atklumzāt
Lietojuma biežums :
atklumzāt apvidvārds
Neveikli atnākt, tuvoties.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un viņš piepeši neskanīgi iesmējās un teica, lai viņa neraizējas, viņš viņu no šejienes noteikti dabūšot ārā, un viņus abus gaidot daudz patīkamu stundu, par to viņš esot pilnīgi pārliecināts, tāpat kā esot pārliecināts par to, ka viņa ir tam lemtā, jo tik traku meiču vajadzētu meklēt ar uguni, viņš pats nespējot tam noticēt, tomēr ļāva, lai viņa pieskaras viņa maigajam karstumam, jo vēl nekad mūžā neviena sieviete viņu tā nebija iekveldējusi, un padomā tik, kur tas viss notiek un ko dara šī trakā novice, kam tikai septiņpadsmit, bet tad aizelsusies atklumzāja cita mūķene un viņus pārtrauca, tāda resnule, un tā jau nemaz nesaprata, ka te notiek, tikai izbijusies teica, ka tūlīt visi celsies un ka vajagot pasteigties, un gandrīz ar varu atrāva Uršuli nost no režģiem, un viņš vēl paspēja viņu pēdējoreiz noskūpstīt, un viņa pagriezās uz promiešanu, bet, dažus soļus nogājusi, apcirtās un atsteidzās atpakaļ, sarkana kā roze, pietvīkusi ne tikai no glāstiem, bet arī no pēkšņi uzbangojušā kauna, un, vēlreiz piespiedusies pie režģiem, attapās, ka, ak Dievs, nemaz nezinot, kā viņu sauc, lai gan tikko viņam solījusies.
- Paļutes benkarts piedzima tieši Kūču vakarā, vienā no mazajām istabām, kuru Ona Kotrīna bija atvēlējusi šai vajadzībai un bērnu saņēmējai, kas atklumzāja cauri kupenām no tālas saimniecības, aplikusies milzīgu rūtainu lakatu un otrādi apvērstu aitādas kažoku – saskaņā ar vietējiem māņiem, lai neviens nepazītu, neuzzinātu un nenoskatītu ar ļaunu aci, un, ja vien šai būtu dota vaļa, būtu visā muižas namā atrāvusi vaļā logus, visu izkaisījusi salmiem, izkrāmējusi tukšas visas atvilktnes un sastiepusi dīvainus krāmus, kas itin kā nesot veiksmi, – lupatas, zāles, ragus, vecas, kožu saēstas zvērādas un vēl velns zina ko, taču kundze piecirta kāju un stingri teica: svētbildi, svētītu ūdeni vai galu galā pret sāpēm koraļļu krustiņu no viņas pašas dārglietu lādītes – lūdzu, taču nekādus netīrus bāšķus lai viņa te neredzētu, un, tā teikusi, nomuka savā guļamkambarī, negribēdama ne zināt, ko viņas tur kvēpina, sutina, karsē, vārdo, dzied un vaimanā, līdz beidzot uz rīta pusi atskanēja griezīga brēkšana, un Ona Kotrīna nezin kāpēc no tā spalguma vien īgni saprata, ka Paļutei ir piedzimis tas, ko viņai pašai Dievs nenovīdēja par spīti agrākajām dedzīgajām lūgšanām, – ka piedzimis puika, vēlāk kapeliņā skanīgi nokristīts Stanislova vārdā un Rjaubas uzvārdā, ko bija mantojis no savas mātes Apolonijas Rjaubaites, bet šī savukārt no savas mātes Marcijonas Rjaubaites,
- Beidzot atklumzāju līdz savai viesnīcai.