Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaut.
Atrasts vārdos (126):
- kaut:3
- kaut:1
- kaut:2
- kauta:1
- skaut:3
- skaut:2
- skaut:1
- apkaut:1
- atkaut:1
- dakaut:1
- iekaut:1
- izkaut:1
- kautra:1
- kautrs:1
- nokaut:1
- pakaut:1
- sakaut:1
- skauti:1
- uzkaut:1
- aizkaut:1
- apskaut:1
- bakauts:1
- ieskaut:2
- ieskaut:1
- kauters:1
- kauties:1
- kautiņš:1
- kautras:1
- kautres:1
- kautrēt:1
- kautris:1
- kautuve:1
- lokauts:1
- lūkauts:1
- nokauts:1
- pārkaut:1
- paskaut:1
- piekaut:1
- rikauts:1
- rokauts:1
- skautot:1
- aizkauts:1
- blekauts:1
- kautavas:1
- kautmasa:1
- kautrība:1
- kautrīgi:1
- kautrīgs:1
- kautriņa:1
- kautrīte:1
- kautrums:1
- knokauts:1
- krokauts:1
- nekautrs:1
- nokautēt:1
- pakautrs:1
- pieskaut:1
- skauties:1
- apkauties:1
- atkauties:1
- atkautrēt:1
- boiskauts:1
- dievkauts:1
- iekauties:1
- izkauties:1
- kauteklis:1
- kauteklis:2
- kautienis:1
- kautnieks:1
- kautsvars:1
- mazskauts:1
- nekautris:1
- nokauties:1
- pakauties:1
- rokautiņš:1
- sakautība:1
- sakauties:1
- skautisms:1
- uzkauties:1
- zābakauti:1
- aizkauties:1
- apskauties:1
- atkautrība:1
- atkautrīgs:1
- izakauties:1
- kautrēties:1
- kautrīgums:1
- lopkautuve:1
- nekautrība:1
- nekautrīgs:1
- nekautrums:1
- pakautrīgs:1
- prieškauts:1
- saskauties:1
- atmokauters:1
- atsakauties:1
- kriokauters:1
- nosakauties:1
- pasakauties:1
- pieskauties:1
- priekškauts:1
- roverskauts:1
- sasakauties:1
- Tamakautona:1
- apkautrēties:1
- halālkautuve:1
- kautiznākums:1
- kautķermenis:1
- Kinderskauts:1
- nekautrīgums:1
- nokautrēties:1
- pakautrēties:1
- sakautrēties:1
- skautmasters:1
- termokauters:1
- zestokauters:1
- aizkautrēties:1
- Bafalolukauts:1
- kauterizācija:1
- kriokautērija:1
- galvanokauters:1
- elektrokauteris:1
- fotokauterizācija:1
- vapokauterizācija:1
- himiokauterizācija:1
- termokauterizācija:1
Atrasts vārdu savienojumos (134):
- (no)kauties ar domām
- aizcirst durvis (kaut kam)
- aizlaist gar degunu (kaut ko)
- apsildīt degunu (kaut kur)
- ar vienu kāju (kaut kur)
- ar vienu kāju kaut kur, ar otru citur
- atstāt ēnā (kādu, kaut ko)
- atvērt durvis (kādam, kaut kam)
- aukstā kauterizācija
- āžus (retāk āzi) dīrāt (retāk kaut)
- āžus (retāk āzi) kaut (biežāk dīrāt)
- bāzt (savu) degunu (kaut kur)
- bāzt acīs (kādam kaut ko)
- bāzt degunā (kādam kaut ko)
- bēgt pa gabalu (no kāda, no kaut kā)
- bļauj kā aizkauts
- bruģēt ceļu (kādam, kaut kam)
- celt gaismā (kaut ko)
- celt galdā (kaut ko)
- celt vai debesīs (kādu, kaut ko)
- cits dievs ir (kaut kur)
- dieva kauts
- dievs ar (kādu, kaut ko)
- dziedāt slavas dziesmas (kādam, kaut kam)
- ēst neprasa (kaut kas kādam)
- iebāzt degunu (kaut kur)
- iemīt dubļos (kādu, kaut ko)
- izlaist no acīm (kādu, kaut ko)
- izraut kaut (vai) no elles
- izraut kaut vai no elles
- izsvērt uz aptiekas svariem (kaut ko)
- izvilkt dienas gaismā (kaut ko)
- ka (arī kaut) tevi pērkons (arī deviņi pērkoni) saspertu (arī nospertu)!
