Paplašinātā meklēšana
Meklējam liels.
Atrasts vārdos (40):
- liels:2
- liels:1
- neliels:1
- paliels:1
- pārliels:1
- pusliels:1
- lielsādža:1
- lielsakta:1
- lielsceļš:1
- lielsēklu:1
- lielskare:1
- vienliels:1
- lielsaitis:1
- lielsirdis:1
- lielskungs:1
- superliels:1
- varenliels:1
- lielsaišķis:1
- lielsirdība:1
- lielsirdīgs:1
- lielsiržots:1
- lielspuisis:1
- pasaulliels:1
- rekordliels:1
- lielsalnieki:1
- lielspēcītis:1
- lielsaimnieks:1
- lielsalenieki:1
- lielsikspārņi:1
- lielstrodieši:1
- lielsatiķnieki:1
- lielsesavnieki:1
- lielsesevnieki:1
- lielstraupieši:1
- lielsvitenieki:1
- karalielskungs:1
- lielsaimniecība:1
- lielsvēdernieki:1
- baronlielskungs:1
- dakterlielskungs:1
Atrasts vārdu savienojumos (13):
- bezgalīgi liels lielums
- kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.)
- kas tur (liels), arī kas tur pavisam
- kas tur liels
- liels (arī plats, svarīgs) solis (uz priekšu), arī solis uz priekšu
- liels cilvēks
- liels kā batons
- liels kā krāsns
- liels kā kumeļš
- liels kā māja
- Liels paldies!
- liels savā ādā
- svarīgs (arī liels, plats) solis (uz priekšu)
Atrasts skaidrojumos (2347):
- pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
- sētava 1/6 pūra liels mērs.
- nonparels 6 punktus liels tipogrāfisko burtu tips.
- suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim.
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- karbass Airu kuģis vai neliels burinieks kravas pārvadāšanai Baltajā jūrā, kā arī upēs, kuras tajā ietek.
- vecaita Aita, kam ir samērā liels vecums.
- aizdartiesa Aizdars; neliels aizdara daudzums.
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
- krīks Anglijā - neliels līcis.
- bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu.
- makromieloblasts Anomāli liels mieloblasts.
- megatrombocīts Anomāli liels trombocīts.
- spotka Apakštase, neliels šķīvis.
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
- bumple Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka.
- bumplis Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka.
- degzna Apdega, dega, izdega, neliels svilums.
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
- tekstu korpuss apjomā liels daudzveidīgu tekstu kopums, kas parasti uzkrāts elektroniski un saistīts ar programmatūru, kura atvieglo tā lingvistisko analīzi.
- pamatīgs Apjomīgs, liels.
- rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
- pikets Ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
- hipergigantosoma Ārkārtīgi liels augums, gigantisms.
- šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
- pasaulliels Ārkārtīgi, ļoti liels.
- litratmosfēra Ārpussistēmas darba un enerģijas mērvienība, kas vienāda ar darbu, kuru veic gāze, palielinot savu tilpumu par 1 litru telpā, kurā spiediens ir 1 atmosfēru liels.
- ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums.
- fugasa šāviņš artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
- spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi.
- Atlantijas-Baltijas Atlantijas-Baltijas rase - lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums.
- pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
- makrosistēma Atomu, molekulu un citu mikrodaļiņu sistēma, kurā šo daļiņu skaits ir ļoti liels.
- atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā).
- pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru.
- panorāmas ritenis atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
- bistro Ātrās apkalpošanas bārs, neliels restorāns, krodziņš, kur piedāvā uzkodas un ēd, stāvot pie galdiņiem.
- uztraukšanās atrašanās tādā psihiskajā stāvoklī, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas.
- Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Viļakas ziemeļaustrumu daļā, 87,4 m vjl., platība — 137,6 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 5,0 m, sala (1,8 ha), eitrofs, aizaugums — neliels.
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos.
- Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers.
- Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments.
- Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu).
- Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss.
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu.
- Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni.
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
- pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem); arī kušķis.
- šķipsna Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums apmatojumā, apspalvojumā.
- kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums; arī kušķis.
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums; neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- blūšķēt Atskanēt troksnim, kāds rodas, kad kaut kas liels un smags iekrīt ūdenī.
- atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
- atzveltnis Atzveltnes krēsls; neliels dīvāns ar atzveltni.
- drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
- kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
- pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums.
- Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena.
- Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā.
- Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums.
- cimbaks Auga stiebrs; neliels koka gabals; stilbs, stilba kauls.
- lielkaulis Augs, kas noaudzis liels un kaulains.
- lielkauls Augs, kas noaudzis liels un kaulains.
- Mulasens Augstākā virsotne (3479 m) Pireneju pussalā, Sjerranevadas grēdā, Spānijā, ziemeļu nogāzē neliels šļūdonis.
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
- magnāts Augstmanis, liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā).
- lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
- liemenis Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
- liens Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem.
- dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
- australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
- vens Automašīnas tips, ko izmanto galvenokārt kravu pārvadāšanai, neliels furgons.
- Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums.
- tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
- badmēris Bada nāve, liels trūkums.
- lielburžuāzija Bagātākā iedzīvotāju daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
- labenieks Bagātnieks, tas, kam pieder liels labums.
- kupls Bagāts, bagātīgs; arī liels, plašs.
- ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- nordiskais tips baltā cilvēka antropoloģiskais tips, kamraksturīgs liels augums, iegarena galva, šaura seja, gaiši mati, zilas acis.
- purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g.
- mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
- asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu.
- skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
- pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos.
- kā putns gaisā (arī kokā, zara galā) bez pienākumiem, saistībām, rūpēm. ļoti liels attālums.
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
- urbānistiskā ainava biezi apdzīvots apvidus, kurā dominē pilsētas tipa dzīvojamā un industriālā apbūve, kā arī ir liels transporta un komunikāciju ainavelementu īpatsvars.
- ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- bērziens Birzs, neliels bērzu mežs.
- savaļņi blakus esošie lauki, kurus zemnieks kā atalgojumu par darbu īrē no lielsaimnieka.
- blāķis Blīva (liela) kopa; (liels) daudzums.
- ripa Blīvs, neliels kaučuka disks (piemēram, hokeja spēlei).
- mikrotrauma Bojājums, ko izraisa neliels, parasti atkārtots mehānisks kairinājums.
- gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas.
- staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
- sētas čakste brūnā čakste, neliels dziedātājputns.
- samšits Buksis - neliels, mūžzaļš koks vai krūms ar ļoti cietu koksni, suņu mirte.
- bambulis Bumbulis (neliels apaļš vai ieapaļš veidojums).
- bambuls Bumbulis (neliels apaļš vai ieapaļš veidojums).
- priekšējā līķa liekums buras priekšējās malas izliekums, kas ir tik liels, cik lielu vēlas buras "vēderu".
- ambraskoks Burvjlazdu dzimtas ģints ("Liquidambar"), liels, vasarzaļš koks, izplatīts Āzijā un Amerikā.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā); mētāt (4).
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā).
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2).
- panelis būvdetaļa - rūpnieciski izgatavots liels sienas vai pārseguma elements saliekamā konstrukcijā.
- baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals; sija, būvbaļķis.
- pipa Caurules veida trauks Spānijā un Portugālē, kā vīna mērs ap 500 l liels.
- ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
- cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns.
- cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals.
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips.
- maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips.
- ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā.
- baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava.
- Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda.
- ilgizturības robeža cikliskā slogojumā sprieguma amplitūdas vērtība, kurā slogojumā ciklu skaits teorētiski var būt neierobežoti liels.
- spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
- pusķumpis Cilvēks, kam ir mugurā neliels kūkums.
- jauns Cilvēks, kam ir samērā neliels vecums; jaunietis, jauniete.
- sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
- krūts Cinis, neliels pakalns.
- kadiķis Ciprešu dzimtas ģints ("Juniperus"), mūžzaļš krūms vai neliels koks, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- baldēlija Cirveņu dzimtas ģints ("Baldellia"), neliels purva augs ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; mazcirvene.
- brūnā čakste čakstu ģints suga ("Lanius collurio"), neliels dziedātājputns, Latvijā sastopama ne visai bieži; sētas čakste.
- zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene).
- četrtik Četrreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
- luminiscences mikroskopija dabiski luminiscentu vai ar fluorohromiem krāsotu objektu izpēte, apgaismojot tos ar īsviļņu (UV) gaismu; priekšrocības: liels kontrasts, raksturīgs attēls; izmanto mikrobioloģijā, virusoloģijā, histoloģijā u. c.
- ciglis Dadzītis - zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi.
- sēklis Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums.
- suga Daļa, neliels daudzums.
- pusbērns Daļēji pieaudzis, liels bērns.
- ergs Darba un enerģijas mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 ergs vienāds ar darbu, kuru 1 dinu liels spēks veic 1 cm garā ceļa posmā; saīs. - erg; 1 erg = 0,0000001 J.
- špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai - neliels, plāns, lāpstiņai līdzīgs, instruments ar rokturi.
- Aso Darbīgs vulkāns Japānā ("Aso san"), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
- ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
- suišs Daudz, liels daudzums, pārmērība.
- Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
- iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls.
- adresēšanas shēmas dažādi adresēšanas veidi, ko izmanto gadījumos, kad adreses garums ir ļoti liels un to neērti ieslēgt komandā, vai arī kad nav nepieciešams norādīt reālo adresi.
- dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta.
- koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
- šņupuris Deguns (liels un plats).
- pundurvistiņa Dekoratīvo vista veids, kura pārstāvjiem ir neliels augums; šī veida vistas.
- pundurvista Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šī veida vistas.
- pušķis Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) - neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums.
- ādiņa Dem. --> āda; (neliels) ādas gabals.
- autiņš Dem. --> auts 1 (2); neliels drānas gabals.
- kubiciņš Dem. --> kubiks (1); neliels kubveida priekšmets.
- lieleņš Dem. --> liels (1).
- lieliņš Dem. --> liels.
- lielīns Dem. --> liels.
- nelieleņš Dem. --> neliels.
- nelieliņš Dem. --> neliels.
- šunelis Dem. --> suns (1); neliels, arī jauns suns.
- zirģelis Dem. --> zirgs (1); neliels, arī stipri vājš zirgs.
- decimets Desmit izpildītāju liels ansamblis.
- peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas.
- rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas.
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne.
- ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā; attiecīgā suņu šķirne.
- dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva; attiecīgā suņu šķirne.
- stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos.
- goldfussia Divdīgļlapju augu ģints, neliels krūms, mūžam zaļām, pretstatītām ovālām lapām ar smailiem galiem.
- akants Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Acanthaceae"), tropu lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām, vairākas sugas tiek audzētas kā krāšņumaugi, 200 ģinšu, 2000 sugu.
- kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis.
- smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga.
- saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu.
- pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
- citrons Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus limon"), neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citronkoks.
- akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
- otrtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.); divkārtīgi.
- divtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
- divtiek Divtik - divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
- čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams.
- dobermanpinčers Dobermanis - liels dienesta suns ar slaidu ķermeni, īsu tumšu apmatojumu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne.
- sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons.
- bifelis Dobradžu dzimtas ģints ("Bubalus"), liels vēršu dzimtas pārnadzis, dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu, 3 sugas.
- muskusvērsis Dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Ovibos moschatus"), samērā liels un masīvs pārnadzis (ķermeņa gar. 1,8-2.5 m, masa - 200-300 kg) Ziemeļamerikā; mošusvērsis.
- gaurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos gaurus"), liels pārnadzis, ragi līki, līdz 80 cm gari, savvaļas dzīvnieks, kas dzīvo Indijā, Birmā, Malajas pussalā; džungļu vērsis.
- saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
- doga Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
- dogis Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
- duga Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
- duģis Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
- došķins Dokšķins - neliels, izgrebts koka trauks, sālstrauks.
- bergfrīds Donžons – pēdējā patvēruma vieta viduslaiku pilī – liels brīvstāvošs tornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas.
- drednots Drednauts - liels bruņukuģis ar lielkalibra artilēriju (20. gs. pirmajā pusē).
- drednouts Drednauts - liels bruņukuģis ar lielkalibra artilēriju (20. gs. pirmajā pusē).
- drimala Drusciņa, neliels daudzums, niecīgs apjoms.
- grūžņa Drūzma, liels pulks.
- grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
- dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu.
- pūkala Dūnas, neliels apmatojums, kas paliek, kad zosi vai pīli noplūc, ko parasti nosvilina.
- rokuslaukāmais Dvielis, neliels drānas gabals, arī lupata, kur slauka rokas.
- Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem.
- pūsts dziļa nabadzība, liels trūkums.
- posts Dziļa nabadzība, liels trūkums.
- mitraine Ekosistēma, kam raksturīgs pastāvīgs apūdeņojums vai liels augsnes mitrums.
- džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā; [J].
- airedaleterriers Erdelterjers - liels suns ar brūnganrudu sprogainu spalvu.
- ērtins Ērts, parocīgs, plašs, liels.
- Skirnas ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, uz robežas ar Lietuvu, 143,4 m vjl., platība — 84,3 ha (Latvijā 31,8 ha), garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 16,5 m, nedaudz eitrofs, aizaugums — neliels (~7%); Šķirnas ezers.
- Veiķenieku ezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu pagastā, 66,4 m vjl., platība - 28,0 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels.
- Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers.
- Tīdu ezers ezers Kalvenes pagastā, 103,2 m vjl., platība - 30,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, aizaugums - neliels.
- Varnaviču ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 7,6 m, lielākais dziļums — 27,3 m, mezotrofs, aizaugums — neliels; Ventas ezers; Vilnīšu ezers.
- Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers.
- Dziļūts Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers.
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers.
- Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers.
- Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers.
- Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels.
- Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels.
- Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers.
- Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers.
- Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers.
- Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
- Kāla ezers Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers.
- Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs.
- Sudalezers Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers.
- Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels.
- baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži.
- bajs Feodālis, bagātnieks, lielsaimnieks, tirgotājs Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā un Kaukāzā.
- elektriskā caursite fizikāls process, kad neliels skaits sākuma brīvo lādiņnesēju izraisa to strauju vairošanos; notiek lielas intensitātes elektriskajā laukā.
- paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts.
- diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts.
- tambūrs Fortifikācijā neliels palīgapcietinājums ar šaujamām lākām.
- platleņķa fotoobjektīvs fotoobjektīvs, kura redzes leņķis ir lielāks par 60°; izmanto, ja ir ierobežota telpa vai ja attālums līdz uzņemšanas objektam ir neliels.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
- šmikuts Gabaliņš, drusciņa, neliels daudzums.
- klancis Gabals (ēdamā), parasti liels.
- japijs Gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti.
- maida Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.
- maide Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
- maigsne Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
- verdze Gara rinda; liels bars, daudzums.
- kreša Gardēdis un liels ēdājs reizē.
- mulda garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai)
- paķene Garens, samērā liels trauks maizes mīklas iejaukšanai, mulda 1(1), abra.
- limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu; neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
- pušča Gārša - biezs, grūti caurejams liels meža masīvs (Baltkrievijā un Polijā).
- lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos.
- govskuņģis Govkuņģis - suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats.
- grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē; ekslibris.
- miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga.
- lēcējpele Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu.
- jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās.
- dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā.
- prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās.
- koljē grezns, parasti neliels, kulons; kaklarota ar dārgakmeņiem.
- etiopi grieķu mitoloģijā - ciltis, kas dzīvoja galējo dienvidu zemēs, liels etiopu (citādi miermīlīgu cilšu) karaspēks ieradās palīgā Priamam cīņās ar ahajiešiem.
- Krētas vērsis grieķu mitoloģijā - liels, skaists vērsis, ko Poseidons bija dāvājis Mīnojam, kad Krētas valdnieks bija svinīgi apsolījis jūram dievam upurēt to radību, kas izpeldēs no jūras.
- ormanītis Griežveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas ģints ("Porzana"), neliels putns, īsi spārni un aste, taisns knābis, dzīvo purvainās vietās visā pasaulē, 13-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
- lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
- magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai.
- nakums Gudrinieks, viltnieks, liels blēdis.
- paugurknābja gulbis gulbju suga ("Cygnus olor"), liels ūdensputns ar melnu pauguru pie knābja pamata un melnām kājām.
- naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele - neliels galdiņš, ko parasti novieto pie guļasvietas.
- naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas.
- spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss; šāds maiss kopā ar pārvalku.
- bezvēja gurdviļņi gurdviļņi, kas izplatās pilnīgā bezvējā un kam ir neliels stāvums un regulārāka forma nekā vējviļņiem.
- cenkle Gurns, ciska, liels.
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums.
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele.
- daudzbērnu ģimene ģimene, kuras sastāvā ir salīdzinoši liels bērnu skaits (Latvijā nereti tiek pieņemts 3 un vairāk bērnu).
- mudžeklis Haotisks, arī liels (augu, to daļu) kopums.
- kvadrokopters Helikoptera paveids ar četriem vertikālajiem propelleriem, kas izvietoti četrstūra veidā, parasti radiovadāms un neliels.
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
- Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte.
- kita Iecienīts dzejas žanrs tradicionālajā Austrumu literatūrā - apjomā neliels (parasti sastāv no 2-5 beitiem), filozofiska vai didaktiska rakstura lirisks dzejolis.
- stratocīds iedzīvotāju iznīcināšana pēc to piederības pie noteikta sabiedrības slāņa (lielsaimnieki, tirgotāji, inteliģence utt.).
- elles katls Iekārta, kurā ir liels karstums vai kura izplata lielu karstumu.
- virsnieres iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola (_glandula suprarenalis_).
- katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai).
- makrofagocīts Ikviens liels fagocīts.
- henrijs Induktivitātes un mijinduktivitātes mērvienība, H; vadītāja induktivitāte ir 1 H, ja strāvas stiprumu tajā mainot par 1 A sekundē, inducējas 1 V liels pašindukcijas EDS.
- uzlīme Īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai.
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
- gāzienlietus Īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš.
- papaija īstais meloņkoks ("Carica papaya"), vijolīšu rindas meloņkoku dzimtas suga, neliels koks vai krūms, kas aug Amerikas tropu zonā.
- naudas ekvivalenti īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kurus var ātri pārvērst naudā un risks, ka to vērtība mainīsies, ir neliels.
- diždarbs Izcils darbs, liels sasniegums.
- augst- Izcils; ļoti liels.
- pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
- halācija Izplūdis attēls uz tīklenes, ja ir pārāk liels vai pārāk stiprs gaismas avots.
- ražens Izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, liels, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
- pampaks izvirzījums uz virsmas, pacēlums, izcilnis, neliels pauguriņš.
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
- dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
- seskēns Jauns, neliels sesks; sesku mazulis.
- stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
- birzs Jebkurš neliels (lapu koku) mežs.
- plāksna Jebkurš neliels, plāns priekšmets; plēksne.
- panda Jenotveidīgo dzimtas apakšdzimta ("Ailurinae"), neliels plēsīgs zīdītājs, kas dzīvo Himalajos; bambuslācis; dažkārt iekļauj lāču dzimtā vai nodala patstāvīgā dzimtā "Ailuropodidae".
- amzis Jokošanās; kautiņš; liels juceklis.
- talīts Jūdu rituālais tērps, kurā ietērpjas lūgšanu laikā; liels četrstūrains vilnas lakats ar auklām un pušķiem stūros.
- krauklis Jūras krauklis - liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
- capa Kādas dzīvnieku sugas liels (arī resns) indivīds.
- pārapgaismotība Kādas kadra daļas pārmērīga ekspozīcija, ko izraisa neadekvāti liels attiecīgās telpas daļas apgaismojums.
- klodzans Kādas mīkstas masas liels daudzums.
- zuņģis Kāds (neliels, pelēcīgs) putns (kuram dzeguze var iemānīt savu olu perēšanai).
- luija Kāds liels priekšmets.
- ķinklāviņš Kāds neliels purva putns.
- truļaks Kāds organismā iekļuvis liels priekšmets.
- vidstropis Kāds, kam ir liels vēders.
- vidstrops Kāds, kam ir liels vēders.
- apakšstilbs Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdai; liels^2^.
- stulbs Kājas liels, stilbs.
- stelpe Kājas stilbs, liels.
- muris Kaķis; vecs, liels runcis.
- spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi.
- Gransaso Kalnu masīvs Centrālajos Apenīnos ("Gran Sasso d'Italia"), Itālijā, Abruco augstākā (ziemeļaustrumu) daļa, augstums - līdz 2914 m, ziemeļu daļā neliels firna šļūdonis - Kalderone (~390 m garš, vienīgais Apenīnos).
- priekšmodere Kalpone, kas lielsaimniecībā pārrauga lopkopju darbu.
- Japānas kamēlija kamēliju suga ("Camellia japonica"), krūms vai neliels koks, ko Latvijā audzē siltumnīcās, zied ziemā.
- strupaste Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Microtus"), neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- kapella Kapela 1(1) - orķestris (neliels).
- kapele Kapela 1(1), neliels orķestris.
- dzeloņainā kapera kaperu suga ("Capparis spinosa"), neliels krūms, kura ziedpumpurus lieto garšvielai.
- lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
- biezputrmekšis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai).
- biezputrmekšķis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai).
- mekšis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu.
- mešķis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu.
- papilla Kārpiņa, neliels izaugums.
- lēvens Kārta, biezs uzklājums; liels daudzums; kaudze, murskulis.
- sūdiņš Kas ļoti neliels, nenozīmīgs.
- grava Kaudze, liels daudzums.
- guza Kaudze, liels daudzums.
- lozms Kaudze, liels daudzums.
- lozums Kaudze, liels daudzums.
- peiza Kaudze, liels skaits.
- ilgstamība kaut kā pastāvēšanas ilgums (parasti liels); ilgšana
- milzis uz māla kājām kaut kas liels un iespaidīgs, kas balstās uz nedroša pamata.
- šļakans Kaut kas liels un lempīgs.
- blozms Kaut kas liels un smags.
- šmakans Kaut kas liels, brangs.
- moraks Kaut kas liels, drukns, pilnīgs.
- blazāns Kaut kas liels, lempīgs, miesās izplūdis.
- leicums Kaut kas liels, milzīgs.
- jezda Kaut kas liels, neizskatīgs, neveikls, lempīgs.
- jazda Kaut kas liels, neveikls.
- kablis Kaut kas liels, neveikls.
- šmataks Kaut kas liels, pamatīgs.
- plaidaks Kaut kas liels, plašs (piemēram, zemes gabals).
- pampāns Kaut kas liels, resns.
