Paplašinātā meklēšana
Meklējam tāli.
Atrasts vārdos (171):
- tāli:1
- tālin:1
- stāli:1
- tālibi:1
- tālijs:1
- tāline:1
- tālins:1
- attāli:1
- netāli:1
- sitāli:1
- tāliena:1
- tāliene:1
- tālināt:1
- acetāli:1
- rektāli:1
- spitāli:1
- vistāli:1
- Itālija:1
- itāliki:1
- iztālis:1
- matālis:1
- netālis:1
- notālis:1
- tālietis:1
- gliftāli:1
- kipitāli:1
- kristāli:1
- nemetāli:1
- palatāli:1
- batālija:1
- itālieši:1
- itālisks:1
- netāliņi:1
- spitālis:1
- spitālis:2
- tāltālis:1
- vistālim:1
- vistālis:1
- tālinieks:1
- tālizpēte:1
- psilotāli:1
- pusmetāli:1
- sērmetāli:1
- attāliene:1
- attālināt:1
- batālists:1
- fatālisms:1
- fatālists:1
- fetālisms:1
- fraktālis:1
- ietāliene:1
- Kastālija:1
- krotālija:1
- metālisks:1
- metālists:1
- vitālisms:1
- polimetāli:1
- sārmmetāli:1
- brutālisms:1
- hospitālis:1
- maztālieši:1
- metālizols:1
- naftālieši:1
- vašpitālis:1
- vestāliene:1
- vestāliete:1
- vestālijas:1
- cerītmetāli:1
- petrositāli:1
- bimetālisks:1
- bimetālisms:1
- digitālisms:1
- genitālijas:1
- ģenitālijas:1
- kapitālisms:1
- kapitālists:1
- kristāliski:1
- kristālisks:1
- metāliskums:1
- nemetālisks:1
- parentāliji:1
- sanvitālija:1
- dvīņkristāli:1
- fenokristāli:1
- monokristāli:1
- platīnmetāli:1
- attālināties:1
- dekretālijas:1
- fatālistisks:1
- grenctālieši:1
- grenstālieši:1
- hospitālieši:1
- hospitālisms:1
- karmentāliji:1
- neovitālisms:1
- orientālisks:1
- orientālisms:1
- orientālists:1
- parentālijas:1
- Veckastālija:1
- Vidusitālija:1
- hospitālietes:1
- immortālitāte:1
- jaunvitālisms:1
- kristāliskums:1
- marientālieši:1
- monometālisks:1
- monometālisms:1
- neobrutālisms:1
- polimetālisks:1
- akcidentālijas:1
- disģenitālisms:1
- dokumentālisms:1
- dokumentālists:1
- instrumentālis:1
- intermetālisks:1
- kapitālistisks:1
- metālietilpība:1
- metālietilpīgs:1
- monumentālisms:1
- monumentālists:1
- neandertālieši:1
- neokapitālisms:1
- orientālistika:1
- psihovitālisms:1
- sakramentālija:1
- sīkkristālisks:1
- digitālieraksts:1
- fundamentālisms:1
- fundamentālists:1
- hipogenitālisms:1
- hipoģenitālisms:1
- kapitāliekārtas:1
- kapitālizdevumi:1
- konscientālisms:1
- lielkapitālists:1
- monokristālisks:1
- neandertālietis:1
- orientālistisks:1
- polikristālisks:1
- rupjkristālisks:1
- sentimentālisms:1
- sentimentālists:1
- polivinilacetāli:1
- dokumentālistika:1
- hiperģenitālisms:1
- instrumentālisms:1
- instrumentālists:1
- kapitālietilpība:1
- kapitālietilpīgs:1
- mikroģenitālisms:1
- mikrokristālisks:1
- nekapitālistisks:1
- pirmskapitālisma:1
- kriptokristālisks:1
- metālizstrādājums:1
- neokapitālistisks:1
- digitālieskaņojums:1
- envaironmentālisms:1
- kapitālieguldījums:1
- kapitālieguldītājs:1
- kinodokumentālists:1
- transcendentālisms:1
- transcendentālists:1
- pirmskapitālistisks:1
- kinodokumentālistika:1
- priekškapitālistisks:1
- privātkapitālistisks:1
- multiinstrumentālists:1
- sitaminstrumentālists:1
- taustiņinstrumentālists:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (3708):
- pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
- novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
- melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- Bravē režģi 14 trīsdimensiju ģeometriski režģi, kas apraksta iespējamos kristāliska režģa translācijas simetrijas veidus (sk. kristālu simetrija).
- facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
- kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
- činkvečento 16. gs. itāliešu renesanses māksla un literatūra.
- monodija 16. gs. Itālijā - solo dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā.
- setečento 18. gs. apzīmējums itāliešu mākslā un literatūrā.
- skābeņu lapgrauzis 4-5 mm gara, metāliski zaļa vabole, kas bojā skābenes un rabarberus.
- Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
- putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā.
- Abruci Abruco - reģions Itālijā.
- Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai.
- Ači Ači Kastello - pilsēta Itālijā.
- Ači Ači Katena - pilsēta Itālijā.
- Ači Ači Santantonio - pilsēta Itālijā.
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos.
- libra Agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera.
- denāro Agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara.
- Agridženta Agridžento - pilsēta Itālijā.
- kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā).
- aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu).
- aizairēties Airējoties attālināties.
- aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot.
- aizstorēt Aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm.
- aizkulcināt Aizlāčot, aizčāpot, attālināties.
- norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt.
- aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties.
- atvairot Aiznest, attālināt.
- repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos.
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
- nost Aizstāj verba priedēkli no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā); norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
- aiztarkšēt Aiztarkšķēt - tarkšķot attālināties.
- aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde.
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piemēram, dziedātājs, instrumentālists.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- kondota Algotņu karaspēka nosaukums 14.-16. gs. Itālijā.
- kondotjers Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā.
- kondotjērs Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē.
- aloīns Alojas darbīgo sastāvdaļu maisījums, dzeltens, kristālisks pulveris.
- traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- Dolomītu kalni Alpu kalnu posms Ziemeļitālijā.
- Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
- Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- elektrīts Alunds - mākslīgi iegūts kristālisks alumīnija oksīds.
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
- semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā.
- mannitāns Amorfa vai kristāliska viela, ko iegūst, daļēji dehidrējot mannītu ar sērskābi.
- silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
- korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
- dabiskā anizotropija anizotropija, kas piemīt monokristāliem un materiāliem, kuriem ir tekstūra.
- Staiceles magnētiskā anomālija anomālija, ko izraisa dzelzsrūdas iegula kristāliskajā pamatklintājā, minimālais iegulas dziļums - 688 m.
- dubultkvartets Ansamblis, kura; sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti); oktets.
- sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu.
- omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā.
- antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības.
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
- kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi.
- Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas.
- holesterīna katarakta apduļķojums, kurā ir holesterīna kristāli.
- Anjone apdzīvota vieta Itālijā (_Agnone_), Molizes reģiona Izernijas provincē.
- Alberobello apdzīvota vieta Itālijā (_Alberobello_), Apūlijas reģiona dienvidaustrumos.
- Alcāno Lombardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē.
- Alanja Valhezija apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē.
- mozeta Apģērbs bez piedurknēm katoļu garīdzniekiem Itālijā.
- Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā.
- aizvējot Ar gaisa plūsmu attālināties.
- aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- kriokauters Ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai.
- atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- metalizētais papīrs ar metālisku pulveri pārklāts vai ar foliju salīmēts papīrs.
- aizmest Ar metienu attālināt.
- haihats Ar pedāli darbināms sitaminstruments (divi horizontāli metāla šķīvji uz augsta statīva).
- aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizspert Ar spērienu attālināt.
- aizspļaut Ar spļāvienu aizvirzīt, attālināt.
- atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis).
- aizsviest Ar sviedienu attālināt.
- aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
- aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot attālināties.
- aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
- attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- aiztriekt Ar triecienu attālināt; ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- metallkoks Ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks.
- Areca Areco - pilsēta Itālijā.
- inducētās mutācijas ārēju cēloņu radītas mutācijas, kas var būt nejaušas vai eksperimentāli izraisītas, piem., apstarojot ar rentgenstariem.
- arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto.
- neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms.
- joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis.
- aizdipēt Arī par attālinošos skaņu, ko rada skrienošs suns, kaķis vai pele.
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
- difenilēteris Aromātiskais ēteris, bezkrāsas kristāli ar gerāniju smaržu, izmanto parfimērijā.
- difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā.
- terfenils aromātisks ogļūdeņradis C~6~H~5~-C~6~H~4~-C~6~H~5~, balta, kristāliska viela.
- Habla likums ārpusgalaktikas objektu attālināšanās radiālais ātrums ir lineāri proporcionāls attālumam līdz šiem objektiem.
- arenāls Arsēna preparāts, bezkrāsaini, viegli šķīstoši kristāli.
- salols Ārstniecības līdzeklis, salicilskābes derivāts; kristālisks, balts pulveris; līdzeklis zarnu trakta un urīnkanāla dezinficēšanai.
- distālā ligatūra artērijas ligācija distāli no aneirismas.
- Asti Asti province - Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Asti"), platība - 1505 kvadrātkilometri, 221700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 118 komūnās.
- zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts; nost.
- rekristalizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā auksti deformētiem metāliem, tos karsējot virs rekristalizācijas temperatūras, noņem uzkaldi.
- koordinācijas skaitlis atoma tuvāko kaimiņatomu skaits attiecībā pret doto atomu kristāliskajā režģī, amorfā materiālā, šķidrumā; arī molekulu skaits molekulāros kristālos.
- retikulārais blīvums atomu (jonu) skaits uz laukuma vienību kristāliskā režģa kādā plaknē.
- pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta.
- aizmesties Ātri (ejot, skrejot), attālināties.
- aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot).
- aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
- aizņirbt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
- aiztraukt Ātri attālināties; aizjoņot, aizdrāzties.
- aizgunīt Ātri attālināties.
- aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizdipēt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties; aizdipt.
- aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties.
- Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem.
- Dienvidu Priekšalpi atrodas Itālijā, ietver Venēcijas Alpus un Lombardijas priekšalpus.
- Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
- Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā.
- Belluno nacionālais parks atrodas Veneto reģionā Itālijas ziemeļu daļā, Dolomītu kalnu dienvidu malā, izveidots 1990. g., platība - 320 km^2^.
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
- iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
- iepakaļus Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
- grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
- slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
- monokristāli Atsevišķi viendabīgi kristāli, kam visā tilpumā ir vienots, nepārtraukts kristālrežģis.
- pagabali Atsevišķi, attāli izvietoti zemes gabali.
- kliemstēt Atskanēt neskaidrai skaņai no tālienes.
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- paradi Attāli radi.
- nozarieši Attālie radi; attālāki radagabali.
- decentrācija Attālināšana no centra.
- atšķelt Attālināt, atsvešināt.
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- aizsmaidīt Attālināt, likt pazust ar glāstiem un glaimiemm.
- attāļināt Attālināt.
- tālināt Attālināt.
- tāļināt Attālināt.
- vairināt Attālināt.
- internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā.
- Carex distans attālinātais grīslis.
- aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put).
- atsarauties Attālināties (par nāvi).
- aizgurdzēt Attālināties ar burbuļojošām skaņām.
- aizgrabināt Attālināties ar graboņu, rīboņu.
- aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanos (par parādībām dabā).
- aizzibināt Attālināties ar ļoti ātrām kustībām.
- aizgubāt Attālināties ar sagubušu muguru.
- aizžvīkstēt Attālināties ar troksni, aizlidot.
- aizvilnīt Attālināties ar viļņveida kustībām; aizviļņot.
- aizviļņot Attālināties ar viļņveida kustībām.
- aizzuzēt Attālināties ar zuzošu skaņu.
- aizčabināt Attālināties čabot; aiziet maziem solīšiem.
- aizčirkstēt Attālināties čirkstot, švīkstot, gurkstot.
- aizčivināt Attālināties čivinot, čiepstot.
- aizklēgāt Attālināties gāginot, pēkšķot.
- aizgaudot Attālināties gaudojot, vaimanājot.
- aizgavilēt Attālināties gavilējot.
- aizbarkšēt Attālināties grabot, rībot, dārdot.
- aizbarkšķēt Attālināties grabot, rībot, dārdot.
- aizdrasēt Attālināties jāšus.
- aizklaigāt Attālināties kliedzot.
- aizmudžēt Attālināties mudžot.
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- aizdūdot Attālināties raudot, činkstot.
- aizsmirdēt Attālināties smirdot.
- aizspulgot Attālināties spulgojot, spīdot.
- atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
- aizelsāt Attālināties, aiziet tušot.
- atcelties Attālināties, aiziet.
- aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
- aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- aizblūžģēt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
- aizblūžģināt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
- aizčirkstināt Attālināties, čirkstot, švīkstot, gurkstot.
- aizdungāt Attālināties, dungājot, dūcot (melodiju).
- aizčīkstināt Attālināties, izraisot čīkstēšanu (piem., braucot ar čīkstošiem ratiem).
- aizmiglot Attālināties, izzust (par miglu).
- aizdīžāties Attālināties, nemierīgi dīžājoties, cilājot kājas.
- aizdūcināt Attālināties, rībot, dārdot, ducinot.
- aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
- atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
- aizgausties Attālināties, vaimanājot, žēlojoties.
- nokustēt Attālināties, virzīties projām.
- aizmiegt Attālināties; ātri aizskriet.
- aizkopties Attālināties.
- zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
- pazust attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
- attāļi Attālumā, labi tālu; attāli.
- attāļu Attālumā, labi tālu; attāli.
- attālus Attālumā, labi tālu; attāli.
- attāļus Attālumā, labi tālu; attāli.
- digitālais konverters attēla standarta pārveidotājs, kurā izvērses lauka un (vai) rindu konversija notiek tikai ar digitāliem līdzekļiem.
- kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
- hipostomija Attīstības traucējums, kad anomāli maza mutes atvere atrodas nevis horizontāli, bet vertikāli.
- fizikālā attīstīšana attīstīšana, kurā attēlu veidojošais metāliskais sudrabs reducējas no attīstītājšķīduma sastāvā ietilpstošā sudraba.
- fotogrāfiskais blīvums attīstīta eksponēta fotomateriāla metāliskā sudraba melnējuma gaismas absorbcijas (caurspīdīguma) pakāpe.
- nomelnējums Attīstīta melnbaltā fotomateriāla tumšie laukumi, ko veido attīstīšanas procesā radies metāliskais sudrabs.
- atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
- pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
- šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
- plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota.
- keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus.
- Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m).
- Marmolada Augstākā virsotne Dolomītalpos, Itālijā, augstums - 3342 m, virs 2700 m vjl. - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs.
- Etna augstākais un aktīvākais vulkāns Eiropā (angļu val. _Etna_), Sicīlijas austrumos, Itālijā, augstums - 3340 m, krātera diametrs - \~700 m, nogāzēs \~250 sānu krāteru, 2941 m vjl ierīkota vulkanoloģijas observatorija.
- vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem.
- Zemais Velds augstums - 300-600 m, veido kristāliskie ieži, saposmo plašas ielejas.
- subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
- Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- himera Augu organisms, kas veidots no ģenētiski atšķirīgiem audiem; sastopams dabā un iegūstams eksperimentāli - potēšanas ceļā, saaudzējot potzara un potcelma audus vai dažādu dzīvnieku organisma audus.
- aukslējeņi Aukslēju līdzskaņi (palatālie līdzskaņi) - j, g, k.
- aizaulekšot Aulekšojot attālināties.
- aizauļot Auļojot attālināties.
- Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju.
- Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju.
- Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju.
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
- Baltijas (kristāliskais) vairogs Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļa, kur atsegts arhaja un proterozoja kristāliskais pamatklintājs; aizņem Skandināvijas un Kolas pussalas.
- Dienvidtirole autonoms Itālijas reģions - Trentīno-Alto Adidže.
- Friuli-Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra.
- Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju.
- Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni.
- Valle d'Aosta autonoms reģions Itālijas ziemeļrietumos (_Regione Autonoma Valle d'Aosta_), platība — 3263 kvadrātkilometri, 128100 iedzīvotāju (2008. g.), vienīgais no Itālijas reģioniem, kas nav iedalīts provincēs.
- Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots.
- pangāmskābe B15 vitamīns, kristāliska, ūdenī šķīstoša viela, šūnās aktivē skābekļa pārneses procesus.
- labākās aprindas, arī labākā sabiedrība bagātie, privileģētie pilsoņi (kapitālistiskajās valstīs).
- atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās; aizbaidīt.
- aizbaidīt Baidot panākt, ka attālinās; aizbiedēt.
- dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
- tetranitrometilanilins Bāli dzelteni ūdenī nešķīstoši kristāli, ko iegūst nitrējot dimetilanilinu.
- kronšteins balstenis, trijstūrveida balsts horizontāli izvirzītu elementu balstīšanai un nostiprināšanai.
- elaidīns Balta kristāliska taukviela, oleīna izomērs; iegūst, apstrādājot oleīnu ar slāpekļa paskābi.
- levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti.
- benzilfumarāts Balta kristāliska viela bez smakas un garšas.
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl.
- levoglukozāns Balta kristāliska viela, ko izmanto polimēru sintēzēs.
- metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem.
- ciklodols Balta kristāliska viela, šķīst ūdenī; lieto parkinsonisma un spastisko paralīžu terapijā, kad bojāta ekstrapiramidālā sistēma.
- kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu, ko iegūst pārtvaicējot kamparkoka lapas un koksni.
- anemonīns Balta, kristāliska viela anemonēs, sirds inde.
- borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ogļskābes amīds (urīnviela), ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- nātrija hidrogēnkarbonāts balta, kristāliska, pulverveida viela; dzeramā soda.
- Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
- baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- diprofilīns Balts kristālisks pulveris "dioxypropyltheophyllinum", viegli šķīst ūdenī.
- dimerīns Balts kristālisks pulveris "methylprylonum (2,5-dioxo-3,3-diaethyl-5-methyl-piperidium)"; šķīst ūdenī.
- dibazols Balts kristālisks pulveris ("2-benzyl-benzimidazolum-hydrochloratum"); viegli šķīst karstā ūdenī un alkoholā.
- diprofēns Balts kristālisks pulveris C22H2NOSHCl, šķīst ūdenī.
- hloridīns Balts kristālisks pulveris, nešķīst ūdenī, šķīst alkoholā.
- meprotāns Balts kristālisks pulveris, šķīst siltā ūdenī un spirtā.
- ditrazīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un alkoholā; lieto filariožu un askaridozes terapijā.
- heksenāls Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī, narkozes līdzeklis.
- ditilīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; muskuļu atslābinātājs līdzeklis.
- hlorakons Balts kristālisks pulveris, vāji šķīst ūdenī, labi alkoholā.
- dinezīns Balts kristālisks pulveris, viegli šķīst ūdenī; lieto ekstrapiramidālo bojājumu terapijā (parkinsonisms, torsijas distrofija u. c.).
- metazīds Balts kristālisks pulveris; nešķīst ūdenī, šķīst skābēs.
- bromurāls Balts kristālisks pulveris; šķīst alkoholā, vāji ūdenī.
- betanaftols Balts pulveris vai kristāliskas plāksnītes, šķīst spirtā, iegūst no naftalīna.
- hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā.
- agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju.
- abazīns Balts, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī.
- amarīns Balts, kristālisks pulveris, rūgtviela rūgto mandeļu eļļā; iegūst arī sintētiski; indīgs.
- hloramīns B balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; lieto roku dezinfekcijai, arī iprīta neitralizēšanai, ja tas nokļuvis uz ādas.
- aprofēns Balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
- antipirīns Balts, kristālisks pulveris; šķīst ūdenī, hloroformā un spirtā; karstuma mazināšanas un sāpju remdēšanas līdzeklis.
- Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam.
- berbamīns Bārbeles mizas kristālisks alkaloīds.
- Basāno del Grapa Basāno del Grapa - pilsēta Itālijā ("Bassano del Grappa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 43100 iedzīvotāju (2014. g.).
- aizbaurot Baurojot attālināties.
- auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā.
- aizbēdāt Bēdājoties attālināt, aizmirst bēdu.
- aizbēgt Bēgot attālināties.
- atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
- aizbezdēt Bezdējot attālināt vai norobežot.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
- alumīnija hlorīds bezkrāsaina kristāliska viela AlCl~3~, šķīst ūdenī un absolūtajā spirtā, gaisā kūp, jo gaisa mitruma ietekmē hidrolizējas un izdalās hlorūdeņradis
- vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
- urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli.
- paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai.
- alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
- tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
- apiols Bezkrāsaini kristāli, iegūti no pētersīļu un seleriju sēklu ēteriskās eļļas; lietots kā hinīna aizvietotājs, arī pret dismenoreju tūsku.
- fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde.
- fosforpaskābe Bezkrāsaini kristāli, kas viegli šķīst ūdenī, iegūst šķīdinot ūdenī fosfora trioksīdu vai arī sadalot fosfora trihlorīdu ar ūdeni.
- tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu.
- jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
- hloretons Bezkrāsaini kristāli, šķīst spirtā, ēterī, hloroformā; pasargā no jūras slimības.
- nātrija hlorīds bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu; vārāmais sāls.
- acetanilīds Bezkrāsaini, spīdīgi kristāli; pārvērš hemoglobīnu methemoglobīnā un var izraisīt kollapsu pat terapeitiskās devās.
- heptilrezorcīns Bezkrāsains kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
- divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā.
- polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
- tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela.
- tetrafenilhidrazins Bezkrāsas kristāliska viela, ko iegūst oksidējot difenilaminu.
- dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos.
- aizbīdīt Bīdot attālināt.
- nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aizbiedēt Biedējot likt attālināties; aizdzīt.
- atbiedēt Biedējot panākt, ka attālinās; atbaidīt (1).
- bimetallisms Bimetālisms.
- eksarhs Bizantijas imperatora vietnieks Bizantijai piederošajās zemēs Itālijā.
- aizbizot Bizojot attālināties; bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- tetraedrits Blāvā antimona rūda, minerāls pelēkā krāsā ar metālisku spīdumu, kristalizējas kubiskās singonijas tetraedriskos kristālos, izmanto kā vara, antimona un sudraba rūdu.
- agalmatolīts Blāvi zaļas krāsas minerāls, pirofilīta kriptokristālisks paveids.
- skapins Blēdīgs sulainis itāliešu komēdijās, kas par maksu gatavs uz visādiem niķiem.
- halcedons Blīvs, slēptkristālisks, mikrošķiedrains kvarca paveids, nereti krāsains; izmanto juvelierizstrādājumiem un kā cietu tehnisko akmeni.
- bolonjino Boloņā Itālijā kalta monēta.
- hidroboracīts Bora minerāls, pēc uzbūves ķēdes borāts, blīvi sīkgraudaini agregāti, adataini kristāli, bezkrāsains, balts.
- inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs.
- injoīts Borātu minerāls, īsprizmatiski kristāli vai graudaini agregāti, bezkrāsains, caurspīdīgs.
- fumarole Borskābi saturoši ūdens tvaiki kopā ar dažādām gāzēm, kas plūst no zemes Itālijā, Toskānā; no tiem iztvaicējot tika iegūta borskābe.
- fra Brālis, ordeņbrālis; partikula, kuru Itālijā lieto katoļu mūka vārda priekšā.
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties.
- aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom.
- aizbrist Brienot attālināties; brist prom.
- aizbrākšēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties.
- aizbrākšķēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties.
- inklinācija Brīvi piekārtas magnētadatas nolieces leņķis pret horizontāli.
- garibaldieši Brīvprātīgo vienību dalībnieki, kas 19. gs. 40.-60. gados Garibaldi vadībā cīnījās par Itālijas atbrīvošanu no Austrijas jūga un par tās nacionālo apvienošanu.
- trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
- trinitrofenols Brizanta sprāgstviela - gaišdzelteni kristāli; pikrīnskābe.
- heksogēns Brizanta sprāgstviela, bezkrāsaini kristāli, jutīgi pret triecienu un berzi.
- bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas.
- aizzēģelēt Burājot attālināties; burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izraibīt Burot, vārdojot attālināt, novērst.
- rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
- rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
- Bustoarsīcija Busto Arsīcio – pilsēta Itālijā.
- bi-zet BZ - psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izplata kā aerosolu vai dūmus.
- vicīns C~10~H~16~N~4~O~7~, balts kristālisks glikozīds, ko iegūst no sējas vīķiem "Vicia sativa L." u. c. vīķiem.
- kamparskābe C~10~H~16~O~4~, iegūst oksidējot kamparu ar slāpekļskābi; balti kristāli, kūst 187 grādu temperatūrā.
- terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā.
- naftohinons C~10~H~6~O~2~, kristāliska viela, naftalīna oksidēšanas produkts; 1,4-naftohinona atlikums ir K vitamīna un daudzu pigmentu molekulu fragments.
- naftols C~10~H~7~OH, balta kristāliska viela, iegūta no akmeņoglēm; pastāv divas izomēras formas - alfa naftols un beta naftols.
- stipticīns C~12~H~13~NO~3~HClH~2~O, dzeltens kristālisks pulveris, narkotīna oksidēšanas produkts, labi šķīst ūdenī.
- aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai.
- prozerīns C~13~H~22~N~2~O~6~S, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; pavājina holīnesterāzes aktivitāti un kavē acetilholīna noārdīšanos, kurāres pretinde.
- pirēns C~16~H~10~, tetraciklisks ogļūdeņradis akmeņogļu darvā; bezkrāsaini kristāli, nešķīst ūdenī.
- trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem.
- uretāns C~2~H~5~OCONH~2~; bezkrāsaini kristāli, kas labi šķīst ūdenī.
- rubijervīns C~27~H~43~NO~2~, kristālisks veratras ("Veratrum album L.") alkaloīds.
- mezoporfirīns C~32~H~36~N~4~(COOH)~2~, kristālisks porfirīns, kas nesatur dzelzi; iegūts no hematīna reducēšanas procesā.
- mezobilirubīns C~33~H~40~N~4~O~6~, dzeltena kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; veidojas tievajā zarnā.
- mezobilirubinogēns C~33~H~44~N~4~O~6~, bezkrāsaina kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; oksidēšanās rezultātā var pārveidoties par urobilīnu, sterkobilinogēnu vai sterkobilīnu.
- metilhidantoīns C~4~H~6~, kristālisks savienojums, kas atrodams svaigā gaļā; kreatīna noārdīšanās produkts.
- nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē.
- trimetīns C~6~H~9~NO~3~, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
- paraaminosalicilskābe C~7~H~7~NO~3~, bezkrāsains kristālisks pulveris, grūti šķist ūdenī; bakteriostatiska pret tuberkulozes mikobaktērijām.
- tiacetazons C10H12N4OS, gaišdzeltens kristālisks pulveris, gandrīz nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā.
- mentons C10H18O, kristāliska viela ar piparmētru smaršu, atrodams ēteriskās eļļās, viegli iegūstams oksidējot mentolu.
- miristicīns C11H12O3, kristāliska toksiska muskateļļas sastāvdaļa.
- tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai.
- hidrokotarnīns C12H15O3N, kristālisks alkaloīds, iegūts no narkotīna; nelielā daudzumā atrodams arī opijā.
- ortofenantrolīns C12H8N2, balts kristālisks pulveris; ar dzelzs joniem veido kompleksu savienojumu, ko lieto par indikatoru tilpumanalīzē.
- fenotiazīns C12H9NS, gaišdzeltens, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī.
- ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā.
- fenantrēns C14H10 - triciklisks arēns, bezkrāsaini kristāli; nešķīst ūdenī, šķīst benzolā, ēterī, hloroformā.
- fenindions C15H10O2, balts kristālisks pulveris, šķīst spirtā, hloroformā; darbības mehānisma ziņā līdzīgs dikumarīnam, bet iedarbojas ātrāk un mazāk kumulējas.
- jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā.
- likopodīns C16H25NO, kristālisks alkaloīds, ko iegūst no vālīšu staipekņa.
- tekodīns C18H21NO4HCl, balts kristālisks pulveris, labi šķīst ūdenī.
- fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī.
- ksantalīns C20H19NO5, opija alkaloīds, papaverīna atvasinājums, balta kristāliska viela, tās sāļi ir dzeltenas vielas.
- okestrols C20H26O2, sintētisks balts kristālisks pulveris, labi šķīst spirtā.
- marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās.
- sovkaīns C20H29N3O2HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
- palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu.
- laudanozīns C21H27NO4, kristālisks opija alkaloīds.
- malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
- lantopīns C23H25NO4, kristāliska viela, opija alkaloids.
- filirīns C27H34O11, kristālisks glikozīds dažādu "Phillyrea" sugu mizā un lapās; lietots pret drudzi.
- zigadenīns C27H43NO7, auga "Zygadenus intermedius" kristālisks alkaloīds.
- pentaeritritols C5H12O4, kristāliska viela; izmanto atvasinājumu iegūšanai.
- melitskābe C6(COOH)6, kristāliska viela, šķīst ūdenī un etilspirtā.
- heksahlorbenzols C6Cl6 - sīki balti kristāli ar īpatnēju smaku, lieto kviešu sausai kodināšanai pret cieto melnplauku.
- ksilenols C6H3(CH3)2OH, dimetilfenols, bezkrāsaina kristāliska viela, pastāv sešu izomēru veidā; tās salicilāti lietoti pret reimatismu.
- ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā.
- jodoksibenzoskābe C6H4(JO2)COOH, bezkrāsains kristālisks savienojums, kura sāļus, galvenokārt kalcija, lieto pret locītavu iekaisumiem un sāpēm.
- fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas.
- bromacetanilīds C6H4Br NH CO CH3; balti kristāli, kas ūdenī gandrīz nešķīst, šķīst spirtā.
- pirodīns C6H5(NH)2COCH3, kristāliska, indīga viela (noārda eritrocītus); lieto par hrizarobīna aizstājēju psoriāzes u. c. ādas slimību ārstēšanā.
- pervitins C6H5CH2CH(CH3)NH(CH3)HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdeni; farmakoloģisko īpašību ziņā tuvs fenamīnam, lieto anoreksijas ārstēšanai.
- difenilamīns C6H5NHC6H5, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu.
- sulfaguanidīns C7H10N4O2S, balts kristālisks pulveris, šķīst minerālskābju šķīdumā; lieto bacilārās dizentērijas ārstēšanā.
- lopress C8H8N4HCl, līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balta kristāliska viela, šķist ūdenī.
- fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs.
- Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela.
- narkolāns CBr~3~CH~2~OH, balts sīkkristālisks pulveris, šķīst spirtā un ēterī.
- trihloretiķskābe CCl~3~COOH, bezkrāsaini kristāli; lieto par piededzināšanas līdzekli mikroskopijas preparātu apstrādē, par herbicīdu.
- iekšējā situācija ceļi, grāvji, trases instrumentāli uzmērīto nogabalu robežās.
- aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt.
- hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem.
- minerālvaski Ceresīns - rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā.
- metilarsēnpaskābe CH~3~AsO(OH)~2~, kristāliska viela, arsēna organisks atvasinājums.
- hidantoīns CH2(NHCO)2, kristāliska bāze, kas rodas alantoīna noārdīšanās procesā.
- diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai.
- piņolas Ciedru rieksti Itālijā.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība.
- vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai; vīnskābes skābā kālija sāls.
- amorfi Cietas vielas, kam nav noteiktas kristāliskas formas.
- kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs.
- kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem.
- superjonu vadītāji cietie elektrolīti, jonu kristāli ar lielu jonu vadītspēju, kas salīdzināma ar šķidru elektrolītu vadītspēju.
- dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (bezkrāsains, viegli zilgans vai iedzeltens dārgakmens).
- akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
- lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem.
- mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem).
- ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
- sprākla cilvēka ģenitālijas.
- oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
- kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
- citrofens Citrionskābes trifenetidids, balts kristālisks pulveris, viegli šķīst karstā ūdenī.
- gļotskābe COOH(CHOH)4COOH, divvērtīga skābe, balts kristālisks pulveris, ko iegūst oksidējot piencukuru, galaktozi, kā arī daudzas gumijas šķirnes ar puskoncentrētu slāpekļskābi.
- si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu.
- si-es CS - kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
- aizčabēt Čabot attālināties.
- aizčaukstēt Čaukstot attālināties.
- čarkstoņa Čērkstošas, metāliskas skaņas.
- aizčīgāt Čīgājot attālināties.
- aizčīkstēt Čīkstot attālināties.
- holekalciferols D~3~ vitamīns; bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ultravioleto staru ietekmē no provitamīna veidojas cilvēka ādā; atrodams zivju eļļā, olas dzeltenumā, aknās u. c.
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
- ģeokrātija dabas (Zemes) vara pār cilvēci; fatālistu filozofiskā koncepcija.
- atķuidīt Dabūt prom, attālināt.
- identitātes princips daļiņu neatšķiramības princips - viens no kvantu mehānikas svarīgākajiem pieņēmumiem, pēc kura vienādas (identiskas) elementārdaļiņas nav iespējams eksperimentāli atšķirt.
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
- programmas kvalitātes novērtēsana darbību komplekss, kas ietver sevī programmas kvalitātes kritēriju izvēli, šo kritēriju skaitlisko vērtību noteikšanas metožu izstrādāšanu, kritēriju reālo vērtību aprēķināšanu, kā arī reālo un eksperimentāli noteikto vērtību salīdzināšanu.
- lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai).
- aizdārdēt Dārdot attālināties.
- panoramēšana Datorgrafikas attēlošanas veids, kad pārskates logs pa displeja ekrānu tiek bīdīts horizontāli vai vertikāli, lai redzes lokā pakāpeniski ienestu attiecīgā attēla daļas, kas ekrānā nav redzamas.
- pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
- piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
- tīkla caurspīdīgums datoru tīkla operētājsistēmas vai citu programmu īpašība, kas nodrošina lietotāja piekļuvi attāliem resursiem tā, ka lietotājs netiek informēts par to, vai izmantoti attāli vai lokāli resursi.
- iezvantīkls Datoru tīkls, pie kura attāliem lietotājiem ar modemu starpniecību nodrošināta piekļuve.
- attālās pieejas datu apstrāde datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliem termināliem ar datu pārraides līdzekļiem.
- tālapstrāde Datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliem termināļiem ar datu pārraides līdzekļu starpniecību.
- attālās piekļuves datu apstrāde datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliemtermināļiem ar datu pārraides līdzekļu starpniecību; tālapstrāde.
- augšupielāde datu pārsūtīšana internetā no lietotāja datora vai citas digitālas ierīces uz attālinātu datoru
- sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
- ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli.
- grupas adapters daudzkanālu ierīce, kas nodrošina datu pārraidi pa vairākiem kanāliem un dataora sadarbību ar daudziem attāliem lietotājiem.
- polichorija Daudzkorība, sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca sksņkrāsu mainīgumu.
- polihorija Daudzkorība, venēciešu skolā 17. gs. daudz piekopta komponēšanas maniere: sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca skaņkrāsu mainīgumu.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem.
- iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties.
- gliters Dažādi rotājoši spīgulīši - pērlītes, metāliski diedziņi, spīdošas mikrodaļiņas lakās, lūpu krāsās, acu ēnās u. tml.
- smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās.
- elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem.
- enantiomorfisms Dažu kristālisku vielu spēja veidot divējādus kristālus, kas ir vieni otru spoguļattēli.
- mezofāzes Dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli.
- punktveida kristālu defekti defekti, kuru izmēri ir tuvi atomu izmēriem; punktveida defektus veido kristāliskajā režģī iespiedušies sveši atomi; rodas kristāliskā režģa deformācija, kas atvieglo difūziju un mazina stiprību.
- dislokācija Defekts, bojājums kristālā, kurš izjauc regulāro kristālisko struktūru.
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- baroks Dekoratīvi krāšņs un dinamisks mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses un manierisma, bet to nomainīja rokoko un klasicisms.
- commedia dellʽarte delartiskā komēdija jeb masku komēdija, Itālijā 16. un 17. gs. plaši izplatīts teātris, kurā darbojās četras maskas - Pantalone, ārsts un divi kalpi.
- zobeņi Dentālie līdzskaņi - d, t, n, ņ, s, z, r, l, ļ.
- kristalldetektors Detektors ar kādu zināmu kristālisku vielu kā strāvas taisnotāju.
- frotola Didaktiski satīriska tautas dzeja Itālijā 14.-16. gs.
- mellais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis.
- melnais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis.
- Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans).
- Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
- sulfonals Diētilsulfondimetilmetāns, bezkrāsaini kristāli bez smakas un garšas, lieto kā miega līdzekli.
- madonna Dievmātes nosaukums (parasti Itālijā); dievmātes attēls (tēlotājā mākslā).
- digitālatskaņojums Digitālieraksta atskaņojums.
- ciparieraksts digitālieraksts.
- DDT Dihlordifeniltrihloretāns - balta, kristāliska viela ar raksturīgu smaku; 20. gs. 40.-60. gados plaši lietots insekticīds, toksisks, bīstams zīdītājdzīvniekiem un cilvēkiem; tagad aizliegts.
- aizdimdināt Dimdinot attālināties.
- aizdimdēt Dimdot attālināties.
- aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem).
- skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām.
- ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu.
- gumīts Divu minerālu - kirīta un sodīta slēpti kristālisks maisījums, kas veidojas kā gaiši sarkans, oranžs un dzeltens apsarmojums vai garoziņa, sairstot uraninitam.
- pretkustība Divu vai vairāku balsu attālināšanās pretējā virzienā.
- pirokatehīns Divvērtīgais fenols, bezkrāsaini kristāli; lieto krāsvielu, medicīnisko preparātu ražošanā u. c.
- pilnduplekss Divvirzienu datu apmaiņa starp attāliem datoriem, kas datus vienlaicīgi var sūtīt viens otram.
- pusduplekss Divvirzienu datu apmaiņa starp attāliem datoriem, kas var tikai pārmaiņus, bet nevis vienlaicīgi pārsūtīt viens otram datus.
- palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā); liela sabiedriska celtne (Itālijā).
- kinodokuments Dokumentāli kinokadri; dokumentāla kinofilma.
- aizdelverēt Draiskuļojot attālināties, aizklīst.
- fango Dubļi; Bataljo (Itālijā) karstavotu minerāldūņas, ko lieto vietējām aplikācijām.
- natrons Dubultskābais nātrijs jeb nātrija bikarbonāts, caurspīdīgi kristāli, ko iegūst sodas ūdens šķīdumam laižot cauri divogļskābi (CO2) un lieto dziedniecībā kuņģa lieko skābju neitralizēšanā.
- aizducināt Ducinot attālināties.
- aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- aizdunēt Dunot attālināties (par dobju troksni).
- laurīnaldehids Duodecīlaldehids, atrodams citroneļļā, rūtu eļļā u. c., balta kristāliska masa ar svaigu skuju smaržu.
- furacilīns Dzeltena kristāliska viela ("Furacilinum"), pretmikrobu līdzeklis, sintezēts Latvijā 1947. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā.
- ozazons Dzeltena kristāliska viela, ogļhidrātu un fenilhidrazīnu reakcijas produkts; reakciju lietoja ogļhidrātu identificēšanai.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- juglons Dzeltenoranža kristāliska viela, iegūta no valriekstu mizām; tai piemīt antifungāla aktivitāte; senāk lietota ādas tuberkulozes ārstēšanai.
- rutīns Dzeltenzaļš, sīkkristālisks pulveris bez smakas un garšas (P vitamīna preparāts).
- ksantoma Dzeltēs plakani vai mezglaini veidojumi ādā vai gļotādā. Histoloģiski atrod ksantomšūnas jeb putainās šūnas, kuru citoplazmā ir holesterīna kristāli.
- alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C.
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aizdzīt Dzenot panākt, ka attālinās.
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
- frotāža Dzimumdziņas apmierināšana, berzējot ģenitālijas gar pretējā dzimuma indivīda miesas daļu.
- aizdzirkstelēt Dzirkstelēm sprēgājot attālināties.
- aizdzirksteļot Dzirkstelēm sprēgājot attālināties.
- apzīmēšana Dzīvnieku iezīmēšana ar numuriem tetovējot, robojot ausis, ar plastmasas krotālijām, kaklasiksnām, numura krāsošanu uz dzīvnieka sāniem un ar elektronisko apzīmēšanu.
- Gjarre Džarre, pilsēta Itālijā ("Giarre").
- Bruno Džordāno Bruno - itāliešu filozofs (Giordano Bruno; 1548.-1600. g.), ko sadedzināja uz sārta par brīvdomību un ķecerību.
- osiānisms Eiropas dzejas modes aizraušanās 18.-19. gs., kuras sākums saistāms ar sentimentālisma virzienu un nacionālās (pagāniskās) folkloras vērtības apzināšanos.
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
- Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā.
- aizkājot Ejot attālināties; ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- aiziet Ejot attālināties.
- novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms.
- neokeinsisms Ekonomikas regulēšanas teorija, keinsisma modifikācija, kuras saturs ir kapitālistiskās ekonomikas stabilas augšanas teorētisks pamatojums par ekonomikas augšanas galveno faktoru uzskatot investīcijas.
- aerodinamiskie mērījumi eksperimentāli ar tehniskām iekārtām noteikti aerodinamiskie raksturlielumi; ir statiskie un dinamiskie mērījumi.
- pārmātīte Eksperimentāli iegūta drozofilas mātīte, kuras šūnu kodolā ir trīs X hromosomas un normāls diploidāls autosomu skaits.
- simulācija Eksperimentāliem mērķiem radīts realitātes atdarinājums.
- galvaniskā ķēde elektriskā ķēde, kurā bez metāliskiem vadītājiem ietilpst arī elektrolīta šķīdums caur kuru plūst strāva.
- pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
- anodēt Elektroķīmiskā apstrādē izveidot oksīda kārtiņu uz kādas metāliskas virsmas.
- termenvokss Elektronisko mūzikas instrumentu pirmparaugs, kas sastāvēja no diviem svārstību ģeneratoriem un stieņa antenas, kurai tuvinot un attālinot roku mainās skaņu frekvence.
- autoelektronu elektronu emisija no metāliem un pusvadītājiem stiprā ārējā elektriskajā laukā; tuneļa emisija
- statofons Elektrostatisks skaļrunis, kurā skaņu reproducē metāliska membrāna elektostatiskā laukā.
- leģētājelements elements, ko pievieno metālam vai metālu sakausējumiem (arī nemetāliem). lai uzlabotu tā fizikālās vai ķīmiskās īpašibas.
