Paplašinātā meklēšana

Meklējam M..

Atrasts vārdos (5):

Atrasts vārdu savienojumos (11):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
Messrs _daudzskaitlis_ no _Mr._ (parasti lieto rakstu valodā).
izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
marļiks _Marlboro_ cigaretes.
geļiks _Mercedes-Benz_ G klases auto.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
bembis "BMW" markas automašīna
tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
Ostjaku-Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
Mamutu nacionālais parks "Mamutu alas", atrodas Kentuki štatā, ASV, izveidots 141. g., platība - 213,8 km^2^.
monasters "Mātzvaigzne", figūra, ko mitozes metafāzes stadijā veido hromosomas dalīšanās vārpstas ekvatoriālajā plaknē.
Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
kabans "Mersedes" markas vieglā automašīna.
folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
brimērs "Miglas mēnesis", otrais mēnesis Lielās fr. revolūcijas laika kalendārā (22. X - 20. XI).
Aglaja "Mirdzošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
vigilants "Modrības" komitejas ("linčošanas piekritēju") loceklis (amer. "vigilante").
impilācija "Monētu stabiņu" veidošanās no eritrocītiem asinīs.
MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
vīlīte (Maizes kukuļa) maliņa.
cepienis (Maizes) cepiens.
apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt.
makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha.
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km.
Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts.
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe.
Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte.
ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata").
mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus").
krāšņziedu ābele ābeļu suga ("Malus floribunda").
agrīnā ābele ābeļu suga ("Malus praecox").
mahalleks Abesīņu sudraba naudas vienība, 1/12 daļa no Menelika dāldera.
abietināti abietīnskābes sāļi (C~19~H~29~COOMe) vai esteri (C~19~H~29~COOR), (Me - metāls, R - radikālis).
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
Apse Abze, Mazās Juglas kreisā pieteka.
Abza Abze, Mazās Juglas pieteka.
Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise.
Aciņa ezers Acīte, ezers Murmastienes pagastā.
Mazais Murmasts Acīte, ezers Murmastienes pagastā.
Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu").
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis.
Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt.
Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis".
Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm.
Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija.
Madaļāni Ačkirkas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukuma variants.
Arakana grēda Adaro grēda Mjanmas (Birmas) rietumos.
Viktorijas kalns Adaro grēdas augstākā virsotne, Mjanmas (Birmas) rietumos, augstums — 3053 m.
mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu.
Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu.
Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu.
vilāja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Mauritānijā, Sudānā un Tunisijā.
pavalsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Meksikā.
Aneninojas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā (_Anenii Noi, Raionul_).
Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus.
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu.
Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas.
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa.
aimaks Administratīvi teritoriāla vienība Mongolijā.
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts.
simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks.
Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas.
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā.
Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam.
Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta.
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam.
Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam.
Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam.
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam.
Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā.
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu.
Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam.
Engures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Milzkalnes pagasta teritorijas.
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam.
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības.
Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam.
Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija).
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu.
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam.
Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu.
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā.
Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu.
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta.
Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris.
Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa.
Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta.
Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta.
Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā.
Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas.
Majordomo adresātu saraksta serveris _Majordomo_.
Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra.
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja.
Madaļāni Aglonas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madelāni" nosaukuma variants.
Madelāni Aglonas Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
misānieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" iedzīvotāji.
Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums.
Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukums latgaliski.
Agliunas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukuma variants.
Aglyunys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukums latgaliski.
Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski.
Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski.
Mozī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Mazie Matisāni" nosaukums latgaliski.
Meirieli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants latgaliski.
Meirieļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants.
Meiruli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukums latgaliski.
Mykāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mikāni" nosaukums latgaliski.
Mysāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" nosaukums latgaliski.
garkāta agrenīte agrenīšu ģints sēņu suga ("Microstoma protractum").
dusens Agrīnā ābele ("Malus praecox").
splitābele Agrīnā ābele ("Malus precox").
ērzeļpauts Agrīna ēdamā sēne - bisīte, ēdamais murķelis ("Morchella esculenta").
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku.
Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe.
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km.
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste.
Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera.
Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe.
Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša.
Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km.
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste.
Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce.
Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte.
Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē.
Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe.
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
mālkalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" iedzīvotāji.
Algeti Aiza Mazajā Kaukāzā.
kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros.
Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu.
Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā.
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m.
Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem.
mazdrodzenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdrogas" iedzīvotāji.
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts.
jautājuma zīme aizstājzīme, ko operētājsistēmās _MS-DOS_, _Windows NT_ un _OS/2_ izmanto kādas noteiktas rakstzīmes vietā.
akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji.
Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs.
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma.
Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls.
Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis.
Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki.
Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus.
Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs.
Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede.
Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe.
Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera.
Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
Aklais ezers Aklais Palsis Madonas novadā
Aklais ezers Aklais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m.
Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru.
Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri.
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri.
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu.
mālupieši Aknīstes novada Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji.
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas.
mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga.
mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss.
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne.
Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši.
Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam).
Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots.
Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā.
kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem.
jakobīti Alarodu un kurdu mistru tautiņa Mesopotāmijas ziemeļu daļā.
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas.
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs.
Alksnāju grāvis Alksnājgrāvis Mērsraga pagastā.
maztālieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Maztāles" iedzīvotāji.
Alorstara Alorsetara - pilsēta Malaizijā.
mongoļu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Mongolijā, rakstu piemin, no 12.-13. gs. mongoļu rakstā.
Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā.
Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe.
Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis.
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
Mournīki Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums.
meijerieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Meijeri" (tagad - "Jaunanna") iedzīvotāji.
Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē.
Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums.
rijenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
rijieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
rijnieki Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā.
brencenieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
brencieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē.
malienieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Maliena" iedzīvotāji.
Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Noglas Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Naglas" nosaukums vietējā izloksnē.
Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums.
alodzenieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" iedzīvotāji.
ārmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" iedzīvotāji.
Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums.
Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
ērmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ērmaņi" iedzīvotāji.
gravinieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Graviņas" iedzīvotāji.
igrivieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Igrive" iedzīvotāji.
Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
mālupieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji.
Molupe Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" nosaukums vietējā izloksnē.
Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Sopikols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns" nosaukums vietējā izloksnē.
sofikalnieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns", tagad "Igrīve" iedzīvotāji.
Torvas Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Tarvas" nosaukums vietējā izloksnē.
Žierveļi Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Žērveļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
degumieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Degumi" iedzīvotāji.
lāzberģieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lāzberģis" iedzīvotāji.
Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums.
mārkalnieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" iedzīvotāji.
volkovieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Volkova" iedzīvotāji.
Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji.
māriņkalnieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" iedzīvotāji.
Māriņkols Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā.
Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m.
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats.
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
merķelieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Merķeļi" iedzīvotāji.
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
Myglāni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
Mīžasāta Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mīžusāta" nosaukuma variants.
Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski.
alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele.
korvete Amerikāņu sporta auto marka "Corvette", ko ražo kompānija "General Motors" kopš 1953. g.
SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu.
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
baltais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus albus").
augstais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus altissimus"), Latvijā adventīva.
zobainais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus dentatus"), Latvijā adventīva.
ārstniecības amoliņš amoliņu suga ("Melilotus officinalis").
Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva.
minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē.
Djegosvaresa Anciranana - pilsēta Madagaskaras ziemeļos.
Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
mariampolieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mariampole" iedzīvotāji.
Miurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukuma variants.
Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski.
Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski.
Munciški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Muntiški" nosaukuma variants.
murānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
murēnieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
mamonieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mamoni" iedzīvotāji.
murānieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
murēnieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
Aneni Noja Aneninoja, pilsēta Moldovā.
Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
Mrs. Anglijā tituls precētām dāmām, ko neuzrunā par lēdijām (angļu "Mistress").
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
piligrimtēvi Angļu puritāņi, kas 1620 ar kuģi "Mayflower" izceļoja uz Jaunangliju ASV.
MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola").
maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
tiftiks Angoras kazu vilnas nosaukums Mazāzijā; kemela vilna.
Ahrimāns Anhro Mainju, galvenais negatīvais gars zoroastrismā.
mango ankardiju dzimtas ģints ("Mangifera"), mūžzaļš tropu augļu koks ar aromātiskiem, saldiem augļiem.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā.
Antananariva Antananarivu, Madagaskaras galvaspilsēta.
Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m.
Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju.
Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem.
kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols.
dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai.
Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte.
Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju.
elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains").
vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_.
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
aploks Apdārzs (ap Mēnesi).
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Abūmūsa apdzīvota vieta (_Abū Mūsá_) tāda paša nosaukuma salā Persijas līcī.
Andrača apdzīvota vieta (_Andratx_), Baleāru Salu Maļorkas salas rietumos.
Hjūstona Apdzīvota vieta ("Houston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hjūstona Apdzīvota vieta ("Houston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hantsvila Apdzīvota vieta ("Huntsville"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lielmēmele apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mazzalves pagastā.
Garoza apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mežotnes pagastā.
Balda Apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Jaunanna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri.
Medumi Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs.
Mežotne Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs.
Mūsa Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā.
Jauncode Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele.
Bērzkalni Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai.
Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
Augstkalne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs.
Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs.
Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
Ļaudona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs.
Mētriena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs.
Barkava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 28 km no Madonas, pagasta centrs.
Lazdona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs.
Prauliena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs.
Biksēre Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs.
Kusa Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā.
Sauleskalns Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Jaunkalsnava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs.
Aiviekste Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām.
Jaunmārupe apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Mārupes pagastā, 12 km no Rīgas.
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas.
Tīraine apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā 8 km no Rīgas.
Skulte Apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā, aiz lidostas Rīga teritorijas.
Līčupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 67 km no Ogres un 15 km no Ērgļiem, Mazozolu pagasta administratīvais centrs.
Mērsrags Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs.
Līkumciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Mārupes novada Salas pagastā.
Blūmreiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Kaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Luņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Naglas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Proņkas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Stradiņš apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Alodzene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Bāterava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Grundas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Mežnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Sofikalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Žērveļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Blekteskalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Cirakalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Degumi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Ezīšava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Lejaskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Bērzkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Dambi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Dzirkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Juneļi Apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā.
Papuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā.
Piņķi apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā.
Plienkalni apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidurzemes novada Medzes pagastā.
Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Rumpļi Apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Ciskāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Kalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Kaļvi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Kaniņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Līdēre Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Pumpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Šķūri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Jaudzemnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Veczeltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Dzirnaviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Grostona Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Iedzēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Ozolkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Viļķeni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Jokums apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Jukāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Kočkares apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Noras apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Pavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Rakuti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Rēzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Auziņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Bebri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Bakani Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā; Bakāni.
Bučauska apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Grases Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Gribažas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Jaunbakāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Krampāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Kroņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Laucene Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Mežļaides Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Padoms Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Skutāneļmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Tūjāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
Pulčēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Jumurdas pagastā.
Rizgi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Apšuriņķis Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Liepnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Maisi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Mārtiņēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Stepes Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Trekaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Tuteni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Veckalsnava Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Anckani Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Blākaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Bukas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Bulēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Celmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Dzeņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Dzeņumuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Gravasmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Grotūži Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Grūslēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Kaupiņēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Kurmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Lielstāpeles Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Lubeja Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Namdari Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Reiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ruļmurēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Šķētes Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Slieķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Sveiļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Sveļmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Telvieši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Tīrumskanuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Tošpavāri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Vērmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Virgabaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ziedaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Kalnvirsa apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Aburti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Anzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Cekuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Ķepši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Ruķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Sāviena Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Silieši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Stopāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Toce Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Randoti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Rēķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Aizpurves Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Alžāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Dēgļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Dūkstupi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Jurjāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Ķimstnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Lielnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Ozolkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Palejas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Pamati Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Asni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Cesvainieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Kalnagals Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Baltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Būdāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Kalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Lūza Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Saikava Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Silkalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Silnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Trakši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Vecpoļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Bāguņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Bērzmilni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Caurvēderi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Dravnieks Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Jaunpatkule Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Klaucēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Krieviņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Poļvarka Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Sprīzdāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Kaukuri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sausnējas pagastā.
Dambīši apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā.
Piekalnes apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā.
Kārsavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā.
Naglāni apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā.
Zibla apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā.
Vite apdzīvota vieta (mazciems) Mālpils pagastā.
Volkova apdzīvota vieta (mazciems) Mārkalnes pagastā.
Mārsnēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
Sīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
Sīmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
Dižbārdi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Dzērves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Egļuciems apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Kaupi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Klīves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Annas Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Beberi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Remesi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Ezerlīči Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Kaģi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Ieķi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novadā.
Stūri Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novadā.
Parkmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
Tīši apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
Unguri apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
Krasti apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā.
Timsēni apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā.
Vecmēmele apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā.
Kščeva apdzīvota vieta (mazciems) Medumu pagastā.
Vanagiški apdzīvota vieta (mazciems) Medumu pagastā.
Ievkalni apdzīvota vieta (mazciems) Medzes pagastā.
Stirnas apdzīvota vieta (mazciems) Medzes pagastā.
Latvīšu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā.
Krīvu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā.
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Mētrienas pagastā.
Gobiņas apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā.
Gromalti apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā.
Leišusils apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā.
Taurupe apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā.
Griudinīši apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā.
Mežmala apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā.
Bārbaļi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Boles apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Darvinieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Inčārnieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Kanči apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Zepi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Saules iela apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Lielāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Plātere Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Vecķeipene Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Vērene Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Ogresmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā.
Vecogre Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā.
Meņģeles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Meņģeles pagastā.
Dauguļi Apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā.
Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Blāķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Blanka Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Brūnas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Kopmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Mērnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Pūriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sebežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sviestiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Briedinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Tarvas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Pujakalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Vaidava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Vuķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Dzerbaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšaugavas novada Maļinovas pagastā.
Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
Bondariški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
Jaunā Porečje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
Ēģipte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
Ērgļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
Pļaviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
Ragauniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
Biruliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
Bordova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Kļučniki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Loduma apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Olutova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Rači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Aizgalīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Bahmatova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Makšinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā; Makšinova; Makšinovka.
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Buntiki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Dobupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Dudursala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Jauniešas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Lāčupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Laides apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Druķu Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Puķukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ragusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ancāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
Beržovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
Čāvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
Drikaški Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
Ļurbova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
Baranova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Diervanīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Grabežova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Kitkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Rūzori Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Ašisola Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Augstīkolni Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Barani Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Bokši Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Dunduri Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Dzērves Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Padole Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Pusloči Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Rejeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Skūpova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Ūzulnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Meždibeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Mežāres pagastā.
Barkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Jēči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Kokari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Lielā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Mazā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Nesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Novoselki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Orlāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Petinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Kausinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Parsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Boltāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Dekterova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Beļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Buzdi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Ezernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Gadžiuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Jaudzemļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Jaunivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Klonešnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Kokori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Lakšinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Plieši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Ranči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Lode Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Oļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Viesiena Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Obsenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Aiztilte Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Akmeņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Bozēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Bulmeistari Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Čērzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Mālnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Mālsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Muiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Osogols Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Radžēļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Silaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Sumeinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Muižnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Baldones Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Birznieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Lapenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Sīmašas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Apogi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
Ērgala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
Lāči apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Aronieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Ramuļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Buļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Gulbēre Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ļūļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Mēdzūla Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Skanuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ķunci apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Beļava Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Kalnāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Kalpi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Ķikuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Skutāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Zīliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Aizkalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Pilskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Opsi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Rāksala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Druvenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Gaigalieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Iecelnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Jaundegumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Jaunlubāna Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Klāvāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Krievbirze Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Lielmežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Liepsalas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Paukulnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Pauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Rupsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Siliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Stūrmežs Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Zvidziena Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Graviņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Kamatauskas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Aizkuja Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā.
Patkule Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Siļķava Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Silnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Stiprie Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Ramļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sausnējas pagastā.
Tolka Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Vestienas pagastā.
Kozuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
Kozupka apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
Ubogova apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
Zastenki apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
Zundi apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Malienas pagastā.
Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Malienas pagastā.
Čudari apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Grebņova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Ījevka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Īrubine apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Kabulova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Kapačova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Kaskāni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Krīveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Kukari apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Lāpova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Livzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Ločukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Lozdova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Lukstinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Meitri apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Mihaļčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Moseji apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Lielā Zeļčova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Mazā Zeļčova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Malnavas fermas apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Rudiņova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Skobulīna apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Šnitki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Soldoni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Straujenka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Tipani apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Tronova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Ubagova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Zastinki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Dagušova Apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Sidorovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maltas pagastā.
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Maltas pagastā.
Miški apdzīvota vieta (skrajciems) Mālupes pagastā.
Jakubini apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Janciški apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Kurpenišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Makareņata apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Markitanti apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Jaunā Zeļonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Vecā Zeļonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Oborūni apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Rubeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Silacirši apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Silkini apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Vasiļova apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Zaļumi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Lisa apdzīvota vieta (skrajciems) Mārsnēnu pagastā.
Starti apdzīvota vieta (skrajciems) Mārsnēnu pagastā.
Varkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā; Vārkaļi.
Pavasari apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Pērnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Silmalas apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Sīpolciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Vētras apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes pagastā.
Mīlītes apdzīvota vieta (skrajciems) Matīšu pagastā.
Sudrabkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Mazzalves pagastā.
Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā, Ilziņu ezera dienvidaustrumu krastā.
Bronti apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Čudarīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Janapole apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Lāški apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Lozdova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Rogovski apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Skandīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Slotukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Tereškova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Torkova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Viduči apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Vīksnīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Zaiceva apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
Kurcums apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā, 8 km no Medumiem.
Ābeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Bruņinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Grendze apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Ilga apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Kamariški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Kļaviški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Kumpiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Kumpoti apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Mētras apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Līkais tilts apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Teteri apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Vasariški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Mednieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Čieri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Kozukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Kravcovka apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Lapatnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Malzubri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Miški apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Repki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Šalaji apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Silinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Silkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Škirmanti apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Tabulova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Vecpiragova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Sloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Ķipati apdzīvota vieta (skrajciems) Mērsraga pagastā.
Mucusala apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Bojāru Vikšeri apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Rimšas apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Sīkstuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Stimbināja apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Taurupturciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Vectaurupe apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Vilkāji apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Zesersala apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Zundāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Annasmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Bringi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Brīži apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Goreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Jakulinski apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Janiki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Kaki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Kākuči apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Kaprani apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Ķeiseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Kopči apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Korklinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Kozuli apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Masli apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Meikulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Mežainčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Mikazāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Mortuzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Motori apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Otrie Mežvidi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Otrie Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Rogukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Rulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Skūteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Stapuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Stībrinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Volkova apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Arklinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Karolīna apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Kozsola apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Lielie Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Meža Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Siksala apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Silagals apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Teicejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Tiltagals apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Trizelnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Tropi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Veipi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Vēršuzepi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Vidsola apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Astici Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, agrāk saukta arī "Malukšta".
Bereznīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Bungas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Plīna Romani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Krievu Virauda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Latviešu Virauda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Barauha Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Dvarči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Galdeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Gineviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Grumuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Ilza Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Jaunstašuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Jegorova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Krepši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Ļoļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Luciški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Maiziki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Maltečka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Malukšta Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Martušovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Melteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Milka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Novaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Pozņaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Purviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Rabskova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Rukmoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Rusiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Škrjabi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Staraja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Stepiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Stikuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Stiļbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Utāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Vecstašuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Zeļenopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Zeļonki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Sergejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Barauha Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Bički Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Bikaunīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Brīžgoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Černoste Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Dupini Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Dzementova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Dzeniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Garkolni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Griščati Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Jakoviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Jevtišovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Kiseļovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Lapatiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Leimaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Lejnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Locukolns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Maltečka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Mīškoņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Paškeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Pinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Skutāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Šmeiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Solomenka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Špieļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Strodziškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Viškeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Zagajevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Meikaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā; Meikales; Meikali; Meikalis.
Mores muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Mores pagastā.
Akenstaka Apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Mores pagastā.
Eglaine Apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Mores pagastā.
Kārtūži Apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Mores pagastā.
Alksnāji apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Mērsraga pagastā.
Bauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā 6 km no Matīšiem.
Pučurgas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā.
Sārnas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
Kokāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
Pušči Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
Seimuškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
Vecumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
Ozolaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
Pavasaris Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Daugavpils novada Maļinovas pagastā.
Liepa Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Pavasaris Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Rosme Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Maļinovas pagastā.
Kūdra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Stūnīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novadā.
Zelta kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Medumu pagastā.
Šķēde apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Medzes pagastā.
Zvirgzdusala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mežāres pagastā.
Getliņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa.
Rūķīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa.
Alderi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā.
Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs.
Brenci Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km no Alūknes, Malienas pagasta administratīvais centrs.
Māriņkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs.
Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs.
Ceplis Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Jumprava Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Strēlnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā.
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
Mārsnēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Jaunā muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kūku un Mežāres pagastā.
Mežvalde Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža.
Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Nirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 20 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Muržinovas muižas "Murinowo" teritorijā, pagasta centrs.
Pudinava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs.
Sausnēja apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā), 12 km no Ērgļiem.
Liezēre Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris".
Vestiena Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs.
Dzelzava Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs.
Degumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs.
Lautere Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Zelgauska Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Ošupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada austrumu daļā.
Aizpurve Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā 31 km no Madonas.
Meirāni apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
Jāņukalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Jaunlazdona Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Lazdonas pagastā.
Ozoli Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Vecsaikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža.
Jumurda Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs.
Lemešova apdzīvota vieta (vidējciems) Malnavas pagastā.
Bozova Apdzīvota vieta (vidējciems) Malnavas pagastā.
Upmalas apdzīvota vieta (vidējciems) Mālpils pagastā.
Sidgunda Apdzīvota vieta (vidējciems) Mālpils pagastā.
Dzilnuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Priežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Gātciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Straupciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Tāši apdzīvota vieta (vidējciems) Medzes pagastā.
Upesgrīva apdzīvota vieta (vidējciems) Mērsraga un Vandzenes pagastā.
Zādzene Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Lipuški Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs.
Rozentova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā 2 km no Maltas.
More Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novadā 18 km no Siguldas, izveidojusies bijušās muižas "Moritzberg" teritorijā, pagasta centrs.
Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā.
Mēri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi.
Aizupes Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara.
Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ramata Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 65 km no Valmieras un 12 km no Mazsalacas, pagasta centrs.
Priedāji apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Murmastiene Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs.
Kokari Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs.
Arnicēni Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Aronas pagastā.
Aizbetņi Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Jumurdas pagastā, Jumurdas ezera dienvidu krastā.
Aronmūrnieki Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Valgaci Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Aizāri Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā 5 km no Madonas.
Aizpurvi Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā.
Kalnavēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā.
Kalna Urdzēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā.
Lejas Urdzēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā.
Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
Abdelmelek Ramdana apdzīvota vieta Alžīrijā (_Abdelmalek Ramdan_), Mustegānimas vilājā, 12600 iedzīvotāju (2000. g.).
Ain Rīša apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Rich_), Msīlas vilājas dienvidos.
Ain Tādelesa apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Tédélés_), Mustegānimas vilājā.
Morona Apdzīvota vieta Argentīnā ("Moron"), Buenosaires pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, \~500000 iedzīvotāju (1975. g.).
Aberdīna apdzīvota vieta ASV (_Aberdeen_), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Absorkī apdzīvota vieta ASV (_Absarokee_), Montānas štata dienvidu daļā.
Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Mičiganas štatā.
Algoma apdzīvota vieta ASV (_Algoma_), Viskonsinas štata austrumos, Mičigana ezera rietumu krastā.
Alegana apdzīvota vieta ASV (_Allegan_), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā.
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Mičiganas štatā.
Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Masačūsetsas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
Anakonda apdzīvota vieta ASV (_Anaconda_), Montānas štata dienvidrietumu daļā.
Ārgaila apdzīvota vieta ASV (_Argyle_), Minesotas štata ziemeļrietumu daļā.
Dandolka apdzīvota vieta ASV (_Dundalk_), Merilendas štatā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.).
Enisa apdzīvota vieta ASV (_Ennis_), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Aironmauntina apdzīvota vieta ASV (_Iron Mountain_), Mičiganas štata rietumu pierobežā.
Aironrivera apdzīvota vieta ASV (_Iron River_), Mičiganas štata ziemeļaustrumu daļā.
Aironvuda apdzīvota vieta ASV (_Ironwood_), Mičiganas štata ziemeļrietumos.
Aila apdzīvota vieta ASV (_Isle_), Minesotas štatā.
Aiuka apdzīvota vieta ASV (_Iuka_), Misisipi štata ziemeļaustrumos.
Morisa apdzīvota vieta ASV (_Morris_), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Eida Apdzīvota vieta ASV ("Ada"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Olbani Apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ārnolda Apdzīvota vieta ASV ("Arnold"), Merilendas štatā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.).
Ešlenda Apdzīvota vieta ASV ("Ashland"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Espenhila Apdzīvota vieta ASV ("Aspen Hill"), Merilendas štatā, 48700 iedzīvotāju (2010. g.).
Orora Apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Boulinggrīna Apdzīvota vieta ASV ("Bowling Green"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Broktona Apdzīvota vieta ASV ("Brockton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Brukfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bransvika Apdzīvota vieta ASV ("Brunswick"), Meinas štatā, 20400 iedzīvotāji (2007. g.).
Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Batlera Apdzīvota vieta ASV ("Butler"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kalifornija Apdzīvota vieta ASV ("California"), Mērilendas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010.g.).
Keimbridža Apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kenbi Apdzīvota vieta ASV ("Canby"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kārtidža Apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentreilija Apdzīvota vieta ASV ("Centralia"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čārlstona Apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čārlstona Apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šarlota Apdzīvota vieta ASV ("Charlotte"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čestera Apdzīvota vieta ASV ("Chester"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klārksbērga Apdzīvota vieta ASV ("Clarksburg"), Mērilendas štatā, 13750 iedzīvotāju (2010. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kolumbija Apdzīvota vieta ASV ("Columbia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kolumbusa Apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Konkorda Apdzīvota vieta ASV ("Concord"), Misūri štatā, 16400 iedzīvotāju (2010. g.).
Durenta Apdzīvota vieta ASV ("Durant"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Edžvuda Apdzīvota vieta ASV ("Edgewood"), Mērilendas štatā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.).
Eseksa Apdzīvota vieta ASV ("Essex"), Mērilendas štatā, 39200 iedzīvotāju (2010. g.).
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Fērvjū Apdzīvota vieta ASV ("Fairview"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Fārmingtona Apdzīvota vieta ASV ("Farmington"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Fortlenardvuda Apdzīvota vieta ASV ("Fort Leonard Wood"), Misūri štatā, 15100 iedzīvotāju (2010. g.).
Frankforta Apdzīvota vieta ASV ("Frankfort"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Fultona Apdzīvota vieta ASV ("Fulton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Galatina Apdzīvota vieta ASV ("Gallatin"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Glāsgova Apdzīvota vieta ASV ("Glasgow"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Grīnfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Greenfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Heisa Apdzīvota vieta ASV ("Hays"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hāfveja Apdzīvota vieta ASV ("Halfway"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.).
Hamiltona Apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Herisona Apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Heistingsa Apdzīvota vieta ASV ("Hastings"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Holispringsa Apdzīvota vieta ASV ("Holly Springs"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Itaka Apdzīvota vieta ASV ("Ithaca"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Keteringa Apdzīvota vieta ASV ("Kettering"), Mērilendas štatā, 12800 iedzīvotāju (2010. g.).
Kīhei Apdzīvota vieta ASV ("Kihei"), Havaju štatā, Maui salā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
Lahaina Apdzīvota vieta ASV ("Lahaina"), Havaju štatā, Maui salā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Largo Apdzīvota vieta ASV ("Largo"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.).
Lorela Apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leksingtonpārka Apdzīvota vieta ASV ("Lexington Park"), Mērilendas štatā, 11600 iedzīvotāju (2010. g.).
Laima Apdzīvota vieta ASV ("Lima"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Linkolna Apdzīvota vieta ASV ("Lincoln"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Linkolna Apdzīvota vieta ASV ("Lincoln"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Konnektikutas štatā, 18250 iedzīvotāju (2007. g.).
Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mančestra Apdzīvota vieta ASV ("Manchester"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mančestra Apdzīvota vieta ASV ("Manchester"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mančestra Apdzīvota vieta ASV ("Manchester"), Konnektikutas štatā, 58100 iedzīvotāju (2014. g.).
Mančestra Apdzīvota vieta ASV ("Manchester"), Virdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2010. g.).
Manhatana Apdzīvota vieta ASV ("Manhattan"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Menkeito Apdzīvota vieta ASV ("Mankato"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mensfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Mansfield"), Konnektikutas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mensfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Mansfield"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mensfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Mansfield"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mērieta Apdzīvota vieta ASV ("Marietta"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mērisvila Apdzīvota vieta ASV ("Marysville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Māršfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Marshfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mārtina Apdzīvota vieta ASV ("Martin"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Martinesa Apdzīvota vieta ASV ("Martinez"), Džordžijas štatā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.).
Meisona Apdzīvota vieta ASV ("Mason"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meisona Apdzīvota vieta ASV ("Mason"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Medforda Apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Ņujorkas štatā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.).
Medforda Apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Medforda Apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Memfisa Apdzīvota vieta ASV ("Memphis"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Memfisa Apdzīvota vieta ASV ("Memphis"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meridiana Apdzīvota vieta ASV ("Meridian"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meteiri Apdzīvota vieta ASV ("Metairie"), Luiziānas štatā, 138500 iedzīvotāju (2010. g.).
Maiami Apdzīvota vieta ASV ("Miami"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Milforda Apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Milforda Apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Masačūsetsas štatā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mindena Apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mindena Apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mineapolisa Apdzīvota vieta ASV ("Minneapolis"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mišena Apdzīvota vieta ASV ("Mission"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mičela Apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mičela Apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Monro Apdzīvota vieta ASV ("Monroe"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Monro Apdzīvota vieta ASV ("Monroe"), Konnektikutas štatā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mūrheda Apdzīvota vieta ASV ("Moorhead"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mortona Apdzīvota vieta ASV ("Morton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mortona Apdzīvota vieta ASV ("Morton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mortona Apdzīvota vieta ASV ("Morton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mauntplezanta Apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mauntplezanta Apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mauntplezanta Apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mauntvērnona Apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mauntvērnona Apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mauntvērnona Apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mauntvērnona Apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ņūolbani Apdzīvota vieta ASV ("New Albany"), MIsisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ņūberi Apdzīvota vieta ASV ("Newberry"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ņūtona Apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Okvila Apdzīvota vieta ASV ("Oakville"), Misūri štatā, 36100 iedzīvotāju (2010. g.).
Ošenpainsa Apdzīvota vieta ASV ("Ocean Pines"), Merilendas štatā, 11700 iedzīvotāju (2010. g.).
Olni Apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Mērilendas štatā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.).
Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pasadīna Apdzīvota vieta ASV ("Pasadena"), Mērilendas štatā, 24300 iedzīvotāju (2010. g.).
Filadelfija Apdzīvota vieta ASV ("Philadelphia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Pitsfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Pittsfield"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pleinvjū Apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ripablika Apdzīvota vieta ASV ("Republic"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ričmonda Apdzīvota vieta ASV ("Richmond"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ričmonda Apdzīvota vieta ASV ("Richmond"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Rokimaunta Apdzīvota vieta ASV ("Rocky Mount"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Rozdeila Apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Rozdeila Apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.).
Soko Apdzīvota vieta ASV ("Saco"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentčārlza Apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Merilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentčārlza Apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentluisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Louis"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sandaski Apdzīvota vieta ASV ("Sandusky"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Savana Apdzīvota vieta ASV ("Savannah"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sevērna Apdzīvota vieta ASV ("Severn"), Mērilendas štatā, 44200 iedzīvotāju (2010. g.).
Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sidni Apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Silverspringsa Apdzīvota vieta ASV ("Silver Spring"), Mērilendas štatā, 71400 iedzīvotāju (2010. g.).
Springveli Apdzīvota vieta ASV ("Spring Valley"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
Springfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.).
Supīriora Apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju.
Tailera Apdzīvota vieta ASV ("Tyler"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Trentona Apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jūniona Apdzīvota vieta ASV ("Union"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vandeilija Apdzīvota vieta ASV ("Vandalia"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vailuku Apdzīvota vieta ASV ("Wailuku"), Havaju štatā, Maui salā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
Veinsboro Apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Veinsboro Apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vorena Apdzīvota vieta ASV ("Warren"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vorso Apdzīvota vieta ASV ("Warsaw"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Veiverli Apdzīvota vieta ASV ("Waverly"), Mičiganas štatā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.).
Velsa Apdzīvota vieta ASV ("Wells"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vītona Apdzīvota vieta ASV ("Wheaton"), Mērilendas štatā, 48300 iedzīvotāju (2010. g.).
Vaithola Apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vaithola Apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vinzora Apdzīvota vieta ASV ("Windsor"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Alendeila apdzīvota vieta ASV (“Allendale”), Mičiganas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā.
Akcjabra apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabr_), Minskas apgabalā.
Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Minskas apgabalā.
Akoļica apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akolica_), Minskas apgabalā.
Aļahnoviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alachnovičy_), Minskas apgabalā.
Arehavka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭka_), Mogiļevas apgabala rietumu daļā.
Svislača Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā.
Aba apdzīvota vieta Centrālāfrikas Republikā, Nana-Mambere prefektūrā.
Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī.
Abū Girga apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abū Jirj_), Minjas muhāfazā.
Abra de Iloga apdzīvota vieta Filipīnās (_Abra de Ilog_), Mindoro salas ziemeļos, Rietummindoro reģionā.
Basilana Apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Lejasnormandijas reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā.
Agondanža apdzīvota vieta Francijā (_Hagondange_), Lotringas reģiona Mozeles departamentā.
Montreija Apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta.
Ajanža apdzīvota vieta Francijā, Mozeles departamentā.
Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā.
Ajagaline apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Galíni_), Krētas salas dienvidu piekrastē, Mesaras līča krastā.
Ajamarina apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Marína_), Egejas jūras Dienvidsporādu salu grupas Leras salā.
Ajosmateja apdzīvota vieta Grieķijā (_Ágios Matthaíos_), Kerkīras (Korfu) salā, Epiras perifērijā.
Iraklija apdzīvota vieta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, <10000 iedzīvotāju.
Adama apdzīvota vieta Grieķijā, Dienvidegejas perifērijā, Mitrejas jūras Milas salā.
Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni.
Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora.
Khendegba apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē, gruzīnu - Ahali Kindghi.
Kuivastu apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas dienvidaustrumos.
Līva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas vidienē.
Trombeja Apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta.
Alī eš Šerkī apdzīvota vieta Irākā (_Alī ash Sharqī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos.
Ālāšta apdzīvota vieta Irānā (_Ālāsht_), Māzenderānas ostānā, Elbursa kalnos.
Gobonhire apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Akilas salas rietumu piekrastē.
Lūisboro apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Klū līča,dienvidu krastā.
Ņūporta apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē; Balja Īiekoina.
Belihonisa apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē.
Bengorerisa apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē.
Čārlztauna apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē.
Foksforda apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē.
Kilčimoka apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē.
Klērmorisa apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē.
Krosmolina apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē.
Svinforda apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē.
Belinrouba apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistes dienvidos.
Kilala apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļaustrumos.
Bēlonvērheda apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumos, Malita pussalā.
Belivora apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistē.
Dalīka apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistē.
Etboja apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistē.
Kjananas Mora apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistē.
Betistauna apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes austrumos, Īrijas jūras piekrastē.
Enfīlda apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes dienvidos; Boharbuī.
Oldkāsla apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes rietumu daļā.
Reivarhebna apdzīvota vieta Islandē, Melrahkaslehtas pussalas ziemeļaustrumos.
Koubaskera apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Melrahkaslehta pussalas rietumu krastā.
Reikjahlida apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemes austrumu daļā, Mīvahdna ezera ziemeļaustrumu krastā.
Anjone apdzīvota vieta Itālijā (_Agnone_), Molizes reģiona Izernijas provincē.
Altona apdzīvota vieta Kanādā (_Altona_), Manitobas provinces dienvidos.
Morisa apdzīvota vieta Kanādā (_Morris_), Manitobas provinces dienvidos.
Emersona apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas.
Gretna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas.
Kilarni apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos.
Kristalsitija apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos.
Manitu apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos.
Mordena apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos.
Pailotmaunda apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos.
Plamkūli apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos.
Rozorivera apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos.
Vinklera apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos.
Delorēna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumos.
Melita apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumos.
Boiseveina apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumU daļā.
Akšukura apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabala rietumos, Kaspijas jūras piekrastē.
Alsandžaka apdzīvota vieta Kiprā (_Alsancak_), salas ziemeļrietumu daļā, Ziemeļkipras teritorijā, Vidusjūras krastā; Motides.
Alova apdzīvota vieta Krievijā (_Alovo_), Mordvijas Republikas austrumos; Aloveļe.
Andra apdzīvota vieta Krievijā (_Andra_), Hantu-Mansu autonomajā apvodū - Jurgā, Obas labajā krastā.
Aņņenskijmosta apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskij Most_), Vologdas apgabala ziemeļrietumu daļā.
Arhipoosipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Arhipo-Osipovka_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē.
Palatka Apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgbalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Borodina Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta.
Shodņa Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons.
Afrikanda apdzīvota vieta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalā.
Alakurti apdzīvota vieta Krievijas Murmanskas apgabala dienvidrietumos (_Alakurtti_).
Adūngola apdzīvota vieta Ķīnā (_Adun-Gol_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
Utuncjao Apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons.
Alapūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Ullapool_), Skotijas ziemeļrietumos, Minča šauruma piekrastē.
Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā.
Mahera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabala ziemeļu daļā.
Kāsldosona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabalā.
Enalonga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala austrumu daļā.
Kilkīla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidaustrumu daļā.
Rostrevora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā.
Vorenpointa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā.
Bušmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļrietumos.
Belikāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļu daļā.
Alanta apdzīvota vieta Lietuvā (_Alanta_), Utenas apriņķa Molētu rajona ziemeļrietumu daļā.
Antanava apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanavas_), Marijampoles apriņķī.
Sangrūda apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidos.
Juņģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
Ļudvinava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
Želsva apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
Vištīte apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa rietumos.
Joģinišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Ļeķēči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Ķiduļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļrietumuu daļā.
Lukši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļu daļā.
Bartninki apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Barzdi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Ģiži apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Griškabūde apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Gudeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Igļauka apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Jūre apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Mokoli apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Pajevone apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Patašine apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Pilvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Sasnava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Siņtauti apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Šunski apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Verši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē).
Balēnas apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Kraķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Laižuva apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Palnosi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Piķeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Šerkšnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Tirkšļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Židiki apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Antindža apdzīvota vieta Madagaskarā (_Antindra_), Ancirananas provincē.
Andžuka apdzīvota vieta Madagaskaras dienvidrietumos (_Anju_), Tuliaras provincē
Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Āķēni Apdzīvota vieta Madonas novada Ērgļu pagastā.
Ajerbaloi apdzīvota vieta Malaizijā (_Ayer Baloi_), Džohoras štata dienvidrietumu daļā.
Anefisa apdzīvota vieta Mali Republikā (_Anéfis_), Kidalas reģiona dienvidos.
Ansongo apdzīvota vieta Mali Republikā (_Ansongo_), Gao reģiona dienvidu daļā.
Aravana apdzīvota vieta Mali Republikā (_Araouane_), Tombuktu reģionā, Azavāda tuksnesī.
Abeibara apdzīvota vieta Mali ziemeļaustrumos (_Abeibara_), Kidala reģionā.
Agdza apdzīvota vieta Marokā (_Agdz_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā.
Ain Benī Mathāra apdzīvota vieta Marokā (_Aïn Benimathar_), Austrumu reģionā.
Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos.
Ain Leūha apdzīvota vieta Marokā (_Ain Leuh_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā.
Aitbenhadū apdzīvota vieta Marokā (_Aït Ben Haddou_), cietoksnis pie sena karavānu ceļa, Sūsa-Māsa-Draa reģionā.
Āit Jaaza apdzīvota vieta Marokā (_Ait Iaaza_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā.
Alnīfa apdzīvota vieta Marokā (_Alnif_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona dienvidrietumu daļā.
Araka apdzīvota vieta Māršala Salās (_Arrak_), Madžuro/Mežro salu grupā.
Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena.
Ain Ben Tilī apdzīvota vieta Mauritānijā (_Aïn Ben Tili_), Tīris Zemmūra vilājas ziemeļos.
Amurdža apdzīvota vieta Mauritānijā (_Amourj_), Austrumhodas vilājā.
Talsi apdzīvota vieta Medzes pagastā, senāk saucās arī Talsu muiža jeb Talses muiža.
Abdenagočeo Garsija apdzīvota vieta Meksikā (_Abdenago Cheo Garda_), Čivavas pavalstī.
Alfredobonfila apdzīvota vieta Meksikā (_Alfredo Bonfil_), Tamaulipasas pavalstī.
Glinvaina apdzīvota vieta Menas salā.
Ņūtauna apdzīvota vieta Menas salā.
Leksi apdzīvota vieta Menas salas austrumu daļā.
Ončena apdzīvota vieta Menas salas austrumu daļā.
Portiraina apdzīvota vieta Menas salas dienvidrietumu daļā.
Portsentmeri apdzīvota vieta Menas salas dienvidrietumu daļā.
Belasela apdzīvota vieta Menas salas dienvidu daļā.
Kāsltauna apdzīvota vieta Menas salas dienvidu daļā.
Belo apdzīvota vieta Menas salas rietumu daļā.
Kirkmaikla apdzīvota vieta Menas salas rietumu daļā.
Sentdžonsa apdzīvota vieta Menas salas rietumu daļā.
Salbi apdzīvota vieta Menas salas ziemeļaustrumu daļā.
Džarbi apdzīvota vieta Menas salas ziemeļrietumu daļā.
Endriesa apdzīvota vieta Menas salas ziemeļu daļā.
Alamora apdzīvota vieta Mikronēzijā (_Alamoar_), Ponpejas salas ziemeļaustrumos.
Ama apdzīvota vieta Mjanmā (_Ama_), Iravadi grīvlīča Bogale austrumu krastā.
Ana apdzīvota vieta Mjanmā (_Ann_), Rakhaimas (Arakanas) apgabala vidusdaļā.
Airaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Ajrag_), Austrumgobi aimaka ziemeļu daļā.
Alagerdene apdzīvota vieta Mongolijā (_Alag-Erdene_), Huvsgula aimaka vidienē.
Aldarhāna apdzīvota vieta Mongolijā (_Aldarhaan_), Dzavhanas aimakā.
Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka dienvidu daļā.
Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Hovdas aimaka dienvidu daļā.
Altanbulaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanbulag_), Centra aimakā.
Altancugca apdzīvota vieta Mongolijā (_Altancögc_), Bajanulgī / Bajanelgeja aimaka austrumu daļā.
Altanširē apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanširee_), Austrumgobi aimakā.
Arbulaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Arbulag_), Huvsgula aimakā.
Argalanta apdzīvota vieta Mongolijā (_Argalant_), Centra aimakā.
Arhusta apdzīvota vieta Mongolijā (_Arhust_), Centra aimaka austrumu daļā.
Breidsa Apdzīvota vieta Montserratā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1000 iedzīvotāju (2005. g.).
Algeirauna apdzīvota vieta Mozambikā (_Algueirāo_), Manikas provincē.
Reine apdzīvota vieta Norvēģijā, Lofotu salu Moskenesejas salā.
Sikilvene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē.
Sundālsēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē.
Veidholmene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē.
Ersta apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkes dienvidrietumu daļā.
O apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Moskenesejas salas dienvidu daļā.
Sfintugeorge Apdzīvota vieta Rumānijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, Tulčas žudecā, 800 iedzīvotāju (2011. g.).
Abū Rubeika apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Abū Rubayq_, _Abu Rubaiq_), Medīnas mintakā.
Aisa apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ʻAys_), Medīnas mintakā.
Mentiharju apdzīvota vieta Somijā (_Mäntyharju_), Dienvidsavo reģionā.
Mente apdzīvota vieta Somijā (_Mänttä_), Pirkanmā reģiona ziemeļaustrumos.
Marti apdzīvota vieta Somijā (_Martti_), Lapzemes austrumu daļā.
Merikarvia apdzīvota vieta Somijā (_Merikarvia_), Satakuntas reģionā.
Millikoski apdzīvota vieta Somijā (_Myllykoski_), Kimenlākso reģionā; Anjalankoski.
Muhosa apdzīvota vieta Somijā (_Muhos_), Ziemeļpohjanmā reģionā.
Muonio apdzīvota vieta Somijā (_Muonio_), Lapzemes rietumos; sāmu - Muona.
Alajora apdzīvota vieta Spānijā (_Alaior_), Baleāru salu Menorkas salā.
Alaurina el Grande apdzīvota vieta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē.
Arčidona apdzīvota vieta Spānijā (_Archidona_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē.
Vildene Apdzīvota vieta tagadējās Jūrmalas pilsētas Majoru teritorijā.
Agva apdzīvota vieta Turcijā, Stambulas ila austrumos, Melnās jūras krastā.
Arbuzinka apdzīvota vieta Ukrainā (_Arbuzynka_), Mikolajivas apgabala ziemeļu daļā.
Apio apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Apio_), Malaitas provincē, Malaitas salas dienvidos.
Markarīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Markaryd_), Krūnuberjas lēnē.
Moheda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Moheda_), Krūnuberjas lēnē.
Mūra apdzīvota vieta Zviedrijā (_Mora_), Dālarnas lēnē.
Mēruma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Mörrum_), Blēkinges lēnē.
Bobra Apdzīvota vietas Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
Mēmele apdzīvotās vietas "Lielmēmele" daļa Mazzalves pagastā.
Petriņciems Apdzīvotās vietas "Mārupe" daļas bijušais nosaukums līdz 19. gs., kas robežojās ar Bieriņiem.
Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā.
kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem).
Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.).
Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā.
Dievmātes sāpju ceļi apokrifisks nostāsts, kā jaunava Marija apmeklējusi grēcinieku moku vietu.
Baltais strauts Apozole, upe Madonas un Jēkabpils novadā.
Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā.
Maunakea aprimis vulkāns ASV (angļu val. _Manua Kea_), Havaju salu Havajas salā, sastāv no bazaltu un andezītu lavas, augstums - 4205 m, augstākā virsotne Havaju salās.
Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru).
Puukukujs Aprimis vulkāns Mui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1764 m.
Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju.
mucs Āpsis ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris").
Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
eklipse Aptumsums (Saules vai Mēness).
Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras.
Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos.
īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms.
īrāms Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islāma pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā vai svētceļojumā uz Meku.
fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.).
dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību.
Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības.
ATM forums ar ATM režīma nodrošināšanu saistīto produktu ražotāju organizācija, kas dibināta 1991. gadā, to veido komitejas, kas izstrādā specifikācijas, pēta ATM produktu tirgu un šī režīma lietotāju atsauksmes.
Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu.
Deo iuvante ar Dieva palīgu (Monako valsts devīze).
nacionālais mērvienības etalons ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī.
poleieļļa Ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu.
zindīki Arābiešu sekta 8. gadsimtenī, kas atmeta korānu un Muhamedu un vispārim jebkuru pozitīvu reliģiju.
šamari Arābu beduīnu cilšu grupa, daļa dzīvo uz vietas Šamaru kalnainē, bet daļa klejotāji Mezopotāmijas stepēs.
koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts.
hašimīti Arābu dinastija Irākā un Jemenā, kas esot cēlusies no Muhameda.
Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas.
kabala arābu un tatāru aizdevuma zīme, Lietuvas lielkņazistē un Maskavas lielkņazistē lietota jau 14. gs. beigās.
Aress Arejs, seno grieķu mitoloģijā - kara dievs; tas pats, kas seno romiešu mitoloģijā - Marss.
Misjonesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Misiones" / "Provincia de Misiones"), administratīvais centrs - Posadasa, platība - 29801 kvadrātkilometrs, 1111400 iedzīvotāju (2010. g.).
Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā.
Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi.
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m.
Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru.
Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru.
Bismarka arhipelāgs arhipelāgs Melanēzijas ziemeļu daļā, puslokā ietver Jaungvinejas jūru, platība — 50500 kvadrātkilometru, ietver >200 salu, kopš 1975. g. ietilpst Papua-Jaungvinejā.
Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija.
industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm.
joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis.
MGA Ariari; Madagaskaras Republikas valūtas kods, sīknauda - iraimbilanja.
armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā.
mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā).
Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle.
Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā.
Austrona Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 9 km; Austronīca; Austra.
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe.
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca.
Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 7 km.
amals Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
amuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
bišāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
bišamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
ceļāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
ceļamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
mārābols Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
mārābuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
mellotnis Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
milzāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla").
kumele Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
kumeļi Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
kumelīši Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
kumeļnīca Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
kumelnicas Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
Matricaria chamomilla ārstniecības kumelītes "Matricaria recutita" nosaukuma sinonīms.
citronmētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis") - panātru dzimtas melisu ģints suga, daudzgadīgs lakstaugs.
bišu mētra ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), citronmelisa.
citronmelisa Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu ar citrona smaržu.
perdelītes ārstniecības melisa ("Melissa officinalis").
bišumētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis").
citroņumētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis").
melismētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis").
Asarītis Asarīšu ezers Mārcienas pagastā.
Rubeņu ezers Asarīšu ezers Mārcienas pagastā.
Rubenis Asarīšu ezers Mārcienas pagastā.
ATM asinhronās pārsūtīšanas režīms (angļu _Asynchronous Transfer Mode_).
ATM režīms asinhronās pārsūtīšanas režīms (angļu "Asynchronous Transfer Mode").
oksidēze Asins spēja saistīt skābes; tās pakāpi izteic 1/100 M HCl tilpums, ko var pievienot asinīm, neradot eritrocītu aglutināciju.
mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
menegacija Asku ķērpju klases lekanoru rindas hipogimniju dzimtas ģints ("Menegazzia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
mikoblasts asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints ("Mycoblastus").
micīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Mitrula"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
lāčpurns Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Morchellaceae"), saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
sīkmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Microglossum"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
agrenīte asku sēņu nodalījuma ģints ("Microstoma").
mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
mikroasks Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases rinda ("Microascales").
melanospora Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Melanosporaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta.
Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_.
AĀVM Asociētās Āfrikas valstis un Madagaskāra.
selimena Asprātīgas koķetes apzīmējums pēc Moljēra "Mizantropa".
milžsalamandra Astaino abinieku kārtas segžauņu dzimtas ģints ("Megalobatrachus").
ekajods Astats; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 85. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
Tetīda Asteroīds, diametrs \~90 km, atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām, pieder S tipa asteroīdu grupai.
acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā.
selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartografē Mēness virsmu.
selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
orbitālā observatorija astronomiskais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP); Zemes mākslīgajā pavadonī ievietota astronomiskā observatorija.
Mazie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukuma variants.
Mozuos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukums latgaliski.
Meņgi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Meņģi" nosaukums latgaliski.
Mudrylova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mudrilova" nosaukums latgaliski.
Mozuo Osyune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski.
Mozuo Osyuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski.
Mazā Osiune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants.
Mazā Osiuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants.
SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission").
pontiaks ASV firmas "General Motors" ražoto vieglo automobiļu marka.
Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi. Ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti.
UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods.
Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns.
Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
Indiāna ASV štats ("Indiana"), administratīvais centrs - Indianapolisa, platība - 94322 kvadrātkilometri, 6423000 iedzīvotāju, robežojas ar Mičiganu, Ohaijo, Kentuki un Ilinoisu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
Ohaio ASV štats ("Ohio"), administratīvais centrs - Kolumbusa, platība - 116096 km^2^, 11594200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Pensilvāniju, Rietumvirdžīniju, Kentuki, Indiānu un Mičiganu, ziemeļos apskalo Ēri ezers.
Oklahoma ASV štats ("Oklahoma"), administratīvais centrs - Oklahomasitija, platība - 181035 km^2^, 3878000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Kanzasu, Misūri, Arkanzasu, Teksasu, Ņūmeksiku un Kolorādo.
Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats.
Havajas ASV štats (angļu val. "Hawaii"), aptver Havaju salas, izņemot administratīvi atdalīto Midveju, administratīvais centrs - Honolulu, platība - 28311 kvadrātkilometru, 1419600 iedzīvotāju (2014. g.).
Arizona ASV štats pie Meksikas robežas ("Arizona"), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīs. - Ariz.; AZ.
Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi ("Arkansas"), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
TexMex ASV Teksasas štata un Meksikas pierobeža, šim areālam raksturīgie ēdieni, mūzika un kultūra; tex-mex.
Hārvarda universitāte ASV vecākā universitāte ("Harward University"), dibināta 1636. g., atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā.
ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu "Virgin Islands" / "Virgin Iislands of the United States") ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array").
Atara Ātāra - pilsēta Mauritānijas vidienē.
Taurupe Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Eiduku purva, garums - \~7 km.
Mārsna Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Jauniešu ezera Eiduku purvā Atašienes pagastā, garums - 16 km.
marindzieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" iedzīvotāji.
marinzejieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" iedzīvotāji.
Marindze Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" nosaukuma variants.
Marindzeja Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" nosaukuma variants.
Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā.
glasnostj Atklātība - viens no lozungiem reformu laikā, ko aizsāka M. Gorbačovs PSRS.
Azovas jūra Atlantijas okeāna iekšējā jūra, Kerčas šaurums to savieno ar Melno jūru, platība — 38000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 7 m.
Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰.
Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem.
pastāvīgā atmiņa atmiņa, no kuras informāciju var tikai nolasīt; lasāmatmiņa; ROM.
DMA atmiņas tiešpiekļuve (angļu "Direct Memory Access").
karte PCMCIA atmiņas vai perifērijas ierīces karte, kas atbilst PCMCIA standartam.
halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi.
Aratika atols Klusajā okeānā (_Aratika_), Tuamotu arhipelāga Palisera salās, Franču Polinēzijas (Tuamotu Gambjē Salās / Tuamotu un Maarevas) sastāvā.
Male Atols Maldīvu salu arhipelāgā Indijas okeāna ziemeļu daļā.
Ailuka atols Māršala salās (_Ailinginae_), Klusajā okeānā; arī lidosta.
Ailinginae atols Māršala salās (_Ailinginae_), Klusajā okeānā.
Ānta atols Mikronēzijā (_Ahnd_), Ponpejas štatā, Seņavina salu dienvidrietumu daļā.
Ailinglaplapa atols Ralika salās (_Ailinglaplap_), Māršla salās, Klusajā okeānā.
Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi.
Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta.
Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs.
Zvidzes ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā, nosusināts.
Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem.
Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta.
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās.
Ekes konvents atraitņu patversme Rīgā, ko nodibināja Rīgas birģermeistars, jo pilsētai bija jārūpējas par Mazās ģildes locekļu atraitnēm, atklāja 1596. g., 1896. g. bija 13 iemītnieces, pastāvēja līdz 1940. g.
REM Ātrās acu kustības miegā (angļu "Rapid Eye Movement").
Maķītis ātro uzkodu ēstuve _McDonald_.
Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam.
Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta.
Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju.
Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu.
Silguldas purvs atrodas Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība - 851 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m, iegūst pakaišu frēzkūdru; Siguldas purvs.
Tubuļa ezers atrodas Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 1,1 ha; Tubulītis; Tubulīts.
Karalienes Mērijas Zeme atrodas Antarktīdas austrumos (angļu val. “Queen Mary Land”) starp 92. un 100. austrumu garuma grādu, to apskalo Deivisa un Mosona jūra, ledus vairoga virsas augstums — 3000 m, ledus biezums līdz 3500 m.
Diližanas rezervāts atrodas Armēnijā, Mazā Kaukāza grēdu ziemeļu atzaros, platība — 230 kvadrātkilometru, augstums — līdz 2993 m, dibināts 1958. g., lai aizsargātu Mazā Kaukāza floru un faunu.
Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis.
Vudsu ezers atrodas ASV Minesotas štatā un Kanādas Manitobas un Ontārio provincē, platība - 3846 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 26 m, glaciālas izcelsmes, līčains, >1000 salu, iztek Vinipega.
Soltona ieplaka atrodas ASV un Meksikā, desmitā zemākā sauszemes ieplaka, lielākais dziļums - 72 m zjl.
Džordža sēklis atrodas Atlantijas okeānā, Ziemeļamerikas piekrastē, iepretī Meinas līcim, 50 m izobata ietver platību 80 x 180 km, ziemeļrietumu daļā dziļums <10 m.
Priežu kalns atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, paugura garums - 0,4 km, platums - 0,2 km, absolūtais augstums - 165 m vjl., relatīvais augstums - 18-25 m.
Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem.
Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā.
Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers.
Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis.
Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.).
Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns.
Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem.
Mazais Ilgas ezers atrodas blakus Lielajam Ilgas ezeram, Medumu pagastā, Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, garums — \~1,2 km, lielākais platums — \~0,4 km.
Džungārijas līdzenums atrodas Centrālās Āzijas ziemeļu daļā, starp Mongolijas Altaju un Tjanšanu, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, platība — >700000 kvadrātkilometru, augstums — gk. 300-800 m.
Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu.
Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem.
Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums.
Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām.
Šķirsteņu kalns atrodas Daugavpils novada Medumu pagastā, pie dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijas ziemeļu robežas, absolūtais augstums — 158 m vjl.
Spratlija salas atrodas Dienvidķīnas jūrā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, platība - 5 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m.
Koraļļu pils atrodas Homstedā, \~40 km uz dienvidrietumiem no Maiami, uzcēlis E. Liedskalniņš kā savu māju, kas pēc viņa nāves kļuvusi par tūrisma objektu un iekļauta Evergleidsas nacionālajā parkā.
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags.
Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta.
Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m.
Indijas okeāna Centrālā lielieplaka atrodas Indijas okeāna centrālajā daļā, starp Centrālo Indijas, Maldivu un Austrumindijas zemūdens grēdu, garums - \~3800 km, platums - \~1700 km, dziļums - līdz 6090 m, ziemeļu daļā pacēlums līdz 1549 m zjl.
Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru.
Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa).
Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi.
Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas.
Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas.
Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m.
Truku salas atrodas Klusā okeāna rietumos ("Truk Islands"), Mikronēzijas sastāvā, kopējā lagūnā (apkārtmērs - 260 km) 6 lilas un >100 sīku salu, no kurām dažas ir bazalta kupoli.
Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.).
Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra.
Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu.
Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^.
Sonoras tuksnesis atrodas Kordiljeros, ASV un Meksikā (angļu val. "Sonora Desert"), platība — 311 kvadrātkilometru, erozijas saposmotas cilu tipa kalnu grēdas, augstums — līdz 1200 m.
Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms.
Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus.
Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens.
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs.
Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla.
Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis.
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine.
Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi.
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu.
Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts.
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
Cingi de Bemaraha nacionālais parks atrodas Madagaskarā, izveidots 1997. g., platība - 1520 km^2^.
Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m.
Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu.
Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m.
Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis.
Aiviekstes ūdenskrātuve atrodas Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidos, uz Aiviekstes, platība - \~10 ha.
Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
Dauziņu ezers atrodas Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 3,2 ha
Aburta dīķis atrodas Madonas novada Ļaudonas pagstā.
Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām.
Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši.
Vardukļa ezers atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1,6 ha.
Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments.
Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms.
Eiņa purvs atrodas Madonas novada Ošupes pagastā, Eiņa ezera vietā.
Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas.
Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu.
Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos.
Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū.
Ļaudonas saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Madonas novadā, 3 km uz ziemeļiem no Ļaudonas, platība - 240 ha, derīgā slāņa biezums - līdz 4,8 m.
Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
Kinabalu nacionālais parks atrodas Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas salas ziemeļu daļā, izveidots 1964. g., platība - 754 km^2^.
Zaubes kalns atrodas Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, absolūtais augstums — 210,7 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m.
Bordžomu aiza atrodas Mazajā Kaukāzā, Kūras ielejā, starp Meshetijas un Trialetas grēdu, Gruzijā, garums — \~60 km, dziļums — 1300-1500 m.
Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri.
Kalifornijas pussala atrodas Meksikā (sp. val. “Baja California”), starp Kluso okeānu un Kalifornijas līci, platība — 144000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — 50-250 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne — 3078 m.
Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums.
Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži.
Dņepras limāns atrodas Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, garums — 55 km, platums pie ieejas — 4,3 km, lielākais platums — 16,7 km, dziļums — \~5 m, ietek Dņepra un Buga.
Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m.
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
Aru salas atrodas Moluku salu grupā ("Kepulauan Aru"), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Trangana.
Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), Indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata.
Glečera nacionālais parks atrodas Montānas štatā, ASV, izveidots 1910. g., platība - 4100 km^2^.
Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām.
Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m.
Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Managvas ezers atrodas Nikaragvas ziemeļos (sp. val. “Lago de Managua”), tektoniskā ieplakā 39 mvjl., platība — 1035 kvadrātkilometri, garums — 58 km, lielākais platums — 25 km.
Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.).
Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m.
Sivenīcas purvs atrodas Ogres novada Madlienas pagastā, platība - 746 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,4 m, zem kūdras sapropelis.
Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi.
Kastrānes pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, \~150 m uz ziemeļrietumiem no Grunduļu mājām, starp Mazo Juglu un tās vecupi, tas ir \~50 m garš un 7 m augsts zemes izvirzījums, plakums - līdz 20 m plats.
Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta.
Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam.
Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. _Cordillera Iberica_), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m.
Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m.
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags.
Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu).
Milkas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Salāja ezera ziemeļrietumu krastā, savrups, \~20 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 25 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti.
Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms.
Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis.
Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas.
Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m.
Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens.
Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms.
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
Sīnāja kalns atrodas Sīnāja pussalas dienvidos, kur pēc tradīcijas Dievs sevi atklāja Mozum un deva viņam desmit baušļus.
Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā.
Alanhes ūdenskrātuve atrodas Spānijā (_Alange, Embalse de_), Estremaduras autonomajā apgabalā, izveidota uz Matačelas upes.
Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas).
Žunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta.
Koratas plato atrodas Taizemes austrumu daļā (angļu val. “Khorat Plateau”), platība — \~160000 kvadrātkilometru, augstums centrālajā daļā — \~150 m, nomalēs — līdz 500 m, gar ziemeļu un austrumu malu tek Mekonga.
Mērsraga bāka atrodas Talsu novada Mērsraga pagastā, uzbūvēta 1875. g., pēc 1. pasaules kara atjaunota 1923. g., gaismas avots atrodas 21,3 m vjl., un tā gaisma sniedzas 30 km tālumā.
Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m.
Kaltenes laukakmeņu atradne atrodas Talsu novada Rojas un Mērsraga pagastā, platība 52,1 ha, laukakmeņu sakopojumi veido akmens bruģa laukus vai \~1,5-2 m augstus, līdz 1 km garus, 10-100 m platus vaļņus (kalvas), akmeņu diametrs \~0,2-0,8 m.
Sildu ezers atrodas Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, platība — 7,7 ha, dziļums — līdz 2,7 m, garums — \~0,5 km, lielākais platums — \~0,2 km; Saldes ezers; Saldus ezers.
Siksalas ezers atrodas Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība — 14 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~400 m; Sīksalas ezers.
Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas.
Jeloustsonas nacionālais parks atrodas Vaiomingas, Montānas un Aidaho štatā, ASV, izveidots 1872. g., platība - 8991 km^2^, pasaulē pirmais nacionālais parks.
Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins.
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams).
Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis.
Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers.
Glemžu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,2 km, platums - 0,75 km, absolūtais augstums - 260,5 m vjl., relatīvais augstums - 36 m.
Stukules kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, divas virsotnes, 245,1 un 239,6 m vjl., relatīvais augstums - 32 m.
Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota.
Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns.
Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m.
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi.
Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem.
Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra.
Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m.
Actirves ezers Atstirves ezers Liezēres ezeru grupā, Madonas novadā.
Aktirves ezers Atstirves ezers Madonas novadā.
Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Atšķiras Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
pārraudzība RMON attālā pārraudzība (angļu "Remote MONitoring")
lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
girlo Attekas vai atzari lielo upju deltās, kas ietek Melnajā vai Azovas jūrā, arī jūras šaurumi, kas savieno no šīm jūrām nepilnīgi atdalītos limānus.
krāsu atdalīšana attēla sadalīšana pa krāsām, lai izveidotu negatīvus un plates krāsainu attēlu drukāšanai. Četrkrāsu process prasa izveidot četru krāsu dalījumus - ciāna, fuksīna, dzeltenajai un melnajai krāsai (_CMYK_ krāsām).
IMAX Attīstītākā kino demonstrēšanas un apskaņošanas tehnoloģija (angļu "Image Maximum") ar labāku ekrāna kvalitāti un skaņu, kā arī iespēju uztvert trīsdimensiju attēlu.
arhitektūra PowerPC atvērta personālo datoru arhitektūra, ko 1992. g. izveidoja firmas _IBM_, _Motorola_ un _Apple_ uz _RISC_ datoru un superskalāro procesoru bāzes.
MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas.
mīnenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Mīne" iedzīvotāji.
mūrīšnieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrīši" iedzīvotāji.
mp3 Audiosignāla kompresija MP3.
Mp3 Audiosignāla kompresija MP3.
MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika.
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m.
Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
Mundigu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā Mundigezera krastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 22 x 25 m, augstums - 18 m, izcili ainavisks.
kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai.
Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu.
augots Augošs (par Mēness fāzi).
uranija Augs Madagaskarā, kura lapu makstis sakrājas dzeršanai derīgs ūdens, kāpēc ceļinieki to ļoti ciena.
programmēšanas valoda "Visual Basic" augsta līmeņa programmēšanas valoda lietojumprogrammu izstrādei _Microsoft Windows_ vidē.
Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m.
Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers).
Lielkangaru purvs augstais purvs Ropažu pagastā, neliela daļa Ogres novada Suntažu pagastā, starp Lielo Juglu un Mazo Juglu, platība — 832 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 9m.
Bihori Augstākā Apusenu kalnu daļa Rumānijas rietumos ("Munti Bihorului"), augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
Murovdags Augstākā kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 3724 m, saposmo dziļas aizas.
Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m).
Lielais tautas hurāls augstākā valsts varas institūcija Mongoljā.
Monsento Augstākā virsotne ("Mont Cinto") Korsikas salā, augstums - 2710 m.
Elberta kalns augstākā virsotne ("Mount Elbert") Klinšu kalnos, Savača grādā, ASV (Kolorādo), augstums - 4399 m.
Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs.
Dzeržinska kalns augstākā virsotne Baltkrievijā, atrodas Minskas apgabala rietumu daļā, augstums - 345 m vjl.
Musala augstākā virsotne Bulgārijā (_Musala_) un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs.
Pijdesansī augstākā virsotne Centrālajā Masīvā, Francijā, atrodas Overņas reģiona vidusdaļā, augstums - 1885 m.
Čerhova kalns augstākā virsotne Čehu Meža kalnu grēdā, augstums 1042 m.
Teotepeks augstākā virsotne Dienvidu Sjerramadres kalnu grēdā Kordiljeros, Meksikā, Gerrero štatā, augstums - 3550 m; Teotepeka kalns.
Popomanasijs Augstākā virsotne Gvadalkanalas salā Melanēzijā, augstums - 2439 m.
Hanhuhijnorgils Augstākā virsotne Hanhuhijnula kalnu grēdā Mongolijā, augstums - 2928 m.
Dzalučuds Augstākā virsotne Henteja grēdā, Mongolijā, augstums - 2800 m.
Lielais Munameģis augstākā virsotne Igaunijā un Baltijas valstīs (_Suure Munamäe_) , Hānjas augstienē, augstums - 318 m vjl.
Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m.
Kolovrata kalns augstākā virsotne Malaitas salā Klusajā okeānā Zālamana salu valsts austrumos, augstums - 1432 m.
Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži.
Besčoki augstākā virsotne Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, Manghistau grēdā, augstums - 556 m.
Vūdrofa kalns augstākā virsotne Masgreiva grēdā Austrālijas vidienē, augstums -1515 m.
Šaviklde Augstākā virsotne Mazā Kaukāza Trialetas grēdā, Gruzijā, augstums - 2850 m.
Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m.
Mārāns Augstākā virsotne Mekrānas kalnos, Pakistānā, augstums - 3277 m.
Bolivara smaile augstākā virsotne Meridas Kordiljeru kalnu grēdā ziemeļrietumu Andos, Venecuēlas rietumos, augstums — 5007 m.
Balanšeti kalns augstākā virsotne Moldovā, Kodri augstienē, augstums - 429 m vjl.
Slīvdonards augstākā virsotne Mornas kalnos Lielbritānijā, Ziemeļīrijas dienvidrietumos.
Gjamišs Augstākā virsotne Murovdaga grēdā Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 3724 m.
Saramati kalns augstākā virsotne Patkaja kalnos uz Indijas un Mjanmas (Birmas) robežas, augstums - 3826 m.
Tidirhins augstākā virsotne Rīfa kalnos Marokas ziemeļos, augstums 2448 m.
Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars.
Bērbergs Augstākā virsotne Tīringenes Meža kalnu masīvā, Vācijā, augstums – 982 m.
Hašm Māvāns augstākā virsotne Tuvaika kuestu grēdās Sauda Arābijas vidienē ("Khashm Māwān"), augstums - 1025 m.
Timpanogoss Augstākā virsotne Voseča grēdā ("Mount Timpanogos"), Klinšu kalnos, ASV, augstums - 3660 m.
Makinlijs Augstākā virsotne Ziemeļamerikā (angļu val. "Mount McKinley"), Kordiljeros, Aļaskas grēdā (ASV, Aļaskas štatā), augstums - 6193 m, vietējie iedzīvotāji to dēvē par Denali.
Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri.
Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m.
erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls).
Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m.
šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas.
Ozarka plato augstiene ASV vidienē (angļu val. “Ozark Plateau”), Apalaču kalnu sistēmas turpinājums uz rietumiem no Misisipi, garums — \~500 km, augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 823 m.
Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā.
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi.
meženieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
mežmuižnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
ēģiptieši Augšaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ēģipte" iedzīvotāji.
Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Medums Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Medumi" nosaukuma variants.
Būkšti Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants.
Derbaki Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerbaki" nosaukuma variants.
Novaja Porečje Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Porečje" nosaukuma variants.
Jaunuo Zaļuo Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" bijušais nosaukums latgaliski.
Vacuo Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
Jaunā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunā Zeļonovka” bijušais nosaukums.
Vecā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Vecā Zeļonovka” bijušais nosaukums.
Purvmaļi Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviški" bijušais nosaukums.
Paberža Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants.
Mozī Baranauski Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Baranovska" nosaukums latgaliski.
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos.
Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai.
Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos.
Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā.
atmiņas apgabals HMA augšējās atmiņas apgabals (angļu "high memory area (HMA)").
Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā.
Auku ezers Aukas ezers Murmastienes pagastā.
Mateļi Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Māteji" nosaukuma variants.
AUM AUM Šinrikjo - starptautiska reliģiska budisma organizācija, kuru nodibināja 1989. g. Japānā, apvienojot sākotnējā un Tibetas budisma, indiešu un himalajiešu jogas un daoisma mācības.
Kostjuško kalns Austrālijas augstākā virsotne (angļu val. "Mount Kosciusko"), atrodas Austrālijas Alpos, augstums - 2228 m.
Mosona Austrālijas galvenā zinātniskā staciaja Antarktīdā ("Mawson"), Maka Robertsona Zemes Mosona krastā 6 m vjl., dibināta 1954. g. lai veiktu ģeofizikālus, meteoroloģiskus, glacioloģiskus un bioloģiskus novērojumus.
Archīvs Austrālijas latviešu centrālā arhīva rakstu krājums, iznāca Melnburnā 1960.-1993. g. vienreiz gadā.
Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā.
Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.).
Austriņa ezers Austriņezers, aizaudzis ezers Mārsnēnu pagastā.
Radziņu ezers Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā.
Radziņezers Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā.
Radziņš Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā.
mongondou Austronēziešu saimes indonēziešu grupas valoda, kurā runā bolangmongondovi Indonēzijā, Sulavesi salas Minahasu pussalā.
malagasu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Madagaskarā (līdzās fr. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi.
Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas.
Daurijas mēnešsēkļi Austrumāzijas izcelsmes puskrūms ("Menispermum dahuricum"), kāpelē 2-3 m augstu, lapas vairogveida, dzinumi kaili.
Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā.
XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents.
svītrainais austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Mniotilta varia").
Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs.
uliči Austrumslāvu cilšu savienība Dņepras un Dienvidbugas lejteces apvidū, Melnās jūras piekrastē līdz 10. gs. vidum.
pūķis austrumslāvu mitoloģijā - Mājas gara palīgi, pēc izskata līdzīgi kaķiem, pēc dienvidkrievu ticējumiem, tie nes savam saimniekam no citām mājām pārtikas līdzekļus un naudu.
Pjatņica austrumslāvu un dienvidu slāvu tradīcijās - senslāvu panteona galvenā sieviešu kārtas dievības Mokošas vēlākā laika variācija, kas personificē nedēļas nepāra dienu piektdienu.
Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā.
DKW Auto marka (vācu "Das kleine Wunder" - "Mazais brīnums").
žurka automašīna _BMW E36_.
mākonītis Automašīna "Moskvič".
mosis Automašīna "Moskvič".
mosītis Automašīna "Moskvič".
mosīts Automašīna "Moskvič".
moskābelis Automašīna "Moskvič".
sēmagrafs Automātisks salicējs, kas ar īpaša veida rakstāmmašīnu iedarbina Mergenthalera saliekamo mašīnu.
lunahods Automātisks visurgājāejs Mēness virsmas pētījumiem; lunomobilis.
Azadkašmīra Autonoma pavalsts Pakistānā ("Azad Kashmir"), atrodas tās teritorijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Muzafarābāda, platība - 13297 kvadrātkilometri, 4568000 iedzīvotāju (2008. g.).
Mvali Autonoma sala Komoru Savienībā ("Mwali"), administratīvais centrs - Fomboni, platība - 290 kvadrātkilometru, 43600 iedzīvotāju (2009. g.).
Nzvani Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ndzwani"), administratīvais centrs - Mucamudu, platība - 424 kvadrātkilometri, 283500 iedzīvotāju (2009. g.).
Nazidža Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ngazidja"), administratīvais centrs - Moroni, platība - 1148 kvadrātkilometri, 342200 iedzīvotāju (2009. g.).
Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni.
žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805).
Svētavots avots Cēsīs pie veselības centra "Cīrulīši"; Mīlestības avots.
airumi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Azerbaidžānas rietumos Mazajos Kaukāza kalnos.
šahseveni Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Irānas ziemeļrietumos, neliela daļa arī Azerbaidžānas dienvidos (Mugānas līdzenumā).
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru.
Babas rags Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos (Turcijā, turku val. _Baba burun_).
ASEM Āzijas un Eiropas samits (Asia-Europe Meeting").
Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā.
Nebo Babiloniešu rakstības dievs, Marduka dēls.
Babja ezers Babītes ezers Mārupes novadā.
mežārieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" iedzīvotāji.
Bahamas Bahamu Salu Sadraudzība - valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. "Bahamas"), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.).
Manāma Bahreinas galvaspilsēta ("Al Manamah"), atrodas Bahreinas salas ziemeļaustrumos, osta Salvas līča krastā, 149000 iedzīvotāju (2007. g.).
miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus.
corridos Balādisks dziedāšanas stils ASV Meksikas pierobežā.
Kažaune Balda, Maltas pieteka.
mercendarbieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji.
Mercendarbe Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mencendarbe" bijušais nosaukums.
mencendarbieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji.
mežvidieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji.
Batara Kali Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi.
Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
Istisu Balneoloģisks kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Terteras upes aizā 2225 m vjl., karsto minerālūdeņu avoti.
dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti.
vagas cielava baltā cielava ("Motacilla alba").
Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī Vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos.
Silene alba baltās spulgotnes "Melandrium album" nosaukuma sinonīms.
Golgatas kapi Baltie krusti Meža kapos, Rīgā.
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
Veinameri Baltijas jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu, platība - 2200 km^2^, garums - 85 km, platums - 6-35 km, lielākais dziļums - 24 m.
makoma Baltijas makoma - Baltijas plānčaulgliemene ("Macoma baltica").
BIMCO Baltijas un starptautiskā jūrniecības padome (angļu "Baltic and International Maritime Council").
Maiļups Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Maiļupe" nosaukuma variants.
Muorkova Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Morkova" nosaukums latgaliski.
muizinieki Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji.
Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā.
Mēki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Mēķi" nosaukums latgaliski.
Mūrova Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrava" nosaukums latgaliski.
Masaļnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Masalnieki" nosaukuma variants.
mežupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežupe" iedzīvotāji.
meirānieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji.
aizgalinieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgaline" iedzīvotāji.
aizpurvieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" iedzīvotāji.
bahmatovieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bahmatova" iedzīvotāji.
bakmatavieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bakmatava" iedzīvotāji.
Buordova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bordova" nosaukums latgaliski.
Drebieji Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Drebēji" nosaukums latgaliski.
Dubļukolns Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dubļukalns" nosaukums latgaliski.
Dzeni Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski.
Kļučnīki Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Kļučniki" nosaukuma variants.
lodumieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" iedzīvotāji.
Lodums Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" nosaukuma variants.
Olūtova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Olutova" nosaukuma variants.
Kluonešnīki Balvu novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Klonešnīki" nosaukums latgaliski.
Mieneši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mēneši" nosaukuma variants.
rijieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji.
Mežarejas Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" nosaukuma variants.
Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants.
Makšinova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava" nosaukuma variants.
makšinavieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
makšinovieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
Mežareja Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants.
Mežarija Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants.
Mīzaji Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Miezāji" nosaukuma variants.
Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants.
pundurbanāns Banānu ģints suga ("Musa acuminata") jeb smaillapu banāns.
smaillapu banāns banānu suga ("Musa acuminata"), kas vairāk pazīstama kā pundurbanāns.
paradīzes banāns banānu suga ("Musa paradisiaca"), ko visvairāk izmanto pārtikā, izveidotas daudzas šķirnes.
bantings Bantengs - savvaļas vērsis ("Bibos banteng"), savvaļā dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā.
ukinga Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vakingu tauta Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā.
mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē.
Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m).
bartschella Bartschella schumannii - Šūmaņa mamilārijas ("Mammillaria schumannii") nosaukuma sinonīms.
Bandarpengarama Batu Pahata – pilsēta Malaizijā.
Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā.
mūsenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
mūsieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
mēmelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" iedzīvotāji.
mūsenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
mūsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" (senāk "Mariannas") iedzīvotāji.
Bērzi Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums.
garoznieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" iedzīvotāji.
jumpravieši Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Jumprava" iedzīvotāji.
mežotnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežotne" iedzīvotāji.
strēlnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji.
Mežotnenskaja Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Mesothen Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums.
bērstelieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji.
Ānesmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
Ānmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
Jaunmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
mazsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Mazsaule" iedzīvotāji.
Bavārija Bavārijas brīvvalsts - federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayern"), viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, platība - 70549 kvadrātkilometri, 12444000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Minhene.
BMW Bavārijas motorrūpnīca (vācu "Baverische Motorenwerke") un automobiļu, motociklu marka.
mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
zemespūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Melanogastrales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
reformētās baznīcas baznīcas, kas pārstāv kalvinistisko tradīciju; tās ir Prezbiteriāņu, Neatkarīgās, Kalvinistu, Metodistu un Kongregacionālistu baznīcas.
metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā.