- vaķans Kaut kas liels, smags.
- lesis Kaut kas liels, tauks, krietns pēc dabas.
- kalmaka Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmaks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmuks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- bemukts Kaut kas liels.
- čābāns Kaut kas liels.
- cabuls Kaut kas liels.
- kāgaris Kaut kas liels.
- kampāns Kaut kas liels.
- kramāns Kaut kas liels.
- dinozaurs Kaut kas ļoti liels un sens, arī vecmodīgs.
- abļava Kaut kas ļoti liels, plats, apjomīgs.
- blozums Kaut kas ļoti liels.
- stroķis Kaut kas paliels.
- būra Kaut kas skaitā vai apjomā liels; bars, pulciņš, kādu ļaužu kopa.
- Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs.
- Kliģu Kliģu ezers - atrodas Spārenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 56,5 m vjl., platība - 21,8 ha, garums - 590 m, platums - 450 m, vidējais dziļums līdz dūņām - 5,7 m, lielākais dziļums - 15,1 m, eitrofs, aizaugums - neliels (5-15%).
- virba Klūga, arī neliels koka vai metāla stienis.
- knipsis Knipšis - maizes klaipa galiņš vai neliels gabaliņš.
- neitronu bumba kodolierocis, kam ir ļoti liels radioaktīvais starojums, bet salīdzinoši mazs triecienvilnis un izdalītais siltums; tiek nogalināts viss dzīvais, bet materiālie zaudējumi ir ierobežoti.
- kubliņa Koka piena spainis, neliels kubliņš ar vāku.
- klucītis Kokmateriāls - tēsts, skaldīts neliels, bet samērā masīvs koka gabals.
- Pyx Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Pyxis Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku.
- dismorfiskais intrauterīnais nanisms konģenitāls, dismorfisks punduraugums embrionālās attīstības traucējumu dēļ; dzemdības normālā laikā, jaundzimušā masa un ķermeņa garums samazināts; relatīvi liels galvas apkārtmērs; avotiņi slēdzas tikai 3 g. vecumā.
- bānis Kopa, liels daudzums, vairums, lēvenis.
- kurtelis Kortelis, neliels trauks.
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
- cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu.
- metikons Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, vaigu sārtumos, skropstu tušās, pēcskūšanās līdzekļos, piemīt neliels toksiskums, var izraisīt ādas kairinājumus un alerģiskas reakcijas.
- dimetikons Kosmētikas sastāvdaļa, putu slāpētājs, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas kondicionētājs, iespējams neliels toksiskums, ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas, dzīvniekiem izraisījis audzējus un mutācijas.
- radiācijas josla kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kurā ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums.
- drēbju kode kožu dzimtas suga ("Tineola bisselliella"), neliels tauriņš, kura kāpuri barojas ar vilnu, kažokādām u. c., bojā vilnas drēbes.
- rumba krāce, neliels ūdenskritums.
- Corvus Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
- Crv Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
- kriets Krietns, puslīdz liels.
- mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā.
- kubuls Kubls - liels, apaļš, uz augšu nedaudz sašaurināts koka trauks.
- kuča Kucēns; arī neliels suns.
- spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
- pūkmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtā ("Bombyliidae"), vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega.
- dundurs Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tabanidae"), liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, 117 ģinšu, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
- trīsuļods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu.
- ragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- racējlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu.
- puskupris kūkums; neliels kupris.
- Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu.
- Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds.
- ēdelveiss Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leontopodium"), neliels kalnu augs (30 sugas) ar dzeltenbaltiem ziediem; alpu zvaigznīte.
- katers Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- kutere Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- kuters Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- solīds Kvalitatīvs, izturīgs; arī liels, apjomīgs.
- astēnisks tips ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs liels augums, šaurs un garš krūškurvis, vāja muskulatūra.
- pikniskais tips ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs plats, korpulents augums, īss kakls un liels vēders.
- čipeits Ķipītis - neliels koka trauks teļu dzirdīšanai.
- lancete Ķirurģisks instruments - neliels nazis ar abpusēji asu asmeni.
- ķubis Ķobis - neliels trauciņš.
- spraunis Labi nobarots, liels dzīvnieks (piemēram, suns).
- sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
- shistostega Lapu sūnu ģints, spulgsūna, kas sastopama arī Latvijā smilšakmens iežu alās un ir neliels, tikai dažus mm augsts augs ar visai sīku, gandrīz apaļu sporu vāceli.
- čuņčiņš Lapuķauķu ģints suga, neliels putns (masa - ap 7 g), Latvijā ļoti bieži mežos ar bagātīgu pamežu, parkos, dārzos.
- šļikata Lāse, neliels daudzums šķidruma.
- pelēkais barons latviešu lielsaimnieks.
- traktordarbs Lauksaimniecības darbu organizācijas veids lielsaimniecībā; traktoru darbs.
- folverks Lauku lielsaimniecība Latgalē un Augšzemē no vēlā feodālisma līdz 20. gs.
- leikēmiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā leikocītu skaits 1 mm3 perifērisko asiņu ir ļoti liels (pārsniedz 15 000).
- pundurlemūrs Lemūru dzimtas suga, neliels pērtiķis, viens no mazākajiem primātiem.
- baftings Lidaparāta vai tā atsevišķu daļu piespiedu svārstības, ko rada nestacionāru aerodinamisko spēku iedarbība, gaisam noraujoties no priekšējām nesošajām virsmām (spārna vai spārnojuma), ja ir lieli uzplūdes leņķi vai liels ātrums.
- kuģis Lidaparāts (parasti liels).
- raķetoplāns Lidaparāts, kura trajektorija sastāv no paātrinājuma un augstuma uzņemšanas ar raķešdzinēju un tālākas planēšanas ar izslēgtu dzinēju, izmantojot korpusa vai spārna cēlējspēku; planēšanas posms varbūt ļoti liels (starpkontinentāls).
- lielapjoma liela apjoma, tāds, kam ir liels apjoms, izmēri, ietilpība.
- kņadoņa Liela kņada un juceklis, skaļa bāršanās, kliegšana, liels troksnis.
- juceklis Liela nekārtība, liels sajukums.
- elles klapats liela noņemšanās, liels darbs.
- elles klopats liela noņemšanās, liels darbs.
- bagātība Lielas materiālas vērtības; liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma).
- dižzemnieks Lielas zemnieku saimniecības īpašnieks, lielsaimnieks.
- makroforma Lielforma - liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsmas pamatiezīmes.
- kalns liels (kā) daudzums
- lērums Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots); liels (kā) kopums.
- vesela nasta liels (kā) daudzums.
- vesela kaudze (arī nasta, kalns, lauza) liels (kā) daudzums.
- vesela lauza liels (kā) kopums, daudzums.
- Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains.
- užbons liels aluskauss.
- jūras lauva liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
- raštants liels blēdis.
- programmatūras kešatmiņa liels brīvpiekļuves atmiņas apgabals, kurā ar speciālu programmu starpniecību tiek glabāti bieži lietojami dati un programmas.
- tulups liels ceļojuma kažoks bez pogām.
- masa Liels cilvēku kopums, skaits; liels kopums, skaits (cilvēku); plašas iedzīvotāju aprindas.
- velna pūtiens liels daudzums (kā).
- paizums cilvēku liels daudzums cilvēku.
- viss kas liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību; vienalga, kas; viss iespējamais.
- sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis.
- guba Liels daudzums, liels skaits.
- vairums Liels daudzums, liels skaits.
- profūzija liels daudzums, pārmērība.
- nezināms gals liels daudzums.
- šķedera liels gabals.
- gaisa masa liels gaisa daudzums ar visumā viendabīgu temperatūru, mitrumu, blīvumu utt.; dažādas gaisa masas vienu no otras šķir atmosfēras frontes.
- miega cūka liels gulētājs.
- tektoniskā sega liels horizontāls vai slīps kalnu iežu uzbīdījums uz citiem iežiem, kas radies tektonisku kustību rezultātā; uzbīdījuma amplitūda sasniedz vairākus desmitus vai pat simtus km, bet tā biezums var sasniegt vairākus km; nereti uzbīdījuma ieži ir vecāki nekā zem tiem guļošie ieži; šarjāža.
- plūtons liels intruzīvs magmatisko iežu ķermenis Zemes garozā, kura caurmērs var sasniegt vairākus simtus kilometru.
- rupučrīma liels izēdājs.
- aviācijas bāzeskuģis liels jūras kuģis, uz kura paredzēta gaisakuģu bāzēšanās, pacelšanās, nolaišanās un tehniskā apkope.
- kubuls liels koka toveris alus brūvēšanai vai kāpostu skābēšanai.
- plucināmā vanne liels koka trauks, kurā plucina nokauto cūku.
- rupūzis liels krupis.
- monocīts liels leikocīts ar vienu kodolu un vāji bazofilu citoplazmu, kurā ir smalki azurofili graudiņi un sīkas vakuolas; pieder pie retikuloendoteliālās sistēmas.
- rifts liels lineārs Zemes garozas tektoniskais veidojums, ko norobežo dziļlūzumi; tā garums - simtiem vai tūkstošiem km, platums - 5-400 km; reljefā parasti redzami kā vaļņveida pacēlumi, kuru vidusdaļā atrodas grābens (ieplaka); to zonām rksturīga liela seismiskā aktivitāte.
- litosfēras plātne liels litosfēras bloks, ko norobežo aktīvas spredinga un subdukcijas zonas un kas pārvietojas (dreifē) kā viens vesels.
- rikats liels maizes gabals.
- ruķis liels maizes rieciens.
- pilns (arī dziļš) malks liels malks
- dziļš malks liels malks.
- globālisms liels mērogs, vēriens.
- dižmežs liels mežs, kurā koki izauguši no sēklām; visas skujkoku audzes ir dižmežs.
- Slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā; slāņkopa.
- Goldži komplekss liels organoīds šūnas citoplazmā, kas piedalās ogļhidrātu un lipīdu sintēzē; plātnīškomplekss.
- jūras krauklis liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
- maitu lija liels piekūnveidīgo kārtas maitas putns; grifs (1)
- pulcene liels plecu lakats.
- Kurzemes plutons liels plutons, kas Rietumlatvijā aizņem pamatklintāja lielāko daļu (~25000 kvadrātkilometru).
- paizums liels pūlis, kaut kas liels, kaudze
- bļuga Liels pulks, liels daudzums.
- bļūga Liels pulks, liels daudzums.
- valodnieks liels runātājs
- runcins liels runcis.
- sfinksa liels sfingu dzimtas tauriņš.
- daudzums Liels skaits, liels apjoms, liela masa.
- kazuārs liels skrējējputns ("Casuarius") ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas, sastopams Austrālijā un Jaungvinejā, līdzīgs emu, 3 sugas.
- mastifs liels suns ar īsu, dzeltenbrūnu spalvu un krunkainu, melnu purnu
- Labradoras retrīvers liels suns ar melnu vai zeltainu apmatojumu; to izmanto medībās vai par aklu cilvēku pavadoni; attiecīgā suņu šķirne.
- britans Liels suns, tauka cūka; netiešā nozīmē liels cilvēks vai priekšmets.
- ūdens liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
- supermārkets liels tirdzniecības uzņēmums.
- skusts liels vilnas lakats ar bārkstīm.
- Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
- kā kamols liels, apaļš.
- lielais lakats liels, četrstūrains plecu apsegs, parasti no vilnas auduma ar bārkstīm.
- kupls skaits liels, ievērojams skaits.
- kā lāva liels, masīvs (ķermenis, ķermeņa daļa).
- stagaris Liels, neveikls cilēks; liels priekšmets.
- pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
- zivju ērglis liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivjērglis.
- kļimka Liels, rijīgs suns; liels, neveikls cilvēks.
- kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm.
- lamba Liels, slinks, gļēvs cilvēks; arī liels dzivnieks.
- saluba liels, smalka (rūpnīcā izgatavota) auduma lakats.
- kā zvērs liels, spēcīgs; izturīgs.
- Bābele liels, trokšņains juceklis (iespējams, no senās Babilonas jeb Bābeles nosaukuma).
- maktīgs Liels, varens; ļoti liels; spēcīgs.
- īpašs liels; sevišķs.
- kā pagale liels.
- kalpu gals lielsaimnieka dzīvojamās ēkas daļa, kur mīt laukstrādnieki.
- Geranium machrorrhizum lielsakņu gandrene.
- stinguma koeficients lielums (c), kas izsaka, cik liels spēks jāpieliek, lai elastīgo elementu (atsperi) deformētu par vienu garuma vienību.
- lielzemkopis Lielzemnieks, lielsaimnieks.
- splenocēle Liesas audzējs; neliels pogveida liesas audu izvirzījums.
- dumka Liriska poļu un ukraiņu tautas dziesma; neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
- tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai.
- lugeris Lugertakelēts buru peldlīdzeklis, neliels 2 vai 3 mastu buru kuģis (19. gs. - 20. gs. sākums) zvejai un militārām vajadzībām.
- velnišķīgs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- velnišķs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- līpsna Ļipsna, neliels gabals, daudzums, skranda, pika.
- svelots Ļoti auksts; ļoti liels (aukstums vai karstums).
- zvēra darbs ļoti grūts, liels darbs.
- versmains Ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.).
- versmīgs Ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.).
- kapitāls Ļoti labs; ļoti liels.
- bez gala un malas ļoti lielā platībā, ļoti liels, bezgalīgs.
- grēku plūdi ļoti lieli plūdi; ļoti liels posts, arī nelaime, bojāeja.
- atlantozaurs Ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss.
- liels kā krāsns ļoti liels (cilvēks, dzīvnieks).
- milzums Ļoti liels (kā) daudzums, kopums.
- jūra Ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa.
- miljons ļoti liels (kā) daudzums.
- mežs Ļoti liels (kā) kopums.
- leģions Ļoti liels (kā) skaits, daudzums.
- zibenīgs Ļoti liels (par ātrumu).
- krass Ļoti liels (par atšķirību, starpību u. tml.); nepārvarams, nesamierināms (par pretstatu, pretrunu).
- baigs Ļoti liels (par reāliem objektiem).
- kā īkšķis ļoti liels (runājot par kaut ko mazāka izmēra).
- bagātīgs Ļoti liels (skaitā, apjomā); bagāts.
- triecientemps Ļoti liels ātrums; trieciena temps.
- trieciena temps ļoti liels ātrums.
- gaisa gals ļoti liels attālums; ļoti tālu.
- gaisa gabals ļoti liels attālums.
- gaisgabals Ļoti liels attālums.
- puspasaule Ļoti liels cilvēku kopums.
- bites čaklums ļoti liels čaklums.
- kā jūra ļoti liels daudzums (biežāk cilvēku); pārpilnām; ļoti plašs.
- miljons ļoti liels daudzums cilvēku.
- miljons ļoti liels daudzums naudas, arī ļoti liela bagātība.
- melna masa ļoti liels daudzums, skaits.
- mellais tūkstotis ļoti liels daudzums.
- pasaule ļoti liels daudzums.
- upe ļoti liels daudzums.
- milzenis Ļoti liels dzīvnieks vai augs.
- nāves grēks ļoti liels grēks, kaut kas ļoti nosodāms.
- nāves (arī nāvīgs) grēks ļoti liels grēks.
- nāvesgrēks Ļoti liels grēks.
- batolīts Ļoti liels iežu masīvs, kas veidojies Zemes garozā, sacietējot granītiskā sastāva magmai.
- pārbrīns Ļoti liels izbrīns.
- bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu; ļoti liels daudzums.
- jūra Ļoti liels plašums.
- izaicinājums liktenim ļoti liels risks, parasti vieglprātīgs, ar savu dzīvību.
- astronomisks skaitlis ļoti liels skaitlis.
- balts (arī dzīvs) ūdens ļoti liels ūdens daudzums, kopums.
- dižozols Ļoti liels un vecs ozols.
- bads Ļoti liels vai pilnīgs (ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
- varmāka Ļoti liels vai smags darbarīks, instruments.
- varmāks Ļoti liels vai smags darbarīks, instruments.
- sirms vecums ļoti liels vecums.
- sirmi gadi ļoti liels vecums.
- sirmums Ļoti liels vecums.
- Pētera loms ļoti liels zivju loms.
- pasaule ļoti liels, arī neparasts.
- pārbagāts Ļoti liels, arī pārāk liels (skaitā, apjomā).
- dižens Ļoti liels, arī skaists, izskatīgs.
- nāvots Ļoti liels, ārkārtīgs; nāvotīgs.
- bezmēra Ļoti liels, ārkārtīgs.
- nāvīgs Ļoti liels, ārkārtīgs.
- nāvotīgs Ļoti liels, ārkārtīgs.
- satriecošs Ļoti liels, ārkārtīgs.
- ražens Ļoti liels, bagātīgs, ļoti labi izdevies (par augu ražu).
- bez gala (un) bez malas Ļoti liels, bezgalīgs.
- bēniņš Ļoti liels, garš cilvēks.
- bezprātīgs Ļoti liels, ļoti aizrautīgs, ārkārtīgs.
- bailīgs Ļoti liels, ļoti stiprs.
- ciklopisks Ļoti liels, milzīgs, gigantisks.
- kolosāls Ļoti liels, milzīgs.
- olimpisks Ļoti liels, plašs, varens.
- deguns kā ķipis ļoti liels, plats deguns
- kā lāpsta ļoti liels, plats, masīvs.
- bedovojs Ļoti liels, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs; bedavojs.
- zvērs Ļoti liels; arī ārkārtīgs; zvērīgs (2).
- drausmīgs Ļoti liels; arī ārkārtīgs.
- zvērīgs Ļoti liels; arī ārkārtīgs.
- briesmīgs Ļoti liels; ārkārtīgs.
- neģēlīgs Ļoti liels; ārkārtīgs.
- skaudīgs Ļoti liels; ārkārtīgs.
- rekordliels Ļoti liels; līdz šim vēl nesasniegts lielums.
- kosmisks Ļoti liels; ļoti ātrs.
- elle Ļoti liels; ļoti grūts; arī briesmīgs.
- ellišķīgs Ļoti liels; ļoti grūts; arī briesmīgs.
- pekle Ļoti liels; ļoti grūts; arī briesmīgs.
- trakotīgs Ļoti liels; ļoti intensīvs, spēcīgs.
- bedovai Ļoti liels; ļoti stiprs.
- bedovi Ļoti liels; ļoti stiprs.
- bedovo Ļoti liels; ļoti stiprs.
- bezgalīgs Ļoti liels; milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
- pārākais Ļoti liels; spēcīgs.
- liels kā māja ļoti liels.
- kā makāns ļoti liels.
- bezgala Ļoti liels.
- briesma Ļoti liels.
- ellīgs Ļoti liels.
- krimināls Ļoti liels.
- metrīgs Ļoti liels.
- šausma Ļoti liels.
- šausmonīgs Ļoti liels.
- plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums; plēksne (1).
- plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
- blāķīgs Ļoti resns, liels.
- Jērikas bazūne ļoti skaļa, spalga, nepatīkama balss, skaņa; liels troksnis.
- trakisks Ļoti spraigs, intensīvs; arī ļoti liels; trakots (1).
- trakots Ļoti spraigs, intensīvs; arī ļoti liels.
- varenliels Ļoti, ārkārtīgi liels.
- rikants maizes gabals (liels).
- afiviela Mākslīgi veidots neliels proteīns, kas identificē konkrētus marķierus uz šūnu virsmas.
- ugunsizturīgie māli māli, kur ugunsizturība ir >1580 Celsija grādiem, parasti sastāv no kaolinīta, kam ir neliels citu materiālu piemaisījums; ugunsturīgie māli.
- mandeļkoks Mandele - neliels rožu dzimtas augļkoks.
- heredium Mantojams zemes gabals Romā, sākumā 2 jūgerus liels.
- klints Masīva akmens krauja; ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām.
- mastino Mastifs (liels suns ar krunkainu purnu) ar īsu, tumši pelēku apmatojumu; Neapoles mastifs.
- trekns Materiāli bagātīgi nodrošināts (par dzīvi); liels (par peļņu, ienākumiem); tāds, kurā gūst lielus ienākumus (par darbu, amatu).
- manta Materiālu vērtību kopums; liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder; bagātība (1).
- trihoma Matiņš vai neliels, pēc izcelšanās tam līdzīgs izaugums (zvīņas u. tml.) uz auga.
- rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, gumijas, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
- LMi Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Leo Minor Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu pusslodzes zvaigznājs.
- CMi Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Canis Minor Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- zāvads Mazliet, neliels daudzums.
- rāzīte Mazlietiņ, neliels daudzums.
- mazpulciņš Mazs bariņš, neliels pūlis, neliela sabiedrība.
- mikromegass Mazs cilvēciņš, kas grib izrādīties liels; viens no Voltēra romāna varoņiem.
- bangins Mazs kubls; neliels toveris.
- špilkumiņš Mazs mēriņš; neliels trauks.
- mazums Mazs skaits, mazs apjoms, maza masa; neliels daudzums.
- piccolo Mazs, neliels.
- pilīte Mazums, neliels daudzums šķidruma.
- zvaņņa Mazums, neliels daudzums.
- klampa Mazvērtīgs, vecs, arī liels, vājš dzīvnieks (parasti zirgs).
- taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
- gandrs Melnais stārķis - stārķu dzimtas suga, liels putns ar garām kājām, garu kaklu un knābi, Latvijā ligzdo līdz 1000, iespējams, pat vairāk pāru, kas ziemo Āfrikā.
- motīvs Melodija, arī neliels melodisks skaņdarba fragments.
- padižs Mēreni liels.
- gvereca Mērkaķu dzimtas suga ("Colobus guereza"), samērā liels pērtiķis (svars - līdz 23 kg), apmatojums melns, ap seju balts, ķermeņa sānos garu, baltu matu josla, fitofāgs, mīt Āfrikas vidienē.
- gelada Mērkaķu dzimtas suga ("Theropitecus gelada"), samērā liels dzīvnieks (masa - līdz 20 kg) ar brūnganu apmatojumu, mīt Etiopijā lielos baros.
- stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels; šāda izstrādājuma gabals.
- naūra Mezopotāmijā liels smeļamais rats zemes apūdeņošanai.
- mežazoss Meža zoss - zosveidīgo kātas liels trokšņains ūdensputns; Latvijā caurceļotāja, sastopama samērā bieži.
- sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte.
- sīkmežs Mežs, ko veido nelieli koki; neliels meža puduris.
- mietsgalis Mieta gals; neliels miets.
- miežabrālis Miežubrālis - liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā.
- sīkblakts Mīkstblakšu dzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar četrposmu taustekļiem, trīsposmu pēdām un bez acīm.