- ka (arī kaut) vai cirvi kar, arī cirvi var (pa)kārt
- kā aizkauts
- kāda, kaut kā dienas ir skaitītas
- kaut arī
- kaut arī (tā)
- kaut cik
- kaut govs nospertu (kādu)
- kaut kā
- kaut kā interesēs
- kaut kad
- kaut kādi
- kaut kāds
- kaut kas
- kaut kas aiz ādas
- kaut kas traks
- kaut kur
- kaut kurā brīdī
- kaut kurp
- kaut kurš
- kaut līdz pasaules galam
- kaut nakts vidū
- kaut piķis parautu
- kaut tevi jupis
- kaut tu izčibētu
- kaut tu zinātu
- kaut vai
- kaut vai (tā)
- kaut vai līdz pasaules malai
- kaut vai mati svilst
- kauties ar badu
- kauties ar miegu
- kauties ar parādiem
- kautrā mimoza
- kliedz kā aizkauts
- kratīt galvu (par kaut ko)
- lai jods rauj (kaut ko, kādu)
- lai jods sasper (kaut ko, kādu)
- laist ganos (kādu, kaut ko)
- lauzt ceļu (kaut kam)
- līdz kaut kurienei
- liec kaut vai ar mietu pa galvu
- mest acīs (kādam kaut ko)
- mest kauliņus (par kādu, kaut ko)
- mest pār bortu (kaut ko, kādu)
- mesties uz galvas (kaut kur)
- ne ar cirvi izcirst (kaut ko)
- ne ēnas (no kaut kā, no kāda)
- nebūt kāda kājai (kaut kur)
- nedot ne piecas kapeikas (par kaut ko)
- nenovēlēt ne savam ienaidniekam (kaut ko)
- nerādīt ne savu acu kaut kur
- neredzēt ne savās acīs (kādu, kaut ko)
- neskatīties acīs kādam, kaut kam
- nezināt ne krusta mest (par kaut ko)
- no kaut kurienes
- nocelt no deguna (kādam, kādu, kaut ko)
- nocelt no degungala (kādam, kādu, kaut ko)
- nokauties ar niekiem
- noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā)
- nolikt pie kājām kādam (kaut ko)
- norūkt bārdā (kaut ko)
- novilkt dubļos (kādu, kaut ko)
- pacelt roku (pret kaut ko)
- palaist gar ausīm (kaut ko)
- pamest ar roku (kaut kam)
- pārcirst kā ar cirvi (kaut ko)
- pārvilkt krustu (kaut kam)
- pazīt kā savu cepuri (kaut ko)
- pēc manis kaut vai ūdensplūdi
- piekārt (kaut kādu) birku (kādam)
- pielikt roku (kādam, kaut kam)
- piķis ar (kādu, kaut ko)
- rādīt ar pirkstu (kādam kaut ko)
- rakt kapu (kādam, kaut kam)
- raut laukā kaut vai no elles (kaut ko, retāk kādu)
- salaist dēlī (kaut ko)
- sataisīt ceļu (kaut kam, kādam)
- satriekt drupās (kaut ko)
- šauj kaut ar lielgabalu
- slavēt dievu (par kaut ko)
- spert savu kāju (kaut kur)
- stāties ceļā (kādam, kaut kam)
- stāvēt blakus (kādam, kaut kam)
- stāvēt ceļā (kādam, kaut kam)
- stāvēt kaut vai uz galvas
- stāvēt pie kaut kā šūpuļa
- tas pats dievs ir (kaut kur)
- teikt ardievas (kaut kam)
- tēst kaut mietu uz galvas
- tumši mākoņi savelkas pār kādu (kāda galvu, kaut ko)
- turēt augstu (kaut kā) karogu
- turēties pa gabalu (no kāda, no kaut kā)
- uz kaut kurieni
- uzsist gaisā (kaut ko)
- uzspert gaisā (kaut ko)
- uzvest uz ceļa (kādu, kaut ko)
- vai var nokaut uti uz vēdera
- vazāt pa dubļiem (kādu, kaut ko)
- vilks ar kādu, kaut ko
- vilkties astē (kādam, kaut kam)
- viss kaut kas
Atrasts skaidrojumos (200):
- terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
- hors concours "ārpus konkurences"; nepārspēts; nesalīdzināms; tāds, kas kaut kur piedalās ārpus konkursa.
