Paplašinātā meklēšana

Meklējam pīt.

Atrasts vārdos (648):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2439):

Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha
Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte
skrāpīte Abruskrāpīte
Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
Acupe Acupīte, Rūjas pieteka
Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
resurrēkcionisti agrāk Anglijā līķu laupītāji, kas tos pārdeva anatomiem
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
saskopuļot aiz skopuma sataupīt, sakrāt
spītespēc aiz spītības
aizrakāt Aizkārpīt
aizbružāt Aizkārpīt, aizrakt (ar kājām)
aizurdīt Aizkārpīt, rakņājot (bikstot) nosprostot, aizbāzt
aizkarpīt Aizkast, aizkārpīt, aizkašāt
aizkārnīt Aizkast, aizkašņāt, aizkārpīt
aizrežģīt Aizlāpīt
saštapēt Aizlāpīt
aizlabot Aizlāpīt, salabot aizlāpot
aizregžt Aizpīt
aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu
aizvaražāt Aizpīt, piemēram, ar auklām
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai
atgausēt Aiztaupīt
paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt
aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot
aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā
Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā
Aknupīte Akņupīte, Eglonas pieteka
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
Dambupīte Āķenupīte, Ogres pieteka
Dravnieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka
Priednieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
Alekša upīte Alekšupīte, ūdenstece Kuldīgas novadā un Kuldīgā
Brūžupīte Alekšupīte, Ventas pieteka
Sure Alekšupīte, Ventas pieteka
Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Pelčupe Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē
Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte
Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte
Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka
Akmene Andrupīte Ērgļu novada Jumurdas pagastā
Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā
Lukstas upe Andrupīte, ūdenstece Jumurdas pagastā
Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu
vīze Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm)
lāpeklis apģērba gabals u. tml., kas jāsalāpa vai tiek lāpīts
apgānīt Apkaunot (ko cēlu, labu); aptraipīt
nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko
apvaražot Aplāpīt
aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu); pabeigt lāpīšanu
apsalāpīties Aplāpīt sev, piemēram, drēbes, veļu
razuķ Aplaupīt
izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to
vzjaķ buharja aplaupīt piedzērušo
zakaļečiķ Aplaupīt piedzērušo
razdrjučiķ Aplaupīt, izģērbt
aplupināt Aplaupīt, izlaupīt
nolupīt Aplaupīt, izlaupīt
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu)
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai
Entoloma aprile aprīļa sārtlapīte
skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām
sailains apslienāts, aptraipīts ar siekalām
apkrēst Apsmulēt, notašķīt, notraipīt
piežiekāt Apsmulēt, notašķīt, notraipīt
aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru
saķezēties Apsmulēties, notraipīties
apkraukaļāt Apspļaut, nosmērēt, notraipīt ar gļotām, krēpām
nopļekāties Apšļakstot notraipīties
Apšupe Apšupīte - ūdenstece Latvijā, Alūksnes novadā
Āpšupīte Apšupīte, Vaidavas pieteka
Dzilnene Apšupīte, Vaidavas pieteka
Lugažu strauts Apšupītes paralēls nosaukums tās augštecē
izķermināt Aptašķīt, aptraipīt
notasnāt Aptašķīt, aptraipīt
saželināt Aptašķīt, aptraipīt
notasnāties Aptašķīties, aptraipīties
notīņāt Aptīt, appīt
smorķēt aptraipīt
apsmulēt Aptraipīt
apsmurgāt Aptraipīt
aptriept Aptraipīt
apvārtīt Aptraipīt
noluzēties Aptraipīt
nomuit Aptraipīt
nopicināt Aptraipīt
nošmurgulēt Aptraipīt
piemārnīt Aptraipīt
saļeskāt Aptraipīt
svīlēt Aptraipīt
nosleķēt Aptraipīt ar asinīm
aptaisīt Aptraipīt ar izkārnījumiem
ķiept Aptraipīt, apbružāt
nopļekšēt Aptraipīt, apbružāt
nopļekšķēt Aptraipīt, apbružāt
nošķurstēt Aptraipīt, apbružāt
nošķurstīt Aptraipīt, apbružāt
nošļerpēt Aptraipīt, apbružāt
notemēt Aptraipīt, apbružāt
saķezināt Aptraipīt, apbružāt
krešāt Aptraipīt, apbružāt (apģērbu)
makulēt Aptraipīt, apgānīt
šķiezt Aptraipīt, apmētāt
nožakāt Aptraipīt, apsmulēt
satraipīt Aptraipīt, apsmulēt
nodzievāt Aptraipīt, apsvīnīt
noķermināt Aptraipīt, aptašķīt
lezēt Aptraipīt, aptašķīt, apliet
ķizināt Aptraipīt, aptriept
apsmuļļāt Aptraipīt, apvārtīt
aptraipelēt Aptraipīt, nosmērēt
sapačkāt Aptraipīt, nosmērēt
šņurgāt Aptraipīt, nosmērēt
piesvīnīt Aptraipīt, nosmulēt
apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem; arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma)
apsasmulēties Aptraipīties
apsmērēties Aptraipīties
gānīties Aptraipīties
nošmurgulēties Aptraipīties
šņurgāties Aptraipīties
nodzievāties Aptraipīties (apsvīnīties)
aptaisīties Aptraipīties ar izkārnījumiem
saķezināties Aptraipīties, apbružāties
nožakāties Aptraipīties, apsmulēties
ķizināties Aptraipīties, nosmulēties
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt)
mīzalens Aptraipīts, apsmulēts
aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties
aizakuražēties Apvainoties un kļūt spītīgam
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1)
tūre ar akmeņiem pildīts pīts grozs, ko izmanto hidrotehnikā
miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā
seriba ar dzeloņžogu iežogota pagaidu nometne Sudānā, ko senāk ierīkoja arābu tirgotāji pirktu vai salaupītu lopu sadzīšanai un vergu koncentrācijai
izpiņķēties ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3)
režģīt ar grūtībām pīt, mudžināt, arī raisīt
kalapīt ar kājām rakņāt, kārpīt zemi, parasti meklējot (ko)
sūdājs ar mēsliem notraipīts
sūdains ar mēsliem notraipīts; ļoti netīrs
grauzdupīte ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts
olupīte ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte
zvirgzdupīte ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte
norāvots ar rāvu 1 noķēpāts (aptraipīts)
mērķēt ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur)
tēmēt ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur)
tāsainis ar tāsīm appīts pods
vēžupe ar vēžiem bagāta upīte, strauts
zušupīte ar zušiem bagāta upīte
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
Arupe Ārupīte - upe, Raunas pieteka
Arupīte Ārupīte, Raunas pieteka
Arupe Arupīte, Svētupes pieteka
Ārupīte Arupīte, Svētupes pieteka
Dzirnupīte Arupīte, Svētupes pieteka
Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā
Božupīte Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā
Sērmūkšu strauts Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā
autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām
stiķīgs Asprātīgs, jocīgs; arī spītīgs, iecirtīgs
atšļaukāties Atgulties uz muguras, izstaipīt (locekļus, ķermeņa daļas)
atkārnīt Atkārpīt
atskārpīt Atkārpīt
pārtraipīt atkārtoti notraipīt, nosmērēt
patapināt Atlikt, pietaupīt
atrist Atnākt vaļā (par ko sapītu, sasietu); atraisīties
izplicināt Atņemt, aplaupīt
izpīt Atpīt, atraisīt (parasti matus)
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
atpīt Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni)
izaraisīties Atraisīties, izraisīties (par ko sasietu, sapītu)
apcirsties ātri apvainoties; iespītēties; iecirsties
izšinkavāt ātri izlietot, netaupīt
aizdiegt ātri vai pavirši aizšūt, aizlāpīt
varžāt Ātri, pavirši lāpīt, šūt
varžot Ātri, pavirši lāpīt, šūt
savaržāt Ātri, pavirši salāpīt, sašūt
atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem)
Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte
Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m)
Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
Grūbas ūdenskritumi atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums — 0,5-2,4 m, platums — 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi
Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts
Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ
Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas
Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas
Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms
Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve
pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam)
aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt
atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma)
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
Rute Baižupīte, Raunas pieteka
aminarsons Balts pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā, labi sārmu šķīdumos; lieto zarnu amebiāzes, balantidiāzes, trihomonu kolpīta terapijā
bandīts Bandas dalībnieks; laupītājs
Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte
pukāt Bārt, sadusmot, spītēt
pukot Bārt, sadusmot, spītēt
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu
Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā
Beigota Beigota upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā
Beigotu Beigotu upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā
vancka Bērns, kas nolaupīts un nav atrasts
broškāt Beržot aptraipīt
Beķeru strauts Bēteru upīte Alūksnes novadā
lācenes Biezas lāpītas bikses
maki Biezi krūmāji, kur slēpās Sardīnijas un Korsikas laupītāji
chamarophyllus Biezlapītes
tiliaea Biezlapītes
camarophyllus Biezlapītes (1)
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers
Blusupe Blusupīte, upe Ainažu pagastā
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte
nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to)
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties
nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt
salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru
nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem
Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele
Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties
noslucēties Brienot notraipīties
nosabristies Brienot notraipīties, saslapināties
izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties
nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies
Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta
hunhūzi Bruņoti laupītāji Ziemeļķīnā un Mandžūrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē
čečens Bruņots laupītājs
Brūžaupe Brūžupīte, Melnupes pieteka
Paldu grāvis Brūžupīte, Melnupes pieteka
burlaka Burlaks, laupītājs
Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte
napelīns C~22~H33NO3, zilās kurpītes ("Aconitum napellus L.") alkaloīds
lapakonitīns C32H44N2O8, ziemeļu kurpītes "Aconitum septentrionale" alkaloīds
Ugra Caunupīte, Mazās Juglas pieteka
piepļūtīt Caurejas rezultātā notraipīt (piemēram, bikses)
Cekuļupīte Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā
Mazuļu strauts Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā
Lācupīte Cekulupīte, Vaidavas pieteka
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties
žēlot Censties neiztērēt, nedot; arī taupīt (1)
uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam)
Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte
Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte
Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti
sakolēt cieši savilkt un sapīt
smērmiķelis cilvēks, kas darot kādu darbu mēdz notraipīties
ķocka cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko)
namežnieks cilvēks, kurš uzvilcis ar asinīm notraipītas netīras drēbes
kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers
kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers
Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte
Kosuliņa Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka
Kosuliņš Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka
grecelēties Cirtoties, sapīties
Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka
crassula Crassula aquatica - ūdeņu biezlapītes "Tillaea aquatica" nosaukuma sinonīms
Cūkezerupīte Cūkupīte, Līgupes kreisā satekupe
Gačupe Čāgupīte, Bolupes pieteka
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
biūāt Čīkstēt, spītīgi raudāt
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
puspīts Daļēji, pa pusei pīts
ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties
cūkāt darīt netīru, notraipīt
leskāt darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu)
loskāt darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu)
šmullēt darīt netīru; traipīt
ķeskāt darīt netīru; traipīt, ziest
ķockāt darīt netīru; traipīt, ziest
lāpītājs darītājs --> lāpīt
pinējs darītājs --> pīt
Asote Dārzupīte
Lagzdes upe Dārzupīte, Daugavas pieteka
Tarzupīte Dārzupīte, Daugavas pieteka
gūļāt daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties
pupurēt daudz lāpīt
griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību
Paukulīte Daudzupīte, Vijas pieteka
Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte
Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte
Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe
Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte
Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene
Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte
Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte
Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis
fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze
uzdēt Dējot trāpīt (kaut kam virsū)
pītīte dem. --> pīte
pītenītis dem. --> pītenis
upelis dem. --> upe; strauts, neliela upīte
Demokrātu Demokrātu upe - Demokrātupīte
Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
bīte Dīkdienis, slaists, slinkuma lāpītājs
Dīļupīte Diļupīte, Sedas pieteka
lāpāms divd. --> lāpīt
nolāpīts divd. --> nolāpīt
biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas
Aconitum x cammarum divkrāsu kurpīte
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
Butleru strauts Dobupītes kreisā krasta pieteka Ķekavas pagastā
Domērupīte Domērupe, Gāburupītes pieteka
ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties
Dorupe Dorupīte, Auces pieteka
Ķiršupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka
Ķiržupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka
Draņķu upe Draņķupīte, Gaujas pieteka
Gaiļupīte Dreiliņupītes nosaukums tās lejtecē
Cēsniekupīte Dūkupītes kreisā satekupe Raiskuma pagastā
Rideļupīte Dūkupītes labā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā
Dūņupe Dūņupīte, Vaidavas pieteka
Tiltakalnu upe Dūņupīte, Vaidavas pieteka
Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe
aizdurt durot netrāpīt, aizvirzīt garām, sānis
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis
cypripedium Dzegužkurpītes
Cypripedium calceolus dzeltenā dzegužkurpīte
ādamzāle Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
dzeguzeskurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
dzeguzessietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
dzegužkurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
dzegužsietava Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
sietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
Aconitum lasiostomum dzeltenā kurpīte
Dzelzupe Dzelzupīte, Tirzas pieteka
Dzalzupe Dzelzupīte, Tirziņas pieteka
Kapupīte Dzeņupīte, Vaives pieteka
Veismaņu upe Dzeņupīte, Vaives pieteka
Veismaņupe Dzeņupīte, Vaives pieteka
Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā
uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties
Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe
Dzegsnupīte Dzēsupīte Beļavas pagastā
Dzesnupe Dzēsupīte Beļavas pagastā
Dzeznupe Dzēsupīte Beļavas pagastā
Dzeznupīte Dzēsupīte Beļavas pagastā
Ragaviņa Dzēsupīte Beļavas pagastā
doburs Dziļāka vieta īsu līču upītēs
Asare Dzirnavupīte Asares un Rubenes pagastā
Strazde Dzirnavupīte, Līgupes pieteka
Zābakupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka
Bočupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā
Čūčupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā
Inese Dzirnavupīte, Sustalas pieteka
Orizore Dzirnavupīte, Sustalas pieteka
Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte
Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte
Cīruline Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē
Cīruļupīte Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē
Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera
Egļupe Egļupīte, Tirziņas pieteka
nosapērties Ejot, braucot pa dubļainu ceļu, nogurt, arī notraipīties
lūciņi elastīgi meldri, no kuriem tiek pīti grozi
Brūnupe Elkupīte, Bārtas pieteka
Elkupe Elkupīte, Bārtas pieteka
Engures upe Engures ezera noteka uz Rīgas jūras līci, kas līdz Engures kanāla izrakšanai 1842. g. bija vienīgais savienojums ar jūru; Engure; Engurupīte; Vecupe
Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi
olgrauzis Epitets oļainam strautam, upītei
olgrauzīte Epitets oļainam strautam, upītei
Jūdupe Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Rubas pagastā, garums - 9 km; Jūdupīte
Lapeits ezers Andzeļu pagastā, platība - 1,8 ha; Lapite; Lapītes ezers
Džukstes ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība - 4,8 ha; Upatnieku ezers; Upetnieku ezers; Upītnieku ezers
Jāņuciema ezers ezers Demenes pagastā, platība — 11,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, iztek Lucesas labā pieteka Jāņupīte, ietek Kumbule
Dūņezers ezers Garkalnes novadā, platība - 4,9 ha; Lēpītis
Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti
Laipītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,2 ha; Laipīšu ezers; Laipīts; Laipu ezers
Zvārdes ezers ezers Saldus novada Zvārdes pagastā, platība — 20 ha, iztek Ezeres pieteka Klagātupīte; Odzēnu ezers; Odzeņu ezers; Odziņu ezers
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte
Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte
Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā
gailīši Gailīšu upe - Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
Gaņģupe Gaņģupīte, Glāžupes pieteka
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi)
bonifācijs Gari mati, kas nav sapīti bizē
nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe
Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega
Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte
Vāļkalnu upīte Gaujas kreisā krasta pieteka Drabešu pagastā; Vāļupīte
Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe
Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte
Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte
Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene
Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte
Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe
Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis
Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe
Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis
Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte
Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte
Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte
Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte
Grotiņgrāvis Gaujas pietekas Draņķupītes paralēls nosaukums tās augštecē
Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
Bērzaine Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs
Smirdupīte Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs
gurņāties Gorīties, staipīties
izžorīties Gorīties, staipīties
šlaukāties Gorīties, staipīties
svaigstīties Gorīties, staipīties
žļogāties Gorīties, staipīties
lamstīties Gorīties, staipīties, slinkot
nogrābāt Grābājot notraipīt
apgrābstīt Grābstoties notraipīt
nogrābstīt Grābstoties notraipīt
Grašupe Grašupīte Krimuldas pagastā
Gardene Grauzdu upīte, Bērzes pieteka
Graužupe Graužupīte, Daugavas pieteka
Gribule Gribuļupīte, Kaibalas pieteka
klepti Grieķu laupītāju bandas, kas piedalījās arī atsvabināšanas karā (1821.-1828. g.)
