Paplašinātā meklēšana
Meklējam kr..
Atrasts vārdos (200):
- akr-:1
- Akra:1
- Akre:1
- Akrē:1
- Ākre:1
- akri:1
- Akri:1
- akris:1
- akro-:1
- Aakrug:1
- Akraba:1
- Akraka:1
- Akrata:1
- Akrats:1
- Akremi:1
- akrils:1
- akrims:1
- akrode:1
- ādkrāsa:1
- aizkrāt:1
- akracis:1
- akrants:1
- Akreuna:1
- akrīdas:1
- -krīnija:1
- abubēkrs:1
- acskrūve:1
- ādskrāsa:1
- aizkrāce:1
- aizkrākt:1
- aizkrākt:2
- aizkrāpt:1
- aizkraut:1
- aizkrēkt:1
- aizkrept:1
- aizkrēst:1
- aizkriet:1
- aizkrist:1
- aizkrūmē:1
- aizkrūte:1
- aizkrūts:1
- Akradāgs:1
- akrānija:1
- akrātija:1
- akrāzija:1
- akrēcija:1
- akrībija:1
- akridīns:1
- akrihīns:1
- akrilāns:1
- akrilāts:1
- akrīnija:1
- Akrisijs:1
- akrīzija:1
- akrobāts:1
- akrolets:1
- acsskrūve:1
- ādaskrāsa:1
- aizkrāmēt:1
- aizkrampt:1
- aizkrāsnā:1
- aizkrāsne:1
- aizkrāsnī:1
- aizkrāsns:1
- aizkrāsot:1
- aizkratīt:1
- aizkravāt:1
- aizkrekls:1
- aizkrepēt:1
- aizkrimst:1
- aizkritne:1
- aizkruķēt:1
- aizkrutēt:1
- aizskriet:1
- akreditēt:1
- Akremaiči:1
- akritarhi:1
- akrodonts:1
- akrognoze:1
- akroleīns:1
- abrskrāpis:1
- adkredulēt:1
- ādžņačakra:1
- agrārkrīze:1
- aizkrampēt:1
- aizkrāstīt:1
- aizkrāties:1
- Aizkraukle:1
- aizkraupēt:1
- aizkreklis:1
- aizkrēslis:1
- aizkrēšļot:1
- aizkristīt:1
- aizkritnis:1
- aizkrustīt:1
- aizkrustot:1
- aizskrāpēt:1
- aizskruķēt:1
- aizskrūvēt:1
- akmeņkrūts:1
- akratofora:1
- akreditīvs:1
- akrilamīds:1
- akrilskābe:1
- akrilsveķi:1
- akroagnoze:1
- akrobātija:1
- akrobātika:1
- akroblasts:1
- akrocefāls:1
- akrofobija:1
- akrogerija:1
- akromānija:1
- akromazija:1
- abraskrāpis:1
- abruskrāpis:1
- Aironkrauns:1
- aizkrācieši:1
- aizkraistīt:1
- aizkrākties:1
- aizkraustīt:1
- aizkrebināt:1
- aizkribināt:1
- aizkritināt:1
- aizkrubināt:1
- aizkruities:1
- aizkrūmojis:1
- aizskraidīt:1
- aizskrambāt:1
- Akrelandija:1
- akremonioze:1
- akreritroze:1
- akrestēzija:1
- akribometrs:1
- akrobātisks:1
- akrobolisti:1
- akrobolists:1
- akrocianoze:1
- akroklīnija:1
- abrasskrāpis:1
- abruskrāpīte:1
- agrārkredīts:1
- aitkriemeles:1
- aizkrāmēties:1
- aizkratīties:1
- aizkravāties:1
- aizkrēslītis:1
- aizrādekrāns:1
- aizsargkrāsa:1
- aizsargkrēms:1
- aizskrauktēt:1
- aizskretelēt:1
- aizskrieties:1
- aizskrubināt:1
- akmeņkraulis:1
- akmeņkraunis:1
- akmeņkrāvums:1
- akmeņkritums:1
- akratotermas:1
- akreditācija:1
- akreditēšana:1
- akreditēties:1
- akrilnitrils:1
- akrilšķiedra:1
- akroamatisks:1
- akroataksija:1
- akrocefālija:1
- aizakratīties:1
- aizkrampēties:1
- aizkrustojums:1
- aizsargekrāns:1
- aizsargskrūve:1
- aizskraidelēt:1
- aizskriedināt:1
- aizskrūvēties:1
- akceptkredīts:1
- akranestēzija:1
- akreditēšanās:1
- akrilaldehīds:1
- akroasfiksija:1
- akrobātiskums:1
- akrodermatīts:1
- akromatopsija:1
- aizkrakstēties:1
- aizkrakšķēties:1
- aizkrauklietis:1
- aizkrekstēties:1
- aizkrekšķēties:1
- aizkrikstēties:1
- aizkraukšķēties:1
- aizskrabināties:1
- akritohromāzija:1
- akrokontraktūra:1
- aizsargkrāsojums:1
- aizskraukstēties:1
- akreditīvpirkums:1
- akridīnkrāsviela:1
- akrodolihomēlija:1
- akrohiperhidroze:1
- akrocefalosindkatilija:1
Atrasts etimoloģijās (144):
- No krievu _ступать_. (šķirklī stupāt)