- Mērfija likums “Ja kaut kas var saiet grīstē, tā arī notiks.”.
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- (iz)vicināt dūres (iz)kauties
- norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
- aizjukt (Nekārtībā) kaut kur nonākt
- aizdrupt (Sa)drūpot nokļūt aiz kaut kā
- aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā
- aizgrūstīt (Vairākkārt) aizgrūst aiz kaut kā
- skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
- Kompjeņas pamiers 1918 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
- aitciska Aitas kautķermeņa daļa - ciska
- aizpult aiz kaut kā vai pirms kaut kā nokrist
- aizbāžamais Aizbāznis, tas ar ko kaut kas tiek aizbāzts
- aptūcīt Aizbāzt aiz kaut kā
- apmukt Aizbēgt zem kaut kā
- aizbirdināt Aizbērt aiz kaut kā
- aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā
- aizdūmināt Aizdedzināt (kaut ko stipri dūmojošu)
- aizgrabināt Aizgādāt, izraisot graboņu, rīboņu, nogādāt aiz kaut kā
- aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi
- aizgrauties Aizgāzt sev kaut ko priekšā
- aizgrūsties Aizgriezties, kaut kur doties
- aizslampāt aiziet (kaut kur) bez īsta iemesla
- aizsmigt Aizkļūt aiz kaut kā (par asu priekšmetu)
- aizvirst Aizkrist aiz kaut kā
- aizplaust Aizliet (aiz kaut kā)
- aizšļaukt Aizliet aiz kaut kā, aizšļakstīt (ar sparu, stipras strūklas veidā)
- aizdēt Aizlikt; nolikt aiz kaut kā
- aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni
- aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur
- laist ganos (kādu, kaut ko) aizmirst kaut ko
- aizdaņģināt Aiznest ar pūlēm (kaut ko smagu)
- piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu
- aizlasēt Aizpilēt aiz kaut kā
- aizblāzt Aizskriet prom, aizskriet kaut kur
- aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā
- aizcilāt Aizsprostojot (pret kaut ko) aizlikt vairākos paņēmienos
- aizbiknīt Aizstumt, aizgrūst aiz kaut kā
- aizsukāt Aizsukāt aiz kaut kā
- iztēkāt Aizsūtīt kādu pēc kaut kā
- aizšļirkt Aizšļākt aiz kaut kā
- žabrēties Aiztikt (atkārtoti) kaut ko (maigi ar rokām)
- aizoderēt Aizvadīt, aizgriezt, aizstūrēt aiz kaut kā
- aizbukurēt Aizvelt (kaut ko smagu)
- aizzvelt Aizvelt (kaut ko smagu) aiz kaut kā vai (nosprostojot) kaut kam priekšā
- aizstebīt Aizvilkt (kaut ko smagu)
- aizstebļīt Aizvilkt (kaut ko smagu)
- aizstenēt Aizvilkt (kaut ko smagu) stenot, vaidot
- aizkniebt Aizvilkt, aiznest (kaut ko smagu)
- aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot
- knabis Āķis, kāsis, kas iestiprināts sienā kaut kā uzkāršanai
- aizgribēt Alkt, uznākt alkām, kārei (pēc kaut kā)
- rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams
- bimbulis Apaļš pušķis, kaut kas apaļš
- apkreikt Apbārstīt, visapkārt kaut ko izkaisīt
- apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem
- apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu
- tolmēt Apdomāt (kaut ko), gudrot
- apjumdīt Apdzīt, aptrenkt apkārt kaut kam
- apkāpt Apiet kaut kam apkārt (ar lieliem soļiem)
- apklomzāt Apiet kaut kam apkārt ar smagiem, neveikliem soļiem
- apklibāt Apiet kaut kam apkārt klibojot
- apkampties Apkampt vienam otru; apskauties
- paskaut Apkampt, apskaut
- skaustīt Apkampt, skaut
- nokaražavot apkārt ar (kaut ko)
- apkabināt Apkārt, apkarināt; apskaut
- apspaļēt Apkaut
- apgrandīt Apkaut, apslepkavot (par masveidīgu slepkavību)
- aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā
- apklencēt Apklibot ap kaut ko
- apkāpt Apkļūt apkārt kaut kam, sperot soli sāņus
