Paplašinātā meklēšana
Meklējam vairākkārt.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1495):
- aizgrābāt (vairākkārtīgi pārvietojot) ar rokām aizpildīt
- aizgrābīt Aizbērt ar rokām (vairākkārt grābjot)
- aizgrābīt Aizdabūt prom, vairākkārt grābjot
- aiztrenkāt Aizdzīt, aiztrenkāt vairākkārt vai vairākus
- aiztrankāt Aizdzīt, aiztrenkt vairākkārt vai vairākus
- aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot
- aizvilstelēt Aizvilināt vairākkārt vai vairākus
- aizdauzīt Apdullināt ar vairākkārtēju sitienu troksni
- apzvalstīt Apgāzt, vairākkārt zvalstot, sašūpojot
- pamainīt Apmainīt, parasti vairākkārt
- pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt
- apsaistīt Apsaitēt, vairākkārt apsiet
- glāstīt ar glāstu vairākkārt skart
- pakšināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
- pakšķināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
- cirstīt ar nelieliem atvēzieniem vairākkārt cirst
- kasīt ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas)
- kasīt ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā
- kasīt ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to)
- skrāpēt ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās
- kasīt ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā); ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost
- rīvēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1)
- berzēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot)
- rīvēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu)
- skrāpēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās
- plūkāt ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko)
- tramdīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties
- čāpstināt ar skaņu vairākkārt atvērt (muti), pavērt (lūpas)
- grūstīt ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu); vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to); stumdīt
- spārdīt ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu
- kulstīt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
- pērt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3)
- kult ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
- uztaujāties ar vairākkārtēju jautāšanu u. tml. nokļūt
- sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1)
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā)
- Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām
- cilāt Atkārtoti, vairākkārt celt
- cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot)
- atbraukties Atkārtoti, vairākkārtīgi braukt
- kaukot Atkārtoti, vairākkārtīgi kaukt
- pietrenkāt Atkārtoti, vairākkārtīgi pietrenkt
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
- mest skatienu (arī skatu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
- mest skatu ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
- Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi
- Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Jēkaba kazarmas atrodas Rīgā, Torņu ielā 4, 18. gs. 70. gados izbūvēti 3 korpusi, kas ir divstāvu mūra ēkas ar pagrabiem un augstiem jumtiem, kas vēlāk vairākkārt pārbūvētas
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
- Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta
- nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru)
- šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē
- rektifikācija attīrīšana no piemaisījumiem, piemēram, vairākkārt destilējot
- izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.)
- atvadāt Atvest pa daļām, vairākos paņēmienos; vairākkārt vest
- remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā
- pamata sivēnmāte augstražīga vaislas cūka, ko vairākkārt izmanto sivēnu ieguvei
- pašapputes līnijas augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi
- trūcelēties Ausīties, vairākkārt trūkties
- sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2)
- bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu
- bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši)
- veltīgi deldēt slieksni bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt)
- aizklupinēt Bezpalīdzīgi aiziet (vairākkārt krītot)
- apsagrozīties Bieži būt, vairākkārt ierasties kādā vietā, sabiedrībā u. tml.
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2)
- mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem)
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem
- braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
- boknīt Bukņīt - vairākkārt grūst ar roku vai dūri
- raustīties būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem)
- šaudīties būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
- raustīt būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības
- mētāt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā)
- svaidīt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā); mētāt (4)
- valstīt būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem)
- purināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju)
- kratīt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju)
- mētāt būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās
- svaidīt būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās
- mētāt būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums
- svaidīt būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums
- mētāt būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos)
- svaidīt būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos)
- durties būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu
- durt būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu
- rīstīties būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi
- šaudīties būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu)
- šaudīties būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu)
- skaloties būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi)
- kutēt būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām)
- raustīties būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi)
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta
- pārcilāt Cilājot vairākkārt pārvietot (uz citu vietu)
- apakšprogramma Citas datorprogrammas izpildei izmantojama datora programma, kas veic patstāvīgu informācijas apstrādes posmu un var tikt izmantota vairākkārt un no dažādām citām programmām
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga
- suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros
- kaišelis daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni
- cērtāties Darboties, strādāt, vairākkārt cērtot, pļaujot (ko)
- vārtīt darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu
- nogāzīt Daudzkārt vai vairākkārtīgi apbērt
- multipls Daudzkārtējs, vairākkārtējs
- cenocīts Daudzkodolu šūna, kas izveidojusies, šūnas kodolam vairākkārt daloties
- Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja
- sluināt Dauzīt, vairākkārtīgi stipri sist
- dublis Dubls - vairākkārtīgs (viena, un tā paša kinofilmas kadra) uzņēmums
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus
- čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni
- nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju)
- locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); variēt (balsi, melodiju)
- staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā)
- reizulis Ekonomikas zinātnē - pieņēmums, ka ieguldījumi, piem., jaunā ražotnē, stimulēs arī nacionālā ienākuma pieaugumu, kas vairākkārt pārsniegs sākotnējo ieguldījumu
- skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni
- izfilmēties Filmēt (daudzus objektus), vairākkārt filmēt (kādu objektu)
- izfotografēties Fotografēt (daudzus objektus), vairākkārt fotografēt (kādu objektu)
- obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements
- multigrafs grafs, kam ir vairākkārtīgas šķautnes (piemēram, ceļu tīkls starp pilsētām)
- sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus
- griezelēt Grozīt (piemēram, bieži un vairākkārtīgi uzvilkt pulksteni)
- vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties
- valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; vāļāties (1)
- viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem: vāļāties (1)
- pieduckāt Iebukņīt sānos, vairākkārtīgi iesist
- raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju)
- vilkt Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus)
- ieliece Iegrimusi vai ieliekta Zemes garozas daļa, kuras garums vairākkārt pārsniedz platumu
- rektifikācijas iekārta iekārta vairākkārtējai šķidru maisījumu destilācijai
- produktīvais, galvenais ienesums ienestā nektāra krājumi, kas vairākkārt pārsniedz saimes patēriņu un veido atņemamo medu
- sasmalstīt iesist (vairākkārtīgi; arī savstarpēji viens otram)
- uzsmaržināties Iesmaržoties (parasti vairākkārt)
- radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības)
- klejot ilgāku laiku doties dažādos virzienos; vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem)
- ost ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt (1)
- nomīties ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties
- svatāties ilgāku laiku, vairākkārt bildināt, vairākkārt ierasties precību nolūkā
- sacelāties ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt
- izdurties ilgāku laiku, vairākkārt durt (kur ko smailu, asu)
- izdurties ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu
- karināties ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā)
- sanesties ilgāku laiku, vairākkārt nesot (ko smagu), stipri piepūlēties, samocīties, saslimt
- izvīcināt ilgāku laiku, vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā)
- klaudzēties ilgāku laiku, vairākkārtīgi klaudzēt
- gulšņāt Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī
- birēt Ilgstoši, arī vairākkārt birt
- bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt
- skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļas)
- noknaibīt īsu brīdi vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem
- izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
- izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt)
- ammonīti Izmirusi gliemju (mīkstmiešu) grupa ar kamerās sadalītām un vairākkārt saritinātām vai taisnām čaulām
- raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli); būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība
- iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu)
- Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta
- ko-ināt Jautājot vairākkārt teikt "ko"
- kodīt Jokojot vairākkārt viens otram kost
- fragmentārā uzņemšana kadrs, kura uzņemšanas laikā kameru vairākkārt apstādina uz ilgāku laiku
- kaukala kāds, kas kaukalē, rada vairākkārtīgus īsus, aprautus kaucienus
- pazadināt kādu brīdi vairākkārt saukt
- sveicēt kaltēt uz rijas ārdīm, parasti vairākkārtīgi
- daklausīties kaut ko iemācīties, apgūt pēc vairākkārtējas noklausīšanās
- civilraksts Kirilicas modifikācija, kas pēc vairākkārtējām modifikācijām un reformām ir kļuvi par tagadējo krievu rakstu
- antrašā Klasiskā baletdejā - viegls palēciens, kura laikā dejotāja kājas vairākkārt sakrustojas, viena ar otru saskardamās
- izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu
- koksnes piesūcināšana ar pulsējošo paņēmienu koksnes piesūcināšana autoklāvā pēc spiediena un vakuuma paņēmiena ar vairākkārtēju īslaicīgu ciklu atkārtošanu
- orbitālā lidmašīna kosmoplāna pilotējamā, vairākkārt orbītā izmantojamā daļa
- koderēt Kost (vairākkārt)
- kodīties Košļāt, vairākkārt kost
- kloniski krampji krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās
- aizkravāt Kravāt prom; vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); krist, vairākkārt griežoties apkārt
- mest kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); krist, vairākkārt griežoties apkārt
- kūleņot Krist, gāzties, arī velties, vairākkārt griežoties ar galvu uz leju
- kūleņot Krist, gāzties, vairākkārt griežoties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); krist, vairākkārt griežoties apkārt
- pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas
- suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- locīties Kustēties, vairākkārt liecoties (dažādos virzienos) - par cilvēkiem
- piestrīķēt Kustībā vairākkārt skart
- strīķēt Kustībā vairākkārt skart (ko)
- strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā)
- berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā)
- rīvēties kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā); berzēties (1); berzties (1)
- izstaipīt Kustinot izvingrināt (ķermeni, tā daļas); vairākkārt izstiept (3)
- pērties Kustinot spārnus, vairākkārt gremdēties ūdenī (par ūdensputniem)
- aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju; vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet
- Dagons Latviešu mitoloģijā - teikās vairākkārt minēts kā kāds dabas gars, pielīdzināms Velnam vai Nelabajam
- lauzalēt Lauzīt; vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu
- iekratināt Lēnām, vairākkārtēji kratot iebērt
- izlielīt Lielot plaši izpaust; vairākkārt lielīt
- tip lieto (parasti vairākkārtējā atkārtojumā), lai sauktu vistas
- kliukstēt lieto lai raksturotu vairākkārtīgus īsu klaudzienu skaņas
- licelēt likt (atkārtoti, vairākkārtīgi)
- izkalpināt likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā
- lokņāties Locīties, vairākkārt noliekties
- spricēties Ļaut, arī likt izdarīt sev medikamentu injekcijas (parasti vairākkārt)
- šaudīt ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu)
- šaudīties ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu; ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi
- glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt; arī glausties
- grozīt mainīt kaut kā stāvokli, vairākkārt griežot to vienas puses uz otru
- Markomāņu karš markomāņu, kvadu u. c. cilšu karš ar Romu 166.-180. g., ciltis vairākkārtīgi iebruka Itālijas ziemeļu daļā
- pirināt Mazgāt (vairākkārt), perot ar pirtsslotu
- paķīlēt mazliet padauzīt, viegli iesist (vairākkārtīgi)
- iepluinīt mazliet pagrūstīt, sapurināt, vairākkārt iesist u. tml.