Bēlonaha Belina – pilsēta Īrijā, Mejo grāfistē, tās nosaukums īru valodā.
Belau Beļavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Beļavas pagastā.
Benderi Bendera – pilsēta Moldovā.
Benimellala Benī Mellāla – pilsēta Marokā.
Mellala Benī Mellāla, pilsēta Marokā.
Gu Beninas fonu mitoloģijā - dievišķs kalējs un kultūrvaronis, demiurgu dvīņu Mavu un Lizas dēls.
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Com Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Coma Berenices Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne".
asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu.
Bērzaunīca Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā.
Bērzaunīte Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā.
Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe.
Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m.
mežmalieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmala" iedzīvotāji.
Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā.
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga.
Džazmurians Beznoteces ieplaka Irānas kalnienes dienvidu daļā ("Jazmurian"), uz ziemeļrietumiem no Mekrānas kalniem, Irānā, garums - \~300 km, platums - līdz 140 km, augstums - \~360 m.
Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m.
Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m.
Miarice Biarica, pilsēta Francijā ("Miarritze").
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
Jozua Bībelē, Vecajā Derībā - Nūna dēls, kurš pēc Mozus nāves nākamo izraēliešu paaudzi pārveda pāri Jordānai.
Ārons Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - viens no centrālajiem tēliem ciklā par iziešanu no Ēģiptes, Mozus un Mirjamas vecākais brālis, Mozus palīgs; Korānā minēts kā pravietis Harūns.
Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu.
Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu.
zelta teļš Bībelē, Vecajā Derībā, zelta vai apzeltīts elks vērša izskatā, kuru Ārons izveidoja pēc tautas prasības, bet Mozus, kad nokāpa no Sīnāja kalna, to iznīcināja.
pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas; Tora^2^.
privāts muzejs biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība (nodibinājums) vai komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība (līgumsabiedrība, komersants), kā arī tās struktūrvienība, kas ir muzeja krājuma īpašnieks (valdītājs) un īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
perubalsams Biezs, dzelteni brūns šķidrums, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Myroxilon"; lieto medicīnā un parfimērijā.
Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža.
Viduskongo Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Moyen-Congo"), tagad Kongo Republika.
Franču Sudāna bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Sudan Francaise"), kopš 1960. g. - Mali.
Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.).
Kussen Bijusī Kusas muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems.
Kusas muiža bijusī muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems; nosaukums vāciski "Kussen".
maoisms Bijušā Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893.-1976. g.) komunistiska doktrīna; tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā un citās valstīs.
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
Spāņu Maroka bijušais Spānijas protektorāts Āfrikas ziemeļrietumos, pievienota Marokai pa daļām — 1956. un 1958. g.
Andumen Bijušās Andumu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems.
Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
Lautzen bijušās Laucesas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Laucesas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mirnijs.
Aķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā.
Āķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā.
Andumu muiža bijušās muižas "Andumen" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems.
Lāzberģu muiža bijušās muižas "Fianden" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārkalne.
Rozentovas muiža bijušās muižas "Rozantowo" latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta.
Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne.
Pulakas muiža bijušās muižas nosaukums tagadējā Siguldas novada Mālpils pagasta teritorijā.
Lemburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Mālpils.
Lindenruhe Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Mārupe.
Galandfeldt Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Burtnieku novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši.
Malnow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kārsavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malnava.
Martzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārciena.
Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja".
Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža.
Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža.
Kapsehden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Medzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kapsēde.
Rozantowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta.
Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne.
Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši.
Murmostynia Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Murmastiena.
Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji.
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu.
Makons Birmiešu (Mjanma) mitoloģijā - milzis, kas uz saviem pleciem tur pasauli.
arakani Birmiešu etnogrāfiska grupa Mjanmas ziemeļrietummu piekrastē, runā birmiešu valodas dialektā, reliģija - islāms.
cērpa Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
drebulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
gailinis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
gailinīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
gailīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
jāņuzāle Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kādilas Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeila Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeilas Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeils Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodele Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeles Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeli Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodelis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodels Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodielis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kupaļa Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņārbule Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņārbulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
nārbulīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņārbuls Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
nārzbuļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
nārzbulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņērbules Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņērbuļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņērbulīts Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
silgalvīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
snaibule Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalve Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalviņi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvītes Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvītis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvji Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
Modohn Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
Waldeck Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam.
kukaiņdzenis Bišudzenis ("Merops apiaster"), kukaiņdzeņu suga.
IFO indekss biznesa vides noskaņojuma indekss, ko gatavo Minhenes universitātes Tautsaimniecības pētījumu institūts sadarbībā ar citām organizācijām.
Kapblans Blana rags ("Cap Blanc") uz Mauritānijas un Rietumsahāras robežas, Atlantijas okeāna krastā.
Blantaira-Limbe Blantaira - pilsēta Malāvijā.
Mazblīdiene Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazblīdene" bijušais nosaukums.
Lielmediševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants.
Leluo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" nosaukums latgaliski.
Mazmeduševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants.
Mozuo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" nosaukums latgaliski.
mediševieši Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mediševa" iedzīvotāji.
bembists BMW braucējs.
bembelis BMW markas automašīna.
bembers BMW markas automašīna.
būmers BMW markas automašīna.
sankuri Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali, pašnosaukums - zara.
bobofingi Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
bobogi Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
bobovuli Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
zara Bobo tautas sankuri cilts pašnosaukums Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā).
Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem.
Bolaņosa Bolanjosa - upe Meksikā.
Baltezers Boltais ezers Mākoņkalna pagastā.
Baltais ezers Boltais ezers Mākoņkalna pagastā.
Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts.
vispārējā bonitāte bonitāte, kas noteikta saskaņā ar M. Orlova 1911. g. izstrādāto skalu audžu bonitēšanai pēc vidējā augstuma 100 gadu vecumā.
Melnās jūras šaurumi Bosfors un Dardaneļi, savieno Vidusjūru ar Melno jūru, kuģošanu pa to regulē starptautiskas konvencijas un nolkikumi.
Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha.
Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis.
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe.
Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte.
Riodežaneiro Brazīlijas štats ("Rio de Janeiro"), platība - 43696 kvadrātkilometri, 16010400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Sanpaulu, Minasžeraisa un Espiritu Santu štatu, apskalo Atlantijas okeāns.
Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns.
Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu.
paisuma apstāšanās brīdis, kad uz Zemes novēro Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisīto paisuma augšējo līmeni jeb paisuma pilnlīmeni.
Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte.
Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe.
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele.
Arturs Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (king Arthur; 5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis; Artura skolotājs bija burvis Merlins.
Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
raibais pundurpapagailis brīvā dabā Austrālijā sastopams līdz 20 cm garš, krāsains putns ("Melopsittacus undulatus"), kuru cilvēki labprāt tur būrīšos, saukts arī par viļņpapagaili.
A.L.M. Brīvo mākslu maģistrs (latīņu "Artium Liberalium Magister").
RAM Brīvpieejas atmiņas apzīmējums (angļu "Random - Acces Memory").
adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem.
meijdaģnieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meijdaģi" iedzīvotāji.
muižciemnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Muižciems" iedzīvotāji.
flogopīts brūns vizlu grupas minerāls K(Mg,Fe)~3~AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~, dielektriķis, nozīmīgs elektroizolācijas materiāls.
hunhūzi Bruņoti laupītāji Ziemeļķīnā un Mandžūrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē.
Himmelštoss Brutāls apakšvirsnieks Ē. M. Remarka romānā "Rietumu frontē bez pārmaiņām", kura vārds kļuvis par brutalitātes un uzkundzēšanās simbolu.
Brūžaupe Brūžupīte, Melnupes pieteka.
Paldu grāvis Brūžupīte, Melnupes pieteka.
Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā.
Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja.
trajastrinsa budisma mitoloģijā - otrā debesu pasaule "vēlmju sfērā" un tajā mītošās dievības, kas atrodas Meru kalna virsotnē.
suburgana Budisma sakrālā trīspakāpju celtnes (stūpas) tips Mongolijā.
mednenieki Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Medne" iedzīvotāji.
Bukas dzirnavezers Bukas dīķis Mālpils novadā.
Lejasjaunzemju dzirnavezers Bukas dīķis Mālpils pagastā.
Suddenbach Bukas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
hoboba Bukšu dzimtas augs (krūms), kas izplatīts Meksikā un ASV dienvidrietumos; no sēklām iegūst eļļu, ko izmanto kosmētikā un ziežvielu ražošanā.
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
birņābele Bumbierābele ("Malus domestica").
birnis Bumbierābele ("Malus domestica").
Bunēnu Būnēnu strauts – Mergupes lejtece no Ķēču dzirnavu ezera līdz Būnēnu ezeram.
Padelis Bungu ezers Mākoņkalna pagastā.
Padēlītis Bungu ezers Mākoņkalna pagastā.
baunēnieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bauņi" iedzīvotāji.
matīšnieki Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Matīši" iedzīvotāji.
mīlēnieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mīlīte" iedzīvotāji.
pikātieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pikāti" iedzīvotāji.
sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
pikrotoksēns C~30~H~34~O~13~, sastopams "Menispermum Cocculus" augļos, ko lieto zivju apdullināšanai, galvenā iedarbīgā sastāvdaļa.
lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam.
marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās.
rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem.
mitilotoksīns C6H18NO2, neirotoksiska viela "Mytilis" ģints moluskos, kurus lieto uzturā; biežs saindēšanās cēlonis.
Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
meža cauna caunu suga ("Martes martes"), dzīvnieks ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
Ugra Caunupīte, Mazās Juglas pieteka.
padjom Celties! Mosties!
CMP Celtniecības un montāžas pārvalde (kopā ar nosaukumu, kārtas numuru, piem., 42. Olaines CMP).
Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta.
minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
Novorosijskas līcis Cemesas līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos.
Labklājības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus sociālās drošības jomā.
Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā.
mežmalnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmalnieki" iedzīvotāji.
Zerxten Cērkstes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
mārsnēnieši Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēni" iedzīvotāji.
Gaitnieki Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" otrs nosaukums.
mežmalieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Mežmaļi" iedzīvotāji.
Sesswegen Cesvaines muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
Numeri Ceturtā Mozus grāmata.
Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
meļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Meļņiki" iedzīvotāji.
Marinpole Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Marenpole" nosaukuma variants.
mjaišānieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Mjaiši" iedzīvotāji.
Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte.
baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava.
pelēkā cielava cielavu suga ("Motacilla cinerea"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. kā caurceļotājs.
dzeltengalvas cielava cielavu suga ("Motacilla citreola"), Latvijā sastopama ļoti reti.
dzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla flava"), Latvijā sastopamas 2 pasugas: bieži un visā teritorijā - nominālpasuga ("Motacilla flava flava"), retāk - ziemeļu pasuga ("Motacilla flava thunbergi").
Japānas cielava cielavu suga ("Motacilla grandis").
iedzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla lutea").
Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska.
Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju.
pueblo ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (gk. Meksikā un ASV dienvidrietumos).
Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda.
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.).
Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
kamponga Ciems Malaizijā un Indonēzijā.
Ogreslīči Ciems padomju laikā Ogres rajonā, tagadējā Meņģeles pagasta teritorijā.
krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi.
saskarne IDE cieto disku diskdziņu saskarnes standarts, ko izmanto _IBM PC_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros.
oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm.
kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās.
kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms.
makrokefali Cilvēki ar visai lielām galvām, kuri esot dzīvojuši ziemeļrītos no Melnās jūras.
eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana.
neaizmirstulīte Ciņu neaizmirstule ("Myosotis caespitosa").
kontrolcipars Cipars, ko pievieno skaitlim, lai nodrošinātos pret kļūdām, skaitli glabājot vai apstrādājot ar ESM.
marijnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Marijasmuiža" iedzīvotāji.
Cirīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā.
Cīrīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā.
krūmcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Mirafra").
dubultplankumu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha bimaculata").
stepes cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha calandra").
melnais cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha yeltoniensis").
Mongolijas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha mongolica").
baltspārnu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha sibirica").
Cirīšu ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā.
Cirīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā.
Cirvīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā.
COM ports COM pieslēgvieta.
dalītais programmkomponentu objektmodelis COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
cryophytum Cryophytum crystallinum - kristālu pusdienziedes "Mesembryanthemaceae crystallinum" nosaukuma sinonīms.
mēģinājumu ierobežojums CSMA/CD tīkla maksimāli pieļaujamais kadra atkārtotas pārraides mēģinājumu skaits, ar kuru starpniecību cenšas novērst sadursmes.
pušgalvis Cūkas galvas puse, parasts Meteņa ēdiens.
nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā.
babirusa Cūku dzimtas zīdītājs ar diviem pāriem līku ilkņu, dažās salās Malajas arhipelāgā.
Čangbeja Čangbejas kalni (angļu val. "Changbai Mountins, Changbai Shan") - Mandžurijas-Korejas kalni.
monoplakofori Čaulgliemju klase ("Monoplachophora"), jūras gliemji, kas pārstāvēti gk. ar fosīlijām no kembrija, ordovika, silūra un devona, \~185 sugas, recentas 10-12 sugu.
Morozowka Černostas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
kvadraloģija četri kanoniskie evaņģēliji (Marka, Mateja, Lūkas, Jāņa).
četrragu jūrasbullis četrragu buļļzivs jeb četrragu platgalve (“Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis”), platgalvju dzimtas suga.
četrragu buļļzivs četrragu jūrasbullis jeb četrragu platgalve ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), platgalvju dzimtas suga.
Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki.
Čigānu Čigānu dzirnavezers - bija uzpludināts Ogres novada Mazozolu pagastā.
Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
čihuahua Čivava - suņu šķirne, ļoti mazs sunītis; dzimtene - Meksika.
Bajantumena Čoibalsana - pilsētas Mongolijā nosaukums 1921.-1941. g.
Sanbeise Čoibalsana, pilsētas Mongolijā nosaukums līdz 1921. g.
Černija Čornaja, Maltas pieteka.
Anadiras kalniene Čukču kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā.
uroboross Čūska vai pūķis, kas iekodies savā astē, sens mistisks simbols, kas tradicionāli apzīmē Debesis, Visumu un Mūžību; aplis.
Dienvidāfrika Dabas apgabals Āfrikā, uz dienvidiem no 12-13 grādu dienvidu platuma, ietver arī Madagaskaru un Maskarēnu salas, platība \~5000000 kvadrātkilometru.
Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m.
Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži.
Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija.
Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi.
Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu.
Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu.
Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu.
Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu.
Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines.
Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums.
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums.
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma.
Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini.
Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni.
Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju.
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni.
Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem.
Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas.
Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris").
Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus.
Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos.
Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži).
Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%.
Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes).
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru.
Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala).
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior").
Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
Gruzdovas meži dabas liegums Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 350 ha.
Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts.
Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni.
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas.
Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu.
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu.
Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus.
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma.
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus.
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs.
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas.
Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%.
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne.
Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai.
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas.
Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha.
Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas.
Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību.
Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem.
Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu.
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs.
Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem.
Beberbeķi Dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme.
Agavju ainava dabas parks Meksikā, Halisko štatā, netālu no Tekilas pilsētas.
Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus.
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze".
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu.
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību.
Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga).
Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.).
Legba dahomeju un fonu (Benina) mitoloģijā - dievība - triksters, dieva Mavu-Lizas jaunākais dēls.
punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki.
keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi.
basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
desi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi.
ribuni Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi.
platlapiņu dāldersēne dāldersēņu sēņu suga ("Megacollybia platyphylla", syn. "Oudemansiella platyphylla").
DCOM tehnoloģija dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
DCOM Dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
Puzes pagasta teritorija daļa no pirmskara pagasta teritorijas (Modes apkaime) pievienota tagadējam Ugāles pagastam.
Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
Kaķu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
Proņku grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sozanu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Dambjezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu.
Dampezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu.
Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
arats Darba zemnieks - lopkopis Mongolijā.
Maunaloa darbīgs vulkāns ASV (angļu val. _Mauna Loa_), Havaju salu Havajas salas dienvidu daļā, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados.
Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m).
Apo darbīgs vulkāns Filipīnās (_Apo_), Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki.
Reinīra kalns darbīgs vulkāns Kaskādu kalnos, ASV (angļu val. "Mount Rainier"), augstums - 4392 m, pēdējais izvirdums 1854. g.
Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls.
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā.
Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava.
Haleakala Darbīgs vulkāns Maui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 3055 m, krātera apkārtmērs - 45 km, ietverts 1961. g. nodibinātajā nacionālajā parkā 106,8 kvadrātkilometru platībā.
Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties.
Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
Rīgas motormuzejs darbojas Tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centra Mežciems kompleksā, dib. 1989. kolekcijā ir arī Latvijā ražotie "Russo-Balt" un "Ford-Vairogs" automobiļi.
Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
majorans Dārza majorāns ("Majorana hortensis").
meirans Dārza majorāns ("Majorana hortensis").
meirāns Dārza majorāns ("Majorana hortensis").
raudene Dārza majorāns ("Majorana hortensis").
ziņojums dati, kas, izmantojot saskarni _MIDI_, tiek nosūtīti kāda mūzikas instrumenta ierīces vadībai.
datne README datne LASIMANI.
skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_.
BMP datne datnes vārda paplašinājums, kas norāda, ka datnē ir operētājsistēmas "Microsoft Windows" standartam atbilstoši bitkartētas grafikas attēli.
hierarhiska datņu sistēma datņu organizēšanas metode, kas operētājsistēmās _MS-DOS_ un _OS/2_ izmanto speciālu datņu hierarhiju, ko sauc par direktorijiem vai mapēm (personālo datoru saimē _Macintosh_); tā sākas ar saknes direktoriju, no kā atzarojas apakšdirektoriji, un katrā direktorijā vai apakšdirektorijā var būt gan datnes, gan citi direktoriji.
protokols FTAM datņu pārsūtīšanas, piekļuves un pārvaldības protokols (angļu "File Transfer, Access and Management protocol").
lietojumprogramma "File Manager" datņu, direktoriju un disku pārvaldībai paredzēta lietojumprogramma _Microsoft Windows_ vidē, kas displeja ekrānā parāda diska direktoriju struktūru un tajos esošās datnes.
CGM datorgrafikas metadatne (angļu "Computer Graphics Metafile").
Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs.
CAMAC datorizēta mērīšana un kontrole (Computer-Aided Measurement And Control).
CAD/CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD-CAM.
CAD-CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD/CAM.
CAM Datorizēta ražošana (angļu "Computer-Aided Manufacturing").
elektroniskais skaitļotājs dators, elektroniskā skaitļošanas mašīna (ESM).
klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana).
datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas.
mikrokanāla arhitektūra datoru kopnes arhitektūra, ko firma _IBM_ 1987. g. izstrādāja un ieviesa personālajos datoros _IBM PS/2_, tā nodrošina gan asinhronnu, gan sinhronu 32 bitu datu pārraidi ar decentralizētu arbitrāžu un var strādāt sprādzienrežīmā.
protokols LAPM datu posma piekļuves protokols modemiem (angļu "Link Access Protocol for Modems").
mentēnieši Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Mentas stacija" iedzīvotāji.
vējkaņepe Daudzgadīgā kaņepene ("Mercurialis perennis").
naktsskaistule daudzgadīgs lakstaugs ("Mirabilis") ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; mirabile.
daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās.
ūdens daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum aquaticum").
Brazīlijas daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum brasiliensis").
vārpainā daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum spicatum").
mieturu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum verticillatum").
MIMD arhitektūra daudzu instrukcijplūsmu un daudzu datplūsmu arhitektūra (angļu "Multiple Instruction stream, Multiple Data stream")
krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
gļotainā daudzvālīte daudzvālīšu sēņu ģints suga ("Multiclavula mucida").
Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka.
Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte.
Sienapurva upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Melderu upe.
Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts.
Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja.
Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička.
Sarkandaugava Daugavas labā krasta atteka (sengultne) Rīgā, garums - \~4 km, lejas daļā ieplūst Mīlgrāvī.
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte.
Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km.
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām.
Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa.
Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve.
Muolišku Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Moļišku Bicāni" nosaukums latgaliski.
mirnijieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Mirnijs" iedzīvotāji.
bandarišķieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bandarišķi" iedzīvotāji.
būkštieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Būkšti" iedzīvotāji.
kokinieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kokeni" iedzīvotāji.
rubenišķi Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubenišķi" iedzīvotāji.
kurcumieši Daugavpils novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kurcums" iedzīvotāji.
markavieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji.
Tavoja Davei (Thave) - pilsēta Mjanmā ("Tavoy").
flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri.
mesalieši Dažādu reliģisku sabiedrību locekli, kuras dibinājās 4. gadsimtenī; vientuli mūki dažos kristīgos klosteros Sīrijā, Armēnijā un Mazāzijā.
Katrīnas pagasts dažkārt lietots Katriņas pagasta nosaukums; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā.
Aglonas Madelāni dažkārt neprecīzi lietots Aglonas Madaļānu nosaukums.
mīkālis Dažos novados Miķeļa un Miķeļu dienas nosaukums.
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā.
Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams.
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā.
Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams.
Vienradzis debess ekvatora apgabala zvaigznājs (latīņu "Monoceros"; saīsinājums "Mon") Piena Ceļā uz austrumiem no Oriona; Latvijā novērojams ziemā.
Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks.
Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars.
Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā.
Dehivala Dehivalas-Mauntlavīnijas vēsturiska daļa.
Dēklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
Daklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
Deklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ("Malva") ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
Madžuli Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Madžuļi" nosaukums latgaliski.
Molinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants.
Moļnīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants.
Muolinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu.
Dēliņa ezers Dēlinis, ezers Mākoņkalna pagastā.
Miķelītis Dem. --> Miķelis.
matulānišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulānišķi" iedzīvotāji.
matulānišķieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulānišķi" iedzīvotāji.
Matulaniški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulanišķi" nosaukuma variants.
Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību.
Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku.
Antjokija departaments Kolumbijā (_Antioquia_), administratīvais centrs - Medeljina.
Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā.
Dewen Devēnas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
Latvijas bioelektromagnetologu asociācija dibināta 1994. g. ar mērķi veicināt EML iedarbības teorētiskos pētījumus, tahnoloģiju attīstību un EML lietošanu medicīnā, bioloģijā, fizikā u. c.
Frovorda rags Dienvidamerikas kontinenta galējais dienvidu punkts Bransvika pussalā, Magelāna šauruma ziemeļu krastā, Čīles teritorija.
zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai.
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations").
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama.
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans).
Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m.
čubasko Dienvidrietumu vētras Meksikas piekrastē.
Baikāla kalnzeme Dienvidsibrījas kalnāju austrumu daļa Krievijā, ap Baikāla ezeru un uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no tā līdz robežai ar Mongoliju un Ķīnu, platība — 1 mlj. kvadrātkilometru.
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija.
Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles labā krasta pieteka.
Lielā Susēja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka.
Lielā Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka.
Lielā upe Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka.
Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m.
Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte.
Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur").
Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu.
dienvidu tropu loks dienvidu puslodes tropu loks jeb Mežāža trops 23°27' uz dienvidiem no ekvatora.
Theotokas Dieva dzemdētāja, Kristus māte Marija.
antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst.
kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mazbrengulieši Dikļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbrenguļi" iedzīvotāji.
izdilas Dilstošā Mēness laiks.
iedilt Dilstot iegūt sirpja formu (par Mēnesi).
Melnkalnes plato Dināru kalnienes dienvidu daļa, Melnkalnēs Republikā, vidējais augstums — 800-1000 m, lielākais — 1895 m, gk. kaļķakmeņi, intensīvi karsta procesi.
majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu.
Dziļūksnis Diņķēnu ezers Mārcienas pagastā.
Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana.
pusaugstais diskdzinis diskdzinis, kura augstums ir puse no sākotnējā firmas _IBM_ personālo datoru diskdziņu augstuma, kas bija 3 collas.
vienblīvuma diskete diskete, kurā informācijas ierakstīšanu izdara, izmantojot _FM_ tehnoloģiju, un kurā ierakstīts informācijas blīvums ir salīdzinoši mazs.
starta disks disks, kurā ir sistēmas apslēptās datnes un datne _COMMAND.COM_, kas nepieciešama datora darbības uzsākšanai.
DPMS displeja barošanas pārvaldības sistēma (angļu "display power management system (DPMS)").
sistēma DPMS displeja barošanas pārvaldības sistēma (angļu "display power management system (DPMS)").
Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus.
Magelāna Mākoņi divas neregulāras formas galaktikas (Lielais un Mazais Magelāna Mākonis), kas atrodas vistuvāk mūsu Galaktikai (160000 ly attālumā) un ir tās pavadoņi.
Pakri salas divas salas Baltijas jūrā pie Igaunijas ziemeļrietumu krasta - Lielā Pakri un Mazā Pakri.
labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu.
simarubacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, koki un krūmi, kādas 125 sugas 30 ģintīs gandrīz tikai siltākā Āzijā un Amerikā un Madagaskarā.
sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja.
halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā.
malpigiācejas Divdīgļlapju augu dzimta ("Malpighiaceae"), liānas un krūmi tropu mežos, \~60 ģinšu, \~800 sugu.
parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai.
cananga Divdīgļlapju augu ģints Indijas un Malaju apgabalā.
argemone Divdīgļlapju augu ģints magoņu dzimtā Meksikā; vairākas sugas krāšņumaugi.
kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni.
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu.
mirotamnaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases burvjlazdu rindas dzimta ("Myrothamnaceae").
didimēlija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Didymelales"), 1 ģints, 2 sugas, Madagaskarā.
purvmirte Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Myricales"), kurā ir 1 dzimta.
sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā.
mirsīnijaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Myrsiniaceae").
magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu.
malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem.
melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu.
muskats Divdīgļlapju klases dzimta ("Myristicaceae"), divmāju koki, retāk krūmi, lapas veselas, ādainas, ziedi viendzimuma, lapu žāklēs, sastopami tropos, 16 ģinšu, \~380 sugu.
zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos.
puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu.
sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem.
mamilārija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Mammilaria"), lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem.
montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga.
malpīgijaugi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases gandreņu rindas dzimta ("Malpighiaceae"), \~800 sugu, lielākā daļa tropu mežu liānas.
mirte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rinda ("Myrtales").
ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele.
mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne.
Inilčeks Divi garenieleju šļūdoņi Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garumi - 59,5 km (Dienvidinilčeks) un 38,2 km (Ziemeļinilčeks).
moruška Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium Schmidt").
vīnodziņš Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium", arī "Majanthemum bifolium").
žagata Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium").
blusenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
majpuķe Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
pakrēslīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
spīdzenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
varžaukliņa Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
vīnpuķīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
Mullutu-Sūrlahts Divu ezeru sistēma Igaunijā, Sāmsalas dienvidu daļā, uz rietumiem no Kuresāres, kas sastāv divām daļām, rietumu daļa - Mullutu ezers un austrumu daļa - Sūrlahts, platība - 1430 ha, dziļums - līdz 2,1 m.
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri.
pelēkais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus giganteus").
kalnu dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus robustus").
rudais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus rufus").
sarkstošā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Chlorophyllum rachodes", syn. "Macrolepiota procera").
sēnalainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota excoriata").
paugurainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota mastoidea").
lielā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota procera").
meiteņu dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota puellaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
dārza dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota rhacodes var. hortensis").
miltiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Miltiņi" iedzīvotāji.
Miltiņu muiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas “Miltiņi” bijušais nosaukums.
Mazbikstene Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" bijušais nosaukums.
Ciemats Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" daļa.
mazbikstenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" iedzīvotāji.
Meženieki Dobeles novada Jaunbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" nosaukuma variants.
bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību.
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
gaurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos gaurus"), liels pārnadzis, ragi līki, līdz 80 cm gari, savvaļas dzīvnieks, kas dzīvo Indijā, Birmā, Malajas pussalā; džungļu vērsis.
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
skuju dobumsēnīte dobumsēnīšu suga ("Marasmiellus perforans", syn. "Micromphale perforans").
Docīšu ezers Docītis, ezers Mārcienas pagastā.
marioloģija Dogmatiska mācība par svētās dievmātes Marijas personu.
Lēbe Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - cilvēku pirmsencis uz zemes, kuram bija divi dēli, kuru pēcteči ir vairākas dogonu ciltis.
Jurugu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - dievība, kas personificē haosu, neauglību, sausumu, nakti un nāvi, kurš piedzimis šakāļa izskatā.
andumbulu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģījā dēmoni, no kuriem cilvēki, kas sensenos laikos atnākuši uz savu tagadējo cilts dzīvesvietu, ieguva kultūras labumus un rituālu zināšanas.
dolichothele Dolichothele sphaerica - lodveida mamilārijas ("Mammillaria sphaerica") nosaukuma sinonīms.
Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu.
gospodars Donavas kņazistu Moldovas unn Valahijas valdnieku tituls 14.-19. gadsimtā.
meijerieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Meijermuiža" iedzīvotāji.
meijermuižnieki Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Meijermuiža" iedzīvotāji.
melturieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Melturi" iedzīvotāji.
ANSI.SYS draiveris, ko MS-DOS lietotāji var izmantot ekrāna un tastatūras vadībai.
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli.
Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās.
Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva.
Druķi Druķu Vecumi - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
Mundovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru pagastā, garums - 6 km; Muldovka.
Muldovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru un Šķeltovas pagastā, garums - 6 km; Mundovka.
Mozī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stradišķi" nosaukums latgaliski.
Dūks Dūku ezers Mārcienas pagastā.
Duku ezers Dūku ezers Mārcienas pagastā.
Dūķu Dūķu ezers - atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha.
Dumlu ezers Dunas ezers Medumu pagastā.
Irai Dundagas novada apdzīvotās vietas "Mazirbe" nosaukuma variants lībiski.
mežausternieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mežaustere" iedzīvotāji.
muņenieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Muņi" iedzīvotāji.
Muņciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Muņi" nosaukuma variants.
pīcka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
pīckainis Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
pīka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
pīkala Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
pīkāls Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
Duranga Durango - pavalsts Meksikā.
Duranga Durango - pilsēta Meksikā.
Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
Durben Durbes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
mazdupļenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazdupļi" iedzīvotāji.
mazilmājnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazilmāja" iedzīvotāji.
pusdienziede Dvdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Aizoaceae syn. Mesembryanthemaceae"), krūmi, puskrūmi un lakstaugi, gk. Dienvidāfrikā, Austrālijā, \~150 ģinšu, 1200-2500 sugu, dažas sugas kultivē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
Dzabhana Dzavhana - upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol").
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis.
turaks Dzegužveidīgo putnu dzimta ("Musophagidae"), 5 ģintis, \~20 sugu, Āfrikā.
rudā dzēlējskudra dzēlējskudru suga ("Myrmica rubra").
briesmīgais molohs dzelkšņiem klāta, bet tikai 15 cm gara ķirzaka ("Moloch horridus"), pārtiek no skudrām, sastopama Austrālijā.
Huanhe Dzeltenā upe ("Huang He"), otra lielākā upe Ķīnā, garums - \~5460 km, sākas Tibetas austrumu daļā >4000 m vjl., liec lielu loku uz ziemeļiem caur Iekšējo Mongoliju un ietek Dzeltenajā jūrā, bieži pārplūst.
tetrametiltiuramdisulfīds Dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai; TMTD.
forsterīts Dzeltenīgs iežveidotājs minerāls, magnija silikāts 2(MgO)·SiO~2~; viens no olivīnu izomorfās rindas galējiem locekļiem; izmato ugunsizturīgiem materiāliem.
praulgrauzis Dzeltenkāju praulgrauzis - praulvaboļu dzimtas suga ("Mycetochara flavipes").
Selsau Dzelzavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā.
Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Dalbe Dzelzceļa pieturpunkts Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 29 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1920. g.
Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Cena dzelzceļa stacija Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 34 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. gadā.
Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re).
monsterītis dzēriens _Monster Energy_.
mesiāde Dziesma par mesiju, reliģiskā epa "Messias" nosaukums.
Dzilnene Dzilnupe Mārupes novada Mārupes un Babītes pagastā.
Marianas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna rietumu daļā, apliec Mariannas salas no dienvidiem un austrumiem, maksimālais dziļums — 10924 m zjl., pasaulē dziļākā dziļvaga.
Vitjaza dziļvaga dziļvaga Klusajā okeānā, gar Santakrusas salas, Anudas, Tikopijas u. c. salu ziemeļu zemūdens nogāzi, garums - \~800 km, lielākais dziļums - 6150 m, kopā ar Rietummelanēzijas dziļvagu veido dziļvagu sistēmu gar Melanēzijas salām.
Mazezers Dzirnavezers Limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš.
Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers.
sēnes Dzīvās dabas valsts ("Fungi syn. Mycota"), bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas.
daudzšūņi Dzīvnieku valsts nodalījums ("Metazoa"), organismi, kuri sastāv no daudzām šūnām.
Žukovka Dzīvojamo māju masīvs Jelgavā agrākajā Žukovska ielā (no 1991. g. - Māras iela).
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
Dakota Džeimsa - upe ASV, Misūri pieteka.
Džohorbara Džohorbahru - pilsēta Malaizijā.
interneta ziņojumpiekļuves protokols e-pasta protokols, kas interneta pasta serveros aizstāja protokolu _POP_ un ļauj lietotājiem arhivēt pasta sūtījumus dokumentu mapēs, kā arī sniedz vairākas citas iespējas; protokols _IMAP_; _IMAP_.
Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
Tora Ebreju Bībeles pirmās piecas grāmatas, kas atbilst Pentateiham jeb Vecās Derības pirmajām piecām grāmatām (Mozus grāmatām).
Enohs ebreju mitoloģijā - Ādama pēctecis septītajā paaudzē, kas nodzīvojis 365 gadus, Metuzāla tēvs.
izredzēto tauta ebreju tautas apzīmējums Vecajā Derībā (5. Mozus, 7:6).
Armils Ebreju viltus Mesija, ko viduslaikos gaidīja, kā īstā Mesijas priekšteci.
zilā ēdamgliemene ēdamgliemeņu suga ("Mytilus edulis), biežāk saukta par mītilu, agrākos avotos (līdz \~1990. g.) dēvēta par mīdiju.
Graenhof Eglaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā.
MENA Ēģiptes informācijas aģentūra (angļu "Middle East News Agency").
mehdī Ēģiptieša Muhameda Ahmeta pievārds, kas 1881. gadā Sudānā rīkoja sacelšanos.
Nefertums Ēģiptiešu mitoloģijā - augu valsts dievs, kuru pielūdza galvenokārt Memfisā.
Hatmehita Ēģiptiešu mitoloģijā - Mendesas pilsētas dieviete, kuru attēloja kā sievieti ar zivi uz galvas.
Tatenens Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, kura kulta centrs bija Memfisas pilsēta.
Apsis Ēģiptiešu mitoloģijā auglības dievs vērša izskatā, pielūgts Memfisā.
manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu.
menoīdija Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Menoidium"), mikroskopiskas, bezkrāsainas vienšūnas aļģes, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas gk. nelielos stāvošos ūdeņos.
precesijas leņķis Eilera leņķis, kas novietots starp nekustīgo (Ox) asi un mezglu līniju (OM).
Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita.
Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union").
asociācija ECMA Eiropas Datoru ražotāju asociācija (angļu "European Computer Manufacturer's Association").
EMSA Eiropas Jūras drošības aģentūra ("European Maritime Safety Agency").
bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti.
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m).
EMEA Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products").
EFICS Eiropas Mežsaimniecības informācijas un saziņas sistēma ("European forestry information and communication system").
EMVC Eiropas Moderno valodu centrs (Grācā).
EMS Eiropas Monetārā sistēma.
EMI Eiropas Monetārais institūts.
EMCDDA Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction").
EURO-AIM Eiropas Neatkarīga audiovizuālā tirgus organizācija ("European Organisation for an Audiovisual Independent Market").
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
MEP Eiropas Parlamenta deputāts ("Member of the European Parliament").
EUMC Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre on Racism and Xenophobia").
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
EMU Eiropas Savienības ekonomiskā un monetārā ūnija (angļu "Economic and Monetary Union"), darbību uzsāka 1999, kopējo valūtu (eiro) ieviesa 2002.
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
EMA Eiropas Zāļu aģentūra (bijusī Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products"); EMEA).
Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Malabo Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta (sp. val. "Malabo"), atrodas Bioko salā, osta pie Biafras līča (Gvinejas līča daļa), 167000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1973. g. saucās Santaisabela.
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
Džadiada El Džadīda - pilsēta Marokā.
Mazagana El Džadīdas pilsētas Marokā nosaukums līdz 1958. g.
ultraaugstfrekvence Elektromagnētisko svārstību frekvence, kas augstāka par 30 Mhz.
kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu.
melioidoze Endēmiska zoonoze Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā, kuru ierosina "Pseudomonas pseudomalleus".
megavatstunda Enerģija, kas tiek patērēta 1 st. laikā, ja jauda ir 1 megavats, Mwh.
megaelektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (MeV) fizikā - miljons elektronvoltu.
Boharbuī Enfīlda - apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes dienvidos, tās nosaukums īru valodā.
Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi.
Šķiltiņgrāvis Engures ezera pieteka tā ziemeļu galā, Mērsraga pagastā.
Čiekurupe Engures ezera pietekas Melnupes nosaukums tās augštecē.
izplestā ēnsmilga ēnmilgu suga ("Milium effusum").
serropalpidae Ēnvaboļu dzimtas "Melandryidae" nosaukuma sinonīms.
Moroni Eņģelis, kurš esot palīdzējis Džozefam Smitam pārtulkot no Amerikas agrākajiem iedzīvotājiem saņemto dievišķo atklāsmi zelta plākšņu veidā, uz kurām rakstīti teksti senās valodās, un kas kļuva par pamatu Mormoņu grāmatai.
prieka vēsts Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26).
Herbergen Ērbērģes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.
Hermannshof Ermaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
Ermosiļa Ermosiljo - pilsēta Meksikā.
Erasmus ES augstskolu studentu apmaiņas programma (angļu "European Action Scheme for the Mobility of University Students").
Matthaeus ES Muitas ierēdņu apmaiņas programma.
MED-Invest ES programma, kas sadarbībā ar Eiropas MVU un profesionālajām struktūrām atbalsta sadarbību MVU attīstībai Vidusjūras valstīs ārpus ES.
testošana ESM programmu skaņošanas sastāvdaļa, kuras mērķis ir programmas kļūdu atrašana ar testu palīdzību; var atklāt kļūdas, bet pierādīt to trūkumu programmā nav iespējams.
Estremadura Estremaduras autonomais apgabals - Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Merida, platība - 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.).
Ašnunnaka Ešnunna - senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā).
mizo Etniska grupa, dzīvo Indijas ziemeļaustrumos, Bangladešas austrumos un Mjanmas (Birmas) rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas.
truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm.
Larāns Etrusku (vēst. Vidusitālija) mitoloģijā - kara dievs, atbilst grieķu Arejam un romiešu Marsam.
Tins etrusku mitoloģijā - debesu dievs un pērkona pavēlnieks, kas pavēl ar trim zibens kūļiem, kopā ar Uni un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi.
Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva.
sinoptiķi Evaņģēlisti Matejs, Marks un Lūka, kas Jēzus dzīvi un darbību attēlojuši ļoti līdzīgi.
Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe.
Mozuo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Žogotova" nosaukums latgaliski.
Muortyni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mortiņi" nosaukums latgaliski.
Mālezers ezers Ādažu pagastā, platība - 4,8 ha; Matezers.
Grundu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, 133 m vjl., platība — 48,9 ha, garums — 960 ha, platums — 640 m, lielākais dziļums — 1,3 m, diseitrofs, aizaugošs; Grundes ezers.
Mveru ezers ezers Āfrikā (angļu val. "Lake Mweru"), Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Zambijā, 917 m vjl., aizņem tektonisku ieplaku, platība - 4900 kvadrātkilometru, garums - 100 km, dziļums - 5-15 m.
Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers.
Baltezers Ezers Aizkraukles novada Mazzalves pagasta ziemeļu stūrī, platība - 3,5 ha.
Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers.
Bērtiņu ezers ezers Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5,9 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~300 m.
Lūkumietis Ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers.
Kunala ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - <1 ha; Kunalu ezers.
Meistara ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2 ha; Meistaru ezers; Meistera ezers.
Cirītis Ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2,5 ha; Cirīša ezers; Cīrīša ezers.
Mudenieks Ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 3,5 ha; Madenieku ezers; Medinieku ezers; Mudenieku ezers; Mudinieku ezers.
Mazais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 1,3 ha; Vārnu ezers.
Sīļu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 2,7 ha.
Lielais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 3,1 ha; Vārnas ezers; Vārnu ezers.
Trumulītis Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts.
Romeškalna ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars.
Mācītāja ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - <1 ha; Mācītāju ezers.
Glušenis ezers Andzeļu pagastā, plaatība - 1,7 ha; Glušaks; Gluhoje ezers; Mamonu ezers.
Kromančuks ezers Andzeļu pagastā, platība - 7,5 ha, Kromanu ezers; Kromānu ezers; Kromaņu ezers; Lūsēnu ezers; Mamanu ezers; Mamonu ezers.
Mihaļinas ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 3 ha; Mihalina ezers.
Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers.
Vadzols Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 125,7 m vjl., platība - 9,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~350 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Vadzola ezers; Vadzolas ezers.
Driksnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers.
Rankas ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 4,3 ha, dziļums - līdz 10,1 m, garums — \~500 m, lielākais platums — \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Lelis; Lelītis; Rankas-Leļļu ezers.
Vanadziņš Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers.
Starpezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers.
Dibenezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers.
Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš.
Melnezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers.
Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers.
Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā.
Timsenis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers.
Sakārnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis.
Apereda ezers ezers ASV (_Upper Red Lake_), Minesotas štata ziemeļu daļā.
Mičigans Ezers ASV (angļu val. "Lake Michigan"), Lielo Ezeru sistēmā, 177 m vjl., platība - 58000 kvadrātkilometru, garums - 490 km, platums - līdz 189 km, lielākais dziļums - 280 m, sestais ietilpīgākais ezers pasaulē - 4900 kubikkilometru.
Melnezers ezers Augstrozes paugurvaļņa malā, Raiskuma pagastā, 60,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, lielākais dziļums - 4,3 m, distrofs, bez aizauguma, iekļauts Gulbju salas purvu liegumā; Melluma ezers.
Aklais ezers ezers Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā, platība - 6,7 ha; Gerlaka ezers; Gērlaka ezers
Bezvārdis Ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - \~1 ha.
Bogdānu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - 1,9 ha.
Dunas ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - 2 ha; Dumlu ezers.
Ozerka ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - 4,8 ha.
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība — 1,2 ha; Pabērzes ezers; Pabērzu ezers; Pabirzes ezers.
Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers.
Lielais Kumpinišku ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, 134,3 m vjl., garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 13,1 m, eitrofs, aizaugums - \~30%; Kumpīnišķu ezers.
Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers.
Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers.
Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers.
Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers.
Alberta ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā (_Albert Nyanza_, angļu _Albert, Lake_), 619 m vjl., Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, platība - 5600 m2, garums - 145 km, platums - 35-46 km, dziļums - līdz 58 m, bagāts zivīm; Mobutu Sese Seko ezers.
Baltezers Ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers.
Kurtavas ezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Teiču purva rietumu malā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, 105,2 m vjl., platība - 74 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,2 m.
Sāvienas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, 104,2 m vjl., platība — 57,9 ha, garums — 2,3 km, platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums 10%.
Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers.
Lubāns Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers.
Škodras ezers ezers Balkānu pussalā ("Liqeni i Shkodrēs"), Melnkalnē un Albānijā, platība — 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos — līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums — 4-8 m (lielākais — 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta; Skadaras ezers.
Prespa ezers ezers Balkānu pussalā (Maķedonijā, Albānijā un Grieķijā) 853 m vjl., platība - 28600 ha (18900 ha - Ziemeļmaķedonijā), dziļums - līdz 54 m, tektoniskas izcelsmes.
Raču ezers ezers Balvu novada Medņevas pagastā, platība - 1 ha.
Lielais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 102,2 m vjl. platība — 21,3 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums — līdz 1,1 m; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers.
Mazais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 103 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - 0,2 km, Mežaja ezers; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers.
Malcānu ezers ezers Bērziņu pagastā, platība — 18,1 ha; Malciņa ezers; Malciņu ezers.
Muļķa ezers ezers Brīvzemnieku pagastā, platība - 1,8 ha; Muļķezers; Muļķu ezers.
Garais ezers ezers Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 3,8 ha.
Austriņezers ezers Cēsu novada Mārsnēnu pagastā, aizaudzis; Radziņezers; Radziņš; Radziņu ezers.
Bebriņu ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagasta dienvidos, platība - 2,6 ha; Mežezers.
Mirkšis ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 2,2 ha; Mirkšezers; Mirkšķa ezers.
Mucenieks ezers Cesvaines pagastā, pie Cesvaines pilsētas dienvidu robežas, platība - 1,8 ha; Mucenieku ezers.
Velna ezers ezers Ciblas pagastā, platība - <1 ha; Mazais ezers.
Luknis ezers Cieceres pagastā, platība - 5,9 ha; Luknas ezers; Luknes ezers; Mices ezers; Miču ezers.
Garasts Ezers Dagdas novada Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mačulkas ezers; Mačulkas III ezers; Mačuļu ezers.
Melnais ezers ezers Daudzeses pagastā, platība - 1,2 ha; Melnezers.
Šķirsteņu ezers ezers Daugavpils novada Medumu pagastā, dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijā, platība - 26 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 300 m, lielākais dziļums - >7 m; Šķirstenes ezers; Šķirstiņu ezers.
Mazais Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijā, platība — \~6 ha; Mazais Trijkārtu ezers; Mazais Trikātes ezers; Trijkārtu ezers; Trikatas ezers.
Aleksandrinas ezers ezers Dienvidaustrālijas štata dienvidos (_Alexandrina, Lake_), ietek Mareja.
Maiciņu ezers ezers Dobeles novada Bikstu pagastā, platība - 2,1 ha; Maiciņa ezers.
Melnezers Ezers Dobeles novada Naudītes pagastā, platība - 1,1 ha; Mūrīšu ezers.
Mazais Lazdiņš ezers Drabešu pagastā, platība — 3 ha; Lazdiņu mazais ezers; Mazais Lazdiņu ezers.
Velniņš Ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Velniņš.
Baja ezers ezers Filipīnās ("Laguna de Bay"), Lusonas salā, uz dienvidaustrumiem no Manilas, garums — \~75 km, vidējais dziļums — \~36 m, vairākas salas.
Vidusezers Ezers Garkalnes novadā, platība - 10 ha; Vidus ezers; Lielais Mārku ezers.
Mašēnu ezers ezers Garkalnes pagastā pie Rīgas robežas, platība - 34,9 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~600 m, lielākais dziļums - 1,2 m; Mašenu ezers.
Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
Mustera ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 16,4 ha; Musteru ezers; Mustura ezers.
Cepļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 12 ha; Melnais ezers; Melnezers.
Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā).
Mezītis Ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers.
Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks.
Mazezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa ziemeļu malā, Dikļu pagastā, 77,2 m vjl., platība - 62,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,75 km, lielākais dziļums - 2,8 m; Dauguļu Mazezers.
Šīlina ezers ezers Īrijā, Kevanas, Vestmītas un Mītas grāfistē.
Konna ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistē.
Karas ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistē.
Māska ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistes dienvidos, neliela daļa arī Golvejas grāfistē.
Keroumoras ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumu daļā, noteka uz Bleksoda līci.
Koriba ezers ezers Īrijas rietumu daļā (_Lough Corrib_), Golvejas grāfistē, neliels ziemeļrietumu stūris - Mejo grāfistē, platība - 170 kvadrātkilometru, garums - 44 km, platums - līdz 10 km, bet sažmaugā tikai 1,5 km, dziļums - līdz 50 m.
Mosteņu ezers ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 3,2 ha; Mastenes ezers; Mostenes ezers.
Mellezers ezers Jaunpils pagastā, Ēnavas purvā, platība - 6,5 ha; Melnezers.
Daudzvārdu ezers ezers Jēkabpils novada Dunavas pagastā, platība - 4,1 ha, dziļums - līdz 11,6 m; Marinovas ezers; Marjanovas ezers.
Purva ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība - <1 ha; Purvezers.
Buntiku ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība — 6,3 ha.
Gardaunis Ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers.
Ailenda ezers ezers Kanādā (_Island Lake_), Manitobas provinces austrumu daļā.
Lesersleiva ezers ezers Kanādā ("Lesser Slave Lake"), Makenzi baseinā 577 m vjl., platība - 1194 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 3 m, krasti lēzeni; Mazais Vergu ezers.
Reindīra ezers ezers Kanādā (angļu val. "Reindeer Lake"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Lorensa augstienē 350 m vjl., platība - 6650 kvadrātkilometru, garums - 245 km, platums - 56 km, dziļums - līdz 60 m.
Manitobas ezers ezers Kanādā (angļu val. “Lake Manitoba”), Manitobas provinces dienvidu daļā, 248 m vjl., platība — 4700 kvadrātkilometru, garums — 193 km, platums — līdz 40 km, lielākais dziļums — 20 m.
Meiruļa ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 10,9 ha; Meirlas ezers; Meirļa ezers; Mereļu ezers.
Mucenieku ezers ezers Kocēnu pagastā, platība 3,8 ha; Mucenieka ezers.
Umbezers Ezers Kolas pussalā 152 m vjl., Krievijas Murmanskas apgabalā, platība - 422 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 115 m, notece pa Umbu uz Kandalakšas līci Baltajā jūrā.
Lovezers Ezers Kolas pussalā 153 m vjl., Krievijā, Murmanskas apgabalā, platība - 200 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 35 m, tektoniskas izcelsmes, notece pa Voroņju uz Barenca jūru.
Pozņakovas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 22,2 ha; Poznakovas ezers; Pozņakova ezers; Mazais Kustaru ezers; Mazais ezers.
Maceņš Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 8,1 ha, dziļums - līdz 1 m, aizaugošs; Mateja ezers; Mateļa ezers; Mateļu ezers; Mateņu ezers.
Prudoka ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 4,7 ha; Milaka ezers; Orilana ezers.
Mandeļu ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - \~1 ha; Mandaļas ezers; Mandele.
Makņu ezers ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība — 6,4 ha; Makņenskoje ezers.
Mošņica Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10 ha; Moščnīcas ezers; Mošņicas ezers.
Mateika Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10,2 ha; Maceika; Maceiku ezers; Mateikas ezers; Moseikas ezers.
Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers.
Lāču ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 7,9 ha; Medvedka ezers.
Margaucis Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11 ha; Margancis; Marganča ezers; Margaucu ezers; Margauča ezers; Margavicu ezers; Margaviču ezers; Margolta ezers; Marguca ezers.
Lubānītis ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - <1 ha; Mačulkas I ezers.
Kovdezers Ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri.
Imandra Ezers Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas rietumos 127 m vjl., platība - 812 kvadrātkilometru, garums - >100 km, vidējais dziļums - 13 m, lielākais - 67 m, daudz līču, zemesragu, >140 salu.
Mogotojevo Ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers.
Mācītājezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 6,2 ha; Mācītāja ezers; Mācītāju ezers.
Segliņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 42,5 m vjl., platība — 29 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,34 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas ar kopējo platību 3,8 ha, eitrofs, aizaugums — \~5%; Segliņa ezers.
Zilonis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 48,6 m vjl., platība - 16,4 ha, lielākais dziļums - 5,1 m; Dzilonis; Zilona ezers; Zilonīša ezers; Ziloņa ezers; Ziloņu ezers; Zīloņu ezers.
Gulbis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 49,7 m vjl., platība - 24,6 ha, lielākais dziļums - 3,1 m; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
Sūnezers Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,4 ha; Sūdu ezers; Sūnu ezers; Sūniņu ezers.
Sventiņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,5 ha; Sventiņu ezers.
Zāļu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,8 ha; Zāļezers.
Mežmuižas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 46,2 m vjl., platība — 12,2 ha, lielākais dziļums — 4,6 m; Mežamuižas ezers; Mežkunga ezers; Mežkungu ezers; Mežniecības ezers; Sloku ezers.
Mordaiķezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 6,8 ha; Medulāju ezers; Mordaiķu ezers.
Maničgudils Ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini.
Titurgas ezers ezers Ķekavas novada Baložu pilsētā, platība - \~12 ha, garums - \~480 m, lielākais platums - \~280 m; Mūlskalna ezers.
Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci.
Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers.
Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers.
Kauguris Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers.
Mušas ezers ezers Latgales augstienē, uz austrumiem no Rušona, Kastuļinas pagastā, 149,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,6 m, dūņains, aizaugums — 60%; Dunsku ezers; Mukša; Muša.
Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers.
Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers.
Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers.
Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers.
Černostes ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Maltas pagastā, 163 m vjl., platība — 213 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 4 m.
Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs.
Salājs Ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs.
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers.
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs.
Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
Mazais Ilziņu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība 1,1 ha; Mazais Ilziņš; Ilziņu I ezers.
Melnais ezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 9,3 ha; Melnezers.
Hirgisnurs Ezers Lielo ezeru ieplakā Mongolijas ziemeļrietumu daļā ("Chirgis Nuur"), 1028 m vjl, platība - 1407 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 80 m.
Plinkšu ezers ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajona dienvidos.
Melnītis ezers Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha; Melnīts.
Mazais Klusais ezers ezers Līksnas pagastā, platība — 1,9 ha; Mazais Dziļais ezers.
Māsānu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, platība - 1,6 ha; Mārsāņu ezers; Māsāņu ezers.
Jačmeņu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha; Miezaiņu ezers.
Mazais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1 ha; Mazais Melnīšu ezers; Melnītis; Mazais Melnis.
Lielais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1,4 ha; Lielais Melnis; Lielais Melnīšu ezers.
Aločas ezers ezers Madagaskarā (_Alaotra, Farihy_), Tomasinas reģionā.
Kuslītis Ezers Madona novada Liezēres pagastā, platība \~1,3 ha; Ezeriņa ezers; Ezeriņš; Lielais Kušļa ezers.
Lipielu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, pie Bērzaunes pagasta robežas, platība 10,6 ha; Lipēna ezers; Lipēnu ezers; Lipiela ezers; Lipiens; Rutuļu ezers.
Pelšu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 10,6 ha; Palšes ezers.
Skujiešu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 2 ha.
Dzirkstums Ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 2,8 ha; Dzirkstēnu-Skujiešu ezers; Dzirkstuma ezers.
Sasēris Ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 9 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Sasera ezers; Sasēres ezers; Saseru ezers; Sazoru ezers.
Mazais Rāvijs ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — <1 ha; Rāvas ezers; Rāves ezers; Ravijas ezers.
Nesaules ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 1,3 ha.
Madonas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 3,5 ha; Kakšu ezers; Priecumu ezers.
Zelgauskas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 4,8 ha.
Lauteres ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 6,6 ha; Kalvu ezers; Kļavu ezers.
Puntes ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 2,6 ha, dziļums - līdz 6,1 m; Punta ezers; Puntas ezrs.
Grāna ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 2,7 ha; Gārna ezers; Grānas ezers; Grāva ezers.
Ķeiķu ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 7,3 ha; Folbarks.
Grīvu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, caurtek Taleja, platība - 9 ha; Grīvas ezers; Grīvs; Lipšu-Grīvu ezers.
Aklāviess ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, Gaiziņkalna apkārtē, platība mazāka par 1 ha.
Mestrēnu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - <1 ha.
Sīksnis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - <1 ha.
Žautrītis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,3 ha.
Brencītis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,5 ha; Brencēnu ezers.
Krustiņš ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 4,9 ha.
Zābaks Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 6,0 ha; Zābaciņš; Zābaka ezers; Zābaku ezers.
Virkstenis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 7,1 ha; Virkstēnu ezers; Virksteņu ezers; Virkstiņu ezers.
Dēklainis Ezers Madonas novada Bērzaunes un Aronas pagastā, platība - 5,1 ha; Daklaiņu ezers; Deklaiņu ezers; Dēklaiņu ezers.
Lūšu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagastā pie Dzelzavas pagasta robežas, platība - 6,4 ha; Daukstes ezers.
Banurtu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagasta ziemeļu daļā, platība - <1ha.
Bakans Ezers Madonas novada Dzelzavas pagastā, 114 m vjl., platība - 7,6 ha, apaļa ezerdobe, diametrs - >300 m, lielākais dziļums - 3,5 m; Bakanu ezers; Bakānu ezers; Bokanu ezers; Kroņu-Bakanu ezers.
Labāžezers ezers Madonas novada Indrānu pagastā, platība - 1,7 ha; Labožas ezers; Labožes ezers.
Dinišķu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā (atrodas cieši pie Vestienas pagasta robežas un dažos avotos norādīts, kā tam piederīgs), platība - 1,9 ha.
Rausēnu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - <1 ha.
Pīlātu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 1 ha.
Davilnītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 2,5 ha; Davelnīša ezers; Delvenīša ezers; Develnīša ezers; Develnīšu ezers; Sila ezers.
Preisītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 4,5 ha; Preisīša ezers; Preisītes ezers; Preisīts.
Ozoliņu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība — 3,2 ha.
Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers.
Briežezeriņš Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Brieždobe.
Muklājs Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Mūklājs; Muklāju ezers.
Reiteris Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha.
Sienezers Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha.
Dziļūksnītis Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1 ha; Dziļūkšņa ezers.
Dreina ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1 ha.
Bezdibenītis Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha; Bezdibenīts; Bezdibens.
Durenītis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha.
Mazais Liniņu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha; Liniņu mazais ezers.
Dūķu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha.
Mazais Jaunzemju ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha.
Mazais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 3,5 ha.
Lielais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 7,1 ha; Lielais Klaugu ezers; Lielais Klauģa ezers.
Asarezeriņš Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha; Asaru-Ķemeru ezeriņš; Ķemerezeriņš.
Apaļās salas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Ābeļu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Siežu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~300 m; Sieža ezers.
Sivēniņš Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sivēnītis.
Ruļļu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sniķītis.
Rustēnu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha.
Būdas ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha.
Iglītis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha.
Labulītis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha.
Aklais Palsis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1 ha.
Stārbulis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha; Stārbuļu ezers; Storbuls; Storbuļu ezers.
Meiru ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha.
Pils ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2 ha.
Mukulītis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,2 ha; Mukulīts.
Gulbeniņš Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers.
Ūbēris Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 30,6 ha, dziļums - līdz 2,3 m; Ubera ezers; Ubēra ezers; Ūbēres ezers; Uberu ezers.
Pluķis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 5,4 ha; Pluku ezers; Puļķu ezers.
Mazais Kušļa ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — <1 ha.
Ezernieku ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — 2,4 ha.
Bučas ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — 4,8 ha; Gāršas ezers.
Āķis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Asinsezers Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Mazais Plencis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,4 ha.
Svētais ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,5 ha.
Pārkārtnis Ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,5 ha.
Lielais Plencis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 11 ha, dziļums — līdz 0,6 m; Plencīšu ezers.
Līnīšu ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 2,1 ha; Linīšu ezers; Linītis.
Ūsmaņu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - <1 ha.
Miklājs Ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1 ha; Miglājs; Miklais ezers; Miklojs.
Docītis Ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1,2 ha; Docīšu ezers.
Diņķēnu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 11,3 ha; Dziļūksnis.
Struņķu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 2,6 ha; Stuņķu ezers.
Asarīšu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 3 ha; Asarītis; Rubenis; Rubeņu ezers.
Bābons Ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks.
Odzienas ezers ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, 104,6 m vjl., platība — 47,6 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,3 m, eitrofs; Odzes ezers.
Dzērvīte Ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,4 ha.
Limenezers Ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,9 ha; Limanu ezers; Limenas ezers; Limenes ezers; Limeņu ezers.
Rustiņa ezers ezers Madonas novada Ošupes pagastā, platība - 1,5 ha.
Liniņš Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,1 ha; Līniņš; Liniņu ezers.
Ilziņš Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,4 ha; Ildziņš; Ilziņa ezers; Ilziņu ezers.
Praulītis Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 2,2 ha; Praulīša ezers; Praulīšu ezers.
Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 3,4 ha.
Mazais Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — <1 ha.
Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis.
Kalēju ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha.
Praulienas ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha.
Ganiņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā; platība - 1,4 ha; Ganiņu-Preces ezers.
Bedres ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagasta ziemeļu daļā, Skuķu purvā, platība - 10,7 ha; Becezers; Bedrezers.
Rēvijas ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha.
Ārmaņu ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 1,5 ha.
Slapes ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2 ha; Slopes ezers.
Ižezers Ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2,4 ha; Išezers; Ežezers.
Rēķu ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 3 ha; Reķu ezers.
Patkules ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība — 2,8 ha.
Lielais Rāvijs ezers Madonas novada Sarkaņu un Aronas pagastā, platība — 3 ha; Lielais Rāvas ezers; Lielais Rāves ezers; Lielais Ravijas ezers.
Bļodonis Ezers Madonas novada Sausnējas pagasta ziemeļaustrumu daļā, platība - 5,1 ha; Bļodas ezers; Bļodona ezers; Bļodoniešu ezers; Bļodonīša ezers.
Priednieku ezers ezers Madonas novada Sausnējas pagastā, platība — \~1 ha.
Avošiņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, augstākais ezers Latvijā, platība - 2,2 ha; Avotiņš; Lašu ezers; Lošu ezers.
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers.
Asmenītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, platība - 17 ha; Asmenīša ezers; Asmeņa ezers, Asmeņu ezers.
Līmenītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - \~1 ha.
Griežmaņu ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - <1 ha; Griezmanīša ezers.
Maulītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - <1 ha; Maulejas ezers.
Červītes ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 1 ha.
Kūsītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,1 ha; Garmuižas ezers; Kaušu ezers; Kutišu ezers.
Laipītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,2 ha; Laipīšu ezers; Laipīts; Laipu ezers.
Jaunēlītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2 ha.
Linezers Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2,6 ha; Linu ezers.
Ilziņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers.
Ļaudoniņas ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 3,4 ha; Ļaudonas ezers; Ļaudonītes ezers.
Dēlītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 1,5 ha; Dēliņu ezers.
Baltais ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 7,7 ha; Bisītis; Kapu ezers; Vīsītis.
Aizkalnes ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Aklītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Kūrītis Ezers Madonas pagasta Lazdonas pagastā, platība - <1 ha.
Salas ezers ezers Madonas pilsētas austrumu malā, 122,2 m vjl., platība — 31,8 ha, dziļums — līdz 9 m; Baznīcas ezers; Baznīcezers; Bērzaunes ezers; Deķēnu ezers; Dēķenu ezers; Salu ezers.
Pērkoņu ezers ezers Mākoņkalna pagastā, platība — 4,9 ha; Pērkoņa ezers.
Ubogovas ezers ezers Mākoņkalna pagastā, platība — 5,2 ha, dziļums — līdz 2,3 m.
Pullans ezers Malienas pauguraines malā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 196 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 9,7 m, eitrofs, zivīm bagāts; Pulānu ezers; Pullana ezers; Pullanu ezers; Pullānu ezers.
Soročkas ezers ezers Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 157,6 m vjl., platība - 11,4 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ilzas ezers; Soreits; Soričkas ezers; Soročka.
Vistu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība - <1 ha.
Startu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība - 13,2 ha; Startu muižas ezers.
Vieķu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība — <1 ha.
Melnezers ezers Mārupes novada Salas pagastā, platība - 10,3 ha.
Lodumas ezers ezers Medņevas pagastā, platība — 2,6 ha, garums — \~700 m, platums — līdz \~100 m; Loduma ezers; Lodumu ezers.
Ilziņa ezers ezers Medņevas pagastā, platība — 3,1 ha; Ilziņu ezers.
Lielais Ilgas ezers ezers Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, Daugavpils novada Medumu pagastā, platība — 115 ha, garums — 2,3 km, lielākais platums — 1,1 km, lielākais dziļums — 12,6 m; Ilgas ezers; Lielais Ilzes ezers.
Samaņkas ezers ezers Medumu pagasta dienvidos, pie Lietuvas robežas, 142,7 m vjl., garums — \~800 m, lielākais platums — \~400 m.
Robežas ezers ezers Medumu pagastā un Lietuvā, 136,4 m vjl., kopējā platība 18,1 ha (Latvijā — 12,1 ha), dziļums — līdz 9,9 m; Rebeža ezers; Rebežu ezers; Riebežas ezers; Robežu ezers.
Lielais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, kopējā platība - 14 ha; Kumpoči ezers; Kumpoču ezers; Kumpotu ezers; Kumpota ezers; Kumpoči I ezers.
Mazais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, platība - 3,7 ha; Kampoči II ezers, Kumpoči ezers; Kumpoči II ezers.
Ružu ezers ezers Medumu pagastā, platība - 1 ha.
Golodovkas ezers ezers Medumu pagastā, platība - 1,7 ha; Galadovkas ezers.
Kurcuma ezers ezers Medumu pagastā, platība - 12,1 ha; Kurcums.
Līņu ezers ezers Medumu pagastā, platība - 3 ha; Linēnu ezers; Linu ezers.
Grāveļu ezers ezers Medumu pagastā, platība - 4,8 ha.
Grendzes ezers ezers Medumu pagastā, platība — 1,1 ha; Grendza ezers; Grendzas ezers; Grenza ezers; Grenzas ezers; Rebežas ezers.
Mazais Kumpinišķu ezers ezers Medumu pagastā, platība — 3,6 ha; Kampanišķu ezers; Mazais Kampanišķu ezers.
Sila ezers ezers Mērsraga pagastā, platība - <1 ha.
Runcu ezers ezers Mētrienas pagastā, platība - 4,1 ha.
Āsteres ezers ezers Metsepoles līdzenumā, 53 m virs jūras līmeņa, Viļķenes pagastā, platība - 84,9 ha, garums - 3,3 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,1 m, rietumu daļā 3 salas.
Auziņu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 37,7 m vjl., platība — 56 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 14 m.
Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers.
Pabažu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Saulkrastu novada Sējas pagastā, 38,3 m vjl., platība — 38,2 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,55 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 12 m, aizaugums — 10%.
Spiļvu ezers ezers Mežāres pagastā, platība - 5,6 ha.
Raunaisis Ezers Mežoles paugurainē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 206,6 m vjl., platība - 31,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, iztek Rauna; Raunaizis; Raunaiža ezers; Raunaižu ezers; Raunas ezers.
Ānles ezers ezers Mjanmā (Birmā) (_Āngle, Nawng_), Šanas / Tai apgabala dienvidrietumu daļā.
Airagnūrs ezers Mongolijā (_Ajrag nuur_), Uvsnūra aimakā, iekļauts Hanhuhīūla-Hjargasnūra nacionālajā parkā.
Ačitnūrs ezers Mongolijā, Uvsnūra aimakā, pie tā rietumu robežas, caurtek Hovda (Kobdo).
Harnūrs Ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru.
Harusnūrs Ezers Mongolijas rietumos ("Har us nuur"), Lielo rezeru ieplakā 1157 m vjl., platība - 1486 kvadrātkilometri, dziļums - 15-20 m, notece uz Harnūra ezeru.
Huvsguls Ezers Mongolijas ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1645 m vjl., platība - 2620 kvadrātkilometru, garums - 134 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 238 m, ietek 46 upes, vienīgā notece pa Egu (Egingolu) uz Selengu.
Amarambas ezers ezers Mozambikā (_Amaramba, Lagoa_), Ņasas provinces dienvidrietumu daļā.
Motrīnes ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Baltinavas pagastā, platība - 12 ha; Motrēnu ezers; Motrina ezers.
Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers.
Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers.
Acīte ezers Murmastienes pagastā, platība mazāka par 1 ha; Mazais Murmasts.
Vaboles ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purva austrumu daļā, platība — \~60 ha, dziļums — līdz 1,0 m; Vabulīts.
Aukas ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purvā, platība - 5,3 ha; Auku ezers.
Mazais Mežāku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — <1 ha; Mežāku ezers.
Lielais Mežēku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha; Mežaku ezers; Mežāku ezers.
Bišņu ezers ezers Oges novada Mazozolu pagastā, platība - <1 ha; Bīšņu ezers.
Lašu ezers ezers Ogres novada Madlienas pagastā, platība — 1 ha.
Andriksona ezers ezers Ogres novada Madlienas pagastā, platība 1 ha.
Pumpu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība - <1 ha.
Lielais Vaukšu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība - 0,6 ha.
Jakstu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — <1 ha.
Mazais Vaukšu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — 0,4 ha.
Plakaņu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — 1,9 ha; Plākaņu ezers.
Sarezas ezers ezers Pamirā ("kūli Sarez"), Tadžikistānā, starp Ziemeļaličuras un Muzokla grēdu 3239 m vjl., platība - 86,5 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, platums - līdz 3,4 km, vidējais dziļums - 190 m, lielākais - 505 m, izveidojies 1911. g. pēc zemestrīces izraisītā nogruvuma, ledāja ūdeņu pieplūde.
Mestraudzes dzelve ezers Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, platība - 10,3 ha; Mazstraudzes ezers; Mazstraudes ezers; Mazstrandzes ezers; Mestraudzes ezers.
Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
Tosmares ezers ezers Piejūras zemienē, Liepājas pilsētas teritorijā, uz robežas ar Medzes pagastu, 0,4 m vjl., platība — 405-415 ha (gandrīz pilnīgi aizaudzis, ūdens spoguļlaukums tikai \~50 ha), garums — 5,85 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 1,2 m.
Babītes ezers ezers Piejūras zemienē, Mārupes novada Babītes un Salas pagastā, 0,2 m virs jūras līmeņa, platība — 2556 ha, garums — 13,5 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,7 m, ūdensputnu koncentrēšanās vieta; Babja ezers.
Škirpānu ezers ezers Pildas pagastā, platība — 16,7 ha; Mazkurmju ezers; Mazkurmju-Šķirpānu ezers.
Mamrijs Ezers Polijā ("Mamry"), Vamrijas-Mazūrijas vojevodistē, Mazuru ezeru augstienes ziemeļos, 116 m vjl., platība - 104,4 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 43,8 m, glaciālas izcelsmes, daudz salu un pussalu.
Ņegocins Ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, platība - 2670 ha.
Mazais Dūbuļs ezers Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,7 ha; Mazais Dubuļka ezers; Mazais Dubuļkas ezers.
Baibas ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagasta ziemeļu daļā, platība - 1,6 ha; Madžutiņš.
Mazmuižnieku ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 2,8 ha; Mazmuižas ezers.
Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs.
Līduča Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 3,2 ha; Leidaču ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Medņevkas ezers; Pidaču ezers.
Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers.
Martinopoles ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,1 ha; Marcekopoles ezers; Martinpoles ezers; Zaļenku ezers.
Boltais ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta rietumu daļā, platība - 26 ha; Baltais ezers; Baltezers.
Stiebrājs ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,2 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 2,6 m, eitrofs, aizaugums - 50%; Stibrais ezers; Stībrais ezers; Stiebraiša ezers; Stiebriešu ezers; Stiebrīšu ezers.
Baltais ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 158,4 m vjl., platība — 26,0 ha, lielākais dziļums — 7,5 m; Baltezers.
Bungu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,2 ha; Padēlītis; Padelis.
Dēlinis Ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,3 ha; Dēliņa ezers.
Rusišķu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,7 ha; Rusičku ezers; Rusiška ezers.
Meruškas ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,8 ha.
Kraku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 18,7 ha; Kraķu ezers.
Cirvītis Ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 2,5 ha.
Padieleits Ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 3,5 ha; Padēlis; Padelis.
Krievu Viraudas ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — <1 ha.
Krievu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 2 ha.
Smagaņu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 3 ha, garums — \~300 m, lielākais platums — \~200 m; Smageņu ezers.
Piertnīku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 5,4 ha; Petriņu ezers; Pirtnieku ezers.
Lubāniņš Ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,1 ha; Lubaniņa ezers; Lubāniņas ezers.
Līdaciņu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,7 ha.
Šķērzlateņa ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 2,7 ha.
Šaudiņu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 5,4 ha.
Špieļu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 18,8 ha, dziļums — līdz 2,9 m; Spēļu ezers; Špeļu ezers; Špēļu ezers.
Maltas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 4,5 ha.
Griščatu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 5,1 ha; Grišātu ezers.
Pušankas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas un Pušas pagastā, platība - 1,5 ha; dziļums - līdz 5 m; Pušenka; Pušenkas ezers.
Mazazars Ezers Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, caurtek Zušupe, platība - 3,4 ha; Mazezers.
Iugulovs Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers.
Gaiļezers Ezers Rīgā, Mežciema ziemeļu daļā, Hipokrāta un Gaiļezera ielas sazarē, platība - 7,6 ha, dziļums - līdz 1,7 m, ezerdobe stūros aizaugusi un kļuvusi apaļa; Gaiļu ezers; Līkezers.
Dambjapurva ezers ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu, platība - 1,7 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~160 m, lielākais dziļums - 3 m, krasti smilšaini.
Mazezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,4 ha; Mazezersiņš.
Razims Ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju.
Meirauka ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 5,2 ha; Meirišķu ezers; Meirovka ezers; Melaušu ezers; Melaužu ezers.
Melnais ezers ezers Salienas pagastā, platība - 4,9 ha; Melnes ezers.
Mellīšu ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība - <1 ha.
Kārtūžu ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība — 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers.
Mazais ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība — 1,9 ha.
Silguldas ezers ezers Silguldas purvā, Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība — 6,9 ha; Siguldas ezers.
Lielais Melnezers ezers Skaistkalnes pagastā, platība — 1 ha; Melnezers.
Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera.
Miekojervi ezers Somijā (_Miekojärvi_), Lapzemes dienvidrietumu daļā.
Muojervi ezers Somijā (_Muojärvi_), Ziemeļpohjanmā reģiona austrumos.
Oulujervi ezers Somijas centrā 123 m vjl., platība - 88700 ha, lielākais dziļums - 38 m, Manamansalas sala un šaurums dala ezeru 3 daļās.
Ilikitka ezers Somijas ziemeļaustrumos (_Yli-Kitka_), Mānselkes augstienē 240 m vjl., platība - 295 kvadrātkilometri, garums - 50 km, lielākais dziļums - 30 m.
Mazsunākstes ezers ezers Sunākstes pagastā, platība — 13,2 ha, garums — \~550 m, lielākais platums — \~350 m; Mazsūnākstes ezers.
Mičūnu ezers ezers Šēderes pagastā, platība - 1,6 ha; Mičuna ezers.
Maizezers Ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers.
Molovja ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 26,4 ha; Moivojes ezers; Molovas ezers; Molvejas ezers; Molvojs.
Šķeteris ezers Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mazais Mačuļu ezers; Mačulkas II ezers; Močulkas ezers.
Mačula ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 9,4 ha; Māčuļu ezers; Malčulas ezers; Malčūlas ezers.
Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru.
Burtnieks Ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers.
Rūmiķis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,7 m vjl., platība - 10,5 ha, lielākais dziļums - 4,3 m; Rumiķu ezers; Rūmiķu ezers.
Diņģezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1 ha; Dingeru ezers; Diņģeru ezers.
Asarītis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asariņš; Asarīšu ezers; Asaru ezers.
Mellupezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 6,8 ha; Melnupezers; Melnupes ezers; Melnupu ezers.
Mordangas ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mežezeru, platība — 45 ha, garums — 2 km, maksimālais platums — \~0,4 km, iztek Kāņupe uz Usmas ezeru.
Mežezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mordangas ezeru, platība - 33 ha, garums - 1,5 km, maksimālais platums - 0,4 km; Kāņu ezers.
Mācītājmājas ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība — 1,5 ha; Mācītājmuižas ezers.
Mundigezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 118 m vjl., platība - 5,7 ha; Mundigu ezers; Mundīgu ezers; Mundiķezers; Villas ezers; Villu ezers.
Talsu ezers ezers Talsu pilsētā, 64 m vjl., platība – 3,6 ha, garums – \~360 m, lielākais platums – \~120 m; Martinelli ezers.
Liepsalas ezers ezers Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība — 35,4 ha, garums — 840 m, lielākais platums — 670 m, lielākais dziļums — 7,5 m, distrofs, bez noteces; Melnais ezers.
Šūmaņu ezers ezers Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,4 km.
Islienas ezers ezers Teiču purva ziemeļrietumu malā, starp Kurtavas un Mindaugas purvu, Murmastienes pagastā, platība — 11,2 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m.
Pieslaistes ezers ezers Teiču purva ziemeļu daļā (Mindaugas purvā), Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 8,2 ha; Peslaistes ezers.
Tolkājas ezers ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 14,3 ha, garums - \~750 m, lielākais platums - \~300 m.
Vērtēzis ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 19,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,4 km; Vaišļu salas ezers; Varteša ezers; Verteža ezers; Vērtēža ezers.
Lisiņš Ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers.
Lielais Murmasts ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, platība - 29,4 ha, garums - \~0,75 km, lielākais platums - \~0,6 km; Lielais Murmasta ezers; Murmastienas ezers; Murmastienes ezers.
Terehols Ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā.
Lainums ezers Tukuma novada Matkules pagastā, platība - 11 ha, garums - 580 m, platums - 250 m, lielākais dziļums - 1,5 m, eitrofs, aizaugums - 40%; Lainuma ezers.
Mucnieku ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,2 ha; Mucenieku ezers.
Mellene Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Melleņu ezers; Melnenes ezers; Melnenis.
Melnezers Ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 1,3 ha; Mielezers.
Aļibejs ezers Ukrainā (_Alibei, ozero_), Odesas apgabala dienvidu daļā, Melnās jūras piekrastē
Maksimovas ezers ezers uz Baltkrievijas un Latvijas robežas, Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 46 ha (Latvijā 16,1 ha), garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums Latvijas daļā — 1,3 m, eitrofs, stipri aizaug; Maksimova ezers; Maksimovo ezers.
Buirnūrs Ezers uz Mongolijas un Ķīnas robežas, 583 m vjl., platība - 615 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 11 m.
Ammerezers ezers Vācijā (_Ammersee_), uz dienvidiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 531 m vjl., platība - 47,6 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 82,5 m.
Mīrics Ezers Vācijā ("Müritz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē 62 m vjl., platība - 11680 ha, lielākais dziļums - 33 m.
Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
Štarnbergas ezers ezers Vācijā ("Starnberger See"), uz dienvidrietumiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 584 m vjl., platība — 57,2 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 124 m, ziemeļu galā Štarnbergas pilsēta.
Dibena ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,9 m vjl., platība — 6,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums — \~150 m; Dibenu ezers; Munču ezers.
Mazais Paiķis ezers Veclaicenes pagastā, platība - 1,3 ha; Paiķis; Mazais Paiķu ezers.
Mūrnieku ezers ezers Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,4 ha; Mūrnieks.
Makšķerezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā; platība - 12 ha; Makšķeru ezers.
Maziere Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Mazais ezers; Mazieres ezers; Mazais ezers; Pirts ezers.
Mazezers Ezers Ventspils novada Tārgales pagastā, platība - 4,1 ha; Mazais ezers.
Dziļūkstes ezers ezers Vestienas paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, 209,2m vjl., platība - 28,3 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4 m.
Lobes ezers ezers Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes pagastā, 81 m vjl., platība — 497 ha, garums — 4,5 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Viskāļu ezers.
Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers.
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls.
Mazuikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,8 m; Maznikes ezers.
Mazums Ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers.
Govenis Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers.
Graustiņš Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers.
Sietnieku ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, 199 m vjl., platība — 26,5 ha, garums — \~850 m, lielākais platums — \~500 m, dziļums — līdz 5,5 m, stipri aizaudzis ar ūdensrozēm, niedrēm; Lepju ezers; Lepu ezers; Liepu ezers.
Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers.
Gulbēris Ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers.
Sezēris Ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers.
Puduļu ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 102,6 m vjl., platība — 20,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Spridzenu ezers; Spridzēnu ezers.
Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers.
Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers.
Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis.
Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
Salājs Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers.
Kāla ezers Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers.
Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs.
Liezēris Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers.
Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers.
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
Mēlarens ezers Zviedrijas vidienes austrumu daļā (zv. val. _Mälaren_), platība - 1120 km^2^, garums - 105 km, lielākais dziļums - 64 m, \~1200 salu, austrumu piekrastē - Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma.
Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte.
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš.
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers.
Stiklu ezeri ezeru grupa Ventspils novada Puzes pagastā, 30-33 m vjl.: Dižiere, Dziļene, Maziere, Seklene, Velnezers un Zutene.
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri.
Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers.
Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris.
Tāra Ezoterismā - glābējs jeb Dievišķā Māte, Šivas līdzgaitniece.
Fortguro Fderika - pilsēta Mauritānijā, tās senāks nosaukums.
Idžila Fderika - pilsēta Mauritānijas rietumos.
vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt").
Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE.
Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.).
Putradžaja Federāla teritorija Malaizijā ("Putrajaya" / "Wilayah Persekutuan Putrajaya"), Malajas pussalas dienvidrietumos, platība - 46 kvadrātkilometri, 65000 iedzīvotāju (2009. g.).
Hesene federālā zeme Vācijā ("Hessen"), platība - 21114 kvadrātkilometri, 6098000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vīsbādene, lielākā pilsēta - Frankfurte pie Mainas; Hesenes zeme.
Falešti Felešti - pilsēta Moldovā.
džagirs Feodālā zemes īpašuma veids Indijā 16.-18. gs. Lielo Mogolu valdīšanas laikā, ap 100 tk. ha zemes.
Fianarancua Fianaranco - pilsēta Madagaskarā.
Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas.
Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju.
Filipīnas Filipīnu Republika - valsts Dienvidaustrumu Āzijā (tagalu val. "Pilipinas", angļu val "Philippines"), aizņem >7000 salu Klusā okeāna rietumu daļā, platība - 300000 kvadrātkilometru, 97976600 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Manila, administratīvais iedalījums - 17 reģionu, no tiem 1 autonoms.
intermitējoša kustība filmas kustība kamerā vai projektorā, kad filma tiek pavilkta uz priekšu par attālumu, kas vienāds ar kadra augstumu, un tad uz mirkli apstādināta; to panāk ar Maltas krusta mehānisma vai velkzobu mehānisma palīdzību.
destrukcija filozofisko postulātu pamatu noskaidrošana (viens no M. Heidegera fundamentālās ontoloģijas centrālajiem jēdzieniem).
Fircks-Pedwahlen Firksa Pedoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
IBM firma "International Business Machines, Inc.".
sistēma "Quick Time" firmas _Apple Computer_ izstrādāta standartizēta video un animācijas sistēma, kas iebūvēta operētājsistēmā _Macintosh_ un tiek izmantota vairumā lietojumu ar videoattēliem vai animāciju; ar speciālu draiveri to var izmatot arī _PC_ datoros.
personālo datoru saime Macintosh firmas _Apple Computer, Inc._ personālo datoru saime, kas izstrādāta uz mikroprocesora _Motorola 68000_, kā arī arhitektūras _Power PC_ bāzes.
CorelDraw firmas _Corel_ grafikas programmu pakotne, kas darbojas _Microsoft Windows_ vidē. Komplektā ietilpst vektorgrafikas redaktors, fotoattēlu un bitkartētu attēlu apstrādes programma, kā arī trīsdimensiju modelēšanas un trīsdimensiju animāciju veidošanas līdzekļi, kas ērti izmantojami informācijas precizēšanai.
doki firmas _Doc Martens_ ražoti apavi.
ražošanas automatizācijas protokols firmas _General Motors_ izstrādātais standarts, kas nosaka protokolu izvēli dažādiem lokālā tīkla slāņiem, un nodrošina vienotas saskarnes dažādām ražošanas automatizācijas sistēmām; protokols _MAP_.
arhitektūra SNA firmas _IBM_ datoru tīklu daudzslāņu arhitektūra (angļu "Systems Network Architecture"), kurā definētas atsevišķu slāņu funkcijas un to savstarpējā saistība.
koncepcija Ultimedia firmas _IBM_ izstrādāta multivides koncepcija, kas dod iespēju apvienot audio-, video- un tekstuālās informācijas apstrādi un nosaka, kāda aparatūra nepieciešama šim nolūkam.
uzlabotās savienojamības iespējas firmas _IBM_ izstrādātā programmatūra, kas ļauj personālajiem datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _DOS_ vidē, pieprasīt un nolasīt datus no lieldatora, kā arī izpildīt lieldatora komandas.
strukturēta vaicājumvaloda firmas _IBM_ izstrādāta valoda, ko lieto datu bāzes pārvaldības sistēmās dažāda tipa datoros.
personālais dators PC/XT firmas _IBM_ personālais dators, kas izstrādāts, pirmā firmas _IBM_ personālā datora arhitektūru, un papildināts ar arhitektūrai _ISA_ atbilstošu paplašināšanas kopni un cieto disku.
personālais dators PC/AT firmas _IBM_ personālais dators, kurā izmantots 16 bitu _Intel 80286_ mikroprocessors un paplašināšanas kopne, kas izstrādāta atbilstoši arhitektūras _ISA_ prasībām.
IBM PC firmas _IBM_ personālo datoru apzīmējums, ko izmantoja pirmā šīs firmas 1981. g. izstrādātā datora apzīmēšanai un ar ko vēlāk apzīmēja visu firmas _IBM_ personālo datoru saimi.
kopne PC firmas _IBM_ pirmās paaudzes personālo datoru datu kopne.
konvencionālā atmiņa firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros tā parasti ir apakšējā atmiņa, t. i. brīvpiekļuves atmiņas daļa līdz 640 kilobaitiem, kurai piekļuvi nodrošina _MS-DOS_.
ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru).
ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei.
pauzēšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas uz laiku pārtrauc programmas vai komandas izpildi.
sistēmpieprasīšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas, personālajam datoram strādājot lieldatora termināļa režīmā, ļauj lietotājam pārslēgties no vienas sesijas uz otru vai veikt speciālas termināļa pārslēgšanas darbības.
videostandarts XGA firmas _IBM_ videostandarts, kas izstrādāts, lai aizstātu novecojušo videostandartu _8514/A_. Testa režīmā šī standarta izšķirtspēja 16 krāsām ir 1056x768, bet grafikas režīmā 65536 krāsām - 640x480 un 256 krāsām - 1024x768. Videostandarts _XGA_ ir saderīgs ar videostandartu _VGA_.
Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_.
mikroprocesors Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_.
mikroprocesors Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabitu atmiņu un 16 bitu datu kopni. Uz šī mikroprocesora bāzes firma _IBM_ 1984. g. izstrādāja personālo datoru PC/AT.
firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem.
protokoli MNP firmas _Microcom_ tīklošanas protokoli (angļu "Microcom Networking Protocols").
programma NetMeeting firmas _Microsoft Corporation_ izstrādāta programma, kas nodrošina interneta pārraides vides izmantošanu telekonferencēm.
tīkla draivera saskarnes specifikācija firmas _Microsoft_ izstrādāta aparatūrneatkarīgu draiveru specifikācija, kas, vienlaicīgi lietojot vienu un vai vairākas tīkla saskarnes kartes, ļauj izmantot vairākus protokolus.
datu bāzes pārvaldības sistēma FoxPro firmas _Microsoft_ izstrādāta datu bāzes pārvaldības sistēma, kas paredzēta firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajiem datoriem, kā arī _Macintosh_ saimes personālajiem datoriem.
sistēmas pārvaldības serveris firmas _Microsoft_ izstrādāta līdzekļu kopa, kas palīdz pārvaldīt lokālajam tīklam pievienotus personālos datorus.
valoda VBScript firmas _Microsoft_ izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas _Internet Explorer_ starpniecību ērtāk pārskatītu valodā _HTML_ veidotās tīmekļa lappuses.
OLE vadīklu paplašinājums firmas _Microsoft_ izstrādāta tehnoloģija, kas programmas, kuras darbojas operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē, papildina ar darbgataviem komponentiem, lai paplašinātu šo programmu izpildāmo funkciju klāstu.
valoda JScript firmas _Microsoft_ izstrādāta valoda, kas līdzīga firmas _Netscape_ izstrādātajai _JavaScript_, bet nav ar to pilnīgi saderīga.
standarts "Video for Windows" firmas _Microsoft_ izstrādātas standarts videoinformācijas un audioinformācijas uzglabāšanai datora atmiņā.
pārlūkprogramma "Internet Explorer" firmas _Microsoft_ izveidota globālā tīmekļa pārlūkprogramma, kas lietotājam ļauj apskatīt tīmekļa lappuses.
operētājsistēma MS-DOS firmas _Microsoft_ izveidota personālo datoru operētājsistēma.
programma Excel firmas _Microsoft_ izveidota plaša izklājlapu apstrādes programma, kas lietojama firmas _IBM_ un _Apple_ datoriem. Tā var apvienot vairākas izklājlapas un nodrošina lietotājam lielu grafisko līdzekļu klāstu.
interneta servera lietojumprogrammu saskarne firmas _Microsoft_ izveidotā tīmekļa servera - interneta informācijas servera - lietojumprogrammu saskarne, kas ļauj programmētājam izveidot tīmekļa lietojumprogrammas, kas cieši integrētas tīmekļa serverī, un tādēļ to izpilde aizņem mazāk laika.
RTF standarts firmas _Microsoft_ izveidots teksta formatēšanas standarts. Pēc šī standarta izveidotā datne ir teksta datne, kurā ietvertas instrukcijas, kas apraksta dokumenta formatēšanu. Šādi kodētu dokumentu var lasīt cita ar šo standartu saderīga tekstapstrādes programma, kā arī to var pārsūtīt pa sakaru kanāliem.
attālu datu apkalpošanas saskarne firmas _Microsoft_ programmatūras saskarņu kopa, kas ļauj interneta vai iekštīkla lietotājam modificēt datus, izmantojot pārlūkprogrammas ar _Active X_ vadīklām.
mikroprocesoru saime "Motorola 68000" firmas _Motorola_ 32 bitu mikroprocesoru saime, ko izmanto _Macintosh_ saimes personālajos datoros un daudzās darbstacijās.
valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu.
operētājsistēma "Personal NetWare" firmas _Novell_ izstrādāta vienādranga tīkla operētājsistēma, kas nodrošina operētājsistēmu _DOS_ un _Microsoft Windows_ lietotājiem datņu, printeru, atmiņas un citu resursu ērtas koplietošanas iespējas, kā arī vienkāršo tīkla pārvaldību un paaugstina tīkla izmantošanas drošību.
tīkla datņu sistēma firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta dalīta datņu koplietošanas sistēma, kas ļauj izmantot attāla datora datnes un perifērijas iekārtas tā, it kā tās atrastos lietotāja datorā.
specifikācija JavaBeans firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta valodas _Java_ objektu sadarbības specifikācija. Šai specifikācijai atbilstošu objektu sauc par _JavaBean_.
valodas Java programmizstrādes aprīkojums firmas _Sun Microsystems_ izstrādāti valodas _Java_ programmu veidošanas līdzekļi.
caurspīdīgā operētājsistēma firmas _Sun Microsystems_ izveidota lokālā tīkla operētājsistēma, kas ļauj apvienot tīklā firmas _Applle_ datorus, personālos datorus _PC_, kā arī _Sun_ darbstacijas, neprasot, lai lietotāji pieskaņotos jaunajai darba videi.
dBase Firmas "Ashton-Tate Corporation" izveidota datu bāzes pārvaldības sistēma IBM saderīgiem personālajiem datoriem.
firmas "Centronics" saskarne firmas "Centronics" izstrādāts IBM PC un ar tiem saderīgu personālo datoru paralēlo pieslēgvietu saskarnes standarts, ko parast izmanto printeru pieslēgšanai datoram.
programmkomponentu objektmodelis firmas "Microsoft" attīstīta tehnoloģija komponentu izstrādāšanai, kas ļauj jaunizstrādātos komponentus asamblēt programmās, vai arī tos var pievienot tām esošajām programmām, kas tiek izpildītas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē, lai paplašinātu šo programmu funkcionālās iespējas.
kopējais objekta modelis firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē.
sistēma Active Movie firmas "Microsoft" izstrādāta standartizēta sistēma, kas multivides lietojumos īsteno straumēšanu.
ActiveX tehnoloģija firmas "Microsoft" izstrādāta tehnoloģija, kas nodrošina tādu programmatūras komponentu izstrādāšanu, kas datoru tīklā var sadarboties, neņemot vērā programmēšanas valodu, kura izmantota to izveidei.
aktīvas straumēšanas formāts firmas "Microsoft" izstrādāts straumēšanas formāts, kas nodrošina audio, video, diapozitīvu (slīdu) un sinhronizētu notikumu pārraidi.
saskarne "DirectPlay" firmas "Microsoft" operētājsistēmu "Windows 95/98" un "Windows NT" lietojumprogrammu saskarne, kas nodrošina tādu sakaru mehānismu, kas ļauj vairākiem lietotājiem ar modema, lokālā tīkla vai interneta starpniecību savā starpā spēlēt spēles.
aktīvais datu objekts firmas "Microsoft" programmēšanas saskarne, kas izstrādāta kā šīs firmas standarts datiem un pakāpeniski kļūst pieejams visām šīs firmas programmēšanas valodām un lietojumprogrammām.
operētājsistēma AIX firmas IBM operēgtājsistēmas UNIX versija, kas paredzēta personālajiem datoriem, darbstacijām, minidatoriem un lieldatoriem, kā arī RS/6000 sērijas datoriem ar RISC procesoru.
tastatūra AT firmas IBM personālo datoru 84 taustiņu tastatūra, kas vēlāk paplašināta līdz 101 vai 102 taustiņiem.
pārtraukšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un ir apvienots ar pauzēšanas un ritslēga taustiņu.
alternēšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita, alternatīva nozīme, piemēram, kādas funkcijas izsaukums.
fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā.
tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem.
tehnoloģija TrueType firmu _Apple_ un _Microsoft_ fontu veidošanas tehnoloģija, kas nodrošina mērogojamu kontūrfontu attēlošanu displeja ekrānā un nodošanu printeriem firmas _Apple_ operētājsistēmu un operētājsistēmas _Mocrosoft Windows_ vidēs; šo fontu izdruka ir identiska to attēlojumam displeja ekrānā.
standarts PnP firmu _Compaq_, _Microsoft_, _Intel_ un _Phoenix_ izstrādāts standarts, ko plaši izmanto aparatūras ražotāji un kas nodrošina automātisku personālo datoru aparatūras konfigurācijas maiņu.
telefonijas lietojumprogrammu saskarne firmu _Microsoft_ un _Intel_ programmatūras saskarne, kas nodrošina operētājsistēmas _Windows_ vidē strādājošos datorus ar telefona pakalpojumiem - ar iespēju klienta programmām īstenot piekļuvi balss pakalpojumiem serverī; tā nodrošina balss pakalpojumus gan atsevišķam datoram, gan arī lokālajam tīklam.
uzlabotā konfigurācijas un barošanas bloka saskarne firmu "Microsoft", "Intel" un "Toshiba" izstrādāta barošanas pārvaldības standartizēta saskarne, kas ļauj personālajam datoram vadīt barošanas sprieguma padevi dažādām ar šo datoru savienotām perifērijas ierīcēm.
arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai.
magnetodzinējspēks Fizikāls lielums, kas ir analoģisks elektrodzinējspēkam elektriskajā ķēdē; MDS.
ultraaugstfrekvences induktotermija fizioterapijas metode, kur ārstniecības nolūkā izmanto mainīgu magnētisko lauku ar 40,68 MHz frekvenci.
ultraaugstfrekvences terapija fizioterapijas metode, kur uz audiem no attāluma iedarbojas ar ultraaugstfrekvences elaktrisko lauku (parasti lieto 40,68 MHz un 27,12 MHz frekvences maiņstrāvu).
Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.).
FKP Folklenda Salu mārciņa; Folklenda (Malvinu) Salu valūtas kods, sīknauda - jaunais penss.
Malvinu salas Folklenda salu nosaukums Argentīnā u. c. spāņu valodas zemēs ("Islas Malvinas").
Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
Djo Fonu un dahomeju (Togo) mitoloģijā - dieva Mavu-Lizas dēls.
Fontvielle Fonvjeija - pilsēta Monako Firsistē.
Fordefransa Fortdefransa - pilsēta Mazajās Antiļu salās.
Volisa un Futuna Francijas aizjūras kopiena (fr. val. "Wallis et Futuna"), platība - 274 kvadrātkilometri, 15343 iedzīvotāji (2010. g.), administratīvais centrs - Matāutu, administratīvais iedalījums - 3 karalistes, ietver Volisa salas un Hornas salas, lielākais augstums - 765 m.
Senpjēra un Mikelona Francijas aizjūras kopiena (Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena), atrodas Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē, uz dienvidiem no Ņūfaundlendas, platība — 242 kvadrātkilometri, 6010 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 pašvaldības.
Senmartēna Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Saint-Martin"), platība - 54 kvadrātkilometri, 30230 iedzīvotāju (2010. g.); Senmartēnas Kopiena.
Senbartelmī Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, platība - 21 kvadrātkilometrs, 7400 iedzīvotāju (2010. g.).
Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena Francijas aizjūras kopienas "Senpjēra un Mikelona" pilnais nosaukums ("Collectivité territoriale de Saint-Pierre-et-Miquelon").
Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi.
ģenerālrezidents Francijas augstākais priekšstāvis Marokā un Tunisā.
Parīze Francijas Republikas galvaspilsēta (franču valodā "Paris"), atrodas pie Marnas un Uāzas ietekas Sēnā, 2243800 iedzīvotāju (2010. g.).
ekacēzijs Francijs; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 87. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
Ampērs Franču fiziķis un matemātiķis (Andrē Marī Ampērs, "Andre-Marie Ampere", 1775.-1836. g.), viens no elektrodinamikas pamatlicējiem.
guignol Franču leļļu teātra figūra, ko 18. gs izgudrojis Murgē Lionā; leļļu teātris vispār.
Fresniļa Fresniljo - pilsēta Meksikā.
Mēns Frīģiešu (Mazāzijas ziemeļrietumi) mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Anatolijā, viņš bija dievs - dziedinātājs un kapa vietu aizgādnis.
neveldzētie kaļķi gabalveida vai maltie kaļķi, kuru pamatkomponenti ir kalcija oksīds (CaO) un magnija oksīds (MgO).
zaurolofs Gadrozauru dzimtas krīta perioda dinozaurs ar stipri attīstītu galvaskausa harpūnveida seksti; skeleti atrasti Ziemeļamerikā un Mongolijā.
apropriācijas rezerve gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikta apropriācijas daļa, ko Ministru kabinets sadala atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā ietvertajiem nosacījumiem.
Equus october gadskārtējais zirga upuris oktobrī Marsa laukumā Senajā Romā.
Gagauzija Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība Moldovas Republikas sastāvā, atrodas Moldovas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Komrata, platība - 1832 kvadrātkilometri, 159700 iedzīvotāju (2008.).
mongolfjērs Gaisa balonu tips, pildāms ar karstu gaisu, ko 1782 izgudroja brāļi Mongolfjē.
magneziālie kaļķi gaisa kaļķi, kas satur 5–20% MgO.
taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs gaisa reaktīvais dzinējs bez kompresora, kurā gaisa saspiešana notiek ar ieejošās plūsmas kinētisko enerģiju; lieto lidojumiem ar lielu virsskaņas ātrumu (virs Maha skaitļa 1,5–2).
baložastīte Gājtauriņu sugas "Macroglosum Scopoli" neoficiāls nosaukums; Latvijā ieceļo reti.
Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags.
Tarifas rags galējais Eiropas dienvidu punkts, atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Marroki rags.
makarovcieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Makarovka" iedzīvotāji.
makarovkieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Makarovka" iedzīvotāji.
maltastrūpieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maltastrūpi" iedzīvotāji.
marinskieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Marinski" iedzīvotāji.
mičuļevskieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mičuļevka" iedzīvotāji.
Mičuļovka Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mičuļevka" nosaukuma variants.
Golgowsky Galgauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
tektozagi Gallu cilts, kas ap 300 g. p. m. ē. no Gallijas pārgāja uz Mazāziju pa ceļam izlaupot Delfus; vēlāk tos pakļāva romieši.
Kitalfars galvenā zvaigzne Mazā Zirga zvaigznājā (α), atrodas 186 ly attālumā, zvaigžņlielums 3,9.
Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
Karats galvenais varonis rietumsemītu vēsturiskā mītā, leģendā, viens no nevainīgiem cietējiem, kuru dažkārt identificē ar Mintannijas valsts dibinātāju Kirtu 16. gs. p. m. ē. vai arī atzīst par leģendārā vai reālā ugaritiešu valdnieka dēlu.
sarkanais punduris galvenās secības M spektra klases zvaigzne.
litofilie elementi galvenie iežveidotāji ķīmiskie elementi (O, Si, Al, Na, K, Ca, Mg u. c.), kas ir vairāk nekā 90% no Zemes garozas masas.
vaboļbērni gamazīnērču kohortas dzimta ("Macrochelidae"), ovālas vai olveidīgas ērces, ķermeņa garums - 0,3-3 mm, pārvietojas ar lidojušiem kukaiņiem, kam tās pieķērušās, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 13 sugas.
Kibuka Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - kara dievs, dieva Mukasa jaunākais brālis, kas tika nosūtīts uz zemi palīdzēt karā.
Vanga Gandu (Viktorijas ezers) mitoloģijā - dievs, dieva Musisi tēvs.
Krāčupe Ganekļupe, Mežezera (Kāņu ezera) pieteka.
Ganeklis Ganekļupe, Mežezera pieteka.
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju.
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
Kemijoki garākā upe Somijā (somu val. _Kemijoki_), Lapzemē, garums - 552 km, sākas Mānselkes augstienes austrumu malā pie Krievijas robežas, ietek Botnijas līča ziemeļu galā.
Krievupe Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Makstenieki" bijušais nosaukums.
Garykolna Garkalnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte.
Garrosen Garozes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
metrs garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]. Pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (^86^Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem. Metrs aptuveni vienāds ar 1/10^7^ no Parīzes meridiāna ceturtdaļas.
virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos.
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa.
Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula.
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte.
Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa.
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema.
Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe.
Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija.
Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe.
Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe.
Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte.
Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte.
mazā gaura gauru suga ("Mergus albellus").
lielā gaura gauru suga ("Mergus merganser").
zemskaņas ātrums gāzes plūsmas ātrums, kas ir mazāks par skaņas ātrumu (Maha skaitlis mazāks par 1).
puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
Gerasimowo Gerasimavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Makašēnu pagastā.
Gerrera Gerrero, štats Meksikā.
Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe.
pietà glezna vai skulptūra, kurā Jaunava Marija tur mirušo Kristu klēpī vai rokās.
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
smilšgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Myidae"), dzīvo jūrās, ierakusies gruntī, 8 ģintis, Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos konstatēta 1 suga.
ēdamgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Mytilidae") un ģints ("Mytilus"), čaula garena, trijstūraina; garumā līdz 20 cm, okeānos visā pasaulē 16 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga.
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
Mammillaria microthele glītās mamilārijas ("Mammillaria formos") nosaukuma sinonīms.
GMDSS Globālā jūras negadījumu un kuģošanas drošības sistēma (angļu "Global Marine Distress Safety System").
GSM Globālo mobilo komunikāciju sistēma, otrās paaudzes mobilais tīkls (angļu "Global System for Mobile Communications").
Glušanku Glušanku III - Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
miksomicētes Gļotsēņu nodalījuma klase ("Myxomycetes").
plaužu miksobola gļotsporaiņu suga ("Myxobolus bramae").
mišenskieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Mišenski" iedzīvotāji.
Mišenskī Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Mišenskie" nosaukums latgaliski.
Galadovkas ezers Golodovkas ezers Medumu pagastā.
Gomespalasja Gomespalasio, pilsēta Meksikā.
vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs.
incidenču matrica grafa attēlojums matricas M veidā: 1) neorientēta grafa gadījumā matricas M elements m~ij~=1 tad un tikai tad, ja grafā ir šķautne, kas savieno virsotnes i un j; 2)orientēta grafa gadījumā m~ij~=1, ja loks savieno virsotni i ar j, m~ij~=-1, ja loks savieno virsotni j ar i, m~ij~=0 visos pārējos gadījumos.
WIMP saskarne grafiskā lietotāja saskarne, kurā operētājsistēmu vadībai izmanto logus, ikonas un peli, kas būtiski atvieglo programmatūras lietošanu (angļu "Windows, Icons, Mouse, Pointers Interface").
Kildēra grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Neisa, robežojas ar Mītas, Dublinas, Viklovas, Līšas, Ofali un Vestmītas grāfisti.
Vestmīta grāfiste Īrijā, robežojas ar Kevanas, Mītas, Ofali, Roskomonas un Litrimas grāfisti.
Roskomona grāfiste Īrijā, robežojas ar Slaigo, Lītrimas, Longfordas, Vestmītas, Ofali, Golvejas un Mejo grāfisti.
Mīta grāfiste Īrijas austrumu daļā, robežojas ar Monahanas, Lautas, Dublinas, Kildēras, Vestmītas un Kevanas grāfisti; Vī.
Golveja grāfiste Īrijas rietumos, robežojas ar Mejo, Roskomonas, Ofali, Nortiperēri un Klēras grāfisti; rietumos Atlantijas okeāns.
Slaigo grāfiste Īrijas rietumu daļā, robežojas ar Kevanas, Litrimas, Roskomonas un Mejo grāfisti, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns.
Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.).
Dārbišīra Grāfiste Lielbritānijā ("Derbyshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Metloka, platība - 2625 kvadrātkilometri, 1049000 iedzīvotāju (2017. g.).
Kenta Grāfiste Lielbritānijā ("Kent"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Meidstona, platība - 3544 kvadrātkilometru, 1554600 iedzīvotāju (2017. g.).
Mērsisaida Grāfiste Lielbritānijā ("Merseyside"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Liverpūle, platība - 645 kvadrātkilometri, 1416800 iedzīvotāju (2017. g.).
Vestmidlendsa Grāfiste Lielbritānijā ("West Midlands"), Anglijā, administratīvais centrs - Vestbromviča, platība - 902 kvadrātkilometri, 2897300 iedzīvotāju (2017. g.).
pirops granātu grupas minerāls Mg~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
Geistershof Grašu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grašu pagastā.
pumpursmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Melica"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem stiebriem, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni.
miskante Graudzāļu dzimtas ģints ("Miscanthus"); sudrabniedres.
molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga.
nutrija Grauzēju kārtas suga ("Myocastor coypus"), dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
murkšķis Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints ("Marmota"), dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām ausīm, 13 sugu, gk. stepēs, kalnos.
Kohlhausen Gravas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts.
Grafental Grāvendāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
Mateli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski.
Meļenki Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Melenki" nosaukuma variants.
Lihas grēda grēda Gruzijā, savieno Lielo un Mazo Kaukāzu un atdala Kolhīdas zemieni no Kūras ieplakas, garums — \~50 km, augstums — līdz 1926 m; Surami grēda.
Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas.
sinhronā optiskā tīkla gredzens gredzentopoloģijas optisko šķiedru sinhronās pārraides tīkls, kurā pārraides ātrums sniedzas no 51,84 Mbit/sek līdz vairākiem Gbit/sek un kurā izmanto vienu vai vairākus pārraides ceļus starp tīkla mezgliem.
krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks.
lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
Grenadīnas Grenadīnu salas - 32 salu grupa Mazajās Antiļu salās ar kopējo platību \~44 kvadrātkilometri, ietilpst Sentvinsentas un Grenadīnu valstī, apņem koraļļu rifi.
Grendze Grendzes ezers - ezers Medumu pagastā, platība - 1,1 ha; Grendza ezers; Grendzas ezers; Grenza ezers; Grenzas ezers; Rebežas ezers.
Grendzas ezers Grendzes ezers Medumu pagastā.
Grendza ezers Grendzes ezers Medumu pagastā.
Grenzas ezers Grendzes ezers Medumu pagastā.
Rebežas ezers Grendzes ezers Medumu pagastā.
Grenza ezers Grendzes ezers Medumu pagastā.
Robežas ezers Grendzes ezers Medumu pagastā.
Morisa Džesepa rags Grenlandes galējais ziemeļu punkts (dāņu val. "Kap Morris Jesup").
Ehsarfjords Grenlandes jūras līcis Islandes ziemeļos, starp Tjerdnesu un Melrahkaslehtu.
Gritzgalen Gricgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
Grīdupīte Grīdupe, Melnupes pieteka.
Hija Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā pie Mazāzijas krastiem ("Χίος"), 858 kvadrātkilometri, 50000 iedzīvotāju, kalnaina (augstākā virsotne - 1297 m vjl.), taču auglīga.
Ajonoras Autonomā Klostervalsts Grieķijas administratīvi teritoriāla vienība ar autonomas klostervalsts statusu, platība - 336 km^2^, 2262 iedzīvotāji (2001. g.), administratīvais centrs - Karjes, pirmais klosteris dibināts 963. g., atrodas Ajonoras pussalā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju.
hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
Atrejs grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Menelāja tēvs, valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Tiesta brālis, kurš apmetās Mikēnās un kļuva par valdnieku.
Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
Korebs Grieķu mitoloģijā - Argas pilsētas iedzīvotājs, kurš uzvarēja milzu pūķi un kļuva par Megaras pilsētas dibinātāju.
Jāsons grieķu mitoloģijā - argonautu vadonis, kurš kopā ar 50 argonautiem ar burves Mēdejas palīdzību atveda no Kolhīdas zelta aunādu.
Arkāds grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Zeva un nimfas Kallisto dēls, ko vēlāk Zevs pārvērta Lielā Lāča zvaigznāju, bet Kallisto par Mazā Lāča zvaigznāju.
Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā.
Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu.
Hipolits Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Tēseja un amazoņu valdnieces Antiopes (varianti: Hipolites vai Melanipes) dēls.
Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās.
Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas.
Harbida Grieķu mitoloģijā - briesmonis - milzīgs ūdens virpulis, kas apdraudēja kuģotājus Mesīnas šaurumā.
Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs.
Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne).
Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā.
Hīls grieķu mitoloģijā - driopu cilts valdnieka Teiodamanta (variants; Teiomena) un nimfas Menodikes dēls, izcili skaists jauneklis, kuru paņēma pie sevis Hērakls.
Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi.
Polibs Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes Tēbu valdnieks, kurš uzņēma savā namā Menelāju un Helenu, kad viņi atgriezās no Trojas.
Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Keleja un viņa sievas Metaneiras dēls, kuru audzināja Dēmetra, kas šajā ģimenē bija radusi patvērumu savos klejojumos, meklējot meitu.
Kelejs grieķu mitoloģijā - eleisīniešu valdnieks, autohtos ("zemes radītais"), Metinerais vīrs, kurš uzcēla Dēmetrai templi un upuraltāri.
Gordijs Grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, Mida tēvs, kurš nodibināja galvaspilsētu un citadelē novietoja vezumu, kura jūgu sasēja sarežģītā mezglā.
Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu.
Tēlefs grieķu mitoloģijā - Hērakla un Arkādijas valdnieka Aleja meitas Auges dēls, kas pēc klejojumiem kļuva par Mīsijas valdnieku, viņu kļūdas pēc ievainoja Ahileja šķēps.
Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku.
hērakleidi grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras pēcteči, kurus pēc Hērakla bojāejas un Dējaneiras pašnāvības sāka vajāt Mikēnu valdnieks Eiristejs.
Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju.
Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
gorgonions grieķu mitoloģijā - īpašs vairogs ("Γοργόνειον") ar piestiprinātu gorgonas Medūzas galvu, visbiežāk to izmantoja Atēna un Zevs.
Klimene Grieķu mitoloģijā - jūras nimfa, titāna Japeta sieva, Prometeja, Atlanta, Epimeteja un Menoitija māte.
Arejs grieķu mitoloģijā - kara dievs, kam raksturīga ļaunprātība un nodevība, tas pats, kas romiešu mitoloģijā - Marss; Aress.
Atēna grieķu mitoloģijā - kara, uzvaras, gudrības, mākslas un amatniecības dieviete, Zeva meita; romiešu mitoloģijā - Atēnai atbilda Minerva.
Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu.
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas piešķīra patvērumu Jāsonam un Mēdejai, kad tos izraidīja no Iolkas.
Aerope Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja mazmeita, kuru tēvs bija licis noslīcināt jūrā vai pārdot verdzībā.
Androgejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja un Pāsifajas dēls, kurš uzvarēja Panatēnaju spēlēs Atēnās, izraisot Atēnu valdnieka Egeja skaudību.
Īdomenejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieks, valdnieka Mīnoja mazdēls, viens no Helenas preciniekiem, Trojas kara dalībnieks, viens no tiem, kuri, paslēpušies koka zirgā, iekļuva Trojā.
Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt.
Krētas vērsis grieķu mitoloģijā - liels, skaists vērsis, ko Poseidons bija dāvājis Mīnojam, kad Krētas valdnieks bija svinīgi apsolījis jūram dievam upurēt to radību, kas izpeldēs no jūras.
Polidekts Grieķu mitoloģijā - Magnēta dēls, valdnieks Serifas salā, kur jūra izskaloja krastā Danaju un viņas jaundzimušo dēlu Perseju.
Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā.
Liks grieķu mitoloģijā - Mariandīnu valdnieks (Mazāzijā), Likijas eponīms; kaujā ar bebrikiem viņam palīdzēja Hērakls.
Periboja grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieka Alkatoja meita, Telamona sieva un Ajanta māte; pēc kādas versijas, pēc Ajaka piedzimšanas viņa kļuva par Tēseja sievu.
Skilla grieķu mitoloģijā - megaru valdnieka Nīsa meita, kura iemīlējās valdniekā Mīnojā, kas bija aplencis viņu pilsētu, un palīdzēja ieņemt to, cerot uz precībām, bet Mīnojs viņu noslīcināja, baidoties no viņas.
Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras.
Eirials grieķu mitoloģijā - Mēkisteja dēls, Bianta mazmazdēls, Trojas kara dalībnieks, veikls dūru cīnītājs.
Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus.
Abants grieķu mitoloģijā - Melampa dēls
Eirials grieķu mitoloģijā - Melana dēls, kuru kopā ar brāļiem nogalināja Tīdejs par to, ka viņam bija ļauni nodomi pret Tīdeja tēvu Oineju.
Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas.
Selēne grieķu mitoloģijā - Mēness personificējums, titānu Hiperīona un Tejas meita, Hēlija un Ēosas māsa; romiešu mitoloģijā tai atbilda Diāna.
Afaretīdi grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Afareja dēli Īds un Linkejs, Dioskūru dvīņubrāļi, kas piedalījās Kalidonas medībās un argonautu braucienā.
Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs.
Linkejs Grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieku Afareja un Arēnes dēls, viens no argonautiem, kuram bija tik asa redze, ka viņš spēja redzēt cauri zemei.
Tiests Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Atreja brālis, kurš cīņā par varu kādu laiku bija Mikēnu un Spartas valdnieks.
Aigists Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Tiesta un viņa meitas Pelopijas dēls.
Alēts grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Aigista dēls, kuru nogalināja likumīgā valdnieka Agamenona dēls Orests.
Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs.
Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu.
Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto.
Glauks Grieķu mitoloģijā - Mīnoja dēls, kas noslīka medus mucā.
Admēts Grieķu mitoloģijā - Molosijas valdnieks, pie kura atrada patvērumu Temistokls.
Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru.
Alfesiboja grieķu mitoloģijā - nimfa, ko bija iemīlējis Dionīss un kam ar Dionīsu bija dēls Mēds (mēdiešu eponīms).
Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību.
Altaja grieķu mitoloģijā - pleironiešu valdnieka Testija meita, Kalidonas valdnieka Oineja sieva, Meleagra māte.
Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis.
Ergīns grieķu mitoloģijā - Poseidona dēls, viens no argonautiem, kas ieradās pie Jāsona no Milētas un kļuva par kuģa "Argo" stūrmani.
Hrīsāors grieķu mitoloģijā - Poseidona un gorgonas Medūzas dēls, kurš piedzima, kad Persejs nocirta gorgonai galvu, trīsgalvainā briesmoņa Gēriona, kas piedzima okeanīdai Kallirojai, tēvs.
Nēlejs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Tīro dēls, Pelija dvīņubrālis, kurš Mesānijā nodibināja pilsētu Pilu, kuru vēlāk izpostīja Hērakls.
Hermejs grieķu mitoloģijā - sākumā lopkopju un ganu dievs, vēlāk Olimpa dievu vēstnesis, arī tirdzniecības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilda Merkurs.
Pāsifaja Grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija meita, Krētas valdnieka Mīnoja sieva, Mīnotaura māte.
Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību.
Hermione Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Menelāja un Helenas meita.
Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus.
Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju.
plejādas Grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones septiņas meitas, kuras visas, izņemot vienu - Meropi, kļuva par dievu sievām.
Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības.
Āzija grieķu mitoloģijā - titānu Okeāna un Tētijas meita, titāna Japeta sieva, kuram viņa dzemdējusi Prometeju, Menoitiju, Epimeteju un Atlantu.
gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī.
Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā.
Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai.
Glauks grieķu mitoloģijā - trojieša Antēnora dēls, kurš palīdzēja Parīdam nozagt Helenu, Trojas ieņemšanas laikā viņu izglāba Odisejs un Menelājs.
Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu.
Elektrions Grieķu mitoloģijā - varonis, Perseja un Andromedas dēls, Mikēnu valdnieks, Hērakla mātes Alkmēnes tēvs.
Persejs grieķu mitoloģijā - varonis, Zeva un Danajas dēls, kas nocērt galvu Medūzai, no jūras briesmoņa atbrīvo Andromedu, nodibina Mikēnas.
Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu.
Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus.
Polihimnija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, Zeva un Mnēmosines meita, nopietnās, himniskās poēzijas mūza; viņai piedēvē liras izgudrošanu, tiek attēlota iegrimusi domās ar tīstokli rokās.
Urānija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, astronomijas aizgādne, Zeva un Mnēmosimes meita, parasti attēlota ar globusu un rādāmo kociņu rokā.
Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus.
Haribda grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Skilla) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šaurumam un aprij kuģiniekus.
Partenope Grieķu mitoloģijā - viena no sirēnām, Aheloja un mūzas Melpomenes meita.
Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā.
Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos.
Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis.
Eiterpe grieķu mitoloģijā - Zeva un Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām, mūzikas un liriskās dzejas aizbildne, tiek attēlota ar dubultflautu, no upes dieva Strīmona viņai piedzimis dēls Rēss.
Skīrons grieķu mitoloģijā (pēc cita mīta varianta) - Megaru valdnieka dēls, kas bija apprecējis valdnieka Pandīona meitu, kad tas atradās izsūtījumā Megarā.
Aktorīdi Grieķu mitoloģijā reizēm tā dēvē Molinoīdus - Siāmas dvīņus no Elīdas, Aktora un Moliones dēlus.
Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā.
apoksiomens Grieķu tēlnieka Līsipa ievērojamais bronzas atlēta tēls, kura Marmora kopija atrodas Vatikānā.
Grigorpole Grigorjopole, pilsēta Moldovā.
Griszczaty Grisčatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
Grišātu ezers Griščatu ezers Maltas pagastā.
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
vienvārpas grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa.
Lāčupe Grīva Talsu un Mērsraga novadā.
Mucupe Grīva, ūdenstece Talsu un Mērsraga novadā.
Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā.
Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m.
Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku).
stirnciemnieki Grobiņas novada Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Stirnuciems" jeb "Stirnciems" iedzīvotāji.
Grossdohn Grostonas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā.
Grundu Grundu ezers - atrodas Alūksnes novada Mālupes pagastā, Grundu purva vidusdaļā, platība - \~5 ha.
Grundes ezers Grundu ezers Mālupes pagastā.
Grundu Grundu grāvis - Igrīves kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, iztek no Grundu ezera.
kolhi Gruzīnu ciltis, dzīvoja Melnās jūras DA un A piekrastē Kolhīdā, 6. gs. p. m. ē. tika izveidota Kolhīdas valsts.
megreli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Megrēlijā un Abhāzijā, runā megrelu valodā.
lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani.
mtiuli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Mtiuletijas vēsturiskajā novadā, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
Gružu strauts Grūžupe, Miegupītes pieteka.
Aganja Guamas galvaspilsēta, Mikronēzijā, atrodas Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 1120 iedzīvotāju (2000. g.).
Honojeta Gudinafas salā (Melanēzija) mītošo kalaunu dievība čūskas veidolā.
gugatns Gugatnis ("Machetes pugnax").
Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām.
mežotnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežotnes" iedzīvotāji.
Andzani Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums.
Andzēni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums.
Mazvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvasaraudži" nosaukuma variants.
mālmuižnieki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" (senāk - "Mālu muiža") iedzīvotāji.
mālenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" iedzīvotāji.
Mālumuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Mālmuiža" nosaukuma variants.
mednieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji.
mārdzēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Margas" iedzīvotāji.
Gulbern Gulberes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
Lanckupe Gulsupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā.
peļastīte Gundegu dzimtas ģints ("Myosurus"), lakstaugs ar lineārām lapām rozetē, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Kalvarja Gura Kalvarja - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
Gvaimasa Gvajmasa, pilsēta Meksikā.
Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns.
Gvineja Gvinejas Republika - valsts Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 245857 kvadrātkilometri, 10058000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni, robežojas ar Gvineju-Bisavu, Senegālu, Mali, Burkinfaso, Libēriju un Sjerraleoni.
Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m.
Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri.
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums.
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas.
Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem.
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums.
Imulas dolomīta klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Imulas krastos lejpus "Pūcēm" Tukuma novada Matkules pagastā, atrodas dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst).
Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai.
Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu.
Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele.
Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala.
Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu.
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
svēbi Ģermāņu cilšu grupa (hermundūri, kvadi, semnoni), kas 1. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē. dzīvoja Elbas, Mainas, Nekāras baseinā un Reinas augšteces apvidū.
kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu).
markomāņi Ģermāņu ciltis, no 1. gs. sāk. p. m. ē. dzīvoja Mainas augšteces un vidusteces apvidū, pārcēlās uz Čehijas teritoriju un ietilpa Maroboda vadītajā cilšu apvienībā, 166.-180. g. karoja ar Romu, 5. gs. apmetās Bavārijā.
ostgoti ģermāņu cilts, gotu austrumu atzarojums, 3. gs. apmetās Melnās jūras ziemeļu piekrastē, arī Krimā; 488. g. iebruka Itālijā un 493. g. tur izveidoja savu karalisti, kas pastāvēja līdz 554. g.
Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu.
represīvā tolerance H. Markūzes radīts termins, kas nozīmē, ka valdošās aprindas atzīst citādi domājošos, lai varētu iekļaut tos sabiedrībā un tādējādi neitralizēt.
molibdēnskābe H2MoO4, molibdena trioksīda MoO3 savienojums ar ūdeni.
Hadžibeja Hadžibejas limāns - viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā.
Omars Halīfs (634.-644. g.), viņa valdīšanas laiku raksturo strauja islāma ekspansija Mezopotāmijā, Persijā un Ēģiptes lejtecē.
Džailola Halmahera - sala Moluku salu grupas ziemeļos, Indonēzijā.
ecstasy Halucinogēna viela metilēndioksimetamfetamīns jeb MDMA.
ekstazī Halucinogēna viela metilēndioksimetamfetamīns jeb MDMA.
HAMĀS Hamas (2) - "Islāmiskā pretošanās kustība" (arābu val. "Harakat al-Muqawamah al-Islamiyya").
Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoloģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem.
Helenenstein Helenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā.
mansoneloze Helmintoze, kuras ierosinātājs ir "Mansonella ozzardi".
HM Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas divburtu kods.
HMD Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas trīsburtu kods.
kokveida hibiskmalva hibiskmalvu suga ("Malvaviscus arboreus").
Medicago media hibrīdlucernas "Medicago x varia" nosaukuma sinonīms.
Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim.
Inča dambis hidrotehniska būve Rīgā, celta 16. un 17. gs. mijā Daugavas labajā krastā iepretī Zvirgzdusalai, lai aizsargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu.
Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis".
hidrobiotīts Hidrovizlu grupas minerāls (K,H2O)(Mg,Fe,Mn)3[(OH,H2O)2/AlSi3O10].
cilvēcisko vajadzību piramīda hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, kuras pamatnē ir fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības; Maslova piramīda.
Dago Hījumā - sala Monnzunda arhipelāgā, Igaunijā.
Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
gļotpēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Myxacium").
melnule Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Melanotus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sēntiņa himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Mycena"), sēņu augļķermeņi nelieli, bez plīvura, aug pa vienam vai puduros, \~200 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugas.
Kotovska Hinčešti, pilsēta Moldovā, tās nosaukums līdz 1991. g.
Dēvi Šri hindu (Rietumindonēzija un Malaizija) mitoloģijā - auglības un skaistuma dieviete, zemkopības un galvenokārt rīsa audzēšanas aizgādne un aizsācēja.
dvīpas hindu mitoloģijā - "kontinenti", no kuriem katru apskalo savs okeāns un kuri parasti atrodas ap Meru kalnu, to skaits svārstās no četriem līdz astoņpadsmit, visos sarakstos minēta tieši Meru kalnam pieguļošā Džambudvīpa, ko dažkārt identificē ar Indiju.
nakšatras Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas, kuras identificēja ar zvaigznājiem Mēness ekliptikā.
svarga Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīze (Indraloka), kas atrodas svētā Meru kalna virsotnē.
Goloka Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas paradīze, kura atrodas svētā Meru kalna dienvidu nogāzēs un caur kuru tek debesu upe.
Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks.
Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns.
Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko.
Vasudeva hindu mitoloģijā - Krišnas tēvs un Kuntī, pāndavu mātes brālis, eposa "Mahābhārata" varonis.
Kansa Hindu mitoloģijā - ļaunais Mathuras valdnieks, Krišnas ienaidnieks.
Mathura Hindu mitoloģijā - pilsēta, kuru nodibināja Ramas brālis Lakšmana tai vietā, kur bija rākšasas Madhu mītne.
Purūravass Hindu mitoloģijā - pirmais Mēness dinastijas valdnieks, Ilas un Budhas dēls.
Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni.
kauravi Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - Kuru pēcteči, valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, dēmonu asuru iemiesojums, pāndavu brālēni un pretinieki.
Kuntī Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Vasudevas māsa un Pāndu sieva.
Judhišthira Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - vecākais no brāļiem pāndaviem, valdnieka sievas Kuntī un dieva Brahmas dēls.
kala Hinduisma metafizikā Lielais Laiks jeb Mūžība, ko uztver kā augstāko kosmisko principu jeb sākotnējo esību.
divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā.
Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
Hintada Hinzada - pilsēta Mjanmā.
HTML Hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language") informācijas izvietošanai internetā.
valoda HTML hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language").
Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu.
zemesskrāpis Hipotētisks projekts Mehiko pilsētā 65 stāvu būvei zem zemes.
golenkinia Hlorokoku rindas dzimtas "Micractiniacae" ģints.
micractinium Hlorokoku rindas dzimtas "Micractiniaceae" ģints.
deicija Hortenziju dzimtas ģints ("Deutzia"), dekoratīvi krūmi Ķīnā, Japānā, Meksikā, 50-55 sugas, dažas sugas un šķirnes Latvijā introducētas 19. gs.
Džargalanta Hovda - pilsēta Mongolijā.
Kobdo Hovda - pilsēta Mongolijā.
Hradeca pie Moravices Hradeca pie Moravices - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5470 iedzīvotāju (2012. g.).
Sjudadhvaresa Huaresa - pilsēta Meksikas ziemeļos.
Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs.
M. A. humanitāro zinātņu maģistrs (angļu "Master of Arts").
Hebata Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva.
Hubsuguls Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļos.
Kosogols Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļos.
Huvsgols Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļu daļā.
Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte.
Krācīte Ičas kreisā krasta pietekas Mazičas nosaukums tās augštecē.
Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km.
Lakšinīku strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, garums — 7 km.
Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km.
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite.
franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
frīģiešu valoda ide valodu saimes valoda, lietota Mazāzijā, saglabājušies tikai atsevišķi uzraksti (7. gs. p. m. ē. - 4. gs. m. ē.).
A identifikators, ko "MS-DOS" un citas operētājsistēmas piešķir diskdzinim, kurā ir starta instrukcijas
Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka.
Purmuižas purvs Idus purvs Mazsalacas novadā.
toloss Ieapaļas formas apbedījuma celtne (piem., kupolveida kapenes Mikēnās); būvētas kopš 16. gs. p. m. ē.
plantāciju meži ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes.
Magnolia obovata iebaltās magnolijas "Magnolia hypoleuca" nosaukuma sinonīms.
Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā.
meldernieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Melderi" iedzīvotāji.
Mendeļa likumi iedzimtības likumsakarības, ko 19. gs. atklāja J. G. Mendelis attiecībā uz diploīdiem, kas vairojas dzimumiski, un uz pazīmēm, kas pieder pie dažādām saistības grupām.
mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas).
lineārais paātrinātājs iekārta elektronu paātrināšanai ar radiofrekvenču diapazona elektromagnētisko vilni līdz lielām enerģijām (1–10 MeV).
porozimetrs Iekārta poru izmēru un to sadalījuma noteikšanai, iespiežot porās šķidru dzīvsudrabu ar spiedienu 200 MPa, ja poru izmēri lielāki par 1,2 mikroniem.
gāzdegviela Iekšdedzes motoru degviela, parasti saspiesta dabasgāze - metāns ar spiedienu līdz 20 MPa vai sašķidrināts propāna un butāna maisījums ar spiedienu līdz 1,6 MPa.
OHIM Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) - ("Office for Harmonization in the Internal Market (Trade Marks and Design)").
duguliani Iekšējās Mongolijas (Ķīnā) mongoļu - aratu demokrātiska atbrīvošanās kustības dalībnieki 19. gs. 2. p. - 20. gs. sāk.
Krīdenera dambis iela Rīgā, Maskavas priekšpilsētas apkaimē.
Gehenna Ieleja dienvidrietumos no Jeruzalemes, kur ziedoja Moloham; vēlāk elles nosaukums; arī islāmā.
Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km.
Somālijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Āfrikas krastu un Arābijas-Indijas un Maskarēnu grēdu, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — \~2800 km, lielākais platums — \~1800 km, dziļums — līdz 5824 m, gultnē globigerīnu dūņas.
Arābijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Arābijas-Indijas, Marija un Maldivu grēdu un Indostanas pussalu, garums — \~2500 km, platums — līdz 1500 km, dziļums — \~4500 m, lielākais — 5875 m, gultnē globigerīnu dūņas.
Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji.
Karaghie ieplaka ieplaka Mangišlakas pussalā Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Kazahstānā, garums - 85 km, platums - līdz 25 km, dibenā solončaki, pasaulē piektā dziļākā sauszemes ieplaka - 132 m zjl.
Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km.
izpildblīvējuma tehnoloģija ierakstes tehnoloģija, kas, salīdzinot ar _FM_ un _MFM_ tehnoloģiju, nodrošina aptuveni par 50% blīvāku informācijas ierakstīšanu magnētiskajā diskā.
heliometrs Ierīce, ar ko mērī mazus leņķiskos atstatumus (līdz 1 grādam) starp spīdekļiem, kā arī Saules, Mēness un planētu leņķisko diametru.
telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi, Zemes griešanos ap Sauli, Mēness griešanos ap Zemi.
lasāmatmiņas kompaktdiska diskdzinis ierīce, kas ietilpst CD-ROM atskaņotājā un parasti veic kompaktdiskā ierakstītās informācijas nolasīšanu un pārsūtīšanu datoram; atskaņotājs nodrošina diskdziņa griešanos un lāzera star izveidi kompaktdiskā ierakstīto datu nolasīšanai.
atmiņas tiešpiekļuves kanāls ierīce, kas nodrošina tiešo piekļuvi atmiņai, kontrolē pārsūtāmā datu bloka garumu un formā atmiņas adresi; DMA kanāls.
kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu.
ISMN aģentūra iestāde, kas piešķir starptautiskos standartnumurus nošu izdevumiem (standarts LVS ISO 10957), konsultē par ISMN sistēmu un tās lietojumu, informē par nošu izdevējiem Latvijā un pasaulē, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūtvienība.
Mustera kanāls ietek Mustera ezerā Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu.
Sulas salas ietilpst Moluku salu grupā, uz austrumiem no Sulavesi, Indonēzijā, platība — \~5000 kvadrātkilometru, pauguraini līdzenumi un kalni, augstums — līdz 1157 m.
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
Josemitu Nacionālais parks ietver Mersedas upes Josemitu ieleju u. c. aizas, platība - 3043,2 kvadrātkilometri, dibināts 1864. g., skujkoku meži (trīs mamutkoku audzes), bagāta fauna.
Ziemeļvidzemes ģeobotāniskais rajons ietver Ziemeļvidzemes zemieni un Idumejas augstieni, kā arī Metsepoles līdzenumu, Ērģemes pauguraini, Aumeisteru paugurvalni un Gaujas senleju.
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
Ogres rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētciematu, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Ogresgala, Ogreslīču, Rembates, Suntažu un Taurupes ciemu.
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
atmiņas tiešpiekļuve ievadizvades procesa piekļuves metode operatīvajai atmiņai programmas izpildes laikā; DMA.
Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte.
Scala Ievērojamākais Itālijas operteātris "Teatro alla Scala" Milānā.
Tērners Ievērojams angļu gleznotājs Džozefs Melords Viljams Tērners ("Turner", 1775.-1851. g.).
Ovīdijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas mākla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem.
Amarbadžasgalants ievērojams objekts Mongolijā (_Amarbažasgalant_), Darhanūlas aimaka rietumos.
griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas.
hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi.
Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas.
Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts.
Vītrupes grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Ījevka Ījevkas strauts - Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā.
Muharrams Ikgadēja atceres diena, ko musulmaņu šiīti atzīmē pieminot Muhameda mazdēla Huseina noslepkavošanu 680. gada muharrama mēneša desmitajā dienā.
WWREM Iknedēļas neatliekamās medicīnas internetapskats (angļu "Weekly Web Review in Emergency Medicine").
Dole Īkstruma labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā.
Melnupīte Ilgas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
Aksaraja ils Turcijā (_Aksaray_), Mazāzijas pussalas vidusdaļā, ietver Tuza ezera dienviaustrumu galu, robežojas ar Kiršehiras, Aksarajas, Konjas un Ankaras ilu.
Ajdina ils Turcijas dienvidrietumos (_Aydın_), robežojas ar Izmiras, Ušakas, Denzili un Muglas ilu.
Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra.
maizītieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Maizītes" iedzīvotāji.
marinovieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Marinova" iedzīvotāji.
Ilzes ezers Ilzas nezers Mākoņkalna pagastā.
Ilziņu ezers Ilziņa ezers Medņevas pagastā.
Ilziņa Ilzīte, Marinzejas ezera pieteka.
Čiganka Ilzītes labā krasta pieteka Atašienes pagastā, augštece Mežāres pagastā.
Elneta Iļeta - upe Krievijā, Marijelas Republikā, tās nosaukums mariešu valodā.
Briežupīte Imulas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā (augšteces posms arī Matkules pagastā), garums - 12 km, iztek no Lainuma ezera.
Suruča Inčāres strauta kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā, augštece - Varakļānu pagastā.
MSCI Indeksu aģentūra "Morgan Stanley Capital International".
puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs.
totonaki Indiāņu tauta Meksikā, dzīvo Meksikas līča piekrastē, valoda pieder pie maijosoku saimes totonaku zara, XIV-XV gs. tos pakļāva acteki, reliģija - kristiānisms (katolicisms).
acteki Indiāņu tauta Meksikā, dzīvo vairākos areālos valsts centrālajā un dienvidu daļā.
maiji Indiāņu tauta Meksikā, Jukatanas pussalā.
sapoteki Indiāņu tauta, agrāk dzīvoja Meksikas dienvidu daļā; pirms spāņu ierašanās bija izveidojuši varenu valsti, valoda pieder pie otomangu saimes (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
mami Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas rietumos un Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisma un seno ticējumu sajaukums.
otomi Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas centrālajā daļā, valoda pieder pie otomangu saimes, antropoloģiskā ziņā vissenāko Meksikas iedzīvotāju pēcteči, kultūrā stipri pirmsspāņu laika elementi, reliģija - kristiānisms (katolicisms), daudz tradicionālo ticējumu.
cocili Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi celtaliem, reliģija - katolicisms, stipras seno kultu paliekas.
celtali Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi cociliem, reliģija - katolicisms, seno kultu paliekas.
mišteki Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidos, valoda pieder pie otomangu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
taraski Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas vidienē, valoda savrupa, saglbājuši īpatnēju kultūru, reliģija - kristiānisms (katolicisms), izplatīti senie ticējumi.
Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras.
Nahuša Indiešu mitoloģijā - leģendārs valdnieks, kura dzīve un varoņdarbi aprakstīti "Mahābhāratā", viņa sasniegumi galvenokārt saistīti ar askētisku dzīvesveidu.
Šakuntala Indiešu mitoloģijā - vēdu gaišreģa Višvāmitras un nimfas Menakas meita; minēta eposā "Mahābhārata", pazīstamā indiešu 5. gs. dzejnieka Kālidāsas drāmas varone.
Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs.
tadžs Indijas islāma arhitektūrā - Mekas virziena rādītāja nišas ("mihrab") apdare.
Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra.
trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
hetu valoda indoeiropiešu valodu saimes hetu-luviešu valodu grupas valoda; lietota Mazāzijā 18.-12. gs. p. m. ē. un Z-Sīrijā 10.-8. gs. p. m. ē.
ķeltu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, gēlu Skotijā, velsiešu, korniešu Kornvolā (mirusi 18. gs.), menksu Menas salā (mirusi 20. gs.), bretoņu valoda.
Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija.
Malakas pussala Indoķīnas pussalas dienvidu daļa (angļu val. “Malacca”), garums — 1500 km, augstums — līdz 2190 m.
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums.
meirānieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji.
Indran Indrēnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
atklātā pārblīves notifikācija informācija par trafiku, kas var novest pie tīkla pārblīves. Notifikācija _ECN_ tiek veidota datu posma slānī. Mezgls, kura slodze tuvojas kritiskajai robežai, ar šo paziņojumu brīdina visus savus blakusmezglus.
lietotāja objekts informācija, ko lietotājs ievada lietojumprogrammā; šo terminu parasti izmanto firmas _IBM_ izstrādātajā kopējā lietotāju piekļuves arhitektūrā.
asinhronās pārsūtīšanas režīms informācijas pārsūtīšanas metode, ko izmanto platjoslas ISDN tīklos, tās specifikācijā definētas fiksēta garuma (53 baitu) paketes (šūnas), kuras raida, izmantojot fizikālā kanāla asinhrono laikdales multipleksēšanu; ATM režīms; ATM.
ISM Informācijas sistēmu vadība (angļu "Information Systems Management"; WHO ISM).
Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways".
Ingušija Ingušijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Magasa, platība - 3600 kvadrātkilometru, 508000 iedzīvotāju (2009.).
kapaks Inku valdnieku tituls, kas cēlies no dinastijas pamatlicēja Manko Kapaka vārda.
Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks.
Kuiču Inku varavīksnes dievs, viens no Saules dieva Inti un mēness dievietes Mamakiljas pavadoņiem.
idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM.
CD-I Interaktīvs kompaktdisks - īpašs CD-ROM disks ar attēliem un video (angļu "CD Interactive"); attēlu var skatīties datora ekrānā vai televizorā.
mugurkauls Mbone interneta multiraides mugurkauls (angļu "Multicast Backbone on the Internet").
interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem.
standarts MIME interneta pasta vairākmērķu paplašinājumi (angļu "Multipurpose Internet Mail Extensions").
IMAP Interneta ziņojumpiekļuves protokols (angļu "Internet Messaging Access Protocol").
Poseima Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Madeiras un Azoru salu nomaļo atrašanos okeānā.
Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas.
melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību.
Martia Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martianagu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu.
Martianags Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martiu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu.
Fraškarts Irāņu mitoloģijā - pēdējā Visuma pārveidošanās, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainjū.
Gajomarts Irāņu mitoloģijā - pirmcilvēks, pat vēl ne cilvēks, bet gan nākamā cilvēka prototips kā pretstats nemirstīgajiem dieviem; Gaja Martans.
Iskandars Irāņu mitoloģijā - un eposā Maķedonijas Aleksandrs, kas attēlots, kā iekarotājs, uzurpators, kurš iznīcina irāņu svētumu - Avestu.
Spenta Mainjū irāņu mitoloģijā — gars radītājs, laiku beigās viņš iznīcinās ļauno garu Angra Mainjū, kas ir viņa brālis un pretmets.
Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
Hirschenhof Iršu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Iršu pagastā.
Mananans Īru jūras dievs, kurš atbilst velsiešu Manvidanam, tas drāžas pa viļņiem, piešķir nemirstību citiem dieviem, un viņam pieder maģiskas bruņas un maģisks zobens.
Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem.
Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem".
rasuls Islāma dibinātāja pravieša Muhameda tituls, kas viņu atšķir no visiem citiem praviešiem un apzīmē viņa Dievišķo Misiju īstenās ticības sludināšanā.
Hamas Islama fundamentālistu - ekstrēmistu kaujiniecisks grupējums (kustība); HAMĀS.
Zulkarnains Islāma mitoloģijā - divradzis, mītu varonis, kas reiz aizgājis līdz pat zemes malai un tur uzbūvējis mūri, kas pasargā ļaudis no Jādžūdža un Mādžūdža.
Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā.
Marjama Islāma mitoloģijā - Īsas māte, atbilst Bībeles Marijai.
Firauns islāma mitoloģijā - ķēniņš, kura laikā dzīvoja un darbojās Mūsa (Mozus).
Asja Islāma mitoloģijā - Mozus laikā Ēģiptē valdošā faraona sieva.
Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām.
isra Islāma mitoloģijā - Muhameda nakts ceļojums uz Jeruzālemi ar spārnoto dzīvnieku Burāku.
Hārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) brālis un Allāha sūtīts palīgs, atbilst Bībeles Āronam.
Kārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) ienaidnieks un apspiedējs, kuru uzskatīja par alķīmijas pamatlicēju.
Imrāns islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, kaut arī vairākas detaļas atšķiras.
Imrāms Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, lai gan vairākas detaļas viņa dzīvesstāstā ir atšķirīgas no Bībeles.
Mādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Jādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs).
Jādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Mādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs).
Alī Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda brālēns un viņa meitas Fātimas vīrs; dēvu un pūķu uzvarētājs.
mirādžs Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda ceļojums uz debesīm.
Mūsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Mozum, pēc Korāna Muhameda priekštecis, kas māca to pašu, ko Muhameds.
Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi.
jādžūdžs un mādžūdžs islāma mitoloģijā - tautas, kas dzīvo tālu austrumos un kas pasaulē izplata nešķīstību, atbilst Bībeles Gogam un Magogam.
Burāks Islāma mitoloģijā - teiksmains dzīvnieks, ar kuru Muhameds eņģeļa Džibrīla pavadībā devās ceļojumā no Mekas uz Jeruzālemi.
Hidrs Islāma mitoloģijā - tēls, kas apvienojis sevī daudzu pirmsislāma mītu sižetus, Korāna komentētāji min, ka viņš palīdzējis Mūsam (Mozum) veikt viņa ceļojumus.
Jūša ibn Nūns islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jozuam Nūna dēlam - Mozus radiniekam un pavadonim.
Mikaīls Islāma mitoloģijā - viens no Allāham tuvākajiem eņģeļiem, Bībeles eņģeļa Mihaēla līdzinieks.
Mīkāls islāma mitoloģijā - viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem, kurš atbilst Bībeles erceņģelis Miķelis.
Nakīrs Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Munkars), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham.
Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
džāhilīja Islāma mitoloģijā un reliģijā - laiks, pirms Muhameds piedzīvoja savu atklāsmi un Allāhs viņam atklāja Korānu.
zulfakārs Islāma mitoloģiskajā tradīcijā - pravieša Muhameda zobens, kuram piemitis maģisks spēks un kuru viņš ieguva kādā kaujā.
Azraīls Islāmā nāves eņģelis, viens no četriem Allāham tuvākajiem enģeļiem līdzās Džabraīlam, Mīkālam un Isrāfīlam.
vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms.
almoravidi Islama sekta un dinastija, ko Āfrikas ziemeļrietumu daļā ap 1040. g. nodibināja Abdallahs ibn Jasins, no 1062. g. rezidence Marakešā, Marokā, valdīja arī Spānijā un Baleāru salās (1086.-1149. g.).
jezīdi Islāma sekta, kas veidojusies no šeiha Adi ibn Musafira - sūfiju svētā (12. gs.) - mācekļiem.
sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi.
ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem.
šerīfs Islāma zemēs - Muhameda pēcteča tituls; persona, kam ir šāds tituls.
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas Muhameda laikā cīnījās Islāma Svētajā karā (džihadā).
Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe.
Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe.
Madara Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā.
Madava Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā.
Jaunisliena Islienas upes iztaisnotais posms Madonas novadā, Mētrienas un Barkavas pagastu robežupe.
valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā.
Voskresenska Istra - pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, tās nosaukums līdz 1930. g.
SMS īsziņa jeb SMS (angļu _Short Message Service_) ir GSM mobilo sakaru sistēmas pakalpojums, kas, izmantojot, standartizētus saziņas protokolus, ļauj lietotājam ar mobilā tālruņa palīdzību sūtīt un saņemt īsus ziņojumus.
sposalizio Itāliešu glezniecībā sv. Marijas un Jāzepa laulību attēlojums.
aldīnas Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija (15.-16. gs.) izdevumi - grāmatmākslas paraugi.
aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums.
quarantana Itālijas (Modenas un Parmas) 17. gs. sudraba 2 liru monēta.
Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri.
Ankonas province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Ancona"), atrodas valsts centrālajā daļā, austrumos apskalo Adrijas jūra, platība — 1940 kvadrātkilometru, 482900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās.
Askoli Pičēno province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Ascoli Piceno"), platība - 1228 kvadrātkilometri, 212800 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās.
Fermo province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Fermo"), platība — 784 kvadrātkilometri, 177600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 40 komūnās.
Izernija Itālijas Molizes reģiona Izernijas province (_Isernia_ / _Provincia di Isernia_), platība - 1529 kvadrātkilometri, 88400 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 52 komūnās.
testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē.
Milāna Itālijas province (_Provincia di Milano_), Lombardijas reģionā, platība - 1575 kvadrātkilometri, 3195200 iedzīvotāju (2012. g.).
Kampobaso Itālijas province ("Provincia di Campobaso"), Molizes reģionā, platība - 2909 kvadrātkilometri, 231000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 84 komūnās.
Modēna Itālijas province ("Provincia di Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2689 kvadrātkilometri, 706500 iedzīvotāju (2012. g.).
Moncas un Briancas province Itālijas province (“Provincia di Monza e della Brianza”), Lombardijas reģionā, platība — 405 kvadrātkilometri, 859000 iedzīvotāju (2012. g.).
Pezāro un Urbīno Itālijas province (“Provincia di Pesaro e Urbino”), Markes reģionā, platība — 2564 kvadrātkilometri, 364900 iedzīvotāju (2012. g.).
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
balilla Itāļu fašistu 6-12 gadīgo bērnu militāras organizācijas nosaukums Musolīni laikā.
Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm.
Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai).
Izernijas province Izernija - Itālijas Molizes reģiona province ("Provincia di Isernia").
kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
centrālcietums Izmeklēšanas cietums, atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, M. Matīsa ielā 3, celts 1902.-1905. g., ieslodzīto skaits līdz 2000, tie izvietoti 5 korpusos.
epiornisveidīgie Izmirusi plakankrūšu putnu kārta ("Aepyornithiformes"), ļoti lieli nelidojoši putni, kas līdz 17.-18. gs. dzīvoja Madagaskarā; epiorniss.
Izraēlas Valsts Izraēla, valsts pilnais nosaukums ( מדינת ישראל Medīnat Yisrā'el; دولة إسرائيل Dawlat Isrā'īl ).
Daugavas-Misas kanāls izrakts Ķekavas pagastā, savieno Ķekaviņas upi ar Misu, to izmanto Daugavas ūdeņu pārsūknēšanai uz Misu.
Gudrības avotiņš iztek Piķenes kraujas pakājē, Gaujas senlejā, Krimuldas pagastā, netālu no Mazās Velna alas.
marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
selenīti Iztēlē radīti Mēness iedzīvotāji.
Mozī Suveizdi Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Suveizdi" nosaukums latgaliski.
Mozī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas.
Straupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Lielstraupes un Mazstraupes pagasta teritoriju.
Ilzeskalna pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver daļu pirmskara Makašēnu un Bērzgales pagasta teritorijas, nelielu daļu - bijušā Dricēnu pagasta.
Feimaņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielas platības no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
Jaunalūksnes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Bejas pagasta teritorijā, pievienota daļa bijušā Alūksnes un Pededzes pagasta platības, mainījusies robeža ar Mārkalnes pagastu.
Indrānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Lubānas pagasta teritorijā un pievienota daļa no bijušā Meirānu pagasta, bet daļa no bijušā Lubānas pagasta pievienota tagadējam Madonas novada Ošupes pagastam.
Goliševas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā, aizņemot tā ziemeļaustrumu daļu.
Griškānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Rēznas un Makašēnu pagasta teritorijā.
Silmalas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst gandrīz viss pirmskara Ružinas pagasts un bijušā Maltas pagasta rietumu mala.
Variešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, to veido daļa no pirmskara Krustpils, Ungurmuižas (1939. g. pārdēvēts par Medņu pagastu) un Aiviekstes pagasta teritorijas.
Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns.
Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju izveidota 1956. gadā Ainažu pilsētai pievienojot Mērnieku ciemu, 2009. gadā Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju iekļauta Salacgrīvas novadā, Ainažu lauku teritoriju izdalot atsevišķā administratīvā teritorijā; 2010. gadā Ainažu lauku teritorija pārdēvēta par Ainažu pagastu.
Lisas ūdenskrātuve izveidota uz Lisas upes Mārsnēnu pagastā.
Mēķes polderis izveidots 1963. g., ietver bijušo Mēķes ezeru, platība — 2371 ha, iekārtota sūkņu stacija ūdens atsūknēšanai.
Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu.
Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu.
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager").
draiveris EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager").
specifikācija EMS izvērstās atmiņas specifikācija (angļu "Expanded Memory Specification (EMS)").
EMS izvērstās atmiņas specifikācija (angļu "Expanded Memory Specification").
Mediņi J. Mediņa mūzikas skola (Rīgā).
Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte.
Pļavupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Meņģupe.
Sērjana Jana Majena salas dienvidrietumu daļa.
Nūrjana Jana Majena salas ziemeļaustrumu daļa.
Ranguna Jangona, Mjanmas (Birmas) galvaspilsēta.
mazda Japānas autobūves korporācijā "Mazda Motor Corporation" ražota vieglā automašīna.
daimjo Japānas feodālā aristokrātija, kuras rokās līdz 1868. gada apvērsumam (t. sauc. Meidzi revolūcijai) atradās valsts vara.
meidzi Japānas imperatora Mucuhito valdīšanas laika (1867.-1912. g.) oficiālais nosaukums (no 1868. g.; japāņu "apgaismota valdīšana").
firma "Hitachi" japāņu firma, kas ražo plašu elektroniskās aparatūras spektru, kā arī datorus, kas saderīgi ar firmas _IBM_ datoriem.
jumeiho Japāņu manuālā terapija - masāžas terapija, kuru 1978. gadā ieviesa japāņu esperantists Masajuki Saiondži (Masayuki Saionji), terapijā liela uzmanība pievērsta pareizam mugurkaula stāvoklim.
lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē.
Amacumara Japāņu mitoloģijā - dievība kalējs un spoguļu izgatavotāju ciltstēvs, dievietes Isikoridomes (Metāllējējas) tēvs.
augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači.
Mateja evaņģēlijs Jaunā Derības grāmata, viens no trim sinoptiskajiem (līdzīgajiem) evaņģēlijiem, arī garākais Jaunās derības raksts (28 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Matejam, vienam no Jēzus 12 apustuļiem.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā.
sizigija Jauna vai pilna Mēness fāze.
Armagedona Jaunajā Derībā nosaukta vieta, kur šīs pasaules beigās notiks pēdējā kauja starp labo un ļauno; uzskata, ka šī vieta ir Megido senpilsēta tagadējā Izraēlā.
Marta Jaunajā Derībā: Marijas un Lācara māsa (Jāņa, 11); ļoti praktiskas dabas, mājsaimniece.
Marka evaņģēlijs Jaunās Derības otrā grāmata, viens no trijiem sinoptiskajiem (līdzīgajem) evaņģēlijiem, īsākais no kanoniskajiem evaņģēlijiem (16 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Markam, apustuļa Pētera skolniekam.
Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam.
Pervomajka Jaunās Forštates mikrorajons Daugavpilī, ko PSRS laikā sauca par 1. Maija rajonu.
YMCA Jaunatnes kristīgā savienība (angļu "Young Men's Christian Association").
Jaunpomerānija Jaunbritānija, sala Melanēzijā, Papua-Jaungvinejā, tās nosaukums līdz 1920. gadam.
Neu-Schwanenburg Jaungulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā.
hunveibini Jauniešu vienību locekļi Ķīnas "kultūras revolūcijas" laikā (20. gs. 60. gadu otrajā pusē), kurus izmantoja cīņā pret Mao Dzeduna pretiniekiem (ķīn. "sarkanie sargi").
Jaunmēklenburga Jaunīrija, sala Melanēzijā, tās nosaukums līdz 1920. gadam.
Neu-Kalzenau Jaunkalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
mademoiselle Jaunkundze; saīs.: Mlle.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
melkaļnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Melkaļi" iedzīvotāji.
mežavotnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Mežavoti" iedzīvotāji.
mariņnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Mariņas" iedzīvotāji.
Kuka kalns Jaunzēlandes augstākais kalns (angļu val. _Mount Cook_), augstums — 3754 m, Dienvidalpos, netālu no Dienvidsalas rietumu piekrastes, nogāzēs Tasmāna šļūdonis.
bluķa vakars Jebkurš ceturtdienas vakars no Miķeļiem līdz Sveču dienai.
Boļšojjegorlika Jegorlika - Maničas kreisā krasta pieteka Krievijā.
meņķieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Meņķis" iedzīvotāji.
mežgalieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji.
bunticieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Buntiki" iedzīvotāji.
Dūdursola Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Dudursala" nosaukums latgaliski.
endžeļānieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" iedzīvotāji.
endžeļieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" iedzīvotāji.
Eņdželi Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski.
Jaunieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Jauniešas" nosaukuma variants.
Druvasnieki Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Mežāre" daļa.
Rateites Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" nosaukuma variants.
mazslatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" iedzīvotāji.
Mozslots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" nosaukums vietējā izloksnē.
Mīsts Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Miests" nosaukums vietējā izloksnē.
Mykaine Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mikaine" nosaukums vietējā izloksnē.
mālkalnieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" iedzīvotāji.
mežinieki Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" iedzīvotāji.
miķelānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Miķelāni" iedzīvotāji.
mazelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Mazeleja" iedzīvotāji.
mežciemnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji.
mazplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" iedzīvotāji.
Sidrabe Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" otrs nosaukums.
mancenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mankas" iedzīvotāji.
mežciemnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežciemi" iedzīvotāji.
Cūcēnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" bijušais nosaukums.
muzikanti Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" iedzīvotāji.
meijenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji.
mūrenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūri" iedzīvotāji.
Mūri Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums.
mūrmuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
Mūru muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Mūrmuiža” bijušais nosaukums.
mazbūtenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
mazbūtnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
mituļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mituļi" iedzīvotāji.
Mazā Lauku muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazlauki” bijušais nosaukums.
Mītava Jelgavas vāciskā nosaukuma "Mitau" latviskots variants.
Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja.
Dievmāte Jēzus Kristus māte jaunava Marija.
immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta.
hospitālieši Johannieši - 11. gs. dibināts garīgs un militārs ordenis (kopš 16. gs. - Maltas ordenis).
kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā.
šķērsjoms Joms, kas šķērso vidus un sānu garenjomus, it īpaši kompozīcijās ar Madonnu un Jēzusbērnu; transepts.
kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis.
Gemāra Jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) otrā daļa (Mišnas komentāri).
Gogs Jūdaisma, kristietības un islāma mītos par pasaules galu - ziemeļzemju valdnieks, kas kopā ar Magogu iesaistīsies izšķirošajā cīņā ar Izraēlu.
elšasaiti Jūdeokristiešu baptistu grupa 3. gs. Mezopotāmijā.
ebionīti Jūdu kristiešu sekta līdz 4. gs., kura stingri turējās pie Mozus bauslības, Jēzu uzskatot par cilvēku, nevis Dieva dēlu un Mesiju.
pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas.
Jugla Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, garums - 3 km, platums - līdz 100 m; Meldrupe.
mistautieši Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Mistauti" iedzīvotāji.
Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas.
Megakleite Jupitera pavadonis ("Megaclite"), vidējais attālums no planētas - 23806000 km, izmēri - 6 km.
Metīda Jupitera pavadonis ("Metis"), vidējais attālums no planētas - 128100 km, izmēri - 44 km.
Mnēme Jupitera pavadonis ("Mneme"), vidējais attālums no planētas - 21069000 km, izmēri - 2 km.
Kallisto Jupitera pavadonis; atklāja G. Galilejs 1610. apriņķo planētu 16,69 dienās, 1,880 mlj km attālumā; diametrs - 4840 km; masa - 1,45 Mēness masas; daudz krāteru.
Ambaru līcis jūras līcis (_Ambaro, Helodranon’_) Madagaskarā, Ancirananas provinces rietumu piekrastē.
Ačafalajas līcis jūras līcis Ačafalajas grīvā (_Atchafalaya Bay_), ASV Luiziānas štatā, Meksikas līča ziemeļos.
Apalaču līcis jūras līcis ASV (_Apalachee Bay_), Meksikas līča ziemeļaustrumos.
Arginas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna Mauritānijas piekrastē (_Arguin, Baie d’_).
Meinas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietuma daļā (angļu val. “Gulf of Maine”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, starp Jaunskotijas pussalu un Keipkodas pussalu, dziļums — līdz 227 m.
Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā).
Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m.
Greifsvaldes līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā, starp Rīgenes salu un kontinentu, Vācijas Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
Fakses līcis jūras līcis Dānijā, Zēlandes salas dienvidaustrumos, dienvidos norobežo Mēnas sala.
Argolidas līcis jūras līcis Grieķijā (_Argolikós Kólpos_), Mirtejas jūras ziemeļrietumos, Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos.
Maputu līcis jūras līcis Indijas okeāna rietumu daļā (“Baia do Maputo”), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Maputu pussala un Iņakas sala, garums — \~40 km, dziļums — līdz 10 m, osta Maputu; senāk — Delagoas līcis.
Bleksoda līcis jūras līcis Īrijā, Mejo grāfistes rietumos.
Klū līcis jūras līcis Īrijas salas rietumu piekrastē, Mejo grāfistē.
Trisdilfjords jūras līcis Islandes ziemeļrietumos, starp Melrahkaslehtu un Launganesu.
Astrolaba līcis jūras līcis Jaungvinejas ziemeļaustrumu daļā ("Astrolabe Bay"), pie Maklaja krasta, garums - \~37 km, platums - 34 km, dziļums - 40-106 m.