- plorums Milzums, liels daudzums.
- Mačus Mīļvārdiņš kādam putnam (vēlams gailim); paliels gailis.
- eikalipts Miršu dzimtas ģints ("Eucalyptus"), ļoti liels mūžzaļš tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas, ap 200 sugas, dažas sugas mēdz audzēt kā dekoratīvus telpaugus.
- pīss Mitrs, liels mežs (priežu, egļu, apšu p).
- miklums Mitrums (parasti neliels).
- valganums Mitrums (parasti neliels).
- valgums Mitrums, slapjums (parasti neliels).
- tarbagans Mongolijas murkšķis; liels grauzējs, izplatīts Ķīnā un Mongolijā, Krievijā - Aizbaikālā; medību objekts.
- heterocitroze Mugurkaulāja vai garā kaula neliels izliekums.
- riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža.
- bestrs Mundrs, spēcīgs, plecīgs, liels.
- mošusvērsis Muskusvērsis - dobradžu dzimtas suga, vidēji liels pārnadzis ar garu apmatojumu un lieliem ragiem.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņoja bagātnieku salonos.
- murķis Naudas maks, liels daudzums naudas; muķis.
- putna kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss.
- dzeguzes kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss.
- immēnss Neizmērojams, milzīgs, ļoti liels.
- čabats Neizskatīgs, liels, parasti neprasmīgi darināts apavs (piemēram, zābaks); nonēsāts apavs.
- doze Neliela (parasti apaļa vai ieapaļa) kārba, arī neliels trauks.
- armadiļa Neliela flote, neliels apbruņots kuģis, sevišķi muitas vajadzībām.
- pūdernīca Neliela kārba, neliels trauks pūdera glabāšanai.
- klipa Neliela klints, arī neliels (akmens, ledus) bluķis.
- grāmatgalds Neliela novietne, neliels stends grāmatu pārdošanai.
- iegoznis Neliela paleja, neliels meža līcis.
- spertiņš Neliela piepūle, neliels spēriens, grūdiens.
- pinkulis Neliela pika, neliels gabals; arī neliels kunkulis.
- lumpa Neliela staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis.
- šļirciens Neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums.
- šļirka Neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums.
- urbstiķis Neliela urbjmašīna, neliels urbis.
- lompis Neliela, staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis.
- dzivgalis Neliels (20-30 cm garš) dzijas gabals.
- seimurija Neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi.
- bungdobums Neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā.
- katuks neliels (aptuveni 4 x 6 m) uz riteņiem pārbīdāms aploks cūku vai aitu ganīšanai sevišķi mazās ganībās.
- sīkronis Neliels (aptuveni līdz 150 centimetriem garš) roņu dzimtas dzīvnieks.
- plīvurs Neliels (attēla) kontūru asuma samazinājums.
- kubliņš Neliels (augšgalā sašaurināts) koka trauks ar vāku pārtikas produktu (sviesta, krējuma) uzglabāšanai.
- bābiņa Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- bābīna Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- bābiņš Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
- šūņas Neliels (bišu, kameņu) vaska veidojums regulāra sešskaldņa formā (medus un ziedputekšņu krāšanai, peru novietošanai).
- sauja Neliels (cilvēku) kopums; saujiņa (2).
- saujiņa Neliels (cilvēku) kopums.
- pulciņš Neliels (dzīvnieku) kopums.
- malks Neliels (kā dzerama) daudzums.
- šņauciens Neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums.
- skapsna Neliels (kā) daudzums; šķipsna.
- piks Neliels (kā) daudzums.
- lepsis Neliels (kā) gabals.
- klučķesele Neliels (kaklā, uz pleca uzkarams) maiss, kurā ievietota pārtika - klimpas ("kluči").
- piešprice Neliels (kur pielieta šķidruma) daudzums.
- kušķis Neliels (matu, spalvu) kopums; šķipsna.
- saspraude Neliels (metāla, plastmasas) spīļveida priekšmets papīru sastiprināšanai.
- pautēris Neliels (netīrs) sainis.
- kule Neliels (parasti auduma, arī papīra) maiss.
- kveksis Neliels (parasti bezšķirnes) suns.
- glāze Neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer.
- nedaudzi Neliels (parasti cilvēku) skaits.
- kivete Neliels (parasti četrstūrains) stikla trauks (optiskajā aparatūrā šķidrumu īpašību pētīšanai).
- priekšdārziņš Neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā.
- ķocis Neliels (parasti koka, māla) trauks.
- iestūris Neliels (parasti meža, lauka) stūris.
- pinkulis Neliels (parasti savēlies, matu, spalvu) kopums; šķipsna; kušķis.
- šņūciens Neliels (parasti vielas) daudzums.
- šķipsna Neliels (pasīku priekšmetu) daudzums.
- lopstiķis Neliels (piemēram, drēbes) gabals.
- raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
- peksis Neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums.
- piksis Neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums.
- kumšķis Neliels (piemēram, siena, salmu) kopums.
- irbīte Neliels (salmu, klūgu u. tml.) saišķis, kūlis.
- čanka Neliels (skārda) trauks (piemēram, neliela kārba, krūze u. tml.) smelšanai, liešanai.
- boņģelis Neliels (skārds) trauks, piemēram, paliela kārba, krūze u. tml.
- klunkšķis Neliels (šķidras vielas) daudzums.
- sīkuzņēmums Neliels (tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības) uzņēmums ar mazu gada apgrozījumu.
- skrebelis Neliels (vecs un apdilis) kažoks.
- šķipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipasts.
- štipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipsts; šķipasts.
- šķipasts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna.
- kariete neliels 17. gs. pulkstenis, ko var ievietot speciālā misiņa kārbā ar misiņa pamatni unrokturi augšdaļā.
- ābolēns Neliels ābols; nenobriedis ābols.
- kulbene Neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala).
- ādlēvars Neliels ādas gabals, strēmele.
- ādlorpata Neliels ādas gabals, strēmele.
- ādlorpats Neliels ādas gabals, strēmele.
- ādlopstiķis Neliels ādas gabals.
- gumijas termofors neliels aizskrūvējams gumijas maiss, kurā iepilda ūdeni ar vajadzīgo temperatūru.
- maniķis Neliels akmens tilts.
- sonnis Neliels akmens zvejas tīkla iegremdēšanai.
- sīkakmens Neliels akmens, olis.
- sīkakmins Neliels akmens, olis.
- kriukšķis Neliels alkoholiska dzēriena daudzums.
- parabole Neliels allēgorisks stāsts ar tikumīgi pamācīgu saturu; līdzība; parabola (2).
- amorets Neliels Amora atveidojums mākslā un arhitektūrā.
- kalts Neliels āmurs.
- kokerspaniels Neliels angļu medību suns ar mīkstu, garu apmatojumu un garām ausīm, kas nokarājas; melns, sarkans vai brūns.
- veldenīte Neliels apaļš koks, uz kura uzsēja audekla galus.
- pinkulis Neliels apaļš vai ieapaļš (miglas, dūmu u. tml.) kopums.
- bumbulis Neliels apaļš vai ieapaļš veidojums; ieapaļš izcilnis.
- teftelis Neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
- kumkvats Neliels apaļš vai ovāls citrusauglis ar skābenu mīkstumu un saldu mizu.
- riekstiņš Neliels apaļš veidojums no mīklas.
- rimbulis Neliels aplis, nelielam aplim līdzīgs veidojums.
- lielgaballaiva Neliels ar lielgabaliem bruņots karakuģis militāru uzdevumu veikšanai piekrastē vai grūti kuģojamās vietās.
- baka Neliels ar strutām vai šķidrumu pildīts izsitums uz ādas, kas rodas vējbaku vai īsto baku gadījumā.
- sīkarhitektūra Neliels arhitektonisks veidojums.
- skimkolters Neliels arkla korpuss, ko novieto pirms arkla naža, tas nogriež paceltas apvēršamās velēnas kreisās puses virsējo šķautni, veicina labāku velēnas nosegšanu, tādējādi aizkavējot aruma sazelšanu.
- torpēdkuģis Neliels ātrgaitas karakuģis, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- milene Neliels attālums, sprīdis (riteņbraukšanā).
- iztālene Neliels attālums.
- lietojumikona Neliels attēls vai grafisks simbols, kas apzīmē lietojumprogrammu grafiskajā lietotāja saskarnē.
- sāpultēns neliels augonis.
- vātēle Neliels augons.
- smulāns neliels augumā; netīrīgs.
- avaņuks Neliels auns.
- baburka Neliels auzu kūlis.
- žibanka Neliels auzu maiss, ko zirgam piekārt pie galvas.
- zurdze Neliels avotiņš ar neskaidru, dzelzi saturošu ūdeni.
- sūklis Neliels avotiņš pļavā, kas pāraudzis ar zāli; urga, strūkla.
- baķelis Neliels baķis.
- bulks Neliels baltmaizes kukulītis, arī smalkmaizīte.
- pārsla Neliels balts, gaišs (kā) pūkveida, plākšņveida veidojums.
- baļķelis Neliels baļķis.
- rembēns Neliels baļķis.
- oligohīmija Neliels barības putriņas saturs zarnās.
- birzs Neliels bērzu mežs; bērzu audze.
- garlis Neliels bezdibenis.
- bomēns Neliels bomis.
- invencija Neliels brīva imitējoša stila skaņdarbs klavierēm.
- bumbuļuks Neliels bumbulis.
- korvete Neliels buru karakuģis ar vienu lielgabalu rindu.
- feluka Neliels buru kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā.
- caurumelis Neliels carums; čaurumelis.
- čaurumelis Neliels caurums.
- ķurmulis Neliels caurums.
- kniksis Neliels ceļa palocījums, piemēram, sveicinot, pateicoties.
- pacieņa Neliels cienasts.
- kākucis Neliels ciets palielinājums uz kādas virsmas vai koka zariem.
- krešers Neliels cilindrisks metāla serdenis, pēc kura deformācijas nosaka spiediena lielumu, kādu gāzes rada eksplozijā.
- podiņš Neliels cilindrveida augsnes kopums dēstu audzēšanai.
- kubucis Neliels cinis; zemes kukurznis.
- kukucis Neliels cinis.
- knabis Neliels cirvis (bērnam).
- ķirelis Neliels cirvītis, ķirvelis.
- ķirvelis Neliels cirvītis.
- šmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - smurkša - gatavošanai.
- žmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - žmurkša - gatavošanai.
- čamulis Neliels čemurs, čams.
- bruksnis Neliels četrstūrains tīkls ar kokiem sānu malās.
- paladziņš Neliels četrstūrains tīkls ar kokiem sānu malās.
- spinets Neliels četrstūrveida vai trīsstūrveida formas klavesīns, kam klaviatūra ir novietota stīgu garenvirzienā.
- knabulis Neliels daikts, kas atrodas pie kāda lielāka priekšmeta.
- sīkrīks Neliels darbarīks, instruments.
- opusculum Neliels darbiņš, sacerējums.
- minidators Neliels dators, kas gan pēc saviem izmēriem, gan iespējām ir starpposms starp lieldatoriem un mikrodatoriem.
- čupata Neliels daudzums (piemēram, siena, salmu).
- simt gramu, arī simts grami (arī gramu) Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- simts grami (arī gramu), arī simt gramu Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- skripsta neliels daudzums drēbes, kas paliek pāri pēc apģērba šūšanas.
- žlencka Neliels daudzums kāda dzeramā.
- čūkala Neliels daudzums kāda netīra šķidruma.
- lasis Neliels daudzums kāda šķidruma; lāse.
- burzgala Neliels daudzums kāda šķidruma.
- pilkšis Neliels daudzums kāda šķidruma.
- žurgatiņa Neliels daudzums kāda šķidruma.
- raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- kraukšķis Neliels daudzums stipra alkoholiska dzēriena (parasti degvīna).
- sviestkripata Neliels daudzums sviesta.
- čurkaliņš Neliels daudzums šķidruma.
- surba Neliels daudzums šķidruma.
- šnipšķis Neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt.
- šņipšķis Neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt.
- skrimbulis neliels daudzums, druska.
- zipsna Neliels daudzums, ko var saņemt starp pirkstu galiem; šķipsna.
- zieds Neliels daudzums, maza daļa.
- kramiņš Neliels daudzums, mazs gabaliņš.
- čipats Neliels daudzums, šķipsna.
- truksnis Neliels daudzums, šķipsna.
- šļankste Neliels daudzums, šļakata.
- čipirksnis Neliels daudzums, tik cik var saņemt starp pirkstu galiem.
- pipirkšķis Neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- drušķis Neliels daudzums, viens mazumiņš.
- bišķis Neliels daudzums.
- bišks Neliels daudzums.
- čirka Neliels daudzums.
- dupu Neliels daudzums.
- ķirpata Neliels daudzums.
- picīna Neliels daudzums.
- pipuršķis Neliels daudzums.
- šmalce Neliels daudzums.
- šņigata Neliels daudzums.
- šuksnis Neliels daudzums.
- žļaka Neliels daudzums.
- Hameleons neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Chamaeleon", saīsinājums "Cha"), galvenā zvaigzne Hameleona α atrodas 63 ly attālumā, un tās spožums ir 4,1. zvaigžņlielums; Latvijā nav novērojams.
- Kompass neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pyxis", saīsinājums "Pyx"), Latvijā redzams ziemas vakaros zemu pie horizonta; spožākā zvaigzne ir 845 ly tālā Kompasa α, bet tās spožums ir tikai 3,7.
- Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
- Ziemeļu Vainags neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Borealis"; saīsinājums "CrB") uz dienvidiem no Herkulesa, spožākā zvaigzne (α) - Gemma; Latvijā novērojams pavasarī.
- Mazais Lauva neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Leo Minor", saīsinājums "LMi") starp Lauvu un Lielo Lāci, spožu zvaigžņu nav, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- mopsis Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- strīkults Neliels dēlis, ar kuru, gatavojot ķieģeļus, no ķieģeļu kastes tiek noslaucīts liekais māls.
- galdgabals Neliels dēlis.
- krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis; garnele.
- igvartis Neliels dīķis mājas tuvumā, arī ar dēļiem izbūvēts, kur uzturēties putniem.
- dambītis Neliels dīķis.
- pade Neliels dīķis.
- prodiņš Neliels dīķis.
- pundurdinozaurs Neliels dinozauru kārtas divkājains plēsējs, divus līdz trīs metrus liels, kas dzīvoja juras perioda vidū pirms aptuveni 165 miljoniem gadu.
- kanapejs Neliels dīvāns ar paaugstu pagalvi.
- invence Neliels divbalsīgs vai trīsbalsīgs skaņdarbs parasti ar noteiktu mākslinieciski tehnisku ideju.
- brigantīna Neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā.
- klīnis Neliels drānas gabals.
- lapačs Neliels drēbes atgriezums.
- drucka Neliels drukns zirģelis; neliels, drukns puisis.
- dūcēns Neliels dūcis.
- copla Neliels dzejolītis.
- mirre Neliels dzeloņains koks (Āfrikā), kura mizā ir sveķu ailes, kas izdala ēteriskas eļļas.
- dzelžēks Neliels dzelzs gabals.
- dzelztiņa Neliels dzelzs gabals.
- dzelztiņš Neliels dzelzs gabals.
- riņģis Neliels dzelzs riņķis vārtu ārpusē zirga pavadas piesiešanai.
- grozgalvītis Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu; tītiņš.
- mate Neliels dzeramtrauks, no kura šo tēju sūc ar caurulīti; to gatavo no legārijas (pudeļķirbja).
- pupurts Neliels dzijas kamols, kas drīz izbeigsies.
- kverkšis Neliels dzīvnieks (parasti suns, sivēns), kas rūc, arī urkšķ.
- kverkšķis Neliels dzīvnieks (parasti suns, sivēns), kas rūc, arī urkšķ.
- ļipainis Neliels dzīvnieks (piemēram, zaķis, trusis), kam ir ļipa.
- lipainis Neliels dzīvnieks, kam ir ļipa.
- kombo neliels džeza ansamblis (3-8 mūziķi).
- mikrokalkulators Neliels elektroniskais skaitļotājs.
- žākars Neliels enkurs bez šķērša, bet ar vairākiem āķiem.
- žākurs Neliels enkurs bez šķērša, bet ar vairākiem āķiem.
- eršuks Neliels ērzelis.
- ērzeļuks Neliels ērzelis.
- Bardinska ezers neliels ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagasta austrumu daļā, platība \~1 ha.
- Mazais Vipēdis neliels ezers Dobeles novada Zebrenes pagastā, blakus Vipēdim, platība — 2,6 ha, garums un platums — \~200 m.
- Kaķene neliels ezers Kurmenes pagastā.
- tušs Neliels fanfaru rakstura skaņdarbs, ko atskaņo apsveikumam svinīgos gadījumos.
- parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
- dzijsūciens Neliels gabaliņš dzijas, viens pavediens.
- krimsls Neliels gabaliņš maizes vai gaļas.
- sīkaliņš Neliels gabaliņš, drusciņa.
- kripsis Neliels gabaliņš.
- ļēvers Neliels gabaliņš.
- skripsis Neliels gabaliņš.
- kumoss Neliels gabals (kā ēdama).
- skrimstala neliels gabals (kaut kā).
- skapsnata Neliels gabals meža (skupsna), tīruma (skapsmata) un tml.
- ļipsna Neliels gabals, daudzums, skranda, pika, līpsna.
- gabeļāks Neliels gabals.
- ikucis Neliels gabals.
- stuciņš Neliels gabals.
- dūmaka neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī
- sedziņa Neliels galdauts, neliels (piemēram, mēbeļu) pārklājs.
- nīšu galdiņš neliels galdiņš, uz kura sien nītis.
- lakatiņš Neliels galvas apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- ķimsla Neliels gaļas gabals, kas ir atdalījies no lielāka gabala.
- klimbucis Neliels gaļas gabals.
- saika neliels garens baltmaizes kukulītis; veģis.
- grābeķēns Neliels grābeklis; grābeklis.
- kasiklis Neliels grābekļa veida dzelzs rīks, ko lieto ravējot.
- pagrābiens Neliels grābiens, ķēriens.
- uzmetums Neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs brīvā, ātrā izpildījuma manierē; arī skice (1).
- etažerka Neliels grāmatplaukts.
- šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) ar sudrabpelēku apmatojumu.
- kārtainā lēcējpele neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
- pioniergrāvis Neliels grāvis, kuru rok pirmo ūdeņainos purvos un staignās upju palienēs (lieko ūdeņu aizvadīšanai un noturīgāku grunts apstākļu radīšanai).
- ievaza Neliels grāvis.
- implūvijs Neliels grīdā iebūvēts baseins lietus ūdens savākšanai seno romiešu mājas ātrijā.
- kotile Neliels grieķu trauks; kā šķidruma mērs - 1/12 choja jeb 0,274 litri.
- niedrcālis Neliels griežveidīgo kārtas putns ar sarkanbrūnu, melnbalti plankumotu muguru un zaļu knābi.
- rakanda Neliels groziņš.
- kurvīte Neliels grozs.
- humoreska Neliels humoristisks sacerējums prozā vai dzejā.
- kumurs Neliels ieapaļš veidojums; arī čemurs (3).
- iedaļa Neliels iedalījums, nodalījums.
- bedrīte Neliels iedobums (kāda priekšmeta virsmā).
- bedrīte Neliels iedobums (parasti vaigos, zodā).
- iedobulis Neliels iedobums (parasti zemes virsmā).
- laiskumbedre Neliels iedobums kakla mugurpusē zem pakauša.
- ventrikuls Neliels iedobums vai kabata; sirds kambaris; smadzeņu ventrikuls.
- dobele Neliels iedobums.
- dobteņa Neliels iedobums.
- šrepe Neliels iegriezums (ādā, ķermeņa daļā), nolaižot asinis ārstnieciskā nolūkā.
- šlice Neliels iegriezums, robs.
- lāpene Neliels ielāps.
- sanikula Neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos.
- intermeco Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarba daļām.
- starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco (1).
- prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem); prelīde.
- prelīde Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem); prelūdija.
- dziesma bez vārdiem neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
- intrāde Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai, augstu personu iznāciena vai gājiena pavadīšanai.
- intrāda Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai.
- kumburis Neliels izaugums uz līdzenas virsmas.
- knibis Neliels izaugums, nelīdzenums.
- pauguriņš Neliels izcilnis (parasti anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
- cinis Neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā).
- Velna kancele neliels izcilnis Neļķu klinšu austrumu daļā, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas.
- skrūslis neliels izcilnis, cinis.
- knubucis Neliels izcilnis, izvirzījums.
- skrabulis Neliels izcilnis, nelīdzenums (priekšmeta virsmā); grumbulis.
- skribulis Neliels izcilnis, nelīdzenums (priekšmeta virsmā); grumbulis.
- knibucis Neliels izcilnis, uz priekšu izvirzīta maza daļa (priekšmetam).
- knibulis Neliels izcilnis; sīka detaļa (priekšmetam).
- antekurvatūra Neliels izliekums uz priekšu.
- klapenkurs Neliels jahtas enkurs, kura ļepas un šķērsis piekļaujami kātam, līdz ar to tas aizņem maz vietas.
- uzjumtenis Neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs vārtiem, durvīm).
- šalupe Neliels jūras kuģis ar 1 mastu un kutera takelāžu, kas atšķiras no kutera ar labāk veidotu formu.
- bagare Neliels jūras zvejnieku tīkls.
- bušķītis Neliels kā (piemēram, siena, salmu) kopums.
- biška Neliels kā daudzums.
- bišķīte Neliels kā daudzums.
- meža kaķis neliels kaķu dzimtas dzīvnieks (Eirāzijas un Āfrikas mežos).
- manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās.
- paugurītis Neliels kalniņš.
- Golgāta Neliels kalns netālu no Jeruzalemes, kur, pēc Bībeles, sists krustā Jēzus Kristus.
- Kautraka kalns neliels kalns starp Lielo un Mazo Kautraka gravu, Siguldas novada Siguldas pagastā.
- karpeļkalnīns Neliels kalns, uzkalns, kur atrodas bedres kartupeļu uzglabāšanai.
- kartupeļkalnīns Neliels kalns, uzkalns, kur atrodas bedres kartupeļu uzglabāšanai.
- buguris Neliels kalns; virsmas paaugstinājums.
- puskalns neliels kalns.
- duraklītis Neliels kalts.
- knibucis Neliels kalts.
- kambartiņš Neliels kambaris.
