paklumburēt
paklumburēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paklumburēju | paklumburējam | paklumburēju | paklumburējām | paklumburēšu | paklumburēsim |
| 2. pers. | paklumburē | paklumburējat | paklumburēji | paklumburējāt | paklumburēsi | paklumburēsiet, paklumburēsit |
| 3. pers. | paklumburē | paklumburēja | paklumburēs | |||
Pavēles izteiksme: paklumburē (vsk. 2. pers.), paklumburējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklumburējot (tag.), paklumburēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paklumburētu
Vajadzības izteiksme: jāpaklumburē
Neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc vispirms viņa uzgrūdās pretējai sienai, pēc tam paklumburēja sānis un sataustīja durvju rokturi.
- Skaļi angliski runādami paklumburējam garām sargam
- u. tml. Dažs " tīrais" matemātiķis vai īpaši analītiski domājošs citas profesijas pārstāvis, kādu sabiedrībā parasti ir mazākumā, gan uzreiz iebilstu, ka vismaz teksta uzdevumu līdzības ir kaut kas neērtam kruķim līdzīgs, kas radīts vien tāpēc, lai savā aprobežotībā uz priekšu paklumburēt spētu pat tie, kam nepiemīt abstraktās domāšanas spējas.