Paplašinātā meklēšana
Meklējam kr..
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- persona grata _burtiski_ "vēlama persona"; persona, kuras iecelšanai par diplomātisko pārstāvi kādā valstī šās valsts valdība piekriusi.
- paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
- tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
- vigilants "Modrības" komitejas ("linčošanas piekritēju") loceklis (amer. "vigilante").
- MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
- procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
- Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
- PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- heimskringla "Zemes loks" - teiku krājums par Norvēģijas vēsturi.
- B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
- pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
- levodukcija (Acs) novirze uz kreiso pusi.
- (pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā.
- piekraustīt (Atkārtoti) piekraut, pielādēt pilnu.
- trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra.
- paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku.
- goļa (Ērkšķaini) krūmi.
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- (ie)dot bērnam krūti (pa)ēdināt bērnu ar krūti.
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
- LAD (Sirds elektriskās) ass novirze pa kreisi (angļu "left axis deviation").
- LVH (Sirds) kreisā kambara hipertrofija (angļu "left ventricular hypertrophy").
- LA (Sirds) kreisais priekškambaris (angļu "left atrium").
- epikūrietis [epikūrisma]{s:1910} piekritējs
- krāsa [krāsains]{s:1854}, pretstatā melnbaltam
- krāsojums [krāsas]{s:1855} kārta (uz kādas virsmas).
- krusta zīme [krusta]{s:2171} grafisks attēls, parasti izmantots par emblēmu
- skrējums [skrējiens]{s:678}
- skrējiens [skrienot]{s:1863} veikts attālums, distance
- skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
- skreja [skriešana]{s:671}
- skreja [skriešana]{s:672}; steidzīga iešana, braukšana
- skrīpstveidīgs [skrīpstveida]{s:2195}
- 1 hektārs = 100 āri = 2,74 pūrvietas = 0,91554 desetīnas = 2,47 akri (angļu) = 3,9 morgeni (vācu) = 1,79 morgi (poļu) = 1,9 johi.
- novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
- melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- ideāls kristāls 1) kristāls ar ideālu trīsdimensiju periodisku režģi, kurā nav struktūras defektu, piemaisījumu atomu un dislokāciju; 2) ideālas formas kristāls, kurā fizikāli ekvivalentas skaldnes ir vienādi attīstītas.
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- Dekamerons 10 dienu stāsti, Bokačo noveļu krājums.
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- centilokviums 100 izteicienu krājums.
- centiloquium 100 izteicienu krājums.
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
- šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
- valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
- bruņinieku ordeņi, garīgie 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- Bravē režģi 14 trīsdimensiju ģeometriski režģi, kas apraksta iespējamos kristāliska režģa translācijas simetrijas veidus (sk. kristālu simetrija).
- hulks 14. gs. kravas kuģis.
- končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
- "Ektachrome" tehnoloģija 16 mm beznegatīva krāsu filmu izgatavošanas tehnoloģija.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
- damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
- redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
- septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
- pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- peredvižņiki 19. gs. otrās puses krievu mākslinieku reālistu grupējums.
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- īsmatainie truši 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda.
- haidamaks 1919.-1920. g. pilsoņu kara laikā - Ukrainas nacionālā karaspēka karavīrs.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
- Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Vārves pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta pirmskara Vārves, Ventas un Zūru pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- Abavas rumba 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums Abavā 3 km lejpus Sabiles, platums — 35 m.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
- Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
- ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
- pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
- Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- Centra ūdenskrātuve 5 ūdenskrātuvju kaskāde uz Slampes upes Tukuma novada Slampes pagastā, platība — 12 ha.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
- senā jūras (krievu) jūdze 7467,6 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
- taksācijas likvīdā krāja 90% koksnes tilpuma no krājas uz celma.
- indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību.
- Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km.
- Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km.
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā.
- Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts.
- Smirnieku strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā.
- Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte.
- Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā.
- Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
- Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte.
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km.
- Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe.
- Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā.
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe.
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera.
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
- Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts.
- Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē.
- Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē.
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē.
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
- Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km.
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
- Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts.
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe.
- Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā.
- Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe.
- Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km.
- Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe.
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe.
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
- Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte.
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe.
- Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km.
- Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte.
- Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai.
- Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m.
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju.
- abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.).
- tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija.
- zeltābele Ābele, kurā aug zeltainas krāsas āboli.
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs.
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji.
- divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps").
- Koļesņikova ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
- Obiceļu ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
- Obiteļu ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
- Abiķeļu ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
- Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā.
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās.
- abuliņkaudzētājs Āboliņa krāvējs kaudzēs, gubās.
- čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai.
- izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas).
- cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā.
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
- skreblis Abras skrāpis.
- skrēpis Abras skrāpis.
- skrāpīte Abruskrāpīte.
- relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums.
- policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem.
- absolūtists Absolūtisma piekritējs.
- implementācija abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums.
- implementēšana abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums.
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums).
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
- ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu.
- simbolizācija Abstraktu fenomenu pārnesums konkrētos priekšmetiskos tēlos; baiļu atvairīšanas mehānisms.
- reifikācija Abstraktu jēdzienu konkretizēšanās.
- Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
- Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte.
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
- Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km.
- Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote.
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā.
- Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km.
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
- Abulīte Abuls - Gaujas kreisā krasta pieteka.
- abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām.
- Apse Abze, Mazās Juglas kreisā pieteka.
- Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga.
- Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise.
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
- diacetūrija Acetetiķskābes ekskrēcija ar urīnu.
- acetetiķesteris Acetetiķskābes etilesteris, bezkrāsas šķidrums ar patīkamu smaržu.
- salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai.
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
- tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā.
- ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā.
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
- epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru.
- fundālā mikroskopija acs dibena apskate ar instrumentu, kurā apvienots radzenes mikroskops un oftalmoskops.
- blefaroklonuss Acs gredzenmuskuļa kloniski krampji, acs krampjaina mirkšķināšana.
- blefarospazma Acs gredzenmuskuļa toniski krampji.
- asaru ezers acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
- blikstene Acs plakstiņš, skropstas.
- skrapste Acs skropsta.
- acsskrūve Acskrūve.
- Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
- Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem.
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
- gaišas actiņas actiņas, kuru koksne pēc krāsas ir tuva apkārtējās koksnes krāsai.
- krāsu redze acu spēja izšķirt objekta krāsas.
- Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- atkāņu Ačgārni; no labās puses uz kreiso.
- dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
- dziemulis Ādama ābols (rīkles skrimslis).
- sideroderma Ādas bronzas nokrāsa, kas radusies dzelzmaiņas traucējumu dēļ.
- ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli.
- kapilaroskopija Ādas kapilāru mikroskopiska izmeklēšana diagnostikas nolūkā.
- ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa.
- ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa.
- ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa.
- dishroja Ādas krāsas izmaiņa.
- dziļā miliārija ādas krāsas papulas ap sviedru porām.
- ahromija Ādas krāsas zudums, piem., albīnisma gadījumā.
- pigmentējošā ādas grunts ādas krāsojuma otrais slānis (ādu klājošajā krāsošanā), kas dod ādas virsai vajadzīgo krāsu.
- piesūcinošā ādas grunts ādas krāsojuma pirmais slānis, ko uzklāj, lai sekmētu klājošās krāsas vienmērīgu iesūkšanos.
- seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu; mantija (2).
- mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- maisiņš Ādas kroka zem acīm.
- naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu.
- valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
- kaunuma lūpas ādas krokas, kas no abām pusēm norobežo ieeju makstī.
- riknoze Ādas krunkainība, kas radusies no zemāk guļošo muskuļu atrofijas.
- sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā.
- šķelšana Ādas sadalīšana labajā (augšējā) un kreisajā (apakšējā) slānī.
- skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis.
- skropulis Ādas slimība - kraupis.
- sekretodermatoze Ādas slimība ar pastiprinātu normālu sekrētu izdalīšanos.
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas.
- kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu.
- depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc).
- alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska.
- kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai.
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos.
- Aguļaša straume Adatas raga straume pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem.
- sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
- martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
- Adažskaja Ādažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Adelijas zeme Adelijas krasts.
- hondroadenoma Adenoma, kurā ir skrimšļaudi.
- ATF Adenozīntrifosfāts, nukleotīds, enerģijas uzkrājējs visos dzīvajos organismos.
- Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā.
- Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa.
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu.
- rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis; valnī ieadīta citas krāsas svītra.
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi.
- actiņas adījuma raksts, kurā izmantoti dažādu krāsu valdziņi.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- mistrīt Adīt vai izšūt raibi, aust krāsainu audumu.
- pērslaiņi adīti cimdi ar vienmērīgi ieadītām dažādu krāsu zvaigznītēm.
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju.
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas.
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam.
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
- Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam.
- Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā.
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā.
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam.
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā.
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.
- zumps Ādmiņa krāsa, ruste.
- porģis Ādmiņa krāsviela.
- porķis Ādmiņu krāsa, ruste.
- reālā adrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; mašīnadrese.
- mašīnadrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; reālā adrese.
- vienotais resursu vietrādis adrese, kas pārlūkprogrammā norāda, kur var atrast kādu konkrētu interneta resursu.
- Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts.
- advents Advente - kristīgās liturģijas 4 nedēļu laika posms, gaidot Kristus dzimšanu.
- ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei.
- stereoskopisks modelis aeroainu stereoskopiskā pāra staru krustpunktu kopums.
- bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti.
- aerokoki Aerobisku, grampozitīvu lodveida mikrobu ģints.
- aerofotoainas centrs aerofotoainas pretējās malās esošo rāmja marku savienojošo nogriežņu krustpunkts.
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
- aftongija Afāzija runas muskuļu toniski klonisku krampju dēļ.
- ADR Afganistānas Demokrātiskā Republika.
- ADJO Afganistānas Demokrātiskās jaunatnes organizācija.
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums.
- Hafuna rags Āfrikas galējais austrumu punkts Somālijas pussalā, Indijas okeāna krastā.
- Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā.
- aitiopisms Āfrikas krāsaino kristīgo tautu brīvības kustība 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
- Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja.
- bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
- bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi.
- aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija.
- jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi.
- Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- jodirīts AgJ, rets minerāls, kristalizējas heksagonālā singonijā.
- Madelāni Aglonas Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- apraktognozija Agnozijas veids, kurā neatšķir labo pusi no kreisās.
- cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
- mazā tumsā (arī tumsiņā) agra rīta krēslā.
- mazā tumsiņā (arī tumsā) agra rīta krēslā.
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam.
- altins Agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15. gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām.
- milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo.
- minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums.
- rančerosi Agrāko Spānijas koloniju zemkopji Amerikā, krietni jātnieki un mednieki.
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu.
- kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu.
- stirpu vedējs agregāts salmu vai siena stirpu iekraušanai, pārvešanai un izkraušanai.
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus.
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte.
- enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem.
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei.
- Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km.
- Poļu grāvis Aģes kreisā krasta pieteka; Palu grāvis.
- Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
- ahatizēt Ahāta krāsās zīmēt.
- achnantes Ahnantes - kramaļgu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints.
- Akremaiči Ahremavci, apdzīvota vieta Baltkrievjā.
- bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma.
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
- Hainažskaja Ainažu pagasta krieviskais nosaukums.
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
- karbass Airu kuģis vai neliels burinieks kravas pārvadāšanai Baltajā jūrā, kā arī upēs, kuras tajā ietek.
- aistieši Aisti; tauta Baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši.
- Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe.
- vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne.
- taukaste Aitu suga ("Ovis platyura") Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg).
- taukastes Aitu šķirnes Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg).
- pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem.
- kurdjukaitas aitu šķirņu grupa; gaļas-tauku virziena rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitas, kurām krustu rajonā ir tauku maiss - kurdjuks.
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
- Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā.
- Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
- Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
- Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa.
- Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
- Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km.
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km.
- Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste.
- Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera.
- Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe.
- Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša.
- Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km.
- Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls.
- Maiļupīte Aiviekstes labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā.
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
- Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža.
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša.
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
- Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā.
- Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste.
- Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce.
- Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte.
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē.
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe.
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
- Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis.
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
- Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka.
- aizpult Aiz kaut kā vai pirms kaut kā nokrist.
- aizkrāsnā Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
- aizkrāsnī Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
- aizkrūmē Aiz krūma.
- saskopuļot Aiz skopuma sataupīt, sakrāt.
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
- aizkrūmojis Aizaudzis ar krūmiem.
- aizcerāt Aizaugt ar krūmiem.
- pārkrūmoties Aizaugt ar krūmiem.
- piekrūmāt Aizaugt ar krūmiem.
- popēt aizaugt ar popi, sūnu, krevi.
- palēvene Aizaugusi krastmala.
- līgotnes Aizaugusi, vēl pilnīgi nenocietējusi vieta ezera krastā, vai purva malā, kas līgojas, kad pa to staigā.
- šībere Aizbīdnis (parasti krāsns vai plīts dūmvadam).
- aizbižot Aizbizot, aizskriet.
- aizgrandīties Aizbraukt kratoties.
- belēt Aizdarīt ar pienu, krējumu; darīt baltu pievienojot pienu, krējumu.
- baltināt Aizdarīt ar pienu, krējumu.
- krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses.
- balināts Aizdarīts ar pienu, krējumu.
- aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums.
- aizdauga Aizdaugava, Daugavas otrs krasts.
- kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu.
- aizdevu Aizdevu kapitāls - kapitāls, kuru uzņēmumam vai valstij aizdevis viens vai vairāki aizdevēji (kreditori), kas var būt: cits uzņēmums, banka vai cita valsts.
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
- sirds astma aizdusas lēkmes, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- aizskruķēt Aizdzīt, aizgrūst ar krāsns kruķi.
- aizkrimst Aizgrauzt, aizkrimst, aizkost, iekost.
- aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu).
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
- slāvisms Aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas.
- rusisms Aizguvums no krievu valodas.
- zaudēt galvu aiziet bojā, krist kaujā.
- pazaudēt galvu Aiziet bojā, krist kaujā.
- aizvārīt Aiziet rībot (krācot, rūcot).
- aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
- aizšvilpot Aiziet, aizskriet svilpjot.
- aizšviļpot Aiziet, aizskriet svilpjot.
- aizdesāt Aiziet, aizskriet.
- aizšpannēt Aiziet, aizskriet.
- aizstorēt Aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm.
- aizpindelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties.
- allokācija Aizjūras pirkumā paziņošana par to, ka pircējam nodos konkrēto sūtījumu.
- nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
- atkodelēt Aizkost, nokost, aizskrubināt, noskrubināt, aizgrauzt, nograuzt.
- nokrampēt Aizkrampēt (vairākas durvis).
- kurzeme Aizkrāsne rijā.
- krāspakaļa Aizkrāsne; krāsnspakaļa.
- aizgora Aizkrāsne.
- aizpute Aizkrāsne.
- āzkārsne Aizkrāsne.
- azkrāsne Aizkrāsne.
- āzodere Aizkrāsne.
- āzpute Aizkrāsne.
- pakrāsne Aizkrāsne.
- aizmālēt Aizkrāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
- aizmālēt Aizkrāsot.
- Aize Aizkraukle.
- Ascheraden Aizkraukle.
- Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā.
- aiviekstieši Aizkraukles novada Aiviekstes pagasta iedzīvotāji.
- plēsēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta apdzīvotās vietas "Plēsas" iedzīvotāji.
- aizkrauklieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta iedzīvotāji.
- stučkēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pilsētas (bij. Stučka) iedzīvotāji.
- Lielzalva Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
- Lielzalve Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
- jaunbebrēnieši Aizkraukles novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbebri" iedzīvotāji.
- Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- daudzevieši Aizkraukles novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzeva" iedzīvotāji.
- Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
- Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
- Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants.
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski.
- pērsēnieši Aizkraukles novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji.
- jelgavinieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Jelgaviņa" iedzīvotāji.
- jaunjelgavieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotāji.
- Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums.
- dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji.
- rīterieši Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Rīteri" iedzīvotāji.
- bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
- koknesieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Koknese" iedzīvotāji.
- podupieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Podupi" iedzīvotāji.
- Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums.
- buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji.
- pēternieki Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji.
- pilkalnieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" iedzīvotāji.
- Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji.
- pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums.
- pilskalnieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji.
- silavēverieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silavēveri" iedzīvotāji.
- pļavinieši Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas iedzīvotāji.
- altenieši Aizkraukles novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Altene" iedzīvotāji.
- Skrīveru pansionāts Aizkraukles novada Skrīveru pagasta aprūpes ciema "Ziedugravas" neoficiāls nosaukums.
- piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji.
- Pikstlauki Aizkraukles novada Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Pikslauki" nosaukuma variants.
- alūnēnieši Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Alūnēni" iedzīvotāji.
- Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums.
- lielzalvieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielzalva" jeb "Lielzalve", tagad - "Zalve" iedzīvotāji.
- oškalnieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Oškalns" iedzīvotāji.
- pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
- Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Ašeradenskaja Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ascheraden Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums.
- Ašerādena Aizkraukles pagasta un apdzīvotās vietas (ciema) vāciskā nosaukuma latviskojums.
- Stučka Aizkraukles pilsētas nosaukums 1967.-1990. g.
- Augstie kalni Aizkraukles pilskalns Skrīveru pagastā.
- ozosalēnieši Aizkrauklles novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji.
- norēnieši Aizkraules novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji.
- aizvirst Aizkrist aiz kaut kā.
- aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm).
- aizsvelties Aizkrist, aizgāzties.
- šleperatslēga Aizkritņa slēdzene.
- šneperatslēga Aizkritņa slēdzene.
- šleperatslēga Aizkritņa slēdzenes atslēga.
- šneperatslēga Aizkritņa slēdzenes atslēga.
- timolīze Aizkrūtes dziedzera audu involūcija.
- timokēze Aizkrūtes dziedzera fizioloģiskās atrofijas aizkavēšanās vai tā palielināšanās.
- timīts Aizkrūtes dziedzera iekaisums.
- tīmektomija Aizkrūtes dziedzera izgriešana.
- timopātija Aizkrūtes dziedzera slimība.
- timocīts Aizkrūtes dziedzera šūna.
- tīmus Aizkrūtes dziedzeris (ar iekšējo sekrēciju).
- distīmisms Aizkrūts dziedzera disfunkcija bērnībā.
- hipotīmisms Aizkrūts dziedzera pazemināta funkcija.
- timopoetīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti.
- timostimulīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti.
- atīmija Aizkrūts dziedzera vai tā sekrēcijas trūkums.
- atīmisms Aizkrūts dziedzera vai tā sekrēcijas trūkums.
- tīmuss Aizkrūts dziedzeris.
- aizkrūte Aizkrūts.
- glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs.
- lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās.
- pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās.
- aizaudzis Aizlaists (dārzs, lauks); aizcerojis, aizkrūmojis (ceļš); aizlapojis (logs).
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
- aizkliņģēties Aizmesties, aizkrist.
- atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
- aizkrāmēt Aiznest, aizkravāt (kur projām).
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES.
- Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā.
- kredītreitings Aizņēmēja kredītspējas novērtējums, kas tiek izteikts ar speciālu indeksu vai burtu kombināciju un kas apzīmē riska pakāpi.
- rūmēt aizņemt vietu ar mantām, krāmēt mantas.
- aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
- senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod prierkšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu.
- zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā.
- Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums.
- aizčunčināt Aizrikšot, aizskriet teciņiem.
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību.
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
- Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas.
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m.
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m.
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha.
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā.
- ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
- uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta).
- izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē.
- amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu).
- blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā).
- romis aizsegs krāsns priekšā, lai liesma neiet griestos.
- kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem.
- fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem.
- garīgi atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar psihiskās attīstības traucējumiem.
- (pa)ņemt kājas pār pleciem aizskriet
- sklaisties Aizskriet (katram uz savu pusi).
- aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
- aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
- aizļipot Aizskriet (parasti par zaķi); aizļinkāt.
- aizļinkāt Aizskriet (parasti par zaķi); aizļipot.
- noskriet Aizskriet (uz kurieni, kur u. t ml.).
- aizbūkšķēt Aizskriet ar dobju troksni.
- aizdilbāt Aizskriet gariem, lieliem soļiem.
- aizjukurēt Aizskriet ķerot.
- aizlaušķināt Aizskriet laužot (piem., zarus).
- daskriet Aizskriet līdz kādai vietai.
- aizšķetaklēties Aizskriet plosoties, trakojot.
- aizkūvēt Aizskriet plosoties.
- aizsprūkt Aizskriet projām, aizbēgt, izbēgt.
- aizblāzt Aizskriet prom, aizskriet kaut kur.
- aizluksnāt Aizskriet sīkiem rikšiem.
- aizdikāt Aizskriet stīvi un smagnēji.
- aizbēgalēt Aizskriet, aizbēgt (atkārtoti).
- aizbizenēt Aizskriet, aizbizot.
- aizbizinēt Aizskriet, aizbizot.
- aizmatalāt Aizskriet, aizmukt.
- aizkniebt Aizskriet, aizsteigties.
- aizlēkt Aizskriet, aizsteigties.
- aizbraukšēt Aizskriet, brīkšķinot (zarus, žagarus).
- aiztēkāt Aizskriet, nonākt, skraidot šurpu turpu.
- aizjūgties Aizskriet; aizbēgt.
- aizdesot Aizskriet.
- aizdibēt Aizskriet.
- aizdiekt Aizskriet.
- aizdilbt Aizskriet.
- aizdirbt Aizskriet.
- aizjobt Aizskriet.
- aizlankšot Aizskriet.
- aizliebt Aizskriet.
- aizlingot Aizskriet.
- aizļunkāt Aizskriet.
- aizmasnāt Aizskriet.
- aizmelzt Aizskriet.
- aizņiebt Aizskriet.
- noskrūvēt Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri).
- aizgriezt Aizskrūvēt, noslēgt; arī aizslēgt.
- aizridāt Aizsprostot, aizkraut.
- hormonaizstājējterapija Aizstājoša hormonterapija, ko izmanto, ja kāds endokrīnais dziedzeris neizdala attiecīgo hormonu.
- ģeržaķ Aizstāvēt kriminālkolēģi.
- aizkruķēt Aizstumt ar kruķi.
- aizkritināt Aiztaisīt (vāku) tā, ka aizkrīt.
- dasums Aiztaupījums, nolikums, naudas vai cita uzkrājuma veidā.
- reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam.
- prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
- aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju.
- aiztricināt Aizvest satricinot (kratot).
- aiztrīcināt Aizvest satricinot (kratot).
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem.
- kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē.
- Asvikenskaja Aizvīķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- nosēdaka Aka, tvertne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
- bir Aka, ūdenskrātuve.
- akats Akacis, nepārejama vieta purvā, kur aug tikai sūna un purva zāle, bet ne koki un krūmi.
- Agadira Akadira, pilsēta Kazahstānā (_Agadyrʾ_), tās nosaukums krievu valodā.
- acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints.
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus.
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
- Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe.
- Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera.
- Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- rekuperācija Akciju kursa atjaunošana pēc ievērojama tā krituma.
- ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību.
- akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna.
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
- ķērpa Akmens ķērpis (ko izmanto krāsošanai).
- akmeņpluka Akmens ķērpis, ko lieto krāsošanai.
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā.
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
- Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs.
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
- heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi.
- tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem.
- neīstais jasmīns akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem.
- akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes.
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
- hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu.
- trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
- paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
- Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
- fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei.
- kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu.
- Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs.
- kalkuloģenēze Akmeņu (konkrementu) attīstīšanās.
- lapilācija Akmeņu (konkrementu) rašanās.
- pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
- čerēži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
- ķereži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
- atbalsta siena akmeņu krāvums vai mūris, kas nostiprina nogāzi.
- akmeņkraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- akmeņkraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- kraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- kraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā.
- litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
- Okņistskaja Aknīstes pagasta nosaukuma krieviskojums.
- hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti.
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
- arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
- fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
- Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve.
- acrasiomycetes Akrasiomicētes - sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase.
- akreditīvs Akreditēšanās raksts.
- bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
- publisks muzejs akreditēts valsts, pašvaldības vai autonoms muzejs.
- atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
- kreditīvs Akreditīvs.
- akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos.
- ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā.
- akrilskābes nitrils akrilnitrils.
- akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde.
- akrilāts Akrilskābes sāls vai esteris.
- pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā.
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
- inlains Akrobātiskā skrituļslidošana (parasti speciāli izveidotās konstrukcijās, skeitparkos).
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
- kurbete akrobātisks lēciens.
- pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu.
- velofigūrists Akrobātisku triku izpildītājs uz velosipēda cirkā.
- akrobolists Akrobolistu vienības dalībnieks.
- heliptera Akroklīnija ("Helipterum").
- helipterum Akroklīnijas.
- Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana").
- Manglesa akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum manglesii").
- NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.
- akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju.
- acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints.
- akrostichs Akrostihs - dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
- akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu.
- akris Akrs - platības mērvienība (~4047 m^2^).
- ekrs Akrs - platības mērvienība (~4047 m^2^).
- ac Akrs, laukuma mērvienība angļu mēru sistēmā, 1 ac = 4046,86 kv. m.
- Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam.
- propellerturbīna Aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas paredzēta nemainīgam krituma augstumam.
- žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks.
- žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties.
- špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks.
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
- Peltona turbīna aktīvā hidroturbīna, kas paredzēta augstam ūdens kritumam un mazam ūdens patēriņam.
- antiseksisms Aktīva pretestība seksismam jeb dzimumu diskriminācijai, arī pretdarbība neapzināta seksisma izpausmēm.
- glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums.
- akuracis Aku racējs; akracis.
- purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē.
- superakumulators Akumulators ar ļoti lielu enerģijas uzkrāšanas spēju.
- siltuma akumulators akumulators, kas uzkrāj siltuma enerģiju, kuru pēc tam atdod kā siltuma vai mehānisko kinētisko enerģiju (piem., tvaika katls, tvaika turbīna, tvaikmašīna).
- hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators.
- listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga.
- liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
- katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
- akūts pemfigs akūta mikrokoku infekcija ar pūšļveida izsitumiem un septicēmiju.
- ulceromembranozā angīna akūta nekrotizējoša mandeļu saslimšana, kuras ierosinātāji ir simbionti.
- mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums.
- miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- ūdenskrāsa Akvareļa krāsa; ūdens krāsa.
- ūdens krāsa akvareļa krāsa.
- ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana.
- mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam.
- Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši.
- Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā.
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri.
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis.
- Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots.
- Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos.
- Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m.
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m.
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m.
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
- Ola Ala, Bjarezinas pieteka Baltkrievijā.
- Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi.
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
- Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā.
- Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe.
- Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km.
- Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā.
- pagrauda Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
- pagraude Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta.
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts.
- Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km.
- akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains.
- Vorošilovska Alčevska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1931.-1961. g.
- Komunarska Alčevska, pilsēta Ukrainā.
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē.
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
- allēja Aleja - ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve.
- Ārijs Aleksandrijas kristiešu garīdznieks (Arius; ap 250.-336. g.), ariānisma radītājs.
- Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- favīds Alerģiska rakstura izsitumi ķermeņa un locekļu ādā kraupja slimniekiem.
- jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- vārdene Alfabētisks vārdu krājums ar skaidrojumiem.
- Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks.
- dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija.
- cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē.
- heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums.
- alegators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks.
- alligators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks.
- alyssum Alises - krustziežu dzimtas ģints.
- kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- taliktrīns Alkaloīds dažu saulkrēsliņu sugu sakneņos.
- bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu.
- jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea").
- gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
- pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā.
- baterija Alkohola krājums.
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
- Micromeles alnifolia alkšņlapu mikromele.
- sīkalkšņi Alkšņu krūmi.
- alksniens Alkšņu mežs, alkšņu krūmājs.
- ruste Alkšņu mizās iegūta krāsa; alkšņu mizu krāsviela.
- alkšņruste Alkšņu mizās iegūts sarkanbrūns (auduma) krāsojums.
- Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans.
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā.
- Allažskaja Allažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- aloīns Alojas darbīgo sastāvdaļu maisījums, dzeltens, kristālisks pulveris.
- blankskrodznieki Alojas novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji.
- Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu.
- Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe.
- Bērzu valks Alokstes kreisā krasta pieteka Kazdangas pagastā, garums - 7 km.
- Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km.
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
- broscus Alotājskrejvaboles - skrejvaboļu dzimtas ģints.
- fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano.
- Alchemilla alpina alpīnais rasaskrēsliņš.
- vilkūne Alpu jāņogājs, mitros, ēnainos mežos un krūmājos diezgan bieži sastopams augs, zied maijā (medus augs).
- Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
- Pinguicula alpina Alpu kreimule.
- Alpu taucene Alpu kreimule.
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
- Aļšvangenskaja Alšvangas (tagad Alsungas) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- kirgīzu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
- čuvašu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
- jakutu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda; rakstības pamatā kr. alfabēts.
- burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- baškīru valoda altajiešu valodu saimes tjurku val. grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- uiguru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lieto arābu rakstu, daļa krievu (bijušās PSRS teritorijā).
- uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu.
- turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu.
- hakasu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- altajiešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- karačaju-balkāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- karakalpaku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- kumiku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- nogaju valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- kazahu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- šoru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- tuviešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- gagauzu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- karaīmu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu un krievu alfabēts.
- tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts.
- evenku valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
- nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
- Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe.
- Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km.
- Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis.
- Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē.
- Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
- Annenskaja Alūksnes novada Annas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
- Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
- Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- elektrīts Alunds - mākslīgi iegūts kristālisks alumīnija oksīds.
- klapa Alus kanna, kroga kanna, kanna ar vāku.
- šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece.
- saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
- Malabaras krasts aluviāla zemiene Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē, Indijā, uz dienvidiem no Panadži ostas, platums — līdz 80 km.
- Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m.
- pelēkā alva alva temperatūrā zem 13,2 Celsija grādiem pakāpeniski maina krāsu un pie -30 grādiem sairst pelēkā pulverī.
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
- Alvīšu ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Alvītes ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
- jūras mēsli aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai.
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
- albuginaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimta.
- albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints.
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga.
- mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
- saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm).
- fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci.
- briedule Aļņa krāsas govs.
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
- irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas.
- alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām.
- eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
- tuberoze Amariļļu dzimtas ģints ("Polianthes"), krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem.
- dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu.
- Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera.
- Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka.
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
- Skujupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - \~5 km.
- Dadžupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 11 km.
- Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe.
- Ratnieku upe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā.
- Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
- Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
- Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km.
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
- Dzirkstupe Amatas kreisā krasta pieteka Skujenes pagastā, garums - \~2 km, iztek no Kosas dīķa.
- Pētupīte Amatas kreisā krasta pieteka, garums - 4 km.
- Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā.
- Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata.
- Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte.
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
- Putras upe Amatas labā krasta pieteka.
- Pautupīte Amatas labā krasta pieteka.
- Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka.
- mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus.
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls.
- izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
- pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem.
- politiska amatpersona amatpersona, kuru ievēlē vai ieceļ, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem.
- uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
- Skrebeli Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukuma variants.
- Skromuoni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skromoni" nosaukums latgaliski.
- hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
- bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu.
- kaskarīns Amerikas krūkļa darbīgā viela; glikozīds.
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
- prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
- buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā.
- hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā.
- tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti.
- heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu.
- galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
- semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā.
- lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās.
- perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
- mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas.
- Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
- mannitāns Amorfa vai kristāliska viela, ko iegūst, daļēji dehidrējot mannītu ar sērskābi.
- silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
- masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
- mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
- krustojummodulācija Amplitūdas skaņas celiņam raksturīgs skaņas kropļojums filmas negatīvā.
- Liesupe Amulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā.
- Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama.
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km.
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km.
- Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
- klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs.
- pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
- ausbunds Anabaptistu garīgu dziesmu krājums, sastādāts 1971, bet sastopams vairs tikai 1583 izdevumā.
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- ānahata Ānahata čakra.
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
- parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts.
- korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
- multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam.
- intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām.
- priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu.
- topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
- iztveršana Analogsignāla nolase diskrētos laika momentos.
- impulskoda modulācija analogsignāla pārveidošanas metode ciparsignālā. Analogsignāla amplitūda noteiktos laika momentos tiek diskretizēta un pēc tam kvantēta
- diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības.
- signālu apstrāde analogsignāla vai diskrētā signāla apstrāde ar programmatūras vai speciālas programmaparatūras palīdzību.
- operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs.
- anarhists Anarhisma (1) piekritējs.
- machajevieši Anarhistiem un sindikālistiem radnieciska strāva krievu sabiedrībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- anarhosindikālists Anarhosindikālisma piekritējs.
- apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas.
- anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana).
- izoperistaltiska anastomoze anastomoze, ko izveido starp divām gremošanas trakta daļām tā, lai tajās sakristu peristaltikas virzieni.
- sakrals Anatomijā, uz krusta kaulu attiecīgs.
- gļotezers anatomiska lokalizācija kuņģī, gļotu uzkrājums.
- Ancveriņi Ancveriņi 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Ancveriņi Ancveriņi 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58.
- vecokrieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" iedzīvotāji.
- Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski.
- Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m).
- hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu.
- hondrangioma Angioma ar skrimšļa elementiem.
- asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa.
- konformists Anglikāņu baznīcas piekritējs.
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
- viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji.
- beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei.
- honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
- anglo-arabs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums.
- vedžvuds Angļu porcelāns ar baltām, reljefām figūrām uz krāsaina fona.
- pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās.
- piksi Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - elfi, par kuriem stāstīja, ka tie esot to druīdu pēcteči, kuri nebija pārgājuši kristietībā.
- toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem.
- Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru.
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
- anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst.
- mākslīgās organiskās krāsvielas anilīnkrāsas, ko iegūst galvenokārt no akmeņogļu pārtvaices produktiem.
- animisti Animisma uzskatu piekritēji.
- dabiskā anizotropija anizotropija, kas piemīt monokristāliem un materiāliem, kuriem ir tekstūra.
- gonokampse Ankiloze vai citāds ceļa locītavas izkropļojums.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā.
- malrotācija Anomāla vai patoloģiska rotācija, piem., mugurkaula skriemeļiem.
- hromatūrija Anomālas krāsas urīna izdale.
- mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela.
- polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam).
- spondilolīze Anomālija, kam raksturīgs saauguma trūkums starp skriemeļa ķermeni un loku.
- Staiceles magnētiskā anomālija anomālija, ko izraisa dzelzsrūdas iegula kristāliskajā pamatklintājā, minimālais iegulas dziļums - 688 m.
- asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu.
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m.
- Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju.
- Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem.
- hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis.
- kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem.
- bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.).
- kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām.
- fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos.
- streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem.
- sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu.
- tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm.
- antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
- vazopresīns Antidiurētisks hormons (neirosekrēcijas produkts); sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu.
- rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu.
- heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos.
- Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.).
- oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
- bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku.
- brahiantiklināle Antiklināla slāņu kroka, kuras garums ne vairāk kā 2-3 reizes pārsniedz platumu.
- omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā.
- pretkristus Antikrists.
- Partenons Antīks arhitektūras piemineklis Atēnu Akropolē. Atēnas templis, celts 447.-438. g. p. m. ē.
- kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši.
- lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem.
- nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem.
- stibnīts Antimonpaskābes sāls, svina krāsas minerāls, antimona rūda.
- likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem.
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
- kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi.
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
- timolizīns Antiviela, kas noārda aizkrūtes dziedzera šūnas.
- imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot.
- antokiani Antociāni -augu pigmenti, kas nosaka to krāsu.
- Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte.
- antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību.
- Bokovoantracita Antracita - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1962. g.
- trihions Antropometriskais punkts, kurā galvas vidējā sagitālā plakne krusto matu līniju.
- Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- vēdera aorta aorta, kas sniedzas no diafragmas līdz bifurkacijai (IV jostas skriemelim).
- aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū.
- mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas.
- šlipse ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente; [kaklasaite]{s:1805}
- kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
- untermans Apakšējais vingrotājs akrobātiskajā numurā cirkā.
- hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā.
- herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls.
- apukšas krekls apakškrekls.
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums.
- dienas apakšveļa apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses.
- Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos.
- kopgarantētājs Apakšuzņēmēja kredīta garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam.
- kusaks Apakšvirsnieks krievu armijā.
- sunduks Apakšvirsnieks krievu armijā.
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
- Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas.
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
- flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei.
- glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā.
- septarijas Apaļas konkrēcijas ar kalšanas plaisājumu iekšienē.
- gabina Apaļi krauta siena gubiņa; gabana.
- urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
- ronds Apaļisks rokraksts.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu.
- klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- skriemulis Apaļš skriemelis.
- tole Apaļš trauks, bezosu krūze.
- akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta.
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- bumple Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka.
- bumplis Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka.
- ceru krōsne apaļu akmeņu krāsns pirtī.
- spidogrāfs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai.
- spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- heiloangioskops Aparāts (mikroskops) kapilārās asinsrites novērošanai lūpā.
- fonoelektrokardiogrāfs Aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu.
- detektofons Aparāts ar slēptu mikrofonu sarunu noklausīšanai.
- plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs.
- cefalohemometrs Aparāts intrakraniālā spiediena pārmaiņu noteikšanai.
- dēkolorimetrs Aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā.
- kolorimetrs Aparāts kažokzvēru apmatojuma krāsas un nokrāsu precīzai noteikšanai.
- kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz kinoekrāna.
- komparators Aparāts krāsotu šķīdumu krāsas salīdzināšanai.
- anomaloskops Aparāts krāsu akluma noteikšanai.
- kolorimetrs Aparāts krāsu intensitātes noteikšanai.
- oftalmoleikoskops Aparāts krāsu redzes pārbaudei, lietojot polarizētu gaismu.
- hromatoskiametrs Aparāts krāsu uztveres noteikšanai.
- hromatoptometrs Aparāts krāsu uztveres pakāpes noteikšanai.
- torakopneimogrāfs Aparāts krūškurvja elpošanas kustību reģistrēšanai.
- stetogoniometrs Aparāts krūškurvja izliekuma mērīšanai.
- pneogrāfs Aparāts krūšu kurvja kustību grafiskai reģistrācijai elpošanas laikā.
- fermentators Aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei.
- mikromotoskops Aparāts mikroskopisku objektu kustību fotogrāfiskai fiksēšanai.
- kompass aparāts nogāžu un slāņu kritumu leņķu noteikšanai.
- algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
- atomizators Aparāts smalkai šķidruma izsmidzināšanai; lietojams dezinfekcijai, virsmas noklāšanai ar krāsu, laku utt.
- stāvlaika skaitītājs aparāts spēkratu novietošanas laika fiksēšanai.
- rumenogrāfs Aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem.
- limnimetrs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā; limnigrafs.
- limnigrafs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā.
- inkubators Aparāts zivju mazuļu iegūšanai no apaugļotiem ikriem.
- mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
- projektors aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus; projekcijas aparāts.
- epidiaskops Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus.
- opeidoskops Aparāts, kas balss ierosinātas diafragmas vibrācijas atspoguļo uz ekrāna.
- scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām.
- fonostetogrāfs Aparāts, kas krūškurvja toņus pastiprina, filtrē un uzņem platē.
- kritofonoskops Aparāts, kas pārveido redzamos vai dzirdamos signālos kriptofona pārraidītos signālus.
- cirtogrāfs Aparāts, kas reģistrē krūšu sienas kustības.
- mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
- pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības.
- spektrokolorimetrs Aparāts, kurā apvienots spektroskops un oftalmoskops; lieto krāsu akluma konstatēšanai.
- interaktīvā ciparu videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma, kas veic diskrētās video- un audioinformācijas saspiešanu tās tālākai izmantošanai personālajos datoros.
- inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem.
- appaugāt Apaugt ar dažādiem krāmiem, grabažām.
- zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
- spodre Apavu krēms.
- vikse Apavu krēms.
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
- ugunsapbedīšana Apbedīšanas veids līķi sadedzinot; kremācija.
- nomuižļot Apbērt ar atkritumiem.
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
- grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals.
- apskabīt Apcirst (krūmus).
- reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē.
- ķuģis Apdedzis koks krāsns uzrušināšanai.
- 2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi.
- bunka Apdobena krūza bez osas; eļļas krūza.
- apskrandojis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandis (1).
- apskrandis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandojis (1).
- apskarāties Apdriskāties (kļūt apskrandušam, kankarainam).
- apskaris Apdriskāts, apskrandis.
- holesterīna katarakta apduļķojums, kurā ir holesterīna kristāli.
- Hanstholma apdzīvora vieta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, Skageraka krastā.
- Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē.
- Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā.
- Ziedugravas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Skrīveru pagastā.
- Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē.
- Bezļesje Apdzīvota vieta (divas viensētas, senāk - skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
- Nereta Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs.
- Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs.
- Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
- Aizkraukle Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden.
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Mūsa Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā.
- Bērzkalni Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai.
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
- Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Katlakalns Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā.
- Aiviekste Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām.
- Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas.
- Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs.
- Zvejniekciems apdzīvota vieta (lielciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā 5 km no Saulkrastiem.
- Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs.
- Klintaine apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 6 km no Pļaviņām; pagasta administratīvais centrs.
- Āpēni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Draudavas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Ezerkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Juči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Papardes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā.
- Gaidupes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā.
- Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā.
- Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Daudzeses pagastā.
- Alkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Avotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Dīķīši apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
- Atradze apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Auliciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Putnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Gricgale apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
- Pilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
- Biķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Jauči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Pinkas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Pučiņas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Purviņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Aprāni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Bitāni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Dīķi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sērenes pagastā.
- Klidziņa apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā.
- Līči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā.
