Paplašinātā meklēšana
Meklējam jūta.
Atrasts vārdos (29):
- jūta:1
- jūtas:2
- jūtas:1
- Bjūta:1
- jūtams:1
- Asjūta:1
- iejūta:1
- izjūta:1
- nojūta:1
- sajūta:1
- jūtavas:1
- jūtamība:1
- līdzjūta:1
- nejūtams:1
- pusjūtas:1
- kopizjūta:1
- labsajūta:1
- pašsajūta:1
- pretjūtas:1
- līdzsajūta:1
- liegsajūta:1
- nejūtamība:1
- sirdsjūtas:1
- nelabsajūta:1
- pirmssajūta:1
- pasaulizjūta:1
- priekšsajūta:1
- pasaulsizjūta:1
- fantomsajūtas:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (976):
- Weltschmerz _burtiski_ "pasaules skumjas"; pesimistiskas jūtas, apātisks skats uz dzīvi.
- fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
- hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu
- (pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
- tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija
- elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
- apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas)
- aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas)
- aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums
- mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums
- mīksts alus alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas
- polakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās
- pollakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās
- paradipsija Anomāli stipra slāpju sajūta
- kinesteziometrs aparāts muskuļu sajūtas pakāpes mērīšanai, muskuļu reakcijas noteikšanai
- ponogrāfs aparāts sāpju sajūtas noteikšanai
- algezimetrs aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu
- algesimetrs aparāts sāpju sajūtas stipruma noteikšanai
- algohronometrs aparāts sāpju sajūtas un tās rašanās ātruma noteikšanai
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu
- ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.)
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas)
- apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas)
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības)
- romantika apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas
- burbulis Apvainojuma sajūta
- apslāpēt Apvaldīt (jūtas, to izpausmi)
- apspiest Apvaldīt (jūtas, to izpausmi)
- iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri)
- tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos
- apziņa Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta
- nomākt ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē
- atkratīt ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas)
- krāsa ar redzi uztverama objekta virsmas īpašība, ko rada atstarota (vai no tā izstarota) gaisma; šīs gaismas izraisīta redzes sajūta, uztvere
- ienest ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur)
- kūsāt ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
- kūsēt ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
- kūsot ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
- uzkūsāt ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
- uzkūsot ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
- izstarot ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas)
- iedrošināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme
- iemesties ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm
- apokamnoze Ārkārtīgs vai ātri sajūtams nogurums, piem., miastēnijā
- pretjūtas Atbildes jūtas
- ierādīt Atklāt, parādīt (citiem savu stāvokli, izjūtas)
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos)
- pazibsnīt ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas)
- pazibsnīt ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas)
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu)
- aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām)
- aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām); aizdzīt
- vēsums aukstuma sajūta, ko rada mēreni zema temperatūra vai mitrums
- segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas
- daires Baiga sajūta, vieglāka par bailēm
- baimes Bailes, nobailes, izbīšanās; šausmu sajūta
- baīda Baiļu sajūta; bažas, bailes
- balladeska Balādes viela un stils, traģiski varoniska vai panteistiski mistiska izjūta
- pa gaisu vien bez realitātes izjūtas, bez apdoma, sajēgas; bez pamatojuma; vieglprātīgi
- liberāls Brīvdomīgs, bez aizspriedumiem; tāds, kas spēj saprast un respektēt citu domas un jūtas
- skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa
- pūst būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju)
- pavadīt būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā)
- bakstēt būt durstošai (sāpju, notirpuma) sajūtai (kādā ķermeņa daļā, loceklī, orgānā)
- austies būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.)
- jausties būt jūtamam, pamanāmam
- tvīkt būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); arī karst (2)
- viesties būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties
- pazemot būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta
- uzdzīt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams
- uznest būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams
- izdzēst būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts
- ienest būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst uztverams, sajūtams (kur)
- saldēt būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu)
- nomākt būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu)
- atdzīvināt būt par cēloni, ka atkal rodas (jūtas, īpašības u. tml.)
- darīt būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība, izjūta); izraisīt
- dzēst būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, zūd (sajūtas, atmiņas)
- (ie)sisties degunā būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku)
- iecirsties būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu)
- dvesmot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku); dvašot (1)
- dvašot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3)
- kaltēt būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu
- gulties būt smagi izjūtamam, nomākt
- zmaugt būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē)
- žmaugt būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē)
- lipt būt stipri sajūtamam (par aukstumu, mitrumu)
- līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
- sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
- līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
- durties degunā būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
- lauzīt būt šādai sāpju sajūtai
- durstīt būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu
- durties būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu
- durt būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu
- būt par piedauzību būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas; būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam
- rēgoties būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas
- vilkt būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm)
- saņemt būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas
- tirpt būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām)
- pulsēt būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu)
- pukstēt būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu)
- starot būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju)
- dvest būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi)
- dvesmot būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5)
- strāvot būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.)
- likt sevi just būt uztveramam, sajūtamam
- apņemt būt visapkārt sajūtamam, samanāmam (par gaismu, smaržām, skaņām)
- griezties uz augšu būt, rasties nelabuma sajūtai
- gaisma Cēlas, cildenas jūtas
- vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.)
- gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
- gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3)
- kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas
- cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
- spēkoties censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.); censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (slimību, kaiti)
- cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
- hiperkompensācija cilvēka centieni gūt panākumus tajās darbības jomās, kurās viņš jūtas visvājākais
- lokālidentitāte cilvēka piederības izjūta kādai vietai, apvidum
- levitācija cilvēka sajūta, ka viņš brīvi lido (parasti sapnī)
- sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks
- mīla cilvēks, kas izraisa šādas jūtas
- mīlestība cilvēks, kas izraisa šādas jūtas
- nevīža cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto
- transpersona cilvēks, kura subjektīvā dzimumidentitātes izjūta nesakrīt ar bioloģisko dzimumu
- iemīļotais cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīlas jūtas
- iemīļots cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīlas jūtas
- pusjūtas Daļējas jūtas
- ieskatīties dvēselē daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
- šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
- sprikstēt Dedzīgi paust savas jūtas; arī sprēgāt (3)
- sprēgāt Dedzīgi, klaji paust savas jūtas
- glosopiroze Dedzināšanas sajūta mēlē
- urtikācija Dedzināšanas, niezes sajūta nātrenes gadījumā
- grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi
- ģēlis ēd dedzinoša sāpju sajūta pakrūtē - grēmas
- dievājība Dievišķā izjūta, sekošana dievišķajam paraugam
- kratas Drebuļi; nelabuma sajūta
- baisma drūma, nomācoša izjūta, pārdzīvojums; baigums
- baisa Drūma, nomācoša izjūta, pārdzīvojums; baigums
- baisme Drūma, nomācoša izjūta, pārdzīvojums; baigums
- tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem; arī tirpums
- tirpas Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī; tirpuļi
- sirdstaisnība Dziļa taisnības izjūta; dziļa pārliecība par savu taisnību
- augstcienība Dziļas cieņas jūtas
- naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā)
- starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas
- orgasms Dzimumaktā - apmierinājuma izjūta, seksuālas baudas kulminācija
- atskanēšana Dzirdes sajūtas turpināšanās kaireklim izbeidzoties
- ēna emocionālā stāvokļa, domu, pašsajūtas izpausme (piemēram, sejā, skatienā)
- garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā)
- sajust Emocionāli uztvert, arī saprast un pārdzīvot (piemēram, kāda cita jūtas, attieksmi)
- izjust Emocionāli uztvert, piedzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi, kāda cita jūtas)
- tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums
- labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme
- gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās
- sajūta Emocionāls stāvoklis, noskaņojums, pārdzīvojums; izjūta (1.1)
- empiriosimbolisms Empiriokriticisma paveids, kas atzīst, ka sajūtas un domāšanas konstrukcijas ir simboli, nevis mater. pas. atspoguļojums; šie simboli ir vienīgā realitāte
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas
- rāga Ezoterismā jūtas, patika un prieks, kas parasti saistās ar atmiņām par kādu patīkamu objektu, ideju vai personu
- fankī Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki
- fanki Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fankī
- funky Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; fanki; fankī
- funk Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funky"; fanks; fanki; fankī
- fantoma sāpes fantoma sajūtas
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas, pretēji racionālismam, par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata iracionālos elementus, intuīciju, jūtas, instinktus, atklāsmi u. tml.
