka Dundagas pagastā.
- Dziļgravupe Ķikana labā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā.
- hatērija ķīļzobjveidīgo kārtas suga ("Sphenodon punctatus"), kas saglabājusies no mezozoja triasa perioda; ķirzakai līdzīgs, līdz 75 cm garš rāpulis; sastopama salās uz austrumiem no Jaunzēlandes; sfenodons.
- termoveļa Ķīmiski apstrādāta veļa, kas izgatavota no mūsdienīgām šķiedrām, kas neļauj ķermenim atdzist un laiž cauri mitrumu, saglabājot sausu ķermeņa ādu.
- dl- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski neaktīvu vielu, kas sastāv no līdzīgām daļām optiski labās (d-) un optiski kreisās (l-) modifikācijas.
- cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ.
- Huandi Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, galvenais no pasaules pušu valdniekiem - Centra valdnieks, kas bijis ļoti liela auguma, ar četrām sejām un četrām acīm, lai labāk varētu vērot debespuses.
- ķiba Ķipis; koka trauks piena raudzēšanai; arī sviesta glabājamais trauks.
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
- Šēlupīte Ķires labā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā; Šēlupe.
- Chenopodium bonus-henricus labā Indriķa balanda.
- bono sensu labā nozīmē.
- main droite labā roka.
- mano destra labā roka.
- vispārāk Labāk par visiem; vislabāk.
- augšgals labāk situētie.
- labai Labāk, labāks.
- crème de la crème labākā daļa; sabiedrības zieds (krējums), elite.
- locus classicus labākā vai autoritatīvākā kādas problēmas izklāsta fragments; klasisks citāts, ko attiecīgajā gadījumā mēdz izmantot.
- zelta fonds labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
- kā izredzēts labākais, ko var vēlēties; ļoti piemērots.
- faute de mieux labākas alternatīvas nepieciešamības dēļ.
- gazometrs Laboratorijas ierīce gāzu uzkrāšanai, glabāšanai un to tilpuma mērīšanai.
- agate Labsirdīgā, labā.
- Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Komakjo ezers lagūnas ezers Itālijā ("Valli di Comacchio"), pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Po ietekas, tajā beidzas Po di Volanas labā atteka, dienvidu daļā tā savienota ar Reno upi.
- laidījums Laidenis - koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai.
- temporizēt Laika apstākļiem piemēroties, nogaidīt labākus laikus.
- glabāšanas laiks laika periods, kurā spēkratus vai to daļas nelieto, bet saglabā darba stāvoklī turpmākai ekspluatācijai; ilgstošai glabāšanai spēkratus parasti iekonservē.
- darbmūžs Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties.
- Krutupīte Laikupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, garums - 7 km.
- Kuiļupe Lankas labā krasta pieteka Embūtes pagastā; Kuiļa upe; Kuiļu upe.
- Dupļupe Lāņupes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, garums - 5 km.
- maijkoks Lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā. Šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols).
- interaktīvais kompaktdisks lasāmatmiņas kompaktdisks, kas paredzēts īpaši formalizētu datu, audioinformācijas un videoinformācijas uzglabāšanai un reproducēšanai personālajos datoros un televizoros.
- ķeiriski lasīt lasīt tekstu, kas rakstīts no labās uz kreiso pusi (kā ebreju, arābu val.).
- Kaņava Lašupītes augšteces labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā; Kanava.
- Aizelkšņu senkapi latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks, atrodas Baltinavas pagasta Puncuļevā, blakus Puncuļevas kapsētai, Baltinavas-Kārsavas lielceļa labajā pusē, saglabājušies 13 uzkalniņi.
- Cēlis Latviešu mitoloģijā - mājas gars, par kuru saglabājies pavisam maz ziņu.
- celma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā komponentā saglabāta vēsturiskā patskaņu celma forma, pēc kuras nomenus dalīja locīšanas sistēmās.
- krievvalodīgie Latvijā - lingvistiska minoritāte, kas aptver krievu nacionālās minoritātes valodas kolektīvu un tos citu etnosu pārstāvjus, kas savstarpējā saziņā lieto galvenokārt krievu valodu un valodas ziņā identificējas ar krievu nacionālo minoritāti, bet dažādā pakāpē saglabā etnisko kultūru un etniskās piederības apziņu.
- Latvijas armēņu biedrība Latvijā dzīvojošo armēņu sabiedriska organizācija ar mērķi integrēt un apvienot šeit dzīvojošos armēņus, saglabāt un popularizēt armēņu valodu un kultūru.
- Misiņa bibliotēka Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas filiāle, atrodas Rīgā, Rūpniecības ielā 10, dibināta 1885. g., tajā glabājas visi Latvijā izdotie iespieddarbi, ārzemēs izdotās grāmatas par Latviju un latviešiem, kā arī izdotie latviešu autoru darbi un to tulkojumi.
- mūzikas ierakstu gada balva Latvijas Mūzikas producentu apvienības balva, ko ik gadu piešķir labākajiem ieskaņojumiem dažādās kategorijās; arī šās balvas pasniegšanas ceremonija-koncerts.
- Kazupīte Lauces labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces pagastā, garums - \~7 km.
- Kubulupīte Lauces labā krasta pieteka Jaunjelgavas novadā.
- Secene Lauces labā krasta pieteka Seces pagastā, garums - 10 km; Sece; Setce; Setcene; Laucese.
- Jāņupīte Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, augštece Demenes pagastā, garums - 14 km, kritums - 50,9 m, iztek no Jāņuciema ezera; Janovka.
- Kumpota Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, garākais posms Demenes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 48 km (Latvijā - 30 km), kritums - 59,9 m (Latvijā 33 m); Kumpace; Rumpace.
- Josturga Laučurgas labā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā.
- klēts Lauksaimniecības celtne graudu uzglabāšanai.
- sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
- ledaune Ledus pagrabs; ledus glabātuve.
- Kangarupīte Lēģerurga - Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Ikšķiles pagastā.
- Ermiķu strauts Lejas strauts, Paparzes labā krasta pieteka Kalncempju pagastā.
- Lones grāvis Lējējupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- trīsstūra lemesis lemesis arklam ar skrūves vērstuvi, jo trīsstūra forma vislabāk salāgojas ar skrūves smaili.
- Sveķupīte Lenčupes labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 4 km, kritums - 26 m, iztek no Raiskuma ezera.
- užināt Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).
- žubināt Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).
- žubināties Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).
- Baltupe Lētīžas labā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā un Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 7 km.
- Kazbarupe Lētīžas labā krasta pieteka Vaiņodes pagastā.
- atklātais pensiju fonds licencēta finanšu sabiedrība, kas pieņem privātpersonu pašu un viņu labā iemaksātos līdzekļus un organizē to apsaimniekošanu, lai nodrošinātu šīm personām naudas uzkrājumus vecumdienām.
- Birzenes strauts Līčupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā.
- Stirve Līčupes labā krasta pieteka Zaubes pagastā; Lavīzīte.
- Kazupīte Līčupes labā krasta pieteka.
- adaptīvais spārns lidmašīnas spārns, kura profils katrā lidojuma režīmā pieņem gandrīz optimālu formu; spārna priekšējā un astes daļa automātiski atliecas atkarībā no lidojuma Maha skaitļa un uzplūdes leņķa, saglabājot plūdlīnijas ārējo virsmu.
- kreisēšanas līmenis lidojuma augstuma līmenis, kas tiek saglabāts ilgāko lidojuma laiku.
- atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus.
- nec plus ultra līdz galējai robežai; pats labākais, nepārspētais.
- nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis.
- Olene Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km.
- Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku).
- Liedīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, garums - \~6 km.
- Krieviņgrāvis Liedes labā krasta pieteka Indrānu pagastā.
- Krauja Lieknas labā krasta pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir Tukuma un Talsu novadu robežupe.
- repozitorijs Liela apjoma datu glabātuve datora atmiņā ar piekļuvi no citiem datoriem.
- Bijhema Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā, Tivas Republikā.
- Boļšojjeņiseja Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā.
- siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
- augštaiši Lielākā etnogrāfiskā grupa Lietuvas austrumu daļā (Augštaitijā); lietuviešu cilšu grupa, kas 13. gs. iekļāvās Lietuvas valstī; no 15. gs. tā sauc arī citus lietuviešus, kas dzīvo Augštaitijā; saglabājuši dažas īpatnības valodā un kultūrā.
- Flatoboken Lielākais senais islandiešu rokraksts, kas saglabājies no 14. gs. 2. puses.
- Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā.
- Tumšupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Ropažu pagastā, augštece Allažu pagastā, garums - 49 km, kritums - 69 m; Melnupe.
- Suda Lielās Juglas labā satekupe Mālpils pagastā, augštece Mores pagastā, garums - 38 km, kritums - 48 m; Sude; Sudupe.
- tip top lieliski, vislabākajā kārtībā, "uz goda", “pa pirmo”.
- tip-top Lieliski, vislabākajā kārtībā, uz goda, "pa pirmo"; vislabākais; augstākā pakāpe.
- pits Liels (1,5-2 m) olveida keramikas trauks graudu u. c. saimniecības produktu glabāšanai, kas parasti tika ierakts zemē un nosegts ar akmens vai keramikas vāku.
- balons Liels (parasti stikla) pudeles veida trauks (šķidruma glabāšanai).
- programmatūras kešatmiņa liels brīvpiekļuves atmiņas apgabals, kurā ar speciālu programmu starpniecību tiek glabāti bieži lietojami dati un programmas.
- īgarnis Liels tīkls, kurā uzglabā dzīvas zivis.
- Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
- spēkpāra moments lielums, kas raksturo spēkpāra griezes iedarbību uz ķermeni, rādot rotācijas virzienu un griezes efekta skaitlisko vērtību; spēkpāra moments (vektors) ir perpendikulārs spēkpāra darbības plaknei un vērsts labās skrūves ass pārvietojuma virzienā; spēkpāra momenta modulis ir vienāds ar spēka un pleca reizinājumu.
- nemainīgs lielums lielums, kas saglabā vienu un to pašu vērtību.
- Meža zars Lielupes labā krasta atzars Mārupes novada Salas pagastā, starp Zirgu salu un Mežzara salu.
- Zizma Lielupes labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m.
- Grēka grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Sidrabenes pagastā.
- Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe.
- Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe.
- Vīburupe Lielupes labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Ēveles pagastā.
- Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis.
- Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts.
- Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis").
- Nemunelis Lielupes labās satekupes Mēmeles nosaukums Lietuvā.
- Ķikšu grāvis Liepnas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, izteka un augštece Mālupes pagastā; Ķikšu purva grāvis.
- Vārupka Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km.
- Saidupe Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Saida.
- Krutu grāvis Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Zvārguļevas strauts Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
- Bērziņu grāvis Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
- Poseļnīca Liepnas labā krasta pieteka Balvu novada Žīguru pagastā.
- Gruzdovka Liepnas labā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 6 km.
- Varubka Liepnas labā krasta pietekas Vārupkas nosaukuma variants, Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km; Varobka; Vārupīte; Vorobka.
- datu ievadīšanas programma lietojumprogramma vai tās sastāvdaļa, kas saņem datus no tastatūras vai citām ievadierīcēm un uzglabā tos datora atmiņā, kā arī ieraksta datus datu bāzē un var veikt visu iespējamo ievades kļūdu testēšanu.
- datu bāzes pārvaldības sistēma lietojumprogrammatūra, kas organizē datus datu bāzē, nodrošinot to uzglabāšanu, izguvi, drošību un integritāti, kā arī parasti veic izdrukājamo pārskatu formatizēšanu, kā arī eksportu uz un importu no citām lietojumprogrammām, izmantojot datņu standartformātus.
- lietojumprocess lietotājam nepieciešamas informācijas ievadīšanas, glabāšanas, apstrādes vai izvadīšanas process; datoros lietojumprocesu apraksta ar lietojumprogrammām.
- pieejas tiesības lietotāju tiesības datu apstrādes sistēmā glabātu noteiktu programmu un datu sankcionētai izmantošanai.
- Pagūžu upe Līgatnes augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā.
- Māliņupīte Līgatnes labā krasta pieteka Nītaures pagastā, iztek no Māliņu ezera, garums - \~1 km.
- Mellīte Līgatnes labā krasta pieteka; Melīte.
- Vārnupe Līgupes labā krasta pieteka Rucavas pagastā; Vārnupis.
- Bemberupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Strazdes pagastā.
- Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km.
- kultieris Līks koks, ko uzmauc uz laivas stūres, lai saglabātu virzienu.
- Auksteņa Līksnas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vaboles un Līksnas pagastā, garums - 13 km; Augstiņa; Augšteņa.
- Lielā Muša Līksnas labā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Dubnas pagastā, garums — 8 km.
- izmantot likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda).
- humanizēt likt kļūt labākam.
- izkalpināt Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
- slēpt Likt, arī glabāt (ko) tā, lai citi (to) nevar ieraudzīt, atrast.
- mantojuma apsardzība likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
- Mazā Līkupe Līkupes labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, lejtecē arī Zvārdes un Jaunauces pagasta robežupe, garums — 6 km.
- Vērteža Līkupes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 11 km; Verteža.
- Veģupīte Lisas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 9 km.
- Vabole Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā, iztek no Vaboles ezera Teiču purvā; Vabale.
- Inčāres strauts Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā.
- prozas lasījumi literārs festivāls Rīgā kopš 1995. g., kura laikā neformālos pasākumos dažādās Rīgas vietās savus jaunākos darbus vai to fragmentus lasa dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un nu viesautori no citām Eiropas valstīm; klausās un vērtē īpaša žūrija, kas labākajam autoram piešķir balvu.
- Saltupīte Liužankas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā.
- Lūzeņa Livžanka, Rēzeknes labā krasta pieteka.
- starpliktuve Logošanas vidē rezervēts atmiņas apgabals, kurā kāda dokumenta kopija vai izgriezums no tā (teksts vai grafika) tiek saglabāts, lai to vēlāk ievietotu tai pašā vai citā dokumentā.
- tīkls Fast Ethernet lokālā tīkla _Ethernet_ arhitektūras versija, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē, saglabājot standarta _IEEE 802.3_ paredzēto paketes formātu un vides piekļuves metodi _CSMA/CD_.
- bezdiska darbstacija lokālā tīkla darbstacija vai personālais dators, kam nav savas diskatmiņas, bet visas datnes tiek uzglabātas datoru tīkla datņu serverī.
- datu bāzes serveris lokālā tīkla dators, kas paredzēts koplietošanas datu bāzes uzglabāšanai un datu izguvei no tās.
- Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē.
- Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts.
- Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe.
- izēdas Lopbarības atliekas pēc labākās barības izēšanas.
- skābēšana Lopbarības skābēšana - viens no lopbarības konservēšanas veidiem, ko lieto augu zaļās masas, sakņaugu un graudu saglabāšanai, izmantojot pienskābo rūgšanu vai organiskās un minerālās skābes.
- masaji Lopkopju tauta, kas dzīvo A-Āfrikā (Kenijā, Tanzānijā), stepēs uz A no Viktorijas ezera; valoda pieder pie Šari-Nīlas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
- Kondratu strauts Ludzas labā krasta pieteka Ciblas pagastā.
- Djatlovka Ludzas labā krasta pieteka Ludzas novada Līdumnieku pagastā, augšteces nelielā posmā arī Līdumnieku un Ciblas pagastu robežupe.
- Lukna Lukne, Sventājas labā krasta pieteka.
- Ģeišupe Luknes labā krasta pieteka Dunikas pagastā.
- Salupe Lukstupes labā krasta pieteka Krustpils pagastā.
- Lukševa Lukšova, Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā.
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
- ielaidene Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- ielaidenis Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- šķēne Lumsts - neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme.
- Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots.
- Arimans Ļaunā iemiesojums Zaratustras mācībā (parsismā), pretstats visa labā iemiesojumam - Ahuramazdam.
- pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi); ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
- izlaist no rokām ļaut zust kam vērtīgam, noderīgam, nespēt, neprast ko saglabāt, paturēt.
- bradzots Ļoti akūta, nekontagioza aitu infekcijas slimība, ko ierosina anaerobs mikrobs, ko uzņem ar barību un ūdeni no augsnes, kur ierosinātāja sporas var saglabāties gadiem ilgi.
- (no)turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- iegriezties Ļoti labi saglabāties (atmiņā).
- uz tip top ļoti labi, lieliski, vislabākajā kārtībā.
- iekosties ar zobiem ļoti pieķerties kaut kam, censties visiem spēkiem ko saglabāt.
- glabinēt Ļoti rūpīgi glabāt (ko kur).
- lužināt Ļoti rūpīgi kopt, saudzēt, dodot labāku barību, ēdienu.
- pamatīgs Ļoti rūpīgs, labā kvalitātē veikts (parasti par darbu).
- sargāt kā savu aci pierē ļoti saudzēt, glabāt kā vislielāko dārgumu.
- kā kaujams ļoti skaļi, spiedzīgi, izmisīgi, nelabā balsī (bļaut, kliegt).
- oinoloģija Mācība par vīnkopību, vīna spiešanu un uzglabāšanu.
- etātiskā doktrīna mācības, koncepcijas, kas veidojās senatnē un saglabājušās līdz mūsdienām un, pretēji individuālistiskajai doktrīnai, par augstāko vērtību pasludina nevis cilvēku, bet Pilsētu vai Valsti.
- izlabot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
- lentdublējums Magnētiskās lentes izmantošana, lai glabātu cieto disku datņu rezerves kopijas.
- audiokasete Magnētiskās lentes kasete, kas paredzēta galvenokārt skaņu ierakstam, bet ko var izmantot arī cipardatu uzglabāšanai lētos sadzīves datoros.
- pastāvīgais magnēts magnēts, kas saglabā magnētisko lauku pēc magnetizēšanas.
- Bonampakas templis maiju templis džungļos Meksikā, Čjapasas štatā, netālu no Čičenicas pilsētas, kas celts ap 8. gs., uz tā sienām līdz pat mūsu dienām saglabājušās lieliskas freskas, kas attēlo galvenokārt kara ainas.
- Zirgupīte Maiļupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
- uzlaboties mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam u. tml. (par laika apstākļiem)
- polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē.
- portmonnejs Maks ar vairāk nodaļām naudas glabāšanai.
- magazināža Maksa par preču novietošanu un glabāšanu.
- reorganizācijas pasākumi maksātnespējas process, tai skaitā sanācija, kā arī citas tiesiska rakstura darbības, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības un kas tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu kredītiestādes, tai skaitā tās filiāles, maksātspēju.
- kritiskais ātrums maksimālais pieļaujamais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kurā vadītājam ir iespējams saglabāt stabilu transportlīdzekļa kustību vai izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma.
- ekoloģiskā kapacitāte maksimālais populācijas blīvums, ko ekosistēma spēj ilgstoši uzturēt, saglabājot dabisko līdzsvaru.
- izspiest kā citronu (kādu) maksimāli izmantot savā labā; likt strādāt, izkalpināt tā, ka zūd visi spēki.
- armkodzelzs Maksimāli tīra tehniskā dzelzs (~99,85% Fe), kas ir ļoti plastiska, ar palielinātu elektrovadītspēju un ļoti labām mīksto magnētisko materiālu īpašībām.
- masveida izlase mākslīgā izlase, kurā īpatņus novērtē pēc fenotipa un pavairošanai izvēlas vairākus labākos.
- Amistada ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve un dambis uz ASV un Meksikas robežas (_Amistad, Presa la_), Riograndes / Riobravo upē, kas būvēta, lai nodrošinātu ūdens uzglabāšanu apūdeņošanai, plūdu kontroli un hidroenerģijas ražošanu.
- nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
- krinka Māla pods, kas parasti tiek izmantots piena uzglabāšanai.
- ļaks Māla trauks eļļas, bet arī dažādu šķidrumu (sulas, alus, piena) uzglabāšanai.
- Mojans Melurs Malajas mabetiseku mitoloģijā - mēness gars, pustīģeris, puscilvēks, kas maisā glabāja sabiedrības likumus.
- ačevi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- čikundi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- isengi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- marāvi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- ņandzi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- tumbuki Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- malcene Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka.
- malciens Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka.
- Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka.
- Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
- Līčupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Leičupe.
- Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra.
- Prezma Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, iztek no Losu ezera, garums - 5 km.
- Tiskade Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 15 km, kritums - 16 m, iztek no Tiskāda ezera; Tiskāde; Tiskadka; Tiskādne; Tiskatne.
- Lauza Maltas labā krasta pieteka Viļānu novadā, garums - 9 km.
- mantglabis Mantas, dārgumu glabātājs.
- kapķorka Mantu glabātuve (padomju armijā).
- kaptjorka Mantu glabātuve (padomju armijā).
- rokiekraušana manuāla kravas pārvietošana no kravas īslaicīgās vai ilgstošās glabāšanas vietas uz transportlīdzekli, neizmantojot iekraušanas ierīces vai mehānismus.
- portfolio Mape dažādu papīru, zīmējumu, skiču glabāšanai un pārnēsāšanai; darbu kopa.
- falsifikācija maskēta atkāpšanās no solītās preču (gk. pārtikas produktu) kvalitātes (piemēram, lietojot citas izejvielas, mainot proporcijas u. tml., taču visumā saglabājot ražojuma izskatu).
- informācijas mašīna mašīna automātiskai informācijas glabāšanai, apstrādei un meklēšanai.
- darbdrošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- ilgizturība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgizturību.
- ilgmūžīgums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgmūžīgumu.
- saglabājamība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja saglabāt tehniskās īpašības un darbspēju ilgstošas (parasti ilgāk par diviem mēnešiem) glabāšanas un transportēšanas laikā, kā arī pēc tam.
- involūcija Matemātiska transformācija, kas, divreiz pēc kārtas izdarīta, dod identisko transformāciju; kopas elementu savstarpējā atbilstība, kas saglabājas, šos elementus atkārtoti pārveidojot, piem., ass simetrija.
- eksponenciālie iedzīvotāji matemātisks modelis, kurš raksturo iedzīvotāju skaitu un sastāva izmaiņas, ja ilgstoši saglabājas pastāvīgs augšanas temps.
- veidojamība Materiāla īpašība ārēju spēku iedarbībā pieņemt kādu noteiktu formu un to saglabāt pēc šo spēku darbības izbeigšanās.
- ūdensuzsūce Materiāla īpašība uzsūkt ūdeni un saglabāt to.
- sarkannoturība Materiāla spēja saglabāt cietību un stigrību līdz noteikta augstuma temperatūrai.
- plastiskās izejvielas materiāli (māli, kaolīni, bentonīti), kas ārējas mehāniskas iedarbības rezultātā pieņem noteiktu formu un saglabā to pēc iedarbības izbeigšanās.
- darba dokumenti materiāli, kuri sagatavoti revidentam vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā revidents un kuri ir saistīti ar revīzijas veikšanu saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem; tie var būt sagatavoti datu veidā uz papīra, filmas, elektroniskos līdzekļos vai citā veidā.
- fotohromi materiāli materiāli, kuros izmanto fotohromisma parādību attēlu reģistrēšanai, optisko signālu ierakstam, glabāšanai un apstrādei.
- mērvienības etalons materiāls mērs, mērīšanas līdzeklis, atsauces materiāls (mēra vai mērierīču komplekta pirmais paraugs) vai mērīšanas sistēma, kas paredzēta mērvienības lieluma noteikšanai, realizēšanai, saglabāšanai vai reproducēšanai.
- vide materiāls, uz kura var saglabāt datus vai ar kura starpniecību tos var pārraidīt.
- termiskā izturība materiālu (izstrādājumu) spēja izturēt straujas temperatūras svārstības, saglabāt struktūru un mehāniskās īpašības paaugstinātā temperatūrā.
- konservēšana Materiālu, detaļu, mākslas darbu, ēku u. c. objektu apstrāde ar konservantiem, antiseptiskiem u. tml. līdzekļiem, lai pasargātu no bojāšanās; speciālu uzglabāšanas apstākļu radīšana.
- sīkdatne Maza datne, ko tīmekļa serveris nosūta tīmekļa pārlūkprogrammai, lai tā to saglabātu lietotāja cietajā diskā.
- kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai.
- etvija Maza, plāna kārba (tabakas izstrādājumu vai sīku priekšmetu glabāšanai).
- portsigārs Maza, plāna, kabatā nēsājama kārba (tabakas izstrādājumu glabāšanai); arī etvija.
- atmiņas elements mazākā konstruktīvi nobeigtā atmiņas daļa, kurā var glabāt vienu informācijas vienību. Atmiņas elementu veidošanā var tikt izmantotas vides elektriskās, magnētiskās, optiskās vai akustiskās īpašības.
- Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte.
- Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga.
- Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis.
- Rākstupīte Mazirbes labā krasta pieteka Talsu novada Kolkas pagastā, augštece Dundagas pagastā.
- Delfīns mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Delphinus", saīsinājums "Del") starp Pegazu un Ērgli; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
- Bulta mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sagitta", saīsinājums "Sge") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja; spožu zvaigžņu nav, vislabāk novērojams vasarā.
- tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakas maks.
- tabakas maks mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakmaks.
- Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
- Mellupe Mazupe, Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
- Zarupīte Mazupes (Cieceres augšteces) labā krasta pieteka Blīdenes pagastā.
- Aģes strauts Mazupīte, Aģes labā krasta pieteka.
- izlasas Mazvērtīgas atliekas, kas paliek pāri, izlasot labāko.
- izlašņas Mazvērtīgas atliekas, kas paliek pāri, izlasot labāko.
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- Biritene Medņupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Biritenes strauts.
- regenerātors Mehānikā tā siltuma uzglabāšana, kas vēl atrodas jau savu darbu padarījušos tvaikos.
- vibrostabilitāte Mehāniskas sistēmas vai tās elementu īpašība saglabāt vibroizturību.
- automātiskie barošanas līdzekļi mehānismi un ietaises, kas veic detaļu (sagatavju) glabāšanu, automātisku orientēšanu un padošanu automāta darba zonā.
- Zvidzes kanāls Meirānu kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā, garums — 15 km, nav dabiska krituma, izrakts gar Lubāna ziemeļrietumu krastu līdztekus dambim, augšgalā ierīkota sūkņu stacija.
- džākāt Meklēt labāko kumosu (par dzīvniekiem).
- Melderīšu upe Melderupīte, Vaidavas augšteces labā krasta pieteka.
- Tumšupe Mellupe - Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā.
- Melnupe Mellupe, Pededzes pietekas Mugurupes labā satekupe.
- Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts.
- Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe.
- Zviedrupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Zviedriešu upe; Zviedrupe.
- Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene.
- Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km.
- Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru.
- Lorumupe Melsnsilupes labā satekupe Dundagas un Rojas pagastā.
- Dorupīte Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā.
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
- Dvorupe Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
- Dienvidsusēja Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novadā, augštece Jēkabpils novadā, garums 114 km, kritums - 81 m; Suseja; Susēja; Lielā Suseja; Lielā Susēja; Lielā upe.
- Likvertenu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštecē arī Vecsaules un Codes pagasta robežupe, garums — 4 km; Likvertene.
- Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena.
- Žūru strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, garums - 9 km.
- Saules strauts Mēmeles labā krasta pieteka Skaistkalnes pagastā; Vecsaule.
- Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera.
- Neretēle Mēmeles labā krasta pietekas Neretas nosaukums Lietuvā.
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- probabilisms Mērena skepticisma virziens platonismā, kura pamattēze definēja, ka droši neko nevar apgalvot, bet visi atzinumi ir labākā gadījumā tikai paticami un derīgi praktiskai dzīvei.
- Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte.
- Vanagupīte Mērgupes labā krasta pieteka Mālpils novadā.
- Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe.
- Straujupīte Mērgupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā; Piģeleja.
- Arda Meričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos, Grieķijā un Turcijā (_Árdas_), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus.
- bikss Metāla kastīte pārsienamā materiāla, ķirurģiskās veļas u. c. sterilizēšanai un uzglabāšanai.
- naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
- cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā.
- amorfs metāls metāls, kas, ļoti strauji atdzesēts, nekristalizējas, bet saglabā šķidrai fāzei raksturīgo nesakārtoto uzbūvi.
- lejamkauss Metalurģijā - čuguna vai tērauda trauks, kas paredzēts izkausēta metāla, vara un svina akmens un sārņu īslaicīgai glabāšanai, transportēšanai un izliešanai.
- reliktā metasekvoja metasekvoju suga ("Metasequoia glyptostroboides"), saglabājies \~1000 īpatņu Šuihas ielejā Ķīnā, introducēta Eiropā.
- BLUP modelis metode vaislas dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai, ko izstrādāja Hendersona skola Ziemeļamerikā (angļu "best linear unbiased prediction" - labākā lineārā nenobīdītā prognoze).
- stabilizācija Metožu un paņēmienu kopums, ko lieto, lai palielinātu materiālu izturību pret dažādu faktoru (temperatūras, gaismas, skābekļa u. c.) iedarbību pārstrādes, glabāšanas un ekspluatācijas laikā.
- etalonmetrs Metra etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes.
- dabiskā meža atjaunošana meža atjaunošana, izmantojot sēklu pašizsēju no atstātiem sēkliniekiem un blakus augošām audzēm vai ar paaugu, veicināšanai var izmantot arī augsnes joslveida apstrādi, lai radītu koku sēklām labākus dīgšanas apstākļus.
- kartupeļu bedre mežā izrakta bedre, kur pa ziemu glabāja kartupeļus un saknes.
- ilgtspējīga meža apsaimniekošana meža un meža zemes izmantošana tādā veidā un ar tādu intensitāti, kas nodrošina meža bioloģiskās daudzveidības, ražības, atjaunošanās un dzīvotspējas neaizskaramību, vienlaikus saglabājot spēju tagad un nākotnē pildīt mežam piemītošās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas , nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām.
- ilgtspējīga apsaimniekošana meža un meža zemju pārvaldīšana un lietošana tā, ka saglabājas to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, atjaunošanās spēja, vitalitāte un potenciāls un netiek apdraudētas citas ekosistēmas.
- galvenā audze mežaudzes daļa, kas saglabājusies līdz ciršanas vecumam un tiek izcirsta galvenajā cirtē.
- meža ilgtspējīga apsaimniekošana mežu un meža zemju pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un pakāpē, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskas un sociālas funkcijas tagad un nākotnē, vietējā un globālā mērogā.
- velēnu karbonātu augsne mežu un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem (kaļķakmeņiem, dolomītiem, karbonātiskiem morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem); dabiskās auglības ziņā labākās Latvijas augsnes.
- parasomnija Miegam līdzīgs stāvoklis bez reakcijas uz verbāliem kairinājumiem, bet ar saglabātiem refleksiem.
- Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts.
- Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe.
- Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
- miera interesēs miera labā.
- nībelungi Miglas bērni, vāciešiem mītiska punduru cilts, kas glabājusi dārgas mantas.
- licenis Mīklas palieka, sakasnis, ko uzglabā nākošajai maizes cepšanai ieraugam.
- barofils Mikroorganisms, kas vislabāk attīstās augsta atmosfēras spiediena apstākļos.
- karbofils Mikroorganisms, kas vislabāk aug oglekļa dioksīda atmosfērā.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos un kura nodrošina iespēju ilgstoši saglabāties.
- sporas Mikroskopiski organismu veidojumi, ar kuriem tie vairojas un saglabājas nelabvēlīgos apstākļos.
- furažieris Militāra persona, kas ietilpa darba komandā, kuras uzdevums bija sagādāt karaspēkam pārtiku un lopbarību un glabāt un izsniegt lopbarību.
- tēma militāri administratīvs apgabals Bizantijā 7.-12. gs.; 13. gs. saglabājās tikai Nīkajas impērijā; 14. gs. to vietā izveidojās dalienas.
- Mīlupīte Milupīte, Misas labā krasta pieteka.
- reliktie minerāli minerāli, kas, sākotnējā ieža uzbūvei un minerālsastāvam mainoties, ir saglabājušies nemainīgi.
- granulētie minerālmēsli minerālmēslu granulas, lodītes ar 1–4 mm diametru; granulētie minerālmēsli ir mazāk higroskopiski, glabājot nekūst un nesacietē, labāk izsējas.
- kritiskais rūdīšanas ātrums minimālais dzesēšanas ātrums, kas ļauj saglabāt karsēšanas procesā iegūto austenītu līdz martensīta pārvērtību sākuma temperatūrai.
- apbedīšana Mirušā apglabāšana, parasti ar sēru ceremoniju; bēres.
- vāķenieks Mirušā apstāvētājs naktī pirms apglabāšanas.
- Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī.
- Milupīte Misas labā krasta pieteka Baldones pagastā; Mīlupīte.
- Olaine Misas labā krasta pieteka Olaines novadā, garums - 13 km, kritums - 6 m; Olainīte.
- Vārniņa Misas labā krasta pieteka Vecumnieku novadā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārnupe; Vārna.
- Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe.
- Vārnupe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārna; augštecē Vārniņa.
- Taļķe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, izteka Valles pagasta nomalē, augštece Birzgales pagastā, garums - 34 km, kritums - 38 m.
- Jeloustona Misūri labā krasta pieteka ASV (angļu val. "Yellowstone"), garums - 1080 km, sākas Klinšu kalnos, Vaiomingā, augštecē līdz 360 m dziļi kanjoni ar ūdenskritumiem, šķērso Montānu, ieteka Misūri Ziemeļdakotā.
- grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam.
- zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
- Mani Mitoloģizēts irāņu reliģiskā reformatora un pravieša, maniheimisma dibinātāja tēls, viņa mācība par glābiņu pamatojas uz labā un ļaunā savstarpējo cīņu pasaulē.
- svārpsta likums mnemonisks likums elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka virziena noteikšanai: ja svārpstu, kam ir labā vītne, griež tā, lai svārpsta kustības virziens sakristu ar strāvas virzienu vadītājā, tad svārpsta roktura griešanās virziens sakrīt ar strāvas radītā magnētiska lauka indukcijas virzienu; labās skrūves likums.
- čini Mongoloīdu tauta Birmas rietumdaļā, Rakaina grēdas apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās patriarhālās ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi, daļa (~30%) - kristīgie (katoļi, baptisti).
- lietnis Monolīts (metāla) lējums (piemēram, uzglabāšanai, tālākai apstrādei).
- Upīte Mudažas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
- abinieki Mugurkaulnieku klase ("Amphibia"), kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes ("Amphibia"), pirmie un primitīvākie sauszemes mugurkaulnieki, kas vēl saglabājuši saistību ar ūdensvidi, iedala 3 kārtās.
- mezonefross Mugurkaulnieku pāra izvadorgāns, primārā niere, kas zīdītājiem saglabājas tikai agrīnajās dīgļa attīstības stadijās.
- muitas noliktava muitas iestādes atzīta vieta (telpa vai vaļējs norobežots laukums), kurā tiek glabātas preces un citi priekšmeti, kas atrodas muitas kontrolē.
- Carnikavas muiža muiža, kuras teritorijā izveidojies Carnikavas ciems, tās dzīvojamā ēka nodegusi 1917. g., saglabājusies tikai muižas pārvaldnieka ēka, bijušais nosaukums vāciski — Zarnikau.
- Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha).
- bruņniecības arhīvi muižniecības korporāciju dokumentu krātuves, glabājās arī daudz valsts un pašvaldības iestāžu dokumti, kā arī agrārvēsturiski avoti.
- Freibergas Mulde Muldes labā satekupe, Saksijā, garums 102 km, sākas Rūdu kalnos.
- Tatula Mūsas (Mūšas) labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 66 km.
- Stabulīte Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā, garums - 6 km; Stabules grāvis.
- Ceraukste Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novadā, garums - 32 km (Latvijā 23 km), kritums - 23 m, sākas Lietuvā, reljefa pacēlumā starp Mūsu un Mēmeli.
- Kulpe Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā ("Kulpė"), garums - 41 km.
- Lēvene Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 148 km.
- Mažupe Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 42 km.
- Pīvesa Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 95 km.
- Daugivene Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums 64 km.
- Melnupe Mustjegi - Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja.
- Mustoja Mustjegi, Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Melnupe.
- Kroja Mūšas (Mūsas augšteces) labā krasta pieteka Lietuvā, Šauļu apriņķī, garums - 60 km.
- orāla tradīcija mutvārdos saglabājusies tradīcija.
- kinomuzejs Muzejs, kas vāc, saglabā, dokumentē, pētī, izstāda un popularizē nozīmīgus kinovēstures materiālus.
- botāniskais muzejs muzejs, kur glabā un eksponē dažādus augu valsts objektus (augļus, sēklas, koksnes gabalus u. tml.).
- Spelte Nabes labā krasta pieteka Straupes pagastā; Speltes upe.
- khmeri Nācija, Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Vjetnamā, Taizemē, runā khmeru val., ticīgie - budisti, daļa kalnu khmeru saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- Aideilijas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Idalia National Park_), Kvīnslendas vidusdaļā, izveidots 144000 hektāru akāciju (gk. _Acacia aneura_) un eikaliptu mežu un krūmāju aizsardzībai un saglabāšanai.
- Vašlovani nacionālais parks nacionālais parks Gruzijas austrumu daļā, Širaku stepē, dibināts 1935. g. kā rezervāts, lai saglabātu dabas kompleksus.
- Vilsandi Nacionālais parks Igaunijā, Sāmsalas tuvumā, Baltijas jūras akvatorijā, 104 salas, platība - 109 kvadrātkilometri, dibināts kā rezervāts 1910. g., lai saglabātu un pavairotu jūras putnus, pētītu to ekoloģiju un parka floru.
- Matsalu nacionālais parks nacionālais parks Igaunijas rietumu daļā, Kazari lejteces apkaimē, ietilpst sauszeme, Matsalas līča akvatorija un 50 Muhu šauruma salu, platība - 135 kvadrātkilometri, dibināts 1958. g. kā Matsalas rezervāts, lai saglabātu dabas kompleksus un putnu faunu.
- Alhanaja nacionālais parks nacionālais parks Krievijas Aizbaikāla novadā (_"Alhanaj", Nacionalˈny park_), izveidots šīs teritorijas floras un faunas saglabāšanai.
- Aleksandra Humbolta nacionālais parks nacionālais parks Kubā (_Alejandro de Humboldt, Parque Nacional_), izveidots Kubas salas austrumos, lai saglabātu dabas daudzveidību.
- Nāgelmuiža Nāgelmuižas ozols - aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
- Vilkupe Nāružas labā krastā pieteka Mazozolu pagastā.
- Demokrātupīte Nātrenes augšteces labā sateka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
- drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības.
- naudzeķe Nauda, līdzekļi (noglabāti zeķē).
- depozīts Nauda, vērtīgi priekšmeti u. tml., kas nodoti glabāšanai (kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- naudasmaks Naudas maks - kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets naudas glabāšanai.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- paralēlskala Navigācijas instruments, kas sastāv no diviem ar metāla skavām sastiprinātiem paralēliem lineāliem; pārvietojot p-u pa navigācijas karti, tiek saglabāts paralēlais virziens.
- bomkante Neapdarināta dēļa slīpā mala, kam saglabāts koka (tievgaļa) apaļums.
- šaparis Neapkurināma, vēsa telpa pārtikas produktu uzglabāšanai; pieliekamais.
- iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā); ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
- lipt Neatlaidīgi censties saglabāt (piemēram, īpašumu).
- iet ugunī nebaidīties ne no kādām grūtībām citu labā.
- iet caur uguni un ūdeni nebaidīties ne no kādām grūtībām citu labā.
- skriet ugunī nebaidīties ne no kādām grūtībām citu labā.
- atpalikt Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, labākie, neatbilst kādām prasībām, normām.
- paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1).
- paglabāties Neilgu laiku glabāties.
- sataupīt Neizlietot, saglabāt.
- turēt muti neizpaust, glabāt kā noslēpumu.
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus); nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- apcelt Nekautrīgi izmantot (kādu) savā labā.
- nepacelt ne smilgas neko nedarīt kā, kāda labā, nepalīdzēt kādam ne mazākā mērā.
- koagulācijas nekroze nekroze, kad šūnu proteīni koagulē, pie tam saglabājas iepriekšējais šūnu sakārtojums; visbiežāk vērojama infarkta gadījumā.
- sniega palikas nekustīgi sniega, firna un ledus sakopojumi vietās, kas pasargātas no vēja un tiešas saules staru iedarbības, saglabājas ilgāk par apkārtējo sezonālo sniega segu.
- lauku attīstība nelauksaimniecisko produktu ražošana lauku teritorijā, kā arī ar ūdens un zemes resursu izmantošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un lauku ainavas saglabāšana.
- nukleuss Neliela bišu saime neapsēklotu māšu novietošanai līdz to dēšanai vai arī apsēklotu māšu uzglabāšanai rezervē.
- buļvinīks neliela ēciņa kartupeļu un sakņu uzglabāšanai.
- pūdernīca Neliela kārba, neliels trauks pūdera glabāšanai.
- lāde Neliela kaste skolēna mantu (parasti pārtikas) glabāšanai.
- lumste Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- lumsts Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- kulteņmuca Neliela muca kulteņa uzglabāšanai.
- labūnītis Neliela piebūve ar jumtu pelavu uzglabāšanai.
- tintespudele Neliela pudele, kas paredzēta, piemēram tintes ieliešanai, glabāšanai.
- kurbulis Neliela restota kastīte, kur glabāt bišu māti.
- osuārijs Neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā.
- Spriņģupīte Neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis.
- Mailīte Neliela upe Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka, garums - \~5 km.
- penālis Neliela, garena kaste (ar vāku) rakstāmpiederumu glabāšanai.
- Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts.
- pieliekams Neliela, vēsa telpa pārtikas produktu glabāšanai.
- lumstes Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- lumsti Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- šķeimini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- šķēmini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- kubliņš Neliels (augšgalā sašaurināts) koka trauks ar vāku pārtikas produktu (sviesta, krējuma) uzglabāšanai.
- skimkolters Neliels arkla korpuss, ko novieto pirms arkla naža, tas nogriež paceltas apvēršamās velēnas kreisās puses virsējo šķautni, veicina labāku velēnas nosegšanu, tādējādi aizkavējot aruma sazelšanu.
- Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
- Mazais Lauva neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Leo Minor", saīsinājums "LMi") starp Lauvu un Lielo Lāci, spožu zvaigžņu nav, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- šalupe Neliels jūras kuģis ar 1 mastu un kutera takelāžu, kas atšķiras no kutera ar labāk veidotu formu.
- karpeļkalnīns Neliels kalns, uzkalns, kur atrodas bedres kartupeļu uzglabāšanai.
- kartupeļkalnīns Neliels kalns, uzkalns, kur atrodas bedres kartupeļu uzglabāšanai.
- tālummaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas labā augšējā stūrī .
- rovis Neliels padziļinājums krāsns mūrī (parasti silta ēdiena uzglabāšanai).
- pūnis neliels šķūnis lopbarības un dažādu rīku uzglabāšanai.
- malkasšķūnītis Neliels šķūnis malkas glabāšanai.
- šmāznīce Neliels trauks smērvielas glabāšanai, ko regulāri izmantoja ratu riteņu rumbu ieziešanai.
- sālstrauks Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālnīca.
- sālnīca Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālstrauks.
- lubiene Neliels, ar lubām klāts šķūnītis pelavu glabāšanai.
