Paplašinātā meklēšana

Meklējam eve.

Atrasts vārdos (508):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2773):

saveikt (Ar pūlēm) pieveikt, izsmelt.
piekandavot (Neveikli) piekalt, piesist, pienaglot.
mesidors 1793. g. Konventa ievestā franču republikāniskā kalendāra desmitais mēnesis (no 19.-20. jūnija līdz 18.-19. jūlijam).
nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
acilācija Acila grupas ievešana vai veidošana organiskā savienojumā.
ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli.
žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas.
ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu).
cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces).
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda).
Īvedne Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Ievedne" nosaukums vietējā izloksnē.
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri.
Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm.
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa".
Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā.
Līvbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs.
Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Beverīnas novada Brenguļu pagastā.
Sesava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve.
Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs.
Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kauguri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 5 km no Valmieras.
Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
Klīvlenda Apdzīvota vieta ASV ("Cleveland"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sevērna Apdzīvota vieta ASV ("Severn"), Mērilendas štatā, 44200 iedzīvotāju (2010. g.).
Sevetijervi apdzīvota vieta Somijā (_Sevettijärvi_), Lapzemes ziemeļaustrumos.
RIND Apgriezeniskais išēmiskais neiroloģiskais deficits (angļu "reversible ischemic neurologic deficit").
nobaņķēties Apģērbties biezi un neveikli.
apstibīt Apiet apkārt stīvi, neveikli.
apklomzāt Apiet kaut kam apkārt ar smagiem, neveikliem soļiem.
koroborēšana Apliecības izdošana par ievešanu nostiprinājuma grāmatā.
tehnoloģiskā vizūra apmēram 1 m plata stiga, pa kuru pievelk cirsmā sagatavotos kokmateriālus līdz tehnoloģiskajam koridoram; parasti ieplāno tikai tad, ja izstrādā platas slejas.
iebāzt kabatā (kādu) apmuļķot; pieveikt, pārspēt gudrībā.
ieprecēt Apprecot ievest (kādās mājās, ģimenē).
ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē).
likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas.
griešanas režīmi apstrādājamā ķermeņa un griezējinstrumenta savstarpējo iedarbību raksturojošie parametri: griešanas ātrums, padeve, griešanas dziļums, griešanas spēks un griešanas jauda.
padeves ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums padeves kustībā.
ševingēt Apstrādāt (ko) ar ševeru.
caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei.
frēzēšana Apstrāde ar frēzi; griešanas kustība ir frēzes rotācija, padeve - apstrādājamā ķermeņa un frēzes savstarpējā virzes kustība.
nočampāties Aptašķīties (neveikli rīkojoties).
aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt.
grupa JBIG apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa (angļu "Joint Bi-level Image Experts Group").
UNDP Apvienoto Nāciju Attīstības programma (angļu "United Nations Development Programme").
UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development").
iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
uzkušņāties Ar grūtībām un neveikli uzrāpties.
atkležot Ar grūtībām vai neveikli (neizveicīgi) atvilkties.
ieklumburēt Ar grūtībām, neveikli ienākt.
ieklumpēties Ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties.
žarbīties Ar grūtībām, neveikli kāpt, rāpties (kokā).
attrausties Ar grūtībam, neveikli pārvietojoties ierasties.
atpenterēt Ar grūtībām, neveikli vai streipuļojot ierasties.
pieklumzāt Ar grūtībām, smagnēji, neveikli pieiet.
pievedējtraktors Ar hidromanipulatoru un kravas platformu apgādāts traktors kokmateriālu pievešanai paceltā stāvoklī.
balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
piekaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu.
ņurlīt Ar neasu nazi vai neveikli un atkārtoti griezt.
iemaktēt Ar pūlēm, grūtībām iedabūt, ievest.
pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
strīpe Ar svītrvilci ieveidota svītra kokmateriālā.
iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu); ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
kūkšņāties Ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt.
savīžot Ar vīzēm kājās, neveikli sanākt kopā.
zindži Arābu kalifātā no Austrumāfrikas ievestie vergi 7.-9. gs.
Anahita Armēņu mitoloģijā - dabas auglības un ūdens dieve, tēlota kā skaista jaunava vaiņagā un ūdra kažokā; Anaita.
Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
Arevamanuks armēņu mitoloģijā - mednieks (tulkojumā: "saules jauneklis"), kurš vainoja sauli medību neveiksmēs, par ko saule viņu sodījusi tā, ka dienā viņš bija miris un tikai naktī atdzīvojās.
rezionīds aromātiska viela, ko iegūst no plūmju evernijas un izmanto parfimērijā.
disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
endomicētes Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Endomycetales"), vienkāršākās asku sēnes, kam augļķermeņi neveidojas, bet aski attīstās no zigotas vai partenoģenētiski no atsevišķām šūnām.
floreāls Astotais mēnesis (no 20.-21. aprīļa līdz 19.-20. maijam) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai.
rezultativitāte Atdeve - efektivitātes mērs, ko nosaka kā starpību starp ieguldījumu un sasniegtajiem rezultātiem.
atkoizāt Atnākt (parasti lieliem, neveikliem soļiem).
atkūņāt Atnākt lēnā, neveiklā gaitā; atkūņoties.
atlampačot Atnākt smagiem, neveikliem soļiem; atlumpačot.
kluburu kluburiem ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
klunkuru klunkuriem ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
klumburu klumburiem ātrā, neveiklā gaitā.
Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
šķeterēt Ātri, neveikli skriet, bēgt.
vienklāpšus Ātri, neveikli.
Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons.
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem.
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni.
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas.
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
mest (arī sviest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
sviest (arī mest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
norakstīt zaudējumos atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
eksoti Augi vai dzīvnieki, kas ir ievesti un tiek audzēti zemēs, kurās klimats krasi atšķiras no to dzimtenes klimata.
muitas barjera augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu.
Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
dabiskais kaučuks augu valsts izcelsmes produkts, ko iegūst no hevejas u. c. koku lateksa; dabisko kaučuku plaši izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai.
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem.
spēka palīgiekārta autonoma gaisakuģa iekārta enerģijas padevei tā sistēmām uz zemes vai lidojumā avārijas gadījumos.
aspalasoms Autositisks kroplis ar vēdera apakšējo orgānu laterālu vai mediālu eventrāciju u. c. deformācijām.
atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos.
ieaust Aužot ieveidot (kur).
ieaudināt Aužot ieveidot.
Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti.
Anatu Babiloniešu zemes dieve, tumsas valdniece.
bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči.
boglacis Bailīgs, nedrošs, arī neattīstīts, neveikls cilvēks.
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai.
salanckāt baroties pārspēt, pieveikt.
stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
stūķīt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
kronis Beigas; neveiksme.
izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
bermudieši Bermudu salu iedzīvotāji, \~65% nēģeri un mulati, kas cēlušies gk. no ievestajiem afrikāņiem, runā angļu valodā, ticīgie – anglikāņi un metodisti.
skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija.
ķemperis Bērns, kas neveikli pārvietojas, nesen iemācījies staigāt.
līcieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
sapieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Sapa" iedzīvotāji.
vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vāle" iedzīvotāji.
vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji.
trikātietis Beverīnas novada Trikātas pagasta iedzīvotājs, parasti dzimis un uzaudzis Trikātā, tās apkārtnē.
trikātiešos Beverīnas novada Trikātas pagastā.
Beveronia Beveronija - Latvijas Universitātes studentu korporācija.
dzeltens Bez sārtuma, bāls un neveselīgs (parasti par sejas ādu).
pamanīties bez tīša nolūka paralēli citām darbībām paspēt izdarīt ko neveiklu
eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus.
mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras.
kiks Biljardā - neveiksmīgs nūjas sitiens.
Bridge Biotehnoloģiju izpēte inovācijai, attīstībai un izaugsmei Eiropā (angļu val. "biotechnology research for innovation, development and growth in Europe").
pieņemšanas boja boja, kas uzstādīta ostā ievedošā kuģu ceļa (fārvatera) sākumā un no tās sākas pēc laterālās sistēmas ar navigācijas zīmēm aprīkots ievedceļš ostā.
iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
iesabraukties Braucot tikt ieveidotam, radītam (piemēram, par ceļu, pēdām).
pievešanas ceļi brauktuves, pa kurām no cirsmas uz augšgala krautuvi pieved kokmateriālus.
kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
Hevea braziliensis Brazīlijas heveja.
adonīds Brīnumskaists jauneklis, mīlestības dieve Afrodītes iemīļotais.
tukšgaita brīvgaita, mehānisma vai mašīnas darbība, neveicot lietderīgu darbu.
brīvteritorija Brīvosta - īpaši izdalīta teritorija, kur atļauta ārzemju preču ievešana un izvešana bez muitas nodokļa.
sarkanausu bruņurupucis bruņurupuču suga ("Trachemys scripta elegans"), kuras daži eksemplāri Latvijā ievesti kā mīļdzīvnieki.
pākšķains Bumbuļains, kreveļains.
trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu.
leitvāgas slīdnis buras vadīšanai paredzēts metāla kalums, kas pārvietojas (slīd) pa slīdstieni; pie tā stiprina bloku vai caur to izvelk šoti, ar kuru buru ievelk vai palaiž vaļīgāk.
matrica burtu lietuvēs vara vai niķeļa plāksne ar iegravētu vai galvanoplastiski ieveidotu burta attēlu liešanai lejamā mašīnā.
klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
norakt Būt par cēloni (kāda neveiksmei); izraisīt (kāda neveiksmi).
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
tauhida Būtiski svarīga musulmaņu doktrīna ("vienotības apstiprinājums") par Dieva vienotību; viņš ir vienots pats sevī, to neveido atsevišķas daļas vai personas.
tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība.
timerozāls C~9~H~9~HgNaO~2~S organisks dzīvsudrabu saturošs antiseptiskais līdzeklis, aktīvs pret sēnēm un bakteriostatisks pret sporas neveidojošām baktērijām.
grotšote Caur vairākiem blokiem izvērta trose, ar kuru vada (ievelk vai izlaiž) grotburu.
tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai.
perša Caurumi gar pastalu malām, kur iever auklas.
Ženēvas cekuliņš cekuliņu suga ("Ajuga genevensis"), Latvijā aizsargājama.
makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams).
cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru); iekalt.
Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā.
bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
apdedzināt nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
apdedzināt pirkstus (arī nagus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, zaudējumus, uzsākot ko riskantu, rīkojoties pārsteidzīgi.
būt dimbā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas; būt bezizejas situācijā; pagalam.
būt pizdā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
(būt) dirsā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
pipelē ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
feiloties ciest neveiksmi.
izgāzīties Ciest neveiksmi.
nojūgties Ciest neveiksmi.
iecietēt Cietējot ieveidoties; kļūt cietam.
stelberis Cilvēks (arī dzīvnieks), kas lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
lenkuris Cilvēks ar līkām kājām, neveiklu gaitu.
stampakāja Cilvēks ar ļoti resnām kājām un neveiklu gaitu.
lupnadzis Cilvēks ar vārgām, bezspēcīgām rokām vai stīviem, neveikliem pirkstiem, kurš nespēj neko noturēt rokās.
neveiksminieks Cilvēks, kam bieži neveicas.
zaudētājs cilvēks, kam dzīvē, darbā u. tml. neveicas
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
dimza Cilvēks, kam nesokas darbs; neveikls cilvēks, kas visu sev apkārt gāž.
tenteris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties; tentaris.
tentaris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties.
ļēpis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi; ļēpucis.
ļēpainis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
ļēpucis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
loipata Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
klemberis Cilvēks, kas iet smagiem soļiem, neveikli, streipuļodams.
novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā); cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
puskokalēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
ņauga Cilvēks, kas klusu, neveikli un neskaidri runā.
deideris Cilvēks, kas lēni, neveikli iet, klibo.
denderis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet, klibo.
čāpītis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet.
ļekainis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet.
čoča Cilvēks, kas lēni, neveikli kustas.
narkokurjers Cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas.
meimuris Cilvēks, kas neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet.
čapa Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo; arī tūļīgs, neveikls cilvēks (kam neveicas darbs).
čapainis Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo.
čāpiņš Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo.
čuiba Cilvēks, kas neveikli, neprasmīgi ko dara, strādā; muļķīgs cilvēks.
slemperis Cilvēks, kas smagi, neveikli iet.
klamsts Cilvēks, kas smagnēji un neveikli iet.
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
čūbāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet; čabāt.
čabāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet.
čabot Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet.
čābāt Čaukstēt, čabēt; neveikli, lēnām iet.
čuliņa Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele; čula.
čula Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele.
nartekss Četrstūraina vaļēja vai slēgta priekštelpa (lievenis) dievnama (parasti bazilikas) ziemeļu pusē.
jēzenes Čības ar siksniņām, kuras ievelk starp kāju īkšķi un blakus esošo pirkstu.
Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini.
Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini.
Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu.
Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu.
Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi.
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu.
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma.
Kursas zemiene dabas rajons Rietumlatvijā, platība — 271200 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 90 km, platums — no 48 km ziemeļu daļā līdz 16 km dienvidu daļā, iedala 2 dabas apvidos — Ugāles līdzenumā un Pieventas līdzenumā.
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
pusmirla daļēji novārdzis, pa pusei neveikls cilvēks.
čāpste Darbā neveikla meitene.
božāties Darbā slinkot, neveiklam būt.
boža Darbā slinks, neveikls cilvēks.
cīņa Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību.
norises lietvārds darbības lietvārds - deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme.
nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējas valodas sistēmas.
peņķīgs darbietilpīgs, grūts, neveiksmīgs.
izsaukums ierasties izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā darbiniekam pamatojums un attaisnojošs iemesls neveikt darbu un par attiecīgo laiku darba samaksu saņemt no darba devēja, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija.
slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei.
mīņāties uz vietas darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem, neattīstīties, neveidoties; ļoti lēni virzīties uz priekšu.
mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
labor omnia vincit darbs pieveic visu.
rāpaža Darbs, kas neveicas.
muļļāt Darīt ko gausi, neveikli, niekoties.
muļļāties Darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
pisties Darīt ko neveikli, kavējoties.
mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
gaistoša atmiņa datora atmiņa, kas zaudē datus, ja tiek atslēgta enerģijas padeve.
firma "HP" datorfirmas _Hewlett-Packard Development Company_ saīsināts nosaukums.
hp Datorfirmas "Hewlett-Packard Development Company" saīsināts apzīmējums.
protokols HDLC datu posma augsta līmeņa vadība (angļu "High-level Data Link Control").
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām.
tambūrs Daudzsturaina piebūve pie lievenēm, kas aizsargā no lietus un vēja.
iedauzīt Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu).
ķeburs Dažādi izlocīts rakstīts burts; neveikli rakstīts burts.
katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai.
kriptonīms Daži burti, kuri neveido vārdu, bet to aizstāj.
kappuķes Dažu no Kapzemes (Dienvidāfrikas) ievestu krāšņumaugu nosaukums tirdzniecībā.
iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos.
mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot.
iedeldēt Deldējot ieveidot (radīt virsmā, piemēram, robu, celiņu).
lesks dēlis (vai kāpnes), ko pieslien pie ratiem, lai tajos ieveltu kaut ko smagu.
dieverītis Dem. --> dieveris.
dieverstiņs Dem. --> dieveris.
dievertiņš Dem. --> dieveris.
dievestiņš Dem. --> dieveris.
jaunevīte Dem. --> jauneve.
palievenītis Dem. --> palievenis.
pleverītis Dem. --> pleveris (1).
prekankrozā norobežotā melanoze dermatoloģisku simptomu komplekss: asi norobežotas, sarkanbrūnas krevelītes uz sejas vai kakla veciem cilvēkiem; krevelīte perifēriski paplašinās un nereti čūlo.
vijorklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu; vijroklis.
vijroklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu.
dekapodi Desmitkāji - vēžveidīgie (upes vēži, krabji, omāri, krevetes) un daļa galvkāju gliemju (tinteszivis, kalmāri).
psiholoģiskā agresija destruktīvas un kaitnieciskas darbības, kas vērstas pret indivīdu, grupu vai sabiedrības daļu, nodarot upurim psiholoģisku kaitējumu; izpausmes ir verbālas un neverbālas, tās mērķis ir ietekmēt, dominēt un izrādīt varu.
Carex davalliana Devela grīslis.
Develnīša Develnīša ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
Develnīšu Develnīšu ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
deverbatīvs Deverbāls - no darbības vārda atvasināts.
verbālsubstantīvs Deverbāls lietvārds, kā arī darbības vārda infinītas formas substantivējums.
darbības lietvārds deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme; nomen actionis.
darītājlietvārds Deverbāls lietvārds, kam ir darbības veicēja nozīme.
dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
dea Dieve.
dievaris Dieveris - svainis, sievas vai vīra brālis.
dielveris Dieveris.
heveja Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju (dievkrēsliņu) dzimtas ģints ("Hevea"), mūžzaļš koks, 12 sugas.
fruktidors Divpadsmitais mēnesis (no 18.-19. augusta līdz 17.-18. septembrim) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
ozols Dižskābaržu dzimtas ģints ("Quercus"), koks ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, daivainām lapām, sīkiem ziediem un augli - zīli.
Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
ievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, ievest (kur iekšā).
pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
fitosanitārais sertifikāts dokuments, kas apliecina, ka konkrētajā kokmateriālu vai koka izstrādājumu eksporta kravā nav importētājvalstī ievešanai aizliegtu karantīnas kaitēkļu, koksnes slimību izraisītāju, nezāļu sēklu un tā atbilst importētājvalsts fitosanitārajām prasībām.
Turnuseverina Drobeta-Turnuseverina - pilsētas Rumānijā senāks nosaukums.
memme Drukna, neveikla meitene.
stebs Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks.
stebus Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks.
svempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
švempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
svempelis Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
stakāns Drukns, spēcīgs, bet neveikls vīrs.
glumda Dumja, neveikla sieviete.
glumza Dumja, neveikla sieviete.
glūmza Dumjš, neveikls cilvēks.
nevejnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Neveja" iedzīvotāji.
Latevesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lateve" nosaukuma variants.
Latevsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lateve" nosaukuma variants.
bīdāmās durvis durvis ar neveramu, bet paralēli sānu sienai bīdāmu vērtni (vai vērtnēm).
zudināties Dusmoties (par neveiksmi, kļūdu).
zudīties Dusmoties (par neveiksmi, kļūdu).
biezaņķis Dūšīgs, neveikls cilvēks.
klunkuris Dzērājs; neveikls cilvēks.
dzievinieks Dzievenieks.
dzievnieks Dzievenieks.
vēriens Dzijas, pavediena gabals, ko iever adatā.
LDL Dzirdes diskomforta slieksnis (angļu "loudness discomfort level").
rept dzīstot apaugt, izveidoties krevelei.
aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
rapēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
ļempurs Dzīvnieks (ar īsām kājām), kas neveikli, gāzelējoties iet.
ļēpurs Dzīvnieks (ar īsām kājām), kas neveikli, gāzelējoties iet.
lampausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis; lutausis; neveiklis, lempis; neaudzināts cilvēks.
istabpriekša Dzīvojamās mājas lievenis.
CERD Eiropas Izpētes un attīstības komiteja (fr. "Comite europeen de la recherche et du developpment").
Cedefop Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (fr. "Centre Europeen pour le developpement de la formation professionnelle").
SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development").
ECDC Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ("European Centre for Disease Prevention and Control").
Codest Eiropas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komiiteja (fr. "Comite de developpment europeen de la science et de la technologie").
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (angļu "Organization for Economic Cooperation and Development").
atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā.
pavadoņelementi Elementi (gk. Cd, In, Ge, Ga, Re, Hf.), kas rūdās neveido patstāvīgus minerālus, bet kopā ar citiem elementiem veido izomorfus u. c. savienojumus.
dievelis Elks, dieveklis.
dievoklis Elks, dieveklis.
eidols Elks, dieveklis.
idols Elks, dieveklis.
mienis Elks, dieveklis.
svēteklis Elks, dieveklis.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
neatkarīgais ražotājs energoapgādes komersants, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā ir iekļauts.
piepjkaruļnieks Ēnvaboļu dzimtas ģints ("Orchesia"), uz piepēm dzīvojošas vaboles 2-5,5 mm garumā, ziemo koku kreves plaisās un zemsegā, Latvijā konstatētas 8 sugas.
kollektīvviļķi Ērģeļu mehānisma ierīces, kas ļauj ievest spēlē uzreiz vairākus reģistrus.
etilēšana Etilgrupas ievešana organiskos savienojumos, ko panāk gk. vai nu ar dietilsulfāta vai etilhlorīda palīdzību.
negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms.
šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni.
ieēvelēt Ēvelējot ieveidot (rievu).
Sprūšu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Sprūšu un Atmatu mājām, kas tagad ir kokiem apaudzis paugurs (augstums rietumu pusē \~20 m, garums \~60 m, platums \~40 m).
Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus.
izplestā evernija everniju suga ("Evernia divaricata"), Latvijā aizsargājama.
vidējā evernija everniju suga ("Evernia mesomorpha"), Latvijā aizsargājama.
plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā.
Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers.
Davilnītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 2,5 ha; Davelnīša ezers; Delvenīša ezers; Develnīša ezers; Develnīšu ezers; Sila ezers.
Konnevesi ezers Somijā (_Konnevesi_), Vidussomijas reģionā.
Grīvas ezers ezers Šķaunes pagastā, 1966. g. meliorācijas darbos līmenis pazemināts no 158,8 m līdz 156,9 m vjl., platība samazinājusies no 58,4 ha līdz 6 ha, vidējais dziļums — 0,2 m; Grēvas ezers; Greves ezers; Grēves ezers; Greivas ezers; Greives ezers.
riska faktori faktori, kas var palielināt vai mazināt uzņēmējdarbības, kapitālieguldījumu, darījumu risku: valsts ekonomikas attīstības līmenis, dabas katastrofas, darījumu partneru neveiksmes u. tml.
PCF Faringokonjuktivālais drudzis (angļu "pharyngoconjunctival fever").
iefrēzēt Frēzējot (1) ieveidot.
pretfrēzēšana Frēzēšana, kurā griešanas virziens ir pretējs padeves virzienam.
koribanti Frīģiešu priesteri, kas kalpoja dievei Kibelei.
attaisnota prombūtne gadījumi, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ un viņam tiek saglabāta darba vieta "Darba likumā" paredzētos gadījumos.
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu pāriem.
fiasko Galīga neveiksme, neizdošanās.
rēvrēpe Gals vai trose, ar kuru pievelk un piestiprina pie grotbomja ierēvētas buras šotstūri; rēvrēps.
lamsters Gara auguma cilvēks, kas neveikli staigā.
žeiga Gara, neveikla sieviete.
introdukcija Garīdznieka ievešana amatā.
jence Garīgi aprobežota, neveikla sieviete.
Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m.
dekrustācija Garozas, kreveles atlobīšanās.
banāns Garš, neveikls cilvēks.
štalmaks Garš, neveikls cilvēks.
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
nomuļļāt Gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi, paveikt.
nūžīgi Gausi, tūļīgi, neveikli.
muļļa Gauss, neveikls cilvēks.
cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas.
ļekurot Gāzelēdamies, neveikli iet, streipuļot.
aizlumpāt gāzelējoties, grīļojoties neveikli aiziet.
tantaļu tuntuļu gāzelējoties, neveikli.
iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas.
iegludināt Gludinot ieveidot.
šļencka Gļēva vai neveikla sieviete vai ķēve.
lēpa Gļēvs, neveikls cilvēks.
ļāps Gļēvs, neveikls kustībās, darbā.
Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.).
iegraizīt Graizot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
novadas Grants novadas - pienākums (zemniekiem) pievest granti ceļa uzturēšanai.
aprimusi grava grava, kas tālāk vairs neveidojas.
iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
iegrebt Grebjot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, attēlu).
Nemese grieķu mitoloģijā - atriebes dieve, kas soda par noziegumiem.
Eirs Grieķu mitoloģijā - austrumvējš, kas mīt Arābijā un Persijas pakalnos, viņš bija titāna Astreja un ausmas dieves Ēosas dēls.
Tetīda Grieķu mitoloģijā - jūras dieve, Nēreja meita, mirstīgā Pēleja sieva un varoņa Ahilleja māte.
Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju.
pamatkustības griešanas un padeves kustības griešanas procesā.
ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
iegriezt Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu).
iegriezt Griežot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, robus).
iegriezums Griežot ieveidota zīme, raksts (kādā virsmā).
iesagriezties Griežot tikt ieveidotam (par robiem, zīmēm).
iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
aizgumzāt Grīļojoties neveikli attālināties.
iegropēt Gropējot ieveidot (kur).
drauza Grubuļaina, kreveļaina miza (piemēram, kartupeļiem).
Stevena gundega gundegu suga ("Ranunculus stevenii"), Latvijā sastopama ļoti reti
jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā.
ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms.
hevea Hevejas.
Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka.
Hildenbrandia rivualis hildenbrandiju suga, kas Latvijā plaši izplatīta straujās upēs ēnainās vietās uz akmeņiem, gliemežvākiem, kur veido karmīnsarkanas garozveida kreves.
Hildenbrandia prototypus hildenbrandiju suga, kas Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē līdz 2 m dziļumam uz iežiem veido dzeltenbrūnas līdz sarkanas kreves.
Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā.
ozena Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
ozēna Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
iestūķēt Iebāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
iecirtums Iecirstā vietā; cērtot ieveidotais, radītais robs.
cillosoma Iedzimtas kroplības veids ar laterālu, galvenokārt vēdera apakšējās daļas eventrāciju; eventrācijas pusē trūkst apakšējās ekstremitātes vai tā nepilnīgi attīstīta.
Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai.
menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē.
momentoskops ierīce dīzeļmotora augstspiediena sūkņa degvielas padeves momenta noteikšanai.
eļļotājs Ierīce eļļas padevei tieši pie berzes virsmām.
reverberators Ierīce vai sistēma, ar kuru elektroakustiskās pārraides traktā imitē reverberācijas (pēcskaņas) signālu; ar to var formēt arī atbalsis, atkārtojumus u. c. skaņu efektus.
sadalītājs Ierīce vienmērīgai regulējamai materiālu (piem., kaļķakmens, stikla šihtas un betonmaisījuma) padevei no bunkuriem un teknēm uz transportierīcēm un pārstrādes iekārtām.
aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās.
ķibuļi Iesācēju neveikli uzrakstīti burti.
ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu).
muitnīca Iestāde, kur tiek pārbaudītas no ārzemēm ievestās preces un bagāža; agrāk arī robežbarjera, pie kuras tika iekasēta muitas maksa, iebraucot kādā pilsētā.
capāt Iet (neveikli).
stuidīt Iet (neveikli).
duzenēt Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
duzot Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
koizāt Iet lieliem, neveikliem soļiem.
klomzāt Iet smagiem, neveikliem soļiem.
pleznot Iet, pārvietoties smagiem, neveikliem soļiem, arī gāzelēdamies.
loskāt Iet, staigāt, arī kustēties, darboties (parasti neveikli, smagiem soļiem).
leskāt Iet, staigāt, parasti neveikli, nevīžīgi, lieliem soļiem.
velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Rietumkursas, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Kursas zemienes Pieventas līdzenumu.
antidempinga nodeva ievedmuitas nodevas veids, kas nodrošina valsts iekšējā tirgus aizsardzību pret preču ievešanu par dempinga cenām.
Javane Ievedne, Pededzes pieteka.
Siseņu upīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte.
Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km.
ieveids Ieveidojams (1).
ieveids Ieveidojums (2).
iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu).
ieart Ieveidot (kādā virsmā rievu, vagu) - par ko smagu, kas virzās vai tiek virzīts.
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu); padarīt (ko) rievainu.
ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu).
ierobot Ieveidot (kādā virsmā robu).
ievagot Ieveidot (kur vagu).
iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
ielikt Ieveidot (parasti ilgviļņus).
iepaltēt Ieveidot ieloces.
ielocīt Ieveidot ielocījuma līniju.
iekrokot Ieveidot krokas (kur).
iekrokāt Ieveidot krokas, ieloces.
iegrumbāt Ieveidot krokas.
iekruzuļot Ieveidot kruzuļus (kur).
ielasīt Ieveidot rotājumu, ielokot pavedienu audumā.
saondulēt Ieveidot.
saveidot Ieveidot.
iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem).
iegulties Ieveidoties (par matiem).
reducējams Ievelkams, atgriežams agrākajā stāvoklī (mežģījums, trūce).
iebukurēt Ievelt (ko smagu).
ieripuļot Ievelt.
ieripuļoties Ievelties.
iesavelties Ievelties.
rizinka Ieveramā gumija.
introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu).
ielavīt Ievest (labību).
ievizināt Ievest (par transportlīdzekli).
importēt Ievest (preces, kapitālu) no ārzemēm.
ievazāt Ievest līdz ar sevi (kur iekšā ko nevēlamu) - parasti par transportlīdzekļiem.
ievazāt Ievest līdz ar sevi vai līdz ar ko citu (kur, piemēram, infekcijas slimību ierosinātājus).
sasavadāties Ievest sev līdzi (vairākus, daudzus cilvēkus).
ievietot Ievest un novietot (kur dzīvnieku).
ielēžāt Ievest, iebraukt (ar ragavām, kamanām); ievizināt.
sadzīt Ievest, iedabūt (ko kur iekšā).
iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā).
iešķūtēt Ievest.
aizstājējprodukti Ievesti produkti, kas aizstāj pārstrādes operāciju rezultātā radušos produktus.
immisija Ievešana valdījumā no tiesas puses.
ieklāt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu; ieveidot segumu (kur).
ieļepatāt Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
ieļēpatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
grillums Īgnums, slikta iedoma; viegls neveselīgums.
salamžāt Ilgāku laiku nepārtraukti neveikli staigāt.
nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
saklencēt Ilgāku laiku, bez pārtraukuma, neveikli, klibojot iet.
izelsoties Ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu.
izčammāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
izčommāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
nočumalāt Ilgi, neveikli un bez rezultātiem strādāt.
ķemerēties Ilgi, neveiksmīgi ap sīku lietu knibināties.
sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
kontagiozais impetigo impetigo ar virspusējām pustulām un slāņainām dzeltenām krevelēm.
indeva Indeve.
indieva Indeve.
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
STAR Īpaša reģionālās attīstības telekomunikāciju darbība ("special telecommunications action for regional development").
preference Īpaši atvieglota muitas nodeva, ko valsts noteic no citas valsts (vai valstu grupas) ievedamām atsevišķām (vai visām) precēm.
Fraškarts Irāņu mitoloģijā - pēdējā Visuma pārveidošanās, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainjū.
Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
sikuļi Itālijas sentauta (sikaņu atzarojums), apvidū no Teveres līdz austrumu piekrastei, vēlāk Sicīlijā.
izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
nočammāt Izbojāt (piemēram, nolauzīt), neveikli, tūļīgi ko darot.
saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi.
iebraukt grāvī izdarīt ko nepareizi, piedzīvot neveiksmi, kļūdīties.
palocīt celi izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
reveransēt Izdarīt reveransu.
izdevi Izdeves (1).
izdevi Izdeves (2).
izdevīnes Izdeves (2).
Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai).
izļepatāt Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
izļepatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
izļēpatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
izputrāt Izjaukt, neveikli, juceklīgi izpostīt.
izklājprogramma Lotus 1-2-3 izklājprogramma, ko izstrādājusi firma _Lotus Development Corporation_, tā bija pirmā izklājprogramma, kas bez tradicionālajām izklājlapu funkcijām nodrošināja arī zināmas datņu pārvaldības, grafikas un teksta apstrādes iespējas.
noklīdināt Izklīdināt, uzvest uz nepareizā ceļa, ievest maldu ceļos, dabūt prom, maldināt.
iet Izkrist (par matiem, spalvu); lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).
lempoties Izlaisties, neveikli uzvesties.
parazītlidmašīna Iznīcinātāja tipa viegla lidmašīna, ko bumbvedējs varētu pārvadāt savā bagāžas nodalījumā un izmantot aizsardzībai ienaidnieka lidmašīnu uzbrukuma gadījumā; uzbūvēti 2 eksperimentāli eksemplāri (ASV, 1948. g.), bet izmēģinājumi izrādījās neveiksmīgi.
Evernia divaricata izplestā evernija.
kad tevi piķis izsaucas, ja gadījusies kāda neveiksme, arī neapmierinātībā, sašutumā, izbrīnā, pārsteigumā.
izkoizāt Izstaigāt (parasti lieliem, neveikliem soļiem).
izļēpāties Izstaigāties (neveiklā, gāzelīgā gaitā).
cirsmu darbi izšķir pamatdarbus (koku gāšana, atzarošana, stumbra sagarumošana, kokmater. pievešana vai treilēšana, sakraušana krautnēs un iekraušana transportlīdzekļos) un palīgdarbus, kuri iedalās priekšdarbos, ko veic pirms mežizstrādes, darbos, ko veic izstrādes laikā, un darbos, kas jāveic pēc izstrādes (mežizstrādes palīgdarbi).
iešūt Izšujot ieveidot.
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
Figaro Izveicīgs un asprātīgs intrigants, kuru kā skatuves tipu literatūrā ievedis franču komēdiju rakstnieks P. Bomaršē ("P. Beaumarchais").
izmisēties Izveidoties, rasties kļūdai, neveiksmei.
Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu.
reeksportēt Izvest no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
YYSSW Jā, jā, protams, protams, lai vai kas (angļu "yeah, yeah, sure, sure, whatever"; īsziņās).
šotmenis Jahtas vai švertlaivas komandas loceklis, kura uzdevums ir vadīt buras, ievelkot vai izlaižot šotis.
levade Jājamo zirgu dresūras paņēmiens; zirgs paceļas uz pakaļkājām, pievelkot priekšējās un tā paliekot laiciņu līdzsvarā.
gortekss Jaunas paaudzes materiāls, kas pārklāts ar alumīniju; radīts Bila un Vīves Goru ("Gore, Bill and Vieve") izveidotajā tekstilrūpniecības uzņēmumā; "gore-tex".
inovācija jauninājums, jaunievedums (piemēram, mākslā, zinātnē); novitāte.
levestnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Leveste" iedzīvotāji.
neofīts Jauns no svešas zemes ievests augs.
jaunieviesums Jaunums, jaunievedums.
biodegvielas aprite jebkādas darbības ar biodegvielu (izejvielu ražošana un pārstrāde, kā arī biodegvielas ražošana, marķēšana, uzglabāšana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, realizācija, iznīcināšana u. tml.), kā arī patērētāju informēšana.
Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki.
Jurāte Jūras dieve leišu mitoloģijā.
Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu.
iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
ārējā tirdzniecība kādas valsts preču (plašākā nozīmē arī pakalpojumu un kapitāla) ievedums, izvedums un tranzīts.
ārējās tirdzniecības bilance kādas valsts preču izveduma un ieveduma attiecība noteiktā laikposmā; ja izvedums pārsniedz ievedumu, tad bilance ir aktīva (pozitīva), ja ievedums pārsniedz izvedumu, tā ir pasīva (negatīva).
ļemurs Kāds, kam darbs neveicas.
tenteris Kāds, kam darbs neveicas.
stenclavs Kāds, kas bieži vaid un ir neveikls.
stenūzis Kāds, kas daudz sten un ir neveikls.
lamža Kāds, kas gorās un slaistās, neveikls, netīrs un lempīgs, garš cilvēks.
plavurs Kāds, kas iet šūpodamies, izplēties, neveiklā gaitā.
ķeiris Kāds, kas ir neveikls darbā.
storgaks Kāds, kas ir resns un neveikls.
cocans Kāds, kas ir satīstīts daudzās drēbēs un tāpēc neveikli pārvietojas.
vāža Kāds, kas lēnām un neveikli darbojas vai strādā.
cāpa Kāds, kas lēni, neveikli iet.
ķeberis Kāds, kas neveikli strādā.
gumzis Kāds, kas neveikli, ļodzīdamies iet.
lampāns Kāds, kas staigā neveiklā gaitā.
punčāklis kāds, kuram neveicas.
sleberis kāds, kurš neveikli iet.
stulpača Kāds, kurš neveikli iet.
ķepelis Kāds, kurš neveikli kaut ko veido no māla (ķepē).
klerka Kāds, kurš neveikli strādā.
ņudze Kāds, kurš neveikli strādā.
dipcis Kāds, kurš strādā lēni un mazliet neveikli, bet nepārtraukti.
pagumzāt Kādu brīdi neveikli un lempīgi kustēties.
pasvempties Kādu brīdi neveikli un tūļīgi kustēties.
pieorēt Kādu daudzumu pievest.
patopšāt Kādu laiku lēnām un neveikli staigāt.
nomuļāties Kādu laiku neveikli strādāt.
naistīgs Kaitīgs, neveselīgs.
žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei.
Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici.
iekalt Kaļot (piemēram, ar kaltu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u. tml.).
installācija Kanoniķa ievešana amatā ar bīskapa pilnvarnieka (parasti dekāna) un kāda valdības vietnieka piedalīšanos.
krustkāposts Kāposts, kam neveidojas galviņa.
čaubiņš Kāposts, kura lapas neveido cieši sakļāvušos kāposta galviņu; čauba.
čauba Kāposts, kura lapas neveido cieši sakļāvušos kāposta galviņu.
rausties Kāpt, arī rāpties (kur, no kurienes, kam pāri) smagnēji, neveikli, arī ar grūtībām.
profilaktiskā karantīna karantīna, kas obligāta visiem saimniecībā jaunievestajiem dzīvniekiem pirms to ielaišanas ganāmpulkā.
karmelītu spirts karmelītu 17. gs. tirdzniecībā ievestais spirts, kas sastāv no 150 daļām alkohola, 250 daļām ūdens, 14 daļām melisas, 12 daļām citronu mizu, 6 daļām muskata riekstu 3 daļām kanēļa mizu un 3 daļām nagliņu.
karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu).
turku pupas kāršu pupu nosaukums bijušajā Krievijas impērijā, kur tās sākotnēji (18. gs.) ieveda no Turcijas.
skastiņš Kārtiņa jumtā, "adatiņa", ar ko salmus pievelk pie lielajām kārtīm.
ķuza Kārtiņa, krevele.
ķuze Kārtiņa, krevele.
sviests Kas neveiksmīgs, nekvalitatīvs, nesakārtots; arī stulbums.
iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā zīmes, robus u. tml.).
jezda Kaut kas liels, neizskatīgs, neveikls, lempīgs.
jazda Kaut kas liels, neveikls.
kablis Kaut kas liels, neveikls.
topums Kaut kas resns un neveikls, kas tup un sēž.
tumuļāt Kaut ko darīt neveikli un lēnām.
cēbarāties Kaut ko lēni un neveikli darīt.
gumzāties Kaut ko neveikli darīt, slinkot.
tumaļāties Kaut ko neveikli darīt.
tumuļoties Kaut ko neveikli darīt.
klunkurs Klaidonis, dzērājs, neveikls cilvēks.
klangāt klaiņot apkārt; neveikli ejot pastaigāties.
pieklēte Klēts lievenis.
pīklēte klēts sānu lievenis.
Clievenhof Klievenhof - Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Klievu Klievu ezers - Klievezers Smiltenē.
misēklis Kļūda, neveiksme; arī traucēklis.
misējums Kļūda, neveiksme; misēklis.
fēlers Kļūda, neveiksme.
laža Kļūda, panīkums, vaina; neveiksme; neizdošanās.
fušieris Kļūda; bojājums, neveiksme.
pušieris Kļūda; bojājums; neveiksme.
feileris kļūda; neveiksme; nepatikšanas.
feilors Kļūda; neveiksme.
fēleris Kļūda; neveiksme.
apzobis Kļūdaina vieta audumā, kas radusies, auduma velku vilkšanas laikā, neieverot pavedienu kādā šķieta caurumā.
aplauzties Kļūdīties; ciest neveiksmi.
nokrupt Kļūt kraupainam, kreveļainam, sasprēgāt, saplaisāt, sarukt.
iekrupt Kļūt kraupainam, kreveļainam.
apkrupēt Kļūt kraupjainam, kreveļainam.
rēpēt Kļūt kreveļainam, kraupainam.
apkrupt Kļūt kreveļainam, kraupjainam, kašķainam.
kraupt Kļūt nelīdzenam, kreveļainam.
sagurt Kļūt neveselam, arī nespēcīgam.
ieslimt Kļūt neveselam, slimam.
sakraupēt Kļūt raupjam, kreveļainam.
apsirgot Kļūt slimīgam, neveselīgam.
nolaisties Kļūt slinkam, nolaidīgam, neveikt savus pienākumus.
sačākstēt Kļūt, parasti ļoti, neveselam, vārgam, arī, parasti ļoti, novājēt, izdilt.
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
sakrevēt Kļūt, parasti viscaur, kreveļainam.
ieknibināt Knibinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, caurumu).
šnāka Kociņš, kurā vērpjot iever dziju.
Siversa kohija kohiju suga ("Kochia sieversiana").
prauliks Koka dēlis ar diviem caurumiem, caur kuriem iever govs saiti, lai govs nevarētu aizrīties ar saiti.
ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam.
deņa Koka lievenītis durvju priekšā.
pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
sprauslis Koks, kuru citreiz iesprauž tīklā, lai tas neveras ciet.
indukcijas žāvēšana koksnes žāvēšana mainīgā magnētiskajā laukā, kur siltuma atdeve koksnei notiek no feromagnētiskajām starplikām un režģiem, kas izvietoti krautnēs iekšpusē.
hidrogenliāze Kolibaktēriju ferments, kas katalizē skudrskābes reversiblo šķelšanos molekulārā ūdeņradī un oglekļa dioksīdā.
mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
tirlipens Komiska persona franču joklugās 16. un 17. gadsimtenī, neveikls sulainis.
magnētiskais palaidējs kompleksa vadības iekārta trīsfāžu asinhrono dzinēju tiešai pieslēgšanai tīklam, atslēgšanai no tā, arī griešanās virziena maiņai (reversijai); tā sastāvā ir viens (nereversīvajam magnētiskajam palaidējam) vai divi (reversīvajam magnētiskajam palaidējam) kontaktori ar iebūvētiem termorelejiem un divas vai trīs vadības pogas; lieto arī tiristoru magnētiskos palaidējus, kuros komutācijas laikā nerodas elektriskais loks.
difuzors Koniskas formas membrāna skaļruņa akustiskās atdeves palielināšanai.
kontrsubjekts Kontrapunkts pirmā balsī, kas pavada otrā balsī pirmoreiz ievesto tēmu.
ar Kopā ar tās pašas saknes deverbālu lietvārdu norāda uz darbības pastiprinājumu.
prēriju indiāņi kopējs nosaukums Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm, kas pēc zirga ievešanas Ziemeļamerikā attīstīja īpatnēju mednieku kultūru.
CORDIS Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienests ("Community Research and Development Information Service").
listērijas Korinebaktērijām līdzīgu baktēriju ģints; sīkas, kustīgas grampozitīvas nūjiņas ar vienu vicu; sporas neveido.
Covid-19 Koronavīruss, 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2").
UCLAF Krāpniecības apkarošanas koordinēšanas nodaļa ("Unit for the Coordination of Fraud Prevention").
Ksaverova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kseverova" bijušais nosaukums.
krama Kraupa, kreve.
drāza Kraupa, krevele; kaut kas nelīdzens.
kramains Kraupains, kreveļains.
krevains Kraupjains, kreveļains.
krave Kreve (1).
krevs Kreve (1).
krevuļi Kreve (1).
krobis Kreve (1).
kuza Kreve rētai.
kuzla Kreve rētai.
kuzma Kreve rētai.
kuzna Kreve rētai.
krobe Krevele (1).
krobulis Krevele (1).
drauza Krevele; kraupis.
krepējums Krevele.
krepelis Krevele.
kreva Krevele.
kreve Krevele.
krevelis Krevele.
krija Krevele.
kroza Krevele.
perpe Krevele.
skrēdumi kreveles uz saplaisājušas ādas, īpaši uz kājām, kas bieži bijušas slapjas.
leķe Kreveļaina vāts.
uzkraupēt Kreveļainam kļūt.
grauzains Kreveļains, blaugznains.
šērvains Kreveļains, kašķains.
šērvots Kreveļains, kašķains.
kramots Kreveļains.
krevulains Kreveļains.
krozains Kreveļains.
Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
grauds Kristāliskās uzbūves daļa, kurai piemīt viena kristālisko režģu orientācija, tā veidojas no viena kristalizācijas centra, tiem neveidojas pareizas ģeometriskās formas.
Kroļeveca Kroleveca, pilsēta Ukrainā.
orpēšana Kuģa pārvietošana, pagriešana, novilkšana no sēkļa u. tml., kas notiek, kuģim pievelkoties pie orpenkura, ko iepriekš aizved attālāk un izmet.
klejotājskudra Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido.
brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^).
glemza Kūtrs, laisks, neveikls cilvēks; tas, kas gausi, bez apetītes ēd.
glemža Kūtrs, neveikls cilvēks, lempis; pļāpa.
bīkstēglis Kūtrs, neveikls cilvēks.
decennālijas Ķeizara Augusta ievestie svētki Romā, ik pēc 10 gadiem.
ķebināt Ķepināt, neveiksmīgi līmēt.
fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi.
mežģīties Ķerties (kur), aizmesties (piemēram, par darba rīku); neveikties (par darbu).
Karaļa avoti Ķeveles avoti Vītiņu pagastā.
Septiņi avoti Ķeveles avoti Vītiņu pagastā.
Keweln Ķeveles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
nopost Labību no lauka ievest.
IAE Lai notiek kas notikdams (angļu "in any event"; īsziņās).
čālapauts Lamuvārda nozīmē: neveikls cilvēks; arī pļāpīgs cilvēks.
teļāks Lamuvārds (dumjš, neveikls cilvēks).
teļapēteris Lamuvārds (dumjš, neveikls cilvēks).
kleiba Lamuvārds lēnīgam, neveiklam cilvēkam.
kulcenis Lamuvārds maza auguma neveiklam cilvēkam.
slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši.
kreveļot Lasīt kreveļus (bisītes).
Tālibaldis Latgaļu valdnieks 13. gs. (nogalināts 1215. g.), minēts Indriķa hronikā (lat. "Thalibaldus"), laikposma no 1208. g. līdz 1215. g. aprakstā saukts gan par Beverīnas, gan Trikātas, gan Tālavas vecāko; Tālivaldis.
pēdakmeņi latviešu kultakmeņi ar ieveidotām cilvēka pēdas vai plaukstas zīmēm, dzīvnieku pēdu nospiedumiem, šīs zīmes ir gan mākslīgi veidotas, gan īpatnēji dabiski veidojušās, pēdu izmēri visumā atbilst to dabiskajam lielumam, tās parasti ieveidotas ne sevišķi lielos akmeņos.
gravitācijas lauks lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari.
augšgala kokmateriālu krautuve laukums cirsmā vai ārpus tās (pie izvešanas ceļa), kur pieved vai treilē cirsmā izstrādātos kokmateriālus; šeit tos krautnē, dažkārt daļēji apstrādā un iekrauj kokmateriālu izvešanas transportlīdzekļos.
knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām.
nolekšot Lēkšiem pārvietojoties pieveikt kādu attālumu.
sluņķība Lempība, neveiklība.
klamburis Lempīga neveikla dzīva būtne.
stemple Lempīga, neveikla sieviete ar resnām kājām.
moška Lempīga, neveikla sieviete.
aizsvempties Lempīgi, neveikli aiziet.
aiztipāt Lempīgi, neveikli aiziet.
aiztuntulēt Lempīgi, neveikli aiziet.
atsvampāt Lempīgi, neveikli atnākt šurp.
ieklambāt Lempīgi, neveikli ienākt.
ielampāt Lempīgi, neveikli ienākt.
lenterēt Lempīgi, neveikli iet, staigāt; klaiņot; lemperēt.
klūgāt Lempīgi, neveikli iet; iet ar kruķi.
gūnāt Lempīgi, neveikli iet.
gūnāties Lempīgi, neveikli iet.
klamzāties Lempīgi, neveikli iet.
lambazāt Lempīgi, neveikli iet.
ķūlēt Lempīgi, neveikli strādāt.
uzslampāt Lempīgi, neveikli uziet (kur augšā).
ķaulēt Lempīgi, neveikli, nemākulīgi strādāt.
