uzlāčot
uzlāčot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzlāčoju | uzlāčojam | uzlāčoju | uzlāčojām | uzlāčošu | uzlāčosim |
| 2. pers. | uzlāčo | uzlāčojat | uzlāčoji | uzlāčojāt | uzlāčosi | uzlāčosiet, uzlāčosit |
| 3. pers. | uzlāčo | uzlāčoja | uzlāčos | |||
Pavēles izteiksme: uzlāčo (vsk. 2. pers.), uzlāčojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlāčojot (tag.), uzlāčošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzlāčotu
Vajadzības izteiksme: jāuzlāčo
1.Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā virzoties, uzkāpt.
2.Uzmīt 1(1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brīdī, kad mājas iedzīvotāja pamanīja, ka milzīgais dzīvnieks jau uzlāčojis pa viņas verandas trepēm, sieviete darīja to, ko daiļā dzimuma pārstāves krīzes brīžos pieprot vislabāk - viņa sāka kliegt.