Paplašinātā meklēšana
Meklējam apģ..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1379):
- blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
- roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai); rāvējslēdzējs.
- sasakņopēties Aizdarīt (ar āķi) savu apģērbu.
- sasakņopkāties Aizdarīt (ar spiedpogu) savu apģērbu.
- aizsprādzēties Aizdarīt (sava apģērba sprādzi, sprādzes).
- kņopēt Aizdarīt ar āķi (apģērbu).
- knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties.
- nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
- aizpogāties Aizpogāt sev (apģērbu, pogas).
- sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu).
- specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības.
- kņope Āķis apģērba aizdarei.
- stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
- boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
- kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
- apskrandojis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandis (1).
- apskrandis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandojis (1).
- ģērbt Apgādāt, nodrošināt ar apģērbu.
- apģērba gabals apģērba atsevišķa sastāvdaļa.
- pārkritums Apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
- glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste.
- jetliņš Apģērba gabals; apģērbs.
- drēbju gabals apģērba gabals.
- lielumkodējums apģērba lieluma nosacīts apzīmējums.
- griezummala apģērba piegriezuma mala.
- ārdrēbes apģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka).
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
- virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml.; arī apģērbs, ko valkā virs veļas; virsdrēbes (2).
- āda apģērbs, apģērba gabals.
- klozīte Apģērbs; tērps; apģērba gabals.
- autfits apģērbs.
- prikida apģērbs.
- savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
- sabūvēties apģērbties.
- tvaika manekens apģērbu higrotermiskās apstrādes aparāts, ar kuru novērš gludinājumspīdus, ieburzījumus u. tml. prečskata trūkumus.
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos.
- modes ateljē apģērbu šūšanas darbnīca.
- konfekciju nams apģērbu veikals.
- kankarēties Apkārties ar dažādiem apģērba gabaliem.
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
- izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
- aplieties Apliet sevi, savu apģērbu.
- apmesli Apmetnis, jaka, uzsvārcis, apģērba veids.
- piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
- ieskaut Apņemt, ietvert (piemēram, par māliem, apģērbu).
- nobrunčāt Apsmulēt, novalkāt (jaunu apģērbu).
- aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt.
- krešāt Aptraipīt, apbružāt (apģērbu).
- apdraiskājies Apvalkāts, būt nodilušā, novalkātā apģērbā.
- apgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
- apmaukts Apvilkts, uzvilkts (par apģērbu).
- ačgārns Ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu).
- sakupierēt Ar īpašām šķērēm izveidot krokojumu, viļņojumu (audumā, apģērba piederumā).
- gimpe Ar krāsainu zīdu, zelta vai sudraba stiepli aptīta kokvilnas dzija, ko lieto apģērbu pielikumiem u. c.
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- uzstiept Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (apģērba gabalu).
- uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
- uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
- uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
- vāršks Ar spožiem, rupjiem diegiem īpašā dūrienu tehnikā izveidota nošuve, kas parasti rotā apģērbu.
- aizsprangāt Ar sprangiem (ko lieto pogu vietā) aiztaisīt (aizpogāt) apģērbu.
- pasist Ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu).
- saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
- atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
- purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- tā kā stāv, arī tāds kā stāv ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
- zampas Ar vecām skrandām apģērbtas kājas.
- zīžots Ar zīdu izdaiļots, zīdā apģērbts.
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
- fasons ārējais (apģērba, apavu) izskats; veids, maniere.
- derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem.
- stāvēt Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
- atģērbt Atbrīvot (kādu) no apģērba (parasti no virsdrēbēm).
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
- atsegt Atbrīvot no drēbēm, apģērba piederumiem (kādu ķermeņa daļu).
- stirks Atdarina skaņu, kas rodas apģērbam plīstot.
- izknopēties Atdarīt (spiedpogas savam apģerbam).
- izsviesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam; izmesties (4).
- izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam.
- spurgala Atirušu, atrisušu (piemēram, auduma, apģērba) diegu, šķiedru kopums.
- triku Atkārtojumā raksturo drēbes, apģērba plīšanas skaņu.
- atstotēt Atlocīt un piešūt (ielocīt un sašūt kādu vietu apģērbā tā, ka to, ja vajadzīgs, var atkal atlaist).
- atsitināt Atlocīt; padarīt apģērbu vaļīgāku.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
- stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa.
- atskarba Atplīsusi apģērba vai cita strēmele.
- atskarbe Atplīsusi apģērba vai cita strēmele.
- atskārbala Atplīsusi strēmele pie apģērba.
- atpogāties Atpogāt sev apģērbu.
- attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
- pogāties Atpogāties; taisīties vaļā (par aizpogātu apģērbu).
- vēzāniski Ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
- mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai.
- ģērbs atsevišķs, valkājot nedalāms apģērba priekšmets (izstrādājums) vai simetrisku priekšmetu pāris.
- atkņopēt Attaisīt (apģērba) āķi.
- atsakņopkāties Attaisīties (par apģērbu ar spiedpogu aizdari).
- atsakņopēties Attaisīties vaļā (par apģērbu ar āķu aizdari).
- krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
- hidžābs Atturīgs aizsedzošs apģērbs, kuru musulmanietes valkā ārpus mājām un tādu vīriešu klātbūtnē, kuri viņām nav tuvi radinieki.
- šuvums auduma apdares vai apģērba izveides rezultāts
- pievilkums Auduma krokojums; savilkums (apģērbam, tā daļām).
- stote Auduma lente, sloksne, ko piešuj apģērba (piemēram, svārku) apakšmalā apdarei; svārku apmale, apmalojums.
- piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrāna (1).
- virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrēbe (1).
- pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
- izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu.
- kutirjē augstas klases drēbnieks; apģērba modes radītājs.
- apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma).
- agramants Auklas pinums, ko izmantoja apģērbu, aizkaru, mīksto mēbeļu u. c. rotāšanai.
- armīra Aušanā - pinums ar sīkiem austiem rakstiem; lieto, izgatavojot apģērbu drānas, lakatus, dvieļus, galdsegas u. c.
- autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
- runkainīši Bagātīgi krokots apģērbs.
- madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos.
- nobrauņāt Berzējoties nedaudz nosmērēt apģērbu.
- svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam).
- pumpulēt Biezi apģērbt.
- sabubināt Biezi apģērbt.
- pumpulēties Biezi apģērbties.
- sapanaroties Biezi apģērbties.
- popēt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- tuntaļāt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- paņāt Biezi ietīt (apģērbā).
- sapanckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapempelēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- saponckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapopēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapodzināties Biezi saģērbties, savīstīties vecā apģērbā.
- sasavilkties Biezi saģērbties, uzvilkt vairākus apģērba gabalus.
- sarumbāties Biezi un neskaisti apģērbties.
- mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu).
- Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture.
- vaļīns Brīvi krītošs (par apģērbu).
- pļurzaks Brīvi krītošs apģērbs.
- vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepiegul kājām (par apaviem).
- pacils Brīvs, nepieguļošs, vaļīgs, tāds, kas cilājas (parasti par apģērbu un apaviem).
- rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk.
- segt Būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu).
- apdriskāties Būt ar apdriskātu apģērbu.
- nodriskāties Būt ar nodriskātu apģērbu.
- saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
- nasāties Būt izturīgam (par apģērbu, apaviem).
- izaplēsties Būt neaizpogātā apģērbā.
- apspurt Būt novalkātā, apdilušā apģērbā (par cilvēku).
- krampt Būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest.
- nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
- līst Būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem).
- iet Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
- dapasēt Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt (parasti par apģērbu).
- jukt ārā (arī laukā) Būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem).
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar apģērbu, tā daļām), atbilst (apģērbam, tā daļām).
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu.
- apsalupatāties Būt skrandainā apģērbā.
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
- sutināties Būt tādam, kam ir karsti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
- spīdēt Būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- noplukt Būt tērptam apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
- nopluskāt Būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā.
- nopluskāties Būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā.
- apdilt Būt tērptam apvalkātā apģērbā.
- noplīst Būt tērptam ļoti novalkātā apģērbā, ļoti novalkātos apavos.
- paplukt Būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
- sagumzīt Būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam; būt neapkoptam.
- saburzīt Būt tērptam negludā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
- tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai.
- brākāties Celt, rotīt uz augšu (apģērbu, tā daļu), ņemt kopā (platu apģērbu).
- brākāt Celt, rotīt uz augšu (apģērbu, tā daļu); ņemt kopā (platu apģērbu).
- sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
- žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
- apkniebties Cieši apkļauties (par apģērbu, tā daļu).
- sajozt Cieši apņemt, piemēram, ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
- iespīlēt Cieši ietērpt (šaurā apģērbā, apavos ķermeņa daļas, cilvēku).
- iespīlēties Cieši ietērpties (šaurā apģērbā, apavos).
- paņāties Cieši ietīties (apģērbā).
- spruņģēties Cieši ietīties (apklāties vai apģērbties).
- bodijs cieši pieguloša augšapģērba un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala ģērbā; torstriko.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- šmaugs Cieši pieguļošs (par apģērbu, apaviem, to dalām).
- piekniebties Cieši piekļauties augumam, ķermeņa daļām (par apģērba gabaliem).
- spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
- tamprs Ciešs, piegulošs (piemēram, apģērbs).
- ciešains Ciešs, pieguļošs (par apģērbu).
- pakaramais Cilpa apģērba iekšpusē (piem., pie apkakles, svārku vīlēm) apģērba pakāršanai.
- pritaks Cilpa, ko piešuj apģērba iekšpusē pie apkakles tā pakāršanai.
- somatomērs Cilvēka figūras mērgarumu vai citu mērlielumu (piem., masas, plecslīpes leņķa) mērījuma vai aprēķina rezultāts, ko izmanto apģērbu konstruēšanā.
- hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- šuvējs cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojas ar apģērba šūšanu
- ādainis Cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas).
- ādinieks Cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas).
- gremokle Cilvēks ar nosmērētu apģērbu.
- skrandu lācis cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandainis.
- skrandulācis Cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandu lācis; skrandainis.
- platāns Cilvēks, kam nav aizpogāts apģērbs.
- bītniks Cilvēks, kas ar savu morāli, uzvedību un apģērbu protestē pret sabiedrības tradicionālo dzīvesveidu (gk. rietumvalstu jaunietis 20. gs. 50. gados un 60. gadu sākumā).
- piziķis Cilvēks, kas ģērbies īsā, šaurā apģērbā.
- jukums Cilvēks, kas staigā izjukušā un nošļukušā apģērbā.
- vegāns Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā; vegans.
- veganietis Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
- civils Civilapģērbā.
- civiltērps Civilapģērbs.
- pusģērbā Daļēji apģērbts.
- puskails Daļēji kails; nepilnīgi apģērbies.
- pusapģērbies Daļēji, nepilnīgi apģērbies.
- follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi.
- komplēts Dāmu apģērbs, kura svārki un jaka vai mētelis pagatavoti no tās pašas drānas.
- bužurums Darba apģērbs (darbā).
- ruidi Darba apģērbs no skujaina pakulu auduma.
- virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba; arī kombinezons.
- ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- blūze dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma
- priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
- adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
- daikari Dažādi apvalkāti apģērbu gabali.
- svīta Dažādu sieviešu apģērbu apzīmējums, dažviet arī vīriešu svārki.
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
- pušķis Dekoratīvs elements (apģērbam) - mākslīgu ziedu kopums.
- savilktnis Detaļa (apģērbam), kas veido krokojumu.
- padilt Dilstot kļūt plānākam, neizturīgākam, neizskatīgākam (par apģērbu, apaviem).
- nodilt Dilstot kļūt plānam, neizturīgam, neizskatīgam (par apģērbu, apaviem).
- mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene.
- izšpokoties Dīvaini, bezgaumīgi apģērbties, izrotāties.
- sviedru lapas drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- ierietenis Drēbes gabals, ko iešuj apģērbā, kas kļuvis par īsu.
- ierietnis Drēbes gabals, ko iešuj apģērbā, kas kļuvis par īsu.
- šabranas Drēbes, apģērbs.
- šmotkas Drēbes, apģērbs.
- šmutkas Drēbes, apģērbs.
- aizsargdrēbes Drēbes, kas aizsargā; aizsargapģērbs.
- pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
- dubļāts Dubļains (par kājām, apaviem, apģērbu).