- ukraiņu val. _Хмельницький_ (šķirklī Hmeļnicka)
- Ar krievu _шайка_ starpniecību no osmaņu turku _شایقه (şayka)_ 'laiva'. (šķirklī šaika)
- krievu val. *неблагополучная семья* (šķirklī nelabvēlīga ģimene)
- No krievu _обижаться_ ‘apvainoties’. (šķirklī abižoties)
- No krievu _накачаться_ vai _подкачаться_. (šķirklī uzkačāties)
- No krievu _понятие_ 'izpratne, saprašana'. (šķirklī poņa)
- No krievu _гопник_. (šķirklī gopņiks)
- No krievu _вонять_. (šķirklī voņīt)
- No krievu _рубиться_. (šķirklī rubīties)
- no krievu: _Baščelakskij hrebet_ (šķirklī Baščelakas grēda)
- krievu: _Национальный парк «Башкирия»_, baškīru: _Башҡортостан милли парк_ (šķirklī Baškīrijas nacionālais parks)
- _Batenevskij krjaž_ (šķirklī Bateņu skrausts)
- No krievu _бухать_. (šķirklī buhāt)
- No krievu _подружка_. (šķirklī druška)
- no krievu: _Bazarnye Mataki_, no tatāru: _Bazarli Mataka_ (šķirklī Bazarnije Mataki)
- No krievu _обдолбаться_. (šķirklī apdolbīties)
- ukraiņu: _Berestova_ (šķirklī Berestova)
- krievu val. (šķirklī pizģuks)
- ukraiņu: _Byriuchyi Ostriv, Kosa_ (šķirklī Birjučijostrivas strēle)
- azerbaidžānu: _Bazardūzū daği_, no krievu: _gora Bazardjuzju_ (šķirklī Bazardizi)
- sanskr. "bauda" (šķirklī bhoga)
- sanskr. "baudītājs" (šķirklī bhogs)
- no krievu val.: _Bol'šoj Civil'_, no čuvašu: _Mon Saval_ (šķirklī Boļšojciviļa)
- no krievu: _Bol'šoj Čeremšan_; no tatāru: _Zur Çirmeșәn_ (šķirklī Boļšojčeremšana)
- No krievu _цена_ 'cena, vērtība'. (šķirklī cena)
- No krievu _чайник_. (šķirklī čajniks)
- No krievu _чуять_ 'jaust, manīt, saostīt'. (šķirklī čujs)
- ukraiņu val. _Донецьк_ (šķirklī Donecka)
- baltkrievu: _Bycień_ (šķirklī Bicjeņa)
- _Beestekraal_ (šķirklī Biestekrāla)
- _Bikramganj_ (šķirklī Bikramgandža)
- _Bissikrima_ (šķirklī Bisikrima)
- No krievu _хуярить_. (šķirklī hujārīt)
- No krievu _фигня_. (šķirklī figņa)
- No krievu _гребень_ 'sekste'. (šķirklī grebene)
- no krievu val. _отоварить_ (šķirklī atprečot)
- No krievu _гопник_ (huligāns, laupītājs); _гопать_ (zagt, nočiept). (šķirklī gopīt)
- No krievu _штырить_. (šķirklī štirīt)
- angļu: _Blackrivera River_ (šķirklī Blekrivera)
- angļu: _Blackriver River_ (šķirklī Blekrivera)
- lietuviešu: _Juodkrante_ (šķirklī Jodkrante)
- _Borski okrug_ (šķirklī Boras apgabals)
- krievu _в общем_, ko lieto kā diskursa iezīmētāju ar nozīmi kopumā, vispārīgi, visā visumā. (šķirklī vobšem)
- _Bol'šekrepinskaja_ (šķirklī Boļšekrepinska)
- ukraiņu val. _Запоріжжя_ (šķirklī Zaporižja)
- No krievu _набожный_ ‘dievbijīgs’. (šķirklī nabags)
- ukraiņu val. _голодомóр_ (šķirklī holodomors)
- No krievu _халява_. (šķirklī haļava)
- ukraiņu val. _Суми_ (šķirklī Sumi)
- ukraiņu val. _Тернопіль_ (šķirklī Ternopiļa)
- No krievu _винчик_. (šķirklī vinčiks)
- ukraiņu val. _Житомир_ (šķirklī Žitomira)
- no krievu: _Baza_; no baškīru: _Bazy_ (šķirklī Baza)
- ukraiņu val. _Черкаси_ (šķirklī Čerkasi)
- ukraiņu val. _Чернівці_ (šķirklī Černivci)
- ukraiņu val. _Дніпро_ (šķirklī Dnipro)
- ukraiņu val. _Харків_ (šķirklī Harkiva)
- ukraiņu val. _Горлівка_ (šķirklī Horlivka)
- ukraiņu: _Ізмаїл_ (šķirklī Izmaila)
- ukraiņu val. _Макіївка_ (šķirklī Makijivka)
- No krievu _хуйня_. (šķirklī huiņa)