Alkipe grieķu mitoloģijā - Areja un Aglauras meita, kuras godu mēģināja laupīt Halirotijs
kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju
Akadēms grieķu mitoloģijā - atēniešu varonis, kas parādīja Dioskūriem, kur paslēpta viņu māsa, Tēseja nolaupītā Helēna; no viņa vārda cēlies nosaukums "akadēmija"
Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Tēseja un Faidras dēls, Akamanta brālis, piedalījās Trojas karā un kopā ar brāli atbrīvoja Dioskūru nolaupīto Tēseja māti Aitru
Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā
Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs
Pitiokampts Grieķu mitoloģijā - laupītājs "Priežu liecējs", kas dzīvoja pie ceļa uz Korintu
Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis
Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts
harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts
Grīviņa Grīviņupīte, Gaujas pieteka
Grīviņu strauts Grīviņupīte, Gaujas pieteka
Līzīte Grīviņupītes kreisā krasta pieteka Liepas pagastā; Lizīte
Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku)
ķocis Grozs (parasti pīts)
ķerbele Grozs, pīts no klūdziņām vai saknītēm
Grūba Grūbas ūdenskritumi - atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums - 0,5-2,4 m, platums - 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi
Gružu strauts Grūžupe, Miegupītes pieteka
Gružupe Grūžupīte, Briedes pieteka
Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā
Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku
Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte
Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē
Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā
Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi
Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m
Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās
Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha
Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Aconitum henryi Henrija kurpīte
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite
Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte
Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte
iebildība Iedomība, augstprātība; arī spītība
iebildīgs Iedomīgs, augstprātīgs; arī spītīgs
cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi
ieraibināt Iekaisīt, iebārstīt, iepīt, piejaukt
čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem
aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam)
kunkuļoties Ielaisties, pīties (arī kopoties) ar kādu
ielaidīt Ielāpīt, izšūt
brigants Ielu laupītājs Itālijā
iepenterēt Iepīt
iepiņķēt Iepīt (2)
ieklūgot Iepīt klūgas (grozam u. tml.)
pestīt iepīt, iejaukt
sapīņāt iepīt, iejaukt
ievaldzināt Iepīt, iejaukt, iesaistīt
ierežģināt Iepīt, ielocīt (ko), veidojot režģi
ierežģīt Iepīt, ielocīt (ko), veidojot režģi
sakankalēt Iepīt, savedināt
iepeinēties Iepīties
iesieties Iepīties (1)
ievaldzināties Iepīties (nepatīkamā lietā)
ietīties Iepīties, sapīties (parasti tīklā)
pašlikvidators ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks
murzāt Iesaistīt, iepīt
iepīt iesākt pīt, bet nepabeigt
salikts iesējums iesējums, ko veido ar auduma muguriņu un kartona papītēm, kas pārklātas ar papīru vai citu iesiešanas materiālu
satītīt Iespītēt
saspītēt Iespītēt, parasti ļoti
satītīties iespītēties
iebilsties Iespītēties
iekosties Iespītēties
saspīlēties Iespītēties
iespīte Iespītība
ieraustīt Iestaipīt, izstaipīt
iesaut Iešaut, šaujot trāpīt
siroties Iet laupīt, izlaupīt
aizkrāt Ietaupīt
ieekonomēt Ietaupīt
ielaicīt Ietaupīt
iepāst Ietaupīt
uztapināt Ietaupīt
atkrāt Ietaupīt, atlicināt, nolikt malā
iekoklēt Ietaupīt, iedzīt
timmīgs Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs
timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns)
tītīšanās Ietiepšanās, spītēšanās, nepaklausīšana
iestīvēties Ietiepties, iespītēties
ietirvēties Ietiepties, iespītēties
ietītīties Ietiepties, iespītēties
Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale
sašļaustīties ilgāku laiku staipīties
satiepties ilgāku laiku tiepties, iespītēties
nozabelēties ilgāku laiku tūļāties, staipīties, gorīties
izkārpīties ilgāku laiku, daudz kārpīties
atlāpīt ilgāku laiku, daudz lāpīt
izlāpīties ilgāku laiku, daudz lāpīt
lāpīties ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus
izpīties ilgāku laiku, daudz pīt
izspītēties ilgāku laiku, daudz spītēt
iztaupīties ilgāku laiku, daudz taupīt
atziest ilgāku laiku, daudz traipīt (drēbes)
sacelāties ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt
dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt
Ilgupe Ilgupīte, Tirziņas pieteka
liburna Illīriešu jūras laupītāju kuģis ar 2 airu rindām; viegli būvēts un sekli peldošs karakuģis Senās Romas ķeizarvalsts laikā
Ilza Ilzupīte, Dvietes pieteka
Ķilpjupīte Imulas labā krasta pieteka Vānes pagastā, augštece Gaiķu pagastā; Ķilpupīte
Līčupe Inčupīte, Gaujas pieteka
Dzelzāmuru upe Inčupīte, Gaujas pieteka
medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos
Iršupe Iršupīte, Pērses pieteka
Dzirnupe Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, garums - 10 km, kritums - 15 m; Dzirnupīte
nostaipīt īsu brīdi staipīt un pabeigt staipīt
nostaipīties īsu brīdi staipīties un pabeigt staipīties
nobārstīties Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), notraipīties (ar to); izbārstot (ko), izbārstoties (kam), tikt notraipītam (ar to)
marroni Izbēguši vergi, kas sabiedrojušies laupītāju bandās
iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti
izšķorīties Izgorīties, izstaipīties
nožarbināties Izgorīties, izstaipīties
sakakāt Izkārnoties notraipīt, piemēslot
izpeisēt Izkārpīt, izkašņāt, izraust
izdukāt Izkašņāt, izkārpīt
izķepīt Izķēpīt
poperēt Izlabot, lāpīt
reparēt Izlabot, salāpīt
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to)
pārdarināt Izlāpīt, pārtaisīt
izalavīties Izlāpīties
izlupināt Izlaupīt, aplaupīt
ķīckāt Izlaupīt, aplaupīt
plinderēt Izlaupīt, aplaupīt
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to)
nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to); līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem)
izpīņāt Izpīt
Daudu avots izplūst Daudas upītes kreisajā krastā, Siguldas pagastā
spīvāt Izsmiet, spītēt
spīvēt Izsmiet, spītēt; spīvāt
likt uz ausīm izspiest naudu; aplaupīt
iztītīties Izspītēties, izniķoties
iztirvēties Izspītēties, iztielēties
atstaipīt Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu)
izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu)
izstaipīt kaulus izstaipīt locekļus
izstaipaļāt Izstaipīt, izstiept uz visām pusēm
izslaicīt Izstaipīt, pastiept
atstaipīties Izstaipīties
izarozīties Izstaipīties
izarūzāt Izstaipīties
izrozīties Izstaipīties
sašļaucīties Izstaipīties
sašļaukāties Izstaipīties
sažļaudzīties Izstaipīties
nolāpāt Izstaipīties (par audumu)
izslaicīties Izstaipīties, izstiepties
iztampīties Izstaipīties, paplašināties (par apģērbu)
izstilpēt Izstiept, izstaipīt
stiepuļot Izstiept, izstaipīt
stiepuļoties Izstiepties, izstaipīties
dedzināt (dzīvības) sveci no abiem galiem izšķērdīgi tērēt spēkus, netaupīt sevi
izpoikāt Izšūt, izlāpīt
izticināties Iztaupīties, izskopoties
Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta
Iša Ižupīte, Libes pieteka
Lībīte Ižupīte, Lībes pieteka
Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte
Krāslava Jāņupīte, Daugavas pieteka
Janovka Jāņupīte, Laucesas pieteka
varžīties Jaukties, pīties
Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte
Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
Jērūžgrāvis Jērūžu grāvis, Gausupītes pieteka
immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta
mežģīte Jostas veids, pītenes paveids, kur velki kalpo arī iekšaudam
flibustieri Jūras laupītāji (17.-18. gs.), ko Anglija un Francija izmantoja cīņai pret Spānijas koloniālajiem valdījumiem
bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri
korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis; pirāts
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne
dabrava kāds ar notraipītām drēbēm
pasūlāt kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt
pasūlāties kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt
parozīties kādu brīdi gorīties, staipīties
palāpīties kādu brīdi lāpīties
Teesdalia nudicaulis kailā sinepīte jeb kailstublāja tīsdeilija
tīsdeilija Kailstublāja tīsdeilija - kailā sinepīte ("Teesdalia nudicaulis")
apkakāt Kakājot aptraipīt
apkakāties Kakājot aptraipīties
Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte
Kanava Kaņava, Lašupītes pieteka
kaņepju putns kaņepītis
kaņepjputniņš Kaņepītis
kaņepputniņš Kaņepītis
kaņupu putniņš kaņepītis ("Acanthis cannabina")
Acanthis cannabina kaņepītis, ķeģu suga
uzkapāt Kapājot trāpīt (kam)
pirātisms Kaperēšana: kaperiem izsniegtas patents deva tiesības aplaupīt ienaidnieka valsts kuģus
zilā kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium caeruleum"), Latvijā sastopama savvaļā, bet tiek arī audzēta kā krāšņumaugs un nektāraugs, senāk dēvēta par zilo trepīti
Kapupe Kapupīte, Aronas pieteka
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
Zeļķa grāvis Kārklupīte, Daugavas pieteka
Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku
martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai
Kārļu upe Kārļupīte Vērgales pagastā
Aconitum carmichaelii Kārmaikla kurpīte
karpīt Kārpīt
kārpt Kārpīt
skārpīt Kārpīt
aizkārpīt Kārpīt ciet
atkārpīt Kārpīt nost
aizkārpīt Kārpīt prom
atkārpīt Kārpīt vaļā
kārnīt Kārpīt, kašņāt
bokāties Kārpīties pretim
pīrināties Kārpīties pretim
kārnīties Kārpīties, kašņāties
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos
Kāšupe Kāršupīte, Gaujas pieteka
Kāršupes strauts Kāršupīte, Gaujas pieteka
sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sakārpīt
peisēt Kašņāt, jaukt, kārpīt
peizēt Kašņāt, jaukt, kārpīt
rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko) - par dzīvniekiem; veidot augsnē rakumus (piemēram, par kurmi)
katllāpis Katlu remonta meistars, katlu lāpītājs
tabernākuls Katoļu baznīcā dekoratīvs skapītis galvenajā altārī reliģiskā rituāla piederumu novietošanai
Kušala Kaugurupīte, Pogupes pieteka
Kūšala Kaugurupīte, Pogupes pieteka
abregs Kaukāza kalnietis, kas pildīja asinsatriebības pienākumu; partizāns; laupītājs Kaukāzā
sapoņķināt kaut kā, pavirši sapīt, satīt
Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte
Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka
Klabatu Klabatu grāvis - Jērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
sirt Klejot apkārt, lai laupītu, slepkavotu vai ubagotu; sirot
lielā klijkaija klijkaiju suga ("Catharacta skua"); lielā laupītājkaija
garastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius longicaudus"); garastes laupītājkaija
īsastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius parasiticus"); īsastes laupītājkaija
vidējā klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius pomarinus"); vidējā laupītājkaija
Klinču Klinču upe - Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha
izirt kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem; atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu)
nosvīlēties kļūt netīram, aptraipīties
sableķoties kļūt netīram, notraipītam
sasaziesties kļūt netīram, notraipītam
norušķēties kļūt netīram, notraipīties
sasasmērēties kļūt netīram, notraipīties
sasmurgāties kļūt netīram, notraipīties
sasmurkāties kļūt netīram, notraipīties
smērēties kļūt netīram, traipīties
sušķēties kļūt netīram, traipīties
loskāties kļūt netīram, traipīties (piemēram, velkoties pa zemi)
uzspītēties kļūt spītīgam
iecirsties kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); iespītēties, ietiepties
rist kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu); arī raisīties (1)
saplekšēt kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
sapļakšēt kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties)
spītēties kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu)
spurāties kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko)
spuroties kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko)
saspurāties kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam
saspuroties kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam
saspītēties kļūt, parasti pēkšņi, spītīgam
zīdesis Knupītis
knupķins Knupītis (1)
knupis Knupītis (2)
soska Knupītis; zīdāmais pups
upītieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Upītes" iedzīvotāji
Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte
pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus
Kolka Kolkas upe - Kolkupīte, Rūjas pieteka
Kolkiņa Kolkupīte, Rūjas pieteka
glabastīt Kopt, audzināt, taupīt, glābt
Karuļupīte Koruļupīte, Gaujas pieteka
Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Veckuldīga Krāčupīte, Ventas pieteka
Kranupe Kranupīte, Skujas ezera pieteka
Salzemnieku grāvis Krāņupītes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā
nosamaļavāties Krāsojot notraipīties ar krāsvielu
gārbāt Krāt, taupīt, taupīties
gārbīt Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt
gārbīties Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt
Annupīte Kraukļupīte, upe Latvijā
Kraukļu strauts Kraukļupīte, Vējupītes pieteka
Olarājupe Krebicupīte, Ventas pieteka
nokrēpot Krēpojot notraipīt (ar krēpām)
Krieķu strauts Krieķupīte, Krimeldes pieteka
krotele Krietele - no saknēm pīts groziņš, ko zirgiem pasniegt miltus
masķ Kriminālspecializācija (piem., laupītājs, kabatzaglis)
Krievupīte Krīvupīte, Vaives pieteka
Krūmiņu upīte Krūmiņupīte, Silupītes pieteka
kaupenis Krupis; kaupītis
Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte
Krutupe Krutupīte, Pededzes pieteka
Krūtupe Krutupīte, Pededzes pieteka
Kubula Kubuļupīte, Azandas pieteka
Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte
piņķupīšnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji
piņķupītnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji
Veckuldīga Kuldīgas pilsētas mikrorajons starp Krāčupīti un Ventu, uz ziemeļiem no Ventspils ielas
Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte
Bilskas upe Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka
Viekupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka
Atvarupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka Bilskas pagastā
bociks Kurpīte ("Aconitum")
kurpene Kurpīte ("Aconitum")
kurpiņa Kurpīte ("Aconitum")
kurpītes Kurpīte ("Aconitum")
kurppuķe Kurpīte ("Aconitum")
kurpenīte Kurpīte (2)
aconitum Kurpītes - gundegu dzimtas ģints
bociki Kurpītes ("Aconitum")
zābaciņi Kurpītes ("Aconitum")
akonīti Kurpītes ("Aconitum") - daudzgadīgu zālaugu dzimtas ("Ranunculaceae") ģints; daudzi veidi ir indīgi, dažus izmanto medicīnā, citus audzē kā dekoratīvus augus
Guldupīte Kuršupīte, Viešūra pieteka
izastaipīties Kustoties izstaipīt ķermeni, tā daļas
Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers
Sūnupe Ķekaviņas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā; Sūnupīte; Suņupe
fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama
gadīt Ķert, trāpīt, atrast, iegūt
Tērupīte Ķerupīte, Melderupītes pieteka
Ķēžupīte Ķežupīte, Ķekaviņas pieteka
Ķilpupīte Ķilpjupīte, Imulas pieteka
čipeits Ķipītis - neliels koka trauks teļu dzirdīšanai
gurde ķirbja pudele, groziņā iepīta pudele; plakana, saitē pakarama svētceļnieku un kareivju pudele
Kira Ķire, Rūjas pieteka, senāk uzskatīta par Acupītes pieteku
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru
Degmalupīte Ķūķupīte, Gaujas pieteka
Ēderes upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka
Ēdernieku upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka
prāvīt Labot, lāpīt
pompaļāt Labot, lāpīt vecas drēbes
Lāčupe Lāčupīte Piejūras zemienes Engures līdzenumā
Lācupe Lāčupīte, Tirzas pieteka
Lūčupīte Lāčupīte, Tirzas pieteka
Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci
Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā
Lankupe Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lanka
Lanka Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lankupe
Laipīts Laipītis, ezers Vestienas pagastā
Laipīšu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā
Laipu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā
pļegāties Laistīties ar ūdeni, aptraipīties
sasalaistīties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam
sasalieties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam
Aconitum lamarckii Lamarka kurpīte
Vidsmiests Landzānu upīte, Ziemeļsusējas pieteka
čočēt Lāpīt
kudurāt Lāpīt
mastīt Lāpīt
stiķēt Lāpīt
pamparāt Lāpīt 1
aizlāpīt Lāpīt ciet; salāpīt
kuderēt Lāpīt jumtu
izlāpīt Lāpīt un pabeigt lāpīt; salāpīt
pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna
iemastīt Lāpīt, aizvīt, aizpīt
lakšot Lāpīt, ar kārtīm apsist (apnaglot)
kaņģerēt Lāpīt, labot
lāpināt Lāpīt, labot
pamparēt Lāpīt, uzšūt ielāpus
aizmastīt Lāpīt; aizvīt, aizpīt
puparka Lāpītāja
lāpnieks Lāpītājs, ielāpu šuvējs
lāpiķis Lāpītājs, labotājs
kuderēties Lāpīties
pončkāties Lāpīties, ar vecām lupatām krāmēties
Jumalda Lapšupīte, Melnupes pieteka
Puntūžu strauts Lašupīte, Melnupes pieteka
Lasupīte Lašupīte, Valolas pieteka
Kaņava Lašupītes augšteces labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā; Kanava
ābele Latviešu mitoloģijā - ābele ir mātes simbols, tai nedrīkst ne zarus lauzt, ne tās ziedus vainagos pīt
ģeržaķ razgon laupīt
bombiķ Laupīt
lupīt Laupīt
stoporiķ Laupīt
nest Laupīt (par dzīvniekiem)
sirot Laupīt 1(1)
piečakarēt laupīt ticību cilvēku godīgumam
gubīt Laupīt, slepeni vai ar varu atņemt
burlaciete Laupītāja
vīrnieks Laupītāja runga
reduciidae Laupītājblakšu dzimta
reduviidae Laupītājblakšu dzimta
reduvius Laupītājblakšu dzimtas ģints
štopirilas Laupītāji
malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju
asilidae Laupītājmušu dzimta
celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi
burčaks Laupītājs
gopstopists Laupītājs
laupnieks Laupītājs
lupiķis Laupītājs
lupis Laupītājs
razboinieks Laupītājs
pačuks Laupītājs, bandīts
burlaks laupītājs, slepkava; brutāls, varmācīgs cilvēks; huligāns
garbaža laupītājs, zaglis
rezbainieks Laupītājs, zaglis
bučinka Laupītājs, zaglis, slepkava; slikts cilvēks (zaglis, slepkava)
razbainieks Laupītājs; arī bandīts
četa Laupītāju banda Balkanu pussalā
gaidamaki Laupītāju bandas 18. gs. sākumā Ukrainā; 1917. g. Ukrainas centrālās radas, bet pēc tam Skoropadska un direktorijas karaspēks
atamans Laupītāju bandas vadonis
šaika laupītāju kuģis
Laura Laurupīte, Ventas pieteka
Laure Laurupīte, Ventas pieteka
saliet Lejot (ko), pilnīgi notraipīt (ar ko)
tūpelēt lēnām pīt matus
mugažāties lēnām sapiņķēties, sapīties
izšļaucīties Lēni izstaipīt (augumu)
izšļaucīt Lēni izstaipīt (ķermeņa daļas)
izašļaucīties Lēni izstaipīt savu augumu
pašļaucīties Lēni pastaipīties
šļaucīt Lēni staipīt (ķermeni, tā daļas)
šļaucīties Lēni staipīties, gorīties
iepine Lenta, kas tiek iepīta matu bizē
Dūkupīte Lenžupes kreisā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā, izveidojas satekot Rideļupītei un Cēsniekupītei
grezelīte Lēzenai bļodai līdzīgs grozs bez vāka, kas pīts no mizotām klūdziņām
Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku)
Runtiņa avotakmens Lielais akmene jeb Runtiņupītes akmens Krimuldas novada Krimuldas pagastā
Pietēnupe Lielās Juglas kreisā krasta pieteka Ropažu novadā, garums - 14 km, kritums - 37 m; Pietene; Pietēnupīte; Pietēnurga; Pietēnu urga
šinderis Lielceļa laupītājs
hybris Lielība, lepnums; pārgalvība, spīts; pašdižošanās personifikācija
vārkstīt Lieliem dūrieniem trāklēt, lāpīt
Varubka Liepnas labā krasta pietekas Vārupkas nosaukuma variants, Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km; Varobka; Vārupīte; Vorobka
kārpināt likt kārpīties
Radula lindenberiana Lindenberga skrāpīte
Līveņgrāvis Līvena grāvis, Andrupītes pieteka
Lizīte Līzīte, Grīviņupītes pieteka
Aconitum arcuatum lokveida kurpīte
Soltupeite Ludzas kreisā krasta pieteka Ciblas pagastā, izteka Zvirgzdenes pagastā; Saltupīte
Ludzas upe Ludzupīte
Ludza Ludzupīte, Ludza ezera noteka
Ludze Ludzupīte, Ludza ezera noteka
Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci
Lungupīte Lungas upīte, Supučupītes pieteka
Lūse Lūšupīte, Stendes pieteka
Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme
Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots
Sēra avots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā
Sēravots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā
dūzenis Ļauns, spītīgs bērns
gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas)
gorīties Ļodzīgi kustēties; arī staipīties
sātans ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks
kā kūtspakaļa ļoti netīrs, notraipīts, notraipījies; nekārtīgs
piesmērēt ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
pietriept ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
piezieķēt ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
puparka ļoti salāpīts kamzolis, zeķe
kā buks ļoti spītīgs, ietiepīgs
badināties ļoti taupīt, skopoties
badoties ļoti taupīt, skopoties
badot ļoti taupīt; ciest badu
Maige Maiģupīte, Rūjas pieteka
Maure Maiģupīte, Rūjas pieteka
Zirgupīte Maiļupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
hobgoblins Mājas gariņa veids angļu folklorā, palīdz mājas darbos, patīk uzturēties siltumā; apvainojas, ja saimnieki sāk taupīt uz siltuma rēķina un tad kļūst neciešams, ļaunprātīgi kaitējot
trese Mākslīgs matu veidojums, kurā tie ir iepīti starp trijiem, retāk diviem vai četriem diegiem
Maldupe Maldupīte, Glāžupes pieteka
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte
Mancupīte Mančupīte, Gružupītes pieteka
Podnieku grāvis Mančupīte, Gružupītes pieteka
sišātājs Marodieris, laupītājs
aizmaurāt Maurojot savandīt, piekārpīt, pierakt
pēga Maza ganu svilpīte
spendele Maza ganu svilpīte, pagatavota no zoss spalvas
zuzuļķis Maza koka pīpīte, puļķis
Urga Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Tīnūžu pagastā; Caunupīte
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte
Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga
Baurupe Mazezera noteka uz Riebezeru Limbažu pagastā; Baurupīte
noķirnāt mazliet aptraipīt, apsmulēt
apsvīnīt mazliet aptraipīt; apbružāt
paziest mazliet notraipīt
pašļaucīt mazliet pastaipīt
paķērnāt mazliet sasmuļļāt, aptraipīt
paķezināt mazliet sasmuļļāt, aptraipīt
pamurzāt mazliet, nedaudz aptraipīt
žūksnis mazs klēpītis siena vai salmu
krietele mazs no saknēm vai skaliem pīts groziņš, kurā nesa zirgiem miltus
gurba mazs putnu stallītis, sapīts no kārklu vicām, līdzīgs apgāztam kurvim
vēja pinekļi mazu bērnu kāju slimība, kad iet kā sapītām kājām
Krākšupīte Mazupīte, Abavas pieteka
Aģes strauts Mazupīte, Aģes labā krasta pieteka
Vēverupe Mazupīte, Rojas pagastā
Mazupe Mazupīte, Rojas pieteka
Vēruma grāvis Mazupīte, Rojas pieteka
Ošciema grāvis Mazupīte, Rojas pieteka
Roņupe Mazupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
pītas mēbeles mēbeles, kuru konstrukcijā pārsvarā ir pītas detaļas
antresols Mēbeļu (skapju, sekciju) augšējais papildelements - verams skapītis
medēdis Medus āpsis ("Mellivora capensis"), līdzīgs āpsim, radniecīgs caunai, visai lempīgs laupītājs zvērs, Āfrikas dienvidaustrumos un Indijā
sinhronizators mehānisms aviācijas šaujamieročos, kas dod iespēju šaut no ložmetēja vai lielgabala caur rotējošo propelleri un netrāpīt tā lāpstām
Melderīšu upe Melderupīte, Vaidavas augšteces labā krasta pieteka
Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte
Merliņupīte Meldrupīte, Gaujas pieteka
Mellupu grāvis Mellupīte, Jādekšas pieteka
Melnupīte Mellupīte, Rūjas pieteka
Melncelma upe Melncelma upe - ietek Usmas ezera austrumu daļā, kuldīgas un Talsu novada teritorijā; Melncelma kanāls; Melncelmupīte
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe
Cukuriņu grāvis Melnupīte Dvietes un Dunavas pagastā
Melkupe Melnupīte, Īslīces pieteka
Pelečāre Melnupīte, Ošas pieteka
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte
Melnupe Meļļupīte, Zaņas pieteka
Melnupīte Meļļupīte, Zaņas pieteka
Meņķa strauts Meņķa upīte
Meņķis Meņķa upīte, Daugavas pieteka
Meņķu strauts Meņķa upīte, Daugavas pieteka
Viļumupe Mergupes kreisā krasta pieteka Zaubes pagastā; Saliņupīte; Viluma
Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte
iemest Metot trāpīt (kur)
luņķis Meža zvērs (vilks, lapsa); laupītājs
salāpačāt mīdīt ar netīrām (ar ekskrementiem nosmērētām) kājām, aptraipīt
pļeckāties Mīdīties, bradāt (pa dubļiem), traipīties (ar dubļiem)
nomīdīt Mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), notraipīt (to)
Ķempe Miegupīte, Gaujas pieteka
Miega Miegupīte, Gaujas pieteka
Miegupe Miegupīte, Gaujas pieteka
Sapa Miegupīte, Gaujas pieteka
Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe
Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā
Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts
Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe
Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā
Mēļupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka
Mielupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka
Mazupīte Miežupīte, Braslas pieteka
Annaskroga upe Miglupīte, Babītes ezera pieteka
lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla
Asmenīte Miltupīte
Saltupīte Miltupīte, Kāla ezera pieteka
Miļļupīte Mīlupīte, Misas kreisā krasta pieteka
Mīlupīte Milupīte, Misas labā krasta pieteka
Mīļumupe Mīļuma, Miegupītes pieteka
nomīņāt Mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), notraipīt (to)
Milupīte Misas kreisā krasta pieteka Stelpes pagastā, augštece Bārbeles pagastā; Miļļupīte
Milupīte Misas labā krasta pieteka Baldones pagastā; Mīlupīte
Mazupīte Mizupīte, Reņģeļa pieteka
Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
Moveša Moveša upe - Olekšupīte, Sudalezera pieteka
varzāties Mudžināties (par dziju); pīties
Muiža Muižupīte
Muižas upe Muižupīte Jūrkalnes pagastā
Naučupīte Naucupīte, Naucu ezera pieteka
duņavas Neaizsalstošas mazas upītes, avoti, stāvošas ūdenstilpnes
jēlumains nedaudz aptraipīt ar jēlu gaļu
izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā
paspītīgs nedaudz spītīgs
patraipīt Nedaudz, mazliet aptraipīt, aptašķīt
aizpeņģerēt Neglīti aizpīt ar grūtībām
aizpeņķerēt Neglīti aizpīt ar grūtībām
aizpeņķēt Neglīti aizpīt ar grūtībām
noķaulēt vīzes neglīti nopīt vīzes
varpaca Neglīti uzpīta pātaga
Neguskas upe Negurskas upīte, Ēķinupes pieteka
paglabāt neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1)
pakārpīt neilgu laiku, mazliet kārpīt
pakārpīties neilgu laiku, mazliet kārpīties
pakašņāt neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt
pakašņāties neilgu laiku, mazliet kašņāties; arī pakārpīties
palāpīt neilgu laiku, mazliet lāpīt
palaupīt neilgu laiku, mazliet laupīt 1
paspītēt neilgu laiku, mazliet spītēt
paspītēties neilgu laiku, mazliet spītēties
sačunkāt neizskatīgi salāpīt
varpačot Neizskatīgi sapīt vai uzšūt
aizpiņķerēt Nekārtīgi aizpīt, aizlāpīt
ieļodzīt Nekārtīgi iepīt, ievīt
poņķināt nekvalītatīvi pīt, vīt
Spriņģupīte neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis
Aukupeite neliela upīte Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, ietek Nūmierņas ezerā, garums - \~3 km
dunava neliela upīte, avots
čolka neliela upīte, strauts
pintenis neliels pīts grozs
tumbočka neliels skapītis
briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani
brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti
steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks
buks Nepakļāvīgs, grūti ietekmējams cilvēks; stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks
nenoliecīgs Nepakļāvīgs, spītīgs
stāvraģis Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam "ragi vienmēr gaisā"
neskatīties zobos nesaudzēt, netaupīt
sastibīties Nesot (ko smagu), sastaipīties
nomurlīts netīrs, aptraipīts
žūlains Netīrs, notraipīts (piemēram, par apģērbu)
melns Netīrs, notraipīts ar ko tumšu
nopūdelēt Netrāpīt (mērķim); netrāpīt mērķī (parasti šāvienu)
nomažīt Netrāpīt (parasti sporta spēlēs)
nomušīties Netrāpīt (parasti sporta spēlēs)
nomudīties Netrāpīt (piem., sporta spēlēs)
aiziet pēc piena netrāpīt mērķī (par šāvienu)
aiztrāpīt Netrāpīt mērķī šaujot
aizmērķēt Netrāpīt mērķim
aiztēmēt Netrāpīt mērķim
misīt Netrāpīt, neķert
māzēt Netrāpīt, šaut garām mērķim
misēt Netrāpīt; nokavēt; izjust kā trūkumu
nomožīt Netrāpīt; palaist garām izdevību
appeižāt Neveikli apskricelēt; aptraipīt, velkot svītras
aizpenterēt Neveikli un pavirši aizlāpīt
aizvārčāt Nevērīgi, nekārtīgi salabot (aizpīt) žagaru (zedeņu) žogu (ar žagariem)
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to)
nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to)
aizmuļļāt Nevīžīgi aizlāpīt
aizvārstīt Nevīžīgi, pavirši aizšūt, aizlāpīt
iemalss Nicīgs apzīmējums nepaklausīgam, spītīgam cilvēkam
Frestjanka Niedrupīte, Kiras pieteka
Nīdrupīte Niedrupīte, Kiras pieteka
Trostjanka Niedrupīte, Kiras pieteka
jājampātaga no ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam)
ķeņģe no auduma sloksnēm pītas kurpes ar ādas zoli
ķerza no auklām pīta kurpe
čobas no auklām pīti apavi
petērnis no auklām pīti ziemas apavi
kašele no auklām pīts siena vai āboliņa tīklveida maiss
regžines no auklām pīts tīkls siena vai salmu nešanai
kešeļs no auklām reti pīts maiss zirga barības līdzņemšanai ceļā
kašelis no auklām tīkla veidā pīts siena iebāžamais, ko paņemt sienu līdz uz ceļa
ragaža no aukliņām pīts maisveida tīkliņš ar rokturiem
vācelis no bērza tāss izgatavots grozs; no saknēm pīts grozs
tāšu vezis no bērzu tāsīm pīts trauciņš vilnas ielikšanai, arī dziju kamoliem
bukumbārda no doņiem pīts bārdai līdzīgs priekšmets - maska, ko bērni pieliek pie zoda, atdarinot āžus un baidot citus bērnus
daiga no egles zariem pīts žogs
riķis no egļu zariem pīts žogs starp 3 guleniski noliktām kārtīm
noza no grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais
nozis no grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais
letene no kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes
letenis no kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes
letens no kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes
korpa no kārklu klūdziņām pīts grozs
grezeļs no kārklu klūdziņām vai salmiem pīts grozs
pītine no kārklu klūgām pīta vācele
rīkstenis no kārklu u. c. zariem pīts murds
rīkstens no kārklu u. c. zariem pīts murds
rīkstainis no kārklu u. c. zariem pīts murds; zušu ķeramais rīks
bucis no kārklu vicām pīts murds
peitīns no klūdziņām pīts grozs
ķērzis no klūgām pīts grozs
košuks no lūkiem pīta ceļa soma
košyks no lūkiem pīta ceļa soma
glīžu cepure no meldriem (doņiem) pīta cepure
polīšu krēsls no meldriem pīts krēsls bez atzveltnes
bētelis no niedrēm pīts grozs
peterne no pastalu auklām pīta vīze; arī pastala
rīstenis no rīkstēm pīts murds
sakņenieks no saknēm pīts grozs
sestave no saknēm vai atvasēm pīts apaļš un plakans trauks, kurā ietilpst 1/6 pūra
križuka no saknēm vai zariem pīts neliels groziņš
atskarba no salma gatavotas svilpītes mēlīte
atskarbe no salma gatavotas svilpītes mēlīte
atskārbala no salma taisītas svilpītes mēlīte
skalene no skaliem pīts grozs
skalīns no skaliem pīts grozs
grezele no skaliem pīts kurvis
kartica no skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem
katica no skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem; kartica
mastals no zariem un žagariem pīti vārtiņi vai durtiņas sētā
sutašs no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem
applēst Nodīrāt, izpostīt, pavisam aplaupīt
nomeņģēt Nokašņāt, nokārpīt, nomīdīt
nopamparēt Nolāpīt, noklāt ar ielāpiem
izlaupīt Nolaupīt (daudz vai visu)
paprecēt Nolaupīt (faktiski aizprecēt)
izzagt Nolaupīt (kādu)
aiznest Nolaupīt (par plēsīgiem zvēriem un putniem)
izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.)
