guanilskābe
guanilskābe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | guanilskābe | guanilskābes |
| Ģen. | guanilskābes | guanilskābju |
| Dat. | guanilskābei | guanilskābēm |
| Akuz. | guanilskābi | guanilskābes |
| Lok. | guanilskābē | guanilskābēs |
Mononukleotīds, nukleīnskābes hidrolīzes produkts; sastāv no guanīna, pentozes un fosforskābes; pārtikas piedeva E626, garšas un aromāta pastiprinātājs, viegli toksisks, ja ieēd.
Avoti: TM, Zkp
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Absorbcijas maksimums pie 256 nm ( 20 mg/ l guanilskābes šķīdums 0,01 N sālsskābē)
- 7. Maksimālās devas guanilskābei, guanilātiem, inozīnskābei, inozinātiem un ribonukleotīdiem noteiktas, rēķinot pēc guanilskābes satura produktā.
- guanilskābe)
- Visvairāk izmantotie garšas pastiprinātāji ir glutamīnskābe, guanilskābe un to sāļi ( E620—E629), kas stimulē garšas receptorus, pastiprinot garšas sajūtu.
- Nelielos daudzumus glutamīnskābe un glutamāti ir dabīgi atrodami svaigos augļos, dārzeņos, gaļā un citur, bet guanilskābe un guanilāti salīdzinoši daudz ir sēnēs.