- taupīt Nelietot, ar nolūku saglabāt (kādam, kam).
- palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.); nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts).
- palikt Nemainīties, saglabāties (esošajā stāvoklī); netikt mainītam, tikt saglabātam (par esošo stāvokli, apstākļiem u. tml.).
- palikt Nemainīties, saglabāties (kādā kvalitātē, īpašībā); netikt mainītam, tikt saglabātam (par kvalitāti, īpašību).
- Jodupe Nemunēļa labā krasta pieteka Lietuvā, augštecē ir Elkšņu un Aknīstes pagasta robežupe, iztek no Rūķu purva.
- turēties miesās nenovājēt, būt labā barojumā.
- reabilitēšana Nepamatoti apsūdzētas vai nopeltas personas labā vārda, labās reputācijas atjaunošana.
- reabilitācija nepamatoti apsūdzētas vai nopeltas personas vārda, labās reputācijas atjaunošana.
- ierūsēt Nepieņemt, neatzīt jauno, censties saglabāt novecojušo; būt kūtram, neaktīvam.
- trikuspidālā nepietiekamība nepilnīga labā atrioventrikulārā vārstuļa slēgšanās; ovariālā nepietiekamība, primāra vai sekundāra olnīcu mazspēja.
- Narača Nereta, Daugavas labā krasta pieteka.
- Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē).
- Sokaža Neretas labā krasta pieteka Vīpes pagastā.
- Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja.
- heterodromija Nerva īpašība vadīt kairinājumu vienā virzienā labāk nekā otrā.
- neburzīties Nesaglabāt ārējo spēku iedarbībā radušās krunkas.
- aizmirst nesaglabāt atmiņā (datus, faktus u.tml.).
- pazaudēt sevi nesaglabāt savu individualitāti, pakļaujoties kāda, kā ietekmei.
- par excellence nesalīdzināms, vislabākais, tipiskākais (piemērs, paraugs).
- datoruzlaušana nesankcionēta piekļuve datorsistēmas programmatūrai vai tajā glabātajiem datiem.
- ekmnēzija Nesenu notikumu aizmiršana, saglabājot atmiņā tālākas pagātnes notikumus.
- izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto stāju, iepriekšējo izturēšanās veidu; beigt izlikšanos.
- ekspluatēt Netaisnīgi izmantot citus cilvēkus savā labā.
- palikt pāri netikt patērētam, izlietotam; saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
- izraustains Nevienādi saaudzis (vietām labāk, vietām sliktāk).
- mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
- svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
- palikt Nezust, saglabāties (piemēram, par domu, attieksmi).
- Bani Nigēras labā krasta pieteka Mali, veidojas no satekupēm Baules un Bagoes Kotdivuāras teritorijā, garums - 416 km, kopā ar Bauli \~900 km, lejtecē vairākas attekas un starptekas, plaša applūdumu zona.
- Knīpupīte Nigras labā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā.
- balonets No auduma izgatavots gaisa rezervuārs, ko ievieto aerostata un dirižabļa apvalkā, lai tie saglabātu savu formu; ja gāzes daudzums apvalkā samazinās, balonets piepildās ar gaisu, bet, ja gāzes daudzums palielinās, gaiss no baloneta pa ventili izplūst laukā.
- kārbele no bērza tāss izgatavota neliela kārba rotu unsmalku liet glabāšanai.
- ģerundijs No darbības vārda atvasināts un dažas verba īpašības saglabājis lietvārds latīņu, angļu valodā un dažās citās valodās.
- snīte no klaipa nogriezts maizes gabals, kas saglabā raksturīgo formu.
- klāvs No koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai; uz šāda priekšmeta uztīta ūda.
- dore No koka izgrebts trauks, kurā glabā medu un sviestu.
- staņģe No koka, parasti no liepas, apses, izgrebts labības izstrādājumu glabāšanai paredzēts cilindrveida trauks ar vienā galā ielaistu dibenu.
- krija No liepas mizas pagatavots cilindrisks trauks vilnas, linu, pakulu uzglabāšanai.
- Raņķu pagasta teritorija no pirmskara teritorijas pagastā palikusi tikai Ventas kreisā krasta teritorija, kurai pievienota neliela platība no bijušā Skrundas pagasta, bet labā krasta teritorija iekļauta tagadējā Skrundas pagastā, kā arī Vārmes pagastā un Saldus novada Zirņu pagastā.
- federācija no vairākām pavalstīm sastāvoša valsts, kurai ir vienota centrālā pārvalde, bruņotie spēki u.tml., vienlaikus saglabājot pavalstu relatīvu patstāvību.
- Lielais Ķīnas mūris nocietinājuma siena Ķīnas ziemeļos, celtniecība sākta IV gs. p. m. ē., nostiprināts un papildināts līdz XV gs., kopējais garums \~5000 km (pilnīgi nav saglabājies), augstums — 6,6 m (ar uzzobjiem līdz 8-10 m), platums — 6,5 m (pamatā) — 5 m (augšā), ik pēc dažiem simtiem m — sargtorņi, pēc 10 km — novērošanas un signālu torņi, kalnu pārkāpēs — cietokšņi.
- apcirknis Nodalījums (parasti klētī vai pagrabā) graudu, miltu, sakņu u. tml. uzglabāšanai.
- kase Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai; nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai; telpa, kur atrodas šāda nodaļa.
- kinofotofonnodaļa Nodaļa (piemēram, arhīva), kas nodarbojas ar kinematogrāfijas, fotogrāfiju un skaņu ierakstu apstrādi vai glabāšanu.
- asins banka nodaļa slimnīcā, kurā tiek uzglabātas donoru dotās asinis.
- atdot Nodot (kur) glabāšanā, sargāšanā.
- izdot Nodot (valsts iestāžu) rīcībā (priekšmetus) no iepriekšējās atrašanās, glabāšanās vietas.
- deponēt nodot glabāšanā (naudu, vērtīgus priekšmetus u. tml. kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- noseivot Noglabāt (datordokumentu).
- seivot Noglabāt (informāciju datorā).
- arhivēt Noglabāt arhīvā.
- atglabāt Noglabāt iepriekšējā vietā.
- nodruvāties Noglabāt ražu.
- apglabāt Noglabāt, paslēpt zem kā.
- nokavāt Noglabāt, paslēpt.
- paglabāt Noglabāt, paslēpt.
- ieseivot Noglabāt, saglabāt (datora dokumentu).
- ieseivoties Noglabāties (par datora dokumentu).
- finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
- juma Nojume malkas vai kokmateriālu glabāšanai.
- pašele Nojume vai neliela piebūve pie rijas, klēts vai šķūņa, kur novietoja darba rīkus un glabāja pelavas; palievenis pie rijas.
- pāraudzēt Nokavēt (palaist garām) labākās gatavības laiku un pļaujot gūt nekvalitatīvāku rezultātu.
- kastings Noklausīšanās, noskatīšanās, izvēloties labāko izpildītāju.
- apprāvīties Nokļūt labākā stāvoklī.
- atlikt Nolikt atsevišķi, lai saglabātu, pataupītu.
- atgodēt Nolikt pēc godiem, lai saglabātu citai reizei.
- nobēdzināt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; noslēpt (1).
- noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar ieraudzīt, atrast.
- sagodēt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
- sagodināt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
- sagodīt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
- iegult (arī iegulties) kapā (arī zemē) nomirt un tikt apglabātam.
- iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) nomirt un tikt apglabātam.
- iegulties (arī iegult) zemē (arī kapā) nomirt un tikt apglabātam.
- nogulties Nomirt un tikt apglabātam.
- iekāpt galvā nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
- ieiet galvā nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
- iesēsties galvā Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
- sadraudzēties Nonākt labās attiecībās (ar dzīvnieku) - par cilvēkiem; nonākt labās attiecībās (ar cilvēku vai dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- iegult Nonākt un saglabāties (apziņā).
- iegulties Nonākt un saglabāties (apziņā).
- nogulties Nonākt un saglabāties (apziņā).
- būt (arī tikt) zirgā nonākt, nokļūt labā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- dēļ Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- pēc Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- kur Norāda uz to, kurā, piemēram, ko glabā, novieto, gatavo.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- pārtraukuma vektors norāde uz vietu atmiņā, kur tiek glabāta rutīna, kas veic pārtraukumu apkalpošanu, tas satur rutīnas adresi un izmanto to, lai izsauktu rutīnu, kad programmai nepieciešama tās izpilde.
- darba aizsardzība normatīvo aktu un tiem atbilstošu ekonomisko, organizatorisko, tehnisko, sanitāri higiēnisko un ārstnieciski profilaktisko pasākumu sistēma, kas garantē drošu darbu, novērš nelaimes gadījumus un arodslimības, kā arī saglabā strādājošo darba spējas visā darba procesā.
- progresējošā lipodistrofija norobežots zemādas tauku slāņa zudums dažās ķermeņa daļās ar vienlaicīgu tā saglabāšanos vai pat hiperplāziju citās vietās; visbiežāk novēro sejas un ķermeņa augšdaļas novājēšanu un pastiprinātu tauku nogulsnēšanos ķermeņa lejasdaļā; izveidojas displastisks izskats.
- riteņu formula nosacīts riteņu spēkratu apzīmējums formulas veidā (piemēram, 4x2), kurā norādīts riteņu kopskaits (4) un dzenošo riteņu skaits (2); jo vairāk dzenošo riteņu, jo labāka spēkratu pārgājība.
- ampula Noslēgta (stikla) caurulīte zāļu sterilai uzglabāšanai.
- norakt Noslēpt, noglabāt, ierokot zemē.
- aizglabāt Noslēpt, paglabāt, uzglabāt, konservēt.
- nozungāt Nosmelt labāko (no ēdiena).
- virskārtas rūdīšana nostiprināmajai detaļai ar intensīvu karsēšanu (ar gāzes degli, augstfrekvences strāvu, lāzera staru u. c.) tikai virskārtu sakarsē līdz rūdīšanas temperatūrai un strauji atdzesē; virskārta norūdās, bet serdes daļa saglabā plastiskumu un vāju cietību.
- ielādējams fonts noteikta burtveidola fonts, kas glabājas diskatmiņā un ko pārsūta uz printera atmiņu tad, kad tas nepieciešams kāda dokumenta drukāšanai.
- ieilgums Noteikta laika notecējums, kas pie zināmiem priekšnoteikumiem nodibina īpašuma tiesības uz lietu, kura labā ticībā nepārtraukti valdīta šajā laikā.
- bitkartēts fonts noteikta lieluma un stila rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aprakstīta kā unikāla bitkarte - punktu šablons; lai bitkartētu fontu attēlotu uz ekrāna vai izvadītu uz printera un ierakstītu datora vai printera atmiņā, jābūt saglabātam katras rakstzīmes pilnam attēlam.
- vadīšana Noteikti organizētas sistēmas funkcija, kas šai sistēmai nodrošina struktūras un darbības režīma saglabāšanu, programmu un mērķu realizāciju.
- izlase noteiktiem vides apstākļiem vislabāk pielāgoto formu izdzīvošana, nodrošinot maksimālu dzīvotspējīgo pēcnācēju skaitu.
- norma Noteikts (kā) lielums, sastāvs, uzbūve, ko uzskata par vislabāko, vismērķtiecīgāko (piemēram, kādā darbībā, procesā).
- pārpilde Noteiktu datu vai programmu uzglabāšanai datorā paredzētā atmiņas apjoma pārsniegšana.
- bandhā Noteiktu muskuļu grupu, visbiežāk sfinkteru sasprindzināšana jogas praksē, kas sekmē smalko enerģiju saglabāšanu, aizkavē sēklas noplūdi, paildzinot orgasmu.
- norma Noteikums, princips (kā) vislabākai, vismērķtiecīgākai izmantošanai, veikšanai.
- datu integritāte noteikumu kopums, kas datoru tīklos nodrošina datu saglabāšanu paredzētajai to izmantošanai, un ietver sevī gan spēju apstrādāt atteikumus, gan arī datu automātisku atjaunināšanu.
- datu integritāte noteikumu kopums, kas nodrošina datu pareizības, nepretrunīguma un pilnības saglabāšanu (īpaši pēc datu atjaunināšanas vai dzēšanas).
- produkta dzīves cikls notikumi laikā, kas ietver izejvielu ieguvi un pārstrādi, produktu ražošanu, uzglabāšanu, realizāciju, patērēšanu un utilizāciju.
- nobalansēt Noturēt sevi līdzsvarā, saglabāt savu līdzsvaru.
- balanksēt Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
- balansēt Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
- dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm).
- nosargāt Novēršot ko nevēlamu, kaitīgu, panākt, ka saglabājas (kāds stāvoklis).
- lifo Novietošanas un uzglabāšanas princips "pēdējais iekšā - pirmais ārā" (angļu "last-in, first-out").
- nolikt Novietot (īpašā vietā, īpašos apstākļos) uzglabāšanai.
- slodzīt Novietot (ko) glabāšanai noslēgtā priekšmetā.
- ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā.
- ilgstošā glabāšana novietotu spēkratu turēšana ilgstošam darba pārtraukumam, parasti ilgāk par diviem mēnešiem. Pirms ilgstošās glabāšanas spēkrati speciāli jāsagatavo. Sagatavošanas/konservācijas darbu apjoms atkarīgs no izvēlētā glabāšanas veida un konstruktīvām spēkratu īpatnībām.
- glabāšana novietotu spēkratu turēšana īsākam vai ilgākam darba pārtraukumam, izmantojot garāžas, mašīnu šķūņus, nojumes un atklātus stāvlaukumus; atbilstoši izšķir slēgto, atklāto glabāšanu un glabāšanu nojumē.
- dzimumu līdztiesība nozīmē vienlīdzīgas tiesības, iespējas un atbildību kā vīriešiem, tā sievietēm; arī abu dzimumu ieguldījums sabiedrības labā tiek atzīts par līdzvērtīgu.
- vaņamvezi Ņamvezi – tauta, dzīvo Tanzānijā, starp Viktorijas un Rukvas ezeru, valoda (ķinamvezi) pieder pie bantu saimes austrumu grupas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa – kristieši.
- Širmeļupīte Ņegas labā krasta pieteka Birzgales pagastā.
- smelt krējumu ņemt, gūt kā labāko daļu.
- Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē.
- Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru.
- Agana Obas labā krasta pieteka Krievijā, Tjumeņas apgabalā.
- Boļšaja Keta Obas labā krasta pietekas Ketas nosaukums tās augštecē, Krievijas Krasnojarskas novadā.
- Bija Obas labā satekupe Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, garums - 301 km, iztek no Teļecas ezera.
- viedie objekti objekti, kuros ir integrētas informācijas tehnoloģijas un kuriem tādējādi ir papildu spējas; tie spēj apkopot, apstrādāt un saglabāt datus, kā arī mijiedarboties ar ārpasauli.
- Jodupe Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, garums - \~11 km.
- Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km.
- Līčupe Ogres labā krasta pieteka Amatas un Ogres novadā, garums - 40 km, kritums - 95 m, sākas Amatas novada Zaubes pagastā; Līce.
- Pāvīte Ogres labā krasta pieteka Cēsu novada Inešu pagastā, iztek no Pāvītes ezera.
- Veģerupīte Ogres labā krasta pieteka Ērgļu pagastā, garums - 7 km.
- Milnupīte Ogres labā krasta pieteka Ērgļu pagastā, iztek no Vecmuižas ezera.
- Sustala Ogres labā krasta pieteka Inešu pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, iztek no Briņģu ezera; Pūstele.
- Risene Ogres labā krasta pieteka Kaives pagastā, garums - 10 km.
- Piparupīte Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 9 km.
- Gāršupe Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, iztek no Gulbēra ezera, tek caur Ūbēri.
- Mazā Līdere Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā.
- Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe.
- Nāruža Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, augštece Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Naruža; Noruža.
- Simtiņa Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, garums - 3 km; Simka.
- Ranka Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Suntažu un Ogresgala pagastā, garums - 21 km, kritums - 27 m.
- Taukātne Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Taurupes pagastā.
- Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota.
- Norupīte Ogres labā krasta pieteka Ogres pilsētā, augštece Tīnūžu pagastā.
- Liepiņa Ogres labā krasta pieteka Ogres pilsētas teritorijā.
- Meltne Ogres labā krasta pieteka Vecpiebalgas novada Kaives pagastā un Ērgļu novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Meltnes strauts.
- Kārtiņa Ogres labā krasta pieteka.
- diētiskās olas olas, kas pēc izdēšanas ir glabātas ne ilgāk par piecām dienām.
- Gribiņu grāvis Olekšupītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi.
- ksantoramnīns Olīvdzeltena organiska krāsviela no "Rhamnus" augu ogām (labākās no Persijas); lietoja audumu, papīru, ādu un konditorejas preču krāsošanai.
- Purupīte Oļas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā.
- pamatatmiņa Operatīvā atmiņa - ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati.
- WAVE datne operētājsistēmā _Microsoft Windows_ izmantotā metode analogsignālu uzglabāšanai ciparu formā; šo datņu paplašinājums .WAV.
- datņu sistēma operētājsistēmas struktūra, kas nosaka, kā datnes tiek veidotas, nosauktas un saglabātas.
- datņu iedales tabula operētājsistēmu DOS un OS/2 datņu sistēmas sastāvdaļa, kurā tiek glabāti visu diskā ierakstīto datņu lielumi un izvietojums, jo datne var būt ierakstīta vairākos savstarpēji nesaistītos atmiņas apgabalos; tabula FAT.
- komforta zona optimālā vides temperatūra, kurā dzīvnieks jūtas vislabāk.
- vispiemērotākais Optimāls, vislabākais.
- videodisks optiskais disks, kas paredzēts tikai ierakstīto datu nolasīšanai un ko izmanto video- un ar to saistītās audioinformācijas uzglabāšanai un reproducēšanai.
- kompaktdisks Optiskais disks, lielas ietilpības atmiņas ierīce dažāda rakstura diskrētās informācijas uzglabāšanai.
- dzēšamais optiskais disks optisks disks, kurā datus var pārvietot, mainīt un nodzēst tāpat kā magnētiskajā diskā; šo disku atmiņas ietilpība sasniedz 1 gigabaitu; izmanto, ja nepieciešams saglabāt ļoti lielu papildinformācijas apjomu.
- koherentā optoelektronika optoelektronika, kas saistīta ar jauniem principiem un metodēm lielu skaitļošanas sistēmu radīšanai, optiskiem sakariem, informācijas glabāšanai un apstrādei, kuriem nav analogu tradicionālajā elektronikā.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- sāncensība organismu abpusēji nomācošu savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences zemākā pakāpe, kas ir netieša, pasīva sacensība par eksistences līdzekļiem un apstākļiem, kurā sāncenši, cits citu ierobežojot, cenšas iespējami labāk izmantot sev nepieciešamo eksistences resursu (barība, patvērums, dzīves telpa, dzimumpartneris, gaisma, ūdens) daļu.
- ģeogrāfiskās informācijas sistēma organizēts datora aparatūras, programmatūras un ģeogrāfisko datu kopums, kas izveidots ģeogrāfiski piesaistītas informācijas ieguvei, uzglabāšanai, apstrādei, atjaunošanai un vizualizēšanai.
- brīvprātīgais darbs organizēts un uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā.
- izometrija orgānu un ķermeņa daļu proporciju saglabāšanās organisma augšanas procesā.
- žiroskopiskais detektors orientācijas detektors, kurā izmanto rotējoša žiroskopa īpašību saglabāt nemainīgu rotācijas ass stāvokli.
- Ossolineum Osoliņska institūts, poļu bibliotēka un muzejs Ļvivā, kur glabājās reti izdevumi, rokraksti sākot no 12. gs., starp tiem arī svarīgi Latgales muižu dokumenti no 17.-19. gs.
- Zārdsvalks Ostupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā.
- Melnupīte Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m; Pelečāre.
- Lācupe Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Lāčupe.
- Borovka Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu un Rožupes pagastā, garums - 10 km.
- Lečija Ošas labā krasta pieteka Sīļukalna un Stabulnieku pagastā, garums - 10 km.
- B Otrais labākais (savā grupā, šķirā u. tml.).
- papildinošais bilingvisms otras valodas apguve, vienlaikus saglabājot un attīstot pirmo valodu.
- enkurs ovāla koka muciņa dzeramā ūdens uzglabāšanai glābšanas laivā.
- Ēho Ovidija darbā "Metamorfozes" stāstīts, ka viņa izkususi mīlā pret Narcisu, bet saglabājusi balsi, kas pastāvīgi skanējusi kā atbalss citu vārdiem.
- Platene Packules labā krasta pieteka Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, garums - 14 km; Plātene; Plutene.
- sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu; arī pagatavot (ēdienu).
- pataisīt (arī iztaisīt) par cilvēku padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
- iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
- pastiprināt Padarīt labāku, efektīvāku, arī intensīvāku (darbību, procesu).
- iemūžināt Padarīt saglabājamu atmiņā, padarīt neiznīkstošu.
- uzfrizēt Padarīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši labāku, skaistāku.
- Plūģupīte Padones strauta labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
- Vecvagaru grāvis Padones strauta labā krasta pieteka Durbes pagastā.
- parulis Pagale (parasti divas vai vairāk), ko novieto krāsnī šķērsām zem malkas, lai tā labāk sadegtu.
- zvejnieku draudze pagasta zvejnieku apvienība, kur katrs tās loceklis piedalījās kopējā zvejā gan ar darbaspēku, gan ar savu naudas daļu, naudu glabājot kopējā draudzes kasē.
- paglabot Paglabāt.
- kartiņbedre Pagrabam līdzīga bedre vai izbūve ar griestiem un smilšu apbērumu kartupeļu glabāšanai.
- sierpagrabs Pagrabs siera uzglabāšanai.
- skūrda pagrabs vai būda (pārklāta ar salmiem, kas nosegti ar zemi) dārzeņu uzglabāšanai ziemā.
- numura saglabāšanas pakalpojums pakalpojums, kas dod iespēju abonentam neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tam lietošanā nodoto pieslēguma punkta numuru ģeogrāfiskās numerācijas noteiktajā lietošanas teritorijā vai jebkurā citā vietā, ja pieslēguma punkta numurs nav saistīts ar ģeogrāfisko numerāciju.
- tiešsaistes pakalpojumi pakalpojumu kopums, ko sniedz firma, kas uztur pati savu tīklu un nodrošina elektronisko pastu, forumus, sarunas, spēļu datu bāzes, ielādējamas datnes un cita veida informācijas pārsūtīšanas, apstrādes un uzglabāšanas pakalpojumus.
- skaitļošanas stabilitāte pakāpe, kādā skaitļošanas process saglabā izpildes pareizību kļūmju, kļūdu vai disfunkciju rašanās gadījumā.
- labēties Pakāpeniski kļūt labākam (par laiku, apstākļiem u. tml.).
- uzturēt pie dzīvības palīdzēt (kādam) saglabāt dzīvību.
- PR Paliekošais pasts (franču "poste restante") - uzraksts uz pasta sūtījuma, kas norāda, ka tas jāglabā pastā, līdz to paņem adresāts.
- lielapjoma atmiņa palīgatmiņa lielu, relatīvi reti izmantojamu datu masīvu glabāšanai.
- zaudēšana palikšana bez (kā), nespējot (to) saglabāt, nosargāt
- zaudēt Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt (to).
- pazaudēt Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt u. tml. (to).
- izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- attikties Palikt labāk.
- aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
- aizturēties Palikt neskartam, saglabāties.
- atlikt Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā - pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas).
- turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties.
- aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
- Usmaņu strauts Palsas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Bērzupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā.
- Mačupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novadā.
- iebalvāt Palutināt (ar labāku ēdienu).
- zaļā aprūpe pamattermins plašam veselības veicināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumu un pakalpojumu spektram, kur izmanto dzīvo dabu telpā vai tās dabiskajā vidē; mērķis ir saglabāt un veicināt personas sociālās, fiziskās un garīgās spējas, kā arī paaugstināt dzīves kvalitāti, izmantojot dabas elementus.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst labāks.
- sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas.
- paspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst labāk uztverams, arī ietekmīgāks.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģisks stāvoklis) kļūst labāks.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskais, parasti emocionālais, stāvoklis) kļūst labāks.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, telpā, vidē) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā kvalitātē.
- noskaidrot galvu panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
- ziemināt Panākt, ka (augi, to daļas) ziemā atrodas, parasti, veģetācijas spēju saglabāšanai labvēlīgos apstākļos.
- gardināt Panākt, ka (ēdiens) iegūst labāku garšu.
- izvilkt Panākt, ka (grūtos apstākļos) saglabā dzīvību (cilvēks vai dzīvnieks).
- savaldīt Panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība.
- uzturēt Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, telpa, ierīce, ceļš) saglabājas noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai.
- paturēt Panākt, ka (paša psihiskais stāvoklis, rakstura, personības īpašības u. tml.) pastāv joprojām, saglabājas.
- iegravēt Panākt, ka labi saglabājas (atmiņā).
- Strautu grāvis Panāsītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas pagastā.
- Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km.
- Oksu Pandžas labā krasta pietekas Bartangas nosaukums tās augštecē.
- padomdošana paņēmiens, kā izteikt pieņēmumu, sniegt ieteikumus par labāko rīcību un iedrošināt.
- nokrejot Paņemt labāko.
- nosmelt krējumu paņemt, iegūt labāko, vērtīgāko daļu.
- Lejas strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalncempju pagastā, garums — 8 km; Bačka; Ermiķu strauts; Ermiķu upe.
- Uranažu strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalnienas pagastā, garums — \~5 km.
- Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte.
- Rūdupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 9 km, iztek no Kalnienas ezera.
- ekstra papildu labums, papildu priekšrocība; kaut kas īpašs, labāks nekā parasti.
- mitrumizturība Papīra (kartona) īpašība saglabāt stiprību mitrā stāvoklī.
- ruļļu papīrs papīrs, ko pēc izgatavošanas glabā, transportē satītu rullī.
- darba kondīcija par vaislas kondīciju mazliet vājāks miesas stāvoklis, kad dzīvnieki spēj attīstīt lielu fizisku spēku un saglabāt savu dzīvmasu.
- saduzēšana Parādība, ka tauki un tauku eļļas pēc ilgākas uzglabāšanas pieņem nepatīkamu smaku.
- uzskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistāku, labāku (parasti mākslas darbā).
- Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja.
- teknonomija Paraša, ka tēvs, piedzimstot pirmajam dēlam, atsakās viņa labā no saviem amatiem un īpašuma, bet turpina tos pārzināt pirmdzimtā vārdā.
- atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei.
- baznīcas ūnija pareizticīgo bazn. un katolicisma dogmat. apv., kur saglabāts pareizticīgo bazn. rituāls un kults.
- iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā) - par organisma īpašībām.
- Sustriņvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā; Ģibzdes valks.
- Sumburvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
- PDF Pārnēsājamais dokumentu formāts - metode datora failu uzglabāšanai tā, lai tos būtu ērti nolasīt dažādos datoros (angļu portable document format).
- privātuma atslēga parole, datu elements vai procedūra, kas identificē lietotājus un pārbauda to tiesības piekļūt īpašām datu bāzes daļām, kā arī to tiesības veikt noteiktas darbības ar datu bāzē glabājamiem datiem.
- uzvarēt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), iegūstot labāko rezultātu.
- pārvaimanāt Pārspēt vaimanāšanā, žēlabās.
- konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
- kūpināšana Pārtikas produktu (parasti gaļas, zivju, siera) konservēšana, apstrādājot ar īpašām dūmgāzēm, lai palielinātu produktu glabāšanās laiku un radītu specifisku garšu.
- konservēšana Pārtikas produktu apstrāde, ar kuru pagarina ātrbojīgu produktu glabāšanas laiku, galvenokārt pasargājot tos no pūšanas un rūgšanas.
- sasaldēšana Pārtikas produktu konservēšanas veids, svaigi produkti tiek sasaldēti līdz -40 Celsija grādiem, un pēc tam uzglabāti -18 Celsija grādu temperatūrā.
- leduspagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu; ledus pagrabs.
- ledus pagrabs pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu; leduspagrabs.
- konservēt Pārtraucot izmantot, celt, attīstīt tālāk (piemēram, celtnes), saglabāt (tās) kādā stāvoklī.
- iekonservēt Pārtraukt (ko izmantot, veidot) un saglabāt (to) kādā stāvoklī.
- transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības, elementus, telpiskās attiecības u. tml., bet (parasti) saglabājot (tā) saistījumu ar noteiktu grupu, klasi, modeli u. tml.
- pielāgot Pārveidot (norisi, parādību) tā, lai (tā) būtu labāk izmantojama (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
- pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, arī lai saglabātu un stiprinātu veselību.
- grāmatvedības kontrole pasākumi, metodes un paņēmieni, ar kuru palīdzību uzrauga uzņēmuma līdzekļu saglabāšanu, saimniecisko darījumu atbilstību likumiem, uzņēmuma statūtiem un iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī nodrošina grāmatvedības uzskaites informācijas pareizību.
- atkonservācija pasākumu komplekss mašīnu ievadīšanai ekspluatācijā pēc konservācijas, t. i. pēc ilgstošas glabāšanas, noņemot uzklātās konservējošās vielas, iepakojumu u. tml.; dekonservācija
- ainavu aizsardzība pasākumu komplekss, kura mērķis ir nodrošināt ainavu ekoloģisko stabilitāti, saglabāt to savdabīgumu un skaistumu, radīt apstākļus to izmantošanai; ietver ainavu kopšanu, veidošanu, pārveidošanu, atjaunošanu, plānošanu, projektēšanu, kontroli.
- ilgtermiņa aprūpe pasākumu kopums ar mērķi nodrošināt dzīves kvalitātes saglabāšanos un iespējami neatkarīgu dzīvi personai, kurai nepārejošu funkcionālu traucējumu (garīgo, fizisko) dēļ nepieciešams pastāvīgs atbalsts ikdienas dzīves aktivitāšu veikšanā, tostarp pašaprūpē.
- higiēna Pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēka organisma normālu funkcionēšanu un veselības saglabāšanu.
- zāģbaļķu uzglabāšana pasākumu kopums, kas nodrošina zāģbaļķu kvalitātes saglabāšanu zāģbaļķu krautuvē siltajā gadalaikā.
- pozitīvā eigēnika pasākumu kopums, lai pavairotu vai saglabātu gēnus, kuri nosaka vēlamo fenotipu.
- biotehniskie pasākumi pasākumu sistēma dzīvnieku pavairošanai, saglabāšanai un aizsardzībai.
- aprakt Paslēpt, paglabāt, ierokot (kur).
- kronēt Pasludināt par visizcilāko, vislabāko.
- atkārtots pasta sūtījums pasta sūtījuma atkārtota nosūtīšana adresātam, pilnībā saglabājot tā saturu.
- stāvēt Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.); būt izturīgam pret kādu iedarbību.
- izgriezumgrāmata Pastāvīga glabātuve informācijai, ar kuru grib dalīties ar citiem lietotājiem.
- upuris Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ; tas, no kā (kāds) pašaizliedzīgi atsakās, ko pašaizliedzīgi dara, atdod kāda labā, kāda mērķa dēļ.
- altruisms Pašaizliedzīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pašaizliedzība, nesavtība.
- upurēt Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- nest upuri pašaizliedzīgi darīt ko, rīkoties kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
- uzupurēties Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā; arī ziedoties.
- nēsā kā kaķene savu kaķēnu (kādu, ko) pašaizliedzīgi rūpēties par kādu, ar grūtībām kādu audzināt, uzturēt, pārceļoties no vienas vietas uz otru; glabāt, slēpt kaut ko dažādās vietās.
- ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ; arī uzupurēties.
- pašsaglabāšana Pašsaglabāšanās.
- netēvis Patēvs, kuru apstākļi kavē kaut ko darīt bērna labā.
- Patmalnieki Patmalnieku strauts - Akmineicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ezernieku pagastā, iztek no Nomaškaļa ezera.
- cool Pats labākais, visīstākais; izcils.
- labulis Pats labākais.
- sinkope patskaņa izlaidums vārdā, lai saglabātu dzejas pantmēru.
- arhīvs Patstāvīga iestāde vai iestādes nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus.
- medikamentozā tolerance pavājināta reakcija pret atkārtotu pastāvīgu zāļu devu vai nepieciešamība palielināt devu pastāvīgas atbildes saglabāšanai.
- rušiņa Pavarda bedre ar kvēlojošām oglēm, kas apraustas ar pelniem tika rūpīgi glabātas, lai nākamajā dienā varētu atkal uguni iekurt.
- panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk; arī atgūt (nokavēto).
- kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (galvenokārt drēbju glabāšanai).
- iedzimtās pazīmes pazīmes, kuru veidošanos nosaka genotips; tās saglabājas no paaudzes paaudzē.
- tikt (arī būt) uz ciņa pēc grūtībām nonākt (būt) labākā stāvoklī.
- eksportsviests Pēc noteiktām prasībām pagatavots sviests, ko var ilgāku laiku bez bojāšanās uzglabāt, tā ka to iespējams pārsūtīt uz lielākiem attālumiem.
- opijs tautai pēc radikālāko marksistu uzskata, reliģijas funkcija šķiru sabiedrībā ir "iemidzināt" apspiestos un saglabāt to pasivitāti.
- sterilizācija pēcnācēju radīšanas spējas iznīcināšana, saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
- Alūksne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā (lejtecē 1 km Jaunalūksnes un Mālupes pagasta robežupe), garums - 24 km, iztek no Alūksnes ezera; Alūksnīte; Beja; Murjāņu upe.
- Sarkanīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, garums - 8 km; Ploskumu grāvis.
- Vidupīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Ievedne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastā, garums - 22 km, kritums - 80 m, iztek no Dūņenieka ezera uz dienvidaustrumiem no Alūksnes; Javane.
- Maiļupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
- Dambīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā, lejteces posmā Mālupes un Malienas pagasta robežupe, ieteka Mālupes pagastā, garums - 12 km.
- Laikupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā pie Igaunijas robežas, atsevišķos posmos arī robežupe.
- Paparze Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 27 km, kritums - 69 m, vairākos posmos ir Alūksnes un Gulbenes novada robežupe, iztek no Indzera ezera Alūksnes augstienē.
- Mālupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 8 km.
- Akaviņa Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Lutri ezera Igaunijā, garums - 22 km, kritums - 31,9 m; Akavina; Volkova.
- Baltāsila grāvis Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
- Ponkuļu grāvis Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
- Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile.
- Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns.
- Lešķupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Makstiņupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte.
- Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe.
- Bebrupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km, tek cauri Mezīša ezeram; Ezerupīte; Mezīšu upe; Mezīte.
- Mugurupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, Mellupes un Pogupes satekupe, garums - 2 km (kopā ar Mellupi 23 km); Mugurve.
- Mellupe Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā, garums - 21 km.
- Varžupīte Pedeles labā krasta pieteka Valgā, augštece Valkā, vidustecē ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
- labā halze peldlīdzekļa kurss attiecībā pret vēju, ja tas pūš burās no labās puses.
- bugūzītis Pelūde - telpa, arī vieta pelavu glabāšanai.
- pensiju fonda shēma pensiju shēma, pēc kuras iemaksas, ko veikuši darbinieki, vai kas ir veiktas to labā, tiek ieguldītas fondā, lai nodrošinātu šiem darbiniekiem pensijas nākotnē.
- privātais pensiju fonds pensiju shēma, pēc kuras iemaksas, ko veikuši darbinieki, vai kas ir veiktas to labā, tiek ieguldītas fondā, lai nodrošinātu šiem darbiniekiem pensijas nākotnē.
- Tora Pergamenta tīstoklis ar ebreju Bībeles pirmo piecu grāmatu tekstu; parasti glabājas sinagogā.
- skeneris perifērijas ierīce, kas secīgi caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes, ko ar lappušu izkārtojuma un datorizdevniecības programmu starpniecību var ievietot sagatavojamā dokumenta tekstā.
- Amidžs periodiski izsīkstoša upe Irākā (_'Amij, Wādī_), Haurāna labā krasta pieteka, Anbāras muhāfazā.
- saliekamās mēbeles periodiski lietojamas mēbeles ar saliekamu karkasu, kuru konstrukcija pieļauj to glabāšanu saliktā veidā.
- Alupīte Pērkoņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru.
- Plukšu strauts Pērļupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Atradze Pērses labā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 5 km; Lielā Atradze.
- Mazā Atradze Pērses labā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Iršupīte Pērses labā krasta pieteka Iršu pagastā, augštece Ērgļu un Sausnējas pagastā, iztek no Pīlātu ezera, garums - 9 km.
- Paskule Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 8 km; Paskuļupe.
- Recija Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 9 km; Rēce; Receja; Rēcija.
- ēnu direktors persona, kas sabiedrības īpašnieku labā un uzdevumā formāli uzstājas kā sabiedrības direktors, lai nodrošinātu faktisko īpašnieku konfidencialitāti visur, kur nepieciešams publiski atklāt ziņas par sbiedrības direktoru; viens no daudzajiem ārzonas pakalpojumiem.
- besserwisser Persona, kas uzskata, ka zina un saprot visu labāk nekā pārējie.
- sekvestrs Persona, ko varas iestādes uz laiku ieceļ par (kā) lietotāju, glabātāju vai pārvaldnieku.
- turētājbanka Persona, kura glabā fonda aktīvus, veic to uzskaiti, darījumus ar fonda līdzekļiem un citus noteiktos pienākumus.
- komercstarpnieks persona, kura profesionāli uzņemascitu personu labā starpniecību līgumu slēgšanā par preču vai vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, par apdrošinājumiem, preču pārvadāšanu, kuģu nomu vai arī par citām komercdarbībām uz vienreizēja pilnvarojuma pamata.
- zīmogglabātājs Persona, pie kuras glabājas rīks zīmoga uzspiešanai.
- ideālais bērnu skaits personas (vai iedzīvotāju kopuma) uzskats par vislabāko bērnu skaitu ģimenē vispār vai konkrētos apstākļos.
- uzurfrukts personas tiesības izmantot lietu, kas pieder citai personai, iegūstot no tās augļus vai priekšrocības, bet tajā pašā laikā saglabājot tās viengabalainību.
- datu suverenitāte personas, kuru dati tiek iegūti, apstrādāti un saglabāti, zina, kādi dati par tām tiek saglabāti, kur un kādā veidā tas notiek.
- pollūcionisms Perversija, kas izpaužas uzmācīgā vēlmē ostīt, nogaršot, notraipīties uzglabāt sava vai pretējā dzimuma personas ķermeņa izdalījumus.
- Burbu grāvis Pestīles labā krasta pieteka Ezeres pagastā, lejtecē arī Ezeres un Zaņas pagasta robežupe, garums - \~3 km.
- Dzirnupīte Pēterupes labā krasta pieteka Vidrižu pagastā, uz tās uzpludināts Bīriņu dzirnavezers.
- sfēriskā ģeometrija pētī uz sfēras (lodes virsmas) esošu figūru īpašības, kas saglabājas jebkurām sfēras ritācijas kustībām.
- teātra muzejs pētnieciska un izglītojoša kultūras iestāde,kas vāc, glabā, pētī un eksponē teātra vēstures materiālus.
- ripe Pie aužamo stāvu riestuves piestiprināta koka ripa (velku sākotnējā stāvokļa saglabāšanai).
- aspersorijs Pie ieejas baznīcā novietots trauks svētītā ūdens uzglabāšanai.
- piesis Pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla pusloks ar izvirzījumu labākai zirga vadīšanai.
- dapravīt Piebikstīt (degošas pagales, malku), lai labāk deg.
- pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu un pelavu glabāšanai).
- piesolīt Piedāvāt (kāda labā ko paveikt, izdarīt).
- personcentrētā psihoterapija pieeja psihoterapijā, kuras pamatā ir atziņa, ka cilvēks pats sevi pazīst vislabāk, un sevis iepazīšana notiek psihoterapijas procesā.
- pretstube Pieliekamā istaba mājas neapkurinātajā galā, kur glabā produktus, bet reizēm izmanto arī kā amatnieku darbnīcu.
- ieroča vai speciālā līdzekļa nēsāšana pielietošanai gatava ieroča vai speciālā līdzekļa pārvietošana sev līdzi ārpus glabāšanas vietas.
- svētie lāči pielūdzami dzīvnieki pirmsvēsturiskajā reliģijā, nogalināta lāča rituālas godāšanas saglabājušās līdz mūsdienām arktiskajos un subarktiskajos reģionos.
- medību trofeja piemiņas lieta (ragi, galvaskausi, ādas, ilkņi, zobi, spalvas, knābji, deformētas lodes utt.), kuru mednieks saglabā kā medību veiksmes apliecinājumu un piemiņu par nomedījumu un medību dienu.
- piena pirmapstrāde piena filtrēšana un atdzesēšana pirms uzglabāšanas.
- saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
- Sellīte Pienavas labā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā, garums - 5 km.
- krejotava Pienrūpniecības pārstrādāšanas uzņēmuma daļa, kur pieņem pienu, to separē, pasterizē, atdzesē, uzglabā un nosūta krējumu un vājpienu patērētājiem vai pārstrādei, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
- ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt (piemēram, burtnīcā, žurnālā, lai saglabātu, neaizmirstu).
- atzīmēt Pierakstīt, piezīmēt lai saglabātu, neaizmirstu; ierakstīt, reģistrēt.
- experimenta est optimarerum magistra pieredze ir vislabākā skolotāja.
- Palaceņa Piestiņas labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, augštece Rugāju pagastā, garums - 13 km, kritums - 8 m; Palaciņa; Palasiņa; Pataciņa.
- Baltiņupīte Piksteres labā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Baltiņu ezera.
- Karātavu grāvis Piķurgas labā krasta pieteka Stopiņu pagastā.
- Pilkomaja Pilkomajo, Paragvajas labā krasta pieteka.
- radikālā modificētā mastektomija pilnīga mastektomija ar paduses limfadenektomiju, bet saglabājot krūšu muskuļus.
- Mujānu viduslaiku pils pilsdrupas Kocēnu pagasta Mujānos pie Muižnieku mājām, domājams, celta 16. gs. sākumā, ar nosaukumu “Mojahn” pirmoreiz minēta 1503. g., bija celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem 10-12 m augstā paugurā, līdz mūsu dienām saglabājies Rietumu jeb Baltais tornis, daļēji arī Ziemeļu tornis un aizsargmūris.
- Mensūra Pilsēta Ēģiptē, Nīlas grīvas labās pues atzara krastā, 420500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Idfū Pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Idfu"), osta Nīlas kreisajā krastā, 133800 iedzīvotāju (2012. g.), labi saglabājies templis no 3.-2. gt. pr. m. ē., veltīts saules dievam Horam un dievietei Hatorai; Edfu.
- Aksuma pilsēta Etiopijas ziemeļu daļā (_Āksum_), 2130 m vjl., 56500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta ap 1. gt. vidu p. m. ē., ap 200.-700. g. bija Aksumas valsts galvaspilsēta, saglabājušies milzīgi obeliski - stēlas ar uzrakstiem senetiopu, grieķu un sabiešu valodā.
