aiztarkšēt
aiztarkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retākLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiztarkšu | aiztarkšam | aiztarkšēju | aiztarkšējām | aiztarkšēšu | aiztarkšēsim |
| 2. pers. | aiztarkši | aiztarkšat | aiztarkšēji | aiztarkšējāt | aiztarkšēsi | aiztarkšēsiet, aiztarkšēsit |
| 3. pers. | aiztarkš | aiztarkšēja | aiztarkšēs | |||
Pavēles izteiksme: aiztarkši (vsk. 2. pers.), aiztarkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztarkšot (tag.), aiztarkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztarkšētu
Vajadzības izteiksme: jāaiztarkš
Aiztarkšķēt – tarkšķot attālināties.
Avoti: LLVV