nolekšēt Nolēkšķēt; notraipīties
nolešķēt Nolēkšķēt; notraipīties
neaptraipīts nolieguma divdabis --> aptraipīt
atlikt Nolikt atsevišķi, lai saglabātu, pataupītu
aizpelnīt Nopelnīt, ietaupīt, iegūt
noļengāt Nopelt, izbārt, laupīt godu
nomastīt Nopīt
aizpīt Nopīt, sapīt (līdz kādai vietai)
noploņčkāties Nopūlēties, strādājot darbu, kas saistīts ar ūdeni; arī notraipīties, izmirkt, strādājot šādu darbu
izpulgot Nopulgot, laupīt godu, piesmiet, izvarot
virsū norāda, ka (kas) virzās vai tiek virzīts kāda virzienā tā, lai tam trāpītu, sastaptos
Norupe Norupīte, Ogres pieteka
noša Nosis - pinums (pīta sega) siena un salmu nešanai
aizvažāt Noslēgt ar ķēdēm (atveri, caurumu; it kā aizlāpīt ciet)
otnačiķ Noslēpt daļu nolaupītā
otžariķ Noslēpt daļu nolaupītā
obžaķ Noslēpt daļu nolaupītā, apkrāpt, dalot kriminālguvumu
nošmaulēties Noslienāties, notraipīties
nolekšāt Nosmērēt, aptraipīt
smurgalāt Nosmērēt, aptraipīt
smurgalēt Nosmērēt, aptraipīt
piezvieķēt Nosmērēt, aptraipīt, piezieķēt
nobļuzgāt Nosmērēt, notraipīt, aptašķīt
šmadarēt Nosmērēt, notraipīt, sasmuļļāt
šļerpēt Nosmērēties, aptraipīties
šļerpēties Nosmērēties, aptraipīties
nošmurgāties Nosmērēties; notraipīties
apķirmināt Nosmulēt, notraipīt
apkrēpot Nosmulēt, notraipīt ar gļotām, krēpām
izmurdināt Nosmulēt, notraipīt norašķīt
izmurdinēt Nosmulēt, notraipīt norašķīt
izmurduļāt Nosmulēt, notraipīt norašķīt
apeskāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
apķērnāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
apķērnēt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
sasvīņāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
sasvīnīt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru
derglīties Nosmulēties, aptraipīties
noķolēties Nosmulēties, notraipīties
nostaipaļāt Nostaipīt (3)
nosarozīties Nostaipīties
nošļaicīties Nostaipīties
nošļaupstīties Nostaipīties
pārsastaipīties Nostaipīties
nošļaustīties nostaipīties (1)
nožļaudzīties Nostaipīties (parasti par cilvēku)
nošļaucīties Nostaipīties, nožāvāties
notušīties Nostrādāties, nostaipīties
appuņķot Notašķīt, notraipīt ar puņķiem
appuņķoties Notašķīties, notraipīties ar puņķiem
lai velns par mazu puiku paliek noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos
sableķāt notraipīt
apsmērēt Notraipīt
ieleķēt Notraipīt
mārnīt Notraipīt
nocūkot Notraipīt
noderglīt Notraipīt
noķēpāt Notraipīt
noķezināt Notraipīt
noķīpāt Notraipīt
noleksēt Notraipīt
nolepīt Notraipīt
nomālēt Notraipīt
nomūrēt Notraipīt
nopeckelēt Notraipīt
nošmuļāt Notraipīt
nosmulēt Notraipīt
nošmulēt Notraipīt
nošmurgāt Notraipīt
notaisīt Notraipīt
notraikšķīt Notraipīt
notraišķīt Notraipīt
saķellāt Notraipīt
saķellēt Notraipīt
sašmucēt Notraipīt
sašņergļāt Notraipīt (ar deguna izdalījumiem)
noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest
aplipināt Notraipīt (ar ko lipīgu)
nolipināt Notraipīt (ar ko lipīgu)
apliet Notraipīt (ar ko šķidru)
nokrāsot Notraipīt (ar krāsu, krāsainu vielu); notraipīt (par krāsu, krāsainu vielu)
noķērnāt Notraipīt (parasti ar ko šķidru, pašķidru)
nokleksēt Notraipīt (parasti ar tintes traipiem)
sleķēt notraipīt ar asinīm
nodubļot Notraipīt ar dubļiem
nošļerbelēt Notraipīt ar kaut ko šķidru
notaukot Notraipīt ar ko taukainu
saspeķot Notraipīt ar ko taukainu, parasti ļoti, viscaur
apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem)
noķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem)
nogānīt Notraipīt ar netīrumiem (parasti aiz ļaunuma)
nopuņķot Notraipīt ar puņķiem
noputot Notraipīt ar putām
pietaisīt Notraipīt ar saviem izkārnījumiem (parasti par bērnu)
nosvīnīt Notraipīt, apbružāt; saburzīt
smurgulēt Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt
šmurgulēt Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt
šmurguļot Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt
apsekšķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam
apsešķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam
nozleķēt Notraipīt, iekrāsot
iznižģēt Notraipīt, niekojoties izlietot
svinīt Notraipīt, nobružāt
apķepināt Notraipīt, noklāt (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu)
apleskāt Notraipīt, nosmērēt
murīt Notraipīt, nosmērēt
apružģīt Notraipīt, nosmulēt
nosmaulēt Notraipīt, nosmurgāt
nošmaulēt Notraipīt, notašķīt
norušķēt Notraipīt, notraipīties
nokleķerēt Notraipīt, noziest (ar ko lipīgu)
noķeckāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu)
noķockāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāt
piešmucēt Notraipīt, padarīt ļoti netīru
nočammāt Notraipīt, padarīt netīru
nocūkāt Notraipīt, padarīt netīru
nodraņķēt Notraipīt, padarīt netīru
nojoksīt Notraipīt, padarīt netīru
noķellāt Notraipīt, padarīt netīru
noķeskāt Notraipīt, padarīt netīru
noļammāt Notraipīt, padarīt netīru
noļemmāt Notraipīt, padarīt netīru
nomoļļāt Notraipīt, padarīt netīru
noplečakāt Notraipīt, padarīt netīru
nosmečkāt Notraipīt, padarīt netīru
nošmucēt Notraipīt, padarīt netīru
nosmurgāt Notraipīt, padarīt netīru
nozešķēt Notraipīt, padarīt netīru
nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.)
nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu)
nopeķināt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mitru, lipīgu); noķepināt
noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi)
noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt
nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu)
noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu)
nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt
nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem
nosečkāt Notraipīt, padarīt netīru, lipīgu
nosmuļļāt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt
nošmullēt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt; nosmuļļāt
bleķāt Notraipīt, padarīt plankumainu
notamīt Notraipīt, parasti ar dubļiem, smiltīm
nospeķot Notraipīt, parasti ar ko taukainu
saķēpāt Notraipīt, parasti ļoti
nošmurguļāt Notraipīt, piemēram, ar puņķiem, siekalām
pieķīznāt Notraipīt, sasmērēt
sekšķēt Notraipīt, savalkāt
apķellēt Notraipīt; nosmērēt
apķēpāt Notraipīt; nosmērēt
traipa Notraipīta, noziesta vieta
noderglīties Notraipīties
noķēpāties Notraipīties
nomaurāties Notraipīties
nomūrēties Notraipīties
nosasmērēties Notraipīties
nosasmulēties Notraipīties
nosataisīties Notraipīties
nosaziesties Notraipīties
nošmulēties Notraipīties
notaisīties Notraipīties
sacūkāties Notraipīties
sacūkoties Notraipīties
slemēt Notraipīties
šmekšēt Notraipīties
šmekstēt Notraipīties
noporķēties Notraipīties (ar kādu vielu), kļūt netīram; noziesties
nopočkāties Notraipīties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram
nosalieties Notraipīties (ko uzlejot, uzšļakstot)
noķērnāties Notraipīties (parasti ar ko šķidru, pašķidru)
nosapeckelēties Notraipīties (parasti par bērnu)
nopurduļoties Notraipīties ar izdalījumiem no deguna
nopurdelēties notraipīties ar izdalījumiem no deguna; nopurduļoties
nopurdulēties notraipīties ar izdalījumiem no deguna; nopurduļoties
nošļeberēties Notraipīties ar kaut ko šķidru
nogānīties Notraipīties ar netīrumiem
nopuņķēties Notraipīties ar puņķiem
nopuņķoties Notraipīties ar puņķiem
nosašņergļāties Notraipīties ar puņķiem
sasviķot notraipīties ar sveķiem
smekstēt Notraipīties netīrs
smekšķēt Notraipīties netīrs; smekstēt
nosvīnīties Notraipīties, apbružāties
šmurgulēties Notraipīties, apsiekaloties
šmurguļoties Notraipīties, apsiekaloties
nočammāties Notraipīties, kļūt netīram
nočollāties Notraipīties, kļūt netīram
nocūkāties Notraipīties, kļūt netīram
nojoksīties Notraipīties, kļūt netīram
noķellāties Notraipīties, kļūt netīram
noķeskāties Notraipīties, kļūt netīram
noķollāties Notraipīties, kļūt netīram
noļammāties Notraipīties, kļūt netīram
noļemmāties Notraipīties, kļūt netīram
noleskāties Notraipīties, kļūt netīram
nomālēties Notraipīties, kļūt netīram
nomoļļāties Notraipīties, kļūt netīram
nopļeckāties Notraipīties, kļūt netīram
nošmucēties Notraipīties, kļūt netīram
nosmurgāties Notraipīties, kļūt netīram
nosmurgulēties Notraipīties, kļūt netīram
nozešķēties Notraipīties, kļūt netīram
nopeķēt Notraipīties, kļūt netīram (ar ko mitru, lipīgu); noķepēt
nošekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
noplekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.) - parasti par apģērbu, apaviem
nopļekstināties Notraipīties, kļūt netīram (kam uzšļakstoties)
noloskāties Notraipīties, kļūt netīram (parasti apģērbam, to nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi)
nozieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nozvieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nolešķēties Notraipīties, kļūt netīram (pārklājoties ar lēkšķēm)
noplonckāties Notraipīties, kļūt netīram (velkoties pa zemi, kam uzšļakstoties u. tml.)
nošņorgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma
nošņurgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma; nošņorgāties
nopļockāties Notraipīties, kļūt netīram; nopļeckāties
nosmuļļāties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties
nošmullēties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties; nosmuļļāties
šļurgāties Notraipīties, nekārtīgi ēst
murīties Notraipīties, nosmērēties
nomuities Notraipīties, nosmērēties
nosmulēties Notraipīties, nosmērēties
ķellāties Notraipīties, nosmērēties ar māliem vai dubļiem
nošļamāties Notraipīties, notašķīties
nošļamparēties Notraipīties, notašķīties
nošļampāties Notraipīties, notašķīties
nokleķerēties Notraipīties, noziesties (ar ko lipīgu)
noķeckāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu)
noķockāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāties
sasmulēties Notraipīties, noziesties, parasti ļoti, viscaur
nospeķoties Notraipīties, parasti ar ko taukainu
asiņains Notraipīts ar asinīm; klāts ar asinīm
aptaukots Notraipīts ar taukiem
pangains Notraipīts, raibs
datrāpīt Notrāpīt
patrāpīt Notrāpīt (2)
nolāgot Notrāpīt, novērot
noklīsterēt Notriept ar klīsteri; aptraipīt
nošmaravāt Notriept, notraipīt
nomazavāt Notriept; notraipīt
sasmečkāt Notriept; notraipīt
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt
kumzaks Novalkāts, saplīsis, notraipīts apģerba gabals
nošļaukāties Novalstīties, nostaipīties
stemēt Novazāt, notraipīt; kļūt netīram
iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties
nomežģīt Novīt, nopīt
noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī notraipīt
noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties
Nurmižu upe Nurmižupīte, Gaujas pieteka
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte
aplasīt Ņemot pa vienam nolaupīt, arī iznīcināt (daudzus vai visus)
Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe
Moveša upe Olekšupīte, Sudalezera pieteka
Gribiņu grāvis Olekšupītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
Oļupe Oļupīte, Abavas pieteka
kriminālmeklēšana operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas ģints ("Cypripedium"), daudzgadīgi lakstaugi, kuru ziedu lūpa uzpūsta kurpītes veidā, \~50 sugas, Latvijā 1 suga
Ošupe Ošupīte, Iesalnīcas pieteka
Kemere Ošupīte, Sedas pieteka
Ķemerupe Ošupīte, Sedas pieteka
Štēburupe Pāces kreisā satekupe Dundagas pagastā; Štēburupīte; lejtecē Štēburgupe; augštecē Pieņupe
gļēvināt padarīt gļēvu, laupīt enerģiju
glēvināt padarīt gļēvu, laupīt enerģiju; gļēvināt
piemēslot padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem)
nosiekalot padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām
aptraipīt padarīt netīru (vietumis); notraipīt
pietraipīt padarīt netīru, aptraipīt
novārtīt padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē
noziest padarīt netīru, arī traipainu; notraipīt
lekšēt padarīt netīru, nosmulēt, notraipīt
sableķot padarīt netīru, notraipīt
sacūkāt padarīt netīru, notraipīt
sašmulēt padarīt netīru, notraipīt
sasmurgāt padarīt netīru, notraipīt
sasmurkāt padarīt netīru, notraipīt
saķockāt padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu)
sazieķēt padarīt netīru, notraipīt (parasti ar ko lipīgu)
parzāt padarīt netīru, traipīt
sašmullēt padarīt netīru; notraipīt, savārtīt
sasmuļļāt padarīt netīru; notraipīt; savārtīt
smulēt padarīt netīru; traipīt
smurgaļot padarīt netīru; traipīt
smurgāt padarīt netīru; traipīt
smulēties padarīt sevi netīru; traipīties
smurgāties padarīt sevi netīru; traipīties
pakarpīt Pakārpīt
pašļūcināt Pakārpīt
pakast Pakārpīt (zemi)
ņarga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas
ņērga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas
Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte
pasalāpīties Palāpīt sev, savām vajadzībām
pavārstīt Palāpīt; aizpildīt (ar dziju, diegiem, piemēram, izdilušu audumu, adījumu)
aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam
attapināties Palikt pāri, ietaupīties
aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam
Pālupe Pālupīte, Viesītes pieteka
iznižģēties Pamatīgi notraipīties
smērēt panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt
Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte
nelūkojot uz par spīti
spīt par spīti
gūrāt Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties
gūrāties Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties
nošaut parasti savienojumā ar "garām": šaujot netrāpīt (mērķī)
pielāpīt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts lāpīt, ka ar lāpīšanu neko nepanāks
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu)
zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu)
pārstiept Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīt (2)
izstiept Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); izstaipīt
pārstiepties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīties
pārsastaipīties Pārstaipīties
pārstīvēties Pārstaipīties
sažņaudzīties Pārstaipīties
pāršmaukties Pārstiepties, pārstaipīties, pārpūlēties
Dzirnklānupīte Pārupīte, Zariņupītes pieteka
nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā); pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
piepēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus lielākā daudzumā, notraipīt (parasti grīdu)
patītīties Paspītēties
pakoznāties Pastaigāties un pastaipīties
pastaipīt kaulus pastaipīt locekļus
pašļaukāties Pastaipīties, pavārtīties (guļasvietā); pašļaucīties
pītināt Pasūtīt pinumu, likt nopīt
nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā)
pipka Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm; arī nagaika
palaicīt Pataupīt
pataupināt Pataupīt
atlicināt Pataupīt (daļu naudas)
rezervēt pataupīt, atlicināt, glabāt (kādam ko) [rezervē]{s:2427}
aizgausināt Pataupīt, ietaupīt
pasatrāpīties Patrāpīties
Puniņupīte Pauniņupīte, Meļļupes pieteka
pakalināties Pavalstīties, pastaipīties pa gultu
ietaupījums paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (1)
ietaupījums paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (2)
lāpījums paveikta darbība, rezultāts --> lāpīt; lāpīta vieta
pinums paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets
trāpījums paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (1)
trāpījums paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (2)
trāpījums paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (3)
aizvaržāt Pavirši aizšūt, aizlāpīt
sačurkulēt Pavirši darīt, slikti lāpīt
pievarzāt Pavirši pielāpīt
sačočēt pavirši salāpīt
sačumurēt Pavirši salāpīt
paikāt Pavirši šūt jeb vārstīt; lāpīt (ar ielāpiem)
narstīt Pavirši šūt, lāpīt
vādžerēt Pavirši šūt, lāpīt, trāklēt
sapīņāt Pavirši vai nekārtīgi sapīt
sarempēt Pavirši, slikti salāpīt
Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte
Bebrupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km, tek cauri Mezīša ezeram; Ezerupīte; Mezīšu upe; Mezīte
pārsteigt pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu
varžīt Peņķēt, režģīt, pavirši šūt, lāpīt
Alupīte Pērkoņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
Laknas strauts Pērļupīte, Mustjegi (Mustojas) pieteka
Sloka Pērļupīte, Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Alūksnes novadā
Sveķu upe Pērļupīte, Mustjegi pieteka
Sveķupe Pērļupīte, Mustjegi pieteka
Plukšu strauts Pērļupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
pollūcionisms Perversija, kas izpaužas uzmācīgā vēlmē ostīt, nogaršot, notraipīties uzglabāt sava vai pretējā dzimuma personas ķermeņa izdalījumus
gluhars Piedzērušo aplaupītājs
Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte
Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts
kājgrieži Piekrastes iedzīvotāji, kas kuģu ceļā izliek šķēršļus, lai izraisītu avārijas un varētu aplaupīt kuģus
triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; arī traipīt
apstrādāt Piemuļķot, apkrāpt: arī aplaupīt
pievarzāt Piepīt, pietīt
pievaržāt Piepīt, pietīt
piņķelēt piesaistīt, iepīt (pasākumā, darbībā)
piežēloties Piesargāties, taupīties
marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā
piesvīnīties Piesvīst, notraipīties
pieglabāt Pietaupīt
pieskonēt Pietaupīt
piepāst Pietaupīt, ietaupīt
metināt Pievienot, lāpīt, izšūt
piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu)
nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to); izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko)
līdz (pēdējam) kreklam pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.)
piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
nopilēt Pilot (kam), kļūt slapjam, mitram, arī notraipīties (ar to)
Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils
Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence
Vecmuižas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagastā, uzkalns nelielas upītes krastā, plakuma ovāls 50 x 30 m, postīts ņemot granti, precīzs datējums nav zināms; Īvandes pilskalns
Kurmāles pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, \~4 km uz rietumiem no Kuldīgas, \~5 m augsts zemes izvirzījums starp 2 gravām Meņģupītes labajā krastā, kura apliec pilskalnu no 3 pusēm, plakums — ovāls \~35 x 20 m
Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”
Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen")
Vildogas pilskalns pilskalns Siguldas pagastā, savrups paugurs, ko ierobežo Nurmižupītes un Sviķupītes gravas, plakums \~120 x 90 m, bijis apdzīvots pirms 10. gs.
Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām
Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus
Lanku pilskalns pilskalns Vaiņodes pagastā, \~600 m uz dienvidrietumiem no Vecpakuļu mājām, ziemeļu pusē gar pilskalnu tek Dakterišķe (Lankupe, Lankupīte), dienvidu pusē 2 vaļņi un grāvis, plakuma austrumu malā - 2 vaļņi, izmantošanas laiks nav zināms
Vecpils pilskalns pilskalns Vecpils pagastā, ir \~20 m augsts paugurs nelielas upītes kreisajā krastā, nocietināts ar vairākiem dziļiem grāvjiem un 3 m augstu valni, plakums — 60 x 40 m, domājams, ka te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Merķes ("Merke") pils
nosis Pinums (pīta sega) siena un salmu nešanai
vijale Pinums no zariem; no zariem sapīts žogs
uzpinums Pinums, kaut kas sapīts kā josta
vītene Pinums, pītenis
Liņķe Piņķupīte, Alokstes pieteka
pīņāt pīt
regžt pīt
varzāt pīt
čočēt Pīt (grozu); labot (vecu pīto žogu)
papīt Pīt un pabeigt pīt
uzpīt Pīt un pabeigt pīt
penterāt pīt, vīt
gramūklis pīta zāles grīste, ko slimai govij iesien mutē, lai sāktu gremot
pina pīti zirga potīšu apliekamie
pinkāties pīties (3)
tiņāt Pīties, pīt
tiņāties Pīties, pīt
pītenis Pīts priekšmets, izstrādājums; pīta soma (tīkliņš)
sviesta pītava pīts sviesta trauks
Radula complanata plakanā skrāpīte
plakanis Plakans pīts grozs
placains Plankumains, lāsains, notraipīts
slaunains Plankumains, notraipīts
žardinjēre Plaukts, trepītes, puķu uzlikšanai
kardebs Plosta piederums, tauva; no kārklu klūgām pīta tauva
kardelis Plosta piederums, tauva; no kārklu klūgām pīta tauva
Pluģe Plūģupīte, Padones strauta pieteka
Pluģupe Plūģupīte, Padones strauta pieteka
Camarophyllus pratensis pļavas biezlapīte
Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte
baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas
iztrāpīt Precīzi pielāgot, trāpīt; izdarīt kādam kaut ko par patiku
metams Priekšmets, rīks, ko met, lai trāpītu (kur)
sviežams Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur); metams (2)
blatnaja koška prostitūta, kas sadarbojas ar laupītājiem, ievilinot pie viņiem savus klientus
Puķupe Pūķupīte, Bērzenes pieteka
Puķupīte Pūķupīte, Daugavas pieteka
Vikule Pūķupīte, Daugavas pieteka
stirkāties Pūlēties, staipīties
Pulksteņa Pulksteņupīte, Maizītes pieteka
Pulkstenis Pulksteņupīte, Maizītes pieteka
pretnosēšanās pulveris pulveris, kas tiek uzklāts nodrukātām loksnēm iespiediekārtas izvadē, lai starp loksnēm radītu brīvu telpu un krāsa nenotraipītu nākamās loksnes
svempis Pupu un kaņepju pītes
Riemes grāvis Purupītes labā krasta pieteka Rūjienas novada Jeru pagastā
stācīte Purvaina upīte, mitra ieleja
tēcīte Purvaina upīte, mitra ieleja
Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi
Reduvius personatus putekļu blakts jeb putekļu laupītājblakts
ekonomēt Racionāli izmantot (ko); arī taupīt
Ragaviņa Ragaviņas ūdenskrātuve - izveidota uz Dzēsupītes Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 8 ha
Dzirnupīte Ragupīte, Daugavas pieteka
penterēt Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.)
atraisīt Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, sapītu); atsiet
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai
Krūkļupe Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 10 km; Niguļupīte; Nūtupīte
Āžkalna upe Rātes upīte Valmieras novadā
Dzirnavu upe Rātes upīte, Gaujas pieteka
Rāceņu grāvis Rātes upīte, Gaujas pieteka
Rātsupīte Rātes upīte, Gaujas pieteka Valmierā
Varīte Rātsupītes kreisā krasta pieteka Valmieras pagastā
regžaiņi ratu veids, ar pītu sēdekļu atzveltni
Rauda Raudupīte Aizkalnes pagastā
Līčupe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, divos posmos arī Veselavas pagasta robežupe, garums - 14 km; Līčupīte
Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte
Rausalu upīte Rausalupīte, Rūjas pieteka
appīties refl. --> appīt; apvīties
aptraipīties refl. --> aptraipīt; tikt aptraipītam
aptriepties refl. --> aptriept (2); aptraipīties
atpīties refl. --> atpīt (1)
atpīties refl. --> atpīt (2)
iepīties refl. --> iepīt (1); sapīties, ieķerties (kur)
iepīties refl. --> iepīt (2)
izstaipīties refl. --> izstaipīt (2)
izstaipīties refl. --> izstaipīt (3)
notraipīties refl. --> notraipīt; tikt notraipītam
notriepties refl. --> notriept (1); tikt notrieptam; notraipīties
pastaipīties refl. --> pastaipīt(2)
pataupīties refl. --> pataupīt(1); tikt pataupītam
pataupīties refl. --> pataupīt(2); tikt pataupītam
piepīties refl. --> piepīt(2); tikt piepītām, parasti neviļus, negribēti
piepīties refl. --> piepīt(3)
pietaupīties refl. --> pietaupīt; tikt pietaupītam
pīties refl. --> pīt(1); tikt pītam
sataupīties refl. --> sataupīt; tikt sataupītam
staipīties refl. --> staipīt (1); tikt staipītam
traipīties refl. --> traipīt; tikt traipītam
mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā
tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā; mērķēt (1)
Reiņupe Reiņupīte, Daugavas pieteka
Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte
Sūļupe Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā, garums - 14 km; Soļupīte
Rideļupe Rīdeļupīte, Pērļupes pieteka
Rīdupīte Ridupīte, Ziemeļsusējas pieteka
bukanjērs Rietumindijas jūras laupītājs 17. gs.
