Paplašinātā meklēšana

Meklējam vairākkārt.

Atrasts vārdos (5):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (627):

aizgrābīt Aizbērt ar rokām (vairākkārt grābjot).
aizgrābīt Aizdabūt prom, vairākkārt grābjot.
aiztrenkāt Aizdzīt, aiztrenkāt vairākkārt vai vairākus.
aiztrankāt Aizdzīt, aiztrenkt vairākkārt vai vairākus.
aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot.
aizvilstelēt Aizvilināt vairākkārt vai vairākus.
aizdauzīt Apdullināt ar vairākkārtēju sitienu troksni.
apzvalstīt Apgāzt, vairākkārt zvalstot, sašūpojot.
pamainīt Apmainīt, parasti vairākkārt.
pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt.
apsaistīt Apsaitēt, vairākkārt apsiet.
glāstīt Ar glāstu vairākkārt skart.
pakšināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
cirstīt Ar nelieliem atvēzieniem vairākkārt cirst.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā); ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
čāpstināt Ar skaņu vairākkārt atvērt (muti), pavērt (lūpas).
grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu); vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to); stumdīt.
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
uztaujāties Ar vairākkārtēju jautāšanu u. tml. nokļūt.
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1).
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
cilāt Atkārtoti, vairākkārt celt.
cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
atbraukties Atkārtoti, vairākkārtīgi braukt.
kaukot Atkārtoti, vairākkārtīgi kaukt.
pietrenkāt Atkārtoti, vairākkārtīgi pietrenkt.
Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
mest skatienu (arī skatu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
mest skatu ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi.
Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas.
Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
Jēkaba kazarmas atrodas Rīgā, Torņu ielā 4, 18. gs. 70. gados izbūvēti 3 korpusi, kas ir divstāvu mūra ēkas ar pagrabiem un augstiem jumtiem, kas vēlāk vairākkārt pārbūvētas.
Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam.
Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka.
Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta.
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
rektifikācija attīrīšana no piemaisījumiem, piemēram, vairākkārt destilējot.
izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
atvadāt Atvest pa daļām, vairākos paņēmienos; vairākkārt vest.
remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
pamata sivēnmāte augstražīga vaislas cūka, ko vairākkārt izmanto sivēnu ieguvei.
pašapputes līnijas augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi.
trūcelēties Ausīties, vairākkārt trūkties.
sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2).
bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši).
veltīgi deldēt slieksni bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
aizklupinēt Bezpalīdzīgi aiziet (vairākkārt krītot).
apsagrozīties Bieži būt, vairākkārt ierasties kādā vietā, sabiedrībā u. tml.
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
boknīt Bukņīt - vairākkārt grūst ar roku vai dūri.
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā); mētāt (4).
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā).
valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
rīstīties būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta.
pārcilāt Cilājot vairākkārt pārvietot (uz citu vietu).
apakšprogramma Citas datorprogrammas izpildei izmantojama datora programma, kas veic patstāvīgu informācijas apstrādes posmu un var tikt izmantota vairākkārt un no dažādām citām programmām.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga.
suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
cērtāties Darboties, strādāt, vairākkārt cērtot, pļaujot (ko).
vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
nogāzīt Daudzkārt vai vairākkārtīgi apbērt.
multipls Daudzkārtējs, vairākkārtējs.
cenocīts Daudzkodolu šūna, kas izveidojusies, šūnas kodolam vairākkārt daloties.
Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja.
sluināt Dauzīt, vairākkārtīgi stipri sist.
dublis Dubls - vairākkārtīgs (viena, un tā paša kinofilmas kadra) uzņēmums.
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus.
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); variēt (balsi, melodiju).
staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
reizulis Ekonomikas zinātnē - pieņēmums, ka ieguldījumi, piem., jaunā ražotnē, stimulēs arī nacionālā ienākuma pieaugumu, kas vairākkārt pārsniegs sākotnējo ieguldījumu.
skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
izfilmēties Filmēt (daudzus objektus), vairākkārt filmēt (kādu objektu).
izfotografēties Fotografēt (daudzus objektus), vairākkārt fotografēt (kādu objektu).
obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements.
multigrafs grafs, kam ir vairākkārtīgas šķautnes (piemēram, ceļu tīkls starp pilsētām).
sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus.
griezelēt Grozīt (piemēram, bieži un vairākkārtīgi uzvilkt pulksteni).
