Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2024

405 379 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam E.

Atrasts vārdos (638):

Atrasts vārdu savienojumos (8):

E "Eko"
e pluribus unum
E slānis
h. e.
Masa e Kocile
Santi Kosma e Damiano
se non e vero, eben trovato
V. E.

Atrasts skaidrojumos (8708):

alītis _AliExpress_ interneta veikals
standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
izohronais "Ethernet" tīkls _Ethernet_ tīkls, kurā realizētas reāllaika audio un video pārraides iespējas.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
cogito, ergo sum "Es domāju, tātad es esmu" - franču filozofa Dekarta (1596.-1650. g.) pamattēze.
ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
ESA "Euroatom" Sagādes aģentūra ("Euratom Supply Agency").
Aglaja "Mirdzošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
okcidents "Rietošās saules zeme", Rietumu pasaule, Eiropa kā pretstats orientam, Austrumiem.
Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
jaunapustuļi 18. gs. Anglijā izveidojusies sekta, ko dibinājis Eduards Irvings.
jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
simbolisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
AED AAE dirhēms; Apvienoto Arābu Emirātu valūtas kods, sīknauda - puls.
abesīnietis Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs
abesīņi Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs; etiopietis
bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji.
abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
Nazreta Adāma, pilsēta Etiopijā.
Vilku ezers Adamovas ezers Ezernieku pagastā.
spurādaiņi Adatādainie ("Echinodermen").
jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
eimurieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Eimuri" iedzīvotāji.
forstmeisters Administratīva amata persona mežsaimniecībā dažās R-Eiropas valstīs, vai arī tikai tituls.
Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta.
zoba Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Eritrejā; viens no 6 šīs valsts reģioniem.
kilils Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Etiopijā; viens no 9 Etiopijas apgabaliem.
Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta.
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta.
Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā.
Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam.
Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam.
Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam.
Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā.
Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija).
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam.
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes.
Adoekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā.
Ado-Ekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā.
danakili Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibuti.
adali Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibutijā.
Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos.
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā.
bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi.
aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
eglūnieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Eglūna" iedzīvotāji.
eizbahovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Eizbahova" iedzīvotāji.
Azara Ukini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ezera Ukini" nosaukums latgaliski.
pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus.
Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe.
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
Dumblis Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā.
Aizdumbļu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā.
Dutvulu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā.
Aizdubļu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā.
Dumblu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā.
Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā.
Aizdumbļu Aizdumbļu ezers - Aizdumbles ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES.
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
iesauka aizstājvārds vai ieraksts adrešu grāmatā, ko izmanto dažās e-pasta programmās, piemēram, programmā _Eudora_.
Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki.
Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs.
encenieši Aknīstes novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Encene" iedzīvotāji.
Aknupīte Akņupīte, Eglonas pieteka.
Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve.
NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.
Akubu Akūbū, upe Etioopijā un Sudānā.
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
eritroidīns Alkaloīds, iegūts no koraļļkoku ģints ("Erythrina") sugām, bāze ar kurārei līdzīgu darbību.
Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum").
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta.
eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā.
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
ezēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ežu muiža" iedzīvotāji.
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā.
smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām.
tūsteps amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados.
SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
amari Amhari - tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļu un centrālajā daļā, runā amharu valodā.
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
pjūzisms Anglokatolicisms; pēc angļu teologa Edveda Būveri Pjūzi (1800.-1882.) vārda.
UNEP ANO Apkārtējās vides programma (angļu "United Nations Environment Programme").
Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu.
ekloga Antīkajā un vēlāk arī Eiropas dzejā - dzejolis par ganu dzīves tematu; arī dialogs dzejā.
efezieši Antīkās Efesas pilsētas (tag. Turcijā) iedzīvotāji.
sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija.
piemines Apaļās vilkpienes ("Euphorbia peplus").
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu.
Sepene apdzīvota vieta (izzudusi) Embūtes pagastā.
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Eleja Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs.
Bērvircava Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards.
Ēdole Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs.
Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs.
Madliena Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Acone Apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2.
Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas.
Ezere Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs.
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs.
Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs.
Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs.
Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā.
Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā.
Dēsele apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
Dinsdurbe apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža.
Annmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
Gavēniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
Šeškiniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
Abragciems Apdzīvota vieta (mazciems) Engures pagastā.
Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
Apšukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Birzītes Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Daumanti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Mazeleja Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Ozolmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Zizma Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Amberģis Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Garozas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Grīvaiši Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Mauri Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Engures pagastā.
Rideļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā pie Engures pagasta robežas.
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu.
Sinaviški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Eglaines pagastā.
Bikova Apdzīvota vieta (skrajciems. izzudis) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Cūkauši apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Kazimirvāle apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Lavide apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Vagulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Vitkuški apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Kalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Elkšņu pagastā.
Gostiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Jakubki apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Kaļvīši apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Kumpiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Lubgaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Lukņeica apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Mortiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Lielā Žogotova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Mazā Žogotova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Pontogi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Rukši apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Ruskuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Šusti apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Udrija apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Vaišļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Vidiški apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Zeņkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Aizdumble Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
Piļori Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā, pie Andzeļu pagasta robežas.
Egļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Essenmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Garaudži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Juguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Lielā Garavatka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Niperi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Ostravļani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Paholki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Primisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Aksjonova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Altinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Andžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Šarlote Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Sātiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Lāčupīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Engures pagastā.
Auguste Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā.
Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā.
Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Ķesterciems apdzīvota vieta (vidējciems) Engures pagastā.
Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs.
Priežmale apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 35 km no Krāslavas, Kastuļinas pagasta administratīvais centrs; Eizbahova.
Andzeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Cibla Apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs.
Ārciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova.
Grieze Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Mundigciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne.
Apšuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā, 17 km no Tukuma, Rīgas līča piekrastē.
Bērzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā.
Klapkalnciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā.
Plieņciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā.
Ērģeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs.
Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību.
Jaunšķieri apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
Billītes Apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas.
Zaļēni Apdzīvota vieta (viensēta) Saldus novada Ezeres pagastā.
Ail el Hadžera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn El Hadjar_), Saīdas vilājā.
Adeb el Arāša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Adeb Larache_), Isavān Irarrarena tuksnesī.
Alija apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Alia_), Varglas vilājas ziemeļu daļā.
Abjada Sīdī Šeiha apdzīvota vieta Alžīrijā (_El-Abiodh-Sidi-Cheikh_), Bejedas vilājā.
Edžele Apdzīvota vieta Alžīrijā ("Edjele"), naftas ieguves rajona centrs Sahāras ziemeļaustrumos, netālu no Lībijas robežas.
Arāda apdzīvota vieta Apvienotajos Arābu Emirātos (_‘Arādah_), Abū Dabī emirāta dienvidos.
Enisa apdzīvota vieta ASV (_Ennis_), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Īdena Apdzīvota vieta ASV ("Eden"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Īdena Apdzīvota vieta ASV ("Eden"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Edžvuda Apdzīvota vieta ASV ("Edgewood"), Mērilendas štatā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.).
Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Elizabetauna Apdzīvota vieta ASV ("Elizabethtown"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Elkhārta Apdzīvota vieta ASV ("Elkhart"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Elvuda Apdzīvota vieta ASV ("Elwood"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Elvuda Apdzīvota vieta ASV ("Elwood"), Ņujorkas štatā, 11200 iedzīvotāju (2010. g.).
Englvuda Apdzīvota vieta ASV ("Englewood"), Floridas štatā, 14900 iedzīvotāju (2010. g.).
Enterpraisa Apdzīvota vieta ASV ("Enterprise"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Enterpraisa Apdzīvota vieta ASV ("Enterprise"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Efrata Apdzīvota vieta ASV ("Ephrata"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Eseksa Apdzīvota vieta ASV ("Essex"), Mērilendas štatā, 39200 iedzīvotāju (2010. g.).
Junisa Apdzīvota vieta ASV ("Eunice"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ainsleja apdzīvota vieta Austrālijā (_Einasleigh_), Kvīnslendas štata ziemeļu daļā.
Akūbū apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akūbū_), Džūnkalī vilājas austrumu daļā, pie Etiopijas robežas.
Abderafi apdzīvota vieta Etiopijā (_Ābderafī_), Amaras kilila ziemeļos, Angerebas kreisajā krastā, netālu no Sudānas robežas.
Adigala apdzīvota vieta Etiopijā (_Ādīgala_), Sumale kilila ziemeļu daļā.
Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
Aiji apdzīvota vieta Fēru salās (_Eiði_), Eisturojas salas ziemeļrietumos.
Skoali apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salā.
Fuglafjērura apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas austrumu daļā.
Noragēta apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas austrumu daļā.
Rūnavika apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidaustrumu daļā.
Saltangaroa apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidu daļā.
Toftira apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidu daļā.
Strendura apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu atzara dienvidos.
Norskoali apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu daļā.
Oiri apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu daļā.
Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā.
Ajamarina apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Marína_), Egejas jūras Dienvidsporādu salu grupas Leras salā.
Ajosmateja apdzīvota vieta Grieķijā (_Ágios Matthaíos_), Kerkīras (Korfu) salā, Epiras perifērijā.
Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_, _Agriá_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā.
Ala apdzīvota vieta Igaunijā (_Ala_), Valgas apriņķa rietumos, Ehnes augšteces kreisajā krastā.
Ālāšta apdzīvota vieta Irānā (_Ālāsht_), Māzenderānas ostānā, Elbursa kalnos.
Oulafsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu atzara krastā.
Dalvika apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu krastā.
Hjaldeiri apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu krastā.
Grēnivika apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Eijafjorda austrumu krastā.
Audruve Apdzīvota vieta Jelgavas novada Elejas pagastā.
Alērta apdzīvota vieta Kanādā (_Alert_), Nunavutas teritorijā, Elsmīra salas ziemeļaustrumos, vistālāk uz ziemeļiem esošā pastāvīgi apdzīvotā vieta pasaulē.
Amankaraghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amanqarağay_), Kostanajas apgabalā, Eulikejelas ziemeļu piepilsēta.
Ertisa Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska.
Amurzeta apdzīvota vieta Krievijā (_Amurzet_), Ebreju autonomā apgabala dienvidos.
Aļikova apdzīvota vieta Krievijās Čuvašijas Republikas ziemeļrietumu daļā (_Alikovo_); Eleka.
Brodika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumos.
Lamleša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumu piekrastē.
Lohranca apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas ziemeļu piekrastē.
Kramlina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala dienvidu daļā.
Rendalstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala ziemeļu daļā.
Alagerdene apdzīvota vieta Mongolijā (_Alag-Erdene_), Huvsgula aimaka vidienē.
Arandesa apdzīvota vieta Namībijā (_Arandis_), Erongo reģionā.
Ašima apdzīvota vieta Norvēģijā, Estefollas filkes ziemeļu daļā.
Erje apdzīvota vieta Norvēģijā, Estfollas filkē.
Rakesta apdzīvota vieta Norvēģijā, Estfollas filkē.
Biglanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē.
Evje apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē.
Mīra apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē.
Omlī apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē.
Birkelanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkes dienvidu daļā.
Bikle apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkes ziemeļu daļā.
Blaksta apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē.
Fēvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē.
Valle apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē.
Ēkenēsa apdzīvota vieta Somijā (_Ekenäs_, _Tammisaari_), Ūsimā reģiona dienvidrietumu daļā.
Heta apdzīvota vieta Somijā (_Enontekiö_), Lapzemē.
Eura apdzīvota vieta Somijā (_Eura_), Satakuntas reģionā.
Eurajoki apdzīvota vieta Somijā (_Eurajoki_), Satakuntas reģionā.
Alvurkerke apdzīvota vieta Spānijā (_Alburquerque_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces ziemeļrietumu daļā.
Truhiljo Apdzīvota vieta Spānijā ("Trujillo"), Estremaduras autonomajā apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ajvali apdzīvota vieta Turcijā, Erzurumas ila ziemeļu daļā.
Aielsona GKS bāze apdzīvota vieta un militārās aviācijas bāze ASV (_Eielson AFB_), Aļaskā.
Vanne-Eikele Apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai.
Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē.
Eda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ed_), Vesterjētlandes lēnes rietumu daļā.
Askešunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Dēgerfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Fjugesta apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Frēvi apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Garphitana apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Halsberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Hellefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Koparberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Nūra apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Stūro apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Lakso apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnes dienvidrietumu daļā.
Kopaberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnes ziemeļu daļā.
Boksholma apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Ēdeshēga apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Esterbimo apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Finsponga apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Jungsbru apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Krūšeka apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Māntorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Obi apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Otvidaberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Rimfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Šenninge apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Šērblaka apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Šīsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Valdemašvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Alvastra Apdzīvota vieta Zviedrijas dienvidaustrumu daļā, Esterjētlandē.
Elvuda Apdzīvota vietta ASV ("Elwood"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem.
superpozīcijas aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam tos summē saskaņā ar superpozīcijas principu.
superpozīcijas aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam to summē saskaņā ar superpozīcijas principu.
Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi.
Elgons Aprimis vulkāns Austrumāfrikā ("Elgon"), uz Kenijas un Ugandas robežas, augstums - 4322 m, diametrs - 15 km.
Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi.
Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru).
ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations").
koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu.
grupa JBIG apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa (angļu "Joint Bi-level Image Experts Group").
grupa JPEG apvienotā fotoekspertu grupa (angļu "Joint Photographic Experts Group").
breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
ARE Apvienotie Arābu Emirāti, valsts trīsburtu kods.
Adžmāna Apvienoto Arābu Emirātu emirāts (_Imārat ʻAjmān_), platība 259 km^2^, 250000 iedzīvotāju (2010. g.), teritorija sastāv no 3 atsevišķām daļām, ko aptver citi emirāti.
Abū Dabī Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta (_Abū Ẓaby_), emirāta centrs, aizņem nelielu salu Persijas līča krastā, 633000 iedzīvotāju (2007. g.).
Līguma Omāna Apvienoto Arābu Emirātu nosaukums līdz 1971. g. 2. decembrim, kad šī teritorija bija Lielbritānijas protektorāts.
UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization").
UNECE Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija ("United Nations Economic Comission for Europe").
UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development").
UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund").
sarkanzeķes Apzīmējums vairākām savstarpēji neatkarīgām feministu grupām, kas radās ASV un R-Eiropā ap 1970.
iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju.
Ēslēva apzīvota vieta Zviedrijā (_Eslöv_), Skones lēnē.
meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē.
graudainais EPT ar ribosomām klāts EPT, kurās notiek olbaltumvielu sintēze.
fasces Ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā.
OAPEC Arābu naftas ekspotētājvalstu organizācija ("Organisation of Arab Petroleum Exporting Countries").
ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs.
eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss.
oplopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Oplopanax syn. Echinopanax"), Latvijā introducēta.
salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
protokols EGP ārējās vārtejas protokols (angļu "External Gateway Protocol").
Entreriosas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Entre Rios" / "Provincia de Entre Rios"), administratīvais centrs — Parana, platība — 78781 kvadrātkilometrs, 1282000 iedzīvotāju (2010. g.).
Santjago del Estero Argentīnas Republikas province ("Santiago del Estero" / "Provincia de Santiago del Estero"), platība — 1363511 kvadrātkilometrs, 883600 iedzīvotāju (2010. g.).
epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā.
Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm.
Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru.
Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru.
ELT Ārkārtīgi lielais teleskops ("Extremely Large Telescope").
Arļaka Arļaka ezers - Arlaka ezers, atrodas Augšdaugavas novada Eglaines pagastā.
Ervazs armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervands), kuru Ervands ieceļ par galveno priesteri jaunajā templī Bagaranā.
Ervands armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervazs), kurš kļūst par Armēnijas valdnieku, viņa skatienam piemitis maģisks spēks (ļauna acs), no kura sasprādzis granīts.
benzoskābe aromātiska skābe C~6~H~6~COOH, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā, pārtikas piedeva E210, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, neirotoksiska viela.
mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai.
paeglis Ārstniecības žibulītis ("Euphrasia officinalis").
roketsalāti Arugula - sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
epipremna Ārumu dzimtas ģints ("Epipremnum").
sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas.
ēzeļpiene Asais dievkrēsliņš ("Euphorbia esula").
auniņi Asais jānītis ("Erigeron acer"), laimpuķe.
rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
Lobivia rebutioides asinsziedu ehinopsis ("Echinopsis haematantha").
endomicētes Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Endomycetales"), vienkāršākās asku sēnes, kam augļķermeņi neveidojas, bet aski attīstās no zigotas vai partenoģenētiski no atsevišķām šūnām.
īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem).
īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem).
graudaine asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Encoelia").
briežtrifele Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Elaphomycetaceae") un ģints ("Elaphomyces").
eirocija Asku sēņu plektomicēšu klases rinda ("Eurotiales"), vienkāršākajām sēnēm augļķermeņi ir aizmetņa stāvoklī, augstāk attīstītajām - kleistotēciji ar haotiski novietotiem askiem.
Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_.
kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai.
aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā.
korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi.
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
G8 Astoņas pasaules lielvalstis (septiņas bagātākās valstis + Krievija - angļu "Group of Eight").
tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības.
Salivens ASV Amatieru sporta savienības pirmais prezidents Džeimss E. Salivens ("Sullivan", 1860.-1914. g.).
izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās.
Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi. Ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti.
Pateicības diena ASV nacionālie svētki, ko atzīmē novembra ceturtajā ceturtdienā pieminot pirmos pārceļotājus no Eiropas.
domino teorija ASV prezidenta Eizenhauera 1954. gadā popularizēta tēze, ka tad, ja kādā valstī izveidojas komunistisks režīms, kaimiņvalstīs stipri pieaug šāda režīma izveidošanās varbūtība.
konceptuālā māksla ASV un Eiropas mākslas virziens 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados; noraidīja vizuālus tēlus un ekspresīvo formas elementu nozīmi, pievērsās vispārīgiem jēdzieniem un priekšstatiem.
ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer").
SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija.
Taurupe Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Eiduku purva, garums - \~7 km.
Mārsna Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Jauniešu ezera Eiduku purvā Atašienes pagastā, garums - 16 km.
Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs.
notifikācija ECN atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Explicit Congestion Notification (ECN)").
EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu.
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
Vidusjūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eirāziju un Āfriku, platība - 2,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5121 m, garums - 3900 km, lielākais platums - 1600 km.
Melnā jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Āziju, platība — 422000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 2210 m.
Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰.
NEA Atomenerģijas aģentūra (ESAO struktūrvienība; "Nuclear Energy Agency").
polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās.
BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs.
Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”).
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni.
REM Ātrās acu kustības miegā (angļu "Rapid Eye Movement").
Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, netālu no Pļaviņu HES ūdenskrātuves pie Kalnaziedu mājām, 17 m augsts zemes izvirzījums, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, plakumam (~110 x 80 m) ir noapaļota četrstūra forma, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 9. gs.
Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts.
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats.
Ēri kanāls atrodas ASV ziemeļaustrumos ("Erie Canal"), Ņujorkas štatā, savieno Ēri ezeru ar Hudzonas upi, garums — 540 km, dziļums — 3,7 m.
Austrumaustrālijas kalniene atrodas Austrālijas austrumu daļā ("Eastern Highlands"), 200-400 km platā un \~4000 km garā joslā gar Kluso okeānu, augstums - līdz 2230 m (Kostjuško kalns).
Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā.
Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene.
Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m.
Embūtes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, \~26 m augsts mitru pļavu ieskauts reljefa izvirzījums, plakumam noapaļota trīsstūra veids (garums - 60 m, platums - 15-50 m).
Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu.
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži.
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm).
Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
Evergleidsas nacionālais parks atrodas Evergleidsas zemienes dienvidu daļā, platība - 5500 kvadrātkilometru, dibināts - 1947. g.
Eikša ezers atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība — 57 ha, kopā ar salu - 57,3 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 4 m; Eikše.
Koraļļu pils atrodas Homstedā, \~40 km uz dienvidrietumiem no Maiami, uzcēlis E. Liedskalniņš kā savu māju, kas pēc viņa nāves kļuvusi par tūrisma objektu un iekļauta Evergleidsas nacionālajā parkā.
Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām.
Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m).
Kornvolisa sala atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība - 6915 kvadrākilometru.
Toktogulas ūdenskrātuve atrodas Kirgizstānā, Narinas upes lejtecē, Ketmentibas ieplakā, platība — 284 kvadrātkilometri, garums — 65 km, lielākais platums — 12 km, vidējais dziļums — 69 m, izveidota pēc Toktogulas HES aizsprosta uzcelšanas 1975. g.
Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^.
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu.
Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
Eiņa purvs atrodas Madonas novada Ošupes pagastā, Eiņa ezera vietā.
Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu.
Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m.
Sagarmatas nacionālais parks atrodas Nepālā, ietver 14 kalnus, t. sk. Everestu, izveidots 1976. g., platība - 1244 km^2^.
Jostedālsbrīna nacionālais parks atrodas Norvēģijā, lielākā ledus klātā teritorija Eiropā, izveidots 1991. g., platība - 1310 km^2^.
Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi.
Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības.
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam.
Elsvērta Zeme atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Ellsworth Land"), uz dienvidrietumiem no Antarktīdas pussalas starp 62. un 102. rietumu garuma grādu, ledāja virsa \~2000 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m.
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis.
Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis.
Alanhes ūdenskrātuve atrodas Spānijā (_Alange, Embalse de_), Estremaduras autonomajā apgabalā, izveidota uz Matačelas upes.
Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m.
Gersopas ūdenskritums atrodas Šaravati upē, Rietumgatu dienvidos, Karnatakas štatā, Indijā, ietver 4 kaskādes ar kopējo augstumu 255 m, 2 HES.
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m.
Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases.
Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem.
Denakilas ieplaka atrodas Ziemeļāfrikā, Etiopijā un Eritrejā, sestā pasaulē dziļākā ieplaka - 125 m zjl.
Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem.
chamaecereus Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas.
lobivia Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas.
dzelteraibais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Euplectes capensis").
ugunīgais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Euplectes franciscanus").
sārtais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Euplectes orix").
MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika.
Audrau Audruvas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Katrīnas liepa aug Tukuma novada Engures pagastā, netālu no Plieņciema, stumbrs augsts, ar dobumu, apkārtmērs — 3,9 m, vainags ar blīvu zarojumu, augstums — 22 m, projekcija — 13,5 x 14,5 m.
jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis.
Ķemeru-Smārdes tīrelis augstais purvs Engures, Tukuma, Jelgavas un Babītes novadā, platība - 6192 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m.
Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m).
rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
Elberta kalns augstākā virsotne ("Mount Elbert") Klinšu kalnos, Savača grādā, ASV (Kolorādo), augstums - 4399 m.
Ormaņu kalns augstākā virsotne Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, absolūtais augstums 165,4 m vjl., relatīvais augstums 86,5 m.
Vildšpice Augstākā virsotne Ectāles Alpos ("Wildspitze"), Austrijas dienvidrietumos, augstums - 3774 m, vairāki nelieli šļūdoņi, sniega līnija - 2900-3000 m vjl.
Rasdašens Augstākā virsotne Etiopijas kalnienē, Semiena kalnos, sastāv no izvirdumiežīem, augstums - 4620 m.
Eštrela augstākā virsotne Portugālē, Eštrelas kalnos, augstums - 1993 m.
Aripo augstākā virsotne Trinidādas salas Ziemeļu grēdā (_Aripo, El Cerro del_), augstums - 940 m.
Olimps augstākais kalnu masīvs Grieķijā (_Ólympos_), Tesālijā, netālu no Egejas jūras Termu līča krasta.
Etna augstākais un aktīvākais vulkāns Eiropā (angļu val. _Etna_), Sicīlijas austrumos, Itālijā, augstums - 3340 m, krātera diametrs - \~700 m, nogāzēs \~250 sānu krāteru, 2941 m vjl ierīkota vulkanoloģijas observatorija.
kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas.
Eksmūra Augstiene Kornvolas pussalas ziemeļos ("Exmoor"), Lielbritānijā, augstums - līdz 521 m; Eksmūras nacionālais parks (686 kvadrātkilometri, dib. 1954. g.).
Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi.
čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai.
paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem.
parami Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.
paramos Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.; parami.
Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
galvānieši Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Galvāni" iedzīvotāji.
Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums.
ezermuizieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji.
ezernieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerņa" iedzīvotāji.
elksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" tagad "Elerne" iedzīvotāji.
Azarstarpi Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Ezerstarpi" nosaukuma variants.
Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā.
A Austrijas apzīmējums Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos
Burgenlande Austrijas federālā zeme, platība - 3962 kvadrātkilometri, 2811900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Eizenštate, robežojas ar Štīriju un Lejasaustriju, kā arī ar Slovākiju un Ungāriju.
Princeses Elizabetes Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 73. un 88. austrumu garuma grādu (angļu val. "Princess Elizabeth Land"), ledāja virsmas augstums centrālajā daļā - 2000-2500 m, ledus biezums - 1000-1500 m.
Enderbiju Zeme Austrumantarktīdas piekraste starp 45. un 57. austrumu garuma grādu (angļu val. "Enderby Land"), ledāja virsa centrālajā daļā 2000-2500 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m, austrumu daļā kalnu masīvi (augstums - līdz 2300 m).
termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot.
lakstīgala Austrumu lakstīgala ("Erithacus luscinia").
sarkanbrūnā strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Euphangus carolinus").
žurka automašīna _BMW E36_.
ALEPH Automātiska paplašināma bibliotēku programma (angļu "Automated Library Expandable Program").
Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni.
Eurolines Autosabiedriba "Eurolines" - Eiropas starptautiskās autobusu regulāras satiksmes tīkls, kurā ir ietverta arī Latvija.
bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu.
Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību.
ASEM Āzijas un Eiropas samits (Asia-Europe Meeting").
Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā.
Eija Babiloniešu (akadiešu) gudrības un ūdens dievs, ekvivalents šumeru dievam Enki.
Adapa Babiloniešu (akadiešu) varoņmītā dieva Eijas (šumeru Enki) priesteris.
eglenieks Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Egles" iedzīvotāji.
eirofobija Bailes no Eiropas.
Lobivia winteriana Bakeberga ehinopsis ("Echinopsis backebergii").
Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
ceļotājbalodis Baložu dzimtas ģints ("Ectopistes"), 1 suga.
borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
Svetļenkas ezers Baltais ezers Ezernieku pagastā.
Svetļinkijs ezers Baltais ezers Ezernieku pagastā.
Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas.
Baltmuižas ezers Baltezers Eglaines pagastā.
lielais baltgārnis baltgārņu suga ("Egretta alba").
mazais baltgārnis baltgārņu suga ("Egretta garzetta").
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu.
Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
Zelta bumba balva Eiropas labākajam futbolistam, ko noskaidro franču žurnāla "France Footbol" veiktā daudzu pasaules valstu futbola žurnālistu aptaujā.
Elkšņava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņeva" nosaukuma variants.
Ežusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Ežusala" nosaukums vietējā izloksnē.
esmiraldovieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Esmiraldova" iedzīvotāji.
Egļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļeva" nosaukuma variants.
egļciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji.
egļuciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji.
Egļucīms Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukums latgaliski.
Egļusola Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļusala" nosaukums latgaliski.
Egļova Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļava" nosaukuma variants.
Eržapole Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Eržepole" nosaukuma variants.
eglīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" iedzīvotāji.
Egleiši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" nosaukuma variants.
Perdinava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" bijušais nosaukums.
egļkalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji.
egļukalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji.
Egļukolns Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" nosaukuma variants.
epimēdija Bārbeļu dzimtas ģints ("Epimedium"), mūžzaļi, dekoratīvi augi, kam nepieciešama noēnota vieta aizvējā un skāba augsne.
enerģijas un proteīna attiecība barības devā esošās enerģijas attiecība pret kopproteīnu; uzturot pareizu šo attiecību, panāk barības racionālu izmantošanu; EPA.
Ezītis bārs _Ezītis miglā_.
Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe.
laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā.
ETA Basku separātistu organizācija - "Tēvzeme un brīvība" ("Euskadi Ta Askatasuna"), dib. 1955. g.
Baškortostāna Baškortostānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība - 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.).
elektriķieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotāji.
elektriķis Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotājs.
ezerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji.
ledus matu sēne bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas sēņu suga ("Exidiopsis effusa").
eksobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Exobasidiales").
BLEU Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība.
Bērzīte Bērze, Eglaines pieteka.
Bērzupe Bērze, Eglaines pieteka.
māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns.
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
Ebinurs Beznoteksāļezers ("Ebi Nor") Ķīnas ziemeļrietumu daļā, uz dienvidaustrumiem no Džungārijas Vārtiem 189 m vjl., platība - 800-1070 kvadrātkilometru, garums - 60 km, platums - līdz 25 km.
Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā.
Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus.
16 rumbu sistēma biežāk izmantotā rumbu sistēma ar horizonta riņķa dalījumu 16 daļās, rumbu nosaukumus veido no debespušu nosaukumu (angļu valodā) pirmajiem burtiem: N, NNE, NE, ENE, E, ESE, SE, SSE, S, SSW, SW, WSW, W, WNW, NW un NNW.
Pentagons Bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka Rīgā, Elizabetes ielā.
Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha.
Spāņu Gvineja bijusī Spānijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Guinea Espanola"), kopš 1968. g. - Ekvatoriālā Gvineja.
Abrene bijušais latviešu īpašums (1987.-1996. g.) Francijā, atradās Endras un Luāras departamentā 250 km uz dienvidrietumiem no Parīzes.
Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
Engelhardshof bijušās Engelārtes muižas nosaukums, kuras teritorijā Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana.
Engelārtes muiža bijušās muižas "Engelhardshof" nosaukums, kuras teritorijā Siguldas novada Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana.
Schmarden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Engures novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Smārde.
Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža.
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis.
Vinzes ezers Bindžu ezers Embūtes pagastā.
Binzes ezers Bindžu ezers Embūtes pagastā.
Bridge Biotehnoloģiju izpēte inovācijai, attīstībai un izaugsmei Eiropā (angļu val. "biotechnology research for innovation, development and growth in Europe").
cēbes Birztalu žibulītis ("Euphrasia nemorosa").
tējpuķīte Birztalu žibulītis ("Euphrasia nemorosa").
Merops apiaster bišudzenis jeb Eiropas kukaiņdzenis.
Bojuori Bojuoru Iereni - Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
Iereni Bojuoru Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
Bieļenkoje Boļtiņais - ezers Ezernieku pagastā.
Beļenkoje Boļtiņais – ezers Ezernieku pagastā.
Boltiņkijs Boļtiņais ezers Ezernieku pagastā.
Baltais Boļtiņais, ezers Ezernieku pagastā.
bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā.
Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem.
Ežezera salas botāniskais liegums, tagadējais dabas liegums "Ežezers".
Āzami Brāļi ("Asam brothers"), vācu arhitekti, tēlnieki, gleznotāji, izcili baroka pārstāvji (Kosmass Damians, 1686.-1739. g.; Egids Kvirins, 1692.-1750. g.).
Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe.
Bratskas ūdenskrātuve Bratskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angaras augštecē, platība — 5470 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 31 m, veido 2 iedzelmes: Angaras (garums — 500 km, platums — 33 km) un Okas (garums — 370 km) iedzelmi.
zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu.
Riodežaneiro Brazīlijas štats ("Rio de Janeiro"), platība - 43696 kvadrātkilometri, 16010400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Sanpaulu, Minasžeraisa un Espiritu Santu štatu, apskalo Atlantijas okeāns.
Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru.
skarbā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces asperulus").
parastā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces granulatus").
raibā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces muricatus").
Bredenfeld Briežu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka.
BBC Britu radioraidījumu korporācija (angļu "British Broadcasting Corporation"), Lielbritānijas valsts radio un TV sabiedrība, dib. 1927. g., sāka pasaulē pirmās regulārās TV pārraides (1936. g.) un Eiropā pirmās krāsainās TV pārraides (1967. g.).
Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture.
guļbūvju kultūra bronzas laikm. kult. (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopk., zemk.
pylaiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas ("Ectocarpales") ģints.
kurtuāzā literatūra bruņinieku un galma literatūra 12.-14. gs. R-Eiropā.
grimoņu bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Parthenolecanium corni syn. Lecanium corni, Eulecanium corni, Eulecanium coryli").
Brūzupe Brūzile, Ezeres pieteka.
Sauļupe Brūzile, Ezeres pieteka.
jediji Bubi - tauta, dzīvo Ekvatorīlajā Gvinējā.
abhidhammapitaka Budisma raksti par prāta vingrināšanas tehnikām, lai atbrīvotos no Es idejas; pamatdarbs budisma psiholoģijā.
Buhara Buharas Emirāts - Buharas Hanistes nosaukums pēc 1747. g.
Buka ezers Bukūzis, ezers Elkšņu pagastā.
Bukānes ezers Bukūzis, ezers Elkšņu pagastā.
Bukauzes ezers Bukūzis, ezers Elkšņu pagastā.
Bukūža ezers Bukūzis, ezers Elkšņu pagastā.
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
truksilīns C~38~H~46~N~2~O~8~, "Erythroxylon coca" lapu alkaloīds.
luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā.
protokols SRT caurspīdīgā avotmaršrutēšana - IEEE standarts, kas nodrošina tīkla "Ethernet" un marķiergredzena tīkla mijiedarbību.
septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
CEB Ceļojumu un ekskursiju birojs (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Liepājas CEB).
DRIVE Ceļu infrastruktūra transporta līdzekļu drošībai Eiropā ("dedicated road infrastructure for vechile safety in Europe").
bārkstainā cepurene cepureņu suga ("Encalypta ciliata"), Latvijā aizsargājama.
parastā cepurene cepureņu suga ("Encalypta vulgaris"), Latvijā aizsargājama.
Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts.
Jūtas Ciems Esterbotenē ("Juutas"), Somijā, šeit fon Dēbelns 1808. g. 13. septembrī guva uzvaru pār krievu karaspēku.
Erysimum hieracifolium ssp. durum cietās pērkonenes "Erysimum durum" nosaukuma sinonīms.
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku; tika izmantots arī kā pasažieru gaisa satiksmes līdzeklis starp Eiropu un ASV 1918.-1937. g.
endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem.
maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
eirofils Cilvēks, kam ir izteikti pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts dalību tajā.
eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts vietu tajā.
suņu ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus caninus syn. Agropyron canium, Elytrigia canina"), kas veido skrajus cerus mežos, krūmājos, upju ielejās un palieņu pļavās; suņu vārpata.
šķiedrainā ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus fibrosus syn. Agropyron fibrosum").
Sibīrijas ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus sibiricus").
kontrolcipars Cipars, ko pievieno skaitlim, lai nodrošinātos pret kļūdām, skaitli glabājot vai apstrādājot ar ESM.
ausainais cīrulis cīruļu suga ("Eremophila alpestris"), Latvijā caurceļotājs.
kokakolonizācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; disnejifikācija; makdonaldizācija.
makdonaldizācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; kokakolonizācija; disnejifikācija.
disnejifikācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; kokakolonizācija; makdonaldizācija.
žibulītis cūknātru dzimtas ģints ("Euphrasia"), viengadīgs lakstaugs ar pretējām sēdošām lapām un baltiem vai zilganiem ziediem vārpās.
Čečenija Čečenijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts Eiropas daļas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, platība - 15600 kvadrātkilometru, 1238000 iedzīvotāju (2009. g.).
Amerikas ceļotājbalodis čeļotājbaložu suga ("Ectopistes migratorius"), 19. gs. Amerikā izplatīts baložu dzimtas putns, ko medīja gaļai, tipisks bara dzīvnieks, kas iznīka mežu izciršanas un prēriju uzaršanas rezultātā; pēdējais īpatnis nobeidzās 1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā.
zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele.
sinti čigānu jeb romu tautības atzars, ieceļojuši Centrālajā Eiropā sākot ar 16. gs.
Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja.
Džūba Čuba - upe Āfrikas ziemeļaustrumos, Etiopijā un Somālijā.
galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis.
Abesomālija Dabas apgabals Austrumāfrikā, ietver Etiopijas kalnieni, Somālijas pussalu un Afāras ieplaku.
Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija.
Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini.
Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem.
Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini.
Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu.
Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus.
Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji).
Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi.
Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs.
Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus.
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
Aizdumbles purvs dabas liegums Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Dienvidsusējas baseinā, dibināts 1977. g., platība 376 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, purvs daļēji aizaudzis ar priedēm un krūmiem.
Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas.
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne.
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā.
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi.
Ado ziloņu nacionālais parks dabas parks Dienvidāfrikas Republikā (_Addo Elephant National Park_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā.
Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga).
ceļteku daglītis dadglīšu suga (Echium plantagineum").
parastais daglītis dadglīšu suga (Echium vulgare").
ezieši Dagdas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Eži" iedzīvotāji.
struktūrfondi daļa no Kopienas strukturālās politikas, kuras mērķis ir attīstības atšķirību mazināšana starp Eiropas Savienības reģioniem un dalībvalstīm, tādējādi sekmējot sociālo kohēziju.
Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
Erebuss Darbīgs vulkāns Rietumantarktīdā (angļu val. "Erebus"), Rosa salā, augstums - 3794 m, krātera diametrs - 850 m.
zemeskrēsliņš Dārza dievkrēsliņš ("Euphorbia peplus").
žube Dārza stērste ("Emberiza hortulana").
zubre Dārza stērste ("Emberiza hortulana").
CASE datorizēta programminženierija (Computer-Aided Software Engineering).
kopne Q datorkopne, ko izmanto firmas _DEC_ minidatoros, lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm.
elektroniskais skaitļotājs dators, elektroniskā skaitļošanas mašīna (ESM).
CERT datortrauksmes reaģēšanas komanda (angļu "Computer Emergency Response Team"); komanda CERT.
DTE datu galiekārta (angļu "Data Terminal Equipment").
DCE datu ķēdes galiekārta (angļu "Data Circuit-terminating Equipment").
datu pakalpojumu bloks datu pārsūtīšanas iekārta, kas pārveido lokālo datu plūsmu, lai tā atbilstu, piemēram, līniju E1, T1 vai arī primārā ātruma tīkla ISDN standartiem.
standarts DES datu šifrēšanas standarts (angļu "Data Encription Standard").
DES datu šifrēšanas standarts (angļu "Data Encryption Standard").
IDA Daudzgadu programma "Eiropas komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm".
tipiskie daudzšūņi daudzšūņu nodalījuma apakšnodalījums ("Eumetazoa"); eimetozoji.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte.
Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone.
Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām.
Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe.
Urga Daugavas labā krasta pieteka Ogres pilsētā, pirms Rīgas HES izbūves ietecēja Ogres upē.
elernišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elerne" iedzīvotāji.
Daurijas ciņuvārpata Daurijas ciņuvārpata ("Elymus dahuricus").
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms.
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
ģenerālinspektors Dažās Eiropas armijās persona, kas pārzina atsevišķu ieroču šķiru vai karaskolu apmācību.
inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu.
Rumēlija Dažkārt tā sauc Turcijas Eiropas daļu (Austrumtrāķija).
organums Dažu visagrīnāko daudzbalsības veidu kopējais nosaukums Eiropas mūzikā no 9. gs. beigām līdz 13. gs. vidum.
Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī.
Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs.
Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne.
Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars.
den DEN - masas vienība - auduma vai trikotāžas izstrādājuma izturības un biezuma/smalkuma rādītājs.
Bakūžu dzirnavu ezers Dēseles dzirnavu ezers Embūtes pagastā.
Desseln Dēseles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
sistēmas veiktspējas novērtējuma etalonprogrammu komplekts desmit etalonprogrammu (etalonuzdevumu) komplekts, kas izveidots, lai pārbaudītu datora vai datoru sistēmas veiktspēju risināt uzdevumus ar veselajiem skaitļiem (_SPEC int_) un skaitļiem ar peldošo komatu (_SPECfp_).
espinela Desmitrindes veids, kas dalās divās piecrindēs, atskaņu kārtība: ABBAACCDDC; nosaukts 16. gs. spāņu dzejnieka Vincenta Espinelas vārdā.
Latvijas bioelektromagnetologu asociācija dibināta 1994. g. ar mērķi veicināt EML iedarbības teorētiskos pētījumus, tahnoloģiju attīstību un EML lietošanu medicīnā, bioloģijā, fizikā u. c.
Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs.
eiforbija Didīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Euphorbiales"), koki, krūmi, lakstaugi ar saliktām lapām, 6 dzimtas, >300 ģinšu, \~8000 sugu.
araukarijzieži Dienvidamerikā un Austrālijas salās savvaļā augošu skujaiņu dzimta (aizvēsturiskos laikos arī Eiropā).
SE Dienvidaustrumi (angļu "South East", fr. "Sud Est").
SEATO Dienvidaustrumu Āzijas līguma organizācija (angļu "South-East Asia Treaty Organization"), pastāvēja 1954.-1977. g.
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations").
Gorgānas līdzenums Dienvidkaspijas zemienes austrumu daļa Irānas ziemeļos, starp Atrekas upi un Elbrusa kalniem, garums — \~80 km, platums — \~40 km.
ezernieki Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji.
dinsdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinsdurbe" iedzīvotāji.
dinzdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinzdurbe" iedzīvotāji.
embūtnieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Embūte" iedzīvotāji.
Bakūze Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" daļa.
elkazemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste", kas agrāk saucās "Elkazeme", iedzīvotāji.
elkuzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji.
elkzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji.
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija.
Dodekanesas salas Dienvidsporādu salas Egejas jūrā.
Džūba Dienvidsudānas galvaspilsēta un Centrālās Ekvatorijas vilājas administratīvais centrs, 177300 iedzīvotāju (2000. g.).
Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku.
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte.
elohim Dieva vārds, dažreiz lietots Jahves vietā; vārda El daudzskaitļa forma.
mandeļveida dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia amygdaloides").
ciprešu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia cyparissias").
asais dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia esula").
Grifita dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia griffithii").
saules dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia helioscopia").
dedestiņu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia lathyris").
miršu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia myrsinites").
purva dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia palustris"), aizsargājams augs.
dārza dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia peplus").
daudzkrāsu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia polychroma").
rīkšu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia virgata", arī "Euphorbia waldsteinii").
DDE dinamiskā datu apmaiņa (angļu "Dynamic Data Exchange").
Dairdava Dire Dava - pilsēta Etiopijā.
luo Divas nilotu tautu grupas: dienvidluo (gk. Ugandas ziemeļrietumos) un ziemeļluo (Dienvidsudānā un Etiopijas rietumos).
EU-27 Divdesmit septiņu valstu Eiropas Savienība.
sapotacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Ebenales" (ebenkoku) rindā, kam 4- vai 5-skaitļa ziedi ar augšēju sēklotni, saaugušām ziedlapām un auglis oga, kokaugi, kādas 600 sugas tropos.
obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē.
jambukoks Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, tuva ģintij "Eugenia".
vistene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Empetraceae"), kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem, 9 ģintis, 9 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
dievkrēsliņš Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Euphorbiaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi (Latvijā tikai lakstaugi).
sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
ekremokarpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Eccremocarpus"), Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
eikomīnija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Eucominales"), 1 ģints, Ķīnā.
šāvējgurķis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Ecballium"), 1 suga.
ebeni Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ebenales"), koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. tropos un subtropos, 6 dzimtas, \~80 ģinšu, >1800 sugu.
ērika Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ericales"), koki, krūmi, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, 10 dzimtu, \~140 ģinšu, \~3400 sugu.
budleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Buddleiaceae"), tropu un subtropu koki, krūmi vai puskrūmi, zied rudenī, ziedi sīki, ļoti smaržīgi, dažas sugas audzē Eiropā, 7 ģintis, 120 sugu.
sīkeglīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Elatinaceae"), viengadīgi vai divgadīgi ūdens un mitru vietu lakstaugi, 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints.
eleagns Divdīgļlapju klases dzimta ("Eleagnaceae"), krūmi, retāk koki, ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu joslā (1 suga Austrālijā), 3 ģintis, 65 sugas.
eskalonijaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Escalloniaceae"), 17 ģintis, \~150 sugu, gk. Andos.
eskalonija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas eskalonijaugu dzimtas ģints ("Escallonia"), izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes.
evodija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Evodia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
Eda Divi senislandiešu literārie darbi: Vecākā Eda - 9.-12. gs. mitoloģisko dziesmu un varoņdziesmu krājums; Jaunākā Eda - 13. gs. sacerējums par islandiešu poētiku.
kovariācija Divu gadījumlielumu X, Y savstarpējās atkarības (korelācijas) mērs: K(X,Y)=E((X-EX)(Y-EY)), kur EX - gadījumlieluma X vidējā vērtība.
pūkainais dižīsspārnis dižīsspārņu suga ("Emus hirtus"), kas medī kukaiņus uz zirgu vai vistu mēsliem, Latvijā un arī visā Eiropā sastopama reti un to nepieciešams aizsargāt.
ezeriņnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" iedzīvotāji.
sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons.
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES.
Agropyron junceum doņu vārpatas "Elytrigia junceiformis" nosaukuma sinonīms.
pavasara drojenīte drojenīšu suga ("Erophila verna", senāk "Draba verna"), kas Latvijā sastopama bieži atklātās smilšainās vietās, kur nav izveidojusies blīva augu sega.
standarts SET drošā elektroniskā transakcija (angļu "Secure Electronic Transaction").
Melnupīte Druve, Ezeres pieteka Saldus novadā.
Druva Druve, Ezeres pieteka.
Krūmupe Druve, Ezeres pieteka.
Melnupe Druve, Ezeres pieteka.
Krūmešu upe Druve, Ezeres pieteka.
Dibaja Dubaija - pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos.
Dubaja Dubaija, pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos.
dugesia Dugesia lugubris - upes planārijas "Euplanaria lugubris" nosaukuma sinonīms.
dugesia Dugesia polychroa - dīķa planārijas "Euplanaria polychora" nosaukuma sinonīms.
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe.
tumšsarkanā dzeguzene dzeguzeņu suga ("Epipactis atrorubens").
platlapu dzeguzene dzeguzeņu suga ("Epipactis helleborine").
purva dzeguzene dzeguzeņu suga ("Epipactis palustris").
purne dzegužu purne - Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
Lanka Dzeldas labā krasta pieteka Embūtes pagastā, garums - 10 km.
adatainais dzeloņgurķis dzeloņgurķu suga (Echinocystis lobata), ko Latvijā audzē, bet vietām pāriet arī savvaļā.
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
kurkumīns Dzeltens pigments, ko iegūst no kurkuma un lieto kā garšvielu, tinktūru kā indikatoru (sārmainā vidē kļūst brūna); pārtikas uzlabotājs E100, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas kairinājumu.
Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos.
Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg".
Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā.
Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
Jelovka Dzelzceļa stacijas "Eglaine" nosaukums 1873.-1921. g., Eglaines pagastā.
vidējais dzenis dzeņu suga ("Picoides medius syn. Dendrocopos medius"), Eiropā aizsargājama.
monsterītis dzēriens _Monster Energy_.
depenizācija Dzimumlocekļa piespiedu amputācija, kā sods par seksuāliem noziegumiem viduslaiku Eiropā.
Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš.
kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti.
lapžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Eulamellibranchia"), >100 dzimtu, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas.
Romanova bazārs dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, starp Avotu, Lāčplēša (senāk Romanova) un E. Birznieka-Upīša ielu, uzbūvēts 1909. g., ietilpst 6 nami ar pagalma korpusiem.
Džibutija Džibutijas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Djibouti"), Adenas līča un Babelmandeba šauruma piekrastē, platība - 23200 kvadrātkilometru, 724600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džibuti, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, 1 pilsēta, robežojas ar Somāliju (Somālilendu), Etiopiju un Eritreju.
Čigčiga Džigdžiga - pilsēta Etiopijā.
Džimma Džima - pilsēta Etiopijā.
PGE E prostaglandīns (angļu "prostaglandin E").
tokoferoli E vitamīni; tiem ir nozīme normāla vairošanās procesa nodrošināšanā, audos tie veic antioksidantu funkcijas.
tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
e-apgāde E-komercijas kategorijas bizness - biznesam veids, kurā preču piegādātāji piedāvā preces un pakalpojumus, izmantojot internetu.
eidoss E. Huserla fenomenoloģijā - "tīra būtība", attīrītais veidols, ideāls domas (apziņas) objekts, būtība atšķirībā no apziņas fakta.
Enki Ea - dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs.
kakiplūme Ebenauga Japānas hurmas ("Diospyros kaki") jeb persimona auglis, sarkans, līdz 7 cm garš, nenogatavojies ļoti rūgts.
diospyros Ebenkoki jeb hurmas.
ebens Ebenkoks.
ebenaceae Ebenu dzimta.
ebenaugi Ebenu dzimta.
ebenales Ebenu rinda.
hurma Ebenu rindas ebenu (ebenaugu) dzimtas ģints ("Diospyros"), 200-500 sugu, kas izplatītas gk. Āzijas dienvidos.
Moništirnafēla Ebifīla - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
cietgumija Ebonīts.
senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras; senie ebreji.
līkie Ebreji.
šibolets Ebrejiem pazīšanas vārds, pazīme.
žīdalka Ebrejiete.
židauka Ebrejiete.
žīdauka Ebrejiete.
žīdiene Ebrejiete.
juif Ebrejs, ebreju (žīds, žīdu).
icike Ebrejs.
iciks Ebrejs.
joske Ebrejs.
joskis Ebrejs.
abba Ebreju (un pirmo kristiešu) lūgšanā uzruna Dievam.
yod Ebreju alfabēta 10. burts.
kāf Ebreju alfabēta 11. burts.
lamēd Ebreju alfabēta 12. burts.
mēm Ebreju alfabēta 13. burts.
nūn Ebreju alfabēta 14. burts.
samek Ebreju alfabēta 15. burts.
ayin Ebreju alfabēta 16. burts.
pē Ebreju alfabēta 17. burts.
cadī Ebreju alfabēta 18. burts.
quof Ebreju alfabēta 19. burts.
rēš Ebreju alfabēta 20. burts.
šīn Ebreju alfabēta 21. (priekšpēdējais) burts.
tāv Ebreju alfabēta 22. (pēdējais) burts.
gimels Ebreju alfabēta 3. burts, atbilst eiropiešu "g".
vāv Ebreju alfabēta 6. burts.
zain Ebreju alfabēta 7. burts.
hēt Ebreju alfabēta 8. burts.
tēt Ebreju alfabēta 9. burts.
dālet Ebreju alfabēta ceturtais burts.
bēt Ebreju alfabēta otrais burts.
he Ebreju alfabēta piektais burts.
alef Ebreju alfabēta pirmais burts.
gīmel Ebreju alfabēta trešais burts.
treife Ebreju apzīmējums visam, ko bauslība aizliedz (pretstats - košers).
Ebreju Ebreju autonomais apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs - Birobidžana, platība - 36300 kvadrātkilometru, 185400 iedzīvotāju (2009.).
židelēns Ebreju bērns.
Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
Tora Ebreju Bībeles pirmās piecas grāmatas, kas atbilst Pentateiham jeb Vecās Derības pirmajām piecām grāmatām (Mozus grāmatām).
haftara Ebreju dievkalpojuma lasījumi no praviešu grāmatām kā nedēļas posma noslēgums.
jūdofils Ebreju draugs.
golems Ebreju filozofijā - jebkas tāds, kam piemīt vēl neīstenots potenciāls.
dibuka Ebreju folklorā - miruša grēkotāja dvēsele, kas iemājojusi dzīva cilvēka ķermenī.
nazireji Ebreju grupa, kuri bija solījušies nedzert vīnu un citus reibinošus dzērienus un negriezt matus.
rošhašanā Ebreju Jaunais gads, kura laikā tiek svinēta pasaules radīšanas gadadiena.
žīdēns Ebreju jauneklis.
kagals Ebreju kopiena un tās pārvaldības sistēma Austrumeiropas valstīs 13.-19. gs.
ghetto Ebreju kvartāls; geto.
pascha Ebreju Lieldienas; ortodoksu svētki; saldais ēdiens.
Pashā Ebreju Lieldienu svētki.
kadišs Ebreju lūgšana, kurā parasti sava mirušā tēva vai mātes vārdā Dievu lūdz un slavē sērojošie bērni, lai gan ne nāve, ne sēras tajā nav pieminētas.
holokausts Ebreju masveida iznīcināšana, ko 1939.-1945. gadā veica nacisti.
šedi Ebreju mitoloģijā - dēmoni, ļaunie gari, kurus attēloja kā būtnes ar putnu kājām.
Metatrons Ebreju mitoloģijā - Dievam vistuvākais eņģelis, kas tieši no Dieva saņem visus norādījumus un kas vadījis ebrejus cauri Sīnāja tuksnesim.
Dalila Ebreju mitoloģijā - filistiešu skaistule, kas ar viltu uzzināja Samsona spēka noslēpumu (tas bija viņa matos) un nodeva viņu, slepus apgriežot tam matus.
Metuzāls Ebreju mitoloģijā - ilga mūža simbols, viens no cilvēces ciltstēviem, Ādama pēctecis, Enoha dēls un Noasa vectēvs, kurš nodzīvojis 969 gadus.
šedīmi Ebreju mitoloģijā - ļaunie gari un dēmoni, kam upurēja dzīvniekus.
Šēts Ebreju mitoloģijā - pirmo cilvēku Ādama un Ievas dēls, kas viņiem piedzima pēc Ābela bojāejas.
Lilita Ebreju mitoloģijā - sieviešu kārtas dēmons, kas pavedina vīriešus, ir bīstams dzemdētājām un jaundzimušajiem.
Estere Ebreju mitoloģijā - un Bībelē, Vecajā Derībā, tā paša nosaukuma grāmatas varone, valdnieka Kserksa I jaunā sieva, kas izglāba ebrejus no iznīcināšanas Persijā.
Sāra Ebreju mitoloģijā - vecākā patriarha Ābrama sieva, kurai ilgstoši nebija bērnu, un kad viņi bija jau krietni gados, piedzima Īzāks.
Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu".
Reguēls Ebreju mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, kurš viduslaikos tika uzskatīts par maģijas eņģeli un praktiskās Kabalas aizsācēju.
Ahtariēls Ebreju mitoloģijā - viens no trim eņģeļiem, kuri ebreju valodā lasītās lūgšanas pin vainagos un liek galvā vienīgajam un svētajam Dievam.
refaīmi Ebreju mitoloģijā - vissenākie Kanaānas zemes iedzīvotāji, kas Bībelē raksturoti kā milži, kam piemitis ārkārtējs spēks.
Abadons Ebreju mitoloģijā — mirušo valstība, pekles bezdibenis un iznīcības vieta, kurā cilvēks pazūd.
Samaēls Ebreju mitoloģijā un dēmonoloģijā - ļaunais gars, dēmons.
jūdofobs Ebreju nīdējs, antisemīts.
Arbet Ebreju organizācijas "Arbeterheim" grāmatu kooperatīvs Rīgā 1919.-1922. g.
Bābeles gūsts Ebreju piespiedu uzturēšanās Babilonijā 597.-539. g. p. m. ē., kad Jeruzalemi iekaroja Nebukadnecars II un daļu ebreju aizveda uz Bābeli.
jūdaika Ebreju raksti, literatūra par ebreju kultūru un reliģiju.
moels Ebreju reliģiskā rituāla dalībnieks, kas veic apgraizīšanu.
eseni Ebreju reliģiska sekta Jūdejā (2. gs. 2. pusē pr. Kr.-l. gs. pēc Kr.); izveidoja askētisku mūku ordeni, dzīvoja kopienā, atsacījās no upurēšanas, karadienesta, tirdzniecības u. c.
jarmulke Ebreju samta benīte.
karaīmi Ebreju sekta, kas neatzīst mutisko mācību un vēlākos rakstu mācītāju priekšrakstus; radusies 8. gs. vidū Bābelē.
cherubs Ebreju simbolikā kāds pasakains kustonis, kuru domāja sastāvošu pa daļām no cilvēka, vērša, lauvas, ērgļa, kas visi varas un stipruma simboli.
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
pesachsvētki Ebreju svētki, kas svinēti pavasara mēnesī, pilna mēness naktī pēc saules rieta.
būdiņsvēki Ebreju svētki.
būdiņsvētki Ebreju svētki.
eksils Ebreju tautas daļas aizvešana uz Babiloniju 6. gs. p. m. ē.
gabima Ebreju teātris, kas spēlē lugas senebreju valodā.
Rafaēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - eņģelis, pusdievišķa būtne, Dieva pavadonis un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
Ūriēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, Enoha pavadonis viņa vīzijās, Dieva kalpotājs un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
Armils Ebreju viltus Mesija, ko viduslaikos gaidīja, kā īstā Mesijas priekšteci.
ebr. Ebreju-; ebreju valoda.
Ieva Ebreju, kristietības un islāma mitoloģijā - kopā ar Ādamu - pirmie cilvēki.
aizecēt Ecējot aizraust ciet.
ieecēt Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas).
noecēt Ecējot apstrādāt (augus).
uzecēt Ecējot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
apecēt Ecējot apstrādāt (lauku); noecēt.
saecēt Ecējot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību); noecēt.
noecēt Ecējot apstrādāt (tīrumu, lauku).
apecēt Ecējot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
ieecēties Ecējot nejauši pārklāt ar zemi.
aizecēt Ecējot nokļūt (līdz kādai vietai).
pārecēties Ecējot pārpūlēties.
pārsaecēties Ecējot pārpūlēties.
pieecēt Ecējot pielīdzināt.
pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
kase Ecēšām līdzīga lauksaimniecības ierīce, ko senāk izmantoja nezāļu iznīcināšanai tīrumā.
ece Ecēšana.
ķirpata Ecēšanas laikā kopā samestas nezāles ar saknēm.
dzelzenīca Ecēšas ar dzelzs tapām.
atsperecēšas Ecēšas ar izliektiem, atsperīgiem tērauda zariem.
tapaine Ecēšas ar koka zariem.
tapainis Ecēšas ar koka zariem.
vibroecēšas Ecēšas, kas sastāv no divām paralēlām sijām ar tapām, kas novietotas šķērsām kustības virzienam un tiek svārstītas ar piedziņu no traktora jūgvārpstas savstarpēji pretējos virzienos.
karuseļecēšas Ecēšas, kas sastāv no rotoriem ar vertikālām tapām, kuri novietoti blakus cits citam šķērsām traktora kustības virzienam.
eceišas Ecēšas.
ecēklis Ecēšas.
ecekša Ecēšas.
ecekšas Ecēšas.
ecēkšas Ecēšas.
ecēši Ecēšas.
ecēža Ecēšas.
ecēžas Ecēšas.
eceži Ecēšas.
ecēži Ecēšas.
ecīža Ecēšas.
saviras Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa; savara.
savara Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa.
šautra Ecēšu šķērskoks.
virbala Ecēšu tapa.
lāpas Ecēšu veids.
naži Ecēšveida arkliņa - ezīša sastāvdaļa, nezāļu griežamie naži.
ezītis Ecēšveida arkls.
trapakāt Ecēt ar atsperecēšām.
trapakavāt Ecēt ar atsperecēšām.
federēt Ecēt ar atsperu ecēšām.
pederēt Ecēt ar atsperu ecēšām.
pārecēt Ecēt vēlreiz, no jauna.
daecēt Ecēt, līdz sasniedz vēlamo rezultātu.
acēt Ecēt.
ečt Ecēt.
echinopsilon Echinopsilon sedoides - laimiņu basijas ("Bassia sedoides") nosaukuma sinonīms.
Mogera etigo Ečigo mogera.
Ečmiadzina Ečmiacina.
Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti.
skleredēma Edematozs ādas un zemādas audu sacietējums.
vends Ediakarans - augšējā proterozoja iedalījuma vienības (laikposms tieši pirms kembrija, pirms \~680-570 miljoniem gadu) nosaukums līdz 2004. g.
terijaki Ēdienu gatavošanas veids Japānā, kad ēdiens tiek cepts vai grilēts saldā sojas marinādē; Eiropā arī marināde.
ēdīliāts Edila amats.
ēdīļi Edili.
Hadrianopolis Edirne - pilsēta Turcijā, tās sākotnējais nosaukums.
edisks Ediskā dzeja - skandināvu tautas dzeja, kurā sacerēta "Senākā Eda" un "Sāgas par senlaikiem".
Gonkūru akadēmija Edmona Gonkūra dibināta apvienība, kas publisku darbību uzsāka 1902. g.
bini Edo - tauta, dzīvo Nigērijas dienvidos, valoda pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
oedogonium Edogonijas.
oedogoniaceae Edogoniju dzimta.
bulbochaete Edogoniju dzimtas ģints.
Fritillaria eduardii Eduarda fritilārija.
ecku Edz kur.
eče Edz še.
sadalietaise Eelektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem.
echis Efas.
kristāli Efedrīna, teofedrīna jēlviela.
gaišais Efedrīnu saturoša narkotiska viela, kuras iespaidā cilvēks uzbudinās, kļūst skaļš.
ephedraceae Efedru dzimta.
apvijs Efeja.
efejs Efeja.
ēpa Efeja.
medolaķe Efeja.
hedera Efejas.
ložis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae", senāk "Glechoma hederaceum").
sētložnis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae"), ilggadīgs, ložņājošs savvaļas ārstniecības augs, līdzeklis pret drudzi un krūšu slimībām.
čistaki Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
gunderes Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
kūdrājas Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
kustoņzāle Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
ošlapīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
roskodnieki Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
santene Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētasloži Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētaudži Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlaipe Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlaipīte Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlapīte Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlodis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlodīts Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlodzis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlodzīte Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlodzītes Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlosīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētložas Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlozīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētložņi Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētloznis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētmalloža Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
ūdra Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
ūdrajas Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
ūdras Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
ūdrenāji Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
ūdrene Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
ūdrenes Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
ūdri Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
vetložņi Efeju sētložņas ("Glechoma hederaceae").
cisi Efejvīni - vīnkoku dzimtas ģints, koksnainas liānas, tropos 350 sugu, Latvijā sastopami kā telpaugi.
cissus Efejvīni.
kontingence Efekta atgriezeniskums.
pēcefekti Efekti, kas novērojami pēc kairinājuma pārtraukšanas.
motoneirons Eferents neirons ar motorisku funkciju.
efesieši Efezieši.
Eforija Eforije - pilsēta Rumānijā.
Karmensilva Eforije, pilsēta Rumānijā, tās senāks nosaukums.
efūzāts Efūzijas produkts.
izlijumieži Efuzīvie ieži - magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens no šķidras lavas izplūdumiem.
fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens).
ortofīrs Efuzīvs vidēji skābs iezis, paleotipa vulkāniskā lava; pēc ķīm. sastāva atbilst sienītam un trahītam.
Termu līcis Egejas jūras Termes līcis, Grieķijā.
Saloniku līcis Egejas jūras Termes līcis.
Aigejs Egejs - leģendārs Atēnu valdnieks, kura vārdā nosaukta Egejas jūra.
egeria Egērijas.
blīvā egērija egēriju suga ("Egeria densa").
aegilops Egilopsi - graudzāļu dzimtas ģints.
aegyptopithecus Egiptopiteki.
Grīvīte Eglaines labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 5 km.
Graenhof Eglaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
Annasmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Annmuiža" nosaukuma variants.
baltmuizieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji.
Baltiņi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" otrs nosaukums.
eglainieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" iedzīvotāji.
krauklieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
Lašmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" bijušais nosaukums.
lavidieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji.
lavīdieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji.
vitkuškieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" iedzīvotāji.
Vitkušķi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" nosaukuma variants.
Lassen Eglaines pagasta bijušais nosaukums.
eglavs Eglājs.
egliena Eglājs.
eglonis Eglājs.
eglīte Egle – Ziemsvētku simbols.
prieda Egle ("Abies prectinata").
bembere Egle ar līdz zemei noliektiem zariem.
judre Egle ar sapuvušu serdi.
auļegle Egle, kurā piestiprināts aulis, dore.
jolka Egle; Ziemassvētku eglīte.
agle Egle.
jagle Egle.
zaļaksne Egle.
zaļakšne Egle.
bemberis Egles čiekurs.
čokars Egles čiekurs.
čoksteris Egles čiekurs.
čokurs Egles čiekurs.
begans Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā.
begona Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā.
begonis Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā.
begons Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā.
begune Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā.
beguns Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā.
kamienis Egles miza, kamiens.
driksne Egles miza.
kaska Egles miza.
koskarņi Egles mizas jumta nosegšanai.
koskārņi Egles mizas jumta nosegšanai.
skujainis Egles pavārds.
picea Egles.
Svetļinkaja ezers Eglīca ezers Andzeļu pagastā.
Eglītes ezers Eglīca ezers Andzeļu pagastā.
eglītes Eglīte.
jaglīte Eglīte.
didereinis Eglītes veida trideksnis.
Dzelznīca Eglona, Daugavas pieteka.
Eglaine Eglona, Daugavas pieteka.
Egļone Eglona, Daugavas pieteka.
Eglūne Eglona, Daugavas pieteka.
Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte.
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte.
Riteniška Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, iztek no Dronku ezera; Ritmiska; Ritmiška.
Cīruline Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
Cīruļupīte Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
Egļu ezers Egļezers Ģibuļu pagastā.
Egles ezers Egļezers Ģibuļu pagastā.
Mazskolas ezers Egļezers, ezers Ģibuļu pagastā.
mūmas Egļu čiekuri.
abietīnsveķi Egļu kolofonija dziļas oksidēšanas produkts, kuru ražo no egļu saussveķiem un izmanto par šellakas aizvietotāju, hidrobetonu sastāvā u. c.
šķībsnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra").
šķībšnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra").
šķībšņuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra").
skuts Egļu mežs, biezoknis; sīks, biezi saaudzis krūmājs; skuta.
eglājs Egļu mežs; egļu audze.
maukna Egļu miza, ko jumjot liek zem lubām.
mauknis Egļu miza, ko jumjot liek zem lubām.
mauka Egļu miza, ko jumjot lika zem lubām.
mauknas Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts.
mauknes Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts.
mauktnes Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām.
sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis.
sēras Egļu un priežu ziedputekšņi, kas, šiem kokiem pavasarī ziedot, vairumā sakrituši ūdens paltēs.
žagsti Egļu zari sētas izgatavošanai.
žebi Egļu zari žoga pīšanai.
maidi Egļu zari, ko ziemā nosprauž gar ceļu, lai pēc puteņa tas būtu vieglāk atrodams.
eglis Egļu zaru ecēšas; arī dzelzs tapu ecēšas.
gulzedeņi Egļu zaru guļžogs.
Eglupe Egļupe, Aišas pieteka.
Desupe Egļupe, Gaujas kreisā krasta pieteka, tās augšteces paralēls nosaukums.
Egļupīte Egļupe, Gaujas pieteka.
Vītiņu upe Egļupe, Gaujas pieteka.
Zustrene Egļupe, Gaujas pieteka.
Barģupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~4 km.
Dzirnavupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~6 km.
Silupīte Egļupes nosaukums tās augštecē, Siguldas novada Allažu pagastā.
Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera.
Egļupe Egļupīte, Tirziņas pieteka.
sevrūpība Egoisms.
savtinieks Egoists.
Megrēlijas grēda Egrisas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē.
eģis Eģe – nošūta drēbes mala.
MENA Ēģiptes informācijas aģentūra (angļu "Middle East News Agency").
eģiptologs Eģiptoloģijas speciālists.
Lernes hidra Ehidnas un Tīfona radīta daudzgalvu čūska grieķu mitoloģijā, ko nogalināja Hērakls, paveicot savu otro varoņdarbu.
echinacea Ehinācijas.
purpursarkanā ehinācija ehināciju suga ("Echinacea purpurea").
echinocererus Ehinocereji.
melnīgsnējais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus adustus").
Poselgera ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus poselgeri").
Beilija ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus reichenbachii var. baileyi").
Reihenbaha ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus reichenbachii").
cietais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus rigidissimus").
mazērkšķainais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus subinermis ").
echinocactus Ehinokaktusi.
Gruzona ehinokaktuss ehinokaktusu suga ("Echinocactus grusonii").
ehinokokotomija Ehinokoku finnas iztukšošana vai izgriešana.
echinopsis Ehinopši.
Bakeberga ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis backebergii", agrāk "Lobivia winteriana").
Hamecereju ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis chamaecereus", agrāk "Chamaecereus silvestrii").
asinsziedu ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis haematantha", agrāk "Lobivia rebutioides").
Pentlanda ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis pentlandii", agrāk "Lobivia boliviensis").
Tīgela ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis tiegeliana", agrāk "Lobivia tiegeliana").
aechmea Ehmejas.
eholucents Ehocaurspīdīgs, tāds, kas laiž cauri ultraskaņu, neradot atbalsi.
doplerehokardiogrāfija Ehokardiogrāfijas metode ultrasonogrāfiskai eritrocītu plūsmas reģistrēšanai asinsrites sistēmā.
ehokardiogramma Ehokardiogrāfiskais pieraksts.
ehogrāfs Eholote, kas reģistrē mērījumu rezultātus.
Iehternaha Ehterneha - pilsēta Luksemburgā ("Iechternach").
Ewahden Ehwagen - Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
euastrum Eiastras.
kārpainā eiastra eiastru suga ("Euastrum verrucosum").
Puekelsdorf Eichenangern - Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
eidaimonisms Eidemonisms.
čūžis Eifēmisms čūskas vārdam.
eufēmisms Eifēmisms.
euforbija Eifforbija.
eufonija Eifonija.
euforbiaceae Eiforbiju dzimta jeb dievkrēsliņaugi.
euforbiāceja Eiforbiju dzimta.
puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs.
akalifa Eiforbiju dzimtas ģints ("Acalypha").
kodija Eiforbiju dzimtas ģints ("Codiaeum").
jatrofa Eiforbiju dzimtas ģints ("Jatropha"), sausumizturīgs telpaugs ar sulīgām lapām un pudeļveidīgu stumbru, sauc arī par pudeļpuķi.
pedilanta Eiforbiju dzimtas ģints ("Pedilanthus").
mancinella Eiforbiju dzimtas koks ar indīgu, pienainu sulu lapās un mizā, aug Amerikas tropu apgabalos.
euphorbiales Eiforbiju rinda.
manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu.
bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti.
dievkrēsliņaugi Eiforbiju rindas dzimta, koki, krūmi un lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~300 ģinšu, \~8000 sugu.
Amaka eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia ammak").
Kanāriju eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia canariensis").
lielragainā eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia grandicornis").
Mila eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia milii").
Sveķainā eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia resinifera").
Šimpera eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia schimperi").
Tirukali eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia tirucalli").
trejšķautņu eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia trigona").
vizjē eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia viguieri").
euforija Eiforija.
Šatelfurata Eifratas arābu nosaukums.
eufuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils.
jūfjuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils.
eiglēna Eiglēnaļģu nodalījuma dzimta ("Euglenaceae"), gk. brīvi peldošas, zaļas eiglēnaļģes ar 1 vicu.
eutreptiaceae Eiglēnaļģu nodalījuma dzimta.
peranemataceae Eiglēnaļģu nodalījuma dzimta.
rhabdomonadaceae Eiglēnaļģu nodalījuma dzimta.
sphenomonadaceae Eiglēnaļģu nodalījuma dzimta.
eutreptia Eiglēnaļģu nodalījuma dzimtas "Eutreptiaceae" ģints.
peranema Eiglēnaļģu nodalījuma dzimtas "Peranemataceae" ģints.
rhabdomonas Eiglēnaļģu nodalījuma dzimtas "Rhabdomonadaceae" ģints.
anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs.
astāzijas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Astasia"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, sastopamas gk. nelielos stāvošos, parasti pārpurvotos vai stipri piesārņotos ūdeņos, arī notekūdeņos, \~25 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
lepocinklas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Lepocinclis"), mikroskopiskas, brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
menoīdija Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Menoidium"), mikroskopiskas, bezkrāsainas vienšūnas aļģes, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas gk. nelielos stāvošos ūdeņos.
faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs.
trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros.
petalomonas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints, mikroskopiskas, bezkrāsainas, vienšūnas aļģes; \~500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
astasia Eiglēnaļģu nodalījuma ģints.
colacium Eiglēnaļģu nodalījuma ģints.
distigma Eiglēnaļģu nodalījuma ģints.
entosiphon Eiglēnaļģu nodalījuma ģints.
urceolus Eiglēnaļģu nodalījuma ģints.
euglenophyta Eiglēnaļģu nodalījums.
euglena Eiglēnas.
euglenaceae Eiglēnu dzimta.
euglenophyceae Eiglēnu klase.
euglypha Eiglifas.
eucharis Eihāres.
konsekrēšana Eiharistijā - darbība, kuras laikā maize un vīns kļūst par Kristus miesu un asinīm.
konsubstanciācija Eiharistijas mācība, ka pēc konsekrācijas maizes un vīna, resp., Kristus miesas un asiņu substance pastāv kopā savstarpējā vienībā.
palls Eiharistiskā dievkalpojuma piederums Romas katoļu baznīcas misē - četrstūrveida, ar baltu drānu apšūts apsegs bīķerim un patēnai.
lielziedu eihāre eihāru suga ("Eucharis grandiflora").
eikaliptols Eikalipta eļļas galvenā sastāvdaļa; lieto inhalācijām elpošanas ceļu slimībās vai ārēji ieberzējumiem.
eucalyptus Eikalipti.
eukalipts Eikalipts.
eukaliptols Eikaliptu eļļas sastāvdaļa.
Ganna eikalipts eikaliptu suga ("Eucalyptus gunnii").
eucarida Eikarīdi.
introni Eikariota gēna rajoni, kas nesatur ģenētisko informāciju par polipeptīdu struktūru (aminoskābju secību).
eksoni Eikariota gēna rajoni, kuros iekodēta ģenētiskā informācija par viena vai otra polipeptīda struktūru (aminoskābju secību).
eucariota Eikarioti.
informosomas Eikariotu šūnu citoplazmā lokalizēti mRNS un specifisku proteīnu kompleksi, kuros notiek translācija.
Eikaži Eikažu dīķis - atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,9 ha.
Eikasch Eikažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
eucomis Eikomes.
goblapu eikomija eikomiju suga ("Eucommia ulmoides"), 15-20 m augsts vasarzaļš koks ar stipri eliptiskām lapām, Ķīnas centrālās un rietumu daļas kalnos.
eucominales Eikomīniju rinda.
rudens eikome eikomu dzimta ("Eucomis autumalis").
divkrāsu eikome eikomu dzimta ("Eucomis bicolor").
pušķu eikome eikomu dzimta ("Eucomis comosus").
Eikša Eikša ezers - atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 4 m; Eikše; Eikšu ezers.
Eikše Eikša ezers Rušonas pagastā.
Eikšu Eikšu ezers - Eikša ezers Rušonas pagastā.
Ēķenu ezers Eiķēnu ezers Straupes pagastā.
Heydekenhof Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
eile Eila.
precesijas leņķis Eilera leņķis, kas novietots starp nekustīgo (Ox) asi un mezglu līniju (OM).
eimeria Eimērijas.
eimeriidae Eimēriju dzimta.
eunotiaceae Einotiju dzimta.
eunotia Einotiju dzimtas ģints.
einuhisms Einuha stāvoklis.
sarisimi Einuhi Jūdejā, kas sevi kastrēja, lai sasniegtu pilnību un tiktu uzskatīti par gudrajiem.
einuks Einuhs.
eunuhs Einuhs.
Sardina pilhardus Eioropas sardīne.
Kezleva Eipatorija - pilsēta Ukrainā, Krimā.
Dienvideira ezers Eira ezera dienvidu daļa, garums 65 km, platums - 24 km, atrodas Austrālijas dienvidu daļā.
Ziemeļeiras ezers Eira ezera ziemeļu daļa, garums - 144 km, platums - 65 km, atrodas Austrālijas dienvidu daļā.
Eurāzija Eirāzija, Eiropas un Āzijas kontinents kopā.
Castor fiber Eirāzijas bebrs, kas izplatīts arī Latvijā.
bebrs Eirāzijas bebrs.
Sitta europaea Eirāzijas dzilnītis jeb dzilnītis.
dzilnītis Eirāzijas dzilnītis.
Dežņova rags Eirāzijas kontinenta galējais austrumu punkts Čukcu pussalā (līdz 1879. g. saucās "Čukotskijnoss"), izolēts kalnu masīvs, lielākais augstums - 741 m.
Čeļuskina rags Eirāzijas kontinenta sauszemes galējais ziemeļu punkts Taimiras pussalā, polārā stacija kopš 1932. g.
Carduelis spinus Eirāzijas ķivulis jeb ķivulis.
eiropeīdā rase Eirāzijas rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, ko pēc ārējām pazīmēm iedala divos zaros, starp kuriem ir pārejas forma.
riekstputniņš Eirāzijas riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes").
Nucifraga caryocatactes Eirāzijas riekstrozis jeb riekstrozis.
Nucifraga caryocatactes Eirāzijas riekstroža Sibīrijas pasuga
Remiz pendulinus Eirāzijas somzīlīte jeb somzīlīte.
somzīlīte Eirāzijas somzīlīte.
Corvus corone Eirāzijas vārna jeb vārna.
pelēkā vārna Eirāzijas vārnas pasuga ("Corvus corone cornix").
melnā vārna Eirāzijas vārnas pasuga ("Corvus corone corone"), Latvijā konstatēta tikai dažas reizes.
eiribats Eiribatie organismi - ūdens organismi, kas dzīvo dažādā dziļumā.
Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita.
Teoklimens Eiripīda traģēdijā "Helena" viņš ir ēģiptiešu valdnieka Proteja (kura aizstāvībā bijusi Helena) dēls un pēc tēva nāves piespiež Helenu stāties ar viņu laulībā.
eirs Eiro - Eiropas naudas vienība.
eira Eiro - vienota Eiropas Savienības naudas vienība.
eirovalūtas Eiro un citas Rietumeiropas valstu valūtas.
ēriks Eiro.
euriks Eiro.
eurotiaceae Eirociju dzimta.
emericella Eirociju dzimtas ģints "Eurotium" nosaukuma sinonīms.
eupenicillium Eirociju dzimtas ģints.
eurotium Eirociju dzimtas ģints.
monascus Eirociju dzimtas ģints.
sartorya Eirociju dzimtas ģints.
talaromyces Eirociju dzimtas ģints.
eurotiales Eirociju rinda.
autohemaglutinācija Eirocītu aglutinācija hemaglutinīna ietekmē, kas radies paša organismā.
Rhodeus sericeus amarus Eiropā (arī Latvijā) sastopama spidiļķu pasuga.
EASS Eiropā apdraudēto sugu saraksts.
ugunssalamandra Eiropā mitros mežos sastopamā salamandru suga, līdz 25 cm garumā, 4 locekļiem, melnu dzelteni plankumotu krāsu, indīgu ādas dziedzeru izdalījumu.
akronekroze Eiropā reti sastopama kartupeļu vīrusslimība, kas saistīta ar galotņu nokalšanu.
vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
eiroparlamentārietis Eiroparlamenta deputāts.
GSA Eiropas "GNSS" aģentūra.
Eurocontrol Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija ("European Organisation for the Safety of Air Navigation").
Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union").
EDA Eiropas Aizsardzības aģentūra ("Europian Defence Agency").
EĀDD Eiropas Ārējās darbības dienests.
Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā.
EAK Eiropas Atomenerģijas kopiena ("Euratom").
EAF Eiropas Attīstības fonds.
EASA Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ("European Aviation Safety Agency").
abies alba Eiropas baltegle.
ULEB Eiropas Basketbola līgu apvienība; dibināta 1991. gadā (franču "Union des Ligues Europeennes de Basket-Ball").
Eurolib Eiropas bibliotēkas projekts ("European library project").
EBR Eiropas Biznesa reģistrs.
EFTA Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija (angļu "European Free Trade Association"), izveidota 1960; bezmuitas režīms 1967.
EBTA Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (Stokholmas konvencija).
koloniālstils Eiropas būvstils, atdarināts aizjūras kolonijās.
ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
ECK Eiropas Ceļojumu komisija; ETC.
ECB Eiropas Centrālā banka.
ECBS Eiropas centrālo banku sistēma.
ciedri Eiropas ciedrupriede ("Pinus cembra"), priežu suga.
Pinus cembra Eiropas ciedrupriede.
ECK Eiropas Cilvēktiesību konvencija.
ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Strasbūrā).
EČ Eiropas čempionāts.
Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija.
UNICE Eiropas Darba devēju asociāciju konfederācija (fr. "Union des Industries de la Communaute europeenne"), izveidota 1958. gada martā, mītne atrodas Briselē.
EU-OSHA Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra ("European Agency for Safety and Health at Work").
ECDL Eiropas datorlietotāja kvalifikācijas sertifikāts (angļu "European Computer Driving Licence").
asociācija ECMA Eiropas Datoru ražotāju asociācija (angļu "European Computer Manufacturer's Association").
EDAU Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.
taroks Eiropas dienvidos izplatīta, šķietami Ēģiptē cēlusies kāršu spēle trim spēlētājiem ar 78 kārtīm, kurās bez parastajām četrām attēlu sērijām vēl 21 trumpis (taroki) un 40 "tukšās" kārtis (bez attēliem).
ESO Eiropas Dienvidu observatorija (angļu "European Southern Observatory"), kas atrodas Atakamas tuksnesī Čīlē, Lasilja kalnā 2440 m virs jūras līmeņa, darbojas kopš 1969.
DECT Eiropas digitālās bezvadu telekomunikācijas ("digital European cordless telecommunications").
Kaleidoscope Eiropas dimensijas mākslinieku un kultūras aktivitāšu atbalsta programma.
EDAK Eiropas drošības un aizsardzības koledža.
Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā.
EDSK Eiropas drošības un sadarbības konference (līdz 1995. g. 1. janvārim, tagad EDSO).
EDSO Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.
osiānisms Eiropas dzejas modes aizraušanās 18.-19. gs., kuras sākums saistāms ar sentimentālisma virzienu un nacionālās (pagāniskās) folkloras vērtības apzināšanos.
ERA Eiropas Dzelzceļa aģentūra ("European Railway Agency").
Sanicula europaea Eiropas dziedenīte.
Eurofound Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds ("European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions").
Hedera helix var. helix Eiropas efeja.
IEE Eiropas ekonomikas pētījumu institūts (angļu "Institute for European Economics").
EESK Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.
EEZ Eiropas Ekonomikas zona.
EEA Eiropas ekonomiskā asociācija, sastāv no Eiropas Savienības un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalstīm, izņemot Šveici.
EEK Eiropas Ekonomiskā kopiena.
Koptirgus Eiropas Ekonomiskās kopienas neoficiāls nosaukums, tika lietots arī Eiropas Kopienas apzīmēšanai un reizēm apzīmē arī Eiropas Savienību.
EEIG Eiropas Ekonomisko interešu grupa.
Cenelec Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (fr. "Comite europeen de normalisation electrotechnique").
Forsythia europaea Eiropas forsītija.
UEFA Eiropas Futbola asociāciju apvienība (angļu "Union of European Football Associations").
EGF Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds.
EIC Eiropas informācijas centrs.
EIT Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (viens un tas pats saīsinājums visās valodās).
EIB Eiropas integrācijas birojs.
EII Eiropas Integrācijas institūts.
EIP Eiropas Integrācijas padome.
ESA Eiropas integrēto tautsaimniecības pārskatu sistēma ("European system of integrated economic accounts").
apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
EIB Eiropas Investīciju banka.
EIF Eiropas Investīciju fonds.
ETF Eiropas Izglītības fonds ("European Training Foundation").
CERD Eiropas Izpētes un attīstības komiteja (fr. "Comite europeen de la recherche et du developpment").
EMSA Eiropas Jūras drošības aģentūra ("European Maritime Safety Agency").
Hordelymus europaeus Eiropas kāpumiezis.
parastais kizils Eiropas kizils.
ENEA Eiropas Kodolenerģijas aģentūra ("European Nuclear Energy Agency").
sistēma CAMAC Eiropas kodolpētījumu elektronisko iekārtu standartizācijas komitejas izstrādātā standartu sistēma loģiskai, elektriskai un konstruktīvai mērierīču un datoru saskarņu realizācijai.
CERN Eiropas kodolpētījumu organizācija (fr. "Organisation europeene pour la recherche nucleaire").
EKF Eiropas Kokapstrādes federācija.
ECRI Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (angļu "European Commission against Rasism and Intolerance").
EK Eiropas Komisija.
EKD Eiropas Komisijas delegācija.
ģenerāldirektorāts Eiropas Komisijas galvenā izpildinstitūcija (viena no vairāk nekā 20).
EUA Eiropas konta vienība (kuru 1979. g.9. aprīlī nomainīja "ECU", ko savukārt 1999. g. 1. janvārī nomainīja eiro).
Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
vecais kontinents Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai).
EK Eiropas Kopiena/Kopienas.
CE Eiropas Kopienas marķējums.
programma "Socrates" Eiropas Kopienas rīcības programma izglītībā, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas dimensiju visos izglītības līmeņos, uzlabotu valodu zināšanas, veicinātu izglītības iestāžu sadarbību, pieredzes apmaiņu un jauninājumu ieviešanu.
Eiropas Kopienas pašu resursi Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktie resursi, kas paredzēti Eiropas Kopienas budžeta finansējuma nodrošināšanai.
elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
EKT Eiropas Kopienu Tiesa (kopš 1.12.2009.: Eiropas Savienības Tiesa).
ESA Eiropas kosmosa aģentūra ("European Space Agency").
ESRO Eiropas kosmosa izpētes organizācija (angļu "European Space Research Organization"), darbojās 1964-75, ESA priekštece.
Bradybaena fruticum Eiropas krūmgliemezis.
bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti.
Einecs Eiropas ķīmisko komercvielu saraksts ("European inventory of existing commercial chemical substances").
ECHA Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra ("European Chemicals Agency").
Larix decidua Eiropas lapegle.
ELJA Eiropas latviešu jaunatnes apvienība, kas apvieno Lielbritānijas, Skandināvijas un Rietumvācijas latviešu jaunatni, dib. 1954. g. Annabergā Vācijā.
ELVGF Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds.
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m).
Tilia europaea Eiropas liepa.
Ehlass Eiropas mājas un atpūtas negadījumu uzraudzības sistēma ("European home and leisure accident surveillance system").
EMEA Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products").
EFICS Eiropas Mežsaimniecības informācijas un saziņas sistēma ("European forestry information and communication system").
Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos.
Loreleja Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - Reinas nimfa, kas ar savām dziesmām novirza kuģus no ceļa, lai tie sasistos pret klintīm.
EMVC Eiropas Moderno valodu centrs (Grācā).
EMS Eiropas Monetārā sistēma.
EMI Eiropas Monetārais institūts.
galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
ANSE Eiropas Nacionālo supervīzijas organizāciju asociācija.
Reitox Eiropas Narkotiku un narkomānijas informācijas tīkls.
EMCDDA Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction").
EURO-AIM Eiropas Neatkarīga audiovizuālā tirgus organizācija ("European Organisation for an Audiovisual Independent Market").
EURES Eiropas nodarbinātības dienesti ("European employment services").
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
Olea europaea Eiropas olīvkoks.
Homarus gammarus Eiropas omārs.
EP Eiropas Padome.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas.
EPPA Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja.
SNK Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteja.
GRECO Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupa, izveidota 1999. gadā (angļu "group of states against corruption").
eiropieši Eiropas pamatiedzīvotāji.
MEP Eiropas Parlamenta deputāts ("Member of the European Parliament").
EP Eiropas Parlaments.
EFSA Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ("European Food Safety Authority").
CEPT Eiropas pasta un telekomunikāciju pārvalžu konference (fr. "Conference europeenne des administrations des postes et des telecommunications").
EPO Eiropas Patentu birojs ("European Patents Office").
EPO Eiropas Patentu organizācija ("European Patent Organisation").
ERICA Eiropas Patērētāju jautājumu pētniecības institūts ("European Research Institute for Consumer Affairs").
BEUC Eiropas Patērētāju savienību birojs.
EPSO Eiropas Personāla atlases birojs ("European Personnel Selection Office").
EPOS Eiropas pētījumu (un analīžu) datubāze ("European pool of studies (and analyses)").
EURET Eiropas pētniecība transporta jomā ("European research for transport").
Eureka Eiropas Pētniecības koordinēšanas aģentūra ("European Research Coordination Agency").
RARE Eiropas pētniecības saistītie tīkli.
Science Eiropas pētnieku starptautiskās sadarbības un apmaiņas stimulēšanas plāns ("plan to stimulate the international cooperation and interchange necessary for European researchers").
AEBR Eiropas pierobežu teritoriju asociācija (angļu).
ECOS Eiropas pilsētu sadarbības sistēma ("European city cooperation system").
Barbastella barbastellus Eiropas platausis.
CEPOL Eiropas Policijas akadēmija.
Europol Eiropas Policijas birojs.
CEPS Eiropas politisko studiju centrs Briselē, neatkarīga pētniecības iestāde (angļu "The Centre of European Policy Studies").
Cedefop Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (fr. "Centre Europeen pour le developpement de la formation professionnelle").
EPOCH Eiropas programma attiecībā uz klimatoloģiju un dabas katastrofām ("European programme on climatology and natural hazards").
ESSI Eiropas programmatūras un sistēmu iniciatīva ("European software and systems initiative").
Proteus anguinus Eiropas protejs.
Chamaerops humilis Eiropas pundurpalma.
Emys orbicularis Eiropas purvbruņurupucis.
ERMES Eiropas radioziņojumu sistēma ("European radio messaging system").
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība (angļu "European Broadcasting Union").
EUMC Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre on Racism and Xenophobia").
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
EAR Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra ("European Agency for Reconstruction").
ERAB Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.
Rietumeiropa Eiropas rietumu daļa, kuras austrumu robeža līdz 1990. g. sakrita ar komunistiskā režīma valstu rietumu robežu.
EHF Eiropas rokasbumbas federācija (angļu "European Handball Federation").
CERP Eiropas Sabiedrisko attiecību centrs (franču "Centre europeen des relations publiques").
COST Eiropas sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā ("European cooperation in science and technology").
gruntskundzība Eiropas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves uzbūves princips viduslaikos 8.-12. gs., kad zeme gk. atdota zemniekiem ar dažādām lietiskām tiesībām.
aungalva Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
aungalvas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
aungalviņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
aungalviņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
āžpoga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
buļapiere Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
buliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bullīši Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
buļļpiere Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
buļļpieres Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
buļpierītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bumbuļi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bumbulīši Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bumbuļpuķe Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bumbuļpuķes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bundagas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bunduļi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bunduliņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bunduliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bundulis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
cāļgalvas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
cāļgalviņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
dižgalvpurenes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
dzegužbumbas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
dzeguze Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
dzegužoliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
dzegužpuķe Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
dzeltene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
gundega Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
gundegas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
kundzene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
kungs Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
mežmagones Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
dzegužu purne Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
pauniņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
pauniņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
podzene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
poga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
pogas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
pondzele Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
porma Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
pormis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
porms Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
porns Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
pulksteņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
pureņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
purenes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
pureņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
purina Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
purins Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
saulpurini Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
sviestene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
sviestenītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
sviestpodiņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
vācporniņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
vācpurniņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
varžpurniņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
vējpurene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
vizbules Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
vizbuļi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
vizbulītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
zaķpoga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
zvārgulis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
zvārgulītis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
zvārguls Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
Trollius europaeus Eiropas saulpurene.
sviesta bungas Eiropas saulpurenes ("Trollius europaeus").
ES Eiropas Savienība.
EU-15 Eiropas Savienības "vecās" dalībvalstis, kuras kļuva par dalībvalstīm pirms 2004. g. 1. maija.
regula Eiropas Savienības (ES) regulas ir juridiski saistoši tiesību akti, kas jāpiemēro pilnībā un visās ES dalībvalstīs.
iepirkuma nomenklatūra Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro publisko iepirkumu procedūrās.
Eiroparlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde.
Eiropas Parlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde.
eirobudžets Eiropas Savienības budžets, kas ietver visus plānotos ienākumus un izdevumus dažādiem pasākumiem, kurus Eiropas Savienība īsteno viena gada laikā.
Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētāji Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijas, kas veic eksporta kredītu garantēšanas funkcijas.
apakšuzņēmējs Eiropas Savienības dalībvalstu juridiskā persona, ar kuru eksportētājs noslēdzis vienošanos par noteiktas eksporta līguma daļas izpildi.
Eiropas Savienības teritorija Eiropas Savienības dalībvalstu teritorija, kas noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā.
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
EUISS Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts ("European Union Institute for Security Studies").
EMU Eiropas Savienības ekonomiskā un monetārā ūnija (angļu "Economic and Monetary Union"), darbību uzsāka 1999, kopējo valūtu (eiro) ieviesa 2002.
Briseles kāposts Eiropas Savienības finansējums.
ESIC Eiropas Savienības Informācijas centrs.
eirostruktūras Eiropas Savienības institūcijas.
Taric Eiropas Savienības integrētais tarifs ("integrated tariff of the European Union").
subsidiaritāte Eiropas Savienības īstenots kompetences sadales princips, kura mērķis ir nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa saikni ar iedzīvotājiem tuvāku varas institūciju.
OV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis (pirms 2003. g. 1. februāra: Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis).
FRA Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ("European Union Agency for Fundamental Rights").
SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development").
Interprise Eiropas Savienības programma uzņēmējdarbības vides un uzņēmumu attīstības veicināšanai, īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.
EUSC Eiropas Savienības Satelītcentrs ("European Union Satellite Centre").
CARE Eiropas Savienības satiksmes negadījumu datubāze.
Eurostat Eiropas Savienības statistikas birojs.
Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām.
ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession").
Eiropas Savienības politiku instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai.
dalībvalsts Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts.
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
komisārs Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersona, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
Euonymus europaeus Eiropas segliņš.
bērzpuķīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"), saukta arī par trīskrāsaino vijolīti.
septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem.
bezbēnis Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
bezbēnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
bezbērnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
mēlītes Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
zvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
Trientalis europaea Eiropas septiņstarīte.
AEDE Eiropas skolotāju asociācija (franču Association europeenne des enseignants).
ECDC Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ("European Centre for Disease Prevention and Control").
ESF Eiropas Sociālais fonds.
CEN Eiropas standartu koordinācijas komiteja (fr. "Comite europeen de normalisation").
SEDOC Eiropas starptautiskā brīvo darba viet aizpildes un darba pieteikumu sistēma ("European system for the international clearing of vacancies and applications for employment").
vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija Eiropas statistikas birojā "Eurostat" 1990. g. izveidota klasifikācija (franču "Nomenclature generale des activites dans les Communautes Europeennes", NACE).
ESP Eiropas sugu papildsaraksts (sugas, kam ir relatīvi maza izplatība pasaulē, bet nozīmīgas populācijas Eiropā).
undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra.
ETSI Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts ("European Telecommunications Standards Institute").
EOTC Eiropas Testēšanas un sertifikācijas organizācija ("European Organisation for Testing and Certification").
FIDE Eiropas Tiesību starptautiskā federācija.
Eurojust Eiropas Tiesu sadarbības vienība.
TENs Eiropas tīkli ("trans-European networks").
ELISE Eiropas tīkls informācijas apmaiņai ar vietējām iniciatīvām nodarbinātības veicināšanā ("European network for the exchange of information on local initiatives for the creation of employment").
ENISA Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra ("European Network and Information Security Agency").
ETMK Eiropas transporta ministru konference.
Eirovīzija Eiropas TV kompāniju sadarbība attiecībā uz TV programmu pārraidi, pārsvarā izklaides (mūz. festivāli) un sporta programmas.
Mustela lutreola Eiropas ūdele.
Ulex europaeus Eiropas ulekss.
EUA Eiropas universitāšu asociācija.
EUI Eiropas Universitāšu institūts.
Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā.
kaptenarms Eiropas valstu armijās kara mantu pārzinis - mantzinis.
eirodolāri Eiropas valstu bankās noguldīti naudas līdzekļi ASV dolāros.
Eiropas Ekonomiskā kopiena Eiropas valstu ekonomiska apvienība, dibināta 1957 g., kopš 1967. g. Eiropas Kopienas (kopš 1993. g. ES) sastāvdaļa.
eirozona Eiropas valstu kopa, kur ieviesta vienotā Eiropas Savienības valūta eiro.
AETR Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (angļu val. _European agreement concerning the work of crews of vechiles engaged in international road transport_).
EVS Eiropas valūtas sistēma.
ekijs Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit", ECU), balstījās uz dalībvalstu bruto nacionālo produktu un tirdzniecību; tā vērtība citu valstu valūtās tika aprēķināta un publicēta ik dienas; 1999. g. to aizstāja ar eiro
ECU Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit"), ekijs; tika lietots Eiropas Kopienas valstu bezskaidras naudas norēķinos no 1979. g. 13. marta līdz 1999. 1. janvārim.
EVEA Eiropas Vēja enerģijas asociācija.
vējzivs Eiropas vējzivs - šīs dzimtas suga ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris").
ķēsis Eiropas vējzivs ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris").
Belone belone Eiropas vējzivs.
EAA Eiropas Vides aģentūra ("European Environment Agency").
EEA Eiropas Vides aģentūra ("European Environment Agency").
ECTS Eiropas vienotā kredītpunktu pārneses sistēma (angļu).
JET Eiropas Vienotais kodolsintēzes pētniecības centrs ("Joint European Torus").
Cuscuta europaea Eiropas vija.
Lycopus europaeus Eiropas vilknadze.
Oxalis fontana Eiropas zaķskābene.
Oxalis europae Eiropas zaķskābenes "Oxalis fontana" nosaukuma sinonīms.
Oxalis fontana f. purpurea Eiropas zaķskābenes sarkanlapainā forma.
EMA Eiropas Zāļu aģentūra (bijusī Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products"); EMEA).
Codest Eiropas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komiiteja (fr. "Comite de developpment europeen de la science et de la technologie").
EFCA Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģēntūra, ("European Fisheries Control Agency"; arī EZKA).
EZKA Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra.
eiro- Eiropas-, ar Eiropu saistīts (piem., eirodolāri, eirokomunisms).
pirmbalti Eiropeīdā tipa cilvēki, kas ienāca Latvijas teritorijā 3. gt. beigās un 2. gt. sākumā p. m. ē., bija auklas keramikas kultūras pārstāvji un piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
tercerons Eiropieša un mulatietes pēcnācējs.
rebis Eiropiešu alķīmijā viela, no kuras jāiegūst Filozofu akmens.
sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus.
īkstītis Eiropiešu tautu pasaku varonis, atjautīgs mazs zēns.
lusobrazīlieši Eiropiešu, sevišķi portugāļu ieceļotāju pēcinieki Brazīlijā.
Luterštate Eislēbene, pilsēta Vācijā.
eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos.
Eichenrohde Eišēnu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
eitektiks Eitektika.
kriohidrāts Eitektisks maisījums, īpaši tāds, kurā ietilpst ūdens.
epithemia Eitemijas.
aytoniaceae Eitoniju dzimta - ietilpst aknu sūnu klases maršanciju apakšklasē.
reboulia Eitoniju dzimtas ģints.
eitrofs Eitrofisks - barības vielām bagāts (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm).
Žeļezno Eizenštate - pilsēta Austrijā.
kanaj Ej projām!
svaļivaj Ej projām!
šļūc Ej prom; pazūdi!.
kraties Ej prom!
Šālē dillēs! Ej prom!
atšujies Ej prom! Pazūdi!
vācies Ej prom!.
fakjū Ej prom.
pošol Ej!
kanāls Eja (piemēram, starp celtnēm, ledū, klintī).
ambulatorijs Eja aiz galvenā altāra, kuru izmanto procesijām.
pasade Eja caur kādu vietu.
iela Eja gar govju stāvvietām fermā.
rēde Eja starp kalniem un kokiem apaugušiem pauguriem, arī starp kāpām.
reņģe Eja starp kalniem un kokiem apaugušiem pauguriem, arī starp kāpām.
padrupas Eja zem drupām.
gāts Eja zivju aizsprostā, lai tās ievadītu ventera veida tīklā.
sāneja Eja, kas atzarojas no galvenās, lielākās ejas.
kuloārs Eja, kas savieno divas istabas; pastaigas telpa, it sevišķi parlamentos.
starpeja Eja, kas savieno, parasti divus, objektus.
šķērseja Eja, kas šķērso galveno eju vai šķērseniski ir savienota ar to.
geits Eja, koridors (lidostā); izlidošanas zāle.
danga Eja, koridors.
mārga Eja, koridors.
gaņģis Eja; gaitenis.
gāts Eja; ieejas vai izejas aila.
gātis Eja.
pašļi Ejam!
Ajata Ejeta, upe Kazahstānas Kostanajas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka.
allez Ejiet!
apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt (kam) garām, (to) neskarot.
kājām Ejot (nebraucot, nejājot u. tml.).