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta
kušņas Rijā labību mētājuot saslaucītas neizkultas pusvārpītes un rodziņas, ko paber cūkām
neskatīties acīs kādam, kaut kam rīkoties, ilgi nedomājot, nesaudzēt, netaupīt
Grotene Rīterupīte, Daugavas pieteka
Grotupe Rīterupīte, Daugavas pieteka
Grotupīte Rīterupīte, Daugavas pieteka
Rīterupe Rīterupīte, Daugavas pieteka
Mara Rīvas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, garums - 9 km; Māra; Mariņa; Māriņa; Mārupīte
Krācīte Robežupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā
Hersilija Romiešu mitoloģijā - viena no nolaupītajām sabīnietēm, kas kļuva par Romas dibinātāja Romula sievu, un pierunāja sabīņus slēgt mieru ar romiešiem
mūrēties Rotaļāties (piemēram, veidojot ko no māliem); arī traipīties
Melnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā; Melnupe; Melnupīte
Rudupīte Rūdupīte, Iecavas pieteka
upītnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upītnieki" iedzīvotāji
ziepine Rūgtā ziepīte ("Polygala amarella")
Sutra Rūjas kreisā krasta pieteka Lodes pagastā, iztek no Laņģezera; Laņģupīte; Lode
Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira
Silupīte Rūjas labā krasta pieteka Lodes pagastā, garums - 8 km; Skolupīte; augštecē Enčupīte
Virķīte Rūjas labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā, augšteces Ipiķu pagastā, garums - 13 km; Virķe; Virķene; Virķīte; Virķupīte
Enčupīte Rūjas pietekas Silupītes paralēls nosaukums tās augštecē
Rukšas upīte Rukšupīte, Iecavas pieteka
Dakterišķe Ruņas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Lankupe; Lankupīte
Ruņģu strauts Ruņģupīte, Rauzas pieteka
ierūpēt Rūpējoties iegūt, ietaupīt
popēt Rupji lāpīt
Rūšupe Rūsiņupīte, Zvirgzdes pieteka
sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt
samuļāt Saburzīt, aptraipīt
saliromānija Sadisma paveids, kas izpaužas centienos seksuālo partneri notraipīt ar dubļiem, izkārnījumiem, apliet ar urīnu, asinīm u. c.
atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam)
staipekļi Sajūta, vēlēšanās izstaipīt locekļus
kā atspertene saka par iecirtīgu, spītīgu, stūrgalvīgu dzīvnieku vai cilvēku
spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu cilvēku
mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
mute kā aizsalusi saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
mute kā aizsieta saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
kā Tukuma ziepnieks saka par viegli sakaitināmu, ļoti dusmīgu, spītīgu cilvēku
stūra galva saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots
ciets pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt, arī spītīgs, tiepīgs
krama galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs
cieta piere saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs, arī neapķērīgs
kā ēzelis saka, ja kāds ļoti tiepjas, spītējas
staipenis nāk saka, ja rodas vēlēšanās staipīties
šķība roka saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī
sakarpīt Sakārpīt
sakārnīt Sakašņāt, sakārpīt
noklesēt Sakrāt, pietaupīt
aizspītēties sākt spītēties
ierozīties sākt staipīties (stāvus)
pauga Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem
silksts Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem; silksnis; pauga
sapoperēt Salabot, salāpīt (pastalas)
Noriņa Salacas kreisā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 11 km; Norene; Norenupīte; Norēnupīte; Norupe
Spaļupe Salacas kreisā krasta pieteka Alojas pagastā; Spalupe; Spaļupīte
Korģe Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums - 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte
Ķirele Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 14 km, iztek no Rebeles ezera Vecates pagastā, tek cauri Ķiruma ezeram; Kirela; Kirele; Kirera; Laukupīte
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle
Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča
Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca
sapampāt salāpīt
dalāpīt Salāpīt
aplāpīt Salāpīt (daudz vai visu)
nolāpīt Salāpīt (kāda) apģērbu daudzās vietās
nolāpīt Salāpīt (ko) daudzās vietās
podmoloģitsja Salāpīt paģiras
aizlāpīties Salāpīt savas lietas
salāpīties Salāpīt sev, piemēram, apģērba gabalu
aplāpīt Salāpīt un sakārtot, uzturēt kārtībā (kāda drēbes, veļu)
savārkšķot Salāpīt, sadiegt
savārpt Salāpīt, sadiegt
ielāpainis Salāpīts (ar daudziem ielāpiem) cimds
lints Salmu pītenis lecekšu apsegšanai pret salnām
dānis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai
dārnis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai
saķolēt Salobīt, salaupīt 2
futors samērā cieti polsterēts pītenis, ko lieto kā gultas matraci
pamelns samērā, arī mazliet netīrs, notraipīts ar ko tumšu
samudžēt Samudžināties, sapīties
varzelēties Samudžināties, sapīties
narsts Samudžināts, grūti atšķetināms (piemēram, diegs), arī kaut kas pavirši sašūts, salāpīts
samargāt Sapīt
sapīnēt sapīt (1)
sapanckāt Sapīt, sajaukt
savidžināt Sapīt, samezglot, savandīt
saplenēt sapīt, sapīnēt
samastīt Sapīt, sasiet
sapīdināt Sapīt, uzlikt pinekļus
pestīties sapīties
sapestīties sapīties
saražģēties sapīties
samargāties Sapīties
sapuņķēties Sapīties
saķiņķelēties Sapīties pārpratumos un domstarpībās, nokļūt nepatīkamā situācijā
iebraukt purvā Sapīties savā runā, stāstījumā
rekties Sapīties viens otrā
satīties Sapīties, arī savīties
saņudzēt Sapīties, sajaukties
mežģerēties Sapīties, samezgloties (par dziju)
sarekties Sapīties, samudžināties
mudzināties Sapīties, sapiņķēties
mužģināties Sapīties, sapiņķēties
sapickāties Sapīties, savandīties
sapentēties Sapīties, savelties
sanaistīties Saraustīties, sastaipīties
varažāt Sarežģīt, sapīt, pa roku galam samunsturēt
varažot Sarežģīt, sapīt, pa roku galam samunsturēt
desēties Sarežģīties, sapīties
iepenterēties Sarežģīties, sapīties
Vanagupīte Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Dagdas novadā, garums - 9 km; Ribaku upīte; Vanaga; Vonogupeite; Vonogu upīte
Mnium marginatum sarkanmalu skrajlapīte
entoloma Sārtlapītes
nosaistīt Sasaistīt, sapīt, aizsiet
vantēt Sasaitēt nepaklausīga dzīvnieka galvu ar sapītām kājām
sameķerēt sasiet mezglā, sarežģīt, sapīt
vilkšņot Sasiet, sapīt
savalgāt Sasiet, sasaistīt, sapīt
sasiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām, parasti ļoti, viscaur
strieties Saslieties pretī, spītēt
sastrieties Saslieties pretī, spītēt, nepadoties; strieties
ķollēties Sasmuļļāt, notraipīties
sasplītēt saspītēt
satimmēties Saspītēties
sastīvēt Sastaipīt
sasastaipīties Sastaipīties
sasastiepties Sastaipīties
sasnaicīties Sastaipīties
sasnaikāties Sastaipīties
sasnaikstīties Sastaipīties
sastīvēties Sastaipīties
sašventrēt Sasvītrot, notraipīt
sapoikāt Sašūt (pavirši, ne visai rūpīgi); salāpīt (ar daudz ielāpiem)
salaicīt Sataupīt
saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām, ļoti ierobežojot, samazinot (tā) izmantošanu; ļoti samazināt (ko)
satrāpt Satrāpīt
pieskodēt Saudzēt, pietaupīt
glibināt saudzēt, taupīt, rūpēties
sacirsties savienojumā "sacirsties pretī": stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt
pīšus savienojumā ar "pīt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
pītin savienojumā ar darbības vārda "pīt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts
salupt Sazagt, salaupīt
Purgaile Sedas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā, lejtecē nepilnu km arī Valkas un Valmieras novada robežupe; Ķēķupīte; Ķaka
Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe
aizsēklis Sēklai pataupīta labība, lopi
septiņi sekmju vērtējums, atzīme "labi"; sepītnieks
Seme Sēme, Lūšupītes pieteka
Ušura ezermītne sena dzīvesvieta šajā ezerā, t. s. Līņsaliņā, iepretī Ezerupītes ietekai, arheoloģiskos izrakumos konstatēta kvadrātiska (30 x 30 m) koka režģota pamatne, virs kuras veidota apbūve, ar krastu savienojis \~120 m garš dambis, atrastas senlietas, bijusi apdzīvota 1. gt. 2. pusē
Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām
Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, briesmonis, kas dzīvoja Eleusīnas tuvumā
Pūšans senindiešu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar sauli, auglību un ceļu, tā vienmēr ir izpalīdzīga saviem piekritējiem un atbalstītājiem, bet cīnās ar apmelotājiem, zagļiem un laupītājiem
vikings Seno skandināvu un islandiešu karotājs, tirgotājs un jūras laupītājs (no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta vidum)
Sienapurvs Sienapurva upīte - Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Sienapurva upe; Siena purva upe; Melderu upe
Melderu upe Sienapurva upīte, Daugavas pieteka
skapūzis siera žāvējamais skapītis
raisīt Siet vaļā (ko sasietu, sapītu)
Ejušu strauts Siltupīte, Cieceres pieteka
Kuģniekupīte Silupīte Rojas novadā
Greimica Silupīte, Rojas pieteka
Grenica Silupīte, Rojas pieteka
Silupe Silupīte, Rojas pieteka
Skolupīte Silupīte, Rūjas pieteka
Veserupīte Silupītes kreisā krasta pieteka Lodes pagastā
Krūmiņupīte Silupītes labā krasta pieteka Lodes pagastā, augštece Igaunijas ielīkumā starp Ipiķu un Lodes pagastu
Siļķes upe Siļķupīte, Gaujas pieteka
Glūda Siļķupītes kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - \~3 km; Bērzaine; Smirdupīte
teesdalia Sinepītes
struters Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; latrunkuls
latrunkuls Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; struters
vaidi Sirotāji, laupītāji
sisis Sirotājs, laupītājs
vaidenieks Sirotājs, laupītājs
vaidinieks Sirotājs, laupītājs
vaidnieks Sirotājs, laupītājs
uzskaldīt Skaldot trāpīt (kam)
Tjaci Skandināvu mitoloģijā - milzis, daiļās Skadi tēvs, kuram izdevās nolaupīt dievieti Idunu ar tās zelta āboliem, kuri dieviem dāvā mūžīgu jaunību
Aizmata Skanstupīte, Daugavas pieteka
Aizmatiņa Skanstupīte, Daugavas pieteka
Skanstnieku upe Skanstupīte, Daugavas pieteka
tualetes kumode skapītis ar spoguli un nodalījumiem tualetes piederumiem
spīvs Skarbs, spītīgs, iecirtīgs (par cilvēku)
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.)
uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.)
Skolas Skolas ūdenskrātuve - uzstādināta uz Lazdupītes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 0,9 ha
Skolas Skolas upe - Inčupīte, Gaujas pieteka
Skolas Skolas upīte - Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņās
Skolas Skolas upīte - ūdenstece Cēsu novada Dzērbenes pagastā, ietek Šķestera ezerā
Slišiņu grāvis Skolas upītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Bejas centra grāvis Skolasupīte, Alūksnes pieteka
Pastupīte Skolasupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Dzērbenes pagastā
mnium Skrajlapītes
radula Skrāpītes
Skuja Skujupīte, Slocenes pieteka
Skujupe Skujupīte, Slocenes pieteka
pieskurināt Skurinot, skurinoties padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu)
slocīties Slaicīties, staipīties
šļocīties Slaicīties, staipīties
šlaicīties Slaistīties; gorīties, staipīties, žāvāties
pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to)
ielauzties Slepeni iekļūt (kur iekšā), uzlaužot (piemēram, durvis), parasti, lai zagtu, laupītu
malandrīni Slepkavas, lielceļu laupītāji
Slepkavu strauts Slepkavupīte, Iecavas pieteka
žļabināt Slienājoties aptraipīt ar siekalām
smulināt Slienāt, aptraipīt
pamparot Slikti lāpīt
čeverēt Slikti pīt vai lāpīt
sakurzāt Slikti salāpīt
sakuržāt Slikti salāpīt
sakurzot Slikti salāpīt
sapamparāt Slikti salāpīt
sapamparot Slikti salāpīt
kurzāt Slikti šūt, lāpīt
vāžot Slikti, pavirši lāpīt
harpaksofobija Slimīgas bailes no laupītājiem
sašļaucīties Slinkojot gorīties, staipīties
šļaicekls Slinks cilvēks, kas mīl staipīties
blankstīties Slinkumu lāpīt
margot Smalki pīt
ķezīt Smērēt, traipīt
šmuņķēt Smērēt, traipīt
pačkāt Smērēt; traipīt
smulināties Smērēties, notraipīties
pačkāties Smērēties; traipīties
peļāt smulēt, aptraipīt, notašķīt
šlidzināt Smulēt, šlakstīt, traipīt
ķermināt Smulēt, traipīt
šmulīt Smulēt, traipīt
šmulēt Smulēt; darīt netīru, traipīt
šmulēties Smulēties; traipīties, ziesties
Camarophyllus niveus sniegbaltā biezlapīte
murīt Spaidīt, mocīt; staipīt, žņaudzīt
žmaudzīties Spaidīties, staipīties
Mellurga Spaļupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, augštece Alojas pagastā; Melurga, Melurgupīte
trabukariji Spāniešu juras laupītāji un kontrabandisti
boucaniers Spāņiem naidīgi jūras laupītāji, darbojās 16. un 17. gs. Karību jūrā
ķengāties Spārdīties, rokas un kājas staipīt kā mazs bērns
bugfenders Speciāli izgatavots pīts fenders, kas no abiem sāniem apņem peldlīdzekļa priekšgalu, izplatīts gk. uz velkoņiem
laglīne Speciāli pīta zāļu trosīte aizborta lagas piestiprināšanai; garums atkarīgs no kuģa ātruma
iespert Sperot trāpīt (kam, pa ko, kur)
piespert Sperot trāpīt (kam)
Speinupīte Spīnupīte, Gaujas pieteka
atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt
izspītēt Spītējot censties (ko) panākt
atspītēties Spītējoties atdarīt, atmaksāt
nospītināt Spītējoties panākt savu
notītīt Spītējoties panākt savu
spītls Spītenis, spiets
izbrīdinēt Spītēt
kuražīties Spītēt
skūtēt Spītēt
spīgstēt Spītēt
spīkstēt Spītēt
špītēt Spītēt
spītināt Spītēt
stēnīt Spītēt
šukstēt Spītēt
tītēt Spītēt
āžerēties Spītēt, izturēties spītīgi, stūrgalvīgi
tītīt Spītēt, kaitināt, ķircināt
spītīties Spītēties
triezēties Spītēties
atskarbīties Spītēties, ietiepties