- ukraiņu val. _Київ_ (šķirklī Kijiva)
- ukraiņu val. _Рівне_ (šķirklī Rivne)
- No krievu _бомж_ – _(б)ез (о)пределенного (м)еста (ж)ительства_ 'bez noteiktas dzīvesvietas'. (šķirklī bomzis)
- ukraiņu val. _Кременчук_ (šķirklī Kremenčuka)
- ukraiņu val. _Миколаїв_ (šķirklī Mikolajiva)
- ukraiņu val. _Чернігів_ (šķirklī Černihiva)
- ukraiņu val. _Херсон_ (šķirklī Hersona)
- ukraiņu val. _Івано-Франківськ_ (šķirklī Ivanofrankivska)
- ukraiņu val. _Полтава_ (šķirklī Poltava)
- ukraiņu val. _Миколаїв_ (šķirklī Mikolajiva)
- ukraiņu val. _Севастополь_ (šķirklī Sevastopole)
- ukraiņu _Сімферополь_ (šķirklī Simferopole)
- ukraiņu val. _Вінниця_ (šķirklī Vinnica)
- ukraiņu val. _Кривий Ріг_ (šķirklī Krivijriha)
- Akrotiri Sovereign Base (šķirklī Akrotiri bāze)
- saistīts ar krievu karavīru formas tērpa cepurēm , kurām bija spics izvirzījums augšpusē (šķirklī augšā puļķīts, apakšā muļķīts)
- hindi: फ़तेहपुर सीकरी, angļu: _Fatehpur Sikri_ (šķirklī Fatehpura Sikri)
- krievu: _Bajkal, ozero_, burjatu: _Bajgal nuur_ (šķirklī Baikāls)
- kazahu: _Bayqoñır_, krievu: _Bajkonur_ (šķirklī Baikonira)
- no krievu _обижать_ ‘aizvainot, apvainot’ (šķirklī abižot)
- _Bakrān_ (šķirklī Bakrāna)
- No krievu _полштофа_. (šķirklī polšs)
- no angļu: _glamorous_ ‘krāšņs’ un _camping_ ‘kempings’. (šķirklī glempings)
- kr. val. (šķirklī Čuda Juda)
- No krievu valodas _румянить_. (šķirklī ruminēt)
- ukraiņu val. _Кам'янське_ (šķirklī Kamjanska)
- No krievu _выручить_. (šķirklī izručīt)
- ukraiņu val. _українська гривня_ (šķirklī hrivna)
- No krievu _долбоёб_. (šķirklī dalbajobs)
- No krievu _клянчить_. (šķirklī kļenčīt)
- slovāku: _Banskobystrický kraj_ (šķirklī Banska Bistricas apgabals)
- No krievu _качок_, kas, savukārt, ir no _качаться_ 'pumpēties'. (šķirklī kačoks)
- No krievu _кинчик_. (šķirklī kiņčiks)
- No krievu _кокчик_, kas, savukārt, ir atvasinājums no _коктейль_ (kokteilis). (šķirklī kokčiks)
- No krievu _колить_. (šķirklī koļīt)
- No krievu _кореш_. Atvasinājums no krievu _корень, корешок_ 'sakne'. (šķirklī korišs)
- No krievu _крутиться_. (šķirklī kruķīties)
- No krievu _курить_. (šķirklī kurīt)
- No krievu _куртка_. (šķirklī kurtka)
- vācu "krava" (šķirklī lasts)
- ukraiņu val. _Луганськ_ (šķirklī Luhanska)
- ukraiņu val. _Львів_ (šķirklī Ļviva)
- ukraiņu val. _Маріуполь_ (šķirklī Mariupole)
- No krievu _мухлить_. (šķirklī muhļīt)
- No krievu _набожный_ 'dievbijīgs'. (šķirklī nabags)
- No krievu _нюх_ 'oža, nojauta'. (šķirklī ņuhs)
- No krievu _прикол_. (šķirklī prikolīties)
- No krievu _прикол_. (šķirklī prikols)
- afrikandu "sarkanais krūms" (šķirklī rooibos)
- vācu val. _Rosenkreuzer_ (_Rose_ 'roze' un _kreuz_ 'krusts'). (šķirklī rozenkreicieši)
- No krievu _стрельнуть_. (šķirklī striļīt)
- No krievu _стучать, настучать_ 'nosūdzēt'. (šķirklī stučīt)
- Iespējams no krievu _скорбь_ ‘skumjas, bēdas, žēlabas’. (šķirklī škroboties)
- Iespējams no krievu _скорбь_ 'skumjas, bēdas, žēlabas'. (šķirklī škrobe)
- No krievu _шмотки_. (šķirklī šmotkas)
- No krievu _тачка_ 'ķerra'. (šķirklī tačka)
- No krievu _тупой_. (šķirklī tups)
- No krievu _зубрить_. (šķirklī zubrīt)
- No krievu _жара_. (šķirklī žara)
