Paplašinātā meklēšana

Meklējam kādai.

Atrasts vārdos (2):

kādai:1
nekādai:1

Atrasts vārdu savienojumos (1):

turēties pie brunčiem (kādai)

Atrasts skaidrojumos (764):

ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa
ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa
ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizairēt Airēt prom; airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
daart Aizart, uzart līdz kādai vietai
dačāpāt Aizčāpot līdz kādai vietai
dasadzīties Aizdzīt (mājdzīvniekus) kur, līdz kādai vietai
daiet aiziet līdz kādai vietai
aizdauzīties aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai)
aizvantēties aiziet, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
dajāt Aizjāt līdz kādai vietai
dajāties Aizjāt līdz kādai vietai
daklebečēt Aizklibot līdz kādai vietai
dalakstīt Aizlēkt līdz kādai vietai
dalēkt Aizlēkt līdz kādai vietai
aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu
dastiept Aiznest ko smagu līdz kādai vietai
danest Aiznest līdz kādai vietai
dasanesties Aiznest līdz kādai vietai
aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai)
dapeldēt Aizpeldēt (līdz kādai noteiktai vietai)
damaut Aizpeldēt līdz kādai vietai
daplūst Aizplūst līdz kādai vietai
dapļaut Aizpļaut līdz kādai noteiktai vietai
dapūst Aizpūst līdz kādai vietai
darāpāt Aizrāpot līdz kādai vietai
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai)
ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām)
daskriet Aizskriet līdz kādai vietai
nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm
raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi
enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam
kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam)
spalva Apmatojums (kažokādai, tās izstrādājumam)
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
atstiept ar grūtībām atnest, atdabūt šurp; ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
aizkārpīties ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
atlakstīt ar lēcienu atvirzīties līdz kādai vietai
aizcīnīties ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
ciltstiesības ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām
aizmest ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atmest ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest
instruēt ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai; informēt, arī rīkot
atdabūt ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp; ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
spiest sevi ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai)
aizstiept ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
dasakulties ar pūlēm, grūtībām aizkļūt līdz kādai vietai
aizkulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
iesvētīšana ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai
atsist ar sitienu atvirzīt šurp; ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizsist ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.)
atspert ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizsviest ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizmest
atsviest ar sviedienu atvirzīt šurp; ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai)
atšalkt ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru
aizšaut ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām)
aiztriekt ar triecienu attālināt; ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
attriekt ar triecienu atvirzīt šurp; ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atvilnīt ar vieglu plūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atvēdīt ar vieglu pūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizzarot ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.)
Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes
atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai)
rezervēšana Atlicināšana, paglabāšana (kādai vajadzībai)
atvilt Atmānīt, atvilināt šurp; atmānīt, atvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
osmofors Atomu grupa, kas piešķir kādai vielai smaržu vai smaku
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.)
aizmesties ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atdiebt ātri atskriet šurp; ātri atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizlaisties ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aiztraukt ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atjozt Ātri, strauji atskriet šurp; ātri, strauji atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām)
ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij
pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam
pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu
atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem
atvantēt Atsviest, atmest (kur, līdz kādai vietai)
kristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu
nokristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu
aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
novest Attīstīt, izveidot (domu) līdz kādai pakāpei
atsakāpties Atvirzīties atmuguriski līdz kādai vietai
atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.)
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
priekšpieņēmums Atzinums, kas ir pamatā kādai hipotēzei vai argumentācijai
aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai)
ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp; aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
atauļot Auļojot atkļūt šurp; auļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizauļot Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
stakles Balsts, pamats kādai ierīcei
staklis Balsts, pamats kādai ierīcei
atbēgt Bēgot atkļūt šurp; bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizbēgt Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
apgādājamais bērns bērns, kurš kādai personai(-ām) vai valstij jānodrošina ar iztiku un jāaudzina
atbīdīt Bīdot atvirzīt šurp; bīdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizbiržot Biržojot aiziet, nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm); bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizbizot Bizojot attālināties; bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
atblandīties Blandoties atkļūt šurp; blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
davest Braucot aizvest līdz kādai vietai
aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atbrist Brienot atkļūt šurp; brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
dabriest Briest līdz kādai gatavības pakāpei
aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
aizzēģelēt Burājot attālināties; burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām
ierosināšana Būšana par cēloni (kādai parādībai), par (kādas parādības) izraisītāju
nolaisties būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem
aizdegt būt liesmu pārņemtam un sadegt (līdz kādai vietai)
piedzimt būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām
ierosināt būt par cēloni (kādai parādībai), būt par (kādas parādības) izraisītāju
uzmudināt būt par cēloni (kādai) darbībai
dzīt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem)
trenkt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
triekt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
novest būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam; panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei
dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam)
piebūvēt Būvēt (ko) tieši blakus (kādai celtnei), cieši saistot (ar to)
dzinulis Cēlonis, ierosinājums (kādai norisei)
pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu; celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizceļot Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai)
saslēgties cieši apvienoties (kādai darbībai)
aizcildīt Cildinot, slavējot panākt, ka slava izplatās līdz kādai noteiktai vietai
celms Cilme, izcelšanās; arī pamats (kādai norisei)
atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
valstspiederība cilvēka piederība kādai valstij - pilsonība vai pavalstniecība
lokālidentitāte cilvēka piederības izjūta kādai vietai, apvidum
instruktors cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai
prosēlitisms Cītīga sekotāju vervēšana kādai mācībai
aizčāpāt Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
aizčāpot Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai
aizdabūt Dabūt prom; (parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties
atsvilt Degt līdz kādai noteiktai vietai
aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai)
atdejot Dejojot atkļūt šurp; dejojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets
aizdiebt Diebt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem); dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
saits DNS vai RNS rajons, kas pakļaujas kādai iedarbībai neatkarīgi no citiem rajoniem; piemēram, mutācijas vieta, fermenta vai regulētājproteīna piesaistīšanās vieta
aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.)
karte Dokuments, kas apliecina (personas) piederību (kādai organizācijai, biedrībai, apvienībai u. tml.)