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
nožļakstināt Ejot ar slapjiem apaviem notašķīt.
pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārsvārstīties Ejot atkārtoti zaudēt līdzsvaru.
aizkājot Ejot attālināties; ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
aiziet Ejot attālināties.
atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
noiet Ejot garām, iegriezties (kur, pie kā).
kuknīties Ejot grūstīties ar elkoņiem vai dūrēm.
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
apiet Ejot izveidot (loku, apli).
iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās).
iziet Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
leiniski Ejot kājas likt līki, krusteniski.
klondavāties Ejot nest, vilkt sev līdzi (priekšmetus); dzīt sev līdzi (dzīvniekus).
nosaieties Ejot nogurt.
aiziet Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
uziet Ejot nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.).
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
nosaklemsties Ejot pa dubļainu, nelīdzenu ceļu vai ar nepiemērotiem apaviem, nogurt.
atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas).
noklemst Ejot pa sliktu ceļu, nokļūt.
iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā); ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
izkājot Ejot pabūt daudzās vietās vai visās vietās; ejot aptvert (kādu teritoriju); izstaigāt.
pārieties Ejot pārpūlēties.
pārsaieties Ejot pārpūlēties.
pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
paiet Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
durstelēties Ejot piesardzīgi likt kājas.
pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
promietot Ejot projām; aizejot.
dīdināt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
dīdīt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
dīdīties Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
sasaieties Ejot sapūlēties.
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
kretāt Ejot stipri grīļoties un krist.
stenderēt Ejot turēties pie stenderēm, streipuļot.
pasarādīties Ejot tuvoties kam.
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
kludzerēties Ejot vai ar vārgu zirgu braucot kustēties uz priekšu.
apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
pamest līkumu Ejot vai braucot neizmantot īsāko ceļu.
kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu); iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
mīt Ejot veidot (soli).
iziet Ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
noiet Ejot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
kāpt Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu).
kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties (kā).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
iekoļļāties Ejot, braucot iekļūt, arī iemaldīties (piemēram, staignā vietā u. tml.).
aptrakāt Ejot, braucot ierasties, pabūt (vairākās vietās).
nosapērties Ejot, braucot pa dubļainu ceļu, nogurt, arī notraipīties.
danākt Ejot, braucot panākt (kādu).
slēpēt Ejot, braucot radīt, veidot (taku, ceļu).
aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
mīt Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi).
iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko); ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
nahadu Ejot; iešanas laikā.
iešus Ejot.
iemu Eju.
bumbotava Ēka dažādām bumbu spēlēm, 16. un 17. gs. Eiropas lielākajās pilsētās.
ecdyonuridae Ekdionurīdu dzimta.
Nimba Ekepas pilsētas Libērijā senāks nosaukums.
eklēptika Ekliptika.
oikoloģija Ekoloģija.
sinekoloģija Ekoloģijas nozare, kas pētī organismu kopu (cenožu) attieksmes ar vidi.
biocenoloģija Ekoloģijas nozare, kurā pēta biocenozes un tajās norisošās sakarības.
cilvēkekoloģija Ekoloģijas nozare, kurā pēta cilvēka un planētas dzīvās un nedzīvās dabas mijiedarbību kā vienotu ekosistēmu.
ekotehnoloģija Ekoloģiskā inženierija - inženiertehniskie pasākumi, kas nodrošina enerģētisko ieguldījumu samazināšanu.
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
ekoterorisms Ekoloģiskās domāšanas vārdā izvērstas piespiedu darbības.
Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā.
ekonomeizers Ekonomaizers.
hinterlande Ekonomģeogrāfijā - apgabals, ko pastāvīgas kravu un pasažieru plūsmas saista ar ostu, pilsētu pie upes vai citu centru; aizzona.
mezglrajons Ekonomģeogrāfisks jēdziens - monocentrāls areāls, ko veido centrbēdzes vai centrtieces plūsmas (sagāde, sadale, apmaiņa); sastāv no kodola un perifērijas (piemēram, piepilsētas lauksaimniecības zona).
ekonomists Ekonomikas (3) speciālists.
EM Ekonomikas ministrija.
ekonometrika Ekonomikas nozare, kas cenšas ekonomisko problēmu pētīšanas nolūkos izmantot statistiku un matemātiskās metodes; ekonometrija.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
matricanalīze Ekonomikas objektu īpašību pētīšanas metode, izmantojot matricu teorijas likumus.
EP Ekonomikas policija.
EPB Ekonomikas policijas birojs.
neokeinsisms Ekonomikas regulēšanas teorija, keinsisma modifikācija, kuras saturs ir kapitālistiskās ekonomikas stabilas augšanas teorētisks pamatojums par ekonomikas augšanas galveno faktoru uzskatot investīcijas.
krīze Ekonomikas stāvoklis, kurā strauji pazeminās galvenie ekonomikas attīstības rādītāji (samazinās ražošana, pieaug bezdarbs, deformējas finanšu sistēma u. tml.).
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
frītrēderisms Ekonomikas teorijas un ekonomiskās politikas virziens, kam raksturīga prasība pēc brīvas tirdzniecības un valsts neiejaukšanās privātuzņēmēju darbībā.
sholastika Ekonomikas teorijas virziens, kura pārstāvji uzskatīja, ka pētījumi ir jābalsta nevis uz loģikas likumiem un pieredzi, bet uz autoritāšu viedokli.
EMS Ekonomikas un monetārā savienība.
Ecosoc Ekonomikas un sociālo lietu padome (ANO; "Economic and Social Council").
reizulis Ekonomikas zinātnē - pieņēmums, ka ieguldījumi, piem., jaunā ražotnē, stimulēs arī nacionālā ienākuma pieaugumu, kas vairākkārt pārsniegs sākotnējo ieguldījumu.
maržinālisms Ekonomikas zinātnes novirziens, kas radies 19. gs. 70. gados un kura sekotāji ir neoklasiskās skolas pārstāvji.
mikroekonomika Ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus, produkcijas un preču veidus u. tml.
makroekonomika Ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī valsts vai teritorijas kopējās ekonomiskās parādības un dažādu faktoru ietekmi uz tām; ekonomikas kā veseluma pētniecība.
eki Ekonomiskā fakultāte.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
merkantilisms Ekonomiska mācība un politika 16.-17. gs., kuras pamatā bija nostādne, ka valstij rosīgi jāiejaucas saimnieciskajā dzīvē, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu, eksporta pārsvaru pār importu u. tml.
saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
hortikulturālisms Ekonomiska sistēma, kas balstās vienkāršā zemkopībā, ko raksturo vienkāršu rīku (piem., stādāmais miets vai kaplis) un līdumu izmantošana.
iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru.
Kansaja Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas dienvidos, Kinki zemienē (Hjogo, Kioto, Šigas un Osakas prefektūras).
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku.
eki Ekonomiskās fakultātes studenti.
makroekonomika Ekonomiskās parādības, kas aptver visu tautsaimniecību kopumā (nacionālais ienākums un tā sadale, nodarbinātības līmenis, inflācija u. tml.).
EC Ekonomiskās sadarbības organizācija "Eiropas asociācijas" (angļu "European Communities"), izveidojusies 1967, apvienojoties EEA (Eiropas ekonomiskā asociācija, dib. 1957), ECSC (Eiropas ogļu un tērauda apv., 1951) un Eiratomam (1957).
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (angļu "Organization for Economic Cooperation and Development").
ESAO Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.
atbrīvošana Ekonomiskas vai tiesiskas pakļautības likvidēšana.
matricmodeļi Ekonomiski matemātiski modeļi matricu (tabulu) veidā; atspoguļo attiecības starp ražošanas izmaksām un rezultātiem, izmaksu normatīvus, saimnieciski ražotājekonomisko struktūru.
neoliberālisms Ekonomiski politisks virziens, kas vēlas reducēt sabiedrisko sektoru līdz minimumam un pilnībā pāriet uz tirgus ekonomiku.
aglomerācija Ekonomiski un funkcionāli savstarpēji cieši saistītu apdzīvoto vietu kopums ar lielu iedzīvotāju skaitu un ciešiem ekonomiskajiem un kultūras sakariem, kurš veidojies uz vienas vai vairāku lielu pilsētu bāzes.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starptautiskajās attiecībās.
ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas).
ISIC Ekonomisko darbību starptautiskā standarta rūpnieciskā klasifikācija ("International Standard Industrial Classification of all Economic Activities").
grāmatvedība Ekonomisko zinātņu nozare, kas pētī šādu uzskaiti un kontroli; attiecīgais mācību priekšmets.
oikonomisks Ekonomisks.
determinisms Ekonomisku uzdevumu risināšana, ignorējot nenoteiktības faktorus.
ekonomists Ekonomisma piekritējs.
tautsaimnieks Ekonomists (1).
plānotājs Ekonomists.
mitraine Ekosistēma, kam raksturīgs pastāvīgs apūdeņojums vai liels augsnes mitrums.
virsājs Ekosistēma, kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir sila virsis ("Calluna vulgaris"), viršu audze, arī viršu cers.
krūmājs Ekosistēma, kuras galvenie organiskās masas ražotāji ir krūmi un nelieli koki; zemāki par mežu un parasti nav augstāki par 3 m.
ekoskeptiķis Ekoskepticisma piekritējs.
ksenoparazīts Ekozīts, kas kļūst parazītisks tikai tad, ja pavājinās saimniekorganisma pretestība.
treknbiti Ekrānā stipri palielināti pikseļi.
platekrāns Ekrāns (kinofilmu projicēšanai), kura malu attiecība ir no 1 : 1,66 līdz 1 : 2,33.
depolarizators Ekrāns, aiz kura krītošā polarizētā gaisma kļūst nepolarizēta.
atstarotājekrāns Ekrāns, kas atstaro elektromagnētisko starojumu (vai kādu tā daļu noteiktā frekvenču diapazonā) vai skaņu viļņus.
aizsargekrāns Ekrāns, kas paredzēts drošībai.
triptihekrāns Ekrāns, kas sastāv no trim atsevišķām daļām, uz centrālā ekrāna demonstrē galveno epizodi, uz malējiem tai pašā laikā - to papildinātājas epizodes.
fliterekrāns Ekrāns, kura virsmā iestrādātas mazas stikla lodītes, tāpēc attēls ir gaišs arī tad, ja projektora gaismas avots ir mazjaudīgs.
kinoekrāns Ekrāns, uz kura projicē kinofilmas.
skrīnseiveris Ekrānsaudzētājs.
ekrānkadrs Ekrānuzņēmums.
ekrānšāviņš Ekrānuzņēmums.
eccremocarpus Ekremokarpas.
skarbā ekremokarpa ekremokarpu suga ("Eccremocarpus scaber").
exacum Eksakumi.
līdzīgais eksakums eksakumu suga ("Exacum affine").
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā).
eksāmis Eksāmens.
eksis Eksāmens.
eksītis Eksāmens.
ekšuks Eksāmens.
ekzamens Eksāmens.
Em Eksametrs (10^18^ m = 1000000000000000 km).
eksaminējamais Eksaminands.
noeksaminēt Eksaminēt un pabeigt eksaminēt.
eksaminators Eksaminētājs.
klausējs Eksaminētājs.
ekscentrība Ekscentrisms.
ekscentriks Ekscentrs.
ekscepcionāli Ekscepcionāls.
izekscerpēt Ekscerpēt un pabeigt ekscerpēt.
excipulaceae Ekscipulu dzimta.
discella Ekscipulu dzimtas ģints.
dothichiza Ekscipulu dzimtas ģints.
heteropatella Ekscipulu dzimtas ģints.
ekseģētika Ekseģēzes noteikumi un paņēmieni.
saekselēt Ekselējot apstrādāt, arī sagatavot.
ekseļi Ekselējot iegūti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali.
akseļi Ekseļi, griezumi, kapājumi.
tirāža Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); metiens.
metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); tirāža.
ekshaustors Ekshausters, sūcējventilators.
exheredatio Ekshērēdācija.
exidia Eksīdijas.
skrimšļainā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia cartilaginea").
nošķeltā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia glandulosa", senāk "Exidia truncata").
melnā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia nigricans", arī "Exidia glandulosa").
saplacinātā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia recisa").
saldā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia saccharina").
bālganā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia thuretiana").
ekzīna Eksīna - ziedaugu ziedputekšņu ārējais apvalks.
ekši Eksis.
dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
būte Eksistence, ira; esamība, esība.
būsna Eksistence.
pastāvēšana Eksistence.
maize Eksistences līdzekļi.
iztika Eksistences līdzekļu kopums.
forma Eksistences veids, satura organizācija, struktūra.
noriets Eksistences, pastāvēšanas izbeigšanās, beigas.
eksistenciālists Eksistenciālisma piekritējs.
klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
dzīvot Eksistēt (piemēram, par priekšmetiem, psihiskiem stāvokļiem).
klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem; eksistēt (kur) - par augiem.
sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
turēties Eksistēt, balstoties (uz ko).
palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - par personības, rakstura, psihes īpašībām, psihiskiem stāvokļiem.
mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
būt Eksistēt, pastāvēt.
ekskavatorists Ekskavatora vadītājs.
draglains Ekskavators ar piekārtu izmetamo kausu; lieto dziļu tranšeju un būvbedru rakšanai.
riteņekskavators Ekskavators, kas pārvietojas uz riteņiem (nevis kāpurķēdēm).
eskavātors Ekskavators.
rolsroiss Ekskluzīva luksusa klases angļu vieglo automobiļu marka; šādas markas automobilis.
boutique Ekskluzīvs veikaliņš, kurā pārdod modes preces, ko neražo sērijveidā, bižutēriju, mākslas darbus u. c.
išēze Ekskrēcijas vai sekrēcijas aizture.
pikacisms Ekskrementofilija.
koproloģija Ekskrementu (jeb fekāliju, koprolītu vai vienkārši izmetumu) pētniecība.
skatoloģija Ekskrementu (jeb fekāliju, koprolītu vai vienkārši izmetumu) pētniecība.
dirša Ekskrementu izvadītājs.
dirsējs Ekskrementu izvadītājs.
diršis Ekskrementu izvadītājs.
spira Ekskrementu lodveida gabals (dažiem dzīvniekiem).
ekskursants Ekskursijas dalībnieks.
superekslibri Ekslibra veids uz grāmatu ārējiem vākiem, kad grāmatas īpašnieks atzīmēts ādas sējuma ārpusē ar iespiestu ģerboni, venzeli, vārda pirmiem burtiem utt.
exobasidiaceae Eksobazīdiju dzimta.
exobasidium Eksobazīdiju dzimtas ģints.
exobasidiales Eksobazīdiju rinda.
eksofītisks Eksofītisks micēlijs - parazītiskas vai simbiotiskas sēnes micēlijs, kas aug uz saimniekauga virsmas.
eksoftalmometrija Eksoftalma pakāpes noteikšana.
antimetabolīts Eksogēna ķīmiska viela, kas struktūras ziņā līdzīga kādam fizioloģiskam savienojumam vielu maiņā (metabolītam); iekļūstot organismā, spēj aizstāt metabolītu un izmainīt vielu maiņas procesus.
alosoma Eksogēni ieslēgumi citoplazmā.
exochorda Eksohordas.
Žiralda eksohorda eksohordu suga ("Exochorda giraldii").
ķekaru eksohorda eksohordu suga ("Exochorda racemosa").
lielziedu eksohorda eksohordu suga ("Exochorda x macrantha").
eksostozektomija Eksostozes nogriešana.
satsuma Eksotiska mandarīnu šķirne, kas nāk no Satsumas novada Japānā.
čurrigerisms Eksotiski grezns baroka arhitektūras stils Spānijā, nosaukts arhitekta Hosē Benito de Čurrigeras (1665.-1725. g.) vārdā.
tetanohemolizīns Eksotoksīns, ko izdala stingumkrampju ierosinātāji; izraisa hemolīzi.
tetanospazmīns Eksotoksins, ko izdala stingumkrampju ierosinātāji; izraisa tetāniskas muskuļu kontrakcijas.
tetanotoksins Eksotoksins, ko izdala stingumkrampju ierosinātāji; sastāv no tetanohemolizīna un tetanospazmīna.
holeragēns Eksotoksīns, ko producē holeras vibrions un kas veicina elektrolītu un ūdens sekrēciju tievajā zarnā holeras gadījumā.
ekspatrijēt Ekspatriēt.
spedicija Ekspedīcija (3); loģistika 2.
polārekspedīcija Ekspedīcija polāro apgabalu pētīšanai.
apieska Ekspedīcija; kādas vietas vai kāda jautājuma vispusīga izpēte.
subspeditors Ekspeditors, kam galvenais ekspeditors nodod dažus darbus.
speditieris Ekspeditors.
speditors Ekspeditors.
iterācija Eksperimenta atkārtošana; verbālu fragmentu atkārtošana.
parabioze Eksperimentāla divu dzīvnieku saaudzēšana (kopīga asinsrite, vēdera dobuma orgāni u. c.).
dendrotrons Eksperimentāla iekārta kokaugu dzīvības norišu pētīšanai maināmā vidē.
decerebelācija Eksperimentāla smadzenīšu izņemšana to funkciju pētīšanas nolūkā.
biodialīze Eksperimentālajā fizioloģijā zarnu skalošana vienu stundu ar Loka un Ringera šķīdumu 37 Celsija grādu temperatūrā.
karcinomatoīds Eksperimentālajā onkoloģijā epitēlija proliferācija inducētās papillomās, kas nepāriet uz apkārtējiem audiem.
gnotobioloģija Eksperimentālās bioloģijas nozare, kurā iegūst un analizē sterilus laboratorijas dzīvniekus un gnotobiotus.
kodolspektroskopija Eksperimentālās kodolfizikas nozare, kas pētī atomu kodolu stāvokļu enerģiju, kvantu raksturlielumus un radioaktīvās sabrukšanas veidus un varbūtību, mērījot kodolu radioaktīvās sabrukšanas vai kodolreakciju starojuma enerģiju, intensitāti, leņķ. sadalījumu un polarizāciju.
psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
pārmātīte Eksperimentāli iegūta drozofilas mātīte, kuras šūnu kodolā ir trīs X hromosomas un normāls diploidāls autosomu skaits.
simulācija Eksperimentāliem mērķiem radīts realitātes atdarinājums.
pilotprojekts Eksperimentāls (izmēģinājuma) projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas.
žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā.
turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm.
eksperimentators Eksperimentētājs.
zoopeirija Eksperiments ar dzīvniekiem.
pašeksperiments Eksperiments, kurā pētījamais objekts ir eksperimentētājs pats.
eksperts Ekspertīzes veicējs.
repartitieris Eksperts, kas nodarbojas ar zaudējumu aprēķiniem kuģa avārijas gadījumā.
slots Ekspertsistēmās - kadra sastāvdaļa, kas satur objektu vārdus, atribūtus, vērtības un dažādas norādes.
izvedumķēde Ekspertsistēmās - to izvedumkārtulu un faktu virkne, ko izmanto izvedumu apakšsistēma, lai iegūtu kādu secinājumu (jaunu faktu).
apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_.
ekspiratoriskais Ekspiratoriskais uzsvars - izelpojuma uzsvars, kura pamatā ir pastiprināts izelpojums, uzsvērto zilbi izrunājot.
škamba Eksplodējoša šāviņa gabals.
pārsprāgt Eksplodēt (par šāviņiem, lādiņiem).
izsprāgt Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
detonācija Eksplozija, sprādziens; sprādziens, ko izraisa kāda cita sprādziena radītie gaisa viļņi.
lamatmīna Eksplozīva vai neeksplozīva ierīce vai cits materiāls, kas ar nolūku novietots tā, lai, aizskarot pēc izskata nekaitīgu objektu vai veicot parasti drošu darbību, tiktu radīti personāla zaudējumi.
atomieroči Eksplozīvas darbības ieroči, kuros izmantota kodolu iekšējā enerģija, kas atbrīvojas ķēdes reakcijas vai kodolu termiskās reakcijas laikā, kodolieroči.
izsūcējs Ekspluatators.
parks Ekspluatējamo transportlīdzekļu, mašīnu, ierīču kopums.
fotoregresija Eksponētu, neattīstītu fotomateriālu latentā fotoattēla novājināšanās vai pilnīga noārdīšanās, ko veicina paaugstināta temperatūra un mitrums.
ekspozimetrs Eksponometrs - ierīce ekspozīcijas laika noteikšanai fotografējot, fotokopējot vai filmējot.
COCOM Eksporta kontroles koordinācijas komiteja (angļu "Coordinating Committee for East-West Trade Policy").
eksportbaļķis Eksportam noderīga koka stumbra (parsti priežu, egļu) labākā apakšējā daļa, garumā sākot no 5,5 m.
kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
ekspresionists Ekspresionisma pārstāvis.
ekspress Ekspresis - satiksmes līdzeklis, kas brauc ar palielinātu ātrumu.
atbudžot Ekspropriēt budžus 2, kulakus 2.
maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis").
glosālijas Ekstātiskas runas nesaprotamā valodā, kuras izsaka Dieva gara piedzīvojumu.
ekstāze Ekstazī.
katatāze Ekstensija dislokācijas labošanai lūzuma vai mežģījuma gadījumos.
eksterritorialitāte Eksteritorialitāte.
ekstirpaters Ekstirpators - darbarīks augsnes izirdināšanai, kultivatora paveids.
krioprezervācija Ekstirpētu audu vai orgānu dzīvotspējas paildzināšana, glabājot tos ļoti zemā temperatūrā.
ektoferments Ekstracelulārs enzīms, kas atdalās un darbojas apkārtējā vidē vai audos.
lioenzīms Ekstracelulārs enzīms, kas nezaudē aktivitāti ārpus šūnas, kurā radies, pretstatā desmoenzīmam.
eksoferments Ekstracelulārs ferments, kas darbojas ārpus šūnas, kurā radies.
horioalantojs Ekstraembrionāla membrāna apaugļotajās vistu olās; lieto vīrusu kultivēšanai.
ekstrahēšana Ekstrakcija - šķidru vai cietu vielu maisījuma komponentu savstarpēja atdalīšana ar šķīdinātājiem.
centroīdmetode Ekstrakcija faktoru analīzē.
esence Ekstrakcijas ceļā no augiem iegūtas un koncentrētas gaistošas ēteriskās eļļas.
perkolācija Ekstrakcijas metode, kurā ekstrahentam ļauj lēni plūst caur nekustīga ekstrahējamā materiāla slāni.
difuzors Ekstrakts - aparāts vielu izvilkšanai jeb ekstrahēšanai no citas vielas vai materiāla.
eliksīrs Ekstrakts, kas iegūts no svaigu drogu maisījuma; mikstūra; tinktūru maisījums.
izsūkums Ekstrakts.
idiohromīdijas Ekstranukleāras hromatīna daļiņas, kas piedalās šūnu dalīšanās procesā.
ārība Ekstravagance, untumi, nekārtība.
pārspīlētība Ekstravagance.
eskapāde Ekstravaganta, arī pārgalvīga rīcība.
ārupvērstība Ekstraversija - cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
kriptobioze Ekstremāls anabiozes stāvoklis, kad dzīvība atrodas gaidstāves režīmā un vielmaiņas procesi samazinās līdz 0,01% no parastā apjoma.
morfoze Ekstremālu ārējo faktoru izraisītas organisma pazīmju izmaiņas.
Hizbolla Ekstrēmistisks šiītu musulmaņu grupējums, īpaši Libānā.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids - pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā - zorbā.
ekzematīds Eksudatīvs dermatīds, kura varbūtējais cēlonis ir cirkulējošs alergēns.
ekssudāts Eksudāts - iekaisuma šķidrums, izsvīdums.
ektoderms Ektoderma.
protonefrīdiji Ektodermālas izcelsmes zaroti kanāli parenhīmā, kas sākas ar īpašu zvaigžņveida (terminālo) šūnu, kuras iekšienē ir skropstiņu pušķis.
neiroektoderma Ektodermas daļa agrīnā embrionālā periodā, no kuras attīstās centrālā un veģetatīvā nervu sistēma, ietverot dažas neiroglijas šūnas.
kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem).
ektolīze Ektoplazmas sairšana.
Forburga Ēku komplekss Rīgā starp Eksporta, Sakaru, Ausekļa ielu un Vašingtona laukumu, uzbūvēts 1913.-1914. g.
panchristiānisms Ekumēniskās kustības apzīmējums.
pankristiānisms Ekumēniskās kustības apzīmējums.
oikumenisks Ekumenisks.
eku Ekur; lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
EC Ekvadora, valsts divburtu kods.
ECU Ekvadora, valsts trīsburtu kods.
Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
sucre Ekvadoras naudas vienība 1884.-2002. g.
sukre Ekvadoras naudas vienība līdz 2000. g., vienāda ar 100 sentavo.
ekvadorieši Ekvadoras pamatiedzīvotāji, gk. metisi, mulati, indiāņi (pārsvarā kečvi), kā arī baltās rases pārstāvji un nēģeri; runā spāņu val., ticīgie - katoļi.
Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns.
ekvilaizers Ekvalaizers - ierīce elektronisko instrumentu un stereofoniskās aparatūras amplitūdu un frekvenču raksturlielumu regulēšanai.
paralēle Ekvatoram paralēla līnija, kuras visos punktos ģeogrāfiskais platums ir vienāds.
Ekvatoriālās Gvinejas Republika Ekvatoriālā Gvineja, valsts pilnais nosaukums.
GNQ Ekvatoriālā Gvineja, valsts trīsburtu kods.
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
negroaustraloīdi Ekvatoriālā rase - Āfrikas, Austrālijas un Okeānijas rase, kurai raksturīga tumšbrūna āda, tumši sprogaini vai viļņoti mati, plats deguns, biezas lūpas.
Malabo Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta (sp. val. "Malabo"), atrodas Bioko salā, osta pie Biafras līča (Gvinejas līča daļa), 167000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1973. g. saucās Santaisabela.
Riomuni Ekvatoriālās Gvinejas kontinentālā daļa (un province), Centrālajā Āfrikā, Gvinejas līča piekrastē, province ietver arī sīkās piekrastes salas.
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
dedere Ekzēma, ādas izsitums.
dederve Ekzēma, ādas izsitums.
ēde Ekzēma.
autoekzematizācija Ekzēmas izplatīšanās sākumā lokāli un vēlāk daudz plašāk no norobežotā ekzēmas centra.
Ēķengrāves dīķis Eķengrāves dīķis Viesītes pagastā.
Džadiada El Džadīda - pilsēta Marokā.
Mazagana El Džadīdas pilsētas Marokā nosaukums līdz 1958. g.
elachista Elachista fucicola - heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" suga.
Kiririša Elamiešu (vēst. Irāna) mitoloģijā - dieviete - māte, dievu māte, kuru pielūdza visā Elamas valstī.
elastīgums Elastība (1).
Huka likums elastības teorijas pamatlikums, kas nosaka, ka mehāniskā sprieguma (σ) atkarība no relatīvas deformācijas (ε) ir lineāra; homogēna stieņa vienpusīgas stiepes (vai spiedes) gadījumā mehāniskais spriegums ir σ=Eε (E – Junga modulis); likums ir spēkā mazām elastīgām deformācijām.
atspere Elastīga detaļa, kas uzņem un atdod mehānisko enerģiju.
kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanai.
ligaments Elastīga saite, kas satur kopā gliemeņu čaulas vākus.
spandekss Elastīga sintētiskā šķiedra.
siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
dzenamsiksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē.
celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa, ko iegūst no nitrocelulozes un kampara.
elastoplasti Elastīgas plastmasas, kam paaugstinātā temperatūrā piemīt termoplastu tecētspēja, bet normālā temperatūrā - gumijai līdzīgas īpašības.
atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos.
vantis Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem).
elastoze Elastīgo audu deģenerācija.
elastopātija Elastīgo audu patoloģija.
elastolīze Elastīgo audu sairšana.
bronhofibroskops Elastīgs bronhoskops, kas satur optiskās šķiedras.
silfons Elastīgs elements plānsienu šķērsrievota trauka vai caurules veidā: lieto par jutīgo elementu hidrosistēmās un pneimosistēmās.
lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
cilīgs Elastīgs, atsperīgs, tāds, kas labi ceļas uz augšu; mīksts.
atlēcīgs Elastīgs, atsperīgs.
gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku.
ļunkans Elastīgs, lokans.
fleksibls Elastīgs, mainīgs; tāds, kas ātri pielāgojas, adaptējas.
vīksts Elastīgs, mīksts.
sars Elastīgs, samērā tievs kāda materiāla elements (parasti sukā, otā).
atspaids Elastīgs; atspaidīgs.
atspaidīgs Elastīgs.
fleksibilitāte Elastīgums, pielāgošanās spēja, mainīgums.
atlēcība Elastīgums.
staipāmība Elastīgums.
strečs Elastīgums.
elacīns Elastīna deģenerācijas produkts; atrodams krokainā ādā vecumā.
hemielastīns Elastīna hidrolīzes produkts.
oseoalbumoīds Elastisks, šķiedrains kaulu proteīns.
elastāns Elastošķiedra, kas veidota no vismaz 85% masas segmentēta poliuretāna un kas pēc trīskāršas izstiepšanās tūlīt atgūst sākotnējo garumu.
elater Elater sanguinolentus - sarkansvītrotā sprakšķa "Ampedus sanguinolentus" nosaukuma sinonīms.
elateroides Elateroides dermestoides - lapkoku kokurbja "Hylecoetus dermestoides" nosaukuma sinonīms.
elateroides Elateroides flabellicornis - skujkoku kokurbja "Hylecoetus flabellicornis " nosaukuma sinonīms.
Eljaziga Elaziga - pilsēta Turcijā.
Elče Elča - pilsēta Spānijā ("Elche").
eldine Eldenīte.
eldorada Eldorado.
elaeagnus Eleagni.
eleagnus Eleagni.
eleagnaugi Eleagnu dzimta ("Eleagnaceae").
elaeagnaceae Eleagnu dzimta.
eleagnaceae Eleagnu dzimta.
šeferdija Eleagnu dzimtas ģints ("Shepherdia"), dekoratīvi krūmi.
eleagnales Eleagnu rinda.
šaurlapu eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus angustifolia").
Sudraba eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus commutata"), kas Latvijā bieži tiek stādīta dzīvžogos.
kailais eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus glabra").
asais eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus pungens").
čemuru eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus umbellata").
elephantiasis Elefantiāze.
klismoss Eleganta grieķu krēsla forma ar vienādi izliektām kājiņām un atzveltni.
kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
cilpa Eleganta meitene.
demi-monde Elegantas avantūristes, kas kādu morālisku pārkāpumu dēļ izstumtas no labākās sabiedrības; kokotes.
kloze Elegantas drēbes.
cakīgi Eleganti; iznesīgi.
šiks Elegants, izsmalcināts (parasti ārišķīgi).
šiks Elegants, izsmalcināts, izmeklēts (piemēram, par apģērbu, priekšmetiem, telpām).
cakīgs Elegants; fasonīgs; iznesīgs.
šiks Elegantums, izsmalcinātība (parasti ārišķīga).
Ešu Elegba - jorubu mitoloģijā.
Elegbara Elegba jorubu mitoloģijā.
elegiaco Elēģisks.
Elefsina Eleisīna.
acanthopanax Eleiterokoki jeb akantopanaksi - arāliju dzimtas ģints.
eleutherococcus Eleiterokoki.
akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi.
dzeloņu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus senticosus syn. Acanthopanax senticosus").
sēdziedu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus sessiliflorus syn. Acanthopanax sessiliflorus").
Krojas pasvīta Elejas svītas nosaukums 1954.-1959. g.
Krojas svīta Elejas svītas nosaukums 1959.-1981. g.
norīts Elekrtrotehnikā apzīmējums īpašai izolācijas masai, ko lieto kā veidojamo masu.
neirotropisms Elektīva mikroorganismu virzība uz nervaudiem; elektīva ķīmisku vielu iedarbība uz nervaudiem.
termoelektrība Elektrība, kas rodas, ja karsē divu dažādu metālu lodējumu.
elektricitāte Elektrība.
elektrija Elektrība.
elektrišs Elektrība.
franklins Elektrības daudzuma (elektrības lādiņa) mērvienība CGSFr mērvienību sistēmā, l Fr = 1 CGSE lādiņa vienība = 3,33564 x 10-10 C.
kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva.
ampērsekunde Elektrības daudzuma mērvienība; As.
mikrokulons Elektrības daudzuma vienības kulona viena miljonā daļa.
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem.
elektrokirurģija Elektrības lietošana ķirurģijā.
elektroķirurģija Elektrības lietošana ķirurģijā.
elektrometrija Elektrības mērīšanas metožu kopums.
šalteris Elektrības slēdzis.
magistrāle Elektrības vada galvenā stieple.
solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāju strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
kondukcija Elektrības, arī siltuma vadīšana.
kvantēšana Elektriskā analogsignāla pārvēršana kvantētā elektriskā signālā vai diskrēta elektriska signāla pārvēršana elektriskā ciparsignālā.
blokkontakts Elektriska aparāta kontakts, kas paredzēts vadības vai signalizācijas ķēžu komutēšanai.
aurikuloterapija Elektriska ārējās auss stimulācija, lai mazinātu sāpes.
elektrokolargors Elektriskā ceļā pagatavots sudraba koloidāls šķīdums, ko izmantoja ārstniecībā.
debajs Elektriskā dipolmomenta ārpussistēmas mērvienība, ar ko mērī molekulu elektrisko dipolmomentu.
relejaizsardzība Elektriska iekārta elektrisko sistēmu atsevišķo elementu aizsardzībai, kas īsslēguma gadījumā konstatē bojāto elementu un automātiski atslēdz no nebojātās sistēmas daļas, bet bīstamas pārslodzes vai pārsprieguma gadījumā signalizē par to vai pēc noteikta aiztures laika atslēdz šo elektriskās sistēmas daļu.
autosins Elektriska ierīce nepārtrauktai griezes kustības kontrolei no attāluma; selsins.
blenderis Elektriska ierīce produktu sasmalcināšanai vai arī viendabīgas masas iegūšanai, produktus sakuļot; jaucējs (2).
elektrospirāle Elektriska ierīce šķidruma sildīšanai, kas sastāv no pretestības elementa hermētiskā apvalkā; to iegremdē šķidrumā, kas jāsasilda.
motors Elektriska ierīce ūdens vārīšanai.
invertors Elektriskā ķēde signāla sprieguma vai strāvas apvēršanai par 180 grādiem.
daudzpols Elektriskā ķēde vai tās daļa, kam citu ķēdi var pieslēgt tikai noteiktos punktos (polos).
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
mikromašīna Elektriskā mašīna ar jaudu no vata daļām līdz dažiem simtiem vatu; izmanto automātikas, telemehānikas, skaitļošanas tehnikas iekārtās (servodzinējus, soļu elektrodzinējus, selsinus, griežtransformatorus u. c.), sadzīves mazjaudas mehānismu elektriskajai piedziņai u. tml.
elektromašīnpārveidotājs Elektriskā mašīna vai vairāku mehāniski savienotu elektrisko mašīnu agregāts dažādu elektriskās enerģijas parametru pārveidošanai.
elektromašīngenerators Elektriska mašīna, kas darbojas ģeneratora režīmā un kalpo mehāniskās enerģijas pārveidošanai elektriskajā.
elektromotors Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā; elektrodzinējs.
elektrodzinējs Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
alternators Elektriskā mašīna, kas ražo maiņstrāvu.
elektroolfaktogramma Elektriskā potenciāla maiņu raksturojoša līkne, ko iegūst, elektrodam atrodoties uz deguna gļotādas un degunu pakļaujot dažādu smaržu iedarbībai.
elektrokapilaritāte Elektriskā potenciāla rašanās uz divu šķidrumu robežas kapilārā, mainoties to virsmas spraigumam.
fotoelektrība Elektriskā potenciāla vai elektronu emisijas rašanās, gk. pusvadītājos elektromagnētiskā starojuma (gaismas) ietekmē.
mikrovolts Elektriskā potenciāla vienības volta miljonā daļa.
papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām.
efapse Elektriskā sinapse.
gove Elektriskā spirāle ūdens vārīšanai.
govs Elektriskā spirāle ūdens vārīšanai.
volts Elektriskā sprieguma, elektriskā potenciāla, elektrisko potenciālu starpības un elektrodzinējspēka mērvienība; apzīmējums - V.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs.
ļampa Elektriskā spuldze.
lampiņa Elektriskā spuldze.
vājstrāva Elektriskā strāva ar mazu strāvas stipruma vērtību (mazāku par 0,1 ampēru).
sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās.
tīkliņstrāva Elektriskā strāva tīkliņā (4).
maiņstrāva Elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums.
biostrāva Elektriskā strāva, kas rodas dzīvu organismu audos.
virpuļstrāva Elektriskā strāva, kas rodas masīvā vadītājā, ja mainās ar to saķēdētā magnētiskā plūsma.
sātstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums nepalielinās, ja palielina elektrodiem pielikto potenciālu starpību.
elektrība Elektriskā strāva.
caurumvadītspēja Elektriskā vadītspēja, ko rada caurumu kustība cietos dielektriķos un pusvadītājos.
drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
kenga Elektriskais atskaldāmais āmurs (angļu "Kangoo").
korķis Elektriskais drošinātājs.
ciparsignāls Elektriskais signāls, kura vērtību konkrētā laika brīdī izsaka ar kodētiem bināriem lielumiem; pārraidi neietekmē līnijā esošie trokšņu signāli.
maiņspriegums Elektriskais spriegums, kam periodiski (sinusoidāli, piem., ar frekvenci 50 Hz) laikā mainās kā polaritāte, tā sprieguma vērtība, turklāt vidējā vērtība perioda laikā ir vienāda ar nulli.
augstspriegums Elektriskais spriegums, kas ir lielāks par 1000 voltiem.
zemspriegums Elektriskais spriegums, kas ir mazāks par 1000 V.
kristāllauks Elektriskais un magnētiskais lauks, ko kristālā rada tā sastāvā ietilpstošās lādētās daļiņas (elektroni, kodoli).
zemesslēgums Elektriskais vadītājs, kura potenciāls ir lielāks par nulli, savienots ar zemi.
kailvads Elektriskais vads bez izolācijas slāņa.
električka Elektriskais vilciens.
eļektrička Elektriskais vilciens.
amplitūdvoltmetrs Elektriskais voltmetrs, kas mēra sinusoidāla sprieguma amplitūdas vērtību.
elektropārvade Elektriskās enerģijas aizvadīšana patērētājam.
kodolbaterija Elektriskās enerģijas avots, kurā radioaktīvo izotopu sabrukšanas enerģija tiek pārvērsta elektriskajā enerģijā; atombaterija, izotopiskais ģenerators.
elektroinstalācija Elektriskās enerģijas avotu, elektrisko ierīču un elektrisko vadu iekārtojums.
vatstunda Elektriskās enerģijas mērvienība, vienāda ar 3600 vatsekundēm.
gāzizlāde Elektriskās enerģijas pārveide optiskā starojuma enerģijā, elektriskajai strāvai plūstot gāzē vai metāla (Hg, Na) tvaikos.
impulsregulators Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas paredzēts līdzstrāvas patērētāju darba sprieguma regulēšanai; satur strāvas pārtraucēju, kas periodiski pieslēdz slodzi sprieguma avotam un atslēdz no tā.
elektrokultūra Elektriskās enerģijas pielietošana augu attīstības veicināšanā, radot elektrisko lauku gaisā ap augiem vai zemē, mēģinot attīstīt augu saknes.
elektrifikācija Elektriskās enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē), izvēršot lieljaudas elektrostaciju un elektriskās enerģijas pārvades sistēmu celtniecību.
skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V.
mikrofarads Elektriskās kapacitātes mērvienības farada viena miljonā daļa.
mikromikrofarads Elektriskās kapacitātes mērvienības mikrofarada viena miljonā daļa.
divpols Elektriskās ķēdes daļa (vai visa ķēde) vai ierīce ar divām pieslēgspailēm.
četrpols Elektriskās ķēdes daļa vai ierīce ar četrām pieslēgspailēm.
termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
rezistors Elektriskās ķēdes elements, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai un rada iespēju regulēt strāvas spriegumu vai tās vērtību.
tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
komutācija Elektriskās ķēdes ieslēgšana, atslēgšana, pārslēgšana (ar ierīču, aparātu palīdzību).
īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību; atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana.
kontaktvirsma Elektriskās ķēdes strāvu vadošo daļu saskares virsma.
induktors Elektriskās mašīnas daļa, kas rada galveno magnētisko lauku.
kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
stators Elektriskās mašīnas nekustīgā daļa.
kontaktgredzens Elektriskās mašīnas rotora konstrukcijas elements, kam pievieno rotora tinuma izvadu.
bioelektrība Elektriskas parādības dzīvos audos.
atmosfēras elektrība elektriskās parādības un procesi atmosfērā; atmosfēras elektriskais lauks, tās jonizācija, atmosfēras elektrovadītspēja, mākoņu un nokrišņu lādiņi, atmosfēras elektriskās strāvas un izlādes (arī zibens; Elma ugunis).
galvanisms Elektriskās parādības.
oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
megoms Elektriskās pretestības mērvienība, viens miljons omu.
kopne Elektriskās sadales iekārtu sastāvdaļa (uz izolatoriem nostiprināti Al, Cu vai tērauda vadītāji), ko izmanto elektriskās enerģijas sadalei starp vairākām vienāda sprieguma ķēdēm.
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
elements Elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
atombaterija Elektriskās strāvas avots, kurā enerģija, kas izdalās radioaktīvās sairšanas procesā, pārvēršas elektriskajā enerģijā.
elektroenerģija Elektriskās strāvas enerģija; elektriskā enerģija.
trolejs Elektriskās strāvas gaisa kontaktvads.
elektroapdegums Elektriskās strāvas izraisīts ķermeņa apdegums.
elektronekroze Elektriskās strāvas radīta audu nekroze.
elektrotrauma Elektriskās strāvas radīts organisma bojājums.
indukcija Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā - SI).
amperāža Elektriskās strāvas stiprums, izteikts ampēros.
elektrokinētika Elektriskās strāvas un tās magnētiskā lauka kinētiskās un elektrodinamiskās parādības.
elektroterapija Elektriskās strāvas vai elektriskā un magnētiska lauka izmantošana ārstniecībā.
videoimpulss Elektriskās strāvas vai sprieguma impulss, parasti ar nemainīgu polaritāti, kura nemainīgā komponente atšķiras no nulles.
impulstrokšņi Elektriski impulsi ar lielu sprieguma vai strāvas amplitūdu, kas parādās nejaušos laika momentos.
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
lādiņnesējs Elektriski lādēta daļiņa vai kvazidaliņa, kas elektriskā lauka ietekmē var pārvietoties, radot vielā elektrisko strāvu.
jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
gluons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar spinu 1, masu vienādu ar 0 un īpašu kvantu skaitli - krāsu; stiprās mijiedarbības pārnesējs starp kvarkiem, veidojot hadronus; saskaņā ar elementārdaļiņu teoriju ir 8 gluoni, kam raksturīgi dažādu krāsu lādiņi.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kas rodas, piemēram, elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
eksitons Elektriski neitrāla kvazidaliņa; kustīgs elementārs pusvadītāja vai izolatora elektronu apakšsistēmas ierosinājums, kas pārnes enerģiju, bet nepārnes lādiņu un masu.
zibatmiņa Elektriski pārprogrammējamai lasāmatmiņai līdzīga energoneatkarīga atmiņa, ko var dzēst un pārprogrammēt, tā operē nevis ar atsevišķiem bitiem, bet ar veseliem datu blokiem.
triboelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas berzes procesā.
pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
elektromontāža Elektrisko iekārtu montāža.
elektromontieris Elektrisko iekārtu montieris.
elektropiederumi Elektrisko iekārtu, instrumentu, rīku u. tml. daļas, detaļas; arī elektrisko aparātu, rīku kopums.
elektrizācija Elektrisko lādiņu ierosināšana ķermenī; elektrisko lādiņu rašanās ķermenī.
līdzstrāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība nemainīgā virzienā.
strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
caursite Elektrisko lādiņu pārvietošanās dielektriķī (izolatorā), ja tam pieliek spriegumu, kas pārsniedz tā elektrisko izturību.
multipols Elektrisko lādiņu sistēma, kam piemīt simetrijas īpašības.
mērmagazīna Elektrisko lielumu mēru komplekts, ko lieto kāda noteikta elektriska lieluma (pretestības, induktivitātes, kapacitātes) dažādu vērtību reproducēšanai, kad ir nepieciešams tās precīzi mainīt vai regulēt.
aizsargzemējums Elektrisko mašīnu, aparātu un iekārtu korpusu zemējums, kas aizsargā cilvēkus no elektriskās strāvas iedarbības.
tinums Elektrisko mašīnu, aparātu vai iekārtu elements - uz serdeņa noteiktā kārtībā un noteiktā vijumu skaitā uztīts izolēts vads.
fūze Elektrisko mūzikas instrumentu palīgierīce skaņas efektu radīšanai.
fūzis Elektrisko mūzikas instrumentu palīgierīce skaņas efektu radīšanai.
segnetoelektrība Elektrisko parādību kopums, ko novēro segnetoelektriķos.
kontaktelektrizācija Elektrisko potenciālu diference, kas rodas divām dažādām vielām saskaroties.
grafekons Elektrisko signālu elektronstaru atmiņas ierīce ar diviem elektronu kūļiem.
videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
kopne Elektrisko signālu vadītāju (vadu) komplekts, pa kuru notiek informācijas apmaiņa starp dažādiem datora funkcionālajiem blokiem; maģistrāle.
mērģenerators Elektrisko svārstību ģenerators, kam noteiktā diapazonā var mainīt vairākus kalibrētu svārstību parametrus.
multivibrators Elektrisko svārstību ģenerators, kura radītie impulsi ir gandrīz taisnstūrveidīgi un parasti tikpat ilgi kā to atstarpes.
tranzistorefekts Elektrisko svārstību ģenerēšana un pastiprināšana, kuru novēro pusvadītāju ierīcēs - tranzistoros.
šķērstroksnis Elektrisko traucējumu kopums, kas inducējas sakaru kanālā no blakus esošiem kanāliem.
elektrogrāfija Elektrisko un magnētisko paņēmienu kopums attēlu reproducēšanai.
elektroizolācija Elektrisko vadu un dažādu iekārtu izolācija elektriskās strāvas vadītāja norobežošanai.
zemfrekvence Elektrisko, elektromagnētisko, akustisko svārstību frekvence, kas zemāka par 20 000 herciem.
elektrodermatoms Elektrisks "nazis" ādas lēveru noņemšanai.
akufons Elektrisks aparāts (skaņu pastiprinātājs) dzirdes uzlabošanai.
ardometrs Elektrisks aparāts augstas temperatūras mērīšanai, pirometra paveids.
elektrostetogrāfs Elektrisks aparāts, kas pastiprina un grafiski reģistrē elpošanas vai sirdsdarbības skaņas.
elektropneimogrāfs Elektrisks aparāts, kas reģistrē elpošanas kustības.
kriptofons Elektrisks instruments aizsardzībai pret kuģu sadursmēm naktīs un miglā, telpu apsargāšanai attālumā u. tml., kas uztver pēc mikrofona principa jebkuru satricinājumu (kuģa skrūves troksni, kustību telpā utt.) un pārraida uz novērošanas vietu.
fazometrs Elektrisks mēraparāts fāžu nobīdes mērīšanai.
ondogrāfs Elektrisks mēraparāts sprieguma svārstību pierakstīšanai.
elektroterms Elektrisks sildītājs.
fonofors Elektrisks skaņu pastiprinātājs aparāts vājdzirdīgajiem.
faradizācija Elektrizācija ar indukcijas strāvu medicīnā.
skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
elektrofons Elektroakustiska ierīce skaņuplašu atskaņošanai.
telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
pseidostereofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids, kur izmanto vienu pārraides vai ierakstes kanālu, bet divus atskaņošanas kanālus.
pseidokvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids: klausītāju telpā iekārto četrus atšķirīgu signālu kanālus ar skaļruņiem, bet tikai divus pārraides vai ierakstes kanālus.
monofonija Elektroakustiska skaņas signāla vienkanāla pārraide; tā ir vienkārša un ekonomiska, taču klausītājiem nedod priekšstatu par atsevišķu skaņas avotu izvietojumu telpā.
mikrofonēšana Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonefekts.
mikrofonefekts Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonēšana.
auksohromi Elektrodonoras atomu grupas (-OH, -SH, -NH2, -NR2) (R - radikālis), kas palielina organisko savienojumu krāsas intensitāti.
elektrode Elektrods - elektrību vadošs konstruktīvais elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai no tās izvada elektrisko strāvu.
dinods Elektrods fotoelektronu daudzkāršotājos un dažās elektronu lampās, ar kura palīdzību sekundārie elektroni emisijas rezultātā palielina uz tā krītošās elektronu plūsmas intensitāti.
emiters Elektrods, kas ārēju apstākļu (sasilšanas, elektriskā lauka utt.) iedarbībā kļūst par elektronu avotu.
fotokatods Elektrods, kas optiskā starojuma iedarbībā emitē brīvos elektronus; to lieto vakuuma elektronierīcēs.
pretelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēka paveids, kas darbojas pretī elektriskās enerģijas pievadītajam spriegumam.
pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
fotoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas pusvadītājā, ja tas absorbē optisko starojumu (fotonus).
EDS Elektrodzinējspēks.
tahiritmija Elektroencefalogrāfijā smadzeņu normālo viļņu biežuma pieaugums līdz 15-20 viļņiem sekundē.
elektrookulogramma Elektroencefalogrāfiska līkne, kas grafiski attēlo acu kustību starp diviem fiksētiem punktiem konstantā attālumā.
elektroapgāde Elektroenerģētikas nozare, kas aptver jautājumus, saistītus ar elektriskās enerģijas piegādi un sadali dažādiem objektiem un ietaisēm.
publiskais tirgotājs elektroenerģijas tirgotājs, kuram Elektroenerģijas tirgus likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un kura licencē iekļautas speciālas prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai.
elektrokontaktapstrāde Elektrofizikālā apstrāde, kurā metālu meh. apstrādes zonā karsē ar elektrisko strāvu.
mikroelektroforēze Elektroforēze, kad kustīgās daļiņas tiek novērotas ar gaismas mikroskopu.
kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes (vai veltņa) gaismjutīgumu.
dīzeļģenerators Elektroģenerators, ko darbina dīzeļmotors.
elektrohidraulisks Elektrohidrauliskais efekts - augstspiediena triecienviļņu rašanās šķidrumā (parasti ūdenī), ja starp tajā iegremdētiem elektrodiem notiek augstsprieguma elektriskā impulsizlāde.
nullēšana Elektroiekārtas korpusa savienošana ar nullvadu. t. i., vadu, kas pievienots barojošā ģeneratora vai transformatora zemētai neitrālei. Lieto zemsprieguma tīklos, lai paaugstinātu elektroiekārtas apkalpojošā personāla drošību.
zemētājspaile Elektroiekārtas spaile, kas paredzēta zemējumvada pievienošanai.
zemējumietaise Elektroiekārtas zemēšanai nepieciešamu zemētāju un vadītāju kopums.
elektroietaise Elektroiekārtu un konstrukciju kopums, kas atrodas vienā vietā un paredzēts kopīgu funkciju veikšanai.
tenzodevējs Elektroierīce, kas ģenerē no lineāra izmēra maiņas atkarīgu signālu.
termodevējs Elektroierīce, kas ģenerē no temperatūras atkarīgu signālu.
pjezodevējs Elektroierīce, kurā rodas potenciālu starpība, ja to saspiež vai stiepj.
sadalne Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem; elektrosadalietaise.
elektrosadalietaise Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem.
remontzemēšana Elektroietaises elements, kas normāli pieslēgts spriegumam, savienots ar zemējumietaisi uz remontdarbu izpildes laiku.
elektroihnogramma Elektroihnogrāfa pieraksts, kurā tiek reģistrēts pēdas atbalsta laiks un novietojums, soļu garums un platums, gaitas virziens u. c. rādītāji (180 parametru).
elektroinstallācija Elektroinstalācija.
mikafolija Elektroizolācijas materiāls augstsprieguma iekārtām, papīrs, uz kuras uzlīmētas saplucinātas vizlas kārtas.
elektrokardiofonogramma Elektrokardiofonogrāfiski iegūts sirds toņu grafiskais attēls.
levogramma Elektrokardiogrāfijas līkne ar ass deviāciju pa kreisi; norāda uz sirds kreisā kambara hipertrofiju.
kardioskops Elektrokardiogrāfs, kas elektrokardiogrammu attēlo uz elektronstaru lampas ekrāna.
kardiogramma Elektrokardiogramma - sirdsdarbības izraisīto krūškurvja sienas kustību grafisks attēlojums.
levokardiogramma Elektrokardiogrammas daļa, kas atbilst sirds kreisajam kambarim.
telekardiogrāfija Elektrokardiogrammas pieraksts, elektriskajam signālam tiekot pārraidītam no attāluma.
elektroriča Elektrokārs - nelielu kravu transpporta ierīce, kuru izmanto iekšējam transportam darbnīcās, fermās, noliktavās, klētīs u. c.
elektrokimogramma Elektrokimogrāfijas ceļā iegūts grafisks attēls.
elektrošoks Elektrokrampju terapija iedarbībai uz galvas smadzenēm dažu psihisku slimību ārstēšanā.
anodēt Elektroķīmiskā apstrādē izveidot oksīda kārtiņu uz kādas metāliskas virsmas.
voltamperometrija Elektroķīmiska metode, kuras pamatā ir caur elektroķīmiski aktīvu šūnu ejošās strāvas stipruma un pieliktā sprieguma mērīšana.
anodēšana Elektroķīmiska plānas oksīda kārtiņas izveidošana uz dažādu sakausējumu virsmas.
voltampērmetrija Elektroķīmiska vielu analīzes un pētīšanas metode.
amperometrija Elektroķīmiskās analīzes metode vielu (piemaisījumu) kvantitatīvai noteikšanai.
kulonometrija Elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir vielas elektroķīmiskai reakcijai nepieciešamā elektrības daudzuma mērīšana.
kabeļlīnija Elektrolīnija vai sakaru līnija, kas izveidota ar kabeli un instalēta zemē, pa ēkas sienām, kabeļkanālos, caurulēs u. tml.
nozarlīnija Elektrolīnija, kas atzarojas no galvenās līnijas.
gredzenlīnija Elektrolīniju kopa, kas veido noslēgtu kontūru.
gaisvads Elektrolīniju vads virs zemes (uz izolatoriem).
kaparošana Elektrolītiska vara kārtiņas uzklāšana uz metāla izstrādājuma virsmas.
galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai.
aldosternisms Elektrolītmaiņas traucējums aldosterona hipersekrēcijas dēļ.
hipoelektrolitēmija Elektrolītu daudzuma samazināšanās asinīs.
aldosteronisms Elektrolītu maiņas traucējums kā aldosterona hipersekrēcijas sekas.
elektrodialīze Elektrolītu šķīdumu koncentrēšana vai atsāļošana līdzstrāvas elektriskajā laukā, lietojot jonu apmaiņas membrānas; lieto dzeramā ūdens iegūšanai no jūras un sāļiem pazemes ūdeņiem, rūpniecībā - šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
CGSM Elektromagnētiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma magnētiskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums.
elektroindukcija Elektromagnētiskā indukcija -elektriskā lauka rašanās ap mainīgu magnētisku lauku.
atstarotājs-maldinātājs Elektromagnētiskā starojuma atstarotājs, ko izmanto, lai maldinātu ar atstarojumu.
rentgenspektri Elektromagnētiskā starojuma spektra daļa, kas atbilst viļņu garumiem no 0,0025 līdz 25 nanometriem.
zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu; pīkstenis.
pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu; zummers.
EML Elektromagnētiskais lauks.
kvadrupolstarojums Elektromagnētiskais starojums, kas rodas kvadrupolmomentam mainoties laikā.
bremzstarojums Elektromagnētiskais starojums, kas rodas, bremzējot lādētas daļiņas.
termostarojums Elektromagnētiskais starojums, ko izstaro objekti ar to iekšējo enerģiju.
rentgenstari Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem; rentgenstarojums; x-stari.
rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstaroļums.
siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei un ko izraisa parādības dabā.
radiotraucējums Elektromagnētiskās svārstības, kas izkropļo vai noslāpē radiosignālus.
mikroviļņi Elektromagnētiskie viļņi ar frekvenci robežās no 300 megaherciem līdz 100 gigaherciem un garumu robežās no 100 līdz 0,3 centimetriem.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
Em-vienības Elektromagnētisko mērvienību apzīmējums.
elektronu paramagnētiskā rezonanse elektromagnētisko svārstību enerģijas selektīva absorbcija vielās, kas satur paramagnētiskas daļiņas; EPR.
ultraaugstfrekvence Elektromagnētisko svārstību frekvence, kas augstāka par 30 Mhz.
dipolstarojums Elektromagnētisko viļņu starojums, kas rodas svārstoties elektriskam dipolam.
EMVS Elektromagnētisko viļņu starojums.
radiostarojums Elektromagnētisko viļņu starojums.
starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
nautofons Elektromagnētisks aparāts skaņu signālu raidīšanai no bākām.
magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu degmaisījumu.
kontaktors Elektromagnētisks slēdzis darba strāvas ķēdes ieslēgšanai un atslēgšanai no atstatuma.
radiotroksnis Elektromagnētisks starojums (radioviļņu diapazonā), ko rada ārpuszemes avoti.
elektromehāniķis Elektromehānikas speciālists.
ceļgriežmeklētājs Elektromehāniska ierīce ar celšanas un griešanas kustībām; meklētājs (3).
griežmeklētājs Elektromehāniska ierīce ar rotoram piekārtotiem slīdkontaktiem, kas ļauj komutēt sakaru līnijas pēc pienākošo signālu impulsiem; meklētājs (3).
magnesins Elektromehāniska ierīce mehānismu tālvadīšanai.
vibropārveidotājs Elektromehāniska ierīce zema sprieguma līdzstrāvas pārveidošanai augstāka sprieguma līdzstrāvā.
velosimetrs Elektromehāniska ierīce, ar kuras palīdzību mēra cietu virsmu svārstību ātrumu ultraskaņas frekvenču diapazonā; izmanto mašīnu un būvju svārstību (vibrāciju) pētīšanai.
ceļmagnēts Elektromehāniska ierīce, kas elektromehāniskā telefona centrālē nodrošināja atsevišķa meklētāja (3) pacelšanās kustību.
griežmagnēts Elektromehāniska ierīce, kas nodrošina meklētāja (3) griezes kustību.
tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
grupmeklētājs Elektromehāniskās telefona centrāles meklētājs, kurš saņemot signālu paceļ meklētāja slīdkontaktus atbilstoši saņemtā signāla impulsu skaitam un pagriežoties apstājas pie pirmās neaizņemtās līnijas tālākam savienojumam.
lototrons Elektromehānisks laimes rats ložu sajaukšanai.
logometrs Elektromēraparāts, ar kuru nosaka divu elektrisku lielumu (galvenokārt strāvu) attiecību; lieto arī neelektrisku lielumu (spiediena, temperatūras u. tml.) mērīšanai.
testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektromēraparāts.
varmetrs Elektromēraparāts, kas paredzēts maiņstrāvas reaktīvās jaudas mērīšanai.
mērtilts Elektromēraparāts, kura elementi slēgti tilta shēmā un kura darbības pamatā ir elektrisko lielumu salīdzināšanas metode.
kalibrēšana Elektromēraparatūras rādījumu pārbaude.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
elektrometinātājs Elektrometināšanas aparāts.
elektrometinātājs Elektrometināšanas speciālists.
elektromiogramma Elektromiogrāfiskās līknes attēls.
mikroelektromotors Elektromotors ar jaudu līdz 100 vatiem.
ventiļmotors Elektromotors, kurā strāvas komutāciju (pēc rotora stāvokļa) veic vadāmie ventiļi vai elektroniskie slēdži.
eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
Brīvie lādiņnesēji Elektroni un caurumi cietvielās.
termoelektroni Elektroni, ko emitē stipri sakarsēti ķermeni.
jaucējs Elektronikā - frekvences pārveidotājs vai tā sastāvdaļa, kurā notiek pārveidojamā signāla un heterodīna ģenerētas svārstības mijiedarbība.
amplifikācija Elektronikā svārstību pastiprinājums.
mikroelektronika Elektronikas nozare, kas nodarbojas ar miniatūru elektronisko ierīču radīšanu un izmantošanu.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos.
JVC Elektronikas ražotājfirma Japānā (angļu "Japan's Victor Company").
asociācija EISA Elektronikas rūpniecības standartu asociācija (angļu "Electronics Industry Standards Association (EISA)").
krioelektronika Elektronikas virziens, kas aptver pētījumus par elektriskā un magnētiskā lauka mijiedarbību ar elektroniem cietā vielā kriogēnā temperatūrā un elektronierīču izveidošanu uz šo pētījumu bāzes.
magnetoelektronika Elektronikas virziens, kas aptver pētījumus par magnētiskām parādībām dažādos magnētiskos materiālos un elektronierīču izveidošanu uz šo pētījumu bāzes.
EDA Elektroniskā datu apmaiņa.
ciklokonvertors Elektroniska iekārta maiņstrāvas frekvences izmainīšanai.
e-iepirkšanās Elektroniskā iepirkšanās - preču iegāde, izmantojot tiešsaistes vai citus interneta pakalpojumus.
ekspanders Elektroniska ierīce elektrisko signālu dinamiskā diapazona izplešanai.
kompresors Elektroniska ierīce elektrisko signālu dinamiskā diapazona saspiešanai.
diskriminators Elektroniska ierīce noteikta tipa, veida elektrisko impulsu atlasei vai arī periodisku elektrisku impulsu parametru (amplitūdu u. c.) kontrolei.
rentgenlampa Elektroniska ierīce rentgenstarojuma iegūšanai.
dolbijs Elektroniska ierīce trokšņu slāpēšanai elektroakustikā; Dolbija sistēma.
videoadapters Elektroniska ierīce, ar kuru ģenerē videosignālus, kas pa kabeli tiek nosūtīti displejam; konstruktīvi tas var būt iebūvēts datorā vai arī izveidots kā termināla sastāvdaļa.
dekoders Elektroniska ierīce, kas izvēlas un lieto vienu no datu pārraides veidiem.
diode Elektroniska ierīce, kas vada strāvu tikai vienā virzienā.
kompjūterdiagnostika Elektroniska izvērtēšana, resp., interpretējoša apstrāde.
e-mazumtirdzniecība Elektroniskā mazumtirdzniecība - atsevišķu preču pārdošana, izmantojot internetu.
ciparnauda Elektroniskā nauda, ko lieto internetā.
EFT Elektroniskā naudas pārsūtīšana ("Electronic Funds Transfer").
pastreflektors Elektroniskā pasta adrese, uz kuru nosūtītais pasts tiek automātiski pārsūtīts kāda saraksta adresātiem.
vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
īmeils Elektroniskā pasta vēstule.
mails Elektroniskā pasta vēstule.
piesaistne Elektroniskā pasta ziņojumam pievienota datne.
e-raksts Elektroniskā pasta ziņojums, ko nosūta vienai vai vairākām tīkla "USENET" intereškopām un kas ir pieejams katram intereškopas dalībniekam un interneta lietotājam.
vēstuļbumba Elektroniskā pasta ziņojums, kurā ir vai nu atsoļa rakstzīme, kas bloķē noteikta tipa termināļus, vai arī komandas, kas nelabvēlīgi ietekmē sistēmas darbību.
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā.
ciparshēma Elektroniska shēma, kas paredzēta ciparsignālu apstrādei.
loģiskais elements elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
ventilis elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
aizturis Elektroniskā shēma, kas saglabā noteiktu stāvokli, kamēr ārējās iedarbības rezultātā tiek atjaunots tās iepriekšējais stāvoklis.
ESP Elektroniska sistēma automašīnas stabilitātes nodrošināšanai (angļu "Electronic Stability Program").
mikroprocesorsistēma Elektroniska sistēma, kuras darbību nodrošina vairāki mikroprocesori.
ESM Elektroniskā skaitļošanas mašīna; skaitļotājs; lieldators.
paketapstrāde Elektroniskā skaitļotāja (lieldatora) darba režīms, kurā vairākas programmas tiek ievadītas un apstrādātas secīgi (pretstatā dialogrežīmam), tiklīdz atbrīvojas nepieciešamie resursi.
spameris Elektroniskā surogātpasta sūtītājs.
meils Elektroniskā vēstule.
surogātpasts Elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu.
e-pasts Elektroniskais pasts.
īmeils Elektroniskais pasts.
ECN Elektroniskais sakaru tīkls ("Electronic Communication Network").
skaitļotājsistēma Elektroniskais skaitļotājs, kurā ietilpst vairāki procesori.
spams Elektroniskais surogātpasts - nesankcionētas reklāmas surogātvēstules elektroniskajā pastā.
e-tūrisms Elektroniskais tūrisms - tūrisma komercdarbības realizēšana ar elektronisko līdzekļu palīdzību, kas apvieno visas tiešsaistes komercfunkcijas: e-komerciju, e-tirgvedību, e-finanses, e-pārvaldību, e-plānošanu.
balonreflektors Elektroniskajā karā - reflektors, kas rada viltus atbalsis un ko gaisā notur gaisa balons.
e-bankoperācijas Elektroniskās bankoperācijas - sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu.
hausmūzika Elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kurš izveidojās 20. gs. 80. gados ASV, Čikāgā.
sensorlauks Elektroniskās iekārtas virsmas laukums, kuram pieskaroties mainās pretestība vai citi parametri.
dzēšana Elektroniskās informācijas likvidēšana.
sintīpops Elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators; sintpops.
tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika, attīstās kopš 20. gs. 80. gadiem; tehniskā mūzika.
e-ūsas Elektroniskās ūsas - dzīvnieku (kaķu, žurku u. c.) ūsu imitācija, ar nanotehnoloģiska materiāla kārtu pārklātas polimēra šķiedras mākslīgās ūsas ko izmanto robotu orientācijas spēju nodrošināšanai.
e-darījumi Elektroniskie darījumi - uzņēmējdarbības vadīšana, izmantojot internetu.
EPOS Elektroniskie pārdošanas punkti ("electronic point-of-sale").
Edifact Elektronisko datu apmaiņa administrācijai, tirdzniecībai un transportam ("electronic data interchange for administration, commerce and transport").
elektronizācija Elektronisko informĀCIJAS pārraides un datu apstrādes līdzekļu plaša izmantošana un jaunu elektronikas lietošanas iespēju meklēšana un ieviešana.
ekvalaizers Elektronisko instrumentu un stereofoniskās aparatūras ierīce, ar ko regulē signālu amplitūdu un frekvenci.
grifs Elektronisko mūzikas instrumentu kontaktplāksnīte vai lente, kurai izpildītājs pieskaras ar pirkstiem un, mainot elektriskās strāvas spriegumu, iegūst dažāda augstuma skaņas.
termenvokss Elektronisko mūzikas instrumentu pirmparaugs, kas sastāvēja no diviem svārstību ģeneratoriem un stieņa antenas, kurai tuvinot un attālinot roku mainās skaņu frekvence.
trokšņnoturība Elektronisko shēmu vai sakaru sistēmu spēja strādāt nekļūdīgi trokšņa iedarbības ietekmē.
sertifikāts Elektronisks apliecinājums, kas saista elektroniskā paraksta pārbaudes datus ar parakstītāju un kalpo parakstītāja identitātes noteikšanai.
taktētājs Elektronisks bloks, kas ģenerē secīgus taktimpulsus datora ierīču darbības sinhronizēšanai.
ciparsertifikāts Elektronisks dokuments, kurš apstiprina publiskās atslēgas piederību kādai personai vai citai vienībai.
kavējumbloks Elektronisks funkcionālais pārveidotājs, kura izejas un ieejas elektriskos spriegumus, kas mainās laikā, saista laika nobīde jeb aiztures laiks, kas var būt fiksēts vai maināms un sasniegt \~20 min.
video Elektronisks kustīgs attēls (parasti kopā ar skaņu), ko rada ar videotehniku.
kriptonauda Elektronisks maiņas vai maksāšanas līdzeklis, kas izmanto kriptogrāfiju, lai aizsargātu darījumus un kontrolētu jaunu vienību emisiju, darījumi tiek fiksēti publiskā žurnālā izmantojot blokķēdes tehnoloģiju.
gravitamobilis Elektronisks pārvietošanās līdzeklis uz diviem riteņiem, platformu starp tiem, kur nostāties braucējam, un rokturi ar stūri vidū.
sensorslēdzis Elektronisks slēdzis, kura darbības pamatā ir slēdža sensorlauka skaršanas radīta kapacitātes maiņa svārstību kontūrā.
heksode Elektronlampa ar sešiem elektrodiem.
ikonoskops Elektronlampa pārraidāmā attēla pārveidošanai elektriskos signālos, ko lieto televīzijā.
fotoelektrons Elektrons, kas atbrīvojies gaismas darbības rezultātā.
elektrona Elektrons.
elektronis Elektrons.
triode Elektronu aparāts ar trim elektrodiem.
elektronogramma Elektronu difrakcijas ainas att., kas iegūts vai nu uz fotoplates, vai arī kā izkliedēto elektronu kūļa intensitātes līkne atkarībā no izkliedes leņķa.
autoelektronu emisija elektronu emisija no vadošām cietvielām un vadošiem šķidrumiem lielā ārējā elektriskajā laukā (E \~ 10^9^ V/m).
fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā.
fotoemisija Elektronu izsviešana, izlidošana (emisija) no vielas, absorbētās gaismas iedarbībā.
rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
oktode Elektronu lampa ar astoņiem elektrodiem (karsējamu katodu, anodu un sešiem tīkliņiem).
oktods Elektronu lampa ar astoņiem elektrodiem; to lietoja frekvences pārveidošanas shēmās.
pentode Elektronu lampa ar pieciem elektrodiem (anodu, katodu un trim tīkliņiem).
heptode Elektronu lampa ar septiņiem elektrodiem: anodu, katodu un pieciem tīkliņiem; to sauca arī par pentagrīdu; superheterodina radiouztvērējos to lietoja frekvences pārveidošanai.
magnetrons Elektronu lampa superaugsto frekvenču svārstību iegūšanai.
monoskops Elektronu lampa, kas ģenerē fiksētu videosignālu no attēla, kurš veidojas uz elektroda lampas iekšienē.
elektrods Elektronu lampas sastāvdaļa, kas tajā izraisa vai uztver vajadzīgos elektriskos procesus.
izvērsējstars Elektronu stars, kas, pārveidojoties kineskopā, veido attēlu uz ekrāna.
elektrookulogrāfija Elektrookulogrammas pierakste.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
radiosakari Elektrosakari, ko īsteno ar radiotehniskiem līdzekļiem.
videosakari Elektrosakari, ko īsteno ar videotehniskiem līdzekļiem.
kross Elektrosakaros, telefona (telegrāfa) centrāļu iekārta līnijas vadu un centrāles vadu savienošanai; arī telpa, kurā izvietota šī iekārta.
videotelefons Elektrosakaru ierīce runas un attēla pārraidīšanai un uztverei.
radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
fototelegrāfija Elektrosakaru nozare, kas saistīta ar nekustīgu, plakanu attēlu (fotouzņēmumu, zīmējumu, dokumentu) pārraidi un uztveršanu, ja uztveršanas ierīcē lieto fotogrāfiskās attēla reproducēšanas metodes.
faksimilsakari Elektrosakaru sistēma dokumentu (tekstu, zīmējumu, fotoattēlu) pārraidīšanai.
telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
radiorelejsakari Elektrosakaru veids, kurā sakaru līniju veido retranslācijas stacijas jeb retranslatoru virkne (radioreleju līnija).
radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
termoelektrostacija elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TES.
siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; termoelektrostacija.
termospēkstacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju, siltumu (novadīšanai attālumā) un silto ūdeni.
dīzeļelektrostacija Elektrostacija, kurā elektriskās enerģijas ražošanai izmanto ģeneratoru, ko darbina dīzeļmotors.
atomelektrostacija Elektrostacija, kurā elektroenerģijas iegūšanai izmanto atomenerģiju; kodolelektrostacija.
kodolelektrostacija Elektrostacija, kurā elektroenerģijas iegūšanai izmanto kodolenerģiju.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
elektrospēkstacija Elektrostacija.
CGSE Elektrostatiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma dielektriskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums.
statofons Elektrostatisks skaļrunis, kurā skaņu reproducē metāliska membrāna elektostatiskā laukā.
elektrokardiostimulācija Elektrostimulācija, ko izmanto sirdsdarbības traucējumu gadījumā.
zudumi Elektrotehnikā - vērtība, par kuru elektropārvades procesā samazinās daži lielumi (jauda, enerģija, spriegums).
spinterometris Elektrotehnikā lietots instruments elektriskās dzirksteles garuma mērīšanai.
spinterometrs Elektrotehnikā lietots instruments elektriskās dzirksteles garuma mērīšanai.
lice Elektrotehnikā vairāku tievu kopā savītu stieplīšu vads, ko lietoja zvanu auklām, radio antenām u. tml.
elektrotechnika Elektrotehnika.
elektromehānika Elektrotehnikas nozare, kas nodarbojas ar elektriskās enerģijas izmantošanu mehānisku ierīču darbināšanai.
AEG Elektrotehnikas ražotājfirma (vācu "Allgemeine Elektrizitäts - Gesellschaft").
elektrotehniķis Elektrotehnikas speciālists.
IEEE Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts (angļu "Institute of Electrical and Electronics Engineers"), starptautiska profesionāla organizācija.
elektriķis Elektrotehniķis; cilvēks, kas strādā elektrotehnikā.
elektrotechniķis Elektrotehniķis.
slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti).
magnētvads Elektrotehniskas ierīces daļa no feromagnētiska materiāla, ko lieto magnētiskās plūsmas koncentrēšanai un magnētiskās pretestības samazināšanai.
pusvadītājmateriāli Elektrotehniskie materiāli, kam piemīt pusvadītāju īpašības.
elektrotechnisks Elektrotehnisks.
fulgurācija Elektroterapija ar dzirkstelēm, piem., darsonvalizācija, franklinizācija.
galvanizācija Elektroterapijas metode - zema sprieguma līdzstrāvas pievadīšana ķermenim.
interferencterapija Elektroterapijas metode, kurā lieto divas sinusoidālas maiņstrāvas ar 3000-5000 Hz frekvenci, no kurām vienai ir mainīga frekvence; summējoties šīs strāvas rada atsevišķus strāvas impulsus.
elektroforēze Elektroterapijas veids, kad elektriskā lauka iespaidā organismā caur ādu ievada medikamentu jonus.
elektrotermisks Elektrotermisks process - augstas temperatūras radīšanas process, kurā izmanto elektrisko strāvu, piem., fosfora, kalcija karbīda, kalcija cianīda, alumīnija u. c. vielu iegūšanas procesi.
gredzenbarošana Elektrotīkla daļas darbība, kurā katrs tās punkts saņem barošanu no viena vai diviem barošanas avotiem pa diviem dažādiem ceļiem.
darbzemēšana Elektrotīkla iekārtu neitrāles zemēšana, kas nepieciešama šo elektroiekārtu un visa tīkla pareizai darbībai.
inženiertīkli Elektrotīkla, gāzvadu tīkla, kanalizācijas cauruļu tīkla, sakaru tīkla utt. kopums attiecīgajā teritorijā.
kabeļtīkls Elektrotīkls vai sakaru tīkls, kurā galvenokārt ir pazemes kabeļlīnijas.
galvanotonuss Elektrotonuss.
elektroureterogramma Elektroureterogrāfijas pieraksts.
elektronvadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā, piemēram, metālos un pusvadītājos.
sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā; zīmenss.
mo Elektrovadītspējas vienība, pretēja elektriskās pretestības vienībai (omam).
zmejka Elektrovilciens.
Ba Elementa bārija ķīmiskais simbols.
B Elementa bora ķīmiskais simbols.
klarks Elementa ķīmiskā konstante, kas raksturo tā izplatību Zemes garozā vai citās lielās ģeokīmiskās vai kosmoķīmiskās sistēmās.
Cp Elementa lutēcija nosaukuma versijas "kasiopejs" (Cassiopeium) simbols ķīmijā.
sodium Elementa nātrija nosaukums franču un angļu valodā.
Sa Elementa samārija apzīmējums ķīmijā (tagad Sm).
darbgatavība Elementa stāvoklis, kurā tas var izpildīt tam paredzētās funkcijas.
gramēma Elementāra gramatiskā nozīme, kas izteikta ar afiksu vai palīgvārdu.
triplets Elementāra ģenētiskā koda vienība, kas sastāv no triju nukleotīdu kombinācijas.
plastīds Elementāra konstruktīva vienība, piem., šūna.
invertors Elementāra loģiskā shēma (NE shēma), kas realizē nolieguma funkciju.
hromonēma Elementārais hromosomas pavediens, kurā lokalizēti gēni.
asinsaina Elementārāko asins analīžu rezultāti, to kopums.
pozitrons Elementārdaļiņa - elektronam atbilstošā antidaļiņa.
bozons Elementārdaļiņa vai kvazidaliņa, kuras spins ir vesels skaitlis (0, 1, 2...); pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai, Bozes daļiņa; svarīgākie bozoni ir fotons un gamma kvants (spins ir 1) un mezons (spins ir 0).
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras masa, spins un vidējais dzīves laiks ir tādi paši kā attiecīgajai daļiņai, bet elektriskais lādiņš, magnētiskais moments, dīvainība u. c. ir tādi paši pēc absolūtās vērtības, bet ar pretēju zīmi.
antiprotons Elementārdaļiņa, protona antidaļiņa, kuras masa ir vienāda ar protona masu, elektriskais lādiņš ir negatīvs, magnētiskais moments un spins vērsti pretējos virzienos nekā protonam.
mikrodaļiņa Elementārdaļiņa, vairāku elementārdaļiņu apvienojums, atoma kodols, atoms vai molekula.
baritrons Elementārdaļiņa, vieglāka par protonu un smagāka par elektronu; tai ir pozitīvs un negatīvs lādiņš.
hadroni Elementārdaļiņas, kas piedalās stiprajā mijiedarbībā; pie hadroniem pieder mezoni, nukloni, pioni u. c.
leptoni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst elektroni, pozitroni, neitrīno, antineitrīno, mioni; šīs grupas elementārdaļiņas.
barioni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst nukloni un hiperoni, kā arī daļa rezonansu.
nukloni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst protoni un neitroni.
termoemisija Elementārdaļiņu izsviešana, izlidošana (emisija) no sakarsētiem ķermeņiem.
spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
barionlādiņš Elementārdaļiņu raksturlielums (iekšējais kvantu skaitlis), kas atšķiras no nulles barioniem un ir vienāds ar nulli visām pārējām elementārdaļiņām.
anihilācija Elementārdaļiņu un tām atbilstošo antidaļiņu mijiedarbība, kuras rezultātā tās pārvēršanās citās elementārdaļiņās.
elementārakts Elementārs akts, vienkārša darbība.
ābecisks Elementārs, vienkāršs.
pavadoņelementi Elementi (gk. Cd, In, Ge, Ga, Re, Hf.), kas rūdās neveido patstāvīgus minerālus, bet kopā ar citiem elementiem veido izomorfus u. c. savienojumus.
magnijorganisks Elementorganisko savienojumu grupa, satur magnija atomu saistībā ar vienu vai diviem oglekļa atomiem.
ferocēns Elementorganisks savienojums, ciklopentadietildzelzs; satur molekulā dzelzs jonu; vienkāršākais savienojums ar slāņainu struktūru.
slīdnis Elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas ir paredzēts (kā) virzīšanai slīdes kustībā.
virzulis Elements (mašīnā, ierīcē), kas blīvi kustas cilindrā un pārvietojas cilindra ass virzienā.
klanis Elements (mašīnā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne; plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
rokrats Elements (vārpstai, skrūvei) ērtākai (tās) pagriešanai ar roku.
vingrinājums Elements darbību kompleksā (piemēram, sacensībās).
tapnis Elements tapsavienojumu veidošanai.
savienotājelements Elements, detaļa (kā) savienošanai.
aizsargelements Elements, detaļa, kas aizsargā.
sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
balstenis Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu, konsole.
palīgelements Elements, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno elementu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
pārslēdzējelements Elements, kas pārveido diskrētus (parsti - binārus) signālus, realizējot kādu loģisku operāciju.
savilce Elements, kas saista savā starpā spāru pāri un daļēji to arī balsta.
serdenis Elements, ko ievieto veidnē, lai lējuma iekšējam dobumam veidotu vēlamo formu.
nesējelements Elements, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks).
platīnmetāli Elementu periodiskās sistēmas astotās grupas elementi (rutēnijs, rodijs, pallādijs, osmijs, irīdijs, platīns), grūti kūstoši plastiski metāli, kopā ar sudrabu un zeltu veido cēlmetālu grupu.
cerītmetāli Elementu rinda, kuru oksīdi izveido noteiktu retzemju grupu: lantans, cerijs, praseodims, neodims, samarijs.
Gahlenhof Elenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
Jeleonorgow Eleonoras muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
Eleonorwil Eleonorviles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Rudzētu pagastā.
stearopteni Eleoptēni.
pironisms Elīdas Pirona (4. gs. pr. m. ē.) - sengrieķu skepticisma skolas dibinātāja mācība.
eleksirs Eliksīrs.
elliņš Eliņš.
elipss Elipse.
eliptocīts Eliptisks eritrocīts.
eliptocitoze Eliptocīti asinīs.
Elisa Elisa salas - Tuvalu salas Klusajā okeānā, Polinēzijas rietumos.
Stepnoje Elista, pilsēta Krievijas Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
cilts Elites augu pēcnācēji, kas selekcionēti vairākās paaudzē.
Elisenhof Elīzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
elkūnains Elkonim līdzīgs.
aukiūna Elkonis.
aukūne Elkonis.
elka Elkonis.
elkauna Elkonis.
elkaune Elkonis.
elkone Elkonis.
elkons Elkonis.
elks Elkonis.
elkūne Elkonis.
elkūns Elkonis.
elkus Elkonis.
stilbis Elkonis.
ulna Elkoņa kauls.
ankonīts Elkoņa locītavas iekaisums.
olekranartrīts Elkoņa locītavas iekaisums.
jomiņa Elkoņa locītavas iekšējā daļa.
olekranartropātija Elkoņa locītavas slimība.
olekranons Elkoņa paugurs.
ankonagra Elkoņa podagra.
dievelis Elks, dieveklis.
dievoklis Elks, dieveklis.
eidols Elks, dieveklis.
idols Elks, dieveklis.
mienis Elks, dieveklis.
svēteklis Elks, dieveklis.
elkadievs Elks, elkdievība.
Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe.
Elkšķupe Elkšķene, Kamārces labā satekupe.
Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā.
Ellern Elkšņi.
Ellern Elkšņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
elcība Elku pielūgšana.
Brūnupe Elkupīte, Bārtas pieteka.
Elkupe Elkupīte, Bārtas pieteka.
Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
Pļaviņu dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
idolatrija Elkveidošana.
inferno Elle, apakšzeme.
abadona Elle, visdziļākā vieta ellē.
alne Elle.
elne Elle.
pekla Elle.
pekle Elle.
ellaunieks Ellenieks.
priekšpekle Elles priekškambaris.
ellešķīgi Ellīgi.
ellīgs Ellišķīgs.
ellisks Ellišķīgs.
peklīgs Ellišķīgs.
Melnupe Ellītes labā krasta pieteka Daudzeses pagastā, augštece Seces pagastā.
elmsa Elmsa uguns - elektriska gaisma, parādība, kas dažreiz redzama augstu, smailu priekšmetu galos, kā torņu, mastu utt.
helodea Elodeja.
elodea Elodejas.
Kanādas elodeja elodeju suga ("Elodea canadensis").
dvaša Elpa (1).
atgūta Elpa atņēmiens; atgūtne.
ba Elpa vai dzīvinošs spēks Senās Ēģiptes ticējumos.
dvesiņš Elpa, izelpa.
pūta Elpa, izelpa.
dvase Elpa; dvaša.
atspūta Elpa.
duka Elpa.
duks Elpa.
dvašojiens Elpa.
elpe Elpa.
elpis Elpa.
elsus Elpa.
pūsma Elpa.
tosa Elpa.
atgūtne Elpas atņēmiens; atgūta.
astma Elpas trūkuma lēkme, aizdusa.
platipnoja Elpas trūkums, ko veicina stāvēšana, bet mazina guļus stāvoklis.
smakoņi Elpas trūkums.
atvilciens Elpas vilciens.
putekļinfekcija Elpceļu infekcijas slimība, ja inficēšanās notiek pa gaisu ar putekļiem.
spirometrija Elpojamā gaisa tilpuma noteikšana; dažādu ārējās elpošanas rādītāju noteikšana; spirogrāfija.
elpokle Elpojamā, gaisa rīkle.
bronchas Elpojamās rīkles sazarojums, ieejot plaušās; bronhi.
ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu, piemēram, ārstēšanās nolūkā).
ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos līdz ar gaisu (piemēram, smaržu).
izelpot Elpojot izvadīt (gaisu) no plaušām.
ieelpot Elpojot panākt, ka (gaiss) ieplūst plaušās.
izelpot Elpojot patērēt (daudz vai visu gaisa skābekli).
pieelpot Elpojot piepildīt (parasti telpu) ar ogļskābo gāzi.
pieelpot Elpojot piesātināt (gaisu) ar ogļskābo gāzi.
sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.
pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā.
respirācija Elpošana.
elpceļi Elpošanas ceļi.
ieelpa Elpošanas fāze, kurā gaiss ieplūst plaušās.
izelpa Elpošanas fāze, kurā gaisu izvada no plaušām.
aerofāgija Elpošanas funkcijas traucējums - gaisa iekļūšana barības vadā ieelpas laikā (pneimoskleroze vai citi plaušu izplešanās traucējumi) un tālāka virzīšanās kuņģī izelpas laikā.
paradihlorbenzols Elpošanas inde C6H4Cl2, ko izmanto augsnes kaitēkļu un noliktavu kaitēkļu apkarošanai.
metilformiāts Elpošanas inde, ar ko apkaro noliktavu kaitēkļus un cilvēka parazītus.
trihloracetonnitrils Elpošanas inde, CCl~3~CN - šķidrums ar stipru smaržu, lieto tukšās telpās, neder tur, kur zaļo augi.
RQ Elpošanas koeficients (angļu "respiratory quotient").
apnoja Elpošanas kustību apstāšanās.
RR Elpošanas kustību biežums (minūtē) (angļu "respiration rate (per minute)").
pneimogrāfija Elpošanas kustību grafiska reģistrācija ar pneimogrāfu.
žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss.
žaunas Elpošanas orgāni (zemākajiem mugurkaulniekiem un daļai bezmugurkaulnieku - gliemjiem, vēžiem).
apnoe Elpošanas pārtraukums; apnoja.
hemohroms Elpošanas pigments dažādu dzīvnieku asinīs; hemohromi ir hemoglobīns, eritrokruorīns, hlorkruorīns, hemocianīns un hemoeritrīns.
pneimodinamika Elpošanas procesa dinamika.
traheofonija Elpošanas troksnis, ko dzird, auskultējot traheju.
uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
dvašot Elpot.
elpēt Elpot.
elpinēt Elpot.
elpt Elpot.
pūst Elpot.
bronhi Elpvada (trahejas) zari, pa kuriem gaiss nonāk plaušās.
aeroporotomija Elpvada atvēršanas operācija balsenes stenozē.
balsene Elpvada augšējā daļa, ko veido vairāki skrimšļi un saites.
traheīts Elpvada gļotādas iekaisums.
traheotomija Elpvada ķirurģiska atvēršana.
bronhs Elpvada sazarojums plaušās.
bronhofibroskopija Elpvada un bronhu bronhofibroskopiskā diagnostika.
bronhoskopija Elpvada un bronhu iekšējā apskate ar speciālām ierīcēm; viens no endoskopijas paveidiem.
nerīkle Elpvads (atšķirībā no barības vada); balsenes dobums.
skremste Elpvads, rīkle.
krūklis Elpvads, traheja; balsene.
elpēklis Elpvads, traheja; ventilācijas caurums.
gāmurs Elpvads, traheja.
grigulis Elpvads, traheja.
aerocistīts Elpvadu gļotādas iekaisums, gk. zirgiem.
aerosakulīts Elpvadu gļotādas iekaisums, gk. zirgiem.
atelsa Elsas (pēc raudāšanas).
čāpt Elsāt, smagi elpot, ciept.
dvesēt Elsāt.
kresēt Elsāt.
elsinis Elsiņš.
Eliste Elsīte, Dienvidsusējas pieteka.
Elksnīte Elsīte, Dienvidsusējas pieteka.
iztusnāt Elsojot izkustēties, nokļūt.
atelsoties Elsojot pamazām atgūt parasto elpošanas ritmu.
elsāt Elsot (1).
elsāt Elsot (2); elst.
tušāties Elsot smagi strādājot.
tvest Elsot, stenēt, īdēt.
tusēt Elsot, stenēt.
eizēt Elsot.
atelsties Elst (kādu brīdi), līdz atgūst parasto elpošanas ritmu.
gāgt Elst, elsāt, elsot.
elsuļot Elst, elsot.
pūšļāt Elst, skaļi elpot, pūst.
tost Elst, stenēt, arī vaidēt; tusnīt.
tūšņāt Elst, stenēt, tusnīt.
telst Elst.
Elsteres apledojums Elsteres apledojums - Skandināvijas (Eiropas) apledojums Rietumeiropā, nosaukums retumis lietots arī ģeoloģiskajā literatūrā attiecībā uz Latvijas kvartāra nogulumiem, pēc Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma Latvijā tam atbilst Lētīžas apledojums.
stratiotes Elši.
aizelsinēt Elšot aizskriet (parasti par suni).
attusnīt Elšot atnākt.
attust Elšot atnākt.
attusnīt Elšot atvilkt (ko smagu).
noelsties Elšot noteikt, pateikt.
izelst Elšot pateikt, izrunāt.
oldermenis Eltermanis.
elocija Eluēšana - vielas izdabūšana no hromatogrāfiskās kolonnas, izskalojot to ar piemērotu šķīdinātāju (eluentu).
Galanthus elwesii Elvesa sniegpulkstenīte.
elzevīrs Elzevīra burti - burti, kurus izveidojuši ievērojamie holandiešu grāmatu iespiedēji un izdevēji Elzevīri (16. gs. beigas - 18. gs. sākums).
Eļbasana Eļbasani - pilsēta Albānijā.
oktilaldehīds Eļļa ar augu smaržu CH3(CH2)6CHO, atrodama dažās ēteriskās eļļās, vai iegūstama mākslīgi oksidējot oktilalkoholu.
oktilalkohols Eļļa ar maigu tējas rožu smaržu CH3(CH2)6CH2OH, atrodama pastinaka eļļā un arī dažās citās eļļās.
nonilaldehids Eļļa ar rožu un apelsīnu smaržu, lieto parfimērijā, tehniski iegūst no rīcineļļas.
oleoartroze Eļļa locītavas dobumā, kas ievadīta terapijas nolūkā.
motoreļļa Eļļa motoru eļļošanai.
belašs Eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu; beļašs.
transmisijeļļa Eļļa zobratu pārvadu eļļošanai; transmisiju eļļa.
pernica Eļļa, ar ko piesūcina koku vai drēbi, lai padarītu ūdens necaurlaidīgu.
kokoseļļa Eļļa, kas iegūta no kokosriekstiem.
animaleļļa Eļļa, kas iegūta pārstrādājot dzīvnieku izcelsmes vielas.
kauleļļa Eļļa, kas iegūta pārstrādājot dzīvnieku kaulus, smēreļļas veids.
sījums Eļļa, kas parādās kaņepēm tās grūžot; sījs.
sījs Eļļa, kas parādās kaņepēm tās grūžot.
nāliķis Eļļa, kas rodas vīnam rūgstot, gatavojot degvīnu u. tml.
citroneļļa Eļļa, ko iegūst izspiežot citronu mizas, dabā līdz 0,3% no citrona svara.
kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu.
karbolinejs Eļļa, ko iegūst no akmeņogļu darvas un izmanto, piemēram, augu aizsardzībā, koksnes konservēšanā.
alizarīneļļa Eļļa, ko iegūst no alizarīna.
anīseļļa Eļļa, ko iegūst no anīsa.
kokeļļa Eļļa, ko iegūst no dažu lapu koku (piemēram, bērza) koksnes.
lineļļa Eļļa, ko iegūst no linsēklām.
mandeļeļļa Eļļa, ko iegūst no mandeļu sēklām.
olīveļļa Eļļa, ko iegūst no olīvas augļiem.
sezameļļa Eļļa, ko iegūst no sēžama sēklām.
spermaceteļļa Eļļa, ko iegūst no spermaceta.
santaleļļa Eļļa, ko iegūst pārtvaicējot auga "Santalum album" sakni ar ūdens garaiņiem.
eikalipteļļa Eļļa, ko iegūst pārtvaicējot svaigas eikaliptu lapas ar ūdens tvaiku.
mašīneļļa Eļļa, ko izmanto, piemēram, rūpniecības iekārtu, mehānismu, mašīnu daļu eļļošanai.
autols Eļļa, ko lieto automobiļu un traktoru dzinēju eļļošanai.
majorāneļļa Eļļa, ko satur majorāni.
oil Eļļa, nafta.
elje Eļļa.
eļļe Eļļa.
eļva Eļļa.
elvs Eļļa.
eļvs Eļļa.
oleum Eļļa.
eļļveidīgs Eļļai līdzīgs.
ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu.
oleamens Eļļaina, mīksta ziede jeb liniments.
ļurka Eļļaini tabakas atkritumi, kas uzkrājas pīpes caurulē.
sodreibe Eļļains šķidrums (tabakas eļļa), kas uzkrājas pīpē.
fosfakols Eļļains, dzeltens šķidrums, šķīst ūdeni, spirtā, ēterī, benzolā; holīnesterāzes inhibitors tāpat kā fizostigmlns un prozerins.
kurabjē Eļļains, salds cepums no smilšu mīklas, visbiežāk zieda veidā.
sīvots Eļļains.
spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā.
lazēšana Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu.
lazūra Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu.
faktiss Eļļas kaučuks, kaučuka surogāts.
firniss Eļļas savienojumi ar smago metālu oksīdiem; tautā arī pernica.
elaeis Eļļaspalmas.
corozo Eļļaspalmu rindas ģints.
Gvinejas eļļaspalma eļļaspalmu suga ("Elaeis guinensis").
meloidae Eļļasvaboļu dzimta.
lytta Eļļasvaboļu dzimtas ģints.
meloe Eļļasvaboļu dzimtas ģints.
lubrikators Eļļošanas ierīce, eļļotājs (ar dažādu uzbūvi un darbības principiem).
porģis Eļļošanas līdzekļi un ziedes.
eļļāt Eļļot.
Lielā Emajegi Emajegi lejtece no Vertsjerva ziemeļaustrumiem līdz Peipusam, garums - 150 km.
Mazā Emajegi Emajegi upes augštece no iztekas līdz Vertsjerva ezera (Vircezera) dienvidu galam, garums - 82 km.
Mētra Emajegi, upe Igaunijā.
Vitbanka Emalahleni, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, tās nosaukums ("Witbank") līdz 2006. g.
emaļa Emalja.
emaljēšana Emaljas (šlikera veidā) uzklāšana uz izstrādājuma virsmas un nostiprināšana apdedzinot.
adamantoblasts Emaljas orgāna šūna, kas izveido zoba emalju.
pamatemalja Emaljas slānis, ko uzklāj tieši uz metāla; tam jānodrošina laba stikla saistība ar metālu.
segemalja Emaljas slānis, ko uzklāj uz pamatemaljas, veidojot izstrādājuma fizikālās īpašības un dekoratīvo izskatu.
enameloblasts Emaljas veidotāja šūna, emaljas orgāna iekšējā slāņa epitēlijšūna, kas piedalās zoba emaljas veidošanā.
emaļēt Emaljēt.
Em Emanācija - viens no ķīmiskā elementa radona vēsturiskajiem nosaukumiem, tā ķīmiskais simbols.
ambargo Embargo - sveša tirdzniecības kuģa un kravas aizturēšana ostā.
Embera Emberas-Vounānas komarka Panamā.
Emba Embi - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
embolektomija Embola operatīva izņemšana; tiešā e., ko veic, atverot asinsvadu un izņemot embolu; netiešā e., ko veic ar instrumentu vai īpašu katetru, kurš ievadīts asinsvadā pa iegriezumu asinsvada sienā.
embolizācija Embola veidošanās.
embolēmija Emboli asinīs.
ateroembols Embols, kas veidots no holesterīna un tā esteriem vai arī no ateromatozes pangas atlūzušiem gabaliņiem; tipiska atrašanās vieta ir sīkajās artērijās.
embates Embotiņi ("Teucrium").
embutes Embotiņi ("Teucrium").
embuti Embotiņi.
teucrium Embotiņi.
ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā.
ektoglija Embrija agrīnās nervu caurules apvalka plānais, ārējais slānis.
mezokards Embrija apzarņa daļa, kas mugurpusē piestiprina sirdi pie priekšējās zarnas, priekšpusē pie ķermeņa sienas.
epiblasts Embrija ārējo šūnu kārta.
ektoģenēze Embrija attīstība mākslīgos apstākļos.
embrioģenēze Embrija attīstības process, kas saistīts ar audu ģenētiski nosacītu diferencēšanos.
depula Embrija attīstības stadija, kurā blastula pārvēršas par gastrulu.
germinācija Embrija attīstīšanās no apaugļotas olas.
cefaloģenēze Embrija galvas attīstība.
gonadoģenēze Embrija gonādu attīstība, kuras raksturīgas vīriešu vai sieviešu dzimumam.
ektogonija Embrija ietekme uz māti intrauterīnajā attīstības periodā.
embriektomija Embrija izņemšana ārpusdzemdes grūtniecībā.
enterocēle Embrija ķermeņa dobums, kas veidojas no primārās zarnas izspīlējuma.
celoms Embrija ķermeņa dobums.
hemoceloma Embrija ķermeņa sekundārā dobuma daļa, kurā attīstās sirds.
gononefrotoms Embrija mezodermas daļa, kas attīstās par vairošanās orgāniem un izvadorgāniem.
gonotoms Embrija mezodermas daļa, kas attīstās par vairošanās orgāniem.
mielomērs Embrija muguras smadzeņu segments, kas atbilst mezoblasta somītu pārim.
omfaloģenēze Embrija nabas-saites vai dzeltenummaisa veidošanās.
gonocīts Embrija pirmējā vairošanās šūna.
kardioģenēze Embrija sirds attīstība.
hondrokrānijs Embrija skrimšļainais galvaskauss.
miocēle Embrija somīta dobums.
diocēle Embrija starpsmadzeņu dobums, kas veido smadzeņu trešā ventrikula daļu.
hromoblasts Embrija šūna, kas attīstās par pigmentšūnu.
kompetence Embrija šūnu spēja diferencēties induktoru nosacītos šūnu tipos.
embriulcija Embrija vai augļa izvilkšana no dzemdes mehāniskā ceļā.
triploblastisks Embrijs ar trim dīgļlapām - ektodermu, entodermu un mezodermu.
embrions Embrijs.
diaderma Embrioloģijā blastoderma ektodermas un entodermas stadijā.
induktors Embrioloģijā dīgļa daļa, kas inducē kādas citas daļas attīstību.
mezogastrijs Embrionālā apzarņa daļa, kas klāj kuņģi; no tās attīstās lielā taukplēve.
metaceloms Embrionālā celoma daļa, no kuras veidojas pleiroperitoneālais dobums.
dermatomērs Embrionālā metamēra ādas segments.
ganglioblasts Embrionāla nervu ganglijšūna.
simpatoblasts Embrionāla nervu šūna, no kuras veidojas simpātiskās nervu sistēmas nervu šūna.
dermatoms Embrionālā somīta laterālā daļa.
estezioblasts Embrionāla spināla ganglija šūna.
blastocīts Embrionāla šūna, kas vēl nav diferencējusies.
feohromoblasts Embrionāla šūna, no kuras attīstās feohromocīts.
spongioblasts Embrionāla šūna, no kuras rodas ependīmas un neiroglijas šūnas.
neiroblasts Embrionāla, nenobrieduši nervu šūna.
otocista Embrionālais dzirdes pūslītis mugurkaulniekiem.
hondromērs Embrionālajā mugurkaulā no hialīniskā skrimšļa veidots skriemelis.
deiteroģenēze Embrionālās attīstības otrā fāze, kurā ietilpst augšana garumā un bilaterālās simetrijas izveidošanās.
homoģenēze Embrionālās attīstības process, kurā auglis atkārto tās pašas pārvērtības, kādas bijušas vecākiem.
tridermoģenēze Embrionālās attīstības stadija, kam raksturīga trīs dīgļlapu veidošanās.
dizembrioplāzija Embrionālās attīstības traucējums.
dismēlija Embrionālās attīstības traucējumu izraisīta locekļa vai vairāku locekļu anomālija.
teratoma Embrionālās attīstības traucējumu rezultātā radies saistaudu, epitēlija, muskuļu un nervu audu audzējs.
epimiokards Embrionālās sirds ārējā daļa, no kuras attīstās epikards un miokards.
hipenhīma Embrionālie audi, kas veido pirmatnējo zarnu.
skleroblastēma Embrionālie audi, no kuriem veidojas kaulaudi.
neiroepidermāls Embrionālie audi, no kuriem veidojas nervi un epiderma.
hamartoma Embrionālo audu kompleksi audzēja veidā bez redzamām progresējošas augšanas pazīmēm.
blastoma Embrionālo šūnu ļaundabīgs audzējs.
ependimoblasts Embrionāls ependimocīts.
bazisfenoīds Embrionāls kauls, kas vēlāk saaug ar spārnu kaula ķermeni.
embrionisms Embrionāls stāvoklis.
dīgļlapa Embrionālu šūnu slānis (cilvēka vai dzīvnieku) dīgļa agrās attīstības stadijā.
embriotoms Embriotomijā lietojamais instruments.
Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā.
Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
Amboten Embūte.
Amboten Embūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagasta teritorijā.
jāgmaņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Jāgmiņi" (kādreiz - "Jāgmaņi") iedzīvotāji.
jāgmiņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Jāgmiņi" iedzīvotāji.
vārķenieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vārķe" iedzīvotāji.
vībiņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" iedzīvotāji.
ementāles Ementāles siers - Šveices cietā siera šķirne, ražots no govs piena, raksturīgi lieli caurumi.
reemigrants Emigrants, kas atgriežas dzimtenē.
Dārziņi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola.
svešemisija Emisijas norise ar sevišķa emisionāra palīdzību.
Emmentāle Emmes upes (Āres labā krasta pieteka) ielejas daļa Šveicē ("Emmental"), aptuveni no Šanfgnavas līdz Burgdorfai, garums - \~45 km.
emotīvs Emociju izraisīšanai paredzēts; tāds, kas izraisa emocijas.
hipotīmija Emociju pavājināšanās; nomāktība.
emocionālisms Emociju, resp. jūtu uzlūkošana par dvēseles pamata parādību.
smaidiņš Emocijzīme " -) " arī " :-) ", ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās sarakstes procesā.
retencija Emocionāla aizture, atmiņas spēja saglabāt iemācīto un pārdzīvoto; iegūti pēcefekti.
katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
mahāraga Emocionālā ekstāze, ko cenšas sasniegt tantrisma adepti; dažkārt to traktē kā "koncentrētas kaisles enerģijas augstāko formu" vai "absolūtās patiesības pārdzīvojumu".
hilaritāte Emocionāla uzbudinājuma sniegta bauda.
garastāvoklis Emocionālais stāvoklis (dzīvniekiem).
garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā).
cepties Emocionāli iekarst, aizvainoties.
orektisks Emocionāli impulsīvs, ar sakairinātām vēlmēm saistīts.
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu).
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
jūsmīgs Emocionāli pacilāts, dziļi saviļņots (par cilvēku); tāds, kam raksturīga jūsma.
kustināt Emocionāli saviļņot.
pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, garīgi možs (par cilvēku).
kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā): ļoti dusmīgs.
bulīmija Emocionāli traucējumi, kur slimīgām ēdelības lēkmēm seko depresija, pašizraisīta vemšana, badošanās.
sajust Emocionāli uztvert, arī saprast un pārdzīvot (piemēram, kāda cita jūtas, attieksmi).
izjust Emocionāli uztvert, piedzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi, kāda cita jūtas).
izsaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties.
iesaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt.
atslogošana Emocionāls atvieglojums.
lādiņš Emocionāls ierosinātājs; iekšējais spriegums (piemēram, psihē).
ceļotprieks Emocionāls indivīda stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts ceļojuma procesā, apmeklējot aizvien jaunas vietas, iepazīstot dažādas kultūras, izjūtot jaunus pārdzīvojumus, viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek tūristam doties ceļojumā.
izsaukums Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem; izsauciens.
izsauciens Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem; izsaukums (2).
hipotaksija Emocionāls saskaņas stāvoklis hipnozes sākumā starp slimnieku un hipnotizētāju.
eirošoks emocionāls satricinājums, kas radies saistībā ar grūtībām, iestājoties Eiropas Savienībā.
pacilātība Emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko).
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
nebēda Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
gaidas Emocionāls stāvoklis, kas izraisās gaidot, ilgojoties.
bēdas Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piemēram, nelaime, zaudējums.
derdzība Emocionāls stāvoklis, kuru izraisa kas pretīgs, riebīgs.
sajūta Emocionāls stāvoklis, noskaņojums, pārdzīvojums; izjūta (1.1).
pārdzīvojums Emocionālu norišu kopums, ko izraisa noteikti ārēji vai iekšēji cēloņi.
kriptoempiēma Empiēma, kuru neizdodas atklāt ar punkciju.
empīrists Empīriķis, cilvēks, kas savās domās vai darbos iziet no pieredzes.
empiriosimbolisms Empiriokriticisma paveids, kas atzīst, ka sajūtas un domāšanas konstrukcijas ir simboli, nevis mater. pas. atspoguļojums; šie simboli ir vienīgā realitāte.
empiriomonisms Empiriokriticisma paveids, pārspīlēja zināšanu relatīvo raksturu, izvirzīja sab. esamības un sab. apziņas identitātes principu.
empiriokritiķis Empiriokriticisma piekritējs.
konstatējums Empīriska un/vai loģiski atvedināta atziņa, kas atspoguļo kādu faktu; var apstiprināt vai atspēkot kādu hipotēzi; nozīmīgākos konstatējumus sauc par atklājumiem.
novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija.
empīriķis Empīrisma (1) piekritējs.
empīricists Empīrisma piekritējs.
Emsa Emsas līcis - Emsas upes izveidots estuārs Ziemeļjūrā, uz Vācijas un Nīderlandes robežas.
Emsa Emsas stāvs - Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs.
dromaiidae Emu dzimta.
dromaius Emu.
blogs Emuārs.
blogosfēra Emuāru pasaule.
hilomikrons Emulģētu tauku daļiņa, atrodama asinīs tauku gremošanas laikā.
deemulģēšana Emulsijas izjaukšana, šķidruma sadalīšana divos slāņos.
emulģēšana Emulsiju pagatavošana.
homogenizators Emulsors - mašīna, ar ko gatavo emulsiju.
enantēze Enantēmas rašanās.
enantiomorfija Enantiomērija - vielas spēja pastāvēt divās spoguļattēliem līdzīgās formās.
Annarbora Enārbora, pilsēta ASV.
neiraksīts Encefalīts.
pseidocefalocēle Encefalocēle, kas radusies galvaskausa slimības vai ievainojuma dēļ.
Enkelads Encelads - Saturna pavadonis.
Britu enciklopēdija enciklopēdija angļu valodā, viens no vecākajiem universāliem enciklopēdiskiem izdevumiem pasaulē, pirmo reizi izdota Edinburgā (1768-71), 1920 redakcija pārcēlās uz Čikāgu, ASV.
encene Enciklopēdija.
enciklopaidija Enciklopēdija.
reālleksikons Enciklopēdiska vārdnīca bez īpašvārdiem un biogrāfijām.
enciklopaidists Enciklopēdists.
melioidoze Endēmiska zoonoze Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā, kuru ierosina "Pseudomonas pseudomalleus".
endemoepidēmisks Endēmisks, kas periodiski kļūst epidēmisks.
endēmisms Endēmisku formu parādīšanās vai pastāvēšana kādā apgabalā.
nozohtonogrāfija Endēmisku slimību ģeogrāfija; medicīnas ģeogrāfija.
Cichorium endivia Endīvija cigoriņš, arī salātcigoriņš jeb endīvija.
endoperiarteriīts Endoarteriīts kopā ar periarteriītu.
endoperiarterīts Endoarterīts kopā ar periarterītu.
juvenils Endogēnas izcelsmes, izdalījies no magmas.
endogone Endogonas.
endogonaceae Endogonu dzimta.
endogonales Endogonu rinda.
gonadotropisms Endokrīna konstitūcija, kurā dominē dzimumdziedzeru funkcija.
endokrīnijs Endokrīnā sistēma.
patokrīnija Endokrīnās sistēmas funkciju traucējumi.
hipohormonisms Endokrīno dziedzeru hipofunkcija.
dizendokrīnisms Endokrīno dziedzeru nepietiekama vai nepareiza funkcija.
timotropisms Endokrīno funkciju traucējumu tips, kad dominē aizkrūtes dziedzera funkcijas traucējumi.
neirokrīnija Endokrīno vielu ietekme uz nervu sistēmu.
endokrinologs Endokrinoloģijas speciālists.
limfokinēze Endolimfas pārvietošanās pusloka kanālos.
endometrioze Endometrija audu attīstīšanās ārpus dzemdes.
endomycetales Endomicēšu rinda.
endoneirīts Endoneirija iekaisums.
pentastomas Endoparazītisku posmkāju ģints agrākā klasifikācijas sistēmā.
morfoplazma Endoplazmatiskā tīkla substance.
citoretikuls Endoplazmatiskais tīklojums šūnas citoplazmā.
EPT Endoplazmatiskais tīkls.
stents Endoprotēzes veids, ko ievada bojātajā asinsvadā.
duodenofibroskops Endoskopa veids, instruments divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskatei.
aeroendoskopija Endoskopija, aplūkojot dobumu piepildītu ar gaisu.
mediastinoskops Endoskopijas instruments videnes (krūšu dobuma daļa starp plaušām) izmeklēšanai.
ileoskopija Endoskopijas veids līkumainās zarnas beigu daļas izmeklēšanai.
mediastinoskopija Endoskopijas veids, videnes (krūšu dobuma daļa starp plaušām) izmeklēšana ar speciālu instrumentu.
ezofagoskops Endoskopisks instruments barības vada iekšējās virsmas apskatei.
histerokolposkops Endoskops dzemdes iekšpuses apskatei.
metroskops Endoskops dzemdes izmeklēšanai.
kuldoskops Endoskops kuldoskopijas veikšanai.
meatoskops Endoskops urīnizvadkanāla apskatei.
enteroskops Endoskops zarnu lūmena apskatei.
endosperma Endosperms.
klejsporas Endosporu veids daudzām aļģēm un zemākām sēnēm, kas kustas ūdenī ar vicu palīdzību; zoosporas.
endostīts Endosta iekaisums.
endoteliīts Endotēlija iekaisums.
endotelīts Endotēlija iekaisums.
endotelioangiīts Endotēlija sistēmas saslimšana, līdzīga "lupus erythematosus", ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
endotelioangīts Endotēlija sistēmas slimība, līdzīga sarkanajai vilkēdei, ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
endotelioze Endotēlija šūnu hiperplāzija.
hondroendotelioma Endotelioma ar skrimšļaudiem.
angioendotelioma Endotelioma, audzējs, kurā ir daudz asinsvadu.
miksoendotelioma Endotelioma, kas satur gļotas.
psammoma Endotelioma, kurā ir koncentriski slāņaini veidojumi, kas satur kalcija sāļus.
psamnioma Endotelioma, kurā ir koncentriski slāņaini veidojumi, kas satur kalcija sāļus.
endotoksēmija Endotoksīnu klātiene asinīs.
Geranium endresii Endresa gandrene.
endurists Enduro braucējs.
Henselshof Endzeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
Henselshof Endzeliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
Ainejs Enejs - viens no drošsirdīgākajiem Trojas aizstāvjiem, mirstīgā vīrieša u dievietes Afrodītes dēls, romiešu Jūliju dzimtas mitoloģiskais ciltstēvs.
ERP Energoapgādes regulēšanas padome.
serdeņatmiņa Energoneatkarīga atmiņa, kur kā atmiņas elementus izmanto toroidālus ferīta serdeņus.
lasāmatmiņa Energoneatkarīga datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kuras saturu ieraksta tās izgatavotājs un kuru datora darbības gaitā nevar mainīt.
energoavots Energosistēma.
maksimumslodze Energosistēmas diennakts, mēneša, gada vai cita laika perioda lielākā vidējā slodze.
energoapgāde Enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību.
turbīnbūve Enerģētikas mašīnbūves nozare, kas ražo tvaika un hidrauliskās turbīnas, gāzturbīnas u. tml.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
enerģētiķis Enerģētikas speciālists.
OPET Enerģētikas tehnoloģiju veicināšanas organizācija ("Organisation for the Promotion of Energy Technologies").
pašenerģija Enerģija, kas piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli; miera stāvokļa enerģija.
kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
megavatstunda Enerģija, kas tiek patērēta 1 st. laikā, ja jauda ir 1 megavats, Mwh.
naikums Enerģija, spēks, ātrums.
enerģība Enerģija.
elektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (eV) fizikā (optikā, atomfizikā, kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā), kas skaitliski vienāda ar enerģiju, kuru iegūst elektrons, tam paātrinoties elektriskajā laukā ar potenciālu starpību 1 V; 1 eV=1,60217·10^-12^ ergu=1,60217·10^-19^ džoulu (J).
megaelektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (MeV) fizikā - miljons elektronvoltu.
energoavots Enerģijas avots - tehniska ietaise (elektriskais ģenerators, tvaika ģenerators, ūdens sildkatls u. tml.) vai dabas ķermenis (saule, vējš, ūdenskritums u. tml.), no kura var iegūt enerģiju tieši izmantojamā veidā.
enerdžeizers Enerģijas avots; bateriju lādētājs.
pašpatēriņš Enerģijas daļa, ko patērē enerģiju ģenerējošo vai pārveidojošo galveno iekārtu palīgiekārtas.
anabolerģija Enerģijas daudzums, kas nepieciešams anabolisma procesiem.
energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
energoefektivitāte Enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida un kvalitātes samērs ar enerģijas patēriņu.
darbība Enerģijas izpausme (parādībām dabā), kas rada pārmaiņas apkārtējā vidē.
formants Enerģijas koncentrācijas vieta skaņas spektrā, kuras frekvence atbilst balss trakta rezonanses frekvencei.
kumulācija Enerģijas koncentrēšanās noteiktā virzienā.
kateksija Enerģijas koncentrēšanās, "aizņemšana".
dzenvārpsta Enerģijas pārneses mehānisma daļa (mašīnām, motoriem).
barošana Enerģijas piegāde.
antiformants Enerģijas samazinājums, kas rodas skaņas spektrā, ja akustiskā enerģija deguna dobumā radītu svārstību dēļ tiek absorbēta.
Thermie Enerģijas tehnoloģiju veicināšanas programma.
detektēšana Enerģijas un fizikālo lauku meklēšana, atrašana un pārveidošana citos enerģijas veidos.
džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā; [J].
kilovatsekunde Enerģijas, resp. darba praktiska vienība = 1000 vatsekundēm, t. i. 1000 džouliem = 1 kilodžoulam.
brika Enerģiska meitene.
žvikstele Enerģiska, veikla sieviete.
aizsperties Enerģiski aizsteigties.
kaņģerēties Enerģiski cīnīties, strādāt.
grazot Enerģiski darboties.
dragāt vaļā Enerģiski darboties.
vicot Enerģiski darīt.
zotēt Enerģiski ēst.
stupāt Enerģiski iet.
valcīt Enerģiski kaut ko darīt.
novazāt Enerģiski nopļaut.
spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
vasot Enerģiski sākt strādāt.
aizkrampt Enerģiski satvert aiz kaut kā.
nozēvelēt Enerģiski strādājot, nopļaut.
grazoties Enerģiski strādāt.
vicēties Enerģiski strādāt.
vikoties Enerģiski strādāt.
žvagāt Enerģiski strādāt.
uzkātot Enerģiski uziet, uzkāpt.
pierukāt Enerģiski, ar sparu strādājot piepildīt.
rukāt Enerģiski, ar sparu strādāt.
ekti Enerģiski, droši, veikli, arī braši.
naģi Enerģiski, dūšīgi, veikli.
nagot Enerģiski, intensīvi strādāt.
naskot Enerģiski, intensīvi strādāt.
buktīgi Enerģiski, sparīgi.
kneti Enerģiski, sparīgi.
operatīvs Enerģisks, aktīvs, izdarīgs.
nagla Enerģisks, arī veikls, atjautīgs cilvēks.
staraunieks Enerģisks, centīgs strādnieks.
dūšīgs Enerģisks, darbīgs, sparīgs, izturīgs, neatlaidīgs.
kurāžīgs Enerģisks, drosmīgs, uzņēmīgs.
aknīgs Enerģisks, drosmīgs.
ekts Enerģisks, drošs, veikls, arī uzņēmīgs, izdarīgs.
ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, izdarīgs cilvēks.
jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
ziķerīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs; veikls, izdarīgs.
zellīgs Enerģisks, izdarīgs; trakulīgs.
ķeneris Enerģisks, mundrs, prasmīgs cilvēks; kustīgs, mundrs dzīvnieks.
buktīgs Enerģisks, sparīgs, darbīgs.
nožīgs Enerģisks, spēcīgs, izveicīgs.
gripīgs Enerģisks, strādīgs, spēcīgs.
kuražīgs Enerģisks, uzņēmīgs, neatlaidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
cvelvīgs Enerģisks, žigls.
cietnējs Enerģisks.
Energodova Enerhodara - pilsēta Ukrainā.
enfant Enfant naturel - ārlaulības bērns.
enfant Enfant terible - nebēdnieks, palaidnieks; cilvēks, kas uzvedas pretēji sabiedrībā pieņemtām normām.
Boharbuī Enfīlda - apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes dienvidos, tās nosaukums īru valodā.
Engelhardtshof Engelartas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā.
Picea engelmaanii Engelmaņa egle.
Pokrovska Engelsa, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1931. g.
ekforija Engrammas atjaunošana atmiņā, atkārtojot sākotnējo stimulu.
Angern Engure.
Engures upe Engures ezera noteka uz Rīgas jūras līci, kas līdz Engures kanāla izrakšanai 1842. g. bija vienīgais savienojums ar jūru; Engure; Engurupīte; Vecupe.
Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi.
Šķiltiņgrāvis Engures ezera pieteka tā ziemeļu galā, Mērsraga pagastā.
Dzedrupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, garums - 9 km, izveidojas, satekot Šķēdei un Jādekšai, tek pa Piejūras zemienes Engures līdzenumu.
Krievraggrāvis Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā.
Pelčupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā.
Jurģupe Engures ezera pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - 11 km, lejtecē sauc arī par Bērģupi.
Bērģupe Engures ezera pietekas Jurģupes nosaukums tās lejtecē.
Čiekurupe Engures ezera pietekas Melnupes nosaukums tās augštecē.
Riekte Engures kreisā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Ugāles pagastā, garums - 12 km; Riekste; Riekstustrauts.
Dūņupe Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - <1 km, iztek no Dūņezera.
Dūņupīte Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, iztek no Lakšezera, garums - \~2 km.
Angern Engures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Engures pagasta teritorijā.
ķesterciemnieki Engures novada Engures pagasta apdzīvotās vietas "Ķesterciems" iedzīvotāji.
antiņciemnieki Engures novada Lapmežciema pagasta apdzīvotās vietas "Antiņciems" iedzīvotāji.
cērkstenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Cērkste" iedzīvotāji.
cērkstnieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Cērkste" iedzīvotāji.
kūdrenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
salenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Salas" iedzīvotāji.
Eckendorf Engures novada Smārdes pagasta bijušais nosaukums.
apšciemnieki Engures pagasta apdzīvotās vietas "Apšuciems" iedzīvotāji.
bērzciemnieki Engures pagasta apdzīvotās vietas "Bērzciems" iedzīvotāji.
ķesternieki Engures pagasta apdzīvotās vietas "Ķesterciems" iedzīvotāji.
Angernskaja Engures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Angern Engures pagasta bijušais nosaukums.
Melnupe Engures upe, Engures ezera noteka uz jūru.
Vecupe Engures upe, sena Engures ezera noteka uz jūru.
fibroenhondroma Enhondroma, kurā ir fibrozi audi.
Eničku ezers Eniķu ezers Kaunatas pagastā.
Enipeja Enipefa - upe Grieķijā.
Iniša Enisa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
Iniškorhiga Eniskorti - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
Anistona Enistona, pilsēta ASV, Alabamas štatā.
enkianthus Enkiantes.
pulkstenīšu enkiante enkiantu suga ("Enkianthus campanulatus").
Enksala Enksāre - sala Burtnieka ezerā.
dilbs Enkura kāts.
ļepa Enkura lāpsta (lāpstas), kas ierokas gruntī.
turbijons Enkura mehānisma paveids, kas apvieno pulksteņa mehānisma vairākas kustīgās daļas vienā blokā, kurš regulāri apgriežoties ap savu asi izlīdzina smaguma spēka iedarbību un tādējādi uzlabo precizitāti.
šķiets Enkura šķērsis.
enkuriņš Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca.
enkurs Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca.
klinča Enkurķēdes un enkura savienojums.
sakotāji Enkurnieki.
lego Enkurošanā lietojams termins (komanda).
letgo Enkurošanā lietojams termins (komanda).
enkurlietas Enkurs, enkurķēde vai enkurtrose (enkurgals) un enkurvinča.
bugenkurs Enkurs, kas pastāvīgi atrodas jahtas priekšgalā.
orpenkurs Enkurs, ko izved ar laivu un izmanto kuģa pārvilkšanai, novilkšanai no sēkļa u. tml.
ankure Enkurs.
ankuris Enkurs.
ķēklis Enkurs.
ketoforma Enolforma.
ensars Enstere.
enserīte Enstere.
entamebiāze Entamēbu invāzija; slimība, ko ierosina entamēbas.
enteroklizma Enteroklīze.
enteroklizma Enteroklīzei lietojamā caurule.
entyloma Entilomas.
entīte Entītija.
leidopteroloģija Entomoloģija nozare, kas pētī tauriņus.
insektoloģija Entomoloģija, mācība par kukaiņiem.
lepidopteroloģija Entomoloģijas nozare, kas pētī tauriņus.
koleopteroloģija Entomoloģijas nozare, kas pētī vaboles.
dipteroloģija Entomoloģijas nozare, kurā pēta divspārņus.
odonatoloģija Entomoloģijas nozare, kurā pēta spāres.
entomologs Entomoloģijas speciālists.
entuziasmēts Entuziasma pārņemts, entuziasma pilns.
Enuga Enugu - pilsēta Nigērijā.
proenzīms Enzīma neaktīva forma, kas dažādu faktoru ietekmē pārveidojas aktīvā.
apoenzīms Enzīma proteīna daļa, kas kopā ar koenzīmu veido enzīmu jeb holoenzīmu.
zimoģenēze Enzīma veidošanās no zimogēna.
disaharidāzes Enzīmi, kas sašķeļ divkāršos cukurus jeb disaharīdus.
himotripsinogēns Enzīms aizkuņģa dziedzerī, no kura veidojas himotripsīns.
holīnesterāze Enzīms asinīs un audos, kas katalizē acetilholīna hidrolīzi etiķskābē un holīnā.
kazeāze Enzīms baktēriju kultūrās, kas sekmē piena un siera albumīna un kazeīna sagremošanu.
tirozināze Enzīms fenoloksidāžu grupā, kas katalīzē tirozīna oksidēšanu, pārvēršot to melanina.
neiraminidāze Enzīms miksovīrusu apvalkā, kas atšķeļ neiramīnskābi no šūnas mukoproteidu receptoriem.
mirozīns Enzīms sinepju sēklās, kas katalīzē sinigrīna hidrolīzi.
hlorofilāze Enzīms zaļajās lapās, kas hidrolizē hlorofilu.
nukleozidāze Enzīms, glikozidāze, kas sašķeļ nukleozidu ogļhidrātā (ribozē vai dezoksiribozē) un purīnbāzē vai pirimidīnbāzē.
tanāze Enzīms, iegūts no "Penicillium" un "Aspergillus" ģints kultūrām; katalizē tanīna pārvēršanos gallusskābē.
fosfokreatināze Enzīms, kas adenozintrifosfāta klātienē sašķeļ fosfokreatīnu kreatinā un fosfātā.
pentozidāze Enzīms, kas hidrolizē pentozīdus.
kalikreīns Enzīms, kas iedarbojas asins plazmā ievainojuma vai bakteriāla iekaisuma gadījumā, veidojot audu hormonus kinīnus, kas savukārt veicina brūču dzīšanu.
fosfogliceromutāze Enzīms, kas katalizē 3-fosfoglicerāta pārvēršanos 2-fosfoglicerātā.
fosfotransacetilāze Enzīms, kas katalizē apgriezenisku acetilgrupas pārnešanu no A acetilkofermenta uz fosfātu un acetilfosfāta veidošanos.
sukcīndehidrogenāze Enzīms, kas katalizē dzintarskābes oksidēšanu fumārskābē.
fenolāze Enzīms, kas katalizē fenolu oksidēšanos.
fosfotransferāze Enzīms, kas katalizē fosfātgrupu intramolekulāro vai starpmolekulāro pārnesi.
fosfoheksokināze Enzīms, kas katalizē fruktoz-1,6-difosfāta veidošanos, pārnesot fosfātu no adenozintrifosfāta uz fruktoz-6-fosfātu.
fosfoheksoizomerāze Enzīms, kas katalizē glikoz-6-fosfāta pārvēršanos fruktoz-6-fosfātā.
fosfoglikomutāze Enzīms, kas katalizē glikozo-1-fosfāta pārvēršanos par glikozo-6-fosfātu.
holesterāze Enzīms, kas katalizē holesterīna esteru hidrolīzi, pārvēršot tos holesterīnā un taukskābēs.
karnozināze Enzīms, kas katalizē karnozīna šķelšanos.
lipoksigenāze Enzīms, kas katalīzē nepiesātināto taukskābju oksidēšanu, veidojot atbilstošos peroksīdus.
polinukleotidāze Enzīms, kas katalizē nukleīnskābju hidrolīzi mononukleotīdos.
oksidāze Enzīms, kas katalizē oksidēšanās un reducēšanās reakcijas, nodrošinot ūdeņraža vai elektronu pārnesi.
mutāze Enzīms, kas katalīzē oksidēšanās un reducēšanās reakcijas.
polipeptidāze Enzīms, kas katalizē polipeptidu hidrolīzi.
poliāze Enzīms, kas katalīzē polisaharīdu hidrolīzi.
ksantīnoksidāze Enzīms, kas katalizē purīnbāžu ksantīna un hipoksantīna oksidēšanu par urinskābi; plaši izplatīta dabā, iegūst no aknām, piena.
rafināze Enzīms, kas katalizē rafinozes hidrolīzi.
ribonukleāze Enzims, kas katalizē ribonukleīnskābes depolimerizāciju.
transamināze Enzīms, kas katalizē transaminēšanu.
fosforilāze Enzīms, kas neorganiskā fosfāta klātienē katalizē glikogēna hidrolīzi glikozo-1-fosfātā.
transferāze Enzīms, kas pārnes ķīmisko grupu no viena savienojuma (donora) uz citu savienojumu (akceptoru).
leikoenzīms Enzīms, kas sagremo vai noārda leikocītus.
nukleotidāze Enzīms, kas sašķeļ nukleotīdus nukleozīdos un fosforfosfātā.
hitināze Enzīms, kas šķeļ hitīnu acetilglikozamīnā.
proteināze Enzīms, kas šķeļ natīvos proteīnus.
nukleāze Enzīms, kas šķeļ polinukleotīdus oligonukleotīdos un mononukleotīdos; atrodama visās šūnās, visvairāk aknās, aizkuņģa dziedzerī, liesā.
oksigenāze Enzīms, katalizē substrāta oksidēšanu, pievienojot tam molekulārā skābekļa vienu vai abus skābekļa atomus.
koagulāze Enzīms, ko veido daži mikroorganismi un kas ierosina asinsreci.
enzīmpreparāti Enzīmus saturoši ārstniecības līdzekļi, ko iegūst no dzīvniekiem (tripsīns, himotripsīns), augiem (papaīns, bromelaīns) vai baktērijām (streptokināze, amilāze, lipāze).
veņģes Eņģe (1).
eņģis Eņģe, vira.
ķerubs Eņģelis jūdaismā un kristietībā; Dieva troņa vai paradīzes vārtu sargi; spārnoti lauvas ar sievietes galvu.
sargeņģelis Eņģelis, kas sargā kādu cilvēku.
Moroni Eņģelis, kurš esot palīdzējis Džozefam Smitam pārtulkot no Amerikas agrākajiem iedzīvotājiem saņemto dievišķo atklāsmi zelta plākšņu veidā, uz kurām rakstīti teksti senās valodās, un kas kļuva par pamatu Mormoņu grāmatai.
prieka vēsts Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26).
angelofānija Eņģeļa parādīšanās.
datūra Eņģeļtaure, krāšņumaugs, kas pa vasaru nesams ārā, bet ziemās kopjams telpās.
Engelzeem Eņģeļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
Mihaēls Eņģeļu valdnieks, Izraēlas sargeņģelis, lielais cīnītājs beidzamajā cīņā pret ļauno.
ofanims Eņģeļu zemākā kārta jūdaismā, kas Ecēhiēla grāmatā vīzijas aprakstā nosaukti par "riteņiem".
ģeņģes Eņģes.
eohippus Eohipi jeb hirakoteriji.
hyracotherium Eohipi jeb hirakoteriji.
eolisks Eols - tāds, ko rada vēja darbība.
aeonium Eonijas.
eozinofils Eozinofilais leikocīts.
acidocitoze Eozinofilo leikocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
eozinofilūrija Eozinofilo leikocītu klātiene urīnā.
acidocitopenija Eozinofilo leikocītu nepietiekams daudzums vai trūkums asinīs.
eozinopēnija Eozinofilo leikocītu normālā skaita mazināšanās perifērijas asinīs.
apans Epans.
epens Epans.
ependimīts Ependīmas iekaisums.
ependimopātija Ependīmas saslimšana.
ependimocīts Ependīmas šūna.
epentētiski Epentētisks.
ephesia Ephesia fulminea - lentpūcīšu suga.
Melisa Epidamas pilsētā, kur medus rūpals bija sevišķi attīstīts, tā sauca Dēmetras un Artemīdas priesterienes.
pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piemēram, vairākās valstīs, kontinentos).
epidemiogrāfija Epidēmiju apraksts.
epidemiologs Epidemioloģijas speciālists.
bradifrēnija Epidēmiskā encefalīta sekas; iniciatīvas, intereses un psihomotoriskās aktivitātes ātra paguršana.
mumpss Epidēmisks auss siekalu dziedzera iekaisums, ko raksturo sapampums auss priekšā un apakšā, kas sniedzas uz priekšu līdz kaklam.
virsmiziņa Epiderma (2); auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
perionihijs Epiderma ap nagu.
epiderms Epiderma.
nāra Epiderma.
epidermolīze Epidermas atlobīšanās no īstās ādas.
akantoze Epidermas dzeloņainā slāņa hiperplāzija, ko novēro daudzās ādas slimībās.
akantoma Epidermas dzeloņšūnu audzējs ģīmja ādā.
epidermīts Epidermas iekaisums, parasti kopā ar dermas iekaisumu.
epidermoma Epidermas izaugums, piem., kārpa.
epidermizācija Epidermas pārstādīšana.
keratomalācija Epidermas raga slāņa atmiekšķēšanās.
diskeratoze Epidermas raga slāņa nenormāla attīstība.
keratolīze Epidermas raga slāņa sairšana; lobīšanās.
eksuviācija Epidermas struktūras nomešana, piem., piena zobu izkrišana.
keratinocīts Epidermas šūna, kas producē keratīnu.
epidermizācija Epidermas veidošanās.
pjemontīts Epidotu grupas minerāls, sarkanā vai gandrīz melnā krāsā, satur mangānu, rets, sastopams dažos metamorfos iežos.
epiphyllum Epifīļi.
epifiziolīze Epifīzes atdalīšanās no kaula ķermeņa.
epifiziodēze Epifīzes augšanas apstādināšana ķirurģiskā ceļā.
epifizīts Epifīzes iekaisums.
dispineālisms Epifīzes nenormāla funkcija un tās sekas, piem., priekšlaicīga pubertāte.
epifiziolistēze Epifīzes noslīdēšana.
epipalātisms Epignatisma veids, kurā parazīts vai tā daļas piestiprinātas autozīta aukslējām.
epigrāfija Epigrāfika.
epigrama Epigramma.
epigrammatiķis Epigrammu sacerētājs.
epikūreisms Epikūrisms.
krītamais Epilepsija.
krītamvaina Epilepsija.
melmenis Epilepsija.
pseidoepilepsija Epilepsijai līdzīgas lēkmes, piem., rahīta dēļ.
epileptiforms Epilepsijai līdzīgs.
grnd-mal Epilepsijas lēkme.
sfagiasms Epileptiski kakla muskuļu krampji.
hemiepilepsija Epileptiski krampji ķermeņa vienā pusē.
epimedium Epimēdijas.
lielziedu epimēdija epimēdiju suga ("Epimedium grandiflorum").
Janga epimēdija epimēdiju suga ("Epimedium youngianum").
sarkanā epimēdija epimēdiju suga ("Epimedium x rubrum").
dažādziedu epimēdija epimēdiju suga ("Epimedium x versicolor").
aepyornithiformes Epiornisveidīgie.
epipalaiolits Epipaleolīts.
VP-16 Epipodofilotoksīns (angļu "epipodophyllotoxin").
epipogium Epipogijas.
epipremnum Epipremna.
plūksnainā epipremna epipremnu suga ("Epipremnum pinnatum").
Epīra Epira - Grieķijas perifērija.
epirāts Epirācijas rezultātā iegūts šķidrums.
episcia Episcija.
neļķziedu episcija episciju suga ("Episcia dianthiflora").
Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
episklerīts Episklēras iekaisums.
epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
morāvieši Episkopāla kristīgi protestantiskā baznīca, kas izveidojusies no agrākajiem "Bohēmijas brāļiem", mūsdienās gk. ASV, nelielas draudzes arī Lielbritānijā un citur Eiropā.
Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti.
epiķis Episku darbu autors.
epistola Epistula.
epitafs Epitāfija.
epitelioģenēze Epitēlija attīstīšanās vai proliferācija.
asaršūnas Epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu; lakrimocīti.
hipoderma Epitēlija slānis, kas atrodas zem dažu posmkāju hitīna skeleta.
maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni.
epitelizācija Epitēlija veidošanās; pārklāšanās ar epitēliju.
epitēlķermenīši Epitēlijķermenīši.
paratireoidoma Epitēlijķermenīšu audzējs vai audzējs ar epitēlijķermenlšu struktūru.
disparatireoidisms Epitēlijķermenīšu funkcijas traucējums.
parastruma Epitēlijķermenīšu hipertrofija, kas atgādina kāksli.
parathormons Epitēlijķermenīšu hormons, kas organismā regulē kalcija un fosfora maiņu.
paratireoīdektomija Epitēlijķermenīšu izgriešana.
aparatireoze Epitēlijķermenīšu vai to funkcijas trūkums.
paratireopātija Epitēlijķermenlšu slimība.
epitēlijaudi Epitēlijs - audi, kas klāj ķermeņa virsmu, iekšējo orgānu un ķermeņa dobumus, veido dziedzerus.
epitalaksija Epitēlijšūnu lobīšanās, īpaši zarnu iekšējā slānī.
epiteliolīze Epitēlijšūnu noārde.
cistoepitelioma Epitelioma, kurā ir ar šķidrumu pildītas cistas.
epithemiaceae Epitemiju dzimta.
baltsvārcis Epitets bērzam.
olgrauzis Epitets oļainam strautam, upītei.
olgrauzīte Epitets oļainam strautam, upītei.
dīcinieks Epitets zvirbulim.
fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem; šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
bakhanālija Epizode operā vai baletā ar mežonīgu, pārspīlētu jautrību, izdarībām un troksni.
starpepizode Epizode, kam ir palīgfunkcijas (piemēram, daiļdarbā, izrādē).
iepinums Epizode.
primārtektoģenēze Epizodiskas tektoniskās kustības, kas ne vienmēr noved pie kalnāju rašanās, bet rada struktūras, kas var tikt izceltas reljefā tikai vēlāk.
epoksīdlakas Epoksīdsveķu šķīdumi organiskos šķīdinātājos (arēnos, ketonos, spirtos).
Marks Eposā par Tristanu un Izoldi Kornvolas karalis, Tristana tēvocis, kas Tristanu aizsūtīja precībās pie skaistās Izoldes.
epopeja Eposs (antīkajā literatūrā).
eps Eposs.
derby Epsomas (Anglijā) skriešanās godalga, nosaukta lorda Dabi (Derby) Vārdā, kas šādu sportu veicinājis.
gludais EPT EPT, kas sintezē lipīdus un ogļhidrātus.
eragrostis Eragroste.
mazā eragroste eragrostu suga ("Eragrostis minor syn. Eragrostis poaeoides"), samērā reti sastopams 10-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar nelielu ceru, stiebri pacili, kaili.
eranthis Erantes.
Kilikijas erante erantu suga ("Eranthis cilicica").
ziemas erante erantu suga ("Eranthis hyemalis").
errātisks Erātisks.
mezolabijs Eratostena izgudrots rīks, ar kuru uzmeklēt vidējo proporcionāli starp divi dotām līnijām.
Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
ādasērces Ērču kārtas dzimta ("Epidermoptidae"), ļoti sīkas ērces ar 0,14-0,40 mm garu, apaļīgu, saplacinātu ķermeni, Latvijā nav pētītas.
airedaleterriers Erdelterjers - liels suns ar brūnganrudu sprogainu spalvu.
erdeils Erdelterjers.
erdels Erdelterjers.
erdel-terjers Erdelterjers.
Ērebra Erebrū.
Ērebrū Erebrū.
Jermentava Ereimentau - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
stīvais Erekcija.
eremopyrum Eremopīres.
kviešu eremopīre eremopīru suga ("Erempyrum triticeum").
eremurus Eremūri.
Etčisona eremūrs eremūru suga ("Eremurus aitchisonii").
Himalaju eremūrs eremūru suga ("Eremurus himalaicus").
Olgas eremūrs eremūru suga ("Eremurus olgae").
dižais eremūrs eremūru suga ("Eremurus robustus").
Erivaņa Erevānas pilsētas Armēnijā nosaukums līdz 1936. g.
Erfte Erfta - upe Vācijā.
klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams.
tahisterīns Ergosterina izomērs, kas rodas no ergosterina ultravioletā starojuma iedarbība.
dihidroergotamīns Ergotamīna hidrogenizācijas produkts; neietekmē dzemdes tonusu; darbojas simpatikolītiski, pazeminot simpātiskās nervu sistēmas tonusu.
ergoterapeits Ergoterapijas speciālists.
erg Ergs.
phoenicurus Erickiņi.
eriškiņš Erickiņš.
Eri Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Eridanus Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Kursa Eridānas zvaigznāja otrā spožākā zvaigzne (Eridānas β), tā ir 2,8 zvaigžņlieluma zvaigzne.
Ahernars Eridānas zvaigznāja spožākā zvaigzne (Eridānas α), tā ir 0,5 zvaigžņlieluma balta zvaigzne ar visrsmas temperatūru aptuveni 15000 °C, attālums - 144 ly.
Zauraks Eridānas zvaigznāja trešā spožākā zvaigzne (Eridānas γ).
ērikaugi Ēriku dzimta ("Ericaceae").
enkiante Ēriku dzimtas ģints ("Enkianthus"), dekoratīvi krūmi.
sārtene Ēriku dzimtas ģints ("Erica") atsevišķas sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kokveida ērika ēriku suga ("Erica arborea").
sārtā ērika ēriku suga ("Erica carnea").
Dorsetas ērika ēriku suga ("Erica ciliaris").
pelēkā ērika ēriku suga ("Erica cinerea").
plašā ērika ēriku suga ("Erica vagans").
Stjuarta ērika ēriku suga ("Erica x stuartii").
erīnyes Erīnijas.
Haeringshof Eriņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
eriocaulaceae Eriokaulonaugu dzimta.
TED Eritēmas sliekšņa deva (angļu "threshold erythema dose").
uleritēma Eritematoza ādas slimība ar rētu veidošanos pēc infiltrata resorbcijas.
leprīds Eritematozs plankums kā agrīna nerva iekaisuma pazīme lepras gadījumā.
erythrina Erythrina erythrina - mazā svilpja "Carpodacus erythrinus" nosaukuma sinonīms.
ER Eritreja, valsts divburtu kods.
ERI Eritreja, valsts trīsburtu kods.
Asmera Eritrejas galvaspilsēta (angļu valodā "Asmara"), atrodas Etiopijas kalnienes ziemeļos, 2300 m virs jūras līmeņa, 593000 iedzīvotāju (kopā ar piepilsētām 1,09 miljoni, 2007. g.).
Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas.
eritrejieši Eritrejas Valsts pamatiedzīvotāji.
eritroblastoze Eritroblasti asinīs, eritroblastēmija.
eritroblastēmija Eritroblasti asinīs.
eritroblastopēnija Eritroblastu skaita mazināšanās kaulu smadzenēs.
proeritroblasts Eritrocīta attīstības agrīnākā stadija, pirms eritroblasta.
shistocīts Eritrocīta drumsla, kurā ir hemoglobīns.
stroma Eritrocītos esošās olbaltumvielas.
normohromocīts Eritrocīts ar normālu hemoglobīna saturu.
makroplanocīts Eritrocīts ar palielinātu diametru un samērā mazu tilpumu.
aneritrocīts Eritrocīts bez hemoglobīna.
sferocīts Eritrocīts, kam ir lodveida, sfēriska forma.
siderocīts Eritrocīts, kas satur dzelzi, kas nav saistīta ar hemoglobīnu.
kserocīts Eritrocīts, kas zaudējis daļu ūdens un katjonu palielinātas membrānas caurlaidības dēļ.
ahromocīts Eritrocīts, kas zaudējis krāsu.
bazoerotricīts Eritrocīts, kurā ir bazofili graudiņi.
akantrocīts Eritrocīts, kuram ir ģenētiski nosacītas formas izmaiņas, kas izpaužas kā dzeloņaini citoplazmas izaugumi.
ozonofors Eritrocīts.
RBC Eritrocīts.
izohemaglutinācija Eritrocītu aglutinācija, tiem pievienojot tās pašas sugas cita indivīda asinis.
pseidohemaglutinācija Eritrocītu agregācija monētu rullīšos un salipšana, kas atgādina hemaglutināciju.
dehemoglobinizācija Eritrocītu atbrīvošana no hemoglobīna.
bazofilija Eritrocītu bazofilā punktācija, ko novēro smagas mazasinības, svina saindēšanās gadījumos, malārijas kaheksijā u. c.
autoeritrofagocitoze Eritrocītu fagocitoze, ko veic autoloģiski neitrofilie leikocīti un monocīti.
eritrofāgija Eritrocītu fagocitoze.
hemofāgija Eritrocītu fagocitoze.
EGĀ Eritrocītu grimšanas ātrums.
autohemolīze Eritrocītu hemolīze organisma paša seruma ietekmē.
eritrostāze Eritrocītu iestrēgšana kapilāros, piem., sirpjveida šūnu anēmijas gadījumā.
elinīns Eritrocītu lipoproteīna frakcija, kurā ir Rh, A un B aglutinogēni.
izohemolīze Eritrocītu līze, ievadot tās pašas sugas cita indivīda serumu.
eritroblasts Eritrocītu mātšūna kaulu smadzenēs.
aneritropoēze Eritrocītu nepietiekama veidošanās.
anizopoikilocitoze Eritrocītu nevienāds lielums un forma.
anizocitoze Eritrocītu nevienāds lielums.
plazmotropisms Eritrocītu noārdīšana aknās, liesā un kaulu smadzenēs.
hemadsorbcija Eritrocītu piesaistīšanās pie citām šūnām, daļiņām vai virsmas.
hematokrīts Eritrocītu procentuālais tilpums asinīs; ierīce (graduēta centrifūgas mēģene) eritrocītu un plazmas tilpuma attiecības noteikšanai asinīs.
eritroneocitoze Eritrocītu reģeneratīvās formas asinīs.
eritroklāzija Eritrocītu sabrukšana.
eritrocitoshīze Eritrocītu sadalīšanās diskos, kas līdzīgi trombocītiem.
hemopepsija Eritrocītu sagremošana makrofāgos ar hemolītiskiem un peptolītiskiem fermentiem.
numulācija Eritrocītu sakopojums līdzīgi monētu rullīšiem.
hemaglutinācija Eritrocītu salipšana un izpārslošanās, kas notiek, ja uz tiem iedarbojas specifiskas antivielas.
konglutinācija Eritrocītu salipšana.
krenācija Eritrocītu sarukšana, ko panāk, pakļaujot tos gaisa ietekmei vai ievietojot hipertoniskā nātrija hlorīda šķīdumā; to izskats sāk atgādināt zobratu.
eritrocitorekse Eritrocītu sienas plīsums ar plazmas zaudējumu.
eritrocitoze Eritrocītu skaita pavairošanās perifēriskajās asinīs kā skābekļa trūkuma sekas dažu sirdskaišu, plaušu slimību u. c. gadījumos.
hipoeritrocitēmija Eritrocītu skaita samazināšanās asinīs.
aglobūlija Eritrocītu skaita samazināšanās.
RBC Eritrocītu skaits.
diskoplazma Eritrocītu stroma.
stromatīns Eritrocītu stromas proteīns.
anēmija Eritrocītu vai hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība.
eritropoēze Eritrocītu veidošanās sarkanajās kaulu smadzenēs.
eritroģenēze Eritrocītu veidošanās.
mazasinība Eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija.
eritroze Eritrocītus veidojošo audu hiperplāzija.
eritrokeratodermija Eritrodermija kopā ar keratozi.
erythronium Eritronijas.
Kalifornijas eritronija eritroniju suga ("Erythronium californicum").
suņzoba eritronija eritroniju suga ("Erythronium dens-canis").
Hendersona eritronija eritroniju suga ("Erythronium hendersonii").
Tolumnas eritronija eritroniju suga ("Erythronium tuolumnense").
Hermannshof Ermaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
Hermelingshof Ermeliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
Ermela Ermelo - pilsēta Nīderlandē.
Ermiķu upe Ermiķu strauts.
Ermosiļa Ermosiljo - pilsēta Meksikā.
Ernsthof Ernesta muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
Matafao Erodēts vulkānisks masīvs Tutuilas salā, Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, augstums - 635 m.
kontaktpagalms Erota centra pagalms, kur tiek nodibināti kontakti un norunāti noteikumi starp klientu un prostitūtu.
seksene Erotiska filma.
erotiķis Erotiskās literatūras sacerētājs vai mīlētājs.
murzilka Erotisks žurnāls.
erotoģenēze Erotisku sajūtu rašanās.
pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
narcisms Erotisma veids - iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās par savu skaistumu; narcisisms.
afrodīzija Erotisms, dzimumdziņa.
ergastes Errastības.
ēroties Erroties.
Plecthranthus oertendahlii Ertendāla plektrants.
Irtišska Ertisa - apdzdzīvota vieta Kazahstānā.
Arzeva Erzīva, pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos.
erzja Erzji - mordviešu tautas grupas pašnosaukums.
Comext ES Ārējās tirdzniecības statistikas datubāze.
Erasmus ES augstskolu studentu apmaiņas programma (angļu "European Action Scheme for the Mobility of University Students").
ACER ES Energoregulatoru sadarbības aģentūra ("Agency for the Cooperation of Energy Regulators").
RAPID ES ikdienas darbību datubāze, ko pārvalda Eiropas Komisijas Preses un saziņas ģenerāldirektorāts.
dīksī Es jau sacīju, esmu gatavs.
Renaval ES kuģubūves apgabalu konversijas atbalsta programma.
ILUVUMED Es mīlu tevi jo dienas jo vairāk (angļu "I love you more each day"; īsziņās).
Matthaeus ES Muitas ierēdņu apmaiņas programma.
ASOR ES Nolīgums par starptautiskiem neregulāriem pasažieru pārvadājumiem ar autobusu.
PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis.
Biomed ES Programma biomedicīnas un veselības jomā.
MED-Invest ES programma, kas sadarbībā ar Eiropas MVU un profesionālajām struktūrām atbalsta sadarbību MVU attīstībai Vidusjūras valstīs ārpus ES.
IUTLUVUBIAON Es tevi mīlēju, bet viss ir cauri (angļu "I used to love you but it's all over now"; īsziņās).
ILUVU Es tevi mīlu (angļu "I love you"; īsziņās).
LIFE ES vides finansējuma instruments.
manējs Es.
mans Es.
būšana Esamība, atrašanās, klātbūtne.
esme Esamība; tas, kas eksistē.
šeitesamība Esamība.
monāde Esamības struktūras, substances vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa.
escherichia Escherchia coli - kolibaktērijas jeb zarnu nūjiņas.
lūkojums Eseja.
esejists Eseju autors.
Esekiba Esekibo - upe Gajānā.
hloranēmija Esenciāla hipohroma anēmija.
Jesentuki Esentuki, pilsēta Krievijas Stavropoles novadā.
salve Esi sveicināts!
pad Esi uzmanīgs!
Isika Esika, pilsēta Kazahstānā.
Jesiļa Esila, pilsēta Kazahstānā.
iznīcinātājs Eskadras mīnukuģis.
švadronis Eskadrons.
escallonia Eskalonijas.
escalloniaceae Eskalonijaugi.
Ustjkamenogorska Eskemena - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
inuīti Eskimosi, eskimosu pašnosaukums.
eskimi Eskimosi.
eskimo Eskimosi.
Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam.
Anninga Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - mēness personifikācija, kas sākumā bijis cilvēks.
Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem.
eskim. Eskimosu valoda.
eskize Eskīze - galvenās tēmas uzmetums vispārējos vilcienos, detaļas neaizskarot.
eskise Eskize.
aiskulaps Eskulaps.
testošana ESM programmu skaņošanas sastāvdaļa, kuras mērķis ir programmas kļūdu atrašana ar testu palīdzību; var atklāt kļūdas, bet pierādīt to trūkumu programmā nav iespējams.
esotība Esme, esamība.
peccāvī Esmu grēkojis.
dixi Esmu izteicies; savu esmu pateicis; romiešu oratoru iemīļots vārds.
IOU Esmu jums parādā (angļu "I owe you").
vidi Esmu lasījis; nozīmē, ka persona, kura parakstījusies, ir tekstu lasījusi.
IHTFP Esmu paradīzē (angļu "I have truly found paradise"; īsziņās).
accepi Esmu saņēmis.
atrastins Esošs, atrodams.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
buim Esot bijis; bujums (2).
bujums Esot bijis.
onobrychis Esparsetes.
Espiritusanta Espiritu Santo, lielākā no Jaunhebridu salām.
Espiritusanta Espiritu Santu, štats Brazīlijā.
espostoa Espostojas.
vilnainā espostoja espostoju suga ("Espostoa lanata").
squire Esquire.
krīts Estampa tehnikas paņēmiens, kurā izmanto litogrāfijas krītu.
gravīra Estampa tehnikās veidots mākslas darbs.
estampa Estamps.
estancia Estansija.
sulfatāze Esterāžu grupas enzīms, kas katalizē sērskābes esteru hidrolīzi.
Esterdāla Esterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā.
acetīns Esteris, kas rodas ja glicerīna molekulai pievienojas viena, divas vai trīs etiķskābes molekulas; atrodams zivju eļļā un sviestā.
pārziepjošanās Esteru un ūdens reakcija, kuras rezultātā rodas spirts un skābe.
esterificēšanās Esteru veidošanās no skābes un spirta vai fenola.
Estersunda Estešunda - pilsēta Zviedrijā.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
komiskais Estētikas kategorija, kas raksturo smieklīgo, izsmiekla veidā atsedz, vērtē, nosoda estētiskajam ideālam neatbilstošas parādības.
traģiskais Estētikas kategorija, konflikts starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt, tā izraisītie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja.
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģisms (1).
komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komiskais.
komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komisms (1).
skaistais Estētikas kategorija; universāla estētētiskā vērtība.
estetizācija Estētiska (kādas lietas, parādības u. tml.) idealizācija.
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
aistēts Estēts, daiļuma izpratējs un kopējs.
kinohapts Esteziometrs taktilās jutības noteikšanai dažādos laika vai telpas intervālos.
koncertestrāde Estrāde, kas paredzēta koncertiem.
entertainer Estrādes mākslinieks.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
taragons Estragons.
Estremadura Estremaduras autonomais apgabals - Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Merida, platība - 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.).
hiperestrogenēmija Estrogēno hormonu palielināts daudzums asinīs.
folikulīns Estrons - viens no sieviešu dzimumhormoniem, kas veidojas olnīcās.
Ešuelzehta Eša pie Alzetas - pilsēta Luksemburgā ("Esch-Uelzecht").
echeveria Eševērijas.
aeschynanthus Ešinantes.
Ašnunnaka Ešnunna - senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā).
eschscholtzia Ešolcijas.
Kalifornijas ešolcija ešolciju suga ("Eschscholtzia californica"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu.
Ešpargoša Ešparguša - pilsēta Kaboverdes Republikā.
Ašvila Ešvila - pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnā.
Balja Oha Etaja - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Baile Átha_).
kalibrators Etalonsignāla avots (ģenerators), ko lieto elektromēraparatūras rādītāju pārbaudei (tarēšanai).
nembutāls Etaminālnātrijs - barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris.
stamins Etamīns.
Etampa Etāna - pilsēta Francijā ("Étampes").
etažera Etažere.
Eremurus aitchisonii Etčisona eremūrs.
Sorbaria aitchisonii Etčisona sorbārija.
etanāls Etiķaldehids.
bandrole Etiķete, uz preces uzlīmēta zīmīte, kas liecina, ka akcīzes nodeva ir samaksāta.
šilte Etiķete, uzlīme (piem., pudelei).
leibls Etiķete, uzlīme; uzšuve ar ziņām par izgatavotāju; mūzikas ierakstu kompānija, arī zīmols.
peperoni Etiķī marinētas mazas paprikas ar asu garšu.
vīnetiķis Etiķis, ko iegūst, raudzējot vieglos vīnus.
svinetiķis Etiķskābais svinskābļa šķīdums.
etānskābe Etiķskābe.
glukonobacter Etiķskābes baktērijas.
acetobacter Etiķskābes baktēriju ģints.
gluconobacter Etiķskābes baktēriju ģints.
etilacetāts Etiķskābes etilesteris CH~3~COOC~2~H~5~, bezkrāsas smaržojošs šķidrums, labs šķīdinātājs.
izoamilacetāts Etiķskābes n-amilesteris, amilacetāta izomērs, lieto par bumbieru esences sastāvdaļu.
acetonitrils Etiķskābes nitrils, šķīdinātājs, kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kā mākslīgo nagu noņēmēju, var radīt ādas kairinājumu, toksiska gremošanas orgāniem un aknām, nervu sistēmas inde.
acetāts Etiķskābes sāls, etiķskābes esteris.
etiķis Etiķskābes šķīdums ūdenī, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
glutārskābe Etilēndikarbonskābe; veidojas no lizīna dažu dzīvnieku aknu homogenātos.
celosolvi Etilēnglikola monoēteri; lieto celulozes esteru un dažādu laku un krāsu materiālu šķīdināšanai, raķešu degvielas piedevām u. c.
nitroglikols Etilēnglikola un slāpekļskābes esteris, bezkrāsains viskozs šķidrums, jutīgs pret triecienu, berzi, kopā ar nitroglicerīnu un celulozes nitrātiem izmanto dinamītu un pulveru ražošanā.
etēns Etilēns.
etilēters Etilēteris.
etilēšana Etilgrupas ievešana organiskos savienojumos, ko panāk gk. vai nu ar dietilsulfāta vai etilhlorīda palīdzību.
diētilacētāls Etilidēna diētilēters, ko lieto ārstniecība tāpat ka dimetīlacētālu, chloralhidrata atvietošanai.
etanols Etilspirts - piesātināts vienvērtīgais spirts, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
etilalkohols Etilspirts; vīna spirts.
spirts Etilspirts.
etimologs Etimoloģijas (1) speciālists.
Balja Ooha Anrī Etinraja, pilsēta Īrijā ("Baile Átha an Ri"), tās nosaukums īru valodā.
aitioloģija Etioloģija - mācība par cēloņiem un sekām.
aitiopi Etiopieši.
etiopi Etiopieši.
etiop. Etiopiešu valoda.
ET Etiopija, valsts divburtu kods.
ETH Etiopija, valsts trīsburtu kods.
Kuša Etiopija.
kušīti Etiopijas (Kušas) iedzīvotāji.
Cisticola bodessa Etiopijas čiepstējķauķis
Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. _Ītyōpp'ya_) platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija.
Adisabeba Etiopijas galvaspilsēta (_Ādīs Ābeba_), atrodas Etiopijas kalnienē 2400 m virs jūras līmeņa, 338500 iedzīvotāju (2008. g.).
Akaki Etiopijas galvaspilsētas Adisabebas daļa, agrākā piepilsēta.
Abesīnijas kalniene Etiopijas kalniene.
Afara Etiopijas kilils, platība - 96707 km^2^, 1411000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Semera, robežojas Somāli, Oromijas, Amaras un Tigrajas kilili, kā arī ar Eritreju un Džibutiju.
Estrilda ochrogaster Etiopijas krāšņžubīte.
Adisabeba Etiopijas municipalitāte, platība - 530 km^2^, 3147000 iedzīvotāju (2008. g.).
falašs Etiopijas nelielās melno ebreju kopienas loceklis.
etiopieši Etiopijas pamatiedzīvotāji.
Laniarius aethiopicus Etiopijas svilpējčakste.
Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos.
neguss Etiopijas valdnieka tituls; Etiopijas valdnieks (līdz 1975. g.).
etiopi Etiopu rase - pārejas forma starp eiropeido un negroido lielo rasi, izplatīta gk. Etiopijā un Somālijā, arī kaimiņzemēs.
vācšveicieši Etniska grupa ("Deutch-Schweizer"), daļa no Šveices pamatiedzīvotājiem.
gaučo Etniska grupa Argentīnā un Urugvajā, radās 16.-17. gs. no spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācējiem.
talaudi Etniska grupa Indonēzijā, dzīvo gk. Klusā okeāna Talaudu salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi ar sanihiem.
sanihi Etniska grupa Sanihes salās, Indonēzijā, tuvu radniecīgi talaudiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
alasi Etniska grupa Sumatrā, tuvu radniecīga gajo.
olsterieši Etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā), runā angļu valodas dialektā ar īru vārdu piejaukumu, cēlušies no angļu un skotu kolonistiem (ieceļojuši gk. XVII gs. pēc īru sacelšanās apspiešanas), ar kuriem daļēji saplūduši vietējie īri, un paši sevi dēvē par angloīriem un skotoīriem, ticīgie - protestanti (anglikāņi, prezbitāņi u. c.).
slovīni Etniska grupa, daļa kašūbu, dzīvo Polijas ziemeļos.
italošveicieši Etniska grupa, daļa Šveices pamatiedzīvotāju.
hutu Etniska grupa, dzīvo Āfrikas lielo ezeru reģionā, gk. Ruandā, Burundi un Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā, valoda pieder pie Bantu valodu Ruandas-Rundu apakšgrupas, gk. kristieši.
iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi.
mizo Etniska grupa, dzīvo Indijas ziemeļaustrumos, Bangladešas austrumos un Mjanmas (Birmas) rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas.
frankošveicieši Etniska grupa, Šveices rietumu daļas pamatiedzīvotāji, pēc izcelsmes radniecīgi frančiem, runā dienvidfranču (provansiešu) dialektos, literārā valoda - franču, ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi.
klejotājs Etniska vienība (piemēram, tauta, cilts), kas bieži maina apmešanās vietu.
nometnieki Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; šīs etniskās vienības piederīgie.
neuri Etniskā ziņā sīkāk nenoskaidrota cilts, kas ap 5. gs. p. m. ē. pēc Hērodota ziņām dzīvojusi uz ziemeļiem no skitu zemes, citu antīko autoru darbos minēti līdz mūsu ēras 5. gs.; pēc kādas hipotēzes tie varētu būt seno baltu priekšteči.
EKC Etniskās kultūras centrs.
etnopolitika Etnisko grupu (nāciju, nacionālo mazākumgrupu vai tautību) atražošanās; sabiedrisko procesu mērķtiecīga ietekmēšana.
etnoģeogrāfija Etnogrāfijas palīgnozare, kas pētī dažādu etnisko grupu izvietojumu, apdzīvojuma formas, valstu etnisko sastāvu, atsevišķu tautu un grupu skaita dinamiku valstī un aiz tās robežām.
etnogrāfs Etnogrāfijas speciālists.
škaraji Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā.
tapanti Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā.
bacbi Etnogrāfiska grupa Gruzijas ziemeļaustrumu daļā, XIX gs. ieceļojušo ingušu un čečenu pēcteči; covatušīni.
kamčadali Etnogrāfiska grupa Kamčatkā, Čukču pussalā un Ohotskas jūras piekrastē (Krievijā), ar krievu ieceļotājiem saplūdušo itelmeņu, korjaku un čuvanu pēcteči, runā krievu valodā.
čuvani Etnogrāfiska grupa Krievijas galējos ziemeļaustrumos, Anadiras baseinā, parasti tiek pieskaitīti pie čukčiem.
negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms.
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem.
kaitagi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos, priekškalnēs, tuvu radniecīgi dargiem un ar tiem saplūst, runā dargu valodas dialektā.
truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm.
orošori Etnogrāfiska grupa, ko pieskaita pie rušaniem (viena no pamiriešu tautībām), dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā.
suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
lejaskurzemnieki Etnogrāfiskā novada Lejaskurzeme (Kurzemes dienvidrietumu stūrī) iedzīvotāji.
Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi.
Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
topoetnonīms Etnonīms, kas veidots no vietvārda.
asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam.
aloetnonīms Etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) nosaukums, ko tam piešķir citi etnosi.
etnonīms Etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) nosaukums.
autoetnonīms Etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) pašnosaukums.
subetnoss Etnosa daļa, kas, dzīvodama etnosa sastāvā un piekopdama ar to pamatvilcienos kopīgu dzīvesveidu, atšķiras no tā ar kaut kādām sava dzīvesveida vēsturiski izveidotām īpatnībām.
etnokonfrontācija Etnosu, tautu konfrontācija jeb nesaskaņas.
etologs Etoloģijas speciālists.
Etošapana Etošapana rezervāts - Etošas nacionālā parka senāks nosaukums.
Larāns Etrusku (vēst. Vidusitālija) mitoloģijā - kara dievs, atbilst grieķu Arejam un romiešu Marsam.
bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla.
kanopa Etrusku trauks mirušo pelnu uzglabāšanai.
kratulis Etvija, tabakas doze.
eiforbiācejas Euforbiācejas.
eiforbijs Euforbijs.
izoeugenols Eugenola izomērs, atrodams muskateļļā un ilang-ilangeļļā, lieto parfimērijā neļķu smaržu kompozīcijās.
eulecanium Eulecanium coryli - grimoņu bruņuts "Parthenolecanium corni" nosaukuma sinonīms.
eulecanium Eulecanium corni - grimoņu bruņuts "Parthenolecanium corni" nosaukuma sinonīms.
evonymus Euonymus.
eustoma Eustomas.
lielziedu eustoma eustomu suga ("Eustoma grandiflorum").
reevakuācija Evakuēto iedzīvotāju, uzņēmumu, iestāžu, īpašuma atvešana atpakaļ sākotnējā atrašanās vietā.
Ewangen Evangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā.
misione Evaņģēlija pasludināšana, ko kristietis veic, pamatojoties uz Kristus pavēli.
evanģēlijs Evaņģēlijs.
evaņģelizācija Evaņģēliskās mācības izplatīšana.
antependijs Evaņģēliski luteriskajā baznīcā - altāra vai kanceles pārklājs noteiktā liturģiskajā krāsā.
luterietis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs; luterānis.
luterticīgs Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs; luterietis, luterānis.
luterānis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs; luterietis.
gospelis Evaņģēlisks Amerikas nēģeru dziedājums; spiričuela paveids; gospels; gospeļmūzika.
sinoptiķi Evaņģēlisti Matejs, Marks un Lūka, kas Jēzus dzīvi un darbību attēlojuši ļoti līdzīgi.
halogēnieži Evaporīti - hemogēni nogulumieži, kas veidojas ūdens baseinos sausa un silta klimata apstākļos, iztvaikošanai pārsniedzot ūdens pieplūdi.
iztvaikotne Evaporometrs - ierīce, ar ko mērī iztvaikošanu no dažādām dabiskām virsām.
Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja.
Agdi Evenku (Aizbaikāls, Ķīna) mitoloģijā - pērkona un zibens saimnieks, debesu vecis, kas mostas pavasarī un izšķiļ uguni, kuras dzirksteles satriec ļaunos dēmonus.
eventuels Eventuāls.
Džomolungma Everests - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m.
Čomolungma Everests, arī Džomolungma - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m.
evernia Evernija.
izplestā evernija everniju suga ("Evernia divaricata"), Latvijā aizsargājama.
vidējā evernija everniju suga ("Evernia mesomorpha"), Latvijā aizsargājama.
plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā.
Werestmuyža Eversa, arī Veras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā; Eweres muyža.
Eweresmuyža Eversmuiža.
bajikpi Evi - tauta Gvinejas līča piekrastē.
bubutubi Evi - tauta Gvinejas līča piekrastē.
evodia Evodijas.
telomorfoze Evolūcija šauras (galējas) specializācijas virzienā.
evolucionārs Evolūcijai atbilstošs.
ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanos vairākās paaudzēs.
evolucionists Evolūcijas teorijas, evolucionisma piekritējs.
alomorfoze Evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
mikroevolūcija Evolucionāras izmaiņas, kas noris sugas ietvaros, bagātina tās struktūru, izraisa varietāšu un pasugu veidošanos un noslēdzas ar jaunu sugu tapšanu.
evolvēt Evolucionēt.
exoascus Exoascus cerasi - vējslotsēņu sugas "Taphrina wiesneri" nosaukuma sinonīms.
profundāle Ezera dziļākā daļa, kas nav pakļauta viļņošanās kustībām.
palija Ezera forele - lašu dzimtas zivs ar daudziem, parasti gaišiem, plankumiem uz tumša pamata; daudzas pasugas Eirāzijas un Ziemeļamerikas arktiskajās jūrās.
līkšņājs Ezera gabals, kam pāri pāraugusi pļava.
ezerdobe Ezera ieplaka.
gultne Ezera ieplakas zemākā daļa, kuru piepilda (ezera) ūdens.
paezere Ezera krasts.
ezermala Ezera mala, krasts, vieta ap ezeru.
ašķi Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
ezermeldri Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
grīslis Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
silksnis Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
silkšudoņi Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
stobri Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
Ezer Ezera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
Seehof Ezera muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Engures pagastā.
pārezars Ezera pretējais krasts.
bamblis Ezera putns - dumpis.
bukšenis Ezerā sadzītu mietu kopums, kur uzkārt zvejas tīklus zvejošanas laikā.
sniedze Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus").
stinte Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus").
gurķītis Ezera salaka.
snitka Ezera salaka.
žerkle Ezera sašaurinājums.
donas Ezera seklākā daļa malas tuvumā.
stirbuļi Ezera trušļi.
videzars Ezera vidus.
videzers Ezera vidus.
spurgalvis Ezera zivs ar 15 spurām uz galvas.
limnisks Ezera, ezeram piemītošs, ezerā radies, tajā augošs vai dzīvojošs.
limn- Ezera; ūdens; saldūdens.
limni- Ezera; ūdens; saldūdens.
limno- Ezera; ūdens; saldūdens.
Ezera Ezere, Vadakstes pieteka.
Ezerupe Ezere, Vadakstes pieteka.
Essern Ezere.
isoetes Ezerenes.
isoetaceae Ezereņu dzimta.
isoetopsida Ezereņu klase.
Czenczi Ezereņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
isoetales Ezereņu rinda.
Pūtēļu grāvis Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunauces pagastā, garums - 11 km; Pūteļu grāvis.
Jūdupe Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Rubas pagastā, garums - 9 km; Jūdupīte.
Klagātupīte Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, iztek no Zvārdes ezera, garums - \~3 km, dažos avotos uzskatīta par Ezeres augšteci.
Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe.
Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe.
Šarlote Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā.
Essern Ezeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
Essern Ezeres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
šarlotnieki Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Šarlotes" iedzīvotāji.
ezervērsis Ezergailis.
ezargals Ezergals.
fizostigmīns Ezerīns - organisks savienojums, indīgs alkaloīds no Āfrikas auga t. sauc. Kalabaras pupām; lieto medicīnā un eksperimentālajā fizioloģijā.
Ezera ezers Ezeris, ezers Valmieras pagastā.
Ezeru ezers Ezeris, ezers Valmieras pagastā.
Ezerkalna ezers Ezerkalnu ezers Priekuļu pagastā.
Ezerlūku kalns Ezerlūķu pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā.
ezarmala Ezermala.
ezermale Ezermala.
ezermalieši Ezermalas iedzīvotāji.
ezermalietis Ezermalas iedzīvotājs.
ezernieks Ezermalas iedzīvotājs.
ezermalietis Ezermalieši.
ezerstiebri Ezermeldri.
ezerpils Ezermītne.
Seehof Ezermuiža.
Jeserne Ezernes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
ezernieks Ezernieki.
ezerietis Ezernieks.
Kromonova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" daļa.
Gostiuns Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Gostiņi" nosaukuma variants.
Gostyuns Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Gostiņi" nosaukums latgaliski.
Jākupeņi Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jakubki" bijušais nosaukums.
Jākupeni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jakubki" nosaukums latgaliski.
Kalviši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaļvīši" nosaukuma variants.
Kumpeni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kumpiņi" nosaukums latgaliski.
Lielā Gorovatka Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukuma variants.
Leluo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Žogotova" nosaukums latgaliski.
Lukneica Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lukņeica" nosaukuma variants.
Mozuo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Žogotova" nosaukums latgaliski.
Muortyni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mortiņi" nosaukums latgaliski.
niperieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Niperi" iedzīvotāji.
Pontuogi Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pontogi" nosaukums latgaliski.
Lauku Ruskuļova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļova" nosaukuma variants.
udrijieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Udrija" iedzīvotāji.
Vaišli Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
vaivodieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaivodi" iedzīvotāji.
Vidzjuški Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vidiški" nosaukuma variants.
Šabali Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zeņkova" otrs nosaukums.
žagatavieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Žagatava" iedzīvotāji.
žogotovieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Žogotova" iedzīvotāji.
Upurakmens Ezernieku Velnakmens - ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā.
aythya Ezerpīles - pīļu apakšdzimtas ģints.
ezarputns Ezerputns.
trapa Ezerrieksti.
Ezerrožu Ezerrožu ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 13 ha; Zaubes ezers.
Zaubes ezers Ezerrožu ezers Nītaures pagastā.
Bodenezers Ezers ("Bodensee") uz robežas starp Šveici, Austriju un Vāciju, Priekšalpos 395 m vjl., platība - 538 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais dziļums - 252 m.
Jalpuhs Ezers (Donavas limāns) Ukrainā, Odesas apgabala dienvidrietumu daļā 2 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, garums - 40 km, platums - līdz 5 km.
Pertoška Ezers Aglonas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11, 8 ha; Pertošeka ezers; Pertoškas ezers; Pertošu ezers.
Baltenītis Ezers Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, platība - 1,6 ha; Baltenis; Baltenīša ezers; Baltiņu ezers.
Baltezers Ezers Aizkraukles novada Mazzalves pagasta ziemeļu stūrī, platība - 3,5 ha.
Apezers Ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 1,6 ha.
Dēlene Ezers Alsungas pagastā, platība - 1,6 ha; Dēļezers; Dēļu ezers; Dīļu ezers.
Markakels Ezers Altajā, Kazahstānā, atrodas ieplakā starp Kurčuma un Azutava grēdu 1449 m vjl., platība - 449 kvadrātkilometru, garums - 380 km, dziļums - līdz 30 m.
Indzeris Ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers.
Lūkumietis Ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers.
Ilgājs Ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers.
Dūņenieks Ezers Alūksnes nova Jaunalūksnes pagastā, platība - 6,3 ha; Dūņu ezers.
Brutulīts Ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brutulītis.
Pameitiņa Ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,3 ha; Pameitas ezers.
Lielsloku ezers ezers Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība - 12,4 ha; Ezersloku ezers; Lielslokas ezers; Sloku ezers.
Palpieris Ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā, platība - 7,9 ha; Palpiera ezers; Palpiers; Palpieru ezers; Rēveļu ezers.
Cirītis Ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2,5 ha; Cirīša ezers; Cīrīša ezers.
Mudenieks Ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 3,5 ha; Madenieku ezers; Medinieku ezers; Mudenieku ezers; Mudinieku ezers.
Trumulītis Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts.
Sūneklis Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,7 ha; Sūnekļa ezers.
Smilšājs Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā; platība - 2,3 ha; Smilšu ezers.
Pātražs Ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, 106,6 m vjl., platība - 31 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,44 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, gar krastmalu aizaudzis; Patražu ezers; Potrašu ezers.
Ķirlītis Ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,1 ha; Kirlīts; Ķirlīša ezers; Ķirlīšu ezers; Ķirlīts.
Pārmetnis Ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 7,4 ha; Pārmetņa ezers; Pārmetņu ezers.
Delviķītis Ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 1,1 ha.
Kvēpītis Ezers Alūksnes pilsētā, platība - <1 ha.
Križovs Ezers Andrupenes pagastā, platība - 25,2 ha; Križovas ezers; Križava ezers; Križutu ezers.
Rūbežu ezers ezers Andzeļu pagastā, \~0,5 km no Ežezera ziemeļu piekrastes, platība 5,3 ha, gandrīz apaļš, diametrs - \~300 m.
Sevans Ezers Armēnijas austrumu daļā, atrodas tektoniskā ieplakā starp Armēnijas kalnienes grēdām 1900 m vjl., platība - 1240 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 83 m, ietek 28 nelielas upes, iztek Araksas pieteka Razdana.
Vadzols Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 125,7 m vjl., platība - 9,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~350 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Vadzola ezers; Vadzolas ezers.
Driksnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers.
Vanadziņš Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
Starpezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers.
Dibenezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers.
Melnezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers.
Timsenis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers.
Sakārnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis.
Mičigans Ezers ASV (angļu val. "Lake Michigan"), Lielo Ezeru sistēmā, 177 m vjl., platība - 58000 kvadrātkilometru, garums - 490 km, platums - līdz 189 km, lielākais dziļums - 280 m, sestais ietilpīgākais ezers pasaulē - 4900 kubikkilometru.
Babīte Ezers Auces novada Īles pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Driškins Ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 60,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 750 m, lielākais platums - 370 m, lielākais dziļums - 5 m, eitrofs, daļējs aizaugums, dibenā dūņas; Driškina ezers; Drišķu ezers.
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers.
Baltezers Ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 19,5 ha; Baltmuižas ezers.
Arlaka ezers ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 2,5 ha.
Adatiņa Ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā, tās ziemeļu daļā, platība - 1 ha; Adatiņas ezers.
Bezvārdis Ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - \~1 ha.
Dubiķis Ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers.
Dobene Ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m.
Bērzezers Ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība – 5,6 ha, garums – \~300 m, lielākais platums – \~200 m; Bērzu ezers.
Mācītājezers Ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Liesma ezers; Liesmas ezers.
Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers.
Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers.
Ugarinka Ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers.
Šengeidas ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 150,0 m vjl., platība — 59,8 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,7km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Ezerenes ezers; Senheidas ezers; Šēnheidas ezers.
Aterezers Ezers Austrijā ("Atter See"), Augšaustrijā, Zalckammergūta masīvā 467 m vjl., platība - 4680 ha, dziļums - līdz 171 m; Kammerezers.
Vipēdis Ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis.
Baltezers Ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Cieceres pagastā, 121,5 m vjl., platība - 35 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,7 m, lielākais dziļums - 17,8 m, eitrofs ezers, aizaugums - 10-15%; Baltais ezers.
Zebrus ezers Ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Dobeles novada Bikstu pagastā, 86,5 m vjl., platība - 412 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 1,75 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs; Zebras ezers; Zebres ezers.
Baltezers Ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers.
Ušurs Ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, 112,6 m vjl., platība - 161 ha, garums - 3,2 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 40 m, eitrofs, aizaugums - \~13%; Ušura ezers; Ušuru ezers.
Laukezers Ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Kūku pagastā, 103,6 m vjl., platība - 52,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 19,8 m, kanāls savieno ar \~100 m uz austrumiem esošo Ilzenieku ezeru, eitrofs, aizaugums - 4%; Lauku ezers.
Ļūbasts Ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts.
Lubāns Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers.
Kalnis Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers.
Lazdags Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers.
Sasikkels Ezers Balhaša-Alakola ieplakā 374 m vjl., Kazahstānā, platība - 736 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 4,7 m, līmenis mainīgs, augstākais vasarā.
Lagažs Ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 8,2 ha; Lagaža ezers; Lagažu ezers.
Raicinis Ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 22,8 ha, iztek Raicene; Raicene; Raicenes ezers.
Dalainors Ezers Bargas plakankalnē, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Hulun Nur"), platība - mainīga, vidēji \~1100 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6-9 m; Huluņči.
Baltezers Ezers Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, platība - 3,9 ha.
Aklezers Ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu nomalē, platība 24,6 ha, iztek Daugavas pieteka Vitkops.
Pulksteņezers Ezers Carnikavas pagastā starp Gauju un Dzirnezeru, platība - 3,8 ha, garums - 320 m, lielākais platums - 170 m, lielākais dziļums - 5,0 m, mezotrofs, gar krastu maz apaudzis, vidū dūņas; Pelksteņa ezers; Pulksteņa ezers; Pulksteņu ezers.
Bezdibens Ezers Cēsu novada Inešu pagastā, platība - 1,5 ha.
Pagūzis ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,1 ha; Pagūžu ezers; Ezeriņu ezers.
Eiķēnu ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 10,4 ha; Eiķeni; Ēķenu ezers.
Kapainītis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha.
Dziļūksnis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,2 ha; Dziļūksnietis; Dziļūksnītes ezers; Dziļūksnes ezers; Dziļūkstes ezers; Dziļūkstis.
Klebēķītis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,8 ha; Klabēķītis; Klebeku ezers; Klebeķu ezers.
Raunis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 2,2 ha; Raunas ezers; Rauņu ezers.
Klebēķītis Ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,2 ha; Klabēķis; Klabēķu ezers; Klebekļu ezers; Klebeķis; Klebēķis; Klebeķu ezers.
Baltais ezers ezers Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība — 1,1 ha; Boltiņkijs ezers, Svetļenkas ezers; Svetļinkijs ezers.
Garasts Ezers Dagdas novada Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mačulkas ezers; Mačulkas III ezers; Mačuļu ezers.
Kaļveits Ezers Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, platība - 33,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs, aizaugums 17%; Kalvišu ezers; Kalvīšu ezers.
Iļdzeits Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie Šķipiem, platība - 12,8 ha, lokveida, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ildzis; Ildzas ezers; Ilza ezers.
Galšūns Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Dagdas pagastā, 161 m vjl., platība - 65,3 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Galšums; Galšūnu ezers; Rabšu ezers; Rapšu ezers.
Kulis Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 148,6 m vjl., platība - 35,8 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 nelielas salas, eitrofs, aizaugums - 5%: Kuļu ezers; Kūļu ezers.
Balts Ezers Dagdas pauguraines nolaidenumā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā, 163,6 m vjl., platība – 58,2 ha, garums – 2,0 km, lielākais platums – 0,3 km, vidējais dziļums – 7,1 m, lielākais dziļums – 24,3 m, aizaugums – tikai 5%, bagāts zivīm; Balta; Baltais; Baltas ezers; Bolta ezers.
Bezdonka Ezers Daugavpils pilsētā, platība - 1 ha.
Zirgezers Ezers Daugavpils pilsētas Vizbuļu apkaimē, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 4,9 m; Zirgu ezers; Žirgas ezers.
Plocins Ezers Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu nomalē, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 5 m; Platinkas ezers; Plocinkas ezers; Plotičku ezers.
Bindžu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība - 7 ha; Binzes ezers; Vinzes ezers.
Ezerkalnu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā, platība — 1 ha; Ezerkalna ezers.
Melnezers Ezers Dobeles novada Annenieku pagastā, platība - 1 ha.
Linmērcis Ezers Dobeles novada Naudītes pagastā, platība - <1 ha; Linmārcis.
Melnezers Ezers Dobeles novada Naudītes pagastā, platība - 1,1 ha; Mūrīšu ezers.
Velniņš Ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Velniņš.
Sūnekļa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,1 ha; Sunekļu ezers.
Goģa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,7 ha; Goga ezers; Strazdu ezers.
Zeļenka ezers Eglaines pagastā, platība - 2 ha.
Mazais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, \~94 m vjl., platība - 19,9 ha, garums - \~1,1 km, platums - 0,2 km; Klauces ezers; Klauces II ezers.
Lielais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, 92,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 1,5 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 22,6 m; Klauces I ezers; Klauces ezers.
Sepenes ezers ezers Embūtes pagastā, 88,1 m vjl., platība — 67 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs, aizaugums — 60%; Sepes ezers.
Raudenes ezers ezers Embūtes pagastā, platība - <1 ha; Raudeņu ezers.
Krišjāņu ezers ezers Embūtes pagastā, platība — 1,1 ha.
Putnu ezers ezers Engures novada Lapmežciema pagastā, platība - 1,4 ha, dziļums - līdz 0,9 m.
Kugrainis Ezers Engures novada Lapmežciema un Smārdes pagastā, platība - 8 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Kūdraines ezers; Kugraines ezers; Vīķaloma ezers.
Afreras ezers ezers Etiopijā (_‘Afrēra YeCh’ew Hāyk’_), Afaras kililā, Denakilas ieplakā.
Abajas ezers ezers Etiopijā ("Ābaya Hāyk'"), garums - \~80 km, vairākas salas.
Abhebida ezers ezers Etiopijā un Džibutijā (_Ābnē Bid Hāykʻ_), platība 320 km^2^ (~17x19 km), maksimālais dziļums 37 m.
Tanas ezers ezers Etiopijas kalnienē (angļu val. "Lake Tane") 1840 m vjl., platība — 3100-3600 kvadrātkilometru (attiecīgi sausuma un lietus perioda beigās), garums — 75 km, platums — līdz 70 km, dziļums — 5-10, maksimālais dziļums — \~100 m, daudz salu, iztek Abaja (Zilā Nīla).
Šabaļu ezers ezers Ezernieku pagastā, platība - 1,9 ha.
Rošu ezers ezers Ezernieku pagastā, platība - 2,1 ha.
Samaneits ezers Ezernieku pagastā, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 8,1 m; Samaņu ezers.
Vidusezers Ezers Garkalnes novadā, platība - 10 ha; Vidus ezers; Lielais Mārku ezers.
Dūņezers Ezers Garkalnes novadā, platība - 4,9 ha; Lēpītis.
Melnezers Ezers Garkalnes pagastā, 2 km uz dienvidiem no Garkalnes, platība - 5,8 ha, garums - 360 m, lielākais platums - 210 m, lielākais dziļums - 2,1 m, ietilpst Zaķumuižas sūkņu stacijas sanitārās aizsardzības zonā.
Sakovas ezers ezers Grāveru pagastā, platība — 20,4 ha; Cakovas ezers; Eižvertiņš; Eižvertiņu ezers; Eižvērtiņu ezers.
Opulītis Ezers Gulbenes novada Beļavas pagasta ziemeļu daļā, platība - 11 ha, garums - \~700 m, platums līdz \~170 m.
Pakurlītis Ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers.
Umbezers Ezers Gulbenes novada Lejasciena pagastā, platība - 4,2 ha; Umba; Umbas ezers; Umbazars; Umbis.
Teļezers Ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,1 ha; Teļu ezers.
Uķis Ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 3,6 ha; Uku ezers; Ūķis.
Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā).
Mezītis Ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers.
Sārumezers Ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums.
Peipuss Ezers Igaunijā un Krievijā (Pleskavas apgabalā) 30 m vjl., Igaunijai pieder 44% ezera teritorijas, Krievijai - 56%, platība - 3555 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 15 m, daudz salu.
Pihajervs ezers Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā, iztek Emajegi.
Vertsjervs Ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers.
Lustbergas ezers ezers Ilūkstes novada Eglaines pagastā, platība — 19,7 ha; Lustberga ezers.
Hammārs Ezers Irākā ("Hammar"), Eifratas lejteces rajonā, platība - 2000-5000 kvadrātkilometru (atkarībā no Eifratas ūdenslīmeņa un paliem), garums - 120 km, platums - līdz 20 km, dziļums - 1-2 m.
Hāmūns Ezers Irānas kalnienes Sistānas beznoteces ieplakā \~500 m vjl., Irānā pie robežas ar Afganistānu, bezlietus periodā sadalās vairākos atsevišķos ezeros.
Trazimēns Ezers Itālijas vidienē ("Lago Trasimeno"), platība - 128 kvadrātkilometri (lielākais Apenīnu pussalā), līdz 8 m dziļš, vietām purvaini krasti, notece pa Anhilāru uz Tibru.
Pukaki Ezers Jaunzēlandes Dienvidsalā ("Lake Pukaki"), Kenterberijas reģionā, platība - 70 kvadrātkilometru.
Bukūzis ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, platība - 3,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~120 m; Buka ezers; Bukānes ezers; Bukauzes ezers; Bukūža ezers.
Gardaunis Ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers.
Švēriņu ezers ezers Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība - 1,4 ha; Ezeriņš; Skudru ezers; Sveriņa ezers; Svēriņu ezers; Švāriņa ezers; Švāriņu ezers; Šveriņa ezers.
Baltezers Ezers Jersikas līdzenumā, Augšdaugavas novada Vaboles pagastā 6 km uz dienvidrietumiem no Kalupes, 101,4 m virs jūras līmeņa, garums - 1,2 km (ziemeļu-dienvidu virzienā), dziļums - līdz 15,8 m.
Vinipegs Ezers Kanādas dienvidos (angļu val. "Lake Winnipeg"), 217 m vjl., platība - 24300 kvadrātkilometru, garums - 436 km, platums - līdz \~100 km, lielākais dziļums - 36 m.
Vinipegosiss Ezers Kanādas dienvidos (angļu val. "Lake Winnipegosis"), 252 m vjl., platība - 5400 kvadrātkilometru, garums - 195 km, lielākais dziļums - 12 m.
Greitsleivleiks Ezers Kanādas rietumu daļā (angļu val. "Great Slave Lake"), Ziemeļrietumu Teritorijās, 150 m vjl., platība - 28400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 614 m; Lielais Vergu ezers.
Greitbērleiks Ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri.
Kurgaldžins Ezers Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidu daļā, blakus Tengiza ezeram.
Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
Zaisans Ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m.
Umbezers Ezers Kolas pussalā 152 m vjl., Krievijas Murmanskas apgabalā, platība - 422 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 115 m, notece pa Umbu uz Kandalakšas līci Baltajā jūrā.
Lovezers Ezers Kolas pussalā 153 m vjl., Krievijā, Murmanskas apgabalā, platība - 200 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 35 m, tektoniskas izcelsmes, notece pa Voroņju uz Barenca jūru.
Dubulis Ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība 10,2 ha; Dubļu ezers.
Borauga Ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 22,5 ha; Dauguļu ezers.
Bedinka Ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 8,9 ha; Bedenkas ezers; Bedinkas ezers; Betinka ezers.
Eglīca ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība – 2,5 ha; Eglītes ezers; Svetļinkaja ezers.
Lubāniņš Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,9 ha; Lubančika ezers; Lubančiks.
Ūgliņs Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 16,9 ha; Ogliņa ezers; Ugliņas ezers; Ugļu ezers.
Iudrineits Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2 ha; Judriņkijs ezers; Jūdriņš; Ūdriņas ezers.
Plaudiņs Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 22,2 ha; Plaudineitis; Plaudineits; Plaudinis; Plaudiņš; Plaudiņa ezers; Plaudiņu ezers; Plaudīšu ezers; Plavdiņa ezers.
Maceņš Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 8,1 ha, dziļums - līdz 1 m, aizaugošs; Mateja ezers; Mateļa ezers; Mateļu ezers; Mateņu ezers.
Juguļu ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu nomalē, platība - 4,1 ha.
Dubuleits ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - \~8 ha.
Nomaškaļs ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,1 ha; Namačkalis; Namačkalnu ezers; Namačkalu ezers; Namaškalu ezers; Kamaškalu ezers.
Boļtiņais ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,4 ha; Beļenkoje; Bieļenkoje.
Kāšūns Ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,7 ha; Kaušanu ezers; Kaušaņu ezers.
Paholku ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība — 2,2 ha.
Plataču ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība 2,2 ha.
Ustubnīks Ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 145,4 m vjl., platība - 17 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 12,2 m, aizaugums - \~15%; Uztupnieku ezers; Ustubņiku ezers.
Zīmeļs Ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,8 ha; Ziemeļu ezers; Zimeļu ezers.
Rinģis Ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 20,7 ha; Černavu ezers; Rinču ezers.
Dubinka Ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 2,3 ha, Dubinas ezers; Dubinkas ezers.
Baļščina Ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 7 ha; Balticas ezers; Baltijas ezers; Baltu ezers.
Varkļons Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - <1 ha.
Guļbiņš Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 14,4 ha; Gulbena ezers; Gulbinas ezers; Gulbīša ezers; Gulbīšu ezers; Gulbītis; Guļbinas ezers.
Nameņš Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 4,6 ha; Namiņa ezers; Namiņš; Nemeta ezers.
Lejs Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība 177,4 ha, līčains, 3 salas; Lejas ezers.
Dūneklis Ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - 2 ha, Dunekļa ezers; Dūnekļa ezers.
Dolgoje Ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - 2,5 ha.
Kaloda Ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 6,6 ha; Koloda; Kolodas ezers.
Čornoje Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā un Baltkrievijā.
Mošņica Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10 ha; Moščnīcas ezers; Mošņicas ezers.
Mateika Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10,2 ha; Maceika; Maceiku ezers; Mateikas ezers; Moseikas ezers.
Orļinoje Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 8 ha; Ērgļu ezers; Oriol; Orlas ezers; Orļonoka ezers.
Trudiņka Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība 4,4 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Trudinkas ezers; Trudniku ezers; Trudņika ezers; Trudņiku ezers.
Margaucis Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11 ha; Margancis; Marganča ezers; Margaucu ezers; Margauča ezers; Margavicu ezers; Margaviču ezers; Margolta ezers; Marguca ezers.
Rūbežnīks Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11,3 ha; Robežnieku ezers; Rūbežu ezers.
Teneiss Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 12 ha; Tenisa ezers; Tenīsa ezers; Teņa ezers.
Kauseņš Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 13,8 ha; Kausiņš; Kausiņu ezers; Kovšika ezers; Kovšuna ezers.
Lubāns Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 5,2 ha; Lubančiku ezers; Lubāniņš; Lubānu ezers.
Lača Ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega.
Čebarkuls Ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabalā.
Bolons Ezers Krievijā, Habarovskas novadā, 18,7 m vjl., platība - 338 kvadrātkilometri, garums - \~70 km, platums - līdz 20 km, dziļums - 3-4 m; Nuriodžals, Boulenodžals.
Jenisjervi Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā ("Jaenisjaervi"), uz Somijas robežas 64 m vjl., platība - 200 kvadrātkilometri, garums - 26 km, platums - līdz 14 km, vidējais dziļums - 12 m, lielākais - 57 m, pēc Jenisjoki aizsprosta uzcelšanas pārvērsts ūdenskrātuvē.
Ņuks Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā, Rietumkarēlijas augstienes ziemeļu daļā 134 m vjl., platība - 214 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 40 m, līčains, daudz salu.
Kerets Ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļos 91 m vjl., platība - 275 kvadrātkilometri (kopā ar salām), vidējais dziļums 4,5 m, lielākais dziļums - 26 m, \~130 salu (kopējā platība - 50 kvadrātkilometru).
Topezers Ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 109 m vjl., platība - 986 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 56 m, krasta līnija izrobota.
Labazs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā 47 m vjl., platība - 470 kvadrātkilometru, ietek - Ņelzja un Jema, iztek - Bogaņida, caurteka savieno ar Hargi ezeru.
Jesejs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži.
Kovdezers Ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri.
Imandra Ezers Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas rietumos 127 m vjl., platība - 812 kvadrātkilometru, garums - >100 km, vidējais dziļums - 13 m, lielākais - 67 m, daudz līču, zemesragu, >140 salu.
Bustahs Ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas-Indigirkas zemienē 7 m vjl., platība – 249 kvadrātkilometri; Buusaahs.
Bologoje Ezers Krievijā, Tveras apgabalā, šīs pilsētas teritorijā.
Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera.
Udils Ezers Krievijas Habarovskas novadā, Amūras lejteces kreisajā krastā 2,6 m vjl., platība - 330 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5 m, garums - 50 km, platums - 9 km.
Orels Ezers Krievijas Habarovskas novadā, platība - 314 km^2^, dziļums - līdz 3,8 m, krasti zemi, purvaini.
Sjamezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 106 m vjl., platība - 266 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 24 m, 80 salu ar kopējo platību 4,3 kvadrātkilometri, krasti zemi, smilšaini, akmeņaini.
Segezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m.
Vodlezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikas dienvidaustrumu daļā 136 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 16 m, \~200 salu.
Pēezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 100 m vjl., platība - 659 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 49 m, >30 salu (kopējā platība - 96 kvadrātkilometri), krasti augsti, stāvi, klinšaini.
Otradnoje Ezers Krievijas Ļeņingradas apgabalā, uz rietumiem no Lādogas ezera, 19 m vjl., platība 6600 ha.
Mogotojevo Ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers.
Vože Ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru.
Jērkules ezers ezers Krimuldas pagastā, platība - 13,8 ha, garums - 550 m, lielākais platums - 380 m, dziļums - 0,5-1 m, apkārt kūdrājs, aizaugums, dibenā dūņas; Erkules ezers; Ierkules ezers.
Stulbezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,4 ha; Plāču ezers.
Kaķēnezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,5 ha; Kaķēnu ezers; Kaķezers; Kaķīšu ezers; Kaķītezers; Kaķītis; Kaķu ezers.
Tulnikezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2,9 ha; Tulniku ezers; Tūļnieku ezers; Ulnika ezers.
Kuikarezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,5 ha; Kuikata ezers; Kuikatu ezers; Kuiķenu ezers; Kurkatas ezers.
Mācītājezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 6,2 ha; Mācītāja ezers; Mācītāju ezers.
Ērkuls Ezers Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, platība - 6,4 ha; Ērkulis; Ērkules ezers; Ērkuļu ezers.
Bezdibenis Ezers Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 2,2 ha; Bezdibeņa ezers.
Zilonis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 48,6 m vjl., platība - 16,4 ha, lielākais dziļums - 5,1 m; Dzilonis; Zilona ezers; Zilonīša ezers; Ziloņa ezers; Ziloņu ezers; Zīloņu ezers.
Gulbis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 49,7 m vjl., platība - 24,6 ha, lielākais dziļums - 3,1 m; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
Sūnezers Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,4 ha; Sūdu ezers; Sūnu ezers; Sūniņu ezers.
Sventiņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,5 ha; Sventiņu ezers.
Trienīte Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Preinīšu ezers; Prienītis.
Čiekuriņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 1 ha.
Ezeriņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 1 ha.
Āšezers Ezers Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - <1 ha.
Maničgudils Ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini.
Usmas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzdenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība — 3470 ha, kopā ar salām 3890 ha, garums — 13,5 km, lielākais platums — 6 km, vidējais dziļums — 5,4 m, lielākais dziļums — 27 m, ietek 10 upes, iztek Engure, eitrofs, aizaugums — 5%.
Pluncezers Ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers.
Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda.
Gaojouhu Ezers Ķīnas austrumu daļā ("Gaoyou Hu"), Lielajā Ķīnas līdzenumā, platība - \~1200 kvadrātkilometru, sekls, pa Lielo kanālu notece uz Jandzi, izmanto apūdeņošanai.
Hundzehu Ezers Ķīnas austrumu daļā ("Hongzehu"), platība - 3180 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m, izveidojies 1403.-1424. g. pēc Lielo kanālu ietverošo dambju izbūves.
Taihu Ezers Ķīnas austrumu daļā uz dienvidiem no Jandzi, 17 m vjl., platība - 2200-3600 kvadrātkilometru, atkarībā no sezonas, vidējais garums - 60 km, platums - līdz 45 km, dziļums - 12 m, \~90 salu.
Duntinhu Ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Dongting Hu") garums - 45 km, platums - \~25 km, platība mainās no 2000 kvadrātkilomeriem pie zema ūdens līmeņa, līdz 12000 kvadrātkilometriem kopā ar appludinātajām teritorijām, dziļums - līdz 15 m.
Bagraškels Ezers Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Baghrash Köl"), plašā Austrumtjanšana ieplakā 1030 m vjl., platība - 1380 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 16 m; Bostens.
Ulungurs Ezers Ķīnas ziemeļrietumos, Džungārijas ieplakas ziemeļu daļā 468 m vjl., platība - 850 kvadrātkilometru, pietece no Ulunguras upes.
Tornetresks Ezers Lapzemē, Zviedrijas teritorijā aiz polārā loka, 342 m vjl., platība - 330 kvadrātkilometru, lielākais garums - 70 km, lielākais dziļums - 168 m.
Jāšezers Ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers.
Lielais Košiuns ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Ezernieku pagastā, 208,5 m vjl., platība - 36,5 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 13,2 m, 2 salas (katra 0,1 ha); Kāšūns; Košena ezers; Patmalnieku ezers.
Adamovas ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 174,8 m vjl., platība - 32,0 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Adamova ezers; Vilku ezers.
Seklis Ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers.
Dziļezers Ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers.
Galdacis Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 153,6 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,9 m.
Kauguris Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers.
Dziļūts Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers.
Sedzeris Ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers.
Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis.
Jazinks Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers.
Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Elzas ezers; Ilzas ezers.
Sivers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers.
Ežezers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers.
Ots Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers.
Drīdzs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers.
Indrs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers.
Cārmins Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers.
Skaists Ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 162,1 m vjl., platība - 46,7 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, aizaugums - \~8%.
Olksns Ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers.
Salmejs Ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers.
Aglonas ezers ezers Latgales augstienes malā, 144 m vjl., Preiļu novada Aglonas pagastā, platība - 33 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,4 km, vidū dziļums - >3 m; Egles ezers.
Salājs Ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs.
Asariņs Ezers Latvijā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 3,9 ha.
Atpilis Ezers Latvijā, Trikātas pagastā, platība - 4 ha; Atpiļu ezers.
Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe.
Lohness Ezers Lielbritānijā ("Loch Ness"), Skotijas ziemeļos, platība - 5600 ha, garums - 38 km, dziļums - līdz 230 m, Kaledonijas kanāla sastāvdaļa.
Hirgisnurs Ezers Lielo ezeru ieplakā Mongolijas ziemeļrietumu daļā ("Chirgis Nuur"), 1028 m vjl, platība - 1407 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 80 m.
Hūrons Ezers Lielo ezeru sistēmā (angļu val. "Lake Huron"), uz ASV un Kanādas robežas 177 m vjl., platība - 59590 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 229 m, pēc lieluma otrais no Lielajiem ezeriem, septītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 3540 kubikkilometru.
Lodis Ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība 1320 ha, dziļums - līdz 16,5 m, savienots ar vairākiem apkārtnes ezeriem, caur to tek Šventoja.
Metelis Ezers Lietuvā, Suduvas augstienē, platība - 1280 ha, dziļums - līdz 15 m.
Didžulis Ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alitas apriņķī, platība - 912,7 ha.
Žuvints Ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alītas apriņķī, platība 1030 ha.
Melnīts Ezers Liezēres pagastā.
Dūņezers Ezers Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, platība - 135,6 ha, garums - 4,75 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1 m, iztek Svētupe; Dūņu ezers; Limbažu Dūņezers.
Riebezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera.
Dziļezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma centrālajā daļā, platība - 32 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 260 m, vidējais dziļums - 8,3 m, dibens smilšains, bedrains, ar 10 m augstu slieksni starp 2 dziļumiem (~32 m un 26,4 m); no Riebezera visā garumā to atdala \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle; Domeru ezers.
Ģerķīšezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 8,4 ha; Gerķīšu ezers; Ģerkisu ezers; Jerkisa ezers; Jerķiša ezers; Jerķīšezers.
Bruņķītis Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 14,8 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Bruņķa ezers; Bruņķīša ezers.
Ceļmalezeriņš Ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Umurgas-Augstrozes ceļa, platība - 0,8 ha.
Līņezers Ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 1,3 ha.
Melnezers Ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 6,1 ha.