- izasvatāties Mēģināt, censties vairākkārt bildināt (kādu)
- trilleris Melisms - divu skaņurindas blakus skaņu ātrs, vairākkārtējs atkārtojums
- ostinato Melodijas, ritma vai harmoniskās secības vairākkārtējs atkārtojums
- aizmētāt Mest prom vairākkārt vai vairākus objektus
- Eversmuiža muiža tagadējā Ludzas novada Ciblas pagastā, kuras teritorijā izveidojās Ciblas ciems; muižas kungu māja vairākkārt pārbūvēta, tajā ierīkots Ciblas vidusskolas internāts
- rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas; šādā formā uzrakstīts skaņdarbs
- tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt; mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem
- pamētāties neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu)
- pasvaidīties neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu)
- pavalkāt neilgu laiku vairākkārt vilkt šurp turp
- pacilāt neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot)
- šķiltavas neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu
- remontantneļķe Neļķe, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā
- gramžāt Nemitīgi, vairākkārt kasīt
- šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
- vienkāršs grafs neorientēts grafs bez cilpām (virsotņu pašsavienojumiem) un vairākkārtīgām šķautnēm
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām)
- nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to)
- apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt
- ņurkot Nirt (vairākkārt)
- siksnaukla no ādas gatavota aukla (parasti pastalu savilkšanai un vairākkārtīgai siešanai ap kājas stilbu)
- aizraustīt Nogādāt, vairākkārt raustot, raujot
- pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); nokrist, vairākkārt griežoties apkārt
- pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); nokrist, vairākkārt griežoties apkārt
- dasapelnīties nopelnīt sev (ko) papildus; vairākkārt izdarot pārkāpumus, nopelnīt sodu par tiem
- piesaukt Nosaukt, minēt (ko, parasti vairākkārt)
- aizkraustīt Nosprostot, vairākkārt vai pavirši (nevērīgi) kraujot
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt
- magnetizācija ar dubultsaskari objekta magnetizēšanas metode, vairākkārt tam pārvelkot virzienā no tā centra uz galiem ar pretējiem divu pastāvīgo magnētu poliem
- fatamorgāna Optiska atmosfēras parādība, kas sastāv no vairākām mirāžas formām - attālāki priekšmeti redzami vairākkārt un dažādi pārveidoti
- izgrozīties Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi
- blusīt Pamatīgi apkrāpt, padarīt kādu par muļķi; vairākkārtīgi knaibīt
- birdināt panākt vai ļaut, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt)
- kviecināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cūka) vairākkārt kviec; ļaut lai kviec
- pīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) vairākkārt pīkst
- ripināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu)
- čaukstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst
- grabināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1)
- grabinēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1)
- rībināties panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ilgstoši rīb
- klabināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1)
- klakšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ
- klakšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ
- klaudzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (1)
- klaudzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (2)
- klikšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ
- klikšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ
- klinkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ
- klinkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ
- klunkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klunkšķ
- klunkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klunkšķ
- knakšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ
- knakšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ
- knikšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ
- knikšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ
- krakšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ
- krakšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ
- krākšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ
- krapšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ
- krapšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ
- krikšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krikšķ
- krikšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krikšķ
- krimšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krimšķ
- krimšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krimšķ
- kriukšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ
- kriukšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ
- šūpāt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt līgani kustas
- ņirkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ņirkst
- pakšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ
- pakšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ
- parkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt parkšķ (2)
- parkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt parkšķ (2)
- paukšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt paukšķ
- paukšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt paukšķ
- plakšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ
- plakšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ
- plarkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plarkšķ
- plarkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plarkšķ
- plaukšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ
- plaukšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ
- plerkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plerkšķ
- plerkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plerkšķ
- plikšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plikšķ
- plikšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plikšķ
- plīkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ
- plīkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ
- plinkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plinkšķ
- plinkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plinkšķ
- plirkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ
- plirkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ
- pliukšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ
- pliukšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ
- plunkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ
- plunkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ
- pļerkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pļerkšķ (1)
- pļerkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pļerkšķ (1)
- pukšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1)
- pukšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1)
- purkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1)
- purkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1)
- rūcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni
- rēcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc (3)
- rībināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (1)
- rībināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (2)
- rībināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (3)
- rībināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (4)
- rībināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (5)
- skandināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skand
- skrabināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrab
- skrakšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrakšķ; krakšķināt
- skrakšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrakšķ; krakšķināt
- skrapstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapst; skrapšķināt
- skrapšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt
- skrapšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt
- skraukšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšināt
- skraukšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšķināt
- skraušķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšķināt
- skripstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skripst
- skriukšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšk; kriukšķināt
- skriukšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšk; kriukšķināt
- sparkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sparkšķ
- sparkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sparkšķ
- sprakšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ
- sprakšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ
- spraukšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ; arī sprakšķināt
- spraukšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ; arī sprakšķināt
- spurkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1)
- spurkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1)
- stirkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt stirkšķ
- strinkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ
- strinkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ
- šķindināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šķind
- šļakstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļakst
- šļūcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļūc (1)
- šļurkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļurkst
- šmakstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmakst
- šmaukstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmaukst (1)
- šmīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst
- šmiukstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst
- šņakstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst
- šņarkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņarkst
- šņikstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņikst
- šņirkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņirkst
- švīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst
- švirkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst
- žvirkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst
- takšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt takšķ
- takšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt takšķ
- tankšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tankšķ
- tankšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tankšķ
- tarkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tarkšķ (1)
- tarkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tarkšķ (1)
- tinkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tinkšķ
- tinkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tinkšķ
- tirkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tirkšķ (1)
- tirkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tirkšķ (1)
- trinkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt (1)
- trinkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt (1)
- virkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt virkšķ (2)
- virkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt virkšķ (2)
- žļakstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļakst
- žļarkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (1)
- žļarkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (2)
- žļurkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļurkst
- žņerkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņerkst
- žņirkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņirkst
- žvadzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvadz
- žvakstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvakst
- žvarkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvarkst
- žvīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvīkst
- bakšķināt panākt, būt par cēloni, ka kas vairākkārt bakšķ
- bankšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bankšķ
- banšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bankšķ
- baukšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) baukšķ
- baukšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) baukšķ
- blakšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ
- blākšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ
- blakšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ
- blākšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ
- blarkšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ
- blarkšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ
- blaukšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ
- blaukšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ
- blīkšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1)
- blīkšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1)
- blīkšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2)
- blīkšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2)
- bliukšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bliukšķ
- bliukšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bliukšķ
- blūkšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blūkšķ
- blūkšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blūkšķ
- brakšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ
- brakšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ
- brikšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ
- brikšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ
- brīkšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brīkšķ
- būkšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ
- būkšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ
- dārdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (1)
- dārdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (2)
- dārdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (3)
- dārdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (4)
- dārdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (6)
- dimdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (1)
- dimdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (2)
- dimdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (3)
- dimdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (5)
- džinkstināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) džinkst
- šņerkstināt panākt, būt par cēloni, kas (kas) vairākkārt šņerkst
- dīdīt panākt, ka (dzīvnieks) vairākkārt veic kādas kustības
- plorkšināt panākt, ka (kas) vairākkārt, arī ilgāku laiku plarkšķ
- poliploīdija par parasto hromosomu skaitu divkārt vai vairākkārt lielāks hromosomu komplekts šūnās
- pārkārstīt Pārkārt (vairākkārtīgi)
- ļodzīties Pārvietojoties vairākkārt svērties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem)
- šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā)
- vadāties pārvietoties (parasti braukšus), parasti vairākkārt vai ilgāku laiku
- incuhtlīnija Pašapputes līnija - augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi (incuhti)
- paldiesot Pateikties, vairākkārt sakot "paldies"
- mīlināt Paust mīlestību, maigumu, draudzīgumu, vairākkārt vēršoties (pie kāda), piemēram, ar laipniem vārdiem
- apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis)
- kārtim pēc kārtas, vairākkārt
- rīstīties pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
- satargavāt Pērkot vairākkārt kaulēties (par cenu)
- nomošķoties Piekrāpt (vairākkārt)
- damazgāt Pilnīgi, tīri, viscaur izmazgāt; nomazgāties; vairākkārt, bieži mazgāt
- kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju; priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt
- Jaunšķieru-Laugaļu griezumi Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu griezumi, kas vairākkārt pētīti divos \~100 m attālos Lētīžas labā krasta attīrījumos Saldus novada Nīgrandes pagastā
- kačāties Pumpēties (no balsta guļus vai uz saliektām rokām vairākkārt iztaisnot rokas, paceļot ķermeņa augšdaļu)
- tarkšēt radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas); atskanēt šādam troksnim
- tarkšķēt radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas); atskanēt šādam troksnim
- ļurkšķināt radīt vairākkārtīgus padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza)
- figūra Raksturīga skaņu kopa vai ritmisku vienību kopa, kas skaņdarbā vairākkārt atkārtojas
- ritmformula Raksturīgs, iezīmīgs, labi atmiņā paliekošs neliels ritma veidojums, ko parasti izmanto vairākkārt
- uzlodāt Rāpties augšā (vairākkārt)
- vizināties refl. --> vizināt 1; braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
- alpām Reizēm, brīžam, lēkmēm; vairākkārt
- guldzināt Rijot šķidrumu, vairākkārt radīt padobjas skaņas
- refrēns Rondo formas skaņdarbā - galvenā tēma, kas pārmaiņus ar epizodēm atkārtojas vairākkārt
- remontantroze Roze, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā
- rūkāt Rūkt (parasti vairākkārt, ilgstoši)
- rūkņāt Rūkt (parasti vairākkārt, ilgstoši)
- rūkot Rūkt (parasti vairākkārt, ilgstoši)
- damelāt Runājot, stāstot (ko), vairākkārt, bieži melot
- apmētāt Sacīt vairākkārt (ko apvainojošu, nepatīkamu, asu, nievīgu)
- zobi sitas saka, ja, cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras
- ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu
- latviešu rakstība sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā - antīkvu, iespieddarbos - gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908. gadā
- latgaliešu rakstu valoda sākta veidot 18. gs. augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu atspoguļošanai rakstos; principi vairākkārt pārstrādāti, pareizrakstība noteikta 1927.-1929. g. latgaliešu ortogrāfijas komisijas lēmumos
- aizkampstīt Saķert (diezgan daudz vai vairākkārt)
- salavāt Salā (parasti tam vairākkārt atkārtojoties), aiziet bojā, iznīkt (par augiem)
- atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko); vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu
- sašļircināt Sapotēt (vairākkārt vai daudz)
- sakapāt Sasmalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu)
- apkampstīt Satīrīt, nogludināt, pieglaust, vairākkārt grābjot visapkārt
- uravāt Saucot "urā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2), urrāt (1)
- uravot Saucot "urā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2), urrāt (1)
- urravot Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urrāt (1)
- urrāt Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2)
- mētāt savienojumā "mētāt ēnas": vairākkārt radīt (mainīgas) ēnas, būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgas) ēnas
- staigāt savienojumā ar "ceļu, taku" u. tml: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu)
- iz- savienojumā arī refleksīvu verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt
- mest Savienojumos "mest acis", "mest skatienu": ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
- aizlīmsiers Siera veids, kas izgatavots vairākkārtīgu uzlējumu ceļā
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas dziedot maina skaņas augstumu (parasti vairākkārt); variē balsi, melodiju
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas vairākkārt liec, kustina dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus)
- pratināt Sīki, arī vairākkārt jautāt
- zventēt Sist (vairākkārtīgi, stipri)
- zventīt Sist (vairākkārtīgi, stipri)
- pļaukāt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu)
- pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt
- piekaut Sitot (parasti vairākkārt), radīt (kādam) stipras sāpes, ievainojumus (parasti smagus)
- atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu
- klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko)
- šņakas skaņa, kas rodas vairākkārtīgi ne sevišķi stipri sitot (dzīvniekam vai cilvēkam)
- blisināt Skatoties vairākkārt mirkšķināt (acis)
- laizīt Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to)
- kapāt Smalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu)
- sadrāzt Spēcīgi iesist, parasti vairākkārt
- zvelēt Spēcīgi vairākkārt sist
- mērķēties Spēlējoties ar ieroci vairākkārt norādīt uz kaut ko vai mērķēt
- sperināt Spert ar kāju (vairākkārtīgi)
- apspļaudīt Spļaudot aptraipīt; vairākkārt uzspļaut
- apspļaut Spļaujot aptraipīt; vairākkārt uzspļaut
- plakanstaipeknis Staipekņu dzimtas ģints ("Diphasium"), lakstaugi, sporaugi, stulbājs daļēji iegremdēts substrātā, ložņājošs, zari stāvi, vairākkārt dakšveidā zaroti; \~30 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- tūpļāties Strādājot vairākkārt locīties, tupties
- ķerstīties strauji vairākkārt censties saņemt, satvert (ko)
- klonisks Straujš, vairākkārtīgs (par muskuļu saraušanos)
- šalkot Šalkt (1), parasti vairākkārt, ilgāku laiku
- šalkot Šalkt (2), parasti vairākkārt, ilgāku laiku
- sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- makrele šīs dzimtas suga ("Scomber scombrus"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūras austrumu daļā ir reta ieceļotāja, vairākkārt konstatēta arī Rīgas līcī; Atlantijas makrele
- škurstīt Šķirstīt; vairākkārt šķirt
- damērīt Šujot, adot (ko), vairākkārt uzlaikot (to)
- kūleniski Tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka augšdaļa griežas uz leju; tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka vairākkārt griežas apkārt
- griezeniski aizsviest tā sviest, lai sviežamais priekšmets horizontāli vairākkārt pats ap sevi apgriežas
- ļodzīgs tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu vairākkārtēja svēršanās uz vienu un otru pusi (par kustībām, stāvokli)
- šaudīgs tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu)
- šaudīgs tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu)
- varaža tāds, kas apkārt vazājas un iet pa durvīm vairākkārt no vietas iekšā un ārā
- vairākreizējs tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto vairākas reizes; vairākkārtējs
- iteratīvs tāds, kas atkārtojas, vairākkārtējs
- šaudīgs tāds, kas ļoti ātri vairākkārt pārvietojas šurpu turpu, no vienas vietas uz citu; tāds, kas ļoti ātri vairākkārt kustas uz vienu un otru pusi
- neatkārtojams tāds, kas nevar norisināties, izpausties vairākkārt; tāds, kas nevar atkārtoties
- saraustīts tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par fizioloģisku vai psihisku procesu)
- remontants tāds, kas spēj vairākkārt ziedēt un ražot augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā (par augiem)
- cits tāds, kas vairākkārt bijis agrāk vai būs vēlāk
- poliplastisks tāds, kas vairākkārt pārveidojies savā attīstības procesā
- skraidīgs tāds, kas vairākkārt strauji maina redzes objektus (par acīm, skatienu)
- uzbāzīgs tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmē (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
- uzmācīgs tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.)