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties.
valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; vāļāties (1).
viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem: vāļāties (1).
pieduckāt Iebukņīt sānos, vairākkārtīgi iesist.
raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
vilkt Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus).
ieliece Iegrimusi vai ieliekta Zemes garozas daļa, kuras garums vairākkārt pārsniedz platumu.
rektifikācijas iekārta iekārta vairākkārtējai šķidru maisījumu destilācijai.
produktīvais, galvenais ienesums ienestā nektāra krājumi, kas vairākkārt pārsniedz saimes patēriņu un veido atņemamo medu.
sasmalstīt iesist (vairākkārtīgi; arī savstarpēji viens otram).
uzsmaržināties Iesmaržoties (parasti vairākkārt).
radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos; vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt (1).
nomīties Ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties.
svatāties Ilgāku laiku, vairākkārt bildināt, vairākkārt ierasties precību nolūkā.
sacelāties Ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt.
izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt (kur ko smailu, asu).
izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu.
karināties Ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā).
sanesties Ilgāku laiku, vairākkārt nesot (ko smagu), stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
izvīcināt Ilgāku laiku, vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
klaudzēties Ilgāku laiku, vairākkārtīgi klaudzēt.
gulšņāt Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī.
birēt Ilgstoši, arī vairākkārt birt.
bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt.
skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļas).
noknaibīt Īsu brīdi vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
ammonīti Izmirusi gliemju (mīkstmiešu) grupa ar kamerās sadalītām un vairākkārt saritinātām vai taisnām čaulām.
raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli); būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu).
Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta.
ko-ināt Jautājot vairākkārt teikt "ko".
kodīt Jokojot vairākkārt viens otram kost.
fragmentārā uzņemšana kadrs, kura uzņemšanas laikā kameru vairākkārt apstādina uz ilgāku laiku.
kaukala Kāds, kas kaukalē, rada vairākkārtīgus īsus, aprautus kaucienus.
pazadināt Kādu brīdi vairākkārt saukt.
sveicēt kaltēt uz rijas ārdīm, parasti vairākkārtīgi.
civilraksts Kirilicas modifikācija, kas pēc vairākkārtējām modifikācijām un reformām ir kļuvi par tagadējo krievu rakstu.
antrašā Klasiskā baletdejā - viegls palēciens, kura laikā dejotāja kājas vairākkārt sakrustojas, viena ar otru saskardamās.
izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu.
koksnes piesūcināšana ar pulsējošo paņēmienu koksnes piesūcināšana autoklāvā pēc spiediena un vakuuma paņēmiena ar vairākkārtēju īslaicīgu ciklu atkārtošanu.
orbitālā lidmašīna kosmoplāna pilotējamā, vairākkārt orbītā izmantojamā daļa.
koderēt Kost (vairākkārt).
kodīties Košļāt, vairākkārt kost.
kloniski krampji krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
aizkravāt Kravāt prom; vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); krist, vairākkārt griežoties apkārt.
mest kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); krist, vairākkārt griežoties apkārt.
kūleņot Krist, gāzties, arī velties, vairākkārt griežoties ar galvu uz leju.
kūleņot Krist, gāzties, vairākkārt griežoties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); krist, vairākkārt griežoties apkārt.
pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas.
suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
locīties Kustēties, vairākkārt liecoties (dažādos virzienos) - par cilvēkiem.
strīķēt Kustībā vairākkārt skart (ko).
piestrīķēt Kustībā vairākkārt skart.
strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
rīvēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā); berzēties (1); berzties (1).
berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
izstaipīt Kustinot izvingrināt (ķermeni, tā daļas); vairākkārt izstiept (3).
pērties Kustinot spārnus, vairākkārt gremdēties ūdenī (par ūdensputniem).
aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju; vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
Dagons Latviešu mitoloģijā - teikās vairākkārt minēts kā kāds dabas gars, pielīdzināms Velnam vai Nelabajam.
lauzalēt Lauzīt; vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
iekratināt Lēnām, vairākkārtēji kratot iebērt.
izlielīt Lielot plaši izpaust; vairākkārt lielīt.
tip Lieto (parasti vairākkārtējā atkārtojumā), lai sauktu vistas.
kliukstēt Lieto lai raksturotu vairākkārtīgus īsu klaudzienu skaņas.
licelēt Likt (atkārtoti, vairākkārtīgi).
izkalpināt Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
lokņāties Locīties, vairākkārt noliekties.
spricēties Ļaut, arī likt izdarīt sev medikamentu injekcijas (parasti vairākkārt).
šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu; ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt; arī glausties.
grozīt mainīt kaut kā stāvokli, vairākkārt griežot to vienas puses uz otru
Markomāņu karš markomāņu, kvadu u. c. cilšu karš ar Romu 166.-180. g., ciltis vairākkārtīgi iebruka Itālijas ziemeļu daļā.
pirināt Mazgāt (vairākkārt), perot ar pirtsslotu.
paķīlēt Mazliet padauzīt, viegli iesist (vairākkārtīgi).
iepluinīt Mazliet pagrūstīt, sapurināt, vairākkārt iesist u. tml.
izasvatāties Mēģināt, censties vairākkārt bildināt (kādu).
trilleris Melisms - divu skaņurindas blakus skaņu ātrs, vairākkārtējs atkārtojums.
ostinato Melodijas, ritma vai harmoniskās secības vairākkārtējs atkārtojums.
aizmētāt Mest prom vairākkārt vai vairākus objektus.
Eversmuiža muiža tagadējā Ludzas novada Ciblas pagastā, kuras teritorijā izveidojās Ciblas ciems; muižas kungu māja vairākkārt pārbūvēta, tajā ierīkots Ciblas vidusskolas internāts.
rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas; šādā formā uzrakstīts skaņdarbs.
tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt; mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pavalkāt Neilgu laiku vairākkārt vilkt šurp turp.
pacilāt Neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
remontantneļķe Neļķe, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
gramžāt Nemitīgi, vairākkārt kasīt.
šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
vienkāršs grafs neorientēts grafs bez cilpām (virsotņu pašsavienojumiem) un vairākkārtīgām šķautnēm.
ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to).
apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
ņurkot Nirt (vairākkārt).
siksnaukla No ādas gatavota aukla (parasti pastalu savilkšanai un vairākkārtīgai siešanai ap kājas stilbu).
aizraustīt Nogādāt, vairākkārt raustot, raujot.
pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
piesaukt Nosaukt, minēt (ko, parasti vairākkārt).
aizkraustīt Nosprostot, vairākkārt vai pavirši (nevērīgi) kraujot.
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
magnetizācija ar dubultsaskari objekta magnetizēšanas metode, vairākkārt tam pārvelkot virzienā no tā centra uz galiem ar pretējiem divu pastāvīgo magnētu poliem.
fatamorgāna Optiska atmosfēras parādība, kas sastāv no vairākām mirāžas formām - attālāki priekšmeti redzami vairākkārt un dažādi pārveidoti.
izgrozīties Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi.
blusīt Pamatīgi apkrāpt, padarīt kādu par muļķi; vairākkārtīgi knaibīt.
birdināt Panākt vai ļaut, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt).
kviecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cūka) vairākkārt kviec; ļaut lai kviec.
pīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) vairākkārt pīkst.
ripināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
čaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst.
grabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1).
grabinēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1).
rībināties Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ilgstoši rīb.
klabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1).
klakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
klakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (1).
klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (2).
klikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ.
klikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ.
klinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
klinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
klunkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klunkšķ.
klunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klunkšķ.
knakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
knakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
knikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ.
knikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ.
krakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
krakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
krākšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
krapšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ.
krapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ.
krikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krikšķ.
krikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krikšķ.
krimšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krimšķ.
krimšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krimšķ.
kriukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ.
kriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ.
šūpāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt līgani kustas.
ņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ņirkst.
pakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
pakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
parkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt parkšķ (2).
parkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt parkšķ (2).
paukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt paukšķ.
paukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt paukšķ.
plakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ.
plakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ.
plarkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plarkšķ.
plarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plarkšķ.
plaukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
plaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
plerkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plerkšķ.
plerkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plerkšķ.
plikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plikšķ.
plikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plikšķ.
plīkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ.
plīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ.
plinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plinkšķ.
plinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plinkšķ.
plirkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
plirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
pliukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
pliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
plunkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
plunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
pļerkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pļerkšķ (1).
pļerkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pļerkšķ (1).
pukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
pukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
purkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
purkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
rūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
rēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc (3).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (1).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (2).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (3).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (4).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (5).
skandināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skand.
skrabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrab.
skrakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrakšķ; krakšķināt.
skrakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrakšķ; krakšķināt.
skrapstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapst; skrapšķināt.
skrapšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt.
skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt.
skraukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšināt.
skraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšķināt.
skraušķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšķināt.
skripstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skripst.
skriukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšk; kriukšķināt.
skriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšk; kriukšķināt.
sparkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sparkšķ.
sparkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sparkšķ.
sprakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
sprakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
spraukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ; arī sprakšķināt.
spraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ; arī sprakšķināt.
spurkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1).
spurkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1).
stirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt stirkšķ.
strinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
strinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
šķindināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šķind.
šļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļakst.
šļūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļūc (1).
šļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļurkst.
šmakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmakst.
šmaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmaukst (1).
šmīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
šmiukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
šņakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst.
šņarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņarkst.
šņikstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņikst.
šņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņirkst.
švīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst.
švirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst.
žvirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst.
takšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt takšķ.
takšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt takšķ.
tankšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tankšķ.
tankšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tankšķ.
tarkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tarkšķ (1).
tarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tarkšķ (1).
tinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tinkšķ.
tinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tinkšķ.
tirkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tirkšķ (1).
tirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tirkšķ (1).
trinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt (1).
trinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt (1).
virkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt virkšķ (2).
virkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt virkšķ (2).
žļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļakst.
žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (1).
žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (2).
žļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļurkst.
žņerkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņerkst.
žņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņirkst.
žvadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvadz.
žvakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvakst.
žvarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvarkst.
žvīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvīkst.
bakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairākkārt bakšķ.
bankšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bankšķ.
banšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bankšķ.
baukšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) baukšķ.
baukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) baukšķ.
blakšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
blākšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
blakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
blākšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
blarkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
blarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
blaukšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
blaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
blīkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1).
blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1).
blīkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2).
blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2).
bliukšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bliukšķ.
bliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bliukšķ.
blūkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blūkšķ.
blūkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blūkšķ.
brakšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
brakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
brikšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ.
brikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ.
būkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ.
būkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ.
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (1).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (2).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (3).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (4).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (6).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (1).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (2).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (3).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (5).
džinkstināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) džinkst.
šņerkstināt Panākt, būt par cēloni, kas (kas) vairākkārt šņerkst.
dīdīt Panākt, ka (dzīvnieks) vairākkārt veic kādas kustības.
plorkšināt Panākt, ka (kas) vairākkārt, arī ilgāku laiku plarkšķ.
poliploīdija Par parasto hromosomu skaitu divkārt vai vairākkārt lielāks hromosomu komplekts šūnās.
pārkārstīt Pārkārt (vairākkārtīgi).
ļodzīties Pārvietojoties vairākkārt svērties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
vadāties Pārvietoties (parasti braukšus), parasti vairākkārt vai ilgāku laiku.
incuhtlīnija Pašapputes līnija - augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi (incuhti).
paldiesot Pateikties, vairākkārt sakot "paldies".
mīlināt Paust mīlestību, maigumu, draudzīgumu, vairākkārt vēršoties (pie kāda), piemēram, ar laipniem vārdiem.
apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
kārtim Pēc kārtas, vairākkārt.
rīstīties pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
satargavāt Pērkot vairākkārt kaulēties (par cenu).
nomošķoties Piekrāpt (vairākkārt).
damazgāt Pilnīgi, tīri, viscaur izmazgāt; nomazgāties; vairākkārt, bieži mazgāt.
kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju; priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt.
Jaunšķieru-Laugaļu griezumi Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu griezumi, kas vairākkārt pētīti divos \~100 m attālos Lētīžas labā krasta attīrījumos Saldus novada Nīgrandes pagastā.
kačāties Pumpēties (no balsta guļus vai uz saliektām rokām vairākkārt iztaisnot rokas, paceļot ķermeņa augšdaļu).
tarkšēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas); atskanēt šādam troksnim.
tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas); atskanēt šādam troksnim.