- Alzamaja Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pietekas Toporokas krastos, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luangprabanga Pilsēta Laosas ziemeļu daļā ("Luang Prabang"), provinces administratīvais centrs, piestātne Mekongas kreisajā krastā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta XIV gs., saglabājušies viduslaiku arhitektūras pieminekļi - karaļa pils, tempļi, \~30 klosteru.
- Olimpija Pilsēta Senajā Grieķijā, Peloponesas rietumdaļā, kurā ik pēc četriem gadiem notika seno grieķu lielākie svētki, ko rīkoja par godu Olimpa augstākajam dievam Zevam, un labākie atlēti no visas Grieķijas ieradās šeit, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs.
- Višegrāda Pilsēta Ungārijas ziemeļos, Donavas krastā, Peštas meģē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.), daļēji saglabājies viduslaiku cietoksnis un agrīnās renesanses pils, Ungārijas karaļu vasaras rezidence.
- Hudiksvalla Pilsēta Zviedrijā, Helsinglandes austrumu daļā, pie Botenhāveta, 15000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1582. g. vecākā ēka ir 17. gs. baznīca, saglabājusies 18. gs. 90. gadu koka apbūve.
- Īstade pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Ystad_), Skones lēnē, 18300 iedzīvotāju (2010. g.), osta, prāmju satiksme ar Bornholmas salu (Dānija) un Poliju, labi saglabājušās 16.-18. gs. guļbaļķu ēkas, franciskāņu ordeņa klosteris (tagad muzejs), pirmās ziņas no 13. gs.
- Kapličas kalns pilskalns Aizputes pagastā, 500 m uz ziemeļaustrumiem no Ievades, ar mežu apauguša paugura dienvidu daļa, ko atdala puslokveida valnis (garums - 25 m, augstums - 1,5 m) un \~8 m plats grāvis, plakumu (~65 m diametrā) no visām pusēm aptver \~3 m augsts valnis ar \~3 m pārrakumu dienvidu pusē; 18. gs. uzcelta kapliča, kas nav saglabājusies.
- Raņķu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Skrundas pagastā, netālu no Ventas labā krasta, ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo Ponakstes krasta stāvās, \~8 m augstās kraujas, dienvidu pusē nocietināts ar valni un grāvi, plakums — 30 x 30 m, datējums nav zināms.
- Dzenes kalns pilskalns Līvānu novada Jersikas pagastā, netālu no Daugavas, \~10 m augstā zemesragā starp Dzeņu grāvi un tā kreisā krasta pieteku, no apkārtnes bijis atdalīts ar vismaz 2 vaļņiem un grāvjiem; saglabājies tikai plakumam tuvākais valnis un grāvis, pārējie noarti, datējums nav zināms.
- Liezēres pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagastā, aizņem \~20 m augsta paugura ziemeļu daļu, ko atdala ieplaka, nogāzes nolaidenas, plakums — līdzens, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, un tā mākslīgie nocietinājumi nav saglabājušies.
- Aderkašu pilskalns pilskalns Ogres novada Taurupes pagastā, Ogres upes labā krasta pietekas Taukatnes malā - 15-17 m augsts paugurs, augšpusē \~25x18 m, rietumu nogāze stāva, pārējās viena zem otras izveidotas divas 3-5 m platas terases.
- Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils.
- Vecračinas pilskalns pilskalns Vecračinas ciemā, reljefa veidojums starp \~40 m augstu Daugavas labā krasta krauju un 18-27 m dziļu strauta gravu, ziemeļu pusē bijis norobežots ar 3 grāvjiem un vaļņiem, plakums — trīsstūrveidīgs, lielākie izmēri \~70 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- pazlauka Pirmā biezākā un labākā alus misa.
- pazlaukts Pirmā biezākā un labākā alus misa.
- pazlauts Pirmā biezākā un labākā misa, ko alu brūvējot no iesala žeira nolaiž.
- lentes iezīme pirmais un pēdējais magnētiskās lentes ieraksts, kas satur informāciju par datnēm, kas glabājas lentē.
- pamatiezis Pirmskvartāra vecuma iezis, kas ir saglabājis savu pirmatnējo uzbūvi un sastāvu.
- zibki Pīti grozi ar rokturiem zivju glabāšanai un pārvadāšanai.
- Zviedrgrāvis Pitragsupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Zviedrvalks.
- konforms attēlojums plaknes attēlojums sevī, kas saglabā leņķus starp visām līnijām (piem., līdzības transformācija).
- Dižvalks Plančvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā.
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības.
- Čūska plašs ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Serpens", saīsinājums "Ser"), atrodas uz dienvidiem no Herkulesa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
- daļējā (arī parciālā) plate plate, ko gatavo, ja ir saglabājies viens zobs vai daži zobi.
- Lielplatones grāvis Platones labā krasta pieteka Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
- Sidrabe Platones labā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 49 km (Latvijā 14 km), kritums - 60 m, ietek Platonē pie Lielplatones; Sidrabene; Sudabra; Sudrabe; Sudrabene; Lietuvā - Sidabra.
- Sidabra Platones labā krasta pietekas Sidrabes nosaukums Lietuvā.
- Plinka Plinkas upe - Ubejas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā.
- gatavot sienu pļaut, apvītināt, kaltēt zāli un novietot uzglabāšanai.
- šļompa Podniecībā putra no rudzu miltiem, karupeļiem, ko lēja traukiem pirms glazūras likšanas, lai labāk turas.
- Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte.
- Žečpospolita Polijas-Lietuvas valsts 1569.-1795. g., kurā gan Polija gan Lietuva saglabāja autonomiju, tās vienoja kopīgs karalis, seims, ārpolitika un naudas sistēma.
- elastomēri Polimēri (gk. kaučuki) un to materiāli, kas ekspluatācijas laikā saglabā superelastiskas īpašības plašā temperatūras diapazonā.
- reopeksija Polimēru un keramikas masu viskozitātes palielināšanās, saglabājoties pastāvīgam deformēšanas ātrumam.
- konstitucionālisms Politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
- valsts politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vispārobligāta vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
- Interfronte politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
- monarhisms Politisks virziens, kura mērķis ir monarhijas nodibināšana, saglabāšana.
- mazuri Poļu etnogrāfiska grupa, Polijas ziemeļaustrumu rajonu iedzīvotāji, saglabājuši dažas dialekta īpatnības, tradicionālās kultūras iezīmes (tautas tērpi, kokgriezumi u. c.), ticīgie - gk. protestanti.
- ūdenshiacinte Pontedēriju dzimtas ģints ("Eichhornia"), dekoratīvi ūdensaugi ar hiacintām līdzīgiem krāšņiem ziediem, kas vislabāk var pārziemot dzīvojamās telpās slapjā kompostā, vasarā tām nepieciešams silts ūdens saulainā vietā.
- supergrupa populārās mūzikas kolektīvi, kas ilgstoši saglabājuši augstus popularitātes rādītājus.
- feta Populārs tradicionālais grieķu siers, ko gatavo no svaiga kazas (arī aitas; mūsdienās bieži no govs) piena, uzglabā sūkalās; izmanto salātu un citu ēdienu gatavošanai.
- kabatdators Portatīvs kalkulatora tipa personālais dators ar autonomu barošanas avotu aktuālas informācijas ierakstīšanai, uzglabāšanai un apstrādei.
- hidrofobais portlandcements portlandcements, kas nav higroskopisks un nemaina īpašības, ilgstoši uzglabājot.
- parsuna Portrets 16.-18. gs. krievu (arī ukraiņu, baltkrievu) glezniecībā, kurā saglabājušies ikonu glezniecības paņēmieni un portretiska līdzība oriģinālam izpaužas tikai nosacīti.
- līdzsvarotā divvalodība prasme lietot divas valodas vienlīdz labā līmenī neatkarīgi no konsituācijas.
- zoroastrisms Pravieša Zaratustras (1. g. tūkstoša p. m. ē. 2. pusē) dibināta reliģija, kuras pamatā ir mācība par divu spēku - labā un ļaunā - cīņu un uguns pielūgšana (svētais kanons Avesta).
- iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam, t. sk. materiāls, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, un kas tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
- izplatīšana Preču iepirkšana, uzglabāšana, piegāde, pārdošana vai nodošana lietošanā par maksu vai bez maksas.
- noieta izmaksas preču pārdošanas, reklāmas, tirgus meklēšanas, uzglabāšanas un piegādes izmaksu summa.
- Gonkūru prēmija prēmija, ko piešķir Gonkūru akadēmija par gada labāko franču romānu.
- Vaitbreda balva literatūrā prestiža balva, ko piešķir šī kompānija ik gadu par labāko Lielbritānijā publicēto un vietējo autoru sarakstīto literāro darbu piecās kategorijās (romāns, pirmais romāns, biogrāfiskais romāns, dzeja, grāmata bērniem), no šo piecu uzvarētāju vidus vienam darbam tiek piešķirta Vatbreda balva.
- uzvarēšana pretinieka pārspēšana (spēlē, sacensībās), iegūstot labāko rezultātu
- suvenīrs Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā; piemiņlieta.
- piemiņlieta Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā.
- piemiņa Priekšmets vai pazīme, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
- amnestiskā afāzija priekšmetu nosaukšanas traucējums; spontānu runu raksturo vārdu nabadzība, lai gan teikumu uzbūve saglabājusies un vārdu izruna pareiza.
- izlikšana Priekšsacīkšu izlozes metode, ar kuru tiek panākts, ka labākie sportisti netiekas savā starpā sacensību pirmajās kārtās.
- prīms Prīma - augstākās klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls.
- dējējzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase; tiem saglabājušās vairākas rāpuļu pazīmes (kloāka, vairošanās ar olām).
- uzlabošanās process, kurā emocionālais stāvoklis kļūst labāks
- uzlabošana process, kura laikā organisma un tā daļu funkcionēšana vai fizioloģisks stāvoklis kļūst labāks
- uzlabošanās process, kurā laikapstākļi kļūst labāki
- uzlabošana process, kurā psihiskais vai emocionālais stāvoklis kļūst labāks
- uzlabošanās process, kurā veselības stāvoklis vai ķermeņa funkcijas klūst labākas
- pasta programma programma, ar kuru lietotājs raksta, lasa, pārsūta un saglabā elektroniskā pasta ziņojums.
- pareizrakstības pārbaudītājs programma, ar kuru pārbauda vārdu pareizrakstību tekstā, salīdzinot katru vārdu ar pareizi uzrakstīto vārdu vārdnīcā, kas glabājas datora diskatmiņā.
- nesaistes lasītājs programma, kas no intereškopām, FTP serveriem vai citiem interneta resursiem veic informācijas lejupielādi un saglabā to uz cietā diska, lai to varētu lasīt nesaistes režīmā, nesaņemot lielu rēķinu par telefona izmantošanu.
- ekrāntvērējs Programma, kas saglabā fiksētu displeja ekrāna attēlu un citu ekrāna stāvokļa informāciju, lai vēlāk šo ekrānu varētu atkal atjaunot.
- TSR programma programma, kas tiek saglabāta atmiņā pat tad, ja tā attiecīgajā brīdī netiek izpildīta.
- ziņojuma pārsūtīšanas aģents programma, kas uzglabā un pārsūta ziņojumus elektroniskā pasta piegādes ziņojumapmaiņas sistēmas.
- jaunumlasītājs Programma, ko tīklā "Usenet" izmanto e-rakstu lasīšanai, saglabāšanai un atbilžu sagatavošanai, kā arī jaunu e-rakstu nosūtīšanai.
- automātiska saglabāšana programmas spēja automātiski saglabāt datni, dublējot to pēc kāda noteikta laika intervāla vai pēc noteikta tastatūras taustiņu nospiešanas reižu skaita.
- programmas modulis programmas struktūras identificējama sastāvdaļa, kuru uzskata par nedalāmu dažādos programmas uzglabāšanas, pārsūtīšanas un pārveidošanas procesos, kā arī ielādējot to datora operatīvajā atmiņā.
- dublējums programmas, diska satura vai adreses dublikāts, ko gadījumā, ja aktīvie dati var tikt bojāti vai iznīcināti, izmanto arhīva veidošanai vai vērtīgu datu drošai saglabāšanai.
- e-maks programmatūra, kas elektroniskajā komercijā izpilda kabatas portfeļa funkcijas, kurā tiek glabāta ciparnauda, dažkārt arī kredītkartes informācija kopā ar ciparsertifikātu, kas identificē kartes īpašnieku.
- elektroniskā programmatūras licencēšana programmatūra, kas katrai lietojumprogrammai saglabā tās aktīvo lietotāju skaitu, lai varētu šo skaitu salīdzināt ar līgumā paredzēto licencēto lietotāju skaitu.
- ziņojumapmaiņas starpprogrammatūra programmatūra, kas nodrošina saskarni starp lietotājprogrammām, ļaujot tām asinhronā režīmā vienai ar otru apmainīties ar datiem. Vienas programmas nosūtītos datus var uzglabāt un pārsūtīt saņēmējprogrammai tad, kad tā tos var apstrādāt.
- mainīgais programmēšanā - rakstzīme vai rakstzīmju secība, ko izmanto, lai apzīmētu kādu saglabājamu lielumu, kam ir savs vārds un vērtība un ko var mainīt programmas izpildes gaitā.
- atgrieze Programmisks paņēmiens, ar kuru skaitļošanas procesu var atsākt no programmas (apakšprogrammas) izsaukuma vietas, saglabājot iepriekšējos datus.
- Anglikāņu baznīca protestantisma paveids, kas radās 16. gs. Anglijā, saglabāja katolicisma rituālus un Baznīcas organizācijas principus, bet par Baznīcas vadītāju atzina nevis Romas pāvestu, bet Anglijas karali.
- tīkla jaunumu pārsūtīšanas protokols protokols, kas ļauj tīkla _Usenet_ jaunumus uzglabāt kādā no interneta resursdatoriem, lai tos varētu izlases veidā pārkopēt vai nolasīt kādā citā interneta resursdatorā
- lietojumkonfigurācijas piekļuves protokols protokols, kas nodrošina konfigurācijas uzglabāšanu centrālajā serverī un paplašina attāla lietotāja e-pasta funkcijas, nodrošinot centralizētu novietojumu personālajām adrešu grāmatām un atvieglojumus klientu lietojumprogrammu izmantošanai.
- maršrutēšanas protokols protokols, ko izmanto, lai maršrutētājiem tīklā atklātu vislabāko pieejamo ceļu, ļaujot dinamiski piemēroties mainīgiem nosacījumiem.
- skopums Psihes, personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pašmērķīgi saglabāt un vairot savu mantu, īpašumu.
- ilglaika atmiņa psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu organisma saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
- pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai.
- Jaunšķieru-Laugaļu griezumi Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu griezumi, kas vairākkārt pētīti divos \~100 m attālos Lētīžas labā krasta attīrījumos Saldus novada Nīgrandes pagastā.
- apotēma Pulverveida nogulsnes (radnieciskas humīnskābēm) dažos uzlējumos un novārījumos, kuras rodas, ilgstoši glabājot gaisa ietekmē.
- Pazlauga Puncuļovas labā krasta pieteka Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Sīļupe Pūres labā krasta pieteka Tukuma novadā, iztek no Sīļu ezera, garums - \~6 km; Sīļezerupe.
- Riemes grāvis Purupītes labā krasta pieteka Rūjienas novada Jeru pagastā.
- Nigula purvs purvs Igaunijas dienvidrietumu daļā, Pērnavas rajonā, platība - 27 kvadrātkilometri, 1958. g. tam noteikts rezervāta statuss, lai saglabātu dabas kompleksus (augsto purvu un mežu).
- vančosi Pusapaļi, labākās kvalitātes ozola sortimenti, 12-18 pēdas gari, mizoti līdz "sarkanam".
- jusufzaji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa Pakistānas ziemeļrietumos, runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- afridiji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos (Haiberas un Kohatas pārejas rajonā), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati.
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
- glotohronoloģija Radniecīgu valodu dalīšanās laika noteikšana, procentos aprēķinot to vārdu daudzumu, kas saglabājušies no sākotnējā vārdu krājuma visbiežāk sastopamo ikdienišķo parādību apzīmēšanai.
- domu karte radoši, strukturēti tīklveida zīmējumi, kas sakārto un uzglabā informāciju, idejas un domas, izmantojot atslēgvārdus, asociāciju simbolus un zīmējumus.
- ņakāties Rakņāties ēdienā, lai atlasītu labāko.
- šļambāt Rakņāties pa ēdienu izmeklējot labākos kumosus (īpaši par zirgu, kurš dzēriena silē vispirms miltus meklē).
- šļamāt Rakņāties pa ēdienu un izmeklēt labākos kumosus.
- klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks, kura darbi laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- klasika rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu
- bustrofedons Raksts ar mainīga virziena rindām: pirmā rinda un visas pārējās nepārskaitļu rindas ir rakstītas un tiek lasītas no labās puses uz kreiso pusi, bet otrā rinda un visas pārejas pārskaitļu rindas – no kreisās puses uz labo; burtu formu pielāgo raksta virzienam.
- koptu valoda rakstu valoda, ko 3. gadsimtā izveidoja kristīgie ēģiptieši un kas mūsdienās saglabājusies kā koptu baznīcas valoda.
- pirmatnējs Raksturīgs cilvēka, cilvēces attīstības sākumam, saistīts ar to; tāds, kas ir saglabājies no cilvēka, cilvēces attīstības sākuma.
- pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības atvērt (aizvērt) sardzes apsargātu objektu, kā arī nosaka glabātavu atvēršanas kārtību vai cilvēku pielaišanu pie apsargājamo mašīnu stāvēšanas vietām.
- blīvums Rakstzīmju skaits, ko var ierakstīt un uzglabāt noteiktā fizikālā datu vides laukuma (tilpuma) vienībā.
- Simtupe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā, garums - \~8 km, tek cauri Āraišu ezeram, lejpus tā kritums sasniedz 10,4 m/km, ir viena no straujākajām Latvijas upēm.
- Meijermuižas upe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā.
- bedīt Rakt (mirušo) zemē; glabāt.
- bēdīt Rakt (mirušo) zemē; glabāt.
- Vēžvalks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Vēžu valks.
- Krojas valks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā.
- Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks.
- Pārkakte Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
- Dzērves valks Raķupes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā (tikai īss lejteces posms) un Dundagas novada Dundagas pagastā, garums — \~2 km.
- Zariņupīte Ramatas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, garums - 8 km; Zariņupe.
- Santupīte Ramatas labā krasta pieteka Ramatas pagastā.
- Ķīšupe Ramatas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, garums - 7 km; augštecē arī Oļļas upe.
- iegult Rasties un saglabāties (par jūtām); izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
- iegulties Rasties un saglabāties (par jūtām); izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
- palikt Rasties, arī tikt radītam, izveidotam un saglabāties.
- Lubužupīte Raunas augšteces labā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Lubūža ezera.
- Viesturu strauts Raunas labā krasta pieteka Cēsu novada Liepas pagastā.
- Cimziņa Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 12 km; Cimza; Cimzas strauts; Cimze; Cimzes strauts; augštecē arī Grīsle, Grīšļu strauts, Raunīte.
- Klampupe Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 7 km; Muižnieku grāvis; Muižnieku strauts; Plampupe.
- Rauņa leja Rauņa erodētā ieleja \~7 km garā posmā līdz ietekai Raunā, sasniedz 30 m dziļumu, daži iežu šķēlumi sniedzas visā krasta augstumā, saglabājušies reti augi.
- Dzelzupīte Rauņa labā krasta pieteka Priekuļu novada Priekuļu pagastā.
- Šepka Rauzas labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, garums - 24 km, kritums - 88 m.
- pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā; pamatlīdzekļi.
- pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
- goda vieta redzamākā, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties)
- monoblepsija Redzes stāvoklis, kurā katrai acij atsevišķi ir labāka redzesspēja nekā abām kopā.
- saglabāties Refl. --> saglabāt (1); tikt saglabātam.
- saglabāties Refl. --> saglabāt (2); tikt saglabātam.
- adreses reģistrs reģistrs adreses glabāšanai.
- brīžatmiņa Reģistrs vai rezervēts atmiņas vai diska apgabals, ko izmanto īslaicīgai informācijas uzglabāšanai.
- akumulators reģistrs, kas paredzēts no aritmētiski loģiskā bloka saņemto starprezultātu saglabāšanai un sekojošo operāciju izpildei; tas var izpildīt arī dažādas pārbīdes operācijas.
- Aizreina Reinas labā satekupe Šveicē (_Hinterrhein_), Graubindenes kantonā.
- saduķeji Reliģiski politisks grupējums Jūdejā 2. gs. p. m. ē. - 70. g. m. ē., kas bija nacionālisti un sadarbojās ar romiešiem ar mērķi saglabāt jūdu valsti; šā grupējuma pārstāvji; saduceji.
- mandaisms Reliģisks virziens, kas radās m. ē. sākumā Mezopotāmijā; apvieno kristietības, jūdaisma, zoroastrisma, seno babiloniešu reliģiju elementus, izceļ Jāņa Kristītāja pravieša lomu; nedaudz piekritēju saglabājies Irānā un Irākā.
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte.
- pārvaldības informācijas bāze resursdatorā, maršrutētājā vai tiltā izveidota datu bāze, kurā tiek uzglabāta informācija par datoru tīkla konfigurāciju un darbveici.
- arhīvs Reti lietojamu programmu un datu un to uzkrāšanai (saglabāšanai) paredzētās programmatūras apvienojums datu vidē; var saglabāt, piem., programmu versijas un dublētājkopijas.
- Sūļupe Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā, garums - 14 km; Soļupīte.
- Tarasīne Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā; Tarasiene; Tarasina; Tarasine.
- Križutu strauts Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Griškānu pagastā, garums — 12 km.
- Pārtova Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, garums - 10 km, iztek no Pārtovas ezera; Pārtava; Kaunata; Kaunatas strauts; Partova; Partovka; Partovas strauts; Pārtaja.
- Taudejāņu upīte Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Vērēmu un Griškānu pagastā, garums — 13 km, dažu km posmā arī Vērēmu un Lendžu pagasta robežupe
- Liužonka Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 26 km, kritums - 59 m, sākas uz ziemeļaustrumiem no Audriņiem, ieteka pie Rikavas; Liuzene; Liužanka; Livžanka; Lūzeņa; Livšonka; lagaliski arī Lyužanka un Lyužonka.
- Ancovas strauts Rēzeknes upes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Stoļerovas pagstā, augštecē (~2 km) arī robežupe ar Ludzas novada Pureņu pagastu, garums - 5 km.
- Bacaras rezervāts rezervāts Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, platība - 3000 ha, augstums - 700-1800 m vjl., dibināts 19355. g., lai saglabātu dabisko meža kompleksu un īves (koki 300-500, 1000 un vairāk gadus veci).
- Adžametas rezervāts rezervāts Gruzijā, Rioni baseinā, platība 4800 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Imerētijas un Hartvisa ozolu, dzelkvu u. c. reliktus augus.
- Giras mežs rezervāts Indijā, Gudžarātas štatā, Kāthiāvāras pussalā, platība - 3160 kvadrātkilometru, dibināts 1965. g. pēdējo Indijas pasugas lauvu saglabāšanai.
- Marsabita rezervāts rezervāts Kenijas ziemeļu daļā (“Marsabit”), platība 26700 kvadrātkilometru, izveidots 1948. g. atsevišķu dzīvnieku sugu saglabāšanai (Grevi zebras, strausu ziemeļu pasuga).
- Zejas rezervāts rezervāts Krievijas Amūras apgabalā, Giļujas lejteces rajonā, platība — 823 kvadrātkilometri, augstums — līdz 1506 m, dibināts 1963. g., lai saglabātu specifiskos lapegļu mežus.
- Kronoku rezervāts rezervāts Krievijas Kamčatkas novadā, Kronoku pussalā, platība - 9640 kvadrātkilometru, augstums - līdz 3528 m, dibināts 1934. g., lai saglabātu vienu no Kamčatkas vulkāniskajiem rajoniem (~15 vulkānu), geizeru ieleju, krātera ezerus, relikto baltegļu audzi, vietējos sabuļus un brūnos lāčus.
- Lapzemes rezervāts rezervāts Krievijas Murmanskas apgabalā, Imandras ezera baseinā, uz ziemeļiem un rietumiem no tā, platība — 1613 kvadrātkilometru, dibināts 1930. g., lai saglabātu pirmatnējos dabas kompleksus.
- Suputinkas rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Dadjanšanagrēdas dienvidu nogāzē, platība - 404 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m, dibināts 1932. g., lai saglabātu Sihotealina skujkoku-platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, iekārtota žeņšeņa plantācija.
- Lazo rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Tačina grēdas austrumos, platība - 1165 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1380 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu skujkoku un platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, Ķīnas goralus.
- Tīģeru grava rezervāts Tadžikistānā, Vahšas ielejā, platība - 522 kvadrātkilometri, dibināts 1938. g., lai saglabātu retus dzīvniekus un dabas kompleksus.
- Krasnovodskas rezervāts rezervāts Turkmenistānā, Kaspijas jūras dienvidaustrumu piekrastē, platība — 2700 kvadrātkilometru, dibināts 1932. g., lai saglabātu putnu ziemošanas vietas (ziemo >160 putnu sugu).
- Repetekas rezervāts rezervāts Turmenistānā, Lebapa vilajetā, platība - 346 kvadrātkilometri, dibināts - 1928. g., lai saglabātu un pētītu smilšu tuksnešu kompleksus.
- Karpatu rezervāts rezervāts Ukrainā, Ivanofrankivskas un Aizkarpatu apgabalā, platība — 127 kvadrātkilometri, dibināts 1968. g., lai saglabātu, pētītu un atjaunotu Karpatu dabas kompleksus.
- Karakulas rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Kizilkuma rietumu malā, platība - 205 kvadrātkilometri, dibināts 1971. g., lai saglabātu un pētītu dabas kompleksus (floru un faunu tuksnesī sakarā ar apūdeņošanu).
- tastatūras buferis rezervēts atmiņas apgabals, kurā informācija par taustiņu piesitieniem saglabājas līdz tam laikam, kad programma var tos apstrādāt; tas nodrošina iespēju strādāt ar tastatūru tajā laikā, kad dators izpilda citus uzdevumus.
- ziedojums Rezultāts --> ziedot (2); tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
- Lisa Riebas labā krasta pieteka Madonas novadā, iztek no Rāceņu ezera.
- pākstīte riekstiņam līdzīga pāksts ar 1 sēklu, parasti neatveras; tās galā saglabājas savīts apziednis.
- Mērgava Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles un Rendas pagastā, garums - 22 km, kritums - 36 m.
- Lībvalks Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 7 km.
- Graudupe Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Desas grāvis Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
- Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela).
- Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm.
- Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm.
- brīvkapi Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu nodaļas pārziņas kapi, kuros glabāja mirušos bez tautību un ticību izšķirības.
- Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela).
- kulace Rijas piebūve (uz statņiem), kur tiek glabāti dažādi priekšmeti.
- Baurupīte Rijaskalnu strauta labā satekupe Cēsu novada Nītaures pagastā.
- Oļupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, garums - 5 km.
- Gaumērupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Pudžurga Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Kadiķu grāvis Rīkanu strauta labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagstā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 13 km.
- Stiglova Rikas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 10 km, iztek no Ploskīnes ezera; Stiglava.
- upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ.
- glābt Rīkoties tā, lai saglabātu (piem., ķermeņa daļu).
- Zviede Rindas labā krasta pieteka Ventspils novada Popes pagastā, augštece Puzes pagastā, garums - 13 km.
- Ringa Ringas upe - Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- hīts Riteņbraukšanā - sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
- Lada Rītupes labā krasta pieteka Krievijā, augštece un izteka Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Boltānu strauts Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Pušmucovas pagastā.
- Ludza Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novadā, kā arī Krievijā, garums - 156 km, (Latvijā 29 km, Latvijas un Krievijas robežupe \~80 km), kritums - 115 m, iztek no Lielā Ludzas ezera, Krievijā saucas Lža.
- Zeļčovas strauts Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, augštece Goliševas pagastā.
- Strauja Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, tek caur Mērdzenes un Goliševas pagastu, augštece Pušmucovas pagastā, garums - 24 km, kritums - 41 m.
- Ziblas strauts Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā.
- Steponu upīte Rītupes labā krasta pieteka Mērdzenes pagastā; Stepanu strauts; Steponu strauts; Steponu upeite.
- Leidaceite Rītupes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Bērzgales pagastā; Līdacīte; Līdaces strauts.
- Aga Rīvas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, vairākos posmos robežupe ar Aizputes novada Lažas pagastu, garums - 9 km.
- Mazupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Lubezera, garums - 11 km; Mazupe; Ošciema grāvis; Vēruma grāvis.
- Lībes valks Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā.
- Augšdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, \~0,4 km posmā arī Ārlavas pagasta robežupe, garums — 5 km.
- Amulupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 7 km.
- Lejasdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums — 7 km; Ozolbirzes grāvis.
- Mazroja Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, tek caur Sasmakas ezeru, garums - 20 km.
- Ķēšupe Rojas labā krata pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Laidzes un Ārlavas pagastā, garums - 6 km.
- angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā.
- baznīcu ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus, piem., 1596. g. Brestā noslēgtā baznīcas ūnija, saskaņā ar kuru Polijas katoļu baznīca apvienojās ar pareizticīgo baznīcu Ukrainā un Baltkrievijā.
- Adriāna mūris romiešu nocietinājumi šķērsām pāri Anglijas ziemeļu daļai (angļu "Hadrians wall", latīņu "Vallum Hadriani"), garums aptuveni 12 jūdzes, augstums - 5 m, daļēji saglabājies.
- instrumentum Romiešu tiesībās vergu aplūko kā sava kunga orgānu ar darbības spēju sava kunga labā.
- Savica Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, augštece Indras pagastā, garums - 12 km; Ostupe.
- ņaruandi Ruandi - tauta Ruandā, Zairā un Ugandā; valoda pieder pie bantu valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- zemā atlaidināšana rūdītu instrumentu apstrāde, karsējot līdz 220-250 Celsija grādu temperatūrai, pēc izturēšanas un atdzesēšanas instruments saglabā lielu cietību, pieaug stigrība.
- Tartaka Rudņa, Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā.
- Malnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā, garums - \~8 km.
- Melnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā; Melnupe; Melnupīte.
- flotācija Rūdu bagātināšanas paņēmiens, kas pamatojas uz derīgā minerāla labāku samitrināšanos.
- Bebrupe Rudupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas un Rumbas pagastā, garums - 8 km; Zirguvalka.
- Silupīte Rūjas labā krasta pieteka Lodes pagastā, garums - 8 km; Skolupīte; augštecē Enčupīte.
- Kolkupīte Rūjas labā krasta pieteka Rūjienas novada Lodes pagastā, augštece Igaunijā, garums - 8 km; Kolkas upe; Kolkiņa.
- Raudava Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā, augštece Lodes pagastā, garums - 12 km.
- Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide.
- Sapraša Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, garums - 24 km, izteka Igaunijā (kur saucas Pestava), turpinās Ipiķu pagastā, lejtecē ir Vilpulkas un Ķoņu pagasta robežupe.
- Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m.
- Virķīte Rūjas labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā, augšteces Ipiķu pagastā, garums - 13 km; Virķe; Virķene; Virķīte; Virķupīte.
- Rausalupīte Rūjas labā krasta pieteka.
- Pestava Rūjas labā krasta pietekas Saprašas nosaukums tās augštecē Igaunijā.
- pārrunāt runājot skaļāk, panākt, ka sadzird (uztver, iegaumē) labāk nekā kādu citu (citus).
- aizrunāt Runāt, teikt, bilst (ko) kāda labā.
- Augustupe Ruņas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, garums - 10 km.
- Kauliņupe Ruņas labā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Kauliņa.
- glabāt kā aci pierē rūpīgi glabāt, arī saudzēt.
- glabāt kā aci (pierē) rūpīgi glabāt, arī saudzēt.
- zodīt Rūpīgi izmeklēt (labāko).
- pieglabāt Rūpīgi, labi glabāt.
- pro bono publico sabiedrības labā.
- bomonds Sabiedrības labākā, smalkākā daļa; augstmaņi.
- elite Sabiedrības, sociālās vai profesionālās grupas labākie pārstāvji.
- konkurence Sacensība (par pārākumu, priekšrocībām kādā jomā); sacensība (par labākiem rezultātiem).
- konkurss sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos, spējīgākos dalībniekus.
- sporta tūrisms sacensības atsevišķu aktīvā tūrisma iemaņu labākā vai ātrākā izpildē, kā arī sacensības noteiktas grūtības kategorijas tūrisma maršrutu veikšanā.
- čempionāts Sacensības labākā sportista vai labākās komandas noskaidrošanai.
- starpstacija sadales punkts, kurā notiek vilcienu izmaiņa, apdzīšana un caurlaišana, kravu iekraušana un izkraušana, pasažieru iekāpšana un izkāpšana, bagāžas pieņemšana, uzglabāšana un izsniegšana.
- restrukturalizācija Sadalījuma laikā vai telpā pārveidošana; tāda vai citāda procesa norises shēmas izmaiņa, saglabājot nemainīgu tā pamatmērķi (piem., parāda atlīdzināšanu).
- izjaukt Sadalīt sastāvdaļās (piemēram, ierīci, mehānismu, lai izlabotu, uzglabātu u. tml.).
- izbāzt Sagatavot (beigtu dzīvnieku) uzglabāšanai (novelkot ādu, piepildot to ar attiecīgiem materiāliem, un izveidojot šim dzīvniekam raksturīgu ķermeņa formu).
- apstrādāt Sagatavot lietošanai, uzglabāšanai, tālākai apstrādei (lauksaimniecības produktus).
- ielikt Sagatavot un ievietot (kur uzglabāšanai, apstrādei).
- iesālīt Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmās sāls šķīdumā.
- reģenerācija saglabājamā genofonda (atsevišķa koka, klonu kolekciju vai kokaudžu) atjaunināšana.
- atkopšana Saglabājamās informācijas atjaunošana pēc datora kļūmes novēršanas; šaurākā nozīmē - datu bāzes rekonstrukcija, izmantojot, piem., dublētājkopijas vai modificētu ierakstu bloku kopijas.
- piemineklis Saglabājams objekts, kam ir liela nozīme kādā kultūras jomā.
- sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml.
- saudze Saglabāšana, aizsardzība, kopšana.
- iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest (3).
- iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti).
- paturēt Saglabāt (kādas attiecības ar cilvēkiem, stāvokli sabiedrībā).
- paturēt Saglabāt (ko atmiņā) tā, ka iespējams viegli atcerēties.
- iedzemdēt Saglabāt (pēcnācējos) savas īpašības.
- iznest Saglabāt (piemēram, jūtas, uzskatus, attieksmes).
- paturēt sirdī saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); saglabāt, parasti emocionālu attieksmi (pret kādu).
- turēt sirdī saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); saglabāt, parasti emocionālu, attieksmi (pret kādu).
- paturēt Saglabāt (sava psihiskā stāvokļa izpausmi), parasti uz kādu laiku.
- atcerēties Saglabāt atmiņā, ievērot.
- palikt dzīvam saglabāt dzīvību; netikt iznīcinātam, saglabāties.
- dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- pārziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
- ziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
- atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam).
- nodrosēt Saglabāt, atstāt (ko) noteiktai personai, vajadzībai; nodrošināt, rezervēt.
- ietaupīt Saglabāt, lieki neiztērēt (enerģiju, darbu u. tml).
- saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
- aizturēt Saglabāt, paturēt (kādā vietā); sekmēt (kā) saglabāšanos (kur).
- paglabāt Saglabāt.
- uzturētājs saglabātājs.
- uzglabāties Saglabāties (1).
- nonākt Saglabāties (līdz kādam laikposmam).
- sastingt Saglabāties (parasti sejā, acīs) pēc nāves (par pirmsnāves pārdzīvojuma izpausmi).
- uzturēties saglabāties noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai; [uzglabāties]{s:1311}.
- palikt atmiņā saglabāties, arī iespiesties atmiņā.
- izdzīvot Saglabāties, neizzust (piemēram, par tradīciju).
- stāvēt Saglabāties, nepārvērsties, neizzust (par parādībām dabā).
- pastāvēt Saglabāties, nesabojāties noteiktu laiku.
- turēties Saglabāties, palikt (kur iekšā) - piemēram, par vielām, siltumu.
- izstāvēt Saglabāties, pārziemot.
- turēties Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku (par parādībām dabā).
- patverties Saglabāties.
- klēts Saimniecības celtne lauksaimniecības produktu, tekstīliju uzglabāšanai.
- šķūnis Saimniecības celtne, arī telpa, parasti labības, lopbarības, malkas, darbarīku glabāšanai.
- nenoplicinoša mežsaimniecība saimnieciskā darbība, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un atjaunošanās spēju, neapdraudot citas ekosistēmas.
- aizsargtituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievietoja labākās grāmatās galvenā virsraksta aizsargāšanai pret netīrumiem un bojājumiem.
- gaisā cietējošās saistvielas saistvielas, kas iegūst un saglabā stiprību tikai gaisā (ģipša, kaļķu un magneziālās saistvielas); lieto virszemes būvēm.
- hidrauliskās saistvielas saistvielas, kas spēj sacietēt un ilgstoši saglabāt stiprību ne tikai gaisā, bet galvenokārt arī ūdenī (portlandcements un tā paveidi, aluminātcements, pucolāncements, romāncements, hidrauliskie kaļķi); lieto būvēm arī zem ūdens.
- tilpummaiņas vienmērība saistvielu izstrādājumu īpašība saglabāt kompaktumu (nerodas plaisas, atšķēlumi) cietēšanas procesā; to nosaka, saistvielu javas paraugus vārot vai pārbaudot autoklāvā.
- ņega Sajaukts ēdiens, izvēloties labākos kumosus.
- cita manta saka par ko tādu, kas šķiet labāks, vērtīgāks, arī patīkamāks.
- par labu (kādam) saka, ja kā interesēs, arī kā labā kas notiek vai tiek darīts.
- ēst sabiņas saka, ja kāds ēd ko labāku nekā citi.
- velk kā pele alā saka, ja kāds rūpīgi vāc un glabā visu iespējamo priekšdienām.
- iznest ar kājām pa priekšu saka, ja kādu nes apglabāt.
- aiznest ar kājām pa priekšu saka, ja kādu nes apglabāt.
- filma pārtrūkst saka, ja kaut kas no notikumu gaitas atmiņā nesaglabājas.
- kā aklai vistai grauds saka, ja nejauši, necerēti gadās kas labās.
- galva noskaidrojas saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
- kā māku, tā maunu saka, lai norādītu, ka dara tā, kā prot, pat ja ir kāds labāks risinājums
- galvu augšā saka, mudinot saņemt visus spēkus, nezaudēt drosmi, saglabāt optimismu, ticēt pozitīvam atrisinājumam.
- būt nāvei parādā saka, par cilvēku, kas ir ļoti vecs, novājējis, slims, kam labāk būt mirušam.
- lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.
- lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam).
- ēdis vai neēdis, galvu augšā saka, uzmundrinot jebkuros apstākļos saglabāt pašpaļāvību, dzīvesprieku, nezaudēt drosmi, nepadoties vājumam.
- dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk, ja kaut kā vairāk nekā mazāk.
- satvīcināt Sakarsēt (mitru saglabājot).
- Malduguņu urga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā un Pāvilostas pilsētā; Malduguņu upe; Orga; Urga; Kazarmu upe.
- Mindes orga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā; Mindes strauts.
- Tebra Sakas labā satekupe Dienvidkurzemes novadā, garums - 69 km, kritums - 92 m, iztek no Podnieku ezera pie Kalvenes.
- ciets šķīdums sakausējuma struktūra, kurā komponenti cietā stāvoklī saglabā savstarpējo šķīdību; cieta šķīduma kristāliskajā režģī izvietojas abu komponentu atomi; tas ievērojami deformējas, un mainās mehāniskās un fizikālās īpašības.
- iedzīvotāju nulles pieaugums sākotnējā iedzīvotāju skaita saglabāšanās.
- datu reducēšana sākotnējo datu (jēldatu) pārveidošana kompaktākā, strukturētākā vai citādāk labāk izmantojamā formā, lietojot filtrēšanu, mērogošanu, sakārtošanu vai citas metodes, ko parasti veic pirms datu nodošanas apstrādei lietojumprogrammām.
- zakristija Sakristeja - katoļu un luterāņu baznīcas telpa, kur tiek glabāti liturģiskie trauki u. c. kulta piederumi un kur garīdznieks gatavojas dievkalpojumam.
- atsēt Sākt sēju tikai pēc kaimiņa, jo tad labāka raža padodoties.
- Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
- Melnupe Salacas labā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 14 km; Mālupe.
- Pužupe Salacas labā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, augštece Igaunijā, garums - 10 km.
- Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča.
- Piģele Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, iztek no Mazezera, garums - 9 km; Pigele; Ķerza.
- Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca.
- Aurupīte Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā, garums - 8 km.
- Ramata Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, šķērso Ipiķu pagastu, sākas Igaunijā, garums - 30 km, kritums - 27 m.
- Promulta Salacass labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Uguļauka Salas-Ruskulovas strauta labā krasta pieteka Salnavas pagastā, senāk uzskatīta par Ičas pieteku; Uguļanka; Uguļavka; Uguļeva strauts.
- ievākt Salasīt, savākt (savvaļas augus, to daļas) un sagatavot uzglabāšanai.
- iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- desertvīns Salds vīns, kurā rūgšanas procesā saglabājas neizrūdzis cukurs.
- mīņa Salmiem klāta sakņu glabājamā bedre.
- mīne Salmiem segta bedre sakņu uzglabāšanai; mīna 3(3).
- mīna Salmiem segta bedre sakņu uzglabāšanai.
- tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
- maiss Samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs.
- salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.); atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
- Sanmarīno Sanmarīno Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "San Marino"), atrodas Apenīnu pussalā (anklāvs Itālijas teritorijā), aptuveni 13 km no Adrijas jūras, Apenīnu ziemeļaustrumu piekājē, Titāno augstienes nogāzēs, platība - 61 kvadrātkilometrs, 30324 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvi teritoriālais iedalījums - 9 pilis; vienīgā saglabājusies Itālijas viduslaiku pilsētvalsts.
- pieņemt Saņemt (ko) uzglabāšanai, pārsūtīšanai, pārstrādāšanai u. tml.
- izņemt Saņemt atpakaļ (piemēram, glabāšanā nodoto, uzkrāto).
- turēt galvu augšā saņemt visus spēkus, saglabāt optimismu, ticēt pozitīvam atrisinājumam.
- uzpucētība Sapostība; saģērbšanās īpaši labās drēbēs.
- vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības ; arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- kavāt Sargāt, glabāt.
- Malcenka Sarjankas labā krasta pieteka Dagdas novadā, garums - 11 km; Malciņa; Malceņa; Malciņas strauts.
- Asūnīca Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā (lejtece Baltkrievijā), robežupe 6,4 km, iztek no Dagdas ezera tek caur Lielo Asūnes ezeru; Asūne; Osuņica (Baltkrievijā).
- Deņica Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 12 km; Denica; Dēnīca; Guseļņica; Gusiļņica.
- Prutka Sarjankas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā, iztek no Testečkovas ezera.