aizdomāties Domājot nokļūt (piemēram, līdz kādai atziņai)
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai)
atdelverēt Draiskuļojot atkļūt šurp; draiskuļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
aizdzenāt Dzenāt prom, dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.)
dasalaisties Dzenot (mājdzīvniekus), lēni aizvirzīties (līdz kādai vietai)
atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vielai u. tml.)
aizdzīt Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizdzīties Dzīties prom; strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizecēt Ecējot nokļūt (līdz kādai vietai)
aizkājot Ejot attālināties; ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
aiziet Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
apziņošana elektroniskā pasta ziņojuma nosūtīšana kādai datoru tīkla intereškopai vai adresātu sarakstam, nevis individuālam adresātam
ciparsertifikāts Elektronisks dokuments, kurš apstiprina publiskās atslēgas piederību kādai personai vai citai vienībai
dalība Fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita (Finanšu konglomerātu likums)
perpendikulāršķēlums Figūras (ķermeņa, virsmas) šķēlums ar taisni (plakni), kas perpendikulāra kādai fiksētai taisnei (pieņi., figūras simetrijas asij)
aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai)
flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā
nullforma Formālas izpausmes trūkums kādai vārdformai, kas veic noteiktu sintaktisku funkciju un konstatējama pretstatā formāli izteiktiem tās pašas paradigmas elementiem
raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei)
pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības
aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt
aizgaiņāt Gaiņāt prom; gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u., tml.); aizgainīt
dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla); smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai
elpa Gaisa strāva, plūsma; smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai
lāpu gājiens gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.)
virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai)
daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties
atčāpāt Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties; gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.)
aizgorīties Goroties aiziet; goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizgrabēt Grabot attālināties; grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizgrābstīt Grābstot aizvākt prom; grābstot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizgrābt Grābt prom; grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizgrīļoties Grīļoties prom; grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizgrozīties Grozoties attālināties; grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
aizgrūst Grūst prom; grūžot aizdabūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
aizgrūstelēt Grūstot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai)
aizdīvelēt Grūstot, bīdot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai)
atgrūst Grūžot atvirzīt šurp; grūžot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
varietāte Ģeometrijā, topoloģijā - ģeometrisks objekts, kura struktūra atbilst kādai telpai
ģimenes fideikomiss ģermāņu tiesībās institūts, pēc kura fideikomisa dibinātājs ar tiesisku darījumu rada kādai muižai speciālu civiltiesisku režīmu, lai savas vai citas ģimenes spožuma interesēs nodrošinātu muižu uz visiem laikiem šai ģimenei (plašākā nozīmē)
aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.)
aizgriezt Iegriezt (līdz kādai vietai)
elementu diagnostika iekārtu tehniskās diagnostikas veids, kad to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbus veic tikai kādai to sastāvdaļai (elementam)
labs iekšpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: kreisā puse
atmiņas sardze ierīce vai programma, kas aizliedz piekļuvi kādai atmiņas daļai
sabuntot Ierosināt kādai darbībai
aizcirst iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai)
aizbilst iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai)
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies
aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai)
ieskaņa Ievads, ievadījums, arī sākums (kādai norisei, notikumam)
īsinājumikona Ikona, ko izmanto operētājsistēma un kas nodrošina ātru piekļuvi kādai programmai
reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību
instrumentārijs Instrumentu komplekts, kas nepieciešams kādai darbībai: anatomiskai, ķirurģiskai, zobārstnieciskai, dzemdnieciskai u. c.
sarakstserveris Interneta elektroniskā pasta sistēma, kas nodrošina, ka elektroniskā pasta ziņojumi, ko paredzēts nosūtīt kādai adresātu grupai, tiek automātiski nogādāti katram šīs grupas dalībniekam, kurš minēts adresātu sarakstā
galds Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei)
vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai
krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam)
atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu); irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atairēt
aizirt Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizirties
aizirties Iroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizirt Irt prom; irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizairēt
daārdīt Izārdīt līdz kādai vietai
aizdzīt Izart (vagu, stigu līdz kādai vietai)
aizaudzēt Izaudzēt, ieaudzēt (līdz kādai vietai)
cilme Izcelšanās (kādai parādībai, parasti mākslā, valodā)
akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā)
sagatavoties izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
memoriāleksemplārs Izdevums, kas piederējis kādai pazīstamai vai izcilai personai
aizkaplēt Izkaplēt (līdz kādai vietai)
aizlasīt Izlasīt (grāmatu, rakstu u. tml. līdz kādai vietai)
simptoms Izpausme, pazīme (kādai parādībai, parasti sabiedrībā)
sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.)
atsniegties Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties šurp; izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties (līdz kādai vietai)
dakast Izrakt (kartupeļus) līdz kādai vietai
aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.)
aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai)
izstāstīt ceļu izstāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai
aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
emocionālā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, frazeoloģismam, teikumam) piešķir emocionāls nozīmes papildkomponents
stilistiskā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, teikumam) piešķir stilistisks nozīmes papildkomponents, kas norāda uz lietojuma ierobežojumu noteiktā saziņas sfērā
atzīt izteikt kādu atzinumu; nonākt līdz kādai atziņai
apstrīpāt izveidot visapkārt kādai vietai svītru
sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām)
ģeogrāfija izvietojums (kādai saimnieciskās vai kultūras dzīves nozarei)
atzarot Izvirzīt, izstiept zarus (līdz kādai vietai, kur u. tml.)
