slaucīt
slaucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | slauku | slaukām | slaucīju | slaucījām | slaucīšu | slaucīsim |
| 2. pers. | slauki | slaukāt | slaucīji | slaucījāt | slaucīsi | slaucīsiet, slaucīsit |
| 3. pers. | slauka | slaucīja | slaucīs | |||
Pavēles izteiksme: slauki (vsk. 2. pers.), slaukiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: slaukot (tag.), slaucīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: slaucītu
Vajadzības izteiksme: jāslauka
1.Virzot (pa ko), piemēram, auduma gabalu, kādu rīku, arī roku, panākt, ka (tas) kļūst sauss vai sausāks.
1.1.Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) tiek uzsūkts, arī novirzīts (no kā).
2.Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vākt kopā netīrumus (no tā); šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu).
2.1.Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vāki kopā (netīrumus no tā).
2.2.Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piemēram, pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
2.3.pārnestā nozīmē Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mātes meitas pušķojās Ābelīšu dārziņāi; Garām teka sēdienīte Asariņas slaucīdama.
- Mamma apstiprinoši nosauc bērna darbību: „ Tu slauki grīdu.”
- Nu neko, smējāmies, es slaucīju apkārtējo drēbes un degunus.
- Tomēr viņa mērķis nav likt medmāsām slaucīt ielas, aizrādīja ministrs.
- Jaungada dienā nedrīkst slaucīt putekļus, jo tā var aizslaucīt veiksmi.