- Nalogu strauts Sarjankas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Čaušica Sarjankas labā krasta pieteka Svariņu un Bērziņu pagastā, garums - 21 km, kritums - 41 m, lejtecē 2 km posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Tovša (Baltkrievijā).
- Volčica Sarjankas labā krasta pieteka uz Ludzas un Krāslavas novada robežas, gandrīz 10 km ir šo novadu robedžupe, izteka Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu pierobežā, garums - 12 km; Volčīca; Volničas strauts; Sarija; Sarja.
- ķēst Sasaistīt divu zirgu priekškājas potīšu līmenī tā, lai kopā būtu abu labās vai kreisās kājas.
- fraktālā saspiešana saspiešanas tehnika, kas sadala attēlus arvien mazākos četrstūros un, izmantojot matemātiskus pārveidojumus, cenšas atrast līdzvērtīgus attēla šablonus, kurus pēc tam dažādā veidā apstrādā. Atkārtojušies šabloni tiek saglabāti attēla rekonstrukcijai, bet pārējie kā mazsvarīgi tiek atmesti.
- tūbiņa Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūba 1.
- tūba Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūbiņa.
- ģeneralizācija satura atlase un vispārināšanas process ģeogrāfijas karšu sastādīšanā, lai kartēs saglabātu un izceltu attēlojamo parādību svarīgākās iezīmes un raksturīgākās īpatnības atbilstoši kartes uzdevumam, tās tematikai un mērogam.
- pelnu gaisma Saules neapspīdētās, pret Zemi vērstās Mēness redzamā diska daļas vāja spīdēšana Saules gaismā, ko atstarojusi Zemes virsma; vislabāk redzama laikposmā no jaunmēness līdz pirmā ceturkšņa fāzei un no pēdējā ceturkšņa līdz jaunmēness fāzei.
- Jašores strauts Saunas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagstā, augštece — Preiļu novada Saunas pagastā.
- nebka Sausas stepes tips Sahāras nomalēs; viļņaini smilšu lauki ar lēzenām ieplakām, kuru dibenā pelēka māla vai gaiša kaļķa zeme, dažkārt ar diezgan labām ganībām.
- Alberga sausgultne Austrālijā (_Alberga_), Dienvidaustrālijas štata ziemeļu daļā, lietus periodā Makambas labā krasta pieteka.
- Alisa sausgultne Austrālijā, Kvīnslendas štatā, lietus periodā Barkū labā krasta pieteka.
- Allākī sausgultne Ēģiptē (_ʻAllāqī, Wādī al_), augštece Sudānā, lietus periodā ietek Nāsira (Nasera) ezerā, Nīlas labā krasta pieteka.
- Abū Sants sausgultne Sudānā (_Abū Sants_), Nūbijas tuksnesī, lietus periodā Nīlas labā krasta pieteka.
- šifonjēra Savāda lāde sieviešu veļas un apģērbu uzglabāšanai.
- sašāstīties savaldīties, saglabāt mieru.
- patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
- pašsaglabāšanās Savas dzīvības saglabāšana, sevis pasargāšana no bojā ejas.
- Ostupe Savica, Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, garums - 12 km.
- plekstveidīgs Savienojumā "plekstveidīgās zivis": zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda).
- puslabs Savienojumā "puslabais uzbrucējs": tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un labās puses spēlētāju.
- svaigs Savienojumā "svaigā veidā": tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- Taurupīte Savītes labā krasta pieteka Pļaviņu un Madonas novadā, garums - 4 km.
- sekta Savrupa reliģiska draudze, savrups reliģisks grupējums, kas ir nošķīries no kādas galvenās, valdošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus.
- etnogrāfiskā grupa savrupa tautības vai nācijas daļa, kas saglabā dažas kultūras, valodas, dzīvesveida īpatnības.
- sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
- demogrāfiskā uzvedība savstarpēji saistītas darbības, lai saglabātu vai izmainītu indivīda, ģimenes, kādas iedzīvotāju grupas, pat nācijas demogrāfisko stāvokli.
- homeomorfisms Savstarpēji viennozīmīgs attēlojums (bijekcija), kas saglabā nepārtrauktību (katras vaļējas kopas pirmtēls ir vaļēja kopa).
- koalīcija Savu identitāti saglabājušu politisku partiju, frakciju vai grupu apvienošanās uz noteiktu laiku uzdevumu veikšanai.
- dzīvnieku reintrodukcija savvaļas sugu dzīvnieku ieviešana teritorijā, kur tie kādreiz ir dzīvojuši, bet izzuduši vai iznīcināti, piemēram, Latvijā sekmīgi reintroducēts staltbriedis, kas bija izzudis 2. gt. sākumā, bet Lietuvā saglabājies līdz 16. gadsimtam.
- Ērgļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, lejtecē arī robežupe ar Kārķu pagastu, iztek no Rūķa ezera, garums - \~2,5 km.
- Diļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Vīķupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Rikanda Sedas labā krasta pieteka Valkas novadā, garums - 24 km, kritums - 30 m; Rikande; Rikarde; augštecē - Ērģeme.
- Āžupīte Sedas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, izteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - \~5 km.
- sēklu banka sēklu rezerves fonds, kas paredzēts ilgstošai sēklu uzglabāšanai un genofonda saglabāšanai.
- dzīvības spēja sēklu spēja miera periodā saglabāt dzīvu dīgli; dīgšanas potence.
- hausu valoda semītu-hamītu valodu saimes Čadas valodu grupas valoda, kurā runā 15-20 mlj cilvēku, gk. Ziemeļnigērijā un tai tuvējos apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts (saglabāts arī modificēts arābu alfabēts).
- ivrits Semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, Izraēlas valsts valoda; tajā visumā saglabājusies senebreju valodas morfoloģija un pamatleksika, bet sintaktiskā un semantiskā struktūra pārveidojusies.
- faliski Sena itāļu cilts, Tibras upes labā krastā seno Faleriju pilsētas novadā Etrūrijā.
- pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
- strofa Senajā Grieķijā - dziesma, ko dziedāja koris, pārvietodamies no skatuves labās puses uz kreiso.
- pinakotēka Senajā Grieķijā - telpa, kurā glabājās tēlotājas mākslas darbi.
- pekūlijs Senajā Romā - kustams un nekustams īpašums, ko ar zināmiem noteikumiem vergu īpašnieks nodeva lietošanā no viņa atkarīgām personām un vergiem, saglabājot sev īpašuma tiesības.
- proletariāts Senajā Romā mantiski mazturīgākā pilsoņu šķira, par kuras vienīgo devumu valsts labā tika uzskatīta pēcnācēju (proles) radīšana.
- burtnieks Senāk klētnieks, kas glabāja burtkokus jeb birkas; arī dravnieks.
- dzīparu klēts senāk klēts, kur glabājās līgavas pūrs.
- normālbiezums Senākajās grāmatspiestuvēs strādājot ar t. s. mājas biezni, nestandartizēts lielums, kuru katrā individuālā gadījumā nepieciešams saglabāt pasūtot lietuvei jaunus burtus, tādēļ bija jāsūta līdzi attiecīgo burtu paraugi.
- čērne Senākos laikos krējuma glabāšanai, raudzēšanai un sviesta kulšanai paredzēts konusveida koka vai māla trauks ar paplatinātu lejas daļu un ar vāku augšdaļā; ķērne.
- dzīvie izrakteņi senas dzīvo organismu sugas vai grupas, kas izveidojušās pirms daudziem desmitiem miljonu gadu un ir saglabājušās līdz mūsu dienām bez būtiskam izmaiņām.
- ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kuras galvenie principi ir līdzsvara saglabāšana organismā, diētas ievērošana, ārstēšana ar augiem.
- Menips Sengrieķu dzejnieks, no kura darbiem līdz mūsdienām saglabājušie tikai nosaukumi.
- piksīda Sengrieķu kārbiņa (izgatavota no keramikas, koka, metāla) kosmētikas glabāšanai; raksturīga cilindriska forma ar izliektām, ieliektām vai taisnām malām, virsma apgleznota.
- Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids.
- lekita Sengrieķu trauks ar vienu rokturi, paredzēts eļļas un smaržu glabāšanai.
- fosilie augi seni izmiruši augi, kas Zemes garozas nogulumiežos saglabājušies pārakmeņojumu vai nospiedumu veidā.
- upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi (sanskritā), kas saistīti ar vēdām un skaidro to dziļāko jēgu; saglabājušies 108 upanišadu teksti, kas radušies no 6. gs. p. m. ē. līdz 15. gs. m. ē.; upanišadas ietekmējušas indiešu filozofisko domu, kā arī Eiropas filozofus, sākot ar A. Šopenhaueru.
- pomori Senkrievu ieceļotāju (gk. no Novgorodas zemes) pēcteči, kuru senči XII-XVIII gs. sākumā apmetās Baltās jūras dienvidrietumu un dienvidaustrumu piekrastē, saglabājuši dažas etnogrāfiskas īpatnības; plašā nozīmē - Baltās un Barenca jūras piekrastes krievu iedzīvotāji, kas nodarbojas ar jūras dzīvnieku medībām, zvejniecību, jūrniecību.
- kanopa Seno ēģiptiešu trauks balzamējot izņemtajiems orgāniem, kurus uzglabāja Kanopas balzamā.
- opistodoms Seno grieķu tempļu dibena celle, kurā glabāja templim nodotās veltes.
- Arimans Seno persiešu dievs, kas personificēja ļaunumu, pretstats Ormuzdam - gaismas dievam, labā pirmavotam.
- ablekti Seno romiešu labākās karaspēka daļas, ko izmeklēja no sabiedroto karapulkiem, sastādot karavadoņu personīgo apsardzi.
- peregrīni Seno romiešu sabiedrotie, kas nebij Romas pilsoņi, bet labākā stāvoklī nekā ienaidnieki, jo uzturoties Romas teritorijā, viņiem nevajadzēja iestāties privātā patronātā.
- čevongi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- džahuti Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- semaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- semelaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- timiari Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- besisi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā – vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- Sabrata Senpilsēta Lībijā, Tripolitānijā, Vidusjūras krastā, dibinājuši feniķieši 1. gt. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gs.) un VI gs., nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās romiešu un bizantiešu laika celtņu drupas.
- Teotivakana Senpilsēta Meksikā ("Teotihuacan"), Mehiko pavalstī, kultūras centrs no II gs. p. m. ē. līdz m. ē. IX gs., saglabājušās Saules piramīdas ar tempļu drupām, skulptūras, ciļņi, freskas, izrakumi kopš XIX gs. sākuma.
- Palenkes senpilsēta senpilsēta Meksikā (“Palenque”), Čjapasas štatā, maiju politiskais un kultūras centrs III-VIII gs., saglabājušās pils, Saules, Krusta, Uzrakstu tempļa drupas ar cilņiem, kapenes ar zemciļņiem, sarkofāgu.
- Meroe Senpilsēta Sudānā, Nūbijas tuksneša dienvidu daļā, Nīlas labā krasta salā, kas no VI gs. p. m. ē. līdz IV gs. vidū m. ē. bija kušītu Meroes valsts galvaspilsēta, tagad tempļu un piļu drupas.
- Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas.
- Tušpa Senpilsēta Turcijā, Vana ezera krastā, tagadējās Vanas pilsētas teritorijā, IX-VI gs. p. m. ē. Urartu valsts galvaspilsēta, 735. g. p. m. ē. to nopostīja asīrieši, saglabājušās cietokšņa mūru un valdnieku kapeņu drupas.
- mūmijas Sēņotnes blīvi caurausti augu orgāni, daļēji saglabājoties to normālajam veidam, piemēram, augļu parastās puves mūmijas saglabājas ziemā augļu koku zaros.
- iekrāsojums Sēņu vai baktēriju (retāk miecvielu) darbības rezultātā mainījusies aplievas vai kodolkoksnes krāsa; trupes sākumstadija, kurā koksne vēl saglabā mehāniskās īpašības.
- resurspunkts Serverī glabāts un globālajā tīmeklī iesaistīts failu kopums, ko vieno kopīga mājaslapa - fails caur kuru var nonākt visos pārējos failos.
- kešserveris Serveris, kas atrodas relatīvi tuvu interneta lietotājam un saglabā visas globālā tīmekļa lappuses un, ja nepieciešams, protokola "FTP" un citas datnes, kuras servera lietotāji ir pieprasījuši.
- mākonis serveru tīkls datu glabāšanai tiešsaistē.
- Upele Sesavas labā krasta pieteka Viesturu pagastā, augštece Sesavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 14 m; Reža; Upeles strauts.
- videosignāls Signāls attēla ierakstīšanai un reproducēšanai magnētiskajos glabātājos (lentēs, diskos u. c.).
- briketēt Sīkgraudainu materiālu pārvērst briketēs, piem., ogļu smelkni briketē, lai to varētu labāk sadedzināt, rūdas smalkumus un metālu skaidas - lai ērtāk varētu ievadīt kausējamās krāsnīs.
- pseidokolonija Sīks kristālisku vielu agregāts, kas atgādina baktēriju koloniju; dažreiz konstatējams uz sterila seruma agara virsmas, sevišķi ilgstoši glabājot.
- Krūmiņupīte Silupītes labā krasta pieteka Lodes pagastā, augštece Igaunijas ielīkumā starp Ipiķu un Lodes pagastu.
- Ohangarona Sirdarjas labā krasta pieteka Uzbekistānā, garums - 223 km; Angrena; Ahangarana.
- arteriozais konuss sirds labā kambara konusveida paaugstinājums vietā, kur sākas plaušu stumbrs.
- Bistrica Siretas labā krasta pieteka Rumānijā ("Bistrita"), garums - 272 km, sākas Austrumkarpatos, Rodnas kalnos.
- Damaska Sīrijas galvaspilsēta, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), pirmās ziņas par šo pilsētu saglabājušās no 16. gs. p. m. ē., mūsu ēras 635 g. to ieņēma arābi, 1516.-1918. g. ietilpa Turcijā.
- Zise Sise - neliela upe Mazās Juglas baseinā, Abzes labā krasta pieteka, garums - 5 km.
- priekšgalsistēma Sistēma, kas parasti ir izveidota klienta datorā, lai piekļūtu aizmugursistēmas serverī uzglabājamiem datiem.
- atkritumsaimniecība Sistēmas un procesi, ko izmanto uzņēmumi un organizācijas, lai samazinātu atkritumus vai to glabāšanas izmaksas, vai arī lai nodrošinātu to atkārtotu izmantošanu pēc papildu apstrādes.
- Apkārtupe Sitas labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, garums - 12 km.
- forhands Sitiens no labās puses tenisā vai galda tenisā.
- forhends Sitiens no labās puses tenisā vai galda tenisā.
- datnes koplietošana situācija datoru tīklā, kurā divu vai vairāku uzdevumu risināšanai vienlaicīgi izmanto vienu un to pašu datni, kas parasti tiek uzglabāta vai nu centrālajā datorā, vai tīkla datņu serverī.
- ētikas dilemma situācija, kad rodas ētikas vērtību vai principu konflikts starp divām vai vairākām šķietami vienlīdzīgi pieņemamām vai nepieņemamām izvēlēm, kad jāizšķiras par labāko iespējamo vai mazāk kaitējošo izvēli.
- ģimenes sistēmu teorija skaidro ģimeni kā sociālu sistēmu, kuru uztur iekšējie noteikumi, robežas un attiecības, kas ļauj ģimenei saglabāties kā sistēmai arī tad, kad ģimenes locekļi piedzīvo dažādas pārmaiņas.
- mizokals Skaistā, labā nīdējs.
- Soļanka Skaistas labā krasta pieteka Krāslavas pagastā, iztek no Balta ezera; Saļanka.
- Raudiņa Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, caurtek Ķikuru ezeru; Raudīte.
- Turlava Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 18 km, kritums - 34 m; Lapupe.
- kā aizkauts skaļā, izmisīgā, nelabā balsī (brēkt, kliegt).
- Ķikutupe Skaļupes labā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 3 km.
- runas ciparošana skaņas analogsignāla pārveidošana ciparsignālā, lai to uzglabātu atmiņā, pārraidītu vai apstrādātu ar cipariekārtām.
- tautas mūzikas instrumenti skaņas un toņa avoti, ko tauta patstāvīgi un mērķtiecīgi pielāgojusi vai izgatavojusi vairāku paaudžu laikā un saglabājusi mūzikas interpretācijai; sadzīvē lietotie skaņu rīki un mūzikas instrumenti; šaurākā nozīmē - profesionāli mūzikas instrumenti, kas kļuvuši par tradicionāliem instrumentiem un piemēroti tautas mūzikas interpretācijai.
- kombinētais skapis skapis ar nodalījumiem, plauktiem un atvilktnēm dažādu priekšmetu glabāšanai.
- šķirsts Skapis sinagogas sienā, kas vērsts pret Jeruzalemi, tajā tiek glabāti ar roku rakstīti Toras teksti uz pergamenta.
- virtuves skapis skapis virtuves un saimniecisko priekšmetu un piederumu glabāšanai.
- ziednieks Skārda kārba ziedes novietošanai un uzglabāšanai.
- pirkstu nospiedumu lasītājs skeneris, kas drošības nolūkiem nolasa cilvēku pirkstu nospiedumus un pēc tam salīdzina tos ar datora datu bāzē glabātajiem pirkstu nospiedumiem.
- Straumene Skirnas labā krasta pieteka Demenes pagastā, garums - 5 km.
- prīma Skolās augstākā klase; šīs klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls.
- Skolas Skolas grāvis - Lielupes labā krasta pieteka, garums - 8 km.
- Skolas Skolas upīte - Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņās.
- Slišiņu grāvis Skolas upītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Svētaine Skujaines labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, augštece Bēnes pagastā, garums - 18 km, kritums - 38 m; Sesigale.
- purvciprese Skuju koku klases dzimta ("Taxodiaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki ar adatveida skujām, saglabājušās 10 ģintis, zināmas \~20 reliktas sugas.
- Mara slāvu mitoloģijā - ļaunais gars, sākotnēji (arī Marena) nāves, mēra iemiesojums, vēlāk daļēji zaudēja sakaru ar nāvi, bet saglabāja cilvēkam kaitīgo raksturu, spēju pārvērsties par dzīvnieku un atkal par cilvēku.
- desikators Slēgts trauks, kurā glabā vielas vai ierīces, lai tās pasargātu no mitruma.
- kukluksklans Slepena teroristiska, rasistiska organizācija Amerikas Savienotajās Valstīs, kas dibināta Tenesijā 1867. g. ar nolūku saglabāt balto virskundzību pār melnādainajiem.
- kompanjonāžas Slepenas zeļļu apvienības Francijā (16.-18. gs.), kuru mērķis bija organizēt savstarpēju palīdzību un cīņu ar meistariem par labākiem darba un dzīves apstākļiem.
- okultācija slēpšana, glabāšana.
- paslepēt Slēpt; slepeni uzglabāt.
- davilkt Slimojot, nīkuļojot saglabāt dzīvību kādu laiku.
- goza Sliņķis, kas labāk "gozējas" nekā strādā.
- Smirdgrāvis Slocenes labā krasta pieteka Smārdes pagastā, garums - 10 km.
- Skujupīte Slocenes labā krasta pieteka Smārdes pagastā, garums - 20 km, kritums - 32 m; Skuja; Skujupe.
- Tumes strauts Slocenes labā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, garums — 7 km.
- Vašleja Slocenes labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 25 m; Vāšleja; Vašlejas strauts.
- čāgāt Smādējot saspiest (ēdienu), izmeklēt sev tikai labos kumosus un atstājot sliktākos; (par vistām) uzlasīt tikai labākos graudus.
- atmiņa smadzenes, psihe kā vieta, kur glabājas agrāk saņemta informācija
- Jāņupe Smakupes labā krasta pieteka Iecavas pagastā, vidustece Olaines pagastā, atsevišķos posmos arī šo pagastu (un Bauskas un Olaines novadu) robežupe, augštece Iecavas pagastā, garums 20 km, kritums 16 m.
- ģelumbe Smalka pirkta drāna, labākais apģērba gabals.
- Vedzerīte Smārdes labā krasta pieteka Kurmenes pagastā.
- saše Smaržīgām vielām pildīti spilventiņi, ko liek veļas glabātavās vai lieto kosmētikā.
- sniega robeža sniega līnija, augstuma līmenis, virs kura sniegs u. c. cietie nokrišņi var saglabāties uz horizontālām virsmām sniega paliku veidā visu gadu.
- sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
- kluba māja sociālā atbalsta iniciatīva, kas ietver sabiedrībā (kopienā) balstītu pakalpojumu kompleksu, kas palīdz cilvēkiem ar psihiskās vai intelektuālās attīstības traucējumiem saglabāt savu vietu sabiedrībā vai atkal iekļauties tajā (piemēram, pēc insulta, smadzeņu iekaisuma); ietver pakalpojumus, kas sniedz sociālu, finansiālu, izglītības un arodapmācības ilgtermiņa atbalstu.
- bezdarba slazds sociāli ekonomiska situācija, ko raksturo augsts bezdarba līmenis, kas saglabājas arī tad, ja tā tiešie cēloņi ir novērsti.
- zaļais sociālais darbs sociālo darbinieku iesaiste ekoloģisko un vides jautājumu risināšanā, izmantojot holistisko pieeju un izstrādājot alternatīvus ilgtspējīgus dzīves un dzīvības saglabāšanas modeļus; šajā darbā rūpes par indivīdu, grupu un kopienu labklājību tiek integrētas ar gādību par vidi.
- pulvernīca Soma, trauks šaujampulvera glabāšanai.
- vecsomi Somu partijas labā spārna pārstāvji Somijas lielkņazistē 19. gs. 80. gadu b. - 1918. g.; atbalstīja sadarbību ar carismu.
- saroze Sortimenta formas pārmaiņas izzāģēšanas, žāvēšanas un glabāšanas laikā sariežoties (sagriežoties, saliecoties).
- stāvene Spainis piena raudzēšanai un glabāšanai.
- stāvenis Spainis piena raudzēšanai un glabāšanai.
- stāvine Spainis piena raudzēšanai un glabāšanai.
- mocarabi Spāniešu kristieši, kas islāma uzvaras gaitā palika arābu virskundzībā un saglabāja tur savas kulta, varbūt arī dogmu īpatnības, kas sakņojas Spānijas vestgotu baznīcā.
- depozitārijs Speciāla bibliotēka vai krātuve, kurā pastāvīgi glabā noteiktus (arī maz pieprasītus) izdevumus.
- videolente Speciāla lente (2) videosignāla un skaņas ierakstīšanai, uzglabāšanai un reproducēšanai.
- saldētava Speciāla telpa, celtne, arī uzņēmums ar saldēšanas iekārtu produkcijas uzglabāšanai un saldēšanai.
- konservēt Speciāli apstrādājot (piemēram, audus), gatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
- konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
- konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību).
- kūtsmēslu krātuve speciāli iekārtota vieta kūtsmēslu savākšanai un uzglabāšanai; var būt virszemes, pusiedziļinātas, iedziļinātas un zemgrīdas krātuves, arī vaļējas, apjumtas vai slēgtas krātuves.
- atkritumu poligons speciāli ierīkota un aprīkota atkritumu apglabāšanas vieta, kurā tiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi.
- brīvpiekļuves videoatmiņa speciāli projektēta videoadaptera atmiņa, ko izmanto displeja ekrāna attēlu saglabāšanai.
- informācijas valoda specializēta mākslīga valoda, ko izmanto nepārprotamam informācijas pierakstam zinātnē, ekonomikā, tehnikā, lai nodrošinātu precizitāti un pilnīgumu informācijas pārraides, glabāšanas, apstrādes un izmantošanas procesos dažādās informācijas sistēmās.
- trīsrindu arhitektūra speciāls klientservera arhitektūras tips, ko veido trīs precīzi definēti atšķirīgi procesi, kuri darbojas katrs savā vidē: lietotāja saskarne, kas tiek izpildīta lietotāja datorā (klients); funkcionāli moduļi datu apstrādei, kas tiek veikta lietojumprogrammu serverī; datu bāzu pārvaldības sistēma, kas saglabā datus, kurus pieprasījusi otrā trīsrindu arhitektūras daļa - datu bāzes serveris.
- bremžu šķidrums speciāls š. ar zemu sasalšanas temperatūru, nelielu stigrību un labām eļļošanas īpašībām.
- buferizācija Speciālu atmiņas apgabalu izmantošana operatīvajā atmiņā datu īslaicīgai glabāšanai, lai īstenotu datu apmaiņu starp atmiņu un ārējām ierīcēm.
- angļu miers spēja neuztraukties, saglabāt mieru jebkurā situācijā.
- dzirdes atmiņa spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
- dzīvotspēja Spēja saglabāt bioloģisko aktivitāti (sēklām).
- redzes atmiņa spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
- paškompetence Spēja saistīt pašnovērošanu ar vides dinamiskajiem procesiem, un saglabājot līdzsvaru, veidot nākotni.
- uzglabājamība Spēja tikt uzglabātam.
- slēgtā glabāšana spēkratu glabāšana slēgtās telpās, speciāli iekārtotos boksos vai garāžās, kurās spēkrati ir pasargāti no atmosfēras iedarbes un ir iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru.
- motora darbības izklausīšana spēkratu mezglu pārbaudes metode defektu noteikšanai pēc darbības trokšņiem. Izklausot normālai darbībai neraksturīgus, bet defektiem raksturīgus trokšņus, iespējams atklāt palielinātus detaļu izdilumus, mehānismu izregulēšanos un citus darbības traucējumus. Trokšņu labākai izklausīšanai lieto stetoskopus.
- relatīvā ilgizturība spēkratu, agregāta vai mezgla bāzes detaļu vidējais kalpošanas laiks konkrētajos ekspluatācijas apstākļos no ekspluatācijas sākuma līdz norakstīšanai (ieskaitot darbību pēc kapitālajiem remontiem) un atbilstošā spēja šai laikā saglabāt darbspēju.
- absolūtā ilgizturība spēkratu, agregāta, mezgla vai detaļas kopējais kalpošanas laiks konkrētos ekspluatācijas apstākļos no ekspluatācijas sākuma līdz norakstīšanai vai kapitālajam remontam un atbilstošā spēja šai laikā saglabāt darbspēju; absolūtais ilgmūžīgums.
- ceturtdaļfināls Spēle sporta sacensībās, kurā noskaidro četrus labākos dalībniekus vai četras komandas.
- pārspēt Spēt paveikt vairāk, labāk (salīdzinot ar kādu citu); spēt būt spēcīgākam, izturīgākam u. tml. (salīdzinot ar kādu citu), uzvarēt (to).
- turēties seglos spēt saglabāt līdzšinējo stāvokli, veikt uzticēto.
- adatnieks Spilventiņš adatu glabāšanai.
- leptospira Spirohetu baktēriju ģints ("Leptospira") smalki spirālveida kustīgi pavedieni ar āķveidīgi liektiem galiem, grūti krāsojami, labāk konstatējami tumšā redzes laukā.
- pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību četras labākās komandas (četri labākie sportisti), lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
- eksudācija Sprāgstvielu šķidro komponentu (piem., nitroglicerīna) izdalīšanās, kas notiek, ja sprāgstvielas nepareizi glabā vai izgatavo.
- Mazsālija Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles un Snēpeles pagastā, garums - \~5 km.
- Krogsētu valks Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, garums — \~7 km.
- gāzholders Stacionāra virszemes gāzes glabātava, ko veido tvertne, cauruļvadu armatūra, kontroles un drošības iekārtas.
- staģene Stāģene - šķūnis pie kūtīm, kurā uzglabā un sagatavo lopu ēdamo.
- stāģis Stāģene - šķūnis pie kūtīm, kurā uzglabā un sagatavo lopu ēdamo.
- Sarkanā grāmata standartu kopums, ko izstrādājušas firmas _Sony_ un _Philips_ un kas nosaka kompaktdiska _CD-DA_ celiņu skaitu, kuros ierakstīti diskrētie audiodati, kā arī izmantojamos kļūdu labošanas līdzekļus, kas ierakstīšanas procesā nodrošina skaņas iespējami labāku saglabāšanu.
- pelēkā zona starpstadija, pārejas posms, ietekmes zona; saglabāt formālu neatkarību un vienlaikus atrasties kāda cita noteicošā ietekmē (parasti par valsti).
- masonisms Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; brīvmūrniecība.
- brīvmūrniecība Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; masonisms.
- Greenpeace Starptautiska vides aktīvistu organizācija, kas uzstājīgi cīnās par vides saglabāšanu un dažādu kaitējumu novēršanu.
- datorgrafikas metadatne starptautisks grafikas datņu formāta standarts, kas nodrošina objektorientētas grafikas uzglabāšanu aparatūrneatkarīgā formā vai grafikas attēlu apmaiņu starp lietotājiem.
- ūdeņu aizsardzība starptautisku pasākumu sistēma, kas vērsta uz ūdens resursu ilgstošu izmantošanu, to taupīšanu un kvalitātes saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
- vides aizsardzība starptautisku, valsts, likumdošanas, sabiedrisku, organizatorisku un tehnisku pasākumu kompleksa sistēma, kas virzīta uz apkārtējās vides (dabas) saglabāšanu, tās bagātību vairošanu un aizsardzību no cilvēku tehnoloģiskās darbības negatīvajam sekām (piesārņošanas).
- supervaskularizācija Staru terapijā relatīvi palielināta vaskularizācija, kad ir iznīcināta daļa audzēja šūnu un atlikušās labāk apasiņo nebojātie kapilāri.
- saglabātība Stāvoklis, kad (kas) liek saglabāts (2).
- saglabātība Stāvoklis, kad (kas) tiek saglabāts (1).
- nemirstība Stāvoklis, kad daudzas paaudzes (ko) saglabā atmiņā, piemin, arī izmanto.
- vadība Stāvoklis, kad kāds no sacensības dalībniekiem ir ieguvis vislabāko rezultātu, arī atrodas, piemēram, skrējiena, brauciena, pirmajā vietā.
- mūža dusa Stāvoklis, kad mirušais ir apbedīts, apglabāts.
- nestrādes stāvoklis stāvoklis, kas raksturo spēkratu, to sistēmu un mehānismu gatavību transporta, drošas glabāšanas un tamlīdzīgām darbībām, bet ne galveno funkciju veikšanai.
- labrocība Stāvoklis, kurā ķermeņa labā puse funkcionāli ir pārāka par kreiso.
- Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 8 km.
- Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Strumpe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse.
- Dzelzupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 10 km.
- Lonaste Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 12 km, Pāces un Raķupes koptekupe; Lone.
- Trumpe Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 18 km, kritums - 32 m; Strumpe; Mazupe.
- Kalējvalks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 5 km; Kalēju valks.
- Zalkšu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 5 km.
- Upatu strauts Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā.
- Aizupju valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, garums \~5 km, iztek no Stiklu Dižpurva.
- Paegļu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā.
- vērpstieņa stabilizators stieņveida šķērsstabilizators, kura gali pievienoti labās un kreisās puses balstiekārtai; stieņa savērpšanās rezultātā samazinās virsbūves sānsvere.
- Stiglava Stiglova - Rikas labā krasta pieteka Balvu novadā.
- heroica Stipri darbīgi zāļu līdzekļi, kas glabājami sevišķi uzmanīgi, atsevišķos skapjos.
- rūsis Stirpa, kaudze, guba; apklāta bedre sakņaugu glabāšanai.
- Ķūžupīte Stirves labā krasta pieteka Zaubes pagastā, iztek no Ķūžu ezera.
- arodveselība Strādājošo veselības nodrošināšanas sistēma, kuras mērķis ir veicināt un saglabāt jebkurā profesijā strādājošo cilvēku augstu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības līmeni, veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu veselības traucējumus un riskus.
- kalpot strādāt kāda cita labā
- Kreiču strauts Straujas labā krasta pieteka Ludzas novadā, lejtecē Mērdzenes un Goliševas pagasta robežupe, garums — 7 km.
- baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā.
- Baužupīte Strīķupes labā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā.
- Zviedrupe Sudas labā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
- Rikteres strauts Sudas labā krasta pieteka Mālpils novadā.
- Teiļupe Sudas labā krasta pieteka Mālpils pagastā, iztek no Jūdažu ezera Siguldas pagastā, garums - 6 km; Teiļupīte.
- Dūņupe Sudas labā krasta pieteka Siguldas novadā, garums - 13 km; Kapura; Kapurga.
- eiribionti sugas, kas saglabā normālu dzīvesspēju plašā ekoloģisko faktoru pārmaiņu amplitūdā.
- pasules Sūkalas - šķidrums, kas atdalās no krējuma, to uzglabājot.
- pasuliņa Sūkalas - šķidrums, kas atdalās no krējuma, to uzglabājot.
- tiesas izdevumi summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai, pārsūtīšanai un izmeklēšanai.
- Sungari Sunhuadzjana - Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā.
- Arguna Sunžas labā krasta pieteka, izteka Gruzijā, plūst Krievijā (Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā).
- Zvaiga Supenkas labā krasta pieteka Baltinavas pagastā, garums - 4 km.
- Orisāre Sustalas labā krasta pieteka Cēsu novada Inešu pagastā, garums - \~3 km, iztek no Ineša.
- Nedzīte Sustalas labā krasta pieteka Inešu pagastā, garums - \~2 km, iztek no Nedža ezera.
- Dzirnavupīte Sustalas labā krasta pieteka Inešu pagastā; Inese; Orizore.
- Zvērupīte Svarītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Zāles pļavu novadgrāvis.
- Lukne Sventājas labā krasta pieteka Dunikas pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 13 km, kritums - 6,8 m; Lūkne, Lukna.
- Vilce Svētes labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, garums - 48 km (Latvijā 18 km), kritums - 60 m, augštece Lietuvā - Vilkija (dažos avotos arī Viļkija un Viļķija).
- turēt augstu (kaut kā) karogu svēti glabāt kādu ideju, ideālu, aizstāvēt to un censties īstenot.
- augstu turēt (kā) karogu svēti glabāt un izpildīt kādu novēlējumu; svēti glabāt kādu ideālu, ideju, ievērot, īstenot to savā darbībā.
- leipsanotēka Svēto atlieku glabātuve.
- dematerializācija Svēto tēlu dematerializācija - Bizantijas mākslas princips, ka svētie jāattēlo tā, lai attēlos neizpaustos nekādas cilvēciskas jūtas, lai tie izskatītos pārpasaulīgi; tehniski to vislabāk varēja realizēt mozaikā.
- septiņžuburu svečturis svētums (ebr. "menora"), kas glabājas Jeruzalemes templī; attēlots Izraēlas ģerbonī.
- Sausupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 11 km; Sausupīte.
- Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile.
- Šķirstiņa Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~7 km, tek cauri Āsteres ezeram.
- Lūdiņupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 22 km; Lūdiņa; Ludiņupe; Segruma.
- Vedamurga Svētupes labā krasta pieteka Salacgrīvas novadā, garums - 8 km.
- Virsīte Svitenes labā krasta pieteka Svitenes pagastā, augštece un vidustece Lietuvā, garums - 40 km, Latvijā - 6 km, kritums Latvijā - 9 m; Vērsīte; Lietuvā - Viršitis.
- Kapupe Svitenes labā krasta pieteka Viesturu pagastā, caurtek Svitenes pagastu, sākas kā grāvis Roču mežā Lietuvā, \~2 km no Latvijas robežas, garums - 17 km, kritums - 19 m, ieteka pie Vairogiem.
- Viršitis Svitenes labā krasta pietekas Virsītes nosaukums Lietuvā.
- žāvēt šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to garšu)
- kaltēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu.
- antioksidants Šāda viela, ko lieto karotīna un A vitamīna stabilizēšanai barības līdzekļos, taukiem bagātu barības līdzekļu un pārtikas produktu kvalitātes saglabāšanai.
- vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks šķidrumu (piemēram, vīna, eļļas) glabāšanai.
- šamanis Šamanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
- džuni Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
- lani Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
- leji Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
- Ludze Šepkas labā krata pieteka Smiltenes novada Drustu un Launkalnes pagastā.
- sāns Šī vidukļa daļa (dzīvniekiem); labā vai kreisā ķermeņa puse atšķirībā no mugurpuses, vēderpuses (dzīvniekiem).
- šifratslēgu pārvaldība šifrēšanas atslēgu ģenerēšana, uzglabāšana, izplatīšana, anulēšana, arhivēšana un lietošana atbilstoši drošības noteikumiem.
- venteris Šim zvejas rīkam līdzīgs trauks zivju uzglabāšanai ūdenī.
- Lūkačupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, garums - 7 km; Lūkača; Krieviņu upe.
- Grauzdupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, vidustece Kuldīgas novada Kabiles pagastā, garums - 8 km; Gruzdupe.
- Polīšupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā.
- Ūdrupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 10 km; Ūdre.
- Okte Šķēdes labā krasta pieteka Talsu novada Laucienes pagastā, garums - 14 km, kritums - 45 m.
- uzturošā selekcija šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; saglabātājselekcija
- saglabātājselekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; uzturošā selekcija.
- malkasšķūnis Šķūnis malkas glabāšanai.
- stāģe Šķūnis pie kūtīm, kurā uzglabā un sagatavo lopu ēdamo.
- šļama Šļampa; kāds, kurš bez apetītes ēd, izrakņājot labākos kumosus no ēdiena.
- mašoni Šoni - tauta, dzīvo gk. Zimbabvē un kaimiņrajonos Mozambikā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, ticīgie - kristieši (protestanti, katoļi), daudzi saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- vedi Šrilankas pirmiedzīvotāju pēcteči, runā singāļu valodā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa), daļa - tamilu valodā (dravidu saime), dzīvo gk. grūti pieejamos mežu rajonos salas austrumos nelielās grupās, piedere pie australoīdās rases vedoīdā tipa, saglabājušās matriarhāta paliekas, tradicionālajos ticējumos budisma un hinduisma elementi, šamanisms.
- Lāma Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - labā dieviete, sargātāja un aizgādne, sargā cilvēka personību.
- Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis.
- Anzuds Šumeru-akadiešu mitoloģijā - milzīgs dievišķas izcelsmes putns, ko sākotnēji attēloja kā ērgli ar lauvas galvu, bet vēlāk tikai kā ērgli, viņš ietvēra sevī gan labā, gan ļaunā pirmsākumu, bija starpnieks starp debesu un dievu, zemes un cilvēku, kā arī pazemes un veļu valstību.
- eimorfisms Šūnas dabiskās formas saglabāšana.
- darbabišu šūniņas šūniņas darbabišu izaudzēšanai un medus glabāšanai; diametrs 5,42–5,62 mm, garums–11–12 mm.
- fiksācija Šūnu, audu, orgānu (dažreiz arī veselu organismu) apstrāde ar dažādām vielām (fiksatoriem), lai saglabātos dzīvo šūnu un audu struktūra.
- aiz deviņiem zieģeļiem tā (glabāt), ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā (glabāt).
- aiz trejdeviņām (arī deviņām, septiņām) atslēgām (arī zieģeļiem) tā (glabāt), ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā (glabāt).
- aiz septiņiem (arī deviņiem, trejdeviņiem) zieģeļiem tā (glabāt), ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā (glabāt).
- svaigā veidā tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus.
- aiz deviņām atslēgām tā, ka citi nevar piekļūt (piemēram, glabāt, turēt).
- uz labo pusi tā, ka kļūst labāk, uzlabojas.
- maršrutēšanas tabula tabula, kura glabājas datu pārraides tīkla mezglā un kurā katrai šai mezglā ienākošajai paketei (ziņojumam) norādīts blakusmezgls, uz ko tā jānosūta; maršrutēšanas tabulas izmanto, lai optimizētu tīklā pārraidāmo datu plūsmu.
- viltība Tāda (dzīvnieka) īpašība, kas ļauj (tam) labi orientēties dažādos apstākļos un izmantot tos savā labā.
- pieprasījumienese Tāda atmiņas organizēšana, kad datu segmentus pastāvīgi uzglabā datora palīgatmiņā, izsaucot tos operatīvajā atmiņā tikai tad, kad tas nepieciešams skaitļošanas procesā.
- mērķsuga tāda koku suga, kas vislabāk atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem un nodrošina optimālu koksnes krāju un tās kvalitāti cirtmeta vecumā.
- konservatīvisms tāda pieeja valsts pārvaldīšanai, kas priekšroku dod līdzšinējo institūciju saglabāšanai un ko identificē ar daudzām rietumvalstu politiskajām partijām.
- atdevīgs Tāds (cilvēks), kas ziedo sevi (darbam, daiļradei, arī citu labā).
- bomkantains Tāds (dēlis), kam malās saglabāts koka apaļums.
- norēķinu konts tāds konts centrālajā bankā, pie norēķinu aģenta vai centrālā darījumu starpnieka, kuru sistēmas dalībnieki izmanto naudas līdzekļu un finanšu instrumentu glabāšanai un norēķiniem par sistēmas dalībnieku savstarpējiem darījumiem.
- tiešā pieeja tāds pieejas veids datiem, kura realizācijas gaitā iespējama piekļūšana jebkuram atmiņā glabājamam datu elementam, neizmantojot citus datu elementus.
- tiešā piekļuve tāds piekļuves veids datiem, kura realizācijas gaitā piekļūšana jebkuram atmiņā glabājamam datu elementam iespējama, neizmantojot citus datu elementus.
- ģenētiskais līdzsvars tāds populācijas stāvoklis, kad vairākās cita citai sekojošās paaudzēs saglabājas nemainīga populācijas ģenētiskā struktūra, t. i. noteiktas gēna dažādo alēļu frekvences.
- sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
- veiksmīgs Tāds, kam ir pozitīvs rezultāts, tāds, kas ir paveikts labā kvalitātē, atbilstoši noteiktām prasībām.
- monoplastisks Tāds, kam ir viena forma vai kas saglabā savu sākotnējo formu.
- veiksmīgs tāds, kam izdodas sasniegt labus rezultātus, kaut ko paveikt labā kvalitātē atbilstoši prasībām
- dekstrocerebrāls Tāds, kam labā smadzeņu puslode ir funkcionālā pārsvarā.
- svaigs Tāds, kas (parasti pirms neilga laika) ir pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts un kam ir visas vēlamās īpašības (par pārtikas produktiem, ēdienu).
- miermīlīgs Tāds, kas aizstāv mieru, cīnās par miera saglabāšanu.
- pārāks Tāds, kas ar kādām īpašībām (piemēram, talantu, darba prasmi) ir labāks, spējīgāks par citiem, līdzīgiem.
- vispārākais Tāds, kas ar kādām īpašībām (piemēram, talantu, darba prasmi) ir pats labākais, spējīgākais no visiem līdzīgiem; tāds, kas ir pats labākais, noderīgākais no visiem līdzīgiem (piemēram, darbarīkiem, ierīcēm).
- eparteriāls Tāds, kas atrodas uz vai virs artērijas, piem., pirmais labā galvenā bronha zars.
- augstsirdīgs Tāds, kas atsakās no sava labuma, upurē savas intereses citu labā; pašaizliedzīgs, nesavtīgs.
- pašaizliedzīgs Tāds, kas atsakās no savām personiskajām vajadzībām, prasībām vai ierobežo tās citu cilvēku vai sabiedrības labā.
- vārisks Tāds, kas aug labā augsnē.