atjāt Jājot atkļūt šurp; jājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizjāt Jājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
zēns Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai jaunietei, sievietei
puisis Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai sievietei
valodas atdzīvināšana jaunu vai atjaunotu sociolingvistisko funkciju piešķiršana kādai valodai
pamatteritorija Jebkura teritorija vai zona, kuras iekarošana vai zaudēšana dod būtiskas priekšrocības kādai karojošām pusēm
putekļaizsargs Jebkuras formas un dažāda materiāla detaļa, kas aizsargā pret putekļu piekļūšanu kādai mehānisma daļai
atjoņot Joņojot atkļūt šurp; joņojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizjoņot Joņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizjozt Jozt prom; ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
patapinājums Juridiski noformēts (mantas) aizdevums kādai personai
leksikons kādai darbības jomai, literāram darbam, sociālai vai profesionālai grupai vai indivīdam raksturīgu vārdu kopums; arī - kādas darbības jomas vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša)
nacionālais kolorīts kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā)
atraujas darīt kaitēt (kam vai kādai lietai)
aizkalt Kaļot, drupinot (ko), nonākt (līdz kādai vietai)
aizkāpt Kāpjot, rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
rinda Kārta, reize (kādai darbībai); vieta (kā) secībā
prosēlits Kas tikko pievienojies kādai ticībai, jaunatgrieztais
aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom; kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizklīst
aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizklimstēt Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizklakšināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizklakšķināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizklejot Klejojot attālināties; klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atklibot Klibojot atnākt šurp; klibojot atnākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizklibot Klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atklīst Klīstot atklāt, atnākt šurp; klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizklīst Klīstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizknikšināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
apakškomisija Komisija, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komisijai
apakškomiteja Komiteja, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komitejai
piepūst vaigus koncentrēties, koncentrēt spēkus (kādai darbībai)
aizkravāt Kravāt prom; vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizkuģot Kuģot prom; braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizkūleņot Kūleņot prom; kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem
aizkustēties Kustēties prom; aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties; ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atķepuroties Ķepurojoties atvirzīties šurp; ķepurojoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
vakara reize laiks vakarā, kam raksturīga kādai parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakarreize
gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai)
gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai)
gājienis Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu līdz kādai vietai; attālums līdz kādai vietai
brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai)
atlaipot Laipojot atnākt šurp; laipojot atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizlaipot Laipot prom; laipojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizlaisties Laižoties, lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
aizlasīties Lasot nonākt (līdz kādai vietai)
pamaki Laukakmeņu pamati (kādai celtnei, tās daļai)
aizlauzties Lauzties prom; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); izlauzties
aizlavīties Lavīties prom; paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
atlēkt Lecot atkļūt šurp; lecot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizlēkšot Lēkšiem attālināties; lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizauļot
aizlēkt Lēkt prom; lecot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atvilkties Lēnā gaitā atnākt šurp; lēnā gaitā atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizvilkties Lēnā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties; lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
dasavilkties lēni, ar grūtībām aiziet līdz kādai vietai
aizgubāties lēni, neveikli ar pūlēm aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai)
aizlidināties Lidināties prom; lidinoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizlidināt Lidinot attālināt; lidināt tā, ka nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atlidināties Lidinoties atkļūt šurp; lidinoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atlidot Lidojot atkļūt šurp (par putniem un kukaiņiem); lidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atlaisties
aizlidot Lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot)
turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ
līdz kaut kurienei līdz kādai, tieši nenoteiktai vietai
allokācija Līdzekļu atlikšana kādai sevišķai vajadzībai
atlīst Lienot atkļūt šurp (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem); lienot, rāpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp; lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku); lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
nominālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala, kas raksturo piederību kādai grupai un atbilstību tās pazīmēm
davai lieto, izsakot piekrišanu (kādai darbībai)
neklau lieto, lai izteiktu apstiprinājumu kādai darbībai vai domai
urā lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko; lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai; urrā
vieglā versija lietojumprogrammas ierobežota versija, ko vai nu dod par brīvu, vai piesaista kādai citai programmatūrai, lai piesaistītu potenciālo pircēju interesi vēlāk iegādāties pilno versiju
dzimte Lietvārda gramatiskā forma, kas norāda uz dzimumu (daļā valodu - arī uz dzīvumu) vai formālu piederību kādai no dzimtes formām - sieviešu, vīriešu vai nekatrai dzimtei
aizlīgot Līgot prom; līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atsaukt likt (kādai oficiālai personai), lai pārtrauc veikt savus līdzšinējos pienākumus
spraņģēt Likt, jozt, sprādzēt (jostu ap kādu ķermeņa daļu); likt apkārt (piemēram, jostu, siksnu kādai ķermeņa daļai), to cieši savelkot un aizdarot
aizlikties Likties prom; ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizmesties
aizlīst Līst prom; lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai)
turis Lokāls identifikators, ar kura palīdzību var realizēt pieeju kādai ierīcei vai tādiem objektiem kā dators, logi vai dialoglodziņi; grafiskajā lietotāja saskarnē tos izmanto šo objektu identificēšanai
šikane Ļaunprātīga tiesību izlietošana nolūkā kaitēt kādai personai
pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem)
topika mācība par pierādījumu sameklēšanu un retorisku sakārtošanu kādai tēzei; mācība par vārdu kārtību teikumā
pseidomitoloģija Mākslīgi sacerēts mītu kopums, kas tiek piedēvēts kādai tautai vai kopienai
aizmaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
aizmānīt Mānīt prom; ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizmanīties Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties
pirmmantinieks Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai
pēcmantinieka iecelšana mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam
mīkla Masa, kas veidojas, sajaucoties kādai vielai ar šķidrumu
alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām
vokabulārs Maza vārdnīciņa, arī vārdu saraksts, kas pievienots hrestomātijai vai kādai mācību grāmatas nodaļai
papildizmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte, ko veic papildus kādai pārbaudei, izpētei
atmeimurot Meimurojot atkļūt šurp; meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizmeimurot Meimurot prom; meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku
aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties; līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atmēzt Mēžot atdabūt šurp; mēžot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai)
stabule Mucas tapa vai kāds cits apaļš puļķis, ar ko aiztaisa caurumu kādai baļļai, kastei u. tml.