ļurkšķināt Radīt vairākkārtīgus padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
figūra Raksturīga skaņu kopa vai ritmisku vienību kopa, kas skaņdarbā vairākkārt atkārtojas.
ritmformula Raksturīgs, iezīmīgs, labi atmiņā paliekošs neliels ritma veidojums, ko parasti izmanto vairākkārt.
uzlodāt Rāpties augšā (vairākkārt).
vizināties Refl. --> vizināt 1; braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
alpām Reizēm, brīžam, lēkmēm; vairākkārt.
guldzināt Rijot šķidrumu, vairākkārt radīt padobjas skaņas.
refrēns Rondo formas skaņdarbā - galvenā tēma, kas pārmaiņus ar epizodēm atkārtojas vairākkārt.
remontantroze Roze, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
rūkāt Rūkt (parasti vairākkārt, ilgstoši).
rūkņāt Rūkt (parasti vairākkārt, ilgstoši).
rūkot Rūkt (parasti vairākkārt, ilgstoši).
damelāt Runājot, stāstot (ko), vairākkārt, bieži melot.
apmētāt Sacīt vairākkārt (ko apvainojošu, nepatīkamu, asu, nievīgu).
zobi sitas saka, ja, cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras.
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu.
latviešu rakstība sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā - antīkvu, iespieddarbos - gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908.
latgaliešu rakstu valoda sākta veidot 18. gs. augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu atspoguļošanai rakstos; principi vairākkārt pārstrādāti, pareizrakstība noteikta 1927.-1929. g. latgaliešu ortogrāfijas komisijas lēmumos.
aizkampstīt Saķert (diezgan daudz vai vairākkārt).
salavāt Salā (parasti tam vairākkārt atkārtojoties), aiziet bojā, iznīkt (par augiem).
atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko); vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu.
sašļircināt Sapotēt (vairākkārt vai daudz).
sakapāt Sasmalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
apkampstīt Satīrīt, nogludināt, pieglaust, vairākkārt grābjot visapkārt.
uravāt Saucot "urā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2), urrāt (1).
uravot Saucot "urā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2), urrāt (1).
urravot Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urrāt (1).
urrāt Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2).
mētāt Savienojumā "mētāt ēnas": vairākkārt radīt (mainīgas) ēnas, būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgas) ēnas.
staigāt Savienojumā ar "ceļu, taku" u. tml: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
iz- Savienojumā arī refleksīvu verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
mest Savienojumos "mest acis", "mest skatienu": ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
aizlīmsiers Siera veids, kas izgatavots vairākkārtīgu uzlējumu ceļā.
locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas dziedot maina skaņas augstumu (parasti vairākkārt); variē balsi, melodiju
locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas vairākkārt liec, kustina dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus)
pratināt Sīki, arī vairākkārt jautāt.
zventēt Sist (vairākkārtīgi, stipri).
zventīt Sist (vairākkārtīgi, stipri).
pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
pļaukāt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
piekaut Sitot (parasti vairākkārt), radīt (kādam) stipras sāpes, ievainojumus (parasti smagus).
atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu.
klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko).
šņakas Skaņa, kas rodas vairākkārtīgi ne sevišķi stipri sitot (dzīvniekam vai cilvēkam).
blisināt Skatoties vairākkārt mirkšķināt (acis).
laizīt Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to).
kapāt Smalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
sadrāzt Spēcīgi iesist, parasti vairākkārt.
zvelēt Spēcīgi vairākkārt sist.
mērķēties Spēlējoties ar ieroci vairākkārt norādīt uz kaut ko vai mērķēt.
sperināt Spert ar kāju (vairākkārtīgi).
apspļaudīt Spļaudot aptraipīt; vairākkārt uzspļaut.
apspļaut Spļaujot aptraipīt; vairākkārt uzspļaut.
plakanstaipeknis Staipekņu dzimtas ģints ("Diphasium"), lakstaugi, sporaugi, stulbājs daļēji iegremdēts substrātā, ložņājošs, zari stāvi, vairākkārt dakšveidā zaroti; \~30 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
tūpļāties Strādājot vairākkārt locīties, tupties.
ķerstīties Strauji vairākkārt censties saņemt, satvert (ko).
klonisks Straujš, vairākkārtīgs (par muskuļu saraušanos).
šalkot Šalkt (1), parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
šalkot Šalkt (2), parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
makrele Šīs dzimtas suga ("Scomber scombrus"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūras austrumu daļā ir reta ieceļotāja, vairākkārt konstatēta arī Rīgas līcī; Atlantijas makrele.