- saraustīts tāds, kura plūsmā ir vairākkārtīgi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); tāds, kas skan nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par balsi)
- uzmācīgs tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piemēram, par smaržām, skaņām)
- uzbāzīgs tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piemēram, par smaržām, skaņām); uzmācīgs (2)
- poliglaciālisms Teorija, ka kvartārā kontinentālie ledāji izveidojušies vairākkārt un uzvirzījušies virsū plašām teritorijām
- iesaecēties Tiekot vairākkārt ecētam, kļūt irdenam (par augsni)
- nostaigāt Tiekot virzītam, vairākkārt nonākt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- kuģošanas tiesības tiesību nozare, kas regulē ar kuģošanu saistītās tiesiskās attiecības, Latvijā pastāv kopš 13. gs., kad Rīgas statūtos bija iekļauta sadaļa "Par kuģošanas tiesībām", kas noteica kravu jūras pārvadājumu normas, atbildību par kuģu sadursmi un avāriju, kā arī Rīgas kuģu karogu lietošanas kārtību, kas turpmākajos gadsimtos vairākkārt papildināti; 2003. g. tie nomainīti ar Jūras kodeksu
- staipīties tikt vairākkārt iztaisnotam (par ķermeņa daļu)
- manevrēt tikt vairākkārt virzītam pa stacijas sliežu ceļiem (piemēram, vilcienu sastādīšanai) - par lokomotīvēm, vagoniem
- notīt Tinot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši
- notīstīt Tīstot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši
- kaitīgie radio traucējumi traucējumi, kas apdraud vai kā citādi nopietni bojā, traucē vai vairākkārt pārtrauc: radionavigācijas sakarus; radiosakarus, kas tiek izmantoti personas vai īpašuma aizsardzībai (drošības radiosakari); citus attiecīgajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus radiosakarus, tajā skaitā citu valstu radiosakarus
- kapāt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (ko) - piemēram, par lietu, krusu
- pērt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (to) - piemēram, par lietu, krusu, arī vēju
- cirst Triecoties (pret ko), vairākkārt skart, kapāt (ko)
- tupstīties Tupties, parasti vairākkārt
- sūkāt Turēt mutē un lēni šķīdināt, mitrināt (ko) ar siekalām, gatavojot rīšanai; turēt mutē un vairākkārt lēni sūkt (no kā) ko ēšanai, dzeršanai derīgu
- izlecināt Turot bērnu stāvus to vairākkārtīgi pacelt uz augšu un novietot atpakaļ
- knābāt Tvert ar knābi un rīt (parasti barību); drupināt, vairākkārt sitot, cērtot, arī plēšot ar knābi
- Otija upe Francijā, ietek Lamanšā, lejtecē Noras-Pdekalē un Pikardijas reģiona robežupe, augštecē vairākkārt šķērso šo reģionu robežu
- dublēšana uz vienu mērķi virzītu vienādu darbību divkārtēja vai vairākkārtēja veikšana
- nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to)
- nomīdīt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos)
- nomīņāt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos); nomīdīt (2)
- apmīt Uzmīt vairākkārt
- uzprūsināt Uzsaukt "prus!" (parasti vairākkārt), liekot zirgam apstāties
- vairākkārt Vairākām kārtām, vairākkārtīgi
- atspraudīt Vairākās vietās vai vairākkārt, arī pavirši atspraust
- grauzalēt vairākkārt
- bukņīt augšā vairākkārt (kādam) viegli sitot, grūžot, modināt
- bukņāt vairākkārt (kādu) viegli grūst; vairākkārt (kādam) viegli sist; dunkāt
- buknēt vairākkārt (kādu) viegli grūst; vairākkārt (kādam) viegli sist; dunkāt
- buknīt vairākkārt (kādu) viegli pagrūst, vairākkārt (kādam) viegli iesist
- bāzelēt vairākkārt (ko) bāzt
- bļinkstināt vairākkārt (likt) zvanīt
- bikstīt vairākkārt (mazliet) bīdīt (parasti ar ko asu, smailu)
- kasīt vairākkārt (piemēram, ar pirkstiem, nagiem) viegli vilkt (parasti pa niezošu ķermeņa daļu)
- klopēt vairākkārt (stipri) sist (kādu); arī pērt
- izavesties vairākkārt aicināt nākt līdzi
- aizdzīdināt vairākkārt aizdzīt
- izliegties vairākkārt aizliegt
- šmāžoties vairākkārt aizliekties vai aizstāties gaismai priekšā
- aizlaistīt vairākkārt aizliet (aizsniegt lejot)
- aizlaistīt vairākkārt aizliet aiz kaut kā
- aizzvaidīt vairākkārt aizlipināt; aizziest
- sapičakāt vairākkārt aizziest
- sapičakot vairākkārt aizziest
- apgalvene vairākkārt ap galvu aptīts lakats
- apgalvenis vairākkārt ap galvu aptīts lakats
- atsakabināties vairākkārt apkampties
- atskalot vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.)
- izmīļot vairākkārt apmīļot
- izsēduļāt vairākkārt apsēžoties saspiest, saspaidīt, iznīcināt
- apskalināt vairākkārt apskalot (kāda trauka iekšpusi, trauku grozot, kratot)
- apslacināt vairākkārt apslacīt
- aizraustīties vairākkārt apstāties (runājot)
- apšļakstināt vairākkārt apšļakstīt
- aptīņāt vairākkārt aptīt, aptīstīt (ap ko)
- lēkt vairākkārt ar atspērieniem atraujoties no pamata un virzoties uz priekšu, pārvietoties
- bikstīt vairākkārt ar ko smailu skart, piedurties; bakstīt, durstīt
- lēkāt vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm)
- dzelstīt vairākkārt asi kairināt (par gaismu, krāsām)
- skutalēt vairākkārt atdalīt (piemēram, apmatojumu miecējamām ādām)
- atšķurstīt vairākkārt atdalīt vai daudzus nodalīt
- atjādelēt vairākkārt atjāt (bez vajadzības)
- ievesties vairākkārt atkārtojoties, kļūt par ierastu
- ostinēt vairākkārt atkārtot (melodiju, harmonisko secību, ritmu)
- saukalēties vairākkārt atkārtoti saukt
- sakraukāt vairākkārt atklepot siekalas, lai radītu pietiekamu siekalu masu mutē
- pūzdupūzdamās vairākkārt atpūzdamās
- pūzdupūzdamies vairākkārt atpūzdamies
- pūzdupūzdams vairākkārt atpūzdamies
- mentēt vairākkārt ātri kustināt (piemēram, rokas, kājas)
- skraidīt vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem; par dzīvniekiem)
- skraidelēt vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt (1)
- skraidīt vairākkārt ātri pārvietoties, tikt pārvietotam, parasti pa kādu virsmu (par priekšmetiem)
- bumsīties vairākkārt atsisties (pret ko)
- nospēlēt vairākkārt atskaņojot, nolietot (parasti skaņuplati)
- atsmalstīt vairākkārt atsmelt; nosmalstīt
- vilkšņāt vairākkārt atvērt un aizvērt (atvilktni)
- kaukāt vairākkārt aukaini pūst, radot nevienmērīgu stieptu skaņu (par vēju)
- nokārstīt vairākkārt bagātīgi apkārt
- aizbāzelēt vairākkārt bāžot ko, piepildīt, aizdarīt, aizsprostot
- apbāzīt vairākkārt bāžot, apņemt (ko)
- piebāzalēt vairākkārt bāžot, piepildīt
- izbērties vairākkārt bērt
- vandīties vairākkārt bezmērķīgi staigāt, braukāt u. tml.
- klikučāt vairākkārt bieži, īsi žagoties
- pasvātāt vairākkārt bildināt
- blarkšināt vairākkārt blarkšķēt
- blarkšķināt vairākkārt blarkšķēt
- blaukšināt vairākkārt blaukšķēt
- blaukšķināt vairākkārt blaukšķēt
- sabraukt vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
- dabraukalēt vairākkārt braucot, ierasties kur
- iebraukāt vairākkārt braucot, ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas)
- izbraukt vairākkārt braucot, izbojāt, daļēji iznīcināt
- iebraukāt vairākkārt braucot, noregulēt (transportlīdzekli); iebraukt
- izbraukt vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu (parasti ceļu)
- sasavadāties vairākkārt braukt (kur, līdz kādai vietai)
- iebrist vairākkārt brienot, iemīt (piemēram, taku, pēdas)
- bradāt vairākkārt brist šurp un turp
- bradāties vairākkārt brist šurp un turp
- bokšināties vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni
- bukšināties vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni; bokšināties
- tuncīt vairākkārt burzīt, ņurcīt, spaidīt u. tml.
- calstīt vairākkārt celt
- slaistīt vairākkārt celt, arī kustināt (ķermeņa daļu)
- atsacilāties vairākkārt celties augšā no guļus, sēdus stāvokļa
- aizcilāt vairākkārt ceļot, pārvietot
- tvārstīt vairākkārt censties satvert, noķert
- tvarstīt vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu
- sakapāt vairākkārt cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt
- nokapāt vairākkārt cērtot, nonāvēt (parasti ar zobenu)
- mīdīties vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru
- mīņāties vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru; mīdīties
- iecilāt vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas)
- sadrillēt vairākkārt darbinot, (nemākulīgi) regulējot, griežot u. tml., sabojāt
- dārdināt vairākkārt dārdēt (1)
- dārdināt vairākkārt dārdēt (2)
- dārdināt vairākkārt dārdēt (3)
- dārdināt vairākkārt dārdēt (4)
- iedejoties vairākkārt dejojot, iemācīties labi dejot; dejot, kamēr dejošana sāk labi veikties
- iedejot vairākkārt dejojot, labi apgūt (piemēram, deju)
- dimdināt vairākkārt dimdēt (2)
- dimdināt vairākkārt dimdēt (3)
- saskraidīt vairākkārt dodoties uz kurieni, sasniegt (kādu rezultātu)
- dostalēt vairākkārt dot
- rūcelēt vairākkārt ducināt (par pērkonu)
- durstīt vairākkārt durot, bakstot, radīt sāpes, ievainojumu
- durstīt vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.)