- pusmežonīgs Tāds, kas daļēji ir saglabājis savu pirmatnējību (piemēram, par apvidu); tāds, kurā nav gandrīz nekādas civilizācijas.
- pirmrindas Tāds, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem); tāds, kas atbilst augstām prasībām, normām.
- monomorfisks Tāds, kas eksistē tikai vienā formā; tāds, kas saglabā savu formu visās attīstības stadijās.
- dekstrosinistrāls Tāds, kas iet no labās uz kreiso pusi.
- pajauns Tāds, kas ir iegādāts kopš samērā neilga laika; tāds, kas ir samērā labi saglabāts.
- pārāks Tāds, kas ir labāks, noderīgāks par ko citu, līdzīgu (piemēram, par darbarīku, ierīci).
- svaigs Tāds, kas ir labi saglabājies apziņā.
- zelts tāds, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs; arī vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
- indisponēts Tāds, kas ir nelabā omā; nevesels.
- emeritēts Tāds, kas ir pensionēts un saglabā titulu, akadēmisko nosaukumu u. tml. (piem., emeritēts profesors).
- neaizskarams Tāds, kas ir saglabājams neskartā veidā; tāds, ko nedrīkst izmainīt, pārveidot.
- reliktveida Tāds, kas ir saglabājies kā relikts, tāds, kam ir relikta raksturīgās pazīmes.
- dzīvs Tāds, kas ir saglabājies neizpostīts, neskarts.
- aizlaiki Tāds, kas ir saglabājies no ļoti seniem laikiem; raksturīgs ļoti tālai senatnei.
- aizlaiku Tāds, kas ir saglabājies no ļoti seniem laikiem; raksturīgs ļoti tālai senatnei.
- mantots Tāds, kas ir saglabājies no seniem valodas attīstības posmiem.
- neapstrādāts Tāds, kas ir saglabājies savā sākotnējā veidā; tāds, kas nav bijis pakļauts mērķtiecīgai cilvēka iedarbībai.
- neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu pirmatnējo veidu, izskatu, tāds, ko cilvēks nav pārveidojis (piemēram, par apvidu dabā).
- dzīvīgs Tāds, kas ir spējīgs dzīvot, pastāvēt (parasti par augiem); tāds, kas ilgi saglabā spēju dzīvot (parasti par augiem).
- nevīstošs Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka tā nozīme saglabājas ļoti ilgi.
- nitrofils Tāds, kas labāk aug ar nitrātiem bagātā augsnē (par augiem).
- trukņa Tāds, kas labāk nekā nedara.
- silts Tāds, kas labi aizsargā pret aukstumu, tāds, kas palīdz saglabāt esošo siltumu (piemēram, par apģērbu, arī par ģērbšanos).
- viltīgs Tāds, kas labi orientējas dažādos apstākļos un prot tos izmantot savā labā (par dzīvniekiem).
- brengs Tāds, kas labi saglabājies; nenovalkāts, vesels.
- veselīgs Tāds, kas labvēlīgi ietekmē veselību, tāds, kas ir noderīgs veselības uzlabošanai, nostiprināšanai, saglabāšanai (piemēram, par uzturvielām, vidi, darbībām).
- nedziestošs Tāds, kas laika gaitā neizzūd; tāds, kas vienmēr saglabājas.
- klasisks tāds, kas laika gaitā saglabājis savu vērtību un kļuvis par kultūras vai zinātnes neatņemamu sastāvdaļu
- niktalops tāds, kas naktī redz labāk nekā dienā.
- neizturēts Tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi (kādos apstākļos) un tāpēc nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi.
- gnēda Tāds, kas neēd visu (piem., bērns vai sivēns), bet izmeklē labāko.
- nevaidulis Tāds, kas nevaid, atturās no žēlabām.
- pozicionāls Tāds, kas pamatojas uz pakāpenisku labākas pozīcijas iegūšanu (parasti šahā, dambretē).
- vesels Tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
- nesavtīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi gādā par citiem, tāds, kas ir gatavs pašaizliedzīgi uzupurēties citu labā.
- skops Tāds, kas pašmērķīgi saglabā un vairo savu mantu, īpašumu; tāds, kas nedod materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dod tās par maz.
- mīļš Tāds, kas patīk labāk par citiem.
- nevarīgs Tāds, kas pats nespēj savā labā nekā izdarīt, kam vajadzīga citu palīdzība.
- grampozitīvs Tāds, kas saglabā krāsu, krāsojot pēc Grama metodes.
- dzīvīgs Tāds, kas saglabā savu nozīmīgumu, spēj pastāvēt (parasti par mākslas darbiem).
- paliekams Tāds, kas saglabājas samērā ilgu laiku.
- paliekošs Tāds, kas saglabājas samērā ilgu laiku.
- fosils Tāds, kas saglabājies no agrākajiem ģeoloģiskajiem periodiem.
- subfosils Tāds, kas saglabājies no agrākajiem, parasti vēstures, laikposmiem.
- informacionāls tāds, kas saistīts ar informācijas pārraidi, glabāšanu u. tml.
- termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem).
- lielisks Tāds, kas sevišķi izceļas ar labām, morāles normām atbilstošām īpašībām, tāds, kas sevišķi izceļas ar savu labo attieksmi (pret citiem).
- dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj saglabāt bioloģisko aktivitāti (par sēklām).
- ievingrināt Tāds, kas tiek izpildīts veikli, ar labām iemaņām (piemēram, par darbu, kustību).
- rezerve Tāds, kas tiek saglabāts, uzkrāts izmantošanai noteiktas vajadzības gadījumā; tāds, kas ir paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts; tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots.
- labākzinātājs Tāds, kas uzskata, ka zina labāk.
- plastisks Tāds, kas viegli padodas deformācijai un saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem u. tml.).
- gramstīgs Tāds, kas vienmēr cenšas paķert sev labāko.
- stājīgs Tāds, kas vienmēr sglabā stāju; izskata un valodas ziņā noteikts.
- neaizstājams Tāds, kas vislabāk atbilst (kādam uzdevumam); tāds, kas ir vispiemērotākais (kādam mērķim).
- kapnofils Tāds, kas vislabāk attīstās oglekļa dioksīda klātienē, piem., mikroorganisms.
- proteofils Tāds, kas vislabāk attīstās proteīniem bagātā vidē (dažas baktērijas).
- vecs Tāds, kas, ilgāku laiku tiekot uzglabāts, ir sabojājies, kļuvis lietošanai nederīgs (par uzturlīdzekļiem, ēdieniem).
- gudrs Tāds, kas, veikli orientējoties dažādos apstākļos, prot tos izmantot savā labā; arī viltīgs.
- tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- nemirstīgs Tāds, ko daudzas paaudzes saglabā atmiņā, piemin, arī izmanto.
- pagaidu Tāds, ko ir paredzēts izmantot līdz tā aizstāšanai ar ko citu (parasti ar ko labāku, ilgākam laikam paredzētu).
- mežonīgs Tāds, ko nav skārusi cilvēka darbība, tāds, kas ir saglabājies savā pirmatnējā izskatā, veidā (par apvidu, vietu u. tml.).
- ūdeņaiņš Tāds, kur uzkrājas, saglabājas ūdens (par vietu, augsni).
- vieds tāds, kurā apvienotas mobilā telefona un plaukstdatora funkcijas, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas (par ierīcēm)
- savāžams Tāds, kura dētajās, elementus ir iespējams, parasti pagriežot ap asi, iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piemēram, pārnēsāšanai, glabāšanai); arī saliekams (3).
- saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazināta tā apjomu (piemēram, glabāšanai, transportēšanai).
- mērķaudze tādu koku sugu (mērķsugu) audzes, kas vislabāk atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem un nodrošina optimālu koksnes krāju un tās kvalitāti cirtmeta vecumā.
- koevolūcija Tādu vienas sugas struktūru un izturēšanās formu rašanās, kuras vislabāk izprotamas kopsakarā ar citu sugu.
- paliekas Tas (parasti nevēlamais), kas ir palicis, saglabājies (no pagātnes, no bijušā).
- relikts Tas (parasti organisms, viela, parādība dabā), kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
- sargs Tas (piemēram, parādība dabā), kura iedarbībā (kas) saglabājas.
- saulmīlis Tas (tāds), kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
- cibiņsviests Tās cibā uzglabāts ar sviestu un ķimenēm sajaukts biezpiens.
- jauninājums Tas, kas ir ieviests, lai sasniegtu labāku rezultātu, panāktu (kā) uzlabojumu.
- zelts tas, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs; arī tas, kas ir vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
- acuraugs Tas, kas ir ļoti mīļš, dārgs, sargājams un glabājams.
- uzvarētājs tas, kas ir pārspējis pretinieku (spēlē, sacensībās), iegūstot labāko rezultātu
- paliekas Tas, kas ir saglabājies, palicis pāri pēc (kā) bojāejas, iznīcināšanas; atliekas.
- ņerbulis Tas, kas no ēdiena izvēlas labākos gabalus.
- atlasas Tas, kas paliek pāri labāko atlasot.
- atliekas Tas, kas saglabājies, palicis pāri pēc (kā) bojā ejas, iznīcināšanas; paliekas.
- glabājamais Tas, kas tiek glabāts, sargāts.
- paliekas Tas, kas vēl eksistē, pastāv, arī ir saglabājies nelielā mērā.
- paliekas Tas, kas vēl eksistē, pastāv, ir saglabājies nelielā daudzumā.
- glabātājs Tas, kurš saskaņā ar glabājuma līgumu uzņemas pienākumu glabāt kādu kustamu lietu, ko tam nodevis glabājuma devējs.
- iztaupīt Taupīgi rīkojoties panākt, ka pietiek kādam laikam; taupot censties saglabāt (ilgākam laikam).
- laicīt Taupīt, glabāt.
- krāstīt Taupīt, paglabāt.
- pataupīt Taupot atstāt neizlietotu, neizmantotu; saglabāt.
- pataupīt Taupot neizmantot, saglabāt (piemēram, fiziskos spēkus).
- uztaupīties Taupot saglabāties no senākiem laikiem.
- šoni Tauta ("Shona") Zimbabvē, Mozambikā, Botsvānā; valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - kristieši, saglabājuši tradicionālos ticējumus; mašoni.
- mbundi Tauta Angolā, Zairā, Zambijā, valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- ovimbundi Tauta Angolas rietumu daļā, valoda (umbundu) pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, saglabājušies ģints reliģiskie kulti, daļa - katoļi.
- mosi Tauta Burkinafaso, Ganā, Kotdivuārā, Mali, pieder pie bantu saimes guru grupas, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - musulmaņi, kristieši.
- lobi Tauta Burkinfaso dienvidu daļā, arī Kotdivuārā un Ganā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, saglabājušās stipras ģints kopienas paliekas, animistiski ticējumi, senču kults, daļa - musulmaņi vai kristīgie.
- kosi Tauta DĀR, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - kristieši.
- pedi Tauta DĀR, Zimbabvē, Botsvānā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- zulusi Tauta Dienvidāfrikas Republikā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie (baptisti).
- sidami Tauta grupa (kafiči, sidami, ometi, gimirri, mao, šinaši u. c.), dzīvo Etiopijas dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- tuli Tauta Indijā, dzīvo gk. Karnatakas štata dienvidrietumos, Rietumgatu apvidū, valoda pieder pie dravīdu saimes valodām (tuvu radniecīga kannaru valodai), stipras matriarhāta paliekas, ticīgie - hinduisti, saglabājušies senie ticējumi (dēmonu pielūgšana, senču kults).
- oraoni Tauta Indijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie dravīdu valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - hinduisti.
- tofi Tauta Irkutskas apgabalā Krievijā, Austrumsajānu ziemeļu daļā; valoda pieder pie tjurku valodām; līdz 20. gs. bija saglabājuši šamanismu.
- džoluo Tauta Kenijā, dzīvo Viktorijas ezera ziemeļaustrumu krastā (gk. Kenijā, arī Tanzānijā), valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām; saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
- luhji Tauta Kenijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus; baluhji.
- kikuji Tauta Kenijā, valoda pieder pie bantu valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus; daļa - kristieši.
- mongo Tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kongo ieplakas tropu mežu un purvu apvidū, valoda (lomongo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- idzi Tauta Ķīnā (gk. Sičuaņas provincē), valoda pieder pie ķīniešu-tibetiešu valodām, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- mjao Tauta Ķīnā, Vjetnamā, Laosā, Taizemē, valoda pieder pie mjao-jao valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- congi Tauta Mozambikā, DĀR, Zimbabvē, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi; daļa - kristieši.
- jorubi Tauta Nigērijā, Beninā, Ganā, Togo, Kamerūnā, valoda pieder pie mandu Gvinejas grupas kva apakšgrupas, ticīgie - kristieši, musulmaņi, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- ekoji Tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu.
- tivi Tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu.
- ibibiji Tauta Nigērijā, nedaudz dzīvo Kamerūnā un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- nupi Tauta Nigērijā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši animistiskos ticējumus un kultus.
- idži Tauta Nigērijā; nedaudz dzīvo Kamerūnā; valoda pieder pie kva valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- ibo Tauta Nigērijas dienvidaustrumos, nedaudz dzīvo Kamerūnā, valoda pieder pie kva valodām, pārsvarā zemkopji, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- nueri Tauta Nīlas tautu grupā, dzīvo Dienvidsudānā un kaimiņrajonos Etiopijā, valoda pieder pie nilotu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušās patriarhāli feodālās attiecības, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- buli Tauta no fangu tautu grupas, dzīvo Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- etoni Tauta no fangu tautu grupas, dzīvo Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- jaundi Tauta no fangu tautu grupas, dzīvo Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- mveli Tauta no fangu tautu grupas, dzīvo Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- fulbi Tauta Rietumāfrikā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājusi vietējos tradicionālos ticējumus.
- dinki Tauta Sudānas dienvidos un Dienvidsudānas ziemeļos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
- dolgani Tauta Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomajā apvidū Krasnojarskas novadā (Krievijā), runā jakutu valodas dialektā, ticīgie - pareizticīgie, saglabājušies tradicionālie ticējumi, šamanisms.
- ņamvezi Tauta Tanzānijā; valoda pieder pie bantu valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- teki Tauta Zairā, Kongo, valoda pieder pie bantu valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- ngali Tauta Zairā, Kongo; valoda (lingala) pieder pie bantu valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši; bangali.
- tongi Tauta Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, valoda (čitonga) pieder pie bantu saimes centrālās grupas valodām, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- barundi Tauta, Burundijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Tanzānijā un Zairā, valoda (kirundi) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, reliģija - kristiānisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- pašaji Tauta, dzīvo Afganistānas austrumos, Kabulas labā krasta pieteku ielejās, valoda pieder indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), stipra senindiešu kultūras un budisma, vēlāk tadžiku ietekme.
- bambundi Tauta, dzīvo Angolā, Kvanzas baseinā un Kvango augšteces apvidū, valoda (kimbundu) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi.
- valučazi Tauta, dzīvo Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos, valoda (lučazi) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- vaņaneki Tauta, dzīvo Angolas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa – kristīgie.
- bamileki Tauta, dzīvo augstienē Kamerūnas rietumos, arī Piekrastes reģionā, valoda pieder pie austrumbantoīdu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājusi vietējos tradicionālos kultus.
- foni Tauta, dzīvo Beninas dienvidos, arī Togo, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa musulmaņi vai kristieši.
- evi tauta, dzīvo Beninas līča piekrastē Ganas dienvidaustrumos, Togo dienvidos, arī Nigērijas dienvidrietumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- bečuāni Tauta, dzīvo Bostvānas austrumos, Dienvidāfrikas Republikas ziemeļu daļā, arī Zimbabves dienvidrietumos, valoda (secvana) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, daļēji saglabājies cilšu dalījums, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults, totēmisma paliekas), daļa - kristīgie; cvani; čuani.
- bandi Tauta, dzīvo Centrālāfrikas Republikā, Zairā, Sudānā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa bandu - kristieši.
- masi Tauta, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- kunami Tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumos, valoda pieder pie Austrumsudānas tautu valodām, vienano senākajām Etiopijas tautām, reliģija - islams (sunnisms), daļa - kristīgie, saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults u. c.).
- mpongvi Tauta, dzīvo Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, iedalās vairākās ciltīs (mpongvi, orungi, galoji, adžumbi, nkombi), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bangali Tauta, dzīvo gk. Kongo vidusteces apvidū, valoda (lingala) pieder pie bantu saimes Kongo grupas (rakstība latīņu alfabētā), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi.
- buri Tauta, dzīvo gk. Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas Čadas valodām, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; huvi.
- dioli Tauta, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas (iedalās ciltīs - felupi, bajoti, filhami, dīvati), reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- kačari Tauta, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, ietilpst barabodu grupā, iedalās kalnu kačaros (dimasi) un līdzenumu kačaros (bari, barameči), reliģija - hinduisms, saglabājušies arī animistiskie ticējumi.
- ladaki Tauta, dzīvo Indijā, Džammu un Kašmiras ziemeļaustrumos (Ladakā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, pēc materiālās kultūras - tuvi tibetiešiem, saglabājušās patriarhāli feodālas attiecības, brāļu poliandrija, reliģija - gk. budisms (lamaisms).
- savari Tauta, dzīvo Indijā, Orisas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie mundu saimes, Centrālās Indijas kalnienes seniedzīvotāju pēcteči, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - hinduisms, izplatīta garu pielūgšana.
- lušeji Tauta, dzīvo Indijas austrumos, Mizorāmas štatā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - kristiānisms, arī animistiskie ticējumi.
- korki Tauta, dzīvo Indijas vidienē, Tapti baseinā, valoda pieder pie mundu saimes, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - animisma un hinduisma sajaukums.
- holontali Tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; gorontali.
- gorontali Tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; holontali.
- duali Tauta, dzīvo Kamerūnā, Gvinejas līča piekrastē, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušās cilšu dalījumu paliekas.
- vaņiki Tauta, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija – islāms (sunnisms), daļa saglabājuši ģints kultus.
- baluhji Tauta, dzīvo Kenijas rietumos un Ungadas dienvidaustrumos, valoda (luhja) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliels skaits kristīgo.
- bakubi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kasajas vidusteces apvidū, valoda (kikuba) pieder pie bantu saimes kongo grupas, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku kults; kubi.
- balubi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidos, valoda (kiluba vai čiluba) pieder pie bantu saimes centrālās grupas, latīņu alfabēts, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku un senču kults; lubi.
- balundi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, arī Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos, valoda (kilunda jeb čilunda) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie.
- ngbandi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļrietumos, Ubangi kreisajā krastā un Veles lejteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, tuvu radniecīgi bandiem un gbajiem, saglabājušies ģints iekārtas kulti.
- azandi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumos, arī Dienvidsudānas rietumos un Centrālāfikas Republikā, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
- kongi Tauta, dzīvo Kongo lejteces apvidū (Zairā, Kongo, Angolas Z), valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
- bateki Tauta, dzīvo Kongo vidusteces apvidū, abās Kongo republikās, arī Gabonas dienvidaustrumos, valoda (kiteke) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie.
- nasi Tauta, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (lamaisms), saglabājušies tradicionālie ticējumi (koku kults), šamanisms.
- še Tauta, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, iedalās 3 cilšu grupās (lani, leji, džuni), dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
- basuto Tauta, dzīvo Lesoto un Dienvidāfrikas Republikas vidienē, valoda (sesuto) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas (rakstība latīņu alfabētā), ticīgie gk. katoļi un protestanti, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- vajao Tauta, dzīvo Malāvijas dienvidaustrumos, Tanzānijas dienvidos un Mozambikas ziemeļrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- kareni Tauta, dzīvo Mjanmas (Birmas) dienvidaustrumos, kā arī Taizemes rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība kopš XIX gs. (birmiešu alfabēts), ticīgie - budisti, kristieši (daļēji baptisti), daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- makvi Tauta, dzīvo Mozambikas ziemeļaustrumos, Malāvi dienvidu daļā, Tanzānijā, valoda pieder pie Konko-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši (katoļi) vai musulmaņi.
- ovambi Tauta, dzīvo Namībijas ziemeļos un Angolas dienvidrietumos, valoda (očiambo) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies ģints reliģiskie kulti, daļa - luterāņi.
- tari Tauta, dzīvo Nepālas dienvidu un dienvidrietumu daļā purvainos apvidos, runā indoāriešu valodu grupas dialektos, reliģija - hinduisms, saglabājušies animistiski ticējumi.
- biromi Tauta, dzīvo Nigērijas vidienē, valoda pieder pie austrumbantoīdu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši tradicionālos kultus.
- minahasi Tauta, dzīvo Sulavesi salas Minahasas pussalas ziemeļaustrumos, Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - kristīgie (protestanti, katoļi), daļa - musulmaņi, saglabājušies animistiski ticējumi.
- bagirmi Tauta, dzīvo Šari augšteces un vidusteces apvidū, galvenokārt Čadā, CĀR, Kamerūnā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- vadžagi Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, Kilimandžāro masīva nogāzēs, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- vahehi Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda (kihehe) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus (senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- vafifi Tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - kristiānisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- vakingi Tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā, valoda (ukinga) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- vagogi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- vaņaturi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija – islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus (dabas spēku un senču kults), ir arī kristīgie.
- vašambali Tauta, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā, valoda (kišambala) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, liela svahilu kultūras ietekme, reliģijas - islāms, kristiānisms, daļa saglabājuši dabas spēku un senču kultu.
- baņori Tauta, dzīvo Ugandā, pie Alberta ezera, valoda (luņoro jeb uruņoro) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi un kulti, daļa - katoļi vai protestanti.
- basogi Tauta, dzīvo Ugandā, starp Kjogas un Viktorijas ezeru, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- teso Tauta, dzīvo Ugandā, uz ziemeļaustrumiem no Kjogas ezera un Kenijas pierobežā, tuvu radniecīgi karamodži (Ugandā) un turkani (Kenijā), valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, reliģija - kristiānisms (gk. katolicisms), daļa saglabājuši senču un dabas spēku kultu.
- lubi Tauta, dzīvo Zairas dienvidu daļā, valoda (kiluba jeb čiluba) pieder pie Nigēras-Kordofanas valodu saimes, ticīgie - kristieši, saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi; balubi.
- baroci Tauta, dzīvo Zambijas rietumos, valoda (sikololo) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie; balozi; lozi.
- bembi Tauta, dzīvo Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Tanzānijā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, ticīgie – kristieši; saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- bavendi Tauta, dzīvo Zimbabvē un Dienvidāfrikas Republikā, abos Limpopo vidusteces krastos, valoda (čivenda) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - kristīgie.
- matebeli Tauta, dzīvo Zimbabvē un Zambijā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - kristīgie.
- gvatemalieši Tauta, Gvatemalas pamatiedzīvotāji, runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi, saglabājušies arī indiāņu tradicionālie ticējumi.
- bakongi Tauta, kas dzīvo Kongo lejteces apvidū (Zairā, Kongo, Angolas ziemeļos), valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa kristieši; kongo.
- malagasi Tauta, Madagaskaras Republikas pamatiedzīvotāji, runā malagasu valodā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- avukaji Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- lendi Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- logo Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- lugbari Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- madi Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- mamzi Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- mangbeti Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- mangbuti Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- mori Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- baņaruandi Tauta, Ruandas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Ugandā, valoda (uruņaruanda) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - bahuti (83%) un batuci (17%), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie; ņaruandi.
- samoāņi Tauta, Samoa salu pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, antropoloģiskā ziņā un pēc kultūras īpatnībām - polinēzieši, saglabājušies ģints iekārtas elementi, reliģija - kristiānisms (protestantisms, arī katolicisms).
- svazi Tauta, Svatini Karalistes (Svazilendas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī DĀR, runā svazu valodā, ticīgie - kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- dari Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Logones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- marbi Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- museji Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- muzgi Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- sigili Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- mežsaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas ietver mežu audzēšanu, saglabāšanu un izmantošanu.
- hotentoti Tautība Dienvidrietumāfrikā; runā hotentotu valodās, kas pieder pie koisanu valodu saimes; ticīgie - kristieši (protestanti), daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- ternati Tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- tidori Tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- dahuri Tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos, pie Nundzjanas upes, valoda pieder pie mongoļu grupas, pēc izcelsmes - mongolizēti evenki, saglabājies šamanisms.
- Filipīnu kalnieši tautības un ciltis, dzīvo lielāko Filipīnu salu kalnu rajonos, pavisam 60 tautību un cilšu, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults, totēmisms, maģija), saglabājušās ģints iekārtas paliekas.
- ziemeļhalmaheri Tautību un cilšu grupa (ternati, tidori, makjani, tobeli, galeli, lolodi, ibuāņi u. c.), dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, valodas veido īpašu grupu, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- gondi Tautību un cilšu grupa Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām; ticīgie - hinduisti; saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- dienvidhalmaheri Tautību un cilšu grupa, dzīvo Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā (mabi, buli, patani, vedi, gani, kajo), Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās (numfori, vandami, varopeni, salavati, mairasi, madiki, kuri, jamuri u. c.), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), liela daļa saglabājuši tradicionālos ģints ticējumus.
- mandingi Tautu grupa (bambari, malinki, diuli) R-Āfrikā (Gvinejā, Kotdivuārā, Mali, Senegālā, Gambijā), valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas valodām; ticīgie - gk. musulmaņi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- barabodi Tautu grupa (garo, kačari u. c.), dzīvo Indijas austrumos, gk. kalnu apvidos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās matriarhāta paliekas, animistiskie ticējumi, daļa - hinduisti.
- morumangbeti Tautu grupa (mori, madi, logo, lugbari, avukaji, mangbeti, mamzi, mangbuti, lendi) Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valodas pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- toradži Tautu grupa (sadangi, poso, koro, pali) Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- fangi Tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- krū Tautu grupa Libērijā, valoda pieder pie kva valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - kristieši.
- malāvi Tautu grupa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- adigi Tautu grupa Ziemeļkaukāzā (adigejieši, čerkesi, kabardieši), savā starpā tuvu radniecīgi, saglabājuši daudz kopēju iezīmju kultūrā.
- bataki Tautu grupa, Sumatras (Indonēzijā) pamatiedzīvotāji, valoda pieder malajiešu valodu grupai, ticīgie - musulmaņi, kristieši, daļa saglabājusi tradicionālos ticējumus.
- avanloža Teātra ložas priekšiņa drēbju glabāšanai.
- Laža Tebras labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kazdangas un Lažas pagastā, garums - 16 km.
- Alokste Tebras labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, augštece Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 44 km, kritums - 73 m, iztek no Tīdu ezera Bandavas paugurainē, ietek Tebrā pie Apriķiem.
- Sarkanvalks Tebras labā krasta pieteka Sakas pagastā, divos posmos arī Sakas un Lažas pagasta robežupe.
- Āžu valks Tebras labā krasta pieteka.
- konservācija tehniski pasākumi materiālu, izstrādājumu, mašīnu tehniskā stāvokļa pasliktināšanās novēršanai un aizsargāšanai pret koroziju ilgstošas glabāšanas vai transportēšanas laikā.
- konservācija Tehniski pasākumi, ar kuriem nodrošina, lai kādu iemeslu dēļ darbu pārtraucis uzņēmums, atradne, raktuve vai nepabeigts būvobjekts noteiktu vai nenoteiktu laiku saglabātos drošā stāvoklī.
- tehniskā apkalpošana tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums ar mērķi - sistēmiski panākt, lai spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā, kā arī radīt komfortablus apstākļus spēkratu īpašniekiem vai vadītājiem, kas iesaistīti tehniskajā apkalpošanā; vairumam spēkratu (traktoriem, automobiļiem, motocikliem u. c.) iedibināta vienota plānotā profilaktiskā tehniskās apkalpošanas sistēma un pasākumu kopumā ietilpst arī klientu apkalpošana (kafejnīcas, moteļi u. tml.).
- balss saglabāšana un nosūtīšana tehnoloģija, uz kuru balstās balss pasts un ziņojumapmaiņas sistēmas: cilvēka balss tiek pārveidota ciparformātā, saglabāta datorā, pārsūtīta uz saņēmēja pastkastīti, un saņēmējs to var izgūt tad, kad viņš to vēlas.
- virskārtas nostiprināšana tehnoloģiski paņēmieni (virskārtas plastiskā deformācija, virskārtas rūdīšana), ar kuriem palielina virskārtas cietību, stiprību, nodilumizturību, saglabājot detaļas serdes daļā lielu stiprību, pretošanās spēju triecieniem.
- aizlikt vārdu teikt ko kāda labā, aizrunāt par kādu.
- aizmest (arī aizlikt) kādu (labu) vārdu teikt ko kāda labā; aizrunāt (par kādu).
- aizmest (arī aizlikt) kādu labu vārdu teikt ko kāda labā; aizrunāt.
- aizlikt (arī aizmest) kādu (labu) vārdu teikt ko kāda labā; aizrunāt.
- Umerupīte Teiļupes labā krasta pieteka Siguldas pagastā.
- burzīgums Tekstildrānas īpašība veidot un saglabāt krokas un ieloces ārējo spēku iedarbībā.
- neburzīgums Tekstildrānu īpašība veidot krunkas ārējo spēku iedarbībā, bet pēc slodzes noņemšanas nesaglabāt tās.
- platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
- rullis Teksts, attēls, dokuments u. tml, ko parasti glabā satītu cilindriskā formā.
- tīstoklis Teksts, ko glabā satītu šādā veidojumā.
- personiskās informācijas pārvaldnieks tekstu apstrādes, datu bāzu un darbvirsmas piederumu programmu apvienojums, kas izveidots personiskās informācijas glabāšanai un uzziņu iegūšanai, piemēram, par noteiktā laikā un vietā veicamajiem darbiem, personu vārdiem, adresēm, telefona numuriem, maksājumu kārtojumiem.
- sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls.
- sakristeja Telpa (baznīcā), kur tiek glabāti kulta piederumi un kur garīdznieki sagatavojas dievkalpojumam.
- bibliotēka Telpa (vai telpas), kas paredzēta grāmatu glabāšanai, lasīšanai.
- augļu glabātava telpa ar aukstuma iekārtu augļu ilgstošai uzglabāšanai; vēlamais glabāšanas režīms ir no -2 līdz +3 °C temperatūra un 80-95% relatīvais gaisa mitrums (gaisu mitrina, sīki izsmidzinot ūdeni).
- buru koja telpa jahtas priekšgalā priekšlūkas tuvumā, kur glabājas maisi ar burām.
- pūne telpa kūts tuvumā lopbarības glabāšanai.
- paneļkastīte Telpa nelielu lietu glabāšanai automobiļa instrumentu panelī.
- genica Telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti; genisa.
- genisa Telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti.
- pelūzis Telpa vai neliela celtne, piebūve, kur uzglabā pelavas.
- pelavnieks Telpa, arī vieta pelavu glabāšanai.
- mantnīca Telpa, celtne, kur glabājas (rotas, baterijas u. tml.) mantas.
- ģērbtuve Telpa, kur glabā speciālos apģērbus un pārģērbjas (darbam, nodarbībām u. tml.).
- čašņa Telpa, kur tiek uzglabāta zirgu barība.
- glabātava Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) glabā (1).
- variācija Tēmas pārveidojums, kurā saglabāts saistījums ar tās galvenajiem elementiem.
- Khadžuraho Tempļu komplekss Indijā, Madhjapradešas štatā, kulta erotikas arhitektūras piemineklis, celts ap 1000 gadu, saglabājušies 20 (no 80) paraboliski tempļi, kuru sienas rotā skulpturālas joslas ar vīriešu un sieviešu attēliem visdažādākajās dzimumakta pozās un kombinācijās.
- Mazupe Tērandes labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - \~7 km.
- rezervāts Teritorija, kurā ir pilnīgi saglabājama dabiskā augu un dzīvnieku valsts un kurā ir ar likumu noteikts stingrs dabas aizsardzības režīms.
- antilope Termins, ar kuru populārā literatūrā apzīmē graciozus, ragainus zālēdājus, kas mīt silto zemju stepēs un savannās; zinātniskajā klasifikācijā šie dzīvnieki tiek iedalīti dažādās dzimtās, ģintīs un sugās, kuru nosaukumā bieži saglabājas vārds vai vārda daļa "antilope".
- atbalstam Termins, kas apzīmē atbalstu, ko sniedz kādai citai vienībai, formējumam vai organizācijai, saglabājot sākotnējo pavēlniecības pakļautību.
- politetrafluoretilēns Termoplastisks polimērs [-CF~2~-CF~2~-]~n~ ar izcilu ķīmisko un siltumizturību, elektroizolējošām un antifrikcijas īpašībām; saglabā elastību plašā temperatūras intervālā no -250 līdz +250 Celsija grādiem; lieto ķīmiskajā, elektrotehniskajā un pārtikas rūpniecībā, kosmonautikā, medicīnā u. c.; teflons.
- termostabilizācija termoplastisku šķiedru drānu apstrāde iekšējo spriegumu noņemšanai, formas un izmēru saglabāšanai; izmanto karstu gaisu, tvaiku vai ūdeni, pēc tam izstrādājumus strauji atdzesē; termofiksācija.
- termofiksācija termoplastisku šķiedru drānu apstrāde iekšējo spriegumu noņemšanai, formas un izmēru saglabāšanai; termofiksācijai izmanto karstu gaisu, tvaiku vai ūdeni, pēc tam izstrādājumus strauji atdzesē; termostabilizācija.
- Reņģe Tērvetes labā krasta pieteka Dobeles novadā, izteka Lietuvā, garums - 13 km; Reņģu strauts.
- Sodīte Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Glūdas pagastā, garums - \~4 km; Soda; Sodagrāvis; Sode; Sodene; Sodus.
- Ellītes grāvis Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, garums — \~5 km.
- Bramberģes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku, Svētes un Glūdas pagastā, garums - 28 km, kritums - 28 m; Bramberga; Bramberģe.
- Ailes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km.
- muižgalieši Tie, kas dzīvo labāk par vidējo līmeni.
- apsastāvēties Tiekot ilgi glabātam, zaudēt svaigumu (par produktiem).
- izdarboties Tiekot turētam, glabātam (nepiemērotos apstākļos), pakāpeniski pārveidoties, zaudēt kvalitāti, vēlamās īpašības (par vielām).
- noziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, arī gaišākam (parasti par rudzu maizi).
- saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
- sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi.
- pagult zem (zaļām) velēnām tikt apglabātam (kapos).
- sagult Tikt apglabātam (par vairākiem, daudziem).
- gulties Tikt apglabātam.
- nosastāvēties Tikt ilgi uzglabātam, lai iegūtu vēlamās īpašības (piemēram, par dažiem alkoholiskiem dzērieniem).
- nosalikties Tikt novietotam, ievietotam uzglabāšanai.
- palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam); tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
- nostāvēties Tikt uzglabātam īpašos apstākļos, līdz iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi.
- aizķerties Tikt uztvertam, palikt, saglabāties (apziņā, atmiņā u. tml.).
- adiafora Tikumiskā ziņā vienaldzīgas lietas, ko neuzskata ne par atļautām, ne neatļautām, labām vai ļaunām; tās atstātas personīgai pašizvēlei.
- skābbarības tvertne tilpne skābbarības gatavošanai, konservēšanai un uzglabāšanai (skābbarības tornis vai skābbarības tranšeja); tvertnes tips un tilpums atkarīgs no konservējošās masas veida, no mehānismiem tās iepildīšanai, noblīvēšanai, iztukšošanai u. c. faktoriem.
- rezervoārs Tilpums, trauks, kur glabāt šķidrumu, gāzi, ūdeni; rezervuārs.
- Vakša Tilžas labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, garums - 7 km.
- trīne Tīne (labības uzglabāšanai).
- aizsarglīste Tipogrāfijas salikuma saglabāšanai piestiprināmās koka līstes.
- plauki Tīrākas, labākas pakulas; sīkas linu šķiedras.
- plaukas Tīrākās, labākās pakulas.
- nesējs Tirdzniecības palīgamata strādnieks, Rīgā minēti jau 13. gs., senākā Nesēju cunftes šrāga saglabājusies no 1450. g.
- Tīrogrāvis Tīro grāvis, Pededzes labā krasta pieteka.
- Kangarupīte Tirzas labā krasta pieteka Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa.
- Sudaliņa Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 9 km, kritums - 22 m, iztek no Sudalezera, ietek Tirzā pie Lejasciema; Sudala; Sudaliņš.
- Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte.
- Alkšņupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā, garums - 10 km.
- Vijata Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 18 km, kritums - 46 m; Vieta; Vijate.
- Vaskupīte Tirzas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
- Aiša Tirzas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 13 km; Aise; Aišate; Aizšate.
- Dzelzupīte Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Lejtecē arī Alūksnes un Smiltenes novada robežupe, garums - 9 km; Dzelzupe.
- Zellene Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Ostvalda kanāls Titurgas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā.
- divkāršais šotmezgls to veido, ja otra gala tampu vēlreiz apņem ap pirmās troses cilpu, sienot šotmmezglu; šāds mezgls tur labāk un to vieglāk atraisīt.
- Graulīte Tocītes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- togojieši Togojiešu ciltis - cilšu grupa (avatimi, ņangbo, tafi, logbi, likpi, lefani, ahlo, bovili, akfi, santrokofi, adeli, akposi un akebi), dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupās valodās, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- ili Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- lendži Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- soli Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- toteli Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- ve Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- izometrija Topoloģijā - savstarpēji viennozīmīgs attēlojums starp 2 metriskām telpām, kas saglabā attālumus.
- Degļupīte Torbēnupītes labā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā.
- pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
- mašikuli Torņa vai mūra augšmalā uzkārta šaujamlūka, kas, sākotnējo funkciju zaudējusi, saglabājās kā arhitektonisks dekors.
- Kaņiere Toseles labā krasta pieteka Nīcas pagastā.
- turpināšana tradīciju, kāda cilvēka paveiktā u. tml. saglabāšanas un attīstīšanas nodrošināšana
- hipoīdeļļa Transmisijas eļļa ar labām pretdilšanas un slīdes īpašībām; lieto zobratu pārvados, kuros starp zobratiem attīstās liels spiediens un slīdes ātrums.
- CIP Transportēšana un apdrošināšana apmaksāta līdz (angļu "carriage and insurance paid") - pārdevējs maksā frakti par preču aizvešanu uz noteikto galamērķa ostu un kravas apdrošināšanu pircēja labā pret preču zaudējuma vai bojājuma risku transportēšanas laikā.
- čora Trauciņš no koka mizām ogu glabāšanai.
- čore Trauciņš no koka mizām ogu glabāšanai.
- kora Trauciņš no koka mizām ogu glabāšanai.
- kore Trauciņš no koka mizām ogu glabāšanai.
- grozs Traukam vai kastei līdzīgs pinums no klūgām, skaliem u. tml. (kā) uzglabāšanai, pārnešanai.
- ciborijs Trauks ar vāciņu, kurā uzglabā Svētā Vakarēdiena sakramenta maizi un no kura to izdala.
- trīnīte Trauks ar vāku miltu glabāšanai.
- trīne Trauks krējuma uzglabāšanai.
- mikseris Trauks no domnas krāsnīm vai stāvcepļa iegūtā čuguna saglabāšanai šķidrā stāvoklī, čuguna ķīmiskā sastāva un temperatūras izlīdzināšanai un sēra atdalīšanai.
- relikviārs Trauks relikviju glabāšanai, relikvārijs.
- buģis Trauks, kur sāli grūž un glabā, buķis.
- urna Trauks, kurā glabā sadedzināta mirušā pelnus.
- buķis Trauks, kurā sasmalcina un arī uzglabā sāli.
- lakrimātorijs Trauks, kurā senie romieši sakrāja miroņus apglabājot izlietās asaras.
- divlitru Trauks, kurā var uzglabāt divus litrus (kā).
- ēdamtrauks Trauks, no kura ēd; trauks, kurā pasniedz vai uzglabā ēdienu.
- igvartis Trijstūraina caurumota koka kaste zivju glabāšanai ūdenī; igvāts.
- Māras kambari trīs šauras, plaisveidīgas alas Abavas labā krastā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, dabas parka “Abavas senleja” teritorijā, ir arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1983. g., sena kulta vieta, divu lielāko alu platums pie ieejas — 1,5 m, alu garums ir 4 m, 4,1 m un 6 m.
- Āžupe Tūlijas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, garums \~2,5 km.
- Vienziemīte Tulijas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā.
- atklātais tulkojums tulkošanas metode, kas cieši saistīta ar avotvalodas sabiedrību un kultūru, apzināti saglabājot avotvalodas kultūras elementus un neizmantojot lokalizāciju; atšķirībā no slēptā tulkojuma atklātā tulkojuma lasītājam ir skaidrs, ka tas ir tulkots teksts.
- svešādošana tulkošanas stratēģija, kas paredz avota teksta informācijas maksimālu saglabāšanu, un ietver apzinātu mērķa valodas konvenciju pārkāpšanu, lai saglabātu nozīmi.
- ārējā mīkstā trupe tumši brūna plaisainuma trupe, kas aptver kokmateriālu visā tā šķērsgriezumā vai tikai tā daļā un izplatās dziļumā, bieži virzoties pa plaisām; rodas galvenokārt kokmateriālu ārējās (kā aplievas, tā kodola) daļās no ilgas un nepareizas glabāšanas koksni noārdošu sēņu iedarbībā; uz koksnes bojātās virsmas bieži novērojami sēņotnes kūlīši un augļķermeņi.
- Plānupe Tumšupes labā krasta pieteka Siguldas novada Allažu pagastā.
- sariks Turbānu audums no kokvilnas, labākās šķirnes puszīda.
- stāvināt Turēt, glabāt (ilgāku laiku) kādā veidā, kādos apstākļos.
- tārpināt Turēt, glabāt, līdz tārpi iemetas.
- saturēt Turot (kādu), neļaut (tam) kustēties, virzīties; turot panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
- ciparvideo Tveršanai, apstrādei un glabāšanai ciparformā sagatavota informācija.
- degvielas rezervuārs tvertne (rezervuārs) liela daudzuma degvielas uzglabāšanai, degvielas krātuve, kas parasti aprīkota ar drošības vārstiem, līmeņrādi, degvielas uzpildes un izlaišanas aparatūru; degvielas novietnēs izmanto degvielas tvertnes ar vairāku tūkstošu m^3^ tilpumu.
- bunkurs Tvertne beramu materiālu (piemēram, ogļu, kūdras, smilts, labības) neilgai uzglabāšanai vai pārkraušanai.
- renkstele Tvertne lopbarības glabāšanai.
- relikviarijs Tvertne relikviju uzglabāšanai, relikvārijs.
- ūdenstanks Tvertne, kurā uz jahtas uzglabā dzeramo ūdeni.
- Apšukalna grāvis ūdenstece Alūksnes novadā, Pededzes labā krasta pieteka.
- Baranu grāvis ūdenstece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Zellenes labā krasta pieteka.
- Dusmvalks ūdenstece Kuldīgas novada Alsungas pagastā, Dravniekvalka labā krasta pieteka.
- Ārces strauts ūdenstece Latvijā, Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Ančku strauts ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Apes pagastā, Vaidavas labā krasta pieteka; Anīku strauts.
- Alkāšu grāvis ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka.
- Kraukļupīte ūdenstece Lielvārdes pagastā, Kaibalas labā krasta pieteka; Annupīte.