- disonance Fizioloģisks efekts (izjūta), ko iegūstam, kad divas vai vairākas skaņas ar tuvām svārstības frekvencēm darbojas uz mūsu ausi
- dūša Fiziskā pašsajūta
- labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime)
- grūtums Fiziskas ciešanas, fiziski slikta, smaga pašsajūta
- smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums; arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās
- ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai
- kardioneiroze Funkcionāli sirdsdarbības traucējumi: sirdsklauves, neregulāra elpošana, aizdusa, smakšanas sajūta, pietvīkums un nāves bailes
- pseidofotestēzija Gaismas sajūta, kas rodas no citu maņu orgānu kairinājuma
- fosfēns Gaismas sajūta, kas rodas no mehāniska tīklenes kairinājuma (sitiens, spiediens)
- afoze Gaismas šķietams trūkums (šķietama tumsa); subjektīvi sajūtams tumšs plankums redzes laukā
- fotisms Gaismas vai krāsas sajūta, ko izraisa dzirdes, taustes, garšas vai ožas kairinājums
- zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu)
- gaismas spilgtums galvenais cilvēka acs gaismas sajūtas faktors – gaismas intensitāte uz laukuma vienību gaismas starojumam, kas izplatās noteiktā virzienā, vai spilgtums, ko sajutīs vērotājs, lūkojoties uz gaismu noteiktā lenķī
- jušana Garastāvoklis, pašsajūta
- filiņš Garastāvoklis; sajūtas
- izdegšanas sindroms garīgo un fizisko spēku izsīkuma stāvoklis, kas izpaužas kā sekas ilgstošam sasprindzinājumam un nelabsajūtai darbā
- pīzdings garlaicība, nepatīkamas sajūtas
- parageizija Garšas maņas traucējums, kas rada maldinošas garšas sajūtas bez atbilstoša ārēja specifiska kairinājuma
- pēcgarša Garšas sajūta, kas paliek mutē pēc kumosa norīšanas un atšķiras no ēdot uztvertās sajūtas
- sūra garša garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- salda garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- sīva garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- sāļa garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- rūgta garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- kakogeizija Garšas sajūtas traucējums, kas izpaužas kā pretīga garša; bieži idiopātiskās epilepsijas simptoms
- agēzija Garšas sajūtas trūkums
- ģieda Goda, kauna sajūta
- ģiedums Goda, kauna sajūta
- grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša
- piroze Grēmas, dedzinoša sajūta epigastrija apvidū un barības vadā, ja kuņģa saturs nokļūst barības vada lejas daļā
- ludus Hēdoniska mīlestība Senajā Grieķijā, kas neprasīja dziļas jūtas un uzticību, pielīdzināma flirtam
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu
- euchinīns Hinīna etilogļskābes esters, baltas adatas, lieto hinīna vietā, sevišķi bērnu praksē, jo tam niecīga, tikko jūtama rūgtuma garša un nav blakus darbības parādību
- dizagregācija Histērijā nespēja koordinēt dažādas jaunas sajūtas un saistīt tās ar redzes iespaidiem
- SOHF Humora izjūtas trūkums (angļu "sense of humor failure"; īsziņās)
- subjektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu
- ieģisma Iedoma, nojauta,sajūta
- puskroplība Iedzimtas kroplības veids, kas nerada jūtamus funkciju traucējumus
- apsaēsties Ieēdot ko nevēlamu, kļūt tādam, kam izraisās nepatīkama, mokoša, vemšanas pirmssajūta
- iekvēlināt Iejūsmināt (cilvēku); izraisīt (piemēram, jūtas)
- splanhnestēzija Iekšējo orgānu sajūta
- topotermesteziometrs ierīce temperatūras sajūtas noteikšanai dažādos ķermeņa apvidos
- divkāršot Ievērojami palielināt, pastiprināt (piemēram, spēku, jūtas)
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- manis Iezīme, zīme; sajūta, izpratne
- plaisa Iežu slāņu pārrāvums bez jūtamas pārbīdes; rodas tektonisko kustību rezultātā
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas)
- nēsāt ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas)
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu
- spa Iniciāļsaliktenis no teiciena "veselība caur ūdeni" (latīņu "sanus per aquam"), ar ko apzīmē plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai
- bioteziometrs instruments vibrācijas sliekšņa izjūtas noteikšanai
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1)
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā)
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2)
- nieze Īpaša sajūta, kas rada tieksmi kasīt ādu
- friktopātija Īpatnēja drebuļu sajūta, ko izraisa anestēzijas zonu kairinājums histēriskām personām
- ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu) ir (rodas) slikta pašsajūta
- impresija īslaicīgs iespaids, īslaicīga izjūta
- cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas
- pāršaut pāri strīpai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- pāršaut pāri svītrai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- pāršaut pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- pāršaut pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- pāršaut pāri pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- pāršaut pāri pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko
- mīlēt Izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku
- mīļot izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku; [mīlēt]{s:1675}
- izkudēt Izjust neērtības no niezes vai līdzīgas sajūtas
- nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi; nejusties kā parasti
- iejūta Izjūta
- atvieglojums Izjūta, kas rodas pēc atbrīvošanās no negatīva psihiska stāvokļa
- neapmierinātība Izjūta, negatīvs pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepiepildītas tieksmes, vajadzības, vēlēšanās
- fīlings izjūta, noskaņojums, garastāvoklis
- ciešanas Izjūta, pārdzīvojums, ko rada fiziskas sāpes, mokas
- šalkas Izjūtas, ko izraisa psihisks stāvoklis
- biķeris Izjūtas, pārdzīvojums (parasti nepatīkams)
- audzināt Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas)
- attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.); veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu
- paķert uz jūtām izmantot (kāda) jūtas, emocionālo attieksmi
- atsvešinātība Izolētības, bezspēcības un ar to saistītas vilšanās sajūta; apziņa, ka vairs neesi noteicējs pār savu dzīvi; sajūta, ka esi atsvešināts no sabiedrības un pat no sevis paša
- izstarot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju
- izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām
- atklāt savu dvēseli izpaust savas domas, jūtas
- novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu)
- novējot Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu)
- pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) – par skaņām, smaržām u. tml.
- urbt izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli); izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
- iedvest izraisīt (noteiktu attieksmi, jūtas pret sevi)
- ieliet izraisīt (parasti jūtas)
- dvest izraisīt (piemēram, jūtas)
- iededzināt izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanās)
- iedegt izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanos)
- aizdedzināt izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot
- aizdegt izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot
- apgarot izraisīt cēlas jūtas, centienus; iedvesmot, sajūsmināt
- krist izraisīt jūtas; rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- ieņemt sirdī izraisīt kādas jūtas sevī; būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu)
- plēst (vai) sirdi pušu izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas
- plēst (vai) ausis pušu izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni)
- urbties izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) - par skaņām; izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas
- plēst (vai) galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm)
- plēst galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm)
- aizkustināt izraisīt pateicības, prieka jūtas; saviļņot
- saviļņot sirdi izraisīt patīkamas jūtas, patīkamu psihisku stāvokli
- veldzēt izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu)
- dedzināt izraisīt smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu)
- svilināt izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām)
- iemesties Izraisīties (par saslimšanu), būt sajūtamam (par traucējumu organismā, sāpēm u. tml.)
- gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu)
- ēstgriba Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst
- sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums
- alkums Izsalkums, bada sajūta
- jūtināt Izteikt jūtas
- apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi)
- aprakstīt Izteikt, attēlot (pārdzīvojumu, izjūtas u. tml., parasti vārdos)
- izrunāt Izteikt, izsacīt (piemēram, domas, jūtas)
- skuļiķ Izteikt, ka jūtas apvainots
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas)
- ragga Jamaikas deju mūzika, kas 80. gados attīstījusies no regeja; jūtami ietekmējusies no hiphopa u. c.