- durstelēt vairākkārt durstīt
- durstīt vairākkārt durt, bakstīt, radot, piemēram, caurumu, bojājumu
- bakstēt vairākkārt durt, durstīt, radot, piemēram, caurumu, robu, bojājumu
- bakstīt vairākkārt durt, durstīt, radot, piemēram, caurumu, robu, bojājumu
- badēt vairākkārt durt, durstīt, rakņāt
- badīt vairākkārt durt, durstīt, rakņāt
- dzelstīt vairākkārt dzelt (par augiem)
- dzelstīt vairākkārt dzelt (par kukaiņiem)
- āderēt vairākkārt dzelt, kost (par kukaiņiem)
- iedziedāties vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt; dziedot ievingrināt balsi (piemēram, pirms uzstāšanās)
- atdzanāt vairākkārt dzīt (piemēram, cūku pie kuiļa)
- piestaigalēt vairākkārt ejot (kur, pēc kā), sasniegt, gūt vēlamo rezultātu
- ieieties vairākkārt ejot (pa kādu vietu), pierast (pie tās)
- iemīdīt vairākkārt ejot, staigājot, izveidot (piemēram, taku), iespiest (piemēram, pēdas)
- spārdīt vairākkārt elektriski izlādēties (kādā vidē, priekšmetā u. tml.) - par zibeni; vairākkārt izraisīties (kādā vidē), zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu)
- gāzalēt vairākkārt gāzt
- gāztīt vairākkārt gāzt
- izgāzalēt vairākkārt gāžot, izbirdināt, izkratīt
- glaustīt vairākkārt glaust
- glaudīties vairākkārt glausties
- izgodāt vairākkārt godāt (kādu kā)
- izgodēt vairākkārt godāt (kādu kā)
- izgodīt vairākkārt godāt (kādu kā)
- grabstināt vairākkārt grābt (mazu daudzumu)
- graizīt vairākkārt griezt (ar ko asu), lai sasmalcinātu, sadalītu
- atgraizelēt vairākkārt griežot notrulināt
- grozelēt vairākkārt grozīt
- bukņīt vairākkārt grūst ar roku vai dūri; bokņīt; buknīt
- bokņīt vairākkārt grūst ar roku vai dūri; bukņīt
- grūstelēt vairākkārt grūstīt
- grūstīties vairākkārt grūstīt kādu, vienam otru vai citam citu
- grūstelēties vairākkārt grūstīties
- piestaukāt vairākkārt grūžot piebāzt
- apmurdzināt vairākkārt gumzot, murdzot, padarīt inertu (šļauganu, bezspēcīgu)
- maukalēt vairākkārt ģērbt, aut
- sabuknīt vairākkārt iebukņīt
- sabukņīt vairākkārt iebukņīt
- miktāt vairākkārt iedegties un nodzist (par gaismu)
- sadunkāt vairākkārt iedunkāt, parasti stipri
- sadunkot vairākkārt iedunkāt, parasti stipri
- ostīt vairākkārt ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu, arī smaku, smaržu) ar ožas analizatoru (par cilvēkiem); arī ost (1), parasti ilgāku laiku
- uzklaigāt vairākkārt iekliegties
- aizplaisāt vairākkārt ieplaisāt, līdz sāk veidoties plaisa
- izvirināt durvis vairākkārt ierasties (kur); ierasties pie daudziem
- pārsagriezties vairākkārt ierasties kur
- iekaut vairākkārt iesist
- savalcīt vairākkārt iesist
- sazilināt vairākkārt iesist (pa ķermeņa daļu) tā, ka (tajā) rodas zilumi
- sapātagot vairākkārt iesist ar pātagu, parasti stipri
- ieklaugāt vairākkārt iesist dzīvniekam
- izpliķēt vairākkārt iesist pliķi
- izpļaukāt vairākkārt iesist pļauku
- nopātagāt vairākkārt iesist, arī nopērt (ar pātagu)
- sacirst vairākkārt iesist, parasti stipri
- sagāzt vairākkārt iesist, parasti stipri
- saplāt vairākkārt iesist, parasti stipri
- sašaut vairākkārt iesist, parasti stipri
- savelēt vairākkārt iesist, parasti stipri; arī sapērt
- sapluinīt vairākkārt iesist, parasti stipri; arī stipri sakratīt (kādu)
- ieštaukāt vairākkārt iesist; iekaustīt
- snauduļot vairākkārt iesnausties un atmosties; arī snaust
- iešķaidīt vairākkārt iešķiest
- skraidīt vairākkārt iet, staigāt
- aptiņāt vairākkārt ietīt, ievīstīt
- nomērcēt vairākkārt ievietot (ko) šķidrumā, lai piesūcinātu ar to
- rakņāties vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku vai rokām
- kaukalēt vairākkārt īsi, aprauti kaukt
- izbiķēt vairākkārt izbikstīt
- izšaudīt vairākkārt izdāļāt, aizdot projām
- mētāties vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru)
- svaidīties vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru); mētāties (2)
- spārdīties vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni; vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām)
- dasakrāties vairākkārt izdarot pārkāpumus, nopelnīt sodu par tiem
- izkārdināties vairākkārt izkārdināt (1)
- izkārdināties vairākkārt izkārdināt (2)
- metālveidne vairākkārt izmantojama (parasti tērauda, čuguna) veidne metāla (piemēram, alumīnija) izstrādājumu izliešanai; kokile
- kokile vairākkārt izmantojama (parasti tērauda) veidne metāla (piemēram, alumīnija) izstrādājumu izliešanai
- uguņot vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu; vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas
- izplātīt vairākkārt izplest
- spardalēt vairākkārt izraisīt bojājumu, degšanu (priekšmetā) - par zibeni
- uzmākties vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.)
- uzplīties vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.)
- izrausalēt vairākkārt izraust, izdabūt no kurienes
- izmalt vairākkārt izstaigāt (1), izbraukāt (1)
- izšņorgāties vairākkārt izšņaukt; izšņaukāties
- izšņurgāties vairākkārt izšņaukt; izšņaukāties
- rakņāties vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko
- rušināties vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko; arī rakņāties (1)
- rakņāties vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piemēram, zemi, sniegu, sūnu
- rušināties vairākkārt jaukt, mazliet pārvietot, piemēram, smiltis, pelnus, sniegu
- klaušināt vairākkārt jautāt (kādam), lai uzzinātu ko
- jūdzelēt vairākkārt jūgt
- jūgalāt vairākkārt jūgt
- jūgaļāt vairākkārt jūgt
- jūgalēt vairākkārt jūgt
- jūgāt vairākkārt jūgt
- ērsināties vairākkārt kaitināt (suni), draudot ar koku
- ērcināties vairākkārt kaitināt; ķircināties
- iekacināt vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt
- iekacināties vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt
- kalstīt vairākkārt kalt; kalt
- kāpelēt vairākkārt kāpt (1)
- kāpelēt vairākkārt kāpt (2)
- kāpelēt vairākkārt kāpt (3)
- kāpelēt vairākkārt kāpt (7)
- karkšināt vairākkārt karkšēt
- kārkšināt vairākkārt kārkšēt
- karkšķināt vairākkārt karkšķēt
- kārkšķināt vairākkārt kārkšķēt
- izkārstīt vairākkārt kārstīt (galvu, kaklu)
- izkārstīties vairākkārt kārstīties
- kārstīt vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.); staipīt, snaikstīt
- nokasinēt vairākkārt kasot, notīrīt
- klāstīt vairākkārt klāt (ko); vairākkārt izplest (piemēram, palagu, audumu)
- klaudzināt vairākkārt klaudzēt (par mašīnām, mehānismiem)
- spaigāt vairākkārt kliegt; klaigāt
- klaigāt vairākkārt kliegt; vairākkārt saukt; vairākkārt sasaukties
- klupeņot vairākkārt klupt
- klūpņāt vairākkārt klupt
- klupinēt vairākkārt klupt (1)
- knābāt vairākkārt knābt (1)
- ieknaibīt vairākkārt knaibot, iebojāt
- aizknaibīt vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko)
- aizkņubināt vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko)
- aizkribināt vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko)
- knaibīt vairākkārt kniebt (1)
- knaibīties vairākkārt kniebt (vienam otru, citam citu)
- košļāt vairākkārt kost (ko), piemēram, sasprindzinājumā, nervozējot; kodīt
- kodīt vairākkārt kost (ko); košļāt
- kosties vairākkārt kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
- nokodīt vairākkārt kožot, arī dzeļot, radīt koduma, dzēluma brūces
- izkodīt vairākkārt kožot, izrobot
- sakodalēt vairākkārt kožot, sasmalcināt
- lēkāt vairākkārt krasi svārstīties (piemēram, par temperatūru)
- nokraustīt vairākkārt kraujot, pārklāt (kā) virsu
- kraustīt vairākkārt kraut (parasti nekārtīgi); pārcilāt
- krekšināt vairākkārt krekšķēt (1)
- krekšķināt vairākkārt krekšķēt (1)
- krekšināt vairākkārt krekšķēt (2)
- krekšķināt vairākkārt krekšķēt (2)
- kūleņot vairākkārt krist, velties (parasti draiskuļojoties)
- kurstīt vairākkārt kurt
- šūpoties vairākkārt kustēties lokveidīgi uz vienu un otru pusi, parasti, nemainot atrašanās vietu (par priekšmetiem ar lokveida pamatni)
- klanīties vairākkārt kustēties, virzīties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti par galvu, ķermeņa augšdaļu)
- locīt vairākkārt kustināt (ko), veidojot (tajā) lokus
- locīt vairākkārt kustināt dažādos virzienos (ķermeni, tā daļas)
- kuļāt vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu)
- kūļāt vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu)
- kuļāt vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas)
- kūļāt vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas)
- kuļāties vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas)
- kūļāties vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas)
- kulcinēt vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas)
- kulinēt vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas)
- kuļņāt vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas), kūļāt
- ļodzīt vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (parasti apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu)
- šmudzināt vairākkārt kustināt, cilāt (ausis) - parasti par zirgu, kad tas saspringti klausās
- staipīt vairākkārt kustināt, iztaisnot (ķermeņa daļas), piemēram, lai vingrinātu (tās)
- staipīties vairākkārt kustināt, iztaisnot savu ķermeni, piemēram, lai vingrinātu to
- klanīt vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti galvu, ķermeņa augšdaļu)
- klanīties vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu, parasti galvu, ķermeņa augšdaļu
- kvekšināt vairākkārt kvekšķēt
- kvekšķināt vairākkārt kvekšķēt
- ķeksēties vairākkārt ķeksēt; darboties (ar ķeksi)
- kārkāt vairākkārt ķērkt (par dažiem putniem)
- kārkalot vairākkārt ķērkt, kliegt
- laidalēt vairākkārt laist (1)
- pampari vairākkārt lāpīts apģērbs
- nolauzelēt vairākkārt lauzot, noliekt; nolauzīt
- lauzīt vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu
- aizlaistīt vairākkārt lejot, padarīt slapju
- lēkāt vairākkārt lēkt (1)
- lēkāt vairākkārt lēkt (4)
- aizkravāt vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt
- šķirstīt vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (apmatojuma, apspalvojuma daļas)
- šķirstīt vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (augus, to daļas)
- škurstīt vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (piemēram, apspalvojumu, zāli)
- locīt vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus)
- lauzīt rokas vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās)
- kārstīties vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.); snaikstīties
- izlikties vairākkārt likt
- izstellēties vairākkārt likt doties (kur, parasti kādā uzdevumā, pēc kā)
- izdzanāt vairākkārt likt doties no viena darba pie otra
- likalēt vairākkārt likt, novietot
- tramdīt vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt
- tramdīt vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.)
- pielocīt vairākkārt lokot, mazliet pieliekt (parasti augus, to daļas)
- padancināt vairākkārt lūgt uz deju
- izspricēties vairākkārt ļaut (sev) iešļircināt medikamentus
- mētāt vairākkārt māt (ar rokām)
- samaukalēt vairākkārt maucot, savirzīt (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus)
- iemazgāt vairākkārt mazgājot, padarīt mīkstu
- nomazgāt vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs
- apgraizelēt vairākkārt mazliet apgriezt
- iesalasīties vairākkārt mazliet ieēst
- pabuknīt vairākkārt mazliet iesist, pagrūst
- pabukņīt vairākkārt mazliet iesist, pagrūst
- paklapēt vairākkārt mazliet piesist (piemēram, kājas vienu pret otru)
- paklapēt vairākkārt mazliet uzsist (pa priekšmetu)
- paklapēt vairākkārt mazliet uzsist ar roku (piemēram, pa plecu, pa muguru)
- munstierēt vairākkārt mēģinot, censties (ko) izdarīt
- iemeloties vairākkārt melojot, iegūt prasmi melot; pierast melot
- skalot vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām); kļūst tīrs; iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni)
- laidīt vairākkārt mest
- apmētāt vairākkārt mest (kam) virsū
- mētāt vairākkārt mest (pa gaisu, kur, kur iekšā); svaidīt
- mētāties vairākkārt mest (viens otram, cits citam)
- nomētāt vairākkārt metot (ar ko), nonāvēt; arī apmētāt (1)
- piemētāt vairākkārt metot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi)
- cilāt vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.)
- izvedināties vairākkārt mudināt, aicināt (doties kur, kam līdzi)
- mūķerēties vairākkārt mūķēt; darboties ar mūķi
- murdzulēt vairākkārt murdzīt
- murdzulēties vairākkārt murdzīt; rotaļāties, murdzot, ņurcot (kādu dzīvnieku, piemēram, kaķi)
- atnesāt vairākkārt nākot, katru reizi atnest
- iznākties vairākkārt nākt (parasti veltīgi)
- iekaustīt vairākkārt ne sevišķi stipri iesist; arī iepērt (1)
- kaustīt vairākkārt ne sevišķi stipri sist
- izkaustelēt vairākkārt ne sevišķi stipri sist un izbeigt sist; izkaustīt; izpērt
- lauzelēt vairākkārt ne visai intensīvi lauzt, lauzīt
- šļirckāt vairākkārt ne visai intensīvi šļākt (šķidrumu, piemēram, ar šļūteni)
- šmurkstināt vairākkārt ne visai intensīvi šļākt (šķidrumu)
- švurkstināt vairākkārt ne visai intensīvi šļākt (šķidrumu)
- žvikstināt vairākkārt ne visai stipri sist (ar rīksti, pātagu)
- poinīt vairākkārt ne visai stipri sist; kaustīt; arī plēst
- puinīt vairākkārt ne visai stipri sist; kaustīt; arī plēst
- ielasīties vairākkārt nedaudz ieēst
- apnēsāt vairākkārt nesot (apkārt), piedāvāt, dot
- apnasāt vairākkārt nesot apkārt, piedāvāt, iedot
- staipīties vairākkārt nesot, ceļot u. tml., ļoti pūlēties
- pienasāt vairākkārt nesot, piegādāt
- pienēsāt vairākkārt nesot, piegādāt
- sanēsāt vairākkārt nesot, savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vairākkārt nesot, savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas)
- pienasāt vairākkārt nest
- nasāties vairākkārt nest; nest (kādu kopumu) pa daļām, vairākos paņēmienos
- izgaršoties vairākkārt nogaršot
- pārglāstīt vairākkārt noglāstīt
- nostaigalēt vairākkārt noiet
- aizlauzīt vairākkārt nolauzt (dažādās vietās vai no vairākiem objektiem)
- kūznīties vairākkārt noliekties un iztaisnoties
- kūznāties vairākkārt noliekties un iztaisnoties; kūznīties
- nomētāt vairākkārt nometot ko, piegružot (piemēram, grīdu, telpu); piemētāt
- izbučāt vairākkārt noskūpstīt
- jamstalēt vairākkārt ņemt
- jamstelēt vairākkārt ņemt un likt atpakaļ
- pabikstīt vairākkārt pabīdīt (parasti ar ko asu, smailu)
- apcilāt vairākkārt pacelt un apskatīt (visapkārt, no visām pusēm); pacelt un aplūkot (vairākus priekšmetus) pēc kārtas
- izcilāt vairākkārt pacelt un pagrozīt
- izgrozīties vairākkārt pagriezties uz vienu un otru pusi (piemēram, ar transportlīdzekli)
- pakšināt vairākkārt pakšēt (parasti par lietus lāsēm)
- pakšķināt vairākkārt pakšķēt (parasti par lietus lāsēm)
- uzlēkāt vairākkārt palēkties; īsu brīdi lēkt, lēkāt
- palikalēt vairākkārt palikt (apakšā)
- izgrozīt vairākkārt panākt, ka pagriežas uz vienu un otru pusi (piemēram, transportlīdzeklis)
- mētāties vairākkārt parādīties (par gaismu)
- svaidīties vairākkārt parādīties (par gaismu)
- pārbēguļot vairākkārt pārbēgt
- Artemīdas templis Efesā vairākkārt pārbūvēts templis Mazāzijas pilsētā Efesā, kuru 356. g. p. m. ē. nodedzināja Herostats, kas šādi vēlējās kļūt slavens; templi drīz atjaunoja un pieskaitīja saptiņiem pasaules brīnumiem
- parkšināt vairākkārt parkšķēt (1)
- parkšķināt vairākkārt parkšķēt (1)
- parkšināt vairākkārt parkšķēt (2)
- parkšķināt vairākkārt parkšķēt (2)
- kūleņot vairākkārt pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā)
- lauzīt vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm
- atlauzīt vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm (parasti kaulus)
- uzšķirstīt vairākkārt pāršķirt grāmatas lapas, pārlapot grāmatu
- pārsaistīt vairākkārt pārvietot un piesiet jaunās ganībās
- slidināties vairākkārt pārvietoties pa ko slidenu (parasti rotaļājoties)
- maldīties vairākkārt pārvietoties, doties no vienas dzīvesvietas, darbavietas uz otru, nespējot atrast vēlamo dzīvesvietu, darbavietu
- klejot vairākkārt pārvietoties, doties no vienas, piemēram, dzīvesvietas, darbavietas, uz citu
- staipīt (arī snaikstīt) kaklu vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt
- nosnaicīties vairākkārt pastiept roku
- nosnaikstīties vairākkārt pastiept roku
- lēkāt vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) - par domām, runu u. tml.
- stigmatisms vairākkārt pie sevišķi eksaltētām personām atzīmēta Kristus piecām krusta brūcēm atbilstošu zīmju (stigmatu) parādīšanās uz pieres, krūtīm, plaukstām un kāju pēdām
- izdāvāties vairākkārt piedāvāt
- piegrūstīt vairākkārt piegrūst
- līkņāties vairākkārt pieliekties, noliekties (piemēram, strādājot, meklējot)
- līkāties vairākkārt pieliekties, noliekties (piemēram, strādājot, meklējot); līkņāties
- piedaudzināt vairākkārt pieminēt
- danasāt vairākkārt pienest (ko) pie kā
- izbikstīt vairākkārt pieskaroties (parasti ar smailu priekšmetu) un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piemēram, ogles krāsnī)
- izbikstīt vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt ogles (piemēram, krāsnī)
- bakstīt vairākkārt pieskaroties, mazliet spiest, grūst; arī durstīt
- skraidelēt (arī skraidīt) (kādam) pakaļ vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam
- skraidīt (arī skraidelēt) (kādam) pakaļ vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam
- bāzalēt vairākkārt pildīt ar ko
- plakšināt vairākkārt plakšēt
- plakšķināt vairākkārt plakšķēt
- plātīt vairākkārt plest (ķermeņa daļas, piemēram, rokas, pirkstus, spārnus)
- plātīt vairākkārt plest, arī plandīt (piemēram, audumu), parasti rādot, apskatot (to)
- cīpāties vairākkārt plūkāt, vilkt; plūkties
- iepļauties vairākkārt pļaujot, iemācīties labi pļaut; pļaut, kamēr pļaušana sāk labi veikties
- iepļaut vairākkārt pļaujot, padarīt piemērotu pļaušanai (darba rīku)
- pukšināt vairākkārt pukšķēt (1)
- pukšķināt vairākkārt pukšķēt (1)
- pukšināt vairākkārt pukšķēt (2)
- pukšķināt vairākkārt pukšķēt (2)
- purkšināt vairākkārt purkšķēt (1)
- purkšķināt vairākkārt purkšķēt (1)
- svilpot vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti par putniem)
- svilpot vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādām skaņām
- pļepināt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); atskanēt šādam troksnim
- pļepēt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt
- pļerēt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt
- skraukšķināties vairākkārt radīt kraukšķošu troksni
- ducināt vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem); dūkt (2)
- ducināt vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu); atskanēt šādam troksnim
- guldzināt vairākkārt radīt raksturīgas padobjas skaņas (par dažiem putniem)
- trāsināt vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt
- trēsināt vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsināt
- strīdēties vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas, balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem)
- rūcināt vairākkārt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem)
- ieķīvēt vairākkārt rājot, iebaidīt
- ierakstīties vairākkārt rakstot, iemācīties labi rakstīt; rakstīt, kamēr rakstīšana sāk labi veikties
- lipaļāt vairākkārt rāpties, kāpelēt
- apraustīt vairākkārt raujot, atbrīvot (piemēram, izkulstītus linus no pakulām)
- plosīt vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, radīt (kam) plaisas, caurumus
- raustīt vairākkārt raut (aiz kā)
- raustīt vairākkārt raut, vilkt, parasti ar asām, īsām, nevienmērīgām kustībām; vairākkārt vilkt uz sava pusi, parasti asi, īsi
- atrevēt vairākkārt ravēt
- rībināt vairākkārt rībēt (1)
- rībināt vairākkārt rībēt (2)
- rībināt vairākkārt rībēt (3)
- rībināt vairākkārt rībēt (4)
- cuināties vairākkārt rīdīt, sakot "cui!"