- sanbenito Dzeltens audekla apģērbs ar krustiem priekšā un mugurā, kuru uzvilka inkvizīcijas nosodītiem, kad tos veda uz sārtu.
- itifalli Dziesmas par godu Bakhum (priesteri Dionisa svētkos, par sievietēm apģērbušies, dziedādami nesa fallus).
- pamatvajadzības ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.
- Taīta Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete un aizgādne, valdnieku un mirušo apģērba sargātāja tempļos.
- likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanai.
- šiks Elegants, izsmalcināts, izmeklēts (piemēram, par apģērbu, priekšmetiem, telpām).
- faidešīns Fajs - vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai.
- glamroks Fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; glamrock; "glam rock".
- formastērps Forma (8) - instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- izplecis Formas tērpa uzplecis (karavīra apģērbam).
- stola Gara un šaura auduma lente, garīdznieka liturģiskā apģērba sastāvdaļa; uz pleciem uzlikta, tā simbolizē Kristus jūgu.
- alba Garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa - garš, taisns tunikas veida linu balts tērps platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu.
- pret-a-porter Gatavie apģērbi (franču "gatavs valkāšanai").
- konfekcija Gatavo apģērbu un veļas rūpnieciska ražošana; rūpnieciski ražoti gatavie apģērbi un veļa.
- konfekcija Gatavo apģērbu veikals.
- darināt pūru gatavot audumus un apģērbus līgavas pūram.
- brakāties Gatavoties, posties, taisīties (kur doties); ģērbties, kārtot (savu apģērbu).
- konfekcionārs Gatavu apģērbu ražotājs vai tirgotājs.
- elegants Gaumīgs, izmeklēts, izsmalcināts (piemēram, par apģērbu, dzīvokļa iekārtu).
- glemroks Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glamrock; "glam rock".
- glamrock Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; "glam rock".
- uzpuce Glīta apģērbšanās, izgreznošanās; uzpošanās.
- nopucēties Glīti apģērbties; arī izrotāties.
- pletēties Gludināšanas procesā kļūt gludam; pakļauties gludināšanai (parasti par veļu, apģērbu).
- goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem.
- izpucēt Grezni apģērbt; izgreznot, izrotāt.
- notērpt Grezni apģērbt.
- izpucēties Grezni apģērbties, izgreznoties, izrotāties.
- uzštātēties Grezni apģērbties, izrotāties.
- parsēt greznoties, dižoties (parasti ar apģērbu)
- parsēties Greznoties, dižoties (parasti ar apģērbu).
- štāte Grezns apģērbs; apģērbs ko velk svētkos, svinībās.
- štāts Grezns apģērbs.
- škaldīt Griezt (noteikta izmēra auduma gabalus apģērba apakšdaļas šūšanai).
- piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot (detaļu) kā, parasti apģērba, apavu, izgatavošanai.
- piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot detaļas (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
- ieveramā gumija gumijota lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
- virsģērbi Ģērbi, kas veido sadzīves apģērba galveno kārtu, kuru valkā virs apakšveļas galvenokārt iekštelpās vai tām līdzīgos āra laikapstākļos un zem ārdrēbēm, kad tās ir nepieciešamas.
- samauties Ģērbjoties samaukt vairākus apģērba gabalus.
- grunge Ģērbšanās stils - apģērbs kārtu kārtām, bieži vien humpalisks, apavi - raupjas ādas zābaki.
- spīlēt Ģērbt (pārāk šauru apģērbu); vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes).
- mesties plikam ģērbt nost visu apģērbu.
- sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi).
- posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
- aizsargapģērbs Ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības; specapģērbs.
- puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos.
- nostērķelēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu).
- nostērķulēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu).
- uzdot Iedot tūlītējai uzģērbšanai (apģērbu, apģērba gabalu).
- šlice Iegriezums, iešķēlums, parasti apģērba aizdares vietā.
- pārģērbt Ieģērbt (kādu) citās, piemērotākās drēbēs, apģērbā.
- iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši ietvert (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par apģērbu.
- iekškabata Iekšējā kabata (apģērbam).
- viduspuse Iekšējā puse (apģērbam, apaviem).
- iekšpuse Iekšējā puse (apģērbam).
- labs iekšpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: kreisā puse.
- palle Ieloce (apģērbā).
- falte Ieloce (sieviešu apģērbā); plisējums.
- iekantēt Ielocīt un atšūt (apģērba malas).
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
- aploči Ieloki (apģērba ieloces).
- eksistences minimums ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
- ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā); ieģērbties.
- gludināmais dēlis ierīce, uz kuras gludina (veļu, apģērbu).
- ievilkt Ieslēpt, ievirzīt dziļāk (apģērbā ķermeņa daļu).
- iesprausties Iespraust sev (apģērbā).
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
- oderēt Iestrādāt oderi (piemēram, apģērbam, apaviem).
- sliče iešķēlums apģērbā.
- uzpolsterēt Iešūt (apģērbā, tā daļā) polsteri.
- polsterēt Iešūt (apģērbā) polsteri (2).
- ielaidināt Iešūt papildus aduma gabalu (apģerbā).
- brusfalte Iešuve apģērba vidukļa daļā.
- uniformēt Ietērpt uniformā; vienādi apģērbt.
- sažņaugties Ietērpties ļoti šaurā apģērba gabalā.
- tutaļāties Ietīties, ievīstīties (daudzos apģērbos).
- tuntelēties Ietīties, ievīstīties daudzos apģērbos.
- toņāties Ietīties, silti apģērbties.
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- piesadurties Ievirzīties spiediena rezultātā (apģērbā, arī ķermenī, tā daļā) un ievainot (par vairākiem asiem, smailiem priekšmetiem).
- valks Ikdienai paredzētais (parasti apģērbs).
- atnasāt Ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus).
- atsanasāties Ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus).
- atprasavāt Ilgāku laiku, daudz gludināt (apģērba gabalu).
- pletēties Ilgāku laiku, daudz gludināt (parasti veļu, apģērbu); arī gludināt un veikt ar gludināšanu saistītus darbus.
- lāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus.
- izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu).
- novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus).
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.); būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
- pārdeldēt Ilgi lietojot, radīt (apģērbam, priekšmetam) izdilumu, caurumu.
- drelīt Ilgi valkāt (apģērbu, apavus).
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
- augstuma aprīkojums individuālais lidotāja aprīkojums, kas aizsargā no retinātās atmosfēras negatīvās iedarbības un hipoksijas lielā augstumā; sastāv no skābekļa maskas, augstuma kompensācijas apģērba, hermētiskas aizsargmaskas, var būt arī skafandrs.
- aizsargtērps Individuālie aizsardzības līdzekļi, kas aizsargā ādu un apģērbu no indīgajām vielām, kā arī no citiem nevēlamiem faktoriem.
- forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente; blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
- krunka Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā).
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
- kukarda Īpaši sasieta lente apģērba, arī matu rotāšanai.
- šķēlums Īpaši veidota atvere, sprauga (apģērba gabalam).
- galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
- pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
- transfobija iracionālas bailes no personas tādēļ, ka tā pauž savu piederību citam dzimumam, nevis tam, kas norādīts piedzimstot, piemēram, izmantojot hormonu terapiju, ķirurģisku operāciju, apģērbu vai kosmētiku.
- pandūri Iregulāri ungāru kājnieki, apģērbti un apbruņoti pēc turku parauga.
- šebraks īsa jaka; vecs apģērba gabals.
- kļaščuks Īsa piepogājama vai piešūta josta apģērba mugurpusē.
- pirzuks īss apģērba gabals.
- stuģis Īss apģērba gabals.
- pelstiķi Īss apģērbs (virsdrēbes).
- atila Īss, divrindu pogu savienotājām auklām apšūts kamzolis; ungāru tautas apģērba un huzāru formas uzvalka daļa.
- nočākstēties Īsu brīdi čaukstēt, čabēt (par apģērbu).
- pajaco Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs (valkāja platu maisveidīgu apģērbu ar lielām pogām, baltu cepuri un masku).
- pāraugt Izaugt tik lielam, ka (valkājamais apģērbs) kļūst par mazu.
- atplukt Izbalot, zaudēt krāsu (par apģērbu).
- šķidrs Izdilis, nodilis (par audumu, apģērbu).
- uzgludināties Izgludināt, sakārtot (savu apģērbu).
- appucēties Izgreznoties, grezni apģērbties.
- izštātēties Izgreznoties, izlepoties (ar apģērbu, rotām).
- roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu.
- griezums Izgriezums, arī šķēlums (apģērbam).
- izponckāties Izģērbties (no vairākām drēbēm, bieza apģērba); iztīstīties.
- pembari Izirumi apģērbā.
- izšķīst Izjukt (piemēram, par izvalkātu apģērbu).
- izoderēt Izklāt ar oderi (apģērba gabala) iekšpusi.
- savaļnes izkulstītu linu sainis, ko saņēma lielās ģimenēs sievas, lai gatavotu apģērbu sev un bērniem.
- izblusāt Izķert blusas (kādam, no kāda apģērba gabala).
- izblusot Izķert blusas (piemēram, no apģērba gabala, dzīvnieka apspalvojuma).
- izblusāties Izķert blusas (sev, savā apģērbā).
- lampaža Izlaidīga, nekārtīga sieviete skrandainā apģērbā.
- izļumt Izlaisties, izplūst miesā vai apģērbā.
- klainot Izlīdzināt, izgludināt, piem., vīli apģērbā.
- žulga Izmircis apģērba gabals.
- caurums Izplīsums, pilnīgs izdilums (kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā).
- špunde Izplīsums, pilnīgs izdilums kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā.
- spunde Izplīsums, pilnīgs izdilums, parasti apģērbā, apavos.
- karsēt Izraisīt karstuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
- grauzt Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
- sildīt Izraisīt siltuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
- glauns Izskatīgs, smalks, arī grezns (piemēram, par apģērbu).
- dendisms Izsmalcināta gaume apģērbā, ārējās manierēs un satiksmē ar citiem cilvēkiem.
- elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku); tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
- iztampīties Izstaipīties, paplašināties (par apģērbu).
- parfimērija Izstrādājumi ādas, matu un apģērba aromatizēšanai, ķermeņa un telpu higiēniskai atsvaidzināšanai.
- plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai).
- ietērps Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums (ķermeņa vai tā daļas) aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības; arī apģērbs, tērps.
- iztauņāt Iztīstīt, atbrīvot no biezāka apģerba, iepakojuma.
- izponckāt Iztīt; iztīstīt (no vairākām drēbēm, bieza apģērba); izģērbt.
- tenue Izturēšanās, uzvešanās; arī apģērbs.
- ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
- māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties.
- buraudekls Izturīgs audums, no kura izgatavo buras, darba apģērbu u. c.; agrāk tam izmantoja kaņepājus, linus, kokvilnu, tagad - mākslīgās šķiedras.
- džinsaudums Izturīgs, īpaši apstrādāts audums, ko izmantoja kalnraču u. c. darba apģērbu izgatavošanai.
- džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai; džinsaudums.
- iznasāt Izvalkāt (apģērbu, apavus).
- piegriezums Izveidojums, forma (parasti apģērbam, apaviem).
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
- sapost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml., kārtīgu, vēlamu izskatu; izgreznot, izrotāt (kādu).
- safaltēt Izveidot (visapkārt, viscaur) ieloces (apģērba daļā, audumā).
- sapaltēt Izveidot (visapkārt, viscaur) ieloces (apģērba daļā, audumā).
- uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
- saposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu; izgreznoties, izrotāties.
- nofaltēt Izveidot viscaur ar ielocēm (apģērba daļu).
- nopaltēt Izveidot viscaur ar ielocēm (apģērba daļu).
- panks Jaunietis, kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs; panku subkultūras pārstāvis.
- vēsais Jauns vīrietis, kam ir zināma izturēšanās un apģērbs.
- spriskas Jauns, parasti apavu, apģērba, pirkums.
- spriski Jauns, parasti apavu, apģērba, pirkums.
- kolekcija Jaunu produktu (piemēram, apģērbu, kosmētikas u. tml.) kopums.
- munči Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
- muncis Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
- hlamīda Jebkurš plata, brīva piegriezuma apģērbs, bieži vecs vai nemoderns.
- mala Josla (apģērba gabalam, audumam), kas (to) norobežo.
- šķīst Jukt, irt (piemēram, par novalkātu apģērbu, apaviem, nodilušu audumu).