Adaira līcis jūras līcis Kalifornijas līča ziemeļos, Meksikā, Sonoras štatā.
Tevantepekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Tehuantepec"), Meksikas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 110 km, platums pie ieejas - \~450 km, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, pie ieejas - līdz 3000 m, gar piekrasti vairākas plašas lagūnas, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,6 m.
Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā ("Golfe de Saint-Malo"), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m.
Ampasindavas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Ampasindava, Helodranon’_), Ancirananas provinces rietumos, Mozambikas šauruma ziemeļaustrumos.
Antungilas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Antongila, Helodranon’_), Tomasinas provinces ziemeļaustrumos.
Anancunu līcis jūras līcis Madagaskaras dienvidrietumu daļā (_Anantsono, Helodranon’_), Tuliaras provinces piekrastē.
Burgasas līcis jūras līcis Melnās jūras rietumu daļā, Bulgārijas piekrastē.
Remzi līcis jūras līcis Menas salas ziemeļaustrumos, Īrijas jūras ziemeļu daļā.
Saronikas līcis jūras līcis Mirtejas jūras ziemeļu daļā, Grieķijas piekrastē, garums - 67 km, platums pie ieejas - 50 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,7 m.
Alkudijas līcis jūras līcis Spānijā (_d’Alcúdia, Badia_), Vidusjūras Maļorkas salas ziemeļaustrumu daļā.
Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi.
Būtijas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Gulf of Boothia"), Kanādas ziemeļu piekrastē, starp Melvila un Būtijas pussalu un Bafina Zemi, garums - 518 km, platums - 220 km, lielākais dziļums - 200 m.
Sūrveins jūras šaurums Baltijas jūrā, starp Muhu salu un Igaunijas kontinentālo daļu, savieno Rīgas jūras līci ar Veinameri.
Masbates šaurums jūras šaurums Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru.
Basilanas šaurums jūras šaurums Filipīnu dienvidaustrumu daļā, atdala Basilanas un Mindanao salu.
Veikeveins jūras šaurums Igaunijā, starp Sāmsalu un Muhu salu, savieno Veinameri ar Rīgas jūras līci.
Mozambikas šaurums jūras šaurums Indijas okeānā (angļu val. “Mozambique Channel”), starp Madagaskaras salu un Āfriku, garums — \~1670 km, platums — 422-1250 km, dziļums — līdz 4250 m, plūdmaiņas — līdz 5 m.
Maklintoka šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("McClintock Channel"), starp Viktorijas un Velsas Prinča salu, garums - \~250 km, platums - 90-170 km, dziļums - līdz 300 m ziemeļos, līdz 120 m dienvidos.
Vikonta Melvila šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Viscount Melville Sound”), starp Viktorijas, Velsas Prinča salu un Perija arhipelāgu, garums - \~375 km, platums - \~160 km, dziļums - līdz 465 m.
Alalākeiki šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_‘Alalākeiki Channel_), ASV, Havaju salās, starp Maui un Kahoolave salu.
Alenuihāhā šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Alenuihāhā Channel_), Havaju salās, starp Maui un Havajas salu.
Alihurasa šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Alihuras Kandu_), starp Miladunmardulu un Ziemeļu Mārlosmardulu salu grupu.
Ariadū šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Ariadhoo Kandu_), starp Ari un Ziemeļu Nilandū atolu.
Ambo šaurums jūras šaurums Māršala salās (_Ambo Channel_), starp Elleras un Leganas salu.
Aloras šaurums jūras šaurums Mazajās Zunda salās (_Alor, Selat_), atdala Aloras salas no Soloras salām un savieno Savu jūru ar Bandas jūru.
Kāfa šaurums jūras šaurums Menas salas dienvidos, kas atdala Kāfofmenas salu.
Anava šaurums jūras šaurums Mikronēzijā (_Anaw, Mochun_), Čūkas arhipelāgu ieskaujošo koraļļu salu virknes ziemeļrietumu daļā.
Mesīnas šaurums jūras šaurums starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas salu (it. val. “Streto di Messina”), savieno Jonijas un Tirēnu jūru, garums — 33 km, platums — 3-22 km, lielākais dziļums — 1220 m, plūdmaiņas — līdz 0,6 m.
Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m.
Bosfors Jūras šaurums starp Eiropu un Mazāzijas pussalu (grieķu valodā "Bosporos", turku valodā "Karadeniz Bogazi"), savieno Melno un Marmora jūru, garums - 30 km, platums - 0,75-3,7 km.
Floridas šaurums jūras šaurums starp Floridas pussalu un Kubas un Bahamu salām, savieno Meksikas līci un Atlantijas okeānu, garums — 651 km, mazākais platums — 80 km.
Jukatanas šaurums jūras šaurums starp Jukatanas pussalu un Kubu (sp. val. "Canal de Yucatan"), savieno Karību jūru un Meksikas līci, garums — 55 km, platums — 200-264 km, dziļums — līdz 3100 m.
Makasaras šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas un Sulavesi salu (angļu val. “Makassar Strait”), savieno Sulavesi jūru ar Javas, Bali un Floresas jūru, garums — 710 km, platums — 120-398 km, vidējais dziļums — \~1000 m, lielākais dziļums — 3392 m.
Singapūras šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Singapūras salu ziemeļos un Riavu arhipelāgu dienvidos savieno Malakas šaurumu ar Natunas jūru, garums — 114 km, platums — 12-37 km, dziļums — līdz 60 m.
Malakas šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Sumatras salu (angļu val. “Strait of Malacca”), savieno Andamanu un Natunas jūru, garums — 937 km, platums — 15-464 km, dziļums — līdz 1514 m.
Maltas šaurums jūras šaurums starp Maltas un Sicīlijas salu Vidusjūrā (angļu val. “Malta Channel”), platums — \~93 km, dziļums — 100-150 m.
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_).
MAST Jūras zinātne un tehnoloģijas ("Marine science and technology").
Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri.
apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē.
majorieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Majori" iedzīvotāji.
mellužnieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Melluži" iedzīvotāji.
Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga.
Jaundubulti Jūrmalas pilsētas daļa starp Dubultiem un Mellužiem, ietver arī Pumpurus.
plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā.
Luižantila Jūsufīja, pilsēta Marokā, tās senāks nosaukums.
Sohara Kabalistisks sacerējums, sarakstīts 13. gs. aramiešu valodā Mozus grāmatu komentāra veidā.
Vaišuns Kačinu (Mjanma) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurā ir demiurga iezīmes, viņu godā kā zemes dievību un apvidus sargātāju.
apsīda Kāda debess ķermeņa orbītas vistuvākais un vistālākais punkts attiecībā pret centrālo debess ķermeni, piem., Mēness apsīdas attiecībā pret Zemi ir perigejs un apogejs, Zemes apsīdas attiecībā pret Sauli ir perihēlijs un afēlijs.
mēdieši Kāda pie irāniešu grupas piederīga tauta, kas 1. g. t. p. m. ē. apdzīvoja apgabalu starp Kaspijas jūru un Mezopotamiju.
ieilgusi pārraide kādas _CSMA/CD_ tīkla stacijas veikta datu pārraide, kuras ilgums pārsniedz vides piekļuves protokola pieļauto pārraides laiku.
mandieši Kādas reliģiskas sektas locekļi, kas vēl 20. gs. nelielā skaitā bija sastopami Dienvidu Mezopotāmijā, iespējama radniecība ar pirmo gs. reliģiskām kustībām un sakari ar Jāni Kristītāju.
Vecmalta Kādreizējā Maltas gultne lejpus Maltas-Rēzeknes kanāla, senāk ietecēja Lubānā, tagad lielākā daļa ir Īdeņu kanāla posms.
Mobile Kādreizējā studentu kafejnīca _Perpetuum Mobile_ (Jelgavā).
miķeļot Kādu Miķeli saukt.
Kagula Kahula, pilsēta Moldovas dienvidos.
peijote Kaktusu dzimtas augs Meksikā un ASV dienvidrietumos, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu; meskals; pejotkaktuss.
pejotkaktuss Kaktusu dzimtas augs, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu, aug Meksikā un ASV dienvidrietumos; meskals; peijote.
meloņkaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Melocactus"), kas raksturojas ar melonei līdzīgas formas un krāsas stumbru.
tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē.
Borneo Kalimantāna - lielākā sala Malajas arhipelāgā.
Medņi Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Muitas" bijušais nosaukums.
Muitnīca Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Muitas" nosaukuma variants.
monstera Kallu dzimtas ģints ("Monstera"), mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām, 27 sugas.
Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Madonas novada Ļaudona pagastā uz Svētupes, platība - 6,6 ha.
Hohenberg Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
Kalna Kalna Spridzēnu dzirnavezers - atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha.
Antero kalns kalna virsotne ASV (_Antero Mountain_), Kolorādo štatā, Savačas grēdas dienvidos, augstums - 4351 m.
ANZAC smaile kalna virsotne Hērda salas Lorensa pussalā (_Anzac Peak_), Indijas okeānā, Austrālijas teritorijas Hērda un Makdonalda salās.
Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m.
Amaro kalna virsotne Itālijā (_Amaro, Monte_), Abruco reģionā, augstums - 2793 m.
Ankufa kalna virsotne Madagaskarā, uz Mahadzangas un Tomasinas provinces robežas, augstums - 1304 m.
Argona kalnains dabas apvidus Francijas ziemeļu daļā, Ardēnu un Mēzas departamentā.
Kaprāļu avots Kalnavēnu avots Mālpils novadā.
Alegeini kalni Apalaču plato rietumu malā (_Allegheny Mountains_), ASV, augstākā virsotne - Sprūsnoba kalns - 1481 m.
Blūridži Kalni ASV ("Blue Ridge" - Zilie kalni), Apalaču augstākā daļa, 1500 km gara grēdu un masīvu sistēma, augstākā virsotne - Mičels - 2037 m.
Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne.
Mitumbas kalni kalni Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā (fr. val. "Mitumba"), Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos un austrumos, garums - 400 km, augstums - līdz 3305 m.
Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas.
Ziemeļalbānijas Alpi kalni Dināru kalnienē, Albānijas ziemeļos, daļēji Kosovā, Melnkalnē un Serbijā, garums — \~100 km, augstākā virsotne — Jezerca (2694 m).
Jura Kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni.
Mekrānas kalni kalni Irānas kalnienes dienvidu daļā, uz austrumiem no Ormuza šauruma, Irānas dienvidaustrumos un Pakistānas rietumos, garums — 1150 km, augstums — 1000-2000 m, augstākā virsotne — Mārāns (3277 m).
Viklovas kalni kalni Īrijas salas dienvidaustrumu piekrastē ("Wicklow Mountains"), garums — >80 km, augstums — līdz 926 m (Lagnakilijas kalns), kontinentāls denudācijas un pleistocēna ledāju pārveidots reljefs.
Maokes kalni kalni Jaungvinejas salas rietumos (indon. val. "Pegunungan Maoke"), Indonēzijā, garums - \~700 km, platums - \~150 km, augstākā virsotne - 4884 m, kas ir augstākā virsotne Okeānijā; Sniega kalni.
Ričardsona kalni kalni Kanādā ("Richardson Mountains"), Kordiljeros, starp Porkjupainas un Makenzi upi, garums - 300 km, augstums - līdz 1981 m, tundra.
Markusas-Nekeras kalni kalni Klusā okeāna rietumu daļā, starp Markusa salu un Nekeru, garums - \~4500 km, platums - 500-1000 km, relatīvais augstums 300-500 m, atsevišķās vietās paceļas salas (Markusa sala, Veika atols).
Kilbaki Kalni Kordiljeros ("Kilbuck Mountains"), Aļaskas dienvidrietumos (ASV), garums - 250 km, platums - 100 km, augstums - līdz 1828 m (Voski kalns).
Rietumu Sjerramadre kalni Kordiljeros ("Sierra Madre Occidental"), Meksikas kalnienes rietumu malā, Meksikā, garums — 1300 km, platums — 80-200 km, augstums 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3150 m.
Makenzi kalni kalni Kordiljeros (angļu val. “Mackenzie Mountains”), Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi upes kreisajā krastā garums — 700 km, platums — 200 km, augstums — 2972 m.
Austrumu Sjerramadre kalni Kordiljeros, Meksikas kalnienes austrumu malā, Meksikā (angļu val. "Sierra Madre Orientals"), garums - >1200 km, vidējais augstums - 2150 m, augstākā virsotne - Penjanevadas kalns - 4054 m.
Selvina kalni kalni Kordiljeru ziemeļu daļā ("Selwyn Mountains"), Kanādā, garums — \~500 km, augstums — līdz 2972 m (Kīla smaile), egļu meži, virsotnēs — tundra.
Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru.
Mongolijas Altajs kalni Mongolijā un Ķīnā (mong. val. “Mongol Altajn Nuruu”), Altaja sistēmas dienvidaustrumu daļa, stiepjas \~1000 km garumā, augstums — līdz 4362 m.
Sjerramorena Kalni Pireneju pussalas Mesetas plakankalnes dienvidu daļā, Spānijā (sp. val. "Sierra Morena"), garums - \~400 km, lielākais augstums - 1323 m.
Elsvērta kalni kalni Rietumantarktīdā, Elsvērta Zemes dienvidu daļā (angļu val. "Ellsworth Mountains"), garums — 700 km, augstākā virsotne — 5140 m.
Apalači kalni Ziemeļamerikas austrumos (_Apalachian Mountaiuns_), ASV un Kanādā, veido 300-500 km platu un ap 2600 km garu kalnu grēdu, ieleju, plato un plakankalņu sistēmu, augstākā virsotne - 2037 m vjl.
Grīnmauntinsi Kalni Ziemeļapalačos ("Green Mountains"), ASV, garums - 300 km, sastāv no vairākiem kalniu masīviem, augstākā virsotne - Mensfīlda kalns (1338 m); Zaļie kalni.
Adirondaka kalni kalniene ASV (_Adirondack Mountains_), Ņujorkas štata ziemeļu daļā, augstākā virsotne 1625 m (Marsi kalns).
Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m.
Ahmars kalniene Etiopijā (_Ahmar_), Oromijas un Somāli kililā, augstākā virsotne 3381 m (Muleta).
Šanas kalniene kalniene Mjanmas austrumu daļā, turpinās arī Ķīnā, Laosā un Taizemē (angļu val. "Shan Plateau"), platība — \~150000 km^2^, viļņoti līdzenumi un plakankalnes, augstums — 900-1300 m, augstākā virsotne — 2675 m.
Aira plato kalniene Nigērā (_Aïr, Massif de_), Agadesas reģionā, augstākās virsotnes - Bagzanes kalns (2022 m) un Grebuns (2012 m).
Mazāzijas kalniene kalniene Rietumāzijā, Turcijā, aizņem Mazāzijas pussalas lielāko daļu, garums - \~1200 km, platums - \~600 km, augstums pārsvarā - 800-1500 km vjl., lielākais augstums - 3916 m.
Akdags kalniene Turcijas dienvidos (_Ak Dağlar_), Muglas un Antaljas ilā.
Meksikas kalniene kalniene Ziemeļamerikas Kordiljeros, Meksikā un ASV dienvidu daļā (sp. val. “Altiplanicie Mexicana”, angļu val. “Mexican Plateau”), platība — 1,2 mlj kvadrātkilometru, garums — 900 km, augstums — 1000-1200 m.
Augškolimas kalniene kalniene ziemeļaustrumu Sibīrijā, Krievijas Magadanas apgabalā, augstums - 1300-2000 m.
Priekšāzijas kalnienes kalnieņu grupa Rietumāzijā, ietver Mazāzijas, Armēnijas un Irānas kalnieni, platība — >3500000 kvadrātkilometru.
Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes.
Samaņkas kalns kalns — atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums — 1,1 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 173,2 m vjl., relatīvais augstums — 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja.
Bērtiņu kalns kalns Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, glaciostruktuāls izometriskas formas paugurs, diametrs 1 km, vairākas virsotnes, kuru absolūtais augstums — 205-212 m vjl., relatīvais augstums līdz 40 m, stāvas nogāzes, ko saposmo vairākas gravas, apaudzis ar kokiem.
Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
Sidlijas kalns kalns Antarktīdas rietumu daļā, Izpildkomitejas kalnu grēdā, Mērijas Bērdas Zemē, piektā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4181 m vjl.
Baltiņu kalns kalns Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, grēdveida paugurs, garums - 1,3 km, platums - līdz 250 m, centrālajā daļā absolūtais augstums - 147 m vjl., relatīvais augstums - 35 m.
Meduma kalns kalns Augšzemes augstienē, Sventes-Meduma paugurainē, Medumu pagastā, absolūtais augstums — 170 m vjl.
Amigitans kalns Filipīnās (_Hamiguitan, Mountain_), Mindanao salas dienvidrietumos, Davao reģiona Austrumdavao provincē, augstums - 1633 m.
Ādama kalns kalns Folklenda (Malvinu) salās (_Adam, Mount_), Lielbritānijas teritorijā Atlantijas okeāna dienvidos, augstums 700 m.
Ardžentārio kalns Itālijā (_Argentario, Monte_), Toskānas reģiona Groseto provinces dienvidrietumos, augstums - 635 m.
Robsona kalns kalns Kanādā ("Mount Robson"), Klinšu kalnu Frontālajā grēdā, augstums - 3954 m.
Foksa kalns kalns Kanādas ziemeļrietumos ("Fox Mountain"), Kordiljeros, Jukonas plato augstākā virsotne — 2404 m vjl.
Vadzoles kalns kalns Madonas novada Lazdonas pagastā, absolūtais augstums - 175,0 m vjl., maksimālais relatīvais augstums - \~30 m.
Valgacu kalns kalns Madonas novada Mārcienas pagastā, ir 2,5 km garas un līdz 420 m platas paugurgrēdas virsotne, absolūtais augstums — 163,9 m vjl., paceļas 42 m virs blakus esošās Rankas ezera ieplakas.
Spirukalns Kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns.
Dzērves kalns kalns Madonas-Trepes vaļņa ziemeļu daļā, Madonas novada Lazdonas pagastā, vaļņveida formas paugurs ar osveidīgu virsu, absolūtais augstums — 171 m vjl., relatīvais augstums — 45 m, stāvas nogāzes.
Ida Kalns Mazāzijas ziemeļrietumos, 1770 m vjl., tagadējais nosaukums Kaz Dagi, uz ziemeļrietumiem no šī kalna atradās Troja.
Zvanu kalns kalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, absolūtais augstums — 205 m vjl., relatīvais augstums — līdz 60 m.
Andrusa kalns kalns Rietumantarktīdā (_Andrus, Mountain_), aiz Hobsa krasta, augstums - 2978 m.
Lisa Kalns Rietumkarpatos, augstākā virsotne Morāvijas-Silēzijas Beskidos, Čehijas austrumos, augstums - 1324 m, smilšakmeņi, slānekļi.
Jēkabkalns Kalns Valmieras novada Matīšu pagastā, austrumu-rietumu virzienā orientēts pacēlums drumlina galā, garums - 700 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 58 m vjl., relatīvais augstums - 8 m.
Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
Torņa kalns kalns Viduslatvijas nolaidenumā, Mālpils pagastā, morēnu vāla valnis, absolūtais augstums - 114,6 m vjl., paceļas 35 m augstāk par blakusesošo Sudas ieleju, garums - 1,25 km, platums - līdz 375 m.
Ozoliņkalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, absolūtais augstums - 268,8 m vjl., relatīvais augstums - 23 m, tā nogāzē atrodas visaugstākais Latvijas ezers - Ģērķēnu ezers.
Kuslīša kalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, paugurs 0,5 km diametrā, absolūtais augstums — 252,9 m vjl., relatīvais augstums — 52 m; Kušļa kalns.
Klētskalns Kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, Vecpiebalgas-Liezēres ceļa malā, 16 km no Vecpiebalgas, absolūtais augstums - 269 m vjl., relatīvais augstums - 15 m.
Augstumkalns Kalns Vidzemes augstienē, uz austrumiem no Viešūras ezera, Madonas novada Aronas pagastā, absolūtais augstums - 272,2 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - \~50 m.
Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas.
Aparnieku kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Cēsu novada Amatas pagastā, 3 km no Spāres, kupolveida paugurs ar 2 virsotnēm, absolūtais augstums - 216 m vjl. (relatīvais augstums - 35 m), to veido gk. morēnas nogulumi, daļēji apaudzis ar mežu.
Slapjuma kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Drustu pagastā, paugura garums - 0,4 km, absolūtais augstums - 248 m vjl., relatīvais augstums - 30 m.
Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m.
Peļņu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, absolūtais augstums — 136 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
Piģu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, ir 1 km garš un 0,3 km plats vaļņveida paugurs ar vairākām virsotnēm, augstākā 127,7 m vjl., relatīvais augstums - 15 m.
Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota.
Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m.
Rapšu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Aronas pagastā, Gaiziņkalna dabas parkā, garums - 350 m, platums - līdz 173 m, absolūtais augstums - 256 m vjl., lielākais relatīvais augstums - 47,5 m.
Silu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,3 km, platums - \~1 km, absolūtais augstums - 219,1 m vjl., relatīvais augstums - \~20 m virs apkārtējām starppauguru ieplakām.
Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni.
Sauleskalns Kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - Aronas ielejas pusē 40 m.
Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m.
Aboma grēda kalnu grēda (_Abawn Bum_) Mjanmas (Birmas) ziemeļos, Kačinas provincē, augstākā virsotne 3617 m.
Pambakas grēda kalnu grēda Aizkaukāza kalnienē un Mazajā Kaukāzā, Armēnijā, garums - 80 km, augstums - līdz 3101 m, izvirdumieži, nogāzēs kalnu stepes un pļavas, austrumu daļas ziemeļu nogāzē platlapju meži.
Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi.
Absorkī grēda kalnu grēda ASV (_Absaroka Range_), Montānas un Vaiomingas štatā, vidusdaļa iekļauta Jeloustounas nacionālajā parkā.
Vidusatlass Kalnu grēda Atlasa kalnu rietumos, Marokas centrālajā daļā.
Antiatlass kalnu grēda Atlasa kalnu sistēmas dienvidrietumos (_Anti-Atlas_), Marokā, augstums - līdz 2531 m.
Rīfs Kalnu grēda Atlasa ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, Marokā, augstums centrālajā daļā - līdz 2448 m, rietumos un austrumos - līdz 800 m, gk. kaļķakmeņi.
Masgreiva grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē ("Musgrave Ranges"), garums - 200 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 1515 m (Vūdrofa kalns).
Makdonela grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē (angļu val. "MacDonell Ranges"), garums - 400 km, vidējais augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - 1510 m.
Mara grēda kalnu grēda Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumu daļā (port. val. “Serra do Mar”), Brazīlijā, augstums — līdz 1889 m, stāva nogāze pret Atlantijas okeānu.
Caganšibets Kalnu grēda Dienvidsibīrijas, Tivas Republikas dienvidrietumos un Mongolijā, garums - \~125 km, augstums - līdz 3577 m, dienvidu nogāzē sausās stepes, augstāk - kalnu tundra.
Arfaks kalnu grēda Indonēzijā (_Arfak, Pegunungan_), Jaungvinejas salā, Rietumpapua provinces un Doberai pussalas ziemeļaustrumos, augstākā virsotne - 2940 m (Mebo).
Vindhjas grēda kalnu grēda Indostānas pussalas ziemeļu daļā, starp Narbadas upi un Malvas plato, Indijā, garums - \~1000 km, augstums - līdz 881 m (Singarčori kalns), lava, smilšakmeņi, kvarcīti.
Apuānes Alpi kalnu grēda Itālijā (_Alpi Apuane_), Masas-Karrāras reģionā.
Abukumas plakankalne kalnu grēda Japānā (_Abukuma-kōchi_), Ibaraki, Fukušimas un Mijagi departamentā.
Paihojs Kalnu grēda Jurgas pussalā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, garums - \~200 km, augstums - līdz 467 m (Moreiza kalns).
Alantikas kalni kalnu grēda Kamerūnā (_Alantika Mountains_), Ziemeļu provinces rietumu pierobežā.
Bighorni Kalnu grēda Klinšu kalnos ("Big Horn Mountains"), ASV, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Klauda smaile - 4015 m.
Čjapasas Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre de Chiapas"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikas dienvidaustrumos, augstums līdz 4092 m.
Dienvidu Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums - 1000 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3703 m (Teotepeka kalns).
Dienvidsjerramadre Kalnu grēda Kordiljeros (sp. val. "Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums 750 km, platums - līdz 150 km, lielākais augstums - 3703 m.
Aļaskas grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas pussalas dienvidos, garums — \~1000 km, augstākā virsotne — Makinlija kalns — 6193 m vjl.
Selkērki Kalnu grēda Kordiljeros, Kanādā un ASV (angļu val. "Selkirk Mountains"), garums - \~500 km, augstums - līdz 3533 m.
Egrisas grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, paralēla Galvenajai Kaukāza grēdai, Gruzijā, garums – 55 km, augstums – līdz 3173 m; Megrēlijas grēda.
Mornas kalni kalnu grēda Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas un Daunas grāfistē, augstākā virsotne - 852 m (Slīvdonards).
Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes.
Andžingiča kalnu grēda Madagaskarā (_Andringitra_), Fianaranco provincē, augstākā virsotne - 2658 m (Bubi).
Anusi kalnu grēda Madagaskaras dienvidaustrumos (_Anosy, Tandavan’_), Tuliaras un Fianaranco provincē, lielākais augstums - 1972 m.
Ankarača kalnu grēda Madagaskaras salas vidusdaļā (_Ankaratra_), augstākā virsotne - 2643 m.
Manghistau kalnu grēda Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - 130 km, augstums - līdz 556 m (_Besčoki_), smilšakmeņi, kaļķakmeņi, mergeļi, māli un smiltis.
Afolle kalnu grēda Mauritānijas dienvidos (_Affollé, Massif de l’_), Asābas un Rietumhodas vilājā.
Trialetas grēda kalnu grēda Mazā Kaukāza ziemeļrietumu daļā, Gruzijā, Kūras labajā krastā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2850 m (Šaviklde), fliša ieži un izvirdumieži, ziemeļu nogāzē platlapju un skujkoku meži, dienvidos - pļavas.
Šahdaga grēda kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Sevana ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Armēnijā un Azerbaidžānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3367 m (Ginaldags).
Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja.
Arakanas grēda kalnu grēda Mjanmā (Birmā) (_Rakhine Yoma_), Arakanas, Magves, Pegu un Iravadi provincē, augstākā virsotne - 1390 m.
Adaro grēda kalnu grēda Mjanmas (Birmas) rietumos (_Adaraw' Taungdan_), Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, augstums - līdz 3053 m (Viktorijas kalns), vairākas paralēlas grēdas, ko atdala tektoniskas ielejas.
Rakana grēda kalnu grēda Mjanmas dienvidrietumos, Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, lielākais augstums - 3053 m.
Hangaja grēda kalnu grēda Mongolijas centrālajā daļā (mongoļu val. "Changajn Nuruu"), garums - \~700 km, platums - līdz 200 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 3905 m.
Harhiraulas grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumos ("Charchiraa Uul"), uz dienvidrietumiem no Ubsunura ezera ieplakas, augstums - līdz 4116 m.
Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe.
Henteja grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļu daļā ("Chentejn Nuruu"), garums - \~250 km, augstums - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 2800 m (Dzalučuds).
Angonija kalnu grēda Mozambikā (_Angonia_), Tetes provinces ziemeļaustrumos.
Džidas grēda kalnu grēda Piebaikālā, uz Krievijas un Mongolijas robežas, garums — \~350 km, augstums — līdz 2636 m.
Piejūras Alpi kalnu grēda Rietumalpos (fr. “Alpes-Maritimes”, it. Alpi Marittime"), Francijā un Itālijā, augstākā virsotne — Ardženteras kalns (3297 m).
Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m.
Kodars Kalnu grēda Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumos, Krievijā, Aizbaikāla novadā un Irkutskas apgabalā, garums - \~200 km, augstākā virsotne BAM smaile - 3072 m, apledojums - 15 kvadrātkilometru.
Phūketas grēda kalnu grēda Taizemē (“Phuket mountain range”), Malakas pussalas ziemeļrietumos, garums — \~250 km, augstums — līdz 1465 m, saposmota, mūžzaļie tropu meži.
Akčali kalni kalnu grēda Turcijā (_Akçali Dağlari_), Mersinas ila dienvidrietumos.
Špesarts Kalnu grēda Vācijā ("Spessart"), Mainas labajā krastā, garums - \~50 km, augstums - līdz 585 m, skujkoku un dižskābaržu meži.
Meridas Kordiljera kalnu grēda ziemeļrietumu Andos (“Cordillera de Merida”), Venecuēlas rietumos, garums — \~400 km, augstums — līdz 5007 m (Bolivara smaile), virs 2800 m - augstkalnu stepes, virs 4600 m — mūžīgais sniegs.
Centrālā Kordiljera kalnu grēdu sistēma Spānijā un Portugālē (sp. val. "Cordillera Central"), Mesetas plakankalnes vidienē, garums - \~400 km, augstākā virsotne - 2592 m.
Gobi Altajs kalnu grēdu un masīvu virkne, Mongolijas Altaja turpinājums Mongolijas dienvidrietumu daļā, garums — >500 km, augstums — 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3957 m.
Afafi kalni kalnu grupa Sahārā (_Afafi, Massif d’_), Čadas ziemeļrietumos un Nigēras ziemeļaustrumos.
Geigela Kalnu klimatiskais kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, Ahsu aizā - >1600 m vjl.
Eifels Kalnu masīvs ("Eifel") Vācijas rietumu daļā, Reinas Šīferkalnu daļa uz ziemeļiem no Mozeles ielejas, garums - \~90 km, augstums - līdz 747 m.
Tabinbogdoola Kalnu masīvs Altajā, Krievijas, Mongolijas un Ķīnas robežu saskarē, augstākā virsotne - Nairamdala kalns (4356 m), viens no Altaja apledojuma centriem (apledojums - 160 kvadrātkilometru, 36 šļūdoņi).
Vošitas kalni kalnu masīvs ASV centrālajā daļā (angļu val. "Ouachita Mountains"), Arkanzasā un Oklahomā, garums - 300 km, platums - 150 km, augstums - līdz 884 m, sastāv no nelielām kroku grēdām.
Adirondaks kalnu masīvs ASV Ņujorkas štatā ("Adirondack Mountains"), Ziemeļapalačos, augstākā virsotne - Marsi kalns, 1629 m vjl.; atpūtas vieta.
Dolomītalpi Kalnu masīvs Austrumalpos ("Alpi Dolomitiche"), Itālijas ziemeļaustrumos, garums - \~120 km, augstākā virsotne - 3342 m (Marmolada), meži līdz 2700 m vjl., augstāk - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns).
Maladeta Kalnu masīvs Centrālajos Pirenejos ("Maladeta"), Spānijā, augstums - līdz 3404 m (Aneto smaile).
Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa.
Durmitors Kalnu masīvs Dināru kalnienē ("Durmitor"), Melnkalnes ziemeļu daļā, starp Taras un Pivas upi, augstums līdz 2522 m.
Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas.
Lovezera tundras kalnu masīvs Kolas pussalā starp Umbezeru un Lovezeru, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums — līdz 1120 m.
Hibīni Kalnu masīvs Kolas pussalas vidienē, Krievijā (Murmanskas apgabalā), platība - \~1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1191 m, platoveida virsotnes, 4 nelieli ledāji.
Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam.
Adrārs kalnu masīvs Mauritānijā (_Adrar, Dhar_), Adrāra vilājā, augstākā virsotne 620 m vjl.
Monteroza Kalnu masīvs Penninu Alpos (it. val. "Monte Rosa"), Itālijā un Šveicē, augstākā virsotne - 4634 m, virsotnēs šļūdoņi.
Frankenvalde Kalnu masīvs starp Tīringenes Mežu un Rūdu kalniem Vācijā ("Frankenwald"), augstums - līdz 795 m.
Monblāns kalnu masīvs un virsotne Alpu rietumu daļā, Francijā un Itālijā (fr. val. _Mont Blanc_, it. val. _Monte Bianco_), masīva garums - \~50 km, augstums - 4810 m vjl., augstākā virsotne Eiropā, apledojums - \~200 kvadrātkilometru platībā, lielākais šļūdonis 33 kvadrātkilometri.
Libāna grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums - 170 km, augstums - līdz 3088 m.
Libānas grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums — 170 km, augstums — līdz 3088 m.
Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile).
moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti.
Wesenberg Kalnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā.
Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā.
Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā).
Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija.
Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.).
Akbaitala pāreja kalnu pārkāpe Tadžikistānā (_Aq-Baital, aghbai_), Pamira austrumu daļā starp Sarikolla un Muzkola grēdām, augstums - 4655 m, Ošas-Horegas autoceļa augstākais posms.
Bolovena plato kalnu plato Indoķīnas pussalā ("Plateau des Bolovens"), starp Mekongu rietumos un Kongu austrumos, Laosas dienvidos, augstums - līdz 1572 m, sastāv no 2 plato, ko norobežo stāvas (500-800 m un \~1200 m augstas) kāples.
Korjaku kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Kamčatkas un Magadanas apgabalā), garums - 800 km, platums - līdz 270 km, augstākā virsotne - 2562 m.
Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m.
Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži.
Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m).
Austrumsajāni Kalnu sistēma Dienvidsibīrijā, Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m virs jūras līmeņa, mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju.
Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai.
Hingāns Kalnu sistēma Ķīnā, Mongolijā un Krievijā.
Lielais Hingāns kalnu sistēma Ķīnas ziemeļaustrumos un Mongolijas austrumu daļā, garums - 1200 km, augstums - līdz 1949 m, virsotnes plakanas, nogāzes lēzenas, saposmotas.
Pontijas kalni kalnu sistēma Melnās jūras dienvidu piekrastē (angļu val. _Pontus_), Turcijā, Mazāzijas kalnienes ziemeļu mala, garums - 1000 km, platums - līdz 130 km, augstākā virsotne - 3937 m; Pontas kalni.
Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji.
Taurs Kalnu sistēma Turcijā, Mazāzijas kalnienes un Armēnijas kalnienes dienvidu mala, garums - \~1000 km, augstums - līdz 3726 m (Demirkazika smaile), šķērso aizas un kalnu pārejas.
Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m.
Amjata kalnu virsotne Itālijā (_Amiata, Monte_), Toskānas reģionā uz Groseto un Sjēnas provinces robežas, augstums - 1738 m.
Analaveluna kalnu virsotne Madagaskarā (_Analavelona_), Tuliaras provincē, augstums - 1348 m.
Ait Kaiss kalnu virsotne Marokā (_Aït Kaïs, Koudia_), Vidusatlasa kalnu grēdā, Fēsa-Būlmana reģionā.
Agva del Sakate kalnu virsotne Meksikā (_Agua del Zacate, Cerro_), Sonoras štata dienvidaustrumu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnu ziemeļrietumos.
Angarhajūls kalnu virsotne Mongolijā (_Angarhaj uul_), uz Arhangaja un Bajanhongoras aimaka robežas, augstums - 3540 m.
Materhorns Kalnu virsotne Penninu Alpos (vācu val. "Matterhorn"), uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 4478 m.
Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka.
Kaloriss Kalorisa zemiene - viens no lielākajiem krāteriem uz Merkura ("Caloris Planitia"), plata sekla 1300 km liela "bļoda".
vasaras meita (arī kalpone) kalpone, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
vasaras puisis (arī kalps) kalps, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca.
Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja.
Kaluga Kalugas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, dienvidrietumos no Maskavas, platība - 29900 kvadrātkilometru, 1003000 iedzīvotāju (2009.).
Kalupa Kalupa ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā.
Kalupes Kalupes ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā.
Mozsloboda Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mazsloboda" nosaukuma variants.
Mendriki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mendriķi" nosaukuma variants.
Myglāni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
Morkoniški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Morkonišķi" nosaukuma variants.
Muorkuoniški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Morkonišķi" nosaukums latgaliski.
Kalvarja Kalvarja Zebžidovska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers.
mazais kalnzvirbulis kalzvirbuļu suga ("Montfringilla davidiana").
sniega kalnzvirbulis kalzvirbuļu suga ("Montfringilla nivalis").
Afganistānas kalnzvirbulis kalzvirbuļu suga ("Montfringilla theresae").
Kamara Kamara di Lobuša - pilsēta Portugālē ("Camara de Lobos"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salā, 35700 iedzīvotāju (2011. g.).
Pnompeņa Kambodžas galvaspilsēta (khmeru val. "Phum Penh"), upes osta pie Tonlesapas ietekas Mekongā (pieejama arī jūras kuģiem), 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra.
divkupru kamielis kamieļu suga ("Camelus bactrianus"), neliela savvaļas populācija saglabājusies Mongolijā; baktrians
rūsganā mežstrupaste kāmju dzimtas mežstrupastu suga ("Myodes glareolus", agrāk "Clethrionomys glareolus"), Latvijā visbiežāk sastopamais grauzējs, biežāk uzturas ēnainos, mitros un aizaugušos lapkoku un egļu mežos, kā arī vecos parkos
strupaste Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Microtus"), neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru.
Kampanišķu Kampanišķu ezers - Mazais Kumpinišku ezers Medumu pagastā.
Kampanišķu Kampanišķu I ezers - Lielais Kumpinišku ezers Medumu pagastā.
Kampeče Kampečes līcis - atrodas Meksikas līča dienvidu daļā ("Bahia de Campeche"), uz rietumiem no Jukatanas pussalas, garums - >300 km, platums pie ieejas - 750 km, dziļums - līdz 3286 m.
Kampobello Kampobello di Madžāra - pilsēta Itālijā ("Campobello di Mazara"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kampoči Kampoči I ezers - Lielais Kumpotis Medumu pagastā.
Kampoči Kampoči II ezers - Mazais Kumpotis Medumu pagastā.
Kampolongo Kampolongo Madžore - pilsēta Itālijā ("Campolongo Maggiore"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis.
Kanāda Kanādas lielieplaka - atrodas Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums - 3810 m, gultnē mālainas dūņas.
Ontārio Kanādas province ("Ontario"), administratīvais centrs - Toronto, platība - 1076395 km^2^, 13167900 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Manitobu un Kvebeku, kā arī ar ASV, ziemeļos apskalo Hudzona līcis.
Saskačevana Kanādas province ("Saskatchewan"), administratīvais centrs - Ridžaina, platība - 651036 kvadrātkilometri, 1041700 iedzīvotāju, robežojas ar Albertas provinci, Ziemeļrietumu teritorijām, Manitobas provinci un ASV.
prēriju provinces Kanādas provinces: Alberta, Manitoba un Seskečivena.
Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
Maltas-Rēzeknes kanāls kanāls, kas novada Maltas ūdeņus uz Rēzeknes upi Nagļu pagastā.
Kanaverala Kanaverala rags - atrodas Floridas pussalas austrumu piekrastē ("Cape Canaveral"), ASV, šeit izvietots Dž. Kenedija kosmisko lidojumu centrs (Meritas salā) un kosmodroms.
Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43).
diedzenieki Kandavas novada Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Diegi" iedzīvotāji.
sātnieki Kandavas novada Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Sāti" iedzīvotāji.
meldernieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Melderi" iedzīvotāji.
Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā.
Kaņepēnu Kaņepēnu ezers - atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 60,4 ha, iztek Savīte; Kaņepēns; Savītes ezers.
viengadīgā kaņepene kaņepeņu suga ("Mercurialis annua").
daudzgadīgā kaņepene kaņepeņu suga ("Mercurialis perennis").
Maģarkaniža Kaņiža, pilsēta Serbijā ("Magyarkanizsa"), tās nosaukums ungāru valodā.
Kāņu Kāņu ezers - Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezeru grupā Ģibuļu pagastā.
Mordanga Kāņupe, Usmas ezera pieteka no Mordangas ezera; Mordangas upe.
Ņivaids Kāņupe, Usmas ezera pieteka no Mordangas ezera.
kupolveida kapenes kapenes, segtas ar kupolu; slavenas ir Mikēnu kupolveida kapenes Grieķijā (ap 1500-1300 pr. Kr.).
Rudais akmens Kapsēdes Rudais akmens Medzes pagastā.
Kāpu ezers Kapu dīķis Meirānu pagastā.
kereksuri Kapu izbūves (1. gt. p. m. ē. un 6.-10. gs. m. ē.) Mongolijā, Tuvas Autonomajā Republikā un Aizbaikālā (Krievijā); no akmeņiem izveidotie kurgāni apjozti ar kvadrātveida vai riņķveida mūra žogu, kam piebūvēti riņķveida klāsti.
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama.
Bellona Kara dieviete seno romiešu mitoloģijā, Marsa sieva (varianti: zīdītāja, māsa).
Harahorina Karakoruma - senpilsēta Mongolijā.
Rietumeifrata Karasu, upe Turcijā, satekot ar Muratu veido Eifratu.
magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā.
Kotuleja Karena, pavalsts Mjanmas Savienībā.
Amonga Karenu (Mjanma) mitoloģijā - kopā ar savu brāli Lanjeinu - pirmais cilvēku pāris.
Lanjeins Karenu (Mjanma) mitoloģijā — kopā ar savu māsu Amongu — pirmais cilvēku pāris.
Vējpuses salas Karību salas, Mazo Antiļu ziemeļaustrumu daļa.
CMI karjeras brieduma aptauja (angļu "Career Maturity Inventory").
Karklen Karkles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
Neu-Geistershof Kārklu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m.
Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni.
Karpin Karpines, arī Matuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kalupes pagastā.
Ancani Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ancāni" nosaukuma variants.
bozavieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozava" iedzīvotāji.
Bozauka Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" bijušais nosaukums.
Drikaškas Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Drikaški" nosaukuma variants.
Drikaškys Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Drikaški" nosaukums latgaliski.
grebņavieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Grebņava" iedzīvotāji.
grebņevieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Grebņeva" iedzīvotāji.
ierubinieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ierubiņa" (tagad - "Īrubiene") iedzīvotāji.
Jieči Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jēči" nosaukuma variants.
kaskānieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaskāni" iedzīvotāji.
ļurbavieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ļurbava" iedzīvotāji.
ļurbovieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ļurbava" iedzīvotāji.
Skuobulīne Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Skobulīna" nosaukums latgaliski.
Kuorsovys staceja Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas “Kārsavas stacija” nosaukums latgaliski.
Grabēžova Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabežova" bijušais nosaukums.
lapatnieki Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Lapatnieki" iedzīvotāji.
rūzorieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Rūzori" iedzīvotāji.
tabalovieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Tabalova" jeb "Tabulova" iedzīvotāji.
tabulovieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Tabalova" jeb "Tabulova" iedzīvotāji.
annasmuizieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
Annysmuiža Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" nosaukums latgaliski.
Ašysola Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ašisola" nosaukums latgaliski.
Augstiekalni Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Augstīkolni" literarizēts nosaukuma variants.
Bokšas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bokši" nosaukuma variants.
Bokšys Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bokši" nosaukums latgaliski.
Bringas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants.
dzērvieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves" iedzīvotāji.
Dzērvis Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves" nosaukums latgaliski.
kaķānieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaķi" iedzīvotāji.
padolieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Padole" iedzīvotāji.
Pusluoči Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Pusloči" nosaukums latgaliski.
Rejenis Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
Rejeņas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants.
rejnieki Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" iedzīvotāji.
rijieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji.
rijnieki Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji.
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri.
glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
Kārtūži Kārtūžu dīķis - atrodas Siguldas novada Mores pagastā, platība - <1 ha.
Kārtūži Kārtūžu ezers - atrodas Siguldas novada Mores pagastā, platība - 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers.
Kartužu Kartužu ezers - Kārtūžu ezers Mores pagastā.
Kurtūžu ezers Kārtūžu ezers Mores pagastā.
Kartužu ezers Kārtūžu ezers Mores pagastā.
Schoeneck Kārtužu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
Kerstenbehm Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
Dārelbeida Kasablanka - pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā").
dižais kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Macracanthorhynchus hirudinaceus").
mizerere Katoļu baznīcas dziedājums; nosaukums cēlies no liturģiskā teksta "Miserere mei, Deus!" - "Apžēlojies par mani, Dievs!".
magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums dievmātei Marijai.
sveicināta katoļu lūgšana "Ave Maria".
asumpcionisti Katoļu Marijas debessbraukšanas kongregācija Francijā un Mazāzijā.
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai, kopš 1909. g. - kongregācija.
kapucietis Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
Katriņa Katriņas pagasts - pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Ērgļu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā.
evaņģēlists Katrs no Jaunās Derības 4 evaņģēliju autoriem: Matejs, Marks, Lūka, Jānis.
Kaugari Kaugaru ezers - Kauguris, ezers Mākoņkalna pagastā.
Kaugurs Kauguris, ezers Mākoņkalna pagastā.
Kauguru ezers Kauguris, ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
mūrēnieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
mūrmuizieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
Kursas Staburags Kauķa kalns Kandavas novada Matkules pagastā.
Imulas Staburags Kauķa kalns Tukuma novada Matkules pagastā.
markse Kaula smadzenes (vācu "das Mark").
Kaundi Kaundi ieplaka - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - \~50 km, platums - 17 km, 57 m zjl.
Kaupalatmada Kaupalatmadas kalns - augstākā virsotne (2429 m) Buru salā, Moluku salu grupā Indonēzijā.
Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
fadi Kaut kas, ko nedrīkst darīt, kas ir aizliegts, tabu Madagaskaras reliģijā.
kaunīte Kautrā mimoza ("Mimosa pudica").
Kazāle Kazāle Monferrato - pilsēta Itālijā ("Casale Monferrato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 35000 iedzīvotāju (2015. g.).
Kazarmu Kazarmu upe - Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Kažava Kaževa, Malmutas pieteka.
Kažavka Kaževa, Malmutas pieteka.
Kažauka Kaževa, Malmutes pieteka.
Pačamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā ("māte zeme") - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki; Mama Pača.
Kembridža Keimbridža (ASV, Masačūsetsā).
Kalaraša Keleraši, pilsēta Moldovā.
Kembrianu Kembrianu kalni - atrodas Lielbritānijā, Velsas pussalā (angļu val. "Cambrian Mountains"), garums - \~150 km, augstākā virsotne - 1085 m.
Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri).
Kerča Kerčas pussala - Krimas pussalas austrumu daļa starp Azovas un Melno jūru, rietumos 17 km plats zemesšaurums savieno to ar Krimas pārējo daļu, platība - \~3000 kvadrātkilometru, augstuns līdz 189 m vjl.
Kerča Kerčas šaurums - atrodas starp Kerčas un Tamaņas pussala, savieno Melno un Azovas jūru, garums - 41 km, platums - 4-15 km.
Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
Karstenbeen Kerstenbehm, Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
Kaušani Keušeni - pilsēta Moldovā.
Tigraja Kilils Etiopijā ("Tigray"), administratīvais centrs - Mekele, platība - 50079 kvadrātkilometri, 4314500 iedzīvotāju (2007. g.).
Kimpulunga Kimpulunga Moldoveneska - pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kinburna Kinburnas strēle - smilšaina pussala starp Dņepras un Jahorlikas limānu, garums - \~40 km, platums - 8-10 km, ietilpst Melnās jūras rezervātā.
Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.).
Kintriši Kintriši rezervāts - atrodas Gruzijā, Adžārijas Autonomajā Republikā, Meshetijas grēdas rietumu un ziemeļrietumu nogāzē, platība - 69 kvadrātkilometri, augstums - 450-2600 m, dibināts 1959. g., lai saglabātu Kolhīdas floru un faunu.
Bušma Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novada Susāju un Medņevas pagastā, garums - \~8 km.
Gurva Kiras kreisā krasta pieteka Susāju un Medņevas pagastā, garums - 8 km; Gurava; arī Gorova, Gavronka.
Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka.
Hibinogorska Kirovska - pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1934. g.
Kisucke Kisucke Nove Mesto - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.).
Kitoja Kitojas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Kitojas, Urikas, Onotas un Malaja Belajas ūdensšķirtnē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~180 km, augstums - līdz 3215 m.
Kiuriņa Kiuriņa ezers - Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
Kiuriņu Kiuriņu ezers - Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
Kivleņi Kivleņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1 ha.
MMK Kjats; Birmas/Mjanmas valūtas kods, sīknauda - pja.
Mēmele Klaipēdas pilsētas Lietuvā senāks nosaukums (vācu "Memel").
Maizezera purvs klajais purvs Maizezera dabas lieguma teritorijā, platība — 52 ha, 1977.-1999. g. tajā bija dzērvenāju liegums 34 ha platībā; Vilbaku purvs.
Klānu Klānu purvs - zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ziemeļu galā, platība - 2597 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,4 m.
E Klase automašīnām (E klases Mercedes).
Klavišku Klavišku ezers - Kļavišķu ezers Medumu pagastā.
Klavišķu Klavišķu ezers - Kļavišķu ezers Medumu pagastā.
Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
sarkanā klija kliju suga ("Milvus milvus"), Latvijā ļoti reta ieceļotāja.
Mamaja Klimatoloģisks un dūņu dziedniecības kūrorts Rumānijā, Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļiem no Konstancas.
Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības.
Alihosu klintis klinšu grupa Klusajā okeānā (_Alijos, Rocas_), \~350 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, Meksikas teritorija.
Vērsēni Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" bijušais nosaukums.
Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis.
Klipertona Klipertona sala - atrodas Klusā okeāna austrumos ("Ile de Clipperton"), >1000 km uz dienvidaustrumiem no Meksikas piekrastes, Francijas aizjūras īpašums, platība - 9 kvadrātkilometri, pastāvīgu iedzīvotāju nav.
Lielā Klīversala Klīversalas nosaukums 18.-19. gs., kad tā saplūda ar Mazo Klīversalu un Kārķu salu.
Samaras jūra Klusā okeāna starpsalu jūra ("Samar Sea") Filipīnu arhipelāgā, starp Samaru, Leiti, Masbati un Lusonu, dziļums — līdz 245 m, krasti līčaini, daudz salu.
Moluku jūra Klusā okeāna starpsalu jūra (angļu val. "Molucca Sea") starp Sulavesi, Sanihes, Mindanao, Talaudu, Halmaheras un Sulas salu, platība - 274000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4970 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m.
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām.
Seramas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Malajas arhipelāgā, platības 161000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5319 m, šaurumi to savieno ar Moluku, Halmaheras un Bandas jūru, piekrastē daudz koraļļu rifu, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,3 m.
Kļaviški Kļavišku ezers - atrodas Medumu pagastā, platība - 2,4 ha; Klavišku ezers; Klavišķu ezers.
datu posma piekļuves protokols modemiem kļūdu labošanas protokols, ko izmanto standartā _V.42_. Līdzīgi citiem datu slāņa kļūdu labošanas protokoliem protokols _LAPM_ izveidots tā, lai nodrošinātu korektu datu pārsūtīšanu un atmestu līniju trokšņu radīto nevajadzīgo informāciju.
izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā dala, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
Kaltenbrunn Kniediņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
tiuns Kņaza vai bajāra kalps - administrators Kijevas Krievzemē, Krievijas kņazistēs 11.-15. gs. un Maskavas valstī 15.-17. gs., kurš pārvaldīja sava kunga saimniecību un attiecībā uz tās iedzīvotājiem īstenoja administratīvās un tiesas funkcijas.
Kodžaeli Koadželi pussala - atrodas Mazāzijas pussalas ziemeļrietumu daļā ("Kocaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, garums - 75 km, platums - līdz 50 km, pauguraina, augstums - līdz 537 m.
Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.).
Magnolia praecocissima kobus magnolijas "Magnolia kobus" nosaukuma sinonīms.
mujēnieši Kocēnu novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mujāni" iedzīvotāji.
mildieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mildas" iedzīvotāji.
mujānieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mujāni" iedzīvotāji.
Mildas Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" kļūdains paralēlā nosaukuma "Mieldas" variants.
Imanta Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Mujāni" nosaukums līdz 1925. gadam.
Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs.
Kodru Kodru rezervāts - atrodas Kodru augstienē, Moldovas centrālajā daļā, platība - 27 kvadrātkilometri, dibināts 1961. g., lai saglabātu un pētītu Moldovas centrālās daļas dabas kompleksus.
birka Kods, kas valodā HTML identificē kādu elementu, lai globālā tīmekļa pārlūkprogramma varētu nodrošināt tā izspīdināšanu displeja ekrānā.
tags Kods, kas valodā HTML identificē kādu elementu, lai globālā tīmekļa pārlūkprogramma varētu nodrošināt tā izspīdināšanu ekrānā.
Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs.
Kogeln Koguļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka.
mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē.
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem.
kurantiņš kokteilis _Black Balsam Currant_, gāzēts alkoholisks kokteilis, kura sastāvs bagātināts ar _Rīgas Melno balzamu_ un upeņu sulu.
Kolas Kolas pussala - atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, starp Barenca un Balto jūru (Murmanskas apgabalā), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1191 m.
Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā.
Gidans Kolimas kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā.
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km.
Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.).
maģiernieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Maģiere" iedzīvotāji.
maģirvnieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" (agrāk - "Maģirve") iedzīvotāji.
Maģiere Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums.
Maģirve Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums.
Irē Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" nosaukuma variants lībiski.
mazirbenieki Kolkas un Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" iedzīvotāji.
mazirbnieki Kolkas un Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" iedzīvotāji.
komandrindas operētājsistēma komandvadāma operētājsistēma, piemēram, MS-DOS, kas prasa komandu ievadi ar tastatūru.
raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5.
Mateli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski.
Mozī Grybuli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Gribuļi" nosaukums latgaliski.
setkrēzija Komelīnu dzimtas ģints ("Setcreasea"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem, dzimtene Meksika, Teksasa.
zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā.
Komoras Komoru Savienība - salu valsts Āfrikas austrumu piekrastē, Mozambikas šauruma ziemeļos, platība - 1862 kvadrātkilometri, 669300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Moroni, administratīvais iedalījums - 3 autonomas salas.
Moroni Komoru Savienības galvaspilsēta (arābu val. "Moroni"), atrodas Kartalas vulkāna piekājē, Grandkomoras (Nžazidžas) salā, šīs salas administratīvais centrs, 44500 iedzīvotāju.
CD ROM kompaktdisks vienreizējam ierakstam un daudzkārtējai informācijas nolasīšanai (angļu "Read Only Memory").
lasāmatmiņas kompaktdisks kompaktdisks, ko izmanto teksta un grafikas, kā arī skaņas ierakstīšanai; CD-ROM.
Salāja ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Krāslavas novada Andrupenes pagastā un Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, dibināts 1977. g., platība - 410 ha, 2003. g. iekļauts Rāznas nacionālajā parkā.
FRELIMO Komunistiskas ievirzes politiska partija Mozambikā Mozambikas atbrīvošanas fronte (portugāļu Fronte de Libertacao de Mocambique).
SMDS komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi (angļu "Switched Multimegabit Data Services").
SMDS komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums (angļu "Switched Multimagabit Data Service").
Ailils Konahtas novada (Īrijā) valdnieks, Mēdbas vīrs.
GM Koncerns "General Motors".
maksimālā elongācija konfigurācija, kurā iekšējās planētas elongācija ir maksimāla; šai laikā planēta ir vislabāk saskatāma; Merkura maksimālā elongācija ir 18–28° robežās, Veneras – 45–47°.
tečerisms Konservatīvo politika Lielbritānijā 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados, laikā, kad valsts premjerministre bija Mārgareta Tečere.
magnusovieši Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Magnusova" iedzīvotāji.
Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus.
Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas.
Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas.
Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas.
pārkārtošanās Kopā ar atklātību - viens no diviem saukļiem, ko piedāvāja PSRS prezidents M. Gorbačovs, lai izteiktu jaunu virzienu padomju politikā, kurā ietilpa sabiedriskās iekārtas reformas, kā arī atbruņošanās politika; perestroika; pārbūve.
COM Kopējais objekta modelis (angļu "Common Object Model") - firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē.
Odesas limāni kopējs nosaukums 3 sāļūdens limāniem (Kujaļņikas, Hadžibejas un Tiļihulas limānam) Melnās jūras piekrastē, Odesas apkārtnē, Ukrainā.
alfūri Kopējs nosaukums vairākām malajiešu ciltīm, kas apdzīvo Moluku, Selebes, Jaungvinejas u. c. salu vidienes.
harafuri Kopējs nosaukums vairākām malaju ciltīm, kas apdzīvo Moluku, Selebes, Jaungvinejas u. c. salu vidienes; alfūri.
operētājsistēmas Windows atvērto sistēmu arhitektūra kopējs termins dažādām firmas _Microsoft_ programmēšanas saskarnēm, kas nodrošina lietojumprogrammu sadarbību operētājsistēmas _Windows_ vidē.
MICE Kopīgs apzīmējums vairākiem darījumtūrisma veidiem: darījumu ceļojumi, motivējošais tūrisms, konferences, komercizstādes (angļu "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exibitions").
kopne AT kopne, ko firma IBM 1984. g. ieviesa PC/AT personālajos datoros, to sauc arī par izvēršanas kopni, tā ļauj vienlaicīgi pārraidīt 16 bitu datus.
Alberta Maiera rifs koraļlu salu grupa (_Albert Meyer Reef_), atrodas Klusajā okeānā, Tongas Karalistes teritorija.
Midveja salas koraļļu atols Klusajā okeānā (“Midway Islands”), Havaju salu grupā (ASV īpašums kopš 1867. g.), platība 520 ha, lagūnā Sendas un Īsternas salas.
Andžiamitaruka koraļļu rifi Mozambikas šaurumā (_Andriamitaroka, Nosy_), Indijas okeānā, Madagaskaras rietumu piekrastē.
Alakranesas rifs koraļļu rifs Meksikas līcī (_Alacránes, Arrecife_), biosfēras rezervāts, kas ir nozīmīgs patvērums apdraudētām un endēmiskām sugām.
Ari koraļļu sala Maldīvu salās (_Ari_), Alifalias un Alifdālas atolā.
Ačača koraļļu sala Mikronēzijā, Čūkas štatā.
Floridakīzas Koraļļu salas Floridas pussalas dienvidu piekrastē ("Florida Keys"), ASV, stiepjas 320 km garā virknē no Floridas pussalas Meksikas līcī, tās savieno \~120 km dambju un tiltu, kas kopā veido \~180 km garu šoseju.
Franklina kalni Kordiljeru atzars Kanādas ziemeļrietumos ("Franklin Mountains"), Makenzi labajā krastā, garums — 450 km, augstums — līdz 1443 m (Klārka kalns).
Korejas zemesšaurums Korejas pussalas šaurākā vieta (Ziemeļkorejā), starp Korejas un Austrumkorejas līci, mazākais platums — \~160 km, rietumos — Phenjanas zemiene, vidienē — Mjohjana un Puktebona grēda, austrumos — Vonsanas līdzenums.
Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni.
zaļā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum eyrei").
sarkanā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum haematospermum").
Kotabara Kota Baharu - pilsēta Malaizijā.
Kinabalu Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, Sabahas štata administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2000. g.).
Džeseltona Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums.
Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns.
Grumuži Kozupe, Maltas pieteka.
Kazesupe Kozupe, Maltas pieteka.
Kazupe Kozupe, Maltas pieteka.
Kosupe Kozupe, Maltas pieteka.
Kozubka Kozupe, Maltas pieteka.
krainzia Krainzia guelzowiana - Gelzova mamilārijas ("Mammillaria guelzowiana") nosaukuma sinonīms.
krainzia Krainzia longiflora - garziedu mamilārijas ("Mammillaria longiflora") nosaukuma sinonīms.
Kraķu ezers Kraku ezers Mākoņkalna pagastā.
melozīra Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Melosira"), šūnas cilindriskas, retāk diskveidīgas, elipsoidālas, lodveidīgas vai muciņveidīgas, 95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu.
Bālā Lapsa krāpnieks un kultūrvaronis Mali dogonu mitoloģijā.
Mozuo Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski.
Mozuo Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski.
Mazā Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants.
matejieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Mateji" iedzīvotāji.
Čornoje Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Melnā" bijušais nosaukums.
Lelī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Murāni" nosaukums latgaliski.
Geņgereiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
Mazie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
Mozī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
Luoceiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Loči" nosaukuma variants.
Mozī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Murāni" nosaukums latgaliski.
Ondzuleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants.
Ondzuleits Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants.
Mazie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukuma variants.
Mozī Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukums latgaliski.
Cjukiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" otrs nosaukums.
Lābiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Suveizdi" otrs nosaukums.
Mazie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukuma variants.
Mozī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukums latgaliski.
Piņciriškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" otrs nosaukums.
Trūleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukuma variants.
Mozī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukums latgaliski.
Valaineiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukuma variants.
Umbraškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Japini" otrs nosaukums.
japinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Meža japiņi" iedzīvotāji.
Mozī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Loči” nosaukums latgaliski.
Mazie Ondzuļi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukuma variants.
Mozī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukums latgaliski.
matuliškieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Matuliški" iedzīvotāji.
Matuliški Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Matulišķi" nosaukuma variants.
Mozī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Unguri" nosaukums latgaliski.
Mozī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zīmaiži" nosaukums latgaliski.
Mozī Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Apaļi" nosaukums latgaliski.
Mozī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Katriniški" nosaukums latgaliski.
Makni Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Makņi" nosaukums latgaliski.
marcieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Marki" iedzīvotāji.
markieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Marki" iedzīvotāji.
Maišeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Maišeļi" nosaukums latgaliski.
Mozuo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Andinova" nosaukums latgaliski.
Mihailova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" nosaukuma variants.
Mykova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mikova" nosaukums latgaliski.
Mozī Andžāni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Andžāni" nosaukuma variants.
Mozī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski.
Malnī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski.
Mazie Joniki Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants.
muļķieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Muļķi" iedzīvotāji.
Lelī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Muļķi” nosaukums latgaliski.
Mozī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Muļķi” nosaukums latgaliski.
miglānieši Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" iedzīvotāji.
Myglāni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
Mazie Kuseņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukuma variants.
Mozī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukums latgaliski.
sistēmas krāsas krāsu palete (parasti 20 krāsas), ko izmanto operētājsistēma _Microsoft Windows_, lai iekrāsotu tādus loga elementus kā malas, titrus, paskaidrojošus uzrakstus, ekrāna pogas u. tml.
CMYK Krāsu sistēma, kas sastāv no četrām krāsām: C - (Cyan) zila, M - (Magenta) sarkanā jeb fuksīna, Y - (Yellow) dzeltena, K - (black) melnā; ciānfuksīndzeltenmelnā krāsu sistēma.
skābeņu-vīgriežu blakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Mesocerus marginatus").
kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis.
Grawendahl Kraukļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni.
dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā).
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.).
Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju.
Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku.
Ļipeckas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, uz dienvidiem no Maskavas, platība — 24100 kvadrātkilometru, 1163000 iedzīvotāju (2009.).
Adigejas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība - 7800 km^2^, 442775 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Maikopa, anklāvs Krasnodaras novadā.
Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu.
Jaroslavļas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 36400 kvadrātkilometri, 1310000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Vologdas, Kostromas, Ivanovas, Vladimiras, Maskavas un Tveras apgabalu.
Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku.
zemščina Krievijas valsts teritorijas daļa, kas neietilpa opričņinā; administratīvais centrs - Maskava. Pēc opričņinas atcelšanas (1572. g.) atšķirība pakāpeniski izzuda.
Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
Dobriņa Ņikitičs krievu biļinu eposā mitoloģizēts spēkavīra tēls, viens no spēkavīru triādes, kurā ietilpst arī Iļja Muromietis un Aļoša Popovičs.
sinode krievu pareizticīgo baznīcā - Maskavas un visas Krievzemes patriarha padomdevējinstitūcija.
Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā.
Tarhankutas pussala Krimas pussalas rietumu gals Melnajā jūrā, reljefs līdzens, augstums - līdz 179 m, krasti krauji - 30-50 m, gk. kaļķakmeņi, stepe.
micieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Miči" iedzīvotāji.
mudurdzieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Mudurgas" iedzīvotāji.
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
Svētceļnieku tēvi kristiešu puritāņu grupa, kas 1620. gadā pameta Angliju un devās uz Ameriku, kur Plimutā (Masačūsetas štatā) nodibināja koloniju.
mūsu Tēvs, arī Tēvs Mūsu kristietībā - galvenā lūgšana, kas sākas ar vārdiem "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"; svēta lūgšana.
Joahims un Anna kristietībā jaunavas Marijas — Jēzus Kristus mātes vecāki.
Pāvils Kristietības apustulis, kurš nodibināja jaunas baznīcas visā Mazāzijā un Maķedonijā, sarakstījis vairākas Jaunās Derības vēstules.
Anna Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, māte.
Joahims Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, tēvs.
Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks.
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
baznīcas gads kristīgās baznīcas svētku cikls gada laikā, skaitot no pirmās adventes svētdienas līdz Mūžības svētdienai.
nazareji Kristīgo sekta, kas piepaturēja arī dažas Mozus mācības.
dārza montbrēcija krokosmiju suga ("Crocosmia x crocosmiiflora syn. Montbretia crocosmiiflora").
Sohsenhof Kroņa Zosēnu (Zosas) muiža, kuras teritorijā tagadējā Zosēnu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Melbārži.
Kroppenhof Kropes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
krīža Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
krīžis Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
krīžus Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
lielareāla krūmcīrulis krūmcīruļu suga ("Mirafa javanica").
zvirbuļveida krūmcīrulis krūmcīruļu suga ("Mirafa passerina").
pitahaja Krūmveidīgs, ļoti adatains kaktuss, kas aug Dienvidkalifornijā un Meksikā, zied purpurkrāsas ziediem, ražo ēdamus tumšsarkanas krāsas augļus.
Krustkalni Krustkalnu dabas rezervāts Madonas novadā.
Meždibeni Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Meždibeņi" nosaukuma variants.
ratītieši Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" iedzīvotāji.
mednieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji.
rasieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežarasas" iedzīvotāji.
melderieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Melderes" iedzīvotāji.
abriēta Krustziežu dzimtas augs ("Abrieta") ar violetiem vai rozā ziediem, kas sakopoti ziedkopās, savvzaļā izplatīts Mazāzijā un Balkānos, citviet Eiropā audzē kā dekoratīvu augu.
krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe.
ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
matiola Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), dekoratīvs lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros.
lefkoja Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
miagra Krustziežu dzimtas ģints ("Myagrum"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
obrēta Krustziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Aubrieta"), apmēram 12 sugas, selekcionētas vairāk nekā 40 šķirnes, savvaļā Balkānos un Mazāzijā, Latvijā audzē gk. vienu selekcionētu šķirni ar tumši violetiem ziediem.
krūzene Krūzmētra ("Mentha spicata", senāk "Mentha crispa").
krūzmātera Krūzmētra ("Mentha spicata").
krūzmātere Krūzmētra ("Mentha spicata").
krūzmētera Krūzmētra ("Mentha spicata").
krūzmēteres Krūzmētra ("Mentha spicata").
cūkmētras Krūzmētras ("Mentha crispata").
Kualatrengana Kuala Terenganu, pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu").
Havana Kubas galvaspilsēta (sp. val. "La Habana"), provinces centrs, atrodas valsts ziemeļos, Meksikas līča piekrastē, 2,1 mlj iedzīvotāju.
Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis.
Kučinga Kučina, pilsēta Malaizijā.
Tuvaiks Kuestu grēdas Sauda Arābijas vidienē, garums - \~1000 km, dominējošais augstums - 300-500 m (Hašim Māvāns - 1025 m), karsta veidojumi, saposmotas šaurām sausgultņu (vadi) aizām.
Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m.
Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
Alberta kanāls kuģojams kanāls Beļģijas ziemeļaustrumu kanālu sistēmā ("Albert kanaal"), garums - 129 km, savieno Māsu (pie Lježas) un Šeldu (pie Antverpenes), izbūvēts 1934.-1938. g., 7 slūžas.
Marnas-Reinas kanāls kuģojams kanāls Francijas austrumos, savieno Sēnas pieteku Marnu (pie Vitrīlefransuā) ar Reinu (pie Strasbūras), garums - 316 km, dziļums - 2 m, 178 slūžas, izbūvēts - 1838.-1853. g.
Korintas kanāls kuģojams kanāls Korintas zemesšaurumā (angļu val. “Corinth Canal”), Grieķijas dienvidos, savieno Jonijas jūras Korintas līci ar Mirtejas jūras Saronika līci, garums — 6,3 km, platums — 25 m, dziļums — \~8 m.
Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas).
Apiņupīte Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 13 km.
Padauklis Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā, augštece Dzelzavas pagastā.
Tēce Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
Cilmija Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 11 km; Gilmija.
Poļvarkas grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Lībe Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 108 m; Liba; Libe; Libija.
Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm.
Sīļu grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 5 km.
Sūla Kujas labā krasta pieteka Madonas un Cesvaines novadā, garums - 20 km, kritums - 30 m; Sula; Sūle.
Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā.
Engelhardshof Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
Kujen Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
mīkstblaktis Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Miridae"), kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas \~135 sugas.
dzelkņcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus").
muša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Muscidae"), Latvijā nav pētīta.
knābjgalvji Kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
skudrlauva Kukaiņu klases tīklspārņu kārtas ģints ("Myrmeleon formicarius"), līdz 40 mm garš kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
miksofāgi Kukaiņu klases vaboļu kārtas apakškārta ("Myxophaga").
Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka.
Nīkuri Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Medīlas" daļa, agrāk bija atsevišķs ciema.
Māteres Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" bijušā nosaukuma variants.
Māters Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" bijušā nosaukuma variants.
mātrenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" iedzīvotāji.
medulājnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Medulāji" iedzīvotāji.
mazīvandnieki Kuldīgas novada Īvandes pagasta apdzīvotās vietas "Mazīvande" iedzīvotāji.
mundicnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Mundicas" iedzīvotāji.
Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts.
Melnavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots ar 1,5 m dziļu akaci un melnu nokrāsu, ko piešķir kūdras slānis.
mazredenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji.
mazrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji.
Mežamuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums.
Mežmuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums.
mežvaldnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" iedzīvotāji.
marenieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Maras" iedzīvotāji.
mesternieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Mestera muiža" iedzīvotāji.
Kulikora Kulikoro, pilsēta Mali Republikā ("Koulikoro").
obo Kulta akmens krāvums uz kalnu pārejām Tibetā un Mongolijā, rotāts ar lūgšanu karodziņiem.
Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms.
Mežites elkukalns kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, \~300 m uz dienvidiem no Mežites pilskalna, \~25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas iespējams, mākslīgi izveidotas stāvākas.
Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta.
Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds.
Īvānu Velnakmens kultakmens, atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe, citā pusē pakāpieni, izmantits kā kulta vieta.
Abū Mīna kultūras mantojuma piemineklis Ēģiptē (_Abū Mīnā_), Aleksandrijas muhāfazā.
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
malēnieši Kultūrvēsturiskā novada Maliena (Vidzemes ziemeļaustrumu daļā) iedzīvotāji.
Kumadiņa Kumadas augšteces nosaukums Līgatnes pagastā; Mazā Kumada.
Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
maura kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria discoides", arī "Matricaria matricarioides").
nesmaržīgā kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria perforata", arī "Matricaria inodora").
ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis.
kumelnīca Kumelīte ("Matricaria").
cilvēkkumelītes Kumelītes ("Matricaria").
kumele Kumelītes ("Matricaria").
kumelene Kumelītes ("Matricaria").
kumelenes Kumelītes ("Matricaria").
kumeliņas Kumelītes ("Matricaria").
kumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
kumelis Kumelītes ("Matricaria").
kumelišes Kumelītes ("Matricaria").
kumelīši Kumelītes ("Matricaria").
kumelīštēja Kumelītes ("Matricaria").
kumeļnīcas Kumelītes ("Matricaria").
kumelnīce Kumelītes ("Matricaria").
kumeļtēja Kumelītes ("Matricaria").
kumeltiņi Kumelītes ("Matricaria").
kumeltīni Kumelītes ("Matricaria").
mājkumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
paškumelenes Kumelītes ("Matricaria").
paškumelītes Kumelītes ("Matricaria").
ramoliņi Kumelītes ("Matricaria").
ramuleņi Kumelītes ("Matricaria").
ramuņele Kumelītes ("Matricaria").
rembulīte Kumelītes ("Matricaria").
romulene Kumelītes ("Matricaria").
romuleņi Kumelītes ("Matricaria").
tējkumelīte Kumelītes ("Matricaria").
zirgkumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
Kunalu ezers Kunala ezers Mārkalnes pagastā.
Oratio dominica Kunga lūgšana; lūgšana "Mūsu Tēvs Debesīs".
Kuorsova Kuorsovys staceja - Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārsavas stacija" nosaukums latgaliski.
Kupču Kupču ezers - atrodas Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 1,3 ha.
Megaptera boops kuprvaļa "Megaptera novae-angliae" nosaukuma sinonīms.
Megaptera nodosa kuprvaļa "Megaptera novae-angliae" nosaukuma sinonīms.
Aragvi Kūras kreisā krasta pieteka Gruzijā, garums - 66 km, kritums - 2681 m, veidojas satekot Baltajai un Melnajai Aragvi.
Kurcums Kurcuma ezers Medumu pagastā.
mūrmuižnieki Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
mūrnieki Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī).
Slenčevbrjaga Kūrorts Bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts.
Adlera kūrorts Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, Soču pilsētas daļa.
Cermate Kūrorts Šveices dienvidos, Valē kantonā, Materhorna un Monterozas piekājē 1620 m vjl., trosu dzelzceļš uz Gornergrati (3136 m vjl.).
Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm.
Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni.
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu.
Mātra Kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g. minēta apdzīvota vieta ("Matre").
kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mežsalāts Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mycelis"), 30 sugas, Latvijā 1 suga.
mikānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mikania"), \~160 sugu, visas Amerikas tropos un subtropos; no atsevišķām sugām iegūst līdzekļus pret čūsku un skorpionu indēm.
Manaseina revīzija Kurzemes un Vidzemes guberņas vietējo pārvaldes iestāžu darbības pārbaude 1882.-1883. g., ko vadīja Krievijas senators N. Manaseins.
Kušļa kalns Kuslīša kalns Madonas novada Liezēres pagastā.
grupa MPEG kustīgu attēlu ekspertu grupa (angļu "Moving Picture Experts Group").
Škodra Ķarks (apgabals) Albānijas ziemeļos, robežojas ar Kukesi un Ļežas ķarku, kā arī ar Melnkalni.
Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers.
budelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
budēlis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
būdelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
budulis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
sandos iet ķekatās iet (Mārtiņdienā).
sandi Ķekatas, maskas Mārtiņa vakarā.
mārtiņbērni Ķekatnieki, kas iet ķekatās Mārtiņdienas vakarā (10. novembrī).
Dzintari Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mellupi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
mellupieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mellupi" iedzīvotāji.
mežinieki Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" iedzīvotāji.
Līrs Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ar jūru saistīts dievs, Mananana tēvs.
Fanda Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs.
galati Ķeltu ciltis, kas 278. g. p. m. ē. caur Balkānu pussalu iebruka Mazāzijā un 46 gadus postīja tās rietumu daļu.
Avalona Ķeltu leģendās svētlaimīgo sala jeb paradīze, bet leģendās par karali Arturu - varoņu zeme, ko pārvalda feja Morgana; parasti uzskata, ka tā atradās Anglijā, tagadējās Glastonbērijas vietā.
Gvidions Ķeltu mitoloģijā - burvis, valdnieka Mata māsasdēls, nozīmīgs varonis "Mabinogiona" ceturtajā teikā.
Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu.
Līrs Ķeltu mitoloģijā - dzimtas galva ar dievišķu izcelsmi, galvenais tēls otrajā "Mabinogiona" teikā, Branvenas, Brana Svētītā un Manavidana tēvs.
Mats Ķeltu mitoloģijā - Gvinedas valdnieks un burvis, "Mabinogiona" ceturtās teikas galvenais varonis.
Oluena Ķeltu mitoloģijā - milžu virsaiša Isbadadena meita, kas figurē "Mabinogionā" iekļautā velsiešu leģendā.
Blodeuveda Ķeltu mitoloģijā - skaista sieviete, ko no ziediem radīja burvis Mats, Gvinedas valdnieks, un viņa māsasdēls Gvidions.
beltane Ķeltu pavasara svētki, sākotnējie Maija svētki.
skordiski Ķeltu tauta ar iliriešu piejaukumu starp Donavu, Savu un Moravu, dzīvoja naidīgās attiecībās ar romiešiem, pakļauti Romai 1. gs. p. m. ē.
gēlu valoda ķeltu valodu grupas valoda, kurā runā Ziemeļskotijā, Hebridu salās, kā arī Kanādā, Jaunskotijas provincē; arī šīs valodu grupas apakšgrupa, kurā ietilpst īru un Menas salas iedzīvotāju valoda.
dižķengurs Ķenguru dzimtas ģints ("Macropus"), lielākie somaiņi (masa - 23-90 kg), fitofāgi, ganās naktī, savannās, skrajos mežos un krūmājos, Austrālijā un Tasmānijā.
Meļkeri Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Meļķeri" nosaukums latgaliski.
brūnspārnu ķērpjuts ķērpjutu suga ("Metylophorus nebulosus").
Tērupīte Ķerupīte, Melderupītes pieteka.
Ķīkas strauts Ķīku strauts, Mēmeles pieteka.
molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 42. elements, Mo, atommasa - 95,94, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
meitnerijs Ķīmiskais elements ar kārtas numuru 109, simbols Mt, atklāts 1982. gadā.
mangāns Ķīmiskais elements, sudrabaini balts, ciets, trausls metāls, periodiskās sistēmas 25. elements, Mn, atommasa - 54,9381, zināmi 8 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu.
lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
ķīmisko elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
Mandžūrija Ķīnas ziemeļaustrumu daļas vēsturisks nosaukums, atvasināts no vārda "Mandžu" (nosaukums feodālai valstij, kas tur pastāvēja XVII gs. 1. pusē), 1932. III - 1945. VIII šajā teritorijā eksistēja Japānas dibināta valsts - Mandžugo.
oliti Ķīniešu un mongoļu mistru tauta Vidusāzijā Alašanas tuksnesī uz Ķīnas un Mongolijas robežām.
birmiešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes valoda, oficiālā valoda Birmā (Mjanmā), rakstības pamatā viens no indiešu raksta veidiem.
indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos.
Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe.
Šmerļupīte Ķīšezera pieteka Rīgā, izteka Biķernieku mežā pie Mežciema.
Kalnupīte Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
Ķīvuļurga Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
Ķivuļu strauts Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
Amadalena La Madalēna - pilsēta Sardīnijas salas ziemeļos, tās nosaukums vietējā valodā.
GMP Labas ražošanas prakses standarts (angļu "Good Manufacturing Practice").
čurulis Lāčpurns ("Morchella").
smailais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella conica").
augstais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella elata").
parastais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella esculenta").
zvana lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella semilibera").
Morchella hybrida lāčpurnu sugas "Mitrophora semilibera" nosaukuma sinonīms.
Morchella rimosipes lāčpurnu sugas "Mitrophora semilibera" nosaukuma sinonīms.
parastā lāčtauce lāčtauču suga ("Monotropa hypopitys").
Indijas lācis lāču suga ("Melursus ursinus").
Bērs Lagūna Francijas dienvidu piekrastē ("Etang de Berre"), starp Ronas deltu un Marseļu, platība – 156 kvadrātkilometri, lielākais ezers Francijā, dziļums – 3–10 m.
Marakaibo ezers lagūna Marakaibo zemienē (sp. val. “Lago de Maracaibo”), Venecuēlā, platība — 13300 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 250 m, kanāls savieno ar Venecuēlas līci, ietek \~50 upju.
