derdzīgums
derdzīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | derdzīgums | derdzīgumi |
| Ģen. | derdzīguma | derdzīgumu |
| Dat. | derdzīgumam | derdzīgumiem |
| Akuz. | derdzīgumu | derdzīgumus |
| Lok. | derdzīgumā | derdzīgumos |
Pretīgums, riebums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Doroteja uz turieni bija gājusi ar derdzīguma sajūtu.
- Kondensēts piens nav ne lēts, ne viegli izvemjams, toties kaifs veikli pārplūst derdzīgumā.
- Amsterdamas vietas, kas manī modina dionīsiski neprātīgu plosīšanos, viņos vien izraisa piesardzīgu derdzīgumu: padibeņu zaņķi...
- Sejā parādījās derdzīguma izteiksme.
- Ekspresīvie figurālie komponējumi nāca kā totāls pārsteigums – brutalitāte un agresija, raušanās kaut kur prom un reizē tāds kā derdzīgums attēlotajos ķermeņos.