- zonestēzija Jostas sajūta
- ļuškas Juškas, sajūtas
- atstāt pēdas dvēselē jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību
- sajūta Jūtas, emocijas; izjūta (1)
- psihisms jūtas, pārdzīvojumi, kas piemīt konkrētajam cilvēkam
- behestēzija Kairinājuma sajūta elpošanas vados, kas ierosina klepu
- kvēla Kaisle; neapvaldītas jūtas
- kvēle Kaisle; neapvaldītas jūtas
- uguns Karstuma sajūta, arī darbīguma, spēka palielināšanās izjūta
- trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu)
- dūša netur kļūst nelabi, rodas vemšanas sajūta (no kā)
- izbālēt kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbalēt (2); izzust
- izbalēt kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbālēt (2); izzust
- atmosties kļūt atkal jūtamam, aktivizēties (par psihiskām norisēm)
- sadilt kļūt ievērojami mazāk uztveramam, sajūtamam (par parādībām dabā)
- rasties kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
- pamosties kļūt jūtamam, aktivizēties (par psihisku stāvokli); atmosties (3)
- pabalēt kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām)
- pabālēt kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); pabālēt (2)
- nobālēt kļūt mazāk vai maz izjūtamam (piemēram, par atmiņām, izjūtām)
- pazust kļūt nesajūtamam, neuztveramam ar maņām (dzirdi, redzi, ožu u.c.)
- iesaķerties sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū
- iesakosties sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū
- augt kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtam u. tml.)
- slāpt kļūt tādam, kam ir ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert
- sasilt kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā dalās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē
- nostipt kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta
- nosalt kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- pārsalt kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- pārsalties kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī pārsalt (2)
- aptumšoties kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju)
- aptumst kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju)
- svilt kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām)
- uzmirdzēt kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku
- uzstarot kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku
- uzplūst kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam
- uzvirmot kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam
- projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas
- jūtu atspoguļošana konsultēšanas metode: sociālais darbinieks palīdz klientam izprast savas jūtas saistībā ar savu dzīves situāciju, palīdz maksimāli precīzi nosaukt dažādas klienta emocionālo pārdzīvojumu nianses, reflektēt par tām
- kopizjūta Kopēja, vienojoša izjūta
- asiņu balss kopības izjūta (piemēram, ar tautu, radiniekiem)
- ehofotonija Krāsas sajūtas rašanās, uztverot skaņas
- psihiskā krīze krīzes veids, kuram raksturīga cilvēka iekšējo pārmaiņu nepieciešamības pašizjūta, kas izpaužas nespējā dzīvot tā, kā agrāk (distresā, apātijā, nepamatotās dusmās utt.)
- kinanestēzija Kustības sajūtas zudums
- panestēzija Ķermeņa kopsajūta, apziņa
- uzķepums ķīļveidīgs veidojums uz instrumenta skaidvirsmas, kas tai pielīp vai piemetinās griešanas procesā; u. jūtami maina griežņa ģeometriju un apstrādātās virsmas kvalitāti
- vieglums Laba, patīkama sajūta
- komforts Labsajūta
- prihods Labsajūta, narkotiku iedarbības sākums
- nelabsajūta Labsajūtas trūkums, kas var novest pie izsīkuma sindroma
- hronotarakse Laika sajūtas zudums; to rada redzes uzkalna vai pieres daivas bojājums
- svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts; arī laimes augstākā pakāpe
- svētlaimība Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts; arī laimes augstākā pakāpe; svētlaime
- akroparestēze Lēkmjveida durstīšanas, skudru ložņāšanas, salšanas, tirpšanas sajūta plaukstās, roku pirkstos, pēdās, kāju pirkstos
- nožēlas Līdzjūtība, žēlums, skumjas, sāpju sajūta
- ekvilibriorecepcija Līdzsvara sajūta
- apas lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas
- apasat lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas
- apasatam lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas
- apasatu lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas
- ā lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.)
- a lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību)
- vai lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas)
- vaile lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas)
- pfu lieto, lai izteiktu nepatīkamas jūtas, sajūtas
- birr lieto, lai paustu aukstuma sajūtas, ķermeņa trīsas
- o lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu)
- au lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
- oho lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu)
- u lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes, arī patiku, sajūsmu)
- ū lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, patiku, sajūsmu, pārsteigumu, bailes)
- oh lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
- oi lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, ciešanas, bailes)
- ak lieto, lai paustu dažādas jūtas (prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
- brr lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas
- spiedējs Lietuvēna pavārds, kas norāda uz galveno šī gara darbības veidu, kas bija spiešana uz cilvēka krūtīm un smaguma sajūtas radīšana cilvēkos un mājlopos
- anakreontiskā dzeja lirika, kam raksturīgi sengrieķu dzejnieka Anakreonta daiļradei tipiskie motīvi: esības prieka izjūta, brīvdomība, jautras, bezrūpīgas dzīves, mīlas, dzīru un vīna slavinājums
- parestētiskā makromēlija locekļu uzbriešanas, palielināšanās sajūta akromegālijas sākumstadijā un hiperpituitārisma latentā formā
- artrestēzija Locītavas stāvokļa sajūta
- piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
- piekliegt pilnas ausis ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
- riebums ļoti dziļa nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko)
- skaudrs ļoti intensīvs (par parādībām dabā); tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas
- hēdonija ļoti liela apmierinājuma sajūta, bauda
- šausmas ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas
- pusmaltīte ļoti maza maltīte, no kuras nejūtas paēdis
- kaislība ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums
- sirdsdraudzene ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas
- sirdsdraugs ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas
- lieglaime Maiga, liriska laimes izjūta
- faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu
- amūzija Mākslas izjūtas un izpratnes trūkums
- fantoma loceklis maldīga sajūta, ka amputētais loceklis vai tā daļa joprojām eksistē
- pseidogeizija Maldinoša garšas sajūta vai garšas halucinācija, var būt kā aura epilepsijas gadījumā
- fantomsajūtas Maldu sajūtas amputētā loceklī
- jutins Manāms, sajūtams
- sensus maņa, sajūta, saprāts; jūtas; jēga
- pseidestēzija Māņu sajūta, piem., sāpes amputētā loceklī (fantom-sāpes)
- trihoestēzija Matu jutība, sajūta, ko rada pieskaršanās matiem
- skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas
- sāts Mēra izjūta (parasti ēšanā, dzeršanā)
- šļests Mēra sajūta, sapratne
- šķiemene Mēra, sāta sajūta
- katatermometrija Metode gaisa atdzesējošās iedarbības noteikšanai; lieto cilvēkam vispatīkamākās siltuma sajūtas higiēnisko normu noteikšanai
- nomīlēt Mīlējoties izsmelt jūtas
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu)
- gaile Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa kāds psihisks stāvoklis (parasti jūtas)
- paģiras Mokošas sajūtas, nelabums pēc narkotisko vielu (parasti alkoholisku dzērienu) lietošanas
- kautrība morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā
- kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību
- goda jūtas morālas, ētiskas jūtas
- amioestēzija Muskuļu maņas trūkums; kustību, svara un stāvokļa sajūtas trūkums
- kinestēzija Muskuļu sajūta; kustības, svara, pretestības un stāvokļa sajūta
- miestēzija Muskuļu sajūta; muskuļu savilkšanās sajūta
- paramūzija Muzikālās izjūtas izkropļojums, nepareiza toņu un intervālu atskaņošana
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība var radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti
- kautrība nedrošums, mulsums, neērtuma izjūta; arī biklums
- bailes Neērtības, nedrošības izjūta, kauns
- kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt)
- fantosmija Neesošas smaržas sajūta
- pagaiņāt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
- pagainīt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
- pacīnīties neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
- prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā
- paturēt pie sevis (arī sevī, sev) neizpaust (savas domas, jūtas u. tml.)
- taupīt Neizpaust vai daļēji izpaust (jūtas, vārdus u. tml.) attiecībās ar citiem
- apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties
- nepamirkšķināt ne acu neizrādīt savas izjūtas, sastopoties ar ko neparastu, nepatīkamu, grūtu; bez sirdsapziņas pārmetumiem, drosmīgi, aukstasinīgi; vienaldzīgi
- insesibile Nejūtami, nemanāmi
- jūrasslimība Nelabuma sajūta, ko rada kuģa šūpošanās jūrā
- impresija neliels skaņdarbs, kas attēlo īslaicīgus iespaidus, īslaicīgas izjūtas
- ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.)
