derdzība
derdzība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | derdzība | derdzības |
| Ģen. | derdzības | derdzību |
| Dat. | derdzībai | derdzībām |
| Akuz. | derdzību | derdzības |
| Lok. | derdzībā | derdzībās |
Emocionāls stāvoklis, kuru izraisa kas pretīgs, riebīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī Elīza atklāja savu noslēpumu tikai tad, kad viņai vairs nebija ko zaudēt, un arī toreiz man ilgi kņudēja nāsīs šī noslēpuma dvaka un sirdi tirdīja pretišķīgas izjūtas — žēlums un derdzība, apmierināta zinātkāre un karsta vēlēšanās nezināt, aizcirst Pandoras lādi un visu aizmirst.
- Uz pasaules ir derdzība , lūk kas ir svarīgi
- Tiktāl loģika , kuras slēdzieni nelikvidē nepatiku un derdzību , kuru izraisa mūsu valsts līderu iztapība
- Pārāk daudz vardarbības, derdzības, provokāciju un kailu miesu.
- Man tā ir visderdzīgākā no visām derdzībām.