Višezers Ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, Laugas purvā, platība - 10,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, iztek Ķīšupe; Viešezers; Laugas ezers; Viršu-Linu ezers; Viršu-Višu ezers.
Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers.
Koteļoks Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 1,7 ha; Kaķeloks; Kotalaka ezers; Kotoloka ezers.
Dolgoje Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 11,3 ha; Dolgojes ezers.
Kovšezers Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 19,7 ha; Kaušezers; Kovša ezers; Kovšu ezers; Šaurais ezers.
Volčaks Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 2,9 ha; Volčaku ezers.
Glušņaks Ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - <1 ha; Ezernieku ezers.
Kancieris Ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - <1 ha.
Okuņovka Ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 1,9 ha; Okunevkas ezers; Okuņevkas ezers; Rokuņoka ezers.
Nirinka Ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 5,3 ha.
Kuslītis Ezers Madona novada Liezēres pagastā, platība \~1,3 ha; Ezeriņa ezers; Ezeriņš; Lielais Kušļa ezers.
Dzirkstums Ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 2,8 ha; Dzirkstēnu-Skujiešu ezers; Dzirkstuma ezers.
Sasēris Ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 9 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Sasera ezers; Sasēres ezers; Saseru ezers; Sazoru ezers.
Sīksnis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - <1 ha.
Žautrītis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,3 ha.
Brencītis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,5 ha; Brencēnu ezers.
Zābaks Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 6,0 ha; Zābaciņš; Zābaka ezers; Zābaku ezers.
Virkstenis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 7,1 ha; Virkstēnu ezers; Virksteņu ezers; Virkstiņu ezers.
Dēklainis Ezers Madonas novada Bērzaunes un Aronas pagastā, platība - 5,1 ha; Daklaiņu ezers; Deklaiņu ezers; Dēklaiņu ezers.
Bakans Ezers Madonas novada Dzelzavas pagastā, 114 m vjl., platība - 7,6 ha, apaļa ezerdobe, diametrs - >300 m, lielākais dziļums - 3,5 m; Bakanu ezers; Bakānu ezers; Bokanu ezers; Kroņu-Bakanu ezers.
Briežezeriņš Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Brieždobe.
Muklājs Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Mūklājs; Muklāju ezers.
Reiteris Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha.
Sienezers Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha.
Dziļūksnītis Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1 ha; Dziļūkšņa ezers.
Bezdibenītis Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha; Bezdibenīts; Bezdibens.
Asarezeriņš Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha; Asaru-Ķemeru ezeriņš; Ķemerezeriņš.
Sivēniņš Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sivēnītis.
Iglītis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha.
Labulītis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha.
Stārbulis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha; Stārbuļu ezers; Storbuls; Storbuļu ezers.
Mukulītis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,2 ha; Mukulīts.
Gulbeniņš Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers.
Ūbēris Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 30,6 ha, dziļums - līdz 2,3 m; Ubera ezers; Ubēra ezers; Ūbēres ezers; Uberu ezers.
Pluķis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 5,4 ha; Pluku ezers; Puļķu ezers.
Āķis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Asinsezers Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Pārkārtnis Ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,5 ha.
Miklājs Ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1 ha; Miglājs; Miklais ezers; Miklojs.
Docītis Ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1,2 ha; Docīšu ezers.
Bābons Ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Dzērvīte Ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,4 ha.
Limenezers Ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,9 ha; Limanu ezers; Limenas ezers; Limenes ezers; Limeņu ezers.
Liniņš Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,1 ha; Līniņš; Liniņu ezers.
Ilziņš Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,4 ha; Ildziņš; Ilziņa ezers; Ilziņu ezers.
Praulītis Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 2,2 ha; Praulīša ezers; Praulīšu ezers.
Ižezers Ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2,4 ha; Išezers; Ežezers.
Bļodonis Ezers Madonas novada Sausnējas pagasta ziemeļaustrumu daļā, platība - 5,1 ha; Bļodas ezers; Bļodona ezers; Bļodoniešu ezers; Bļodonīša ezers.
Avošiņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, augstākais ezers Latvijā, platība - 2,2 ha; Avotiņš; Lašu ezers; Lošu ezers.
Asmenītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, platība - 17 ha; Asmenīša ezers; Asmeņa ezers, Asmeņu ezers.
Līmenītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - \~1 ha.
Maulītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - <1 ha; Maulejas ezers.
Kūsītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,1 ha; Garmuižas ezers; Kaušu ezers; Kutišu ezers.
Laipītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,2 ha; Laipīšu ezers; Laipīts; Laipu ezers.
Jaunēlītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2 ha.
Linezers Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2,6 ha; Linu ezers.
Ilziņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers.
Dēlītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 1,5 ha; Dēliņu ezers.
Aklītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Kūrītis Ezers Madonas pagasta Lazdonas pagastā, platība - <1 ha.
mežezers Ezers mežā.
Raunaisis Ezers Mežoles paugurainē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 206,6 m vjl., platība - 31,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, iztek Rauna; Raunaizis; Raunaiža ezers; Raunaižu ezers; Raunas ezers.
Harnūrs Ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru.
Harusnūrs Ezers Mongolijas rietumos ("Har us nuur"), Lielo rezeru ieplakā 1157 m vjl., platība - 1486 kvadrātkilometri, dziļums - 15-20 m, notece uz Harnūra ezeru.
Huvsguls Ezers Mongolijas ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1645 m vjl., platība - 2620 kvadrātkilometru, garums - 134 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 238 m, ietek 46 upes, vienīgā notece pa Egu (Egingolu) uz Selengu.
Briņķu ezers ezers Nīkrāces pagastā pie robežas ar Embūtes pagastu, platība — 11,7 ha, iztek Šķērvelis.
Eijerens ezers Norvēģijā, Ākešhusas un Estfollas filkē.
Vanšē ezers Norvēģijā, Estfollas filkē.
Tirifjords Ezers Norvēģijas dienvidos, uz ziemeļrietumiem no Oslo 63 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, līčains.
Resvatne Ezers Norvēģijas vidienē, Nūrlannes filkā 374 m vjl., platība - 189 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 25 m, līčains.
Abzītis Ezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība - 1 ha.
Vardulis Ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā, platība - <1 ha; Igluma ezers.
Buenosairess Ezers Patagonijas Kordiljerā (sp. val. "Lago Buenos Aires"), uz Čīles un Argentīnas robežas, 215 m vjl, platība - 2400 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - līdz 26 km.
Navelvapi Ezers Patagonijas Kordiljeras priekškalnēs ("Lago Nahuel Huapi") 767 m vjl., Argentīnā, platība - 550 kvadrātkilometru, garums - 72 km, platums - 1,5-8 km, lielākais dziļums - 438 m.
Līņezers Ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 2,7 m vjl., platība - 8,5 ha, garums - 400 m, lielākais platums - 270 m, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,0 m, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, stipri aizaudzis; Linezers; Līņu ezers.
Duņieris Ezers Piejūras zemienē, Tukuma novada Lapmežciema pagastā, 2 km uz dienvidrietumiem no Lapmežciema, 1,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 0,7 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 0,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Dūņera ezers; Dūņers; Dūņeris; Dūņieris; Dūņiers; Dūņu ezers.
Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā.
Dūņezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers.
Dzirnezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās.
Ummis Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers.
Kaņieris Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers.
Ķīšezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers.
Klāņezers Ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers.
Mamrijs Ezers Polijā ("Mamry"), Vamrijas-Mazūrijas vojevodistē, Mazuru ezeru augstienes ziemeļos, 116 m vjl., platība - 104,4 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 43,8 m, glaciālas izcelsmes, daudz salu un pussalu.
Ņegocins Ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, platība - 2670 ha.
Limanka Ezers Preiļu novada Aizkalnes pagastā, platība - 12,7 ha; Limankas ezers; Limaņu ezers; Liminkas ezers; Limonka.
Līnaizis Ezers Raunas novada Drustu pagastā, 177,4 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - \~0,35 km; Linaiša ezers; Linaišu ezers.
Vusars Ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - 13,3 ha; Aizezers; Jūseris; Usaru ezers; Vusaru ezers; Vuseru ezers; Userovas ezers; Useru ezers.
Kapineits Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers.
Līduča Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 3,2 ha; Leidaču ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Medņevkas ezers; Pidaču ezers.
Līdacis Ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 3,8 ha; Līdočka; Līdočkas ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers.
Guļbeits Ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,5 ha; Gulbītis; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
Aklis Ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,8 ha.
Daņilova Ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 1,4 ha; Daņilovas ezers; Daņilovkas ezers.
Joniku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,7 ha; Bidzānu ezers; Eniķu ezers; Eničku ezers.
Dēlinis Ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,3 ha; Dēliņa ezers.
Cirvītis Ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 2,5 ha.
Padieleits Ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 3,5 ha; Padēlis; Padelis.
Lubāniņš Ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,1 ha; Lubaniņa ezers; Lubāniņas ezers.
Mazazars Ezers Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, caurtek Zušupe, platība - 3,4 ha; Mazezers.
Jušu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha; Jusu ezers; Ežu ezers.
Gluhars Ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha.
Purišs Ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 10,1 ha; Puraša ezers; Puriša ezers; Pūriša ezers; Pūrīšu ezers; Puroša ezers; Purša ezers; Puršu ezers.
Žierkleits Ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 20,3 ha; Žerklis; Žerkļu ezers; Žirklītis.
Gluhoje Ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,2 ha.
Timseņš Ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,4 ha; Timsiņa ezers; Tomsiņa ezers; Tumsiņa ezers; Tumšņa ezers.
Veduščeje Ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 7,6 ha.
Aprūbs Ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta austrumos pie robežas ar Ludzas rajona Ņukšu pagastu, platība 1,7 ha.
Vizulītis Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 11,6 ha, dziļums - līdz 5,3 m.
Nirītis Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 2,4 ha; Niriņa ezers; Niriņš.
Iugulovs Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers.
Lukstenītis Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, Platība <1 ha; Lukstiņu ezers.
Ilziks Ezers Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Aizputes novada Kalvenes pagastā pie Skrundas novada robežas, platība - 15,2 ha, garums - 980 m, lielākais platums - 170 m, vidējais dziļums - 6,6 m, lielākais dziļums - 21,9 m; Ilzika ezers; Ilzikas ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers.
Linezers Ezers Rīgā, Biķernieku meža austrumu daļā, platība - 2,3 ha, garums - \~190 m, lielākais platums - \~110 m, lielākais dziļums - 2,8 m; Linu ezers.
Gaiļezers Ezers Rīgā, Mežciema ziemeļu daļā, Hipokrāta un Gaiļezera ielas sazarē, platība - 7,6 ha, dziļums - līdz 1,7 m, ezerdobe stūros aizaugusi un kļuvusi apaļa; Gaiļu ezers; Līkezers.
Bābelītis Ezers Rīgas austrumu daļā, uz dienvidiem no Ķīšezera, ieplakā starp dzelzceļa uzbērumu un Juglas kāpām, 1,7 m vjl., platība - 6,9 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 5,5 m, nav noteces, uzkrājas dūņas; Ozolkalna ezers.
Velnezers Ezers Rīgas pilsētas teritorijā, Juglas apkaimē, platība - 3,5 ha.
Sudrabezers Ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers.
Pietenezers Ezers Ropažu novadā, platība 1,3 ha; Piestenes ezers; Pietenes ezers; Pietēnu ezers.
Melnezers Ezers Ropažu pagastā, platība - 5,8 ha; Tumšezers.
Razims Ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju.
Zvārdes ezers ezers Saldus novada Zvārdes pagastā, platība — 20 ha, iztek Ezeres pieteka Klagātupīte; Odzēnu ezers; Odzeņu ezers; Odziņu ezers.
Ildzis Ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers.
Vecezers Ezers Siguldas novada Allažu pagastā, platība - <1 ha.
silezers Ezers silā.
Kirjaņiška Ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers.
Sudmalezers Ezers Skrundas novada Nīkrāces pagastā, platība - 1 ha; Sudmalnieku dzirnavezers; Dzeldes-Sudmalnieku ezers.
Bezdibenis Ezers Smiltenes novada Apes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibens.
Sūcis Ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība - 6,1 ha, dziļums - līdz 3,5 m; Sūcezers; Sūcu ezers; Sūča ezers; Sūčezers; Sūču ezers.
Boksts Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha.
Dūņainis Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1 ha; Dūņu ezers.
Duņķis Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,5 ha.
Bezdibenis Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha; Bezdibens; Bezdibeņa ezers.
Baltezers Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha.
Niedrājs Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 360 m, lielākais dziļums - 8,5 m, viens no Smiltenes ezeriem; Niedrāju ezers.
Spicieris Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,6 m vjl., platība - 16,0 ha, garums - 1700 m, lielākais platums - 130 m, lielākais dziļums - 7,1 m, viens no Smiltenes ezeriem; Spiciera ezers; Spicieru ezers; Špicieris.
Mellūzis Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 1,1 ha, garums - 130 m, lielākais platums - \~120 m, viens no Smiltenes ezeriem.
Salainis Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - 240 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Smiltenes ezeriem.
Bābenis Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,9 m vjl., platība - <1 ha, garums - 190 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Smiltenes ezeriem; Bābenes ezers.
Bezdibenis Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibena ezers.
Klievezers Ezers Smiltenes pilsētas dienvidu nomalē, 126,1 m vjl., platība - 3,3 ha, garums - 300 m, lielākais platums - 150 m, viens no Smiltenes ezeriem; Klievu ezers.
Keitele ezers Somijā (_Keitele_), Ezeru plato ziemeļrietumu daļā, Kimijoki baseinā 99 m vjl., platība - 526 kvadrātkilometri (bez salām - 430 kvadrātkilometru), garums - 85 km, platums - 10 km, dziļums - līdz 64 m, krasta līnija (1250 km) ļoti izrobota.
Pihejervi Ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļkarēlijas reģiona dienvidaustrumos, uz Krievijas robežas 80 m vjl., platība - 225 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 32 m.
Pihejervi ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos, Ezeru plato ziemeļos, platība - 113 kvadrātkilometru, notece pa Pihejoki (166 km) uz Botnijas līci.
Pihejervi Ezers Somijā, Austrumsomijas reģionā, pie Sārijervi.
Pihejervi Ezers Somijā, Dienvidsomijas reģiona austrumu daļā, tam cauri tek Kimijoki.
Pihejervi ezers Somijā, Satakuntas reģionā, uz dienvidiem no Kokemēnjoki, platība - 120 kvadrātkilometru, notece pa Eurajoki.
Peijenne Ezers Somijas dienvidos 78 m vjl., platība - 1080 kvadrātkilometru, garums - 120 km, lielākais platums - 28 km, lielākais dziļums - 95,3 m.
Ābelītes ezers ezers Sventes pagastā, Egļukalna rietumu nogāzē, platība mazāka par 1 ha.
Buļļezers Ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils.
Maizezers Ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers.
Fīrvaldšteterezers Ezers Šveices vidienē ("Vierwaldstaetter See") 434 m vjl., platība - 114 kvadrātkilometru, dziļums līdz 214 m.
Burtnieks Ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers.
Nojniekezers Ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,6 ha; Nojnieku ezers.
Melnezers Ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,6 ha.
Audzes ezers Ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Aldzes ezers, Audzes ezers, Lāčplēša ezers.
Silezers Ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 2,3 ha; Sila ezers; Silu ezers.
Sūnezers Ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,7 m; Sūnu ezers.
Rūmiķis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,7 m vjl., platība - 10,5 ha, lielākais dziļums - 4,3 m; Rumiķu ezers; Rūmiķu ezers.
Asarītis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asariņš; Asarīšu ezers; Asaru ezers.
Vieglis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - \~2 ha; Vieglais ezers.
Melnezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha.
Briežezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1,8 ha; Briežu ezers.
Stundezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 10,2 ha, dziļums - līdz 6,3 m; Stundas ezers; Stundu ezers; Lodes ezers.
Sūdezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 2,1 ha.
Buļļezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 5,7 ha; Bullītis; Bullīts; Buļļu ezers; Buļu ezers.
Mellupezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 6,8 ha; Melnupezers; Melnupes ezers; Melnupu ezers.
Vēžezers Ezers talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 7 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Vēžu ezers.
Ezerstarpu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 9,7 ha; Ezerstarpa; Ezerstarpis; Stulbais ezers.
Mežezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mordangas ezeru, platība - 33 ha, garums - 1,5 km, maksimālais platums - 0,4 km; Kāņu ezers.
Drokezers Ezers Talsu novada Īves pagastā, platība - 2,3 ha; Draķu ezers; Droku ezers.
Kundumezers Ezers Talsu novada Īves pagastā, platība - 6,5 ha; Kedras ezers; Kunduma ezers.
Bezdibeņezers Ezers Talsu novada Laidzes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibeņa ezers; Baložu ezers.
Sapņezers Ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 110 m vjl., platība - 2 ha, dziļums - līdz 7,2 m; Sapņu ezers.
Podniekezers Ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība - 2 ha; Podnieku ezers.
Sirdsezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 112 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~100 m, lielākais platums - \~50 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Sirds ezers; Sukturezers; Sukturu ezers.
Kamparezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 113,6 m vjl., platība - 3,9 ha, garums - \~80 m, lielākais platums - \~40 m, lielākais dziļums - 11,3 m; Kamparu ezers.
Mundigezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 118 m vjl., platība - 5,7 ha; Mundigu ezers; Mundīgu ezers; Mundiķezers; Villas ezers; Villu ezers.
Bērzene Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130 m vjl., platība – 3,2 ha, lielākais dziļums – 15,8 m; Bērzenes ezers.
Čumals Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130,6 m vjl., platība - 5,3 ha, lielākais dziļums - 11,5 m; Čumalas ezers; Čumalu ezers; Izsušu ezers.
Kalnezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 132,2 m vjl., platība - 1,7 ha; Kalnu ezers; Lejaslāču ezers.
Ābelītis Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 98,1 m vjl., platība - 5,3 ha, garums - \~570 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Ābeļu ezers.
Linezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - <1 ha.
Vēzene Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 1,1 ha.
Annužezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Stūriņezers Ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 10,7 ha, dziļums - līdz 2,4 m; Stūriņu ezers; Stūrīšu ezers; Sturmezers.
Iģene Ezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - 2 ha.
Brenkūzis Ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 11,8 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4 m; Brankūžu ezers; Brengūzis; Brenkūža ezers; Brengūžu ezers.
Lisiņš Ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers.
Terehols Ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā.
Melnezers Ezers Tukuma novada Jaunsātu pagastā, platība - 2 ha.
Aklezers Ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība - 1,8 ha; Aklais ezers.
Dziļezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - <1 ha.
Vecezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - <1 ha.
Koknesis Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,3 ha.
Klankšezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,5 ha; Klangšu dīķis; Klankšu ezers.
Zivene Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,7 ha; Zivenis.
Stulbezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,2 ha; Stulbais ezers; Stulbes ezers; Stulbis.
Ciemene Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Ciemenis; Ciemenes ezers; Sēmones ezers.
Mellene Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Melleņu ezers; Melnenes ezers; Melnenis.
Sīļezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 8,8 ha; Sīļu ezers.
Baltene Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība 3,7 ha; Baltenis.
Pakuļezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība 6,2 ha; Pakula ezers; Pakuļu ezers.
Melnezers Ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 1,3 ha; Mielezers.
Purvezers Ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - <1 ha; Purva ezers.
Briežezers Ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 1,4 ha; Briežu ezers.
Seklis Ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 34,2 ha, dziļums - līdz 13,5 m; Sēklis; Sekļa ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers.
Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers.
Dzelzkalnis Ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - <1 ha.
Varžezers Ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 1 ha; Varžu ezers; Važu ezers.
Vaskaris Ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 22,1 ha, dziļums - līdz 2,8 m; Daskaris; Stulbais ezers; Vaskaišu ezers; Vaskalšu ezers; Vaskara ezers; Vaskaru ezers.
Baložezers Ezers Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 45 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 600 m, lielākais dziļums - 2,5 m; Baložu ezers; Pāces dīķis.
Lakšezers Ezers Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 34,7 ha, garums - 700 m, lielākais dziļums - 1,2 m, apaļa ezerdobe, eitrofs, aizaugums - 40%, ligzdo gulbji; Lakšu ezers.
Buirnūrs Ezers uz Mongolijas un Ķīnas robežas, 583 m vjl., platība - 615 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 11 m.
Mīrics Ezers Vācijā ("Müritz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē 62 m vjl., platība - 11680 ha, lielākais dziļums - 33 m.
Kīmezers Ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca.
Seligers Ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu.
Suķieris Ezers Valka novada Ērģemes pagastā, platība - 2,7 ha; Suķiera ezers.
Glēzeris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas, platība - 2 ha; Pilsezers; Pirī ezers; Pīrī ezers; Piriču ezers.
Melnezers Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 1,3 ha.
Kurēlis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 7 ha; Kurelis; Kurēļa ezers; Kuriļu ezers.
Andums Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m.
Vēršādiņa Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~130 m; Vēršāda; Vēršādas ezers.
Rūķis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 14,3 ha, garums - 600 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Glodis; Glūdes ezers; Rūķezers; Rūķu ezers.
Sutainis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 2,4 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~60 m; Sutaines ezers.
Kukris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers.
Valdis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 24,8 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 14,1 m; Vadžu ezers; Valža ezers; Valžezers; Valžu ezers.
Bezdibenis Ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Kārķu purvā, platība - 15,2 ha; Bezdibena ezers; Bezdibens; Bezdibeņu ezers.
Trūdis Ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~100 m; Trūdu ezers; Trūža ezers.
Silezers Ezers Valkas novada Valkas pagastā, platība - 3,8 ha; Sila ezers.
Vēderis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers.
Vadainis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 49,6 ha; Vadaiņa ezers.
Līdacis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha; Līdaces ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers.
Ezeris Ezers Valmieras novada Valmieras pagastā, platība - 5 ha; Ezera ezers; Ezeru ezers.
Kalpiņezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - <1 ha.
Dūmezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 3,3 ha; Dūmu ezers; Dūņu ezers.
Bočezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4 ha; Boču ezers.
Kalnezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4 ha.
Zigatezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,0 ha, dziļums - līdz 1,5 m; Zigātezers; Zigatu ezers; Žigatu ezers.
Stulbezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,7 ha; Stulbais ezers.
Bēržezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība – \~5 ha; Bērzezers, Bērzu ezers.
Makšķerezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā; platība - 12 ha; Makšķeru ezers.
Puterezers Ezers Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, platība - 8.3 ha, dziļums - līdz 0,6 m; Pētera ezers; Putera ezers; Puteru ezers; Putras ezers; Putriņezers.
Dūņezers Ezers Ventspils novada austrumu daļā Puzes un Ugāles pagastā, platība - 4,4 ha; Dūņu ezers.
Pāžezers Ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Sārnates purvā, platība - 1 ha; Pāžu ezers.
Mežezers Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha.
Krāčezers Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 2,3 ha; Krāču ezers.
Ieriņezers Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 4,2 ha; Ieriņu ezers; Jeriņezers; Ceriņu ezers.
Seklene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 13 ha, garums - \~650 m, lielākais platums - \~400 m; Seklenes ezers; Sēklenes ezers.
Dižiere Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 20,5 ha, T veida ezerdobe, garums \~900 m, lielākais platums - \~800 m; Dižieres ezers; Lielais ezers; Stiklu ezers; Pils ezers.
Dziļene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 6,9 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m; Dzilene; Dziliņa ezers; Dziliņu ezers; Dziļņezers.
Velnezers Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,4 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~150 m.
Maziere Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Mazais ezers; Mazieres ezers; Mazais ezers; Pirts ezers.
Zutene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Ozoliņa ezers; Ozoliņu ezers; Zuteņu ezers.
Mazezers Ezers Ventspils novada Tārgales pagastā, platība - 4,1 ha; Mazais ezers.
Tirukšezers Ezers Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,52 km, lielākais dziļums - 4,3 m, stipri dūņains, eitrofs, aizaugums - 30%; Tirukša ezers; Tīrukšu ezers; Vectirukšu ezers; Vectīrukšu ezers.
Ilziķis Ezers Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 20,6 ha, lielākais dziļums - 3,2 m, garums - \~1700 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzika ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers; Ilzikezers.
Mazezers Ezers Ventspils novada Užavas pagastā, platība - 1 ha.
Kāžezers Ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, 25 m vjl., platība - 15 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 4,8 m; Kaža ezers; Kažu ezers; Kāžu ezers; Laidzes ezers.
Tīsezers Ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, platība - 2,5 ha, dziļums - līdz 2,5 m; Kīsi ezers; Ķīšu ezers; Ķīšezers; Tīsa ezers; Tīsu ezers; Tīšezers.
Zaļezers Ezers Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Bārbeles pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~100 m.
Vivi Ezers Vidussibīrijas plakankalnē 256 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 229 km^2^.
Mazums Ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers.
Juveris Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 200,5 m vjl., platība - 78,6 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 0,75 km, vidējais dziļums - 8,5 m, lielākais dziļums - 20,2 m, sala 1,1 ha, lielākais no Dzērbenes ezeriem mezotrofs, samērā tīrs ezers mežainā apvidū.
Āraisis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~500 m, lielākais dziļums - 18,4 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Araisis; Āraišu ezers; Āraiža ezers; Arāja ezers; Arāju ezers.
Asmenis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 4,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Asmaņa ezers, Asmens ezers, Asmeņa ezers; Asmeņu ezers.
Gailītis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, 198,4 m vjl., platība - 25,8 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 1,8 m; Ezeragaiļu ezers; Ezergaļu ezers; Gailīša ezers; Gailīšu ezers.
Vāržums Ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Vāržuma ezers; Varžūns; Voržuma ezers.
Govenis Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers.
Graustiņš Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers.
Zobols Ezers Vidzemes augstienē, Vecpiebalgas pagastā, 195 m vjl., platība - 82,5 ha, garums - 1,75 ha, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,1 m, 4 salas ar kopējo platību 7,8 ha (lielākās 4,1 un 3,4 ha), eitrofs; Zobeļa ezers; Zobola ezers; Zobuļu ezers.
Gulbēris Ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers.
Sezēris Ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers.
Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
Salājs Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers.
Kāla ezers Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers.
Zosins Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers.
Liezēris Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers.
Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
Bangveulu Ezers Zambijā ("Bangweulu"), Luapulas augšteces apvidū, 1067 m vjl., krasta kontūras sezonāli mainās, platība - 4000-15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5 m, krasti purvaini, apauguši ar papirusiem, sastopami nīlzirgi.
Ēri ezers ezers Ziemeļamerikā ("Lake Erie"), Lielo ezeru sistēmā, 174 m vjl, uz ASV un Kanādas robežas, platība — 25700 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 21 m, lielākais dziļums — 64 m.
Lubezers Ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 38,6 m vjl., platība - 129,6 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 13%.
Ohridas ezers ezers Ziemeļmaķedonijā un Albānijā (maķedoniešu val. “Ohridsko Ezero”, albāņu val. “Ligeni i Ohrit”), starpkalnu katlienē 695 m vjl., platība — 538 km2, lielākais dziļums — 288 m (dziļākais ezers Balkānu pussalā).
Sudalezers Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers.
Salainis Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas.
Undens ezers Zviedrijā, Erebrū un Vesterjētlandes lēnē.
Glans ezers Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Roksens ezers Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Sommens ezers Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Tokerns ezers Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Osundens ezers Zviedrijā, Esterjētlandes lēnes dienvidu daļā.
Stūralē ezers Zviedrijā, Vesterjētlandes un Vermlandes lēnē, kā arī Norvēģijā, Estfollas filkē.
Bolmens Ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstākajā dienvidu malā 142 m vjl., platība - 184 kvadrātkilometri, liela sala.
Osnens Ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstienes malā 139 m vjl., platība - 153 km^2^, līčains, vairākas salas.
Vēnerns ezers Zviedrijas dienvidrietumu daļā, Viduszviedrijas zemienē 44 m vjl., 3. lielākais Eiropas ezers, platība - 5650 kvadrātkilometru, garums - 140 km, platums - līdz 75 km, dziļums - līdz 106 m; Vēnera ezers.
Veterns Ezers Zviedrijas dienvidu daļā 89 m vjl., platība - 1900 kvadrātkilometru, garums - 130 km, lielākais platums - 31 km, vidējais dziļums - \~40 m, lielākais dziļums - 128 m.
Siljans ezers Zviedrijas vidienē (_Siljan_), Koparbergā 161 m vjl., platība 300-350 kvadrātkilometru, līčains, liela sala, cauri tek Esterdālelvena.
Stūršens Ezers Zviedrijas vidienē, Jemtlandē 292 m vjl., platība - 456 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 87 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, krauji krasti, šauri līči, salas.
Udjaurs Ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru.
Turnetresks Ezers Zviedrijas ziemeļos, Skandināvijas kalnu tektoniskā ielejā 342 m vjl., platība - 322 kvadrātkilometri, garums - 71 km, lielākais platums - 9 km, dziļums - 168 m, notece pa Turni uz Botnijas līci.
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, aizsprostojuma rezultātā.
apgultnis Ezers, kas nolaidies no debesīm un apmeties kādā vietā.
aizgruvumezers Ezers, kas radies aigruvuma rezultātā.
Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis.
brīvezers Ezers, kurā jebkurš drīkst zvejot.
sāļezers Ezers, kura ūdens satur samērā daudz sāļu.
kultūrezers Ezers, kurā zivis īpaši audzē, kopj.
notekezers Ezers, no kura iztek viena upe vai vairākas upes.
njanza Ezers; Āfrikas ezeru nosaukumos sastopams vārds.
azars Ezers.
bundzis Ezers.
ezaris Ezers.
ezars Ezers.
jarvi Ezers.
lac Ezers.
lago Ezers.
ozero Ezers.
orthetrum Ezerspāres.
Ezerstarpa Ezerstarpu ezers Ģibuļu pagastā.
Ezerstarpis Ezerstarpu ezers Ģibuļu pagastā.
Stulbais ezers Ezerstarpu ezers Ģibuļu pagastā.
pauksis Ezeru augs ar ļoti garu stiebru, ko, ēnā izkaltētu, lieto krēslu sēdekļa pīšanai.
Essernhof Ezeru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
limnoplanktons Ezeru planktons.
limnimetrija Ezeru ūdens līmeņa un tā svārstību mērīšana, limnoloģijas nozare.
noteridae Ezervabolļu dzimta.
noterus Ezervaboļu dzimtas nosaukums senākā klasifikācijā, kad tā tika uzskatīta par airvaboļu dzimtas ģinti.
mare Ezerveida limāns; arī joma.
drāšcūka Ezis.
esis Ezis.
ezotērika Ezoterika.
singona Ezoteriska budistu sekta, kuras mācība 9. gadsimtā ienākusi Japānā no Ķīnas.
zap-lam Ezoteriska tibetiešu seksuālās jogas tehnika.
tumo Ezoteriska tibetiešu tehnika, lai attīstītu "iekšējo siltumu", kas ļauj jebkurā gadalaikā ģērbties vienīgi kokvilnas kreklā un nejust aukstumu.
esoterisks Ezoterisks.
brahmačarja Ezoterismā - "ceturtā atturēšanās", kas prasa ievērot domu, vārdu un darbību tīrību, iesvētīšanu ar zvēresta pieņemšanu, celibāta stāvokļa ievērošanu, lai varētu veikt astrālos ceļojumus.
anātma Ezoterismā - "ilūziju pasaule" jeb šīs pasaules dzīve, kurā cilvēki domā, ka vērtība ir tikai materiālām lietām.
aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam.
asteja Ezoterismā - "trešā atturēšanās", kura aicina cilvēku nezagt un neiekārot cita īpašumu arī domās.
dhauti Ezoterismā - attīrīšanās.
mauna Ezoterismā - būt klusam un daudz nerunāt.
Tāra Ezoterismā - glābējs jeb Dievišķā Māte, Šivas līdzgaitniece.
adžapa Ezoterismā - īpaša mantra.
šanti Ezoterismā - miers; Tibetas lamaistu un budistu klosteros to atkārtojot katru reizi nobeidzot sludinājumu.
ādžņačakra Ezoterismā - sestais apziņas centrs, kas dod iespēju attīstīties gaišredzība, iekšējai redzei un zināšanām par pasaulēm ārpus šīs pasaules.
kovu Ezoterismā - studēt un pētīt okultās zinības, kā arī labot tās kļūdas, kas ieviesušās ieprikšējās mācībās.
ākāša Ezoterismā - tas, kas piepilda visu telpu starp pasaulēm, molekulām un jebkuriem citiem objektiem; matērija no kā veidojas viss pārējais.
šrī Ezoterismā "godājamais" vai "svētais", tiek lietots kā priedēklis svētas personas vai svētas grāmatas priekšā.
šin Ezoterismā "labā ticība", kas liek cilvēkam darboties tā, lai apkārtējie to respektētu un uzticētos.
tjāga Ezoterismā absolūta atteikšanās no īpašuma un no tā, ko var dēvēt par sociālo aktivitāti; tas, kurš atteicies no sava īpašuma un kļuvis par vientuļnieku.
sat Ezoterismā absolūtā esamība, tīrā būtne, jeb augstākais Es, ko var sasniegt sevi pārvarot un pietiekami ilgi gaidot.
kāma Ezoterismā alkas un vēlēšanā, atmiņas par iepriekš izjustām sāpēm un priekiem, kas bieži ir cēlonis tādiem ieradumiem kā smēķēšana un dzeršana.
koša Ezoterismā apvalks jeb maksts, arī tilpne vai sfēra; Upanišadās esot aprakstītas 5 košas, kuras novietotas cita citā.
ičhāšakti Ezoterismā apzīmē gribas spēku, kas dod iespēju raudzīties nākotnē, kā arī ierobežotā veidā iepriekš noteikt nākotnes notikumus.
čit Ezoterismā apziņa, drīzāk gan tukša apziņa, jebkuru specifisku zināšanu trūykums.
ahamkāra Ezoterismā apziņas daļa, kas saņem jutekļu iespaidus un sakārto tos saskaņā ar iepriekš zināmiem faktiem, kurus pēc vēlēšanās var atsaukt atmiņā.
deha Ezoterismā ar šo vārdu apzīmē to, kam ir ķermenis.
gaišredzība Ezoterismā astrālā ķermeņa spēja iziet no fiziskā ķermeņa un redzēt tās dimensijas, kuras fiziskajam ķermenim nav pieejamas.
kaivalja Ezoterismā atbrīvošanās no akluma un muļķības.
nepieķeršanās Ezoterismā atturība attiecībās ar naudu un mantu, atbrīvošanās no cilvēku vajājošām vēlmēm.
paramātmans Ezoterismā augstākā dvēsele, kas sniedzas tālu aiz miesas robežām.
kuthasta Ezoterismā augstākais es, daļa no tā, kas stāv pāri visam, kas ir mainīgajā pasaulē.
išvarakoti Ezoterismā avatāra zemākais paveids, kas ierodas uz Zemes, lai darītu labu cilvēkiem.
tāraka Ezoterismā centrs starp uzacīm un, ja māceklis pareizi meditē, tad šajā punktā tas spēj ieraudzīt vai sajust gaismu.
udāna Ezoterismā centrs, kas vada krūšu kurvja muskuļu darbību.
turīja Ezoterismā ceturtais apziņas stāvoklis, kas nav saistīts ar nomodu, sapņošanu vai bezsapņu miegu, ko varot sasniegt pareizi meditējot.
džen Ezoterismā cilvēcīgums, māksla būt cilvēkam.
manass Ezoterismā cilvēka domu enerģija.
sidha Ezoterismā cilvēks, kas izgājis caur daudziem iemiesošanās cikliem un ir sasniedzis pusdievišķības attīstības pakāpi.
muni Ezoterismā cilvēks, kurš nerunā par savu nodarbošanos ar jogu un nestāsta par to, ko mācās.
bhakts Ezoterismā cilvēks, kurš pielūdz Dievu, uzticīgs tā sekotājs.
elementāļi Ezoterismā cilvēku radītas domu formas.
anāhatačakra Ezoterismā čakra, kas atrodas sirds līmenī un tie, kas spēj redzēt auras to saskatot kā līdzību ar ziedošu lotosu vai riteni.
vaidhibhakti Ezoterismā Dieva pielūgsme, it sevišķi ievērojot daudz rituālu un ceremoniju.
bhadža Ezoterismā dieva pielūgsmes veids dziedot.
deva Ezoterismā dievišķā būtne, kas ir daudz augstāk attīstīta nekā cilvēks.
īšvara Ezoterismā Dievišķais Devējs, pilnīga būtne, kas jūt līdzi cilvēcei, jo pati ir izgājusi visus eksistences lokus.
viparjajas Ezoterismā domas, kas cilvēkiem ienāk prātā un tūlīt tiek noraidītas, kā zemapziņas sniegta nepareiza informācija.
vriti Ezoterismā domu vilnis, kas virpuļo kaut kam apkārt.
nididhjāsana Ezoterismā dziļas meditācijas prakse, patiesa meditāciju forma, veids, kas dod iespēju sasniegtlabus rezultātus.
samana Ezoterismā dzīvības spēks, kas esot saules pinuma centrā.
viņpasaule Ezoterismā eksistence aiz fiziskās dzīves robežām.
rečaka Ezoterismā elpošanas vingrinājums - pilnīga izelpa nolūkā ar nākamo ieelpu ieelpot iespējami vairāk.
bhava Ezoterismā esamība, jūtība, eksistence un emocijas.
āčarja Ezoterismā garīgā skolotāja jeb guru vārds.
rāgabhakti Ezoterismā garīgās mīlestības spontāns uzplaukums, ko parasti izraisa spēcīgi un negaidīti pārdzīvojumi un piedzīvojumi.
sādhana Ezoterismā garīgi vingrinājumi, ko lieto lai atbrīvotos no vēlmēm, kaislībām un iekārēm.
čeņ Ezoterismā godīgums un vienkāršība, kas piemīt patiesīgiem cilvēkiem.
nidras Ezoterismā idejas, kuras cilvēks saņem miega laikā.
āveša Ezoterismā iemiesošanās cita cilvēka ķermenī.
vasana Ezoterismā ieradumi un noslieces; kaitīgi ieradumi, no kuriem pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas.
tamass Ezoterismā inerce, slinkums un aizspriedumainība.
nadas Ezoterismā īpašas skaņas, kas esot sadzirdamas ar iekšējo dzirdi bez ausu palīdzības; sirdsapziņas balss.
asmita Ezoterismā īpašības, kas raksturo garīgi neattīstītu cilvēku - godkārība, egoisms, patmīlīgs lepnums.
kumbhaka Ezoterismā īpašs elpošanas veids ar elpas aizturi starp ieelpu un izelpu.
indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle).
āgāmikarma Ezoterismā jēdziena "karma" precīzāks nosaukums, kas nozīmē, ka ķermenī iemiesotā cilvēka fiziskā un mentālā darbība ietekmē viņa nākamās inkarnācijas.
sahasrāra Ezoterismā jogu apziņas augstākais centrs, ko sauc arī par tūkstoš ziedlapiņu lotosu.
rāga Ezoterismā jūtas, patika un prieks, kas parasti saistās ar atmiņām par kādu patīkamu objektu, ideju vai personu.
halāsana Ezoterismā kāds vingrinājums, kuru dažkārt dēvē par arkla pozu: guļot uz muguras (pleciem) kājas pāri ķermenim un galvai ar pirkstu galiem pieskaras pie zemes.
sušumna Ezoterismā kanāls smalkajā ķermenī, kas iet taisni caur iekšējo mugurkaula daļu.
rādžajoga Ezoterismā karaliskā joga, kas cenšas parādīt cilvēcei ceļu uz pilnveidošanos.
para Ezoterismā kaut kas augstākstāvošs, ārpus realitātes robežām esošs.
pralaja Ezoterismā laika intervāls, kad Visums "guļ".
min Ezoterismā liktenis un dievu noteiktā kārtība.
fa Ezoterismā likumi un noteikumi, kas jāievēro, lai attīstītos.
padmāsana Ezoterismā lotosa pozas nosaukums.
paņčatapass Ezoterismā ļoti nopietns un grūts pārbaudījums, kurā cilvēkam nekustīgi ļoti stingrā lotosa pozā jāsēž no rītausmas līdz pēdējai vakara gaismai.
avatārs Ezoterismā ļoti reti sastopama persona, kurai nav karmas, kurai nav nepieciešams būt cilvēkam, bet kura pieņem cilvēka formu, lai varētu cilvēkiem palīdzēt.
mumukšutva Ezoterismā ļoti spēcīga vēlēšanās atbrīvoties no miesas važām.
dikša Ezoterismā mācekļa iesvētīšanas akts garīgajai dzīvei.
numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam.
svāhā Ezoterismā mantra ar nozīmi "lai tā būtu!", kastiek atkārtota pēc lūgšanas vai arī kādas reliģiskas ceremonijas laikā.
omtatsat Ezoterismā mantras veids.
upadāna Ezoterismā materiāls, no kā visas lietas ir veidotas.
dhjāna Ezoterismā meditācija jeb dziļa koncentrācija, nepārtraukta domu plūsma, kas vērsta uz koncentrēšanās objektu.
grantha Ezoterismā mezgla forma.
pingala Ezoterismā nervu šķiedru kanāls, kas atrodas pa labi no mugurkaula smadzenēm.
upadhi Ezoterismā neziņa, ko augstākais Es uzspiež cilvēkam, kas ir iemiesots ķermenī.
moha Ezoterismā neziņas, muļķības un apjukuma stāvoklis.
džāgrat Ezoterismā nomoda stāvoklis, pretēji miegam.
abhiniveša Ezoterismā norāda uz pieķeršanos īpašumam, kas saistīta ar mīlestību uz Zemes dzīvi; atkarība no dzīves lietām un bailes no nāves, kas šīs lietas atņemtu.
adharma Ezoterismā norāda uz tikumu un godprātības trūkumu.
satja Ezoterismā patiesīgums, atturēšanās no citu apmānīšanas.
ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa.
džņānins Ezoterismā persona, kas zina, persona, kas iet zināšanu ceļu, mēģinot sasniegt augstākās realitātes.
tanmātra Ezoterismā pieci fundamentālie principi, kas atbilst taustes, redzes, dzirdes, garšas un ožas sajūtām.
višudha Ezoterismā piektais no septiņiem parasti noteiktajiem ķermeņa jogiskajiem centriem, lotoss, kas atrodas kakla līmenī.
čan Ezoterismā pretstats mākslīgajam, pretstats nenormālajam.
dveša Ezoterismā riebums, nepatika, pretstats patikai.
brahmasūtra Ezoterismā sens un pazīstams aforisms.
ida Ezoterismā sensoro un kustības nervu kūlis mugurkaula kreisajā pusē, kam esot īpaša loma astrālā un fiziskā ķermeņa mijiedarbībā.
joginī Ezoterismā sieviete, kas praktizē jogu.
gurubhāginī Ezoterismā sievietes, kas mācās pie viena un tā paša garīgā skolotāja.
anāhatašabda Ezoterismā skaņa, kas nav uztverama ar parasto dzirdi, bet dzirdama meditācijā, kad cilvēks sasniedzis zināmu attīstības stadiju.
odžass Ezoterismā smalkās dzīvības enerģijas augstākā forma, no kuras daudzuma atkarīgs personības garīgais, intelektuālais un sociālais statuss.
vjāna Ezoterismā speciāls avots, kas piegādā enerģiju visam ķermenim, vīriešiem tas esot saistīts ar prostatas centru.
unmāni Ezoterismā stadija, kad astrālais ķermenis ir atdalījies no fiziskā ķermeņa.
āsana Ezoterismā stāvoklis jeb sēdoša poza, ko cilvēks ieņem, lai sagatavotos meditācijai; tā nav konkrēta, bet katram individuāli ērtākā poza.
transs Ezoterismā stāvoklis, kad astrālais ķermenis apzināti atstājis fizisko ķermeni.
čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni.
videhamukti Ezoterismā stāvoklis, kurā cilvēks var iegūt atbrīvošanos un iziet no sava ķermeņa.
āgama Ezoterisma Svētie raksti jeb Tibetā - Tantra; vārds var tikt lietots arī, lai apzīmētu jebkuru rīcību, kas saistīta ar mistisku jeb metafizisku kultu.
ānandamājākoša Ezoterismā svētlaimības sfēra jeb piektā koša, ko reizēm sauc arī par ego vai prieka sfēru.
riši Ezoterismā svēts, tikumīgi dzīvojošs cilvēks ar medija spējām.
annamājākoša Ezoterismā šis vārds nozīmē ķermeni - fizisko apvalku, kurā ieslēgts gars.
budhi Ezoterismā tā apzīmē gudrību, atgādinot, ka gudrība un zināšanas ir divas dažādas lietas.
āpana Ezoterismā tā apzīmē visu, kas saistīts ar izdalījumiem no dažādiem orgāniem, procesiem tajos utt.; cilvēka aurā tā parādoties kā tumši sarkans starojums, kas reizēm kļūst tumši brūngani sarkans.
mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
brahmaloka Ezoterismā tāds eksistences līmenis, kurā tie, kuriem ir bijušas labas sekmes Zemes dzīvē, var kontaktēties ar citām būtnēm no augstākās attīstības līmeņiem.
nijana Ezoterismā tādu tikumu pieņemšana kā fiziskā un garīgā tīrība.
astrāls Ezoterismā tas ir vārds, ko lieto, lai norādītu vietu vai stāvokli, kāds tiek sasniegts, kad cilvēks atrodas ārpus ķermeņa.
tapas Ezoterismā tas ko jogas māceklim jādara katru dienu.
anga Ezoterismā tas, kam jāseko, lai gūtu progresu garīgajā jogā vairāk nekā fiziskajā.
vidžnana Ezoterismā tas, ko cilvēks iegūst pēc daudzu gadu apceres, tā ir dziļa izpratne par Dievu.
kleša Ezoterismā tas, no kā cilvēkam jāatbrīvojas, pirms viņš spēj izrauties no dzimšanas, dzīvošanas, miršanas un atdzimšanas loka.
uparati Ezoterismā tas, pēc kā visiem jātiecas - visu personisko vēlmju beigas.
samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
čanisms Ezoterismā teorija par to, ka cilvēks pēkšņas apskaidrības rezultātā, kā zibens uzliesmojumā, var sasniegt Budas stāvokli.
bhagavats Ezoterismā termins, ar kuru izsaka kāda personīgo Dievu.
avastha Ezoterismā trīs apziņas stāvokļi - nomoda stāvoklis, sapņu pasaule un dziļš miegs.
manipuraka Ezoterismā viena no čakrām, tā atrodas nabas līmenī.
vikalpa Ezoterismā viena no piecu veidu idejām, kas eksistē zemākā prātā.
nidāna Ezoterismā viens (jebkurš) no divpadsmit nelaimju cēloņiem.
gurubhai Ezoterismā vīriešu kārtas skolnieki, kas mācās pie viena un tā paša garīgā skolotāja.
jogins Ezoterismā vīrietis, kas praktizē jogu.
asat Ezoterismā viss, kas ir nereāls un šķietams, ilūziju pasaule, nerealitātes pasaule.
gājatrī Ezoterismā vissvarīgākā mantra.
virāta Ezoterismā Visuma gars jeb Visuma pārvaldītājs - Visuma manu.
či Ezoterismā vitāls spēks, kas izpaužas materiālajā pasaulē.
čita Ezoterismā zemākais saprāts.
džņāna Ezoterismā zināšanas par dzīvi viņpasaulē, aiz fiziskās dzīves robežām.
bodha Ezoterismā zināšanas, kuras skolotājs nodod savam māceklim.
sphota Ezoterismā, iespējams doma vai kāda speciāla skaņa, kas stimulē prātu negaidītām zināšanām.
terža Eža (tīrumā).
robežeža Eža, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai uz tās.
dzirvans Eža, neuzarta zemes strēmele, josla starp diviem tīrumiem.
druvmala Eža, tīruma mala.
ežmalis Eža; ežas mala.
granica Eža.
laukmalis Eža.
nora Eža.
rieža Eža.
ežmala Ežas mala; arī eža.
ežmale Ežas mala; arī eža.
ežmālis Ežas mala; ežas tuvākā apkaime.
paežmala Ežas zemākā mala.
paeža Ežas zemākā vieta; pļavas nogāze tīruma malā.
Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas.
Ieša ezers Ežezers Ezernieku pagastā.
Eža ezers Ežezers Ezernieku pagastā.
Ežu ezers Ežezers Ezernieku pagastā.
Jēša ezers Ežezers, ezers Ezernieku pagastā.
ežgalvaiņi Ežgalvīši.
sparganiaceae Ežgalvīšu dzimta.
ežgalvainis Ežgalvīte.
ežvārpainis Ežgalvīte.
sparganium Ežgalvītes.
erinaceus Eži.
thuidium Ežlapes.
thuidiaceae Ežlapju dzimts.
riezis Ežmala, robeža starp laukiem.
riežis Ežmala, robeža starp laukiem.
ežmāle Ežmala.
noroza Ežmala.
unteža Ežmale.
untežmala Ežmale.
untežmale Ežmale.
erinaceidae Ežu dzimta.
baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži.
brūnkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus europaeus"), Latvijā saudzējams.
ežuks Ežu mazulis.
Eschenhof Ežu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā.
ežzieds Ežziede.
echinops Ežziedes.
augstā ežziede ežziežu suga ("Echinops ritro").
zilā ežziede ežziežu suga ("Echinops sphaerocephalus").
pahvini Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos.
pangvi Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos.
Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE.
Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja.
ārvalstu finanšu palīdzība finanšu palīdzība, kuru saņem no Eiropas Savienības, ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem.
ķemereja Finanšu pārvalde Eiropas pilsētās feodālajā laikā; pārzināja pilsētas kasi, mērus, svarus, preču šķirotavas; Rīgā pastāvēja no 13. gs. beigām līdz 1890. g.
DEC Firma "Digital Equipment Corporation".
kopne UNIBUS firmas _DEC_ izstrādāta asinhrona datorkopne, ko galvenokārt izmanto minidatoros (piemēram, _PDP-11_), lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm; to veido 56 paralēlas līnijas, dati un adreses tiek pārraidītas pa atsevišķām līnijām.
datoru tīkla arhitektūra DNA firmas _DEC_ izstrādātais datoru tīkla arhitektūras modelis, kas paredz sešu slāņu protokolu hierarhiju un kuram atbilstošos datoru tīklus parasti sauc par _DECnet_.
valoda VBScript firmas _Microsoft_ izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas _Internet Explorer_ starpniecību ērtāk pārskatītu valodā _HTML_ veidotās tīmekļa lappuses.
tīkls EtherTalk firmas "Apple" personālo datoru lokālais tīkls, kas veidots pēc tīkla "Ethernet" principiem, datorus pieslēdz tīklam, izmantojot speciālas adaptera kartes, kā tīkla operētājsistēmu izmanto firmas "Apple" izstrādāto programmatūru "AppleShare".
datorkopne Firmas "DEC" minidatoram izmantotā kopnes struktūra.
VAX Firmas "DEC" ražoto minidatoru saimes apzīmējums.
meklētājprogramma Excite firmas "Excite" izstrādāta globālā tīmekļa meklētājprogramma.
interaktīvs ciparvideo firmas "General Electric" izstrādāta tehnoloģija, kas ļauj datoram, tāpat kā televizoram attēlot ekrānā kustīgus videoattēlus.
Junga modulis fizikāls lielums – proporcionalitātes koeficients E, kas raksturo sakarību starp mehānisko stiepes–spiedes spriegumu σ un relatīvo deformāciju ε Huka likumā: σ=Eε.
elektrodzinējspēks Fizikāls lielums, kas rada un uztur elektrisko strāvu noslēgtā elektriskā ķēdē; EDS.
Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu.
apsardzes darbinieks fiziskā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību.
Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
florīns Florences 13. gs. zelta monēta, pēc kuras parauga daudzas Eiropas valstis sāka kalt zelta, vēlāk arī sudraba monētas.
šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli.
Javas cilvēks fosilā cilvēka atradums Javas salā (E. Dibuā, 1891. g.), kas ieguva nosaukumu pitekantrops un tiek uzskatīts par pirmo "Homo erectus" atradumu.
blondā bestija Fr. Nīcšes apzīmējums (1887) tām Eiropas civilizētām rasēm (sevišķi ģermāņu), kas zvēriski izturas pret citām tautām un dēvē tās par barbariem.
Gonkūri Franču rakstnieki, brāļi Edmons (1822.-1896. g.) un Žils (1830.-1870. g.), naturālistiskā romāna nodibinātāji Francijā.
Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste.
Rietumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz rietumiem no Emsas grīvas un ietilpst Nīderlandes teritorijā, lielākās salas - Teksela, Vlīlande, Tershelinga, Amelande, Shīrmonikoga.
Fudžaira Fudžeira - emirāts u pilsēta AAE.
Fudžeira Fudžeiras Emirāts.
BRITE Fundamentālie pētījumi ražošanas tehnoloģiju jomā Eiropā (angļu val. "basic research in industrial technologies for Europe").
Gabonas Republika Gabona, valsts Ekvatoriālajā Āfrikā.
Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis).
eiropeāde Gadskārtējs Eiropas tautu mākslas festivāls.
parastā gaiļsāre gaiļsāru suga ("Echinochloa crusgalli").
spīddiode Gaismas emisijas diode (LED).
Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags.
Tarifas rags galējais Eiropas dienvidu punkts, atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Marroki rags.
gaļjarda Galjarda - sena romāņu tautu deja, 15.-17. gs. kļuva populāra Eiropā.
arusi Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
barareti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
borani Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
iti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
vardaji Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
tulami Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienē.
mači Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienes rajonos uz ziemeļaustrumiem no Adisabebas.
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
grābeklīte Gandreņu dzimtas ģints ("Erodium"), lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
kokaīnaugs Gandreņu rindas dzimta ("Erythroxylaceae"), koki un krūmi Dienvidamerikā, kuru lapas satur kokaīnu; šīs dzimtas augi.
Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā.
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai.
Garrosen Garozas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema.
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe.
Galipole Gelibolu pussala Turcijas Eiropas daļā.
eustoma Genciānu dzimtas ģints ("Eustoma").
eksakums Genciānu dzimtas ģints ("Exacum").
episcija Gesnēriju dzimtas ģints ("Episcia").
krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
torņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Enidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
agranulārais EPT gludais EPT.
mononātrija glutamāts glutamīnskābes mononātrija sāls, atrodams tomātos, sierā un citos pārtikas produktos; arī garšas pastiprinātājs (E621).
Goga ezers Goģa ezers Eglaines pagastā.
spongiformā encefalopātija govju trakuma slimība; BSE
velnarutku grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium cicutarium"), kas sastopama nezālienēs, tīrumos, dārzos.
plankumainā grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium guttatum").
Reiharda grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium reichardii").
mainīgā grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium x variable").
Erodium strigosum grābeklīšu sugas "Erodium laciniatum" nosaukuma sinonīms.
Bakingemšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Buckinghamshire"), Anglijas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Eilsburija, platība - 1874 kvadrātkilometri, 803400 iedzīvotāju (2017. g.).
Devona Grāfiste Lielbritānijā ("Devon", arī "Devonshire"), Anglijas dienvidaustrumos, Kornvolas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Eksetera, platība - 6707 kvadrātkilometri, 1185500 iedzīvotāju (2017. g.).
Īstsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("East Sussex"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Braitona, platība - 1752 kvadrātkilometri, 840400 iedzīvotāju (2017.g).
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
granulārais EPT graudainais EPT.
lazdu graudaine graudaiņu ģints sēņu suga ("Encoelia furfuracea").
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās.
ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
eremopīre Graudzāļu dzimtas ģints ("Eremopyrum"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
teosinte Graudzāļu dzimtas ģints ("Euchlaena"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
Egli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Egļi" nosaukums latgaliski.
Grieķijas Republika Grieķija, valsts Eiropas dienvidos.
Hija Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā pie Mazāzijas krastiem ("Χίος"), 858 kvadrātkilometri, 50000 iedzīvotāju, kalnaina (augstākā virsotne - 1297 m vjl.), taču auglīga.
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un pīrejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.).
EDA Grieķijas Vienotā demokrātiskā kreisā partija (grieķu "Eniaia Dēmokratikē Aristera").
Hērostrats Grieķu kurpnieks, kurš 356. g. p. m. ē. nodedzināja Artemīdas templi Efesā, lai kļūtu slavens un nemirstīgs.
Eifrosine Grieķu mitoloģijā - "prātīgi domājošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
Sfinksa grieķu mitoloģijā - "žņaudzēja", briesmonis ar sievietes galvu, putna spārniem un lauvas ķermeni, viens no Ehidnas un Tīfona briesmīgajiem pēcnācējiem.
Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības.
Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu.
Īo Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Īnaha meita, kuru Zevs piegulēja mākoņa veidolā un viņa dzemdēja dēlu Epafu, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku.
kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju.
Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā.
Pārksiteja grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja sieva, kas karā ar Eleisīnu atēniešu uzvaras dēļ upurēja savas meitas.
Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru.
Prokrīda Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Erehteja meita, mednieka Kefala sieva, viņu dēls bija Arkīsijs, Odiseja vectēvs.
Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni.
Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu.
Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās.
Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas.
Hione grieķu mitoloģijā - Boreja un Orītijas meita, atēniešu valdnieka Erehteja mazmeita, kas dzemdēja Poseidonam dēlu.
Himera grieķu mitoloģijā - briesmonis, kas piedzimis Ehidnai un Tīfonam un postījis valsti, to nonāvēja Bellerofonts, kas pacēlās gaisā sēdēdams spārnotā Pēgasa mugurā.
Asklēpijs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Koronīdas dēls, ko izaudzināja kentaurs Heirons, ārstniecības dievs; tas pats, kas Eskulāpijs romiešu mitoloģijā.
Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls.
Iakhs grieķu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar Dēmetru, Persefoni, Dionīsu un Eleisīnas mistērijām, Dēmetras dēls vai tās audzēknis, arī Persefones un Zeva dēls, viena no Zagreja hipostāzēm, arī Dionīsa un nimfas Auras dēls, dažkārt uzlūkots par Dēmetras vīru, identificēja ar Dionīsu un Bakhu.
horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes.
Aloādi grieķu mitoloģijā - divi brāļi: Ots un Efialts, Īfimedijas un Poseidona dēli (vai mazdēli), kas bija slaveni ar savu neizmērojamo spēku un gigantisko augumu.
Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru.
Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību.
Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu.
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
Mentors grieķu mitoloģijā - Eiristeja dēls.
Triptolems Grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka dēls, kuram dieviete Dēmetra uzdāvināja zelta ratus ar spārnotiem pūķiem un iedeva kviešu graudus.
Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Keleja un viņa sievas Metaneiras dēls, kuru audzināja Dēmetra, kas šajā ģimenē bija radusi patvērumu savos klejojumos, meklējot meitu.
Alope grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Kerkiona meita, kura slepus dzemdēja Poseidonam bērnu un lika auklei izmest to mežā, to atklāja Kerkions un sodīja Alopi ar nāvi.
Pirra Grieķu mitoloģijā - Epimeteja un Pandoras meita, titāna Prometeja dēla Deikaliona sieva, viņi abi bija vienīgie, kas izdzīvoja Zeva uzsūtītos pasaules plūdos.
Kasiopeja Grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdniece, Andromedas māte, kura lielījās nereīdām ar savu skaistumu, un ar to saniknoja jūras dievu Poseidonu.
Andromeda grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdnieka Kēfeja meita, ko upurē jūras nezvēram, kurš posta zemi; pie klints piekalto Andromedu atbrīvo Persejs, kas briesmoni nonāvē.
Alkinojs Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieks Sherijas salā, Amfiarāja un Eirifīles dēls, jūras dieva Poseidona mazdēls.
Tekmēsa grieķu mitoloģijā - frīģiešu valdnieka Teleita meita, ko saņēma gūstā Ajants, Telamona dēls un viņa dzemdēja tam dēlu Eirisaku.
Eiritions Grieķu mitoloģijā - gans, kas Eritejā ganīja milža Gēriona govis.
Periboja grieķu mitoloģijā - gigantu valdnieka Eirimedonta meita, Poseidona mīļākā, kas viņam dzemdēja dēlu Nausitoju - pirmo faiāku valdnieku.
Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs.
Aiols grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Deikaliona mazdēls, kurš kļuva par valdnieku Tesālijā, un viņa vārdā tika dēvētas arī viņa pēcnācēju aioliešu ciltis, kas pamazām iepletās pa visu Balkānu pussalu un Egejas jūras salām.
Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši.
Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu.
Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds.
hērakleidi grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras pēcteči, kurus pēc Hērakla bojāejas un Dējaneiras pašnāvības sāka vajāt Mikēnu valdnieks Eiristejs.
Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei.
palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību.
Lāomedonts Grieķu mitoloģijā - Īla un Eiridikes dēls, Trojas valdnieks, kam dievi Apollons un Poseidons uzcēla un nocietināja pilsētas mūrus.
Kerkions Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidina un nimfas Argiopes dēls, kas valdīja Eleisīnā un visiem iedvesa šausmas ar savu nežēlību.
Forkijs Grieķu mitoloģijā - jūras dievība, zemes dievietes Gajas un pirmatnējo ūdeņu dievības Ponta dēls, kurš kopā ar savu māsu Kēto radījis daudzus briesmoņus - gorgonas, grajas, Ehidnu un čūsku, kas sargā zelta ābolus.
Klimene Grieķu mitoloģijā - jūras nimfa, titāna Japeta sieva, Prometeja, Atlanta, Epimeteja un Menoitija māte.
Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs.
Septiņi pret Tēbām grieķu mitoloģijā - karagājiens pret Tēbām, kura galvenais iemesls bija naids starp Edipa dēliem Polineiku un Eteoklu, viens no svarīgākajiem notikumiem pirms Trojas kara.
Abants grieķu mitoloģijā - kareivīgas cilts eponīms, kura apdzīvojusi Eibojas salu, Poseidona un nimfas Aretūsas dēls
Merope grieķu mitoloģijā - Korintas valdniece, Edipa audžumāte
Polibs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, Edipa audžutēvs.
Periboja grieķu mitoloģijā - korintiešu valdnieka Poliba sieva, kas pieņēma Edipu, izārstēja viņu un kļuva par viņa pamāti.
Androgejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja un Pāsifajas dēls, kurš uzvarēja Panatēnaju spēlēs Atēnās, izraisot Atēnu valdnieka Egeja skaudību.
Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt.
Kefals Grieķu mitoloģijā - mednieks, kurš bija apprecējis Atēnu valdnieka Erehteja meitu Prokrīdu.
Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs.
Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto.
svētlaimīgo salas grieķu mitoloģijā - mirušo valstības apgabals, parasti identificēts ar Elisiju, bet reizēm uzskatīts par atsevišķu paradīzi
Pārksiteja grieķu mitoloģijā - najāda, atēniešu valdnieka Erihtonija sieva, Pandīona māte.
Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem.
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni.
Eirials grieķu mitoloģijā - Odiseja un Eiipes (Ēpeiras valdnieka Tirimma meitas) dēls, kurš piedzima pēc Odiseja aizceļošanas, jau pieaudzis devās uz Itaku, kur tika nogalināts.
Dors grieķu mitoloģijā - pēc cita mīta - Apollona un Ftijas dēls, kuru (kopā ar brāļiemLāodoku un Popipoitu) nogalināja Endimiona dēls Aitols cīņā par zemi, kas vēlāk nosaukta par Aitoliju.
Hipodameja Grieķu mitoloģijā - plejādes Steropes un Elīdas valdnieka Oinomaja meita.
Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
Memnons Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas dēls, Etiopijas valdnieks, Trojas kara varonis, kas pārņēma trojiešu karaspēka vadību pēc Hektora nāves.
Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
Partenope grieķu mitoloģijā - Stimfāla meita, Hērakla mīļākā, Eiēra māte.
Kadms Grieķu mitoloģijā - Tēbu pilsētas dibinātājs (Boiotijā), Feniķijas valdnieku Agēnora un Tēlefasas dēls, Eiropas brālis.
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Tēbu reģents, kas šajā godā pabija divreiz, pēc Lāja un pēc Eteokla nāves.
Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks.
Ismēne Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa meita, Antigones māsa.
Haimons Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta dēls, Edipa meitas Antigones līgavainis, kurš brīvprātīgi mirst kopā ar līgavu.
Lājs Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Iokastes vīrs, Edipa tēvs.
Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība.
Menoitijs Grieķu mitoloģijā - titāns, Japeta un Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Epimeteja brālis.
Āzija grieķu mitoloģijā - titānu Okeāna un Tētijas meita, titāna Japeta sieva, kuram viņa dzemdējusi Prometeju, Menoitiju, Epimeteju un Atlantu.
Eimolps Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, kas devās palīgā Eleisīnai karā pret Atēnām, tiek uzskatīts par Eleisīnas mistēriju iedibinātāju un slavenu dziedoni.
gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī.
haritas grieķu mitoloģijā - trīs skaistuma un līksmes dievietes: Aglaja, Eifrosine, Talija; romiešu mitoloģijā - tām atbilst grācijas.
Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus.
Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam.
Aiols grieķu mitoloģijā - vēju dievs, kas mīt Aiolijas salā, sešu dēlu un sešu meitu tēvs; Eols.
Lāodike grieķu mitoloģijā - viena no Agamemnona un Klitaimēstras meitām, Oresta, Īfianasas un Hrīsotemīdas māsa (Stēsihora un atēniešu traģēdiju autoru darbos šās meitas vārds ir Elektra).
Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu.
Stiksa grieķu mitoloģijā - viena no upēm mirušo pazemes valstībā, kā arī okeanīda, kas to iemieso; viena no Okeāna un Tētijas vecākajām meitām; pēc citas versijas, viņa ir Nakts un Ereba meita.
Īfits grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, oihaliešu valdnieka Eirita dēls, Ioles brālis, kurš uzdāvināja Odisejam sava tēva burvju loku, kas Odisejam vēlāk palīdzēja izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem.
Zefīrs grieķu mitoloģijā - viens no Astraja un ausmas Eosas dēliem, Boreja un Notas brālis, rietumu vēja dievs.
Fēnikss grieķu mitoloģijā - viens no feniķiešu valdnieka Agēnora dēliem, Kadma, Kilika un Eiropas brālis, kurš apmetās zemē, ko nosauca par Feniķiju.
Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā.
Dardans grieķu mitoloģijā - Zeva un plejādas Elektras dēls, Trojas valdnieku ciltstēvs, Dardanijas dibinātājs un šī novada valdnieks.
Boreādi grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja Boreja un Atēnu valdnieka Erehteja meitas Oreitijas spārnotie dēli (Kalaīds un Zets), Kleopatras un Hiones brāļi, kas personificēja vējus.
Bēls grieķu mitoloģijā – Ēģiptes valdnieks, jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Agēnora (Eiropas tēva) dvīņubrālis, Aigipta un Danaja tēvs.
Aktorīdi Grieķu mitoloģijā reizēm tā dēvē Molinoīdus - Siāmas dvīņus no Elīdas, Aktora un Moliones dēlus.
sili Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
siliņas Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
siliņš Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
sils Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
virsāji Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
virses Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
virsis Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
virsnes Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
zartene Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
zilašķis Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
zvaniņvirši Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
pameldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Eleocharis"), augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
spilve Grīšļu dzimtas ģints ("Eriophorum"), purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
Grunču Grunču grāvis - ūdenstece Tukuma novada Zentenes pagastā, ietek Engures ezerā.
ambas Grūti pieejamas plakankalnes Abesīnijas (Etiopijas) kalnājā, stāvām nogāzēm.
elstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Elste" iedzīvotāji.
erante Gundegu dzimtas ģints ("Eranthis"), \~10 cm garš augs, ar bumbuļiem zemē, vienāda platuma lapām un dzeltenu ziedu agri pavasarī.
skrajziedu gurķene gurķeņu suga ("Borago laxiflora"), ko Eiropā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m.
GISCO Ģeogrāfiskās informācijas sistēma Komisijai ("Eurostat").
Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos.
Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis.
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē.
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens.
neeiklīda ģeometrija ģeometrija, kas atšķiras no Eiklīda ģeometrijas ar citādu paralēļu aksiomas formulējumu (Lobačevska, Rīmaņa ģ.).
paralēļu aksioma ģeometrijas aksioma: katrai taisnei plaknē caur punktu ārpus tās var novilkt tikai vienu taisni, kas to nekrusto; pieņemot vai noraidot šo aksiomu, izveidojas attiecīgi Eiklīda vai neeiklīda ģeometrija.
Eiklīda ģeometrija ģeometrijas uzskatāmā sistēma plaknē un telpā, kura apraksta Eiklīda aksiomas (ieskaitot paralēļu aksiomu).
svēbi Ģermāņu cilšu grupa (hermundūri, kvadi, semnoni), kas 1. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē. dzīvoja Elbas, Mainas, Nekāras baseinā un Reinas augšteces apvidū.
tīringi Ģermāņu cilšu grupa, kas 5. gs. sākumā Elbas un Donavas augšteces baseinā nodibināja karalisti; 531. g. to iekaroja franki un sakši.
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu; šīs cilšu grupas piederīgie.
kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm.
Ģīgļu ezers Ģīļa ezers Embūtes pagastā.
Ģīļu ezers Ģīļa ezers Embūtes pagastā.
Gīļa ezers Ģīļa ezers Embūtes pagastā.
Gīļu ezers Ģīļa ezers Embūtes pagastā.
Chamaecereus silvestrii Hamecereju ehinopsis ("Echinopsis chamaecereus").
Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina.
Heidekenhof Heydekenhof - Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Heigeips Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā.
Heisibs Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā.
Kabips Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā.
Tikva Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā.
Tsui-Goabs Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā.
Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m.
Kamjanskas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, izveidota 1963.-1965. g., platība — 567 kvadrātkilometri, garums — 140 km, platums — līdz 20 km, vidējais dziļums — 4,3 m.
Dņepras ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, izveidota 1932. g., platība — 420 kvadrātkilometru, garums — 170 km, platums — līdz 3,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m.
Kahovkas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Hersonas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, platība 2155 kvadrātkilometri, garums — 230 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 8,4 m, lielākais — 36 m.
Buhtarmas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Irtišas augštecē, Kazahstānā, garums — 425 km, lielākais platums — 35 km.
Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m.
plūdmaiņu elektrostacija HES, kas elektriskajā enerģijā pārvērš plūdmaiņu enerģiju.
Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence).
eurycerus Hidoru dzimtas apakšdzimtas "Eurycercinae" ģints.
paisuma elektrostacija hidroelektrostacija, kas okeāna (jūras) paisuma enerģiju pārveido elektroenerģijā, izmantojot ūdenslīmeņa starpību paisuma un bēguma laikā; PES.
lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze.
sārtlapīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Entolomataceae"), 3 ģintis, 140 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
eksīdija Himēnijsēņu klases recekleņu dzimtas ģints ("Exidia"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
himjariešu Himjariešu alfabēts - fēniķiešu alfabēta attīstības virziens, no kura cēlušies Etiopijas, Lībijas u. c. Ziemeļāfrikas semītu alfabēti.
Kurzemes litosfēras miniplātne hipotētisks, vēlajā arhajā pirms \~2,6 mld gadu radies litosfēras bloks, ko veidoja agrā arhaja Eiropas protokontinenta atlūza — tagadējais Kurzemes megabloks un tajā laikā jaunizveidojusies okeāniskā tipa Zemes garoza.
monoglaciālisms Hipotēze glacioloģijā par vienreizēju apledojumu (leduslaikmetu) kvartārā Eiropā, Āzijā un Z-Amerikā.
hibari Hivari - indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos.
malakati Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos.
palti Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos.
Nunguja Hivaru (Ekvadora) mitoloģijā - dieviete, zemkopības un zemes auglības aizgādne.
sālsskābe Hlorūdeņraža ūdens šķīdums; pārtikas piedeva E507, skābuma regulētājs, modificētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
elzevīras Holandiešu grāmatu iespiedēju Elzevīru (16. gs. beigas - 18. gs. sākums) izdoti iespieddarbi.
lesbiete Homoseksuāla sieviete, kas piekopj dzimumsakarus ar sievieti; nosaukums pēc Lesbas salas Egejas jūrā.
histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti.
kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.).
bezgalīgi tālais punkts ideāls punkts, ar kuru papildina Eiklīda plakni, lai iegūtu paralēlu taišņu kūļa "krustpunktu" projektīvajā ģeometrijā.
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
preromantisms Idejisks un mākslas virziens Eiropas un ASV garīgajā kultūrā 18. gs., kas noveda pie romantisma uzplaukuma.
pilsoniskā līdzdalība iedzīvotāju iesaistīšanās sabiedrībai nozīmīgu jautājumu apspriešanā, lēmumu pieņemšanā un īstenošanā; viens no demokrātiskas valsts un arī Eiropas Savienības pamatelementiem.
ārvalstu sabiedrība ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārvalstī, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un kas likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā.
transponēt Iekļaut nacionālajā tiesību sistēmā kādu Eiropas Savienības tiesību normu neizmainītā veidā ("viens pret vienu"), vai nu ES tiesību normas tiešā veidā pārrakstot nacionālajā tiesību sistēmā vai arī nacionālajā tiesību aktā ietverot atsauci uz attiecīgo ES tiesību aktu.
segžokleņi Iekšžokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā.
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km.
algas nodokļu grāmatiņa ieraksts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu informācijas sistēmā; elektroniska dokumenta formā tā ir pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
eirokrāts Ierēdnis Eiropas Savienības struktūrās.
Turkanas ezers iesāļš beznotekezers Austrumāfrikā, Kenijas ziemeļos (ziemeļu piekraste Etiopijā), atrodas šaurā tektoniskā ieplakā 375 m vjl., platība - 6800 kvadrātkilometru, garums - 290 km, lielākais platums - 32 km, lielākais dziļums - 109 m; Rūdolfa ezers.
izdevējdarbība iespiedprodukcijas un skaņu ierakstu sagatavošana pavairošanai un izdošanai (NACE grupa 22.1).
CELEX Iestāžu datorizētā Kopienas tiesību dokumentu sistēma ("Communitatis Europaeae Lex").
Jemtlandes lēne ietver Jemtlandi un Herjedālenu, kā arī daļu no Herjedālenas komūnas Helsinglandē un Strēmsundas komūnas Ongermanlandē, platība — 49443 kvadrātkilometri 135000 iedzīvotāju, administratīvais centrs — Estersunda, lēne izveidota 1810. g.
Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām.
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
Igaunijas Republika Igaunija, valsts pilnais nosaukums ("Eesti Vabariik").
Abruka Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī uz dienvidiem no Sāmsalas, platība - 1060 ha, viens no tālākajiem platlapu koku izplatības rajoniem Eiropas ziemeļu daļā, atrodas valsts aizsardzībā.
Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie Baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru.
elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas.
Eleisīnas mistērijas ikgadēji reliģiskie svētki, kas notika Dēmetras templī Eleisijā (Atēnās), ar mistiskiem rituāliem par godu dievietei Dēmetrai, Persefonei un dievam Dionīsam.
WWREM Iknedēļas neatliekamās medicīnas internetapskats (angļu "Weekly Web Review in Emergency Medicine").
polimiksīns Ikviena no piecām polipeptīdu antibiotikām (A, B, C, D un E), kas iegūtas no augsnes baktērijas "Bacillus polymyxa"; piemīt specifiska aktivitāte pret gramnegatīvajām baktērijām.
parastais īlenknābis īlenknābju suga ("Recurvirostra avosetta"), Latvijā ieceļo reti, aizsargājams (EASS).
Afjonkarahisara Ils Turcijas rietumu daļā, robežojas ar Eskišehira, Konja, Isparta, Denizli, Ušaka un Kithaja ilu.
Ardahana ils Turcijas ziemeļaustrumos (_Ardahan_), pie Gruzijas un Armēnijas robežas, robežojas arī ar Karsas, Erzurumas un Artvinas ilu.
ārieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
bērenfeldieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērenfelde" iedzīvotāji.
lasieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" iedzīvotāji.
maizītieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Maizītes" iedzīvotāji.
neigūtieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Neigūte" iedzīvotāji.
pabērzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" iedzīvotāji.
pagrendzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji.
pagrendzinieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji.
stellieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji.
stellišķi Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji.
Lassenskaja Ilūkstes novada Eglaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ilsensee Ilzes-Ezeru muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju.
pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
sapari Indiāņu cilšu grupa (sapari jeb kuraraji, andoji, roamaini, aviširi u. c.), dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, valoda veido īpašu saimi, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
andoji Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
aviširi Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
kuraraji Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
roamaini Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
kečvi Indiāņu tauta, Peru, Ekvadorā, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, runā kečvu valodā, kas pieder pie indiāņu valodām, ticīgie - katoļi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
čibči Indiāņu tautu grupa Kolumbijā, Ekvadorā, runā čibču valodā, ticīgie - katoļi.
Spensera līcis Indijas okeāna līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (angļu val. "Spencer Gulf"), starp Eira un Jorkas pussalu, garums — 330 km, platums pie ieejas — \~80 km, dziļums — līdz 64 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — līdz 3,6 m.
henrijs induktivitātes un mijinduktivitātes mērvienība; vadītāja induktivitāte ir 1 H, ja strāvas stiprumu tajā mainot par 1 A sekundē, inducējas 1 V liels pašindukcijas EDS
atklātā pārblīves notifikācija informācija par trafiku, kas var novest pie tīkla pārblīves. Notifikācija _ECN_ tiek veidota datu posma slānī. Mezgls, kura slodze tuvojas kritiskajai robežai, ar šo paziņojumu brīdina visus savus blakusmezglus.
kods EBCDIC informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code").
EBCDIC Informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code").
Eurydice Informācijas tīkls par izglītību Eiropā.
Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways".
CIREA Informācijas, diskusiju un apmaiņas centrs patvēruma jautājumos ("Centre for Information, Discussion and Exchange on Asylum").
Mama Kilija inku (vēst. Peru, Bolīvija, Ekvadora) mitoloģijā - mēness dieviete, saules dieva Inti māsa un sieva.
Engadīna Innas augšteces ieleja Rētijas Alpos ("Engadin"), Šveices austrumos, garums - \~90 km, kūrorts, ziemas sporta centrs, dienvidu nogāzē Šveices nacionālais parks, kas izveidots 1914. g., lai aizsargātu floru un faunu.
loģiskā instrukcija instrukcija, kas izpilda loģiskās operācijas, piemēram, UN, VAI, NE operācijas.
standarts MIME interneta pasta vairākmērķu paplašinājumi (angļu "Multipurpose Internet Mail Extensions").
IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange").
protokols IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange").
Poseidom Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Francijas aizjūras departamentu nomaļo atrašanos okeānā.
Poseicam Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Kanāriju salu nomaļo atrašanos okeānā.
Poseima Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Madeiras un Azoru salu nomaļo atrašanos okeānā.
seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā.
Kurdistānas reģions Irākas Republikas administratīva vienība, kurā ietilpst 3 muhāfazas (Dahūka, Erbīla un Suleimānīja), administratīvais centrs — Erbīla, platība — 38650 kvadrātkilometru, 3941500 iedzīvotāju (2007. g.), valoda — kurdu, ticīgie — musulmaņi sunnīti.
Teherāna Irānas Islāma Republikas galvaspilsēta (persiešu: تهران, Tehrān), ostāna centrs, atrodas Elbursa kalnu priekškalnēs (Demāvenda piekājē 1100-1300 m virs jūras līmeņa), 7,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
Irikļinskas ūdenskrātuve Irikļinskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Urālas upē, Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā, platība — 260 kvadrātkilometru, garums — 70 km, vidējais dziļums — 12,7 m.
Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m.
turktatāru rietumu dialekti Irtišas tatāru, kirgīzu, karakirgīzu, karakalpaku, nogajiešu un Eiropas Krievijas tatāru valodas.
zobainā īslaicīte īslaicīšu suga ("Ephemerum serratum").
Hizkils Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Ecēhiēlam (Ecekiēlam).
Iljāss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Elijam, svātlaimīgais un Allāha sūtnis, nemirstīgais, Korānā dēvēts par pravieti.
Zulkifls islāma mitoloģijā - tēls, kas Korāna tekstos minēts līdzās praviešiem Ismaīlam un Idrīsam; komentētāji identificēja ar Jesaju, Ecekiēlu u. c. Bībeles praviešiem.
Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.).
kolete īss balta vilnas auduma mundieris Eiropas valstu armijās 17.-20. gs. sākumā.
valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā.
golovinomyces Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints "Erysiphe" dažas sugas, kas pēc anamorfas tipa un kleistotēciju uzbūves dažkārt atsevišķā ģintī.
blumeria Īstās miltrasas sēņu dzimtas sugas "Erysiphe graminis" klasifikācijas variants, ko atsevišķi autori nodala kā atsevišķu ģinti vai pat dzimtu.
uncinula Īstās miltrasas sēņu ģints "Erysiphaceae" dzimtā, attīsta spēcīgu gaisa sēņotni, kas ar baltu segu vai plankumiem pārklāj saslimušās augu daļas.
Boloņas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Bologna"), platība — 3702 kvadrātkilometri, 1000300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 60 komūnās.
Ferrāras province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Ferrara"), platība — 2632 kvadrātkilometri, 359300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 26 komūnās.
Forli-Čezēnas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Forli-Cesena"), platība - 2377 kvadrātkilometri, 398300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 30 komūnās.
Modēna Itālijas province ("Provincia di Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2689 kvadrātkilometri, 706500 iedzīvotāju (2012. g.).
Parma Itālijas province ("Provincia di Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3449 kvadrātkilometri, 446200 iedzīvotāju (2012. g.).
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
Ennas province Itālijas Sicīlijas reģiona province ("Provincia di Enna"), platība — 2562 kvadrātkilometri, 171900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās.
ESPN Izklaides un sporta televīzijas kompānija ASV (angļu "Entertainment and Sports Programming Network").
Brodveja Izklaides vietu rajons Rīgas centrā 20. gs. 20. un 30. gados, Elizabetes ielas posms no Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai.
5. Hērakla varoņdarbs Izmēza Elīdas valdnieka Augeja lopu stalli (nebija tīrīts 30 gadus).
Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
kondilartra Izmirusi nagaino dzīvnieku apakšrinda, atliekas Eiropas eocēnā un vecterciārā Ziemeļamerikā.
benetīti Izmirušu megafilo kailsēkļu klase ("Bennettitatae"), eksistējusi mezozojā, nelieli koki, fosīlijas Eirāzijā, Z-Amerikā.
ectocarpus Izogenerātu klases rindas "Ectocarpales" ģints.
oglekļa dioksīds izplatītākais oglekļa oksīds CO~2~ (ogļskābā gāze), gāze, kas smagāka par gaisu; slāpē degšanu; pārtikas piedeva E290 (rūpnieciski iegūst raudzēšanas procesā), iesaiņošanas gāze, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, toksisks nervu sistēmai.
naftālieši Izraēliešu cilts, kas, liekas, dzīvojusi Efraīma kalnāja rietumu nogāzē pie Filistejas robežām.
Bērziņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Asūnes, Ezernieku (Bukmuižas) un Šķaunes pagasta.
Kalna pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Biržu pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Elkšņu un Dignājas pagasta.
Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns.
Šardaras ūdenskrātuve izveidota apūdeņošanas, noteces regulēšanai un enerģētikas vajadzībām (Šardaras HES) Sirdarjā, platība - 900 kvadrātkilometru, garums - 70 km, platums - līdz 25 km, vidējais dziļums - 6,5 m.
Pļaviņu ūdenskrātuve izveidota būvējot Pļaviņu HES (1965. g.), platība — 3500 ha, garums — 45 km (no Pļaviņām līdz Aizkrauklei), platums — >2 km, lielākais dziļums — 47 m.
Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m.
Kuibiševas ūdenskrātuve izveidota uz Volgas upes Krievijā, izbūvējot Volgas HES 1955.-1957. g., platība - 5900 kvadrātkilometru, garums - 510 km, lielākais platums - 27 km, ūdens līmeņa svārstības līdz 5,7 m.
Kaņiera ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1964. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 857 ha, ligzdo \~110 putnu sugu, to vidū \~20 Eiropā un pasaulē aizsargājamas, 1997. g. iekļauts Ķemeru nacionālajā parkā.
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā.
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager").
draiveris EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager").
specifikācija EMS izvērstās atmiņas specifikācija (angļu "Expanded Memory Specification (EMS)").
EMS izvērstās atmiņas specifikācija (angļu "Expanded Memory Specification").
Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem.
Jagman Jagmaņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
auniņi Jānīši ("Erigeron").
auniņš Jānīši ("Erigeron").
divredze Jānīši ("Erigeron").
laimespuķes Jānīši ("Erigeron").
laimīte Jānīši ("Erigeron").
laimpuķe Jānīši ("Erigeron").
pūcīši Jānīši ("Erigeron").
spilga Jānīši ("Erigeron").
sūrenes Jānīši ("Erigeron").
tillerijas Jānīši ("Erigeron").
zaķaļipa Jānīši ("Erigeron").
zaķļipa Jānīši ("Erigeron").
zaķļipiņas Jānīši ("Erigeron").
asais jānītis jānīšu suga ("Erigeron acris").
alpīnais jānītis jānīšu suga ("Erigeron alpinus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
oranžais jānītis jānīšu suga ("Erigeron alpinus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
vasaras jānītis jānīšu suga ("Erigeron annuus").
Kanādas jānītis jānīšu suga ("Erigeron canadensis").
izskatīgais jānītis jānīšu suga ("Erigeron politus").
krāšņais jānītis jānīšu suga ("Erigeron speciosus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
SEGA Japānā dibināta starptautiska video spēļu un aparatūras izstrādes firma (angļu val. "SErvice GAmes").
lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē.
Neptune Jauna Eiropas programma tehnoloģiju izmantošanai izglītībā.
lini Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints ("Phormium"), 2 sugas ("Phormium colensoi" un "Phormium tenax"), brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus.
phormium Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints, 2 sugas, brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus.
maksātnespējas procedūra jebkurš pasākums, ko paredz Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts likumi attiecīgā dalībnieka likvidēšanai, kā arī darbības ierobežošanai vai sanācijai, ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu.
Ego distonisks jēdziens Ego psiholoģijā, kas tiek attiecināts uz tādu uzvedību, impulsiem, vērtībām un jūtām, kuras nav saskaņā ar Ego vajadzībām, mērķiem un cilvēka paštēlu.
Ego sintonisks jēdziens psihoanalīzē un Ego psiholoģijā, kas tiek attiecināts uz tādu uzvedību, impulsiem, vērtībām un jūtām, kas ir saskaņā ar Ego vajadzībām un mērķiem.
progresīvais jūdaisms jēdziens, ar ko apzīmē liberālās un reformu kustības jūdaisma ietvaros Eiropā 19. gs., kas veicina Bībeles zinātnisku izpēti, dievlūgšanas praksē ļauj izmantot dzimto valodu un diētas likumus interpretē daudz liberālāk nekāortodoksāļi.
ancenieši Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Ancene" ("Ancine", "Encene") iedzīvotāji.
Eņdželi Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski.
aizdumblieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizdumble" iedzīvotāji.
apserdieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Apserde" iedzīvotāji.
Dzenīši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" bijušais nosaukums.
elksnieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" iedzīvotāji.
klaucieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Klauce" iedzīvotāji.
Ellernskaja Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ellern Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums.
endžeļānieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" iedzīvotāji.
endžeļieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" iedzīvotāji.
Eņdželi Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski.
eķengrāvieši Jēkabpils novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Eķengrāve" iedzīvotāji.
ezerkrastieši Jēkabpilss novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkrasts" iedzīvotāji.
Elēja Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Eleja" bijušais nosaukums.
elejnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Eleja" iedzīvotāji.
apšukrodzenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Apšukrogs" iedzīvotāji.
audruvnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Audruve" iedzīvotāji.
bēravircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji.
bērvircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji.
Ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Birzītes" bijušais nosaukums.
brieženieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji.
Volfārte Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" bijušais nosaukums.
daumantnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" iedzīvotāji.
Jauneleja Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Eleja" daļa.
jaunelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Jauneleja" iedzīvotāji.
lazdenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdumuiža" iedzīvotāji.
mazelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Mazeleja" iedzīvotāji.
ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" vai "Ošnieki" iedzīvotāji.
sidrabnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
sidrebenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
staļģenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģi" iedzīvotāji.
zizmenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Zizma" iedzīvotāji.
Elleiskaja Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Elley Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Hercogi Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
Ērvērti Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Erverti" nosaukuma variants.
Straume Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Endzele" bijušais nosaukums padomju laikā.
Amvrakijas līcis Jonijas jūras līcis Grieķijā (_Amvrakikós Kólpos_), Epiras perifērijā.
purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem.
pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas.
Jūdupīte Jūdupe, Ezeres pieteka.
Elara Jupitera pavadonis ("Elara"), vidējais attālums no planētas - 11741000 km, izmēri - 78 km.
Epimetejs Jupitera pavadonis ("Epimetheus"), vidējais attālums no planētas - 151400 km, izmēri - 119 km.
Erinome Jupitera pavadonis ("Erinome"), vidējais attālums no planētas - 23279000 km, izmēri - 3 km.
Eunante Jupitera pavadonis ("Euanthe"), vidējais attālums no planētas - 20799000 km, izmēri - 3 km.
Eukelade Jupitera pavadonis ("Eukelade"), vidējais attālums no planētas - 23661000 km, izmēri - 4 km.
Euporija Jupitera pavadonis ("Euporie"), vidējais attālums no planētas - 19302000 km, izmēri - 2 km.
Euridome Jupitera pavadonis ("Eurydome"), vidējais attālums no planētas - 22865000 km, izmēri - 3 km.
asaris Jūras asaris - lielacaina dzīvdzemdētāja zivs ("Epinephelus morio"), kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās.
Ankšesa līcis jūras līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (_Anxious Bay_), Dienvidaustrālijas štata dienvidu daļā, Eira pussalas rietumu piekrastē.
Hjuvfjords Jūras līcis Barenca jūras ziemeļrietumu daļā, Edža salas dienvidrietumos starp Kvalpintenu un Nēgerpintenu.
Anadiras līcis jūras līcis Beringa jūrā starp Čukču pussalu un Eirāzijas kontinentu (_Anadyrskij zaliv_), Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 278 km, platums — \~400 km, lielākais dziļums — 105 m, plūdmaiņas — līdz 3 m.
Ajonoras līcis jūras līcis Egejas jūras ziemeļrietumos (_Agíou Órous, Kólpos_), starp Ajonoras un Sitonijas pussalu, Grieķijas teritorija.
Gvajakilas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Guayaquil"), Dienvidamerikas piekrastē, Ekvadorā, iesniedzas sauszemē — 115 km, platums pie ieejas — 160 km, dziļums — līdz 200 m.
Stūrfjords jūras līcis Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā starp Špicbergenas salu rietumos un Edža un Barenca salu austrumos.
ECDIS Jūras navigācijas karšu elektroniska sistēma (angļu "Electronic Chart Display and Information System"), kas sastāv no datora, žirokompasa, eholotes un lagas.
Pomoru šaurums jūras šaurums Barenca jūrā starp Kolgujevas salu un Eiropas kontinentālo daļu, Krievijas Eiropas daļas ziemeļos.
Djiupini jūras šaurums Fēru salās, starp Kalsojas un Eisturojas salu.
Kilbrenana šaurums jūras šaurums Lielbritānijā starp Kintairas pussalu un Eranas salu.
Ambo šaurums jūras šaurums Māršala salās (_Ambo Channel_), starp Elleras un Leganas salu.
Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m.
Bosfors Jūras šaurums starp Eiropu un Mazāzijas pussalu (grieķu valodā "Bosporos", turku valodā "Karadeniz Bogazi"), savieno Melno un Marmora jūru, garums - 30 km, platums - 0,75-3,7 km.
Dmitrija Lapteva šaurums jūras šaurums starp Lielo Ļahova salu un Eirāzijas kontinentu, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, garums - 115 km, platums - 50-61 km, dziļums - 11-16 m.
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_).
Olgas šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā, starp Karaļa Kārļa Zemi austrumos un Barenca un Edža salu rietumos.
Neirsa šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi un Elsmīras salu, Kenedija šaurums to savieno ar Linkolna jūru, Smita šaurums - ar Bafina līci, dziļums 150-300 m; senāk - Keina baseins.
jūras vēdzele jūrasvēdzele ("Encheliopus cimbrius").
Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga.
kopiena kādā apvienībā iesaistītu valstu grupa, piemēram, Eiropas kopiena.
unārā operācija kādā kopā definēta viena operanda operācija; piemēram, NE operācija vai kopas attēlošana sevī - identitātes operācija.
Kadelbosko di Spora Kadelbosko di Sopra - pilsēta Itālijā ("Cadelbosco di Sopra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā.
sārtais kakadu kakadu suga ("Eolophus roseicapillus").
kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas.
ehinokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocactus").
ehinocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocereus").
ehinopsis Kaktusu dzimtas ģints ("Echinopsis").
espostoja Kaktusu dzimtas ģints ("Espostoa").
Almanach de Gotha kalendārs franču valodā, tika izdots Gotā, Vācijā katru gadu 1763.-1944. g., tajā bija ziņas par Eiropas muižnieku dzimtām.
aglonēma Kallu dzimtas ģints ("Aglaonema"), kas aug Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, bet Eiropā sastopama kā dekoratīvs telpaugs.
dīfenbahija Kallu dzimtas ģints ("Dieffenbachia"), brīvdabā tropiskās Amerikas augi, lielām, platām, dažādās krāsās izraibotām lapām, Eiropā audzē siltumnīcās un augu mājās kā krāšņumaugu.
Kalmikija Kalmikijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvais centrs - Elista, platība - 74700 kvadrātkilometru, 284000 iedzīvotāju (2009.).
Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls.
Andersona kupols kalnājs Antarktīdā (_Anderson Dome_), Belinhauzena jūras piekrastē, Eitsa krastā, augstākā virsotne - 1475 m.
Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. _Krušnē-Hory_, vācu val. _Erzgebirge_), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m.
Elsvērta kalni kalni Rietumantarktīdā, Elsvērta Zemes dienvidu daļā (angļu val. "Ellsworth Mountains"), garums — 700 km, augstākā virsotne — 5140 m.
Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m).
Ahmars kalniene Etiopijā (_Ahmar_), Oromijas un Somāli kililā, augstākā virsotne 3381 m (Muleta).
Allahiekbers kalniene Turcijā (_Allahūekber Dağlari_), Erzurumas un Karsas ilā.
Akdags kalniene Turcijas austrumu daļā (_Akdağ_), Elazigas un Bingelas ilā.
Gundegu kalns kalns Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Eglaines pagastā, absolūtais augstums - 152,7 mvjl., relatīvais augstums - 20 m.
Krievukalns Kalns Embūtes pagastā, 2,5 km uz dienvidrietumiem no Embūtes, augstākā virsotne Rietumkursas augstienē - 189,5 m vjl., relatīvais augstums - 20 m, ziemeļrietumu nogāze stāva; Radiņkalns.
Ušba Kalns Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Gruzijā, augstums - 4695 m, 2 virsotnes, granīti, rietumu nogāzē šļūdonis.
Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka.
Tairī kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā (blakus Vinsona kalnam), otrā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4892 m vjl.
Vinsona kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā, augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4965 m vjl., virs 2000 m - kailas nogulumiežu klintis.
Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas.
Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.).
ANARE kalni kalnu grēda Antarktīdā (_ANARE Nountains_), Viktorijas Zemes ziemeļos pie Peneta krasta un Somova jūras.
Savača grēda kalnu grēda ASV ("Sawatch Range"), Kolorādo štatā, garums - 160 km, augstākā virsotne - Elberta kalns (4399 m), skujkoku meži, pļavas.
Biterūta grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ("Bitteroot Range"), ASV, garums - \~500 km, augstākā virsotne - Eidžaksa kalns - 3322 m vjl.
Fihtela kalni kalnu grēda starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem ("Fichtelgebirge"), Vācijā, Elbas, Donavas un Reinas baseina ūdensšķirtne, augstākā virsotne - 1053 m (Šnēbergs).
Austrumkordiljeras Kalnu grēdas Andu austrumu malā ("Cordillera Oriental"), Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Bolīvijā, augstākā virsotne - 5493 m (Ritakuvas kalns Kolumbijā), sniega līnija 4400-5000 m vjl.
Eifels Kalnu masīvs ("Eifel") Vācijas rietumu daļā, Reinas Šīferkalnu daļa uz ziemeļiem no Mozeles ielejas, garums - \~90 km, augstums - līdz 747 m.
Etiopijas kalniene kalnu masīvs Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Ethiopian Plateau"), Etiopijā un Eritrejā, augstākā virsotne — 4623 m.
Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns).
Šhelda Kalnu masīvs Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, 5 virsotnes, augstums - 4200-4322 m, augstākā - austrumu virsotne.
Pelvū Kalnu masīvs Rietumalpos ("Pelvoux"), Francijā, augstākā virsotne - Ekrēna kalns (4103 m), firna lauki, šļūdoņi, trogielejas.
Monblāns kalnu masīvs un virsotne Alpu rietumu daļā, Francijā un Itālijā (fr. val. _Mont Blanc_, it. val. _Monte Bianco_), masīva garums - \~50 km, augstums - 4810 m vjl., augstākā virsotne Eiropā, apledojums - \~200 kvadrātkilometru platībā, lielākais šļūdonis 33 kvadrātkilometri.
Akverenas pāreja kalnu pāreja Turcijā (_Akveren Geçidi_), Erzurumas ilā, Palandekena kalnos, 1990 m vjl.
Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži.
Apenīni kalnu sistēma Eiropas dienvidos (_Appennini_), Apenīnu pussalā Itālijā, garums - \~1200 km, vidēji augsti (1500-2000 m) kalni, augstākā virsotne - Korno Grande (2912 m).
Pireneji kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. _Pirineos_, fr. val. _Pyrenees_), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m.
Elbruss Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Elbruz"), Kaspijas jūras dienvidu piekrastē, Irānā, garums - \~900 km, platums - līdz 120 km, augstākā virsotne - 5610 m.
Turkmenistānas-Horosanas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos, starp Elbrusa kalniem rietumiem un Paropamizu austrumos, Irānā un Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - 250 km, augstums - 1500-2200 m.
Čukņupe Kalnupe Tukuma un Engures novadā.
Jāņupīte Kalnupe, Engures ezera pieteka.
Kanupe Kalnupe, Engures ezera pieteka.
Rideļupīte Kalnupe, Engures ezera pieteka.
Plaušupe Kalnupe, ūdenstece Engures pagastā.
Kalšu Kalšu ezers - atrodas Embūtes paugurainē, Vaiņodes pagastā, uz Latvijas un Lietuvas robežas, 111 m vjl., platība - 43,3 ha (Latvijā 20 ha), garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs.
Kaluga Kalugas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, dienvidrietumos no Maskavas, platība - 29900 kvadrātkilometru, 1003000 iedzīvotāju (2009.).
Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja.
Kama Kamas ūdenskrātuve - HES aizsprosta ūdenskrātuve Kamā, Krievijā, Permas apgabalā, izveidota 1954. g., platība - 1915 kvadrātkilometru, garums (pa Kamas gultni) - \~272 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais - 30 m.
Kamaškalu Kamaškalu ezers - Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā.
kalans Kamčatkas bebrs, jūrasūdrs, caunu ģints vērtīgs kažokzvērs ("Enhydra lutris"); izplatīts Klusā okeāna piekrastē.
Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis.
Kaminča Kaminčas ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Bebrenes un Eglaines pagastā, 145 m vjl., platība - 27,6 ha, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs, aizaugums 10%.
mežstrupaste Kāmju dzimtas strupastu apakšdzimtas ģints ("Clethrionomys"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 15 cm), Eirāzijā un Ziemeļamerikā, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis.
Karalienes Elizabetes salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa (ahgļu val. "Queen Elizabeth Islands"), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1067 m.
Alberta Kanādas province ("Alberta"), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Edmontona, platība - 661848 km^2^, 3650000 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Britu Kolumbiju, Ziemeļrietumu Teritorijām un Saskačevanu, kā arī ar ASV.
Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.).
Eimura kanāls kanāls, kas novada Eimura poldera ūdeņus Rīgas jūras līcī.
Kaņiva Kaņivas ūdenskrātuve – HES aizsprosta ūdenskrātuve Dneprā, Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1972. g., platība – 675 kvadrātkilometri, garums – 162 km, lielākais platums – \~5 km, vidējais dziļums – 4,4 m.
dižpērkone Kāpostu dzimtas ģints ("Bunias"), daudzgadīgs lakstaugs ar koklesveida lapām; Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama.
drāts tārpi kāpuru stadija vaboļu dzimtas "Elateridae" kukaiņiem, kas dzīvo zemē līdz 5 g. ilgi un grauž saknes.
Amālienborga Karaļu rezidence Kopenhāgenā (no 1974. g.), celta 1750.-1760. g., sastāv no 4 vienādām ēkām ap astoņstūru laukumu un tiek uzskatīta par izcilāko rokoko arhitektūras būvi Eiropā ("Amalienborg").