- apziņas plūsma nemitīgi plūstošo pārdzīvojumu straume cilvēka apziņā, kurā domas, sajūtas un iespaidi līdzīgi strautam pārplūst cits citā, pakļaudamies asociācijas principam
- akamāzija Nenogurdināmība, stipra veselība; noguruma sajūtas patoloģisks zudums
- hipodipsija Nenormāli pazemināta slāpju sajūta
- dairas Nenoteiktas bailes, baiļu, nomāktības izjūta
- parosmija Nepareiza ožas sajūta; ožas ilūzijas
- telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām
- šķebīga (arī pliekana) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu
- pliekana (arī šķebīga) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu
- šķērma garša nepatīkama nenoteiktas garšas sajūta
- trihalģija Nepatīkama sajūta vai sāpes, ko rada pieskāriens matiem
- parestēzija Nepatīkama sajūta, parasti ādā (piemēram, tirpums, dūrieni), ko nerada ārējs kairinājums
- haptodisforija Nepatīkama sajūta, pieskaroties noteiktiem priekšmetiem
- nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū
- karebārija Nepatīkama spiediena vai smaguma sajūta galvā
- žulgana dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta
- žulga dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta
- slikta dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta
- šķebas Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns
- nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta; arī vemšana, reibonis; slikta fiziskā pašsajūta
- paralģija Nepatīkama, sāpīga sajūta, piem., sāpes ar parestēziju
- kakosmija Nepatīkamas, nelabas smakas subjektīva sajūta bez adekvāta smirdošu vielu kairinājuma
- turēt pie sevis nepaust (savas domas, jūtas u. tml.)
- nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma
- ielīst dvēselē nesmalkjūtīgi izzināt (kāda) slēptākās jūtas, domas
- nevarēt savu sirdi parādīt nespēt panākt, lai cits saprastu kāda dziļākās izjūtas, patiesās domas, noticētu tām
- mazvērtība Neticība sev, saviem spēkiem; savu trūkumu, parasti pārspīlēta, izjūta
- kapelmeistaru mūzika nievājošs apzīmējums mūzikai, kas komponēta ar rutīnu, pa daļai aiz pienākuma, bet kurā formālais elements dominē, jūtams maz radītāja patstāvības un stipra lielu meistaru ietekme
- intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi
- viesma Nojauta, priekšsajūta
- čuika nojauta, sajūta
- nianse Nokrāsa, tikko manāma pāreja no viena toņa vai vienas krāsas otrā, nejūtama (krāsu) pakāpenība, maza starpība (nokrāsā)
- baigums Nomācošas, drūmas izjūtas, arī bailes
- pārņemt Nomācot citas izjūtas, sajūtas u. tml., izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi
- atīmija Nomāktība, grūtsirdība; nespēja izpaust savas jūtas
- aizvainot Noniecināt, nonievāt (kāda goda, lepnuma u. tml jūtas)
- pār norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās)
- stereo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu
- stereo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu
- atraisīties Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.); pārvarēt (piemēram, jūtas, domas)
- perversija Normai neatbilstoša, slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme, izjūta
- eiestēzija Normāla labsajūta
- hipocenestēzija Normālās labsajūtas trūkums, piem., hipohondrijā
- jūtoņa Noskaņa, izjūta
- noslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas
- aizslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas; arī būt cietsirdīgam
- iesakņot Nostiprināt (uzskatus, jūtas, tradīcijas u. tml.)
- pārkompensācija Nostiprināta aizsargreakcija mazvērtības sajūtas gadījumā
- komforta zona optimālā vides temperatūra, kurā dzīvnieks jūtas vislabāk
- sūra smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts
- skāba smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, etiķis; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- salda smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, flokšu ziedi; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- sāļa smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, jūras ūdens; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- sīva smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- rūgta smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- hiperalģija Paaugstināta sāpju sajūta
- iemidzināt padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls
- dajēst Paēst līdz sāta sajūtai
- līst pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu
- spiesties pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu
- viesties pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām); arī rasties (4)
- viesties pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); arī rasties (3)
- zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā)
- izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas)
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu)
- uzjundīt panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc
- uzvandīt panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) spēcīgi izraisās (psihē), uztrauc
- sadīdīt panākt, būt par cēloni, ka (kādu), parasti pilnīgi, pārņem (izjūtas, pārdzīvojums u. tml.)
- samocīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams
- pavājināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst grūtāk sajūtams, uztverams
- tušēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams
- pārcelt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
- piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus)
- iešūpot panākt, būt par cēloni, ka izraisās (piemēram, vēlēšanās, jūtas)
- nosaldēt panākt, būt par cēloni, ka izraisās aukstuma sajūta (ķermenī, tā daļā)
- izdziedināt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedēt
- izdziedēt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedināt
- dziedēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (pārdzīvojumi, jūtas)
- atskurbināt panākt, ka atjēdzas (pēc spēcīga pārdzīvojuma); pavājināt (jūtas)
- iepotēt panākt, ka iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka izraisās (jūtas)
- potēt panākt, ka kāds iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas)
- apvaldīt panākt, ka kļūst vājākas (jūtas, sajūtas, to izpausme)
- atvēsināties panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku); kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām)
- skulptūrmetode paņēmienu sistēma, kuru izmanto, lai palīdzētu indivīdam attēlot viņa domas, jūtas un pārdzīvojumus attiecībā uz ģimeni, sociālā darba komandu un citām sociālajām grupām, kurās cilvēks ir iesaistīts
- dzeja Parādība, kas ierosina spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas
- hipercenestēzija pārāk liela labsajūta, ārkārtīga pacilātība, vērojama maniakālā stāvoklī
- déjà vu paramnēze, maldīga sajūta, ka notiekošais ir jau pieredzēts; _burtiski_: "jau redzēts"
- ambivalence Pārdzīvojuma divējādība: viens un tas pats objekts vienlaikus izraisa diametrāli pretējas jūtas (mīlestību un naidu, prieku un bēdas u. tml.)
- kauss Pārdzīvojums, izjūtas
- just Pārdzīvot (jūtas, emocijas)
- sajust Pārdzīvot (jūtas); izjust (1)
- izjust Pārdzīvot jūtas (parasti dziļi)
- justies Pārdzīvot sevī (kādas jūtas)
- sajusties Pārdzīvot sevī (kādas jūtas), parasti ļoti
- aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet parasti nenoturīgas jūtas (pret pretējā dzimuma cilvēku)
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu)
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas vienam pret otru
- akantestēzija Parestētiska durstīšanas sajūta
- pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība
- apmierinātība Pārliecība, izjūta, ka pietiek ar sasniegto, izdarīto
- oksigeizija Pārmērīga, asa garšas sajūta
- lauzt Pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai
- piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā)
- pāršaut pār mēru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas
- hiperpātija Pārspīlēta sāpju sajūta
- datoratkarība Pārspīlēta un slimīga tieksme darboties ar datoru, nespēja pārtraukt iesāktās datornodarbības, depresijas sajūta, ja netiek pie datora
- uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi)
- E251 pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - vemšana, nelabuma sajūta, galvassāpes, var ietekmēt vairogdziedzeri, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā
- atvairīt Pārvarēt (domas, jūtas, nogurumu u. tml.)
