aiztipināt
aiztipināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiztipinu | aiztipinām | aiztipināju | aiztipinājām | aiztipināšu | aiztipināsim |
| 2. pers. | aiztipini | aiztipināt | aiztipināji | aiztipinājāt | aiztipināsi | aiztipināsiet, aiztipināsit |
| 3. pers. | aiztipina | aiztipināja | aiztipinās | |||
Pavēles izteiksme: aiztipini (vsk. 2. pers.), aiztipiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztipinot (tag.), aiztipināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztipinātu
Vajadzības izteiksme: jāaiztipina
1.Tipinot attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Tipināt prom; tipinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa smaidot māj pretī, tad pagriežas un naskā soli aiztipina.
- Pēc tam aiztipināju līdz krūmiem, paēnā, un apgūlos.
- Pati sastingusi palika sēdēt gultā, bet Olga aiztipināja atvērt.
- Pirms vēl citi paspēja atgūties, večiņa žigli aiztipināja pa spožo asfaltu.
- Garām aiztipina drūvīgi cilvēki, kurus sauc par viļņiešiem.