ķaupēt Lempīgi, neveikli, nemākulīgi strādāt.
lompīgi Lempīgi, neveikli.
lumzāt Lempīgi, slinki iet, neveikli skriet.
lumžāt Lempīgi, slinki iet, neveikli skriet.
lempuris Lempīgs, neveikls cilvēks (kas iet ļodzīdamies); lempis; dzīva radība ar vārgām kājām.
ļempuris Lempīgs, neveikls cilvēks (kas iet ļodzīdamies); lempis; lempuris.
lompurs Lempīgs, neveikls cilvēks, muļķīgs cilvēks.
čama Lempīgs, neveikls cilvēks.
džodzers Lempīgs, neveikls cilvēks.
ķeipis Lempīgs, neveikls cilvēks.
ķekausis Lempīgs, neveikls cilvēks.
lampa Lempīgs, neveikls cilvēks.
lante Lempīgs, neveikls cilvēks.
ļumausis Lempīgs, neveikls cilvēks.
kuža Lempīgs, neveikls radījums.
bamzis Lempīgs, neveikls, kūtrs cilvēks.
ķaulīgs Lempīgs, neveikls.
kulžīgs Lempīgs, neveikls.
lemperīgs Lempīgs, neveikls.
lompīgs Lempīgs, neveikls.
sābrisks Lempīgs, neveikls.
svempīgs Lempīgs, neveikls.
lemperis Lempis, apkārtdauža; neveikls, neizdarīgs cilvēks; arī gļēvulīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
breikšķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kas visam pieskaras, uzgrūžas un kaut ko apgāž.
brāzdaiķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kurš visu sadauza un salauž.
jemurs Lempis, neveiklis, kuram pirksti ir kā salipuši.
mimmis Lempis, neveiklis, muļķis.
suska lempis, neveiklis; kāds, kurš ir sasmērējies.
amiļka Lempis, neveiklis.
čandars Lempis, neveiklis.
ļapans Lempis, neveiklis.
ļāpāns Lempis, neveiklis.
lempausis Lempis, neveiklis.
lemzeris Lempis, neveiklis.
mūļa Lempis, neveiklis.
nižģeklis Lempis, neveiklis.
māķis Lempis, neveikls cilvēks.
moļa Lempis, neveikls strādnieks.
aizslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā aiziet.
apslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā apstaigāt (velkot kājas gar zemi).
atkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā atkļūt šurp; lēnā, neveiklā gaitā atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
atslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā atnākt.
aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties; lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ļekatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt; klaiņot.
ļepatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt; klaiņot.
ļempatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt.
iekūņoties Lēnā, neveiklā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
izslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā iziet; izstaigāt.
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nokūņot Lēnā, neveiklā gaitā noiet kādu ceļa gabalu.
nokūņoties Lēnā, neveiklā gaitā noiet, nonākt.
apklamburēt Lēnā, neveiklā gaitā paiet zem kā.
pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pakūņāties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
pakūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
pieslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā pieiet, pienākt.
uzklunkurēt Lēnā, neveiklā gaitā uziet; arī nejauši uznākt, ierasties.
uzklamburēt Lēnā, neveiklā gaitā uziet.
kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
klemperēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar grūtībām, pūlēm iet, arī lēni braukt.
aizkleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aiziet, aizstaigāt.
klemburot Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām (klibojot, streipuļojot) iet.
kleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
klemperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
kleperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
kleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, staigāt, arī lēni braukt.
steģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
steģīt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
stelberēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
stiģīt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
stoģīt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
stuģīt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
ieklemburot Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām, streipuļojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
atkleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt.
atkleburot Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt.
atklemberēt Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt.
atklemburot Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt.
tenterēties Lēnā, neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet.
vāžoties Lēnām darīt; neveikli strādāt.
aizļēpāt lēnām neveikli, smagnēji aiziet.
tuņoties Lēnām taisīties, neveikli kustēties.
nošļūkt Lēnām un neveikli aiziet.
topšāt Lēnām un neveikli iet (kā vecs cilvēks iet).
čampāties Lēnām un neveikli kaut ko darīt; pavirši izdarīt.
salāpot Lēnām un neveikli sanākt kopā.
tušķēties Lēnām un neveikli strādāt, tūļāties.
tuškoties Lēnām un neveikli strādāt, tūļāties.
čēpāt Lēnām, neveikli iet.
ļāpāt Lēnām, neveikli iet.
ļurzāt Lēnām, neveikli iet.
vinguroties Lēnām, neveikli iet.
ieļekāt Lēni neveikli ieiet, ienākt; ieļepatot (par dzīvniekiem).
ieļēpāt Lēni neveikli ieiet, ienākt; ieļepatot (par dzīvniekiem).
sutrāties lēni un neveikli iet, arī darīt.
lanckāt Lēni, (ar pūlēm), arī neveikli iet.
vīkstīties Lēni, arī neveikli kustēties.
čāpot Lēni, arī smagi, neveikli iet.
mīcīties Lēni, bez steigas, arī tūļīgi, neveikli darboties.
aizloskāt Lēni, neveikli aiziet; lēni, nevīžīgi aiziet.
aiztupelēt Lēni, neveikli aiziet.
noklemperēt Lēni, neveikli ar grūtībām, pūlēm noiet, arī nobraukt.
aizgubāties Lēni, neveikli ar pūlēm aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
atloskāt Lēni, neveikli atnākt; arī nevīžīgi atnākt.
tūcīties Lēni, neveikli darīt (ko); tūļāties.
vīšķīties Lēni, neveikli darīt (ko).
ieklamburēt Lēni, neveikli ieiet, ienākt; arī iestreipuļot.
ieklampāt Lēni, neveikli ieiet, ienākt; arī iestreipuļot.
ieķeņķerēt Lēni, neveikli ieiet, ienākt; iestreipuļot.
ieloskāt Lēni, neveikli ieiet, ienākt.
čopāt Lēni, neveikli iet; čāpot.
ļekāt Lēni, neveikli iet.
luopuot Lēni, neveikli iet.
iekūņāt Lēni, neveikli ievirzīties (kur iekšā).
čužināties Lēni, neveikli ko darīt; tūļāties, vilcināties.
vīšķīties Lēni, neveikli kustēties.
piegūbāties Lēni, neveikli, ar pūlēm pieiet; pievirzīties (pie kā).
aizklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām aiziet, aizbraukt.
apklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām apstaigāt.
atklunkurēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām atnākt; atklibot.
atklambāt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām atnākt.
atklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām atnākt.
atklampāt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām atnākt.
izklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
izklampāt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
izklunkurēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
noklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām nonākt, noiet; noklibot.
pieklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām pienākt, pieiet.
izloskāt Lēni, neveikli, arī nevīžīgi iziet, izstaigāt.
izloskāties Lēni, neveikli, arī nevīžīgi izstaigāties; izklaiņoties.
(iet, velkas u. tml.) kā lāpans lēni, neveikli, arī smagnēji (iet).
deiderēt Lēni, neveikli, klibojot iet.
tamzāties Lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko).
tomzāties Lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko).
iesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iekļūt, ievietoties (kur iekšā).
svempt Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iet.
izsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli izkļūt.
svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
nosvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli nokāpt, norāpties.
pārsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli piecelties.
piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli uzkāpt, uzrāpties; arī uzcelties.
klemberēt Lēnītēm, neveikli iet.
ulis Lēnprātīgs, neveikls cilvēks.
cobiķis Lēns, neveikls cilvēks.
tamzīgs Lēns, neveikls, tūļīgs.
tomzīgs Lēns, neveikls, tūļīgs.
lelīgs Lēns, neveikls.
lēlīgs Lēns, neveikls.
lesku Lesku leskām - neveikli, arī gāzelējoties, grīļojoties, lieliem soļiem.
levelleri Leveleri.
Lēvenstrauts Levenstrauts, Mazās Juglas pieteka.
zveiris Līču loču gājējs, neveikls cilvēks.
lidmašīnas nosēšanās lidojuma nobeiguma posms no 15 m augstuma līdz piezemēšanai uz skrejceļa un noskrējienam; sastāv no planēšanas, izlīdzināšanas, izturēšanas, parašutēšanas un piezemēšanās, kad pamatbalstu riteņi pieskaras skrejceļam; lai dzēstu nosēšanās ātrumu, atver interceptorus, izmanto riteņu bremzes, dzinēja reversu; lidmašīnas nosēšanos raksturo nosēšanās distance, ātrums un noskrējiena garums.
skābekļa aprīkojums līdzekļu komplekts (skābekļa balons, skābekļa maska, regulējošā aparatūra un skābekļa padeves sistēma) apkalpes un pasažieru pasargāšanai no skābekļa nepietiekamības lidojuma laikā un no degšanas produktu iedarbības ugunsgrēka gadījumā.
ieliekt Liecot pavērst (parasti uz iekšu); liecot ieveidot, radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
brozs Liela auguma cilvēks ar neveiklām kustībām.
milka Liela auguma, neveikla sieviete.
kagaīnis Liela auguma, neveikls cilvēks.
klamkāns Liela auguma, neveikls cilvēks.
makrofāgs liela fagocitējoša šūna ar vienu kodolu (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas.
loicika Liela neglīta, neveikla sieviete.
loicka Liela neglīta, neveikla sieviete.
neuzvaramā armāda liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
maļaks Liela un neveikla dzīvs radījums.
koicka Liela, neglīta, neveikla sieviete; koicele.
koicele Liela, neglīta, neveikla sieviete.
ploicene Liela, neglīta, neveikla sieviete.
ploicka Liela, neglīta, neveikla sieviete.
solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
klampāns Liels neveikls dzīvs radījums.
kabūze Liels un neveikls cilvēks.
meslīns Liels un neveikls cilvēks.
lekāns Liels un neveikls dzīvs radījums.
lemeika Liels un neveikls dzīvs radījums.
slampīgs Liels un neveikls, lempīgs.
kamsāns Liels, dūšīgs, neveikls cilvēks.
lomzaks Liels, lempīgs, neveikls cilvēks; lomza.
tamza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks; tūļa.
lomza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
lomzaka Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
tamzāns Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
tomza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
tomzāns Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
lomzacīgs Liels, lempīgs, neveikls.
koicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
loicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
loizaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
ploicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
klopāns Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks.
kolmaka Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks.
kolmaks Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks.
klopāns Liels, neizskatīgs, arī neveikls dzīvnieks.
kolmaka Liels, neizskatīgs, arī neveikls dzīvnieks.
kolmaks Liels, neizskatīgs, arī neveikls dzīvnieks.
stagaris Liels, neveikls cilēks; liels priekšmets.
lampata Liels, neveikls cilvēks.
lampats Liels, neveikls cilvēks.
lērums Liels, neveikls cilvēks.
ļūtums Liels, neveikls cilvēks.
mangūzis Liels, neveikls cilvēks.
zlaņķis Liels, neveikls cilvēks.
lomza Liels, neveikls dzīvnieks (parasti suns).
lomzaka Liels, neveikls dzīvnieks (parasti suns).
balvans Liels, neveikls dzīvnieks, arī cilvēks.
balvāns Liels, neveikls dzīvnieks, arī cilvēks.
tamza Liels, neveikls dzīvnieks.
tomza Liels, neveikls dzīvnieks.
kulmaks Liels, neveikls dzīvs radījums.
kākans Liels, neveikls un nespēcīgs cilvēks vai dzīvnieks.
kākāns Liels, neveikls un nespēcīgs cilvēks vai dzīvnieks.
teļbrencis Liels, neveikls vīrietis; palama šādam cilvēkam.
lomeika Liels, neveikls vīrietis.
bēnūzis Liels, neveikls, arī nesaprātīgs cilvēks.
lamzāns Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
lamziks Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
lamza Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs dzīvs radījums.
ļevāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns; ļamāns.
klamāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns.
kļimāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns.
ļamāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns.
lomzīgs Liels, neveikls, tūļīgs.
lopmanis Liels, plats un neveikls radījums.
kļimka Liels, rijīgs suns; liels, neveikls cilvēks.
būksna Liels, smagnējs, neveikls, lempīgs cilvēks.
klucīgs Liels, smagnējs; arī neveikls.
šļakāns Liels, smags, neveikls, ļumīgs radījums (piemēram, nobarota cūka, liela zivs).
klements Liels, stiprs, neveikls cilvēks.
rullis Lielu viļņu kopums, kas neveido putas.
klejšmete Lieto lamuvārda nozīmē, ja kas neveicas, neizdodas.
pļurkt Lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
Bitīt matos! lieto parasti neveiksmes, nepatikšanu, arī pārsteiguma gadījumā.
bāc Lieto, ja kas neveicas.
ļapata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, ar palēcieniem.
ļipata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
lietvārda saliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; substantīvsaliktenis; par lietvārda salikteņiem dēvē arī denominālos un deverbālos atvasinājumsalikteņus.
lipine Lievenis pie istabas un klēts.
gankas Lievenis; veranda.
gankys lievenis.
bode Lievenis.
bods Lievenis.
ganka Lievenis.
krilces Lievenis.
lievaine Lievenis.
lievene Lievenis.
lievenes Lievenis.
lievinis Lievenis.
lieviņš Lievenis.
ļovenes Lievenis.
ļoveņi Lievenis.
iesūtīt Likt ievest (kur iekšā).
gravitācijas likums likums, kas izsaka, ka divi materiāli punkti savstarpēji pievelkas ar vienādiem spēkiem (F), kas ir tieši proporcionāli to masu (m~1~, m~2~) reizinājumam un pretēji proporcionāli attāluma starp tiem ( r ) kvadrātam: F=km~1~m~2~/r^2^ (k – gravitācijas konstante).
ēvelēšana lineāru virsmu apstrāde ar ēvelēšanas griezni; griešanas un padeves kustības ir instrumenta un apstrādājamā ķermeņa virzes kustības.
runas etiķete lingvistiskās (verbālās un neverbālās) uzvedības noteikumu, normu kopums, kas jāievēro cilvēku saskarsmē noteiktā sabiedrībā.
kukšņāties Locīties uz priekšu un atpakaļ, neveikli kustēties.
kvantifikācija Loģikā daudzuma vai skaita norādīšana spriedumos, ievedot norādījumus vai predikāts attiecināms uz subjektu visā apjomā vai tikai daļā.
Sibīrijas rase lokāla rase, kas pieder pie lielās mongoloīdās rases, dominē starp Sibīrijas pamatiedzīvotājiem uz austrumiem no Jeņisejas (evenki, eveni, jukagiri, daļa jakutu un burjatu, negidali, oroki), arheoloģiskā izpētē šī rase Sibīrijā konstatēta kopš neolīta.
ļambu Ļambu ļambām - neveikli, lempīgi, grīļīgi, šūpojoties.
ļempurīgi Ļodzīgi, neveikli; lempīgi; lempurīgi.
lempurīgi Ļodzīgi, neveikli; lempīgi.
ļempurīgs Ļodzīgs, neveikls; lempīgs; lempurīgs.
lempurīgs Ļodzīgs, neveikls; lempīgs.
lumāks Ļodzīgs, pamīksts, korpulents, neveikls cilvēks.
ļempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet; lempurēties.
lempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet.
bažpilns Ļoti bažīgs; neveiksmes vai nelaimes priekšnojauta.
kā velēna ļoti brangs, resns; neveikls.
lenturlenturiski Ļoti neveikli, streipuļojot, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
melnā diena ļoti neveiksmīga diena.
melna diena ļoti neveiksmīga diena.
melna stunda ļoti neveiksmīgs brīdis, laikposms.
svinadirsa Ļoti slinks, neveikls cilvēks, kas reti pieceļas no sēdvietas.
ļumaks Ļumīgs, mīksts, resns, neveikls cilvēks.
muitas nodoklis maksājums, ko valsts iekasē par ievedamām un izvedamām precēm.
MPL Maksimālais pieļaujamais līmenis (angļu "maximum permissible level").
spiningošana Makšķerēšana, izmantojot vienrokas vai divroku makšķeri ar vizuli, ko iemet ūdenī un pēc tam ar rotējošu spoli pievelk atkal klāt.
Laptevu jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeāna Āzijas piekrastē, starp Taimiras pussalu, Severnaja Zemļu un Jaunsibīrijas salām, platība - 662000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~50 m, lielākais dziļums - 3385 m.
gaisa pūte mašīna gaisa vai citas gāzes padevei un spiediena paaugstināšanai; pēc spiediena palielināšanas pakāpes izšķir ventilatorus un kompresorus.
nepilnais ģimenes kodols māte vai tēvs ar bērnu (bērniem) gadījumā, ja ģimeni neveido laulātais pāris.
pempele maza, neveikla sieviete.
pempaļa Maza, neveikla sieviete.
mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei.
pāausis Mazi caurumiņi pastalas malās, kur iever auklas; pārausis; pāravi.
pažulīt Mazliet un neveikli asināt (izkapts asmeni ar nazi).
iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt; spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
paklemburot Mazliet, neilgu laiku lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
bemberis Mazs un resns cilvēks vai dzīvnieks; neveiklis.
degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele.
plunčlācītis Mazs, neveikls bērns, kas plunčājas.
pempuris Mazs, neveikls vīrietis; pempulis.
pempulis Mazs, neveikls vīrietis.
gordiņš Mehāniska ierīce, ko iegūst, ieverot trosi nekustīgajā blokā (trīsī), to lieto, lai vēlamā virzienā novilktu šotes, un izmanto dažādās celšanas iekārtās.
slaukšana Mērķtiecīgs, piena atdeves refleksam pieskaņots, aktīvs piena izvades process.
talrepe Metāla caurule, kuras abos galos ieskrūvēti stienīši ar gredzeniem; cauruli pagriežot, trosi pievelk vai atlaiž.
ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība.
padevju kārba metālgriešanas mašīnas pārnesumkārba padeves regulēšanai.
retie metāli metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta.
piekļuves mezgls mezgli uz piekļuves tīkla, kas nodrošina individuālam lietotājam piekļuvi tīklam; šādā mezglā individuālās piekļuves līnijas tiek apvienots padeves maģistrālē; šajos mezglos var veikt arī dažādu protokolu konversiju vai adaptāciju.
tehnoloģiskais koridors mežaudzē izcirsta stiga, pa kuru no pieguļošām mežaudzes joslām izcirstos kokus treilē vai pieved līdz augšgala krutuvei.
hārvarders mežizstrādes vairākoperāciju mašīna koku gāšanai, stumbru atzarošanai un sagarumošanai, kā arī sagatavoto sortimentu pievešanai; hārvestera un pievedējtraktora apvienojums.
endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu.
malasēzijas Mikroskopisko sēņu ģints, raugveida organismi, kas neveido micēliju.
ļurbans Mīkstčaulīgs, vārgs, neveikls.
dimzāties Mīņāties uz vietas, neveikli strādāt.
campāt Mīņāties, neveikli soļot.
milži Mitoloģiskas, lielas, spēcīgas, cilvēkiem līdzīgas būtnes; daži neveikli un vientiesīgi, citi - ļauni un viltīgi.
izkliedētājs mobila mašīna mēslojuma pievešanai uz lauka un vienlaidu izkliedēšanai joslās, kuru platums ir lielāks par izkliedētāja konstruktīvo platumu.
rapānas Molusku dzimtas jūras vēderkāji, kas sastopami gk. Japāņu jūrā (ievesti arī Melnajā jūrā), iznīcina austeres.
molluskoīdejas Moluskveidīgie (glimjveidīgie) dzīvnieki, savā laikā ievests kopnosaukums sūndzīvniekiem un brahiopodiem.
samojedi mongolisku, senaltajiešu valodā runājošu tautu grupa Ziemeļaustrumeiropā un Ziemeļrietumāzijā ar mongoliska tipa seju, runā samodiešu valodās - ņenci, evenki u. c.
pārtrauce [motora darbībā] motora darbības defekts, kas izpaužas tās īslaicīgā pārtraukšanā, un visbiežāk gadās, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela; pārtrauču sērija izraisa motora raustīšanos.
motora raustīšanās motora defekts, kas izpaužas īsos tā darbības pārtraukumos, kas visbiežāk rodas, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela.
ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
Mukačeva Mukačeve, pilsēta Ukrainā.
žmūglis Muļķīgs neveiklis, lempis.
iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
iemūrēt Mūrējot ieveidot (kādā telpā).
neadekvātuma afekts neadekvāta emocionāla reakcija uz grūtībām darbā, kad savās neveiksmēs vaino objektīvoas apstākļus, priekšniekus, skolotājus un citus, bet tikai ne sevi.
uļļa Neapdāvināts, neveikls cilvēks.
karlīno Neapoles Kārļa II (1283-1309) ievesta sīknauda, ko atdarināja visā Itālijā, 1818 Neapolē pielīdzināta 1/2 dukātam.
rutine Neapzinīga rīcība, darbība, domāšana, kas palikusi par ierašu; bailes no jaunievedumiem.
lemesnīca Neattapīgs, neveikls cilvēks.
ievadas Nedēļnieces un bērna ievešana baznīcā 6 nedēļas pēc dzemdībām.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
steberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli iet.
uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet, uznākt.
steberīgs Nedrošs, nevarīgs, neveikls (par kustībām).
taustīgs Nedrošs, neveiks, stostīgs.
antitipolitogrāfija Negatīvu iespiedumformu izgatavošana, pārvedot ar želatīna, gumijas vai albumīna kvēpu krāsu ievelmētu salikuma novilkumu uz akmens un pārvelkot ar eļļu; pamatne iespiežas melni, bet burti balti.
žaunāt Neglīti, neveikli siet lakatu ap galvu.
atopiskais dermatīts neirodermīts - hronisks vai hroniski recidivējošs ādas iekaisums, kura gadījumā ir nieze, apsārtums, mitrošanās, zvīņošanās un kreveļu veidošanās.
ķeperis Neizdarīgs, neveikls cilvēks; nepraša.
ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
ķēpausis Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
kokains Neizdevies, neveikls, arī neizteiksmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tā tēliem, valodu).
ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties.
nošķībt Neizdoties, neveikties.
nošķiebties Neizdoties, neveikties.
šķiebties Neizdoties, neveikties.
grumbulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (parasti valodā, stilā).
grubulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
gruži Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
grumbuļains Neizstrādāts, neveikls (parasti par valodu, stilu).
grubuļains Neizstrādāts, neveikls, (parasti par valodu, stilu).
nerosme Neizveicība, neveiksme darbā.
čāba Neizveicīga, neveikla sieviete.
lēpāt Neizveicīgi, neveikli iet.
piņķīgs Neizveicīgs, neveikls darbā.
čamma Nekārtīgs, neveikls cilvēks; tūļa.
čuža Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; tūļīgs, neveikls, arī nemākulīgs cilvēks.
neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
eshara Nekrotisku audu krevele pēc apdegumiem, apsaldējumiem, piededzinājumiem.
esharoze Nekrotisku kreveļu veidošanās.
ubeika Nelaime, neveiksme, ķeza.
biba Nelaime, neveiksme, ķibele.
piesprauka Nelaime, neveiksme, nabadzība, grūtības darbā; piesprauga.
piesprauga Nelaime, neveiksme, nabadzība, grūtības darbā.
dimba Nelaime, neveiksme; bezizejas situācija.
adversa fortuna nelaime, neveiksme.
nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.
nedienis Nelaimīgs, neveiksmīgs cilvēks.
nebalts Nelaimīgs, neveiksmīgs, slikts.
iešmugulēt Nelegāli ievest.
beibote Neliela airu laiva, ar kuru pieved un aizved jahtas komandu.
roņķis neliela auguma resns, neveikls cilvēks, arī šāds kustonis.
plēsis Neliels, divzarains rīks, ar kuru baļķī ievelk, iezīmē svītras, lai pēc tam veidotu gropi; metāla svītrvilcis.
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis.
jākarēties nemākulīgi strādāt, neveiksmīgi darboties.
ķemulīgs Nemākulīgs, nekārtīgs, neveikls.
baža Nemiers, bailes, ko izraisa iespējama neveiksme, nelaime.
NNRTI Nenukleozīdu atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors (angļu "non-nucleoside reverse transcriptase inhibitor").
parūka Neparasti, anormāli veidoti stirnu āža ragi, kas saplūduši vienā kreveļainā masā, uz pieres starp ausīm veidojot dažus garākus izciļņus.