- platīnmetāli Elementu periodiskās sistēmas astotās grupas elementi (rutēnijs, rodijs, pallādijs, osmijs, irīdijs, platīns), grūti kūstoši plastiski metāli, kopā ar sudrabu un zeltu veido cēlmetālu grupu.
- remedello kultūra enolīta un agrā bronzas laikmeta kultūra (3. gt. p. m. ē. beigas - 2. gt. p. m. ē. sākums) Ziemeļitālijā.
- Larāns Etrusku (vēst. Vidusitālija) mitoloģijā - kara dievs, atbilst grieķu Arejam un romiešu Marsam.
- Bračāno ezers ezers Itālijā ("Lago di Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, platība — 57,5 kvadrātkilometri, izveidojies sena vulkāna kalderā 164 m vjl., dziļums — līdz 160 m.
- Gardas ezers ezers Itālijā ("Lago di Garda"), Alpu piekājē 65 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 346 m.
- Trazimēns Ezers Itālijas vidienē ("Lago Trasimeno"), platība - 128 kvadrātkilometri (lielākais Apenīnu pussalā), līdz 8 m dziļš, vietām purvaini krasti, notece pa Anhilāru uz Tibru.
- Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā ("Lago d'Iseo"), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo.
- Komo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (“Lago di Como”), Alpu priekškalnē 198 m vjl., platība — 146 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 414 m.
- Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru.
- tanmātra Ezoterismā pieci fundamentālie principi, kas atbilst taustes, redzes, dzirdes, garšas un ožas sajūtām.
- riska faktori faktori, kas var palielināt vai mazināt uzņēmējdarbības, kapitālieguldījumu, darījumu risku: valsts ekonomikas attīstības līmenis, dabas katastrofas, darījumu partneru neveiksmes u. tml.
- heksahloretāns Fasciolīns C2Cl6 - bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai.
- neofašisms Fašistiskā kustība pēc 2. pas. kara, gk. Itālijā un Vācijā (neonacisms).
- joddzelzs FeJ2, tumši higroskopiski kristāli, šķīst ūdenī.
- laktofenīns Fenetidīna savienojums ar pienskābi; balti kristāli, šķīst 330 daļās ūdens un 10 daļās alkohola.
- aminofenols Fenola atvasinājums, kura molekulā ir pirmējā aminogrupa, bezkrāsaini kristāli.
- fundamentālās mijiedarbības fizikā pieņemta un eksperimentāli pierādīta koncepcija, pēc kuras visus dabā pastāvošos spēkus attiecina uz vienu no četrām fundamentālām (tālāk nereducējamām) mijiedarbībām; 20. gs. 60–70. g. tika izveidota vienota leptonu un kvarku elektrovājā mijiedaŗbību teorija (pārējās ir stiprā mijiedarbība, elektromagnētiskā mijiedarbība, vājā mijiedarbība).
- dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks.
- sakaru līnija fizikālā vide un tehnisko līdzekļu komplekss informatīvā signāla pārraidei no raidītāja līdz uztvērējam; fizikālā vide var būt gaisa vadi, metāliskās un stikla šķiedras kabeļlīnijas, vilņvadi un ēters.
- magnētķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakaru starp vielas magnētiskajām īpašībām un tās molekulāro, kristālisko, elektronisko uzbūvi, kā arī magnētisko parādību ietekmi uz ķīmiskām reakcijām.
- recipients fiziska vai juridiska persona, kas saņem ienākumu, pabalstu, subsīdiju; terminu parasti lieto, attiecinot to uz valstīm, kas ir kapitālieguldījumu objekts.
- Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- calandrino Flautai līdzīgs itāliešu tautas pūšamais instruments.
- praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana.
- fosfidi Fosfora savienojumi ar metāliem.
- kristālfosforu fosforescence fosforescence, kas rodas, rekombinējot elektroniem ar caurumiem, kuri radīti ierosināšanas laikā un kādu laiku atradušies lokalizētā stāvoklī uz citiem kristāliskā režģa defektiem, kurus sauc par elektronu un caurumu ķērājcentriem.
- dimetilparanitrofeniltiofosfāts Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
- metilparations Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
- vofatokss Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
- metafosforskābe Fosforskābes paveids - balta kristāliska masa.
- paleoantrops Fosilais cilvēks, kas dzīvojis agrajā un vidējā paleolītā; neandertālietis.
- fotogrāfiskais plīvurs fotoattēla kvalitātes bojājums - gaismjutīgā materiāla nomelnējums, kas rodas, fotoķīmiskajā (sk fotoķīmija) procesā attīstoties arī neeksponētiem sudraba bromīda mikrokristāliem.
- Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
- trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai.
- Frozinone Frozinones province - Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība - 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā.
- fenolftaleīns Ftalskābes anhidrīda un fenola kondensēšanās produkts, balts kristālisks pulveris.
- BRITE Fundamentālie pētījumi ražošanas tehnoloģiju jomā Eiropā (angļu val. "basic research in industrial technologies for Europe").
- tifozi Futbola līdzjutējs vai līdzjutēji (gk. runājot par Itāliju).
- aizgainīt Gainot panākt, ka attālinās.
- aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās.
- emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem.
- fotoemulsija Gaismjutīgu sudraba bromīda mikrokristāliņu suspensija želatīna šķīdumā (izmanto fotogrāfijā).
- liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts.
- markazīts gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu FeS~2~, izejviela sēra un sērskābes iegūšanai.
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
- galaktosazons Galaktozes fenilosazons, dzeltena kristāliska viela, kas rodas, apstrādājot galaktozi ar fenilhidrazīnu un etiķskābi.
- Galipoli Gallipoli - pilsēta Itālijā ("Gallipoli").
- Uraltavs Galvenā Dienvidurālu ūdensšķirtnes grēda, atrodas gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - \~300 km, augstums - līdz 1068 m, kristāliski slānekļi, kvarcīti, filīti.
- ilgtermiņa aizdevums galvenokārt paredzēti kapitālieguldījumiem vai citiem mērķiem ar ilgāku kreditējamā pasākuma atmaksāšanas termiņu; var piešķirt arī obligāciju veidā, ķīlu zīmēs utt.
- tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu.
- pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei); sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
- Valtellīnas ieleja garenieleja Itālijas Alpos ("Valtellina"), Adas augštecē, no Ortlesa masīva austrumos līdz Komo ezeram rietumos, garums - \~120 km.
- aizčāpāt Gausiem soļiem ejot, attālināties.
- aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties.
- aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties; gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizģemberēt Gāzelējoties, grīļojoties attālināties, aiziet.
- glukozazons Glukozes savienojums ar fenilhidrazīnu; dzeltena kristāliska viela, ko lieto glukozes idedntifikācijai.
- aizgrabēt Grabot attālināties; grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizblākšķināt Grabot attālināties.
- Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā.
- Ausons grieķu mitoloģijā - Odiseja dēls, ko dzemdējusi nimfa Kalipso vai burve Kirke, tika uzskatīts par dienvidrietumu Itālijas senākās cilts - ausonu ciltstēvu.
- plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem; vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
- aizgriezties Griežoties apkārt (parasti dejā), attālināties.
- aizgrīļoties Grīļojoties attālināties.
- aizgumzāt Grīļojoties neveikli attālināties.
- papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
- Groseta Groseto, pilsēta Itālijā.
- brasēt Grozīt rāju horizontāli ar brašu palīdzību.
- aizgrozīties Grozoties attālināties; grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.).
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- Gūbija Gubio, pilsēta Itālijā ("Gubbio").
- silli Guleniskas dzīslas veida izvirdumu iežu iegulas starp horizontāli gulošiem slāņiem.
- gulins Guļus, horizontāli.
- guliņš Guļus, horizontāli.
- zlāģeniski Guļus, horizontāli.
- zlāģiski Guļus, horizontāli.
- aizgurkstēt Gurkstot attālināties.
- duotāls Gvajakola karbonāts, zāļu līdzeklis, balts kristālisks pulveris.
- pamatgriezums Ģeoloģijā, detāli izpētīts noteikta ģeoloģiskā reģiona griezums, kurā iespējami pilnīgi pārstāvēts kādas ģeoloģiskās sistēmas vai tās daļas nogulumu komplekss.
- Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts.
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem.
- Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām.
- kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm.
- kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu).
- ostgoti ģermāņu cilts, gotu austrumu atzarojums, 3. gs. apmetās Melnās jūras ziemeļu piekrastē, arī Krimā; 488. g. iebruka Itālijā un 493. g. tur izveidoja savu karalisti, kas pastāvēja līdz 554. g.
- langobardi Ģermāņu cilts, kas 568. g. iebruka Itālijā un izveidoja Langobardu karalisti (773.-774. g. to iekaroja Kārlis Lielais).
- pirosērskābe H~2~S~2~O~7~, caurspīdīga kristāliska masa, ko iegūst ar molekulāru daudzumu sērskābes anhidrīda apstrādājot bezūdens sērskābi.
- alvskābe H2SnO3 - balta kristāliska viela, kas nešķīst ūdenī.
- karnalīts Halogēnu grupas minerāls, no kura iegūst kālija un magnija sāļus, kā arī metālisko magniju.
- fasciolīns Heksahloretāns, bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai.
- nesējskrūve Helikoptera gaisa skrūve (propelleris) lidojumam un vadībai nepieciešamo aerodinamisko spēku radīšanai, novietota horizontāli virs korpusa; sastāv no rotora, lāpstām un ieliktņa ar dempferiem.
- karbazols heterocikliska bāze C~12~H~9~N, bezkrāsas kristāli; lieto organiskajā sintēzē.
- imidazols Heterociklisks savienojums C3H4N2, bezkrāsaini kristāli, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos; pretsēnīšu līdzeklis.
- izohinolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli vai šķidrums ar rūgtenu smaržu, kušanas temperatūra 23 C; izmanto par izejvielu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei.
- pirazols Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli.
- kompozītmateriāls Heterogēns konstrukciju materiāls kas sastāv no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām ar izteiktu robežvirsmu starp tām; to veido nemetālisks pamatmateriāls (matrice), kurā noteiktā kārtībā izvietoti dažādas izcelsmes pastiprinošie elementi (dispersas daļiņas, monošķiedras, šķiedru kūļi u. c.).
- gibsīts Hidrargilīts - viens no boksītus veidojošiem minerāliem, balts, pelēcīgs, zaļgans, sārts, plākšņveida vai stabveida kristāli, arī zemjaini agregāti.
- jonilinga Hinduisma kulta statuete - dažkārt visai ievērojamu izmēru skulptūra, kas attēlo stilizētas sievišķās ģenitālijas, virs kurām attēlots eriģēts vīrieša dzimumloceklis.
- perjodskābe HIO4, bezkrāsaina kristāliska skābe, lieto par oksidētāju.
- mikella Hipotētiska vissīkākā kristāliskā daļiņa, no kādām sastādoties organizēti ķermeņi.
- tahionas Hipotētiskas daļiņas, kuru kustības ātrums pārsniedz gaismas ātrumu vakuumā; eksperimentāli nav atklātas.
- Franku valsts Hlodviga 486. g. dibināta valsts, Kārļa Lielā laikā (ap 800. g.) iekļāva arī Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici un Ziemeļitāliju; sadalīta 843. g.
- heptahlors Hlororganisko preparātu grupas insekticīds, pieskares inde, kristāliska viela ar kampara smaržu.
- sulfosalicilskābe HOOCQH~3~(OH)(SO~3~H), balti vai sārti adataini kristāli, reaģents albumīnu noteikšanai urīnā un dzelzs jonu kvantitatīvai noteikšanai.
- slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
- rīģelis Horizontāli vai ieslīpi novietots nesošs būvelements (sija, stienis), kas stingri vai ar locīklu savieno statņus vai kolonnas; rigelis; spraislis.
- tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- makimono horizontāli zīda vai papīra tīstokļi, ko Japānā izmantoja gleznošanai.
- plandeniski Horizontāli, guļus.
- vašpitālis Hospitālis, slimnīca.
- itāliešu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Itālijā, Sanmarīno, Šveicē (viena no ofic. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- sferīti Ieapaļi kristāliski veidojumi augu šūnās.
- satekpunkts Iedomāts punkts, uz kuru dabā šķietami tiecas horizontālas paralēlās līnijas, kuras it kā attālinās no skatītāja.
- pentahlorfenols Iedzeltena, kristāliska, ļoti indīga viela, ko izmanto koksnes konservēšanā.
- nitrozodimetīlanilīns Iegūst dimetīlanilīnu sālsskābes šķīdumā apstrādājot ar nātrija nitrītu, oranži dzelteni kristāli.
- kondensators Iekārta vielu pārvēršanai no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
- brigants Ielu laupītājs Itālijā.
- šūnu valči ierīce mākslīgo bišu šūnu izgatavošanai – divi metāliski veltņi, kuros iegravētas darbabišu šūniņu pamatnes.
- dirfraktometrs Ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc gaismas, rentgenstarojuma u. c. starojuma difrakcijas ainas šās vielas kristāliskajā režģī.
- difraktometrs Ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc starojumu ainas šās vielas kristāliskajā režģī.
- digitālais prožektors ierīce, kas dod iespēju ar digitāliem līdzekļiem panākt prožektora apgaismojuma efektu talevīzijas attēlā.
- stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim).
- resoru arhīvi iestāžu arhīvi, kuros glabājas attiecīgā uzņēmuma vai viena resora iestāžu grupas dokumentālie materiāli.
- Scala Ievērojamākais Itālijas operteātris "Teatro alla Scala" Milānā.
- marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu.
- ieguldīt Ievietot horizontāli (kur iekšā priekšmetu).
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
- pavadīt Ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu.
- investīcija Ilgtermiņa kapitālieguldījums kāda uzņēmumā, arī vērtspapīros.
- konhidrīns Indīgs kristālisks alkaloīds, iegūts no plankumainajiem suņstobriem.
- satemvaloda indoeiropiešu saimes valoda, kurā indoeiropiešu pirmvalodas palatālie līdzskaņi _k_, _g_ pārveidojušies par līdzskaņiem _š_, _ž_ (latviešu valodā - s, z); baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām.
- teleapstrāde Informācijas apstrāde uz attālināta lieljaudas datora, izmantojot datu pārraidi.
- azīdsvins Iniciējoša sīkkristāliska sprāgstviela baltā krāsā, slikti šķīst ūdenī, pret ārējo iedarbību nedaudz mazjutīgāka nekā dzīvsudraba fulmināts.
- teneress Iniciējoša sprāgstviela - sīkkristāliska nebirstoša viela tumši dzeltenā krāsā.
- virtuālā organizācija institūcija (firma, korporācija, iestāde utt.), kuras darbinieki ir viens no otra ģeogrāfiski attālināti, bet strādā apmainoties ar informāciju interneta vidē.
- programmatiskā mūzika instrumentāli skaņdarbi ar noteiktu verbālu, nereti poētisku programmu, kas atsedz tajos ietverto saturu.
- instrumentālists Instrumentālisma piekritējs.
- interneta banka internetbanka - attālinātais bankas pakalpojums.
- stikla kristalizācijas intervāls intervāls starp apakšējo kristalizācijas temperatūru, kad stiklā parādās redzami kristāli, un augšējo kristalizācijas temperatūru, kurā kristāli izšķīst izkusušajā stikla masā.
- sills Intruzīvo iežu plātņveida iegulas starp horizontāli guļošajiem slāņiem; parasti izveidojas lielākā skaitā un izvietojas cits zem cita.
- olivinīts Intruzīvs, monominerālisks pilnkristālisks ultrabāzisks iezis; sastāv no olivīna, piemaisījumā magnetīts (līdz 10%).
- Saturna koks īpašā veidā no šķīduma izgulsnēti metāliskā svina kristālu sakopojumi.
- lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē.
- morra Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā un reizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu; mora.
- mora Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā unreizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu.
- kristallīti Īpatnēji sīki mikroskopiski veidojumi stiklinos iežos, kas iezīmē amorfas vielas (stikls) pāreju kristāliskā.
- polišinelis Īpatnējs klauna vai nerra tēls itāliešu, īpaši neapoliešu farsos.
- emetamīns Ipekakuānas kristālisks alkaloīds.
- aizirties Iroties attālināties.
- ieklikšēties Īsi (metāliski) noklikšēt.
- Hamas Islama fundamentālistu - ekstrēmistu kaujiniecisks grupējums (kustība); HAMĀS.
- Hezbollah Islama funfamentālistu organizācija Libānā.
- Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.
- cetrarīns Islandes ķērpja rūgtviela, kristāliska viela, kas stimulē gremošanas trakta peristaltiku un sekrēciju.
- buržoazija Īstenībā pilsētnieki; pilsoņi; mantīgā šķira, īpašnieki, kapitālisti, arī vidējā šķira.
- itāļi Itālieši.
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- trecento Itāliešu apzīmējums 14. gadsimtenim mākslas vēsturē.
- seičento Itāliešu apzīmējums 17. gadsimtam.
- bersaljers Itāliešu armijas speciālo strēlnieku daļu kareivis.
- furbesko Itāliešu blēžu valoda.
- gergo Itāliešu blēžu valoda.
- pajaco Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs (valkāja platu maisveidīgu apģērbu ar lielām pogām, baltu cepuri un masku).
- pulčinella Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs, kurā lauku puiša vientiesība apvienota ar pilsētas vienkāršo ļaužu izveicību un attapību.
- rispeto Itāliešu dzejas strofiskā forma - astoņrinde ar oktāvai līdzīgu atskaņu shēmu: ABABABCC.
- petrarkisti Itāliešu dzejnieka Petrarkas (1304-74) dzejas paņēmienu atdarinātāji.
- petrarkisms Itāliešu dzejnieka Petrarkas (1304-74) paņēmienu atdarināšana dzejā.
- torteloni Itāliešu ēdiens - makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu.
- risoto Itāliešu ēdiens no rīsiem, tomātu pastas, sīpoliem, siera, dārzeņiem un maltas gaļas vai zivs; rizoto.
- sposalizio Itāliešu glezniecībā sv. Marijas un Jāzepa laulību attēlojums.
- makjajolisti Itāliešu gleznotāji, kas 19. gs. 60.-80. gados Itālijas nacionālās atbrīvošanās kustības ietekmē radīja demokrātisku virzienu glezniecībā.
- aldīnas Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija (15.-16. gs.) izdevumi - grāmatmākslas paraugi.
- aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums.
- bombazīns Itāliešu izcelsmes zīda audums; arī līdzīgs audums no vilnas.
- pjerro Itāliešu komēdijās persona, kas ievērojama ar savu muļķību un vientiesību.
- kazino Itāliešu lauku māja vai vasarnīca.
- buratīni Itāliešu leļļu teātra figūras; atšķirībā no marionetēm buratīniem ir tikai galva un ķermeņa augšdaļa, pārējo daļu sedz plats tērps, kas apslēpj leļļu rādītāja rokas.
- commedia Itāliešu literatūra, sākumā katrs itāliešu valodā sacerēts dzejas darbs ar bēdīgu sākumu un priecīgām beigām.
- sečentisms Itāliešu literatūras un mākslas stila novirziens, kas visspēcīgāk izpaudās 17. gs. (it. "seicento").
- Cosa Nostra itāliešu mafijai līdzīga un ar to saistīta noziedzīga organizācija ASV.
- arlekīns Itāliešu masku komēdiju personāžs; pantomīmu personāžs: parasti valkā tērpu, kas sašūts no trīsstūrainiem dažādas krāsas auduma gabaliem, un melnu masku.
- strambotto Itāliešu metrikas forma; stramboto.
- areāllingvistika Itāliešu neolingvistu izveidots salīdzināmās valodniecības virziens, kas atzīst, ka valodas attīstībā liela nozīme ir ģeogrāfiskiem un kultūrvēsturiskiem faktoriem.
- makalubas Itāliešu nosaukums dubļu vulkāniem.
- čembals Itāliešu nosaukums klavesīnam.
- kvatrins Itāliešu sudraba, vēlāk vara sīknauda, grosso ceturtdaļa, ko kala sevišķi Romā un Venēcijā sākot ar 15. gs. vidu.
- pavane itāliešu tautas deja; vēlāk (16. un 17. gs.) instrumentālas svītas pirmā sastāvdaļa, smagā divdaļīgā taktsmērā
- ritornele Itāliešu tautas dzejas trīsrindu pants; trīsrinde ar dažādiem metriem.
- kapitano Itāliešu tautas komēdijas figūra, balamutīgais un gļēvais karavīrs; capitano.
- capitano Itāliešu tautas komēdijas figūra, balamutīgais un gļēvais karavīrs.
- brigella Itāliešu tautas komēdijas personāžs, blēdīgais un izmanīgais intrigants sulainis; runā Brešas dialektā.
- pifero Itāliešu tautas mūzikas instruments, stabules variants.
- Kolombīna Itāliešu tautas pantomīmās Arlekīna mīļākā.
- masku komēdija itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un četri pastāvīgi tēli.
- masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
- saltarella Itāliešu un spāniešu deja ar ātrām, lēkājošām dejotāju kustībām 3/8 vai 6/8 taktī, ātrā tempā.
- čincano Itāliešu vermuts.
- madrigāls Itāliešu vienstrofas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
- pančeta Itāliešu virtuves ēdiens - iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
- tortellīni Itāliešu virtuves ēdiens, t. s. Boloņas pelmeņi: makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu; tortelloni.
- polenta Itāliešu virtuves ēdiens: grauzdētu miltu biezputra.
- makaronu ēdājs itālietis.
- makaroņņiks Itālietis.
- sindiks Itālijā - ievēlēts kopienas pašpārvaldes vadītājs.
- karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu.
- sasolits Itālijā dabiskās netīrītās borskābes nosaukums; sasolins.
- sasolins Itālijā dabiskās netīrītās borskābes nosaukums.
- villedžatūra Itālijā lauku dzīve, atpūta uz laukiem.
- cinkvečentisti Itālijā mākslas un literatūras pārstāvji 15. gs.
- madžolata Itālijā mīlestības dziesma pie mīļākās loga.
- pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni.
- tramontāna Itālijā un Spānijā ziemeļu vējš.
- IT Itālija, valsts divburtu kods.
- Itālijas Republika Itālija, valsts pilnais nosaukums ("Repubblica Italiana").
- ITA Itālija, valsts trīsburtu kods.
- quarantana Itālijas (Modenas un Parmas) 17. gs. sudraba 2 liru monēta.
- Bari province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Bari"), platība — 5138 kvadrātkilometri, 1246000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 48 komūnās.
- Barletas-Andrijas-Trani province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Barletta-Andria-Trani"), platība — 1543 kvadrātkilometri, 391500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 10 komūnās.
- Brindizi province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Brindisi"), platība — 3447 kvadrātkilometri, 203600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās.
- Fodžas province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Foggia"), platība — 7190 kvadrātkilometru, 638000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 64 komūnās.
- Arum italicum Itālijas ārums.
- Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri.
- Boloņas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Bologna"), platība — 3702 kvadrātkilometri, 1000300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 60 komūnās.
- Ferrāras province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Ferrara"), platība — 2632 kvadrātkilometri, 359300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 26 komūnās.
- Forli-Čezēnas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Forli-Cesena"), platība - 2377 kvadrātkilometri, 398300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 30 komūnās.
- Phlomis italica Itālijas flome.
- Gorīcijas province Itālijas Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona province ("Provincia di Gorizia"), platība — 466 kvadrātkilometri, 142000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 25 komūnās.
- Gladiolus italicus Itālijas gladiola.
- ANSA Itālijas informācijas aģentūra (itāļu "Agenzia Nazionale Stampa Associata").
- Benevento province Itālijas Kampānijas reģiona province ("Provincia di Arezzo"), platība — 2071 kvadrātkilometrs, 287000 iedzīvotāju (2012. g.). iedalās 78 komūnās.
- Avellīno province Itālijas Kampānijas reģiona province ("Provincia di Avellino"), platība — 2792 kvadrātkilometri, 438600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 119 komūnās.
- Frozinones province Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība — 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā.
- Dženovas province Itālijas Ligūrijas reģiona province ("Provincia di Genova"), platība — 1838 kvadrātkilometri, 880400 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 67 komūnās.
- Impērijas province Itālijas Ligūrijas reģiona province ("Provincia di Imperia"), platība — 1156 kvadrātkilometri, 220200 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 67 komūnās.
- Bergāmo province Itālijas Lombardijas reģiona province ("Provincia di Bergamo"), platība — 2723 kvadrātkilometri, 1107500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 244 komūnās.
- Brešas province Itālijas Lombardijas reģiona province ("Provincia di Brescia"), platība — 4784 kvadrātkilometri, 1267000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 206 komūnās.
- Ankonas province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Ancona"), atrodas valsts centrālajā daļā, austrumos apskalo Adrijas jūra, platība — 1940 kvadrātkilometru, 482900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās.
- Askoli Pičēno province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Ascoli Piceno"), platība - 1228 kvadrātkilometri, 212800 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās.
- Fermo province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Fermo"), platība — 784 kvadrātkilometri, 177600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 40 komūnās.
- Izernija Itālijas Molizes reģiona Izernijas province (_Isernia_ / _Provincia di Isernia_), platība - 1529 kvadrātkilometri, 88400 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 52 komūnās.
- testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē.
- gonfalonjers Itālijas pilsētrepublikās (13.-15. gs.) pilsētas kvartāla zemessardzes vadītājs.
- Asti province Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Asti"), platība — 1505 kvadrātkilometri, 221700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 118 komūnās.
- Bjellas province Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Biella"), platība — 913 kvadrātkilometru, 187000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 82 komūnās.
- pīnija Itālijas priede ("Pinus pinea"), skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā.
- Pinus pinea Itālijas priede jeb pīnija.
- Katānija Itālijas province (_Provincia di Catania_), Sicīlijas reģiona austrumu daļā, platība 3552 kvadrātkilometri, 1090700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Milāna Itālijas province (_Provincia di Milano_), Lombardijas reģionā, platība - 1575 kvadrātkilometri, 3195200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kaltaniseta Itālijas province ("Provincia di Caltanisseta"), Sicīlijas autonomajā reģionā, platība - 2128 kvadrātkilometru, 275000 iedzīvotāju, iedalās 22 komūnās.
- Kampobaso Itālijas province ("Provincia di Campobaso"), Molizes reģionā, platība - 2909 kvadrātkilometri, 231000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 84 komūnās.
- Karbonijas-Iglēziasas province Itālijas province ("Provincia di Carbonia-Iglesias"), Sardīnijas reģionā, divi administratīvie centri - Karbonija un Iglēziasa, platība 1495 kvadrātkilometri, 129800 iedzīvotāju, iedalās 23 komūnās.
- Kazerta Itālijas province ("Provincia di Caserta"), Kampānijas reģionā, platība - 2639 kvadrātkilometri, 920500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Katandzāro Itālijas province ("Provincia di Catanzaro"), Kalabrijas reģionā, platība - 2391 kvadrātkilometrs, 368300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kjeti Itālijas province ("Provincia di Chieti"), atrodas Abruco reģionā, platība - 2588 kvadrātkilometri, 397400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Komo Itālijas province ("Provincia di Como"), Lombardijas reģionā, platība - 1288 kvadrātkilometri, 599500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Latīna Itālijas province ("Provincia di Latina"), Lacio reģionā, platība - 2251 kvadrātkilometrs, 561000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Livorno Itālijas province ("Provincia di Livorno"), Toskānas reģionā, platība - 1218 kvadrātkilometru, 343000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Modēna Itālijas province ("Provincia di Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2689 kvadrātkilometri, 706500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Neapole Itālijas province ("Provincia di Napoli"), Kampānijas reģionā, platība - 1171 kvadrātkilometrs, 3079000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novāra Itālijas province ("Provincia di Novara"), Pjemontas reģionā, platība - 1339 kvadrātkilometri, 373100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nuoro Itālijas province ("Provincia di Nuoro"), Sardīnijas reģionā, platība - 3934 kvadrātkilometri, 158000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Palermo Itālijas province ("Provincia di Palermo"), Sicīlijas reģionā, platība - 4992 kvadrātkilometri, 1250000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Parma Itālijas province ("Provincia di Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3449 kvadrātkilometri, 446200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pāvija Itālijas province ("Provincia di Pavia"), Lombardijas reģionā, platība - 2965 kvadrātkilometri, 552400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Perudža Itālijas province ("Provincia di Perugia"), Umbrijas reģionā, platība 6334 kvadrātkilometri, 674900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Peskāra Itālijas province ("Provincia di Pescara"), Abruco reģionā, platība - 1225 kvadrātkilometri, 323700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pistoija Itālijas province ("Provincia di Pistoia"), Toskānas reģionā, platība - 965 kvadrātkilometri, 293500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pordenone Itālijas province ("Provincia di Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 2273 kvadrātkilometri, 316200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moncas un Briancas province Itālijas province (“Provincia di Monza e della Brianza”), Lombardijas reģionā, platība — 405 kvadrātkilometri, 859000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pezāro un Urbīno Itālijas province (“Provincia di Pesaro e Urbino”), Markes reģionā, platība — 2564 kvadrātkilometri, 364900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Friuli-Venēcija-Džūlija Itālijas reģions Friuli-Venēcija Džūlija.
- Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
- Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls).
- Setaria italica Itālijas sarene.
- mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
- sikuļi Itālijas sentauta (sikaņu atzarojums), apvidū no Teveres līdz austrumu piekrastei, vēlāk Sicīlijā.
- Ennas province Itālijas Sicīlijas reģiona province ("Provincia di Enna"), platība — 2562 kvadrātkilometri, 171900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās.
- Areco province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Arezzo"), platība — 3232 kvadrātkilometri, 350700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 39 komūnās.
- Florences province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Firenze"), platība — 3514 kvadrātkilometru, 1003600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 44 komūnās.
- Groseto province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Grosseto"), platība — 4504 kvadrātkilometri, 227500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 28 komūnās.
- Kvirināls Itālijas valdības apzīmējums.
- čentesimo Itālijas vara monēta, 100. daļa liras; čentezimo.
- Anchusa azurea Itālijas vēršmēle.
- Vidusitālija Itālijas vidusdaļa.
- mocarella Itāļu (Dienviditālijas) maiga siera šķirne, balta biezpienveidīga siera bumba.
- Parmas siers itāļu cietā siera šķirne, ko gatavo no nepasterizēta piena, radies Parmā (Itālijas ziemeļos), sarīvētu izmanto dažādu ēdienu gatavošanai; parmesans; parmezans, parmedžano; parmadžāno.
- risorgimento Itāļu vēstures laikmets no 1830. līdz 1870. g., kurā izcīnīta itāļu apvienošanās vienotā Itālijā.
- it. Itāļu-; itāliešu-; itāliešu valoda.
- Izernijas province Izernija - Itālijas Molizes reģiona province ("Provincia di Isernia").
- sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā (pēc sengrieķu kolonijas Dienviditālijā Sibaras vārda).
- parazītlidmašīna Iznīcinātāja tipa viegla lidmašīna, ko bumbvedējs varētu pārvadāt savā bagāžas nodalījumā un izmantot aizsardzībai ienaidnieka lidmašīnu uzbrukuma gadījumā; uzbūvēti 2 eksperimentāli eksemplāri (ASV, 1948. g.), bet izmēģinājumi izrādījās neveiksmīgi.
- māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
- lūsinēt Izraisīt nenoteiktu attālinātu troksni.
- juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
- pašķirties Izšķirties, attālinoties citam no cita.
- bābīties Izturēties sentimentāli.
- rindizvērse Izvērse, elektronu kūlim virzoties horizontāli un tādējādi veidojot attēla rindu telekamerā vai televizorā.
- izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus).
- atrāviens Izvirzīšanās priekšā un attālināšanās no pārējiem (sacensības dalībniekiem distancē).
- aizjāt Jājot attālināties.
- jamatoe Japāņu glezniecības skola 10.-14. gs.; ievadīja nacionālās laicīgās glezniecības attīstību Japānā; tās pārstāvji uz horizontāliem tīstokļiem ar tušu un krāsām darināja ainas no nacionļās vēstures un leģendām, galma romānu ilustrācijas, portretus.
- tivoli Jautrības vieta ārpus pilsētas ar dārzu, dažādām spēlēm utt.; pēc Itālijas pilsētas nosaukuma.
- sociālais ierēdnieciskums jēdziens, ar kuru apzīmē tādas negatīvas parādības labklājības sistēmā, kas ietver sociālā darba birokratizēšanos, pārlieku menedžerismu, institucionalizēšanos un attālināšanos no sociālā darba profesionālās identitātes, kā arī tādu sociālo darbinieku darbību, kurā primāri tiek nodrošinātas institucionālās vajadzības.
- smagā modernitāte jēdziens, ko lieto, lai raksturotu sabiedrību klasiskā kapitālisma laikmetā; tas nozīmē kontrolējamu un paredzamu kārtību un struktūru sabiedrībā, kas balstās uz stabilām, grūti maināmām sociālajām lomām un statusu.
- pantalonnade Jocīga itāliešu tautas komēdija.
- termioni Joni, ko emitē sakarsēti metāli (sakarsēti ķermeņi vispār).
- onijsavienojumi Jonu tipa ķīmiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas, kas šķīst ūdenī un polāros organiskos šķīdinātājos.
- aizjoņot Joņojot attālināties.
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m.
- juridiskais akts juridiska dokuments t. i. verbāli vai dokumentāli noformēta ārējās gribas izpausme, kas nodrošina tiesiski pamatotu uzvedību un tās rezultātu.
- dārglietas Juvelierizstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem (parasti rotas lietas, pulksteņi).
- farnohinons K2 vitamīns, kristāliska viela, šķīst organiskos šķīdinātājos, nodrošina normālu asins recēšanas norisi.
- šķirties Kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem.
- Kadelbosko di Spora Kadelbosko di Sopra - pilsēta Itālijā ("Cadelbosco di Sopra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- dacīts Kainotipa efuzīvs iezis; kriptokristālisks, ar laukšpata, ragmāņa, biotīta fenokristāliem, pelēks, izmanto celtniecībā.
- CS Kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
- CR Kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela.
- Amaro kalna virsotne Itālijā (_Amaro, Monte_), Abruco reģionā, augstums - 2793 m.
- Jesenīki Kalni Čehijā ("Jesenik"), Sudetu dienvidaustrumu daļa, sastāv no 2 grēdām, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, dzelzs rūdas ieguve, minerālūdeņu avoti.
- Ardžentārio kalns Itālijā (_Argentario, Monte_), Toskānas reģiona Groseto provinces dienvidrietumos, augstums - 635 m.
- Sobeksans Kalnu grēda ("Sobaeksan"), Austrumkorejas kalnu dienvidrietumu atzars Dienvidkorejā, garums - 300 km, augstums - līdz 1915 m (Čirisana kalns), kristāliskie ieži, izrakteņi - molibdena rūda, zelts, grafīts.
- Ectāles Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - ~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Jūlijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Slovēnijā un Itālijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - Triglavs (2864 m), virs 2700 m mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
- Karintijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, uz Austrijas un Itālijas robežas, garums — \~120 km, augstākā virsotne — Hoe Varte — 2780 m.
- Apuānes Alpi kalnu grēda Itālijā (_Alpi Apuane_), Masas-Karrāras reģionā.
- Dauru grēda kalnu grēda Krievijas Aizbaikāla novadā, garums - \~300 km, augstums - līdz 2523 m, granīti un kristāliski slānekļi, nogāzēs priežu un lapegļu meži.
- Lepontijas Alpi kalnu grēda Rietumalpos ("Alpi Lepontine"), uz Šveices un Itālijas robežas, garums - \~130 km, augstākā virsotne - 3384 m (Blinderhorns), mūžīgais sniegs - virs 2900 m.
- Piejūras Alpi kalnu grēda Rietumalpos (fr. “Alpes-Maritimes”, it. Alpi Marittime"), Francijā un Itālijā, augstākā virsotne — Ardženteras kalns (3297 m).
- Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
- Penninu Alpi kalnu grēdas Rietumalpos (it. val. "Alpi Pennine", fr. val. "Alpes Pennines"), uz Itālijas un Šveices robežas, starp Simplona un Senbernāra pāreju, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 4634 m, \~370 šļūdoņu ar kopējo platību 430 kvadrātkilometru.
- Granparadīzo Kalnu masīvs Alpos ("Gran Paradiso"), Itālijas ziemeļrietumos, starp Aostas un Orko ieleju, augstums - līdz 4061 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- Dolomītalpi Kalnu masīvs Austrumalpos ("Alpi Dolomitiche"), Itālijas ziemeļaustrumos, garums - \~120 km, augstākā virsotne - 3342 m (Marmolada), meži līdz 2700 m vjl., augstāk - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu.
- Adamello Kalnu masīvs Austrumalpos, Rētijas Alpu rietumos, Itālijā, augstākā virsotne - 3554 m, kupolveida pacēlums, klāts plašiem firna laukiem, no kuriem atzarojas >50 šļūdoņu; Adamells.
- Gransaso Kalnu masīvs Centrālajos Apenīnos ("Gran Sasso d'Italia"), Itālijā, Abruco augstākā (ziemeļaustrumu) daļa, augstums - līdz 2914 m, ziemeļu daļā neliels firna šļūdonis - Kalderone (~390 m garš, vienīgais Apenīnos).
- Iremels Kalnu masīvs Dienvidurālos, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1582 m, kvarcīti un kristāliski slānekļi.
- Monteroza Kalnu masīvs Penninu Alpos (it. val. "Monte Rosa"), Itālijā un Šveicē, augstākā virsotne - 4634 m, virsotnēs šļūdoņi.
- Bernīna Kalnu masīvs Rētijas Alpu augstākajā daļā, Šveices dienvidaustrumos, uz Itālijas robežas, starp Innas un Adas augšteci, augstākā virsotne – 4049 m.
- Monblāns kalnu masīvs un virsotne Alpu rietumu daļā, Francijā un Itālijā (fr. val. _Mont Blanc_, it. val. _Monte Bianco_), masīva garums - \~50 km, augstums - 4810 m vjl., augstākā virsotne Eiropā, apledojums - \~200 kvadrātkilometru platībā, lielākais šļūdonis 33 kvadrātkilometri.
- Mazā Senbernāra pāreja kalnu pāreja (fr. "Petit-Saint-Bernard", it. "Piccolo San Bernardo") Grajas Alpos, uz dienvidiem no Senbernāra pārejas, uz Francijas un Itālijas robežas.
- Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici.
- Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā.
- Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā).
- Apenīni kalnu sistēma Eiropas dienvidos (_Appennini_), Apenīnu pussalā Itālijā, garums - \~1200 km, vidēji augsti (1500-2000 m) kalni, augstākā virsotne - Korno Grande (2912 m).
- Jukonas plato kalnu sistēma Kordiljeros ("Yukon Plateau"), Kanādā un ASV (Aļaskā), augstums 300-800 m ziemeļrietumos, 1200-1500 m dienvidaustrumos, atsevišķi kristālisko iežu masīvi sasniedz 2404 m.
- tramontans Kalnu vējš - auksts ziemeļu un ziemeļaustrumu vējš Itālijā un Ziemeļspānijā.
- Amjata kalnu virsotne Itālijā (_Amiata, Monte_), Toskānas reģionā uz Groseto un Sjēnas provinces robežas, augstums - 1738 m.
- Materhorns Kalnu virsotne Penninu Alpos (vācu val. "Matterhorn"), uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 4478 m.
- Kamizāno Kamizāno Vičentīno - pilsēta Itālijā ("Camisano Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- kamorristi Kamorras locekļi Itālijā.
- Kampi Kampi Bizencio - pilsēta Itālijā ("Campi Bisenzio"), Toskānas reģiona Florences provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampi Kampi Salentīna - pilsēta Itālijā ("Campi Salentina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampobella Kampobella di Likata - pilsēta Itālijā ("Campobello di Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampobello Kampobello di Madžāra - pilsēta Itālijā ("Campobello di Mazara"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampolongo Kampolongo Madžore - pilsēta Itālijā ("Campolongo Maggiore"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanitīni Kanitīni Banji - pilsēta Itālijā ("Canicattini Bagni"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanjāno Kanjāno Varāno - pilsēta Itālijā ("Cagnano Varano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanoza Kanoza di Pulja - pilsēta Itālijā ("Canosa di Puglia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kantalupo Kantalupo Sabīnā - pilsēta Itālijā ("Cantalupo in Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 1730 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kappačo Kapačo, pilsēta Itālijā ("Capaccio").
- kritnis kapitāli izbūvēts gultnes posms, kura robežās īsā posmā strauji mainās gultnes dibena līmeņi; kritnī (atšķirībā no straujtekas) ūdens plūsma atsevišķos posmos atraujas no gultnes; kritņu galvenais uzdevums ir ūdens plūsmas enerģijas dzēšana.
- kapitālais ieguldījums kapitālieguldījums.
- atmaksāšanās laiks kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājs, ko aprēķina, kapitālieguldījuma apjomu dalot ar gada laikā iegūto tīrā ienākuma apjomu.
- titulsaraksts Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm.
- kombinācija Kapitālieguldījumu shēma, kas izveidota, izmantojot dažādus atvasinātos finanšu instrumentus un bāzes aktīvus.
- naudniecība Kapitālisms.
- kapitalizācija Kapitālistisku attiecību veidošanas pasākumu sistēma.
- lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
- līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai.
- guanidīns Karbamidīns, bezkrāsaini higroskopiski kristāli, kušanas t-ra 50 C, lieto medicīnas preparātu, jonītu, sprāgstvielu ražošanā.
- vendita Karbonāru organizācija un pulcēšanās vieta Itālijā 19. gs.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
- Karmaņola Karmanjola, pilsēta Itālijā ("Carmagnola").
- korso karnevāla gājieni Itālijas un Francijas pilsētās.
- Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni.
- Karāra Karrāra, pilsēta Itālijā ("Carrara").
- karsta reljefs karsta apgabaliem raksturīgi dažāda izmēra zemes virsas nelīdzenumi vai vertikāli un horizontāli pazemes dobumi, kas veidojušies karsta procesos un to radītās izskalošanas, iegruvumu un iegrimumu rezultātā.
- kaskarilīns Kaskarillas darbīgā viela; balta kristāliska rūgtviela, maz šķīst ūdenī.
- Kastellammāre del Golfo Kastellammāre del Golfo - pilsēta Itālijā ("Castellammare del Golfo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastiljone della Peskaja Kastiljone della Peskaja - pilsēta Itālijā ("Castiglione della Pescaia"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katandzāra Katandzāro, pilsēta Itālijā.
- teatieši Katoļu regulēto kleriķu ordenis, dibināts 1542. g., tam bija liela loma Itālijas pretreformācijas kustībā.
- kamilliāņi Katoļu slimnieku kopēju ordenis Itālijā no 16. gs. beigām.
- aizkaukt Kaucot attālināties.
- Kava Kava de Tirrēni - pilsēta Itālijā ("Cava de' Tirreni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 53600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavalīno Kavalīno Treporti - pilsēta Itālijā ("Cavallino-Treporti"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazāle Kazāle Monferrato - pilsēta Itālijā ("Casale Monferrato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 35000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazarča Kazarča Ligūre - pilsēta Itālijā ("Casarza Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- distēns Kianīts - minerāls, viena no trim Al2SiO5 polimorfajām modifikācijām, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti.
- panoramēt Kinematogrāfiski fiksēt (ko), griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
- panorāma Kinematogrāfisku attēlu kopums, ko iegūst, griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
- dokumentālais kino kinodokumentālistika.
- jodkalijs KJ, bezkrāsaini kristāli, nesatur ūdeni un gaisā nekļūst mitri.
- Kjančāno Kjančāno Terme - pilsēta Itālijā ("Chianciano Terme"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjaramonte Kjaramonte Gulfi - pilsēta Itālijā ("Chiaramonte Gulfi"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjaravalle Kjaravalle Čentrāle - pilsēta Itālijā ("Chiaravelle Centrale"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- aizklabināt Klabinot attālināties.
- aizklabēt Klabot attālināties.
- aizskrauktēt Klabot attālināties.
- aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklimstēt Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklakstēt Klakstot attālināties.
- aizklakšināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklakšķināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklaudzēt Klaudzot attālināties.
- flīģelis Klavieres trīsstūra veidā ar horizontāli novietotām stīgām.
- vienlaidu kleita kleita, kuras stāvs ir piegriezts no slejām visā ģērba garumā bez horizontāliem dalījumiem.
- aizklejot Klejojot attālināties; klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklibot Klibojot attālināties, aiziet.
- aizklīst Klīstot attālināties.
- izgaist Kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt (par skaņu).
- pagaist Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt.
- izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- nozust Kļūt nesaskatāmam, attālinoties vai ievirzoties (tumsā, miglā u. tml.).
- izgaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- pagaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- nogrimt Kļūt nesaskatāmam, pazust aiz apvāršņa (par to, no kā kāds attālinās).
- gaist Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
- aizknakšķēt Knakšķot attālināties.
- aizknikšināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- bēta spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā eksperimentāli pētī bēta spektrus.
- alfa spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā eksperimentāli pētī radioaktīvo elementu kodolu izsviesto alfa daļiņu enerģētisko sadalījumu.
- kasone Koka lāde ar apgleznotām sieniņām, kas bija populāra viduslaikos un renesanses laikā Itālijā.
- koksnes metalizācija koksnes pildīšana ar metāliem, izmantojot spiedienu.
- kolhiceīns Kolhicīna kristālisks sairšanas produkts, mazāk aktīvs par kolhicīnu.
- skaramučs Komiska persona itāliešu komēdijās, balamutis un bezdūšelis.
- pomādes konfektes konfektes, ko gatavo, cukura un cietes sīrupu vispirms vārot, tad vienlaikus kuļot un dzesējot, līdz izveidojas pomāde – sīkkristāliska masa.
- sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piemēram, plāksnes).
- reformāti Kontinentāli eiropeiskas izcelsmes kalvinisma piekritēji, kuru ticība balstās uz Bībeli, Ž. Kalvina darbiem un kalvinisma dokumentiem.
- aluviālie nogulumi kontinentālie nogulumi, kas veidojas upju ģeoloģiskās darbības rezultātā.
- starpleduslaikmeta nogulumi kontinentālie vai jūras nogulumi, kas apledojumu skartajos vai tiem pieguļošajos apganbalos veidojušies laikposmos starp diviem apledojumiem.
- ieguldījumu kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir atbalstīt pārvaldības pasākumus kapitālieguldījumu jomā.
- porfiri Kopapzīmējums magmatiskiem iežiem ar t. s. porfirisko struktūru, kur lieli kristāli, bieži ar labi saskatāmām kristāla plāksnēm, ieslēgti sīkgraudainā pamatmasā.
- metallografija Kopējs nosaukums plašai zinātnei par metāliem un to sakausējumiem; zinātne par metālu strukturālo uzbūvi un īpašību maiņu atkarībā no struktūras stāvokļa un maiņas.
- kolčedāns Kopīgs apzīmējums dzelzs, vara u. c. metālu sulfīdu minerāliem ar metālisku spīdumu, ietilpst vairākos novecojušos rūdu minerālu nosaukumos.
- sudraba nitrāts kosmētikā izmanto kā metālisku krāsvielu matiem, var būt indīgs, kodīgs un kairinošs, var palieliāt ādas jutīgumu, ļoti toksisks ūdens organismiem.
- dihlorfēns Kosmētikas sastāvdaļa (toluola kristāli), antibakteriāla viela, lieto šampūnos, pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, var būt bīstams, toksisks attīstībai un nervu sistēmai, radīt izsitumus uz ādas un alerģiskas reakcijas.
- dibenzotiofēns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva (Itālijā to aizliegts lietot kosmētikā), izmanto šampūnos pret blaugznām un līdzekļos pret pinnēm, var radīt CNS darbības traucējumus, problēmas ar asinsspiedienu, kā arī asinsrites traucējumus.
- lepidokrokīts Koši sarkans minerāls, brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa, zvīņaini un šķiedraini agregāti; no ķīmiski un ģenētiski radniecīgā getīta atšķiras ar kristāliskās struktūras īpatnībām un mazāku izplatību.
- briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai.
- krāsspārnis Krāšņspārnis - nelielas spāres ar metāliski spīdīgiem zilganiem vai zaļganiem spārniem.
- sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs.
- šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu.
- nolissement Kravas darījumu vēsturisks nosaukums Francijā un Itālijā.
- afanītieži Kriptokristāliskie ieži - magmatiskie ieži, kuru atsevišķie minerāli ar neapbruņotu aci nav saskatāmi.
- hidrogetīts Kriptokristālisks getīta un lepidokrokīta veidojums ar palielinātu adsorbcijas ūdens daudzumu.
- ledus kristāli kristāli pareizas sešstūrainas prizmas veidā, kas pieaugot iegūst stabiņu, adatiņu un plāksnīšu formu; ledus kristāliem saplūstot, veidojas sniegpārslas.
- kristalūrija Kristāli urīnā, kas rada nieru kairinājumu, piem., sulfonamīdu kristāli.
- tetrahlorhinons Kristāli zelta dzeltenumā, sublimējas nekūstot un nesadaloties, bieži rodas hlorējot dažādus organiskus savienojumus, lieto par oksidētāju un tehnikā dažu krāsvielu pagatavošanai.
- sintētiskie kristāli kristāli, kas mākslīgi izaudzēti laboratorijas apstākļos.
- cietie elektrolīti kristāli, kuriem cietā stāvoklī ir raksturīga jonu tipa vadāmība līdzīgi elektrolītiem ūdens šķīdumos.
- reālie kristāli kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- ideālie kristāli kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- parahemoglobīns Kristāliskā hemoglobīna forma audos pēc izteiktas hemolīzes.
- svina baltums kristāliska krāsviela, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), tīri balta, labi sedz krāsojamo virsmu, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā tā kļūst brūna un stipri indīga.
- protagons Kristāliska masa, kas izkrīt alkoholiskiem smadzeņu audu ekstraktiem atdziestot; t. s. baltā substance.
- krāsu centri kristāliskā režģa defekti kas absorbē gaismu spektrālajā apgabalā, kurā pats kristāls gaismu neabsorbē; vērojami neorganiskos dielektriķu kristālos un stiklos dabiskos minerālos.
- luminiscences centri kristāliskā režģa defekti, kas izraisa luminofora spīdēšanu; var būt kristāliskā režģa punktveida struktūras defekti (vakances, starpmezgla atomi vai joni) un piemaisījumu atomi vai joni, kā arī to kompleksi – punktveida defektu pāri vai agregāti.
- bergenīns Kristāliska rūgtviela dažādās akmeņlauzīšu ģints ("Saxifraga") sugās.
- cisteīnskābe Kristāliska skābe, iegūta, oksidējot cisteīnu vai cistīnu.
- citrakonskābe Kristāliska skābe, kas iegūta, destilējot citronskābi.
- anīsskābe Kristāliska skābe, ko iegūst no anīsa.
- kaprīnskābe Kristāliska taukskābe, kas glicerīda veidā atrodama sviestā u. c. dzīvnieku taukos.
- heksametilēntetramīns kristāliska viela ar bāziskām īpašībām C~6~H~12~N~4~, ko iegūst, kondensējot amonjaku ar formaldehīdu, lieto vielu sintēzē un par antiseptisku līdzekli.
- elaterīns Kristāliska viela šāvējgurķa "Ecballium elaterium" sulā.
- ciānkoblamīns kristāliska viela, B~12~ vitamīns, kas nepieciešams eritrocītu veidošanai, atrodas aknās, nierēs, zivīs, pienā.
- kristālhidrāts Kristāliska viela, kas sastāv no savstarpēji saistītām ogļūdeņražu un ūdens molekulām.
- kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā.
- aloksāns Kristāliska viela, urīnskābes oksidācijas produkts; rada aizkuņģa dzidzera Langerhansa saliņu nekrozi.
- flogozīns Kristāliska, slāpekli nesaturoša viela, kas izolēta no piogēnu koku kultūrām; izraisa strutainu iekaisumu.
- skaldnēs centrēts kubisks kristāliskais režģis kristāliskais režģis, kurā atomi ir kuba virsotnēs un arī skaldņu centrā.
- vienkāršs kubisks kristāliskais režģis kristāliskais režģis, kurā atomi izvietoti kuba skaldņu virsotnēs.
- telpiski centrēts kubisks kristāliskais režģis kristāliskais režģis, kurā atomi izvietoti kuba virsotnēs un centrā.
- heksagonāls kristāliskais režģis kristāliskais režģis, kurā atomi izvietoti sešstūra prizmas pamatnes virsotnēs un centrā, kā arī trīs atomi starp pamatņu plaknēm.
- zilakmenis Kristāliskais vara vitriols.
- zilakmens Kristāliskais vara vitriols.
- kušanas temperatūra kristāliskas cietvielas līdzsvarotas fāžu pārejas temperatūra šķidrā stāvoklī pastāvīgā spiedienā.
- grauds Kristāliskās uzbūves daļa, kurai piemīt viena kristālisko režģu orientācija, tā veidojas no viena kristalizācijas centra, tiem neveidojas pareizas ģeometriskās formas.
- kristalīts Kristāliskās uzbūves daļa, kurai piemīt viena kristālisko režģu orientācija.
- kristālu defekti kristāliskās uzbūves nepilnības, kas pārtrauc atomu teorētisko izvietojumu un maina attālumu starp atomiem; rodas kristalizācijas procesā, apstrādes un karsēšanas rezultātā.
- kristāls Kristāliskas vielas atsevišķa daļiņa, atsevišķs gabals.
- rentgenfāžu analīze kristāliskas vielas parauga kvalitatīvā un kvantitatīvā fāžu sastāva noteikšana pēc rentgenstaru difrakcijas ainas.
- neorganiskie luminifori kristāliskas vielas, kurās ievadīts nedaudz piejaukuma jonu (aktivatoru), t. s. kristālfosfori.
- klatrāti kristāliski savienojumi, kas rodas, vienas vielas molekulām ieslēdzoties otras vielas kristāliskā režģa tukšumos; ieslēguma savienojumi.
- mineraloģiskais sastāvs kristālisko fāžu kopums.
- kristāliski Kristālisks (2).
- kristalainis Kristālisks (par vielu).
- apocinamarīns Kristālisks aglukons kendiras zemesstumbrā.
- ukambīns Kristālisks alkaloids Āfrikas bultu inde, darbojas līdzīgi strofantīnam.
- dehidrokoridalīns Kristālisks alkaloīds cīrulīšu ("Corydalis") saknēs, koridalīna oksidācijas produkts; pazemina arteriālo spiedienu.
- homohelidonīns Kristālisks alkaloīds strutenēs ("Chelidonium majus L.") u. c. augos.
- pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
- neriantīns Kristālisks glikozīds oleandra "Nerium oleander L." lapās, mazāk aktīvs par oleandrīnu.
- digoksīns Kristālisks glikozīds, iegūts no vilnainās uzpirkstītes lapām.
- stiklkeramika Kristālisks stikla materiāls, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas paņēmieniem, t. i., izstrādājumu presē no stikla pulvera un pēc tam kristalizē (sk. kristalizācija) divpakāpju vai vairākpakāpju režīmā.
- gencianoze Kristālisks trisaharīds genciānas saknē.
- jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- kristallisks Kristālisks.
- implantācija Kristālisku hormonu ievadīšana zem ādas, lai radītu depo.
- Džiringa Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- Kontuma Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- Mi Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- magnetoelektriskais efekts kristālisku vielu magnetizēšanās ārējā elektriskajā laukā; novērojams arī pretējs efekts – ja kristālisku vielu ievieto magnētiskajā laukā, tā polarizējas.
- homogēnā kristalizācija kristalizācija, kad kristalizācijas centri rodas lokālas struktūras vai sastāva neviendabības rezultātā un izveidojušies kristāli pēc ķīmiskā sastāva neatšķiras no kristalizācijas centriem.
- polimēru kristalizācija kristalizācija, kas var var notikt no šķīduma vai kausējuma, vai arī kristāliskajai struktūrai pilnveidojoties cietā agregātstāvoklī.
- singonija kristalogrāfiska sistēma - radniecīgu simetrijas veidu grupa, kurā ietilpst kristāli ar līdzīgiem simetrijas elementiem; ir 7 singonijas: triklīnā (vismazāk simetriskie kristāli), monoklīnā, rombiskā, trigonālā, tetragonālā, heksagonālā, kubiskā (vissimetriskākie kristāli).
- jonu kristāls kristāls, kura kristāliskā režģa mezglos atrodas pozitīvi un negatīvi joni, starp kuriem veidojas jonu saite.
- apustulieši Kristiešu sekta, kas apvienoja zemnieku un plebeju antifeodālās kustības dalībniekus 13. gs. 2. p. - 14. gs. sāk. Z-Itālijā; prasīja atjaunot sociālo vienlīdzību agrās kristietības izpratnē.
- līķmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- smaragdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte.
- dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša.
- tumšlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta.
- aizkūleņot Kūleņojot attālināties.
- Kuneja Kuneo, pilsēta Itālijā.
- aizkūpēt Kūpot attālināties, izzust, izgaist; izkūpēt.
- karstie elektroni kustīgi lādiņnesēji cietvielās, kuru enerģija pārsniedz termiski līdzsvarotu lādiņnesēju enerģijas; ja materiālā plūst strāva, šie lādiņnesēji veidojas, tiem paātrinoties iekšējā elektriskajā laukā un vienlaikus zaudējot enerģiju sadursmēs ar kristāliskā režģa atomiem.
- maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
- riolītporfīrs Kvarcporfīrs - paleotipa efuzīvais iezis, porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpata fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra; liparītporfīrs.
- Kvatro Kastella Kvatro Kastella - pilsēta Itālijā ("Quatro Castella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- galli ķeltu ciltis, kas no 5. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju)
- dulcīns Ķīmiska viela, ko var iegūt karsējot urīnvielu koā ar p-fenetidīnu, balti kristāli, spēcīgs saldinātājs.
- izatīns Ķīmiska viela, o-amīnofenīglikosilskābes laktams, sarkani kristāli, kūst 200-201 Celsija grāda temperatūrā, izmanto krāsvielu pagatavošanai.
- sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
- jods Ķīmiskais elements - melnpelēki kristāli ar metālisku spīdumu, atomnumurs - 53, atommasa - 126,9045, halogēns, zināmi 23 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls, Si, atomnumurs 14, atommasa 28,086, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili; pēc izplatības Zemes garozā ir otrajā vietā aiz skābekļa.
- ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības.
- arsēns ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā, periodiskās sistēmas 33. elements (V grupa); simbols As, atommasa 74,92, ir vairāki alotropi veidi, izplatītākais ir pelēkais arsēns ar metāla īpašībām.
- difenīlamīnchlorarsīns Ķīmiski tīrs produkts ir dzeltena kristāliska masa ar kušanas punktu 195 Celsija grādi un vārīšanās 410 Celsija grādu; lietoja kā ķīmisku kaujas vielu artilērijas šāviņos.
- pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem starpstāvokli starp metāliem un nemetāliem (piemēram, silīcijs).
- izomorfisms ķīmisko elementu (atomu, jonu) spēja aizstāt citam citu minerālu kristāliskajā režģī, neizjaucot tā uzbūvi.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
- vārāmais sāls ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķīmikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums - kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
- sāls Ķīmisks savienojums (nātrija hlorīds) - balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u.tml.; vārāmais sāls.
- cukīni Ķirbjaugs - Itālijas kabacis.
- Akvila L'Akvila - pilsēta Itālijā ("L'Aquila").
- fenokristāli Labi izveidoti (idiomorfi) atsevišķi minerālu kristāli, kas ieslēgti porfīru un porfirītu smalkgraudainajā vai stiklveida pamatmasā.
- aerodinamiskā caurule laboratorijas iekārta gaisa plūsmas radīšanai, lai eksperimentāli pētītu parādības, kas noris, gaisa masām applūstot cietus ķermeņus (piem., lidmašīnas spārnu).
- Komakjo ezers lagūnas ezers Itālijā ("Valli di Comacchio"), pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Po ietekas, tajā beidzas Po di Volanas labā atteka, dienvidu daļā tā savienota ar Reno upi.
- kača Laicīgās vokālās mūzikas žanrs Itālijā un Francijā (14.-16. gs.).
- starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
- leģislatūras periods laikposms, kurā darbojas likumdevēja institūcija (parasti kapitālistiskajās valstis).
- ķīļlaiva Laiva ar horizontāli gulošu ķīli, kura abos galos ir pagarinājumi uz augšu, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala.
- aizlaisties Laižoties, lidojot attālināties (par putniem un kukaiņiem).
- retzemju metāli lantāna grupas metāli no lantāna La līdz lutēcijam Lu, kuri Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos; izmanto par leģējošiem elementiem sakausējumos.
- Lanuse Lanuzei, pilsēta Itālijā.
- zaigvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Donaciinae"), nelielas, parasti metāliski zaigojošas vaboles, kas dzīvo uz ūdensaugiem, fitofāgi, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, >25 sugas.
- gotiskais raksts latīņu raksta grafiskais veids, kas izveidojies 10. gs. Itālijā, izplatījies visā R-Eiropā, gk. Vācijā; raksturīgi smaili burti ar stūrainām, asām, lauztām formām: latviešu rakstībā lietots no 16. gs. līdz 20. gs. 30. gadiem.
- intensīvā lauksaimniecība lauksaimniecība, kas saistīta ar lieliem kapitālieguldījumiem.
- piazza laukums vai tirguslaukums (gk. Itālijas pilsētās).
- aizlēkt Lecot attālināties.
- erātiskie laukakmeņi ledāja tālu pārnesti laukakmeņi, kas pēc sastāva būtiski atšķiras no attiecīgā apvidus pamatiežiem, piem., Fenoskandijas kristālisko iežu laukakmeņi Latvijā.
- sniega kristāli ledus kristāli, kas veidojas, ūdens tvaikiem sublimējoties uz mākoņu un miglas sasalušajiem pilieniņiem un pēc tam izkrītot uz zemes.
- aizlēkāt Lēkājot attālināties; lēkājot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
- aizlēkšot Lēkšiem attālināties; lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizauļot.
- Lekuile Lekvile, pilsēta Itālijā.
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet.
- aizkleberēt Lempīgi, trokšņaini attālināties, doties projām.
- aizvilkties Lēnā gaitā attālināties, aiziet.
- aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties; lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizorēt Lēnām attālināties.
- aizlīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties; lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- aizpeldēt Lēni, slīdoši attālināties (par mākoņiem).
- Legnano Lenjāno, pilsēta Itālijā.
- Dženovas līcis līcis Ligūrijas jūras ziemeļu daļā, Itālijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 30 km, platums pie ieejas — 96 km, dziļums — līdz 1552 m, pusdiennakts plūdmaiņas — 0,3 m, krasti stāvi, klinšaini.
- aizlidināt Lidinot attālināt; lidināt tā, ka nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlidināties Lidinoties attālināties.
- aizlidot Lidojot, laižoties attālināties (par putniem un kukaiņiem).
- apresīns Līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
- Padānas līdzenums līdzenums Itālijas ziemeļos, starp Alpiem, Apenīniem un Adrijas jūru (it. val. "Pianura Padana"), garums - līdz 500 km, platums - līdz 200 km, augstums - līdz 300 m.
- cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem.
- Sicīlija Lielākā sala Vidusjūrā (itāliešu valodā "Sicilia"), Itālijas sastāvdaļa, no Apenīnu pussalas atdala Mesīnas šaurums, platība - 25700 kvadrātkilometru.
- kalnu kristāls lieli, dzidri kvarca kristāli; izmanto optikā, aparātbūvē un juvelierizstrādājumiem.
- monopolīpašums Lielkapitālista monopolistiskais īpašums.
- magnāts Lielkapitālists; bagāts un varens cilvēks.
- monopolists Lielkapitālists.
- aviobāze Liels, kapitāli iekārtots lidlauks ar aviācijas tehniku un personālsastāvu.
- graudainība Lielu metāliskā sudraba daļiņu saskatāmība filmas attēlā, sevišķi raksturīga pirms 1930. g. ražotām filmām.
- aizlīst Lienot attālināties (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem).
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku); lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst; lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
- prom lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā attālināties (parasti par cilvēkiem).
- aizlīgot Līgojoties attālināties.
- guldināt Likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
- guldīt Likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
- taisngulu Līmeniski, horizontāli.
- Kaltiķu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Kuldīgas novadā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Kuldīgas, derīgais slānis (tumšbrūns un sarkanbrūns horizontāli slāņots māls) vidēji 4,4 m biezs (1-10 m).
- sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
- malas dislokācija līnija kristālā, gar kuru izbeidzas ("apraujas") kāda no kristāliskā režģa plaknēm.
- Eola salas Lipāru salas Tirēnu jūrā, Itālijā.
- kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību; senās franču vai itāliešu dzejas veids.
- hronika Literārs darbs, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi.
- amati Lociņinstrumentu nosaukums, kas izceļas ar savu skanējumu; tos darinājuši itāliešu meistari - Amati dzimtas locekļi (16.-18. gs.).
- aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
- Lorera Loreto, pilsēta Itālijā.
- Lugānas ezers Lugāno ezers Šveicē un Itālijā.
- Ludžo Lugo, pilsēta Itālijā.
- izlaist Ļaut (cilvēkam) iziet, attālināties, virzoties cauri (kam), caur (ko).
- aizzibsnīt Ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu); aizzibēt.
- aizšauties Ļoti ātri attālināties.
- aizzibēt Ļoti ātri attālināties.
- tehniskais karborunds ļoti cieta kristāliska viela, ko lieto kā abrazīvu materiālu.
- korunds ļoti ciets kristālisks minerāls, alumīnija oksīds Al~2~O~3~, abrazīvs materiāls, daži paveidi ir dārgakmeņi (rubīns, safīrs).
- Madžarīno Macarīno, pilsēta Itālijā.
- kristalloloģija Mācība par kristāliem un to ģeometriskām, fizikālām un ķīmiskām īpašībām.
- Lagomadžore Madžores ezers ("Lago Maggiore") Lombardijas Alpos 194 m vjl., Itālijā un Šveicē, platība - 211,6 kvadrātkilometri, garums - 62 km, platums - līdz 4,5 km, dziļums - 372 m.
- tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli.
- pamatklintājs magmatisko un metamorfo iežu kopums, kas veido kontinenta mantijas kodolu; kristāliskais pamatklintājs.
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- priekštelpas plēvainie maisiņi maisiņi iekšējā ausī, kuros ir matainās jušanas šūnas ar kaļķa kristāliem, kas saistītas ar līdzsvara nervu šķiedrām.
- tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku.
- finanšu līdzekļi maksāšanas līdzekļi skaidras un bezskaidras naudas formā, dārgmetāli, kā arī vērtspapīri saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem".
- manierisms Mākslas virziens, kas radās Itālijā 16. gadsimtā un kam raksturīgs pārmērīgs dekoratīvisms, izskaistināšana.
- mākslīgie minerāli mākslīgi iegūti kristāliski produkti, kas pēc ķīmiskā sastāva un fizikālajām īpašībām atbilst dabiskajiem minerāliem (dimanti, rubīns, safīrs, kvarcs u. c.); plaši izmanto optikā, elektrotehnikā un juvelierizstrādājumiem.
- batālists Mākslinieks, kas strādā batālijas žanrā.
- hidrovizlas Māla minerālu grupa, kas pēc kristāliskās struktūras un ķīmiskā sastāva līdzīgi vizlām, bet no tām atšķiras gk. ar mazāku kālija un lielāku ūdens daudzumu.
- mannohidrazons Mannozes fenilhidrazons; bezkrāsaini kristāli, ko lieto mannozes identificēšanai.
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
- Markomāņu karš markomāņu, kvadu u. c. cilšu karš ar Romu 166.-180. g., ciltis vairākkārtīgi iebruka Itālijas ziemeļu daļā.
- delarte Masku komēdija - itāliešu teātra veids, kas radās 16. gs. vidū; raksturīga teksta improvizācija un tipveida maskas - personāži, kas atkārtojas katrā izrādē; delartiskā komēdija.
- vairākoperāciju mežizstrādes mašīna mašīna, kas cirsmā veic divas vai vairākas operācijas, kā arī vienkāršo mežizstrādes tehnoloģisko procesu, izslēdz operāciju starpelementus, novērš starpoperāciju dīkstāves, samazina nepieciešamos kapitālieguldījumus un darba izmaksas.
- apstrāde ar plazmu materiāla griešana ar plazmas strūklu, ko izmanto ļoti cietu metālisku un nemetālisku materiālu griešanai.
- ķīmiskie melioranti materiāli, kas, ievadīti augsnē, spēj pārveidot tās ūdens sorbcijas un fizikālās īpašības, netieši veicināt augsnes ķīmisko un bioloģisko īpašību uzlabošanos, novērst augsnes piesārņošanos ar smagajiem metāliem, naftas produktiem, radionuklīdiem, pesticīdiem un herbicīdiem.
- sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām.
- kristalīti Maza izmēra kristāli, kam nav skaidri izteiktas kristalogrāfisku daudzskaldņu formas.
- komūna Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā).
- aizmeimurot Meimurojot attālināties.
- diplotēna Mejozes profāzes stadija, kuras laikā starp konjugējošajām homoloģiskajām hromosomām veidojas hiasmas, bet vietās starp hiasmām konjugējošās hromosomas sāk izšķirties un attālināties cita no citas.
- biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus.
- manganīts melns vai tumšpelēks minerāls ar metālisku spīdumu MnO(OH), mangāna hidroksīds; mangāna rūda.
- šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai.
- magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām.
- Merāna Merāno, pilsēta Itālijā.
- vieglie metāli metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- retie metāli metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta.
- smagie metāli metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- fotogrāfiskais melnējums metāliskā sudraba nogulsnēšanās fotomateriāla gaismjutīgajā slānī fotoķīmiskās apstrādes rezultātā.
- sudraba sāļu fotolīze metāliskā sudraba rašanās, gaismas staru ietekmē izirstot hlorsudraba, bromsudraba un jodsudraba ķīmiskajiem savienojumiem.
- elektriskais vibrators metāliska vada nogrieznis, elektrību vadoša vai dielektriska materiāla stienis elektromagnētisko svārstību ierosināšanai.
- metāliskie stikli metāliski sakausējumi stiklveida stāvoklī, kuri veidojas, samērā ātri (<10^6^ K/s) atdzesējot metālisku kausējumu plānas lentes veidā.
- metallisks Metālisks.
- metaļors metālists (3).
- metaļuga metālists, metāla subkultūras cienītājs.
- cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā.
- buljonisms Metālnaudas teorija - ekonomikas teorija, kas naudu identificē ar dārgmetāliem, no kuriem tiek izgatavota nauda, aplūko metāla naudu kā nācijas bagātību.
- polimorfās pārvērtības metālu (cietā stāvoklī) kristāliskā režģa formu maiņa atkarībā no temperatūras; notiek karsēšanas-dzesēšanas procesā.
- leģēšana Metālu īpašību uzlabošana, sakausējot tos ar citiem metāliem (arī citiem elementiem).
- kontaktkorozija Metālu kontaktkorozija - peldlīdzekļu konstruktīvo elementu elektroķīmiskās korozijas (sairšanas) veids, saskaroties diviem metāliem, kam attiecīgajā korozīvajā vidē, kurā izšķīduši sāļi, skābes, sārmi, ir atšķirīgs elektropotenciāls.
- intermetalīdi metālu ķīmiskie savienojumi ar metāliem.
- metalīds Metālu savienojums; metālu un dažu nemetālu savienojums ar metāliskām īpašībām.
- metālapstrādes instruments metālu un metālisku ķermeņu apstrādē lietojams instruments.
- vakuumkausēšana Metālu un sakausējumu kausēšana vakuumā, kas dod iespēju efektīvi attīrīt metālu no gāzēm (N2, H, O2), piemaisījumiem un nemetāliskajiem ieslēgumiem.
- promināls Metīetilfenīlmalonilkarbamids, bezkrāsaini kristāli, lieto kā antiepileptisku līdzekli pulveros un tabletēs.
- hedonāls Metīlpropīlkarbinoluretāns, balts kristālisks pulveris, nevainīgs miega līdzeklis un pretinde kokaīnam.
- molekulāro orbitālu metode metode molekulas īpašību raksturošanai – katra elektrona kvantu ķīmisks apraksts ar tā stāvoklim atbilstošu viļņu funkciju – molekulāro orbitāli.
- telemetrija metodes un tehniskie līdzekļi meteoroloģiskās informācijas attālinātai iegūšanai.
- aizdzirkstīt Metot dzirkstis, attālināties.
- aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties; līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- mikrokristallisks Mikrokristālisks.
- mikrokristaloskopija Mikroķīmiska vielu kvalitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir raksturīgu kristālisku nogulšņu veidošanās.
- hemotakse Mikroorganismu tuvošanās ķīmiskam stimulam vai attālināšanās no tā.
- ķimiotakse Mikroorganismu tuvošanās ķīmiskam stimulam vai attālināšanās no tā.
- diegveida kristāli mikroskopiski monokristāli, kuru izmēri vienā virzienā ir daudzreiz lielāki nekā pārējos virzienos (tipiski 1–10 mm gari ar diametru 1–2 μm). D. k–iem praktiski nav defektu, to mehāniskā izturība tuva teorētiskajai.
- serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
- hēliodors Minerāla berila caurspīdīgi, dzelteni kristāli.
- halkopirīts Minerāls - vara, dzelzs un sēra savienojums zeltaini dzeltenā krāsā ar metālisku spīdumu; rūda, no kuras iegūst varu.
- polibazīts Minerāls melnā krāsā ar metālisku spīdumu, sastāv no sudraba (līdz 75%), vara (līdz 10%) ar antimona un arsēna piemaisījumiem.
- jordizīts Minerāls, amorfs molibdenīta paveids, koloidāli blīvi un pulverveida agregāti, melns, pusmetālisks spīdums.
- hialīts Minerāls, bezkrāsains opāls, kas sastāv no ļoti smalkiem šķiedrveida kristāliem.
- cirkons Minerāls, cirkonija silikāts, prizmatiski kristāli, ieslēgumi citos minerālos; dzidrie paveidi (piemēram, hiacinti) ir dārgakmeņi.
- aktinolīts Minerāls, kas pieder pie amfiboliem; veido kristāliskus slānekļus.
- kamasīts minerāls, kristāliskās dzelzs un niķeļa sajaukums; satur dzelzs meteorīti.
- alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un kuru izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai.
- kianīts Minerāls, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti, veidojas mālaino iežu reģionālās metamorfizācijas procesos lielā spiedienā; izmanto porcelāna, ugunturu, skābjizturīgu izstrādājumu ražošanā; distēns.
- kallaīts Minerāls, satur alumīniu un fosforu ar vara dzelzs piemaisījumiem, kristalizējas triklīnā singonijā, tomēr kristāli ļoti reti, bet parasti tas atrodams blīvās nierveidīgās masās vai stalaktītos.
- aviācijas meteoroloģiskais minimums minimālie meteoroloģiskie apstākļi, kuros atļauts veikt gaisa kuģa pacelšanos un nosēšanos civilajos lidlaukos; tos raksturo vizuāli vai instrumentāli noteikta redzamība uz skrejceļa un mākoņu apakšējās robežas augstums.
- aizmirdzēt Mirdzot attālināties; aizmirgot.
- aizmirgot Mirgojot attālināties.
- fotopapīra pamatne mitrumizturīgs papīrs ar augstu baltuma pakāpi, ar ierobežotu mitruma iesūkšanās spēju, netīrumu skaitu un metāliskiem ielāsojumiem.
- Misilmeri Mizilmeri, pilsēta Itālijā.
- novečentisms Modernisma literatūras virziens, kas radies 20. gs. 20. gados Itālijā, un kura pārstāvji deklarēja realitātes dziļāko - maģisko un mītisko dabu, kas jāatrod un rakstniekam savos darbos jāatveido.
- metalizēta presēta koksne modificēta presēta koksne, ko iegūst, piepildot ar metāliem presēto koksni.
- hloretiķskābes Monohloretiķskābe CH2ClCOOH (kušanas temperatūra 63 C) un trihloetiķskābe CCl3COOH (kušanas temperatūra 57,5 C) ir bezkrāsaini higroskopiski kristāli, dihloretiķskābe CHCl2COOH - bezkrāsains šķidrums, viršanas temperatūra 194 C.
- monoklīnā Monoklīnā sistēma kristalogrāfijā - viena no sistēmām, kurās sadalās kristāli; monoklīnajā sistēmā kristalizējas laukšpati, ragmānis, ģipsis un citi minerāli.
- monometallisms Monometālisms.
- adenilskābe Mononukleotīds, balti, adataini kristāli; sastāv no adenīna, ribozes un fosforskābes, piedalās ūdeņraža un fosforskābes atlieku pārnešanā glikozes procesā.
- panteons Monumentāli celtas kapenes; arī mauzolejs.
- mauzolejs Monumentāli celtas kapenes.
- sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
- medaljons Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā - apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā).
- grizajs Monumentāli dekoratīvās glezniecības paveids, kur izmantoti tikai vienas krāsas (parasti pelēkās) gaišāki un tumšāki toņi.
- propilaji monumentāli vārti pie ieejas pilsētā vai citā arhitektūras ansamblī.
- antorfīns Morfīna derivāts, balts, kristālisks, ūdenī šķīstošs pulveris; lieto kā antidotu pret elpas trūkumu morfīnam līdzīgu vielu pārdozēšanas gadījumos.
- konģenitālā miastēnija muguras smadzeņu priekšējo ragu motorisko šūnu attīstības traucējumi ar iedzimtu muskulatūras vājumu (iespējams, autosomali recesīva pārmantošana): simetriska ekstremitāšu un viduma muskulatūras atonija vai hipotonija (visbiežāk kājās), pavājināti cīpslu un periostālie refleksi, mērena muskulatūras atrofija.
- Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns.
- goffo Muļķis, lempis: komiska figūra itāliešu teātrī.
- sekundēt Mūzikā - otro balsi spēlēt, instrumentāli pavadīt.
- intermeco Muzikāla starpspēle drāmu, vēlāk arī operu starpbrīžos (17. gadsimtā Itālijā).
- panmelodions Mūzikas instruments ar metāliskām plāksnītēm, kuras ar taustiem sit pret kādu veltnīti.
- atskaņotājmākslinieks Mūziķis, kas darbojas atskaņotājmākslā (dziedonis, instrumentālists, diriģents).
- makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs.
- Aketadžaves-Lolobatas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Aketajawe-Lolobata, Taman Nasional_), Ziemeļmoluku provincē, Halmaheras salā, kas ir vitāli svarīgs vismaz 23 endēmisku putnu sugu izdzīvošanai.
- Stelvijas nacionālais parks nacionālais parks Itālijas ziemeļu daļā (it. "Parco nazionale dello Stelvio"), Austrumalpu Ortlesa masīvā (3899 m), starp Adidžes un Adas augšteci, platība - 956,3 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g.
- fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību.
- iredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- irredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- jodnatrijs NaJ, balts kristālisks pulveris, ļoti higroskopisks.
- dzeramā soda nātrija hidrogēnkarbonāts - balta, kristāliska, pulverveida viela.
- soda nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris; formula: Na~2~CO~3~; molekulmasa: 105,9888 g/mol.
- boraks Nātrija tetraborāts (Na~2~B~4~O~7~∙10H~2~O), bezkrāsaini kristāli, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; lieto emalju, glazūru, optisko un krāsaino stiklu ražošanā, farmaceitiskajā rūpniecībā u. c.
- lira naudas pamatvienība Turcijā, (Itālijā līdz 2002. g. 28. februārim); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- bimetālisms Naudas sistēma, kur par likumīgu valūtas pamatu ir divi metāli (zelts un sudrabs).
- soldo naudas vienība (Itālijā līdz 1947. g.; =1/20 liras); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- apotanāzija Nāves attālināšana; dzīvības pagarināšana.
- karlīno Neapoles Kārļa II (1283-1309) ievesta sīknauda, ko atdarināja visā Itālijā, 1818 Neapolē pielīdzināta 1/2 dukātam.
- neapolieši Neapoles pilsētas Itālijā, kā arī Neapoles karaļvalsts (līdz 1860. g.) iedzīvotāji.
- ultravioletā katastrofa neatbilstība starp klasiskās fizikas ietvaros teorētiski paredzēto sakarsēta ķermeņa starojuma blīvumu spektra ultravioletajā daļā un eksperimentāli novēroto, kas ir daudz mazāks par klasiskajā fizikā paredzēto starojuma blīvumu.
- aventurīna glazūra necaurspīdīga glazūra, kurā redzami sīki, mirdzoši dzelzs, vara vai hroma oksīdu, titāna vai cinka savienojumu kristāliņi.
- holokopija Negatīvā fotoattēla graudainības samazināšana un attēla blīvo vietu gaismcaurlaidības palielināšana, apstrādājot negatīvu balinošā šķīdumā, kas attēla metālisko sudrabu pārvērš sudraba hlorīdā.
- vājināšana Negatīvā vai pozitīvā fotoattēla optiskā blīvuma samazināšana, apstrādājot vājinošā šķīdumā (vājinātajā) - metāliskais sudrabs, kas veido attēlu, daļēji vai pilnīgi pārvēršas šķīstošos savienojumos, kurus izskalo no fotoemulsijas, tā samazinot pārmērīgu pārgaismošanas vai pārattīstīšanas dēļ radušos optisko blīvumu, kontrastu un aizplīvurojumu un likvidējot atsevišķas attēla detaļas.
- patvara Neierobežota politiskā vara (feodālismā, kapitālismā); arī patvaldība.
- adalīns Nekaitīgs miega līdzeklis, balta kristāliska viela, satur bromu.
- lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- arlekināde Neliela pantomīma, kurā piedalās Arlekīns un citi itāliešu masku komēdijas personāži.
- ostērija neliels restorāns, krodziņš (parasti Itālijā); arī viesnīca.
- taverna Neliels restorāns, krogs (piemēram, Itālijā).
- kameransamblis Neliels vienots (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku; kamermūzikas ansamblis.
- nemetalli Nemetāli.
- nemetāla Nemetālisks.
- kristālhidrāts Neorganiska kristāliska viela, kas satur kristalizācijas ūdeni, piemēram, ģipsis.
- kristālfosfori Neorganiski kristāliski luminofori - pusvadītāji un dielektriķi, kuros ievadīti luminiscences centri.
- fosfori Neorganiskie luminofori - kristāliskas vielas ar piejaukumiem (aktivatoriem), kurās ārējo faktoru iedarbībā rodas luminescence.
- emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai; materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
- jaunvitālisms Neovitālisms.
- trumuļa kalte nepārtrauktas darbības kalte visu šķirņu kultūraugu sēklu kaltēšanai; kaltes cilindrs nostādīts horizontāli vai ar nelielu kritumu uz izejas pusi un lēni rotē.
- itakonskābe Nepiesātināta dikarbonskābe, balta kristāliska viela, šķīst ūdenī un spirtā; iegūst, pārraudzējot cukuru ar mikroskopisko sēni "Aspergillus terreus".
- baltais pants neritmiska dzeja piectaktu jambā, izveidojās 16. gs. Itālijā, tad to pārņēma Anglijā (gk. Šekspīrs).
- aiznest Nesot attālināt.
- akcīzes nodoklis netiešs vai tiešs nodoklis, ko valsts uzliek atsevišķām preču grupām, piemēram, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, dārgmetāliem, lai gūtu papildienākumu valsts budžetā no izstrādājumiem, kas nav pirmās nepieciešamības preces.
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot.
- aizļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot.
- aizļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
- aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
- aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties; neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizslempties Neveikli aiziet, attālināties.
- pa acu galam nevērīgi, pavirši; mazliet, neilgi; no tālienes (apskatīt, manīt, redzēt).
- karvāt Nežēlīgi, brutāli apieties.
- dago Nicinoša spāņu, itāliešu, portugāļu vai latīņamerikāņu iesauka, gk. ASV.
- aiznirt Nirstot attālināties; nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- kiklopu mūri no aizvēsturiskiem laikiem Grieķijā un Itālijā atlikuši lieli akmeņu blāķi.
- kristālmasa No attīrīta, iebiezināta cukura sīrupa vārīta pārsātinātas koncentrācijas masa, kurā, pievienojot kristalizācijas centrus (pūdercukuru), veidojas cukura kristāli.
- laukakmens No cietiem nemetāliskiem iežiem atlūzis, noapaļots gabals, kura diametrs - >10 cm.
- petrositāli No iežiem iegūti sitāli.
- kapsaicīns No paprikas izolēta kristāliska viela, piešķir paprikai sīvo garšu; izmanto mikrobioloģiskajos pētījumos un vietējai anestēzijai.
- monolītā starpsiena no parastā betona, izdedžbetona, ģipšbetona, skaidbetona u. c. betoniem veidota siena; karkasu veido no dažādiem materiāliem, stiegrojumu liek vertikāli un horizontāli.
- sikaņi No Spānijas ieceļojusi iberiska Itālijas sentauta, kas no Itālijas rietumu piekrastes pārcēlusies un apmetusies Sicīlijā.
- metāla apaļkoki no speciāla kausējuma izgatavoti viegli un izturīgi masti, grotbomji, spinakerbomji, spīres (horizontāli apaļkoki) u. c.
- attālēm No tālienes; attālu.
- atgabalus No tālienes.
- mācītāja sieciņi nodevas graudā, kuras feodālismā un kapitālismā maksāja mācītājam pie baznīcas draudzes piederošie zemnieki.
- silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slāņu mijas.
- sniegs Nokrišņi - balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
- prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piemēram, latviešu valodas instrumentālis).
- tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
- prom norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā), ir attālinājies, attālināts (no kā).
- projām Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā); norāda uz stāvokli, kad (kas) ir attālinājies, attālināts (no kā).
- nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalīts, atņemts, arī attālināts no kā; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalījies, attālinājies no kā.
- prom norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā).
- projām Norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā).
- nost Norāda, ka (kas) ko noņem, attālina no sevis.
- prom norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
- projām Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- nostin Norāda, ka kas attālinās no kā.
- sveķaile Noslēgta dzīvu šūnu sistēma, ko veido skujkoku koksnē vertikāli vai horizontāli izvietotas kanālu veidojošas epitēlijšūnas un ap tām izvietotās pavadošās parenhīmas šūnas.
- seklūzija Nošķirtība no pārējiem cilvēkiem, attālināšanas, norobežošanās.
- kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas.
- gaisa satiksmes vadības gaisa telpa noteikta gaisa telpa, kurā veic konkrētus lidojumu veidus, ir noteikti lidojumu noteikumi (instrumentālie vai vizuālie) un gaisa satiksmes vadības apjoms.
- magnēzijs Novecojis metāliskā magnija pulvera nosaukums; agrāk lietoja fotografēšanā zibspuldzes vietā, jo degot rada spilgtu gaismu.
- uzraugošais kapitālisms novērošanas kapitālisms.
- noguldīt Novietot horizontāli (ķermeņa dalu, priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
- saguldīt Novietot horizontāli (vairākus, daudzus priekšmetus).
- mafija Noziedzīga organizācija, kurā līdzdarbojas arī valsts varas amatpersonas (piem., Itālijā, ASV, Krievijā).
- riboze Ogļhidrāts (monosaharīds); bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ietilpst ribonukleīnskābju, glikozīdu, dažu kofermentu sastāvā.
- laktoni Oksiskābju cikliskie esteri, patīkami smaržojoši, bezkrāsas šķidrumi vai kristāliskas vielas, veidojas ciklizējot attiecīgās oksiskābes vai reducējot dikarbonskābju anhidrīdus.
- muzikālā drāma Opera (Itālijā 16. un 17. gadsimtā).
- Opido Mamertīna Opido Mamertīna - pilsēta Itālijā ("Oppido Mamertina"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- kodamīns Opija kristālisks alkaloīds, laudanīna izomērs.
- cietvielu lāzers optiskais kvantu ģenerators, kura aktīvā vide ir dielektriski kristāli un stikli, kas satur optiski aktīvus centrus (piemaisījumi – retzemju metālu vai pārejas metālu joni, krāsu centri), kuru enerģētiskie līmeņi tiek izmantoti inversijas apdzīvotības radīšanai.
- kristālu spektri optiskās absorbcijas, luminiscences, fotovadāmības, kombinatīvās gaismas izkliedes, atstarošanās spektri, kas rodas, gaismai mijiedarbojoties ar vielu kristāliskā stāvoklī.
- salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu.
- stearīnskābe organiska skābe C~17~H~35~COOH, cieta, ūdenī nešķīstoša viela, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 69,6 °C.
- kaprolaktams organiska viela C~6~H~11~NO, bezkrāsaini kristāli; lieto polimēra kaprona iegūšanai.
- katehīni Organiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas ar miecvielu īpašībām; atrodami daudzos augos.
- indoksils Organisks heterocikliskās rindas savienojums, gaišdzeltena, kristāliska viela, augu indikāna sairšanas produkts; rodas arī kā starpprodukts daudzās indigo sintēzēs.
- metols Organisks savienojums - balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī un ko izmanto fotogrāfijā par attīstītāju.
- dinitrobenzols Organisks savienojums - benzols, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO~2~; cieta, kristāliska viela, ko lieto tehnikā sprāgstvielu ražošanai.
- sulfanilskābe Organisks savienojums - bezkrāsas kristāli, kas vāji šķīst ūdenī un spirtā.
- inozīts Organisks savienojums - sešlocekļu cikliskais spirts, viens no B vitamīniem, ūdenī šķīstoša salda, kristāliska viela.
- naftalīns organisks savienojums C~10~H~8~, svarīga ķīmiska izejviela, bezkrāsaini kristāli ar asu smaku, ko izmanto arī insektu atbaidīšanai.
- indols Organisks savienojums, bezkrāsaini kristāli ar nepatīkamu smaku; viela, kas rodas no triptofāna zarnās pūšanas procesā un dažās baktēriju kultūrās.
- dinitrohlorbenzols Organisks savienojums; cieta, kristāliska, indīga viela dzeltenā krāsā; lieto krāsu rūpniecībā u. c.
- alfanaftiltiourīnviela Organisks žurku apkarošanas līdzeklis, pelēks, kristālisks pulveris bez smaržas.
- elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim.
- uzbarži Orhideju dzimtas ģints, ziedu nedaudz un tie nokareni, viens no otra attāli, zieda piesis īss, resns, dzeltenīgi balts, ar rožsārtu nokrāsu, stublājs bezkrāsains.
- orientālists Orientālistikas speciālists; orientologs.
- orientologs Orientoloģijas speciālists; orientālists.
- Araistanisa Oristāno - pilsēta Itālijā, Sardīnijas salas rietumos.
- treljāža Ornamentāli dekoratīvs elements, kas atdarina režģveida konstrukciju no koka līstēm; no koka līstēm veidots režģis, ko bieži izmanto parku arhitektūrā un apaudzē ar zaļumiem.
- oski Osku valodas dialektos runājošas senitāļu ciltis (samnīti, sabīņi, lukāni, peligni, marucīni u. c.), kas 2. gt. beigās p. m. ē. - m. ē. sāk. dzīvoja Itālijas centrālajā un D daļā.
- tertanitropentaeritrīts Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama; tens.
- tens Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama.
- tetrils Paaugstinātas jaudas sprāgstviela (tetranitrofenilmetilnitroamīns), kristāliska viela gaiši dzeltenā krāsā; lieto detonatoros.
- stīpendijs Pabalsts, ko saņem skolu, īpaši augstskolu audzēkņi kursa beigšanai no valsts, pašvaldību vai privātiem kapitāliem.
- Venēcijas-Padānas līdzenums Padānas līdzenums Itālijas ziemeļos.
- aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties, attālināties.
- iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos; pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
- kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra.
- keratofīri Paleotipa efuzīvie ieži ar masīvu tekstūru un albīta fenokristāliem, sastopami kopā ar bāziskajiem efuzīvajiem iežiem.
- Palerma Palermo, pilsēta Itālijā.
- Hamas Palestīniešu organizācija, izveidota 1988; pārstāv musulmaņu fundamentālismu un palestīniešu nacionālismu, darbojas Gazā un Rietumkrastā, organizē skolas, slimo aprūpi u. c.
- atvairīt Panākt (ar savu izturēšanos, ar vārdiem), ka netuvojas, attālinās.
- gaiņāt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
- gainīt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
- vilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- izkristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas kristāli (no kādas vielas).
- kristalizēt Panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī.
- antikorozīvais iesaiņošanas papīrs papīrs ar ūdensizturīgu pārklājumu, kas satur korozijas inhibitorus metālisko izstrādājumu aizsargāšanai no korozijas.
- aizblīžģēt Par attālinošos skaņu, kuras cēlonis ir brišana vai braukšana pa dubļiem.
- helikopters Par gaisu smagāks lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs lidķermeņa un kas var pacelties un nolaisties vertikāli.
- aizsegties Par sauli, debesīm, tāli u. tml.
- anestezīns Paraaminobenzoskābes etilesteris, balta, kristāliska viela; lieto lokālai anestēzijai, arī iekšķīgi gremošanas trakta gļotādas anestēzijai.
- tālāk Pārākā pakāpe --> tālu, tāli.
- noguruma pārbaude pārbaude ar dažādiem ciklisko slogojumu veidiem uz speciāliem eksperimentāliem stendiem; visvienkāršāko pārbaudi izdara ar rotējošu stieni, kura viens gals nostiprināts rotējošā konsoles balstā, bet otrā galā pielikts nemainīgas slodzes spēks.
- ieguldījumu efektivitātes novērtēšana paredzamo kapitālieguldījumu vērtēšana finanšu aspektā, lai noteiktu kapitālieguldījumu rentabilitātes un (vai) kapitālieguldījumu atmaksāšanās laiku.
- kondensācija Pāreja (vielai) no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
- Brennera pāreja pāreja Alpu kalnu austrumu daļā ("Brenner", it. "paso di Brennero"), uz Austrijas un Itālijas robežas 1371 m vjl., savieno Izarkas un Innas ieleju, zem tās dzelzceļa tuneļi un autotuneļi.
- stikla kristalizācija pāreja no stiklveida stāvokļa kristāliskā stāvoklī.
- Simplona pāreja pāreja starp Peninu un Lepontijas Alpiem (fr. "Simplon", vācu "Simpeln", it. "Sempione"), Šveicē, augstums - 2005 m, autoceļš no Bernes (Šveicē) uz Milānu (Itālijā).
- parentalia Parentāliji.
- miodiastāze Pārgriezta vai pārrauta muskuļa galu attālināšanās; muskuļa traumatisks bojājums kā pārstiepšanas sekas.
- pārkristalizēties Pāriet citā, kristāliskā stāvoklī (par vielu).
- kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī (par vielu).
- apsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu (par metāliem).
- deputātu palāta parlamenta apakšpalāta, ko ievēlē tauta (piem., Itālijā).
- recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu.
- nātrija tetraborāts pārtikas piedeva E285 (aizliegts vai aizstāts lielākajā daļā valstu), konservants, toksisks, reti lieto pārtikas produktos, pastāvīga saskare var izraisīt ādas lobīšanos, krampjus un nieru mazspēju; bezkrāsaina kristāliska viela, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; boraks^1^.
- kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts pārtikas piedeva E385, konservants, sekvestrants, var izsaukt muskuļu krampjus, asinis urīnā, zarnu darbības traucējumus, nieru bojājumus, lieto medicīnāsaindēšanās gadījumos ar smagajiem metāliem.
- cukurs pārtikas produkts - balta, kristāliska, salda viela, ko iegūst, piemēram, no cukurbietēm, cukurniedrēm.
- E905 Pārtikas uzlabotājs - mikrokristāliskais vasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- uzvilknis Pārvalks - elastīgs papīra, kartona, parasta vai gumijota auduma slānis iespiedcilindra vai tīģeļa metāliskās daļas apvilkšanai.
- atrauties Pārvarot planētas pievilkšanas spēku, attālināties (no tās).
- metastazēties Pārvietoties no primārā slimības procesa vietas uz attāliem audiem, orgāniem (par slimības ierosinātājiem).
- sprīžot Pārvietoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
- dreifs Pasīva pārvietošanās horizontāli vēja vai straumes ietekmē.
- čičisbejs Pastāvīgais pavadonis bagātai, dižciltīgai sievietei (16.-18. gs. Itālijā); arī precētas sievietes mīļākais.
- maska Pastāvīgs tēls (itāliešu masku teātrī).
- čičerone Pavadonis, kas sniedz tūristiem paskaidrojumus ievērojamu vietu, muzeju un dažādu objektu apskatē (Rietumeiropas valstīs, it īpaši Itālijā).
- pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu.
- noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi vai horizontāli; panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras uz leju, līdz zemei, uz sāniem.
- dekrētums Pāvesta dekretāliju kopums.
- gvelfi Pāvesta partija, kas pastāvēja Itālijā 12.-15. gs. un cīnījās pret vācu ķeizariem un gibelīniem - viņu piekritējiem Itālijā; pie gvelfiem piederēja galvenokārt tirgotāji un amatnieki.
- guelfi Pāvesta piekritēji tā cīņās ar ķeizaru, kas norisinājās Viduslaiku Itālijā.
- baznīcas valsts Pāvesta valsts - patstāvīga valsts, ko pārvaldīja pāvests, Itālijas vidienē no 8. gs. līdz 1870, kad tā tika iekļauta vienotajā Itālijā.
- pacelt Pavirzīt, arī pavērst uz augšu (ķermeņa daļu); pavirzīt uz augšu (ķermeņa daļu), attālinot (to) no kā.
- Sanvitalia procumbens pazvilā sanvitālija.
- balzametiķis Pēc stingri noteiktas tehnoloģijas no vīnogu misas (parasti Itālijā) ražots etiķis.
- pārlaicība Pēcnāves pasaule; cita, neizprotama pasaule; transcendentālitāte.
- rakstu granīts pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes; žīdakmens.
- radiodeviācija Peilējamās radiobākas elektromagnētisko viļņu novirze no īstā virziena kuģa metālisko daļu ietekmē; atkarīga no kursa leņķa uz radiobāku, raidstacijas darbības viļņa garuma, kuģa iegrimes u. c. faktoriem.
- rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās.
- aizpeldēt Peldot attālināties.
- nopeldēt Peldot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); peldot atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- oksidifenils Pelēcīgi balti, ļoti indīgi kristāli ar fenola smaku, kuru šķīdumus izmanto koksnes konservēšanai.
- puzolana Pelēka vulkāniska zeme Itālijā, no kuras pagatavo īpašu cementu.
- erizimīns Pelēkās pērkonenes ("Erysimum canescens Roth.") kristālisks glikozīds; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
- riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā).
- fjumāres Periodiskas upes Itālijā, kas satur ūdeni tikai lietus sezonā, bet citā laikā sausas.
- dižbaroks Periods baroka attīstībā Itālijā aptuveni no 1620. g. līdz 1700. g., kas nomainīja agrīno baroku (1580.-1620. g.) un ievadīja vēlīno baroku (18. gs. 20. gadi).
- protorenesanse Periods mākslas vēsturē Itālijā (13. gs. 2. p.- 14. gs. 1. p.), kura laikā tika likti pamati renesanses mākslai.
- Pezāra Pezāro, pilsēta Itālijā.
- koncertmeistars Pianists, kas palīdz izpildītājiem (vokālistiem un instrumentālistiem) iestudēt viņu partijas un atskaņo pavadījumu koncertos.
- ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā.
- ševroni Piedurknes uzšuves - zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes.
- marksistiskais sociālais darbs pieeja sociālajā darbā, kas uzsver individuālo un sociālo problēmu saikni ar nevienlīdzības ekonomiskajiem un sociālajiem nosacījumiem, ko rada kapitālisms un šķiru sabiedrība.
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā (lieto vārda priekšā).
- Amalfi piekraste piekrastes josla Itālijā (_Costiera Amalfitana_), dienvidos no Neapoles, no kuras paveras skats uz Tirēnu jūru un Salerno līci.
- aizlaist Pieļaut, ka aizvirzās garām, attālinās.
- iekārt Piestiprināt horizontāli (priekšmetu pie troses, auklas u. tml.) divās vai vairākās vietās tā, ka nokarājas.
- Meisnera efekts pilnīga magnētiskā lauka izspiešana no metāliska vadītāja, kad tas, pazeminoties temperatūrai un magnētiskajam laukam zem kritiskajām skaitliskajām vērtībām, kļūst supravadošs.
- hornblendīti Pilnkristāliski ultrabāziskie magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no kalcija amfibola - ragmāņa.
- Kanosa Pils Ziemeļitālijā, kur Vācijas ķeizars Heinrihs IV 1077. g. lūdzās piedošanu pāvestam Gregoram VII, ar kuru līdz tam bija cīnījies ilgā politiskā cīņā.
- Ālsta Pilsēta Beļģijā (flāmu _Aalst_, franču _Alost_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, Dandras krastos, 82600 iedzīvotāju (2013. g.), vecākais rātsnams Beļģijā (~1225. g.), hospitālis (1242. g.).
- Adva Pilsēta Etiopijā ("Ādwa"), 2000 m vjl., 43000 iedzīvotāju (2007. g.), pirmajā karā starp Itāliju un Etiopiju itālieši šeit cieta sakāvi (1896. g. 1. martā).
- Abano Terme pilsēta Itālijā (_Ábano Terme_), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akvi Terme pilsēta Itālijā (_Ácqui Terme_), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agropoli pilsēta Itālijā (_Agrópoli_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, Tirēnu jūras Salerno līča krastā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alba pilsēta Itālijā (_Alba_), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 30900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altamura pilsēta Itālijā (_Altamura_), Apūlijas reģiona Bari provincē, 69900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ancio pilsēta Itālijā (_Ánzio_), Lacio reģiona Romas provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apričēna pilsēta Itālijā (_Apricena_), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aprilija pilsēta Itālijā (_Aprilia_), Lacio reģiona Latīnas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arencāno pilsēta Itālijā (_Arenzano_), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ardženta pilsēta Itālijā (_Argenta_), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ariāno Irpīno pilsēta Itālijā (_Ariano Irpino_), Kampānijas reģiona Avellīno provinces ziemeļu daļā.
- Arona pilsēta Itālijā (_Arona_), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arcakēna pilsēta Itālijā (_Arzachena_), Sardīnijas salas ziemeļos, Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaljāri pilsēta Itālijā (_Cagliari_), Sardīnijas autonomā reģiona un provinces administratīvais centrs, 149500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katānija pilsēta Itālijā (_Catania_), provinces administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, atrodas Sicīlijas austrumos, Etnas vulkāna piekājē, 290000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izernija pilsēta Itālijā (_Isérnia_), Molizes reģionā, provinces administratīvais centrs, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olevāno sul Tušāno pilsēta Itālijā (_Olevano sul Tusciano_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velje pilsēta Itālijā (_Veglie_), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Abjategraso Pilsēta Itālijā ("Abbiategrasso"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akate Pilsēta Itālijā ("Acate"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ačetūra Pilsēta Itālijā ("Accettura"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 1940 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ačerno Pilsēta Itālijā ("Acerno"), Kampnijas reģiona Salerno provincē, 2830 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ačera Pilsēta Itālijā ("Acerra"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ači Kastello pilsēta Itālijā ("Aci Castello"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ači Katena pilsēta Itālijā ("Aci Catena"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ači Santantonio pilsēta Itālijā ("Aci Sant'Antonio"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ačireāle Pilsēta Itālijā ("Acireale"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akvapendente Pilsēta Itālijā ("Acquapendente"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akvaviva delle Fonti pilsēta Itālijā ("Acquaviva delle Fonti"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akvedolči Pilsēta Itālijā ("Acquedolci"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akri Pilsēta Itālijā ("Acri"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adelfija Pilsēta Itālijā ("Adelfia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adrāno Pilsēta Itālijā ("Adrano"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adrija Pilsēta Itālijā ("Adria"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Afradžola Pilsēta Itālijā ("Afragola"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 63700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adžīra Pilsēta Itālijā ("Agira"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8420 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aljāna Pilsēta Itālijā ("Agliana"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agridžento Pilsēta Itālijā ("Agrigento"), Sicīlijas reģiona dienvirietumos, provinces administratīvais centrs, 58000 iedzīvotāju (2014. g.), antīkās pilsētas "Agrigentum" drupas.
- Airola Pilsēta Itālijā ("Airola"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alāno Pilsēta Itālijā ("Alanno"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alasio Pilsēta Itālijā ("Alassio"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altavilla Silentīna pilsēta Itālijā ("Alatavilla Silentina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alatri Pilsēta Itālijā ("Alatri"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alba Adriatica pilsēta Itālijā ("Alba Adriatica"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albanella Pilsēta Itālijā ("Albanella"), Kampānijas reģiona Salemo provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albano Laciāle pilsēta Itālijā ("Albano Laziale"), Lacio reģiona Romas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albenga Pilsēta Itālijā ("Albenga"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alvērobello Pilsēta Itālijā ("Alberobello"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albinjāzego Pilsēta Itālijā ("Albignasego"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albīno Pilsēta Itālijā ("Albino"), Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albisola Suoeriore pilsēta Itālijā ("Albisola Superiore"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkāmo pilsēta Itālijā ("Álcamo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 45100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alesāno Pilsēta Itālijā ("Alessano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alēčio Pilsēta Itālijā ("Alezio"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Algēro pilsēta Itālijā ("Alghero"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.); Lalgera.
- Alife Pilsēta Itālijā ("Alife"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aliste Pilsēta Itālijā ("Aliste"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altavilla Vičentīna pilsēta Itālijā ("Altavilla Vicentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altofonte Pilsēta Itālijā ("Altofonte"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alvito Pilsēta Itālijā ("Alvito"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alčāno Lombardo pilsēta Itālijā ("Alzano Lombardo"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amalfi Pilsēta Itālijā ("Amalfi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amantea Pilsēta Itālijā ("Amantea"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amatriče Pilsēta Itālijā ("Amatrice"), Lacio reģiona Rieti provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amēlija Pilsēta Itālijā ("Amelia"), Umbrijas reģiona Terni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ananji Pilsēta Itālijā ("Anagni"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ankona Pilsēta Itālijā ("Ancona"), Markes reģiona un Ankonas provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 100300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andrāno Pilsēta Itālijā ("Andrano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andžera Pilsēta Itālijā ("Angera"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Angjāri Pilsēta Itālijā ("Anghiari"), Toskānas reģiona Areco provincē, 5650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Angri Pilsēta Itālijā ("Angri"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Angvillāra Sabazia pilsēta Itālijā ("Anguillara Sabazia"), Lacio reģiona Romas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Antrodoko Pilsēta Itālijā ("Antrodoco"), Lacio reģiona Rieti provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apolosa Pilsēta Itālijā ("Apollosa"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apjāno Džentile pilsēta Itālijā ("Appiano Gentile"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akvīno Pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Artena Pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Romas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ariča Pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Romas provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ardea Pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Romas provincē, 45400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aradeo Pilsēta Itālijā ("Aradeo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arko Pilsēta Itālijā ("Arco"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arkola Pilsēta Itālijā ("Arcola"), Ligūrijas reģiona Spēcijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arkunjāno Pilsēta Itālijā ("Arcugnano"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arēze Pilsēta Itālijā ("Arese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adriāno Iprīno pilsēta Itālijā ("Ariano Irpino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arnezāno Pilsēta Itālijā ("Arnesano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arpīno Pilsēta Itālijā ("Arpino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arcāno Pilsēta Itālijā ("Arzano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arcinjāno Pilsēta Itālijā ("Arzignano"), Venēcijas reģiona Vičenas provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Askea Pilsēta Itālijā ("Ascea"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ašāno Pilsēta Itālijā ("Asciano"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Askoli Santriāno pilsēta Itālijā ("Ascoli Satriano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Azola Pilsēta Itālijā ("Asola"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atella Pilsēta Itālijā ("Atella"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atesa Pilsēta Itālijā ("Atessa"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atri Pilsēta Itālijā ("Atri"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atripalda Pilsēta Itālijā ("Atripalda"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Augusta Pilsēta Itālijā ("Augusta"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 36000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Auleta Pilsēta Itālijā ("Auletta"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aulla Pilsēta Itālijā ("Aulla"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avella Pilsēta Itālijā ("Avella"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avellīno Pilsēta Itālijā ("Avellino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 52800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aversa Pilsēta Itālijā ("Aversa"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 7850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avetrāna Pilsēta Itālijā ("Avetrana"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 6950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avecāno Pilsēta Itālijā ("Avezzano"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aviāno Pilsēta Itālijā ("Aviano"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 7850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aviljāna Pilsēta Itālijā ("Avigliana"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aviljāno Pilsēta Itālijā ("Avigloiano"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avola Pilsēta Itālijā ("Avola"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Azolo Pilsēta Itālijā ("Azolo"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Badija Polezīne pilsēta Itālijā ("Badia Polesine"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bagērija Pilsēta Itālijā ("Bagheria"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 54300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belluno Pilsēta Itālijā ("Bagheria"), Venēcijas reģiona Belluno provinces administratīvais centrs, 35500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banjakavallo Pilsēta Itālijā ("Bagnacavallo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banjara Kalabra pilsēta Itālijā ("Bagnara Calabra"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banjolo del Salento pilsēta Itālijā ("Bagnolo del Salento"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1870 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banjolo Mella pilsēta Itālijā ("Bagnolo Mella"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balestrate Pilsēta Itālijā ("Balestrate"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barčellona Poco di Goto pilsēta Itālijā ("Barcellona Pozzo di Gotto"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 41500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barga Pilsēta Itālijā ("Barga"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baronisi Pilsēta Itālijā ("Baronissi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barrafranka Pilsēta Itālijā ("Barrafranca"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bardzāno Pilsēta Itālijā ("Barzano"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Basano Romano pilsēta Itālijā ("Basasno Romano"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 4950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Batipalja Pilsēta Itālijā ("Battipaglia"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 50500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baveno Pilsēta Itālijā ("Baveno"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beldžoiozo Pilsēta Itālijā ("Belgioioso"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bella Pilsēta Itālijā ("Bella"), Bazilikata reģiona Potencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belante Pilsēta Itālijā ("Bellante"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 7150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belārija-Idžea Marina pilsēta Itālijā ("Bellaria-Igea Marina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beliči Pilsēta Itālijā ("Bellizzi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bellona Pilsēta Itālijā ("Bellona"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 5860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belmonte Modzenjo pilsēta Itālijā ("Belmonte Mezzagno"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belpaso Pilsēta Itālijā ("Belpasso"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvedere Maritimo pilsēta Itālijā ("Belvedere Marittimo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bernalda Pilsēta Itālijā ("Bernalda"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berra Pilsēta Itālijā ("Berra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bezanna Briancā pilsēta Itālijā ("Besanna in Brianza"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bevanja Pilsēta Itālijā ("Bevagna"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjankavilla Pilsēta Itālijā ("Biancavilla"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bibjēna Pilsēta Itālijā ("Bibbiena"), Toskānas reģiona Areco provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bineto Pilsēta Itālijā ("Binetto"), Aūlijas reģiona Bari provincē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bisakvīno Pilsēta Itālijā ("Bisacquino"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 4750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bišelje Pilsēta Itālijā ("Bisceglie"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 54900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bizinjāno Pilsēta Itālijā ("Bisignano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Biteto Pilsēta Itālijā ("Bitetto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bitonto Pilsēta Itālijā ("Bitonto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 56100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bivona Pilsēta Itālijā ("Bitonto"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bitrito Pilsēta Itālijā ("Bitritto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bobjo Pilsēta Itālijā ("Bobbio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bojāno Pilsēta Itālijā ("Bojano"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bollate Pilsēta Itālijā ("Bollate"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bolsēna Pilsēta Itālijā ("Bolsena"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bondēno Pilsēta Itālijā ("Bondeno"), Emlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bordigēra Pilsēta Itālijā ("Bordighera"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgaro Torinēze pilsēta Itālijā ("Borgaro Torinese"), Turīnas reģiona Pjemontas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgeto Pilsēta Itālijā ("Borgetto"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bordžija Pilsēta Itālijā ("Borgia"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgo Sanlorenco pilsēta Itālijā ("Borgo San Lorenzo"), Toskānas reģiona Florences provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgo Val di Taro pilsēta Itālijā ("Borgo Val di Taro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgomanēro Pilsēta Itālijā ("Borgomanero"), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgosēzija Pilsēta Itālijā ("Borgosesia"), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boza Pilsēta Itālijā ("Bosa"), Sardīnijas reģiona Oristāno provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boskoreāle Pilsēta Itālijā ("Boscoreale"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Butronjo Pilsēta Itālijā ("Botrungo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2830 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bovalīno Pilsēta Itālijā ("Bovalino"), Kalabrija reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boves Pilsēta Itālijā ("Boves"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boville Ernika pilsēta Itālijā ("Boville Ernica"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bovolone Pilsēta Itālijā ("Bovolone"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bočolo Pilsēta Itālijā ("Bozzolo"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bra Pilsēta Itālijā ("Bra"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bračāno Pilsēta Itālijā ("Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bračiljāno Pilsēta Itālijā ("Bracigliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bregance Pilsēta Itālijā ("Breganze"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Breša Pilsēta Itālijā ("Brescia"), Lombardijas reģiona un Brešas provinces administratīvais centrs, 188600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bresanone Pilsēta Itālijā ("Bressanone"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brienca Pilsēta Itālijā ("Brienza"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bronte Pilsēta Itālijā ("Bronte"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brugērio Pilsēta Itālijā ("Brugherio"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bruniko Pilsēta Itālijā ("Brunico"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bukjaniko Pilsēta Itālijā ("Bucchianico"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 5260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bučīno Pilsēta Itālijā ("Buccino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bučine Pilsēta Itālijā ("Bucine"), Toskānas reģiona Areco provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Budrio Pilsēta Itālijā ("Budrio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Budžāno Pilsēta Itālijā ("Buggiano"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buonabitakolo Pilsēta Itālijā ("Buonabitacolo"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buonalberdžo Pilsēta Itālijā ("Buonalbergo"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buzalla Pilsēta Itālijā ("Busalla"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buska Pilsēta Itālijā ("Busca"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buseto Pilsēta Itālijā ("Busseto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Busolengo Pilsēta Itālijā ("Bussolengo"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Butera Pilsēta Itālijā ("Butera"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kabrasa Pilsēta Itālijā ("Cabras"), Sardīnijas reģiona Oristāno provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kakamo Pilsēta Itālijā ("Caccamo"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadonegē Pilsēta Itālijā ("Cadoneghe"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadžāno Pilsēta Itālijā ("Caggiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalji Pilsēta Itālijā ("Cagli"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kairo Montenote pilsēta Itālijā ("Cairo Montenotte"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaivana Pilsēta Itālijā ("Caivano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalatabjāno Pilsēta Itālijā ("Calatabiano"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalatafimi Sedžesta pilsēta Itālijā ("Calatafimi Segesta"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalčinaja Pilsēta Itālijā ("Calcinaia"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalko Pilsēta Itālijā ("Calco"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaldonjo Pilsēta Itālijā ("Caldogno"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalimēra Pilsēta Itālijā ("Calimera"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalitri Pilsēta Itālijā ("Calitri"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalolciočorte Pilsēta Itālijā ("Calolziocorte"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaltadžirone Pilsēta Itālijā ("Caltagirone"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaltaniseta Pilsēta Itālijā ("Caltanissetta"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamaiore Pilsēta Itālijā ("Camaiore"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kameri Pilsēta Itālijā ("Cameri"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamerīno Pilsēta Itālijā ("Camerino"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamerota Pilsēta Itālijā ("Camerota"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamarata Pilsēta Itālijā ("Cammarata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamolji Pilsēta Itālijā ("Camogli"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampanja Pilsēta Itālijā ("Campagna"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampli Pilsēta Itālijā ("Campli"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 7150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampobaso Pilsēta Itālijā ("Campobasso"), Molizes reģionā, provinces administratīvais centrs, 48400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampoformido Pilsēta Itālijā ("Campoformido"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampomorone Pilsēta Itālijā ("Campomorone"), Ligūrijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamponogara Pilsēta Itālijā ("Camponogara"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamporoso Pilsēta Itālijā ("Camporosso"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamposampjēro Pilsēta Itālijā ("Camposampiero"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanāle Pilsēta Itālijā ("Canale"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kandēlo Pilsēta Itālijā ("Candelo"), Pjemontas reģiona Bjellas provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanelli Pilsēta Itālijā ("Canelli"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanikati Pilsēta Itālijā ("Canicatti"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanīno Pilsēta Itālijā ("Canino"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanobio Pilsēta Itālijā ("Cannobio"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kannole Pilsēta Itālijā ("Cannole"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kantu pilsēta Itālijā ("Cantù"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaorle Pilsēta Itālijā ("Caorle"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapačo Pilsēta Itālijā ("Capaccio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapači Pilsēta Itālijā ("Capaci"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapanori Pilsēta Itālijā ("Capannori"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 45500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapena Pilsēta Itālijā ("Capena"), Lacio reģiona Romas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapistrello Pilsēta Itālijā ("Capistrello"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapo d'Orlando Pilsēta Itālijā ("Capo d'Orlando"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapolona Pilsēta Itālijā ("Capolona"), Toskānas reģiona Areco provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapoterra Pilsēta Itālijā ("Capoterra"), Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaprarika di Leče pilsēta Itālijā ("Caprarica di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaprarola Pilsēta Itālijā ("Caprarola"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 5340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapri Pilsēta Itālijā ("Capri"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapriate Sandžervāzio pilsēta Itālijā ("Capriate San Gervasio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapuja Pilsēta Itālijā ("Capua"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapurso Pilsēta Itālijā ("Capurso"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karapelle Pilsēta Itālijā ("Carapelle"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karate Brianca pilsēta Itālijā ("Carate Brianza"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 17700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karavadžo Pilsēta Itālijā ("Caravaggio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karbonija Pilsēta Itālijā ("Carbonia"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kardāno al Kampo pilsēta Itālijā ("Cardano al Campo"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kariati Pilsēta Itālijā ("Cariati"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karinjāno Pilsēta Itālijā ("Carignano"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karīni Pilsēta Itālijā ("Carini"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 36600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karlentīni Pilsēta Itālijā ("Carlentini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karloforte Pilsēta Itālijā ("Carloforte"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karmanjola Pilsēta Itālijā ("Carmagnola"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karmjāno Pilsēta Itālijā ("Carmiano"), apūlijas reģiona Lečes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karonno Pertuzella pilsēta Itālijā ("Caronno Pertusella"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karozīno Pilsēta Itālijā ("Carosino"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karovinjo Pilsēta Itālijā ("Carovigno"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karpi Pilsēta Itālijā ("Carpi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 67600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karpinjāno Salentīno pilsēta Itālijā ("Carpignano Salentino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3840 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karrāra Pilsēta Itālijā ("Carrara"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 64400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karsoli Pilsēta Itālijā ("Carsoli"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kartočeto Pilsēta Itālijā ("Cartoceto"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karugate Pilsēta Itālijā ("Carugate"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazalbordīno Pilsēta Itālijā ("Casalbordino"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazalmadžore Pilsēta Itālijā ("Casalmaggiore"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazalpusterlengo Pilsēta Itālijā ("Casalpusterlengo"), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasamasīma Pilsēta Itālijā ("Casamassima"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazarāno Pilsēta Itālijā ("Casarano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasarza della Delīcija pilsēta Itālijā ("Casarsa della Delizia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaselle Torinēze pilsēta Itālijā ("Caselle Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazerta Pilsēta Itālijā ("Caserta"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 74900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaziēre Pilsēta Itālijā ("Casier"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazoli Pilsēta Itālijā ("Casoli"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazorija Pilsēta Itālijā ("Casoria"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 78200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasāno d'Ada pilsēta Itālijā ("Cassano d'Adda"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasīno Pilsēta Itālijā ("Cassino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasola Pilsēta Itālijā ("Cassola"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastāno Primo pilsēta Itālijā ("Castano Primo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastedžo Pilsēta Itālijā ("Casteggio"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela di Sangro pilsēta Itālijā ("Castel di Sangro"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelgofredo Pilsēta Itālijā ("Castel Goffredo"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelmadžore Pilsēta Itālijā ("Castel Maggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelbuono Pilsēta Itālijā ("Castelbuono"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteldača Pilsēta Itālijā ("Casteldaccia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelfidardo Pilsēta Itālijā ("Castelfidardo"), Markes reģiona Ankonas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelfjorentīno Pilsēta Itālijā ("Castelfiorentino"), Toskānas reģiona Florences provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelforte Pilsēta Itālijā ("Castelforte"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 4460 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelfranko Emīlija pilsēta Itālijā ("Castelfranco Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 32100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellabate Pilsēta Itālijā ("Castellabate"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellalto Pilsēta Itālijā ("Castellalto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellamonte Pilsēta Itālijā ("Castellamonte"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellana Grote pilsēta Itālijā ("Castellana Grotte"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellaneta Pilsēta Itālijā ("Castellaneta"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellanca Pilsēta Itālijā ("Castellanza"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnovo di Soto pilsēta Itālijā ("Castelnovo di Sotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 8660 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnuovo Berardenga pilsēta Itālijā ("Castelnuovo Berardenga"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelplanio Pilsēta Itālijā ("Castelplanio"), Markes reģiona Ankonas provincē, 3540 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelsardo Pilsēta Itālijā ("Castelsardo"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 5750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteltermini Pilsēta Itālijā ("Casteltermini"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelvetrāno Pilsēta Itālijā ("Castelvetrano"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastenāzo Pilsēta Itālijā ("Castenaso"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastiljona Fjorentīno pilsēta Itālijā ("Castiglion Fiorentino"), Toskānas reģiona Areco provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastrinjāno de Greči pilsēta Itālijā ("Castrignano de Greci"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastrinjāni del Kapo pilsēta Itālijā ("Castrignano del Capo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastro Pilsēta Itālijā ("Castro"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastrolibēro Pilsēta Itālijā ("Castrolibero"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastrovillāri Pilsēta Itālijā ("Castrovillari"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katandzāro Pilsēta Itālijā ("Catanzaro"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 89000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katolika Pilsēta Itālijā ("Catolica"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaulonija Pilsēta Itālijā ("Caulonia"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 7050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavallermadžore Pilsēta Itālijā ("Cavallermaggiore"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavalīno Pilsēta Itālijā ("Cavallino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kave Pilsēta Itālijā ("Cave"), Lacio reģiona Romas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čekāno Pilsēta Itālijā ("Ceccano"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čečīna Pilsēta Itālijā ("Cecina"), Toskānas reģiona Livornas provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čefalu Pilsēta Itālijā ("Cefalu"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čelje Mesapīka pilsēta Itālijā ("Ceglie Messapica"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čelāno Pilsēta Itālijā ("Celano"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čellamāre Pilsēta Itālijā ("Cellamare"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čento Pilsēta Itālijā ("Cento"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čentola Pilsēta Itālijā ("Centola"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čepagati Pilsēta Itālijā ("Cepagatti"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čeprāno Pilsēta Itālijā ("Ceprano"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerāzo Pilsēta Itālijā ("Ceraso"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Cerea Pilsēta Itālijā ("Cerea"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerinjola Pilsēta Itālijā ("Cerignola"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 56800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Černobo Pilsēta Itālijā ("Cernobbio"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Černusko sul Naviljo pilsēta Itālijā ("Cernusco sul Naviglio"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Četaldo Pilsēta Itālijā ("Certaldo"), Toskānas reģiona Florences provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červaro Pilsēta Itālijā ("Cervaro"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červeteri Pilsēta Itālijā ("Cerveteri"), Lacio reģiona Romas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červija Pilsēta Itālijā ("Cervia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červinjāno del Friuli pilsēta Itālijā ("Cervignano del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čezāno Maderno pilsēta Itālijā ("Cesano Maderno"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 37300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čezēna Pilsēta Itālijā ("Cesena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 97000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čezenatiko Pilsēta Itālijā ("Cesenatico"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čeva Pilsēta Itālijā ("Ceva"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šatijona Pilsēta Itālijā ("Chatillon"), Valle d'Aostas reģiona Valle d'Aostas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjampo Pilsēta Itālijā ("Chiampo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjari Pilsēta Itālijā ("Chiari"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjavāri Pilsēta Itālijā ("Chiavari"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjavenna Pilsēta Itālijā ("Chiavenna"), Lombardijas reģiona Sondrio provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjēri Pilsēta Itālijā ("Chieri"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 36300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjeti Pilsēta Itālijā ("Chieti"), Abruco reģionā, provinces administratīvais centrs, 51300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjodža Pilsēta Itālijā ("Chioggia"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 49700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjūza Pilsēta Itālijā ("Chiusa"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjūzi Pilsēta Itālijā ("Chiusi"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kivaso Pilsēta Itālijā ("Chivasso"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čampīno Pilsēta Itālijā ("Ciampino"), Lacio reģiona Romas provincē, 37300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čingoli Pilsēta Itālijā ("Cingoli"), Marke reģiona Mačeratas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Činzello Balzamo pilsēta Itālijā ("Cinisello Balsamo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 71900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Činizi Pilsēta Itālijā ("Cinisi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čirie Pilsēta Itālijā ("Cirie"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiro Marina pilsēta Itālijā ("Cirò Marina"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiro Pilsēta Itālijā ("Ciro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čisterna di Latīna pilsēta Itālijā ("Cisterna di Latina"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 36000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čisternīno Pilsēta Itālijā ("Cisternino"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čita Santandželo pilsēta Itālijā ("Citta Sant'Angelo"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čitadella Pilsēta Itālijā ("Cittadella"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čividāle del Friuli pilsēta Itālijā ("Cividale del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čivita Kastellāna pilsēta Itālijā ("Civita Castellana"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čivitanova Marke pilsēta Itālijā ("Civitanova Marche"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 40500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čivitavekija Pilsēta Itālijā ("Civitavecchia"), Lacio reģiona Romas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.), Romas priekšosta Tirēnu jūras krastā.
- Čivitella del Tronto pilsēta Itālijā ("Civitella del Tronto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čivitella Roveto pilsēta Itālijā ("Civitella Roveto"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kluzone Pilsēta Itālijā ("Clusone"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kodonjo Pilsēta Itālijā ("Codogno"), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kodroipo Pilsēta Itālijā ("Codroipo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kogoleto Pilsēta Itālijā ("Cogoleto"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kogorno Pilsēta Itālijā ("Cogorno"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koliko Pilsēta Itālijā ("Colico"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolle di Vala d’Elsa pilsēta Itālijā ("Colle di Val d'Elsa"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kollekjo Pilsēta Itālijā ("Collecchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kollekorvīno Pilsēta Itālijā ("Collecorvino"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolleferro Pilsēta Itālijā ("Colleferro"), Lacio reģiona Romas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kollenja Pilsēta Itālijā ("Collegno"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 49300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kollepaso Pilsēta Itālijā ("Collepasso"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolliāno Pilsēta Itālijā ("Colliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolonjo Moncenze pilsēta Itālijā ("Cologna Monzese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 46200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolonnella Pilsēta Itālijā ("Colonnella"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Komakjo Pilsēta Itālijā ("Comacchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Komo Pilsēta Itālijā ("Como"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 83500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konkorečo Pilsēta Itālijā ("Concorezzo"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koneljāno Pilsēta Itālijā ("Conegliano"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konseliče Pilsēta Itālijā ("Conselice"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konselve Pilsēta Itālijā ("Conselve"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kontursi Terme pilsēta Itālijā ("Contursi Terme"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konversāno Pilsēta Itālijā ("Conversano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kopertīno Pilsēta Itālijā ("Copertino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koppāro Pilsēta Itālijā ("Copparo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korato Pilsēta Itālijā ("Corato"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 48300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korbara Pilsēta Itālijā ("Corbara"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korbeta Pilsēta Itālijā ("Corbetta"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kordenonsa Pilsēta Itālijā ("Cordenons"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kori Pilsēta Itālijā ("Cori"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koriljāno d’Otranto pilsēta Itālijā ("Corigliano d'Otranto"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korinaldo Pilsēta Itālijā ("Corinaldo"), Markes reģiona Ankonas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korleone Pilsēta Itālijā ("Corleone"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kormonsa Pilsēta Itālijā ("Cormons"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Gorīcijas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kornedo Vičentīno pilsēta Itālijā ("Cornedo Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korropoli Pilsēta Itālijā ("Corropoli"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korsāno Pilsēta Itālijā ("Corsano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korsiko Pilsēta Itālijā ("Corsico"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 34600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kortīna d’Ampeco pilsēta Itālijā ("Cortina d'Ampezzo"), Venetas reģionā, starpkalnu ielejā, Dolomītalpos 1224 m vjl., 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kortona Pilsēta Itālijā ("Cortona"), Toskānas reģiona Areco provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostabisāra Pilsēta Itālijā ("Costabissara"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostiljole d’Asti pilsēta Itālijā ("Costigliole d'Asti"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kotronei Pilsēta Itālijā ("Cotronei"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kreaco Pilsēta Itālijā ("Creazzo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krema Pilsēta Itālijā ("Crema"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kremona Pilsēta Itālijā ("Cremona"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 72100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krevalkore Pilsēta Itālijā ("Crevalcore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krispjāno Pilsēta Itālijā ("Crispiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krozija Pilsēta Itālijā ("Crosia"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krotone Pilsēta Itālijā ("Crotone"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuneo Pilsēta Itālijā ("Cuneo"), Pjemontas reģionā, provinces administratīvais centrs, 55600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuringa Pilsēta Itālijā ("Curinga"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kursi Pilsēta Itālijā ("Cursi"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4230 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kurtatone Pilsēta Itālijā ("Curtatone"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kustonači Pilsēta Itālijā ("Custonaci"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kutro Pilsēta Itālijā ("Cutro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kutrofjāno Pilsēta Itālijā ("Cutrofiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dalmīne Pilsēta Itālijā ("Dalmine"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Darfo Boario Terme pilsēta Itālijā ("Darfo Boario Terme"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Davoli Pilsēta Itālijā ("Davoli"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džagarolo Pilsēta Itālijā ("Deruta"), Lacio reģiona Romas provincē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deruta Pilsēta Itālijā ("Deruta"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dezencāno del Garda pilsēta Itālijā ("Desenzano del Garda"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dezio Pilsēta Itālijā ("Desio"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Diamante Pilsēta Itālijā ("Diamante"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dizo Pilsēta Itālijā ("Diso"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Doljanova Pilsēta Itālijā ("Dolianova"), Sardīnijas reģiona Kajāri provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolo Pilsēta Itālijā ("Dolo"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Domodosola Pilsēta Itālijā ("Domodossola"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dorgāli Pilsēta Itālijā ("Dorgali"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dueville Pilsēta Itālijā ("Dueville"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eboli Pilsēta Itālijā ("Eboli"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Empoli Pilsēta Itālijā ("Empoli"), Toskānas reģiona Florences provincē, 48000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Enna Pilsēta Itālijā ("Enna"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Erakleja Pilsēta Itālijā ("Eraclea"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Erba Pilsēta Itālijā ("Erba"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Erkolano Pilsēta Itālijā ("Ercolano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 53200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eriče Pilsēta Itālijā ("Erice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Este Pilsēta Itālijā ("Este"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fabriāno Pilsēta Itālijā ("Fabriano"), Markes reģiona Ankonas provincē, 37000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Faenca Pilsēta Itālijā ("Faenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 58000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fadžāno Pilsēta Itālijā ("Faggiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 3560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fanjāno Olona pilsēta Itālijā ("Fagnano Olona"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fano Pilsēta Itālijā ("Fano"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fazāno Pilsēta Itālijā ("Fasano"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 39400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Favāra Pilsēta Itālijā ("Favara"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Feltre Pilsēta Itālijā ("Feltre"), Venēcijas reģiona Belluno provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ferentīno Pilsēta Itālijā ("Ferentino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fermo Pilsēta Itālijā ("Fermo"), Markes reģionā, provinces administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ferandīna Pilsēta Itālijā ("Ferrandina"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ferrāra Pilsēta Itālijā ("Ferrara"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 131800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fiāno Romāno pilsēta Itālijā ("Fiano Romano"), Lacio reģiona Romas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fikarači Pilsēta Itālijā ("Ficarazzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fidenca Pilsēta Itālijā ("Fidenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fjēzole Pilsēta Itālijā ("Fiesole"), Toskānas reģiona Florences provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Filjīne Valdarno pilsēta Itālijā ("Figline Valdarno"), Toskānas reģiona Florences provincē, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Filadelfija Pilsēta Itālijā ("Filadelfia"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 5550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fināle Emīlija pilsēta Itālijā ("Finale Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fināle Ligure pilsēta Itālijā ("Finale Ligure"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fojāno della Kjāna pilsēta Itālijā ("Fioano della Chiana"), Toskānas reģiona Areco provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florāno Modenese pilsēta Itālijā ("Fiorano Modenese"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fišāno Pilsēta Itālijā ("Fisciano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fjūdži Pilsēta Itālijā ("Fiuggi"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fjumičīno Pilsēta Itālijā ("Fiumicino"), Lacip reģiona Romas provincē, 69800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fivičāno Pilsēta Itālijā ("Fivizzano"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florīdija Pilsēta Itālijā ("Floridia"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fodža Pilsēta Itālijā ("Foggia"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 149000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Foljānize Pilsēta Itālijā ("Foglianise"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Folinjo Pilsēta Itālijā ("Foligno"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 56300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Follonika Pilsēta Itālijā ("Follonica"), Toskānas reģiona Grosetas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fondi Pilsēta Itālijā ("Fondi"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fontanellato Pilsēta Itālijā ("Fontanellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forano Pilsēta Itālijā ("Forano"), Lacio reģiona Rieti provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forīna Pilsēta Itālijā ("Forino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forio Pilsēta Itālijā ("Forio"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forli Pilsēta Itālijā ("Forli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provinces administratīvais centrs, 116100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forlimpopoli Pilsēta Itālijā ("Forlimpopoli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Formello Pilsēta Itālijā ("Formello"), Lacio reģiona Romas provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Formija Pilsēta Itālijā ("Formia"), Lacio reģiona Latīnnas provincē, 36400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Formidžīne Pilsēta Itālijā ("Formigine"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 33900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fosacēzija Pilsēta Itālijā ("Fossacesia"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fosāno Pilsēta Itālijā ("Fossano"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fosombrone Pilsēta Itālijā ("Fossombrone"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fraganjāno Pilsēta Itālijā ("Fragagnano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frankavilla al Mare pilsēta Itālijā ("Francavilla al Mare"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frankavilla Fontāna pilsēta Itālijā ("Francavilla Fontana"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frankavilla Sinni pilsēta Itālijā ("Francavilla in Sinni"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fraskati Pilsēta Itālijā ("Frascati"), Lacio reģiona Romas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fratamadžore Pilsēta Itālijā ("Frattamaggiore"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frozinone Pilsēta Itālijā ("Frosinone"), Lacio reģionā, provinces administratīvais centrs, 46200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fučekjo Pilsēta Itālijā ("Fucecchio"), Toskānas reģiona Florences provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fuskaldo Pilsēta Itālijā ("Fuscaldo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gabiče Mare pilsēta Itālijā ("Gabicce Mare"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gaeta Pilsēta Itālijā ("Gaeta"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galjāno del Kapo pilsēta Itālijā ("Gagliano del Capo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galatīna Pilsēta Itālijā ("Galatina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galatone Pilsēta Itālijā ("Galatone"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galarate Pilsēta Itālijā ("Gallarate"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 51000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gallipoli Pilsēta Itālijā ("Gallipoli"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gandži Pilsēta Itālijā ("Gangi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Garbahnate Milanēze pilsēta Itālijā ("Garbagnate Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gardone Valla Trompija pilsēta Itālijā ("Gardone Val Trompia"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gatinara Pilsēta Itālijā ("Gattinara"), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džela Pilsēta Itālijā ("Gela"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 75600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džemona del Friuli pilsēta Itālijā ("Gemona del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dženačāno Pilsēta Itālijā ("Genazzano"), Lacio reģiona Romas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džencāno di Lukānija pilsēta Itālijā ("Genzano di Lucania"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džencāno di Roma pilsēta Itālijā ("Genzano di Roma"), Lacio reģiona Romas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džerace Pilsēta Itālijā ("Gerace"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gedi Pilsēta Itālijā ("Ghedi"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 18600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džaratāna Pilsēta Itālijā ("Giarratana"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džarre Pilsēta Itālijā ("Giarre"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džavēno Pilsēta Itālijā ("Giaveno"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džifoni Sei Kazali pilsēta Itālijā ("Giffoni Sei Casali"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džifoni Valle Pjana pilsēta Itālijā ("Giffoni Valle Piana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džinoza Pilsēta Itālijā ("Ginosa"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džoija del Kolle pilsēta Itālijā ("Gióia del Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džoija Tauro pilsēta Itālijā ("Gióia Táuro"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džoioza Jonika pilsēta Itālijā ("Gioiosa Ionica"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džoioza Marea pilsēta Itālijā ("Gioiosa Marea"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džovināčo Pilsēta Itālijā ("Giovinazzo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džirifalko Pilsēta Itālijā ("Girifalco"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džudžanello Pilsēta Itālijā ("Giuggianello"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džuljāno Pilsēta Itālijā ("Giugliano in Campania"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 110600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džuljanova Pilsēta Itālijā ("Giulianova"), Abeuco reģiona Terāmo provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džurdiņāno Pilsēta Itālijā ("Giurdignano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džusāno Pilsēta Itālijā ("Giussano"), Lombardijas reģiona Noncas un Briancas provincē, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glorenča Pilsēta Itālijā ("Glorenza"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gonosfandidža Pilsēta Itālijā ("Gonnosfanadiga"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorgonzola Pilsēta Itālijā ("Gorgonzola"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorīcija Pilsēta Itālijā ("Gorizia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 35600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Godzāno Pilsēta Itālijā ("Gozzano"), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gradiska d'Izonco pilsēta Itālijā ("Gradisca d'Isonzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Goricijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grado Pilsēta Itālijā ("Grado"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Goricijas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grammičele Pilsēta Itālijā ("Grammichele"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granarolo dell’Emīlija pilsēta Itālijā ("Granarolo dell'Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grasāno Pilsēta Itālijā ("Grassano"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gravelona Toče pilsēta Itālijā ("Gravellona Toce"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gravīna di Katānija pilsēta Itālijā ("Gravina di Catania"), Toskānas reģiona Florences provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gravīna Puljā pilsēta Itālijā ("Gravina in Púglia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grečo Pilsēta Itālijā ("Greccio"), Lacio reģiona Rieti provincē, 1530 iedzīvotāju (2014. g.).
- Greve Kjanti pilsēta Itālijā ("Greve in Chianti"), Toskānas reģiona Florences provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grecāna Pilsēta Itālijā ("Grezzana"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Groseto Pilsēta Itālijā ("Grosseto"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 79200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grotaferrata Pilsēta Itālijā ("Grottaferrata"), Lacio reģiona Romas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grotalje Pilsēta Itālijā ("Grottaglie"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grotaminārda Pilsēta Itālijā ("Grottaminarda"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grotamare Pilsēta Itālijā ("Grottammare"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grotole Pilsēta Itālijā ("Grottole"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grimo Apūla pilsēta Itālijā ("Grumo Appula"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grumo Nevāno pilsēta Itālijā ("Grumo Nevano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guanjāno Pilsēta Itālijā ("Guagnano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gualdo Tadīno pilsēta Itālijā ("Gualdo Tadino"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guardavalle Pilsēta Itālijā ("Guardavalle"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guardija Sandramondi pilsēta Itālijā ("Guardia Sanframondi"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guardjagrele Pilsēta Itālijā ("Guardiagrele"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvastalla Pilsēta Itālijā ("Guastalla"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gubio Pilsēta Itālijā ("Gubbio"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvidonija Montečelio pilsēta Itālijā ("Guidonia Montecelio"), Lacio reģiona Romas provincē, 83200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guljonēzi Pilsēta Itālijā ("Gulionesi"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guspīni Pilsēta Itālijā ("Guspini"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jezi Pilsēta Itālijā ("Iesi"), Markes reģiona Ankonas provincē, 40400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iglēziasa Pilsēta Itālijā ("Iglesias"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Imola Pilsēta Itālijā ("Imola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Impērija Pilsēta Itālijā ("Imperia"), Ligūrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 42300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Impruneta Pilsēta Itālijā ("Impruneta"), Toskānas reģiona Flornces provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Inčīza Vald’Arno pilsēta Itālijā ("Incisa in Val d'Arno"), Toskānas reģiona Florences provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Induno Olona pilsēta Itālijā ("Induno Olona"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Irsīna Pilsēta Itālijā ("Irsina"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadeo Pilsēta Itālijā ("Ischia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iskija Pilsēta Itālijā ("Ischia"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, tāda paša nosaukuma salā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izola del Grāna Saso d’Itāljia pilsēta Itālijā ("Isola del Gran Sasso d'Italia"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izola del Liri pilsēta Itālijā ("Isola del Liri"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izola delle Femmine pilsēta Itālijā ("Isola delle Femmine "), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izola di Kapo Ricuto pilsēta Itālijā ("Isola di Capo Rizzuto"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izola Vičentīna pilsēta Itālijā ("Isola Vicentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ispika Pilsēta Itālijā ("Ispica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Itri Pilsēta Itālijā ("Itri"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Itiri Pilsēta Itālijā ("Ittiri"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivrea Pilsēta Itālijā ("Ivrea"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jezola Pilsēta Itālijā ("Jesolo"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
- L'Akvila Pilsēta Itālijā ("L'Aquila"), Peskāras krastā, Abruco reģiona un L'Akvilas provinces administratīvais centrs, 68300 iedzīvotāju (2014. g.).
- La Madalēna pilsēta Itālijā ("La Maddalena"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spēcija Pilsēta Itālijā ("La Spezia"), Ligūrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 92800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ladispoli Pilsēta Itālijā ("Ladispoli"), Lacio reģiona Romas provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lagonergo Pilsēta Itālijā ("Lagonergo"), Bazilikata reģiona Potencas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laivesa Pilsēta Itālijā ("Laives"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lamēcija Terme pilsēta Itālijā ("Lamezia Terme"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 70200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lamporekjo Pilsēta Itālijā ("Lamporecchio"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lančāno Pilsēta Itālijā ("Lanciano"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Langirāno Pilsēta Itālijā ("Langhirano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lanuzei Pilsēta Itālijā ("Lanusei"), Sardīnijas reģiona Oljastras provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lanco Torinēze pilsēta Itālijā ("Lanzo Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 5150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Larčāno Pilsēta Itālijā ("Larciano"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lariāno Pilsēta Itālijā ("Lariano"), Lacio reģiona Romas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Larīno Pilsēta Itālijā ("Larino"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laterca Pilsēta Itālijā ("Laterza"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Latiāno Pilsēta Itālijā ("Latiano"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Latīna Pilsēta Itālijā ("Latina"), Lacio reģionā, provinces administratīvais centrs, 119500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Latizāna Pilsēta Itālijā ("Latisana"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Latroniko Pilsēta Itālijā ("Latronico"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laurija Pilsēta Itālijā ("Lauria"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lavanja Pilsēta Itālijā ("Lavagna"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lavello Pilsēta Itālijā ("Lavello"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leče Pilsēta Itālijā ("Lecce"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leko Pilsēta Itālijā ("Lecco"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 47200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenjago Pilsēta Itālijā ("Legnago"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenjāno Pilsēta Itālijā ("Legnano"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 58500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lendinara Pilsēta Itālijā ("Lendinara"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenola Pilsēta Itālijā ("Lenola"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lentīni Pilsēta Itālijā ("Lentini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leonesa Pilsēta Itālijā ("Leonessa"), Lacio reģiona Rieti provincē, 2460 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leonforte Pilsēta Itālijā ("Leonforte"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leporāno Pilsēta Itālijā ("Leporano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lekvile Pilsēta Itālijā ("Lequile"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lerkara Friddi pilsēta Itālijā ("Lercara Friddi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leriči Pilsēta Itālijā ("Lerici"), Ligūrijas reģiona Spēcijas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lezīna Pilsēta Itālijā ("Lesina"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Letere Pilsēta Itālijā ("Lettere"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Letomanopello Pilsēta Itālijā ("Lettomanoppello"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leverāno Pilsēta Itālijā ("Leverano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leviko Terme pilsēta Itālijā ("Levico Terme"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Likata Pilsēta Itālijā ("Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linjāno Sabbjadoro pilsēta Itālijā ("Lignano Sabbiadoro"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Undīnes provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linguaglosa Pilsēta Itālijā ("Linguaglossa"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lioni Pilsēta Itālijā ("Lioni"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lisone Pilsēta Itālijā ("Lissone"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 43400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Livinjo Pilsēta Itālijā ("Livigno"), Lombardijas reģiona Sondrio provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Livorno Pilsēta Itālijā ("Livorno"), Toskānas reģiona Livorno provincē, 156900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Licanello Pilsēta Itālijā ("Lizzanello"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Licāno Pilsēta Itālijā ("Lizzano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loano Pilsēta Itālijā ("Loano"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lokri Pilsēta Itālijā ("Locri"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lodi Pilsēta Itālijā ("Lodi"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lomaco Pilsēta Itālijā ("Lomazzo"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lonate Pocolo pilsēta Itālijā ("Lonate Pozzolo"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lonato del Garda pilsēta Itālijā ("Lonato del Garda"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lonigo Pilsēta Itālijā ("Lonigo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loreo Pilsēta Itālijā ("Loreo"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loreto Pilsēta Itālijā ("Loreto"), Markes reģiona Ankonas provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luka Pilsēta Itālijā ("Lucca"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 87500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lučēra Pilsēta Itālijā ("Lucera"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luko dei Marsi pilsēta Itālijā ("Luco dei Marsi"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lugo Pilsēta Itālijā ("Lugo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luino Pilsēta Itālijā ("Luino"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lumecāne Pilsēta Itālijā ("Lumezzane"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lurate Kačivio pilsēta Itālijā ("Lurate Caccivio"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luci Pilsēta Itālijā ("Luzzi"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mačerata Pilsēta Itālijā ("Macerata"), Markes reģionā, provinces administratīvais centrs, 42100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makomēra Pilsēta Itālijā ("Macomer"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madaloni Pilsēta Itālijā ("Maddaloni"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madženta Pilsēta Itālijā ("Magenta"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maljāno Sabina pilsēta Itālijā ("Magliano Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malje Pilsēta Itālijā ("Maglie"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maiori Pilsēta Itālijā ("Maiori"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malnate Pilsēta Itālijā ("Malnate"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malo pilsēta Itālijā ("Malo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mančāno Pilsēta Itālijā ("Manciano"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mandello del Lario pilsēta Itālijā ("Mandello del Lario"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mandūrija Pilsēta Itālijā ("Manduria"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manerbio Pilsēta Itālijā ("Manerbio"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manfredonija Pilsēta Itālijā ("Manfredonia"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 56300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maniago Pilsēta Itālijā ("Maniago"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manopello Pilsēta Itālijā ("Manoppello"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mantuja Pilsēta Itālijā ("Mantova"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 47200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maranello Pilsēta Itālijā ("Maranello"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marāno Vinčentīno pilsēta Itālijā ("Marano Vincentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maratea Pilsēta Itālijā ("Maratea"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marčianīze Pilsēta Itālijā ("Marcianise"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Margerita di Savoja pilsēta Itālijā ("Margherita di Savoia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marjāno Komense pilsēta Itālijā ("Mariano Comense"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mariljāno Pilsēta Itālijā ("Marigliano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marineo Pilsēta Itālijā ("Marineo"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marīno Pilsēta Itālijā ("Marino"), Lacio reģiona Romas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marostika Pilsēta Itālijā ("Marostica"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marsala Pilsēta Itālijā ("Marsala"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maršāno Pilsēta Itālijā ("Marsciano"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marsiko Nuovo pilsēta Itālijā ("Marsico Nuovo"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marsikovetere Pilsēta Itālijā ("Marsicovetere"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martāno Pilsēta Itālijā ("Martano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martinjāno Pilsēta Itālijā ("Martignano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martīna Franka pilsēta Itālijā ("Martina Franca"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 48900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martinendžo Pilsēta Itālijā ("Martinengo"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martinsikuro Pilsēta Itālijā ("Martinsicuro"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marcaboto Pilsēta Itālijā ("Marzabotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskali Pilsēta Itālijā ("Mascali"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskaluča Pilsēta Itālijā ("Mascalucia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masa Pilsēta Itālijā ("Massa"), Toskānas reģiona ziemeļu daļā, Masas-Karrāras provincē, 68900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masafra Pilsēta Itālijā ("Massafra"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masaroza Pilsēta Itālijā ("Massarosa"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Matelika Pilsēta Itālijā ("Matelica"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Matēra Pilsēta Itālijā ("Matera"), Bazilikatas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Matīno Pilsēta Itālijā ("Matino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Matināta Pilsēta Itālijā ("Mattinata"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madzāra del Vallo pilsēta Itālijā ("Mazara del Vallo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Macarīno Pilsēta Itālijā ("Mazzarino"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meda Pilsēta Itālijā ("Meda"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medicīna Pilsēta Itālijā ("Medicina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mela Pilsēta Itālijā ("Mel"), Venēcijas reģiona Belluno provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meldola Pilsēta Itālijā ("Meldola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melenjāno Pilsēta Itālijā ("Melegnano"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meledunjo Pilsēta Itālijā ("Melendugno"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melfi Pilsēta Itālijā ("Melfi"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melilli Pilsēta Itālijā ("Melilli"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melisāno Pilsēta Itālijā ("Melissano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melito di Porto Salvo pilsēta Itālijā ("Melito di Porto Salvo"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melpinjāno Pilsēta Itālijā ("Melpignano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melco Pilsēta Itālijā ("Melzo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mendičīno Pilsēta Itālijā ("Mendicino"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Menfi Pilsēta Itālijā ("Menfi"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mentana Pilsēta Itālijā ("Mentana"), Lacio reģiona Romas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merāno Pilsēta Itālijā ("Merano"), Trentīno-Alto Adidže reģiona Bolcāno provincē, 37800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merate Pilsēta Itālijā ("Merate"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merkato Sanseverīno pilsēta Itālijā ("Mercato San Severino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merkoljāno Pilsēta Itālijā ("Mercogliano"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezanje Pilsēta Itālijā ("Mesagne"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 27600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezola Pilsēta Itālijā ("Mesola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezoraka Pilsēta Itālijā ("Mesoraca"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mestre Pilsēta Itālijā ("Mestre"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 89400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midžāno Pilsēta Itālijā ("Miggiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miljoniko Pilsēta Itālijā ("Miglionico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minjāno Monte Lungo pilsēta Itālijā ("Mignano Monte Lungo"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 3250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milaco Pilsēta Itālijā ("Milazzo"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mileto Pilsēta Itālijā ("Mileto"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mineo Pilsēta Itālijā ("Mineo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minervīno di Leče pilsēta Itālijā ("Minervino di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minori Pilsēta Itālijā ("Minori"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minturno Pilsēta Itālijā ("Minturno"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mira Pilsēta Itālijā ("Mira"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 38700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirabella Elkāno pilsēta Itālijā ("Mirabella Eclano"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirandola Pilsēta Itālijā ("Mirandola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirāno Pilsēta Itālijā ("Mirano"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mizilmeri Pilsēta Itālijā ("Misilmeri"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Misterbjanko Pilsēta Itālijā ("Misterbianco"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 47700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mistreta Pilsēta Itālijā ("Mistretta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modēna Pilsēta Itālijā ("Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 179300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modika Pilsēta Itālijā ("Modica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 54100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modiljāna Pilsēta Itālijā ("Modigliana"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modunjo Pilsēta Itālijā ("Modugno"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moljāno Venēcijā pilsēta Itālijā ("Mogliano Veneto"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mojāno Pilsēta Itālijā ("Moiano"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molināra Pilsēta Itālijā ("Molinara"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molinella Pilsēta Itālijā ("Molinella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moliterno Pilsēta Itālijā ("Moliterno"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monkaljēri Pilsēta Itālijā ("Moncalieri"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 55800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monkalvo Pilsēta Itālijā ("Moncalvo"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mondovi Pilsēta Itālijā ("Mondovi"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mondragone Pilsēta Itālijā ("Mondragone"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monopoli Pilsēta Itālijā ("Monopoli"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 48400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monreāle Pilsēta Itālijā ("Monreale"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monseliče Pilsēta Itālijā ("Monselice"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monsummāno Terme pilsēta Itālijā ("Monsummano Terme"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montanjāna Pilsēta Itālijā ("Montagnana"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montalbāno Joniko pilsēta Itālijā ("Montalbano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montalčīno Pilsēta Itālijā ("Montalcino"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montalto della Marke pilsēta Itālijā ("Montalto delle Marche"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monte Sanbadžo pilsēta Itālijā ("Monte San Biagio"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montebelluna Pilsēta Itālijā ("Montebelluna"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekasiāno Pilsēta Itālijā ("Montecassiano"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekatīni Terme pilsēta Itālijā ("Montecatini Terme"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekjo Emīlija pilsēta Itālijā ("Montecchino Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekoriče Pilsēta Itālijā ("Montecorice"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekorvīno Puljāno pilsēta Itālijā ("Montecorvino Pugliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montefalko Pilsēta Itālijā ("Montefalco"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montefalkone Pilsēta Itālijā ("Montefalcone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Gorīcijas provincē, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monteforte Irpino pilsēta Itālijā ("Monteforte Irpino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montegroto Terme pilsēta Itālijā ("Montegrotto Terme"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montejāzi Pilsēta Itālijā ("Monteiasi"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montelepre Pilsēta Itālijā ("Montelepre"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montella Pilsēta Itālijā ("Montella"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montemezola Pilsēta Itālijā ("Montemesola"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montemileto Pilsēta Itālijā ("Montemiletto"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montemurlo Pilsēta Itālijā ("Montemurlo"), Toskānas reģiona Prato provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montenero di Bizača pilsēta Itālijā ("Montenero di Bisaccia"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monteparāno Pilsēta Itālijā ("Monteparano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molntepulčāno Pilsēta Itālijā ("Montepulciano"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monterenčio Pilsēta Itālijā ("Monterenzio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monteroni di Leče pilsēta Itālijā ("Monteroni di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monterotondo Pilsēta Itālijā ("Monterotondo"), Lacio reģiona Romas provincē, 39700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montezāno sulla Marčellāna pilsēta Itālijā ("Montesano sulla Marcellana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montezarkjo Pilsēta Itālijā ("Montesarchio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monteskaljozo Pilsēta Itālijā ("Montescaglioso"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montesilvāno Pilsēta Itālijā ("Montesilvano"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 51700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montevarki Pilsēta Itālijā ("Montevarchi"), Toskānas reģiona Areco provincē, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montičello Konte Oto pilsēta Itālijā ("Monticello Conte Otto"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montikjari Pilsēta Itālijā ("Montichiari"), Brešas reģiona Lombardijas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montorio al Vomāno pilsēta Itālijā ("Montorio al Vomano"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montoro Inferiore pilsēta Itālijā ("Montoro Inferiore"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monca Pilsēta Itālijā ("Monza"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 120500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morbenjo Pilsēta Itālijā ("Morbegno"), Lombardijas reģiona Sondrio provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morčāno di Leuka pilsēta Itālijā ("Morciano di Leuca"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morro d'Oro pilsēta Itālijā ("Morro d'Oro"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mortāra Pilsēta Itālijā ("Mortara"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mošāno Santandželo pilsēta Itālijā ("Mosciano Sant'Angelo"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moskufo Pilsēta Itālijā ("Moscufo"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mota di Livenca pilsēta Itālijā ("Motta di Livenza"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Motola Pilsēta Itālijā ("Mottola"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mudžo Pilsēta Itālijā ("Muggio"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mugnāni del Kardināla pilsēta Itālijā ("Mugnano del Cardinale"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Muro Lukāno pilsēta Itālijā ("Muro Lucano"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Muzile di Pjāve pilsēta Itālijā ("Musile di Piave"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Musolente Pilsēta Itālijā ("Mussolente"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Musomeli Pilsēta Itālijā ("Mussomeli"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nardo Pilsēta Itālijā ("Nardo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 31800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Narni Pilsēta Itālijā ("Narni"), Umbrijas reģiona Terni provincē, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nara Pilsēta Itālijā ("Naro"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Negrāra Pilsēta Itālijā ("Negrar"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nepi Pilsēta Itālijā ("Nepi"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nereto Pilsēta Itālijā ("Nereto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Netuno Pilsēta Itālijā ("Nettuno"), Lacio reģiona Romas provincē, 45800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nevjāno Pilsēta Itālijā ("Neviāno"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikelīno Pilsēta Itālijā ("Nichelino"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 47700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikolosi Pilsēta Itālijā ("Nicolosi"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikozija Pilsēta Itālijā ("Nicosia"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikotera Pilsēta Itālijā ("Nicotera"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nišemi Pilsēta Itālijā ("Niscemi"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noale Pilsēta Itālijā ("Noale"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nočera Inferjore pilsēta Itālijā ("Nocera Inferiore"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 46200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noči Pilsēta Itālijā ("Noci"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nočilja Pilsēta Itālijā ("Nociglia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noikatāro Pilsēta Itālijā ("Noicattaro"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nola Pilsēta Itālijā ("Nola"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nonantola Pilsēta Itālijā ("Nonantola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Norča Pilsēta Itālijā ("Norcia"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Notaresko Pilsēta Itālijā ("Notaresco"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noto Pilsēta Itālijā ("Noto"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nova Milanēze pilsēta Itālijā ("Nova Milanese"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nova Siri pilsēta Itālijā ("Nova Siri"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novāra Pilsēta Itālijā ("Novara"), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 102000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novate Milanēze pilsēta Itālijā ("Novate Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novellāra Pilsēta Itālijā ("Novellara"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noventa Vinčentīna pilsēta Itālijā ("Noventa Vincentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novi Ligūre pilsēta Itālijā ("Novi Ligure"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novoli Pilsēta Itālijā ("Novoli"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nuoro Pilsēta Itālijā ("Nuoro"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 36400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oderco Pilsēta Itālijā ("Oderzo"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ofida Pilsēta Itālijā ("Offida"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olbija Pilsēta Itālijā ("Olbia"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 55200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oledžo Pilsēta Itālijā ("Oleggio"), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oldžate Komasko pilsēta Itālijā ("Olgiate Comasco"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oldžinate Pilsēta Itālijā ("Olginate"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oliveto Čitra pilsēta Itālijā ("Oliveto Citra"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Omenja Pilsēta Itālijā ("Omegna"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Opeano Pilsēta Itālijā ("Oppeano"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orbasāno Pilsēta Itālijā ("Orbassano"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orbetello Pilsēta Itālijā ("Orbetello"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orija Pilsēta Itālijā ("Oria"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orio al Sērio pilsēta Itālijā ("Orio al Serio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 1750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oristāno pilsēta Itālijā ("Oristano"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 31000 iedzīvotāju (2014. g.); Araistanisa.
- Ormea Pilsēta Itālijā ("Ormea"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orte Pilsēta Itālijā ("Orte"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ortelle Pilsēta Itālijā ("Ortelle"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ortona Pilsēta Itālijā ("Ortona"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orvieto Pilsēta Itālijā ("Orvieto"), Umbrijas reģiona Terni provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ordzinuovi Pilsēta Itālijā ("Orzinuovi"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozimo Pilsēta Itālijā ("Osimo"), Markes reģiona Ankonas provincē, 34500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostellāto Pilsēta Itālijā ("Ostellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostra Pilsēta Itālijā ("Ostra"), Markes reģiona Ankonas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostuni Pilsēta Itālijā ("Ostuni"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otranto Pilsēta Itālijā ("Otranto"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ovada Pilsēta Itālijā ("Ovada"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ocjēri Pilsēta Itālijā ("Ozieri"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pakīno Pilsēta Itālijā ("Paceco"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pačeko Pilsēta Itālijā ("Paceco"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paderno Dugnano pilsēta Itālijā ("Paderno Dugnano"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 46800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paduja Pilsēta Itālijā ("Padova"), Venēcijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 209200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Padula Pilsēta Itālijā ("Padula"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pagāni Pilsēta Itālijā ("Pagani"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paladžānello Pilsēta Itālijā ("Palagianello"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paladžāno Pilsēta Itālijā ("Palagiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palagonija Pilsēta Itālijā ("Palagonia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palaco Sandžervāzio pilsēta Itālijā ("Palazzo San Gervasio"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palacolo sull’Oglio pilsēta Itālijā ("Palazzolo sul'Oglio"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palestrīna Pilsēta Itālijā ("Palestrina"), Lacio reģiona Romas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palestro Pilsēta Itālijā ("Palestro"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paljāno Pilsēta Itālijā ("Paliano"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palmanova Pilsēta Itālijā ("Palmanova"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palmaridži Pilsēta Itālijā ("Palmariggi"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palmi Pilsēta Itālijā ("Palmi"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palo de Kolle pilsēta Itālijā ("Palo del Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palombara Sabīna pilsēta Itālijā ("Palombara Sabina"), Lacio reģiona Romas provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palomonte Pilsēta Itālijā ("Palomonte"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pannarāno Pilsēta Itālijā ("Pannarano"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paola Pilsēta Itālijā ("Paola"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parabjago Pilsēta Itālijā ("Parabiago"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parabita Pilsēta Itālijā ("Parabita"), Apūlija reģiona Lečes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Partanna Pilsēta Itālijā ("Partanna"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Partiniko Pilsēta Itālijā ("Partinico"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paterno Pilsēta Itālijā ("Paterno"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 47800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pati Pilsēta Itālijā ("Patti"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Patū Pilsēta Itālijā ("Patu"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paullo Pilsēta Itālijā ("Paullo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pāvija Pilsēta Itālijā ("Pavia"), Lommbardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 68300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavullo nel Frignano pilsēta Itālijā ("Pavullo nel Frinjāno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pedara Pilsēta Itālijā ("Pedara"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pellečāno Pilsēta Itālijā ("Pellezzano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pennabilli Pilsēta Itālijā ("Pennabilli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 2970 iedzīvotāju (2014. g.).
- Penne Pilsēta Itālijā ("Penne"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pergola Pilsēta Itālijā ("Pergola"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Perudža Pilsēta Itālijā ("Perugia"), Umbrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 163300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pezāro Pilsēta Itālijā ("Pesaro"), Markes reģionā, Pezāro un Urbīno provinces administratīvais centrs, 94600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peskāra Pilsēta Itālijā ("Pescara"), Abruco reģionā, provinces administratīvais centrs, 116600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peskjēra Borromeo pilsēta Itālijā ("Peschiera Borromero"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peša Pilsēta Itālijā ("Pescia"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pešīna Pilsēta Itālijā ("Pescina"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petīlija Polikastro pilsēta Itālijā ("Petilia Policastro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petrzīno Pilsēta Itālijā ("Petrosino"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjačenca Pilsēta Itālijā ("Piacenza"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 101100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjanella Pilsēta Itālijā ("Pianella"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjaniga Pilsēta Itālijā ("Pianiga"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjāno di Sorrento pilsēta Itālijā ("Piano di Sorrento"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjānoro Pilsēta Itālijā ("Pianoro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjaca Armerīna pilsēta Itālijā ("Piazza Armerina"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pičerno Pilsēta Itālijā ("Picerno"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjedimonte Mateze pilsēta Itālijā ("Piedimonte Matese"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjenca Pilsēta Itālijā ("Pienza"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjetra Ligure pilsēta Itālijā ("Pietra Ligure"), Ligūrijas reģiona Savonnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjetragalla Pilsēta Itālijā ("Pietragalla"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjetrasanta Pilsēta Itālijā ("Pietrasanta"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjetrelčīna Pilsēta Itālijā ("Pietrelcina"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjēve a Nievole pilsēta Itālijā ("Pieve a Nievole"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pinjola Pilsēta Itālijā ("Pignola"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pinerolo Pilsēta Itālijā ("Pinerolo"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 34900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pineto Pilsēta Itālijā ("Pineto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjoltello Pilsēta Itālijā ("Pioltello"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 35800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjombīno Pilsēta Itālijā ("Piombino"), Toskānas reģiona Livorno provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjosasko Pilsēta Itālijā ("Piossasco"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjove di Sako pilsēta Itālijā ("Piove di Sacco"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjovēne Rokete pilsēta Itālijā ("Piovene Rocchette"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Piza Pilsēta Itālijā ("Pisa"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 86100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pišota Pilsēta Itālijā ("Pisciotta"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pističi Pilsēta Itālijā ("Pisticci"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pistoija Pilsēta Itālijā ("Pistoia"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 88800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pico Pilsēta Itālijā ("Pizzo"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podžardo Pilsēta Itālijā ("Poggiardo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podžibonsi Pilsēta Itālijā ("Poggibonsi"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podžo a Kajāno pilsēta Itālijā ("Poggio a Caiano"), Toskānas reģiona Prato provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podžorsīni Pilsēta Itālijā ("Poggiorsini"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 1400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Polikoro Pilsēta Itālijā ("Policoro"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poligjāno a Mare pilsēta Itālijā ("Polignano a Mare"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Polici Dženeroza pilsēta Itālijā ("Polizzi Generosa"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Polla Pilsēta Itālijā ("Polla"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pollika Pilsēta Itālijā ("Pollica"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pomariko Pilsēta Itālijā ("Pomarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pomēcija Pilsēta Itālijā ("Pomezia"), Lacio reģiona Romas provincē, 57600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pomiljāno d'Arka pilsēta Itālijā ("Pomigliano d'Arco"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pompeji Pilsēta Itālijā ("Pompei"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontasjeve Pilsēta Itālijā ("Pontassieve"), Toskānas reģiona Florences provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponte nelle Alpi pilsēta Itālijā ("Ponte nelle Alpi"), Venēcijas reģiona Belluno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontekanjāno Fajāno pilsēta Itālijā ("Pontecagnano Faiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontekorvo Pilsēta Itālijā ("Pontecorvo"), Lacio reģiona Froziones provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontedera Pilsēta Itālijā ("Pontedera"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontida Pilsēta Itālijā ("Pontida"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontremoli Pilsēta Itālijā ("Pontremoli"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Popoli Pilsēta Itālijā ("Popoli"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porčija Pilsēta Itālijā ("Porcia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pordenone Pilsēta Itālijā ("Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 51500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portiči Pilsēta Itālijā ("Portici"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 55300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Čezareo pilsēta Itālijā ("Porto Cesareo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portosantelpidio Pilsēta Itālijā ("Porto Sant'Elpidio"), Markes reģiona Fermo provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portotolle Pilsēta Itālijā ("Porto Tolle"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portotorresa Pilsēta Itālijā ("Porto Torres"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portoviro Pilsēta Itālijā ("Porto Viro"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portoferrajo Pilsēta Itālijā ("Portoferraio"), Toskānas reģiona Livorno provincē, Elbas salā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portogruāro Pilsēta Itālijā ("Portogruaro"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portomadžore Pilsēta Itālijā ("Portomaggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Potenca Pilsēta Itālijā ("Potenza"), Bazilikatas reģionā, provinces administratīvais centrs, 66300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pocallo Pilsēta Itālijā ("Pozzallo"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pocuoli Pilsēta Itālijā ("Pozzuoli"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 80800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prato Pilsēta Itālijā ("Prato"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 187300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pratola Pelinja pilsēta Itālijā ("Pratola Peligna"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Predapio Pilsēta Itālijā ("Predappio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Preziče Pilsēta Itālijā ("Presicce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Priolo Gargallo pilsēta Itālijā ("Priolo Gargallo"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Priverno Pilsēta Itālijā ("Priverno"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prici Pilsēta Itālijā ("Prizzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pulzāno Pilsēta Itālijā ("Pulsano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Putinjāno Pilsēta Itālijā ("Putignano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvaliāno Pilsēta Itālijā ("Qualiano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvarrata Pilsēta Itālijā ("Quarrata"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvartu Santelena pilsēta Itālijā ("Quartu Sant'Elena"), Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rakale Pilsēta Itālijā ("Racale"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rakalmuta Pilsēta Itālijā ("Racalmuto"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rakonidži Pilsēta Itālijā ("Racconigi"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Raffadali Pilsēta Itālijā ("Raffadali"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Raguza Pilsēta Itālijā ("Ragusa"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 69800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ramaka Pilsēta Itālijā ("Ramacca"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Randaco Pilsēta Itālijā ("Randazzo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rapallo Pilsēta Itālijā ("Rapallo"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ravenna Pilsēta Itālijā ("Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 154300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rekanati Pilsēta Itālijā ("Recanati"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reko Pilsēta Itālijā ("Recco"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rekoara Terme pilsēta Itālijā ("Recoaro Terme"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redžo di Kalabrija pilsēta Itālijā ("Reggio di Calabria"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redžolo Pilsēta Itālijā ("Reggiolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rende Pilsēta Itālijā ("Rende"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ro Pilsēta Itālijā ("Rho"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 50100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribēra Pilsēta Itālijā ("Ribera"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riča Pilsēta Itālijā ("Riccia"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričone Pilsēta Itālijā ("Riccione"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riezi Pilsēta Itālijā ("Riesi"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rieti Pilsēta Itālijā ("Rieti"), Lacio reģionā, provinces administratīvais centrs, 47300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rimini Pilsēta Itālijā ("Rimini"), Adrijas jūras piekrastē, Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 143800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riolo Terme pilsēta Itālijā ("Riolo Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rionero Vulturē pilsēta Itālijā ("Rionero in Vulture"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ripatransone Pilsēta Itālijā ("Ripatransone"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riposto Pilsēta Itālijā ("Riposto"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riva del Garda pilsēta Itālijā ("Riva del Garda"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rivarolo Kanavēze pilsēta Itālijā ("Rivarolo Canavese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rivoli Pilsēta Itālijā ("Rivoli"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 48600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Robio Pilsēta Itālijā ("Robbio"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roka di Neto pilsēta Itālijā ("Rocca di Neto"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roka di Papa pilsēta Itālijā ("Rocca di Papa"), Lacio reģiona Romas provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roka Priora pilsēta Itālijā ("Rocca Priora"), Lacio reģiona Romas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokadaspide Pilsēta Itālijā ("Roccadaspide"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokaforčata Pilsēta Itālijā ("Roccaforzata"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokapjemonte Pilsēta Itālijā ("Roccapiemonte"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokarainola Pilsēta Itālijā ("Roccarainola"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokaseka Pilsēta Itālijā ("Roccasecca"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokastrada Pilsēta Itālijā ("Roccastrada"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rodžāno Gravina pilsēta Itālijā ("Roggiano Gravina"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roljāno Pilsēta Itālijā ("Rogliano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Romāno d’Ecelīno pilsēta Itālijā ("Romano d'Ezzelino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Romāno di Lombardija pilsēta Itālijā ("Romano di Lombardia"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Romentīno Pilsēta Itālijā ("Romentino"), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rometa Pilsēta Itālijā ("Rometta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ronkade Pilsēta Itālijā ("Roncade"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rončigljone Pilsēta Itālijā ("Ronciglione"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roza Pilsēta Itālijā ("Rosa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozarno Pilsēta Itālijā ("Rosarno"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rošāno Pilsēta Itālijā ("Rosciano"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozeto delj Abruci pilsēta Itālijā ("Roseto degli Abruzzi"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozolīni Pilsēta Itālijā ("Rosolini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rosāno Venēcijā pilsēta Itālijā ("Rossano Veneto"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rosāno Pilsēta Itālijā ("Rossano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 36600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rotondella Pilsēta Itālijā ("Rotondella"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rovato Pilsēta Itālijā ("Rovato"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rovereto Pilsēta Itālijā ("Rovereto"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rovigo Pilsēta Itālijā ("Rovigo"), Venēcijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rocāno Pilsēta Itālijā ("Rozzano"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rufāno Pilsēta Itālijā ("Ruffano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rusi Pilsēta Itālijā ("Russi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rutiljāno Pilsēta Itālijā ("Rutigliano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ruvo di Pulja pilsēta Itālijā ("Ruvo di Puglia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sabaudija Pilsēta Itālijā ("Sabaudia"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sačile Pilsēta Itālijā ("Sacile"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentivinsenta Pilsēta Itālijā ("Saint-Vincent"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sala Konsilīna pilsēta Itālijā ("Sala Consilina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salandra Pilsēta Itālijā ("Salandra"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salemi Pilsēta Itālijā ("Salemi"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salerno Pilsēta Itālijā ("Salerno"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 131800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saliče Salentīno pilsēta Itālijā ("Salice Salentino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salo Pilsēta Itālijā ("Salo"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salsomadžore Terme pilsēta Itālijā ("Salsomaggiore Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saltāra Pilsēta Itālijā ("Saltara"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saluco Pilsēta Itālijā ("Saluzzo"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salve Pilsēta Itālijā ("Salve"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salcāno Pilsēta Itālijā ("Salzano"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Samarate Pilsēta Itālijā ("Samarate"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sambuka di Sicīlja pilsēta Itālijā ("Sambuca di Sicilia"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sammikele di Bari pilsēta Itālijā ("Sammichele di Bari"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbenedeto dei Marsi pilsēta Itālijā ("San Benedetto dei Marsi"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbadžo di Kallalta pilsēta Itālijā ("San Biagio di Callalta"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sankasiāno Pilsēta Itālijā ("San Cassiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sankataldo Pilsēta Itālijā ("San Cataldo"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sančezareo Pilsēta Itālijā ("San Cesareo"), Lacio reģiona Romas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sančezario di Leče pilsēta Itālijā ("San Cesario di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sančipirello Pilsēta Itālijā ("San Cipirello"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sančipriāno Pičentīno pilsēta Itālijā ("San Cipriano Picentino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandamjāno d'Asti pilsēta Itālijā ("San Damiano d'Asti"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandaniele del Friuli pilsēta Itālijā ("San Daniele del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandona di Pjave pilsēta Itālijā ("San Dona di Piave"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandonato di Leče pilsēta Itālijā ("San Donato di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandonato Milanēze pilsēta Itālijā ("San Donato Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfeliče Čirčeo pilsēta Itālijā ("San Felice Circeo"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanferdinando di Pulja pilsēta Itālijā ("San Ferdinando di Pulja"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfilipo del Mela pilsēta Itālijā ("San Filippo del Mela"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sangavīno Monreāle pilsēta Itālijā ("San Gavino Monreale"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžiminjāno Pilsēta Itālijā ("San Gimignano"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžordžo a Kremano pilsēta Itālijā ("San Giorgio a Cremano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 45000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžordžo del Sannio pilsēta Itālijā ("San Giorgio del Sannio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžordžo di Pjāno pilsēta Itālijā ("San Giorgio di Piano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžordžo Joniko pilsēta Itālijā ("San Giorgio Ionico"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni a Piro pilsēta Itālijā ("San Giovanni a Piro"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Džemini pilsēta Itālijā ("San Giovanni Gemini"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni in Fjorē pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Fiore"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 17700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Persiketo pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Persiceto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni la Punta pilsēta Itālijā ("San Giovanni la Punta"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Lupatoto pilsēta Itālijā ("San Giovanni Lupatoto"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Rotondo pilsēta Itālijā ("San Giovanni Rotondo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Teatīno pilsēta Itālijā ("San Giovanni Teatino"), Abrico reģiona Kjeti provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Valdarno pilsēta Itālijā ("San Giovanni Valdarno"), Toskānas reģiona Areco provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžuliāno Milanēze pilsēta Itālijā ("San Giuliano Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sengregorio di Katānija pilsēta Itālijā ("San Gregorio di Catania"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sangregorio Magno pilsēta Itālijā ("San Gregorio Magno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlačaro di Savena pilsēta Itālijā ("San Lazzaro di Savena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlučido Pilsēta Itālijā ("San Lucido"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarčello Pistoiēze pilsēta Itālijā ("San Marcello Pistoiese"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarko Ardžentāno pilsēta Itālijā ("San Marco Argentano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarko Lamisā pilsēta Itālijā ("San Marco in Lamis"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmartīno Sikomerio pilsēta Itālijā ("San Martino Siccomario"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarcāno di Sandžuzepe pilsēta Itālijā ("San Marzano di San Giuseppe"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarcāno sul Sarno pilsēta Itālijā ("San Marzano sul Sarno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmauro Torinēze pilsēta Itālijā ("San Mauro Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmišele al Taljamento pilsēta Itālijā ("San Michele al Tagliamento"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanminjato Pilsēta Itālijā ("San Miniato"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sannikandro Garganiko pilsēta Itālijā ("San Nicandro Garganico"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sannikola la Strada pilsēta Itālijā ("San Nicola la Strada"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpaolo di Čivitāte pilsēta Itālijā ("San Paolo di Civitate"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpjetro Klarenca pilsēta Itālijā ("San Pietro Clarenza"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpjetro Lamā pilsēta Itālijā ("San Pietro in Lama"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpjetro Vernotīko pilsēta Itālijā ("San Pietro Vernotico"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanremo Pilsēta Itālijā ("San Remo"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 53900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansalvatore Monferata pilsēta Itālijā ("San Salvatore Monferato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansalvo Pilsēta Itālijā ("San Salvo"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanseverīno Marke pilsēta Itālijā ("San Severino Marche"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansevero Pilsēta Itālijā ("San Severo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanstīno di Livenca pilsēta Itālijā ("San Stino di Livenza"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanvalentīno Torio pilsēta Itālijā ("San Valentino Torio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanvito Kjetīno pilsēta Itālijā ("San Vito Chietino"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanvito dei Normani pilsēta Itālijā ("San Vito dei Normani"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanarika Pilsēta Itālijā ("Sanarica"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanačaro de Burgoni pilsēta Itālijā ("Sanazzario de' Burgondi"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandrigo Pilsēta Itālijā ("Sandrigo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanluri Pilsēta Itālijā ("Sanluri"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sannikandro di Bari pilsēta Itālijā ("Sannicandro di Bari"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanikola Pilsēta Itālijā ("Sannicola"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansepolkro Pilsēta Itālijā ("Sansepolcro"), Toskānas reģiona Areco provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santagata de Džoti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata de' Goti"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santagata di Militello pilsēta Itālijā ("Sant'Ágata di Militello"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Agata li Batiāti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata li Battiati"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Antimo Pilsēta Itālijā ("Sant'Antimo"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Arkandželo Pilsēta Itālijā ("Sant'Arcangelo"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Arsēnio pilsēta Itālijā ("Sant'Arsenio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santedžidio alla Vibrata pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio alla Vibrata"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Endžidio del Monte Albīno pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio del Monte Albino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santelija Fjumerapīdo pilsēta Itālijā ("Sant'Elia Fiumerapido"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santelpidio a Mare pilsēta Itālijā ("Sant'Elpidio a Mare"), Markes reģiona Fermo provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Olčēze Pilsēta Itālijā ("Sant'Olcese"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santomero Pilsēta Itālijā ("Sant'Omero"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakaterina Villarmosa pilsēta Itālijā ("Santa Caterina Villarmosa"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santačezarea Terme pilsēta Itālijā ("Santa Cesarea Terme"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakroče Kamerīna pilsēta Itālijā ("Santa Croce Camerina"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakroče sull'Arno pilsēta Itālijā ("Santa Croce sull'Arno"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaflāvija pilsēta Itālijā ("Santa Flavia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamargerita di Beliče pilsēta Itālijā ("Santa Margherita di Belice"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamargerita Ligūre pilsēta Itālijā ("Santa Margherita Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamarija Kapuja Vetere pilsēta Itālijā ("Santa Maria Capua Vetere"), Kampānijas reģiona Kazetras provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamarija di Likodija pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Licodia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamarija di Sala pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Sala"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamarina pilsēta Itālijā ("Santa Marina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamarinella pilsēta Itālijā ("Santa Marinella"), Lacio reģiona Romas provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaninfa pilsēta Itālijā ("Santa Ninfa"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaterēza di Riva pilsēta Itālijā ("Santa Teresa di Riva"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaterēza Galura pilsēta Itālijā ("Santa Teresa Gallura"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santavenerīna pilsēta Itālijā ("Santa Venerina"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santarkandželo di Romagna pilsēta Itālijā ("Santarcangelo di Romagna"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santena Pilsēta Itālijā ("Santena"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santeramo Kollē pilsēta Itālijā ("Santeramo in Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santija Pilsēta Itālijā ("Santhia"), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santi Kosma e Damiano pilsēta Itālijā ("Santi Cosma e Damiano"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santastefana Kviskīna pilsēta Itālijā ("Santo Stefano Quisquina"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanca Pilsēta Itālijā ("Sanza"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sapri Pilsēta Itālijā ("Sapri"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarno Pilsēta Itālijā ("Sarno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saronno Pilsēta Itālijā ("Saronno"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sāre Pilsēta Itālijā ("Sarre"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarre Pilsēta Itālijā ("Sarre"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarsīna Pilsēta Itālijā ("Sarsina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarzāna Pilsēta Itālijā ("Sarzana"), Ligūrijas reģiona Spēcijas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sasāno Pilsēta Itālijā ("Sassano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sasāri Pilsēta Itālijā ("Sassari"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 126000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saso Markoni pilsēta Itālijā ("Sasso Marconi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sasoferrato Pilsēta Itālijā ("Sassoferrato"), Markes reģiona Ankonas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sasuolo Pilsēta Itālijā ("Sassuolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sava Pilsēta Itālijā ("Sava"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Savjāno Pilsēta Itālijā ("Saviano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saviljāno Pilsēta Itālijā ("Savigliano"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Savona Pilsēta Itālijā ("Savona"), Ligūrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skafa Pilsēta Itālijā ("Scafa"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skafāti Pilsēta Itālijā ("Scafati"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 50200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skalea Pilsēta Itālijā ("Scalea"), Kalabrija reģiona Kozencas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skandiāno Pilsēta Itālijā ("Scandiano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skandiči Pilsēta Itālijā ("Scandicci"), Toskānas reģiona Florences provincē, 49600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skancāno Joniko pilsēta Itālijā ("Scanzano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skarpērija Pilsēta Itālijā ("Scarperia"), Toskānas reģiona Florences provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skio Pilsēta Itālijā ("Schio"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šaka Pilsēta Itālijā ("Sciacca"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 41100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šikli Pilsēta Itālijā ("Scicli"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šilla Pilsēta Itālijā ("Scilla"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skordija Pilsēta Itālijā ("Scordia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skorāno Pilsēta Itālijā ("Scorrano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skorce Pilsēta Itālijā ("Scorze"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skurkola Marsikāna pilsēta Itālijā ("Scurcola Marsicana"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sekli Pilsēta Itālijā ("Secli"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senji Pilsēta Itālijā ("Segni"), Lacio reģiona Romas provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Segrate Pilsēta Itālijā ("Segrate"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sellija Marina pilsēta Itālijā ("Sellia Marina"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senigallija Pilsēta Itālijā ("Senigallia"), Markes reģiona Ankonas provincē, 45000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senize Pilsēta Itālijā ("Senise"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seraveca Pilsēta Itālijā ("Seravezza"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serenjo Pilsēta Itālijā ("Seregno"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seriate Pilsēta Itālijā ("Seriate"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serīno Pilsēta Itālijā ("Serino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sermoneta Pilsēta Itālijā ("Sermoneta"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serra Sanbruno pilsēta Itālijā ("Serra San Bruno"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serradifalko Pilsēta Itālijā ("Serradifalco"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serravalle Pistoiēze pilsēta Itālijā ("Serravalle Pistoiese"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serravalle Sezija pilsēta Itālijā ("Serravalle Sesia"), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serre Pilsēta Itālijā ("Serre"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sesa Aurunka pilsēta Itālijā ("Sesa Aurunca"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sesto Kalende pilsēta Itālijā ("Sesto Calende"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sesto Fjorentīno pilsēta Itālijā ("Sesto Fiorentino"), Toskānas reģiona Florences provincē, 48100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sesto Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Sesto San Giovanni"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 76400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sestri Levante pilsēta Itālijā ("Sestri Levante"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 18600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Setīmo Torinēze pilsēta Itālijā ("Settimo Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sevezo Pilsēta Itālijā ("Seveso"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sece Pilsēta Itālijā ("Sezze"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Siāno Pilsēta Itālijā ("Siano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sičinjāno deli Alburi pilsēta Itālijā ("Sicignano degli Alburni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Siderno Pilsēta Itālijā ("Siderno"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjēna Pilsēta Itālijā ("Siena"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 52900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Silvi Pilsēta Itālijā ("Silvi"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sinalunga Pilsēta Itālijā ("Sinalunga"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Siniskola Pilsēta Itālijā ("Siniscola"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sirakūzas Pilsēta Itālijā ("Siracusa"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soljāno Kavoura pilsēta Itālijā ("Sogliano Cavour"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solarīno Pilsēta Itālijā ("Solarino"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soleto Pilsēta Itālijā ("Soleto"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solferīno Pilsēta Itālijā ("Solferino"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soljēra Pilsēta Itālijā ("Soliera"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solofra Pilsēta Itālijā ("Solofra"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Somma Lombardo pilsēta Itālijā ("Somma Lombardo"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Somma Vezuviāna pilsēta Itālijā ("Somma Vesuviana"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sommatīno Pilsēta Itālijā ("Sommatino"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 7250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sončīno Pilsēta Itālijā ("Soncino"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 7750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sondrio Pilsēta Itālijā ("Sondrio"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sonnino Pilsēta Itālijā ("Sonnino"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sora Pilsēta Itālijā ("Sora"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 26200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorezīna Pilsēta Itālijā ("Soresina"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soriāno nel Čimino pilsēta Itālijā ("Soriano nel Cimino"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorento Pilsēta Itālijā ("Sorrento"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorso Pilsēta Itālijā ("Sorso"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sortīno Pilsēta Itālijā ("Sortino"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorto il Mone Džovanni XXIII pilsēta Itālijā ("Sorto il Monte Giovanni XXIII"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soverato Marīna pilsēta Itālijā ("Soverato Marina"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovērija Mannelli pilsēta Itālijā ("Soveria Mannelli"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovičille Pilsēta Itālijā ("Sovicille"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovičo Pilsēta Itālijā ("Sovizzo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spadafora Pilsēta Itālijā ("Spadafora"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spekja Pilsēta Itālijā ("Specchia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spello Pilsēta Itālijā ("Spello"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sperlonga Pilsēta Itālijā ("Sperlonga"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spilimbergo Pilsēta Itālijā ("Spilimbergo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spinačola Pilsēta Itālijā ("Spinazzola"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spineja Pilsēta Itālijā ("Spinea"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spoleto Pilsēta Itālijā ("Spoleto"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spoltore Pilsēta Itālijā ("Spoltore"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spongāno Pilsēta Itālijā ("Spongano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skvilače Pilsēta Itālijā ("Squillace"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skuinzāno Pilsēta Itālijā ("Squinzano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- State Pilsēta Itālijā ("Statte"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sternatija Pilsēta Itālijā ("Sternatia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stiljāno Pilsēta Itālijā ("Stigliano"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stornarella Pilsēta Itālijā ("Stornarella"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stradella Pilsēta Itālijā ("Stradella"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stresa Pilsēta Itālijā ("Stresa"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Strongoli Pilsēta Itālijā ("Strongoli"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Subjāno Pilsēta Itālijā ("Subbiano"), Toskānas reģiona Areco provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Siubjako Pilsēta Itālijā ("Subiaco"), Lacio reģiona Romas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sulmona Pilsēta Itālijā ("Sulmona"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suprsāno Pilsēta Itālijā ("Supersano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Surāno Pilsēta Itālijā ("Surano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Surbo Pilsēta Itālijā ("Surbo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Susa Pilsēta Itālijā ("Susa"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sutri Pilsēta Itālijā ("Sutri"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sudzāra Pilsēta Itālijā ("Suzzara"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tadžija Pilsēta Itālijā ("Taggia"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taljakoco Pilsēta Itālijā ("Tagliacozzo"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taormīna Pilsēta Itālijā ("Taormina"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taranto Pilsēta Itālijā ("Taranto"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 198400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarčento Pilsēta Itālijā ("Tarcento"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarkvīnija Pilsēta Itālijā ("Tarquinia"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarvizio Pilsēta Itālijā ("Tarvisio"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taurianova Pilsēta Itālijā ("Taurianova"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taurizāno Pilsēta Itālijā ("Taurisano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tavjāno Pilsēta Itālijā ("Taviano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teāno Pilsēta Itālijā ("Teano"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tedžāno Pilsēta Itālijā ("Teggiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Telese Terme pilsēta Itālijā ("Telese Terme"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tempo Pauzānija pilsēta Itālijā ("Tempio Pausania"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terāmo Pilsēta Itālijā ("Teramo"), Abruco reģionā, provinces administratīvais centrs, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terliči Pilsēta Itālijā ("Terlizzi"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terme Viljatore pilsēta Itālijā ("Terme Vigliatore"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Termini Imereze pilsēta Itālijā ("Termini Imerese"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Termoli Pilsēta Itālijā ("Termoli"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terni Pilsēta Itālijā ("Terni"), Umbrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 109200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terračīna Pilsēta Itālijā ("Terracina"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 44600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terranova da Sibari pilsēta Itālijā ("Terranova da Sibari"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terranova Sapo Minulio pilsēta Itālijā ("Terranova Sappo Minulio"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terrazīni Pilsēta Itālijā ("Terrasini"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tece sul Brenta pilsēta Itālijā ("Tezze sul Brenta"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tīene Pilsēta Itālijā ("Thiene"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tidžāno Pilsēta Itālijā ("Tiggiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tirāno Pilsēta Itālijā ("Tirano"), Lombardijas reģiona Sondrio provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tito Pilsēta Itālijā ("Tito"), Bazilakatas reģiona Potencas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tivoli Pilsēta Itālijā ("Tivoli"), Lacio reģiona Romas provincē, 53000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Todi Pilsēta Itālijā ("Todi"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tolentīno Pilsēta Itālijā ("Tolentino"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tolfa Pilsēta Itālijā ("Tolfa"), Lacio reģiona Romas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tolmeco Pilsēta Itālijā ("Tolmezzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torito Pilsēta Itālijā ("Toritto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torre Annunciata pilsēta Itālijā ("Torre Annunziata"), Kampanijas reģiona Neapoles provincē, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torre de Paseri pilsēta Itālijā ("Torre de' Passeri"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torre del Greko pilsēta Itālijā ("Torre del Greco"), Kampanijas reģiona Neapoles provincē, 85300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torregrota Pilsēta Itālijā ("Torregrotta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torremadžore Pilsēta Itālijā ("Torremaggiore"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torri di Kuartezolo pilsēta Itālijā ("Torri di Quartesolo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torričella Pilsēta Itālijā ("Torricella"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrita di Sjēna pilsēta Itālijā ("Torrita di Siena"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tortoli Pilsēta Itālijā ("Tortoli"), Sardīnijas reģiona Oljastras provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tortona Pilsēta Itālijā ("Tortona"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tortora Pilsēta Itālijā ("Tortora"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tortoreto Pilsēta Itālijā ("Tortoreto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tortoriči Pilsēta Itālijā ("Tortorici"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tradate Pilsēta Itālijā ("Tradate"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tramonti Pilsēta Itālijā ("Tramonti"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trani Pilsēta Itālijā ("Trani"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 55800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trapāni Pilsēta Itālijā ("Trapani"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trazako Pilsēta Itālijā ("Trasacco"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Travaljato Pilsēta Itālijā ("Travagliato"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trebizače Pilsēta Itālijā ("Trebisacce"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trekastanji Pilsēta Itālijā ("Trecastagni"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trekate Pilsēta Itālijā ("Trecate"), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 20000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Treja Pilsēta Itālijā ("Treia"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tremestjēri Etneo pilsēta Itālijā ("Tremestieri Etneo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trento Pilsēta Itālijā ("Trento"), Trentīno-Alto Adidžes reģionā, provinces administratīvais centrs, 115700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trepuči Pilsēta Itālijā ("Trepuzzi"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trevi Pilsēta Itālijā ("Trevi"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Treviljo Pilsēta Itālijā ("Treviglio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trevinjāno Romano pilsēta Itālijā ("Trevignano Romano"), Lacio reģiona Romas provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trevinjāno Pilsēta Itālijā ("Trevignano"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trevizo Pilsēta Itālijā ("Treviso"), Venēcijas reģionā, 82600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trečo sull'Ada pilsēta Itālijā ("Trezzo sull'Adda"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trikariko Pilsēta Itālijā ("Tricarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trikaze Pilsēta Itālijā ("Tricase"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trieste Pilsēta Itālijā ("Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas autonomā reģiona un Triestes provinces administratīvais centrs, 201200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tridžāno Pilsēta Itālijā ("Triggiano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trinitapoli Pilsēta Itālijā ("Trinitapoli"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troja Pilsēta Itālijā ("Troia"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troina Pilsēta Itālijā ("Troina"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tropeja Pilsēta Itālijā ("Tropea"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tulje Pilsēta Itālijā ("Tuglie"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tūri Pilsēta Itālijā ("Turi"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tursi Pilsēta Itālijā ("Tursi"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tuskānija Pilsēta Itālijā ("Tuscania"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Udīne Pilsēta Itālijā ("Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 98900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Udžento Pilsēta Itālijā ("Ugento"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Udžāno la Kjēza pilsēta Itālijā ("Uggiano la Chiesa"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Umbertide Pilsēta Itālijā ("Umbertide"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Urbīno Pilsēta Itālijā ("Urbino"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ucāno Pilsēta Itālijā ("Uzzano"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vajāno Pilsēta Itālijā ("Vaiano"), Toskānas reģiona Prato provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdanjo Pilsēta Itālijā ("Valdagno"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valderiče Pilsēta Itālijā ("Valderice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdobjādene Pilsēta Itālijā ("Valdobbiadene"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valenca Pilsēta Itālijā ("Valenza"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valencāno Pilsēta Itālijā ("Valenzano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valguarnera Karopepe pilsēta Itālijā ("Valguarnera Caropepe"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vallo della Lukānija pilsēta Itālijā ("Vallo della Lucania"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valmadrera Pilsēta Itālijā ("Valmadrera"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valmontone Pilsēta Itālijā ("Valmontone"), Lacio reģiona Romas provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valverde Pilsēta Itālijā ("Valverde"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varallo Sezija pilsēta Itālijā ("Varallo Sesia"), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varace Pilsēta Itālijā ("Varazze"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varedo Pilsēta Itālijā ("Varedo"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varēze Pilsēta Itālijā ("Varese"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 79300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vasto Pilsēta Itālijā ("Vasto"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velletri Pilsēta Itālijā ("Velletri"), Lacio reģiona Romas provincē, 52800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venafro Pilsēta Itālijā ("Venafro"), Molizes reģiona Izernijas provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venārija Reāle pilsēta Itālijā ("Venaria Reale"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venoza Pilsēta Itālijā ("Venosa"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ventimilja Pilsēta Itālijā ("Ventimiglia"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verbānija Pilsēta Itālijā ("Verbania"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verčelli Pilsēta Itālijā ("Vercelli"), Pjemontas reģionā, provinces administratīvais centrs, 46400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vernio Pilsēta Itālijā ("Vernio"), Toskānas reģiona Prato provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vernole Pilsēta Itālijā ("Vernole"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veroli Pilsēta Itālijā ("Veroli"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verona Pilsēta Itālijā ("Verona"), Venēcijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 253800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vetralla Pilsēta Itālijā ("Vetralla"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viadāna Pilsēta Itālijā ("Viadana"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viagrande Pilsēta Itālijā ("Viagrande"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viaredžo Pilsēta Itālijā ("Viareggio"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vibo Valentija pilsēta Itālijā ("Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vibonati Pilsēta Itālijā ("Vibonati"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vičenca Pilsēta Itālijā ("Vicenza"), Venēcijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 113700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viko Ekuense pilsēta Itālijā ("Vico Equense"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjeste Pilsēta Itālijā ("Vieste"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vietri sul Mare pilsēta Itālijā ("Vietri sul Mare"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vigarano Mainarda pilsēta Itālijā ("Vigarano Mainarda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vidževāno Pilsēta Itālijā ("Vigevano"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 61500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinjola Pilsēta Itālijā ("Vignola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vigonovo Pilsēta Itālijā ("Vigonovo"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villa Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Villa San Giovanni"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villabāte Pilsēta Itālijā ("Villabate"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villačidro Pilsēta Itālijā ("Villacidro"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villadosola Pilsēta Itālijā ("Villadossola"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villafranka di Verona pilsēta Itālijā ("Villafranca di Verona"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villafranka Lunidžānā pilsēta Itālijā ("Villafranca in Lunigiana"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villafranka Tirēna pilsēta Itālijā ("Villafranca Tirrena"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villamasardža Pilsēta Itālijā ("Villamassargia"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 3650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villanova d'Asti pilsēta Itālijā ("Villanova d'Asti"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 5850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villapiana Pilsēta Itālijā ("Villapiana"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villorba Pilsēta Itālijā ("Villorba"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vimerkate Pilsēta Itālijā ("Vimercate"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinči Pilsēta Itālijā ("Vinci"), Toskānas reģiona Florences provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vipiteno Pilsēta Itālijā ("Vipiteno"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viterbo Pilsēta Itālijā ("Viterbo"), Lacio reģionā, provinces administratīvais centrs, 63700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitorija Pilsēta Itālijā ("Vittoria"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 62400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitorio Veneto pilsēta Itālijā ("Vittorio Veneto"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 28600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vidzini Pilsēta Itālijā ("Vizzini"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vogēra Pilsēta Itālijā ("Voghera"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 38300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volterra Pilsēta Itālijā ("Volterra"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džaderāna Etnea pilsēta Itālijā ("Zafferana Etnea"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džola Predoza pilsēta Itālijā ("Zola Predosa"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džolīno Pilsēta Itālijā ("Zollino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapele sul Tavo pilsēta Itālijā (“Cappelle sul Tavo”), Abruco reģiona Peskāras provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasala di Principe pilsēta Itālijā (“Casal di Principe”), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasala Velīno pilsēta Itālijā (“Casal Velino”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kašāna Terme Lari pilsēta Itālijā (“Casciana Terme Lari”), Toskānas reģiona Pizas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasāno allo Jonio pilsēta Itālijā (“Cassano allo Ionio”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasāno delle Murdže pilsēta Itālijā (“Cassano delle Murge”), Apūlijas reģiona Bari provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasāno Manjāgo pilsēta Itālijā (“Cassano Magnago”), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Boloņeze pilsēta Itālijā (“Castel Bolognese”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Gandolfo pilsēta Itālijā (“Castel Gandolfo”), Lacio reģiona Romas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sandžirdžo pilsēta Itālijā (“Castel San Giorgio”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Castel San Giovanni”), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sanlorenco pilsēta Itālijā (“Castel San Lorenzo”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sanpjetro Terme pilsēta Itālijā (“Castel San Pietro Terme”), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Volturno pilsēta Itālijā (“Castel Volturno”), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelfranko Veneto pilsēta Itālijā (“Castelfranco Veneto”), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellammāre di Stabija pilsēta Itālijā (“Castellammare di Stábia”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, 66000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnovo ne'Monti pilsēta Itālijā (“Castelnovo ne’Monti”), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell’Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnuovo di Garfanjāna pilsēta Itālijā (“Castelnuovo di Garfagnana”), Toskānas reģiona Lukas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastiljone del Lago pilsēta Itālijā (“Castiglione del Lago”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastiljone delle Stivjēre pilsēta Itālijā (“Castiglione delle Stiviere”), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastri di Leče pilsēta Itālijā (“Castri di Lecce”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2940 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čita della Pjēva pilsēta Itālijā (“Citta della Pieve”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čita di Kastello pilsēta Itālijā (“Città di Castello”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolonja Veneta pilsēta Itālijā (“Cologna Veneta”), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konkordija Sadžitārija pilsēta Itālijā (“Concordia Sagittaria”), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koriljāno Kalabro pilsēta Itālijā (“Corigliano Calabro”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lodi Vekjo pilsēta Itālijā (“Lodi Vecchio”), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loreto Aprutino pilsēta Itālijā (“Loreto Aprutino”), Abruco reģiona Peskāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marano di Napoli pilsēta Itālijā (“Marano di Napoli”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 57200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marina di Džoiza Jonika pilsēta Itālijā (“Marina di Gioiosa Ionica”), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masa e Kocile pilsēta Itālijā (“Massa e Cozzile”), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masa Maritima pilsēta Itālijā (“Massa Marittima”), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minervīno Murdže pilsēta Itālijā (“Minervino Murge”), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirabella Imbakari pilsēta Itālijā (“Mirabella Imbaccari”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mola di Bari pilsēta Itālijā (“Mola di Bari”), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montalto Ufudžo pilsēta Itālijā (“Montalto Uffugo”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monte Porčio Katone pilsēta Itālijā (“Monte Porzio Catone”), Lacio reģiona Romas provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monte Sansvīno pilsēta Itālijā (“Monte San Savino”), Toskānas reģiona Areco provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monte Sant’Andželo pilsēta Itālijā (“Monte Sant’Ángelo”), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekjo Madžore pilsēta Itālijā (“Montecchino Maggiore”), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekorvīno Rovella pilsēta Itālijā (“Montecorvino Rovella”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montezāno Salentīno pilsēta Itālijā (“Montesano Salentino”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montoro Superiore pilsēta Itālijā (“Montoro Superiore”), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 8950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mota Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Motta San Giovanni”), Kalabrijas reģiona Režo di Kalabrijas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mota Sant’Anastasija pilsēta Itālijā (“Motta Sant’Anastasia”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Muro Lečeze pilsēta Itālijā (“Muro Leccese”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nica Monferrato pilsēta Itālijā (“Nizza Monferrato”), Pjemontas reģiona Asti provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nočera Superjore pilsēta Itālijā (“Nocera Superiore”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nočera Umbra pilsēta Itālijā (“Nocera Umbra”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oldžate Olona pilsēta Itālijā (“Olgiate Olona”), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Opido Lukāno pilsēta Itālijā (“Oppido Lucano”), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orta Nova pilsēta Itālijā (“Orta Nova”), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palacolo Akreide pilsēta Itālijā (“Palazzolo Acreide”), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palma di Montekjāro pilsēta Itālijā (“Palma di Montechiaro”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjana delji Albanēzi pilsēta Itālijā (“Piana degli Albanesi”), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjedimonte Sandžermāno pilsēta Itālijā (“Piedimonte San Germano”), Lacio reģiona Frozinones provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjēve di Soligo pilsēta Itālijā (“Pieve di Soligo”), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podžo Renatīko pilsēta Itālijā (“Poggio Renatico”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Empedokle pilsēta Itālijā (“Porto Empedocle”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Mantovano pilsēta Itālijā (“Porto Mantovano”), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Rekanati pilsēta Itālijā (“Porto Recanati”), Markes reģiona Mačeratas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Sandžordžo pilsēta Itālijā (“Porto San Giorgio”), Markes reģiona Fermo provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Tolle pilsēta Itālijā (“Porto Tolle”), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Praja a Mare pilsēta Itālijā (“Praia a Mare”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redžo nell’Emīlija pilsēta Itālijā (“Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 164000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palermo pilsēta Itālijā (it. val. _Palermo_), osta Sicīlijas ziemeļu piekrastē, Sicīlijas reģiona un Palermo provinces administratīvais centrs, 655000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbenedeto del Tronto pilsēta Itālijā (San Benedetto del Tronto"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bari Pilsēta Itālijā, Apūlijas reģiona un Bari provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 312800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aosta pilsēta Itālijā, autonomā reģiona _Valle d'Aosta_ administratīvais centrs, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korredžo Pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korridonija Pilsēta Itālijā, Markes reģiona Mačeratas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mesīna Pilsēta Itālijā, Sicīlijas reģionā, Sicīlijas salas ziemeļaustrumos, provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asīze pilsēta Itālijā, Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.), te atrodas 13. gs. celtā Sv. Asīzes Franciska baznīca, zem kuras apbedīts šis svētais, šajā baznīcā darbojās Itālijas lielie fresku gleznotāji - Čimabue, Džoto, P. Kavallīni, S. Martīni un brāļi Lorenceti
- Areco Pilsēta Itālijas centrālajā daļā ("Arezzo"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 98500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Askoli Pičēno pilsēta Itālijas centrālajā daļā ("Ascoli Piceno"), Markes reģiona provinces administratīvais centrs, 49900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florence pilsēta Itālijas centrālajā daļā (it. val. _Firenze_), Arno upes krastos, Toskānas reģiona un Florences provinces administratīvais centrs, 367000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Andrija pilsēta Itālijas dienvidaustrumos (_Ándria_), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 100500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barleta Pilsēta Itālijas dienvidaustrumos ("Barletta"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, osta Adrijas jūras krastā, 94700 iedzīvotāju (2014. g.), XII-XV gs. arhitektūras pieminekļi.
- Brindizi Pilsēta Itālijas dienvidaustrumos ("Brindisi"), Apūlijas reģiona Brindizi provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 88600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benevento Pilsēta Itālijas dienvidos ("Benevento"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kozenca Pilsēta Itālijas dienvidos ("Cosenza"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molfeta Pilsēta Itālijas dienvidos ("Molfetta"), Apūlijas reģiona Bari provincē, osta Adrijas jūras krastā, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neapole Pilsēta Itālijas dienvidos ("Napoli"), Vezuva piekājē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, Kampānijas reģiona administratīvais centrs, 958000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boloņa Pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos ("Bologna"), Emīlijas-Romanjas reģiona un Boloņas provinces administratīvais centrs, 381000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venēcija Pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos (it. "Venezia"), reģiona un provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā (pilsētas vecākā daļa atrodas uz 118 salām Adrijas jūras Venēcijas lagūnā), 270 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Milāna pilsēta Itālijas ziemeļos (_Milano_), Padānas līdzenumā, Lombardijas reģiona un Milānas provinces administratīvais centrs, 1275000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bolcāno Pilsēta Itālijas ziemeļos ("Bolzano"), Alpos, Trentīno-Alto Adidžes reģionā, provinces administratīvais centrs, 104200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
- Busto Arsīcio pilsēta Itālijas ziemeļos (it. "Buso Arsizio"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 80000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akvileja pilsēta Itālijas ziemeļos, Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, ~3,3 tūkstoši iedzīvotāju: Senās Romas laikos tā bija viena no lielākajām pilsētām reģionā ar aptuveni 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
- Bergāmo Pilsēta Itālijas ziemeļos, Lombardijā, Alpu piekājē, provinces administratīvais centrs, 115000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1815. g.
- Alesandrija pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (_Alessándria_), Pjemontas reģionā, Tanāras krastos, provinces administratīvais centrs, 89400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asti Pilsēta Itālijas ziemeļrietumos ("Asti"), Pjemontas reģiona provinces administratīvais centrs, 74400 iedzīvotāju (2014. g.), kā pilsēta pazīstama kopš IX gs.
- Bjella Pilsēta Itālijas ziemeļrietumos ("Biella"), Pjemontas reģionā, provinces administratīvais centrs, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dženova pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (it. val. _Genova_), Ligūrijas jūras Dženovas līča krastā, Ligūrijas reģiona un Dženovas provinces administratīvais centrs, 581700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Turīna pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (it. val. _Torino_), atrodas Rietumalpu piekājē, Po upes krastos, Pjemontas reģiona un Turīnas provinces administratīvais centrs, 872600 iedzīvotāju.
- Parma Pilsēta Itālijas ziemeļu daļā ("Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 177900 iedzīvotāju (2014. g.).
- podests Pilsētas galva Itālijā (pilsētas vietējās pašpārvaldes ievēlēts galva).
- podesta Pilsētas galva, arī tiesnesis Itālijā.
- sinjorija Pilsētu pašpārvaldes institūcija (viduslaiku Itālijā).
- sinjors Pilsētvalsts valdnieks (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam).
- sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās.
- Aneto smaile Pireneju augstākā virsotne (spāņu valodā "Pico de Aneto", 3404 m), atrodas Spānijas ziemeļos, pie Francijas robežas, Maladetas kristālisko iežu masīvā, Pireneju kalnu vidusdaļā.
- tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piemēram, Francijā, Itālijā).
- pirmskapitālisma Pirmskapitālistisks.
- priekškapitālistisks Pirmskapitālistisks.
- lēnigallols Pirogallola triacetāts, balts, kristālisks pulveris, nešķīst ūdenī, bet šķīst sārmainos ūdens šķīdinājumos, sadaloties savās sastāvdaļās.
- diopsīds Piroksēnu grupas minerāls, zaļš, plaši sastopams metamorfajos iežos; kristāli - dārgakmeņi.
- diallags Piroksenu grupas monoklīns minerāls zaļās nokrāsās, atšķiras ar plātņainu uzbūvi parallēli vienai kristālu plāksnei, uz kuras bieži novērojams metālisks vizuļojums.
- anortīts Plagioklazu grupas iežveidotājs minerāls, balts, pelēks, iesarkans, Latvijā sastopams kristāliskajā pamatklintājā un laukakmeņos.
- spirāle Plaknes līkne, kas apriņķo vienu punktu vai vairākus punktus, tiem tuvodamās vai no tiem attālinādamās.
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
- bimetāla plāksnīte plāksnīte, kas sastāv no augstā temperatūrā savienotiem diviem metāliem ar atšķirīgu siltuma izplešanās koeficientu.
- aizplanēt Planējot attālināties.
- diska kasetne plastmasas vai metāliskā kasetnē iebūvēts cietais disks, ko var ielikt vai izņemt no diskdziņa līdzīgi disketei; šādai kasetnei ir daudz lielāka ietilpība un piekļūšanas ātrums nekā lokanajam diskam.
- plate platformas daļa, kur kristālisko pamatklintāju klāj nogulumiežu sega.
- kristāliskais vairogs platformas daļa, kur Zemes virspusē atsedzas kristāliskais pamatklintājs.
- medību masts platība, ko medībās ar dzinējiem apmedī vienā paņēmienā, tas var būt 1 vai vairāki meža kvartāli, kā arī atsevišķs meža nogabals starp lauksaimniecības zemēm.
- Šugnanas grēda platoveida kalnu masīvs Rietumpamirā, starp Guntas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, augstums - līdz 5704 m (Skaļistija smaile), granīti, gneisi, kristāliski slānekļi, apledojuma platība - 182 kvadrātkilometri.
- krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- aizplivināt Plivinot attālināt (par vēju).
- aizplivināt Plivinot spārnus, attālināties; aizplivināties.
- aizplivināties Plivinoties attālināties.
- aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi); plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.); aiztecēt.
- kvestūra Policijas pārvalde Itālijā.
- kvestors Policista dienesta pakāpe Itālijā.
- karabinieris Policists, žandarms (Itālijā).
- reproducēšana Poligrāfijā - attēla vai teksta atveidošana, izmantojot iekrāsotu iespiedformu; fotogrāfijas vispirms jārastrē, ko veic ar reprodukcijas fotoaparātu vai arī digitāli ar skeneri.
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi.
- primārā rekristalizācija polikristāliska materiāla pārkristalizēšanās pēc plastiskas deformācijas.
- pjezokeramika Polikristālisks keramikas materiāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- poliploidizācija Poliploīdu veidošanās dabiskos apstākļos vai arī to mākslīgā iegūšana; eksperimentāli tā samērā viegli izdodas ar augiem, ja tos apstrādā ar kolhicīna šķīdumu.
- marksisms politiska un ekonomiska mācība, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un nākotnē bezšķiru sabiedrības izveidošanu.
- gibellīni politiska virziena pārstāvji Itālijā 12. - 15. gs., kas atbalstīja Vācijas ķeizarus un cīnījās pret pāvesta piekritējiem - gvelfiem; gibellīnu partijā bija galvenokārt feodālā aristokrātija.
- keinsisms Politiskās ekonomijas teorijas, ko izstrādājis Dž. M. Keinss un viņa sekotāji, it īpaši tās, kuru pamatā ir nostādne, ka arī kapitālistiska ekonomika valstij jāregulē.
- tirānija Politiskās iekārtas forma (viduslaiku pilsētvalstīs Itālijā).
- fuorušīti Politisko bēgļu apzīmējums Itālijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē.
- Pompeja Pompeji - pilsēta Itālijā.
- Porto Toresa Portotorresa, pilsēta Itālijā.
- Porto Viro Portoviro, pilsēta Itālijā.
- sargeņģelis Potenciāls kapitālieguldītājs, kas meklē iespēju ieguldīt līdz 500000 latu un aktīvi darboties uzņēmuma pārvaldē, nebūdams tā izpilddirektors.
- kontaktpotenciāla starpība potenciālu starpība termodinamiskā līdzsvarā starp diviem kontaktējošiem metāliem vai pusvadītājiem; rodas elektronu apmaiņas rezultātā, ja elektronu izejas darbs ir dažāds.
- piroelektrība Pozitīvie un negatīvie elektriskie lādiņi, kas rodas uz dažu kristālisku dielektriķu (piroelektriķu) pretējām virsmām, ja tos karsē vai dzesē.
- brokātpapīrs Presēts papīrs ar metālisku virsmu, dažādu papes darbu aplīmēšanai.
- risordžimento Pret austriešu kundzību vērstā itāliešu nacionālās atbrīvošanās kustība 18. gs. - 19. gs. 2. pusē.
- antifašistiskā kustība pret fašismu vērsta demokrātiska kustība; radās 20. gs. 20. gados Itālijā, īpaši aktīvi tās pārstāvji darbojās Otrā pasaules kara gados.
- piramidons Pretsāpju un pretdrudža līdzeklis - balta, kristāliska viela; amidopirīns.
- pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt.
- saluzīds Prettuberkulozes līdzeklis, izoniazīda atvasinājums, kristālisks dzeltenzaļš pulveris, kas vāji šķīst ūdenī, labi sārmos un neorganiskās skābēs.
- privātprakse Privāts darbs, privāta darbība (piemēram, juristiem, ārstiem, parasti kapitālistiskās valstīs).
- rekristalizācija Process, kurā polikristāliskam ķermenim mainās kristāliskā struktūra.
- distanczondēšana procesu un īpašību izpēte ar attālinātām metodēm.
- zondēšana procesu un īpašību izpēte ar attālinātām metodēm.
- APL Programmēšanas valoda skaitlisku uzdevumu risināšanai, kas paredzēta lietošanai sistēmās ar attāliem termināļiem.
- renesanse Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos.
- Kaljāri province Itālijā (_Provincia di Cagliari_), Sardīnijas autonomajā reģionā, platība - 4570 kvadrātkilometru, 551000 iedzīvotāju (2012. g.), atrodas salas dienvidaustrumu daļā, iedalās 71 komūnā.
- Turīna province Itālijā (_Provincia di Torino_), Pjemontas reģionā, platība - 6821 kvadrātkilometrs, 2308400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trento Province Itālijā ("Provincia autonoma di Trento"), Trentīno-Alto Adidžes reģionā, platība - 6212 kvadrātkilometru, 534400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Belluno Province Itālijā ("Provincia di Belluno"), Venēcijas reģiona austrumu daļā, platība – 3678 kvadrātkilometri, 212700 iedzīvotāju (2013. G.), iedalās 69 komūnās.
- Kozenca Province Itālijā ("Provincia di Cosenza"), Kalabrijas reģionā, platība 6650 kvadrātkilometru, 734400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kremona Province Itālijā ("Provincia di Cremona"), Lombardijas reģionā, platība - 1771 kvadrātkilometrs, 365100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krotone Province Itālijā ("Provincia di Crotone"), Kalabrijas reģionā, platība - 1717 kvadrātkilometru, 170800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kuneo Province Itālijā ("Provincia di Cuneo"), Pjemontas reģionā, platība - 6903 kvadrātkilometri, 595200 iedzīvotāju (2012. g.).
- L'Akvila Province Itālijā ("Provincia di L'Akvila"), platība - 5034 kvadrātkilometri, 310000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spēcija Province Itālijā ("Provincia di La Spezia"), Ligūrijas reģionā, platība - 881 km^2^, 223600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Leče Province Itālijā ("Provincia di Lecce"), Apūlijas reģionā, platība - 2759 kvadrātkilometri, 814500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Leko Province Itālijā ("Provincia di Lecco"), Lombardijas reģionā, platība - 816 kvadrātkilometru, 338000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lodi Province Itālijā ("Provincia di Lodi"), Lombardijas reģionā, platība - 782 kvadrātkilometri, 229100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Luka Province Itālijā ("Provincia di Lucca"), Toskānas reģionā, platība - 1773 kvadrātkilometri, 394700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mačerata Province Itālijā ("Provincia di Macerata"), Markes reģionā, platība - 2774 kvadrātkilometri, 324200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Masa-Karrāra Province Itālijā ("Provincia di Massa e Carrara"), Toskānas reģionā, platība - 1157 kvadrātkilometri, 203500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Matēra Province Itālijā ("Provincia di Matera"), Bazilikatas reģionā, platība - 3447 kvadrātkilometri, 203600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mesīna Province Itālijā ("Provincia di Messina"), Sicīlijas reģionā, platība - 3247 kvadrātkilometri, 651900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Oristāno Province Itālijā ("Provincia di Oristano"), Sardīnijas reģionā, platība - 3040 km^2^, 166300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Paduja Province Itālijā ("Provincia di Padova"), Venēcijas reģionā, platība - 2142 kvadrātkilometri, 940000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pjačenca Province Itālijā ("Provincia di Piacenza"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2589 kvadrātkilometri, 290100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Piza Province Itālijā ("Provincia di Pisa"), Toskānas reģionā, platība - 2448 kvadrātkilometri, 420500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Potenca Province Itālijā ("Provincia di Potenza"), Bazilikatas reģionā, platība - 6545 kvadrātkilometri, 382000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Prato Province Itālijā ("Provincia di Prato"), Toskānas reģionā, platība - 365 kvadrātkilometri, 251000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Raguza Province Itālijā ("Provincia di Ragusa"), Sicīlijas reģionā, platība - 1614 kvadrātkilometru, 320000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ravenna Province Itālijā ("Provincia di Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 1858 kvadrātkilometri, 394500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Redžo di Kalabrija province Itālijā ("Provincia di Reggio Calabria"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3183 kvadrātkilometri, 565800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rieti Province Itālijā ("Provincia di Rieti"), Lacio reģionā, platība - 2749 km^2^, 153300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rimini Province Itālijā ("Provincia di Rimini), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 864 kvadrātkilometri, 325200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rovigo Province Itālijā ("Provincia di Rovigo"), Venēcijas reģionā, platība - 1789 kvadrātkilometri, 248000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Salerno Province Itālijā ("Provincia di Salerno"), Kampānijas reģionā, platība - 4918 kvadrātkilometru, 1092300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sasāri Province Itālijā ("Provincia di Sassari"), Sardīnijas reģionā, platība - 4282 kvadrātkilometri, 336600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Savona Province Itālijā ("Provincia di Savona"), Ligūrijas reģionā, platība - 1545 kvadrātkilometri, 286100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sjēna Province Itālijā ("Provincia di Siena"), Toskānas reģionā, platība - 3821 kvadrātkilometrs, 273300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sirakūzas Province Itālijā ("Provincia di Siracusa"), Sicīlijas reģionā, platība - 2109 kvadrātkilometri, 396200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sondrio Province Itālijā ("Provincia di Sondrio"), Lombardijas reģionā, platība - 3212 kvadrātkilometri, 183400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Taranto Province Itālijā ("Provincia di Taranto"), Apūlijas reģionā, platība - 2437 kvadrātkilometri, 578500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Terāmo Province Itālijā ("Provincia di Teramo"), Abruco reģionā, platība - 1948 kvadrātkilometri, 312900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Terni Province Itālijā ("Provincia di Terni"), Umbrijas reģionā, platība - 2122 kvadrātkilometri, 232300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trapāni Province Itālijā ("Provincia di Trapani"), Sicīlijas reģionā, platība - 2460 kvadrātkilometru, 436500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trevizo Province Itālijā ("Provincia di Treviso"), Venēcijas reģionā, platība - 2477 kvadrātkilometri, 892400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trieste Province Itālijā ("Provincia di Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 212 kvadrātkilometru, 236500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Udīne Province Itālijā ("Provincia di Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 4905 kvadrātkilometri, 541600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Varēze Province Itālijā ("Provincia di Varese"), Lombardijas reģionā, platība - 1199 kvadrātkilometri, 888800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Venēcija Province Itālijā ("Provincia di Venezia"), tāda paša nosaukuma reģionā, platība - 2467 kvadrātkilometri, 865900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Verčelli Province Itālijā ("Provincia di Vercelli"), Pjemontas reģionā, platība - 2088 kvadrātkilometri, 176300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Verona Province Itālijā ("Provincia di Verona"), Venēcijas reģionā, platība - 3109 kvadrātkilometri, 926800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vibo Valentija province Itālijā ("Provincia di Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, platība - 1139 kvadrātkilometri, 165900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vičenca Province Itālijā ("Provincia di Vicenza"), Venēcijas reģionā, platība - 2722 kvadrātkilometri, 874600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Viterbo Province Itālijā ("Provincia di Viterbo"), Lacio reģionē, platība - 3612 kvadrātkilometru, 321000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mantuja Province Itālijā ("Provncia di Mantova"), Lombardijas reģionā, platība - 2339 kvadrātkilometri, 417800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Redžo nell’Emīlija province Itālijā (“Provincia di Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība — 2293 kvadrātkilometri, 534600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Alesandrija province Itālijas Pjemontas reģionā (_Provincia di Alessandria_), platība — 3560 km2, 440600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 190 komūnās.
- Alesandrijas province province Itālijas Pjemontas reģionā (_Provincia di Alessandria_), platība — 3560 km2, 440600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 190 komūnās.
- BZ Psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izsmidzina kā aerosolu vai dūmu veidā.
- aizpokšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt.
- aizpukšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt.
- siesta Pusdienas atpūta; viskarstākais dienas laiks (Spānijā, Itālijā un dažās citās zemēs).
- celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā.
- Istras pussala pussala Balkānu pussalas ziemeļrietumu daļā (horvātu val. "Istra", it val. "Istria"), Horvātijā, Slovēnijā un Itālijā, platība — 3700 kvadrātkilometru, platums — līdz 60 km.
- Gargāno pussala pussala Itālijas dienvidaustrumu daļā, Adrijas jūras piekrastē, kaļķakmens un dolomīta masīvs, augstums — līdz 1056 m.
- Salentīnas pussala pussala Itālijas dienvidaustrumu daļā, starp Adrijas un Jonijas jūru, garums - \~150 km, paugurains līdzenums, augstums - līdz 300 m.
- aizpūst Pūst prom; pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizpūst Pūšot attālināt, aizvirzīt.
- aizputeņot Puteņojot attālināties.
- spumante putojošais Itālijas vīns.
- akcelerators Rādītājs, kas raksturo sakarību starp tīrajiem kapitālieguldījumiem un pieprasījumu.
- aizburkšēt Radot burkšķošu, dārdošu troksni, aizvirzīties (kur, uz kurieni, kam garām u. tml.); arī attālināties.
- ceresīns Rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā.
- žīdakmens Rakstu granīts - pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes.
- laktozazons Raksturīgi dzelteni kristāli, ko iegūst, laktozi apstrādājot ar fenilhidrazīnu etiķskābes šķīdumā; reakciju lieto laktozes identifikācijai.
- itālisks Raksturīgs itāliešu valodai, saistīts ar to; raksturīgs itāliešiem.
- baroka mūzika raksturīgs monumentālisms, dekorativitāte, spraiga dinamika.
- Rapalla Rapallo, pilsēta Itālijā.
- aizrāpot Rāpojot attālināties.
- aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties attālināties.
- aizraudāt Raudot attālināt (novērst).
- aizčūlāt Raudot attālināties.
- paragons Raudzes akmens, Itālijas melnais marmors.
- aizraut Raujot attālināt.
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aizrauties Raujoties, ar spēju kustību virzoties, attālināties.
- aizraust Raušot attālināt.
- aizrausties Raušoties attālināties.
- verisms Reālistisks itāliešu 19. gadsimta beigu literatūras, mūzikas un tēlotājas mākslas novirziens, kas centās atspoguļot sabiedrības sociālos un psiholoģiskos konfliktus.
- neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
- telereceptors Receptors, kas uztver kairinājumus no attāliem avotiem; tie atrodas degunā, acīs un ausīs.
- distoceptors Receptors, kas uztver stimulus no attāliem avotiem, piem., gaismu un skaņu.
- attālināties Refl. --> attālināt (1); tikt attālinātam.
- fabiāņi Reformistiska inteliģentu organizācija Lielbritānijā, kas dibināta 1884. g.; sludināja pāreju no kapitālisma uz sociālismu reformu ceļā.
- valdensi Reformu kustība katoļu baznīcā, ko aizsāka francūzis Pjērs Valdo (1176); tika vajāta līdz 1848. g.; Itālijā mūsdienās veido evaņģēlisku baznīcu.
- Apūlija reģions Itālijā (_Regione Púglia_), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra.
- Lacio Reģions Itālijā ("Lazio"), Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Roma, platība - 17236 kvadrātkilometri, 5596000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Frozinones, Latīnas, Rieti, Romas un Viterbo, robežojas ar Toskānas, Umbrijas, Markes, Abruco, Molizes un Kampānijas reģionu, apskalo Tirēnu jūra.
- Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra.
- Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici.
- Abruco Reģions Itālijā ("Regione Abruzzo"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Akvila, platība - 10794 km^2^, 1316000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Kjeti, L'Akvilas, Peskāras un Terāmo, robežojas ar Molizes, Lacio un Markes reģionu, apskalo Adrijas jūra.
- Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis.
- Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra.
- Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra.
- Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra.
- Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici.
- Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra.
- Umbrija Reģions Itālijā ("Umbria"), Apenīnu pussalas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Perudža, platība - 8456 kvadrātkilometri, 896000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Perudžas un Terni, robežojas ar Toskānas, Markes un Lacio reģionu.
- Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra.
- Molize Reģions Itālijas vidusdaļā ("Molise"), Apenīnu pussalā, Adrijas jūras piekrastē - paugurains līdzenums, centrālajā daļā - Molizes plakankalne.
- Jūlijas Krajina reģions Slovēnijas rietumos, pie Itālijas robežas, ko pēc Ropallo līguma 1920. g. nodeva Itālijai, bet 1947. g. - Dienvidslāvijai (izņemot Triesti).
- patārija Reliģiska un sociāla tautas masu kustība Ziemeļitālijas pilsētās 11. gs. 2. pusē, vērsās pret augstāko garīdzniecību un laicīgajiem feodāļiem.
- begīnes Reliģiskas labdarības savienības locekles; savienība radās 12. gs. beigās Brabantē un 13. gs. izplatījās Nīderlandē, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Polijā; Rīgā begīnes pieminētas jau 1295. gadā.
- fungoīdā mikoze reta ādas slimība, kas sākas ar niezošiem izsitumiem; vēlāk rodas infiltrati, beidzot čūlojoši mezgli; slimība ilgst gadiem, rada kaheksiju, beidzas letāli.
- ilvaīts Rets minerāls, pirmo reizi atrasts Itālijai piederošajā Elbas salā (senāks nosaukums latīņu valodā "Ilva") un aprakstīts 1811. gadā.
- aizrībināt Rībinot attālināties.
- aizrībēt Rībot attālināties.
- Fjume Rijekas pilksētas Horvātijā nosaukums 1919.-1920. g., kad tā bija Itālijas sastāvā.
- aizrikšot Rikšojot, rikšiem attālināties.
- noriņķot Riņķojot novērst, attālināt, pamest.
- aizripināt Ripinot attālināt.
- aizripāt Ripojot attālināties.
- aizripēt Ripojot attālināties.
- aizripot Ripojot attālināties.
- aizritēt Ritot attālināties.
- argha Rituālais trauks, parasti sievietes ģenitāliju formā, ko izmanto upurēšanas rituālos, aplaistot svētos priekšmetus un attēlus.
- ledusvētra Rodas, kad ūdens pilieni gaisā sasalst, veidojot piezemes slānī ledus kristāliņu miglu.
- aizrakties Rokoties attālināties.
- roro Rolkeris - kuģis, kurā kravu uzkrauj un iekrauj horizontāli (angļu "roll on - roll off" - "uzbrauc - nobrauc"); ro-ro; rorokuģis.
- rorokuģis Rolkeris - kuģis, kurā kravu uzkrauj un iekrauj horizontāli; roro; ro-ro (angļu "roll on - roll off" - "uzbrauc - nobrauc").
- normandiešu stils romāņu celtniecības stils, izveidojās 11. gs. Normandijā (piem., Sv. Etjēna bazn. Kānā), izplatījās gk. Anglijā un Itālijas D daļā; to raksturo baznīcu šķērsjomi, garās luktas, divu torņu fasāde R un centrālais tornis starp zāli un šķērsjomu.
- itālieši romāņu tauta, Itālijas pamatiedzīvotāji
- angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā.
- Tridentinum Romas katoļu baznīcas koncils Trientā (itālijā) 1545.-1563. g., kuru iezīmē diskusijas par reformācijas izvirzītajiem jautājumiem (grēks, žēlastība, taisnošana, sakramenti u. c.).
- Vatikāna Pilsētvalsts Romas katoļu baznīcas reliģiski administratīvais, organizatoriskais centrs (itāliešu valodā "Vaticano"), teritoriāli niecīga absolūta teokrātiska monarhija, 826 iedzīvotāji (2009. g.).
- civis Romas komūnas (vēlāk valsts) vai citas Itālijas komūnas loceklis.
- Kvirināls Romas pakalns, uz kura atrodas pils, kas 1870.- 1946. gadā bija Itālijas karaļu galvenā rezidence, bet kopš 1948. gada ir Itālijas prezidenta rezidence.
- Amūlijs Romiešu mitoloģijā - Albas valdnieks, kas atņēma troni savam brālim Numitoram, bet savu brāļameitu Rēju Silviju piespieda kļūt par vestālieti, viņas un dieva Marsa bērni bija Romas dibinātāji Romuls un Rems, kuri vēlāk atguva troni.
- Euandrs romiešu mitoloģijā - Arkādijas valdnieka Pallanta (variants - Hermeja) un Nīkostrates (variants - Karmentas) mazdēls vai dēls, kurš nogalināja tēvu un ar pavadoņiem aizbēga uz Itāliju, kur uzcēla nocietinātu pilsētu.
- Latīns Romiešu mitoloģijā - Laurentas valdnieks (Latijā), kas palīdzēja varonim Ainejam, kad viņš ieradās Itālijā.
- Volturns romiešu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes (mūsdienās Volturno) dievs Itālijā.
- Jūls Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja dēls, kas kopā ar tēvu ieradās Itālijā un vēlāk kļuva par valdnieku paša dibinātajā Albalongas pilsētā.
- Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu.
- Rončilione Rončigljone, pilsēta Itālijā.
- cilindrs rotējoša, horizontāli vai ieslīpi novietota iekārta tehnoloģisku procesu veikšanai – izejmateriālu žāvēšanai un sajaukšanai, kaļķu veldzēšanai ādu rūpniecībā u. c.
- Roviga Rovigo, pilsēta Itālijā.
- aizrūcināt Rūcinot attālināties.
- aizrūkt Rūcot attālināties.
- polimetāli Rūdas, kuru sastāvā ir vairāku metālu komponenti; polimetāliskās rūdas.
- martensīta struktūra rūdīta tērauda struktūra, ar oglekli pārsātināta alfa dzelzs; jo lielāks oglekļa saturs tēraudā, jo dzelzs vairāk pārsātināta, kristāliskais režģis vairāk deformēts un lielāka martensīta cietība un trauslums.
- cevīns Sabadillas sēklu un veratru kristālisks alkaloīds.
- sekularizācija Sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
- zīdsaimniecība Saimniecība, kurā kopj un audzē zīdtauriņus un iegūst zīda šķiedru, gk. Ķīnā un Japānā, arī Itālijā Francijā u. c.
- fatālistisks Saistīts ar fatālismu, tam raksturīgs.
- kapitālistisks Saistīts ar kapitālismu, tam raksturīgs.
- kristālfizikāls Saistīts ar kristāliiziku, tai raksturīgs.
- neokapitālistisks Saistīts ar neokapitālismu, tam raksturīgs.
- orientālistisks Saistīts ar orientālistiku, tai raksturīgs; orientoloģisks.
- orientoloģisks Saistīts ar orientoloģiju, tai raksturīgs; orientālistisks.
- sentimentāls Saistīts ar sentimentālismu (1), tam raksturīgs.
- tālpieeja Sakaru uzturēšana starp skaitļotāju un attāliem termināļiem, kuri kopumā veido datu tālapstrādes sistēmu.
- ciets šķīdums sakausējuma struktūra, kurā komponenti cietā stāvoklī saglabā savstarpējo šķīdību; cieta šķīduma kristāliskajā režģī izvietojas abu komponentu atomi; tas ievērojami deformējas, un mainās mehāniskās un fizikālās īpašības.
- avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku.
- olmeku kultūra sakrālo celtņu paliekas, monumentāli kulta alu zīmējumi, milzīgas no bazalta veidotas cilvēku galvas, cilvēku un dievību statujiņas, akmens maskas.
- camorra Sākumā slepena politiska, vēlāk noziedznieku savienība Neapolē, Itālijā.
- Alikudi sala Tirēnu jūrā (_Alicudi_), Lipāru salu rietumos, Itālijas teritorija.
- Elba Sala Tirēnu jūrā (_Elba_), Toskānas arhipelāgā, Itālijā, platība - 223 kvadrātkilometri, lielākā pilsēta un osta - Portoferrajo.
- Dzannone Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Gavi Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Palmarola Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Santostefāna Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Ventotene Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Stromboli Sala Tirēnu jūrā, pieder Itālijai (it. val. "Stromboli"), ir vulkāna virsūdens daļa, platība - 12,6 kvadrātkilometri, augstums - 926 m vjl. (virs jūras dibena 2700 m).
- Vulkāno Sala Tirēnu jūras Lipāru salās ("Vulkāno"), Itālijā, garums - 8 km, platums - \~6 km, platība - 21,2 kvadrātkilometri, zemūdens vulkāna virsūdens daļa, augstums - līdz 499 m.
- Pantellērija Sala Vidusjūrā, Tunisas šaurumā (Itālija), platība - 83 kvadrātkilometri, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 836 m.
- glicirizīnskābe Salda kristāliska viela, atrodama lakricas saknē nātrija un kālija sāļu veidā.
- Salerna Salerno, pilsēta Itālijā.
- gabalsāls Sāls lielos kristāliskos gabalos.
- haloģens Sālsradis: ķīmiskas īpašības apzīmējums fluoram, hloram, bromam un jodam, kas var tieši savienoties ar metāliem, radot sālis, kamēr visos citos gadījumos sāļu sastāvā ietilpst arī skābeklis.
- Poncas salas salu grupa Tirēnu jūrā ("Isole Ponziane"), uz rietumiem no Neapoles, Itālijā, ietilpst vairākas salas, apdzīvotas.
- Toskānas arhipelāgs salu grupa Tirēnu jūrā, uz rietumiem no Apenīnu pussalas, Itālijā, lielākās salas — Elba, Kapraija, Džiljo, Montekristo, platība — \~290 kvadrātkilometru, kalnains reljefs.
- Pelagu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isle Pelagie"), Tunisas šaurumā (Itālijas teritorija), ietilpst 3 salas: Lampedūza, Lampione (neapdzīvota), Linoza, kopējā platība - 25,48 kvadrātkilometri, augstums - līdz 195 m vjl., 6400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sanmarīno Sanmarīno Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "San Marino"), atrodas Apenīnu pussalā (anklāvs Itālijas teritorijā), aptuveni 13 km no Adrijas jūras, Apenīnu ziemeļaustrumu piekājē, Titāno augstienes nogāzēs, platība - 61 kvadrātkilometrs, 30324 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvi teritoriālais iedalījums - 9 pilis; vienīgā saglabājusies Itālijas viduslaiku pilsētvalsts.
- aizsanēt Sanot attālināties.
- Sansevera Sansevero, pilsēta Itālijā.
- Sant'Andželo Sant'Andželo Lodidžiāno - pilsēta Itālijā ("Sant'Angelo Lodigiano"), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- sanvitalia Sanvitālijas.
- pazvilā sanvitālija sanvitāliju suga ("Sanvitalia procumbens").
- santalīns Sarkana kristāliska krāsviela, ko iegūst no sarkanā santalkoka "Pterocarpus santalinus" serdes.
- hemateīns Sarkanbrūna kristāliska viela, hematoksilīna oksidācijas produkts.
- sārmmetāli sārmu metāli.
- andeluzīts Sārts, zaļš, pelēks, dzeltens vai brūns minerāls; prizmatiski kristāli, radiāli staraini vai graudaini agregāti; Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
- horizontālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota horizontāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vērsta uz debess polu.
- terramaras Sauszemē uz pāļiem celtas bronzas laikmeta apmetnes Ziemeļitālijā (2. gt. p. m. ē.), kuras apjoza aizsargvaļņi ar koka konstrukcijām, plati grāvji.
- terramares Savādas pāļu būves Itālijas ziemeļos.
- aizridēt Savas grabažas (ridas) aiznest, nogādāt prom, attālināties vispār, runājot par nepatīkamiem viesiem.
- rufiāns Savedēja, sutenera nosaukums Itālijā.
- sārmzemju Savienojumā ar "metāli": ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda darbības attālināšanos vai darbības virzību, kas saistīta ar noteiktu galapunktu, mērķi.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
- retzemju Savienojumos "retzemju elementi", "retzemju metāli": ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst skandijs, itrijs, lantāns un lantanoīdi.
- Savoja Savojas Alpi - kalnu grēda Rietumalpos, Francijas Dienvidaustrumos, vairāki augstkalnu kristālisko iežu masīvi, augstākā virsotne - Monblāns (4809 m).
- kristalizācijas centri savstarpēji saistītu atomu grupa, kas veidojas, pārdzesējot materiālu zem kristalizācijas kritiskās temperatūras; atomu izvietojums un starpatomu attālums kristalizācijas centrā līdzīgs to izvietojumam un attālumiem kristāliskā režģī.
- segners Segnera rats - augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- sečento Seičento - itāliešu apzīmējums 17. gadsimtam.
- mesāpiji Sena illiriešu tauta dienvidaustrumu Itālijā un Kalabrijā, kas asimilējās ar romiešiem ap 1. gs. p. m. ē.
- galjarda Sena itāliešu deja ar lēcieniem mērenā tempā; gaļjarda.
- bergamaska Sena itāliešu deja četru ceturtdaļu taktsmērā.
- passamezzo Sena itāliešu deja no 16. gs. divdaļīgā taktsmērā, paātrā tempā, sastopama svītā līdz 18. gs.
- calata Sena itāliešu deja, izpildāma divdaļu taktsmērā, mierīgā tempā.
- madonna Sena itāliešu sievietes uzrunas forma, arī cieņas izteikšanas forma.
- boji Sena ķeltu tauta, kas ķeltu izcelšanas laikā apmetās Augšitālijā - Emilia apgabalā, ap vēlāko Boloņas pilsētu un kuru viena daļa nodibināja Bohēmijas valsti tagadējās Čehijas teritorijā.
- talents Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā); talants (2).
- talants sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā); talents.
- dukāts Sena naudas vienība; sākotnēji sudraba (Itālijā, Sicīlijas hercogistē 1140. g.), vēlāk visplašāk izplatītā zelta monēta Eiropā; sākot ar 1523. g., kalta arī Latvijā.
- Herkulāna Sena pilsēta Itālijā ("Herculaneum"), pie Neapoles līča, Vezuva izvirduma laikā 79. g. tika aprakta reizē ar Pompeju, izrakumos vērtīgi atradumi.
- moreska Sena strauja Dienvideiropas tautu (spāņu, itāliešu, franču) deja ar pantomīmas elementiem, kurā attēlota cīņa pret iebrucējiem (mauriem, saracēņiem, turkiem); šīs dejas mūzika.
- etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Vidusitālijā.
- unce Sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā, Meksikā); sena sudraba monēta (Marokā).
- pistole Sena zelta monēta (Spānijā, vēlāk arī Francijā, Itālijā, Vācijā un citās zemēs).
- frotola Sena, jautra daudzbalsu itāliešu dziesmiņa.
- Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks.
- infula Senajā Romā - balta pieres saite, ko valkāja priesteri, vestālietes un upurētāji.
- vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums.
- bokāls Senāk Itālijā šķidruma mērs vīnam, degvīnam, eļļai; lielums 0,68-1,83 l; netiešā nozīmē kauss.
- marco Senāka dārgmetālu un naudas svara vienība Spānijā un Latīņamerikā \~230 g, arī Augšitālijā - 234.-245. g.
- miglio Senākā itāliešu jūdze 1000 soļu, 1,4-1,8 km.
- migliaio Senākā itāliešu svara vienība, 1000 libru, ap 340 kg, arī laukuma mērs 1000 kvadrātsoļu, 30 ha.
- latīņi Senās itāļu ciltis (Vidusitālijas rietumdaļā Lacijā ar Romas pilsētu centrā).
- Kastālijas avots Sengrieķu mitoloģijā - avots Parnasa kalna pakājē, kurā, glābdamās no Apollona uzmācības, metās nimfa Kastālija; cilvēks, kas dzēris no šā avota, ticis apveltīts ar dzejnieka talantu.
- senitāļi Senie Itālijas iedzīvotāji (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras - faliski, latīņi, sikuli, umbri, oski, sabelli u. c.), runāja senitāļu valodās.
- itāliki Senitāļi - senie Itālijas iedzīvotāji.
- umbri Senitāļu ciltis Itālijas ziemeļu un vidusdaļā, ko ap 3.-2. gs p. m. ē. pakļāva romieši un vēlāk asimilēja latīņi.
- lukāni Senitāļu samnītu grupas ciltis, kas 5. gs. beigās p. m. ē. apmetās Itālijas D daļā un nosauca šo teritoriju par Lukāniju.
- Albalonga Seno latīņu galvenā pilsēta Itālijā ("Alba Longa"), dibinājis viens no Eneja dēliem, ap 600. g. p. m. ē. to izpostījuši romieši.
- serpents Sens pūšamais instruments, kura vecākie paraugi no 16. gs. atrasti Itālijā, to gatavoja no koka, čūskveidīgi vai fagotveidīgi izliektu ar 6 skaņu caurumiem, kas deva 3 oktāvas un pustoni lielu diapazonu.
- sentimentālists Sentimentālisma (1) pārstāvis.
- verterisms Sentimentālisma un romantisma literatūrā un laikmetā populārs uzvedības modelis, kas izveidojās J. V. Gētes romāna "Jaunā Vertera ciešanas" (1774) ietekmē un saistās ar pasaules skumju, paššaustīšanas, melanholijas, pašnāvības domu kultu.
- G7 Septiņu pasaules bagātāko valstu apvienība (ASV, Kanāda, Japāna, Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija - angļu "Group of Seven").
- Lielais septiņnieks septiņu pasaules ekonomiski attīstītāko valstu (ASV, Japāna, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda) vadītāju regulārās tikšanāsaugstākajā līmenī.
- sēra trioksīds sēra oksīds, sērpaskābes anhidrīds SO~3~, kurā sērs ir sešvērtīgs; bezkrāsains šķidrums vai polimēra formā bezkrāsaini kristāli; ar ūdeni veido sērskābi.
- Agridžento province Sicīlijas reģiona province (_Provincia di Agrigento_) Itālijā, atrodas Sicīlijas salas dienvidrietumos, platība - 3042 km^2^, 453300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 43 komūnās.
- aizsīkt Sīcot attālināties (parasti par kukaiņiem).
- šuls Sienā vertikāli iebūvēts baļķis, kura robos horizontāli ievieto baļķu galus.
- hospitālietes Sieviešu ordeņu biedrības pēc hospitāliešu parauga.
- joni Sievietes ģenitāliju attēls hinduismā kā pielūgšanas objekts - šakti izpausme.
- tūkste Sievišķo ģenitāliju ārējā daļa.
- čentezimo Sīka naudas vienība, monēta: Itālijā = 0,01 lira, bija apgrozībā līdz 2002. g.; Somālijā = 0,01 somalo, bija apgrozībā līdz 1960. g.
- mikrolīti Sīki izvirdumiežu kristāli, kas veidojas, lavai strauji atdziestot.
- bižutērija Sīki juvelierizstrādājumi, rotaslietas, kas nav izgatavotas no dārgakmeņiem un dārgmetāliem.
- dietilbarbiturskābe Sīki kristāliņi bez krāsas un smakas ar vāji rūgtu garšu, auksta ūdenī šķīst maz, kūst 191 grādu temperatūrā, lieto kā iemidzinātāju vielu.
- vižņi Sīki, vizuļojoši ledus kristāli.
- sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns.
- pseidokolonija Sīks kristālisku vielu agregāts, kas atgādina baktēriju koloniju; dažreiz konstatējams uz sterila seruma agara virsmas, sevišķi ilgstoši glabājot.
- migla sīku ūdens pilienu vai ledus kristāliņu sabiezinājums atmosfēras zemākajos slāņos
- karborunds silīcija karbīds SiC, ļoti cieta termoizturīga kristāliska viela, ko izmanto metālkausēšanas krāšņu oderēšanai, sildelementiem elektriskās pretestības krāsnīs, pārbīdāmiem krāšņu dibeniem motoru un gāzes turbīnu būvē, no sprieguma atkarīgiem pusvadītājiem (varistoriem), par abrazīvu materiālu slīpēšanai; silīts
- silicīds Silīcija savienojums ar metāliem.
- rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- kristalizācijas siltums siltuma daudzums, kas izdalās kristalizācijas procesā, jo šķidra materiāla iekšējā enerģija ir lielāka par kristāliskās uzbūves iekšējo enerģiju.
- kušanas siltums siltuma daudzums, kas nepieciešams, lai izobāri izotermiskā procesā pārvērstu vielu no kristāliska stāvokļa šķidrā stāvoklī.
- fianīti Sintētiski kristāli uz cirkonija, hafnija, retzemju elementu u. c. oksīdu bāzes, tiem piemīt liela cietība, blīvums, augsta kušanas temperatūra utt., izmanto konstrukciju materiālos, lēcās, lāzermateriālos.
- karboholīns Sintētisks holīna derivāts, balts kristālisks higroskopisks pulveris, viegli šķīst ūdenī.
- orotons Sintētisks, metāliska tīkliņa veida audums.
- kagura Sintoistu kulta rituālā deja, demonstrējot krūtis un ģenitālijas.
- fāžu sastāvs sistēmas fāžu (kristālisko, stiklveida, gāzveida) kopums.
- testgultne Sistēmas vai tās atsevišķu komponentu testēšanas vide, kurā ir aparatūra, instrumentālie un valodas līdzekļi, imitācijas un cita nepieciešamā programmatūra, kas ļauj kontrolēt testēšanas starprezultātu apstrādi.
- stiklkristāliskie materiāli sitāli.
- maleīnskābe Skābe - bezkrāsaini kristāli, ko izmanto, piemēram, krāsvielu, herbicīdu izgatavošanai.
- vāreklis Skaļa, nesaprotama runāšana, kas dzirdama no tālienes.
- aizbimbāt Skaļi raudot attālināties, aiziet līdz noteiktam punktam.
- aizbazūnēt Skaļi raudot attālināties.
- aizskanēt Skanot attālināties.
- pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas veido papildinājumu dziedātāja vai instrumentālista partijai.
- kameransamblis Skaņdarbs nelielam izpildītāju (instrumentālistu, vokālistu) sastāvam.
- rožvabole Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Cetoniinae"), vabole (no 15 līdz 20 milimetriem gara) ar metāliski spīdīgiem, zaļiem vai bronzas krāsas segspārniem, uz kuriem ir baltas šķērssvītros vai plankumi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- jūlijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Anomala aenea syn. Anomala dubia aenea"), vaboles ķermenis 11-15 mm garš, tumšzils vai zaļš ar metālisku spīdumu.
- sofite Skatuves apgaismes iekārta - horizontāli izvietotu apgaismes ķermeņu kopums izkliedētas gaismas radīšanai.
- aizskraidīt Skraidot attālināties, aizklīst.
- aizskriet Skrienot attālināties.
- diagonalslāņojums Slāņojuma veids, kur slāņi iet slīpi, šķērsām horizontāliem; sastopams deltu un kāpu nogulumos.
- kamorra Slepena polītiska savienība Itālijā 18.-20. gs. (sākotnēji Neapoles karaļvalstī), nodarbojās arī ar slepkavošanu, bandītismu u. tml.; to slepeni atbalstīja valdība, kurai tā piegādāja spiegus un bendes.
- aizslēpot Slēpojot attālināties.
- afanītisks Slēptkristālisks, tāds, kā sastāvdaļas nav atšķiramas ar neapbruņotu aci.
- aizglūnēt Slepus (klusām) attālināties.
- aizblēdīt Slepus, ar viltu tikt prom, attālināties, aiziet.
- aizblēdīties Slepus, ar viltu tikt prom, attālināties, aiziet.
- aizslidināt Slidinot attālināt.
- aizslidot Slidojot attālināties.
- panorāmas titrs slīdošs titrs, kas virzās horizontāli pāri ekrānam.
- aizslīdēt Slīdot attālināties; slīdot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- ceļa garenprofils sliežu ceļa trases projekcija vertikālajā plaknē; sastāv no horizontāliem un slīpiem ceļa elementiem.
- uzliktnis sliežu salaidnes stiprinājuma metāliski elementi, ar ko savieno sliedes un kas uzņem lieces spēkus un šķērsspēkus.
- metallofobija Slimīgas bailes no metāliem, neuzdrīkstēšanās tiem pieskārties.
- juvelis Slīpēts dārgakmens; rotas lieta no dārgakmeņiem, pērlēm un dārgmetāliem.
- Slovēnija Slovēnijas Republika - valsts Dienvideiropā (slovēņu valodā "Slovenija"), platība - 20253 kvadrātkilometri, 2005700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ļubļana, administratīvais iedalījums - 210 pašvaldību, robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju, kā arī ar Adrijas jūru.
- hārdroks Smaga, metāliska skanējuma rokmūzika.
- aizlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem attālināties.
- smirģelis Smalkgraudains nogulumiezis, kurā korunda kristāli ir cieši saistīti ar citu minerālu (piemēram, magnetīta, vizlas) kristāliem.
- pulveris smalki sasmalcināta kristāliska vai amorfa viela (daļiņu izmēri 10^-8^ līdz 10^-3^ m); iegūst ar fizikālmehāniskām metodēm (cietu vielu maļ, saberž) un fizikālķīmiskām metodēm (izgulsnējot, sublimējot, elektrolizējot, izmantojot zemas temperatūras plazmu); lieto dažādu pastu izgatavošanai
- kristāliskie slānekļi smalkkristāliski metamorfi ieži ar slānisku tekstūru.
- atkūpināt Smēķējot vai kūpinot attālināt.
- lido Smilšaina zemes strēle, kas līci atdala no jūras un pārvērš to par lagūnu (gk. Adrijas jūras Itālijas piekrastes ziemeļdaļā).
- Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana.
- kramzeme Smiltis, kristāli u. tml., kas sastāv no silīcija dioksīda un skābekļa savienojuma.
- aizsoļot Soļojot attālināties.
- pandero Spāniešu nosaukums basku bundziņām, ko latviski sauc par sietiņu, itāliski - tamburino.
- aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisā, attālināties (par putniem).
- dimorfisms Spēja (vielai) veidot divas dažādas kristāliskas struktūras; vielas pastāvēšana divās dažādās kristāliskās struktūrās.
- atrauties Spēji uzsākt braucienu un strauji attālināties (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem; pacelties gaisā (par lidaparātiem).
- centrifugālais spēks spēks, kas tiecas attālināties no vidus punkta.
- kristālluminiscence Spīdēšana, kas novērojama, dažas kristāliskas vielas saskaldot.
- reportāža Spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā); attiecīgais publicistikas žanrs.
- spinakera forma spinakerburas apveids (veids), kas nosaka tās aerodinamiskās īpašības, parasti izmanto gan horizontāli, gan vertikāli, gan abējādi sašūtas auduma slejas (bānes), kā arī tās šuj zvaigznes staru veidā.
- aizspindzēt Spindzot attālināties, aizlidot.
- reverbērs Spoguļa reflektors, metālisks spogulis pie gaismas avota, kurš savirza gaismu vienā virzienā.
- tetranitropentaeritrīts Sprāgstviela, balti kristāli, jutīgi pret mehānisku iedarbību, izmanto detonējošo auklu, detonatoru, munīcijas, kā arī medicīnisku preparātu izgatavošanai.
- aizsprakstēt Sprakstot attālināties.
- aizsprakšēt Sprakšķot attālināties.
- aizsprakšķēt Sprakšķot attālināties.
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties; spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- osteodiastāze Sprauga starp diviem pāra kauliem attīstības anomālijas gadījumā; patoloģiska divu kaulu attālināšanās.
- aizsprauslāt Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
- aizsprauslot Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
- aizspurgt Spurdzot attālināties; spurdzot nokļūt (kur, aiz kā, uz kurieni u. tml.) - par putniem.
- ainavformāts Standarta formāta papīrs, ko lieto sāniski, tā lai garākās malas būtu horizontāli.
- interneta kopējā datņu sistēma standartprotokols, kas ļauj programmām pieprasīt datus un pakalpojumus no interneta attāliem datoriem. Protokols _CIFS_ izmanto klientservera programmēšanas modeli. Klienta programma pieprasa servera programmai piekļuvi datnei vai ziņojuma pārsūtīšanas programmai, kas tiek izpildīta serverī. Serveris veic pieprasīto darbību un nosūta atbildi klienta programmai.
- UIO Starptautiskā orientālistu apvienība (franču "Union internationale des orientalistes").
- sabalansētība Stāvoklis tautsaimniecībā, uzņēmumā, ja savstarpēji atbilstīgie rādītāji ir līdzsvarā, piem., piedāvājums un pieprasījums, apgrozībā esošās naudas daudzums un tās segums ar dārgmetāliem un konvertējamu ārzemju valūtu utt.
- eksciklotropija Stāvoklis, kurā acu vertikālie meridiāni attālinās no apakšas uz augšu.
- ekscikloforija Stāvoklis, kurā acu vertikālie meridiāni ir paralēli, ja acis ir vaļā; acis aizverot, to augšējie gali sliecas attālināties.
- treknakmens Steatīts, minerāls, blīvs un mīksts kriptokristālisks talks, lietots kā drēbnieku krīts, smiņķu pagatavošanai, kā smērviela.
- aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties.
- aizpost Steidzīgi kurp doties, attālināties.
- aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom); aizbēgt.
- aizstenēt Stenot, vaidot attālināties vai sasniegt.
- lociņlira Stīgu instruments, kas radies Itālijā 16.-17. gs., pēc izskata atgādina vijoli.
- trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā.
- hiperbatons Stilistiska figūra - vārdu pārstatījums, tādu vārdu attālināšana, kuriem dabiskajā vārdkārtā jāatrodas līdzās.
- notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- skābeņskābe Stipra, toksiska, bezkrāsaina, kristāliska skābe, kuras sāļus satur, piemēram, skābenes, rabarberi.
- grapa Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko tradicionāli ražo Itālijā, gatavo no spiedpaliekām - tā, kas paliek pāri pēc vīnogu izspiešanas (kauliņi, mizas, kātiņi).
- tartaļja Stosts, komiska rakstura tēls neapoliešu tautas teātrī; vēlāk ieviesies vispār Itālijā un Francijā.
- tarantella Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- aizvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties.
- aizvirpuļot Straujām kustībām dejojot, attālināt (kādu).
- atrauties Strauji attālināties (no pārējiem), izvirzīties priekšā.
- atrauties Strauji attālinoties, zaudēt sakarus (ar pārējiem).
- aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.
- aizdzīties Strauji, pārvarot grūtības, attālināties.
- aizspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) attālināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- aizstreipuļot Streipuļojot attālināties.
- mandolīna Strinkšķināmais stīgu instruments ar ovālu korpusu un četriem pāriem stīgu; radās Itālijā 17. gs.
- helidonīns Strutenes kristālisks alkaloīds ar papaverīnam līdzīgu darbību.
- aizstumt Stumjot attālināt.
- nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko); stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
- nostumt Stumjot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā, gar (ko); stumjot atvirzīt nost, attālināt (no ka).
- nostumties Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- skudo Sudraba un zelta monēta 16.-19. gs. Itālijā; 5 liru monētas apzīmējums 20. gs.
- svina spīdums sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; galenīts, svina rūda.
- galenīts Sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; svina rūda.
- spione Suņu šķirne, Itālijas cilmes medību suns.
- ursulietes Sv. Ursulas vārda nosauktā katoļu mūķeņu ordeņa locekles; šo ordeni nodibināja 16. gs. Itālijā; ursuliešu ordenis pastāv Francijā un dažās citās valstīs.
- troā-mārciņa Svara vienība Anglijā, 373,242 g, dārgmetāliem, dārgakmeņiem un medikamentiem.
- rokāde Šaha spēlē - gājiens (ievērojot vairākus priekšnoteikumus), kurā karali pārvieto pa horizontāli torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās.
- aizšalkt Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.).
- Skičli Šikli - pilsēta Itālijā.
- aizšķindēt Šķindot attālināties.
- probiviri Šķīrēju un rūpniecības tiesas locekļu nosaukums Itālijā.
- aizšķīst Šķīstot, šķiežoties attālināties.
- aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties; šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā attālināties.
- guanofora Šūna, pildīta ar guanīna kristāliem, kas apgaismojumā tai piešķir sudrabotu izskatu (piem., zivju zvīņās).
- aizšūpot Šūpojot attālināt.
- Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju.
- borgo Tā Itālijā sauc katru priekšpilsētu, ciemu vai apdzīvotu vietu.
- griezeniski aizsviest tā sviest, lai sviežamais priekšmets horizontāli vairākkārt pats ap sevi apgriežas.
- pacili Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
- pacilu Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
- pacilus Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
- metamikts Tāds (minerāls), kas pārgājis no kristāliska stāvokļa amorfā stāvoklī bez ārējās formas izmaiņām.
- kriptokristālisks Tāds (piem., ieži), ko veido ar neapbruņotu aci neatšķirami, ļoti sīki kristāliņi.
- bezprievārda Tāds (vārds), ko lieto bez prievārda (parasti par dsk. instrumentāli vai lokatīvu).
- trīskāršu Tāds (žogs), kas veidots, pie zemē iedzītiem stabiem horizontāli piestiprinot vai stabu gropēs iestiprinot trīs kārtis.
- hibrīddarba režīms tāds darba izpildes veids, kad darbinieks darba pienākumus daļēji veic darba devēja uzņēmumā un daļēji – attālināti.
- tal. Tāds pats, līdzīgs (lat. "tālis").
- sīkrakstains Tāds, kam ir sīki ornamentāli raksti.
- distanciāls Tāds, kas attālināts (no kā).
- abnervāls Tāds, kas attālināts no nerva.
- piroforisks Tāds, kas gaisā samērā zemā temperatūrā pats uzliesmo (piem., piroforie metāli).
- polikristālisks Tāds, kas ietver daudz neregulāru, dažādos virzienos orientētu, sīku, savstarpēji saistītu kristālu; lielākajai daļai cietvielu (minerāliem, metāliem) ir polikristāliska struktūra.
- tālbrauciena Tāds, kas ir paredzēts tāliem braucieniem (parasti par kuģiem).
- nekapitālistisks Tāds, kas nav saistīts ar kapitālismu, nav tam raksturīgs.
- pirmskapitālistisks Tāds, kas pastāv, noris pirms kapitālisma.
- starpkristālu Tāds, kas pastāv, noris starp vielas kristāliem.
- dzelžains Tāds, kas raksturīgs dzelzij, dzelzs, tērauda priekšmetiem; arī metālisks.
- mikrokristālisks Tāds, kas sastāv no ļoti sīkiem kristāliem; tāds, ko veido ļoti sīki kristāli.
- rupjkristālisks Tāds, kas sastāv no samērā lieliem kristāliem.
- sīkkristālisks Tāds, kas sastāv no sīkiem kristāliem.
- bimetālisks Tāds, kas veidots no diviem dažādiem metāliem.
- hronikāls Tāds, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi (par literāru darbu, kinofilmu).
- amorfs Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
- atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju parādīšanās, kādas bijušas raksturīgas tāliem priekštečiem.
- Tadža Tadžija - pilsēta Itālijā.
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
- talibi Talebana grupējuma (islāma fundamentālisti, sunnīti) locekļi un atbalstītāji Afganistānā; tālibi.
- tālibi Talibi - talebana grupējuma (islāma fundamentālisti, sunnīti) locekļi un atbalstītāji Afganistānā.
- aerometodes tālizpētes metodes (piem., aerofotogrāfiskā, aerovizuālā metode) Zemes ģeogrāfiskā apvalka, tā sastāvdaļu un tajos notiekošo procesu izpētei un kartēšanai.
- attālums Tālums, tāliene.
- Taranta Taranto - pilsēta Itālijā.
- aiztarkšķēt Tarkšķot attālināties; aiztarkšēt.
- aizteršķēt Tarkšķot attālināties.
- aiztaurēt Taurējot attālināties.
- zaigspārnis Tauriņu kārtas divas raibspārņu dzimtas ģintis ("Procris" un "Rhagades"), tauriņu priekšspārni zaļi vai zilgani, ar metālisku spīdumu, pakaļspārni pelēki, spārnu plētums - 24-27 mm, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zaigkode Tauriņu kārtas dzimta ("Adelidae"), sīki un nelieli tauriņi, (spārnu plētums - 7-21 mm), galva pinkaini apmatota, priekšspārni dažādos toņos metāliski lāsmojoši, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- zeltainītis Tauriņu kārtas dzimta ("Lycaenidae"), kas līdz 20. gs. 90. gadiem tika dēvēta par zilenīšu dzimtu, tauriņu spārni parasti oranžsarkani vai violeti ar melniem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, kāpuri dzīvo uz lakstaugiem, 3 apakšdzimtas, \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
- krāšņpūcīte Tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Plusiinae"), tauriņu priekšspārni ar metāliski spīdošu, zeltainu vai sudrabainu plankumveida zīmējumu, retāk bez tā, Latvijā konstatēta 21 suga.
- astainītis Tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas apakšdzimta ("Theclinae"), spārni tumši, vienkrāsaini vai ar gaišiem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, pakaļspārnu ārmalā dažus milimetrus garš astveida izcilnis, Eiropā 14 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- taustiņnieks Taustiņinstrumentālists.
- ladīni Tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos (Graubindenē) un Itālijas ziemeļos (Tirolē), runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi.
- friuli Tauta, dzīvo Itālijas ziemeļaustrumu daļā, pieder pie retoromāņu grupas, runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - katoļi.
- katalāņi Tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Valensijā, Baleāru s-s; nedaudz arī Francijā, Andorā, Itālijā; runā katalāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- korsikāņi Tauta, Korsikas salas pamatiedzīvotāji; runā itāliešu valodas dialektos, franču valodā; ticīgie - katoļi.
- melodiķis Tautas dziedonis vai instrumentālists, kas sacer tikai melodijas.
- karnevāls tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā; mūsu dienās īpaši populāri Latīņamerikā).
- romāņi Tautu grupa Eiropā (piemēram, franči, itālieši, moldāvi, portugāļi, provansieši, retoromāņi, rumāņi, spāņi).
- retoromāņi Tautu grupa, kas dzīvo Itālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā un Šveices austrumu daļā; runā retoromāņu valodā; ticīgie - katoļi, daļa - kalvinisti.
- aiztecēt Teciņus attālināties.
- oksīdu keramika tehniskā keramika, kuras pamatā ir grūti kūstoši oksīdi, kas veido polikristālisku struktūru; oksīdu keramika ir ķīmiski stabila, dielektriska, ar lielu stiprību augstā temperatūrā.
- aiztecēt Tekot, plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi).
- Latvijas ieliece tektoniska Austrumeiropas platformas struktūra Latvijas austrumu daļā, Krievijas Pleskavas apgabala dienvidrietumos un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļā, izmēri 300 x 200 km, kristāliskā pamatklintāja virsa atrodas 700-1000 m dziļumā.
- Limbažu kāple tektoniska struktūra Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu malā, aizņem Vidzemes ziemeļrietumu stūri un Rīgas līci, krstāliskā pamatklintāja virsa ieguļ 600–900 m zjl.
- Gulbenes ieplaka tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja, Kaledonijas un hercīnā kompleksa iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu izcilni un Daugavpils monoklināli; Gulbenes depresija.
- Inčukalna struktūra tektonisks kristāliskā pamatklintāja un nogulumiežu segas kupolveida pacēlums, garums - 80 km, platums - 10-12 km, kembrija un ordovika iežos 1968. g. ierīkota Inčukalna pazemes gāzes krātuve.
- aiztenterēt Tenterējot attālināties.
- eifilīns Teofilīna un etilēndiamīna dubultsāls; balts kristālisks pulveris, viegli šķīst ūdenī.
- Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts.
- poliglaciālisms Teorija, ka kvartārā kontinentālie ledāji izveidojušies vairākkārt un uzvirzījušies virsū plašām teritorijām.
- neokapitālisms Teorija, pēc kuras monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
- segslāņu līdzenums teritorija, ko veido horizontāli saguluši nogulumieži vai vulkāniski ieži.
- klastera kontrolieris termināļu grupas vadības ierīce, kas saņem komandas no resursdatora un nodot tās attālinātiem termināļiem, kā arī vada datu apmaiņu starp termināļiem un resursdatoru.
- termopāris Termoelements, kas sastāv no diviem dažādiem metāliem.
- zust Tiekot aizsegtam, piemēram, miglā, tumsā, arī šķietami virzoties, attālinoties, kļūt nesaskatāmam.
- sbīrs tiesas un policijas apsardzes darbinieks Itālijā un dažās citās valstīs.
- pirmdzimtības tiesības tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā.
- tīkla lietotāja saskarne tīklam pievienota datora lietotāja saskarne, kuras uzdevums ir nodrošināt lietotāja iespējas strādāt ar attāliem lietojumiem un datnēm tā, it kā tie būtu lokāli objekti.
- iegulties Tikt ievietotam (kur iekšā, parasti horizontāli).
- nogulties Tikt novietotam horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām; novietoties horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
- sagult Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- sagulties Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- gulties Tikt novietotam horizontāli, ieņemt horizontālu stāvokli (par priekšmetiem).
- gult tikt novietotam, novietoties zemē, horizontāli
- pagriežams tilts tilts ar kustīgu laiduma konstrukciju kuģu izlaišanai, tas var būt paceļams vai atverams vertikāli, pagriežams horizontāli vai izbīdāms.
- griežams tilts tilts ar trīs punktos (galos un vidū) atbalstītu kopni (fermu) un vidējā balstā ierīkotu zobratu pārvadu, kas kopni (fermu) var pagriezt horizontāli par 90 grādiem no sākuma stāvokļa.
- augļsmecernieks Tinējsmecernieku dzimtas vaboļu ģints ("Rhynchites"), Latvijā konstatētas 7 vai 8 sugas, 2,5-9 mm garu metāliski spīdīgu ķermeni, sastopamas uz dažādiem lapu kokiem.
- aiztinkšēt Tinkšķot attālināties.
- aiztinkšķēt Tinkšķot attālināties.
- aiztipināt Tipinot attālināties.
- popolāni tirgotāji un amatnieki Ziemeļitālijā un Centrālajā Itālijā (12.-16. gs.), kuri bija apvienojušies cunftēs.
- donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā (lieto vārda priekšā).
- dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Spānijā un Itālijā (lieto vārda priekšā).
- Tolmedzo Tolmeco - pilsēta Itālijā.
- tortelloni Tortellini - itāliešu virtuves ēdiens, t. s. Boloņas pelmeņi: makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu.
- ortodoksālais jūdaisms tradicionālais jūdaisms, kas ir fundamentāli talmudisks gan ticējumos gan praksē.
- kolumbīne Tradicionāls personāžs itāliešu delartiskajā komēdijā - kalpone, kas piedalās intrigas attīstībā.
- aiztramdīt Tramdot panākt, ka attālinās, aizbēg; aizbiedēt, aizbaidīt.
- transcendentālists Transcendentālisma piekritējs.
- galvaniskā vanna trauks ar šķīdumu, kurā, laižot līdzstrāvu, šķīdumā iegremdētas detaļas virsmu pārklāj ar metālisku slāni.
- attrenkt Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); attriekt (2).
- aiztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās.
- Treviza Trevizo - pilsēta Itālijā.
- attriekt Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); atdzīt.
- notriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aiztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās.
- tālkonferencēšana Triju vai vairāku lietotāju komunikācijas seanss, kuri visi ir ģeogrāfiski attālināti viens no otra.
- ksilils Trinitroksilols - cieta, kristāliska viela; iegūst, nitrējot ksilolu; ksilils ir stipra sprāgstviela.
- rafinoze trisaharīds, galaktozilsaharoze C~18~H~32~O~16~, balti, saldi, ūdenī šķīstoši kristāli; ir cukurbietēs un kokvilnas sēklās.
- aiztrīsēt Trīsot attālināties.
- pirogallols Trīsvērtīgais fenols - organisks savienojums, bezkrāsaini kristāli.
- aizlemperēt Trokšņaini, smagi attālināties.
- aizlempēt Trokšņaini, smagi attālināties.
- indigo Tumši zila, kristāliska viela (agrāk to ieguva no tropisko augu indigoferu lapām, tagad sintētiski); attiecīgā krāsviela; attiecīgais krāsas tonis.
- Lečberga tunelis tunelis Bernes Alpos 1244 m vjl., Šveicē, garums - 14,6 km, caur to izbūvēta elektriskā dzelzceļa līnija no Špīcas līdz Brigai un tālāk caur Simplona tuneli uz Itāliju.
- sekstūrisms Tūrisma veids, kurā tūristu ceļojuma nolūks ir izmantot seksa pakalpojumus, izplatīts Taizemē (Bangkoka) un Nīderlandē (Amsterdamas sarkano lukturu kvartāli).
- sublimācijas kaltēšana ūdens iztvaicēšana no sasaldētiem produktiem, kad kristāliskā viela pāriet gāzveida stāvoklī.
- grafīts Ūdenssvins, zīmējamais svins; melns, metāliski spīdīgs taukains minerāls, kas viegli krāso.
- agresīvi ūdeņi ūdeņi, kas aktīvi reaģē ar dažādiem materiāliem (betoniem, metāliem), tos noārdot.
- akustoelektronu mijiedarbība ultraskaņas viļņu (ar frekvenci 10^7^–10^13^ Hz) mijiedarbība ar vadāmības elektroniem metālā vai pusvadītājā; cēlonis ir iekšējā kristāliskā lauka izmaiņas, ultraskaņai periodiski deformējot kristālisko režģi.
- Drava Upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
- Anjo upe Itālijā (_Agno_), Venēcijas reģionā, sākas Dolomītalpu dienvidos, ietek Venēcijas līcī.
- Agri upe Itālijā (_Agri_), izceļas Lukānijas Apenīnos, ietek Jonijas jūras Taranto līcī.
- Albenja upe Itālijā (_Albegna_), Toskānas reģiona Groseto provincē, ietek Tirēnu jūrā.
- Anjēne upe Itālijā (_Aniene_), Tibras kreisā krasta pieteka.
- Ada Upe Itālijā ("Adda"), Po kreisā krasta pieteka Itālijas ziemeļos, garums - 313 km, sākas Rētijas Alpos.
- Avizio Upe Itālijā, Adidžes kreisā krasta pieteka.
- Izarko Upe Itālijā, Adidžes kreisā krasta pieteka.
- Noče Upe Itālijā, Adidžes labā krasta pieteka.
- Toče Upe Itālijā, izteka Lepontijas Alpos pie Šveices robežas, ietek Lagomadžores ezerā.
- Marta Upe Itālijā, Lacio reģiona ziemeļos, iztek no Bolsēnas ezera, ietek Tirēnu jūrā.
- Stura di Demonte upe Itālijā, Tanāro kreisā krasta pieteka.
- Bormida Upe Itālijā, Tanāro labā krasta pieteka.
- Anhilāra Upe Itālijā, Tibras kreisā krasta pieteka, iztek no Trazimēna ezera.
- Arno Upe Itālijā, Toskānas reģionā, plūst cauri Florencei un Pizai, ietek Ligūrijas jūrā, garums - 245 km, sākas Apenīnos 1350 m vjl., kuģojama līdz Florencei.
- Kjani Upe Itālijas vidienē ("Chiani"), Tibras labā krasta pieteka.
- Nera Upe Itālijas vidienē ("Nera"), Tibras kreisā krasta pieteka.
- Tibra Upe Itālijas vidienē (it. "Tevere", lat. "Tiberis"), garums - 405 km, sākas Centrālajos Apenīnos 1268 m vjl., augštecē krāces, 108 m augsta kaskāde, lejtecē meandrē, ietek Tirēnu jūrā.
- Kjeze Upe Itālijas ziemeļos ("Chiese"), Lombardijas reģionā, Oljo kreisā krasta pieteka.
- Minčo Upe Itālijas ziemeļos ("Mincio"), Lombardijas reģionā, Po kreisā krasta pieteka, iztek no Gardas ezera.
- Oljo Upe Itālijas ziemeļos ("Oglio"), Po kreisā krasta pieteka, garums - 280 km, sākas Ortlesa masīva dienvidos.
- Mella Upe Itālijas ziemeļos, Lombardijas reģionā, Oljo kreisā krasta pieteka.
- Tanāro Upe Itālijas ziemeļrietumos ("Tanaro"), Po labā krasta pieteka, garums - 276 km, izteka Piejūras Alpos, pie Francijas robežas, tek pa Pjemontas līdzenumu.
- Agonja upe Itālijas ziemeļrietumos, Po kreisā krasta pieteka, augštece Penninu Alpos.
- Adidže Upe Itālijas ziemeļu daļā ("Adige"), garums - 410 km, sākas Rētijas Alpos 1586 vjl., ietek Adrijas jūrā, veidojot daļēji kopēju deltu ar Po.
- Po Upe Itālijas ziemeļu daļā (it. val. "Po"), garums - 652 km, sākas Kotas Alpos, ietek Adrijas jūrā.
- Tičīno Upe Šveicē un Itālijā, Po kreisā krasta pieteka, tek cauri Lagomadžore ezeram.
- makoms Uzbeku un tadžiku tautas un profesionālās mūzikas žanrs ar 29-40 daļu ciklu instrumentālistu ansamblim, solistiem un korim.
- rekristalizācija uzkaldināta metāla kristāliskās uzbūves maiņa, kas notiek, ja temperatūra pārsniedz rekristalizācijas temperatūru, – deformēto graudu vietā izveidojas jauni, pareizi veidoti, līdzsvaroti graudi; metālam pazeminās cietība, palielinās plastiskums.
- salnot Uzsalt, pārklāties ar ledus kristāliem, salnu.
- krāšņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Buprestidae"), metāliski mirdzoša vabole, >13000 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas.
- eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu.
- māņsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Salpingidae"), Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 2-4,5 mm garš, nedaudz saplacināts, virspuse punktota, dažām sugām ar metālisku spīdumu, sastopamas zem atmirušas koku mizas, trūdošā koksnē u. c.
- skrejvabole vaboļu kārtas plēsīgo vaboļu apakškārtas dzimta ("Carabidae"), kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas un lielas, tumšas, reizumis metāliski zaigojošas vaboles, >50000 sugu, Latvijā konstatēts >310 sugu.
- Antikominternes pakts Vācijas un Japānas sadarbības līgums, ko noslēdza Berlīnē 1936. g. 25. novembrī, vēlāk tam pievienojās Itālija, Ungārija un Spānija; beidza pastāvēt 1945. g. maijā.
- trejsabiedrība Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. g. 20. maijā noslēgtais sabiedrības un draudzības līgums; Antante.
- nazareji Vācu mākslinieku grupa, kas ar Fr. Overbeku priekšgalā 19. gadsimteņa sākumā centās atjaunot reliģisku glezniecību, atgriezdamās pie itāliešu 15. gadsimta skolas.
- tālapstrādes pārraugs vadības programma, kas nodrošina datu pārsūtīšanu starp lokāliem un attāliem termināļiem un lietojumprogrammām, kas tos apkalpo. Šajās programmās var būt ietvertas arī programmas, kas formatē termināļu ekrānus un pārbauda ievaddatu atbilstību formātiem.
- duče Vadonis - šādā vārdā fašistiskajā Itālijā sauca diktatoru B. Musolīni (1883.-1945. g.).
- humiliāti Vairākas askētiskas savienības, kas parādījās Itālijā 12. gs., galveno vērību piegrieza grēku nožēlai un slimnieku kopšanai.
- metāliskie savienojumi vairāku metālu sakausējumu vai arī metālu sakausējumu ar dažiem nemetāliem (piemēram, H, B, N, C, Si) cietas fāzes; atšķirībā no cietiem šķīdumiem metāliskie savienojumi pieskaitāmi pie t. s. starpfāzēm, kuru kristāliskais režģis atšķiras no komponenšu kristāliskajiem režģiem.
- kongregāts Vāji savā starpā saistīti kristāliski ieži.
- Valledaosta Valle d'Aosta - autonoms reģions Itālijā.
- bazilekts Valodas paveids, kas tik tālu attālinājies no valodas prestižākās varietātes jeb akrolekta, ka kļuvis gandrīz par citu, patstāvīgu valodu.
- labiodentāla skaņa valodas skaņa, kuru izrunājot saskaras apakšlūpa un augšējie priekšzobi; mūsdienu latviešu literārajā valodā labiodentāli ir līdskaņi _f_ un _v_.
- neolingvistika Valodniecības virziens, kas radies 20. gs. 20. gados Itālijā; pamatlicēji M. Bartoli un Pž. Bertoni eklektiski apvienoja vairākas V. fon Humbolta idejas, estētiskā ideālisma u. c. atziņas, uzskatīja valodu par individuālu garīgu darbību, māksliniecisko jaunradi.
- konsulta Valsts padome, sevišķi Itālijā un Spānijā.
- Saldus pacēlums vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsā un nogulumiežu segas apakšdaļā, atrodas starp Kalveni un Blīdeni, garums — \~90 km, platums — 10-15 km.
- Rietumkursas izcilnis vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsā un nogulumiežu segas apakšdaļā, atrodas starp Liepāju, Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu, garums — \~100 km, platums — 10-30 km.
- firns Vecs, blīvs, rupjgraudains sniegs ar ledus kristāliem, kas veido pārejas formu starp sniegu un šļūdoņa ledu.
- aizvedināt Vedinot panākt, ka attālinās.
- aizvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), attālināt; vedot (ar transportlīdzekli), aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvest Vedot (ar transportlīdzekli), attālināt.
- kvaziimpulss Vektoriāls lielums, kas raksturo kvazidaļinas stāvokli periodiskā kristāliskā režģa laukā.
- sbirs Vēlākos laikos - policists Itālijā.
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aizvilkt Velkot attālināt.
- aizvelt Veļot attālināt.
- Veneto Venēcija - reģions Itālijā.
- fizikālā lieluma noteiktā vērtība vērtība, kas ir noteikta eksperimentāli un ir tik tuvu īstajai vērtībai, ka var tikt izmantota tās vietā.
- Šaipusalpu Gallija vēsturiskā novada Gallija daļa Ziemeļitālijā (latīņu _Gallia Cisalpina_), ko apdzīvoja gallu ciltis.
- Savoja Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Alpos, pie Šveices un Itālijas robežām, ietver Augšsavojas un Savojas departamentu.
- Gallija vēsturisks novads (latīņu _Gallia_) Francijā, kā arī Beļģijā, Šveicē un Ziemeļitālijā, ko apdzīvoja gallu ciltis.
- Tripolitānija Vēsturisks reģions Lībijā, tās ziemeļrietumu daļa, ko ap VI gs. p. m. ē. izveidoja fēniķieši apvienojot iepriekš nodibinātās kolonijas, vēlāk kartāgiešu, romiešu, spāņu, turku, 1911.-1920. g. itāliešu pakļautībā (1918.-1919. g. pastāvēja neatkarīga Tripolitānijas valsts), 1939. g. apvienojoties ar Kirēnaiku un Fezānu.
- Viaredža Viaredžo - pilsēta Itālijā.
- digitālā montāža videoieraksta montāža ar digitāliem līdzekļiem, t. i., nemontējot videolenti mehāniski.
- etrusku valoda vidusitālijas seno cilšu valoda, saglabājies >10 tk uzrakstu (7. gs. p. m. ē.- 1. gs. m. ē.), lietots modificēts gr. raksts.
- Ligūrija Vidusjūras daļa starp Francijas un Itālijas piekrasti, Korsikas un Elbas salu (it. val. "Mar Ligure"), platība - 15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2546 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~0,3 m.
- Ligūrijas jūra Vidusjūras malas jūra starp Korsikas salu un Itāliju un Franciju.
- Azūra krasts Vidusjūras piekraste no Marseļas (Francijā) līdz Spēcijai (Itālijā), garums - \~370 km; Rivjēra.
- podests Viduslaikos - augstākais amatvīrs daudzās Itālijas republikās.
- Levante Viduslaikos Itālijas tirgotāju un jūrnieku aprindās radies nosaukums zemēm, kas pieguļ Vidusjūras austrumu daļai (Sīrija, Libāna, Ēģipte, Turcija, Grieķija u. c.); šaurākā nozīmē - Sīrija un Libāna.
- podesta Viduslaikos konsuls Itālijas republikās.
- fondaco Viduslaikos svešu tautu tirgus nami Itālijā un Austrumu zemēs.
- kanonisti Viduslaikos tiesībnieki, kas nodarbojās ar kanoniskām tiesībām, t. i. tām tiesību normām, kas izveidojušās katoļu baznīcas iekšējā dzīvē un cēlušās no koncilu lēmumiem, pāvestu dekrētālijām u. tml.
- sirventa Viduslaiku dzejas žanrs, kas radies 12.-13. gs. Provansā un 13.-14. gs. Itālijā, izmantoja mīlas lirikas žanra melodijas un strofiku; tika iekļauti arī sabiedriski politiski temati.
- geto Viduslaiku pilsētās - īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
- Rakveres horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Baltijā, Latvijā biezums — līdz 11 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, kur to veido viendabīgu mikrokristālisku kaļķakmeņu slāņkopa.
- buržuā Vidusšķiras pārstāvis; kapitālists.
- Vidževāna Vidževāno - pilsēta Itālijā.
- mineralizators Viela, kas veicina tehnoloģiskā procesa norisi, sekmējot izejvielu sadalīšanos un jaunu fāžu veidošanos zemākā temperatūrā, piem., piedeva keramiskām masām, kas veicina noteiktu kristālisku savienojumu veidošanos apdedzināšanas procesā.
- elektriskais vadītājs viela, kurā elektroni nav saistīti ar saviem kristālisko režģi veidojošiem atomiem, – elektroni elektriskā lauka ietekmē var brīvi pārvietoties, radot elektrisko strāvu.
- klasteri Vielas kristāliskā režģa punktveida defektu sakopojums.
- kristāliskais režģis vielas kristāliskajam stāvoklim piemītošs regulārs daļiņu (atomu jonu, molekulu) novietojums, kam piemīt periodiska atkārtojamība trīs dimensijās; kristāla plakanās skaldnes atbilst atomu plaknēm, taisnās šķautnes – atomu rindām.
- kristalizācija Vielas pāreja kristāliskā stāvoklī.
- mezomorfs Vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma īpašības (plūstamība), gan kristāliskas cietvielas īpašības (noteikta kārtība daļiņu izvietojumā, fizikālo īpašību anizotropija).
- mezomorfisks vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma, gan kristāliskas vielas īpašības; mezomorfs.
- mezomorfs stāvoklis vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma, gan kristāliskas vielas īpašības.
- bāziskie sāļi vielas, kas sastāv no skābes atlikuma un metāliskā elementa, kas ir saistīts vēl ar hidroksīdgrupām (tie var veidoties, ja ņem pārākumā bāzi - hidroksīdu); nosaukumā pirms skābes atlikuma raksta hidrokso- (ja ir zaudēta viena OH grupa), dihidrokso- (ja zaudētas ir 2 OH grupas).
- skābie sāļi vielas, kuru sastāvā ietilps metāliskais elements un sāls atlikums, pie tam, pie skābes atlikuma ir palikuši saistīti ūdeņraža joni (var veidoties, ja ņem skābi pārākumā); nosaukumā pirms sāls atlikuma raksta hidrogēn- (ja skābe ir zaudējusi 1 ūdeņraža atomu), dihidrogēn- (ja skābe ir zaudējusi 2 ūdeņraža atomus).
- solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā); skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā).
- velfi Viena no divām (otra gibellīni) savstarpēji naidīgām partijām Vācijā un Itālijā 12.-16. gadsimteņos; velfi stāvēja pāvesta un gibellini vācu ķeizara pusē; gvelfi.
- volski Viena no Itālijas pirmtautām, ap Liridas lejteku, romiešiem pakļauti 338. g. p. m. ē.
- montānskābe Viena no piesātinātajām karbonskābēm, balta kristāliska viela C28H56O2, brīvā veidā atrodama vaskos.
- marsi Viena no sabellu ciltīm, kas dzīvoja Itālijas vidusdaļā un samnītu karā (4. gs. p. m. ē.) cīnījās pret romiešiem, 304-90 p. m. ē. bija romiešu sabiedrotie, bet sabiedroto karā (90-88 p. m. ē.) bija galvenais spēks cīņā ar romiešiem.
- sikuli Viena no senākajām ciltīm Vidusitālijā, Dienviditālijā un no 13. gs. p. m. ē. Sicīlijā; valoda bija līdzīga latīņu valodai; 4. gs. p. m. ē tos pakļāva grieķi un pakāpeniski tika hellenizēti.
- brutiji Viena no seno osku-umbru ciltīm, dzīvoja Itālijas D daļā 4.-3. gs. p. m. ē.
- stišovīts viena no silīcija dioksīda (SiO~2~) polimorfām kristāliskām modifikācijām, kas iegūta augstā spiedienā; ļoti blīva.
- kenomāni Viena no stiprākām gallu ciltīm Z Itālijā, Po upes labā krastā, ieceļoja Itālijā ap 400 pr. Kr., ap 225 labprātīgi padevās romiešiem un bija to sabiedrotie.
- stornello Viena no visvairāk izplatītām itāliešu tautas dzejas formām, lietota arī māklas dzejā, būtībā dzejas formā ietērpts sakāmvārds.
- mitrene Vienādkājvēžu kārtas apakškārta ("Oniscoidea"), neliels posmkāju tipa vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās; \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 19 sugu.
- krāšņspārnis Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Calopterygidae"), nelielas spāres ar metāliski spīdīgiem zilganiem vai zaļganiem spārniem, Latvijā konstatētas 2 sugas; krāsspārnis.
- zaigspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Lestidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, spāru ķermeņa virspuse tumšā bronzaskrāsā vai metāliski zaļa, bieži ļoti spīdīga, spārni bezkrāsaini, uzturas pie upēm.
- ģeogrāfiski attālas augu formas vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- cunfte Vienas nozares vai vairāku radniecīgu nozaru amatnieku organizācija (feodālismā, kapitālismā).
- slānis Viendabīgs (kā, piemēram, vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību; horizontāli norobežota (kā, piemēram, vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
- Vezuvs Vienīgais darbīgais vulkāns Eiropas kontinentālajā daļā, Itālijā, uz dienvidiem no Neapoles (it. val. _Vesuvio_), augstums - 1281 m vjl., virsotnē krāteris 750 m diametrā, pēdējais izvirdums 1944. g.
- tausts vienkārša stienīšveida kontroles ierīce šķidruma līmeņa noteikšanai, parasti ar divām atzīmēm, kas norāda minimālo un maksimālo pieļaujamo līmeni. Kontrolējot šķidruma (parasti - eļļas) līmeni, spēkratiem jāatrodas horizontāli; taustu izņem, noslauka un ievieto tam paredzētajā vietā līdz galam. Izņemot taustu vēlreiz, pēc tā saslapšanas līmeņa konstatē šķidruma līmeni tvertnē un tā atbilstību atzīmēm.
- glikolskābe Vienkāršākā oksikarbonskābe, bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 79-80 Celsija grādi, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos.
- fenols vienkāršākais no šiem savienojumiem - karbolskābe C~6~H~5~OH (bezkrāsaini kristāli ar specifisku smaku), kuru lieto, piemēram, dezinfekcijā.
- etanolamīni Vienkāršākie aminospirti, bezkrāsaini, viskozi, higroskopiski šķidrumi, zemākā temperatūrā - kristāliskas vielas.
- aizvirzīties Vienmērīgi attālināties (noteiktā virzienā).
- vienmetalisms Vienmetāla naudas sistēma, monometālisms.
- aizpātarot Vienmuļīgi skaitot lūgšanas (apvārdojot), novērst (novākt, attālināt).
- Ligūrija Viens no 20 Itālijas reģioniem ("Liguria"), administratīvais centrs - Dženova, platība - 5420 kvadrātkilometru, 1586000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Dženovas, Impērijas, Spēcijas un Savonas, robežojas ar Pjemontas, Lombardijas, Emīlijas Romanjas un Toskānas reģionu, kā arī ar Franciju, apskalo Ligūrijas jūra.
- folijskābe Viens no B vitamīniem, dzeltena, kristāliska viela; folijskābes nepietiekamība organismā rada mazasinību.
- tereftalskābe Viens no ftalskābes (karbonskābes) izomēriem, bezkrāsaina kristāliska viela, lieto polimēru rūpniecībā.
- sūknis viens no galvenajiem ūdensapgādes sistēmas elementiem ūdens pārvietošanai gan vertikāli, gan horizontāli.
- amarone Viens no labākajiem Itālijas vīniem, ko darina no žāvētām (vītinātām) vīnogām.
- ablatīvs Viens no locījumiem dažās valodās (piem., latīņu), kas apzīmē darbības izejpunktu; latviešu valodā ablatīva funkcijas daļēji pilda instrumentālis un ģenitīvs.
- dzanni Viens no personāžiem itāliešu masku teātrī - kalps, kalpone (Arlekīns, Brigella, Pulčinella utt.).
- tiešsaistes supervīzija viens no supervīzijas norises veidiem, kas notiek attālināti, izmantojot tiešsaistes nodrošinājuma programmas; visbiežāk tiek izmantota individuālajā supervīzijā, bet to var praktizēt arī grupas supervīzijā.
- mala Vieta (kur, piemēram, kādā teritorijā, celtnē, telpā), kas ir attālināta no (tās) centra; arī puse.
- puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas; vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šīs teritorijas, telpas) centra.
- novilcināt Vilcinoties panākt, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- aizvilināt Vilinot attālināt.
- pseidomorfoze Viltus kristāls, kura forma neatbilst attiecīgā minerāla kristāliskā režģa uzbūvei, bet ir pārmantota no cita aizvietota vai izšķīduša kristāla.
- aizvirmot Virmojot attālināties; aizvirpuļot.
- aizvirpināt Virpinot attālināt.
- aizvirpuļot Virpuļojot attālināt.
- aizvirpuļot Virpuļojot attālināties.
- Liskamms Virsotne Alpos, blakus Difūra smailei, Itālijā un Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4527 m vjl.
- Difūra smaile virsotne Alpos, Itālijā un Šveicē, otrā augstākā virsotne Eiropā - 4634 m vjl.
- Albo kalns virsotne Itālijā (_Albo, Monte_), Sardīnijas salas austrumu daļā, Nuoro provinces ziemeļu daļā, augstums - 1127 m.
- Ardžentēra virsotne Itālijā (_Argentera_), Pjemontas provinces Kuneo provinces dienvidrietumos, augstums - 3297 m.
- Korno Grande virsotne Itālijā, Apenīnu pussalas vidusdaļā, augstums - 2912 m.
- Muztagata Virsotne Rietumkunluna Kašgārijas grēdā, Ķīnā, augstums - 7555 m, gneisi un kristāliskie slānekļi, šļūdoņi (garums - līdz 21 m), sniegāji.
- tāļāk Virzienā uz priekšu (iet, braukt), attālinoties no kā, kāda.
- eirokomunisms Virziens Francijas, Itālijas un dažu citu valstu komunistiskajās partijās 20. gs. 70. gados, kas neatzina padomju kompartijas ģenerāllīniju un vadošo lomu.
- panbabilonisms Virziens historiogrāfijā, kas par pasaules kultūras pamatu uzskatīja Babiloniju; 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā to iedibināja vācu orientālisti.
- hermētisms Virziens itāliešu dzejā 20. gs. 20.-30. gados; galvenā pazīme - apzināta izolēšanās no apkārtējās īstenības subjektīvu pārdzīvojumu pasaulē.
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
- aizvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt.
- aiznest Virzot, raujot sev līdzi, attālināt (par straumi, vēju u. tml.).
- aprucināt Visapkārt dārdēt, dimdēt no tālienes.
- krāsainie metāli visi metāli, izņemot dzelzi, mangānu, hromu un to sakausējumus; krāsainie metāli, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par dzelzs kušanas temperatūru, ir viegli kūstošie metāli (alvas kušanas temperatūra ir 232 °C, svina – 327 °C, cinka – 419 °C, alumīnija – 658 °C).
- vistālāk Vispārākā pakāpe --> tālu, tāli.
- kristāliskums Vispārināta īpašība --> kristālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metāliskums Vispārināta īpašība --> metālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metāliskums Vispārināta īpašība --> metālisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apo- Vistālākais, attālināts (piem., apocentrs); neesošs, klāt neesošs; cēlies no (piem., apomikse).
- tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
- Habla konstante Visuma izplešanās koeficients, galaktiku attālināšanās ātrums ir proporcionāls to atstatumam.
- entelehija Vitālismā - īpaša nemateriāla sākotne, kas virza organismu attīstību.
- neovitālisms Vitālisma attīstības virziens 19. gs. 2. pusē, kas kritizēja mehāniski materiālistiskos priekšstatus par dzīvības būtību.
- ciānkobalamīns Vitamīns B~12~, tumšsarkani, ūdenī šķīstoši kristāli; atrodas aknās, nierēs, zivīs, pienā (augos nav); organismā veido eritrocītus, tā trūkums izraisa anēmiju; kobalamīns.
- Viterba Viterbo, pilsēta Itālijā.
- aizvīterot Vīterojot attālināties (par putniem).
- aizvizmot Vizmojot attālināties (parasti par gaismu); aizvizēt.
- aizvizēt Vizot attālināties, izzust (par gaismu, par ko spožu, gaišu).
- momi Vjetnamiešu rituālās maizītes, kuru forma atgādina sieviešu ģenitālijas un tiek izmantotas reliģiskajos auglības rituālos.
- Iskija Vulkāniska saliņa pie Neapoles līča ("Ischia"), Itālijā, platība - 46 kvadrātkilometri siltie avoti, tūrisms, kūrorts.
- Lipāru salas vulkānisku salu grupa Tirēnu jūrā (_Lipari, Isole_), Itālijas teritorija uz ziemeļiem no Sicīlijas, ietver 17 salu, kopējā platība - 117 kvadrātkilometru, augstums - līdz 926 m; Eola salas; Aiola salas.
- Vulkāna Vulkāno, sala Tirēnu jūrā, Itālijas teritorija.
- aizzagties Zagšus attālināties.
- epidots zaļš vai dzeltens iežveidotājs minerāls, kalcija, dzelzs vai alumīnija silikāts Ca~2~(Al,Fe)~3~Si~3~O~12~(OH), raksturīgs metamorfiem iežiem; dzidrie kristāli ir pusdārgakmeņi.
- aizzeltīties Zeltā mirdzot attālināties.
- diazoaminobenzols Zeltaini dzeltens kristālisks pulveris; lieto kā starpproduktu azokrāsvielu sintēzē.
- piedurknes uzšuves zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes; ševroni.
- slāņlīdzenums Zemes platformas plātnes, ko klāj gandrīz horizontāli nogulumiežu slāņi (piemēram, Austrumeiropas līdzenums).
- karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra vai digitāli).
- Aličes rags zemesrags Itālijā (_Alice, Punta_), Kalabrijas pussalas austrumos, Jonijas jūras krastā.
- Palinuro rags zemesrags Itālijas dienvidu daļā, Tirēnu jūras krastā.
- brokāts Zīda audums ar ieaustiem metāliskiem (parasti zelta vai sudraba) diegiem.
- korso brauciens ziediem rotātu ratu rindas brauciens (itāliešu karnevālos); brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
- simpodiālā ziedkopa ziedkopa, kuras galvenā ass beidz augt garumā līdz ar pirmā zieda attīstību, katrs nākamais ziednesis, attiecībā pret iepriekšējo ziedu atzarojas bazipetāli.
- teramaras Ziemeļitālijā atrastas nelielu pāļu būvju paliekas no ģints kopienas laikiem.
- aukstās krāsas zilā, debeszilā un zaļā krāsa, kas rada priekšstatu par aukstumu un nekustīgumu, šķietami attālina objektu no skatītājiem.
- litomantija Zīlēšana ar akmeņiem, dārgakmeņiem un kristāliem dažādos veidos, parasti saistībā ar astroloģiju.
- eģiptoloģija Zinātņu komplekss, kas pētī Senās Ēģiptes valodu, rakstību, vēsturi, kultūru un arheoloģiskos pieminekļus; orientālistikas nozare, izveidota 1822. g., kad tika atšifrēti ēģiptiešu hieroglifi.
- orientoloģija Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas; orientālistika.
- kampanile Zvanu tornis Itālijas viduslaiku un renesanses arhitektūrā (parasti četrstūrains, reizēm apaļš, un novietots savrup no dievnama).
- nīšu žogs žogs, ko gatavoja iepinot nodarinātus, bet nemizotus paegļu vai egļu (retāk cita koka) zarus starp trīs horizontāli novietotām kārtīm, kuras abos galos piestiprinātas stabiem.
- aizžvadzēt Žvadzot attālināties.
- aizžvinkstēt Žvinkstot attālināties.
tāli citās vārdnīcās:
LLVV
MEV