- apķibt Apkrist ap kaut ko
- plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku)
- apstatīt Aplikt kaut kam apkārt
- nosliktināt Apmelot, izteikt kaut ko sliktu par kādu
- derināt Apņemties kaut ko izdarīt
- pļauks Apraksta skaņu, kas rodas kaut kam mīkstam vai slapjam krītot
- šmakš Apraksta troksni, kāds rodas cērtot kaut ko ne īpaši cietu
- žļurgs Apraksta troksni, kāds rodas saspiežot kaut ko mitru
- aprāpāt Aprāpot; rāpot ap kaut ko
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību
- apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko)
- apņemt Apskaut
- apskauties Apskaut
- apvīties Apskaut
- apskauties Apskaut vienam otru
- kampaļoties Apskaut vienam otru
- ķerties apkārt apskaut, apkampt
- apķert Apskaut, apkampt
- apglēbt Apskaut, apķert, apkļaut, paglābt; nogādāt drošībā
- apžaudzīties Apskaut, kādu apmīļojot
- apķerties Apskauties, apkampties
- saskauties Apskauties, parasti cieši
- apspriņģāt Apskriet (apkārt kaut kam) lēkājot
- apmiegt Apskriet ap kaut ko, skraidīt apkārt
- apdiebt Apskriet apkārt kaut kam
- apdipīt Apskriet apkārt kaut kam
- aplipīt Apskriet apkārt kaut kam
- apbliezt Apskriet kaut kam apkārt
- apļekāt Apskriet kaut kam apkārt
- aizgaņģis Apslēpta vieta aiz kaut kā; maza, nodalīta telpa
- izmaknīt Apslēpti iztukšot, slepeni izzagt kaut ko
- nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot
- džaubties Apsolīt kaut ko darīt
- apspiežamais Apspiešanai pakļkautais
- situācija apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko
- konstelācija Apstākļu sagadīšanās; apstākļi, kam jāsagadās, lai kaut kas notiktu
- stakņāt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
- stakņīt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
- aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties
- apstibīt Apstiept, apnest apkārt ar pūlēm (kaut ko smagu)
- kalt apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā kaut ko
- zarnot Apstrādāt kautķermeņa zarnas
- nospradzināt Apšļakstīt, aptašķīt (ar kaut ko sprakšķošu)
- apdipāt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam
- apdipināt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam
- stema Aptraipījies bērns; kaut kas netīrs
- puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā)
- puscūcis Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā); puscūka (1)
- apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut
- apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā
- nogardināties ar apetīti ēst (kaut ko garšīgu)
- kaitējums ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam
- iečūdīt ar buršanās (māņticības līdzekļu) palīdzību kaut ko nokārtot
- nolikt pie kājām kādam (kaut ko) ar cieņu, apbrīnu kaut ko veltīt kādam, pazemīgi nodot kāda ziņā, varā
- ar vienu aci ko vienu, ar otru aci ko citu ar dalītu uzmanību (kaut ko vērot)
- nodūrēt ar dūri piekaut
- izlīpināt ar glaimiem un pazemību kaut ko iegūt, izvilināt, izmānīt
- uzčiknīt ar grūtībām (kaut ko smagu) uzdabūt augšā
- atsvempt ar grūtībām atstiept, atvilkt (kaut ko smagu)
- maracīt ar grūtībām kaut ko darīt
- iemusināt ar grūtībām kaut ko iedabūt vietā vai iekšā
- izstūkāt ar grūtībām kaut ko uzsākt
- nočiknīt ar grūtībām nocelt kaut ko smagu
- notušīt ar grūtībām nokaut
- uzpērties ar grūtībām nokļūt (kaut kur augšā)
- īkšķot ar īkšķi kaut ko mērīt
- apstiprināšana ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras
- piepazīties ar kaut ko iepazīties
- angarēties ar kaut ko maisīt, bikstīt