šreijā Nepareizi, neveiksmīgi; šķērsām.
garām nepareizi; nederīgi; aplami; neveiksmīgi.
smurga Nepatīkams, netīrs, neveiksmīgs darbs; nepatīkama, netīra, neveiksmīga darbošanās.
tūsteklis Nepatīkams, neveikls cilvēks.
klipa Nepatikšanas, arī neveiksme, ķibele.
biete Nepatikšanas, nelaime, neveiksme.
šaise Nepatikšanas, neveiksme; šaize.
bēte Nepatikšanas; neveiksme.
šaize Nepatikšanas; neveiksme.
izlaist Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem).
tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
tūļoties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
sterilo micēliju rinda nepilnīgi pazīstamas sēnes ("Mycelia sterilia"), kas neveido sporas un sastopamas dažādās sterilās stadijās, kas ir micēlija veidojumi un noder pārziemošanai un jauna micēlija veidošanai; rindā 28 ģintis, 200 sugu.
kandidas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas. Parasti slimību ierosina "Candida albicans".
moziņš Nepraša; neveiklis.
ševingēšana Nerūdītu zobratu zobu virsmas apdares process, kurā ar speciālu instrumentu - ševeru - nokasa no zobu virsmas plānas metālskaidas.
reliņa statnis nerūsoša metāla balsts, kurā iever reliņa aizturtroses, tos piestiprina vienādā attālumā virs klāja visapkārt bortiem.
dulburis Nesavaldīgs, draiskulīgs cilvēks; arī neveikls cilvēks.
dulburīgs Nesavaldīgs, draiskulīgs; arī neveikls.
nešķirība Nesekmība, neveselība.
nepašķirīgs Nesekmīgs, neveiksmīgs, neveikls.
neveicīgs Nesekmīgs, neveselīgs.
cābulis Nespēcīgs un neveikls cilvēks.
jendze Nespēcīgs, neveikls.
neļomans Nestiprs, nedrošs, neveikls.
plocka Netīrīga, nevīžīga sieviete; arī neveikla sieviete (ar neglītu gaitu).
ļedāks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis.
ļedēks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis.
šerve Netīrumi, kreve, kraupe.
šarve Netīrumi, kreve.
šārve Netīrumi, kreve.
leze Netīrumi; ievainojuma krevele.
necelt Neveidot (piemēram, celtni, būvi).
tožiņa Neveikla (vecāka) sieviete.
aizļekāt Neveiklā gaitā aiziet; aizļepatot (par dzīvniekiem).
aizļekatāt Neveiklā gaitā aiziet; aizļepatot (par dzīvniekiem).
aizļempatāt Neveiklā gaitā aiziet; aizļepatot (par dzīvniekiem).
aizlingāt Neveiklā gaitā aiziet.
aizlingāties Neveiklā gaitā aiziet.
apsteberēt Neveiklā gaitā apstaigāt.
nostuģīt Neveiklā gaitā ar grūtībām noiet, nonākt.
atļekāt Neveiklā gaitā atnākt; atļepatot (par dzīvniekiem).
lingāt Neveiklā gaitā iet, staigāt; iet pārvietoties lieliem, gariem soļiem.
ļepučot Neveiklā gaitā iet, velkot kājas gar zemi.
izļempatāt Neveiklā gaitā iziet, izstaigāt; izļepatot (par dzīvniekiem).
izļekāt Neveiklā gaitā iziet, izstaigāt.
izļepatāties Neveiklā gaitā izieties, izstaigāties; izļepatoties (par dzīvniekiem).
paļepatāt Neveiklā gaitā pastaigāt.
piekluinīt Neveiklā gaitā pieiet, pienākt; pieklibot.
pieklunkurēt Neveiklā gaitā pieiet, pienākt; pieklibot.
pieklurģēt Neveiklā gaitā pieiet, pienākt; pieklibot.
iesteģerēt Neveiklā gaitā, ar grūtībām ieiet.
iesteģīt Neveiklā gaitā, ar grūtībām ieiet.
iestiģīt Neveiklā gaitā, ar grūtībām ieiet.
iestoģīt Neveiklā gaitā, ar grūtībām ieiet.
iestuģīt Neveiklā gaitā, ar grūtībām ieiet.
pastuģīt Neveiklā gaitā, ar grūtībām paiet, pastaigāt.
izstuģīt Neveiklā gaitā, ar pūlēm iziet (parasti par bērniem).
meimuriski Neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot (iet).
meimurēt Neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet.
tenteriski Neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties; kūleņiem.
aizloibāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, aiziet.
lompāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, iet, aiziet.
loibāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, iet.
šļuncka Neveikla gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete; šļoncka.
ņucka Neveikla meitene.
čūna Neveikla sieviete.
kamsala Neveikla sieviete.
stabausis Neveikla, dumja, slinka būtne; sliņķis, nemākulis; stulbs, stīvs cilvēks.
šļoncka Neveikla, gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete.
aizļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā aizskriet, aiziet.
ļekāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
ļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
ļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
ļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
ļepāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi.
ļēpāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi.
ļēpāties Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet.
ļēpēt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet.
ļepuroties Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet.
noļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
noļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
noļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
noļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
pārļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēkiem).
pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēkiem).
pārļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
pārļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
atļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot.
atļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot.
atļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot.
atļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem).
aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot.
aizļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot.
aizļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem); ļēpot (1).
ļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem); ļēpot (1).
ļekāt Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
ļepot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
ļēpot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
ieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
ieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
ieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
ieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
ieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
izļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
izļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
izļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
izļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
izļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
noļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot.
noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot.
noļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot.
noļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem).
noļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem).
pārļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot.
pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot.
pārļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot.
pārļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
pieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
pieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
pieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
pieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem.
pieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem.
uzļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot.
uzļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot.
uzļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem).
uzļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem).
dulburēt Neveiklā, grīļīgā gaitā (klūpot, krītot) iet, staigāt; streipuļot.
apklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
atklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt šurp; neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties; neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
klumbarot Neveiklā, grīļīgā gaitā iet vai nākt.
klumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā iet.
izklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
noklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā noiet, nonākt.
paklumburēt Neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
paklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzklumburēt Neveiklā, grīļīgā gaitā uziet, uznākt.
uzklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā uziet, uznākt.
kluburiem Neveiklā, grīļīgā gaitā; klumburiem.
klunkuriem Neveiklā, grīļīgā gaitā; klumburiem.
klumburiem Neveiklā, grīļīgā gaitā.
noklinkāt Neveiklā, lādzīgā gaitā noiet, nonākt.
lauzs Neveikla, lempīga dzīva būtne.
ņuņa Neveikla, lempīga dzīva būtne.
ņūņa Neveikla, lempīga dzīva radība.
veikls kā zilonis neveikla, lempīga persona.
iedalbāt Neveiklā, līganā gaitā ienākt.
aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet; neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atģeņģerēt Neveiklā, ļodzīgā gaitā atnākt.
ieklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
klinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā iet.
izklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā iziet, iznākt.
izgumbāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā iznākt.
uzvelties Neveiklā, ļodzīgā gaitā uziet, uznākt, uzrāpties u. tml.
trīne Neveikla, neizdarīga sieviete.
mačalka Neveikla, nekārtīga meitene.
lebeze Neveikla, nekārtīga, slinka sieviete.
čuža neveikla, netīrīga sieviete.
tenterēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet, skriet.
aizlāčot Neveiklā, smagā gaitā aiziet.
ielāčot Neveiklā, smagā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
iezvelties Neveiklā, smagā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
izlāčot Neveiklā, smagā gaitā iziet, iznākt.
toška Neveikla, tūļīga sieviete, kam neveicas darbi; arī nekārtīga sieviete; tūļa.
čabata Neveikla, tūļīga sieviete.
dūzene Neveikla, tūļīga sieviete.
kleša Neveikla, tūļīga sieviete.
lāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
nolāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pielāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā virzoties, uzkāpt.
čalbāt Neveikli (ar lielām, pavirši apautām kājām) mīdīties, bradāt.
ieļēpāties Neveikli (arī neuzmanīgi) ejot, kustoties, iekāpt (kur iekšā).
stumburēt Neveikli (bezspēcīgi) iet.
lumparāt Neveikli (klibojot) iet.
činčināt Neveikli (piemēram, ar vāju zirgu), virzīties uz priekšu.
aizjudīt Neveikli aiziet (parasti par maziem bērniem).
aizlangāt Neveikli aiziet ar lieliem soļiem.
aizļenkarēt Neveikli aiziet streipuļojot, grīļojoties.
aizļumpāt Neveikli aiziet, aizskriet.
aizslempties Neveikli aiziet, attālināties.
aizlampatāt Neveikli aiziet; aizklaiņot.
aizlampāt Neveikli aiziet.
aizdelverēt Neveikli aizlidot (par putniem).
aizčūbāt Neveikli aizvilkt (slepus).
appeižāt Neveikli apskricelēt; aptraipīt, velkot svītras.
apklenkāt Neveikli apstaigāt, apklaiņot (no mājas uz māju).
klunkāt Neveikli ar pūlēm iet pa nelīdzenu ceļu.
atjudīt Neveikli atnākt (parasti par maziem bērniem).
atdelverēt Neveikli atnākt, atlidot.
atklumzāt Neveikli atnākt, tuvoties.
vādžot Neveikli darboties.
glemināties Neveikli darīt kādu darbu.
uzklamzāt Neveikli ejot uzkāpt.
ļemmāt Neveikli ēst.
ļepināt Neveikli ēst.
ruikāt Neveikli griezt ar trulu nazi.
ruinīt Neveikli griezt ar trulu nazi.
iejudīt Neveikli ieiet (parasti par maziem bērniem).
ielampatāt Neveikli ieiet, ienākt; ieklaiņot.
ieklumzāt Neveikli ienākt, ieiet.
iecapāt Neveikli ienākt.
ieļimpāt Neveikli ieskriet.
paklambāt Neveikli iet (kādu brīdi); kādu brīdi staigāt koka tupelēs.
vantarāties Neveikli iet (par mazu bērnu).
judīt Neveikli iet (parasti par maziem bērniem).
tērpāt neveikli iet, kā mazam bērnam, kas tikko sāk staigāt.
lamzāt Neveikli iet, klibot, pavirši strādāt.
ļumpāt Neveikli iet, skriet.
lampatāt Neveikli iet, staigāt.
čapāties Neveikli iet, vilkties.
gūgurēties Neveikli iet; tūļīgi strādāt.
svempēt neveikli iet.
cepāt Neveikli iet.
cibāt Neveikli iet.
ķemberēt Neveikli iet.
ķemperēt Neveikli iet.
ķerrāt Neveikli iet.
klampāt Neveikli iet.
klomburet Neveikli iet.
lemperēt Neveikli iet.
packāt Neveikli iet.
stebīt Neveikli iet.
stipāt Neveikli iet.
stulpačāt Neveikli iet.
izjudīt Neveikli iziet, izstaigāt (parasti par maziem bērniem).
iztipāt Neveikli iziet; iztipināt.
gūboties Neveikli izturēties, vilcināties.
gūbrot Neveikli izturēties, vilcināties.
žļurdzīties Neveikli kaut ko darīt (piemēram, kaut cūku).
ķempēties Neveikli kaut ko darīt.
kuknīties Neveikli kaut ko darīt.
kūžņāties Neveikli kaut ko darīt.
lorgāt Neveikli kaut ko darīt.
klurģēt Neveikli klibojot iet.
čampatāt Neveikli kustēt.
trusnīties Neveikli kustēties (iet, rāpot).
krābēties Neveikli kustēties.
kužņoties Neveikli kustēties.
kužoties Neveikli kustēties.
atlēpāt Neveikli kustoties atnākt.
kurļāties Neveikli kustoties kaut ko darīt.
šulnīt Neveikli mazgāt (veļu).
čampāt Neveikli mīcīt.
nolampāties Neveikli nostaigāties.
paklumzāt Neveikli paiet (nedaudz).
paslūžāt Neveikli paiet, pastaigāt, velkot kājas gar zemi.
paklamburēt Neveikli paiet, pastaigāt.
paklurģēt Neveikli paiet; pastaigāt.
noklomburet Neveikli paiet.
pārpekot Neveikli pāriet (kam pāri, pār ko).
pārklamburēt Neveikli pāriet (pār ko, kam pāri); pārklibot.
pārkurļāties Neveikli pārkāpt.
pāržauties Neveikli pārlēkt pāri.
svampāties Neveikli pārvietoties.
patrausties Neveikli pavirzīties zem kaut kā.
pieklakšķināt Neveikli pietuvoties.
mūties Neveikli rīkoties; muities; ar grūtībām virzīties uz priekšu.
žmogāties Neveikli rīkoties.
sasvampāt Neveikli saiet (par vairākiem subjektiem).
lamstīties Neveikli staigāt.
staknīt Neveikli steigties.
pieķaulēt Neveikli strādājot piepildīt.
mūgļāties Neveikli strādāt, murmināt, ņemties bez panākumiem.
mūgļoties Neveikli strādāt, ņemties bez kādiem panākumiem.
dimzāt Neveikli strādāt.
dimžāt Neveikli strādāt.
dimžāties Neveikli strādāt.
ķeberēt Neveikli strādāt.
ķeverēt Neveikli strādāt.
moļāties Neveikli strādāt.
murgāties Neveikli strādāt.
šļiekāties Neveikli strādāt.
klemburiski Neveikli streipuļojot.
muļīt Neveikli un ilgstoši kaut ko darīt.
atlampāt Neveikli un lēnām atnākt.
ķeimuroties Neveikli un neefektīvi kaut ko darīt; tūļāties, vilcināties.
kruiliski Neveikli un neizskatīgi.
stemperēt Neveikli un nemākulīgi stāvēt, celties stāvus un staigāt.
panarāt Neveikli un nepiemēroti ģērbt.
sapanarāt Neveikli un nepiemēroti saģērbt.
aizpenterēt Neveikli un pavirši aizlāpīt.
pačinčināt Neveikli uz priekšu kulties, piemēram, ar vāju zirģeli.
uzklumpačot Neveikli uzkāpt, uzmīt.
aizstibīt neveikli vai ar lieliem soļiem aiziet.
aizkleinot Neveikli vai ar līkām kājām aiziet.
pārlumzāt Neveikli vai slinki atgriezties mājās.
noklumzāt Neveikli vai smagos apavos ejot nonākt.
kužāties Neveikli vai tūļīgi strādāt.
glemžāt Neveikli, ar gariem zobiem ēst.
iečampāt Neveikli, ar grūtībām ieiet, ienākt.
slēpēt Neveikli, ar grūtībām iet; iet.
klamburēt Neveikli, ar grūtībām iet.
krujāties Neveikli, ar grūtībām pārvietoties.
pasvampāties Neveikli, ar grūtībām pārvietoties.
slanckāt Neveikli, ar grūtībām, arī nevīžīgi iet; iet.
slencēt Neveikli, ar grūtībām, arī nevīžīgi iet; iet.
tampāt Neveikli, ar lielu piepūli darīt.
tampāties Neveikli, ar lielu piepūli darīt.
tapāties Neveikli, ar lielu piepūli darīt.
klunčot Neveikli, ar pūlēm iet.
leskām Neveikli, arī gāzelējoties, grīļojoties, lieliem soļiem.
lempēties Neveikli, arī nepiemēroti izturēties, tūļāties.
piečamdīt Neveikli, arī nevērīgi lasot, braukot savākt.
tumelēties Neveikli, bez panākumiem strādāt.
tumulēties Neveikli, bez panākumiem strādāt.
aizkluinīt Neveikli, brīžiem klibojot, aiziet; aizklibot.
atkluinīt Neveikli, brīžiem klibojot, atnākt; atklibot.
kluīnīt Neveikli, brīžiem klibojot, iet.
ieklūgāt Neveikli, daļēji šļūcošiem soļiem un skaļi ienākt.
packu packām iet neveikli, gāzelēdamies iet.
lumpāt Neveikli, gāzelējoties iet, lēnām skriet.
svampāt Neveikli, gāzelīgi iet.
leikāt Neveikli, grīļojoties iet, staigāt.
aizklurģēt Neveikli, klibojot aiziet; aizklibot.
atklurģēt Neveikli, klibojot atnākt; atklibot.
iekluinīt Neveikli, klibojot ieiet, ienākt; ieklibot.
ieklurģēt Neveikli, klibojot ieiet, ienākt; ieklibot.
klencēt Neveikli, klibojot iet.
klundurēt Neveikli, klibojot iet.
izkluinīt Neveikli, klibojot iziet; izklibot.
izklurģēt Neveikli, klibojot iziet; izklibot.
noklurģēt Neveikli, klibojot noiet.
kļinkāt Neveikli, klibojot skriet.
klenkāt Neveikli, klibojot staigāt, klaiņot.
uzklurģēt Neveikli, klibojot uziet, uzkāpt.
paklamburet Neveikli, klūpot un krītot, pastaigāt, pavazāties apkārt.
uzlaipot Neveikli, laipojot uzkāpt.
čuknīties Neveikli, lempīgi ar kaut ko nodarboties.
atšlapatāt Neveikli, lempīgi atnākt.
salamžāt Neveikli, lempīgi ejot sapulcēties.
iesvampāt Neveikli, lempīgi ieiet, ienākt.
slampu slampumis iet neveikli, lempīgi iet.
lāpačot Neveikli, lempīgi iet.
lūzāt Neveikli, lempīgi iet.
izvensties Neveikli, lempīgi izrāpties, izlīst.
iekleberēt Neveikli, lempīgi lecot iekļūt, ieiet; ieklibot.
pārļurkāt Neveikli, lempīgi pārnākt.
uzjunkulēties Neveikli, lempīgi uzkāpt (augšā).
klumzāties Neveikli, lempīgi, kājas velkot iet.
atstibot Neveikli, lempīgi, klibojot atnākt.
svampadniski neveikli, lempīgi, neizveicīgi.
supu Neveikli, lempīgi.
žņurgāties Neveikli, lēnām darīt darbu.
aiztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām aiziet.
attuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām atnākt.
tuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iet.
ietuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
notuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām noiet, nonākt.
patuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām paiet, panākt.
pārtuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām pāriet, pārnākt.
leskāt Neveikli, lieliem soļiem brist pa dubļiem.
čūlīši Neveikli, neattapīgi cilvēki.
ļēpurot Neveikli, nedroši iet.
loibatu loibatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
loipatu loipatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
lompatu lompatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
aizklurgot Neveikli, neizveicīgi aiziet.
klurgot Neveikli, neizveicīgi iet.
temuļot Neveikli, neizveicīgi iet.
peķēt Neveikli, neizveicīgi kaut ko darīt.
kleksterēt Neveikli, neizveicīgi un grīļīgi iet.
tusni Neveikli, neizveicīgi.
pļurgāties Neveikli, nekārtīgi strādāt.
kā bez nagiem neveikli, nemākulīgi (darīt kaut ko).
dūzenēt Neveikli, nemākulīgi strādāt.
kūņoties Neveikli, nemākulīgi, arī tūļīgi, gausi ko darīt.
čankarēties neveikli, nesaprātīgi uzvesties; lēnām ģērbties.
aizkliģēt Neveikli, nevarīgi aiziet klibojot.
aizkliģēties Neveikli, nevarīgi aiziet klibojot.
aizčūbāt Neveikli, nevarīgi aiziet.
glīžoties Neveikli, nevarīgi iet.
kliģēt Neveikli, nevarīgi klibojot iet.
aizcipāt Neveikli, nevarīgi lēnām aiziet.
aizsteģīt Neveikli, nevarīgi, stīvi aiziet.
aizkoīzāt Neveikli, nevīžīgi, lieliem soļiem aiziet.
ievensties Neveikli, pusrāpus iekļūt.
klemst Neveikli, smagi iet, parasti pa dubļainu ceļu.
izzvelties Neveikli, smagi izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
aizbliest Neveikli, smagiem soļiem aiziet.
svompāt Neveikli, smagiem soļiem iet, skriet.
stupāt Neveikli, smagiem soļiem iet.
pieklemst Neveikli, smagiem soļiem pienākt.
izvempties Neveikli, smagnēji izlīst, izrāpties.
izvemsties Neveikli, smagnēji izlīst, izrāpties.
vemst Neveikli, smagnēji līst, rāpties.
vemsties Neveikli, smagnēji līst, rāpties.
vempties Neveikli, smagnēji rāpties, līst.
lentariski Neveikli, streipuļojot, grīļojoties (iet, staigāt); tenteriski.
lerpatlerpatām Neveikli, streipuļojot, grīļojoties (iet, staigāt); tenteriski.
lentaru lentariem neveikli, streipuļojot, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
ieblūžģināt Neveikli, šļūcoši ar troksni ienākt.
blorcāt Neveikli, šļūcoši iet, staigāt (parasti ar lieliem apaviem).
aizķepot Neveikli, trokšņaini aiziet, īpaši par bērniem.
uztūļāties Neveikli, tūļājoties uziet, uzkāpt (uz kā, kur augšā).
uztūļāties Neveikli, tūļājoties uzkāpt, nokļūt (uz kā, kam virsū).
toškāties Neveikli, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties.
pačammāties Neveikli, tūļīgi parīkoties, padarboties.
netārpelis Neveiklis (1).
ļompurs Neveiklis, gļēvulis.
peiza neveiklis, kas visu sabojā.
balbaks Neveiklis, lempīgs cilvēks.
lāpans Neveiklis, lempis, tūļa.
mūma Neveiklis, lempis, tūļa.
mūmiķis Neveiklis, lempis, tūļa.
lampurs Neveiklis, lempis; dīkdienis, slaists; nevīža.
čāba Neveiklis, lempis.
ķemperis Neveiklis, lempis.
ķezākls Neveiklis, lempis.
ķēzeklis Neveiklis, lempis.
lauzums Neveiklis, lempis.
leizars Neveiklis, lempis.
lempiķis Neveiklis, lempis.
lēna Neveiklis, lempis.
ļumza Neveiklis, lempis.
šmūglis Neveiklis, lempis.
lingāns Neveiklis, neiznesīgais.
neveikulis Neveiklis, neveiksminieks.
stūķis Neveiklis, sliņķis.
telnis Neveiklis, tāds, kas ir lempīgs, lācīgs.
tāpslis Neveiklis, tāpša, tāpšļa.
ķēpainis Neveiklis, vārgulis.
tāmarags Neveiklis, vientiesis, muļķis.
ļupausis Neveiklis; lempis.
ķepurs Neveiklis; nemākulis.
žļemba Neveiklis; nīkulis.
bemburs Neveiklis.
depša Neveiklis.
depsis Neveiklis.
duņa Neveiklis.
ķeimurs Neveiklis.
klumzaka Neveiklis.
klumzaks Neveiklis.
ķutis Neveiklis.
lābans Neveiklis.
lampāns Neveiklis.
lēpurs Neveiklis.
lumza Neveiklis.
lumža Neveiklis.
lumzaks Neveiklis.
neveikša Neveiklis.
pūniņš Neveiklis.
raiseklis Neveiklis.
sapožņiks Neveiklis.
stabiķis Neveiklis.
stīvenis Neveiklis.
tamulis Neveiklis.
tasna Neveiklis.
tība Neveiklis.
tuntuls Neveiklis.
lameika Neveikls cilvēks vai dzīvnieks.
ķemberis Neveikls cilvēks, arī dzīvnieks.
bičkus Neveikls cilvēks, bifelis.
bīdeklis Neveikls cilvēks, kas baidās kaut ko darīt pēc savas iniciatīvas.
klapcis Neveikls cilvēks, kas rada troksni ar savu apavu papēžiem.
klambaks Neveikls cilvēks, lempis.
mūjābelis Neveikls cilvēks, lempis.
šļemba Neveikls cilvēks, nīkulis.
antons Neveikls cilvēks, tūļa.
luitars Neveikls cilvēks; arī nemākulīgs vai nekārtīgs (kāda darba) darītājs.
klumpis Neveikls cilvēks; klibs, nelietojams zirgs.
ambālis Neveikls cilvēks.
ambals Neveikls cilvēks.
bomis Neveikls cilvēks.
čabulis Neveikls cilvēks.
čampāns Neveikls cilvēks.
čunča Neveikls cilvēks.
dilba Neveikls cilvēks.
ģeņģis Neveikls cilvēks.
glēmausis Neveikls cilvēks.
ķeblis Neveikls cilvēks.
