Zalca
Zalca īpašvārds, vietvārds
Upe Austrijā (“Salza”), Ensas labā krasta pieteka.
Avoti: PZT, LpA
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Virsmestra Hermaņa no Zalcas valdīšanas laikā ( 1209-1239) ordenis no slimnieku kopēju ordeņa pārveidojās par militāru mūku - karotāju ordeni pēc Templiešu ordeņa parauga.
- Vācu ordeņa lielmestrs Hermans no Zalcas bija izšķīries par labu Zobenbrāļu ordeņa pievienošanai Vācu ordenim vēl pirms Saules kaujas iznākuma uzzināšanas, taču apvienošanos kavēja Dānijas karaļa prasības.
- 1220. gadā Vācu ordenis ieguva savā īpašumā Galilejas kalnos esošo cietoksni, kuru virsmestrs Hermanis no Zalcas izbūvēja kā savu rezidenci un nosauca par " Stipro pili" ( vāciski: " Starkenburg", franciski: " Montfort").
- Viduslaiku pilsēta tika nodibināta bijušās slāvu tirdzniecības pilsētiņas vietā, kas tur bija pastāvējusi aptuveni 500 gadus, un tiek datēta ar 13. gadsimtu, kad Toruņai ( " Thorn") Vācu ordenis piešķīra pilsētas tiesības, ko parakstīja ordeņa lielmestrs Hermanis no Zalcas un viņa palīgs slāvu un prūšu lietās Hermanis Balks 1233. gadā.
- Zalca ( ) ir 88 kilometrus gara Ensas labā krasta pieteka Austrijā.