škurstīt Šķirstīt; vairākkārt šķirt.
damērīt Šujot, adot (ko), vairākkārt uzlaikot (to).
kūleniski Tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka augšdaļa griežas uz leju; tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka vairākkārt griežas apkārt.
griezeniski aizsviest tā sviest, lai sviežamais priekšmets horizontāli vairākkārt pats ap sevi apgriežas.
ļodzīgs Tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu vairākkārtēja svēršanās uz vienu un otru pusi (par kustībām, stāvokli).
šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
varaža Tāds, kas apkārt vazājas un iet pa durvīm vairākkārt no vietas iekšā un ārā.
vairākreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto vairākas reizes; vairākkārtējs.
iteratīvs tāds, kas atkārtojas, vairākkārtējs.
šaudīgs Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt pārvietojas šurpu turpu, no vienas vietas uz citu; tāds, kas ļoti ātri vairākkārt kustas uz vienu un otru pusi.
neatkārtojams Tāds, kas nevar norisināties, izpausties vairākkārt; tāds, kas nevar atkārtoties.
saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par fizioloģisku vai psihisku procesu).
remontants Tāds, kas spēj vairākkārt ziedēt un ražot augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā (par augiem).
cits Tāds, kas vairākkārt bijis agrāk vai būs vēlāk.
poliplastisks Tāds, kas vairākkārt pārveidojies savā attīstības procesā.
skraidīgs Tāds, kas vairākkārt strauji maina redzes objektus (par acīm, skatienu).
uzbāzīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmē (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzmācīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
saraustīts Tāds, kura plūsmā ir vairākkārtīgi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); tāds, kas skan nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par balsi).
uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piemēram, par smaržām, skaņām); uzmācīgs (2).
uzmācīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piemēram, par smaržām, skaņām).
poliglaciālisms Teorija, ka kvartārā kontinentālie ledāji izveidojušies vairākkārt un uzvirzījušies virsū plašām teritorijām.
iesaecēties Tiekot vairākkārt ecētam, kļūt irdenam (par augsni).
nostaigāt Tiekot virzītam, vairākkārt nonākt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
kuģošanas tiesības tiesību nozare, kas regulē ar kuģošanu saistītās tiesiskās attiecības, Latvijā pastāv kopš 13. gs., kad Rīgas statūtos bija iekļauta sadaļa "Par kuģošanas tiesībām", kas noteica kravu jūras pārvadājumu normas, atbildību par kuģu sadursmi un avāriju, kā arī Rīgas kuģu karogu lietošanas kārtību, kas turpmākajos gadsimtos vairākkārt papildināti; 2003. g. tie nomainīti ar Jūras kodeksu.
staipīties Tikt vairākkārt iztaisnotam (par ķermeņa daļu).
manevrēt Tikt vairākkārt virzītam pa stacijas sliežu ceļiem (piemēram, vilcienu sastādīšanai) - par lokomotīvēm, vagoniem.
notīt Tinot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši.
notīstīt Tīstot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši.
kaitīgie radio traucējumi traucējumi, kas apdraud vai kā citādi nopietni bojā, traucē vai vairākkārt pārtrauc: radionavigācijas sakarus; radiosakarus, kas tiek izmantoti personas vai īpašuma aizsardzībai (drošības radiosakari); citus attiecīgajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus radiosakarus, tajā skaitā citu valstu radiosakarus.
kapāt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (ko) - piemēram, par lietu, krusu.
pērt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (to) - piemēram, par lietu, krusu, arī vēju.
cirst Triecoties (pret ko), vairākkārt skart, kapāt (ko).
tupstīties Tupties, parasti vairākkārt.
sūkāt Turēt mutē un lēni šķīdināt, mitrināt (ko) ar siekalām, gatavojot rīšanai; turēt mutē un vairākkārt lēni sūkt (no kā) ko ēšanai, dzeršanai derīgu.
izlecināt Turot bērnu stāvus to vairākkārtīgi pacelt uz augšu un novietot atpakaļ.
knābāt Tvert ar knābi un rīt (parasti barību); drupināt, vairākkārt sitot, cērtot, arī plēšot ar knābi.