- Pikslauki Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sunākstes pagastā.
- Benckalni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Dīriķi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Alunēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Aparēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Bites Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Zalves pagastā.
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
- Aizkraukles stacija apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā.
- Spriņģi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkreukles novada Kokneses pagastā.
- Ezerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
- Āraiši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā.
- Bērzbeķe Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā.
- Auguliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā.
- Abrupe Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās.
- Nīkrāce Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 24 km no Skrundas.
- Bērzkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Alturpe Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Plostnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Līce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
- Maznīkrāce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
- Rogas apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
- Vormsāte apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
- Jaunkrimulda apdzīvota vieta (mazciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā.
- Aijaži Apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļu daļā, Aijažu ezera austrumu krastā.
- Salapi apdzīvota vieta (mazciems) Skrīveru pagastā.
- Bruņene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Ilga apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Katineļi apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Šengeida apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Stūriški apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Tarasovka apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Vārpene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Viktorija apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Tukums Apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas novada Nīkrāces pagastā.
- Rūnaiši apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
- Vēršmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
- Videnieki apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
- Bračas Apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā.
- Vilkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ukru pagastā.
- Kaitra apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā.
- Meļova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā.
- Rusački apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā.
- Zujeva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā.
- Beķeri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Katuži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Sinaviški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Eglaines pagastā.
- Suhocki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Grāveru pagastā.
- Dzirvani apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Konstantinovas pagastā.
- Sauši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Konstantinovas pagastā.
- Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Aišpūri Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Vikiški Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Osva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Čaplinščina Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Kuzmini Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Zagorci Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Dreģeļi Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Manuha Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Juhņeviči Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Suhorukova Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Volkojedi Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Leiši Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Bički Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Laivacums Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Budži Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Turku pagastā.
- Nitiši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Naujenes pagastā.
- Brušvīti apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Nīcas pagastā.
- Osuņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Podosinovka apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Mazupciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Rojas pagastā.
- Gaisma apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
- Jugla apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
- Sviļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Rucavas pagastā.
- Žluktova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Šķaunes pagastā.
- Dižmežciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā.
- Bružēni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā.
- Ģīci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā.
- Bikova Apdzīvota vieta (skrajciems. izzudis) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā.
- Divezeri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā.
- Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā.
- Āņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā.
- Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā.
- Stapriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novadā.
- Akatnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas novada Aglonas pagastā.
- Brūveri apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Čuhnāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Gorodoka apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Guļbinka apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Gūteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Janova apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Jonāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Kapiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Krivošeji apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Kukari apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Kundzinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Leitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Livdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Livdanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Lopoti apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Lučķini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Matisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Meiruļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Misāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Aglonas Madelāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Ezera Ukini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Meža Ukini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Skudru Grebeži apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Kapiņu Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Repši apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Rivari apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Ruskulišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Rutulišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Salenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Sekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Sgajevski apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Sienapurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Spīķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Starodvorje apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Staskuni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Šumski apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Terehova apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Tūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Ūsāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Voguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Zaikovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Zlotnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Zukuli apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Valaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Mailīšciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ainažu pagastā.
- Surčciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ainažu pagastā.
- Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
- Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
- Sirmauši apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
- Skujaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
- Trakšēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
- Vesetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā.
- Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā.
- Zeiles apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā.
- Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Rasas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Ratnicēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Austrumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Viņaukas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Kukalēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes novada Gārsenes pagastā.
- Kalnageidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
- Kalnarāciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
- Kalnaraupi apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
- Kaņupaites apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
- Kungudruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
- Navicki apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
- Stūrageidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
- Būcmaņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Alsungas pagastā.
- Ilzene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novadā 25 km no Alūksnes.
- Mežslokas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- Paiķēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- Garasimi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Garjuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Igaunīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Jurenski Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Lāzberģis Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Mārtiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Murjāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Ploskums Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Sauliķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Skujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Stocene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Supes Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Tereški Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Vēverkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Dekšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
- Gribažas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
- Lēģernieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
- Silaveršas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
- Svari Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
- Auguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Opekalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Vēciņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Sprīvuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas.
- Ermiķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
- Gotlupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
- Jerlani Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
- Ķelles Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
- Okani Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
- Puļķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
- Pūzupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
- Uranaži Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
- Strauti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Kruti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Adamova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Aizgārša Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Bērzupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Briežudārzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Demšas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Doktas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Franciskopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Gornasti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Kalvene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Kudinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Mežarija Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Polsas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Prīduļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Purnava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Saides Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Sils Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Sprinduļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Stārdupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Surikava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Truļļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Brūnas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Kopmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Mērnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Pūriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Sebežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Sviestiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Briedinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Tarvas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Jaunzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Pujakalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Vaidava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Vuķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Kalnapededze Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze.
- Kūdupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Bruņiševa Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Čistigi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Fjuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Jaseņeci Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Klementine Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Ķurši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Naumova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Orlīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Pļevna Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Ponkuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Puncene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Šeļehova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Snopova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Stuborova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Zabolova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Zagorje Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Zvaneri Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Bārdaskrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Druskas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Peņķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Rules Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Aizpurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
- Joškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
- Kundrati Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
- Micpapi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
- Bieranti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Cielavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Šļukums Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Vengerski Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Stākas apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā.
- Velmeri apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā.
- Zāģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā.
- Dzirvaņišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Garšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Graiži apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Guta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Ignatoviči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Isajevka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Ivanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Jaunaiskrūgs apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kaļķes apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kapči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Karališkas apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kondavnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kurloviči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Lukjanska apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Mīžusāta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Lauka Ļāperi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Vecie Stupeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Jaunie Stupeļišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kalna Škapari apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Zaborjes Ubadziņš apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Meža Škapari apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Mazie Kuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Zastennije Kuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Meža Ļāperi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Škīviški apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Skromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Škuta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Svēteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Uļiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Gļinaruča Apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Rogačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu un Biķernieku pagastā.
- Brīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Bronki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Golovanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grabova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grigodinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grišāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Janokra apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Janovci apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Kotoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Krauļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Lītaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Malka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Muntiški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Andrupenes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Dagdas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Rogaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Slesari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Stalīdzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Sukaili apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Tizori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Usači apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Užaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Vasiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Vigori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Zundi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Libiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grižanki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Jakiži apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Kondraši apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Kovaļovka apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Krauļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Kromani apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Kuiki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Kulakova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Lapi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Ličmurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Mamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Mamonova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Mihaļina apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Mižuki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Rokoli apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Vamžuški apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Virzas apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Vucini apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Zigmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Grūbe apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā.
- Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā.
- Rumpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā.
- Žubes apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā.
- Teiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aronas pagastā.
- Kapteiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
- Tuksneši apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
- Vārkava apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
- Veldres apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
- Dzirvaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Gorki apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Karaļova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Kriņica apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Kurļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Meņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Reiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Rubinova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Zeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Zukulova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Grandāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Kozuliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Lindāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Loškas apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Marinzeja apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Nārta Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Bojāru Vikšeri apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Nārtas Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Nārtmale apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Rockāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Skudrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Zirnaites apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Rijnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Audriņu pagastā.
- Zarečje apdzīvota vieta (skrajciems) Audriņu pagastā.
- Dzerbaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšaugavas novada Maļinovas pagastā.
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Doļnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Gekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Jaunlaši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kreposte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kūliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Lajiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Liellazdas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Padomnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Pristaine apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Pupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Sabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Skaistkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Daniļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Jurgelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Kloveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Kokini apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Koktagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Lielā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Peikstuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Pītreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Podgaršāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Ragačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Augškalne Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Bērzene Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Būku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.
- Buteņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
- Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
- Pavlovskoje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
- Akleņiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
- Auguliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Daukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Dedelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Dervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Gandiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Paegļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Pastorāts apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Putrami apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Pokropiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Ornišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Petrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Pipari apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Akmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Baiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Baltači Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Palabiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Peļušina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Lāčukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Plonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Pramanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Aizupieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Andrijova Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Audzeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Baltači Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Baltaiskrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Bībelišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Gardeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Peski 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Peski 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Tuksnesis apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Ašinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Aukšpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Baraviki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Borski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Folvarcieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Priežu sils apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Patmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Auksteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Gančevski Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
- Bondariški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
- Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
- Jaunā Porečje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
- Ēģipte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Ērgļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Pļaviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Ragauniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Biruliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Bandališki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Butiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Diļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Dūdeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Kaušeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Pritikina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Raščina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Buivīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Dreiski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Dukurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Nīcgales muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Auseika Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Zamečka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
- Pesčanka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
- Bučāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Bundišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Nīcgale apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Pilači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Pīlādži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Podbornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Ausekļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Šķeltovas pagastā.
- Arhipišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Budiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Orešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Prudiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Asaisstūris apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Ceglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Gajevā Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Zascenku Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Zascenku Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Osagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Paukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Aizbalti Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Baltakrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā.
- Bombizi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Dzirnaviškas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Ezerstarpi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Gajs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Mazā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Pirmā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Otrā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Pakņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Plotupi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Antāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Balašķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Deiķi-Brenči Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Brāslava apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā, Sivera ezera rietumu galā.
- Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā.
- Rejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā.
- Vaišļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā.
- Skurbenieši apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā.
- Spaļenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā.
- Stūri apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā.
- Vārpas apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā.
- Danski apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Dziervīne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Grikova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Jorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Karpova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Ķēvesdruva apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Kolnumeži apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Kuzņecova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Lauruti apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Leidumi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Mačusola apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Maiļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Maksi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Mežupe apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Morkova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Obeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Risova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Slostova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Surikova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Svātūne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Sviļpova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Tutinava apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Upiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Upmale apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Vārnīne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Viborgi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Zubki apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Timšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Žeikari Apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns.
- Apšova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Blauzgova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Boncāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Buksti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Demerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Dokti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Ezerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Kļangova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Odumova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Pazlauga apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Pleitova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Puncuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Brieksīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas un Briežuciema pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Āžudambis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Centramuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Dobenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Dūrupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Dzeņulauza Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Kārklinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Keņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Lāčugabali Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Lācupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Lemešava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Mēķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Ozolsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Pilskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Plītinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Rāvusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Reči Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Salmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Silamala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Stepjugabali Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Vaņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Verpuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Žaugupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Auzāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Babāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Brieževa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Brūklāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Burčeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Dubļava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Elkšņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Krievkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Lielmežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Mežarija Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Moziņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Mūrava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Ploskena Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Silakrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Taureskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Vējava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Vistusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Kažoki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Augstari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Beļauski Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Bērzieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Bonifacova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Gabrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Golvari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Gribkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Jabalova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Javenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Kiļauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Kļaviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Kononi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Lāčaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Lauskinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Masalnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Pāliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Pelerijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Pugači Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Saksmale Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Sprodzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Tabakova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Vasariņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Viškuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Zosuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Abriņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Augstasils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Ausala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Begunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Bēliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Bilga Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Bokova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Briežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Cērpene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Čilipīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Dambergi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Denicova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Dukuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Grūšļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Kroni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Kvašņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Lazduleja Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Ostrolīdumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Ploskene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Pūšļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Pužulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Štikunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Stouberova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Kaupiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Krampiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Mežupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Naglīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Purviņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Putrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Runcene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Vakšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Vītoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Zeltupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Žogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Pērkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Briedīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Celmene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Celmenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Druvenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Dvorupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Esmeraldova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Ežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Gobusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Grīvgals Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Guznava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Jāņusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Kozlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Krasnogorka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Meirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Nikolajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Oļģina Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Paulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Pelnupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Pordari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Silaciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Sita Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Steķintava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Stirnusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Tīreļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Tropiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Vasiļjeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Vladimirova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Gailova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kupravas pagastā.
- Pīteri apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lauderu pagastā.
- Dreimanova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Drudži apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Dundenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Gariesili apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Obulderi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Osa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Ozolnes apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Ozolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Papurne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Piļskolni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Pilsnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Polokori apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Pričauni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Aiztilte Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Akmeņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Avikši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Dukuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Grīva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Kīļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Orlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Ozolava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Ščeglova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Stīgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Zirgadobe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Bordova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Kļučniki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Loduma apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Olutova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Rači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Aizgalīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Bahmatova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Pedeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Pasienes pagastā.
- Biškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Bolupnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Daudzene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Daugasne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Drebēji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Egļusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Foršteja apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Medņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Oparnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Perdiklāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Pērtupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Pliksna apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Pokrata apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Aizstirne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Anengofa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Baldones Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Egļava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Eržepole apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Jauji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Posacki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Ančipova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Bakarova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Dubļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Barbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Degumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Dievžeikari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Eglīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Jaujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Kadiševa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Kāpessils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Keibinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Kuģenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Mēneši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Mežarijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Raicene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Roditeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Rutkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Siliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Siltene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Spirģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Toki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Ūdrene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Vindava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Doburūcis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Dambīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Grūznis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Lutenāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Ranguči Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Rozenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Sāvāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Sudrabe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Vilkarūcis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Vuškusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Biekerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Bliņica apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Ezermala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Kazukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Ņemecki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Rejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Badnova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Gārša apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā.
- Makšinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā; Makšinova; Makšinovka.
- Jūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Makšinava Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Aizezere Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Annasbirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Apšukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Ašusils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Augstābirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Berezņaks Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Čāgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Dampadruva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Derdziņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Dubudeksnis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Egļukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Georgijeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Kačupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Kuprava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Lauzas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Mežārija Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Miezāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Pakalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Pokuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Smiltene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Sprogas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Ukraina Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Valentinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Katleši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā.
- Pritikova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā.
- Susāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā, 4 km no Viļakas.
- Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Barkavas pagastā.
- Ķīburi apdzīvota vieta (skrajciems) Bārtas pagastā.
- Krūte apdzīvota vieta (skrajciems) Bārtas pagastā.
- Pleči apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Palejas apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Kurmenes pagastā.
- Akmiņupe apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Apšukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Baliniški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Bleivi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Dirbeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Ilzmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Kaupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Ūžuļu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Mazie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Lielie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Putnu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Žāgeri apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Krūškalns apdzīvota vieta (skrajciems) Bēnes pagastā.
- Inčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā.
- Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā.
- Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Gereniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Grizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Kozlovka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Kriškinova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Kromāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Kuzminci apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Lastovki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Moroziki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Rusecki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Samaniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Stašova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Stoponīši apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Valuhi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Vidņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Zjazuļka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Zjazuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzkalnes pagastā.
- Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzpils pagastā.
- Brenteļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Gorbačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Guļino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Kolobuhino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Krasnoje apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Krivošejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Kudino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Ļipinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Meļņica apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Lielie Krivini apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Panteļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Reiņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Šelehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Vaganiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Vervjali apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Vipolzovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Viselova apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Zvindeļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Bramaņiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Mazblīdene apdzīvota vieta (skrajciems) Blīdenes pagastā.
- Čodorāni apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Gutki apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Ierzeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Jakuči apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Lielā Medišova apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Mazā Medišova apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Škiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Skradeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Teļakolni apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Kreiči Apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Torkova apdzīvota vieta (skrajciems) Briežuciema pagastā.
- Cibuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Briģu pagastā.
- Svikli apdzīvota vieta (skrajciems) Briģu pagastā.
- Briede Apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku novada Burtnieku pagastā.
- Kapteines apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā.
- Krūzes apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā.
- Kuņģēļi apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā.
- Zvārtes apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā.
- Lilaste apdzīvota vieta (skrajciems) Carnikavas pagastā.
- Vaive Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novadā 7 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Kaķukrogs.
- Aparnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
- Boļi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Eži apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
- Lācīši apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
- Rauši apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
- Garkalne apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
- Kosa apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Jurģi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Stalbes pagastā.
- Ravlicas apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Straupes pagastā.
- Andrēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
- Rāmuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Raskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Ormaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Zosēnu pagastā.
- Ūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Cesvaines pagastā.
- Tumova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Ciblas pagastā.
- Akaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā.
- Čižiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā.
- Vornaiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Pušmucovas pagastā.
- Greči apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Kaļveiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Kondroti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Kozlovski apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Lopsti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Marenpole apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Mjaiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Lielie Trukšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Ščastļivi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Skrini apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Stocinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Tridņa apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Voiti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Voloji apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Zeļteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Grabste apdzīvota vieta (skrajciems) Cīravas pagastā.
- Sprukti apdzīvota vieta (skrajciems) Čornajas pagastā.
- Rešetnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Andzeļu pagastā.
- Ferma Apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Asūnes pagastā.
- Pļesņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Ķepovas pagastā.
- Purpļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas pagastā.
- Moļišku Bicāni apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā.
- Aščuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā.
- Bicāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā.
- Jukši Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Līksnas pagastā.
- Piedaugava Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Sventes pagastā.
- Lidoņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā.
- Zborka Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā.
- Lielie Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā.
- Aščuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā.
- Brangova apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Čeveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Garvacainieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Lazdenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Madžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Mālnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Rūbežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Soltā apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Stiukas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Storas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Trokšas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Trūpeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Zaltakolns apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Brataniški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Briģene apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Brīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Gateņi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Gulbenes apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Imantas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Jāņuciems apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Jaunciems apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Kanavališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Kavališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Klabani apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Kočergino apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Kozlovka apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Krasti apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Kuhališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Kurcums apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Lakstīgalas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Līdumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Matkunci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Matulanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Mežaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Misjunci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Rumpišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Šakališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Sējas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Skirna apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Trikopci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Vasariški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Vīksnas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Aucugals Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvdkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Dunika Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novadā 40 km no Liepājas un 18 km no Rucavas.
- Cāļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā.
- Aizpores Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta austrumu daļā.
- Blendiena apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā.
- Paipu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Dorupe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā.
- Knīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
- Audari Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
- Bušugrava apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā.
- Palaipe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Dižilmāja apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā.
- Dižstroķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā.
- Bebe Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā.
- Jaunbebe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzmes novada Vērgales pagastā.
- Prinči Apdzīvota vieta (skrajciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
- Igauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
- Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
- Tarasovka apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
- Troškas apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
- Uguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
- Zahari apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
- Briņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā.
- Skripti apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā.
- Vāgāni apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā.
- Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Givži apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Gleizdinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Jadrova apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Kjarkuži apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Kolomosti apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Kondavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Kutki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Lielie Stradišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Jaunie Tokari apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Mazie Stradišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Narbuti apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Pariža apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Rovnica apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Sludinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Svilišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Vērdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Viselki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Zarāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Žartmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Zeiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Zemnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Kriškanāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dunavas pagastā.
- Cirstes apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Gavsene apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Lapmežciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Lateve apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Mazalakste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Mazoste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Mazpiltene apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Mežildzere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Muņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Oste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Sabdagas apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Saustere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Sūde apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Vādzere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Sumburciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas un Valdgales pagastā.
- Lukne apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā.
- Sedviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā.
- Sudargi apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā.
- Lekši Apdzīvota vieta (skrajciems) Durbes novada Vecpils pagastā.
- Azarmale apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Dukaļski apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Glaudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Krapānišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Munči apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Sosnauka apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Zarinki apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Zvīdrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Meļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dzērbenes pagastā.
- Cūkauši apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
- Kazimirvāle apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
- Lavide apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
- Vagulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
- Vitkuški apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
- Kalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Elkšņu pagastā.
- Vīganti apdzīvota vieta (skrajciems) Ērģemes pagastā.
- Gostiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Jakubki apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Kaļvīši apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Kumpiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Lubgaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Lukņeica apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Mortiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Lielā Žogotova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Mazā Žogotova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Pontogi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Rukši apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Ruskuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Šusti apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Udrija apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Vaišļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Vidiški apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Zeņkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Gorbačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā.
- Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā.
- Kondrašova apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā.
- Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā.
- Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaigalavas pagastā.
- Svētiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaigalavas pagastā.
- Muižciems apdzīvota vieta (skrajciems) Gaiķu pagastā.
- Briškas apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Ceperi apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Gribolva apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Indāni apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Leščinski apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Makarovka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Marinski apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Mičuļevka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Skabi apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Soboļevka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Vecbeči apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Voveres apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Zeimuļi-Puzāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Gāršas apdzīvota vieta (skrajciems) Garkalnes pagastā.
- Sils apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā.
- Vecmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā.
- Žļābji apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā.
- Grāvi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaujienas pagastā.
- Mežciems apdzīvota vieta (skrajciems) Gaujienas pagastā.
- Krīzberga apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā.
- Susta apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā.
- Vārtāja apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā.
- Čenčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Mišenskie apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Strauja apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Svetļici apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gramzdas pagastā.
- Mazdāma apdzīvota vieta (skrajciems) Gramzdas pagastā.
- Smikši apdzīvota vieta (skrajciems) Gramzdas pagastā.
- Čalpi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Grabavščizna apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Kalendari apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Kormiļceva apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Kovaļova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Kropiški apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Mateļi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Melenki apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Meškalova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Mickeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Ruži apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Sakova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Savicki apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Spaļbi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Timofejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā.
- Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā.
- Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā.
- Gāršenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Naglene Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Spriņģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Briči Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Elstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Lapši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Dravnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Lielvasaraudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Mazvasaraudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Mežkleivas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Mežlaskumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Silmači Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Trušļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Ziemeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Musteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Barani Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Krāces Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Lapati Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Latvasas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Olekši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Pirtsmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Salaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Salmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Zvārtavi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Skujenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Plukši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Viņķeles Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Bierņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Kālanci Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Luķes Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Plūkši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Saliņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Skrejatas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Sproģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Namsadi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Skolas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Stūrastas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Siljāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Sturņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Dārtiņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Jauntirza Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Zosēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
- Perkunišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Dvietes pagastā.
- Kravaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
- Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
- Puškrīvi apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
- Šaraki apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
- Silaraši apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
- Cepurītes apdzīvota vieta (skrajciems) Indrānu pagastā.
- Visagals apdzīvota vieta (skrajciems) Indrānu pagastā.
- Kravčonki apdzīvota vieta (skrajciems) Indras pagastā.
- Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Indras pagastā.
- Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Inešu pagastā.
- Sviļi apdzīvota vieta (skrajciems) Inešu pagastā.
- Ķirbēni apdzīvota vieta (skrajciems) Ipiķu pagastā.
- Kovaļki apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
- Kravaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
- Meleški apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
- Stocinova apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
- Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
- Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
- Zeiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
- Čerņavski apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
- Cucuri apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
- Šņitņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
- Ustje apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
- Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
- Zagorski apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
- Upītes apdzīvota vieta (skrajciems) Īvandes pagastā.
- Krekeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā.
- Mazie Valaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā.
- Lielie Valaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā.
- Mazie Suveizdi apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā.
- Mežinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunbērzes pagastā.
- Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Mostene apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Niklavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Rempji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Rudgalvji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Skrāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Šalkas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunsvirlaukas pagastā.
- Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof").
- Ābeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā.
- Ķeikāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Nagļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Piļkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Rubuļkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Saldes Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Pasusēja apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā.
- Ancīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā.
- Bubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Agrārbanka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Borkova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Drivinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Eiduki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Ezerstaleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Jaunpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Linaites Pūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Kaļvāres Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Meņķis Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Slīterāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Kankarīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Zaķugals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Abarūni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Celminieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Cukuriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Jedvigava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Marinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Rāceņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Ritiņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Ruskuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Ružusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Skudrusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Soitiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Tadenava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Vuškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Aizdumble Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Elnēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Elsīte apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Ozolkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Draudavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Ganukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Peņigas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Produsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Purniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Ancīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dēļdruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Dūcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Gravāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Daugavas Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Strodu Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Namiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Palejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Silavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Andrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Dieviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Putraimiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
- Skrīveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
- Zānāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
- Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Buntiki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Dobupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Dudursala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Jauniešas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Lāčupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Laides apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Druķu Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Puķukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ragusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Rubiķu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Dronku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Baldone Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Bokāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Červonka Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Grauzkalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Kaktagals Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Miests Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Olksna Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Riteniškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Skromi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Spēlēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Svoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Biķernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Siliņu stacija apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Zaķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Bogmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Jaunsēlpils apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Riesti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Kaupernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Pieterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Piņņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Bites Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Ezermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Podvinka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Drustāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Eikava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Ģērķāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Landzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Staģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Stūrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Vidsmiests Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils Variešu pagastā.
- Catlakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabtpils novada Kūku pagastā.
- Ģībotkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Pauļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Ruduļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Būdiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Avotiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Dobeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Ģipteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Jaunciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Jaunplatone Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Katrinsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā.
- Muzikanti Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Ragumuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Slapatas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Žebri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Bulgārija Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Ercogmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Kalnrozes Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Mazvilce Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Abgunste Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Putrēnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jersikas pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Jersikas pagastā.
- Ķilkas apdzīvota vieta (skrajciems) Kaives pagastā.
- Vīģebi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaives pagastā.
- Zvaguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaives pagastā.
- Kumpiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
- Kupčiški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
- Niedras apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
- Romaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
- Samsonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
- Sīkumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
- Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
- Vagulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalna pagastā.
- Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Kalncempju pagastā.
- Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalniešu pagastā.
- Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Kalniešu pagastā.
- Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Graizgališki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Grancova apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Grustiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Ignatāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Ivbuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Kapčinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Krivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Krutaruča apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Kuklišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Kungadruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Laurišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Logocki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Mazsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Mendriķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Morkonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Ruksišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Ruži apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Salieši apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Silagols apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Sleiži apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Somukokts apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Stūrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Ūda apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Mazplāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kandavas novada Zantes pagastā.
- Mazzante Apdzīvota vieta (skrajciems) Kandavas novada Zantes pagastā.
- Žagariņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kandavas pagastā.
- Kondroti apdzīvota vieta (skrajciems) Kantinieku pagastā.
- Kristceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kantinieku pagastā.
- Stirbļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaplavas pagastā.
- Baranovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā.
- Ancāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
- Beržovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
- Čāvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
- Drikaški Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
- Ļurbova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
- Baranova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
- Diervanīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
- Grabežova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
- Kitkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
- Rūzori Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
- Ašisola Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Augstīkolni Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Barani Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Bokši Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Dunduri Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Dzērves Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Padole Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Pusloči Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Rejeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Skūpova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Ūzulnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Čāvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Salnavas pagastā.
- Dzierkaļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Salnavas pagastā.
- Elstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Salnavas pagastā.
- Geraņimova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Guta apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Hmilovka apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Ižori apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Karelova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Konovalova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Koškina apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Kručiņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Kumalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Leitaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Makuši apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Murančiki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Muša apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Ratnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Reiniki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Reļenki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Ribački apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Roviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Siliški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Sopuški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Stanoviški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Ubogova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Vortņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Zahariški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Otrie Kromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā (agrāk — Kromoni).
- Kromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā.
- Matuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā.
- Vaišļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā.
- Mazbojas apdzīvota vieta (skrajciems) Kazdangas pagastā.
- Brēmeles apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Brīnumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Ķieģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Liepas apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Noriņas apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Rāvas apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Sprosti apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Upītes apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Viskāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā; senāk Viskāle, arī Viskaļi.
- Ķevieši apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā.
- Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā.
- Saunags apdzīvota vieta (skrajciems) Kolkas pagastā.
- Vaide apdzīvota vieta (skrajciems) Kolkas pagastā.
- Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā.
- Mateļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā.
- Škutāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā.
- Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā.
- Bronki apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Ignatova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Kromāni apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Kubuļniški apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Lemeši apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Lozdi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Magnusova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Nartiši apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Saldi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Sčedrati apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Sivergala apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Skudriķi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Sotņikova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Sukaili apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Šumiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Vipalzova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Vorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Zariņi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Artjomovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krālavas novada Andzeļu pagastā.
- Ķepova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Dagdas.
- Ūdrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā 3 km no Krāslavas; vietējā izloksnē — Iudreiši.
- Biža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Dilmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Dinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Dubņagi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Klismeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Oloveca apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Rakuti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Andiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Bikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Birža Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Piruški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Domoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Dukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Froli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Gajova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Klīsmeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Kļukuški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Noglas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Bondariški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Butkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Kiuliņauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Klabauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Ļutavci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Mazā Asūne apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Mazā Jolza apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Parfenova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Paukštova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Pļupova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Aprobavci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Butkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Meža Doski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Lejas Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Kalna Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Lielie Doski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Rubeni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Anči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Bleideļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Buseniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Čerpinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Drieģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Drongāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Dzalbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Ezergali Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Grītāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Jākaveļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Kaktiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Kalviši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Kiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Krūģeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Kubari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Māteji Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Nitiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Ostrovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Peipiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Plotie Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Ramaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Šķipi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Veiguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Viļamāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Visauleja Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Žaunerāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Zīperi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Budovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Buraki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Dehteri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Keiļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Loceiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Nazari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Pauļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Pļeņčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Andžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Cepliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā.
- Alženova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā.
- Piļori Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā, pie Andzeļu pagasta robežas.
- Egļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Essenmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Garaudži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Juguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Lielā Garavatka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Niperi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Ostravļani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Paholki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Primisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Aksjonova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Altinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Andžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Belkauski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Belogrudova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Eižvertiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Froli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Gailiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Jelinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Kļišova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Luņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Ostrovs apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Purpuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Raģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Raginski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Akmenīca Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Kazinci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Kelova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Kevreļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Auguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Baltā Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Bārtuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Barzjuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Blukovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Breimari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Butkunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Dailidova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Dargeļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Fiļipovci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Ganusova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Geidāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Gorodišče Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Izova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Janeļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Karklinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Kikovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Kļasi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Lapoški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Liniķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Maksimova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Masiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Mateiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Melnā Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Naktjunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Osiņņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Ostrovna Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Petrovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Pugači Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Rusakova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Saveiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Savenci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Semjoški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Šņokova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Udinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Vaicuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Zareki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Zeļonščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Zizovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Leikumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Ģeņģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Meža Japini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Onzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Jaunie Račini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Stivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Trūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lejas Boliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Trūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Škipori apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Stivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Ģeņģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Kalna Japini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Onzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Kalna Boliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Bernadski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Beržine Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Butāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Celitāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Eliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Gubernati Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Hmeļnicki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Kalviši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Kozliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Kurtiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Livkāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Naiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Pitrini Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Pupiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Rimšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Sprūģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Sturmoviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Torpāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Tukāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Undrukāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Obročnaja Statja apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Jaloveckaja Gora apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Kalna Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Tālie Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Otrie Rukmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Šakini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Stirniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Atgoniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Baldeniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Baltica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Baltiņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Bindari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Borovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Buciniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Čaupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Caurumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Daudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Dauguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Dervaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Dilbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Dorotpole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Dubrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Evarti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Grabežiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Juhniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Juragova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Kačāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Karoliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Kokini Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Kurpnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Leiniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Lielindrica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Livčāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Loņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Ļukati Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Lukštāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Nipaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Novoseļci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Pakuliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Paulinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Peļniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Podgurje Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Podži Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Prikšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Raudaviški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Ringi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Rukmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Silovi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Spalvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Spalviški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Stainiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Stalti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Streiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Taulinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Trestiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Trušeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Vaičuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Vikaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Zarembovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Bangas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Dvorišči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Gaiseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Gandeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Gaspari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Māliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Matulišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Novoseļci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Rožupole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Rusteiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Saulkrasti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Smetani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Teņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Upmale Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Upmalieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Varnaviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Vecborne Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Veckaplava Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Zimaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Bergofa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Deņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Dubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Dunski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Jegorova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Kauškaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Ladiškina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Ļesinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Kalna Butkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Lejas Butkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Ņikitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Novosjolki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Ogurecka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Protiriha apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Pustoški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Aleksandrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Blaževiči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Jaunokra apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā.
- Dobromiļa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Sarkanais Rags apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Lielie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Mazie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Mazie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Lielie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Žuras apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Ašari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Balūži Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Banceniškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Bauriškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Bragas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Čaupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Cihani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Cimoškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Dombrova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Dricmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Dzalbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Ģeriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Gribuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Jadlovci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Kebzeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Kropiškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Krumpāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Kūdiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Kursīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Ļakses Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Ludzeiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Pītrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Pīzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Platači Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Plintes Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Pliuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Plociņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Romuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Sēneitis Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Skadiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Skrebeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Turki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Vagaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Valdiniškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Vidoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Virveļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Virveliškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Voronkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Zubri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Eisaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Ojatnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Pervelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Avlasenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Aišpūri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Aišpuri" nosaukuma variants.
- Pirmie Tračumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Otrie Tračumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Aišpuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Baltica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Ceplīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Cimoškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Ģerķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Gintauti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Gribuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Kozindi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Krumpāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Liučāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Naudīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Pastari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Podboroks Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Rusaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Skumbiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Voiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Blusova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Dinaborčiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Mazie Apaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Barinauci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Kiseļevci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Krivoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Škļarovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Aleksandrova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Apoļinovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Berjozki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Berjozovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Cirmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Domnopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Domopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Dvorčani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Gorbačova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Koškovci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Kuļbova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Lazoviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Makņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Marki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Patarnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Stremki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Toloevci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Joņini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Masāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Podjuhnevici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Podozerci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Andinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Blusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Borovina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Broģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Butkumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Denisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Dunci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Gelutjova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Ikaženci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Jalova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Kaļedovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Kazinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Krumāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Kseverova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Kuhtiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Kulakiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Ļumāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Maksimova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Meļevščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Meņgova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Mikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Nauļāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Nikšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Okolica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Parahņova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Pavļinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Pipiri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Pleiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Plitarova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Podari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Podleškova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Poreči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Pupiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Sinkeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Skuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Stanislavova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Teļežki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Tresteniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Zaharova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Žakeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Zareniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Zulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Žurilova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Čenčupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Lipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Pirmie Zukuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Otrie Zukuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Lejas Trušeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Otrā Skaista apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Pirmā Skaista apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Bebriši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Berniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Bluzmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Bogdāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Brenciški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Dembovci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Ekši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Gaugariški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Glagači Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Grundāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Indrica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Kališkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Kazimirova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Kaziņči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Kuliniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Ļaksi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Loņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Ludviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Luņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Ņemčinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Ornicāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Orupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Pipiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Podļesicas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Pouriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Putāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Puzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Romuliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Seikaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Skradeli Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Smildiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Stoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Stolņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Teneismuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Trapciški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Treikaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Trušeliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Unzuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Vainiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Valteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Veterovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Bunčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Dobročina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Panova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Plutiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Putramniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Babrovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Beresņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Landskorona Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona.
- Borkuici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Davidenki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Dunduri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Kiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Mazie Andžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Novički apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Oļšaniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Ostrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Peickova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Ratkova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Podskočeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā: Padskoči.
- Boreksti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Kazuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Kloviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Pildigi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Prusaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Aksenova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Ancāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Barševski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Borovije Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Aišpuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta ziemeļu daļā pie Krāslavas-Aglonas-Preiļu ceļa (P62).
- Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Mazie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Ūdrīši 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Lejas Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Kalna Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Stacija “Krāslava” apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Lielie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Stašāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Augustiniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Bancāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Bartkeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Bernāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Cauņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Dunski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Kaplava Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Kazanova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Ludvikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Misjūni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Odigjāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Pankjāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Plociņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Pukjāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Pukjaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Rakuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Rimšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Saksoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Silavi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Skerškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Stigeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Stoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Užingorska Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Užinkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Valeiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Veiguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Vilmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Zapoļniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Kastuļina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā).
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Krasnoļenka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Mazie Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Lielie Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Kvietaines Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Atašienes pagastā.
- Sietnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Krustpils pagastā.
- Vilciņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Kūku pagastā.
- Meždibeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Mežāres pagastā.
- Vāguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Variešu pagastā.
- Glāznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Glāznieksala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Gruntsala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Irbenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Kaktusala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Kalnsētas apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Melderes apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Tiltnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Uģērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Urķērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Zeļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Zvidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Tutinava apdzīvota vieta (skrajciems) Kubulu pagastā.
- Dzirkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Ildzenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Kārtupnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Ķūģi apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Ķunci apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Lāci apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Maksini apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Rogāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Rudzīši apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Skramāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Spēles apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Spolāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Stipri apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Stireni apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Stulpiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Šumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Sūnas apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Teiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Tīznūži apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Trepmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Bērzkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
- Adzes Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze.
- Basi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Birži Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Apuze apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā; Apuzes.
- Todaiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā.
- Kāņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Sausgaļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Rimzātciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Dragūnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Kalnmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Ķīkciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Ķūķciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Mazsālijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Viesalgciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Kalējciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Kazlēnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Maras Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Ziemeļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Dūras Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Vecvārme Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Zalkšciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Pulkarne apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Baldones pagastā.
- Jaunsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Katrīnmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Lielvārži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Pulkarne Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Riesti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Krogsils apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
- Krustkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
- Misas apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
- Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
- Saulgoži apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
- Skujnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
- Kulakova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
- Lukšova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
- Madalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
- Meļķeri apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
- Posova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
- Sumkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
- Tukiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
- Vorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
- Dankeri apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Gļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Gundegas apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Kļotčišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Ķovaļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Krasnogļinka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Krasnorečka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Lenderņa apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Ročišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Vežanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Zvonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Čiučiši apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Cucuri apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Gumineica apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Iļjusi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Koņova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Litovskie apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Morozi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Staraja Meļņica apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Rjabije apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Rūdovi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Škirpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Skredeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Smoļskie apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Turovka apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Žlobnova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Cirtums apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Kapūne apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Lekste apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Lesnicova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Liepari apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Liepnīte apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Mastarīga apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Lielie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Mazie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Roznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Rūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Saipetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Skubinova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Stangas apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Tutani apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Vidussala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Vīksnenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Zirgusala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Skujetnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Slavīti Apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Sumkova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdulejas pagastā.
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdulejas pagastā.
- Zvaigznes apdzīvota vieta (skrajciems) Lēdurgas pagastā.
- Kotāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā.
- Kozukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā.
- Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā.
- Stapuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā.
- Čeverova apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Čivžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Gorki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Hmeļnecki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Kozusola apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Kujerci apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Kurjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Kušņeri apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Lineja apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Vācu kalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Liepu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Rečnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Ruduši apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Seimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Škiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Šnitniki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Vidri apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Vindradži apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Vjarumi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Saulītes apdzīvota vieta (skrajciems) Liepas pagastā.
- Ūdri apdzīvota vieta (skrajciems) Liezēres pagastā.
- Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Ķirupe apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Klingerīši apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Kļocki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Kokiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Kudeiki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Mīšteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Munciški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Zastenki Ribaki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Ribaku Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Muncišku Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Nahodka apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Sterikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Stupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Tenisi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Vaikuļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Vērdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Zeltapurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Lampuži apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Ainažu pagastā.
- Augštūja Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
- Būdele Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Pāles pagastā.
- Aniņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Ķītas Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Grūbas Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā.
- Voldes apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Āboltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Blome Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Brīdaga Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Lapsiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 8 km no Līvāniem un 43 km no Preiļiem, Jersikas pagasta administratīvais centrs.
- Dimanti apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Āriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Birzāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Bucenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Cirsenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Darankas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Gospori Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Grāveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Gumertgrāveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Iesalnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Iztekas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Kusini Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Lauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Sergunta Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Stūrišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Vuceni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Aizpore Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Aptaka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Cielauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Drēņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Dzalbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Eņģeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Eriņbirze Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Gaigalova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Gercāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Gulbinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Jaujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Jaunbirzāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Kazimirovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Kazuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Kivlenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Knutenīca Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Korsikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Kūkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Kūkusiliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Laivacumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Lielojuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Liepsaliņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Līpinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Novomisle Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Oškalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Pastalojāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Peiveliškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Pētermuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Podusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Prīdauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Rubeņkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Rusinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Samuldruva Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Skrebeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Skrūzmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Soltumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Stares Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Stepores Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Stikāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Sumanka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Švirksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Tomiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Upesmežs Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Vecāsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Vilmenieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Eleonorvile apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Aleksandrova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Alksnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Bikaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Borovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Brisla Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Brūveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Būmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Čirvolnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Gardrivieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Lācupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Lūzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Mālkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Medņevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Nīcgaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Pelēčāre Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Pelši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Piļupsola Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Pintāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Pundurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Rogonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Rudzētiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Šauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Soltupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Spriudi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Staņislavova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Steķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Vārpsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Vidi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Vilcāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Raunieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši.
- Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Babinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Čipāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Fridrihsgofa Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Kārļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Kauparnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Kaži Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Kļavsola Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Krivoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Kroļovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Lauda Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Livzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Patašiene Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Promi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Pūtkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Putnovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Sačāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Slapkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Sondori Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Šultes Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Sutri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Tiltova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Ušacki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Beirupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Darvas Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Dubnas viensētas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Tilta Geduši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Aizpurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Ārsmenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Cūkuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Daukstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Gaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Kalnapurvs Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Kāršenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Peisenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Siladieviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Silasproģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Silavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Smelcēja Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Spēlesķeiri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Stiklēri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Vanagsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Veiguri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Vuškārnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Žogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvbērzes pagastā.
- Isnauda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novadā 4 km no Ludzas.
- Būbini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
- Cabuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
- Dubrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
- Ožorgi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
- Plaudiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
- Dinaburski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Jaunā Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Mazā Pīkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Berjozovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Bļaideļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Dilāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Fedorki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Garbari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Janova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Jerčova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Jorzova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Kliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Konogoļci Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Lauški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Ļukati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Matisenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Meržova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Ņičipurenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Pīzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Poddubje Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Popsuiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Prohori Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Senčati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Skrini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Zabolocki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Barisi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
- Eversmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
- Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
- Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
- Balalaiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
- Degteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
- Križuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā; Križuta.