hermeneitika Mūsdienu filozofiskā mācība par to, kā ar valodas līdzekļu palīdzību vai citādā veidā izskaidrojama (izprotama) cilvēka esamība, vēsture, kultūra un līdz kādai robežai te iespējams izvairīties no subjektivitātes
ikts Mūzikas formu analīzē apzīmējums uzsvaram motīvā, melodijas kulminācijā, stiprajai taktsdaļai vai kādai tēmai nozīmīgi iestājoties
atnākt Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
sociālais konflikts neizbēgama parādība sabiedrībā, ko raksturo sabiedrībai vai kādai tās daļai nozīmīgu interešu sadursme jautājumos, kas skar sociālo attīstību, sociālo kārtību, sabiedrības funkcionēšanu un stabilitāti
dogmatisms nekritiska sekošana kādai nepierādītai vai neizprastai mācībai vai idejai
imobilizācija Nekustīguma, miera stāvokļa radīšana kādai ķermeņa daļai, piem., traumu gadījumos
lūgšanu nams neliela baznīca (parasti kādai sektai)
guņģis neliela piebūve kādai lielākai ēkai
puļa neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij)
atstāt Nepakļaut kādai iedarbībai (neiznīcinot, nelikvidējot)
čivlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē)
čūlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē)
inkompetence Nepiekritība kādai iestādei vai amata personai izlemt noteiktu jautājumu
atnest Nesot atgādāt šurp; nesot atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai)
aiznest Nesot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); nesot nogādāt (kam)
anerģija Nespēja jebkādai piepūlei
atklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt šurp; neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties; neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet; neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizvazāt Nevīžīgi aiznest, aizvilkt; vazāt prom _imperf._ nevīžīgi nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
kankarlaka Nicīgs apzīmējums kādai personai
kurza Nicīgs apzīmējums kādai personai
ļēpsna Nicīgs apzīmējums kādai personai - plukata
cimbole Nicinošs apzīmējums kādai personai
nedrēms Nicinošs apzīmējums kādai personai
aiznirt Nirstot attālināties; nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
daadīt Noadīt līdz kādai vietai
aizaust Noaust (līdz kādai vietai)
gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības
aizdīrāt Nodīrāt (līdz kādai vietai)
aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai)
aizirt Noirt, atirt (līdz kādai vietai)
daklāt Noklāt līdz kādai vietai - izmērcētos linus
sniegt Nokļūt (līdz kādai vietai)
dativēt Nokļūt kur, līdz kādai vietai
aizkrāsot Nokrāsot (līdz kādai vietai)
sasniegt nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai
aizpīt Nopīt, sapīt (līdz kādai vietai)
aizplūkt Noplūkt (līdz kādai vietai)
pār norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei
no norāda uz to, kurā ietverto, ievietoto izmanto kādai darbībai
vis- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopīgs, vienots (kādai teritorijai)
priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt)
atrakstīties Nosūtīt atteikumu kādai interneta ziņu kopai, pārtraukt abonementu
pārbaudīt Noteikt (kā) atbilstību vēlamajam, kādai normai u. tml.
specificēt noteikt precīzi parādībai piemītošas īpašības vai citus kritērijus, lai tā atbilstu kādai kategorijai vai konkrētam mērķim
iedaļa Noteikta, atzīmēta daļa, kas parasti atbilst kādai mērvienībai
līdzināt ceļu novērst šķēršļus, kavēkļus (kādai darbībai, pasākumam)
nolīdzināt ceļu novērst šķēršļus, kavēkļus (kādai darbībai, pasākumam)
specializācija organismu īpaša piemērošanās eksistences apstākļiem, kura raksturīga kādai sugai vai zināmai dzīvnieku grupai
oriģinālliteratūra Oriģināla 2(1) daiļliteratūra (parasti kādai tautai, šīs tautas valodā)
pāri Otrā malā, pusē (kādai vietai, priekšmetam), arī aiz (kādas vielas, priekšmeta)
rekomendācija Padoms, norādījums, pamācība (kādai darbībai)
pieķert Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu)
pieņemt Pagarinot kādai darbībai, rīcībai vajadzīgo laiku, papildus izmantot (citu laikposmu)
ņemt priekšā pakļaut kādai darbībai
ņemt uz grauda pakļaut kādai darbībai
paņemt priekšā pakļaut kādai darbībai
izlietot pakļaut kādai, parasti saimnieciskai, darbībai
karāties brunčos pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes
kārties brunčos pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes
karkass Pamatstruktūra (kādai sistēmai)
skelets Pamatstruktūra (kādai sistēmai); karkass 1(2)
sasaistīt panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā
sagatavot panākt, būt par cēloni, ka rodas priekšnoteikumi, plāni kādai norisei, pārmaiņām u. tml.
aizslīdināt panākt, ka aizslīd (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
izprecināt panākt, ka apprecas, kļūst (kādam) par sievu (retāk kādai par vīru)
atpeldināt panākt, ka atpeld šurp; panākt, ka atpeld (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
nodot panākt, ka saņem, pieņem (kādai darbībai)
davest Paņemot, pieturot aiz rokas, aizvest līdz kādai vietai; aizvest pie kā
pretspēks Parādību kopums, kas aktīvi darbojas pretī (kādai iedarbībai)
priekšzīme Paraugs (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam)
vētīt Pārbaudīt, noskaidrot (kā) lietderību, piemērotību, atbilstību kādai normai
dasacelties Pārcelties ar laivu līdz kādai vietai
sociālās reformas pārmaiņu īstenošana ar mērķi mainīt sociālās aizsardzības sistēmu vai tās elementus (piemērm, institūcijas, sociālo palīdzību, bērnu tiesību aizsardzību), lai panāktu sociālo taisnīgumu vai citu sociāli vēlamu rezultātu kādai grupai vai sabiedrībai kopumā
atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.); nokļūt
nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
rāpties pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, _retāk_ ar asti (par dzīvniekiem)
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.); atlavīties
iedīglis Pats pirmais sākums, pati pirmā sākotnējā izpausme (kādai parādībai); pirmsākums
atvadīt Pavadot atvest šurp; pavadot atvest (kur, līdz kādai vietai u. tml)
apakšveids Paveids - kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm
aizjumt Paveikt jumšanu (parasti līdz kādai vietai)
iziet Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi); būt pakļautam (kādai darbībai, norisei)
novēle Pēdējās gribas rīkojums, ar ko mantojuma atstājējs kādai personai tieši vai netieši piešķīris kādu mantisku labumu no savas mantas, tā pamazinot mantojumu
zibakcija Pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai; flašmobs; flešmobs
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm); peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizpeldēt Peldot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
