seglinieks2
seglinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | seglinieks | seglinieki |
| Ģen. | seglinieka | seglinieku |
| Dat. | segliniekam | segliniekiem |
| Akuz. | seglinieku | segliniekus |
| Lok. | segliniekā | segliniekos |
Segliņš (“Euonymus”).
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bija tāda Jūle, seglinieka Miķelsona sieva, jums vajadzēja redzēt.
- Kad es biju mazs zēns, solījos precēt seglinieka meitu turpat kaimiņos.
- Bodnieki, skārdnieki, seglinieki, kurpnieki, drēbnieki.
- Ziemelis sadzer ar hipodroma kalējiem Augustu un Silvestru, tepat grozās arī vecais cara laika Pēterburgas hipodroma seglinieks Aldmanis un profesors Apse.
- Logam blakus uz kāšiem bija sakārtas pašreiz lāpāmās zirgu lietas un jaunas ādas sloksnes; zem loga sols ar seglinieka rīkiem: līkiem nažiem, adatām, diegu kamoliem un kniedējamo veserīti.