- Dukani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
- Evertova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
- Antiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
- Ļamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Ņivji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Plotņickie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Pūļu Gorbuni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Andži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Bati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Bobieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Būrušķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Činkuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Diervonīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Egļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Eipļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Fedorenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Gāgari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Greiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Ivdri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Jurizdika Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Kiseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Kolnagreči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Kubulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Lemki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Malzūbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Martiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Mastari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Mežavepri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Nagļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Pildagreči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Plindži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Potorova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Rauzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Ričiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Rikmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Romandova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Rudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Runtorta Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Speneri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Suhari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Turaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Vamži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Zurzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Frački apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Klagiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Sibiļinas Šķaune apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Garanu Šķaune apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Beļejova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Cegeļņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Degliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Fiļki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Ilza Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Jonički Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Kiseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Kupriši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Lazari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Lomi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Luņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Meļņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Miškiņova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Osinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Padari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Papsuiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Peličova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Piktjuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Poļačonki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Pricimova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Pugači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Puņišče Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Pupiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Rakova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Razuvaji Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Ribački Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Riuseņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Ševci Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Sibiļina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Šilki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Sokorņica Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Spugova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Troniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Volkarezi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Beļaji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Blonti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Dongi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Kirili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Navinskie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Osiņņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Paideri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Paraļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Plepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Sološi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Dolgošeji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Jasenci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Jaski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Joski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Kļešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Lagušņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Petručonki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Babrova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Bārtuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Barkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Jēči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Kokari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Lielā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Mazā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Nesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Novoselki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Orlāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Petinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Kausinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
- Parsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
- Boltāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
- Dekterova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
- Beļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Buzdi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Ezernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Gadžiuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Jaudzemļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Jaunivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Klonešnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Kokori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Lakšinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Plieši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Ranči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Lielie Žurili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Andri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Bambāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Bogomoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Dauguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Divkši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Hmeļņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Kabilovči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Kalaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Kornova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Līdeksna Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Lūrupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Makleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Marlina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Mežamatveji Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Morteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Peroļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Raibakozi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Raipole Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Romuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Rundaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Seiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Sjaksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Skobuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Timuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Tratari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Varšava Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Vondi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Vurpuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Lielie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Mazie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Anatova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Baravuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Barsuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Bečeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Belomoiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Buliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Dergači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Ezernīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Fedorki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Inkini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Juzefinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Kroški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Kurnalina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Ļistaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Ļubāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Petrovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Pilda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Rosica Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Rūdova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Silovi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Sleinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Šosti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Stoloni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Vecāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Veseri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Biksi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Dauguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Dolgije apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Garaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Kazaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Pinti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Piragova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Pirdova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Pricimova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Adamova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Petriki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Rudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Aļoksinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Boldači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Boldāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Borovaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Filantmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Gajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Germi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Isačenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Kukujeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Kurma Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Laizāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Locova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Mīzaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Nirini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Novini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Platači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Podoiņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Poļaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Porkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Putinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Raibakozi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Rindi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Rogaiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Sapožņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Sergušiha Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Skriči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Sloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Soboļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Sprikutova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Staromeļņica Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Strakivi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Tjapši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Uskačova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Veršanci Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Veženki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Zaciši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Zuji Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Zviergzdova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Ancova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Arkani Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Burduški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Čipoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Degini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Eniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Induļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Justinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Ķivļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Krikši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Lociši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Nīkani Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Paideri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Peļņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Pivkaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Rubuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Ruliki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Rutkuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Sauliki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Sondori Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Sroļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Starinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Strumpe Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Tribuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Vamži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Viruļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Vitkupova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Zapāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Železnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Buhari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Fedčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Latiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Nūraugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Obščina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Perekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Poļaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Avīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Ļahi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Ksaverina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Mačuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Žubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Bļižņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Bori Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Čuhnova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Devjatņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Dvorišče Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Dzeņagols Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Gorodoks Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Greideņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Grinkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Kabilovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Kannova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Kazici Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Kļeščova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Klumstova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Labunščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Lisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Loborži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Losiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Mežavepri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Mīzaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Nalogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Novini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Opši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Osova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Pakaļne Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Pentjuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Pešļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Punculova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Pušča Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Rocova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Rudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Ruļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Savina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Siunupļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Škorlupova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Strukaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Testečkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Vertulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Zirgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Aizeļkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā 2 km no Kārsavas.
- Aizelkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" literarizēts nosaukuma variants.
- Barkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Bieleņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Bļaši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Diuksts apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Kaupuži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Keiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Orinski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Sutri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Aizsili Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Nūmierņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Belomoje apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Bukatina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Derjagina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Jučova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Kalpinka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Kastričina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Lomoši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Podavaļina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Rabova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Radiškina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Rakovci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Rakšina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Banoņeja apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Bierzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Biņova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Bolūžova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Diunokļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Franapole apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Jaunzeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Jaunžogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Kitkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Kiuti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Kļovi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Obuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Orehova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Petriki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Pikstuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Pūdukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Ražanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Aizpūre Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Lūznavas pagastā.
- Lode Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Oļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Viesiena Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Obsenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Aiztilte Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Akmeņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Bozēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Bulmeistari Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Čērzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Mālnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Mālsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Muiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Osogols Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Radžēļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Silaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Sumeinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Muižnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
- Baldones Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Birznieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Lapenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Sīmašas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Apogi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
- Ērgala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
- Lāči apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Aronieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Ramuļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Buļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Gulbēre Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Ļūļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Mēdzūla Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Skanuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Ķunci apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Beļava Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Kalnāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Kalpi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Ķikuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Skutāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Zīliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Aizkalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
- Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
- Pilskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
- Opsi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
- Rāksala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
- Druvenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Gaigalieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Iecelnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Jaundegumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Jaunlubāna Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Klāvāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Krievbirze Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Lielmežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Liepsalas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Paukulnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Pauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Rupsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Siliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Stūrmežs Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Zvidziena Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Graviņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Kamatauskas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Aizkuja Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā.
- Patkule Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Siļķava Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Silnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Stiprie Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Ramļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sausnējas pagastā.
- Tolka Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Vestienas pagastā.
- Kozuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
- Kozupka apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
- Ubogova apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
- Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
- Zastenki apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
- Zundi apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
- Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Malienas pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Malienas pagastā.
- Čudari apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Grebņova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Ījevka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Īrubine apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Kabulova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Kapačova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Kaskāni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Krīveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Kukari apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Lāpova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Livzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Ločukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Lozdova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Lukstinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Meitri apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Mihaļčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Moseji apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Lielā Zeļčova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Mazā Zeļčova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Malnavas fermas apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Rudiņova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Skobulīna apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Šnitki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Soldoni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Straujenka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Tipani apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Tronova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Ubagova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Zastinki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Dagušova Apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Sidorovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maltas pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Maltas pagastā.
- Miški apdzīvota vieta (skrajciems) Mālupes pagastā.
- Jakubini apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Janciški apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Kurpenišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Makareņata apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Markitanti apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Jaunā Zeļonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Vecā Zeļonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Oborūni apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Rubeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Silacirši apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Silkini apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Vasiļova apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Zaļumi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Lisa apdzīvota vieta (skrajciems) Mārsnēnu pagastā.
- Starti apdzīvota vieta (skrajciems) Mārsnēnu pagastā.
- Varkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā; Vārkaļi.
- Pavasari apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Pērnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Silmalas apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Sīpolciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Vētras apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes pagastā.
- Mīlītes apdzīvota vieta (skrajciems) Matīšu pagastā.
- Sudrabkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Mazzalves pagastā.
- Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā, Ilziņu ezera dienvidaustrumu krastā.
- Bronti apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Čudarīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Janapole apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Lāški apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Lozdova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Rogovski apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Skandīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Slotukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Tereškova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Torkova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Viduči apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Vīksnīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Zaiceva apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Kurcums apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā, 8 km no Medumiem.
- Ābeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Bruņinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Grendze apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Ilga apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Kamariški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Kļaviški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Kumpiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Kumpoti apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Mētras apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Līkais tilts apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Teteri apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Vasariški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Mednieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Čieri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Kozukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Kravcovka apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Lapatnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Malzubri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Miški apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Repki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Šalaji apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Silinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Silkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Škirmanti apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Tabulova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Vecpiragova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Sloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Ķipati apdzīvota vieta (skrajciems) Mērsraga pagastā.
- Mucusala apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Bojāru Vikšeri apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Rimšas apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Sīkstuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Stimbināja apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Taurupturciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Vectaurupe apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Vilkāji apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Zesersala apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Zundāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Annasmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Bringi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Brīži apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Goreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Jakulinski apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Janiki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kaki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kākuči apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kaprani apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Ķeiseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kopči apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Korklinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kozuli apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Masli apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Meikulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Mežainčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Mikazāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Mortuzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Motori apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Otrie Mežvidi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Otrie Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Rogukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Rulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Skūteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Stapuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Stībrinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Volkova apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Arklinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Karolīna apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Kozsola apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Lielie Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Meža Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Siksala apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Silagals apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Teicejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Tiltagals apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Trizelnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Tropi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Veipi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Vēršuzepi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Vidsola apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Berezovka apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Gribusti apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Grustāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Januseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Jezufova apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Kašatniki apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Konopecka apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Kreipāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Kriškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Krīvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Ļesnije apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Ļesovščizna apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Ļukeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Ļumeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Maskaļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Melderiški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Mazie Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Ogorodņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Rudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Rukliški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Sandariškas apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Sargeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Slutiški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Sprukti apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Strojenka apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Stropica apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Teivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Vasargeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Vecpils apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Vecračina apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Vecstropi apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Viļuši apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Zastenki apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Židina apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Cirši Apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Cisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
- Ciukori apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
- Korklinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
- Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
- Svikļi apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
- Nīcas pusmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas novada Otaņķu pagastā.
- Reiņugals apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā.
- Sīklesciems apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā.
- Skatre apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā.
- Kalnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Keiri apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Kozupīši apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Liepkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Mālgals apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Ziemeļu Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Jaunā sādža apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Ritiņauka apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Saksoneja apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Somugols apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Tartaki apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Vārkavieši apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Zaķupūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Zīpernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Žuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā.
- Horoševa apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā.
- Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā.
- Zahari apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā.
- Slīpe apdzīvota vieta (skrajciems) Nītaures pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Ņukšu pagastā.
- Šņitki apdzīvota vieta (skrajciems) Ņukšu pagastā.
- Uzvaras Līdums apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Blijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Rēķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Veismaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Ķesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines pagastā.
- Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ošupes pagastā.
- Tropi apdzīvota vieta (skrajciems) Ošupes pagastā.
- Rumbasgals apdzīvota vieta (skrajciems) Otaņķu pagastā.
- Ritiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolaines pagastā.
- Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolmuižas pagastā.
- Gorbači apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Guzenki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Katalova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Kolnačova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Konovalova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Koršupļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Latišonki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Meikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Rieči apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Sapatņi apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Šeški apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Šikucki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Škauna apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Tarčilova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Tiuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Trubilova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Zaborje apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Žoglova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Pededzes pagastā.
- Kolomosti apdzīvota vieta (skrajciems) Pelēču pagastā.
- Skudrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Pelēču pagastā.
- Kulakova apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
- Škirpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
- Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
- Zeiļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
- Meļņica Apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā, kas agrāk bija lielciema "Aglona" daļa.
- Bieķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Botori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Dimperi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Dudišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Dzervanki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Fintmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Jaunsekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Kavaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Kazimirovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Kodori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Marjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Ancveriņi 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Ancveriņi 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Lielie Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Mazie Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Meža Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Sekļa Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Mazie Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Lielie Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Mazie Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Sila Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Otorišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Peski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Puzanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Rajecki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Bērzgale Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Bēšoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Cecerski Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Cegeļņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Otrie Pīzeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Pirmie Sparāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Trešie Vucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Otrie Vucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Pirmie Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Otrie Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Mazie Šņepsti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Otrie Garkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Otrie Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Trešie Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Pirmie Patari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Trešie Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Pēteri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Pinkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Aizkalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Biubāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Bloki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Červonka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Daugavieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Dublinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Gāgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Gorliškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Grociškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Jegoriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Kancepole Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Kudļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Maļinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Novosele Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Pelečanka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Raipole Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Raudauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Rinči Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Ročāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Silinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Slātava Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Strodopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Žeļvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Akmenāja apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
- Lomi-Bortnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
- Pilsāta apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
- Priževoiti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
- Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
- Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
- Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
- Guzi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Zaļā Birze apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Kolna Druva apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Bērza Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Pīnupi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Bondariški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Bramaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Butleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Džeriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Gubaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Janova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Jurģīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Kotleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Kozupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Krasnogorka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Kurmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Litiniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Livmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Marjanova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Maskeviciški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Nīdermuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Omolka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Pastari Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Putāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Rošmoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Sūbri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Tumaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Pirmie Bluzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Otrie Bluzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Krapišķu Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Mazie Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Mazie Leiči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Polockieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Šoldri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Bariši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Bariškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Beči Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Buki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Dzervaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Gavarčiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Gavari Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Gribuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Ivdrīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Jaunsaimnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Jermaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Korsikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Krapiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Litavnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Moskvina Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Pelši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Placinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Plivdas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Rumpīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Runči Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Seiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Sondori Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Vilcāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Blazeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Dubovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Duntišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Ezernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Kauša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Kazīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Kokaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Kokorieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Mazie Orieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Kalna Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Lielie Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Lejas Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Novini apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Opūgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Petrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Pivovari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Pizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Aizupieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Baibas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Beči Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Brieži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Dubenca apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Dunciški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Gadzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Ploņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Aizalksne Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Alussala Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Andiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Aptacieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Augšmukti Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Dēļusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Dubļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rugāju pagastā.
- Augustova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Caici apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Eisāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Firsovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Fruncišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Jureiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kaučeri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Keiki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kļins apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kliškovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Ļipņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Lubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kolna Bašķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kaučera Gailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Mazie Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Pirmie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Otrie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Novopole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Radzeņš apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Astragini Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Catlakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Dubes Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Jaunie Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Vecie Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Elizavetpole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Lielie Anspoki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Stikāni 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Obrezi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Aizupieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Albertovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Altopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Anetpole Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Augustova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Balde Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Bandžuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Betišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Bindari Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Dēļupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Dubovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Dzalzava Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Gačevski Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Gribināni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Jakuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Jansēta Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Jašore Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Jezufinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Kalnasēta Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Karulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Klindžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Lakauski Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Lūza Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Pauniņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Punduriene Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Razrivka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Rudzdobes Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Skuteļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Slastinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Smelteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Stikāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Viktorovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Bikova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Dumbrova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Krievu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Latviešu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Ornīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Antāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Arhipova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Ereļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Jaungaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Meža Eriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Bojāru Eriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Stikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Aizpurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Bernāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Bojāri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
- Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
- Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
- Polkorona apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
- Cepernieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
- Kaupēri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
- Ārnīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Ašenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Bušines apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Divkle apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Egļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Kazēri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Kļavinski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Pogas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Rusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Andriveņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Baganišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Bojāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Dambīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Beļetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Bučkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Butkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Desetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Dovale apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Jezupova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Kazieri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Dolgais Bors apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Onckuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Piliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Pūtkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Aizpūrīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Ančkini Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Ciši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Mazie Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Otrie Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Lielie Urči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Mazie Mūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Lielie Mūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Akmeņu Mūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Vinkova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Jaunrauna Apdzīvota vieta (skrajciems) Priekuļu novada Priekuļu pagastā.
- Spāriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Priekuļu pagastā.
- Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā.
- Gulbene apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā.
- Jaungulbene apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā.
- Svuiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā.
- Vārnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā.
- Ignatova apdzīvota vieta (skrajciems) Pureņu pagastā.
- Inčiki apdzīvota vieta (skrajciems) Pureņu pagastā.
- Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Pušas pagastā.
- Čigani apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Gornie apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Iudri apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Kazinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Mērdzine apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Mežernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Šaraki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Seipuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Sipki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Šķiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Sļapnie apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Šmati apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Snotiuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Staupine apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Steponi apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Tereki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Valujeva apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Zujova apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Raiskuma pagastā.
- Kundziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ramatas pagastā.
- Talcis apdzīvota vieta (skrajciems) Ramatas pagastā.
- Stūrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Remtes pagastā.
- Vērēmes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novadā 8 km no Rēzeknes.
- Kļovi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Mežāres apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Lielā Puderova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Mazā Fiļkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Mazā Puderova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Asači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Davidovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Drebi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Fiļkina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Goruškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Greivuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Hvorobina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Janīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Jegorovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Kaļvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Kaulači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Krīvmaizes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Kuciņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Līpūri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Lounīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Mivrinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Muhi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Novaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Pustoška Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Samrekovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Seiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Silinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Skredeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Staudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Strankaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Šuļohi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Tabakirkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Vusari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Zeltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Zīmeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Tihaja Pristaņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Augstikalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Červonka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Čumine Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Grebeiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Juzupole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Klopotova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Kozlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Ļetki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Lītaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Maļejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Maļiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Mediņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Meirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Micāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Nirīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Palsinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Pesčanka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Petuni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Pūriski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Rejeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Silaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Steivanči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Teļakalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Uļinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Uškaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Vecināni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Vidne Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Vovernīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Pirmie Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Otrie Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Mazie Barīsi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Melnais Dukstigals apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Baltais Dukstigals apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Rivoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Anci Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Balbiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Baļinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Bandari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Besovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Bratova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Broliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Bulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Buši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Dergilova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Foļvarkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Golenti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Īvuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Kaipi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Kalnāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Karpuškina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Kazeiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Kazuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Kisluhina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Knutova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Kolpaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Kovaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Kupčinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Ladusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Lipušķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Loci Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Mahoņina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Mežāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Mitri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Osinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Patrejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Petuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Piskuni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Plīns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Putrīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Račiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Rečeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Silagoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Šņitniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Soboļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Sokorņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Tarkilova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Tilīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Uškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Vagaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Vaičuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Zapāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Zīdi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Žogotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Žurīli Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Cakuli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Garanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Jaunsaimnieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Obeliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Ožinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Aļņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Armuškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Drebejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Dreimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Abramovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Aizupīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Apšinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Asinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Batarāgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Beleviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Ceglineica Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Češļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Čirkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Daukstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Drinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Dzeņagols Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Jaunlesna Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Kakarvieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Kaulači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Ķipļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Kises Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Krusti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Kūzmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Lempi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Lizdiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Loči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Mortuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Mosāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Ozinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Piļcine Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Piļkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Piziki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Plasi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Poikas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Putrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Raibie Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Ratinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Rūbežneica Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Rudzusīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Saukavīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Semuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Skūškova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Smaudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Smuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Špuni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Susekļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Taunaga Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Trimaļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Turcines Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Vacainīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Veitulnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Vēršukolns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Viļumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Zakari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Zarečka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Zileņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Zimkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Zuiči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Krupeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā un Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Meža Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Mazie Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Adamiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Akminīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Černoste Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Červjakovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Cibļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Dubina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Dudari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Ezergailīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Grudes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Kancāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Kazmirova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Leinakolns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Leperi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Liska Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Maļinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Meļderi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Pīzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Pūdnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Rušenica Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Šahmovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Šejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Seksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Skrauči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Timošiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Vainova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Valaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Veideri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Vorslovāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Drobas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Cīmotas Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Strūžānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Strūžānu Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Apšinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Atlaka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Briežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Čakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Cīmota Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Dērvaniene Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Dūliņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Dziļāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Karitoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Kozori Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Krēsle Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Kučkauški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Kuderi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Liepusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Loči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Putni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Ruskuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Sauleskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Staudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Stribas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Susekļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Vilnauce Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Žogotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Žogotkakts Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Barsuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Dervāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Dreizi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Gajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Geikina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Ignašāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Jeroškina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Jusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Košeļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Ladusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Litavniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Manuhina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Minkina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Niperova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Pocelujevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Punduri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Račeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Rūņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Skangaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Šļahotska Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Sļesarovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Smuškova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Staroščiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Stolbovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Taraputki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Tumenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Vipinga Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Zemesgols Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Dirši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Jaungailumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Klomostova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Mortuzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Gola Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Lielie Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Šķerbinieki 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Šķerbinieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Maļinovka 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Maļinovka 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Aizezere Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Blantiņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Čakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Čudarāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Danči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Ērzeļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Gleizdi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Goliševa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Gorsvani Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Ivgulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Ivoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Jaunsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Jekimāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Ķipļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Klaugi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Kozudauņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Kūkoji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Ļadi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Letki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Lucatnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Lupiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Plešaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Puisāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Puksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Puskundži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Reidzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Rogozi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Sološnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Stogoršņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Turlaji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Vaņkāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Vecgailumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Voseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Zagorje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Zaļūkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Žogoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Bancuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Borovaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Ciskāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Dundas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Kantinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Klementinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Krusti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Leimaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Leimaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Mihalki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Mīzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Pauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Piertnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Romanovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Staudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Sūļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Zīmeļovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Zirkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Zjabki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Astici Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, agrāk saukta arī "Malukšta".
- Dubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Eisaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Juguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Asticu muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Ababļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Akmenīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Antropova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Baranova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Batņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Bidzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Bridiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Bukateņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Čerņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Dzerkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Gajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Golišovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Graši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Idzepole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Izoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Jaunsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Kalinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Karpiņje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Katkovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Labovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Lamaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Leiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Lesinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Malinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Marguči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Meški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Mihailovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Mozgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Mukoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Namjoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Novinka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Pārtova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Piliki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Pintāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Rozalina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Silvestrina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Skadeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Šļakoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Spirgini Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Sprestišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Sprūževnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Vecsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Vilkakrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Virvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Zabeļje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Apši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Biži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Brusova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Ceplīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Cīmota Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Ciskova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Danski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Dekšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Kozlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Kozubērži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Križini Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Leimaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Leški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Livza Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Midziņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Morcinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Pokuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Poznane Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Požogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Pūriski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Rūņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Skangaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Skinči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Skobuļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Suņova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Taudejāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Vilkusola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Voskāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Voverova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Zabalotje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Zeltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Ismeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas.
- Gudeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Astiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Dupāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Grumuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Harčenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Ivuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Kivleņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Ļadi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Maiziki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Markova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Mostovaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Pušbāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Pustoška Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Rabskova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Regži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Rubčinska Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Skradeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Soboļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Stilbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Turčāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Ūzuliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Višķeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Bereznīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Bungas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Plīna Romani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Krievu Virauda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Latviešu Virauda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Barauha Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Dvarči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Galdeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Gineviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Grumuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Ilza Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Jaunstašuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Jegorova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Krepši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Ļoļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Luciški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Maiziki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Maltečka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Malukšta Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Martušovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Melteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Milka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Novaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Pozņaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Purviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Rabskova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Rukmoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Rusiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Škrjabi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Staraja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Stepiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Stikuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Stiļbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Utāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Vecstašuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Zeļenopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Zeļonki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Sergejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Barauha Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Bički Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Bikaunīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Brīžgoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Černoste Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Dupini Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Dzementova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Dzeniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Garkolni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Griščati Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Jakoviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Jevtišovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Kiseļovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Lapatiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Leimaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Lejnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Locukolns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Maltečka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Mīškoņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Paškeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Pinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Skutāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Šmeiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Solomenka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Špieļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Strodziškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Viškeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Zagajevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Bernāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Drabāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Īdeņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Ļodāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Orenīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Sūļagols Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Teirumnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Terumnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Zvejsola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Pirmās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas).
- Otrās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas).
- Zaļmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss.
- Meikaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā; Meikales; Meikali; Meikalis.
- Dekteri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Desetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Ruduki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Bierzinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Bilinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Bliseni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Brožgola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Čakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Caunīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Cepleiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Čornie Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Drikaškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Gabri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Gļaudas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Gleizdova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Goldadiervīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Īvulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Jaškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Jaudzemļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Jaundzemļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Jūrdži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Kapiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Kloneites Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Kristiņkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Kuciņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Laigolova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Laizani Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Leškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Livzinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Lozdas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Maigļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Mazuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Miglinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Miglinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Mikitāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Miurinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Obrumāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Opiņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Pārkolni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Piļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Pintāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Pujati Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Pūramola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Putrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Razgaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Rejeņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Rūbežnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Rudukova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Sārņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Saukāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Saukavīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Šķesteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Smilktinis Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Soloviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Sosiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Upeitnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Ūzuļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Vilkadūbīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Znūteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Žogotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Zuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Andronova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Benislavova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Bumbiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Deimaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Dzeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Gaiduļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Groverišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Jeroščenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Kampišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Kivki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Križevņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Laizāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Losi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Maremonts Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Pauliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Rubuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Skujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Škvarki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Tēviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Ūsveiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Latviešu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Krievu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Bumbiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Dreijerovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Jaunsaimnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Jaunsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Kozori Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Pauliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Pilskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Platači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Ratinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Skujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Spundžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Tēviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Voronova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Akmenka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Balda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Butleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Dekšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Dītlovi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Dorotpole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Gulinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Kirkiliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Kristceļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Lazareva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Liuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Loci Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Ostrovīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Parma Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Peirāgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Šauriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Siugaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Stolbovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Svātova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Virbuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Vocīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Žagari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Žierkļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Asnīņis Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Babrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Baļtina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Dagumnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Dzipšļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Jaunrikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Jezupova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Joksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Kaļvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Kolnasāta Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Kūrpinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Liuzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Makuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Medinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Mihalki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Osnīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Piertnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Piliskolns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Pļuskova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Putni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Sameņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Skujaunīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Solaviersi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Žagatnis Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
- Azara Bodži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Lejas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kolna Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Jaunā Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Lielā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Mazā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Aļhovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Apari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Bolbiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Bondarevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Boriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Cerkovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Deičmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Dzerkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Garanči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Gurilišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kauliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Keidāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Komulteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kraupeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kudļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kukuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kurtiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Laizāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Lakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Lukna Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Mežalovnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Mežasorgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Mihejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Odotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Pedeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Pertnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Pilveļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Pivteļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Rjabki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Silinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Skangaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Skromelišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Spočinoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Stirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Studeni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Subinaite Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Uļjanova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Žabrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Meža Juri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Teiruma Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Trūpu Zamoži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Losu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Meža Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Agejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Beloglazovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Bikaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Bodrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Burlakovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Čulki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Danilovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Deneliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Dzeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Feklistovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Gasuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Groveriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Gruzdeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Gušči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Hatki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Ignatovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Indričāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Jaskina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Jaunružina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Kļonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Kurteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Kvasovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Lisovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Losa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Māmulnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Paramonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Paški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Patrejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Putni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Rubāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Sopri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Špēļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Sprinda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Šutovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Tarakanovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zabolotje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zaikovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zakutajevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zemski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zuji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Akremi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
- Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
- Dilmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
- Garjuša apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
- Jaunmurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
- Jugermani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
- Parapani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
- Podļizovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
- Antonišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
- Asāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Batari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Dilāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Doroškeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Fomkini Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Gudakovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Mihalina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Ostrovskie Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Pokrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Poludņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Rikopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Rosica Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Rozeļmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Rudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Viši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Zakati Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Zverinci Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
- Kolna Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Lejas Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Biksinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Burzova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Djogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Gabinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Gajova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Greivuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Gribuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Iugulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Jaunborisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Jermolas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Jurki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Juškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Kleperova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Krampova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Labvārži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Loborži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Meļņova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Mežagaiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Obricki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Olūtnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Plikpūrmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Pūrmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Pustinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Ratinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Rubļevski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Rūdzes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Silinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Škierbinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Skudras Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Stučeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Taudejāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Vecborisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Veremes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Zeltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Beči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Frolovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Jaunviļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Juški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Lagoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Piziči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Poči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Privši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Rampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Aleksandropole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Blūzmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Sokolki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novadā, 7 km no Viļāniem, pagasta centrs.
- Kankuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Rušonas pagastā.
- Zbedas Apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Rušonas pagastā.
- Vilciņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Stabulnieku pagastā.
- Sauna apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā, pie Saunas pagasta robežas.
- Ciši apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Kalnacki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Krejāni apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Leinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Lukašiški apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Medvednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Muhti apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Jaunie Rumpi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Jaunie Zaseki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Lielie Rumpi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Reinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Remenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Runcavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Sadovka apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Sakaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Šļomovka apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Sprindži apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Stabulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Stefanpole apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Suņepi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Torogi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Veronikova apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Vinkova apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Zabegi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Zariņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Zaseki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Zvīdri apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Cimaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Skangeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rikavas pagastā.
- Uguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Rikavas pagastā.
- Gromiki apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā.
- Koveriški apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā.
- Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā.
- Zarečje apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā.
- Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
- Augšciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu novadā.
- Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu pagastā.
- Cepļuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Cimuški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Izdegas apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Jadvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Kvedervecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Lozdas apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Mizovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Lielie Stradiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Neicenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Romānvecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Salenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Spričvecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Stradiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Zeļtovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožupes pagastā.
- Ģeistauti apdzīvota vieta (skrajciems) Rucavas pagastā.
- Līkuma ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Rucavas pagastā.
- Vidsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rudbāržu pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (skrajciems) Rudzātu pagastā.
- Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rudzātu pagastā.
- Bankova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā.
- Fabriki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā.
- Līvāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Rugāju pagastā.
- Cepurnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Cūkusala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Čušļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Dziesnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Griestiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Grūzīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Kaņepiene apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Kaņepsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Ķeibenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Kozupe apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Krampenes apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Kraukļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Lāptava apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Lapubirze apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Liepukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Mazezeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Mazpokrata apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Melnlīdumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Mieriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Niedrumala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Riekstusala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Rimstavas apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Sebeži apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Stāmeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Stradi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Strautiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Strazdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Teteri apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Upetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Vilande apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Zaļāsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Žeivenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Ilganči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Bezdelīgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rūjienas novada Ipiķu pagastā.
- Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā.
- Stankeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā.
- Tartaks apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā.
- Smiltiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā, apdzīvotās vietas "Šņepsti" daļa.
- Berezovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Breidaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Garšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Geļenova apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Gračuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Grebeži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Griguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Gudļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kalnacki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kamenka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kareļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kaštovņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kotāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Krištopeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kurka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kurtoša apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kužmi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Limani apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Makuši apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Marianpole apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Medikovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Mežinski apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Molnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kučera Gailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Rutkovsku Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kolna Rubini apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Najautas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Pokšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Rēzes apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Riževas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Rogovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Rutuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šamšuri apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šanti apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Sedeži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šerespole apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šilova apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Siveriņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šņepsti apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šņitkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Spuļdzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Stupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Susojeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Svaļbi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Tiša apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Urči apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Utināni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Vigoda apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Zeiliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Zeinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Zolva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Ķoniņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
- Mežaine apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
- Ostbaha apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
- Strante apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
- Upsēde apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
- Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Sakstagala pagastā.
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Sakstagala pagastā.
- Retsepi Apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas novada Ainažu pagastā.
- Kuiķule apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas pagastā.
- Lāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas pagastā.
- Zonepe apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas pagastā.
- Bisenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Salas novada Sēlpils pagastā.
- Annuška Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Ķeizarsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Lebenieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Pikalne Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Rumbenieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Stopiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā 1 km no Stopiņu pagasta robežas pie Sauriešiem.
- Silabrieži apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā.
- Šarlote Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
- Sātiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
- Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Grietēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Jāņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Rubas pagastā.
- Sārcene Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
- Bileiķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Vadakstes pagastā; līdz 1920. g. bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
- Sātiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
- Jaunsētas Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Zvārdes pagastā.
- Gaveitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Karļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Meteliški apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Ritāni apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Šlapaki apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Voksova apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Zabolotņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Cisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Kaļviņa apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Kozukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Krutova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Kūkova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Ledinski apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Leidumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Līnuži apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Līpusola apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Lozdova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Lūbemka apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Mežarejas apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Mičuri apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Pirmā Bozova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Otrā Bozova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Oponosi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Rogi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Sausinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Silaraši apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Stendži apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Svikļi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Uguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Vareiki apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Verpeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Vilgi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Žeikari apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Zobļova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Žurlova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Lilaste apdzīvota vieta (skrajciems) Saulkrastu pagastā.
- Gribusti apdzīvota vieta (skrajciems) Saunas pagastā.
- Tiltagols apdzīvota vieta (skrajciems) Saunas pagastā.
- Utināni apdzīvota vieta (skrajciems) Saunas pagastā.
- Īvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sausnējas pagastā.
- Ķurzēni apdzīvota vieta (skrajciems) Sausnējas pagastā.
- Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā.
- Mores muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Mores pagastā.
- Akenstaka Apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Mores pagastā.
- Eglaine Apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Mores pagastā.
- Kārtūži Apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Mores pagastā.
- Červoniki apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Golubi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Jačmeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Kairīši apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Kostigi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Krevi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Kuļči apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Latatujeva apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Leitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Muktiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Nalobņa apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Ščadrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Špaki apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Stražvaldi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Sudari apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Ušpeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Trūpu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā.
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā.
- Brokas apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Čaunāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Grāveļi apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Grigi apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Ičaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Kapinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Kassalieši apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Madžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Pelšu Zlemeši apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Salenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Teilāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Zviergža-Varaža apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Kotolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Skaistas pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (skrajciems) Skaistas pagastā.
- Braslas apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Joniški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Kaptiliški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Ratofa apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Salmanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Valniški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Vitaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Voitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Niedre apdzīvota vieta (skrajciems) Skrundas pagastā.
- Savenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Skrundas pagastā.
- Ģērķēni apdzīvota vieta (skrajciems) Skujenes pagastā.
- Peļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smilltenes novada Apes pagastā.
- Dauškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā.
- Kalpaki apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā.
- Biksēja Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
- Jāņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
- Kaiberis Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
- Purēnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
- Jaundrusti apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Drustu pagastā.
- Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes.
- Bemberi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Caunes Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Kalējiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Dāmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Kainaiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Kļavaisi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Cepļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Lankaskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Grošļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Ķempes Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Ķeņģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Rudbārži Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Ūdrupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Randati apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā.
- Bindi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā.
- Lūkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes pagastā.
- Jakuški apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Mežkokti apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Repši apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Rogoviki apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Skudnovka apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Strupļi apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Taukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Tumuški apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Ustroņi apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Vecmurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Zavarujevka apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Zvīdriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Čaunāni apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Grozas apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Kozuļņi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Krištobi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Kalna Gudļevski apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Kalna Mičulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Saunas Vulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Meža Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Meža Mičulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Trokšas apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Ūgaiņi-Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Zvērgža-Varaža apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Briški-Balckari Apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Škiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Stoļerovas pagastā.
- Zatiši apdzīvota vieta (skrajciems) Stoļerovas pagastā.
- Rudzāti Apdzīvota vieta (skrajciems) Stoļerovas pagastā.
- Braslas apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
- Mazstraupe apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
- Šņores apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
- Strautiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
- Vārnskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
- Lielsunākste apdzīvota vieta (skrajciems) Sunākstes pagastā.
- Mazsunākste apdzīvota vieta (skrajciems) Sunākstes pagastā.
- Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā, Ilziņu ezera dienvidrietumu krastā.
- Brāslava apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Čabatrova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Garstērdele apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Geinova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Gruzdova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Gurinava apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Irikava apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Karigova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Kravaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Krustacelms apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Kulpene apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Leļi apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Meirova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Mežarija apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Nastrova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Pokšova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Sils apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Skockova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Sola apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Stompaki apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Stūrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Svilpova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Tutinova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Vēdenieši apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Vonagova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Šalgunova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Sosnīcas apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Žeigurova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Glazunava apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā.
- Stupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sutru pagastā.
- Troškas apdzīvota vieta (skrajciems) Sutru pagastā.
- Znotiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Sutru pagastā.
- Kacari apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Kairīši apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Kromaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Loci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Muraniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Meža Ruskuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Reiniki apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Rubinauci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Rutkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Skutulova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Šļahotova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Šņucinova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Spilukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Spoģeva apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Strodova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Veiziniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Veterauci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Zamborova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Apses apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Driksnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Ginovka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Kaķīši apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Kalni apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Lugovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Melāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Jaunā Križovka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Vecā Križovka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Oļšanka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Pičuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Rimšas apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Silupe apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Šiškova apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Skrudaliena apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Svirki apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Urbanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Vecsvente apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Vētras apdzīvota vieta (skrajciems) Svētes pagastā.
- Grendze apdzīvota vieta (skrajciems) Šēderes pagastā.
- Šteinburga apdzīvota vieta (skrajciems) Šēderes pagastā.
- Kovaļki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Kožanki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Krasnopole apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Mači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Malcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Muižnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Mazā Luknīca apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Lielie Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Mazie Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Taperi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Tīmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Zabiņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Zamišoviki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Zeiļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Brīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Cesļava apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Karaseva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Kastjuki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Krekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Krīveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Križovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Malajoniki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Marhileviči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Maslabojeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Mihailina apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Upes Kudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Lejas Kudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Nikucki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Rumaki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Šahmani apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Sampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Sarguni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Šķerbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Slostovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Stašķeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Suhailina apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Suveizdi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Zabalotki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Zukuli apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Čalkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Čilpīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Dzjorgova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Grohova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Gusakova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Iļvezi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Komugreiva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Lejastači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Masandrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Mukaušova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Riosari apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Roguļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Rozumegi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Saucīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Sišova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Stabļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Stiglova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Supretka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Svičova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Tribunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Upīte apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Vilkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Zaļčupe apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Zogadi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Cibuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Gorovatki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Kalaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Kalaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Lintopiški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Lipinščina apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Maskališki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Medvecki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Rubaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Sirseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Svikliški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Dreimaņciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Abavas pagastā.
- Rumbciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Abavas pagastā.
- Tojāti Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Abavas pagastā.
- Cunces Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Dižsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā.
- Galtene Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā.
- Mazsēņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā.
- Alakste apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Dūmele apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Klārmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Labdzere apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Piltene apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Puiškalnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Āži Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Gaviļnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Kaļķciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Kāņciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Ruņķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Talsciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Ķurbe Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Īves pagastā.
- Silciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Īves pagastā.
- Silmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Īves pagastā.
- Dzedri Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā.
- Jādekšas Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā.
- Jaunpļavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā.
- Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā.
- Silkakts Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Linejciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
- Ābeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
- Kursakciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
- Purgalciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
- Putniņciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
- Mārkciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā.
- Ošciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā.
- Vēžciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā.
- Alksnāji apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Mērsraga pagastā.
- Purciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Rojas pagastā.
- Annasciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
- Ģibzde Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Skreite Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Sniķeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Uguņciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Vecumvirsa Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Eņģeļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Virbu pagastā.
- Brežģis apdzīvota vieta (skrajciems) Taurenes pagastā.
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā.
- Stangas apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā.
- Zvaigznes apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā.
- Prūseni Apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
- Ārlavciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Slampes pagastā.
- Ozolpils apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
- Daibes Apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Zemītes pagastā.
- Jaunpļavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
- Rijas Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Turku pagastā.
- Salieši apdzīvota vieta (skrajciems) Turku pagastā.
- Vidsala apdzīvota vieta (skrajciems) Turku pagastā.
- Vilkāji apdzīvota vieta (skrajciems) Turku pagastā.
- Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Turlavas pagastā.
- Glaudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ūdrīšu pagastā.
- Lemešovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ūdrīšu pagastā.
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā pie Vārkavas pagasta robežas.
- Berezovka apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Bratiški apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Broduži apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Brokovski apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Čukuri apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Krīvore apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Ksaverinova apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Lauski apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Lielkursīši apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Mačāni apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Mazkursīši apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Melnā Zeme apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Mazie Kūrsīši apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Šķiļteri apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Svaļbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Timenova apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Vilkopa apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Zablūdnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Zaļesje apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Zosini apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Inikši apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Kokinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Krogasēta apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Kucini apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Maļinavka apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Motivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Meža Mackeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Lielie Vaideri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Zascenku Vaideri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Zascenku Čornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Priedes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Pirmie Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Otrie Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Mazie Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Liepu Mukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Lielie Mukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Petuniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Pokšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Ritiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Rukoniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Saušukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Stalidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Stiebriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Stupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Šuti apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Svētiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Uglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Vaikuļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Zabaltiški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Mežmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaives pagastā.
- Jērcēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Punkales Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Sūbri Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Žuldiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas pagastā.
- Mežmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valles pagastā.
- Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
- Andruves Apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
- Pankas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Peņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Puškari apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Baldieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Bauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā 6 km no Matīšiem.
- Pučurgas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā.
- Nuķis apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Ramatas pagastā.
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Vilpulkas pagastā.
- Sārnas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
- Kokāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
- Pušči Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
- Seimuškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
- Vecumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
- Pauniņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Varakļānu pagastā.
- Piļpuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Varakļānu pagastā.
- Puisāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Varakļānu pagastā.
- Broki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Ceipinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Grozas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Indāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Justi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Kārkliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Kazusala apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Kluši apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Kristakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Ļovāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Matuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Stirnenes muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Lielie Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Mazie Veipi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Mazie Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Lielie Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Poči apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Robežveipi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Rokuli apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Skapstati apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Šķēles apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Smilšukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Stabulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Stradiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Višņevski apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Vutnāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Aizkalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Ciematnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Irbessala apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Jakstiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Rubeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Rugātnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Rusuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Sarķi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Spāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Ūdri apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Uģēres apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Upsargas apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Zaļaci apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Lazdāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas novada Rožkalnu pagastā.