Otija upe Francijā, ietek Lamanšā, lejtecē Noras-Pdekalē un Pikardijas reģiona robežupe, augštecē vairākkārt šķērso šo reģionu robežu.
dublēšana Uz vienu mērķi virzītu vienādu darbību divkārtēja vai vairākkārtēja veikšana.
nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to).
nomīņāt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos); nomīdīt (2).
nomīdīt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos).
apmīt Uzmīt vairākkārt.
uzprūsināt Uzsaukt "prus!" (parasti vairākkārt), liekot zirgam apstāties.
vairākkārt Vairākām kārtām, vairākkārtīgi.
atspraudīt Vairākās vietās vai vairākkārt, arī pavirši atspraust.
bukņīt augšā vairākkārt (kādam) viegli sitot, grūžot, modināt.
bukņāt Vairākkārt (kādu) viegli grūst; vairākkārt (kādam) viegli sist; dunkāt.
buknēt Vairākkārt (kādu) viegli grūst; vairākkārt (kādam) viegli sist; dunkāt.
buknīt Vairākkārt (kādu) viegli pagrūst, vairākkārt (kādam) viegli iesist.
saukalēties vairākkārt atkārtoti saukt.
sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru; mīdīties.
mīdīties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
spārdīt Vairākkārt elektriski izlādēties (kādā vidē, priekšmetā u. tml.) - par zibeni; vairākkārt izraisīties (kādā vidē), zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
izvirināt durvis (arī durvju durvis) vairākkārt ierasties (kur); ierasties pie daudziem.
savalcīt vairākkārt iesist.
spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni; vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu; vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
kārstīt Vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.); staipīt, snaikstīt.
klāstīt Vairākkārt klāt (ko); vairākkārt izplest (piemēram, palagu, audumu).
spaigāt vairākkārt kliegt; klaigāt.
klaigāt Vairākkārt kliegt; vairākkārt saukt; vairākkārt sasaukties.
lauzīt rokas vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
kārstīties Vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.); snaikstīties.
sanēsāt Vairākkārt nesot, savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vairākkārt nesot, savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
Artemīdas templis Efesā vairākkārt pārbūvēts templis Mazāzijas pilsētā Efesā, kuru 356. g. p. m. ē. nodedzināja Herostats, kas šādi vēlējās kļūt slavens; templi drīz atjaunoja un pieskaitīja saptiņiem pasaules brīnumiem.
staipīt (arī snaikstīt) kaklu vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt.
lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) - par domām, runu u. tml.
skraidelēt (arī skraidīt) (kādam) pakaļ vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
skraidīt (arī skraidelēt) (kādam) pakaļ vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
trēsināt Vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsināt.
trāsināt Vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
raustīt Vairākkārt raut, vilkt, parasti ar asām, īsām, nevienmērīgām kustībām; vairākkārt vilkt uz sava pusi, parasti asi, īsi.
kult izkultus salmus vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par jau (sen) zināmām patiesībām.
kult niekus (arī tukšu), biežāk kult tukšus (arī izkultus) salmus vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult tukšu (arī niekus) vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
saplosīt Vairākkārt saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); vairākkārt skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
kapāt Vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus; vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu).
bakstīties Vairākkārt skart; vairākkārt bakstīt kādu vai skart citam citu; grūstīties.
žņaudzīt dūres vairākkārt spiest pirkstus dūrē, parasti aiz dusmām, bezspēcības.
žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdas.
izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (parasti augus).
snaistīt vairākkārt stiept, staipīt.
raustīties Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu); izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart ko, arī vairākkārt spēcīgi saskarties (ar ko), parasti tā, ka rodas skaņas.
škaidīt vairākkārt šķiest (1).
vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku vest (cilvēkus, dzīvniekus, kravu) ar transportlīdzekli (parasti dažādos virzienos); vairākkārt vai ilgāku laiku pārvietot (cilvēkus vai dzīvniekus, parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekli.
savadāt Vairākkārt vedot, piegādāt (vairākus, daudzus, priekšmetus, dzīvniekus); vairākkārt vedot, piegādāt (lielāku daudzumu priekšmetu, dzīvnieku).
pievadāt Vairākkārt vedot, piegādāt, sagādāt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; vairākkārt vedot, piegādāt sagādāt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
platīt Vairākkārt vērst plašumā; vairākkārt plest (vaļā); izklāt.