Rietumeifrata Karasu, upe Turcijā, satekot ar Muratu veido Eifratu.
kardamons Kardamonaugs ("Elettaria").
Kalevala Karēļu un somu eposs, ko pēc folkloras materiāliem (gk. rūnām) izveidojis E. Lenrūts; izdots 1835. un 1849. g.; eposa galvenais varonis ir dziesminieks, zemkopis, zvejnieks un mednieks Veinemeinens.
eirokarjera karjera Eiropas Savienībā.
zvirbulis Kārklu zvirbulis - niedru stērste ("Emberiza schoeniclus").
bezvāržkoks Kārpainais segliņš ("Euonymus verrucosa").
elstānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elste" iedzīvotāji.
Eļstes Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elstes" nosaukuma variants.
Eļstis Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elstes" nosaukums latgaliski.
quod erat demonstrandum kas arī bija jāpierāda (Eiklīda teiciens).
mencu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Echinorhynchus gadi").
Kašoeiru Kašoeiru di Itapemirima - pilsēta Brazīlijā ("Cachoeiro de Itapemirim"), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.).
kabeļu kategorijas kategorijas, ko paredz vīto vadu pāru kabeļu standarts, kuru izstrādājušas Elektroniskās industrijas asociācija un Telekomunikācijas industrijas asociācija; standarts iedala kabeļus atbilstoši to izgatavošanas tehnoloģijai, rekomendējamam lietojumam un datu pārraides ātrumam.
kontrreformācija Katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā 16.-17. gs. (ķecerības apkarošana, vēršanās pret zinātnes atklājumiem, katoļticības propaganda u. c.).
karmelīti Katoļu mūku ordeņa locekļi; ordenis dibināts 12. gs. otrajā pusē Palestīnā Karmelas kalnā, 13. gs. pārcēlās uz Eiropu.
skramasakss Kaujas nazis, īsais vienasmens zobens ar rokturi bez šķērša; 5.-9. gs. izplatīts V-Eiropā un Z-Eiropā; Baltijā un Skandināvijā lietots 5.-11. gs.
stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils.
jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
pielipe Kaulzivju klases pielipjzivjveidīgo kārtas jūras zivju suga ("Echeneis ramosa"), kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
anšovs Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Engraulidae").
lidzivs Kaulzivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Exocoetidae"), dzīvo siltajās jūrās, izplešot palielinātās krūšu spuras var pārvietoties pa gaisu vairākus simtus metru, laiku pa laikam "atsperoties" pret ūdens virsmu ar lielo apakšējo astes spuru.
kāķis Kauna stabs - soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem).
Kauņa Kauņas jūra - Kauņas HES aizsprosta ūdenskrātuve Lietuvā, Nemunas vidustecē (augšpus Kauņas), izveidota 1959. g., garums - 83 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 7 m.
Kaušanu Kaušanu ezers - Kāšūns Ezernieku pagastā.
Kaušaņu Kaušaņu ezers - Kāšūns Ezernieku pagastā.
Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus).
Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kazimirvalde Kazimirvaldes ezers - Kazimirvāles ezers Eglaines pagastā.
Kazimirvāle Kazimirvāles ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Eglaines pagastā, 117 m vjl., platība - 16,4 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums 8%; Kazimirvaldes ezers.
dziedzerstublāja kazroze kazrožu suga ("Epilobium adenocaulon").
pakalnu kazroze kazrožu suga ("Epilobium collinum"), Latvijā aizsargājama.
pūkainā kazroze kazrožu suga ("Epilobium hirsutum").
kalnu kazroze kazrožu suga ("Epilobium montanum").
tumšzaļā kazroze kazrožu suga ("Epilobium obscurum"), Latvijā aizsargājama.
purva kazroze kazrožu suga ("Epilobium palustre").
sīkziedu kazroze kazrožu suga ("Epilobium parviflorum").
sārtā kazroze kazrožu suga ("Epilobium roseum").
četršķautņu kazroze kazrožu suga ("Epilobium tetragonum").
Kazesupe Kazupe, kas ietecēja Engures ezerā uz dienvidiem no Jurgupes.
fretka Kažokzvērs, kas iegūts, krustojot balto sesku ar Eiropas sesku; apmatojuma krāsa dažāda, vērtīgākās ir perlamutra krāsas un zeltainās.
Inkari Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - demiurgs, saules un mežonīgas sievietes dēls, kas radījis visu, kas ir uz zemes.
Kons Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dievs, saules dēls, kas pasaules sākumā pirmais nonāca vietā, kur vēlāk dzīvoja indiāņu, radīja cilvēkus un deva tiem visu nepieciešamo sadzīvei, taču cilvēki viņu sadusmoja.
Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska.
Kočamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - jūras dieviete, kurai kalnu iedzīvotāji jūras piekrastē upurēja un lūdza saglabāt tiem dzīvību un palīdzēt.
Pačamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā ("māte zeme") - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki; Mama Pača.
Keina Keina baseins - Neirsa šaurums starp Grendlandi un Elsmīras salu.
Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers.
Saramama Kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dieviete, kukurūzas aizgādne.
Manko Kapaks kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā — inku valdnieku dinastijas pamatlicējs un galvaspilsētas Kusko dibinātājs.
Kijivas ūdenskrātuve Kijivas HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Kijivas un Černihivas apgabalā, kā arī Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, izveidota 1966. g., platība - 925 kvadrātkilometri, garums - 110 km, lielākais platums - 12 km, vidējais dziļums - 4,1 m.
Kiklādu Kiklādu salas - arhipelāgs Egejas jūrā (angļu val."Cyclades"), Grieķijas teritorija, platība - 2600 kvadrātkilometru, ietver >200 kalnainu salu, 120000 iedzīvotāju (2005. g.).
Amara Kilils Etiopijā ("Āmara"), administratīvais centrs - Bahirdara, platība - 159174 kvadrātkilometri, 17214000 iedzīvotāju (2007. g.).
Benkišangula Gumiza kilils Etiopijā ("Benishangul Gumiz"), administratīvais centrs - Asosa, platība - 49289 kvadrātkilometri, 670800 iedzīvotāju (2007. g.).
Gambela Kilils Etiopijā ("Gambēla Hizboch"), platība - 25902 kvadrātkilometri, 306900 iedzīvotāju (2007. g.).
Hareri Kilils Etiopijā ("Hārerī Hizb"), administratīvais centrs - Harera, platība - 311 kvadrātkilometru, 183350 iedzīvotāju (2007. g.).
Oromija Kilils Etiopijā ("Oromiyaa"), administratīvais centrs - Adāma, platība - 353007 km^2^, 27158500 iedzīvotāju (2007. g.).
Somāli Kilils Etiopijā ("Soomaali"), administratīvais centrs - Džigdžiga, platība - 279252 kvadrātkilometri, 4439100 iedzīvotāju (2007. g.).
Tigraja Kilils Etiopijā ("Tigray"), administratīvais centrs - Mekele, platība - 50079 kvadrātkilometri, 4314500 iedzīvotāju (2007. g.).
Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.).
Kirova Kirovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas austrumu pusē, platība - 120800 kvadrātkilometru, 1401000 iedzīvotāju (2009.).
dzeltenkakla klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus flavicollis"), sarkanbrūna \~30 cm garumā (ieskaitot asti) ar gaišākiem sāniem un vēderu, sastopama lielākajā Eiropas daļā.
meža klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi \~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā.
E Klase automašīnām (E klases Mercedes).
Klauce Klauces ezeri - ezeru pāris Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, uz austrumiem no Saukas.
Clievenhof Klievenhof - Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Klinča Klinča ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 4 ha; Klincs; Klinšu ezers; Klints ezers; Ezerkalnu rezers.
Klievenhof Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Essītis klubs _Essential_.
Klusais Klusais okeāns - pasaules lielākais un dziļākais okeāns, atrodas starp Eirāziju un Austrāliju rietumos, Ziemeļameriku un Dienvidameriku austrumos, dienvidos saplūst ar Dienvidu okeāna ūdeņiem (robeža tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli), platība - 155,5 mlj kvadrātkilometru, \~10000 salu ar kopējo platību 3,6 mlj kvadrātkilometru.
platlapu knābīte knābīšu suga ("Eurhynchium angustirete").
nemanāmā knābīte knābīšu suga ("Eurhynchium hians").
Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.).
heterogēnais kodolreaktors kodolreaktors, kurā kodoldegviela novietota neitronu palēninātājā atsevišķu kodoldegvielas elementu bloku veidā; izmanto gandrīz visās AES.
eikarioti Kodolšūnaiņi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi, kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki).
kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā.
Rolands koka vai akmens statuja, kas viduslaikos atradās vairākās Eiropas (gk. Ziemeļvācijas) pilsētās, tās izcelsme un nozīme nav zināma.
kokaīnkrūms Kokaīnaugu dzimtas suga ("Erythroxylon coca"), Dienvidamerikā sastopams krūms, no kura lapām iegūst kokaīnu.
kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā); tam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne (tumši brūna ar vēl tumšākiem un gaišiem lāsojumiem) un interesants raksts; moderns apdares materiāls.
dižais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber"), Latvijā aizsargājama.
lielais dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber").
diksonija Kokveida paparžu augu ģints ("Dicksonia"), sastopama tropos, Eiropas ziemeļu daļā mēdz audzēt telpās un siltumnīcās.
Kolas Kolas pussala - atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, starp Barenca un Balto jūru (Murmanskas apgabalā), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1191 m.
Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
Komi Komi Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Siktivkara, platība - 416800 kvadrātkilometru, 958500 iedzīvotāju (2009.).
sinhronā datu hierarhija komitejas _ITU-T_ standarts sinhronai ciparsignālu pārraidei pa optiskajām šķiedrām, kas nosaka pārraides ātrumu, signālu parametrus un saskarnes, un sākot ar pārraides ātrumu 155 megabiti sekundē, ir saskaņots ar tīkla _SONET_ standartu.
X konjaka kvalitātes marķējums (Extra old)
elevācija Konsekrēto elementu pacelšana pēc konsekrācijas Eiharistijā, simboliski piedāvājot šos elementus Dievam un pielūgsmei.
pasaules daļa kontinents ar apkārtējām salām; ir sešas pasaules daļas: Austrālija kopā ar Okeāniju, Āzija, Eiropa, Amerika, Āfrika un Antarktika.
CITES Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (angļu "Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora").
KĀDP Kopējā ārpolitika un drošības politika (ES).
JESSI Kopējā Eiropas submikronu silīcija iniciatība ("joint European submicron silicon initiative").
KLP Kopējā lauksaimniecības politika (lauksaimniecības subsīdiju sistēma Eiropas Savienībā).
KZP Kopējā zivsaimniecības politika (ES).
KMT Kopējais muitas tarifs (ES).
Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai.
Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru.
MICE Kopīgs apzīmējums vairākiem darījumtūrisma veidiem: darījumu ceļojumi, motivējošais tūrisms, konferences, komercizstādes (angļu "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exibitions").
Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m).
Bordenas Kornvolisa sala - atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu ziemeļos, platība - 3481 kvadrākilometrs.
skosa Kosa ("Equisetum") - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
maukņi Kosa ("Equisetum").
skose Kosa ("Equisetum").
skorstas Kosas ("Equisetum").
skosas Kosas ("Equisetum").
skostas Kosas ("Equisetum").
skostes Kosas ("Equisetum").
traušļi Kosas ("Equisetum").
heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
COSPAR Kosmiskās pētniecības komiteja (angļu "Committee on Space Research"), starptautiska zinātniska organizācija, dibināta 1958. g., ietilpst UNESCO starptautisko zinātnisko savienību padomē.
Kosmonautu Kosmonautu jūra - malas jūra Atlantijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem starp Enderbiju Zemi un Rīsera-Larsena jūru (starp 34.-48. austrumu garuma grādiem), platība - 699000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4798 m.
tīruma kosa kosu suga ("Equisetum arvense"), kas Latvijā visvairāk izplatīta.
upes kosa kosu suga ("Equisetum fluviatile syn. Equisetum limosum").
ziemzaļā kosa kosu suga ("Equisetum hiemale").
Japānas kosa kosu suga ("Equisetum japonicum").
purva kosa kosu suga ("Equisetum palustre").
pļavas kosa kosu suga ("Equisetum pratense").
zarainā kosa kosu suga ("Equisetum ramosissimum").
meldru kosa kosu suga ("Equisetum scirpoides"), Latvijā aizsargājama.
meža kosa kosu suga ("Equisetum sylvaticum").
lielā kosa kosu suga ("Equisetum telmateia syn. Equisetum maximum"), Latvijā aizsargājama.
raibā kosa kosu suga ("Equisetum variegatum").
Ķīnas krabis krabju nodalījuma suga ("Eriocheir sinensis").
Bukmuiža Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Ezernieki" bijušais nosaukums.
Azargoli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ezergali" nosaukuma variants.
altinicieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altiniki" ("Altinieki") iedzīvotāji.
altiniecieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altiniki" ("Altinieki") iedzīvotāji.
Aļtinīki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altinīki" nosaukuma variants.
Bykova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski.
bukmuizieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bukmuiža" iedzīvotāji.
egļavieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Egļava" iedzīvotāji.
Egļi Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Egļova" bijušais nosaukums.
Eseļmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Esenmuiža" bijušais nosaukums.
Esenmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Essenmuiža" nosaukuma variants.
Bukumuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" bijušais nosaukums.
ezernieki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" iedzīvotāji.
Garaudžova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Garaudži" nosaukuma variants.
jaundomieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaundome" iedzīvotāji.
Juguli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Juguļi" nosaukums latgaliski.
Leluo Garavatka Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukums latgaliski.
Lubgani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lubgaņi" nosaukums latgaliski.
Jaundūme Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums latgaliski.
Jaundome Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums.
Novomysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski.
novomislieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomišļi" iedzīvotāji.
novomišlieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomišļi" iedzīvotāji.
Ostrovļani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ostravļaņi" nosaukuma variants.
patmalnieki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji.
Piļuori Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Piļori" nosaukums latgaliski.
Prymysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primisļi" nosaukums latgaliski.
primišlieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primišļi" iedzīvotāji.
Bukmuižskaja Krāslavas novada Ezernieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Bukmuižas pagasts Krāslavas novada Ezernieku pagasta nosaukums līdz 1939. gadam.
Eižvertini Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Eižvertiņi" nosaukums latgaliski.
Jeliši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Eliši" nosaukuma variants.
Eisbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems; Eizbahova.
Eizbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems; Eisbahova.
eisakieši Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Eisaki" iedzīvotāji.
ezerkalnieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalni" (tagad - "Ezerkalns") iedzīvotāji.
Ezerkalni Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums padomju laikā.
Pastari Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums.
ezerinieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" iedzīvotāji.
Ezerci Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukuma variants.
Ezereņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukuma variants.
Ezereni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukums latgaliski.
CES Krasta stacija (angļu "Coast Earth Station").
lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu.
plankumainā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium maculatum").
purpursarkanā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium purpureum"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
rievainā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium rugosum").
karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi.
sarkanace Krāšņspāru dzimtas ģints ("Erythromma"), Latvijā bieži sastopama suga "Erythromma najas", kuras ķermenis ir 25-31 mm garš, uzturas gk. pie stāvošiem ūdeņiem.
zaļvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas krāšņvārnu dzimtas suga ("Coracias garrulus"), kovārņa lieluma putns ar košām zaļām un zilām spalvām, Eiropā aizsargājams.
kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis.
viļņainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Estrilda astrild").
Etiopijas krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Estrilda ochrogaster").
ebertisti Kreisie jakobīņi (pēc kreisā jakobīņa Ebēra vārda), kas pauda Parīzes amatnieku uzskatus.
Prode Kreunas kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Eglaines pagastā.
lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
slūpe Krievijas Eiropas daļas ziemeļos būvēts koka kuģis; liela laiva.
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.).
Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu.
Arhangeļskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Arhangel’skaja oblast’_), atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, platība — 587400 kvadrātkilometru, 126200 iedzīvotāju (2009. g.).
Volgogradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība - 113900 kvadrātkilometru, 2599000 iedzīvotāju (2009.).
Vologdas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība - 145700 kvadrātkilometru, 128000 iedzīvotāju (2009.).
Tulas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 25700 kvadrātkilometru, 1553000 iedzīvotāju (2009.).
Tambovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 34300 kvadrātkilometru, 1097000 iedzīvotāju (2009.).
Uļjanovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 37300 kvadrātkilometru, 1305000 iedzīvotāju (2009.).
Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku.
Penzas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 43200 kvadrātkilometru, 1380000 iedzīvotāju (2009.).
Tveras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 84100 kvadrātkilometru, 1370000 iedzīvotāju (2009.).
Ļipeckas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, uz dienvidiem no Maskavas, platība — 24100 kvadrātkilometru, 1163000 iedzīvotāju (2009.).
Orenburgas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība — 124000 km2, 2111000 iedzīvotāju (2009.).
Baškortostānas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība — 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs — Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.).
Adigejas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība - 7800 km^2^, 442775 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Maikopa, anklāvs Krasnodaras novadā.
Stavropoles novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība — 66500 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.).
Orlas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas rietumos, platība — 24700 km^2^, 816900 iedzīvotāju (2009.).
Voroņežas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas rietumos, platība — 52400 kvadrātkilometru, 2270000 iedzīvotāju (2009.).
Vladimiras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība - 29000 kvadrātkilometru, 1440000 iedzīvotāju (2009.).
Ivanovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība — 21800 kvadrātkilometru, 1073000 iedzīvotāju (2009.).
Kostromas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība — 60100 kvadrātkilometru, 692300 iedzīvotāju (2009.).
Ņencu autonomais apvidus Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Narjanmara, platība - 176800 kvadrātkilometru, 42000 iedzīvotāju (2009. g.).
Novgorodas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, platība — 55300 kvadrātkilometru, 646000 iedzīvotāju (2009.).
Lielkrievija Krievijas impērijas Eiropas daļas oficiāls nosaukums XIX-XX gs., ko Krievija bija iekarojusi XVII gs. un kuras 30 guberņas pārsvarā apdzīvoja krievi.
Ziemeļu jūrasceļš Krievijas kuģniecības maģistrāle gar Ziemeļu Ledus okeāna krastu, savieno Krievijas Eiropas daļas un Tālo Austrumu ostas, kā arī Sibīrijas upju grīvu ostas.
GOELRO Krievijas Valsts elektrifikācijas komisija (krievu "GOsudarstvennaja komissija ELektrifikacii ROssiji").
Molodjožnaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Enderbiju Zemē, Alašejeva līča klinšainajā krastā 42 m vjl., dibināta 1962. g.
dubinuška Krievu strādnieku (strūdzinieku) dziesma (Ei, uhņem!), populāra cara laiku revolucionārā inteliģencē.
Radiņkalns Krievukalns, kalns Embūtes pagastā.
englārtieši Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Englārte" iedzīvotāji.
elaterīns Kristāliska viela šāvējgurķa "Ecballium elaterium" sulā.
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
septiņi gulētāji kristietības leģendā — kristiešu jaunieši no Efesas, kas aizmiguši uz vairāk nekā 300 gadiem pēc paslēpšanās Seliona kalna alā, lai glābtos no imperatora Decija (249.—251. g.) vajāsanām un briesmu darbiem, un pamodušies dievbijīgā imperatora Teodosija II (408.—450. g.) valdīšanas laikā.
tiranozaurs Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - \~12 m, masa - 6-9 t, tam bija 30 cm gari zobi - vislielākie dinozauru vidū; dzīvojis Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
mazais krokainītis krokainīšu suga ("Enicmus minutus").
ligzdu krokainītis krokainīšu suga ("Enicmus nidicola").
brūnais krokainītis krokainīšu suga ("Enicmus transversus").
Bavārijas mežs kroku-cilnu kalni Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayerischer Wald"), garums - \~140 km, augstākā virsotne - Einedrīgels - 1121 m, ziemeļaustrumu nogāze lēzena, dienvidrietumos stāvi nolaižas uz Donavu.
Tufa krūmzarīte krūmzarīšu suga ("Eucladium verticillatum"), Latvijā aizsargājama.
Kreuzberg Krustkalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
abriēta Krustziežu dzimtas augs ("Abrieta") ar violetiem vai rozā ziediem, kas sakopoti ziedkopās, savvzaļā izplatīts Mazāzijā un Balkānos, citviet Eiropā audzē kā dekoratīvu augu.
pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas.
drojenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Erophila"), viengadīgi vai pārziemojoši lakstaugi, sugu skaits grūti nosakāms sarežģītās morfoloģijas dēļ; Eiropā tikai 1 suga.
pazvērīte Krustziežu dzimtas ģints ("Eruca"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
snīpainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; eiklīdija.
žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas.
tornītis Krustziežu dzimtas ģints ("Turritis"), 3 sugas (Eirāzijā, Āfrikas kalnos), Latvijā konstatēta 1 suga.
ksantāns Ksantāna sveķi - pārtikas piedeva E415 (var būt ģenētiski modificēti), biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
Vidusvācijas kanāls kuģojams kanāls Vācijas zemienes dienvidu nomalē, starp Emsu, Vēzeri un Elbu, garums - 325 km, dziļums - 3 m.
Kuiļa upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
Kuiļu upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām.
kukaiņpelējums Kukaiņpelējumu suga ("Empusa musca").
viendienīte Kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu.
āržokleņi Kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas; kailžokleņi.
iekšžokleņi Kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā; segžokleņi.
dejotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas.
krastmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta.
palapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas.
prusaklapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas.
pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
ekdionurīda Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Ecdyonuridae"), Latvijā konstatēta 1 suga - dzeltenā viendienīte.
Falco vespertinus vespertinus kukaiņu piekūna pasuga, kas izplatīta Eirāzijā un reizēm sastopama arī Latvijā.
tipiskais kulans kulanu sugas pasuga ("Equus hemionus hemionus").
ernestnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ernesti" iedzīvotāji.
Mežkungmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeri" bijušais nosaukums.
ezernieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeri" iedzīvotāji.
tumšā kūleņotājvabole kūleņotājvaboļu dzimtas suga ("Eucinetus haemorrhous"), tās ķermenis iegareni ovāls, \~3 mm garš, dzīvo zem koku mizas, briesmu gadījumā izdara kūleņveida kustības un cenšas paglābties.
Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām.
Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā.
Kunajala Kunajalas komarka - Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Kuna Yala" / "Comarca Kuna Yala"), administratīvais centrs - Elporvenira, platība - 2393 kvadrātkilometri, 31570 iedzīvotāju (2010. g.).
badini Kunami - tauta Etiopijā.
bazi Kunami - tauta Etiopijā.
bazini Kunami - tauta Etiopijā.
Talpa europaea kurmis jeb Eiropas kurmis.
plauceknējs Kurvjziežu dzimtas auniņu sugas divgadīgs vai ilggadīgs divdīgļlapis ("Erigonon acre"), izplatīts sausās, smilšainās vitās, tīrumos, norās.
ehinācija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinacea"), ārstniecības augs, savvaļā sastopams gk. Ziemeļamerikā, Latvijā audzē dārzos, arī kā krāšņumaugu.
ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
jānīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Erigeron"), lakstaugi ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
krastkaņepe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Eupatorium"), \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
salātene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Lapsana"), \~9 sugas Eirāzijas mērenajā joslā, Latvijā konstatēta 1 suga.
oleārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Olearia"), dekoratīvi ziedaugi, brīvā dabā sastopami gk. Austrālijā, Eiropā audzē aizvējā un iekšējos pagalmos.
zeltlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Serratula"), daudzgadīgi lakstaugi, Eirāzijā \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
grupa MPEG kustīgu attēlu ekspertu grupa (angļu "Moving Picture Experts Group").
kušņa Kušņa zāles - parastais daglītis ("Echium vulgare").
Bozes gāze kvantu gāze, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai; tuvojoties absolūtajai nullei, daļiņu skaits šādā gāzē neierobežoti aug un var iestāties Bozes–Einšteina kondensācija.
Bozes šķidrums kvantu šķidrums, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai.
Kvatro Kastella Kvatro Kastella - pilsēta Itālijā ("Quatro Castella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
fonons Kvazidaļiņa, kondensētas vides elastisko svārstību lauka kvants, bozons ar nulles spinu, kas atbilst kristāla atomu kolektīvu elastisko svārstību vilnim ar enerģiju E=hv un kvaziimpulsu p=hn/l (h - Planka konstante, v - svārstību frekvence, n - viļņu izplatīšanās ātrums, l - viļņu garums).
kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus.
Tirāna Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Duresi, Dibras, Eļbasani un Fieri ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst).
melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms.
elektriķieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotāji.
elektriķis Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotājs.
apšu ķērpjlācītis ķērpjlācīšu suga ("Eilema complana").
sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
ūdeņradis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smaržas, garšas, atomnumurs - 1, atommasa - 1,0079, ir 3 izotopi: protijs, deitērijs un tritijs; pārtikas piedeva E949, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
argons Ķīmiskais elements - inerta gāze, periodiskās sistēmas 18. elements; simbols - Ar; pārtikas piedeva E938.
einšteinijs Ķīmiskais elements, pieder pie aktinoīdiem, periodiskās sistēmas 99. elements; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1954. g.; simbols Es (Einsteinium), zināmi apmēram 10 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
eiropijs Ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 63. elements; to lieto kodoltehnikā, speciāla stikla izgatavošanai u. c.; simbols Eu (Europium), zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
dialdehidi Ķīmiski savienojumi ar 2 aldehidgrupām (-CEO) molekulā.
erbijs Ķīmisks elements, mīksts sudrabains metāls, atomnumurs - 68, atommasa - 167,26, blīv. 9,045 g/cm^3^, simbols Er, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
eikomija Ķīniešu gumijas koku dzimta ("Eucommiaceae").
dzeloņgurķis Ķirbju dzimtas ģints ("Echinocystis"), kāpelējoši lakstaugi, 15 sugu (Ziemeļamerikā), Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas.
REPOH Labas mācīšanās formula (angļu "Repetition, Easy, Pleasure, Often, Habit" - atkārtošana, viegli, patīkami, bieži, ieradums).
Lāčupe Lāčupīte Piejūras zemienes Engures līdzenumā.
Bērs Lagūna Francijas dienvidu piekrastē ("Etang de Berre"), starp Ronas deltu un Marseļu, platība – 156 kvadrātkilometri, lielākais ezers Francijā, dziļums – 3–10 m.
medību trofeju vērtēšana lai nodrošinātu medību trofeju vienotas salīdzināšanas iespējas, trofeju vērtēšanai ir izstrādāta speciāla metodika; Eiropā populārākā un plašāk lietotā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas izstrādātā metodika, kas apstiprināta 1937. g. un kopš tā laika būtiski nav mainīta.
jaunākie laiki laika posms no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām; jaunāko laiku vēsturi ir pieņemts iedalīt trīs posmos: 1. posms -- 1914.--1945. (no Pirmā pasaules kara sākuma līdz Otrā pasaules kara beigām); 2. posms -- 1945.-1989.; 3. posms -- 1989.--1991. gadu revolucionārie notikumi un pārmaiņas Eiropā
bironāde laika posms un diplomātiskais režīms Krievijā carienes Annas Ivanovnas valdīšanas laikā (1730.-1740. g.), kad viens no viņas favorītiem bija E. J. fon Bīrons.
FTSE Laikraksta Financial Times un Londonas Fondu biržas kopuzņēmums, kas aprēķina un publicē ietekmīgu biržas indeksu (angļu Financial Times Stock Exchange).
Kuiļupe Lankas labā krasta pieteka Embūtes pagastā; Kuiļa upe; Kuiļu upe.
gaismas diožu printeris lappušu printeris, kas darbojas līdzīgi lāzerprinterim, bet kurā kā gaismas avotu lāzera vietā izmanto gaismu emitējošas diodes; LED printeris.
epifīļi Lapu kaktusa ģints ("Epiphyllum"), zied lieliem ziediem.
zaļsūnas Lapu sūnu klases apakšklase ("Bryidae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi, 85 dzimtas, >700 ģinšu, \~14000 sugu, Eiropā 1084 sugas, Latvijā konstatētas 35 dzimtas, 120 ģinšu, 337 sugas, no tām 152 sugas ir retas un aizsargājamas.
cepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Encalyptaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
īslaicīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Ephemeraceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
stāvvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Entosthodon"), Latvijā konstatēta 1 suga.
knābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Eurhynchium"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
krūmzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Eucladium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem.
gotiskais raksts latīņu raksta grafiskais veids, kas izveidojies 10. gs. Itālijā, izplatījies visā R-Eiropā, gk. Vācijā; raksturīgi smaili burti ar stūrainām, asām, lauztām formām: latviešu rakstībā lietots no 16. gs. līdz 20. gs. 30. gadiem.
Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns".
Fortjūna segliņš Latvijā introducēta segliņu suga ("Euonymus fortunei").
pundura segliņš Latvijā introducēta segliņu suga ("Euonymus nanus").
eksportētājs Latvijā reģistrēts komersants, kurš, pamatojoties uz noslēgto eksporta līgumu, izgatavo un piegādā produktu vai sniedz pakalpojumu pircējiem trešajās (ārpus ES) valstīs.
LEKMI Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts.
LEB Latvijas Elektroenerģētiku biedrība.
LEBIC Latvijas Elektrorūpniecibas biznesa inovāciju centrs.
LEBA Latvijas Energobūvnieclbas asociācija.
LEB Latvijas Entomoloģijas biedrība.
LELB Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
baznīcas virsvalde Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā izpildinstitūcija 1922. g. II - 1968. g. III, tika izveidota Kurzemes un Vidzemes konsistoriju vietā, 1968. g. pārdēvēta konsistoriju. Kopš 50. gadu sākuma trimdā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas virsvalde.
Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums.
Latvija Latvijas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras austrumu piekrastē, platība - 64589 kvadrātkilometri, robežojas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī ar Baltijas jūru; valsts nosaukums atvasināts no vārda latvis ar latīņu galotnei "-ia" līdzīgo latvisko galotni "-ija".
ELK Latvijas Saeimas Eiropas lietu komisija.
Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
iežogošana Lauku kopienu zemes sistēmas likvidēšanas un zemniecības masveida ekspropriācijas veids dažās R-Eiropas zemēs; klasiskā formā bija attīstīta Anglijā 15. gs. b. - 19. gs. sāk.
garausu lēcējpele lēcējpeļu suga ("Euchoreutes naso"), sastopama Austrumāzijas tuksnešos un pustuksnešos.
kinokefali Leģendāra cilts, ko seno grieķu vēsturnieki lokalizēja Etiopijā un Indijā.
Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts Lejaskalifornija, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Baja California").
govju spongiformā encefalopātija lēnas gaitas infekcijas slimība, kam raksturīgas centrālās nervu sistēmas patoloģiskas pārmaiņas (angļu "Bovine Spongiform Encephalopathy"; BSE); govju trakuma slimība.
tedeska Lendleram un valsim tuva deja trijdaļu metrā; izplatīta Eiropā 18. gs. un 19. gs. sākumā.
hidatīda Lenteņa "Echinococcus granulosus" pūšļa jeb kāpura stadija.
hidatīde Lenteņa "Echinococcus granulosus" pūšļa jeb kāpura stadija.
Lesba Lesbas sala - atrodas Egejas jūras austrumos (gr. val. "Lesvos"), pieder Grieķijai, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 967 m, administratīvais centrs - Mitilini.
Bakūze Lētīžas kreisā krasta pieteka Embūtes pagastā; Bakuze; Banuze; Dēsele.
gejropa liberālā Eiropa.
Termes līcis līcis Egejas jūras ziemeļrietumos, Grieķijas piekrastē, austrumos — Halkidikes pussala, garums — 160 km, platums pie ieejas — 89 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 0,5 m.
līdaga Līdaka ("Esox lucius").
līdeka Līdaka ("Esox lucius").
līdekla Līdaka ("Esox lucius").
līdekle Līdaka ("Esox lucius").
pfeniņš Līdz 13. gs. vienīgā Eiropā kaltā sudraba monēta, denārijs.
filistrs Līdz 1781. g. Eiropā studenti šādi dēvēja universitātes pilsētas pamatiedzīvotājus, arī visus nestudējošos pilsoņus.
Velna ceplis Lielā Ellīte Liepas pagastā
Velna krāsns Lielā Ellīte Liepas pagastā.
Vella ala Lielā Ellīte Liepas pagastā.
Liepmuižas ala Lielā Ellīte, ala Cēsu novada Liepas pagastā.
Liepas ala Lielā Ellīte, ala Liepas pagastā.
Centrālais Kaukāzs Lielā Kaukāza centrālā daļa no Elbrusa līdz Kazbekam, garums - \~200 km.
Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens).
anakonda Liela žņaudzējčūsku dzimtas čūska ("Eunectes murinus"), sastopama Dienvidamerikā tropu joslā (garums 5-6 m).
sudrabgārnis Lielais baltgārnis - baltgārņu suga ("Egretta alba").
Kāšūns Lielais Košiuns, ezers Ezernieku pagastā.
Amadeus lielākā datorizētā tūrisma informācijas un rezervēšanas sistēma Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja Eiropas lidsabiedrības "SAS", "Lufthansa", "Air France" un "Iberia", tā ir savienota ar Ziemeļamerikas rezervēšanas sistēmām "Worldspan" un "Sistem One", kā arī ar Āzijas sistēmu "Abacus", nodrošina pieeju: lidsabiedrību lidojumiem, sēdvietu piedāvājumam, biļešu izsniegšanai, viesnīcu numuru rezervēšanai, automobiļu nomai vairākās pasaules valstīs.
Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru.
Inišmora lielākā no Eranas salām, Īrijas rietumu piekrastē, Golvejas līča rietumos.
Streimoja lielākā no Fēru salām, uz rietumiem no Eisturojas salas, platība - 398 kvadrātkilometri, tās dienvidu daļā atrodas valsts galvaspilsēta Touršhavna.
Espiritu Santo lielākā no Jaunhebridu salām ("Espiritu Santo"), platība - 3677 kvadrātkilometri, lielākā pilsēta - Liganvila, rietumu daļā kalni - augstums līdz1810 m.
Āzija Lielākā pasaules daļa, kas kopā ar Eiropu veido Eirāzijas kontinentu.
Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa.
Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sorbonna Lielākā un vecākā universitāte Francijā, viena no vecākajām Eiropā, dibināta 1257. g. kā koledža teoloģijas studijām, vēlāk kļuva par Parīzes universitāti.
Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem.
Eira ezers lielākais beznoteksāļezers Austrālijā (angļu val. "Lake Eyre"), atrodas kontinenta tuksnešainajā dienvidu daļā, tektoniskā depresijā 15 m zjl., platība - 8000-15000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5,7 m, sastāv no 2 daļām - Ziemeļeira ezera un Dienvideira ezera, ko savieno Goidera kanāls.
Lādogas ezers lielākais ezers Eiropā, atrodas Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Karēlijas Republikā, platība - 17700 kvadrātkilometru, garums - 219 km, vidējais platums - 83 km, lielākais dziļums - 230 m, vidējais dziļums - 51 m.
Fedčenko šļūdonis lielākais ieleju šļūdonis Eirāzijā, atrodas Pamira ziemeļrietumos, Tadžikistānā, garums - 77 km, platums - 2600 m, platība - 650 kvadrātkilometru, sākas 6280 m vjl., noslīd līdz 2910 m augstumam, ledus biezums - 700-1000 m, kustības ātrums vidusdaļā - >200 m gadā.
Eirāzija Lielākais kontinents, atrodas ziemeļu puslodē, vēsturiski iedala divās pasaules daļās - Eiropā un Āzijā, platība - 53400000 kvadrātkilometru, 4,66 miljardi iedzīvotāju (2006. g.), garums austrumu-rietumu virzienā - 16000 km, ziemeļu-dienvidu virzienā 8000 km.
Karnaka Lielākais Senās Ēģiptes tempļu komplekss ("El Karnak"), seno Tēbu teritorijā, \~2 km uz ziemeļiem no tagadējās Luksoras, Ēģiptes Jaunās valsts galvenā svētnīca.
Equisetum maximum lielās kosas "Equisetum telmateia" nosaukuma sinonīms.
Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga.
Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru.
Gross-Elley Lielelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Gross-Essern Lielezeres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
Aprīļa konference lielinieku partijas konference 1917. g. 7.-12. maijā (pēc vecā stila 24.-29. aprīlī), kurā tika izstrādāti plāni varas pārņemšanai Krievijā, Latvijas Sociāldemokrātijas latviešu strēlnieku organizācijas pārstāvis P. Eilands apliecināja, ka latviešu strēlnieki atbalstīs tālāku revolūcijas padziļināšanu Krievijā.
govju trakuma slimība liellopu spongiformā encefalopātija, ļoti bīstama liellopu slimība; arī BSE jeb "Bovine Spongiform Encephalopathy".
telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma.
Ambotenskaja Liepājas apriņķa Embūtes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
LEER Liepājas Eļļas ekstrakcijas rūpnīca.
Lindenhof Liepu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru.
Šengenas līgums līgums par pakāpenisku robežkontroles atcelšanu starp Eiropas valstīm, noslēgts 1985. g. 14. jūnijā uz kuģa Mozeles upē pie Šengenas.
Māstrihtas līgums līgums starp 12 Eiropas Kopienas valstīm par Eiropas Savienības izveidi, parakstīts 1991. gada 10. decembrī šajā pilsētā, ratificēts un stājās spēkā 1993. g. novembrī.
parastais ligustrs ligustru suga ("Ligustrum vulgare"), kas Eiropā sastopama brīvā dabā, bet Latvijā introducēta 1805. g.
Līkija Līkijas pussala - atrodas Mazāzijas pussalas dienvidu daļā, Turcijā, aizņem Eimali, Bedaga un Tekas grēda.
likopēns Likopens - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; pārtikas piedeva E160d (ekstrahē no tomātiem un rozā greipfrūtiem, var būt sintētisks, var būt ģenētiski modificēts), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā; likopīns.
nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus.
Einšteina formula likumsakarība relatīvistiskajā fizikā E=mc^2^, pēc kuras ķermeņa daļiņas vai ķermeņu sistēmas enerģija (E) ir proporcionāla to pilnajai masai (m) (c – elektromagnētisko mijiedarbību, arī gaismas, izplatīšanās ātrums vakuumā).
eremūrs Liliju dzimtas bumbuļsīpolu augu ģints ("Eremurus"), izplatīta Vidusāzijas stepēs un kalnu rajonos; to dažkārt kultivē kā krāšņu dekoratīvu augu; no bumbuļsīpoliem iegūst līmvielu un emulģējošu vielu.
agapants Liliju dzimtas ģints ("Agapanthus"), daudzgadīgs augs Dienvidāfrikā; Eiropā audzē kā krāšnumaugu vasarā zālienā, pa ziemu vēsās augu mājās vai istabā.
eritronija Liliju dzimtas ģints ("Erythronium"), dekoratīvi bumbuļaugi ar koši zaļām lapām, kuras rotā skaisti plankumi vai dzīslas.
eikome Liliju dzimtas ģints ("Eucomis"), dekoratīvi, traukos audzējami augi, kuru ziedvārpas ar lapu pušķi galotnē ir līdzīgas ananasiem.
prozas lasījumi literārs festivāls Rīgā kopš 1995. g., kura laikā neformālos pasākumos dažādās Rīgas vietās savus jaunākos darbus vai to fragmentus lasa dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un nu viesautori no citām Eiropas valstīm; klausās un vērtē īpaša žūrija, kas labākajam autoram piešķir balvu.
irši Literatūrā sastopams staltbriežu nosaukums (vācu "Edelhirsch").
antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors.
Eņdželi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eņģeli" nosaukums latgaliski.
Eņdžeļi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eņģeļi" nosaukuma variants.
Eriņbierze Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eriņbirze" nosaukums latgaliski.
Skarbauska Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Eleonorvile" otrs nosaukums.
NE elements loģiskais ventilis, kas pārveido ieejas signāla loģisko 1 (patiess) loģiskā 0 (aplams) un otrādi (realizē NE operāciju); invertors (4).
vietējais sakaru operators lokāla telefonsabiedrība, kas tuvākajai apkārtnei sniedz telefonijas pamatpakalpojumus un papildus komutēšanas funkcijai apkalpo arī centrāles gala iekārtas, sniedzot pakalpojumus visiem, tai skaitā _ISDN_ klientiem; _LEC_.
tīkls Fast Ethernet lokālā tīkla _Ethernet_ arhitektūras versija, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē, saglabājot standarta _IEEE 802.3_ paredzēto paketes formātu un vides piekļuves metodi _CSMA/CD_.
komutējams tīkls Ethernet lokālais tīkls _Ethernet_, kas abonentu vai tīkla segmentu pievienošanai izmanto komutatorus - ātrdarbīgus slēdžus.
Loxten Lokstenes viduslaiku pils, kas atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, vieta applūdināta pēc Pļaviņu HES uzcelšanas.
Īlinga Londonas administratīvs rajons ("Ealing"), atrodas Londonas rietumu daļā.
LME Londonas Metālu birža ("London Metal Exchange").
Enfīlda Londonas rajons (_Enfield_), ietver arhitektūras pieminekli - Sv. Andreja baznīcu ar XV-XVIII gs. skulptūrām.
Lubessern Lubezeres (Ezara) muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
eversmuizieši Ludzas novada apdzīvotās vietas "Cibla", agrāk "Eversmuiža" iedzīvotāji.
erzeļevieši Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Erzeļeva" iedzīvotāji.
evertovieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Evertova" iedzīvotāji.
Egli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Egļi" nosaukums latgaliski.
eiplieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" iedzīvotāji.
Veipļi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" nosaukuma variants.
Veipli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" nosaukums latgaliski.
ezermalieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezermala" iedzīvotāji.
Azarsola Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezersala" bijušais nosaukums.
ezersalieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezersala" iedzīvotāji.
sievmētra Lūpziežu dzimtas ģints ("Elsholtzia"), \~35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
luscinia Luscinia luscinia - lakstīgalas "Erithacus luscinia" nosaukuma sinonīms.
lutreola Lutreola lutreola - Eiropas ūdeles "Mustela lutreola" nosaukuma sinonīms.
franksēze Ļoti izplatīta pretdeja, kas cēlusies Anglijā 17. gs. beigās, un no turienes izplatījusies visā Eiropā.
kolienterīts Ļoti lipīga zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu izraisīta zarnu slimība gk. agrīna vecuma bērniem.
gratāža M. Ernsta izgudrotā skrāpējuma tehnika; strādājot šajā tehnikā mākslinieks vispirms citu uz cita uzklāj vairākus krāsas slāņus, kuros pēc tam izskrāpē attēlu.
konkomitance Mācība, ka Eiharistijā Kristus miesa un asinis ir klātesošas katrā no konsekrētajiem elementiem; tādējādi Komūnijas pilnība sasniedzama, saņemot pat vienu elementu.
hermētisms Mācība, uz kuru balstās Eiropas alķīmija, okultisms, teozofija un citas "slepenās doktrīnas".
ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu.
Cronos Makroekonomisko laikrindu datubāze ("Eurostat").
futūrisms Mākslas un literatūras virziens 20. gs. sākumā Eiropā; noliedza pagātnes kultūru, absolutizēja dinamismu, kustības un ātruma izpausmes, poetizēja urbānismu un tehniku.
indigokarmīns Mākslīga organiska krāsviela, ko iegūst no indigo; pārtikas piedeva E132, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigotīns.
Krasnojarskas ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve Jeņisejas upē, izveidojusies pēc Krasnojarskas HES aizsprosta uzcelšanas, aizpildīta 1967.-1970. g., platība — 2000 kvadrātkilometru, garums — 388 km, platums — līdz 15 km, ūdens līmeņa svārstības 18 m.
esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma.
Maskavas kanāls mākslīgs ūdensceļš Krievijā, savieno Volgu ar Maskavas upi, izbūvēts 1932.-1937. g., garums — 128 km, platums — 85 m, 8 slūžas, 8 HES.
karavadžisms Māksliniecisko līdzekļu sistēma reālisma agrīnajā posmā 17. gs. Eiropas glezniecībā.
Malaba Malabo, Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta.
Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m.
Sadraudzības Malas jūra Indijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem, starp Enderbiju Zemi un Rietumu šelfa ledāju, platība - 260000 kvadrātkilometru, dziļums \~500-3000 m.
Linkolna jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. “Lincoln Sea”), Grenlandes un Elsmīras salas ziemeļu piekrastē, platība — 38000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 582 m.
bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu.
M Malta (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus.
abietīts Mannītam līdzīga cukurviela Eiropas sudrabegles jeb baltegles "Abies pectinata DC" skujās.
parka māņsprakšķis māņsprakšķu suga ("Euchnemis capucina").
ktenante Marantu dzimtas ģints ("Ctenanthe"), kas sastopama Dienvidamerikā, Eiropā tiek audzēta kā dekoratīvi telpaugi.
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
Marijela Marijelas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Joškarola, platība - 23400 kvadrātkilometru, 700000 iedzīvotāju (2009. g.).
dirhams Marokas un Apvienoto Arābu Emirātu naudas vienība.
dirhēms Marokas un Apvienoto Arābu Emirātu naudas vienība.
vairākprotokolu maršrutētājs maršrutētājs, kas atbalsta divus vai vairākus komunikāciju protokols, piemēram, _IPX_, _TCP/IP_ un/vai _DECnet_. Šo maršrutētāju izmanto, lai pārslēgtu tīkla trafiku starp dažādiem uzņēmuma lokālajiem tīkliem vai arī lai pieslēgtu lokālā tīkla trafiku teritoriālajam datoru tīklam.
Egļu ciems Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukuma variants.
DEN Masas vienība: auduma vai trikotāžas izstrādājuma izturības un biezuma/smalkuma rādītājs; DEN indekss rāda 9000 m gara diega masu gramos - ja zeķēm ir 15 DEN, tas nozīmē, ka 9000 m garš diegs no šī materiāla sver 15 gramus; den.
Elsholtzia patrinii matainās sievmētras "Elsholtzia ciliata" nosaukuma sinonīms.
kvantors Matemātiskās loģikas operācijas Ax ("visiem x") un Ex ("eksistē x"), kas raksturo predikāta P(x) patiesuma kopu.
apgrieztā matrica matrica A^-1^, kurai A^-1^A=AA^-1^=E.
Erysimum marschallianum mauraglapu pērkonenes "Erysimum hieracifolium" nosaukuma sinonīms.
Mauriņa Mauriņupe, Elkšķenes pieteka.
zīda gārnis mazais baltgārnis ("Egretta garzetta").
Klauces ezers Mazais Klauces ezers Elkšņu pagastā.
Klauces II ezers Mazais Klauces ezers Elkšņu pagastā.
Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli".
Pedeli Mazās Emajegi kreisā krasta pietekas Pedeles nosaukums Igaunijā.
Eragrostis poaeoides mazās eragrostes "Eragrostis minor" nosaukuma sinonīms.
Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
egērija Mazlēpju dzimtas ģints ("Egeria"), dekoratīvs, ūdenī iegrimis augs, kas var iesakņoties dīķa dibenā vai brīvi peldēt, tas bagātina ūdeni ar skābekli.
elodeja Mazlēpju dzimtas ģints ("Elodea"), daudzgadīgs ūdensaugs, \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele.
sīkslieka Mazsartārpu klases dzimta ("Enchytraeidae"), dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni, \~400 sugu, Latvijā varētu būt \~50 sugu.
Eleocharis pauciflora mazziedu pameldra "Eleocharis quinqueflora" nosaukumna sinonīms.
Ņūtona mehānika mehānikas daļa, kurā pēta materiālu punktu sistēmas mehānisko kustību trīsdimensiju Eiklīda telpā; tās pamatā ir Ņūtona likumi.
Meksikas Savienotās Valstis Meksika, valsts pilnais nosaukums ("Estados Unidos Mexicanos").
Agvaskaljentesa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Agvaskaljentesas Valsts ("Aguascalientes" / "Estado Libre y Soberano de Aguascalientes"), platība - 5625 km^2^, 1185000 iedzīvotāju (2010. g.).
Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.).
Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.).
Gvanahvato Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gvanahvato Valsts ("Guanajuato" / "Estado Libre y Soberano de Guanajuato"), platība - 30621 kvadrātkilometrs, 4893800 iedzīvotāju (2005. g.).
Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.).
Kampeče Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kampečes Valsts ("Campeche" / "Estado Libre y Soberano de Campeche"), platība - 57727 kvadrātkilometri, 7547000 iedzīvotāju (2005. g.).
Keretaro Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Keretaro Valsts ("Queretaro" / "Estado Libre y Soberano de Queretaro"), platība - 11658 kvadrātkilometri, 1598000 iedzīvotāju (2005. g.).
Kolima Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kolimas Valsts ("Colima" / "Estado Libre y Soberano de Colima"), platība - 5627 kvadrātkilometri, 711200 iedzīvotāju (2015. g.).
Lejaskalifornija Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California" / "Estado Libre y Soberano de Baja California"), administratīvais centrs - Mehikali, platība - 71546 kvadrātkilometri, 2844500 iedzīvotāju (2005. g.).
Mehiko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Mehiko Valsts ("Mexico" / "Estado Libre y Soberano de Mexico"), administratīvais centrs - Toluka, platība - 22333 kvadrātkilometri, 14007500 iedzīvotāju (2005. g.).
Morelosa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Morelosas Valsts ("Morelos" / "Estado Libre y Soberano de Morelos"), administratīvais centrs - Kvernavaka, platība - 4892 kvadrātkilometri, 1612900 iedzīvotāju (2005. g.).
Najarita Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Najaritas Valsts ("Nayarit" / "Estado Libre y Soberano de Nayarit"), administratīvais centrs - Tepika, platība - 27862 kvadrātkilometri, 949700 iedzīvotāju (2005. g.).
Nuevoleona Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Nuevoleonas Valsts ("Nuevo Leon" / "Estado Libre y Soberano de Nuevo Leon"), administratīvais centrs - Monterreja, platība - 64203 kvadrātkilometri, 4199300 iedzīvotāju (2005. g.).
Oahaka Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Oahakas Valsts ("Oaxaca" / "Estado Libre y Soberano de Oaxaca"), platība - 93343 km^2^, 3506800 iedzīvotāju (2005. g.).
Puebla Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts ("Puebla" / "Estado Libre y Soberano de Puebla"), platība - 34251 kvadrātkilometrs, 5383100 iedzīvotāju (2005. g.).
Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.).
Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.).
Sonora Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts ("Sonora" / "Estado Libre y Soberano de Sonora"), atrodas valsts ziemeļos pie ASV robežas un Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Ermosiljo, platība - 179516 kvadrātkilometru, 2394900 iedzīvotāju (2005. g.).
Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.).
Tamaulipasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tamaulipasas Valsts ("Tamaulipas" / "Estado Libre y Soberano de Tamaulipas"), administratīvais centrs - Viktorija, platība - 80148 kvadrātkilometri, 3024200 iedzīvotāju (2005. g.).
Tlaskala Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tlaskalas Valsts ("Tlaxcala" / "Estado Libre y Soberano de Tlaxcala"), platība - 3997 kvadrātkilometri, 1068200 iedzīvotāju (2005. g.).
Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.).
Sanluisa Potosi Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts ("San Luis Potosi" / "Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi"), platība — 61165 kvadrātkilometri, 2410400 iedzīvotāju (2005. g.).
Verakrusa de Ignasio de la Ljave Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Verakrusas de Ignasio de la Ljaves Valsts ("Veracruz de Ignacio de la Llave" / "Estado Libre y Soberano de Veracruz de Ignacio de la Llave"), administratīvais centrs — Halapa, platība — 71856 kvadrātkilometri, 7110200 iedzīvotāju (2005. g.).
Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - Morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.).
smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju.
blusiņas Melnā vistene ("Empetrum nigrum").
mīzene Melnā vistene ("Empetrum nigrum").
vistenajs Melnā vistene ("Empetrum nigrum").
vistenājs Melnā vistene ("Empetrum nigrum").
vistenes Melnā vistene ("Empetrum nigrum").
vistine Melnā vistene ("Empetrum nigrum").
vistogas Melnā vistene ("Empetrum nigrum").
blusenāji Melnās vistenes ("Empetrum nigrum"); blusenes.
entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis.
Engure Melnupe, Engures ezera pieteka.
Melnupīte Melnupe, Engures ezera pieteka.
Adi Ugri Mendefera, pilsēta Eritrejā, tās nosaukums tigrinjas valodā.
Krasta Kordiljeras meridionāla kalnu grēdu ķēde Andos (sp. val. "Cordillera de la Costa"), stiepjas gar Klusā okeāna piekrasti (Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīlē), augstākā virsotne - 3200 m.
gelada Mērkaķu dzimtas suga ("Theropitecus gelada"), samērā liels dzīvnieks (masa - līdz 20 kg) ar brūnganu apmatojumu, mīt Etiopijā lielos baros.
Engures ezera kanāls Mērsraga kanāls, kas savieno Engures ezeru ar Rīgas jūras līci.
reliktā metasekvoja metasekvoju suga ("Metasequoia glyptostroboides"), saglabājies \~1000 īpatņu Šuihas ielejā Ķīnā, introducēta Eiropā.
Divupe Mezopotāmija - vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā.
Iereni Meža Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukums latgaliski.
Japānas sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus akahige").
taigas rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus calliope").
kalnu rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus pectoralis").
sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte.
rietumu sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula").
kalnu erickiņš mežastrazdu apakšdzimtas suga (“Enicurus scouleri”).
PEFC Mežu sertifikācijas novērtēšanas programma (angļu "Programm for the Endorsement of Forest Certification schemes") ir neatkarīga, nevalstiska sertifikācijas sistēma.
Masava Miciva, pilsēta Eritrejā ("Massawa").
poma amore mīlestības ābols jeb ēdamā tomāta sākotnējs nosaukums Eiropā, kad tas audzēts kā krāšņumaugs.
miliaria Miliaria calandra - lielās stērstes "Emberiza calandra" nosaukuma sinonīms.
globālā ģeogrāfiskā referencsistēma militāra rakstura sakaru sistēma (GEOREF) uz Zemes esošu punktu un areālu noteikšanai un fiksēšanai (veidota uz 1:250000 un sīkākiem mērogiem); pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība (viduslaikos Eiropā).
bruņinieku ordenis militāra un reliģiska bruņinieku apvienība viduslaikos Eiropā (cīņai pret katoļu baznīcas pretiniekiem).
1. pasaules karš militāri konflikti Eiropā 1914.-1918. g. (no 1917. g. piedalījās arī ASV).
trīsdesmitgadu karš militārs konflikts Eiropā 1618.-1648. g., kura iemesls bija gan konfesionālas nesaskaņas starp protestantiem un katoļiem Svētās Romas impērijā, gan cīņa par kundzību Eiropā.
Erimanta meža kuilis milzu kuilis, kas mita Erimanta kalnā un ko Hērakls sagūstīja, veicot savu ceturto varoņdarbu.
minokss Miniatūrs fotoaparāts, kuru 1937.-1944. g. ražoja rūpnīcā VEF Rīgā, sava laika smalkmehānikas meistardarbs.
Miranda Miranda de Erbo - pilsēta Spānijā ("Miranda de Erbo"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
eikalipts Miršu dzimtas ģints ("Eucalyptus"), ļoti liels mūžzaļš tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas, ap 200 sugas, dažas sugas mēdz audzēt kā dekoratīvus telpaugus.
familisti Mistiski reliģiska sabiedrība, ko nodibināja Heinrichs Niklāss (1501-1580) Amsterdamā un Emdenē.
ab-i-haiat Mistisks nemirstības ūdens, kas atdod jaunību un ļauj dzīvot mūžīgi, alķīmiskā Eliksīra arābu variants.
jehu Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji.
jehū Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji.
Sāba Mitoloģiska ķēniņvalsts tagadējās Etiopijas vai Jemenas teritorijā.
tipogrāfs Mizgraužu dzimtas vabole, Eiropas un Sibīrijas priežu un egļu mežu kaitēklis; lielais egles mizgrauzis.
Matovelija Mohavu (Kalifornija) mitoloģijā - kultūrvaronis, debesu un zemes vecākais dēls, kas cilvēkus un dzīvniekus aizveda līdz Eldordo kanjonam un uzcēla tiem mītni.
Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju.
Monako Monako Firstiste - valsts Eiropas dienvidos (fr. val. "Monaco"), atrodas Vidusjūras krastā, Piejūras Alpu nogāzē (lielākais augstums - 140 m virs jūras līmeņa), Platība - 2 kvadrātkilometri, 33000 iedzīvotāju (2010. g.), pēc Vatikāna otrā mazākā neatkarīgā valsts pasaulē, robežojas ar Franciju un Vidusjūru.
Monaka Monako, valsts Eiropas dienvidos.
inozīnskābe Mononukleotīds, muskuļu adenilskābes noārdīšanās produkts, kurā adenīna vietā ir hipoksantīns; atrodama muskuļos; pārtikas piedeva E630, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var saasināt podagru.
guanilskābe Mononukleotīds, nukleīnskābes hidrolīzes produkts; sastāv no guanīna, pentozes un fosforskābes; pārtikas piedeva E626, garšas un aromāta pastiprinātājs, viegli toksisks, ja ieēd.
Mordvija Mordvijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Saranska, platība - 26100 kvadrātkilometru, 833000 iedzīvotāju (2009.).
žokleņi Mugurkaulnieku nodalījums ("Gnathostomata syn. Ectobranchiata"), pie kura pieder zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji.
patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai.
Dire Dava municipalitāte (kilils) Etiopijā ("Dirē Dawa"), platība — 1213 kvadrātkilometru, 342800 iedzīvotāju (2007. g.).
beiri Murli - tauta Etiopijā.
irengi Murli - tauta Etiopijā.
muruli Murli - tauta Etiopijā.
Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagastā.
arābu cipari mūsdienās vispārlietojamie cipari, kas radušies Indijā un ar arābu starpniecību nonākuši līdz Eiropai, kur pamazām pārveidojoties ieguvuši pašreizējo izskatu.
starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu.
talaks Musulmaņu zemēs visvairāk izplatītais laulības šķiršanas veids, kur vīrietim šim nolūkam pietiek ar to, ka trīs reizes pasaka "Es no tevis šķiros".
ķauķis Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Sylviinae"), 58 ģintis, \~350 sugu, gk. Eiropā, šaurs, smails knābis, parasti vienkrāsains apspalvojums, skaisti dzied, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 24 sugas.
afrikandi Nācija, Dienvidāfrikas Republikas iedzīvotāji, ieceļotāju no Eiropas pēcteči, ticīgie - protestanti (reformāti); būri.
NPIES Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā.
Alena kalna nacionālais parks nacionālais parks Ekvatoriālajā Gvinejā (_Monte Alén, Parque Nacional de_).
Abidžatas-Šallas ezeru nacionālais parks nacionālais parks Etiopijā (_Abijatta-Shalla Lakes National Park_), kurā var sastapt tūkstošiem flamingu, atrodas \~200 km uz dienvidiem no Adisabebas.
Kamarga Nacionālais parks Francijas dienvidos, Ronas deltā, platība 720 kvadrātkilkometru, dibināts 1967. g. (rezervāts no 1928. g.), flamingu kolonija (lielākā Eiropā), gājputnu apmešanās un ziemošanas vieta, aizsargā bebrus un savvaļā pārgājušos zirgus un vēršus.
Pīkdistrikts Nacionālais parks Lielbritānijā ("Peak District"), Anglijā, uz rietumiem no Šefīldas, platība - 1403,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1951. g., ietver Peninu kalnu Pīka (līdz 636 m) un Eksedža masīvu (552 m), Mērsi un Trentas baseina ūdensšķirtne.
Aigvestortesas un Santmaurisi ezera nacionālais parks nacionālais parks Spānijā (_Aigūestortes i Estany de Sant Maurici, Parc Nacional d’_), Katalonijas ziemeļrietumu daļā.
ļimonovieši Nacionālboļševiku kustības biedri; kustība nosaukta pēc tās pamatlicēja krievu rakstnieka Eduarda Ļimonova vārda; nacionālboļševiki.
OPEC Naftas eksportētājvalstu organizācija (angļu "Organisation of the Petroleum Exporting Countries").
ERN Nakfa; Eritrejas Valsts valūtas kods, sīknauda - cents.
vigīlija Nakts lūgšanu dievkalpojumi, kas bieži noslēdzas ar Eiharistiju.
kazroze Naktssveču dzimtas ģints ("Epilobium"), daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
SHAPE NATO ģenerālštāba mītne Eiropā (angļu "Supreme Headquarters of the Allied Powers in Europe").
nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā.
nakfa Naudas vienība Eritrejas Valstī, sīknauda - cents.
birs Naudas vienība Etiopijas Fedratīvajā Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - cents.
erinieši Naukšēnu novada Ķoņu pagasta apdzīvotās vietas "Eriņi" iedzīvotāji.
psihes aizsardzības mehānismi neapzināti psihes procesi, kas pasargā Ego no iekšējiem konfliktiem un mazina negatīvu, nepanesamu impulsu radītos trauksmes draudus.
tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
neeiklīda Neeiklīda ģeometrija atšķiras no Eiklīda (parastās) ģeometrijas ar citādu paralēļu aksiomas formulējumu.
Nemejas lauva neievainojams plēsoņa, kas mita šajā ielejā, Tīfona un Ehidnas atvase, ko savā pirmajā varoņdarbā uzveica Hērakls.
citroncielava neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns ("Motacilla citreola"), kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā.
purifikators Neliela balta linu auduma drāniņa, kuru lieto Eiharistijas laikā, lai noslaucītu biķera malu.
beķens NEliela, padziļinājumā izveidota (ūdens) tvertne, baseins.
meža kaķis neliels kaķu dzimtas dzīvnieks (Eirāzijas un Āfrikas mežos).
Tūsenejanes arhipelāgs nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidos, uz dienvidiem no Edža salas.
Jodupe Nemunēļa labā krasta pieteka Lietuvā, augštecē ir Elkšņu un Aknīstes pagasta robežupe, iztek no Rūķu purva.
Abesīnija Neoficiāls Etiopijas nosaukums, kas tika lietots līdz 1945. g. un paretam arī vēlāk.
neohesperidīns Neohesperidīns DC - pārtikas piedeva E959 (gatavo no Seviljas apelsīniem), mākslīgais saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
divizionisms Neoimpresionisms - 19. gs. beigu Eiropas glezniecības virziens, kura pārstāvji sadalīja tēloto objektu krāstoņus sīkos spektrālo krāsu punktos.
bedru kultūra neolīta laikm. arheol. kult. (3. gt. 2. p. - 2. gt. sāk. p. m. ē.), izplatīta A-Eiropas stepēs, mirušie apbedīti saliekti zemē izraktās bedrēs, virs apbedījuma izveidoti uzkalniņi, saimn. - lopk., kapļa zemk., medības.
Akali Neolīta un bronzas laikmeta apmetne (3.-1. gt. p. m. ē.) Igaunijas austrumu daļā, Emajegi upes krastā.
zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta ("Equidae"), pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, 1 ģints.
sorbīnskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli; pārtikas piedeva E200, mitrumuzturētājs, var radīt alerģiskas reakcijas, astmu, kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas.
transtaukskābe Nepiesātinātas taukskābes ar taisnas formas dubultsaites struktūru molekulā (E-izomērs), kas raksturīgas mākslīgi ražotām taukvielām.
ekscipula Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Excipulaceae"), saprofīti uz zariem, stublājiem, retāk uz lapām, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu.
Mirtejas jūra nereti lietots nosaukums Egejas jūras dienvidrietumu daļai Grieķijas piekrastē starp Kiklādu salām un Peloponēsu, dienvidustrumos tā pāriet citā Egejas jūras daļā - Krētas jūrā.
EKL Nevalstiskā organizācija "Eiropas kustība Latvijā".
Amsterdama Nīderlandes Karalistes galvaspilsēta (valdības rezidence atrodas Hāgā; angļu valodā _Amsterdam_), atrodas pie Amstelas deltas, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Eiselmēras līci un Reinu, 746000 iedzīvotāju (2007. g.).
Overeisela Nīderlandes province ("Overijssel"), Eiselmēras līča piekrastē, platība - 3233 km^2^, 1138600 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hāga.
kolicīns No "Escherichia coli" iegūts antibiotiks, kas ietekmē tās pašas sugas citus celmus.
timeo Danaos et dona ferentes no danajiem [grieķiem] baidos, pat ja tie veltes nes (vārsma no Vergilija "Eneīdas").
trebušē No koka izgatavota akmeņu metamā iekārta (Ķīnā no 4. gs., Eiropā 12.-15. gs.), kas līdz 100 kg smagu akmeni varēja aizmest 400 metru attālumā; vienas iekārtas uzbūvēšanai vajadzēja 20 ozolu, transportēšanai - 20 vēršu.
brakteāts no plāna zelta vai sudraba skārda, ko izgatavoja ar spiedni un negatīvu tā attēlu reversā; grieķu monēta (4.-2. gadsimtā p. m. ē.), ko izgatavoja no zelta skārda; 12.-18. gs. vairākās Eiropas zemēs, arī Livonijā, kala vienpusējus brakteātus no sudraba vai vara.
Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras.
Mēdiešu mūris nocietināts zemes valnis starp Eifratu un Tigru ziemeļos no Bagdādes, kas celts 5. gs. p. m. ē. Babilonijas aizsargāšanai.
Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu.
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
3. Hērakla varoņdarbs Nogādāja mājās milzīgo meža kuili no Erimantas kalna.
Namačkalnu ezers Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā.
Namačkalu ezers Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā.
Namaškalu ezers Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā.
Namačkalis Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā.
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju.
Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju.
Vidējie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā, starp Eiropu un Pakistānu, dažkārt aizstāj terminu "Tuvie Austrumi", bet biežāk ar to apzīmē Tuvo Austrumu valstis kopā ar Irānu un Afganistānu.
Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru.
lukumoni Nosaukums etrusku valdniekiem, kas bij priekšgalā 12 Etrūrijas savienotām valstīm.
aksu Nosaukums kalnu upēm ar dzidru ūdeni Eirāzijā no Balkānu pussalas līdz Altajam un Centrālāzijā.
Ostindija Nosaukums, ko XVII-XVIII gs. Eiropā lietoja Indijas un dažu citu Dienvidāzijas un dienvidaustrumu Āzijas teritoriju apzīmēšanai.
submersija Noslīcināšana, senos un viduslaikos Eiropā plaši izplatīts soda veids, kas izzuda tikai 18. gs.
babiloniešu mīts par plūdiem nostāsts, kas līdzinās Bībeles mītam par plūdiem, radies šumeru laikos, bet vairāk pazīstams no "Eposa par Gilgamešu".
Egļezers Nosusināts ezers, atradās Balvu novada Lazdukalna pagastā; Egļa ezers; Egļu ezers.
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
emans Novecojusies ārpussistēmas mērvienība - E, kas lietota īpatnējās aktivitātes (radioaktīvo vielu koncentrācijas) mērīšanai šķidrumos vai gāzēs; 1 E = 3700 Bq/m^3^.
Kvots Nueru (Sudānas dienvidi, Etiopija) mitoloģijā - pirmsencis, demiurgs, kultūrvaronis, kas radījis sauli un cilvēkus, kā arī visu citu, spēj cilvēkam parādīties sapnī, pareģojot grūtniecību vai nāvi.
Nueva Nueva Esparta - štats Venecuēlas ziemeļos ("Nueva Esparta"), aizņem 3 salas Karību jūrā, administratīvais centrs - Laasunjona, platība - 1150 kvadrātkilometru, 456500 iedzīvotāju (2010. g.).
Gulīja Oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā ("El Golea"), Sahāras ziemeļos, pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 40200 iedzīvotāju (2008. g.).
Irtiša Obas kreisā krasta pieteka Rietumsibīrijā, Krievijā, izteka Ķīnā, garš posms Kazahstānā (kur saucas - Ertisa), garums - 4248 km.
patība Objektivēts Es.
OLE objektu sasaiste un iegulte (angļu "Object Linking and Embedding"); standarts OLE.
standarts OLE objektu sasaiste un iegulte (angļu "Object Linking and Embedding").
efa Odžu dzimtas ģints ("Echis").
mannīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E421, saldinātājs, mitrumuzturētājs, var izraisīt reakcijas, kas saistītas ar palielinātu jutīgumu, nelabums, vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem.
maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā.
Ziemeļu Ledus okeāns okeāns Arktikā, starp Eirāziju un Ziemeļameriku, platība — 14,75 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1220 m, lielākais dziļums — 5527 m.
elementārijs Okultistu un spiritistu metafizikā no miesas atbrīvojusies cilvēka dvēsele, kas veidojusies no individuālā "Es" elementiem un atrodas astrālajā plānā; parasti tās ir nesen mirušu cilvēku dvēseles, kuri nav sasnieguši pietiekamu garīgās attīstības līmeni.
taumatīns Olbaltumviela, ko izmanto kā mākslīgo saldinātāju; pārtikas piedeva E957, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
OCX OLE vadīklu paplašinājums (angļu "OLE Control Extension").
ligustrs Olīvu dzimtas ģints ("Ligustrum"), augs, krūms ar baltdzelteniem, smaržīgiem ziediem skarās, \~50 sugu, no tām 1 suga aug arī Eiropā, Latvijā introducētas 3 sugas; bezvārdis.
Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas un 4 muhāfazas, robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis.
EXE datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne, kuras vārda paplašinājumā ietilpst sufikss "EXE", kuru izmanto, lai apzīmētu datni, kas satur pārvietojamu izpildāmu programmu.
eirooptimisms Optimistiska, pozitīvi orientēta attieksme pret Eiropas Savienību, tajā notiekošajiem procesiem, nākotnes perspektīvām un Latvijas (vai kādas citas valsts) dalību un progresīvu attīstību šajā organizācijā.
OLED Organiskā gaismas diode; gaismas diode (LED), kas satur organisku pusvadītāju materiāla slāni starp elektrodiem.
pienskābe organiska skābe CH~3~CH(OH)COOH - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā; pārtikas piedeva E270, konservants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
etiķskābe organiska skābe CH~3~COOH, bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku; pārtikas piedeva E260.
vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju.
askorbīnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieku organismā; arī C vitamīns; pārtikas piedeva E300.
glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas.
datortrauksmes reaģēšanas komanda organizācija, kas izveidota, lai palīdzētu interneta lietotājiem risināt drošības problēmas. Komandas CERT pakalpojumi pieejami visu diennakti, tā kontrolē interneta drošību un brīdina sistēmas administratoru par draudiem tās drošībai; CERT.
bletila Orhideju dzimtas ģints ("Bletilla"), savvaļā sastopama Ķīnas dienvidos, Eiropā audzē kā krāšņumaugu.
dzeguzene Orhideju dzimtas ģints ("Epipactis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, 10-100 cm augstu stublāju un olveidīgām vai lancetiskām lapām, ziedi purpursārti vai zaļgani, sakopoti garā, skrajā ķekarā; \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
epipogija Orhideju dzimtas ģints ("Epipogium").
ligzdene Orhideju dzimtas ģints ("Neottia"), daudzgadīgs saprofītisks bezhlorofila lakstaugs ar bālgani iedzeltenu vai brūnganu stumbru un ziediem, Eirāzijas mērenajā joslā 9 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga.
ofrīda Orhideju dzimtas ģints ("Ophrys"), daudzgadīgi lakstaugi, Eiropā, Rietumāzijā, Ziemeļāfrikā, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
OEM Oriģinālās iekārtas izgatavotājs (angļu "Original Equipment Manufacturer"), kompānija (firma), kas saliek kopā datorus no citu kompāniju ražotām detaļām (blokiem) un pārdod tos ar savu vārdu.
rolverks Ornaments ar satītu slokšņu motīviem Eiropas 16. gs. mākslā.
Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
Dihtavs Otrā augstākā virsotne (aiz Elbrusa) Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, Kabardas-Balkārijas Republikā, augstums - 5203 m.
Īrija Otra lielākā (aiz Lielbritānijas) sala Britu salu arhipelāgā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), platība - 84400 kvadrātkilometru, no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, Sentdžordža un Ziemeļu šaurums, rietumos Atlantijas okeāns.
Hamburga Otrā lielākā pilsēta Vācijā (aiz Berlīnes; vācu valodā _Hamburg_), federālā zeme - Hamburgas Hanzas brīvpilsēta, viena no pasaules lielākajām ostām, atrodas abos Elbas krastos un salās starp attekām aptuveni 110 km no Ziemeļjūras, Elbas estuāra sākumā, platība - 755 kvadrātkilometri, 1735000 iedzīvotāju (2013. g.).
Islandes sala otrā lielākā sala Eiropā, atrodas \~1000 km uz ziemeļrietumiem no Norvēģijas, vulkāniskas izcelsmes plakankalne ar lieliem ledājiem, no kuriem daudzas ūdeņiem bagātas upes plūst uz okeānu, ap 30 darbīgu vulkānu, gandrīz nav mežu.
Āfrika Otrais lielākais kontinents (aiz Eirāzijas) un pasaules daļa (aiz Āzijas), atrodas uz dienvidiem no Eiropas, vidusdaļu šķērso ekvators, platība - 29700000 km^2^ (kopā ar salām 30300000 km^2^), 933 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
oxyuris Oxyuris vermicularis - cilvēka spalīša "Enterobius vermicularis" nosaukuma sinonīms.
eglenieks Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Egles" iedzīvotāji.
emburdznieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" iedzīvotāji.
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Paberzu ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā.
Pabērzu ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā.
Pabirzes ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā.
Mama Pača Pačamama - kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki.
pašujies Paej tālāk! Ej prom!
PMAP Pagaidu militārā administratīvā padome (Etiopijā).
Šēderes pagasts pagasts Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā, robežojas ar Eglaines, Pilskalnes, Sventes un Medumu pagastu, kā arī ar Lietuvu.
Bebrenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada rietumu daļā, robežojas ar Dvietes, Pilskalnes, Eglaines un Prodes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bewern, krieviski — Bevernskaja.
Lazdulejas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Egļuciemā, robežojas ar Medņevas, Šķilbēnu, Briežuciema, Tilžas, Vectilžas un Bērzkalnes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Šķilbēnu pagasta rietumu daļu, daļu Balvu pagasta un nelielu daļu Tilžas pagasta teritorijas.
Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja.
Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja.
Prodes pagasts pagasts Ilūkstes novadā ar administratīvo centru Subates pilsētā, robežojas ar Subates pilsētu, Bebrenes un Eglaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Subates pilsētas lauku teritorija (1990.-2009. g.), vāciski — Prohden, krieviski — Prodenskaja.
Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja.
Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja.
Saukas pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Lonē, robežojas ar Viesītes, Elkšņu un Rites pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sauken, krieviski — Saukenskaja.
Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja.
Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja.
Aknīstes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, gandrīz pilnībā aptver Aknīstes pilsētu, robežojas ar Elkšņu, Kalna, Leimaņu, Asares un Gārsenes pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Aknīstes pilsētas lauku teritorija, krieviski - Okņistskaja.
Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja.
Elejas pagasts pagasts Jelgavas novada dienvidu daļā, robežojas ar Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Elējas pagasts, vāciski — Elley, krieviski — Elleiskaja.
Sesavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Elejas, Platones, Vircavas pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Sodu-Sesavas, Lielsesavas pagasts, vāciski — Sessau, krieviski — Sessauskaja.
Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja.
Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja.
Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu.
Andzeļu pagasts pagasts Krāslavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Ezernieku, Dagdas un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pirms 2. pasaules kara lielākā pagasta teritorijas daļa ietilpa Andrupenes pagastā, neliela daļa - Ezernieku pagastā.
Šķaunes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Bērziņu, Svariņu un Ezernieku pagastu, kā arī ar Ludzas novadu un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Ljanskoronskaja.
Svariņu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Ezernieku, Šķaunes, Bērziņu, Ķepovas, Asūnes un Dagdas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst daļa pirmskara Ezernieku un Asūnes pagasta teritorijas.
Ēdoles pagasts pagasts Kuldīgas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Padures, Īvandes un Alsungas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Edwahlen, krieviski — Edvaļenskaja.
Ciblas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Blontu, Līdumnieku, Briģu, Isnaudas un Zvirgzdenes pagastu; bijušais nosaukums līdz 1925. g. — Eversmuižas pagasts.
Ērgļu pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Jumurdas, Vestienas un Sausnējas pagastu, kā arī ar Cēsu un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Erlaa, krieviski — Ergeļskaja.
Lielvārdes pagasts pagasts Ogres novadā (2004.-2021. g. Lielvārdes novadā), robežojas ar Lielvārdes pilsētu, REmbates, Lēdmanes, Jumpravas un Birzgales pagastu; bijušie nosaukumi: Lielvārdes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Lennewarden, krieviski — Ļeļvardskaja.
Tīnūžu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ikšķiles pilsētu, Salaspils, Ropažu un Ogres novadu, kā arī ar Ķekavas novadu Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) pretējā krastā; 2009.-2021. g. bija vienīgais pagasts Ikšķiles novadā, 1997.-2009. g. saucās Ikšķiles pilsētas lauku teritorija Ogres rajonā, 1990.-1997. g. bija pagasts Ogres rajonā, līdz 1949. g. teritorija ietilpa Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja.
Zaņas pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Kareļos, robežojas ar Kursīšu, Ezeres, Nīgrandes un Pampāļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Ezeres pagasta rietumu daļa un bijušā Pampāļu pagasta dienvidu daļa.
Ezeres pagasts pagasts Saldus novada dienvidu daļā, robežojas ar Nīgrandes, Zaņas, Kursīšu un Rubas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lielezeres pagasts, vāciski — Gross-Essern, krieviski — Gros-Ezernskaja.
Rubas pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Ezeres, Kursīšu, Zvārdes, Jaunauces un Vadakstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski — Ringen, krieviski — Ringenskaja.
Kursīšu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Novadnieku, Zvārdes, Rubas, Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kursiten, krieviski — Kursitenskaja.
Nīgrandes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Pampāļu, Zaņas un Ezeres pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Lietuvu; bijušais nosaukums — Nīgrandas pagasts.
Pampāļu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zirņu, Novadnieku, Kursīšu, Zaņas un Nīgrandes pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušais nosaukums — Pampāļu-Ezeres pagasts.
Krāslavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Ezerkalnā, robežojas ar Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu un Kaplavas pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreslau, krieviski — Kreslavskaja.
Salaspils pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Salaspils pilsētu Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsētas lauku teritorija (1993.-2004. g.), Salaspils novads (Rīgas rajonā 2004.-2009. g.), vāciski — Kirchholm, krieviski — Salaspiļskaja.
Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja.
Ķūļciema pagasts pagasts Talsu novadā, Engures ezera rietumu krastā, robežojas ar Laucienas un Mērsraga pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta lielākā daļa pirmskara Mērsraga pagasta, daļa Laucienes pagasta un neliela daļa Upesgrīvas pagasta teritorijas.
Degoles pagasts pagasts Tukuma novadā ar administratīvo centru lielciemā Vienība, aizņem pirmskara Praviņu pagasta rietumu daļu, daļu bijušā Irlavas pagasta un nelielu daļu bijušā Lestenes un Tumes pagasta teritorijas, robežojas ar Slampes, Lestenes, Irlavas un Tumes pagastu, kā arī ar Engures novadu.
Lapmežciema pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures un Smārdes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Slokas pagasta teritorijā.
Smārdes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Lapmežciema, Slampes, Degoles, Tumes un Sēmes pagastu, Mārupes novadu, kā arī ar Jūrmalas un Tukuma pilsētu; bijušie nosaukumi: Ozolnieku pagasts, vāciski — Eckendorf, krieviski — Ekendorfskaja.
Zentenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Sēmes, Pūres un Cēres pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Senten, krieviski — Zentenskaja.
Sēmes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Smārdes, Tumes, Pūres un Zentenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehmen, krieviski — Semenskaja.
Ērģemes pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Kārķu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Ermeshoft, krieviski — Ermesskaja.
Ēveles pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski — Eveļskaja.
Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve.
ambi Palikšņu kalnu nosaukums Etiopijas kalnienē.
eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Elaeis"), stumbrs 20-30 m garš (kultūrā 10-15 m), Centrālās Āfrikas rietumu daļā, tikai 1 suga.
adatu pameldrs pameldru suga ("Eleocharis acicularis").
iežmaugtais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis mamillata").
daudzstublāju pameldrs pameldru suga ("Eleocharis multicaulis"), Latvijā aizsargājama.
olveida pameldrs pameldru suga ("Eleocharis ovata"), atrodams tikai vecos herbārijos un minēts literatūrā.
purva pameldrs pameldru suga ("Eleocharis palustris syn. Scirpus palustris").
sīkais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis parvula syn. Scirpus parvulus"), Latvijā aizsargājama.
mazziedu pameldrs pameldru suga ("Eleocharis quinqueflora syn. Eleocharis pauciflora").
vienplēksnes pameldrs pameldru suga ("Eleocharis uniglumis").
Emberas-Vounānas komarka Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Embera" / "Comarca Embera-Wounaan"), administratīvais centrs - Unjončoko, platība - 4384 kvadrātkilometri, 9550 iedzīvotāju (2010. g.).
Lejas strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalncempju pagastā, garums — 8 km; Bačka; Ermiķu strauts; Ermiķu upe.
platragpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Platycerium"), kas sastopama Āfrikā, Āzijā un Austrālijā, kur aug uz kokiem, Eiropā audzē kā dekoratīvu telpaugu.
Šopera–Rīglera aparāts papīrmasas maluma pakāpes noteikšanas aparāts, ko izmanto lielākajā daļā Eiropas valstu un Krievijā.
arhitektūra EISA paplašinātā industriālā standartarhitektūra (angļu "Extended Industry Standard Architekture (EISA)").
kapsorubīns Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns.
kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns.
Holla efekts parādība, ka, strāvai plūstot vadītājā, kas atrodas magnētiskajā laukā, starp vadītāja abām sānu virsmām pastāv potenciālu starpība (1879. g. atklāja amerikāņu fiziķis E. Holls).
Bēra pauguri paralēlas, ģeogrāfisko platumu virzienā izstieptas 10-45 m augstas un 200-300 m platas grēdas, kuras veido māla drupatu un smilšu sablīvējums (Piekaspijas zemienē starp Kumas un Embas ieteku Kaspijas jūrā).
pērkoni Parastā pērkonene ("Erysimum cheiranthoides").
koplietojamais tīkls Ethernet parastā tīkla _Ethernet_ topoloģija, kad tīkla stacijas kopīgi izmanto visu tīkla joslas platumu.
dagliši Parastais daglītis ("Echium vulgare").
dzelzszāle Parastais daglītis ("Echium vulgare").
vilkzobins Parastais daglītis ("Echium vulgare").
žurkuzāle Parastais daglītis ("Echium vulgare").
Esplanāde Parks Rīgā, atrodas starp K. Valdemāra ielu, Elizabetes ielu, Brīvības bulvāri un O. Kalpaka bulvāri, kas ir daļa 18. gs. izveidotās brīvās zonas ap Rīgu - esplanādes.
Vērmanes dārzs parks Rīgā, starp Elizabetes, K. Barona, Merķeļa un Tērbatas ielu, platība 5 ha, atklāts 1817. g. (platība 0,8 ha), paplašināts 1859. g., parkā aug 10 vietējo un \~70 introducēto koku un krūmu taksoni.
ainavu parks parku veids, kas Japānas un Ķīnas dārzu ietekmē 18. gs. izveidojās Lielbritānijā, bet pēc tam ieviesās visā Eiropā; tam raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi, senu celtņu drupu imitācija, austrumu arhitektūras un tautas būvmākslas elementu izmantošana.
PA Parlamentārā asambleja (kopā ar apzīmētāju: EDSO PA).
Andora parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (katalāņu un angļu val. _Andorra_ arī _Principat d'Andora_), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju.
Internet Explorer pārlūkprogramma _Internet Explorer_.
EPROM pārprogrammējamā lasāmatmiņa (angļu "Erasable Programmable Read-Only Memory").
mikrokristāliskais vasks pārtikas pedeva E905 (iegūst no jēlnaftas), glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
magnija hidroksīds pārtikas piedev E528, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
tartazīns Pārtikas piedeva E102 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (no citrondzeltenas līdz oranžai), var veicināt astmu, nātreni, dermatītu u. c., nav ieteicams bērniem, kancerogēns.
saulrieta dzeltenais FCF pārtikas piedeva E110 (azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (oranža vai dzeltena), var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, vēdergraizes, hiperaktivitāti, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
litolrubīns Pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
košenils Pārtikas piedeva E120 (var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
polidekstroze Pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem.
polivinilpolipirolidons Pārtikas piedeva E1202 (sintētiska olbaltumviela), dzidrinātājs, lieto dzirkstošo vīnu un etiķa dzidrināšanai, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns.
karmoizīns Pārtikas piedeva E122, azokrāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegta, var izraisīt astmu, hiperaktivitāti, kancerogēna viela dzīvniekiem.
azorubīns Pārtikas piedeva E122, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
eritrozīns Pārtikas piedeva E127, krāsviela (zilgani sārta), var izraisīt astmu, hiperaktivitāti, nātreni, mācīšanās grūtības, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
indigotīns Pārtikas piedeva E132, krāsviela (mēreni koši zaļa), var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigokarmīns.
oksidētā ciete pārtikas piedeva E1404 (sintētiska, modificēta ciete), biezinātājs, stabilizētājs, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā.
monocietes fosfāts pārtikas piedeva E1410, biezinātājs, stabilizators, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā.
zaļais S pārtikas piedeva E142 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (zaļa), var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, izsitumus uz ādas, bezmiegu.
acetilēta ciete pārtikas piedeva E1420, biezinātājs, augu sveķi, izmanto mērcēs, desertos, konditorejas izstrādājumos, nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
hidroksipropilciete Pārtikas piedeva E1440, biezinātājs, augu sveķi, nav noskaidrots nekaitīgums, īpaši zīdaiņu pārtikā.
trietilcitrāts Pārtikas piedeva E1505 (citronskābe un etilspirts), biezinātājs, sekvestrants, var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
sulfīta karamele pārtikas piedeva E150b (var būt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), aromātviela, var izraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, izraisīt kuņģa problēmas.
amonija karamele pārtikas piedeva E150c, krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), amortizētājs, var iegūt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modficēta, var iztraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, kuņģi dzimstību.
triacetīns Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; gliceriltriacetāts.
gliceriltriacetāts Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; triacetīns.
augogle Pārtikas piedeva E153, krāsviela (melna), parasti iegūst no pārogļotiem augiem, bet var būt arī dzīvnieku izcelsmes, kā arī ģenētiski modificēts, dažās valstīs aizliegts, nedaudz toksisks, iespējams, kancerogēns.
annato Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā.
biksīns Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
norbiksīns Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
paprikas ekstrakts pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns; kapsorubīns.
kantaksantīns Pārtikas piedeva E161g (parasti iegūst no beta karotīna, bet var būt arī dzīvnieku izcelsme; dažās valstīs aizliegts), krāsviela, sārta, var radīt vistas aklumu, ādas bālēšanu, jutīgumu pret spilgtu gaismu, recidīvu nātreni.
betanīns Pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem.
kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu.
titāna dioksīds pārtikas piedeva E171 (sastopama dabā, var saturēt nanodaļiņas), krāsviela (balta), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontaktā ar ādu var izraisīt kairinājumu, ir pierādījumi par vēža izraisīšanu dzīvniekiem.
kālija sorbāts pārtikas piedeva E202 (pīlādžskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas.
kalcija sorbāts pārtikas piedeva E203 (sintētisks, iegūst no sorbīnskābes), konservants, var veicināt nātreni, ādas kairinājumus, astmu, izsaukt alerģiskas reakcijas.
nātrija benzoāts pārtikas piedeva E211 (benzoskābes nātrija sāls), konservants, var veicināt astmu, nātreni, mutes un ādas kairinājumus, hiperaktivitāti, anafilaksi, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
kālija benzoāts pārtikas piedeva E212 (sintētiska viela, benzoskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, nātreni, ekzēmu, alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu.
kalcija benzoāts pārtikas piedeva E213, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, ekzēmu, nav ieteicams bērniem.
nātrija etil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E215 (sintētisks, iegūst no benzoskābes), konservants, var izraisīt astmu, mutes nejutīgumu, nātreni, kuņģa kairinājumu, alerģisku kontakta dermatītu.
propil-p-hidroksibenzoāts Pārtikas piedeva E216, konservants, var veicināt astmu, nātreni, alerģiskas reakcijas, anafilaksi.
nātrija propil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E217, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, kuņģa kairinājumu, alerģisku kontakta dermatītu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu.
metil-p-hidroksibenzoāts Pārtikas piedeva E218, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, alerģiskas reakcijas, ādas apsārtumu, niezi un uztūkumu, arī anafilaksi.
nātrija metil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E219, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, alerģiskas reakcijas.
sēra dioksīds pārtikas piedeva E220 (ražo, dedzinot sēru), konservants, var izraisīt astmu, bronhu spazmas, pazeminātu asinsspiedienu, bronhītu, pārtikā noārda A un B1 vitamīnu, dzīvniekiem mutagēns.
nātrija sulfīts pārtikas piedeva E221 (sintētisks; sērpaskābes nātrija sāļi), konservants, var veicināt astmu, kuņģa kairinājumu, caureju, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
nātrija hidrogēnsulfīts pārtikas piedeva E222, konservants, var izraisīt bronhiālo astmu, hronisku nātreni, ādas kairinājumu.
nātrija metabisulfīts pārtikas piedeva E223 (sintētisks, sērpaskābes nātrija sāls), konservants, var izraisīt astmu, siena drudzi, hronisku nātreni, kaitīgs ūdens organismiem.
kālija metabisulfīts pārtikas piedeva E224, konservants, antioksidants, var izraisīt astmu, nātreni, uzvedības problēmas, kuņģa kairinājumu, anafilaksi.
kalcija sulfīts pārtikas piedeva E226 (sērpaskābes sāls), konservants, cietinātājs, var izraisīt astmu, kuņģa kairinājumu, var ietekmēt nieru, zarnu trakta un aknu darbību.
kalcija hidrogēnsulfīts pārtikas piedeva E227, konservants, cietinātājs, var izraisīt astmu, kuņģa kairinājumus, ietekmēt aknas, nieres, plaušas, kuņģi.
kālija hidrogēnsulfīts pārtikas piedeva E228, konservants, var izraisīt astmu, ādas reakcijas, anifaliksi, kuņģa kairinājumu, hiperaktivitāti.
ortofenilfenols Pārtikas piedeva E231 (sintētiska viela, iegūst no nātrija hidroksīda un hlorbenzola), konservants, var izraisīt nelabumu, krampjus, vemšanu, asins cirkulācijas traucējumus, kancerogēns.
nātrija o-fenilfenols pārtikas piedeva E232, konservants, fungicīds, var izsaukt vemšanu, krampjus, deguna un acu kairinājumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
nizīns Pārtikas piedeva E234, konservants, antimikrobiāla viela, Eiropas Parlaments 2003. g. ieteica to nelietot, jo tas cilvēkiem var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām.
natamicīns Pārtikas piedeva E235, konservants, tiek uzskatīts par vidēji toksisku apēdot, var izraisīt nelabumu, vemšanu, caureju, anoreksiju, nelilu ādas kairinājumu.
dimetildikarbonāts Pārtikas piedeva E242, konservants, fungicīds, uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
kālija nitrīts pārtikas piedeva E249 (dažās valstīs aizliegts), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts uzturā, kas paredzēts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam; iznīcina skābekli asinīs, kancerogēns.
nātrija nitrīts pārtikas piedeva E250 (sintētisks, dažās valstīs aizliegts), konservants, var radīt nelabumu, galvassāpes, reiboni, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam, toksisks ūdens organismiem.
nātrija nitrāts pārtikas piedeva E251 (slāpekļskābes nātrija sāls, dažās valstīs aizliegts), konservants, var izraisīt nelabumu, vemšanu, galvassāpes, migrēnu, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
kālija nitrāts pārtikas piedeva E252 (dažās valstīs aizliegta), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts lietot pārtikā, kas paredzēta bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
kālija acetāts pārtikas piedeva E261 (etiķskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, konservants, vajadzētu izvairīties lietot cilvēkiem ar pavājinātu nieru darbību vai sirds slimībām.
nātrija acetāts pārtikas piedeva E262 (etiķskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt ādas un acu kairinājumu.
kalcija acetāts pārtikas piedeva E263, pārtikas skābe, cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var bojāt mutes gļotādas.
nātrija propionāts pārtikas piedeva E281 (propionskābes nātrija sāls), konservants, var izraisīt uzvedības problēmas, mācīšanās grūtības, ādas kairinājumu, astmu, kuņģa kairinājumus, galvassāpes.
kalcija propionāts pārtikas piedeva E282 (propionskābes kalcija sāls), pelējuma inhibitors, konservants, var radīt kairinājumu, astmu, migrēnu, veicināt nogurumu un mācīšanās grūtības.
kālija propionāts pārtikas piedeva E283 (propionskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, mācīšanās grūtības, galvassāpes, uzvedības problēmas, migrēnu.
nātrija tetraborāts pārtikas piedeva E285 (aizliegts vai aizstāts lielākajā daļā valstu), konservants, toksisks, reti lieto pārtikas produktos, pastāvīga saskare var izraisīt ādas lobīšanos, krampjus un nieru mazspēju; bezkrāsaina kristāliska viela, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; boraks^1^.
fumārskābe Pārtikas piedeva E297, pārtikas skābe, antioksidants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
nātrija askorbāts pārtikas piedeva E301 (sintētisks, askorbīnskābes nātrija sāls), antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
kalcija askorbāts pārtikas piedeva E302, konservants, antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
taukskābju askorbīnskābes esteri pārtikas piedeva E304 (var būt dzīvnieku izcelsmes), antioksidants, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
alfa-tokoferols Pārtikas piedeva E307, antioksidants, E vitamīns, var būt sintētisks, ģenētiski modificēts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
gamma-tokoferols Pārtikas piedeva E308, antioksidants, sintētisks, var būt ģenētiski modificēts, E vitamīns, piemīt cilvēka organisma aizsargfunkcija.
propilgallāts Pārtikas piedeva E310 (sintētisks galluskābes esteris), antioksidants, var veicināt astmu, kontakta dermatītu, kuņģa kairinājumu, nav atļauts lietot zīdaiņu un mazu bērnu pērtikā.
oktilgallāts Pārtikas piedeva E311 (sintētiska viela, galluskābes sāls), antioksidants, apēdot vidēji toksisks, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
dodecilgallāts Pārtikas piedeva E312, antioksidants, var izsaukt alerģiskas reakcijas, nav ieteicams bērniem.
eritorbīnskābe Pārtikas piedeva E315, antioksidants, konservants, ražo no cukura, dažiem cilvēkiem var izraisīt alerģiskas reakcijas.
nātrija eritorbāts pārtikas piedeva E316 (eritorbīnskābes nātrija sāls), antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
nātrija laktāts pārtikas piedeva E325 (pienskābes nātrija sāls), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas nepanes laktozi.
kālija laktāts pārtikas piedeva E326 (penskābes kālija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēts), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet cilvēkiem, kas nepanes laktozi, vajadzētu izvairīties.
kalcija laktāts pārtikas piedeva E327, pārtikas skābe, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus; cilvēkiem, kam piemīt laktozes nepanesība, vajadzētu izvairīties.
nātrija citrāti pārtikas piedeva E331 (citronskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, emulgators, var veicināt alerģisku simptomu rašanos cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
kālija citrāti pārtikas piedeva E332 (citronskābes kālija sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aizkuņģa dziedzera, asins un aknu laboratorisko izmeklējumurezultātus.
kalcija citrāti pārtikas piedeva E333, pārtikas skābe, buferviela, var izraisīt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aknu un aizkuņģa dziedzeru darbību.
nātrija tartrāti pārtikas piedeva E335 (vīnskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi.
kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām.
nātrija fosfāti pārtikas piedeva E339 (fosforskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
kālija fosfāti pārtikas piedeva E340, skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
kalcija fosfāti pārtikas piedeva E341, buferviela, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, kontakta gadījumā var radīt ādas un acu kairinājumu.
magnija fosfāti pārtikas piedeva E343, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
nātrija malāti pārtikas piedeva E350 (ābolskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
kālija malāts pārtikas piedeva E351 (ābolskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
kalcija malāti pārtikas piedeva E352 (ābolskābes kalcija sāļi), buferviela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
metavīnskābe Pārtikas piedeva E353 (iegūst no vīnskābes), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
kalcija tartrāts pārtikas piedeva E354 (iegūst no vīnakmens), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
nātrija adipināts pārtikas piedeva E356 (adipīnskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
kālija adipināts pārtikas piedeva E357 (adipīnskābes kālija sāls), kābuma regulētājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts pārtikas piedeva E385, konservants, sekvestrants, var izsaukt muskuļu krampjus, asinis urīnā, zarnu darbības traucējumus, nieru bojājumus, lieto medicīnāsaindēšanās gadījumos ar smagajiem metāliem.
nātrija algināts pārtikas piedeva E401 (algīnskābes nātrija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
kālija algināts pārtikas piedeva E402 (algīnskābes kālija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, dažiem dzīvniekiem aizkavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
amonija algināts pārtikas piedeva E403, biezinātājs, stabilizētājs, jūraszāļu algīnskābes amonija sāls, tiek uzskatīts, ka var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
kalcija algināts pārtikas piedeva E404, biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu absorbciju dzīvnieku organismā.
karaja sveķi pārtikas piedeva E416, biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, dermatītu, samazina uzturvielu uzsūkšanos, var radīt kuģa kairinājumu.
tara sveķi pārtikas piedeva E417, biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
polioksietilēna (40) stearāts pārtikas piedeva E431 (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, putu dzēsējs, var veicināt vēzi izraisošu piedevu uzsūkšanos, pelēm izraisa ādas audzēju.
polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E432 (sintētisks, iegūst no sorbīta, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 20.
polioksietilēna sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E433, emulgators, stabilizētājs, ir norādes par vēža izraisīšanu dzīvniekiem; polisorbāts 80.
polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts pārtikas piedeva E434, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 40.
polioksietilēna sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E435, emulgators, stabilizētājs, ir norādes par vēža izraisīšanu dzīvniekiem, polisorbāts 60.
polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E436, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 65.
pektīni Pārtikas piedeva E440 (iegūst no ābolu atliekām un apelsīnu mizām), biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
amonija fosfatīdi pārtikas piedeva E442, emulgators, stabilizētājs, var būt gan sintētiskas gan dzīvnieku izcelsmes, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
saharozes acetāta izobutirāts pārtikas piedeva E444, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, suņiem izraisa aknu bojājumu.
difosfāti Pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu.
trifosfāts Pārtikas piedeva E451 (sintezē no fosfāta ieža), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
beta-ciklodekstrīns Pārtikas piedeva E459, pastu veidojošs līdzeklis, stabilizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
hidroksipropilceluloze Pārtikas piedeva E463, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
hidroksipropilmetilceluloze Pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas.
etilmetilceluloze Pārtikas piedeva E465, biezinātājs, emulgators, var izraisīt gremošanas traucējumus, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
taukskābju nātrij, kālija un kalcija sāļi pārtikas piedeva E470a (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
taukskābju magnija sāļi pārtikas piedeva E470b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi pārtikas piedeva E471 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri pārtikas piedeva E472a (var būt iegūti no dzīvnieku audiem, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri pārtikas piedeva E472b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri pārtikas piedeva E472c (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472d (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri pārtikas piedeva E472e (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472f (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
saharozes glicerīdi pārtikas piedeva E474 (taukskābju saharozes esteri, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
taukskābju poliglicerīna esteri pārtikas piedeva E475 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, biezinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
taukskābju propān-1,2-diola esteri pārtikas piedeva E477 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, aerācijas viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
kalcija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E482 (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
stearilartrāts Pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns.
sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E493 (sintētisks, iegūst no sorbīa un laurīnskābes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E494 (iegūst no sorbīta un oleīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt kontakta dermatītu un alerģiskas reakcijas.
sorbitāna monopalmāts pārtikas piedeva E495, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
kālija karbonāti pārtikas piedeva E501 (kālija neorganiskie sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet saskarē var izraisīt skalpa, pieres un roku dermatītu, acu kairinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu.
amonija karbonāti pārtikas piedeva E503, buferviela, neitralizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
kālija hlorīds pārtikas piedeva E508, recinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem.
kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus.
amonija sulfīta karamele pārtikas piedeva E510d, krāsviela, var izraisit hiperaktivitāti, pastiprinātu zarnu darbību, žurkām izraisa asins saindēšanos.
magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
sērskābe Pārtikas piedeva E513, skābuma regulētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
nātrija sulfāti pārtikas piedeva E514 (sērskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
kālija sulfāti pārtikas piedeva E515 (dabā sastopams minerāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu, lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lielas devas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta asiņošanu.
kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu.
amonija sulfāts pārtikas piedeva E517, miltu apstrādes līdzeklis, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
kālija hidroksīds pārtikas piedeva E525, sārms, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
kalcija hidroksīds pārtikas piedeva E526, skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet ir toksisks un kaitīgs koncentrētā formā.
amonija hidroksīds pārtikas piedeva E527, skābuma regulētājs, neitralizētājs, ražo no gāzveida amonjaka, dažās valstīs aizliegts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus.
magnija oksīds pārtikas piedeva E530, pretsalipes viela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
magnija silikāts pārtikas piedeva E533a, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var veicināt nierakmeņu attīstību.
nātrija ferocianīds pārtikas piedeva E535 (sintētisks, iegūst no cianīda reakcijas ar dzelzs sulfātu), pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
kālija ferocianīds pārtikas piedeva E536 (deggāzes attīrīšanas blakusprodukts, aizliegts ASV), pretsalipes viela, krāsviela, var būt toksiska nierēm, var radīt ādas kairinājumus.
kalcija ferocianīds pārtikas piedeva E538, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
silīcija dioksīds pārtikas piedeva E551, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, tam ir labvēlīga ietekme uz veselību.
kalcija silikāts pārtikas piedeva E552 (gatavo no kaļķa un diatomīta), pretsalipes viela, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, ieelpošana var izraisīt elpošanas ceļu kairinājumu, arī astmu.
talks pārtikas piedeva E553b (magnija silikāts), pretsalipes viela, var radīt kuņģa problēmas, veicināt vēzi (kuņģa un olvadu), veicināt klepu, vemšanu, radīt elpošanas problēmas.
nātrija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E554, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
kālija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E555, pretsalipes viela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
kalcija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E556, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
nātrija glukonāts pārtikas piedeva E576 (glukonātskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, cilvēkiem, kuri slimo ar sirdi vai ir augsts asinsspiediens, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
kālija glukonāts pārtikas piedeva E577 (glukonskābes kālija sāls), sekvestrants, buferviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
kalcija glukonāts pārtikas piedeva E578, buferviela, sekvestrants, var radīt kuņģa kairinājumu, kā arī problēmas ar kuņģi un sidi.
glutamīnskābe pārtikas piedeva E620, garšas un aromāta pastiprinātājs, antioksidants, var izraisīt astmu, galvassāpes, nelabumu, miega traucējumus.
monokālija glutamāts pārtikas piedeva E622 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, var izraisīt bronhu spazmas, paātrinātu sirdsdarbību, depresiju, galvassāpes, nav ieteicams bērniem.
kalcija diglutamāts pārtikas piedeva E623, garšas un aromāta pastiprinātājs, var veicināt astmu, cilvēkiem, kas jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties lietot.
monoamonija glutamāts pārtikas piedeva E624 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, iespējamas alerģiskas reakcijas.
magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju.
kalcija guanilāts pārtikas piedeva E629, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt podagru.
kalcija inozināts pārtikas piedeva E633, garšas un aromāta pastiprinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt podagru.
dimetilpolisiloksāns Pārtikas piedeva E900, putu dzēsējs, var izsaukt nelabumu un caureju.
kandelilvasks Pārtikas piedeva E902 (iegūst no kandelilas auga), glazētājviela, mīkstinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
montānskābes esteri pārtikas piedeva E912 (iegūst no pārakmeņotiem augu sveķiem), virsmas pārklājējs, iedarbība nav novērtēta.
oksidēti polietilēna sveķi pārtikas piedeva E914 (sintētiski sveķi, iegūst no naftas), mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts, ka ir kancerogēns un izraisa nieru un aknu bojājumus.
l-cisteīns Pārtikas piedeva E920 (ražo no dzīvnieku apmatojuma un vistu spalvām), garšas un aromāta uzlabotājs, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
hēlijs pārtikas piedeva E939, iesaiņošanas gāze, propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
slāpeklis pārtikas piedeva E941, propelents, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
slāpekļa oksīds pārtikas piedeva E942 (smieklu gāze), propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
izobutāns Pārtikas piedeva E943b, propelents, naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks.
aspartāms Pārtikas piedeva E951 - mākslīgs mazkalorāžas saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, ražo no aminoskābēm, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
saharīna Na, K un Ca sāļi pārtikas piedeva E954.
sakraloze Pārtikas piedeva E955 (sintezē no cukura un hlora), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt aizkrūtes dziedzera samazināšanos, dzīvniekiem novērota nieru un aknu palielināšanās.
laktīts Pārtikas piedeva E966 (atvasināts no piena cukura (laktozes), dzīvnieku izcelsme), mākslīgs saldinātājs, struktūras veidotājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
acetilēta oksidēta ciete pārtikas piedeva, biezinātājs, stabilizētājs (E1451), izmanto konservētā pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem, konditorejas izstrādājumos, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E173 Pārtikas uzlabotājs - alumīnijs, krāsviela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E407a Pārtikas uzlabotājs - apstrādātas jūraszāles ("Eucheuma"), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - pastāv šaubas par šīs piedevas nekaitīgumu.