- Vepri Apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas novada Upmalas pagastā.
- Gruzdinauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas novada Vārkavas pagastā.
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā pie Upmalas pagasta robežas.
- Borbaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Briškas apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Gavariškas apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Ignalina apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Ksaverinova apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Sila Čeirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Šaripauka apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Sitnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Šķilteri apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Stabuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Štaģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Vēverauka apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Zaķīši apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Zibergova apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Dzirvaniškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Roznēni apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Vīndedzes apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Mazilmāja apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpils pagastā.
- Mazlāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpils pagastā.
- Mazstroķi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpils pagastā.
- Geitviniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Jugaņina apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Kazinci apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Mozoliški apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Rudziniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Šafranovka apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Sergejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Šilovka apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Vecsiķeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Zeitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Krutova apdzīvota vieta (skrajciems) Vectilžas pagastā.
- Umpārte apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumnieku pagastā.
- Cūkine apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Goršāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Gubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Indriči apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Lauzi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Lavošnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Repkova apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Slīpači apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Šļopkine apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Tālavieši apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Ūlasi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Upmala apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Vainagi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Vanagaperēklis apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Vientuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Žogova apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Kozīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Puze Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
- Upatciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Virpe apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Angerciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Auzdarciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Kārlmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Lonaste Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Rinda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Labrags Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
- Gārzde Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Karaļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Lagzdiena Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Desciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā.
- Topciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā.
- Vēde Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā.
- Nīcciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Raibkrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Rūmciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Trēbējciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē.
- Rēdznieku ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Standzes ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Burtnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Elkšķene Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Jaunciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Jaunupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Lielirbe Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Lodes Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Lūžņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Oviši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Platene Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Cirkale Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā.
- Ameļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Ciesengure Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Dzirciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Modes Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Rāpati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Sirgumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Lībciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā.
- Sārnate Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā.
- Vendzavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā.
- Cirpstene Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Liedze Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Pasiekste Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Veltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Krievbūdas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
- Tērande Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
- Vendzavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
- Dzirnavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Krasti apdzīvota vieta (skrajciems) Vestienas pagastā.
- Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vīksnas pagastā.
- Medņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novadā (līdz 2009. g. - Balvu rajonā) 8 km no Viļakas.
- Klāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Susāju pagastā.
- Tepenīca Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Susāju pagastā.
- Fabriki Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā.
- Brikuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Brivci apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Broki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Kristceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Kūkoji apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Lauzinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Lavrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Malmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Masaļski apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Mukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Meža Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Lilie Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Viļānu muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Notra apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Rimši apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Šautines apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Solaskungi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Teveņāni apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Ugrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Irģēni apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
- Kučenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
- Slīpie apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
- Stūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
- Urbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
- Sikšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā.
- Staldes apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā.
- Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā.
- Daniševka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Grāviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Grustāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Grustanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Harčiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Jonāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kazulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kebži apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Klekeri apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Klobāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Korolevščina apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Koškino apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kruteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kuzmino apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Laureņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Lazovka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Litavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Lozdas apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Lubaņecs apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Lukštenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Ļuļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Makarova apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Maskovskaja apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Matisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Mežinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vecie Tokari apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kalna Višķi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Višku tehnikums apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Ceļa Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Meža Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Narbuti apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Plauži apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Sauliški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Silaviški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Straumes apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Strodiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Subri apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Tabūni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Tukiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Veiskupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vīganti apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vordovka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Zabornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Žuravki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Zūsāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Mazzalve apdzīvota vieta (skrajciems) Zalves pagastā.
- Suseja apdzīvota vieta (skrajciems) Zalves pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļenieku pagastā.
- Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas.
- Cibuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Čiučiši apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Gubina apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Gumņišče apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Horoševa apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Kamenka apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Marcinpole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Naumki apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Riucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Romašenki apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Šilova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Skaistova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Sļadzeva apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Sovāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Strugi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Surbeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Surmači apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Terehova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Troški apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Zagorski apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Zaļeščina apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Ziļi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Žiževa apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Zeltiņu pagastā.
- Stāmeri apdzīvota vieta (skrajciems) Ziemera pagastā.
- Rudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zosēnu pagastā.
- Bleivi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Černomordi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Kristužāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Krīveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Kušņerova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Lauči apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Miltukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Muizinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Muizinski apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Mazie Trukšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Mazie Lītaunīki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Lielie Lītaunīki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Rudzeiši apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Šalupinki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Seļekova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Severki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Špegi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Teļakolni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Ūdeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Ustja apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Ūtičova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Vacžogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Vasarāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Veserova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Vierņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Virpi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Zitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Zuzeiši apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Brizgova apdzīvota vieta (skrajciems) Žīguru pagastā.
- Černova apdzīvota vieta (skrajciems) Žīguru pagastā.
- Upeslīči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, skrajciema "Pikalne" daļa.
- Ainava Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā (dažkārt neprecīzi - Ainavas).
- Astra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Vefa Biķernieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Vefa Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Āres Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Banga Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Priedes Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Jubileja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Līči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Liepaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Saulainā ieleja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Ķīšupe 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Ķīšupe 2 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Roze apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Selga apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Silmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Veselība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Vēsma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Zeme apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Gaisma Apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Pēterupe Apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Saulīte apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Alderi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā.
- Zalve Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva.
- Daudzese Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā.
- Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs.
- Staburags apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā. 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), pagasta centrs.
- Irši Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
- Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs.
- Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs.
- Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs.
- Aizpuri Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta rietumu daļā.
- Bormaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; Balbieri.
- Odziena apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Skrudaliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 16 km no Daugavpils.
- Kurmene Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs.
- Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā.
- Auciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā.
- Andzeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Raņķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs.
- Lēnas apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, minēta (ar nosaukumu "Lene") kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g.
- Ciecere Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Pumpuri apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Skulte Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte.
- Bīriņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 30 km no Limbažiem un 16 km no Saulkrastiem.
- Āstere Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā.
- Rimicāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs.
- Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā.
- Puša Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs.
- Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
- Gaigalava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs.
- Adamova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Adamovas ezera rietumu krastā 4 km no Rēzeknes; Odumova.
- Sēja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. Sējas novadā, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā) 50 km no Rīgas un 17 km no Saulkrastiem.
- Loja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs.
- Pabaži apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā.
- Zemkopības institūts apdzīvota vieta (vidējciems) Skrīveru novada Skrīveru pagastā.
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.).
- Kušaiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas pagastā.
- Apšuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā, 17 km no Tukuma, Rīgas līča piekrastē.
- Sniķere apdzīvota vieta (vidējciems) Ukru pagastā.
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Meļķitāri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Aizkraukles pagastā.
- Ketleri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Zemenes Apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma.
- Kalnaziedi Apdzīvota vieta (viensēta) Aizkraukles novadā pie Aizkraukles pilsētas austrumu robežas; Kalna Ziedi.
- Asari Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā Indzera ezera ziemeļrietumu krastā.
- Aizbetņi Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Jumurdas pagastā, Jumurdas ezera dienvidu krastā.
- Aizpurves Apdzīvota vieta Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, kas kļuvusi par apdzīvotās vietas (mazciema) "Ķūģi" daļu.
- Ailendhārbora apdzīvota vieta Angiljā, Angiljas salas ziemeļu piekrastē.
- Akīoka apdzīvota vieta ASV (_Akhiok_), Aļaskas štata dienvidu daļā, Aļaskas līča Kodiakas salas dienvidu piekrastē.
- Algoma apdzīvota vieta ASV (_Algoma_), Viskonsinas štata austrumos, Mičigana ezera rietumu krastā.
- Alakanaka apdzīvota vieta ASV (_Alkanuk_), Aļaskas pussalas rietumos, Beringa jūras piekrastē.
- Airaena apdzīvota vieta ASV (_Iraan_), Teksasas štatā Pekosas upes krastos.
- Ārlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Arlington"), Oregonas štata ziemeļos, Kolumbijas upes kreisajā krastā, 600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Okridža Apdzīvota vieta ASV ("Oakridge"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā.
- Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā; Akremaiči.
- Akcjabra apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabr_), Minskas apgabalā.
- Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Gomeļas apgabalā.
- Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Minskas apgabalā.
- Akoļica apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akolica_), Minskas apgabalā.
- Aļahnoviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alachnovičy_), Minskas apgabalā.
- Aļeksandrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aleksandryna_), Vitebskas aapgabalā.
- Alšani apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alšany_), Brestas apgabala dienvidaustrumos.
- Antonava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antonava_), Vitebskas apgabala ziemeļu daļā.
- Antopaļa apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antopal_), Brestas apgabalā.
- Arehavka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭka_), Mogiļevas apgabala rietumu daļā.
- Arehavska apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭsk_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Rahačova Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos.
- Acminava apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā.
- Žodziški Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā.
- Svislača Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
- Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā.
- Rudkēbinga apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Langelandes salas rietumu piekrastē.
- Aijāta apdzīvota vieta Ēģiptē (_Al ʻAyyāț_), Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā.
- Ain Suhna apdzīvota vieta Ēģiptē (_ʻAyn Sukhnah_), Suvaisas muhāfazā, Suecas līča rietumu krastā.
- Abderafi apdzīvota vieta Etiopijā (_Ābderafī_), Amaras kilila ziemeļos, Angerebas kreisajā krastā, netālu no Sudānas robežas.
- Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Lejasnormandijas reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā.
- Albeka apdzīvota vieta Gērnsijā, salas ziemeļrietumu piekrastē.
- Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos.
- Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
- Āpilatoka apdzīvota vieta Grenlandes rietumu piekrastē (_Aappilattoq_), Kāsuitsupas pašvaldībā (līdz 2008. g. - Upernavikas pašvaldībā), Bafina līča austrumu piekrastē.
- Afanda apdzīvota vieta Grieķijā (_Afǎntou_), Rodas salas austrumu piekrastē.
- Ajagaline apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Galíni_), Krētas salas dienvidu piekrastē, Mesaras līča krastā.
- Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_, _Agriá_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā.
- Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni.
- Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora.
- Ackuri apdzīvota vieta Gruzijā (_Atskuri_, აწყური), Samche-Džavahetijas reģionā, Kūras krastos.
- Khendegba apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē, gruzīnu - Ahali Kindghi.
- Ansažalē apdzīvota vieta Haiti (_Anse-á-Galets_), Gonavas salas ziemeļaustrumu daļā, Senmarkas šaurima piekrastē.
- Ākre apdzīvota vieta Igaunijā (_Aakre_), Valgas apriņķa ziemeļu daļā.
- Ala apdzīvota vieta Igaunijā (_Ala_), Valgas apriņķa rietumos, Ehnes augšteces kreisajā krastā.
- Alajē apdzīvota vieta Igaunijā (_Alajõe_), Austrumviru apriņķī, Peipusa ezera ziemeļu piekrastē.
- Lohusū apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidu daļā, Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastē.
- Azeri apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļrietumos, Narvas līča piekrastē.
- Toila apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā, Narvas līča piekrastē.
- Hābnēme apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas rietumu piekrastē.
- Heltermā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu piekrastē.
- Hellamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas ziemeļaustrumu piekrastē.
- Raja apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa ziemeļaustrumos, Peipusa ezera piekrastē.
- Linakala apdzīvota vieta Igaunijā, Ķīļu (Kihnu) salas rietumu piekrastē.
- Dirhami apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā.
- Lindi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnavas līča rietumu piekrastes.
- Ūlu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnvas līča piekrastes.
- Paikuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Pernu lejteces dienvidu piekrastē
- Surju apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Reiju upes krastā.
- Hēdemēste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē.
- Kabli apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē.
- Veiste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē.
- Vēre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas Tagameizas pussalas austrumu piekrastē.
- Orisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļaustrumu piekrastē.
- Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu piekrastē.
- Leizi apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī. Sāmsalas ziemeļu piekrastē.
- Kolkja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē.
- Varnja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē.
- Mehikorma apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidaustrumos, Lemmijerva piekrastē.
- Peri apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas labajā krastā.
- Alči apdzīvota vieta Indijā (_Alchi_), Džammu un Kašmiras štatā, Indas kreisajā krastā.
- Airpanasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Airpanas_), Bandas jūras Baratdajas salu grupas Vetaras salas rietumu piekrastē.
- Ansudu apdzīvota vieta Indonēzijā (_Ansudu_), Papua štatā, Jaungvinejas salas ziemeļu piekrastē.
- Alī eš Šerkī apdzīvota vieta Irākā (_Alī ash Sharqī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos.
- Greignamana apdzīvota vieta Īrijā (_Graiguenamanagh_), Kilkeni grāfistes austrumos, Berovas krastā.
- Mafa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē.
- Movila apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē.
- Klohonlia apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumos, Atlantijas okeāna neliela līča piekrastē.
- Kilibegsa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumos, Donegolas līča ziemeļu piekrastē.
- Skerisa apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistes ziemeļu daļā, Īrijas jūras piekrastē.
- Portomna apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Derga ezera ziemeļu piekrastē.
- Kinvara apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Golvejas līča dienvidaustrumu piekrastē.
- Oranmora apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Golvejas līča ziemeļaustrumu piekrsatē.
- Tārberta apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistes ziemeļaustrumos, Šenonas kreisajā krastā.
- Kāsltaunbēra apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē, Bēras pussalas dienvidu piekrastē.
- Kloherheda apdzīvota vieta Īrijā, Lautas grāfistē, Īrijas jūra piekrastē.
- Gobonhire apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Akilas salas rietumu piekrastē.
- Lūisboro apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Klū līča,dienvidu krastā.
- Betistauna apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes austrumos, Īrijas jūras piekrastē.
- Strandhila apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē, Atlantijas okeāna Slaigo līča krastā.
- Rosispointa apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē, Slaigo līča ziemeļu piekrastē.
- Belibunjona apdzīvota vieta Īrijā, Šenonas grīvlīča krastā.
- Kortaunhārbora apdzīvota vieta Īrijā, Veksfordas grāfistē, Sentdžordža šauruma krastā.
- Djūbivogira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē, salas austrumu piekrastē.
- Stedvarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes austrumos, Norvēģu jūras krastā.
- Hebna apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes dienvidos, Atlantijas okeāna krastā.
- Hūsavika apdzīvota vieta Islandē, Grenlandes jūras Sģaulfandi līča austrumu krastā.
- Draungsnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumos, Hūnabloui līča rietumu piekrastē.
- Houlmavika apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumu daļā, Hūnabloui līča rietumu atzara dienvidrietumu krastā.
- Krougsfjardarnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidos, Breidafjorda krastā.
- Padregsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā, Padregsfjorda ziemeļu piekrastē.
- Reikhoulāra apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidu daļā, Breidafjorda ziemeļu piekrastē.
- Borgardnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumu Zemē, Borgafjorda ziemeļu krastā.
- Stihģishoulmira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlnesas pussalas ziemeļaustrumos, Kvāmmsfjorda ieejas dienvidu krastā.
- Grindarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē.
- Hedlisandira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē.
- Oulasfika apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē.
- Oulafsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu atzara krastā.
- Dalvika apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu krastā.
- Hjaldeiri apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu krastā.
- Hofsousa apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Skāgafjorda austrumu krastā.
- Leigara apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Lahsau augšteces labajā krastā.
- Seidaurgroukira apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Skāgafjorda dienvidrietumu piekrastē.
- Kvammstaungi apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes rietumos, Hrūdfjorda austrumu atzara austrumu krastā.
- Skāgastrenda apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes ziemeļrietumos, Skāgi pussalas rietumu piekrastē.
- Neskeipstadira apdzīvota vieta Islandes austrumos, Austrumu Zemes Norvēģu jūras krastā.
- Vohpnafjerdira apdzīvota vieta Islandes austrumos, Vohpnafjorda rietumu krastā.
- Eigilstadira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labajā krastā.
- Breidalsvika apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Norvēģu jūras piekrastē.
- Esģifjerdira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Reidarfjorda ziemeļu krastā.
- Vīka apdzīvota vieta Islandes dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Eirarbahģi apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Tordlaugshebna apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Grindavika apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Reikjanesas pussalas dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Būdardalira apdzīvota vieta Islandes rietumu daļā, Kvāmmsfjorda austrumu piekrastē.
- Bolungarvika apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda dienvidu piekrastē.
- Reikjanesa apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda dziļumā, pēdējā dienvidu ielīča rietumu piekrastē.
- Sūdavika apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda otrā dienvidu ielīča rietumu piekrastē.
- Īsafjerdira apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda pirmā dienvidu ielīča rietumu piekrastē.
- Grēnivika apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Eijafjorda austrumu krastā.
- Koubaskera apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Melrahkaslehta pussalas rietumu krastā.
- Reikjahlida apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemes austrumu daļā, Mīvahdna ezera ziemeļaustrumu krastā.
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā.
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Iles kreisajā krastā.
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Karatalas kreisajā krastā.
- Akkargha apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqarğa_), Kostanajas apgabala rietumos, Tobolas augšteces labajā krastā.
- Akšukura apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabala rietumos, Kaspijas jūras piekrastē.
- Ertisa Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska.
- Čapajeva Apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā.
- Alsandžaka apdzīvota vieta Kiprā (_Alsancak_), salas ziemeļrietumu daļā, Ziemeļkipras teritorijā, Vidusjūras krastā; Motides.
- Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē.
- Aga Apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967.
- Aksjonova apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas labajā krastā.
- Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē.
- Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Tomskas apgabala ziemeļrietumos, Obas kreisajā krastā.
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos.
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabla ziemeļu daļā, Saratovas ūdenskrātuves rietumu krastā.
- Amgu apdzīvota vieta Krievijā (_Amgu_), Piejūras novadā, Japāņu jūras piekrastē.
- Anaša apdzīvota vieta Krievijā (_Anaš_), Krasnojarskas novadā, Krasnojarskas ūdenskrātuves austrumu krastā.
- Anciferovskijbora apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferivskij Bor_), Arhangeļskas apgabalā, Oņegas labajā krastā.
- Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Pleskavas apgabala rietumos, Kuhvas (Kūkovas) kreisajā krastā.
- Andra apdzīvota vieta Krievijā (_Andra_), Hantu-Mansu autonomajā apvodū - Jurgā, Obas labajā krastā.
- Antipajuta apdzīvota vieta Krievijā (_Antipajuta_), Tjumeņas apgabala ziemeļos, Tazas līča ziemeļu krastā.
- Antipina apdzīvota vieta Krievijā (_Antipino_), Tjumeņas apgabala dienvidrietumu daļā, Tavdas kreisajā krastā
- Antipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Antipovka_), Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves labajā krastā.
- Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka.
- Apuka apdzīvota vieta Krievijā (_Apuka_), Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, Beringa jūras Oļutoras līča austrumu piekrastē.
- Arhipoosipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Arhipo-Osipovka_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē.
- Gauri Apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry.
- Ajona apdzīvota vieta Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Ajonas salas ziemeļrietumu piekrastē.
- Bezengi Apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā.
- Jantarnija Apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene.
- Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā.
- Ustjščugera apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, Pečoras krastos.
- Ačujeva apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada rietumos, Azovas jūras piekrastē
- Čermoza Apdzīvota vieta Krievijā, Permas apgabalā, izveidojot Kamas ūdenskrātuvi, daļēji pārvietota.
- Aloja apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidu daļā, Alojas upes krastos.
- Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā.
- Čehova Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju.
- Krasnogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā.
- Zeļenogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā.
- Aksarka apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas lejteces labajā krastā, uz polārā loka
- Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Starijterekas ziemeļu krastā.
- Aknada apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Sulakas labajā krastā.
- Ajana apdzīvota vieta Krievijas Habarovskas novadā (_Ajan_), Ohotskas jūras piekrastē.
- Ajanka apdzīvota vieta Krievijas Kamčatkas novada ziemeļos (_Ajanka_), Penžinas upes krastos.
- Abeza apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, pie polārā loka, Usas kreisajā krastā.
- Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Stavropoles novadā, Kumas kreisajā krastā.
- Jamburga Apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki.
- Čornomorske apdzīvota vieta Krimā, Tarhankutas pussalas ziemeļu piekrastē; Akmenčita.
- Hurzufa Apdzīvota vieta Krimas dienvidu piekrastē, 16 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, netālu atradās bērnu (pionieru) nometne "Arteks".
- Utuncjao Apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons.
- Pukova Apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā.
- Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
- Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
- Alapūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Ullapool_), Skotijas ziemeļrietumos, Minča šauruma piekrastē.
- Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
- Taroka Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Portelena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidaustrumu piekrastē.
- Boumora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča austrumu piekrastē.
- Portšārlota apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča rietumu piekrastē.
- Lamleša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumu piekrastē.
- Lohranca apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas ziemeļu piekrastē.
- Rotseja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida līča rietumu piekrastē.
- Karadeila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas austrumu piekrastē.
- Mehraiheniša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas rietumu piekrastē.
- Portpetrika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Donahadī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes.
- Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē.
- Belivoltera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Portavogī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē.
- Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā.
- Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā.
- Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā.
- Portraša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē.
- Portstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē.
- Kāslroka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļrietumos, Foilas līča piekrastē.
- Žeimele apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakrojas rajonā.
- Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Alamora apdzīvota vieta Mikronēzijā (_Alamoar_), Ponpejas salas ziemeļaustrumos.
- Ama apdzīvota vieta Mjanmā (_Ama_), Iravadi grīvlīča Bogale austrumu krastā.
- Aboha apdzīvota vieta Nigērijā, Deltas štatā, Nigēras labajā krastā.
- Tānangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Ziemeļjūras piekrastē.
- Skolevīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumos, Skageraka krastā.
- Ačutupo apdzīvota vieta Panamā, Kunajalas reģionā, Karību jūras piekrastē.
- Aitape apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Aitape_), Sandaunas provincē, Bismarka jūras piekrastē.
- Brekši Apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā.
- Sfintugeorge Apdzīvota vieta Rumānijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, Tulčas žudecā, 800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Afgoje apdzīvota vieta Somālijā (_Afgooye_), Šabēlles kreisajā krastā.
- Afmadova apdzīvota vieta Somālijas dienvidrietumos (_Afmadow_), Deras sausgultnes krastā pie Boras ietekas.
- Pihesalmi apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos Pihejervi ezera ziemeļu piekrastē.
- Īnhamina apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona rietumos, Botnijas līča piekrastē.
- Kirkonkile apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, Botnijas līča ziemeļaustrumu piekrastē.
- Almerimara apdzīvota vieta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumu daļā, Alvoranas jūras piekrastē.
- Abū Hidžāra apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩijār_), Sennāras vilājā, Zilās Nīlas kreisajā krastā.
- Abū Ramāda apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ramād_), strīdus teritorijā ar Ēģipti, Sarkanās jūras krastā.
- Aderama apdzīvota vieta Sudānā (_Adarama_), Nīlas labā krasta pietekas Atbaras krastā.
- Amentego apdzīvota vieta Sudānā (_Amentego_), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā.
- Abrī apdzīvota vieta Sudānā (_ʻAbrī_, عبري), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā.
- Agva apdzīvota vieta Turcijā, Stambulas ila austrumos, Melnās jūras krastā.
- Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē.
- Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Harkovas apgabalā.
- Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Zaporožjes apgabalā.
- Antoņini apdzīvota vieta Ukrainā (_Antoniny_), Hmeļņickas apgabalā.
- Antoņivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Antonivka_), Hersonas apgabalā.
- Arbuzinka apdzīvota vieta Ukrainā (_Arbuzynka_), Mikolajivas apgabala ziemeļu daļā.
- Dašava Apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu.
- Kiriļivka Apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.).
- Jasiņa Apdzīvota vieta Ukrainā, Aizkarpatu apgabala ziemeļaustrumos, Čorna Tisas krastos, 8600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Balakleja Apdzīvota vieta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hliboka apdzīvota vieta Ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidu daļā; Adinkata (ungāru val.).
- Adžamka apdzīvota vieta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā.
- Kekertarsuaka Apdzīvota vieta un osta šīs salas dienvidu piekrastē.
- Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē.
- Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē.
- Alele apdzīvota vieta Volisā un Futunā (_Alele_), Ūvea salas ziemeļaustrumu piekrastē.
- Aola apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Aola_), Gvadalkanalas provincē, Gvadalkanalas saās ziemeļaustrumu piekrastē.
- Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts.
- Osa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åsa_), Hallandes lēnē, Kategata piekrastē.
- Bostade apdzīvota vieta Zviedrijā (_Båstad_), Skones lēnē, Laholmas līča dienvidu piekrastē.
- Šivīka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Kivik_), Skones lēnē, Hānes līča piekrastē
- Jugarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē.
- Slīte apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē.
- Klintehamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas rietumu piekrastē.
- Foresunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gutlandes salas ziemeļaustrumu piekrastē.
- Grenna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, Veterna ezera austrumu krastā.
- Ferjerstādene apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē.
- Mērbilonga apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē.
- Mensterosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Kalmaras šauruma rietumu piekrastē.
- Tēre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē.
- Roneo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Bokefjerdena piekrastē.
- Rosvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Botnijas līča piekrastē.
- Ēregrunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē, Botnijas līča piekrastē.
- Ūšvīkena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā, Botnijas līča piekrastē.
- Bildāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Kategata piekrastē.
- Kungshamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Skageraka piekrastē.
- Līsešīla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Skageraka piekrastē.
- Bobra Apdzīvota vietas Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
- Lejasšķiņķi Apdzīvotās vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās.
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
- Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme.
- Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers).
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
- Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē.
- Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.).
- Ņūtaunebi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļrietumu piekrastē.
- Karikfērgusa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļu piekrastē.
- Belimani apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā.
- Belimīna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā.
- Entrima apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nejas ezera ziemeļrietumu piekrastē.
- Maherafelta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ziemeļrietumos no Neja ezera, Bennas kreisajā krastā.
- Lārna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ziemeļu šauruma krastā.
- Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē.
- Moila apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Kolreina apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļu daļā, Foilas līča un Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos.
- Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju.
- fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu.
- lukss apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, lx - apgaismojums, ko dod vienu lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu.
- sāngaisma Apgaismojums, kas krīt no sāniem.
- kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs.
- apkūleņoties Apgāzties, apkrist, apgriezties.
- nokūņāties Apgāzties, nokrist.
- apmālēt Apgleznot; apkrāsot.
- apgraudot Apgrandīt - nokratīt, nobirdināt (visu objektu kopumu).
- apgraušļāt Apgrauzt, apkrimst (atkārtoti).
- apgremzt Apgrauzt, apkrimst (visapkārt).
- apkņērpāt Apgrauzt, apkrimst, apdrupināt.
- apgrubināt Apgrauzt, apkrimst, apskrubināt.
- apgremzdēt Apgrauzt, apkrimst, nokasīt.
- apknabināt Apgrauzt, apkrimst.
- apkņegāt Apgrauzt, apkrimst.
- apkrubināt Apgrauzt, apkrimst.
- apkrimst Apgrauzt, apskrubināt (visapkārt vai vairākās vietās).
- apgrabināt Apgrauzt, apskrubināt visapkārt.
- apžlebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut.
- apžļebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut.
- apskrābāt Apgrauzt, apskrubināt, visapkārt nokasīt, nokasīt, noberzt.
- skrabināt Apgrauzt, apskrubināt.
- apkodas Apgrauztais, apkrimstais, aizkostais.
- apdzanāt Apgriezt (kokus, krūmus).
- kāsītis Apgrieztais jumtiņš - diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta.
- kopodiskinēzija Apgrūtinātas, nepareizas kustības no pārpūles; aroda krampji, neiroze.
- krūtaža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
- krūteža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
- piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
- pārkritums Apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
- kļoša Apģērba ieloce, kroka.
- palve Apģērba kroka.
- trūve Apģērba piederums melnā krāsā (lente, lakats u. tml.), ko valkā sēru laikā.
- ieraukšums Apģērba, parasti sīks, krokojums.
- staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis.
- paldains Apģērbs ar daudzām ielocēm, krokām.
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos.
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko).
- Japānas apinis apiņu suga ("Humulus japonicus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- bišu inde apitoksīns, toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī.
- tekstu korpuss apjomā liels daudzveidīgu tekstu kopums, kas parasti uzkrāts elektroniski un saistīts ar programmatūru, kura atvieglo tā lingvistisko analīzi.
- talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē.
- nobirzāt Apkaisīt, izkratīt, izpurināt.
- bizulis Apkārt klaiņojošs cilvēks, skraidulis.
- piemūrītis Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis; piemūriņš.
- piemūriņš Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis.
- bizene Apkārts skrējēja meitene.
- apkārttecis Apkārtskraidulis.
- apnērst Apklāt ar ikriem.
- apkribināt Apknibināt; apgrauzt, apkrimst.
- apgramžļāt Apkodīt, apgrauzt, apkrimst, apskrubināt visapkārt.
- kidoks Apkrāpt cietušo.
- otžariķ Apkrāpt dalot kriminālguvumu.
- bļatovaķ Apkrāpt kriminālkolēģus.
- apskaitīt Apkrāpt norēķinoties (parasti veikalā).
- apšmaukties Apkrāpt sevi.
- zakontoriķ Apkrāpt, apzagt.
- otnačiķ Apkrāpt, dalot kriminālguvumu.
- žaronuķ Apkrāpt, dalot laupījumu.
- cirpt kā aunu (kādu) apkrāpt, izmantot.
- apkrāpties Apkrāpt, piekrāpt sevi.
- apšmaukt Apkrāpt, piekrāpt.
- noslaukt Apkrāpt; apzagt.
- kontoru zaģelaķ apkrāpt; izdarīt noziegumu.
- iznest Apkrāpt; piemānīt; izjokot.
- piešņākt Apkrāpt; piemānīt.
- piešņāpt Apkrāpt; piemānīt.
- skamot apkrāpt.
- borodu prišiķ Apkrāpt.
- nodirsties Apkrāpt.
- aprudināt Apkrāsot sarkanīgi (sarkanbrūni).
- apkraustelēt Apkraustīt.
- nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- nopaunot Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- apkrāmēt Apkraut (kam apkārt).
- apkraustīt Apkraut (parasti nekārtīgi).
- aplādēt Apkraut lāstiem, apburt.
- nokraustīt Apkraut.
- nokravēt Apkraut.
- nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- apgnauzt Apkrimst, apgrauzt visapkārt (ar lūpām).
- apķibt Apkrist ap kaut ko.
- kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo.
- ārdstienis Apkures krāsns vai katla garnitūras elements, režģis, uz kura tiek novietots dedzināmais materiāls.
- apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
- raibīt Aplenkt, apriņķot, apskriet.
- rata krusts aplī ievilkts krusts; Saules simbols daudzām tautām.
- aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe).
- inficēšanās Aplipšana - slimību izraisošu mikroorganismu iekļūšana organismā.
- katehumenāts Apmācības laiks tiem, kas vēlas pieņemt kristietību.
- kasete apmaināma tilpne apstrādes priekšmetu (detaļu, sagatavju vai pusfabrikātu) uzkrāšanai orientētā stāvoklī.
- pabīšķēt Apmaisīt krāsni ar bīšķi.
- bidzināt Apmaisīt, bikstīt ogles krāsnī.
- bidzīt Apmaisīt, bikstīt ogles krāsnī.
- aptamborēt Apmānīt, apkrāpt.
- apžilīt Apmānīt, apkrāpt.
- apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam.
- apskūt Apmānīt, piekrāpt.
- nokrāpties Apmānīt, piekrāpt.
- apkāst Apmānīt; apkrāpt.
- apšņākt Apmānīt; apkrāpt.
- apkāsēja Apmānītāja, krāpniece.
- španga Apmatojuma krāsa (zirgam).
- Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā.
- ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī); apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
- skradāt Apmesties ar kraupi.
- Dievmātes sāpju ceļi apokrifisks nostāsts, kā jaunava Marija apmeklējusi grēcinieku moku vietu.
- apokrife Apokrifs.
- Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā.
- saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
- saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim).
- žvarks Apraksta skaņu, kāda rodas metāla priekšmetam nokrītot uz cieta pamata.
- žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata.
- pļauks Apraksta skaņu, kas rodas kaut kam mīkstam vai slapjam krītot.
- nokrītēt Aprakstīt, nosmērēt, noklāt ar krītu.
- dolbīties Apreibināties (krievu "dolbitsja").
- dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem.
- aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem.
- diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu.
- kreičskola Apriņķa skola; kreicskola.
- Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju.
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
- manšete Aproce (parasti blūzei, kreklam).
- noknābāt Aprunājot nokritizēt.
- aplikt Aprunāt, apsaukāt; rupji kritizēt.
- apčakarēt Aprunāt, nopelt, kritizēt.
- apkrāmēt Aprunāt, rupji kritizēt.
- apdirst Aprunāt; rupji kritizēt, nopelt.
- aprustot Aprustēt, nokrāsot sarkanbrūni.
- nograuties Apsēsties, atkrist sēdus.
- apskambāt Apskaldīt, apskrambāt.
- apskraidelēt Apskraidīt.
- apskrandējis Apskrandis, noskrandis, skrandains, nonēsāts, sadriskāts.
- apskrīpāt Apskrāpēt.
- skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties.
- traipuļot Apskribelēt, neglīti aprakstīt.
- apspriņģāt Apskriet (apkārt kaut kam) lēkājot.
- apsukāt Apskriet (apkārt).
- apmiegt Apskriet ap kaut ko, skraidīt apkārt.
- apdiebt Apskriet apkārt kaut kam.
- apdipīt Apskriet apkārt kaut kam.
- aplipīt Apskriet apkārt kaut kam.
- aptošāt Apskriet apkārt sēcot, tusnījot.
- apkūvēt Apskriet apkārt spēlējoties.
- apvilnīt Apskriet apkārt.
- apbliezt Apskriet kaut kam apkārt.
- apļekāt Apskriet kaut kam apkārt.
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku).
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
- apcilpot Apskriet, apstaigāt.
- apelst Apskriet.
- apjobt Apskriet.
- apskrabinēt Apskrubināt (kaulus).
- aprubināt Apskrubināt, apgrauzt.
- apskrabināt Apskrubināt.
- apskrubīt Apskrubināt.
- kripto- Apslēpts, slepen-, slepens (piem., kriptofīti, kriptogrāfija).
- kraukains Apspļaudīts, ar krēpām nosmulēts.
- apkraukaļāt Apspļaut, nosmērēt, notraipīt ar gļotām, krēpām.
- apsnāt Apstaigāt, apskriet, apiet (bez īstas vajadzības).
- iekrāsošana Apstrādājamā dokumenta mainītā teksta izspīdināšana citā krāsā, kas ļauj teksta autoram vai citiem teksta lietotājiem ievērot teksta grozījumus.
- vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība.
- uzkodināt Apstrādājot ar zināmām vielām panākt krāsas spilgtuma palielinājumu.
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- bombardēt Apšaudīt (krasta objektus) no kara kuģiem.
- Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore.
- Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte.
- apgraulēties Aptašķīties, nosmērēties ar saviem ekskrementiem.
- čamda Aptaustīšana; pārmeklēšana, kratīšana; apzagšana.
- skrupuls Aptiekās lietota masas mērvienība, kas vienāda ar 1,244 gramiem (krievu skrupuls) vai 1,296 gramiem (angļu skrupuls).
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- aptipāt Aptipināt, apskriet sīkiem solīšiem apkārt.
- Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas.
- Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu.
- Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km.
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām.
- Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā.
- Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos.
- pāvilisms Apustulim Pāvilam piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā; pretstats petrīnismam - konservatīvi nacionālajam jūdu kristietības strāvojumam.
- petrīnisms Apustulim Pēterim piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā - konservatīvi nacionāls jūdu kristietības strāvojums.
- časka Apvalki, mizas (graudiem); arī graudu atkritumi, sīkie graudi.
- čoska Apvalki, mizas (graudiem); arī graudu atkritumi, sīkie graudi.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
- kruķēt Apvērst, kārtot ar kruķi.
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis.
- tukšums Apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām. Paslēpenes.
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta.
- aizkrāce Apvidus otrpus krācēm.
- pārezere Apvidus, vieta ezera pretējā krastā.
- pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
- ADF Apvienotā demokrātiskā fronte (DĀR).
- standarts JPEG apvienotās fotoekspertu grupas izstrādāts standarts krāsu attēlu datņu saspiešanai.
- Abū Dabī Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta (_Abū Ẓaby_), emirāta centrs, aizņem nelielu salu Persijas līča krastā, 633000 iedzīvotāju (2007. g.).
- UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
- apkrāmēt Apzagt, aptīrīt, apmuļķot, apkrāpt.
- mezentērijs apzarnis, vēderplēves kroka zarnu piestiprinājumam.
- Zamšoviki apzdīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss.
- zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss.
- applātīt Apziest ar krējumu vai olām.
- zvaukš Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam; zvauks.
- zvauks Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam.
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
- krēkt Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm.
- krētīties Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm.
- cekuļa Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula.
- cekule Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula.
- cekula Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums.
- tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies.
- altaīdi Apzīmējums karbona laikmeta kroku kalnājiem V-Āzijā, kas aptver Altaju, Tjanšanu u. c.
- Šķēlis Apzīmējums krācēm, kur ūdens šķeļas pret radzēm.
- autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus.
- krankšķināt Apzīmējums kraukļa balsij.
- jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem.
- flagelācija Apzīmējums pašmocībai, kuru seksuāla apmierinājuma kāpināšanai vai atvietošanai, vai arī kādu citu iemeslu dēļ piekopj personas vai zināmu sektu piekritēji, sitot sevi ar žagariem, pletni utt.
- Corpus Paulinum apzīmējums Pāvila vēstuļu krājumam Jaunajā Derībā.
- pavalstnieks apzīmējums personas piederībai pie konkrētas valsts.
- pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru.
- lolita Apzīmējums pusaugu meitenei, kurai ir attiecības ar krietni vecāku vīrieti; nepilngadīga pieaugušu vīriešu pavedinātāja.
- mononīms Apzīmējums resp. termins, kuram kādas valodas konkrētas nozares terminu sistēmā konkrēta jēdziena apzīmēšanai nav sinonīma.
- blackfar Apzīmējums standarta čārterkravām, ko pārvadā Klusajā okeānā un Ķīnas jūrās.
- krimšķināt Apzīmējums žagatas un kraukļa balsij.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- apķekšot Apzīmēt ar ķekšiem, aprakstīt, apskribelēt.
- mistifikācija Apzināta maldināšana, krāpšana; liter, gadījums, kur rakstnieks sava darba autorību apzināti piedēvē citai (reālai vai izdomātai) personai.
- komunikatīvais mērķtiecīgums apzināta valodas līdzekļu izvēle saziņas atvieglošanai konkrētā ekstralingvistiskā situācijā atbilstoši sazināšanās uzdevumiem, autora komunikatīvajam nolūkam, valodas kolektīva sociālajām atšķirībām u. c.
- mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt.
- apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- energoresursi Apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai.
- predormicija Apziņas krēslas stāvoklis īsi pirms aizmigšanas.
- predormīcija Apziņas krēslas stāvoklis pirms aizmigšanas.
- ābolajs Ar apaļiem plankumiem pamatkrāsai pa vidu (visbiežāk par zirgu, bet arī uz mākoņiem, audumu u. c.); ābolains.
- vikszābaki Ar apavu krēmu ieziežami, spodrināmi zābaki.
- suaheļi Ar arābiem, persiem, indiem u. c. jaukti bantu nēģeri Āfrikas austrumu piekrastē un Zanzibārā, vairumā islāmticīgie.
- zimsa Ar asu instrumentu izveidots skrambājums kokā.
- Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības.
- notekūdens Ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs.
- aizdrazgāt Ar atkritumiem.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
- augstkrastains Ar augstiem krastiem.
- fotoautogrāfija Ar autogrāfisku tinti vai litogrāfisku tušu uz akmens vai metāla fotogrāfiski pārnesta zīmējuma vai rokraksta iespiešana gludspieduma tehnikā.
- telesalikums Ar automātisku linotipa sistēmu veidots iespieddarba salikums, ko parasti izmanto decentralizētai centrālo laikrakstu salikšanai.
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
- mūglis Ar biezu krūmāju apaudzis purvs.
- izblēdīt Ar blēdību iegūt (no kāda); izkrāpt.
- brizelaiņi Ar brizelēm krāsoti sieviešu svārki.
- brūnganmelns Ar brūni melnu nokrāsu.
- brūngans Ar brūnu nokrāsu; iebrūns.
- teksta apstrāde ar datu apstrādes līdzekļiem veikta tekstu ievadīšana, rediģēšana, šķirošana, saplūdināšana, izgūšana, noglabāšana, parādīšana uz ekrāna, drukāšana u. tml. darbības.
- branders Ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai.
- atdupēt Ar dobju troksni atskriet.
- bonbonjēra Ar drēbi vai krāsainu papīru aplīmēta kārba konfektēm, smaržvielām u. c.
- sadūcīt Ar dūrēm krietni apstrādāt.
- dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens; arī dzeltenbalts.
- padzeltāns Ar dzeltenu nokrāsu; padzeltens.
- -bioze Ar dzīvi vai dzīvības procesiem saistīts (piem., anabioze, nekrobioze).
- traumatopnoja Ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas.
- euchelaions Ar eļļas svaidīšanu un lūgšanā apvienots austrumu baznīcas sakraments.