- krūškabata Kabata apģērba krūšu daļā; krūšu kabata.
- krūšu kabata kabata apģērba krūšu daļā.
- sānkabata Kabata, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos).
- nacionālais kolorīts kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- kreklinieks Kāds (bērns), kurš tikai kreklā apģērbies.
- pužākls Kāds ar izspūrušiem matiem un saburzītu apģērbu.
- blūzga Kāds nosmērētā apģērbā.
- salupe Kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi; salube.
- salaps Kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi.
- salabi Kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis.
- plēģis Kāds vaļējā, netīrā apģērbā.
- burnusteni Kāds zināms apģērba gabals.
- čūčals Kāds, kam ir netīrs un saplēsts apģērbs.
- noplīsinis Kāds, kas ģērbies noplīsušā apģērbā; nabadzīgs cilvēks.
- čamāns Kāds, kas ir nekārtīgi apģērbies (cieši satinies).
- tīņa Kāds, kas ir silti apģērbts.
- ķūsis Kāds, kurš ģērbies pārāk apspīlētā apģērbā.
- ķelderis Kāds, kurš ir ģērbies plānā, nepiemērotā, noplukušā apģērbā.
- tutaža Kāds, kurš ir ievīstījies (daudzos apģērbos).
- linūzis Kāds, kurš nēsā lielu (garu) apģērbu.
- lipens Kāds, kurš nēsā noplīsušu apģērbu.
- šubraka Kāds, kurš staigā saplēstā apģērbā.
- nātneris Kāds, kurš valkā audekla apģērbu.
- kā no mātes miesām nācis kails, bez neviena apģērba gabala.
- kā dievs radījis kails, pilnīgi bez apģērba.
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai.
- sutināt Karsēt (par apģērbu, apaviem, segu u. tml.).
- piekārtot Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu).
- čubināt Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus).
- panckars Kas slikts, neglīts (piem., par apģērbu); kankars.
- pūra lāde kaste, kurā glabā līgavas pūra audumus, apģērbus u. tml.
- čerkeska kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs - garš, viduklī pieguļošs mētelis bez apkakles, ar patronu ietvariem uz krūtīm
- nonieks Kaut kas ļoti niecīgs, pieticīgs (par apģērbu).
- plaucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plūcis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plunce Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem).
- suknes Kleita; apģērbs.
- drēbju klēts klēts, kurā glabāja apģērbus.
- glausties Kļauties (ap ko, pie kā) - par apģērbu.
- rauties Kļūt mazākam (pēc apjoma) - parasti par audumu, apģērbu.
- apaugt Kļūt par mazu (par augoša bērna apģērbu).
- dēnēt Kļūt plānākam valkājot (par apģērbu, apaviem).
- dilt Kļūt plānākam, tiekot valkātam (par apģērbu, apaviem).
- mirkt Kļūt slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
- apspurt Kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu).
- piesūkties Kļūt tādam, kurā uzkrājas smarža (piemēram, par apģērbu).
- iesaplatīties Kļūt vaļīgam, platam (piemēram, par apaviem, adītiem apģērbiem).
- piesūkties Kļūt viscaur mitram, slapjam (par apģērbu, audumu, apaviem u. tml.).
- nobarbalēt Kļūt viscaur skrandainam, stērbeļainam (par apģērbu, tā daļām).
- izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti par apģērbu, apaviem).
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
- sasekšēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
- sasekšķēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
- sprangs knaģis, kas aizstāj apģērba pogu.
- sprūds Koka sprungulītis apģērba aizpogāšanai (pogas vietā).
- sprūdze Koka sprungulītis apģērba aizpogāšanai (pogas vietā).
- kuntušs Kontušs, poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm, ko tie patapinājuši no Krimas tatāriem.
- kimono piedurknes kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
- nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē.
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
- paraments Kristīgajā dievkalpojumā - liturģisks apģērbs; altārim, kancelei un liturģiskiem priekšmetiem izmantotais audums.
- grumba Kroka, ieloce (apģērbam).
- krumpa Kroka; ieloce; negludums (apģērbā).
- runkains Krokains; krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu).
- piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu); krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba).
- grumbāt Krokot (apģērbu).
- grumbainis Krokots (par apģērbu).
- grumbāts Krokots (par apģērbu).
- muduris Krokots ielaidums (apģērba gabalā).
- runkots Krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu).
- kulstīties Kuļāties (parasti par apģērbu, tā daļām).
- vegānisms Kustība, kuras dalībnieki uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
- dalikatns Labas kvalitātes, piemērots (par apģērbu, apaviem).
- ierošt Labi apģērbt.
- notērpties Labi apģērbties.
- sēdēt Labi atbilst, piegult augumam (par apģērbu).
- pielāpīt Lāpot novērst (piemēram, apģērbam, apaviem) bojājumus (parasti nelielus).
- salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
- salāpīt Lāpot salabot (piemēram, apģērba gabalu, apavus).
- kantri stils lauku stils apģērbā, telpu iekārtojumā u. tml.
- appudžināties Lēnām apģērbties (saposties).
- tūpelēties Lēnām apģērbties.
- tutelēties Lēnām apģērbties.
- tops Lenčkrekliņš - divdaļīga sieviešu apģērba augšējā daļa: bezaizdares, bezpiedurkņu trikotāžas krekliņš ar lencītēm.
- uzplecis Lentveida detaļa, kas uzšūta uz apģērba pleca daļas, arī piešūta, iešūta pleca daļā.
- slumpe Līderīga (arī morāli), nevīžīga (apģērbā) sieviete.
- iekužoties Liekoties gulēt gultā vai apģērbjoties cieši ietīstīties, ietīties.
- lāmis Liels un neregulārs traips uz apģērba.
- plaucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plūcis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plunce Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
- izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
- izstīvēt Lietojot, valkājot padarīt garāku, vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
- iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
- humpala Lietotas preces (parasti apģērbi, apavi).
- humpals Lietotas preces (parasti apģērbi, apavi).
- kumpalas Lietoti apģērbi.
- humaņitarka Lietotie apģērbi.
- second-hand lietots (par piedāvātu vai nopirktu preci - apģērbu, aparātu, grāmatu u. tml.).
- sekndhend Lietots apģērbs, apavi u. c; veikals, kur tos pārdod.
- humpala Lietotu preču (parasti apģērbu, apavu) veikals.
- humpalbode Lietotu preču (parasti apģērbu, apavu) veikals.
- humpals Lietotu preču (parasti apģērbu, apavu) veikals.
- apšūdināties Likt pašūt visus vajadzīgos apģērbus.
- ieģērbt Likt, lai uzvelk, panākt, ka uzvelk (apģērbu).
- ļipeklis Lipeklis (apģērba vai apavu aizdarei).
- ļipučka Lipeklis (apģērba vai apavu aizdarei).
- liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks.
- vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā).
- perpele lupata no veca apģērba gabala.
- spārgas lupatains, skrandains apģērbs.
- barbaliņas Lupatas, saplēsts apģērbs.
- sapatas Lupatas, savalkāts apģērbs.
- pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko); valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- šenši Ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā un pastāvēja līdz 1949. g.; bija izglītoti un ieņēma augstus amatus valsts un vietējā pārvaldē; valkāja īpašu apģērbu, bija atbrīvoti no nodokļiem, miesassodiem, karadienesta.
- apkniebt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par apģērbu).
- mini Ļoti īss apģērba gabals.
- pluska Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks; plukata (1).
- plukata Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks.
- gaisīgs Ļoti plāns, viegls (piemēram, par audumu, apģērbu).
- plētinis Ļoti plats apģērbs (parasti virsdrēbes).
- driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
- aiznasāt Ļoti savalkāt, padarīt netīru (parasti apģērba gabalu).
- sabambuļot ļoti silti un nekārtīgi apģērbt.
- kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs (par krāsām, to toņiem); ļoti uzkrītošs (parasti par apģērbu).
- prezentācijas manekens manekens, kas paredzēts tērpu eksponēšanai muzejos vai izstādēs (ekspomanekens) vai apģērbu komerciālai demonstrēšanai (skatloga manekens).
- džersijs Mašīnadījuma kokvilnas vai vilnas triko audums, kura pinums labajā pusē veido vertikālas rievas, kreisajā - horizontālas; izmanto ikdienā valkājamu apģērbu šūšanai.
- patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajam un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. c.).
- tautas patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
- odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē.
- golilja Maza, apaļa, iestīvināta apkakle vīriešu apģērbā 17. gs. Spānijā.
- plikata Mazapģērbts.
- pavērt Mazliet, daļēji attaisīt (apģērbu).
- pašķīst Mazliet, daļēji saplīst (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- papogāt Mazliet, neilgu laiku pogāt (apģērbu).
- troduļi mazs apaļš vilnas dzijas pušķītis apģērba dekorācijai.
- klinis Mazs auduma gabals, ko iešuj apģērba sānu daļā vai apakšdaļā tā paplašināšanai.
- loskots Mazvērtīgs audums vai apģērba gabals.
- drindli Meiteņu un jaunu sieviešu apģērbs, kas sastāv no ņiebura, blūzes, svārkiem un priekšauta.
- svīta mētelim līdzīgs virsapģērbs.
- sadrēgnēt Mikls, valgans (par apģērbu).
- ļurcīgs Mīksts, burzīgs (par audumu, apģērbu).
- fasons Modelis, piegriezums, pēc kā veidots apģērbs, apavi.
- prikids Modīgs apģērbs.
- mugura Mugurpuse (apģērbam).
- parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai.
- burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš.
- himara Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, apļveida formas galvassega, kura nokarājoties sedz matus, kaklu un plecus.
- šaila Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; dupata.
- dupata Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; šaila.
- nikābs Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, kas parasti sedz visu galvu un seju, atskaitot acis; reizēm atsegta arī daļa pieres.
- burkini Musulmaņu sievietes apģērba veids, visu ķermeni sedzošs peldkostīms, atstājot nenosegtu tikai seju.
- čadors Musulmaņu sievietes apģērbs, garš apmetnis, ko tradicionāli valkā Irānā, augums ir apsegts, seja redzama.
- metālgalva mūzikas stila _metal_ (metāls) izpildītājs, šī stila cienītājs, kas savu pieķeršanos izrāda arī apģērbā, aksesuāros un citā veidā
- metālists mūzikas stila _metal_ (metāls) izpildītājs, šī stila cienītājs, kas savu pieķeršanos izrāda arī apģērbā, aksesuāros un citā veidā.
- rebozo Nacionālais apģērbs Meksikā, kuru sievietes lieto kā galvas segu, apmetni, apģērba sastāvdaļu, kā saini dažādu lietu parnēsāšanai gan uz galvas, gan uz muguras, arī bērna pārnēsāšanai, kā šūpuļtīklu, arī kā segu vai galdautu.
- dezabijē Nakts vai mājas apģērbs.
- nopļundurēt Neapdomīgi un pavirši nēsāt (apģērbu).
- paltraks Neērts, parasti plats, apģērba gabals.
- neizgrabns Neglīti, nekārtīgi apģērbies.
- kankars Neglīts, arī bezgaumīgs apģērbs.
- kroka Negludums, nelīdzenums (audumā, apģērbā).
- nodrekšt Neilgā laikā novalkāt (apģērbu, apavus).
- nodrelīt Neilgā laikā novalkāt (apģērbu, apavus).
- atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).
- krunka Nejauši radusies kroka, negludums (piemēram, apģērbā, apavos).
- jumala Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- ļēļūzis Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- lēvars Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- lēvere Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- brutulis Nekārtīgi apģērbies vai darbā nolaidīgs cilvēks.
- plūderēt Nekārtīgi valkāt, lietot, bružāt (apģērbu); plūrēt.
- plūrēt Nekārtīgi valkāt, lietot, bružāt (apģērbu).
- losku loskiem nekārtīgi, nevīžīgi, piemēram, šķaidot, šļakstot dubļus, plīvojot apģērba strēmelēm (iet, staigāt).
- negližē nekārtīgs apģērbs, nekārtīgs izskats.
- svīta Nekopts (sevišķi apģērba ziņā), nolaidīgs cilvēks.
- puzaks nelīdzenums apģērbā.
- starniņa Neliela lupata no apģērba.
- skripsta neliels daudzums drēbes, kas paliek pāri pēc apģērba šūšanas.
- poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- butiks Neliels, smalks veikaliņš vai liela veikala nodaļa, kur tirgo modes preces - gk. apģērbus un to aksesuārus.
- karāties Nepiegulēt augumam (par pārāk lielu apģērbu).
- izgubīt Nepiemēroti apģērbjot, padarīt jocīgu, smieklīgu.
- kņaps Nepietiekami liels (par apģērbu, apaviem).
- knaps Nepietiekami liels (parasti par apģērbu, apaviem).
- neredžu Neredžu drēbes - apģērbs, kas tā nēsātāju padara neredzamu.
- nokakarēties Nēsāt apģērbu, kas nokarināts ar dažādiem spīguļiem.
- apģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu; ģērbties.
- uzģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu.
- ģērbties Nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida, kvalitātes) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu.
- dranckāt Nēsāt; nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāt (piemēram, apavus, apģērbu).
- steme Netīra, (apģērba ziņā) nolaidīga sieva.
- stemele Netīra, (apģērba ziņā) nolaidīga sieva.
- muselis Netīri apģērbies cilvēks.
- žūlains Netīrs, notraipīts (piemēram, par apģērbu).
- padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
- sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
- draskāties nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāties, plīst (piemēram, par apģērbu, apaviem).
- sadrillēt Nevērīgi valkājot, daudz kustoties, saplēst, sabojāt (parasti apģērbu).
- sadrāzt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu).
- sadrelēt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu).
- valačīt Nevērīgi, parasti bez vajadzības valkāt (jaunu apģērbu, apavus).
- deshabille Nevērīgs mājas apģērbs.
- aptaržāt Nevīžīgi apģērbties.
- noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus).
- stikāns Nicināms nosaukums nepietiekoši apģērbtam cilvēkam.
- pribambasi Nieciņi, aksesuāri (pie apģērba).
- pina No auduma vai kāda cita materiāla šūta šaura josta, saite apģērba daļu sasiešanai, saturēšanai.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- skapulārijs No diviem drēbju gabaliem sastāvoša mūku apģērba daļa, kuri viens apklāj krūtis, otrs muguru.
- vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai.
- rampaks No šāda auduma pašūts apģērbs.
- zīds No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums; no šāda auduma izgatavots apģērbs.
- stulps No vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam.
- apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
- nosabružāties Nobružāties (parasti par apģērbu, apaviem).
- poda Nodilis apģērbs, vecas drēbes, lupatas.
- nodilums Nodilusi vieta (piemēram, apģērbā).
- dripsna Nodriskāta apģērba vīle.
- noploskāties Nodriskāties; būt ģērbtam nodriskātā, apdilušā apģērbā.
- noskrandis Nodriskāts (par apģērbu, apaviem).
- iešūdināt Nodrošināt ar drēbēm, apģērbt.
- kuļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
- kūļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
- krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu; būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
- lacāni nokarājušies saplēsti apģērba gabali.
- lanckarēt Nokarāties (par apģērba skrandām).
- paļāties Nokarāties, slikti piegult (par apģērbu).
- nostērbelēties Nolietot, noplēst stērbelēs (par apģērbu).
- izvažas Nolietotas lietas (īpaši par apaviem un apģērbu).
- noliekt Nolocīt uz leju (parasti apģērba gabala malu, galu); izveidot (ko, kā daļu) lokveidā, leņķveidā (uz leju).
- izbrucināties Nomest drēbes, atbrīvoties no apģērba.
- supats nonēsāta apģērba gabals, lupata.
- apvalks Nonēsāts apģērba gabals.
- podas Nonēsāts apģērbs.
- uzpirkt Nopirkt (apģērba gabalu, apavus) tūlītējai valkāšanai, uzģērbšanai; nopirkt un dot uzvilkt, uzģērbt.
- lampaža Noplīsis apģērba gabals.
- ļempata Noplīsis apģērba gabals.
- skrandains Noplīsis, ļoti novalkāts (par apģērba gabalu).
- skrandas Noplīsis, ļoti novalkāts apģērba gabals.
- skārbans Noplīsis, noskrandājis apģērbs.
- lupata Noplīsis, novalkāts apģērba, veļas gabals.
- panckas Noplīsuši, novalkāti apģērba, veļas u. tml.
- sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums.
- kankarains Noskrandis (par apģērbu, drēbēm).
- pluska Noskrandis apģērbs; arī skrandas; kankars (1).
- kankars Noskrandis apģērbs; arī skrandas.
- nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
- noparzāt Nosmērēt (apģērbu, novalkātu).
- nošļūtēt Nosmērēt apģērbu.
- sašmuķēt Nosmērēt, aptašķīt (apģērbu).
- noplančot Nosmērēt, notašķīt (apģērbu).
- apmērīties Noteikt izmērus apģērba šūšanai.
- tipfigūra Noteikta reģiona iedzīvotāju vienas dzimumvecumgrupas daļas, kas parasti pārstāv vairāk par 0,1%, standartizēta vai tipizēta, ar vadmēru samērības robežgarumu intervālu centriem definēta lieluma figūra; apģērbu rūpnieciskajā ražošanā un tirdzniecībā lietojamos parametrus atveido lielummēru tabulās, manekenos, apģērbu datorizētās konstruēšanas sistēmu datu bāzēs.
- piegriezt Noteiktā veidā sagriezt (kādu materiālu), lai izveidotu kā, parasti apģērba, apavu, detaļas.
- mode Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā).
- multinis Noteikts apģērba gabals.
- nobirstēties Notīrīt (savu apģērbu) ar suku.
- satīrīties notīrīt sevi, apģērbu, sakopties (2).
- apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus).
- noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt.
- noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
- noplekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.) - parasti par apģērbu, apaviem.
- noloskāties Notraipīties, kļūt netīram (parasti apģērbam, to nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
- nonēsāt Novalkāt (apģērbu, apavus).
- nošmaravāt Novalkāt (apģērbu, apavus).
- nonest Novalkāt (apģērbu).
- pārnasāt Novalkāt, savalkāt (apģērbu).
- patali Novalkāti apģērba gabali, lupatas.
- dranskas Novalkāti apģērba gabali; novalkas.
- lanckari Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
- lanckas Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
- nonēsāties Novalkāties (par apģērbu, apaviem).
- nosanasāties Novalkāties (par apģērbu, apaviem).
- vecs Novalkāts (par apģērbu, apaviem).
- ģiducis Novalkāts apģērba gabals.
- poncka Novalkāts apģērba gabals.
- iznasa Novalkāts apģērbs.
- pužakas Novalkāts, saburzīts apģērbs.
- kumzaks Novalkāts, saplīsis, notraipīts apģerba gabals.
- vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
- likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
- noģērbt Novilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
- noģērbt Novilkt (kādam) apģērba gabalu, apģērbu.
- izģērbt Novilkt apģērbu (kādam), tā ka (tas) kļūst kails; novilkt (kādam) lielāko daļu apģērba gabalu.
- noģērbties Novilkt sev apģērba gabalu, apģērbu.
- izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērbā.
- izģērbties līdz pusei novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
- izģērbties Novilkt sev visu apģērbu.
- novalka Novilkti apģērba gabali, arī netīri, savalkāti apģērba gabali.
- krūšu nozīme nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
- pasnātne Odere (apģērba).
- apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings).
- saraitīt pacelt uz augšu (par apģērbu).
- izkāpt Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) - par apģērba daļām.
- izmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
- iezīmēt Padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba līniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā.
- attaisīt Padarīt vaļēju (apģērbu), atpogājot pogas, atāķējot āķus u. tml.
- pašķidrs Padilis (par audumu, apģērbu).
- izgriezt Pagriezt, pavērst iekšpusi uz āru (piemēram, apģērbam, tā daļām).
- aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei, apģērbam).
- līst Pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu.
- spiesties Pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu.
- kalcens Pakaramais, cilpiņa apģērbam.
- žāvēties Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
- sakopt Panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
- punks Panks - jaunietis, kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs; panku subkultūras pārstāvis.
- paviegls Paplāns (par apģērbu).
- brangs Par apģērbu, apaviem.
- saldēt Par aukstu apģērbu, apaviem.
- sačaučerēties par daudz silti apģērbties.
- garot Par mitru ķermeni, apģērbu.
- lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) daļa (svārku, bikšu u. tml. noturēšanai).
- plumpīgs Pārāk liels, nepieguļošs (par apģērbu).
- galifē Parasti savienojumā ar "bikses": īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts.
- veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu; šādas formas apģērba gabals sievietēm.
- piegrieztne Paraugs, šablons, pēc kura piegriež detaļu (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
- ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.).
- sviesties pārģērbties, uzvilkt (apģērba gabalu).
- džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
- apmetnis Pārklājs apģērba aizsargāšanai.
- bānis Pārmērīgi apģērbts cilvēks.
- apvērst Pāršujot apgriezt uz otru pusi (apģērbu).
- apgriezt Pāršūt (apģērbu), liekot kreiso pusi uz āru.
- pārlabot Pārveidot (priekšmetu, parasti apģērba gabalu) piemērotāku.
- pārsamīties Pārvietot (apģērba daļu) pretējā pusē.
- pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
- maskariļa Pastāvīga komiska figūra senajās spāniešu un franču komēdijās: sulainis kunga apģērbā vai pilsonis muižnieka lomā.
- pakņasts Pašaurs (par apaviem, apģērbu).
- paknaps Pašaurs, pamazs (piemēram, par apģērbu, apaviem, arī telpu).
- sasašūties Pašūt sev (vairākus vai daudzus apģērba gabalus).
- piemīlīgs Patīkami mīksts (par apģērbu).
- dismorfofobija Patoloģiskas bailes pievērst sev uzmanību ar savu izskatu vai apģērbu.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt(1); daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi.
- saraustīt Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu).
- salamžot Pavirši apģērbties (ne sava izmēra apģerbā).
- firma Pazīstama zīmola (parasti apģērbs).
- izpurināties Pēc darba noģērbt darba apģērbu.
- veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs veidojums, ko nēsā aizsardzības nolūkos.
- peldkostīms Peldei paredzēts apģērbs.
- transvestīts Persona, kurai ir tieksme ģērbties pretējā dzimuma apģērbā un izturēties kā pretējā dzimuma pārstāvim, piem., lai izjustu seksuālu uzbudinājumu.
- apģērbapgāde Personālsastāva apgāde ar nepieciešamo apģērbu.
- nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u.tml.; nozīmīte (2).
- godīgs Piedienīgs, pieklājīgs (parasti par apģērbu).
- griezums Piegriezums, arī fasons, forma (apģērbam).
- apsamiegties Piegulēt (par apģērbu).
- kņasts Pieguļošs (par apģērbu).
- vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piemēram, lauku darbu strādniekiem, celtniekiem).
- apmērs Pielaikošana (jauna apģērba).
- sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
- pielikt Piestiprināt (ko, piemēram, apaviem, apģērbam), labojot, izgatavojot (tos).
- piestiķēt Piestiprināt (ko), parasti piešujot, lai pagarinātu, paplatinātu auduma, apģērba gabalu.
- sagālīt piesūkties ar mitrumu un sasalt (par apģērbu, drēbi).
- pievilgt Piesūkties ar smaku (parasti par apģērbu).
- darotīt Piešūt (auduma gabalu), lai padarītu garāku apģērbu.
- piekantēt Piešūt apmali (apģērbam).
- pierotīt Piešūt cita auduma gabalu (apģērbam).
- appogāties Piešūt pie apģērba daudz pogu.
- polsteris Pildījums (piemēram, no vates, vatelīna) starp (apģērba) virsdrēbi un oderi; detaļa, ko iešuj apģērbā, lai veidotu tam vēlamo formu, arī, lai palielinātu tā biezumu.
- izvērst Pilnīgi apvērst (ar iekšpusi uz āru, piemēram, apģērba daļu).
- piegulēt Pilnīgi atbilst (ķermenim, tā daļām) pēc lieluma un formas (par apģērbu, apaviem); samērā cieši apņemt (ķermeni) - par apģērbu.
- snātine Plāna (parasti pirkta) auduma sieviešu svārki vai cits apģērba gabals.
- šķidrs Plāns (par audumu, apģērbu).
- viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.).
- faha Plata sarkana vilnas josta vīriešu tautas apģērbam Aragonijā un Andalūzijā, ko tin divkārt ap vidu.
- kolete plata stāva apkakle viduslaiku apģērbam.