- Bābenīca Ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, Gravas strauta labā krasta pieteka, iztek no Ģērķēnu ezera, garums - \~5km.
- Benaišu strauts ūdenstece Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes labā krasta pieteka.
- Bērzupurva grāvis ūdenstece Smiltenes novada Apes pagastā un Igaunijā, Melnupes labā krasta pieteka Igaunijā.
- priekšuguns Uguns maizes krāsns priekšā, ko uzkur, kad krāsns izkurināta, saraušot krāsns priekšā kvēlošas ogles un uzliekot tām skalus virsū, lai maize labāk ceptos un krāsnī būtu labāk saredzama.
- seifs Ugunsdrošs tērauda skapis, kaste, atvilktne (parasti ar speciālu slēdzeni) dokumentu, naudas, dārglietu u. tml. glabāšanai.
- boiki Ukraiņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Karpatos, starp Sanu, Lomnicu, Užu un Teresvu (Ukrainas ziemeļrietumos), saglabājuši dažas dialekta, etnogrāfiskās un sadzīves īpatnības; verhovinieši.
- UFC Universālās cīņas čempionāts (angļu "Ultimate Fighting Championship"): sacensības, kurās var piedalīties visdažādāko cīņas sporta veidu pārstāvji, kas savstarpējā cīniņā noskaidro labāko.
- Andarāba upe Afganistānā (_Andarāb_), Baglānas vilajetā, Kondozas labā satekupe.
- Argestāna upe Afganistānā (_Arghestān_), Pseinbouras labā krasta pieteka.
- Kabula Upe Afganistānā un Pakistānā ("Kabul"), Indas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Hindukuša Babas grēdā.
- Gaznī upe Afganistānā, Gardīzas labā satekupe, Gaznī un Vardakas vilajetā.
- Čāla Upe Afganistānā, Kondozas labā krasta pieteka.
- Kvando Upe Āfrikā ("Kwando"), Angolā un Namībijā, Namībijas un Zambijas, kā arī Botsvānas un Namībijas robežupe, Zambezi labā krasta pieteka, garums - \~800 km, sākas Bje plakankalnē.
- Atbara Upe Āfrikā (angļu val. "Atbara"), Nīlas labā krasta pieteka Etiopijā un Sudānā, garums - 1120 km, sākas Etiopijas kalnienē, uz ziemeļiem no Tanas ezera, Nīlā ietek tikai lietus sezonā (jūnijs-novembris), sausajā sezonā izsīkst.
- Kvilu Upe Āfrikā (fr. val. "Kouilou"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kvango labā krasta pieteka, garums - \~1050 km, sākas Luandas plato.
- Ngoko Upe Āfrikā, Kamerūnas un Kongo Republikas robežupe visā tās garumā \~140 km, Sangas labā krasta pieteka, izveidojas, satekot Dža un Bumbai.
- Aruvimi Upe Āfrikā, Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata.
- Lufira Upe Āfrikā, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā, Kongo augšteces Lualabas labā krasta pieteka.
- Nepoko Upe Āfrikā, Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumos, Aruvimi labā krasta pieteka.
- Tartaks Upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe.
- Devoli Upe Albānijas vidienē ("Devoll"), Semani labā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 181 km.
- Arinsala upe Andorā (_Arinsal_), Valiras labā krasta pieteka.
- Kakuluvara Upe Angolā, Kunenes labā krasta pieteka, sākas Lubango plakankalnes rietumu daļā.
- Agrio upe Argentīnā (_Agrio, Rio_), Neukenas provincē, Neukenas labā krasta pieteka, garums 400 km, vidustecē ūdenskritums - augstums 50 m.
- Salado Upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Paranas labā krasta pieteka, garums - 1300 km, sākas Andos; Riosalado.
- Čiko Upe Argentīnā, Čubutas labā krasta pieteka.
- Ahsteva upe Armēnijā (_Aghstev_), Kūras labā krasta pieteka, lejtece Azerbaidžānā.
- Debeda Upe Armēnijā un Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka.
- Agvafrija upe ASV (_Agua Fria River_), Arizonas štata vidienē, Soltas labā krasta pieteka.
- Alapaha upe ASV (_Alapaha River_), Džordžijas un Floridas štatā, Suvonī labā krasta pieteka.
- Alatna upe ASV (_Alatna River_), Aļaskas ziemeļu daļā, Kajukukas labā krasta pieteka.
- Alagaša upe ASV (_Allagash River_), Menas štata ziemeļos, Sentdžonas labā krasta pieteka.
- Alegeini upe ASV (_Allegheny River_), Ņujorkas un Pensilvānijas štatā, Ohaijo labā krasta pieteka.
- Anaktūvaka upe ASV (_Anaktuvuk River_), Aļaskas štata ziemeļu daļā, Kolvilas labā krasta pieteka.
- Aiova upe ASV (_Iowa River_), Aiovas štatā, Misisipi labā krasta pieteka.
- Kajukuka upe ASV (_Koyukuk River_), Aļaskā, Jukonas labā krasta pieteka.
- Aperaiova upe ASV (_Upper Iowa River_), Aiovas štata ziemeļaustrumos, izteka Viskonsinas štatā, Misisipi labā krasta pieteka.
- Šaiena Upe ASV ("Cheyenne River"), Vaiomingas un Dienviddakotas štatā, Misūri labā krasta pieteka.
- Kūsa Upe ASV ("Coosa River"), Dienvidkarolīnas un Alabamas štatā, Alabamas labā satekupe, garums 364 km.
- Dablmauntinforka Upe ASV ("Double Mountain Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas labā satekupe.
- Kanzasa Upe ASV ("Kansas"), Kanzasas štatā, Misūri labā krasta pieteka, veidojas satekot Ripablikanai un Smokihilai, kas sākas Augstajos līdzenumos, garums - 275 km (kopā ar Smokihilu - \~1000 km).
- Smokihila Upe ASV ("Smoky Hill River"), Kolorādo un Kanzasas štatā, Kanzasas labā satekupe, garums - \~725 km.
- Plata Upe ASV (angļu val. "Platte River"), Misūri labā krasta pieteka, garums - 510 km (kopā ar Nortplatu 1415 km), satekupes Nortplata un Sautplata sākas Klinšu kalnos.
- Redrivera Upe ASV (angļu val. "Red River"), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2050 km, sākas Ljano Estakado plato, lejtecē sadalās Oldriverā (ietek Misisipi) un Ačafalajā (ietek Meksikas līcī).
- Čatahūčī Upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Chattahoochee River"), Apalačikolas labā satekupe, garums 660 km.
- Sanfrancisko Upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas labā krasta pieteka.
- Vērdī Upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas labā krasta pieteka.
- Kaneidjana Upe ASV, Arkanzas labā krasta pieteka ("Canadian River"), garums - 1458 km, sākas Klinšu kalnu Sangredekristo grēdā.
- Ārkanzasa Upe ASV, Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2410 km, sākas Klinšu kalnos, tek pa Lielajiem un Centrālajiem līdzenumiem.
- Sautpotomaka Upe ASV, Potomakas labā satekupe.
- Šenandoa Upe ASV, Virdžīnijas un Rietumvirdžīnijas štatā, Potomakas labā krasta pieteka.
- Balta Upe Augšdaugavas novada Ambeļu un Biķernieku pagastā, Daugavas labā krasta pieteka, garums 15 km; Balda.
- Bovena Upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst.
- Satora Upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst.
- Moulameinkrīka Upe Austrālijā, Marejas labā krasta pieteka.
- Dosona Upe Austrālijas austrumos ("Dawson"), Ficrojas labā satekupe, garums - 400 km.
- Laklana Upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Lachlan"), Murumbigi labā krasta pieteka, garums - 1500 km, sākas Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz ziemeļiem no Kanberas.
- Murumbiģi Upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee"), Marejas labā krasta pieteka, garums - 2172 km, augštece Austrālijasa Alpos, lietus periodā līdzenumā pārplūst, sausajā periodā apsīkst.
- Laionsa Upe Austrālijas rietumos ("Lyons"), Gaskoinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst.
- Tomsona Upe Austrālijas vidienē, Kuperskrīkas labā krasta pieteka.
- Saksbi Upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Saxby"), Flindersas labā krasta pieteka, sākas Gregorija grēdas rietumu nogāzē.
- Ensa Upe Austrijā ("Enns"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 320 km, sākas Zemā Tauerna masīvā Alpos.
- Zalca Upe Austrijā ("Salza"), Ensas labā krasta pieteka.
- Trauna Upe Austrijā ("Traun"), Augšaustrijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 153 km, tek caur Traunas ezeru.
- Rāba Upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos.
- Rābca Upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka.
- Leha Upe Austrijā un Vācijā ("Lech"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas Forarlbergā 1865 m vjl.
- Zalcaha Upe Austrijā un Vācijā ("Salzach"), lejteces posmā - robežupe, Innas labā krasta pieteka, garums - 220 km.
- Ahuma upe Azerbaidžānā (_Axum_), Kūras labā krasta pieteka, izteka un augštece Armēnijā.
- Gejčaja Upe Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas ievadīta Galvenajā Širvanas kanālā.
- Nareva Upe Baltkrievijā un Polijā ("Narew"), Bugas labā krasta pieteka, garums - 438 km, ietek Zegžes ūdenskrātuvē (Bugas lejtecē).
- Scviha Upe Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā, kur saucas - Stviha.
- Mišanka Upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Ščaras labā krasta pieteka.
- Ļva Upe Baltkrievijā, Brestas un Gomeļas apgabalā, augštece Ukrainā (kur saucas - Lva), Pripetes labā krasta pieteka.
- Ļasnaja Upe Baltkrievijā, Bugas labā krasta pieteka.
- Bjarezina Upe Baltkrievijā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 613 km, sākas uz ziemeļiem no Minskas augstienes.
- Svislača Upe Baltkrievijā, garums - 327 km, Bjarezinas labā krastā pieteka, sākas Minskas augstienē.
- Ubarca Upe Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā (kur saucas - Uborta), kopējais garums - 256 km.
- Uša Upe Baltkrievijā, Minskas apgabala austrumu daļā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
- Hajna Upe Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
- Aresa Upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pcičas labā krasta pieteka.
- Proņa Upe Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, Sožas labā krasta pieteka.
- Hariņa Upe Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece un lielākā daļa upes Ukrainā, kur saucas - Horiņa.
- Narača Upe Baltkrievijā, Vilijas labā krasta pieteka, iztek no Narača ezera.
- Adrova upe Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidos, Dņepras labā krasta pieteka.
- Semuā Upe Beļģijā un Francijā, Māsas labā krasta pieteka, garums - 192 km.
- Urta Upe Beļģijā, Māsas labā krasta pieteka, garums - 166 km.
- Alibori upe Beninas ziemeļu dalā (_Alibori_), Nigēras labā krasta pieteka.
- Mamore Upe Bolīvijā ("Rio Mamore"), Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande.
- Bermeho Upe Bolīvijā un Argentīnā ("Rio Bermejo"), Paragvajas labā krasta pieteka, garums – 1450 km, sākas Centrālo Andu austrumu nogāzē.
- Rapulo Upe Bolīvijā, Jakumas labā krasta pieteka.
- Krivaja Upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā).
- Spreča Upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā).
- Bosna Upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā.
- Vrbasa Upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka, garums - 240 km.
- Sana Upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka, garums - 146 km.
- Unaca Upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka.
- Abakašisa upe Brazīlijā (_Abacaxis, Rio_), Amazonasas štata austrumos, Madeiras attekas Paranas Urarijas labā krasta pieteka.
- Amambai upe Brazīlijā (_Amambai, Rio_), Matugrosu du Sula štata dienvidos, Paranas labā krasta pieteka.
- Amapari upe Brazīlijā (_Amapari, Rio_), Aragvari labā krasta pieteka.
- Aņandui upe Brazīlijā (_Anhandui, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Paranas labā krasta pieteka.
- Apore upe Brazīlijā (_Aporé, Rio_), Paranas labā krastapieteka, visā garumā Gojasas un Matugrosu du Sulas štata robežupe.
- Akidavana upe Brazīlijā (_Aquidauana, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Mirandas labā krasta pieteka.
- Arasuai upe Brazīlijā (_Araçuai, Rio_), Minasžeraisas štatā, Žektiņoņas labā krasta pieteka.
- Arinusa upe Brazīlijā (_Arinos, Rio_), Matugrosu štatā, Žuruenas labā krasta pieteka.
- Aripuanana upe Brazīlijā (_Aripuanã, Rio_), Matugrosu un Amazonasas štatā, Madeiras labā krasta pieteka.
- Paranaiba Upe Brazīlijā ("Paranaiba"), Paranas labā satekupe, garums - 860 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mata da Kordas grēdā, tek pa dziļu ieleju, krāčaina.
- Katrimani Upe Brazīlijā ("Rio Catrimani"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka.
- Fresku Upe Brazīlijā ("Rio Fresco"), Šingu labā krasta pieteka.
- Mukažai Upe Brazīlijā ("Rio Mucajai"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka.
- Surumu Upe Brazīlijā ("Rio Surumu"), Roraimas štatā, Takutu labā krasta pieteka.
- Urarikuera Upe Brazīlijā ("Rio Uraricoera"), Roraimas štatā, Riubranku labā satekupe.
- Verdi Upe Brazīlijā ("Rio Verde"), Ggojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka.
- Madeira Upe Brazīlijā (port. val. "Madeira"), augštecē īsā posmā robežupe ar Bolīviju, Amazones labā krasta pieteka, veidojas satekot Mamorei un Beni, garums - 1350 km, kopā ar Mamori 3230 km, pie ietekas 2,7 km plata, pali X-V, līmeņa svārstības \~12 m.
- Paragvaja Upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato.
- Šingu Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Xingu"), garums - 1980 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato, lejtecē platums - 8-12 km, dziļums - 44 m.
- Tokantinsa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru.
- Tapažosa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, veidojas Brazīlijas plakankalnē, satekot Žuruenai un Sanmanuelai, garums - \~2000 km (kopā ar Žuruenu), lejtecē, tekot pa Amazonas zemieni platums sasniedz 15 km, palos līmenis ceļas par 7-8 m.
- Piranga Upe Brazīlijā, Dosi labā satekupe.
- Korumba Upe Brazīlijā, Gojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka.
- Anapu upe Brazīlijā, Paras štatā, Amazones labā krasta pieteka.
- Itakvaji Upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka.
- Kurusa Upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka.
- Žutai Upe Brazīlijas ziemeļrietumu daļā (port. val. "Jutai"), Amazones labā krasta pieteka, garums - 1200 km.
- Loma upe Bulgārijā (Targovištes un Ruses apgabalā), Donavas labā krasta pieteka.
- Nišava Upe Bulgārijā un Serbijā ("Nišava"), Južna Moravas labā krasta pieteka, garums - 218 km.
- Drjanovska Upe Bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka.
- Rosica Upe Bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka.
- Krumovica Upe Bulgārijas dienvidu daļā, Kardžali apgabalā, Ardas labā krasta pieteka.
- Iskara Upe Bulgārijas rietumu daļā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 368 km, satekupes Beli Iskara un Černi Iskara iztek no Rilas masīva.
- Jantra Upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas Staraplaninā, Šipkas pārejas apvidū, lejtece - Lejasdonavas līdzenumā.
- Osema Upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 314 km, sākas Staraplaninā.
- Koto Upe Centrālāfrikas Republikā ("Kotto"), Ubangi labā krasta pieteka.
- Lobaje Upe Centrālāfrikas Republikā ("Lobaye"), Ubangi labā krasta pieteka.
- Vaka Upe Centrālāfrikas Republikā ("Ouaka"), Ubangi labā krasta pieteka.
- Sanga Upe Centrālāfrikas Republikā un Kongo Republikā, arī abu šo valstu robežupe ar Kamerūnu (dažu kilometru garumā ar katru), Kongo labā krasta pieteka, veidojas Adamavas plakankalnes dienvidaustrumos, satekot Kadeji un Mamberei, garums - \~790 km, kopā ar Kadeji - \~1300 km.
- Pama Upe Centrālāfrikas Republikā, Ubangi labā krasta pieteka.
- Pandža Upe Centrālajā Āzijā, Tadžikistānas un Afganistānas robežupe visā garumā, Amudarjas kreisā satekupe (labā - Vahša), garums - 921 km, veidojas satekot Pamirai un Vāhānai.
- Auka Upe Čadā un Centrālāfrikas Republikā, šo valstu robežupe visā tās garumā, Šari labā krastā pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst.
- Salamata Upe Čadas dienvidu daļā, Vidusšari reģionā, Šari labā krasta pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst.
- Jizera Upe Čehijā ("Jizera"), Labas (Elbas) labā krasta pieteka, garums 164 km.
- Dije Upe Čehijā un Austrijā, Morāvas labā krasta pieteka (čehu val. "Dyje", vācu val. "Thaya"), garums 302 km.
- Uhlava Upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka, garums - 102 km.
- Uslava Upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka.
- Radbuza Upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas labā satekupe, garums - 111 km.
- Jihlava Upe Čehijā, Svratkas labā krasta pieteka, garums - 185 km.
- Lužnice Upe Čehijā, Vltavas labā krasta pieteka, garums - 208 km.
- Sāzava Upe Čehijā, Vltavas labā krasta pieteka, garums - 219 km.
- Laha Upe Čīlē, Biobio reģionā, Biobio labā krasta pieteka.
- Hartsa Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Harts"), Vālas labā krasta pieteka.
- Krokodilrifīra Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Krokodilriver"), Limpopo labā krasta pieteka.
- Vāla Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Vaal"), Oranžas labā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Drakonu kalnos.
- Akri upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), Purusas labā krasta pieteka Brazīlijā, augštecē Brazīlijas un Peru robežupe, un \~100 km Brazīlijas un Bolīvijas robežupe.
- Gvapore Upe Dienvidamerikā ("Guapore"), Mamores labā krasta pieteka, garums 1150 km, lielāko daļu garuma ir Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, sākas Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes rietumos.
- Adera upe Dienvidsudānā (_Adar, Khwar_), Baltās Nīlas labā krasta pieteka.
- Sobāta Upe Dienvidsudānā, Baltās Nīlas labā krasta pieteka, izveidojas, satekot Baro un Piborai uz Etiopijas robežas, garums kopā ar Baro - 730 km.
- Agvei upe Dienvidsudānas austrumos, Piboras labā satekupe.
- Drava Upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
- Abanga upe Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonā (_Abanga_), Ogoves labā krasta pieteka.
- Anseba upe Eritrejā (_'Anseba_), Barkas labā krasta pieteka.
- Angereba upe Etiopijā un Sudānā (_Angereb Wenz_), Atbaras labā krasta pieteka.
- Baro Upe Etiopijā, lejtecē arī Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe, Sobātas labā satekupe.
- Andela upe Francijā (_Andelle_), Augšnormandijas reģionā, Sēnas labā krasta pieteka.
- Ardēša upe Francijā (_Ardèche_), Ronas labā krasta pieteka.
- Ēna Upe Francijā ("Ain"), Ronas labā krasta pieteka.
- Ēra Upe Francijā ("Aire"), Ēnas labā krasta pieteka.
- Oba Upe Francijā ("Aube"), Šampaņas-Ardēnu reģionā, Sēnas labā krasta pieteka, garums - 225 km.
- Gāra Upe Francijā ("Gard"), Ronas labā krasta pieteka.
- Lo Upe Francijā ("Lot"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 480 km, izteka Sevēnu rietumu nogāzē.
- Mē Upe Francijā ("Meu"), Bretaņā, Vilēnas labā krasta pieteka.
- Usta Upe Francijā ("Oust"), Bretaņas dienvidos, Vilēnas labā krasta pieteka.
- Zāra Upe Francijā un Vācijā (fr. "Sarre", vācu "Saar"), Mozeles labā krasta pieteka, garums - 246 km, izteka Vogēzos.
- Vezēra Upe Francijā, Dordoņas labā krasta pieteka, garums - 192 km.
- Ila Upe Francijā, Dordoņas labā krasta pieteka, garums - 235 km.
- Armanosa Upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka.
- Kīra Upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka.
- Serēna Upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka.
- Selē Upe Francijā, Lo labā krasta pieteka.
- Trijēra Upe Francijā, Lo labā krasta pieteka.
- Šjēra Upe Francijā, Māsas labā krasta pieteka.
- Krēza Upe Francijā, Vjennas labā krasta pieteka, garums - 267 km.
- Seija Upe Francijas austrumos ("Seille"), Lotringas reģionā, Mozeles labā krasta pieteka.
- Sona Upe Francijas austrumos, Ronas labā krasta pieteka, garums - 482 km, izteka uz rietumiem no Vogēziem, kanāli savieno ar Mozeli, Reinu, Luāru un Sēnas baseinu.
- Dordoņa upe Francijas dienvidrietumos (_Dordogne_), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 472 km, sākas pie Mondora masīva, ietekot Garonnā kopā ar to veido estuāru Žirondu.
- Aveirona Upe Francijas dienvidrietumos ("Aveyron"), Tarnas labā krasta pieteka.
- Tarna Upe Francijas dienvidrietumos ("Tarn"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Sevēnos, >500 m dziļā aizā šķērso Grankosa plato.
- Midūza Upe Francijas dienvidrietumos, Akvitānijas reģionā, Adūras labā krasta pieteka, garums \~100 km.
- Butona Upe Francijas rietumos, Šarantas labā krasta pieteka.
- Orona Upe Francijas vidienē, Šēras labā krasta pieteka.
- Sodra Upe Francijas vidienē, Šēras labā krasta pieteka.
- Uāza Upe Francijas ziemeļos ("Oise"), izteka Ardēnos (Beļģijas dienvidos), Sēnas labā krasta pieteka, garums - 302 km.
- Terēna Upe Francijas ziemeļos, Uāzas labā krasta pieteka.
- Aframa upe Ganā (_Afram_), Voltas labā krasta pieteka, ietek Voltas ūdenskrātuvē un paplašina to.
- Aoja upe Grieķijā (_Aóös_), Epiras perif;erijā, Vjosas labā krasta pieteka.
- Enipefa Upe Grieķijā, Centrālās Grieķijas un Tesālijas perifērijā, Pinjas labā krasta pieteka.
- Kvirila Upe Gruzijā ("Kvirila"), Rioni labā krasta pieteka.
- Chenisckali Upe Gruzijā ("Tsenistskali"), Rioni labā krasta pieteka, sākas Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzes ledājos, ieteka Kolhidas zemienē.
- Mašavera Upe Gruzijā, Hrami labā krasta pieteka.
- Akstafa Upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka.
- Algeti Upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka.
- Dzegamčaja Upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka.
- Šamhorčaja Upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka.
- Abaša Upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka.
- Civi Upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka.
- Hanisckali Upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka.
- Sanpedro Upe Gvatemalā un Meksikas Tabasko pavalstī ("Rio San Pedro"), Usumasintas labā krasta pieteka.
- Pasjona Upe Gvatemalā, Usumasintas labā krasta pieteka, sākas Maiju kalnos pie Belizas robežas.
- Kupa Upe Horvātijā ("Kupa"), Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, sākas Dināru kalnienē, lejtece līdzenumā.
- Una upe Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā, arī šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, izteka Dināru kalnienē.
- Dobra Upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka.
- Gļina Upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka.
- Korana Upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka.
- Ahelo upe Igaunijā (_Ahelo_), Veru apriņķa dienvidrietumos, Mustjegi labā krasta pieteka.
- Elva upe Igaunijā, Emajegi labā krasta pieteka.
- Leivajegi Upe Igaunijā, Harju apriņķī, Piritas labā krasta pieteka.
- Lintsi upe Igaunijā, Jervas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka.
- Līvi upe Igaunijā, Kazari labā krasta pieteka, augštece Harju un Raplas apriņķa rietumos.
- Peltsamā upe Igaunijā, Pedjas labā krasta pieteka Viljandi apriņķī, augštece Rietumviru apriņķī, vidustecē Jervas un Jegevas apriņķa robežupe un šķērso Jegevas apriņķa rietumu malu.
- Ahja upe Igaunijā, Pelvas un Tartu apriņķī, Emajegi labā krasta pieteka.
- Vigala upe Igaunijā, Raplas apriņķī, Velizes labā krasta pieteka.
- Keru upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka.
- Vendra Upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka.
- Raudna upe Igaunijā, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Hallistes labā krasta pieteka tās lejtecē.
- Jeneda Upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas labā krasta pieteka; Jeni.
- Ambla Upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas labā krasta pieteka.
- Sodla upe Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru un Harju apriņķī, Jegalas labā krasta pieteka.
- Sārda Upe Indijā un Nepālā, Ghāgharas labā krasta pieteka.
- Čināba Upe Indijā un Pakistānā (angļu val. "Chenab", augštecē Čandra, lejtecē Trimaba), Satledžas labā krasta pieteka, garums - 1100 km, sākas Himalaju rietumu daļā.
- Džheluma Upe Indijā un Pakistānā, Činābas labā krasta pieteka (Indas bas.), garums - \~800 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, tek caur Vulara ezeru, musonu režīms, pali vasarā.
- Amarāvati upe Indijas dienvidu daļā (_Amarāvati_), Tamilnādas štatā, Kāveri labā krasta pieteka.
- Sekajana Upe Indonēzijā, Kalimantānas salas rietumu daļā, Kapuasas labā krasta pieteka.
- Āgčāja upe Irānā (_Āq Chāy_), Austrumazerbaidžānas ostānā, Araksas labā krasta pieteka.
- Karasū Upe Irānā, Araksas labā krasta pieteka.
- Kotura Upe Irānā, Araksas labā krasta pieteka.
- Deza Upe Irānā, Kārūnas labā krasta pieteka.
- Sahāsrūda Upe Irānas ziemeļu daļā ("Sahās Rūd"), Sefīdrūdas labā satekupe.
- Nora upe Īrijā, Līšas un Kilkeni grāfistē, Berovas labā krasta pieteka.
- Saka upe Īrijā, Šenonas labā krasta pieteka, Roskomonas un Golvejas grāfistē, lielāko daļu tecējuma ir šo grāfistu robežupe.
- Krehpa upe Islandē, Jēgilsau au Fjedlimas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla.
- Svardau upe Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, Blandas labā krasta pieteka.
- Ķeldiau upe Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla ledāja.
- Nordirau upe Islandes Rietumu Zemē, Tvērau labā krasta pieteka.
- Eistarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas labā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja.
- Kraukau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Lahsau labā krasta pieteka.
- Hofsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Vestarijēgilsau labā krasta pieteka, iztek no Hofsjegidla ledāja.
- Noče Upe Itālijā, Adidžes labā krasta pieteka.
- Bormida Upe Itālijā, Tanāro labā krasta pieteka.
- Kjani Upe Itālijas vidienē ("Chiani"), Tibras labā krasta pieteka.
- Tanāro Upe Itālijas ziemeļrietumos ("Tanaro"), Po labā krasta pieteka, garums - 276 km, izteka Piejūras Alpos, pie Francijas robežas, tek pa Pjemontas līdzenumu.
- Čarki Upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~300 km.
- Tuostaha Upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~400 km.
- Kavarava Upe Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Klūtas labā krasta pieteka, iztek no Vakatipa ezera.
- Tertera Upe Kalnu Karabahā un Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas tagad ietek Galvenajā Milas-Karabahas kolektorā.
- Džerema Upe Kamerūnā ("Djerem"), Sanagas labā satekupe.
- Mbama Upe Kamerūnā ("Mbam"), Sanagas labā krasta pieteka.
- Dža Upe Kamerūnā, lejtecē arī robežupe ar Kongo Republiku, Ngoko labā satekupe.
- Abitibi upe Kanādā (_Abitibi River_), Mūsas (_Moose River_) labā krasta pieteka, iztek no Abitibi ezera, garums 540 km, kritums 265 m.
- Fortnelsona Upe Kanādā ("Fort Nelson River"), Britu Kolumbijā, Liārdas labā krasta pieteka.
- Kazana Upe Kanādā ("Kazan River"), Dubontas labā krasta pieteka, garums 732 km.
- Kenogami Upe Kanādā ("Kenogami River"), Ontārio provincē, Olbani labā krasta pieteka.
- Klondaika Upe Kanādā ("Klondike River"), Jukonas teritorijā, Jukonas upes labā krasta pieteka.
- Ogoki Upe Kanādā ("Ogoki River"), Ontārio provincē, Olbani labā krasta pieteka.
- Petito Upe Kanādā ("Petitot River"), Albertā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Liārdas labā krasta pieteka, iztek no Bisčo ezera.
- Greitbēra Upe Kanādā, Makenzi labā krasta pieteka.
- Akanburlika upe Kazahstānā (_Aqqanburliq_), Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Esilas (Išmas) labā krasta pieteka.
- Arisa upe Kazahstānā (_Arıs_), Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā.
- Irghiza Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs.
- Temira Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Žemas labā krasta pieteka.
- Ubagana Upe Kazahstānā, Tobolas labā krasta pieteka.
- Jasi Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Kardarjas labā krasta pieteka.
- Kugarta Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Kardarjas labā krasta pieteka.
- Karadarja Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km.
- Čatkala Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas kreisā satekupe, garums - 240 km.
- Narina Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā satekupe, garums - 807 km, sākas Centrālā Tjanšana ledājos.
- Karakuldža Upe Kirgizstānā, Kardarjas labā satekupe.
- Sonkela Upe Kirgizstānā, Narinas labā krasta pieteka, iztek no Sonkela.
- Kekemerena Upe Kirgizstānā, Narinas labā krasta pieteka.
- Purna Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas labā krasta pieteka.
- Ahahu upe Kolumbijā (_Ajajú, Rio_), Apaporisas labā satekupe, visā garumā ir Kaketas un Gvavjares departamenta robežupe.
- Kauinari Upe Kolumbijā ("Rio Cahuinari"), Kaketas labā krasta pieteka.
- Neči Upe Kolumbijā ("Rio Nechi"), Kaukas labā krasta pieteka, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā.
- Purui Upe Kolumbijā un Brazīlijā ("Rio Purui"), Žapuras labā krasta pieteka.
- Sesara Upe Kolumbijā, Magdalenas labā krasta pieteka.
- Sogamoso Upe Kolumbijā, Magdalenas labā krasta pieteka.
- Lukenije Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Lukenie"), Kasai labā krasta pieteka.
- Lulva Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - \~900 km, sākas Lundas plato 1000 m vjl., strauja, krāces un ūdenskritumi.
- Sankuru Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - 1200 km, sākas Lundas plato.
- Luiza Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulvas labā krasta pieteka.
- Lukoši Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulvas labā krasta pieteka.
- Lukuga Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Tangaņikas provincē, Lualabas (Kongo augšteces) labā krasta pieteka, garums - \~350 km, iztek no Tangaņikas ezera, krāčaina.
- Alima upe Kongo Republikā (_Alima_), Kongo labā krasta pieteka, augštece Plato departamenta rietumos, tālāk Plato un Kivetas departamenta robežupe.
- Ježuga Upe Kreivijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka.
- Alaja upe Krievijā (_Alaj_), Saratovas apgabala ziemeļu daļā, Tereškas labā krasta pieteka.
- Algama upe Krievijā (_Algama_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Gonamas labā krasta pieteka.
- Aloļa upe Krievijā (_Alolja_), Pleskavas apgabalā, Veļikajas (Mudes) augšteces labā krasta pieteka.
- Amputa upe Krievijā (_Amputa_), Tjumeņas apgabalā, Obas baseinā, Aganas labā krasta pieteka.
- Andarma upe Krievijā (_Andarma_), Tomskas apgabalā, Obas baseinā, Parbigas labā krasta pieteka.
- Aņepa upe Krievijā (_Anep_), Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā krasta pieteka.
- Anuja upe Krievijā (_Anjuj_), Piejūras novadā, Amūras labā krasta pieteka.
- Apakapura upe Krievijā (_Apakapur_), Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Vingapuras labā krasta pieteka.
- Arga-Sala upe Krievijā (_Arga-Sala_), Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka.
- Sudosta Upe Krievijā (Brjanskas apgabalā) un Ukrainā (Čerņigovas apgabalā, tikai neliels lejteces posms - Sudista), Desnas labā krasta pieteka.
- Olima Upe Krievijā Kurskas un Ļipeckas apgabalā, nelielā posmā (tuvāk lejtecei) arī Ļipeckas un Orlas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka.
- Ņukža Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Oļokmas labā krasta pieteka.
- Čikoja Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā (daļēji Krievijas un Mongolijas robežupe), Selengas labā krasta pieteka, garums 769 km.
- Hiloka Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka, garums - 840 km, iztek no Arahļeja ezera.
- Oļokma Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos.
- Oļenguja Upe krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas labā krasta pieteka.
- Džila Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas labā krasta pieteka.
- Tungira Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Oļokmas labā krasta pieteka.
- Borzja Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ononas labā krasta pieteka.
- Unda Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ononas labā krasta pieteka.
- Suhara Upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas labā krasta pieteka.
- Čumiša Upe Krievijā, Altaja novadā, Obas labā krasta pieteka, garums 644 km, sākas Salairas skraustā.
- Iša Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Katuņas labā krasta pieteka.
- Čuja Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka, garums 320 km.
- Arguta Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka.
- Kadrina Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka.
- Nora Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas labā krasta pieteka.
- Giļuja Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka, garums 545 km, sākas Stanovoja grēdāja dienvidu nogāzē.
- Šapkina Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 514 km, iztek no Lielā Šapkina ezera.
- Kolva Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka (Pečoras baseinā), garums - 546 km.
- Peza Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai.
- Kima Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka.
- Sula Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka.
- Ročuga Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas labā satekupe, garums - 172 km.
- Iļeša Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka.
- Ustja Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Vagas labā krasta pieteka, garums - 484 km, sākas purvos.
- Piņega Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 779 km, izveidojas, satekot Belajai un Čornajai.
- Vitima Upe Krievijā, Austrumsibīrijā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1837 km, veidojas, satekot Činai un Vitimkanai, sākas Ikatas grēdā Aizbaikālā.
- Boļšojika Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Sakmara Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Uraltava grēdas austrumu nogāzē.
- Zilaira Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Tanalika Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē.
- Malijinzera Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Inzeras labā krasta pieteka.
- Nuguša Upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidos, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka.
- Bira Upe Krievijā, Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas kreisā krasta pietekas Belajas labā krasta pieteka.
- Tihaja Sosna upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums — \~150 km.
- Aktragda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Bira Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Bojme Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Bugarikta Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Bulanki Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Konnorina Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Nerungda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Olingda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Vojmakana Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Toko Upe Krievijā, Čaras labā krasta pieteka.
- Aksaja Upe Krievijā, Čečenijā un Dagestānā, Novijterekas labā krasta pieteka.
- Miasa Upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Ufa Upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos.
- Oloičana Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
- Oloja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
- Malijaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km.
- Boļšojciviļa Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā, Volgas labā krasta pieteka.
- Aksaja Upe Krievijā, Donas labā krasta pieteka Rostovas apgabalā.
- Učura Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 812 km, sākas Stanovoja grēdas austrumos.
- Judoma Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), lejtecē robežupe, Majas labā krasta pieteka, garums 820 km, sākas Suntarhajatas grēdā.
- Akačana Upe Krievijā, Habarovskas novadā, Judomas labā krasta pieteka.
- Malijabakana Upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas labā satekupe.
- Savala Upe Krievijā, Hopjoras labā krasta pieteka.
- Useņa Upe Krievijā, Ikas labā krasta pieteka.
- Čona Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē.
- Iļima Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angāras labā krasta pieteka, garums - 589 km, lejtecē Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzars.
- Malaja Birjusa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Hindičeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Izana Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Kočetara Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Kunčeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Peja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Sļudjanka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Takučeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Toporoka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Kireja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas labā krasta pieteka.
- Kočenga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka.
- Miņa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka.
- Uļkana Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka.
- Kirenga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 746 km, sākas Baikāla grēdā 856 m vjl., satekot divām upēm.
- Kasta Upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
- Sota Upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
- Oklana Upe Krievijā, Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, Penžinas labā krasta pieteka.
- Ščapina Upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas upes labā krasta pieteka.
- Boļšaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, garums - 133 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas labā satekupe.
- Iņa Upe Krievijā, Kemerovas un Novosibirskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 633 km, sākas Kuzņeckas ieplakā.
- Lala Upe Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, Luzas labā krasta pieteka.
- Pušma Upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka.
- Moloma Upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka, garums - 419 km.
- Luza Upe Krievijā, Kirovas un Vologdas apgabalā un Komi Republikā, Jugas labā krasta pieteka, garums - 574 km.
- Bahapča Upe Krievijā, Kolimas labā krasta pieteka.
- Lopju Upe Krievijā, Komi Republikā daļā, Luzas labā krasta pieteka.
- Šoča Upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka.
- Ļohta Upe Krievijā, Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Luzas labā krasta pieteka.
- Mila Upe Krievijā, Komi Republikā, Ciļmas labā krasta pieteka.
- Kogeļa Upe Krievijā, Komi Republikā, Iličas labā krasta pieteka.
- Aijuva upe Krievijā, Komi Republikā, Ižmas labā krasta pieteka.
- Jurjaha Upe Krievijā, Komi Republikā, Lajas labā krasta pieteka.
- Iliča Upe Krievijā, Komi Republikā, Pečoras labā krata pieteka, garums - 411 km, sākas Ziemeļurālu piekājē, lejtece Pečoras zemienē.
- Lopju Upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas labā krasta pieteka.
- Ožina Upe Krievijā, Komi Republikas dienvidu daļā, Luzas labā krasta pieteka.
- Poruba Upe Krievijā, Komi Republikas dienvidu daļā, Luzas labā krasta pieteka.
- Čamlika Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Labas labā krasta pieteka.
- Jangoda Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka.
- Tareja Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka.
- Ajava upe Krievijā, Krasnojarskas novada austrumos, Katangas labā krasta pieteka.
- Agula Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, augštece Irkutskas apgabala rietumos, Kanas labā krasta pieteka.
- Kana Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 629 km, sākas Austrumsajānos.
- Kuriša Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas labā krasta pieteka.
- Hantaika Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, aiz polārā loka, Jeņisejas labā krasta pieteka.
- Dudipta Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Pjasinas labā krasta pieteka, garums 687 km, iztek no Makara ezera.
- Jeika Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, augštecē arī robežupe ar Irkutskas apgabalu, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
- Kņazeva Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Osinovaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Tenčeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Tulenčeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Ņižņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka.
- Verhņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka.
- Maimeča Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Hetas labā krasta pieteka, garums - 650 km.
- Kureika Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 888 km, sākas Putoranas plato dienvidu nogāzē.
- Embemčime Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka.
- Tembenči Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka.
- Mojero Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kotujas labā krasta pieteka, garums - 825 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni, strauja, ar krāčainiem posmiem.
- Mojerokona Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Mojero labā krasta pieteka.
- Kočečuma Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tunguskas labā krasta pieteka, garums - 733 km, sākas uz dienvidiem no Putoranas plato.
- Tutončana Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
- Čuņa Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai.
- Bojarskaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
- Lugovaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
- Mašukovka Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
- Rižkova Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
- Rodina Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
- Svapa Upe Krievijā, Kurskas apgabalā, augštecē arī robežupe ar Orlas apgabalu, Seimas labā krasta pieteka.
- Tuskara Upe Krievijā, Kurskas apgabalā, Seimas labā krasta pieteka.
- Tima Upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, Sosnas labā krasta pieteka.
- Kšeņa Upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, vidustecē \~10 km posmā ir šo apgabalu robežupe, bet lejāk \~25 km Orlas un Ļipeckas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka.
- Oredeža Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas labā krasta pieteka.
- Ohta Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas labā krasta pieteka.
- Tihvinka Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sjasas labā krasta pieteka, garums - 144 km.
- Molongda Upe Krievijā, Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apgabala robežupe, Omolonas labā krasta pieteka.
- Omolona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros.
- Korkodona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Kolimas labā krasta pieteka.
- Kegaļi Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
- Drezna Upe Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka.
- Siviņa Upe Krievijā, Mordvijas Republikā, Mokšas labā krasta pieteka.
- Huba Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
- Mda Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
- Uvera Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
- Polometa Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Polas labā krasta pieteka.
- Kamenuška Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka.
- Ora Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka.
- Iča Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka.
- Kama Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka.
- Tartasa Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka.
- Tara Upe Krievijā, Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 806 km, sākas Vasjugaņjes purvos, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Hosedaju Upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Adzjvas labā krasta pieteka.
- Boļšaja Rogovaja upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka.
- Adzjva Upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka.
- Tjoša Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Okas labā krasta pieteka.
- Aipima upe Krievijā, Obas baseinā, Pungas labā krasta pieteka.
- Kosesa Upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka.
- Limbeļka Upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka.
- Sangiļka Upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka.
- Borovka Upe Krievijā, Orenburgas apgabala rietumu daļā, Samaras labā krasta pieteka.
- Kargalka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Salmiša Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Boļšojurana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Kuvaja Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Malijurana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Toka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Boļšojkineļa Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Samaras labā krasta pieteka, garums - 437 km, sākas Obščijsirta rietumu nogāzē.
- Sosna Upe Krievijā, Orlas un Ļipeckas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - 302 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Isa Upe Krievijā, Penzas apgabalā un Mordvijas Republikā, Mokšas labā krasta pieteka.
- Mokša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju.
- Viša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā, Cna labā krasta pieteka.
- Kolva Upe Krievijā, Permas apgabalā, Višeras labā krasta pieteka (Kamas baseinā), garums - 400 km, sākas Urālu ziemeļu daļas nogāzēs.
- Tanipa Upe Krievijā, Permas novada dienvidos un Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka.
- Piza upe Krievijā, Permas novadā un Baškorostānas Republikā, Bujas labā krasta pieteka.
- Koiva Upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka.
- Usvja Upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka.
- Uļviča Upe Krievijā, Permas novadā, Jaivas labā krasta pieteka.
- Aloja upe Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā, Veļikajas (Mudes) labā krasta pieteka.
- Pļusa Upe Krievijā, Pleskavas un Ļeņingradas apgabalā, Narvas labā krasta pieteka, garums - 295 km, iztek no Zapļusjas ezera, ietek Narvas ūdenskrātuvē.
- Kuņja Upe Krievijā, Pleskavas, Tveras un Novgorodas apgabalā, Lovates labā krasta pieteka.
- Čertala Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka.
- Jagiļjaha Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka.
- Ranova Upe Krievijā, Rjazaņas un Tambovas apgabalā, Proņas labā krasta pieteka.
- Proņa Upe Krievijā, Rjazaņas un Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 336 km, sākas Viduskrievijas augstienē, krasti augsti, stāvi.
- Karasala Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas labā krasta pieteka.
- Čira Upe Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums 360 km, sākas Donas grēdas austrumos, ietek Cimļanskas ūdenskrātuvē.
- Malaja Kuonamka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Anabaras labā krasta pieteka.
- Moma Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas labā krasta pieteka, garums - 406 km, sākas Ulahančistaja grēdā.
- Abirabita Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā krasta pieteka.
- Sartanga Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā satekupe, garums 620 km, sākas Verhojanskas grēdāja ziemeļu nogāzē, lejtece Janas-Oimjakonas kalnienē, gk. sniegūdeņu pieplūde.
- Kengkeme Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 589 km.
- Hanja Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas labā krasta pieteka.
- Merčimdena Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka.