- No krievu _жопа_. (šķirklī žopa)
- No krievu _жулик_. (šķirklī žuļiks)
- No krievu _госпожа_. (šķirklī gaspaža)
- No krievu _дума_. (šķirklī dome)
- Literārā tēla _ Čeburaška _ nosaukums Jāņa Baltvilka tulkojumā no krievu valodas (E. Uspenska stāsti _Krokodils Gena un viņa draugi_). (šķirklī pekausis)
- krievu: _Beloe more_, karēļu: _Vienanmeri_ (šķirklī Baltā jūra)
- No krievu _рассол_ 'sālījums'. (šķirklī rasols)
- No grieķu _kritērion_. (šķirklī kritērijs)
- No krievu _тупик_. (šķirklī tupiks)
- No grieķu _bibliothēkē_ (_biblion_ 'grāmata' un _thēkē_ 'krātuve, noliktava'). (šķirklī bibliotēka)
- No krievu _майка_. (šķirklī maika)
- No krievu _чайник_. (šķirklī čaiņiks)
- sanskritā: वाराणसी, _Vārāṇasī_ (šķirklī Vārānasī)
- krievu: _Bajkonur_ (šķirklī Baikonuras kosmodroms)
- No krievu _труба_. (šķirklī truba)
- No krievu _похмелье_. (šķirklī pohas)
- _Bosbokrand_ (šķirklī Bosbokranta)
- _Braničevski okrug_ (šķirklī Braničevas apgabals)
- slovāku: _Bratislavský kraj_ (šķirklī Bratislavas apgabals)
- ukraiņu val. _Кропивницький_ (šķirklī Kropivnicka)
- No senkrievu _звон_. (šķirklī zvans)
- No senkrievu _божница_ 'dievnams'. (šķirklī baznīca)
- saīs. no krievu _kollektivnoje hozjaistvo_ 'kolektīvā saimniecība' (šķirklī kolhozs)
Atrasts normatīvajos komentāros (11):
- Termina avotā (StdV) norādīts, ka šis ir aizskarošs apzīmējums, kas piešķir nievājošu nozīmi konkrētajai ģimenei, jo nepamatoti vispārina atsevišķu problēmu kā visaptverošu, nerisināmu stāvokli. (šķirklī nelabvēlīga ģimene)
- Vārds ir kalks no krievu valodas vārda _обижаться_ ‘apvainoties’ un nav darināts ar latviešu valodas priedēkli _ap-_, tāpēc rakstības variants _apbižoties_ atzīmēts kā nevēlams. (šķirklī abižoties)
- Nelokāms lietvārds *Dnipro* apstiprināts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2017. gadā. Arturs Hansons un Māra Poļakova grāmatā "Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā" (2023) norāda: *Дніпро* latviešu valodā atveidojams atbilstoši rakstībai un izrunai ukraiņu valodā un iekļaujams latviešu valodas locījumu sistēmā; proti, gan upes, gan pilsētas nosaukumam jābūt *Dņipra*. (šķirklī Dnipro)
- Upes nosaukumu Ukrainas teritorijā tiek rosināts atveidot atbilstoši ukraiņu valodas izrunai līdzīgi kā apdzīvotās vietas nosaukumu *Dnipro* (varianti *Dņipra*, *Dņipro*), bet, cik zināms Tēzaura izstrādātājiem, uz 2023. gada vasaras versiju šāds lēmums Valsts valodas centrā vēl nav pieņemts. (šķirklī Dņepra)
- Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, tāpēc no pareizrakstības viedokļa vēlamais variants ir *T krekls*. (šķirklī T-krekls)
- Vārds ir kalks no krievu valodas vārda _обижать_ ‘aizvainot’ un nav darināts ar latviešu valodas priedēkli _ap-_, tāpēc rakstības variants _apbižoti_ atzīmēts kā nevēlams. (šķirklī abižot)
- Vārds _atlass_ nozīmē 'karšu apkopojums' nav ieteicams, jo kalkēts no krievu valodas, kur šādu krājumu apzīmē ar vārdu _атлас_ (veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas _Atlas_). Latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu _Atlantos_. (šķirklī atlass)