- apraga Plats apģērba gabals (apmetnis), kas ir sakrokojies lejas daļā un sasiets vai saāķēts pie kakla un ko gani nēsā aukstā vai lietainā laikā.
- apmetnis Plats, ap pleciem apņemams, mētelim līdzīgs apģērba gabals (bez piedurknēm).
- apmetņmētelis Plats, ap pleciem apņemams, mētelim līdzīgs apģērba gabals.
- kupls Plats, arī krokains (par apģērbu, tā daļām).
- džellaba Plats, brīvi krītošs arābu vīriešu apģērbs no vilnas.
- mantija Plats, garš apmetņa veida apģērba gabals, ko valkā virs cita apģērba.
- labraks Plats, neizskatīgs apģērbs.
- pleculakats Plecu lakats - kvadrātveida vai trīsstūrveida apģērba gabals, ko liek ap pleciem.
- plaida Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā.
- plete Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā.
- plets Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā.
- drēkšt Plēst apģērbu (strādājot, arī trakojot).
- ņerbot Plīst (gk. par apģērbu).
- ņerbt Plīst (gk. par apģērbu).
- aizplustinēt Plivinot apģērbu, aiziet.
- plosku Plosku ploskiem - nekārtīgi, nevīžīgi, piemēram, šķaidot, šļakstot dubļus, plīvojot apģērba strēbelēm (iet, staigāt).
- vatelīns Plūksnains, porains tekstilmateriāls, ko izmanto šūtos apģērbos, lai palielinātu to siltumizolācijas spējas.
- pogāties Pogāt sev apģērbu.
- kontušs Poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm; kuntušs.
- skatloga manekens prezentācijas manekens, kas paredzēts apģērbu komerciālai demonstrēšanai.
- krūts Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam).
- priekša Priekšējā puse (apģērbam).
- šuveklis priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko tajā brīdī šuj vai izšuj
- šuviens priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko tajā brīdī šuj vai izšuj; šuveklis
- putnu biedēklis priekšmets (visbiežāk no veca apģērba, lupatām un kārtīm darināts cilvēka atveidojums), ar ko cenšas atbaidīt putnus.
- spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā.
- privāts Privātapģērbā.
- privātdrēbes Privātapģērbs.
- civilapģērbs Privāts apģērbs (pretstatā formas tērpam).
- alus svētki publisks sarīkojums, kas raksturīgs valstīm ar senām alus darīšanas un lietošanas tradīcijām, kas parasti notiek brīvā dabā vai pagaidu būvēs, var ilgt vairākas dienas, to sastāvdaļa ir dažādu šķirņu alus lietošana, nacionālie apģērbi vai tautastērpi, mūzika.
- pulloveris Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- pullovers Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- pusapģērbts Pusapģērbies.
- pusģērbies Pusapģērbies.
- vēzināties Pūst (tā, ka plivinās, plandās, piemēram, apģērbs) - par vēju.
- terglīt Radīt nekārtību, saburzīt (apģērbu).
- vīkšināt Radīt skaņas kā plēšot apģērbu vai papīru.
- raibēni Raibi apģērbts.
- rozīšu raksts raksts, kam ir šāds ornamenta motīvs un kas izkārtots joslās (apģērba audumos) vai vienmērīgi klāj fonu (galdautu, dvieļu u. tml. audumos).
- siluets Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
- krunkoties Rauties krunkās (par drēbi, apģērbu, apaviem).
- apģērbties Refl. --> apģērbt.
- purināties Refl. --> purināt(1); arī purināt, piemēram, savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
- striša Riša - taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā).
- gaptas Rokdarbu, apģērba rotājums, kas veidots, izdurot mazus caurumiņus audumā un tos apšujot.
- brudieršpice Rotājums (apģērbam, audumam), kas veidots, izgriežot nelielus caurumus un tos apšujot.
- trīsulis Rotaslietas uz apģērba, kas kustoties dažādi spīguļo.
- runkainis Runkains - krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu).
- apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu, paēdināt.
- šana Rūpīga attieksme (parasti pret apģērbu, darbarīkiem, dzīvniekiem).
- krātains Rūtains (par apģērba audumu).
- materiālā kultūra sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekļi, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi).
- apburnīties Saburzīties; apģērbam viscaur būt mazliet saburzītam.
- sasagrumbāties Saburzīties; sakrokoties (par apģērbu).
- sakrapmalēt Sacietināt (apģērba gabalu, tā daļu).
- sastērķelēties Sacietināt ar cietes šķīdumu savu apģērbu.
- sadenēt Sadilt (par audumu, apģērbu).
- sagludināties saglaust sevi, savu apģērbu, matus un bārdu.
- piemaukt Saģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus).
- sapodāt Saģērbt biezā apģērbā.
- sasamaukties Saģērbt sev (vairākus apģērba gabalus).
- noģērbt Saģērbt, apģērbt (kā, parasti labi, skaisti).
- sasprandzēties Saģērbties ciešā, šaurā, parasti ar sprādzēm, āķiem aizdarāmā apģērbā; sajozties (ar jostu, siksnu).
- sapamparoties Saģērbties vecā, nekārtīgā un saplēstā apģerbā.
- ievomzēties Saģērbties, ietīties (biezā apģērbā, drēbēs).
- tutuļoties Saģērbties, satīstīties (daudzos apģērbos).
- putreniece saimniece, kas pārzina ēdienu, apģērbu un mājas apkalpošanu.
- šūt saistīt kopā ar adatā ievērtu pavedienu; šādā veidā gatavot (piem., apģērbu), arī veikt tā apdari
- šņorēt Saitēt, siet, parasti ar auklu, saiti (parasti apavus, arī apģērbu).
- kā žīda veste saka par apvalkātu, noziestu, notaukotu apģērba gabalu.
- izmircis kā žurka saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
- iet kā skranda saka par cilvēku, kas staigā vecā, saplīsušā apģērbā.
- raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu.
- kā lelle saka par īpaši skaisti apģērbušos, uzposušos sievieti.
- plats kā kulba saka par ko izteikti platu, apjomīgu (piemēram, izstiepušos apģērbu).
- slapjš kā (ūdens) žurka saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- slapjš kā ūdensžurka (arī ūdens žurka) saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- slapjš kā (ūdens) žurka (arī ūdensžurka) saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- kā (viens) blinis saka par savalkātiem, salēkšķējušiem, formu zaudējušiem apģērba gabaliem.
- kā maiss saka, ja apģērbs ir par lielu, nav pēc auguma.
- kā uzliets saka, ja apģērbs, tā dalās ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
- stāv kā uzliets saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
- kā grāfs saka, ja vīrietis dzīvo labi, lepni, bez darba, ir grezni apģērbies.
- (šaurs) kā biksenes saka, par kādu šauru, augumam pieguļošu apģērba gabalu (piemēram, svārkiem).
- sakārtoties Sakārtot savu apģērbu, ārieni u. tml.
- saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piemēram, apģērbs, tā daļas) atrodas vēlamajā stāvoklī.
- nokopt Sakopt (apģērbu).
- uzkopties Sakopt sevi, savu apģērbu, parasti mazliet.
- sakopties Sakopt sevi, savu apģērbu.
- ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu.
- savilkt Sakrokot, arī sakrunkot (piemēram, audumu, apģērbu).
- pievilkt Sakrokot, savilkt (piemēram, apģērbu, tā daļu).
- aizvalkāt Sākt valkāt, nēsāt (apģērbu).
- krūšadata Sakta apģērba sastiprināšanai uz krūtīm.
- nolāpīt Salāpīt (kāda) apģērbu daudzās vietās.
- salāpīties Salāpīt sev, piemēram, apģērba gabalu.
- sarunkāt Salocīt (apģērbu).
- paērts Samērā ērts (parasti par apģērbu, apaviem).
- pastiprs Samērā izturīgs (piemēram, par apaviem, apģērbu).
- pakupls Samērā kupls (par apģērbu, tā daļām).
- pārkrist Samērā nedaudz brīvi nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
- pabalts Samērā tīrs (parasti par apģērbu).
- pavaļīgs Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par apģērbu, apaviem, to daļām).
- šķērdelēt Saplēst (apģērbu).
- sašķērdelēt Saplēst (kādu apģērbu) garenās lupatās, sagriezt.
- lancakas saplēstas drēbes; saplīsis apģērba gabals.
- skarbana saplēsts apģērba gabalss, lupata.
- ņērbas Saplēsts apģērbs.
- sapogāties Sapogāt sev, parasti apģērba gabalu, pogas.
- uzpudžāt Sapost, apģērbt (iziešanai).
- sakņotēties saposties apģērba ziņā.
- sasarausties Sarauties (par audumu, apģērbu).
- saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
- sašņorēt Sasaitēt, sasiet, parasti ar auklu, saiti (apavus, arī apģērbu).
- complet Saskaņots apģērbs.
- saslapēties Saslapēt sevi, savu apģērbu; tikt saslapētam; saslapināties.
- atbāzīties Saspraust apģērbu uz augšu (aizbāžot stūrus aiz jostas vai tml.).
- aizkņopkāt Sastiprināt (spiedpogas); nostiprināt (apģērba, tā daļas) aizdari ar spiedpogām.
- sapubuļot Sastiprināt apģērbu ar jostu.
- sapumbuļot Sastiprināt apģērbu ar jostu.
- sastiķēt Sašujot (vairākas, parasti neviendabīgas, daļas), izveidot (piemēram, apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
- apšūstīt Sašūt (likt pašūt) visus vajadzīgos apģērbus.
- aiztuntuļot Satinot (ar vairākiem apģērba gabaliem), aizsegt, aizklāt; aiztīstīt.
- aiztuntulēt Satuntuļot, apsegt ar daudziem apģērba gabaliem.
- saņemt Satvert (piemēram, cilvēka apģērba daļu, ķermeņa daļu, dzīvnieka pavadu), parasti, lai (cilvēku) apturētu, pievērstu (tā) uzmanību u. tml., (dzīvnieku) pieturētu, vadītu.
- dašanavāt Saudzēt (apģērbu).
- žēlāt Saudzīgi, uzmanīgi valkāt (apģērbu, apavus).
- šanavāt Saudzīgi, uzmanīgi valkāt; rūpēties (par apģērbu, apaviem).
- šifonjēra Savāda lāde sieviešu veļas un apģērbu uzglabāšanai.
- sanasāt Savalkāt (apģērbu).
- sasanasāties Savalkāties (par veļu, apģērbu).
- kāpt Savienojumā "kāpt uz augšu": virzīties gar ķermeni uz augšu (par slikti šūtu, nepiemērotu apģērbu, tā daļām).
- plisku Savienojumā ar "plaisku" un "plesku" raksturo plata apģērba kustības skaņas ejot.
- tira Savienojumā ar "tara" raksturo apģērba plīšanas troksni.
- tara Savienojumā ar "tira" raksturo apģērba plīšanas troksni.
- trapa Savienojumā ar "tripa" atdarina apģērba plīšanas skaņu.
- sarabāt savilkt apģērbu uz augšu.
- sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
- neverbālā saskarsme sazināšanās bez vārdu palīdzības, lietojot tādus līdzekļus kā mīmika, acu skatiens, žesti, poza, balss intonācija, pauze, fiziskā distance, izvietojums telpā, apģērbs u. c.
- centons Sega vai apģērbs, kas sašūts no dažādas krāsas auduma lupatiņām.
- palūdāments Senajā Romā kara rota, kara apģērbs.
- toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu.
- peploss Sengrieķu sieviešu virsapģērbs, ko sasprādzēja virs viena pleca, rokas tas atstāja svabadas.
- hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass.
- hitons Sengrieķu vīriešu un sieviešu kreklveida apģērbs no vilnas vai linu auduma.
- sagums Seno romiešu karavīru apģērba sastāvdaļa, apmetnis, kas līdzinājās ļoti īsai tunikai un bija ērts pārgājienos.
- tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma (ar atverēm galvai un rokām, vēlāk ar piedurknēm).
- tērps sensori uztveramo cilvēka ķermeņa pārveidojumu (piemēram, frizūras, grima, tetovējuma) un papildinājumu (piemēram, apģērba, apavu, aceņu, rotaslietu, somu u. c. aksesuāru) kopums.
- sērna drāna sēru apģērbs, sēru drāna.
- karako Sieviešu apģērbā 18. gs., viduklī pieguloša, priekšā aizpogājama jaka, ko lietoja kā mājas un jātnieku apģērbu.