lekties Spītēties, runāt pretī kādam
lēkties Spītēties, runāt pretī kādam
timēties Spītēties, tiepties
timmēties Spītēties, tiepties
timmoties Spītēties, tiepties
kuraža Spītība
spītnība Spītība
spītums Spītība
tītas Spītība
stīmiņš Spītība, pretestība
atspīte Spītība, spīvums, stūrgalvība, ietiepība
spītiņš Spītība, stūrgalvība
tiepa Spītība, tiepšanās
tiepe Spītība, tiepšanās
svempele Spītīga, nedaudz stūrgalvīga ķēve
aizspītēt Spītīgi pierādīt
iespīrāties Spītīgi pretoties (turēties pretim)
smaule spītīgs
spicīgs spītīgs
kuražns Spītīgs
špītīgs Spītīgs
spītnīgs Spītīgs
stengrs Spītīgs
pauska Spītīgs cilvēks
spītnieks Spītīgs cilvēks
spītūzis Spītīgs cilvēks
utbunga Spītīgs cilvēks
činkulis Spītīgs cilvēks, kam vienmēr ir iebildumi
spitka spītīgs cilvēks; palaidnis
spītnieks Spītīgs dzīvnieks
triezīgs Spītīgs, izaicinošs
buka Spītīgs, nepaklausīgs cilvēks
krolis Spītīgs, nepaklausīgs zēns
stūrlika Spītīgs, stūrgalvīgs cilvēks
spītnīca Spītniece
ēzelis Spītnieks
spīgstulis Spītnieks
spītavnieks Spītnieks
spīteklis Spītnieks
spītmanis Spītnieks
spītulis Spītnieks
abuks Spītnieks, stūrgalvis
grimba Spītnieks, stūrgalvis
atskarbins Spītnieks, tiepša
špīte Spīts
spītestība spīts, ietiepība
apspļaudīt Spļaudot aptraipīt; vairākkārt uzspļaut
piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu)
nospļaudīt Spļaudot notraipīt
apspļaut Spļaujot aptraipīt; vairākkārt uzspļaut
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu)
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku)
nokrēpāt Spļaujot notraipīt
nospļaut Spļaujot notraipīt
kraukulēt Spļaut, traipīt ar gļotām, krēpām
Entoloma nitidum spožā sārtlapīte
Spriņģu grāvis Spriņģupīte, Acupītes pieteka
nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt
saleskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām)
saloskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām); saleskāties
saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas)
saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas)
slaicīt Staipīt
staipaļāt Staipīt
staipīt kaulus staipīt locekļus
rocīt Staipīt rokās
rozīt Staipīt, slaicīt
rozīties Staipīties
slaicīties Staipīties
slaikāties Staipīties
šļaikāties Staipīties
šļaukstīties Staipīties
stebīties Staipīties
žaipstīties Staipīties
žļaudzīties Staipīties
žākstīties Staipīties (pēc gulēšanas)
žārbiņāties Staipīties pa gultu
žaikstīties Staipīties un žāvāties
žarbināties Staipīties, gorīties
žaustīties Staipīties, gorīties
žļodzīties Staipīties, gorīties
šlaucāties Staipīties, gorīties; valstīties gultā
gozāties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā)
gozīties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā)
tīst Staipīties, stiepties
šļaicīties Staipīties; vāļāties, valstīties
Seda Stakļupīte, Gaujas pieteka
Staklupīte Stakļupīte, Gaujas pieteka
Vīkšņupīte Stakļupītes otrs nosaukums tās augštecē
Camarophyllus subradiatus starainā biezlapīte
Kaņiera kanāls Starpiņupīte Lapmežciema pagastā
Starpis Starpīte, Puduļu ezera noteka
latenta jeb slēpta infekcija stāvoklis, kad, par spīti ilgstošai patogēno mikroorganismu klātbūtnei organismā, nav vērojami nekādi slimības simptomi
langot steidzīgi un ar lielu piepūli lāpīt tīklu
uzkrāstīt Steigā un virspusēji salāpīt
Tiņņupīte Stepupes kreisā krasta pieteka Zvārtavas pagastā, garums - 9 km; Tinupīte
daija Stienis, pālis upītes aizsprostiem, dambjiem
satamīt stipri notraipīt (parasti apģērbu)
blaizīties Strādājot daudzkārtīgi noliekties vai staipīties
izblaizīties Strādājot nolocīties, nostaipīties
mest strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur)
sviest strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur)
Griķupīte Straujupīte, Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā
Briežupe Straujupīte, Gaujas pieteka
Briežpurva upe Straujupīte, Gaujas pieteka
Vangažupīte Straujupīte, Gaujas pieteka
Straujupe Straujupīte, Mērgupes pieteka
valka Strautiņš, upīte
upēle Strauts, neliela upīte
upēlis Strauts, neliela upīte
upis Strauts, neliela upīte
upītis Strauts, neliela upīte
zeltupīte Strauts, upīte, kas spīguļo zeltainā krāsā
Jērcēnu upe Strenčupīte, Gaujas pieteka
Aglupīte Strodu upīte, Ičas pieteka
Vilku grāvis Struņķene, Jērupītes pieteka
Strunķene Struņķene, Jērupītes pieteka
iestrējīgs Stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs
čaulains Stūrgalvīgs, spītīgs
atskarbe Stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks
Teiļupe Sudas labā krasta pieteka Mālpils pagastā, iztek no Jūdažu ezera Siguldas pagastā, garums - 6 km; Teiļupīte
Lungas upīte Supučupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā; Lungupīte
babīna Sutašs - no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem
Vāļupīte Svētes ezera pieteka Dobeles novadā; Valupīte; Vālupīte
Sausupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 11 km; Sausupīte
Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile
Svētupe Svētupīte, Iecavas kreisā krasta pieteka
iesviest Sviežot trāpīt (kur)
Stenberga upīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Šteinberga upe Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Šteinberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Stemberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Sviķupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
galds Šādas mēbeles atvilktne, skapītis
iešaut Šaujot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, lodi, bultu); šaujot trāpīt (kur)
iešaut Šaujot skart, trāpīt (ar ko)
Šēlupe Šēlupīte, Ķires satekupe
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
apšķaidīt Šķaidot apšļākt, aptraipīt
nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
apšķaudīt Šķaudot aptraipīt
piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
nošķiest Šķiežot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
apšķiest Šķiežot apšļākt, aptraipīt
nošķiest Šķiežoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
upītieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Upītes" iedzīvotāji
piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
kudurītis Šķūnītis, taisīts no stāvus saslietiem kokiem un appīts ar žagariem
nošļākt Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
nošļākt Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
nošļakstināt Šļakstinot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
želināt Šļakstīt, traipīt
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
nošļakstīt Šļakstot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
apšļakstīt Šļakstot apšļākt, aptraipīt
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
Dreiliņupīte Šmerļupītes pieteka Rīgas teritorijā, garums - 5,2 km, sākas Rīgas austrumu pierobežā Lubānas šosejas rajonā, iztaisnota, pie Hipokrāta ielas ievadīta cauruļvadā, senāk lejtece dēvēta arī par Gaiļupīti
šūstīties Šūdināt, lāpīt
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā)
sašūt Šujot salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā)
vārkšķot Šūt lieliem dūrieniem, trāklēt, lāpīt
smaulainīca tā, kura neklausa, ir spītīga, iecirtīga
laupītkārs tāds (cilvēks), kam ir tieksme laupīt 1 (1); tāds (cilvēks), kam ir tieksme iedzīvoties uz citu rēķina
pašpīts tāds (priekšmets), kas pīts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots
pienaiņš tāds (trauks), kas notraipīts ar pienu; tāds, kur bijis piens
putrains tāds (trauks), kur bijusi putra; tāds, kas notraipīts ar putru
putraiņš tāds (trauks), kur bijusi putra; tāds, kas notraipīts ar putru
kopkrava tāds beramu vai šķidru preču sūtījums, kurā transportieris sajauc vairākām personām piederošas vienas kvalitātes preces, lai ietaupītu kraušanas izdevumus
putras ķiķis tāds putras daudzums, ko zīdainim vienā knupītī var ielikt
lāpāms tāds, ar ko ir paredzēts lāpīt
šņorgains tāds, kam ir iesnas; arī tāds, kas ir notraipījies vai notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas
šņurgains tāds, kam ir iesnas; arī tāds, kas ir notraipījies vai notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas; šņorgains
iecirtīgs tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, nelaipns (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); spītīgs, ietiepīgs
iespītīgs tāds, kas iespītējas, ietiepjas
sprauslains tāds, kas ir apsprauslots, notraipīts ar siekalām vai puņķiem
pelnains tāds, kas ir klāts, notraipīts ar pelniem
zemjains tāds, kas ir klāts, notraipīts ar zemi
kavals tāds, kas ir nevaldāms, spītīgs, uzpūtīgs
puņķains tāds, kas ir notraipījies, notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas
jodains tāds, kas ir notraipīts ar joda šķīdumu spirtā; tāds, kas ir pārklāts ar joda šķīdumu, spirtā
krēpains tāds, kas ir notraipīts ar krēpām; tāds, kas ir pārklāts ar krēpām
mēslains tāds, kas ir notraipīts ar mēsliem
mīklains tāds, kas ir notraipīts ar mīklu
miltains tāds, kas ir notraipīts ar miltiem; tāds, kas ir nobārstīts, apputējis ar miltiem
ogļains tāds, kas ir notraipīts ar oglēm (1)
ogļains tāds, kas ir notraipīts ar ogli (2)
strutains tāds, kas ir notraipīts ar strutām
sveķains tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem; tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem
tintains tāds, kas ir notraipīts ar tinti
vircains tāds, kas ir notraipīts ar vircu
zivains tāds, kas ir notraipīts, notraipījies ar zivju zvīņām
zivjains tāds, kas ir notraipīts, notraipījies ar zivju zvīņām
taukainis tāds, kas ir noziests vai notraipīts ar taukiem
krītains tāds, kas ir noziests, notraipīts ar krītu
mālains tāds, kas ir noziests, notraipīts ar māliem
vaskains tāds, kas ir noziests, notraipīts ar vasku
krējumains tāds, kas ir pārklāts ar krējumu; tāds, kas ir aptraipīts ar krējumu
medains tāds, kas ir pārklāts ar medu; tāds, kas ir aptraipīts ar medu
putains tāds, kas ir pārklāts ar putām; tāds, kas ir notraipīts ar putām
putekļains tāds, kas ir pārklāts ar putekļiem; tāds, kas ir notraipīts ar putekļiem
sīrupains tāds, kas ir pārklāts ar sīrupu; tāds, kas ir aptraipīts ar sīrupu
sodrējains tāds, kas ir pārklāts ar sodrējiem; tāds, kas ir notraipīts ar sodrējiem
sviestains tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu
sviestots tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu
naftains tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar naftu; tāds, kas ir notraipīts ar naftu
trolis tāds, kas ir spītīgs, nepaklausīgs
netīrs tāds, kas lietošanas, valkāšanas procesā, ir notraipīts (piemēram, par apģērbu)
trāpīgs tāds, kas mēdz bieži, vienmēr precīzi trāpīt (1)
roza tāds, kas mēdz rozīties, staipīties
pienains tāds, kas no iekšpuses ir pārklāts ar pienu; tāds, kas ir notraipīts ar pienu
pulvēģains tāds, kas notraipīts ar pulveri
pulvēģaiņš tāds, kas notraipīts ar pulveri
zvīņains tāds, kas notraipīts, aplipis ar zvīņām
sālimens tāds, kas piesūcies vai aptraipīts ar sālījumu
laupītkārs tāds, kurā izpaužas laupītkāre
mēslains tāds, pie kā ir pielipuši atkritumi, gruži, tāds, kas ir notraipīts ar atkritumiem, gružiem
Tallupīte Talupīte, Gaujas pieteka
klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija
aiztaupījums tas, kas aiztaupīts; ietaupījums
iepinums tas, kas ir iepīts pīnē, bizē
pineklis tas, kas ir sapinies, samezglojies; tas, kurā var sapīties, iepīties
ķerla tas, kas mēdz notraipīt vai notraipīties
ķella tas, kas mēdz notraipīties vai ko notraipīt
ķells tas, kas mēdz notraipīties vai ko notraipīt
smaulainis tas, kurš neklausa, ir spītīgs, iecirtīgs
stabausis tas, kurš stāv kā kolonna; stīvs, spītīgs cilvēks
takšķīties Tašķīties, traipīties
pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
notašķīt Tašķot (ko), notraipīt, arī padarīt slapju (ar to)
aptašķīt Tašķot, arī tašķoties aptraipīt
notašķīt Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu)
ķedīt Taupīt
pāst Taupīt
špārēt Taupīt
tapināt Taupīt
taumēt Taupīt
taupināt Taupīt
taupīties Taupīt sevi, savus spēkus, veselību; būt taupīgam, taupīgi dzīvot
kapelēt Taupīt, apgādāt
laicīt Taupīt, glabāt
aizcerēt Taupīt, ietaupīt
licināt Taupīt, krāt
pūrot Taupīt, krāt
sīkstuļoties Taupīt, krāt naudu, mantu, parasti mantrausīgi; arī skopoties
krāstīt Taupīt, paglabāt
skodēt Taupīt, saudzēt
skonēt Taupīt, saudzēt, neskart
sebēt Taupīt, skopoties
sebināt Taupīt, skopoties
sebt Taupīt, skopoties
ticināt Taupīt, skopoties
ticināties Taupīt, skopoties
taupiķis Taupītājs
krājulis Taupītājs, sīkstulis
notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
laupītkāre Tieksme laupīt 1 (1); tieksme iedzīvoties uz citu rēķina
tītība Tiepība, spītība
tītīgs Tiepīgs, spītīgs
lielsiržots Tiepīgs, spītīgs, dusmīgs
čīdīt Tiepties, kaitināt, spītēt
tītīties Tiepties, spītēties; tītēties
tītēties Tiepties, spītēties; tītīties
aplīt tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam
iesapīties tikt iepītam
ietaupīties tikt ietaupītam (1)
ietaupīties tikt ietaupītam (2)
piesmērēties tikt ļoti notraipītam, parasti neviļus, negribēti
krist par laupījumu tikt nolaupītam, nonākt (kāda) varā, arī īpašumā
nosapīties tikt nopītam
glīzdēt tikt notraipītam ar māliem, tikt apsmulētam, pārklāt ar gļotām
āizaturēties tikt pataupītam, netikt izlietotam
palikt tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam); tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam)
taupīties tikt taupītam (par materiālām vērtībām, priekšmetiem u. tml.)