- Siļigira Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka.
- Čočoļugjuna Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas labā krasta pieteka.
- Sutama Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Gonamas labā krasta pieteka.
- Karalika Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Boļšojirgizas labā krasta pieteka.
- Kondruča Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Sokas labā krasta pieteka.
- Atkara Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka.
- Balanda Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka.
- Ilovļa Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs.
- Aigurka Upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas labā krasta pieteka.
- Kalausa Upe Krievijā, Stavropoles novadā, Maničas labā krasta pieteka, garums - 436 km, sākas Stavropoles augstienē.
- Kosjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas labā krasta pieteka.
- Salda Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas labā krasta pieteka.
- Sosjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā satekupe, garums - 635 km, sākas Urālu austrumu nogāzē.
- Ņica Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
- Salda Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
- Pišma Upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Turas labā krasta pieteka, garums - 603 km, sākas Urālu austrumu nogāzē, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Maizasa Upe Krievijā, Taras labā krasta pieteka.
- Azasa Upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka.
- Hamsira Upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka.
- Agitka upe Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidu daļā, Vagajas labā krasta pieteka.
- Poluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Obas labā krasta pieteka, veidojas Rietumsibīrijas līdzenumā, satekot Glubokijpolujai un Suhojpolujai, garums - 369 km.
- Malijjugana Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Boļšojjuganas labā krasta pieteka.
- Boļšojaltima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
- Ļamina Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
- Nazima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
- Tromjogana Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
- Kuma Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas labā krasta pieteka.
- Ščučja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas labā krasta pieteka.
- Soruma Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Kazimas labā krasta pieteka.
- Kazima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 659 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļu.
- Vingapura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Pjakupuras labā krasta pieteka.
- Aivasedapura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras labā satekupe.
- Malaja Sosjva upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas labā krasta pieteka.
- Ļisica Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka.
- Orlovka Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka.
- Sočura Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka.
- Kenga Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Parabeļas labā satekupe, garums - 498 km.
- Mogoča Upe Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas labā krasta pieteka.
- Nilga Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka.
- Uva Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka.
- Biserta Upe Krievijā, Ufas labā krasta pieteka.
- Tjuja Upe Krievijā, Ufas labā krasta pieteka.
- Svijaga Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Bariša Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Suras labā krasta pieteka, garums - \~250 km.
- Sura Upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē.
- Sudogda Upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka.
- Jentala Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka.
- Tolšma Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka.
- Vologda Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka.
- Obnora Upe Krievijā, Vologdas un Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
- Monza Upe Krievijā, Vologdas un Kostromas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
- Bogučarka Upe Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidrietumos, Donas labā krasta pieteka.
- Uruha Upe Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, iztek no Karaugoma šļūdoņa Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē.
- Kalakana Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka.
- Kalara Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka.
- Karenga Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka.
- Brjanta Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka.
- Urkana Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka.
- Mezeņas Pižma upe Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka.
- Vorkslica Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu apgabalā, Vorsklas labā krasta pieteka.
- Uda Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka.
- Kuraha Upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas labā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzē.
- Ahtičaja Upe Krievijas Dagestānas Republikā, Samuras labā krasta pieteka.
- Galama Upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka.
- Gerbikana Upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka.
- Ševļi Upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka.
- Toma Upe Krievijas Hakasijas Republikā, Kemerovas un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 827 km, sākas Abakanas grēdas rietumu nogāzē.
- Sunža Upe Krievijas Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē.
- Tuba Upe Krievijas Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka.
- Reseta Upe Krievijas Kalugas apgabalā, Žizdras labā krasta pieteka.
- Resa Upe Krievijas Kalugas un Smoļenskas apgabalā, Ugras labā krasta pieteka.
- Pissa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Angrapas labā krasta pieteka, iztek no Vištīta ezera Lietuvas pierobežā.
- Instruča Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) labā satekupe.
- Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā.
- Ņižņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
- Sredņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
- Verhņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
- Taidona Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
- Usa Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
- Vjatka Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē.
- Lumpuna Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka.
- Lobaņa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kiļmezas labā krasta pieteka.
- Fedorovka Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kobras labā krasta pieteka.
- Volmanga Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas labā krasta pieteka.
- Iža Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Jaraņa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Pižma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Veļikaja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Suma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vojas labā krasta pieteka.
- Vičegda Upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā.
- Kobra Upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Ļetka Upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Berjozovka Upe Krievijas Komi Republikā un Permas apgabalā, Kolvas labā krasta pieteka.
- Paga Upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka, sākas Polārajos Urālos.
- Junjaha Upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka.
- Usa Upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 365 km, izveidojas, satekot Malaja Usai un Boļšaja Usai.
- Ļebeda Upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka.
- Seida Upe Krievijas Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka.
- Vima Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka, garums 499 km, sākas Timana skrausta nogāzēs.
- Višera Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka.
- Voļa Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka.
- Jelva Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka.
- Požega Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka.
- Vorikva Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka.
- Vorkuta Upe Krievijas Komi Republikas ziemeļaustrumos, Usas labā krasta pieteka.
- Ņelša Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Ņejas labā krasta pieteka.
- Ņeja Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Ponga Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Viga Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Piščuga Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Voča Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vohmas labā krasta pieteka.
- Abana upe Krievijas Krasnojarskas novadā (_Aban_), Usolkas labā krasta pieteka.
- Tima Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 950 km, līkumo pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Vivi Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka, iztek no tāda paša nosaukuma ezera.
- Kazira Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas labā satekupe, garums - 388 km, izteka Irkutskas apgabala rietumos, Udas grēdas ziemeļaustrumos.
- Černaja Upe Krievijas Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
- Laža Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Ņemdas labā krasta pieteka.
- Ņemda Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Oskuja Upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
- Pževča Upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
- Čeka Upe Krievijas Novosibirskas apgabalā, Taras labā krasta pieteka.
- Oma Upe Krievijas Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 1091 km, sākas Vasjuganas līdzenuma dienvidaustrumos, pie ietekas Omska.
- Laja Upe Krievijas Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 332 km, iztek no Lajata ezera.
- Juronga Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Čornaja Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka.
- Vaja Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka.
- Lapšanga Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Ļunda Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Vola Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Ošma Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Aiva upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras labā krasta pieteka.
- Vorona Upe Krievijas Penzas, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Hopjoras labā krasta pieteka, garums - 454 km.
- Usuri Upe Krievijas Piejūras un Habarovskas novadā, daļēji robežupe ar Ķīnu, Amūras labā krasta pieteka, veidojas Sihotealina grēdā, garums - 897 km.
- Timptona Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 644 km, sākas Stanovojā, tek pa Aldanas kalnieni.
- Ulahankuegulura Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas labā krasta pieteka.
- Dželtulaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka.
- Seimdže Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka.
- Ulahanbotuobuja Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka.
- Ulahanvava Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka.
- Tersa Upe Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka.
- Boļšojousa Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Pelimas labā krasta pieteka.
- Tagila Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
- Aikojegana upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas baseinā, Aganas labā krasta pieteka.
- Vaha Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 964 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma centrālo daļu, līkumaina.
- Koļikjegana Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
- Kulinigola Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
- Sabuna Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
- Upa Upe Krievijas Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 345 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Veņovka Upe Krievijas Tulas apgabalā, Osjotras labā satekupe.
- Šata Upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka.
- Uperta Upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka.
- Toropa Upe Krievijas Tveras apgabalā, Daugavas labā krasta pieteka, garums - 174 km.
- Uta Upe Krievijas Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka.
- Usa Upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Juza Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Kunoža Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Kema Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā satekupe, garums - 105 km.
- Vohma Upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Tersa upe Krievjas Saratovas apgabala ziemeļu daļā, Volgas labā krasta pieteka.
- Severnaja Upe Krievujā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
- Čuruksa Upe Krimā, Kačas labā krasta pieteka.
- Aihe upe Ķīnā (_Ai He_), Liaoninas provinces dienvidaustrumos, Jaludzjanas labā krasta pieteka.
- Hulanhe Upe Ķīnā, Sungari labā krasta pieteka.
- Jundinhe Upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni.
- Hotana Upe Ķīnas rietumu daļā (angļu val. "Khotan"), Tarimas labā krasta pieteka, garums (kopā ar Karakašu) - 1035 km, sākas, satekot Karakašai un Jurunkašai Karakorumā un Kuņluņa rietumos, šķērso Taklamakana tuksnesi.
- Mudaņdzjana Upe Ķīnas ziemeļaustrumos ("Mudan Jiang"), Sungari labā krasta pieteka, garums - \~700 km, sākas Džanguancailina grēdas dienvidos.
- Ļuhe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe labā krasta pieteka.
- Akmeņupe Upe Latvijā, Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, Dvietes labā krasta pieteka, garums - 12 km; Akmeņupīte.
- Alainīte Upe Latvijā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Ērgļu pagastā, Ogres labā krasta pieteka, garums - 12 km.
- Ālave Upe Latvijā, Dobeles novada Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu un Bērzes pagastā, Bērzes labā krasta pieteka, garums - 36 km, kritums - 40 m; Ālava; Alave.
- Alksne Upe Latvijā, Gulbenes novada Daukstu pagastā, Krustalīces labā krasta pieteka; Alksnes strauts.
- Akmeņrūcis Upe Latvijā, Gulbenes un Balvu novada robežupe, Sitas labā krasta pieteka.
- Abrupe Upe Latvijā, Jaunpiebalgas pagastā, Kalnupes labā krasta pieteka, garums - \~3 km, senāk uzskatīta par Gaujas labā krasta pieteku ar garumu 9 km, bet Kalnupe par tās kreisā krasta pieteku.
- Arālīte Upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa.
- Alūksnīte Upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā, Bērzaunes labā krasta pieteka, garums - \~11 km, no tiem \~9 km ir šo novadu robežupe; Alūkste; Aloksnīte.
- Āriņupīte Upe Latvijā, Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km.
- Akmeņupe Upe Latvijā, Madonas novada Liezēres pagastā, Gāršupes labā krasta pieteka; Akmensupīte.
- Aronīte Upe Latvijā, Madonas novada Vestienas un Sausnējas pagastā, Vesetas labā krasta pieteka, garums - 7 km.
- Ārņupīte Upe Latvijā, Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas labā krasta pieteka.
- Andrupe Upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte.
- Abava Upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka, garums - 129 km, kritums - 47 m, iztek no Lestenes ezera Spārnenes viļņotajā līdzenumā Lestenes-Ēnavas purvā.
- Jūra upe Lielbritānijā (_Ure_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas labā satekupe.
- Sora Upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas labā krasta pieteka.
- Merķe upe Lietuvā (_Merkys_), Nemunas labā krasta pieteka, izteka Baltkrievijā, Ašmjanu augstienes rietumu daļā, garums - 226 km.
- Veivirža upe Lietuvā, Ašvas labā krasta pieteka.
- Jotija upe Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļos, Šešupes labā krasta pieteka.
- Varēne upe Lietuvā, Merķes labā krasta pieteka.
- Lukna Upe Lietuvā, Merķes labā krasta pieteka.
- Minija Upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 213 km, sākas Didova ezerā Žemaitijas augstienē, satekot ar Nemunas atteku Atmatu, veido deltu, Klaipēdas kanāls savieno ar Kuršu jomu.
- Strēva upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, ietek Kauņas jūras austrumu galā.
- Dubīsa upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, izteka netālu no Šauļiem.
- Naroča Upe Lietuvā, Nēres labā krasta pieteka.
- Serveča Upe Lietuvā, Nēres labā krasta pieteka.
- Dotnuvēle Upe Lietuvā, Nevēžas labā krasta pieteka.
- Josta Upe Lietuvā, Nevēžas labā krasta pieteka.
- Nevēža upe Lietuvā, Panevēžas un Kauņas apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 210 km, uzņem \~70 pieteku.
- Kražante upe Lietuvā, Šauļu apriņķī (izteka Telšu apriņķa austrumu malā), Dubīsas labā krasta pieteka.
- Dauģīvene upe Lietuvā, Šauļu apriņķī, Mūšas labā krasta pieteka
- Šušve upe Lietuvā, Šauļu un Kauņas apriņķī, Nevēžas labā krasta pieteka.
- Anča upe Lietuvā, Šauļu un Tauraģes apriņķī, Šešuves labā krasta pieteka.
- Dovine Upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka.
- Nova Upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka.
- Pilve Upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka.
- Babrunga Upe Lietuvā, Telšu apriņķī, Minijas labā krasta pieteka, iztek no Plateļu ezera.
- Jūra upe Lietuvā, Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka.
- Žeimena upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Nēres labā krasta pieteka.
- Gauja upe Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidaustrumos, Havjas labā satekupe uz Baltkrievijas robežas.
- Lakaja upe Lietuvā, Žeimenas labā krasta pieteka, iztek no Lakaju ezera.
- Apozole Upe Madonas novada Ļaudonas pagastā un Jēkabpils novada Mežāres pagastā, lejtecē \~3 km posmā arī Mežāres un Kūku pagasta robežupe, Odzes labā krasta pieteka, garums - 11 km; Baltais strauts.
- Asna Upe Madonas novada Ošupes pagastā, Zvidzes kanāla labā krasta pieteka, senāk ietecēja Lubānā.
- Muara Upe Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalā, Pahanas labā krasta pieteka, Pahanas štatā, izteka Negerisembulanas štatā.
- Amakusaka upe Meksikā (_Amacuzac, Rio_), Meskalas labā krasta pieteka Gerreto pavalstī, izteka un augštece Mehiko pavalstī, šķērso Morelosas pavalsti.
- Bolanjosa Upe Meksikā ("Rio Bolaņos"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka.
- Končosa Upe Meksikā ("Rio Conchos"), Čivavas štatā, Riograndes labā krasta pieteka.
- Hučipila Upe Meksikā ("Rio Juchipila"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka.
- Salado Upe Meksikā ("Rio Salado"), Koavila de Saragosas, Nuevoteonas un Tamaulipasas štatā, Riograndes labā krasta pieteka.
- Sanhuana Upe Meksikā ("Rio San Juan"), Nuevoleonas un Tamaulipasas štatā, Riograndes labā krasta pieteka.
- Verde Upe Meksikā ("Rio Verde"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka.
- Tara Upe Melnkalnē, Drinas labā satekupe, garums 140 km.
- Ibara Upe Melnkalnē, Kosovā un Serbijā ("Ibar"), Zapadna Moravas labā krasta pieteka, garums - 241 km.
- Lima Upe Melnkalnē, Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā, Drinas labā krasta pieteka, garums 220 km.
- Dū upe Menas salā, Glesas labā krasta pieteka.
- Reuta Upe Moldovā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas un tek pa Beļcu stepi.
- Onona Upe Mongolijā un Krievijā, Šilkas labā satekupe (Amūras baseins), garums - 1032 km, sākas Henteja grēdas ziemeļaustrumu nogāzē.
- Hurahgola Upe Mongolijā un Krievijas Aizbaikāla novadā, Ononas labā krasta pieteka.
- Tola Upe Mongolijas vidienē ("Tuul Gol"), Orhonas labā krasta pieteka, garums - 704 km, sākas Henteja grēdā.
- Orhona Upe Mongolijas ziemeļu daļā (angļu val. "Orhon"), Selengas labā krasta pieteka, garums - 1124 km, sākas Hangaja grēdā 3500 m vjl.
- Hanuingola Upe Mongolijas ziemeļu daļā, Selengas labā krasta pieteka.
- Sangutane Upe Mozambikā ("Sangutane"), Šanganes labā krasta pieteka.
- Luženda Upe Mozambikā, Ruvumas labā krasta pieteka.
- Šigombe Upe Mozambikā, Šanganes labā krasta pieteka.
- Šīpemba Upe Mozambikā, Šanganes labā krasta pieteka.
- Eisela Upe Nīderlandē ("Ijssel"), Reinas lejteces labās attekas Lekas atzars uz ziemeļiem, garums 123 km, sākas pie Arnemas, ietek Eselmēras līcī.
- Shipbēka Upe Nīderlandē, Eiselas labā krasta pieteka.
- Vesterdālelvena Upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas labā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos.
- Vinstra upe Norvēģijā, Oplannes filkē, Logenes labā krasta pieteka.
- Uta upe Norvēģijā, Oplannes filkes ziemeļu daļā, Logenes labā krasta pieteka.
- Jēra upe Norvēģijā, Oplennes filkē, Logenes labā krasta pieteka.
- Valjaga Upe Peru ("Huallaga"), Maranjonas labā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Peru Andos Rietumkordiljerā \~5000 m vjl., tek pa dziļu ieleju, lietus sezonā (septembris-marts) lejtecē līmenis ceļas par 6-7 m.
- Javari Upe Peru ("Rio Yavari"), un Brazīlijas robežupe, Amazones labā krasta pieteka, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Brazīlijā - Žavari.
- Inambari Upe Peru ("Rio Inambari"), Puno un Madre de Djosas reģionā, Madre de Djosas labā krasta pieteka.
- Žurua Upe Peru (kur saucas - Žurva) un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3280 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs) \~500 m vjl.
- Purusa Upe Peru un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3200 km, sākas Montanjā \~500 m vjl., ieteka \~200 km augšpus Manausas.
- Algodona upe Peru ziemeļos (_Algodón, Río_), Putumajo labā krasta pieteka.
- Nera Upe Polijā ("Ner"), Lodzas vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 126 km.
- Noteca Upe Polijā ("Notec"), Vartas labā krasta pieteka, garums - 361 km, divas iztekas: austrumu zars - no Brdovas ezeriem Kujāvijā tek caur Goplo ezeru un rietumu - no Skožencinskes ezera caur Pakoscas ezeru.
- Vidavka Upe Polijā ("Widawka"), Lodzas vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 103 km.
- Vkra Upe Polijā, Bugas labā krasta pieteka, garums 246 km.
- Velna Upe Polijā, Lielpolijas un Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 117 km.
- Ožica Upe Polijā, Mazovijas un Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka, garums - 146 km.
- Gvda Upe Polijā, Notecas labā krasta pieteka, garums - 147 km.
- Drava Upe Polijā, Notecas labā krasta pieteka, garums - 199 km.
- Bebža Upe Polijā, Podlases vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka, garums - 164 km.
- Suprasla Upe Polijā, Podlases vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka.
- Taneva Upe Polijā, Sanas labā krasta pieteka.
- Omuleva Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas un Mazovijas vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka.
- Pisa Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas un Podlases vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka.
- Pisa Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Linas labā krasta pieteka.
- Drvenca Upe Polijā, Vislas labā krasta pieteka, garums 207 km, sākas Mazuru ezeru augstienē, ieteka augšpus Toruņas.
- Vepša Upe Polijas austrumos ("Wieprz"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 328 km, augštece Ļubļinas augstienē, lejtece Mazovijas-Podlases zemienē.
- Dunajeca Upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas.
- Aksuga upe Rietumsajānos (_Ak-Sug_), Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka.
- Žižija Upe Rumānijā ("Jijia"), Botošanu un Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka, garums - 280 km.
- Bahluja Upe Rumānijā, Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka.
- Somešulmare Upe Rumānijā, Somešas labā satekupe, izteka - Austrumkarpatos.
- Motru Upe Rumānijā, Žiu labā krasta pieteka.
- Resava Upe Serbijā ("Resava"), Velika Moravas labā krasta pieteka.
- Velika Morava upe Serbijā ("Velika Morava"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 245 km, izveidojas, satekot Južna Moravai un Zapadna Moravai.
- Južna Morava upe Serbijā (“Južna Morava”), Velika Moravas labā satekupe.
- Drina Upe Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā un lielākajā daļā garuma šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums 340 km, veidojas Dināru kalnienē, satekot Pivai un Tarai.
- Loma upe Serbijā un Bulgārijā (Vidinas un Montanas apgabalā), Donavas labā krasta pieteka.
- Poprada Upe Slovākijā un Polijā, Dunajecas labā krasta pieteka, garums 154 km.
- Bodroga Upe Slovākijā un Ungārijā ("Bodrog"), Tisas labā krasta pieteka, garums - 121 km.
- Laboreca Upe Slovākijā, Latoricas labā krasta pieteka, garums - 135 km.
- Rimava Upe Slovākijā, Šajo labā satekupe, garums - \~90 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu vidusdaļā, uz Ungārijas robežas satek ar Slanu.
- Krka Upe Slovēnijā, Savas labā krasta pieteka.
- Ounasjoki Upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka, garums - 340 km.
- Luiro upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka.
- Raudanjoki upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka.
- Tenniejoki upe Somijā, Lapzemes austrumos, Kemijoki labā krasta pieteka, augštece Krievijas Murmanskas apgabalā.
- Livojoki upe Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, Ījoki labā krasta pieteka.
- Alagona upe Spānijā (_Alagón_), Taho labā krasta pieteka, Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, augštece Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē.
- Albreče upe Spānijā (_Albreche_), Taho labā krasta pieteka Toledo provincē, augštece Alvilas provincē.
- Alkanadre upe Spānijā (_Alcanadre_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provincē, Sinkas labā krasta pieteka.
- Alama upe Spānijā (_Alhama_), Ebro labā krasta pieteka Larjohas autonomā apgabala austrumos.
- Alhusena upe Spānijā (_Aljucén_), Gvadjanas labā krasta pieteka Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, augštece Kaseresas provincē.
- Almara upe Spānijā (_Almar_), Tormesas labā krasta pieteka Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, augštece Avilas provincē.
- Ara upe Spānijā (_Ara_), Sinkas labā krasta pieteka, Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces ziemeļu daļā, izceļas Pirenejos netālu no Viņmāla.
- Arga upe Spānijā (_Arga_), Navarras privileģētajā apgabalā, Aragonas labā krasta pieteka.
- Argosa upe Spānijā (_Argos_), Mursijas autonomajā apgabalā, Mundo labā krasta pieteka.
- Balasote Upe Spānijā ("Balazote"), Kastīlijā-Lamančā, Hukaras labā krasta pieteka.
- Sinka Upe Spānijā ("Cinca"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka, garums - 192 km.
- Gvadalimara Upe Spānijā ("Guadalimar"), Gvadalkiviras labā krasta pieteka.
- Nogera Paraļesa upe Spānijā ("Noguera Pallaresa"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka.
- Halona Upe Spānijā, Ebro labā krasta pieteka, garums - 234 km.
- Gvadalope Upe Spānijā, Ebro labā krasta pieteka.
- Sangonera Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Sangonera"), Seguras labā krasta pieteka.
- Boedo Upe Spānijas ziemeļos ("Boedo"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
- Esla Upe Spānijas ziemeļos ("Esla"), Dvero labā krasta pieteka, garums 280 km, izteka Kantabrijas kalnu augstākajā daļā.
- Pisverga Upe Spānijas ziemeļos ("Pisuerga"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Dvero labā krasta pieteka, garums - 283 km, sākas Kantabrijas Kordiljērā, dziļā ielejā tek pa Veckastīlijas plakankalni.
- Porma Upe Spānijas ziemeļos ("Porma"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
- Torio Upe Spānijas ziemeļos ("Torio"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
- Karrjona Upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
- Aliste Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Aliste"), Eslas labā krasta pieteka tās lejtecē.
- Orvigo Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Orbigo"), Eslas labā krasta pieteka tās vidustecē.
- Tera Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Tera"), Eslas labā krasta pieteka tās lejteces posmā.
- Lielupe Upe Strenču novada Jērcēnu pagastā, kas satekot ar Andrupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums kopā ar Krāčupi - 19 km.
- Albula upe Šveicē, Aizreinas labā krasta pieteka.
- Reisa Upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka, garums - 159 km.
- Limmate Upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka, iztek no Cīrihes ezera, garums - 125 km.
- Emme Upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka.
- Hanaka Upe Tadžikistānā ("Hanaka"), Kofarnihonas labā krasta pieteka.
- Kofarnihona Upe Tadžikistānā ("Kafirnigan"), Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 387 km, sākas Hisaras grēdā.
- Varzoba Upe Tadžikistānā ("Varzob"), Kofarnihonas labā krasta pieteka.
- Vahša Upe Tadžikistānā, Amudarjas labā satekupe, garums - 524 km, veidojas Aizalaja grēdā (Kirgizstānā), satekot Kizilsu un Muksu.
- Jazgulema Upe Tadžikistānā, Pandžas labā krasta pieteka.
- Kizilsu Upe Tadžikistānā, Pjandžas labā krasta pieteka, garums - 235 km, sākas Vahšas grēdas dienvidu nogāzē.
- Alakste upe Talsu novada Dundagas pagastā, Pāces labā satekupe; Krēķupe; Zeltupe.
- Baltā Pūka upe Talsu novadā, Stendes labā krasta pieteka.
- Akčasu upe Turcijā (_Akçasu_), Osmanijas un Adanas ilā, Žejhanas labā krasta pieteka.
- Ankara upe Turcijā (_Ankara Çayı_), Sakarjas labā krasta pieteka.
- Araksa Upe Turcijā, Irānā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Kūras lielākā pieteka (labā krasta), garums - 1072 km, sākas Bingelas grēdā (Turcijā), ir Armēnijas un Turcijas robežupe, Armēnijas un Irānas robežupe, arī Azerbaidžānas un Irānas robežupe, ietek Kūrā pie Sabirabadas.
- Kirmira Upe Turcijā, Sakarjas labā krasta pieteka.
- Sumbara Upe Turkmenistānā, Atrekas labā krasta pieteka.
- Oržica Upe Ukrainā ("Orzhytsia"), Sulas labā krasta pieteka Poltavas apgabalā, izteka – Kijivas apgabala austrumos.
- Stira Upe Ukrainā un Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 494 km, sākas Podolijas augstienē.
- Krinka Upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, Miusas labā krasta pieteka.
- Buga Upe Ukrainā, Baltkrievijā un Polijā (poļu val. "Bug"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 772 km, izteka Podolijas augstienā (Ukrainā).
- Tjasmina Upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
- Viļšanka Upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
- Udaja Upe Ukrainā, Černihivas un Poltavas apgabalā, Sulas labā krasta pieteka.
- Snova Upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas labā krasta pieteka, izteka un augštece Krievijā, Brjanskas apgabalā.
- Bazavluka Upe Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kahovkas ūdenskrātuvē.
- Siverskijdoneca Upe Ukrainā, Donas labā krasta pieteka, augštecē un lejtecē (Krievijā) saucas Doņeca, kopējais garums - 1053 km.
- Sluča Upe Ukrainā, Hmeļnickas, Žitomiras un Rivnes apgabalā, Horiņas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Poļesji.
- Sivca Upe Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka.
- Čeremoša Upe Ukrainā, Ivanofrankivskas un Čerņivcu apgabalā, Prutas labā krasta pieteka.
- Inhuleca Upe Ukrainā, Kirovohradas, Dņepropetrovskas, Nikolajevas un Hersonas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 549 km, sākas Piedņestras augstienē.
- Strija Upe Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 230 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē.
- Ikva Upe Ukrainā, Ļvivas, Ternopiļas un Rivnes apgabalā, Stiras labā krasta pieteka.
- Kodima Upe Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā, Dienvidbugas labā krasta pieteka.
- Stviha Upe Ukrainā, Rivnes apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Scviha).
- Gruņa Upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka.
- Horola Upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka.
- Gnilopjata Upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
- Hujva Upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
- Rosa Upe Ukrainā, Vinnicas, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 346 km, sākas Piedņepras augstienē, ietek Kremenčugas ūdenskrātuvē.
- Luha Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Bugas labā krasta pieteka.
- Stohida Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 188 km.
- Turija Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka.
- Lva Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, un Baltkrievijā (kur saucas - Ļva), Pripetes labā krasta pieteka.
- Uborta Upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Ubarca), kopējais garums - 256 km.
- Teteriva Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 365 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Volīnijas Poļesji, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
- Irpiņa Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka.
- Uža Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums – 256 km.
- Zdviža Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
- Altara upe un sausgultne Meksikā (_Altar, Rio_), Sonoras pavalstī, Altara tuksnesī, lietus periodā Magdalenas labā krasta pieteka.
- Zaģva Upe Ungārijā ("Zagyva"), Nogradas, Hevešas un Jāsas-Naģkunas-Solonkas meģē, Tisas labā krasta pieteka, garums - 180 km.
- Egera Upe Ungārijā, Hevešas meģē, Tisas labā krasta pieteka.
- Marcala Upe Ungārijā, Rābas labā krasta pieteka.
- Šajo Upe Ungārijas ziemeļaustrumos, Tisas labā krasta pieteka, garums - 111 km, satekupes Slana un Rimava.
- Surhondarja Upe Uzbekistānā, Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 196 km (kopā ar Karatagu - 306 km), veidojas Hisaras grēdas dienvidu nogāzē, satekot Tupalangdarjai un Karatagai.
- Kačigdžara Upe Uzbekistānā, Kaškadarjas labā krasta pieteka.
- Čirčika Upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pieteka, veidojas satekot Piskomai un Čatkalai, garums 173 km (kopā ar Čatkalu - 413 km), sniegūdeņu pieplūde, izmanto enerģētikā un apūdeņošanai.
- Piskoma Upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas labā satekupe, garums - \~150 km.
- Allere upe Vācijā (_Aller_), Vēzeres labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas 150 m vjl. Berdes augstienē.
- Alca upe Vācijā (_Alz_), Innas labā krasta pieteka, iztek no Kīmezera.
- Elde Upe Vācijā ("Elde"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 220 km.
- Hāfele Upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m.
- Izāra Upe Vācijā ("Isar"), Bavārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Karvendela grēdā, Alpos 1788 m vjl. (Austrijā).
- Jagsta Upe Vācijā ("Jagst"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 196 km.
- Kohere Upe Vācijā ("Kocher"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 180 km.
- Lāna Upe Vācijā ("Lahn"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 245 km, sākas Vestervaldē 602 m vjl.
- Lipe Upe Vācijā ("Lippe"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 237 km, sākas Teitoburgas Meža dienvidaustrumos.
- Rūra Upe Vācijā ("Ruhr"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 235 km, izteka - Zauerlandē 674 m vjl., ieteka - pie Dīsburgas.
- Švarce Elstere upe Vācijā ("Schwarze Elster"), Elbas labā krasta pieteka, garums — 188 km.
- Zīge Upe Vācijā ("Sieg"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 130 km.
- Veise Elstere upe Vācijā ("Weisse Elster"), Zāles labā krasta pieteka, garums 257 km, izteka Fogtlandē, Čehijas pierobežā, ieteka augšpus Halles.
- Vera Upe Vācijā ("Werra"), Vēzeres labā satekupe, garums - 292 km, izteka Tīringenes Meža dienvidos 812 m vjl., līdz satekai ar Fuldu kritums 695 m.
- Rūra Upe Vācijā un Nīderlandē ("Ruhr"), Māsas labā krasta pieteka, garums - 207 km.
- Berkela Upe Vācijā un Nīderlandē, Eiselas labā krasta pieteka.
- Nīrsa Upe Vācijā un Nīderlandē, Māsas labā krasta pieteka, garums - 120 km.
- Kincinga Upe Vācijā, Hesenes federālās zemes dienvidu daļā, Mainas labā krasta pieteka.
- Vimme Upe Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres labā krasta pieteka.
- Vupere Upe Vācijā, Reinas labā krasta pieteka, garums - 105 km.
- Pleise Upe Vācijā, Veise Elsteres (Baltās Eisteres) labā krasta pieteka, garums - 90 km.
- Nekāra Upe Vācijas dienvidrietumu daļā ("Neckar"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 367 km, izteka pie Švenningenes, starp Švarcvaldi un Švābu Albu.
- Apongvao upe Venecuēlā (_Aponguao, Rio_), Bolivara štatā, Karoni labā krasta pieteka, izteka Lagransabanas kalnu grēdā.
- Kukenana Upe Venecuēlā, Orinoko labā krasta pietekas Karoni pieteka.
- Podkamennaja Tunguska upe Vidussibīrijā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums — 1865 km, sākas Angāras skraustā (nosaukums Katanga, līdz Teteres ietekai).
- Lufupa Upe Zambijā, Ziemeļrietumu provincē, Kafue labā krastā pieteka.
- Lunga Upe Zambijā, Ziemeļrietumu provincē, Kafue labā krastā pieteka.
- Iecava Upe Zemgalē, Lielupes labā krasta pieteka Jaunjelgavas, Vecumnieku, Bauskas, Iecavas un Ozolnieku novadā, garums - 136 km (līdz Velna grāvim), kritums - 66 m.
- Crna Upe Ziemeļmaķedonijā ("Crna reka"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 201 km.
- Treska Upe Ziemeļmaķedonijā ("Treska"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 112 km.
- Linaelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Angesanas labā satekupe.
- Angesana upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Kālikselvenas labā krasta pieteka.
- Fjelša Upe Zviedrijas vidienē, garums - 260 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka.
- Fakselvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 340 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka.
- Engesona Upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka.
- Kaituma Upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka.
- uzbojs Upes sausgultne Vidusāzijas tuksnešos, kas saglabājusies kā relikta reljefa forma.
- Vilkupurva upe Upsta labā krasta pieteka Indrānu pagastā.
- Radzupīte Uriekstes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Bikina Usuri labā krasta pieteka Krievijā, Piejūras un Habarovskas novadā, garums - 560 km.
- Asarupe Ušurupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes un Līgo pagastā, garums - 14 km.
- pazīšanas zīmes uz burām uz jahtas burām uzšūtu (labā pusē augstāk, kreisā - zemāk) zīmju (simbolu), burtu un ciparu kopa, kas norāda tās nacionālo piederību, klasi un reģistrācijas numuru.
- brīvpiekļuves ēnatmiņa uz mikroprocesoru _Intel 80386_ vai _Intel 80486_ bāzes izveidotu personālo datoru augšējās atmiņas apgabals starp 64 kilobaitiem un 1 megabaitu; šī atmiņas daļa tiek rezervēta programmām, ko parasti uzglabā lasāmatmiņā.
- vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
- izturēt Uzglabāt (kādos apstākļos), līdz iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- nostāvināt Uzglabāt (ko) īpašos apstākļos, līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi.
- paturēt Uzglabāt (pie sevis) kādu laiku; paņemt (sev) uz kādu laiku.
- atkavāt Uzglabāt, nolikt atsevišķi.
- uzkavāt Uzglabāt.
- stāvēt Uzglabāties, nebojāties, nezaudē kvalitāti.
- glabāties Uzglabāties.
- uzglabātava Uzglabātuve.
- uzsēsties uz kakla uzkundzēties, izmantot savā labā.
- sociālā darba mērķis uzlabot sociālos apstākļus, veicināt savstarpēji atbalstošu sociālo mijiedarbību, sekmēt ikviena cilvēka dzīves kvalitāti, atbalstīt un attīstīt cilvēku individuālās spējas un potenciālu nodrošināt savas vajadzības, sasniegt pēc iespējas labāku personiskās dzīves un sociālās labklājības līmeni, nodrošinot sociālo taisnīgumu dažādās dzīves situācijās un palīdzot cilvēkiem veicināt sociālās pārmaiņas savā dzīvē, tuvākajā apkaimē, kopienā un sabiedrībā.
- kredītiestāde uzņēmējsabierība, kas uzglabā fizisku un juridisku personu naudas noguldījumus, izsniedz kredītus, veic starpniekoperācijas savu klientu savstarpējos norēķinos, kā arī maina valūtu un veica citas finanšu operācijas.
- uzturētājbarība Uzņemto barības vielu un enerģijas daļa, ko organisms izmanto organisma dzīvības funkciju uzturēšanai - gremošanas un elpošanas orgānu, asinsriņķošanas un nervu sistēmas darbībai, ķermeņa šūnu atjaunošanai, normālas ķermeņa temperatūras saglabāšanai, kustībām utt.
- gatavie ražojumi uzņēmumā ražotās un noliktavā uzglabāšanā esošās (krājumos uzskaitītās) pārdošanai paredzētās preces.
- benzīna uzpildes stacija uzņēmums ar speciālu iekārtu un ēku kompleksu degvielas un eļļu glabāšanai un spēkratu uzpildīšanai (ēku kompleksā var būt arī veikals, atpūtas telpas u. c.).
- arsenāls Uzņēmums, kur izgatavo, remontē un glabā ieročus, munīciju un uzkabes priekšmetus.
- Lēdurgas dzirnavezers uzpludināts uz Aģes labā krasta pietekas Lēdurgas pagastā, platība — 2,5 ha.
- Šķēdes dzirnavezers uzstādināts Šķēdes labā krasta pietekā Grauzdupē, Saldus novada Šķēdes pagastā, platība — 2,6 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
- faktotums Uzticības persona, kāda cilvēka labā roka, kas bez ierunām izpilda visus uzdevumus.
- Stirnupe Užavas labā krasta pieteka Alsungas novadā, garums - 10 km; Stirna (augštecē); Lankarājupe (vidustecē).
- Margava Užavas labā krasta pieteka Alsungas pagastā, garums - 6 km; Margova; Mergava.
- Kauliņa Užavas labā krasta pieteka Alsungas pagastā, izteka un augštece Īvandes pagastā, garums - 26 km, kritums - 67 m, ietek Užavā 3,5 km uz ziemeļrietumiem no Alsungas; lejtecē Sudmalupe.
- Gaiļvalks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
- Guļas valks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, garums - 7 km; Guļas strauts.
- Vanka Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Alsungas novadā, garums - 30 km, kritums - 80 m; augštecē Planīcas upe, Bebriena, Mazupe; vidustecē Ēdole, Ēdoles upe, Lanka.
- Tērande Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 22 m; Kambarupe; Sluķupīte; Tēranda; Torende; Tervende.
- Stradze Užavas labā krasta pieteka Ventspils novada Užavas pagastā, garums - 5,9 km.
- Elku strauts Užavas labā krasta pieteka Ventspils novada Užavas pagastā.
- Planīcas upe Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās augštecē.
- Ēdole Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Lanka Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām.
- Alkšņupe Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 22 km, kritums - 11 m; Alkšņupīte; Kraukupe.
- Pestīle Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Zaņas pagastā, garums - 9 km.
- Rīkststrauts Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, garums - 3 km; Rīka strauts.
- Burbulis Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 4 km; Burbuļstrauts; Burbuļu strauts.
- Suste Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 17 km, kritums - 13 m; Susta; Šustupīte.
- Ezere Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, tek caur Svētaiņu un Ķerkliņu ezeru, garums - 64 km, kritums - 63 m; Ezera; Ezerupe.
- Bernātu grāvis Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā.
- Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna.
- analogās vadīklas vadības rīki ar potenciāli neierobežotu uzstatījumu skaitu, ko nevar saglabāt atmiņā un atkārtoti izsaukt; pie tām pieder, piemēram, ciparripas, cipartastatūras, dažādas regulēšanas pogas un citi līdzīgi mehānismi.
- ciparotās vadīklas vadības rīki, kuru uzstādījumu skaits ir galīgs, bet tos var saglabāt atmiņā un atkārtoti izsaukt.
- rocināt Vadīt, glabāt, sargāt.
- komercapskate Vagonu un vilcienu apskate ar mērķi noskaidrot vagonu derīgumu attiecīgās kravas pārvadāšanai un iespējas nodrošināt kravas saglabātību.
- Melderupīte Vaidavas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā; Melderīšu upe.
- Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts.
- Dūņupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā, izteka Veclaicenes pagastā; Dūņupe; Tiltakalnu upe; Tilikalnu upe; Tiltakalnu strauts.
- Ilgāju strauts Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Vārnupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Maskaļu ezera, garums - 15 km, kritums - 80 m; Raudupe; Maltenieku strauts.
- Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts.
- Salu grāvis Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, iztek no Vītuma ezera.
- Silamītes strauts Vaidavas labā krasta pieteka Smiltenes novada Apes pagastā, augštece Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā; Silamitītes strauts.
- drīz Vairāk ticami, iespējami; vairāk, labāk.
- gurali Vairākas poļu etnogrāfiskās grupas, dzīvo kalnu apvidū Polijas dienvidos, saglabājuši dažas dialekta iezīmes, tradicionālās kultūras īpatnības (tautas tērpi un dejas, savdabīgas celtnes).
- milžbruņurupuči Vairākas senas sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas, fitofāgi, oldējēji, vairākums iznīcināti (gaļas un olu ieguves dēļ), saglabājušās tikai 2 sugas.
- staipīt (arī snaikstīt) kaklu vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt.
- Daukšupīte Vaives labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
- Rīdzene Vaives labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
- piemirst Vāji saglabāt atmiņā.
- mape Vākiem līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas, ādas) priekšmets (kā, parasti dokumentu, zīmējumu, nošu) glabāšanai; šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- dominējošs Valdošs, piem., kreisā smadzeņu puslode, kas kontrolē labās rokas kustības labročiem un motorisko runas centru; dominantais gēns alēļu pārī.
- pārgaujieši Valmieras pilsētas labā krasta mikrorajona "Pārgauja" iedzīvotāji.
- mirusi valoda valoda, kas vairs netiek regulāri lietota aktīvā mutvārdu un rakstveida saziņā, piemēram, ģimenē, bet var būt saglabājusies vai nu tikai rakstu pieminekļos, vai mākslīgā reglamentētā lietošanā.
- senkrievu valoda valoda, kurā runāja austrumslāvi 8.-14. gs., saglabājušies rakstu pieminekļi kirilicā no 10.-11. gs.
- subordinētā valoda valoda, kurā senāk runājuši imigrantu pilnībā asimilētie pamatiedzīvotāji un kuras pēdas saglabājušās imigrantu valodā.
- lingvistiskā asimilācija valodas kolektīva pāreja uz citu valodu, saglabājot etnosa apziņu.
- runas kultūra valodas sistēmas potenciālo iespēju un labāko valodas paraugu īstenošana ikdienas saziņas procesā (runā) saistībā ar noteiktu lingvistisko un komunikatīvo (saskarsmes) īpašību kopumu.
- valodas noturība valodas stāvoklis, kādu spēj uzturēt valodas kolektīvs, vismaz dažās sociolingvistiskajās funkcijās saglabājot savu valodu nelabvēlīgos ekonomiskos un politiskos apstākļos.
- variants valodas vienības kā vispārinātas abstrakcijas (invarianta, ēmas) konkrētais īstenojums; variantos mainās skaniskais sastāvs, forma, bet nemainās būtiskais, invariantais, saglabājas attiecīgās valodas vienības funkcionālās īpašības un vienības.
- Ceplīšu upīte Valolas labā krasta pieteka Jumurdas pagastā, garums — \~6 km.
- integrācija valsts iedzīvotāju konsolidēšanās, minoritāšu iekļaušanās sabiedrībā, pieņemot tās normas, vērtības, uzskatus, pārliecību un apgūstot valsts valodu, vienlaikus saglabājot savu valodu un kultūru.
- komercreģistrs Valsts iestāde, kurā glabājas likumā paredzētās ziņas par komersantiem un komercdarbību.
- Lībiešu krasts valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija 1991.-2004. g. ("Līvõd rānda"), izveidota, lai aizsargātu lībiešu kultūras mantojumu un tradicionālo dzīvesveidu, kā arī radītu apstākļus lībiešu kā etnosa saglabāšanai un attīstībai.
- neitralitāte Valsts nepiedalīšanās, neiejaukšanās citu valstu konfliktā un miermīlīgu attiecību saglabāšana ar tām.