- korsāža Sieviešu apģērba augšējā daļa līdz jostas vietai.
- knapaugšiņa sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš (parasti bez piedurknēm); topiņš.
- topiņš sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš vai blūzīte (parasti bez piedurknēm).
- brunči sieviešu apģērba gabals - nestaklētais gurnģērbs, kas pilnīgi aptver vismaz iegurni un daļēji – arī abas kājas kopā, nesadaloties starās; svārki.
- ņieburs Sieviešu apģērba gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai.
- augšiņa Sieviešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu; tops.
- tunika Sieviešu apģērba gabals, piemēram, vieglas, pagaras blūzes veidā.
- šarpe Sieviešu apģērba piederums - drēbes lenta uz pleciem vai ap vidukli.
- palantīns Sieviešu apģērba piederums - plata, parasti kažokādas vai samta, šalle.
- jeunesse Sieviešu apģērbā plata saite, kas, apsieta ap zodu un ausīm, sarga no aukstuma.
- zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals - zeķes kopā ar biksēm.
- uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti no kažokādas) roku iebāšanai, lai pasargātu tās no aukstuma.
- uzkājis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti rakstains adījums) ko uzmauca stilbos pār auklu vietu.
- lācīte Sieviete (jauna) "lāča apģērbā".
- krīža Sieviete netīrā apģērbā.
- rude Sieviete sarkanā vai brūnā apģērbā.
- braška Sieviete, kas ātri nobružā, apvārta apģērbu.
- modes dāma sieviete, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam.
- vanska Sieviete, kas staigā noplīsušā apģērbā.
- vancka Sieviete, kas staigā noskrandušā apģērbā.
- ievilkt Sīki sakrokot, savilkt (piemēram, apģērbu, tā daļu).
- kristainis Sīkrūtains (par audumu, apģērbu).
- novamzēt Silti apģērbt.
- pondzelēt Silti apģērbt.
- novamzēties Silti apģērbties.
- pondzelēties Silti apģērbties.
- sapudžēties Silti apģērbties.
- sapudžīties Silti apģērbties.
- vamžas Silts, biezs apģērbs.
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē; nozīme 2 (1).
- sakult Sitot (ar vāli, rungu), panākt, ka (audums, apģērba gabals u. tml.) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds.
- bērna atraidīšana situācija, kurā bērna vecāki vai aprūpētāji nenodrošina bērna augšanai un attīstībai nepieciešamo vajadzību apmierināšanu (piemēram, ēdienu, pajumti, apģērbu, veselības aprūpi, izglītību, emocionālo tuvību u. c.).
- triekšt Skarot, trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apģērba piederumiem, priekšmetiem).
- skrandainis Skrandainā apģērbā tērpies cilvēks.
- ģērpsteles Skrandaina, novalkāta apģērba apakšējā vīle.
- lanckarāt Skrandot (par apģērbu).
- žulgans Slapjš (piemēram, par apģērbu, apaviem).
- slaucīties Slaucīt (2) sevi, sava ķermeņa daļas, savu apģērbu.
- brukt Slīdēt lejup (par pietiekami nenostiprinātiem apģērba gabaliem).
- uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
- slīkt Slīgt, kļūt garākam (par audumu, apģērbu).
- vamzīgs Slikti pieguļošs, arī biezs, rupja auduma vai adījuma (par apģērba gabalu).
- neģērbs Slikts, trūcīgs apģērbs.
- sabrači Slikts, vecs apģērbs.
- transvestīcisms Slimīga tieksme ģērbties pretēja dzimuma apģērbā.
- ģelumbe Smalka pirkta drāna, labākais apģērba gabals.
- čāpuks smieklīgi apģērbies cilvēks.
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- speciālapģērbs Speciāls apģērbs.
- griezties Spiežoties iekšā (piemēram, ādā), beržot izraisīt sāpes (par apģērba daļām, apaviem u. tml.).
- šķīra Sprauga; apģērba, auduma šķēluma vai iegriezuma vieta.
- šķīrenis Sprauga; apģērba, auduma šķēluma vai iegriezuma vieta.
- šķīriens Sprauga; apģērba, auduma šķēluma vai iegriezuma vieta.
- šķīris Sprauga; apģērba, auduma šķēluma vai iegriezuma vieta.
- šķīrs Sprauga; apģērba, auduma šķēluma vai iegriezuma vieta.
- sprūdzins Sprūds, tapiņa, ko izmanto apģērba aizpogāšanai.
- lampažāt Staigāt skrandainā apģērbā.
- lielums standartizēts apmērs (parasti apģērbam, apaviem); šāda apmēra numurs; augumlielums.
- izmērs Standartizēts lielums (parasti apģērbam, apaviem); šāda lieluma numurs.
- uzkarināms Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem; pakaramais.
- pēsumis steidzīgi, ar plandošu apģērbu.
- apraut Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt.
- look stils; izskats (par apģērbu, matu griezumu vai sakārtojumu u.tml.).
- bozties Stipri apģērbties.
- apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt.
- satamīt Stipri notraipīt (parasti apģērbu).
- marķēšanas papīrs stiprs, ūdensizturīgs papīrs apģērbu iezīmēšanai ķīmiskajā tīrīšanā.
- krapmalēt Stīvināt ar cieti (apģērba gabalu).
- kalpot par vēderu strādāt par uzturu, apģērbu (bez samaksas naudā).
- strādāt (arī kalpot) par vēderu strādāt tikai par uzturu, arī apģērbu (bez samaksas naudā).
- gludinātājs strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
- atcirst Strauji attaisīt (apģērbu).
- raut Strauji ģērbt (apģērba gabalu, apavus).
- noraut Strauji novilkt (apģērbu, apavus); strauji nomaukt, noņemt (ko uzmauktu, apsietu).
- nosviest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus); nomest (3).
- nomest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus); nosviest (3).
- samest Strauji savienot, arī strauji novietot (kādā stāvoklī, piemēram, apģērba daļas).
- uzraut Strauji uzģērbt, uzmaukt (apģērba gabalu, apavus).
- atraut Strauji, ar rāvienu attaisīt (apģērbu, arī tā aizdari).
- atrauties Strauji, ar rāvienu attaisīties (par apģērbu, tā aizdari).
- pasisties Strauji, arī pēkšņi pavērties (piemēram, par apģērbu).
- spārns Stūris, malas izvirzījums (apģērbam, tā detaļai).
- gotiskā subkultūra subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem.
- mavaši Sumo cīkstoņu apģērbs, plata un bieza josta ar mazbiksītēm, kas fiksē dzimumorgānus un pasargā tos no traumām.
- sasust Sūtot iegūt nepatīkamu smaku (parasti par apģērbu, apaviem).
- šabraks Svārki, apģērbs.
- sviedrlapa Sviedru lapa - drānas gabaliņš vai speciāls neliels izstrādājums, kuru piešuj apģērbam padusē (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- uzplecis Šāda apģērba detaļa ar dienesta pakāpes atšķirības zīmi (formas tērpam).
- reglāns Šāda piegriezuma apģērba gabals.
- apmala Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai.
- apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai.
- apšuve Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piešūta (apģērba, cepures, apavu u. tml.) malai; apmale.
- tasme Šaura zīda lente apģērba rotājumam.
- goliļa Šaura, šķīvja veida, stīva linu apkakle 17. gs. vīriešu apģērbam Spānijā.
- ķīlis Šaurs trīsstūrveida ielaidums (apģērba gabalā).
- šķeltnis Šķēlums (apģērba gabalam).
- šķērste Šķēlums apģērbā.
- lāpīt Šujot īpašā veidā, lai pildītu ar diegu, dziju caurumu, izdilumu, labot (piemēram, apģērba gabalu); šujot īpašā veidā, pildīt ar diegu, dziju (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā.
- ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
- uzturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
- sačarzāt šujot sabojāt (apģērbu).
- stepēt Šujot savienot audumu un starpkārtu (piemēram, apģērbam).
- lāpīt Šujot, līmējot virsū ielāpu caurumam, izdilumam, labot (piemēram, apģērba gabalu, apavus); šujot, līmējot virsū ielāpu, segt (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
- rotīt Šūt (klāt) apģērbam auduma gabalu.
- šūdināt Šūt (piemēram, apģērba gabalus, apavus); arī likt šūt, pasūtīt (ko šujamu).
- skroderēt Šūt apģērbus.
- šūties Šūt sev; likt, pasūtīt šūšanai (piemēram, apģērbu).
- pusmasts Tā, ka atrodas zemāk par parasto, pieņemto stāvokli (par apģērbu).
- pašā (arī tieši) laikā, arī pašā reizē Tā, ka ir piemērots, atbilstošs (par apģērbu, apaviem).
- tieši (arī pašā) laikā Tā, ka ir piemērots, atbilstošs (par apģērbu, apaviem).
- pašā reizē Tā, ka ir piemērots, atbilstošs pēc lieluma (par apģērbu, apaviem).
- pašā (arī tieši) laikā Tā, ka ir piemērots, atbilstošs pēc lieluma (par apģērbu).
- kuplai Tā, ka ir plats, krokots (par apģērbu).
- ekonomiskā vardarbība tāda apzināta darbība, kas vērsta uz cita indivīda ietekmēšanu un pakļaušanu, izmantojot naudas līdzekļu ierobežošanu (piemēram, ienākumu slēpšana, naudas līdzekļu atņemšana, ienākumu gūšanas avotu ierobežošana, līdzekļu ierobežošana pamatvajadzībām (ēdienam, apģērbam, izglītībai)).
- sviķelains Tāds (adījuma raksts), kur divi valdziņi adīti labiski, divi kreiliski; tāds (apģērba gabals), kas adīts šādā rakstā.
- gatavpirkts Tāds (apģērba gabals, apavi), kas ir iegādāts veikalā (pretstatā pēc pasūtījuma gatavotiem).
- gatavspirkts Tāds (apģērba gabals, apavi), kas ir iegādāts veikalā (pretstatā pēc pasūtījuma gatavotiem).
- klopains Tāds (apģērba gabals, parasti bikses), kam ir piepogājama pakaļējā daļa.
- divmuduru Tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam ir divi krokoti ielaidumi.
- lipains Tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam mugurdaļā ir pagarinājums.
- lipaiņš Tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam mugurdaļā ir pagarinājums.
- ļipaiņš Tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam mugurdaļā ir pagarinājums.
- ķešains Tāds (apģērba gabals), kam ir kabatas.
- lencains Tāds (apģērba gabals), kam ir lences.
- lencaiņš Tāds (apģērba gabals), kam ir lences.
- pusplats Tāds (apģērbs, apģērba piederums), kas nav piegulošs, ir samērā plats; paplats.
- jājams Tāds (apģērbs, piederums), ko lieto jājot.
- oderēts Tāds (apģērbs, tā daļa) kam ir odere.
- pogaiņš Tāds (apģērbs, tā daļa), kam ir daudz pogu.
- oderains Tāds (apģērbs, tā daļa), kam ir odere.
- oderaiņš Tāds (apģērbs, tā daļa), kam ir odere.
- pallains Tāds (apģērbs), kam ir ieloces; bagātīgi rotāts ar ielocēm.
- kuldains Tāds (apģērbs), kam ir kabatas.
- uzplečains Tāds (apģērbs), kam ir uzpleči.
- audinis Tāds (apģērbs), kas gatavots no mājās austa auduma.
- skrandaiņš Tāds (apģērbs), kas ir novalkāts, apdriskāts.
- izejams Tāds (apģērbs), kas paredzēts viesībām, svētkiem u. tml. gadījumiem.
- tāžains Tāds (apģērbs), kas sastāv no vairākām daļām, joslām.
- rozains Tāds (audums, adījums), kura rakstā vai rotājumā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; tāds (apģērbs), kas darināts no šāda auduma.
- rozaiņš Tāds (audums, adījums), kura rakstā vai rotājumā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; tāds (apģērbs), kas darināts no šāda auduma.
- bantains Tāds (audums, apģērba gabals), kam ir platas svītras; platsvītrains.
- linots Tāds (audums, apģērbs), kas gatavots no liniem.
- pusvillas Tāds (audums), kam ir nātni velki, bet vilnas audi; tāds (apģērbs, tā daļa), kas darināts no šāda auduma.
- rupš Tāds (audums), kas darināts no šādas dzijas; tāds (apģērbs), kas darināts no šāda auduma.
- apskrandojis Tāds (cilvēks), kam ir apdriskājies apģērbs; apskrandis (2).
- apskrandis Tāds (cilvēks), kam ir apdriskājies apģērbs; apskrandojis (2).
- skrandaiņš Tāds (cilvēks), kas ir ģērbies ļoti novalkātā, saplīsušā apģērbā.
- uzplečains Tāds (cilvēks), kura apģērbam ir uzpleči (2).
- cakains Tāds (mežģīņizstrādājums), kam ir robaina mala; tāds (apģērba gabals), kam ir robaina apmale.
- virsējais Tāds (parasti apģērbs), kas valkājams virs kā cita.
- astains Tāds (tērps, apģērba gabals), kam ir pagarinājums (un šķēlums) mugurpusē.
- ķepaiņš Tāds apģērbs, kas rotāts ar sazarotiem (pirkstveida) dekoratīviem elementiem.
- skroķains Tāds, kam ir aproce (par piedurknēm); tāds (apģērbs, parasti virskrekls), kam ir šādas piedurknes.
- skroķaiņš Tāds, kam ir aproce (par piedurknēm); tāds (apģērbs, parasti virskrekls), kam ir šādas piedurknes.
- apspuris Tāds, kam ir atiruši diegu gali (piem., par apģērbu); spurains.
- dzeltenrūtains Tāds, kam ir dzeltenas rūtis (piem., par audumu, apģērba gabalu); dzeltens ar citas krāsas rūtīm.
- izgriezt Tāds, kam ir griežot izveidots noteiktas formas un lieluma caurums (caurumi) vai šķēlums (par apģērbu, apaviem).
- paldainis Tāds, kam ir ieloces (par apģērba gabalu).
- krunkains Tāds, kam ir īpaši izveidotas krokas, savilkumi (piemēram, par apģērbu).
- maktīgs Tāds, kam ir laba kvalitāte (par audumu, apģērbu).
- plāns Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums, tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu); viegls, caurspīdīgs.
- punktains Tāds, kam ir punktveida laukumi, punkti (piemēram, par audumu, apģērba gabalu).
- punktots Tāds, kam ir punktveida laukumi, punkti (piemēram, par audumu, apģērba gabalu).
- šņorains Tāds, kam ir saites (parasti par apaviem, apģērbu).
- smalkrūtains Tāds, kam ir samērā mazas ornamentālas rūtis (parasti par audumu, apģērbu).
- sarkanrūtains Tāds, kam ir sarkanas rūtis (piemēram, par audumu, apģērba gabalu); sarkans ar citas krāsas rūtīm.
- kuldainis Tāds, kam ir vairākas kabatas (par apģērba gabalu).
- stērbeļains Tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru).
- puķots tāds, kam ir ziedu raksts, ornaments (piemēram, par audumu, apģērba gabalu)
- puķains Tāds, kam ir ziedu raksts, ornaments (piemēram, par audumu, apģērba gabalu).
- parsīgs Tāds, kam patīk greznoties, dižoties, parasti ar apģērbu.
- rubuļains Tāds, kam pie apģērba ir vairākas medaļas.
- kuldīgs Tāds, kas atbilst izmēriem, ir laikā (par apģērbu).
- zemapģērba Tāds, kas atrodas, noris zem apģērba.
- slēgts Tāds, kas cieši apņem kaklu, tāds, kam nav liels izgriezums (par apģērbu, tā detaļām).
- šaurs Tāds, kas cieši aptver ķermeni, ķermeņa daļu (par apģērbu, tā daļu).
- puspieguļošs Tāds, kas daļēji pieguļ augumam (par apģērbu).
- uzkrītošs Tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību); tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu).
- trūcīgs Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
- slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā dalām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
- paškrāsots Tāds, kas ir krāsots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- lamzīgs Tāds, kas ir par garu un platu, tāds, kas ir pārāk vaļīgs (piemēram, par apģērbu).
- šaurs Tāds, kas ir par mazu (par apģērbu, tā daļu, arī par apaviem).
- kulīgs Tāds, kas ir par platu, arī pārāk plats (piemēram, par apģērbu).
- piekniebts Tāds, kas ir par šauru un cieši apkļauj augumu (par apģērba gabaliem).
- cesns Tāds, kas ir par šauru, mazu (par apģērbu, apaviem); tāds, kas cieši aptver ķermeni.
- pircinis Tāds, kas ir pirkts, iegādāts veikalā, pretstatā mājās gatavotam (parasti par audumu, apģērbu).
- netīrs Tāds, kas ir saistīts ar materiāliem, vielām, kuri rada traipus, dažādu daļiņu nosēdumus uz ķermeņa, apģērba (par darbu).
- milinis Tāds, kas ir šūts no vadmalas (par apģērbu).
- noskrandis Tāds, kas ir tērpies nodriskātā apģērbā.
- skrandains Tāds, kas ir tērpies noplīsušā, ļoti novalkātā apģērbā.
- pluskains Tāds, kas ir tērpies noskrandušā apģērbā; noskrandis, netīrs (par apģērbu, tā daļām); kankarains(1).
- kankarains Tāds, kas ir tērpies noskrandušā apģērbā.
- stērbeļains Tāds, kas ir tērpies saplīsušā apģērbā.
- villains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju); tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- vilna Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju); tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- vilnains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju); tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- solīds Tāds, kas izraisa cienīguma, nopietnības, laba mantiskā stāvokļa iespaidu (parasti par apģērbu, telpas iekārtojumu).
- silts Tāds, kas labi aizsargā pret aukstumu, tāds, kas palīdz saglabāt esošo siltumu (piemēram, par apģērbu, arī par ģērbšanos).
- netīrs Tāds, kas lietošanas, valkāšanas procesā, ir notraipīts (piemēram, par apģērbu).
- glaudīgs Tāds, kas maigi, patīkami kļaujas klāt (par apģērbu).
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
- rozns Tāds, kas nav ciešs, pieguļošs (par apģērbu un tā daļām, apaviem).
- nekārtīgs Tāds, kas nav sakārtots, arī nav tīrs (par apģērbu); tāds, kas nav sagatavots lietošanai.
- vaļējs Tāds, kas nav sastiprināts ar aizdari (piemēram, pogām) - par apģērbu, tā daļu; tāds, ko apģērbs neaizsedz (par ķermeņa daļu).
- humpalnieks Tāds, kas nēsā lietotu apģērbu vai apavus.
- mazs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
- netīrīgs Tāds, kas neuztur (sava ķermeņa, apģērba, apkārtnes) tīrību.
- uzspīlēts Tāds, kas pārāk cieši apkļaut, apņem (ķermeni, tā daļu) - par apģērbu, apaviem.
- garš Tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) garumā (par apģērbu, tā daļu).
- gars Tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas garumā (par apģērbu, tā daļu, apaviem).
- valka Tāds, kas paredzēts ikdienas lietošanai (par apģērbu, apaviem).
- valku Tāds, kas paredzēts ikdienas lietošanai (par apģērbu, apaviem).
- valkus Tāds, kas paredzēts ikdienas lietošanai (par apģērbu, apaviem).
- gods Tāds, kas paredzēts svētkiem vai svinībām (parasti par apģērbu).
- liels Tāds, kas pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
- piekļāvīgs Tāds, kas piekļaujas augumam (par apģērbu).
- vasarīgs Tāds, kas piemērots lietošanai vasarā (piemēram, par apģērbu).
- šaurs Tāds, kas samērā cieši pieguļ ķermenim, tā daļām (par apģērbu, tā daļām); tāds, kas pārāk, nevēlami cieši aptver ķermeni, tā daļas.
- pašaurs Tāds, kas samērā cieši piekļaujas ķermenim (par apģērbu, apaviem, to daļām).
- puspalaidnis tāds, kas sevi un savu apģērbu neapkopj.
- pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu).
- pledekls Tāds, kas staigā izjukušā u nošļukušā apģērbā.
- pledeksnis Tāds, kas staigā izjukušā u nošļukušā apģērbā.
- pudauķis Tāds, kas staigā noplīsušā apģērbā.
- pusšķelts Tāds, kas veidots ar daļēju šķēlumu (par apģērbu).
- iela Tāds, ko valkā, lieto ārpus mājas (par apģērbu, apaviem u. tml.).
- krunkains Tāds, kur ir radušās krunkas, negludumi (piemēram, par apģērbu, apaviem).
- pogots Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas; tāds, kam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas (par apģērbu); pogains (1).
- pogains Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas; tāds, kam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas (par apģērbu); pogots.
- tīrs Tāds, kura gaitā nerodas traipi, vielu nosēdami u. tml. uz ķermeņa, apģērba (par darbību, darbu).
- netīrs Tāds, kura ķermeni, ķermeņa daļas, apģērbu klāj netīrumi (par cilvēku).
- kārtīgs Tāds, kura lietām, apģērbam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība.
- biezs Tāds, kuram ir mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu); tāds, kas nav plāns (par audumu, adījumu, apģērbu); ciešs, blīvs.
- stilīgs Tāds, kurš ir moderni, arī oriģināli ģērbies; tāds, kura apģērbā, aksesuāros ir modernas, valdošajam modes stilam atbilstošas iezīmes.
- tīrs Tāds, uz kura ķermeņa daļām, apģērba nav netīrumu, traipu u. tml. (par cilvēku).
- riša Taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā).
- teilis Taisnstūrveida piegriezuma detaļa apģērba augšdaļā.
- pļoncka Tas (piemēram, apģērbs, apavi), kas ir izmircis, slapjš, mīksts; pļancka.
- pļancka Tas (piemēram, apģērbs, apavi), kas ir izmircis, slapjš, mīksts.
- drēbniecība Tas, kas attiecas uz apģērbu šūšanu, gatavošanu.
- pluncis Tas, kas nepiešķir lielu nozīmi tīram apģērbam.
- plūznis Tas, kas staigā apkārt nekārtīgi apģērbts.
- ādinieks Tas, kurā izmantota āda (piemēram, apģērbā, mēbelēs, apdares materiālos).
- valkājamierīce tehniska ierīce (aparatūra), ko var valkāt pie ķermeņa un, piemēram, integrēt apģērbā, lai apkopotu datus par organisma funkcijām, aktivitāti un ieradumiem.
- ģērbtuve Telpa, kur glabā speciālos apģērbus un pārģērbjas (darbam, nodarbībām u. tml.).
- modes salons telpa, telpu kopums apģērbu demonstrēšanai un pārdošanai.
- virstērps Tērps, ko valka virs cita tērpa; virsapģērbs; arī virsvalks.
- žņaugties Tērpties ciešā, pārāk šaurā apģērbā.
- iesastaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt ērtam, arī vaļīgam (par apģērbu).
- izastaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt garākam, arī vaļīgākam (piemēram, par apģērbu, tā daļām).
- iestaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt pietiekami ērtam, arī vaļīgam (piemēram, par apģērbu).
- izaplatīties Tiekot valkātam, kļūt platam, vaļīgam (par apaviem, apģērbu).
- sadilt Tiekot valkātam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, nestipram, arī cauram (par apģērbu, apaviem).
- izanasāties Tikt izvalkātam (par apģērbu, apaviem).
- nosadarīties Tikt nokrāsotam (par dziju, audumu, apģērbu).
- gatavie apģērbi tirdzniecībā vai rūpniecībā - pašūti, izgatavoti apģērbi.
- galantērija Tirdzniecībā vai rūpniecībā - sīku apģērba priekšmetu un tualetes piederumu kopums.
- šķīsts Tīrs (parasti par apģērbu, ķermeni).
- balts Tīrs (parasti par apģērbu).
- kanga Tradicionāls Austrumāfrikas iedzīvotāju apģērbs, tā pamatā ir spilgti raibi kokvilnas auduma gabali, kurus aptin ap ķermeni vai arī, kopā sašūtus, nēsā kā tuniku.
- chubas Tradicionāls tibetiešu apģērbs, virssvārki.
- netīrumi Traipi (audumā, apģērba gabalā).
- berzēt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu); berzt (3).
- rīvēt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu); berzt (3).
- berzt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
- mulīt Trinoties gar ko, radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
- purpurs Tumšsarkans audums ar viegli violetu nokrāsu; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- saitēt Tuvināt, arī sakļaut (piemēram, apavu, apģērba gabala) atvēruma malas ar tām piestiprinātu saiti.
- tūpsle Uz āru izliecies drēbes gabals apģērbā.
- paģērbt Uzģērbt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā.
- uzlaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam; pielaikot.
- laikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
- pielaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
- saģērbt Uzģērbt (vairākus apģērba gabalus).
- pārģērbt Uzģērbt citu (piemērotāku apģērba gabalu); uzģērbt (kāda apģērba gabala vietā) citu, piemērotāku apģērba gabalu.
- pārģērbties Uzģērbt sev citu apģērba gabalu, apģērbu.
- dasavilkties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus.
- piesamaukties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus.
- piesatuzavāties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus.
- piesavilkties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus.
- provēt Uzlaikot (apģērbu).
- uzspraudīties Uzlocīt apģērbu uz augšu un piespraust.
- uzbracēties Uzlocīt savu apģērbu.
- pataupīt Uzmanīgi lietojot, pagarināt (kā, parasti apģērba, apavu) izmantošanas laiku.
- izaplēsties Uzmest uz pleciem (apģērba gabalu).
- ķīmiskā tīrītava uzņēmums, kas ķīmiski tīra apģērbu
- modeļu nams uzņēmums, kurā modelē un izgatavo pēc individuāliem pasūtījumiem apģērba, galantērijas piederumus.
- uzpogāties Uzpogāt (savu apģērbu, apģērba daļu).
- iesarošties Uzposties; apģērbties glīti.
- uzstibīt Uzstīvēt; uzvilkt (apģērba gabalu, apavus).
- pasite Uzšuve (uz apģērba).
- uzelkonis Uzšuvums apģērba (krekla, žaketes) elkoņa daļai.
- uzšuve Uzšuvums, parasti rotājošs (piemēram, uz apģērba, apaviem).
- šēze Uzvalks (parasti smalks); apģērbs.
- citydress Uzvalks, kas sastāv no svītrainām biksēm, vestes un melnas žaketes; priekšpusdienas apģērbs (darbam).
- ancuks Uzvalks; apģērbs.
- fraķis Uzvalks; apģērbs.
- uzģērbt Uzvilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
- pavilkt Uzvilkt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā.
- uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti strauji.
- apģērbt Uzvilkt (apģērbu, drēbes).
- pārvilkt Uzvilkt (citu apģērba gabalu, apavus).
- ietērpt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka (kāds) uzvelk, arī valkā (kādu apģērbu).
- ieģērbt Uzvilkt (kādam apģērbu).
- savilkt Uzvilkt (vairākus, daudzus apģērba gabalus).
- kostimēties Uzvilkt lomai raksturīgu apģērbu; pārģērbties skatuvei vai maskarādei.
- uzģērbties Uzvilkt sev (apģērba gabalu, apģērbu).
- uzvilkties Uzvilkt sev (parasti apģērba gabalu, apavus).
- lakatāt Uzvilkt sliktu (vecu) apģērbu.
- uzdabūt Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (apavus, apģērbu).
- sakāpt Uzvirzīties gar ķermeni uz augšu (par apģērbu, tā daļām).
- uzkāpt Uzvirzīties, parasti, slīdot gar ķermeni, uz augšu (par apģērbu, tā daļām).
- adidas Vācu sporta apģērbu un aksesuāru uzņēmums.
- ietuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt; ieģērbt (parasti pārāk siltā apģērbā).
- pampari Vairākkārt lāpīts apģērbs.
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba).
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
- purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustēties šurp turp vēja iedarbībā (piemēram, par apģērbu).
- purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piemēram, apģērbu, matus) - par vēju.
- noģīzgāt Valkājot (apģērbu) apbružāt, novalkāt, saplēst.
- izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni tam, ka izspiežas (4).
- savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
- apvalkāt Valkājot parasti mazliet nolietot, apdeldēt (piemēram, apģērbu, apavus).
- danasāt Valkāt (apģērbu, apavus), līdz (tie) pilnīgi nolietojas.
- vazāt Valkāt (parasti jaunu, labu apģērbu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotā vietā, nepiemērotos apstākļos; lietot (parasti ko labu, vērtīgu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotos apstākļos.
- nēsāt (kā) krāsas valkāt apģērba gabalu, piederumu tādās krāsās vai ar tādu krāsu rotājumu, kas simbolizē, piemēram, valsti, organizāciju, sportistu komandu.
- lakatāties Valkāt sliktu (vecu) apģērbu.
- valkātne Valkāts apģērbs.
- valkātnis Valkāts apģērbs.
- lēvars Vaļējs, apņemams apģērbs.
- lēvere Vaļējs, apņemams apģērbs.
- brīvāi Vaļīgi, ērti (justies apģērbā).
- voļņš Vaļīgs (par apģērbu, apaviem).
- bombaļas Vecas drēbes (apģērbs).
- bombažas Vecas drēbes (apģērbs).
- ponckas Vecas, novalkātas drēbes, apģērba gabali; panckas.
- lenckari Vecas, saplīsušas drānas, apģērbu gabali.
- pompaļa Vecas, skrandainas, arī ielāpainas drēbes, apģērba gabali; skrandas.
- pompaža Vecas, skrandainas, arī ielāpainas drēbes, apģērba gabali; skrandas.
- kuntuži Veci, nonēsāti apģērba gabali.
- peizaki Veci, strēbeļaini apģērba gabali.
- sokens vecs apģērba gabals.
- ķedelis Vecs apģērba gabals.
- montūra Vecs nosaukums kareivja apģērbam, kas vēl 17. gs. viņam pašam bija jāsagādā.
- aranas Vecs, mazvērtīgs apģērbs.
- kratņa Vecs, nelietojams apģērba gabals.
- šubris Vecs, netīrs apģērbs.
- sunka vecs, nonēsāts apģērba gabals; veca lupata.
- lipens Vecs, noplīsis apģērba gabals, lupata.
- kankari Vecs, noplucis, noskrandis apģērbs.
- krata Vecs, skrandains apģērba gabals.
- baidekls Veidojums, parasti no veca apģērba, lupatām, dzīvnieku atbaidīšanai.
- post Veidot (apģērbam ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
- post Veidot (apģērbam, ārienei u. tml.) greznu izskatu.
- kārtoties Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
- faltēt Veidot ieloces (apģērbam).
- paltēt Veidot ieloces (apģērbam).
- buktēties Veidoties nelīdzenumam, negludumam, piemēram, apģērbā.
- palikari Vēlāk Grieķijas neregulārs karaspēks ar albāņu apģērbu un ieročiem.
- pārvilkt Velkot (ko, piemēram, segu, apģērba gabalu) virsū, novietot (to) pāri (kam), pār (ko).
- pārvilkt Velkot (parasti apģērba gabalu), pārvirzīt (to pāri kādai ķermeņa daļai).
- nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku.
- uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērba gabalu, tā daļu).
- novilkt Velkot novirzīt no ķermeņa, tā daļas (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu).
- savilkt Velkot pavirzīt (ko, piemēram, apģērbu, segu, aizkaru) tā, ka (tas) atrodas vēlamā stāvoklī, iegūst vēlamo formu.
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai).
- uzvilkties Velkoties, slīdot pavirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
- vēzām Vēzu vēzām - ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
- vēzu Vēzu vēzām - ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
- M Vidēja lieluma apģērba apzīmējums (angļu "medium").
- fajs Vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai, faidešīns.
- svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
- tafta Viegla zīda drāna sieviešu apģērbam un oderēm.
- bārkstiņas Viegli darināms, ļoti dekoratīvs apģērba u. c. tekstilizstrādājumu rotājums, ko darina no pamatam pieskaņota materiāla ar dažādiem paņēmieniem - atirdina, savij, sasien, šuj vai met.
- paraut Viegli raut (kādu aiz apģērba, ķermeņa dalos).
- lakē Viegls, ar īpašu pārklājumu pārklāts audums, kuru izmanto virsapģērbu, kā arī bikšu, svārku un blūžu šūšanā.
- ķelderis Viegls, nātns apģērbs, mētelis, veci svārki.
- penoārs Viegls, plats sieviešu rīta apģērbs.
- dezinfekcijas līdzekļi vielas, ko lieto infekcijas slimību izraisītāju iznīcināšanai ārējā vidē (uz ādas, telpās, satiksmes līdzekļos, uz sadzīves priekšmetiem un apģērba, kā arī slimnieka izdalījumos).
- redingots Viengabala piegriezums (sieviešu apģērbam), kurā ir neliels paplatinājums uz leju no joslas vai gurnu vietas.
- apkalpošana viesnīcas numurā viesnīcas vadības noteikta pakalpojumu sniegšanas kārtība, veids un apjoms, ko veic viesnīcas personāls vai ar viesnīcu saistītu pakalpojumu uzņēmumu darbinieki, notiek pēc klienta pieprasījuma, parasti pakalpojumus piedāvā viesnīcas dienesti (ēdienu un dzērienu pasniegšana, veļas mazgāšana, apģērbu tīrīšana un gludināšana, papildus numuru uzkopšana u. c.) vai citi pakalpojumu sniedzēji (frizieri, kosmetologi, medicīniskais personāls u. c.).
- sānvīle Vīle, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
- tērpt Vilkt (cilvēkam) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus; vilkt (uz ķermeņa daļas) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus; arī ģērbt.
- ģērbt Vilkt mugurā (apģērbu, drēbes).
- vintāža Vintāžas stils - stilizēts modes novirziens (īpaši apģērbā un sadzīves priekšmetos), kas orientēts uz pagājušo paaudžu modes virzienu atdzimšanu.
- krūtaža Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- krūteža Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- maniška Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- priekšiņa Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- prieška Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- virskrekls Vīriešu apģērba gabals, ko valkā virs apakškrekla.
- garnašs Vīriešu apģērba virssvārki 14. gs. pirmajā pusē, ar pusgarām, iegrieztām, platām piedurknēm.
- bešmets Vīriešu apmetņveida apģērba gabals (tjurkiem, mongoļiem, kaukāziešiem), kas sniedzas līdz ceļiem; to valkā virs krekla zem virsdrēbēm, apjož ar jostu, retāk aizpogā.
- šubraka Vīriešu puskažoks; pavirši glabāts apģērbs.
- modes āksts vīrietis, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam.
- krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai; arī virskrekls.
- kļaščuks Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts auduma gabals.
- klapans Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts mazs auduma gabals.
- virskabata Virsējā kabata (apģērbam).
- labā puse virsējā virsma, virspuse, arī ārpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- virsa Virsējā, ārējā puse (parasti apaviem, apģērbam).
- virspuse Virsējā, augšējā puse, daļa (parasti apģērbam, apaviem).
- parka Virsējais (ziemeļu tautu) apģērba gabals, ko parasti šuj no briežādām ar apmatojumu uz ārpusi.
- mētelis Virsējais apģērba gabals, kas parasti sniedzas pāri ceļgaliem un ko valkā virs kleitas, uzvalka u. tml.
- ārpuse Virspuse (apģērbam).
- kreiss virspusei, ārpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: labā puse
- vilkt Virzīt virsū (parasti ķermenim, ķermeņa daļai apģērbu).
- līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu.
- spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu.
- pogāt Virzot pogu pa pogcaurumu, cilpu, vērt (apģērba gabalu) ciet vai vaļā.
- garderobe Visi vienam cilvēkam piederošie apģērbi.
- mūkāt Vīstīt rokas kreklam vai citam apģerba gabalam.
- palberis Volāns; kruzuļains (apģērba) rotājums.
- tāža Volānu kārta apģērbam.
- kiški Zagļa apģērbs.
- rāpulītis Zīdaiņa apģērba gabals - bikses ar pēdām un nelielu augšdaļu ar lencēm.
- pūrīns Zīdaiņa apģērba un veļas komplekts.
- lācītis Zīdaiņu apģērba gabals - bikses ar pēdām un lencēm.
- kļošs Zvanveida griezums apģērbam; bikšu galu paplatinājums; svārku apakšdaļas paplatinājums.
- grelot Zvārgulis; saitē savērtas bumbiņas sieviešu apģērba rotāšanai.
- fašīns Žagaru kūlītis, ko lieto lauku apcietināšanas darbos ierakumu nogāžu (sienu) apģērbšanai un sevišķi aizdambējumos ūdens kavēkļu radīšanai.
- karmaņola Žakete ar šauriem priekšējiem stūriem - jakobīņu apģērbs, ko Francijā ieviesuši itāļu strādnieki no Karmaņolas pilsētas.
- izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).
- modes žurnāls žurnāls, kurā publicē informāciju par jaunākajiem, parasti apģērbu, modeļiem.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa apģ..