- ceplītis Neliels kamīns rijas piedarbā, kurā kurināja smalki sacirstu malku, lai nodrošinātu apgaismojumu.
- pupurtiņš neliels kamols.
- kamāltiņš Neliels kamols.
- pimpoltiņš Neliels kamols.
- avizo Neliels kara kuģis ziņu un pavēļu paziņošanai.
- ātrlaiva Neliels kara kuģis, kuteris.
- traleris neliels karakuģis ar plastmasas korpusu un mazu iegrimi jūras mīnu meklēšanai un iznīcināšanai.
- sargkuģis Neliels karakuģis, kas paredzēts transportkuģu un citu karakuģu aizsargāšanai.
- karpelēns Neliels kartupelis; kartupelis.
- kartupelēns Neliels kartupelis; kartupelis.
- kreja Neliels kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks.
- kneblis Neliels kāsis, kāsītis.
- knibis Neliels kāsītim, āķim līdzīgs vaidojums, izvirzījums kādā priekšmetā, detaļā; neliels izcilnis (priekšmetā).
- kalpaks Neliels katliņš.
- klēpēns Neliels klēpis (2).
- župsnis Neliels klēpis; šķipsna; tik, cik ar trim pirkstiem var saņemt.
- pusklepus Neliels klepus.
- knābulis Neliels knābis.
- sprauslītis Neliels kociņš, ar ko vērpjot paplašina ratiņa spoli, lai dzija nenobruktu.
- sprauds neliels kociņš, ko vērpšanas laikā (vairākus) ievieto spoles galos, lai dzija nenoslīdētu.
- svirlītis Neliels koka bezmērs.
- būcenis Neliels koka bluķis sēdēšanai vai kā pamats jebkuram objektam.
- bringuls Neliels koka gabals mešanai.
- kaba Neliels koka gabals, ko izmanto lai nostiprinātu solu pie laivas bortiem.
- strumpuls Neliels koka gabals, sprungulis.
- puļa Neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij).
- boļa Neliels koka klucis, ko liek govīm uz ragiem, lai badoties neievainotu citas govis.
- polis Neliels koka klucis, ko nostiprina govij pie ragiem, lai tā nevarētu badīties; govs raga uzgalis.
- traucenis Neliels koka spainis.
- brungulītis Neliels koka sprungulis.
- strumpals Neliels koka sprungulis.
- kacēns Neliels koka stumbrs.
- napītis Neliels koka trauks, bļodiņa.
- staņģis Neliels koka trauks, parasti ar sašaurinātu augšdaļu.
- aulītis Neliels kokā uzvelkams bišu strops.
- baņģis Neliels koka vai māla trauks.
- virbe Neliels koka vai metāla stienis.
- lāpsa Neliels koks pie rokas dzirnavām, dzirnakmeņu atstarpes regulējamās virves nostiprināšanai.
- kocelis Neliels koks.
- kocēns Neliels koks.
- kupsis Neliels koku puduris, atstatu no meža; maza birztaliņa; kupsa.
- kupsa Neliels koku puduris, atstatu no meža.
- župsnis Neliels koku vai krūmu puduris.
- maizīte Neliels konditorejas izstrādājums no augstākā labuma miltiem ar dažādām piedevām; arī smalkmaizīte.
- kūka neliels konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saldas mīklas (parasti ar saldu pildījumu un garnējumu).
- ūka Neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
- ķuģis Neliels krāsns kruķis.
- ielīcis Neliels krasta līnijas ieliekums, ko no viļņiem aizsargā zemesragi, nērijas vai salas.
- zivju dzenītis neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti; zivjdzenītis (1).
- minivens Neliels kravas automobilis; palielinātas ietilpības ģimenes automobilis, kas pēc virsbūves atgādina nelielu autobusiņu.
- tingass Neliels krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā).
- cerokslis Neliels krūmājs.
- cerēns Neliels krūms, cers.
- cebrs Neliels krūms.
- rupucēns Neliels krupis.
- paska Neliels kubls ar vāku, kurā ievieto, piemēram, sviestu, biezpienu, medu.
- metamais kauliņš neliels kubveida klucītis ar virsmas plaknēs atzīmētiem vērtības punktiem.
- zaķītis Neliels kūdras ķieģeļu krāvums.
- upes (arī upju) tramvajs neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti pa upēm, ezeriem) nelielos attālumos.
- upju tramvajs neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti pa upēm, ezeriem) nelielos attālumos.
- traleris Neliels kuģis zivju zvejai ar trali (1).
- patruļkuteris Neliels kuģis, ar ko brauc patruļa.
- malkas Jānis neliels kuģis, ar kuru pārvadā kokmateriālus.
- sīkrūte Neliels kvadrāts (arī taisnstūris) uz kādas virsmas.
- ķieģeļnīca Neliels ķieģeļrūpniecības uzņēmums.
- ķīlēns Neliels ķīlis.
- bazilisks Neliels ķirzaku dzimtas dzīvnieks, izplatīts Amerikā.
- pekausis Neliels lācītis ar lielām ausīm.
- šalts Neliels laika sprīdis, brīdis.
- pastarpa Neliels laikposms (starp ko).
- pastarpe Neliels laikposms (starp ko).
- saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (aušanai, tīklu lāpīšanai u. tml.).
- šķiltavainis neliels lakats ar lieliem raibumiem.
- skarene neliels lakats.
- lupats Neliels lakats.
- skustenis Neliels lakats.
- skupsna Neliels lakstaugu kopums, cers.
- paraiķe Neliels lapu koku mežiņš, skaista birzīte, sevišķi kāda lielāka meža skaista vietiņa.
- skvērs Neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētās).
- lāma Neliels laukums, kas, piemēram, ir apaudzis (ar kādiem augiem), apklāts (ar ko).
- apmālis Neliels laukums, kur kas atrodas bagātīgi (piemēram, sēnes ogas).
- klipa Neliels līcis (jūrā).
- mārs Neliels līcis, kurā ieeja bloķēta ar sanešiem.
- punga neliels līcis.
- falkonets Neliels lielgabals, kas šāva ar svina šāviņiem; bija airu flotes kuģu apbruņojumā.
- tulzna Neliels lietus mākonis.
- sīks lietus neliels lietus, kas līst ar smalkām lāsēm (smidzina).
- stara Neliels lietus.
- aizgumza Neliels līkums, izliekums.
- laidiņš Neliels linu audekla gabals, kas piešūts kreklam zem pleciem.
- stance Neliels lirisks dzejolis ar prātniecisku saturu.
- poēma Neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam; lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri; vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs.
- mērogmaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas augšējā labajā stūrī; noklikšķinot peli šajā lodziņā, palielinās aktīvā loga izmēri un lietotājs var redzēt visu tā saturu; pēc atkārtotas peles noklikšķināšanas logs atgūst savu iepriekšējo lielumu.
- tālummaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas labā augšējā stūrī .
- trauksmes lodziņš neliels lodziņš, viens no ziņojumlodziņa veidiem, kas parādās displeja ekrānā, lai brīdinātu lietotāju par potenciāliem darbības traucējumiem, piemēram, par iespēju, ka sistēma var izdzēst vienu vai vairākas datnes.
- skatlodziņš Neliels logs, neliela atvere (kā) vizuālai kontrolei.
- piekļuves tīkls neliels lokālais tīkls, kas garantē kā tā lietotāju savstarpējos sakarus, tā arī piekļuvi citam datoru tīklam.
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa.
- kulenīca Neliels maiss (mazliet nicinoši).
- zebaks Neliels maiss ar barību, kuru parasti uzkar zirgam kaklā.
- zebaks Neliels maiss nozvejoto zivju salikšanai.
- puskule Neliels maiss, kas atbilst pusei no parastā maisa.
- zebenīca Neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
- ķocis Neliels maiss.
- maišelis Neliels maiss.
- maisušķis Neliels maiss.
- āms Neliels maisveida zvejas tīkls.
- dzeguškumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu; dzeguskumāss.
- dzeguskumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu.
- miekšķiņš neliels maizes klaipiņš, kas tiek cepts no sakasītajiem mīklas atlikumiem.
- cebelis Neliels maizes kukulītis.
- pektiņš Neliels maizes maisiņš.
- kvarķirņiks neliels mājas koncerts vai pasākums.
- punduris neliels mākonis.
- tūcniņa Neliels mākonis.
- tūcteņa Neliels mākonis.
- slojiks neliels māla pods pienam, ievārījumam.
- poģelis Neliels māla vai koka podiņš.
- uzkrūslis Neliels mālu pakalns tīrumā.
- sītelis Neliels mārks, varžu bedre.
- flagmasts Neliels masts vai kārts, kurā paceļ flagu.
- pinčers Neliels medību suns ar smailām ausīm un īsu, gludu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- foksterjers Neliels medību suns, ar ko var medīt lapsas un āpšus alās; attiecīgā suņu šķirne.
- mūzikas kastīte neliels mehānisks mūzikas instruments ar uzvelkamu mehānismu, kas atskaņo kādu skaņdarbu.
- melniķis Neliels melnis, melns zirgs.
- baloniņš Neliels metāla trauks, kurā iepildīta gāzveida viela.
- skārdiņa Neliels metāla trauks.
- roksargs Neliels metāla vairogs uz paukošanas sporta rīkiem.
- pondzele Neliels mezgls.
- ilgana Neliels meža augs ar ziliem ziediem.
- mežābolēns Neliels mežābeles ābols.
- cekulis Neliels mežiņš klajumā.
- skupsna Neliels mežs; arī koku, krūmu puduris.
- palte Neliels miests, apmetne pie pils vai baznīcas viduslaikos Livonijā.
- iejavkukulītis Neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam.
- ieraugkukulītis Neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam.
- lietenītis Neliels misiņa katliņš.
- lietnis Neliels misiņa katliņš.
- būda Neliels miteklis maziem dzīvniekiem.
- feluka Neliels motorizēts delfīnu zvejas kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā.
- pinka Neliels motorkuģis ar burām un diviem mastiem zvejai un kravu pārvadāšanai.
- kuteris Neliels motorkuģis ar pilnīgi vai daļēji slēgtu korpusu kuģošanai ostās, reidā, upēs, ezeros.
- varžiņa Neliels mudžeklis.
- murdēns Neliels murds.
- muslene Neliels muslīna lakats.
- lauku kapela neliels muzikantu ansamblis, kas spēlē lauku svinībās, sarīkojumos
- orfeons Neliels mūzikas instruments.
- citronkoks Neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem,- citrons (1).
- brūzis Neliels namiņš vai piebūve pie citām ēkām muižā, kur vārīja lopiem ēdienu, mazgāja veļu u. tml.
- bumažnieks Neliels naudas maks.
- valaga Neliels nenopļautas labības gabals uz lauka.
- lēkšķe Neliels neregulāras formas (miglas, mākoņu, dūmu u. tml.) veidojums.
- lēkšķis Neliels neregulāras formas (miglas, mākoņu, dūmu u. tml.) veidojums.
- piknometrs neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu.
- actiņa Neliels novērošanas lodziņš, lūciņa (durvīs).
- okarīna Neliels olveidīgs keramikas vai metāla pūšaminstruments; pēc skaņas atgādina flautu.
- skatumeklētājs neliels optisks instruments, ar ko var aplūkot kadrā ietverto telpu atkarā no objektīva leņķa; kamerai pievienota optiska ierīce, ar ko var filmēšanas laikā redzēt kadrā ietverto telpu.
- lauku kapela neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti
- cappella Neliels orķestris.
- kumuris Neliels paaugstinājums uz līdzenas virsmas.
- iekaudze Neliels paaugstinājums uz piepildīta mērtrauka, kas pāri mēram; uzvija; virsmēra tiesa.
- pungurs Neliels paaugstinājums uz sauszemes vai ūdenī.
- kubucis Neliels paaugstinājums.
- paaugstums Neliels paaugstinājums.
- rovis Neliels padziļinājums krāsns mūrī (parasti silta ēdiena uzglabāšanai).
- judre Neliels padziļinājums zirga priekšzobos.
- bedre Neliels padziļinājums, iedobums (kādā ķermeņa daļā).
- bedre Neliels padziļinājums, iedobums (kāda produkta, ēdiena vidū, kur ievieto aizdaru).
- kabata Neliels padziļinājums, iedobums (piemēram, orgānā).
- krope Neliels padziļinājums, sprauga.
- iegroba Neliels padziļinājums.
- būda Neliels pagaidu miteklis.
- pakaramais Neliels pakarams rīks tērpu uzlikšanai.
- mēles kauls Neliels pakavveidīgs kauls kaklā starp mēli un balseni.
- kājslauķis Neliels paklājs, režģis apavu, kāju slaucīšanai, tīrīšanai (pie ieejas telpā).
- kājslauka Neliels paklājs, režģis pie ieejasapavu notīrīšanai.
- krauja Neliels pamatnes paaugstinājums.
- hartula Neliels papīra gabaliņš vienas pulvera devas iesaiņošanai.
- turziņa Neliels papīra maisiņš iesaiņošanai.
- sētiņa Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk staigāt.
- atelpas brīdis neliels pārtraukums, īsa atpūta.
- ieroza Neliels paugurs, kalna virsa.
- puduris neliels paugurs.
- punduris neliels paugurs.
- pauguris Neliels paugurs.
- dagdaha Neliels persiešu ugunstemplis (taisnības vieta), kurā svētā uguns deg tieši uz klona.
- signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
- karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
- piekariņš Neliels piekarams rotājums; neliela piekarama rotas lietas detaļa.
- pienlasis Neliels piena daudzums.
- pintenis Neliels pīts grozs.
- kuraška Neliels plācenis, rausis.
- plācenēns Neliels plācenis; arī plācenis.
- šalanda Neliels plakandibena zvejas burinieks (Melnajā jūrā).
- lēkšķe Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
- lēkšķis Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
- kabatlakatiņš Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats.
- mazlācītis Neliels plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, garu asti un biezu apmatojumu.
- parazītlapsene Neliels plēvspārņu apakškārtas kukainis, kura vēdera pirmais posms ir ar iežmaugu.
- žīdiņš Neliels pods vai katls.
- židiņš Neliels pods, neliels katls.
- pundelis neliels pods.
- tīsis Neliels pods.
- kancona Neliels poētisks, līdzeni plūstošs vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
- kupella Neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai.
- sielavs neliels prāmis.
- vagonets Neliels preču vagons, ko lieto preču izvadāšanai nelielā attālumā, piemēram, kalnraktuvēs; vagonete.
- priedeņas Neliels priedājs.
- ķīlaks Neliels priekšauts virs sievietes svārkiem.
- skutiņa Neliels priekšauts.
- zaiza Neliels priekšmets bez praktiska pielietojuma ar apšaubāmu estētisko vērtību.
- spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
- pļurķītis Neliels priekšmets, ko var kaut kur iespraust (piemēram, zibatmiņa).
- nieks Neliels priekšmets; neliels mazvērtīgs, arī nelietderīgs priekšmets.
- sinces Neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma.
- bunčkiņa Neliels priekšnams; maza istabiņa.
- priekšiņa Neliels priekšnams.
- silava Neliels priežu, retāk egļu mežs; neliela priežu, retāk egļu audze.
- tēlojums Neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
- īsais stāsts neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
- jemšika Neliels puika.
- pupēns Neliels pups; arī pups.
- mazcirvene neliels purva augas ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; baldēlija.
- plaucis Neliels purviņš, peļķe.
- plucis Neliels purviņš, peļķe.
- plūcis Neliels purviņš, peļķe.
- plunce Neliels purviņš, peļķe.
- čūslis Neliels purvs, staigna vieta.
- praķelis Neliels pusmētelis (parasti pavalkāts).
- nibe Neliels putna knābis (bērnu valodā).
- cirsis Neliels putniņš.
- upuķis Neliels putns (bērnu runā).
- žurdiņš Neliels putns.
- rācenēns Neliels rācenis.
- šīvis Neliels rats ar profilētu perimetrālu rievu galiem un trosēm; paredzēts lokano saišu kustības virziena maiņai.
- cifela Neliels regulāras formas padziļinājums dažu lapu ķērpju lapoņa apakšpusē.
- kosmētiskais remonts neliels remonts netīrības un izskata defektu novēršanai telpās, fasādēs.
- traktieris Neliels restorāns, kafejnīca.
- ostērija neliels restorāns, krodziņš (parasti Itālijā); arī viesnīca.
- taverna Neliels restorāns, krogs (piemēram, Itālijā).
- bārs Neliels restorāns, kur apmeklētājus apkalpo pie letes.
- fitobārs Neliels restorāns, kur blakus tradicionāliem ēdieniem un dzērieniem var nobaudīt arī ārstnieciskās tējas, skābekļa kokteiļus, svaigi spiestas sulas.
- bierstube Neliels restorāns, kurā pārdod alu.
- slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
- vālīte Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli (piemēram, bungu ieskandināšanai, vingrošanai, spēlēm).
- revolveris Neliels rokas šaujamierocis ar rotējošu cilindrisku magazīnu.
- rucēns Neliels rudulis.
- libells Neliels sacerējums, paskvila, lamu raksts; romiešiem sūdzības raksts, denunciācija.
- pļandags Neliels saiets, jocīgs atgadījums.
- pungulis neliels sainis; lakatā iesiets sainis.
- pačuks Neliels sainis; vīstoklis.
- mārksla Neliels sainis.
- mārksne Neliels sainis.
- pundelis Neliels sainis.
- pažobele Neliels sainītis padusē.
- vīkšķis Neliels sainītis, vīstoklis.
- paīsinājums Neliels saīsinājums.
- kalcifikāts Neliels sakaļķojums (no latīņu "calx", "calcis") muskulī vai citos audos.
- vistīna Neliels salmu kūlis, ko izmanto par starpmateriālu jumtu segānai; viktīna.
- viktīna Neliels salmu kūlis, ko izmanto par starpmateriālu jumtu segšanai.
- plice Neliels sals bez sniega.
- piesals Neliels sals.
- noktirne Neliels sapņaini grūtsirdīgs (parasti instrumentāls) skaņdarbs.
- korvete Neliels sargkuģis.
- globula Neliels sfērisks tumšs miglājs, kas spēcīgi absorbē zvaigžņu gaismu.
- dāržine Neliels siena šķūnis attālā pļavā.
- ķuneksis Neliels siena vai salmu klēpis.
- dunkurs Neliels siera gabals.
- sivēnēns Neliels sivēns; sivēns.
- frāze Neliels skaņdarba posms, ko var uztvert par relatīvi pabeigtu muzikālu domu; ar vienu elpu izdziedams skaņdarba posms.
- arabeska Neliels skaņdarbs ar smalku, rotaļīgu raksturu.
- rondīno Neliels skaņdarbs rondo formā.
- impresija Neliels skaņdarbs, kas attēlo īslaicīgus iespaidus, īslaicīgas izjūtas.
- tumbočka Neliels skapītis.
- bondzis Neliels skārda trauks; kārba; bondzele.
- bondzele Neliels skārda trauks; kārba.
- skārdinis Neliels skārda trauks.
- sīkbērzs Neliels sliktos apstākļos audzis āra bērzs (<15 m); šādu bērzu birzis veido robežu starp skujkoku mežiem un kailām kalnu grēdām.
- ķobiks Neliels smeļamais trauks.
- apruslis Neliels smilšu kalniņš, grants bedre.
- aizputene Neliels sniegputenis.
- sniedzēns Neliels sniegs.
- buciņkraķis Neliels soliņš, keblītis.
- kreša Neliels solis.
- kraģis Neliels sols; arī ķeblis.
- krāģis Neliels sols; arī ķeblis.
- kraķis Neliels sols.
- aizmugurspogulītis Neliels spogulis aizmugures novērošanai, parasti transportlīdzekļos.
- pusstabs Neliels stabs.
- pastāsts Neliels stāstījums.
- kinokameras ratiņstatīvs neliels statīvs uz riteņiem, uz kura tiek nostiprināta kinokamera, lai to varētu ātri un ērti pārvietot.
- ratiņstatīvs Neliels statīvs uz riteņiem, uz kura tiek nostiprināta kinokamera, lai to varētu ātri un ērti pārvietot.
- ķivete Neliels stikla trauks, ko izmanto optiskajā aparatūrā, ar kuru pētī šķidrumu īpašības.
- vedzere Neliels strautiņš mežā.
- rīdziņa Neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka.
- čura Neliels strauts, urga.
- tauklerpa Neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa.
- tauklorpa Neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa.
- tauklarpa Neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals.
- pastrīde Neliels strīds
- sunanīte Neliels suns (nicīgi).
- suntanīte Neliels suns (nicīgi).
- pūdelis Neliels suns ar garu sprogainu spalvu; attiecīgā suņu šķirne.
- āpšu suns neliels suns ar gludu apmatojumu, īsām, līkām kājām, garu ķermeni.
- franču buldogs neliels suns ar tumšu, īsu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- sunēks Neliels suns.
- sunēns Neliels suns.
- sunešs Neliels suns.
- suņuks Neliels suns.
- vurvulis Neliels šaujamais ierocis; revolveris.
- miklums Neliels šķidruma daudzums (parasti uz kādas virsmas).
- čurkals Neliels šķidruma daudzums.
- lase Neliels šķidruma daudzums.
- piļķins Neliels šķidruma daudzums.
- piļķis Neliels šķidruma daudzums.
- šļirkata Neliels šķidruma daudzums.
- pūnis neliels šķūnis lopbarības un dažādu rīku uzglabāšanai.
- malkasšķūnītis Neliels šķūnis malkas glabāšanai.
- šņaucīte Neliels tabakas šņauciens.
- ierakstīšanas aizsargrobs neliels taisnstūrveida robs 5,25 collu lokanā diska malā, ko izmanto, lai to aizsargātu pret nesankcionētu vai nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var izraisīt vajadzīgo datu zudumu.
- kolimators Neliels tālskatis teleskopu vai citu instrumentu kolimācijas noteikšanai.
- gugatnis Neliels tārtiņu dzimtas melnbalts purva putns ("Philomachus pugnax", senāk "Machetes pugnax"), Latvijā sastopams mitrās pļavās un zāļu purvos, bet ligzdo reti.
- baltā akācija neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem; robīnija.
- baltā (neīstā) akācija neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem; robīnija.
- pauturēns Neliels teķis.
- vinjete Neliels tēlaini vispārināts attēls vai ornamentāls rotājums teksta sākumā vai beigās.
- baļķēns Neliels tievāks baļķis ar caurmēru tievgalī 15-20 cm.
- iemetakls Neliels tīkls, kuru iegremdē upē vai ezerā un parasti atstāj pa nakti; iemetekls.
