šunelis
šunelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šunelis | šuneļi |
| Ģen. | šuneļa | šuneļu |
| Dat. | šunelim | šuneļiem |
| Akuz. | šuneli | šuneļus |
| Lok. | šunelī | šuneļos |
Dem. → suns1; neliels, arī jauns suns.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nez no kurienes uzradās raibs šunelis un piegrūda purnu Tuša biksēm.
- Es draudzīgi paskatījos uz šuneli, gaidīdams kaut kādu padošanās zīmi.
- Ne velti arī šīs šķirnes šuneļi iecienīti, piemēram, britu karaļnamā.
- Šunelis ir dzīvespriecīgs un aktīvs, radot sajūsmu apkārtējos cilvēkos.
- Video aprakstā norādīts, ka mazā un draiskulīgā šuneļa darbība iemūžināta martā.