zirģelis
zirģelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zirģelis | zirģeļi |
| Ģen. | zirģeļa | zirģeļu |
| Dat. | zirģelim | zirģeļiem |
| Akuz. | zirģeli | zirģeļus |
| Lok. | zirģelī | zirģeļos |
Dem. → zirgs1; neliels, arī stipri vājš zirgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad jau katrs, pat visžēlīgākais zirģelis, izskatoties gana dzīvelīgs
- Klusēdams samaksāja un uzplikšināja ar plaukstu slapjajam zirģelim.
- Bet aita paliek tik liela un smaga, ka žīda zirģelis vairs nevar pavilkt.
- Ormanis uzrāva cepuri dziļāk uz acīm, kaut ko norūca un uzšāva zirģelim ar pātagu.
- Svilpdami un aurodami pagalmā iebrukuši tatāri savos mazajos, pinkainajos zirģeļos.