- klipsis Neliels tīkls.
- mažģakleņš Neliels tīkls.
- mažģekls Neliels tīkls.
- maņerks Neliels tilpuma mērs.
- tintnīca Neliels tintes trauks, kurā rakstot mērc rakstāmspalvu; rakstāmgalda piederums ar vienu vai vairākiem šādiem traukiem.
- skapsmata Neliels tīruma gabals.
- standzinīca Neliels toveris, baļļa.
- staņģenīte Neliels toveris, baļļa.
- staņģulis Neliels toveris, baļļa.
- stuņģis Neliels toveris.
- rati Neliels transportlīdzeklis kravas pārvadāšanai mazos attālumos (parasti rūpnīcu, noliktavu telpās, teritorijā).
- motokamanas Neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un kura dzinējs ir motocikla motors.
- kocis Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis; maisiņš.
- čočis Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis.
- ķocele Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis.
- ķozis Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa.
- ostiņa Neliels trauks ar rokturi.
- cukurtrauks Neliels trauks cukura pasniegšanai galdā.
- kreimbļoda Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
- kreimtrauks Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
- krējumtrauks Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
- pipartrauciņš Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; piparnīca.
- piparnīca Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; pipartrauciņš.
- šmāznīce Neliels trauks smērvielas glabāšanai, ko regulāri izmantoja ratu riteņu rumbu ieziešanai.
- sviestnīca Neliels trauks sviesta pasniegšanai galdā.
- sālstrauks Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālnīca.
- sālnīca Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālstrauks.
- bunčuks Neliels trauks, kārba, burka.
- mēriņš Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai; neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai.
- bunčka Neliels trauks; kārbiņa; burciņa.
- ķobiķis Neliels trauks.
- traucinis Neliels trauks.
- trimstūrītis Neliels trīsstūrveida lakats.
- trušļuks Neliels truslis.
- laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar sānu malām un dibenu, parasti atklātu virsmu.
- krācis Neliels ūdenskritums upē vai grāvī.
- kliperis Neliels un ātrs zvejas motorkuģis.
- ķeģelis Neliels un zems soliņš.
- aizlīcis Neliels upes līcis pie lēzeniem krastiem ar lēnu, bieži vien pat pretēju straumi, kuru veido asi gultnes pagriezieni un izvirzīti zemesragi.
- dreļs neliels urbis metāla vai akmens urbšanai.
- bogana Neliels uzbērums.
- bogans Neliels uzbērums.
- roza Neliels uzkalns (mežā vai purvainā vietā); arī sausa vieta (purvā).
- rozins Neliels uzkalns (mežā vai purvainā vietā); arī sausa vieta (purvā).
- rozis Neliels uzkalns (mežā vai purvainā vietā); arī sausa vieta (purvā).
- dzeguzes kumoss neliels uzkožamais no rīta, arī ēdēja atstāts kumoss uz šķīvja.
- vagonete Neliels vagons vai platforma kravas pārvadāšanai pa sliežu vai trošu ceļiem.
- piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
- piedēklis Neliels veidojums (pie kādas detaļas), kam ir noteiktas funkcijas.
- stabiņš Neliels veidojums, priekšmets, kam ir staba (1) forma, veids.
- piparbodīte Neliels veikals.
- bakštags Neliels vējš no aizmugures.
- pusvējš Neliels vējš.
- vējelis Neliels vējš.
- viriņš Neliels vējš.
- klipis Neliels velkamais zvejas tīkls.
- veprelis Neliels vepris.
- veprēlis Neliels vepris.
- rainis Neliels vērsis.
- lēkausis Neliels vezums.
- tenderis Neliels vienmasta sporta burinieks; neliels palīgkuģis.
- kameransamblis Neliels vienots (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku; kamermūzikas ansamblis.
- veisonis Neliels viesulis.
- virags Neliels vilnis jūrā.
- viraks Neliels vilnis jūrā.
- ripsna Neliels viļņveida veidojums smilšainā seklā piekrastes gultnē.
- vērags Neliels viļņveida veidojums smilšainā, seklā piekrastes gultnē; ripsna (2).
- vienrocis Neliels zāģis ar vienu rokturi; rokzāģis.
- vienroķis Neliels zāģis ar vienu rokturi; rokzāģis.
- rokzāģis Neliels zāģis ar vienu rokturi; vienrocis.
- cimbolis Neliels zāles cinis pļavā.
- zaļulītis Neliels zaļš priekšmets.
- barības (arī piebarošanas) lauciņš neliels zemes gabals mežā, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
- bandājs Neliels zemes gabals muižas kalpam.
- torps Neliels zemes gabals Zviedrijā un Somijā, kas nodots lietošanā torparam (bezzemniekam), kas nomas maksu atstrādāja īpašniekam.
- mazdārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs; ģimenes dārziņš.
- ģimenes dārziņš neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs.
- spunde Neliels zemes gabals, ko cariskajā Krievijā piešķīra atvaļinātam karavīram (kurš nodienējis paredzēto, parasti 25 gadu, termiņu).
- izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē izmēģināšanai.
- plānīte Neliels zemes gabals.
- šūts Neliels zemes paaugstinājums.
- kaķis neliels zīdītāju klases plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
- zirnulis Neliels zirnis.
- Sūknis neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē (latīņu "Antlia", sengrieķu "ἀντλία", saīsinājums "Ant"), spožu zvaigžņu nav, Latvijā nav redzams.
- Sekstants neliels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Sextans"; saīsinājums "Sex") zem Lauvas; spožu zvaigžņu nav; Latvijā redzams pavasarī.
- Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ).
- bļinkstiņš Neliels zvaniņš.
- skambulis neliels zvans (piemēram, ko govij kaklā kārt).
- kankals Neliels zvans govīm.
- zvārgulis Neliels zvans.
- tinkšis Neliels zvārgulis.
- logers Neliels zvejas buru kuģis ar motoru; neliels divmastu vai trīsmastu burinieks.
- grūdenis Neliels zvejas tīkls.
- mīdeksnis Neliels zvejas tīkls.
- vadiņš Neliels zvejas tīkls.
- vadutelis Neliels zvejas tīkls.
- bradiņš Neliels zvejas vads.
- bredenis Neliels zvejas vads.
- bridiņš Neliels zvejas vads.
- mārkāja Neliels zvēriņš pie upēm, purvā, gandrīz kā ķirzaka, ar to baidīja bērnus, bet neviens nav redzējis; mārskāja.
- mārskāja Neliels zvēriņš pie upēm, purvā, gandrīz kā ķirzaka, ar to baidīja bērnus, bet neviens nav redzējis.
- sierīns Neliels, (vējā) žāvēts (parasti konusveida) sieriņš.
- ļevinis Neliels, aizaudzis, staigns ezers.
- augšenieks Neliels, aizverams caurums vai lodziņš, ko atver, kad ir liela suta.
- tulapītis Neliels, apaļīgs kažoks.
- plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
- ķimpuls Neliels, apaļš koka gabals; īsa kārts.
- ķimpulis Neliels, apaļš koka gabals.
- skāļa Neliels, apaļš koka trauks (ko parasti izgatavo no liepas koka sloksnītēm) ar plāna dēlīša dibenu un vāciņu.
- kārpa Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai); apaļa ciba.
- sviestkubliņš Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai).
- sviestkārpa Neliels, apaļš koka trauks sviesta ievietošanai; apaļa ciba sviesta ievietošanai.
- poga Neliels, apaļš priekšmets, veidojums.
- miltkārpa Neliels, apaļš trauks, ciba miltu ievietošanai, nešanai.
- bundžiņš Neliels, apaļš vīriņš.
- pungors Neliels, apaļš, kraujš paugurs.
- bānītis Neliels, apdobens māla pods ar platu dibenu un vienu vai divām osām; bānis.
- lubiene Neliels, ar lubām klāts šķūnītis pelavu glabāšanai.
- čunčurs Neliels, ar zāli apaudzis cinis.
- ķobis Neliels, arī vecs (parasti māla) trauks.
- skobelis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
- skorbelis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
- skorbis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
- skorbulis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
- skrandulis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
- skrandzele Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
- ķopsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, māla pods, neliels spainis).
- topsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, pods, neliels spainis).
- ķoncis Neliels, arī vecs trauks.
- ķondzulis Neliels, arī vecs trauks.
- ķoncele Neliels, arī vecs, netīrs trauks.
- skabarga Neliels, ass, smails atlūzis vai viegli atlūstošs (koksnes, retāk metāla) gabals.
- skambenis Neliels, bet skanīgs zvans.
- īss Neliels, bet straujš (par kustību).
- vokābulārijs neliels, bieži sistemātiski sakārtots vārdu saraksts; īsa vārdnīca.
- sekstants neliels, blāvs tuvu debess ekvatoram esošs zvaigznājs, tajā ir 34 ar neapbruņotu aci redzamas zvaigznes, spožākā no tām ir Sekstanta Alfa — tās redzamais spožums ir tikai 4,49; nevienai no šī zvaigznāja zvaigznēm nav sava vārda.
- pika Neliels, blīvs, apaļš vai ieapaļš (parasti kā mīksta) veidojums, gabals.
- krinītis Neliels, četrstūrains, tītaviņām līdzīgs koka darinājums.
- feretrons Neliels, dekorēts pārnēsājams altāris.
- plēsis Neliels, divzarains rīks, ar kuru baļķī ievelk, iezīmē svītras, lai pēc tam veidotu gropi; metāla svītrvilcis.
- pūslītis Neliels, dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- druķis Neliels, drukns zirdziņš; neliels, drukns puisis.
- epifānija Neliels, emocionāli bagāts prozas darbs, kas radies kā pēkšņa atklāsme, atziņa.
- perete Neliels, gaiši dzeltens, salds citrons, līdzīgs bumbierim.
- krēpa Neliels, garens veidojums, piemēram, kupena, siena vāls u. tml.
- olis Neliels, gluds, noapaļots akmens.
- pasta taure neliels, gredzenā sagriezts pūšamais instruments, agrāk - pastnieku signālinstruments; pasta rags.
- mandele Neliels, ieapaļš hidrotermālo minerālu (ceolītu, hlorīta, opāla, halcedona, kvarca, kalcīta) veidojums efuzīvo iežu tukšumos.
- klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piemēram, ūdenī, buljonā.
- čiguris Neliels, ieapaļš uzkalniņš.
- klimpa Neliels, ieapaļš veidojums no citiem pārtikas produktiem (piemēram, no kartupeļiem).
- pikaps neliels, īpašas formas kravas automobilis ar vaļēju kravas kasti, kas izveidota vienlaidus ar pārējo virsbūves daļu.
- gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai.
- kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats.
- kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats.
- kabatas lakats (arī drāna) neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna.
- whippet Neliels, īsspalvains kurts; skausta augstums - 45-47 cm, izmanto suņu skriešanās sacensībās.
- dokšķins Neliels, izgrebts koka trauks, sālstrauks.
- burkānēns Neliels, jauns burkāns.
- āzēns Neliels, jauns kazu tēviņš.
- zirdzēns Neliels, jauns zirgs; zirgs.
- šeuhcerijas Neliels, kails, ilggadīgs viendīgļlapju augs, zarotu stublāju, taisnām īlenveidīgām lapām un dzelteni zaļiem ziediem ķekarā, purvos.
- uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; pakalns.
- pakalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; uzkalns.
- sipa neliels, komatveidīgs plankums.
- komētveida miglājs neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
- šķeplērs Neliels, kvadrātveida audums ar krustu, ko katoļi liek ap kaklu (kā amuletu?).
- vepreks Neliels, labi barots vepris.
- vepruks Neliels, labi barots vepris.
- ciba Neliels, liekts iegarens vai apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
- šalanda Neliels, liellaivai līdzīgs seklas iegrimes kuģis, ko parasti izmanto kuģu piekraušanai un izkraušanai.
- rutkalītis neliels, mazāka izmēra rutks.
- aprobežots Neliels, mazāks nekā nepieciešams.
- koķelis Neliels, mazs koks.
- pavezme Neliels, mazs vezums.
- spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
- pieticīgs Neliels, minimāls (piemēram, par kā vērtību, apjomu).
- buksuss Neliels, mūžzaļš dienvidzemju koks ar ļoti cietu koksni.
- darbēns Neliels, ne visai nozīmīgs darbs.
- audioretušas ielāps neliels, necaurspīdīgs ielāps, kas nosedz skaņas celiņa salaidumu montāžas vietā, tā novēršot nevēlamu skaņas efektu.
- puskuilēns Neliels, nepieaudzis kuilis; arī puskuilis.
- neievērojams Neliels, niecīgs (pēc skaita, izmēra, apjoma).
- pimpuris Neliels, no koka izgatavots aplis.
- ģērbums Neliels, no meža attīrīts gabals; plēsums.
- knurbucis Neliels, nokaltis augļu kokka zars.
- trauciņš Neliels, noteiktām vajadzībām (parasti ēdiena piedevu, piemēram, garšvielu, ievietošanai) piemērots trauks.
- krūzīte Neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu; tase.
- fablio Neliels, parasti humoristisks stāsts, viens no franču literatūras galvenajiem žanriem viduslaikos.
- stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš; arī taka.
- tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases.
- degsnis Neliels, parasti mitrs, padziļinājums meža pļavā.
- joma Neliels, parasti nošķirts, līcis.
- šķipsna Neliels, parasti pirkstos, saujā, saņemams (kā, piemēram, augu daļu, beramas vielas) kopums.
- poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
- vīkšķis Neliels, parasti savēlies, (matu, spalvu) kopums.
- vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā; vīkšķis (1).
- vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- klubs Neliels, parasti slēgta tipa, restorāns.
- slāpsna Neliels, parasti šaurs, iegarens zemes gabals; zemes strēmele.
- radiotelekss Neliels, pārnēsājams teleksa aparāts ar nelielu ekrānu.
- uzjume Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
- uzjumis Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
- uzjums Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
- snibis Neliels, pasmails izcilnis.
- balceņa Neliels, patievs apaļkoks (parasti ierīču, transportlīdzekļu detaļa).
- balciņa Neliels, patievs apaļkoks (parasti ierīču, transportlīdzekļu detaļa).
- lomzis Neliels, piemēram, lauka, pļavas gabals; lemzis.
- lemstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
- lepšs Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
- lepstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
- plavieres Neliels, plāns lakats, plīvurs, tīmeklis.
- plavieriņš Neliels, plāns lakats, plīvurs, tīmeklis.
- plavieris Neliels, plāns lakats, plīvurs, tīmeklis.
- blašķe Neliels, pudelei līdzīgs, blīvi aizskrūvējams vai aizkorķējams trauks (piemēram, dzēriena līdzņemšanai).
- lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs jūras hordainis bez galvas smadzenēm un galvaskausa, ar lancetisku astes spuru.
- krempelis Neliels, sauss klepus.
- krencelis Neliels, sauss klepus.
- dramslis Neliels, savos taukos cepts gaļas gabaliņš.
- ieplaka Neliels, sekls iedobums, padziļinājums kādā (parasti ceļa, laukuma) virsmā.
- čoriņš Neliels, sīks gliemežvāks.
- knibs Neliels, sīks.
- pičuks Neliels, slikti apstrādāts māla trauks.
- grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
- butiks Neliels, smalks veikaliņš vai liela veikala nodaļa, kur tirgo modes preces - gk. apģērbus un to aksesuārus.
- kāpa Neliels, sniegputeņa veidots, sniega sanesums uz ceļa.
- kārpa Neliels, sniegputeņa veidots, sniega sanesums uz ceļa.
- dievsunītis Neliels, spalvains tārps; jāņtārpiņš.
- žibulis Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi.
- zvirgzds Neliels, šķautņains akmens.
- libītis Neliels, tievs koka stumbra gabals ar izgebtu gropi (sulu tecināšanai).
- pundurkoks Neliels, uz pundurpotcelma izaudzēts augļu koks, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
- dzelzgalis Neliels, vecs dzelzs gabals.
- biezpiensieriņš Neliels, vējā žāvēts konusveida biezpiena sieriņš ar sāls un ķimeņu piedevām.
- knapsieriņš Neliels, vējā žāvēts konusveida biezpiena sieriņš ar sāls un ķimeņu piedevām.
- knapsiers Neliels, vējā žāvēts konusveida biezpiena sieriņš ar sāls un ķimeņu piedevām.
- knipsiņš Neliels, vējā žāvēts sieriņš.
- staņģelis Neliels, vertikāls koka trauks, ko lietoja, kā spaini, ķipi u. tml.
- baldahīns Neliels, viegls dekoratīvs pārsegums, kas balstās uz nelielām kolonnām (sevišķi gotikā).
- štātesklepus Neliels, viegls klepus.
- puduris Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- pudurs Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- pochette Neliels, vijolei līdzīgs lociņinstruments, ko 16.-18. gs. lietoja deju skolotāji stundās, jo tās mazo izmēru dēļ, komplicētu figūru rādot, skolotājs lika instrumentu svārku kabatā.
- bemburis Neliels, zarains koks.
- ravēklis Neliels, zarains metāla darbarīks, ar ko ravējot uzirdina augsni.
- ratiņi Neliels, zems kravas transportlīdzeklis ar diviem vai četriem riteņiem un rokas vai mehānisko vadību; ķerra.
- ķeblītis Neliels, zems soliņš.
- auzķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams maiss auzu ievietošanai.
- ķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai; neliels maiss; auzu maiss.
- zirgķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai.
- knapsierīns Neliels, žāvēts ķimeņu sieriņš.
- krievīns Neliels, žāvēts ķimeņu sieriņš.
- kundziņš Neliels, žāvēts sieriņš.
- nabagsiers Neliels, žāvēts sieriņš.
- sirnieks Neliels, žāvēts sieriņš.
- spundīte Neliels, žāvēts sieriņš.
- kosmētisks neliels; tāds, kas neskar būtisko.
- daltonīdi Nemainīga sastāva ķīmiskie savienojumi (lielum liels vairākums visu savienojumu).
- spalītis Nematožu klases neliels tārps, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- hipertēlorisms Nenormāli liels atstatums starp diviem pāra orgāniem.
- hipogigantosoma Nenormāli liels augums, kas tomēr nesasniedz gigantismu.
- glikohistehija Nenormāli liels cukura daudzums audos.
- makrofalls Nenormāli liels dzimumloceklis.
- megalopenis Nenormāli liels dzimumloceklis.
- makrocīts Nenormāli liels eritrocīts, kura diametrs - >10 mikrometriem.
- gastromegālija Nenormāli liels kuņģis.
- makroklitors Nenormāli liels kuteklis.
- megaklitors Nenormāli liels kuteklis.
- makrognātija Nenormāli liels un garš apakšžoklis.
- murkšķītis Nenoteiktas formas neliels priekšmets.
- vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus; arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; daži (2).
- čapte Nenoteikts, neliels daudzums; šķipsniņa.
- dažs Nenoteikts, neliels skaits; nedaudz.
- pulka nenoteikts, samērā liels daudzums; daudz.
- titānisks Neparasti liels (pēc sava apjoma, intensitātes u. tml.).
- milzis Neparasti liels dzīvnieks vai augs.
- megalocīts Neparasti liels hiperhromisks eritrocīts ar diametru 12-25 mikrometri; atrodami asinīs perniciozās anēmijas gadījumā.
- makropolicīts Neparasti liels hipersegmentēts polinukleārais leikocīts, dažreiz atrodams asinīs perniciozās anēmijas gadījumā.
- gugāns Neparasti liels jauns dzīvnieks.
- makrokoks Neparasti liels koks.
- ārprātīgs Neparasti liels, spēcīgs; ārkārtīgs.
- pasakains Neparasti, ārkārtīgi liels (piemēram, par kā vērtību, daudzumu).
- spruciens Nepatikšanas, liels apjukums, ķeza.
- bulants Nepiemēroti liels darbarīks, liels priekšmets, objekts.
- kņaps Nepietiekami liels (par apģērbu, apaviem).
- knaps Nepietiekami liels (parasti par apģērbu, apaviem).
- pļurza Nesakarīgs cilvēks, liels bezjēgā runātājs.
- dzīmis Neskaitāmi liels pulks.
- besis Nespēks, liels nogurums.
- lamzaka Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks.
- lamzaks Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks.
- lamzīgs Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš.
- kaika Nievājošs apzīmējums cilvēkam, sevišķi tādam, kam liels augums un garš kakls.
- pagale No apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai.
- panorāma No centra aplūkojams liels gleznojums uz cilindriskas formas virsmas ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- baks No dēļiem veidots neliels pārvietojams tilts, kas savieno prāmi ar krastu.
- pusmuiža No galvenās muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
- klintsbluķis No kāda masīva atdalījies liels klints gabals.
- budka No kokiem, zariem sasliets neliels miteklis.
- križuka No saknēm vai zariem pīts neliels groziņš.
- katica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem; kartica.
- kartica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem.
- forts Nocietinājums (parasti liels) vai nocietinājumu sistēma.
- meija Nocirsts neliels lapains koks vai zars.
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai.
- furažieris Noliktavas pārzinis, kas pieņem un izsniedz furāžu (lopbarību) karaspēka daļā, lielsaimniecībā, u. tml.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns, ka tam ir neliels vecums.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā liels šķērsgriezums.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam darbības, rīcības apjoms ir neliels, arī maz ietekmīgs.
- dziļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā).
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
- laukums Norobežots neliels, līdzens zemes gabals.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- intreccio Notikumu sarežģījums, intriga; neliels skatuvisks uzvedums.
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- episoma Nukleīnskābju veidojums, kurā ir neliels gēnu skaits.
- klasiskā mehānika Ņūtona, Lagranža un Hamiltona mehānika; klasiskās mehānikas pamatā ir Ņūtona likumi, kas ir spēkā, ja materiālo objektu kustības ātrums ir neliels salīdzinājumā ar gaismas ātrumu.
- nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā.
- kapela Orķestris (parasti neliels).
- vecozols Ozols, kam ir samērā liels vecums.
- sovhoznieks Padomju Savienībā - valsts lauku lielsaimniecības darbinieks.
- robs Padziļinājums, parasti samērā neliels (kā) virsmā.
- mūdīns Pagarināts, paplašināts, plašs, liels.
- sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa; paīss, neliels, iegarens koka gabals.
- kluncis Paliels (kādas vielas) gabals.
- vīkšķis Paliels (naudas, papīru) kopums; žūksnis.
- kušķis Paliels (naudas) kopums; žūksnis.
- pabiezs Paliels (par ģimeni).
- pasmuks Paliels (par naudas summu, cenu).