ķeķeris Neveikls cilvēks.
ķelksnis Neveikls cilvēks.
klampa Neveikls cilvēks.
klumburis Neveikls cilvēks.
lecēns Neveikls cilvēks.
lēpis Neveikls cilvēks.
lerpis Neveikls cilvēks.
ļerpis Neveikls cilvēks.
milausis Neveikls cilvēks.
nūžulis Neveikls cilvēks.
pampis Neveikls cilvēks.
terente Neveikls cilvēks.
tumaļa Neveikls cilvēks.
tumelis Neveikls cilvēks.
tumulis Neveikls cilvēks.
tumuls Neveikls cilvēks.
žveiris Neveikls cilvēks.
tuntuļains Neveikls darbā.
kluņģis Neveikls dzīvnieks vai cilvēks.
čāpans Neveikls dzīvnieks.
cāpītis Neveikls gājējs (parasti par mazu bērnu, vecu cilvēku).
packa Neveikls gājējs.
kladaņķis Neveikls gara auguma cilvēks, kas iet grīļodamies.
lepecis Neveikls lempis, kas mīl daudz gulēt.
overķīlis Neveikls pagrieziens vai cits manevrs, kura rezultātā peldlīdzeklis apgāžas ar ķīli (dibenu) uz augšu.
čāgans Neveikls pļāvējs; neveiklis.
nudze Neveikls strādātājs.
čokars Neveikls tūļīgs cilvēks.
cēbars Neveikls vai lēns cilvēks vai tāds dzīvnieks.
čumete Neveikls vai slinks cilvēks.
uņēga Neveikls vīrietis.
bībis Neveikls, apjucis cilvēks.
mulstiķis Neveikls, apmulsis cilvēks; tāds, kas stāv muti atplētis.
bambāns Neveikls, arī liela auguma cilvēks.
moļļa Neveikls, arī neattapīgs cilvēks vai dzīvnieks.
buinis Neveikls, biezi saģērbies cilvēks, kuram tikko saredzamas acis (galvenokārt par sievietēm sacīts).
glumine Neveikls, gļēvs, jēls cilvēks.
laidaks Neveikls, gļēvs, kūtrs cilvēks; sliņķis.
klamācis Neveikls, klibojošs, gauss radījums.
klurģis Neveikls, klibs cilvēks.
vīzīgs Neveikls, lempīgs (pēc izturēšanās).
sledne Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
slene Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
slenis Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
čāburs Neveikls, lempīgs cilvēks.
capans Neveikls, lempīgs cilvēks.
čūra Neveikls, lempīgs cilvēks.
čura Neveikls, lempīgs cilvēks.
duncenis Neveikls, lempīgs cilvēks.
kamka Neveikls, lempīgs cilvēks.
kamkāns Neveikls, lempīgs cilvēks.
labraks Neveikls, lempīgs cilvēks.
lempurs Neveikls, lempīgs cilvēks.
ļepāns Neveikls, lempīgs cilvēks.
notūlis Neveikls, lempīgs cilvēks.
teme Neveikls, lempīgs cilvēks.
temša Neveikls, lempīgs cilvēks.
tundulis Neveikls, lempīgs cilvēks.
gūžains puisis neveikls, lempīgs, gara auguma cilvēks.
veikls kā elefants neveikls, lempīgs.
lambazīgs Neveikls, lempīgs.
neviegls Neveikls, lempīgs.
tokšīgs Neveikls, lempīgs.
tokstīgs Neveikls, lempīgs.
vamzīgs Neveikls, lempīgs.
vamžīgs Neveikls, lempīgs.
vamzīt Neveikls, lempīgs.
žļagans Neveikls, lempīgs.
neizveicīgs Neveikls, lēns (par dzīvniekiem); tāds, kas kustas neveikli, lēni.
ļēpa Neveikls, lēns cilvēks; lempis.
kulēša Neveikls, lēns.
jēznieks Neveikls, liela auguma cilvēks.
lāmis Neveikls, liela auguma, neglīti ģērbies cilvēks.
klabāns Neveikls, ļengans vīrietis, kurš staigā koka tupelēs.
litauris Neveikls, muļķis.
mešoks Neveikls, neapķērīgs cilvēks.
mormolis Neveikls, neattapīgs cilvēks.
netapļa Neveikls, neattapīgs cilvēks.
ķeņķeris Neveikls, neattīstīts cilvēks.
kamielis Neveikls, neizdarīgs cilvēks.
ķēms Neveikls, neizdarīgs cilvēks.
teļaste Neveikls, neizdarīgs cilvēks.
kokains Neveikls, neizdevies (par pasākumu, situāciju).
klampa Neveikls, neizskatīgs cilvēks.
klamza Neveikls, neizveicīgs cilvēks; lempis; tūļa.
dūjāns Neveikls, neizveicīgs cilvēks.
gumza Neveikls, neizveicīgs cilvēks.
temme Neveikls, neizveicīgs cilvēks.
lamzaka Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks.
lamzaks Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks.
lamzīgs Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš.
memmuris Neveikls, neizveicīgs, neizdarīgs cilvēks.
memmuraiņš Neveikls, neizveicīgs, neizdarīgs.
lamžīgs Neveikls, neizveicīgs.
dimža Neveikls, nemierīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar savu darbu.
mīstīklas Neveikls, nemierīgs dzīvnieks, arī cilvēks.
kluga Neveikls, netīkams cilvēks.
ģeņģīzeris Neveikls, nevaldāms cilvēks.
tiels Neveikls, nevarīgs (par cilvēku).
tenterisks Neveikls, nevienmērīgs (par gaitu, pārvietošanos u. tml.).
nekņasts Neveikls, nevīžīgs.
govinieks Neveikls, nolaidīgs cilvēks.
letauris Neveikls, nolaidīgs cilvēks.
ļetauris Neveikls, nolaidīgs cilvēks.
murza Neveikls, pamuļķis.
klence Neveikls, resns cilvēks.
klince Neveikls, resns cilvēks.
mīklans Neveikls, slinks un izlutināts dzīvs radījums.
lambuks Neveikls, slinks, arī muļķīgs dzīvnieks vai cilvēks.
glūža Neveikls, slinks, lempis.
pļumpīgs Neveikls, smagnējs; resns.
pastumdeklis Neveikls, stumjams cilvēks.
sluinis Neveikls, tizls radījums.
gūmala Neveikls, tūļīgs cilvēks.
kvancis Neveikls, tūļīgs cilvēks.
lācīgs Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs (par cilvēku).
lācis Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs cilvēks.
glūda Neveikls, tūļīgs, slinks cilvēks.
nolempīgs Neveikls, tūļīgs; lempīgs.
lampurīgs Neveikls, tūļīgs.
lempīgs Neveikls, tūļīgs.
ļempīgs Neveikls, tūļīgs.
šlenderīgs Neveikls, tūļīgs.
tumuļīgs Neveikls, tūļīgs.
ģeiba Neveikls, vājš cilvēks.
šļapāns Neveikls, vārgs dzīvs radījums.
ļempans Neveikls, vārgs.
krapšis Neveikls, vecs cilvēks vai dzīvnieks, īpāši vecs, liess zirgs.
krapšķis Neveikls, vecs cilvēks vai dzīvnieks, īpāši vecs, liess zirgs.
gļēmausis Neveikls, vientiesīgs cilvēks; gļemausis.
glemausis Neveikls, vientiesīgs cilvēks.
gļemausis Neveikls, vientiesīgs cilvēks.
tāmuks Neveikls, vientiesis, muļķis; tāms.
tāms Neveikls, vientiesis, muļķis.
čāčīgs Neveikls.
gumzīgs Neveikls.
ļēpīgs Neveikls.
lumzīgs Neveikls.
neatraisīts Neveikls.
neveiklīgs Neveikls.
remplis Neveikls.
stelberīgs Neveikls.
abloms Neveiksme (parasti negaidīta).
amba Neveiksme, bezizejas stāvoklis, krahs, beigas.
britva Neveiksme, ķeza; nepatikšanas.
nesekme Neveiksme, ķibele; liga.
nesekmes Neveiksme, ķibele; liga.
fiasks Neveiksme, neizdošanās; fiasko.
jūkne Neveiksme, nelaime.
zavals Neveiksme, nepatikšanas.
grubulis Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā).
grumbulis Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā).
bujāni Neveiksme, neraža.
nepanākums Neveiksme, nesekme.
pis-aller Neveiksme, visļaunākais gadījums.
kļūme Neveiksme; arī kļūda (1).
proļots Neveiksme; izgāšanās.
aplauziens Neveiksme; nepatīkams stāvoklis.
aplauzums Neveiksme; nepatīkams stāvoklis.
šokers Neveiksme; nepatikšanas; nepatīkams pārsteigums.
pizģecs Neveiksme; nepatikšanas.
pizjecs Neveiksme; nepatikšanas.
šohers Neveiksme; nepatikšanas.
tūta Neveiksme; nepatikšanas.
zģecs Neveiksme; nepatikšanas.
čakars Neveiksme; traucējums.
boroda Neveiksme.
dēlis Neveiksme.
gemorojs Neveiksme.
ķerme Neveiksme.
klucis Neveiksme.
kļūma Neveiksme.
lopš Neveiksme.
milo Neveiksme.
neizdevība Neveiksme.
neraža Neveiksme.
nesekne Neveiksme.
neseknis Neveiksme.
obloms Neveiksme.
prokols Neveiksme.
škrobe Neveiksme.
truba-vili Neveiksme.
zola Neveiksme.
kulā Neveiksmē.
risks neveiksmes varbūtība.
rūpes un raizes neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
vili Neveiksmīga lieta, aresta draudi.
nosacirsties Neveiksmīgi apprecēt (sievu, vīru).
kuļas kā pliks pa nātrēm neveiksmīgi cīnīties ar materiālām grūtībām.
pļureniskis Neveiksmīgi, slikti.
ripiski neveiksmīgi.
švakai Neveiksmīgi.
norāviens Neveiksmīgs izpildījums.
nesekmīgs aborts neveiksmīgs mēģinājums pārtraukt grūtniecību.
gaisonis Neveiksmīgs, arī vieglprātīgs cilvēks; arī nabadzīgs, izputējis cilvēks.
neveiksmīgi Neveiksmīgs.
sliecere Neveiksminiece.
sliecerīte Neveiksminiece.
bēdu brālis (retāk biedrs) Neveiksminieks.
neveiksminiece Neveiksminieks.
gaļaks Neveiksmju periods.
Nelaima Neveiksmju un nelaimju dieviete.
klibot Neveikt ar kāju vai kājām normālas iešanas, skriešanas kustības (piemēram, traumas dēļ).
dezertēt Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.).
pašutēties Neveikties, iznīkt.
pļirkāties Neveikties, jukt.
neiet lāgā Neveikties, neizdoties (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
izčakstēt Neveikties, neizdoties.
šķībt Neveikties, sākt bojāties.
putlēties neveikties.
klizmēties Neveikties.
likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
Ņeveļa Neveļa, pilsēta Krievijas Pleskavas apgabala dienvidos.
Honto Neveļska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Ņeveļska Neveļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā.
neverbāls Neverbālā saziņa - informācijas apmaiņa, apzināti un/vai neapzināti valodā izmantojot nevis vārdus, bet bezvārdu saziņu - žestus, mīmiku, ķermeņa valodu, skaņas, pauzes u. c.
graudenis Neveroņa tipa auglis, kam augļapvalks saaudzis ar sēklapvalku, tāpēc auglis un sēkla nav atdalāmi; grauds.
saģeibt Neveselam kļūt.
pelēks kā zeme neveselīgi bāls, novārdzis, nobēdājies, sagrauzts.
kā vasks neveselīgi dzeltens; ļoti bāls.
ēšanas traucējumi neveselīgi ēšanas paradumi, kas var attīstīties kā nopietni fiziskās un psihiskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes; izplatītākie veidi ir anoreksija un bulīmija, kas nereti kombinējas ar depresiju, trauksmi un uzmācīgām domām.
pestilence Neveselīgs gaiss, vieta.
smacenis Neveselīgs miglas un dūmu sajaukums.
knerpis Neveselīgs, maza auguma bērns vai kustoņa mazulis, kas bieži dara nerātnības.
nelabs Neveselīgs, slimīgs (parasti par cilvēka izskatu, pašsajūtu).
neveselīgi Neveselīgs.
pusšauts nevesels (pa jokam).
sagājis Nevesels, slims.
neļobs Nevesels; nespēcīgs.
sakrekšķējis nevesels.
neveselns Nevesels.
šļikts Nevesels.
iepenterēt Nevienmērīgi tinot, ieveidot, ielaist dzijā (mezglojumu, krustojumu).
čaba Nevīžīga sieviete; neveikls, lācīgs cilvēks.
memmurēties Nevīžīgi un neveikli darbam gatavoties.
vaņķīt Nevīžīgi, neveikli tīt.
slemperiski nevīžīgi, neveikli.
nodulārais nekrotiskais dermatīts nezināmas etioloģijas slimība, kam raksturīgi polimorfi izsitumi, mezgliņi, čūlas, kreveles, rētas un hiperpigmentācija.
pūt Nīkt, vārgt (parasti smagos, neveselīgos apstākļos).
importprece No ārzemēm ievesta prece.
imports No ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
tabuna zirgi no Krievijas ievesti zirgi, lieli, resnām kājām.
diābolo No Ķīnas ievesta spēle, sastāv no divām nūjiņām piestiprinātas auklas, uz kā iekustina metāla vai koka spoli, ko uzsviež gaisā un atkal uzķer.
brakteāts no plāna zelta vai sudraba skārda, ko izgatavoja ar spiedni un negatīvu tā attēlu reversā; grieķu monēta (4.-2. gadsimtā p. m. ē.), ko izgatavoja no zelta skārda; 12.-18. gs. vairākās Eiropas zemēs, arī Livonijā, kala vienpusējus brakteātus no sudraba vai vara.
sangastieši No Sangastes ievesta kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
nozīmes nianse no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu.
uzrecēt No virspuses sarecēt, pārklāties ar kreveli.
nobokstīties Nobakstīties, nostumdīties, netikt ne no vietas, neveikties, nesekmēties, būt neveiklam.
depis Nobarojies, neveikls jauns puisis.
licencija Nodokļa pazeminājums no vietēja tarifa, preces ievedot un izvedot.
lauzt sprandu kādam nogalināt, draudēt nogalināt; pieveikt cīņā.
pašele Nojume vai neliela piebūve pie rijas, klēts vai šķūņa, kur novietoja darba rīkus un glabāja pelavas; palievenis pie rijas.
piesars Nojume, lievenis abās pusēs rijai, kur saved labību.
ablomīties Nokļūt neveiklā situācijā, kļūdīties, krist kaunā.
ablomēties Nokļūt neveiklā situācijā.
uzkosties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uzķerties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
teļaka Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks.
teļaks Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks.
noļampāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.).
noļēpāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.).
iebraukt purvā Nonākt strupceļā, piedzīvot neveiksmi.
stebēns Nopuvis koka stumbrs; sapuvis bluķēns; truls neveikls cilvēks.
švinkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot.
švunkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot.
ierobe Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā), rieva.
ierobs Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā), rieva.
daudznadži Novecojusies sistemātiska vienība, kura aptvēra gk. lielus, neveiklus nagu dzīvniekus ar biezu ādu: cūkas, nīlzirgus, degunradžus, tapirus, ziloņus un klinšāpšus.
novarēt Noveikt, pieveikt (kādu).
novārēt Noveikt, pieveikt (kādu).
NRTI Nukleozīdu atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors (angļu "nucleoside reverse transcriptase inhibitor").
skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā.
koksnes bioloģiski bojātāji organismi, kas bojā koksni, noārdot to ķīmiski vai sagraujot mehāniski, bīstamākie no tiem ir koksnes sēnes un kukaiņi, kas var pilnīgi sagraut koksni, ja tos savlaicīgi neatklāj un neveic apkarojošo apstrādi.
portofranko Osta (vai piejūras rajons), kurā var ievest un no kuras var izvest preces bez muitas.
brīvosta Osta, kur preču ievešana un izvešana atļauta bez muitas.
Boļševika Otra lielākā sala Severnaja Zemļa arhipelāgā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 11300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 935 m, apledojums aizņem 1/3 teritorijas, piekrastē ķērpju un sūnu tundra.
iegramdīt Pa nelīdzenu ceļa posmu ar zināmu piepūli ievelt iekšā.
sažulināt pa pirkstiem savārtīt, neveikli izmazgāt.
rocgaliski Pa roku galam, neveikli, neuzmanīgi.
klētsgrīda Paaugstināta grīda klēts lieveņveida izbūvē.
pastūķēt Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi).
sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību).
sūkņpadeve Padeve ar sūkni.
padeves nevienmērīgums padeves nevienmērība.
padeves spēks padeves virzienā vērsta pretestības spēka komponente.
laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
Bebru pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Iršu, Vietalvas, Klintaines un Kokneses pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bevershof, krieviski — Beverskaja.
Bebrenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada rietumu daļā, robežojas ar Dvietes, Pilskalnes, Eglaines un Prodes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bewern, krieviski — Bevernskaja.
ieglābt Paglābt, saglābt (ievietojot, ievedot kur iekšā).
pakluburot Paklumburot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
paklunkurot Paklumburot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
paklunkurēt Paklunkurot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
pievarēt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; pieveikt.
pievārēt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; pieveikt.
šips Paksī ieveidots robs baļķu salaidumam.
nolempoties Palaisties, izlaisties, neveikli uzvesties.
čābris Palama neveiklam cilvēkam.
pielievenis Palievenis, pajume (pie kādas celtnes).
palievenes Palievenis.
pielāvenis Palievenis.
apkamāt Pamatā pieveikt, pievarēt lielumu.
ieausties Pamazām ieveidoties (kur).
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
izgāzt Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
izgāzt Panākt, ka (kāds) piedzīvo neveiksmi.
nolauzt kaklu Panākt, ka piedzīvo pilnīgu neveiksmi.
traktorpadeve Papīra padeves kontroles metode, izmantojot caurumus papīra malās un zobus uz vadības riteņa.
pieveikt Par slimībām, neveiksmēm.
tizls Paralizēts, kropls cilvēks; arī vārgs, nevarīgs, neveikls cilvēks.
tizls Paralizēts, kropls; arī vārgs, nevarīgs, neveikls.
tenteriem Parasti savienojumā "tenteru tenteriem": neveiklā, nevienmērīgā gaitā, virzībā.
pabērns Parasti savienojumos "likteņa pabērns", "dzīves pabērns": apspiests, ekspluatēts cilvēks; cilvēks, kam dzīvē neveicas.
ausu smidži parazitāra trušu slimība, ko izraisa kašķērce - ausu iekšpusē izveidojas pelēcīgi brūnas kreves, kuras atdalot, āda mazliet asiņo.
akantocefaļi Parazītisku tārpu klase, kas dzīvo zivju, putnu un zīdītāju zarnās, līdzīgi cērmēm, bet atšķiras ar ievelkamu snuķi.
stečka Paresna, maza auguma, neveikla sieviete,.
stempis Paresns, maza auguma bērns vai zirgs; resns, lēns, neveikls cilvēks.
stompīgs Paresns, smagnējs, neveikls.
iegriezums Pārgriežot vai iegriežot ieveidots neliels šķēlums, robs, plaisa.
apvātēt Pārklāties ar krevelēm.
sasalieties Pārklāties ar kreveli (par brūci, augoni).
sakrepelēt Pārklāties ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
sakrepēt Pārklāties ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
nokrozēt Pārklāties ar kreveli (par brūci).
apkrevelēt Pārklāties ar kreveli.
vātēt Pārklāties ar kreveli.
abundacija Pārliecīgas bagātības dieve (romiešiem).
abundancija Pārliecīgas bagātības dieve (romiešiem).
ļebļava Pārmērīgi resns, neveikls cilvēks.
apsēst Pārņemt savā varā; uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.); neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
padeves kārba pārvadu kārba padeves regulēšanai.
noniebt Pārvarēt, pieveikt.
slēpojums pārvietošanās slēpojot; attālums, kas pieveikts slēpojot; organizēta slēpošanas distance
aplezēt Pārvilkties ar kreveli (par ievainojumiem).
aprembēt Pārvilkties ar kreveli.
sakrozēt Pārvilkties ar kreveli.
IPPNW Pasaules ārsti par kodolkara novēršanu (angļu "International Physicians for the Prevention of Nuclear War").
bojāts Pasliktinājies, nevesels.
pavāršņi Pastalu iešuves, kur auklas iever; kurpju aizsēji, šņores.
Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu.
autarkija Pašpieticība; kādas tautas pilnīga svabadība un neatkarība savā saimniecībā, kura spēj pārtikt no saviem ražojumiem vien, bez ievedumiem no svešām zemēm.
Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
nočammāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties.
nočokāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties.
nočollāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties.
ieveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieveidot (1).
ieveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieveidot (2).
ievelmējums Paveikta darbība, rezultāts --> ievelmēt.
ievedums Paveikta darbība, rezultāts --> ievest (4).
ievedums Paveikta darbība, rezultāts --> ievest (5).
ievedums Paveikta darbība, rezultāts --> ievest (6).
pievedums Paveikta darbība, rezultāts --> pievest(1).
saliešķēt Pavirši, neveikli (kaut ko) darīt, taisīt.
liešķēt Pavirši, neveikli darboties, strādāt.
ieska Paviršs, neveikls meklētājs.
galīgi garām pavisam (pilnīgi) nederīgi, neatbilstoši; bezjēdzīgi, nevajadzīgi; nepareizi; neveiksmīgi.
Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku.
ieperforēt Perforējot ieveidot (kur, piemēram, zīmes, tekstu).
tehniskā stāvokļa pārbaude periodiski izpildāmu pārbaudes operāciju kopums, ko veic, lai izzinātu spēkratu vai citu mašīnu un to sistēmu faktisko tehnisko stāvokli. Spēkratu tehniskā stāvokļa pārbaudi regulāri, piemēram, pirms ikdienas darba uzsākšanas, izdara vadītājs vai cita kompetenta persona, lai vajadzības gadījumā veiktu iespējamos preventīvos pasākumus tehniskās kārtības uzturēšanai.
ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona persona, kura neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.
R&D Pētniecība (izpēte) un attīstība (izstrādnes) angļu "research and development".
Forest Pētniecība un tehnoloģiju attīstība mežsaimniecībā ("research and technological development in the forestry sector").
gitava Pie buras šotstūra piestiprināta trose, ar kuru buru pievelk pie masta vai rājas.
neauglība pieauguša (cilvēka) organisma nespēja radīt pēcnācējus; grūtniecības neveidošanās, dzīvojot dzimumdzīvi bez kontracepcijas ilgāk nekā vienu gadu.
piestūķēt Piebāzt, arī piepildīt (parasti neveikli, nevīžīgi).
skašķis piebūve vai palievenis (pie rijas), kur saved seru.
palikt bujānos piedzīvot kādu neveiksmi, neizdošanos (piemēram, palikt neprecētam vai palikt bez bērniem).
izagāzties Piedzīvot kaunu, neveiksmes, izdarot ko nepieklājīgu, sliktu.
izgāzties Piedzīvot neveiksmi, kaunu, izdarot ko slikti, nemākulīgi.
(iz)krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu); nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
aiziet pa pieskari piedzīvot neveiksmi.
ciest Piedzīvot neveiksmi.
lauzt (arī nolauzt) kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
lauzt kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
(no)lauzt sprandu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
iesēsties peļķē piedzīvot, ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.
pierullēt Pielīdzināt, nogludināt (parasti augsni) ar veltni; pievelt.
piena aizture piena atdeves pārtraukšana dažādu negatīvu faktoru ietekmē; process saistīts ar hormona adrenalīna nonākšanu asinīs un vēlāk tesmenī (adrenalīns izraisa piena eju un slēdzējmuskuļa saraušanos).
saliekt āža ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt, pieveikt.
piemākt Piespiest, pieveikt, izvarot.
parastā piestenīte piestenīšu suga ("Crucibulum laeve"), sēnes augļķermeņi gandrīz apaļi, vēlāk cilindriski, 0,5—1 cm augsti, sākumā okerdzelteni, vēlāk rūsganbrūni līdz melngani.
izlampāt Pievārēt, pieveikt; iztukšot.
pievadceļš Pievedceļš (1).
pievadceļš Pievedceļš (2).
pievedudzelzceļš Pieveddzelzceļš.
forvarders pievedējtraktors.
aferents Pievedošs, piem., nervs, asinsvads, vads.
2. Hērakla varoņdarbs Pieveica daudzgalvaino Lernes hidru.
noveikt Pieveikt (kādu).
apcīnīt Pieveikt (piem., virkni darbu).
nolikt uz pleciem pieveikt, gūt virsroku.
izlauzt zobus pieveikt, padarīt nekaitīgu; bargi pārmācīt.
novinnēt Pieveikt, pārspēt.
apvaļāt Pieveikt, pievarēt.
sakaut Pieveikt, uzvarēt, parasti pilnīgi (kādu), piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
pārveikt Pieveikt, uzveikt (kādu).
apgalēt Pieveikt, uzveikt, pārspēt, pabeigt.
nomasēt Pieveikt.
pieviļāt Pievelmēt.
pieveltnēt Pievelt (2).
davelt Pievelt (pie kā).
pieplurkšināt Pievemt, piemēslot.
piepļurkšināt Pievemt, piemēslot.
piepļurkšķināt Pievemt, piemēslot.
Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos.
pievizināt Pievest (par transportlīdzekli).
piebrāt Pievest.
ķerīgs Pievilcīgs, tāds, kas pievelk.
krahs Pilnīga neveiksme, bojāeja.
Beverlihilsa Pilsēta ASV ("Beverly Hills"), Kalifornijas štatā, 34800 iedzīvotāju (2014. g.).
Beverlihilsa Pilsēta ASV ("Beverly Hills"), Mičiganas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
Klīvlenda Pilsēta ASV ("Cleveland"), Misisipi štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
Klīvlenda Pilsēta ASV ("Cleveland"), Ohaio štatā, pie Ēri ezera, 389500 iedzīvotāju (2014. g.).
Klīvlenda Pilsēta ASV ("Cleveland"), Tenesī štatā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
Levellenda Pilsēta ASV ("Levelland"), Teksasas štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Rūzvelta Pilsēta ASV ("Roosevelt"), Ņujorkas štatā, 16300 iedzīvotāju (2010. g.).
Šrīvporta Pilsēta ASV ("Shreveport"), Luiziānas štatā, 198200 iedzīvotāju (2014. g.).
Stīvenspointa Pilsēta ASV ("Stevens Point"), Viskonsinas štatā, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
Nevesiņe Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Nevesinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
Belene Pilsēta Bulgārijā ("Belene"), Plevenas apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
Červenbrjaga Pilsēta Bulgārijā ("Červen Brjag"), Plevenas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Dolna Mitropolija pilsēta Bulgārijā ("Dolna Mitropolija"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
Dolni Čiflika pilsēta Bulgārijā ("Dolni čiflik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
Dolni Dabnika pilsēta Bulgārijā ("Dolni Dăbnik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
Guļanci Pilsēta Bulgārijā ("Guljanci"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
Iskara Pilsēta Bulgārijā ("Iskar"), Plevenas apgabalā, 3470 iedzīvotāju (2014. g.).
Kneža Pilsēta Bulgārijā ("Kneža"), Plevenas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Levska Pilsēta Bulgārijā ("Levski"), Plevenas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Nikopole Pilsēta Bulgārijā ("Nikopol"), Plevenas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
Pordima Pilsēta Bulgārijā ("Pordim"), Plevenas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Tetevena Pilsēta Bulgārijā ("Teteven"), Lovečas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Slavjanova Pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4360 iedzīvotāju (2014. g.).
Koinare Pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
Trastenika Pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4530 iedzīvotāju (2014. g.).
Plevena Pilsēta Bulgārijas ziemeļos ("Pleven"), apgabala administratīvais centrs, 112700 iedzīvotāju (2014. g.).
Nevēra Pilsēta Francijā ("Nevers"), Burgundijas reģiona Njevras departamentā, 36700 iedzīvotāju (2010. g.).
Senženevjēna pie Buā pilsēta Francijā ("Sainte-Genevieve-des-Bois"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 34200 iedzīvotāju (2010. g.).
Anabanu pilsēta Indonēzijā (_Anabanu_), Sulevesi salā, Dienvidsulavesi provincē.
Airola Pilsēta Itālijā ("Airola"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Apolosa Pilsēta Itālijā ("Apollosa"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
Buonalberdžo Pilsēta Itālijā ("Buonalbergo"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
Foljānize Pilsēta Itālijā ("Foglianise"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Greve Kjanti pilsēta Itālijā ("Greve in Chianti"), Toskānas reģiona Florences provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
Guardija Sandramondi pilsēta Itālijā ("Guardia Sanframondi"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Leverāno Pilsēta Itālijā ("Leverano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
Merkato Sanseverīno pilsēta Itālijā ("Mercato San Severino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
Mojāno Pilsēta Itālijā ("Moiano"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
Molināra Pilsēta Itālijā ("Molinara"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
Montezarkjo Pilsēta Itālijā ("Montesarchio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
Pannarāno Pilsēta Itālijā ("Pannarano"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjetrelčīna Pilsēta Itālijā ("Pietrelcina"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjēve a Nievole pilsēta Itālijā ("Pieve a Nievole"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Pontasjeve Pilsēta Itālijā ("Pontassieve"), Toskānas reģiona Florences provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžordžo del Sannio pilsēta Itālijā ("San Giorgio del Sannio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanseverīno Marke pilsēta Itālijā ("San Severino Marche"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sansevero Pilsēta Itālijā ("San Severo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
Santagata de Džoti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata de' Goti"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sevezo Pilsēta Itālijā ("Seveso"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
Telese Terme pilsēta Itālijā ("Telese Terme"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
Čita della Pjēva pilsēta Itālijā (“Citta della Pieve”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjēve di Soligo pilsēta Itālijā (“Pieve di Soligo”), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
Benevento Pilsēta Itālijas dienvidos ("Benevento"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2014. g.).
Arhangeļska pilsēta Krievijā (_Arhangel’sk_), tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, Severnaja Dvinas krastos un uz deltas salām, 20 km no Baltās jūras, 350000 iedzīvotāju (2014. g.), liela osta pie Baltās jūras.
Krasavina Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Severnaja Dvinas kreisajā krastā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
Barnevelda Pilsēta Nīderlandē ("Barneveld"), Gelderlandes provincē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
Deventera Pilsēta Nīderlandē ("Deventer"), Overeiselas provincē, osta Eiselas krastos, 98500 iedzīvotāju (2014. g.).
Grēvenbihta Pilsēta Nīderlandē ("Grevenbicht"), Limburgas provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
Hengevelde Pilsēta Nīderlandē ("Hengevelde"), Overeiselas provincē, 2070 iedzīvotāju (2014. g.).
Hogevēna Pilsēta Nīderlandē ("Hoogeveen"), Drentes provincē, 54700 iedzīvotāju (2014. g.).
Langevēna Pilsēta Nīderlandē ("Langeveen"), Overeiselas provincē, 1270 iedzīvotāju (2014. g.).
Nigtevehta Pilsēta Nīderlandē ("Nigtevecht"), Utrehtas provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
Sevenuma Pilsēta Nīderlandē ("Sevenum"), Limburgas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
Varsevelda Pilsēta Nīderlandē ("Varsseveld"), Gelderlandes provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vinkevēna Pilsēta Nīderlandē ("Vinkeveen"), Utrehtas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Zēvenāra Pilsēta Nīderlandē ("Zevenaar"), Gelderlandes provincē, 32300 iedzīvotāju (2014. g.).
Zevenbergena Pilsēta Nīderlandē ("Zevenbergen"), Ziemeļbrabantes provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
Zevenhovene Pilsēta Nīderlandē ("Zevenhoven"), Dienvidholandes provincē, 2750 iedzīvotāju (2014. g.).
Beverveika Pilsēta Nīderlandes ziemeļrietumos ("Beverwijk"), Ziemeļholandes provincē, netālu no Ziemeļjūras kanāla, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
Rešica Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudeca administratīvais centrs, 73300 iedzīvotāju (2011. g.).
Ocelurošu Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 1050 iedzīvotāju (2011. g.).
Oravica Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.).
Moldovanue Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.).
Bokša Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.).
Karansebeša Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.).
Beileherkulane Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
Anina Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
Laoliva Pilsēta Spānijā ("La Oliva"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas ziemeļu daļā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pahara Pilsēta Spānijā ("Pajara"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
Pontebedra Pilsēta Spānijā ("Pontevedra"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 82900 iedzīvotāju (2014. g.).
Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
Vevē Pilsēta Šveicē ("Vevey"), Vo kantonā, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ženēva Pilsēta Šveicē (fr. "Geneve", vācu "Genf", it. "Ginevra", retoromāņu "Genevra"), 196300 iedzīvotāju (2014. g.).
Devekovana Pilsēta Turcijā ("Devekovan"), Ankaras ilā, 520 iedzīvotāju (2013. g.).
Develi Pilsēta Turcijā ("Develi"), Kajseri ilā, 37900 iedzīvotāju (2013. g.).
Vahruševa Pilsēta Ukrainā ("Vakhrusheve"), Luhanskas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ščastja Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Severskijdoņecas kreisajā krastā, 12770 iedzīvotāju (2013. g.).
Devečera Pilsēta Ungārijā ("Devecser"), Vesprēmas meģē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
Hatvana Pilsēta Ungārijā ("Hatvan"), Hevešas meģes dienvidrietumos, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
Heveša Pilsēta Ungārijā ("Heves"), meģes administratīvais centrs, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pētervāšāra Pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ģenģešpata Pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kiškere Pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ģenģeša Pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.).
Bēlapātfalva Pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
Verpelēta Pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
Lērinci Pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
Fizešaboņa Pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
Egera Pilsēta Ungārijas ziemeļos ("Eger"), Hevešas meģes administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ģeņģeša Pilsēta Ungārijas ziemeļos, Hevešas meģē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.).
Bādbēvenzene Pilsēta Vācijā ("Bad Bevensen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Beverungena Pilsēta Vācijā ("Beverungen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gevelsberga Pilsēta Vācijā ("Gevelsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.).
Grēvene Pilsēta Vācijā ("Greven"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35300 iedzīvotāju (2013. g.).
Grefenbroiha Pilsēta Vācijā ("Grevenbroich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 61900 iedzīvotāju (2013. g.).
Grēvesmīlene Pilsēta Vācijā ("Grevesmuehlen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Jevere Pilsēta Vācijā ("Jever"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kēvelāra Pilsēta Vācijā ("Kevelaer"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27600 iedzīvotāju (2013. g.).
Klēve Pilsēta Vācijā ("Kleve"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.).
Leverkūzene Pilsēta Vācijā ("Leverkusen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas labajā krastā, uz ziemeļiem no Ķelnes, 160800 iedzīvotāju (2013. g.).
Šnēferdingene Pilsēta Vācijā ("Schneverdingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
Šprokhēvele Pilsēta Vācijā ("Sprockhoevel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
Fīselhēvede Pilsēta Vācijā ("Visselhoevede"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
Cēvene Pilsēta Vācijā ("Zeven"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
brīvpilsēta Pilsēta, kur atļauta ārzemju preču ievešana un izvešana bez muitas nodokļa.
Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils.
Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils.
skrejpīles Pīļu šķirne, ievesta no Indijas, īpaši Anglijā, labas dējējas.
defētisti Pirmā pasaules kara laikā ap 1916 Francijā radies nosaukums tiem pilsoņiem, kas neticēja Francijas uzvarai, bet bij sagatavoti uz pilnīgu neveiksmi: vispār pesimisti.
pārlakstīt Pīt vīzes ar pārlēcieniem, t. i. neverot lūkus pēc kārtas, katrā otrā vai trešā starpā.
stiegrots stikls plākšņu stikls, kurā starp diviem stikla slāņiem ievelmēts metāla režģis; stikla plāksne no mehāniska trieciena saplaisā, neradot šķembas; armēts stikls.
izmaksu pārkārtošana plānoto izmaksu pieskaņošana tirgus prasībām un klientu vēlmēm, pateicoties jaunievedumu procesa pārkārtošanai, kas balstās uz atziņu, ka iespējamās izmaksas ir vieglāk un lētāk pieskaņot pieļaujamām izmaksām produkta radīšanas visagrīnākajā posmā.
čiks Plašas ieceres niecīgs, arī neveiksmīgs iznākums.
noplūsnēt Platās drēbēs tērptam kaut ko neveikli (ilgāku laiku) strādāt, ka plūkš vien.
atpakaļvērstais kanāls platjoslas lokālajos tīklos - datu pārraides kanāls, kurā datu pārraides virziens ir pretējs virzienam, kādā tiek pārsūtīta lietotāja informācija; šo kanālu izmanto pārraidīto datu pārbaudei vai kļūdu labošanai; reversais lokālā tīkla kanāls.
kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tik turēts mājas kaķis.
Pļevna Plevena, pilsēta Bulgārijā.
ieplakt Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni).
Evernia prunastri plūmju evernija.
iegrauzt Plūstot ieveidot (kur gultni, iedobumu u. tml.) - par ūdeņiem.
blankšķīgs Pļāpīgs; nepieklājīgs; neveikls.
eļļas spiedne portatīva ierīce eļļas vai konsistentas smērvielas padevei ar spiedienu; ar eļļas spiedni eļļu iespiež spēkratu ziežvārstos, karteros un citās slēgtās eļļošanas vietās.
palīgpostenis Postenis sliežu ceļa posmā, kurā nav ceļu izvērses, tas paredzēts tikai pievedceļu pievienojuma punkta apkalpošanai.
Āiša Pravieša Muhameda trešā un mīļākā sieva, kas neveiksmīgi cīnījās pret ceturto kalifu Ali.
koloniālprece Prece, ko ieved no kolonijām (piemēram, kakao, kafija, rīsi, tēja).
iepakotājs Preces ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai pārdevējs, kurš iepako preci vai izstrādājumu valstī vai ieved iepakotu preci vai izstrādājumu no citām valstīm.
preču imports preču ievešana iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.
reeksports Preču ievešana no ārzemēm pārstrādei un atpakaļpārdošanai vai tālākpārdošanai; arī pārdošanai uz citu valsti bez pārstrādes.
imports Preču vai kapitāla ievešana no ārzemēm.
virghata Preventīva koitusa forma, kad dzimumloceklis tiek ievadīts tikai maksts priekštelpā.
sinterēze Preventīvā medicīna; profilakse.
darba aizsardzības pasākumi preventīvi tiesiski, saimnieciski, sociāli, tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības.
defektu profilakse preventīvu pasākumu kopums iespējamo defektu novēršanai. Parasti tie ir plānoti pasākumi, ko veic laikus, lai aizkavētu vai novērstu defektu rašanos un izsargātos no tiem. Tā var būt arī pārbaude ar nolūku konstatēt, vai iekārtas ir tehniskā kārtībā, un pasargāt tās no bojāšanās un priekšlaicīgas nolietošanās.
veimutpriede Priežu suga ("Pinus strobus"), Eiropā ievesta no Ziemeļamerikas, Latvijā kultivē kā krāšņuma koku.
saimnieciskās darbības veida nodošana process, kad sabiedrība (pārvedošā sabiedrība), neveicot reorganizāciju vai nebeidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod vienu vai vairākas savas darbības nozares citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu.
solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
sikofants Profesionāls ziņu pienesējs senajās Atēnās (likums aizliedza Atēnās ievest vīģes, tāpēc tur bija vīģu pārdevēju uzrādītāji).
pārnesamība Programmas spēja tikt izpildītai dažāda tipa datu apstrādes sistēmās, nepārveidojot to citā programmēšanas valodā un neveicot nozīmīgas tās modifikācijas.
RACE Progresīvo sakaru tehnoloģiju pētniecība un izstrāde Eiropai ("research and development in advanced communication technologies for Europe").
retropubiskā prevezikālā prostatektomija prostatas izņemšana caur prevezikālo telpu.
neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
veldzētie kaļķi pulverveida vai plastiska masa, kuras galvenais komponents ir kalcija hidroksīds (Ca(OH)~2~), arī magnija hidroksīds (Mg(OH)~2~); iegūst, neveldzētos kaļķus apstrādājot ar ūdeni.
trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā.
dūkurputni Putnu klases dūkurveidīgo kārtas vienīgā dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-60 cm, masa - 0,1-1,5 kg), kājas īsas, uz zemes neveikli, labi peld un lido, 5 ģintis, \~20 sugas.
ierakstīt Radīt, ieveidot (parasti pēdas sniega, smiltīs).
čāpuris Rāpulis, ložņātājs; kāds, kas ir neveikls.
čapārnis Rāpulis, nejauks, kustībās neveikls dzīvnieks.
misīties Rasties, gadīties kļūdai, neveiksmei.
misēties Rasties, gadīties kļūdai, neveikties.
samisēties Rasties, gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei (parasti rīcībā, darbībā).
kraupains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2).
kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2).
krebuļi Raupjumi, repējumi, kreveles (uz ādas, ķermeņa daļas).
krobuļi Raupjumi, repējumi, kreveles (uz ādas, ķermeņa daļas).
krubuļi Raupjumi, repējumi, kreveles (uz ādas, ķermeņa daļas).
familiārais labdabīgais hroniskais pemfigs recidivējošs pārmantots pemfigs (autosomāli dominanta pārmantošana): saplūstošas papūlas, pūšļi, mitras erozijas un kreveles; brūngana ādas pigmentācija.
koda attālums Redundantos kodos - atbilstoši ievestai metrikai kodu raksturojoša atšķirība starp tā elementiem (koda vārdiem), kas nosaka koda spējas atklāt un labot kļūdas kodētajā informācijā.
ieveidoties Refl. --> ieveidot (1); tikt ieveidotam.
ieveidoties Refl. --> ieveidot (2); tikt ieveidotam.
ieveldzēties Refl. --> ieveldzēt.
ievelties Refl. --> ievelt.
regullīne Regulēšanas līne - stipra līne, kas no fallstūra dēlīša iet līdz grotbomja šotstūrim, to pievelkot vai atlaižot, izveido buras pakaļējā līķa profilu.
Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra.
ievadizvades reģistrs reģistrs, kuru izmanto datu pārsūtīšanas procesā starp ievedizvades ierīcēm un centrālo procesoru.
tramba Resna, neveikla sieviete.
timba Resnis; neveikls, gauss cilvēks.
svempis resns cilvēks; kāds, kas neveikli kustas
tresnis Resns cilvēks; slinks cilvēks, kurš neveikli un smieklīgi pārvietojas.
ķeblaks Resns un neveikls bērns.
slamba resns un neveikls cilvēks.
romslaka resns, neveikls cilvēks, kustonis.
supine resns, neveikls cilvēks.
dranska Resns, neveikls cilvēks.
lešņaka Resns, neveikls cilvēks.
svampa Resns, neveikls cilvēks.
torksnis Resns, neveikls cilvēks.
tornītis Resns, neveikls cilvēks.
ļamāks Resns, neveikls zirgs.
bimba Resns, neveikls, slinks cilvēks.
ļamaks Resns, smagnējs, neveikls zirgs.
svampis Resns, smags, neveikls cilvēks.
efektivitāte resursu maksimāla atdeve, to izmantošana ar minimāliem zaudējumiem.
reverents Reverends.
protokols RARP reversais adrešu atrises protokols (angļu "Reverse Address Resolution Protocol").
rovelēties Rievelēties, plosīties.
rieveris Rievelis.
tumašāties Rīkoties lēnām, neveikli.
ķibelēties Rīkoties, darboties, veicot ko sarežģītu, saistītu ar grūtībām, neveiksmēm.
ruzma Rīma, resnis, neveiklis.
ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu).
ierakt Rokot ieveidot (parasti zemē).
Nēnija Romiešiem raudu dieve.
Libertāte Romiešu brīvības dieve, ko uz romiešu naudām attēloja kopā ar īpašu smailcepuri, kādu nēsāja brīvlaisti vergi kā brīvības simbolu.
Lūna Romiešu Mēness dieve, ko godināja vai nu atsevišķi vai kopā ar Saules dievu.
Matūta Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādne, dieve, kuras svētku - Matrāliju - laikā sievietes nesa uz templi savu māsu bērnus un aizlūdza par tiem.
matrālijas Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādnei, dievei Matūtai veltīti svētki.
Tellūra Romiešu mitoloģijā - zemes un zemestrīču dieve, ko dēvēja arī par "Terra Mater" - Māti Zemi.
virpošana Rotācijas ķermeņu apstrāde ar griezni; griešanas kustība ir apstrādājamā ķermeņa rotācija, padeve ir griežņa virzes kustība.
zobratu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenās daļas ir divi vai vairāki savstarpēji sazobēti zobrati, kas griežas sūkņa korpusā; lieto eļļas padevei eļļošanas sistēmās un hidroiekārtu vajadzībām; ir iekšējās un ārējās sazobes zobratu sūkņi.
valdšteinija Rožu dzimtas ģints ("Waldsteinia"), mazi, mūžzaļi, zemenēm līdzīgi zemsedzes augi, kas augļus neveido, pavairo ar dalīšanu.
mančestrisms Rūpniecības ekonomiskās politikas virziens, kas radās Anglijā 19. gs. 30. gados sakarā ar cīņu pret labības ievedmuitu; tas aizstāvēja brīvtirdzniecību un pilnīgu atteikšanos no valsts iejaukšanās ekonomiskajā dzīvē; ievērojamākie šā virziena pārstāvji bija Kobdens un Braits (no Mančestras).
IRDAC Rūpnieciskās pētniecības un attīstības padomdevēja komiteja ("Industrial Reserch and Development Advisory Committee").
sastūķēt Sabāzt (parasti neveikli, nevīžīgi), parasti daudz.
iecirkņa stacija sadales punkts, kurā notiek pasažieru un kravu tranzītvilcienu pieņemšana un aizlaišana, lokomotīvju un vagonu remonts, kravu iekraušana un izkraušana, uzņēmumu pievedceļu apkalpošana.
marķieris sadalītājmašīnas (sējmašīnas, stādāmās mašīnas) palīgierīce, kas starp diviem sadalītājagregāta darba gājieniem marķē pareizu rindstarpas platumu – darba gaitā marķiera šķīvis ievelk augsnē vadziņu, pa kuru nākamajā gājienā vada traktora riteni.
nolauzt degunu sadauzīties, sasisties; piedzīvot neveiksmi (iedomīgam cilvēkam).
lauzt kaklu kādam sagādāt kādam kaut ko ļaunu, nepatīkamu, pārmācīt, pieveikt.
apmākt Sagrābt, pārņemt savā varā, pārspēt, pieveikt, uzbrukt.
Leader Saiknes starp darbībām lauku ekonomikas attīstībai ("links between actions for the development of the rural economy").
SARS-CoV-2 Saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2", 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais koronavīruss.
nižģēties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
nižģināties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
nižģīt Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
lemburiski Saka (parasti savienojumā ar "lembur"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
lemburiskis Saka (parasti savienojumā ar "lembur"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
lembur Saka (parasti savienojumā ar "lemburiski" vai "lemburiskis"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
piedzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
(pie)dzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
kuļas kā (akla) vista pa pakulām, retāk kuļas (ka) pa pakulām saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
pinas (arī kuļas, peras, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
peras (arī kuļas, pinas, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
tinas (arī kuļas, peras, pinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
asti ierāvis (arī nolaidis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
asti nolaidis (arī ierāvis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
kā akla vista saka par neattapīgu, arī neveiklu cilvēku.
pinas kā gailis (biežāk vista) pa pakulām (arī pakulās) saka par neizdarīgu, neveiklu cilvēku.
kā lācis saka par neveiklu, lempīgu, tūļīgu cilvēku.
kā mietu norijis saka par neveiklu, stīvu, bezdarbīgu cilvēku.
kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) saka par neveiklu, tūļīgu, arī smagnēju cilvēku.
pelēks kā zeme (arī kā drēbe, audekls) saka par neveselīgi bālu cilvēku.
kā tītavas saka par straujām vai neveiklām kāju kustībām.
nav lāgā (ar kādu) saka, ja (kādam) neklājas labi, neveicas.
iet kā pa ciņiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara (noris) ar grūtībām.
nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
iet kā pa veciem kapiem saka, ja ir visādas neveiksmes, nepatikšanas.
peras kā čigāns pa Daugavu saka, ja kādam dzīvē neveicas.
pinas kā vista pa pakulām saka, ja kādam neveicas, trūkst prasmes, veiklības.
kuļas kā (pliks) pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
kuļas (arī peras, sitas) kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
kā pīle saka, ja kāds ir laisks, neveikls, ar gāzelīgu gaitu.
jumts aizbrauc(is), arī aiziet (ciet), arī aizgājis ciet, arī nobraucis, arī nošļucis saka, ja kāds kļuvis psihiski nevesels, nelīdzsvarots.
kā neēdis, kā maizes neēdis saka, ja kāds ko dara laiski, neveikli, nevarīgi.
mēle balta (kādam) saka, ja kāds nespēj parunāt, atspēkot cita teikto, ja ir vilšanās, neizdošanās, neveiksme.
kā cāli saka, ja kāds nespēj pretoties un tiek viegli, ātri pieveikts.
kā bez rokām saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
mēle pinas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle metas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle mežģījas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle metas (arī pinas, mežģījas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle mežģījas (arī pinas, metas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle pinas (arī metas, mežģījas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
noveļas kā maiss saka, ja kāds smagi, neveikli nokrīt, nogāžas gar zemi.
(kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
kā sātana apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
kā velna apsēsts saka, ja kāds vienmēr vienā un tai pašā veidā cieš neveiksmes, ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
krist no rokām ārā saka, ja kādu iemeslu dēl darbs neveicas.
nelabais apsēdis saka, ja kādu vajā dažādas neveiksmes, ja pilnīgi pārņēmusi kāda doma, idejas.
kā nabags saka, ja kādu viegli pieveic, bez kādas žēlastības panāk gribēto, bez lielām pūlēm ko izdara.
kā sapīts saka, ja kas (iešana, skriešana, runāšana) noris neveikli, ja kāds ir iekšēji nebrīvs, neatraisīts.
kā nolēmēts saka, ja kas kļūst nekustīgs, neveikls (parasti aiz uztraukuma, bailēm), ja kāds nespēj neko darīt, darboties.
ne sitams saka, ja kas nekādi neizdodas, neveicas.
iet kā pa celmiem (arī ciņiem, purvu) saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
(iet) kā pa purvu (arī celmiem, ciņiem) saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
(iet) kā pa celmiem saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
ne uz priekšu, ne atpakaļ saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
nekādā jēgā saka, ja kas neveicas, neizdodas.
laime nelaimē saka, ja nav noticis visnevēlamākais, (kādā negadījumā, neveiksmē).
neiet nekādā lāgā Saka, ja neklājas, neveicās tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
neiet nekādā lāgā Saka, ja neveicas, neizdodas (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
viss krīt (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
viss krīt (arī veļas) (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
viss veļas (arī krīt) (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
kā pa viļņiem saka, ja veiksmes mijas ar neveiksmēm.
gūba Sakņupis, neveikls cilvēks.
krozēt Sākt pārklāties ar kreveli.
Fuerteventura Sala Atlantijas okeānā ("Fuerteventura"), Kanāriju salu grupā (Spānijā), platība 1700 kvadrātkilometru, augstums - līdz 724 m.
Komsomoļeca Sala Severnaja Zemļas arhipelāga ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 9000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 780 m, apledojums - \~65% teritorijas.
inkrustācija Sāļu (gk. kalcija sāļu) izgulsnēšanās audos vai uz iekšējo orgānu virsmas; kreveles veidošanās.
panūžīgi Samērā tūļīgi, neveikli.
panūžīgs Samērā tūļīgs, neveikls.
pastīvs Samērā, arī mazliet neveikls, neizdevies (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju).
likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
Chaetogamarus warpahowsky sānpeldvēžu suga, kas zivju barības bāzes uzlabošanai Latvijā ievesta no Kaspijas jūras.
Sansevera Sansevero, pilsēta Itālijā.
sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa pārestība, nepatiesi pārmetumi, arī vilšanās, neveiksme.
aizrikt Sarecot (asinīm), pārklāties ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
mezgloties Sarežģīties, neveikties (par darbību, norisi).
piņķelīgs sarežģīts, tāds, kas risinās lēnām; darbs, kas nepadodas, neveicas.
lauzt sprandu sasisties, nosisties; iet bojā; piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
sakrevēt Saslimt, kļūt neveselam.
Mains Saules sargātājs Sibīrijas tautas - evenku mitoloģijā.
rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku (piemēram, lazdām, ciedriem); šī augļa sēkla, kodols.
riekstiņš Sauss neveronis ar vienu sēklu un samērā cietu augļa apvalku.
indispozīcija Savārgums, neveselība, viegla saslimšana.
lieve Savienojumā "baznīcas lieve" - koris.
kluburu Savienojumā "kluburu kluburiem": ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
klumburu Savienojumā "klumburu klumburiem": ātrā, neveiklā gaitā.
klunkuru Savienojumā "klunkuru klunkuriem": ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
tenteru Savienojumā "tenteru tenteriem": neveiklā, nevienmērīgā gaitā, virzībā.
neomulīgs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
tantuļu Savienojumā ar "tuntuļu" raksturo streipuļošanu vai neveiklu gaitu.
pašatdeve Savu spēju, jūtu u. tml. atdeve (piemēram, darbam, daiļradei).
palievenis Segta vaļēja vai slēgta piebūve (pie celtnes ieejas); lievenis.
ahēnijs Sēklenis - sauss neveronis ar 1 sēklu.
brāķeris senāk Hanzas pilsētu ierēdnis, kura uzdevums bija pārbaudīt ievesto preču labumu un to apliecināt ar zīmogu.
Hermafrodīts Sengrieķu mitoloģijā - dievu ziņneša Hermeja un skaistuma dieves Afrodītes dēls, ko dievi bija savienojuši ar nimfu Salmakīdu tā, ka viņi bija kļuvuši par vienu ķermeni.
Antejs Sengrieķu mitoloģijā - milzis, jūras dieva Poseidona un zemes dievietes Gajas dēls; kamēr Anteja kājas skar māti zemi, viņš ir neuzvarams; Hērakls Anteju pieveic, paceldams gaisā un nožņaugdams.
mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve, viena no deviņām māsām (Eiterpe, Erato, Kalliope, Klīo, Melpomene, Polihimnija, Talija, Terpsihora, Urānija).
Levāna Seniem romiešiem dieve, kas sargāja jaunpiedzimušos.
Namuči Senindiešu mitoloģijā - dēmons, Danu dēls, kurš piedzirdīja dievu Indru un atņēma viņam spēku, bet tika pieveikts.
Proserpina Seno romiešu mitoloģijā - zemes auglības dieve, pazemes valdniece (sengrieķiem - Persefme).
Fides Seno romiešu solījumu un zvērestu uzticības dieve.
invecta Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla); illata.
illata Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla).
Potrimps Senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu. 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā. Sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku. Beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu.
G7 Septiņu pasaules bagātāko valstu apvienība (ASV, Kanāda, Japāna, Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija - angļu "Group of Seven").
žermināls Septītais mēnesis (no 21.-22. marta līdz 19.-20. aprīlim) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
Sevenailendsa Setila, pilsēta Kanādā ("Seven Islands"), tās nosaukums angļu valodā.
kamisāri Sevennu protestantiskie zemnieki, kas 1702. gadā sacēlās pret franču valdību un pieprasīja, lai nav nekādu nodokļu un lai ir apziņas brīvība.
severjani Severi - austrumslāvu cilšu savienība 8.-10. gs. Desnas, Seimas un Sulas baseinā, 8.-9. gs. maksāja meslus hazāriem, ap 884. g. tika iekļauti Kijevas Krievzemē.
Keltma Severnaja Keltma - upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka.
Ziemeļu Zeme Severnaja Zemļa, arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā.
Oktobra Revolūcijas sala Severnaja Zemļas lielākā sala Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Ziemeļu Ledus okeānā, platība 14200 km^2^, augstums - līdz 965 m; Sv. Aleksandras sala.
Molotovska Severodvinska, pilsēta Krievijas Arhangeļskas apgabalā, tās nosaukums 1938.-1957. g.
Kasivobara Severokuriļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
kuģis Siena guba, kas veselā veidā ievesta šķūnī.
iesiet Sienot ieveidot (cilpu, mezglu, piemēram, auklā).
nācēja sieveišu dzimuma cilvēks, kas nāk kājām
biksītes sieviešu apakšbikses, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras.
mudža Sieviete, kurai darbi nevedas.
Seveli Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Seveļi" nosaukums latgaliski.
dīkstāve situācija, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības; darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā.
tīkla pārblīve situācija, kad datu pārraides tīklā atrodas vairāk pakešu, nekā tas spēj vienlaicīgi apstrādāt un efektīvi vadīt to pārsūtīšanu starp stacijām. Pārblīves rezultātā tīkla caurlaidspēja sāk strauji kristies, jo katras paketes neveiksmīga pārraide izsauc atkārtotu mēģinājumu, kas vēl vairāk palielina slodzi.
Severodonecka Sjeverodonecka, pilsēta Ukrainā.
Severodoņecka Sjeverodonecka, pilsēta Ukrainā.
ieskaldīt Skaldot, cērtot ar cirvi, radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, zīmi).
Tjalvi skandināvu mitoloģijā - Tora kalps, pastāvīgais pavadonis viņa gaidās milžu zemē, palīdz Toram cīņā ar briesmīgo akmens milzi Hrungniru, pieveikdams milža kalpu, māla milzi.
iegriezt Skarot (ko), virzoties (pa ko), ieveidot, atstāt (piemēram, rievas) - parasti par ko asu.
lappadeves skeneris skeners ar lapu padeves mehānismu, kas nodrošina skenerī ievietoto papīra lapu skenēšanu, tās pārvietojot cauri stacionāri novietotam skenēšanas mehānismam.
Rīvsa skimmija skimmiju suga ("Skimmia reevesiana").
ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas); mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
pārvilkšana skrūvsavienojumu bojāšana, tos pievelkot ar pārlieku lielu griezes momentu.
pievedceļš Sliežu ceļš, kas savieno (kādu citu sliežu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli; pieveddzelzceļš.
grezēt Slikti, neveikli, nevīžīgi strādāt.
zlēme Slikts, paviršs, neveikls strādnieks.
knipa Slimība, neveselība.
sērgums Slimība, neveselība.
slimains Slimīgs, nevesels, vārgulīgs.
dujens Slinks, lēnīgs, neveikls cilvēks.
bimbess Slinks, neveikls cilvēks.
ļamāks Slinks, neveikls cilvēks.
liemenis Slinks, neveikls gara auguma cilvēks, kas mīl daudz gulēt.
šebraks slinks, nevīžīgs, neveikls cilvēks.
lampāt Smagā, neveiklā gaitā iet, arī skriet.
SARS Smagais akūtais respiratorais sindroms jeb netipiskā pneimonija - angļu "Severe Acute Respiratory Syndrome".
gumzāt Smagi, neveikli iet.
slempt Smagi, neveikli iet.
zvelties Smagi, neveikli sēsties, gulties (kur, uz kā) - parasti par lielu, smagu ķermeni.
grāzties Smagi, neveikli sēsties.
klambāt Smagi, neveikli staigāt.
atlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem atnākt.
aizlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem attālināties.
ielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem ieiet, ienākt (kur iekšā).
izlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem iziet, iznākt.
nolumpačot Smagiem, neveikliem soļiem noiet, nonākt.
lumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā iet.
pielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ielamzāt Smagnēji lempīgi, tūļīgi, neveikli ieiet, ienākt.
klumzāt Smagnēji, neveikli iet; klamzāt.
klamzāt Smagnēji, neveikli iet; klumzāt.
paklamzāt Smagnēji, neveikli paiet.
stampīgs Smagnējs, arī neveikls.
klamzāns Smagnējs, neveikls cilvēks, kas ar pūlēm, grūtībām iet, staigā, parasti veicot mājas darbus.
klumzīgs Smagnējs, neveikls; klamzīgs.
klamzīgs Smagnējs, neveikls; tūļīgs, klumzīgs.
čapāns Smagnējs, tūļīgs, neveikls cilvēks.
čāpāns Smagnējs, tūļīgs, neveikls cilvēks.
lamavists Smagnējs; neveikls.
grūtnējs Smags, neveikls, lempīgs.
gruzls Smags, resns, neveikls.
karikatūra Smieklīgs, neveikls (kā) līdzinieks, atdarinājums, kas ir maz līdzīgs oriģinālam.
nemažga Smulis, trašķis, neveiklis, muļķis.
nemažģis Smulis, trašķis, neveiklis, muļķis.
nemužģis Smulis, trašķis, neveiklis, muļķis.
sūdīties sodīties par kādu neveiksmi.
Joukahainens Somu un karēļu mitoloģijā un eposā - jauns varonis, lielībnieks un neveiksminieks, kas tiek pretstatīts vecajam un gudrajam Veinemeinenam.
asjento Spānijas valdības līgums 16.-18. gs. ar atsevišķām personām, tirdzniecības kompānijām, valstīm par nēģeru vergu ievešanas monopolu spāņu kolonijās Amerikā.
dženets Spāņu dženets - zirgu šķirne, kas 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā.
sociālais darbinieks speciālists, kas strādā ar indivīdu, grupu un kopienu, sniedzot sociālā atbalsta pakalpojumus gadījumos, kad nepieciešams risināt starppersonu un sociālās problēmas vai krīzes situācijas, kā arī veic preventīvo darbu.
veselības aprūpe specializētu pasākumu kopums, kura mērķis ir sniegt medicīnisko palīdzību, veikt preventīvus pasākumus, noteikt fiziska un psihiska rakstura traucējumus, kā arī veicināt cilvēku fizisko un psihosociālo labklājību.
stampis Spēcīgs, arī neveikls cilvēks.
apspēlēt Spēlējot (šahu, kārtis u. tml.), pieveikt (partneri).
apkārtavāt Spēlējot kārtis, pieveikt (pretinieku).
iespiest Spiežot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, rievu).
klamburs Spīlei līdzīgs friziera darbarīks viļņu ieveidošanai matos.
spinakera lēmala spinakera sānu mala, kura atrodas lēpusē (aizvēja pusē) un kuru vada (ievelk un atlaiž) ar spinakeršoti.
spinakera halzstūris spinakera stūris, kurš atrodas jahtas lūvpusē; pie tās piestiprināts spinakerbomis un spinakerbrase, kuru ievelkot vai atlaižot panāk vajadzīgo spinakera stāvokli attiecībā pret vēju; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek, halzstūris pārvēršas par šotstūri.
apogāmija Sporofīta rašanās no gametofīta veģetatīvajām šūnām vai arī no sporofīta, neveidojoties vai arī nesaplūstot gametām.
plakanais spraugložņa spraugložņu dzimtas suga ("Bitoma crenata"), Latvijā bieži sastopama vabole, mīt zem koku mizas kreves plēksnēm un to spraugās, kur medī sīkākus kukaiņus, ēd to kāpurus un olas.
linu jucekņa kalte stacionāra lauksaimniecības mašīna pogaļu jucekņa kaltēšanai un padevei stacionārajā linu jucekņa kuļmašīnā; ir karuseļa un konveijera tipa linu jucekņa kaltes.
staģīt Staigāt, smagnēji, neveikli iet.
šaurstares Staraino kurvjziežu ģints, Latvijā sastopama no Ziemeļamerikas ievestais krāšņumaugs - vasaras šaurstare, 0,5-1 m garumā, baltiem vai iezilganiem malu ziediem.
IIB Starptautiskais patentu institūts (franču "Institut international des brevets").
AID Starptautiskās attīstības aģentūra (ASV; "Agency for International Development").
tautas attīstības indekss starptautiski atzīts sabiedrības attīstības un dzīves kvalitātes komplekss rādītājs (angļu val. "Human Development Index"), ko veido, ņemot vērā četrus rādītājus - iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, lasītprasmi, izglītības iestādes apmeklējošo īpatsvaru un iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju.
COLREGS Starptautisko noteikumu sistēma, kas nosakakuģa vadītāja rīcību, lai izvairītos no kuģu sadursmes jūrā (angļu "International Regulations for the Prevention of Collisions at Sea").
iebraukt auzās, arī sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu, kļūdīties; ciest neveiksmi.
sakāve Stāvoklis, kad (kāds) ir, parasti pilnīgi, pieveikts, uzvarēts, piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp; steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties.
iesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, ievirzīties (kur iekšā).
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pasteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pavirzīties.
piesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nosteberēt Steberējot, neveiklā gaitā noiet, nonākt.
aizsteberēt Steberēt prom; steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
apgrūst Steidzīgi pieveikt.
savārsnis Steigšus un neveikli darināts rokdarbs.
baibaks Stepes murkšķis - grauzēju kārtas vāveru dzimtas murkšķu ģints suga ("Marmota bobak"), sastopams galvenokārt Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, Latvijā neveiksmīgi mēģināts audzēt kā kažokzvēru, bet dažkārt audzē kā mājdzīvnieku.
Ranunculus stevenii Stevena gundega.
knīslis Stieple, ko iever cūkas degunā, lai tai neļautu rakt.
orplīne Stipra līne (kaņepāju trose), kuras viens gals piestiprināts pie orpenkura, bet orpējot to ievelk vai ieņem.
varptrose Stipra līne vai trose, kuras viens gals piestiprināts orpenkuram, bet orpējot to ievelk un ieņem.
orptrose Stipra trose, kuras viens gals piestiprināts orpenkuram, bet orpējot to ievelk un ieņem.
drukts Stiprs, plecīgs, neveikls, lempīgs.
saķeburot Stīvi un neveikli saiet kopā.
atstuģīt Stīvi, neveikli atnākt (par mazu bērnu).
iedimzāt Stīvi, neveikli ieiet.
stuburot Stīvi, neveikli iet.
izstuburot Stīviem, neveikliem soļiem iziet.
klambars Stīvs, neveikls cilvēks.
lumeika Stīvs, neveikls cilvēks.
stablis Stīvs, neveikls zirgs vai cilvēks.
tuimeklis Stīvs, neveikls; arī flegmatisks; slinks.
tuimis Stīvs, neveikls; arī flegmatisks; slinks.
arodveselība Strādājošo veselības nodrošināšanas sistēma, kuras mērķis ir veicināt un saglabāt jebkurā profesijā strādājošo cilvēku augstu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības līmeni, veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu veselības traucējumus un riskus.
iešņāpt Strauji griežot, radīt, ieveidot (kādā virsmā robu).
ieraut Strauji ievest (parasti vezumu).
sēdstreiks Streiks, paliekot savā darba vietā, bet neveicot nekādu darbu.
stubarēt Streipuļot, neveikli iet.
tenderēt Streipuļot, neveikli iet.
beveroņi Studentu korporācijas "Beveronija" locekļi.
dandars Stūrains, neveikls cilvēks.
iesukāt Sukājot ieveidot (piemēram, matus).
katla barošanas sūknis sūknis katla barošanas ūdens padevei tvaika katlā vajadzīgajā spiedienā; izmanto centrbēdzes sūkņus un virzulsūkņus ar elektrisko piedziņu, retāk tvaika sūkņus un inžektorus.
hispaniolietis Suņu šķirne, kas ievesta Anglijā caur Spāniju no Haiti, gara pacieta spalva, garas ausis, glīta aste.
dievelis Svainis, dieveris.
Svārīte Svarīte, Ievednes pieteka.
mancipācija Svinīga ievešana amatā.
tīrkodināšana Svītru kodinājuma pēdējā apdare, izmazgājot beidzamos nosegumus, no jauna ievelmējot, ieputekļojot un piekausējot, pēc kam seko atkodināšana.
viru virām iet šā un tā (ne seveišķi labi) klājas.
viena šāviena šaujamierocis šaujamierocis, kuram nav padeves aptveres vai cilindra un kurā munīciju (patronu) pirms katra šāviena ieliek ar roku.
kamuflets Šāviņu, bumbu, mīnu pazemes sprādziens, kas neveido sprādziena bedri.
iešķelt Šķeļot ieveidot, radīt (piemēram, plaisu).
aizgaita Šķērslis, kavēklis, nelaime, neveiksme.
braka Šķūnis, kas pielāgots kuļmašīnas ievešanai.
iešļūkāt Šļūkājot radīt, ieveidot (piemēram, taku, pēdas).
iestročīt Šujot ieveidot detaļu apavu virsā.
ieraukšt Šujot ieveidot, parasti sīkas, krokas.
Baba Šumeru auglības un veselības dieve, debesu dieva Anu meita; "māte Baba".
Inanna Šumeru mīlas dieve (akadiešu val. "Ištara"), arī zvaigžņu dieve - spožā rīta un vakara zvaigzne jeb planēta Venera.
Ninmaha Šumeru mitoloģijā - dieve cilvēku radītāja, pirmsākuma dieves Nammu meita, zemes dzīļu dieve.
Gatumduga Šumeru ragulopu dieve (šumeru val. "Ngatumduga") - Svētā Govs, Lagašas pilsētas "māte" un aizstāve.
Huvava Šumeru, hurriešu un hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - nezvērs ar daudzām galvām un rokām, kuram dievs Enlils licis sargāt svēto ciedru mežu, bet Gilgamešs viņu pieveica.
heliotakse Šūnu un dzīvu organismu, gk. mikroorganismu reakcijas veids, kad saules gaisma tos pievelk (pozitīvā h.) vai atgrūž (negatīvā h.).
(būt) virspusē tā, ka pārvar neveiksmes, nepatikšanas, ko nevēlamu; tā, ka vienmēr dzīvē veikli iekārtojas.
lempere Tā, kas lemperē - klaiņo, klīst apkārt; neveikli kustas; slikti strādā, slinko.
miera pīpe tabakas pīpe ar garu kātu, ko lieto Z-Amerikas indiāņi, piem., miera sarunu laikā; sarunas dalībnieki pēc kārtas noteiktā secībā ievelk pa dūmam, lai tādējādi apliecinātu savu ieinteresētību miera noslēgšanā.
sutne Tāds kā sasutināts, neveikls, nemākulīgs, arī laisks (par cilvēku).
sutnes Tāds kā sasutināts, neveikls, nemākulīgs, arī laisks (par cilvēku).
neveiksmīgs Tāds, kam (kas) neveicas, neizdodas.
nerosmīgs Tāds, kam darbi nevedas, neveicas.
pamēglis Tāds, kam darbs neveicas.
ilgviļņots Tāds, kam ir ieveidoti ilgviļņi.
zaļš Tāds, kam ir ļoti bāla, neveselīga seja bez sārtuma (par cilvēku).
letenkājis Tāds, kam ir neveiklas, neattīstītas kājas.
neomulīgs tāds, kam ir raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas (par psihisku stāvokli).
stūrains Tāds, kam ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (par, parasti cilvēku vai dzīvnieku, kustībām).
sīkkraupains Tāds, kam ir sīki kreveļi, kraupas, nelīdzenumi.
neauglīgs Tāds, kam nav auglībai nepieciešamā sastāva, kvalitātes priekšnoteikumu (par augsni, platību); tāds, kas neveicina auglību (par laikposmu, laikapstākļiem).
bezapmales Tāds, kam nav vai neveidojas apmale.
neveikls Tāds, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), tāds, kam (kas) neveicas, nepadodas.
mencis Tāds, kam nekas neveicas; palaidnīgs, laisks cilvēks.
bāls Tāds, kam sejas krāsa ir gaišāka par normālo (par cilvēku); bez sārtuma; arī neveselīgs.
muitojams Tāds, kas apliekams ar valsts nodokli par preču ievešanu, izvešanu, tranzītu.
ķeparītis Tāds, kas dīdās, neveikli staigājošs.
ķeperītis Tāds, kas dīdās, neveikli staigājošs.
vietējs Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; arī tāds, kas nav ievests no ārzemēm.
tuntulīgs Tāds, kas ir biezi ģērbies; neveikls, arī gauss, tūļīgs.
ķeburains Tāds, kas ir dažādi izlocīts (piemēram, par rakstītu burtu); tāds, kam raksturīga dažādi izlocītu burtu veidošana (piemēram, par rokrakstu); arī neveikls.
neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti; tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt.
indisponēts Tāds, kas ir nelabā omā; nevesels.
nelaimīgs Tāds, kas ir par cēloni nelaimei, neveiksmei, nepatikšanām (par priekšmetu, parādību).
neomulīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
knosekls Tāds, kas kasās, kam darbs neveicas.
tauzis Tāds, kas lēnām un neveikli runā.
žļamba Tāds, kas lēni un neveikli ēd.
nelabvēlīgs Tāds, kas nav piemērots (organisma) attīstībai, neveicina to (piemēram, par vidi, laikapstākļiem).
nekomplekts Tāds, kas nav pilnā skaitā, tāds, kas neveido pilnu komplektu.
stubele Tāds, kas neapzinās savu vietu darbā; tāds, kas rīkojas tur kur nevejag.
mūglis Tāds, kas neattapīgs, neveikls darbā.
tūļīgs Tāds, kas nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko dara, rīkojas.
nomināls Tāds, kas neveic savam nosaukumam atbilstošos uzdevumus, tāds, kam nav savam nosaukumam atbilstošu funkciju.
nešķirmīgs Tāds, kas neveicas (par darbu); nešķirīgs.
nešķirīgs Tāds, kas neveicas (par darbu).
neveiksmīgs Tāds, kas neveicas, neizdodas; neizdevies.
nelabvēlīgs Tāds, kas neveicina, nesekmē (kā norisi).
nepateicīgs Tāds, kas neveicina, nesekmē (kā) norisi, attīstību.
nezilbisks Tāds, kas neveido zilbes centru (par skaņu).
ķaulis Tāds, kas neveikli dara darbu.
čāpīgs Tāds, kas neveikli iet, čāpo.
tasla Tāds, kas neveikli strādā.
ļemma Tāds, kas neveikli un netīrīgi ēd.
tentelis Tāds, kas neveikli, nedroši iet.
meimeris Tāds, kas neveikls gaitā un runā.
izturīgs pret veldri tāds, kas neveldrējas.
labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos, un neveido jaunus perēkļus (par audzēju).
bezdarbīgs Tāds, kas pietiekami nestrādā; tāds, kas neveic savus darba pienākumus; pasīvs.
bīstams Tāds, kas saistīts ar risku, iespējamu nelaimi, tāds, kas var kļūt par cēloni lielai neveiksmei; riskants.
ķibelīgs Tāds, kas saistīts ar sarežģījumiem, grūtībām, neveiksmēm.
bīstams Tāds, kur draud nelaime, neveiksme.
čaugans Tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu; irdens, mīksts.
irdens Tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu.
stūrains Tāds, kura kustībām ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
stīvs Tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju); arī neveikls, neizdevies.
neizdevies Tāds, kura norise ir saistīta ar neveiksmi; tāds, kas ir beidzies nesekmīgi.
kreveļains Tāds, uz kura ir krevele (1) vai kreveles.
kreveļains Tāds, uz kura ir krevele (2) vai kreveles; sarepējis, červeļains.
ietamborēt Tamborējot ieveidot (piemēram, rakstu).
priapulidae Tārpu dzimta ar ķermeni muskuļu šļūtenes veidā, kam priekšdaļa (snuķis) ievelkama un izspīlējama.
čapans Tas kas ir mīksts, neveikls, mazkustīgs.
meimurs Tas, kas grīļojas, gāzelējas, streipuļo; neveikls, lempīgs cilvēks.
plātens Tas, kas iet neveikli, grīļodamies, nevarīgi plātot rokas.
importētājs Tas, kas importē, ieved no ārzemēm.
nemaksātājs tas, kas nemaksā, arī laikā neveic maksājumu.
nepāris Tas, kas neveido pāri; tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem.
kokēži Tauriņu zemāko naktstauriņu grupā, ar neveiklu, samērā resnu, stipri matotu ķermeni, gariem, labi attīstītiem taustekļiem, actiņu nav, snuķītis sarucis.
ulči Tauta, dzīvo Krievijas Habarovskas novadā, Amūras lejteces un Ņeveļskoja šauruma krastā, valoda pieder pie tungusu-mandžūru grupas valodām (tuva manaju valodai).
surinamieši Tauta, dzīvo Surinamā, cēlušies no ievestajiem negroāfrikāņiem vergiem, valoda - holanndiešu (indoeiropieešu saimes ģermāņu grupa), ticīgie - protestanti (kalvinisti).
trinidadieši Tauta, Trinidādas un Tobāgo pamatiedzīvotāji, cēlušies gk. no XVII-XVIII gs. ievestajiem negroafrikāņiem vergiem, ticīgie - katoļi, anglikāņi.
eveni tautība, dzīvo Krievijā Tālo Austrumu taigas un mežatundras joslā, uz austrumiem no Ļenas lejteces, runā evenu valodā
dahuri Tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos, pie Nundzjanas upes, valoda pieder pie mongoļu grupas, pēc izcelsmes - mongolizēti evenki, saglabājies šamanisms.
evenki Tautība, kas dzīvo Austrumsibīrijas ziemeļdaļā, runā evenku valodā, ticīgie - pareizticīgie, daļa - lamaisti (Aizbaikālā).
ietēst Tēšot ieveidot (piemēram, robu).
ietetovēt Tetovējot ieveidot (attēlu, zīmi).
iesukāties Tiekot sukātam, ieveidoties (piemēram, par matiem).
ieceļot Tikt ievestam, ienestam, iesūtītam.
dabūt pa mici tikt pieveiktam, uzveiktam
Dičesentmartona Tirneveni - pilsēta Rumānijā.
cukurbiešu sējmašīna traktoram uzkarināma mašīna precīzai kalibrētu viendīgsta cukurbiešu sēklu iesēšanai un vienlaicīgai minerālmēslu lokālai iestrādei rindās; sējot izveido arī izolējošu augsnes kārtiņu starp sēklām un mēslojumu, augsni uzirdina un pēc sējas pieveļ; rindu apstrādei ar herbicīdiem sējmašīnai pierīko slejsmidzinātājus.
iekraušanas dīkstāve transportlīdzekļa darba režīms, tam stāvot, lai iekrautu kravu, kas raksturo procesu, kad tiek veikta transporta darba cikla daļa, bet transportlīdzeklis stāv un tiešo transporta darbu neveic.
izkraušanas dīkstāve transportlīdzekļa darba režīms, tam stāvot, lai izkrautu kravu; transportēšanas darba cikla daļa, kad transportlīdzeklis stāv un tiešo transporta darbu neveic.
nelaime Traucējums, kļūme (kā) darbībā, norisē; arī neveiksme.
klupšanas akmens traucēklis, šķērslis, kas nezināšanas, neprasmes dēļ kādam rada sarežģījumus; neveiksmju, nepatikšanu cēlonis.
frimērs Trešais mēnesis (no 21.-23. novembra līdz 20.-22. decembrim) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, kuru bija ievedis Konvents 1793. g. (salnas mēnesis).
ietriept Triepjot (krāsu), ieveidot (kur piemēram, zīmi).
nornes Trīs likteņa dieves skandināvu mitoloģijā.
pandantifs Trīsstūraina sfēriska ievelve kupola celšanai virs taisnstūra telpas.
savācējtrose trose, ar kuru cirsmā sagatavotos kokmateriālus savāc saiņos pirms to treilēšanas vai pievešanas, tās viens gals ir nostiprināts uz traktora vinčas spoles; atkarībā no traktora jaudas un darba tehnoloģijas garums ir 25—50 m, diametrs 15—25 mm.
gvelsīgs Tukšīgs, pļāpīgs, ļeverīgs.
mujeklis Tūļa, cilvēks, kam darbs neveicas.
mujāklis Tūļa, cilvēks, kam neveicas darbs.
pužināks tūļa, darbā neveikls cilvēks, kas neko nedara.
tošķis Tūļa; neveikls cilvēks.
čumelēties Tūļāties, neveikli darīt.
gūroties Tūļāties, neveikli iet uz darbu.
varkšīties Tūļāties, neveikli strādāt.
varkšķīties Tūļāties, neveikli strādāt.
čušņāties Tūļāties, neveikli, gausi darīt darbu.
čusnīties Tūļāties, neveikli, gausi darīt darbu.
mačāties Tūļāties, neveikli, lēnām (kaut ko) darīt.
čampāties Tūļāties, vilcināties, kavēties; neveikli iet.
pempelēties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt.
penterēties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt.
pīčāties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt.
čopa Tūļīga sieviete, kurai neveicas darbs.
čamparkāja Tūļīga, neveikla kāja; kāds, kuram ir šādas kājas.
pīča Tūļīga, neveikla sieviete.
ielumzāt Tūļīgi un neveikli ieiet.
čūlēties Tūļīgi un neveikli sagatavoties.
ķēgot Tūļīgi vai neveikli strādāt.
pamparot Tūļīgi, neveikli ģērbt.
pamparoties Tūļīgi, neveikli ģērbties.
tušāt Tūļīgi, neveikli staigāt (par vecu cilvēku).
čommāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi (ko) darīt; nekārtīgi (ko) likt, novietot (tā, ka saburzās, saspaidās u. tml.).
čammāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi ko darīt; nevīžīgi vākt (piemēram, ko kopā).
izčammāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi ko darot, izbojāt.
čammāties Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi rīkoties, darboties; tūļāties.
čommāties Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi rīkoties, darboties; tūļāties.
stuģīties Tūļīgi, neveikli, neražīgi rīkoties kādā darbā.
īkstonis Tūļīgs, kūtrs cilvēks, kam darbs neveicas.
čāpa Tūļīgs, neveikls cilvēks.
čusna Tūļīgs, neveikls cilvēks.
lēlis Tūļīgs, neveikls cilvēks.
memmulis Tūļīgs, neveikls cilvēks.
stapans Tūļīgs, neveikls cilvēks.
čomma Tūļīgs, neveikls, arī nekārtīgs cilvēks.
čammīgs Tūļīgs, neveikls, arī nekārtīgs.
čožīgs Tūļīgs, neveikls.
lomperīgs Tūļīgs, neveikls.
priekšsildenis Tvaika katla ūdens padeves iekārta, kas ar atstrādāto tvaiku daļēji sasilda katlam pievadāmo ūdeni.
CTIF Ugunsgrēku novēršanas un dzēšanas starptautiskā tehniskā komiteja (franču "Comite technique international de prevention et d'extinction du feu").
Tibra Upe Itālijas vidienē (it. "Tevere", lat. "Tiberis"), garums - 405 km, sākas Centrālajos Apenīnos 1268 m vjl., augštecē krāces, 108 m augsta kaskāde, lejtecē meandrē, ietek Tirēnu jūrā.
Sevērna Upe Kanādā ("Severn River"), garums - 981 km, iztek no Blekbērča ezera, tek caur Dīra, Sandi ezeru, ietek Hudzona līcī, krāčaina, pali pavasarī.
Čuņa Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai.
Ļapina Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka.
Vogulka Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka.
Malaja Sosjva upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas labā krasta pieteka.
Ziemeļu Dvina upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, garums — 744 km (kopā ar Suhonu 1300 km), veidojas, satekot Vičegdai un Mazajai Ziemeļu Dvinai, kas savukārt veidojusies satekot Suhonai un Jugai, ietek Baltajā jūrā; Severnaja Dvina; Ziemeļdvina.
Sevērna Upe Lielbritānijas dienvidrietumos ("Severn"), augštece Kembriānu kalnos Velsā, garums - 320 km (kopā ar estuāru - 390 km), ietek Bristoles līcī.
Zaģva Upe Ungārijā ("Zagyva"), Nogradas, Hevešas un Jāsas-Naģkunas-Solonkas meģē, Tisas labā krasta pieteka, garums - 180 km.
Egera Upe Ungārijā, Hevešas meģē, Tisas labā krasta pieteka.
ieurbināt Urbinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, iedobumu).
ieurbt Urbjot ieveidot (piemēram, caurumu).
ieurbt sulas urbjot ieveidot kokā (_parasti_ bērzā) caurumu sulu tecināšanai.
urbšana Urbumu (caurumu un dobumu) izveidošana vienlaidu materiālā un apstrāde ar rotācijas griezējinstrumentu - urbi; griešanas kustība ir urbja rotācija, padeve - urbja un apstrādājamā ķermeņa savstarpējā virzes kustība.
utēzis Utains cilvēks; arī tūļīgs, neveikls cilvēks.
reimports Uz citām valstīm izvesto preču atpakaļievešana.
paveļs uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem; pavele.
pavele uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem.
pretuzbrukums Uzbrukums (piemēram, sporta spēlēs, cīņā u. tml.), ko veic, reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu.
pavilkt Uzrakstīt zem (kā), parasti neveikli, arī nevērīgi; uzvilkt (piemēram, svītru) zem (kāda teksta, attēla u. tml.).
savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
apšancēt Uzveikt, pieveikt.
bambals Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), vaboles ar neveiklu, stipri velvētu ķermeni, Latvijā konstatētas 6 sugas.
garnele Vairākas peldvēžu apakškārtas dzimtas ("Crangodinae, Palaemonidae" u. c.), neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis, \~2000 sugu; krevete.
iebraukāt Vairākkārt braucot, ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
ļenkurs Vāja un neveikla dzīva radība.
blags Vājš, vārgs; slimīgs, neveselīgs; slikts.
ievalcēt Valcējot ieveidot (kādā materiālā, piemēram, caurumus, pacēlumus).
semantēma Valodas elements, kam piemīt patstāvīga nozīme un kas neveic nekādu gramatisku funkciju.
patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs.
muzlot Valstīt pa muti; neveikli, negribīgi ēst.
mikroagresija var izpausties kā sīki verbāli vai neverbāli apvainojumi (piemēram, ar balss toni, mīmiku, žestu), neiecietīga uzvedība vai attieksme pret indivīdu, grupu vai apkārtējo vidi dažādās ikdienas situācijās; var būt kā apzināta, tā neapzināta.
mirla Vārgs, arī neveikls cilvēks.
mirlis Vārgs, arī neveikls cilvēks.
nevēklis Vārgs, neizdarīgs, rīcībā neveikls, nedrošs cilvēks, resp., neveiklis, gļēvulis.
driegns Vārgs, nevesels.
spitālis Vārgulīgs, neveikls, nemākulīgs cilvēks.
piemiegt Varmācīgi (piemēram, spiežot, žņaudzot) pieveikt.
skruķis Vecs, neveikls kustonis, cilvēks, lieta.
ievilkt Velkot (ar ko asu, smailu), ieveidot (kādā virsmā svītras, rievas u. tml.).
pievilkt Velkot pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
drika Velku dziju daļa, ko neiever šķietā un nītīs.
ievelmēt Velmējot ieveidot (kādā materiālā, piemēram, padziļinājumus).
skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā.
Ēda Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, Pieventas līdzenumā, lejtecē ir Rumbas un Vārmes pagasta robežupe, garums - 6 km, kritums - 13,1 m, izveidojas, satekot Šķēdei un Vārmei; Eda; Ede; Ēde; Edus upe.
balkāns Veranda; lievenis.
balkone Veranda; lievenis.
balkonis Veranda; lievenis.
balkūna Veranda; lievenis.
balkūne Veranda; lievenis.
balkūnis Veranda; lievenis.
balkūns Veranda; lievenis.
runas uzvedība verbālo un neverbālo pazīmju komplekss, kas ietver runātāja izturēšanos runas laikā, mīmiku, žestus, kinētiskos signālus un lingvistiskā varianta izvēli.
nekārtns (arī neregulārs) verbs (arī darbības vārds) verbs, kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
Verhovceva Verhivceve - pilsēta Ukrainā.
šņūka Vērpjamā ratiņa pavedienu padeves sprauga.
taisni Vertikāli, neveidojot šauru leņķi (virzīt, virzīties, atrasties kādā stāvokli).
Pomorje Vēsturisks novads (XV-XVII gs.) Baltās jūras un Oņegas ezera piekrastē, Oņegas, Severnaja Dvinas, Mezeņas, Pečoras, Kamas, Vjatkas baseinā (līdz Urāliem).
Siversa vībotne vībotņu suga ("Artemisia sieversiana").
Evernia mesomorpha vidējā evernija.
skrējējzirneklis Vidēji liels vai liels tumšas krāsas zirneklis, kas dzīvo uz zemes, neveido tiklus, medījumam uzbrūk lecot.
oktrua Viduslaiku Francijā - ievedmuita feodāļa vai pilsētas labā; no 16. līdz 18. gs. tirdzniecības monopolsabiedrību privilēģijas, vēlāk - vairākās Francijas pilsētās - nodevas par dažiem ievedamiem lauksaimniecības produktiem.
kremīzeris Viegls neveselīgums.
aktīvā klausīšanās viena no pamata metodēm konsultēšanā sociālajā darbā; paņēmieni ir neverbāli (piemēram, atbalstoša acu kontakta veidošana, atvērta ķermeņa valoda, pamāšana ar galvu, smaidīšana) un verbāli (atkārtošana, atspoguļošana, pārfrāzēšana, precizēšana jeb noskaidrošana, jautājumu uzdošana, teiktā apkopošana, kā arī pārveidošana); nozīmīgs paņēmiens ir arī atgriezeniskās saites sniegšana, kas apliecina, ka teiktais ir saklausīts.
vadības rakstzīme viena no pirmajām 32 koda ASCII rakstzīmēm, kurām katrai piekārtota noteikta noteikta vadības standartfunkcija, piemēram, rakstatgrieze, rindpadeve vai atsolis; lai izpildītu pirmajām 26 rakstzīmēm (A-Z) atbilstošās standartfunkcijas, jānospiež vadīšanas taustiņš un attiecīgās rakstzīmes taustiņš.
gravitācijas konstante viena no universālajām fizikas konstantēm, kas skaitliski ir vienāda ar spēku, ar kādu pievelkas divas 1 kg lielas punktveida masas, kas atrodas 1 m atstatumā; G = 6,67259∙10^-11^ N∙m^2^∙kg^-2^.
deiterācija Viena vai vairāku deitērija atomu ievešana ķīmiskā savienojumā līdzīga skaita parastā ūdeņraža (protija) atomu vietā.
lalemancija Viengadīgs lūpziežu dzimtas eļļas augs, kas Eiropā ievests no Irānas un tiek kultivēts siltākos apgabalos eļļas ieguvei.
primačka Vienīgā meita vecākiem, kas precoties ieved vīru savās mājās.
Rietumkursas Pieventas nogāze viens no Rietumkursas ainavzemes ainavapvidiem, robežojas ar Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaidas, Rietumkursas Pieventas nogāzes un Gramzdas-Vaiņodes mežāru viļņaines ainavapvidu.
Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaida viens no Rietumkursas ainavzemes ainavapvidu, robežojas ar Piejūras ainavzemi un 5 Rietumkursas ainavapvidiem (Ēdoles pauguraine, Rietumkursas Pieventas nogāze, Rietumkursas vidienes pauguraine, Gramzdas-Vaiņodes mežāru viļņaine, Bārtas āru apvidus).
liģeris Viens no Rīgas latviešu amatiem 14.-18. gs.; nodarbojās ar ievesto preču (it īpaši labības) izkraušanu, svēršanu, novietošanu, arī eksporta preču apstrādi; šim amatam piederīgie.
lutausis Vientiesīgs, neattapīgs, arī neveikls, nemākulīgs cilvēks.
temulis Vientiesis, neveiklis.
ulete Vientiesis, neveiklis.
galvenā mītne vieta (adrese), kur atrodas dalībnieka vai netiešā dalībnieka vadība; ja dalībnieks vai netiešais dalībnieks neveic darbību valstī, kur atrodas tā vadība, par dalībnieka vai netiešā dalībnieka galveno mītni uzskatāma tās vietas adrese, kur atrodas dalībnieka vai netiešā dalībnieka galvenā darbības vieta; par Latvijas Republikā reģistrēta dalībnieka vai netiešā dalībnieka galvenās mītnes adresi uzskatāma dalībnieka vai netiešā dalībnieka juridiskā adrese.
ostas ieeja vieta, kas paredzēta ieiešanai ostā, ceļš, kas ieved ostā.
LEDA Vietējās nodarbinātības attīstības rīcības programma ("local employment development action programme").
ievīlēt Vīlējot (ar vīli), ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
bangulis Viļņu dievība; neveiklis; aplamis.
vaijervinča Vinča, ar kuru uztver vai izlaiž vaijera trosi, ievelkot trali; uz tās var uztīt 300-5000 m vaijera ar diametru 12-34 mm.
universālā virpa virpa ar plašiem griešanas ātruma, padeves un apstrādājamo ķermeņu izmēru diapazoniem; vītņgriešanas virpa.
ievirpot Virpojot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievu, vītni).
kreveļainums Vispārināta īpašība --> kreveļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
neveiklums Vispārināta īpašība --> neveikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (1).
neveiklība Vispārināta īpašība --> neveikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neveiklums Vispārināta īpašība --> neveikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (2).
neveiklība Vispārināta īpašība --> neveikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neveiklums Vispārināta īpašība --> neveikls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (3).
neveiklība Vispārināta īpašība --> neveikls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
novatorisms Vispārināta īpašība --> novatorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī jauninājums, jaunievedums.
Višņovoje Višneve, pilsēta Ukrainā.
ķevelnieki Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķevele" iedzīvotāji.
pavārškas Vīzes jeb pastalas malu vidus, kur kājā aunot krusteniski iever auklas.
ievizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), ievest (kur iekšā); vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur iekšā).
pievizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
iezāģēt Zāģējot ieveidot (kur, piemēram, robu).
lūzers Zaudētājs, neveiksminieks.
lūzeris Zaudētājs; neveiksminieks.
veļamais blučs zemes veltnis, bluķis sējumu pievelšanai.
Upmale Zemgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma Austrumzemgali no tagadējā Jelgavas novada austrumu daļas līdz Skaistkalnes pagastam ietverot arī daļu no Šauļu un Paņevežas apriņķiem Lietuvā.
Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.
bīte Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem.
roltreilers Zemrāmja puspiekabe kravas ievešanai speciālas konstrukcijas kuģos (piemēram, rolkeros).
ziemeļpasāti Ziemeļpasātu straume - pasaules okeāna virsas pasātu straumju sistēmas ziemeļu puslodē, plūst austrumu-rietumu virzienā 1-2 km/h, Klusajā okeānā visu gadu, Atlantijas okeānā tikai vasarās, Indijas okeānā sakarā ar musonu vējiem ziemeļpasātu straumes neveidojas.
Karas jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra, atrodas starp Eirāzijas ziemeļu krastu (dienvidos), Vaigača salu, Novaja Zemļu, Franča Jozefa zemi (rietumos), Severnaja Zemļu Taimiras pussalu (austrumos), platība - 883000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 620 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1 m.
iezīmēt Zīmējot ieveidot (kur attēlu, rakstu u. tml.).
Stride Zinātne un tehnoloģijas Eiropas reģionālai inovācijai un attīstībai ("science and technology for regional innovation and development in Europe").
lipatkas Zirgu slimība, kam ir raksturīgi kreveļaini izaugumi ap nagiem.
barbs Zirgu šķirne, kas 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā; berberu zirgs.
soraija Zirgu šķirne, kas mūsdienās savvaļā dzīvo Portugāles teritorijā, 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā.
maiszirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Clubionidae"), raksturīgas prāvas, iegarenas ligzdas, ko veido no baltpelēkas, blīvas tīmekļa segas, ķeramtīklus neveido, medījumu iegūst piezogoties, Latvijā konstatētas 22 sugas.
zemeszirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Gnaphosidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa garums - 6-13 mm), tumši zirnekļi, mīt augsnes spraugās, meža zemsedzē, zem koku mizas tuvu pie zemes, zem dažādiem priekšmetiem, aktīvi naktī un krēslā, ķeramtīklus neveido, Latvijā konstatētas 28 sugas.
māņlēcējzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Oxiopidae"), Latvijā konstatēta 1 suga ("Oxyopes ramosus"), vidēji liels zirneklis (ķermeņa garums - 5-6 mm), mīt gk. sausās pļavās krūmos un zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams samērā reti.
medniekzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Sparassidae"), Latvijā konstatēta 1 suga "Micrommata roseum", liels zirneklis (ķermeņa graums līdz 15 mm), dzīvo kokos, krūmos un garā zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams reti.
botriocefaloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina lentenis "Bothriocephalus gowkongensis", kas padomju laikā ievests no Tālajiem Austrumiem un Ķīnas ar aklimatizējamām zivīm, parazīta ķermenis 10-15 cm, retāk līdz 30 cm garš, parazitē gremošanas traktā, mehāniski ievainojot zarnu sienas.
fēnot Žāvēt un ieveidot matus, lietojot fēnu.

eve citās vārdnīcās:

MEV

e˙ve