Manzalas ezers lagūnas ezers Ēģiptē ("Manzala"), Nīlas deltas ziemeļaustrumos, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 55 km, platums - 25 km, no Vidusjūras to atdala šaura zemes strēle.
nojoni Laicīgie feodāļi Mongolijā 12. gs.- 1940. g.
anomālistiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur orbītas perigeju; vidējais ilgums 27,55 diennaktis.
drakoniskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur vienu un to pašu orbītas mezglu; vidējais ilgums 27,21 diennaktis.
drakoniskais gads laika intervāls starp divām sekojošām Saules iziešanām caur vienu un to pašu Mēness orbītas mezglu; drakoniskā gada garums ir 346,6201 diennaktis.
sinodiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām vienādām Mēness fāzēm; vidējais ilgums 29,53 diennaktis.
aprites laiks laika intervāls, kas vienāds ar divkāršu bitu pārraides laiku tām _CSMA/CD_ tīkla stacijām, kuras viena no otras atrodas vistālāk.
sadursmes logs laika intervāls, kurā pēc pārraides sākuma CSMA/CD tīklos stacija var sagaidīt sadursmi.
sastrēguma ilgums laika intervāls, kurš ir pietiekams, lai visas _CSMA/CD_ tīkla stacijas konstatētu, ka radusies sadursme.
tukšatnes Laikposms, kad ir tukšs Mēness.
Krutupīte Laikupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, garums - 7 km.
Lainuma ezers Lainums, ezers Matkules pagastā.
Lambertshof Lambertu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā.
Lambsdorfshof Lanstupes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā.
Vjentjana Laosas galvaspilsēta, provinces centrs, osta Mekongas krastā, 203000 iedzīvotāju (2007. g.).
Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinču un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu.
makrocistīdija lapiņu sēņu ģints ("Macrocystidia").
dobumsēnīte lapiņu sēņu ģints ("Marasmiellus").
vītenīte lapiņu sēņu ģints ("Marasmiellus").
dāldersēne Lapiņu sēņu ģints ("Megacollybia").
košlapīte lapiņu sēņu ģints ("Melanophyllum").
miksomfālija Lapiņu sēņu ģints ("Myxomphalia").
Jumalda Lapšupīte, Melnupes pieteka.
Lapzeme lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. _Lappi_, zviedru val. _Lappmark_) Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru.
mēzija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Meesiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
mirīnija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Myriniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
zaļastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases tēliju dzimtas ģints ("Myurella"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
augumāju zaļā laputs laputu apakškārtas suga ("Macrosiphum euphorbiae").
lielā rožu laputs laputu apakškārtas suga ("Macrosiphum rosae").
rožu-graudzāļu laputs laputu apakškārtas suga ("Metopolopium dirhodum").
ķiršu-madaru laputs laputu apakškārtas suga ("Myzus cerasi").
persiku laputs laputu apakškārtas suga ("Myzus persicae").
Fianden Lāsberģes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mārkalnes pagastā.
Loša Lašupe, Melnupes pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe.
Puntūžu strauts Lašupīte, Melnupes pieteka.
moiva Lašveidīgo kārtas salaku dzimtas ģints ("Mallotus"), neliela slaida zivs (polārajās jūrās) ar ļoti sīkām zvīņām.
Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās.
Cesvaine latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, kurā ietilpa tagadējā Madonas rajona austrumu daļa (Dzelzavas, Lubānas, Meirānu, Barkavas apkaime) ar centru Cesvaines pilskalnā.
Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes.
Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
Koknese Latgaļu un sēļu apdzīvots novads 12. gs. un 13. gs. sākumā, iespējams, ka aizņēma teritoriju starp Daugavu, Lokmani, Lobes ezeru un Lobi, bet dažos avotos minēta daudz lielāka teritorija, ietverot arī Madlienas un Ērgļu apkārtni.
hronogramma Latīņu valodā rakstīta vārsma, kurā tie lielie burti, kas ir arī romiešu cipari (I, V, X, L, C, D, M), vārdos izvietoti tā, ka, kopā salikti, tie veido tā notikuma gadskaitli, par ko vārsmā ir rakstīts.
Aģitteātris Latviešu aģitācijas un propagandas teātris - latviešu teātris Maskavā, darbojās 1921.-1923. g., vadīja T. Amtmanis.
ganīklu māte Latviešu buramvārdos Māras pavārds, izceļot labu govju ganību un virsganes funkcijas.
Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi".
Mores kaujas Latviešu leģiona 19. divīzijas un Sarkanās armijas vienību kaujas Mores apkaimē 1944. g. 26.-30. septembrī.
Madaļa Latviešu mitoloģijā - (1) sieviešu kārtas gars; (2) dievietes Māras pavārds; arī Madaliena, Magdaliņa.
paziema latviešu mitoloģijā - laika posms no Mārtiņiem līdz decembra sākumam.
Maikats Latviešu mitoloģijā - mājas gars, mājas sargs, mirušais pirmsencis, arī Maikata.
Māršava Latviešu mitoloģijā - sieviešu kārtas gars, govju pārzinātāja un aizgādne; dažkārt arī viens no Māras pavārdiem; arī Māršala, Mārša.
govju māte latviešu mitoloģijā dievietes Māras pavārds saistībā ar vienu no viņas veicamajām funkcijām - gādāt par mājlopiem.
Krūma māte latviešu mitoloģijā ir vai nu Meža mātes pavārds, vai arī senāk bijusi kā atsevišķa krūmainas platības aizgādne, sargājot mājlopus no meža zvēru uzbrukumiem.
Lopu māte latviešu mitoloģijā Māras pavārds, akcentējot vienu no viņas funkcijām - aizgādniecību par mājlopiem, it sevišķi govīm.
Māras māte latviešu mitoloģijā viens no dievietes Māras apzīmējumiem, nereti kā Saulei pretējo - zemes līmeni pārstāvošā puse.
tirgus māte latviešu mitoloģijā viens no Māras kā govju piešķīrējas pavārdiem.
veca māte latviešu mitoloģijā, dažkārt slēpjot īsto vārdu, tā tiek saukta Māra vai cita sieviešu dievība, gars.
Atsevišķā latviešu partizānu vienība latviešu padomju partizānu vienība, ko izveidoja 1942. g. novembrī Maskavas apgabalā no latviešiem, kas 1941. g. vasarā bija evakuējušies uz Krieviju, 1943. g. martā pārveidota par latviešu partizānu brigādi.
nacionāldemokrāti Latviešu polititiska partija 1917.-1920. g., kas 24.06.1917. Maskavas konferencē pieņēma programmu, kura paredzēja, ka Latvijai jābūt demokrātiskai republikai Krievijas federācijā ar vienpalātas Saeimu, tomēr 1918. g. decembrī atzina neatkarīgu valsti, bet 1920. g. saplūda ar citām centriskām partijām.
Fraternitas Vanenica latviešu studentu korporācija, dib. 1947. g. Minhenē (Vācijā), no 1950. g. darbojas gk. ASV.
istabas muša Latvijā visizplatītākā mušu dzimtas suga ("Musca domestica").
Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus.
Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam.
mehi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mehanizācijas fakultāte.
mežs Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežtehnikas fakultāte.
LMA Latvijas Mākslas akadēmija.
LMS Latvijas Mākslinieku savienība.
LMA Latvijas Medicīnas akadēmija (tagad RSU, Rīgas Stradiņa universitāte).
LMAB Latvijas Medicīnas akadēmijas bibliotēka.
LMMB Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrība.
LMAK Latvijas Miera aizstāvēšanas komiteja.
LMT Latvijas Mobilais telefons.
LMTTA Latvijas Mobilo telefonu tirgotāju asociācija.
LMB Latvijas Muzeju biedrība.
LMA Latvijas Mūzikas akadēmija.
LaMPA Latvijas Mūzikas producentu apvienība.
mūzikas ierakstu gada balva Latvijas Mūzikas producentu apvienības balva, ko ik gadu piešķir labākajiem ieskaņojumiem dažādās kategorijās; arī šās balvas pasniegšanas ceremonija-koncerts.
Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus.
Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu.
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
LUMII Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts; LU MII.
LU MII Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts.
Medums Laucesas kreisā krasta pieteka Medumu pagastā, iztek no Meduma ezera.
maļutkieši Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Maļutki" iedzīvotāji.
Strautiņi Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Maļutki" otrs nosaukums.
cūku bezds lauku mētra ("Mentha arvensis").
cūku mētra lauku mētra ("Mentha arvensis").
cūkmēta Lauku mētra ("Mentha arvensis").
cūkmētra Lauku mētra ("Mentha arvensis").
cūkmētras Lauku mētra ("Mentha arvensis").
mātra Lauku mētra ("Mentha arvensis").
smacene Lauku mētra ("Mentha arvensis").
neaizmirstulīte Lauku neaizmirstule ("Myosotis arvensis").
Lilī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Meroni" nosaukums latgaliski.
mastarīdzieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mastarīga" iedzīvotāji.
Mastareiga Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mastarīga" nosaukuma variants.
Mozī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Meroni" nosaukums latgaliski.
Mazdzērves Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzērve" bijušais nosaukums.
Mazdzērves muiža Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzērve" bijušais nosaukums.
Mudurga Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Mudurgas" nosaukuma variants.
Miči Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otra nosaukuma "Micis" variants.
lefkavas Lefkojas ("Mathiola").
matiolas Lefkojas ("Mathiola").
matjolas Lefkojas ("Mathiola").
matjoles Lefkojas ("Mathiola").
matjollas Lefkojas ("Mathiola").
dārza matiola lefkoju suga ("Mathiola bicornis"); divragainā matiola
vasaras lefkoja lefkoju suga (Matthiola incana; var. annua").
ziemas lefkoja lefkoju suga (Matthiola incana; var. hibernica").
Vjāsa Leģendārais senindiešu gudrais - riši, eposa "Mahābhārata" autors un vientuļnieks.
Makbets leģendārs Skotijas karalis 11. gs., kas cīnījās par varu; leģendas izmantotas Šekspīra traģēdijā "Makbets".
Kangarupīte Lēģerurga - Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Ikšķiles pagastā.
Liģerupīte Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
Līģeru urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
Urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
uzlabojamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar 0,30–0,50% oglekļa un līdz 5% leģējošo elementu (Cr, Ni, Mn, Si); izmanto atbildīgu mašīnu detaļu izgatavošanai.
Sapra Leičupe, Maltas pieteka.
Sopra Leičupe, Maltas pieteka.
Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts Lejaskalifornija, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Baja California").
peļlemurs Lemuru dzimtas puspērtiķu ģints, pieder pie pašiem mazākajiem primātiem (ap 10 cm garš, \~80 g), sastopams tikai Madagaskarā, vairākas sugas.
Skone Lēne Zviedrijā, platība - 11035 kvadrātkilometri, 1251200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Malme.
moniēzija Lenteņu klases ģints ("Moniezia"), parzītiski tārpi, kas atgremotājiem ierosina attiecīgu saslimšanu, lokalizējas gk. tievajā zarnā, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Lesba Lesbas sala - atrodas Egejas jūras austrumos (gr. val. "Lesvos"), pieder Grieķijai, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 967 m, administratīvais centrs - Mitilini.
Maseru Lesoto galvaspilsēta (angļu val. "Maseru"), Kaledonas kreisajā krastā 1500 m vjl., 228000 iedzīvotāju (2006. g.).
Lesoto Lesoto Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos (angļu val. "Lesotho"), anklāvs DĀR teritorijā, platība - 30355 kvadrātkilometri, 2130800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maseru, administratīvais iedalījums - 10 distriktu.
Lēvenstrauts Levenstrauts, Mazās Juglas pieteka.
Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja.
Monrovija Libērijas galvaspilsēta ("Monrovia"), osta Atlantijas okeāna piekrastē, Sentpolas grīvā, 968000 iedzīvotāju (2007. g.).
Libērija Libērijas Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Liberia"), platība - 97754 kvadrātkilometri, 3441800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Monrovija, administratīvais iedalījums - 15 grāfistu, robežojas ar Sjerraleoni, Gvineju un Kotdivuāru, apskalo Atlantijas okeāns.
Ižupīte Lībes kreisā krasta pieteka Madonas novadā; Iša; Lībīte.
Daugavas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi Daugavas lejteces apvidū 10.-12. gadsimtā, to robežas iezīmē lībiešu kapulauki, kas izvietoti gk. gar Daugavas labo krastu no Aizkraukles līdz Rīgai, daži arī pie Mazās Juglas un Ogres, daži - Daugavas kreisajā krastā.
Anno lībiešu vecākais Turaidas novadā 12. gs. beigās un 13. gs 1. pusē, kurš 12. gs. 90. gados brīdinājis bīskapu Meinartu par lībiešu sazvērestību, pastāv uzskats, ka bijis pirmais Turaidas novadā kristītais lībietis.
Motamas līcis līcis Adamanu jūras ziemeļu daļā, Mjanmas (Birmas) piekrastē, garums - 220 km, platums pie ieejas - 220 km, dziļums - līdz 20 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 7,2 m.
Mēklenburgas līcis līcis Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu val. _Mecklenburger Bucht_), pie Vācijas krastiem, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~50km, dziļums — līdz 27 m.
Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci.
Anamarijas līcis līcis Karību jūrā (_Ana Maria, Golfo de_), Kubas dienvidu / dienvidrietumu piekrastē.
Izmitas līcis līcis Marmora jūras austrumu daļā ("Izmit Körfezi"), Mazāzijas ziemeļrietumu piekrastē, Turcijā, garums — 52 km, platums pie ieejas — 6 km, dziļums — līdz 183 m.
Cemesas līcis līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos, Kaukāza ziemeļrietumu piekrastē, garums 15 km, platums pie ieejas 9 km, dziļums 21-27 m, ietek Cemesa, osta Novorosijska; Novorosijskas līcis.
Feodosijas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, Krimas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē — 13 km, platums pie ieejas — 31 km, dziļums — 20-28 m.
Karkinitas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, starp Krimas pussalas ziemeļrietumu krastu un Hersonas apgabala piekrasti, garums - 118,5 km, dziļums - līdz 10 m.
Stūrfjords līcis Norvēģu jūrā (_Storfjord_), Norvēģijas rietumu piekrastē, Mēres un Rumsdāles filkē, garums - 90 km.
Marifērts Līcis Ziemeļjūras ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Moray Firth"), Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē, platums pie ieejas - 100 km, dziļums - 25-60 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,5 m.
Foksa baseins līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Foxe Basin"), starp Bafina zemi un Melvina pussalu Kanādas piekrastē, garums - \~600 km, platums - 375 km, dziļums - līdz 110 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 9 m.
Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte.
Luedern Līderes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā.
adaptīvais spārns lidmašīnas spārns, kura profils katrā lidojuma režīmā pieņem gandrīz optimālu formu; spārna priekšējā un astes daļa automātiski atliecas atkarībā no lidojuma Maha skaitļa un uzplūdes leņķa, saglabājot plūdlīnijas ārējo virsmu.
Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos.
Budžakas stepe līdzenums Moldovā un Ukrainā, augstums — 160-200 m, saposmo gravas, dienvidaustrumu virzienā pakāpeniski pāriet Melnās jūras zemienē.
Salas stepe līdzenums uz dienvidiem no no Salas lejteces un Maničas upes, Krievijas Rostovas apgabalā.
Marokas meseta līdzenumu un plato kopīgs nosaukums Atlasa kalnu ziemeļrietumos, Marokā, starp Atlantijas okeānu un Augsto Atlasu un Vidusatlasu, augstums piekrastē - 400 m, centrālajā daļā - 1600 m.
Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts.
Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte.
tartufe Liekulīgas svētulības iemiesojums (pēc Moljēra komēdijas, 1667. g.).
tartifs Liekulis un svētulis (pēc Moljēra komēdijas "Tartifs" galvenā varoņa vārda).
kokpīle Lielā gaura ("Mergus merganser", senāk "Vulpanser rutila").
talasoīds Liela ieapaļa Mēness ieplaka, kas pēc formas un caurmēra līdzīga Mēness jūrai, taču nav pildīta ar tumšo, jūrām raksturīgo materiālu.
lielais lirastis lielā liraste ("Menura novaehollandiae").
Magna Mater Lielā Māte, romiešu vārds zemes un auglības dievietei Kibelei.
Meandra Lielā Menderesa, upe Turcijā, tās senāks nosaukums.
Palšas ezeri Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, ezeri Šķaunes pagastā.
Spriesla Lielā un Mazā Baltezera savienojums, kura vietā izrakts Baltezera kanāls.
Zeļčeva Lielā Zeļčeva - Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčova" nosaukuma variants.
Ilzes ezers Lielais Ilgas ezers Medumu pagastā.
Lielais Ilzes ezers Lielais Ilgas ezers Medumu pagastā.
Kūriņa ezeri Lielais Kiuriņš un Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
Kūriņu ezers Lielais Kiuriņš, ezers Medumu pagastā.
Klauģis Lielais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 122,8 m vjl., platība - 7,4 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā.
Kumpīnišķu ezers Lielais Kumpinišku ezers Medumu pagastā.
Svilišķu ezers Lielais Kumpinišķu ezers Medumu pagastā.
Kampoči I ezers Lielais Kumpotis Medumu pagastā.
Kumpota ezers Lielais Kumpotis Medumu pagastā.
Kumpotu ezers Lielais Kumpotis Medumu pagastā.
Kumpoču ezers Lielais Kumpotis, ezers Medumu pagastā.
Kumpoči I ezers Lielais Kumpotis, ezers Medumu pagastā.
Kumpoču I ezers Lielais Kumpotis, ezers Medumu pagastā.
Ušuru purvs Lielais Mārku purvs Daukstu un Līgo pagastā.
Melnezers Lielais Melnezers Skaistkalnes pagastā.
Lielais Melnis Lielais Melnītis Ļaudonas pagastā.
Lielais Melnīšu ezers Lielais Melnītis Ļaudonas pagastā.
Mežaku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā.
Mežāku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā.
Murmastienes ezers Lielais Murmasts Murmastienes pagastā.
Murmastienas ezers Lielais Murmasts Murmastienes pagastā.
meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
septiņgulētājs lielais susuris ("Glis glis syn. Myoxus glis").
Baltijas šaurumi Lielais un Mazais Belts un Ēresunds — vienīgais ūdensceļš, kas savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
Borovinka Lielais un Mazais Borvinkas ezeri Kaplavas pagastā.
Borvinka Lielais un Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
Budjanka Lielais un Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā.
Kūtiņu ezeri Lielais un Mazais Kūtiņu ezeri - divi nelieli ezeri Valdgales pagastā.
Ludzas ezeri Lielais un Mazais Ludzas ezeri.
Rāves ezers Lielais un Mazais Rāvijs Madonas novadā.
Rāvas ezers Lielais un Mazais Rāvijs Madonas novadā.
Rožu ezeri Lielais un Mazais Rožu ezeri Nītaures pagastā.
Salkas ezers Lielais un Mazais Solkas ezers Rušonas pagastā.
Vārnu ezers Lielais un Mazais Vārnu ezers Mārkalnes pagastā.
Vilku ezers Lielais un Mazais Vilku ezers Indrānu pagastā.
Vārnas ezers Lielais Vārnu ezers Mārkalnes pagastā.
Havaja Lielākā no Havaju salām Klusajā okeānā ("Hawaii"), ASV teritorija, platība - 10399 kvadrātkilometru, salu veido 5 vulkāni, augstākā virsotne - 4205 km (vulkāns Mounakea).
Madeiras sala lielākā no Madeiras salām, platība — 741 kvadrātkilometrs, garums — 55 km, platums — līdz 22 km, augstums — līdz 1861 m.
Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m.
Alora lielākā sala Aloras salu grupā (_Alor_), Mazajās Zunda salās starp Savu jūru un Bandas jūru.
Melvila sala lielākā sala Austrālijas ziemeļu piekrastē (angļu val. “Melville Island”), Timoras jūrā, pieder Austrālijai, platība — 5800 kvadrātkilometru, \~2000 iedzīvotāju (gk. aborigēni), augstums — līdz 258 m.
Manareva Lielākā sala Gambjē salu grupā ("Mangareva"), Klusajā okeānā, Franču Polinēzijā, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 400 m.
Kalimantāna Lielākā sala Malajas arhipelāgā (indon. val. "Kalimantan"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 734000 kvadrātkilometru, lielākā daļa pieder Indonēzijai (539500 kvadrātkilometru), daļa Malaizijai un Brunejai, augstums - līdz 4101 m; Borneo.
Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m.
Olande lielākā sala Olandes salu arhipelāgā, platība - 640 km^2^, visvairāk apdzīvota, šeit izvietota vienīgā pilsēta arhipelāgā - Mariehamna.
Bintana Lielākā sala Riau arhipelāgā, kas atrodas Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 1075 kvadrātkilometri.
Sicīlija Lielākā sala Vidusjūrā (itāliešu valodā "Sicilia"), Itālijas sastāvdaļa, no Apenīnu pussalas atdala Mesīnas šaurums, platība - 25700 kvadrātkilometru.
dakoti Lielākā siu cilšu indiāņu grupa Z-Amerikā, agrāk apdzīvoja lielas teritorijas ap Misūri; 17. gs. tika atspiesti prērijā.
Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.).
Misisipi Lielākā upe Ziemeļamerikā, ASV (angļu val. "Mississippi"), garums - 3950 km, iztek no Aitaskas ezera Minesotas štata ziemeļu daļā 450 m vjl., ietek Meksikas līcī.
Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem.
Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā.
Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu.
Taupo ezers lielākais ezers Jaunzēlandē, atrodas Ziemeļsalas centrā, vulkāniskajā plato 369 m vjl., platība — 607 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 159 m, vidū 180 m augstā Motutaikas sala, bagāts zivīm.
Čapalas ezers lielākais ezers Meksikā ("Lago de Chapala"), atrodas Meksikas kalnienes dienvidu daļā 1500 m vjl., platība 1038 kvadrātkilometri, dziļums līdz 33 m.
Sņardvijs Lielākais ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē 116 m vjl., platība - 113,8 kvadrātkilometri, garums - 16 km, platums - 11 km, dziļums - līdz 23,4 m, daudz salu, līčains, glaciālas izcelsmes, saistīts ar blakusezeriem.
Bolivuda Lielākais kinoindustrijas centrs Indijā un pasaulē, atrodas Mumbajā, ko agrāk sauca par Bombeju (vārdu "Bombeja" un "Holivuda" montāža).
imamisti Lielākais musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka divpadsmitais imāms Muhammeds al-Mahdī pēdējā dienā no jauna parādīsies kā mahdī.
Rosa šelfa ledājs lielākais šelfa ledājs, atrodas Rietumantarktīdā starp Mērijas Bērdas Zemi un Viktorijas Zemi (angļu val. "Ross Ice Shelf"), aizņem ievērojamu Rosa jūras daļu, garums dienvidu-ziemeļu virzienā – \~850 km, austrumu-rietumu virzienā – 900 km.
Mergupe Lielās Juglas kreisā satekupe Cēsu un Siguldas novadā, garums - 53 km, kritums - 140 m, iztek no Būnēnu ezera; Mērgupe.
Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā.
Tumšupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Ropažu pagastā, augštece Allažu pagastā, garums - 49 km, kritums - 69 m; Melnupe.
Suda Lielās Juglas labā satekupe Mālpils pagastā, augštece Mores pagastā, garums - 38 km, kritums - 48 m; Sude; Sudupe.
Jugla Lielās Juglas un Mazās Juglas satekupe Rīgas pilsētā, abu kopēja delta, kas dziļi ievirzīta ezera dienvidu daļā.
Mazā Muša Lielās Mušas kreisā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Ambeļu un Biķernieku pagastā.
Zilie kalni Lielās Ūdensšķirtnes grēdas daļa Austrālijas austrumos ("Blue Mountains"), uz rietumiem no Sidnejas, augstums - līdz 1362 m, kanjonu saposmoti cilu kalni, mitrie subtropu meži.
Gross-Berken Lielberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī.
MI Lielbritānijas militārās izlūkošanas dienests (angļu "Military Intelligence").
Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu.
Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā (_Anguilla_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Angilju, Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli.
Kokini Lieli Kokini - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
Īdaladha Lieli musulmaņu svētki, kas notiek vienlaikus ar svētceļnieku upurēšanas ceremonijām Minā pie Mekas.
Kokeņi Lielie Kokeņi - Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Kokini" nosaukuma variants.
Mukoni Lielie Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Mukāni" nosaukuma variants.
HPM Lieljaudas mikroviļņu ierīce (angļu "High Power Microwave").
lielkājvistputni Lielkājvistu dzimta ("Megapodiidae").
Gross-Memelshof Lielmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
Essenhof Lielmuiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
Akbars Lielais Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplašināja impēriju.
Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā.
Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
mastodonts Liels, izmiris zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzīvnieks ("Mastodon"), ziloņa un mamuta priekštecis.
Uikas ezeri Lieluikas un Mazuikas ezers Ādažu novadā.
lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais).
Jāņupīte Lielupes kreisā krasta pieteka Mārupes novada Salas pagastā.
Mūsa Lielupes kreisā satekupe, kas pie Bauskas saplūst ar Mēmeli, garums - 164 km (Latvijā 20 km, Latvijas un Lietuvas robežupe - 6 km), sākas Lietuvā (tur saucas - Mūša), kritums - 73 m.
Meža zars Lielupes labā krasta atzars Mārupes novada Salas pagastā, starp Zirgu salu un Mežzara salu.
Zizma Lielupes labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m.
Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis.
Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis").
Nemunelis Lielupes labās satekupes Mēmeles nosaukums Lietuvā.
Baņķa grāvis Lielupes Majoru cilpas 1860. g. izdarītais pārrakums, ko upe neizmanto.
Mūša Lielupes pietekas Mūsas nosaukums tās augštecē un vidustecē, Lietuvā.
Gāte Lielupes savienojums ar Babītes ezera rietumu daļu Mārupes novada Salas pagastā, garums - 1,5 km, platums - 120-140 m, dziļums - \~5 m.
Ķikšu grāvis Liepnas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, izteka un augštece Mālupes pagastā; Ķikšu purva grāvis.
Medņusala Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Medņusalas upe.
Leeparshof Liepu (Melles) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
mežciemieši Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji.
Mētagmuiža Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" paralēls nosaukuma variants.
Mētaka Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" paralēls nosaukuma variants.
mustkalnieši Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mustkalni" iedzīvotāji.
Liesma Liesmas ezers - Mācītājezers Prodes pagastā.
protokols "Dinamiskā datu apmaiņa" lietojumprocesu mijiedarbības protokols, ko nodrošina tādas operētājsistēmas kā "Microsoft Windows", "Macintosh System 7", "OS/2".
lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai.
lietojumprogramma "Print Manager" lietojumprogramma, kas paredzēta lietošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas koordinē visu operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumprogrammu izpildes rezultātu drukāšanu.
lietotāja opcija lietojumprogrammas un lietotāja mijiedarbības izvēle, ko lietotājam nodrošina lietojumprogramma tās darbības laikā; šo terminu parasti izmanto firmas _IBM_ izstrādātajā kopējā lietotāju piekļuves arhitektūrā.
tīkla ievadizvades pamatsistēma lietojumprogrammu un operētājsistēmu (t. sk. _MS-DOS_, _OS/2_ un dažu _UNIX_ versiju) sadarbības procedūru kopums, kas lokālajam tīklam pievienotajiem personālajiem datoriem nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus.
kopējā programmēšanas saskarne lietojumu izstrādāšanas valodu un pakalpojumu kopums, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātas sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina programmatūras implementāciju ar augstu savstarpējās aizstājamības pakāpi.
kopējā lietotāju piekļuves arhitektūra lietotāja un datora dialoga organizēšanas vadlīnijas, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātām sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina vienotu lietotāju piekļuvi datu apstrādes sistēmai.
direktoriju pārvaldība lietotāju piekļuves administrēšana datņu serveru direktorijiem, kas parasti tiek attiecināta uz "NetWare" serveriem, "Microsoft Windows NT" serveriem vai citām sistēmām ar hierarhisku direktoriju struktūru.
miglene Lietuvā ražota šokolādes konfekte _Migle_.
Sebricas strauts Liezēres ezera pieteka Madonas novada Liezēres pagastā.
Māliņupīte Līgatnes labā krasta pieteka Nītaures pagastā, iztek no Māliņu ezera, garums - \~1 km.
Mellīte Līgatnes labā krasta pieteka; Melīte.
Šengenas līgums līgums par pakāpenisku robežkontroles atcelšanu starp Eiropas valstīm, noslēgts 1985. g. 14. jūnijā uz kuģa Mozeles upē pie Šengenas.
Līkija Līkijas pussala - atrodas Mazāzijas pussalas dienvidu daļā, Turcijā, aizņem Eimali, Bedaga un Tekas grēda.
Lielā Muša Līksnas labā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Dubnas pagastā, garums — 8 km.
mīštēlieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīštēļi" iedzīvotāji.
Mīštelīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīšteļi" nosaukuma variants.
Mīšteli Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīšteļi" nosaukums latgaliski.
Likvertene Likvertenu strauts, Mēmeles pieteka.
Melnupe Lilastes ezera pieteka Sējas pagastā, no vidusteces ir Sējas un Ādažu pagasta robežupe; Mellupe.
žagatiņa Liliju dzimtas ģints ("Maianthemum"), 10-20 cm garš augs ar maziem, baltiem smaržīgiem ziediem stāvā ķekarā un sarkanām ogām, Latvijā bieži skujkoku mežos, krūmājos, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte.
Kalnmuiža Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Muižkalni" nosaukuma variants.
mednieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji.
Skulte Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vieta Mandegas bijušais nosaukums padomju laikā.
mandadzieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandagi" iedzīvotāji.
Mandaga Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants.
Mandagas Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants.
Mandagi Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants.
Limbažu dārzkopis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas “Mežciems” un “Lidlauka ciems” bijušais nosaukums.
Vidrižmuiža Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" nosaukuma variants.
melbārdieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Melbārži" iedzīvotāji.
Limanu ezers Limenezers, ezers Mētrienas pagastā.
Limenas ezers Limenezers, ezers Mētrienas pagastā.
Limenes ezers Limenezers, ezers Mētrienas pagastā.
Limeņu ezers Limenezers, ezers Mētrienas pagastā.
Ahnenthal Lināju muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
Linēnu ezers Līņu ezers Medumu pagastā.
Linu ezers Līņu ezers Medumu pagastā.
Mukoni Līpas Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Liepu Mukāni" nosaukuma variants.
Mukoni Līpu Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Liepu Mukāni" nosaukuma variants.
lirastis Liraste ("Menura").
mazā liraste lirastu suga ("Menura alnberti").
lielā liraste lirastu suga ("Menura novaehollandiae").
Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā.
Lisena Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
Lisene Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
Lisina Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
Lisinis Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
Lisna Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
Vasijas strauts Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, garums - 5 km; Varijas strauts.
Bestineica Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā.
Dīrīte Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, izveidojas satekot Murmastienei un Grāna grāvim; kopā ar Murmastieni garums 16 km, kritums - 10 m, iztek Teiču purva ziemeļu daļā no Lielā Murmasta ezera; Dira; Dīza; Murmasta; Murmastiena; Murmastiene; Murmosta.
Vabole Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā, iztek no Vaboles ezera Teiču purvā; Vabale.
Inčāres strauts Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā.
Ļisinas ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā.
Ļisiņas ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā.
Pošku ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā.
Lisiņas ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā.
Lisenas ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā.
Lisenes ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā.
Lisinas ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā.
mošus Literatūrā sastopams auga "Mimulus moschatus" nosaukums.
Dzagūzes Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" daļa.
Molakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukuma variants.
Mōlakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukums latgaliski.
Molenīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants.
Molinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants.
Mōlinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
mucenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" iedzīvotāji.
Mucinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" nosaukuma variants.
muktupāvelieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" iedzīvotāji.
Muktupovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukuma variants.
Muktupuovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukums latgaliski.
mālakalnieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālakalns" iedzīvotāji.
mālkalnieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālakalns" iedzīvotāji.
Molakolns Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalns" nosaukuma variants.
Muolakolns Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalns" nosaukums latgaliski.
medņaucieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji.
medņavieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji.
medņevcieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji.
Medņauka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņevka" nosaukuma variants.
Znūteņu Onckuļi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Meža Onckuļi" otrs nosaukums.
mālnieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" iedzīvotāji.
Mozuos Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Silavas" nosaukums latgaliski.
Bertolds Livonijas otrais bīskaps (Berthold of Hanover; ?–1198. g.), Sv. Meinarda pēctecis, nogalināts sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem.
Helenenstein Lobanas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā.
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kusas pagastā.
Loduma ezers Lodumas ezers Medņevas pagastā.
Lodumu ezers Lodumas ezers Meņevas pagastā.
Centrālāzijas rase lokāla rase, pieder pie lielās mongoloīdās rases, izplatīta Mongolijā, Krievijas Tivas Republikā un Dienvidaltajā, arī starp burjatiem un jakutiem.
tīkls Fast Ethernet lokālā tīkla _Ethernet_ arhitektūras versija, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē, saglabājot standarta _IEEE 802.3_ paredzēto paketes formātu un vides piekļuves metodi _CSMA/CD_.
vides piekļuves vadības apakšslānis lokālā tīkla datu posma slāņa daļa, kas īsteno izvēlēto piekļuves metodi datu pārraides videi. _MAC_ apakšslānis nodrošina no lokālā tīkla topoloģijas atkarīgo funkciju izpildi un, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, savukārt sniedz pakalpojumus _LLC_ apakšslānim.
iestāžu automatizācijas protokols lokālā tīkla savstarpēji saistītu protokolu kopa, ko sākotnēji izvirzīja firma _Boeing_ kā iestāžu automatizācijas unificētu projektu; to bieži izmanto kopā ar ražošanas automatizācijas protokolu _MAP_ un uz šim izstrādnēm kopā parasti atsaucas kā uz standartu _MAP/TOP_.
loģiskā posma vadības apakšslānis lokālo tīklu datu posma slāņa daļa, kas izpilda tās funkcijas, kuras nav atkarīgas no datu pārraides vides. _LLC_ apakšslānis, izmantojot _MAC_ apakšslāņa pakalpojumus, savukārt sniedz nepieciešamos pakalpojumus tīkla slānim.
vides piekļuves vadības protokols lokālo tīklu protokols, kas, ievērojot lokālā tīkla topoloģiju, vada piekļuvi datu pārraides videi un nodrošina datu apmaiņu starp datu stacijām; _MAC_ protokols.
Madonas-Trepes valnis lokveidā izliekta iegarenu paugurgrēdu josla uz kopēja vaļņveidīga pacēluma starp Madonu un Neretas lejteci, garums - \~45 km.
LME Londonas Metālu birža ("London Metal Exchange").
katakombu kultūra lopkopju, zemkopju kultūra Melnās jūras ziemeļu piekrastē agrajā bronzas laikmetā.
Charlottenhof Lotas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
Lovela Louela, pilsēta ASV, Masačūsetsas štatā.
Īdeņas kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa Madonas un Rēzeknes novadā, garums - 11 km, izrakts 1964.-1967. g. gar Lubāna ezera dienvidu un dienvidaustrumu malu līdztekus ezera krasta dambim, lai novadītu ūdeņus uz Meirānu kanālu.
Meirānu kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, novada Aiviekstē vairāku senāk Lubāna ezerā ietecējušu upju ūdeņus, dziļums — >9 m, platums — >50 m. garums — 25 km, kritums — 2,5 m.
Lubahn Lubānas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubānas pagastā.
Lubaniņa ezers Lubāniņš, ezers Maltas pagastā.
Lubāniņas ezers Lubāniņš, ezers Maltas pagastā.
Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
Lubei Lubejas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā.
Čibinda Ilunga lubu un lundu (dzīvojuši mūsdienu Zairas dienvidaustrumos un Angolas ziemeļaustrumos) valdnieka dēls, lubu valdnieka dzimtas pirmtēva Mbidi Kiluves mazdēls, kura seja esot bijusi balta un mirdzoša kā mēness.
lucerne Lucerna ("Medicago").
gaiļāboliņš Lucernas ("Medicago").
gaiļuzirņi Lucernas ("Medicago").
Arābijas lucerna lucernu suga ("Medicago arabica").
ziemeļu lucerna lucernu suga ("Medicago borealys syn. Medicago procumbens").
zobainā lucerna lucernu suga ("Medicago denticulata").
sirpjveida lucerna lucernu suga ("Medicago falcata").
apiņveida lucerna lucernu suga ("Medicago lupulina").
mazā lucerna lucernu suga ("Medicago minima").
pieplakusī lucerna lucernu suga ("Medicago prostrata").
Rumānijas lucerna lucernu suga ("Medicago romanica").
sējas lucerna lucernu suga ("Medicago sativa").
Čodarānu upe Ludzas kreisā krasta pieteka Blontu pagastā, augštecē tā ir robežupe ar Zvirgzdenes pagastu, lejteces daļā ar Pušmucovas un Mērdzenes pagastu; Franopoles upe.
Mazuo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
Mozī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
Mieržova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Meržova" nosaukuma variants.
Mazie Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants.
Mazā Pikova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants.
martišāni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" iedzīvotāji.
martisieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" iedzīvotāji.
Marciši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" nosaukuma variants.
Marcišova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" nosaukuma variants.
Meļaški Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Meleški" nosaukuma variants.
Barkani Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkāni" nosaukuma variants.
Bieržovka Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Beržovka" nosaukuma variants.
bondarevieši Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bondareva" iedzīvotāji.
Buozova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" nosaukums latgaliski.
Kokori Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kokari" nosaukuma variants.
Leluo Bandarova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Bandarova" nosaukums latgaliski.
Luočukolni Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ločukolni" nosaukums latgaliski.
Mozuo Bandarova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Bandarova" nosaukums latgaliski.
novosilkieši Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Novosilki" iedzīvotāji.
Orlani Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Orlāni" nosaukuma variants.
Petynova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Petinova" nosaukums latgaliski.
Degterova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Dekterova" nosaukuma variants.
Diervonīši Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Diervanīši" nosaukuma variants.
pudinavieši Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" iedzīvotāji.
Pūdynova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants latgaliski.
Pūdinova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants.
Ašusola Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ašisola" nosaukuma variants.
Buzdas Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Buzdi" nosaukuma variants.
Buzdys Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Buzdi" nosaukums latgaliski.
Gadživņi Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" kļūdains nosaukuma variants.
Gadžiunes Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" nosaukuma variants.
Gadžiunis Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" nosaukums latgaliski.
Jaudzemli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemļi" nosaukums latgaliski.
jaundzelmieši Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundzemļi" iedzīvotāji.
Kokari Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kokori" neprecīzs nosaukuma variants.
Keiseli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiseļi" nosaukums latgaliski.
lakšinieki Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Lakšinieki" iedzīvotāji.
rancieši Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ranči" iedzīvotāji.
maiglieši Ludzas novada Miglinieku pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" iedzīvotāji.
miglinieki Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Miglinieki" iedzīvotāji.
Marļina Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Marļina" nosaukuma variants.
Meža Matveji Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Mežamatveji" nosaukuma variants.
Muorteni Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Morteņi" nosaukums latgaliski.
Mozī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kukuļi” nosaukums latgaliski.
Mīzaini Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" nosaukums latgaliski.
Jačmeņišče Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" senāks nosaukums.
Mačuļi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mačuli" nosaukuma variants.
Lielā Maļinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka" bijušais nosaukums.
Jačmeņišče Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" bijušais nosaukums.
Mīzaini Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" nosaukums latgaliski.
Leluo Malinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka” nosaukums latgaliski.
Pater noster lūgšana "Mūsu Tēvs debesīs ..."; pirmie šīs lūgšanas vārdi.
Svētā lūgšana lūgšana "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu".
angelus Lūgšana Romas katoļu baznīcā, kas ietver trīs "Ave Maria" un vietas no Svētajiem Rakstiem, kur minēta Marijas pasludināšana.
mirabs Lūgšanu niša mošejā, vērsta pret Meku.
lūku Lūku Mača - neizveicīga sieviete.
Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci.
Lūkumītis Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā.
Lūkumīts Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā.
Lukumiešu ezers Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā.
marūbija Lūpziežu dzimtas ģints ("Marrubium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi.
Amalienhof Lusas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
Augsburgas ticības apliecība luterisma pamatu izklāsts (latīņu "Confessio Augustana"), ko sastādījis M. Lutera sekotājs F. Melanhtons 1530. g., bet imperators Kārlis V noraidīja un rezultātā izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. g.
lutreola Lutreola lutreola - Eiropas ūdeles "Mustela lutreola" nosaukuma sinonīms.
lutreola Lutreola vision - Amerikas ūdeles "Mustela vision" nosaukuma sinonīms.
Ļaudiņu Ļaudiņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 2,3 ha.
Liagrad Ļaudonas (Liagradas) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā.
Anziht Ļaudonas Ancītes muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Ļaudonas pagasta teritorijā.
Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja.
Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu.
ortoforms M-amino-p-oksibenzoeskābes metīlesteris, balts smalks pulveris, kas grūti šķīst ūdenī, vieglāk spirtā; lieto kā vietēju anestēzijas līdzekli.
gratāža M. Ernsta izgudrotā skrāpējuma tehnika; strādājot šajā tehnikā mākslinieks vispirms citu uz cita uzklāj vairākus krāsas slāņus, kuros pēc tam izskrāpē attēlu.
vadaji Mabi - tauta Āfrikā.
Mabinogi Mabinogions.
macas Maca.
mācībstunda Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdī.
mācību stunda Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdī.
Madžarīno Macarīno, pilsēta Itālijā.
buršs Māceklis (amatnieku cunftē).
arodmāceklis Māceklis, kas apgūst amatu, arodu.
murīds Māceklis, kas apgūst islāma slepenās mācības; sevišķi bij sastopami dervišu ordenī.
mācīklis Māceklis.
mācītiņš Māceklis.
abhišekā Mācekļa ceremoniāla apslacīšana, ko veic garīgais audzinātājs iesvētīšanas rituāla laikā.
kompaņonnāža Mācekļu, zeļļu sabiedrība Francijā, kuras sākotne sniedzas atpakaļ vidus laikos.
Mateja ezers Maceņš, ezers Aulejas pagastā.
Mateļa ezers Maceņš, ezers Aulejas pagastā.
Mateļu ezers Maceņš, ezers Aulejas pagastā.
Mateņu ezers Maceņš, ezers Aulejas pagastā.
moļāt Mācēt; varēt.
mācaba Mācība (2).
arminiānisms Mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam.
situacionisms Mācība ētikā, ka jebkāda izturēšanās atkarībā no tās konteksta jeb situācijas var būt gan laba, gan slikta.
katehētika Mācība jautājumos un atbildēs (dialoģiskā metode).
dermatojatrija Mācība par ādas slimību ārstēšanu.
harmonija Mācība par akordiem, to struktūru, attiecībām, secību.
aksiomātika Mācība par aksiomām kā zinātniskās atziņas pirmavotu.
fikoloģija Mācība par aļģēm.
antinomisms Mācība par antinomijām.
sfairometrija Mācība par apļa vai lodes lieluma noteikšanu.
agroloģija Mācība par aramām zemēm; agronomija.
tribometrija Mācība par ārējās berzes spēka un koeficienta mērīšanas metodēm, arī par berzei pakļauto virsmu nodiluma noteikšanas paņēmieniem; attiecīgā mērīšana, noteikšana.
akoloģija Mācība par ārstniecības augiem.
haimatoloģija Mācība par asins īpašībām.
hemodinamika Mācība par asinsrites fizikālajiem pamatiem.
haimodinamika Mācība par asiņu riņķošanu.
meteoronomija Mācība par atmosfērisko parādību likumiem.
stehioloģija Mācība par audu elementiem; šūnu fizioloģija.
histofizioloģija Mācība par audu funkcijām.
fitoloģija Mācība par augiem.
ģeostatika Mācība par augsnes ražības uzturēšanu.
auksanoloģija Mācība par augšanas procesiem, sevišķi par mikroorganismu augšanas procesu.
otiatrija Mācība par ausu slimībām un to ārstēšanas iespējām, otorinolaringoloģijas nozare.
peristeroloģija Mācība par baložiem.
rituālistika Mācība par baznīcas ceremoniju kārtību.
eklesioloģija Mācība par baznīcu.
taumatoloģija Mācība par brīnumiem.
ģeostatika Mācība par cieto ķermeņu līdzsvaru.
tenzometrija Mācība par cietu ķermeņu deformācijām un deformācijas spēku mērīšanu.
soterioloģija Mācība par cilvēka dvēseles pestīšanu no ļaunuma un nāves.
telēmatoloģija Mācība par cilvēka gribu.
motometrija Mācība par cilvēka kustību mērīšanu.
profesioloģija Mācība par cilvēka spējām, kas nepieciešamas attiecīgajā profesijā.
ergonomija Mācība par cilvēka un tehnikas attiecībām.
psihognostika Mācība par cilvēku pazīšanu, balstoties uz individuālo dažādību pētījumiem.
eitēnika Mācība par cilvēku rases uzlabošanu, radot labvēlīgus eksistences apstākļus.
helkoloģija Mācība par čūlām.
eifonija Mācība par daiļskanību (daiļdarbā).
aistētika Mācība par daiļumu dabā un mākslā; estētika.
daimonoloģija Mācība par daimoniem un viņu satiksmi ar cilvēkiem.
gemmoloģija Mācība par dārgakmeņiem.
aromakoloģija Mācība par dažādu aromātu iedarbību un izmantošanu terapijā.
singlosa Mācība par dažādu valodu radniecību.
horeoloģija Mācība par dejām un dejošanu.
teantropoloģija Mācība par dievības un cilvēcības savienojumu Kristū.
trinitāte Mācība par dievišķo personu (Tēva, Dēla un Svētā Gara) Trīsvienību dievišķajā būtībā.
liturģētika Mācība par dievkalpojumiem, to norisi.
binomisms Mācība par divkāršu likumību.
dianoioloģija Mācība par domāšanas spēku, vērojama Lamberta un Šopenhauera filozofija.
peloloģija Mācība par dūņām un līdzīgām vielām, īpaši par to nozīmi medicīnā.
eschatoloģija Mācība par dvēseles nemirstību.
tokoloģija Mācība par dzemdēšanu; grūtniecības, radību higiēna.
logurģija Mācība par dziedniecību ar garu palīdzību, slimajai vietai uzliekot rokas; spiritisms.
adenoloģija Mācība par dziedzeriem.
fizioloģija Mācība par dzīva organisma funkcijām, par procesiem, kas noris organismā un tā daļās - orgānos, audos un šūnās un to struktūras elementos, kā arī to saistību ar vidi.
hronobioloģija Mācība par dzīves ilgumu un tās pagarināšanu.
biotisms Mācība par dzīvi kā absolūto vērtību.
evolucionisms Mācība par dzīvības izcelšanos, par organiskās pasaules attīstības likumiem.
patoloģija Mācība par dzīvības norisēm slimā organismā.
zoogenija Mācība par dzīvnieku izcelšanos.
angeloloģija Mācība par enģeļiem un citiem bezķermeņu gariem.
metafizika Mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
pneumostatika Mācība par gaisa līdzsvaru.
anakamptika Mācība par gaismas un skaņas refleksiem.
sensitometrija Mācība par gaismjutīgo materiālu fotogrāfisko īpašību mērīšanu un to struktūras noteikšanu.
psihonomija Mācība par garīgās darbības likumiem.
gregorika Mācība par gregoriskajiem dziedājumiem.
hamartoloģija Mācība par grēku.
kinezioloģija Mācība par gribai pakļauto muskuļu kustībām, arī par to lietošanu terapijā.
trohotika Mācība par griešanos riņķī.
eigēnika Mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā.
neiroģenētika Mācība par ģenētisko faktoru ietekmi uz nervu sistēmu, ietverot nervu sistēmas embrionālo attīstību un tos neirālos traucējumus, kam ir ģenētisks pamats.
heraldika Mācība par ģerboņiem, arī par dažām citām simboliskām zīmēm; vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ģerboņu izveidošanos.
hipnotims Mācība par hipnozi; hipnozes radīšana.
hormonoloģija Mācība par hormoniem.
otoneiroloģija Mācība par iekšējās auss saistību ar galvas smadzenēm fizioloģiski un patoloģiski.
intonoloģija Mācība par intonāciju, tās veidošanos, pazīmēm, maiņu un funkcijām.
onomatika Mācība par īpašvārdu attīstību.
fitopalaiontoloģija Mācība par izmirušiem augiem.
kristoloģija Mācība par Jēzus Kristus personu un darbu.
klimatika Mācība par klimata ietekmi uz ķermeni.
bioklimatoloģija Mācība par klimata ietekmi uz organismiem, sevišķi uz dzīvnieku un augu attīstību, uz lauksaimniecības kultūru attīstību, bioklimatiskajām sezonām, arī uz cilvēku veselību.
ksiloloģija Mācība par koku uzbūvi un viņu aprakstīšana.
kolloīdķīmija Mācība par koloīdiem.
kompleksķīmija Mācība par kompleksiem savienojumiem.
kolorimetrija Mācība par krāsas kvantitatīvās un kvalitatīvās noteikšanas un raksturošanas sistēmām.
kristalloloģija Mācība par kristāliem un to ģeometriskām, fizikālām un ķīmiskām īpašībām.
kristallometrija Mācība par kristālu mērīšanu un aprēķināšanu.
kristallogenija Mācība par kristālu veidu izcelšanos.
kofoloģija Mācība par kurlumu.
tēriakoloģija Mācība par kustoņu nāvekļiem un pretnāvekļiem.
stereotomija Mācība par ķermeņa attēlošanu rasējumā tā, lai, vadoties no attēla, ķermeni varētu izgatavot.
kinēzika Mācība par ķermeņa kustībām un žestiem, kurus izmanto komunikācijas procesā.
akoloģija Mācība par ķirurģiskiem instrumentiem.
agatoloģija Mācība par labo, par tikumiem.
pleoptika Mācība par labu redzi.
eubiotika Mācība par laimīgu dzīvi.
krimināltaktika Mācība par lietderīgu rīcību noziegumu atrisināšanā.
antroponomija Mācība par likumiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
kosmonomija Mācība par likumiem, kas valda pasauli; kosmoloģija.
morfonomija Mācība par likumiem, pēc kuriem rodas organismu formas.
nomoloģija Mācība par likumu izstrādāšanu.
nefeloloģija Mācība par mākoņiem.
mehanoloģija Mācība par mašīnām.
triholoģija Mācība par matiem, to funkcijām un slimībām.
mikrokosmoloģija Mācība par mazo pasauli, mācība par cilvēku.
melismatika Mācība par melodijas izgreznošanu.
melodika Mācība par melodijas veidošanu.
metodoloģija Mācība par metodēm; metožu kopums (kādā nozarē).
liturģika Mācība par minerālu un iežu pārstrādāšanu un izlietošanu tehnikā.
farmakooriktoloģija Mācība par minerālvielu ārstniecības līdzekļiem.
mistēriosofija Mācība par mistērijām, kas mēdz piesavināties augstākās atziņas raksturu.
instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
mehanurģija Mācība par neasiņainām operācijām mežģījumu ievilkšanā, kaulu lūzumu salikšanā u. c.
abioloģija Mācība par nedzīviem dabas priekšmetiem.
agoģika Mācība par nelielām tempa un metra svārstībām izpildījuma laikā.
disteleoloģija Mācība par nelietderību, kura norāda uz nelietderīgām parādībām dzīvo būtņu uzbūvē, dzīves veidā un ierašās, piem., rudimentāri (sarukuši) un darboties nespējīgi orgāni, kas organismam vairs neder vai ir pat kaitīgi (tārpveidīgais aklās zarnas piedēklis cilvēkam).
sedimentoloģija Mācība par nogulumiežiem, to sastāvu, uzbūvi un veidošanos.
tipika Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipoloģija (3).
bionomija Mācība par organiskās dzīves likumiem.
organogenija Mācība par organisku ķermeņu sākotni un izcelšanos.
gerontoloģija Mācība par organisma novecošanos.
morfoloģija Mācība par organisma, tā daļu uzbūvi, formām un to pārmaiņām attīstības gaitā.
metrika Mācība par pantmēru un dzejas ritmu.
mežaizsardzība Mācība par paņēmieniem, kā sargāt mežu no cilvēku nemākulīgas vai ļaunas rīcības, no kustoņu, putnu, slimību un kaitēkļu bojājumiem un kā novērst nelabvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmi uz mežu.
fenomenoloģija Mācība par parādībām, fenomeniem.
uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne.
agatobiotika Mācība par pareizu dzīvi.
diaitētika Mācība par pareizu, saprātīgu un attaisnojamu garīgu dzīvi, kas iespējama pareizi regulējot dvēseles un miesas, prāta un jutekļu attiecības.
eshatoloģija Mācība par pasaules galu.
kosmogenija Mācība par pasaules izcelšanos no dabas.
ontoģenēze Mācība par pasaules izcelšanos.
topika Mācība par pierādījumu sameklēšanu un retorisku sakārtošanu kādai tēzei; mācība par vārdu kārtību teikumā.
tenzimetrija Mācība par piesātinātu tvaiku spiedienu un tā mērīšanu.
perfekcionisms Mācība par pilnību; uzskats, ka kristietim jau šajā pasaulē ir iespējams sasniegt pilnību.
pneumonoloģija Mācība par plaušām.
pneimatoloģija Mācība par pneimu; mācība par garu.
stehiometrija Mācība par proporcijām, kādās reaģē ķīmiskās vielas.
psihokibernētika Mācība par psihes cilmi un vadību.
nosoloģija Mācība par psiholoģisku traucējumu aprakstīšanu.
sfigmoloģija Mācība par pulsu.
purvzinība Mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem; purvmācība.
purvmācība Mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem; purvzinība.
himnoloģija Mācība par reliģiskajām dziesmām.
ritmika Mācība par ritmu (parasti daiļdarbos, skaņdarbos).
robotoloģija Mācība par robotiem.
psihosomatika Mācība par saikni starp psihiskām ciešanām un fiziskiem traucējumiem.
noogonija Mācība par sajēgumu izcelšanos.
fiziognomika Mācība par sakarībām starp cilvēka (dzīvnieka) ārējo izskatu un raksturu, radās Senajos Austrumos; līdz šim nav zinātniski pamatota.
grafoloģija Mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
oneiroloģija Mācība par sapņiem un to interpretāciju.
diētika Mācība par saprātīgi iekārtotu dzīvi, uzturu.
gnomonika Mācība par saules pulksteņiem.
palaioģeogrāfija Mācība par senu laiku ģeogrāfiju.
lemoloģija Mācība par sērgām, īpaši par mēri.
sialoloģija Mācība par siekalām.
ginaikoloģija Mācība par sievieti.
simptomātika Mācība par simptomiem (1).
simptomatoloģija Mācība par simptomiem (1).
aritmoloģija Mācība par skaitļu noslēpumainajām īpašībām.
tonoloģija Mācība par skaņām.
fonometrija Mācība par skaņas stipruma mērīšanu.
stereoakustika Mācība par skaņu telpiskuma efektiem.
daktiloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar roku pirkstu kustībām.
daktiloloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar žestu valodu.
hondroloģija Mācība par skrimšļiem.
mirmēkoloģija Mācība par skudrām, skudru zinātne.
imonpatoloģija Mācība par slimībām un patoloģiskām reakcijām, kuru izcelšanās un attīstība saistīta ar imunoloģiskiem mehānismiem.
imunopatoloģija Mācība par slimībām un patoloģiskām reakcijām, kuru izcelšanās un attīstība saistīta ar imunoloģiskiem mehānismiem.
nosoloģija Mācība par slimībām, viņu iedalīšanu grupās pēc simptomiem, orgāniem utt.
patoģenēze Mācība par slimības rašanos un attīstību organismā.
nosoģeogrāfija Mācība par slimību ģeogrāfisko izplatību, sevišķi to slimību, kas saistītas ar zināmiem klimata apgabaliem.
nosogeneze Mācība par slimību izcelšanos.
odoroloģija Mācība par smaržām.
hagioloģija Mācība par svētajiem.
pneimatoloģija Mācība par Svēto garu.
homilētika Mācība par svētrunas uzbūvi, sagatavošanu un teikšanu; praktiskās teoloģijas daļa.
magnētisms Mācība par šādām parādībām.
polifonija Mācība par šo daudzbalsības veidu; kontrapunkts (2).
kontrapunkts Mācība par šo daudzbalsības veidu.
pisteoloģija Mācība par ticību, teoloģijas nodala.
atomistika Mācība par to, ka matērija sastāv no atomiem.
predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
melopoija Mācība par toņu melodisku sakārtošanu.
tropoloģija Mācība par tropiem 2, poētikas nodaļa.
hernioloģija Mācība par trūcēm.
hidromechanika Mācība par ūdens kustību un līdzsvaru.
piroloģija Mācība par uguni.
pirodinamika Mācība par uguns spēku un īpašībām.
metrika Mācība par uzsvērto un neuzsvērto elementu vienmērīgu secību.
praksioloģija Mācība par uzvedību.
eucharistika Mācība par vakarēdienu.
onomatika Mācība par valodas sastāvu un viņas formām.
līgumteorija Mācība par valsts veidošanos uz cilvēku labprātīgās vienošanās (līguma, kontrakta) pamata.
anemoloģija Mācība par vēju.
diaboloģija Mācība par velnu.
historika Mācība par vēsturiskā tēlojuma būtību un tehniku.
onomatoloģija Mācība par vietu vārdiem.
ampelogrāfija Mācība par vīnkoku sugām un šķirnēm.
oinoloģija Mācība par vīnkopību, vīna spiešanu un uzglabāšanu.
ģeoģenija Mācība par zemes izcelšanos; ģeoģeneze.
ģeoģeneze Mācība par zemes izcelšanos.
mammoloģija Mācība par zīdītājiem, nozare zooloģijā.
krimināltehnika Mācība par zinātnes un tehnikas sasniegumu izmantošanu noziegumu atklāšanā.
hipometrija Mācība par zirga mērīšanu, dažādu mēru savstarpējām attiecībām, kas noteic zirga īpašības, darba spējas utt.
hipoloģija Mācība par zirgiem un zirgkopību.
odontoloģija Mācība par zobiem, to slimībām, ārstēšanu.
sīderisms Mācība par zvaigžņu iespaidu uz cilvēku likteni.
monopsīhisms Mācība, ka atsevišķās dvēseles ir kādas vienas universālas dvēseles modifikācijas.
vakuisms Mācība, ka dabā varot būt absolūts tukšums.
antinomisms Mācība, ka Dieva žēlastība kristiešus atbrīvo no nepieciešamības ievērot jelkādus morāles likumus, tādus kā desmit baušļi vai baznīcas likums.
kongruisms Mācība, ka Dieva žēlastība un svētība savienojama ar cilvēka brīvību.
akceptilācija Mācība, ka Dievs uzlūkojis par pilnīgu Kristus satisfakciju, kas pati par sevi it kā nebūtu bijusi pilnīga.
prēstabilisms Mācība, ka Dievs visu iepriekš nolēmis.
panspermisms Mācība, ka dzīvu radību dīgļi visur izplatīti.
konkomitance Mācība, ka Eiharistijā Kristus miesa un asinis ir klātesošas katrā no konsekrētajiem elementiem; tādējādi Komūnijas pilnība sasniedzama, saņemot pat vienu elementu.
relacionisms Mācība, ka ir lietas, kas nepieciešami pastāv attiecībās, vai ir izsakāmas tajās.
percepcionālisms Mācība, ka īstais visa atziņas avots ir percepcija, kas uztver lietas tādas, kādas tās patiesībā ir, un atziņas pamatformas reizē ir arī esmības pamatelementi.
adopcionisms Mācība, ka Jēzus no Nacaretes tikai savā dievišķībā ir patiess Dieva Dēls, bet savā cilvēciskumā - Dieva žēlastībā "adoptēts" Dēls. Rietumu baznīca 8. gadsimtā adopcionismu noraidīja.
irracionālisms Mācība, ka jūtām piešķirama ne mazāka nozīme kā prātam; iracionālisms.
kreacionisms Mācība, ka katram cilvēkam ieņemšanas vai piedzimšanas brīdī tiek radīta jauna dvēsele.
prēadamisms Mācība, ka ļaudis bijuši arī pirms Ādama.
atomisms Mācība, ka matērija sastāv no atomiem.
immateriālisms Mācība, ka matērijai nav patstāvīgas esamības, ka tā ir tikai prāta priekšstats, un ka īsta esamība pieder tikai garam.
mobilisms Mācība, ka nekas nestāv mierā, bet viss kustas.
singularisms Mācība, ka pasaulē reāla ir tikai viena būtne vai ka viss atvedinams no viena principa.
meliorisms Mācība, ka pasaule un cilvēku sabiedrība vai kulturālā dzīve ar vispārējo attīstību un pašu cilvēku aktivitāti var kļūt vienmēr pilnīgāka.
kondicionisms Mācība, ka pasaules parādībām un notikumiem nav nekādu īstu, radošu cēloņu, bet ir tikai nosacījumi; kondicionālisms.
kondicionālisms Mācība, ka pasaules parādībām un notikumiem nav nekādu īstu, radošu cēloņu, bet ir tikai nosacījumi.
substanciālisms Mācība, ka pieņem substances vai substanču pastāvēšanu.
ahimsa Mācība, ka pret visu dzīvo (arī pret zemākajām dzīvības formām un pat pret elementiem) jāizturas godbijīgi un nevardarbīgi.
numeroloģija Mācība, ka skaitļiem ir maģiska nozīme; piem., dzimšanas datumam piedēvē lielu ietekmi uz cilvēka dzīvi un likteni.
monogēnisms Mācība, ka visa tagadējā cilvēce ir vienota, pieder pie vienas sugas - Homo sapiens.
tradukcionisms Mācība, ka visas dvēseles jau iepriekš pastāvējušas cilvēces cilts tēvā un savu individuālo dzīvību dabūjušas no saviem tiešiem; vecākiem, fiziskam dīglim ierodoties.
traduciānisms Mācība, ka, cilvēkam piedzimstot, dvēsele līdzīgi miesai tiek pārmantota no vecākiem.
konscientālisms Mācība, kas aizstāv uzskatu, ka mums pieejami vienīgi mūsu apziņas stāvokļi; to, ko sauc par neatkarīgo īstenību, arī uzskata tikai par apziņas stāvokli.
teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
okultisms Mācība, pēc kuras pastāv pārdabiskas parādības un kura izstrādā paņēmienus, kā nodibināt kontaktu ar tām.
fideisms Mācība, pēc kuras reliģiskā ticība ir pārāka par zinātnisko izziņu, prātu.
terminisms Mācība, pēc kuras visi vispārīgie jēdzieni ir tikai vārdi vai nosaukumi; galējā nominālisma mūsdienu paveids.
pantoloģisms Mācība, pēc kuras viss, kas ir īsts, ir saprātīgs un īstenība pati ir saprāta noteikta, tādējādi saprāts ir patiesi īstais (absolūtais).
hermētisms Mācība, uz kuru balstās Eiropas alķīmija, okultisms, teozofija un citas "slepenās doktrīnas".
kūre Mācība; pārmācība.
pārnesums Mācības ar rezultātu citā neapgūtā jomā; psihofizisku modeļu vispārīguma princips.
studijas Mācības augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
kollēgija Mācības iestādes, īpaši jezuītiskas.
izlaidas Mācības nobeiguma akts.
animalkulists Mācības piekritējs, kura aizstāv uzskatu, ka dzīvnieka attīstībā galvenā nozīme esot sēklas pavedienam, spermatozoīdam.
kontagionists Mācības piekritējs, kura atzina, ka epidēmijas izceļas galvenokārt no pielipšanas, no slimības ierosinātāju pārnešanas.
filantropīns Mācības un audzināšanas iestāde pēc Ruso idejām, atmetot sodus un stingrību un cenšoties mācīšanos padarīt patīkamu un vieglu.
vakarstunda Mācības vakara maiņā; mācības vakarskolā.
sokrātika Mācības veids, kādu lietoja Sokrāts: ar jautājumu palīdzību māceklis pats tiek novadīts pie lietas izpratnes.
klātiene Mācības, kas saistītas ar regulāru nodarbību apmeklēšanu; attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa.
problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu; problēmiskās mācības.
sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību, kāda uzdevuma veikšanai.
vuicības Mācības.
mācabnieks Mācībnieks, iesvētījamais.
mācībprogramma Mācībplāna tālāks un sīkāks izvietojums.
repetītorijs Mācību atkārtojums, atkārtojams kurss.
mācenis Mācību daļas vadītājs (skolā).
elementārteorija Mācību disciplīna par mūzikas pamatelementiem.
arodprakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
trimestris Mācību gada (parasti trešā) daļa.
semestris Mācību gada puse.
ziema Mācību gads.
ābece Mācību grāmata burtu un lasītprasmes apgūšanai; pirmmācības grāmata.
gračene Mācību grāmata.
griķene Mācību grāmata.
palīgskola Mācību iestāde intelektuāli atpalikušiem bērniem.
Kaucmindes mājturības seminārs mācību iestāde mājturības skolotāju sagatavošanai — Mājturības seminārs 1923.-1938. g. un Latvijas Mājturības institūts 1938.-1940. g.
jūrskola Mācību iestāde, kas gatavo jūrniecības (1) speciālistus.
internāts Mācību iestāde, kurā audzēkņi mācās un dzīvo.
tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piemēram, rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
mācītava Mācību iestāde.
teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
diplomands Mācību iestādes beidzējs, kas izstrādā vai izstrādājis diplomdarbu vai diplomprojektu.
subrektors Mācību iestādes vadītāja palīgs.
izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
MKP Mācību konsultāciju punkts.
koncentri Mācību kursa posmi, kuros vienu un to pašu vielu māca dažādā dziļuma pakāpē.
ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus.
kurss Mācību pakāpe (augstākajā mācību iestādē, vidējā speciālajā mācību iestādē).
ziemskola Mācību periods ziemā.
klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā.
pasniegšana Mācību priekšmeta mācīšana (parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
rēķins Mācību priekšmets - matemātika.
rakstīšana Mācību priekšmets - rakstības prasmes apgūšana.
lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana; arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
rēķenāšana Mācību priekšmets skolā - matemātika.
rokdarbi Mācību priekšmets skolās pirmo vienkāršāko darba prasmju un iemaņu veidošanai.
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi.
mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, darbību, izmantošanu.
traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, darbību, izmantošanu.
rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
mācībplāns Mācību priekšmetu noteikšana un to sadalījums un sakārtojums skolās pa atsevišķām klasēm un mācību stundām.
kombains Mācību ražošanas kombināts; nodarbības mācību ražošanas kombinātā.
kombiķis Mācību ražošanas kombināts; nodarbības mācību ražošanas kombinātā.
MRU Mācību ražošanas uzņēmums (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Neredzīgo biedrības MRU koris).
eksternāts Mācību sistēma, kas pamatojas uz patstāvīgu mācīšanos un eksāmenu kārtošanu.
politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
mācībstunda Mācību stunda - laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu; priekšzīmīga mācību stunda.
problēmstunda Mācību stunda, kurā izmanto problēmisko mācību paņēmienus.
stuča Mācību stunda.
stuče Mācību stunda.
stučene Mācību stunda.
stupene Mācību stunda.
stutene Mācību stunda.
glābējzvans Mācību stundas beigu zvans.
bezvējš Mācību stundas daļa, kurā vairs neatprasa mācību vielu.
iekalšana Mācību teksta mehāniska iegaumēšana.
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas; meža skola.
komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā.
pansija Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
komūnskola Mācību un audzināšanas iestādes bezpajumtniekiem, bāreņiem u. c. 20. gs. 20. un 30. gados Padomju Savienībā.
MAK Mācību un audzināšanas komisija.
brīvlaiks Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma.
MRK Mācību un ražošanas kombināts (raj., piem., MRK direktors).
mašīnmācības Mācīšana ar mašīnu palīdzību.
niktopēdija Mācīšana naktī (it īpaši svešvalodās), hipnopēdijai radniecīgs mācīšanas paņēmiens, kas vēl ir izmēģinājuma stadijā.
neklātiene Mācīšanās mācību iestādes vadībā un pēc tās programmas ar sarakstes, TV, radio, datoru u. c. palīdzību, parasti kombinācijā ar dažu nedēļu intensīvām mācībām pasniedzēju tiešā vadībā.
heiristika Mācīšanas metode, kas balstās uz palīgjautājumu un uzvedinošu jautājumu uzdošanu.
apgūšana Mācīšanās process, paturēšana atmiņā.
tālākmācīšanās Mācīšanās tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
attīstītājmācīšana Mācīšanas teorija, kuras ideja ir tā, ka mācību darbības stūrakmens ir uzdevums, kura atrisināšanas procesā skolēns var atrast vispārīgu likumsakarību, ko realizējot viņš var atrisināt visus šāda veida uzdevumus.
skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
katechēze Mācīšanas veids jautājumos un atbildēs.
dresēt Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības; mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju.
docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē.
gatavot Mācīt (kādu, piemēram, profesijas iegūšanai); mācīt, trenēt (kādu, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai).
damācīt Mācīt (ko), līdz (tas) tiek apgūts.
pasniegt stundas Mācīt (mācību priekšmetu) mācību iestādē.
kalt Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot); neatlaidīgi mācīt.
māksls Mācīt darbu.
muļķināt Mācīt elementāras patiesības un vienkāršas lietas.
ģeņģerot Mācīt kādu iet.
stūdīt Mācīt lasīt.
kājināt Mācīt staigāt (mazu bērnu).
pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
nodarboties Mācīt, audzināt (kādu); pavadīt laiku (ar kādu).
kandavot Mācīt, dresēt.
dūzenēt Mācīt, pārmācīt, kandavāt.
lasīt Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
ūdelēt Mācīt, rīkot, komandēt.
mocīt Mācīt.
učīt Mācīt.
uicēt Mācīt.
vārdot Mācīt.
vuicēt Mācīt.
vuicīt Mācīt.
kolārkrekls Mācītāja amata krekls ar kolāru.
mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā; mācītāja dzīvojamā māja.
Mācītāju ezers Mācītāja ezers Ziemera pagastā.
aizlūgums Mācītāja lūgšana (dievkalpojumā) par dzīviem vai mirušiem.
palīgmācītājs Mācītāja palīgs.
pastorāts Mācītāja pārvaldītais apgabals, kas var ietvert vienu vai vairākas draudzes.
mācītājiene Mācītāja sieva.
reverend Mācītāja tituls angliski runājošās zemēs.
berība Mācītājam maksājamā labības nodeva.
bērība Mācītājam nododamā labības tiesa.
Mācītāja ezers Mācītājezers, ezers Ēdoles pagastā.
Mācītāju ezers Mācītājezers, ezers Ēdoles pagastā.
mācītājene Mācītājiene.
Mācītājmuižas ezers Mācītājmājas ezers Laucienes pagastā.
Ziediņu ezers Mācītājmuižas ezers Dzērbenes pagastā.
Cīņas ezers Mācītājmuižas ezers Veclaicenes pagastā.
cienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
mācītājcienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
banckungs Mācītājs, baznīckungs.
viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
baznīctēvs Mācītājs.
mācītāja Mācītājs.
pastors Mācītājs.
pops Mācītājs.
štukoti Mācīti, gudri.
ulemi Mācītie musulmaņu teologi un tiesībnieki Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs.
zubrīt Mācīties (ko), parasti, daudzreiz atkārtojot.
apmeklēt Mācīties (kursos, skolā), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
ņemt stundas Mācīties (mācību priekšmetu) mācību iestādē pēc savas izvēles.
nomācīties Mācīties (visu laikposmu) un pabeigt mācīties.
studēt Mācīties augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
blatikatsja Mācīties kaut ko darīt.
boksterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu, lasīt pa zilbēm.
bokšķerēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
bokšterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
boksturēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
boksturot Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
memorēt Mācīties no galvas, piesavinātie kādu mācības vielu, to vairākreiz atkārtojot un radot labvēlīgus atcerēšanās nosacījumus.
dulzāt Mācīties staigāt (par mazu bērnu).
dulzēt Mācīties staigāt (par mazu bērnu).
nosamācīties Mācīties un pabeigt mācīties.
apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
gatavot stundu Mācīties uzdoto (par skolēnu).
dasavuicīties Mācīties vēl uzcītīgāk.
paurēt Mācīties, censties iegaumēt.
kalties Mācīties, intensīvi cenšoties iegaumēt (daudzreiz atkārtojot).
zubrīties Mācīties, parasti, daudzreiz atkārtojot.
glītoties Mācīties, pilnveidoties.
borēt Mācīties.
jimt Mācīties.
učīties Mācīties.
vuicīties Mācīties.
pievuicīt Mācot ietekmēt (kādu), panākt, ka (kāds) ko dara, izturas kādā veidā.
damācīt Mācot ietekmēt, panākt, ka (ko) dara, izturas (kādā veidā).
iemācīt Mācot panākt, ka apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
ievadīt Mācot panākt, ka sāk apgūt (piemēram, kādas iemaņas).
izmācīt Mācot pilnīgi sagatavot (piemēram, kādam uzdevumam, arodam).
apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam).
uzmācīt Mācot samācīt uz kaut ko.
aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz zināmai pakāpei).
izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību).
ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
iemācīties Mācoties apgūt (zināšanas), iegūt (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
aizmācīties Mācoties nonākt.
izlabot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
uzmācīties Mācoties papildināt, padziļināt savas zināšanas, prasmi.
pārsamācīties Mācoties pārpūlēties.
izmācīties Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko).
izjemt Mācoties spēt izprast, apgūt (mācību vielu).
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
macropodia Macropodia macropus - rumpuču sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms.
Muczino Mačānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā.
Mačalipatanama Mačilīpatanama, pilsēta Indijā.
maciņš Mačiņš.
Mačupikča Maču Pikču, senpilsēta Peru.
Māčuļu ezers Mačula ezers Šķaunes pagastā.
Malčulas ezers Mačula ezers Šķaunes pagastā.
Malčūlas ezers Mačula ezers Šķaunes pagastā.
piesūcekņsikspārnis Madagaskarā dzīvojoša sikspārņu suga "Myzopoda aurita", kas zoologiem zināma gadiem ilgi, bet nav atrasta it neviena šīs sugas mātīte.
MG Madagaskara, valsts divburtu kods.
MDG Madagaskara, valsts trīsburtu kods.
Antananarivu Madagaskaras galvaspilsēta (angļu valodā _Antananarivo_, senāk _Tananarivo_), atrodas salas vidienē (1400 m virs jūras līmeņa), 1,5 miljoni iedzīvotāju.
Tananarive Madagaskaras galvaspilsētas Antananarivu senāks nosaukums.
Plectranthus madagascariensis Madagaskaras plektrants.
Antananarivu Madagaskaras province (_Antananarivo, Faritanin’i_), atrodas salas vidusdaļā.
Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces.
madagaskarieši Madagaskaras Republikas iedzīvotāji.
Anciranana Madagaskaras Republikas province (_Antsirariana, Faritanin’i_), atrodas salas ziemeļu galā.
šņācējprusaks Madagaskaras šņācējprusaks - Madagaskaras prusaks ("Gromphadorhina portentosa").
sampi Madagaskariešu vārds, kas apzīmē sakrālu kulta objektu, kurā mīt spēks un kurš raksturo tautas īpatnību.
hovas Madagskaras iekšienes tauta, franču okupācijas laikā izveidojuši salas aristrokrātiju.
Madaliena Madaļa.
Magdaliņa Madaļa.
madaras Madara ("Galium").
krejumpuķe Madara.
madere Madara.
mandariņas Madara.
marana Madara.
matnaka Madara.
sarkandara Madara.
vārnauga Madara.
jāņazāle Madaras ("Galium").
jāņazāles Madaras ("Galium").
jānīši Madaras ("Galium").
jāņuzāle Madaras ("Galium").
jāņzālīte Madaras ("Galium").
krējumpuķe Madaras ("Galium").
madaliņas Madaras ("Galium").
madare Madaras ("Galium").
madareņa Madaras ("Galium").
madares Madaras ("Galium").
maduras Madaras ("Galium").
madūras Madaras ("Galium").
madurītes Madaras ("Galium").
mārakas Madaras ("Galium").
maralas Madaras ("Galium").
maranas Madaras ("Galium").
māranas Madaras ("Galium").
māravas Madaras ("Galium").
mārenes Madaras ("Galium").
mārenīte Madaras ("Galium").
mārkākas Madaras ("Galium").
marlakas Madaras ("Galium").
mārlakas Madaras ("Galium").
marnakas Madaras ("Galium").
marnākas Madaras ("Galium").
mārnakas Madaras ("Galium").
medenes Madaras ("Galium").
medpuķe Madaras ("Galium").
medspuķe Madaras ("Galium").
medulāji Madaras ("Galium").
medulene Madaras ("Galium").
medulenes Madaras ("Galium").
meduspuķe Madaras ("Galium").
nameitiņa Madaras ("Galium").
spārvenes Madaras ("Galium").
sviestpuķītes Madaras ("Galium").
treikene Madaras ("Galium").
treiķene Madaras ("Galium").
vārdacs Madaras ("Galium").
vārnacs Madaras ("Galium").
vārnadzis Madaras ("Galium").
vārnaga Madaras ("Galium").
varnagas Madaras ("Galium").
vārnagas Madaras ("Galium").
vecjāņzāle Madaras ("Galium").
virze Madaras ("Galium").
zalkšpuķe Madaras ("Galium").
mareniņas Madaras ("Gallium").
mareniņi Madaras ("Gallium").
madarāt Madaras lasīt.
madarēt Madaras lasīt.
galium Madaras.
madaļiņas Madaras.
mudaras Madaras.
madarāšana Madarošana.
dzīparot Madarot.
dzīpurāt Madarot.
dzīpurot Madarot.
madēze Madaroze.
mārnaka Madaru suga, līpmadara.
Kaine Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās augštecē.
Riogrande Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās vidustecē.
madarēties Maderēt (1).
Madja Madhja Pradēša, štats Indijā.
Sissegal Madliena.
Sissegal Madlienas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
Modohn Madona.
Kakšu ezers Madonas ezers Aronas pagastā.
Priecumu ezers Madonas ezers Aronas pagastā.
Modohn Madonas ezers.
Sarkanmuiža Madonas novada apdzīvotās vietas "Sarkaņi" bijušais nosaukums.
apaltēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Apaltiena" iedzīvotāji.
grostonieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Grostona" iedzīvotāji.
kusēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Kusa" iedzīvotāji.
lauterieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Lautere" iedzīvotāji.
līdērieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Līdere" iedzīvotāji.
lodēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji.
olēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Oļi" iedzīvotāji.
viesēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Viesiena" iedzīvotāji.
zalgausnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zalgauska" iedzīvotāji.
zelgavieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zelgauska" iedzīvotāji.
aronieši Madonas novada Aronas pagasta iedzīvotāji.
aiztiltieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" iedzīvotāji.
Akmiņsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums latgaliski.
barkavieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkava" iedzīvotāji.
Borkova Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkava" nosaukums latgaliski.
bozēnieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozēni" iedzīvotāji.
Būzāni Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozēni" nosaukums latgaliski.
bulmeistarieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeistari" iedzīvotāji.
Bulmeisteri Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeistari" nosaukuma variants.
Čērzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čērzenieki" nosaukuma variants.
čerzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čerzinieki" iedzīvotāji.
Jaunzemnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemnieki" nosaukuma variants.
mālnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" iedzīvotāji.
Molnīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants.
Muolnīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
Molsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukuma variants.
Muolsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukums latgaliski.
Barkavas muiža Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" bijušais nosaukums.
muižnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" iedzīvotāji.
obsenieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Obsenieki" iedzīvotāji.
Opsenīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Obsenieki" nosaukums latgaliski.
Osagols Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osogols" nosaukuma variants.
osugalieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osugals" iedzīvotāji.
rosībieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosība" iedzīvotāji.
Silaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants.
Sylaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukums latgaliski.
silavnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silavnieki" iedzīvotāji.
sumeinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sumeinieki" iedzīvotāji.
Sumeinīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sumeinieki" nosaukums latgaliski.
zaļmežnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" iedzīvotāji.
Borkovskaja Madonas novada Barkavas pagasta nosaukums krieviski.
bulmeisterieši Madonas novada Barkvas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeisteri" iedzīvotāji.
Bersohn Madonas novada Bērzaunes muižas un pagasta bijušais nosaukums.
bērzaunieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaune" iedzīvotāji.
bocēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Boķi" iedzīvotāji.
brencēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Brencēni" iedzīvotāji.
iedzēni Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Iedzēni" iedzīvotāji.
iedzēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Iedzēni" iedzīvotāji.
sauleskalnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji.
Berzonskaja Madonas novada Bērzaunes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
dreicēnieši Madonas novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Dreikas" iedzīvotāji.
jukānieši Madonas novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Jukāni" iedzīvotāji.
aizpurvieši Madonas novada Dzelzavas pagasta Aizpurves ciemata iedzīvotāji.
Aizpurves Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" nosaukuma variants.
Bokani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Bakani" nosaukuma variants.
Baldonas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants.
Boldaunas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants.
bučauskieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Bučauska" iedzīvotāji.
dzelzavieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzava" iedzīvotāji.
Jaunbakani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbakāni" nosaukuma variants.
Jaunbokani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbakāni" nosaukuma variants.
Krompāni Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Krampāni" nosaukuma variants.
lapenieki Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Lapenieki" iedzīvotāji.
Ļaidas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežļaides" bijušā nosaukuma variants.
Ļaides Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežļaides" bijušais nosaukums.
padomieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Padoms" iedzīvotāji.
Sīmošas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīmašas" nosaukuma variants.
sniķerieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Sniķeri" iedzīvotāji.
tūjānieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Tūjāni" iedzīvotāji.
Tūjāņi Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Tūjāni" nosaukuma variants.
Zeļzavskaja Madonas novada Dzelzavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Selsau Madonas novada Dzelzavas pagasta bijušais nosaukums.
ērgalieši Madonas novada Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Ērgala" iedzīvotāji.
jaunērglēnieši Madonas novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunērgļi" iedzīvotāji.
jumurdieši Madonas novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Jumurda" iedzīvotāji.
Jumurdskaja Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Jummerden Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
aiviekstieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aiviekste" ("Aiviekstes") iedzīvotāji.
aronieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aronieši" iedzīvotāji.
jāņkalnieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāņukalns" iedzīvotāji.
jaunkalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalsnava" iedzīvotāji.
kalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalsnava" iedzīvotāji.
veckalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Veckalsnava" iedzīvotāji.
Kaļcenovskaja Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalzenau Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums.
jaunlazdonieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlazdona" iedzīvotāji.
lazdonieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdona" iedzīvotāji.
rullēnieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruļļi" iedzīvotāji.
Lazdonskaja Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lasdohn Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums; arī muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies Lazdona.
liezerieši Madonas novada Leizēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" iedzīvotāji.
blākainieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Blākaiņi" iedzīvotāji.
gravēnieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Grava" iedzīvotāji.
grotūzēni Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Grotūži" iedzīvotāji.
Gulbēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēre" bijušais nosaukums.
gulbērieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēris" iedzīvotāji.
Liezēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" bijušais nosaukums.
liezērieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" iedzīvotāji.
lubejieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Lubeja" iedzīvotāji.
mēdzūlieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Mēdzūla" iedzīvotāji.
ozolieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
Lezerskaja Madonas novada Liezēres pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Loesern Madonas novada Liezēres pagasta un muižas bijušais nosaukums.
Ondzuļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Anzuļi" nosaukuma variants.
beļavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji.
jaunzemieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji.
Jaudzumieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" nosaukuma variants.
Dauziņi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Purnavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Tīrummūrnieki Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnvirsa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Ķepšļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepši" nosaukuma variants.
ļaudonieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudona" iedzīvotāji.
ruķēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruķi" iedzīvotāji.
rustēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Rusti" iedzīvotāji.
sāvēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Sāviena" iedzīvotāji.
sāvienieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Sāviena" iedzīvotāji.
tocēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Toce" iedzīvotāji.
Laudonskaja Madonas novada Ļaudonas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Laudohn Madonas novada Ļaudonas pagasta un muižas bijušais nosaukums.
jaunmuižnieki Madonas novada Mārcienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuižnieki" iedzīvotāji.
mārcēnieši Madonas novada Mārcienas pagasta apdzīvotās vietas "Mārciena" iedzīvotāji.
Marcenskaja Madonas novada Mārcienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Martzenhof Madonas novada Mārcienas pagasta bijušais nosaukums.
akordieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Akordi" iedzīvotāji.
deglēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" iedzīvotāji.
odzēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudonas Odziena" (tagad - "Mētriena") iedzīvotāji.
mētrēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mētriena" iedzīvotāji.
mētrienieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mētriena" iedzīvotāji.
mežrozieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mežrozes" iedzīvotāji.
pamatieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji.
rāksalieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" iedzīvotāji.
Rāksola Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
Raksala Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants.
Ļaudonas Odziena Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas “Mētriena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
Ļaudon-Odzenskaja Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Laudon-Odsen Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
cērpelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Cērpelnieki" iedzīvotāji.
degumnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" iedzīvotāji.
Dagumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski.
Degumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski.
gaigalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Gaigalieši" iedzīvotāji.
iecelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Iecelnieki" iedzīvotāji.
ikaunieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" iedzīvotāji.
jaunlubānieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlubāna" iedzīvotāji.
Kolnagols Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnagals" nosaukums latgaliski.
kalngalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalngals" iedzīvotāji.
klāvānieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Klāvāni" iedzīvotāji.
ošupieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Ošupe" iedzīvotāji.
rupsalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Rupsalas" iedzīvotāji.
Kārklaiņi Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūramežs" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
stūrmezieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji.
stūrmežnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji.
vīksninieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Vīksniņas" iedzīvotāji.
zvidzēnieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Zvidziena" iedzīvotāji.
baltinieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji.
dobupieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Dobupe" iedzīvotāji.
jaunmājēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji.
jaunsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaikava" iedzīvotāji.
Kamatovskas Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatauskas" nosaukuma variants.
kamatauskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji.
kamatovskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji.
lūzēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
lūzieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
lūzinieki Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
praulēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Prauliena" iedzīvotāji.
saikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Saikava" iedzīvotāji.
Miķeļi Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Silkalpi" bijušais nosaukums.
trakšēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Trakši" iedzīvotāji.
vecsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaikava" iedzīvotāji.
Prauļenskaja Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Praulen Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums.
aizkujieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizkuja" iedzīvotāji.
biksērieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Biksēre" iedzīvotāji.
birzēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji.
Dravnieki Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieks" nosaukuma variants.
Klaucāni Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Klaucēni" bijušais nosaukums.
kujēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kujasmuiža" iedzīvotāji.
paķilieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Paķilis" iedzīvotāji.
Paķilis Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" bijušais nosaukums.
patkulieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" iedzīvotāji.
sarkanieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji.
sprīzdānieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sprīzdāni" iedzīvotāji.
bunkānieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Bunkāni" iedzīvotāji.
devēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Devēna" iedzīvotāji.
talcēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Talka" iedzīvotāji.
vējavieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Vējava" iedzīvotāji.
vestēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Vestiena" iedzīvotāji.
Festenskaja Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Festen Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums.
tolcēnieši Madonas novada Vestienes pagasta apdzīvotās vietas "Tolka" iedzīvotāji.
Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa.
madonieši Madonas pilsētas iedzīvotāji.
Madrededjosa Madre de Djosa - upe Peru un Bolīvijā.
madriļena Madridiete; spāniešu tautas deja.
madrigalis Madrigāls.
micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas.
Lagomadžore Madžores ezers ("Lago Maggiore") Lombardijas Alpos 194 m vjl., Itālijā un Šveicē, platība - 211,6 kvadrātkilometri, garums - 62 km, platums - līdz 4,5 km, dziļums - 372 m.
Maebasi Maebaši, pilsēta Japānā.
Maja Mafa, apdzīvota vieta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
maffia Mafija.
mafia Mafija.
mafiozo Mafijas loceklis.
mēdziņa Māga.
magričas Magaričas.
magazija Magazīna.
magazīns Magazīna.
Magazinhof Magazīnas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
Acaena magellanica Magelāna acēna.
Fuchsia magellanica Magelāna fuksija.
Gunnera magellanica Magelāna gunera.
Sphagnum magellanicum Magelāna sfagns.
Magaļaižs Magelāns.
mineralizētāji Magmā izšķīdušas gāzes (fluors, hlors u. c.) un ūdens tvaiki, kas sekmē minerālu kristalizāciju izvirduma iežos un rūdās, gan paši kļūdami par veidojošos minerālu sastāvdaļu, gan būdami par katalizatoriem.
idiomorfisms Magmā kristalizējušos minerālu spēja iegūt tiem piemītošās kristalogrāfiskās iezīmes.
intrūzija Magmas ieplūšana Zemes garozā un dziļumiežu veidošanās.
injekcija Magmas iespiešanās aptveriežos pa plaisām un citiem tukšumiem.
konsolidācija Magmas sacietēšana (solidifikācija) vai nogulu pārvēršanās par nogulumiezi (litifikācija).
granīts Magmatiskais dziļuma iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpati un tumšie minerāli.
gneisgranīts Magmatiskas izcelsmes iezis, kas pēc sastāva atbilst granītam.
teraliti Magmatiski dziļuma ieži tumšās krāsās, sastāv gk. no plagioklaza, nefelina un liela daudzuma piroksena (augita).
tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli.
karbonatīti Magmatiski vai metasomatiski ieži, kas sastāv galvenokārt no karbonātu minerāliem.
dziļumieži Magmatiskie ieži, kas veidojušies Zemes dzīlēs, magmai lēni atdziestot liela spiediena un augstas temperatūras apstākļos.
dzīslieži Magmatiskie ieži, kas, magmai iespiežoties atdziestoša intruzīva masīva vai apkārtējo iežu plaisās, veido dzīslas vai daikas.
bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam.
labradorīts Magmatisks dziļumiezis, gabro paveids; sastāv gk. no labradora (1); to izmanto pieminekļu un ēku apdarei.
dunīts Magmatisks dziļumiezis, kas sastāv galvenokārt no olivīna.
aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā.
kimberlīts Magmatisks iezis, kas parasti satur dimantus.
porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
rādne Magnēta (kompasa) adata.
MHD Magnētiskā hidrodinamika jeb magnetohidrodinamika - fizikas nozare, kas pētī elektrovadošo šķidrumu (šķidro metālu, elektrolītu) un gāzu (plazmas) kustību magnētiskajā laukā un to mijiedarbību ar šo lauku.
ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība CGS mērvienību sistēmā; saīs. - Oe; 1 Oe ir magnētiskā lauka intensitāte, kas rodas 2 cm attālumā no bezgalīgi gara, taisna vada, ja pa to plūst 10 A stipra strāva; 1 Oe = 79,5775 A/m.
aeromagnētisks Magnētiskā lauka pētījumi no lidaparātiem.
fototermomagnētisms Magnētiskā lauka un tā virzienam perpendikulāra elektromagnētiskā starojuma iedarbība uz pusvadītāju vai vadītāju.
MICR Magnētiskā tinte (angļu "magnetic ink character recognition") - magnetizētas krāsas veids. ko lieto uz čekiem u. c. dokumentiem, lai tos varētu automātiski šķirot, nolasīt simbolus un ierakstīt datorā.
susceptibilitāte Magnētiskā uzņēmība - bezdimensionāls fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā.
akline Magnētiskais ekvators.
ferimagnētiķis Magnētiskais materiāls (ferīts), kurā zem Kirī punkta ir ferimagnētiskais sakārtojums.
monopols Magnētiskais monopols - hipotētiska daļiņa, kurai varētu piemist tikai viena magnēta pola īpašības, respektīvi, pozitīvais un negatīvais magnētiskais lādiņš.
deklinators Magnētiskās deklinācijas mērīšanas aparāts.
remanence Magnētiskās histerēzes aizkavētā magnetizācija.
gauss Magnētiskās indukcijas mērvienība CGSM un Gausa mērvienību sistēmā; 1 Gs = 10^-4^ T.
tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, T; magnētiskā lauka indukcija ir 1 T, ja lauka izraisītā magnētiskā plūsma caur tam perpendikulāri novietotas virsmas 1 m^2^ ir 1 vēbers.
vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI sistēmā; magnētiskā plūsma ir 1 Wb, ja, tai vienmērīgi samazinoties līdz nullei, ar to saistītajā vienvijuma elektriskajā vadītājā, kura pretestība ir 1 oms, inducējas 1 C elektrības, kas iziet caur vada šķērsgriezumu.
voltsekunde Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā; vēbers.
lentdublējums Magnētiskās lentes izmantošana, lai glabātu cieto disku datņu rezerves kopijas.
audiokasete Magnētiskās lentes kasete, kas paredzēta galvenokārt skaņu ierakstam, bet ko var izmantot arī cipardatu uzglabāšanai lētos sadzīves datoros.
maksvels Magnētiskās plūsmas mērvienība CGSM mērvienību sistēmā, Mx.
MRA Magnētiskās rezonanses angiogrāfija (angļu "magnetic resonance angiography").
MRI Magnētiskās rezonanses attēldiagnostika (angļu "magnetic resonance imaging").
antiferomagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kam raksturīga blakusesošo vielas daļiņu magnētisko momentu savstarpējā orientācija pretējos virzienos (antiparalēli).
feromagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā magnētisko daļiņu magnētiskie momenti vielā ir paralēli un viela parasti ir ar spontānu magnetizāciju, kura iestājas zem kritiskās temperatūras (Kirī punkts).
diamagnētisms Magnētisko īpašību kopa, kas piemīt diamagnētiķiem.
paramagnētisms Magnētisko īpašību kopums vāji magnētiskām vielām, kam ir pozitīva magnētiskā uzņēmība.
ampērs Magnētisko potenciālu starpības mērvienība SI (agrākais nosaukums - ampērvijums).
radiodiapazons Magnētisko svārstību spektra josla, kurā svārstību viļņu garums atbilst radioviļņiem; radioviļņu diapazons.
pirotīns Magnētisks bronzas dzeltens sulfīdu klases minerāls.
kontrolimpulss Magnētisks impulss, kas ierakstīts videolentes transversajā kontrolceliņā, lai iezīmētu robežu starp diviem attēliem.
magniko Magnētisks materiāls uz dzelzs bāzes, kas satur kobaltu, niķeli, alumīniju un varu.
pašatmagnetizēšanās Magnētisma izzušana, kuras cēlonis ir magnētisko dipolu (molekulāro magnētu) pievilkšanās pie magnēta pretējiem poliem.
ferimagnētisms Magnētisma veids - magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā par magnētismu atbildīgie atomi veido vairākus magnētiskos apakšrežģus ar magnētiskiem momentiem, kas vērsti cits citam pretī, vai arī veido sarežģītāku telpisko orientāciju.
ģeomagnētisms Magnētisms, kas piemīt Zemei.
pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna; panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu.
pols Magnetizēta detaļa vai tās daļa, kam ir šāds rajons.
polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
ampērs Magnetodzinējspēka mērvienība SI (agrākais nosaukums - ampērvijums).
gilberts magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība CGSM un Gausa mērvienību sistēmās; 1 Gb = 0,795775 A.
MEG Magnetoencefalogrāfs (angļu "magnetoencephalograph").
bante Magnetofona lente.
plonka Magnetofona lente.
maflons Magnetofons.
mafons Magnetofons.
maģis Magnetofons.
maģītis Magnetofons.
maģnūzis Magnetofons.
magone Magnetofons.
maģulis Magnetofons.
maģūzis Magnetofons.
ferogrāfija Magnetogrāfija - paņēmiens, ar ko iegūst grafisku zīmju nospiedumus uz papīra.
radiomagnetola Magnetola - aparāts, kas sastāv no radiouztvērēja un magnetofona.
magnetopauze Magnetosfēras robeža ar starpplanētu vidi.
jūgs Magnētvada daļa, kas savieno serdes, uz kurām atrodas spoļu tinumi.
mervinīts magneziālo ugunsizturīgo materiālu sastāvdaļa 3CaO·MgO·2SiO.
hrommagnezīts Magneziāls ugunsizturīgs materiāls (MgO vismaz 40%, Cr2O3 vismaz 13%).
magnēzija Magnēzijs.
magnificat Magnifikāts.
neskvegonīts magnija karbonāta trihidrāts (MgCO~3~·3H~2~O), fāze, kas veidojas magneziālo saistvielu hidratācijā.
magnēzijs Magnija oksīds; balts pulveris, ko lieto medicīnā, ugunsizturīgu ķieģeļu ražošanā, cementa rūpniecībā.
enstatīts magnija silikāts MgO·SiO2; ugunsizturīgs materiāls.
olivīns Magnija un dzelzs silikāts (minerāls), kas veido ultrabāziskos un bāziskos iežus.
Mg Magnijs (ķīm. elements).
magnolia Magnolijas.
magnoliidae Magnoliju apakšklase.
magnoliaceae Magnoliju dzimta.
tulpjukoks Magnoliju dzimtas ģints ("Liriodendron"), vasarzaļš koks, kura ziedi atgādina tulpes ziedu.
Sulanža magnolija magnoliju hibrīds ("Magnolia x soulangeana").
magnoliales Magnoliju rinda.
gurķu magnolija magnoliju suga ("Magnolia acuminata").
lielziedu magnolija magnoliju suga ("Magnolia grandiflora").
agrīnā magnolija magnoliju suga ("Magnolia kobus syn. Magnolia praecocissima").
lilijziedu magnolija magnoliju suga ("Magnolia liliiflora").
Zībolda magnolija magnoliju suga ("Magnolia sieboldii").
zvaigžņu magnolija magnoliju suga ("Magnolia stellata syn. Magnolia tomentosa").
trīsvainaglapu magnolija magnoliju suga ("Magnolia tripetala").
magāma Magone ("Papaver").
magana Magone ("Papaver").
magane Magone ("Papaver").
magauma Magone ("Papaver").
magauna Magone ("Papaver").
magaune Magone ("Papaver").
magaunes Magone ("Papaver").
magona Magone ("Papaver").
magonīte Magone ("Papaver").
magonītes Magone ("Papaver").
magons Magone ("Papaver").
maguna Magone ("Papaver").
magūna Magone ("Papaver").
magūne Magone ("Papaver").
magunes Magone ("Papaver").
magūnes Magone ("Papaver").
megone Magone.
magoņlapa Magones lapa.
papaver Magones.
magonkoks Magoņkoks, mahagonijs.
papaveraceae Magoņu dzimta.
auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle.
strutene Magoņu dzimtas ģints ("Chelidonium"), indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās, 1 suga.
cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas.
sirdspuķe Magoņu dzimtas ģints ("Dicentra"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu.
glaucija Magoņu dzimtas ģints ("Glaucium"), viengadīgi, divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, nezāles, ziedi dzelteni vai sarkani, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama retumis kā adventīvs augs.
makleja Magoņu dzimtas ģints ("Macleaya"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzeltenu piensulu, 2 sugas (Ķīnā, Japānā).
papaverales Magoņu rinda.
kuhs Magoņu salmiņi.
paugas Magoņu vai linu pogaļas, galviņas.
obiamens Mags un burvis pokomānijas sektā, kas darbojas Jamaikas salā.
sēkleri Maģāru zemnieki Transilvānijā, kas no 11. gs. nometināti Karpatu ielejās pie kalnu pārejām, robežu apsardzībai pret rumāņiem.
magnīt Maģenīt.
eksorkisms Maģijā pazīstams akts garu izsaukšanai.
magija Maģija.
maleficium Maģijas daļa ar paņēmieniem, kā darīt ļaunu cilvēkiem u. c. dzīviem un nedzīviem objektiem ar ļauno spēku palīdzību.
apvārdošana Maģijas paņēmiens, ko lietoja, kā apburšanai, tā pret to, bet visbiežāk pret slimībām un kaitēm.
teurģija Maģijas veids, pārdabiska spēja grozīt notikumu gaitu, ietekmējot dievu un garu gribu.
promdzīšana Maģiska darbība latviešu tautas ticējumos, lai atbrīvotos no kāda ļaunuma vai nelaimes.
galdiņdancināšana Maģiska darbība, kur ar galdiņa kustībām cenšas ko pareģot, izzīlēt.
buršana Maģiska darbošanās, lai iegūtu sev vai citam labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu, balstās uz tautas ticējumiem.
AGLA Maģiska formula, kas veidota no ebreju frāzes "ato gadol le-olam adonai" - Kungs, lai Tava varenība ir mūžīga.
ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos.
asensvārdi Maģiski vārdi, ar ko aptur asiņu tecēšanu.
dzirkstesvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē dzirksti, novērš sāpes.
liesasvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē liesas kaites, slimības.
lauzumvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē lūzumus.
rožvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē rozi.
vīveļvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē vīveles.
čūskvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem (pēc ticējumiem) var izārstēt čūskas kodumu.
tūskvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem ārstē tūsku.
zagļvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem var piesaistīt un atbrīvot zagli (no nozieguma vietas).
asinsvārdi Maģiski vārdi, kam piedēvēta spēja apturēt asiņošanu.
piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus.
burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu.
pestelis Maģisks teksts, priekšmets, darbība, paņēmiens.
MBA Maģistra grāds uzņēmējdarbības vadīšanā (angļu Master of Bussiness Administration).
magisterijs Maģistra grāds.
Terekas-Kumas kanāls maģistrālais apūdeņošanas kanāls Krievijas Stavropoles novadā un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 150,3 km, dziļums - 4,5 m, sākas Terekas kreisajā krastā (uz rietumiem no Mozdokas), ietek Kumā pie Ļevokumskas.
savienotājmaģistrāle Maģistrāle (kādu vietu, objektu) savienošanai.
tranzītmaģistrāle Maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība.
laiksprauga Maģistrāles tīkla laika parametrs, kas nosaka, kad stacija var atsākt pārraidi.
CSMA/CA tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CA metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi.
CSMA/CD tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CD metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi.
TGA Maģistrālo artēriju transpozīcija (angļu "transposition of great arteries").
MGVRP Maģistrālo gāzes vadu ražošanas pārvalde (raj.).
maģistrands Maģistrants.
magistratus Maģistratūra.
M.A. Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds ko piešķir mākslas augstskolas.
MA Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds, ko piešķir mākslas augstskolas.
M.Sc. Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science"); MSc.
MS Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science").
MSc Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science").
maģistrantūra Maģistru gatavošanas sistēma augstskolās; studiju posms, kas nepieciešams maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai.
mah-jong Mah-džongs.
Petrovskporta Mahačkala, pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, tās nosaukums 1857.-1922. g.
Madzunga Mahadzanga, pilsēta Madagaskaras ziemeļrietumos ("Majunga").
swietenia Mahagoni.
magoņkoks Mahagonijs (2).
magonikoks Mahagonijs.
mahagonikoks Mahagonijs.
mahagonijkoks Mahagons.
mahagonkoks Mahagonu dzimta.
meliaceae Mahagonu dzimta.
khaya Mahagonu dzimtas ģints.
toona Mahagonu dzimtas ģints.
abhirati Mahājānas budisma mitoloģijā - budas Akšobhjas budakšetra, kas ir Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts - ideāla pasaule, kam raksturīga absolūta izlidzinātība: tur vienādi līdzenā apvidūaug vienādi lieli koki un visiem vienādilabvēlīgos apstākļos mīt vienādi laimīgi cilvēki, kas ātri sasniedz nirvānu.
Nagardžuna Mahājānas budisma skolotājs (ap 100.-165. g.), kurš mācīja, ka patiesība par realitāti ir tukšums.
bodisatva Mahājānas budismā svētais vai pusdievišķa būtne (sanskritā "viedā būtne"), kas labprātīgi atsakās no nirvānas, lai palīdzētu citiem atrast ceļu uz glābšanos.
Kutaja Mahakama, upe Indonēzijā, Kalimantānas salā, tās senāks nosaukums.
mahajarah Maharadža.
maharane Maharadžas galvenā sieva vai atraitne.
mahārāni Maharādžas sieva vai atraitne; maharane.
machinācija Mahinācija - apmānīšana, ļauns nodoms.
mahists Mahisma piekritējs.
mahonia Mahonijas.
mahoberberis Mahonijbārbeles.
parastā mahonija mahoniju suga ("Mahonia aquifolium"), ko audzē arī Latvijā.
Bila mahonija mahoniju suga ("Mahonia bealii").
Japānas mahonija mahoniju suga ("Mahonia japonica").
dzīslotā mahonija mahoniju suga ("Mahonia nervosa").
ložņu mahonija mahoniju suga ("Mahonia repens").
vidējā mahonija mahoniju suga ("Mahonia x media").
Vāgnera mahonija mahoniju suga ("Mahonia x wagneri").
mahonijbārbele Mahoniju un bārbeļu krustojums ("x Mahoberberis"), ko dažkārt audzē kolekcionāri.
machorka Mahorka - rupja krievu tabaka.
makorka Mahorka - tabakas suga ("Nicotiana rustica").
Maiciņa ezers Maiciņu ezers Bikstu pagastā.
nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
petrisāža Maidzīšana (masāžas veids).
žmaidzīt Maidzīt; masēt.
ņūņīties Maidzīt.
glesa Maiga vēja plūsma.
lieglaime Maiga, liriska laimes izjūta.
kuslis Maigais, knēvelis.
grājas Maigi dobjas skaņas, klusa rūkoņa.
glāsīt Maigi glāstīt, apmīļot.
pūpolot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem.
pūpoļot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem.
izlēlot Maigi šūpot, aijāt, mīļi audzināt.
chinosols Maigi, bet sekmīgi darbīgs dezinfekcijas līdzeklis dobumu un tesmeņa pupu skalošanai iekaisuma gadījumos.
atdūdot Maigi, dūdojoši atbildēt.
glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt; arī glausties.
morbidamente Maigi, liegi, trausli, smalki.
iedūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) ierunāties.
izdūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) izrunāties.
nodūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) noteikt, pateikt.
padūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) parunāt, parunāties.
iedūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt (parasti ausī).
izdūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt, izrunāt.
dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
lalināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la".
lallināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la".
glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
teneramente Maigi, trausli, vāri.
tenero Maigi, trausli, vāri.
lene Maigi; lēni; liegi; mīksti.
leno Maigi; lēni; liegi; mīksti.
kramponmaigles Maigles metāla stieples locīšanai.
griezējmaigles Maigļu tipa instruments ar kuru griež vai sadala (ko).
liegs Maigs (par emocijām); tāds, kam ir raksturīgas maigas emocijas (par cilvēku).
glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
V.S.O.P. Maigs augstas kvalitātes konjaks.
lubrikants Maigs caurejas līdzeklis.
caramba Maigs spāņu lamuvārds.
pustonis Maigs, gaišs krāsas tonis.
sievišķīgs Maigs, liegs, arī trausls, graciozs (piemēram, par stilu).
dailīgs Maigs, liegs, glāstošs.
carezzevole Maigs, maigi.
glāsts Maigs, patīkams pieskāriens (par parādībām dabā).
smalks Maigs, patīkams, arī izcils (parasti par garšu, smaržu).
mīksts Maigs, sirsnīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
nežns Maigs, trausls.
subtils Maigs; smalks, delikāts.
glāsīgs Maigs.
glāsns Maigs.
glāss Maigs.
smaigs Maigs.
mīkste Maigsne.
maigstīt Maigstes spraust.
maigstot Maigstit.
pēcspēle Maiguma izpausmes, apskāvieni un tuvība pēc dzimumakta.
lētsirdība Maigums, piekāpība, līdzjūtība.
liegas Maigums.
tenerezza Maigums.
Maige Maiģupīte, Rūjas pieteka.
Maure Maiģupīte, Rūjas pieteka.
māja Maija - jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija.
triangulīna Maija tārpu attīstības stadija, kāpuriņi ar asiem nadziņiem, kas mitinās uz pirmiem pavasara ziediem, ieķeras bites ķermeņa matiņos un nokļūstot stropā pārvēršas cirmenī, kas pārtiek no bišu periem un to barības.
maji Maiji.
konvalamarīns Maijpuķīšu glikozīds.
konvalatoksīns Maijpuķīšu glikozīds.
maijpuķe Maijpuķīte.
vēžokles Maijpuķītes.
jāņrozīte Maijrozīte - rožu suga ("Rosa spinosissima").
maijroze Maijrozīte - rožu suga ("Rosa spinosissima").
roža Maijrozīte ("Rosa spinosissima").
majs Maijs.
Ahmuns maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte.
Ahaukins Maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - saules dievs, kuram piemita vara gan pār dienu, gan pār nakti.
bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei.
Pavahtuns Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - dievs, ko saistīja ar četrām debespusēm un kas uzturēja līdzsvarā debesis.
Šibalba Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - pazemes valstība, ar deviņiem līmeņiem, kuros mirušajiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi.
Kukulkans Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, kura personificēja ar lietus kultu saistītos ticējumos (mākoņu pūķi).
ahkins Maiju augstais priesteris, kurš bija astoņu vai divpadsmit priesteru sapulces pārstāvis.
Gukumacs Maiju dievība (saukts arī par Kukulkanu), kas atbilda acteku Kecalkoatlam.
Pauatuns Maiju dievs, kam ir četras dažādas izpausmes, no kurām katra balsta vienu debesu stūri.
Jumkaaks Maiju labības dievs.
Čaks Maiju lietus dievs.
čilans Maiju pareģis, kurš uz vairākām dienām noslēdzās tumšā telpā, kur, sasniedzis ekstātisku stāvokli, izteicis savus pareģojumus.
Ajaukins Maiju saules dievs, kuram bija gan dienas, gan nakts veidols.
Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru.
Maijapana Maiju senpilsēta Meksikā, Jukatanas ziemeļos, dibināta X gs., XII-XV gs. - maiju lielākā pilsēta, arhitektūras pieminekļi - tempļu un dzīvojamo māju drupas.
Popolvuha Maiju svētā grāmata, kurā iekļauti tautas mīti, tradīciju apraksti un maiju valdnieku dzīves dati aptuveni līdz 1550. gadam.
Bonampakas templis maiju templis džungļos Meksikā, Čjapasas štatā, netālu no Čičenicas pilsētas, kas celts ap 8. gs., uz tā sienām līdz pat mūsu dienām saglabājušās lieliskas freskas, kas attēlo galvenokārt kara ainas.
maijvabule Maijvabole.
ozolvabole Maijvabole.
ozolvabule Maijvabole.
melolontha Maijvaboles.
meža maijvabole maijvaboļu suga ("Melolontha hippocastani").
lauka maijvabole maijvaboļu suga ("Melolontha melolontha").
ozolvaboles Maijvaboļu suga.
Maikata Maikats.
maikate Maikats.
namkatis Maikats.
maiksne Maikste (1).
maiksts Maikste (1).
maigste Maikste.
žāpurs Maikste.
žēpurs Maikste.
mailene Mailīšu zvejas tīkls.
raudulis Mailīte ("Phoxinus phoxinus").
rauduve Mailīte ("Phoxinus phoxinus").
rauduvīte Mailīte ("Phoxinus phoxinus").
ķipars Mailīte.
maiglīte Mailīte.
maile Mailīte.
mailene Mailīte.
mailīna Mailīte.
mailis Mailīte.
mailītis Mailīte.
taims Mailīte.
mailis Mails - elektroniskā pasta vēstule.
Mailisaja Mailūsū, pilsēta Kirgizstānā.
Āpšupe Maiļupe, Amatas pieteka.
Zirgupīte Maiļupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Maimansinga Maimansinha, pilsēta Bangladešā.
piesūcējveltnis Maināma formāta rotācijas mašīnas papīra veltnis, kas piesūc papīru.
diskpaka Maināms disku bloks, kurš sastāv no vairākiem vienādiem cietiem magnētiskajiem diskiem un aizsargdiskiem.
konvertējams Maināms.
vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne.
mikrostarpināšana Mainīga platuma starpu izmantošana rakstzīmju atdalīšanai dokumentā un vārdu izlīdzināšanai tekstā.
bertolīdi Mainīga sastāva ķīmiskie savienojumi.
šizmoģenēze Mainīga uzvedība.
karodziņš Mainīgais, kura vērtība norāda, ka sasniegts kāds noteikts iekārtas stāvoklis vai izpildīts programmas nosacījums.
braditahikardija Mainīgas bradikardijas un tahikardijas lēkmes.
pustonēšana Mainīgas gradācijas toņu attēlu drukāšanas tehnoloģija, izmantojot dažāda lieluma punktus, kuri, saplūstot kopā, veido dažādas attēla elementu pelēkuma pakāpes.
žipsturot Mainīgi, mirgojoši degt.
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
vējš Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā).
z-transformācija Mainīgo pārrēķināšana pēc viena mēroga.
nepastāvīgs Mainīgs (par laikapstākļiem); tāds, kad ir mainīgi laikapstākļi (par laikposmu).
nenoteikts Mainīgs (par laikapstākļiem).
svaidīgs Mainīgs (par laikapstākļiem).
grozīgs Mainīgs (parasti par laika apstākļiem).
apsvaidīgs Mainīgs laiks.
kaleidoskopisks Mainīgs, arī epizodisks; tāds, kas rada daudzus iespaidus.
svaidīgs Mainīgs, arī nevienmērīgs (parasti par kā kustību).
apsitīgs Mainīgs, grozīgs, nepastāvīgs (par vēju).
grābstīgs Mainīgs, nepastāvīgs (par vēju).
pārmainīgs Mainīgs, nepastāvīgs, dažādīgs.
staigulīgs Mainīgs, nepastāvīgs, grozīgs.
alternējošs Mainīgs, tāds, kas mijas, kas pakļauts alternācijai.
menčīgs Mainīgs.
pārgrozīgs Mainīgs.
variable Mainīgs.
oscilogrāfija Mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuāla novērošana un fiksēšana ar īpašiem aparātiem.
mutabilitāte Mainīgums, nepastāvība (piemēram, organismiem, vielām); organisma genotipam vai atsevišķam gēnam raksturīgais mutāciju biežums.
svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
mīšana Mainīšana.
mīt Mainīt (1).
blendēt Mainīt (ar blendi) gaismas staru kūļa platumu; diafragmēt.
diafragmēt Mainīt (ar diafragmu) gaismas staru kūļa platumu; blendēt.
vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
reversēt Mainīt (kā) kustību pretējā virzienā.
griezt Mainīt (kā) stāvokli, virzienu.
variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
kustināt Mainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā, attiecībā pret ko (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
revidēt Mainīt (piemēram, attieksmi pret kādu, uzskatu par ko).
mietot Mainīt (zirgus).
pārviesties Mainīt apmešanās vietu.
pārklāt Mainīt bērnam drēbītes.
fallēt Mainīt buru kuģa (jahtas) kursu uz aizvēja pusi, lai leņķis starp vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni, skaitot no tā priekšgala, palielinātos.
falēt Mainīt buru kuģa kursu uz lejpusi jeb tā, ka leņķis starp vēja virzienu un kuģa simetrijas plakni, skaitot no kuģa priekšgala, palielinās.
rekonfigurēt Mainīt datu struktūru sistēmā.
šuntēt Mainīt elektriskās strāvas stiprumu ar šuntu.
modulēt Mainīt fizikālās īpašības (skaņām, to sakopojumiem).
refraktēt Mainīt gaismas stara virzienu ejot no vienas vides citā.
pārkūpēt Mainīt garšu ilgi atrodoties dūmos (par kūpinātiem produktiem).
nosagriezties Mainīt iepriekšējo stāvokli.
noradināties Mainīt ieradumu, atradināties.
lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
mediātizēt Mainīt kārtas vai pavalstnieka pakļautību, nostādot starp to un ķeizaru kādu zemes kungu.
piegriezt Mainīt kursu, pagriežot jahtas priekšgalu vairāk pie vēja.
griezties Mainīt ķermeņa stāvokli, parasti guļus.
mainīt naudu Mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
izviņķelēties Mainīt situāciju sev vēlamā virzienā.
nospalvoties Mainīt spalvu, matus, mest spalvu.
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
veļoties Mainīt un mazgāt veļu.
krāsoties Mainīt vai iegūt krāšu (2) kādā norisē.
nosagriezties Mainīt virzienu (par parādībām dabā).
griezties Mainīt virzienu (par vēju).
locīt Mainīt, grozīt (piemēram, darbību, rīcību).
mitīt Mainīt, mainīties.
ķēst Mainīt, pārmainīt, izmainīt.
mītot Mainīt, pārmainīt.
pamīt Mainīt, samainīt.
samitot Mainīt, samainīt.
čendžot Mainīt.
maiņot Mainīt.
miet Mainīt.
misīt Mainīt.
mīstuļot Mainīt.
mitāt Mainīt.
mitot Mainīt.
šustīt Mainīt.
pseidodiabēts Mainīta glikozes tolerance subkliniska cukura diabēta gadījumā.
čeindžers Mainītājs (angļu val. "changer").
mainenieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
maiņenieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
maininieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
mainis Mainītājs, mietnieks, mijējs.
mainnieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
mainala Mainītājs.
mainaļa Mainītājs.
mītaļa Mainītājs.
mītūzis Mainītava, maiņas kabīne.
mīties Mainīties (3).
celties un grimt Mainīties (parasti periodiski) augstumā vai skaļumā (par skaņām).
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pārveidoties.
atmesties Mainīties, iestāties (par laiku).
grozīties Mainīties, kļūt citādam (parasti par laiku, vēju).
mietoties Mainīties, mīties.
attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas; sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām); pilnveidoties.
alternēt Mainīties.
mitoties Mainīties.
šukstīties Mainīties.
šustīties Mainīties.
inverss Mainīts (par parasto vārdu kārtu teikumā).
pārsvērt Mainot (ķermeņa) stāvokli, panākt, ka (tas) novirzās no kāda stāvokļa citā virzienā.
nokļūt Mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt atrasties (kādā stāvoklī).
iemainīt Mainot atdot (pret ko).
atmainīt Mainot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš apmainītu).
pārsvērties Mainot domas, uzskatus, atbalstīt (kādu citu, cita viedokli).
kreicēt Mainot halzes kursā cieši pie vēja, ar buru peldlīdzekli pa zigzagveida līniju pārvietoties uz vēja (virsvēja) pusi; kreicēt pret vēju.
iemainīt Mainot iegūt (par ko, arī pret ko).
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties (uz citu pusi).
laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
rūzēt Mainot krāsu kļūt brūnganam.
iesagriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt kur sānis.
iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet; iebraukt (ceļā, mājās u. tml.).
piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka (sejai, tās daļām, arī balsij) rodas noteikta izteiksme.
pārsēsties Mainot sēdvietu, pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
regulēt Mainot sistēmas, iekārtas, elementus u. tml.
pārsvērties Mainot stāvokli, svērties pāri (kam), pār (ko).
aizsedlot Mainot vietu (posteni), pārcelties kaut kur citur.
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem.
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kādā stāvoklī, kādās attiecībās).
pāriet Mainoties apstākļiem, nonākt cita īpašumā, rīcībā.
pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.).
pārsvērties Mainoties iegūt citādu, parasti pretēju, saturu (par domām, jūtām).
iegriezties Mainoties izveidoties (par apstākļiem, stāvokli).
iegriezties Mainoties izveidoties, iestāties (par laika apstākļiem).
pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi.
pārmaiņus Mainoties vienam (cilvēkam, cilvēku grupai) ar otru, arī citam ar citu.
pārmijus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus.
pārmīšus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus.
vakarmaiņa Maiņa (1), kas noris vakarā.
vakarmaiņa Maiņa (2), kas strādā vakarā.
smena Maiņa (piemēram, kulšanas talkā).
mitus Maiņa, apmaiņa.
evolūcija Maiņa, attīstība, pārveidošanās.
naktsmaiņa Maiņa, kas strādā naktī.
mijiens Maiņa, pārmaiņa.
miti Maiņa, pārmaiņa.
pamija Maiņa, pārmaiņa.
čeindžs Maiņa.
maina Maiņa.
mieti Maiņa.
miets Maiņa.
mietus Maiņa.
mijības Maiņa.
mita Maiņa.
mites Maiņa.
mīti Maiņa.
mitošana Maiņa.
mits Maiņa.
mīts Maiņa.
mītus Maiņa.
swap Maiņa.
mītavas Maiņas darījums, bankets pēc šāda darījuma.
ERM Maiņas kursa mehānisms ("exchange rate mechanism").
puls Maiņas monēta Afganistānā (1/100 afgāna).
dirhēms Maiņas monēta Katarā, Lībijā un Jordānijā.
dirhams Maiņas monēta Lībijā un Jordānijā.
pierītes Maiņas naudas paveids, vāveru ādas pieres daļa ar austiņām (arī ar tajā ietītu sudraba stienīti), lietoja kā maksāšanas līdzekli Krievijā vēl līdz 1400. g.
priedi Maiņas priekšmeti senajā tirdzniecībā.
prieds Maiņas tirdzniecības objekts, dāvana (tirdzniecība kā savstarpēja apdāvināšana).
prieda Maiņas tirdzniecības objekts, dāvana.
mītava Maiņas vieta, arī naudas maiņas vieta.
selsins Maiņstrāvas elektriskā mašīna, ar ko nodrošina mehāniski nesaistītu vārpstu vienlaicīgu pagriešanos par vienādu leņķi.
sinhrondzinējs Maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotora griešanās ātrums ir vienāds ar magnētiskā lauka griešanās ātrumu statorā.
impedance Maiņstrāvas elektriskās ķēdes kopējā (pilnā) pretestība, kas sastāv no strāvas pretestības un ķēdē ieslēgto kondensatoru un indukcijas spoļu pretestības.
asinhrondzinējs Maiņstrāvas elektrodzinējs, kura rotora rotācijas frekvence nav vienāda ar magnētiskā griežlauka (sk. lauks) rotācijas frekvenci.
sinhronmotors Maiņstrāvas elektromotors, pa kura magnētiskā lauka tinumiem plūst no ārēja strāvas avota nākoša līdzstrāva.
sinhronģenerators Maiņstrāvas ģenerators, kurā magnētisko lauku rada uz rotora nostiprināti pastāvīgi magnēti vai ierosmes tinumos plūstošā līdzstrāva.
griežtransformators Maiņstrāvas mikromašīna, kas nodrošina no rotora pagrieziena leņķa atkarīgu spriegumu.
transformācija Maiņstrāvas parametru mainīšana ar transformatoru.
taisngriešana Maiņstrāvas sprieguma pārveidošana līdzstrāvas spriegumā.
mežģis Maisa veida tīkls zvejai vai govju un zirgu barībai.
miešķis Maisāmā mente.
kulčeklis Maisāmais koks, ar ko miltus ūdenī iejauc.
maisaudekls Maisaudums.
maiss Maisaudums.
maisudrēbe Maisaudums.
Maisenu ezers Maisēnu ezers Liezēres pagastā.
kaļļa Maisījums ar mitrām sastāvdaļām.
balsams Maisījums no smaržīgām eļļām un spirta.
kokteilis Maisījums, kas sastāv no dažādām vielām (parasti zāļu līdzekļiem).
jauktņa Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis.
jauktne Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis.
muidžis Maisījums, kaut kas saspaidīts.
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
melanža Maisījums, kurā ietilpst dažādas vielas; komplekts, kurā ietilpst dažādi priekšmeti.
mišļi Maisījums, mistrs.
samaisas Maisījums, mistrs.
mančka Maisījums, negaršīgs ēdiens.
mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrojums (2).
mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrs (2).
kišmišs Maisījums, sajaukums.
melange Maisījums, sajaukums.
mistreklis Maisījums, sajukums.
mudzens Maisījums, sajukums.
mugaža Maisījums, sajukums.
permikstija Maisījums, samaisīšana.
mežga Maisījums, slikts audums.
mič-mačs Maisījums; arī miš-maš.
meceklis Maisījums; ēdiens, kas pagatavots no dažādu ēdienu atlikumiem.
mičumačs Maisījums; sajaukums.
jauciens Maisījums.
javums Maisījums.
jema Maisījums.
kiš-miš Maisījums.
krāsis Maisījums.
kratījums Maisījums.
maišķiņš Maisījums.
maišķis Maisījums.
miš-maš Maisījums.
miš-mašs Maisījums.
mišungs Maisījums.
muceklis Maisījums.
kuļķene Maisiņš (parasti iepirkumiem).
sabāzne Maisiņš, sabāznis.
kuluška Maisiņš; kulīte.
sabāznis Maisiņš.
allantoiss Maisiņveidīga dīgļa piedeva rāpuļiem, putniem un zīdītājiem ar kuras palīdzību dīglis iegūst skābekli elpošanai; vēlāk tā daļa pārveidojas par urīnvadu un pūsli.
miksēšana Maisīšana, putošana ar mikseri.
pļunkāt Maisīt (ar troksni).
mekņīt Maisīt (kādu biezu masu).
pārmaisīt Maisīt (ko) visu, viscaur; maisīt (ko) vēlreiz, no ļauna.
maisēt Maisīt (par sviesta gatavošanu).
ļundināt Maisīt (šķidrumu) kratot.
jaut Maisīt (vielu šķidrumā).
izdunkurēt Maisīt ar karoti blīvu ēdienu.
končāt Maisīt klimpas katlā.
ļammāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā).
ļemmāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā).
maknīt Maisīt kopā, jaukt.
pirkstināt Maisīt ogles vai pūst gaisu tajās.
kulcinēt Maisīt šķidrumā (miltus).
žaldarēt Maisīt šķidrumu kratot trauku.
damaisīt Maisīt un pabeigt maisīt.
močkāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra un attiecībām, arī sliktas kvalitātes produktus u. tml.), mīcīt.
koļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
moļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
moimorēt Maisīt, jaukt (ko meklējot, cenšoties izsmelt).
vančkāt Maisīt, jaukt ūdeni.
mistrot Maisīt, jaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
kolderēt Maisīt, jaukt, kult, iejaukt.
kolčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
koļčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
kolčerēt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
čaukāt Maisīt, jaukt.
mīstelēt Maisīt, jaukt.
mīstīt Maisīt, jaukt.
moļināt Maisīt, jaukt.
moļļināt Maisīt, jaukt.
muļļināt Maisīt, jaukt.
drumsēt Maisīt, kustināt.
drumsināt Maisīt, kustināt.
drumzēt Maisīt, kustināt.
vančkāties Maisīt, sajaukt ūdeni.
šļammāt Maisīt, šurp un turp kustināt (kādu šķidrumu).
bangalēt Maisīt.
kaļļāt Maisīt.
kaļļāties Maisīt.
maiksīt Maisīt.
koļļāties Maisīties, jaukties (pa pašķidru masu).
kulināties Maisīties, jaukties, kulties (parasti par ko šķidru).
apmistrēties Maisīties, jaukties.
bangalēties Maisīties, jaukties.
maistīties Maisīties.
moimorēties Maisīties.
mačāt Maisot iejaukt.
izmaisīt Maisot izšķīdināt, izkausēt (vienu vielu citā).
obulēt Maisot meklēt derīgāko.
nosamaisīties Maisot nogurt.
izmaisīt Maisot panākt, ka (vienmērīgi) sajaucas.
iemaisīt Maisot panākt, ka sajaucas; maisot sagatavot.
samaisīt Maisot pārmainīt, parasti pilnīgi (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piemēram, vielas).
iekuļināt Maisot pievienot (kādam šķidrumam).
piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt).
piekulināt Maisot pievienot, piekult.
piekuļināt Maisot pievienot, piekult.
izausināt Maisot un ar karoti smeļot un atkal lejot atpakaļ dzisināt (kādu vārošos šķidrumu).
uzmaisīt Maisot uzvirzīt, uzcelt (virspusē, augšā).
putraimmaiss Maiss ar putraimiem; maiss, kas paredzēts putraimu ievietošanai.
parans Maiss, maisiņš.
saka Maiss, tarba, soma.
ķoris Maiss, taša, kurvis; kors.
kors Maiss, taša, kurvis.
kotika Maiss.
kulnīca Maiss.
maikss Maiss.
maisinieks Maiss.
maisis Maiss.
muiss Maiss.
sidors Maiss.
priapulida Maistārpu klase.
maisenieks Maisu izgatavotājs.
maisinieks Maisu izgatavotājs.
maisnieks Maisu izgatavotājs.
maišuks Maisu nesējs.
Maisura Maisūru, pilsēta Indijā.
ampula Maisveida paplašinājums kādā kanālā.
soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
pseidocista Maisveida telpa audos, kas atgādina cistu.
maisīgs Maisveida.
maisveidīgs Maisveida.
bugurs Maisveidīgs tīkls, ko lietoja, zvejojot butes un lucīšus.
clubionidae Maiszirnekļu dzimta.
chiracanthium Maiszirnekļu dzimtas ģints.
clubiona Maiszirnekļu dzimtas ģints.
micaria Maiszirnekļu dzimtas ģints.
maikšķis Maišķis.
maite Maita 1(1).
zūdere Maita kā ēsma.
maitēns Maita, lamuvārds.
maitiņš Maita, lamuvārds.
makans Maita, pūstošs dzīvnieks.
makāns Maita.
muita Maita.
sproguns Maita.
sterva Maita.
šterva Maita.
dielāt Maitāt, bojāt.
pasmidzināt Maitāt, iebojāt.
narraties Maitāties, dabūt kaiti.
maitēdējs Maitēdājs.
maitēdis Maitēdājs.
stapelia Maitu puķes; stapēlija.
kuka Maize (bērnu val.).
plātsmaize Maize (piemēram, ar augļu, biezpiena virsu), ko cep uz plates, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
blieķis Maize no neizrūgušas mīklas.
spicmaize Maize no skrotētas labības.
lēvermaize Maize, kas cepta no miežu miltu mīklas ar mencu aknām.
kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo Lieldienās.
polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē.
ābolmaize Maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli.
bake-off Maize, ko cep uz vietas veikalā; t. s. karstā maize.
asinsmaize Maize, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs.
jaunpienmaize Maize, kuras mīkla iejauta ar jaunpienu.
beķe Maize.
gorbuška Maize.
hļebs Maize.
klimpa Maize.
mandra Maize.
muize Maize.
paika Maize.
čauksture Maizes cepjamās krāsns slota.
čaukstuve Maizes cepjamās krāsns slota.
maizniecība Maizes cepšanas darbības nozare.
maizniekmeistars Maizes cepšanas meistars.
pēcrūgšana Maizes cepšanas procesa sastāvdaļa, kad gatavo mīklu pēc sadalīšanas gabalos uz laiku atstāj rūgšanai lai atjaunotos struktūra un mīkla piesātinātos ar ogļskābo gāzi.
maizceptuve Maizes ceptuve, maiznīca.
artolatrija Maizes dievišķošana (Sv. Vakarēdiena mācībā).
dongalis Maizes dona.
kubucis Maizes doniņa.
ragulis Maizes doniņa.
drapačkas Maizes drupatas.
capatas Maizes druskas, drupatas.
ķūrķis Maizes gabali ūdenī ar saharīnu.
snabs Maizes gabali ūdenī ar saharīnu.
ieknaba Maizes gabals ar ūdeni un saharīnu.
maizesgabals Maizes gabals, maizes šķēle, rieciens.
klubaks Maizes gabals.
maizgabals Maizes gabals.
rikalts Maizes gabals.
rikults Maizes gabals.
apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē.
virsgaroza Maizes garoza klaipa virspusē.
maizgaroza Maizes garoza.
atcilāties Maizes garozas pacelšanās atstājot tukšumu virs mīkstuma zem garozas.
miekšķis Maizes jaujamā mente.
kliečis Maizes klaipa apakšdaļa, ja šī ir sakritusi, jēla un grūta.
padoņi Maizes klaipa gali.
done Maizes klaipa galiņš.
galenis Maizes klaipa galiņš.
knibis Maizes klaipa galiņš.
knipšis Maizes klaipa galiņš.
klincis Maizes klaipa gals; maizes klaips.
galinītis Maizes klaipa gals.
kampis Maizes klaipa gals.
ķīmene Maizes klaipa gals.
padoniņa Maizes klaipa gals.
vīksteknis Maizes klaips ar ceptu gaļu.
maizdona Maizes klaips, kas ir iesākts lietot, griezt.
ceplenīca Maizes krāsn slota.
aizkura Maizes krāsns caurums.
priekškurs Maizes krāsns iesildīšana pirms cepšanas.
priedaza Maizes krāsns pelnu bedre.
priežuda Maizes krāsns priekšējā daļa, kur slaukot krāsni sarauš ogles.
puspārts Maizes krāsns priekšējais izvirzījums, kas aptver pusi no plīts.
pārds Maizes krāsns priekšpuse.
pažags Maizes krāsns slaukāmā slota ar lapām, iestiprināta garā kātā; pažaga.
čaugstere Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus.
čaugsturis Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus.
čaukstere Maizes krāsns slota.
čauksteris Maizes krāsns slota.
svods Maizes krāsns virsas savienojums, salaidums; krāsns velve.
plānītis Maizes kukulis, ko, maizi cepot, cep uz krāsnspriekšas.
proha Maizes kukulis.
izkasnis Maizes kukulītis no abras izkašām.
izkasenis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis; izkasis.
izkasis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis.
bandeņš Maizes kukulītis, ko cepa nolikšanai baznīcā pie altāra kā upuri.
vērzlaka Maizes kule.
šautris Maizes lize jeb lāpsta.
lēzīte Maizes lize.
šautra Maizes lize.
meceklis Maizes mīkla putnu barošanai.
jāva Maizes mīkla.
atmīkas Maizes mīklas apmīcīšana pa otram lāgam.
dropana Maizes mīkstums.
apriecenis Maizes rieciens.
kanceits Maizes rieciens.
kancis Maizes rieciens.
nodara Maizes rika.
prīvuliņa Maizes suliņa, zupa.
rika Maizes šķēle (parasti bieza, nogriezta klaipam visapkārt); arī rieciens.
garneļmaize Maizes šķēle (piemēram, sviestmaize) ar garnelēm.
spunnis Maizes šķēlē izgriezts ķīļveida kumosiņš.
braicka Maizes šķēle visa klaipa lielumā.
plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize.
pierudze Maizes trūkums.
kerka Maizes uzturdeva.
krovņaks Maizes uzturdeva.
kulda Maizes vai rijas krāsns priekšējā daļa, kur ierauš ogles.
droztalis Maizes zupa.
pimsla Maizes zupa.
artocarpus Maizeskoki.
Vilbaku purvs Maizezera purvs Limbažu novada Umurgas pagastā.
Mazezers Maizezers Umurgas pagastā.
Maizes ezers Maizezers, ezers Umurgas pagastā.
desielocis Maizīte ar iegriezumu, kurā ievietota karsta desa; hotdogs (angļu "hotdog").
rundstiķis Maizīte, apalītis.
Bulnetene Maizīte, Dīvajas satekupe.
Pulksteņupīte Maizītes kreisā krasta pieteka Skrīveros, augštece Aizkraukles un Skrīveru pagastā.
bulanžērija Maiznīca, beķereja.
beķereja Maiznīca, konditoreja; maizes ceptuve.
kleņģereja Maiznīca, konditoreja.
šmulis Maiznieka palīgs.
baltmaiznieks Maiznieks, kas nodarbojas ar baltmaizes cepšanu; baltmaizes tirgotājs.
beķeris Maiznieks, konditors.
beķers Maiznieks, konditors.
maizcepējs Maiznieks, maizes cepējs.
maizcepis Maiznieks, maizes cepējs.
ērberģis Māja (parasti dzīvojamā māja).
m. Māja (reklāmās: mūra m.).
vidsēta Māja (sēta), kas atrodas vidū starp citām.
ermitāža Māja ārpus pilsētas; parka paviljons u. tml.
stulbs Māja bez jumta.
užbāns Mājā brūvēts alus.
Maija Maja grieķu un romiešu mitoloģijā.
šalē Māja kalnos tūristu izmitināšanai.
nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem (parasti ģimeni); māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem un (kādu svinību) viesiem.
home Māja, dzimtene.
houms Māja, dzīvoklis.
houss Māja, dzīvoklis.
standartmāja Māja, kas atbilst standartam 1(1); māja, kas atbilst standarta 1 (2) nosacījumiem.
mājīpašums Māja, kas ir kāda īpašums.
kalpmāja Māja, kur dzīvo muižas kalpi; kalpu māja.
muzejmāja Māja, kur dzīvojis, piemēram, izcils rakstnieks, dzejnieks, komponists un kurā ierīkots viņa memoriālais muzejs.
šīmāja Māja, kurā atrodas, dzīvo runātājs.
šomāju Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piem., kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
mūsmājas Māja, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
memoriālmāja Māja, kurā izveidots memoriālmuzejs.
šķūnis Māja, nams (parasti sliktā stāvoklī).
naktsmājas Māja, telpa, kur pārnakšņo.
ciems Māja, vieta, kur ciemojas.
doms Māja.
hāta Māja.
mā Māja.
mājš Māja.
pakšs Māja.
mājrūpniecība Mājamatniecības izstrādājumu ražošana pārdošanai tirgū.
namdurvis Mājas (parasti galvenās) ārdurvis.
mājapuža Mājas apakšējā daļa; vieta zem mājas.
kandža Mājas apstākļos gatavots degvīna tipa alkoholisks dzēriens.
pašdarīts Mājas apstākļos gatavots, parasti alkoholisks, dzēriens.
pašbrūvēts Mājas apstākļos gatavots, parasti degvīna tipa, alkoholiskais dzēriens, kandža.
mājas kārtībā Mājas apstākļos.
leibārsts Mājas ārsts.
aceknis Mājās austa auduma raksta paveids (skujains vai rombveida), arī audums ar šo rakstu.
aceknītis Mājās austa auduma raksta paveids (skujains vai rombveida), arī audums ar šo rakstu.
audine Mājās austa drēbe.
mājaudums Mājās austs audums.
austine Mājās austs plecu lakats.
arlīdza Mājas bezdelīga.
mājbite Mājas bite, medusbišu ģints suga.
bumbere Mājas bumbiere ("Pyrus communis").
bumbērģis Mājas bumbiere ("Pyrus communis").
bumberis Mājas bumbiere ("Pyrus communis").
bumberkoks Mājas bumbiere ("Pyrus communis").
bumbērnīca Mājas bumbiere ("Pyrus communis").
bumbērs Mājas bumbiere ("Pyrus communis").
bumbieris Mājas bumbiere ("Pyrus communis").
bumbierkoks Mājas bumbiere ("Pyrus communis").
bumbiernīce Mājas bumbiere ("Pyrus communis").
bumbiers Mājas bumbiere ("Pyrus communis").
bumbure Mājas bumbiere ("Pyrus communis").
bumburis Mājas bumbiere ("Pyrus communis").
bumburkoks Mājas bumbiere ("Pyrus communis").
krause Mājas bumbiere ("Pyrus communis").
trusītis Mājas cūku šķirne.
kuilis Mājas cūku tēviņš.
iešļūcenes Mājas čības; kurpes bez kapes.
čurkslēns Mājas čurkstes mazulis.
mācenis Mājas darbs.
mikasdarbs Mājas darbs.
mikiņš Mājas darbs.
lietusgals Mājas dienvidu gals.
mājasgals Mājas gals; vieta, tuvākā apkārtne mājas galā.
vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī.
ķekatas Mājas gari, kas ir mirušo senči.
hobgoblins Mājas gariņa veids angļu folklorā, palīdz mājas darbos, patīk uzturēties siltumā; apvainojas, ja saimnieki sāk taupīt uz siltuma rēķina un tad kļūst neciešams, ļaunprātīgi kaitējot.
braunijs Mājas gariņš angļu folklorā, parādās tikai naktī, ļoti čakls un godīgs, nesavtīgs.
vīkaļa Mājas gariņš, arī pūķis, kas mājai bagātības gādā.
mūrguļa Mājas gariņš.
trasgo Mājas gars spāņu folklorā, augumā līdz plaukstas lielumam, mitinās kolonijās un palīdz mājas saimniecībā, bet ja izdomā pajokoties, tad zaudē mēra sajūtu.
Circenis Mājas gars, ko iedomājās esam mājas circeņa ("Gryllus domesticus") izskatā.
tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku.
teļš Mājas govs mazulis.
penetralia Mājas iekšiene vai vispār kāda telpa, kurā ikvienam nebija brīv ieiet.
iedzerības Mājas iesvētīšana, pirmā dzeršana jaunā mājā.
iedzērības Mājas iesvētīšana.
mājlietas Mājas ikdienas dzīvē, mājas sadzīvē nepieciešamie priekšmeti.
houmings Mājas instinkts - dzīvnieku izturēšanās aktu kopums, kuru izpausme ir pieķeršanās savai dzīves vietai, tieksme atgriezties "mājās".
mājsaimnieks Mājas īpašnieks, mājīpašnieks.
lendlords Mājas īpašnieks.
mājulība Mājas jaukums, omulība.
mājkurpes Mājas kurpes.
mājļaudis Mājas ļaudis; mājinieki.
šogalietis Mājas otra gala iedzīvotājs.
majordoms Mājas pārvaldnieks.
nampārvaldnieks Mājas pārvaldnieks.
penāti Mājas pavards, dzimtās mājas.
tā sauktā "vārpu pele" mājas peļu pasuga ("Mus musculus hortulanus").
tipiskā mājas pele mājas peļu pasuga ("Mus musculus musculus").
glome Mājas plūme ("Prunus domestica").
glomes Mājas plūme ("Prunus domestica").
glūme Mājas plūme ("Prunus domestica").
glūmis Mājas plūme ("Prunus domestica").
krēķis Mājas plūme ("Prunus domestica").
cvečes Mājas plūmju šķirņu grupa, viena no četrām.
ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā.
mamma Mājas saimniece, arī sieviete (parasti vecāka).
mājrūķe Mājas saimniece.
sētenieks Mājas saimnieks.
mājāssēdis Mājās sēdētājs, uztups.
suņkopība Mājas suņu audzēšana saimnieciskām vai dekoratīvām vajadzībām.
hermalīns Mājas trušu šķirne.
tupētājs Mājās tupētājs - nesabiedrisks cilvēks.
istabnieks Mājās tupētājs.
mobiliārs Mājas un istabas lietu kopa.
dvorņiks Mājas uzraugs; namiķis.
mājpieraugs Mājas uzraugs.
tomtes Mājas vai meža gari.
dvarasala Mājas vārti.
hatons Mājas viesības.
masterka Mājas viesību vakars.
mastriks Mājas viesību vakars.
pavista Mājas vistas īpatnis ar hermafrodīta pazīmēm.
gailis Mājas vistu tēviņš.
svīpuris Mājas zvirbulis ("Passer domesticus", senāk "Fringilla domesticus").
spurdzeklis Mājas zvirbulis ("Passer domesticus").
domesticus Mājas, ģimenes; iekšējs, iekšzemes.
mājasvārds Mājas, lauku saimniecības nosaukums.
pagalms Mājas, lauku sēta.
dompes Mājas.
hata Mājas.
hauze Mājas.
mices Mājas.
nikas Mājas.
homarbeitens Mājasdarbs.
mājdarbs Mājasdarbs.
haumpeidžs Mājaslapa (internetā).
uztupis Mājāssēdis.
uztups Mājāssēdis.
mājjaka Mājdrēbju jaka.
živats Mājdzīvnieki, to kopums.
kustiņi Mājdzīvnieki.
spardalis Mājdzīvnieks (parasti govs, zirgs), kas spārdās, mēdz spārdīties.
poģis Mājdzīvnieks ar baltu plankumu, pinkains vai krēpjveida spalvu.
atspuris Mājdzīvnieks ar šādu apmatojuma īpatnību.
bļauška Mājdzīvnieks, kas skaļi mauj vai blēj.
bļauka Mājdzīvnieks, kas skaļi mauj.
ārtecis Mājdzīvnieks, kas skraida ārā un netiek turēts aizgaldā, kā aizgaldnieks.
gaļaslops Mājdzīvnieks, ko audzē nokaušanai un izmantošanai pārtikā.
mājasdzīvnieks Mājdzīvnieks.
mājkustonis Mājdzīvnieks.
bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijās slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
redeles Mājdzīvnieku (parasti zirgu, aitu) barības galds siena, āboliņa u. tml. ievietošanai, kas veidots, savstarpēji slīpi sasaistot vai pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķērsiem.
hemosporidiozes Mājdzīvnieku (sezonas) slimību grupa, ko ierosina asins parazīti hemosporidijas.
ēža Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
leča Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
lečka Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
nemeklēšanās Mājdzīvnieku dzimumaktivitātes trūkums, parasti kā novārguma vai nepareizas ēdināšanas sekas.
žākļstāja Mājdzīvnieku kāju anomālija - kājas izvēršas uz sāniem un dzīvnieks nevar nostāvēt.
ģimene Mājdzīvnieku mātīšu grupa, kuras cēlušās no vienas ciltsmātes.
plunci Mājdzīvnieku plaušas; iekšas, zarnas.
baltene Mājdzīvnieku sievišķais īpatnis (govs, vista u. c.).
sorts Mājdzīvnieku šķirne.
ciltslietas Mājdzīvnieku šķirņu veidošanas un uzskaites sistēma; ciltsrakstu krājums.
dikrocelioze Mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku invāzijas slimība; helmitoze.
uzganīšana Mājdzīvnieku, galvenokārt liellopu, nobarošana ganībās.
Majēna Majenna, upe Francijā.
majeste Majestāte.
episks Majestātiski mierīgs; plašs.
maestoso Majestātiski; svinīgi.
majestatīgs Majestātisks.
Leopolda II ezers Maji-Ndombes ezers Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
vēdas Mājieni.
numen Mājiens, griba, dievība.
namjoks Mājiens, netieši izteikta doma.
namoks Mājiens, netieši izteikta doma.
pansija Mājīga neliela (10-20 cilvēkiem) tūristu mītne (parasti ģimeņu mājās pilsētās), kurā saņem arī uzturu.
mājišķība Mājīgums.
mājieši Mājinieki.
mājietis Mājinieks.
ķuptūzis Mājiņa putnu turēšanai.
maika Mājiņa, būdiņa.
apkalpone Mājkalpotāja, apteksne, apkalpotāja.
rīkmeita Mājkalpotāja, virtuves strādniece.
apteksne Mājkalpotāja; arī oficiante.
mājstrādniece Mājkalpotāja.
živati Mājlopi.
svagaļi Mājlopiem piestiprināmi piekari, kas kustoties rada skaņu.
kukainis Mājlops; kustonis.
žīkars Mājlops; vājš, panīcis dzīvnieks.
seņģis Mājlopu barības galds (kastes formā).
olnīce Mājlopu ceļš no mājām uz ganībām.
nenotīrīšanās Mājlopu dzemdību komplikācija, kas izpaužas kā augļu segu neizdīšana vai nepilnīga izdzīšana pēc dzemdībām.
palata Mājlopu ganības.
anthrax Mājlopu liesas sērga.
maudīkla Mājlopu peldināmā vieta.
strēls Mājlopu slimība; vīveles.
cauršautais Mājlopu slimība.
vējbulta Mājlopu slimība.
bakas Mājlopu, gk. govju un aitu infekcijas slimība.
zaouia Mājoklis ļaudīm, kas savu dzīvi veltījuši garīgām praksēm; sūfiju mistiķu patvērums.
iemītne Mājoklis, mājvieta.
mājoknis Mājoklis.
mājotne Mājoklis.
jomanēze Majonēze.
majorana Majorāns.
dārza majorāns majorānu suga ("Majorana hortensis", arī "Origanum majorana").
pilsmajors Majordoms.
Maiči Majori.
Majorenhof Majori.
Majorenhof Majoru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rīgas Jūrmalā.
izmaut Mājot (ar roku) vilināt.
iemājot Mājot (kur iekšā).
samāt Mājot ar roku pieaicināt.
piemāt Mājot pieaicināt.
samāties Mājot sazināties.
MYT Majota, teritorijas trīsburtu kods.
Majota Majotas Departamentālkopiena - Francijas aizjūras kopiena Indijas okeānā, Mozambikas šauruma ziemeļos, Komoru arhipelāgā, platība - 374 kvadrātkilometri, 223765 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Mamudzu, administratīvais iedalījums 17 komūnu.
jaunputni Mājputni no izšķilšanās līdz to iekļaušanai pieaugušo putnu grupā.
putnkopība Mājputnu audzēšana gaļas un olu ieguvei; attiecīgā lauksaimnieciskās ražošanas nozare.
kapaunēšana Mājputnu kastrēšana, vīriešu kārtas mājputniem sēklas dziedzeru izgriešana.
dādu Mājputnu kladzināšana.
dāderkarš Mājputnu klaigas.
eksportolas Mājputnu, gk. vistu olas, kas atbilst noteikta labuma prasībām un noder izvešanai uz ārzemēm.
kustoņa Mājputnu, mājdzīvnieku kopa.
lepete Mājputnu, parasti vistu, bārda.
mājrūpals Mājražošanas rūpals.
mājamatniecība Mājrūpniecība.
vaskotājs Mājsaimniecības ierīce grīdu tīrīšanai, vaskošanai un spodrināšanai.
brendele Mājsaimniecības rīks (cigoriņu, graudu u. tml.) grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu.
bremmele Mājsaimniecības rīks (piemēram, cigoriņu, graudu) grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu.
mājturība Mājsaimniecības teorija un prakse; attiecīgais mācību priekšmets.
guvernante Mājskolotāja, audzinātāja.
repetitors Mājskolotājs, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.
mājene Mājturība (mācību priekšmets).
mājiks Mājturība (mācību priekšmets).
menāža Mājturība, saimniecība.
mājturībniece Mājturības kursu audzēkne.
mājturībniece Mājturības speciāliste, retāk speciālists.
bezdelīga Māju bezdelīga ("Hirundo rustica").
čurksis Māju čurkste.
čurkslis Māju čurkste.
čurkstiņš Māju čurkste.
mišļa Mājvieta, miteklis.
mājasvieta Mājvieta; iebrauktuve; apmešanās vieta, naktsmājas.
biotalmija Māka dzīvot ilgi un labklājībā.
strādātmāka Maka strādāt.
klausītiesprasme Māka uztvert informāciju ar dzirdi, to apjēgt un interpretēt atkarībā no klausīšanās mērķa, klausīšanās laikā ievērojot klausītāja kultūru.
skunste Māka, iemaņas.
nou-hau Māka, prasme (angļu "know-how") - starptautisku lietišķo darījumu objekts; ietver tehniskas zināšanas, specifiskus ražošanas organizācijas u. c. noslēpumus kāda tehniska vai tehnoloģiska izgudrojuma apgūšanai un ieviešanai; tiek pirkts kopā ar izgudrojuma licenci vai patstāvīgi.
škunste Māka, prasme.
mākla Māka.
makabēji Makabieši.
makučs Makačs.
mekedems Makadams.
macaca Makaki.
krabjēdājmakaks Makaku ģints pērtiķu suga, kas dzīvo gk. mangrovju audzēs un nebaidās no ūdens.
Japānas makaks makaku suga ("Macaca fuscata").
rēzus makaks makaku suga ("Macaca mulatta") jeb rēzuspērtiķis.
Āfrikas makaks makaku suga ("Macaca sylvana").
Makals Makalu, virsotne Lielajos Himalajos.
makans Makāns.
MO Makao (Aomiņa), teritorijas divburtu kods.
MAC Makao (Aomiņa), teritorijas trīsburtu kods.
Aomiņa Makao (portugāļu valodā "Macau", ķīniešu valodā "Aomen").
Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē.
makarūni Makaronbiskvīti; mandeļu bezē.
farfalle Makaroni, kas veidoti tauriņa formā.
mazķiļķeni Makaroni.
makkartisms Makartisms.
Udžungpandaga Makasara - pilsēta Indonēzijā ("Ujung Pandang"), Sulavesi salā, tās nosaukums 1971.-1999. g.
McDonalds's Makdonalds - amerikāņu ātrās ēdināšanas restorānu tīkls (gk. hamburgeri).
Makenzija-Kinga sala Makenzie Kinga sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.
Carex mackenziei Makenzija grīslis.
makete Makets.
makijs Makija.
Denali Makinlijs - augstākā virsotne Ziemeļamerikā, vietējo iedzīvotāju lietots nosaukums.
mekintošs Makintošs.
macchia Makja.
macleaya Maklejas.
sirdsveida makleja maklejus suga ("Macleaya cordata"), kuras dažas šķirnes Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu.
sīkaugļu makleja maklejus suga ("Macleaya microcarpa").
maklas Mākleri un citi darījumu vidutāji.
anderraiters Mākleris operācijām ar vērtspapīriem.
brokeris Mākleris, starpnieks tirdzniecības un biržas darījumos; brokers.
kurtjē Mākleris, tirdzniecības aģents (1).
sensals Mākleris.
Makņi Makņu ezers - atrodas Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 6,4 ha; Makņenskoje ezers.
Makņenskoje ezers Makņu ezers Piedrujas pagastā.
makoputns Mako ("Anthornis melanura").
mākulis Mākonis (1).
mākulis Mākonis (2).
tūce Mākonis (parasti lietus mākonis).
sienavāle Mākonis (siena laikā), kam parasti seko lietus.
vecis Mākonis, kas pēc formas atgādina cilvēka figūru.
lietusmākonis Mākonis, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
mākoņa Mākonis; apmācies laiks.
aizmāknis Mākonis.
mākolis Mākonis.
mākons Mākonis.
mākums Mākonis.
mākūnis Mākonis.
mākuns Mākonis.
mārkonis Mākonis.
padebesis Mākonis.
padebess Mākonis.
padebess Mākonis.
pūte Mākonis.
stiepulis Mākonītis.
mākuņa Mākoņa.
šūlains Mākoņains apvārsnis.
smirkoņa Mākoņains laiks.
bānains Mākoņains.
debešains Mākoņains.
mākuļainis Mākoņains.
mākuļains Mākoņains.
mākuļājs Mākoņains.
mākumi Mākoņains.
padebešains Mākoņains.
mākoņainība Mākoņainums.
spalvmākoņi Mākoņi, kas sastāv no atsevišķiem plāniem spalvveida elementiem.
aizguls Mākoņi, kas savelkas no vienas puses, aizsedz vienu pusi.
banga Mākoņi.
Kozuliškas Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliški" nosaukuma variants.
Kozuliškys Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliški" nosaukums latgaliski.
Vuoveri Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
Zascenki Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki" nosaukuma variants.
Zuņdis Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants latgaliski.
Volkenbergs Mākoņkalns - kalns Rēzeknes novada Mākoņklana pagastā.
Padebešu kalns Mākoņkalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Wolkenburg Mākoņkalns.
mākoņstāvs Mākoņu iedalījums pēc to veidošanās augstuma.
mākoņsprauga Mākoņu sprauga.
tīpulis Mākoņu šķiedra.
sega Mākoņu, miglas, dūmu u. tml. kopums (kādā vietā, vidē).
mākoņveidīgs Mākoņveida.
Cephalozia macounii Makouna pumpurzarene.
Podhalaņska Makova Podhalaņska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1840. g.
skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu.
scombridae Makreļu dzimta.
scomber Makreļu dzimtas ģints.
macro- Makro-.
gurķu makrocistīdija makrocistīdiju suga ("Macrocystidia cucumis").
makrocitēmija Makrocīti asinīs.
Cronos Makroekonomisko laikrindu datubāze ("Eurostat").
mielofāgs Makrofāgs, kas noārda mielīnu.
koniofāgs Makrofāgs, kas saista putekļu daļiņas.
makrofagocīts Makrofāgs.
MGF Makrofāgu augšanas faktors (angļu "macrophage growth factor").
MCF Makrofāgu hemotakses faktors (angļu "macrophage chemotactic factor").
MILA Makrofāgu insulīnveida darbība (angļu "macrophage insulin-like activity").
matrice Makromolekulārs šablons citas makromolekulas sintēzei.
makrojoni Makromolekulas, kas satur jonu veida funkcionālas grupas.
makroseismisks Makroseismiskās svārstības - svārstības, kuras zemestrīču gadījumā tieši uztver mūsu maņu orgāni.
megaspora Makrospora.
megasporoģenēze Makrosporoģenēze.
makrosporoģenēze Makrosporu veidošanās; plašākā nozīmē - dīgļsomas, t. i., segsēkļu sievišķā gametofīta attīstība no arhesporija.
macrothrix Makrotiksu dzimtas ģints.
macrothricidae Makrotriksu dzimta.
ilyocriptus Makrotriksu dzimtas ģints.
lathonura Makrotriksu dzimtas ģints.
ophryoxus Makrotriksu dzimtas ģints.
Muēhromta Makrūma - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Maigh Chromtha_).
portmonnejs Maks ar vairāk nodaļām naudas glabāšanai.
smurkšis Maks plēšu izskatā.
makentošs Maks, kabatas portfelis.
makintošs Maks, kabatas portfelis.
jeslis Maks, zutenis.
gamanoks Maks.
gamans Maks.
gomanecs Maks.
lapa Maks.
lapiks Maks.
maka Maks.
maķelis Maks.
muķis Maks.
naudenis Maks.
frakts Maksa (cena) par kravu vai pasažieru pārvadāšanu pa ūdensceļiem (gk. jūras pārvadājumos).
pēcmaksa Maksa (par ko), kuru (tā) saņēmējs kārto pēc piegādes (parasti pa pastu, dzelzceļu).
jaunmarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi; neomarksisms.
neomarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi.
noma Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu.
vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu.
īre Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu.
rente Maksa par (zemes, māju) lietošanu.
abonentmaksa Maksa par abonēšanu uz noteiktu termiņu; abonēšanas maksa.
sētasnauda Maksa par iebraucamās vietas izmantošanu; sētnauda.
sētnauda Maksa par iebraucamās vietas izmantošanu.
skolasnauda Maksa par mācībām; skolas nauda.
enkurnauda Maksa par ostas izmantošanu.
samaksa Maksa par padarīto darbu.
magazināža Maksa par preču novietošanu un glabāšanu.
vedammaksa Maksa par vedumu.
pamatmaksa Maksa, kas paredzēta, piemēram, par paveikto darbu (bez piemaksām).
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu; papildu maksa.
procents Maksa, ko kreditors saņem no aizņēmēja par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas.
maksa Maksājamā naudas summa.
repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem.
uz nomaksu Maksājot pa daļām (pirkt, iegūt).
starpmaksājums Maksājuma dala, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
akcidences Maksājumi garīdzniekam par amata darīšanām, kur tiem jārādās amata tērpā.
natūrmaksa Maksājumi natūrā.
nodeva Maksājumi naudā vai naturālijās (feodālismā), ko ņēma valdošās šķiras pārstāvji.