iepiņķēt Tinot, sienot u. tml. sasaistīt, arī iepīt
Tinupīte Tiņņupīte, Stepupes pieteka
apmastīt Tīri un rūpīgi salāpīt (zeķes vai cimdus)
Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa
tīšot Tīšām darīt, spītēt
risināt Tīt vaļā, raisīt (ko satītu, sapītu)
Bērzupe Torbēnupīte, Daugavas pieteka
Tarbānupīte Torbēnupīte, Daugavas pieteka
Degļupīte Torbēnupītes labā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā
mālēt Traipīt
kleksēt Traipīt (parasti papīru) ar tinti
zešķēt Traipīt (parasti valkājot)
pļeckāt Traipīt (piemēram, ar dubļiem)
ķēzīt Traipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem)
ķeckāt Traipīt, darīt netīru (ar mīkstu, pašķidru vielu, masu)
lešķēt Traipīt, darīt netīru (piemēram, ko uzlejot, uzšļakstot)
tašķāt Traipīt, smērēt
tašķēt Traipīt, smērēt
traipelēt Traipīt, smērēt
ružģīt traipīt, smulēt
ķirnāt Traipīt, smulēt
luzēties Traipīt, taripīties
počkāt Traipīt, vārtīt, triept, ziest
ķēzīties Traipīties
zešķēties Traipīties (parasti valkājot, lietojot)
šmullēties Traipīties, ziesties
iegadīt Trāpīt
notrāpīt Trāpīt
pādēt Trāpīt
papādēt Trāpīt
patikt Trāpīt
trāpt Trāpīt
uztrāpīt Trāpīt (ar ko) tieši virsū (uz kā, kam)
ietrāpīt Trāpīt (kur)
ķert Trāpīt (piemēram, par sitienu, lodi, šāviņu)
trāpties Trāpīties
trepīte Trepītes
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt
porķēt Triept, ziest; traipīt (ar kādu vietu)
porķēties Triepties, ziesties, traipīties (ar kādu vielu)
sa'alik Tuksneša laupītājs, kas izraidīts no cilts; lai izdzīvotu, viņi apvienojās grupās
ļēburoties Tūļāties, niekoties, gorīties, staipīties
šukstināt Turēties pretī, spītēt
ķizīt Turēties pretim; spītēt; tiepties
armatoli Turku dibināta grieķu milicija cīņai ar laupītājiem; grieķu atbrīvošanas karā cīnījās pret saviem līdzšinējiem kungiem
Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš
Kaļķupītes dīķis ūdenskrātuve Dundagas pagastā, uzpludināta uz Kaļķupītes
Alekšupītes ūdenskritums ūdenskritums Kuldīgā, Alekšupītē, augstums — 4,15 m, platums — 8 m
Veģu ūdenskritums ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā, izveidojies Veģupītes gultnē 300-500 m augšpus ietekas Abavā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g., platība — 0,4 ha), 3 pakāpju kopējais augstums — \~1,7 m
Vēverupe ūdenstece Ainažu pilsētā, Indupes un Rožupes satekupe, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~0,6 km; Vēverupīte; Krožupe
Avotstrauts Ūdenstece Alūksnes novada Ziemera pagastā, Dūņupītes kreisā krasta pieteka, garums - \~2,5 km
Tacs ūdenstece Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums - \~1 km; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu; Dauguļu upīte
Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe
Strīķupe ūdenstece Embūtes pagastā, Sepenes ezera pieteka; Striķupe; Strīķupīte
Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa
Siliņupe ūdenstece Lapmežciema pagastā, Duņiera ezera notece uz Vecsloceni un Rīgas jūras līci; Siliņupīte
Kraukļupīte ūdenstece Lielvārdes pagastā, Kaibalas labā krasta pieteka; Annupīte
Bauņupīte ūdenstece Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Mattīšu pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 10 km; Bauņu upe; Beķerupīte
Lielurga Ūdenstece Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Vitrupes, garums - 6 km; Lielupe; Lielupīte
Miltupīte Ūdenstece Madonas novada Vestienas pagastā, ietek Kāla ezerā, tek cauri Asmenītim, Ilziņam, Salājam un Sudārdiņam; Asmenīte; Saltupīte
Dzirnupīte ūdenstece Raiskuma pagastā, iztek no Ungura ezera, satekot ar Dūkupīti izveido Gaujas pieteku Lenčupi
Silupīte Ūdenstece Rojas novadā, ietek Rīgas jūras līcī Rojas dienvidaustrumu nomalē; Kuģniekupīte
Mazupīte ūdenstece Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī netālu no Rojas grīvas; Krākšupīte; Vēverupe
Dūņupe Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā un Brocēnos, ietek Cieceres ezerā, garums - \~4 km; Dūņupīte
Kārlīša dzirnavezers ūdenstilpe Dikļu pagastā, uzpludināta uz Grūžupītes, platība - 1,5 ha
Tiliaea aquatica ūdeņu biezlapīte
Bērzene upe Baldones un Ķekavas pagastā, Daugavas kreisā krasta pieteka, garums – 15 km; Bērze; Bērzupīte; Melnā Bērzene
Kaļķupe upe Dundagas pagastā, Pilsupes kreisā satekupe, dažkārt uzskatīta arī par Pilsupi visā garumā līdz ietekai Rīgas līcī, garums - \~12 km; Kaļķupīte
Asinsupīte upe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Koruļupītes kreisā krasta pieteka; Asins upe
Akmeņupe upe Latvijā, Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, Dvietes labā krasta pieteka, garums - 12 km; Akmeņupīte
Alekšupīte upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe
Akmeņupe upe Latvijā, Madonas novada Liezēres pagastā, Gāršupes labā krasta pieteka; Akmensupīte
Āriņa upe Latvijā, Sūlas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 10 km; Ārupīte
Andrupe upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte
Arupīte upe Limbažu novadā, Svētupes kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, kritums - 21 m; Arupe; Ārupīte; Dzirnupīte
Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte
Ķīšupe upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novadā, garums - 31 km, kritums - 47 m, iztek no Višezera Laugas purvā, ietek Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem; Kižupe; Tišupe; Tīšu strauts; augštecē - Viršupe, Višupīte
Pilsupe upe Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, garums - 22 km, kritums - 57 m, ietek Rīgas jūras līcī uz ziemeļiem no Ģipkas; augštecē Kaļķupīte; lejtecē Purciemupe
Aizklāņupe upe Talsu novada Kolkas un Rojas pagastā, iztek no Bažu purva, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~2,5 km; Aizklāņu upe; Mazupīte
Vidusupe upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs
Ķikans upe Talsu un Ventspils novadā, lejtecē šo novadu robežupe, garums - \~20 km, sākas purvainos mežos Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā, ietek Irbes šaurumā pie Sīkraga; Sīkragupīte; Ķikens; Ķikenupīte; Ķikna
Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce
Bebrupe upe Viduslatvijas nolaidenumā, Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastā, lejtecē arī Bebru un Kokneses pagastu robežupe, ietek Lobes ezera austrumu galā, garums - 27 km, kritums - 23 m, sākas pie Iršiem; Bebrīte; Bebrupīte; Lobe
odzīte Upīte
zviedrupīte Upīte ar smilšainu vai oļainu pamatu
skaidrupīte Upīte ar tīru, caurspīdīgu ūdeni
ziedupīte Upīte ar ziediem bagātā ielejā
Korneta Upīte starp Ievas un Dzērves ezeriem Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Zasipka Upīte starp Krivoje un Varnaviču ezeru Krāslavas novada Kaplavas pagastā
ķursis Upīte, strautiņš
pļavupe Upīte, strauts (arī grāvis, urga) pļavā
pļavupīte Upīte, strauts vai grāvis pļavā
pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko)
nočurāties Urinējot saslapināties, notraipīties
napine uz ausīm sapītas bizītes, kuras aptin ap galvu
režģiņi uz muguras nesams pīts kurvis lopbarības nešanai
racija uzbrukums laupīšanas nolūkā; arī aizdomīgu personu (piemēram, laupītāju) gūstīšana
uzkarpīt Uzkārpīt (1)
uzkarpīt Uzkārpīt (2)
uzlāpīt Uzlabot, lāpīt
nomīdīt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos)
nomīņāt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos); nomīdīt (2)
uzrežģīt Uzpīt
Mēra ūdenskrātuve uzpludināta uz Gružupītes Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 1,6 ha
Spaļupītes ūdenskrātuve uzpludināta uz Spaļu strauta (Spaļupītes) Saldus novada Novadnieku pagastā, platība — 0,8 ha
Zvirgzdupes ūdenskrātuve uzpludināta uz Zvirgzdupītes Kocēnu novada Kocēnu pagastā, platība — 18 ha
Pils dzirnavezers uzpludināts Kuldīgas pilsētā uz Alekšupītes, platība — <1 ha
Viļķenes dzirnavezers uzpludināts uz Ārupītes pietekas Limbažu novada Viļķenes pagastā, platība — 15 ha
Bauņu dzirnavu ezers uzpludināts uz Bauņupītes Matīšu pagastā, platība - \~19 ha
Ilzenes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība — 11,5 ha
Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers
Krāslavas Lejas dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,2 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha
Krāslavas Kalna dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,7 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha
Vendzavas dzirnavezers uzpludināts uz Kaļķupītes Ventspils novada Ziru pagastā, platība — 7,8 ha
Sēmes dzirnavezers uzpludināts uz Lāčupītes Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 1,8 ha
Grūbes dzirnavezers uzpludināts uz Laņģupītes Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, platība — 1,1 ha
Būdas dzirnavezers uzpludīnāts uz Maltupītes Aizkraukles novada Klintaines pagastā, platība — 2,4 ha
Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers
Rencēnu ezers uzpludināts uz Ošupītes Rencēnu pagastā, platība — \~18 ha; Dzirnavezers; Rencēnu dzirnavezers
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Rātes upītes Valmieras pilsētas teritorijā, platība - 3 ha; Dzirnavu ezeriņš; Pilsētas dzirnavezers
Širmeļu dīķis uzpludināts uz Širmeļupītes Birzgales pagastā, platība — 1,3 ha
Māras dīķis uzstādināta ūdenskrātuve Mārupītes tecējumā, Rīgā starp Torņkalnu un Āgenskalnu, platība — 5 ha, izteku regulē slūžas
Zvanezers Uzstādināts uz Kangarupītes Ogres novada Meņģeles pagastā, \~500 m pirms ietekas Ogrē, platība - 3,1 ha; Meņģeles ezers; Zvanu ezers
Sila dzirnavezers uzstādināts uz Silupītes Talsu novada Īves pagastā, platība — 4,5 ha
Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers
uztrāpt Uztrāpīt
Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks
Tērande Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 22 m; Kambarupe; Sluķupīte; Tēranda; Torende; Tervende
strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji
Alkšņupe Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 22 km, kritums - 11 m; Alkšņupīte; Kraukupe
Suste Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 17 km, kritums - 13 m; Susta; Šustupīte
Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts
Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts
kārstīt vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.); staipīt, snaikstīt
pampari vairākkārt lāpīts apģērbs
kašņāt vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; arī kārpīt (1)
kašņāt vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā; arī kārpīt (2)
kašņāties vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties (1)
snaistīt vairākkārt stiept, staipīt
aizvārstīt Vairākos paņēmienos ievērt (diegu, dziju), lai veidotu rakstu, sapītu u. tml.
Entoloma clypeatum vairoga sārtlapīte
Dzeņupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, augštece Priekuļu pagastā, vidusdaļā šo pagastu robežupe; Kapupīte
Krīvupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Krievupīte
apvaldzināt Valdzināt, iepīt
izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni tam, ka izspiežas (4)
novārčāt Vaļīgi šūt (lāpīt) vai (reti) aust
mīkšķis Vaļīgs, tāds, kas nav cieši sapīts
Vāļupīte Vāļkalnu upīte, Gaujas pieteka
Vālupīte Vāļupīte, Svētes ezera pieteka
Vonogupeite Vanagupīte - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 9 km
Vanaga Vanagupīte, Sarjankas pieteka
zabulēt Vārīt, traipīt; darīt netīru
Dūre Vārmes kreisā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 36 m; Dūrupe; Spārupīte; augštecē Strumpe, Strumpīte
Vidupīte Vārnupīte, Akaviņas pieteka
Matupīte Vārnupīte, Vaidavas pieteka
Raudupe Vārnupīte, Vaidavas pieteka
Raudupīte Vārnupīte, Vaidavas pieteka
pievārstīt Vārstot (dziju, diegus), aizlāpīt (caurumu)
Vēršupīte Vecslocenes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Jaunķemeriem, augštece Smārdes pagastā, garums - 18 km; Ķemerupe; Ķemerupīte
Vecates grāvis Vecupīte, Salacas pieteka
Beģupīte Veģupīte - Lisas labā krasta pieteka
Veģe Veģupīte, Abavas pieteka
Veģupe Veģupīte, Abavas pieteka
auduma pinums veids, kādā audi un šķēri audumā sapīti savā starpā; tas lielā mērā nosaka auduma struktūru, izskatu un īpašības; ir galvenie, atvasinātie, sīkrakstainie, komplicētie jeb sarežģītie un lielrakstainie auduma pinumi
Vējstrauts Vējupīte, Gaujas pieteka
Kraukļupīte Vējupītes kreisā krasta pieteka Siguldā, garums - \~2 km; Kraukļu strauts
Velniņupe Velniņupīte, Miegupītes pieteka
savemt vemjot aptraipīt, padarīt netīru, slapju
apvemt Vemjot aptraipīt; novemt
aizvemt Vemjot notašķīt, aptraipīt
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru
Imala Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā; Lēnupe; Imulas strauts; Lēnupe; Vētrasleja; augštecē arī Sudmalnieku struts, lejtecē - Lēnu upīte
Medole Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā, garums - 6 km; Kozlovska grāvis (lejtecē); Medala; Medalas upīte; Medoles strauts; Medoles upīte
Ķemerupe Vēršupīte, Vecslocenes pieteka
Ķemerupīte Vēršupīte, Vecslocenes pieteka
Bertrama sēravots Vēršupītes kreisā krasta pieteka Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Ķemeriem
Lūžņu grāvis Vēršupītes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Ķemeriem, garums - 8 km; Sēravots; Sēra avots
Vēžu strauts Vēžu strauts - Dūņupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā
Prinduļu upe Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
Prindula Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
Prinduļa Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
Prindulava Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
Grūbu skansts viduslaiku nocietinājums tagadējā Madonas novada Cesvaines pagastā, ierīkots Līčupītes apliektā stāvā zemes izvirzījumā, tas ir 45 m garš, 3 m augsts un 3 m plats sirpjveida uzbērums
Mnium hornum viengada skrajlapīte
Teskatlipoka viens no galvenajiem acteku dieviem, nakts un ziemeļu dievs, laupītāju, burvju un priesteru aizbildnis, kuru simbolizē jaguārs
Kuršupīte Viešūra ezera pieteka Madonas novada Vestienas pagastā; Guldupīte
lakta vieta koku zaros vai speciāli izpītās vijās putnu vai pērtiķu atpūtai džungļos
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte
Vikmestes grava Vikmestes upītes dziļā ieleja Gaujas labajā stāvkrastā, Siguldā, 4 m augsts dzeltenīgi sarkanu smilšakmeņu atsegums un daži nelieli atsegumi
noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru
noviļāties Viļājoties notraipīties, kļūt netīram; tikt noviļātam (2)
Gailīšupīte Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
Gaiļupe Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
Gailīšu upe Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
Tomuļupīte Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
abelardizēt Vīrišķību laupīt (kā notika viduslaikos franču mācītam vīram Abelaram)
iespītība vispārināta īpašība --> iespītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
spītība vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
spītīgums vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spītība
flibustieri Vispārināti - pirāti, jūras laupītāji, kontrabandisti
kamīt Vīt, pīt
pīdināt Vīt, pīt
vijināt Vīt, pīt (virvi)
burlaku romāns vulgārs romāns par laupītājiem, slepkavām
burlaku stāsts vulgārs stāsts (romāns) par laupītājiem, slepkavām
oblova zagļu un laupītāju ķeršana
uzzāģēt zāģējot trāpīt uz
uzzāģēties Zāģējot trāpīt, sasniegt (ko neparedzētu)
Zaļo Zaļo dzirnavu upe - Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā
Meļļupīte Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, garums - 9 km; Melnupe; Melnupīte
Zariņupe Zariņupīte, Ramatas pieteka
Pārupīte Zariņupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā; Dzirnklānupīte
Zaurupe Zarupīte, Mazupes pieteka
Pirātu krasts zema, smilšaina piekraste Arābijas pussalā, Persijas līča dienvidaustrumos, AAE, garums - \~300 km, līdz XIX gs. vidum bija jūras laupītāju patvēruma vieta
truksnis Zīdaiņa knupītis
knupis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim); knupītis (1)
tūšķis Zīdeklis, knupītis
dunava Ziemā neaizsalstošs strauts, upīte, avots
Zasa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Zasas pagastā, garums - 14 km; Dzirnavupīte; Sudmalstrauts; Sudmalupīte; Sudmaļupīte
Ridupīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas pagastā, garums - 6 km; Rīdupīte
ziepupīte Ziepjaina upīte
ķellēt Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī tašķīt, traipīt
pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
Aconitum napellus zilā kurpīte
kurpītes Zilā kurpīte ("Aconitum napellus")
tupelīte Zilā kurpīte ("Aconitum napellus")
zilkurpiņa Zilā kurpīte ("Aconitum napellus")
zilkurpiņi Zilā kurpīte ("Aconitum napellus")
trepīte Zilā trepīte - zilās kāpnītes ("Polemonium caeruleum") senāks nosaukums
Mnium stellare zilējošā skrajlapīte
tepši Zirņi; ēdiens (pītes)
Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām
pīkstiņš Zoss spalvas svilpīte
Sebežnieku grāvis Zvērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Sebežnieku strauts
Zviedrupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka
Zviedzupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka
Zvirgzdupe Zvirgzdupīte Kocēnu novadā
Dzerkaļupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
Vēciņupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
cicit Žīdu dievkalpojuma lakata 4 stūros iepītie 8 pavedieni
Zilupīte Žīdupīte, Daugavas pieteka
Zīļupīte Žīdupīte, Daugavas pieteka
vija Žogs, kas pīts, piemēram, no lokaniem zariem, krūmiem
preses bandīts žurnālists, kas apzināti raksta nepatiesību, lai laupītu kādas personas godu un aptraipītu tās labo vārdu

pīt citās vārdnīcās:

MLVV

pīt

LLVV

pīt

MEV

pît