- lēkt acīs (kādam) ar kaut ko negatīvu piesaistīt uzmanību; traucēt
- nižģēties ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
- nižģināties ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
- nižģīt ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
- dūderēt ar kaut ko nodarboties
- dzīgot ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu)
- šļurāties ar kaut ko nodarboties, piņķēties, kēpāties
- uzdrazāt ar kaut ko piegraizīt, piedrāzt
- dadzīvāties ar laiku kļūt spējīgam (kaut ko nopelnīt)
- uzlabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā)
- iedrenēt ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt
- grandīt ar lielu troksni kaut ko darīt
- veidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt
- ķepināties ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram)
- nomānīties ar pašapmānīšanās palīdzību kaut ko nokārtot
- aizstibīt ar pūlēm (kaut ko smagu) kaut kur nogādāt
- aizmurdīt ar pūlēm aizbāzt aiz kaut kā
- apcīnīties ar pūlēm apiet (vai apbraukt) kaut kam apkārt
- apdimīt ar pūlēm apnest (kaut ko smagu) apkārt kaut kam
- apdricināt ar pūlēm apvilkt, apstiept apkārt kaut kam
- atkleberēt ar pūlēm kaut ko izdarīt
- apvensties ar pūlēm parāpot zem kaut kā
- apkruities ar pūlēm tikt kaut kam apkārt
- apvirpināt ar pūlēm un lēnām apvelt apkārt kaut kam
- uzcīnīt ar pūlēm uzdabūt, kaut kur augšā
- uzstaipīt ar pūlēm uznest (kaut ko smagu)
- pievēkšties ar raudāšanu izraisīt kaut ko sliktu
- norocīt ar rokām kaut ko darīt, padarīt
- šļurcīt ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu)
- aizlapot ar salapojušiem zariem kaut ko apklāt, noklāt
- buku ar sitienu (pret kaut ko mīkstu) saistītu skaņu atdarinājums
- raut vaļā ar sparu sākt kaut ko darīt
- sagrābt savās rokās ar spēku, viltu kaut ko iegūt, pakļaut savai varai
- gūstīties ar steigu, skubu kaut ko darīt
- ķelnēt ar stīviem locekļiem kaut ko darīt
- knīpēt ar sviru (kaut ko smagu) pamazām pavirzīt tālāk
- iepīpināt ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi
- kalt ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, kaut ko veidot
- ģirnīt ar varu kaut ko raut, plēst
- kūkšņāties ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt
- praktēties ar visu spēku kaut ko darīt
- kost ar zobiem tvert, spiest kaut ko, lai atdalītu daļu no tā
- kontingents ārējā tirdzniecībā - oficiāla norma, kuras robežās kāda valsts var kaut ko importēt, eksportēt vai laist cauri kā tranzītpreci
- uzarties Arot aizskart kaut ko (parasti, akmeni)
- uzarties Arot atsegt (parasti, nejauši, kaut ko vērtīgu)
- invektīva Asa uzstāšanās pret kādu vai pret kaut ko; aizvainojoša runa; lamas, izlēcieni
- paradigmatiskās attieksmes asociatīvas attieksmes starp kaut kādā ziņā līdzīgām valodas vienībām, kas pastāv valodas sistēmā un runātāja apziņā, bet runas plūsmā vai tekstā nav tieši novērojamas
- eksorcija Atbrīvošanās no kaut kā, kas nomāc, nospiež, apdraud
- atiekšot Atbrīvot (kautķermeni) no iekšām
- atkaulot Atbrīvot (kautķermeni) no kauliem
- atasiņot Atbrīvot kautķermeni no asinīm tūlīt pēc dzivnieka nokaušanas
- atgalvot Atbrīvot kautķermeni no galvas
- noķidāt Atbrīvot nokautu dzīvnieku no iekšējiem taukiem
- sviest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā
- pestīties atbrīvoties, pasargāties no kaut kā
- atvārdot Atburt, ar vārdu palīdzību dabūt kaut ko atpakaļ
Atrasts piemēros (28):
- darīt zināmu - Ja cehā notiks kaut kas aizdomīgs, to jums darīšu zināmu tūlīt.