- nospiest Pārvarēt (jūtas, to izpausmi)
- raisīties Pārvarēt (piemēram, atmiņas, jūtas, domas)
- pārkost savu sirdi pārvarēt sevi, savas izjūtas
- apremdināt Pārvarēt, noklusināt (jūtas, sāpes)
- pasaulizjūta Pasaules izjūta
- pasaulsizjūta Pasaules izjūta
- reliģiskā pārliecība pasaules izjūta un pasaules uzskats, tam atbilstošās darbības (kults), kas saistās ar svētuma pārdzīvojumu, ticību pārdabiskajam, vienam vai vairākiem dieviem un kas veido cilvēka uzvedības normas
- romantika pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta
- fantogeizija Pastāvīga neparastas garšas sajūta mutē
- algēzija Pastiprināta sāpju sajūta
- poliaistēzija Pastiprināta taustes sajūta, nervu slimības simptoms
- sirdsklopis Pastiprinātas sirdsdarbības sajūta; sirdsklauves
- juška Pašsajūta
- jausma Patīkama, pacilājoša sajūta
- rigoze Patoloģiska aukstuma sajūta
- pikrogeizija Patoloģiska rūgtas garšas sajūta
- nacionālisms Patriotiskas jūtas, uzskati, nacionālā pašapziņa
- durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu)
- durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu)
- oligodipsija Pavājināta slāpju sajūta
- palhipestēzija Pavājināta vibrāciju sajūta
- miktāt Pavājinoties redzei, brīžiemrasties acīs mirgojuma sajūtai
- puspavasaris Pavasara sākums (kad vēl nav jūtamas īsta pavasara pazīmes)
- hipokriestēzija Pazemināta aukstuma sajūta
- kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem
- mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem
- mīt kājām pazemot kādu, rupji aizskarot cilvēka cieņu, jūtas; izpostīt cilvēkam ko dārgu; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus)
- tuļpa pēc Tibetas jogu domām, cilvēka iztēles radīts redzams un pat sajūtams tēls, ko okulisti parasti dēvē par domas materializāciju
- iešauties pēkšņi būt spēcīgi sajūtamam
- iesvilties pēkšņi iesākt paust spēcīgas jūtas, izjūtas (par acīm, seju)
- uzsprēgāt pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- uzšvirkstēt pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- iedegties pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos)
- iekvēloties pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos); iedegties (3)
- uzliesmot pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos
- iesvelt pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas)
- aura Pēkšņs nemiers un satraukums, kas ir epilepsijas vai histērijas lēkmes priekšsajūta
- astēniska persona persona, kurai raksturīgs ātrs nogurums, baiļu sajūtas, galvas sāpes, muguras un vēdera sāpes, reizēm kopā ar depresiju
- tigmestēzija Pieskāriena sajūta
- Abnūba pilsēta Ēģiptē (_Abnūb_, أبنوب), Asjūtas muhafāzā, Nīlas labajā krastā, \~67500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Abū Tīga pilsēta Ēģiptē (_Abū Tīj_, _Abu Tij_, أبوتيج), Asjūtas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
- Bedārī pilsēta Ēģiptē, Asjūtas muhāfazā, Nīlas labajā krastā
- stafilohematoma Polietioloģiski asinsizplūdumi mīkstās aukslējās: piepeša svešķermeņa sajūta kaklā ar vemšanas tieksmi, žņaugšanas sajūtu un rīšanas traucējumiem, reizēm izteikta smakšanas sajūta; horizontālā stāvoklī simptomi pastiprinās; neskaidra runa
- empiriokriticisms Pozitīvisma izziņas teorijas virziens, kas uzskata, ka viss eksistējošais ir sajūtas
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme
- apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta; apmierinājums, labpatika
- zemuzkalne Priekšējo smadzeņu daļa, kurā ir veģetatīvās nervu sistēmas augstākie centri, tajā veidojas emocijas un sajūtas par organisma stāvokli
- ksifoīdalģija primāra vai sekundāra šķēpveida izauguma neiralģija; sāpes šķēpveida izauguma apvidū, jūtamas arī dziļi aiz krūšu kaula; sekundāras ksifoīdaļģijas gadījumā biežākās pamatslimības ir poliartrīts, kuņģa, zarnu, žultspūšļa slimība
- pārsātinājums Psihiska apnikuma izjūta
- pseidogrūtniecība Psihiska, maldīga grūtniecības sajūta, kas parasti rodas histēriskām sievietēm pašiedvesmas rezultātā
- bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime
- labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta
- omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga laba pašsajūta, labs garastāvoklis
- apgarojums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas cēlas jūtas, iekšēja skaidrība, sajūsma
- apsēstība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas
- neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas
- neērtība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām
- karstums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas jūtas
- pazemojums Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta
- pārvietošana psihoanalīzē - aizsardzības mehānisms, kas dod iespēju transformēt sajūtas, domas un pārdzīvojumus, kas saistīti ar nemieru radošo objektu, citās sajūtās un domās, kuras ir pieņemamas cilvēkam
- histērija psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piemēram, lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanu, šausmu izjūtas
- ambivalentisms Psihoseksuālo pārdzīvojumu divējādība, kad viens un tas pats objekts izraisa pretējas jūtas
- fidentiāls R. Avenārija filozofijā pazīšanas jūtas, pazīšanas pārdzīvojums
- stindzināt asinis dzīslās radīt baiļu, šausmu izjūtas
- smaidīt radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības
- dvesma Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama
- elpa Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama
- dvaša Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama; dvesma (3)
- pirmssajūta Raksturīga sajūta, kas liecina par kāda fizioloģiska vai psihiska procesa sākšanos
- salt Rasties aukstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa iedarbībā
- karst Rasties karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās)
- karsēt Rasties karstuma sajūtai organismā (piemēram, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai)
- iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai
- sakarst Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko
- mulsums rezultāts --> mulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta
- samulsums rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta
- šaut pār strīpu rīkoties bez mēra izjūtas, pārkāpt vēlamo robežu; pārspīlēt, kļūdīties
- pragaris Rīma, kas nekad nejūtas paēdis
- metas ap dūšu rodas (ir) noteikts garastāvoklis, noteikta fiziskā pašsajūta
- sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, sevišķi taustes un kustības stāvokļa sajūta; tad slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst
- hirokinestēzija Rokas kustību sajūta, sevišķi rakstot
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlisma kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas
- grēmiens Rūgteni dedzīga sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; grēmas
- aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta
- baigot Runāt, stāstīt (ko) tādu, kas izraisa nomācošas, drūmas izjūtas
- samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
- samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
- iznest Saglabāt (piemēram, jūtas, uzskatus, attieksmes)
- fīls Sajūta
- izjūta Sajūta
- juška Sajūta
- sajuta Sajūta
- aistēzija Sajūta, apjauda; jutekļu vienība
- derealizācija Sajūta, it kā citi cilvēki vai apkārtne nebūtu reāli
- estēzija Sajūta, jušana, maņa
- jūts Sajūta, jūtas
- karstums Sajūta, ka kļūst karsti, sajūta, ka kļūst karsts (ķermenis, tā daļa)
- siltums Sajūta, ka kļūst silti; sajūta, ka kļūst silts (ķermenis, tā daļa)
- autosomatognozija Sajūta, ka vēl joprojām ir klāt vairs neesoša ķermeņa daļa, piem., amputēts loceklis
- izsalkums Sajūta, kas izraisās, ja kādu laiku nav uzņemta barība
- izslāpums Sajūta, kas izraisās, ja kādu laiku nav uzņemts ūdens
- garša sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības - saldums, rūgtums, skābums vai sāļums
- rūgtums sajūta, ko (mutē) izraisa, piemēram, vērmelēm, žultij raksturīgā garša; šīs vielas [garša]{s:2747}
- sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto fizioloģisko norišu kopums
- saltums Sajūta, ko rada zema temperatūra; aukstums (2)
- aukstums Sajūta, ko rada zema temperatūra; drebuļi
- sirdsprāts Sajūta, maņa; sirdsapziņa; garīgā tieksme, apņemšanās
- čujs Sajūta, nojauta
- čutjo Sajūta, nojauta
- staipekļi Sajūta, vēlēšanās izstaipīt locekļus
- jūtams Sajūtams, uztverams ar maņu orgāniem
- taustāms Sajūtams, uztverams ar taustes orgāniem
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu)
- juša sajūtas, nojausmas
- noģida Sajūtas, nojautas, priekšnojautas; priekšstati
- noģiedība Sajūtas, nojautas, priekšnojautas; priekšstati; noģida
- dulla galva saka ja galvā jūtams smagums, sāpes
- gulēt kaulos Saka par ko smagi sajūtamu, izjūtamu
- roka nedreb saka, ja (kāds) jūtas bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību; saka, ja roka satraukumā nenotrīc
- nejust sviedru smaku saka, ja (parasti mākslā), ir sasniegta liela meistarība, ja viss rit brīvi, atraisīti un pūles, kas ieguldītas darbā, nav jūtamas
- sirds pielīst saka, ja cilvēku pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas
- smaga galva saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes
- galva kā spainis saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes
- pilns vēders saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis
- sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas
- sirds (vai) plīst pušu saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas
- sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas
- ir (art kļūst, metas) plāna dūša saka, ja ir nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta
- viegla sirds saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa
- viegli ap sirdi saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa
- spiežas kaklā (rīklē) saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma
- sirds plīst vai pušu saka, ja izjūtas, pārdzīvojumi (parasti negatīvi) ir ļoti spēcīgi
- sirds (arī sirdī) iesilst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas
- sirds sasilst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas
- sirds (arī sirdī) silst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas
- sirds (sa)silst (arī iesilst) saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas
- sirds saviļņojas saka, ja izraisās patīkamas jūtas, patīkams psihisks stāvoklis
- kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.)