- vainadziņš Ar emalju klātā zoba daļa; zoba kronis.
- adenozīntrifosfāts Ar enerģiju bagāts savienojums, kas sastopams mikroorganismos, augos, dzīvniekos un cilvēkā un ir galvenais šūnu enerģijas uzkrāšanas un pārneses avots.
- ērkšķināt Ar ērkšķiem, dzeloņiem saskrāpēt.
- imūnfluorescence Ar fluorescējošu krāsvielu iezīmētas antivielas fluorescence; lieto specifisku antigēnu pierādīšanai audos.
- formolvakcīna Ar formalīnu nonāvētu mikrobu kultūras vakcīna, ko izmanto gk. mājdzīvnieku vakcinācijai pret dažām slimībām.
- balts Ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
- krētains Ar garām krēpēm.
- pažļebināt Ar gariem zobiem ēdot krietni saēsties.
- izmakarēt Ar grūtībām izvirzīt no kurienes (ko aizkritušu, iekritušu).
- pievedējtraktors Ar hidromanipulatoru un kravas platformu apgādāts traktors kokmateriālu pievešanai paceltā stāvoklī.
- nokrāmēties Ar iedzīvi pārvākties, pārvietoties lejā (no kurienes, kur); nokravāties.
- atteceņus Ar ieskrējienu, skrējienā.
- izkupierēt Ar īpašām šķērēm izveidot ieloces, krokas (audumā).
- sakupierēt Ar īpašām šķērēm izveidot krokojumu, viļņojumu (audumā, apģērba piederumā).
- lokāt Ar īpašām šķērēm veidot ieloces, krokas (audumā).
- kupierēt Ar īpašām šķērēm veidot krokojumu, viļņojumu (audumā).
- vadlīnija Ar īpašām zīmēm krastā apzīmēts kuģu ceļš.
- novirzīšanās no kursa ar īstā kursa līniju nesakrītoša peldlīdzekļa pārvietošanās pa ūdens virsmu, ko izraisa drifte, straume, viļņi, kompasa vai stūrētāja kļūdas.
- burbuļsakta Ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta.
- pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu; arī rotāt.
- ikstins Ar izteikumu "skraida kā ikstins" raksturo jautru, kustīgu, nemierīgu bērnu.
- mērceklīns Ar kaņepēm un krējumu sajaukts biezpiens.
- tacito consensu ar klusu piekrišanu.
- apauga Ar kokiem vai krūmiem apaugusi vieta.
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā.
- prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
- individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
- graidāts Ar krāsainām svītrām rotāts (audums).
- gimpe Ar krāsainu zīdu, zelta vai sudraba stiepli aptīta kokvilnas dzija, ko lieto apģērbu pielikumiem u. c.
- iekrāsot Ar krāsām iezīmēt (ko).
- dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa; skurstenis.
- izčaukstrēt Ar krāsns slotu izslaucīt (krasni).
- izčauksturēt Ar krāsns slotu izslaucīt (krasni).
- transporta ekspedīcijas pakalpojumi ar kravas nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru veic par maksu.
- grīdums Ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā.
- ķieriski Ar kreiso roku.
- krējummaize Ar krējumu apziesta maize.
- krejummaize Ar krējumu apziests maizes rieciens.
- krellaine Ar krellēm rotājusies sieviete.
- krellainīša Ar krellēm rotājusies sieviete.
- krellains Ar krellēm rotāts.
- kretulāt Ar kretuli sijāt.
- kretuļāt Ar kretuli sijāt.
- kretulot Ar kretuli sijāt.
- frajers Ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks.
- fucins Ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks.
- kriokauters Ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai.
- nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
- ICL Ar kristieša sveicienu.
- uzkrītot Ar krītu nokrāsot, nosmērēt.
- uzkrītot Ar krītu uzrakstīt.
- skruķiski ar kruķiem (pārvietoties).
- kruķēties Ar kruķu palīdzību virzīties uz priekšu.
- cerēklis Ar krūmājiem, brikšņiem apaugusi vieta.
- kuitiens Ar krūmiem apaugusi vieta.
- apaudze Ar krūmiem, zāli apaugusi vieta.
- čamuriski Ar krusteniski novietotām svirām stumt baļķi uz priekšu.
- aizkrustīt Ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā.
- gnotobiots Ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks.
- sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- lazdūne AR lazdu krūmiem apaugusi vieta.
- atspridzināties Ar lēcieniem skriet atpakaļ.
- legātīvs Ar legāciju saistīts, tai piekritīgs.
- garai Ar lieliem intervāliem (ieelpot, izelpot, krākt).
- prejudīcija Ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu.
- mest cilpu (arī cilpas) Ar līkumu iet, skriet, braukt.
- saut Ar lizi bīdīt maizes krāsnī (piemēram, klaipus, desas).
- mells kā vabule ar ļoti tumšu ādas krāsu; melnīgsnējs.
- madarāt Ar madarām krāsot.
- madarēt Ar madarām krāsot.
- mālājgans Ar mālainu nokrāsu.
- mālājgaņš Ar mālainu nokrāsu.
- kors Ar malku piepildīta krāsns.
- stiebraite Ar meldriem un niedrēm aizaugusi neliela sala, vai tāds upes krasts.
- atriedīt Ar meliem un krāpšanos atvilināt.
- iemelns Ar melnu nokrāsu; melngans.
- pamells Ar melnu nokrāsu.
- robotrāpulis Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma rāpuļa imitācija, kas tiek izmantota, piemēram, attiecīgās sugas rāpuļu uzvedības pētniecībā.
- robotroka Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama.
- robotkājas Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmas mehāniskas kājas, kas aizvieto trūkstošās vai aptver paralizētās kājas un ļauj invalīdam pārvietotie stāvus.
- robotlocekļi Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā.
- uzdrepelēt Ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties.
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
- riteņkrēsls ar nelieliem riteņiem aprīkots (biroja) krēsls.
- strebamais Ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens.
- strebjamais Ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens.
- izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas institūcijām.
- ogots Ar ogām krāsots.
- ogļot Ar ogli iekrāsot melnu, nomelnot.
- nooglēt Ar ogli melnināt (krāsot melnu).
- projicēt Ar optisku ierīci iegūt (kā) attēlu uz ekrāna.
- oranžīgs Ar oranžu nokrāsu; gaiši oranžs.
- ieļekot Ar palēcieniem ieiet, ieskriet (kur iekšā, parasti par zaķi).
- ūdensdārzs Ar pāļiem un ragatām nožogota ūdens platība, kurā pludināšanas un kokrūpniecības uzņēmumi saņem, novieto, šķiro, uzglabā un nosūta patērētājiem vai pārstrādāšanai apaļos kokmateriālus.
- pelēcīgs Ar pelēku nokrāsu; arī iepelēks.
- puspelēks Ar pelēku nokrāsu; iepelēks.
- iepelēks Ar pelēku nokrāsu; pelēcīgs.
- sedzējkrāsa Ar pernicu saberzēta krāsa, kas jau ar plānu kārtu pilnīgi nosedz laukumu un ir necaurredzama.
- nogriezas Ar piena separatoru nokrejots piens.
- rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
- bučot Ar pieri nokrist uz zemes.
- nagāties Ar pirkstiem maisīt, rakņāties, krāmēties, iepriekšējo kārtību izjaucot.
- videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
- iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
- uzmaktēt Ar pūlēm, grūtībām uzcelt, uzkraut u. tml.
- iznagot Ar putna vai zvēra, cilvēka nagiem izskrāpēt, izkašņāt.
- štopkukulis Ar putukrējumu pildīta kūka; štopkūka.
- mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums.
- aizmest krustu ar rokas kustību izveidot krusta zīmi; pārkrustīties.
- izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats.
- rozīgs Ar rozā nokrāsu.
- rudens Ar rudu nokrāsu; ieruds; rudgans.
- rudgans Ar rudu nokrāsu; ieruds.
- rudains Ar rudu nokrāsu.
- rūsganīgs Ar rūsganu nokrāsu; ierūsgans.
- kučiņdrups Ar sadrupinātu rupjmaizi, krējumu un cukuru sajaukts biezpiens.
- sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
- mērcējums Ar saldu krējumu sajaukts biezpiens.
- sarkanēns Ar sarkanīgu nokrāsu; iesarkans.
- sarkulējs Ar sarkanīgu vai sarkanbrūnu nokrāsu; iesarkans.
- sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu; arī iesarkans.
- sārtens Ar sārtu nokrāsu; iesārts.
- sasots Ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties; sasojs.
- sasojs Ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties.
- iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
- jātenis Ar separatoru nokrejota piena nievājošs nosaukums.
- adgons Ar separatoru nokrejots piens.
- mašīnaspiens Ar separatoru nokrejots piens.
- mašiņpiens Ar separatoru nokrejots piens.
- mašīnpiens Ar separatoru nokrejots piens.
- mašinspiens Ar separatoru nokrejots piens.
- mašīnspiens Ar separatoru nokrejots piens.
- nātininis Ar separatoru nokrejots piens.
- diksnāt Ar sīkiem solīšiem šurp un turp skraidīt.
- izdikāt Ar sīkiem soļiem šurp un turp skraidīt.
- pasist gar zemi ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
- aprašpilēt Ar skrāpjvīli nogludināt visapkārt.
- izbražāt Ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem.
- izbružāt Ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem.
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
- garote Ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē.
- bane Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- bānīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banīte Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- bānītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- šļūckāt Ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu.
- atsviesties Ar sparu atkrist (atpakaļ).
- saverdēt ar sparu iedabūt iekšā, iekraut.
- grimīt Ar sparu skriet, drāzties (par dzīvniekiem).
- izagrūsties Ar sparu, steigā izskriet.
- ikrainis Ar spēcīgiem ikriem.
- pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko).
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
- izgriezt Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot; arī izmežģīt.
- izdukāt Ar stieni izdzīt zivis no krasta alām.
- smeldžots Ar stikla krellītēm (smeldzēm 2) izrakstīts.
- zīlēts Ar stikla pērlītēm un krellēm rotāts.
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
- nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
- čukslis Ar sūnām un vītolu krūmiem apaudzis purvs.
- purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- hromolitogrāfija Ar šādu paņēmienu izgatavots krāsains iespieddarbs.
- lappuses priekšskatījums ar tekstapstrādes un datorizdevniecības programmatūru veidots precīzs grafisks lappuses attēlojums, izmantojot paredzēto burtstilu, malu un grafikas izvietojumu un tādējādi ļaujot displeja ekrānā pilnībā novērtēt, kā izdrukā izskatīsies veidojamā lappuse.
- kriminālsodāms bankrots ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ.
- maksātnespēja ar tiesas spriedumu konstatēts uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis, kad tas nespēj veikt kārtējos maksājumus un nomaksāt parādus; bankrots.
- notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
- tumšzaļgans Ar tumši zaļganu nokrāsu.
- nebalts Ar tumšu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
- smugls Ar tumšu sejas krāsu.
- izskalāt Ar ūdens plūsmu tikt izvirzītam krastā.
- aizkrustīt Ar uzstādītu krustu norādīt uz ceļa aizliegumu.
- sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
- izkruķēt Ar varu (ar kruķi) izdzīt.
- zampas Ar vecām skrandām apģērbtas kājas.
- vagonsūtījums Ar vienu pavadzīmi noformēts kravas sūtījums, kam nepieciešams atsevišķs vagons.
- lilgans Ar violetu nokrāsu.
- lillāgans Ar violetu nokrāsu.
- lillīgs Ar violetu nokrāsu.
- cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
- džūksnis Ar zāli un krūmājiem apaudzis purvs.
- damakša Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- damākša Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- damakšņa Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- damaksnējs Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- damaksnis Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- damaukša Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- zaļganīgs Ar zaļganu nokrāsu; arī iezaļgans.
- zaļgans Ar zaļu nokrāsu; arī iezaļgans.
- rusums Ar zemes nobrukumu atsegta stāva kaila vieta upes krastā vai kalna nogāzē.
- zilganīgs Ar zilganu nokrāsu; arī iezils.
- zilgans Ar zilu nokrāsu; arī iezils.
- zilgs Ar zilu nokrāsu; zilgans.
- kramptīt Ar zobiem grauzt, skrubināt.
- izdunkurēt Ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot.
- pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- mest krustu (priekšā) ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
- mozarabi Arābu nosaukums kristīgiem, kurus viņi Spānijā uzvarēja un kuri dzīvoja starp viņiem un zem viņu valdības.
- Aladins Arābu pasaku krājuma "Tūkstoš un viena nakts" varonis, kam piederēja burvju lampa.
- fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku.
- efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus.
- Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā.
- Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
- apvēršana Aramkārtas apgriešana uz otru pusi arot ar arklu, lai iestrādātu zemē mēslus un uz lauka virsmas esošos atkritumus.
- Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos.
- perifērijas atmiņa ārējā krātuve.
- jūgvārpsta ārējā vārpsta spēkratiem piejūgto darbmašīnu darbīgo daļu darbināšanai no spēkratu transmisijas.
- eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
- sēra korķis ārējās auss ejas dziedzeru sekrēta sastrēgums, kas aizsprosto šo eju.
- sērs ārējās auss ejas dziedzeru sekrēts.
- datnes iedalīšana ārējās krātuves piešķiršana datnes ierakstam un datnes iezīmes fiksēšana sējuma satura rādītājā.
- kuņģa dziedzeri ārējās sekrēcijas dziedzeri kuņģa gļotādā, kas izstrādā kuņģa sulu.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
- forfeitings Ārējo ekonomisko operāciju kreditēšana, kur no eksportētāja pērk importētāja akceptētus vekseļus.
- brombenzols Arēnhalogēnogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums, lieto organiskajā sintēzē un par šķīdinātāju.
- indēns Arēns, biciklisks ogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- Oresa Aresa, upe Baltkrievijā.
- Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā.
- Janomole arheoloģiskais piemineklis (10.-11. gs.) Salienas pagasta teritorijā; apmetne un 3 kapu uzkalniņu grupas; apbedījumi liecina par saistību ar kriviču kultūru.
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi.
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei.
- hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
- archibīskaps Arhibīskaps - virsbīskaps, kristīgās baznīcas augsta amatpersona.
- Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (_Shetland Islands_), Lielbritānijas teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola.
- Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija.
- Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu.
- Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru.
- agrafe Arhitektūrā - dzelzs krampis.
- sofits Arhitektūrā spraišļa apakšējā daļa, tēlniecības darbiem izgreznota vai krāsām izgleznota.
- Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini.
- mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
- gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem.
- joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis.
- kolorpoints Arī noteiktas krāsas apmatojuma Siāmas īsspalvas kaķa varietāte.
- aizdipēt Arī par attālinošos skaņu, ko rada skrienošs suns, kaķis vai pele.
- kreāciānisms Arī uzskats, ka dzīvnieku sugas nav pamazām attīstījušās, bet ir Dieva radītas; kreacionisms.
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
- gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls.
- vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- augstdzimtība Aristokrātiska izcelšanās.
- labdzimtība Aristokrātiska izcelšanās.
- augstciltīgs Aristokrātisks.
- augstdzimtīgs Aristokrātisks.
- dižmanis Aristokrāts vai bagātnieks, kas lepojas ar savu varu un bagātību.
- dižciltīgs Aristokrāts.
- patricijs Aristokrāts.
- bagleri Aristrokrātijas un garīdzniecības grupējums norvēģu pilsoņu kara laikā 12.-13. gs., kas centās panākt baznīcas virsvaru pār karali.
- aristodemokrātija Aristrokrātijas un tautas valdība.
- bule Aristrokrātiskajās un oligarhiskajās polisās (līdz 5. gs. sāk. p. m. ē.) - aristrokrātu varas institūcija.
- gada vidējais iedzīvotāju skaits aritmētiski vidējais iedzīvotāju skaits konkrētā gadā.
- ČP Ārkārtējs notikums (krievu "črezvičainoje proisšestvije").
- arkla korpuss arkla darbīgo daļu (lemeša, vērstuves un sliedes) balstenis; atkarībā no vērstuves izvietojuma ir kultūrkorpusu, ātrgaitas, pusskrūves, skrūves u.c. korpusi.
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs.
- Lychnis arkwrightii Ārkraita guntiņa.
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā).
- aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem.
- Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
- Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā.
- Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu.
- Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem.
- Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto.
- kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme.
- Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem.
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas.
- arnoldisti Arnolda Brešas (1100-1155) mācību piekritēji, pāvesta varas un pasaulīguma pretinieki, racionālisti.
- aminoglutetimīds Aromatāzes blokators, kas ietekmē estrogēnu sintēzi, izmanto kā pretvēža līdzekli krūts vēža gadījumā.
- difenilēteris Aromātiskais ēteris, bezkrāsas kristāli ar gerāniju smaržu, izmanto parfimērijā.
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks.
- difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā.
- naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastikss (2).
- mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastika (2).
- heptaldehīds Aromātisks bezkrāsains šķidrums; samazina eksperimenta dzīvnieku audzējus.
- benzilhlorīds Aromātisks halogēnogļūdeņradis, halogēnarēns, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku, lieto gk. benzilspirta, plastmasu ražošanā.
- terfenils aromātisks ogļūdeņradis C~6~H~5~-C~6~H~4~-C~6~H~5~, balta, kristāliska viela.
- Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle.
- Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā.
- Austrona Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 9 km; Austronīca; Austra.
- Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Aronas pagastā.
- Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
- Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe.
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
- Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca.
- Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 7 km.
- iksvienība Ārpussistēmas garuma mērvienība, 1 X = 1,00206 x 10-13 m (1,00206 reiz 10 mīnus 13 pakāpē metru); ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai.
- iks vienība ārpussistēmas garuma mērvienība, kas ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai; 1 X = 10^-13^ m (0,1 pikometrs).
- arenāls Arsēna preparāts, bezkrāsaini, viegli šķīstoši kristāli.
- ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem.
- etiotropā terapija ārstēšana ar medikamentiem, kas iedarbojas uz slimības izraisītājiem mikrobiem, baktērijām; kauzālā terapija.
- organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
- speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
- autoterapija Ārstēšana, ievadot organismā paša slimnieka serumu vai sekrētus.
- altejsakne Ārstniecības kokroze ("Althaea officinalis"), alteju suga.
- apomorfīns Ārstniecības līdzeklis, morfīna derivāts; lieto kā vemšanas un atkrepošanas līdzekli.
- salols Ārstniecības līdzeklis, salicilskābes derivāts; kristālisks, balts pulveris; līdzeklis zarnu trakta un urīnkanāla dezinficēšanai.
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- talidomīds Ārstniecisks līdzeklis relaksācijai, izgudrots 1950. gados, vēlāk atklājās, ka grūtniecēm tas izraisa augļa kroplumu.
- Bahmuta Artemivska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1924. g.
- arteriolonekroze Arteriolu deģenerācija, kuras sekas ir nekroze.
- izturējums Artikulācijā - skaņas izrunas vidējā, galvenā daļa, kurā runas orgāni ir konkrētās skaņas izrunai raksturīgajā stāvoklī.
- krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis.
- Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā.
- Božupīte Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
- Sērmūkšu strauts Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
- rimesa Ārvalstu valūtā izrakstīts maksājuma dokuments (vekselis), kas par nacionālo valūtu nopirkts no trešās personas un parāda samaksai nosūtīts kreditoram ārzemēs.
- valūtas rezerves ārvalstu valūtas, kā arī zelta krājumi, kas ir valdības orgānu vai valsts centrālās bankas rīcībā, lai varētu veikt starptautiskus norēķinus.
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko.
- krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
- bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi.
- ēzeļpiene Asais dievkrēsliņš ("Euphorbia esula").
- Euphorbia esula asais dievkrēsliņš.
- Thea assamica Asamas tējaskrūms.
- makroasambleris Asamblēšanas programma, kas ļauj tās lietotājam veidot un definēt makrokomandas bieži izmantojamu programmu segmentu izpildei.
- Asernskaja Asares pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- dakriolīts Asaru akmens, konkrements asaru ceļos.
- zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm.
- alakrima Asaru trūkums, patstāvīga iedzimta autosomāli dominanta slimība; no zīdaiņa vecuma raksturīgs asaru sekrēcijas trūkums.
- Asaru strauts Asarupe, Ušurupes labā krasta pieteka.
- Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā.
- cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis.
- jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas.
- rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
- lūpzivis Asarveidīgo kārtas zivis ar biezām lūpām un garu, priekšpusē dzeloņainu muguras spuru; parasti košā krāsā, gk. siltajās jūrās.
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga.
- krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
- uzbrukšana asas, naidīgas, kritikas, nosodījuma paušana
- rinks Asfaltēts vai ar koka segumu klāts laukums slidošanai ar skrituļslidām.
- brukt Asi pārmest, kritizēt.
- pātagot Asi pelt, kritizēt.
- kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā.
- Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants.
- hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu.
- hematocēle Asins trūce, asins uzkrāšanās norobežotā telpā, gk. sēklinieka maksts apvalkā.
- lipohemartroze Asins un tauku uzkrāšanās locītavas somiņā pēc traumas.
- keratohēmija Asins uzkrāšanās radzenē.
- hemoperikards Asins uzkrāšanās sirds apvalka dobumā.
- hematocēlija Asins uzkrāšanās vēdera dobumā.
- othematoma Asinsizplūdums starp arējās auss skrimsli un perihondriju.
- zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
- medionekroze Asinsvada vidējā slāņa nekroze; bieži rada asinsvada plīsumus.
- mastorāģija Asiņošana no krūts dziedzera.
- hemoptoja Asiņu atkrēpošana, asiņu spļaušana.
- sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā.
- asiņains Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
- asinssarkans Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
- plazma Asiņu sastāvdaļa - bezkrāsains, viskozs šķidrums.
- Osipoviči Asipoviči, pilsēta Baltkrievijā.
- nestoriešu baznīca Asīriešu baznīca; kristiešu draudze Rietumāzijā (Sīrijā, Irākā, Irānā), kuras locekļi ir sīriešu patriarha Nestorija piekritēji.
- indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- opegrafa Asku ķērpju klases artoniju rindas dzimta ("Opegraphaceae"), kurā apvienoti primitīvākie krevju ķērpji, 8 ģintis, \~530 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem.
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
- artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas.
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu.
- huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu.
- mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas.
- telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
- teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
- telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- lekanoras Asku ķērpju klases rinda ("Lecanorales"), gk. krevu, retāk lapu un krūmu ķērpji, 33 dzimtas, 13000 sugu, Latvijā konstatētas 26 dzimtas, 1361 suga.
- verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu.
- briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints.
- usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas.
- hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas.
- hipoderma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hypodermataceae"), saprofīti vai parazīti uz kokiem, krūmiem, lakstaugiem.
- humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu.
- rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu.
- kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti.
- mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu.
- diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
- hipomicēte Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Hypomycetaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- melanospora Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Melanosporaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- polistigma Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Polystigmataceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas.
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
- paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- skribelis ass dzelzs priekšmets, ar kuru ieskrāpē atzīmes uz sijām, kas tiek sagatavotas pirms celtniecības.
- garenass Ass līnija, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un ir vērsta tā normāla kreisēšanas ātruma lidojuma virzienā.
- skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu).
- spējš Ass, straujš, krass (par virziena maiņu).
- asterionella Asterionellas - kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints.
- korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi.
- gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā.
- Ķīnas astere asteru suga ("Callistephus chinensis"), ko Latvijā plaši kultivē kā krāšņumaugu.
- sērksnis astma, sāpes krūtīs.
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- nukleārā astrofizika astrofizikas nozare, kurā pēta mikropasaules procesu lomu kosmiskajās parādībās, analizē zvaigznēs un citos kosmiskajos objektos notiekošos kodolprocesus, kuru norises rezultātā izdalās enerģija un sintezējas ķīmiskie elementi.
- origo Asu krustpunkts taisnleņķa koordinātu sistēmā.
- koaksialitāte asu sakritība.
- Osunskaja Asūnes pagasta nosaukums krieviski.
- Asūne Asūnīca - Sarjankas labā krasta pieteka.
- Akmineica Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Ošupe Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novadā.
- diksikrāts ASV demokrātu partijas dienvidštatu pārstāvis.
- secesija ASV dienvidu štatu atkrišana no savienības, mēģinot nodibināt atsevišķu Amerikas valstu konfederāciju.
- svings ASV komercbanku atvērtā kredītlīnija saviem klientiem.
- ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu.
- Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns.
- Delavēra ASV štats ("Delaware"), atrodas ASV austrumu daļā, Delmarvas pussalas ziemeļaustrumos, Atlantijas okeāna un Delavēras līča piekrastē, platība - 6446 kvadrātkilometri, 885200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Dovera.
- Krauklis ASV un Kanādas ziemeļrietumu piekrastes inuītu mitoloģijā - nozīmīgs tēls, kultūrvaronis un krāpnieks.
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu "Virgin Islands" / "Virgin Iislands of the United States") ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
- Osveja Asveja, apdzīvota vieta Baltkrievijā.
- Osvejas ezers Asvejas ezers Baltkrievijā.
- Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka.
- Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka.
- piediebt Aši pieskriet.
- Ošmjani Ašmjani, pilsēta Baltkrievijā.
- Ošmjanka Ašmjanka, upe Baltkrievijā.
- Niedrīte Atašas kreisā krasta pieteka Atašienes pagastā, garums - \~7 km.
- Taurupe Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Eiduku purva, garums - \~7 km.
- Mārsna Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Jauniešu ezera Eiduku purvā Atašienes pagastā, garums - 16 km.
- Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs.
- pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
- atkruķēt Atbīdīt (ar koku, kruķi u. tml.); atkroķēt.
- atkroķēt Atbīdīt (ar koku, kruķi u. tml.).
- antikritika Atbilde uz kritiku, pretkritika.
- kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas krimināllikumā kvalificēta par noziegumu.
- klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
- izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot (ceļu, stigu u. tml.).
- cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.).
- atpumpurot Atbrīvot (koku, krūmu) no nevajadzīgiem, nevēlamiem pumpuriem.
- atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
- dezinficēt Atbrīvot (priekšmetus, vielas, teritoriju) no mikroorganismiem.
- dekriminalizēt Atcelt kriminālatbildību (par kaut ko).
- dejekcija Atdalījumu (krēpju, izkārnījumu) izvadīšana.
- ekrīze Atdalīšana, ekskrēcija.
- secesija Atdalīšanās, atkrišana.
- nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
- nogriezt Atdalīt ar separatoru (pienam) krējumu.
- atkrejot Atdalīt krējumu no piena.
- krējumot Atdalīt krējumu no piena.
- krēmot Atdalīt krējumu no piena.
- kračot Atdalīt pelavas no graudiem ar skalu sietu (kraci).
- nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost); tikt novilktam (nost).
- nosastāties Atdalīties no sūkalām (par krējumu).
- nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
- nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
- atkrist Atdalīties un nokrist nost.
- grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
- brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- nobrukt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties; nogrūt.
- saķērnēties Atdaloties paniņām, krējumam saiet sviestā.
- krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
- atkroķēties Atdarīties, atskrūvēties u. tml.
- apēdināt Atdot apēšanai (visu krājumu).
- sirds masāža atdzīvināšanas metode, kad apstājusies sirdsdarbība, - ritmiski uzspiedieni uz krūškurvja apakšējās daļas parastā sirds ritmā - 1 reizi sekundē.
- ateists Ateisma piekritējs.
- šindars Atejas mēslu izvedējs; (retāk) atkritumu savācējs.
- šinders Atejas mēslu izvedējs; (retāk) atkritumu savācējs.
- ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā Vakarēdiena sakramenta dalībniekiem.
- timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpānija.
- timpānija Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpanīts.
- negatīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi; pretsaite.
- negatīva atgriezeniskā saite (pretsaite) atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi.
- pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
- lamivudīns Atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors; lieto par pretvīrusu līdzekli kombinācijā ar zidovudīnu cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas un iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- atcelties Atgrūsties (ar laivu) no krasta.
- paramiloidoze Atipiska amiloīda uzkrāšanās audos.
- nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts.
- teku Atkārtojumā raksturo skriešanu, rikšus.
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- reinokulācija Atkārtota inokulācija ar tās pašas sugas mikroorganismiem.
- nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs.
- autoinfekcija Atkārtota saslimšana, ko izsauc mikrobi, kas palikuši pēc kādreiz pārslimotas infekcijas slimības un kādu noteiktu apstākļu pēc savairojas.
- pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu.
- nobrāzāt Atkārtoti berzējot nokasīt, saskrāpēt.
- nobrāzāties Atkārtoti berzējoties nokasīt, saskrāpēt.
- ietekāt Atkārtoti ieskriet.
- reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- rustēt Atkārtoti krāsot alkšņu mizu novārījumā, lai iegūtu rūsganas krāsas toņus.
- kratināt Atkārtoti kratīt, krēst.
- kretelēt Atkārtoti kratīt, purināt.
- krutināt Atkārtoti kratīt, purināt.
- ģībelēt Atkārtoti krist ģībonī.
- atkrusīties Atkārtoti kristīties atgriežoties bijušajā ticībā.
- kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
- krāpināt Atkārtoti nedaudz apkrāpt.
- pakrutināt Atkārtoti nedaudz purināt, kratīt.
- attirināt Atkārtoti noraustīties un nokrist.
- kuldīt Atkārtoti sist, pērt, kratīt (par šķidrumu).
- saskraidīt atkārtoti skriet, lai kaut kur nokļūtu.
- uzšaudīt Atkārtoti šaudīties, bez konkrēta mērķa.
- apkravāt Atkārtoti, resp. nepārtraukti apkraut, sakraut.
- Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m.
- ļāvans Atklepojums, krēpas.
- kraucināt Atklepot krēpas, vemt.
- krēpāt Atklepot krēpas; krēpot.
- krēpot Atklepot krēpas.
- krēpāties Atklepot un izspļaut krēpas.
- atkribināt Atknibināt, atlupināt; atkrubināt.
- atkraukāt Atkraukāties.
- atsakraukāties Atkraukāties.
- atridāties Atkravāties.
- atkrekojumi Atkrepas.
- anakatarse Atkrēpošana; krēpas; vemšana.
- anakatarze Atkrēpošana; krēpas; vemšana.
- ekspektorācija Atkrēpošana.
- acetilcisteīns Atkrēpošanas līdzeklis.
- anakatartisks Atkrēpošanas vai vemšanas līdzeklis.
- atkrēpot Atkrēpoties.
- atvelties Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī).
- atklupt Atkrist, atstreipuļot.
- apostāzija Atkrišana no ticības.
- atkritas Atkritalas, atkritumi.
- atkritalas Atkritas, atkritumi.
- novērtnieks Atkritējs, ķeceris.
- apostats Atkritējs, savas agrākās pārliecības noliedzējs.
- shizmatiķis Atkritējs; nosaukums, ar kuru katoļu un pareizticīgo baznīca apzīmē cilvēkus, kas no tās aizgājuši.
- aizliedzējs Atkritējs.
- atkritulis Atkritējs.
- shismatisks Atkritis, novērsies no baznīcas.
- mēsli Atkritumi (1).
- atliekas Atkritumi (2).
- lecēns atkritumi (lupatas, lūžņi).
- nomīstas Atkritumi (pakulas) linus kulstot.
- grundži Atkritumi, arī salauztas vai saplēstas lietas.
- nodara Atkritumi, atgriezumi.
- susnabki Atkritumi, atliekas no pārtikas, graudaugiem, koka u. tml.
- snaburi Atkritumi, atliekas, sīkumi; snābaras.
- snābaras Atkritumi, atliekas, sīkumi.
- atkritumprodukti Atkritumi, atlikumi, kas rodas kādā ražošanas procesā.
- skriemenes Atkritumi, atšķiras.
- ķuza Atkritumi, gruži, draza.
- draza Atkritumi, gruži.
- nodaras Atkritumi, kas paliek, kaut ko "darinot".
- kramasls Atkritumi, kaudze nelietojamu priekšmetu.
- atkravas Atkritumi, krāmi.
- lielgabarīta atkritumi atkritumi, kurus to izmēru dēļ nevar un nedrīkst ievietot atkritumu tvertnēs (mēbeles, matrači u.c.)
- šabraks atkritumi, mazvērtīgi sīkumi.
- šmatkas Atkritumi, pārpalikumi.
- sprucumi Atkritumi, putraimus spraucot.
- šubraki Atkritumi, saslaukas, nevajadzīgi nieki.
- bruncis Atkritumi, saslaukas; pakaiši.
- slaumes Atkritumi, saslaukas.
- slaumi Atkritumi, saslaukas.
- sašņakas atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas; šņaki.
- šņaki Atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas.
- šņakumi Atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas.
- raiza atkritumi.
- atmetas Atkritumi.
- brāks Atkritumi.
- čabraki Atkritumi.
- musari Atkritumi.
- musors Atkritumi.
- atkritumu produkti atkritumprodukti.
- izgāztuve atkritumu apglabāšanas vieta, kas neatbilst poligona prasībām.
- žumberķis Atkritumu bedre, vircas bedre, dubļaina, mālaina bedre.
- strenkals Atkritumu gabals.
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).
- trupeknis Atkritumu izgāztuve.
- trupēknis Atkritumu izgāztuve.
- trupeksnis Atkritumu izgāztuve.
- trupēksnis Atkritumu izgāztuve.
- trupēns Atkritumu izgāztuve.
- Ušakova kepka atkritumu izgāztuves veidots kalns Rīgā, Deglava ielā.
- kuma Atkritumu kaste.
- mēslnica Atkritumu kaste.
- norba Atkritumu savācējmašīna, kas noteiktā laikā pa noteiktu maršrutu izbraukā Rīgas ielas.
- musorņiks Atkritumu savācējs.
- atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas.
- bočiņš Atkritumu spainis.
- bocis Atkritumu spainis.
- šmucspainis Atkritumu spainis.
- urna Atkritumu trauks (parasti no betona, metāla).
- atkritumkaste atkritumu tvertne; miskaste.
- mistkaste Atkritumu tvertne.
- musurņiks Atkritumu tvertne.
- šmuckaste Atkritumu tvertne.
- bajans Atkritumu urna.
- ņūžgums Atkritumu vai žagaru kaudze.
- aptīrīšana Atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta); darbība --> aptīrīt (1).
- atkritumvedis Atkritumvedējs.
- sārņi atkritumviela, kas rodas, cietām izejvielām (kurināmajam, rūdai, kušņiem) augstā temperatūrā reaģējot ar gāzes vidi; ir metalurģiskās rūpniecības sārņi un kurtuvju sārņi (izdedži) un pelni.
- soliflukcija atkusušas, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs; kriosoliflukcija.
- rekristalizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā auksti deformētiem metāliem, tos karsējot virs rekristalizācijas temperatūras, noņem uzkaldi.
- deports Atlaide par piekrišanu atlikt darījuma norēķinus.
- Scomber scombrus Atlantijas makrele jeb makrele.
- Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
- Hebridu jūra Atlantijas okeāna jūra Skotijas rietumu piekrastē, ziemeļrietumos norobežo Ārējās Hebridu salas.
- Gvībaras līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas piekrastē, Donegolas grāfistes rietumos.
- Slaigo līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas salas ziemeļrietumu piekrastē, Slaigo grāfistes ziemeļu daļā.
- Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m.
- Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem.
- Kabīlija Atlasa kalnu piekrastes daļa Alžīrijas ziemeļaustrumos, starp Alžīru un Annābu, saposmoti kalnu masīvi, augstums - 800-1200 m.
- nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
- ietaupīt Atlicināt, neizdot, arī iekrāt (naudu).
- dispačs Atlīdzība (prēmija), ko kuģa īpašnieks izmaksā kravas īpašniekam (kravas nosūtītājam) par to, ka viņš kravu iekrāvis vai izkrāvis pirms noteiktā laika.
- avalprovīzija Atlīdzība bankām par avalkredītu.
- koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu.
- kamionāža Atlīdzība par kraušanu vai izkraušanu; to maksā kravas saņēmējs transportierim blakus vedummaksai un guļamai naudai, noliktavas naudai u. c. glabāšanas nodevām.
- skrandulis Atliekas pēc tauku kausēšanas; skramšļi.
- gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
- smalkoņa Atliekas, atkritumi.
- hyperocha Atlikums no maksas, ko, ieķīlāto lietu pārdodot, saņēmis pirmais (hipotekārais) kreditors un kas piekrita otram un tālākiem kreditoriem (ķīlas ņēmējiem).
- atlobīties Atlupt (par apmetumu, krāsu u. tml.).
- octroi Atļauja, piekrišana.
- concedo Atļauju, piekrītu.
- oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām.
- fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai.
- videobuferis Atmiņa videoadapterī, kas paredzēta displeja ekrānā rādāmo datu glabāšanai.
- magnētiskā diskatmiņa atmiņa, kurā ar magnētisku ierakstu palīdzību uz vienas vai vairākām darba laikā rotējošu disku virsmām tiek uzkrāti dati to vēlākai lasīšanai.
- diskatmiņa Atmiņa, kurā ar magnētisku ierakstu palīdzību uz vienas vai vairākām darba laikā rotējošu disku virsmām tiek uzkrāti dati to vēlākai lasīšanai.
- elektrostatiskā atmiņa atmiņa, kurā par datu nesējiem izmanto uz dielektriķa virsmas uzkrātus statiskās elektrības lādiņus.
- iegāds Atmiņa; aizgāds, krājums.
- bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem.
- banku komutācija atmiņas paplašināšanas veids, veicot ātru divu atmiņas banku komutāciju, kas dod iespēju pārvarēt operētājsistēmas vai mikroprocesora adrešu ierobežojumus.
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
- izskalošana Atmosfēras gaisam nepiederošu, svešu daļiņu izņemšana no gaisa ar no mākoņiem izkritušo nokrišņu palīdzību.
- mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts.
- vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis.
- ledus graudi atmosfēras nokrišņi – caurspīdīgi ledus graudi ar necaurspīdīgu, baltu kodolu.
- ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā.
- nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā).
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi.
- negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
- atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas.
- azotifiksācija Atmosfēras slāpekļa saistīšana augsnes mikroorganismos.
- meteoroloģiskie elementi atmosfēras stāvokļa un procesu raksturlielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
- atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā).
- atmaukt Atnākt, atskriet, atbraukt.
- Ānta atols Mikronēzijā (_Ahnd_), Ponpejas štatā, Seņavina salu dienvidrietumu daļā.
- Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika.
- koordinācijas skaitlis atoma tuvāko kaimiņatomu skaits attiecībā pret doto atomu kristāliskajā režģī, amorfā materiālā, šķidrumā; arī molekulu skaits molekulāros kristālos.
- retikulārais blīvums atomu (jonu) skaits uz laukuma vienību kristāliskā režģa kādā plaknē.
- hromofors Atomu grupa, kas nosaka organiskā savienojuma krāsu.
- hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu.
- kristaloķīmija Atomu ķīmisko saistību un to telpiskā novietojuma pētīšana kristālos.
- makrosistēma Atomu, molekulu un citu mikrodaļiņu sistēma, kurā šo daļiņu skaits ir ļoti liels.
- sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos.
- Atpiļa Atpiļa grāvis - Deduma kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā, iztek no Atpiļa ezera.
- driskas Atplēstas, ieplēstas (auduma, papīra) daļas; skrandas.
- ļāpsna atplīsis gabals, ielāps; atplīsusi ādas skranda.
- vējatplūdi Atplūdi, vēja darbības radītās ūdenstilpju ūdenslīmeņa svārstības (pazeminās pie aizvēja krasta).
- krēslgulta Atpūtas krēsls, kas pārveidojams par guļvietu.
- šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
- sliept Ātrā gaitā iet, arī skriet.
- lēkšus Ātrā gājienā, arī skrējienā.
- lidošana ātra iešana, skriešana vieglā gaitā; ātra braukšana
- skrējums ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); [skrējiens]{s:680}
- dirboņa Ātra skriešana vai bēgšana.
- Lielkalnu pilskalns atradās Aizkraukles novada Iršu pagastā, mežainā apvidū, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļa, plakums bija \~70 x 30 m; 3/4 noraktas grantī, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
- Augstkalnu dīķis atradās Aizkraukles pagastā, platība - 3,6 ha.
- Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas.
- Sudočjes ezers atradās Arāla jūras dienvidu piekrastē, pie Amudarjas deltas 53 m vjl., Uzbekistānā, platība - 337 kvadrātkilometri (1975. g.), 20. gs. beigās izsīcis.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās.
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā.
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru.
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme.
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns.
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
- Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti.
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi.
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem.
- Pesku ezers atradās Preiļu rajona Aglonas pagastā, tagad ietilpst Ciriša ūdenskrātuvē.
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
- Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi.
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”).
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi.
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni.
- atšķira Atradināšana (no mātes krūts).
- šķirināt atradināt (bērnu) no mātes krūts.
- ablaktēt Atradināt no krūts.
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā.
- Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās.
- makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem).
- Ātraiskalns Ātrais kalns Nīkrāces pagastā.
- birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
- atkleberēties Atraisīties; kļūt vaļīgam sastiprinājumu vietās, atskrūvēties.
- bistro Ātrās apkalpošanas bārs, neliels restorāns, krodziņš, kur piedāvā uzkodas un ēd, stāvot pie galdiņiem.
- pārlūkošana Ātras lasīšanas paņēmiens, ko izmanto, lai lasīšanas gaitā iegūtu vispārīgu priekšstatu par informācijas avota (laikraksta, žurnāla, grāmatas vai cita plašāka teksta) saturu.
- načo Ātrās uzkodas, kukurūzas skraukšķi (čipsi), kurus parasti pasniedz ar mērci vai garnē ar sieru, papriku, salātiem u. tml.
- mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita); krustoties (citam ar citu).
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- buferatmiņa Ātrdarbīga atmiņa datu īslaicīgai glabāšanai vai uzkrāšanai (paketēšanai).