- jubileja - Man ir ielūgumi uz TV8 astoņu gadu jubilejas svinībām kaut kādā pamestā fabrikā...
- attieksme - Marita ātri pateica, it kā šis viņas lēmums kaut kādā veidā spētu ietekmēt manu turpmāko attieksmi pret viņu.
- pamanīties - Par spīti visām mūsu pūlēm,- papildināja Valksna,- viņš pamanījās izvairīties no nekustamā īpašuma konfiskācijas un gan jau vēl no kaut kā...
- mēģināt - Vai esat mēģinājusi kādu laiku — kaut vai mēnesi, vai nedēļu — dzīvot pilnīgi viena?
- nopirkt - Varbūt aiziet uz tirgu kaut ko nopirkt?
- ņurcīt – Andrejs šo auksto purnu bija gatavs apskaut, ņurcīt un pat uzspiest tam slapju buču.
- jūtas – Inguna, tu varbūt esi neuzmanīgi pārteikusies un viņš kaut ko nojauš par tavām jūtām pret Matīsu?
- zeme – Jaunākais taču grib zemi un nevis kaut kādu uzņēmumu.
- celtniecība – Tāds slavens vārds, un viņš nīkst kaut kādā celtniecības firmelē!
- šams – Tikai daudzi šamās lietas nesaprot un gaida, ka viņus kaut kur aicinās.
- vārds – Un viņa tā cēli man atbildēja, ka lielas mākslas vārdā kaut kas jāupurē.
- vienmēr – Zināt, man dzimšanas dienās vienmēr kaut kas atgadās.
- otrais — Es esmu Tadis, — vīrietis stādījās priekšā, taču nepaskatījās sievietei acīs, un tā bija otrā zīme, ka te kaut kas nav tā, kā vajag.
- kautrīgi — Iegādājāmies jaunu auto, — teica vīrs un kautrīgi nodūra acis.
- grupa — Ja es kaut mazliet pazīstu vīriešus, tad varu teikt, ka jūs sievietes iedalāt divās lielās grupās.
- vajadzēt — Kādreiz teica:„Man vajag uz vietu, kur pat ķeizars kājām iet,” — kaut kādā īsā apskaidrības brīdī viņš pirms dažām dienām mēģināja jokot ar medmāsu.
- kule — Tad varbūt beidziet sildīt kules uz asfalta un nāciet kaut ko darīt?
- utubunga — Toties šis utubunga diplomāts patiešām kaut ko zina, tikai nesaka.
- saprast — Tu nedrīksti pārlieku riskēt, jo tu esi vienīgais, kas kaut ko saprot no tehnikas.
- tehnika — Tu nedrīksti pārlieku riskēt, jo tu esi vienīgais, kas kaut ko saprot no tehnikas.
- kliegšana "Es izdzirdēju kliegšanu un raudāšanu un paskatoties ieraudzīju, ka kanāla vidū kaut kas kustās.
- prātot "kaut kas jādara," dūņās sēdēdams, prātoja Lībietis.
- identificējums "Mans viens attāls paziņa" nebūs pats precīzākais identificējums, bet Paiders ar teikto ir apliecinājis kaut ko tādu, par ko šaubu nu nekādi nevar būt.
- abižoties A.Melders norāda – daļa vairs nevēlas kandidēt, daļa “par kaut ko abižojās”.
- acīmredzot Acīmredzot sajutās vainīgs, ka atvedis pie radinieka kaut kādu intrigantu.
- kalt Afgānis sāka kalt stratēģiju, kā viņš pats būs gatavs aizstāvēt kaut ar rungu, ar vāli, ar šķēpu, loku.
- atrasties Agra centās strādāt pēc sirdsapziņas, bet vienmēr atradās kaut kas, ko aizrādīt.
kaut citās vārdnīcās:
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv