Albalonga
Albalonga vēsturisks, īpašvārds, vietvārds; joma: vēsturisks vietvārds
Seno latīņu galvenā pilsēta Itālijā ("Alba Longa"), dibinājis viens no Eneja dēliem, ap 600. g. p. m. ē. to izpostījuši romieši.
Avoti: LEV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Eneja dēls Askanijs Jūls nodibinājis pilsētu Albalongu, kura kļuvusi par Latijas galvaspilsētu.
- Četrpadsmit paaudzes Eneja pēcteči valdījuši Albalongā.
- Albalonga atradās 19 kilometrus uz dienvidaustrumiem no tagadējās Romas atrašanās vietas.