E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E309 Pārtikas uzlabotājs - delta-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
E308 Pārtikas uzlabotājs - gamma-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E555 Pārtikas uzlabotājs - kālija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E554 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E234 Pārtikas uzlabotājs - nizīns, konservants, iespējamā iedarbība - Eiropas Parlaments 2003. gadā ieteica nelietot, var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām.
heksametilēntetramīns pārtikas uzlabotājs E239, konservants, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa un zarnu trakta traucējumi, nieru bojājumi, aizdomas, ka ir kancerogēns.
Elvītis pārtikas veikals _Elvi_.
eiropeizēt Pārveidot par tādu, kas raksturīgs Eiropai, eiropiešiem.
EVW Pārvietoto personu apzīmējums Lielbritānijā pēc 2. pasaules kara (angļu "European Voluntary Workers").
Eiropa pasaules daļa, Eirāzijas kontinenta daļa uz rietumiem no Urāliem, platība - 10,5 miljardi kvadrātkilometru, 732000000 iedzīvotāju (2006. g.)
WEF Pasaules ekonomikas forums (angļu "World Economic Forum"), neatkarīga starptautiska organizācija, kuras mērķis -- uzlabot situāciju pasaulē.
WADEM Pasaules Katastrofu un neatliekamās medicīnas asociācija (angļu "World Association for Disaster and Emergencv Medicine").
WAME Pasaules Medicīnas redaktoru asociācija (angļu "World Association of Medical Editors").
WAHEC Pasaules Veselības, vides un kultūras asociācija (angļu "World Association of Health, Environment and Culture").
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu.
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju.
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
Lielvārdes novads pastāvēja 2004.-2009. g. Ogres rajonā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, Daugavas (Ķeguma HES ūdenskrātuves) labajā krastā, ietvēra Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes pagastu un Lielvārdes pilsētu.
Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
Engures novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales rietumos pie Rīgas jūras līča, ietvēra Engures, Lapmežciema un Smārdes pagastus.
Lašu pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Eglaines, Šēderes un Pilskalnes pagastā.
Lielvircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Lielplatones, Vircavas, Elejas, Platones un Sesavas pagastā.
Slokas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1945. gadam, kad pievienots Salas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Engures novada Lapmežciema pagastā, Babītes novada Salas pagastā un Jūrmalas pilsētā.
Milzkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā.
Slokenbekas pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Milzkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā.
Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes.
Asītes pagasts pastāvēja Liepājas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā.
kakao svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Ephestia elutella").
pelēkais miltu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Ephestia kuehniella"), tauriņa spārnu plētums - 16-24 mm, mīt telpās - elevatoros, ceptuvēs, noliktavās, dzīvokļos.
patentzilais Patentzillais V - pārtikas piedeva E131 (akmeņogļu darvas vai azokrāsviela; dažās valstīs aizliegts), krāsviela (zilgani violeta), var veicināt astmu, anafilaksi, nātreni, hiperaktivitāti, alerģiskas reakcijas, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
Patmalnieki Patmalnieku ezers - Lielais Košiuns Ezernieku pagastā.
Košena ezers Patmalnieku ezers Ezernieku pagastā.
Patmalnieki Patmalnieku strauts - Akmineicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ezernieku pagastā, iztek no Nomaškaļa ezera.
Ķīnas ozolu zīdtauriņš pāvaču dzimtas suga ("Antheraea pernyi"), kas Eiropā aklimatizēts zīda ieguvei un 1950. gados to mēģināja audzēt arī Latvijā.
pelēkais pāvacis pāvaču suga ("Eudia pavonia").
Čivava Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Čivavas Valsts ("Chihuahua" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), platība - 247487 kvadrātkilometri, 3241400 iedzīvotāju (2005. g.).
Idalgo Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Idalgo Valsts ("Hidalgo" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Pačuka, platība - 20856 kvadrātkilometri, 2345500 iedzīvotāju (2005. g.).
Jukatana Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Jukatanas Valsts ("Yucatan" / "Estado Libre y Soberano de Yucatan"), atrodas Jukatanas pussalas ziemeļos, administratīvais centrs - Merida, platība - 39340 kvadrātkilometru, 1819000 iedzīvotāju (2006. g.).
Durango Pavalsts Meksikā ("Durango"/ "Estado libre y Soberano de Durango" - Brīvā un Suverēnā Durango Valsts), platība - 123367 kvadrātkilometri, 1509100 iedzīvotāju (2005. g.).
Agropyron repens pavārpatu sugas "Elytrigia repens" nosaukuma sinonīms.
drojene Pavasara drojenīte ("Erophila verna").
sējas pazvērīte pazvērīšu suga ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs, iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; eruka; rukola; arugula.
mārrutku pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum armoracioides").
Gallijas pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum gallicum").
strupā pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum nasturtiifolium").
Nimrods Pēc Vecās Derības tradīcijas pirmais varonis uz zemes, kas nāk no Babilonijas, kur valda pār Bābeli, Ereku, Akādi un Kalni, pēc tam nodibinājis Ninivi u. c. asīriešu pilsētas.
Bebrupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km, tek cauri Mezīša ezeram; Ezerupīte; Mezīšu upe; Mezīte.
žako Pelēkais papagailis ("Psittacus erithacus"), neliels papagaiļu kārtas putns, kas mīt Ekvatoriālās Āfrikas mežos, spēj atdarināt skaņas - vārdus un frāzes, bieži tiek turēts nebrīvē.
hamadrija Pelēkais paviāns, mēteļpaviāns, pērtiķu suga; dzīvo Etiopijā un Nūbijas dienvidos.
erizimīns Pelēkās pērkonenes ("Erysimum canescens Roth.") kristālisks glikozīds; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
pelēkais valis pelēkvaļu dzimtas vienīgā suga ("Eschrichtius gibbosus").
Lobivia boliviensis Pentlanda ehinopsis ("Echinopsis pentlandii").
amplitūdas vērtība periodiski mainīgu elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskā strāva, spriegums, EDS) maksimāli iespējamās vērtības perioda laikā.
pērkaunenes Pērkonenes ("Erysimum").
pērkaunes Pērkonenes ("Erysimum").
pērkone Pērkonenes ("Erysimum").
pērkoņi Pērkonenes ("Erysimum").
pērkons Pērkonenes ("Erysimum").
svējres Pērkonenes ("Erysimum").
svēres Pērkonenes ("Erysimum").
parastā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum cheiranthoides"), kas Latvijā ir autohtona.
skrajā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum diffusum syn. Erysimum canescens").
cietā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum durum syn. Erysimum hieracifolium subsp. durum").
mauraglapu pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum hieracifolium syn. Erysimum marschallianum").
jomotā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum repandum").
eirooptimists persona, kam ir optimistiska attieksme pret Eiropas Savienību.
eiroreālists persona, kam ir reālistiska attieksme pret Eiropas Savienību.
trešās valsts pilsonis persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis.
citas dalībvalsts neapliekamā persona persona, kura nav reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuras juridiska adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
parakstītājs Persona, kurai ir elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi un kura darbojas vai nu savā vārdā, vai tās fiziskās vai juridiskās personas vai iestādes vārdā, kuru tā pārstāv (Elektronisko dokumentu likums).
persona ar alternatīvo statusu persona, kuru nevar atzīt par bēgli atbilstoši 1951. gadā Ženēvā pieņemtajai ANO Konvencijai par bēgļa statusu, bet saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu tai nepieciešama aizsardzība; statusu piešķir, ja pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu vai plašas vardarbības dēļ personai ir draudi dzīvībai un veselībai.
arhitektūra ALPHA AXP personālajiem skaitļotājiem, darbstacijām un superskaitļotājiem paredzēta firmas "DEC" "RISC" procesora slēgta arhitektūra, kurā izmantota superskalārā instrukciju izpilde, fiksēta un peldoša konata procesori, kā arī datu un instrukciju kešatmiņas.
paplašinātā industriālā standartarhitektūra personālo datoru kopnes arhitektūras standarts, ko, konkurējot ar arhitektūru _MCA_ 1988. g. ieviesa Elektronikas rūpniecības standartu asociācija; tā dod iespēju paplašināt arhitektūras _ISA_ datu kopni līdz 32 bitiem. Kopnes, kas izveidotas atbilstoši šai arhitektūrai, bieži sauc par _EISA_ kopnēm.
ARPANET Perspektīvo pētījumu pārvaldes (datoru) tīkls (angļu "Advanced Research Projects Agency NETwork").
Peru Peru Republika - valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, platība - 1285216 kvadrātkilometri, 29907000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Lima, administratīvais iedalījums - 25 reģioni un 1 province, robežojas ar Ekvadoru, Kolumbiju, Brazīliju, Bolīviju un Čīli, apskalo Klusais okeāns.
Burbu grāvis Pestīles labā krasta pieteka Ezeres pagastā, lejtecē arī Ezeres un Zaņas pagasta robežupe, garums - \~3 km.
VALUE Pētniecības rezultātu izmantošanas un izplatīšanas programma (fr. "valorisation et utilisation pour l'Europe").
ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā.
pretkorozijas piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu ekspluatācijas šķidrumam, lai uzlabotu tā pretkorozijas īpašības. Šo piedevu galvenokārt pievieno eļļām un degvielām, un tā aizkavē to metāla detaļu koroziju, rūsēšanu, ar kurām saskaras atbilstošie šķidrumi vai to veidotie produkti. Eļļu pretkorozijas īpašības vērtē pēc svina plāksnīšu masas zuduma, tām atrodoties kontaktā ar pārbaudāmo eļļu.
četrplankumu piepjmīlis piepjmīļu suga ("Endomychus coccineus"), kas Latvijā biežāk sastopama.
propionskābe Piesātināta karbonskābe, kas rodas no ogļūdeņražiem attiecīgo baktēriju klātbūtnē; partikas piedeva E280, konservants, var veicināt migrēnu, ādas kairinājumu, galvassāpes.
butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela.
propāns piesātināts ogļūdeņradis C~3~H~8~, bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo; pārtikas piedeva E944, propelents, aerators, lielā koncentrācijā var būt narkotiska iedarbība.
Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos.
abonēt pievienot jaunu vārdu servera LISTSERV adresātu sarakstam.
saskarne EIDE pilnveidots saskarnes _IDE_ standarts, kas aptuveni 2 reizes palielina pārsūtīšanas ātrumu starp ārējo iekārtu un saskarnes adapteri un ļauj apkalpot četras ārējās iekārtas.
Ain el Ibla pilsēta Alžīrijā (_Ain El Beli_), Džilfas vilājā.
Ain el Berda pilsēta Alžīrijā (_Aïn El Berd_), Sīdī Bil Abāsas vilājas ziemeļos.
Ain el Milha pilsēta Alžīrijā (_Aïn El Melh_), Msīlas vilājas dienvidu daļā.
Ain el Hadžela pilsēta Alžīrijā (_Aïn-El-Hadjel_), Msīlas vilājas rietumu daļā.
Afrūna pilsēta Alžīrijā (_El Affroun_), Blīdas vilājā.
Amrija pilsēta Alžīrijā (_El Amria_), Ain Tīmūšentas vilājas ziemeļu daļā.
Asnama Pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("El Asnam"), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa.
Harraša Pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("El Harrach"), Alžīras piepilsēta, 238000 iedzīvotāju (2000. g.).
Adžmāna pilsēta Apvienotajoas Arābu Emirātos (_ʻAjmān_), Persijas līča piekrastē, emirāta administratīvais centrs, 237000 iedzīvotāju (2008. g).
Aina pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos (_Al ʻAyn_), Abū Dabī emirātā, Omānas pierobežā, 444000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ummelkaivaina Pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos ("Umm al Qaywayn"), emirāta administratīvais centrs, 33300 iedzīvotāju (2006.).
Dubaija Pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos (angļu val. "Dubai"), emirāta centrs, osta Persijas līča krastā, 1596000 iedzīvotāju (2008. g.).
Rāselhaima Pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos, emirāta administratīvais centrs, 122000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šārdža Pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos, emirāta administratīvais centrs, 584000 iedzīvotāju (2007. g.).
Fudžeira Pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos, Omānas līča piekrastē, 74000 iedzīvotāju (2007. g.).
Agvaeskondida pilsēta Argentīnā (_Agua Escondida_), Mendosas provincē, pie Lapampas provinces rietumu robežas.
Anjatuja pilsēta Argentīnā (_Añatuya_), Santjago del Estero provincē.
Parana Pilsēta Argentīnā ("Parana"), Enteriosas provinces administratīvais centrs, 250000 iedzīvotāju (2005. g.).
Santjago del Estero pilsēta Argentīnā ("Santiago del Estero"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 364300 iedzīvotāju (2010. g.).
Baijablanka Pilsēta Argentīnā, Buenosairesas provinces dienvidu daļā, osta Atlantijas okeāna Elrinkona līča krastā, 313000 iedzīvotāju (2005. g.).
Vagaršapata Pilsēta Armēnijā (armēņu: Վաղարշապատ), Armaviras marzā, 46500 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 685. g. p. m. ē.; 1945.-1995. g. saucās Ečmiadzina (Էջմիածին).
Abovjana Pilsēta Armēnijā, Erevānas piepilsēta, Kotajkas marzā, 1360 m vjl., 46800 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Enisa Pilsēta ASV (_Ennis_), Teksasas štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Īglpāsa Pilsēta ASV ("Eagle Pass"), Teksasas štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
Īgla Pilsēta ASV ("Eagle"), Aidaho štatā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
Īstbetela Pilsēta ASV ("East Bethel"), Minesotas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
Īstliverpūla Pilsēta ASV ("East Liverpool"), Ohaio štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Īstona Pilsēta ASV ("Easton"), Mērilendas štatā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
Īstona Pilsēta ASV ("Easton"), Pensilvānijas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
Oklēra Pilsēta ASV ("Eau Claire"), Viskonsinas štatā, 67700 iedzīvotāju (2014. g.).
Īdena Pilsēta ASV ("Eden"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
Edžvotera Pilsēta ASV ("Edgewater"), Floridas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
Edžvotera Pilsēta ASV ("Edgewater"), Ņūdžersijas štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
Idaina Pilsēta ASV ("Edina"), Minesotas štatā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.).
Edinbērga Pilsēta ASV ("Edinburg"), Teksasas štatā, 83000 iedzīvotāju (2014. g.).
Edmonda Pilsēta ASV ("Edmond"), Oklahomas štatā, 88600 iedzīvotāju (2014. g.).
Edvardsa Pilsēta ASV ("Edwards"), Kolorādo štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Efingema Pilsēta ASV ("Effingham"), Ilinoisas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
Elkahona Pilsēta ASV ("El Cajon"), Kalifornijas štatā, 103000 iedzīvotāju (2014. g.).
Elkampo Pilsēta ASV ("El Campo"), Teksasas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
Elsentro Pilsēta ASV ("El Centro"), Kalifornijas štatā, 43700 iedzīvotāju (2014. g.).
Eldoreido Pilsēta ASV ("El Dorado"), Ārkanzasas štatā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
Eldoreido Pilsēta ASV ("El Dorado"), Kanzasas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
Elpasodiroblsa Pilsēta ASV ("El Paso de Robles"), Kalifornijas štatā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Elpaso Pilsēta ASV ("El Paso"), Teksasas štatā, 679000 iedzīvotāju (2014. g.).
Elrīno Pilsēta ASV ("El Reno"), Oklahomas štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Eldžina Pilsēta ASV ("Elgin"), Ilinoisas štatā, 111100 iedzīvotāju (2014. g.).
Ilīrija Pilsēta ASV ("Elyria"), Ohaio štatā, 54000 iedzīvotāju (2014. g.).
Elizabetsitija Pilsēta ASV ("Elizabeth City"), Ziemeļkarolīnas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
Elizabeta Pilsēta ASV ("Elizabeth"), Ņūdžersijas štatā, 128700 iedzīvotāju (2014. g.).
Elizabetauna Pilsēta ASV ("Elizabethtown"), Kentuki štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
Elizabetauna Pilsēta ASV ("Elizabethtown"), Pensilvānijas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
Elksitija Pilsēta ASV ("Elk City"), Oklahomas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
Elkpleina Pilsēta ASV ("Elk Plain"), Vašingtonas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
Elkrivera Pilsēta ASV ("Elk River"), Minesotas štatā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Elkhārta Pilsēta ASV ("Elkhart"), Indiānas štatā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
Elko Pilsēta ASV ("Elko"), Nevadas štatā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
Elensbērga Pilsēta ASV ("Ellensburg"), Vašingtonas štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Elmaira Pilsēta ASV ("Elmira"), Ņujorkas štatā, 28600 iedzīvotāju (2014. g.).
Eloja Pilsēta ASV ("Eloy"), Arizonas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
Emporija Pilsēta ASV ("Emporia"), Kanzasas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ensinitasa Pilsēta ASV ("Encinitas"), Kalifornijas štatā, 62200 iedzīvotāju (2014. g.).
Englvuda Pilsēta ASV ("Englewood"), Kolorādo štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
Englvuda Pilsēta ASV ("Englewood"), Ņūdžersijas štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
Englvuda Pilsēta ASV ("Englewood"), Ohaio štatā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
Īnida Pilsēta ASV ("Enid"), Oklahomas štatā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
Enterpraisa Pilsēta ASV ("Enterprise"), Alabamas štatā, 68400 iedzīvotāju (2014. g.).
Enterpraisa Pilsēta ASV ("Enterprise"), Nevadas štatā, 108500 iedzīvotāju (2014. g.).
Efrata Pilsēta ASV ("Ephrata"), Pensilvānijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ēri Pilsēta ASV ("Erie"), Kolorādo štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ēri Pilsēta ASV ("Erie"), Pensilvānijas štatā, 99500 iedzīvotāju (2014. g.).
Eskanaba Pilsēta ASV ("Escanaba"), Mičiganas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
Eskondido Pilsēta ASV ("Escondido"), Kalifornijas štatā, 150200 iedzīvotāju (2014. g.).
Jūklida Pilsēta ASV ("Euclid"), Ohaio štatā, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
Jūfola Pilsēta ASV ("Eufaula"), Alabamas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
Jūdžīna Pilsēta ASV ("Eugene"), Oregonas štatā, 160600 iedzīvotāju (2014. g.).
Junisa Pilsēta ASV ("Eunice"), Luiziānas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Jurīka Pilsēta ASV ("Eureka"), Kalifornijas štatā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
Jurīka Pilsēta ASV ("Eureka"), Misūri štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Jūstisa Pilsēta ASV ("Eustis"), Floridas štatā, 19450 iedzīvotāju (2014. g.).
Evanstona Pilsēta ASV ("Evanston"), Ilinoisas štatā, osta Ohaijo upes labajā krastā, 75600 iedzīvotāju (2014. g.).
Evanstona Pilsēta ASV ("Evanston"), Vaiomingas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Evansvila Pilsēta ASV ("Evansville"), Indiānas štatā, 120300 iedzīvotāju (2014. g.).
Evansvila Pilsēta ASV ("Evansville"), Vaiomingas štatā, 12190 iedzīvotāju (2014. g.).
Evreta Pilsēta ASV ("Everett"), Masačūsetsas štatā, 44200 iedzīvotāju (2014. g.).
Evreta Pilsēta ASV ("Everett"), Vašingtonas štatā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.).
Evereta Pilsēta ASV ("Everett"), Vašingtonas štatā, Sietlas piepilsēta, osta Pjūdžeta līča krastā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ekselsjorspringsa Pilsēta ASV ("Excelsior Springs"), Misūri štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
Eksetera Pilsēta ASV ("Exeter"), Kalifornijas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Eksetera Pilsēta ASV ("Exeter"), Ņūhempšīras štatā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
Tūsonisteitsa Pilsēta ASV ("Tucson Estates"), Arizonas štatā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.).
Batērsta Pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā, \~160 km uz rietumiem no Sidnejas, 20. gs. 40. gadu beigās tur atradās ieceļotāju tranzītnometne, kurā Austrālijā ieradušies bēgļi no Eiropas valstīm uzturējās karantīnas laiku un apguva angļu valodu.
Ebenfurte Pilsēta Austrijā ("Ebenfurth"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ebreihsdorfa Pilsēta Austrijā ("Ebreichsdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Eferdinga Pilsēta Austrijā ("Eferding"), Augšaustrijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Egenburga Pilsēta Austrijā ("Eggenburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Eizenerca Pilsēta Austrijā ("Eisenerz"), Štīrijas federālās zemes ziemeļos, 4300 iedzīvotāju (2015. g.).
Eizenštate Pilsēta Austrijā ("Eisenstadt"), Burgenlandes federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
Ennsa Pilsēta Austrijā ("Enns"), Augšaustrijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
Grosencersdorfa Pilsēta Austrijā ("Gross-Enzersdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
Šarlruā Pilsēta Beļģijā ("Charleroi"), Valonijas reģiona Eno provincē, 203900 iedzīvotāju (2013. g.).
Šalte Pilsēta Beļģijā ("Chatelet"), Valonijas reģiona Eno provincē, 36200 iedzīvotāju (2013. g.).
Šievra Pilsēta Beļģijā ("Chievres"), Valonijas reģiona Eno provincē, 6670 iedzīvotāju (2013. g.).
Šimē Pilsēta Beļģijā ("Chimay"), Valonijas reģiona Eno provincē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ēklo Pilsēta Beļģijā ("Eeklo"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 20300 iedzīvotāju (2013. g.).
Elpene Pilsēta Beļģijā ("Eupen"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
Flērusa Pilsēta Beļģijā ("Fleurus"), Valonijas reģiona Eno provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
Laluvjēra Pilsēta Beļģijā ("La Louviere"), Valonijas reģiona Eno provincē, 78800 iedzīvotāju (2013. g.).
Lerē Pilsēta Beļģijā ("Le Roeulx"), Valonijas reģiona Eno provincē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
Lozē Eno pilsēta Beļģijā ("Leuze-en-Hainaut"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13500 iedzīvotāju (2013. g.).
Pēruvelza Pilsēta Beļģijā ("Peruwelz"), Valonijas reģiona Eno provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
Sintgilēna Pilsēta Beļģijā ("Saint-Ghislain"), Valonijas reģiona Eno provincē, 23000 iedzīvotāju (2013. g.).
Tūna Pilsēta Beļģijā ("Thuin"), Valonijas reģiona Eno provincē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bomona Pilsēta Beļģijā (fr. "Beaumont"), Valonijas reģiona Eno provincē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
Monsa Pilsēta Beļģijā (fr. "Mons", nl., vācu "Bergen"), Flandrijas reģiona Eno provinces administratīvais centrs, 93100 iedzīvotāju (2013. g.).
Suaņi Pilsēta Beļģijā (fr. "Soignies", nl., vācu "Zinnik"), Valonijas reģiona Eno provincē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
Engena Pilsēta Beļģijā (fr. un vācu "Enghien", nl. "Edingen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
Brena le Konte pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Braine-le-Comte", nl. "'s-Gravenbrakel"), Valonijas reģiona Eno provincē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
Komine-Varnetona Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Comines-Warneton", nl. "Komen-Waasten"), Valonijas reģiona Eno provincē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
Lesīne Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Lessines", nl. "Lessen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
Muskrona Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Mouscron", nl. "Moeskroen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 56000 iedzīvotāju (2013. g.).
Turnē Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Tournai", nl. "Doornik"), Valonijas reģiona Eno provincē, 69600 iedzīvotāju (2013. g.).
Fontene l Eveke pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ata Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
Benša Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
Antoinga Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
Elalto Pilsēta Bolīvijā ("El Alto"), Lapasas piepilsēta, 903100 iedzīvotāju (2015. g.).
Alegri pilsēta Brazīlijā (_Alegre_), Espiritu Santu štata dienvidu daļā.
Arakrusa pilsēta Brazīlijā (_Aracruz_), Espiritu Santu štatā.
Diamantina Pilsēta Brazīlijā ("Diamantina"), Minasžeraisas štatā, Espiņasas grēdās, 1130 m vjl., 45000 iedzīvotāju (2007. g.).
Prezidenti Epitasju pilsēta Brazīlijā ("Presidente Epitacio"), Sanpaulu štatā, 43700 iedzīvotāju (2016. g.).
Vitorija Pilsēta Brazīlijā ("Vitoria"), osta Atlantijas okeāna krastā, Espiritu Santu štata administratīvais centrs, 320000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kašoeiru di Itapemirima pilsēta Brazīlijā (“Cachoeiro de Itapemirim”), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.).
Elena Pilsēta Bulgārijā ("Elena"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
Elhova Pilsēta Bulgārijā ("Elhovo"), Jambolas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Elinpelina Pilsēta Bulgārijā ("Elin Pelin"), Sofijas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Etropole Pilsēta Bulgārijā ("Etropole"), Sofijas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Portelizabeta Pilsēta Dienvidāfrikā ("Port Elizabeth"), Austrumkāpas provincē, osta Indijas okeāna Algoas līča krastā, 312400 iedzīvotāju (2011. g.).
Īstlondona Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "East London", būru val. "Oos-London"), Austrumkāpas provincē, Indijas okeāna piekrastē, 194800 iedzīvotāju (2001. g.).
Ītona Pilsēta Dienvidanglijā pie Temzas ("Eton"), 30 km uz rietumiem no Londonas \~4000 iedzīvotāju, šeit atrodas slavenākā Anglijas zēnu internātskola "Eton College" (dib. 1440. g.).
Amadi pilsēta Dienvidsudānā (_Amadi_), Rietumu Ekvatorijas vilājas austrumu daļā.
Ali Sabīha pilsēta Džibutijā (_Ali Sabīh_), valsts dienvidos, Etiopijas pierobežā.
Idfū Pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Idfu"), osta Nīlas kreisajā krastā, 133800 iedzīvotāju (2012. g.), labi saglabājies templis no 3.-2. gt. pr. m. ē., veltīts saules dievam Horam un dievietei Hatorai; Edfu.
Kefr ez Zeijāta pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Kafr az Zayyāt", arī "Kafr El-Zayat"), Nīlas deltā, 75300 iedzīvotāju (2007. g.).
Manta Pilsēta Ekvadorā ("Manta"), osta Klusā okeāna krastā, 193000 iedzīvotāju (2003. g.).
Portovjeho Pilsēta Ekvadorā ("Portoviejo"), Manavi provinces administratīvais centrs, 195000 iedzīvotāju (2003. g.).
Riobamba Pilsēta Ekvadorā ("Riobamba"), Andos 2754 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, Čimboraso provinces administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2003. g.).
Santodomingo de los Koloradosa pilsēta Ekvadorā ("Santo Domingo de los Colorados"), 212000 iedzīvotāju (2003. g.).
Gvajakila Pilsēta Ekvadorā (sp. val. "Guayaquil"), osta Gvajasas krastos, 50 km no tās ietekas Klusā okeāna Gvajakilas līcī, Gvajasas provinces centrs, 1,95 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Ibarra Pilsēta Ekvadorā, 118000 iedzīvotāju (2003. g.).
Milagro Pilsēta Ekvadorā, 119000 iedzīvotāju (2003. g.).
Kevedo Pilsēta Ekvadorā, 128000 iedzīvotāju (2003. g.).
Mačala Pilsēta Ekvadorā, 217000 iedzīvotāju (2003. g.).
Lalibertada Pilsēta Ekvadorā, 61800 iedzīvotāju (2003. g.).
Ambato Pilsēta Ekvadorā, Andu ielejā 2600 m vjl., 169000 iedzīvotāju (2003. g.).
Kvenka Pilsēta Ekvadoras dienvidos ("Cuenca"), Andos 2597 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, Asvajas provinces administratīvais centrs, 304000 iedzīvotāju (2003. g.).
Loha Pilsēta Ekvadoras dienvidos ("Loja"), Andos 2200 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, 129000 iedzīvotāju (2003. g.).
Esmeraldasa Pilsēta Ekvadoras ziemeļos ("Esmeraldas"), provinces administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 103000 iedzīvotāju (2003. g.).
Ivarra Pilsēta Ekvadoras ziemeļos ("Ibarra"), Andos 2225 vjl., pie Panamerikas autoceļa, Imbavuras provinces administratīvais centrs, 139700 iedzīvotāju (2010. g.).
Aņisoka pilsēta Ekvatoriālajā Gvinejā (_Añisoc_), valsts ziemeļaustrumu daļā.
Bata Pilsēta Ekvatoriālajā Gvinejā ("Bata"), osta Gvinejas līča krastā, 132200 iedzīvotāju (2002. g.).
Luba Pilsēta Ekvatoriālajā Gvinejā, 15000 iedzīvotāju (1986. g.).
Ebebijina Pilsēta Ekvatoriālajā Gvinejā, 8080 iedzīvotāju (1994. g.).
Akurnama pilsēta Ekvatoriālajā Gvinejā, dienvidu pierobežā.
Akonibe pilsēta Ekvatoriālajā Gvinejā, tās dienvidaustrumu daļā.
Adi Kejha pilsēta Eritrejā (_‘Adī K’eyh_), Debuba zonas austrumos.
Afabeta pilsēta Eritrejā (_Afʻabet_), Semenavi Kejihbahri zobā.
Akordata pilsēta Eritrejā (_Ākʾordat_), Gaša-Barka zobā, 25000 iedzīvotāju (2002. g.).
Miciva Pilsēta Eritrejā ("Mits'iwa"), osta Sarkanās jūras krastā, 53000 iedzīvotāju (2012. g.); Masava.
Nakfa Pilsēta Eritrejā, 25000 iedzīvotāju (2002. g.).
Dekemhare Pilsēta Eritrejā, 25400 iedzīvotāju (2002. g.).
Mendefera Pilsēta Eritrejā, Debubas zobas administratīvais centrs, 25700 iedzīvotāju (2002. g.).
Kerena Pilsēta Eritrejā, Debubavi Kejihbahri zobas administratīvais centrs, 74800 iedzīvotāju (2002. g.).
Aseba Pilsēta Eritrejā, tāda paša nosaukuma zobas administratīvais centrs, 89000 iedzīvotāju (2004. g.).
Džidžiga Pilsēta Etiopejā ("Jigjiga"), Somāli kilila administratīvais centrs, 102000 iedzīvotāju (2007. g.); Čigčiga.
Mekele Pilsēta Etiopejā ("Mek'elē"), Tigrajas kilila administratīvais centrs, 177000 iedzīvotāju (2007. g.).
Harera Pilsēta Etiopejas austrumos ("Hārer"), kilila administratīvais centrs, 127000 iedzīvotāju (2007. g.).
Gondera Pilsēta Etiopejas ziemeļos ("Gondar"), netālu no Tanas ezera 2500 m vjl., 204000 iedzīvotāju (2007. g.).
Alemketema pilsēta Etiopijā (_'Alem Ketema_), Amaras muhāfazas dienvidu daļā.
Abejadi pilsēta Etiopijā (_‘A bey ‘Adi_, _Abiye Adi_, ዓቢይ ዓዲ), Tigrajas kililā.
Adi Dairo pilsēta Etiopijā (_‘Ādi Da'iro_), Tigrajas kilila ziemeļos.
Adi Gudoma pilsēta Etiopijā (_‘Adī Gudom_), Tigrajas kilila austrumu daļā.
Abaala pilsēta Etiopijā (_Āba'ala_), Afaras kililā, 4800 iedzīvotāju (2005. g.).
Adigrata pilsēta Etiopijā (_Āddīgrat_), Tigrajas kilila ziemeļaustrumu daļā.
Adiszemena pilsēta Etiopijā (_Āddīs Zemen_), Amaras kililā.
Adeta pilsēta Etiopijā (_Ādēt_), Amaras kililā.
Adi Remeca pilsēta Etiopijā (_Ādī Remetsʾ_), Tigrajas kililā.
Agarfa pilsēta Etiopijā (_Āgarfa_), Oromijas kililā.
Agere Marjama pilsēta Etiopijā (_Āgere Maryam_), Oromijas kililā.
Ajkela pilsēta Etiopijā (_Ăykel_), Amaras kilila rietumu daļā.
Alaba Kolito pilsēta Etiopijā (_Alaba Kʾolito_), Dienvidu tautu kililā.
Alamata pilsēta Etiopijā (_Alamat’a_), Tigrajas kilila dienvidaustrumos.
Aleta Vendo pilsēta Etiopijā (_Ālēta Wendo_), Dienvidu tautu kilila austrumu daļā.
Amaro pilsēta Etiopijā (_Āmaro_), Sumale / Somāli kilila rietumos.
Amba Gijorgisa pilsēta Etiopijā (_Amba Gīyorgīs_), Amaras kilila ziemeļu daļā.
Ambo pilsēta Etiopijā (_Ambo_), Oromijas kililā.
Arba Minča pilsēta Etiopijā (_Ārba Minch_), Dienvidu tautu kililā, Čamo ezera rietumu krastā.
Areka pilsēta Etiopijā (_Āreka_), Dienvidu tautu kililā.
Ardžo pilsēta Etiopijā (_Ārjo_), Adisabebas kililā.
Adišenu pilsēta Etiopijā (_ʻAdīshenu_), Tigrajas kilila dienvidaustrumu daļā.
Adva Pilsēta Etiopijā ("Ādwa"), 2000 m vjl., 43000 iedzīvotāju (2007. g.), pirmajā karā starp Itāliju un Etiopiju itālieši šeit cieta sakāvi (1896. g. 1. martā).
Asosa Pilsēta Etiopijā ("Āsosa"), Benišangula Gumiza kilila administratīvais centrs, 22700 iedzīvotāju (2007. g.).
Avasa Pilsēta Etiopijā ("Āwassa"), Dienvidu tautu kilila administratīvais centrs, 131000 iedzīvotāju (2007. g.).
Gambela Pilsēta Etiopijā ("Gambēla"), kilila administratīvais centrs, 39000 iedzīvotāju (2007. g.).
Dire Dava pilsēta Etiopijā (ድሬዳዋ, "Dirē Dawa"), tāda paša nosaukuma kilila administratīvais centrs, 293000 iedzīvotāju (2007. g.).
Debre Zejita pilsēta Etiopijā, 137000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bahirdara Pilsēta Etiopijā, Amaras kilila administratīvais centrs, 175000 iedzīvotāju (2007. g.).
Adāma Pilsēta Etiopijā, Oromijas kilila administratīvais centrs, 240000 iedzīvotāju (2007. g.).
Agaro pilsēta Etiopijā, Oromijas kililā.
Džima Pilsēta Etiopijas dienvidrietumu daļā ("Jīma"), 1740 m vjl., 167000 iedzīvotāju (2007. g.).
Gore Pilsēta Etiopijas rietumos ("Gore") 2000 m vjl., 12700 iedzīvotāju (2005. g.).
Dese Pilsēta Etiopijas ziemeļaustrumos ("Dessie"), 2500 m vjl., 177000 iedzīvotāju (2007. g.).
Aksuma pilsēta Etiopijas ziemeļu daļā (_Āksum_), 2130 m vjl., 56500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta ap 1. gt. vidu p. m. ē., ap 200.-700. g. bija Aksumas valsts galvaspilsēta, saglabājušies milzīgi obeliski - stēlas ar uzrakstiem senetiopu, grieķu un sabiešu valodā.
Ardente pilsēta Francijā (_Ardentes_), Centra reģiona Endras departamentā.
Andē pilsēta Francijā (_Hendaye_), Akvitānijas reģiona dienvidrietumos, Biskajas līča piekrastē; Endaija.
Tūra pilsēta Francijā (_Tours_), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 134800 iedzīvotāju (2010. g.).
Atismona Pilsēta Francijā ("Athismons"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 30400 iedzīvotāju (2010. g.).
Bretiņī pie Oržas pilsēta Francijā ("Brétigny-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 28 km uz dienvidiem no Parīzes, 47500 iedzīvotāju (2010. g.).
Brinuā Pilsēta Francijā ("Brunoy"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.).
Šatorū Pilsēta Francijā ("Châteauroux"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras departamentā, 46100 iedzīvotāju (2010. g.).
Kolmara Pilsēta Francijā ("Colmar"), Elzasas reģiona Augšreinas departamentā, 67600 iedzīvotāju (2010. g.).
Korbēesona Pilsēta Francijā ("Corbeil-Essonnes"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.).
Obona Pilsēta Francijā ("Eaubonne"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.).
Ermona Pilsēta Francijā ("Ermont"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 27400 iedzīvotāju (2010. g.).
Etāna Pilsēta Francijā ("Etampes"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 23200 iedzīvotāju (2010. g.).
Evrī Pilsēta Francijā ("Évry"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 52100 iedzīvotāju (2010. g.).
Žifa pie Ivetas pilsēta Francijā ("Gif-sur-Yvette"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.).
Griņī Pilsēta Francijā ("Grigny"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 26600 iedzīvotāju (2010. g.).
Ageno Pilsēta Francijā ("Haguenau"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 34400 iedzīvotāju (2010. g.).
Hageno Pilsēta Francijā ("Haguenau"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 34400 iedzīvotāju (2010. g.).
Jēras Pilsēta Francijā ("Yerres"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.).
Illkirhe-Grāfebstādene Pilsēta Francijā ("Illkirch-Graffenstaden"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 26400 iedzīvotāju (2010. g.).
Žuēletūra Pilsēta Francijā ("Joue-les-Tours"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.).
Lezjulīza Pilsēta Francijā ("Les Ulis"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 24800 iedzīvotāju (2010. g.).
Lonžūmo Pilsēta Francijā ("Longjumeau"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.).
Masī Pilsēta Francijā ("Massy"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 42200 iedzīvotāju (2010. g.).
Monžerona Pilsēta Francijā ("Montgeron"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 22900 iedzīvotāju (2010. g.).
Morsāna pie Oržas pilsēta Francijā ("Morsang-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20900 iedzīvotāju (2010. g.).
Miluza Pilsēta Francijā ("Mulhouse"), Elzasas reģiona Augšreinas departamentā, 109600 iedzīvotāju (2010. g.).
Palezo Pilsēta Francijā ("Palaiseau"), Ildefransas reģiona Esona departamentā, 30300 iedzīvotāju (2010. g.).
Risoranžīsa Pilsēta Francijā ("Ris-Orangis"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 27500 iedzīvotāju (2010. g.).
Senmišela pie Oržas pilsēta Francijā ("Saint-Michel-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
Senženevjēna pie Buā pilsēta Francijā ("Sainte-Genevieve-des-Bois"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 34200 iedzīvotāju (2010. g.).
Saviņīsīrorža Pilsēta Francijā ("Savigny-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 36800 iedzīvotāju (2010. g.).
Šiltinhheima Pilsēta Francijā ("Schiltigheim"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 31700 iedzīvotāju (2010. g.).
Vinjē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vigneux-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.).
Virī Šatijona pilsēta Francijā ("Viry-Chatillon"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 32000 iedzīvotāju (2010. g.).
Senluī Pilsēta Francijā (fr. "Saint-Louis"), Elzasas reģiona Augšreinas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.).
Draveija pilsēta Francijā, Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 28500 iedzīvotāju (2010. g.)
Strasbūra Pilsēta Francijas austrumu daļā (franču valodā "Strasbourg"), upes osta Ilas krastos un pie Ronas-Reinas un Marnas-Reinas kanāla, Elzasas reģiona un departamenta administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2010. g.).
Akosombo pilsēta Ganas dienvidu daļā (_Akosombo_), Voltas upes krastā, kur šaurā ielejā ir uzcelta HES uz Voltas upes.
Alivere pilsēta Grieķijā (_Alivėri_), Evijas salā, Petaliju līča piekrastē.
Pirga Pilsēta Grieķijā ("Pyrgos"), Rietumgrieķijas perfērijā, Peloponesas pussalas rietumos, Ilejas (Elīdas) nomes administratīvais centrs, 25200 iedzīvotāju (2011. g.).
Anatole pilsēta Grieķijā ("Ανατολή"), Epiras perifērijā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
Arta pilsēta Grieķijā ("Άρτα"), Epiras perifērijā, 27300 iedzīvotāju (2011. g.).
Eleisīna Pilsēta Grieķijā ("Ελευσίνα"), Atikas perifērijā, 24900 iedzīvotāju (2011. g.); Elefsina.
Igumenica pilsēta Grieķijā ("Ηγουμενίτσα"), Epiras perifērijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.).
Istieja pilsēta Grieķijā ("Ιστιαία"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas ziemeļu daļā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.).
Joannina pilsēta Grieķijā ("Ιωάννινα"), Epiras perifērijas administratīvais centrs, 111700 iedzīvotāju (2011. g.).
Karista pilsēta Grieķijā ("Κάρυστος"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas dienvidos, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
Konica pilsēta Grieķijā ("Κόνιτσα"), Epiras perifērijā, 2940 iedzīvotāju (2011. g.).
Kime pilsēta Grieķijā ("Κύμη"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas austrumu daļā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.).
Mecova pilsēta Grieķijā ("Μέτσοβο"), Epiras perifērijā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.).
Mitiline pilsēta Grieķijā ("Μυτιλήνη"), Ziemeļegejas perifērijas administratīvais centrs, Lesbas salā, osta Egejas jūras Mitilines šauruma krastā, 29700 iedzīvotāju (2011. g.).
Paramitija pilsēta Grieķijā ("Παραμυθιά"), Epiras perifērijā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.).
Parga pilsēta Grieķijā ("Πάργα"), Epiras perifērijā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.).
Pireja pilsēta Grieķijā ("Πειραιάς"), Atikas perifērijā, Atēnu piepilsēta, osta Egejas jūras Saronas līča krastā, 449000 iedzīvotāju (2011. g.).
Perama pilsēta Grieķijā ("Πέραμα"), Epiras perifērijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
Peta pilsēta Grieķijā ("Πέτα"), Epiras perifērijā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.).
Preveza pilsēta Grieķijā ("Πρέβεζα"), Epiras perifērijā, 20800 iedzīvotāju (2011. g.).
Sivota Pilsēta Grieķijā ("Σύβοτα"), Epiras perifērijā, 880 iedzīvotāju (2011. g.).
Filiate pilsēta Grieķijā ("Φιλιάτες"), Epiras perifērijā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
Filipjada pilsēta Grieķijā ("Φιλιππιάδα"), Epiras perifērijā, 8400 iedzīvotāju (2011. g.).
Halkida pilsēta Grieķijā ("Χαλκίδα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salā, 59100 iedzīvotāju (2011. g.).
Saloniki pilsēta Grieķijas ziemeļos (_Θεσσαλονίκη_), Centrālās Maķedonijas perifērijas administratīvais centrs, osta Egejas jūras Termes līča krastā, 790800 iedzīvotāju (2011. g.).
Eskuintla Pilsēta Gvatemalā ("Escuintla"), departamenta administratīvais centrs, 86700 iedzīvotāju (2002. g.).
Danli Pilsēta Hondurasā, Elparaiso departamentā, 58000 iedzīvotāju (2007. g.).
Tartu Pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā, Emajegi krastos, 2. lielākā Igaunijas pilsēta, Tartu apriņķa administratīvais centrs, 97600 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1632. g.), pilsētas tiesības kopš 1224. g.
Elūru Pilsēta Indijā ("Eluru"), Āndhra Pradēšas štatā, 190100 iedzīvotāju (2001. g.).
Āna pilsēta Irākā (_‘Anah_), Anbāras muhāfazas ziemeļos, Eifratas labajā krastā.
Abū Suhaira pilsēta Irākā (_Abū Ṣukhayr_), Nedžefas muhāfazā, Eifratas labajā krastā.
Altunkupri pilsēta Irākā (_Altun Kupri_), Kurdistānā, Erbīlas muhāfazā; kurdu - Pirdē.
Erbīla Pilsēta Irākā ("Arbīl"), Kurdistānas reģiona un Erbīlas muhāfazas administratīvais centrs, 925000 iedzīvotāju (2005. g.).
Rešta Pilsēta Irānā, Amenas Elasmas ostāna administratīvais centrs, 557400 iedzīvotāju (2006. g.).
Hamadāna Pilsēta Irānas ziemeļrietumu daļā ("Hamadan"), senatnē Ekbatana, ostāna administratīvais centrs, 479600 iedzīvotāju (2006. g.).
Īdenderi pilsēta Īrijā (_Edenderry_), Ofali grāfistē, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
Enisa pilsēta Īrijā (_Ennis_), Klēras grāfistes administratīvais centrs, 25400 iedzīvotāju (2011. g.).
Eniskorti pilsēta Īrijā (_Enniscorthy_), Veksfordas grāfistē, 3250 iedzīvotāju (2011. g.); Iniškorhiga.
Agireiri pilsēta Islandes ziemeļu daļā, Eijafjorda rietumu krastā, tā dienvidu galā, 16800 iedzīvotāju (2007. g.).
Ardženta pilsēta Itālijā (_Argenta_), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
Katānija pilsēta Itālijā (_Catania_), provinces administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, atrodas Sicīlijas austrumos, Etnas vulkāna piekājē, 290000 iedzīvotāju (2014. g.).
Adžīra Pilsēta Itālijā ("Agira"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8420 iedzīvotāju (2014. g.).
Banjakavallo Pilsēta Itālijā ("Bagnacavallo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
Barrafranka Pilsēta Itālijā ("Barrafranca"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
Belārija-Idžea Marina pilsēta Itālijā ("Bellaria-Igea Marina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
Berra Pilsēta Itālijā ("Berra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Bobjo Pilsēta Itālijā ("Bobbio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
Bondēno Pilsēta Itālijā ("Bondeno"), Emlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
Borgo Val di Taro pilsēta Itālijā ("Borgo Val di Taro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
Boville Ernika pilsēta Itālijā ("Boville Ernica"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Budrio Pilsēta Itālijā ("Budrio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Buseto Pilsēta Itālijā ("Busseto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
Karpi Pilsēta Itālijā ("Carpi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 67600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastelmadžore Pilsēta Itālijā ("Castel Maggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastelfranko Emīlija pilsēta Itālijā ("Castelfranco Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 32100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastelnovo di Soto pilsēta Itālijā ("Castelnovo di Sotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 8660 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastenāzo Pilsēta Itālijā ("Castenaso"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
Katolika Pilsēta Itālijā ("Catolica"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
Čento Pilsēta Itālijā ("Cento"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
Červija Pilsēta Itālijā ("Cervia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
Čezēna Pilsēta Itālijā ("Cesena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 97000 iedzīvotāju (2014. g.).
Čezenatiko Pilsēta Itālijā ("Cesenatico"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kolle di Vala d’Elsa pilsēta Itālijā ("Colle di Val d'Elsa"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kollekjo Pilsēta Itālijā ("Collecchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
Komakjo Pilsēta Itālijā ("Comacchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
Konseliče Pilsēta Itālijā ("Conselice"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
Koppāro Pilsēta Itālijā ("Copparo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Krevalkore Pilsēta Itālijā ("Crevalcore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
Eboli Pilsēta Itālijā ("Eboli"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
Empoli Pilsēta Itālijā ("Empoli"), Toskānas reģiona Florences provincē, 48000 iedzīvotāju (2014. g.).
Enna Pilsēta Itālijā ("Enna"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
Erakleja Pilsēta Itālijā ("Eraclea"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
Erba Pilsēta Itālijā ("Erba"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
Erkolano Pilsēta Itālijā ("Ercolano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 53200 iedzīvotāju (2014. g.).
Eriče Pilsēta Itālijā ("Erice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
Este Pilsēta Itālijā ("Este"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
Faenca Pilsēta Itālijā ("Faenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 58000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ferrāra Pilsēta Itālijā ("Ferrara"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 131800 iedzīvotāju (2014. g.).
Fidenca Pilsēta Itālijā ("Fidenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
Fināle Emīlija pilsēta Itālijā ("Finale Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
Florāno Modenese pilsēta Itālijā ("Fiorano Modenese"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
Fontanellato Pilsēta Itālijā ("Fontanellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
Forli Pilsēta Itālijā ("Forli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provinces administratīvais centrs, 116100 iedzīvotāju (2014. g.).
Forlimpopoli Pilsēta Itālijā ("Forlimpopoli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
Formidžīne Pilsēta Itālijā ("Formigine"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 33900 iedzīvotāju (2014. g.).
Granarolo dell’Emīlija pilsēta Itālijā ("Granarolo dell'Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Gvastalla Pilsēta Itālijā ("Guastalla"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
Imola Pilsēta Itālijā ("Imola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kadeo Pilsēta Itālijā ("Ischia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
Langirāno Pilsēta Itālijā ("Langhirano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Leonforte Pilsēta Itālijā ("Leonforte"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
Lugo Pilsēta Itālijā ("Lugo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
Maranello Pilsēta Itālijā ("Maranello"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Marcaboto Pilsēta Itālijā ("Marzabotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
Medicīna Pilsēta Itālijā ("Medicina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
Meldola Pilsēta Itālijā ("Meldola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mezola Pilsēta Itālijā ("Mesola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
Mirabella Elkāno pilsēta Itālijā ("Mirabella Eclano"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
Mirandola Pilsēta Itālijā ("Mirandola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
Modēna Pilsēta Itālijā ("Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 179300 iedzīvotāju (2014. g.).
Modiljāna Pilsēta Itālijā ("Modigliana"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
Molinella Pilsēta Itālijā ("Molinella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
Montekjo Emīlija pilsēta Itālijā ("Montecchino Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
Monterenčio Pilsēta Itālijā ("Monterenzio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
Nikozija Pilsēta Itālijā ("Nicosia"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
Nonantola Pilsēta Itālijā ("Nonantola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
Novellāra Pilsēta Itālijā ("Novellara"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ostellāto Pilsēta Itālijā ("Ostellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Pavullo nel Frignano pilsēta Itālijā ("Pavullo nel Frinjāno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
Pennabilli Pilsēta Itālijā ("Pennabilli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 2970 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjačenca Pilsēta Itālijā ("Piacenza"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 101100 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjānoro Pilsēta Itālijā ("Pianoro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjaca Armerīna pilsēta Itālijā ("Piazza Armerina"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
Portosantelpidio Pilsēta Itālijā ("Porto Sant'Elpidio"), Markes reģiona Fermo provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
Portoferrajo Pilsēta Itālijā ("Portoferraio"), Toskānas reģiona Livorno provincē, Elbas salā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Portomadžore Pilsēta Itālijā ("Portomaggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Predapio Pilsēta Itālijā ("Predappio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kvartu Santelena pilsēta Itālijā ("Quartu Sant'Elena"), Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ravenna Pilsēta Itālijā ("Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 154300 iedzīvotāju (2014. g.).
Redžolo Pilsēta Itālijā ("Reggiolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ričone Pilsēta Itālijā ("Riccione"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
Rimini Pilsēta Itālijā ("Rimini"), Adrijas jūras piekrastē, Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 143800 iedzīvotāju (2014. g.).
Riolo Terme pilsēta Itālijā ("Riolo Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
Romāno d’Ecelīno pilsēta Itālijā ("Romano d'Ezzelino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
Rusi Pilsēta Itālijā ("Russi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Salsomadžore Terme pilsēta Itālijā ("Salsomaggiore Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžordžo di Pjāno pilsēta Itālijā ("San Giorgio di Piano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžovanni Persiketo pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Persiceto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanlačaro di Savena pilsēta Itālijā ("San Lazzaro di Savena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
Santedžidio alla Vibrata pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio alla Vibrata"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sant'Endžidio del Monte Albīno pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio del Monte Albino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Santelija Fjumerapīdo pilsēta Itālijā ("Sant'Elia Fiumerapido"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
Santelpidio a Mare pilsēta Itālijā ("Sant'Elpidio a Mare"), Markes reģiona Fermo provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Santarkandželo di Romagna pilsēta Itālijā ("Santarcangelo di Romagna"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sarsīna Pilsēta Itālijā ("Sarsina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
Saso Markoni pilsēta Itālijā ("Sasso Marconi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sasuolo Pilsēta Itālijā ("Sassuolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
Skandiāno Pilsēta Itālijā ("Scandiano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
Soljēra Pilsēta Itālijā ("Soliera"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
Tremestjēri Etneo pilsēta Itālijā ("Tremestieri Etneo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Troina Pilsēta Itālijā ("Troina"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
Valguarnera Karopepe pilsēta Itālijā ("Valguarnera Caropepe"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Viko Ekuense pilsēta Itālijā ("Vico Equense"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Vigarano Mainarda pilsēta Itālijā ("Vigarano Mainarda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vinjola Pilsēta Itālijā ("Vignola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
Džaderāna Etnea pilsēta Itālijā ("Zafferana Etnea"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Džola Predoza pilsēta Itālijā ("Zola Predosa"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastela Boloņeze pilsēta Itālijā (“Castel Bolognese”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastela Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Castel San Giovanni”), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastela Sanpjetro Terme pilsēta Itālijā (“Castel San Pietro Terme”), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastelnovo ne'Monti pilsēta Itālijā (“Castelnovo ne’Monti”), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell’Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Podžo Renatīko pilsēta Itālijā (“Poggio Renatico”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
Porto Empedokle pilsēta Itālijā (“Porto Empedocle”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
Redžo nell’Emīlija pilsēta Itālijā (“Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 164000 iedzīvotāju (2014. g.).
Korredžo Pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
Boloņa Pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos ("Bologna"), Emīlijas-Romanjas reģiona un Boloņas provinces administratīvais centrs, 381000 iedzīvotāju (2014. g.).
Parma Pilsēta Itālijas ziemeļu daļā ("Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 177900 iedzīvotāju (2014. g.).
Eilata Pilsēta Izraēlas dienvidos ("Eilat"), osta Akabas līča krastā, 47800 iedzīvotāju (2010. g.).
Macudo Pilsēta Japānā ("Matsudo"), Honsju salā, Edo krastos, Tokijas pavadoņpilsēta, tās ziemeļaustrumos, 483800 iedzīvotāju (2016. g.).
Macujama Pilsēta Japānā, Šikoku salas ziemeļrietumos, Ehimes prefektūras administratīvais centrs, 515100 iedzīvotāju (2006. g.).
Ambrēna pilsēta Kanādā (_Embrun_), Ontārio provinces austrumos.
Šarlotauna Pilsēta Kanādā ("Charlottetown"), provinces "Prinča Edvarda Sala" administratīvais centrs, 106170 iedzīvotāju (2011. g.).
Aktebe pilsēta Kazahstānā (_Aqtöbe_), apgabala administratīvais centrs, atrodas apgabala ziemeļos, Elekas kreisajā krastā, 380600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1869. g., līdz 1992. g. saucās Aktjubinska.
Deržavina Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, Esilas (Išimas) kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
Sergejevka Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, pie Esilas upes, 7300 iedzīvotāju (2015. g.).
Algha Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, Elekas (Iļekas) augšteces krastos, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.; Alga.
Mbandaka Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provinces administratīvais centrs, osta pie Ruki ietekas Kongo, 262800 iedzīvotāju (2004. g.).
Lubumbaši Pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos (fr. val. "Lubumbashi"), Augškatangas provinces centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1910. g. ar nosaukumu Elizabetvila, kas nomainīts 1966. g.
Sanisidro de Elherenala pilsēta Kostarikā ("San Isidro de El General"), Sanhosē provincē, 45300 iedzīvotāju (2011. g.).
Ardona pilsēta Krievijā (_Ardon_), Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, rajona administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.; Eridona.
Puškina Pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra, mūsdienās administratīvi ir Sanktpēterburgas pilsētas daļa, no 1710. gada bijusi Krievijas caru vasaras rezidence, pilsētā esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Birobidžana Pilsēta Krievijā, Ebreju autonomā apgabala administratīvais centrs, 74800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopā 1937. g.
Oblučje Pilsēta Krievijā, Ebreju autonomajā apgabalā, Hingānas krastos, 8850 iedzīvotāju (2014. g.).
Bagrationovska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 6230 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1336. g., līdz 1946. g. saucās Prūšu Eilava.
Svetogorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Vuoksas krastos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Enso.
Ugļegorska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Esutoru.
Murmanska Pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Kolas pussalā, apgabala administratīvais centrs, 299100 iedzīvotāju (2014. g.).
Altanemēla pilsēta Ķīnā (_Altan Emeel_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
Aizkraukle Pilsēta Latvijā, Daugavas labajā krastā pie Pļaviņu HES ūdenskrātuves 92 km attālumā no Rīgas, novada centrs (1967.-2009. g. rajona centrs), pilsētas tiesības kopš 1967. gada, 1967.-1990. g. saucās Stučka, 1961.-1967. g. - Pētera Stučkas ciemats, kas izveidojās Pļaviņu HES celtniecības gaitā blakus Aizkraukles ciemam.
Viesīte pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1924.-1949. g. Jēkabpils apriņķī) 146 km no Rīgas un 32 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1928. g., kā apdzīvota vieta ar nosaukumu Eķengrāve (arī Āžu miests) izveidojusies ap 1890. gadu pie Āžu kroga, kas celts 19. gs. 30. gados.
Ķegums Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. patstāvīga novada centrs, 2002.-2009. g. novada centrs Ogres rajonā, 1950.-2009. g. Ogres rajonā, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 47 km no Rīgas un 11 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1993. g., kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar elektrostacijas (HES) būves sākšanu.
Īstborna Pilsēta Lielbrinājā ("Eastbourne"), Anglijas dienvidos pie Lamanša, 101500 iedzīvotāju (2015. g.).
Ārbrota pilsēta Lielbritānijā (_Arbroath_), Skotijā, Engusas apgabalā, Ziemeļjūras krastā.
Aimuta pilsēta Lielbritānijā (_Eyemouth_), Skotijas dienvidaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē.
Čelmsforda Pilsēta Lielbritānijā ("Chelmsford"), Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Londonas, Eseksas grāfistes administratīvais centrs. 168300 iedzīvotāju (2011. g.).
Danfērmlina Pilsēta Lielbritānijā ("Dunfermline"), Skotijā, uz ziemeļaustrumiem no Edinburgas, 50400 iedzīvotāju (2012. g.), skotu karaļa rezidence (XI gs.), benediktiešu klosteris (1072. g.) u. c. XI gs. arhitektūras pieminekļi, pilsēta dibināta 1067. g.
Edinburga Pilsēta Lielbritānijā ("Edinburgh"), Skotijas administratīvais centrs, osta Fērtoforta līča krastā, 468700 iedzīvotāju (2011. g.).
Eli Pilsēta Lielbritānijā ("Ely"), Anglijā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.).
Epsoma-Jūela Pilsēta Lielbritānijā ("Epsom and Ewell"), Londonas pavadoņpilsēta, 78300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ragbi Pilsēta Lielbritānijā ("Rugby"), Anglijas vidienē, Eivonas krastos, 70600 iedzīvotāju (2011. g.), \~1823. g. te radusies sporta spēle - regbijs.
Bāta Pilsēta Lielbritānijā, Anglijā ("Bath"), Eivonas krastā, uz dienvidaustrumiem no Bristoles, 84000 iedzīvotāju (2011. g.).
Bristole Pilsēta Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol"), Anglijas dienvidrietumu daļā, osta Eivonas krastā, Eivonas grāfistes administratīvais centrs, 435000 iedzīvotāju (2007. g.).
Eksetera Pilsēta Lielbritānijas dienvidrietumos ("Exeter"), Anglijā, Devonas grāfistes administratīvais centrs, osta Eksas upes krastā, 129800 iedzīvotāju (2016. g.).
Eišišķes pilsēta Lietuvā (_Eišiškės_), Viļņas apriņķa Šaļčininku rajonā, 3340 iedzīvotāju (2013. g.).
Elektrēni pilsēta Lietuvā (_Elektrėnai_), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 11730 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Ežerēle pilsēta Lietuvā (_Ežerėlis_), Kauņas apriņķa Kauņas rajonā, 1660 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Vieve pilsēta Lietuvā (_Vievis_), Viļņas apriņķa Elektrēnu pašvaldībā, 4750 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Jonišķi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā (_Joniškis_), Šauļu apriņķī, \~4 km no Latvijas robežas, iepretī Elejai, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
Ešene Pilsēta Lihtenšteinā ("Eschen"), 4300 iedzīvotāju (2012. g.).
Ehternaha Pilsēta Luksemburgā ("Echternach"), 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
Eša pie Alzetas pilsēta Luksemburgas Lielhercogistes dienvidos ("Esch-sur-Alzette"), 29900 iedzīvotāju (2011. g.); Ešuelzehta.
Afūrāra pilsēta Marokā (_Afourar_), Tādla-Ezīlāla reģionā.
Agbāla pilsēta Marokā (_Aghbala_), Tādla-Ezīlāla reģiona ziemeļaustrumos.
Ain el Audā pilsēta Marokā (_Ain EL Aouda_), Rabāta-Salē-Zemmūra-Zajera reģionā.
Ajūn Sīdī Melluka pilsēta Marokā (_El Aioun Sidi Mellouk_), Austrumu reģiona ziemeļu daļā.
El Džadīda pilsēta Marokā ("El Jadida"), reģiona administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā.
Savīra Pilsēta Marokas rietumos ("Essaouira"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 78000 iedzīvotāju ("2014. g.).
Ekatepeka Pilsēta Meksikā ("Ecatepec"), Mehiko pavalstī, 1687500 iedzīvotāju (2005. g.).
Ensenada Pilsēta Meksikā ("Ensenada"), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, osta Klusā okeāna krastā, 519800 iedzīvotāju (2015. g.).
Lasarokardenasa Pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Lejaskalifornijas pavalstī, Ensenadas municipalitātē, 16300 iedzīvotāju (2010. g.).
Huaresa Pilsēta Meksikas ziemeļos ("Juarez"), Čivavas pavalstī 1135 m vjl., robežupes Riograndes labajā krastā pretim Elpaso pilsētai ASV, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Jedinci Pilsēta Moldovas ziemeļrietumos ("Edinet"), rajona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2012. g.).
Ulgī Pilsēta Mongolijā, Bajanulgī (Bajanelgejas) aimaka administratīvais centrs, 27600 iedzīvotāju (2005. g.); Elgeja.
Svakopmunda Pilsēta Namībijā, Erongo reģiona administratīvais centrs, 25400 iedzīvotāju (2001. g.).
Volfišbeja Pilsēta Namībijā, Erongo reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē, 27400 iedzīvotāju (2001. g.).
Deventera Pilsēta Nīderlandē ("Deventer"), Overeiselas provincē, osta Eiselas krastos, 98500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ehta Pilsēta Nīderlandē ("Echt"), Limburgas provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
Edama Pilsēta Nīderlandē ("Edam"), Ziemeļholandes provincē, 7380 iedzīvotāju (2014. g.).
Ede Pilsēta Nīderlandē ("Ede"), Gelderlandes provincē, 67800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ēlde Pilsēta Nīderlandē ("Eelde"), Drentes provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ēldervolde Pilsēta Nīderlandē ("Eelderwolde"), Drentes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Emnesa Pilsēta Nīderlandē ("Eemnes"), Utrehtas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ēksta Pilsēta Nīderlandē ("Eext"), Drentes provincē, 1440 iedzīvotāju (2014. g.).
Eibergena Pilsēta Nīderlandē ("Eibergen"), Gelderlandes provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
Eigelhovena Pilsēta Nīderlandē ("Eygelshoven"), Limburgas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Elburga Pilsēta Nīderlandē ("Elburg"), Gelderlandes provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
Elslo Pilsēta Nīderlandē ("Elsloo"), Limburgas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
Elsta Pilsēta Nīderlandē ("Elst"), Gelderlandes provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Emelorda Pilsēta Nīderlandē ("Emmeloord"), Flevolandes provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
Emena Pilsēta Nīderlandē ("Emmen"), Drentes provincē, 108000 iedzīvotāju (2014. g.).
Enkheizene Pilsēta Nīderlandē ("Enkhuizen"), Ziemeļholandes provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
Enshede Pilsēta Nīderlandē ("Enschede"), Overeiselas provinces administratīvais centrs, 158000 iedzīvotāju (2014. g.).
Epe Pilsēta Nīderlandē ("Epe"), Gelderlandes provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
Epena Pilsēta Nīderlandē ("Epen"), Limburgas provincē, 740 iedzīvotāju (2014. g.).
Ermelo Pilsēta Nīderlandē ("Ermelo"), Gelderlandes provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
Ērsela Pilsēta Nīderlandē ("Ersel"), Ziemeļbrabantes provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Etena-Lēra Pilsēta Nīderlandē ("Etten-leur"), Ziemeļbrabantes provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
Somerena-Einde Pilsēta Nīderlandē ("Someren-Eind"), Ziemeļbrabantes provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Tvēde Ekslērmonde pilsēta Nīderlandē ("Tweede Exloērmond"), Drentes provincē, 2430 iedzīvotāju (2014. g.).
Abakaliki pilsēta Nigērijā (_Abakaliki_), Eboņi štata administratīvais centrs, 115600 iedzīvotāju (2005. g.).
Agenebode pilsēta Nigērijā (_Agenebode_), Edo štata austrumos, Nigēras labajā krastā.
Enugu Pilsēta Nigērijā ("Enugu"), Enugu štata administratīvais centrs, 563600 iedzīvotāju (2005. g.).
Abudu pilsēta Nigērijā, Edo štatā.
Ado Ekiti pilsēta Nigērijas dienvidaustrumos, Ekiti štata administratīvais centrs, 424430 iedzīvotāju (2012. g.).
Benina Pilsēta Nigērijas dienvidos, Edo štata administratīvais centrs, 1398000 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta XII gs., senās Beninas valsts galvaspilsēta.
Ikerre Pilsēta Nigērijas dienvidrietumu daļā ("Ikerre"), Ekiti štatā, 147400 iedzīvotāju (2007. g.).
Ārendāle pilsēta Norvēģijā (_Arendal_), Eustagderes filkes administratīvais centrs, 43800 iedzīvotāju (2007. g.).
Haldene pilsēta Norvēģijā (_Halden_), Estfollas filkē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.), uz dienvidiem no tās atrodas Fredrikstēnas nocietinājums, kur 1718. g. krita zviedru karalis Kārlis XII.
Fredriksta Pilsēta Norvēģijā ("Fredrikstad"), Estfollas filkē, 75600 iedzīvotāju (2013. g.).
Askima Pilsēta Norvēģijā, Estfollas filkē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
Mīsene Pilsēta Norvēģijā, Estfollas filkē, 6320 iedzīvotāju (2013. g.).
Sarpsborga pilsēta Norvēģijā, Estfollas filkes administratīvais centrs, osta Glommas lejtecē, 54060 iedzīvotāju (2013. g.).
Lillesanna Pilsēta Norvēģijā, Eustagderes filkē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
Grimsta Pilsēta Norvēģijā, Eustagderes filkē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.).
Tvēdestranna Pilsēta Norvēģijā, Eustagderes filkē, 6060 iedzīvotāju (2013. g.).
Rīsēra Pilsēta Norvēģijā, Eustagderes filkē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
Svolvēra pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Eustogejas salā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Mosa pilsēta Norvēģijas dienvidos ("Moss"), Estfollas filkē, 31300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ahmadpurīsta pilsēta Pakistānā (_Ahmadpur East_), Pendžābas štata dienvidu daļā.
Elporvenira Pilsēta Panamā ("El Porvenir"), Kunajalas pamatiedzīvotāju komarkas administratīvais centrs, 15500 iedzīvotāju (2000. g.).
Unjončoko Pilsēta Panamā ("Union Choco"), Emberas-Vounānas pamatiedzīvotāju komarkas administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2010. g.).
Čitre Pilsēta Panamas Republikā, Erreras provincas administratīvais centrs, 7700 iedzīvotāju (2000. g.).
Enkarnasjona Pilsēta Paragvajas dienvidaustrumos ("Encarnacion"), Itapvas departamenta administratīvais centrs, osta Paranas labajā krastā, 69800 iedzīvotāju (2002. g.), dibināta 1632. g.
Borba Pilsēta Portugālē ("Borba"), Evoras apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
Koviļana Pilsēta Portugālē ("Covilhā"), Kaštelu Branku apgabalā, Eštrelas kalnu dienvidos, 51800 iedzīvotāju (2011. g.).
Elvaša Pilsēta Portugālē ("Elvas"), Portalegri apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2011. g.).
Entronkamentu Pilsēta Portugālē ("Entroncamento"), Santareimas apgabalā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.).
Ermezinde Pilsēta Portugālē ("Ermesinde"), Portu apgabalā, 38800 iedzīvotāju (2011. g.).
Ešmoriša Pilsēta Portugālē ("Esmoriz"), Aveiru apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.).
Ešpiņu Pilsēta Portugālē ("Espinho"), Aveiru apgabalā, 31800 iedzīvotāju (2011. g.).
Ešpozendi Pilsēta Portugālē ("Esposende"), Bragas apgabalā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.).
Eštarreža Pilsēta Portugālē ("Estarreja"), Aveiru apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2011. g.).
Eštremoša Pilsēta Portugālē ("Estremoz"), Evoras apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
Evora Pilsēta Portugālē ("Evora"), apgabala administratīvais centrs, 56600 iedzīvotāju (2011. g.).
Montemora u Novu pilsēta Portugālē ("Montemor-o-Novo"), Evoras apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
Regenguša di Monsaraša pilsēta Portugālē ("Reguengos de Monsaraz"), Evoras apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
Vendašnovaša Pilsēta Portugālē ("Vendas Novas"), Evoras apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajūna pilsēta Rietumsahārā (franču _Laáyoune_, arābu _El-Aaisn_), atrodas Rietumsahāras ziemeļrietumos, Hamras oāzē, 13 km no Atlantijas okeāna, 190 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.), Rietumsahāras galvaspilsēta _de jure_.
Eforije Pilsēta Rumānijā ("Eforie"), Konstancas žudecā, Melnās jūras krastā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
Arduda Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.); Erdēda.
Abū Kemāla pilsēta Sīrijā (_Abū Kamāl_, arī _Al Bukamal_, البو كمال), Deir ez Zoras muhāfazas dienvidaustrumos, Eifrātas labajā krastā, netālu no Irākas robežas.
Deir ez Zora pilsēta Sīrijā ("Deir ez Zor", ديرالزور), Eifratas labajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 223200 iedzīvotāju (2003. g.).
Espo pilsēta Somijā (_Espo_), Ūsimā reģionā, Helsinku piepilsēta, 261000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vāsa pilsēta Somijā, Pohjanmā (Esterbotenas) reģiona administratīvais centrs, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
Aestrada pilsēta Spānijā (_A Estrada_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
Alkveskara pilsēta Spānijā (_Alcuéscar_), Estremaduras autonomā reģiona Kaseresas provinces dienvidos.
Almendraleho pilsēta Spānijā (_Almendralejo_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
Asplugasa de Ļobregata pilsēta Spānijā (_Esplugas de Llobregat_), Katalonijā, Barselonas provincē, 46100 iedzīvotāju (2014. g.).
Donbenito Pilsēta Spānijā ("Don Benito"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
Esiha Pilsēta Spānijā ("Ecija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.).
Eibara Pilsēta Spānijā ("Eibar"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
Elehido Pilsēta Spānijā ("El Ejido"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 84100 iedzīvotāju (2014. g.).
Elmasnou Pilsēta Spānijā ("El Masnou"), Katalonijā, Barselonas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
Elprata de Ljobregata pilsēta Spānijā ("El Prat de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.).
Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.).
Elda Pilsēta Spānijā ("Elda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 53500 iedzīvotāju (2014. g.).
Elča Pilsēta Spānijā ("Elx"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 228600 iedzīvotāju (2014. g.); Elče.
Erandio Pilsēta Spānijā ("Erandio"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
Esparagvera Pilsēta Spānijā ("Esparraguera"), Katalonijā, Barselonas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
Esplugasa de Ļobregata pilsēta Spānijā ("Esplugas de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 46100 iedzīvotāju (2014. g.).
Estepona Pilsēta Spānijā ("Estepona"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66600 iedzīvotāju (2014. g.).
Merida Pilsēta Spānijā ("Merida"), Estremaduras autonomā apgabala administratīvais centrs, 59000 iedzīvotāju (2014. g.).
Plasensija Pilsēta Spānijā ("Plasenica"), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaeulalja Pilsēta Spānijā ("Santa Eulalia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, Eivisas (Ivisas) salas austrumu piekrastē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
Viljanueva de la Serena pilsēta Spānijā ("Villanueva de la Serena"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
Logronjo Pilsēta Spānijā, Larjohas autonomā apgabala administratīvais centrs, Ebro labajā krastā, 152000 iedzīvotāju (2014. g.).
Badahosa Pilsēta Spānijas dienvidrietumos ("Badajoz"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, Gvadjanas kreisajā krastā, 150500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaseresa Pilsēta Spānijas rietumos ("Caceres"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 95900 iedzīvotāju (2014. g.).
Saragosa Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos (sp. val. _Zaragoza_), Ebro krastos, Aragonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 666100 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1474. g.).
Ebikone Pilsēta Šveicē ("Ebikon"), Cīrihes kantonā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ešalēna Pilsēta Šveicē ("Echallens"), Vo kantonā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Eglizava Pilsēta Šveicē ("Eglisau"), Cīrihes kantonā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Einzīdelne Pilsēta Šveicē ("Einsiedeln"), Cīrihes kantonā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Elge Pilsēta Šveicē ("Elgg"), Cīrihes kantonā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Emmene Pilsēta Šveicē ("Emmen"), Lucernas kantonā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.).
Estavajērlelaka Pilsēta Šveicē ("Estavayer-le-Lac"), Fribūras kantonā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ilnava-Efretikona Pilsēta Šveicē ("Illnau-Effretikon"), Cīrihes kantonā, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
Romainmotē-Envī Pilsēta Šveicē ("Romainmotier-Envy"), Vo kantonā, 500 iedzīvotāju (2013. g.).
Erlaha Pilsēta Šveicē (fr. "Cerlier", vācu un it. "Erlach"), Bernes kantonā, 1330 iedzīvotāju (2013. g.).
Kefa Pilsēta Tunisijas ziemeļrietumos ("El Kef"), vilājas administratīvais centrs, 54700 iedzīvotāju (2014. g.).
Aliaga pilsēta Turcijā (_Aliağa_), Izmiras ilā, Egejas jūras Čandarli līča dienvidu piekrastē.
Alačakaja Pilsēta Turcijā ("Alacakaya"), Elazīgas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Alpu Pilsēta Turcijā ("Alpu"), Eskišehiras ilā, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
Aridžaka pilsēta Turcijā ("Arıcak"), Elazīgas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Baskila Pilsēta Turcijā ("Baskil"), Elazīgas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bejlikova Pilsēta Turcijā ("Beylikova"), Eskišehiras ilā, 3260 iedzīvotāju (2013. g.).
Edžeabata Pilsēta Turcijā ("Eceabat"), Čanakales ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Edremita Pilsēta Turcijā ("Edremit"), Balikesiras ilā, 55300 iedzīvotāju (2013. g.).
Edremita Pilsēta Turcijā ("Edremit"), Vanas ilā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
Eflani Pilsēta Turcijā ("Eflani"), Karabikas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ejnesila Pilsēta Turcijā ("Eynesil"), Giresunas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Elbejli Pilsēta Turcijā ("Elbeyli"), Kilisas ilā, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
Eldivana Pilsēta Turcijā ("Eldivan"), Čankiri ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Elmali Pilsēta Turcijā ("Elmali"), Antaljas ilā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
Emeta Pilsēta Turcijā ("Emet"), Kitahjas ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Emirgazi Pilsēta Turcijā ("Emirgazi"), Konjas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Eneza Pilsēta Turcijā ("Enez"), Edirnes ilā, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
Erba Pilsēta Turcijā ("Erbaa"), Tokatas ilā, 60200 iedzīvotāju (2013. g.).
Erdeka Pilsēta Turcijā ("Erdek"), Balikesiras ilā, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
Erdemli Pilsēta Turcijā ("Erdemli"), Mersinas ilā, 50200 iedzīvotāju (2013. g.).
Eregli Pilsēta Turcijā ("Eregli"), osta Melnās jūras krastā, 98700 (2012. g.).
Erfeleka Pilsēta Turcijā ("Erfelek"), Sinopas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ergani Pilsēta Turcijā ("Ergani"), Dijarbakiras ilā, 69900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ermeneka Pilsēta Turcijā ("Ermenek"), Karamanas ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Eruha Pilsēta Turcijā ("Eruh"), Siirtas ilā, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
Erzindžana Pilsēta Turcijā ("Erzincan") 1185 m vjl., ila administratīvais centrs, 96500 iedzīvotāju (2012. g.).
Erzuruma Pilsēta Turcijā ("Erzurum"), Armēnijas kalnienē 1960 m vjl., ila administratīvais centrs, 367200 iedzīvotāju (2013. g.).
Eskila Pilsēta Turcijā ("Eskil"), Askarajas ilā, 17000 iedzīvotāju (2013. g.).
Eskipazara Pilsēta Turcijā ("Eskipazar"), Karabikas ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Espije Pilsēta Turcijā ("Espiye"), Giresunas ilā, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
Evdžilera Pilsēta Turcijā ("Evciler"), Afjonkarahisaras ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Evrena Pilsēta Turcijā ("Evren"), Ankaras ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ezine Pilsēta Turcijā ("Ezine"), Čanakales ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
Hana Pilsēta Turcijā ("Han"), Eskišehiras ilā, 1060 iedzīvotāju (2013. g.).
Havsa Pilsēta Turcijā ("Havsa"), Edirnes ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Hinisa Pilsēta Turcijā ("Hinis"), Erzurumas ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Horasana Pilsēta Turcijā ("Horasan"), Erzurumas ilā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ilidža Pilsēta Turcijā ("Ilica"), Erzurumas ilā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ipsala Pilsēta Turcijā ("Ipsala"), Edirnes ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ispira Pilsēta Turcijā ("Ispir"), Erzurumas ilā, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
Karajazi Pilsēta Turcijā ("Karayazi"), Erzurumas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kebana Pilsēta Turcijā ("Keban"), Elazīgas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kemaha Pilsēta Turcijā ("Kemah"), Erzindžanas ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kemalije Pilsēta Turcijā ("Kemaliye"), Erzindžanas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kovandžilara Pilsēta Turcijā ("Kovancilar"), Elazīgas ilā, 22500 iedzīvotāju (2013. g.).
Madena Pilsēta Turcijā ("Maden"), Elazīgas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Mahmudije Pilsēta Turcijā ("Mahmudiye"), Eskišehiras ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
Mihalgazi Pilsēta Turcijā ("Mihalgazi"), Eskišehiras ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
Narmana Pilsēta Turcijā ("Narman"), Erzurumas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Oltu Pilsēta Turcijā ("Oltu"), Erzurumas ilā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.).
Olura Pilsēta Turcijā ("Olur"), Erzurumas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Otlukbeli Pilsēta Turcijā ("Otlukbeli"), Erzindžanas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
Palu Pilsēta Turcijā ("Palu"), Elazīgas ilā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
Pasinlera Pilsēta Turcijā ("Pasinler"), Erzurumas ilā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
Pazarjolu Pilsēta Turcijā ("Pazaryolu"), Erzurumas ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
Refahije Pilsēta Turcijā ("Refahiye"), Erzindžanas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Saridžakaja Pilsēta Turcijā ("Saricakaya"), Eskišehiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Sejitgazi Pilsēta Turcijā ("Seyitgazi"), Ekišehiras ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Sivridže Pilsēta Turcijā ("Sivrice"), Elazīgas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sivrihisara Pilsēta Turcijā ("Sivrihisar"), Eskišehiras ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Tekmana Pilsēta Turcijā ("Tekman"), Erzurumas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Terdžana Pilsēta Turcijā ("Tercan"), Erzindžanas ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Tortuma Pilsēta Turcijā ("Tortum"), Erzurumas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Uzundere Pilsēta Turcijā ("Uzundere"), Erzurumas ilā, 3000 iedzīvotāju (2008. g.).
Lalapaša Pilsēta Turcijā, Edirnes ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
Meriča Pilsēta Turcijā, Edirnes ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Siloglu Pilsēta Turcijā, Edirnes ilā, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kešana Pilsēta Turcijā, Edirnes ilā, 57500 iedzīvotāju (2013. g.).
Uzunkepri Pilsēta Turcijā, Edirtnes ilā, 40300 iedzīvotāju (2008. g.).
Karakočana Pilsēta Turcijā, Elazīgas ilā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
Āgina Pilsēta Turcijā, Elazīgas ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
Iliča Pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 3060 iedzīvotāju (2013. g.).
Čajirli Pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Izimli Pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
Aškale Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Keprikeja Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
Šenkaja Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Čata Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Karačobana Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
Akšara Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā.
Čiftelera Pilsēta Turcijā, Eskišehiras ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ginjizi Pilsēta Turcijā, Eskišehiras ilā, 1970 iedzīvotāju (2013. g.).
Mihaliččika Pilsēta Turcijā, Eskišehiras ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ineni Pilsēta Turcijā, Eskišehiras ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Izmira pilsēta Turcijas rietumu daļā ("Izmir"), pie Egejas jūras, ila administratīvais centrs, 2606000 iedzīvotāju (2007. g.).
Edirne Pilsēta Turcijas ziemeļrietumos ("Edirne"), pie Grieķijas robežas, ila administratīvais centrs, 148500 iedzīvotāju (2013. g.); senāk saucās - Adrianopole, dibināta 117. g. kā Hadrianopolis.
Mbale Pilsēta Ugandas austrumos ("Mbale"), Elgona kalna piekājē, 70400 iedzīvotāju (2002. g.).
Entebe Pilsēta Ugandas dienvidos ("Entebbe"), Viktorijas ezera ziemeļu krastā, 57500 iedzīvotāju (2002. g.).
Davosa Pilsēta un kūrorts Šveices Alpos ("Davos"), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpu ielejā, 1560 m vjl., Eiropas augstākā pilsēta, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vāda pilsēta un oāze Alžīrijas austrumos (_El Oued_), vilājas administratīvais centrs, 134700 iedzīvotāju (2011. g.).
Doroga Pilsēta Ungārijā ("Dorog"), Komāromas-Estergomas meģē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
Eleka Pilsēta Ungārijā ("Elek"), Bēkēšas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Enča Pilsēta Ungārijā ("Encs"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Eņinga Pilsēta Ungārijā ("Enying"), Fejēras meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Erči Pilsēta Ungārijā ("Ercsi"), Fejēras meģē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Estergoma Pilsēta Ungārijā ("Esztergom"), Komāromas-Estergomas meģē, Donavas labajā krastā, 28400 iedzīvotāju (2014. g.), Ungārijas karlistes pirmā galvaspilsēta (1000.-1242. g.), franku valsts attālākais cietoksnis.
Tata Pilsēta Ungārijā ("Tata"), Komāromas-Estergomas meģē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
Oroslāņa Pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
Komāroma Pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
Bābolna Pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
Lābatlana Pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Tāta Pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kišbēra Pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
Āča Pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņergesūjfalu Pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Tatabāņa Pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģes administratīvais centrs, 67000 iedzīvotāju (2014. g.).
Egera Pilsēta Ungārijas ziemeļos ("Eger"), Hevešas meģes administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ekernfērde pilsēta Vācijā (_Eckernfoerde_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādelstere Pilsēta Vācijā ("Bad Elster"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādemsa Pilsēta Vācijā ("Bad Ems"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
Barmene Pilsēta Vācijā ("Barmen") līdz 1929. g., kad apvienojot ar Elberfeldi u. c. pilsētām kļuva par Vupertāles pilsētas austrumu daļu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1070. g., pilsētas tiesības kopš 1808. g.
Berga Pilsēta Vācijā ("Berga/Elster"), Tīringenes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bernštate Pilsēta Vācijā ("Bernstadt a. d. Eigen"), Saksijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Boicenburga Pilsēta Vācijā ("Boizenburg am Elbe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10250 iedzīvotāju (2013. g.).
Branda-Erbisdorfa Pilsēta Vācijā ("Brand-Erbisdorf"), Saksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kukshāfene Pilsēta Vācijā ("Cuxhaven"), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļos, Elbas estuāra dienvidu krastā pie Ziemeļjūras, 48300 iedzīvotāju (2013. g.).
Desava Pilsēta Vācijā ("Dessau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, pie Muldes ietekas Elbā, 83600 iedzīvotāju (2013. g.).
Dortmunde Pilsēta Vācijā ("Dortmund"), Ziemeļreinā-Vestfālenē, Reinas-Rūras aglomerācijas austrumos, osta Dortmundas-Emses kanāla krastā, 576000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ebelebene Pilsēta Vācijā ("Ebeleben"), Tīringenes federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Eberbaha Pilsēta Vācijā ("Eberbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ēbermannštate Pilsēta Vācijā ("Ebermannstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ēberne Pilsēta Vācijā ("Ebern"), Bavārijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Eberbaha pie Filsas pilsēta Vācijā ("Ebersbach an der Fils"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ēbersbaha Pilsēta Vācijā ("Ebersbach"), Saksijas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ēbersberga Pilsēta Vācijā ("Ebersberg"), Bavārijas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ēbersvalde Pilsēta Vācijā ("Eberswalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ekartsberga Pilsēta Vācijā ("Eckartsberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013.g.).
Edenkobene Pilsēta Vācijā ("Edenkoben"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
Egelne Pilsēta Vācijā ("Egeln"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013.g.).
Egenfeldene Pilsēta Vācijā ("Eggenfelden"), Bavārijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
Egezīne Pilsēta Vācijā ("Eggesin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4850 iedzīvotāju (2013. g.).
Ehingene Pilsēta Vācijā ("Ehingen"), Bādenes–Virtembergas federālajā zemē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ērenfrīdersdorfa Pilsēta Vācijā ("Ehrenfriedersdorf"), Saksijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Eibelštate Pilsēta Vācijā ("Eibelstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Eibenštoka Pilsēta Vācijā ("Eibenstock"), Saksijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
Eihštate Pilsēta Vācijā ("Eichstaett"), Bavārijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
Eilenburga Pilsēta Vācijā ("Eilenburg"), Saksijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
Einbeka Pilsēta Vācijā ("Einbeck"), Lejassaksijas federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
Eizenaha Pilsēta Vācijā ("Eisenach"), Tīringenes federālajā zemē, 41600 iedzīvotāju (2013. g.).
Eizenberga Pilsēta Vācijā ("Eisenberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
Eizenberga Pilsēta Vācijā ("Eisenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Eizenhitenštate Pilsēta Vācijā ("Eisenhuettenstadt"), Brandenburgas federālajā zemē, 27200 iedzīvotāju (2013. g.).
Eizfelde Pilsēta Vācijā ("Eisfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Eizlingene Pilsēta Vācijā ("Eislingen/Fils"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ellingene Pilsēta Vācijā ("Ellingen"), Bavārijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ellriha Pilsēta Vācijā ("Ellrich"), Tīringenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ellvangene Pilsēta Vācijā ("Ellwangen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
Elmshorna Pilsēta Vācijā ("Elmshorn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 47700 iedzīvotāju (2013. g.).
Elsdorfa Pilsēta Vācijā ("Elsdorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
Elsfleha Pilsēta Vācijā ("Elsfleth"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
Elstenberga Pilsēta Vācijā ("Elstenberg"), Saksijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
Elsterverda Pilsēta Vācijā ("Elsterwerda"), Brandenburgas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
Elstra Pilsēta Vācijā ("Elstra"), Saksijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
Elterleine Pilsēta Vācijā ("Elterlein"), Saksijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Eltmana Pilsēta Vācijā ("Eltmann"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Eltville Pilsēta Vācijā ("Eltville am Rhein"), Hesenes federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.).
Elcaha Pilsēta Vācijā ("Elzach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Elce Pilsēta Vācijā ("Elze"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Emdene Pilsēta Vācijā ("Emden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 49800 iedzīvotāju (2013. g.).
Emmelshauzene Pilsēta Vācijā ("Emmelshausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4750 iedzīvotāju (2013. g.).
Emmendingene Pilsēta Vācijā ("Emmendingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.).
Emmeriha Pilsēta Vācijā ("Emmerich am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
Emsdetene Pilsēta Vācijā ("Emsdetten"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35400 iedzīvotāju (2013. g.).
Endingene Pilsēta Vācijā ("Endingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
Engene Pilsēta Vācijā ("Engen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
Engere Pilsēta Vācijā ("Enger"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ennepetāle Pilsēta Vācijā ("Ennepetal"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ennigerloha Pilsēta Vācijā ("Ennigerloh"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
Epelheima Pilsēta Vācijā ("Eppelheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
Epingene Pilsēta Vācijā ("Eppingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
Epšteina Pilsēta Vācijā ("Eppstein"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
Erbaha Pilsēta Vācijā ("Erbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
Erbaha Pilsēta Vācijā ("Erbach"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
Erbendorfa Pilsēta Vācijā ("Erbendorf"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Erdinga Pilsēta Vācijā ("Erding"), Bavārijas federālajā zemē, 35300 iedzīvotāju (2013. g.).
Erftštate Pilsēta Vācijā ("Erftstadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 49000 iedzīvotāju (2013. g.).
Erfurte Pilsēta Vācijā ("Erfurt"), Tīringenes federālajā zemē, 204900 iedzīvotāju (2013. g.).
Erkelence Pilsēta Vācijā ("Erkelenz"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 42800 iedzīvotāju (2013. g.).
Erknere Pilsēta Vācijā ("Erkner"), Brandenburgas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
Erkrāte Pilsēta Vācijā ("Erkrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 43600 iedzīvotāju (2013. g.).
Erlangene Pilsēta Vācijā ("Erlangen"), Bavārijas federālajā zemē, Rēgnicas labajā krastā, 105600 iedzīvotāju (2013. g.).
Erlenbaha Pilsēta Vācijā ("Erlenbach am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Erlenzē Pilsēta Vācijā ("Erlensee"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ervite Pilsēta Vācijā ("Erwitte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ešborna Pilsēta Vācijā ("Eschborn"), Hesenes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ešenbaha Pilsēta Vācijā ("Eschenbach in der Oberpfalz"), Bavārijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ešershauzene Pilsēta Vācijā ("Eschershausen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.).
Ešvēge Pilsēta Vācijā ("Eschwege"), Hesenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ešveilere Pilsēta Vācijā ("Eschweiler"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 55000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ēzense Pilsēta Vācijā ("Esens"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Espelkampe Pilsēta Vācijā ("Espelkamp"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
Esene Pilsēta Vācijā ("Essen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 569900 iedzīvotāju (2013. g.).
Eslingene Pilsēta Vācijā ("Esslingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.), blakus Štutgartei; 1945.-1949. g. tur atradās lielākā (~6500 cilvēku) latviešu bēgļu nometne Vācijā.
Etenheima Pilsēta Vācijā ("Ettenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
Etlingene Pilsēta Vācijā ("Ettlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.).
Eiskirhene Pilsēta Vācijā ("Euskirchen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 55600 iedzīvotāju (2013. g.).
Eitīne Pilsēta Vācijā ("Eutin"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.).
Falkenberga Pilsēta Vācijā ("Falkenberg/Elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
Hārene Pilsēta Vācijā ("Haren am Ems"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013. g.).
Hercberga Pilsēta Vācijā ("Herzberg am Elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
Hohenberga Pilsēta Vācijā ("Hohenberg an der Eger"), Bavārijas federālajā zemē, 1450 iedzīvotāju (2013. g.).
Hoenšteina-Ernstāle Pilsēta Vācijā ("Hohenstein-Ernstthal"), Saksijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
Homberga Pilsēta Vācijā ("Homberg am Efze"), Hesenes federālajā zemē, 13850 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauenburga Pilsēta Vācijā ("Lauenburg am Elbe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Leinfeldene-Ehterdingene Pilsēta Vācijā ("Leinfelden-Echterdingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37600 iedzīvotāju (2013. g.).
Eislēbene Pilsēta Vācijā ("Lutherstdt Eisleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
Meisene Pilsēta Vācijā ("Meissen"), Saksijas federālajā zemē, Elbas krastos, 27100 iedzīvotāju (2013. g.).
Elsnica Pilsēta Vācijā ("Oelsnitz/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ēre-Erkenšike Pilsēta Vācijā ("Oer-Erkenschwick"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30500 iedzīvotāju (2013. g.).
Rādebeile Pilsēta Vācijā ("Radebeul"), Saksijas federālajā zemē, Elbas labajā krastā, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
Zālburga-Eberdorfa Pilsēta Vācijā ("Saalburg-Ebersdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 3550 iedzīvotāju (2013. g.).
Šēnebeka Pilsēta Vācijā ("Schoenebeck am Elbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
Švarcenberga Pilsēta Vācijā ("Schwarzenberg/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
Štollberga Pilsēta Vācijā ("Stollberg/ Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
Talheima Pilsēta Vācijā ("Thalheim/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
Faihingene pie Encas pilsēta Vācijā ("Vaihingen an der Enz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
Volframša-Ešenbaha Pilsēta Vācijā ("Wolframs-Eschenbach"), Bavārijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
Cāna-Elstere Pilsēta Vācijā ("Zahna-Elster"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013.g.).
Ceica Pilsēta Vācijā ("Zeitz"), Saksijas-Anhaltes federālās zemes dienvidaustrumos, Veises Elsteres krastos, 29600 iedzīvotāju (2013. g.).
Leipciga pilsēta Vācijas austrumos (_Leipzig_), Saksijas federālajā zemē, augšpus Veise Elsteres ietekas Zālē, 531600 iedzīvotāju (2013. g.).
Drēzdene Pilsēta Vācijas austrumu daļā ("Dresden"), Saksijas federālās zemes administratīvais centrs, Elbas krastos, 530800 iedzīvotāju (2013. g.).
Laasunjona Pilsēta Venecuēlā ("La Asuncion"), Nueva Esparta štata administratīvais centrs, atrodas Karību jūras Margaritas salā, 28500 iedzīvotāju (2009. g.).
Porlamara Pilsēta Venecuēlā ("Porlamar"), Nueva Esparatas štatā, Karību jūras Margaritas salā, 84500 iedzīvotāju (2001. g.).
Ēnšēpinga pilsēta Zviedrijā (_Enköping_), Upsālas lēnē, 21100 iedzīvotāju (2010. g.).
Lindesberja pilsēta Zviedrijā (_Lindesberg_), Erebrū lēnē, 9100 iedzīvotāju (2010. g.).
Kumla Pilsēta Zviedrijā, Erebrū lēnē, 14100 iedzīvotāju (2010. g.).
Karlskūga Pilsēta Zviedrijā, Erebrū lēnē, 27100 iedzīvotāju (2010. g.).
Askersunda Pilsēta Zviedrijā, Erebrū lēnē, 3900 iedzīvotāju (2010. g.).
Mjēlbi Pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē, 12200 iedzīvotāju (2010. g.).
Mūtāla pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē, 29800 iedzīvotāju (2010. g.).
Skeninge Pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē, 3140 iedzīvotāju (2010. g.).
Vadstēna pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē, 5600 iedzīvotāju (2010. g.).
Sēderšēpinga Pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē, 7000 iedzīvotāju (2010. g.).
Linšēpinga Pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnes administratīvais centrs, 104200 iedzīvotāju (2010. g.).
Eskilstūna Pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā ("Eskilstuna"), Sēdermanlandes lēnē, starp Jelmarena un Mēlarena ezeru, 64700 iedzīvotāju (2010. g.).
Noršēpinga Pilsēta Zviedrijas dienvidaustrumos, Esterjētlandes lēnē, osta Mūtalas krastos, 87200 iedzīvotāju (2010. g.).
Īstenda Pilsētas daļa Londonā (angļu "East End"), ostas un strādnieku rajons līdz 20. gs. 60.-70. g., kad viss tika nojaukts un tā vietā uzceltas kantoru ēkas un ultramoderni dzīvokļi.
Bulvāru loks pilsētbūvniecības ansamblis Rīgas centrā, atrodas bijušā Rīgas cietokšņa un citadeles glasisa teritorijā (starp Aspazijas, Basteja un Kronvalda bulvāri, Elizabetes ielu un Centrālo dzelzceļa staciju), izveidots 19. gs. 2. pusē - 20. gs. sākumā pēc Rīgas veco nocietinājumu vaļņu nojaukšanas.
Ērgļu kalni pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, starp Riebiņu un Eiķēnu ezeru, osu grēdas šaurākajā vietā, tam ir 2 līdzīgas \~45 x 25 m lielas daļas, visa nocietinājumu sistēma kopumā norobežo teritoriju 150 m garumā.
Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu.
Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš.
Ūdrāju pilskalns pilskalns Ezernieku pagastā, ir \~50 m augsts paugurs, plakums - 35 x 22 m, sānu nogāzēs divu līmeņu terases, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms.