- vadības atmiņa ātrdarbīga atmiņa, kurā glabājas mikroprogramma un kas kalpo datora vadībai, tā var būt realizēta kā pastāvīgā atmiņa vai programmējama pastāvīgā atmiņa.
- aizmesties Ātri (ejot, skrejot), attālināties.
- aizmesties Ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
- riksis Ātri (skriet).
- midrīt Ātri (un sīkiem soļiem) skriet.
- aiziet kā divi deviņi ātri aiziet, aizskrien.
- aizcilpot Ātri aiziet, aizskriet (par cilvēku).
- aizalaisties Ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt.
- aizbekot Ātri aiziet, aizskriet.
- aizlingot Ātri aiziet, aizskriet.
- aizstropīt Ātri aiziet, aizskriet.
- aizdipīt Ātri aizskriet (īsu gabalu).
- aizrikšot Ātri aizskriet (par cilvēku).
- aizmidrīt Ātri aizskriet maziem solīšiem.
- vurstēt Ātri aizskriet, aizbēgt.
- aiznesties kā durtam (plēstam) ātri aizskriet, aizbraukt.
- aizlobt Ātri aizskriet; arī aizbēgt.
- aizblisināt Ātri aizskriet.
- aizdiebt Ātri aizskriet.
- aizlipīt Ātri aizskriet.
- aizlupcavāt Ātri aizskriet.
- noskraukstināt Ātri apēst kaut ko kraukšķošu.
- apmesties Ātri apiet, apskriet (ap ko, kam apkārt).
- aplobt Ātri apskriet (ap ko, kam apkārt).
- aplobt Ātri apskriet (vairākas vai visas vietas).
- aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (kādu lielāku teritoriju) - par cilvēku.
- atcilpot Ātri atnākt, atskriet (par cilvēku).
- atlingot Ātri atnākt, atskriet.
- atšvitināt Ātri atnākt, atskriet.
- atrikšot Ātri atskriet (par cilvēku).
- atdiebt Ātri atskriet šurp; ātri atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atlobt Ātri atskriet.
- dadrāzt Ātri atsteigties (skriešus vai braukšus).
- dadrāzties Ātri atsteigties (skriešus vai braukšus).
- aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot).
- pletēt Ātri braukt vai skriet.
- laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uztecēt Ātri ejot, skrienot uzkļūt (kur augšā).
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1.
- ielingot Ātri ieiet, ienākt, ieskriet.
- ievārīties Ātri ieiet, ieskriet, iebraukt u. tml. (kur iekšā).
- ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
- ielobt Ātri ieskriet (kur iekšā); arī iebēgt.
- ņirbot Ātri iet vai skriet sīkiem soļiem.
- naskot Ātri iet vai skriet.
- pizģīt Ātri iet vai skriet.
- sperties Ātri iet, arī skriet; spert (5).
- spert Ātri iet, arī skriet; sperties (3).
- lēkšot Ātri iet, arī skriet.
- ķeģerēt Ātri iet, doties, skriet, bēgt; ķegot.
- ķegot Ātri iet, doties, skriet, bēgt.
- sukāt Ātri iet, skriet, arī braukt.
- šķīt Ātri iet, skriet, braukt.
- vārīt Ātri iet, skriet, braukt.
- vārīties Ātri iet, skriet, braukt.
- špegot Ātri iet, skriet, doties prom; bēgt.
- lingot Ātri iet, skriet.
- lingot Ātri iet, skriet.
- lipīt Ātri iet, skriet.
- dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Ātri iet, skriet.
- nasāt Ātri iet, skriet.
- viksot Ātri iet, skriet.
- mačīt Ātri iet; skriet.
- izlingot Ātri iziet, iznākt, izskriet.
- izlēkšot Ātri iziet, izskriet.
- izrikšot Ātri izskriet (par cilvēku).
- izlobt Ātri izskriet; arī izbēgt.
- izlupīt Ātri izskriet.
- izzibinēt Ātri izskriet.
- izzibsnēt Ātri izskriet.
- dirbt Ātri kustināt (kājas); ātri skriet.
- sprugulēties Ātri kustoties uzskriet, uzgrūsties kādam.
- špurkt Ātri lidot vai skriet; spurkt; bēgt.
- nolēkšot Ātri noiet, nonākt, arī noskriet.
- nocilpot Ātri noiet, nonākt, noskriet (par cilvēku).
- nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nolingot Ātri noiet, nonākt, noskriet.
- nolikties Ātri noskriet (lejā).
- norikšot Ātri noskriet (par cilvēku).
- nocīpslot Ātri noskriet.
- nolobt Ātri noskriet.
- aizaulekšot Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet.
- aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet.
- aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties; aizskriet.
- pacilpot Ātri paiet, paskriet (par cilvēku).
- pārcilpot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
- pārlingot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko).
- pārcilpot Ātri pārnākt, pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- pārlikties Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlobt Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārrikšot Ātri pārskriet (par cilvēku).
- pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
- pārlobt Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
- pārlikt Ātri pārskriet.
- vīlēt Ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt).
- testies Ātri pārvietoties (skriet, braukt).
- parikšot Ātri paskriet (par cilvēku).
- apdiegt Ātri paskriet zem kā.
- apdrāzt Ātri paskriet zem kā.
- apdrāzties Ātri paskriet zem kā.
- apgrūst Ātri paskriet zem kā.
- apjozt Ātri paskriet zem kā.
- aplikties Ātri paskriet zem kā.
- aptriekties Ātri paskriet zem kā.
- apjūgties Ātri paskriet, pabēgt zem kā.
- apmuģīt Ātri paskriet, pamukt zem kā.
- palobt Ātri paskriet; arī pabēgt.
- piešmukt Ātri pieiet, pieskriet (bēgot no kā); piebēgt; piešmaukt.
- nelikt lūgties ātri piekrist (ko darīt).
- pierikšot Ātri pieskriet (par cilvēku).
- pielobt Ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- dapļauties Ātri pieskriet.
- skrejīgs Ātri skrejošs, žigls.
- pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- pasajāties Ātri skrienot, slīdot pakrist.
- rikšot Ātri skriet (par cilvēkiem).
- dirboņa Ātri skriet vai bēgt.
- stilpt Ātri skriet, lidot.
- lobt Ātri skriet; arī bēgt.
- raust ātri skriet; darīt kaut ko ar ātrām kustībām.
- spraukt ātri skriet.
- atstiepties Ātri skriet.
- blatot Ātri skriet.
- blicot Ātri skriet.
- daidzīt Ātri skriet.
- dilbt Ātri skriet.
- jonēt Ātri skriet.
- jozīt Ātri skriet.
- ļerpatāt Ātri skriet.
- likt Ātri skriet.
- maknīt Ātri skriet.
- meksēt Ātri skriet.
- meksīt Ātri skriet.
- melzt Ātri skriet.
- miegt Ātri skriet.
- miltīt Ātri skriet.
- naidzīt Ātri skriet.
- nidrīt Ātri skriet.
- ņiebt Ātri skriet.
- žmaugt Ātri skriet.
- špurgt Ātri un dzirdami skriet vai lidot.
- beizelēt Ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties.
- aizlitot Ātri un izveicīgi aizskriet.
- litot Ātri un izveicīgi skriet.
- stropt Ātri un jautri skraidīt.
- plesku pleskumis ātri un trokšņaini (skriet).
- uzlingot Ātri uziet, uznākt, uzskriet.
- uzšauties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
- uzvārīt Ātri uziet, uzskriet, uzbraukt.
- uzvārīties Ātri uziet, uzskriet, uzbraukt.
- uzmesties Ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
- uzjūgties Ātri uzskriet, uzbēgt.
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzsperties Ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
- uzvantēt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
- uzvārīt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
- sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1).
- mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
- sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2).
- mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- špārēt Ātri virzīties, parasti skriešus.
- emulsijas krāsa ātri žūstoša krāsa, kas sastāv no pernicas, kaļķu piena un dzīvnieku līmes vai citiem komponentiem; lieto betona un apmestu virsmu krāsošanai.
- noslaucīt ar vienu spalvas vilcienu ātri, arī pārsteidzīgi ko neatzīt, likvidēt, bargi nokritizēt.
- pusrikšā Ātri, gandrīz skrienot.
- bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā.
- šķeterēt Ātri, neveikli skriet, bēgt.
- tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
- vēzāniski Ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
- sipenēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
- siperēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
- sīpēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
- sipināt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
- (iet, skrien u. tml.) kā misiņš ātri, steidzīgi (iet, skrien).
- aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt; drāzties prom.
- apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
- atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp.
- iedrāzties Ātri, steigā ieskriet (kur iekšā).
- iesadrāzties Ātri, steigā ieskriet.
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet (no kurienes, kur u. tml).
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet cauri (kam), caur (ko).
- izadrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml.
- nodrāzties Ātri, steigā noskriet, nobraukt.
- pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1).
- drāzt Ātri, steigā skriet; drāzties.
- nesties Ātri, steigā skriet; drāzties.
- drāzties Ātri, steigā skriet.
- drēbt Ātri, steigā skriet.
- izadrāzties Ātri, steigā uzbraukt, uzskriet kam virsū.
- kā aizdedzies ātri, strauji (skrien).
- aizjozt Ātri, strauji aizskriet.
- apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atjozt Ātri, strauji atskriet šurp; ātri, strauji atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ievantēt Ātri, strauji iemest, iesviest, iekraut u. tml.
- iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā).
- izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
- izjozt Ātri, strauji izskriet cauri (kam), caur (ko).
- nocirsties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
- nojūgties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
- nonesties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
- notriekties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
- novārīt Ātri, strauji noiet, noskriet; ātri, strauji nobraukt.
- nocirst Ātri, strauji noiet, noskriet.
- nojozt Ātri, strauji noskriet, arī noiet, nonākt.
- pārjūgties Ātri, strauji pāriet, pārskriet, arī pārlēkt.
- pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pāriet (pāri kam, pār ko).
- pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārsperties Ātri, strauji pārvirzīties (pār ko, kam pāri); pārlēkt, pārskriet u. tml.
- pajozt Ātri, strauji paskriet, arī paiet, panākt.
- pielikties Ātri, strauji pieiet, pieskriet, pienākt; piesteigties.
- piejozt Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt.
- apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
- izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās); ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties.
- uzjozt Ātri, strauji uzskriet.
- aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt.
- aizdiknīt Ātri, veikli aizskriet.
- apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
- atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp; ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.).
- iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā).
- izdiegt Ātri, veikli izskriet, arī izbēgt.
- pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (pāri kam, pār ko).
- padiegt Ātri, veikli paskriet.
- piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- diegt Ātri, veikli skriet.
- uzdiegt Ātri, veikli uzskriet.
- nodiegt Ātri, veikli, arī bēgot noskriet.
- ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā).
- lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
- izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt.
- nolidot Ātri, vieglā gaitā noiet, nonākt, noskriet; āti: nobraukt.
- uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
- Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela.
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
- Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta.
- Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, netālu no Pļaviņu HES ūdenskrātuves pie Kalnaziedu mājām, 17 m augsts zemes izvirzījums, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, plakumam (~110 x 80 m) ir noapaļota četrstūra forma, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 9. gs.
- Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens.
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju.
- Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem.
- Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts.
- Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu.
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
- Meļķitāru muldas akmens atrodas Aizkraukles pagastā, augstums \~3 m, apkārtmērs pie zemes \~15 m, tā virsā izkalts muldveida iedobums (garums 1,95 m, platums 0,5 m, dziļums 18 cm, tas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums), domājams, ka pie tā bijusi sena ziedošanas vieta.
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem.
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
- Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
- Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns.
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
- arktiskā zemiene atrodas Aļaskas ziemeļu daļā, Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē, garums - \~1000 km, platums - līdz 190 km.
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas.
- Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Delavēras līcis atrodas Atlantijas okeānā ("Delaware Bay"), ASV austrumu piekrastē, Delavēras estuāra turpinājums, garums — 80 km, platums pie ieejas — 18,5 km, dziļums kuģuceļā 11,8 m.
- Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m.
- Džordža sēklis atrodas Atlantijas okeānā, Ziemeļamerikas piekrastē, iepretī Meinas līcim, 50 m izobata ietver platību 80 x 180 km, ziemeļrietumu daļā dziļums <10 m.
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Traunas ezers atrodas Austrijā ("Traunsee"), Alpu ziemeļu priekškalnē 422 m vjl., platība — 2600 ha, garums — 12 km, platums — 3 km, dziļums — 288 m, tektoniska izcelsme, augsti krasti.
- Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m.
- Zebrus paugurmasīvs atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Zebrus ezera ziemeļu krastā, garums — 4 km, platums — 2,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142 m vjl., relatīvais augstums — 60 m.
- Korejas pussala atrodas Āzijas austrumos, starp Japāņu un Dzelteno jūru, platība - \~150000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - \~200 km, austrumu krasti stāvi, rietumu un dienvidu krasti stipri saposmoti, līčaini, augstākā virsotne - 1915 m.
- Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms.
- Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis.
- Sundarbana nacionālais parks atrodas Bangladešā un Indijā, pasaules lielākais mangrovju mežs Bengālijas līča krastā, izveidots 1984. g., platība - 10000 km^2^.
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.).
- Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns.
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
- Aņītes Garais iezis atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā, 400 m garš un 2-7 m augsts dzeltenīgi sarkans iezis.
- Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži.
- Volīnijas augstiene atrodas Bugas un Korčikas upstarpā, Ukrainas rietumu daļā, garums - >200 km, platums - >80 km, lielākais augstums - 342 m vjl.
- Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu.
- Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas.
- Raiskuma muiža atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Raiskuma ezera krastā, apbūves ansambli veido kungu māja, pārvaldnieka māja ar manteļskursteni, dārznieka māja, kūts, stallis, klēts u. c. saimniecības ēkas.
- Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains.
- Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t.
- Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas.
- Atakamas tuksnesis atrodas Čīles ziemeļu daļā, Klusā okeāna piekrastē (spāņu "Desierto de Atacama"), sausākais apvidus pasaulē, garums - \~1000 km.
- Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts.
- Daudas ūdenskritums atrodas Daudas upē pie Siguldas, divpakāpju, kopējais augstums — 2,6 m, platums — 4,5 m; Vecdreļļu ūdenskritums.
- Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā.
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
- Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m.
- Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
- Kalētu pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, \~400 m uz dienvidrietumiem no Plūdoņu mājām, Latvijas un Lietuvas robežupes Ašupes labajā krastā, neregulāras formas plakums - \~70 x 100 m.
- Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m).
- Kazdangas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, \~3 km uz dienvidiem no Kazdangas, Alokstes kreisajā krastā, plakuma garums – 120 m, platums – 30–70 m, uz ziemeļiem no pilskalna \~3 ha platībā konstatēta senpilsētas vieta.
- Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
- Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis.
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi.
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas.
- Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns.
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
- Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas.
- Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša.
- Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi.
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
- Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km).
- Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha).
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini.
- Grūbas ūdenskritumi atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums — 0,5-2,4 m, platums — 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi.
- Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi.
- Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti.
- Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana.
- Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
- Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi.
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags.
- Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta.
- Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m.
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi.
- Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m).
- Saterlendas ūdenskritums atrodas Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidrietumos (angļu val. "Sutherland Falls"), augstums - 580 m, krīt šaurā strūklā no Kvila ezera.
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam.
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
- Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos.
- Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m.
- Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas.
- Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts.
- Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam.
- Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m.
- Hondurasas līcis atrodas Karību jūras rietumu daļā ("Golfo de Honduras"), Centrālās Amerikas piekrastē, dziļums — 22-54 m, pie ieejas — >200 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 0,7 m.
- Ļaksu pilskalns atrodas Kārsavas novada Skaistas pagasta Ļaksu ciemā, Indras labajā krastā, tas ir ovāls, 10-15 m augsts paugurs ar 3 stāvām nogāzēm, plakums - \~100 x 70-80 m, datējums nav zināms; Piļisovka.
- Gizilaghačas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, Azerbaidžaānas piekrastē, garums - 28 km, platība - \~550 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2 m, krasti zemi, purvaini, ziemo ūdensputni.
- Truku salas atrodas Klusā okeāna rietumos ("Truk Islands"), Mikronēzijas sastāvā, kopējā lagūnā (apkārtmērs - 260 km) 6 lilas un >100 sīku salu, no kurām dažas ir bazalta kupoli.
- Avačas grīvlīcis atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, Kamčatkas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 24 km, platums pie ieejas 3 km, dziļums līdz 26 m, ziemeļu krastā osta Petropavlovska-Kamčatska.
- Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.).
- Džordžijas šaurums atrodas Klusajā okeānā ("Strait of Georgia"), starp Vankuveras salu un Kanādas dienvidrietumu piekrasti, garums — \~240 km, platums — 25-30 km.
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
- Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra.
- Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu.
- Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^.
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis.
- Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis.
- Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā 4 km lejpus Krāslavas, zemesmēlē starp 2 gravām, trīsstūrveida plakums (35 m virs Daugavas līmeņa) no zemesmēles turpinājuma atdalīts ar \~20 m garu valni.
- Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā.
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām.
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas.
- Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
- Gazimuras grēda atrodas Krievijā, Aizbaikāla novada austrumu daļā, Gazimuras upes labajā krastā, garums — 200 km, augstums — līdz 1372 m.
- Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru.
- vidējais daņ-tjaņ atrodas krūšu kaula lejasdaļā, aiz saules pinuma.
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
- Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m).
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms.
- Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
- Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns.
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten".
- Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas.
- Hetao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļu daļā ("Hetaopingyuan"), starp Inšana kalniem un Ordosa plato, Huanhes lielā loka ziemeļu posma abos krastos, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - 900-1100 m.
- Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi.
- Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla.
- Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri.
- Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi.
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
- Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā.
- Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā.
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos.
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa.
- Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts.
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām.
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši.
- Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas.
- Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu.
- Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos.
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
- Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri.
- Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži.
- Dņepras limāns atrodas Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, garums — 55 km, platums pie ieejas — 4,3 km, lielākais platums — 16,7 km, dziļums — \~5 m, ietek Dņepra un Buga.
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
- Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām.
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi.
- Mazais Lauču akmens atrodas netālu no Lauču dižakmens, ir neregulāras formas brūngans granīts ar stāvām malām, apkārtmērs - 9,3 m, garums - 3,3 m, platums - 2,2 m, augstums - 1,9 m; abi akmeņi kopā ar ledu iztumti piekrastē 1853. g.
- Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.).
- Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi.
- Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta.
- Tuguras pussala atrodas Ohotskas jūras rietumu piekrastē, starp Tuguras, Akadēmijas un Uļbanas līci, garums - \~100 km, platums - 1-40 km, kalnaina, augstums - līdz 929 m, meži.
- Mazā Kautraka grava atrodas otrpus tā sauktajam Kautraka kalnam, gravā vairāki sezonālie ūdenskritumi, skaistāko no tiem veido 6 un 8 m augstas kāples.
- Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi.
- Iekšējās Hebridu salas atrodas pie Skotijas krastiem Hebridu jūras un Ziemeļu šauruma rietumu daļā.
- Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns).
- Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē.
- Aleksandrovas senkapi atrodas Piedrujas pagastā plašā teritorijā Daugavas krastā, pēc nostāstiem tur apbedīti franču un zviedru karavīri ar visiem ieročiem.
- Piejūras dabas parks atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča piekrastē (12,7 km garā posmā no Vecāķiem līdz Carnikavai) starp jūru un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, dibināts 1962. g., platība - 1629 ha, gk Carnikavas novadā, 58 ha Rīgas teritorijā (vaļņveida kāpa pie Vecdaugavas).
- Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam.
- Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Plisūna dižakmens atrodas Plusona ezera dienvidu krastmalā ūdenī, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,4 m, platums - 4,4 m, augstums - līdz 3 m, apkārtmērs - 16,5 m, virszemes tilpums - \~35 kubikmetri.
- Pokaiņu senvieta atrodas Pokaiņu mežā, \~14 km uz rietumiem no Dobeles, tajā ir vairāki tūkstoši akmeņu krāvumu, kuru izcelsme nav noskaidrota.
- Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna.
- aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti.
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m).
- Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem.
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam.
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags.
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
- Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta.
- Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens.
- Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms.
- Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras.
- Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas.
- Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu).
- Milkas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Salāja ezera ziemeļrietumu krastā, savrups, \~20 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 25 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti.
- Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts.
- Zaļā raga pussala atrodas Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, Senegālā, garums — 50 km, ar kontinentu to savieno smilšu strēle.
- Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki.
- Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
- Āgenskalna līcis atrodas Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu, 200 m plats un 700 m iesniedzas krastā.
- Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes.
- Grīziņkalna parks atrodas Rīgā, starp Ata, Pērnavas un J. Asara ielu, platība 10,4 ha, tajā aug 16 vietējās un 62 introducēto koku un krūmu sugas (arī >30 t. s. Darmštates priedes).
- Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums.
- Krupenišku pilskalns atrodas Rušonas pagastā, netālu no Krupenišku (Krupenišķu) mājām, Zolvas ezera ziemeļu krastā, aizņem gara, šaura paugura daļu, plakums - 70 x 25 m, atdalīts ar aizsarggrāvjiem, rietumu un austrumu nogāzes stāvas.
- Austrumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas austrumu piekrastē, garums - 280 km, augstums - līdz 1609 m.
- Toņinoaņivska pussala atrodas Sahalīnas salas dienvidaustrumos, Ohotskas jūras piekrastē, garums - 90 km, platums - 3-19 km, augstums - līdz 670 m, pussala ziemeļos beidzas ar Svobodnija (Toņinas), dienvidos - ar Aņivas ragu.
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m.
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns.
- Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā.
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku.
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
- Suklades Baltais ezers atrodas Salienas pagastā, \~0,5 km no Baltkrievijas robežas, platība - 5,1 ha.
- Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m).
- Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem.
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam.
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
- Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā.
- Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni.
- Bruņu muiža atrodas Skrudalienas pagastā, 19. gs. piederējusi baronu Līvenu dzimtai, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja (pils), klēts, kūts, staļļi un parks.
- Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze.
- Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m.
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle".
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas.
- Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki).
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms.
- Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m.
- Zanzibāras šaurums atrodas starp Āfrikas piekrasti un Zanzibāras salu, mazākais platums — 36 km.
- Tatāru šaurums atrodas starp Āzijas krastu un Sahalīnu, savieno Japāņu jūru un Ohotskas jūras Sahalīnas līci, garums - 633 km, platums dienvidos - līdz 342 km, ziemeļos - 40 km, šaurākajā vietā - 7,3 km, pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas - līdz 2,7 m.
- Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē.
- Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā.
- Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta.
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
- Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni.
- Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu.
- Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi.
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
- Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m.
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
- Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns.
- Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Askanija Novas rezervāts atrodas Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, platība 110 kvadrātkilometru, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu.
- Aizkarpatu apgabals atrodas Ukrainas dienvidrietumu daļā (_Zakarpats’ka oblast’_), platība – 12800 km^2^, administratīvais centrs – Užhoroda, kalnains reljefs, augstākā virsotne – 2061 m.
- Užavas polderis atrodas Užavas abos krastos no Sises līdz Užavai, platība — 3400 ha, maģistrālajos grāvjos ierīkoti regulatori, kas daļēji pasargā no pārplūšanas, nav sūkņu staciju.
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai.
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m.
- Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu.
- Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve.
- Ančkinu senkapi II atrodas Vārkavas pagastā \~0,5 km uz dienvidiem no Ančkiniem, Ančkinu-Vārkavas ceļa kreisajā pusē, tos veido vairāki uzkalniņi, kas stipri izpostīti, teritorija apaugusi ar priežu mežu.
- Ančkinu senkapi I atrodas Vārkavas pagastā, Dubnas pietekas Feimankas labajā krastā iepretī Ančkiniem, \~2 m augstā, ieapaļā uzkalnā, platība - \~12000 m^2^.
- Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases.
- Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā.
- Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums.
- Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis.
- Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m.
- Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem.
- Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
- Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra.
- Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās.
- satvīkt Atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojāties.
- nobalināties Atrodoties saulē zaudēt krāsu un kļūt gaišākam, baltākam.
- senilais vulvovaginīts atrofisks vulvovaginīts ar intensīvu niezi, gandrīz pilnīgu vaginālās sekrēcijas trūkumu un audu atrofiju.
- riksis Ātrs (cilvēka) skrējiens.
- auļi ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekši
- lēkšiem Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekšiem.
- aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
- vicele Ātrs cilvēks vai dzīvnieks, kas šurp un turp skraida.
- drāziens Ātrs skrējiens, brauciens.
- skrebelnīca Ātrs, paviršs, nekārtīgs cilvēks; skrebelis.
- skriejš Ātrs, tāds (zirgs), kas labprāt pārvietojas skriešus.
- eidens Ātrskrējējs.
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m.
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
- Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem.
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- kreisēšana Atsevišķa karakuģa vai eskadras braukāšana noteiktā rajonā, lai izlūkotu vai apsargātu krastu un uzbruktu pretinieka kuģiem.
- uzņēmējdarbības makrovide atsevišķā valstī, valstu grupā, pasaules mēroga pastāvošās ekonomikās, demogrāfiskās, sociālās, politiskās, ekoloģiskās un citas objektīvās realitātes, kuras ietekmē uzņēmējdarbības mikrovidi.
- skrāpiens atsevišķa, īslaicīga skrāpēšanas darbība.
- operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
- aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
- bliks Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums, izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam, spīds.
- spīds Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums; izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam.
- solitārs atsevišķi koku, krūmu vai dekoratīvu augu stādījumi, kas atšķiras ar izmēriem, formu, krāsu u. c. dekoratīvajām pazīmēm.
- krūte Atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
- ķērzis Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
- monokristāli Atsevišķi viendabīgi kristāli, kam visā tilpumā ir vienots, nepārtraukts kristālrežģis.
- uzkreklis Atsevišķi virs vīriešu krekla valkātā krūtsdaļa ar apkakli.
- reprints Atsevišķs (piem., krājumā ievietota raksta) novilkums, ko izsniedz autoram.
- krankšķis Atsevišķs kraukļa ķērciens.
- sālsgrauds Atsevišķs vārāmā sāls kristāls, kristālu kopums.
- slaids Atsevišķs vizuālās informācijas kadrs, ko demonstrē uz datora vai projektora ekrāna, kā arī var publicēt tīmekļa vietnēs izplatīšanai un lejupielādei.
- pavediens Atsevišķs, parasti krāsā atšķirīgs, mats (apmatojumā).
- krustsvītrojums Atsevišķu detaļu iesvītrojums ar krustveidā izvietotām svītrām.
- bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs.
- manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
- mikrocietība Atsevišķu materiāla mikrostruktūras iecirkņu cietība, ko mērī, virsmā ar slodzi \~2 N iespiežot dimanta piramīdu.
- torakoplastika Atsevišķu ribu izoperēšana, lai pārveidotu krūšu kurvja formu.
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
- strakcija Atsevišķu vārdu izcelšana teksta salikumā, iespiežot tos ar citu krāsu.
- sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- pulšķēt Atskanēt skaņai, kāda rodas kaut kam iekrītot ūdenī.
- blūšķēt Atskanēt troksnim, kāds rodas, kad kaut kas liels un smags iekrīt ūdenī.
- atdiknēt Atskriet (1).
- atbizot Atskriet (par cilvēku).
- atļipot Atskriet (parasti par zaķi); atļinkāt.
- atļinkāt Atskriet (parasti par zaķi); atļipot.
- atkrīčolēt Atskriet ar skrituļslidām.
- atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
- atdesot Atskriet; atbēgt; atdesāt.
- atdesāt Atskriet; atbēgt.
- atjūgties Atskriet; atbēgt.
- atmuģīt Atskriet; atbēgt.
- atjobt Atskriet.
- atskrabināt Atskrubināt.
- atskribināt Atskrubināt.
- atskrubīt Atskrubināt.
- noskrūvēt Atskrūvēt un noņemt.
- atgriezties atskrūvēties
- atsagriezties Atskrūvēties.
- krustzobatslēga Atslēga ar krustveidīgu slēdzamo daļu.
- vienpakāpes atsperojums atsperojums, kura elastīgie elementi kravas lokomotīvēs un vagonos ir starp ratiņu rāmi un riteņpāru buksēm vai ritošā sastāva galveno rāmi un ratiņu rāmi.
- karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā.
- spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
- nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- kāpt krastā atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi
- nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
- plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
- lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
- lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
- lāsēt Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- atblāzma Atstarota gaisma (parasti krēslā vai tumsā).
- atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
- Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Atšķiras Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- apmala Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
- raibumi Atšķirīgas krāsas (nelieli) plankumi (piemēram, ādas pigmentācijā, dzīvnieka apmatojumā, apspalvojumā).
- raibumi Atšķirīgas krāsas (parasti sīki) raksta, ornamenta elementi (piemēram, audumā, adījumā).
- makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem).
- strīpe Atšķirīgas krāsas, arī atšķirīga materiāla josla (piemēram, adījumā, audumā).
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur).
- brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu; brūnēt.
- brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu.
- atkrampēt Attaisīt (ko aizkrampētu).
- aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
- aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
- aizmiegt Attālināties; ātri aizskriet.
- fokusa garums attālums milimetros no kameras objektīva centra līdz filmas emulsijas slānim, kad gaismas stari, iziedami cauri objektīvam, krustojas uz filmas emulsijas, veidojot asu attēlu.
- krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
- šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem.
- elektromagnētiskā viļņa garums attālums starp divām tuvākajām viļņu frontēm vai attālums, ko vilnis noskrien viena perioda laikā.
- punktiestatne Attālums starp vienas krāsas punktiem monitora ekrānā.
- franko Attālums, kura robežās pircējs ir atbrīvots no tiešiem izdevumiem, kas saistīti ar kravas iekraušanu un transportēšanu, jo šie izdevumi iekļauti preces cenā.
- solis Attālums, par kādu ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
- abrenunciācija Atteikšanās no velna kristību rituālā.
- Krīpēnu attekas attekas Gaujas labajā krastā Raiskuma pagastā, platība - 1,1 un 1,4 ha.
- kadrēšana Attēla daļas izdalīšana uz displeja ekrāna.
- izgaismošana Attēla detaļu vai segmenta izcelšana displeja ekrānā, mainot tā vizuālās īpašības.
- fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.).
- rindpārlēces izvērse attēla izspīdināšanas tehnoloģija, kas, izmantojot elektronu staru, pirmajā caurgājienā monitora ekrānā zīmē katru otro rindu, bet otrajā caurgājienā - pārējās.
- tonēšana Attēla krāsas toņa veidošana: fotoķīmiskā procesā - fotoattēlu veidojošā pelēki melnā sudraba aizstāšana ar citu (krāsainu) ķīmisku savienojumu; attīstīšanas procesā - izmantojot speciālus attīstītājus.
- dinoda efekts attēla kropļojums kineskopā.
- aberācija attēla kropļojums optiskās sistēmās; izšķir ģeometrisko, hromatisko un difrakcijas radīto aberāciju.
- muciņa Attēla kropļojums, kam raksturīgs attēla paplašinājums vidusdaļā un sašaurinājums tā augšējā un apakšējā daļā.
- trīce attēla neliela vibrācija vai pārvietošanās displeja ekrānā, ko izraisa pārraidītā signāla nestabilitāte.
- rentgentelevīzija Attēla pārraidīšana no rentgenaparatūras uz televizora ekrānu.
- reversā projekcija attēla projicēšana no aizmugures cauri caurspīdīgam ekrānam
- aversā projekcija attēla projicēšana no priekšpuses uz necaurspīdīga ekrāna.
- krāsu atdalīšana attēla sadalīšana pa krāsām, lai izveidotu negatīvus un plates krāsainu attēlu drukāšanai. Četrkrāsu process prasa izveidot četru krāsu dalījumus - ciāna, fuksīna, dzeltenajai un melnajai krāsai (_CMYK_ krāsām).
- vilkšana Attēla segmenta vai cita izvēlēta objekta pārvietošana pa displeja ekrānu, izmantojot peli.
- skaldītais ekrāns attēlošanas veids, kas sadala displeja ekrānu vairākos logos, dažādos logos attēlojot dažādas datnes vai vienas un tās pašas datnes dažādas daļas.
- optogramma Attēls uz tīklenes, kas rodas, atkrāsojoties redzes purpuram gaismas ietekmē.
- ciparfotogrāfija attēls vai fotogrāfija, kas tiek skenēts, lai iegūtu analogsignālu, kuru savukārt pārveido ciparsignāla formā, lai attēlu uzglabātu datorā vai izspīdinātu displeja ekrānā.
- jūras navigācijas kartes saturs attēls, kas raksturo kartes tēmu, – speciālie satura elementi ir dziļuma atzīmes, orientieri, navigācijas līdzekļi, gultnes raksturojumi, krasta līnija; matemātiskie satura elementi – kartogrāfiskā projekcija, kartes mērogs, tīkls.
- reāls attēls attēls, kas veidojas, no objekta nākošajiem gaismas stariem krustojoties.
- vizuālā disparitāte attēlu atšķirības, kas iegūta ar labo un kreiso ac.
- virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji.
- WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam.
- YAFIYGI attēlu veidošanas metode, kas neparedz drukājamā dokumenta priekšskatījuma iespēju displeja ekrānā.
- mitruma koeficients attiecība starp gada nokrišņu daudzumu un iztvaikojamību vienā un tai pašā laika periodā; raksturo teritorijas mitruma pakāpi.
- atstarošanās Attiecība starp starojuma plūsmu, ko virsma atstaro, un plūsmu, kura uz šo virsmu krīt.
- Zemeslodes ūdens bilance attiecība starp ūdens daudzumu, kas nonāk uz Zemes virsmas nokrišņu veidā, un ūdens daudzumu, kas noteiktā laikā iztvaiko no Pasaules okeāna un sauszemes.
- Zemes albedo attiecība starp Zemes atstaroto enerģijas daudzumu un visu no Saules uz Zemi krītošās staru enerģijas daudzumu.
- ad hominem attiecībā uz (konkrētu) cilvēku.
- rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu.
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam.
- eksokrīns Attiecīgs uz ārējo sekrēciju.
- atlantoaksiāls Attiecīgs uz atlantu un ass skriemeli jeb epistrofeju.
- holokrīns Attiecīgs uz dziedzeriem, kuru sekrēcija saistīta ar šūnu bojāeju, piem., tauku dziedzeriem.
- apokrīns Attiecīgs uz dziedzeru šūnām, kurās sekrēta atdalīšana saistīta ar citoplazmas apikālās daļas pāriešanu dziedzera lūmenā.
- disglandulārs Attiecīgs uz dziedzeru, gk. endokrīno dziedzeru, funkcijas traucējumu.
- insulopātisks Attiecīgs uz insulīna sekrēcijas traucējumiem.
- hipoveģetatīvs Attiecīgs uz konstitucionālu tipu, kurā somatiskā sistēma dominē pār iekšējiem orgāniem; mikrosplanhniskais vai dolihomorfiskais tips.
- biaurikulārs Attiecīgs uz kreiso un labo sirds austiņu.
- episternāls Attiecīgs uz krūšu kaula rokturi.
- hondrosternāls Attiecīgs uz krūšu kaulu un ribu skrimšļiem.
- eigonisks Attiecīgs uz mikrobu bagātīgu augšanu kultūrā.
- hemofils Attiecīgs uz mikroorganismiem, kas aug tikai barotnēs, kurās ir asinis vai hemoglobīns.
- hemiautotrofs Attiecīgs uz mikroorganismiem, kas sintezē proteīnus no neorganiskā slāpekļa, bet kuriem nepieciešams organiskais ogleklis.
- apiknomorfs Attiecīgs uz nervu šūnu, kas vāji krāsojas un kuras hromofilā viela ir izkliedēta.
- galaktopoētisks Attiecīgs uz piena veidošanu un sekrēciju.
- išiosakrāls Attiecīgs uz sēžas kaulu un krustu kaulu.
- kultūrattieksme Attieksme pret pasauli, ko nosaka piederība pie tās vai citas kultūras; vispārīgākie veidi - piemērošanās pasaulei (konfuciāniskā un daoiskā tradīcija), bēgšana no pasaules (hinduistu un budistu tradīcija) un centieni pasauli pārveidot (jūdiski kristietiskā tradīcija).
- seksisms Attieksme, kas veicina sociālo lomu stereotipizāciju atbilstoši cilvēka dzimumam; uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; dzimumdiskriminācija.
- vainošanas kultūra attieksmju un uzvedības kopums, kam raksturīga cilvēku vai grupu kaunināšana, kritizēšana un vainošana par pieļautajām kļūdām.
- atsārņošana Attīrīšana no atkritumvielām, sārņiem.
- izšķīnot Attīrīt no krūmiem.
- atkrāsoties Attīrīties no krāsām.
- kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
- hemikardija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā sirds vienas puses trūkums; izšķir kreiso un labo h.
- fokomēlija Attīstības kroplība, kad plaukstas un pēdas sākas no pleciem un gūžām.
- monodaktilisms Attīstības kroplība, kāja vai roka ar vienu pirkstu.
- sinotija Attīstības kroplība, kam raksturīga ausu saplūšana viduslīnijā, trūkstošā apakšžokļa vietā, starp augšžokli un kaklu.
- somatodīmija Attīstības kroplība, kam raksturīgs dvīņu savienojums vidumu apvidū.
- makrokardija Attīstības kroplība, kas izpaužas kā neparasti liela sirds.
- sinaktoze Attīstības kroplība, kas radusies, ķermeņa daļām saaugot kopā.
- peroplāzija Attīstības kroplība.
- platibāzija Attīstības traucējums, kad uz pakauša kaula pamatu spiež ass skriemeļa zobs; novēro neiroloģiskus simptomus.
- attīstīšanas pārtraukšana attīstītāja neitralizācija, lai pasargātu fotoemulsiju no krāsainu laukumu vai joslu izveidošanās, kas var notikt, ja fotomateriālu tieši no attīstītāja pārliek fiksāžā.
- IMAX Attīstītākā kino demonstrēšanas un apskaņošanas tehnoloģija (angļu "Image Maximum") ar labāku ekrāna kvalitāti un skaņu, kā arī iespēju uztvert trīsdimensiju attēlu.
- neuzbāzīgs Atturīgs; tāds, kas neuzplijas; tāds, kas nav uzkrītošs.
- atzale Atvase, jauns (koku, krūmu) dzinums.
- atzals Atvase, jauns (koku, krūmu) dzinums.
- derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
- autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas.
- glagolāķis Atvāžams āķis, kas atrodas zem spriedzes; izmanto ķēžu un vītņu turētājos, glābšanas laivu, klāja kravu nostiprināšanai.
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
- lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
- torakostomija Atveres izveidošana krūškurvja sienā drenāžas nolūkā.
- perikardiostomija Atveres izveidošana perikardā caur krūšu sienu drenāžas nolūkā.
- krātejas Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātēji Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātēļi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- starpskriemeļu atveres atveres, kas veidojas starp diviem blakus esošiem skriemeļiem; pa tām iet asinsvadi un nervi.
- apstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde prasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu; piemēram, savienojuma pieprasījuma izpilde ir saistīta ar attālā partnera piekrišanu šo savienojumu nodibināt.
- čoža Atvērums, sprauga virs rijas krāsns kurtuves; vieta, telpa starp šīs krāsns virsu un velvjveida segumu; spelte.
- sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par vēju.
- piekrītot Atzīmēt ar krītu (piemēram, piefiksēt uz parādu dēļa).
- pārliecība atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- psihognostika Atziņa par konkrētas cilvēka personības psiholoģiskām īpatnībām tās izpratnei vai ietekmei.
- noziedzīga nodarījuma mazsvarīgums atzīstams gadījumos, kad persona izdarījusi nodarījumu, kam formāli gan ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu.
- attaisnot Atzīt (kādu rīcību konkrētā gadījumā) par pareizu.
- prezumēt Atzīt faktu par juridiski neapšaubāmu, kamēr netiek pierādīts pretējais (piem., nevainīguma prezumpcija kriminālprocesā).
- uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
- ņemt visu par tīru zeltu atzīt visu par patiesību, vērtēt nekritiski.
- atgāzene Atzveltnes krēsla atzveltne, atzveltnes krēsls.
- atzveltnis Atzveltnes krēsls; neliels dīvāns ar atzveltni.
- lēnkrēsls Atzveltnes krēsls.
- Aucupe Auce - Svētes kreisā krasta pieteka.
- Rīgava Auces labā krasta pieteka Auces un Dobeles novadā, garums - 13 km.
- Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe.
- Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine.
- Gros-Aucskaja Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- ķiemeles Audekla krusti, kas vajadzīgi, lai auduma velki šķiras un atspoli var šaut cauri.
- limfoidālie audi audi, kuros ir vai rodas limfocīti; sastopami limfmezglos, liesā, mandelēs un aizkrūtes dziedzerī.
- Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts.
- Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km.
- transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā.
- malācija Audu atmiekšķēšanās kā nekrozes sekas.
- biopsija Audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
- paramastīts Audu iekaisums ap krūti.
- periperikardīts Audu iekaisums ap perikardu, rada salipumus ar pleiru un krūšu sienu.
- perispondilīts Audu iekaisums ap skriemeli.
- parapleirīts Audu iekaisums starp parietālo pleiru un krūškurvja fasciju.
- histotomija Audu pārgriešana; histoloģisku griezumu pagatavošana mikroskopēšanai.
- mikrodisekcija Audu vai šūnu sadalīšana zem mikroskopa.
- metahromāzija Audu vai to elementu krāsošanās citā krāsā nekā lietotās krāsvielas krāsa.
- malformācija Audu, orgāna, ķermeņa daļas vai visa organisma nenormāla attīstība vai izveidošanās; kroplība.
- diadēma auduma apsējs vai rotāta dārgmetāla stīpa - valdnieka varas simbols (galvenokārt austrumu zemēs, kā arī hellēnisma periodā); vēlākā valdnieka kroņa prototips.
- izplecis Auduma gabals, ko uzšuj vīriešu krekla plecu daļā.
- batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
- pievilkums Auduma krokojums; savilkums (apģērbam, tā daļām).
- atlass Auduma raksts, kur audumu sējuma pamatrūtiņā ikviens diegs krustojas tikai vienu reizi.
- ļerpata Auduma strēmele; skranda.
- rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
- haki Audums zaļganbrūnā krāsā.
- actains Audums, adījums ar citas krāsas actiņām.
- džigers Audumu krāsošanas mašīna, kurā audums daudzas reizes tiek vilkts caur krāsas šķīdumu.
- žigers Audumu krāsošanas mašīna.
- aerogrāfija Audumu krāsošanas paņēmiens: krāsu uzsmidzina ar saspiestu gaisu un pulverizatoru (aerogrāfu).
- kolorists Audumu krāsošanas speciālists; krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
- madarojums Audumu mākslinieciskās apdares veids - rotājuma izveide uz auduma krāsošanas procesā.
- pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
- TNF Audzēja nekrozes faktors (angļu "tumor necrosis factor").
- kahektīns Audzēja nekrozes faktors.
- autofāgija Audzēja šūnu noārdīšanās makrofāgu vai paša audzēja citu šūnu ietekmē.
- fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
- paratelioma Audzējs krūtsgala apvidū.
- hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū.
- pleohromocitoma Audzējs, kas sastāv no dažādas krāsas šūnām.
- osteohondroma Audzējs, kas sastāv no kaula un skrimšļa.
- osteohondrofibroma Audzējs, kas sastāv no kaulaudu, skrimšļaudu un saistaudu elementiem.
- hondrosteoma Audzējs, kas sastāv no skrimšļaudiem un kaulaudiem.
- adenohondroma Audzējs, kurā ir dziedzera un skrimšļa audi.
- hondroblastoma Audzējs, kura šūnām ir sliecība diferencēties par skrimšļa šūnām.
- šķērslaukums Audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa (kvadrātmetros uz hektāru), ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai.
- audzes šķērslaukums audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa m^2^/ha, ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai.
- kritiskā audzes biezība audzes kritiskā šķērslaukuma attiecība pret normālo.
- kvantitatīvā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē audzes kopējās krājas vidējais pieaugums.
- Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m.
- Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām.
- Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī.
- Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
- Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis.
- Mundigu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā Mundigezera krastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 22 x 25 m, augstums - 18 m, izcili ainavisks.
- Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m).
- koriamirtīns Auga "Coriaria myrtifolia" indīgs glikozīds, kas izraisa krampjus.
- kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai.
- dzīvesforma Auga morfoloģisko īpašību kopums, kas atspoguļo auga pielāgotību konkrētiem vides apstākļiem.
- nektārijs Auga sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
- fanerogāmi Augi ar redzamiem dzimumvairošanās orgāniem (pretstatā kriptogāmiem).
- eksoti Augi vai dzīvnieki, kas ir ievesti un tiek audzēti zemēs, kurās klimats krasi atšķiras no to dzimtenes klimata.
- izokontas Augi, dažas zaļaļģes ar vienāda lieluma skropstiņām.
- hamefīti augi, kam pārziemošanas pumpuri atrodas sniega segā (puskrūmi, sīkkrūmi).
- halofīti Augi, kas spēj augt ļoti sāļās augsnēs (jūras krastos u. tml.).
- indīgie augi augi, kas veido un uzkrāj toksiskas vielas, kuras var izraisīt cilvēku un dzīvnieku saindēšanos vai bojāeju.
- fanerofīti augi, kuru virszemes daļas ziemā saglabājas un pārziemošanas pumpuri atrodas virs sniega segas (koki, krūmi).
- sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles.
- sauszieži Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles.
- imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; sauszieži, salmenes.
- vecākaugi Augi, kurus krusto hibrīdu iegūšanai.
- dižsporas Augiem ar divējādām sporām lielās sporas, kas attīstās makrosporangijos un dīgstot rada sievišķos pirmdīgļus; makrosporas.
- koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto.
- kaukainis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- kauķens Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- ķauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- kauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- kauks Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- monstrs Auglis vai indivīds ar iedzimtu kroplību, kurš nespēj normāli attīstīties.
- podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū.
- dicefalotorakopāgs Auglis, kam ir divas galvas un saauguši krūškurvji.
- derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
- torakomels Auglis, kuram pie krūtīm pieaudzis lieks loceklis.
- tlipsencefālis Auglis, kuram trūkst pakauša kaula un augšējo kakla skriemeļu.
- kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas.
- eviscerācija Augļa krūšu un vēdera dobuma orgānu izņemšana embriotomijā.
- hidramnijs Augļa ūdens pārmērīga uzkrāšanās augļa apvalku dobumos.
- pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
- atveroņi Augļi, kas nogatavojoties atveras, augļa segai pārdaloties, pārplīstot, vai vāciņam nokrītot.
- ksenokarpija Augļu attīstīšana pēc ksenogāmijas, krustiskas apputekšņošanas.
- levuloze Augļu cukura izomērs, kas polarizācijas plakni griež pa kreisi; tas pats, kas fruktoze.
- stumbrveidotājs augļu koks vai ogu krūms, uz kura stumbra veido cita koka vai krūma vainagu; izmanto arī daiļdārzniecībā dekoratīvo rožu un ceriņu formu veidošanai.
- sīkstādi Augļu koku, ogu krūmu un krāšņumaugu dīgsti, kurus izpiķē tālākai audzēšanai.
- skābēšana Augļu un dārzeņu bioloģiskais konservēšanas veids, kurā konservants ir mikroorganismu darbības rezultātā radusies pienskābe.
- kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā.
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- kārtējais krājas pieaugums augošo koku krāja perioda beigās, no kuras atskaitīta augošo koku krāja perioda sākumā un pieskaitīta periodā nokaltušo un izcirsto koku krāja.
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
- krūmoties Augot veidoties par krūmu.
- saprofīts Augs (mikroorganisms), kas par oglekļa avotu izmanto nedzīvu organismu organiskās vielas.
- lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
- roze Augs ar (parasti) krāšņiem ziediem.
- uranija Augs Madagaskarā, kura lapu makstis sakrājas dzeršanai derīgs ūdens, kāpēc ceļinieki to ļoti ciena.
- sungurksnis Augs pļavu krūmājos.
- anaerofīts Augs, kas aug bez skābekļa; anaerobs mikroorganisms.
- krūmine Augs, kas aug tikai krūmos.
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds.
- baliņš Augs, ko izmanto krāsošanai.
- bāliņš Augs, ko izmanto krāsošanai.
- krūmaugs Augs, kuram ir krūma forma, veids.
- krāsu augs augs, kuru izmanto krāsošanai; augs, no kura iegūst krāsvielas.
- deidars Augs, stāds ar kroplu stublāju.
- kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai.
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
- rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi.
- humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām.
- augsnes jaunveidojumi augsnes veidošanās procesā radušās vielas, kas atšķiras no augsnes horizontiem krāsas un ķīmiskā sastāva ziņā.
- apraktās augsnes augsnes, kas atrodas dažādos nogulumu slāņos; tas norada uz pārtraukumiem nogulumu uzkrāšanās procesā.
- reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija.
- sudrabzāle Augsta pampu zāle Dienvidamerikā (2-3 m augstumā), Latvijā sastopama kā krāšņuma augs (skaras lieto sausajiem puķu pušķiem).
- Plagiomnium elatum augstā skrajlape.
- keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus.
- tiāra augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā.
- Getliņa purvs augstais purva ar nelielu zemā purva daļu, atrodas pie Rīgas pilsētas dienvidaustrumu robežas, platība - 610 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,9 m, rietumu daļā 86 ha izmanto Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas poligons.
- Garais purvs augstais un zemais purvs Aizkraukles novada Bebru pagastā, platība — 505 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,1 m.
- Karaperamuns Augstākā būtne, ko Vanutu salu iedzīvotāji pielūdza pirms pievēršanas kristietībai.
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
- atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
- hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis.
- kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
- labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās.
- Rada Augstākā vēlētā valsts likumdevējinstitūcija Ukrainā.
- Greiļu kalns augstākā vieta Abavas senlejas labajā krastā iepretī Imulas ietekai, Talsu novada Abavas pagastā, absolūtais augstums - 83,6 m, relatīvais augstums - 50 m.
- Dzeržinska kalns augstākā virsotne Baltkrievijā, atrodas Minskas apgabala rietumu daļā, augstums - 345 m vjl.
- Serka kalns augstākā virsotne Lorensa augstienē, Torgnata kalnos Kanādā, Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, augstums - 1676 m.
- Mārāns Augstākā virsotne Mekrānas kalnos, Pakistānā, augstums - 3277 m.
- Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags.
- Kvanmobons Augstākā virsotne Ziemeļkorejas kalnos, atrodas Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Hamgjona grēdā, augstums - 2540 m.
- Olimps augstākais kalnu masīvs Grieķijā (_Ólympos_), Tesālijā, netālu no Egejas jūras Termu līča krasta.
- Etna augstākais un aktīvākais vulkāns Eiropā (angļu val. _Etna_), Sicīlijas austrumos, Itālijā, augstums - 3340 m, krātera diametrs - \~700 m, nogāzēs \~250 sānu krāteru, 2941 m vjl ierīkota vulkanoloģijas observatorija.
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m.
- erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls).
- grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
- greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes.
- Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m.
- fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
- vasas pārveidnes augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
- augstība Augstāko feodāļu, aristokrātu tituls.
- pektorāls Augstāko garīdznieku krūšu krusts, liturģiskā tērpa sastāvdaļa.
- gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība.
- desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži.
- vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas.
- šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas.
- kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
- termosbenacejas Augstāko vēžu kārta ("Termosbenaceae"), bezkrāsaini, akli, primitīvi vēžveidīgie 2-3,5 mm garumā; dzīvo jūras piekrastes gruntsūdenī, avotos un alās.
- mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu.
- speleogrifaceja Augstāko vēžu kārtas ("Spelaeogriphacea") vienīgā suga, bezkrāsains, bezacains primitīvs vēžveidīgais (ķermeņa garums - 7,5 mm), ekstremitātes veidotas kā ejkājas.
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas.
- girencefāli Augstāko zīdītāju grupa ar krokotu galvas smadzeņu pusložu virsmu.
- Svarovska kristāls augstas kvalitātes kristāls.
- mērmikrofons Augstas kvalitātes mikrofons, ko izmanto precīzai akustiskā lauka mērīšanai un par etalonu citu mikrofonu relatīvās jutības noteikšanai.
- plānkārtiņu tranzistorekrāns augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, ko parasti lieto portatīvajos datoros un kura izgatavošanai izmanto plānkārtiņu tehnoloģiju.
- aktīvās matricas displejs augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, kur katram displeja ekrāna punktam piesaistīts aktīvs tranzistors, lai uzlabotu attēla kontrastainību.
- profesionālā darbstacija augstas veiktspējas personālais dators, kas piemērots izmantošanai dažādiem profesionāliem lietojumiem tādās jomās kā diskrēto shēmu projektēšana, arhitektūra u. c.
- modulēšana Augstfrekvences sprieguma amplitūdas, frekvences vai fāzes variēšana ar zemfrekvences sprieguma palīdzību, piem., no mikrofona pastiprinātāja vai TV kameras.
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m.
- Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri.
- Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
- Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe.
- Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m.
- paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem.
- ledus kalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums; leduskalns (2).
- leduskalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums.
- termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai.
- puskonteiners augstumā samazināts konteiners dažādu smagu kravu pārvadāšanai.
- Zemais Velds augstums - 300-600 m, veido kristāliskie ieži, saposmo plašas ielejas.
- Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems.
- Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems.
- Bārtuļi Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" otrs nosaukums.
- Bevernskaja Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dvetenskaja Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Boltakrūgs Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltaiskrogs" nosaukuma variants.
- Kolupskaja Augšdaugavas novada Kalupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Maļinovskaja Augšdaugavas novada Naujenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Borovka Augšdaugavas novada Salienas un Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" bijušais nosaukums.
- belmontieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Belmonte" (arī "Belmonti") iedzīvotāji.
- borovcieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" iedzīvotāji.
- dubenišķi Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Dubenišķi" iedzīvotāji.
- ezermuizieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji.
- ezernieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerņa" iedzīvotāji.
- ragulišķieši Augšdaugavas novada Skrundalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ragulišķi" iedzīvotāji.
- Boltakrūgs Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Baltakrogs" nosaukuma variants.
- Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs.
- Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
- Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos.
- Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai.
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā.
- Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā.
- Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā.
- Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos.
- Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos.
- Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos.
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa.
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m.
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes.
- Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis.
- Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m.
- Tērvetes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 21 m, par stratotipu pieņemts Klūnu atsegums Skujaines krastā.
- Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā.
- cenomāns Augšējā krīta apakšējais nodalījums, sastāv no smiltīm un merģeļainiem kaļķiem.
- senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem.
- ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā; polārblāzma.
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
- palienes augsnes augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes.
- dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā.
- Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā.
- antraknoze Augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- sekrētaudi Augu audi, kuros vielu maiņas procesā veidojas sekrēti, kas uzkrājas augā vai (retāk) izdalās no tā.
- vijolīšaugi Augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte.
- vīnakoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi.
- madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
- sikatīvs augu eļļu žūšanas katalizators, ko pievieno pernicai, lakām, eļļas krāsām, lai paātrinātu plēves veidošanos.
- biogeocenoze Augu grupējums (fitocenoze) līdz ar dzīvnieku valsti (zoocenozi) tajā un attiecīgo zemes virsas daļu ar īpatnējo moikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, augsni un ūdens režīmu, kas kopā veido savstarpēji nosacītu kompleksu.
- giberelīni augu hormoni, kas regulē augšanu un attīstību; pirmoreiz iegūti no mikroskopiskas sēnes "Gibberella fujikuori".
- leukoplasts Augu hromatofors, sīks plazmas ķermenis augu šūnās, dzīvā to sastāvdaļa, tomēr bez krāsas, un tikai pa daļai gaismā var kļūt zaļš.
- aspekts Augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā).
- haimatoksilīns Augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum".
- uzkrājējaudi augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas (saknēs, sakneņos, bumbuļos, gurnos, stumbros, lapās un sēklās).
- antociāni Augu pigmenti, kas nosaka to sarkano, zilo vai violeto krāsu.
- ūdeņu veģetācija augu sabiedrību kopums jūru un okeānu piekrastē, upēs, ezeros, dīķos u. c. ūdenstilpēs.
- akarinoze Augu sakropļojumi, augu pangas un dažādi citi sačervelējumi uz augu, gk. vīnogulāju lapām.
- kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
- rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
- mozaīkslimība Augu slimība, no kā lapām rodas dažāda izskata un krāsas plankumi.
- izdalītājsistēma Augu šūnas un audi, kuros vielmaiņas rezultātā veidojas sekrēti, kas uzkrājas tajos vai arī izdalās uz āru.
- kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
- oogāmija Augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas.
- bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- bioloģisks paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija.
- hematofīts Augu valsts mikroorganisms, piem., baktērija, kas dzīvo asinīs.
- mikrofīts Augu valsts mikroorganisms.
- ginks Augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam.
- gneti Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu.
- vairsīpoli Augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā.
- mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
- piena aizstājēji augu, dzīvnieku un mikrobioloģiskas izcelsmes barības līdzekļu maisījums, ko izmanto pilnīgai vai daļējai pilnpiena vai vājpiena aizvietošanai jaundzīvnieku ēdināšanā.
- edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora.
- agrobiocenoze Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru radījis cilvēks.
- metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā.
- zaļums Augu, to daļu kopums zaļā krāsā.
- paternosters Aukla ar sarindotām pērlēm, zīlēm jeb bumbiņām lūgsnu saskaitīšanai; rožu kronis.
- kratīli Aukslējas; kratīlas.
- glisē auksta melna kafija ar saldējumu vai putukrējumu.
- purga Auksta sniega vētra Sibīrijas austrumu piekrastē.
- motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu.
- Bengelas straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, kas pie ekvatora pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — 1-2 km/h.
- Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
- Kanāriju straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Ziemeļatlantijas straumes atzars, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Pireneju pussalu un Āfrikas ziemeļrietumu piekrasti, ātrums — līdz 2 km/h.
- Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h.
- Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei.
- Peru straume aukstā straume Klusajā okeānā, pie Dienvidamerikas rietumu krastiem, Rietumvēju straumes atzars; Humbolta straume.
- Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi.
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām.
- Humbolta straume aukstā, uz ziemeļiem ejošā straume, kas virzās gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti; Peru straume.
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
- Augstiņa Auksteņa - Līksnas labā krasta pieteka.
- mistrāls Auksts un ass ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš, kas Vidusjūras piekrastē Dienvidfrancijā pūš no kalniem.
- kriogēnā tehnika aukstumtehnikas nozare, kas nodarbojas ar kriogēno temperatūru (<120 K) iegūšanu, uzturēšanu un izmantošanu; izmanto gāzu sašķidrināšanai, uzglabāšanai un transportēšanai.
- uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
- noaulekšot Aulekšos noskriet.
- Auermjundskaja Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- stereoauskultācija Auskultācija ar diviem fonendoskopiem, ko pieliek pie krūtīm divās dažādās vietas, pa vienai caurulei no katra ieliek ausīs, bet pārējās divas caurules aizspiež.
- skripsts Auss ļipiņa, auss krimstala.
- cerums Auss sērs, sekrēts, kuru cilvēka ārējās auss ejā rada tauku dziedzeri un pārveidojušies sviedru dziedzeri.
- koldra Austa gultas sega, kam parasti ir vilnas dzijas audi un vilnas dzijas velki vai (retumis krāsotas) vilnas dzijas audi un diedziņu velki.
- šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu.
- izstaiga Austrālijas aborigēnu dzīvē - rituāla ekskursija pa neapstrādātām, krūmiem aizaugušām vietām.
- Mosona Austrālijas galvenā zinātniskā staciaja Antarktīdā ("Mawson"), Maka Robertsona Zemes Mosona krastā 6 m vjl., dibināta 1954. g. lai veiktu ģeofizikālus, meteoroloģiskus, glacioloģiskus un bioloģiskus novērojumus.
- Archīvs Austrālijas latviešu centrālā arhīva rakstu krājums, iznāca Melnburnā 1960.-1993. g. vienreiz gadā.
- Džērvisa līča teritorija Austrālijas Savienības teritorija ("Jervis Bay Territory"), atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, platība - 67 kvadrātkilometri, 610 iedzīvotāju (2001. g.).
- Dienvidaustrālija Austrālijas štats starp 129 un 141 austrumu garuma grādu, Lielā Austrālijas, Spensera un Sentvinsenta līča piekrastē, platība - 984400 kvadrātkilometru.
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
- Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā.
- Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas.
- Viktorijas Zeme Austrumantarktīdas daļa uz rietumiem no Rosa jūras (angļu val. "Victoria Land"), starp 145. un 170. austrumu garuma grādu, piekrastē Transantarktīdas kalni, augstums — līdz 4023 m vjl.
- Enderbiju Zeme Austrumantarktīdas piekraste starp 45. un 57. austrumu garuma grādu (angļu val. "Enderby Land"), ledāja virsa centrālajā daļā 2000-2500 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m, austrumu daļā kalnu masīvi (augstums - līdz 2300 m).
- Daurijas mēnešsēkļi Austrumāzijas izcelsmes puskrūms ("Menispermum dahuricum"), kāpelē 2-3 m augstu, lapas vairogveida, dzinumi kaili.
- Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi.
- Baltijas (kristāliskais) vairogs Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļa, kur atsegts arhaja un proterozoja kristāliskais pamatklintājs; aizņem Skandināvijas un Kolas pussalas.
- ostrogoti Austrumgoti - gotu ciltis, kas dzīvoja uz austrumiem no Dņestras Dienvidkrievijas stepēs līdz Donai.
- adorācija Austrumnieku paradums godināt valdniekus kā dievus, krītot viņu priekšā ceļos.
- uliči Austrumslāvu cilšu savienība Dņepras un Dienvidbugas lejteces apvidū, Melnās jūras piekrastē līdz 10. gs. vidum.
- drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta Ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei.
- poločani Austrumslāvu ciltis, kriviču cilšu savienības daļa, kas 9. gs. dzīvoja Daugavas vidusteces apvidū, vēlākajā Polockas kņazistē.
- dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas.
- Vijs Austrumslāvu mitoloģijā - būtne, kura saistīta ar aizkapa pasauli un kuras nāvējošo skatienu slēpj milzīgi plaksti vai skropstas.
- Krivs Austrumslāvu mitoloģijā - kriviču ciltstēvs, saistīts ar zemi.
- zlidņas Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunie gari, mazas būtnes, kuras iemitinās aizkrāsnē, ir neredzamas un mājā nes nelaimi.
- pūķis austrumslāvu mitoloģijā - Mājas gara palīgi, pēc izskata līdzīgi kaķiem, pēc dienvidkrievu ticējumiem, tie nes savam saimniekam no citām mājām pārtikas līdzekļus un naudu.
- Korgorušs Austrumslāvu mitoloģijā - mājas gariņa palīgs, ko iztēlojās kā kaķi uz divām kājām un prot runāt un ticēja, ka tas palīdz trūcīgajiem, atņemot krājumus un naudu bagātajiem.
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
- Dili Austrumtimoras galvaspilsēta (angļu val. "Dili"), atrodas Timoras salas ziemeļaustrumu piekrastē, 167000 iedzīvotāju (2007. g.).
- termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot.
- euchologions Austrumu baznīcas galvenā rituālu grāmata, satur liturģijas mesām un sakramentiem, lūgšanas utt.
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
- stauropegijs Austrumu pareizticīgā baznīcā svinīga krusta uzcelšanas ceļamās baznīcas vai klostera vietā, ko izdara bīskaps.
- stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem.
- ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā.
- Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā.
- šķiemenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai; metu krustošanās vieta; skals, kas neļauj izjukt metu krustojumam.
- pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties.
- trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1).
- droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli.
- busiņš Autobuss, mikroautobuss.
- buss Autobuss, mikroautobuss.
- autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- darbnīcauto Autofurgons, kurā izveidota darbnīca gk. spēkratu tehnisko apkopju un remonta darbu veikšanai ekspluatācijas vietās.
- autotipogrāfija Autogrāfisku rokrakstu vai zīmējumu iespieduma formu pagatavošana ar pārnešanas un kodināšanas paņēmiena palīdzību.
- motokārs Autokārs - nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
- būda Automašīnas (vai cita transporta līdzekļa) kravas kaste ar pārsegu.
- radiālriepas Automašīnas riepas, kurās korda kārtas veido taisnu leņķi pret protektora skrejceliņu; radiālās riepas.
- vens Automašīnas tips, ko izmanto galvenokārt kravu pārvadāšanai, neliels furgons.
- mikroprogrammvadība Automātiska datoru un citu elektronisku ierīču vadība, ko uztver specializētā atmiņā ierakstītas mikroprogrammas.
- automātiska rotoru līnija automātiska līnija, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
- elastīga automātiska līnija automātiska līnja, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
- pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs.
- mikroskaitļotājs Automātisks elektroniskais skaitļotājs, kurā par centrālo vadības un datu apstrādes mezglu izmantots mikroprocesors.
- datu banka automatizēta datu krātuve (bibliotēku kopums) ar lietotājiem vajadzīgiem attiecīgās nozares datiem.
- mikroautomobilis Automobilis ar mikrolitrāžas motoru.
- kravas automobilis automobilis kravu pārvadāšanai, kuram ir kravas kaste, platforma, furgons vai cisterna.
- taksometrs Automobilis pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses.
- autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- autostailings Automobiļa individualizēšana, to pārveidojot, nodrošinot ar papildaprīkojumu, īpašu krāsojumu u. tml.; tūnings.
- kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu vai vaļēju virsu.
- automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu.
- Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.).
- eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu).
- autonomists Autonomijas piekritējs.
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
- oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
- Konkordijas grāmata autoritatīvs luteriskās baznīcas ticības apliecību un luterisma atziņas rakstu krājums (1580. g.).
- aspalasoms Autositisks kroplis ar vēdera apakšējo orgānu laterālu vai mediālu eventrāciju u. c. deformācijām.
- ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
- orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība.
- drifts Autosporta sacensību veids uz šosejas tipa trases, kurā galvenais ir automašīnas kontrole vadāmā sānslīdē un rezultāts tiek vērtēts pēc tādiem kritērijiem kā leņķis, ātrumsjosla, prezentācija.
- autotriāls Autosporta veids ar speciāli sagatavotu auto šķēršļu joslu pārvarēšanai, visbiežāk 4x4 džipiem, kravas automobiļiem vai speciāli būvētiem auto, svarīgākais šeit ir vispār sasniegt finišu.
- haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- karnete Autotransporta kravu pārvadājumu muitas dokuments, kas atļauj pārvadāt preces pāri valstu robežām, nemaksājot muitas nodevas katrā atsevišķā valstī.
- autobāze autotransporta uzņēmums vai aģentūra (autosaimniecība), kas organizē un veic kravas un pasažieru pārvadājumus, iznomā automobiļus un sniedz citus transporta pakalpojumus.
- krēpenes Auzas ar vienpušu skaru; krēpauzas.
- bauze Aužamo stāvu krūšu bomis.
- buka Aužamo stāvu sānu konstrukcija, kurā iestiprināts auduma krūšu veltnis.
- atmukas Aužot atmukušas un atkritušas šķiedras.
- bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu.
- Avdejevka Avdijivka - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- aiviekstenājs Avenājs, aveņkrūms.
- avieksnājs Avenājs, aveņu krūms.
- avenāji Aveņu krūmi.
- aiviekstājs Aveņu krūms, avenājs.
- aviesenājs Aveņu krūms, avenājs.
- vendidada Avestas 6. daļa: likumu krājums.
- transportaviācija Aviācija, kas ir paredzēta kravas, arī pasažieru pārvadāšanai.
- turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās.
- dienas laikraksts avīze, laikraksts, kas iznāk katru dienu.
- Avote Avota - Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km.
- kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās).
- Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm.
- Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus.
- Oļu avots avots Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, pie Dzelveskalna alām.
- datorizētā tulkošana avotteksta tulkošana mērķvalodā, tulkotājam izmantojot datora programmatūras iespējas un iepriekš uzkrāto tulkojumu datubāzi.
- kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā.
- Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums.
- Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu.
- Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula.
- Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups.
- Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km.
- Bodži Azara Bodži - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.).
- kalanhoje Āzijas un Āfrikas tropisko augu biezlapju dzimtas ģints ("Kalanchoe"), lakstaugi vai puskrūmi, ap 200 sugu, dažas sugas tiek kultivētas arī kā krāšņumaugi.
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku.
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā.
- azosavienojumi Azogrupu saturoši organiski savienojumi, krāsainas (dzeltenoranžas, sarkanas, violetas), gk. cietas vielas.
- tripānsarkanais Azokrāsviela, ko lieto vitālajā krāsošanā.
- tripānzilais Azokrāsviela, tripanosomicīds; lieto histoloģijā vitālajai krāsošanai.
- azosametināšana Azosametināšanas reakcija - diazonija sāļu reakcija gk. ar fenoliem, aromātiskajiem amīniem; plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
- azots Azote - vieta uz krūtīm zem drēbēm.
- aizkrekls Azote, vieta starp kreklu un krūtīm.
- Cyanocorax caeruleus azūra zilkrauklis.
- pangāmskābe B15 vitamīns, kristāliska, ūdenī šķīstoša viela, šūnās aktivē skābekļa pārneses procesus.
- Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava.
- Bobruiska Babrujska - pilsēta Baltkrievijā.
- babuvists Babuvisma piekritējs.
- baciloskopija Baciļu meklēšana vai aplūkošana mikroskopā.
- Kreicnaha Bādkreicnaha, pilsēta Vācijā ("Bad Kreuznach").
- sabadīt Badot savainot, arī sakropļot.
- gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
- rinoreja Bagātīga deguna gļotādas sekrēcija.
- poligalaktija Bagātīga piena sekrēcija.
- hidroreja Bagātīga ūdeņaina sekrēta atdalīšanās no gļotādām.
- vaļīt Bagātīgi krist (par sniegu).
- runkainīši Bagātīgi krokots apģērbs.
- flotācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz izejvielu minerālo sastāvdaļu ūdens slapināšanas atšķirībām, sevišķi pēc apstrādes ar flotācijas šķidrumiem; daļa minerālu kopā ar putām pāriet koncentrātā (derīgais produkts), daļa paliek ūdenī (atkritumi).
- gravitācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kuras pamatā ir minerālo sastāvdaļu blīvuma un krišanas ātruma atšķirības ūdens vai gaisa vidē un suspensijās.
- nabobs Bagātnieks ar izšķērdīgu, krāšņu dzīves veidu.
- bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
- bahāju kopiena bahāju ticības piekritēji; lielākās kopienas ir Indijā, Āfrikā un Dienvuidamerikā.
- Manāma Bahreinas galvaspilsēta ("Al Manamah"), atrodas Bahreinas salas ziemeļaustrumos, osta Salvas līča krastā, 149000 iedzīvotāju (2007. g.).
- bojāns Bajāns - krievu hromatiskās harmonikas ar podziņu klaviatūru.
- komo Bakomi - cilšu grupa Kongo Demokrātiskajā Republikā.
- babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bairi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā.
- banandi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā.
- čuka Bakstāmais koks (ar ko krāsnī ogles apjaukt).
- nitragīns bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur gumiņbaktērijas, kuras saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to.
- AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B.
- gramnegativitāte Baktērijas nespēja nokrāsoties, ja tās krāso ar Grama metodi un pēc tam apstrādā ar spirtu vai acetonu.
- grampozitivitāte Baktērijas spēja nokrāsoties, to krāsojot ar Grama metodi un nezaudēt krāsu pēc apstrādes ar spirtu vai acetonu.
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
- kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem.
- hromogēnās baktērijas baktērijas, kas, vairodamās dažādās barotnēs, veido krāsainus vielu maiņas produktus (pigmentus).
- dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
- pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos.
- bakterioskopija Baktēriju pētīšana ar mikroskopa palīdzību.
- fāgi Bakteriofāgi - vīrusi, kas parazitē baktērijās u. c. mikroorganismos.
- pokrētes Baku rētas; pokrētas.
- gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu.
- kubi Bakubi - tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā.
- albidūrija Bāla, bezkrāsaina urīna ekskrēcija ar zemu specifisko svaru.
- balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē.
- kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas.
- sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas.
- fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā.
- vecskrundenieki Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vecskrundas" iedzīvotāji.
- Baldonskaja Baldones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- pālēt Bālēt, mainīt krāsu.
- piruete Baletā, akrobātikā - pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi.
- baltganums Bālgana krāsa.
- pienabālgans Bālgans ar baltu (pienam līdzīgu) nokrāsu.
- tetranitrometilanilins Bāli dzelteni ūdenī nešķīstoši kristāli, ko iegūst nitrējot dimetilanilinu.
- krēmā Bāli dzeltens; krēmkrāsā.
- krēmē Bāli dzeltens; krēmkrāsā.
- apbalsināt Balināt apkārt; nokrāsot baltu.
- madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos.
- Thripophaga dorbignyi bālkrūšu kanaestro.
- Gorjačinska Balneoloģiskais kūrorts Krievijā, Burjatijas Republikā, Baikāla austrumu krastā, 186 km no Ulanudes.
- Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas.
- skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs.
- balodains Baložkrāsas, zilgans.
- zaļganbāls Bāls ar zaļganu nokrāsu.
- zilganbāls Bāls ar zilganu nokrāsu.
- laringisms Balsenes krampji, gk. bērniem kā spazmofilijas izpausme.
- laringospazma Balsenes spazma, balss saišu krampji.
- vairogskrimslis Balsenes vairogveida skrimslis.
- baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
- hordektomija Balss krokas izoperēšana.
- hordīts Balss kroku iekaisums.
- hordopeksija Balss kroku laterālas fiksācijas operācija, lai novērstu balsenes hronisku stenozi.
- laringostroboskopija Balss kroku vibrācijas novērošana ar laringostrobosko-pu, ko lieto balss kroku kustību apskatei.
- ehofonija Balss skaņas atbalsošanās, dzirdama, auskultējot krūtis.
- krūšu balss balss, kurai raksturīgs krūšu reģistrs.
- balstele Balstiņa (ar nievājošu vai nicinošu nokrāsu).
- balštele Balstiņa (ar nievājošu vai nicinošu nokrāsu).
- Balda Balta - Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils novadā.
- ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot.
- krameņpuķe Baltā krameņpuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kramppuķe Baltā kramppuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- krējumdzeltens Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
- krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
- vilnene Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus").
- skrimeļi baltā krimilde ("Lactarius bertillonii").
- krimele Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii").
- Lactarius bertillonii baltā krimilde.
- elaidīns Balta kristāliska taukviela, oleīna izomērs; iegūst, apstrādājot oleīnu ar slāpekļa paskābi.
- levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti.
- benzilfumarāts Balta kristāliska viela bez smakas un garšas.
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl.
- levoglukozāns Balta kristāliska viela, ko izmanto polimēru sintēzēs.
- metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem.
- ciklodols Balta kristāliska viela, šķīst ūdenī; lieto parkinsonisma un spastisko paralīžu terapijā, kad bojāta ekstrapiramidālā sistēma.
- luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni.
- gailiņš Baltā maipuķe jeb parastā kreimene ("Convallaria majalis").
- baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs.
- tiešā drukāšana balta vai krāsota tekstilizstrādājuma apdrukāšana.
- vieglās krāsas baltā, dzeltenā, gaišzaļā u. c. gaišās krāsas.
- kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu, ko iegūst pārtvaicējot kamparkoka lapas un koksni.
- anemonīns Balta, kristāliska viela anemonēs, sirds inde.
- borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ogļskābes amīds (urīnviela), ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- nātrija hidrogēnkarbonāts balta, kristāliska, pulverveida viela; dzeramā soda.
- zirgamols Baltais mārabuls, 30-150 cm garumā, stāvu stublāju, baltiem ziediem skrajos ķekaros, zied no jūnija līdz septembrim (medus augs).
- baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- Lactarius vellereus baltās krimildes "Lactarius bertillonii" nosaukuma sinonīms.
- Grannulax leucolophus baltcekula krūmājsīlis.
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām.
- baltgālis Baltgalvis - gaišmatis, cilvēks ar linu krāsas matiem.
- dimetīlglioksims Balti spīdīgi kristalliņi, kūst 234,5 grādu temperatūrā, nešķīst ūdenī, viegli šķīst spirtā un ētera.
- skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos.
- Golgatas kapi Baltie krusti Meža kapos, Rīgā.
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti.
- Aurora Baltijas flotes kreiseris, kas deva signālu Ziemas pils ieņemšanai 1917. g. 25. oktobrī Petrogradā (tagadējā Sanktpēterburgā).
- Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
- Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags.
- Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci.
- Pērnavas līcis Baltijas jūras līcis pie Igaunijas dienvidrietumu krastiem.
- Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums.
- Alatira jūra Baltijas jūras sens krievu nosaukums.
- Kurkses šaurums Baltijas jūras šaurums Igaunijas ziemeļrietumos, Harju apriņķī, starp Pakri salām un kontinentu.
- BLSDSO Baltijas latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku organizācija.
- Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
- Baltinovskaja Baltinavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km.
- baltkrētis Baltkrēpis - zirgs ar baltām (vai ļoti gaišām) krēpēm.
- cystopus Baltkrevju dzimtas ģints "Albugo" nosaukuma sinonīms.
- Cystopus candidus baltkrevju sugas "Albugo candida" nosaukuma sinonīms.
- BLR Baltkrievija, valsts trīsburtu kods.
- BelAZ Baltkrievijas automobiļu rūpnīca.
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
- BaltkrPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika.
- BPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika.
- Brestļitovska Baltkrievijas pilsētas Brestas nosaukums līdz XX gs. sākumam.
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
- BYR Baltkrievijas rubelis; Baltkrievijas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika.
- BTF Baltkrievijas Tautas fronte.
- gudinis Baltkrievs.
- gutarka Baltkrievu folkloras liroepisks žanrs, tautasdziesmas, kurās monologa vai dialoga formā attēlotas dažādas sadzīves situācijas.
- zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
- gudiņš Baltkrievu plostnieks.
- guds Baltkrievu plostnieks.
- lirniks Baltkrievu tautas dziesminieks un tautas dzejas teicējs, kas izpildīja dzeju stīgu instrumenta cimbalas pavadījumā.
- ļavoniha Baltkrievu tautasdeja 2/4 taktsmērā.
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas.
- baltkr. Baltkrievu-.
- Artamus leucorhynchus baltkrūšu bezdelīgstrazds.
- Myrmeciza loricata baltkrūšu skudrputns.
- Erinaceus concolor baltkrūtainais ezis.
- parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru.
- baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- baltraibs Balts ar citas krāsas apmatojuma plankumiem (parasti par govi, zirgu).
- dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
- krēmbalts Balts ar krēmdzeltenu nokrāsu.
- pelēkbalts Balts ar pelēku nokrāsu; iepelēks.
- sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
- baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
- zaļganbalts Balts ar zaļganu nokrāsu.
- zilganbalts Balts ar zilganu nokrāsu.
- zilbalts Balts ar zilu nokrāsu.
- zilibalts Balts ar zilu nokrāsu.
- zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai).
- diprofilīns Balts kristālisks pulveris "dioxypropyltheophyllinum", viegli šķīst ūdenī.
- dimerīns Balts kristālisks pulveris "methylprylonum (2,5-dioxo-3,3-diaethyl-5-methyl-piperidium)"; šķīst ūdenī.
- dibazols Balts kristālisks pulveris ("2-benzyl-benzimidazolum-hydrochloratum"); viegli šķīst karstā ūdenī un alkoholā.
- diprofēns Balts kristālisks pulveris C22H2NOSHCl, šķīst ūdenī.
- hloridīns Balts kristālisks pulveris, nešķīst ūdenī, šķīst alkoholā.
- meprotāns Balts kristālisks pulveris, šķīst siltā ūdenī un spirtā.
- ditrazīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un alkoholā; lieto filariožu un askaridozes terapijā.
- heksenāls Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī, narkozes līdzeklis.
- ditilīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; muskuļu atslābinātājs līdzeklis.
- hlorakons Balts kristālisks pulveris, vāji šķīst ūdenī, labi alkoholā.
- dinezīns Balts kristālisks pulveris, viegli šķīst ūdenī; lieto ekstrapiramidālo bojājumu terapijā (parkinsonisms, torsijas distrofija u. c.).
- metazīds Balts kristālisks pulveris; nešķīst ūdenī, šķīst skābēs.
- bromurāls Balts kristālisks pulveris; šķīst alkoholā, vāji ūdenī.
- betanaftols Balts pulveris vai kristāliskas plāksnītes, šķīst spirtā, iegūst no naftalīna.
- alba Balts tērps, ko ģērba jaunkristītiem pēc kristībām.
- gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu; tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma.
- leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts.
- hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā.
- agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju.
- abazīns Balts, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī.
- amarīns Balts, kristālisks pulveris, rūgtviela rūgto mandeļu eļļā; iegūst arī sintētiski; indīgs.
- hloramīns B balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; lieto roku dezinfekcijai, arī iprīta neitralizēšanai, ja tas nokļuvis uz ādas.
- aprofēns Balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
- antipirīns Balts, kristālisks pulveris; šķīst ūdenī, hloroformā un spirtā; karstuma mazināšanas un sāpju remdēšanas līdzeklis.
- čemurainā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum umbellatum"), Latvijā savvaļā sastopama samērā reti, audzē arī kā krāšņumaugu.
- baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras.
- Loxia leucoptera baltsvītru krustknābis.
- Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem.
- Corvus albus baltvēdera krauklis jeb raibā vārna.
- pogums Bālums, baltums pie krūtīm; apkakle.
- lundi Balundi - tauta Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos.
- Teterupe Balupes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 23 km, kritums - 20 m.
- Sylakrūgs Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silakrogs" nosaukums latgaliski.
- Domopoļskaja Balvu novada Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- pokratieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokrata" iedzīvotāji.
- Kokorevskaja Balvu novada Tilžas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bolovskaja Balvu pagasta nosaukums krieviski.
- zalpija Balzama biškrēsliņš ("Tanacetum balsamita").
- Tanacetum balsamita balzama biškrēsliņš.
- balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu.
- ūdensbaļļa Baļļa ūdens uzglabāšanai, uzkrāšanai.
- sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas.
- kobza Bandūrai līdzīgs sens ukraiņu tautas strinkšķināmais stīgu instruments.
- komercbanka Banka (parasti akciju sabiedrība), kas pieņem noguldījumus un, tos izmantodama, kreditē uzņēmumus un privātpersonas; komercbankas veic arī operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
- avalkreditors Banka, kas izsniedz avalkredītu.
- kredītbanka Banka, kas izsniedz kredītus.
- koloniālbanka Banka, ko dibina koloniālvalsts savu koloniju izmantošanai un savu kolonistu kredītēšanai.
- akcepts Bankas apņemšanās garantēt vekselī vai akreditīvā norādītās summas samaksu.
- bankas garantija bankas galvojums par sava klienta maksātspēju, kas klientam dod iespēju saņemt kredītu no trešām personām.
- naudas akreditīvi bankas izsniegtās kredītvēstules personām, kas iemaksājušas noteiktu summu, lai norādītajā laika posmā varētu saņemt naudu citā bankā vai valstī.
- avaldebitors Bankas klients, avalkredīta ņēmējs.
- bankas likviditāte bankas spēja jebkurā brīdī apmierināt tās kreditoru juridiski pamatotās prasības.