- kā liedzējs liedz saka, ja kāda iekšēja sajūta it kā novērš uzmanību (no kā), liedz ko darīt
- ne redz, ne jūt saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma
- ne dzird, ne jūt saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma
- zosāda uzmetas saka, ja kādam rodas ļoti nepatīkama izjūta
- iet pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts
- zeme deg zem kājām saka, ja kāds jūtas apdraudēts, ja steidzīgi jādodas projām, jābēg
- kā mājās saka, ja kāds jūtas brīvi, nepiespiesti, omulīgi, ja viss ir zināms, ierasts
- dūša ir kā miets saka, ja kāds jūtas labi paēdis
- dievs augstais saka, ja kāds jūtas ļoti apmierināts, laimīgs
- debess augstā saka, ja kāds jūtas ļoti laimīgs, apmierināts
- kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu
- sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas
- iekšas izdegušas saka, ja karstumā ir ļoti izslāpis; saka, ja kuņģī radusies dedzinoša sajūta
- grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piemēram, domas, jūtas) tirda, moka, nedod miera
- auksts un karsts skrien par kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī)
- auksts un karsts skrien par kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs)
- (sa)metas kauns saka, ja pārdzīvo kauna jūtas; saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu
- smacē kauns saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas; saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu
- (iekšas) kāpj uz augšu saka, ja pārņem nelabuma sajūta
- dūša aptekas (kādam) saka, ja pārņem nelabuma sajūta, kļūst slikti
- gulēt kaulos (kādam) saka, ja pēc kaut kā pārdzīvota ir jūtamas sekas, parasti negatīvas
- karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs)
- kā skolas puika saka, ja pret kādu izturas necienīgi, ja kāds jūtas vainīgs, ir samulsis
- galva plīst (vai) pušu, arī galva (vai) pušu plīst saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas; saka, ja ir stipras galvassāpes
- sirds iedegas saka, ja rodas spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas
- kamols (arī rūgtums, rūgts kumoss) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma)
- rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma)
- rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) metas (arī kāpj) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma)
- rūgts kumoss (arī rūgtums, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma)
- rūgtums (arī rūgts kumoss, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma)
- kamols iemetas kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pretīguma pret ko, arī aiz pārdzīvojuma)
- sirds sažņaudzas saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma)
- nelabums kāpj kaklā saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta
- nelabums kāpj mutē (arī kaklā) saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta
- karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) saka, ja sajūta (piemēram, satraukuma, bailēs)
- drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) saka, ja sākas drebuļi, ja ir drudzis, aukstuma sajūta
- sirds (pār)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
- sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
- sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
- vējš velk saka, ja telpā, vietā u. tml. ir jūtama gaisa plūsma
- karsts pārskrien pār muguru saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta
- zeme pazūd zem kājām saka, ja zūd realitātes izjūta
- bezlaicība Sākotnējais haoss, pasaules vai cilvēka atgriešanās sākotnējā haosa situācijā; laika sajūtas izzušana
- iemīlēt sākt pārdzīvot mīlas jūtas
- fantoma sajūtas sāpes vai citas sajūtas, kas šķietami nāk no amputētas rokas vai kājas
- niktalģija Sāpes, kas jūtamas tikai naktī
- dermatalģija Sāpes, kas sajūtamas ādā
- kniebīgs Sāpīgi, asi sajūtams (par aukstumu, vēju)
- analģija Sāpju nejušana, sāpju sajūtas zudums
- nocicepcija Sāpju sajūta
- sinalģija Sāpju sajūta apvidū, kurš atrodas attālu no kairināmās vai bojātās vietas
- hafalgēzija Sāpju sajūta no pieskāriena
- parakoksalģija Sāpju sajūta, kas atgādina koksīta izraisītas sāpes
- algezimetrija Sāpju sajūtas noteikšanas metode
- algeoskopija Sāpju sajūtas pārbaude ar mehānisku spiedienu
- polialgēzija Sāpju sajūtas traucējums, kad vienu adatas dūrienu sajūt kā vairākus dūrienus
- hemianalgēzija Sāpju sajūtas zudums ķermeņa vienā pusē
- analgēzija Sāpju sajūtas zudums, analģija
- lasīt dvēselē saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
- lasīt sirdī (biežāk dvēselē) saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
- konstrikcija Saspiešana, sažņaugšana, savilkšanās; slimīga žņaugšanas sajūta
- sātne Sātība - mērenība, mēra izjūta (ēšanā un dzeršanā)
- sāta Sāts - pilnības, piepildītības, mērenības sajūta
- Asjūts sausgultne Ēģiptē (_al Asyūțī, Wādī_), Asjūtas muhāfazā
- kserokstomija Sausuma sajūta mutē
- somatestēzija Sava ķermeņa sajūta
- depersonalizācija savas personības realitātes apziņas zaudēšana; atsvešināšanās pašam no sevis; izjūta, ka paša domas un emocijas ir nereālas vai nepieder sev pašam
- ai savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.)
- narkotiskas vielas savienojumi, kas neatgriezeniski, graujoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, sākotnēji izraisot miegu, halucinācijas, eiforiju u. c. sajūtas; šo vielu lietošana rada pieradumu un tieksmi pēc tām
- smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības
- asimpātija Simpātijas, līdzsajūtas trūkums
- jušanas sistēma sistēma, kuru veido receptors, nervu šķiedras, kas to savieno ar galvas smadzenēm, un pusložu garozas neironi, kurās veidojas attiecīgā sajūta
- izdzildināt Sitot ar nātrēm radīt pietiekoši jūtamas degošas sāpes
- skaidri meli skaidri jūtami meli
- balti meli skaidri jūtami meli
- salti meli skaidri jūtami, nekaunīgi meli
- acīm redzams skaidri saprotams, nenoliedzams, neapšaubāms; viegli samanāms, jūtams
- acīmredzams Skaidri saprotams, nenoliedzams, neapšaubāms; viegli samanāms, jūtams
- daiļjūtība Skaistuma, dailes izjūta
- zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli
- zibsnīt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli
- disdipsija Slāpju sajūtas traucējums
- vitrums Slapjums, kas maz jūtams
- grūtums Slikta fiziskā pašsajūta, arī slimība
- kolbasit Slikta pašsajūta
- sliktums Slikta pašsajūta; nelabums
- šļengana dūša slikta, ar nelabunu saistīta pašsajūta
- polifāgija slimīga ēstgriba, bada sajūta, arī bulīmija
- allotriofaģija Slimīga garšas izjūta, dziņa ēst dažādas neēdamas lietas
- polidipsija Slimīgi pastiprināta slāpju sajūta
- hiphedonija Slimīgi samazināta baudas sajūta, apmierinot tieksmi (piem., seksuālo)
- takts Smalkjūtība, mēra izjūta, citu cilvēku respektēšana
- olfactus Smaržas izjūta
- kņudoņa Smeldzoša sajūta, kas saistīta ar kutēšanu vai niezēšanu
- drausmas Spēcīgas baiļu, briesmu izjūtas; stāvoklis, apstākļi, kas izraisa šādas izjūtas
- plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām)
- spiesties Spēcīgi ietekmēt (psihi, jūtas u. tml.)
- sajūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības); izjūta (2)
- barognoze Spēja novērtēt svaru; svara sajūta
- algestēzija Spēja uztvert sāpju sajūtas
- erka Spēks, enerģija, drosme; iedvesma, pacilāta sajūta, īpaši labs garastāvoklis
- izturēt Spēt pārciest, paciest (piemēram, sāpes); spēt pārdzīvot (piemēram, jūtas)
- kamols Spiediena sajūta (kaklā, krūtīs), parasti aiz pārdzīvojuma, arī pretīguma
- pūšanās spiedoša sajūta un diskomforts vēderā, ko rada palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās
- spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām; būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām)
- starot Spilgti paust (parasti pozitīvas jūtas) - piemēram, par acīm, seju
- zibeņot Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm
- zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu
- zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu
- zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu
- zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu)
- vientulība stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta
- tuvība stāvoklis, kad (kas) izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī stāvoklis, kad (kas) ir labi zināms, saprotams
- pseidogeizestēzija stāvoklis, kad garšas sajūta izraisa krāsas sajūtu
- šats stāvoklis, kad ir slikta pašsajūta, kad rodas reiboņi
- apburtība stāvoklis, sajūta, kad cilvēks ir it kā apburts
- krūšu angīna stenokardija, stipru sāpju lēkme sirds apvidū; sāpes izstaro uz kreiso plecu un roku, ir nāves baiļu sajūta
- svelme Stipra karstuma sajūta
- lipīgs stipri sajūtams (par drēgnumu)
- psihroanestēzija Subjektīva aukstuma sajūta
- psihroestēzija Subjektīva aukstuma sajūta
- fotopsija Subjektīva gaismas sajūta dzirksteļu, lauztu līniju, plankumu veidā tīklenes atslāņošanās gadījumā
- centrofoze Subjektīva gaismas sajūta, kuras cēlonis ir redzes centra traucējums
- foze Subjektīva gaismas vai krāsas sajūta
- hromofoze Subjektīva krāsas sajūta
- fonopsija Subjektīva krāsas sajūta, kas rodas, uztverot skaņu
- hronognoze Subjektīva laika sajūta
- paulokardija Subjektīva sirdspukstu apstāšanās sajūta
- cianofoze Subjektīva zilas krāsas sajūta
- fluktuācija svārstību sajūta, kas rodas, ja perkutē virs dobuma, kurā uzkrājies šķidrums
- dematerializācija Svēto tēlu dematerializācija - Bizantijas mākslas princips, ka svētie jāattēlo tā, lai attēlos neizpaustos nekādas cilvēciskas jūtas, lai tie izskatītos pārpasaulīgi; tehniski to vislabāk varēja realizēt mozaikā
- kaumestēzija Svilinoša karstuma sajūta, lai gan slimnieka temperatūra ir normāla
- krūts šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem
- no sirds uz sirdi tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas
- sliktai tā, ka ir nepatīkama fiziskā pašsajūta, vemšana, reibonis
- baigi tā, ka ir nomācoša, drūma, arī ar bailēm saistīta sajūta; drūmi, nomācoši, baisi
- lepnai tā, ka jūtas pārāks par citiem
- ērti tā, ka jūtas viegli, nepiespiesti, netraucēti
- nelabi tā, ka rodas nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, arī tā, ka ir vemšana, reibonis
- piedauzīgs tāds (cilvēks), kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pārkāpj morāles principus, aizskar pieklājības jūtas
- iejūtīgs tāds (mākslinieks), kas labi iejūtas (atveidojamā saturā, materiālā u. tml.)
- mājulīgs tāds (parasti mājdzīvnieks), kas jūtas mājai piederīgs
- dārgs tāds, ar ko ir saistītas dziļas jūtas, sirsnīga draudzība (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tuvs, mīļš (par priekšmetiem, atmiņām)
- tukšs tāds, kad ir stipri izjūtams (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) trūkums (par laikposmu)
- nelaimīgs tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka; tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts
- sabiedrisks tāds, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem vai cilvēku grupām un kas jūtas tajās labi
- ambivalents tāds, kam ir iekšēji pretrunīgas jūtas vai domas
- omulīgs tāds, kam ir laba pašsajūta, labs garastāvoklis, tāds, kas ir labsirdīgs
- truls tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas); tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot; arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs
- taktisks tāds, kam ir raksturīga smalkjūtība, mēra izjūta, citu cilvēku respektēšana
- neomulīgs tāds, kam ir raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas (par psihisku stāvokli)
- netaktisks tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums; tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas
- pasekls tāds, kam ir samērā, arī mazliet ierobežots intelekts, intereses, jūtas
- neļoms tāds, kam ir slikta fiziskā pašsajūta; noguris; apnicis
- dedzīgs tāds, kam ir spēcīgas, kvēlas, aktivizējošas jūtas
- vārīgs tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- jancīgs tāds, kam piemīt humora izjūta; asprātīgs
- kaislīgs tāds, kam piemīt ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas
- sajūtīgs tāds, kam piemīt spēja pārdzīvot emocijas, jūtas
- vientulīgs tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli)
- vientuļš tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli)
- iedarbīgs tāds, kas (manāmi, jūtami) iedarbojas (uz ko), panāk nepieciešamo rezultātu
- piedauzīgs tāds, kas aizskar pieklājības jūtas, tāds, kas izraisa pretīgumu (piemēram, par izturēšanos, rīcību, runu)
- atturīgs tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas; savaldīgs, noslēgts, nosvērts
- vēss tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas; arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs
- apzinīgs tāds, kas apzinās, izprot savas rīcības jēgu, nozīmi; tāds, kam ir atbildības, pienākuma sajūta
- skaists tāds, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas
- patiess tāds, kas atklāti pauž savas domas, jūtas
- saltīgs tāds, kas ātri jūtas nosalis
- mazs tāds, kas ietekmē nedaudz, nav stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem)
- viegls tāds, kas ir izteikts mazā mēra, ir maz jūtams (piemēram, par procesu, parādību)
- spiedīgs tāds, kas ir ļoti intensīvs, ar ievērojami augstu temperatūru un izraisa nepatīkamas sajūtas (piemēram, par karstumu); tāds, kas ļoti karsē un izraisa nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli)
- spiedīgs tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem)
- aukstasinīgs tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās
- pašapzinīgs tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas: tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to; arī iedomīgs, augstprātīgs
- slimīgs tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku)
- pabāls tāds, kas ir samērā maz izjūtams (piemēram, par atmiņām, izjūtām)
- pamatīgs tāds, kas ir stipri manāms, izjūtams (piemēram, par stāvokli, situāciju)
- smalks tāds, kas ir tikko izjūtams, uztverams; tāds, kas ir grūti atšķirams salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu
- liegs tāds, kas ir tikko sajūtams (par gaisa plūsmu)
- vārs tāds, kas ir tikko sajūtams (par smaržu, siltumu)
- glaimojošs tāds, kas izraisa (kādā) patīkamas izjūtas, tīksmi
- baismīgs tāds, kas izraisa drūmas, nomācošas izjūtas; tāds, kas izraisa lielas bailes; briesmīgs, drausmīgs
- ekscitatīvs tāds, kas izraisa jūtas, saista uzmanību
- šausmonīgs tāds, kas izraisa lielas bailes, briesmu izjūtas
- šausmīgs tāds, kas izraisa ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas
- pretīgs tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas
- riebīgs tāds, kas izraisa ļoti nevēlamu, nepatīkamu fizioloģisku stāvokli, ļoti nevēlamas, nepatīkamas sajūtas
- neomulīgs tāds, kas izraisa nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas
- nejauks tāds, kas izraisa nepatīkamas, mokošas izjūtas (par fizioloģisku stāvokli, slimību)
- skaudīgs tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas (parasti par laikapstākļiem)
- smags tāds, kas izraisa nevēlamu pārdzīvojumu, nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.)
- drūms tāds, kas izraisa nomācošas izjūtas
- baigs tāds, kas izraisa nomācošas, drūmas izjūtas, arī bailes
- mājīgs tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas (par parādībām apkārtējā vidē)
- zīdains tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību)
- skaists tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem); tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas; arī jauks
- samtains tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas; tāds, kas nav spilgts, spožs
- maigs tāds, kas izraisa patīkamas sajūtas, tāds, kas nekairina vai kairina viegli (piemēram, par vielām, to īpašībām)
- tuvs tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams
- viegls tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.)