fidūciants Persona vai valsts, kas uztic savu vai kādai trešajai personai piederošu mantu kādam citam pārzināt un pārvaldīt
persona bez pilsonības persona, kura nav dotās valsts pilsonis un kurai nav attiecīgo formālo pierādījumu viņa pilsoniskajai piederībai kādai ārvalstij; apatrīds
regresants persona, organizācija u. tml., kas izvirza kādai citai personai, organizācijai u. tml. regresa prasību
siltināt Piejaukt dzelteno, oranžo vai sarkano krāsu kādai citai krāsai
adhērents Piekritis, pieķēries, pielipis; kādai mācībai vai partijai ārīgi pieķēries
piepulcēt Piesaistīt, pievienot (kādai cilvēku grupai)
iedurt Piespiest (parasti ko smailu kādai virsmai), cieši pieskarties (ar ko smailu kādai virsmai)
piepulcēt Pievienot (kādai sistēmai, kopumam), attiecināt (uz to)
pieslēgt Pievienot (ko kādai sistēmai), izveidojot (to) savstarpēju saistību
pieslieties Pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem)
simpatizēt pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem); atbalstīt
pieslieties Pievienoties (kādai norisei, darbībai)
iegrimt pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam
nogrimt pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam; iegrimt (3)
iestigt pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam; iegrimt (3)
nodziļināties pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, neievēro apkārtējo
iedziļināties pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo
pilnvarošana pilnvaru piešķiršana kādai personai vai personu grupai noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā
pilnvarošana pilnvaru piešķiršana kādai personai veikt noteiktu darbību vai rīkoties pilnvaras izsniedzēja vārdā
ievēlēšana Pilnvaru piešķiršana vai nodošana likumā noteiktajā kārtībā kādai personai balsošanas ceļā, lai tā ieņemtu valsts vai sabiedrisko amatu un veiktu tam atbilstošus pienākumus; vēlējot, balsojot izveidot cilvēku grupu, komisiju, komiteju utt., kāda uzdevuma veikšanai
sadraudzības pilsēta pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums vai līgumi
asns Pirmās, sākotnējās pazīmes (kādai parādībai)
pirmdīglis Pirmsākums, aizsākums; pirmā, sākotnējā izpausme (kādai parādībai)
dīglis Pirmsākums, sākotnējā forma, arī sākotnējā izpausme (kādai parādībai)
atplīvot Plīvojot atvirzīties šurp; plīvojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml)
daplūkt Plūcot nokļūt līdz kādai vietai
aizpludināt Pludināt prom; pludinot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atpludināt Pludinot atgādāt šurp; pludinot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi); plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.); aiztecēt
atplūst Plūstot atvirzīties šurp (par ūdeni, gaisu u. tml.); plūstot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
atpļaut Pļaujot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizpļaut Pļaujot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
polarizācija Polaritātes iegūšana; noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei)
raunds Posms (kādai darbībai)
aizprātot Prātojot nonākt (līdz kādai domai)
opozīcija Pretdarbība, pretošanās, savu uzskatu, savas politikas pretstatīšana kādiem citiem uzskatiem, kādai citai politikai
iepretī Pretstatā (kādai parādībai), atšķirībā (no kādas parādības)
iepretim Pretstatā (kādai parādībai), atšķirībā (no kādas parādības)
recepte Priekšraksts, ieteikums (kādai darbībai, izturēšanās veidam)
īpašniekprogrammatūra Programma, kas pieder kādai organizācijai vai indivīdam
puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika
aizpūst Pūst prom; pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atpūst Pūšot atvirzīt šurp; pūšot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
polarizēt radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu
dot iemeslu radīt pamatojumu; būt par pamatu (kādai darbībai, norisei)
aizraidīt Raidīt prom; sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizdzīt, aizsūtīt
kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam)
atsoļa sekvence rakstzīmju sekvence, kas sākas ar atsoļa rakstzīmi un kam seko viena vai vairākas rakstzīmes, kuru apvienojums liek izpildīt komandu kādai ierīcei vai programmai, piemēram, mainīt krāsas displeja ekrānā, veidot speciālas uzvednes, mainīt printera iestatījumu no viena burtveidola uz otru
aizrakties Rakties prom; rokoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
aizrāpot Rāpot prom; rāpojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizrāpties Rāpties prom; rāpus, arī rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizraust Raust prom; raušot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizrausties Rausties prom; lēnām, raušoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atraust Raušot atvirzīt šurp; raušot atvirzīt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizraut Raut prom; raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); strauji, ar rāvienu aizvilkt
piekomandēšana Relatīvi īslaicīga vienības vai personālsastāva piesaiste kādai struktūrvienībai, ievērojot ierobežojumus, kas ir iekļauti piekomandēšanas pavēlē
glosārijs Reti lietotu, grūti saprotamu vārdu skaidrojumu vai tulkojumu (glosu) saraksts, kas parasti mazas vārdnīcas veidā pievienots kādai grāmatai vai rokrakstam
efekts rezultāts (kādai norisei, darbībai)
noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
noslīdēt Rietot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam)
atrikšot Rikšojot, rikšiem atkļūt šurp; rikšojot, rikšiem atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizrikšot Rikšojot, rikšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
aizripināt Ripinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
atripināt Ripinot atvirzīt šurp; ripinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atripot Ripojot atvirzīties šurp; ripojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizripot Ripot prom; ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.)
aizritināt Ritināt prom; ritinot aizvirzīt (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizripināt
atritināt Ritinot atvirzīt šurp; ritinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atritēt Ritot atvirzīties šurp; ritot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
marka Robeža, robežas zīme (piemēram, kādai joslai, teritorijai)
aizrakt Rokot nokļūt (līdz kādai vietai)
atrakties Rokoties, rokot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai)
Lielā shizma Romas baznīcas šķelšanās; vienotas baznīcas sadalīšanās, nošķiroties kādai ticīgo daļai (tā notika 1378. g.)
aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai); izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu
sarunāt Runājot vienoties (par vietu, laiku kādai darbībai)
piekasīties Rupjā veidā, uzmācīgi parādīt (kādai) uzmanību
sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu)
atdegt Sadegt līdz kādai vietai un atdalīties nost
piešķirt Sagādāt apstākļus (kādai darbībai, stāvoklim); būt par cēloni tam, ka rodas (kāds stāvoklis)
savīstīties Sagatavoties (kādai darbībai, pasākumam)
sakārtoties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
sataisīties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
dakast Sagrābt līdz kādai vietai (sienu, labību)
potenciāls saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos
no kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai)
katra minūte ir dārga saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai)
stunda ir situsi saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai
kā traks saka, ja kādai darbībai piemīt liela intensitāte
kumulatīvā variācijas rinda sakārtota variācijas rinda, kuras absolūtie vai relatīvie biežumi ir uzkrāti; uzkrātos biežumus iegūst, secīgi summējot (uzkrājot) līdz kādai variantei šīs variantes un visu iepriekšējo varianšu biežumus
uzņemt sākt (kustību, darbību), arī darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par mašīnām, ierīcēm)
uzņemt sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
piebiedroties sākt piedalīties (kur), pievienoties (piemēram, pasākumam, kādai norisei)
priekšspēle Sākums (kādai darbībai, norisei)
vietējā anēmija samazināts asiņu pieplūdums kādai ķermeņa daļai
nākt Sasniegt (kādu stāvokli), tiekot pakļautam kādai norisei, darbībai (par priekšmetiem)
kompresija Saspiešana, arī saspiedums (kādai ķermeņa daļai, orgānam)
sacelt kājās (daudzus) satraukti meklēt palīdzību, aktivizēt kaut kādai darbībai
atgriezeniskās cilpas spraudnis savienotājs pārraides diagnosticēšanai, ko pievieno seriālajai, paralēlajai vai kādai citai pieslēgvietai, un tas savieno raidītāju ar uztvērēju tā, lai izejošos signālus varētu atgriezt atpakaļ datoram un tādējādi pārbaudīt pieslēgvietu un atbilstošo ievadizvades ierīču funkcionēšanu
attieksme Savstarpēja sakarība, saistība (kādai parādībai) ar citu parādību
valoda Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa
aura Sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga kādai vietai, cilvēkam u. tml.
pieradināt Sistemātiski, pakāpeniski sagatavot (ķermeņa daļu) kādai slodzei
aizskaitīt Skaitot (ko) no galvas, nonākt (līdz kādai vietai)
aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, (kur, līdz kādai vietai, cik tālu u. tml.)
atskalot Skalojoties atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
aizgrauzties Skalojoties, izskalojot iežus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdeni
aizskanēt Skanot aizplūst (kam garām, kam pāri, līdz kādai vietai u. tml.)
palīgskaņa skaņa, ko pievieno kādai melodijas skaņai tās bagātināšanai
dzīvesziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi; arī tradīciju, ieražu kopums (kādai tautai)
atskriet Skrienot atkļūt šurp; skrienot atklāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
aizskriet Skrienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām, kam priekšā u. tml.)
aizslapstīties Slapstoties aiziet; slapstoties nokļūt, nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizslaukt Slaucot (rindā piesietas govis), aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai)
aizslaucīt Slaukot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atslaucīt Slaukot atvirzīt šurp; slaukot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atslēpot Slēpojot atkļūt šurp; slēpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizslidināt Slidināt prom; slidinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
atslidot Slidojot atkļūt šurp; slidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizslidināt Slidojot kopā, aizvadīt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
atslīdēt Slīdot atkļūt šurp; slīdot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizslīdēt Slīdot attālināties; slīdot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizslidot Slidot prom; slidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
aizslīgt Slīgstot, slīdot uz leju, nokļūt (aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.); noslīgt
rekomendēt Sniegt padomu, norādījumu, pamācību (kādai darbībai)
ķert Sniegties (līdz kādai vietai) - par zemes platību
atnākt Sniegties, stiepties šurp (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.) - par ceļiem
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
atsoļot Soļojot atkļūt šurp; soļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizsoļot Soļojot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
atspārdīt Spārdot atvirzīt šurp; spārdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
apostille speciāls zīmogs, ar kuru saskaņā ar Hāgas 1961. g. konvenciju apstiprina šīs konvencijas dalībvalstu oficiālos dokumentus ar nolūku atbrīvot šos dokumentus no diplomātiskās vai konsulārās legalizācijas nepieciešamības, kad tos nosūta kādai no šīm valstīm
pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām)
rezistence Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām); pretestība (1)
atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp; spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.)
potenciāls Spēku, spēju, līdzekļu kopums, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos
aizspert Spert prom; ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atspindzēt Spindzot atlidot šurp; spindzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml)
atsprakstēt Sprakstot atkļūt šurp; sprakstot atkļūt (kur, līdz kādai vietai)
atsprakšēt Sprakšķot atkļūt šurp; sprakšķot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atsprakšķēt Sprakšķot atkļūt šurp; sprakšķot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizspiesties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizspraukties
atspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt šurp; spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties; spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.)
atsprēgāt Sprēgājot atkļūt šurp; sprēgājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atspurgt Spurdzot atlidot šurp (par putniem); spurdzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
stāstīt ceļu stāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai
puankarīts stāvoklis, kad ilgstoši nav iespējams rast risinājumu kādai problēmai
neatkarība stāvoklis, kad tauta vai valsts nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās
atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp; steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizsteberēt Steberēt prom; steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizsteigties Steigties prom; steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
aizstīdzēt Stīdzot aizstiepties (līdz kādai vietai, kādā virzienā) - par augiem
aizstiepties Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai, arī tālu)
histeroloģija Stilistisks paņēmiens - loģikas kļūda, proti, kādai darbībai vai parādībai sekojoša darbība vai parādība tiek minēta pirms pirmās darbības vai parādības, piem., "viņš nomira un izlaida garu"
atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai)
uzņemt Strādājot kāpināt, parasti līdz kādai pakāpei (darba tempu)
atbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt šurp; straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml)
piekulčināt strauji maisot pievienot (ko kādam šķidrumam, kādai masai)
piekult strauji maisot, pievienot (ko kādam šķidrumam, kādai masai)
sisties strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kādai, parasti nevēlamai, videi)
atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties šurp; streipuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizstreipuļot Streipuļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.)