CBD Maksājums pirms piegādes (angļu "cash before delivery").
pagaments Maksājums skaidrā naudā.
muita Maksājums valstij par preču importu, eksportu vai tranzītu.
termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš; terminēts maksājums.
līdzmaksājums Maksājums, ko (kāds vai kādi) veic kopā ar kādu.
nodoklis Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem.
autorizācija Maksājumu kartes pārbaude pirms katras norēķinu procedūras, lai noteiktu tās derīgumu un maksātspēju.
debetkarte Maksājumu kartīte, kurā iestrādāts mikroprocesors; atšķirībā no kredītkartes tajā ir ierakstīts, cik daudz naudas vēl atlicis, ko tērēt, un norēķināšanās brīdī nav jāsaistās ar banku.
inkasodarījumi Maksājumu pieprasīšana citu saimniecību uzdevumā un uz to rēķina.
kapitācija Maksājumu sistēma, kurā nodoklis vai maksājums tiek piemērots vienādā apjomā par katru personu.
telefonsekss Maksas seksuālie pakalpojumi, ko klientam sniedz pa telefonu, piemērm, erotiskas sarunas veidā.
nākt Maksāt (2).
dot Maksāt (cik par ko).
nomaksāt Maksāt (parasti pa daļām) un pabeigt maksāt.
matot Maksāt dzirnavniekam ar daļu no samaltā.
honorēt Maksāt honorāru.
maksāties Maksāt kādu laiku (piemēram, parādus).
izlīdzināties Maksāt līdzības naudu; salīgt mieru.
muitāt Maksāt muitu.
tullēt Maksāt muitu.
solvence Maksāt spēja.
izamaksāties Maksāt un pabeigt maksāt.
matot Maksāt vai vākt ziedojums labdarbībai.
dzēst Maksāt, samaksāt (parādu).
piķot Maksāt, samaksāt.
bleķot Maksāt.
kostēt Maksāt.
plaķīt Maksāt.
šķiņķēt Maksāt.
akcepts Maksātāja piekrišana apmaksāt maksājuma dokumentu (rēķinu).
akcepts Maksātāja piekrišana veikt pārvedu vekseļa (tratas) apmaksu vekselī noteiktajā termiņā.
insolvence Maksātnespēja.
maksātnespējība Maksātnespēja.
kridārs Maksātnespējas parādnieks.
mierizlīgums Maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās starp kreditoriem un parādnieku par parādnieka saistību izpildi likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.
bankrots Maksātnespējas stāvokļa risinājums: maksātnespējīgas komercsabiedrības likvidācija un kreditoru prasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kas iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu likumā noteiktā kārtībā.
bankrotētājs Maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā; bankrotējušais.
insolvents Maksātnespējīgs.
salvabilitāte Maksātspēja; solvence.
solvabilitāte Maksātspēja; solvence.
maksims Maksima.
izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
ledusšķirtne Maksimālā augstuma līnija, no kuras segledāja daļa pārvietojas pretējos vai stipri atšķirīgos virzienos.
bāze Maksimālā lineāri neatkarīgu vektoru kopa, ar kuriem izsakāms ikkatrs cits šās telpas vektors.
MPD Maksimālā pieļaujamā deva (angļu "maximum permissible dose").
pamatlimits Maksimālā pieļaujamā jonizējošā starojuma ekvivalentā doza un (vai) efektīvā doza ķermenim kopumā.
MAC Maksimālā pieļaujamā koncentrācija (angļu "maximum allowable concentration").
nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt (piemēram, konstrukcijas, mašīnas) elements, tā virsma.
kredītlimits Maksimālā summa, ko aizdevējs ir gatavs aizdot noteiktam aizņēmējam uz abpusēji pieņemtiem noteikumiem.
uzturētspēja Maksimālais attiecīgās sugas dzīvnieku skaits, ko kāds apgabals var uzturēt.
ekserģija Maksimālais darbs, kuru termodinamiskā sistēma var paveikt, atgriezeniski pārejot no esošā stāvokļa līdzsvarā ar apkārtējo vidi.
laiksprauga Maksimālais laiks, kas stacijai jāgaida marķiermaģistrāles tīklā, lai saņemtu atbildi no jebkuras citas stacijas.
bloks MTU maksimālais pārraides bloks (angļu "Maximum Transmission Unit").
MAL Maksimālais pieļaujamais līmenis (angļu "maximum allowable limit").
MPL Maksimālais pieļaujamais līmenis (angļu "maximum permissible level").
celtspēja Maksimālais smagums, ko spēj pārvietot kāds mehānisms.
vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piemēram, zirgs).
svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
komerckrava Maksimāli iespējamais kravas (neto) daudzums, ko var iekraut peldlīdzeklī (konteinerā, atbilstoši tā izmēriem un kravnesībai).
izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
miniskaitļotājs Maksimāli mazu izmēru automātiskais elektroniskais skaitļotājs, kas paredzēts darbībai reālā laika režīmā (gk. procesu vai iekārtu automatizētajai vadībai), kā arī mazāka apjoma skaitļošanas darbiem.
MPN Maksimāli pieļaujamā norma (ekoloģijā, kopā ar skaitlisko raksturojumu, piem., 3 MPN).
armkodzelzs Maksimāli tīra tehniskā dzelzs (~99,85% Fe), kas ir ļoti plastiska, ar palielinātu elektrovadītspēju un ļoti labām mīksto magnētisko materiālu īpašībām.
maksimālists Maksimālisma (2) piekritējs.
lakonisms Maksimāls (domas, izteiksmes līdzekļu u. tml.) īsums, koncentrētība, arī kodolīgums.
piepūle Maksimāls jaudas palielinājums, arī patēriņš (ierīcei, iekārtai u. tml.).
Maksimowo Maksīmavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā.
Maksimovo ezers Maksimova ezers Indras pagastā.
Caragana maximowicziana Maksimoviča karagana.
Allium maximowiczii Maksimoviča sīpols.
Crataegus maximowiczii Maksimoviča vilkābele.
ekstrēms Maksimums un minimums (funkcijai).
maksims Maksimums.
raksturs Mākslā - cilvēka tēls ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām, pazīmēm.
diženais Mākslā - īpašība, kas iedveš godbijību, vai kam piemīt vērienīgums.
arhaistika Mākslā - seno formu, senlaiku manieres atdarināšana.
tēls Mākslā - specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
abstrakts Mākslā - tāds, kam raksturīgs brīvs krāsu, līniju un formu salikums, nevis reālu priekšmetisku formu attēlojums.
akadēmisks Mākslā - tāds, kas stingri ievēro tradīcijas, tāds, kas ir saistīts ar tām.
formālisms Mākslā - teorija un metode, kas noniecina mākslas saturu un absolutizē mākslas darbu formas nozīmi.
amnēstika Māksla aizmirst, sevišķi nepatīkamus pārdzīvojumus.
sidērotehnija Māksla apstrādāt dzelzi.
zētētika Māksla ar jautājumiem mācāmo uzvedināt uz patiesības atrašanu.
anamnēstika Māksla atcerēties.
gastrosofija Māksla baudīt no klāta galda ar gudrību, t. i. paturot vērā veselības, pieklājības un skaistuma prasības.
kinematogrāfija Māksla fiksēt kustīgus objektus gaismjutīgā filmā un projicēt iegūtos attēlus uz ekrāna.
litoponija Māksla iestrādāt gleznieciskus tēlojumus plānās porcelāna plātnēs, kas apskatāmas tiešā apgaismojumā (uz servisēm, krāsns podiņiem u. tml.).
ortobiotika Māksla jeb mācība pareizi dzīvot.
linofanija Māksla pagatavot no baltas papīra masas caurspīdīgas gleznas.
pantoplastika Māksla palielināt vai pamazināt plastiskus modeļus.
dialektika Māksla panākt patiesību strīdā, atklājot pretrunas pretinieka spriedumos.
keriktika Māksla sprediķot.
fonognomika Māksla spriest par cilvēka domām pēc viņa balss vai runas.
eristika Māksla strīdēties, polemizēt.
poēzija Māksla tēlaini, emocionāli izteikt savas domas vārdos, tekstā.
litotipografija Māksla tipogrāfisku salikumu pārnest uz akmeni, no kura tad litografiskā ceļā pagatavo novilkumus.
ars Māksla un tās teorija.
hialografika Māksla uz stikla zīmēt.
daile Māksla, daiļrade.
art Māksla.
kunste Māksla.
mākslis Māksla.
skunste Māksla.
impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
MA Mākslas akadēmija.
aksesuārs Mākslas darbā - mazāk nozīmīgs motīvs vai tēlojuma detaļa.
action Mākslas darba (filmas, stāsta, romāna u. c.) žanrs, kura galvenā iezīme ir spraiga darbība.
improvizācija Mākslas darba (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, izrādes tēla), runas veidošana izpildījuma procesā.
artefakts Mākslas darba apzīmējums kulturoloģijā.
donators Mākslas darba dāvinātājs, ziedotājs; dāvinātājs.
žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
prosopopoija Mākslas darbā valodas piešķiršana tādiem radījumiem, kas nerunā, piem., pasakās runājoši dzīvnieki.
faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu.
antimāksla Mākslas darbi, kas izstādīti tradicionālā kontekstā, taču būtībā izsmej nopietno mākslu vai izaicina mākslas darbu.
MDN Mākslas darbinieku nams.
instalācija Mākslas darbs - no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija.
pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piemēram, kinofilmas, lugas) radīšanai.
kompozīcija Mākslas darbs (parasti skatuves mākslā), kurā apvienoti (daiļdarba, skaņdarba) fragmenti.
improvizācija Mākslas darbs (piemēram, skaņdarbs, daiļdarbs, izrādes tēls), runa, kas veidota izpildījuma procesā.
skumstiķis Mākslas darbs (sabojāts).
kompozīcija Mākslas darbs (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā).
ilustrācija Mākslas darbs vai tā daļa, kurā dominē ilustratīvisms.
kalums Mākslas darbs, arī dekoratīvs elements, kas veidots, kaļot metālu; arī apkalums.
himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību.
redīmeids Mākslas darbs, kas veidots no īpaši izvēlētiem, gataviem sadzīves priekšmetiem.
mozaīka Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
vitrāža Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
pastičo Mākslas darbs, kurā apzināti atdarināts cita laikmeta vai mākslinieka stils.
idille Mākslas darbs, kurā dzīve, cilvēku attiecības attēlotas idealizēti, bez pretrunām un konfliktiem.
mākslis Mākslas darbs, meistardarbs.
ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas veltīts V. I. Ļeņina un padomju ideoloģijas slavināšanai.
MF Mākslas fonds.
amūzija Mākslas izjūtas un izpratnes trūkums.
allegorija Mākslas līdzeklis ar ko abstraktus jēdzienus izsaka konkrētos tēlos; alegorija.
Atheneum Mākslas muzejs Helsinkos.
MM Mākslas muzejs.
kinomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz kinematogrāfijas (2) tehnikas bāzes.
videomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz videotehnikas izmantošanu.
MP Mākslas padome.
kollāža Mākslas paveids, kurā uz pamatnes apvienoti dažādi priekšmeti vai materiālu motīvi, iespaidu radīšanai; kolāža.
biennāle Mākslas sarīkojums (festivāls, izstāde), kas regulāri notiek ik pēc 2 gadiem.
mākslene Mākslas skola.
stilists Mākslas stila pazinējs, pētnieks, realizētājs.
empire Mākslas stils, kas valdīja Francijā pirmās ķeizarvalsts laikā, 19. gs. sākumā, un bija iespaidots no antiskiem paraugiem.
tipāžs Mākslas tēls, arī tēlu kopums ar spilgtām, tipiskām īpašībām; spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
paštēls Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no paša mākslinieka personības.
mimeze Mākslas teorijā, estētikā - īstenības atdarināšana (bet ne kopēšana) kā mākslas sūtība.
futūrisms Mākslas un literatūras virziens 20. gs. sākumā Eiropā; noliedza pagātnes kultūru, absolutizēja dinamismu, kustības un ātruma izpausmes, poetizēja urbānismu un tehniku.
ksilogrāfija Mākslas vai poligrāfijas nozare, kurā attēlu (retāk tekstu) iegrebj koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs.
saule Mākslas valodas zīme (aplis, disks, ritenis, ugunskrusts), kas var apzīmēt Dievu, gaismu, siltumu, dzīvības devēju, augšāmcelšanos, taisnīgumu labo (melna saule apzīmē bailes, nāvi).
florisms Mākslas veids - gleznu radīšana no sakaltētiem augiem.
ledus balets Mākslas veids - horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
horeogrāfija Mākslas veids, kurā dzīves īstenību emocionāli atspoguļo ar ritmiskām kustībām un pozām.
daiļliteratūra Mākslas veids, kurā dzīves tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir valoda.
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms.
mūzika Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir skaņa.
izpildītājmāksla Mākslas veidu grupa, kurā ietilpst, piemēram, atskaņotājmāksla, skatuves māksla.
CIHA Mākslas vēstures starptautiskā komiteja (franču Comite International d'histoire de l'art).
popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā); arī popārts.
postmodernisms Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 70. gados kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm, atgriešanās pie tradicionālajām mākslas vērtībām; pēcmodernisms.
manierisms Mākslas virziens, kas radās Itālijā 16. gadsimtā un kam raksturīgs pārmērīgs dekoratīvisms, izskaistināšana.
abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piemēram, krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
naivisms Mākslas virziens, kurā darbojas neprofesionāli mākslinieki un kura pamatā ir daļēji bērnu un daļēji tautas mākslas uztvere; robežojas ar primitīvismu.
kluazonisms Mākslas virziens, kuram bija raksturīgi intensīvi, vienmērīgi ieklāti krāsu laukumi, kurus citu no cita atdalīja stingras, tumšas līnijas, kas atgādināja gotisko vitrāžu; sākotnēji to uzskatīja par patstāvīgu virzienu, vēlāk par postimpresionisma paveidu.
avangardisms Mākslas virzienu kopums 20. gs. sākumā, kurus pārstāv dažādas modernismam raksturīgas stilistiskas izpausmes (kubisms, futūrisms, konstruktīvisms u. c.).
ikonogrāfija Mākslas zinātnē - stingri noteikta zināmas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma.
kinozinātne Mākslas zinātnes nozare, kas pētī kinomākslu.
kritika Mākslas zinātņu nozare, kas nodarbojas ar sava laika mākslas darbu, tās procesu analīzi un vērtēšanu.
pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gadsimtā), kurā izmantoja gotikas paraugus.
mecenātisms Mākslas, zinātnes, arī sporta, dažādu kultūras un labdarības pasākumu finansiāla un materiāla atbalstīšana.
dermatīns Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu.
sindēze Mākslīga ankiloze, artrodēze.
papildappute Mākslīga appute, ko veic papildus dabiskajai apputei.
inseminācija Mākslīgā apsēklošana.
desikācija Mākslīga augu žāvēšana ar desikantiem, paātrina sēklu nobriešanu, augļu ienākšanos un atvieglo mehanizēto novākšanu.
globus Mākslīga debesu vai zemes lode.
karboleins Mākslīga degviela - koka vai ogļu putekļu un darvas maisījums.
voblers Mākslīgā ēsma, māneklis, kas līdzinās dabiskam zivju barošanās objektam; gatavo no koka, plastmasas vai metāla un izmanto zivju pievilināšanai.
papirolīts Mākslīga grīdu un sienu sedzamā masa no magnija cementa un zāģu skaidām, korķu miltiem, papīra atkritumiem u. tml., ko sacietina ar gaisa skābekli.
silikatizācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot gruntī šķidrā stikla šķīdumu.
bituminācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot tajā bituminozas vielas.
cementācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot tajā cementa javu, mīklu vai pienu.
līnijizlase Mākslīgā izlase pa radniecīgu īpatņu grupām (līnijām), kurās vairākās paaudzēs vai vienādos krustojumos atkārtojas vienas un tās pašas pazīmes.
kalnusaule Mākslīgā kalnu saule.
kalnu saule Mākslīgā kalnu saule.
metīlkaučuks Mākslīgā kaučuka veids, ko 1. pasaules kara laikā ražoja Vācijā no dimetīlbutaiēna, izlietoja gk. smago automašīnu riepām.
fitotrons Mākslīgā klimata stacija, ko veido kameru un palīgtelpu komplekss.
suberits Mākslīga masa korķa atvietošanai, ko pagatavo apstrādājot korķu smalkumus ar kādu saistvielu.
ernolits Mākslīga masa no rauga un formaldehīda ar darvas eļļas, līme u. c. piemaisījumiem, ko izmantoja ebonīta un celuloīda atvietošanai.
ondulācija Mākslīga matu sprogošana.
imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
hemodializators Mākslīgā niere - ierīce nieru funkcijas aizstāšanai nieru mazspējas, kā arī akūtas saindēšanas gadījumā; ar tās palīdzību tiek atdalītas vielas, kas parasti izdalās ar urīnu; ierīci pievieno slimnieka asinsvadiem.
indigokarmīns Mākslīga organiska krāsviela, ko iegūst no indigo; pārtikas piedeva E132, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigotīns.
pleirodēze Mākslīga parietālās un viscerālās pleiras savienošana ilgstoša pneimotoraksa vai smaga pleiras izsvīduma ārstēšanā; parasti izmantojot ķīmisku sklerotizējošu preparātu.
couveuse Mākslīga perinātava; sildāmā kaste.
pieslietenis Mākslīga piebūve.
pieslietnis Mākslīga piebūve.
keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā.
valorizācija Mākslīga preces cenas paaugstināšana (parasti samazinot šās preces ražošanu).
krsitalloze Mākslīga saldumviela, saharīna natrija sāls.
kongo Mākslīga sarkana krāsviela.
interlingva Mākslīgā starptautiskā valoda, it īpaši saziņai medicīnas un zinātnes jomā.
acetātzīds Mākslīgā šķiedra (kas izgatavota no acetilcelulozes); no šādas šķiedras izgatavots audums.
acetātšķiedra Mākslīgā šķiedra, ko iegūst no celulozes acetātiem; izmanto audumu, trikotāžas, elektroizolācijas materiālu ražošanai.
kaprons Mākslīgā šķiedra, ko iegūst no kaprolaktāma.
videne Mākslīga šūnu vidējā siena.
viskoze Mākslīgā tekstilšķiedra; higroskopiska, labi vada siltumu, mazelastīga; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
apkurināšana Mākslīga telpu sasildīšana.
kurčatovijs Mākslīgā transurāna ķīmiskā elementa rezerfordija nosaukums bijušajā PSRS un Krievijā līdz 1997. gadam; tika lietots simbols Ku (Kurchatovium).
baseins Mākslīga ūdens tvertne.
Amistada ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve un dambis uz ASV un Meksikas robežas (_Amistad, Presa la_), Riograndes / Riobravo upē, kas būvēta, lai nodrošinātu ūdens uzglabāšanu apūdeņošanai, plūdu kontroli un hidroenerģijas ražošanu.
Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve Valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers.
Teperis Mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes austrumu nomalē, 108,6 m vjl., platība - \~10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m; Tepera ezers; Ēmura ezers.
rizodontropija Mākslīgā vainadziņa piestiprināšana pie zoba saknes.
linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
piscikultūra Mākslīga zivju audzināšana.
ugunsgaisma Mākslīgais apgaismojums.
terrezins Mākslīgais asfalts (no akmeņogļu darvas, sēra un kaļķiem).
AI Mākslīgais intelekts (angļu "Artificial Intelligence").
elektrokardiostimulators Mākslīgais ritma vadītājs, ierīce sirds ritma stimulēšanai ar ģenerētiem elektriskiem impulsiem; var būt pastāvīgi vai implantēti uz laiku.
MZP Mākslīgais Zemes pavadonis.
sputņiks Mākslīgais Zemes pavadonis.
sigmoidostomija Mākslīgas anālās atveres izveidošana S veida zarnas sienā.
vazostomija Mākslīgas atveres radīšana sēklvadā.
ventrikulostomija Mākslīgas atveres radīšana smadzeņu ventrikula, lai novadītu šķidrumu hidrocefālijas gadījumā.
cekosigmoidostomija Mākslīgas atveres veidošana starp S veida un aklo zarnu.
pneofors Mākslīgās elpināšanas aparāts.
pulmotors Mākslīgās elpināšanas aparāts.
kolpopoēze Mākslīgas maksts radīšana ar plastiskās ķirurģijas līdzekļiem.
solārijs Mākslīgās sauļošanās ierīce; telpas, kur notiek mākslīgās sauļošanās procedūras.
triacetātšķiedras Mākslīgās šķiedras, ko iegūst no celulozes etiķskābes esteriem, acetilējot vairāk par 92% celulozes hidroksilgrupu.
jonons Mākslīgas vijolīšu smaržas galvenā sastāvdaļa; dabā nav atrodams.
koremorfoze Mākslīgas zīlītes izveidošana.
ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai; hibridizēt.
struktuori Mākslīgi augsnes struktūras veidotāji, augstmolekulāri savienojumi.
dziris Mākslīgi barots dzīvnieku mazulis (parasti jērs), kas ir mazāks, vārgāks.
mendelevijs Mākslīgi iegūts ķīmiskais elements; pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts periodiskās sistēmas 101. elements; simbols Md, zināmi 6 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
berklijs Mākslīgi iegūts radioaktīvs ķīmiskais elements, Bk, atomnr. 97, atommasa – 247, pieder pie aktinīdiem, pussabrukšanas periods 1380 gadi.
aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem).
apvadkanāls Mākslīgi ierīkota, parasti liela izmēra atklāta gultne, kas apvada ūdeni apkārt kādam objektam.
zamasķiritsja Mākslīgi izraisīt kādu saslimšanu, ierīvējot, injicējot kaut ko u. tml.
traheostoma Mākslīgi izveidota atvere elpvadā.
ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe, parasti maza dīķa, ezera veidā.
vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
kultūrsubstrāts Mākslīgi izveidots substrāts (2).
alvoda Mākslīgi konstruējamas valodas versija Katrīnas Neiburgas un domubiedru versijā.
pupinizēt Mākslīgi palielināt induktivitāti (elektriskajā kabelī), ieslēdzot (tajā) pēc noteikta attāluma induktivitātes spoles.
agroekosistēma Mākslīgi radīta ekosistēma.
kultūrcenoze Mākslīgi radīta, komplicēta kultūraugu kopdzīves forma; agrofitocenoze.
agrofitocenoze Mākslīgi radīta, komplicēta kultūraugu kopdzīves forma.
izrakumi Mākslīgi radīti padziļinājumi, bedres (zemē, augsnē).
flebostāze Mākslīgi radīts asins sastrēgums perifērijas vēnās, lai atslogotu iekšējos orgānus.
tehnēcijs Mākslīgi radīts ķīmiskais elements - radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 43. elements, Tc, zināmi 20 radioaktīvie izotopi.
pretspiediens Mākslīgi radīts spiediens hidrosistēmas izejā vienmērīgas kustības radīšanai.
pseidomitoloģija Mākslīgi sacerēts mītu kopums, kas tiek piedēvēts kādai tautai vai kopienai.
kopernikijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements ar simbolu Cn ("Copernicium") un atomnumuru 112, stabilākā izotopa pussabrukšanas periods \~30 sekundes, pirmo reizi radīts 1996. gadā, līdz 2010. gadam konstatēti aptuveni 75 šī elementa atomi.
darmstadijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements, atomskaitlis 110, simbols Ds.
dubnijs Mākslīgi sintezēts radioaktīvs ķīmiskais elements, atomnumurs - 105, simbols - Db.
faturāns Mākslīgi sveķi, fenola un formaldehida kondensācijas produkts, lieto kā ebonīta u. c. atvietotāju.
gliftāli Mākslīgi sveķi, kurus iegūst no glicerīna un ftalskābes; izmanto laku ražošanai.
kāpnes Mākslīgi ūdensbaseini atšķirīgos līmeņos (pie hidroelektrostacijām).
starpniekvaloda Mākslīgi veidota stingri formalizēta valoda mašīntulkošanā uz kuru vispirms pārveido tekstu, lai pēc tam tulkotu citā (arī vairākās) valodā.
kanāls Mākslīgi veidota upei līdzīga ūdenstilpe (ūdens pārvadīšanai, transportam).
šūņas Mākslīgi veidota vaska pamatne ar regulāra sešstūra kontūrām, ko iestiprina kārē.
grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
afiviela Mākslīgi veidots neliels proteīns, kas identificē konkrētus marķierus uz šūnu virsmas.
permutīti Mākslīgie alumosilikāti, jonīti; tos lieto ūdens attīrīšanai un mīkstināšanai.
ammofoss Mākslīgie mēsli, kuri satur amonija fosfātus un amonija sulfātu.
kaiši Mākslīgie mēsli.
florists Mākslīgo ziedu izgatavotājs.
elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties.
strass Mākslīgs akmens, ko izgatavo no kristāla ar svina piejaukumu un kas pēc mirdzuma atgādina dārgakmeni; dārgakmens viltojums.
klintājs Mākslīgs akmeņains ainavas veidojums (piemēram, dekoratīvā dārzā).
betons Mākslīgs būvmateriāls - saistvielu, ūdens un pildvielu maisījums.
ksilolīts Mākslīgs būvmateriāls, kas sastāv no magneziālcementa, zāģu skaidu, azbesta u. c. pildmateriālu maisījuma.
fiziopireksija Mākslīgs drudzis.
dildo Mākslīgs dzimumloceklis.
ambroīns Mākslīgs dzintars, ko lietoja elektrības izolatoriem.
spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus; šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
steatīts Mākslīgs izolācijas materiāls, ko iegūst no talka apstrādes atliekām.
šinjons Mākslīgs matu veidojums, ar ko, veidojot frizūru, papildina dabiskos matus.
trese Mākslīgs matu veidojums, kurā tie ir iepīti starp trijiem, retāk diviem vai četriem diegiem.
nanomežs Mākslīgs nanoizmēra mežs.
litīns Mākslīgs nededzināts akmens, ko lieto elektrības izolācijai.
maigle Mākslīgs orientieris, kārts vai ar krāsainām ģeometriskām figūrām, karodziņiem vai lampu speciāli ierīkota zīme.
sagāznis Mākslīgs prettanku šķērslis, ko veido mežos, nozāģējot kokus 0,8-1,2 m augstumā, tā lai stumbrs būtu savienots ar celmu.
galaktofors Mākslīgs pups, ko uzliek zīšanas atvieglināšanai un krūtsgala aizsardzībai no iesprēgājumiem.
sīborgijs Mākslīgs radioaktīvs ķīmiskais elements, atomskaitlis 106, simbols Sg.
flerovijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Fl un atomskaitli 114, atklāts 1998. g.
livermorijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Lv un atomskaitli 116, atklāts 2000. g.
rezerfordijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Rf un atomskaitli 104, pussabrukšanas periods \~13 stundas; līdz 1997. g. tā starptautiski pieņemtais nosaukums bija "unilkvadijs", bet bijušajā PSRS - "kurčatovijs".
Maskavas kanāls mākslīgs ūdensceļš Krievijā, savieno Volgu ar Maskavas upi, izbūvēts 1932.-1937. g., garums — 128 km, platums — 85 m, 8 slūžas, 8 HES.
aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību vai plūsmu).
ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
loda Mākslīgs zīds ar vilnas raksturu.
karonka Mākslīgs zoba kronis.
mākslisks Mākslīgs, mākslots.
lieks Mākslīgs, neīsts.
likts Mākslīgs.
dūmošana Mākslīgu dūmu vai miglas mākoņa radīšana, traucējot pretiniekam novērošanu, tēmētu šaušanu vai bombardēšanu, noslēpjot savējokaraspēka, lidmašīnu vai kuģu darbību.
odontoplastika Mākslīgu zobu ielikšana.
režija Mākslinieciskā (lugas, muzikāli dramatiskā darba, uzveduma, koncerta sagatavošanas, kinofilmas uzņemšanas u. tml.) vadīšana.
ilustratīvisms Mākslinieciska pasivitāte, dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
izšūšana Mākslinieciska šūšana; līniju veidošanai lieto svītru dūrienus vai arī krusta dūrienus (tiek sekots pamatnes diegam).
ietērps Mākslinieciskais (grāmatas, brošūras u. tml.) veidojums.
dekorators Mākslinieciskais noformētājs.
reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus; literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
apraksts Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens (literārā darbā).
kameja Mākslinieciski (juvelieriski) apstrādāts akmens (parasti slāņains) ar reljefu attēlu.
adrese Mākslinieciski apdarināts apsveikuma raksts, ko pasniedz svinīgā ceremonijā.
ansamblis Mākslinieciski apvienots, saliedēts izpildītāju kolektīvs.
menuki Mākslinieciski darināti metāla izrotājumi japāņu zobenu rokturiem, kas tiem piestiprināti ar zīda auklu.
nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
daiļdārzs Mākslinieciski izveidoti apstādījumi.
envaironments Mākslinieciski organizēta telpiskā kompozīcija, modernās mākslas virziens.
performanss Mākslinieciski organizēts, relatīvi noslēgts process, akcija, kurā netiek iesaistīti skatītāji; virziens 20. gs. 70.-80. gadu mākslā; performance.
performance Mākslinieciski organizēts, relatīvi noslēgts process, akcija, kurā, atšķirībā no hepeninga, skatītājus neiesaista; virziens 20. gs. 70.-80. g. mākslā; performanss.
poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
forma Māksliniecisko līdzekļu kopums (mākslas darba satura izteikšanai); mākslas darba žanrs, variants.
karavadžisms Māksliniecisko līdzekļu sistēma reālisma agrīnajā posmā 17. gs. Eiropas glezniecībā.
kenings Māksliniecisks paņēmiens islandiešu ediskajā un skaldiskajā dzejā - lietvārda aizstāšana ar diviem lietvārdiem.
simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā; komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
simbols Māksliniecisks tēls, ar kuru izteikta kāda ideja.
māksleniecisks Māksliniecisks.
skunstīgs Māksliniecisks.
mākslas darbs Mākslinieka daiļrades rezultāts.
studija Mākslinieka darbnīca (parasti mācību nodarbībām).
ateljē Mākslinieka darbnīca.
mēdijs Mākslinieka izteiksmes līdzeklis.
daiļrade Mākslinieka radošā darbība; mākslas darba radīšanas process.
darbs Mākslinieka vai zinātnieka radošās darbības rezultāts.
koncepcija Mākslinieka, literāta, zinātnieka vispārīgā iecere, pamatideja.
ikonoloģija Māksliniekam paredzēts alegorisku figūru attēlu vai aprakstu paraugu krājums (gk. baroka laikā).
akvarelists Mākslinieks - akvareļu gleznotājs.
muralists Mākslinieks - sienu gleznotājs.
mozaiķis Mākslinieks (arī meistars), kas veido mozaīku.
artists Mākslinieks (parasti cirka, estrādes mākslā).
virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
daiļinieks Mākslinieks (piemēram, gleznotājs, tēlnieks).
raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu.
daiļradis Mākslinieks (rakstnieks, retāk komponists, gleznotājs).
liriķis Mākslinieks (tēlotājā mākslā), kura darbiem raksturīgs lirisms (3).
urbānists Mākslinieks vai literāts, kas attēlo pilsētas dzīvi.
stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
humorists Mākslinieks, kas attēlo īstenības parādības humoristiskā veidā.
popārtists Mākslinieks, kas darbojas popārta virzienā.
tekstilmākslinieks Mākslinieks, kas darbus darina no tekstilšķiedrām.
kaulgriezējs Mākslinieks, kas darbus izgriež kaulā.
metālmākslinieks Mākslinieks, kas darbus veido metālā.
ekslibrists Mākslinieks, kas darina grāmatzīmes (1).
keramiķis Mākslinieks, kas darina keramikas izstrādājumus; keramikas (3) speciālists.
sīkplastiķis Mākslinieks, kas darina sīkplastikas darbus.
kupletists Mākslinieks, kas dzied kuplejas.
ilustrators Mākslinieks, kas ilustrē (kādu tekstu).
ilustrētājs Mākslinieks, kas ilustrē, ir ilustrējis (kādu izdevumu); ilustrators.
illustrētājs Mākslinieks, kas ilustrē.
fotomākslinieks Mākslinieks, kas nodarbojas ar fotomākslu.
gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu aušanu; gobelēnu aušanas speciālists.
metālkalējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar metālkalšanu.
pinējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu; pīšanas speciālists.
medaļieris Mākslinieks, kas pēc zīmējuma izgatavo medaļu paraugciļņus un kaļ iedobus.
dizainers Mākslinieks, kas piedalās rūpnieciski ražojamo priekšmetu un mehānismu konstruēšanā.
monumentālists Mākslinieks, kas rada monumentālās mākslas darbus.
figurālists Mākslinieks, kas savos darbos attēlo cilvēkus vai dzīvniekus kustībā, darbībā.
ainavists Mākslinieks, kas strādā ainavas žanrā; peizāžists.
batālists Mākslinieks, kas strādā batālijas žanrā.
gleznotājs Mākslinieks, kas strādā glezniecībā.
grafiķis Mākslinieks, kas strādā grafikas tehnikā.
karikatūrists Mākslinieks, kas strādā karikatūras žanrā.
kokgrebējs Mākslinieks, kas strādā kokgrebuma tehnikā.
kokgriezējs Mākslinieks, kas strādā kokgriezuma tehnikā, ksilogrāfs.
koktēlnieks Mākslinieks, kas strādā koktēlniecībā.
ksilogrāfs Mākslinieks, kas strādā ksilogrāfijas tehnikā.
linogriezējs Mākslinieks, kas strādā linogriezuma tehnikā.
litogrāfs Mākslinieks, kas strādā litogrāfijas tehnikā.
marīnists Mākslinieks, kas strādā marīnas žanrā.
ofortists Mākslinieks, kas strādā oforta tehnikā.
peizāžists Mākslinieks, kas strādā peizāžas žanrā; ainavists.
plakātists Mākslinieks, kas strādā plakāta mākslā.
portretists Mākslinieks, kas strādā portretu žanrā.
scenogrāfs Mākslinieks, kas strādā scenogrāfijā.
stājgleznotājs Mākslinieks, kas strādā stājglezniecībā.
stājgrafiķis Mākslinieks, kas strādā stājgrafikā (1).
stājmākslinieks Mākslinieks, kas strādā stājmākslā.
stājskulptors Mākslinieks, kas strādā stājskulptūrā (1); stājtēlnieks.
stājtēlnieks Mākslinieks, kas strādā stājtēlniecība; stājskulptors.
skulptors Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā; tēlnieks.
tēlnieks Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā.
vitrāžists Mākslinieks, kas strādā vitrāžas tehnikā.
zīmētājs Mākslinieks, kas strādā zīmējuma tehnikā.
animators Mākslinieks, kas veido animācijas filmas; animācijas speciālists.
multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
miniatūrists Mākslinieks, kas veido miniatūras (1).
šaržists Mākslinieks, kas veido šaržus (tēlotājā mākslā).
kaparkalējs Mākslinieks, kas veido vara kalumus.
fāzētājs Mākslinieks, kas zīmē kadrus multiplikācijas filmai.
animists Mākslinieks, kas zīmē, veido kadrus animācijas filmām; multiplikators.
racionālists Mākslinieks, kura daiļradei ir raksturīgs racionālisms (4).
reālists Mākslinieks, kura daiļrades metode ir reālisms.
naivists Mākslinieks, kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
nogleznotājs Mākslinieks, kurš izgatavo kvalitatīvas gleznu kopijas.
nebulists Mākslinieks, kurš smalki māk attēlot mākoņus un gaisu.
naturālists Mākslinieks, rakstnieks, kura darbos spēcīgi izpaužas naturālisms; naturālisma pārstāvis literatūrā, tēlotājā mākslā.
žanrists Mākslinieks, sadzīves ainu tēlotājs.
skunstnieks Mākslinieks; amata speciālists.
dailenieks Mākslinieks.
dailinieks Mākslinieks.
dailnieks Mākslinieks.
mākslenieks Mākslinieks.
mazila Mākslinieks.
škunstnieks Mākslinieks.
studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
koncertbrigāde Mākslinieku grupa, kas sniedz, parasti vairākus, koncertus.
partnerība Mākslinieku interpretētāju tieša sadarbība (izrādes, priekšnesuma laikā).
ledus balets Mākslinieku kolektīvs, kas izpilda šādus priekšnesumus.
MS Mākslinieku savienība.
zaļvārnietis Mākslinieku un literātu biedrības "Zaļā vārna" (dibināta 1925. g.) biedrs.
kalambūrs Mākslota frāze.
klīrība Mākslota kautrība, arī vairīšanās.
spraidīties Māksloti izturēties.
klīrēties Māksloti kautrēties, arī vairīties.
klīrīgs Māksloti kautrīgs, arī izvairīgs.
nogrudzināt Māksloti, arī koķeti nosmieties (parasti tīksmē, apmierinājumā).
nogrudzināt Māksloti, arī koķeti smejot (parasti tīksmē, apmierinājumā), noteikt, pateikt.
grudzināt Māksloti, arī koķeti smiet (parasti tīksmē, apmierinājumā).
mākslība Mākslotība.
mākslīgums Mākslotība.
mākslotums Mākslotība.
nedabisks Mākslots, neīsts.
māksnis Māksna.
volvariella Makstaines.
crenothrix Makstaino daudzšūnu baktēriju dzelzsbaktēriju ģints.
punduris Makstenes kāpurs.
trichoptera Makstenes.
ūdenstārps Maksteņu kāpurs.
coleophoridae Makstkožu dzimta.
coleophora Makstkožu dzimtas ģints.
psychidae Makstnešu dzimta.
lepidopsyche Makstnešu dzimtas ģints.
solenobia Makstnešu dzimtas ģints.
koburs Maksts (revolverim).
parakolpīts Maksts apaudu iekaisums.
kolposkopija Maksts apskate ar kolposkopu.
vaginoskopija Maksts apskate ar spoguli.
parakolpijs Maksts blakusaudi.
endokolpīts Maksts gļotādas iekaisums.
vaginīts Maksts gļotādas iekaisums.
kolpokseroze Maksts gļotādas nenormāls sausums.
kolpatrēzija Maksts iedzimts trūkums vai nepilnīga attīstība.
pahivaginīts Maksts iekaisums, kam pievienojas maksts sienu sabiezējums.
vaginitis Maksts iekaisums.
kolpektomija Maksts izoperēšana.
kolpektāzija Maksts izstiepšanās, paplašināšanās.
kolpokleize Maksts ķirurģiska noslēgšana.
piokolpocēle Maksts mugurējās sienas izvirzījums, ja taisnās zarnas un dzemdes iedobumā ir strutas.
miokolpīts Maksts muskuļslāņa iekaisums.
kolpeirlze Maksts paplašināšana.
kolpeirinters Maksts paplašinātājs.
kolpopātija Maksts patoloģija.
femidoms Maksts pesārija un prezervatīva kombinācija kontracepcijas nolūkos - plāns plastikāta maisiņš, ko ar ārējo gredzenu apliek lielajām kaunuma lūpām un ar iekšējo gredzenu nostiprina dzemdes mutes priekšā.
kolpopeksija Maksts piestiprināšana pie vēdera sienas, lai izlabotu tās atslābumu vai noslīdēšana.
kolporāfija Maksts plīsuma sašūšana.
bartolinīts Maksts priekštelpas lielā dziedzera iekaisums.
kolpostenoze Maksts sašaurinājums.
kolpotomija Maksts sienas pārgriešana.
kolporāfija Maksts sienas plastiska operācija, lai to sašaurinātu.
kolporekse Maksts sienas plīsums.
kolpohiperplāzija Maksts sienu anomāls biezums.
vaginoskops Maksts spogulis.
kolpocēle Maksts trūce.
edeokolpīts Maksts un ārējo dzimumorgānu iekaisums.
vagīnektomija Maksts vai tās daļas izgriešana.
futrāls Maksts, futrālis.
amanitopsis Makstssēnes.
Mx Maksvels (magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība).
Makšinova Makšinava, Bolupes pieteka.
Makšinovka Makšinava, Bolupes pieteka.
atsedzēns Makšķerāķa atkarpe.
žilka Makšķeraukla.
īlaidene Makšķere ar 2 āķiem, ar ko ķer līdakas.
kapele Makšķere ar diviem āķiem, ko izmanto mencu zvejā.
mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu.
pludiņmakšķere Makšķere ar pludiņu; pludiņa makšķere.
spinings Makšķere ar spoli, uz kuras tin makšķerauklu ar vizuli.
ielaidne Makšķere plēsīgu zivju kā līdaku, asaru, foreļu u. c. ķeršanai; ūda.
gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
makšeris Makšķere; makšere.
badapātaga Makšķere.
badpātaga Makšķere.
magžeris Makšķere.
makšara Makšķere.
makšere Makšķere.
makšķete Makšķere.
makšķis Makšķere.
maškere Makšķere.
pikšeris Makšķere.
samakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko, parasti zivis) lielākā daudzumā; makšķerējot iegūt (kā, parasti zivju, lielāku daudzumu).
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
nomakšķerēt Makšķerējot iegūt.
izmakšķerēt Makšķerējot izvilkt (zivi).
aizmakšķerēt Makšķerējot nonākt.
piecirst Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī.
udele Makšķeres (ūdas) veids.
atredzēns Makšķeres āķis.
kabis Makšķeres āķis.
makšķerāķis Makšķeres āķis.
ūda Makšķeres āķis.
ūde Makšķeres āķis.
kapele Makšķeres aukla.
makšķeraukla Makšķeres aukla.
šņore Makšķeres aukla.
svini Makšķeres auklai piestiprinātas skrotis, tās iegrimes nodrošināšanai.
svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
pasvars Makšķeres gremde.
lotaga Makšķeres kāts.
makšķerkāts Makšķeres kāts.
makšķeršķeista Makšķeres kāts.
šķinaga Makšķeres kāts.
šķīnaga Makšķeres kāts.
ūdas Makšķeres mencu (arī līdaku) zvejai.
blitne Makšķeres paveids, ar ko ziemā zvejo asarus, ēsmai izmantojot metāla zivtiņas atdarinājumu.
gremdiņi Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš.
gremdiņš Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš.
plaudiņš Makšķeres pludiņš.
cope Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu.
cops Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu.
pluds Makšķeres sastāvdaļa - pludiņš.
plūds Makšķeres vai zvejas tīkla pludiņš.
naktstārps Makšķerēšanā par ēsmu izmantojams kāpurs, tārps.
amatierzveja Makšķerēšana un zemūdens medības - rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
spiningošana Makšķerēšana, izmantojot vienrokas vai divroku makšķeri ar vizuli, ko iemet ūdenī un pēc tam ar rotējošu spoli pievelk atkal klāt.
žibulēšana Makšķerēšana, izmantojot žibuli, vienkāršu, īsu makšķeriti ar auklas spoli vai tinumu; parasti ziemā, āliņģī; bļitkošana.
cope Makšķerēšana.
junkuriņi Makšķerēšanai lietotas sliekas: balti tārpi ar sarkanu galvu, kas dzīvo aiz priežu mizām.
mušot Makšķerēt ar mušiņmakšķeri.
piļķēt Makšķerēt ar piļku, bļitkai līdzīgu makšķerāšanas rīku.
spiningot Makšķerēt ar spiningu.
ūdelēt Makšķerēt ar ūdu.
vilkt Makšķerēt, zvejot.
copēt Makšķerēt.
ķingalēt Makšķerēt.
magžerēt Makšķerēt.
makšarāt Makšķerēt.
makšerēt Makšķerēt.
maškerēt Makšķerēt.
pikšerēt Makšķerēt.
Makšķeru ezers Makšķerezers, ezers Ances pagastā.
ķīns Makšķerkāts.
šķesta Makšķerkāts.
šķeste Makšķerkāts.
šķests Makšķerkāts.
šķiesta Makšķerkāts.
žibulētājs Makšķernieks, kas lieto žibuli; bļitkotājs.
badapātadznieks Makšķernieks.
copmanis Makšķernieks.
fišers Makšķernieks.
makšernieks Makšķernieks.
pikšernieks Makšķernieks.
plikšķernieks Makšķernieks.
zivkārējs Makšķernieks.
bruņlīdaka Makšķernieku iecienīta zivs, ap 1,5 m gara līdaka ar pagarinātu knābjveida purnu, dzīvo gk. Z-Amerikā.
lophiiformes Makšķerzivjveidīgo kārta.
lophius Makšķerzivjveidīgo kārtas ģints.
mākuļot Mākties (4).
ķirzāt Mākties, klāties, segties.
dūgt Mākties, sadrumt.
kramācīties Mākties, uzmākties.
mākuļāties Mākties.
plēmēt Mākties.
maktins Maktīgs.
maktīns Maktīgs.
macnieks Maku izgatavotājs.
maku Maku makumis - ar krāpšanu un strīdiem.
makumis Maku makumis - ar krāpšanu un strīdiem.
izmākuļot Mākuļot un pārstāt mākuļot.
nomākuļot Mākuļot un pārstāt mākuļot.
makuss Makusis - cepeškrāsnī speciālā režīmā gatavota kartupeļu putra.
maksts Makveida zvejas tīkls.
skrebs Makvisa nosaukums Austrālijā - sausumizturīga mūžzaļu krūmu audze Austrālijas sausajos apgabalos; arī skrabs.
espināls Makvisa nosaukums Dienvidamerikā.
matorāls Makvisa vietējais nosaukums Spānijā.
hetairi Maķedoniešu dižciltīgie jātnieki, tiešā nozīmē "karaļa pavadoņi".
MK Maķedonija, valsts divburtu kods.
MKD Maķedonija, valsts trīsburtu kods.
diadohi Maķedonijas Aleksandra karavadoņi, kuri pēc viņa nāves (323. g. p. m. ē.) sadalīja impēriju vairākās valstīs.
Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
Maķedonija Maķedonijas Republika - Ziemeļmaķedonijas Republikas nosukums līdz 2019. g. februārim.
Kasandrs Maķedonijas valdnieks (306.-298. g. p. m. ē.), karavadonis, diadohs.
Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā.
maķenītēs Maķenīt.
maķenītiņ Maķenīt.
maķītiņ Maķenītiņ.
lejasmala Mala (teritorijā), kas atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
lūpa Mala ap (priekšmeta, veidojuma) dobumu, caurumu, atveri.
uzmala Mala ar izveidotu paaugstinājumu, arī paaugstinājums, kas izveidots kā mala.
kanšķene Māla bļoda ar stāvām malām.
kaukšķins Māla bļoda.
alsariņš Māla bļodiņa.
kolmatāža Māla daļiņu dabiska vai mākslīga ieskalošana grunts porās.
poterie Māla izstrādājumi, trauki.
mālbedre Māla karjers.
māldobe Māla karjers.
padmalis Māla klona (pada) mala piedarbā.
pads Māla klons.
emerītis Māla krūze.
ostrakons Māla lauska, kas senatnē tika izmantota kā rakstāmmateriāls.
smektīti Māla minerālu grupa, kam piemīt liela sorbcijas un uzbriešanas spēja, izplatītākais minerāls montmorilonīts.
hidrovizlas Māla minerālu grupa, kas pēc kristāliskās struktūras un ķīmiskā sastāva līdzīgi vizlām, bet no tām atšķiras gk. ar mazāku kālija un lielāku ūdens daudzumu.
grūstiņš Malā nolikti krāmi, dažādas grabažas, draza.
abordēt Malā piebraukt; sakabināt; uzrunāt.
kaļķītis Māla pīpe.
ķuncis Māla pods vai koka spainis.
krinka Māla pods, kas parasti tiek izmantots piena uzglabāšanai.
stuļģis Māla pods, piena pods vai spainis.
poģis Māla pods, pods ar osu, mazs vecs nolietots trauks.
glīzdenis Māla pods.
pets Māla pods.
puncis Māla pods.
vāzaunieks Māla puķu pods.
mālviela Māla sastāvdaļa, kas rada tā plastiskumu.
tadžina Māla sautējamais trauks, kas sastāv no dziļa šķīvja un konusveida vāka.
pintaders Māla spiedogs ar reljefu ornamentu, sastopami dažādās kultūrās no neolīta līdz viduslaikiem.
svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā.
pīlīte Māla svilpe mazas pīles figūras veidā.
pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
pārinieks Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa.
pods Māla trauks (saimniecības vajadzībām).
immerītis Māla trauks ar rokturi, kurā uz lauka tiek ņemts līdzi šķidrs ēdiens.
ļaks Māla trauks eļļas, bet arī dažādu šķidrumu (sulas, alus, piena) uzglabāšanai.
bundža Māla trauks, doze.
ostraki Māla trauku lauskas, ko Senajā Ēģiptē un mazākos apmēros arī Grieķijā lietoja papirusa vietā kā lētāku rakstāmo materiālu.
kārniņš Māla vai cementa neliela plakana vai izliekta plāksne (jumta segumam).
bānis Māla vai metāla trauks (pods) ēdiena gatavošanai krāsnī.
Malaja Viska Mala Viska, pilsēta Ukrainā.
borts Mala, apmale (automobiļa) kravas kastei, hokeja laukumam, biljarda galdam u. tml.
roste Mala, josta, viduklis (drānām).
sānmala Mala, kas atrodas (kā) sānu daļā.
pretmala Mala, kas daudzstūrī atrodas pretī citai šī daudzstūra malai vai šī daudzstūra leņķim.
apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
krote Mala, krasts.
krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai).
puse Mala, sānu daļa (piemēram, ceļam, ielai).
nogals Mala, šķautne.
kante Mala; šķautne.
apmaļi Mala.
apmalis Mala.
atmala Mala.
maliena Mala.
mals Mala.
mola Mala.
vallene Mala.
varas Mala.
mālābols Mālābeles auglis.
Santaisabela Malabo pilsētas nosaukums līdz 1973. g. (sp. val. "Santa Isabel").
Malaba Malabo, Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta.
mālainis Mālābols.
malace Malacis.
malacs Malacis.
naģelis Malacis.
Molodečna Maladzječna, pilsēta Baltkrievijā.
Malagasija Malagasijas Republika ("Repoblika Malagasy, République Malgache") - Madagaskaras valsts oficiālais nosaukums 1960.-1975. g.
Rafara Malagasu (Madagaskara) mitoloģijā - ūdens dievība, ūdens stihijas pavēlniece.
malachīts Malahīts - gaiši zaļš minerāls.
grantmālains Mālaina (grunts, augsne) ar grants piejaukumu.
glīgzds Mālaina augsne, kas nav irdena.
glīzdaine Mālaina augsne.
glīzdiens Mālaina augsne.
mālaugsne Mālaina augsne.
bala Mālaina ieleja bez kokiem.
mālzeme Mālaina zeme, augsne.
mālijs Mālaine, mālaina zeme.
mālaite Mālaine.
skalda Mālains uzkalns.
skalds Mālains uzkalns.
glečīgs Mālains, glīzdains.
mālēts Mālains, māla krāsā.
mālainis Mālains.
mālinis Mālains.
mālīns Mālains.
mālojs Mālains.
mālots Mālains.
rambutāns Malaizijā augoša koku suga; šī koka auglis - sarkans, sarains, ar sulīgu mīkstumu.
MY Malaizija, valsts divburtu kods.
MYS Malaizija, valsts trīsburtu kods.
Frēzera delfīns Malaizijas delfīna otrs nosaukums.
Kualalumpura Malaizijas galvaspilsēta ("Kuala Lumpur"), atrodas Malakas pussalas dienvidrietumos, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
Suna Malaja Suna - upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā.
Zunda salas Malajas arhipelāga galvenā daļa (angļu val. "Sunda Islands"), atrodas Indonēzijas teritorijā, izņemot Kalimantānas ziemeļu daļu un Timoras austrumu daļu.
austronēzieši Malajas arhipelāga un Klusā okeāna salu iedzīvotāji.
Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m.
Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m.
Helarctos malayanus Malajas lācis.
Mojans Melurs Malajas mabetiseku mitoloģijā - mēness gars, pustīģeris, puscilvēks, kas maisā glabāja sabiedrības likumus.
Pavo muticus Malajas pāvs.
malaji Malajieši.
pantang Malajiešu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
kriss Malajiešu duncis ar vairāk nekā pusmetru garu un lielāko tiesu čūskveidīgi izlocītu, abpusēji griezīgu asmeni.
sakalavi Malajiešu izcelsmes cilts Madagaskaras rietumos.
Jinlugenbuds Malajiešu mitoloģijā - koku gars, kas Malajas čevongiem iemācījis dalīties ar medījumu un dzemdēt un audzināt bērnus.
sundieši Malajiešu tauta Javas salas rietumu daļā, samērā gaišāku ādas pigmentāciju nekā citi Javas malajieši.
pantuns Malajiešu tautas dziesmu četrrinde par sadzīves attiecībām, satur krusteniskas atskaņas un daudz paralēlismu.
malaj. Malajiešu valoda.
mālaine Mālājs.
māliens Mālājs.
cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai.
malakozooloģija Malakoloģija - zooloģijas nozare, kas pētī moluskus (mīkstmiešus, gliemjus).
Malanga Malana, pilsēta Indonēzijā ("Malang").
gametocitēmija Malārijas gametocīti eritrocītos.
anofeless Malārijas odu ģints; zināmas ap 200 sugas.
anofelisms Malārijas odu pastāvīga mitināšanās kādā apvidū.
ookineta Malārijas parazīta apaugļotā makrogameta oda organismā; tā ieurbjas oda kuņģa sienā, kur pārveidojas par oocistu.
gametocīts Malārijas parazīta dzimumšūna slimnieka asinīs, kura malārijas oda organismā veido gametas.
eksflagelācija Malārijas parazīta mikrogametocīta viciņas veidošanās.
enhematospora Malārijas parazīta spora eritrocītā.
gametogonija Malārijas parazīta vīrišķo un sievišķo gamretocītu attīstības fāze slimnieka asinīs.
malarioloģija Malārijas pētīšana.
shizonts Malārijas plazmodiju bezdzimuma forma (paaudze).
kriptozoīts Malārijas sporozīts audos pirms pārejas asinīs un nokļūšanas eritrocītos.
rafidiospora Malārijas sporozoīts.
Malorita Malarita, pilsēta Baltkrievijā.
Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m.
Mosona jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. “Mawson Sea”), pie Antarktīdas krastiem starp 95. un 113. rietumu garuma grādu, platība — 333000 kvadrātkilometru, dziļums — \~1000 m, daudz aisbergu.
Andamanu jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu valodā _Andaman Sea_) starp Indoķīnas un Malakas pussalu, Sumatras, Nikolaru un Andamanu salām, Malakas šaurums to savieno ar Dienvidķīnas jūru.
Sadraudzības Malas jūra Indijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem, starp Enderbiju Zemi un Rietumu šelfa ledāju, platība - 260000 kvadrātkilometru, dziļums \~500-3000 m.
Lakšadvīpu jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Indostānas pussalas dienvidrietumiem, Šrilankas salu, Lakšadvīpu (Lakadivu) un Maldivu salām, platība — 786000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4131 m; Lakadivu jūra.
Amundsena jūra malas jūra Klusajā okeānā (angļu valodā _Amundsen Sea_), Mērijas Bērdas Zemes (Antarktīdas rietumos) piekrastē starp 100. un 123. rietumu garumu grādu, platība - 98000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 585 m.
Grenlandes jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi, Islandi, Jana Majena, Lāču salu un Špicbergenu, platība — \~1,2 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5527 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,4 m.
aprievis Malas rievojums visapkārt (piem., monētai).
mālaugsna Mālaugsne.
Malāvi Malāvija, valsts Āfrikas austrumu daļā.
MW Malāvija, valsts divburtu kods.
MWI Malāvija, valsts trīsburtu kods.
Njasalenda Malāvijas bijušais nosaukums (līdz 1964. g.), kad tā bija Lielbritānijas protektorāts ("Nyasaland").
Lilongve Malāvijas galvaspilsēta (angļu val. "Lilongwe"), atrodas 1100 vjl., 722000 iedzīvotāju (2007. g.).
kvača Malāvijas kvača - naudas vienība Malāvijas Republikā, sīknauda - tambala.
MWK Malāvijas kvača; Malāvijas Republikas valūtas kods, sīknauda - tambala.
Malāvija Malāvijas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā (angļu val. "Malawi"), Ņasas ezera rietumu piekrastē, platība - 118484 kvadrātkilometri, 15028700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lilongve, administratīvais iedalījums - 3 reģioni, robežojas ar Tanzāniju, Mozambiku un Zambiju.
malāvieši Malāvijas Republikas iedzīvotāji.
ačevi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
čikundi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
isengi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
marāvi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
ņandzi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
tumbuki Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
Malciņu ezers Malcānu ezers Bērziņu pagastā.
Malciņa ezers Malcānu ezers Bērziņu pagastā.
Malciņa Malcenka, Sarjankas pieteka.
Malciņas strauts Malcenka, Sarjankas pieteka.
nomaldi Maldi (1); nepareiza, aplama rīcība, darbība.
maldība Maldi (1).
apmāņa Maldi, ilūzija.
iedomas Maldi.
error Maldība, kas var rasties no nepareiza priekšstata par priekšmetu, vai arī ja nav nekāda priekšstata par priekšmetu.
pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev; īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība; arī pašapmānīšanās.
dežavū Maldīgas atmiņas, maldi; pirmo reizi notiekošā uztvere kā jau reiz redzēta.
pašapmānīšanās Maldīgas domas, pārliecības iedvešana pašam sev; arī pašapmāns.
maldīties Maldīgi domāt, arī rīkoties.
fallaciae Maldīgi prāta slēdzieni, nereti saukti arī par paraloģismiem un sofismiem.
maldīties Maldīgi sajust, uztvert.
lielummānija Maldīgs priekštats par savu nozīmīgumu, stāvokli sabiedrībā vai tml.; slimīga varaskāre.
zūdīgs Maldīgs.
acapmānēšana Maldīgu, šķietamu redzes priekšstatu veidošana; iluzionisms.
acapmānīšana Maldīgu, šķietamu redzes priekšstatu veidošana; iluzionisms.
demagoģija Maldināšana ar pieglaimošanos, ar melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
dezorientācija Maldināšana, nepareiza orientēšana.
maldīt Maldināt (1).
maldinēt Maldināt 1.
muļļināt Maldināt apkārt.
apalot Maldināt, aizvest nepareizi.
valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
apmāžot Maldināt, mānīt, vilt, apburt.
alināt Maldināt, mānīt.
dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt; izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
muldināt Maldināt; mānīt.
maldenēt Maldināt.
stuidīt Maldināt.
zavernuķ Maldināt.
mārks Maldinātājs gars.
muldinātājs Maldinātājs.
vīlējs Maldinātājs.
pseidogeizija Maldinoša garšas sajūta vai garšas halucinācija, var būt kā aura epilepsijas gadījumā.
maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt kādu.
klaida Maldīšanās.
maldons Maldītājgars, kas ved pa nepareizu ceļu, maldina.
alot Maldīties, kļūdīties, klīst, klaiņot.
blodīt Maldīties, nezinot ceļu.
pārmisīties Maldīties, pievilties, pārskatīties.
bokstīt Maldīties.
errare Maldīties.
MV Maldīvija, valsts divburtu kods.
MDV Maldīvija, valsts trīsburtu kods.
Male Maldīvijas galvaspilsēta ("Male"), osta Males atolā, 89000 iedzīvotāju (2007. g.).
Maldīvija Maldīvijas Republika - valsts Indijas okeāna Maldīvu salu arhipelāgā (divehi val. "Divehi Rājje"), platība - 298 kvadrātkilometri, 319700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Male, administratīvais iedalījums - 19 atoli un 1 galvaspilsēta.
maldīvieši Maldīvijas Republikas iedzīvotāji.
izmaldīt Maldoties apkārt klaiņot.
atmuldināt Maldoties atkļūt (ar nepatiesu informāciju par ceļu).
atmaldīties Maldoties atkļūt šurp; maldoties atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
atjūdīties Maldoties atkulties.
iekļūdīties Maldoties iekļūt, noklīst.
iemuldīties Maldoties iekļūt.
iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā).
aizmaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
piemaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā).
nomaldīties Maldoties nokļūt (līdz kurienei).
damaldīties Maldoties pieklīst.
samaldīt Maldoties sasniegt.
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
aizsvaidīties Maldoties, klīstot nonākt.
inganno Maldu kadenca.
fantomsajūtas Maldu sajūtas amputētā loceklī.
viltticība Maldu ticība.
spīganis Malduguns; mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
liekuguns Malduguns.
maldugunis Malduguns.
spīgaļa Malduguns.
spīgana Malduguns.
Orga Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Urga Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Maldupe Maldupīte, Glāžupes pieteka.
malīte Malēja.
samalniece Malēja.
sānpirksts Malējais pirksts.
stūrzobs Malējais zirga priekšzobs.
malijs Malējais.
malīns Malējs 1.
malēja Malējs 2.
malenieks Malējs.
malnieks Malējs.
malvenieks Malējs.
malēnisks Malēniešu dialektam raksturīgs.
pindzakls Mālētājs, sīkumains, neizlēmīgs cilvēks.
Matezers Mālezers Ādažu novadā.
bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu.
Amma Mali dzīvojošo dogonu mītos ola, kas pastāvēja pasaules radīšanas pirmsākumos un bija kosmosa sēkla; citos mītos - augstākā dievība, demiurgs, kas vispirms radīja sauli un mēnesi, pēc tam zemi un visu pārējo pasaulē.
Bamako Mali galvaspilsēta (angļu val. "Bamako"), atrodas Rietumāfrikā, pie Nigēras upes, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Mali Mali Republika - valsts Rietumāfrikas vidienē, platība - 1240192 kvadrātkilometri, 13443200 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bamako, administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1 distrikts, robežojas ar Alžīriju, Nigēru, Burkinfaso, Kotdivuāru, Gvineju, Senegālu un Mauritāniju.
MTDS Mali Tautas demokrātijas savienība.
ML Mali, valsts divburtu kods.
Malija Mali, valsts Rietumāfrikā.
MLI Mali, valsts trīsburtu kods.
moli Māli.
maliena Maliene - attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
māliene Māliens.
paglaimoties Maliet glaimot, lišķēt.
kancerācija Malignizācija.
Uzeņa Malijuzeņa - upe Krievijā, Saratovas apgabalā.
Muilangāra Malingāra - pilsēta Īrijā ("An Muileann gCearr"), tās nosaukums īru valodā.
Vecmāliņu ezers Māliņu ezers Nītaures pagastā.
Vecmāļu ezers Māliņu ezers Nītaures pagastā.
māla Mālis 1.
nomizošana Malkai paredzēta sazāģēta koka bluķa apstrāde pirms sašķelšanas pagalēs - mizas atdalīšana.
Lazdukalna upe Mālkalne, Daugavas pieteka.
šukulis Malkas atkritums, kas mētājas apkārt.
malkcirknis Malkas ciršanai ierādīta vieta (cirsma) mežā.
malcenieks Malkas cirtējs, malkas vedējs.
dzenis Malkas cirtējs.
malcinieks Malkas cirtējs.
kūriens Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
kurinis Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
malkasiela Malkas grēda.
malkiela Malkas grēda.
krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski vienu virs otras.
malceknis Malkas grēdas vieta.
malcenīca Malkas laukums, šķūnītis.
malciene Malkas laukums, šķūnītis.
malknesis Malkas nesējs.
strupis Malkas pagale, koka gabals.
plītskatls Malkas plītī iemūrēts katls (piemēram, ūdens sildīšanai).
kurika Malkas skaldāmā vāle.
vante Malkas skaldāmā vāle.
atskaļi Malkas skaliņi, kas tika dedzināti vērpšanas laikā kā apgaismojums.
apšķūnis Malkas šķūnis, nojume.
malcinieks Malkas šķūnis.
malcene Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka.
malciens Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka.
malcinieks Malkas vedējs; malkas tirgotājs.
malceniece Malkas vedējs.
griezējs Malkas zāģētājs.
blāķis Malkas, dēļu krāvums pēc noteiktas mērvienības, parasti pēc kubikmetriem.
malkcirtējs Malkascirtējs.
malkcirtis Malkascirtējs.
malkcirkne Malkcirknis.
malkcirksne Malkcirknis.
acanthocinus Malkcirši - vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints.
šlancka Malks (dzēriena).
šlempe Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
šlempis Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
šļoka Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
šļuka Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
guldzeknis Malks (ūdens).
kludzens Malks dzerot.
kludziens Malks dzerot.
klūdziens Malks dzerot.
kluga Malks, guldziens; klugata.
klunkšis Malks, guldziens; paņēmiens; klunkšķis.
klumšķis Malks, guldziens; paņēmiens.
klundziens Malks, guldziens; paņēmiens.
klugata Malks, guldziens.
klukats Malks, klunkšķis.
guldziens Malks, ko skaļi norij.
kļāviens Malks, rijiens.
šlenka Malks, šļakata.
guldzienis Malks.
guldzis Malks.
klunciens Malks.
klunkata Malks.
klunkšķis Malks.
kodiens Malks.
kulciens Malks.
kuldziens Malks.
lorcka Malks.
lorka Malks.
malka Malks.
maltīte Malks.
mute Malks.
muža Malks.
rijiens Malks.
šluksts Malks.
malklesis Malku lasītājs, liekēdie.
Malla Mallas dabas parks ("Malla") atrodas Somijas galējos ziemeļrietumos, Lapzemē, Muonio augšteces rajonā, platība - 30 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g. (Somijas vecākais rezervāts).
lēpe Māllēpe ("Tussilago farfara") - viena no izplatītākām, kaitīgākām daudzgadīgām sakņu nezālēm, aug kaļķainās, slapjās un auglīgās augsnēs, sevišķi vietās ar seklu gruntsūdeni.
baltvēdere Māllēpe ("Tussilago farfara").
baltvēderene Māllēpe ("Tussilago farfara").
baltvēderenes Māllēpe ("Tussilago farfara").
baltvēderes Māllēpe ("Tussilago farfara").
cūklēpe Māllēpe ("Tussilago farfara").
cūkpiene Māllēpe ("Tussilago farfara").
gārsenīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
kumeļpēda Māllēpe ("Tussilago farfara").
lēpa Māllēpe ("Tussilago farfara").
ļēpa Māllēpe ("Tussilago farfara").
lēpas Māllēpe ("Tussilago farfara").
lēpene Māllēpe ("Tussilago farfara").
lēpenes Māllēpe ("Tussilago farfara").
lēpes Māllēpe ("Tussilago farfara").
lēpīši Māllēpe ("Tussilago farfara").
lēpīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
lēplapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
mālainīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
mālainītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
mālene Māllēpe ("Tussilago farfara").
mālenes Māllēpe ("Tussilago farfara").
mālenīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
mālenītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
māleņlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllapeņa Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllapene Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllapenes Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllapītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllēpa Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllēpene Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllēpenes Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllēpītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllēpji Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllēppuķīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
mālpuķīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
mālpuķītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
pamaša Māllēpe ("Tussilago farfara").
pamašlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
pamāšlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
pamāšnītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
pamāte Māllēpe ("Tussilago farfara").
pamātīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
pamātlapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
pienene Māllēpe ("Tussilago farfara").
plekši Māllēpe ("Tussilago farfara").
saltlape Māllēpe ("Tussilago farfara").
saltlapes Māllēpe ("Tussilago farfara").
saltlapis Māllēpe ("Tussilago farfara").
saltlapīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
saltlapītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
saltslape Māllēpe ("Tussilago farfara").
šaltupis Māllēpe ("Tussilago farfara").
trumlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūklapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūklapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūkšlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūkšņlapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūkšņlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūskene Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūsklapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūsklapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūskulapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
vālandas Māllēpe ("Tussilago farfara").
vālantas Māllēpe ("Tussilago farfara").
vālantlapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
vālodzene Māllēpe ("Tussilago farfara").
vālodžlapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
vālodžlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
varlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
vārlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
vārlape Māllēpe ("Tussilago farfara").
vārlapji Māllēpe ("Tussilago farfara").
vērlapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
vērlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllēpene Māllēpe ("Tussilago").
māllēpīte Māllēpe.
tūska Māllēpe.
mālene Māllēpes ("Tussilago").
pamāšņas Māllēpes ("Tussilago").
saltlape Māllēpes ("Tussilago").
tussilago Māllēpes.
mallomonas Mallomonas 1.
Maltinieka ezers Malltenieku ezers Jaunlaicenes pagastā.
Maltinieku ezers Malltenieku ezers Jaunlaicenes pagastā.
Melmute Malmuta, Meirānu kanāla augštece.
Malmute Malmuta, Meirānu kanāla pieteka.
Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka.
Čūdari Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Čudari" nosaukuma variants.
dagušavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Dagušava" iedzīvotāji.
daguševieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Daguševa" iedzīvotāji.
Grebņeva Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Grebņova" nosaukuma variants.
Ījovka Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ījevka" nosaukuma variants.
īrubienieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Īrubiene" iedzīvotāji.
Korsovas stacija Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārsavas stacija" nosaukuma variants.
Kaskani Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaskāni" nosaukuma variants.
Krīveni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski.
lāpovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lāpova" iedzīvotāji.
lemešavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lemešava" iedzīvotāji.
lemeševieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lemešava" iedzīvotāji.
lielzeļcavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčava" iedzīvotāji.
lielzeļčevieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčava" iedzīvotāji.
Leluo Zeļčova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčova" nosaukums latgaliski.
Liuzinīki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukuma variants.
Lyuzinīki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukums latgaliski.
malnavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnava" iedzīvotāji.
Malnova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnava" nosaukuma variants.
Malnovas fermas Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnavas fermas" nosaukuma variants.
Malnovys fermys Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnavas fermas" nosaukums latgaliski.
markānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Markāni" iedzīvotāji.
Mozuo Zeļčova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Zeļčova" nosaukums latgaliski.
naglānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Naglāni" iedzīvotāji.
Naglani Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Naglāni" nosaukuma variants.
nesterieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nesteri" iedzīvotāji.
rudinavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudinova" iedzīvotāji.
rudinovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudinova" iedzīvotāji.
Rūdiņova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņoiva" nosaukuma variants.
saldenieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Saldeņi" iedzīvotāji.
Skobulīne Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Skobulīna" nosaukuma variants.
soldonieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Soldoni" iedzīvotāji.
Soldonie Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Solodni" nosaukuma variants.
Soldonī Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Solodni" nosaukums latgaliski.
Šņitki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Šnitki" nosaukuma variants.
šņitkānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitki" iedzīvotāji.
Tipini Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tipani" nosaukuma variants.
Typyni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tipini" nosaukums latgaliski.
tronovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tronova" iedzīvotāji.
Ubogova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ubagova" nosaukuma variants.
zeļčavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčava" iedzīvotāji.
zeļčevieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčeva" iedzīvotāji.
ziblānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" iedzīvotāji.
ziblieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" iedzīvotāji.
Zybla Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" nosaukums latgaliski.
Melnupe Malnupeite, Rudņas pieteka.
Melnupīte Malnupeite, Rudņas pieteka.
Altenkirhe Malomožaiska, apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās vācu nosaukums.
mālāts Mālots, mālains.
Malpela Malpelo, sala Klusajā okeānā.
malpigiji Malpigija vadi - posmkāju tipam raksturīgi izvadorgāni.
malphigia Malpīgijas.
malpighiaceae Malpīgijaugu dzimta.
malpīgija Malpīgijaugu dzimtas ģints ("Malphigia").
ognešu malpīgija malpīgiju suga ("Malphigia coccigera").
Schloss-Lemburg Mālpils novada (pagasta līdz 2009. g.) bijušais nosaukums vāciski.
bucenieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Bukas" iedzīvotāji.
kniedieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Kniediņi" iedzīvotāji.
Niči Mālpils novada apdzīvotās vietas "Upmalas" otrs nosaukums.
vibrocieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vibroka" jeb "Vībroka" iedzīvotāji.
vībrocieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vibroka" jeb "Vībroka" iedzīvotāji.
vitieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vite" iedzīvotāji.
Rikteres muiža Mālpils novada apdzīvotās vietas “Sidgunda” bijušais nosaukums.
mālpilieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Mālpils" iedzīvotāji.
rikterieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Riktere" iedzīvotāji.
sidgundieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Sidgunda" iedzīvotāji.
upmalieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Upmalas" iedzīvotāji.
Malpiļskaja Mālpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lemburg Mālpils.
keramika Māls vai mālu saturoša masa, no kuras darina šos izstrādājumus.
sedzējmāls Māls, kas pārklāj (ko, piemēram, iežus).
smēlis Māls, kas uzkrājies ūdenī.
māli Māls.
maļa Malšana (1).
drēliņš Malšana dzirnavās.
sīkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar ļoti mazu šķērsgriezumu.
rupjmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
smalkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā mazs šķērsgriezums.
malis Malšanai paredzētā labība; malums; graudi.
atmala Malšanas atkritumi.
apmāles Malšanas beigas, pabeigšana.
malums Malšanas rezultātā iegūtais sasmalcinājums.
pārmalt Malt (ko) visu, viscaur; ne sevišķi rūpīgi malt (ko) visu, viscaur.
malties Malt sev.
izmalt Malt un pabeigt malt; samalt.
pārmalt Malt vēlreiz, no jauna.
maldināt Malt.
maldīt Malt.
malīt Malt.
miltot Malt.
molti Malt.
M Malta (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
iejavs Malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai.
MT Malta, valsts divburtu kods.
MLT Malta, valsts trīsburtu kods.
riceklis Maltas (teļa) gaļas galerts.
kopķēze Maltas gaļas galerts.
kopķēzis Maltas gaļas galerts.
ķopķēzis Maltas gaļas galerts.
kupķēzis Maltas gaļas galerts.
zilte Maltas gaļas galerts.
zilts Maltas gaļas galerts.
pildeklis Maltas gaļas u. c. veida pildījums (piemēram, pīrāgiem, zivīm).
Čornaja Maltas kreisā krasta pieteka Galēnu pagastā, garums - 10 km; Černija.
Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune.
Mozgupe Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Silmalas pagastā, garums - 10 km.
Aina Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Maltas pagastā, garums - 9 km.
Rēzeknīte Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, augštece Rikavas pagastā, caur zemteku ievadīta Vecmaltas gultnē un tālāk Īdeņu kanālā.
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte.
Liska Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 18 km, kritums - 26 m.
Sperga Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā, garums - 9 km.
Notra Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā.
Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka.
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
Līčupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Leičupe.
Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra.
Prezma Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, iztek no Losu ezera, garums - 5 km.
Tiskade Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 15 km, kritums - 16 m, iztek no Tiskāda ezera; Tiskāde; Tiskadka; Tiskādne; Tiskatne.
Lauza Maltas labā krasta pieteka Viļānu novadā, garums - 9 km.
Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
maltieši Maltas ordenis - 11. gs. dibinātā johanniešu ordeņa nosaukums kopš 16. gs.
garkalnieši Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Garkalni" iedzīvotāji.
Strodiški Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukuma variants.
Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes.
Valleta Maltas Republikas galvaspilsēta (maltiešu valodā "Valletta"), osta Maltas salas ziemeļaustrumu krastā, 6700 iedzīvotāju.
maltietis Maltas sunītis (dekoratīvo suņu šķirne).
ricenis Maltas teļa gaļas galerts.
Maltas-Rēzeknes pārrakums Maltas-Rēzeknes kanāls.
Maltavnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
Mastodnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
Maltenieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
māltīta Maltīte - ieturēšanās, svētku mielasts, ēdieni.
ielaunadze Maltīte pirms īstā launaga.
papusdienas Maltīte pirms īstajām pusdienām.
azaids Maltīte, ēdienreize.
seders Maltīte, kas pieder pie ebreju Lieldienu svinībām, ar ko atzīmē izraēļu iziešanu no Ēģiptes.
ptialoze Maltoze siekalās, radusies no cietes ptialīna ietekmē.
maltozūrija Maltoze urīnā.
maltozīds Maltozes glikozīds.
maltusianisms Maltusisms.
maltuzianisms Maltusisms.
maltuzianitate Maltusisms.
maltuvis Maltuve 1(1).
malošana Malu aplikšana kartonāžas izstrādājumiem.
mālnīca Mālu bedre.
Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha.
mālgans Mālu krāsā, gaiši bruns.
malmalām Malu malās.
brakonjērs Malu mednieks, kas medī bez atļaujas.
brakonieris Malu mednieks; mednieks, kas medī bez atļaujas.
mīnis Mālu minamā vieta; mīne.
mīne Mālu minamā vieta.
mālminis Mālu minējs.
Zinohlen Mālu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
Mahlemuische Mālu muiža, kas atradās Jēkabpilss apriņķa Rites pagastā.
Mahlenhof Mālu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā.
klubaks Mālu pika.
mālnieks Mālu racējs.
dunsts Malumā - starpprodukts starp putraimiem un miltiem.
bukģēģeris Malumednieks.
bukzaglis Malumednieks.
oberģēģeris Malumednieks.
malesis Malums.
mali Malums.
malienis Malums.
Purmaļu strauts Mālupe, Pededzes pieteka.
Mahlup Mālupes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
Mežinīki Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
mālīgsnējs Mālus saturošs.
pamālijs Mālus saturošs.
televizors Maluzvejniecības rīks no kaprona auduma, ar līstītēm, atsvaru un pludiņu.
torčoks Maluzvejnieks, kas lieto elektrošoka ierīci.
brakoņieris Maluzvejnieks.
maliķis Maluzvejnieks.
malva Malva 1.
štokroze Malva.
elksnenes Malvas ("Malva").
kaķsierītes Malvas ("Malva").
kārtenes Malvas ("Malva").
kaulroze Malvas ("Malva").
kaulrozes Malvas ("Malva").
kokarozes Malvas ("Malva").
malvene Malvas ("Malva").
malves Malvas ("Malva").
malvaceae Malvu dzimta.
alteja Malvu dzimtas augu ģints ("Althaea"), \~ 15 sugas, Latvijā 1 adventīva suga.
kaķsierīte Malvu dzimtas augu ģints ("Malva").
abutilone Malvu dzimtas ģints ("Abutilon"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, retāk koki, kas aug galvenokārt subtropos, \~100 sugu, Latvijā 1 adventīva suga.
alceja Malvu dzimtas ģints ("Alcea", arī "Althaea").
kāršroze Malvu dzimtas ģints ("Alcea"), dekoratīvs lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, \~60 sugu, Latvijā 1 suga.
aliogīne Malvu dzimtas ģints ("Alyogyne").
anizodonteja Malvu dzimtas ģints ("Anisodontea").
fremontodendrs Malvu dzimtas ģints ("Fremontodendron").
lavatera Malvu dzimtas ģints ("Lavatera"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, arī puskrūmi un koki, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, ko kultivē, bet pāriet arī savvaļā.
hibiskmalva Malvu dzimtas ģints ("Malvaviscus"), dekoratīvi krūmi, kas līdzīgi gan hibiskiem, gan istabas kļavām.
pahira Malvu dzimtas ģints ("Pachira").
sidalceja Malvu dzimtas ģints ("Sidalcea"), dekoratīvi ziedaugi.
triplohlame Malvu dzimtas ģints ("Triplochlamus").
abutilon Malvu dzimtas ģints.
brachychiton Malvu dzimtas ģints.
pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus.
kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu.
malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas).
kapoks Malvu rindas kapokaugu dzimtas suga ("Ceiba pentandra"), tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem.
rožu malva malvu suga ("Malva alcea").
smaržīgā malva malvu suga ("Malva moschata").
novārta malva malvu suga ("Malva neglecta"), kuras ziedus un lapas lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli.
mazā malva malvu suga ("Malva rotundifolia").
mežu pēpele malvu suga ("Malva sylvestris").
pēpele Malvu suga ("Malva sylvestris").
meža malva malvu suga ("Malva sylvestris), kuras lapas un ziedus lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli.
mieturu malva malvu suga ("Malva verticillata").
glūdzeme Mālzeme.
māla Maļamie graudi.
Jakubina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jakubini" nosaukuma variants.
janciskieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" iedzīvotāji.
Janciškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" nosaukuma variants.
Janciškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" nosaukums latgaliski.
Jaunā Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" nosaukuma variants.
Jaunuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
Kurpeniškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukuma variants.
Kurpeniški Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukuma variants.
Kurpeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukums latgaliski.
Lelī Kuokeni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Kokini" nosaukums latgaliski.
Makarāni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Makareņata" nosaukuma variants.
Makareņati Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Makareņata" nosaukuma variants.
malinaucieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Malinava" jeb "Malinavka" iedzīvotāji.
maļinovieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Maļinova" iedzīvotāji.