- cepešbļoda Paliels (parasti iegarens), lēzens trauks cepeša vai cita gaļas ēdiena novietošanai.
- biķeris Paliels (parasti metāla) dzēriena trauks.
- vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2).
- vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
- cilvēkgabals Paliels bērns, pusaudzis, jaunietis.
- bērnēns Paliels bērns.
- tempis Paliels bērns.
- pongurs Paliels cinis.
- vaņķis Paliels gabals (piemēram, maizes).
- totainis Paliels gailis.
- štugalis Paliels maizes gabals.
- krūkla Paliels māla trauks; krūka.
- tipins Paliels putns.
- sivka Paliels sivēns.
- vērdele Paliels spainis.
- stoņģelis Paliels trauks (parasti mazvērtīgs).
- zosulis Paliels zoslēns.
- ņucis Paliels, apaļš gabals (maizes vai siera).
- kauss Paliels, dzeršanai paredzēts trauks.
- cukurgalva Paliels, konusveidā sapresēts cukura gabals.
- pabūdīgs Paliels, padrukns, ar platām krūtīm.
- pabestrs Paliels, padūšīgs.
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku.
- stebēns Paliels, paresns bērns.
- stebiķis Paliels, paresns bērns.
- štepka Paliels, paresns bērns.
- štepkāns Paliels, paresns bērns.
- pabrangs Paliels.
- palielans Paliels.
- palielens Paliels.
- palilans Paliels.
- pavarīgs Paliels.
- elpiņš Palīgs, glābiņš; neliels atbalsts.
- kārtīgs Pamatīgs, samērā, arī pietiekami liels, ievērojams.
- drūms Pamatīgs; liels.
- punka Panka - liels, pie griestiem piekārts istabas vēdeklis Indijā.
- ara Papagaiļu dzimtas ģints ("Ara"), liels putns (līdz 1,10 m) bez cekula un ar garu asti, izplatīts Dienvidamerikā.
- salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī.
- aumeš Par daudz; visai liels; bez mēra.
- aumež Par daudz; visai liels; bez mēra.
- pārdaudzums Pārāk liels (kā) daudzums.
- pārapdzīvotība Pārāk liels dzīvnieku blīvums (kādā vietā, teritorijā).
- plētomerija Pārāk liels ķermeņa dalu skaits, piem., seši pirksti.
- pārmitrums Pārāk liels mitrums.
- pārākskaits Pārāk liels skaits; atlikums.
- pārslodze Pārāk liels veicamo uzdevumu, pienākumu kopums.
- plumpīgs Pārāk liels, nepieguļošs (par apģērbu).
- pārliels parāk liels.
- jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais.
- kundzība Pārāks, valdošs stāvoklis, arī liels (piemēram, skaitlisks) pārsvars.
- ratiņi Parasti savienojumā "bērnu ratiņi": neliels transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi (zīdaiņu, mazbērnu) pārvadāšanai.
- brīnums pārdzīvojums, kas saistīts ar ļoti lielu, pārsteigumu, izbrīnu; ļoti liels pārsteigums
- laura Pareizticīgo baznīcā - liels un īpaši nozīmīgs vīriešu klosteris.
- iegriezums Pārgriežot vai iegriežot ieveidots neliels šķēlums, robs, plaisa.
- palaidnība Pārkāpums (parasti neliels), arī (parasti bērnu) nebēdnība, nerātnība, uzvedības normu neievērošana.
- rapiditāte Pārlieku liels ātrums.
- pundurbriedis Pārnadžu dzimtas neliels atgremotājs bez ragiem, dažkārt ķermenis klāts ar melniem vai brūniem plankumiem, 4 sugas tropos Āfrikā un Āzijā.
- kamielis Pārnadžu kārtas ģints ("Camelus"), liels tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, pārtiek no tuksnešu augiem, var ilgi iztikt bez ūdens, domesticēts.
- kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu.
- hidroksipropilmetilceluloze Pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas.
- karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
- taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
- sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu.
- kuncis Pārtikas produkta gabals (parasti neliels).
- kloncis Pārtikas produkta gabals (parasti paliels).
- kloņķis Pārtikas produkta gabals (parasti paliels).
- kantīne Pārtikas un dzērienu veikals (parasti neliels).
- E400 Pārtikas uzlabotājs - algīnskābe, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - neliels daudzums nekaitīgs.
- E512 Pārtikas uzlabotājs - alvas hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - neliels toksiskums, var kairināt gļotādu, ādu.
- E466 Pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts.
- E969 Pārtikas uzlabotājs - kvilaja ekstrakts, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, liels daudzums var izraisīt komu, konvulsijas.
- E500 Pārtikas uzlabotājs - nātrija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, liels daudzums var izraisīt asiņošnu kuņģī un zarnu traktā.
- pasejans Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijāna Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijānis Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijēns Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijiena Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijiens Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- marka Pasta, zīmoga u. tml. nodevas samaksas dokuments - neliels četrstūrains, retāk trīsstūrains pielīmējams papīra gabals, uz kura ir cenas norāde un parasti attēls.
- traktorbrigāde Pastāvīgs traktoristu u. c. mehanizatoru kolektīvs, kas veic noteiktu mehanizēto darbu apjomu lielsaimniecībā.
- mirdzizlāde Patstāvīgās elektriskās gāzizlādes veids, kam raksturīgs relatīvi mazs strāvas blīvums un liels potenciāla katodkritums.
- boncis Pazems, apaļš trauks (piemēram, paliela krūze, māla vai metāla pods, neliels spainis u. tml.).
- būkšienis Pēkšņs liels troksnis; būkšķis.
- žako Pelēkais papagailis ("Psittacus erithacus"), neliels papagaiļu kārtas putns, kas mīt Ekvatoriālās Āfrikas mežos, spēj atdarināt skaņas - vārdus un frāzes, bieži tiek turēts nebrīvē.
- cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži.
- klaudzeklis Pie durvīm, vārtiem piekārts neliels metāla stienis ar paresninājumu vienā galā (pieklaudzināšanai).
- piectik Piecreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
- uztraukties piedzīvot psihisku stāvokli, kas saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels nemiers, saviļņojums; kļūt uztrauktam
- ērglis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Aquila"), liels, plēsīgs putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem; 9 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas.
- kunkulis Pika; neliels apaļš vai ieapaļš veidojums; arī kankālis.
- piketmietiņš Pikets 2(2) - ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
- čūraga Piliens, neliels šķidruma daudzums.
- pilienis Piliens; neliels šķidruma daudzums.
- Kislovodska Pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Lielā Kaukāza ziemeļu priekškalnēs 700-1000 m vjl., 130000 iedzīvotāju (2014. g.), liels balneoloģiskais un klimatiskais kūrorts (darbojas no 1803. g.).
- Ģērķu Dievu kalns pilskalns Ogres novada Meņģeles pagastā pie Ģērķu mājām, ir iegarens uzkalns (garums \~30 m, platums \~20 m, augstums, \~3 m) Ogres upes ielokā, kur vēl 19. gs. 80. gados bijis satrupējis liela ozola celms, otrs liels ozols (apkārtmērs \~5 m) tur audzis līdz 20 gs. 70. gadiem; pie ozoliem nesti ziedojumi dieviem, gk. ēdieni.
- Vaidavas pilskalns pilskalns Valmieras novada Vaidavas pagastā, ir reljefa pacēlums Vaidavas ezera ziemeļaustrumu krastā, tā rietumu nogāze ir stāva, 22 m augsta ezera krasta krauja, ziemeļu nogāzes augstums — 10-15 m, pārējā daļa nostiprināta ar 3 vaļņu un grāvju sistēmu, plakums — četrstūrains 60 x 60 m, konstatēts tikai neliels kultūrslānis un datējums nav zināms.
- lielgalvis Pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Netta rufina"), vidēji liels ūdensputns, Latvijā rets maldu viesis.
- pipartrauks Pipartrauciņš - neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; piparnīca.
- piparksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipērkšķis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirkstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirsnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipurtiņš Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- epiorniss Plakankrūšu putnu kārtas ("Aepyornithiformes"), ļoti liels (līdz 5 m augsts), strausam līdzīgs putns, kas dzīvoja Madagaskaras salā un izmira 17. gs.; epiornisu olas, 34 cm garas, vēl 20. gs. vidū bija atrodamas šajā salā.
- ērtans Plašs, liels.
- palmdators Plaukstdators - neliels kabatas formāta dators; piezīmjdators.
- augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra.
- gvelzīgs Plecīgs, liels.
- lūsis Plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Lynx lynx", senāk "Felis lynx"), vidēji liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi; Eirāzijas lūsis.
- stiebrlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cephidae"), slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- kamene Plēvspārņu kārtas bišu dzimtas ģints ("Bombus"), vidēji liels vai liels, drukns, zemē ligzdojošs kukainis ar biezu apmatojumu, Latvijā konstatētas 22 sugas, visas saudzējamas.
- indozijs Plīvurs, neliels izaugums paparžu lapu virspusē, sedz sporangiju kaudzītes (sorusus).
- spiedums Plostnieku terminoloģijā - ar sprostragatas palīdzību apstādināts liels baļķu vairums upē.
- urdziņa Plūstoša šķidruma (parasti ūdens, sviedru, asins) neliels, šaurs kopums.
- gaibs Pļāpa, pārlieku liels runātājs; vējgrābslis; gaiba.
- gaiba Pļāpa, pārlieku liels runātājs; vējgrābslis.
- šķīrējdēlis Pļaujmašīnas sastāvdaļa - neliels dēlis, kas norobežo pļaujamo vālu.
- straujtece Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
- bestsellers Prece (piemēram, grāmata), pēc kuras ir liels pieprasījums.
- smalkmehānisms Precīzs, sarežģīts, neliels mehānisms.
- priekšdārzs Priekšdārziņš - neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā.
- aplikators priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai.
- smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir samērā liela masa, liels svars.
- lielsaitis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem; lielsaišķis.
- infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija.
- paviāns primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas ģints ("Papio"), vidēji liels primāts, raksturīga pagarināta sejas daļa, galva līdzīga suņa galvai, 5-7 sugas, kas savstarpēji krustojas un dod auglīgus pēcnācējus.
- indrs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Indridae"), vidēji liels pērtiķis (ķermeņa gar. 32-70 cm, masa - līdz 7 kg) Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
- kvazistacionārs process process, kura izplatīšanās ātrums izraudzītajā ierobežotajā sistēmā ir tik liels, ka laikā, kurā process izplatās pa visu sistēmu, tās stāvoklis praktiski nemainās.
- uztraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- bikšainais apogs pūču dzimtas suga ("Aegolius funereus"), neliels putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam; Latvijā aizsargājams.
- mājas apogs pūču dzimtas suga ("Athene noctua"), neliels Latvijā dzīvojošs putns ar saplacinātu galvu un dzintardzeltenām acīm.
- ūpis Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Bubo bubo"), liels putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm, Latvijā sastopams reti, gk. jūras piekrastē, un lielu ezeru tuvumā, kā arī Gaujas ielejā.
- gūrums Pūlis, bars, liels daudzums.
- čumums Pūlis, liels skaits.
- pigments pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu.
- blīgzna Pūpolvītols ("Salix caprea") - neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām.
- badadzegoze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
- badadzeguse Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
- badadzeguze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
- badadzegūze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
- baddzegoze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
- baddzeguse Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
- baddzeguze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
- baddzegūze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
- aptēnija Pusdienas ziedu dzimtas augs Āfrikas austrumu krasta tuksnešainās vietās, neliels sukulentu krūms; audzē arī dzīvokļos kā nokarenus augus sienu vāzītēs.
- pusgabals Puse no gabala, neliels gabals.
- burķins Putnu būris (neliels).
- tītiņš Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas suga ("Junx torquilla"), neliels putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu.
- marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu.
- tārtiņš Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), neliels vai vidēji liels bridējputns, 9 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas.
- albatross Putnu klases vētrasputnu kārtas dzimta ("Diomedeidae"), liels, balts jūras putns ar gariem, šauriem spārniem un spēcīgu, āķveida knābi.
- stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
- žubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Fringillidae"), neliels putns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem, 19-33 ģintis, 122-133 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu.
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas.
- radiogalds Radiouztvērēja novietošanai paredzēts (neliels) galds.
- raištis Raistis, liels lakats, villaine.
- ritmformula Raksturīgs, iezīmīgs, labi atmiņā paliekošs neliels ritma veidojums, ko parasti izmanto vairākkārt.
- iguanodons Rāpuļu klases ģints ("Iguanodon"), izmirusi mezozoja beigās, liels (garums - līdz 10 m, augstums - līdz 5 m) dinozauru kārtas rāpulis, kas pārvietojies tikai uz pakaļkājām.
- hameleons Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Chameleontes"), neliels rāpulis, dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, 1 dzimta, 4 ģintis, \~90 sugu.
- žeirs resns cilvēks, liels izēdājs.
- dūšīgs Resns, liels, izturīgs (priekšmets).
- rauns resns, liels.
- rīdzīte Rīdziņa - neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka.
- žurba Rieva, izliekta vieta, neliels dobums.
- mandele Rožu dzimtas ģints ("Amygdalus"), neliels, vasarzaļš koks vai krūms, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugu atsevišķas šķirnes.
- vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu.
- driāde Rožu dzimtas ģints ("Dryas"), neliels, ložņājošs mūžzaļš augs ar ādainām, ovālām lapām, baltiem ziediiem, aug ar kaļķi bagātā augsnē kalnos un arktiskajā zonā.
- laurķirsis Rožu dzimtas ģints ("Laurocerasus"), neliels dienvidu koks vai augsts krūms ar mūžzaļām lapām, \~25 sugas.
- veksis Ruksis, liels sivēns.
- lielrūpnieks Rūpnieks, kam pieder liels rūpniecības uzņēmums.
- sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, ko veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
- austene Sagša, liels lakats.
- vīstiņš Sainis, neliels salmu kūlis.
- liesaišķis Saite, ar kuru nostiprina sieviešu garās zeķes; lielsaišķis.
- iet kā pa buļļa dirsu saka tad, ja dažādi notikumi seko cits citam, ir liels juceklis
- kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
- kājas līdz zemei saka, ja bērns ir tik liels, ka vairs nav ņemams klēpī.
- nervi uzdod saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- nervi netur saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- nervi netur (arī uzdod) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- nervi uzdod (arī netur) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- kā medū mērcēt (kājas) saka, ja cilvēks ir liels, veikls gājējs, ja zirgam ir viegla, ātra gaita.
- mute atplešas saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
- skaties (arī klausies) un brīnies saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
- Jērikas mūri saka, ja ir liels troksnis, uztraukums.
- sirds izlec no krūtīm Saka, ja ir liels uztraukums.
- kā baznīcā saka, ja ir liels, arī svinīgs klusums, ja cilvēki izturas godbijīgi.
- kā ceplī saka, ja ir ļoti liels karstums.
- kaut vai mati svilst saka, ja ir ļoti liels karstums.
- kā pastardienas bazūne saka, ja ir ļoti skaļa, nepatīkama balss vai skaņa, liels troksnis.
- vēders kā bungas saka, ja kādam ir ļoti liels vēders.
- priecājas kā bērns par kliņģeri saka, ja kādam par kaut ko ir ļoti liels prieks.
- kā lācis saka, ja kāds ir ļoti stiprs, spēcīgs, liels; ja ļoti daudz, ar lielu fizisku piepūli strādā.
- asinis sakāpj galvā (kādam) saka, ja kādu pārņem liels uztraukums, dusmas, sašutums, ja kāds zaudē savaldību.
- sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
- palikt ar vaļēju (arī vaļā) muti saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns.
- asinis vārās dzīslās (kādam) saka, ja pārņem liels niknums, dusmas.
- kājas paliek aukstas saka, ja pārņem liels uztraukums, bailes.
- sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
- sirds nošļūk zemu (arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
- mega- Salikteņu daļa - liels, milzīgs (piem., megafons).
- megalo- Salikteņu daļa ar nozīmi 'liels, milzīgs'.
- labs Samērā apjomīgs, liels; krietns (2).
- krietns Samērā apjomīgs, liels.
- pakrietns Samērā apjomīgs, liels.
- oligopols Samērā augstā pakāpē monopolizēts tirgus, kurā konkurē neliels skaits lielražotāju vai tirgotāju.
- pakupls Samērā bagāts, bagātīgs; arī paliels, paplašs.
- steiga Samērā liels (darbības, norises) ātrums; apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt darbības, norises ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
- virkne Samērā liels (kā) daudzums, skaits.
- rinda Samērā liels (kā) daudzums.
- šķila Samērā liels (no kā) nošķelts gabals.
- nopietns Samērā liels (par kādu daudzumu).
- steiga Samērā liels (parasti cilvēku) virzīšanās ātrums; apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt virzīšanās ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
- žūksnis Samērā liels (parasti kā plāna) kopums.
- pagarinājums Samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem.
- tāle Samērā liels attālums.
- daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
- pelddvielis Samērā liels dvielis, kurā slaukās pēc peldes, arī pēc mazgāšanās.
- torte Samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un kam virsma parasti ir rotāta.
- zuks Samērā liels puisis.
- stāvskapis Samērā liels skapis, ko novieto uz grīdas.
- telīcēns Samērā liels teļš.
- kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piemēram, saimniecisku, zinātniski pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
- seģene Samērā liels vilnas auduma izstrādājums, ar ko sedz ķermeņa augšdaļu, parasti galvu, plecus.
- pieklājīgs Samērā liels, arī pietiekams (par kā daudzumu, skaitu).
- maiss Samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs.
- sultānvistiņa Samērā liels, drukns griežveidīgo kārtas putns (dienvidu zemēs) ar raibu, spilgti krāsainu apspalvojumu.
- mirabele samērā liels, ērkšķains plūmju koks ("Prunus domestica"); attiecīgās plūmju šķirnes.
- paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma); tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- spiets Samērā liels, parasti kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- izteikts Samērā liels, saskatāms, arī attīstīts (par organisma daļām).
- žūksnis Samērā liels, tuvu kopā salikts (piemēram, papīra naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
- palabs Samērā liels.
- slauns Samērā liels.
- mīksts Samērā mērens, neliels (piemēram, par sodu).
- nieks Samērā neliela naudas summa; samērā neliels (kā) daudzums.
- pazems Samērā neliels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- pastarpa Samērā neliels attālums, samērā neliela (tukša) vieta (starp ko).
- pastarpe Samērā neliels attālums, samērā neliela (tukša) vieta (starp ko).
- jēreks Samērā neliels jērs.
- artava Samērā neliels naudas ziedojums (parasti baznīcai).
- īsums Samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu; tase, krūzīte.
- štrauss Samērā plakanas formas ziedu pušķis (likšanai uz kapa); liels ziedu pušķis.
- starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels attālums (starp diviem objektiem); arī sprauga.
- stalts Samērīgs, liels (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kurā augi, parasti koki, veidojas samērīgi, lieli (par norisi).
- peldpalags Samēro liels auduma gabals, kurā slaukās pēc peldes, arī mazgāšanās.
- parastais samtenis samteņu suga ("Aphantopus hyperanthus"), vidēji liels tauriņš ar pelēkbrūniem, retāk ar tumšbrūniem, rudiem, dzelteniem vai baltiem plankumiem klātiem spārniem.
- linlape Santalu dzimtas ģints ("Thesium"), neliels daudzgadīgs lakstaugs (Āfrikā arī krūmi un puskrūmi) ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām, \~220 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- baķis Saritināts, satīts liels (parasti auduma) gabals.
- puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
- golems Saskaņā ar leģendu - māla figūra, kurā 16.-17. gs. Prāgā dzīvojošais rabīns Levi kabalistisku eksperimentu rezultātā iepūtis dzīvību; kaut kas liels un bezdvēselisks.
- zaldātiņš Savienojumā "alvas zaldātiņš": rotaļlieta - neliels no alvas veidots karavīrs.
- cūciņa Savienojumā ar "jūras": neliels grauzēju kārtas dzīvnieks.
- lielum Savienojumā ar adjektīva "liels" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
- lielumu Savienojumā ar adjektīva "liels" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
- rēzus Savienojumos "rēzus makaks", arī "rēzus pērtiķis": samērā liels mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Himalajos) ar zaļganpelēku apmatojumu, sārtu seju un ausīm, sarkanām sēžas tulznām.
- savs kaktiņš, savs stūrītis zemes savs neliels zemes privātīpašums laukos; sava māja, savs mājoklis.
- seģis Sega, liels lakats.
- Dronku apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Rubenes pagastā, reljefa pacēlumā pie Dronku ezera un tā nolaidenajā austrumu krastā, aizņem \~3,5 ha lielu platību, atrastās trauku lauskas liecina, ka viduslaikos tur atradies liels ciems.
- sprīdis Sena garuma mērvienība - aptuveni 18 centimetri (attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu); arī samērā neliels attālums.
- Dēla Sena pilsēta tāda paša nosaukuma salā Egejas jūrā, liels sengrieķu tirdzniecības un reliģiskais centrs, nopostīta 85. g. p. m. ē.
- libella Senā Romā katrs neliels raksts, bet jo sevišķi nievājoša satura; vēlāk katrs rakstisks iesniegums iestādei; tiesā iesniegta sūdzība.
- hekatomba Senajā Grieķijā - 100 vēršu upuris, vēlāk katrs liels upuris.
- hidrija Senajā Grieķijā - ūdens nešanai paredzēts liels māla trauks ar divām horizontālām un vienu vertikālu osu.
- Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi.
- Efesa Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (tag. Turcijas teritorijā), dibināta II gt. p. m. ē., liels sengrieķu tirdzniecības un amatniecības centrs, viduslaikos panīkusi un atstāta, XX gs. arheoloģiskajos izrakumos atklātas izcilu arhitektūras pieminekļu drupas.
- Kiša Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), uz dienvidiem no Babilonas, liels senās Šumeras kultūras centrs, tagad drupu pakalns (Oheimira), atrastas valdnieku pils (XXVIII-XXV gs. p. m. ē.) u. c. celtņu drupas.
- Taksila Senpilsēta Pakistānā ("Taksila"), Pendžābas provinces ziemeļos, liels ekonomiskais un kultūras centrs VI gs. p. m. ē. - V gs. m. ē., arheoloģiskos izrakumos atklātas dažādu periodu drupas, apkārtnē daudz budistu celtņu (klosteri, stūpas) un statuju.
- sabulis Sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes zibelina"), neliels dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti, vērtīgs kažokzvērs.
- āpsis Sermuļu dzimtas suga ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris"), vidēji liels plēsējs ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu, visēdājs, Latvijā dzīvo 5-10 tūkstoši indivīdu.