atstumt stumjot atvirzīt šurp (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizstūrēt Stūrēt prom; stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); likt ko darīt
aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
nogādāt sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pārvietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgādāt
bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai, notikumam)
nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
aizšķiest Šķiežot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizšķirt Šķirt (grāmatu līdz kādai lappusei)
atšķūrēt Šķūrējot atdabūt šurp (piemēram, sniegu); šķūrējot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atšļākt Šļācot, šļācoties atkļūt šurp; šļācot, šļācoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizšļākt Šļācoties aizplūst; šļācoties aizplūst (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties; šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizšļakstināt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizšļakstīt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizšļākt Šļākt prom; šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atšļūkt Šļūcot atkļūt šurp; šļūcot atkļūt (kur, līdz kādai vielai u. tml.)
aizšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
atšūpot Šūpojot atvirzīt šurp (par ūdeņiem, vēju u. tml); šūpojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml) - par ūdeņiem, vēju u. tml.
sērijveidā tā, ka (kas) ietilpst kādā sērijā (1); tā, ka (ko) izgatavo atbilstoši kādai sērijai; tā, ka (kas) noris atbilstoši kādai sērijai
rīcība tā, ka var izmantot kādai darbībai (par laikposmu)
neatkarīgs tāda tauta vai valsts, kas nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās
valodspecifisks tāda valodas iezīme, kas piemīt, ir raksturīga vai ir piemērojama tikai kādai konkrētai valodai vai valodu grupai
stūrgalvīgs tāds, kas (kādā laikposmā) nemainās, nepakļaujas kādai iedarbībai (par priekšmetiem, parādībām, norisēm u. tml.)
paraksiāls tāds, kas atrodas blakus kādai asij
sērijveida tāds, kas ietilpst kādā sērijā (1); tāds, ko izgatavo atbilstoši kādai sērijai; tāds, kas noris atbilstoši kādai sērijai
speciāls tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam; saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmeta
personīgs tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku); tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai
personisks tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku); tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai
specāls tāds, kas ir paredzēts, gatavots kādai vajadzībai, noteiktam nolūkam; īpašs, atsevišķs
nozarspecifisks tāds, kas ir raksturīgs, piemīt kādai konkrētai nozarei
patognostisks tāds, kas ir raksturīgs, tipisks kādai slimībai (par simptomiem, pazīmēm)
personisks tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli) vai raksturīgs kādai personai (piemēram, par domam, uzskatiem); [personīgs]{s:1548}
personīgs tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli) vai raksturīgs kādai personai individuāli (piemēram, par domām, uzskatiem); [personisks]{s:1552}
pilnīgs tāds, kas ļoti izteikti atbilst kādai darbības sfērai, stāvoklim (par cilvēku)
nepiekritīgs tāds, kas neietilpst (piemēram, kādas iestādes, personas) kompetencē; tāds, ko (piemēram, kādai iestādei, personai) nav tiesību izlemt
ortodoksāls tāds, kas nelokāmi, konsekventi seko kādai pārliecībai, virzienam, mācībai, parasti neievērojot konkrētus apstākļus, attīstības procesus; saistīts ar ortodoksiju, tai raksturīgs
dzimis tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai (cilvēku) grupai
dzimts tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u. tml.
jaunpiegriezts tāds, kas no jauna pievērsies kādai ticībai; 19. gs. Latvijā - pareizticībā pārgājušais
priekšzīmīgs tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam); arī ļoti labs, teicams, nevainojams
imanents tāds, kas piemīt kādai parādībai un ir nedalāmi saistīts ar tās būtību
patognomisks tāds, kas raksturīgs kādai noteiktai slimībai, atšķir to no citām
tīrs tāds, kura īpašības atbilst kādai no pamatkrāsām (par krāsu, tās toni); arī dzidrs (2)
slimīgs tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes
spirāle tāds, kuram ir šādas līknes forma vai kurš atgādina šādu līkni; tāds, kurā kādai sastāvdaļai ir šādas līknes forma vai kurā kāda sastāvdaļa atgādina šādu līkni
kompulsīvs tāds, kurš ir pakļauts kādai uzmācīgai idejai un pakļauts tieksmei izpildīt kādas darbības atkal un atkal
taisns tāds, pa kuru visīsākā laika sprīdī var nokļūt līdz kādai vietai (par ceļu)
nostiepties Taisni nokarāties (līdz kādai vietai) - parasti par matiem; zaudēt viļņainumu un nokarāties taisni lejup (par matiem)
zīme tas (piemēram, uzšuve, nozīme, emblēma, medaļa u. tml.), kas norāda uz kādu darbības sfēru, piederību kādai organizācijai, apbalvojumu par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē
caurbraucējs tas (tāds), kas kādā vietā iebraucis uz īsu brīdi un dosies tālāk (par cilvēku); tas (tāds), kas brauc kādai vietai cauri vai garām (par cilvēku)
caurbraucējs tas (tāds), kas kādai vietai brauc cauri (par satiksmes līdzekli)
izmukas tas, kas iekšā kādai ārējai čaulai
serde tas, kas pastāv, ir centrā, vidū (piemēram, kādai parādībai)
jaunienācējs tas, kas tikko vai nesen pievērsies kādai nozarei; iesācējs
aiztaustīties Taustīties prom; taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.)