ķerstīt Vairākkārt, arī dažādos virzienos ķert; vairākkārt, arī dažādos virzienos gūstīt; tvarstīt.
svaidīt Vairākkārt, arī neapdomīgi teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni; vairākkārt radīt (kādas skaņas); mētāt (3).
mētāt Vairākkārt, arī neapdomīgi, teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni; vairākkārt radīt (kādas skaņas).
purināt matus vairākkārt, bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
mītiņot Vairākkārt, regulāri piedalīties mītiņos; vairākkārt, regulāri rīkot mītiņus.
grozīšana vairākkārtēja griešana to vienas puses uz otru, lai mainīt kaut kā stāvokli
klaigas Vairākkārtēji kliedzieni; vairākkārtēji saucieni; vairākkārtēja sasaukšanās.
Rīgels vairākkārtīga zvaigžņu sistēma Oriona zvaigznājā (β); galvenais komponents - balts pārmilzis, summārais zvaigžņlielums 0,13, atrodas 770 ly attālumā. un tā virsas temperatūra ir 12000 °C.
atgrūstīt Vairākkārtīgi (daudzus objektus) stumdīt, grūstīt, pārbīdīt; vairākkārtīgi šurp un turp kustināt.
sazagļot vairākkārtīgi (pa daļām) zogot, iegūt.
pārprecēt vairākkārtīgi apprecēt vienu pēc otras.
sapleičkāt vairākkārtīgi iesist (ar rīksti vai pātagu).
pasnaicīties vairākkārtīgi nedaudz pastiepjoties un izstiepjoties, mēģināt kaut ko aizsniegt.
sapaļāt vairākkārtīgi nomelnot, nokritizēt.
snaidzīties vairākkārtīgi pēc kaut kā sniegties.
sasukināt vairākkārtīgi saucot "suk!, suk!" aicināt.
saurināt vairākkārtīgi saucot "urr" aicināt cūkas mājās no ganībām.
bīdelēt vairākkārtīgi spaidīt, kratīt.
sakāpelēt vairākkārtīgi, līdz pagurumam kāpt augšup un lejup.
multiplekss vairākkārtīgs, daudzkārtīgs.
raibināt Vārdot, pūšļot (vairākkārt riebt).
Mātarišvans vēdiskajā mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar uguni, vēlāk - ar vēju; tas ir slepens uguns dieva Agni vārds, ar ko Agni vairākkārt tiek identificēts.
nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku.
uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērba gabalu, tā daļu).
vizināt Vest (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā.
Novgorodas hronikas viduslaiku vēstures avots 5 hronikās, vecākās (pirmās) no tām sākumdaļā aprakstīti notikumi no 11. gs. līdz 1234. g., rakstīšana turpinājusies līdz 17. gs., tajās ir ziņas par krievu karagājieniem uz Atzeli 1111. un 1180. g., sirojumiem Latgalē 1200. g., kā arī par Livonijas ordeņa cīņām 13.-14. gs. ar Novgorodu un Pleskavu, izdotas vairākkārt krievu (senkrievu) valodā.
piegājiens Viena no starta reizēm sporta veidos, kuros startē vairākkārt.
Ziemassvētku kociņi vienreizējai lietošanai cirsti vai speciālos substrātu ietvaros vairākkārtējai lietošanai audzēti dažādu sugu un izmēru kociņi, ko izmanto dekorēšanai Ziemassvētkos; Latvijā pārsvarā audzē parasto egli, retāk aso egli, Eiropā un citur pasaulē – dažādu sugu baltegles, garskujainās priedes, duglāzijas, tūjas un kadiķus.
aizstaipaļāt Vilkt prom vairākkārt vai vairākus objektus.
vilciņš Vingrošanas, daiļslidošanas u. tml. elements, kuru izpildot sportists vairākkārt griežas ap savu asi.
dauzīt Virzīt, pārvietot tā, ka vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji sitas (pret ko).
svilpot Virzoties gaisā, vairākkārt radīt augstas, samērā griezīgas skaņas (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju); arī svilpt (2).
kratīties Virzoties vairākkārt, spēcīgi un bieži kustēties augšup lejup samērā nelielā attālumā (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
karolīns Zelta nauda, ko 10 guldeņu vērtībā kala Bavārijas kūrfirsts Kārlis Alberts 1726, vairākkārt atdarināta arī citās D Vācijas valstīs.
piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.

vairākkārt citās vārdnīcās:

MLVV

vairākkārt

LLVV

vairākkārt

MEV

vaĩrâkkā`rt