- aizrīdināt vairākkārt rīdot suni, aizdzīt (kādu)
- atrīdināt vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ)
- atrīdināt vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) šurp
- ieplēsināt vairākkārt rīdot, panākt, ka (suns) kļūst nikns
- tricināt vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu
- rokšināt vairākkārt rukšķēt
- rokšināties vairākkārt rukšķēt
- rukšināt vairākkārt rukšķēt
- rukšķināt vairākkārt rukšķēt
- rūcināt vairākkārt rūkt (par dzīvniekiem)
- kult izkultus salmus vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par jau (sen) zināmām patiesībām
- kult niekus (arī tukšu), biežāk kult tukšus (arī izkultus) salmus vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par ko jau (sen) zināmu
- kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par ko jau (sen) zināmu
- kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult tukšu (arī niekus) vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par ko jau (sen) zināmu
- sadzelstīt vairākkārt sadzelt (1)
- sadzelstīt vairākkārt sadzelt (2)
- sadzelstīt vairākkārt sadzelt (3)
- saķerstīt vairākkārt saķert
- sasaukāties vairākkārt sasaukties
- sadurstīties vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus
- sabakstīties vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīties (1)
- saplosīt vairākkārt saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); vairākkārt skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu
- pļaukšināt vairākkārt saspiežot un atlaižot (lūpas), radīt troksni
- sašūpināt vairākkārt sašūpot
- uzurķēt vairākkārt saucot, aicinot u. tml., uzmodināt, panākt, ka pieceļas
- sasaukāt vairākkārt saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklusu
- sasaukāt vairākkārt saucot, panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur)
- uzkaņģerēt vairākkārt saucot, rīkojot u. tml., uzmodināt, panākt, ka pieceļas
- izasaukties vairākkārt saukt
- uravāt vairākkārt saukt "urā"; urravot (1)
- uravot vairākkārt saukt "urā"; urravot (1)
- urravot vairākkārt saukt "urrā"; uravot (1)
- saukāt vairākkārt saukt (1)
- sēkāt vairākkārt sēkt (1)
- sīcināt vairākkārt sīkt 1
- kuļāt vairākkārt sist
- kūļāt vairākkārt sist
- nopļaustīt vairākkārt sist
- dauzīt vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko
- klopēt vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atdalītu ko, atbrīvotu no kā; spēcīgi purināt
- klopēt vairākkārt sist (ar kādu rīku), lai darītu plānu, mīkstu (parasti gaļu)
- kapāt vairākkārt sist (ar ko asu), lai radītu iedobumu
- dauzīt vairākkārt sist (ko), lai sašķeltu, sadrupinātu
- pērt vairākkārt sist (parasti pirtī, piemēram, ar pirtsslotu), mazgājot, sviedrējot, ārstējot
- nodauzīt vairākkārt sist (piemēram, kājas, arī kādu priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu (no kā)
- savelēt vairākkārt sist, dauzīt, parasti spēcīgi (pa ko)
- atdauzīt vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt
- kapāt vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus; vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu)
- pērt vairākkārt sitot, ar sitieniem atdalīt (ko pielipušu)
- pērt vairākkārt sitot, ar sitieniem dzēst (ko degošu)
- pērt vairākkārt sitot, ar sitieniem dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu); gaiņāt
- atdauzīt vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atdalās, atšķeļas; sitot, dauzot atšķelt
- atsist vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atšķeļas, atdalās; atdauzīt
- velēt vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu
- sabungāt vairākkārt sitot, piemēram, ar vāli, padarīt gludu, mīkstu (parasti veļu, audumu pēc mazgāšanas)
- cirst vairākkārt sitot, triecot (ar cirvi vai citu asu priekšmetu), veidot (iedobi, caurumu, spraugu)
- šņaukāt vairākkārt skali ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāties (2)
- šņaukāties vairākkārt skaļi ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāt (2)
- ūjināt vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu
- uzūjināt vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu
- aizbļaustīt vairākkārt skaļi kliedzot aizdzīt
- aizbļaustīt vairākkārt skaļi kliegt
- aizbrēkāt vairākkārt skaļi kliegt
- kašņāt vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā)
- kašņāt vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; arī kārpīt (1)
- urķēt vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), grūst, bīdīt, jaukt, rušināt (parasti ar ko smailu)
- kašņāt vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā; arī kārpīt (2)
- dzelstīt vairākkārt skarot, asi kairināt (par vēju, sniegu, lietu u. tml.)
- graizīt vairākkārt skarot, radīt sāpes, arī ievainojumu (par ko šķautņainu)
- ložņāt vairākkārt skarot, virzīties (pa ko) - par pirkstiem, roku
- glaudīt vairākkārt skart ar slīdošu, arī maigu (rokas, pirkstu) kustību; arī glāstīt
- kašņāt vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā
- bakstīties vairākkārt skart; vairākkārt bakstīt kādu vai skart citam citu; grūstīties
- kašņāties vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties (1)
- skrāpēties vairākkārt skarties pie kā ar ko asu, cietu
- skrāpēties vairākkārt skrāpēt (2)
- nomudīt vairākkārt skubināt, mudināt
- slacināt vairākkārt slacīt
- šlacināt vairākkārt slacīt, šļakstināt
- slidināties vairākkārt slīdēt (1)
- izspricēties vairākkārt smidzināt
- zvaigaļot vairākkārt smieties
- zvaigāt vairākkārt smieties (parasti skaļi, arī bezjēdzīgi)
- nosasnaicities vairākkārt sniegties pēc kā
- snaigstīties vairākkārt sniegties, stiepties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu
- izsolīties vairākkārt solīt
- atsolīt vairākkārt solīt, bet neiedot
- pārburzīt vairākkārt spaidīt, lai padarītu mīkstu (piemēram, ādu)
- tūkāt vairākkārt spaidīt; burzīt (ko); arī spaidot blīvēt, bāzt (ko kur iekšā)
- lauzīt vairākkārt spēcīgi liekt, locīt
- piedauzīt vairākkārt spēcīgi piesist, lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu
- zvetēt vairākkārt spēcīgi sist
- kapāt vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.)
- dauzīt vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko, piemēram, aiz dusmām, sajūsmas)
- dauzīt vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību
- zvetēties vairākkārt spēcīgi sist (vienam otru)
- nokapāt vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt
- sakapāt vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), savainot
- sisties vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piemēram, ar rokām, kājām)
- satrapināt vairākkārt spert (ar kājām uz zemes, grīdas)
- spārdīties vairākkārt spert (par zibeni, pērkonu)
- sperties vairākkārt spert kādam, kam
- sperties vairākkārt spert vienam otru, citam citu
- kodīt vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem
- košļāt vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem; kodīt
- žņaudzīt dūres vairākkārt spiest pirkstus dūrē, parasti aiz dusmām, bezspēcības
- spaidīties vairākkārt spiest vienam otru, citam citu
- žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdas
- maidzīt vairākkārt spiest, mīt (pedāli)
- mīdīt vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot
- mīņāt vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot; mīdīt (1)
- atspaidīt vairākkārt spiežot, grūžot, atvirzīt (iepriekšējā stāvoklī)
- spļaudīties vairākkārt spļaut; spļaudīt
- spļaudīt vairākkārt spļaut; spļaudīties
- purkšināt vairākkārt sprauslāt
- purkšķināt vairākkārt sprauslāt
- spurkšināt vairākkārt sprauslāt (1)
- spurkšķināt vairākkārt sprauslāt (1)
- nospradzināt vairākkārt spridzināt
- spurkšināt vairākkārt spurgt (2)
- spurkšķināt vairākkārt spurgt (2)
- iestaigāt vairākkārt staigājot, iemīt (piemēram, taku)
- izstaigāt vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (parasti augus)
- mīdīt vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko)
- mīņāt vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko)
- izstaigāt vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piemēram, taku)
- bradāt vairākkārt staigāt šurp un turp (parasti ko bojājot, saminot)
- staipīt vairākkārt stiept (1)
- snaikstīt vairākkārt stiept (piemēram, roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu
- snaistīt vairākkārt stiept, staipīt
- snaikstīties vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu
- sazveķēt vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt
- sazvelēt vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt; sazveķēt
- dauzīt vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt
- mētāties vairākkārt strauji kustēties, šūpoties (par ķermeņa daļām)
- svaidīties vairākkārt strauji kustēties, šūpoties (par ķermeņa daļām)
- mētāt vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas)
- svaidīt vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas); mētāt (5)
- raustīt vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļu)
- kuļāt vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem); vēcināt
- kūļāt vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem); vēcināt
- spurināt vairākkārt strauji kustināt (parasti savu ķermeņa daļu)
- vēcināt vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem)
- mētāties vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot
- svaidīties vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot
- vēcināt vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu
- vicināt vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā)
- vīcināt vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā)
- mētāties vairākkārt strauji mainīt objektus, attieksmi pret tiem (parasti par domām)
- svaidīties vairākkārt strauji mainīt objektus, attieksmi pret tiem (parasti par domām)
- skraidīt vairākkārt strauji mainīt objektus, saturu (par domām)
- skraidīt vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu)
- skraidelēt vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu); skraidīt (3)
- lēkāt vairākkārt strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām
- skraidīt vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.)
- skraidelēt vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.); skraidīt (2)
- lēkāt vairākkārt strauji pārvietoties, kustēties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām u. tml.)
- dauzīties vairākkārt strauji sisties, triekties (pret ko)
- raustīties vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu); izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu)
- lēkāt vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri saredzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem)
- lēkāt vairākkārt strauji šūpoties (parasti viļņos) - par ūdens transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem u. tml.
- lēkāt vairākkārt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm
- raustīties vairākkārt strauji virzīties šurpu turpu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- sisties vairākkārt strauji virzoties, spēcīgi skarties (pie kā), piemēram, lai izkļūtu no kurienes
- tirināt vairākkārt strauji, ar īsiem vēzieniem kustināt (ķermeņa daļu)
- mētāties vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz citu)
- svaidīties vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz otru)
- spīrināt vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa dalās, parasti kājas)
- spirināt vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa daļas, parasti kājas)
- spirināties vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savas ķermeņa daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kāda, kā) - par cilvēkiem
- spirināties vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savu ķermeni, tā daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kā) - par dzīvniekiem
- spārdīt vairākkārt strauji, spēcīgi likt kāju vai kājas (pret ko), parasti kliedējot (to)
- sisties vairākkārt strauji, spēcīgi skart ko, arī vairākkārt spēcīgi saskarties (ar ko), parasti tā, ka rodas skaņas
- stumdīt vairākkārt stumt (vienā un tai pašā virzienā vai dažādos virzienos)
- sūkāt vairākkārt sūkt (pīpi, cigareti u. tml.)
- atstumdīt vairākkārt sūtīt no viena darba uz citu
- svaidelēt vairākkārt svaidīt (ko)
- svaidalēt vairākkārt svaidīt, mētāt
- šūpoties vairākkārt svārstīties, parasti samērā lēni, plaši, arī neregulāri
- pārsvārstīt vairākkārt sverot, pārbaudīt
- ļodzīties vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu)
- svaidīt vairākkārt sviest (pa gaisu, kur, kur iekšā); mētāt (1)
- svaidīties vairākkārt sviest viens otram, cits citam; mētāties (1)
- piesvaidīt vairākkārt sviežot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi); piemētāt (2)
- šaudīt vairākkārt šaut (1)
- šaudīties vairākkārt šaut (1); šaudīt (1)
- apšaudīt vairākkārt šaut (pa kādu mērķi)
- blaukšināt vairākkārt šaut, šaudīt
- blaukšķināt vairākkārt šaut, šaudīt
- šķaudēties vairākkārt šķaudīt
- šķaudīties vairākkārt šķaudīt
- šķiesties vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi
- šķobīt vairākkārt šķiebt
- škaidīt vairākkārt šķiest (1)
- šķaidīt vairākkārt šķiest (1)
- šķirstīt vairākkārt šķirt (5)
- šļakstināties vairākkārt šļākstēt
- šļacināt vairākkārt šļakstināt
- šļācināt vairākkārt šļakstināt
- šļakstināt vairākkārt šļakstīt
- šļakstināties vairākkārt šļakstīties (1)
- šļircināt vairākkārt šļākt (šķidrumu), piemēram, ar šļirkstīnu
- šļirkstināties vairākkārt šļākt (vienam uz otru, citam uz citu), piemēram, ar šļirkstīnu
- šļūcināties vairākkārt šļūkt (1)
- šņāpāt vairākkārt šņāpt (1)
- šņāpāt vairākkārt šņāpt (2)
- šņaukāties vairākkārt šņaukt (1); šņaukāt (1)
- šņaukāt vairākkārt šņaukt (1); šņaukāties (1)
- šņaucīt vairākkārt šņaukt degunu
- puņķāties vairākkārt šņaukt degunu, no kura izdalās gļotains šķidrums; šņaukāties
- šņorgāties vairākkārt šņaukt, šņaukāties (parasti, ja ir iesnas)
- šņurgāties vairākkārt šņaukt, šņaukāties (parasti, ja ir iesnas)
- atklausties vairākkārt taujājot ceļu, atkulties
- aiztaujāties vairākkārt taujājot ceļu, nonākt līdz kādai vietai
- taustīties vairākkārt taustīt, parasti, ko meklējot, cenšoties ko satvert
- nūžāt vairākkārt teikt "nūž", lai govs, kad to slauc, stāv mierīgi; arī tūļīgi, gausi slaukt
- nūžināt vairākkārt teikt "nūž", lai panāktu, ka govs, kad to slauc, stāv mierīgi
- prusināt vairākkārt teikt "prus!", liekot zirgam apstāties
- prusināties vairākkārt teikt "prus!", liekot zirgam apstāties
- tprūjināt vairākkārt teikt "tpr" vai "tprū", lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu
- tprusināt vairākkārt teikt "tpru!", liekot zirgam apstāties
- knābāt vairākkārt teikt (kādam) ko asu, dzēlīgu
- pārzvanīt vairākkārt teikt, aizrādīt
- tekalēt vairākkārt tekāt
- snaikstīties vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piemēram, par roku, kaklu)
- lēkāt vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem)
- lēkt vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem); lēkāt (2)
- iztincināties vairākkārt tincināt, izjautāt
- tirkšināt vairākkārt tirkšķēt (1)
- tirkšķināt vairākkārt tirkšķēt (1)
- tirkšināt vairākkārt tirkšķēt (2)
- tirkšķināt vairākkārt tirkšķēt (2)
- tīstīt vairākkārt tīt (1)
- tīņāt vairākkārt tīt (1); tīstīt (2)
- tīstīt vairākkārt tīt (2)
- tīņāt vairākkārt tīt (2); tīstīt (1)
- urdīties vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot
- trenkāt vairākkārt trenkt (1)
- trenkāt vairākkārt trenkt (2)
- traukāties vairākkārt trūkties
- tupuļāt vairākkārt tupties; tupstīties
- tupuļot vairākkārt tupties; tupstīties
- zigzaglīnija vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija; zigzags
- zigzags vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija: zigzaglīnija
- tvarstīt vairākkārt tvert (ar lūpām, zobiem u. tml.)
- tvarstīt vairākkārt tvert, censties satvert (parasti kustīgu priekšmetu); taustot (ko), censties satvert (to)
- ujināties vairākkārt ūjināt (sasaucoties, sazinoties)
- izgudznāt vairākkārt un diezgan nevienmērīgi salocīt (piemēram, stiepli vai drēbes)
- klaigāt vairākkārt un uzmācīgi paust (ko)
- klaigas vairākkārt un uzmācīgi pausti uzskati
- uzcalāt vairākkārt uzcelt; sacilāt
- dakratīt vairākkārt uzkaisīt (pakaišus)
- uzkāpaļāt vairākkārt uzkāpt, uzrāpties
- provēties vairākkārt uzlaikot
- samīdīt vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot
- samīņāt vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot
- dublēt vairākkārt uzņemt (vienu un to pašu kinofilmas kadru)
- izsegalēt vairākkārt uzsegt
- nēsāt vairākkārt vai ilgāku laika nest (parasti dažādos virzienos)
- vadāt vairākkārt vai ilgāku laiku braucot, jājot u. tml., ņemt (ko) sev līdzi
- vadāt vairākkārt vai ilgāku laiku liekot iet sev līdzi, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās (parasti dažādos virzienos)
- vadāt vairākkārt vai ilgāku laiku vest (cilvēkus, dzīvniekus, kravu) ar transportlīdzekli (parasti dažādos virzienos); vairākkārt vai ilgāku laiku pārvietot (cilvēkus vai dzīvniekus, parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekli
- braukāt vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku
- braukāt vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekļiem
- staigāt vairākkārt vai ilgstoši ejot, pārvietoties (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku
- jādalēt vairākkārt vai ilgstoši jāt (parasti dažādos virzienos)
- jādelēt vairākkārt vai ilgstoši jāt (parasti dažādos virzienos)
- krākāt vairākkārt vai ilgstoši krākt (1)
- krākāt vairākkārt vai ilgstoši krākt (2)
- krākāt vairākkārt vai ilgstoši krākt (3)
- kvakšināt vairākkārt vai ilgstoši kvakšķēt
- kvakšķināt vairākkārt vai ilgstoši kvakšķēt
- kvakšināt vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem)
- kvakšķināt vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem)
- aizspraudīt vairākkārt vai vairākās vietās saspraužot, aizdarīt (parasti nevērīgi)
- aizspraudīt vairākkārt vai vairākās vietās spraužot, aizbāzt, aizdabūt (aiz kā)
- laistīt vairākkārt vai vairākos paņēmienos liet (šķidrumu)
- kūkot vairākkārt vaidēt vai pieminēt
- vārdoties vairākkārt vārdot, lai ārstētu slimību, atvairītu ļaunumu
- izvārstīt vairākkārt vārstīt cauri (kam), caur (ko)
- vaukšināt vairākkārt vaukšķēt
- vaukšķināt vairākkārt vaukšķēt
- vēcināties vairākkārt vēcināt, parasti rokas
- savadāt vairākkārt vedot, novietot (ko vienkopus, kopā)
- savadāt vairākkārt vedot, piegādāt (vairākus, daudzus, priekšmetus, dzīvniekus); vairākkārt vedot, piegādāt (lielāku daudzumu priekšmetu, dzīvnieku)
- pievadāt vairākkārt vedot, piegādāt, sagādāt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; vairākkārt vedot, piegādāt sagādāt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- ievadāt vairākkārt vedot, vadājot sev līdzi, pieradināt nākt (līdzi)
- iepraktizēties vairākkārt veicot (kādu darbību), iegūt zināšanas, prasmi, veiklību; ievingrināties
- statinēt vairākkārt veidot (kā) statu
- uzkasīt vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, izveidot (matu) pacēlumu, uzbužināt (matus); šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu)
- iebraucīt vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu)
- staipīt vairākkārt velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, ka (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko
- valstīt vairākkārt velt uz vienu un otru pusi
- vāļāt vairākkārt velt uz vienu un otru pusi; valstīt
- platīt vairākkārt vērst plašumā; vairākkārt plest (vaļā); izklāt
- klauvēt vairākkārt vērsties (pie kāda), parasti ar lūgumu, aicinājumu
- vārstīt vairākkārt vērt vaļā un ciet (durvis, logus u. tml.); virināt
- virināt vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, durvis, logu, vāku)
- vārstīt vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis)
- virāt vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis)
- virināt vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis)
- plātīt vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, knābi)
- plātīties vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti)
- virināties vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par durvīm, logu)
- virāties vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm)
- virināties vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm)
- vēzēt vairākkārt vēzt (ko), arī kustināt, parasti plašā amplitūdā
- pabukšināt vairākkārt viegli (ar paklusu dobju troksni) sist
- bukņāt vairākkārt viegli grūst ar galvu, pieri (par dzīvniekiem); viegli badīt
- buknēt vairākkārt viegli grūst ar galvu, pieri (par dzīvniekiem); viegli badīt
- buknīt vairākkārt viegli grūst ar galvu, pieri (par dzīvniekiem); viegli badīt
- piebikstīt vairākkārt viegli pieskaroties, parušināt, pagrūstīt, pabīdīt (degošas ogles, pagales)
- sitaļāt vairākkārt viegli sist
- knibināt vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem (piemēram, burzot, grozot)
- kribināt vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem; knibināt
- izplikšināt vairākkārt viegli uzsist, parasti apliecināt laipnību, pamudinājumu
- pļaustīties vairākkārt vietumis pļaut
- izraustīt vairākkārt vilkt (ko) vaļā; vilkt vaļā (citu pēc cita)
- valkāt vairākkārt vilkt (parasti šurp un turp, dažādos virzienos)
- skrīpāties vairākkārt vilkt svītras
- ievingrināt vairākkārt vingrinot, arī ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst vēlamo veiklību
- ievingrināties vairākkārt vingrinoties, arī ko darot, iegūt vēlamās iemaņas; iegūt prasmi, veiklību (piemēram, veikt kādu darbu)
- ievirināt vairākkārt virinot, panākt, ka (durvis, logs) viegli veras
- šķirstīt vairākkārt virzīt uz dažādām pusēm (priekšmetus kādā kopumā)
- bāzalēt vairākkārt virzīt, bāzt ārā no kurienes
- trenkāt vairākkārt virzīt, raidīt (parasti bumbu), parasti dažādos virzienos; dzenāt (3)
- iztricināt vairākkārt viscaur tricināt; tricinot viscaur izkustināt
- iztrīcināt vairākkārt viscaur tricināt; tricinot viscaur izkustināt
- slāpuļāt vairākkārt zaudēt samaņu
- zibņot vairākkārt zibsnīt
- zvaigāt vairākkārt zviegt (1)
- zveignīt vairākkārt zviegt (par zirgiem)
- zveigznāt vairākkārt zviegt (par zirgiem)
- purināt vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem)
- purināt vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba)
- dastaigāt vairākkārt, arī bieži aiziet kur, pie kā
- dakopt vairākkārt, arī bieži kopt (ko)
- dapravīt vairākkārt, arī bieži labot
- dalaistīt vairākkārt, arī bieži laistīt
- dakolīt vairākkārt, arī bieži lielīt (kādu)
- dasakopties vairākkārt, arī bieži mēgt ko darīt, izturēties (kādā veidā)
- daplikšināt vairākkārt, arī bieži plikšķināt; uzpliķēt (kādam uz pleca)
- dapiļnavāt vairākkārt, arī bieži uzmanīt, uzraudzīt
- davagāt vairākkārt, arī bieži vagot
- ložņāties vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt
- lodāt vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- ložņāt vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) - par cilvēkiem; lodāt (2)
- lodāt vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas
- ložņāt vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas
- ķerstīt vairākkārt, arī dažādos virzienos ķert; vairākkārt, arī dažādos virzienos gūstīt; tvarstīt
- lodāt vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem)
- ložņāt vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem); lodāt (1)
- lodāt vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam
- ložņāt vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam
- lodalēt vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni pie kādas virsmas, arī četrrāpus vai stipri salīkušam (parasti ko meklējot, vērojot, noklausoties)
- knaibīt vairākkārt, arī ilgāku laiku kniebt (2)
- kulstīt vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt, šūpot (ķermeņa daļas, parasti kājas, spārnus, asti); arī kūļāt (1)
- izklemperoties vairākkārt, arī ilgāku laiku ķert vēžus ar krītiņu - klemperi
- kult vairākkārt, arī ilgāku laiku luncināt (asti), vēcināt (spārnus); arī kūļāt (1)
- kulstīt vairākkārt, arī ilgāku laiku pērt
- dauzīt vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko pret ko)
- kult vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2)
- kulstīt vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3)
- dauzīt vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (pa ko)
- dauzīties vairākkārt, arī ilgāku laiku sisties (pret ko), saskarties (ar ko)
- kult vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.)
- kulstīt vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu)
- kult vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu)
- slānīt vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu)
- dauzīt vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji skart (ko), sisties pret ko (parasti par priekšmetiem)
- zīžļāt vairākkārt, arī lēni, viegli ar pārtraukumiem zīst; arī sūkāt (ko)
- svaidīt vairākkārt, arī neapdomīgi teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni; vairākkārt radīt (kādas skaņas); mētāt (3)
- mētāt vairākkārt, arī neapdomīgi, teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni; vairākkārt radīt (kādas skaņas)
- prašņāt vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt
- lipināt vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas
- gramstīt vairākkārt, arī vairākās vietās skart (ar roku), taustīt
- spaidīt vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piemēram, mainot kā formu, stāvokli u. tml.)
- taujāties vairākkārt, arī vairākiem jautāt
- pļaustīt vairākkārt, arī vietumis pļaut
- dzīdināt vairākkārt, atkārtoti dzīt
- purināt matus vairākkārt, bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā
- izdoties vairākkārt, daudz dot (ko ēst vai dzert, parasti bez vēlamā rezultāta)
- izmaksāties vairākkārt, daudz maksāt
- izstāstīties vairākkārt, daudz stāstīt
- rāpaļāt vairākkārt, dažādos virzienos rāpot
- kapāt vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost (visu vai kā daļu)
- kramstīt vairākkārt, ilgāku laiku krimst
- kramšināt vairākkārt, ilgāku laiku krimst, grauzt
- kramšķināt vairākkārt, ilgāku laiku krimst, grauzt
- šņākāt vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (1)
- šņākāt vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (2)
- šņākāt vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (3)
- grebināt vairākkārt, ilgāku laiku, arī lēni grebt
- urdīties vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu)
- slavināt vairākkārt, ilgu laiku slavēt
- purināt vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
- izgorīt vairākkārt, ļoti gorīt
- izgrūstīt vairākkārt, ļoti grūstīt
- cērtāt vairākkārt, ne visai intensīvi cirst; arī pļaustīt
- drāztelēt vairākkārt, ne visai intensīvi drāzt
- valstelēt vairākkārt, ne visai intensīvi valstīt, grozīt u. tml.
- vārstelēt vairākkārt, ne visai intensīvi vārstīt
- pokņīt vairākkārt, ne visai stipri sist; arī dunkāt, kaustīt
- tincināt vairākkārt, neatlaidīgi (kādam, ko) jautāt
- uzsmalstīt vairākkārt, nelielos daudzumos smeļot, sasmelt
- aizcelāt vairākkārt, pamazām aizcelt prom
- pērt vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu
- šķaidīt vairākkārt, parasti daudz, šķiest (2)
- grābstīt vairākkārt, parasti ne sevišķi enerģiski, grābt (piemēram, siena, labības paliekas); grābāt (1)
- grābāt vairākkārt, parasti ne sevišķi enerģiski, grābt (piemēram, siena, labības paliekas); grābstīt (1)
- smalstīt vairākkārt, parasti nelielos daudzumos, smelt
- pieklabināt vairākkārt, parasti viegli, piesist
- mītiņot vairākkārt, regulāri piedalīties mītiņos; vairākkārt, regulāri rīkot mītiņus
- kratīt vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (satvertu priekšmetu) noteiktā virzienā šurp turp samērā nelielā attālumā
- purināties vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustēties šurp turp vēja iedarbībā (piemēram, par apģērbu)
- purināt vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piemēram, apģērbu, matus) - par vēju
- purināties vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem)
- klausties vairākkārt, vairākiem jautāt
- klaušināt vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu ko
- paklaušināt vairākkārt, vairākiem pajautāt, lai uzzinātu (ko)
- iešūstīt vairākkārt, vairākos paņēmienos šujot, iestiprināt, piestiprināt
- apdrāstīt vairākkārt, vietumis apdrāzt
- grozīšana vairākkārtēja griešana to vienas puses uz otru, lai mainīt kaut kā stāvokli
- policiēzija vairākkārtēja grūtniecība
- repetīcija vairākkārtēja, ātra vienas un tās pašas skaņas atkārtošana, sevišķi klavierspēlē
- iecirstīt vairākkārtēji iecirst, iecirst vairākās vietās
- klaigas vairākkārtēji izsaucieni, arī sarunas skaļā, kliedzošā balsī
- klaigas vairākkārtēji kliedzieni; vairākkārtēji saucieni; vairākkārtēja sasaukšanās
- staigājums vairākkārtējs vai ilgstošs gājiens (1) (parasti dažādos virzienos)
- Rīgels vairākkārtīga zvaigžņu sistēma Oriona zvaigznājā (β); galvenais komponents - balts pārmilzis, summārais zvaigžņlielums 0,13, atrodas 770 ly attālumā. un tā virsas temperatūra ir 12000 °C
- klikucis vairākkārtīgas biežas, īsas žagas
- rejas vairākkārtīgas suņa vai suņu dzimtas dzīvnieka radītas raksturīgas skaņas
- atgrūstīt vairākkārtīgi (daudzus objektus) stumdīt, grūstīt, pārbīdīt; vairākkārtīgi šurp un turp kustināt
- atgrūstelēt vairākkārtīgi (daudzus vieglus objektus) stumdīt, grūstīt, pārbīdīt
- šļūkalēt vairākkārtīgi (īsu brīdi) slidināties, šļūkāt
- uzcilāt vairākkārtīgi (pa daļām) ceļot uzcelt (augšā) visu
- sazagļot vairākkārtīgi (pa daļām) zogot, iegūt
- nonasāt vairākkārtīgi (vai dažādus objektus) aiznest
- pārprecēt vairākkārtīgi apprecēt vienu pēc otras
- jukināt vairākkārtīgi atkārtot "juk" bērnu uzjautrināšanai
- bāzīt vairākkārtīgi bāzt, sabāzt, čubināt
- blūšķināt vairākkārtīgi blūšķēt
- nobrīkšķēties vairākkārtīgi brīkšķēt un apklust
- čiebāt vairākkārtīgi čiepstēt
- izmīloties vairākkārtīgi glāstīt, apmīļot
- pārgrūstīt vairākkārtīgi grūstot pārgrūst
- piegrūstīt vairākkārtīgi grūžot piepildīt
- uzgrūstīt vairākkārtīgi grūžot uzgrūst
- iecērtāt vairākkārtīgi iecirst
- ieložņāt vairākkārtīgi ierāpot iekšā
- sazvalstīt vairākkārtīgi iesist
- sazvilināt vairākkārtīgi iesist
- uzmētāt vairākkārtīgi iesist
- sapleičkāt vairākkārtīgi iesist (ar rīksti vai pātagu)
- uzslaistīt vairākkārtīgi izstiept uz augšu
- atšķobīt vairākkārtīgi kustinot, gāzelējot pārvietot
- ieložņāt vairākkārtīgi ložņājot radīt taciņu
- izgāzīt vairākkārtīgi ļodzīt, sašķiebt
- puļīt vairākkārtīgi mest lejup (kaut ko vieglu, lielākā apjomā)
- pasnaicīties vairākkārtīgi nedaudz pastiepjoties un izstiepjoties, mēģināt kaut ko aizsniegt
- žikstināt vairākkārtīgi nesekmīgi kost
- sapaijāt vairākkārtīgi noglāstīt
- pielīkāties vairākkārtīgi noliekties
- sapaļāt vairākkārtīgi nomelnot, nokritizēt
- iekraistīt vairākkārtīgi nosmeļot krējumu (no piena) ievietot to citā traukā
- iekrejot vairākkārtīgi nosmeļot krējumu (no piena) ievietot to citā traukā
- jimstelēt vairākkārtīgi ņemt (kaut ko)
- jemstelēt vairākkārtīgi ņemt un likt atpakaļ
- bezdelēt vairākkārtīgi palaist smakojošu vēdera gāzi
- snaidzīties vairākkārtīgi pēc kaut kā sniegties
- uzglaudīt vairākkārtīgi pieglaust, noglāstīt
- piemirkšķināt vairākkārtīgi piemiegt
- nojēzēties vairākkārtīgi piesaukt Jēzus vārdu (piemēram, irstot)
- plūkšķināt vairākkārtīgi radīt dobjus trokšņus
- brazdināt vairākkārtīgi radīt nelielu troksni
- saķarstīt vairākkārtīgi saķert
- sasukināt vairākkārtīgi saucot "suk!, suk!" aicināt
- saurināt vairākkārtīgi saucot "urr" aicināt cūkas mājās no ganībām
- ūjagas vairākkārtīgi saukt "ūja!"
- knipot vairākkārtīgi sist ar knipi
- nopīckāt vairākkārtīgi sist ar pātagu
- piepliķēt vairākkārtīgi sist ar plaukstu
- bīdelēt vairākkārtīgi spaidīt, kratīt
- varažāt vairākkārtīgi staigāt caur durvīm turp un atpakaļ
- sūkāties vairākkārtīgi sūkt; sūkāt kaut ko šmakstinot; laizīties
- vākšot vairākkārtīgi šausmīgi kliegt
- stopoties vairākkārtīgi šaut ar loku, stopu
- šņūkāt vairākkārtīgi šņaukt
- tinšķēt vairākkārtīgi tinkšķēt
- tinuļāt vairākkārtīgi tīstīt
- uzkraustīt vairākkārtīgi uzkraut, sakraut
- uzkremelēt vairākkārtīgi uzsist
- uzsūkāt vairākkārtīgi uzsūkt
- uzsūkstīt vairākkārtīgi uzsūkt
- atraustīt vairākkārtīgi vai daudzkārt raustīt
- brāžāt vairākkārtīgi vai ilgāku laiku berzt, berzēt
- atgraizīt vairākkārtīgi vai vairākus objektus griežot saīsināt, nolīdzināt
- zagstīt vairākkārtīgi zagt, izdarīt noziegumus
- izmīlot vairākkārtīgi, līdz apnikumam glāstīt, apmīļot
- sakāpelēt vairākkārtīgi, līdz pagurumam kāpt augšup un lejup
- multiplekss vairākkārtīgs, daudzkārtīgs
- raibināt Vārdot, pūšļot (vairākkārt riebt)
- Mātarišvans vēdiskajā mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar uguni, vēlāk - ar vēju; tas ir slepens uguns dieva Agni vārds, ar ko Agni vairākkārt tiek identificēts
- nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku
- uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērba gabalu, tā daļu)
- vizināt Vest (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
- Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
- Novgorodas hronikas viduslaiku vēstures avots 5 hronikās, vecākās (pirmās) no tām sākumdaļā aprakstīti notikumi no 11. gs. līdz 1234. g., rakstīšana turpinājusies līdz 17. gs., tajās ir ziņas par krievu karagājieniem uz Atzeli 1111. un 1180. g., sirojumiem Latgalē 1200. g., kā arī par Livonijas ordeņa cīņām 13.-14. gs. ar Novgorodu un Pleskavu, izdotas vairākkārt krievu (senkrievu) valodā
- piegājiens viena no starta reizēm sporta veidos, kuros startē vairākkārt
- Ziemassvētku kociņi vienreizējai lietošanai cirsti vai speciālos substrātu ietvaros vairākkārtējai lietošanai audzēti dažādu sugu un izmēru kociņi, ko izmanto dekorēšanai Ziemassvētkos; Latvijā pārsvarā audzē parasto egli, retāk aso egli, Eiropā un citur pasaulē – dažādu sugu baltegles, garskujainās priedes, duglāzijas, tūjas un kadiķus
- aizstaipaļāt Vilkt prom vairākkārt vai vairākus objektus
- vilciņš Vingrošanas, daiļslidošanas u. tml. elements, kuru izpildot sportists vairākkārt griežas ap savu asi
- dauzīt Virzīt, pārvietot tā, ka vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji sitas (pret ko)
- svilpot Virzoties gaisā, vairākkārt radīt augstas, samērā griezīgas skaņas (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm)
- svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju); arī svilpt (2)
- kratīties Virzoties vairākkārt, spēcīgi un bieži kustēties augšup lejup samērā nelielā attālumā (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem)
- karolīns Zelta nauda, ko 10 guldeņu vērtībā kala Bavārijas kūrfirsts Kārlis Alberts 1726, vairākkārt atdarināta arī citās D Vācijas valstīs
- piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos
vairākkārt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV