aiztinkšķēt
aiztinkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aiztinkšķu | aiztinkšķam | aiztinkšķēju | aiztinkšķējām | aiztinkšķēšu | aiztinkšķēsim |
2. pers. | aiztinkšķi | aiztinkšķat | aiztinkšķēji | aiztinkšķējāt | aiztinkšķēsi | aiztinkšķēsiet, aiztinkšķēsit |
3. pers. | aiztinkšķ | aiztinkšķēja | aiztinkšķēs |
Pavēles izteiksme: aiztinkšķi (vsk. 2. pers.), aiztinkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztinkšķot (tag.), aiztinkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztinkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāaiztinkšķ
Tinkšķot attālināties.
Avoti: LLVV