attaustīties Taustoties atvirzīties šurp; taustoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aiztecēt Tecēt prom; teciņus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
attecēt Teciņus atnākt šurp; teciņus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aiztenterēt Tenterēt prom; tenterējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atbalstam Termins, kas apzīmē atbalstu, ko sniedz kādai citai vienībai, formējumam vai organizācijai, saglabājot sākotnējo pavēlniecības pakļautību
nostaigāt Tiekot virzītam, vairākkārt nonākt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); monosēmija
monosēmija tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); viennozīmība; viennozīmīgums
aizkalst tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai)
iet tikt atdalītam, arī atdotam, iztērētam (kādai vajadzībai, nolūkam)
sasniegt tikt izveidotam, izbūvētam (līdz kādai vietai, kādam augstumam, dziļumam)
nākt tikt pakļautam (kādai darbībai), nokļūt (kādā stāvoklī)
saņemt tikt pakļautam (kādai fiziskai iedarbībai)
aiztipināt Tipināt prom; tipinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
attipināt Tipinot atkļūt šurp; tipinot atkļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml)
attransportēt Transportējot atgādāt šurp; transportējot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
aiztransportēt Transportēt prom; transportējot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
attrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); attriekt (1)
aiztrenkt Trenkt prom; trencot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aiztriekt
aiztriekt Triekt prom; triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizdzīt
piecirst Tuvoties (kādai sievietei), lai iepazītos un kopā pavadītu laiku
atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai)
funkcija Uzdevums, nozīme, arī darbība (piemēram, kādai sistēmai)
dakāpt Uzkāpt līdz kādai vietai
aizrakstīt Uzrakstīt (līdz kādai vietai)
darakstit Uzrakstīt līdz kādai vietai
darakt Uzrakt līdz kādai vietai
sektantisms Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šaurai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2)
instrukcija Vadošs norādījums (kādai rīcībai, darbībai); priekšraksts
novadīt Vadot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
direktrisa Vadule, analītiskā ģeometrijā vispārīgi līnija, pret ko pastāvīgi jāatspiežas kādai citai līnijai (veidulei), lai veidotu zināmu virsmu
sasavadāties vairākkārt braukt (kur, līdz kādai vietai)
aiztaujāties vairākkārt taujājot ceļu, nonākt līdz kādai vietai
veģetatīvā vairošanās vairošanās bez apaugļošanās, kādai vecākorganisma daļai attīstoties par jaunu organismu
reskripts valdnieka, augstas amatpersonas (piemēram, pāvesta) rakstveida rīkojums, pavēle kādai amatpersonai vai padotajam, atbilde uz lūgumu vai ziņojumu, pateicības izteikums, paziņojums par apbalvojum u. tml.
dialekts Valodas paveids, kas raksturīgs kādai sociālajai grupai
leksika Vārdu kopums (valodā, kādā tās formā, piemēram, izloksnē); vārdu kopums, kas raksturīgs kādai sociālai grupai, atsevišķam indivīdam, arī kādam tekstam
skaitāmais pantiņš vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai
ievēcināt Vēcinot sagatavot (kādai darbībai)
aizvedināt Vedinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp; vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atvest Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp; vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
aizvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), attālināt; vedot (ar transportlīdzekli), aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atvest Vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt šurp; vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā)
vasara Veidošanās un attīstības augstākā pakāpe (piemēram, kādai parādībai)
jaunība veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai)
pavasaris Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai)
ziedonis Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai)
pārvilkt Velkot (parasti apģērba gabalu), pārvirzīt (to pāri kādai ķermeņa daļai)
atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp; velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizvilkt Velkot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
davilkt Velkot nogādāt, aizgādāt līdz kādai vietai
aizvelt Veļot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
atvelt Veļot atgādāt šurp; veļot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizvest Vest prom; vedot (liekot iet sev līdzi) aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
ievēzēt Vēzējot sagatavot (kādai darbībai)
ievēzēties Vēzējot sagatavoties (kādai darbībai)
ievicināt Vicinot sagatavot (kādai darbībai)
programmēšanas sistēma viena vai vairākas programmēšanas valodas un nepieciešamā programmatūra, kas paredzēta lietojumprogrammu sastādīšanai kādai noteiktai datu apstrādes sistēmai
sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piemēram, mākslai) tās veidošanās sākumposmā
kiberbulings viens no vardarbības veidiem, kas radies līdz ar moderno tehnoloģiju un sociālo tīklu attīstību, un ko raksturo uzvedība, ko indivīds vai grupa veic ar informācijas tehnoloģiju starpniecību, atkārtoti sūtot naidīgas, agresīvas vai pazemojošas ziņas, lai nodarītu kaitējumu vai radītu diskomfortu kādai personai vai grupai
pozīcija vieta, kurā (kas) atrodas, parasti kādas darbības veikšanai; vieta, kas paredzēta kādai darbībai, norisei
aizvīties Vijoties aizvirzīties; viļoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizvilināt Vilināt prom; vilinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atvilināt Vilinot atdabūt šurp; vilinot atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atvilnīt Vilnījot atplūst šurp; vilnījot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atviļņot Viļņojot atplūst šurp; viļņojot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atviļņot Viļņojot atvirzīt šurp; viļņojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai
krekls Vīrietis (parasti kādai grupai piederīgs)
atvirmot Virmojot atvirzīties šurp; virmojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizvirpināt Virpināt prom; virpinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atvirpuļot Virpuļojot atvirzīt šurp; virpuļojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atvirpuļot Virpuļojot atvirzīties šurp; virpuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizvirpuļot Virpuļot prom; virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
labā puse virsējā virsma, virspuse, arī ārpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam)
kreiss virspusei, ārpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: labā puse
tituls Virsraksts, nosaukums (grāmatai, brošūrai, žurnālam u. tml. vai kādai to daļai)
aizvirzīt virzīt prom; virzot (bīdot, velkot u. tml.) nogādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
aizvirzīties Virzīties prom; virzoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku); virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp; virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
sagatavošanās visa nepieciešamā izdarīšana (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
nullenerģija Vismazākā enerģija, kas var būt kādai sistēmai (piemēram, atomam, molekulai), kura pakļaujas kvantu mehānikai
mediatizācija XIX gs. sākumā - daudzu neatkarīgu vācu firstu - patstāvīgu un tiešu vācu ķeizarvalsts savienības locekļu pakļaušana kādai citai - lielākai vācu valstij, kas arī ietilpa ķeizarvalsts savienībā
aizzagties Zagties prom; zagšus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
ratinēšana Ziemas virsdrēbju auduma apstrāde (sprogošana), lai tas izskatītos līdzīgs kažokādai
izsmērēt Ziežot pilnīgi pārklāt (parasti no iekšpuses); izziest (kustīgās daļas kādai ierīcei)
diagnoze zinātnisks kādai augu vai dzīvnieku sistemātikas grupai (dzimtai u. c.) raksturīgo pamatpazīmju apraksts

kādai citās vārdnīcās:

MEV

kādai