- Šo darbības vārdu neiesaka lietot 3. nozīmē 'izturēties (pret ko)', tāpēc ka tas uzskatāms par nevēlamu, krievu valodas ietekmē (no vārda _oтнестись_) radušos lietojumu, piem., _kā tu pret to attiecies_. Latviski var lietot citus darbības vārdus, piem., _izturēties_, _vērtēt_. (šķirklī attiekties)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas _čipēt_ un _čipot_. (šķirklī čipot)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas _čipēt_ un _čipot_. (šķirklī čipēt)
- Šis saliktenis tiek uzskatīts par nevēlamu krievu valodas vārda _svojevremenno_ kalku. Tā vietā ieteikts izmantot apstākļa vārdus _laikus_, _laikā_, _laicīgi_ vai pārveidot teikumu, lai nebūtu jāizmanto īpašības vārds _savlaicīgs_. (šķirklī savlaicīgs)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- "balona" kredīts
- (ie)dot bērnam krūti
- (ie)krist acīs
- (ie)krist čuprā
- (ie)krist parādos
- (iet, skrien u. tml.) kā misiņš
- (iz)kratīt (visu) (savu) sirdi
- (iz)krist cauri
- (iz)kristies miesās
- (melns) kaķis pārskrien pār ceļu
- (ne)izturēt kritiku
- (ne)krist svarā
- (no)kristies svarā
- (no)smelt krējumu
- (pa)kratīt roku (kādam)
- (sa)krist veldrē
- A. L. Mateosa ūdenskrātuve
- A. Obregona ūdenskrātuve
- A. R. Kortinesa ūdenskrātuve
- Abāspūra ūdenskrātuve
- Abikjū ūdenskrātuve
- Ābola ūdenskrātuve
- abpusējie kreiliskie adījuma pinumi
- abras skrāpe
- ābuls no ābeles tālu nekrīt
- acis aizkrīt
- acis krīt ciet
- acis krīt no pieres ārā
- acis pārskrien
- acis skrien uz visām pusēm
- Adamovas krauja
- Adamovas ūdenskrātuve
- Adelijas krasts
- aditīvā krāsu jaukšana
- aditīvā krāsu sintēze
- aditīvās krāsas
- aditīvās primārās krāsas
- Ādžņa čakra
- agrārā krīze
- Agvavarmeļas ūdenskrātuve
- ahromatiskā krāsu dalīšana
- ahromatiskās krāsas
- Ahurjanas ūdenskrātuve
- Ain Fakrūna
- Ainavu krauja
- Aiviekstes ūdenskrātuve
- aizgājis, krustu nemezdams
- aiziet aiz krūmiem
- aiziet krievos
- Aizkraukles dīķis
- Aizkraukles grants atradne
- Aizkraukles muiža
- Aizkraukles novads
- Aizkraukles pagasta teritorija
- Aizkraukles pagasts
- Aizkraukles pilskalns
- Aizkraukles purvs
- Aizkraukles purvs un meži
- Aizkraukles rajons
- Aizkraukles stacija
- Aizkraukles viduslaiku pils
- aizkrustot ceļu (kādam)
- aizkrūtes dziedzeris
- Aizsargu Nopelnu krusts
- aizskriet kā ar vēja spārniem
- aizsprosta ekrāns
- aizstāvēt (kā) krāsas
- akceptēšanas kritēriji
- akcijas krīt
- akmeņkrāvumu kapulauki
- akmens krāvuma kaps
- akmeņu krāvuma kapulauku kultūra
- Akosombo ūdenskrātuve
- Akras ezers
- akreditācijas dati
- akreditācijas raksts
- akreditēšanās raksts
- akrila krāsa
- akrilskābes nitrils
- Akrita rags
- akroamatiska metode
- akrobātiskais lidojums
- akrocentriskās hromosomas
- akrodonta zobi
- Akrotiri bāze
- Akrotiri līcis
- aktīvais vārdu krājums
- aktīvās krāsvielas
- akustiskais mikroskops
- akūta kanāliņu nekroze
- akvareļa krāsa
- āķveida kroklape
- Alakranesas rifa nacionālais parks
- Alakranesas rifs
- Alanhes ūdenskrātuve
- Alarkonas ūdenskrātuve
- Alegeini ūdenskrātuve
- Alekšupītes ūdenskritums
- Alkantaras ūdenskrātuve
- Alkevas ūdenskrātuve
- alkšņlapu mikromele
- alkšņu krāšņvabole
- Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes
- Alliemanskrālas ūdenskrātuve
- Almendras ūdenskrātuve