Maļinovka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Maļinova" nosaukuma variants.
maļinovcieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka" iedzīvotāji.
abarūnieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Oborūni" ("Abarūni") iedzīvotāji.
oborūnieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Oborūni" iedzīvotāji.
Vesna Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasaris" bijušais nosaukums.
Rubeniškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukuma variants.
Rubeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukums latgaliski.
Sylacirši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silacirši" nosaukums latgaliski.
Sylkina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silkina" nosaukums latgaliski.
Silkina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silkini" nosaukuma variants.
vasiļovieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļova" iedzīvotāji.
Vacuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
Mozī Kuokeni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kokini” nosaukums latgaliski.
uzmalt Maļot (1) sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
samalt Maļot (iekārtā, ierīcē), pārveidot par ko.
samalt Maļot (iekārtā, ierīcē), sasmalcināt; maļot (iekārtā, ierīcē), iegūt (kādu produktu).
nomalt Maļot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu).
nobraukt Maļot atdalīt (graudiem) ārējo apvalku.
iemalt Maļot iegūt.
nomalināt Maļot nogludināt (dzirnakmeni).
nomalt Maļot nolietot.
piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
pārmalt Maļot pieļaut, ka (kas) tiek pārāk sīki samalts, sasmalcināts.
piemalt Maļot pievienot (pie kā, kam klāt).
piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
aizmalt Maļot savainot.
nosabraukties Maļot tikt atdalītam (par graudu ārējo apvalku).
iemalt Maļot, arī griežot iejaukt; maļot, arī griežot ieraut (kur iekšā).
dzīvumi Maļot, grūžot utt. veseli vai rupji palikušie graudi, sēklas augļi u. c.
dendroaspis Mambas.
Mamberamo Mamberano, upe Jaungvinejas salā, Indonēzijā.
mamluks Mameluks.
mamlūks Mameluks.
mamillaria Mamilārija.
mammillaria Mamilārijas.
zīdmatainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria bombycina").
Būla mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria boolii").
Deherta mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria deherdtiana").
garenā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria elongata").
glītā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria formos syn. Mammillaria microthele").
Gelzova mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria guelzowiana syn Krainzia guelzowiana").
Hāges mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria haageana").
garziedu mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria longiflora syn. Krainzia longiflora").
Matudas mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria matudae").
Mikrohēlijas mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria microhelia").
skaistā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria perbella").
Petersona mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria pettersonii syn. Mammillaria heeseana").
rožainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria rhodantha").
Šūmaņa mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria schumannii syn. Bartschella schumannii").
sirmā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria senilis syn. Mammillopsis senilis").
lodveida mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria sphaerica syn. Dolichothele sphaerica").
vilnainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria supertexta syn. Mammillaria lanata").
Zeilmana mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria zeilmanniana").
māma Māmiņa, māmulīte.
memmiņa Māmiņa.
memmīte Māmiņa.
Mamļutka Mamļuta, pilsēta Kazahstānā.
mama Mamma, māte.
mammilopsis Mammillopsis senilis - sirmās mamilārijas ("Mammillaria senilis") nosaukuma sinonīms.
mammuthus Mammuthus primigenius - mamuts.
Heiligenbeila Mamonova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
māmuleņa Māmuliņa.
māmoliņa Māmulīte.
māmuniņa Māmulīte.
māmaļa Māmuļa.
māmelīte Māmuļa.
māmuķīte Māmuļa.
māmule Māmuļa.
māmuņīte Māmuļa.
sequoiadendron Mamutkoki.
mammuts Mamuts.
ICCL Man pilnīgi vienalga.
manieši Mana ģimene, radinieki, savieši.
manāja Mana.
Venanga Manado - pilsēta Indonēzijā.
Manada Manado, pilsēta Indonēzijā.
jūtams Manāmi, stipri.
jutins Manāms, sajūtams.
Mangareva Manareva, lielākā no Gambjē salām Franču Polinēzijā.
manats Manati.
manatus Manati.
mancipatio Mancipācija.
mančesters Mančestrs.
menčesters Mančestrs.
menčestrs Mančestrs.
Mancupīte Mančupīte, Gružupītes pieteka.
Podnieku grāvis Mančupīte, Gružupītes pieteka.
masbuta Mandaistu kristīšanas rituāls.
masikta Mandaistu sakramentāla maltīte, ko notur cilvēka nāves brīdī, lai tam palīdzētu dvēseles pestīšanā.
mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi.
dabi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
gamergi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
gidari Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
matakami Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda.
tangori Mandarīnu un apelsīnu krustojums ar plānu, aromātisku miziņu un bālgani oranžu mīkstumu.
tanželo Mandarīnu un greipfrūtu krustojums, kas pēc garšas vairāk atgādina apelsīnus.
Mindaugas strauts Mandauga, Liedes pieteka.
mandaloška Mandavoška - kaunuma uts.
mandeļkoks Mandele - neliels rožu dzimtas augļkoks.
tonsila Mandele, audu, sevišķi limfoīdo audu mandelei līdzīgs veidojums.
mandale Mandele.
amigdaloīds Mandelei līdzīgs.
tonsillas Mandeles - limfātisku dziedzeru pāris cilvēka mutē.
amygdalus Mandeles - rožu dzimtas ģints.
mangeles Mandeles (cūkām).
peritonsilīts Mandeles kapsulas iekaisums.
mandelade Mandeļelļa, sakulta ar olu dzeltenumu, cukuru, cimtu un vaniļu.
mandeļrieksts Mandeļkoka sēklas kodols.
amareto Mandeļu (arī aprikožu kauliņu) liķieris.
Mandele Mandeļu ezers Krāslavas pagastā.
Mandaļas ezers Mandeļu ezers Krāslavas pagastā.
tonsillotomija Mandeļu izgriešana.
mandeļkūka Mandeļu kūka.
mandeļveidīgs Mandeļveida.
mandevilla Mandevilas.
Bolīvijas mandevila mandevilu suga ("Mandevilla boliviensis").
skrajā mandevila mandevilu suga ("Mandevilla laxa").
mirdzošā mandevila mandevilu suga ("Mandevilla splendens").
mandingo Mandingi.
sonrhay Mandingi.
Samory Mandingo cilts valsts Rietumāfrikā, kas pastāvēja 18.-19. gs.
malinki Mandingu tautas cilšu grupa Gvinejas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas.
mandoline Mandolīna.
mandragora Mandragoras.
mandrilis Mandrils.
mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta.
mandžu Mandžūri.
Malus mandshurica Mandžūrijas ābele.
Aristolochia manshuriensis Mandžūrijas aristolohija.
Austrummandžūrija Mandžūrijas austrumu daļa.
Dienvidmandžūrijas zemiene Mandžūrijas līdzenuma dienvidu daļa Ķīnas ziemeļaustrumos, garums - \~360 km, platums - līdz 120 km.
Juglans mandshurica Mandžūrijas riekstkoks.
Emberiza jankowskii Mandžūrijas stērste.
Ziemeļkorejas kalni Mandžūrijas-Korejas kalnu dienvidaustrumu daļa Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, garums — \~600 km, platums — līdz 200 km, augstums — 1300-1500 m, augstākā virsotne — Kvanmobons (2540 m).
Čanbaišana plakankalne Mandžūrijas-Korejas kalnu sistēmas augstākā daļa ("Changbaishan"), Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums 1500-1800 m, vulkāns Baitoušans - 2750 m.
Austrummandžūrijas kalni Mandžurijas-Korejas kalnu ziemeļrietumu daļa uz dienvidiem no Suņhuadzjanas (Sungari) upes Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums - \~500-1200 m.
munējais Manējais.
munijais Manējais.
manajs Manējs.
mannekens Manekens.
mānekle Māneklis.
izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli.
izmanevrēt Manevrējot izvadīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
izmanevrēt Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekli.
manevris Manevrs.
maņievrs Manevrs.
jātava Manēža (1).
manežs Manēža.
cercocebus Mangabeji.
mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu.
Mangalura Mangalūru, pilsēta Indijā.
Magnushof Mangaļi.
Mangaļi Mangaļsala.
Magnushof Mangaļu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mangaļu pagastā.
mangānmēsli Mangāna mikroelementu mēslojums, kas nepieciešams velēnu karbonātu un stipri kaļķotās augsnēs.
manganāts Mangānskābes sāls.
Karatavs Manghistau, kalnu grēda Mangišlakas pussalā Kazahstānā.
Mangita Manghita, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakijas Republikā.
Mangišlaka Mangišlakas līcis - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, starp Tibkaragānas un Buzači pussalu, garums - \~100 km, platums pie ieejas - \~70 km, dziļums - 10-12 m.
Helipterum manglesii Manglesa akroklīnija.
samangot Mangojot iegūt, dabūt.
mangāt Mangot.
mangro Mangrove - tropu koku un krūmu audze piekrastēs, ko applūdina paisums.
mangrava Mangrove.
mangrovija Mangrove.
mangrs Mangrove.
herpestes Mangusti.
mangusti Mangusts.
ichneumons Mangustu ģints plēsīgs zīdītājs ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku, 65 cm garu ķermeni un 45 cm garu asti, gk. Ziemeļāfrikā un Mazāzijā.
mungo Mangustu suga Indijā.
Mangen Manģenes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Manhatana Manhetena.
ciklofrēnija Maniakāli depresīvā psihoze.
ciklotīmija Maniakāli depresīvās psihozes vieglākā forma - mijas nomāktība ar pacilātu garastāvokli.
koribantisms Maniakāls stāvoklis ar bezmiegu, satraukumu un redzes halucinācijām.
Vostočnijmaniča Maniča - upe Krievijā, uz Stavropoles novada un Kalmikijas Republikas robežas.
Zapadnijmaniča Maniča - upe Krievijā.
Austrummaniča Maniča.
raksts Maniere (glezniecībā, grafikā).
svingot Manierīgi dejot, parasti svingu vai tamlīdzīgu modernu deju.
deklamēt Manierīgi, samāksloti (ko) runāt.
preciozs Manierīgs, mākslots.
manierists Manierisma (1) pārstāvis.
manifestants Manifestācijas dalībnieks.
meņčīgi Manīgi, veikli; arī viltīgi.
glodenis Manīgs, glums cilvēks.
izgudrs Manīgs, izveicīgs, pārgudrs.
čadīgs Manīgs, tramīgs.
izmanīgs Manīgs, veikls (par dzīvniekiem).
meņčīgs Manīgs, veikls; arī viltīgs.
vīlīgs Mānīgs, viltīgs.
mikns Manīgs.
maniheists Maniheisma piekritējs.
manichieši Manihejieši.
monomānija Mānija, kam raksturīga domas koncentrēšana uz vienu objektu.
amenomānija Mānija, kuras simptomi izpaužas jautrībā, tieksmē skaisti ģērbties, kā dižošanās ar savu sociālo stāvokli u. tml.; priecīgs un jautrs delīrijs; slimīga jūsma; maniakāli depresīvās psihozes maniakālā fāze.
fotomānija Mānija, kuras simptomi pastiprinās gaismas ietekmē.
mendele Mānija; dullums.
mendelis Mānija; dullums.
manikīre Manikīra speciāliste.
manikīrs Manikīra speciālists.
manikīra Manikīrs.
manukura Manikīrs.
manihot Maniokas.
mandioks Manioks.
ēdamā manioka manioku suga ("Manihot esculenta"), mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas lieto pārtikai.
meiteji Manipūri - tautība Indijas austrums.
manubēd Manis dēļ.
čakars Mānīšanās, muļķošana.
aizmānīt Mānīt prom; ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
kroiķ Mānīt, izmānīt naudu.
ģist Manīt, jaust, noprast.
cūkāt Mānīt, krāpt, muļķot (kādu); ļauni izjokot (kādu).
mulināt Mānīt, krāpt.
tūtēt Mānīt, krāpt.
krāpt Mānīt, maldināt kādu, lai iegūtu sev materiālu labumu.
čakarēt Mānīt, muļķot; apkrāpt.
atblenzt Manīt, nojaust, redzēt.
krūdēt Mānīt, piemānīt, krāpt, vilt.
krūdīt Mānīt, piemānīt, krāpt, vilt.
mast Manīt, sajust, uztvert.
ost Manīt, uzzināt (ko); arī jaust.
maut Mānīt, vilt, piekrāpt.
tābināt Mānīt, vilt.
vilstalēt Mānīt, vilt.
vilsterēt Mānīt, vilt.
vilstīt Mānīt, vilt.
muhļīt Mānīt; blēdīties.
čutnit Manīt; jaust.
čutnītiēs Manīt; jaust.
mānēt Mānīt; krāpt; vilt.
mēmerēt Mānīt.
mugurēt Mānīt.
muit Mānīt.
aizmanīties Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties.
mānēties Mānīties, blēdīties.
žulīties Mānīties, blēdīties.
vilstīties Mānīties, krāpties, slepeni mānīt.
pašmaukties Mānīties, mēģināt apkrāpt.
cūkāties Mānīties, muļķoties; arī ļauni izjokot (kādu).
bokšķoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
bokšoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
suņķīties Mānīties.
klavicepsīns Manitola glikozīds melnajos graudos.
mannā Manna, mannas putraimi.
manveidīgs Mannai līdzīgs.
debesmanna Mannas uzputenis.
debesmannā Mannas uzputenis.
abietīts Mannītam līdzīga cukurviela Eiropas sudrabegles jeb baltegles "Abies pectinata DC" skujās.
mannohidrazons Mannozes fenilhidrazons; bezkrāsaini kristāli, ko lieto mannozes identificēšanai.
manočus Manočus kliegt - skaļi un bez pārtraukuma kliegt.
finimetrs Manometrs ar skalu, kas rāda gāzes daudzumu un spiedienu balonos.
mikromanometrs Manometrs ļoti mazu spiediena starpību mērīšanai.
manometris Manometrs.
Manona Manono, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā.
menors Manors.
atkrāpt Mānot dabūt nost.
iešukstīt Mānot iemainīt, iemānīt.
iemānīt Mānot, pierunājot panākt, ka paņem (ko).
atkrāpt Mānoties atņemt.
izmānēties Mānoties izkļūt (no nepatīkamas situācijas).
izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
iešmugulēties Mānoties, blēdoties iekļūt (kur, kādā vietā).
iešmugulēt Mānoties, blēdoties panākt, ka paņem, nopērk (piemēram, sliktas kvalitātes preci).
Manresa Manresa, pilsēta Spānijā.
JM2p Mans 2 peniju ieguldījums (angļu "just my 2 pennyworth"; īsziņās).
manbrālis Mans brālis.
munejis Mans cilvēks.
manāds Mans viedoklis, manuprāt.
muns Mans.
Mansaniļa Mansaniljo, pilsēta Kubā.
Mansaniļa Mansaniljo, pilsēta Meksikā.
Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli.
uzmauči Manšetes.
manšetveidīgs Manšetveida.
mantabagātība Manta un bagātība.
bujums Manta un peļņa, visa iedzīve; guvums.
pastata Manta, inventārs.
mantojums Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
vafļonaja Manta, ko lietojis pazemotais notiesātais.
baža Manta.
Mantara Mantaro, upe Peru.
ādplēsējs Mantas aprakstītājs.
aizbildnība Mantas apsardzība pilsoņa prombūtnes laikā.
apķīlājums Mantas arests - process, kurā atbilstoši tiesas lēmumam tiek atsavināts personas likumīgs īpašums, lai atlīdzinātu parādsaistību nepildīšanas dēļ kreditoram radītos zaudējumus.
viļetaķ Mantas izņemšana.
piesavināšanās Mantas nolaupīšanas veids - kādas personas prettiesiska rīkošanās ar svešu mantu, kura viņai bijusi uzticēta noteiktam nolūkam un atradusies tās pārziņā, kā ar savu.
mantošana Mantas pāreja mantiniekiem pēc mantas īpašnieka nāves.
ekspropriācija Mantas piespiedu atsavināšana; atsavināšana ar varu.
mantracis Mantas racējs, apslēptas mantas meklētājs.
padiecēt Mantas vai naudas ziņā padarīt tukšāku.
mantglabis Mantas, dārgumu glabātājs.
puzas Mantas, dažādas sīkas lietas.
cipatas Mantas, drēbes, iedzīves priekšmeti.
iedzīve Mantas, kas kādam pieder un ir nepieciešamas ikdienas dzīvē, saimniecībā.
bauga Mantas, krāmi.
parpala Mantas, lietas.
parpali Mantas, lietas.
parpaliņi Mantas, lietas.
bagāža Mantas, saiņi, ko pārved pasažieru satiksmes līdzekļos.
loriņi Mantas; krāmi.
pekele Mantas; saimniecības, iedzīves priekšmeti.
kiški Mantas.
manatki Mantas.
šmotkas Mantas.
šmutkas Mantas.
Heracleum mantegazzianum Mantegaci latvānis.
mantelis Manteļskurstenis.
palijs Mantija.
spredings Mantijas litosfēras plātņu savstarpēja atbīdīšanās, ko okeānu vidusgrēdu zonās rada konvekcijas strāvas; okeāna dibena izplešanās.
zīlēšana Mantika - savdabīgu paņēmienu un rituālu darbību kopa, ar kuru palīdzību magi, pravieši, pareģi, burvji, zintnieki mēģina atklāt nezināmo, paredzēt nākotni.
mantenīce Mantiniece.
mantinīca Mantiniece.
mantnīce Mantiniece.
substitūts Mantinieka aizstājējs, rezerves mantinieks.
institutio Mantinieka iecelšana testamentā.
heredes Mantinieki (Senajā Romā).
pirmmantinieks Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
iemantinieks Mantinieks.
mantenieks Mantinieks.
mantnieks Mantinieks.
manta Mantiņa (2).
mantissa Mantisa.
mantniecisks Mantisks (1).
mantniecisks Mantisks (2).
mantaskāre Mantkāre.
gaunerība Mantkārība, mantrausība, skopulība.
mantguvība Mantkārība, skopums.
rausība Mantkārība.
grābsis Mantkārīgs (un pārticis) cilvēks.
mantkrāpis Mantkārīgs cilvēks, kas mēdz arī krāpties.
mantēlis Mantkārīgs cilvēks.
neipuce Mantkārīgs cilvēks.
žalga Mantkārīgs cilvēks.
negalīgs Mantkārīgs, alkatīgs.
āmarīma Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks; amarīļa.
amarīļa Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks.
gauneris Mantkārīgs, mantrausīgs, skops cilvēks.
gābiķis Mantkārīgs, nenovīdīgs cilvēks.
ģībulis Mantkārīgs, nenovīdīgs cilvēks.
mantkrāpīgs Mantkārīgs, rausīgs.
badakoks Mantkārīgs, skops cilvēks.
badastabs Mantkārīgs, skops cilvēks.
badūzis Mantkārīgs, skops cilvēks.
āmerīgs Mantkārīgs.
gūbīgs Mantkārīgs.
gūstīgs Mantkārīgs.
kāsīgs Mantkārīgs.
mantguvīgs Mantkārīgs.
mantkārs Mantkārīgs.
naudkārs Mantkārīgs.
rāvīgs Mantkārīgs.
rikaucis Mantkāris, rīma.
rīkaucis Mantkāris, rīma.
mantrausis Mantnesis, pūķis.
dzimtnoma Mantojama tiesība nomāt zemi.
grāfs Mantojams aristokrātijas tituls; persona, kam ir šāds tituls.
kņazs Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. g.
marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
lords Mantojams tituls (Anglijā); persona, kam ir šāds tituls.
heredium Mantojams zemes gabals Romā, sākumā 2 jūgerus liels.
cenzīva Mantojams zemnieka zemes īpašums feodālajā Francijā 12.-18. gs.
ereptorija Mantojuma atņemšana necienīgam radiniekam, kad tas jau pieņēmis mantojumu.
fideikomitents Mantojuma atstājējs, fideikomisa autors.
mantošana Mantojuma iegūšana.
seniorāts Mantojuma priekšroka vecākajam ģimenē.
augšupējs Mantojuma tiesībās nosaukums bērniem un bērnu bērniem.
Mentona Mantona, pilsēta Francijā ("Menton").
intestātkodicils Mantošanas kārtības likumi un noteikumi, gadījumiem, kad nav atstāts testaments.
minorāts Mantošanas sistēma, kurā nesadalītu īpašumu manto jaunākais dzimtā.
apmantot Mantot.
akvizīts Mantots īpašums.
patrimonijs Mantots privātīpašums, dzimtīpašums.
badenis Mantrausīgs cilvēks.
mantrausis Mantrausīgs cilvēks.
gaunerīgs Mantrausīgs, mantkārīgs, skops.
rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļu rāvējs.
mantasgars Mantrausīgs, skops cilvēks.
mantaspūķis Mantrausīgs, skops cilvēks.
gābžis Mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek; gūbiķis gābiķis.
grābējs Mantrausis.
mantgūbis Mantrausis.
mantguvis Mantrausis.
mantjēcis Mantrausis.
mantplēsis Mantrausis.
naudaskāsis Mantrausis.
naudrausis Mantrausis.
rauša Mantrausis.
rausējs Mantrausis.
rāvējs Mantrausis.
kapķorka Mantu glabātuve (padomju armijā).
kaptjorka Mantu glabātuve (padomju armijā).
priceps Mantu maiss.
bilancēšana Mantu, mantu avotu, norobežojuma posteņu vai korektīvu posteņu ievietošana bilancē.
aizņemšanās Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod
aizņēmums Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod; šādā veidā iegūta manta, priekšmeti.
kaptjorščiks Mantzinis, uzturzinis (padomju armijā).
m. Manuāli (ērģeļkompozīcijās).
manufaktūrists Manufaktūras (2) īpašnieks.
manufaktūrists Manufaktūras (3) ražotājs.
manufaktūrists Manufaktūras (3) tirgotājs.
Manukava Manukau, pilsēta Jaunzēlandē.
IMO Manuprāt (angļu "in my opinion"; īsziņās).
pomojemu Manuprāt.
MSS Manuskripti.
kaļka Manuskripts (piem., grāmatai) uz pauspapīra.
majuskulis Manuskripts, kas uzrakstīts tikai ar lielajiem burtiem.
MS Manuskripts.
roktinis Manžete, uzrocis.
prāti Maņas (tautā un vecākā literatūrā).
trogositidae Māņasmaļu dzimta.
trogosita Māņasmaļu dzimtas ģints.
xenicidae Māņceplīšu dzimta.
xenicus Māņceplīšu dzimtas ģints.
tirānceplītis Māņceplītis, atsevišķas sugas.
māņpaceplītis Māņceplītis.
parasellidae Māņēzelīšu dzimta.
jaera Māņēzelīšu dzimtas ģints.
Maņģeņu dīķis Maņģenes dīķis Rumbas pagastā.
Meņģeņu dīķis Maņģenes dīķis Rumbas pagastā.
pāšļi Māņi, nieki.
pāšļošanās Māņi, nieki.
pāžļi Māņi, nieki.
pāžļošanās Māņi, nieki.
bošķi Māņi; burvestības; blēņas.
mānis Māņi.
mārķi Māņi.
viltavas Māņi.
micropeplidae Māņīsspārņu dzimta.
micropeplus Māņīsspārņu dzimtas ģints.
braconidae Māņjātnieciņu dzimta.
oedemeridae Māņkoksngraužu dzimta.
oedemera Māņkoksngraužu dzimtas ģints.
glyphipterigidae Māņkožu dzimta.
glyphipterix Māņkožu dzimtas ģints.
philodromidae Māņkrabjzirnekļu dzimta.
philodromus Māņkrabjzirnekļu dzimtas ģints.
thanatus Māņkrabjzirnekļu dzimtas ģints.
tibellus Māņkrabjzirnekļu dzimtas ģints.
malurus Māņķauķi.
sapygidae Māņlapseņu dzimta.
zapodidae Māņlēcējpeļu dzimta.
oxyopidae Māņlēcējzirnekļu dzimta.
oxyopes Māņlēcējzirnekļu dzimtas ģints.
malachiidae Māņmīkstspārņu dzimta.
melyridae Māņmīkstspārņu dzimtas "Malachiidae" nosaukuma sinonīms.
malachius Māņmīkstspārņu dzimtas ģints.
spīdīgais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius aeneus").
divplankumu māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius bipustulatus").
zaļais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius viridis").
rhabdornithidae Māņmizložņu dzimta.
rhabdornis Māņmizložņu dzimtas ģints.
bothrideridae Māņmizvaboļu dzimta.
philepittidae Māņnektārputnu dzimta.
filepita Māņnektārputnu dzimtas atsevišķas sugas.
neodrepanis Māņnektārputnu dzimtas ģints.
philepitta Māņnektārputnu dzimtas ģints.
conopophagidae Māņpitu dzimta.
conopophaga Māņpitu dzimtas ģints.
corythopis Māņpitu dzimtas ģints.
zoothera Māņplušķi.
xiphydriidae Māņragastu dzimta.
xiphydria Māņragastu dzimtas ģints.
pseudoscorpiones Māņskorpioni.
cheiridium Māņskorpionu kārtas ģints.
chelifer Māņskorpionu kārtas ģints.
neobissum Māņskorpionu kārtas ģints.
slpingidae Māņsmecernieku dzimta.
rhizophagidae Māņspīduļu dzimta.
rhizophagus Māņspīduļu dzimtas ģints.
eushnemidae Māņsprakšķu dzimta.
euchnemis Māņsprakšķu dzimtas ģints.
catharus Māņstrazdi.
pyraustidae Māņsviļņu dzimta.
elophila Māņsviļņu dzimtas ģints.
eudonia Māņsviļņu dzimtas ģints.
margarita Māņsviļņu dzimtas ģints.
ostrinia Māņsviļņu dzimtas ģints.
supersticija Māņticība.
zabava Māņticība.
zabavnieks Māņticīgais.
mānis Māņticīgs ieradums.
cochylidae Māņtinēju dzimta.
cochylis Māņtinēju dzimtas ģints.
eupoecilia Māņtinēju dzimtas ģints.
pseidoneoplazma Māņu audzējs, uztūkums, kas atgādina neoplazmu, piem., retencijas cista.
mākņa Māņu gudrība, burvju māksla.
mākne Māņu gudrība, burvju māksla.
fints Māņu kustība (sporta spēlēs).
puspagrieziens Māņu manevrs (sacīkstēs), ko izpildot, jahta it kā gatavojas caurgriezienam (iešanai pār štagu), bet pēdējā brīdī atgriežas atpakaļ (atkrīt) iepriekšējā kursā.
uztvere Maņu orgāna uztveršanas spēja.
proprioceptori Maņu orgāni ķermeņa stāvokļa un kustības uztverei.
jutekļi Maņu orgāni.
teleoceptors Maņu orgāns distantu kairinājumu uztverei.
propterceptors Maņu orgāns tuvu esoša kairinājuma uztverei.
juteklis Maņu orgāns.
jūteklis Maņu orgāns.
minutēze Maņu orgānu nogurums.
kārpiņa Maņu orgānu sastāvdaļa - jutīgs gļotādas veidojums.
pseidoparalīze Māņu paralīze, kustību traucējumi bez paralīzes (psihogēni vai sāpju dēļ, locītavas slimība).
pseidestēzija Māņu sajūta, piem., sāpes amputētā loceklī (fantom-sāpes).
nozerestēzija Maņu traucējumi.
mikrestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā.
mikroestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā.
opiliones Māņzirnekļi jeb taņi.
lacinius Māņzirnekļu dzimtas ģints.
nemastoma Māņzirnekļu dzimtas ģints.
opilio Māņzirnekļu kārtas ģints.
picathartinae Māņžagatu dzimta.
picathartes Māņžagatu dzimtas ģints.
maoists Maoisma piekritējs.
Sniega kalni Maokes kalni Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā.
Karstensa kalns Maokes kalnu Džajas virsotnes nosaukums līdz 1965. g.
callaeidae Maoristrazdu dzimta jeb Jaunzēlandes strazdu dzimta.
callaeas Maoristrazdu dzimtas ģints.
creadion Maoristrazdu dzimtas ģints.
heteralocha Maoristrazdu dzimtas ģints.
Haumia Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - debesu dieva un zemes dievietes dēls, auglības dievs, savvaļas dārzeņu un augu, paparžu un batātes aizgādnis.
Tauhiri Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - stihisko spēku dievs, debesu dieva un zemes dievietes dēls.
Pani Maoru (Okeānija) mitoloģijā - dieviete, Rongomaui sieva un pirmo saldo kartupeļu radītāja.
Tane Maoru koku un mežu dievs.
Rona Maoru mitoloģijā - dievs, kas cīnās ar mēnesi, atsākot kauju pilnmēnesī, līdz mēness nogurst un sāk dilt.
Hinehauone Maoru mitoloģijā - pirmais cilvēks, ko mežu dievs Tane izveidoja no smiltīm, lai radītu sev sievu.
Rangi Maoru panteonā - debesu dievs un viens no pasaules radītājiem, kurš kļuva par debesīm, bet viņa partnere Papa - par zemi.
Tangaroa Maoru panteona jūras dievs.
Tu Maoru panteona kara dievs.
Tafiri Maoru panteona stihiju dievs.
Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm.
Haumija Maoru savvaļas sakņu un augu dievs, debesu dieva Rangi un zemes dievietes Papas dēls.
Karihi Maoru varoņa Tafaki brālis, kurš tiek attēlots kā lempis un vientiesis pretstatā savam varonīgajam un atjautīgajam brālim.
folderis Mape (informātikā).
portfolio Mape dažādu papīru, zīmējumu, skiču glabāšanai un pārnēsāšanai; darbu kopa.
ieloks Mapēm un līdzīgiem iesējuma darbiem atlokāmās malas.
Lorensu Markiša līcis Maputu līcis, kas atrodas Indijas okeāna rietumu daļā ("Baia do Maputo"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā.
Lorensumarkiša Maputu, Mozambikas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1976. g.
Maputa Maputu, Mozambikas galvaspilsēta.
Bryum marratii Marā samtīte.
Māra Mara, Rīvas pieteka.
Mariņa Mara, Rīvas pieteka.
Māriņa Mara, Rīvas pieteka.
Mārupīte Mara, Rīvas pieteka.
leptoptilos Marabu.
marabu Marabuts.
Merage Marāge, pilsēta Irānā.
Marakaivas ezers Marakaibo ezers Venecuēlā.
Marakaiva Marakaibo, pilsēta Venecuēlā.
maralbriedis Marals.
Maraņana Maranjauna, štats Brazīlijas ziemeļaustrumos.
Maraņona Maranjona, upe Peru.
kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem.
ktenante Marantu dzimtas ģints ("Ctenanthe"), kas sastopama Dienvidamerikā, Eiropā tiek audzēta kā dekoratīvi telpaugi.
stromante Marantu dzimtas ģints ("Stromanthe"), Dienvidamerikas augs, ko Latvijā izplata kā telpaugu.
maranta Marantu dzimtas ģints.
niedru maranta marantu suga ("Maranta arundinacea"), ko tropu apgabalos kultivē un sakneņus izmanto uzturā un arorūta ieguvei.
baltdzīslu maranta marantu suga ("Maranta leuconeura"), kuras dažādas šķirnes ir izplatīti telpaugi.
Merapi Marapi, vulkāns Sumatrā, Indonēzijā.
Kāpostu Māra Māras dienas (25. marta) nosaukuma variants, dabas atmodas diena, arī putnu diena; Kāpostnīca.
maraskīns Maraskīno.
marati Marathi.
marathi Marathu valoda - indoāriešu valoda, kurā galvenokārt runā marathi, kas dzīvo Indijas centrālajā un rietumu daļā, tā ir Indijas štata Mahārāštras oficiālā valoda.
maratonists Maratonskrējējs.
Maraža Maražo, sala Amazones grīvā, Brazīlijā.
Mārksne Mārciena, latgaļu apdzīvots novads 13.-14. gs.
Martzen Mārciena.
lb. Mārciņa (latīņu "libra").
funds Mārciņa (naudas vienība).
funts Mārciņa (naudas vienība).
funds Mārciņa (svara vienība).
funts Mārciņa (svara vienība).
mārcīna Mārciņa; masas mērvienība - aptuveni 400 gramu.
lb Mārciņa.
Marzingshof Mārciņas jeb Mārčiņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kastrānes pagastā.
silybum Mārdadži.
marnavainis Mardavainis.
Barka Mardža - pilsēta Lībijā.
Tulipa marjolettii Mardžoleta tulpe.
Mureja Mareja, upe Austrālijā.
neirolimfomatoze Mareka slimība - vīrusa izraisīta infekcijas slimība.
Marren Mares muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Klosteres pagastā.
lēns Marga 1(1,2).
mārga Marga 1(1).
merga Marga norobežošanai.
lenderis Marga.
palmona Margarīns no augu (kokosa palmu u. tml.) taukiem.
reliņi Margas (kuģim).
reliņi Margas (piemēram, balkonam).
trejaža Margas vijīgiem augiem; lapene, augiem apjumta aila, gatve.
rentenis Margas, norobežojums.
gadriņi Margas, režģveida nožogojums; skadriņi.
mergas Margas.
margāt Margāt projām - aizskriet.
Margancis Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
Marganča ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
Margaucu ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
Margauča ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
Margavicu ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
Margaviču ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
Margolta ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
Marguca ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
Margova Margava, Užavas pieteka.
Mergava Margava, Užavas pieteka.
Mārgita Mārgeita, pilsēta Lielbritānijā.
Margilana Marghilona, pilsēta Uzbekistānā.
Marianhof Margiņas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
margrieta Margrietiņa (1).
doka Margu stabiņš.
Margaņeca Marhaneca, pilsēta Ukrainā.
Merva Mari, pilsēta Turkmenistānā, tās nosaukums līdz 1937. g.
Marienpole Mariampoles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
Mariānu dziļvaga Marianas dziļvaga Klusajā okeānā.
Mariānu salas Mariannas salas Mikronēzijā.
Marienbāde Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā, tās nosaukuma vācu valodā latviskojums.
Marianske Lāzne Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā.
Mariānu Mariānu dziļvaga - Marianas dziļvaga.
Mariānu Mariānu salas - Marianas salas.
Evra Marica - upes lejteces nosaukums Grieķijā.
Meriča Marica, upes lejteces nosaukums Turcijā.
Mārianhamina Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā.
Marjehamna Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā.
Kugujumo Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākais dievs, kas dzīvo debesīs, kur viņam pieder lieli lopu ganāmpulki, dievu saimes valdnieks.
Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām.
Mari līcis Marifērts, līcis Ziemeļjūrā, Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē.
podkurs Marihuāna u. c. smēķējamās narkotikas.
gandžubas Marihuāna, hašišs.
kāsis Marihuānas cigarete.
kāsītis Marihuānas cigarete.
planakešs Marihuānas smēķētājs.
planikašs Marihuānas smēķētājs.
planokiša Marihuānas smēķētājs.
jaunava Marija Marija - Jēzus Kristus māte.
Kapsuka Marijampole, pilsēta Lietuvā, tās nosaukums 1955.-1989. g.
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
kāpostnīca Marijas pasludināšanas diena, 25 marts.
mazmāra Marijas piedzimšana (8. septembris).
pietā Marijas un mirušā Jēzus Kristus attēlojums mākslas darbā.
Marijela Marijelas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Joškarola, platība - 23400 kvadrātkilometru, 700000 iedzīvotāju (2009. g.).
Mari Republika Marijelas Republika Krievijā.
Marienberg Marijkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
piķeļi Marinādē konservēti jaukti dārzeņi; konservēti mazi gurķīši.
mikspikli Marinādē konservēti jaukti dārzeņi.
marīnisms Marīnas žanrs.
Mariensee Marindzes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā.
piemarinēt Marinējot piepildīt.
piemarinēt Marinējot sagatavot papildus.
iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt.
piemarinēt Marinējot sagatvot pietiekami, daudz.
iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
beicēt Marinēt.
marnavāt Marinēt.
Mariņezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā.
Mariensejas ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā.
Marindzes ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā.
Marijas ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā.
Marienstein Māriņkalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
Mariental Mariņtāles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
Marienburg Mariņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
fantoši Marionetes, kas kustināmas ar auklām; tēlo dažādas lomas leļļu teātra izrādēs.
coccinellidae Mārīšu dzimta.
chilochorus Mārīšu dzimtas ģints.
coccinella Mārīšu dzimtas ģints.
bizbizmārīte Mārīte - maza ieapaļa punktota vai plankumota vabole.
božinka Mārīte (vabole).
bizmariņa Mārīte, bizmārīte.
bābiņa Mārīte.
bābīna Mārīte.
bābiņš Mārīte.
bizenīte Mārīte.
bizmāriņa Mārīte.
bizmarīte Mārīte.
bizmārīte Mārīte.
čīčiņa Mārīte.
cīcītis Mārīte.
dievgotiņa Mārīte.
dievmeitiņa Mārīte.
dievzirdziņš Mārīte.
māreņa Mārīte.
māriņa Mārīte.
Ždanova Mariupole - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1948.-1989. g.
Marienhof Marjanovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
Marino Marjanovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
Marjina Gorka Marjina Horka, pilsēta Baltkrievijā.
mārks Mārka 1(1).
mērmarka Marka 3(3), ko izmanto precīzu mērījumu veikšanai fotogrammetriskajos instrumentos.
Mārkagrāvis Mārka grāvis, ūdenstece Jūrkalnes pagastā.
Merka Marka, pilsēta Somālijā.
mārketabls Marketabls - tāds, ko var realizēt tirgū, "ejoša" prece.
mikromārketings Mārketings atsevišķas kompānijas līmenī, kas nodrošina saikni starp ražotājiem un patērētājiem.
remārketings Mārketings pieprasījuma samazināšanās situācijā, kad tas skar visu veidu preces jebkurā laika posmā.
sinhromārketings Mārketings, ko lieto laika posmos, kad noteiktas preces ražošanas apjoms var pārsniegt tirgus vajadzības, vai otrādi - maksātspējīgais pieprasījums var ievērojami pārsniegt konkrētās preces ražošanas iespējas.
markgrāfiene Markgrāfa sieva vai meita.
marķīzs Markgrāfs (Karolingu impērijā).
marketendrs Markitants.
markitans Markitants.
marķīze Markīze.
Bokaliktags Marko Polo grēda Kunluna austrumu daļā ("Bokalik Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6300 m.
markomanni Markomāņi.
bavāri Markomāņu izcelsmes ģermāņu cilts, pirmoreiz minēti 6. gs. sāk., kļuva par austriešu un vācu tautas sastāvdaļu.
mērce Mārks (linu mērkšanai).
mārkls Mārks 1(3).
mārga Mārks, dīķis.
mārka Mārks, dīķis.
mērks Mārks.
Marksštate Marksa, pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1928.-1942. g.
marksists Marksisma piekritējs.
sociālisms Marksismā-ļeninismā - komunistiskas iekārtas pirmā fāze.
valstsmonopolistisks Marksisma-ļeņinisma termins tādas valsts iekārtas raksturošanai, kas darbojas monopolu interesēs.
Marki Marku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
markot Marķēt (1).
nomarķēt Marķēt un pabeigt marķēt.
pārmarķēt Marķēt vēlreiz, no jauna; marķēt (kādu kopumu) visu.
svītrošana Marķiergredzena tīkla raidošās stacijas darbība, kurā tā savu kadru pēc sekmīgas aprites izņem no tīkla.
tīkls Token Ring marķiergredzena tīkls, ko izstrādājusi firma _IBM_, plaš izplatīti ir divi varianti, kas atšķiras ar datu pārraides ātrumu (4 un 16 megabiti sekundē); šim tīklam pievienojamo dažāda tipa datoru skaits var sasniegt 256.
marķīze Marķīza (1) sieva vai meita.
marķīze Marķīza (2) sieva vai meita.
marķīze Marķīza (3) sieva vai meita.
markīzāts Marķīza novads, cieņa un gods.
markīze Marķīze (1-3).
markīzs Marķīzs.
binta Marle.
vatuška Marlei līdzīgs audums, pie kura piestiprina vati, veidojot vatējumu.
binta Marles saite.
pārsaite Marles vai audekla saite, parasti 8-10 cm plata, ievainojumu, lūzumu un iekaisumu apsiešanai lopārstniecībā.
tampons Marles vai vates gabals, ko izmanto tīrīšanai, slaucīšanai.
reilīne Marlīne - tieva aukla, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras.
mārņaka Mārļaka.
marmalads Marmelāde.
mormolāde Marmelāde.
marmorgrīda Marmora grīda.
marmorlauztuve Marmora lauztuve.
marmortēls Marmora skulptūra.
osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija.
marmorveidīgs Marmorveida.
sišātājs Marodieris, laupītājs.
marodiers Marodieris.
MA Maroka, valsts divburtu kods.
Marokas karaliste Maroka, valsts pilnais nosaukums ("Al Mamlaka al Maghribiyya").
rifkabilis Marokāņu sacelšanās pret spāņiem dalībnieks XX gs. 20. gados, tā sauktās Rifas Republikas armijas kaujinieks.
marok. Marokāņu.
MAD Marokas dirhēms; Marokas Karalistes valūtas kods, sīknauda - santīms.
Rabāta Marokas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna krastā, Regregas grīvā, 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
MAP Marokas informācijas aģentūra (franču "Maghreb Arabe Presse").
Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra.
dirhams Marokas un Apvienoto Arābu Emirātu naudas vienība.
dirhēms Marokas un Apvienoto Arābu Emirātu naudas vienība.
maronieši Maronīti.
amoliņš Mārpuķīte ("Bellis perennis").
amols Mārpuķīte ("Bellis perennis").
amoltiņi Mārpuķīte ("Bellis perennis").
amoltiņš Mārpuķīte ("Bellis perennis").
amuļi Mārpuķīte ("Bellis perennis").
dāboliņš Mārpuķīte ("Bellis perennis").
kriņģelītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
krīzītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
maijrozīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
maijrozītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
margrieta Mārpuķīte ("Bellis perennis").
margrietiņas Mārpuķīte ("Bellis perennis").
Marijaspuķīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
marijpuķīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
marijpuķītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
mārīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
mārītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
mārpuķe Mārpuķīte ("Bellis perennis").
puniņas Mārpuķīte ("Bellis perennis").
rozetes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
rozīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
rozītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
sīkroze Mārpuķīte ("Bellis perennis").
sīkrozīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
sīkrozītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
skaistule Mārpuķīte ("Bellis perennis").
špīveles Mārpuķīte ("Bellis perennis").
ziemziedītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
mārrozīte Mārpuķīte.
bellis Mārpuķītes.
vārlunte Mārrutkam līdzīgs augs, bet ar lielākām lapām un dzelteniem ziediem.
armoracia Mārrutki - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints.
mērarutki Mārrutki ("Armoracia rusticana").
mēdiķi Mārrutki.
purenieši Mārrutki.
kreni Mārrutks ("Amoracia rusticana").
mārakas Mārrutks ("Amoracia rusticana").
mārruks Mārrutks ("Amoracia rusticana").
māruks Mārrutks ("Amoracia rusticana").
merdiķi Mārrutks ("Amoracia rusticana").
mērrutki Mārrutks ("Amoracia rusticana").
mērrutkis Mārrutks ("Amoracia rusticana").
mērrutks Mārrutks ("Amoracia rusticana").
mērutki Mārrutks ("Amoracia rusticana").
mērutks Mārrutks ("Amoracia rusticana").
mārrutki Mārrutks ("Armoracia rusticana").
krens Mārrutks (augs).
hren Mārrutks; dzimumloceklis.
hrens Mārrutks; dzimumloceklis.
mērruka Mārrutks; mārruka.
mārene Mārrutks.
mārruka Mārrutks.
mērdiķis Mārrutks.
mēruks Mārrutks.
Foboss Marsa lielākais un tuvākais pavadonis; apriņķo Marsu 0,32 dienās (7stundās un 39,2 minūtēs), 9350 km attālumā, forma neregulāra (27 x 21,5 x 19 km), daudz krāteru un gandrīz paralēlu plaisu.
areogrāfija Marsa virsmas apraksts.
Marsabrega Marsalbrēga, pilsēta Lībijā.
Marsaelbureika Marsalbrēga, pilsēta Lībijā.
marseļēze Marseljēza.
marseļjeza Marseljēza.
bujabesa Marseļas zivju zupa: ūdenī vai baltvīnā novārītas, ar ķiplokiem, pētersīļiem, safrānu u. c. garšvielām pagatavotas zivis.
marsileaceae Marsileju dzimta.
aitumaurs Mārsili ("Thymus").
cēberiņi Mārsili ("Thymus").
cēberiņš Mārsili ("Thymus").
smerdelīte Mārsili ("Thymus").
smerdelītes Mārsili ("Thymus").
timians Mārsili ("Thymus").
timijans Mārsili ("Thymus").
timus Mārsili ("Thymus").
thymus Mārsili.
timiāns Mārsils ("Thymus"), kam ir sīkas lapas, violeti iesarkani ziedi un ko izmanto par garšaugu.
cārbīši Mārsils ("Thymus").
cēberīši Mārsils ("Thymus").
cēberītes Mārsils ("Thymus").
cēbrene Mārsils ("Thymus").
cēbri Mārsils ("Thymus").
cebrine Mārsils ("Thymus").
cēbrine Mārsils ("Thymus").
cēbriņi Mārsils ("Thymus").
cēbriņš Mārsils ("Thymus").
cēbrīši Mārsils ("Thymus").
cēbrīte Mārsils ("Thymus").
čombori Mārsils ("Thymus").
čombri Mārsils ("Thymus").
cūksili Mārsils ("Thymus").
cūksiliņi Mārsils ("Thymus").
cūksiliņš Mārsils ("Thymus").
kāpsiliņi Mārsils ("Thymus").
kāpsiliņš Mārsils ("Thymus").
laukeglīte Mārsils ("Thymus").
laukeglītes Mārsils ("Thymus").
Mārassils Mārsils ("Thymus").
mārsili Mārsils ("Thymus").
mārsiliņi Mārsils ("Thymus").
mārsiliņš Mārsils ("Thymus").
sabriņi Mārsils ("Thymus").
sanderiņi Mārsils ("Thymus").
sanderiņš Mārsils ("Thymus").
scēbrine Mārsils ("Thymus").
sili Mārsils ("Thymus").
siliņš Mārsils ("Thymus").
smerdele Mārsils ("Thymus").
vecīši Mārsils ("Thymus").
vecvīrbārzdiņa Mārsils ("Thymus").
vērdiņi Mārsils ("Thymus").
zanderiņi Mārsils ("Thymus").
zilziedīši Mārsils ("Thymus").
ceberiņš Mārsils.
cebers Mārsils.
cebriņš Mārsils.
vecvīrbārda Mārsils.
vecvīrbārdiņa Mārsils.
vecvīrs Mārsils.
hierochloe Mārsmilga.
mārengrasis Mārsmilga.
hierohloe Mārsmilgas.
Marzenhof Mārsnēni.
Lisaskrogs Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lisa" nosaukuma variants.
Mazā Lisa Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lisa" nosaukuma variants.
Mārsēnmuiža Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" nosaukuma variants.
Startu muiža Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Starti" nosaukuma variants.
Marsņenskaja Mārsnēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Marzenhof Mārsnēnu pagasta bijušais nosaukums.
Rebutia marsoneri Marsonera rebūcija.
māršava Mārša 1.
MH Māršala Salas, valsts divburtu kods.
MHL Māršala Salas, valsts trīsburtu kods.
Madžuro Māršala Salu Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Majuro"), atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Māršala salu atolā, veido 3 apdzīvotas salas - Delapa, Uliga un Darrita (Rita), 25000 iedzīvotāju (2005. g.).
Artemisia marschalliana Maršala vībotne.
marchantia Maršancijas.
marchantiidae Maršanciju apakšklase.
Mārša Māršava.
Māršala Māršava.
aizmaršēt Maršējot aiziet, aizsoļot.
Marzenhof Māršena muiža, kas atradās Madonas apriņķa Bērzaunes pagastā.
mulsturis Maršēšana, vingrināšanās.
soļāt Maršēt.
marchantiaceae Maršnciju dzimta.
maršrutēšana Maršruta noteikšanas metode datu pārraides tīklā.
brauciens Maršruta satiksmes līdzekļu kustība no viena galapunkta līdz otram; reiss.
pusmaršrutētājs Maršrutētājs, kas ar modema starpniecību pievieno datoru tīklu sakaru līnijai.
velomaršruts Maršruts pa kuru brauc ar velosipēdu.
ceļš Maršruts, kas operētājsistēmai jānoiet, lai atrastu izpildāmo programmu apakšdirektorijā.
maršrute Maršruts.
MKK Maršrutu kvalifikācijas komisija (tūrismā).
marche Maršs.
marcia Maršs.
marciale Maršveida.
maršveidīgs Maršveida.
Aghdere Martakerta - pilsēta Kalnu Karabahā (_Ağdere_), tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
martenceplis Martenkrāsns.
martens Martenkrāsns.
Selaginella martensii Martensa selaginella.
martenzīts Martensīts.
Martigo Martiga, pilsēta Francijā ("Martigues").
MQ Martinika, teritorijas divburtu kods.
MTQ Martinika, teritorijas trīsburtu kods.
Martinika Martinikas reģions - Francijas valdījums Mazo Antiļu salu grupā (fr. val. "Martinique" / "Region Martinique"), Vestindijā, administratīvais centrs - Fortdefransa, platība - 1106 kvadrātkilometri, 402000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
Marcekopoles ezers Martinopoles ezers Kaunatas pagastā.
Martinpoles ezers Martinopoles ezers Kaunatas pagastā.
Zaļenku ezers Martinopoles ezers Kaunatas pagastā.
ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
ķulduri Mārtiņdienas ēdiens, vārītas vistu un zosu kājas.
dendranthema Mārtiņrozes.
Buclers Mārtiņš Buclers - fotogrāfs, fotorūpnieks, izdevējs (1866.-1944. g.), Latvijas fotomākslas pamatlicējs, 1903. g. atvēris pirmo fotopreču veikalu Latvijā, sarakstījis pirmo fotografēšanas pašmācības grāmatu latviešu valodā, nodibinājis pirmo latviešu fotogrāfu biedrību.
Martiszowa Martiševas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
baložmēnesis Marts.
marcs Marts.
mercis Marts.
sērsnmēnesis Marts.
Hodžavenda Martuni, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
marrubium Marūbijas.
Lindenruh Mārupe.
bierinieši Mārupes ciema daļas, apdzīvotās vietas "Bieriņi" iedzīvotāji.
bašēnieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Bašēni" iedzīvotāji.
celtnieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Celtnieku ciemats" iedzīvotāji.
cerenieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Ceri" iedzīvotāji.
cerieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Ceri" iedzīvotāji.
Bašēni Mārupes novada apdzīvotās vietas "Mārupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Dambji Mārupes novada apdzīvotās vietas "Mārupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Šosciems Mārupes novada apdzīvotās vietas "Mārupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Tēriņi Mārupes novada apdzīvotās vietas "Mārupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
mārupieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Mārupe" iedzīvotāji.
skultieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Skulte" iedzīvotāji.
stīpnieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Stīpnieki" iedzīvotāji.
Peles Mārupes novada apdzīvotās vietas "Stūri" otrs nosaukums.
vētrenieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Vētras" iedzīvotāji.
vētrenieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Vētras" iedzīvotāji.
Dzilnas Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Dzilnuciems" nosaukuma variants.
Egļu ciems Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukuma variants.
klīvieši Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Klīves" iedzīvotāji.
Klīvia Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Klīves" nosaukuma variants.
Klīvji Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Klīves" nosaukuma variants.
austrumieši Mārupes novada Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Austrumi" iedzīvotāji.
lagatieši Mārupes novada Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Lagatas" iedzīvotāji.
gātciemieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Gātciems" iedzīvotāji.
pavasarieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji.
pērņciemieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" (senāk arī "Pērņciems") iedzīvotāji.
Silamalas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" nosaukuma variants.
Kļavas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums.
Spuņņciems Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums.
Salaskaja Mārupes novada Salas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
dambenieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Dambji" iedzīvotāji.
dambenieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Dambji" iedzīvotāji.
Mazieķi Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Ieķi" nosaukuma variants.
meijenieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji.
meijieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji.
mētrenieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Mētras" iedzīvotāji.
mētrenieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Mētras" iedzīvotāji.
pilātieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Pilāti" iedzīvotāji.
tīrainieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Tīraine" iedzīvotāji.
vecmuižnieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuižnieki" iedzīvotāji.
Marbelja Marvelja, pilsēta Spānijā ("Marbella").
Lori Marza Armēnijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Vanadzora.
papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas; papīra masa.
māšele Māsa (parasti jaunākā).
tīrmasa Masa (precei) bez iesaiņojuma.
pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci; ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas.
aizķepējums Masa, ar ko aizķepē.
aizķitējums Masa, ar ko aiztepē.
aiztepējums Masa, ar ko aiztepē.
ķitējums Masa, ar ko tepē; tepējums (2).
pusmāsa Māsa, ar kuru kopīgs it tikai viens no vecākiem.
kņudze Masa, daudzums.
pašmasa Masa, kāda piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli; miera stāvokļa masa.
mīkla Masa, kas veidojas, sajaucoties kādai vielai ar šķidrumu.
zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
dropstala Māsa, tautu meita.
dropstelīte Māsa, tautu meita.
droztala Māsa, tautu meita.
Mēza Māsa, upe Francijas austrumos (fr. val. "Meuse"), Beļģijā un Nīderlandē.
m. Masa.
māša Māsa.
māse Māsa.
māsena Māsa.
māsēna Māsa.
māsens Māsa.
sī Māsa.
sistere Māsa.
sisters Māsa.
sistruha Māsa.
švestere Māsa.
Masačūsetsa Masačūsetsas Sadraudzība - štats ASV ("Massachusets" / "Commonwealth of Massachusetts"), atrodas valsts austrumos, Jaunanglijā, administratīvais centrs - Bostona, platība - 27237 kvadrātkilometri, 6745400 iedzīvotāju (2014. g.).
MIT Masačūsetsas Tehnoloģiskais institūts (angļu "Massachusetts Institute of Technology").
masulis Masala.
lēcenes Masalas 1.
blusenes Masalas.
masalis Masalas.
masāls Masalas.
masulas Masalas.
musalas Masalas.
MMR Masalu, epidēmiskā parotīta un masaliņu vakcīna (angļu "measles-mumps-rubella vaccine").
Mārsāņu ezers Māsānu ezers Turku pagastā.
Māsāņu ezers Māsānu ezers Turku pagastā.
tonna Masas (svara) mērvienība - 1000 kilogramu.
mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu.
atūdens Masas atūdeņošanā atdalīts ūdens, parasti papīra (kartona) ražošanā.
māsasdēls Māsas dēls.
māsenis Māsas dēls.
māsaireize Māsas kārta, reize (ko darīt, saņemt u. tml.).
māsasmeita Māsas meita.
māsene Māsas meita.
lote Masas mērvienība - aptuveni 12,78 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
unce Masas mērvienība - aptuveni 28,35 grami (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 28,7 grami (Latīņamerikas valstīs).
pods Masas mērvienība (1/20 birkava, 20 mārciņas).
bose Masas mērvienība \~45 mārciņas (~19 kg), lietoja 16. gs. Lejaskurzemē medus daudzuma noteikšanai; boze.
kvarters Masas mērvienība angļu mēru sistēmā (12,7 kg).
stons Masas mērvienība angļu mēru sistēmā (6,35 kg).
centners Masas mērvienība dažās valstīs = 50 kg; Lielbritānijā - 50,8023 kg; ASV - 45,3592 kg.
kilograms Masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - attiecīgā starptautiskā etalona masa – 1000 gramu [kg].
kantars Masas mērvienība Tuvo Austrumu zemēs - lielums stipri mainīgs: no 45- 80 kg dažās zemēs līdz 230-320 kg citās.
decigrams Masas mērvienība, grama desmitā daļa.
grams Masas mērvienība, kas vienāda ar vienu kilograma tūkstošdaļu.
mārciņa Masas mērvienība.
piesvars Masas pieaugums (dzīvniekiem).
ēre Masas un aprēķina vienība un monēta Skandināvijā viduslaikos.
māsasbrāļi Māsas un brāļi.
pleminieks Māsas vai brāļa dēls.
pleminīca Māsas vai brāļa meita.
drahma Masas vienība un sudraba monēta Senajā Grieķijā.
statērs Masas vienība, vēlāk naudas vienība Senajā Grieķijā (1/2 unces) un citās antīkās pasaules valstīs; monētas kala no zelta, sudraba un to sakausējuma.
DEN Masas vienība: auduma vai trikotāžas izstrādājuma izturības un biezuma/smalkuma rādītājs; DEN indekss rāda 9000 m gara diega masu gramos - ja zeķēm ir 15 DEN, tas nozīmē, ka 9000 m garš diegs no šī materiāla sver 15 gramus; den.
māsasvīrs Māsas vīrs.
nožuvums Masas zudums, kas rodas žūšanas procesā; rukums.
puds Masas, svara mērvienība - 40 mārciņas - aptuveni 16,38 kilogrami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
birkavs Masas, svara mērvienība - aptuveni 163,81 kilograms (vecajā krievu mērvienību sistēmā, ko Latvijā lietoja no 1845. g.).
mārceņa Masas, svara mērvienība - aptuveni 400 gramu.
centners Masas, svara mērvienība metriskajā mērvienību sistēmā = 100 kg.
švāgars Māsasvīrs; sievasbrālis; svainis.
hidromasāža Masāža ar vibrējošu ūdeni vai ūdens strūklu.
vibromasāža Masāža, kurā tiek izmantotas vibrācijas.
braucīšana Masāža.
laitījums Masāža.
mīcīšana Masāža.
šļauka Masāža.
braucītava Masāžas kabinets.
vibrināšana Masāžas paņēmiens.
masieris Masāžas speciālists.
frikcija Masāžas veids - zāļu ieberzēšana ādā.
Masbate Masbates šaurums - atrodas Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru.
Mesdžedesoleimana Masdžedsoleimāna, pilsēta Irānā.
Maseio Masejo, pilsēta Brazīlijā.
uzrietināt Masējot govs tesmeni veicināt tā pildīšanoa ar pienu.
izmasēt Masējot izlīdzināt (piemēram, grumbas).
aizlaitīt Masējot nogādāt Viņsaulē.
iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (piemēram, ādā kāda viela).
Masera Maseru, Lesoto galvaspilsēta.
penkāšana Masēšana ar apaļu oli, akmeni.
frotāža Masēšana, berzēšana.
rietināt Masēt (dzīvnieka) tesmeni pirms slaukšanas.
masēties Masēt sevi, sava ķermeņa daļas; tikt masētam.
rietināt Masēt tesmeni pirms slaukšanas.
izmasēt Masēt un pabeigt masēt.
šlaucīt Masēt, berzēt.
glāstīt Masēt.
penkātāja Masētāja, laitītāja, braucītāja.
laitītājs Masētājs; tautas dziednieks, kas ārstēja ar mazsāžas paņēnieniem.
laitīties Masēties.
brālene Māsīca.
māsēle Māsīca.
māšēle Māsīca.
māsēniša Māsīca.
māseņuška Māsīca.
māsice Māsīca.
māsīce Māsīca.
māsnīca Māsīca.
māsbrāļbērni Māsīcas un brālēni; māsas un brāļa bērni.
žmaidze Masiere.
braucītājs Masieris, masāžas speciālists.
laitiķis Masieris, masētājs.
masētājs Masieris.
žmaidzis Masieris.
droztaliņa Māsiņa; tautu meita.
drozteliņa Māsiņa; tautu meita.
droztiņa Māsiņa; tautu meita.
klints Masīva akmens krauja; ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām.
flamme Masīva, korpulenta meitene.
būvmasa Masīvas ēkas nosacīts kopformas apzīmējums.
tanki Masīvi, izturīgi saišu zābaki ar biezu zoli.
tetrapods Masīvs (betona, akmens, metāla) veidojums ar četriem atbalsta izvirzījumiem.
pīlārs Masīvs balsts (parasti ar taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
spararats Masīvs rats, kas nodrošina (ierīces, mehānisma u. tml.) vienmērīgu kustību.
lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem.
sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā).
piesta Masīvs, izdobts vienkoča trauks kaņepju u. c. graudu produktu sasmalcināšanai ar stampu.
rotveilers Masīvs, spēcīgs suns ar melnu un brūnu (uz krūtīm) apmatojumu, izcils sargsuns; attiecīgā suņu šķirne.
mērība Masīvums, masivitāte.
pusmaska Maska, kas aizsedz tikai daļu sejas (parasti tās augšdaļu).
pantalone Maska, komiskais vecis; radies 16. gs., runāja venēciešu dialektā.
lamsteris Maska, liekais ģīmis.
lamsters Maska, liekais ģīmis.
vieplis Maska.
moskalis Maskalis, krievs.
Hypsipetes borbonicus Maskarēnu bubuls.
Maskarēnu Maskarēnu salas - atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Mascarene Islands"), uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 4486 kvadrātkilometri, ietilpst 3 lielas salas, augstums - līdz 3069 m.
Maurīcija Maskarēnu salu centrālā sala, platība - 1860 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 826 m.
M. Maskava (bibliogrāfijā).
maskavietis Maskavas iedzīvotājs.
MLKB Maskavas Latviešu kultūras biedrība.
moskoviti Maskavas lielkņazistes iedzīvotāji, vēlāk tā sauca krievus vispār.
MPK Maskavas pilsētas komiteja.
Solnceva Maskavas pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Maskavas pilsētas dienvidrietumos, ārpus apvedceļa.
Maskovskajas pilskalns Maskavas pilskalns Višķu pagastā.
zubatovisms Maskavas policijas priekšnieka Zubatova organizētā legālā strādnieku kustība carisma aizstāvībai un cīņai pret streikotājiem un radikāli kreisajām organizācijām 1901.-1903. g.
Maskačka Maskavas priekšpilsēta Rīgā (bijušais Maskavas rajons, arī Latgales priekšpilsēta).
MTF Maskavas Tautas fronte.
MVU Maskavas Valsts universitāte.
masks Maskējies cilvēks.
aizmaskēt Maskējot aizsegt skatienam; nomaskot.
aizmaskot Maskējot aizsegt skatienam; nomaskot.
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu.
mīmikrija Maskēšanās forma.
aizsargkrāsa Maskēšanās krāsa (piemēram, zaļganpelēka, balta).
radiodezinformācija Maskēšanās veids, kurā radiopārraides tīši izmanto, lai izplatītu nepareizas ziņas par savējo karaspēka izvietojumu, sastāvu, apbruņojumu, nodomiem nolūkā maldināt pretinieku un nodrošināt savai darbībai izdevīgus apstākļus.
konspirācija Maskēšanās, kaut kā turēšana noslēpumā.
maskošana Maskēšanās.
maskēties Maskēt (1) sevi.
maskot Maskēt (1).
maskot Maskēt (2).
viepļot Maskēt, maskot.
kamuflāža Maskēta uzvedība.
maskoties Maskēties (1).
maskoties Maskēties (2).
enimagi Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
mačikuji Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
krazaks Maskotas grupas dalībnieks, kas Ziemassvētku vakaros dodas no vienas saimes pie otras.
viepļoties Maskoties.
maskarāde Masku balle; svētki, kuru dalībnieki ir tērpušies maskās.
kostīms Masku balles, karnevāla tērps.
ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlāvjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām.
buks Masku gājiens (Ziemsvētkos, Ziemsvētku nedēļā) bez dziedāšanas, ar dejošanu dažu mūzikas instrumentu pavadījumā; šāda gājiena dalībnieki.
delarte Masku komēdija - itāliešu teātra veids, kas radās 16. gs. vidū; raksturīga teksta improvizācija un tipveida maskas - personāži, kas atkārtojas katrā izrādē; delartiskā komēdija.
Maslova Maslova piramīda - cilvēcisko vajadzību piramīda - hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, pamatnē ir cilvēka fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības.
masspektrogrāfija Masspektrometrija.
masspektrogrāfs Masspektrometrs, ar ko fotogrāfiski reģistrē pētījamās vielas masspektru.
topbura Masta augšējā, parasti trīsstūrveida, bura.
bukmasts Masta baļķis.
mastkoks Masta koks.
špīriņš Masta koks.
štagfoks Masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti.
dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
mastris Māsters.
Mosti Masti, pilsēta Baltkrievijā.
mastino Mastifs (liels suns ar krunkainu purnu) ar īsu, tumši pelēku apmatojumu; Neapoles mastifs.
mastigomycotina Mastigomicēšu apakšnodalījums.
mastiks Mastika.
mastitis Mastīts.
mastodon Mastodonti.
otomastoidīts Mastoidīts kopā ar vidusauss iekaisumu, parasti strutojošs.
klapmasts Masts, kas neiet cauri jahtas klājam, bet ar pēdu "iesēžas" masta krēslā, kurš iet cauri jahtas klājam vai arī atrodas uz kajītes jumta.
karogmasts Masts, kurā uzvelk karogu.
špirka Masts, masta koks.
stebe Masts, masta koks.
signālmasts Masts, pie kura piestiprina signālkarogus, signālspuldzes u. tml.
dračīt Masturbēt, onanēt.
dročiķ Masturbēt, onanēt.
dročīt Masturbēt, onanēt.
fuzijāde Masu apšaušana.
fronte Masu darbības novads, joma.
īssaiets Masu informācijas līdzekļu (preses, radio, televīzijas) pārstāvju sanāksme, kas noris nelielā laikposmā un kurā ar valdības pilnvarotajiem tiek apspriests kāds noteikts jautājums vai iegūtas kādas ziņas.
popkultūra Masu kultūra.
māsēnietes Māsu meitas.
pauperisms Masu nabadzība.
ludīts Masu nemieru dalībnieks Anglijā rūpniecības apvērsuma laikmetā, cīnījās pret mašīnu ieviešanu (18. gs. pēdējā trešdaļa - 19. gs. sākums, ar maksimumu 1811.-1816. g.).
radioamatierisms Masu pašdarbības kustība, kas apvieno dažādu radioaparatūru konstruētājus un radiosporta cienītājus.
demonstrācija Masu sabiedriskā noskaņojuma, protesta, prasību izpausmei rīkoti masveida gājieni, mītiņi u. tml.
mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam.
slaktiņš Masveida (cilvēku vai dzīvnieku) iznīcināšana.
koakcija Masveida akcija.
redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus izdošanai.
rallijs Masveida orientēšanās slēpojums.
masveidīgums Masveidība (1).
masveids Masveidība (1).
masveidīgums Masveidība (2).
masveids Masveidība (2).
ragaža Maša, lūku pinums.
pneimomašīna Mašīna (piem., pneimocilindrs, pneimomotors, vakuumsūknis, kompresors, ventilators), kas pārveido saspiesta vai retināta gaisa enerģiju mehāniskajā enerģijā vai otrādi.
pneimodzinējs Mašīna (piemēram, pneimocilindrs, pneimomotors, vakuuma dzinējs, pneimoturbīna), kas saspiesta vai retināta gaisa enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā.
grābeklis Mašīna (piemēram, siena, zāles) grābšanai.
linotips Mašīna (poligrāfijā) burtu salikuma liešanai veselām rindām.
ārdītājs Mašīna (siena, mēslu) ārdīšanai.
kuskūta Mašīna āboliņa sēklu tīrīšanai.
gateris Mašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā (dažāda veida zāģmateriālos).
apgriezējmašīna Mašīna ar kuru apgriež lietas vai štancētas detaļas materiāla liekās daļas.
frēze Mašīna ar rotējošiem darba orgāniem (augsnes vienlaicīgai rakšanai un irdināšanai).
točilo Mašīna ar spēcīgu motoru.
elektrovibroveltnis Mašīna asfalta u. c. ceļu segu nostiprināšanai un noblietēšanai, kas sastāv no veltņa (uz kura ass nostiprināti divi elektrovibratori), ķēžu pārvada, rāmja, reduktora, elektrodzinēja un roktura, uz kura atrodas vadības slēdzis.
frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem.
retinātājs Mašīna augu retināšanai.
finišers Mašīna betona klāja izlīdzināšanai ceļu būvēs.
stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā.
līmveltņi Mašīna finieru vai citu plātņu materiālu pārklāšanai ar šķidru līmi.
spēkmašīna Mašīna fizikāla spēka radīšanai.
autoplate Mašīna grāmatu spiestuvēs rotāciju spiežu stereotipplātņu automātiskai noliešanai un apstrādāšanai.
gropēvelmašīna Mašīna gropju izēvelēšanai.
skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai iestrādāšanai.
gludspiede Mašīna iespieddarbu veikšanai gludspieduma tehnikā.
ofsetmašīna Mašīna iespiešanai ofseta tehnikā.
heders Mašīna īsstiebru labības pļaušanai.
ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai; mehanizēta ēvele.
kreitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kraitons.
kraitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kreitons.
triērs Mašīna labības šķirošanai un tīrīšanai no akmeņiem, māla pikām utt., slīpi novietots rotējošs cilindrs ar caurumotām sienām.
veidmašīna Mašīna lējuma veidņu izgatavošanai.
frēze Mašīna mehanizētai kūdras ieguvei.
arkls Mašīna meliorācijas darbiem (grāvju veidošanai).
kaļammašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
kaļmašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
antiradars Mašīnā paslēpta neatļauta radioelektroniska ierīce autovadītāja savlaicīgai brīdināšanai par ātruma kontroles radara starojumu.
šķērmašīna Mašīna šķēru veidošanai.
kardmašīna Mašīna šķiedras kāršanai pirms vērpšanas, lai no tās attīrītu sīkās šķiedras un gružus.
linters Mašīna šķiedru attīrīšanai no kokvilnas sēklām.
dezintegrators Mašīna trauslu, arī plastisku materiālu smalkai malšanai.
kokgāzis Mašīna vai iekārta augošu koku gāšanai ar saknēm.
pļāvējs Mašīna zāles vai labības pļaušanai; pļaujmašīna.
planētājs Mašīna zemes virsas planēšanai; arī greiders.
novācējs Mašīna, agregāts kultūraugu ražas novākšanai.
dekortikators Mašīna, ar ko atdala šķiedru no pārkoksnējušos stublāju daļām šķiedraugu sausās apstrādes procesā.
emulsors Mašīna, ar ko gatavo emulsiju.
iespiedmašīna Mašīna, ar ko veic iespiešanas procesu.
vālotājs Mašīna, arī ierīce, kas savāc (parasti sienu) vālos.
licējs Mašīna, iekārta (kā) iestiprināšanai, ievietošanai.
izkliedētājs Mašīna, ierīce, ar ko izkliedē (1).
zirdzenieks Mašīna, ierīce, ko pārvadā ar zirgu (zirgiem).
zirdznieks Mašīna, ierīce, ko pārvadā ar zirgu (zirgiem).
rotormašīna Mašīna, kam darbīgā daļa ir rotors.
džins Mašīna, kas atdala kokvilnas šķiedras no sēklām.
kokgāzējs Mašīna, kas izgāž kokus, krūmus (parasti sīkmežu).
agregātmašīna Mašina, kas meža izstrādes darbos veic vairākas operācijas.
motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu.
šķeldotājs Mašīna, kas sastrādā papīrmalku šķeldas ar masīvu tērauda disku, uz kura iestiprināti naži.
gubotājs Mašīna, kas savāc (sienu, labību, salmus) gubās; ierīce pie kombaina, kura sakrāj salmus un izmet gubiņās.
hidromašīna Mašīna, kas šķidruma hidraulisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā vai otrādi (piem., sūknis, hidrocilindrs, ūdens turbīna); hidrauliskā mašīna.
vibromašīna Mašīna, kurā darba procesa veic (vai veicina) vibrējoša ierīce.
kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai).
frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei).
elektromašīna Mašīna, kuras darbības pamatā ir elektromagnētiskā indukcija.
spiedne Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem); prese 1.
izkaisītājs Mašīna, mehānisms, kas paredzēts (kā) izkaisīšanai.
papīrmašīna Mašīna, uz kuras notiek papīra veidošana, presēšana, žāvēšana, kalandrēšana u. c. procesi.
kareta Mašīna.
kariete Mašīna.
koļesņica Mašīna.
mašiņa Mašīna.
mašīne Mašīna.
mašiņš Mašīna.
mašīns Mašīna.
džersijs Mašīnadījuma kokvilnas vai vilnas triko audums, kura pinums labajā pusē veido vertikālas rievas, kreisajā - horizontālas; izmanto ikdienā valkājamu apģērbu šūšanai.
tachometris Mašīnai pierīkots ātruma mērītājs instruments; tahometrs.
voronoks Mašīnas arestēto pārvešanai.
vorons Mašīnas arestēto pārvešanai.
iegājiens Mašīnas darba uzsākšanas fāze.
mašīndaļa Mašīnas detaļa, elements.
klamburis Mašīnas detaļa, kas nodrošina kustības pārnesi; kloķvārpsta.
mašīndetaļa Mašīnas detaļa.
mašīnelements Mašīnas elements.
rievsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir rievas un izciļņi.
zobsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir zobveida rievas un izciļņi; arī rievsavienojums.
statne Mašīnas kārbveida sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, ierīces, ietaises, mehānismus u. tml.
darbspēja Mašīnas spēja veikt noteiktas funkcijas, tehniskajiem raksturotājiem paliekot normas robežās; raksturo sistēmas drošumu.
bloķēšana Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšana noteiktā stāvoklī, lai palielinātos darbības drošums un apkalpes drošība.
bloķēties Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšanās noteiktā stāvoklī.
beztroksnība Mašīnas vai mehānisma īpašība darboties bez trokšņa vai ar niecīgu troksni, kas ir viens no diagnoscēšanas parametriem, pēc kura spriež par mehānismu tehnisko stāvokli. Troksnis mehānismā var liecināt par izregulējumiem, izdilumiem vai mehānisma bojājumiem.
[darbības] traucējums Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas darbības nepilnība, kas rada novirzes no tās normālas darbības. Darbības traucējums var rasties gan tehniskas vainas, gan regulējuma (vai tā trūkuma) dēļ.
darbības bezatteiksme Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja bez atteicēm izpildīt uzdotās darba funkcijas, ko parasti nosaka kā vidējo darbības laika intervālu starp diviem bojājumiem vai atteicēm.
montāža Mašīnas, iekārtas, celtnes u. tml. salikšana no gatavām detaļām; gatavu detaļu sasaistīšana.
būvmašīnas Mašīnas, kas paredzētas celtniecības un montāžas darbu mehanizētai veikšanai.
gludapstrāde Mašīnbūvē - metālapstrādes noslēguma operācijas, ar kurām samazina virsmas raupjumu.
kuluārs Mašīnbūvē metāla sietiņš pumpja sūcējcaurules galā.
kontrolaprēķins Mašīnbūvē pārbaudes precizēts aprēķins, ko izdara pēc konstrukcijas izstrādes pabeigšanas, lai garantētu tās izturību vai ilgizturību.
mašīnindustrija Mašīnbūve.
mašīnrūpniecība Mašīnbūve.
traktorbūve Mašīnbūves nozare, kas ietver traktoru, traktoru un kombainu motoru, agregātu, mezglu, detaļu un rezerves daļu ražošanu.
aparātbūve Mašīnbūves nozare, kas ražo dažādus mēraparātus, regulēšanas, kontroles u. c. aparātus, dažādu darba procesu mehanizācijas un automatizācjas līdzekļus.
mašīnbūvētājs Mašīnbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts mašīnbūvē.
radiorūpniecība Mašīnbūves un metālapstrādes nozare, kas ietver radio, telegrāfa un telefona aparatūras ražošanu.
apakaļdūrieni Mašīndūrieni; atpakaļdūrieni.
atpakaļdūrieni Mašīndūrieni.
ķīlis Mašīnelements detaļu, elementu nekustīgai savienošanai.
ierievis Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu.
industrializācija Mašinizētas lielražošanas sistēmas izveidošanās un attīstība.
autokods Mašīnorientēta programmēšanas valoda, kurā katrai elektroniskā skaitļotāja operācijai atbilst viena valodas frāze.
asemblers Mašīnorientēta programmēšanas valoda.
šmaisers Mašīnpistole.
šmeizers Mašīnpistole.
mašīnbirojs Mašīnrakstīšanas birojs.
daktilografs Mašīnrakstītājs.
mašīnzāle Mašīntelpa.
agregatēšana Mašīnu agregāta komplektēšana noteiktam darbam, piem., traktoru ar arklu sauc par aršanas agregātu, traktoru ar sējmašīnu - par sējas agregātu u. tml.; laukkopībā galvenokārt lieto mobilos (kas pārvietojas pa lauku), bet lopkopībā - stacionāros agregātus.
loķis Mašīnu būvniecībā ierīce punktu, virsmu vai ķermeņu virzīšanai pa noteiktu ceļu, bieži taisnlīnijas kustības ieturēšanai.
piestrāde Mašīnu detaļu saskarvirsmu pielaikošanās to darbības sākumstadijā; piestrādināt.
bukse Mašīnu elements ar cilindrisku vai konisku caurumu cita elementa ievietošanai elementu savienojumos vai slīdgultņos (nedalīts ieliktnis).
sajūgs Mašīnu elements vārpstu vai uz tām nostiprinātu detaļu savienošanai.
profilsavienojums Mašīnu un aparātu elementu savienojums pa neapaļu saskarvirsmu, kas kalpo griezes momenta pārnešanai.
gultņojums Mašīnu un aparātu konstrukcija, kas nodrošina kustīgo (rotējošo, svārstīgo) daļu vajadzīgo savstarpējo novietojumu.
hidropiedziņa Mašīnu un mehānismu darbināšana ar hidrodzinēju; šim nolūkam lietotā hidroiekārta.
MTS Mašīnu un traktoru stacija.
MZIP Mašīnu un zirgu iznomāšanas punkts.
ķepa Mašīnu, instrumentu ķepveida elements.
lāgeris Mašīnu, mehānismu daļa, uz kā (ko) novieto, piestiprina; arī gultnis.
mehanizācija Mašīnu, mehānismu, ierīču ieviešana (piemēram, darba procesā).
mežtehnika Mašīnu, mehānismu, rīku u. tml. kopums meža apsaimniekošanai.
objektprogramma Mašīnvalodā translēta programma, kas ir sagatavota izpildīšanai.
mašikolumbe Mašukulumbve.
pamāt Māt (parasti vienu reizi) un pabeigt māt.
mādžoties Māt ar roku.
makačāt Māt ar roku.
māžļoties Māt ar roku.
māvēt Māt, mest (ar roku, ar acīm).
rādīties Māt, plātīties (parasti ar rokām).
mahāt Māt, vicināt (ar roku).
mahāties Māt, vicināt (ar roku).
maut Māt.
mest Māt.
vēdināt Māt.
vēdīt Māt.
trihoptiloze Mata brīvā gala šķelšanās.
matgals Mata gals.
ostiofolikulīts Mata maisiņa atveres strutojošs iekaisums, kas attīstās, ja ādas berzes vai macerācijas rezultātā mata atveres audos iekļūst mikrobi (stafilokoki, arī streptokoki).
aeroepitēlijs Mata serdes epitēlija šūnas, kurās ir gaiss.
špiļka Matadata.
espada Matadors, toreadors - galvenais cīņas dalībnieks vēršu cīņā.
mauraga Matainā mauraga - mauragu apakšģints ("Pilosella").
trihoglosija Matainā mēle, pagarinātas mēles diegveida kārpiņas.
aitiņa Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
aitīna Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
aitiņas Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
buļpautiņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
dābols Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
divredze Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
kucēniņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
matāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
matuāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
mežāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
pelašķi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
pļavpelēks Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
plūkšumnīcas Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
pūpoliņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
pūšelpuķe Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
pūsliņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
runčpautiņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
dundurāboliņš Matainnais āboliņš ("Trifolium arvense").

Citās vārdnīcās nav šķirkļa M..