- grūtsirdīgs tāds, kas izraisa skumjas, drūmas izjūtas, nomāktību
- svilīgs tāds, kas izraisa spēcīgas smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu); stipri smeldzošs (par sāpēm)
- kodīgs tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu (par vielām); stipri kairinošs (par smaržu, dūmiem)
- kodīgs tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī saindēšanos (par augiem)
- atklāts tāds, kas izsaka visu vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas un jūtas; vaļsirdīgs
- neizsīkstošs tāds, kas jūtami nepavājinās (piemēram, par smaržu); tāds, kas neizgaist, neizzūd
- neizsīkstošs tāds, kas jūtami nesamazinās (par kādu krājumu); tāds, kas nebeidz pastāvēt
- iedomīgs tāds, kas jūtas pārāks par citiem un izrāda to
- liels tāds, kas ļoti ietekmē, ir stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem)
- milzīgs tāds, kas ļoti spēcīgi ietekmē, ir ļoti stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem)
- milzu tāds, kas ļoti spēcīgi ietekmē, ir ļoti stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem)
- sauss tāds, kas nav saistāms ar jūtām, neizraisa jūtas (piemēram, par darbību, uzskatiem)
- nejūtams tāds, kas nav sajūtams, nav uztverams ar maņu orgāniem
- neapzinīgs tāds, kas neapzinās, neizprot savas rīcības jēgu, nozīmi; tāds, kam nav atbildības, pienākuma izjūtas
- nesavaldīgs tāds, kas nepakļauj, neprot pakļaut savas vajadzības, tieksmes, jūtas sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām
- indiskrēts tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka jūtas (par rīcību, attieksmi); netaktisks
- nejūtīgs tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas); tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām)
- nevīžīgs tāds, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto
- erotoģens tāds, kas rada erotiskas izjūtas
- pasauss tāds, kas samērā maz pakļaujas jūtām; tāds, kurā pavāji izpaužas jūtas; samērā lietišķs
- varonīgs tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- zibsnīgs tāds, kas spilgti spīd, mirdz, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu
- nepieēdināms tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis
- mazapzinīgs tāds, kas vāji apzinās, izprot savas rīcības jēgu, nozīmi; tāds, kam ir vāja atbildības, pienākuma sajūta
- pašatdevīgs tāds, kas veltī savas spējas, jūtas u. tml. (piemēram, darbam, daiļradei)
- ērts tāds, ko var veikt viegli, bez liekas piepūles (par darbību); tāds, kad jūtas viegli, nepiespiesti, labi (par stāvokli)
- mīla tāds, kurā attēlotas vai kura saturs atspoguļo šādas jūtas
- mīlestība tāds, kurā attēlotas vai kura saturs atspoguļo šādas jūtas
- viegls tāds, kura iedarbība maz jūtama (piemēram, par procedūru)
- raudulīgs tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runu, balsi)
- dziļš tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm)
- izjusts tāds, kurā izpaužas dziļš pārdzīvojums, dziļas jūtas
- emocionāls tāds, kurā izpaužas jūtas, emocijas
- karsts tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgas, dedzīgas, kvēlas jūtas, vēlēšanās u. tml.
- romantisks tāds, kurā izpaužas pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta; tāds, kas ir saistīts ar to
- dedzīgs tāds, kurā izpaužas spēcīgas, kvēlas, aktivizējošas jūtas
- sāpes tāds, kurā izpaužas šāda sajūta; tāds, kas ir saistīts ar šādu sajūtu
- kaislīgs tāds, kurā izpaužas šādas jūtas
- svinains tāds, kurā izraisās smaguma sajūta (par ķermeņa daļām)
- dvēselisks tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums; dvēselīgs (2)
- dvēselīgs tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums; dvēselisks (2)
- taisnīgs tāds, kura izturēšanās, rīcība atbilst taisnīguma izjūtai
- taisns tāds, kura izturēšanās, rīcība atbilst taisnīguma izjūtai; taisnīgs (1)
- lepns tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pašapzinīga, tāds, kuram ir dziļas pašcieņas jūtas; tāds, kurš ir pārāks par citiem (ar ko)
- bezjūtu tāds, kurā neizpaužas jūtas
- apgarots tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas; ar bagātu, cildenu saturu
- asarains tāds, kurā sajūtamas, sadzirdamas raudas (par balsi); raudulīgs
- sātīgs tāds, kurā tiek pilnīgi apmierināta izsalkuma sajūta (par darbību, norisi)
- grūts tāds, kuru veicot rodas nepatīkams pārdzīvojums, neērtības sajūta; nepatīkams
- baigs tas (parasti kas mistisks), kas izraisa baiļu, drūmuma, nomāktības izjūtas; arī spoks
- dzelonis tas, kas apvaino, ievaino kāda jūtas u. tml. (piemēram, vārdi, izturēšanās)
- glaime tas, kas ir liegs, maigs, patīkams (parasti jūtas); lieglaime
- mīla tas, kas izraisa šādas jūtas
- mīlestība tas, kas izraisa šādas jūtas
- sāts tas, kas rada izsalkuma sajūtas pilnīgu apmierinājumu
- taktilas sajūtas taustes sajūtas
- izsaukuma teikums teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību
- liriskais varonis tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas un domas
- termanestēzija Temperatūras sajūtas zudums
- dievticība Ticība dieva kā augstākās būtnes esamībai, visvarenībai; reliģiozas jūtas; dievbijība
- algēdonisks Tīksmes un netīksmes jūtas
- parestēze Tirpuma, dūrienu vai šermuļu sajūta, ko nav radījis ārējs kairinājums
- putna miegs trausls miegs, ko var viegli pārtraukt; neliels brīdis miega, pēc kura cilvēks jūtas atspirdzis
- sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām tūpļi, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
- slāpes Ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert
- uzurdīt Urdot pamudināt, rosināt (kādu); arī panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc
- pavīdēt uz īsu brīdi kļūt vāji sajūtamam (par smaržu)
- pūtielis uzpūtīgs, vārīgs cilvēks, kas ātri jūtas apvainots
- matījums Uztvere, izjūta, sajušana
- jušana Uztvere, sajūta
- Švābu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1275.-1276. g. sastādījis kāds nezināms franciskāņu mūks, jūtama kanonnisko tiesību ietekme, ietverta doktrīna par karaļa varas atkarību no pāvesta
- tiesību psiholoģija vairāk vai mazāk izplatītas domas, jēdzieni, izjūtas, emocijas un motīvi, kas atspoguļo dažādas juridiskās prasības sabiedrībā
- sociālā drošība valsts pieņemtie likumi un veiktie pasākumi iedzīvotāju aizsardzībai; stāvoklis, kurā indivīds jūtas aizsargāts un drošs sociālā riska gadījumā
- atvērt sirdi vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas
- atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas
- pūšana vēja iedarbība, kas sajūtama kādā vietā
- viegla brīze vējš, kas jūtams kā viegla vēsma, kustas koku lapas (2 balles vai 1,8-3,3 m/s)
- atsāpes Vēlāk jūtamas (parasti ne vairs tik stipras) sāpes
- dalīt Veltīt (laiku, uzmanību, jūtas u. tml.) reizē vairākiem objektiem
- aromterapija Veselības un labsajūtas uzlabošana, izmantojot dažādas smaržvielas
- spirgums Veselīgums, svaigums, labsajūta
- palestēzija Vibrācijas sajūta, kas rodas, vibrējošu kamertoni pieliekot pie kaula zemādas izciļņa
- palanestēzija Vibrācijas sajūtas trūkums
- stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu; metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas
- kāpāliki Viduslaiku vāmāčāras skolas sekta, kas jūtami ietekmējusi indusu tantrismu
- lasīt kā atvērtā grāmatā viegli uztvert, pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, psiholoģisko stāvokli)
- smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta
- smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta
- narkotiskās vielas vielas, kas graujoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot miegu, halucinācijas, eiforiju, arī īslaicīgu radošu pacēlumu u. c. izjūtas
- aizstraume vieta aiz kāda šķēršļa tekošā ūdenī (upē, jūrā), kur nav jūtams vai ir maz jūtams straumes tecējums; straume upes līkumā
- otrās mājas vieta, kurā bieži, ilgstoši uzturas, vieta, kurā jūtas labi, brīvi, nepiespiesti
- topestēzija Vietēja taustes sajūta
- līdzsvara vingrojumi vingrojumi līdzsvara sajūtas attīstīšanai
- ionofoze Violetas krāsas subjektīva sajūta
- līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu
- spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu
- ložņāt Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām); būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem)
- nokusums Vispārēja nespēka un psihiskas nospiestības sajūta, kas saistīta ar darba netīksmi un lielā mērā atkarīga no strādātāja psihiskās ievirzes pret doto darbu
- jūtamība vispārināta īpašība --> jūtams, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejūtamība vispārināta īpašība --> nejūtams
- skaistums vispārināta īpašība --> skaists(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas
- aizmirst godu zaudēt morālās, ētiskās jūtas
- apnaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā pieet tuvu dzīvnadzim un jūtami spiež uz to
jūta citās vārdnīcās:
MEV