bizmanis
bizmanis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bizmanis | bizmaņi |
| Ģen. | bizmaņa | bizmaņu |
| Dat. | bizmanim | bizmaņiem |
| Akuz. | bizmani | bizmaņus |
| Lok. | bizmanī | bizmaņos |
Vīrietis ar bizi – simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco, atpalikušo.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmā publikācija — " Kuplejas no bizmaņiem" laikrakstā " Baltijas Vēstnesis" 1872. gadā.
- Turpat blakus ir atzinīgi vārdi, piemēram, Vecajam Stenderam ( Auseklis viņu dēvē par latviešu rakstniecības tēvu), kā arī tēli no antīkās vēstures ( izteiciens “ mirt Leonīda nāvē”) un polemika ar Ausekļa nīstajiem laikabiedriem bizmaņiem.
- Dziesmā izmantots populārais Ausekļa dzejolis ar spēcīgi iegleznotajiem „ bizmaņiem", kas tik raksturīgi bija komponista Baumaņa vēlākajā cīņā par latviskajiem ideāliem.
- Skolotājs ( audzēknis) dzīvoja it kā attiecīgajā Ausekļa laikā, valoda bija savdabīga mūsdienu skatījumā, bet pārdomāta, izvēloties dažādus arhaismus, historismus, piem., bizmaņi, u.t.t.
- Par to viņam uzšūs uz cepures gala goda kņopi latv. bizmanis - mandarīņi.