Kņāvukalns Pilskalns Jēkabpils novada Rites pagastā pie robežas ar ar Elkšņu pagastu, \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 60 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Pustoškas baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Ezernieku pagastā, savrups, 10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 30 x 15 m, datējums nav zināms.
Ekšu pilskalniņš pilskalns Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, Stirnu ezera ziemeļu krastā, \~0,5 km no Ekšu pilskalna, plakums - \~50 x 20 m, ļoti stāvas nogāzes.
Melnā ieža pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Braslas HES aizsprosta, aizņem garena paugura ziemeļaustrumu galu, kas norobežots no pārējās paugura daļas ar 10 m platu un 2 m dziļu grāvi un 1,3 m augstu valni, plakums (~80 x 50 m) ir nolaidens, ar 6-7 m kritumu Braslas virzienā, kultūrslānis nav konstatēts.
Klaņģukalns Pilskalns Ķekavas novada Ķekavas pagastā, uz dienvidiem no Rīgas HES dambja, plakums - ovāls (garums - 45 m, lielākais platums - 35 m), to ietver līdz 4 m augsts aizsargvalnis, bijis apdzīvots līdz 2. gs.
Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns.
Mūku kalns pilskalns, kas atradās Koksneses pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils autoceļu, bija paugurs ar 12 m augstu nogāzi ziemeļrietumu pusē un 36 m augstu krauju Daugavas pusē, plakums - \~120 x 35 m, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas applūdināts, un mūsu dienās tā virsotne ir maza saliņa ūdenskrātuvē; Mūkukalns.
Pilori Piļori, apdzīvota vieta Ezernieku pagastā.
Piloru ozolu audze Piļoru ozolu audze Andzeļu un Ezernieku pagastā.
Piļoru nogabals Piļoru ozolu audzes nogabals Ežezera ziemeļu piekrastē pie Piļoriem, platība - 6 ha.
tumšpīle Pīļu dzimtas ģints, ķermeņa masa - līdz 1,7 kg. Eirāzijā un Ziemeļamērikā; Latvijā sastopamas 2 sugas.
tumšzoss Pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Branta"), ķermeņa masa - līdz 2,2 kg., Eirāzijā un Ziemeļamerikā, gājputni, 5 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kā caurceļotājas un maldu viesi.
sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā.
Dēlas savienība pirmā Atēnu piejūras pilsētu un Egejas jūras salu savienība, kas tika nodibināta 478. g. p. m. ē., lai apvienotu polisas cīņā pret Persiju; sapulces notika Dēlas salā Apollona templī; likvidēta 404. g. p. m. ē.
ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā.
Beils Pjērs Beils - franču filozofs un teologs (Pierre Bayle; 1647.-1706. g.), izdeva "Vēsturisko un kritisko vārdnīcu", ko uzskata par "Enciklopēdijas" priekšteci.
Anatolija Plakankalne Turcijā, Mazāzijas kalnienes vidienē, ziemeļos - Pontijas kalni, dienvidos - Taura kalni, garums - \~700 km, platums - līdz 400 km, sastāv no nogulumiežiem, vidējais augstums - 800-1500 m, augstākā virsotne - 3916 m (vulkāns Erdžijass).
upes planārija planāriju suga ("Euplanaria lugubris syn. Dugesia lugubris").
dīķa planārija planāriju suga ("Euplanaria polychroa syn. Dugesia polychroa").
analīze STEEP plašāk izmantotā makrovides analīzes tehnika, ar ko analizē makrovides ietekmi uz tūrisma uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām pēc visiem STEEP ietvertajiem rādītājiem.
Eridāna plašs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Eridanus", saīsinājums "Eri") uz dienvidiem no Oriona, spožākās zvaigznes - Ahernars, Kursa un Zauraks; Latvijā nav novērojams.
Pūķis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Draco"; saīsinājums "Dra") starp Lielo un Mazo Lāci, spožākās zvaigznes - Etamins un Tubans; Latvijā nekad nenoriet.
Džezire Plato Mezopotāmijas ziemeļos ("Al Jazirah"), Irākā, Sīrijā un Turcijā, augstums no 200 m dienvidaustrumos līdz 450 m ziemeļrietumos (Sindžara masīvā līdz 1463 m), škērso Eifrata, Tigra un sausgultnes (vadi).
Urfas plato plato Turcijas dienvidaustrumu daļā ("Urfa Yaylasi"), augstums pārsvarā 200 m, Kordžika kalns — 978 m, tuksneši, pustuksneši, rietumu daļu šķērso Eifrata.
Vespertilio serotinus platspārnu sikspārņa "Eptesicus serotinus" nosaukuma sinonīms.
rokas PC plaukstdators, kas strādā operētājsistēmas _Microsoft Windows CE_ vadībā un izpilda šajā sistēmā izveidotās lietotājprogrammas.
lipīgā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene viscosa", arī "Melendrium viscosum" un "Elisanthe viscosa").
rievspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Endodontidae"), viena no senākajām sauszemes gliemežu dzimtām, nelieli un ļoti mazi gliemeži ar zemu, gandrīz diskveidīgu pelēkbrūnu čaulu, ko klāj ļoti smalkas rievas, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
hidatioze Plaušu vai aknu infekcija, ko izraisa "Echinococcus" ģints plakantārpu kāpuri; raksturīga cistu veidošanās.
lūsis Plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Lynx lynx", senāk "Felis lynx"), vidēji liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi; Eirāzijas lūsis.
vējplūmes Plūmju slimība, ko izraisa sēne "Exoascus pruni", slimiem kokiem vai to atsevišķiem zariem veidojas pākstīm līdzīgi plakani, kropli, krunkaini 4-6 cm gari augļi ar tukšu dobumu kauliņa vietā.
balgalvis Pļavas zāle - spilve ("Eriophorum").
baltgalvji Pļavas zāle - spilve ("Eriophorum").
ošu pļavraibenis pļavraibeņu suga ("Euphydryas maturna").
baltgalvis Pļavu zāle - spilve ("Eriophorum").
karagināns Polisaharīds, ko iegūst no sārtaļģēm un izmanto kosmētikas līdzekļu ražošanā un kā pārtikas piedevu E407 - stabilizētāju, biezinātāju, var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, nav ieteicams bērniem.
ūdenshiacinte Pontedēriju dzimtas ģints ("Eichhornia"), dekoratīvi ūdensaugi ar hiacintām līdzīgiem krāšņiem ziediem, kas vislabāk var pārziemot dzīvojamās telpās slapjā kompostā, vasarā tām nepieciešams silts ūdens saulainā vietā.
Nordkaps populārākais no Eiropas ziemeļu punktiem (norv. val. _Nordkapp_), zemesrags Māgerejas salā (Barenca jūrā) Norvēģijā, apmeklē \~200 tūristu gadā.
Portovjeha Portovjeho, pilsēta Ekvadorā.
manuelino Portugālei raksturīgs arhitektūras stils, kas attīstījās karaļa Emanuēla I valdīšanas laikā (1495-1521) un iezīmēja pāreju no gotikas uz renesanses stilu.
Portugāle Portugāles Republika - valsts Eiropas dienvidrietumos (portugāļu valodā "Portugal"), atrodas Pireneju pussalas rietumu daļā, platība - 92345 kvadrātkilometri, 10707900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lisabona, administratīvais iedalījums - 18 apgabalu, 2 autonomi reģioni, robežojas ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
spīdvēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases augstāko vēžu kārta ("Euphausiacea"), daudziem no tiem ir gaismas orgāni, kas izstaro iedzeltenu gaismu, \~85 sugas.
sešpadsmitnieku [skaitīšanas] sistēma pozicionāla skaitīšanas sistēma ar bāzi 16, kuras alfabētu veido cipari no 0 līdz 9 un burti A,B,C,D,E,F.
Elija Pravietis Izraēlas valstī ķēniņa Ahaba laikā; saskaņā ar Otrās Ķēniņu grām. 2. nod., Elija uzbraucis debesīs ugunīgos ratos; Jaunajā Derībā Eliass.
Elisa pravietis, kas 9. gs. sākumā un vidū p. m. ē. darbojās izraēlas valstī kopā ar pravieti Eliju.
trīsstūrveida darījumi preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas, turklāt katra no tām ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona citā dalībvalstī.
Ezernīki Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" nosaukuma variants.
Bojuori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
Bojori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants.
Bojoru Eriņi Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants.
Erieļi Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" nosaukuma variants.
Erieli Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" nosaukums latgaliski.
eksa- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - kvintiljons jeb miljards miljardu, t. i. 10 astoņpadsmitajā pakāpē, apzīmējums - E, piem., 1 Em (eksametrs) = 10^18^ m = 1000000000000000000 m jeb desmit astoņpadsmitajā pakāpē metru.
veimutpriede Priežu suga ("Pinus strobus"), Eiropā ievesta no Ziemeļamerikas, Latvijā kultivē kā krāšņuma koku.
driopiteks Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas izmirusi ģints ("Dryopithecus", senāk "Proconsul"), kas dzīvojusi miocēnā un pliocēnā, bijuši izplatīti visā Eirāzijā un Āfrikā.
septiņstarīte Prīmulu dzimtas ģints ("Trientalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, 4 sugas, Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, 1 suga.
eiropocentrisms princips un pozīcija, kad pasaules notikumi tiek aplūkoti un novērtēti no Eiropas skatpunkta.
PBX Privātā atzarojuma telefoncentrāle (angļu "Private Branch Exchange").
juridiskās adreses pārcelšana process, kurā Eiropas komercsabiedrība vai Eiropas kooperatīvā sabiedrība, nebeidzot darbību un neizveidojot jaunu juridisko personu, pārceļ savu juridisko adresi no Latvijas Republikas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Islandes Republiku, vai Norvēģijas Karalisti, vai Lihtenšteinas Firstisti.
intrapersonālā saziņa process, kurā indivīds runājas pats ar sevi, par kaut ko domādams, kaut ko izlemdams vai arī veidodams viedokli par savu Es.
Tacis Programma "Tacis" - Eiropas Kopienas tehniskās palīdzības programma Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, lai tajās izveidotu stabilu tirgus ekonomiku.
Tempus Programma "Tempus" - Eiropas Savienības programma augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros kopš 1990. g. tika atbalstītas reformas augstākajā izglītībā Austrumeiropas valstīs.
enciklopēdists Progresīvie franču domātāji, kuri apvienojās ap "Enciklopēdiju", ko 18. gadsimta otrajā pusē izdeva Didro un Dalambērs.
RACE Progresīvo sakaru tehnoloģiju pētniecība un izstrāde Eiropai ("research and development in advanced communication technologies for Europe").
protokols DDE protokols "Dinamiskā datu apmaiņa" (angļu "Dynamic Data Exchange (DDE)").
protokols SPX protokols "Secīgā pakešu apmaiņa" (angļu "Sequenced Packet Exchange").
Austrumkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Oos-Kaap", angļu val. "Eastern Cape"), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bhišo, platība - 169580 kvadrātkilometru, 6648600 iedzīvotāju (2009. g.).
Pjačenca Province Itālijā ("Provincia di Piacenza"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2589 kvadrātkilometri, 290100 iedzīvotāju (2012. g.).
Ravenna Province Itālijā ("Provincia di Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 1858 kvadrātkilometri, 394500 iedzīvotāju (2012. g.).
Redžo di Kalabrija province Itālijā ("Provincia di Reggio Calabria"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3183 kvadrātkilometri, 565800 iedzīvotāju (2012. g.).
Rimini Province Itālijā ("Provincia di Rimini), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 864 kvadrātkilometri, 325200 iedzīvotāju (2012. g.).
Redžo nell’Emīlija province Itālijā (“Provincia di Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība — 2293 kvadrātkilometri, 534600 iedzīvotāju (2012. g.).
ziemeļu prusaks prusaku suga ("Ectobius lapponicus").
meža prusaks prusaku suga ("Ectobius sylvestris").
Aušauts prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - dziedināšanas dievs, kuru mēdz salīdzināt ar romiešu Eskulāpiju.
apspiešana Psihoanalīzē - vairāk vai mazāk apzināta cenšanās izpiest no apziņas nepieņemamo Ego vai Super Ego saturu, kas saistīta ar dziņu, vai arī tā turēšana bezapziņā.
ego Psihoanalīzē - vistuvāk ārpasaulei esošā, apzinātā psihes daļa (Es), uz ko no vienas puses iedarbojas neapzinātas dziņas (Tas), no otras - internalizētās normas (superego jeb super-Es).
17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas.
Molotova-Ribentropa pakts PSRS un Vācijas līgums par neuzbrukšanu un tam pievienotais slepenais protokols par interešu sfēru sadali Eiropā, noslēgts 1939. g. 23. augustā Maskavā.
greznā eiforbija puansetija ("Euphorbia pulcherrima") jeb "Ziemassvētku zvaigzne".
Erota centri publiskie nami, kas nereti dod darba telpas daudzām prostitūtām, bet pārrunas ar klientiem notiek vai nu vaļējās istabas durvīs vai Erota centra iekšpagalmā.
tīrumpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Euxoa"), tauriņu priekšspārni pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo augsnes virsējos slāņos, kur barojas ar lakstaugu, gk. graudzāļu saknēm, Latvijā konstatētas 8 sugas.
apodziņš Pūču dzimtas suga ("Glaucidium passerinum"), mazs pūčveidīgo kārtas putns, strazda lielumā, Latvijā 1000-2000 īpatņu, aizsargājams; Eirāzijas apodziņš; zvirbuļpūcīte.
baltā pūce pūču dzimtas suga ("Nyctea scandiaca"), Latvijā sastopama tikai retumis, kā ziemas viesis, Eiropā aizsargājama.
Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts Puebla, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Puebla”).
Puertoriko Puertoriko Sadraudzība - ar ASV brīvi asociēta valsts (sp. val. "Estado Libre Asociado de Puerto Rico", angļu val. "Commonwealth of Puerto Rico"), platība - 8959 kvadrātkilometri, 3977600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Sanhuana, administrtīvais iedalījums - 78 pašvaldības, aizņem Puertoriko salu, kā arī Vjekesu, Monu u. c. mazākas salas.
dusts Pulveris, ko lieto augu aizsardzībai pret kaitēkļiem, nezālēm; kaitīgs, Eiropā aizliegts.
ectothiorhodospira Purpursērbaktēriju dzimtas "Ectohiorhodospiraceae" ģints.
maucikli Purva kosa ("Equisetum palustre").
maucikļi Purva kosa ("Equisetum palustre").
donis Purva pameldrs ("Eleocharis palustris").
maukleji Purva pameldrs ("Eleocharis palustris").
maukļi Purva pameldrs ("Eleocharis palustris").
Eiropas purvbruņurupucis purvbruņurupuču dzimtas suga ("Emys orbicularis").
Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs.
trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā.
Taitao Pussala Čīles dienvidos ("Peninsula de Taitao"), garums - 124 km, platums - 115 km, ar kontinentu to savieno zemais Ofki zemesšaurums, kalnaina (Ensiansa kalns - 1200 m).
Nāves sala pussala Daugavas kreisajā krastā iepretī Saulkalnei, platība — \~200 ha, garums — 1,7 km, platums — līdz 0,8 km, Latvijas vēstures piemineklis, kur norisinājās sīvas cīņas 1. pasaules kara laikā; pēc Rīgas HES izveidošanas atrodas uz salas.
Jitlande pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru (dāņu val. _Jylland_, vācu val. _Juetland_), no Skāgenes līdz Ķīles kanālam, lielākā daļa pieder Dānijai (29633 kvadrātkilometri, ap 2,4 mlj iedzīvotāju), dienvidu daļa pieder Šlēzvigai-Holšteinai (Vācijai), garums - līdz 300 km, platums - 40-165 km.
Krima Pussala Eiropas dienvidaustrumos, starp Melno un Azovas jūru, platība - 27000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 1545 m.
Balkānu pussala pussala Eiropas dienvidaustrumu daļā, ko apskalo Adrijas, Jonijas, Egejas un Melnā jūra, platība - 505000 kvadrātkilometru.
Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra.
Ajonoras pussala Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos, Halkidikes pussalas austrumu izvirzījums Egejas jūrā, garums - 50 km, platums līdz 10 km, platība - 336 km^2^; Atona.
Perispeas pussala pussala Igaunijas ziemeļos, Harju apriņķa ziemeļaustrumos, starp Haras un Eru līci.
Melrahkaslehta pussala Islandes ziemeļrietumu daļā, strap Ehsarfjordu un Tisdilfjordu.
Tredlas pussala pussala Islandes ziemeļu daļā, starp Grenlandes jūras līčiem Skāgafjordu un Eijafjordu.
Tjerdnesa pussala Islandes Ziemeļu Zemes ziemeļaustrumu daļā, starp Sģaulfandi un Ehsarfjordu.
Kaņina Pussala Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā, atdala Baltās jūras ziemeļu daļu no Čošas līča, platība - \~10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 242 m; Kaņina pussala.
Mazāzijas pussala pussala Rietumāzijā (angļu val. “Asia Minor”), starp Melno, Marmora, Egejas jūru un Vidusjūru (Turcijā), ziemeļrietumos — Bosfora un Dardaneļu jūras šaurums, platība — \~506000 kvadrātkilometru, augstums — līdz 3916 m.
Gelibolu pussala pussala Turcijas Eiropas daļas dienvidos, starp Dardaneļiem un Egejas jūras Sarosa līci, platība — 900 kvadrātkilometru, garums — 90 km, platums — līdz 20 km, augstums — līdz 420 m.
Koraļļu jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Coral Sea"), starp Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, Jaungvineju, Zālamana, Jaunhebridu salām un Elizabetes rifu, platība - 4,07 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2468 m, lielākais dziļums - 9174 m.
Austrumķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā starp Ķīnas krastiem, Taivānas, Rjukju, Kjusju salām un Koreju (angļu val. "East China Sea"), ziemeļos Dzeltenā jūra, Korejas šaurums savieno ar Japāņu jūru, Taivānas šaurums ar Dienvidķīnas jūru, platība - 836 tūkstoši kvadrātkilometru; Dunhaja.
Tirēnu jūra pusslēgta jūra Vidusjūrā (it. val. "Mar Tireno"), starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas, sardīnijas, Korsikas un Elbas salu, platība - 214000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3830 m.
Egejas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras baseinā (gr. val. "Aigaion Pelagos", turku val. "Ege Denizi"), starp Balkānu un Mazāzijas pussalu un Krētas salu, platība - 191000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 377 m, lielākais dziļums - 2561 m.
Bafina līcis pusslēgta jūra Ziemeļu ledus okeānā starp Grenlandi, Bafina Zemi, Elsmīra un Devonas salu, platība - 530000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 861 m, lielākais dziļums - 2414 m, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 1130 km.
baltgārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu apakšdzimtas ģints ("Egretta"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas).
strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura").
krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas.
māņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Epthianura").
puslakstīgala Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Erythropygia").
zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus).
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
konciliārisms R-Eiropas augstāko garīgo un laicīgo feodālu kustība 14. gs. b. - 15. gs., kuras mērķis bija panākt ekumenisko koncilu primātu pār pāvestu; cieta sakāvi Florences koncilā (1438-1445).
celulārs radiotelefons radiotelefona sistēma, kurā apraides apgabals sadalīts mazākos iecirkņos ("šūnās"); Eiropā parasti saukts par mobilo telefonu.
slāvi Radniecīga tautu grupa Eiropas austrumos, vidienē un dienvidos.
cornutus Ragains, Eubūlida sofisms: tas, ko tu neesi pazaudējis, tev vēl ir: tu neesi pazaudējis ragus; tā tad tev ir ragi.
bērzu raibvērpējs raibvērpēju dzimtas suga ("Endromis versicolora"), tauriņa priekšspārni brūni ar baltraibu rakstu, sastopams bieži, mīt lapkoku un jauktos mežos, arī parkos.
pseidoklasicisms Rakstniecības virziens 17. un 18. gs. Eiropā, kas par paraugu un priekšzīmi izmantoja tikai sengrieķu un senromiešu rakstniecību.
čarltenhauss Raksturīgs 16. gs. angļu pils paraugs ar E veida plānu.
purvbruņurupucis Rāpuļu sugas bruņurupuču kārtas dzimta ("Emydidae"), nelieli rāpuļi (bruņas garums - 10-75 cm), mīt gk. ūdeņos, 25 ģintis, \~80 sugu, Latvijā 1 suga.
Raudeņu ezers Raudenes ezers Embūtes pagastā.
Raudeņu Raudeņu ezers - Raudenes ezers Embūtes pagastā.
puslodes rebūlija rebūliju suga ("Reboulia hemisphaerica"), kas bija reti sastopama uz dolomīta pie Daugavas, posmā starp Koknesi un Pļaviņām, pirms tā applūdināšanas un Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides.
Envireg Reģionāla rīcības programma attiecībā uz Eiropas Komisijas iniciatīvu par vidi.
Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona.
Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra.
Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici.
Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra.
Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici.
Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra.
Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra.
ilvaīts Rets minerāls, pirmo reizi atrasts Itālijai piederošajā Elbas salā (senāks nosaukums latīņu valodā "Ilva") un aprakstīts 1811. gadā.
eleonorieši Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Eleonora" iedzīvotāji.
Eļkšņi Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukuma variants.
Eļkšni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukums latgaliski.
ezergailīši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezergailīši" iedzīvotāji.
Azara Gaileiši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezergailīši" nosaukuma variants.
Eļkšņi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukuma variants.
Eļkšni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukums latgaliski.
reovīruss Ribonukleīnskābi saturošo vīrusu pārstāvis, kurā ir trīs serotipi un kopējs komplementa saistītājs antigens; grupā ietilpst ECHO-10 vīruss, peļu hepatoencefalomielīta vīruss un vairāki pērtiķu vīrusi. Ierosina elpceļu un zarnu trakta slimības.
MEDIA Rīcības programma Eiropas audiovizuālās nozares attīstības veicināšanai.
Stulbais ezers Rideļu dzirnavezers Engures pagastā.
Stulbis Rideļu dzirnavezers Engures pagastā.
Vanadziņš Rideļu dzirnavezers Engures pagastā.
erelieši Riebiņu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" iedzīvotāji.
Riekste Riekte, Engures pieteka Ventspils novadā.
Riekstustrauts Riekte, Engures pieteka Ventspils novadā.
Mērijas Bērdas Zeme Rietumantarktīdas daļa (angļu val. "Marie Byrd Land") starp Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi austrumos (103.-158. rietumu garuma grāds), ledus plato virsma slejas 1000-1500 m vjl., ledus biezums vietām - >4000 m, augstākā virsotne - 4181 m.
RES Rietumeiropas savienība (RES padome).
rietumi Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm); Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai).
Mutu Rietumsemītu mitoloģijā - dieva Ela dēls un mīlulis, nāves un pazemes, mirušo valstības dievs, haosa iemiesojums, draudīgs un nepiesātināms postītājs.
Beitels Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, dievu Dagona un Ela brālis.
Asirata Rietumsemītu mitoloģijā - dievu un cilvēku māte, dieva Ela sieva, auglības dieviete, bija saistīta arī ar ūdens stihiju, viņas kults bija saistīts ar sakrālo prostitūciju.
ļutiči Rietumslāvu cilšu grupa, dzīvoja 8.-12. gs. Baltijas jūras dienvidu piekrastē starp Oderu un Elbu; asimilēja vācieši.
polabi Rietumslāvu cilšu grupa, kas no 7. gs. līdz 18. gs. dzīvoja Elbas upes apkārtnē.
novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju.
humerāls Rietumu baznīcā zīda šalle, kuru liek pāri pleciem, apsedzot arī roku delnas; mūsdienās lieto diakons Eisharistijas sakramenta procesijā.
Zviedru augstskola Rīgas ekonomikas augstskola (_Stockholm School of Economics in Riga_).
REJC Rīgas eksperimentālais jaunatnes centrs (kopā ar nosaukumu: REJC "Forums").
DJRSE Rīgas Fondu biržas noteiktais "Dow Jones" indekss (angļu "Dow Jones Riga Stock Exchange Index").
Rīgas ūdenskrātuve Rīgas HES ūdenskrātuve Daugavas lejtecē starp Salaspili un Ķegumu, 18 m vjl., platība - 4220 ha, garums - 35 km, lielākais platums - 3,8 km, lielākais dziļums - 17,4 m, izveidota 1974. g.
Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā.
Ganības Rīgas pilsētas rajons starp Bukultu, Eksporta, Hanzas, Vesetas un Duntes ielām.
RSEBAA Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.
Izteka Rijaskalnu strauta kreisā satekupe Nītaures pagastā, iztek no Ezerrožu ezera.
Euphorbia esula ssp. tommasiana rīkšu dievkrēsliņa "Euphorbia virgata" nosaukuma sinonīms.
Euphorbia waldsteinii rīkšu dievkrēsliņa "Euphorbia virgata" nosaukuma sinonīms.
Riovamba Riobamba, pilsēta Ekvadorā.
Ritmiska Riteniška, Eglonas pieteka.
Ritmiška Riteniška, Eglonas pieteka.
normandiešu stils romāņu celtniecības stils, izveidojās 11. gs. Normandijā (piem., Sv. Etjēna bazn. Kānā), izplatījās gk. Anglijā un Itālijas D daļā; to raksturo baznīcu šķērsjomi, garās luktas, divu torņu fasāde R un centrālais tornis starp zāli un šķērsjomu.
Kupidons Romiešu mīlas dievs, grieķu Erota analogs.
Numitors Romiešu mitoloģijā - Eneja pēctecis, Albalongas karalis, Romula un Rema vectēvs.
Amors Romiešu mitoloģijā - mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām, atbilst grieķu Erotam.
endzelīnieši Ropažu novada Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Endzelīni" iedzīvotāji.
sakta Rotas lieta (Eiropas tautām) tērpa, tā daļu saspraušanai.
eksohorda Rožu dzimtas ģints ("Exochorda"), vasarzaļi krūmi ar veselām lapām, 5 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumkrūmus.
smirdīgā rožvabole rožvaboļu suga ("Oxythyrea funesta"), izplatīta Eiropas dienvidos un Tuvajos austrumos, 2002.-2003. gadā pirmoreiz konstatēta arī Latvijā.
krustmadara Rubiju dzimtas ģints ("Cruciata"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu, četršķautņainu stublāju, lapas mieturos pa 4, Eiropā 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
kubiks rubiks Rubika kubs - ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radīta loģikas rotaļlieta.
Silupīte Rūjas labā krasta pieteka Lodes pagastā, garums - 8 km; Skolupīte; augštecē Enčupīte.
elinieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Eliņi" iedzīvotāji.
VEF Rūpnīca "VEF" Rīgā; tās apkārtne.
hrizomiksa Rūsas sēņu rindas dzimta ("Chrysomyxaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, Eiropā un Latvijā 1 ģints.
Cosine Sadarbība atvērtu sistēmu starpsavienojumu tīklu izveidei Eiropā ("Eureka" programmas projekts; "cooperation for open systems interconnection networking in Europe").
SAFE SAFE programma ("drošības darbības Eiropai") - paredzēta drošības, higiēnas un veselības uzlabošanai darbā, īpaši mazos un vidējos uzņēmumos.
Arābijas tuksnesis Sahāras tuksneša ziemeļaustrumu daļa Ēģiptē (_Sharqīyah, Aş Şaḩrā' ash_), starp Nīlu un Sarkano jūru, no kuras to atdala Etbajs (augstums — līdz 2184 m), uz dienvidiem no 22 grādu ziemeļu platuma, pāriet Nūbijas tusksnesī, akmeņains plato, vidējais augstums — 500 m vjl.
invertāze Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē; pārtikas piedeva E1103, ražošanas palīglīdzeklis, iespējamā iedarbība - var būt ģenētiski modificēts un ģenētiski modificētie fermenti var izraisīt smagas saslimšanas.
eiroatlantisks Saistīts ar Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, to attiecībām, sadarbību u. tml.
eiropeisks Saistīts ar Eiropu vai eiropiešiem, raksturīgs Eiropai vai eiropiešiem.
Kalamazū latviešu kopiena sāka veidoties 1949. g., kad tur no Eiropas ieradās \~2000 latviešu bēgļu, no kuriem aptuveni puse palika uz pastāvīgu dzīvi pilsētā vai apkārtnē, 1990. gados bija \~600 latviešu, 1981.-1996. g. Kalamazū pastāvēja Latviešu studiju centrs ar arhīvu (deponēts Latvijas valsts arhīvā) un bibliotēku, kas bija lielākā letonikas krātuve ārpus Latvijas.
Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts Sakatekasa, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Zacatecas").
standarts 10 Base 5 sākotnējais datoru tīkla "Ethernet"standarts, kas paredz izmantot koaksiālo kabeli, kura maksimālais garums var būt 500 m.
Annobona sala Atlantijas okeānā (_Annobón, I. de_), Gvinejas līča dienvidos, Ekvatoriālās Gvinejas teritorija.
Hūpene sala Barenca jūras ziemeļu daļā, dienvidaustrumos no Edža slas Špicbergenas arhipelāgā, Norvēģijas teritorija.
Doles sala sala Daugavas lejtecē, 9,2 km gara un 2,7 km plata pirms Rīgas HES uzcelšanas, 1974. g. daļēji applūdināta.
Ajosefstratija sala Egejas jūrā (_Ágios Efstrátios, Nísos_), Grieķijas teritorija, Ziemeļegejas perifērijā.
Andra sala Egejas jūrā (_Andros_), Kiklādu arhipelāga ziemeļos (Grieķijā), platība - 405 kvadrātkilometri, reljefs kalnains, augstums līdz 994 m vjl., ielejās audzē olīvkokus, citrusus, vīnkokus.
Anidra sala Egejas jūrā (_Ánydros, Nisída_), Grieķijas teritorija, Kiklādu salu dienvidaustrumos.
Antipara sala Egejas jūrā (_Antíparos Nísos_), Kiklādu salu grupā, Grieķijas Dienvidegejas perifērijā.
Antipsara sala Egejas jūrā (_Antipsara, Nisos_), Grieķijas Ziemeļegejas perifērijā.
Skira Sala Egejas jūrā ("Skyros"), Ziemeļsporādu salu grupā, Grieķijā, platība - 210 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 792 m, ganību lopkopība (aitas, kazas), dzelzs rūdas, marmora atradnes.
Evija Sala Egejas jūrā, Balkānu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Grieķijā, platība - 3261 kvadrātkilometrs, garums - 170 km, augstākā virsotne - Dirfa kalns (1743 m).
Eiboja Sala Egejas jūrā, Balkānu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Grieķijas teritorija, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 170 km, 218000 iedzīvotāju (2005. g.), augstākā virsotne - 1473 m.
Naksa Sala Egejas jūrā, Kiklādu salu arhipelāgā, Grieķijā, platība - 428 km^2^, augstums - līdz 1008 m.
Agatonisa sala Egejas jūras dienvidaustrumos (_Agathonisi_), ietilpst Dienvidsporādu salu sastāvā, Grieķijas teritorija.
Roda Sala Egejas jūras dienvidaustrumos (_Rhodhos_), Dienvidsporādu salu grupā (pieder Grieķijai), platība - 1410 kvadrātkilometri, kalnaina, augstākā virsotne - 1215 m vjl.
Amorga sala Egejas jūras dienvidos (_Amorgós_), Grieķijas Dienvidegejas perifērijā.
Sama Sala Egejas jūras dienvidos, Dienvidsporādu salu grupā (Grieķijas teritorija), platība - 476 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 1436 m.
Tasa Sala Egejas jūras ziemeļos, Grieķijā, platība - 379 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 1203 m.
Samotrake Sala Egejas jūras ziemeļos, Grieķijas teritorija, platība - 176 kvadrātkilometri, apdzīvota, kalnaina, augstums - līdz 1586 m.
Imroza Sala Egejas jūras ziemeļrietumu daļā ("Imroz"), Turcijā, platība - 279 kvadrātkilometri, augstums - līdz 672 m.
Lemna Sala Egejas jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Lemnos"), pieder Grieķijai, platība - 482 kvadrātkilometri, lielākais augstums - 430 m.
Bioko Sala Gvinejas līcī (angļu val. "Bioko"), Ekvatoriālās Gvinejas province, platība - 2000 kvadrātkilometru (70 km gara, 30 km plata), augstākā virsotne - 3008 m.
Mariona Sala Indijas okeānā, viena no Prinča Edvarda salām, Dienvidāfrikas Republikas teritorija, platība - 255 kvadrātkilometri.
Elsmīra sala sala Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos (angļu val. "Ellesmere Island"), platība - 196000 kvadrātkilometru, 168 iedzīvotāji (2001. g.), augstums - līdz 2616 m, ledāji \~80000 kvadrātkilometru, Neirsa šaurums atdala no Grenlandes, Džonsa šaurums - no Devona salas, Jurikas šaurums un Nansena šaurums - no Aksela Heiberga salas.
Batērsta sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Bathurst Island"), Karalienes Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība — 15500 kvadrātkilometru, augstums — līdz 526 m, arktiskais tuksnesis, salas dienvidu galā atrodas ziemeļu magnētiskais pols.
Makenzi Kinga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Mackenzie King Island”), Karaliene Elizabetes salu ziemeļu daļā, platība — 6915 kvadrātkilometri.
Melvila sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidu daļā, platība — 42700 kvadrākilometru, neapdzīvota, reljefs — saposmots plato, augstums — līdz 776 m, krasti līčaini.
Amunda Ringnesa sala sala Kanādas ziemeļos (_Amund Ringnes Island_), Tālajā Arktikā, Karalienes Elizabetes salu Svedrupa salu grupā.
Puna sala Klusā okeāna Gvajakilas līcī, Ekvadoras teritorija.
Margaritas sala sala Mazo Antiļu salu grupā (sp. val. "Isla de Margarita"), Karību jūras dienvidos, kopā ar Kočes un Kubagvas salu veido Venecuēlas Nueva Espartas štatu, platība - 1036 kvadrāttkilometri, 440000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Laasunsjona.
Abūmūsa sala Persijas līcī (_Abū Mūsá, Jazīreh-ye_), Irānas teritorija _de facto_, strīdus teritorija ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Abū el Abjada sala Persijas līča dienvidos (_Abū al Abyaḑ_), Apvienoto Arābu Emirātā, Abū Dabī emirāta teritorija.
Oliņkalna sala sala Pļaviņu ūdenskrātuvē, Aizkraukles novada Klintaines pagastā, iepretī Stukmaņu muižai, garums - 350 m, platums - līdz 130 m, radusies pēc Pļaviņu HES uzbūvēšanas un ūdenskrātuves izveidošanas.
Prinča Edvarda sala sala Sentlorensa līcī Kanādā (angļu val. "Prince Edward Island"), platība - 5660 kvadrātkilometri, augstums - līdz 137 m.
Elba Sala Tirēnu jūrā (_Elba_), Toskānas arhipelāgā, Itālijā, platība - 223 kvadrātkilometri, lielākā pilsēta un osta - Portoferrajo.
Alonnisa sala Ziemeļsporādu salās (_Alónnisos, Nísos_), Egejas jūras rietumu daļā, Grieķijas teritorija.
lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām.
Prinča Edvarda salas salas Indijas okeānā, Dienvidāfrikas Republikas teritorija, platība — 310 kvadrātkilometru, sastāv no Prinča Edvarda salas (55 kvadrātkilometri) un Mariona salas (255 kvadrātkilometri), vulkāniskas izcelsmes, augstums — līdz 1200 m.
Lielezere Saldus novada apdzīvotās vietas "Ezere" bijušais nosaukums.
Bērzi Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" bijušais nosaukums padomju laikā.
Annaskalni Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" otrs nosaukums.
Amberģe Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Amberģis" bijušais nosaukums.
ezernieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji.
garoznieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Garozas" iedzīvotāji.
griezenieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Grieze" iedzīvotāji.
grīvaišnieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Grīvaiši" iedzīvotāji.
lielezernieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Lielezere" (tagad - "Ezere") iedzīvotāji.
Marijas Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Marijas muiža" bijušais nosaukums.
marijnieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Marijas" iedzīvotāji.
Saulgriezes Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems, saukta arī "Pionieru iela".
Pionieru iela Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
maurenieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" iedzīvotāji.
stēdiņnieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Stēdiņi" iedzīvotāji.
Šarlotes Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" bijušais nosaukums.
zariņnieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" iedzīvotāji.
Liepājas iela Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas “Ezere” daļa.
Marijas skola Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas “Grieze” bijušais nosaukums.
Gros-Ezerskaja Saldus novada Ezeres pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gross-Essern Saldus novada Ezeres pagasta bijušais nosaukums.
lielais salnsprīžotājs salnsprīžotāju suga ("Erannis defoliaria").
Saloniki Saloniku līcis - Egejas jūras Termes līcis, Grieķijā.
Ziemeļsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (angļu val. "The Northern Sporades"), pieder Grieķijai, ietver 77 salas, kalnainas, platība - \~540 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 793 m.
Dienvidsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (Grieķijā), platība 3500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1436 m, lielākās salas - Sama, Ikarija, Roda, Kosa, Karpata.
Sverdrupa salas salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība - 75000 kvadrātkilometru, ietver Aksela Heiberga salu, Elefa Ringnesa salu, Amunda Ringnesa (6514 kvadrātkilometru), Kornvolas (3346 kvadrātkilometri), Karaļa Kristjāna (1160 kvadrātkilometru) u. c. salas.
Toskānas arhipelāgs salu grupa Tirēnu jūrā, uz rietumiem no Apenīnu pussalas, Itālijā, lielākās salas — Elba, Kapraija, Džiljo, Montekristo, platība — \~290 kvadrātkilometru, kalnains reljefs.
Egadu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isole Egadi"), uz rietumiem no Sicīlijas, platība - 38,8 kvadrātkilometri, augstums - līdz 684 m.
Antrekasta salas salu grupa Zālamana jūrā ("D'Entrecasteaux Islands"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas, platība - 3145 kvadrātkilometri, lielākās salas : Fērgusona, Normanbija, Gūdenafa sala, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 2600 m; D'Antrkasto salas.
Salvadoras Republika Salvadora, valsts pilnais nosaukums ("República de El Salvador").
Salvadora Salvadoras Republika - valsts Centrālamerikā ( sp. val. "El Salvador"), platība - 21041 kvadrātkilometrs, 6052000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sansalvadora, administratīvais iedalījums - 14 departamentu, robežojas ar Gvatemalu un Hondurasu, apskalo Klusais okeāns.
Samaņu ezers Samaneits, ezers Ezernieku pagastā.
Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts Sanluisa Potosi, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi").
Sanmarīno Sanmarīno Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "San Marino"), atrodas Apenīnu pussalā (anklāvs Itālijas teritorijā), aptuveni 13 km no Adrijas jūras, Apenīnu ziemeļaustrumu piekājē, Titāno augstienes nogāzēs, platība - 61 kvadrātkilometrs, 30324 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvi teritoriālais iedalījums - 9 pilis; vienīgā saglabājusies Itālijas viduslaiku pilsētvalsts.
Sanmarīna Sanmarīno, valsts Eiropā.
Santjago del Estero province Santjago del Estero, Argentīnas Republikas provinces pilnais nosaukums ("Provincia de Santiago del Estero").
sapatisti Sapatas Nacionālā atbrīvošanās armija (EZLN) - sadumpojušies indiāņi Meksikas dienvidu štatā Čjapasā; dumpis sākās 1994. g. janvārī, mērķis - indiāņu pilsoņu tiesības.
adresātu saraksta serveris sarakstserveris, kas nodrošina automātisku e-pasta, kurš adresēts kādam no šī saraksta adresātiem, pārsūtīšanu visiem šī adresātu saraksta dalībniekiem; _LISTSERV_.
karlīno Sardīnijas Kārļa Emanuela (1730-73) zelta nauda, apmēram 55 liru vērtībā.
padespaņs Sarīkojumu deja “pas d’Espagne”, kurā pievilciena soļi ir savienoti ar valša kustībām; šīs dejas mūzika.
Volčica Sarjankas labā krasta pieteka uz Ludzas un Krāslavas novada robežas, gandrīz 10 km ir šo novadu robedžupe, izteka Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu pierobežā, garums - 12 km; Volčīca; Volničas strauts; Sarija; Sarja.
sarkanais Sarkanais 2 G - pārtikas piedeva E128 (sintētiska viela, azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, kuņģa un zarnu trakta bojājumus, hronisku nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
eiglifa Sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Euglypha").
amēba Sarkodīnu klases kailamēbu kārtas ģinšu grupa ("Amoeba", "Entamoeba" un "Jodamoeba"), brīvi dzīvojoši vienšūņi ar mainīgu ķermeņa formu.
zarnu amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba coli"), kas dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā.
dizentērijas amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba histolytica"), kas mīt cilvēka zarnu sienās un pārtiek no eritrocītiem, leikocītiem un epitēlija.
grīņa sārtene sārteņu (ēriku) suga ("Erica tetralix"), mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājama; dārzos audzē vairākas šīs sugas šķirnes.
aprīļa sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma aprile").
vairoga sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma clypeatum").
krustsporu sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma conferendum").
violetā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma euchroum").
zaļbrūnā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma incanum").
pelēkbālganā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma lividoalbum").
Možē sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma mougeotii").
spožā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma nitidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
tēraudspožā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma nitidum").
iedzeltenā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma pleopodium").
smirdošā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma rhodopolium", syn. "Entoloma nidorosum").
brūnā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma rusticoides").
zīdainā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma sericeum").
milzu sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma sinuatum", syn. "Entoloma lividum").
viļņainā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma undatum").
pavasara sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma vernum").
milieši Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - sestie Īrijas iekarotāji, kas tika dēvēti par Mila dēliem, pēc viņu vadoņa Mila Espaina (no latīņu "Miles Hispaniae" - "Spānijas karavīrs").
nacionālais numerācijas plāns saskaņā ar Eiropas Kopienas nacionālo numerācijas resursu izmantošanas prasībām un starptautiskām rekomendācijām izstrādāts plāns.
Eiropas patenta pieteikums saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju Eiropas patentu iestādei ("European Patent Office", EPO) iesniegts pieteikums uz Eiropas patentu, kā arī saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju iesniegts starptautiskais pieteikums, kurā EPO minēta kā norādītā vai izraudzītā iestāde un kurā ir norādīta Latvijas Republika.
saskarne ST 506 saskarne, kas nosaka, kādā veidā cieto disku diskdzinis pieslēdzams pirmajiem firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajiem personālajiem datoriem; tā nenodrošina pietiekami lielu datu pārsūtīšanas ātrumu, un to aizvieto ar saskarnēm _EIDE_, _ESDI_ un _SCSI_.
Eslingenes latviešu kopiena sastāv no dažiem simtiem latviešu, kas gk. palika Eslingenē pēc nometņu laikiem.
Encelads Saturna pavadonis ("Enceladus"), vidējais attālums no planētas - 238100 km, izmēri - 499 km.
Eiraps Saturna pavadonis ("Erriapo"), vidējais attālums no planētas - 17343000 km, izmēri - 10 km.
Rijāda Saūda Arābijas galvaspilsēta (arābu val. "Ar Riyād"), Arābijas pussalas centrālajā daļā, 4,4 mlj iedzīvotāju; Errijāda.
Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
caurskreja Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
kārpuzāle Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
kārpzāles Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
kašķpuķe Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
pienaine Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
piene Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
pienene Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
pienines Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
plaušķenīce Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
porva Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
saulgrieze Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
vējapupa Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
vējpupa Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
vilkpiene Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
vilkpienenes Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
vilkupienenes Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
smailzvīņu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Echinoderma aspera", syn. "Lepiota acutesquamosa").
Sausā Sausā Daugava, Doles salas atdalīts Daugavas zars pie tās kreisā krasta, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgalā no Daugavas to atdala HES dambis.
Ainsleja sausgultne Austrālijā (_Einasleigh_), lietus periodā izveidojas Ņūkāslas grēdā un ietek Karpentārij līcī.
korine Sauszemes vai ūdens platība, kam ir Eiropas mēroga dabas aizsardzības nozīme neatkarīgi no pašreizējā aizsardzības statusa.
Mērsraga kanāls savieno Engures ezeru ar Rīgas jūras līci Mērsraga pagastā, garums — 4 km; Engures ezera kanāls.
līdakveidīgs Savienojumā "līdakveidīgās zivis": īsto kaulzivju virskārtas kārta ("Esociformes"), kurā ietilpst, piemēram, līdaka.
COMECON Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome (angļu "Council for Mutual Economic Aid"), SEPP - institūcija Austrumu bloka valstu ekonomiskās politikas koordinācijai; dib. 1949 (c. Maskavā), likvidēta 1991.
secotium Secotium agariocoides - stabiņpūpēžu sugas "Endoptychum agaricoides" nosaukuma sinonīms.
daudzveidīgā sēdgliemene sēdgliemeņu suga ("Dreissena polymorpha"), kas dažkārt veido apaugumus un rada aizsprostojumus hidrotehniskās būvēs un HES iekārtās.
Acantophanax sessiliflorus sēdziedu eleiterokoks (sinonīms "Eleutherococcus sessiliflorus"), šīs ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
lāčgrauds Segliņš ("Euonymus", senāk "Evonymus verrucosa").
sedlinaji Segliņš ("Euonymus").
sedlinajs Segliņš ("Euonymus").
sedlinājs Segliņš ("Euonymus").
sedliņkoks Segliņš ("Euonymus").
sedols Segliņš ("Euonymus").
seglenājs Segliņš ("Euonymus").
seglenieks Segliņš ("Euonymus").
seglinājs Segliņš ("Euonymus").
seglinieks Segliņš ("Euonymus").
židans Segliņš ("Euonymus").
žīdaus Segliņš ("Euonymus").
židaviņa Segliņš ("Euonymus").
židavkoks Segliņš ("Euonymus").
židavs Segliņš ("Euonymus").
žīdavs Segliņš ("Euonymus").
spārnotais segliņš segliņu suga ("Euonymus alatus").
Eiropas segliņš segliņu suga ("Euonymus europaeus").
Japānas segliņš segliņu suga ("Euonymus japonica").
Sahalīnas segliņš segliņu suga ("Euonymus sachalinensis").
kārpainais segliņš segliņu suga ("Euonymus verrucosus").
kausziede Segsēkļu nodalījuma kalikantu dzimtas ģints ("Calycanthus"), vidēji lieli, blīvi krūmi ar ļoti spīdīgām lapām, ko Eiropā mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; kalikants.
palankīns Segtas nestuves; Eiropā lietoja 17. un 18. gs., Austrumāzijā arī mūsdienās.
arugula Sējas pazvērīte ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs; iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; rukola.
eruka Sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
rukola Sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
efedra Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases efedru rinda ("Ephedrales").
magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu (ar frekvenci ν) absorbcija vielā, ko izraisa vielas atomu elektronu vai kodolu magnētisko momentu pārorientācija, ja tie iepriekš orientēti ārējā magnētiskajā laukā; magnētiskā rezonanse parādās, kad pārorientācijai nepieciešamā enerģija ΔE ir vienāda ar elektromagnētisko svārstību kvanta enerģiju ΔE=hν (h – Planka konstante).
Viesītes Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Ezerciems" bijušais nosaukums.
Altene Sēļu pilskalns, appludināts būvējot Pļaviņu HES, atradās tagadējā Aizkraukles novada Seces pagastā, Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemesragā, apdzīvots no 6. vai 7. gs., 14. gs. uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils, kas pastāvējusi līdz 16. gs. sākumam.
kušītu valodas semītu-hamītu valodu saimes grupa, izplatības teritorija - Etiopija, Somālija, Sudāna, Kenija, Tanzānija, Džibuti; tipoloģiski daudzveidīgas, attīstīts konsonantisms (faringālās skaņas), attīstīta locīšanas sistēma.
Babilona Sena Divupes pilsēta Eifratas krastos, kuras drupas atrodas tagadējās Irākas teritorijā netālu no Hillas pilsētas; Bābele.
Ušura ezermītne sena dzīvesvieta šajā ezerā, t. s. Līņsaliņā, iepretī Ezerupītes ietekai, arheoloģiskos izrakumos konstatēta kvadrātiska (30 x 30 m) koka režģota pamatne, virs kuras veidota apbūve, ar krastu savienojis \~120 m garš dambis, atrastas senlietas, bijusi apdzīvota 1. gt. 2. pusē.
faliski Sena itāļu cilts, Tibras upes labā krastā seno Faleriju pilsētas novadā Etrūrijā.
boji Sena ķeltu tauta, kas ķeltu izcelšanas laikā apmetās Augšitālijā - Emilia apgabalā, ap vēlāko Boloņas pilsētu un kuru viena daļa nodibināja Bohēmijas valsti tagadējās Čehijas teritorijā.
dukāts Sena naudas vienība; sākotnēji sudraba (Itālijā, Sicīlijas hercogistē 1140. g.), vēlāk visplašāk izplatītā zelta monēta Eiropā; sākot ar 1523. g., kalta arī Latvijā.
Knosa Sena pilsēta Krētas salas ziemeļu daļā (Grieķija), viens no Egejas kultūras centriem, 22.-16. gs. p. m. ē. tā bija liela pilsēta, Krētas valsts galvaspilsēta; izpostīja zemestrīce (ap 1470. g. p. m. ē.) un ugunsgrēks (ap 1380. g. p. m. ē.).
Dēla Sena pilsēta tāda paša nosaukuma salā Egejas jūrā, liels sengrieķu tirdzniecības un reliģiskais centrs, nopostīta 85. g. p. m. ē.
ekosēze Sena skotu tautasdeja, XIX gs. 1. pusē balles deja un visā Eiropā populārs žanrs straujā tempā 2/4 taktsmērā (praktiski tas pats, kas kontrdeja, kadriļa).
Babilonija Sena valsts Mezopotāmijā ap Tigru un Eifratu.
Kubes kalns Senais kalns Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā.
Rīgas kalns Senais kalns Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā.
pektorāle Senajā Ēģiptē un dzelzs laikmeta Eiropā - no metāla darināta rota, kas sedza krūtis un plecus.
piastrs Senāk - dažādu Eiropas valstu, piem., Spānijas, monētu nosaukums.
paleolīts Senākais akmens laikmeta periods, kad pirmatnējais cilvēks darbarīkus izgatavoja no akmens; Eiropā un Vidējos austrumos beidzās ap 10. gt. p. m. ē.
hirakoteriji Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; eohipi.
eohipi Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; hirakoteriji.
ahaji Sengrieķu cilts, kas dzīvoja Tesālijā (Grieķijas ziemeļos), bet 2. gt. sāk. p. m. ē. apmetās arī Peloponēsāun vēlāk arī vairākās Egejas jūras salās; viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aijolieši, jonieši, dorieši).
Aishils Sengrieķu dramaturgs, traģēdijas žanra pamatlicējs ("Aeschylus"; ap 525. - ap 456. g. p. m. ē.); Eshils.
epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kas izceļ cilvēka saprātīgu tieksmi pēc laimes.
Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, briesmonis, kas dzīvoja Eleusīnas tuvumā.
Afrodīte Sengrieķu mitoloģijā - skaistuma un mīlestības dieviete, dzimusi no jūras putām, Erosa māte; atbilst Venerai romiešu mitoloģijā.
Oidips Sengrieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēls, kas, to nezinādams, nogalina savu tēvu un apprec savu māti; Edips.
Radamants Sengrieķu mitoloģijā - Zeva un Eiropas dēls, Mīnoja brālis; taisnīgākais no visiem ļaudīm, likumdevējs Krētas salā; pēc nāves, tāpat kā Mīnojs, kļuva par mirušo dvēseļu tiesnesi pazemes valstībā Aīdā.
mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve, viena no deviņām māsām (Eiterpe, Erato, Kalliope, Klīo, Melpomene, Polihimnija, Talija, Terpsihora, Urānija).
eleusinijas Sengrieķu svētki, kurus svinēja Eleusinas pilsētiņā 10 dienas no vietas, rudenī; svētku dalībniekus uzņēma it kā reliģiskā sabiedrībā, kur bija jāiepazīstas ar svētku ceremonijām, Eleusinas mistērijām.
Senā Grieķija sengrieķu valstu kopējs nosaukums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē; Hellāda.
Hellāda Sengrieķu valstu kopējs nosaukums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē; Senā Grieķija.
Šahars un Šalims seni rietumsemītu dievi, atjauninātā Ela un Anates un Jaunavas bērni, kam piemīt nepiesātināma rijība, bet pēc septiņu gadu izsūtījuma tuksnesī viņi kļūst par labestīgiem dieviem, kam pa spēkam pat sašķelt jūru.
upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi (sanskritā), kas saistīti ar vēdām un skaidro to dziļāko jēgu; saglabājušies 108 upanišadu teksti, kas radušies no 6. gs. p. m. ē. līdz 15. gs. m. ē.; upanišadas ietekmējušas indiešu filozofisko domu, kā arī Eiropas filozofus, sākot ar A. Šopenhaueru.
bombarda Senlaiku lielgabals, kas šāva ar akmens un metāla lodēm; viens no pirmajiem lielgabaliem Eiropā (14.-16. gs.).
Nībelungi Seno ģermāņu eposā - dārgumu īpašnieki, par kuriem cīnījās Zigfrīds (Sigurds); šī cīņa attēlota Vecākajā Edā, Nībelungu dziesmā u. c.
cheruski Seno ģermāņu tauta starp Elbas un Veseras upēm uz ziemeļiem no Harzkalniem.
Albalonga Seno latīņu galvenā pilsēta Itālijā ("Alba Longa"), dibinājis viens no Eneja dēliem, ap 600. g. p. m. ē. to izpostījuši romieši.
grācija Seno romiešu mitoloģijā - jebkura no trijām skaistuma dievietēm (Aglaja, Eifrosīna un Talija), Veneras pavadonēm.
pils-sēta Senpilsēta - amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils; sāka veidoties Eiropā 10. gs., pamazām pils-sētas pārrauga viduslaiku pilsētās.
Aigīna Senpilsēta Aigīnas salā Egejas jūrā (tagad Ejinas sala Grieķijā), apmetne no IV gt. beigām līdz III gt. p. m. ē., uzplaukums XVIII-XVI gs. p. m. ē.
Dvina Senpilsēta Armēnijā, 35 km uz dienvidiem no Erevānas, no IV gs. Armēnijas valdnieku rezidence, 1236. g. nopostīja mongoļi; Vostandvina.
Teišebaini Senpilsēta Armēnijā, Erevānas tuvumā, Urartu cietoksnis, pilsēta VII gs. - VI gs. sāk. p. m. ē., \~585 g. p. m. ē. vietējās un skitu ciltis to sagrāva.
Sūzas Senpilsēta Irānas rietumos, tagadējās Šūšas vietā (Hūzestānā), apdzīvota no IV gt. sāk. p. m. ē., senās Elamas galvaspilsēta un kultūras centrs, vēlāk - Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad 4 drupu pakalni.
Ura Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irakā), Eifratas labajā krastā, radusies IV gs. p. m. ē., šumeru reliģiskais centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz daiļamatniecības un juvelieru izstrādājumu.
Karakoruma Senpilsēta Mongolijas vidienē, Orhonas augšteces labajā krastā, dibināta 1230. g., izrakumos 1948.-1949. g. atklātas Ugedeja pils drupas, zem tām budistu svētnīcas drupas (XII-XIII gs. sāk.), dienvidu daļā lamaistu Erdenidzu klostera drupas (1585. g.).
tefs sens graudzāļu dzimtas kultūraugs, ātraudzīgs, sausumizturīgs, mazprasīgs; graudi sīki; kultivē kā labību Indijā, Etiopijā, Somālijā, Kenijā, Dienvidāfrikā, ASV, Gviānā, Austrālijā; izmanto uzturā, kā arī lopbarībai; Abesīnijas tefs.
megarons Sens mājokļa tips, kas plaši lietots Egejas kultūrā (3.-2. gt. p. m. ē.): taisnstūra telpa ar pavardu centrā un ieejas portiku.
Jonija Sens nosaukums Mazāzijas rietumu piekrastes vidusdaļai un tuvumā esošajām salām (Kiklādu salas) ar Milētu un Efesu, kur dzīvoja jonieši.
Sepes ezers Sepenes ezers Embūtes pagastā.
Septoria trientalis septoriju suga, kas parazitē uz Eiropas septiņstarītes lapām.
Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju.
kvalificēts sertifikāts sertifikāts, kurš ietver Elektronisko dokumentu likumā noteikto informāciju un kuru izsniedzis uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs.
lēņa tiesības sevišķas tiesības lēņa kunga un viņa vīru attiecību kārtošanai, kas izcēlās franku laikos un R Eiropā bij spēkā apm. 1000 gadus.
Kūperskrīka Sezonāla upe (krīks) Austrālijas vidienē (angļu val. "Cooper's Creek"), garums - 1420 km, tikai uzplūdienos sasniedz Eira ezeru.
Gulbis SIA "E. Gulbja Laboratorija".
kambati Sidami tauta grupa Etiopijā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas.
imperiāls siera šķirne Francijā un citās Eiropas valstīs.
matainā sievmētra sievmētru suga ("Elsholtzia ciliata syn. Elsholtzia patrinii"), ne visai bieži sastopams lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
ezerkalnieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" iedzīvotāji.
Draudzība Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Egļupe" bijušais nosaukums.
eikazieši Siguldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Eikaži" iedzīvotāji.
Eglene Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums.
Eglēnu muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums.
eglainieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" iedzīvotāji.
eglēnieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglēni" iedzīvotāji.
sīkmeldri Sīkais pameldrs ("Eleocharis paroula").
tīruma sīkaudzīte sīkaudzīšu suga ("Centunculus minimus syn. Anagallis minima"), vienīgā, kas sastopama Eiropā, Latvijā aizsargājama.
ūdenspiparu sīkeglīte sīkeglīšu suga ("Elatine hydropiper"), Latvijā aizsargājama.
baltā sīkslieka sīkslieku suga ("Enchytraeus albidus"), ko audzē dīķos un akvārijos dzīvojošo zivju barībai.
ziemeļu sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Eptesicus nilssoni syn. Vespertilio nilssoni").
pundursikspārnis Sikspārņu dzimtas suga ("Pipistrellus pipistrellus syn. Vespertilio pipistrellus"), aizsargājams dzīvnieks, mazākais sikspārnis Eiropā, ķermeņa garums - 36-51 mm, masa - 3,5-9 g.
garausainais sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus auritus"), ķermeņa garums - 41-53 mm, ausu garums - 31-43 mm, ausis parasti noliektas atpakaļ (atgādina āža ragus), lidojumā tās ir iztaisnotas; brūnais garausainis; Eiropas garausainis.
platspārnu sikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Eptesicus serotinus syn. Vespertilio serotinus”), ziemo alās, pagrabos, pamestās akmeņlauztuvēs, aizsargājams; Latvijā sastopams reti.
cēbes Sīkziedu žibulītis ("Euphrasia micrantha").
tējpuķīte Sīkziedu žibulītis ("Euphrasia micrantha").
virses Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris").
virzenes Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris").
centralizētā siltumapgādes sistēma siltumapgādes sistēma, kas apgādā dzīvojamo vai rūpniecības ēku rajonu, ciematu vai pilsētu no kopējā siltuma avota (TEC, rajona katlumājas u. c.).
Bojoru Iereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants.
Mežiereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukuma variants.
Meža Iereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukuma variants.
loģiskais operators simbols, kas norāda izpildāmo loģisko operāciju. Galvenie loģisko operatoru apzīmējumi ir: UN, VAI, NE, UN-NE, VAI-NE.
Gausa mērvienību sistēma simetriskā CGS mērvienību sistēma, kurā elektrisko lielumu mērvienības atbilst CGSE elektrisko lielumu mērvienībām, bet magnētisko lielumu mērvienības - CGSM magnētisko lielumu mērvienībām.
adisonisms Simptomu komplekss, kas atgādina Edisona sindromu: ādas pigmentācija, adinamija bez virsnieru bojājuma, visbiežāk plaušu tuberkulozē.
polivinilpirolidons Sintētisks polimērs ar molekulmasu 30000-60000, farmācijā lieto par disperģējošu un suspendējošu reaģentu; pārtikas piedeva E1201, dzidrinātājs, stabilizētājs, lieto alus, vīna un etiķa ražošanā, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns; PVP.
saskarne Netbeui sistēmas _NetBios_ paplašinātā lietotāju saskarne (angļu "NetBios Enhanced User Interface").
etalonprogrammas "SPECmark" sistēmas veiktspējas novērtējuma etalonprogrammu komplekts (angļu "System Performance Evaluation Cooperative Mark").
glukonskābe Skābe, kas rodas glukozes u. c. cukuru oksidācijas rezultātā; pārtikas piedeva E574, pretsalipes viela, sekvestrants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
apollons Skaists dienas tauriņš, izplatīts kalnainos Eiropas un Āzijas novados.
Smolve Skalde, Elkšķenes pieteka.
voluspa Skandināviešu dzeja par pasaules radīšanu un izpostīšanu, Edas vecākā daļa.
Asks Skandināvu mitoloģijā - viens no pirmajiem diviem cilvēkiem (otrs - viņa sieva Embla), kurus radīja dievi Odins, Lokijs un Hēnirs izveidoja no jūras krastā atrastiem kokiem, atdzīvināja un deva tiem vārdus.
H skaņas "si" apzīmējums burtu notācijā (Eiropas pieraksts)
B skaņas “si bemol” apzīmējums nošu notācijā (Eiropas pierakstā)
burtu notācija skaņu apzīmējums ar burtiem: A (zilbju notācijā - la), B (si bemols), C (do), D (re), E (mi), F (fa), G (sol), H (si); apzīmējot skaņas paaugstinājumu par pustoni, attiecīgajam burtam pievieno galotni "-is", par toni - "-isis", apzīmējot pazeminājumu par pustoni, - "-es", par toni - "-eses".
daglītis Skarblapju dzimtas augu ģints ("Echium") ar asām lapām un ziliem vai sārtiem ziediem \~30 sugas, Latvijā 1 suga.
eiroskepticisms Skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību, tajā notiekošajiem procesiem, nākotnes perspektīvām un Latvijas (vai kādas citas valsts) dalību un progresīvu attīstību šajā organizācijā.
Erysimum canescens skrajās pērkonenes "Erysimum diffusum" nosaukuma sinonīms.
krastskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Elaphrus"), Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 6-10 mm garš, bronzas krāsā, ar zaļganu spīdumu, stridulācijas laukumi segspārnu galos, sastopami ūdeņu krastos, kur aktīvi medī citus kukaiņus.
J'accuse Slavens E. Zolā raksts avīzē 1898. g. 13. janvārī (fr. "Es apsūdzu"), kas ievadīja kampaņu Alfreda Dreifusa attaisnošanai.
dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos (bulgāri, serbi, horvāti un slovēņi).
ilumināti Slepenu reliģiski politisku biedrību locekļi Eiropā, galvenokārt Bavārijā 18. gs. otrajā pusē; cīnījās pret jezuītu ietekmi.
mēslu slieka slieku suga ("Eisenia foetida"), kas uzturas mēslu un komposta kaudzēs.
sārtā slieka slieku suga ("Eisenia rosea").
četršķautņu slieka slieku suga ("Eiseniella tetraedra").
reiteri Smagā algotņu kavalērija vairākās Eiropas valstīs 16.-17. gs.
Dzosotinelisuns Smilšu tuksnesis Džungārijas līdzenumā ("Dzosotin Elisun"), Ķīnā, platība \~45000 kvadrātkilometru, barhāni (augstums līdz 30 m, ziemeļos - vietām 80-100 m), takiri, smilšu un oļu sanesumi.
Lielais Rietumu ergs smilšu tuksnesis Sahāras ziemeļrietumos (angļu val. "Great Western Erg"), Alžīrijā, platība - \~80000 kvadrātkilometru, līdz 300 m augstas kāpas.
Līneburgas tīrelis smiltāju pauguraine Vācijas ziemeļu daļā (“Lueneburger Heide”), uz dienvidiem no Hamburgas un Līneburgas, Elbas un Vēzeres baseina ūdensšķirtne.
eķitieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Eķites" iedzīvotāji.
eiklīdija Snīpainīte - krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium").
bernšteinisms Sociāldemokrātiskās kustības novirziens Vācijā 19. gs. 90. gados un 20. gs. sākumā (pamatlicējs – E. Bernšteins).
Ambargasta solončaks Argentīnā (_Ambargasta, Salar de_), Santjago de Estero provinces dienvidos, neliela daļa arī Kordovas provinces ziemeļos.
Somālilenda Somālilendas Republika - pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos, Somālijas pussalā, "de iure" Somālijas sastāvdaļa, platība - 137600 kvadrātkilometru, 3,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hargeisa, robežojas ar Somālijas pašpasudināto pavalsti Puntlendu, Etiopiju un Džibutiju, ziemeļos apskalo Adenas līcis.
Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts Sonora, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Sonora”).
civēka spalītis spalīšu suga ("Enterobius vermicularis syn. Oxyuris vermicularis").
bioelektromagnetologs Speciālists, kas pētī elektromagnētiskā lauka (EML) iedarbību uz dzīvo dabu.
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija specializēta ANO iestāde, kuras uzdevums ir attīstīt starptautisko sadarbību izglītības, zinātnes un kultūras jomā (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO).
Apvienoto Nāciju Bērnu fonds specializēta ANO organizācija ("United Nations Chldren's Fund, UNICEF"), kas rūpējas par bērnu tiesībām un labklājību.
kiloponds spēka kilograma nosaukums, ko lieto vairākās Eiropas valstīs (Vācijā, Austrijā, Zviedrijā).
kumačs Spilgti sarkana krāsviela, pārtikas piedeva E124, var veicināt astmu, siena drudzi, nātreni.
pūkaine spilve ("Eriophorum").
pūkainis spilve ("Eriophorum").
pūkaiši spilve ("Eriophorum").
bajārs Spilve ("Eriophorum").
cērpa Spilve ("Eriophorum").
ciesa Spilve ("Eriophorum").
maugaļne Spilve ("Eriophorum").
maugaļva Spilve ("Eriophorum").
maugauļa Spilve ("Eriophorum").
melgalves Spilve ("Eriophorum").
melgalvi Spilve ("Eriophorum").
melgalvis Spilve ("Eriophorum").
melngalviņi Spilve ("Eriophorum").
melngalvis Spilve ("Eriophorum").
melngalvji Spilve ("Eriophorum").
pīļsmilga Spilve ("Eriophorum").
pogalīši Spilve ("Eriophorum").
pūcīši Spilve ("Eriophorum").
pūga Spilve ("Eriophorum").
pūgala Spilve ("Eriophorum").
pūka Spilve ("Eriophorum").
pūkas Spilve ("Eriophorum").
pukins Spilve ("Eriophorum").
pūķis Spilve ("Eriophorum").
puks Spilve ("Eriophorum").
spilga Spilve ("Eriophorum").
spilgas Spilve ("Eriophorum").
spilves Spilve ("Eriophorum").
tillerijas Spilve ("Eriophorum").
vienstilbīte Spilve ("Eriophorum").
villnesis Spilve ("Eriophorum").
zaķļipiņas Spilve ("Eriophorum").
slaidā spilve spilvu suga ("Eriophorum gracile"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
platlapu spilve spilvu suga ("Eriophorum latifolium").
šaurlapu spilve spilvu suga ("Eriophorum polystachium syn. Eriophorum angustifolium").
makstainā spilve spilvu suga ("Eriophorum vaginatum").
eimērijas Sporaiņu tipa kokcīdiju klases dzimta ("Eimeriidae"), >800 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
paparžaugi Sporaugu grupa ("Pteridophyta"), kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa, Latvijā augošie ietilpst 3 nodalījumos - staipekņu ("Lycopodiophyta"), kosu ("Equisetophyta") un paparžu nodalījumā ("Polypodiophyta").
Unuks spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; arī Čūskas sirds jeb Unuk-El-Haia), ir 2,7. zvaigžņlieluma zvaigzne, kas atrodas 73 ly attālumā.
sarkansvītrotais sprakšķis sprakšķu dzimtas suga ("Ampedus sanguinolentus syn. Elater sanguinolentus").
drātstārps Sprakšķu kāpurs ("Elateridae").
cērmulis Sprakšķu kāpurs jeb drātstārps ("Elateridae").
puķu sprigane sprigaņu suga ("Impatiens glandulifera syn. Impatiens roylei"), kas plaši kultivēta Eiropā un it visur pārgājusi savvaļā, arī Latvijā.
meža sprigane sprigaņu suga ("Impatiens noli-tangere"), kas Eiropā un arī Latvijā ir autohtona.
salnsprīžotājs Sprīžotāju dzimtas divas ģintis ("Erannis" un "Agriopis"), tauriņi sastopami vēlu rudenī vai agri pavasarī, Latvijā konstatētas 4 sugas; par salnsprīžotājiem dēvē arī dažas citas sprīžotāju dzimtas sugas.
Staburadze Staburags - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kas appludināts uzbūvējot Pļaviņu HES.
dalītās rindas dubultkopne standartā _IEEE 802.6_ izmantotā pilsēttīklu izveides topoloģija, kas paredz informācijas pārraidi pa divām paralēlām kopnēm, kuras darbojas neatkarīgi viena no otras.
APEX Standarta ekonomiskās klases aviobiļešu iepriekšiegādes tarifs (angļu "Advance-Purchase Excursion tariff"); šā tarifa biļetēm ir dažādi ierobežojumi, piemēram, ierobežota garantētā rezervēšana pirms izlidošanas; fiksēts minimālais un maksimālais uzturēšanās laiks konkrētajā valstī; soda nauda par izmaiņu veikšanu; maksa par biļetes anulēšanu; nokavējot lidojumu, biļeti nav iespējams apmainīt.
standarti 802 standarti IEEE 802.
tehnoloģijas AT piesaistes paketes saskarne standarts, kas atvieglo lasāmatmiņas kompaktdiska diskdziņa pievienošanu rezursdatoram, izmantojot saskarni EIDE.
drošā elektroniskā transakcija standarts, kas nodrošina drošas kredītkaršu transakcijas internetā, un ko izmanto vairums galveno elektroniskās tirdzniecības dalībnieku; standarts SET.
standarti IEEE 802 standartu sērija, kas nosaka lokālo datoru tīklu dažādus parametrus, izstrādi koordinē ASV Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts.
IELTS Starptautiskā angļu valodas zināšanu novērtēšanas sistēma (angļu "International English Language Testing System").
TOEFL Starptautiska angļu valodas zināšanu pārbaudes sistēma sertifikāta iegūšanai (angļu "Test of English as a Foreign Language").
IAEA Starptautiskā atomenerģijas izmantošanas aģentūra (angļu "International Atomic Energy Agency"), viena no ANO organizācijām.
IEA Starptautiskā enerģētikas aģentūra (angļu "International Energy Agency").
SEA Starptautiskā Enerģijas aģentūra (ESAO).
UEA Starptautiskā esperanto asociācija (esperanto Universala Esperanto Asocio).
FIAP Starptautiskā fotomākslas federācija (franču "Federation Internationale de l'Art Photographique"), dib. 1950., sadarbojas ar UNESCO.
ICE Starptautiskā kultūras apmaiņas organizācija (angļu "International Cultural Exchange").
Apspiesto Eiropas Tautu asambleja starptautiska nāciju pašnoteikšanās tiesību aizstāvēšanas organizācija (angļu "Assembly of Captive European Nations" - ACEN), dibināta 1954. g.
PEN Starptautiskā Rakstnieku apvienība (angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists); penklubs.
penklubs Starptautiskā rakstnieku apvienība (PEN - no angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists), kas 1921. g. dibināta lai aizsargātu vārda brīvību.
Cimmervaldes konference starptautiska sociālistu konference, kas notika 1915. g. 5.-8. septembrī Cimmervaldē, Šveicē, piedalījās delagāti no 11 Eiropas valstīm, apsprieda jautājumu, kā cīnīties par mieru pasaules kara laikā.
IREX Starptautiskā speciālistu apmaiņas biedrība (angļu "International Research and Exchange Board").
MFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP augstākā radošā kvalifikācija - meistars, ko īpašos gadījumos piešķir fotomāksliniekiem, kuriem ir 2 iepriekšējie tituli - AFIAP un EFIAP.
kustīgu attēlu ekspertu grupa starptautiskās standartizēšanas organizācijas ekspertu grupa, kas izstrādājusi kustīgu attēlu saspiešanas paņēmienu kopumu, kas ieguvis standarta statusu _MPEG_.
Baltijas jautājums starptautisko attiecību problēma Eiropā no viduslaikiem līdz mūsu dienām, ko radīja dažādu spēku cīņa par kundzību Baltijas jūrā un par Baltijas teritoriju.
ātrvilciens EC starptautisks ātrvilciens "Euro City", kas kursē Vācijā un savieno to ar citām Eiropas valstīm.
Eirovīzija Starptautisks dziesmu konkurss, kurā piedalās dziedātāji un mūziķi no dažādām Eiropas valstīm.
NE Starptautisks saīsinājums - ziemeļaustrumi (angļu North-East).
Saxophonia starptautisks saksofonmūzikas festivāls, notiek kopš 1999. g. katru otro gadu Rīgā un citās Latvijas pilsētās, ir Eiropā plašākais festivāls, kas veltīts vienam pūšaminstrumentam un tā lietojumam dažādos instrumentālos sastāvos.
E Starptautisks signāls "Eko" - nozīmē "es mainu kursu pa labi".
apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa starptautisku organizāciju _ISO_, _IEC_ un _ITU-T_ apvienota ekspertu grupa, kuras uzdevums ir definēt attēlu bezzudumu kodēšanas standartu.
Arukilas svīta statigrāfiska vienība vidusdevona Eifela stāva nogulumu slāņkopā Latvijā (izņemot Kurzemes ziemeļu malu starp Kolku un Ventspili), biezums - 24-103 m.
parastā stāvvācelīte stāvvācelīšu suga ("Entosthodon fascicularis").
stērsta Stērste ("Emberizidae).
sterste Stērste ("Emberizidae).
stersts Stērste ("Emberizidae).
stērsts Stērste ("Emberizidae).
niedru stērste stērstu dzimtas suga ("Emberiza schoeniclus"), kas bieži ligzdo Latvijā.
birztalas stērste stērstu suga ("Emberiza aureola"), Latvijā retumis ieceļo.
brūnkakla stērste stērstu suga ("Emberiza brunniceps").
akmeņu stērste stērstu suga ("Emberiza buchanani").
sarkanknābja stērste stērstu suga ("Emberiza caesia").
lielā stērste stērstu suga ("Emberiza calandra"), kas reizēm ligzdo Latvijā, aizsargājama.
dzeltenuzacu stērste stērstu suga ("Emberiza chrysophrys").
kalnu stērste stērstu suga ("Emberiza cia").
Mazāzijas stērste stērstu suga ("Emberiza cineracea").
klinšu stērste stērstu suga ("Emberiza cioides").
Dienvideiropas stērste stērstu suga ("Emberiza circlus").
dzeltenkakla stērste stērstu suga ("Emberiza elegans").
apkakles stērste stērstu suga ("Emberiza fucata").
nogāžu stērste stērstu suga ("Emberiza godlewskii").
dārza stērste stērstu suga ("Emberiza hortulana"), reizēm ligzdo Latvijā, aizsargājama.
rudkakla stērste stērstu suga ("Emberiza yessoensis").
Mandžurijas stērste stērstu suga ("Emberiza jankowskii").
baltpaura stērste stērstu suga ("Emberiza leucocephala").
melngalvas stērste stērstu suga ("Emberiza melanocephala"), Latvijā retumis ieceļo.
ziemeļu stērste stērstu suga ("Emberiza pallasi").
mazā stērste stērstu suga ("Emberiza pusilla"), Latvijā paretam ieceļo.
meža stērste stērstu suga ("Emberiza rustica"), Latvijā sastopama reti, bet vismaz vienreiz arī ligzdojusi.
rūsganā stērste stērstu suga ("Emberiza rutila").
pelēkgalvas stērste stērstu suga ("Emberiza spodocephala").
kastaņbrūnā stērste stērstu suga ("Emberiza stewarti").
melnrīkles stērste stērstu suga ("Emberiza tristrami").
pelēkā stērste stērstu suga ("Emberiza variabilis").
sļivovica Stiprs brendija tipa alkoholisks dzēriens, ko gatavo no plūmēm; tradicionāls Viduseiropā un Dienvidaustrumu Eiropas valstīs, galvenokārt slāvu zemēs.
pērnavas svīta stratigrāfiska vienība vidusdevona Eifela stāva pamatnē, konstatēta urbumos visā Latvijas teritorijā \~450-730 m dziļumā, biezums — \~8-53 m.
baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā.
sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam.
ehinopsīns Strihnīna grupas alkaloīds, iegūts no auga "Echinops ritro" augļiem.
dzeltenmelnais strupknābis strupknābju dzimtas suga ("Eurylaimus ochromalus").
šmollis Studentu uzsauciens brālības sadzerot (šķietami no latīņu "sīs mihi mollis"- Esi man labvēlīgs!).
Sudāna Sudānas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (arābu val. "As Sūdān"), platība - 1886068 kvadrātkilometri, 32827000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hartūma, administratīvais iedalījums - 15 vilājas, robežojas ar Eritreju, Etiopiju, Dienvidsudānu, Centrālāfrikas Republiku, Čadu, Lībiju un Ēģipti, ziemeļrietumos apskalo Sarkanā jūra.
datnes vārda paplašinājums sufikss (parasti trīs burti), ko pievieno operētājsistēmu _DOS_ un _OS/2_ datņu nosaukumiem un kas norāda datnes tipu, piemēram, izpildāmajām datnēm sufikss var būt _EXE_, _COM_ vai _BAT_.
paplašinājums sufikss (parasti trīs burti), ko pievieno operētājsistēmu _DOS_ un _OS/2_ datņu nosaukumiem un kas norāda datnes tipu, piemēram, izpildāmajām datnēm sufikss var būt _EXE_, _COM_ vai _BAT_.
Sunekļu ezers Sūnekļa ezers Eglaines pagastā.
baltā sūnvālīte sūnvālīšu sēņu ģints suga ("Eocronartium muscicola").
Agropyron caninum suņu ciņuvārpatas "Elymus caninus" nosaukuma sinonīms.
braks Suņu šķirne, tiek uzskatīta par vecāko Eiropas dzinējsuņu šķirni, sauc arī par pointeru.
Ezeres dzirnavezers Sustes dzirnavezers Ezeres pagastā.
Dzirnavu ezers Sustes dzirnavezers Ezeres pagastā.
dārza susuris susuru dzimtas suga ("Eliomys quercinus"), Latvijā aizsargājama.
dižsusuris Susuru dzimtas suga ("Glis glis"), vāverei līdzīgs dzīvnieks Eiropā un Rietumāzijā, ķermeņa garums \~16 cm, aste \~13 cm., nakts dzīvnieks, ziemas guļā \~7 mēnešus, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams.
Benedikts Sv. Benedikts – mūks un reformators (Benedict of Nursia; ap 480.–550. g.), kas sarakstīja mūku dzīves likumus, kuriem turpmāk sekoja visi Rietumu baznīcas mūki un mūķenes; nodibināja pirmo Romas katoļu baznīcas ordeni, Eiropas svētais aizbildnis.
šellaka Sveķi, ko izdala daži tropu augi vai kukaiņi; viela, materiāls, kas satur šādus sveķus; pārtikas piedeva E904, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt ādas kairinājumu un alerģisku kontakta dermatītu.
purims Svētki februāri un martā par piemiņu jūdu izglābšanai no izkaušanas persiešu valdnieka Kserksa (Artakserksa) sievai Esterci, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību.
paniņas Sviesta ražošanas blakusprodukts, kas satur 0,4-0,7% tauku, olbaltumu kompleksu, A, D, E, F, B~1~, B~12~, PP vitamīnus, arī neaizstājamās aminoskābes.
Sveiļu ezers Sviļu ezers Eglaines pagastā.
Sviles ezers Sviļu ezers Eglaines pagastā.
Kalāči Šajās mājās izveidotais dzejnieka Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs, dibināts 1958. g., bija dzejnieka dzīvesvieta 1872.-1892. g.
zeltainais šakālis šakāļu suga ("Canis aureus"), izplatīts Eiropas dienvidos, Āfrikas ziemeļos un austrumos, Āzijas dienvidaustrumos, ap 2010.g. daži īpatņi konstatēti Ukrainā un Polijā, bet 2013. g. viens īpatnis nomedīts Igaunijā.
Šārdža Šārdžas Emirāts, viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem.
zaķa pauti šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium").
spilga Šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium").
spilgas Šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium").
Eriophorum angustifolium šaurlapu spilves "Eriophorum polystachyon" nosaukuma sinonīms.
Magelāna šaurums šaurums starp Dienvidameriku un Ugunszemes arhipelāgu (sp. val. "Estrecho de Magallanes"), savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums - 575 km, mazākais platums - 2,2 km, mazākais dziļums kuģuceļā - 19,8 m.
kosa Šī nodalījuma klase ("Equisetopsida").
zaļaļģes Šī nodalījuma klase ("Euchlorophyceae"), 6 rindas, Latvijā konstatētas 5 rindas.
lentpūcīte Šīs apakšdzimtas suga ("Ephesia fulminea"), spārnu plētums - 52-68 mm, pakaļspārni ar divām brūnām joslām.
īsvācelīte Šīs dzimtas ģints ("Brachythecium"), velēnas blīvas, bieži pieplakušas pie substrāta, spīdīgas, gk. mežos, \~300 sugu, Eiropā 24 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
eimērijas Šīs dzimtas ģints ("Eimeria"), vienšūnas parazīti, zīdītāju, putnu, zivju zarnu, retāk nieru un aknu epitēlija šūnās, ierosina kokcidiozi.
eleagns Šīs dzimtas ģints ("Elaeagnus").
sīkeglīte Šīs dzimtas ģints ("Elatine"), sīki ūdensaugi ar vairākām ekoloģiskām formām, zemūdens formām ziedi neuzkrītoši, bieži kleistogāmi (apputeksnējas neizplaukuši), 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
stērste Šīs dzimtas ģints ("Emberiza"), 38 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas (4 sugas ligzdo).
vistene Šīs dzimtas ģints ("Empetrum"), mūžzaļš puskrūms ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
cepurene Šīs dzimtas ģints ("Encalypta"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
endogonas Šīs dzimtas ģints ("Endogone"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
stabiņpūpēdis Šīs dzimtas ģints ("Endoptychum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
anšovs Šīs dzimtas ģints ("Engraulis"), sīkas zivtiņas, kas pēc skaita un biomasas ir viena no lielākajām zivju ģintīm, izplatīta mēreni siltās jūrās, ir nozīmīga jūras barošanās ķēžu sastāvdaļa.
sārtlapīte Šīs dzimtas ģints ("Entoloma"), Latvijā konstatētas 20 sugas, lielākā daļa uzturā nav lietojamas un ir indīgas.
kukaiņpelējums Šīs dzimtas ģints ("Entomophthora"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
efedra šīs dzimtas ģints ("Ephedra"), mūžzalš krūms vai puskrūms, ārstniecisks augs; dažas sugas satur alkaloīdu efedrīnu, ko lieto medicīnā.
īslaicīte Šīs dzimtas ģints ("Ephemerum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
kosa Šīs dzimtas ģints ("Equisetum"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem, \~30 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu un 3 reti sastopamas hibrīdiskas sugas.
zirgs Šīs dzimtas ģints ("Equus"), 7-8 sugas.
ērika Šīs dzimtas ģints ("Erica"), saukta arī par sārteni, dāzos audzē apmēram 10 sugu šķirnes.
eiglēna Šīs dzimtas ģints ("Euglena"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes ar zaļiem hromatoforiem, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 40 sugu, kas sastopamas gk. nelielos, bieži vien piesārņotos ūdeņos, kā arī uz mitras augsnes.
eiforbija Šīs dzimtas ģints ("Euphorbia") jeb dievkrēsliņš, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, vairākas audzē kā telpaugus.
dievkrēsliņš Šīs dzimtas ģints ("Euphorbia"), lakstaugi, krūmi un koki ar indīgu piensulu, >680 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi; eiforbijas.
ērkšķogas Šīs dzimtas ģints ("Grossularia"), vasarzaļi krūmi ar ērkšķiem, 50 sugas (gk. Ziemeļamerikā, 1 suga Eiropā, 3 sugas Austrumāzijā); Latvijā dārzos kā ogu krūmus audzē nokarenās jeb Eiropas ērkšķogas šķirnes un to krustojumus ar šķirnēm, kas izaudzētas no Amerikas ērkšķogas un Misūri ērkšķogas.
rezēda Šīs dzimtas ģints ("Reseda"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi (Eiropā tikai lakstaugi), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
kanibālzirneklis Šīs dzimtas suga "Ero furcata", neliels zirneklis (ķermeņa garums - līdz 3 mm), parasti sastopams uz koku un krūmu stumbriem un zariem, pārtiek no citu sugu zirnekļiem.
garastīte šīs dzimtas suga ("Aegithalas caudatus"), viens no mazākajiem Latvijas putniem (ķerm. gar. \~14 cm, masa 8—9 g) ar ļoti garu asti (~9,5 cm), mugurpuse tumša, vēderpuse iesārti balta, aste melna ar baltiem plankumiem sānos, galva pilnīgi balta, acis, knābis un kājas melni; Eirāzijas garastīte; parastā garastīte.
zutis Šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis.
līdaka Šīs dzimtas suga ("Esox lucius"), plēsīga zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
plūkšņzivs Šīs dzimtas suga ("Liparis liparis"), kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu dalā gar Eiropas krastiem; Eiropas plūkšņzivs.
kurmis Šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis.
eikomija Šīs dzimtas vienīgā ģints ("Eucommia"), 1 suga.
kauri Šīs ģints gliemežvāki, rotas lieta un maiņas līdzeklis Āzijā, Āfrikā, Eiropā (pirms vairākiem tūkstošiem g. p. m. ē. - 20. gs.); Latvijā (7.-18. gs.) arheoloģiskajos pieminekļos to atrasts vairāk nekā 10 tūkstoši.
vārna Šīs ģints suga ("Corvus corone"), liels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām; Eirāzijas vārna.
šāvējgurķis Šīs ģints suga ("Ecballium elaterium"), augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
efa Šīs ģints suga ("Echis carinatus"), līdz 75 cm gara čūska brūnganpelēkā vai smilšu krāsā, indīga, dzīvdzemdētāja, dzīvo smilšainās vietās Āfrikā, Āzijā.
ūdenshiacinte Šīs ģints suga ("Eichhornia crassipes").
stabiņpūpēdis Šīs ģints suga ("Endoptychum agaricoides syn. Secotium agaricoides"), kuras augļķermeņi pēc nogatavošanās ir līdzīgi tintenēm.
košsarkanā māņčakstīte šīs ģints suga ("Epthianura tricolor").
zilā lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus cyane").
austrumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus luscinia syn. Luscinia luscinia"), neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kas Latvijā sastopams samērā bieži.
rietumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus megarhynchos").
rudastes lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus sibilans").
krūmāju puslakstīgala šīs ģints suga ("Erythropygia galactotes").
Saturnia pyri šīs ģints suga, kas ir lielākais Eiropas tauriņš, ar spārnu plētumu 12-15 cm.
kosa Šīs klases rinda ("Equisetales").
dipsaks Šīs rindas dzimta ("Dipsacaceae"), divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, stumbrs dzeloņains, līdz 2 m augsts, Eiropā (gk. Vidusjūras apg.), Āzijā, Āfrikā, \~20 sugu.
ebeni Šīs rindas dzimta ("Ebenaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi, lielāko tiesu divmāju koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. Dienvidāzijā, daudzām sugām krāsaina koksne, 7 ģintis, \~500 sugu.
endogonas Šīs rindas dzimta ("Endogonaceae"), saprofīti, kas ar dažādiem augiem, gk. graudzālēm veido endotrofisko mikorizu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
kukaiņpelējums Šīs rindas dzimta ("Entomophthoraceae"), sēņu micēlijs sairst t. s. hifu ķermeņos, kas vairojas daloties, kukaiņu, nematožu, vienšūņu, retāk sēņu, paparžu protalliju un aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 8 sugas.
efedra šīs rindas dzimta ("Ephedraceae"), mūžzaļš krūms vai puskrūms, 1 ģints.
kosa Šīs rindas dzimta ("Equisetaceae"), daudzgadīgi vienādsporu (izospori), retāk dažādsporu (heterospori) lakstaugi, kam raksturīgs stublāja dalījums posmos un mezglos, mūsdienās sastopama tikai 1 ģints.
ērika Šīs rindas dzimta ("Ericaceae"), mūžzaļi krūmi, puskrūmi, retāk koki, ziedi kārtni, spilgtās krāsās, ar koplapainu, retāk šķirtlapainu vainagu, 80 ģintu, >2500 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 11 sugu; viršu dzimta.
eiforbija Šīs rindas dzimta ("Euforbiaceae") jeb dievkrēsliņaugs, 300 ģinšu, \~8000 sugu; Latvijā 2 ģintis, 9 sugas.
eirocija Šīs rindas dzimta ("Eurtiaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis.
eksobazīdija šīs rindas dzimta ("Exobasidiaceae"), sēnēm nav augļķermeņa, bazīdijas ar bazīdijsporām veidojas tieši uz micēlija, obligāti ziedaugu parazīti, Latvijā parazitē uz ēriku dzimtas augiem un veido sarkanīgus uzblīdumus.
segliņš Šīs rindas kokžņaudzēju dzimtas ģints ("Euonymus", "Evonymus"), puskrūms vai krūms ar vasarzaļām vai ziemzaļām, parasti pretējām, lapām un sīkiem, četrdaļīgiem vai piecdaļīgiem ziediem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~200 taksonu (sugas, dekoratīvās formas).
Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām.
Agropyron fibrosnum šķiedrainās ciņuvārpatas "Elymus fibrosus" nosaukuma sinonīms.
Aleča šļūdonis šļūdonis Bernes Alpos ("Aletschgletscher"), Šveicē, garums - 24 km (garākais šļūdonis Eiropā), platība - \~87 km^2^, \~800 m biezs ledus.
Espiritu Santu štats Brazīlijas austrumos ("Espirito Santo"), Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs — Vitorija, platība — 46078 kvadrātkilometri, 3487200 iedzīvotāju (2009. g.).
Eboņi Štats Nigērijā ("Ebonyi"), administratīvais centrs - Abakaliki, platība - 5530 kvadrātkilometru, 2173500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
Edo Štats Nigērijā ("Edo"), administratīvais centrs - Benina, platība - 17802 kvadrātkilometri, 32183000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
Ekiti Štats Nigērijā ("Ekiti"), administratīvais centrs - Ado Ekiti, platība - 6353 kvadrātkilometri, 2384200 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā.
Enugu Štats Nigērijā ("Enugu"), administratīvais centrs - Enugu, platība - 7161 kvadrātkilometrs, 3257300 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
Nueva Esparta štats Venecuēlas ziemeļos (“Nueva Esparta”), aizņem 3 salas Karību jūrā, administratīvais centrs — Laasunjona, platība — 1150 kvadrātkilometru, 456500 iedzīvotāju (2010. g.).
Miranda Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Miranda" / Mirandas Bolivāra Valsts - "Estado Bolivariano de Miranda"), administratīvais centrs - Lostekesa, platība - 7950 kvadrātkilometru, 2988000 iedzīvotāju (2010. g.).
Acalluhi Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki dēls, cilvēku aizstāvis.
Nanše Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki meita, Lagašas pilsētas dieviete, pareģojumu dieviete un sapņu tulkotāja.
Ninlila Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enlila sieva, padomdevēja un palīdze, mēness dieva Nannas māte, arī žēlastības dieviete, kas remdēja dieva Enlila dusmas.
Ninazu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, dievietes Ereškigalas dēls.
Lahamas Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdenī mītoši dēmoni, puscilvēki, puszvēri, kurus radījis dievs Enki vairāk nekā 50 dažādos veidos.
Ninhirsu Šumeru mitoloģijā - dievs, kura kults atradās senajā Lahašas pilsētā, Enlila dēls.
Ki Šumeru mitoloģijā - zemes dieviete, pirmatnējās jūras Nammu meita un augstākā dieva Ana (akadiešu Anu) sieva, kurus savienībā piedzima Enlils (akadiešu Eija) un Enki, kā arī citi šumeru panteona augstākie dievi.
Asalluhi Šumeru mitoloģijā dziedniecības dievs, aizstāvis pret apvārdošanu un burvestībām, zemes dieva Enki dēls, kam tēvs nodeva visu savu gudrību.
Lahmu Šumeru un akadiešu mitoloģijā - ūdens, īpaši jūras, dēmoni, kurus dievs Enki radīja pazemes jūrā Abzu.
Humbaba Šumeru un akādiešu mitoloģiskajā tradīcijā - briesmonis, kam dievs Enlils bija uzticējis sargāt Libānas ciedru mežu.
Uraša Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - debesu dieva Anu sieva, zemes dieviete, kas kopā ar dievu Anu radījusi Enlilu un Inannu.
Damgalnūna Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki sieva, arī dieva Marduka māte, identiska ar dievieti Ninhursagu.
Aruru Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - pirmmāte, kas no māliem izveidoja varoni Enkidu, cilvēku radītāja un viņu likteņa lēmēja.
Ninmaha Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs - varonis, Enlila dēls, augu valsts, auglības un kara dievs.
Namtars Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - likteņa personifikācija, draudīgās pazemes valstības dievietes Ereškigalas vēstnesis un padomdevējs.
Labu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - milzīga lauva, kas nolaidās no debesīm, kur to bija uzzīmējis dievs Enlils.
Kululu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes pasaules okeāna dieva Enki pavadonis, pa pusei cilvēks, pa pusei zivs.
Nergals Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības valdnieks, dievietes Ereškigalas vīrs, viņš ir arī kvēlojošās saules personifikācija.
martu šumeru-akadiešu mitoloģijā - etnonīms, kas varoņeposā "Lugalbanda un Enmerkars" apzīmē semītu klejotāju ciltis - amoriešus.
Huvava Šumeru, hurriešu un hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - nezvērs ar daudzām galvām un rokām, kuram dievs Enlils licis sargāt svēto ciedru mežu, bet Gilgamešs viņu pieveica.
Ementāles siers Šveices cietā siera šķirne, ko ražo no govs piena, tam raksturīgi lieli caurumi; nosaukums cēlies no Emmes upes ielejas nosaukuma, kur šis siers tiek ražots.
EBS Šveices elektroniskā birža ("Swiss Electronic Bourse").
Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju.
Rietumi Tā apzīmē Eiropu un tās valstu kultūru, kas izplatījusies Eiropā un Amerikā.
haskala Tā saucamā ebreju apgaismība, humānistiska ebreju kustība Eiropā 18. gs. kas uzskatīja, ka Baznīca jāatdala no valsts, lai reliģiskās institūcijas nevarētu cilvēkus piespiest vai pakļaut, bet tikai pārliecināt.
dekadence Tāda literatūras un mākslas strāva, kas atsakās no reālisma, sociālajām un nacionālajām idejām, pievēršas subjektīvajam, anormālajam, amorālajam, misticiskajam; tradicionāli par dekadenci sauc 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma norises Eiropas literatūrā un mākslā.
cirkumpolārs Tāds, kas izplatīts apvidos visapkārt polam (piem., visā Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundras zonā).
hērostratisks Tāds, kas pazīstams savas godkāres dēļ; nosaukums cēlies no Hērostrata, kurš, gribēdams kļūt slavens, 356 pr. Kr. nodedzināja Artemīdas templi Efesā.
Saukas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir ievērojami mazāka nekā 1935. g., bijušās teritorijas būtiska daļa pievienota tagadējam Viesītes pagastam, mazākas daļas Elkšņu, Rites, Neretas un Zalves pagastu.
karpetāņi Tagadējās Kastīlijas un Estremaduras senie iedzīvotāji ar galvaspilsētu Toledo; 220. g. p. m. ē. tos uzvarēja Hannibals.
Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
ezergaļnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezergaiļi" iedzīvotāji.
ezermuižnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji.
ezernieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" iedzīvotāji.
ezerkalnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalne" iedzīvotāji.
Dekšņciems Talsu novada Virbu pagastā pagasta apdzīvotās vietas "Ezerciems" bijušais nosaukums.
tarpana stepju pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini gmelini"), kas bijusi sastopama Eiropas stepju zonā un Rietumkazahstānā, savvaļā pēdējais īpatnis nogalināts 1879. g. Ukrainā, bet nebrīvē pēdējais īpatnis nodzīvoja līdz 1918. g.
tarpana mežu pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini silvaticus"), kas bijusi sastopama Centrāleiropā, Polijā un Baltijā, pēdējais īpatnis nogalināts 1814. g Prūsijā.
Morinella tārtiņš tārtiņu dzimtas suga ("Eudromias morinellas").
Tatarstāna Tatarstānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Kazaņa, platība - 67800 kvadrātkilometru, 3769000 iedzīvotāju (2009.).
lecitīni Taukiem līdzīgas organiskas vielas dzīvnieku un augu šūnās, salikti lipīdi, bioloģisko membrānu struktūrelementi; pārtikas piedeva E322, stabilizētājs, emulgators, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, izmanto arī medicīnā un parfimērijas rūpniecībā.
Armēnijas Taurs Taura kalnu austrumu daļa Armēnijas kalnienes dienvidos, Turcijas dienvidaustrumos, garums - >600 km, augstākā virsotne - Nurhaka kalns - 3090 m vjl., austrumos to saposmo Tigras un Eifratas ielejas (dziļums - līdz 1500 m).
zāļkode Tauriņu kārtas dzimta ("Elachistidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-14 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu pušķīši, spārni ovāli lancetiski, >200 sugu, Latvijā konstatētas 52 sugas.
raibvērpējs Tauriņu kārtas dzimta ("Endromididae"), Eiropā un arī Latvijā - 1 suga.