- kontingentēta emisija bankas vai valsts kredītbiļešu vai papīrnaudas izlaidums, ko ierobežo noteikti ietvari vai nosacījumi (piem., prasība to nodrošināt ar zeltu).
- preču akreditīvi bankas, kas apkalpo pircēju, uzdevums piegādātāja bankai veikt piegādātāja rēķinu apmaksu par preču materiālo vērtību nosūtīšanu pēc nosacījumiem, kādus paredzējis pircējs un kādi norādīti akreditīvā.
- Bankranaha Bankrana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- noiet dibenā bankrotēt, izputēt, pagrimt.
- noiet uz grunti, arī aiziet pa grunti bankrotēt.
- laist burbuļus Bankrotēt.
- bankrotējušais Bankrotētājs - maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā.
- krahs Bankrots, izputēšana.
- ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm.
- bankrote Bankrots.
- falliments Bankrots.
- pleite Bankrots.
- promots Bankrots.
- dezintermediācija Banku atteikšanās no starpniecības kredītu finanšu tirgos par labu tiešai vērtspapīru izlaidei.
- ukinga Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vakingu tauta Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā.
- suti Bantu tauta Āfrikas dienvidos; runā soto valodā, kas pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši; basuti.
- bahuti Bantu tauta Ruandā un Burundi, kā arī Zairā (Kongo Demokrātiskajā Republikā) un Ugandā; vahuti.
- zuli Bantu tauta, dzīvo Natālas provincē, D-Āfrikas A daļā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- batuci Baņaruandu etnogrāfiskā grupa Ruandā un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā); vatuci.
- Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte.
- sēbaptisti Baptistu sekta 17. gadsimtenī, tie kristīja paši sevi.
- Bridžtauna Barbadosas galvaspilsēta (angļu val. "Bridgetown"), osta Atlantijas okeāna krastā, 99000 iedzīvotāju (2007. g.).
- berbamīns Bārbeles mizas kristālisks alkaloīds.
- bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu.
- mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
- parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām.
- barbiturāti Barbitūrskābes sāļi, īpaša heterociklisku savienojumu grupa; lieto par miega, pretkrampju un narkozes līdzekļiem.
- Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini.
- dot (arī sadot) pa kaklu Bargi (iz)rāt; izteikt bargu kritiku.
- cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām.
- sagremojamo vielu summa barības līdzekļa vai barības devas kompleksās barotājvērtības rādītājs, dzīvnieku ēdināšanas normēšanas kritērijs.
- bioplāzija Barības potenciālās enerģijas uzkrāšanās augšanas procesā.
- balastviela Barības sausnas grūti sagremojamā vai nesagremojamā daļa, kas paliek gremošanas traktā, līdz izdalās no organisma ekskrementu veidā.
- barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos).
- dzeltenums Barības vielu rezerve, kas uzkrājas cilvēka un dzīvnieku olšūnās.
- Borisova Barisava - pilsēta Baltkrievijā.
- barjerskrējējs Barjerskrējiena dalībnieks.
- pupināt Barot ar krūti; zīdīt.
- skretināt Barot, uzturēt; kretināt.
- barčiks Bārs (krodziņš).
- sadot pa degunu (kādam) bārt, kritizēt, nosodīt.
- sadot pa cepuri (kādam) bārt, kritizēt, pārmācīt.
- ņemt priekšā Bārt; asi kritizēt; kaunināt.
- Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile.
- Naudupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā, garums - 10 km; Naucupe.
- Sargupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā.
- Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
- Eiškuna Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 14 km.
- Erla Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 30 km.
- Kārklupe Bārtas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 10 km; Kārklupis.
- Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe.
- Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava.
- Loba Bārtas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 52 km.
- Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe.
- Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta.
- rundi Barundi - tauta, Burundi pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Tanzānijā, Zairā, Ugandā, Ruandā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši.
- doks Baseins kuģu piekraušanai un izkraušanai ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
- artēziskais baseins baseins, kuru veido ģeoloģiskās struktūras, kurās uzkrājas un zem spiediena cirkulē pazemes ūdeņi, tajā ir barošanas (pieplūdes), spiediena un noplūdes apgabali.
- batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu.
- Barbernskaja Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- lielkrastinieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrastiņi" iedzīvotāji.
- Cerraukstskaja Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Codenskaja Bauskas novada Codes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Vornemindskaja Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Mežotnenskaja Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Radenskaja Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- melilitbazalts Bazalts ar nelielu kramskābes saturu, smalkgraudains, tumši pelēkā krāsā.
- kalocera Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases dakrimicēšu rindas dakrimicēšu dzimtas ģints ("Calocera").
- adatene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas.
- auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā.
- pinacianols Bāziska anilīna krāsviela, ko lieto supravitālai mitohondriju un saldētu audu griezumu krāsošanai.
- azokarmīns Bāziska azīnkrāsviela, ko lieto histoloģijā.
- briljantzaļā Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
- briljantzaļais Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
- joda zaļā bāziska krāsviela, ko iegūst, jodmetilam iedarbojoties uz metilvioleto.
- briljantkrezilzilā Bāziska krāsviela, protoplazmas inde; lieto protozoju vitālai krāsošanai, mitohondriju krāsošanai.
- hrizoidīns Bāziska oranždzeltena azokrāsviela baktēriju krāsošanai.
- eklēsija Baznīca - kristīgo draudžu kopums.
- baptistērijs Baznīca ar baseinu vidū kristīšanai.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi.
- nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
- ambroziāņi Baznīcas tēva Ambrozija (340.-397. g.) piekritēji; aizstāv baznīcas ortodoksiju un kristīgās ticības pirmtiesības.
- Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka.
- Lantupīte Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 10 km.
- Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe.
- cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
- čama Bedre atkritumiem un samazgām.
- šļūte Bedre krācē.
- šļūts Bedre krācē.
- petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai.
- kulda Bedre rijas krāsns priekšā.
- krustu bedrītes bedrītēm līdzīgi padziļinājumi jostasvietas skriemeļu apovidū, sevišķi sievietēm.
- Begonia Elatior begoniju hibrīdu grupa, kas radusies gk. krustojot kamolbegoniju ar ziemā ziedošo Sokortas begoniju.
- Begonia Lorraine begoniju hibrīdu grupa, kas radusies krustojot Sokotras begoniju ar Drega begoniju.
- karaliskā begonija begoniju suga ("Begonia rex"), kuras daudzi hibrīdi ir izplatīti dekoratīvi telpaugi ar krāšņām lapām
- bēdzināt Bēgošajam, skrejošajam palīdzēt tikt cauri.
- apmukt Bēgot apskriet kaut kam apkārt.
- piemukt Bēgot pieskriet, ātri pieiet.
- apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā) paskriet zem kā (parasti slepus).
- apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā), apskriet (ap ko, kam apkārt), parasti slepus.
- dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
- ļaut (arī dot) kātiem vaļu bēgt, ātri skrienot.
- miglīt Bēgt, skriet.
- zaķot Bēgt, skriet.
- fugot Bēgt; skriet.
- bekene Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā).
- bekens Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā).
- bekrosēšana Bekkross - hibrīda krustošana ar vienu no vecāku formām.
- Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Belinshauzena jūra Belinshauzena jūra - malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Bellingshausen Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Antarktīdas un Tērstona pussalu, platība - 487000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4115 m.
- Balta ezers Beļanu ezers Skrudalienas pagastā.
- Baltais ezers Beļanu ezers Skrudalienas pagastā.
- Baltezers Beļānu ezers Skrudalienas pagastā.
- Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
- Portonovo Beninas galvaspilsēta (port. val. "Porto Novo"), osta Atlantijas okeāna Beninas līča krastā, 242000 iedzīvotāju (2007. g.).
- omeprazole Benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
- benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes).
- antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela.
- gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem.
- hauli Berberu sieviešu tērps no brīvi krītoša auduma, apjozts ar jostu un uz pleca sasprausts ar sprādzi.
- Osipenko Berdjanskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1939.-1958. g.
- Berezovka Berezauka – Daugavas kreisā krasta pieteka.
- Berezovka Berezivka – pilsēta Ukrainā.
- vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā.
- akvamarīns Berila paveids - dārgakmens zilganzaļā vai zilā krāsā.
- ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm.
- Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka.
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
- delaktācija Bērna atņemšana no krūts.
- šķirība Bērna atradināšana no krūts.
- emocionāla vardarbība pret bērnu bērna pašcieņas aizskaršana draudot, lamājot, nievājot, ņirgājoties, kritizējot u. tml.; arī bērna atraidīšana, pazemošana, izolēšana, ignorēšana.
- žabars Bērnam uzliekams drēbes gabals, lai nesaslapina kreklu uz krūtīm.
- marroni Bernardiešu suņi nelaimē kritušu uzmeklēšanai.
- nefroblastomatoze Bērniem vērojami mikroskopiski blastulo, kanāliņu un stromas šūnu sakopojumi nieres daivu perifērijā.
- nekristīts Bērns pirms kristīšanas.
- atšķirknis Bērns, kas atšķirts no krūts.
- tekātnis bērns, kas jau labi "tek" (skraida apkārt).
- tekainītis Bērns, kas jau sācis staigāt, skraidīt.
- dikša Bērns, kas skrien vai iet maziem soļiem (dikā).
- nevārdis Bērns, kas vēl nav kristīts, un tam nav dots vārds.
- kristambērns Bērns, kurš tiek kristīts.
- pāde Bērns, kuru kūmas ved kristīt.
- Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne".
- raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas.
- vēlamais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds (laulātais(-ā)) labprāt vēlētos savā ģimenē, abstrahējoties no konkrētiem dzīves apstākļiem.
- sagaidāmais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds vai pāris ir nodomājis radīt, ievērojot konkrētos dzīves apstākļus, parasti savā ģimenē.
- spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu.
- binomiālais sadalījums Bernulli sadalījums, diskrēta gadījumlieluma varbūtību sadalījums.
- vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
- uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
- kurcens Bērzā izcirsts robs (pavasarī), lai krātos sula.
- Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe.
- Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m.
- pietrīties Berzējoties sakrāties, vairoties.
- Pūķupīte Bērzenes kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagsatā.
- Melnais strauts Bērzenes labā krasta pieteka Ķekavas novadā.
- Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes.
- Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs.
- Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km.
- Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce.
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
- Grauzdupe Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe.
- Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa.
- Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera.
- Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte.
- dzenošais disks berzes sajūga dzenošā daļa, kas, motoram darbojoties, vienmēr griežas; sastāv no spararata un tam pieskrūvētā sajūga apvalka.
- žvikāt Berzēt, kasīt, skrāpēt.
- Dravniekvalks Bērzkalnupes kreisā satekupe Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
- Bērza Bērzkroga upe Skrundas novadā.
- Dūņupīte Bērzkroga upe, Kojas pieteka.
- Žebērkšu strauts Bērzkroga upes kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā.
- rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
- Kuļņevskaja Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
- baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis.
- lazda Bērzu dzimtas ģints ("Corylus"), krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
- pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos.
- Betula costata bērzu suga, ko dažkārt mēdz audzēt kā dekoratīvu koku ar krēmkrāsas mizu.
- etilēnciānhidrīns Beta-oksipropionskābes nitrils, bezkrāsains, viskozs šķidrums, šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto akrilnitrila, akrilskābes iegūšanai.
- Beitlahma Bētleme - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā).
- enkurklucis Betonēts bluķis upes krastā ar stipru metāla riņķi ragatas troses, plostu kuterīšu atsiešanai.
- kokbetons Betons, ko iegūst no cementa, smiltīm un koksnes atkritumiem.
- polimērbetons Betons, ko izgatavo no maisījuma, kura sastāvā ietilpst ūdenī šķīstoši polimēri vai to emulsijas, piem., polivinilspirts, nātrija karboksimetilceluloze, poliakrila emulsija.
- viprignuķ Bez atļaujas aiziet, izstāties no kriminālvides.
- dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu); tīrs.
- tukšā Bez nesamā; bez kravas, pasažieriem.
- bomž Bez noteiktas dzīvesvietas (saīsinājums no krievu "bez opreģļennogo mesta žiķeļstva").
- kā traks suns bez sajēgas, pārmērīgi ātri (skriet).
- asekretorisks Bez sekrēcijas, sauss.
- akefalisks Bez virsraksta; grāmatas un rakstu krājumi, kuru sākumi pazuduši.
- lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš.
- henna bezakotu lavsonija ("Lawsonia inermis"), augs, no kura lapām iegūst šo krāsvielu.
- aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā.
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
- svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
- bezatkritumu Bezatkritumu tehnoloģija - tehnoloģisks process, kurā pilnīgi izmanto izejmateriālus, nodrošina materiālu ekonomiju, atbrīvo no ražošanas atlikumu transportēšanas un utilizācijas, nepiesārņo apkārtējo vidi.
- mikroatspoļu stelles bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā.
- bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs.
- Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums.
- knēts Bezgodis, krāpnieks.
- benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai.
- etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns.
- amonjaks Bezkrāsaina gāze - slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
- acetilēns bezkrāsaina gāze (nepiesātināts ogļūdeņradis C~2~H~2~) ar nepatīkamu smaku, indīga; etīns
- dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu.
- etilēnoksīds Bezkrāsaina gāze vai šķidrums ar vāju smaržu, šķīst ūdenī, viršanas temperatūra 10,7 C.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
- ketēns Bezkrāsaina indīga gāze ar stipru smaku, to hidrolizējot iegūst etiķskābi; lieto brīvo aminogrupu un hidroksilgrupu acetilēšanai.
- karioplastīns Bezkrāsaina kodolviela, no kuras veidojas mitotiskā vārpsta.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
- alumīnija hlorīds bezkrāsaina kristāliska viela AlCl~3~, šķīst ūdenī un absolūtajā spirtā, gaisā kūp, jo gaisa mitruma ietekmē hidrolizējas un izdalās hlorūdeņradis
- vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
- urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli.
- paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai.
- alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā.
- ahromatūrija Bezkrāsaina urīna ekskrēcija.
- caponlaka Bezkrāsaina vai krāsaina nitrocelulozes laka, kas nesatur plastifikatoru.
- protofilīns Bezkrāsaina viela, kas pārvēršas par hlorofilu gaisa vai oglekļa dioksīda ietekmē.
- melanogēns Bezkrāsaina viela, kurai oksidējoties rodas melanīns; atrodama melanomas slimnieku urīnā.
- sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
- gvanidīns Bezkrāsaina, ļoti higroskopiska kristalliska masa ar stipri bazisku raksturu; gaisā uzsūc ogļskābo gāzi.
- ciāns Bezkrāsaina, ļoti indīga gāze ar asu rūgto mandeļu aromātu; diciāns.
- hlorūdeņradis Bezkrāsaina, smacējoša gāze ar asu smaku.
- caurspīdīga glazūra bezkrāsaina, spoža glazūra, caur ko redzama drumstalas krāsa; var būt ar svinu vai bez svina, fritēta vai nefritēta (porcelāns, fajanss).
- benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas.
- tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
- leikocīti Bezkrāsainās asins šūnas; baltie asinsķermenīši.
- baltie asinsķermenīši bezkrāsainās asiņu šūnas; leikocīti.
- apiols Bezkrāsaini kristāli, iegūti no pētersīļu un seleriju sēklu ēteriskās eļļas; lietots kā hinīna aizvietotājs, arī pret dismenoreju tūsku.
- fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde.
- fosforpaskābe Bezkrāsaini kristāli, kas viegli šķīst ūdenī, iegūst šķīdinot ūdenī fosfora trioksīdu vai arī sadalot fosfora trihlorīdu ar ūdeni.
- tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu.
- jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
- hloretons Bezkrāsaini kristāli, šķīst spirtā, ēterī, hloroformā; pasargā no jūras slimības.
- pirenoīdi Bezkrāsaini olbaltumvielu ķermenīši daudzu aļģu hloroplastos (hromatoforos).
- leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
- nātrija hlorīds bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu; vārāmais sāls.
- acetanilīds Bezkrāsaini, spīdīgi kristāli; pārvērš hemoglobīnu methemoglobīnā un var izraisīt kollapsu pat terapeitiskās devās.
- ahromatisms Bezkrāsainība.
- beggiatoaceae Bezkrāsaino sērbaktēriju dzimta.
- leucotrichaceae Bezkrāsaino sērbaktēriju dzimta.
- beggiatoa Bezkrāsaino sērbaktēriju ģints.
- achromatium Bezkrāsaino sērbaktēriju vienšūnas baktēriju ģints.
- bezkrāsas Bezkrāsains (1).
- sterkobilinogēns Bezkrāsains bilirubīna redukcijas produkts, kura notiek resnajā zarnā baktēriju ietekmē.
- leikourobilīns Bezkrāsains bilirubīna sairšanas produkts.
- pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem.
- heptilrezorcīns Bezkrāsains kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
- kontro Bezkrāsains liķieris ar apelsīnu miziņu garšu (fr. "cointreau").
- mezobilileikāns Bezkrāsains mezobilifuscīna priekštecis.
- smagšpats Bezkrāsains minerāls, dabiskais bārija sulfāts, BaSO4, rombiskos kristālos, lietots baltai krāsai un dažādu bārija savienojumu iegūšanai.
- urobilinogēns Bezkrāsains pigments, bilirubina redukcijas produkts, kas rodas zarnu baktēriju ietekmē; oksidējas par urobilīnu.
- segnetsāls Bezkrāsains pjezoelektrisks vīnskābes kālija un nātrija, sāls.
- stroma Bezkrāsains plastīdu olbaltums, kurā atrodas pigmentētas granulas.
- pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
- kakodils Bezkrāsains smags, indīgs šķidrums ar pretīgu smaku; gaisam piekļūstot, aizdegas.
- sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- heptilaldehids Bezkrāsains šķidrums ar asu, raksturīgu smaku, iegūst pārtvaicējot rīcineļļu.
- tionilhlorīds Bezkrāsains šķidrums ar asu, smacējošu smaku, ko lieto hlorēšanai, iegūst darbojoties ar sēra dioksīdu uz fosfora pentahlorīdu.
- etilēnbromids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku un dedzinošu garšu, stipri lauž gaismas starus, iegūst pievienojot bromu etilēnam vai bromūdeņradi acetilēnam.
- etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
- izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
- butanols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā; butilalkohols.
- butilalkohols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā.
- mezitiloksīds Bezkrāsains šķidrums ar piparmētru smaržu, iegūstams kondensējot acetonu sālsskābes ietekmē.
- heptīns Bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, tehnikā iegūst no heptilalkohola.
- divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā.
- benzilbromīds Bezkrāsains šķidrums, asaru gāze.
- heptilalkohols Bezkrāsains šķidrums, atrodams vīna sīveļļās, var iegūt reducējot heptaldehidu noteiktos nosacījumos.
- etilbenzols Bezkrāsains šķidrums, C6H5C2H5, ko kas atrodams akmeņogļu darvā, var iegūt arī sintētiski.
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
- toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
- etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē.
- dioksāns bezkrāsains šķidrums, lieto polimēru, eļļu, laku un krāsu šķīdināšanai.
- bromoforms Bezkrāsains šķidrums, pagatavo iedarbojoties ar bromu uz spirtu vai acetonu, ar hlorformam līdzīgu smaržu, senāk lietots pret garo klepu.
- etiljodids Bezkrāsains šķidrums, stipri lsuž gaismas starus, pagatavo no etilspirta, joda un fosfora, vai arī no kālija jodija un dimetilsulfāta.
- polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
- urohromogēns Bezkrāsains urohroma priekštecis, ko atrod urīnā dažos patoloģiskos stāvokļos.
- simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai.
- etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē.
- ūdeņains Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
- polistirols Bezkrāsains, bet viegli krāsojams, ciets, trausls stirola polimērs, ko izmanto par apdares materiālu, elektroizolācijai aparātbūvē u. c.
- halīts bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmā sāls; akmeņsāls.
- akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmās sāls iegulas.
- karons Bezkrāsains, eļļains ketons ar kampara un piparmētras smaržu, iegūts no ķimeņu eļļas.
- zilskābe bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu); ciānūdeņražskābe.
- geraniols Bezkrāsains, optiski neaktīvs šķidrums ar rožu smaržu, atrodams rožu, ģerāniju (pelargoniju) un citronellu eļļās.
- bērzu sulas bezkrāsains, saldens šķidrums, kas pavasarī cirkulē bērza stumbrā.
- asara Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
- hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns.
- alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni.
- benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē.
- bezkrāsaiņš Bezkrāsains.
- tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela.
- tetrafenilhidrazins Bezkrāsas kristāliska viela, ko iegūst oksidējot difenilaminu.
- fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
- dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos.
- ahromatisks Bezkrāsas, nekrāsots.
- bezkrustu Bezkrustu kapsēta - kapsēta, kurā nav krustu.
- sārtā bezlape bezlapju suga ("Lathraea squamaria"), sastopama mitros lapkoku mežos un krūmājos, aug gk. uz alkšņu un lazdu saknēm.
- bezmargas Bezmargas krēsls - krēsls bez atzveltnes.
- nodiršļāt Bezmērķīgi noskraidīt, neko nedarot.
- ryukalēt Bezmērķīgi skraidīt apkārt.
- ryukuot Bezmērķīgi skraidīt apkārt.
- laķāt Bezmērķīgi staigāt vai skraidīt.
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
- amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus.
- arginīnfosforskābe Bezmugurkaulnieku muskuļos atrodama skābe, kur tai līdzīga nozīme kā kreatīnfosforskābei mugurkaulnieku muskuļos - muskuļu kontrakcijā tā noārdās, atslābumā - resintezējas.
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu.
- plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi.
- Džazmurians Beznoteces ieplaka Irānas kalnienes dienvidu daļā ("Jazmurian"), uz ziemeļrietumiem no Mekrānas kalniem, Irānā, garums - \~300 km, platums - līdz 140 km, augstums - \~360 m.
- Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona.
- Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m.
- aizklupinēt Bezpalīdzīgi aiziet (vairākkārt krītot).
- uzkreklis Bezpiedurkņu krekls ar šķēlumu sānos.
- vaifbīters bezpiedurkņu krekls.
- roces izgriezums bezpiedurkņu plecģērba stāva sānu atveres robežlīnijas veids, piemēram, blūzes drapētais, bezroča taisnstūru, lenčkrekliņa desantiskais roces izgriezums.
- feodosijieši Bezpopnieku vecticības virziens, radās Ziemeļkrievijā 17. gs.; Latvijā nelielas grupas, kas konsolidējas ar piejūriešiem.
- bezpupa Bezpupa bērns - bērns, kas nav dabūjis mātes krūti.
- pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns; arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
- robokārs Bezsliežu programmējami automātiski pašgājēji ratiņi kravu piegādāšanai elastīgu ražošanas sistēmu darba vietās.
- krūškorsešbiksītes Bezstaru biksīšgrācija - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot.
- dvorņaks Bezsugas suns, krancis.
- matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
- monohidrāts Bezūdens sērskābe - biezs, bezkrāsains, eļļains šķidrums.
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra.
- vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus.
- leviatāns Bībelē - jūras nezvērs (Vecajā Derībā attēlots čūskas vai krokodila veidā).
- pagāns Bībelē cilvēks, kas nav jūds; vēlāk pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs; šajā nozīmē sākts lietot ap 370. g.
- Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda.
- Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā.
- apustuļu vēstules Bībeles Jaunajā Derībā iekļautie vēstījumi agro kristiešu draudzēm un atsevišķām personām.
- formkriticisms Bībeles pētniecības metode, kas izpaužas teksta formas un satura kritiskā analīzē.
- Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli.
- Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme.
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
- Bobrka Bibrka - pilsēta Ukrainā.
- bičkombers Bičkomers - piekrastes, ostas klaidonis.
- bičkamers Bičkomers - piekrates, ostas klaidonis.
- bidzeklis Bidzulis - krāsns kruķis.
- privāts muzejs biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība (nodibinājums) vai komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība (līgumsabiedrība, komersants), kā arī tās struktūrvienība, kas ir muzeja krājuma īpašnieks (valdītājs) un īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
- bačiņa Biešu vai runkuļu lapu (retāk balandu) zupa (ar putraimiem, piena, krējuma vai gaļas piedevām).
- kojas drošības borts bieza finiera vai brezenta gabals, kas novērš izkrišanu no kojas.
- sazvetēt Biezā kārtā sakraut.
- bešamele Bieza mērce, kas gatavota no piena vai saldā krējuma, olām un miltiem; mērce gaļai, zivīm u. c. ēdieniem.
- galeriju mežs bieza meža joslas upes krastos savannās un prērijās, tuneļmežs.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods.
- cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem.
- valksne Bieza, gara zāle starp krūmiem.
- rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām.
- čaparels biezas, necaurejamas krūmveida ozolu un dzeloņkrūmu audzes Ziemeļamerikā; makviss.
- maki Biezi krūmāji, kur slēpās Sardīnijas un Korsikas laupītāji.
- pieska Biezi krūmi, biežņa; piesks.
- piesks Biezi krūmi, biežņa.
- brukstalas Biezi krūmi, krūmiene.
- brūkstalas Biezi krūmi, krūmiene.
- brūkstalienas Biezi krūmi, krūmiene.
- brukstuli Biezi krūmi, krūmiene.
- brukstuļi Biezi krūmi, krūmiene.
- pieskas Biezi krūmi, sevišķi cieši blakus augošu paegļu krūmājs.
- bignas Biezi krūmi.
- čukšļi Biezi un nekārtīgi saauguši krūmi.
- čukšņi Biezi un nekārtīgi saauguši krūmi.
- adromišus Biezlapju dzimtas augs, sukulents no Dienvidāfrikas, audzē arī istabās kā krāšņumaugus.
- eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni.
- eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus.
- laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas.
- sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni.
- čuslis Biezoknis; purvains krūmājs vai mežs, kur mīt čūskas.
- meka Biezpiena un krējuma maisījums.
- žildene Biezpiens ar krējumu un sāli, ko ziest uz maizes.
- ķērceklis Biezpiens ar saldu krējumu.
- pamīkstais Biezpiens; ar krējumu, rūgušpienu vai pakrējumu sajaukts biezpiens.
- brūkslas Biezs krūmājs.
- ķelle Biezs smērs vai krāsa.
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
- tekstilpatronu un konusu papīrs biezs, stiprs, līmēts, dažreiz arī spilgti krāsots, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs ar ierobežotu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto tekstilrūpniecībā spolīšu patronu un konusu izgatavošanai.
- krēpaļāties Bieži kraukāties.
- krīšņāt Bieži krist.
- krējumoties Bieži parādīties dažādos bagātu ļaužu saietos, piedalīties "sabiedrības krējuma" rīkotajos pasākumos.
- maksts krampji bieži psiholoģiski nosacīti maksts, iegurņa dibena un augšstilbu muskulatūras krampji, ko izraisa sievietei nevēlams dzimumakts.
- sator Bieži sastopama formula buramos vārdos, kas pieskaitāma vecākām latīņu formulām, kas iekārtota 5 rindās un 5 kolonās ar iespēju burtu kombinējumus lasīt no kreisās uz labo un no augšas lejup un otrādi pilnīgi līdzīgi.
- dasamaļavāties Bieži uzkrāšoties ar kosmētiskiem līdzekļiem.
- kritaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist.
- krītaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist.
- purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
- tekoma Bignoniju dzimtas koks vai krūms; izplatīts subtropos un tropos.
- čučakoks Bigulis, kruķis.
- ķeks Bigulis, kruķis.
- Bihova Bihava - pilsēta Baltkrievijā.
- Atradzes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Atradzes upes tagadējā Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- bijanos Biju bijanos - atbilde uz jautājumu "Kur tu biji?", lai ar humoru izvairītos no konkrētas atbildes.
- Beļģu Kongo bijusī Beļģijas kolonija Centrālajā Āfrikā, tagad Kongo Demokrātiskā Republika (Zaira).
- Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža.
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe.
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m.
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
- Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā.
- Aprikenskaja Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums krieviski.
- Plaņecenskaja Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta nosaukums krieviski.
- prošļaks Bijušais "likumīgais zaglis", kas aizgājis no aktīvās kriminālvides, bet cietumā turpina baudīt autoritāti un piedalās "shodkās".
- Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas.
- Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā.
- sarkankrievi Bijušās Austroungārijas ukraiņi.
- Briņķi Bijušās muižas nosaukums tagadējā Nīkrāces pagastā, kas nodedzināta 1905. gadā.
- Remershof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Skrīveri.
- Šēnheidas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrudalienas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Silene.
- Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda.
- augškurzemnieki Bijušo Daugavpils un Jēkabpils rajonu Daugavas kreisā krasta teritoriju (Augškurzemes) iedzīvotāji.
- bikini dizains bikini zonas matiņu formas veidošana, krāsošana un rotāšana; šis process notiek ar vaska palīdzību, ja ir nepieciešama noturīga forma, bet, ja vēlas panākt efektu uz neilgu laiku, -- ar īpašu krēmu.
- atbikstīt Bikstot (ar krāsns kruķi) atbīdīt atpakaļ, aizstumt, aizbīdīt.
- sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
- Bikstenskaja Bikstu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Rūšu strauts Bikstupes kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā.
- bikts krēsls biktskrēsls.
- spavednīca Biktskrēsls.
- Bila Cerkva Bilacerkva, pilsēta Ukrainā.
- Belgoroda-Dņestrovska Bilhoroda-Dņistrovska – pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1944.–1991. g.
- Belicka Bilicke – pilsēta Ukrainā.
- duplets Biljarda spēlē - bumbas trāpījums citai bumbai, kura, atsitusies pret apmali un atripojusi no tās nost, iekrīt makā.
- Belopoļje Bilopiļļa – pilsēta Ukrainā.
- Belozerska Bilozerske – pilsēta Ukrainā.
- Biļskenskaja Bilskas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
- edo Bini - tauta, dzīvo Nigērijas D, valoda (edo) pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu.
- stereomikroskops Binokulārais mikroskops, kurā no apskatāmā objekta rodas 2 attēli, ko katru apskata ar savu aci.
- biodializāts Biodialīzē iegūtais skalošanas šķidrums; ievadīts sunim vēnā vai iekšķīgi, tas kavē kuņģa sekrēciju.
- kriminālbioloģija Bioloģijas nozare, kuras mērķis bija izpētīt katra konkrēta noziedznieka iedzimto un iegūto fizisko īpašību kopumu.
- biokonversija Bioloģiska vielu pārvēršanas metode, ar kuru lauksaimniecības un sadzīves atkritumus pārvērš derīgās vielās un produktos (skābēs, spirtos, deggāzē), biotransformācija.
- bioterorisms Bioloģiskais terorisms, bioloģisko ieroču (mikroorganismu, dažādu ķīmisku savienojumu u. tml.) izmantošana teroristiskiem mērķiem.
- nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
- nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
- fitoaleksīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augstākajos augos, tiem nonākot saskarē ar patogēniem mikroorganismiem, un nomāc mikroorganismu augšanu.
- hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri; distantie akvitatori.
- biomasa Bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāma frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos.
- infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā; slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
- brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu.
- kutisektors Biopsijas instruments mazu ādas gabaliņu izgriešanai mikroskopiskas izmeklēšanas vai pārstādīšanas nolūkā.
- koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu.
- dubultpiramīda Bipiramīda - divkārša piramīda, abpusīgi ar piramīdas plāksnēm ierobežota kristāla forma.
- birdaža Birdinātājs (par nokrišņiem).
- arakani Birmiešu etnogrāfiska grupa Mjanmas ziemeļrietummu piekrastē, runā birmiešu valodas dialektā, reliģija - islāms.
- futbols Birokrātiska iesniegumu un materiālu pārsūtīšana vai atteikšanās pieņemt ar formālām atrunām.
- atrakstīšanās birokrātisks darba stils.
- birokratizācija Birokrātisma pastiprināšanās.
- birokrātiskums Birokrātisms.
- kupsnu smiltājs birstošu smilšu sakopojums ap krūmājiem, vērmelēm, sālszālēm solončakos, upju, ezeru, jūru piekrastēs, kur ir stiprs vējš un sekli gruntsūdeņi.
- piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
- Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera.
- Lindenskaja Birzgales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte.
- baissier Biržas mākleris, kas spekulē uz kursu krišnu (pretstatā "haussier").
- averāža Biržas spēles stratēģija, kuras pamatā ir secīga, pēc noteikta laika veikta konkrēta izlaiduma akciju pirkšana vai pārdošana atkarībā no to kursa izmaiņām.
- redukcija biržas vērtspapīru kursa vai cenu krišanās.
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
- katedra Bīskapa krēsls dievkalpojumā.
- skrēpis Bīstama aitu slimība; aitu encefalopātija, ko ierosina prions; nosaukuma rašanās saistīta ar to, ka inficētās aitas trinas pret koku stumbriem; niezulis; Skrēpi slimība; Skrepi slimība.
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
- radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti.
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
- pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors.
- holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
- kriminālnodarījums Bīstams ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods; noziedzīgs nodarījums.
- cērmju zāles biškrēsliņi.
- biškrēslīns Biškrēsliņi.
- bīskrēslīši Biškrēsliņi.
- tanacetum Biškrēsliņi.
- bišu krēsliņš biškrēsliņš.
- bikrēslīte Biškrēsliņš.
- bikrēslītis Biškrēsliņš.
- biskrēsliņš Biškrēsliņš.
- biskrēslītis Biškrēsliņš.
- balzampīpene Biškrēsliņu suga - balzama biškrēsliņi ("Tanacetum balsamita", arī "Chrysanthemum balsamita").
- balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis.
- parastais biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum vulgare").
- apitoksīns Bišu inde - toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī; izmanto medicīnā.
- izskreja Bišu skrējums pēc medus.
- skrejcaurums Bišu stropa ieeja, skreja.
- skrejamcaurums Bišu stropa ieeja; skreja.
- gāte Bišu stropa skreja; bišu ejas stropā.
- gātis Bišu stropa skreja.
- noskreja Bišu stropa skrejas dēlītis.
- vasks bišu vasks - medusbišu vaskadziedzeru sekrēts.
- bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem.
- pļavas bitene biteņu suga ("Geum rivale"), sastopama bieži visā Latvijā pļavās, mežos, krūmājos.
- pilsētas bitene biteņu suga ("Geum urbanum"), sastopama bieži visā Latvijā mežos un krūmājos.
- ekrāna fonts bitkartēts fonts, ko izmanto teksta attēlošanai datora ekrānā.
- menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri.
- bizantīns Bizantiešu zelta solīda nosaukums pēc krusta kariem 12.-13. gs.
- izbizinēt Bizojot izskriet.
- piebizot Bizojot pieskriet.
- sabizenēt bizojot saskriet.
- uzbizot Bizojot uzskriet.
- apbizenēt Bizot apkārt kaut kam (satraukti skriet).
- Berezina Bjarezina – Dņepras labā krasta pieteka.
- Bobra Bjarezinas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā.
- Berezina Bjerazino – pilsēta Baltkrievijā.
- krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu.
- laupītājblakts Blakšu kārtas dzimta ("Reduviidae"), pārsvarā lielas blaktis (ķermeņa garums - 4-21 mm), bieži spilgtā krāsā, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- Kapblans Blana rags ("Cap Blanc") uz Mauritānijas un Rietumsahāras robežas, Atlantijas okeāna krastā.
- blankists Blankisma piekritējs.
- blaski Blasku blaskiem skriet - ātri un kājas stipri apdauzot skriet.
- tetraedrits Blāvā antimona rūda, minerāls pelēkā krāsā ar metālisku spīdumu, kristalizējas kubiskās singonijas tetraedriskos kristālos, izmanto kā vara, antimona un sudraba rūdu.
- blāvbaltums Blāva, nespodra baltā krāsa.
- agalmatolīts Blāvi zaļas krāsas minerāls, pirofilīta kriptokristālisks paveids.
- rēns Blāvs, arī nespodrs (parasti par gaismu, krāsu).
- ūdeņains Blāvs, nespodrs (par krāsu, tās toni).
- netīrs Blāvs, nespodrs, arī melni pelēcīgs (par krāsu, tās toni).
- amara Blāvuļi - skrejvaboļu dzimtas ģints.
- kujauska Blēdība, krāpšana.
- podjobka Blēdība; krāpšana.
- špicbuks Blēdis, krāpnieks; palaidnieks, draiskulis; ar humoru apveltīts cilvēks.
- milka Blēdis, krāpnieks; paviršs strādnieks, haltūrists; muļķis.
- blēdenieks Blēdis, krāpnieks.
- blēdnieks Blēdis, krāpnieks.
- krāpējs Blēdis, krāpnieks.
- liģere Blēdis, krāpnieks.
- liģeris Blēdis, krāpnieks.
- pikaro Blēdis, krāpnieks.
- šmauklis Blēdis, krāpnieks.
- zvanārs Blēdis, krāpnieks.
- žuliks Blēdis; krāpnieks.
- žuļiks Blēdis; krāpnieks.
- šmugulēt Blēdīties, krāpties.
- Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka.
- garuā Blīva migla (smidzenis) no zemiem slāņmākoņiem Dienvidamerikas piekrastē.
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
- tūba Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos.
- čuprains Blīvi aplapots, krūmains, ķekarveida.
- ieslānīt Blīvi kraujot, ievietot (kur iekšā).
- aizslānīt Blīvi kraujot, novietot (kam priekšā).
- pieslānīt Blīvi kraujot, piepildīt.
- dabls Blīvi saaudzis, krūmains.
- saslānīt Blīvi salikt, sakraut.
- baķenēt Blīvi, cieši kraut.
- skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido skrimšļu šūnas un šūnstarpu viela.
- ragakmens Blīvs iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos.
- korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns.
- māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos.
- halcedons Blīvs, slēptkristālisks, mikrošķiedrains kvarca paveids, nereti krāsains; izmanto juvelierizstrādājumiem un kā cietu tehnisko akmeni.
- roners Blokā ievērtas troses slogotais (kravas) gals; gals, kas piestiprināts pie buras (tās regulēšanai).
- šķīvis Bloka skritulis ar rievu ārējā malā.
- vinčbloks Bloks, kas vienlaikus darbojas arī kā vinča - vienā virzienā skritulis (šķīvis) griežas, otrā - ne.
- Blumenskaja Blomes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
- Skradeli Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" nosaukums latgaliski.
- Bobrava Bobra - Odras kreisā krasta pieteka.
- Bobriņeca Bobrineca - pilsēta Ukrainā.
- Bobrovicja Bobrovica - pilsēta Ukrainā.
- obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā).
- Bogoduhova Bohoduhiva - pilsēta Ukrainā.
- Boguslava Bohuslava - pilsēta Ukrainā.
- sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
- Bojāri Bojāru Vikšeri - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- murķīt Bojāt apstākļu sakritības rezultātā.
- atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru.
- Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m.
- Silikatka Bolderāja, Rīgas mikrorajons.
- baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
- Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti.
- Dūrupe Bolupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Balvu un Rugāju pagastā, garums - 10 km.
- Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne.
- Staigupe Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā.
- Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts.
- Raganiņa Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā Kubulu pagastā.
- Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
- Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km.
- Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera.
- Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts.
- Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe.
- Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe.
- Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Kurna Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 26 km, kritums - 22 m, iztek no Sprogu ezera.
- Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte.
- Posms Bolupes lejteces kreisais, Aiviekstē ietekošais zars Balvu novada Lazdukalna pagstā, garums - 3,5 km.
- Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā.
- bonapartists Bonapartisma piekritējs.
- bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā.
- hidroboracīts Bora minerāls, pēc uzbūves ķēdes borāts, blīvi sīkgraudaini agregāti, adataini kristāli, bezkrāsains, balts.
- boracīts Borātu grupas minerāls, caurspīdīgs, bezkrāsains, pelēks, sastopams sāļu atradnēs, Bora rūda.
- inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs.
- kolemanīts Borātu minerāls, bezkrāsains, balts, iedzeltens, graudaini, blīvi agregāti, sferolīti.
- injoīts Borātu minerāls, īsprizmatiski kristāli vai graudaini agregāti, bezkrāsains, caurspīdīgs.
- neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties.
- pappus Botānikā kurvjziežu un baldirānu dzimtas augiem pūkainas, sausas kausiņa atliekas pie augļiem krītamā širmja veidā, izplatīšanās līdzekļi šiem augiem.
- panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos.
- ksenijas Botānikā tādi krustojumi, kas parādās jau krustošanai ņemtā mātes auga paša sēklās vai augļos.
- pomoloģija Botānikas nozare, kas pētī augļu koku un krūmu sugas un šķirnes.
- Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem.
- Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha.
- Gaborone Botsvānas galvaspilsēta, atrodas Notvani upes krastā 1100 m vjl., 220000 iedzīvotāju (2007. g.).
- adžurvēda Brahmanisma perioda svarīgāko Senās Indijas medicīnas grāmatu krājums.
- dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai.
- branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai.
- Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe.
- Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe.
- Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā.
- Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe.
- Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā.
- Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā.
- Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā.
- Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km.
- Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km.
- Naidalu strauts Braslas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
- Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte.
- Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km.
- Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā.
- Braslavskaja Braslavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- bestrs Brašs, krietns, spirgts.
- Bratskas ūdenskrātuve Bratskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angaras augštecē, platība — 5470 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 31 m, veido 2 iedzelmes: Angaras (garums — 500 km, platums — 33 km) un Okas (garums — 370 km) iedzelmi.
- pilninieks Braucējs ar pilnu vezumu, atvestu kravu.
- balasta braucieni braucieni bez kravas (kuģniecībā).
- burājums Brauciens ar burām; burāšana, kreisēšana, arī kuģojums.
- tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu.
- slogbrauciens brauciens, veicot kravas (vai pasažieru) pārvadājumu, kas var būt kā ar pilnu slodzi (nominālo kravu vai pasažieru skaitu), tā arī ar daļēju slodzi; brauciens ar kravu.
- klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kr..