slaucīties
slaucīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | slaukos | slaukāmies | slaucījos | slaucījāmies | slaucīšos | slaucīsimies |
| 2. pers. | slaukies | slaukāties | slaucījies | slaucījāties | slaucīsies | slaucīsieties, slaucīsities |
| 3. pers. | slaukās | slaucījās | slaucīsies | |||
Pavēles izteiksme: slaukies (vsk. 2. pers.), slaukieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: slaukoties (tag.), slaucīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: slaucītos
Vajadzības izteiksme: jāslaukās
1.Slaucīt1 sevi, sava ķermeņa daļas.
2.Slaucīt2 sevi, sava ķermeņa daļas, savu apģērbu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa slaucījās, cilāja kaut kādus priekšmetus, tad pieklusa.
- Tad brīdi vērojusi, kā es slaukos, no viņas sejas pazuda smaids.
- Viņa gan teica, ka žēl būšot tur slaucīties.
- Tas ir tas pats dvielis, kurā viņa bija slaucījusies, es nodomāju.
- Tādēļ pēc peldēšanās nevis enerģiski jāslaukās, bet rūpīgi jānosusinās.