čemurkode Tauriņu kārtas dzimta ("Epermeniidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-17 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, >70 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
senkode Tauriņu kārtas dzimta ("Eriocraniidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-16 mm), galva samērā liela, ar dzeltenīgu vai brūnpelēku apmatojumu, Eirāzijā \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
sviļņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Ethmiidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 13-34 mm), galva gluda, uz pakauša atstāvošu zvīņu pušķīši, >200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
gartaustkode Tauriņu kārtas dzimta ("Gelechiidae"), sīki, retāk nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-25 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, samērā labi attīstīts snuķis, Eirāzijā >1500 sugu, Latvijā konstatētas 164 sugas.
resngalvītis Tauriņu kārtas dzimta ("Hesperiidae"), nelieli tauriņi ar spārnu plētumu 20-35 mm, galva plata, acis tālu viena no otras, nelieli spārni, gk. tumšbrūni vai okerdzelteni, vienkrāsaini vai ar plankumiem, dzīvo gk. uz lakstaugiem; \~3000 sugu, Eiropā \~40 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
gliemežtauriņš Tauriņu kārtas dzimta ("Limacodidae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 14-30mm), \~400 sugu, Eiropā un Latvijā konstatētas 2 sugas; vairogvērpēju dzimta.
sīkraibenis Tauriņu kārtas dzimta ("Nemeobiidae syn. Riodinidae"), gk. tropos, Eiropā un Latvijā konstatēta 1 suga.
pundurkode Tauriņu kārtas dzimta ("Nepticulidae"), vismazākie tauriņi ar spārnu atplētumu 3-9 mm, kāpuri dzīvo uz kokiem, krūmiem, daži arī uz lakstaugiem; Eirāzijā \~300 sugu, Latvijā konstatētas 63 sugas.
pasvilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Phycitidae"), neliels vai vidēji liels tauriņš (spārnu plētums - 9-36 mm), Eirāzijā >500 sugu, Latvijā konstatētas 55 sugas.
aveņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Schreckensteinidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 10-13 mm), galva gluda, snuķis samērā labi attīstīts, kāpuri izgrauž mazus caurumus aveņu lapās, Eiropā, arī Latvijā 1 suga.
raibkājkode Tauriņu kārtas dzimta ("Stathmopodidae"), sīki tauriņi ar 7-15 mm spārnu plētumu, ļoti šauri spārni ar garām bārkstīm, \~300 sugu (gk. tropos), Eiropā 1 suga, kas Latvijā sastopama samērā bieži, kāpuri dzīvo alkšņu augļos.
sīkraibeņi Tauriņu kārtas dzimta, bagātīgi pārstāvēta tropos, neliela dzimta, Eiropā un arī Latvijā konstatēta 1 suga.
skabiozu pļavraibenis tauriņu kārtas pļavraibeņu suga ("Euphydryas aurinia"), Latvijā aizsargājama.
pļavraibenis Tauriņu kārtas raibeņu dzimtas 3 ģintis ("Euphydryas, Melitea, Mellicta"), tauriņu spārnu plētums - 25-50 mm, spārni parasti ar melnrūsganu tīklveida zīmējumu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
brūnulis Tauriņu kārtas samteņu dzimtas ģints ("Erebia"), spārni tumši kafijbrūni, ar acsveida plankumiem uz rūsganbrūna fona, Latvijā konstatētas 3 sugas.
ziedsprīžotājs Tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints ("Eupithecia"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 12-26 mm), priekšspārni pelēcīgi, dažreiz brūngani vai baltgani ar daudzām viļņotām šķērslīnijām, Latvijā konstatēts 50 sugu.
astainītis Tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas apakšdzimta ("Theclinae"), spārni tumši, vienkrāsaini vai ar gaišiem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, pakaļspārnu ārmalā dažus milimetrus garš astveida izcilnis, Eiropā 14 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
kamieļērkšķi Tauriņziežu dzimtas ģints, puskrūmi vai daudzgadīgi lakstaugi; gk. Eirāzijas un Ziemeļāfrikas tuksnešos un pustuksnešos, 7 sugas.
saho Tauta Eritrejā, Etiopijā, Džibutijā, Somālilendā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - islāms, daļa - kristīgie (monofizīti).
gallasi Tauta Etiopijā, Kenijā, Sudānā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - kristieši, musulmaņi.
hareri Tauta Etiopijā, pakāpeniski saplūst ar amhariem veidojot etiopiešu nāciju.
argobi Tauta Etiopijā, pakāpeniski saplūst ar amhariem, veidojot etiopiešu nāciju.
sidami Tauta grupa (kafiči, sidami, ometi, gimirri, mao, šinaši u. c.), dzīvo Etiopijas dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
fangi Tauta Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, kopā ar buliem, etoniem, jaundiem un mveliem veido tāda paša nosaukuma tautu grupu.
ibibiji Tauta Nigērijā, nedaudz dzīvo Kamerūnā un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
nueri Tauta Nīlas tautu grupā, dzīvo Dienvidsudānā un kaimiņrajonos Etiopijā, valoda pieder pie nilotu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušās patriarhāli feodālās attiecības, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
buli Tauta no fangu tautu grupas, dzīvo Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
etoni Tauta no fangu tautu grupas, dzīvo Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
jaundi Tauta no fangu tautu grupas, dzīvo Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
mveli Tauta no fangu tautu grupas, dzīvo Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
anuaki Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
bori Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
buruni Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
lvo Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
mabani Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
šilluki Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
turi Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
bubi Tauta, dzīvo Ekvatoriālajā Gvinejā, Bioko salā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, tuva dualu valodai, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi; jediji.
afāri Tauta, dzīvo Eritrejā un Etiopijā (Afāras ieplakā) un Džibutijas ziemeļdaļā, \~400000 cilvēku, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, gk. nomadi un pusnomadi, reliģija - islams (sunnisms); danakili; adali.
murli Tauta, dzīvo Etiopijā, Sudānā un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
kunami Tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumos, valoda pieder pie Austrumsudānas tautu valodām, vienano senākajām Etiopijas tautām, reliģija - islams (sunnisms), daļa - kristīgie, saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults u. c.).
amhari Tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļu un centrālajā daļā, runā amharu valodā; amari.
tigriņi Tauta, dzīvo gk. Eritrejā, \~50% šīs valsts iedzīvotāju, daļa dzīvo arī Etiopijā, gk. Tigrajas kililā.
berti Tauta, dzīvo Sudānas austrumos un kaimiņrajonos Etiopijā, valoda pieder pie Austrumsudānas valodām, iedalās ciltīs – šogali, agari, daši, silloki (fesaki) u. c., reliģija – islāms (sunnisms).
bedži Tauta, dzīvo tuksnešainā teritorijā starp Sarkano jūru un Nīlu, Sudānas ziemeļaustrumos un kaimiņrajonos Etiopijā, Ēģiptē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi; bedauji; bedaviri.
TEA Tautas estrādes ansamblis (kopā ar nosaukumu, piem., TEA "Zvaigznīte").
knownothings Tautas nosaukums t. s. amerikāņu partijai, dibinātai ASV 1852. g., kas sākumā bija slepena savienība, kuras locekļiem uz jautājumiem par savienības mērķiem bija jāatbild "Es nezinu".
elzasieši Tautība Francijas ziemeļaustrumos, Elzasas novada pamatiedzīvotāji, runā vācu un franču valodās, ticīgie - gk. katoļi, daļa protestanti (kalvinisti).
nganasani tautība, dzīvo Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas apvidū, valoda pieder pie samodiešu grupas, vistālāk Eirāzijas ziemeļos dzīvojošā tauta
agavi Tautu grupa (bilini jeb bogosi, kamiri, kamti, kvari, kemanti, kaili, aviji), dzīvo gk. Etiopijas ziemeļrietumu daļā vairākos sīkos areālos (Tanas ezera ziemeļu krastā u. c.), >60000 cilvēku, valodas pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
ziemeļluo Tautu grupa Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos (šilluki, anuaki, buruni, mabani, lvo, turi, bori), valodas pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
romāņi Tautu grupa Eiropā (piemēram, franči, itālieši, moldāvi, portugāļi, provansieši, retoromāņi, rumāņi, spāņi).
ģermāņi tautu grupa Eiropas centrālajā, rietumu un ziemeļrietumu daļā (piemēram, vācieši, angļi, zviedri, dāņi, norvēģi, holandieši)
fangi Tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
skiapodi Teiksmaina tauta, kas pēc grieķu rakstnieku ziņām dzīvojusi Etiopijā vai Indijā, un raksturojusies ar ļoti platām kāju pēdām, tā, ka noguļoties tās varējuši izmantot par saulessargiem.
Afāras ieplaka tektoniska ieplaka Austrumāfrikā, Etiopijas ziemeļaustrumos un Džibutijā, ietver Asala ezeru (155 m zjl.).
Kumas-Maničas ieplaka tektonisks pazeminājums, kas atdala Austrumeiropas līdzenumu no Priekškaukāza, platums - 20-30 km (centrālajā daļā - 1-2 km), tā ir pieņemtā robeža starp Eiropu un Āziju.
ērlangs Telefona un telegrāfa slodzes intensitātes mērvienība; viens ērlangs (Erl) ir viena aizņemtībstunda vienas stundas laikā.
pavediens tematiski saistītu ziņojumu kopa, kas tiek nodota tīkla _USENET_ intereškopai un kam tās dalībnieki izseko atbilstoši tematikai, nevis ziņojumu pienākšanas secībai.
Apollona Epikūrija templis templis Grieķijā (_Temple o f Apollo Epicurius_), Peloponesas pussalas rietumu daļā.
NUTS Teritoriālo vienību statistiskā nomenklatūra ("Eurostat"; "nomenclature of territorial units for statistics").
tīkls BITNET teritoriāls datoru tīkls, kas apvieno vairākus tūkstošus universitāšu un pētniecības lieldatorus Ziemeļamerikā, Eiropā un Japānā.
Austrumāzija Teritorija Āzijā, ietver Eirāzijas kontinenta austrumu daļu, kā arī Kuriļu salas, Sahalīnu, Japānas salas, Taivānu, Hainaņu, teritorijas garums ziemeļu dienvidu virzienā - >8000 km.
Pavlovska Teritorija Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, tās dienvidu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, šeit esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
pirmatnējās kopienas iekārta terminu lietoja marksistiskajā vēstures zinātnē un ar to apzīmēja cilvēces vēstures periodu pirms šķiru sabiedrības izveidošanās (arheoloģiskajā periodizācijā šis periods atbilst akmens laikmetam, Eiropā - arī dzelzs laikmetam).
tvaika un gāzes elektrostacija termoelektrostacija, kurā uzstādīta tvaika gāzturbīnas iekārta; var darboties gan kā kondensācijas elektrostacija (KES), gan kā termoelektrocentrāle (TEC).
lancetiskā termopse termopšu suga ("Thermopsis lanceolata"), kas izplatīta Eiropas dienvidu daļā, indīga (īpaši sēklas), lakstus izmanto par pretklepus līdzekli.
Eglone Tērvetes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku un Glūdas pagastā, garums – 12 km; Eglonas strauts.
tantrisms Tibetas budistu prakse ar mērķi sasniegt tiešu apskaidrotā Es pārdzīvojumu ar simbolu, vizuālu tēlu, skaņu atkārtošanas, rituālu kustību un seksuālas savienošanās, kā arī elpas pārvaldīšanas tehnikas palīdzību.
unitārieši Ticīgie, kas tic Dievam un Jēzum Kristum kā augstākajām dievībām, bet noliedz Trīsvienības doktrīnu; draudzes radās Eiropā 16.-17. gadsimtā, uzplauka ASV 19.-20. gadsimtā.
Eiropols Tiesībsargājošo struktūru organizācija, kurā apvienojušās Eiropas Savienības dalībvalstis.
Eiropas Savienības direktīvas tiesiskie līdzekļi, kas paredzēti, lai saskaņotu un koordinētu ES dalībvalstu likumus un citus normatīvos aktus; direktīvu mērķi ir saistoši, bet ES dalībvalstīm ir tiesības izvēlēties tiesiskos paņēmienus un līdzekļus direktīvu ieviešanai savā valstī.
DIANE Tiešas piekļuves informācijas tīkls Eiropai ("direct information access network for Europe").
Euronet-DIANE Tiešas piekļuves informācijas tīkls Eiropai ("direct information access network for Europe").
Lobivia tiegeliana Tīgela ehinopsis ("Echinopsis tiegeliana").
tīkls Gigabit Ethernet tīkla _Ethernet_ arhitektūras versija, kas nodrošina datu pārsūtīšanu ar ātrumu 1 gigabits sekundē.
modulārais centrmezgls tīkla centrmezgls, kuru veido, tam pievienojot dažādus moduļus, kuri katrs atbalsta konkrētu topoloģiju, piemēram, tīklu _Ethernet_ vai tīklu _Token Ring_.
BITNET tīkls BITNET.
karnaubvasks Tipiski augu vaski, ko iegūst, izvārot ar ūdeni Brazīlijas vēdekļpalmas ("Copernica cerifera") daļas; pārtikas piedeva E903, glazētājviela, struktūras veidotājs, reti, bet var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, kuņģa kairinājumu.
Santorina Tira, arhipelāgs Egejas jūrā.
koloniālsistēma Tirdzniecības monopolu sistēma, ko 17. gs. izveidoja Eiropa koloniālvalstis un kas pastāvēja līdz 19. gs.
Berga bazārs tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, kvartālā starp K. Barona, Marijas, Dzirnavu un Elizabetes ielu, uzbūvēts 1888.-1893. g., projektēts kā tirdzniecības komplekss tikai gājējiem, ietilpa 3-4 stāvu īres nami ar neorenesanses stilā veidotām fasādēm un veikaliem 1. stāvā, bet tā galvenā sastāvdaļa bija kvartāla iekšpusē iebūvētā ēku grupa ar pasāžu 1. stāvā.
P-mix Tirgvedības instrumentu komplekss, kas ļauj visoptimālāk apmierināt klientu vajadzības; dažādu tirgvedības instrumentu - prece, vieta, cena un virzīšana tirgū (angļu "Product, Place, Price, Promotion" jeb "4P") - kombinācijas izvēle. Tūrisma tirgvedībā tradicionālie "4P" tiek papildināti arī ar citiem instrumentiem - līdzdalība un līdzcilvēki ("Participation and People"), vide, aprīkojums ("Physical Evidence"), process ("Process"), kompleksais ceļojums ("Packaging"), programmas ("Programming"), pozicionēšana ("Positioning"), uzņēmuma spēcināšana ("Power"), partnerattiecības ("Partnership"), darbs ar sabiedrību ("Public").
Tīringene Tīringenes brīvvalsts - Vācijas federālā zeme ("Thueringen"), platība - 16172 kvadrātkilometri, 2355000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Erfurte.
kartupeļu skujiņa tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīruma ašķis tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīruma skosta tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīrumu kosa tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīrumu kosas tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīrumu skosta tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīrumu skostas tīruma kosa ("Equisetum arvense").
cūku retējumi tīruma kosa ("Equisetum arvense").
pursis tīruma kosa ("Equisetum arvense").
ašķi Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
eglīte Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
eglītes Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
ģaģele Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
gagēlis Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
gigele Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
griss Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
griuži Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
grūši Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
gruži Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
grūzis Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
korsa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
koša Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
kose Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
kosiņa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
kosīši Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
kosta Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
laukeglīte Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
ošķi Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
pauži Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skorsta Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skosa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skosas Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skoste Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
škoste Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skostes Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skosts Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skujiņa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
škūrška Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skūrsta Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
škūrsta Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skūrstas Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
škūrstas Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skūrstes Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
škūrstes Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
škūrsts Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skūsa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
škūsa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skuška Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skūsta Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skūste Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skūstīte Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīrumašķis Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
zalkškosa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tumšā tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa nigricans"), tauriņu spārnu plētums - 32-36 mm.
kviešu tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa tritici"), tauriņu spārnu plētums - 30-35 mm, kāpuri sastopami uz graudzāļu (arī kultūraugu) saknēm.
Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe.
huņņi Tjurku klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas ielauzās Eiropā
hazāri Tjurku tauta, kas ieceļoja A-Eiropā pēc huņņu iebrukuma (4. gs.), 7. gs. vidū izveidoja Hazāru kaganātu.
normandieši To ziemeļnieku pēcteči, kas 9. gs. siroja Eiropas piekrastē, 878 iekaroja Demlo Anglijā, 911 - Normandiju; normaņi.
lielais torņgliemezis torņgliemežu suga ("Ena montana").
mazais torņgliemezis torņgliemežu suga ("Ena obscura").
Trāķijas jūra Trāķijas jūra (grieķu: "Θρακικό Πέλαγος", turku: "Trakya Denizi") ir nosaukums akvatorijai Egejas jūras ziemeļu daļā, tā apskalo ziemeļaustrumu Grieķijas un ziemeļrietumu Turcijas piekrasti vēsturiskajā Trāķijas reģionā.
Breeden Trapes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Eisrīzenvelta Trešā garākā (42 km) alu sistēma Rietumeiropā ("Eisriesenwelt"), Tennena masīvā, Alpos 1641 m vjl., uz dienvidiem no Zalcburgas (Austrijā), ieeja 1120 m augstāk par Zalcahas upes līmeni, ejas sniedzas 407 m dziļumā.
Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona trešajā valstī vai trešajā teritorijā reģistrēta persona, kura nav reģistrējusies ka nodokļu maksātājs nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
triamonijs Triamonija citrāts - pārtikas piedeva E380 (citronskābes triamonija sāls), skābuma regulētājs, var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uzmononātrija glutamātu.
Edinburga Tristana da Kuņas salu administratīvais centrs ("Edinburgh"), 290 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā.
Afarags tuksnesis Alžīrijā (_Afarag, Erg I-n-_), atrodas valsts dienvidu daļā.
Anagers tuksnesis Alžīrijā (_Anagueur, Erg el_), Bejedas vilājas dienvidaustrumu daļā.
Admers tuksnesis Alžīrijas dienvidaustrumos (_Admer, Erg dʾ_).
abragciemnieki Tukuma novada Engures pagasta apdzīvotās vietas "Abragciems" iedzīvotāji.
engurnieki Tukuma novada Engures pagasta apdzīvotās vietas "Engure" iedzīvotāji.
klapkalnciemnieki Tukuma novada Engures pagasta apdzīvotās vietas "Klapkalnciems" iedzīvotāji.
plieņciemnieki Tukuma novada Engures pagasta apdzīvotās vietas "Plieņciems" iedzīvotāji.
rideļnieki Tukuma novada Engures pagasta apdzīvotās vietas "Rideļi" iedzīvotāji.
Eirotunelis Tunelis zem Lamanša šauruma (37 km no kopējā garuma 50 km), kas savieno Lielbritāniju un Franciju, ko izmanto regulāriem pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu "Eurostar" no Londonas uz Parīzi vai Briseli, automašīnu, autobusu un kravu pārvadājumiem ar vilcienu "le Shuttle" no Čeritonas uz Kalē.
Adrianopole Turcijas pilsētas Edirnes senāks nosaukums.
Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra.
kumāni Turku tauta, kas no Kumas stepes (Āzijā) ap 11. gs. bij iebrukusi Eiropā un apmetusies Uralas un Volgas lejgala baseinā.
notifikācija FECN turpvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Forward Explicit Congestion Notification"").
Strautnieku strauts ūdenetece Zantes pagastā, satekot ar Eglīšu strautu izveido Sudmaļu strautu.
Lipno ūdenskrātuve ūdenskrātuve Čehijā, Šumavā, Vltavas augštecē 728 m vjl., platība — 48,7 kvadrātkilometri, garums — 44 km, lielākais platums — 16 km, dziļums — 22 m, pazemes HES (1950.-1959. g.; kritumu starpība — 166 m).
Elkuzemes dzirnavu dīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība — 4,2 ha; Elkuzemes dzirnavezers; Pļaviņu dzirnavezers; Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers; Vaiņodes dzirnavezers.
Tīreļu dzirnavezers ūdenskrātuve Embūtes pagastā, 92,0 m vjl., uzstādināts strauta ielejā, platība — 24,1 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, dziļums — līdz 2,5 m, vidēji aizaudzis.
Krustkalna dzirnavezers ūdenskrātuve Embūtes pagastā, platība - <1 ha.
Tartāra ezers ūdenskrātuve Irākā, Tigras un Eifratas starpupes rajonā, platība - līdz 3400 kvadrātkilometriem, garums - līdz 100 km, piepilda Tigras ūdeņi, izveidota 1957.-1976. g., lai novērstu plūdus Bagdādē un apūdeņotu laukus.
Pavlovkas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Baškorostānas Republikā, platība - 120 kvadrātkilometru, garums - 160 km, lielākais platums - 2 km, vidējais dziļums - 11,8 m, izveidota pēc HES aizsprosta izbūves 1959. g.
Novosibirskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Obas augštecē, Krievijas Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, platība — 1070 kvadrātkilometru, garums — 200 km, platums — līdz 17 km, vidējais dziļums — 8,3 m, līmeņa svārstības — 5 m, izveidojās pēc Novosibirskas HES aizsprosta uzcelšanas 1957. g.
Alkevas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Portugālē (_Alqueva, Barragem do_), Evoras un Bežas apgabalā, uzpludināta uz Gvadjanas upes un tās pietekām.
Alarkonas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alarcón, Embalse de_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, izveidota uz Hukaras upes.
Alkantaras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alcântara, Embalse de_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, uzpludināta uz Taro un Alagonas upes.
Almendras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Almendra, Embalse del_), uz Tormesas upes Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala rietumu daļā.
Egļezers Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,7 m vjl., platība – 6,8 ha, lielākais dziļums – 7 m; Egles ezers; Egļu ezers; Mazskolas ezers.
Bātas dzirnavu dīķis ūdenskrātuve Veldas upē, Embūtes pagastā, platība 10,9 ha.
Ribinskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas augštecē, Krievijā, platība — 4580 kvadrātkilometru, garums pa Volgas gultni — 112 km, pa Mologas — 198 km, pa Šeksnas gultni — 204 km, lielākais platums — 60 km, izveidota 1947. g., ceļot Ribinskas HES.
Kajetura ūdenskritums ūdenskritums Esekibo pietekā Potaro (angļu val. "Kaieteur Falls"), Dienvidamerikā (Gajanā), augstums - 226 m, augšdaļas platums - 90-105 m.
facēlija Ūdenslapju dzimtas ģints ("Phacelia"), \~200 sugu (gk. Amerikas kontinentā), Latvijā sastopama tikai 1 suga, Eiropā vairākas audzē kā dekoratīvus augus.
baltā ūdensroze ūdensrožu suga ("Nymphaea alba"), izplatīta visā Eiropā, Latvijā sastopama visā teritorijā stāvošos un lēni tekošos ūdeņos līdz 5 m dziļumam, ziedi balti, smaržīgi (diametrs 6-15 cm).
Strīķupe ūdenstece Embūtes pagastā, Sepenes ezera pieteka; Striķupe; Strīķupīte.
Narūta ūdenstece Krāslavas novadā, iztek no Ežezera, augštecē ir Andzeļu un Ezernieku pagasta robežupe, lejāk Andzeļu un Dagdas pagasta robežupe, tek Dagdas pagastā cauri Galšūna ezeram, lejtece Dagdas pilsētā, ietek Dagdas ezerā; Obitele.
Alksnājgrāvis ūdenstece Latvijā, Talsu novada Mērsraga pagastā, ietek Engures ezerā, garums - 3 km.
Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru.
Plieņupe ūdenstece Tukuma novada Sēmes un Engures pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Plieņciema.
Bazānu grāvis ūdenstece Tukuma novada Zentenes un Engures pagastā, ietek Engures ezerā.
Pakuļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība — 172 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha.
Ģīļa ezers ūdenstilpe Embūtes pagastā, platība - 2,5 ha; Gīļu ezers; Ģīļa ezers; Ģīļu ezers; Ģīgļu ezers.
Vībiņu dīķis ūdenstilpe Embūtes pagastā, platība — 1,5 ha.
Felicianovas ūdenskrātuve ūdenstilpe Ludzas novada Ciblas pagastā, platība — 9,6 ha; Felicianovas HES ūdenskrātuve.
Pīļu dīķis ūdenstilpe Ventspils novada Tārgales pagastā, platība — 3,4 ha; Ezers.
Lejas dīķis ūdenstilpne Embūtes pagastā, platība — 1,5 ha.
Obiteļu dzirnavezers ūdesnkrātuve Narūtas upē, uz dienvidiem no Ežezera, uz Andzeļu un Dagdas pagasta robežas, platība — 2 ha, garums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, kopā ar apkārtējo ainavu kopš 1977. g. ir aizsargājams dabas objekts (platība — 8,4 ha); Abiteļu dzirnavezers; Obiteles dzirnavezers.
Udmurtija Udmurtijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Iževska, platība - 42100 kvadrātkilometru, 1528000 iedzīvotāju (2009.).
Ūdriņi Ūdriņu ezers - Udrijas ezers Ezernieku pagastā.
Ašera Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - auglības dieviete, augstākā dieva Ela sieva, kanaāniešu panteona ciltsmāte, septiņdesmit dievu māte.
šaurlapu ugunspuķe ugunspuķu suga ("Chamaenerion angustifolium", senāk "Epilobium angustifolium").
UNESCO UNESCO kalendārs - ANO rekomendētais starptautiski atzīmējamo dienu saraksts (kurā ietvertas, piemēram).
Unesco UNESCO.
Rubika kubs ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radītā loģikas rotaļlieta, kuras ikviena skaldne sastāv no 9 krāsainiem kvadrātiņiem, un spēlētāja uzdevums ir, grozot kustīgās kuba daļas, sabīdīt laukumiņus tā, lai uz katras skaldnes atrastos tikai vienas krāsas laukumiņi.
Unicef UNICEF.
Baltijas Universitāte universitāte Hamburgā un Pinebergā 1946.-1949. g. (angļu "Baltic University in Exile"), ko var uzskatīt par Latvijas Universitātes tradīciju turpinātāju trimdā.
Emsa Upe ("Ems") Vācijas ziemeļrietumos, garums - 371 km, izteka Teitoburgas Meža dienvidu nogāzē netālu no Pāderbornas, ietek Ziemeļjūrā, veidojot estuāru.
Atbara Upe Āfrikā (angļu val. "Atbara"), Nīlas labā krasta pieteka Etiopijā un Sudānā, garums - 1120 km, sākas Etiopijas kalnienē, uz ziemeļiem no Tanas ezera, Nīlā ietek tikai lietus sezonā (jūnijs-novembris), sausajā sezonā izsīkst.
Šebele Upe Āfrikas ziemeļaustrumos ("Wabē Shebelē Wenz"), Etiopijā un Somālijā (kur saucas - Šabēlle), kopējais garums - 2490 km, sākas Etiopijas kalnienē, šķērso Somālijas plato, no Mogadīšo tek paralēli Indijas okeāna krastam, izsīkst purvos 40 km no Indijas okeāna piekrastes Somālijas dienvidu daļā; Vebi Šabelle.
Čuba Upe Āfrikas ziemeļaustrumos (somāliešu val. "Jubba"), Etiopijā un Somālijā, garums - 1600 km (kopā ar Genali); Džūba.
Avaša Upe Āfrikas ziemeļaustrumos, Etiopijā, garums - \~750 km, sākas Etiopijas kalnienē, ietek Afāras ielejas Abes ezerā, lejtecē bieži izsīkst.
Araba upe Alžīrijā (_El Arab, Oued_), ietek Merlhīra sālsezerā.
Kolorādo Upe ASV (angļu val. "Colorado"), Teksasas štatā, garums - 1450 km, sākas Ljano-Estakado plato, ietek Meksikas līcī; Austrumkolorādo.
Redrivera Upe ASV (angļu val. "Red River"), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2050 km, sākas Ljano Estakado plato, lejtecē sadalās Oldriverā (ietek Misisipi) un Ačafalajā (ietek Meksikas līcī).
Mareja Upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murray"), Jaundienvidvelsas un Viktorijas štata robežupe, garums - 2589 km, izteka Austrālijas Alpos 1846 m vjl., caur Aleksandrīnas ezeru ietek Indijas okeāna Enkauntera līcī.
Ensa Upe Austrijā ("Enns"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 320 km, sākas Zemā Tauerna masīvā Alpos.
Zalca Upe Austrijā ("Salza"), Ensas labā krasta pieteka.
Šteire Upe Austrijā ("Steyr"), Ensas kreisā krasta pieteka.
Tigra Upe Āzijas dienvidrietumos, Turcijā un Irākā, Sīrijas un Turcijas robežupe (angļu val. "Tigris"), garums - 1850 km, sākas Armēnijas kalnienes nogāzēs, lejtecē satekot ar Eifratu, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī.
Šelda Upe Beļģijā un Nīderlandē ("Schelde"), augštece Francijā, kur saucas "Esko", garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru 90 km garumā.
Dosi Upe Brazīlijā ("Rio Doce"), Minasžerisa un Espritu Santa štatā, garums \~600 km, veidojas Brazīlijas plakankalnē satekot Pirangai un Šopotai, ietek Atlantijas okeānā.
Žekitinjonja Upe Brazīlijā (port. val. "Jequitinhonha"), garums - 1030 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Espinjasu grēdā, ietek Atlantijas okeānā.
Struma Upe Bulgārijā un Grieķijā (kur saucas - Strimona), garums - 415 km, izteka Vitošas masīvā uz dienvidiem no Sofijas, ietek Egejas jūras Strimonas līcī.
Marica Upe Bulgārijas dienvidos, lejtecē Turcijas (kur saucas - Meriča) un Grieķijas (kur saucas - Evra) robežupe, garums - 525 km, sāks Rilas masīvā, pie Muasalas kalna, tek gk. pa Augštrāķijas zemieni, ietek Trāķijas jūrā, veido purvainu deltu.
Jizera Upe Čehijā ("Jizera"), Labas (Elbas) labā krasta pieteka, garums 164 km.
Laba Upe Čehijā ("Labe"), Elbas augštece.
Orlice Upe Čehijā ("Orlice"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka.
Vltava Upe Čehijā ("Vltava"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, satekupes sākas Šumavā.
Elba upe Čehijā un Vācijā (čehu val. _Labe_, vācu val. _Elbe_), garums - 1165 km, sākas Sudetos Čehijā 1400 m vjl., augštecē veido 70 m augstu ūdenskritumu, ietek Ziemeļjūrā, veidojot 100 km garu estuāru.
Esekibo Upe Dienvidamerikā, Gajānā ("Essequibo"), garums - 970 km, sākas Gvajānas plakankalnes kalnos, ietek Atlantijas okeānā, veidojot līdz 25 km platu grīvlīci.
Sobāta Upe Dienvidsudānā, Baltās Nīlas labā krasta pieteka, izveidojas, satekot Baro un Piborai uz Etiopijas robežas, garums kopā ar Baro - 730 km.
Pibora Upe Dienvidsudānā, lejtecē arī Dienvidsudānas un Etiopijas robežupe, Sobātas kreisā satekupe.
Reina upe Eiropā (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē; Lihtenšteinas, Austrijas un Francijas robežupe; vācu val. _Rhein_, fr. val. _Rhin_, hol. val. _Rijn_), garums - 1320 km, sākas Šveices Alpos, tek cauri Bodenezeram, Nīderlandē sadalās 2 atzaros un veidojot kopēju deltu ar Māsu un Šeldu ietek Ziemeļjūrā.
Drava Upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
Dņepra Upe Eiropā, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, 3. lielākā upe Eiropā (pēc Volgas un Donavas), garums - 2201 km, izteka Valdaja augstienē, ietek Melnajā jūrā.
Dņestra Upe Eiropas dienvidaustrumos, Ukrainā un Moldovā (moldāvu val. "Nistru"), garums - 1352 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē \~900 m vjl., ietek Melnajā jūrā.
Abanga upe Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonā (_Abanga_), Ogoves labā krasta pieteka.
Anseba upe Eritrejā (_'Anseba_), Barkas labā krasta pieteka.
Angereba upe Etiopijā un Sudānā (_Angereb Wenz_), Atbaras labā krasta pieteka.
Baro Upe Etiopijā, lejtecē arī Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe, Sobātas labā satekupe.
Esko Upe Francijā ("Escaut"), izteka un augštece Ardēnu rietumu atzaros, garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, Beļģijā un Nīderlandē saucas "Šelda".
Ēra Upe Francijā ("Eure"), Sēnas kreisā krasta pieteka.
Kujuvini Upe Gajānā ("Kuyuwini"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās augštecē.
Rupununi Upe Gajānā ("Rupununi"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās vidustecē.
Potara Upe Gajānā, Esekibo kreisā krasta pieteka, tajā Kajetura ūdenskritums.
Aljakmona upe Grieķijā (_Aliákmon_), Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijā, garums - 314 km, sākas Pinda kalnu ziemeļu daļā, ietek Egejas jūras Termes līcī; Vistrica.
Aoja upe Grieķijā (_Aóös_), Epiras perif;erijā, Vjosas labā krasta pieteka.
Arahta upe Grieķijā (_Árachthos_), Epiras perifērijā, ietek Jonijas jūras Amvrakijas līcī.
Aksja upe Grieķijā (_Axiós_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, augštece Ziemeļmaķedonijā (kur saucas - Vardara), kopējais garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
Strimona Upe Grieķijā, izteka un augštece Bulgārijā, kur saucas - Struma, kopējais garums - 415 km, ietek Egejas jūras Strimonas līcī.
Pinja Upe Grieķijā, Tesālijas perifērijā, garums - 205 km, sākas Pinda kalnos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
Antsla upe Igaunijā (_Antsla_), Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka, iztek no Lēdlas ezera.
Elva upe Igaunijā, Emajegi labā krasta pieteka.
Amme upe Igaunijā, Jegevas un Tartu apriņķī, Emajegi kreisā krasta pieteka.
Laeva upe Igaunijā, Jegevas un Tartu apriņķī, Emajegi kreisā krasta pieteka.
Pedja Upe Igaunijā, Lielās Emajegi kreisā krasta pieteka, garums - 128 km.
Ahja upe Igaunijā, Pelvas un Tartu apriņķī, Emajegi labā krasta pieteka.
Lobu upe Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru un Harju apriņķī, ietek Somu līča Eru līcī.
Šatelaraba Upe Irākā, lejtecē Irānas un Irākas robežupe (arābu val. "Shatt al Arab"), garums - 195 km, veidojas satekot Tigrai un Eifratai, ietek Persijas līcī.
Sefīdrūda Upe Irānas ziemeļrietumos ("Sefīd Rūd"), veidojas, satekot Kezelūzenai un Sahāsrūdai, ietek Kaspijas jūrā, veido deltu, garums kopā ar Kezelūzanu - 720 km, tek pa aizu starp Elbursu un Bogrovdaga kalniem, Gilanas zemienē izmanto apūdeņošanai.
Jēgilsau au Fjedlima upe Islandē, Ziemeļu Zemes austrumu daļā, iztek no Vahdnajegidla, ietek Ehsarfjordā.
Fnjouskau upe Islandes Ziemeļu Zemē, ietek Eijafjorda austrumu malā.
Eijafjardarau upe Islandes Ziemeļu Zemē, ietek Eijafjorda dienvidu galā.
Hēradsvehtna upe Islandes Ziemeļu Zemē, ietek Skāgafjordā, izveidojas satekot Eistarijēgilsau un Vestarijēgilsau, kas abas iztek no Hofsjegidla ledāja.
Tone Upe Japānā ("Tone gawa"), Honsju salas vidienē, garums - 322 km, sākas Ečigo grēdā, tek pa Kanto līdzenumu, ietek Klusajā okeānā.
Dubonta Upe Kanādas ziemeļos ("Dubawnt"), garums 830 km, sākas Saskačevanas ziemeļu daļā \~450 m vjl., tek caur Voldajas, Dubonta, Vortona ezeru, saplūst ar Telonu un caur Eberdīna, Šulca, Beikera ezeru ietek Česterfīlda līcī (Hudzona līča baseina ziemeļrietumos).
Akanburlika upe Kazahstānā (_Aqqanburliq_), Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Esilas (Išmas) labā krasta pieteka.
Eleka Upe Kazahstānā ("Elek"), Urālas kreisā krasta pieteka, Krievijā saucas - Iļeka, garums 623 km, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
Išima Upe Kazahstānā (Esila) un Krievijā, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 2450 km, sākas Kazahstānas sīksopkainē, lejtecē palos pārplūst līdz 15 km platumā.
Ruki Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ruki"), Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Busirai un Mombojai, garums - 105 km (kopā ar Busiru un tās satekupi Čuapu - \~1300 km).
Lulonga Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Lopori un Maringai, garums no satekas - 180 km, kopā ar Lopori - \~1000 km.
Iļeka Upe Krievijā ("Ilek"), Urālas kreisā krasta pieteka, garums 623 km, augštece Kazahstānā, vidustece Krievijā, lejtecē Krievijas un Kazahstānas robežupe, Kazahstānā saucas - Eleka, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
Selemdža Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka, garums - 647 km, sākas pie Jamalina un Ezopa grēdu saskares, lejtece - Zejas-Burejas līdzenumā.
Učkulana Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva šļūdoņa.
Ullukama Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja.
Vetluga Upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km).
Iļeta Upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta.
Kama Upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves.
Volga Upe Krievijas Eiropas daļā (garākā Eiropa), garums - 3530 km, sākas Valdaja augstienē, ietek Kaspijas jūrā.
Dona Upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos, garums - 1870 km, sākas Viduskrievijas augstienes austrumu nogāzē, ietek Azovas jūras Taganrogas līcī.
Oka Upe Krievijas Eiropas daļas vidienē, 2. lielākā Volgas pieteka, garums - 1500 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumos, ietek Volgā pie Ņižnijnovgorodas.
Pečora Upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabala Ņencu autonomajā apvidū, garums - 1800 km, sākas Ziemeļurālos 675 m vjl., ietek Barenca jūras dienvidaustrumu daļā, veidojot \~45 km platu deltu.
Ziemeļu Dvina upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, garums — 744 km (kopā ar Suhonu 1300 km), veidojas, satekot Vičegdai un Mazajai Ziemeļu Dvinai, kas savukārt veidojusies satekot Suhonai un Jugai, ietek Baltajā jūrā; Severnaja Dvina; Ziemeļdvina.
Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā.
Laža Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Ņemdas labā krasta pieteka.
Ņemda Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
Juronga Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Vetlugas labā krasta pieteka.
Rutka Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Čeboksaru ūdenskrātuvē.
Dursupe Upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva.
Jandzi Upe ķīnā ("Yangzi"), garākā un ūdeņainākā upe Eirāzijas kontinentā, garums - 5800 km, sākas Tibetas kalnienes centrālajā daļā no Tanglas un Kukušili grēdas ledājiem (5500 m vjl.), ietek Austrumķīnas jūrā, veidojot plašu deltu; Jandzidzjana; Čandzjana; Zilā upe.
Žosuja Upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi.
Arālīte Upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa.
Eksa Upe Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumu daļā, Kornvolas pussalā, sākas Eksmūras augstienē, ietek Lamanša Laima līcī.
Araguita upe Mongolijā (_Ar Agujt_), Uvurhangaja aimakā, izceļas Hangaja kalnienes dienvidaustrumos, izsīkst tuksnesī nesasniedzot Ezeru ieleju.
Eisela Upe Nīderlandē ("Ijssel"), Reinas lejteces labās attekas Lekas atzars uz ziemeļiem, garums 123 km, sākas pie Arnemas, ietek Eselmēras līcī.
Shipbēka Upe Nīderlandē, Eiselas labā krasta pieteka.
Nīdelva upe Norvēģijā, Eustagderes filkē, ietek Skagerakā.
Longna upe Norvēģijā, Eustagderes un Vestagderes filkē, ietek nelielā ezerā, no kura iztek Mandālselva.
Tovdālselva upe Norvēģijā, Eustagderes un Vestagderes filkē, ietek Skagerakā pie Kristiansannas.
Ūtra upe Norvēģijā, Eustagderes un Vestagderes filkē, ietek Ziemeļjūrā.
Kvīna upe Norvēģijā, Vestagderes filkē, ietek Ziemeļjūrā, augštecē robežupe ar Eustagderes filki.
Kolorado Upe Patagonijas ziemeļos (sp. val. "Rio Colorado"), Argentīnā, garums - 1200 km, sākas Andos, satekot Riograndei un Barankasai, ietek Atlantijas okeāna Elrinkona līcī; Riokolorado.
Lāčupīte Upe Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novadā, garums - 31 km, kritums - 66 m, iztek no Sekļa ezera Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, lejtecē no Apšuciema 3,5 km tek paralēli jūras krastam un ietek Rīgas jūras līcī pie Klapkalnciema; Lāčupe, augštecē arī Lankupe, Lanka.
Alva upe Portugālē (_Alva_), Mondegu kreisā krasta pieteka, izteka Eštrelas kalnos.
Alagona upe Spānijā (_Alagón_), Taho labā krasta pieteka, Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, augštece Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē.
Alama upe Spānijā (_Alhama_), Ebro labā krasta pieteka Larjohas autonomā apgabala austrumos.
Alhusena upe Spānijā (_Aljucén_), Gvadjanas labā krasta pieteka Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, augštece Kaseresas provincē.
Aragona upe Spānijā (_Aragón_), Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 160 km.
Alkarrače upe Spānijā un Portugālē (_Alcarrache_), Gvadjanas kreisā krasta pieteka, ietek Alkevas ūdenskrātuvē Portugālē, augštece un lielākā daļa tecējuma Spānijas Estremaduras autonomā apgabala Bardahosas provincē.
Galjego Upe Spānijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 190 km.
Halona Upe Spānijā, Ebro labā krasta pieteka, garums - 234 km.
Gvadalope Upe Spānijā, Ebro labā krasta pieteka.
Segre Upe Spānijas ziemeļaustrumos ("Segre"), Katalonijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 265 km, sākas Austrumpirenejos, Francijā, tek pa aizu uz dienvidiem no Andoras, lejtece ieplakā.
Sea Upe Spānijas ziemeļos ("Cea"), Eslas kreisā krasta pieteka tās vidustecē, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
Esla Upe Spānijas ziemeļos ("Esla"), Dvero labā krasta pieteka, garums 280 km, izteka Kantabrijas kalnu augstākajā daļā.
Porma Upe Spānijas ziemeļos ("Porma"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
Torio Upe Spānijas ziemeļos ("Torio"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
Aliste Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Aliste"), Eslas labā krasta pieteka tās lejtecē.
Esgeva Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Esgueva"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
Orvigo Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Orbigo"), Eslas labā krasta pieteka tās vidustecē.
Tera Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Tera"), Eslas labā krasta pieteka tās lejteces posmā.
Kalnupe upe Tukuma novada Engures pagastā, ietek Engures ezera dienvidu galā; Čukņupe; Kanupe; Plaušupe.
Eifrata Upe Turcijā, Sīrijā un Irākā ("Euphrates"), veidojas satekot Muratai un Karasu, garums kopā Muratu - 3065 km, sākas Armēnijas kalnienē, satekot ar Tigru, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī.
Murata Upe Turcijas austrumos ("Murat Nehri"), satekot ar Karasu, veido Eifratu, garums - 610 km, sākas Aladaga grēdā, tek pa Armēnijas kalnieni.
Karasu Upe Turcijas austrumos, satekot ar Muratu veido Eifratu, garums - 470 km, tek pa dziļām aizām, šķērso Erzurumas un Erzindžanas ieplaku.
Anačaja upe Turcijas Eiropas daļā (_Anaçay_), Tekirdaga un Kirklareli ilā, Ergenes kreisā krasta pieteka.
Lielā Menderesa upe Turcijas rietumos, garums — 380 km, sākas Anatolijas plakankalnes dienvidrietumos, ietek Egejas jūrā, veido deltu.
Oskila Upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES.
Elde Upe Vācijā ("Elde"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 220 km.
Enca Upe Vācijā ("Enz"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka, garums - 112 km.
Erfta Upe Vācijā ("Erft"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 115 km.
Hāfele Upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m.
Ilmenava Upe Vācijā ("Ilmenau"), Elbas kreisā krasta pieteka.
Leine Upe Vācijā ("Leine"), Tīringenē un Lejassaksijā, Alleres kreisā krasta pieteka, garums - 281 km, izteka Eihsfeldes augstienē.
Mulde Upe Vācijā ("Mulde"), Elbas kreisā krasta pieteka, Saksijā un Saksijā-Anhaltē, garums - 124 km, izveidojas, satekot Freibergas Muldei un Cvikavas Muldei.
Oste Upe Vācijā ("Oste"), Elbas kreisā krasta pieteka, garums - 145 km.
Zāle Upe Vācijā ("Saale"), Elbas kreisā krasta pieteka, garums - 427 km, izteka Fihtela kalnos.
Švarce Elstere upe Vācijā ("Schwarze Elster"), Elbas labā krasta pieteka, garums — 188 km.
Veise Elstere upe Vācijā ("Weisse Elster"), Zāles labā krasta pieteka, garums 257 km, izteka Fogtlandē, Čehijas pierobežā, ieteka augšpus Halles.
Ohrže Upe Vācijā un Čehijā (vācu val. "Eger", čehu val. "Ohre"), Labas kreisā krasta pieteka, garums - 316 km (247 km Čehijā), sākas Fihtela kalnos, tek pa ieplakām Rūdu kalnu piekājē.
Berkela Upe Vācijā un Nīderlandē, Eiselas labā krasta pieteka.
Pleise Upe Vācijā, Veise Elsteres (Baltās Eisteres) labā krasta pieteka, garums - 90 km.
Omuļupe Upe Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas (Igaunijā Ehne), garums - 94 km, ietek Virtsjarva ezerā, Latvijā tikai vidusteces 11 km.
Ēķinupe upe Valmieras novada Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezera dienvidu galā, garums - 16 km; Eikinupe; Eiķenu upe; Ēķene; Eiķinupe; Ēķina.
Kujuni Upe Venecuēlā un Gajānā ("Cuyuni"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās lejtecē.
Donava upe Viduseiropā (vācu val. _Donau_, slovāku val. _Dunaj_, ungāru val. _Duna_, serbu un bulgāru _Dunav_, rumāņu val. _Dunarea_), garums - 2860 km (otrā garākā un ūdeņainākā Eiropā (pēc Volgas)), sākas Vācijā, Švarcvaldes austrumu nogāzē 678 m vjl., ietek Melnajā jūrā
Kubaņa Upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni).
Vardara Upe Ziemeļmaķedonijā ("Vardar") un Grieķijā (kur saucas - Aksja), garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
Jungana upe Zviedrijā (_Ljungan_), garums - 350 km, sākas no Hēlagfjella, ietek Botnijas līcī pie Sundsvallas, vairākas HES.
Dālelvena Upe Zviedrijas vidusdaļā, izveidojas, satekot Vesterdālelvenai un Esterdālelvenai, garums - 240 km (kopā ar Esterdālelvenu - 520 km), ietek Botnijas līcī.
Ūmelvena upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, garums - 460 km, sākas Everumana ezerā 520 m vjl., Norlandes plakankalnē tek pa dziļu ieleju caur ezeriem, ietek Botnijas līcī.
purašķis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
trauslis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
traušlis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
trusēlis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
truši Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
trusis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
truslis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
ūdensskostas Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
zirgašķi Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
gruzis Upes kosa ("Equisetum limosum").
Equisetum limosum upes kosas "Equisetum fluviatile" nosaukuma sinonīms.
evernija Usneju dzimtas ķērpju ģints ("Evernia"), laponis mīksts, krūmveidīgs, daivu virspuse zaļganpelēka, apakšpuse balta, aug uz koku stumbriem, retāk uz augsnes; \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
attiecinātais Eiropas patents uz Eiropas patenta pieteikuma pamata EPO izsniegts patents, kuru pieprasīts attiecināt uz Latvijas Republiku.
neoromānika Uz romānikas stila celtņu atdarināšanu balstīts arhitektūras stils, kas Eiropā 19. gs. attīstījās eklektisma ietvaros.
paneiropeisms Uz visu Eiropas valstu tuvināšanos un vienotību vērsta politika, kas nodrošina stiprāko valstu un to firmu uzkundzēšanos kontinentā.
saskarne ESDI uzlabotā mazo ierīču saskarne (angļu "Enhanced Small Device Interface (ESDI)").
ESDI uzlabotā mazo ierīču saskarne (angļu "Enhanced Small Device Interface").
programmatūra ECF uzlabotās savienojamības iespējas (angļu "Enhanced Connectivity Facilities (ECF)").
ECF uzlabotās savienojamības iespējas (angļu "Enhanced Connectivity Facilities").
ERP Uzņēmuma resursu plānošana (angļu "Enterpraise Resource Planning").
ELEC uzņēmuma vietējais sakaru operators (angļu "Enterprise Local Exchange Carrier").
Spīķu ūdenskrātuve uzpludināta Šķēdes upē uz Kuldīgas un Saldus novadu robežas Vārmes un Šķēdes pagastā, platība - 16,5 ha; Elektrostacijas ūdenskrātuve.
Alokstes ūdenskrātuve uzpludināta uz Tebras pietekas Alokstes Lažas pagastā, Apriķu HES darbības nodrošināšanai, platība - 54,3 ha.
Ezeres dzirnavu dīķis uzpludināts Saldus novada Ezeres pagastā uz Ezeres upes, platība - 24 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ezeres dzirnavezers.
Dēseles dzirnavezers uzpludināts uz Bakūzes upes, Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība — 3,8 ha; Bakūžu dzirnavezers.
Ugāles dzirnavezers uzpludināts uz Engures upes Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — \~2 ha.
Embūtes dzirnavezers uzpludināts uz Kuiļupes Embūtes pagastā, platība — 1 ha.
Sustes dzirnavezers uzstādināts uz Sustes upes Saldus novada Ezeres pagastā, platība — 6,4 ha; Ezeres dzirnavezers; Dzirnavu ezers.
kalējiņš Vaboļu dzimtas "Elateridae" nosaukums tautā, \~7000 sugu; sprakšķis; knikšķis.
pūkdumbrene Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Eubria"), \~200 sugu, dažkārt to mēdz nodalīt atsevišķā dzimtā ("Eubriidae").
ložņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Anthicidae"), 2900 sugas, Eiropā konstatētas 235 sugas, Latvijā maz pētīta, konstatētas \~9 sugas, vaboles ķermenis šaurs, cilindrisks vai plakans, 2-5 mm garš, galva ar izteiktu kakla pāreju, sastopamas trūdošās augu atliekās, zemsegā, zāģskaidās.
gružvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Cholevidae syn. Catopidae"), pasaulē konstatēts >1000 sugu, Eiropā - 680 sugu, Latvijā diezgan maz pētītas, konstatēts 12 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai iegareni ovāls, 1-9 mm garš, dzīvo zem akmeņiem, grauzēju alās, pie nelielu dzīvnieku līķiem vai pūstošām sēnēm, skudru pūžņos, zem vecās kūlas, meža zemsegā.
mārīte Vaboļu kārtas dzimta ("Coccinellidae"), kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem, pasaulē zināms \~4250 sugu, Eiropā konstatēts 150 sugu, Latvijā - \~50 sugu.
airvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae"), ūdenskukainis, vaboles un kāpuri plēsīgi, pasaulē >3200 sugu, Eiropā 300 sugu, Latvijā varētu būt >120 sugu; ūdensvaboļu dzimta.
gliemežvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Drilidae"), \~200 sugu, Eiropā konstatēts 18 sugu, Latvijā iespējams ir 1-2 sugas, ķermenis melns, izstiepts, maz hitinizēts, 4,5-11 mm garš, kāpuri attīstās gliemežos.
sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Elateridae"), kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni, >10000 sugu (gk. tropos), Latvijā konstatēts >70 sugu.
strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji.
piepjmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Endomychdae"), dažādas krāsas vaboles 1-6 mm garumā, bieži plankumainas, >1400 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
piepjvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Erotylidae"), 2,2-6,5 mm garas vaboles zilu vai melnu virspusi ar sarkanīgiem plankumiem, segspārni ar gareniskām punktu rindām; >2300 sugu, Latvijā konstatētas >8 sugas.
māņsprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Euchnemidae syn. Melasidae"), maz pētīta, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas \~7 sugas, vaboļu ķermenis 4-9 mm garš, cilindrisks, gk. melns, attīstās gk. lapkoku koksnē un ar to arī barojas.
kūleņotājvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Eucinetidae"), 30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
blusvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Leptinidae syn. Platypsyllidae"), pasaulē konstatēts 10 sugu, Eiropā - 4 sugas, Latvijā - 1 suga, vaboļu ķermenis saplacināts, 2-2,5 mm garš, dzeltenbrūns, galva ar sānu izaugumiem, uz pieres neliela dzelkšņu rinda, bebru parazīti.
eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu.
gludvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Phalacridae"), 550 sugas, Eiropā konstatēts 50 sugu, Latvijā - 10 sugu, vaboļu ķermenis stipri izliekts, ovāls, gluds, 1-3 mm garš, kāpuri attīstās ziedpumpuros vai sēklās.
dūņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Spercheidae"), 5 sugas, Eiropā un Latvijā konstatēta 1 suga, vaboles ķermenis stipri izliekts, 5-7 mm garš, sastopamas stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu krastos, zem izskalojumiem vai mitrā augsnē.
kapucķirmis Vaboļu kārtas dzimta (Bostrychidae"), \~500 sugu, Eiropā konstatēts 30 sugu, Latvijā - 1-2 sugas, vaboļu ķermenis cilindrisks, 4-5 mm garš, attīstība saistīta ar koku mizu.
graudeņi Vaboļu kārtas dzimta, mazas, veiklas, labi lidojošas vabolītes, izplatītas Eiropā un Amerikā.
dižīsspārnis Vaboļu kārtas īsspārņu dzimtas ģints ("Emus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
krokainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Enicmus"), Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu kermenis 1,0-2,2 mm garš, plakans, brūns līdz brūnganmelns, sastopami uz piepēm u. c. sēnēm, putnu ligzdās, kūtīs (uz pūstošām organiskām atliekām).
kokspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Epuraea"), vaboļu ķermenis 2-4 mm garš, plakans, visbiežāk brūns, sastopami uz ziediem, pie tekošas koku sulas, mizgraužu ejās, uz piepēm, Latvijā maz pētīti, konstatētas \~20 sugas.
Helgolande Vācijai piederoša sala Ziemeļjūrā (vācu val. _Helgolaund_), iepretim Elbas un Vēzeres grīvai, platība - 200 ha, augstums - līdz 62 m vjl.
Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru.
eizenahieši Vācijas strādnieku kongresā 1869. g. Eizenahā A. Bēbeļa un V. Lībknehta vadībā dibinātās Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas biedri.
Edeka Vācu koloniālpreču tirgotāju uz kooperatīviem pamatiem dibināto organizāciju kopējais nosaukums (vācu "Einkaufsgenossenschaft deutscher Kolonialwarenhandler").
Hindenburgs Vācu militārs darbinieks ("Paul fon Hindenburg", 1847.-1934. g.), no 1925. g. valsts prezidents, kopā ar E. Ludendorfu bija izcilākie Vācijas armijas komandieri 1. pasaules kara laikā.
punduršpics Vācu pundursuņu šķirne, masa - 2-2,5 kg, mazākā no Eiropas suņu šķirnēm; biezs, ugunssarkans apmatojums.
Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām.
Alkšņupe Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 22 km, kritums - 11 m; Alkšņupīte; Kraukupe.
Pestīle Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Zaņas pagastā, garums - 9 km.
Rīkststrauts Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, garums - 3 km; Rīka strauts.
Ezere Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, tek caur Svētaiņu un Ķerkliņu ezeru, garums - 64 km, kritums - 63 m; Ezera; Ezerupe.
dēselnieki Vaiņodes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dēsele" iedzīvotāji.
sepenieki Vaiņodes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Sepene" iedzīvotāji.
Amboten Vaiņodes novada Embūtes pagasta bijušais nosaukums.
klejotājsisenis Vairākas siseņu dzimtas sugas; izplatīts ir parastais klejotājsisenis ("Locusta migratoria"), kas dzīvo Eirāzijas un Āfrikas stepēs, atsevišķi indivīdi ieklīst arī Latvijā.
Artemīdas templis Efesā vairākkārt pārbūvēts templis Mazāzijas pilsētā Efesā, kuru 356. g. p. m. ē. nodedzināja Herostats, kas šādi vēlējās kļūt slavens; templi drīz atjaunoja un pieskaitīja saptiņiem pasaules brīnumiem.
krustziežu vairogblakts vairogblakšu suga ("Eurydema oleraceum").
senjorālā monarhija valdīšanas forma valstu veidošanās laikā Eiropā 10.-13. gs., kad valsts un politiskā vara bija sadalīta starp monarhu un dažādu līmeņu feodāļiem.
sūnvālīte vāleņu sēņu grupas ģints ("Eocronartium").
Wohlfahrt Valfārtes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
endzelieši Valmieras novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Endzele" iedzīvotāji.
indoeiropiešu valodu saime valodu saime, kas izplatīta Eiropā, Āzijā kā arī citās pasaules daļās un ko veido indiešu, irāņu, slāvu, baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, čigānu valodu grupas, grieķu, albāņu un armēņu valoda, kā arī vairākas mirušu valodu - hetu, tohāru - grupas.
žandarmērija Valsts administratīva izpildinstitūcija sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (vairākās Eiropas valstīs, arī cariskajā Krievijā); policija; arī militārā policija.
Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns.
Armēnijas Republika valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju.
tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis.
Saūda valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. _As Su'ūdīyah_), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
Rumānija Valsts Eiropas dienvidaustrumos (rumāņu valodā "Romania"), platība - 238391 kvadrātkilometrs, 22215400 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bukareste, administratīvais iedalījums - 41 žudecs un 1 municipija, robežojas ar Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju, Ukrainu un Moldovu, austrumos apskalo Melnā jūra.
Ziemeļmaķedonija valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā, platība - 25713 kvadrātkilometri, 2066700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Skopje, administratīvais iedalījums - 74 kopienas, 1 pilsēta, robežojas ar Serbiju, Bulgāriju, Grieķiju, Albāniju un Kosovu.
Albānija valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas rietumos (albāņu val. _Shqipëria_, angļu val. _Albania_), platība - 28748 km^2^, 3639450 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tirāna, administratīvais iedalījums - 12 ķarku, robežojas ar Melnkalni, Kosovu, Ziemeļmaķedoniju un Grieķiju, apskalo Adrijas jūra.
Dānija valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā _Danmark_), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (Galvaspilsētas reģions, Zēlande, Dienviddānija, Vidusjitlande un Ziemeļjitlande), kā arī 2 autonomi reģioni (Grenlane un Fēru salas), sauszemes robeža tikai ar Vāciju.
centrālā statistikas pārvalde valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas Ekonomiskas ministrijas pārraudzībā un ir atbildīga par valsts statistiskas darba organizāciju un par to datu pareizību, kurus tā ieguvusi, apkopojot no respondentiem saņemto imformāciju.
Īrija Valsts Rietumeiropā, Īrijas salā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), galvaspilsēta - Dublina, iedalās 29 grāfistēs un 5 pilsētās, robežojas ar Lielbritāniju (Ziemeļīriju); neatkarīga valsts no 1937. g., Lielbritānijas domīnija 1921.-1937. g. (dēvēta arī par Īrijas brīvvalsti), Lielbritānijas kolonija līdz 1921. g.
trešā valsts valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts.
Višegrādas grupa valstu alianse - Ungārija, Polija un Čehoslovākija -, kas tika nodibināta 1991. gadā ar mērķi iestāties Eiropas Savienībā.
pelēkvalis Vaļveidīgo kārtas dzimta ("Eschrichtiidae"), tikai 1 suga - pelēkais valis, dzīvo Klusā okeāna ziemeļu daļā.
resnknābja vangačakste vangačakstu dzimtas suga ("Euryceros prevostii").
Vila Vanuatu galvaspilsēta (angļu val. "Vila"), atrodas Jaunhebridu salās, osta Klusā okeāna Efates salas dienvidu piekrastē, 38400 iedzīvotāju (2007. g.); Portvila.
ekstremāle Variāciju problēmas Eilera vienādojuma atrisinājums.
Warken Varķes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis.
cērpzāle Vārpata ("Elytrigia").
ciesa Vārpata ("Elytrigia").
ciesas Vārpata ("Elytrigia").
ciese Vārpata ("Elytrigia").
cieši Vārpata ("Elytrigia").
cieszāle Vārpata ("Elytrigia").
ciezis Vārpata ("Elytrigia").
cūksari Vārpata ("Elytrigia").
kviesis Vārpata ("Elytrigia").
pūris Vārpata ("Elytrigia").
vārpatājs Vārpata ("Elytrigia").
vārpate Vārpata ("Elytrigia").
vārpatene Vārpata ("Elytrigia").
vārpatnājs Vārpata ("Elytrigia").
vārpats Vārpata ("Elytrigia").
vārpazāle Vārpata ("Elytrigia").
vārpenājs Vārpata ("Elytrigia").
vārpene Vārpata ("Elytrigia").
vārpenīca Vārpata ("Elytrigia").
vārpine Vārpata ("Elytrigia").
vārpis Vārpata ("Elytrigia").
vārpone Vārpata ("Elytrigia").
vārpotne Vārpata ("Elytrigia").
vārputa Vārpata ("Elytrigia").
vārpute Vārpata ("Elytrigia").
vārputele Vārpata ("Elytrigia").
vārputes Vārpata ("Elytrigia").
vārputne Vārpata ("Elytrigia").
vārputnes Vārpata ("Elytrigia").
pļavine Vārpata ("Elytrisia").
doņu vārpata vārpatu suga ("Elytrigia junceiformis"), Latvijā aizsargājama.
ložņu vārpata vārpatu suga ("Elytrigia repens syn. Agropyron repens").
jūrmalas vārpata vārpatu suga ("Elytrigia x littorea"), kas ir ložņu un doņu vārpatas hibrīds.
Birztala Vārtājas kreisā krasta pieteka Rietumkursas augstienes nolaidenumā, Priekules novadā, garums - 25 km, kritums - 78 m, sākas Embūtes paugurainē; Bērstele; Birkstala; Birstala; Birstele.
Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka.
bērnu ciemati vasaras nometnes, kurās sapulcējas bērni no dažādām pasaules valstīm, tiek organizētas UNESCO darbības ietvaros, lai veicinātu internacionālu sapratni.
Ninurta vasaras saules dievs babiloniešu reliģijā, vasaras saules dievs, dieva Enlila dēls, kura kulta vieta atrodas Nipuras pilsētā.
etēsiji Vasarīgi Egejas jūras ziemeļvēji Grieķijā, kas pūš katru gadu noteiktā laikā un atnes skaidru sausu laiku.
Sciurus vulgaris vāvere, arī parastā vāvere, Eirāzijas vāvere.
burunduks Vāveru dzimtas ģints ("Tamias"), nelieli grauzēji (ķermeņa gar. 8-18 cm) Ziemeļamerikā, Āzijā, Eiropas ziemeļaustrumu daļā, 17 sugu.
ugunsrati Vecajā Derībā - ugunīgi rati ar ugunīgiem zirgiem, kuri aizveda pravieti Eliju debesīs.
Endoras zīlniece Vecajā derībā - zīlniece Endorā (Palestīnas ziemeļu daļā), kura izsauc no pazemes Samuēlu, kurš pareģo Zaulam, ka pārkāpumu dēl Jahve Zaulu nodos "filistiešu rokās un rīt tu un tavi dēli būsiet ar mani [mirušo valstībā]".
Azarmale Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Ezermala" nosaukuma variants.
ātma Vēdāntas filozofijā visaptverošais gars, augstākais Es jeb dvēsele; ātmans.
taiga Veģetācijas tips, kurā dominē skujkoku meži (Eiropas, Āzijas, Amerikas kontinenta mērenajās zonās, kalnos); šāda veģetācijas tipa mežs.
Eiņu apmetne vēlā neolīta dzīvesvieta Madonas novada Ošupes pagastā, Aiviekstes pietekas Abaines labajā krastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Eiņu ezera, datējama ar 2. gt. p. m. ē. 1. pusi.
Mikuļinas starpleduslaikmets vēlā pleistocēna starpleduslaikmets Krievijas Eiropas daļā un Baltkrievijā; šajā laikā Alpos bija Risas-Virma, Rietumeiropā - Ēmas, Ziemeļamerikā - Sangamonas, Latvijā - Felicianovas starpleduslaikmets.
laptinējs Vēlais laptinējs - tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Exapate congelatella").
Vella Vella ala - Lielā Ellīte, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta Priekuļu novada Liepas pagastā.
juraņina Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
ķemmītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
mīgženītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
sisine Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
varnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
vārnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
vārnekļi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
vārnnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
Geranium cicutarium velnarutku grābeklītes "Erodium cicutarium" nosaukuma sinonīms.
kinorinhi Veltņtārpu tipa klase ("Kinorhyncha syn. Echinocephala"), ķermenis (garumā 0,1-1 mm) dzeltenīgs vai brūngans, jūrās \~100 sugu, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā \~15 sugu, Latvijā nav pētīti.
Šķērvelis Ventas kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā un kā robežupe arī Embūtes pagastā, garums - 15 km, kritums - 65 m, iztek no Briņķu ezera; Nīkrāce.
Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne.
Ēda Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, Pieventas līdzenumā, lejtecē ir Rumbas un Vārmes pagasta robežupe, garums - 6 km, kritums - 13,1 m, izveidojas, satekot Šķēdei un Vārmei; Eda; Ede; Ēde; Edus upe.
Kamārce Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 8 km, kritums - 5 m, veidojas satekot Elkšķenei un Skaldei; Kamagula; Kamarce; Kamačupe; Brida; lejtecē - Dokupe.
Elkšķene Ventas pietekas Kamārces labā satekupe Ventspils novadā, garums - 14 km, kritums - 14,9 m; Elkšķupe; Elkupe.
elkšķenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Elkšķene" iedzīvotāji.
elkšķnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Elkšķene" iedzīvotāji.
ezernieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" iedzīvotāji.
ezermaļnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Ezermaļi" iedzīvotāji.
Eneīda Vergilija eposs par Eneja klejojumiem pēc Trojas krišanas.
bērzu vērpējs vērpēju suga ("Eriogaster lanestris").
vērši Vēršu apakšdzimtas ģints; ķermeņa masa - 300-1200 kg. Āzijā, Malajas arhipelāgā, Ziemeļāfrikā, senāk arī Eiropā; 5 sugas: bantengs, gaurs, jaks, kuprejs, taurs (mājas govs priekštecis, izmiris).
dialoģiskā vērtīborientācija vērtīborientācija, kuru vislabāk raksturo vārdu pāris "Es - Tu"; tā apgalvo, ka cilvēka rīcība nav tikai viņa viena paša rīcība, bet to ietekmē arī ap viņu esošie cilvēki, tāpēc cilvēkiem ir jāmācās saprasties, sadarboties, rīkoties kolektīvi.
menhīrs Vertikāli zemē ierakts vai nostatīts akmens stabs (pa vienam vai paralēlās rindās), viens no megalītu veidiem; izplatīti neolīta beigās, eneolītā un bronzas laikmetā (visvairāk ZR Eiropā); domājams, ka tiem bijusi arī sakrāla nozīme.
medievistika Vēstures zinātnes nozare, kas pētī Eiropas viduslaiku vēsturi.
Berī Vēsturiska province Francijā ("Berry"), starp Parīzes baseinu un Centrālo masīvu, ietver Endras un Šēras departamentu, platība – \~14000 kvadrātkilometru.
Langdoka Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Languedoc"), ietver Ero, Gāras, Tarnas, Odas, Lozēras, Augšluāras, Ardešas departamentu, platība - 27800 kvadrātkilometru, apskalo Lionas līcis.
Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē.
Andrejsala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā; senāk bija neliela sala Daugavā, tagad - pussala (platība - 35 ha) starp 2 līčiem - Eksportostu (ziemeļos) un Andrejostu (dienvidos).
Lauzica Vēsturiski etnogrāfisks novads Vācijā, Branderburgas dienvidos un Saksijas austrumos, starp Elbu un Oderu, kur I gt. dzīvoja sorbi.
Mazā Armēnija vēsturisks apgabals Eifratas upes augštecē, kas ietilpa Hetu valstī, vēlāk Persijā, neatkarīga no 322. g.- 2. gs. b. p. m. ē., tika iekļauta Lielās Armēnijas sastāvā m. ē. 1. gs.
Brabante Vēsturisks novadas Eiropas rietumos ("Brabant"), izveidojies XI gs. ap Briseli un Lūvenu, 1814.-1830. g. bija Nīderlandes karalistes sastāvdaļa, pēc tam dienvidu daļa kļuva par Beļģijas karalistes Brabantes provincēm, bet ziemeļu daļa par Nīderlandes Ziemeļbrabantes provinci.
Flandrija Vēsturisks novads Eiropas rietumos (fr. "Flandre", flāmu "Vlaanderen"), pie Ziemeļjūras, izveidojās IX gs., no 1830. g. lielākā daļa iekļauta Beļģijā, un Noras departamentā Francijā.
Ogadena Vēsturisks novads Etiopijas dienvidaustrumos, krūmu pustuksnesis, vietām tuksnesis, līdz 1000 m augsts plato.
Turēna Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Touraine"), ietver Endras un Luāras departamentu.
Šumera Vēsturisks novads Mezopotāmijas dienvidos, tagadējās Irākas teritorijā starp Tigru un Eifratu, pirmās šumeru pilsētvalstis izveidojās 27.-23. gs. p. m. ē., beidza pastāvēt kā valsts 21. gs. beigās p. m. ē.
Holande Vēsturisks novads Nīderlandē ("Holland"), ietvēra piekrasti uz ziemeļiem no Reinas grīvas un pussalu starp Ziemeļjūru un Eiselmēra līci.
Mezopotāmija vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā; viens no senākajiem civilizācijas centriem ar attīstītu apūdeņojuma zemkopību un augstu kultūru: Divupe.
Mēdija vēsturisks novads un sena valsts Irānas ziemeļrietumos, dibināta ap 700. g. p. m. ē., ap 555. g. p. m. ē. to iekaroja persieši; galvaspilsēta - Ekbatana.
Saksija Vēsturisks novads Vācijā pie Rūdu kalniem un Elbas.
olenellus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Mesonacidae", vadfosīlija apakšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā.
olenus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Olenidae", ar mēness veida galvas vairogu, ķermenis sadalīts 12-15 šauros segmentos, vadfosīlija augšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā.
eikarīdi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases virskārta ("Eucarida"), no kuras Latvijā konstatēta 1 kārta (desmitkājvēži).
Vībiņi Vībiņu dīķis - atrodas Embūtes pagastā, platība - 1,5 ha.
Wibingen Vībiņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
videoadapters EGA videoadapteris, kas atbilst videostandartam _EGA_ un, izmantojot piemērotu monitoru, nodrošina tā prasību izpildi.
videoadapters SVGA videoadapters, kas atbilst videostandartam _SVGA_ un, izmantojot papildatmiņu un piemērotu monitoru, nodrošina videostandarta _SVGA_, _VGA_, kā arī _EGA_ un _CGA_ prasību izpildi.
asociācija VESA Videoelektronikas standartu asociācija (angļu "Video Electronics Standards Association").
VESA Videoelektronikas standartu asociācija (angļu "Video Electronics Standards Association").
videostandarts VGA videostandarts, kas izstrādāts _IBM PS/2_ datoriem un papildina sava priekšgājēja - videostandarta EGA - iespējas.
videostandarts SVGA videostandarts, ko asociācija _VESA_ izstrādājusi _IBM PC_ tipa datoriem un kas izceļas ar augstu izšķirtspēju un ir uzskatāms par videostandarta _VGA_ uzlabojumu.
EPA Vides aizsardzības aģentūra ("Environment Protection Agency").
ECDIN Vides ķimikāliju datu un informācijas tīkls ("Environmental chemicals data and information network").
Rēzeknes svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — 15-55 m, par neostratotipu pieņemts (1977. g.) 15. Ludzas urbuma intervāls 426-446 m dziļumā.
Narvas svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība, biezums — 70-170 m, atsegumi Kurzemes pussalas ziemeļos pie Zviedrvalka ietekas Pitragupē, kā arī gravā netālu no Sīkraga.
Ligūrija Vidusjūras daļa starp Francijas un Itālijas piekrasti, Korsikas un Elbas salu (it. val. "Mar Ligure"), platība - 15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2546 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~0,3 m.
pedagoģijs Viduslaiku beigās rietumu un centrālajā Eiropā skola, kas gatavoja reflektantus universitātei; vēlāk - vidusskola ar internātu.
sindiks Viduslaiku Eiropā - kādas korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
žonglieris Viduslaiku Eiropā ceļojošs muzikants, dziesminieks, kas izpildīja gk. citu sacerētas dziesmas.
patricieši Viduslaiku Eiropas brīvpilsētu privileģētākie un bagātākie pilsoņi, kuru rokās bija ekonomiskā un politiskā vara.
feodālisms Viduslaiku Eiropas sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā bija feodālais zemes īpašums, ko senjors nodeva vasalim, un feodāļa vara pār saviem dzimtcilvēkiem.
Alvastras klosteris viduslaiku klostera drupas netālu no Ombergas Esterjētlandē, cēluši franču cisteriešu mūki 1143. g., nopostīts 1567. g.
ēvele vieglā atomašīna _Mitsubishi Evolution_.
bezslāpekļa ekstraktvielas viegli fermentējamu vielu grupa, kurā nav slāpekļa; šai grupā pārsvarā ir cukuri un ciete, arī pentozāni, pektīnvielas u. c.; BEV.
jēgeri Vieglie kājnieki dažu Eiropas valstu (arī Krievijas) armijās 18.-19. gs., tos komplektēja no labākajiem strēlniekiem; kaujā darbojās izvērstā kaujas ierindā.
embelīns Viela, iegūta no auga "Embelia ribes Burm." kaltētiem augļiem.
polifosfāti Vielas, ko iegūst, polimerizējot fosforskābes sāļus; pārtikas piedeva E452, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
Ararata viena no 10 Armēnijas marzām (_Ararat_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no galvaspilsētas Erevēnas, administratīvais centrs - Artašata.
Rietumkordiljeri Viena no augstākajām Andu grēdām Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīles ziemeļu daļā (sp. val. "Cordillera Occidental"), garums - \~4000 km, augstākā virsotne - 6768 m.
līdakveidīgie Viena no augstāko kaulzivju kārtām ("Esociformes"), raksturīgākais pārstāvis līdaka.
Skotija Viena no četrām Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes daļām, platība - 78772 kvadrātkilometri, 5168500 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Edinburga, sauszemes robeža ar Angliju, apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļjūra.
aškenazi Viena no divām (otra - sefardi) ebreju pamatgrupām, kuras kultūra sakņojas viduslaiku Vakareiropā, tradicionālā valoda jidišs, veido ebreju vairākumu Amerikā un Eiropā, sastāda 40% no Izraēlas ebreju skaita.
Krētas kultūra viena no Egejas kultūras izcilākajām sastāvdaļām, pastāvēja no 27. līdz 15. gs. p. m. ē.
Inišīra viena no Eranas salām, Īrijas rietumu piekrastē, Golvejas līča rietumos, atrodas šīs salu grupas dienvidaustrumu daļā.
Inišmāna viena no Eranas salām, Īrijas rietumu piekrastē, Golvejas līča rietumos.
eolieši Viena no galvenām sengrieķu ciltīm, kas pēc teikas nostāsta cēlusies no Deukaliona dēla Eola (Aiola).
Gelede Viena no ietekmīgākām Ekvatoriālās Āfrikas jorubu slepenajām organizācijām, kuras biedri bija vīrieši, taču vadību parasti uzticēja sievietēm.
EMI Viena no lielākajām pasaules mūzikas ierakstu kompānijām "Electric and Music Industries".
araravi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
kašinavi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
kontanavi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
maji Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
majoruni Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
pakagvari Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
remo Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
šetebi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
galatiešu vēstule viena no Pāvila vēstulēm Jaunajā Derībā, nolasīta draudzēm Galatijā; domājams, rakstīta ap 55. g. Efesā.
gavoļani Viena no Pielabas slāvu ciltīm, kas 1. gt. b. - 2. gt. s. dzīvoja starp Labu (Elbu) un Odru (Oderu) un Rūdu kalniem un Baltijas jūru.
auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra.
transakciju analīze viena no psihoanalītiskā virziena teorijām psiholoģijā, arī psihoterapijas metode, kura izveidojās 20. gs. 50. gados; tās ietvaros identificē un analizē cilvēka sociālo mijiedarbību jeb transakcijas starp viņa un citu cilvēku dažādajiem Ego stāvokļiem; lielākoties izmanto zīmētas transakciju shēmas, kas uzskatāmi attēlo mijiedarbību.
gimirri Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
kafiči Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
mao Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
ometi Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
šinaši Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
standarts 10 Base 2 viena no standarta IEEE 802 versijām datoru tīklam "Ethernet", izmanto 50 omu koaksiālo kabeli, kura maksimālais garums var būt 185 m.
standarts 10 Base T viena no standarta IEEE 802.3 versijām datoru tīklam "Ethernet", izmanto vīto pāru kabeli, kura maksimālais garums var būt 100 m.
tigraji Viena no tautām, kas dzīvo Eritrejā un Etiopijā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, ticīgie - kristieši.
tigri Viena no tautām, kas dzīvo Eritrejā, pie Sarkanās jūras, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, reliģika - gk islams (sunnisms), daļa ticīgo - kristīgie (monofizīti).
guragi Viena no tautām, kas dzīvo Etiopijas vidienē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, reliģija - islāms (sunnisms), daļa - kristīgie (monoofizīti).
Mangaļu polderis vienā sistēmā apvienota Eimura-Mangaļu poldera dienvidu daļa, no kuras ūdens plūst uz Mangaļu sūkņu staciju pie Kalngales, robeža starp abām daļām (polderiem) iet pa Rīgas — Saulkratsu dzelzceļa līniju.
UEFA kauss vienas no Eiropas kausa izcīņas trim gadskārtējām futbola meistarsacīkstēm; divas pārējās ir: Eiropas valstu čempionu kausa izcīņa un Eiropas valstu kausu ieguvēju kausa izcīņa.
grenlandija Viendīgļlapju klases glīveņu dzimtas ģints ("Groenlandia"), ūdensaugs, kura vienīgā suga sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, Latvijā nav konstatēta.
eriokaulonaugs Viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases komelīnu rindas dzimta ("Eriocaulaceae"), \~1200 sugu, ko dažkārt mēdz nodalīt kā patstāvīgu rindu.
kardamonaugs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas ingveru dzimtas ģints ("Elettaria"), tropu augs, kura sēklas izmanto par garšvielu.
acidantēra Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Acidanthera"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu, atgādina gladiolu, dzimtene Etiopija.
madijas Viengadīgi kurvjziežu dzimtas augi, kurus audzē Čīlē, Kalifornijā un Eiropā; madiju sēklās ir apmēram 35% eļļas, ko, lieto pārtikai un ziepju vārīšanai.
eļļas eruka viengadīgs krustziežu dzimtas eļļas augs ("Eruca sativa"), ko audzē Indijā un citās Dienvidrietumāzijas zemēs eļļas ieguvei.
lalemancija Viengadīgs lūpziežu dzimtas eļļas augs, kas Eiropā ievests no Irānas un tiek kultivēts siltākos apgabalos eļļas ieguvei.
mandaisti Vienīgā vēl saglabājusies kristīgo gnostiķu grupa, kas dzīvo Dienvidirākā netālu no Eifratas un viņu svētā grāmata ir Ginza; paši uzskata, ka viņu grupas dibinātājs ir Jānis Kristītājs.
Vezuvs Vienīgais darbīgais vulkāns Eiropas kontinentālajā daļā, Itālijā, uz dienvidiem no Neapoles (it. val. _Vesuvio_), augstums - 1281 m vjl., virsotnē krāteris 750 m diametrā, pēdējais izvirdums 1944. g.
EUROPASS vienota Eiropas Kopienas sistēma, kas vienkopus apkopo datus par eiropiešu kvalifikāciju un kompetenci.
eiročeks Vienota formāta un krāsas starptautiskas vienības čeks, kas paredzēts skaidras naudas saņemšanai noteikta limita ietvaros visā Eiropā.
Ziemassvētku kociņi vienreizējai lietošanai cirsti vai speciālos substrātu ietvaros vairākkārtējai lietošanai audzēti dažādu sugu un izmēru kociņi, ko izmanto dekorēšanai Ziemassvētkos; Latvijā pārsvarā audzē parasto egli, retāk aso egli, Eiropā un citur pasaulē – dažādu sugu baltegles, garskujainās priedes, duglāzijas, tūjas un kadiķus.
Ligūrija Viens no 20 Itālijas reģioniem ("Liguria"), administratīvais centrs - Dženova, platība - 5420 kvadrātkilometru, 1586000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Dženovas, Impērijas, Spēcijas un Savonas, robežojas ar Pjemontas, Lombardijas, Emīlijas Romanjas un Toskānas reģionu, kā arī ar Franciju, apskalo Ligūrijas jūra.
Dzūkija Viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju.
Dubaijas Emirāts viens no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, platība — 3885 kvadrātkilometri, 1722000 iedzīvotāju (2010. g.).
Fudžeiras Emirāts viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem, platība — 1166 kvadrātkilometri, 152000 iedzīvotāju (2010. g.).
Rāselhaimas emirāts viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem, platība — 1683 kvadrātkilometri, 241000 iedzīvotāju (2010. g.).
Šārdžas Emirāts viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem, platība — 2590 kvadrātkilometru, 1017000 iedzīvotāju (2010. g.).
Abū Dabī viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem, platība — 67340 km^2^, 1628000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvas centrs Abū Dabī, robežojas ar Dubaijas emirātu, kā arī ar Omānu un Saūda Arābiju, apskalo Persijas līcis.
Ummelkaivainas Emirāts viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem, platība — 777 kvadrātkilometri, 56000 iedzīvotāju (2010. g.).
izomalts Viens no cukura aizstājējiem, kas zarnās šķeļas nepilnīgi un tādēļ arī uzsūcas lēnāk nekā cukurs un tikai daļēji - ne vairāk kā 60%; pārtikas piedeva E953, mākslīgs saldinātājs, biezinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā, var radīt kuņģa kairinājumu.
direktīva Viens no Eiropas Savienības sekundāro tiesību aktu veidiem, kas uzliek saistības dalībvalstīm attiecībā uz norādītajiem mērķiem.
Elzasa Viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.).
Eiropa viens no Jupitera pavadoņiem ("Europa"), vidējais attālums no planētas - 671100 km, izmēri - 3122 km, masa - 0,64 no Mēness masas, atklājis it. zinātnieks G. Galilejs 1610. g.
Roskildes festivāls viens no lielākajiem un populārākajiem rokmūzikas festivāliem Eiropā, notiek šajā pilsētā.
Glastonberijas roka festivāls viens no lielākiem un populārākiem šāda veida festivāliem Eiropā, notiek kopš 1970. gada jūnija pēdējā nedēļā.
antocianīns Viens no pigmentiem, kuri atrodami augos glikozīdu veidā, radnieciski flavoniem un katehīniem; nesatur slāpekli; noteic augļu un ziedu sarkano, zilo un violeto krāsu; pārtikas piedeva E163.
ugunspārbaudījums Viens no t. s. Dieva tiesas veidiem Viduslaiku Eiropā, ja tiesājot nav citu pierādījumu, tad apsūdzētajam jātur roka ugunī, jāiet kreklā caur ugunskuru vai jātur rokā nokaitēta dzelzs; ja apsūdzētais nedabū deguma brūces, tad pats Dievs pierādījis tā nevainību.
lanatozīds Viens no trijiem glikozīdiem "Digitalis lanata Ehrh." lapās.
nerpa Viens no vairāku roņu sugu nosaukumiem; dzīvo Arktikā, Lādogas ezerā, Kaspijas jūrā, Baikālā un Eiropas un Tālo Austrumu piekrastes ūdeņos.
grebis Vieta ar ūdensaugiem Engures ezerā.
grebji Vietas ar ūdensaugiem Engures ezerā.
LEC vietējais sakaru operators (angļu "Local Exchange Carrier").
Dzegužkalns Viļņveida kāpa Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā, Daugavas ielejas malā, Rīgā, Kurzemes rajonā, Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Embūtes un Dzegužu ielu, garums - 1 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 16-18 m, kāpas ziemeļu galā ir augstākais dabiskais zemes virsas punkts Rīgā - 28 m vjl.
āms vīna un degvīna tilpuma mērs Zviedrijā 17.-18. gs. (~157 l), Latvijā 163,024 litri (daudzās Eiropas valstīs ap 150 l (134,725-174,7552 l); Holandē 155 l, Beļģijā 142 l (19. gs. beigās), dalījās 4 enkuros un 60 kannās.
skrajmeža vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Euomphalia strigella").
V. E. Viņa Ekselence.
V. Em. Viņa Eminence.
Eleja Vircavas kreisā krasta pieteka Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Elejas, Platones un Vircavas pagastā, garums - 32 km, kritums - 32 m, sākas Lietuvā.
inkubs Vīrišķs dēmons Eiropas viduslaiku mitoloģijā, kurš pieguļ aizmigušas sievietes, kas pēc tam dzemdē raganas un dēmonus.
Doms Virsotne Alpos ("Dom"), Šveicē, trešā augstākā virsotne Eiropā - 4545 m vjl.
Veishorns Virsotne Alpos ("Weisshorn"), Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4505 m vjl.
Liskamms Virsotne Alpos, blakus Difūra smailei, Itālijā un Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4527 m vjl.
Difūra smaile virsotne Alpos, Itālijā un Šveicē, otrā augstākā virsotne Eiropā - 4634 m vjl.
Abuje Meda virsotne Etiopijas kalnienē (_Abuyē Mēda_), Amaras kilila austrumos, augstums 4008 m.
Abune Josefs virsotne Etiopijas kalnienē (_Ābune Yosēf_), Amaras kilila ziemeļaustrumu daļā, augstums 4190 m.
Akbaba virsotne Turcijā (_Akbaba Tepe_), Munzuras grēdā, Erindžanas ila dienvidaustrumos.
Akdogans virsotne Turcijā (_Akdoğan Daği_), uz Mušas un Erzuruma ila robežas, augstums - 2879 m.
sila virsis viršu suga ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris").
OPODO Virtuālās tūrisma aģentūras (angļu "Opportunity to do")tīmekļa vietne, kuras īpašnieki ir Eiropas lielākās lidsabiedribas; tās klients tīmekļa vidē var rezervēt plašu tūrisma pakalpojumu klāstu - lidojumus, viesnīcas, automobiļus, izprieckuģojumus un kompleksos tūrisma pakalpojumus.
kalicivīrusi Vīrusu ģints, kas ietver arī cilvēka kalicivīrusu grupas vīrusus un E hepatīta vīrusu.
palladisms Virziens 16.-18. gs. Eiropas arhitektūrā, kura pamatā bija klasiskās arhitektūras tradīcijas, racionāla skaidrība, loģiskums, plašs ant. orderu sist. izmantojums, atturīgs dekoratīvisms.
klasicisms Virziens mākslā, mākslas metode un estētikas teorija, kas par normu un paraugu izvirza antīko mākslu (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam Eiropā un no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam Krievijā).
NACE Vispārējā saimniecisko darbību klasifikācija Eiropas Savienībā ("general industrial classification of economic activities within the European Union").
viduslaiki Vispārīgās vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem; Eiropas vēsturē tas ir laiks no 476. g. (Rietumromas impērijas krišana) līdz \~1500. g. (lielie ģeogrāfiskie atklājumi).
boings Vispārīgs apzīmējums amerikāņu lidmašīnām, kas ražotas Viljama E. Boinga (Boeing, 1881-1956) dibinātajā uzņēmumā.
mīze Vistene ("Empetrum nigrum").
visteņaugi Visteņu dzimta ("Empetraceae").
divdzimumu vistene visteņu suga ("Empetrum hermaphroditum").
melnā vistene visteņu suga ("Empetrum nigrum").
Paneiropa Visu Eiropas tautu saimnieciskas un valstspolitiskas apvienošanas centieni.
Viestura dārzs visvecākais Rīgas publiskais parks, atrodas starp Eksporta, Hanzas un Rūpniecības ielu, platība 7,6 ha, ierīkots 1721. g., mūsu dienās aug 15 vietējie un >55 introducēto kokaugu taksoni; Forburgas dārzs; Pētersalas dārzs; Pirmais Ķeizardārzs; Ķeizardārzs; Pilsētas dārzs; Dziesmu svētku parks.
bongo antilope vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā.
geneta Viveru dzimtas ģints ("Genetta"), nelieli plēsēji, 6-9 sugas, gk. Āfrikas tropiskajos mežos un savannās, Eiropas dienvidrietumos 1 suga.
latīņu raksts vokāliski konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies no etrusku lietotā rietumgrieķu raksta varianta vai tieši no grieķu raksta ap 7.-6. gs. p. m. ē. lietots Romā, izplatījies Romas impērijā, ir pamatā daudzu Eiropas valodu rakstībai.
Galapagu salas vulkānisku salu grupa Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. "Islas Galapagos"), Ekvadoras province, atrodas \~1000 km rietumiem no Dienvidamerikas, platība - 7800 kvadrātkilometru, 18500 iedzīvotāju (2006. g.), kalnains reljefs, augstums - līdz 1707 m.
Lipāru salas vulkānisku salu grupa Tirēnu jūrā (_Lipari, Isole_), Itālijas teritorija uz ziemeļiem no Sicīlijas, ietver 17 salu, kopējā platība - 117 kvadrātkilometru, augstums - līdz 926 m; Eola salas; Aiola salas.
Erdžijess vulkāns Anatolijas plakankalnes dienvidaustrumos (_Erciyas_), Turcijā, Kajseri ilā, augstums - 3916 m, pēdējais izvirdums - IV gs. p. m. ē.
ūdenszalkši Zalkšu dzimtas ģints; 0,5 - 1,7 m garas čūskas; labi peld un nirst, Eirāzijā, Āfrikā, Austrālijā >60 sugu; Latvijā tikai parastais zalktis.
eiastra Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Euastrum"), samērā īsas, parasti plakanas dažādas formas un lieluma viešūnas aļģes ar dziļu iežmaugu vidusdaļā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas.
Zaļēnstrauts Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, augštece Ezeres pagastā; Zaļenis; Zaļene.
Pīpāļu strauts Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, augštece Ezeres pagastā.
šigella Zarnu baktērijas, kas ierosina dizentēriju, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Shigella", Latvijā dizentēriju visbiežāk ierosina sugas "Shigella flexneri" un "Shigella sonnei", kas var savairoties pienā un piena produktos.
kolibaktērija Zarnu nūjiņa ("Escherichia coli"), normālas cilvēka un dzīvnieku zarnu mikrofloras komponents.
koliinfekcija Zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu ierosināta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zīdaiņi, neiznesti, kā arī mākslīgi baroti un novājināti bērni.
savannas zebra zebru suga ("Equus burchelli"), kas ir visbiežāk sastopama.
tuksneša zebra zebru suga ("Equus grevyi"), kas ir lielākā no zebrām.
kalnu zebra zebru suga ("Equus zebra"), reti sastopama.
dāriks zelta vai sudraba monēta Persijas impērijā ap 500. g. p. m. ē.; zelta dārikus kala tikai pēc imperatora pasūtījuma, sudraba varēja kalt nozīmīgi ģenerāļi un satrapi; šīs monētas bija apgrozībā arī ārpus Persijas, t. sk. Eiropas centrālajā un austrumu daļā
kondors Zelta vai sudraba monēta; bija apgrozībā dažās Dienvidamerikas valstīs (Čīlē, Kolumbijā, Ekvadorā) 1851.-1933. g.
Regulus regulus zeltgalvītis jeb Eirāzijas zeltgalvītis.
Pirātu krasts zema, smilšaina piekraste Arābijas pussalā, Persijas līča dienvidaustrumos, AAE, garums - \~300 km, līdz XIX gs. vidum bija jūras laupītāju patvēruma vieta.
epitemija Zemāko augu kramaļģu nodalījuma dzimta ("Epithemiaceae"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
einotija Zemāko augu kramaļģu nodalījuma dzimta ("Eunotiaceae"), Latvijā konstatēts 15 sugu.
eiglēnaļģe Zemāko augu nodalījums ("Euglenophyta"), iegarenas vai apaļas kustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes; 6 dzimtas, 60 ģinšu, \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 189 sugas.
prekārijs Zemes nomas veids agrajos v-laikos R-Eiropā; arī zemes gabals, ko zemes īpašnieks iznomāja zemniekam pēc viņa rakstiska lūguma.
Arktika Zemeslodes ziemeļu polārais apgabals, kas aptver Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas kontinentu nomales un gandrīz visu Ziemeļu Ledus okeānu ar visām tā salām, kā arī Atlantijas un Klusā okeāna tuvējās daļas.
Alērta rags zemesrags Kanādā (_Alert Point_), Elsmīra salas ziemeļrietumu daļā.
Rivtangi zemesrags Ņorvēģu jūrā, Fēru salu ziemeļos, izvirzījums Eisturojas salas ziemeļos.
Nordkins zemesrags Skandināvijas pussalas Nordkina pussalas ziemeļos (norv. val. _Kinnarodden_), Barenca jūras krastā, Norvēģijā, Eiropas sauszemes galējais ziemeļu punkts, stāvas, klinšainas nogāzes, augstums - 234 m.
Kvalpintens zemesrags Špicbergenas arhipelāgā, Edža salas dienvidrietumos, starp Stūrfjordu un Hjuvfjordu.
Evergleidsa zemiene Floridas pussalas dienvidu daļā ("The Everglades"), ASV, platība 12000 kvadrātkilometru, plaši zāļu purvi, pārpurvoti subtropu meži, piekrastē mangroves.
Pečoras zemiene zemiene Pečoras upes baseinā, Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, pārpurvojušies fluvioglaciāli un limnoglaciāli smilšu un mālu līdzenumi, morēnu un smilšu-grants pauguri un grēdas, daudz ezeru, Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē jūras terases.
Mezopotāmijas zemiene zemiene Rietumāzijā (angļu val. “Mesopotamia”), Eifratas un Tigras vidusteces un lejteces baseinā, to veido upju aluviālie nogulumi, virsa pārsvarā līdzena, garums — > 1000 km, platums, — \~400 km, augstums — līdz 100 m vjl.
marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (viduslaikos Vācijā, arī dažās citās Eiropas zemēs).
Lomonosova grēda zemūdens grēda Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā no Jaunsibīrijas salām līdz Elsmīras salai Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, robežojas ar Amundsena lielieplaku, garums — 1800 km, platums — 60-200 km, mazākais dziļums — 954 m.
mogera Zīdītāju klases ciršļveidīgo kārtas kurmju dzimtas Eirāzijas kurmju cilts ģints ("Mogera").
nepilnzobis Zīdītāju klases kārta ("Edentata"), dzīvnieki ar īpatnēju zobu uzbūvi, saglabājušās tikai 3 dzimtas: sliņķu, skudrlāču un bruņnešu dzimta.
mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas.
zilonis Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzimta ("Elephantiidae"), liels, masīvs dzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvam kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
mamuts Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas ziloņu dzimtas suga ("Mammuthus primigenius syn. Elephas primigenius"), izmiris leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu.
sīpolu ziedmuša ziedmušu dzimtas suga ("Eumerus strigatus").
faksodijzieži Ziemeļamerikā un Ķīnā sastopama skujaiņu dzimta (Eiropā gandrīz izmirusi), pie kuras pieder arī sekvojas.
idis Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
īds Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
idus Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
īdenis Ziemeļaustrumu vējš (Engurē).
NEBL Ziemeļeiropas Basketbola liga (angļu North European Basketball League).
Zeiderzē Ziemeļjūras līcis Nīderlandes piekrastē, no jūras to atdala Rietumfrīzu salas, dambis sadala Vadenzē līcī (ziemeļos) un Eiselmēras līcī (dienvidos).
Barenca jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra Eiropas ziemeļu piekrastē (norvēģu val. "Barentshavet"), starp Lāča salu, Špicbergenu, Franča Jozefa Zemi, Novaja Zemļu un Vaigaču salu, platība - 1,42 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 186 m, lielākais dziļums - \~600 m.
Karas jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra, atrodas starp Eirāzijas ziemeļu krastu (dienvidos), Vaigača salu, Novaja Zemļu, Franča Jozefa zemi (rietumos), Severnaja Zemļu Taimiras pussalu (austrumos), platība - 883000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 620 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1 m.
Perija jūra Ziemeļu Ledus okeāna starpsalu jūra, tā sauca šaurumu sistēmu Kanādas Arktiskajā arhipelāgā starp Elsmīru, Devonu, Batersta un Melvila salu.
Vespertilio nilsoni ziemeļu sikspārņa "Eptesicus nilsoni" nosaukuma sinonīms.
ziemas ašķis ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale").
ziemas skosta ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale").
ašas Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale").
ašavs Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale").
ašenes Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale").
grūžs Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale").
silašķis Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale").
Abaja Zilās Nīlas augšteces nosaukums Etiopijas kalnienē (_Ābay Wenz_).
gomfotērijs Zilonim radniecīgs dzīvnieks, kas pirms vairāk nekā 10000 gadiem dzīvojis Amerikā un Eiropā.
Indijas zilonis ziloņu suga ("Elephas maximus"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos, Kalimantānā un Sumatrā.
agavjlapu zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium agavifolium").
alpīnā zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium alpinum"), ko Latvijā audzē kā krāšnumaugu.
burga zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium bourgattii").
milzu zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium giganteum"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
jūrmalas zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium maritimum"), Latvijā aizsargājama.
plakanā zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium planum"), Latvijā adventīva.
Stride Zinātne un tehnoloģijas Eiropas reģionālai inovācijai un attīstībai ("science and technology for regional innovation and development in Europe").
onagra Zirgu ģints kulana sugas pasuga ("Equus hemionus onager").
kiangs Zirgu ģints kulanu sugas pasuga ("Equus hemionus kiang"), samērā liels, ātrs un izturīgs dzīvnieks ar brūnu apmatojumu; paretam sastopams Tibetas un Nepālas kalnu stepēs.
ēzelis Zirgu ģints suga ("Equus asinus"), neliels dzīvnieks ar garām ausīm.
tarpans Zirgu ģints suga ("Equus gmelini"), Eirāzijas stepju un mežu savvaļas zirgs, no kura cēlies mājas zirgs.
kulans Zirgu ģints suga ("Equus hemionus") savvaļas dzīvnieks ar lielu galvu, garām ausīm, īsām, stāvām krēpēm un astru pušķi astes galā, sastopams reti, ir vairākas pasugas.
kvaga Zirgu ģints suga ("Equus quagga"), stepes zebra, iznīcināta 19. gs.; pēdējā nobeigusies 1883. g. Amsterdamas zooloģiskajā dārzā.
mājas zirgs zirgu suga ("Equus caballus"), liels mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, transportā, sportā.
Prževaļska zirgs zirgu suga ("Equus przewalskii").
lapseņveida zirneklis zirnekļu suga ("Argiope bruennichi"), dzīvo Eiropas dienvidos, 2004. g. pirmo reizi konstatēts arī Latvijā.
pangērce Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas divas dzimtas ("Eriophydidae" un "Phyllocoptidae"), raksturīgi divi kāju pāri, izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
Sismen Zismas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
līdaka Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Esocidae"), ko daži autori nodala atsevišķā līdakveidīgo kārtā, 1 ģints, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
eubotrioze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, cestodes ("Eubothrium crassum").
ZVFI Zivsaimniecības virzības finanšu instruments (ES).
Anseba zoba (apgabals) Eritrejā (_'Anseba_), valsts ziemeļrietumos.
Kanādas tumšzoss zosu suga ("Branta canadensis"), Eiropā introducēta tās pasuga ("Branta canadensis canadensis"), kas paretam ieklīst arī Latvijā.
leptocefals Zušu kāpura attīstības stadija aptuveni no 12 dienu vecuma, kad tas kļūst caurspīdīgs, līdz aptuveni 3 gadu vecumam, kad nonāk Eiropas krastos un pārvēršas par stikla zuti, kas iepeld upē.
Jētalande Zviedrijas dienvidu daļa ("Goetaland"), ietver Vesterjētlandi, Esterjētlandi, Smolandi, Ēlandi, Gotlandi, Blekingi, Skoni, Halandi, Būhuslēni un Dālslandi, platība - 92814 kvadrātkilometru (sauszeme 87357 kvadrātkilometri), 4,2 mlj iedzīvotāju.
hameleonveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta, 4-50 cm gari rāpuļi, kas piemērojušies gk. dzīvei kokos, spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, Āfrikā un D-Eiropā.
kobra Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Elapidae"), vidēji lielas un lielas indīgas čūskas (garums - līdz 5,5 m) ar 1-2 pāriem indeszobu, izplatītas tropos un subtropos (izņemot Eiropu), 41 ģints, \~180 sugu.
stāvastītis Zvirbuļputnu paceplīšu dzimtai piederīgs putns, viens no mazākajiem putniem Latvijā, īsu, gandrīz apaļu ķermeni, īsu, augšup paceltu asti, Eiropā 1 suga, Amerikā vairāk nekā 100 sugu.
paceplīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 9,5-22 cm), astīti bieži tur paceltu stāvus uz augšu, barojas ar kukaiņiem, izplatīti Amerikā, 15 ģinšu, \~60 sugu, Eirāzijā, arī Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
lakstīgala Zvirbuļveidīgo kārtas mušķērājputnu dzimtas mežstrazdputnu apakšdzimtas ģints ("Erithacus"), \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
dzeltenā stērste zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Emberiza citrinella"), putns ar dzeltenu vēderu (tēviņam arī dzeltena galva), gareniski raibiem spārniem un brūni melnu muguru, Latvijā sastopama bieži.
ķivulis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis spinus", senāk "Fringilla spinus"), neliels dzeltenzaļš meža putns; Eirāzijas ķivulis.
cīrulis Zvirbuļveidīgo putnu kārtas zvirbuļputnu jeb dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Alaudidae"), neliels dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu, 18 ģintis, 82 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis ("Alauda, Galerida, Lullula, Eremophila"), 4 sugas, kas ir gājputni.
algīnskābe Želatinozs polisaharīds, iegūts no fukusa aļģēm; nātrija sāls ūdenī veido dzidras gļotas, ko lieto farmācijā kā dispersijas vidi; pārtikas piedeva E400.
želens Želena sveķi - pārtikas piedeva E418, biezinātājs stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt caureju.
sīkziedu žibulītis žibulīšu ģints suga (“Euphrasia micrantha”, arī “Euphrasia gracilis”), Latvijā sastopams ļoti reti rietumu daļā, aizsargājams, 4-15 cm augsts, pusparazītisks, viengadīgs lakstaugs.
īsspilvu žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia brevipila").
Hitrovas žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia chitrovoi").
Somijas žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia fennica").
kalnu žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia montana").
birztalu žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia nemorosa", arī "Euphrasia curta").
ārstniecības žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia officinalis").
īsais žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia parviflora").
Rostkova žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia rostkoviana", arī "Euphrasia pratensis").
stāvais žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia stricta").
Zviedrijas žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia suecica").
pavasara žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia vernalis").
Murbeka žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia x murbeckii").
Reitera žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia x reuteri").
atraitnītes Žibulītis ("Euphrasia").
čebes Žibulītis ("Euphrasia").
laukeglītes Žibulītis ("Euphrasia").
tējpuķīte Žibulītis ("Euphrasia").
zemessiliņš Žibulītis ("Euphrasia").
žibulīši Žibulītis ("Euphrasia").
cebe Žibulītis ("Euphrasisa").
mazais svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus erythrinus syn. Erythrina erythrina").
Užavas Elku liepa žuburaina liepa, kas aug Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas krastā pie Elku strauta ietekas, gan liepai gan strautam piedēvētas dziednieciskas īpašības, liepas dobumā senāk ziedota nauda.

E citās vārdnīcās:

MLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: