skunste | Tēzaurs

skunste

Lietojuma biežums :

skunste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; žargonisms; parasti formā: vienskaitlis

LocīšanaLocīšana

1.Māka, iemaņas.

Saistītās nozīmesnags, prasme, praša, māksla, māka, talants.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

nags_1.3 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Veiklība, prasme.

prasme₁ — Spēju un īpašību kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai), mācēšana.

praša₁ — Prasme.

māksla₂ — Līdz sevišķai veiklībai izkopta darbības prasme.

māka₁ — Praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai); prasme.

talants_1.2 pārnestā nozīmē — Prasme, spēja (ko veikt, darīt).

ķēriens₄ sarunvaloda — Labas spējas, laba prasme.

Tulkojumiendowment, gift, talent, natural endowment, bent.

Tulkojumi

(LV šaurāka nozīme) endowment, gift, talent, natural endowment

natural abilities or qualities

bent, knack, hang

a special way of doing something; "he had a bent for it"; "he had a special knack for getting into trouble"; "he couldn't get the hang of it"

[Princeton WordNet 3.0]

1.1.apvidvārds Buršanas, zīlēšanas māka.

Avoti: SLG

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

— Četri pret diviem, nav liela skunste, — purpina bārdainis.
— Nu, sarunāt ar savējiem nav liela skunste.
Ar pacietību vien, bez izsmiekla par iesācēja greizībām un kļūmēm, Koļa man ir iemācījis skunsti.
Mazajam Valentīnam arī paticies mālēt, Struņķis pat solījis to šajā skunstē ielauzīt, taču tēvam licies, ka tas ir piesolīts tikai pa draugam.
Ja nu pa to laiku arī kādi skunstnieki ir Rīgā, tad tie ap Vērmaņa dārzu savas bodes voi šķūņus uztaisa, un tādā vakarā nevienam skatītāju un apbrīnotāju netrūkst; citi tāpat uz klaja plača savas skunstes rāda un cepurē dāvanas salasa no skatītājiem.