- sesks Sermuļu dzimtas suga ("Mustela putorius"), neliels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
- dižrācenis Sevišķi liels rācenis.
- supertraleris Sevišķi liels traleris.
- superliels Sevišķi liels.
- vivere Sīks, arī vidēji liels plēsēju kārtas dzīvnieks ar slaidu vidukli, garu asti un mazu galvu.
- sipaks Sīkums, neliels daudzums, druska.
- siltumvadītspējas koeficients siltuma daudzums, kas laika vienībā izplūst caur vides šķērsgriezuma laukuma vienību, ja temperatūras gradients plūsmas virzienā ir vienu vienību liels.
- sardīne Siļķu dzimtas divas ģintis ("Sardina" un "Sardinops") zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos.
- simts Simt (2); arī liels (kā) daudzums.
- sincis Sinces - neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma.
- poliestera šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst galvenokārt no polietilēntereftalāta; stipra, elastīga, termiski un ķīmiski izturīga, gaismizturīga, formnoturīga šķiedra; izstrādājumi maz burzās, neliels higroskopiskums, elektrizējas (izplatītākie komercnosaukumi – lavsāns, terilēns, dakrons, tetorons, elans).
- trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu; dzidru skaņu; triangalo.
- triangalo Sitamais mūzikas instruments - trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu; trijstūris (3).
- Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla.
- skalīņs skalu grozs (liels).
- kerze skalu grozs (neliels).
- kokskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Calosoma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis liels, plakans ar attīstītiem pakaļējiem spārniem, dzīvo gk. lapkoku mežos, kur barojas ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem.
- hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts.
- Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī.
- vienlaidu sliežu ceļš sliežu ceļš, kas izveidots no metinātiem sliežu posmiem, kuru garums ir tik liels (150–950 m), ka temperatūras izmaiņu radītie spēki tajos nevar pārvarēt posma garenvirziena nobīdes pretestības spēkus.
- ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders.
- posa Sliņķis, liels guļava, "miega pūznis".
- šaurknābja pūslītis sloku dzimtas suga ("Phalaropus lobatus"), neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs.
- kazāboliņš Slotzaris - tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), neliels krāšņumkrūms ar dzelteniem (retāk baltiem vai sārtiem) ziediem un trīsstūraini saliktām lapām.
- veseris Smags, parasti liels, āmurs.
- rendols smeļamais trauks; neliels katls.
- lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plašs purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs.
- planētājkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas ģints ("Petaurus"), 3 sugas, neliels dzīvnieks (kuskuss) ar ādas kroku starp priekškājām un pakaļkājām, kas ļauj planēt, sastopams Austrālijā, Jaungvinejā un tuvējās salās.
- nektārkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas suga ("Tarsipes spenserae"), neliels dzīvnieciņš (kuskuss), kas pārtikai sūc nektāru un ēd ziedputekšņus.
- cukuroposums Somaiņu kārtas oposumu dzimtas suga, neliels dzīvnieciņš (līdz 160 g), ar lidplēvi, naktīs medī kukaiņus, pa dienu guļ, sastopams tropos, gk. Austrālijā un Indonēzijā.
- Eirāzijas somzīlīte somzīlīšu suga ("Remiz pendulinus"), Latvijā aizsargājama, neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
- ātrrēķinu dators specializēts dators, kas piemērots darbībām ar skaitļu masīviem, kad jāveic liels aritmētisko darbību apjoms.
- būda Spēcīgi attīstīts ķermenis; liels, smagnējs augums.
- šļakata Spēcīgi, spēji lidojošs, plūstošs samērā neliels (šķidras vielas) kopums.
- negaiss Spēcīgs pārdzīvojums, arī liels garīgs sasprindzinājums.
- lielgabalnieks Spēcīgs, liels zirgs.
- spelgoņa Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums; spalgonis (1).
- spelgonis Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums; spalgonis (1).
- spalgonis Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums.
- spēka grams spēka mērvienība tehniskajā mērvienību sistēmā; vienu gramu (1 G) liels spēks materiālam punktam ar masu viens grams (1 g) piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu (9,81 m/s^2^)
- fiška Spēļu žetons (neliels, apaļš attēls).
- spertuks Speramais, liels gabals.
- bārs Spiediena mērvienība, vienāda ar spiedienu, kuru rada 1000000 dinu liels spēks, darbojoties uz 1 kvadrātcentimetru, kas atbilst 750,08 mm dzīvsudraba staba spiedienam.
- paskāls spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība SI mērvienību sistēmā (Pa) - spiediens, ko rada 1 ņūtonu (N) liels spēks, ja tas darbojas uz 1 m^2^ lielu virsmu perpendikulāri tai (1 Pa=1 N/m^2^).
- baltais stārķis stārķu dzimtas suga ("Ciconia ciconia"), liels putns (ķermeņa garums \~1,5 m, masa 2,6-4,5 kg), taisnais garais knābis un kājas sarkani (jaunajim putniem tumšbrūni), kakls garš, apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, spārni gari un plati; svētelis.
- dumpis Stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas apakšdzimta ("Botaurinae"), vidēji liels bridējputns ar garām kājām, garu kaklu un raibu, dzeltenbrūnu apspalvojumu, 2 ģintis, 12 sugas, Latvijā 2 ģintis 2 sugas.
- gāte Starpteka - neliela upe, kas savieno divas ūdenstilpnes, parasti mazūdenīgāka nekā galvenā gultne; atzars aiz salām; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru.
- pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības); stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
- stilms Stilbs, liels.
- nominālais stils stils, kam raksturīgs liels nomenu lietojuma biežums.
- rimts Stiprs, liels, krietns.
- rints Stiprs, liels, krietns.
- skalbs Stiprs, liels.
- laidiens Straujš skrējiens, liels lēciens.
- plancka Strēmele, neliels gabals.
- govkuņģis Suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats.
- Ant Sūknis, neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē.
- Antlia Sūknis, neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē.
- vaukšķis Suns, parasti neliels, kas mēdz ilgstoši, arī apnicīgi riet.
- hins Suņu šķirne (angļu "Chin", no vārda "Ķīna"): neliels istabas suns ar garu apmatojumu, tautā saukts par japānīti; dzimtene - Japāna.
- sviedrlapa Sviedru lapa - drānas gabaliņš vai speciāls neliels izstrādājums, kuru piešuj apģērbam padusē (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- kliņģeris Šādās formas neliels baltmaizes mīklas veidojums.
- zemes piramīdas šauri 10–15 m augsti konusveida pauguri, kas veidojas, atmosfēras nokrišņiem izskalojot nešķiroto morēnas materiālu; virsotnē liels laukakmens vai klints atlūznis, kas pasargā no erozijas morēnas masu.
- sēklis šelfa virsmas pacēlums, kurš sastāv no mīkstas grunts un kura dziļums salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels; kontinentālais sēklis.
- ķirsēns Šī koka auglis (parasti neliels).
- ķauķis Šīs apakšdzimtas ģints ("Sylvia"), neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei, 18 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- lielais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailuropoda melanoleuca"), liels lāčveidīgs dzīvnieks ar raksturīgiem baltiem un melniem plankumiem, aizsargājams, sastopams Ķīnā, Tibetā.
- bārdzīlīte Šīs apakšdzimtas suga ("Panurus biarmicus"), Latvijā reti sastopams neliels dziedātājputns ar garu asti, aizsargājams.
- pīle Šīs dzimtas apakšdzimta ("Anatinae"), liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi, 34 ģintis, 114 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 24 sugas.
- čakste Šīs dzimtas ģints ("Lanius"), 23 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, neliels putns ar spēcīgu, līku knābi, sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu mugurpusi un bālganu vēderu.
- staipeknis Šīs dzimtas ģints ("Lycopodium"), neliels, mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas.
- kanibālzirneklis Šīs dzimtas suga "Ero furcata", neliels zirneklis (ķermeņa garums - līdz 3 mm), parasti sastopams uz koku un krūmu stumbriem un zariem, pārtiek no citu sugu zirnekļiem.
- sermulis Šīs dzimtas suga ("Mustela erminea", senāk "Foetorius erminea"), neliels dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
- ziemeļu vālodze šīs dzimtas suga ("Oriolus oriolus"), kas sastopama arī Latvijā, neliels putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru garos.
- zivjērglis Šīs dzimtas suga ("Pandion haliaetus"), liels, plēsīgs putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
- kurmis Šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis.
- muskusa bezslavīte šīs dzimtas un ģints suga ("Adoxa moschatellina"), neliels lakstaugs, lapas trīsstaraini saliktas, smaržīgas, ziedi zaļgani, stumbra galā; ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, arī Latvijā, ēnainos mežos, krūmājos.
- svīre Šīs ģints suga ("Apus apus", senāk "Cypselus apus"), neliels, brūngani melns putns ar īsu, platu knābi, gariem, smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
- vārna Šīs ģints suga ("Corvus corone"), liels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām; Eirāzijas vārna.
- dugongs Šīs ģints suga ("Dugong dugong"), Indijas okeānā un Sarkanajā jūrā mītošs liels (līdz 3 m garš) jūrassirēnu kārtas zīdītājs ar saplacinātu asti.
- austrumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus luscinia syn. Luscinia luscinia"), neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kas Latvijā sastopams samērā bieži.
- gorilla Šīs ģints suga ("Gorilla gorilla"), liels primāts, augums 1,8-2 m, masa - līdz 250 kg.
- orangutans Šīs ģints suga ("Pongo pygmaeus"), liels primāts, augums līdz 150 cm, masa - līdz 200 kg, roku plētums - līdz 3 m (Kalimantānas un Sumatras salas mežos).
- mūžzaļā sekvoja šīs ģints suga ("Sequoia sempervirens"), mūžzaļš liels vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā) ar izcili dekoratīvu un izturīgu koksni.
- gepards šīs ģints vienīgā suga ("Acinonyx jubatus"), paliels plēsējs (ķermeņa garums 120 - 150 cm, astes garums 63 - 75 cm, masa 50 - 65 kg), galva maza, kājas garas, izplatīts Āfrikas un Āzijas tuksnešos un savannās.
- rundelka Šķidruma iesmelšanai paredzēts neliels trauks ar taisnu, pagaru osu, rokturi.
- koncentrēts šķīdums šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
- šķīnis Šķīlis; paliels duncis (skalu plēšanai).
- šņūka Šķipsna, neliels daudzums.
- šņūkata Šķipsna, neliels daudzums.
- snipstiņš Šķipsna, sauja; pavisam neliels daudzums.
- Mensu šļūdonis šļūdonis Beluhas kalna ziemeļaustrumu nogāzē Katuņas grēdā, Altajā, Krievijas Altaja Republikā, garums - 10,5 km, platība - 13,2 kvadrātkilometri, noslīd līdz 1930 m vjl., liels leduskritums (augstums - 250 m, platums - 1000 m).
- makrosteatoze Šūnas pārmaiņas, kad viens liels tauku piliens aizņem lielāko daļu šūnas, bet citoplazma ar kodolu novietojas tam apkārt.
- masveidā Tā, ka (kur) piedalās, darbojas, (ko) veic liels (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopums, skaits.
- tumu Tā, ka ir samērā neliels laika sprīdis (piemēram, līdz kādam laika posmam, notikumam).
- tālu Tā, ka rodas samērā liels attālums, parasti starp ķermeņa daļām, līdz tām (virzīt, virzīties).
- tālu Tā, ka tiek pārvarēts samērā liels attālums (virzīties, virzīt).
- divgājienu Tāda (vītne), kurai ir liels solis un divas vītņu līnijas.
- lielpūre Tāda, kurai ir liels pūrs.
- mazgrādīgs Tāds (dzēriens), kam ir samērā neliels alkohola procents.
- rupš Tāds (pavediens, dzija), kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, kas nav smalks, tievs.
- puntvēderis tāds (zēns) kam ir liels vēders.
- sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikapstākļiem, laikposmu).
- augsts Tāds, kam ir (samērā) liels attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: zems.
- vēdarains Tāds, kam ir (samērā) liels vēders.
- vēdaraiņš Tāds, kam ir (samērā) liels vēders.
- vēderaiņš Tāds, kam ir (samērā) liels vēders.
- ātrgaitas Tāds, kam ir ātra gaita, liels darbības ātrums (par mašīnām, mehānismiem).
- plašs Tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piemēram, par tekstu, zināšanām).
- masīvs Tāds, kam ir liela masa, liels apjoms; arī blīvs.
- smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu; pretstats; viegls (1).
- smagsvara Tāds, kam ir liela masa, liels svars.
- apjomīgs Tāds, kam ir liels apmērs, apjoms (1).
- biezs Tāds, kam ir liels caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: plāns.
- lielformāta Tāds, kam ir liels formāts.
- lielizmēra Tāds, kam ir liels izmērs.
- lielkalibra Tāds, kam ir liels kalibrs.
- lielknābis Tāds, kam ir liels knābis.
- teleskopisks Tāds, kam ir liels optiskais stiprums (par optisku ierīci).
- lieltonnāžas Tāds, kam ir liels reģistra tonnās izteikts tilpums (par kuģiem).
- liess Tāds, kam ir liels smilšu piejaukums (par mālu).
- lieltilpuma Tāds, kam ir liels tilpums.
- lielvēderains Tāds, kam ir liels vēders (parasti par dzīvniekiem).
- sirms Tāds, kam ir ļoti liels vecums, tāds, kas pastāv ļoti ilgi.
- šķidrs Tāds, kam ir maz lapu, ziedu, zaru (par augiem); tāds, kurā starp augiem ir samērā liels attālums (par augu kopumu).
- miniatūrs Tāds, kam ir neliels apjoms un parasti viena noskaņa (par skaņdarbu).
- pacaurs Tāds, kam ir neliels caurums vai daži nelieli caurumi.
- sekls Tāds, kam ir neliels dziļums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.); pretstats: dziļš.
- sekls Tāds, kam ir neliels ievirzījums ķermenī, ādā u. tml. (par rievām, brūcēm).
- mazmēroga Tāds, kam ir neliels mērogs.
- mazmēra Tāds, kam ir neliels mērs, lielums.
- lēzens Tāds, kam ir neliels pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem).
- izlēzens Tāds, kam ir neliels slīpums.
- lēvs Tāds, kam ir neliels, pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem).
- grandiozs Tāds, kam ir neparasti liels vērienīgums, iedarbīgums u. tml.; varens, dižens.
- pagarš Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu (piemēram, par tekstu).
- solīds Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība, samērā liels apjoms.
- garš Tāds, kam ir samērā liels apjoms (piemēram, par tekstu).
- paplašs Tāds, kam ir samērā liels apjoms (piemēram, par tekstu).
- paaugsts Tāds, kam ir samērā liels attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: pazems.
- garš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram; pretstats: īss.
- pagarš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram; pretstats: paīss (1).
- augsts Tāds, kam ir samērā liels augstums (3) - par skaņu, balsi.
- pabiezs Tāds, kam ir samērā liels caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: paplāns.
- plats Tāds, kam ir samērā liels diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem).
- dziļš Tāds, kam ir samērā liels ievirzījums kur iekšā (par upēm, bedrēm, aizām u. tml.); pretstats: sekls.
- garš Tāds, kam ir samērā liels ilgums (par laika posmu); ilgs.
- pagarš Tāds, kam ir samērā liels ilgums; pailgs.
- resns Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām); pretstats: tievs.
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.).
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums (parasti par matiem, apmatojumu).
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu; pretstats: smalks.
- rups Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- vēderišks Tāds, kam ir samērā liels vēders.
- negarš Tāds, kam ir samērā neliels apjoms (piemēram, par tekstu).
- neaugsts Tāds, kam ir samērā neliels augstums.
- nedziļš Tāds, kam ir samērā neliels dziļums.
- īss Tāds, kam ir samērā neliels garums; pretstats: garš.
- negarš Tāds, kam ir samērā neliels garums.
- īss Tāds, kam ir samērā neliels ilgums (par laika posmu); neilgs.
- neilgs Tāds, kam ir samērā neliels ilgums (par laikposmu).
- negarš Tāds, kam ir samērā neliels ilgums; tāds, kas turpinās neilgi.
- paviegls Tāds, kam ir samērā neliels svars, neliela masa.
- īss Tāds, kam ir samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks (parasti par valodas skaņām).
- jauns Tāds, kam ir samērā neliels vecums (par dzīvām būtnēm); pretstats: vecs.
- pahignāts Tāds, kam liels apakšžoklis.
- mazs Tāds, kam nepieder liels īpašums, liela bagātība; arī nabadzīgs.
- smags Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm); arī šķietami zems.
- sīks Tāds, kam pieder samērā neliels īpašums, samērā nelieli naudas līdzekļi (parasti ražošanā, tirdzniecībā); tāds, kam ir necils, nenozīmīgs amats, sabiedriskais stāvoklis, nav ietekmes sabiedrībā.
- mantīgs Tāds, kam pieder, parasti liels, īpašums; bagāts.
- tilpumains Tāds, kam piemīt samērā liels, parasti īpatnējais, tilpums; tāds, ko raksturo ar, parasti īpatnējo, tilpumu.
- vulkānisks Tāds, kam raksturīgs liels straujums, dedzīgums (parasti par cilvēku, tā rakstura īpašībām, to izpausmi).
- smags Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums.
- plašs Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (par kustībām, žestiem).
- plats Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (par kustībām).
- plats Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā liels attālums no vienas malas līdz otrai; pretstats: šaurs.
- lielvēderains Tāds, kam vidusdaļā ir liels izvirzījums, paplatinājums (par priekšmetiem).
- vēderains Tāds, kam vidusdaļā ir samērā liels paplašinājums, izliekums (par apaļiem vai ieapaļiem priekšmetiem).
- tāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā liels attālums.
- slēgts Tāds, kas cieši apņem kaklu, tāds, kam nav liels izgriezums (par apģērbu, tā detaļām).
- tāls Tāds, kas dzīvo vietā, līdz kurai ir samērā liels attālums.
- tāls Tāds, kas ierodas, ir ieradies no vietas, līdz kurai ir samērā liels attālums.
- gabalīgs Tāds, kas ir (samērā) liels, labi barots (par dzīvniekiem).
- rupjš Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā liels šķērsgriezums.
- rups Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir smērā liels šķērsgriezums.
- sīks Tāds, kas ir izvērsts ļoti vāji, rada nenozīmīgus rezultātus (par darbību, norisi); tāds, kam ir samērā neliels apjoms (piemēram, par darbu).
- šķobrainītis Tāds, kas ir neliels un šķobrains (parasti par sivēnu).
- pārliecīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pārlieks Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pārmērīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- neatsverams Tāds, kas ir tik liels, ka to nav iespējams ne ar ko atlīdzināt, kompensēt (piemēram, par zaudējumu).
- nepārredzams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārredzēt; šķietami bezgalīgs; nepārskatāms.
- nepārskatāms Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārskatīt; šķietami bezgalīgs; nepārredzams.
- neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami uztvert (parasti ar redzi); arī ārkārtīgs.
- neizmērojams Tāds, kas ir, piemēram, tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt; arī ārkārtīgs.
- šaušalīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu); ļoti liels, ārkārtīgs; šausmīgs (4).
- šausmīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu); ļoti liels, ārkārtīgs.
- mērens Tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.); tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām.
- paklepains Tāds, kas nedaudz klepo; tāds, kam ir neliels klepus.
- ārkārtīgs Tāds, kas neiekļaujas parastajās normās, neatbilst parastajam veidam; sevišķs; sevišķi liels.
- mazs Tāds, kas nesasniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju); pretstats: liels.
- nolaidens Tāds, kas pakāpeniski pazeminās; tāds, kam ir neliels slīpums.
- dziļš Tāds, kas piepilda vietu, kurai ir liels ievirzījums kur iekšā (par ūdeni).
- sekls Tāds, kas piepilda vietu, kurai ir neliels dziļums (par ūdeni).
- rupjšķiedrains Tāds, kas sastāv no šķiedrām, kurām ir samērā liels šķērsgriezums.
- lielisks Tāds, kas sevišķi atbilst noteiktām prasībām (pēc daudzuma); sevišķi liels.
- rets Tāds, kas skaitā ir mazs, neliels (par cilvēku kopumu).
- nebeidzams Tāds, kas šķietami nav ierobežots; ļoti liels, plašs; bezgalīgs (2).
- slapjš Tāds, kur gaisā ir liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- mitrs Tāds, kur gaisā ir samērā liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- vēsmains Tāds, kur ir neliels vējš, arī caurvējš.
- pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels dzīvnieku blīvums (par vietu, teritoriju).
- pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums (par vietu, teritoriju).
- plats Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums un zems mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- daudzskaitlīgs Tāds, kurā ir liels skaits vienību.
- spriegs Tāds, kurā ir samērā liels mehāniskais spriegums.
- satracināts Tāds, kurā izpaužas liels uzbudinājums, nesavaldība.
- satrakots Tāds, kurā izpaužas liels uzbudinājums, nesavaldība.
- pabailīgs Tāds, kurā izpaužas neliels (dzīvnieka) tramīgums.
- spriegs Tāds, kurā kam rodas samērā liels mehāniskais spriegums (par procesu, darbību).
- skops Tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu).
- masveidīgs Tāds, kurā piedalās, darbojas, kuru veic liels (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopums, skaits; masveida (1).
- masveida Tāds, kurā piedalās, darbojas, kuru veic liels (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopums, skaits.
- trekns Tāds, kura sastāvā ir liels pamatvielas, galvenās vielas daudzums (par vielu maisījumu, parasti par saistvielām, degvielu).
- rupjmaluma Tāds, kura sastāvdaļām malšanas rezultātā ir samērā liels šķērsgriezums (par produktu); tāds, kurā maļot iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā liels šķērsgriezums (par iekārtu, ierīci u. tml.).
- resns Tāds, kura stumbram ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
- ietilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties; tāds, kam ir liels tilpums.
- tilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot; tāds, kam ir liels tilpums; arī ietilpīgs (1).
- titānisks Tāds, kura veikšanai ir nepieciešams neparasti liels spēks, piepūle (par darbību); neparasti liels (par spēku, tā koncentrāciju).
- ietilpīgs Tāds, kura veikšanai jāpatērē samērā liels darba daudzums; darbietilpīgs.
- gigantisks Tāds, kura veikšanai nepieciešams neparasti liels spēks, enerģija.
- straujš Tāds, kura virziena maiņai ir neliels rādiuss (parasti par ceļu, reljefa veidojumu).
- smagatlētika Tādu sporta veidu grupa (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks.
- tāliene Tāla vieta; arī samērā liels attālums.
- zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas kaiju dzimtas apakšdzimta ("Sterninae"), neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti, 10 ģinšu, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- ķikuts Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago media", senāk "Scolopax gallinago"), neliels rūsgandzeltens bridējputns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām, Latvijā caurceļotājs un rets ligzdotājs, aizsargājams.
- trulītis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas šņibīšu ģints suga ("Calidris minuta"), neliels putns, Latvijā caurceļotājs.
- tilbīte Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas trīs ģintis ("Tringa", "Xenus" un "Actitis"), nelieli līdz vidēji liels bridējputns ar slaidu ķermeni un garu knābi, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- gals Tas (parasti neliels gabals), kas palicis pāri pēc apstrādes, lietošanas (piemēram, griežot, dalot ko garenu).
- milzis Tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels; gigants (2), milzenis (1).
- milzenis Tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels; gigants (2), milzis (3).
- gigants Tas (piemēram, rūpnīca, celtne, pilsēta), kas ir neparasti liels; milzenis.
- lielvēderis Tas (tāds), kam ir liels vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- makans Tas, kas ir liels (parasti par zivi).
- obļava Tas, kas ir liels, plašs.
- monstrs Tas, kas ir ļoti liels.
- lielaudzējs Tas, kas mēdz augt liels, kam ir nosliece augt lielam.
- šūpotnis Tauriņu kārtas dzimta ("Hepialidae"), liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies, spārnu plētums - 22-65 mm, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- tīklkode tauriņu kārtas dzimta ("Yponomeutidae syn. Hyponomeutidae"), neliels tauriņš (spārnu plētums - 6-26 mm), kura kāpuri dzīvo tīklojumos uz augiem un bojā tos, \~800 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
- zobspārņi Tauriņu kārtas dzimta ("Notodontidae"), kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu.
- pasvilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Phycitidae"), neliels vai vidēji liels tauriņš (spārnu plētums - 9-36 mm), Eirāzijā >500 sugu, Latvijā konstatētas 55 sugas.
- svilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Pyralidae"), vidēji liels tauriņš, kura kāpuri mīt, piemēram, uz augiem, miltos, vaskā, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- sfings Tauriņu kārtas dzimta ("Sphingidae"), kam raksturīgs liels, drukns ķermenis ar tievāku pakaļējo daļu un priekšējie spārni, kas ir ievērojami garāki par pakaļējiem spārniem, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- irbulene Tauriņziežu dzimtas ģints ("Genista"), neliels puskrūms vai krūms, 75-100 sugu, Latvijā konstatētas 2 vasarzaļas sugas.
- santali Tauta Indijas ziemeļrietumu daļā, Bihāras štata austrumos, neliels skaits arī Bangladešā, kopskaitā līdz 5 mlj cilvēku, valoda pieder pie mundu valodām, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums.
- baluhji Tauta, dzīvo Kenijas rietumos un Ungadas dienvidaustrumos, valoda (luhja) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliels skaits kristīgo.
- citvalodas iespraudums tekstā iekļauts vārds, relatīvi stabila vārdkopa vai neliels izteikums no šī teksta valodas atšķirīgā valodā.
- šarjāža Tektoniska sega, liels tektonisks iežu uzbīdījums.
- ķiste Telpas rotājums - liels salmu puzuris, pie kura piekārti mazi puzuri.
- ķists Telpas rotājums - liels salmu puzuris, pie kura piekārti mazi puzuri.
- tērse Tērce, neliels strauts.
- baismīgs Tik ļoti liels (arī ātrs, mazs u. tml.), ka rodas bailes.
- bāzis Tīkla enkurs (liels akmens).
- vienliels Tikpat liels; vienāda lieluma.
- spoguļserveris Tīmekļa serveris, ko datoru tīkla administrators papildus pievieno tīklam, ja pienākošais trafiks ir tik liels, ka tīklā esošais tīmekļa serveris to nespēj apstrādāt.
- šķīnis Tīne, samērā liels trauks, tvertne.
- deserta vīni tokajiešu tipa vīni, kagors, malaga, saldie portvīni un muskati, ko gatavo, neļaujot vīnogu (arī citu ogu un dažu augļu) sulai pilnīgi norūgt un pieliekot tai cukuru; raksturīgs liels alkohola procents (13% un vairāk).
- vimpeļkāts Topā nostiprināts neliels nerūsoša materiāla karogkātiņš, kurš nes jahtas pazīšanas vimpeli.
- kuranti Torņa pulkstenis vai liels istabas pulkstenis ar zvanu komplektu noteiktā toņu secībā.
- hipoīdeļļa Transmisijas eļļa ar labām pretdilšanas un slīdes īpašībām; lieto zobratu pārvados, kuros starp zobratiem attīstās liels spiediens un slīdes ātrums.
- tranzistora piesātinājuma režīms tranzistora darbība, kad tranzistors ir pilnīgi atvērts – spriegums starp kolektoru un emiteru ir neliels (0,5–1,5 V), bet kolektora strāvu nosaka tikai barošanas spriegums un kolektora ķēdē ieslēgtā pretestība; lai šo režīmu iegūtu, bāzes strāvai jābūt lielākai par t. s. piesātinošo bāzes strāvu.
- dobuma rezonators Trauks, kuru ar apkārtējo vidi savieno neliels caurums vai kakliņš; atrodoties ārējā skaņas laukā, tas pastiprina tikai noteiktas frekvences skaņas, tā dodot iespēju izdalīt harmoniskās komponentes; Helmholca rezonators.
- putna miegs trausls miegs, ko var viegli pārtraukt; neliels brīdis miega, pēc kura cilvēks jūtas atspirdzis.
- triecienarmija Trieciena īstenošanai paredzēts liels karaspēka formējums.
- Krāku ezeri trīs ezeri Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 150 m vjl., lielākā Krāku ezera platība - 18,7 ha, garums - 0,7 km, vidējais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis, zivīm bagāts, ziemeļu pusē no tā neliels ezeriņš.
- trīstik Trīsreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
- raflēzija tropu parazītaugs ("Rafflesia"), vairāk nekā 40 sugas, visas ir sastopamas Dienvidaustrumāzijā, tām raksturīgs ļoti liels zieds.
- slīkoņa baļķis ūdenī nogrimis, arī grimstošs liels koks.
- starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru.
- sarkanvēdera ugunskrupis ugunskrupju suga ("Bombina bombina"), neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem.
- Sudosta Upe Krievijā (Brjanskas apgabalā) un Ukrainā (Čerņigovas apgabalā, tikai neliels lejteces posms - Sudista), Desnas labā krasta pieteka.
- barkass Upju baržu paveids - neliels kuģis pasažieru un nelielas kravas pārvadāšanai, kā arī nelielu kuģu vai laivu vilkšanai.
- stajaks Uz pamatnes vertikāli novietots neliels dēlis ar robu linu saujas uzlikšanai.
- stoļuks Uz pamatnes vertikāli novietots neliels dēlis ar robu linu saujas uzlikšanai.
- ķesele Uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai; šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai.
- krokijs Uzmetums - neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs brīvā, ātrā izpildījuma manierē.
- skudrvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Monotomidae"), ķermenis neliels, izstiepts, 1,3-3 mm garš, sarkandzeltens līdz brūnmelns, dzīvo gk skudru pūžņos, Latvijā maz pētīta, konstatētas 3 sugas.
- ziedspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Meligethes"), vaboles ķermenis neliels, ieapaļš, melns vai melnbrūns, dažām sugā ar zaļganu spīdumu, Latvijā konstatēts >30 sugu.
- garnele Vairākas peldvēžu apakškārtas dzimtas ("Crangodinae, Palaemonidae" u. c.), neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis, \~2000 sugu; krevete.
- kankāns Vājš, liels, klibs, arī kalsns, sakupis, skrandās tērpts.
- standarts Valsts galvas, karaspēka pavēlnieka, karaspēka vienības u. tml. četrstūrveida, parasti neliels, karogs.
- baņķieris Valsts, kuras rīcībā ir liels finansu kapitāls.
- Cet Valzivs, liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Cetus Valzivs, liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- klijāns Vanagu dzimtas ģints ("Buteo"), vidēji liels putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti, āķveidīgi saliektu knābja galu un gariem, platiem spārniem, 24 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas.
- klija Vanagu dzimtas ģints ("Milvus"), vidēji liels putns ar platiem spārniem un garu, galā šķeltu asti, 2 sugas, abas sastopamas arī Latvijā un ir aizsargājamas.
- antonīms vārds, kas pretstatīts citam vārdam pēc kāda nozīmes komponenta, piemēram, vārdi "liels" un "mazs" ir antonīmi
- gradācijas jēdzienu grupa vārdu grupa, kas nosauc vienu un to pašu pazīmi atšķirīgā pakāpē, piemēram, vārdi “sīks”, “mazs”, “liels” un “milzīgs” veido vienu gradācijas jēdzienu grupu.
- ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris; ūdens kliņģeris.
- ūdens kliņģeris vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris.
- parastais kovārnis vārnu dzimtas suga ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca"), vidēji liels, plēsīgs zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu.
- Eirāzijas riekstrozis vārnu dzimtas suga ("Nucifraga caryocatactes"), neliels putns ar tumšbrūnu, baltraibu apspalvojumu un melnu asti ar baltu galu; Latvijā nelielā skaitā.
- parastā žagata vārnu dzimtas suga ("Pica pica", senāk "Pica caudata"), vidēji liels putns ar melnbaltu apspalvojumu un pagarinātu asti, Latvijā sastopams bieži.
- stoņģele Vecs trauks (parasti atkritumiem) - piemēram, neliels spainis, pods, muciņa.
- damakša Vecs, liels mežs, džungļi.
- damākša Vecs, liels mežs, džungļi.
- damakšņa Vecs, liels mežs, džungļi.
- damaksnējs Vecs, liels mežs, džungļi.
- damaksnis Vecs, liels mežs, džungļi.
- damaukša Vecs, liels mežs, džungļi.
- klams Vecs, liels, vājš zirgs; arī lamuvārds cilvēkam.
- punis Vēders; liels vēders.
- 2 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 1,6-3,3 m/s, neliels vējš, seja jūt gaisa kustību, lapas čab.
- zebu vēršu ģints suga (_Bos taurus indicus_), liels mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta.
- čakārnis Vēzis (parasti liels).
- susliks Vidēji liels (līdz 40 centimetriem garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
- mezosoma Vidēji liels ķermenis.
- spindele Vidēji liels vai liels divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri ir zīdītāju parazīti.
- skrējējzirneklis Vidēji liels vai liels tumšas krāsas zirneklis, kas dzīvo uz zemes, neveido tiklus, medījumam uzbrūk lecot.
- pusliels Vidēji liels.
- pavēze Viduslaikos - liels vairogs, kam apakšgalā bija ass dzelksnis, kuru iesprauda zemē.
- leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem par pienākumu ar savu zirgu un ieročiem doties ordeņa rīkotajos karagājienos, veidojot vieglo kavalēriju; par pirmo lēņa saņēmēju no ordeņa 1207. gadā kļuva Mālpils apvidus pilskungs Maneģints.
- lielens Viduvēji liels, puslīdz liels; lielans.
- lilans Viduvēji liels, puslīdz liels; lielans.
- lielans Viduvēji liels, puslīdz liels.
- klāsts Viena un tā paša veida, līdzīgu priekšmetu, parādību (parasti liels) kopums.
- mitrene Vienādkājvēžu kārtas apakškārta ("Oniscoidea"), neliels posmkāju tipa vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās; \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 19 sugu.
- redingots Viengabala piegriezums (sieviešu apģērbam), kurā ir neliels paplatinājums uz leju no joslas vai gurnu vietas.
- šņūcenis Viens šņauciens, neliels daudzums.
- minibārs Viesnīcas numurā iekārtots dzērienu un vieglu uzkodu pašapkalpošanās bārs, parasti neliels ledusskapis, kurā ievietoto atspirdzinošo un alkoholisko dzērienu un vieglo uzkodu sortimentu un to cenas nosaka, ievērojot tūristu mītnes tirgvedības apsvērumus.
- dedzinātava Vieta, arī neliels uzņēmums, kur ar pārtvaici iegūst (piemēram, spirtu, darvu).
- izdegas Vieta, kur mežs izdedzis, bet jo īpaši sūnājs, tā ka vēlāk tur sakrājas neliels ūdens daudzums.
- plāne Vieta, laukums; neliels zemes gabals.
- baltērkšķis Vilkābele ("Crataegus") - neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar baltiem ziediem un sarkaniem vai melniem (reti dzelteniem) augļiem.
- vīkaļa Villaine, liels lakats.
- uzkalns Virs (kā) pamata izveidots vai izveidojies neliels, parasti kādas masas, paaugstinājums.
- lamināra plūsma viskoza šķidruma plūsma, kurā šķidruma daļiņas sakārtoti virzās pa slāņiem un enerģijas pārdale (masas pārnesums starp slāņiem) notiek molekulārā līmenī; vērojama, ja plūsmas ātrums ir samērā neliels.
- lielums Vispārināta īpašība --> liels (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielums Vispārināta īpašība --> liels (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nolaidenums Vispārināta īpašība --> nolaidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; veidojums, kas pakāpeniski pazeminās; veidojums, kam ir neliels slīpums.
- tālums Vispārināta īpašība --> tāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā liels attālums, atstatums.
- pāvs Vistveidīgo kārtas fazānu apakšdzimtas 2 ģintis ("Afropavo" un "Pavo"), liels putns ar ļoti krāšņām garām uzastes spalvām (tēviņiem).
- mežirbe Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas medņu apakšdzimtas suga ("Bonasa bonasia syn. Tetrastes bonasia"), vidēji liels putns, apspalvojums rūsgans, dzīvo pa pāriem, ligzdu taisa uz zemes, nometnieks, Latvijā diezgan bieži.
- paipala vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Coturnix coturnix", senāk "Tetrao coturnix", arī "Ortygion coturnix"), neliels dzeltenīgi brūns vai raibs vistveidīgo kārtas putns, Latvijā aizsargājams; audzē olu un gaļas ieguvei; puspelēda; putpelava.
- rubenis Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Tetrao tetrix syn. Lyrurus tetrix"), liels putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem; teteris.
- mednis Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Tetrao urogallus"), liels putns ar tumšu apspalvojumu.
- čozēnija Vītolu dzimtas ģints ("Chosenia"), liels, ātraudzīgs, vītoliem līdzīgs koks, Austrumāzijā, 1 suga.
- papele Vītolu dzimtas ģints ("Populus"), liels, ātraudzīgs koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
- civeta Viveru dzimtas suga ("Civettictis civetta"), vidēji liels plēsējs, Āfrikas dienvidu daļā, atgādina milzīgu raibu mājas kaķi.
- Virunga Vulkāniskas apgabals Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, 8 lielu un daudzu mazu vulkānu konusi (augstākais - Karusimbi, 4507 m), liels seismiskums.
- baltais zaķis zaķu dzimtas suga ("Lepus timidus"), vidēji liels zīdītājs, ķermeņa garums 45-65 cm, masa 3-4 kg, apmatojums garš, mīksts, vasarā mugurpuse un sāni rūsganbrūni, pavēdere gaiša, ziemā viss apmatnojums balts, ausis 8-10 cm garas, ar melniem galiem.
- raiders Zāles pļāvējs (parasti neliels četrriteņu traktors) ar maināmu aprīkojumu.
- stūris Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā; arī apmešanās vieta, neliels miteklis.
- kubucis Zemes kukurznis, neliels cinis.
- bīte Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem.
- flešmobs Zibakcija - performances veids, kuras dalībnieki, parasti liels cilvēku pūlis sapulcējas vienā vietā, veic neparastas darbības un tūlīt pēc izklīst.
- kāmis Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Cricetidae"), neliels, drukns dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos), 127 ģintis, \~625 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 6 sugas.
- lemings Zīdītāju klases grauzēju kārtas kāmju dzimtas četras ģintis ("Lemmus, Myopus, Synaptomus, Dicrostonyx"), neliels dzīvnieks ar biezu, pelēkbrūnu, plankumainu apmatojumu, ziemeļu puslodē tundrā, mežatundrā, 9 sugas.
- aita Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Ovis"), atgremotājs, vidēji liels lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
- pekars Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Tayassuidae"), vidēji liels neatgremotājs ar smirdoša sekrēta dziedzeri uz muguras, sastopams no ASV dienvidrietumu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, tiek medīts gaļas un ādas ieguvei, 2 sugas.
- jaguārs Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo onca"), liels, plēsīgs dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (Dienvidamerikā un Vidusamerikā).
- tīģeris Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo tigris"), liels, ļoti spēcīgs dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
- lauva Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Leo leo"), liels, ļoti spēcīgs dzīvnieks ar dzeltenīgu apmatojumu.
- mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas.
- kata Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur catta"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās.
- varis Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur variegatus"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās.
- zilonis Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzimta ("Elephantiidae"), liels, masīvs dzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvam kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
- kašalots Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobaino vaļu apakškārtas dzimta ("Physeteridae"), liels, plēsīgs zīdītājdzīvnieks, 2 ģintis, 3 sugas, ķermeņa garums - 9-21 m, masa - līdz 50 t, visos okeānos (izņemot arktiskos rajonus).
- zaķis Zīdītāju klases zaķveidīgo kārtas dzimta ("Leporidae"), vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti, 10 ģinšu, 45-47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- surikats zīdītāju tipa plēsēju kārtas mangustu dzimtas suga ("Suricata suricata"), neliels dzīvnieks, kas savvaļā sastopams Dienvidāfrikas pustuksnešos.
- papīrkoks Zīdkoku dzimtas ģints neliels vasarzaļš koks, lapas staraini dalītas ar asiem matiņiem; subtropos un tropos, no lūksnes Ķīnā un Japānā jau vairāk nekā 2000 g. iegūst smalkšķiedras papīru.
- krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai - liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
- informācija ziņojums, ziņas (presē, radio, televīzijā); neliels publicistisks raksts ar aktuālām ziņām.
- baltiņš Zirgs ar baltu vai ļoti gaišu apmatojumu (parasti neliels un ne visai spēcīgs).
- kiangs Zirgu ģints kulanu sugas pasuga ("Equus hemionus kiang"), samērā liels, ātrs un izturīgs dzīvnieks ar brūnu apmatojumu; paretam sastopams Tibetas un Nepālas kalnu stepēs.
- ēzelis Zirgu ģints suga ("Equus asinus"), neliels dzīvnieks ar garām ausīm.
- mājas zirgs zirgu suga ("Equus caballus"), liels mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, transportā, sportā.
- māņlēcējzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Oxiopidae"), Latvijā konstatēta 1 suga ("Oxyopes ramosus"), vidēji liels zirneklis (ķermeņa garums - 5-6 mm), mīt gk. sausās pļavās krūmos un zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams samērā reti.
- lēcējzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Salticidae"), vidēji liels zirneklis, kas neauž ķeramtīklus, bet medījumam uzbrūk ar lēcienu, Latvijā konstatēta 31 suga.
- medniekzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Sparassidae"), Latvijā konstatēta 1 suga "Micrommata roseum", liels zirneklis (ķermeņa graums līdz 15 mm), dzīvo kokos, krūmos un garā zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams reti.
- tarantuls zirnekļveidīgo klases zirnekļu kārtas skrējējzirnekļu dzimtas ģints ("Lycosa"), \~10 sugu, liels indīgs skrējējzirneklis (siltajās zemēs); aktīvs naktī, mīt Dienvideiropā un Vidusāzijā.
- zivjdzenītis Zivjdzenīšu dzimtas suga ("Alcedo atthis"), neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti; zivju dzenītis.
- mahairods Zobenzobu tīģeris, liels izmiris kaķu dzimtas zīdītājs (plēsoņa) ar milzīgiem, no mutes izvirzītiem augšējiem ilkņiem.
- zobritenis Zobrats (parasti liels).
- zoss Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anserinae"), liels ūdensputns ar garu kaklu, 7 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 12 sugu.
- gulbis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Cygnus"), liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- neitronu zvaigzne zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kam ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums; izveidojas no pārmilzu zvaigznes kodola gravitācijas kolapsa rezultātā, ja zvaigznes kodola masa ir 1,4 līdz 2–3 Saules masu robežās.
- pulkstenis Zvans (parasti neliels).
- čerpeks Zvejas rīks - neliels tīkliņš (ar garu kātu), kas piestiprināts pie lokaniem kokiem.
- vada Zvejas rīks, liels tīkls, iemetnis.
- čipste zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints ("Anthus"), neliels, slaids dziedātājputns ar zaļganbrūnu, smilšu krāsas vai olīvbrūnu mugurpusi.
- zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Bombycillidae") neliels, brūnganpelēks dziedātājputns, 5 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Cinclidae"), neliels putns, mīt pie tekošiem ūdeņiem, 1 ģints, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi.
- dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži.
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas zīlīšu ģints suga ("Parus caeruleus"), neliels (mazāks par zīlīti) meža putns ar gaišzilu mugurpusi.
- ķauķītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"), neliels dziedātājputns ar olīvzaļu apspalvojumu, 41 suga, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- erickiņš Zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Phoenicurus"), neliels slaids dziedātājputns ar spilgtu apspalvojumu, 10-13 sugu; Latvijā konstatētas 2 sugas.
- kaņepītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķeģu ģints suga ("Acanthis cannabina"), neliels dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem.
- dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis.
- ķivulis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis spinus", senāk "Fringilla spinus"), neliels dzeltenzaļš meža putns; Eirāzijas ķivulis.
- skudrķērājs Zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Formicariidae"), neliels vai vidēji liels, tumšbrūns putns (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kas pārtiek no kukaiņiem, galvenokārt no skudrām, termītiem, 51 ģints, 228 sugas.
- cīrulis Zvirbuļveidīgo putnu kārtas zvirbuļputnu jeb dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Alaudidae"), neliels dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu, 18 ģintis, 82 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis ("Alauda, Galerida, Lullula, Eremophila"), 4 sugas, kas ir gājputni.
- parastais ķeģis žubīšu dzimtas ķeģu suga ("Acantis flammea syn. Carduelis flammea"), neliels, drukns dziedātājputns, mazāks par zvirbuli, lido kompaktos, labi koordinētos bariņos
- zaļžubīte Žubīšu dzimtas suga ("Carduelis chloris syn. Chloris chloris"), neliels dziedātājputns, kura tēviņiem ir raksturīgs zaļgans apspalvojums; rietumu zaļžubīte.
liels citās vārdnīcās: