aiztarkšķēt
aiztarkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aiztarkšķu | aiztarkšķam | aiztarkšķēju | aiztarkšķējām | aiztarkšķēšu | aiztarkšķēsim |
2. pers. | aiztarkšķi | aiztarkšķat | aiztarkšķēji | aiztarkšķējāt | aiztarkšķēsi | aiztarkšķēsiet, aiztarkšķēsit |
3. pers. | aiztarkšķ | aiztarkšķēja | aiztarkšķēs |
Pavēles izteiksme: aiztarkšķi (vsk. 2. pers.), aiztarkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztarkšķot (tag.), aiztarkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztarkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāaiztarkšķ
Tarkšķot attālināties; aiztarkšēt.
Avoti: LLVV