- bērnu labklājība valsts politikas joma, kuras pamatmērķis ir īstenot bērnu tiesības dzīvot drošā un labvēlīgā sociālā vidē, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko, intelektuālo, psihoemocionālo un sociālo attīstību atbilstoši bērna labākajām interesēm.
- darba ņēmējs valsts sociālās apdrošināšanas kontekstā - persona, kas bez darba līguma veic noteiktas ar samaksu atlīdzināmas darbības pasūtītāja labā, piemēram, persona, kas veic darbu saskaņā ar darbuzņēmuma, graudniecības līgumu pārvadājuma līgumu, īpašnieks, kas vada uzņēmumu, valdes vai padomes loceklis.
- arhīvniecība Valsts un sabiedriskās darbības nozare, kas aptver arhīva dokumentu glabāšanas un izmantošanas organizēšanu.
- principāts Valsts varas forma, kas radās 1. gs. p. m. ē. Senajā Romā, kad republika pamazām pārveidojās par impēriju, ārēji saglabājoties republikāniskiem institūtiem, bet imperators, kas faktiski jau bija kļuvis par patvaldnieku, formāli tika atzīts tikai par pirmo no senatoriem.
- depozitārijs Valsts, starptautiskā organizācija vai tās galvenā amatpersona, kam līgumslēdzējas puses nodod glabāšanā līguma vai cita svarīga dokumenta oriģināltekstu.
- depozitāre Valsts, valdība, kas glabā starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus, pildot pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
- kravas platforma vaļēja noliktava tādu kravu glabāšanai, kas nav jāpasargā no atmosfēras nokrišņiem un temperatūras svārstībām.
- Verbica Varbica - Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos.
- nozīmes precizējums vārda nozīmes maiņas paveids, kad vispārlietojams vārds, kļūstot par terminu, pamatos saglabā savu pamatnozīmi, tomēr tā iegūst zinātnisku un tehnisku noteiktību, ko izsaka definīcijā.
- haploloģija Vārda saīsināšana, kur no divām līdzās esošām vienādām zilbēm saglabā tikai vienu (piemēram, mineraloģija < mineraloloģija).
- brīva vārdkopa vārdkopa, kurā ir iespējams mainīt komponentus un tie saglabā savu nozīmi.
- inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdus izkārto alfabēta secībā, sākot ar pēdējo burtu un parasti nolīdzinot pēc labās puses.
- maska Vārds, ko veido bitu, baitu vai simbolu apvienojums un ko lieto salīdzināšanai ar citu tāda paša formāta datu struktūru, lai varētu saglabāt, izmest vai neņemt vērā noteiktus bitus vai simbolus.
- hieroglifu raksts vārdu un skaņu raksta priekštecis, burtu vietā sastāv no ideogrammām; mūsdienās saglabājies Ķīnā, Japānā.
- Palīce Vārmes labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 4,5 km; Palšče; Palše.
- Rūbežupe Vārnienes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 11 km; Robežupe.
- Cimpīte Vārnienes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, garums - \~6 km.
- ievārīt Vārot (augļus, ogas ar cukuru), sagatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
- Krūtes strauts Vārtājas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 5 km.
- Padones strauts Vārtājas labā krasta pieteka Bunkas pagastā, augštece Durbes pagastā, garums — 10 km; Dubļu upe.
- Krūzēnu grāvis Vārtājas labā krasta pieteka.
- Jāņakrusta strauts Vasijas strauta labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā.
- kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
- vaskkāras Vaska šūnu kopas medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
- kares Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
- kāres Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
- Kūlu grāvis Vašlejas labā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, augštece Smārdes pagastā.
- sarkanfigūru stils vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā, kas izveidojās ap 530. g. p. m. ē. un pastāvēja līdz 4. gs. p. m. ē., figūras saglabāja oranžsarkano māla toni, bet fons tika noklāts ar melnu laku.
- Lielā aptieka vecākā aptieka Rīgā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1357. g. (līdz 1570. g. - Rātsaptieka), atradās līdzās Rātsnamam (ēka nav saglabājusies), slēgta 1758. g.
- šiki Vecākā saglabājusies Ķīnas pragmatiskā vēsture no mītiskā ķeizara Huangti laikiem līdz 90 g. p. m. ē.
- Codex Vaticanus vecākais zināmais pergamenta Bībeles teksta manuskripts, kas uzrakstīts ap 350. gadu, kopš 1475. g. glabājas Vatikāna bibliotēkā.
- Vēršupīte Vecslocenes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Jaunķemeriem, augštece Smārdes pagastā, garums - 18 km; Ķemerupe; Ķemerupīte.
- pārnadžu mērķa vecums vecums, kādā izveidojušās vislabākās medību trofejas, dzīves pirmajos gados dzīvniekam strauji veidojas skelets un augšanas procesā uzkrājas ķermeņa masa; staltbriežiem skelets veidojas līdz 7 g. vecumam un tikai pēc tam minerālvielu un organisko vielu pārpalikumi var tikt novirzīti ragu augšanai.
- āpas vēdiskajā mitoloģijā - personificēti pirmatnējie kosmiskie ūdeņi, sieviešu kārtas dievības, mātes, kas pārstāv senu ūdensdievību kultu; tās šķīsta no dubļiem un grēkiem, atsvabina no meliem un lāsta, stiprina veselību, dāvājot to slimajiem un palīdzot saglabāt veselajiem.
- Lopāmudra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dižā riši Agastjas sieva, kuru viņš radīja, paņemot no katras dzīvās būtnes vislabāko.
- Beģupīte Veģupīte - Lisas labā krasta pieteka.
- tura Veidņu atbalsta elements, lai veidņu stāvokli telpā saglabātu nemainīgu.
- pielāgot Veidojot, pārveidojot (piemēram, priekšmetu, celtni), padarīt (to) labāk izmantojamu (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
- rezervuārs Veidojums (piemēram, tvertne, balons, baseins) kādas (parasti šķidras, gāzveida) vielas uzglabāšanai, arī transportēšanai.
- tilpne Veidojums, konstrukcija (piemēram, celtnē, iekārtā, lencē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, parasti, lai (to) uzglabātu, transportētu; arī tvertne.
- žonglēt Veikli rīkoties, darboties, saglabājot līdzsvaru.
- kā no grāmatas veikli, ātri, arī prasmīgi (runāt, stāstīt u. tml.); ar labu izpratni, labām zināšanām.
- vektoriālais reizinājums vektors a x b, kas perpendikulārs abu doto vektoru a, b veidotajai plaknei un vērsts tā, ka sistēmai (a, b, a x b) ir labā orientācija.
- Serenvalks Veldzes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā; Sērenvalks.
- vēļoties Vēlēties, vienmēr gribēt labāk.
- Rudupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 18 km, sākas purvainā mežā uz rietumiem no Ozolu tīreļa; Rūdupe; Ruda; Rusāte.
- Bērzene Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Pampāļu pagastā, kur saucas – Bērzenes strauts, garums – 12 km; Mālupe.
- Mazupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, daļa augšteces arī Saldus novadā, garums - 14 km, kritums - 13 m; Mellupe; Melnupe; Kanneniekupe; augštecē Plāņupe un Vadžupe.
- Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne.
- Ēda Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, Pieventas līdzenumā, lejtecē ir Rumbas un Vārmes pagasta robežupe, garums - 6 km, kritums - 13,1 m, izveidojas, satekot Šķēdei un Vārmei; Eda; Ede; Ēde; Edus upe.
- Dabiķene Ventas labā krasta pieteka Lietuvā, augštece Latvijā Ukru pagastā, 5 km posmā arī Latvijas un Lietuvas robežupe.
- Grozila Ventas labā krasta pieteka Saldus novada Pampāļu pagastā, garums - 6 km; augštecē arī - Aizporu grāvis, lejtecē - Jaunkariņa, Junkariņa, Junkuriņa.
- Zaņa Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 53 km, kritums - 75 m, gandrīz visā tecējumā ir Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma un Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma robežupe.
- Vadakste Ventas labā krasta pieteka Saldus un Auces novadā, garums - 82 km, kritums - 54 m, sākas 5 km uz austrumiem no Auces, 67 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Vadakstis.
- Klūga Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 53 m, sākas mežu masīvā uz ziemeļiem no Pampāļiem, Vārmes nolaidenumā; Grāverupe.
- Ponakste Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 27 km, kritums - 46 m, iztek no Veiķenieku ezera, ieteka iepretī Raņķiem; Panakse; Panākmse; Panakste.
- Ciecere Ventas labā krasta pieteka Saldus un Skrundas novados, garums - 51 km, kritums - 78 m, iztek no Cieceres ezera.
- Sumata Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā, garums - 11 km; Sumate; Sumatupe; Jaunmuiža; Jaunmuižupe.
- Neivardes grāvis Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā; Nevērta.
- Kumbrupe Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā.
- Packule Ventas labā krasta pieteka Ventspilī un Ventspils novadā, garums - 8 km, kritums - 5 m.
- Zvirbuļupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā un pilsētā, lejtecē arī pilsētas robežupe, ietek Vecventas lejteces atzarā, garums - 8 km; Bensonupe; Pūčiņupe; Piltenes upe.
- Vēždūka Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, augštece Ugāles pagastā, garums - 33 km; Varždūka; Vežupe; Vēžupe; Zūrupe; iztaisnoto un pārrakto vidusteci sauc arī par Varžupi.
- Cērsupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, garums - 10 km; Cērsupes strauts.
- Kamārce Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 8 km, kritums - 5 m, veidojas satekot Elkšķenei un Skaldei; Kamagula; Kamarce; Kamačupe; Brida; lejtecē - Dokupe.
- Standze Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā; Strandze.
- Dzirnavupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Zlēku pagastā; Pūņa; Pūņupe; Ragana; Zeļļupe; augštecē - Kaža, Kažupe, Kāžupe, Kažas strauts.
- Kustes grāvis Ventas labā krasta pieteka Ventspils novadā.
- Dokupe Ventas labā krasta pietekas Kamārces paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Plāņupe Ventas labā krasta pietekas Mazupes nosaukums tās augštecē.
- Vadžupe Ventas labā krasta pietekas Mazupes nosaukums tās augštecē.
- Elkšķene Ventas pietekas Kamārces labā satekupe Ventspils novadā, garums - 14 km, kritums - 14,9 m; Elkšķupe; Elkupe.
- Nabagupe Vēršādas labā krasta pieteka Cieceres pagastā.
- Lūžņu grāvis Vēršupītes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Ķemeriem, garums - 8 km; Sēravots; Sēra avots.
- dialoģiskā vērtīborientācija vērtīborientācija, kuru vislabāk raksturo vārdu pāris "Es - Tu"; tā apgalvo, ka cilvēka rīcība nav tikai viņa viena paša rīcība, bet to ietekmē arī ap viņu esošie cilvēki, tāpēc cilvēkiem ir jāmācās saprasties, sadarboties, rīkoties kolektīvi.
- krāstabula vērtību tabula, kurā katrai krāsai, kas glabājas datora atmiņā un var tikt attēlota displeja ekrānā, piekārtots noteikts skaitlisks lielums; videopārlūktabula; krāsu karte.
- keimēlijs Vērtīgs rīks vai mākslas darbs, dārgums, ko uzglabā.
- krājtvertne vertikāla riņķveida, taisnstūru vai daudzstūru tilpne birstošu materiālu (piemēram, cementa) glabāšanai.
- sānsvere vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un gaisakuģa šķērsasi, kas vērsta labā spārna virzienā; sānsvere ir pozitīva, ja šķērsass atrodas zem horizontālās plaknes, negatīva – ja šķērsass atrodas virs horizontālās plaknes.
- depo Vērtspapīri, kas nodoti glabāšanā finanšu iestādei.
- Vertoksne Vertukšne, Maltas labā krasta pieteka.
- saltaunice vēsā istaba pārtikas glabāšanai.
- Riekstiņa Vesetas lejteces labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā; Riekstene; Riekstiņupe.
- Bērzaunes viduslaiku pils vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., sagrauta Livonijas kara laikā 1577. g., 17. gs. pamesta, atradās Bērzaunē, 4-5 m augstā uzkalnā, kura diametrs \~150 m, platība 44 x 51 m, saglabājies dienvidaustrumu apaļais tornis (uzbūvēts 15. gs.) ar šaujamlūkām un mūra fragments.
- Hambersaida Vēsturiska grāfiste Lielbritānijā ("Humberside"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, kā atsevišķa administratīva vienība pastāvēja no 1974. g. 1. aprīļa līdz 1996. g. 1. aprīlim, bet nosaukums saglabājies sarunvalodā un vairāku pašvaldības organizāvuju nosaukumos.
- Pagana Vēsturiska pilsēta Birmā ("Bagan"), Iravadi vidusteces kreisajā krastā, kas IX-XIII gs. bija Paganas karalistes galvaspilsēta, saglabājušās daudzas tā laika budisma kulta celtnes (pagodas, tempļi).
- Pētersala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā strap Daugavas labā krasta dzelzceļa loku un Ganību dambi.
- Morāvija Vēsturisks novads Čehijas austrumos, Morāvas baseinā, kur I gt. vidū apmetās morāvu ciltis, IX gs. 1. pusē - X gs. sākumam pastāvēja Lielmorāvijas valsts, kas apvienojās ar Čehiju un līdz 1628. g. saglabāja pašpārvaldi, 1526.-1918. g. bija Hābsburgu monarhijas varā, līdz 1992. g. Čehoslovākijas sastāvā.
- Sirgumupe Vēždūkas labā krasta pieteka Ventspils novadā, garums - 6 km.
- Skrabulnieku strauts Vēžu strauta labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Baltupe Vidagas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Niedrupe Vidagas labā krasta pieteka Smiltenes novada Virešu pagastā, augštece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 14 km.
- medijs vide informācijas saglabāšanai, pārraidei u.tml.; informācijas izpausmes veids (attēls, skaņa, video).
- summārais dzimstības koeficients vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecumā saglabātos apskatāmā perioda līmenī.
- videoreģistrators Video novērošanas iekārta, kas darbojoties automātiskā režīmā saglabā novērojamās teritorijas attēlus pēc noteiktiem laika sprīžiem vai arī konstatējot kustību.
- ekrānbuferis Videobuferis ar krāsu videoadapteri aprīkotajos personālajos datoros, kur uzglabā informāciju, ko var parādīt displeja ekrānā.
- ekoloģiskā valence vides faktoru pārmaiņu amplitūda, kurā suga saglabā normālu dzīvotspēju.
- radioaktīvais piesārņojums vides piesārņojums, kas rodas, radioaktīvajām vielām nokļūstot atmosfērā, ūdenī, zemes virskārtā vai uz apvidus priekšmetiem; viens no kodolieroču postošajiem faktoriem, to var izraisīt arī kodoltehnisko un kodolenerģētisko iekārtu bojājumi vai avārijas, kā arī radioaktīvo vielu glabāšanas un transportēšanas noteikumu neievērošana.
- sāns Vidukļa daļa starp muguru un vēderu no pleca līdz gurnam ķermeņa labajā vai kreisajā pusē (cilvēkam); šīs vidukļa daļas labā vai kreisā puse, arī josla.
- bahši Vidusāzijas tautu dziedoņi, muzikanti, tautas mutvārdu daiļrades radītāji un saglabātāji, to sacerējumus izpilda dutaras (divstīgu instrumenta) pavadījumā.
- etrusku valoda vidusitālijas seno cilšu valoda, saglabājies >10 tk uzrakstu (7. gs. p. m. ē.- 1. gs. m. ē.), lietots modificēts gr. raksts.
- pagamentācija Viduslaikos apzīmējums vecās labās naudas (augstvērtīga metāla monētu) uzpirkšanai, lai to pārkaltu sliktākā, ar vairāk ligatūras.
- purniņš Viduslaikos krievu ādas naudas vienība ar dažādu skaidrojumu, kas sastopama tikai Novgorodas un Pleskavas kņazistēs; iespējams tā apzīmētas caunu vai vāveru ādas, vai monētas ar šo dzīvnieku galvas attēlu; pēc citas interpretācijas tā sauca sudraba stieņa naudu, ko katru glabāja ietītu ādas gabaliņā vai galviņā.
- Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves.
- sintereze Viduslaiku filozofijā un teoloģijā tiešā labā un ļaunā zināšana, t. i. sirdsapziņas dzirkstele, ko cilvēks uzglabājis arī pēc Ādama grēkā krišanas.
- oktrua Viduslaiku Francijā - ievedmuita feodāļa vai pilsētas labā; no 16. līdz 18. gs. tirdzniecības monopolsabiedrību privilēģijas, vēlāk - vairākās Francijas pilsētās - nodevas par dažiem ievedamiem lauksaimniecības produktiem.
- lībiešu un igauņu zemnieku tiesības viduslaiku tiesību avots, kas saglabājies vairākos norakstos (vecākais ir 1546. g. noraksts), bija spēkā līdz 16. gs. vidum.
- Lielais zviedru kadastrs Vidzemes 1688. g. arklu revīzijas materiālu apkopojums 14 sējumos (8 sējumi par Vidzemes daļu, 6 sējumi par igauņu daļu), kas glabājas arhīvos Rīgā, Tartu un Stokholmā.
- eitanāzija Viegla nāve; gadījums, kad ārsti atņem dzīvību neglābjami slimam pacientam, kam dzīvības mākslīga saglabāšana sagādā fiziskas ciešanas.
- huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs Ungārijā 16. gs., vēlāk arī citās zemēs; dažu valstu armijās šis nosaukums saglabājies arī tagad.
- jēgeri Vieglie kājnieki dažu Eiropas valstu (arī Krievijas) armijās 18.-19. gs., tos komplektēja no labākajiem strēlniekiem; kaujā darbojās izvērstā kaujas ierindā.
- uzlabotājs viela, kas tiek pievienota pārtikas produktam ražošanas procesā, lai uzlabotu (tā) garšu, izskatu, struktūru, uzglabājamību u. tml
- pārtikas piedeva viela, ko parasti nelieto pārtikā, bet ko pievieno pārtikai tehnoloģiskiem (ieskaitot organoleptiskiem) mērķiem ražošanas, apstrādes, sagatavošanas, iesaiņošanas vai uzglabāšanas gaitā un kas kļūst par pārtikas produktu sastāvdaļu vai ietekmē to īpašības.
- stabilizētāji Vielas, ar kuru palīdzību veido un saglabā produktu vēlamo struktūru, konsistenci (reoloģiskās īpašības) u. c. īpašības.
- konservanti vielas, kas noteiktos uzglabāšanas apstākļos pagarina pārtikas produktu uzglabāšanas laiku, aizsargājot no mikroorganismu izraisītas bojāšanās.
- emulganti Vielas, kas palīdz izveidot un saglabāt divu vai vairāku savstarpēji nesajaucošos produkta fāžu viendabīgu maisījumu.
- mitrumuzturētāji Vielas, kas palīdz saglabāt produktiem vajadzīgo mitruma un mīkstuma pakāpi, novērš kristalizāciju.
- pamatvielmaiņa Vielmaiņas procesu kopums, kas nepieciešams, lai organismam saglabātos dzīvotspēja.
- maki Viena no bantu ciltīm, kas ietilpst tāda paša nosaukuma cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- bakveli Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- kaki Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- ndžemi Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- ngumbi Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- poli Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- so Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- adžumbi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- galoji Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- nkombi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- orungi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- vizuālā lappuse viena no ekrānbuferī glabājamām lappusēm ar krāsu videoadapteri aprīkotajos personālajos datoros.
- apalji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- tingiani Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- bagobi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- mandaji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- tiruraji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- magiani Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindoro salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- kujononi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- tagbanuvi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- palavani Viena no Filipīnu kalniešu tautām, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- kalingi Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- kankanaji Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- nabaloji Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- bontoki Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas ziemeļos, ciemi izvietoti kalnu terasēs, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- subanoni Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindanao salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- bilani Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- manobi Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- akiti Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- batini Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- benuji Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- lubi Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- mamaki Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- ukiti Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- utani Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- bambari Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
- diuli Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
- araravi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- kašinavi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- kontanavi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- maji Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- majoruni Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- pakagvari Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- remo Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- šetebi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- gimirri Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- kafiči Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- mao Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- ometi Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- šinaši Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- aktīvista loma viena no sociālā darbinieka profesionālām lomām, kas raksturojas ar atteikšanos no neitrālas un pasīvas pozīcijas, lai rīkotos klienta labā.
- kenomāni Viena no stiprākām gallu ciltīm Z Itālijā, Po upes labā krastā, ieceļoja Itālijā ap 400 pr. Kr., ap 225 labprātīgi padevās romiešiem un bija to sabiedrotie.
- adeli Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- ahlo Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- akebi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- akfi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- akposi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- avatimi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- bovili Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- lefani Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- likpi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- logbi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- ņangbo Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- santrokofi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- tafi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- Merva Viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām Turkmenistānā, Murgabas krastos, senās Margianas centrs, kas attīstījās no I gt. vidus p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza XI-XII gs, mongoļi nopostīja 1222. g., saglabājušās pilis, sultāna Sandžāra mauzolejs u. c. celtnes.
- šķindeļi Vienā sānā rievotas skaidiņas jumtu segšanai, garums - 50-70 cm, platums parasti - 17,5 cm, biezums - 13 mm, labākie no egļu koka, bet gatavoja arī no priedes un apses; jumstiņi.
- uzdevumu pārslēgšana viena uzdevuma izpildes pārtraukšana, tā tekošā stāvokļa saglabāšana un cita uzdevuma inicializācija, piemēram, gadījumā, ja gatavs izpildei ir uzdevums ar augstāku prioritāti.
- līdzsvara vienādojumi vienādojumi, ar kuriem var aprēķināt balstu (saišu) reakcijas; mainot aktīvos spēkus, proporcionāli mainās balstu reakcijas, bet līdzsvars saglabājas.
- brīvais tulkojums vienas valodas teksta tulkojums citā valodā, atveidojot galveno saturu, jēgu, būtību, bet necenšoties precīzi saglabāt oriģinālvalodas (vai avotvalodas) jēdzieniskās detaļas, emocionāli ekspresīvās nianses un sintaktisko konstrukciju.
- burtisks tulkojums vienas valodas teksta tulkojums citā valodā, mehāniski aizstājot oriģinālvalodas (vai avotvalodas) vārdus ar tulkojumvalodas ekvivalentiem un parasti saglabājot oriģinālvalodas (vai avotvalodas) konstrukciju.
- burtiskais tulkojums vienas valodas teksta tulkojums citā valodā, mehāniski aizstājot oriģinālvalodas vārdus ar tulkojumvalodas ekvivalentiem un parasti saglabājot oriģinālvalodas (vai avotvalodas) konstrukciju.
- mandaisti Vienīgā vēl saglabājusies kristīgo gnostiķu grupa, kas dzīvo Dienvidirākā netālu no Eifratas un viņu svētā grāmata ir Ginza; paši uzskata, ka viņu grupas dibinātājs ir Jānis Kristītājs.
- parastās grīdas keramikas plāksnītes vienkrāsainas vai daudzkrāsainas keramikas plāksnītes ar gludu raupju, rievotu vai reljefu spiestu fasādes virsmu, mugurpuse rievota, lai tā labāk saķertos ar javu.
- depozīts Vienlaicīgi kādā vietā zemē noglabātās senlietas.
- vertikālā integrācija viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas pārvade vai sadale vai dabasgāzes uzglabāšana un vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas ražošana vai tirdzniecība.
- hercogs Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā (lielbritānijā saglabājies līdz mūsdienām); persona, kam ir šāds tituls.
- Triangula bastions viens no četriem senajiem nocietinājumiem Rīgā, Daugavmalā, tajā bijušas divas 6-7 m augstas mūra sienas - ārējā 2,5 m, iekšējā 1,5 m bieza, 21. gs. sākumā tajā vietā uzcelts darījumu centrs ar tādu pašu nosaukumu un saglabājušos senos pamatus var aplūkot caur stikla sienu jaunās ēkas pagrabstāvā.
- vitālā uzvedība viens no demogrāfiskās uzvedības veidiem, kurš attiecas uz indivīda un daļēji arī visas sabiedrības veselību, galvenokārt, uz indivīda uzvedību pašsaglabāšanās jomā fiziskajā, psiholoģiskajā un sociālajā aspektā.
- dabiskā izlase viens no dzīvās dabas attīstības faktoriem - dzīves apstākļiem labāk piemēroto indivīdu izdzīvošana un vairošanās un mazāk piemēroto indivīdu bojāeja.
- eserīns Viens no Kalabāras pupu alkaloīdiem, atrodams arī citās sēklās.
- amarone Viens no labākajiem Itālijas vīniem, ko darina no žāvētām (vītinātām) vīnogām.
- šifratslēgas uzticējumglabāšana viens no šifratslēgas atkopšanas veidiem - trešo pušu iesaistīšana atslēgas glabāšanā. Dešifrēšanas atslēgu (parasti privāto vai slepeno atslēgu) sadala daļās un daļas nodod uzticamiem aģentiem. Ārkārtas situācijā, lai atjaunotu atslēgu vai arī lai tieši atšifrētu ziņojumu, šie aģenti lieto atslēgas daļas.
- Jūga Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 10 km; Jūga strauts; Juča.
- Dzilna Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 12 km; Dzilnas strauts.
- Pālupīte Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces un Daudzeses pagastā, garums - 6 km; Palupe; Pālupe.
- Melnupīte Viesītes labā krasta pieteka Sunākstes pagastā, garums - \~6 km, daļā tecējuma ir Sunākstes un Viesītes pagasta robežupe.
- Sunīte Viesītes labā krasta pieteka Sunākstes un Seces pagastā, iztek no Mazsunākstes ezera, garums - 13 km.
- Pīkstulīte Viesītes labā krasta pieteka.
- malkcirsnis Vieta (parasti lauku saimniecībā) malkas zāģēšanai, skaldīšanai, arī glabāšanai; malciena.
- malciena Vieta (parasti lauku saimniecībā) malkas zāģēšanai, skaldīšanai, arī glabāšanai.
- žagaraine Vieta (parasti lauku saimniecībā), kur skalda un glabā žagarus.
- atmiņas apgabals vieta atmiņā, kas iedalīta noteiktu datu uzglabāšanai.
- plītsapakša Vieta zem plīts, ko izmantoja iekuru glabāšanai, dazkārt arī (kā) žāvēšanai.
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas šādā (parasti priekšmeta) labajā vai kreisajā pusē, malā; labā vai kreisā (telpas, laukuma) malējā daļa, puse atšķirībā no (tā) viena vai otra gala.
- datu lauks vieta, kas ierakstā rezervēta noteiktas informācijas glabāšanai; relāciju datu bāzēs, kur dati tiek glabāti tabulu kopas veidā, ieraksti tabulās veido rindiņas, bet datu lauki - kolonnas.
- zāģbaļķu krautuve vieta, kas paredzēta zāģbaļku uzglabāšanai un sagatavošanai zāģēšanai.
- kase Vieta, kur glabājas nauda (piemēram, skapis, atvilktne).
- uzglabātuve Vieta, kur kaut kas tiek uzglabāts.
- glabājamais Vieta, kur kaut ko var glabāt.
- autokapsēta Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas.
- kolumbārijs Vieta, kur pēc kremācijas glabā urnas ar mirušo pelniem.
- žebieksne Vieta, kur sasmalcina krūmājus un glabā žagarus.
- krātuve Vieta, telpa, iekārta, kur (ko) novieto, lai uzkrātu; vieta, telpa, iekārta, kur glabājas (kas) uzkrāts.
- mantnīca Vieta, telpa, kur kas tiek sakopots, krāts, glabāts.
- Bērzes muiža vietējas nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bērzes ciemā, ēku komplekss, sākotnēji piederējusi Livonijas ordenim, pēc 1795. g. — valsts muiža, ko pārvaldījis pārvaldnieks, lielākā daļa ēku celtas 19. gs. un daļēji saglabājušās līdz mūsdienām.
- Gružupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 7 km.
- Pirkuļupe Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas un Grundzāles pagastā, garums - \~4 km; Sarkaņupe.
- Melderupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Grundzāles pagastā, iztek no Bezdibeņa ezera, garums - \~4 km.
- Stampupe Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums - 16 km, kritums - 26 m; Skampupe; Stampupes strauts; Stamupe.
- Daudzupīte Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums 12 km.
- Bācupīte Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā.
- Laužu kanāls Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Zvārtvas pagastā un Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 14 km, iztek no Vadaiņa; Vadainis.
- Mālupe Vijatas augšteces labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Ķīve Vilces labā krasta pieteka Jelgavas novadā un Lietuvā, garums - 23 km (Latvijā 10 km), kritums - 53 m; KIve.
- Kāņupe Vilces labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā (Karnupis), garums - 12 km, Latvijā \~2,5 km.
- Ūdensrijēju upe Vildogas labā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
- Vilku grāvis Vilkates labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
- izģeibt Vilkt dzīvību, ar grūtībām saglabāt sevi.
- Adulīte Virānes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, iztek no Adulienas ezera, garums - 7 km; Aduliena; Audilīte.
- Alkšņstrauts Virbupes labā krasta pieteka Talsu novadā.
- Lībagupe Virbupes labā satekupe Talsu novada Lībagu pagastā.
- Dobeļupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas un Priekules pagastā, kā arī Priekules pilsētā, garums - 7 km; Dobele.
- Niedrupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Priekules un Virgas pagastā, garums - 8 km.
- Lībjupe Virgas labā krasta pieteka Priekules pagastā, garums - \~3 km.
- Melnupe Virgas labā krasta pieteka Virgas pagastā, augštecē arī Priekules pagasta robežupe, garums - 16 km, kritums - 44 m.
- Pūces grāvis Virgas labā krasta pieteka.
- šubraka Vīriešu puskažoks; pavirši glabāts apģērbs.
- kopulatīvie orgāni vīrietim spermas ievadīšanas, sievietei - spermas saņemšanas un saglabāšanas orgāni, dzimumorgāni.
- bizmanis Vīrietis ar bizi - simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco, atpalikušo.
- Virķēnmuižas grāvis Virķītes labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Virķēnskolas grāvis.
- kreiss virspusei, ārpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: labā puse
- nausa Virszemes apbedīšanas celtne, kurā novietoja osuārijus vai tikai mirušā kaulus, tos neierokot zemē, cēla zoroastrisma piekritēji, jo šī reliģija aizliedza mirušos apglabāt zemē.
- buļvinieks Virszemes pagrabs sakņaugu glabāšanai.
- sīpolu virtene virtene, kurā ir sasieti sīpoli (uzglabāšanai ziemā).
- izkrautņu spaidi Visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem. Šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos. Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu.
- zivju resursi visas zivis, kuras sastopamas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos jūras ūdeņos, kā arī visas zivis Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kur Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības tās iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt un pavairot.
- papildpakalpojumi visi pakalpojumi, kas nepieciešami, lai piekļūtu pie pārvades un sadales tīkliem un uzglabāšanas iekārtām vai ekspluatētu šos tīklus un iekārtas, tostarp balansēšana, izņemot iekārtas, kuras izmanto tikai pārvades sistēmu operatori.
- nagla Visinteresantākā, arī vislabākā (piemēram, izrādes, sarīkojuma, teksta) daļa.
- sezonas nagla visinteresantākā, vislabākā izrāde, izstāde, visinteresantākais, vislabākais koncerts (sezonā).
- optimāls Visizdevīgākais, vislabākais, arī visatbilstošākais (no iespējamā kādā situācijā, kādos apstākļos).
- topkafija Vislabākā kafija.
- topmērce Vislabākā mērce.
- optima forma vislabākā veidā.
- topēdiens Vislabākais, biežāk lietotais ēdiens.
- paraugs Vislabākais, vispiemērotākais rīcības, darbības veids, kādā rada ko pilnīgi atbilstošu vai līdzīgu kam citam, panāk vēlamo rezultātu.
- optimum medicamentum quies est vislabākās zāles ir miers.
- cincinnāts Vispār godīgs cilvēks, īpaši valsts darbonis, kas arī augstā amatā saglabā savu godīgo vienkāršību.
- vispārējo izmaksu vērtības analīze vispārējo izmaksu samazināšanas paņēmiens, meklējot izmaksu taupīšanas iespējas, saglabājot un palielinot uzņēmējdarbības rezultātus.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām) viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- īsts Vispiemērotākais, visderīgākais; labākais; pareizais.
- ihtiostēgi Vissenākie izmirušie abinieki, kuriem saglabājušās bārkšspurēm raksturīgās ārējās kaula bruņas; dzīvojuši no devona līdz karbona beigām.
- farmakopeja Visu ārstniecības līdzekļu aprakstu sakopojums ar norādījumiem par zāļu vielu izgatavošanu, uzglabāšanu un izsniegšanu.
- ATB Visu to labāko (angļu "all the best"; īsziņās).
- ideālais ģimenes lielums visvēlamākais ģimenes lielums, lai saglabātu, palielinātu vai samazinātu iedzīvotāju skaitu.
- ideāls Visvēlamākais, vislabākais.
- atkāņu striķi vīt vīt auklu no labās uz kreiso pusi.
- Dzirnupīte Vitrupes labā krasta pieteka Viļķenes pagastā.
- Robežupīte Vizlas labā krasta pieteka, Grundzāles un Virešu pagasta robežupe.
- Kira Vjadas labā krasta pieteka Krievijā, augštece Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 59 km (Latvijā 33 km), kritums - 58 m, sākas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, uz dienvidiem no Viļakas.
- pangloss Voltēra romāna "Kandida" varonis, kuram "šai vislabākā pasaulē iet viss uz labu vien".
- pigeonīts Vulkānisks minerāls, kura sastāvs glabā informāciju par lavas temperatūru un atdzišanas ātrumu.
- maļina Zagļu perēklis, noziedznieku uzturēšanās vieta, kur glabā zagtas mantas.
- haza Zagtu mantu glabātava.
- jama Zagtu mantu realizācijas vai glabāšanas vieta.
- Olupīte Zaķīšu strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā.
- Minsteres istaba zāle Lielās ģildes ēkā Rīgā, celta ap 1330. g. kā Rīgas tirgotāju sanāksmju vieta, tā ir divjomu telpa ar gotiskā stila krusta velvēm un akmens pīlāriem; ceļot Lielās ģildes ēku (1854.-1857. g.) tā apbūvēta no visām pusēm, saglabājot sienā starp zālēm vecās logu ailas.
- Zalvītes strauts Zalvītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, garums - 8 km, iztek no Saukas purva Jēkabpils novada Viesītes pagastā; Zalve.
- Gobāja Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes pagastā, garums - \~10 km.
- Iesnupe Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes pagastā, garums - 12 km; Ieskupe; Lieliesnupe; Lieliesupe.
- Slakteru grāvis Zaļumu strauta labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā.
- velūrāda Zamšādai līdzīga, blīva, hrommiecēta teļu vai cūku āda ar plūksnainu, samtainu virsmu; to iegūst, slīpējot teļu jēlādu kreisās puses kārtu, bet cūku ādām - labās puses kārtu, tā iegūstot samtaino virsmu.
- Puteņu grāvis Zaņas augšteces labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km.
- Plocīte Zaņas labā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, garums - 7 km.
- Zirnāju strauts Zaņas labā krasta pieteka Saldus novada Pampāļu un Zaņas pagastā, garums - 13 km; Zaņas strauts.
- Mazā Zaņa Zaņas labā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā; Zaņas strauts.
- noplēnēt Zaudēt dabisko garšu, smaržu vai izskatu ilgi stāvot, glabājot.
- cefirvilna Zefīra (labākās aitu vilnas šķirnes) vilna.
- zeķbanka Zeķe naudas glabāšanai.
- bakkaste Zem kokpita sola vai tā pakaļējā daļā zem klāja izbūvēta lāde, kurā uzglabā visnepieciešamākos piederumus.
- gulskapis Zema, gara kaste drēbju uzglabāšanai.
- arheoloģiskais depozīts zemē noglabātu senlietu (monētu, rotu, ieroču, darbarīku) kopums kādā vietā.
- mūžīgais sasalums Zemes garozas iežu slāņi, kuros ilgu laiku saglabājas neatkusuši ieži, pat vairākus simtus un tūkstošus gadu.
- pacila Zemes pacēlums (mikropaaugstinājums - atgāzta velēna, rabate, kupica u. tml.), kas izveidots, apstrādājot augsni, lai radītu labākus sākotnējās augšanas apstākļus stādiem mitrākās meža kultūru platībās.
- zemes dzīles zemes slāņi, kas atrodas zem zemes virskārtas un tiek izmantoti derīgo izrakteņu un pazemes ūdeņu ieguvei, pazemes noliktavām, tuneļiem u. c. būvēm, kā arī bīstamo atkritumu apglabāšanai.
- zemes dievi zemes un pazemes gari latviešu mitoloģijā, kuriem ziedots, lai panāktu labāku lauku ražību, leknākas ganības, materiālo labklājību, veselību.
- zemnieku bēgšana zemnieku pasīvās pretestības veids, kas bija izplatīts dzimtbūšanas laikā; tiecoties pēc labākiem dzīves apstākļiem, vairoties no soda u. c. iemeslu dēļ zemnieki bēga uz pilsētām, uz citu novadu vai pat uz citu valsti, savukārt zemes kungi centās aizbēgušos zemniekus atdabūt.
- jūgs Zemnieku un ārpilsētas ļaužu naudas un naturālās nodevas valstij Krievijā 15. gs. - 18. gs. sākumā; no 18. gs. līdz 19. gs. vidum nosacīta nodokļu aplikuma vienība muižnieka labā.
- superkritiskais aerodinamiskais profils zemskaņas lidmašīnas spārna profils, kas, palielinot profila biezumu, ļauj palielināt lidojuma ātrumu par 50–100 km/h, saglabājot cēlējspēka koeficientu.
- nepilnzobis Zīdītāju klases kārta ("Edentata"), dzīvnieki ar īpatnēju zobu uzbūvi, saglabājušās tikai 3 dzimtas: sliņķu, skudrlāču un bruņnešu dzimta.
- fleur Zieds, puķe; labākais krāšņums.
- juti Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- hopi Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, kas pazīstama kā tradicionālās indiāņu reliģijas galvenā sargātāja un sludinātāja, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- komanči Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, tagad dzīvo rezervātā Oklahomā (~5000 cilv.); līdz 1870. g. tika uzskatīti par labākajiem jātniekiem prērijā, mūsdienās gk. laukstrādnieki.
- Liepupurva grāvis Ziemeļsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- magone Zilā magone - šīs dzimtas ģints ("Meconopsis"), dekoratīvi augi, ar neparasti ziedu toni, kas pārziemošanai Latvijā parasti glabājami telpās.
- Pernovka Zilupes labā krasta pieteka Ludzas novadā uz Brigu un Līdumnieku pagasta robežas, augstāk Latvijas un Krievijas robežupe 10 km garumā, iztek no Sofijskas ezera Krievijā, lejtece mainīta sakarā ar Zilupes iztaisnošanu un daļēji ietek Zilezerā; Ternovka.
- Patmalīšu upe Zilupes pietekas Plisunkas labā krasta pieteka tās lejtecē, Ludzas novada Pasienas pagastā, dažos avotos tiek uzskatīta par Zilupes pieteku, iztek no Šešku ezera; Patmaliešu upe; Šešku upe; Šešķu upe.
- kods zīmju, simbolu, signālu sistēma informācijas pārraidei, apstrādei, glabāšanai.
- informācijas tehnoloģija zināšanu, metožu, paņēmienu un tehniskā aprīkojuma kopums, kas ar datoru un sakaru līdzekļu starpniecību nodrošina jebkuras informācijas iegūšanu, glabāšanu un izplatīšanu.
- juvenoloģija zinātne, kas pētī cilvēka organisma rezerves un iespēju saglabāt jaunības pazīmes ilgu laiku.
- mežsaimniecība Zinātnes nozare, kas pētī mežu audzēšanu, saglabāšanu un izmantošanu.
- neiroimunoloģija Zinātnes nozare, kas pētī nervu sistēmas un imūnsistēmas savstarpējo ietekmi veselības saglabāšanā un slimību izcelsmē, veģetatīvās sistēmas nozīmi imūnatbildes īstenošanā u. c.
- farmācija Zinātnes nozaru komplekss, kas aptver medicīnā un veterinārijā lietojamo ārstniecības līdzekļu un preparātu iegūšanu, izgatavošanu, glabāšanu, izsniegšanu.
- hemotronika Zinātnes un tehnikas virziens, kas aptver dažādu informācijas uztveršanai, pārveidošanai un glabāšanai izmantojamu elektroķīmisku ierīču teorētiskos pamatus, tehnoloģiju un lietojumu.
- emeritētais zinātnieks zinātnieks, kas ir pensionēts un saglabā akadēmisko nosaukumu.
- zooloģiskais dārzs Zinātniska un izglītojoša iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus, lai parādītu to daudzveidību, kā arī saglabātu retās un izzūdošās sugas.
- muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.).
- informācija ziņas, dati u.tml., ko cilvēki vāc, apstrādā, glabā, tiražē un nodod cits citam.
- ziņojumu krātuve ziņojumapmaiņas sistēmas daļa, kurā uzglabā elektroniskā pasta ziņojumus un ļauj to selektīvi izgūt un dzēst.
- uzkrājnosūtne Ziņojumu pārsūtīšanas metode, kas nodrošina, ka ziņojums pirms tā nogādāšanas adresātam tiek uzglabāts kādā datoru tīkla starpmezglā (ierīcē), lai sagaidītu izdevīgāko tā nogādes laiku vai nogaidītu, kamēr tā saņēmējs ir pieejams.
- crack Zirgu skriešanās sportā labākais zirgs.
- grumbis Zivju murds, zivju glabātuve, ko lieto makšķernieki ziemas zvejā.
- gumbis Zivju murds, zivju glabātuve, ko lieto makšķernieki ziemas zvejā.
- īkaste Zivju pārvadājamā kaste; kaste, kurā glabā svaigas zivis.
- zivkopība Zivsaimniecības nozare, kas nodarbojas ar zivju audzēšanu, to resursu saglabāšanu un palielināšanu.
- Sidrabe Zizmas labā krasta pieteka Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 7 km.
- Zivis zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Pisces"; saīsinājums "Psc"), uz dienvidiem no Pegaza kvadrāta; spožu zvaigžņu nav; Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
- Jaunava zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Virgo", saīsinājums "Vir"), tajā atrodas rudens punkts, spožākās zvaigznes - Spika, Porrima un Vindemiatrikse; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- dabiskie zudumi zudumi, kas rodas, uzglabājot lauksaimniecības ražojumus.
- zute Zutenis (naudas glabāšanai).
- zutene Zutenis (naudas glabāšanai).
- glābējzvans Zvans virs kapa ar auklu, kuras otrs gals iesniedzas zārkā un ielikts apglabātajam rokā gadījumam, ja cilvēks izrādītos priekšlaicīgi apglabāts; šādas konstrukcijas bija izplatītas 16.-19. gs. jo zināšanas par nāves iestāšanos vēl nebija tādā līmenī, lai viennozīmīgi pateiktu, ka cilvēks ir nomiris.
- Maizaste Zvidzes kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā.
- Rūsiņupīte Zvirgzdes labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 7 km; Rūšupe.
- iežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus, ogas) ilgstošai uzglabāšanai.
- Skrimbu strauts Žīdu strauta labā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā.
- Kampargrāvis Žulniekvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Ārlavas pagastā.
labā citās vārdnīcās:
LLVV
MEV