- Alokstes ūdenskrātuve
- alpīnais krokojums
- alpīnais rasaskrēsliņš
- alpīns krokojums
- Alpu kreimule
- Altinkajas ūdenskrātuve
- alu mikrolēpija
- Amalfi piekraste
- Amerikanfolsas ūdenskrātuve
- Amistada ūdenskrātuve
- amoka skrējiens
- Amoka skrējiens
- Amundsena krasts
- Ānahata čakra
- anakreontiskā dzeja
- analizējošā krustošana
- analogā krāsu dalīšana
- Andonas ūdenskrātuve
- Angaras skrausts
- Angosturas ūdenskrātuve
- Anhela ūdenskritums
- aniloksa krāsu aparāts
- Annaskroga upe
- Annenieku ūdenskrātuve
- Antalieptes ūdenskrātuve
- antiklināla kroka
- apdedzināšanas krāsns
- apgriezt kreklu
- apkraut (ar) lāstiem
- apkraut visas malas
- apkrist ap kaklu
- apkrustīt pļavas
- apkures krāsns
- aplievas iekrāsojumi
- apļveida krustojums
- apokrīnie dziedzeri
- Apostoliskais krēsls
- apstiprināts akreditīvs
- apukšas krekls
- Apustuliskais krēsls
- Apustuļu dekrēts
- ar darvu kristīts
- ar galvu sienā skriet
- ar izgāztu krūti
- ar kāsi velkams, ar kruķi stumjams
- ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē
- ar uguni un krustu
- ar visu krūti
- Araksas ūdenskrātuve
- ārējā krātuve
- ārējā sekrēcija
- ārējās sekrēcijas dziedzeri
- ārējie sekrētaudi
- Argazi ūdenskrātuve
- Ārkraita guntiņa
- aromatizēta iespiedkrāsa
- Arpas ūdenskrātuve
- ārpus katras kritikas
- ārstniecības ūdenskrese
- Asada ūdenskrātuve
- asais dievkrēsliņš
- aseptiskā nekroze
- Astotais krusta karš
- astronomiskā krēsla
- asu sakritība
- Ataturka ūdenskrātuve
- atbilstības kritēriji
- atbilstības novērtēšana (akreditācija)
- atbrīvošana no kriminālatbildības
- atdot pēdējo kreklu
- atgriezeniskā krustošana
- atgriezeniskā transkripcija
- atgultnes krēsls
- Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti
- atkratīt galvu
- atkrēpošanas līdzekļi
- atkrist atmiegā
- atkritumu apsaimniekošana
- atkritumu kaste
- atkritumu konteiners
- atkritumu pārstrādes objekts
- atkritumu poligons
- atkritumu produkti
- atkritumu radītājs
- atkritumu uzglabāšana
- atlaidināšanas krāsns (stikla)
- atmiņas integrālā mikroshēma
- atmiņas mikroshēma
- atpūtas krēsls
- ātrais kredīts
- ātrbojīga krava
- ātri bojājošās kravas
- ātri žūstošā iespiedkrāsa
- atsaucamais akreditīvs
- atslēdznieka skrūvspīles
Atrasts skaidrojumos (200):
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- persona grata _burtiski_ "vēlama persona"; persona, kuras iecelšanai par diplomātisko pārstāvi kādā valstī šās valsts valdība piekriusi.
- paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
- tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
- B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam kronam.
- blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
- krupat "krupis" lamuvārds
- krustvieta "krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
- vigilants "Modrības" komitejas ("linčošanas piekritēju") loceklis (amer. "vigilante").
- MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
- procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
- Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
- PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- heimskringla "Zemes loks" - teiku krājums par Norvēģijas vēsturi.
- pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
- levodukcija (Acs) novirze uz kreiso pusi
- (pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā
- piekraustīt (Atkārtoti) piekraut, pielādēt pilnu
- trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra
- paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku
- goļa (Ērkšķaini) krūmi
- spriests (krāsns) velves daļa
- nozvākšēt (krītot) dobji noskanēt
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
- (ie)dot bērnam krūti (pa)ēdināt bērnu ar krūti
- LAD (Sirds elektriskās) ass novirze pa kreisi (angļu "left axis deviation")
- LVH (Sirds) kreisā kambara hipertrofija (angļu "left ventricular hypertrophy")
- LA (Sirds) kreisais priekškambaris (angļu "left atrium")
- taksometrs [automobilis]{e:57021} pasažieru, kravas pārvadāšanai par maksu pēc individuāla pasūtījuma un noteiktas takses
- ekrānšāviņš [ekrānuzņēmums]{s:2458}
- epikūrietis [epikūrisma]{s:1910} piekritējs
- krāsojums [krāsa]{s:1739}.
- krāsojums [krāsa]{s:1740}
- krāsa [krāsains]{s:1854}, pretstatā melnbaltam
- krāsojums [krāsas]{s:1855} kārta (uz kādas virsmas).
- krusta zīme [krusta]{s:2171} grafisks attēls, parasti izmantots par emblēmu
- rusifikācija [Pārkrievošana]{e:57058}
- rusificēt [Pārkrievot]{e:57057}
- skrējums [skrējiens]{s:678}
- skrējiens [skrienot]{s:1863} veikts attālums, distance
- skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
- skreja [skriešana]{s:671}
- skreja [skriešana]{s:672}; steidzīga iešana, braukšana
- skrīpstveidīgs [skrīpstveida]{s:2195}
- T-krekls [T krekls]{e:57084} – īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T
- gaisa trošu ceļš [transporta]{s:2545} veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota [trose]{e:57030}, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei
- prāmis [Ūdens transportlīdzeklis]{s:2540} sauszemes transportlīdzekļu, kravu un pasažieru regulārai pārcelšanai pāri ūdens šķēršļiem
- 1 hektārs = 100 āri = 2,74 pūrvietas = 0,91554 desetīnas = 2,47 akri (angļu) = 3,9 morgeni (vācu) = 1,79 morgi (poļu) = 1,9 johi.
- novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
- melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- ideāls kristāls 1) kristāls ar ideālu trīsdimensiju periodisku režģi, kurā nav struktūras defektu, piemaisījumu atomu un dislokāciju; 2) ideālas formas kristāls, kurā fizikāli ekvivalentas skaldnes ir vienādi attīstītas.
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- Dekamerons 10 dienu stāsti, Bokačo noveļu krājums.
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- centilokviums 100 izteicienu krājums.
- centiloquium 100 izteicienu krājums.
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- Alaverdi katedrāle 11. gs. 1. ceturkšņa arhitektūras piemineklis Gruzijā (20 km uz ziemeļrietumiem no Telavi pilsētas Kahetijā); plāna pamatā izstiepts krusts, kura krustpunktā augsts cilindrs ar kupolveida pārsegumu
- trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
- šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
- valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
- garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- Bravē režģi 14 trīsdimensiju ģeometriski režģi, kas apraksta iespējamos kristāliska režģa translācijas simetrijas veidus (sk. kristālu simetrija).
- hulks 14. gs. kravas kuģis.
- končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- Kalnazveņģu depozīts 15. gs. 2. ceturkšņa depozīts, atrasts 1964. g. tagadējā Aizkraukles novadā pie Kalnazveņģu mājām, tas bija māla pods ar 5396 sudraba monētām (13.-15. gs.) un gredzeni; lielākais monētu Depozīts Latvijā
- "Ektachrome" tehnoloģija 16 mm beznegatīva krāsu filmu izgatavošanas tehnoloģija.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
- damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
- redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
- septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
- bironiāde 18. gs. 30. gados krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- peredvižņiki 19. gs. otrās puses krievu mākslinieku reālistu grupējums.
- Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
- Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc krievijas tā laika kalendāra).
- Kompjeņas pamiers 1918 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- īsmatainie truši 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda.
- haidamaks 1919.-1920. g. pilsoņu kara laikā - Ukrainas nacionālā karaspēka karavīrs.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
- Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Vārves pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta pirmskara Vārves, Ventas un Zūru pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- Abavas rumba 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums Abavā 3 km lejpus Sabiles, platums — 35 m
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
- Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
- ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
- pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
- Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- Centra ūdenskrātuve 5 ūdenskrātuvju kaskāde uz Slampes upes Tukuma novada Slampes pagastā, platība — 12 ha
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- Sergeja Kirova salas 6 nelielu, smilšu veidotu salu grupa Karas jūras ziemeļaustrumos, krievijas Krasnojarskas novadā, lielākā - Isačenko sala, tās platība - 150 km2, arktiskā tundra
- Belingrātu dārzi 65 akru liels publiskais dārzs un vēsturiska mājvieta, kas atrodas pie Faula upes netālu no Mobilas, Alabamas štatā, ASV
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
- senā jūras (krievu) jūdze 7467,6 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
- taksācijas likvīdā krāja 90% koksnes tilpuma no krājas uz celma.
- divatrons A. kronvalda ieteikts jaunvārds teātra apzīmēšanai, kas neieviesās
- indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību
- AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par krišjāņa Valdemāra dambi)
- Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā
- Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km
- Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
- Aghbana Abakana - pilsēta krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā
- Ustjabakanska Abakana - pilsētas krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji
- Smirnieku strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā
- Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts
- Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte
- Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
- Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe
- Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
- Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
- Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē
- Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
- Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe
- Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
- Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
- Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
- Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
- Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe
- Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km
- Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte
- Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai
- Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
- tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija
- zeltābele Ābele, kurā aug zeltainas krāsas āboli
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
- Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts krievijas aizbildniecībā
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji
- divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps")
- Koļesņikova ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā
- Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā
- Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta krievijā, Baškortostānas Reepublikā
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs
- abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās
- abuliņkaudzētājs Āboliņa krāvējs kaudzēs, gubās
Atrasts piemēros (28):
- pārāk - Beatrise aizdomājas,- es droši vien pārstātu ģērbties un krāsoties — tas aizņem pārāk daudz laika.
- spalvots - Bumbašs ar joni nosvieda spalvoto cepuri uz galda un smagi atsēdās atpakaļ krēslā, kurā bija sēdējis līdz šim.
- ļaut - Es esmu tizls kritiķītis, nekas vairāk, tālab neuztraucieties, ļaujiet parezonēt.
- draudi - Es vai cik reizes esmu skaidrojis kriņickienei, ka draudi bija adresēti nevis viņai, bet mūsu abu firmai!
- skaits - Ir krietns skaits cilvēku, kas šādas jūtas nepazīst.
- kamols (arī rūgtums, rūgts kumoss) (kāpj, arī metas) kaklā - Kamols krūtīs un kaklā, žņaudz nost, žoklis kā lēmēts?
- ticība - Kāpēc, jūsuprāt, kristieši pāriet islāma ticībā?
- atjaunošana - Labi, būšu,- es noteicu un ķēros pie skropstu tušas atjaunošanas.
- atlikt - Man atlika tikai piekrist.
- krāsa - Nāc, te viss ir no zelta, vajag tikai pakasīt nost veco krāsu!
- iesākt - Pirmais jautājums,- iesāka Mats, kad abi apsēdās uz soliņa krasta eglājā.
- dekrēts - Sākot ar rītdienu, eju dekrētā.
- puse - Saulē var labi redzēt- viens celiņa labajā, otrs kreisajā pusē.
- veidošana - Tā ir veidošanas masa, kura cietē pie noteiktas temperatūras, kad to ieliek cepeškrāsnī.
- tiesa - Tas tiesa,- Ozols piekrita.
- pants - Te arī tava alga,- teica vecis, kuram drīzāk bija vieta stallī uz siena panta nekā krogā, pastumdams pāri galdam uz mūka pusi cieši piebāztu naudas zutni.
- vajadzēt - Viņai tagad vajadzētu būt krietni pāri simt gadiem...
- tikko - Viņi tevi tikko meklēja,- un debesis atkal sāk skriet...
- turpināties - Viņš pamāja uz ekrānu, kur joprojām turpinājās mēmā, nepielūdzamā, bezgalīgā kustība.
- rotaļlieta – Apkraujies ar dūnām, uzsmērē sev medus masku, nopērc rotaļlietu – dari, ko gribi, tikai vairs neiesaisti tajā mani.
- tēlains – Cik saprotu, jūsu valoda ir ļoti tēlaina, bet vārdu krājums – plašs.
- noslēpt – Davai, noslēpjam tās dakšas tepat krūmos.
- nekrietns – Kur tādas nekrietnas bildes var likt, kas pasauli samaitā.
- krāpnieks – Nu, ja tā raugās uz lietām, tad iznāk, ka visi cilvēki, kas strādā, piemēram, reklāmas biznesā, arī ir krāpnieki.
- skriešana – Pēc tām pēdējo mēnešu skriešanām tā vien kārojas kā lācim ielīst migā un tikai grozīties no viena sāna uz otru...
- ražojums – Pulkstenis ir vesels, īsts krievu ražojums, – steidzos viņu mierināt.
- skrējējs – Tas ir tāpat, kā tu man stāstīji par olimpiskajiem skrējējiem: ka viņi visi trenējoties ar svina zābakiem kājās.
- krūtsgals – Tos neatceros, bet knupji vispār ir tāds veco laiku priekšstats par sievietes krūtsgalu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kr..
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv