Paplašinātā meklēšana
Meklējam Au.
Atrasts vārdos (366):
- Au:1
- Aua:1
- Aue:1
- Aur:1
- Auba:1
- Auce:1
- Auči:1
- Auda:1
- Auka:2
- Auka:1
- Auki:1
- Aula:1
- Auļi:1
- Auns:1
- Aura:1
- Auri:1
- Ausa:1
- Autz:1
- Auza:1
- Auzu:1
- Audra:1
- Audru:1
- Audža:1
- Augļi:1
- Aulla:1
- Aunuu:1
- Auoba:1
- Auopa:1
- Ausls:1
- Ausma:1
- Auszē:1
- Auška:1
- Aubārī:1
- Aucupe:1
- Audari:1
- Audēji:1
- Audīle:1
- Audīte:1
- Audrau:1
- Aufūsa:1
- Augejs:1
- Augubs:1
- Auguļi:1
- Aukārs:1
- Aukena:1
- Aukupe:1
- Auleja:1
- Aulejs:1
- Auleļi:1
- Auleta:1
- Auluma:1
- Aulūza:1
- Auniņi:1
- Aunuva:1
- Aurava:1
- Auress:1
- Auriga:1
- Auriha:1
- Aurora:2
- Aurora:1
- Aurova:1
- Ausala:1
- Auseņs:1
- Ausīma:1
- Ausmas:1
- Ausons:1
- Austra:2
- Austra:1
- Austrs:1
- Ausupe:1
- Autīne:1
- Autzem:1
- Auvālī:1
- Auzāji:1
- Auzeni:1
- Auzeņi:1
- Auziņi:1
- Aužeļi:1
- Auarisa:1
- Auciems:1
- Audreni:1
- Audreņi:1
- Audriņi:1
- Audrupe:1
- Audrupi:1
- Audruve:1
- Audumla:1
- Audzeri:1
- Audžila:1
- Augusta:1
- Auguste:1
- Augusts:1
- Aukpara:1
- Auksuči:1
- Auksūda:1
- Aulmāsa:1
- Aunbana:1
- Aunlana:1
- Auraija:1
- Ausātas:1
- Auseika:1
- Ausekļi:1
- Auserda:1
- Aussala:1
- Aussola:1
- Austēja:1
- Austral:1
- Aušauts:1
- Aušrēni:1
- Aušvica:1
- Autlana:1
- Autluka:1
- Autluks:1
- Autzhof:1
- Auziņas:1
- Aucugals:1
- Auderasa:1
- Audhumla:1
- Audruvis:1
- Auerbaha:1
- Augstais:1
- Augstari:1
- Augstiņa:1
- Augstori:1
- Augšalpi:1
- Augškoto:1
- Augšnīla:1
- Augšogre:1
- Augšpils:1
- Augšpole:1
- Augšsona:1
- Augšteņa:1
- Augštūja:1
- Augšvele:1
- Augšzeme:1
- Augulene:1
- Auguļova:1
- Augustow:1
- Aukajaku:1
- Auksteni:1
- Auksteņa:1
- Auksteņi:1
- Aukšpole:1
- Auļupīte:1
- Auningen:1
- Aunupīte:1
- Aupaluka:1
- Aurajoki:1
- Aurukuna:1
- Aurupīte:1
- Auschgal:1
- Auseklis:1
- Auseklis:2
- Austrija:1
- Austriņa:1
- Austriņš:1
- Austrona:1
- Austrumi:1
- Austrumu:1
- Autazisa:1
- Autobahn:1
- Autoliks:1
- Autonoja:1
- Autrimps:1
- Alt-Autz:1
- End-Autz:1
- Neu-Autz:1
- Auasbergs:1
- Audenārde:1
- Auerminde:1
- Augrabiss:1
- Augsburga:1
- Augstlīci:1
- Augstroze:1
- Augšamūra:1
- Augšbebri:1
- Augšbeira:1
- Augšciems:1
- Augšdedze:1
- Augšdouru:1
- Augšezers:1
- Augškalne:1
- Augškalni:1
- Augškaļne:1
- Augškaļņi:1
- Augšluāra:1
- Augšmarna:1
- Augšmbomu:1
- Augšmukti:1
- Augšogove:1
- Augšreina:1
- Augšvolta:1
- Auguliena:1
- Auguliški:1
- Augustana:1
- Augustava:1
- Augustīns:1
- Augustova:1
- Augustupe:1
- Aujuituka:1
- Aukštelki:1
- Aukšteļķe:1
- Aukupeite:1
- Aulenberg:1
- Auliciems:1
- Aulijeata:1
- Auļukalns:1
- Aungrāvis:1
- Aureliāns:1
- Aurobindo:1
- Ausangate:1
- Auzumuiža:1
- Aužgalīši:1
- Aužguļāni:1
- Audepekela:1
- Augstasils:1
- Augstasyls:1
- Augstkalne:1
- Augstupīte:1
- Augšdonava:1
- Augšēģipte:1
- Augšlomami:1
- Augšpfalca:1
- Augšsavoja:1
- Augšvjenna:1
- Aukliniški:1
- Aulendorfa:1
- Aumeistari:1
- Aumeisteri:1
- Austerlica:1
- Austrālija:1
- Austronīca:1
- Autzenbach:1
- Gross-Autz:1
- Klein-Autz:1
- Audzariškas:1
- Augstābirzs:1
- Augstikalni:1
- Augstīkolni:1
- Augšdaugava:1
- Augšgaronna:1
- Augškatanga:1
- Augškorsika:1
- Augškurzeme:1
- Augšlīgatne:1
- Augustental:1
- Augustinava:1
- Aujantepujs:1
- Aukliniškas:1
- Aukliniškys:1
- Aukštadvare:1
- Aukštaitija:1
- Aukštakalņi:1
- Aukštikalņi:1
- Aumeisteris:1
- Aurangābāda:1
- Austrumalpi:1
- Austrumgati:1
- Austrumgobi:1
- Austrumhoda:1
- Austrumjava:1
- Austrumkāpa:1
- Austrumķīna:1
- Austrumtiva:1
- Austrumtuva:1
- Austrumzeme:1
- Aušiljadora:1
- Automedonts:1
- Autskerijas:1
- Auzdarciems:1
- Augstenbergs:1
- Augstiekalni:1
- Augstumkalns:1
- Augšalentežu:1
- Augšaustrija:1
- Augšbavārija:1
- Augšfrancija:1
- Augšjeņiseja:1
- Augšpireneji:1
- Augšsasandra:1
- Augšsilēzija:1
- Augustiniški:1
- Augustinišķi:1
- Austrālāzija:1
- Austriņezers:1
- Austrumāzija:1
- Austrumciems:1
- Austrumdavao:1
- Austrumirāna:1
- Austrumkasai:1
- Austrumkursa:1
- Austrumsamoa:1
- Austrumšelda:1
- Austrumtaurs:1
- Austrumūsimā:1
- Auterailenda:1
- Aļt-Aucskaja:1
- Nei-Autckaja:1
- Neu-Autzsche:1
- Augšsvanetija:1
- Augustenborga:1
- Augustiniškas:1
- Augustiniškys:1
- Augustusburga:1
- Austrumāfrika:1
- Austrumčehija:1
- Austrumeiropa:1
- Austrumindija:1
- Austrumkoreja:1
- Austrumlogone:1
- Austrummaniča:1
- Austrumrenela:1
- Austrumsajāni:1
- Austrumsamara:1
- Austrumsepika:1
- Austrumsomija:1
- Austrumtimora:1
- Austrumvācija:1
- Gros-Aucskaja:1
- Audbeijerlande:1
- Auermjundskaja:1
- Augšfrankonija:1
- Augšnormandija:1
- Auma-Veidatāle:1
- Austroungārija:1
- Austrumkarpati:1
- Austrumkaukāzs:1
- Austrumkurzeme:1
- Austrumlatgale:1
- Austrumlatvija:1
- Austrummindoro:1
- Austrumnegrosa:1
- Austrumprūsija:1
- Austrumsaseksa:1
- Austrumserbija:1
- Austrumzemgale:1
- Gross-Autzsche:1
- Augustinopolisa:1
- Austrumkazahija:1
- Austrummisamisa:1
- Austrumpendžāba:1
- Austrumpireneji:1
- Austrumrumēlija:1
- Austrumsahalīna:1
- Austrumsibīrija:1
- Austrumtjanšans:1
- Austrumbengālija:1
- Austrumflandrija:1
- Austrumfolklenda:1
- Austrumfrīzlande:1
- Austrumgrenlande:1
- Austrumpakistāna:1
- Austrumslovākija:1
- Austrumantarktīda:1
- Austrumaustrālija:1
- Austrumkordiljera:1
- Austrummandžūrija:1
- Austrummelanēzija:1
- Austrumkalimantāna:1
- Austrummašonalenda:1
- Austrumazerbaidžāna:1
- Augšdemerara/Berbisa:1
- Austrumjaunbritānija:1
- Apencelle-Auserrodene:1
- Augštakutu/Augšesekibo:1
- Austrumberbisa/Koranteina:1
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (7179):
- okcidents "Rietošās saules zeme", Rietumu pasaule, Eiropa kā pretstats orientam, Austrumiem.
- vienstibus (Augs) ar vienu kātu
- audzināt [Audzēt]{s:2066}.
- audzēt [Audzināt]{s:2065}
- taksometrs [Automobilis]{e:57021} pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses
- autobuss [Autotransporta līdzeklis]{s:2543}, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai
- uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
- Audriņu ezeriņi 2 ezeriņi Audriņu pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
- ausenīte Adateņu sēņu ģints ("Auriscalpium")
- Noras-Padekalē-Pikardijas reģions administratīvais reģions Francijā, kas pastāvēja 2016. gadā no 1, janvāra līdz 28. septembrim, kad tika pārdēvēts par Augšfrancijas reģionu
- autokefālā baznīca administratīvi patstāvīga Austrumu baznīca
- Babekas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā
- Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts
- Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam
- Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
- Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
- Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta
- Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra
- Danakila Afaras ieplaka - tektoniska ieplka Austrumāfrikā
- askars Afrikāņu karavīrs kādreizējā Vācijas Austrumāfrikā
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
- kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
- pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība
- Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
- orientālisms aizguvums no Austrumu tautu valodām
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
- akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
- hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu
- Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
- Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
- Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
- Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā
- Stjuarta Alisspringsa, pilsēta Austrālijas vidienē, tās nosaukums līdz 1933. g.
- Austrumalpi Alpu kalnu austrumu daļa, Itālijā, Austrijā un Slovēnijā
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
- merisa Alus, ko Austrumāfrikā gatavo no durras
- irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
- Nadviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums
- Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
- maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
- mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
- ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija
- BANZARE krasts Antarktīdas piekraste Austrumantarktīdā, Vilksa Zemes piekrastē
- Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
- Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
- Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m
- Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā
- pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs
- Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
- Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Medumi apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs
- Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
- Kalupe apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs
- Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
- Gardene apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2"
- Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
- Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
- Vienības apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā
- Vilkaiši apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā
- Behova apdzīvota vieta (mazciems) Augšaugavas novada Demenes pagastā
- Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā
- Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Pašķelišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Galdnieki apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Papušina apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Bisteri apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Dzilnas apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Priekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Aužguļāni apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Kazimirišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Ezerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
- Arone apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Auziņi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Buras apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Ostrovi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā
- Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Bērzkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Auru pagastā
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
- Vikiški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Audriņu pagastā
- Zarečje apdzīvota vieta (skrajciems) Audriņu pagastā
- Dzerbaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšaugavas novada Maļinovas pagastā
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Doļnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Gekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Jaunlaši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Kreposte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Kūliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Lajiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Liellazdas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Padomnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Pristaine apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Pupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Sabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Skaistkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Augškalne apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Bērzene apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Daniļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Jurgelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Kloveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Kokini apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Koktagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Lielā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Peikstuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Pītreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Podgaršāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Ragačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Būku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
- Akleņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Buteņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Pavlovskoje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Auguliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Daukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Dedelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Dervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Gandiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Paegļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Pastorāts apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Pokropiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Putrami apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Akmani apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Baiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Baltači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Ornišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Petrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Pipari apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Palabiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Peļušina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Aizupieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Andrijova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Audzeri apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Baltači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Baltaiskrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Bībelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Lāčukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Plonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Pramanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Gardeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Peski 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Peski 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Tuksnesis apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Ašinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Aukšpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Auksteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Baraviki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Borski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Folvarcieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Gančevski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Priežu sils apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Patmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
- Bondariški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
- Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
- Jaunā Porečje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
- Biruliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Ēģipte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Ērgļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Pļaviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Ragauniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Bandališki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Butiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Diļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Dūdeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Kaušeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Pritikina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Raščina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Auseika apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Buivīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Dreiski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Dukurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Nīcgales muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Zamečka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
- Pesčanka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
- Ausekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Bučāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Bundišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Nīcgale apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Pilači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Pīlādži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Podbornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Šķeltovas pagastā
- Arhipišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Budiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Orešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Prudiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Aizbalti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Asaisstūris apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Baltakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Ceglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Gajevā Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Zascenku Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Zascenku Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Osagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Paukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā
- Antāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Balašķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Bombizi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Deiķi-Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Dzirnaviškas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Ezerstarpi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Gajs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Mazā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Pirmā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Otrā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Pakņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Plotupi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā
- Rejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā
- Vaišļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā
- Brāslava apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā, Sivera ezera rietumu galā
- Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns
- Anči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Bleideļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Buseniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Butkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Čerpinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Drieģi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Drongāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Ezergali apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Grītāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Jākaveļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Kaktiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Kalviši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Kiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Krūģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Kubari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Māteji apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Meža Doski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Lejas Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Kalna Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Lielie Doski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Nitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Ostrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Plotie apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Ramaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Rubeni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Šķipi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Veiguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Viļamāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Visauleja apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Žaunerāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Zīperi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Asači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Davidovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Drebi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Fiļkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Goruškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Greivuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Hvorobina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Janīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Jegorovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Kaulači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Kļovi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Krīvmaizes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Kuciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Līpūri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Lounīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Mežāres apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Mivrinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Muhi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Lielā Puderova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Mazā Fiļkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Mazā Puderova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Novaja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Samrekovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Silinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Skredeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Staudži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Strankaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Šuļohi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Tabakirkas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Vusari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Zīmeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Daugava apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Birkineļu dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Ozolaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Eglīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Elektrons apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Ezeriņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Plikais kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Pērlīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Laime apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Šēderes pagastā
- Zemnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Auru pagastā
- Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
- Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere
- Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta
- Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs
- Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks
- Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena
- Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs
- Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale
- Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja
- Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs
- Laucesa apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 6 km uz dienvidiem no Daugavpils
- Tabore apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Birkineļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Randene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Dunski apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Faļtopi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Salienas pagastā
- Skrudaliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 16 km no Daugavpils
- Ambeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža
- Biķernieki apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā, 25 km no Daugavpils, pagasta centrs
- Kroņauce apdzīvota vieta (vidējciems) Auru pagastā
- Liepziedi apdzīvota vieta (vidējciems) Auru pagastā
- Auciems apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā
- Īle apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs
- Lielauce apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs
- Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Vītiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 50 km no Dobeles, pagasta centrs
- Auri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs
- Dzeguzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Lielbērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Auru pagastā
- Augstkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 2 km no Krāslavas, Ūdrīšu pagasta administratīvais centrs; latgaliski Augškaļne
- Krupi apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Jaunauce apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs
- Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
- Arāji apdzīvota vieta (viensēta) Augšdaugavas novada Sventes pagasta rietumu malā
- Oburna apdzīvota vieta ASV ("Auburn"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ogasta apdzīvota vieta ASV ("Augusta"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Orora apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Orora apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ostina apdzīvota vieta ASV ("Austin"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Baraga apdzīvota vieta ASV, Viskonsinas štata ziemeļu daļā, Augšezera Kiveno līča piekrastē
- Adaveila apdzīvota vieta Austrālijā (_Adavale_), Kvīnslendas štatā
- Aļanula apdzīvota vieta Austrālijā (_Alyangula_), Ziemeļu teritorijas ziemeļaustrumos, Karpentārija līča Grūtailendas salā
- Alfa apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpha_), Kvīnslendas štatā
- Alpururulama apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpurrurulam_), Ziemeļu Teritorijas austrumos; Leikneša
- Ampilatvaķa apdzīvota vieta Austrālijā (_Ampilatwatja_), Ziemeļu teritorijā
- Aramaka apdzīvota vieta Austrālijā (_Aramac_), Kvīnslendas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumos
- Atertona apdzīvota vieta Austrālijā (_Atherton_), Kvīnslendas štata ziemeļaustrumu daļā
- Aurukuna apdzīvota vieta Austrālijā (_Aurukun_), Jorkas pussalas rietumos
- Ainsleja apdzīvota vieta Austrālijā (_Einasleigh_), Kvīnslendas štata ziemeļu daļā
- Halskrīka apdzīvota vieta Austrālijā (_Halls Creek_), Rietumaustrālijas štata ziemeļu daļā
- Bedouri apdzīvota vieta Austrālijā, Kvīnslendas štata rietumos
- Balgo apdzīvota vieta Austrālijā, Rietumaustrālijas štata austrumos, Lielā Smilšu tuksneša ziemeļu daļā
- Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
- Hallštate apdzīvota vieta Austrijā (_Hallstatt_), Augšaustrijas federālās zemes dienvidos; sāls raktuves, kas tika izmantotas jau dzelzs laikmetā
- Gašurna apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes dienvidu daļā
- Sanktgallenkirhe apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes dienvidu daļā
- Šrunsa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes dienvidu daļā
- Bangsa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Frastanca apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Gecisa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Gēfisa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Gurtisa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Harda apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Lūdeša apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Lustenava apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Rankveila apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Herbranca apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes ziemeļrietumos
- Admonta apdzīvota vieta Austrijā, Štīrijas federālajā zemē
- Matreja apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālajā zemē
- Telfsa apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālajā zemē
- Zēfelde apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālajā zemē
- Išgle apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes dienvidrietumos
- Kapla apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes dienvidrietumos
- Naudersa apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes dienvidrietumos
- Pfundsa apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes dienvidrietumos
- Reite apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes rietumos
- Sanktantona apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes rietumos
- Bādgasteina apdzīvota vieta Austrijā, Zalcburgas federālajā zemē
- Celle apdzīvota vieta Austrijā, Zalcburgas federālajā zemē
- Tamsvēga apdzīvota vieta Austrijā, Zalcburgas federālās zemes dienvidos
- Babeka apdzīvota vieta Azerbaidžānā (_Babәk_), Nahčivanas Autonomajā Republikā, rajona administrtīvais centrs
- Audenārde apdzīvota vieta Beļģijā (_Oudenaarde_), Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
- Merelbeke apdzīvota vieta Beļģijā, Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
- Veterena apdzīvota vieta Beļģijā, Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
- Beverena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
- Maldegema apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
- Temse apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
- Villebruka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
- Aleksandrija apdzīvota vieta Dienvidāfrikā (_Alexandria_), Austrumkāpas provinces dienvidos
- Bedforda apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Aberdīna apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces rietumu daļā
- Ķirpēni apdzīvota vieta Dobeles novada Auru pagastā (no 2004. līdz 2012. gadam Kroņauce)
- Albēra apdzīvota vieta Francijā (_Albert_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā
- Berga apdzīvota vieta Francijā (_Bergues_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta Ziemeļu prefektūrā
- Bernē apdzīvota vieta Francijā (_Bernay_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Šonī apdzīvota vieta Francijā (_Chauny_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Uāzas labajā krastā
- Konša pie Ušas apdzīvota vieta Francijā (_Conches-en-Ouche_), Augšnormandijas reģionā
- Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā
- Ē apdzīvota vieta Francijā (_Eu_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, netālu no Lamanša piekrastes
- Frivileskarbotēna apdzīvota vieta Francijā (_Friville-Escarbotin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona ziemeļrietumos
- Žizora apdzīvota vieta Francijā (_Gisors_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumu pierobežā
- Gurnēanbrē apdzīvota vieta Francijā (_Gournay-en-Bray_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumos
- Ama apdzīvota vieta Francijā (_Ham_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas prefektūras austrumos
- Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā
- Luvjē apdzīvota vieta Francijā (_Louviers_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Nonakūra apdzīvota vieta Francijā (_Nonancurt_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Pontodmēra apdzīvota vieta Francijā (_Pont-Audemer_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Verneija pie Avras apdzīvota vieta Francijā (_Verneuil d'Avre et d'Iton_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Vika pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā (_Vic-sur-Aisne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Ēnas labajā krastā
- Trēlona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Markīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta rietumu daļā
- Anulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Bavē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Biziņī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Furmjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Kenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Kodrī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Landresī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Manjēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Kambrē Lekato apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Avēna pie Elpas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Omona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Omuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Onuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Oršī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Sentamānlezo apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Solemē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Somēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Vavrēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Vilnēvdaska apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Vjēkondē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Žemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Bapoma apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Isberga apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Lilēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Senpola pie Ternuāzas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Ēra pie Lisas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Ošela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Baijēla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Glandsinta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Mervila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Vatēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Vormū apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
- Letukparīplaža apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā
- Senležēledomāra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģionā
- Mērī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona dienvidu daļā
- Atjēsulona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Brēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Fērantardenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Giņikūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Irsona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Lafertē-Milona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Marla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Monteskūra-Lizerola apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Vaijī pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Oriņī-Sentbenuata apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Pinona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Ribemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Sengobēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Senmišela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Sisona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Venizela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Vervēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Vilērkotreta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Monkornē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta austrumu daļā
- Ternjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumu daļā
- Boēnanvermanduā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļos
- Etro apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļos
- Frenuālegrāna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļu daļā
- Gīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļu daļā, Uāzas krastos
- Korbī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
- Moreila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
- Aijī pie Nuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
- Nela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
- Perona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
- Rosjēransantēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
- Ruā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
- Vilēra-Bretono apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
- Mondidjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta dienvidos
- Dulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļos
- Bovāla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā
- Etrē-Sendenī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Klermona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Krepīanvaluā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Lakruā-Sentuāna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Liankūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Muī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Nuajona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Ponsenmaksansa apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Ribēkūra-Drelēnkūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Šantijī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Senlī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Senžistanšosē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Trolī-Breija apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Breteija apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamenta ziemeļos
- Amansa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Erikūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Ešnozlamelēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Favernē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Fontēnlelikseija apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Frena-Senmamē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Fužerola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Grē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Kombofontēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Likseijlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Līra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Marnē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Melisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Monbozona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Sē pie Sonas un Sentalbēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Dampjēra pie Salonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Elvijēra un Ljomona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Senlū pie Semūzas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Fokoņē un Lamēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Pora pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Dampjēra pie Linotas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Noruāleburža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Pema apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Pisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Planšēlemina apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Rioza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Ronšāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Šampaņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Sensovēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Senžērmena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Sola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Vezula apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Vilēreksela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Vovijēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Žī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Žisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Berka apdzīvota vieta Francijā, Lamanša krastā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā
- Labroka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
- Markolsaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
- Molsheima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
- Nīderbronlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
- Obernē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
- Saverna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
- Selestā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
- Altkirha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Andolsaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Benvira apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Bolivlera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Cilisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Danmarī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Ensisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Fereta apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Fesenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Gebvilera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Ilcaha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Irsenga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Kaizersberga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Kēmsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Lancera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Laputruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Mazvo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Menstera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Nefbrizaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Riksaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Rufaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Sernē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Sirenca apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Sucorēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Tana apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Valdigofena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Vincenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Vitenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Sentamarēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamenta rietumu daļā
- Blēnvillsīrlo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
- Linevila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
- Mirkūra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
- Muajenmutjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
- Nefšato apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
- Pontamusona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
- Sarbūra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
- Vitela apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
- Longijona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
- Longvī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
- Pjēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
- Tukeņjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
- Vilripta apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
- Žarnī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
- Etēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
- Klermonanargona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
- Monmedī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
- Djē pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
- Stenē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
- Ajanža apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Amnēvila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Biča apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Etanžgrāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Fameka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Floranža apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Fremēna-Merlbaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Kreicvalde apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Montiņīlemeca apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Sentavolda apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Sjerklebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Vuapī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Adola apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Arša apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Bēnlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Bresa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Darnē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Eluā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Ksertiņī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Lamarša apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Letijo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Levaldažola apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Martiņīlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Montiro pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Ripa pie Mozeles apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Granža pie Voloņas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Solksīra pie Mozlotas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Plombjērlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Puksē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Remiremona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Sennabora apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Vaņē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Žēradmēra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Burbonlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Fela-Bilo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Klefmona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Otamansa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Šampsevrēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Ternatāla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Atiņī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Fimē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Kariņāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Lešena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Muzona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Boņī pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Nuviona pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Nuzonvila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Retela apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Revēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Rokruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Šatoporsjēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Siņī-Labē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Viro-Valerāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Vriņobuā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Vuzjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Žilvē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Žinivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Dormāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Fima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Muizona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Murmelonlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Ponfaveržē-Moronvijē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Sentmeneūla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Suipa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Varmerivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Vitrīlereimsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Bāra pie Obas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu jeb Grandestas reģiona Obas departamentā, Obas upes krastos
- Bāra pie Sēnas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu jeb Grandestas reģiona Obas departamentā, Sēnas upes krastos
- Fēkāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) departamentā, Lamanša krastā
- Barantēna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Iveto apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Lilbona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Bolbeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona rietumu daļā
- Nefšatelanbrē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona ziemeļaustrumu daļā
- Gaijona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas kreisajā krastā
- Abondansa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Ansīlevjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Boēža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Bonanšablē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Bonvila apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Duvēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Franžī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Gruazī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Krizeija apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Labalmdesilēnžī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Laklizāza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Legranbornāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Lekontamina-Monžoī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Leuša apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Maglāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Mežēva apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Morzēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Laroša pie Foronas apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Pasī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Pibljē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Reņē-Ezrī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Rimilī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Salanša apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Samoēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Šatela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Senoda apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Senžandolpa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Senžervēlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Senžiljēnanženvuā apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Senžora apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Senžorioza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Sesela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Sionzjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Sjēza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Tanēnža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Tona apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Torēngljēra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Vjīzansalāza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Eviānlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Ženēvas ezera dienvidu krastā
- Elbefa apdzīvota vieta Francijā, Sēnas krastos, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā
- Bakumba apdzīvota vieta Gabonā, Augšogoves provinces dienvidrietumu daļā
- Anaklija apdzīvota vieta Gruzijā, Megrelijas-Augšsaventijas mhares rietumos, Melnās jūras piekrastē
- Ahtme apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahtme_), Austrumviru apriņķī
- Alajē apdzīvota vieta Igaunijā (_Alajõe_), Austrumviru apriņķī, Peipusa ezera ziemeļu piekrastē
- Azeri apdzīvota vieta Igaunijā (_Aseri_), Austrumviru apriņķa ziemeļrietumos, Narvas līča piekrastē
- Avinurme apdzīvota vieta Igaunijā (_Avinurme_), Austrumviru apriņķa dienvidrietumu daļā
- Olgina apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa austrumu daļā
- Vasknarva apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidaustrumos, pie Narvas iztekas no Peipusa ezera
- Tudulinna apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidrietumu daļā
- Lohusū apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidu daļā, Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastē
- Sinimē apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļaustrumu daļā
- Vīvikonna apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļaustrumu daļā
- Sindi apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļrietumu daļā
- Kohtla-Nemme apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā
- Liganuze apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā
- Sompa apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā
- Voka apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā
- Toila apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā, Narvas līča piekrastē
- Kurtna apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķī
- Mētaguze apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķī
- Sankapura apdzīvota vieta Indonēzijā, Austrumjavas provinces ziemeļos, Baveanas salas dienvidu daļā
- Fausgrudsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē
- Seidisfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē
- Djūbivogira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē, salas austrumu piekrastē
- Stedvarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes austrumos, Norvēģu jūras krastā
- Hebna apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes dienvidos, Atlantijas okeāna krastā
- Bahkagerdi apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes ziemeļu daļā, Norvēģu jūrā
- Neskeipstadira apdzīvota vieta Islandes austrumos, Austrumu Zemes Norvēģu jūras krastā
- Eigilstadira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labajā krastā
- Breidalsvika apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Norvēģu jūras piekrastē
- Esģifjerdira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Reidarfjorda ziemeļu krastā
- Aupaluka apdzīvota vieta Kanādā (_Aupaluk_), Kvebekas provincē, Ungavas pussalas austrumos, pie Ungavas līča
- Grisfjorda apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Grise Fiord_; _Aujuittuq_), Nunavutas teritorijā, Elsmiras salas dienvidos, Džonsa šauruma ziemeļu krastā
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Austrumkazahstānas apgabala rietumos
- Akbulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala rietumu daļā
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Aksvata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqswat_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Austrumkazahstānas apgabala dienvidu daļā
- Arkata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arqat_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Asubulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aswbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Alerija apdzīvota vieta Korsikā (_Aleria_), Francijā, Augškorsikas reģiona austrumos
- Auleja apdzīvota vieta Krāslavas novadā 25 km no Krāslavas, pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā "Awly moza", saukta arī Auļi, pagasta centrs
- Bajanmoda apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas Autonomā reģiona Alašas aimakā
- Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā
- Audrone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Audronys I_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Augustinava apdzīvota vieta Lietuvā (_Augustinava_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Auksuči apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksučiai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajona ziemeļu daļā
- Auksūda apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksūdys_), Telšu apriņķa Mažeiku rajona ziemeļaustrumu daļā
- Aukštadvare apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštadvaris_), Viļņas apriņķa Traķu rajona rietumu daļā
- Aukštakalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštakalniai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Aukštelki apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštelkai_), Šauļu apriņķa Radivilišķu rajonā
- Aukšteļķe apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštelké_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā
- Aukštikalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštikalniai_), Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
- Auleļi apdzīvota vieta Lietuvā (_Auleliai_), Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
- Aušrēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Aušrėnai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Ārpa apdzīvota vieta Maltas Republikā (_Għarb_), Audešas (Goco) salas ziemeļrietumu daļā
- Ain Benī Mathāra apdzīvota vieta Marokā (_Aïn Benimathar_), Austrumu reģionā
- Amurdža apdzīvota vieta Mauritānijā (_Amourj_), Austrumhodas vilājā
- Airaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Ajrag_), Austrumgobi aimaka ziemeļu daļā
- Altanširē apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanširee_), Austrumgobi aimakā
- Bajanūla apdzīvota vieta Mongolijā, Austrumu aimaka ziemeļrietumu daļā
- Ausa apdzīvota vieta Namībijā (_Aus_), Karasas reģionā
- Ama apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Ama_), Austrumsepikas provinces rietumu daļā
- Angorama apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Angoram_), Austrumsepikas provinces ziemeļu daļā
- Juiste apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Špīkeroga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Vangeroge apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Langeoga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salas ziemeļrietumu piekrastē
- Apencelle-Auserrodene Apencelles-Auserrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Hērizava, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju (2009.)
- Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu
- Elgons Aprimis vulkāns Austrumāfrikā ("Elgon"), uz Kenijas un Ugandas robežas, augstums - 4322 m, diametrs - 15 km
- Liaņdzjana apriņķis Taivānā, ietver salu grupas Austrumķīnas jūras rietumos, Ķīnas piekrastē - Dunjiņu, Madzu un Džuguaņu salas, kā arī Dunšas salu
- Hualiaņa apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidunas, Gaosjunas, Naņtou un Čilaņas apriņķi, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
- Dzjiluna apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļos, robežjas ar Taibejas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
- Taibeja apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļu daļā, robežjas ar Dzjilunas, Taojuaņas, Sjiņdžu un Ilaņas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
- Ilaņa apriņķis Taivānas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Taidžunas, Sjiņdžu un Taibejas apriņki, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
- Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
- Sarare Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē
- Uribante Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē
- UNHCR Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs ("Office of the United Nations High Commissioner for Refugess")
- fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.)
- zindži Arābu kalifātā no Austrumāfrikas ievestie vergi 7.-9. gs.
- Bakingema līcis Arafuru jūras līcis Austrālijas ziemeļu daļā, rietumos norobežo Vesela salas, austrumos - Ingliškompani salas
- ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs
- Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā
- Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m
- Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru
- Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums
- neoceratods Arī ragzobis - Austrālijas zivs, kas elpo gan ar žaunām, gan ar plaušām (plaušu zivs)
- Arļaka Arļaka ezers - Arlaka ezers, atrodas Augšdaugavas novada Eglaines pagastā
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas
- mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai
- Austrona Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 9 km; Austronīca; Austra
- hakims Ārsts, gudrais, Austrumu filozofiju zinātājs
- trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi
- Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants
- Astaszewa Astašovas muiža, kura atradās Augšdaugavas apriņķa Dagdas pagastā
- korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi
- Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti
- Kammerzē Aterezers - ezers Austrijā
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
- Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem
- Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota
- Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
- Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte
- Klaucānu ezers atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — 4,7 ha
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
- Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas
- Briģenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 147,9 m vjl., platība — 136,5 ha, garums — 3,8 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 10 m, lielākais dziļums — 31 m; Demenes-Briģenes ezers
- Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers
- Priežu kalns atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, paugura garums - 0,4 km, platums - 0,2 km, absolūtais augstums - 165 m vjl., relatīvais augstums - 18-25 m
- Šarlotes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, 135,8 m vjl., platība - 39,2 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Sventes masīvs atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas un Ilūkstes novadā, paceļas 170-220 m vjl., to veido taisni un lokveidīgi marginālie glaciostruktūru vaļņi vai grēdas, kā arī iegareni pauguri
- Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem
- Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
- Uluru–Kata Tjuta nacionālais parks atrodas Austrālijā, izveidots 1958. g., platība - 1326 km^2^
- Lielā Barjerrifa nacionālais parks atrodas Austrālijā, izveidots 1975. g., platība - 343966 km^2^
- Kakadu nacionālais parks atrodas Austrālijā, izveidots 1980. g., platība - 19804 km^2^
- Daintrijas nacionālais parks atrodas Austrālijā, izveidots 1981. g., platība - 1200 km^2^
- Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs
- Austrumaustrālijas kalniene atrodas Austrālijas austrumu daļā ("Eastern Highlands"), 200-400 km platā un \~4000 km garā joslā gar Kluso okeānu, augstums - līdz 2230 m (Kostjuško kalns)
- Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un Sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums
- Jorkas raga pussala atrodas Austrālijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Cape York Peninsula"), starp Karpentārija līci un Koraļļu jūru, platība - 300000 kvadrātkilometru, garums - 600 km, platums - \~200 km, augstums - līdz 550 m
- Traunas ezers atrodas Austrijā ("Traunsee"), Alpu ziemeļu priekškalnē 422 m vjl., platība — 2600 ha, garums — 12 km, platums — 3 km, dziļums — 288 m, tektoniska izcelsme, augsti krasti
- Tantala ala atrodas Austrijā, Zalcburgas Alpos, eju garums - 28,7 km, ieeja 1710 m vjl., galvenā eja - 1300-1500 m līmenī
- Ugandas–Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm
- Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Zebrus paugurmasīvs atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Zebrus ezera ziemeļu krastā, garums — 4 km, platums — 2,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142 m vjl., relatīvais augstums — 60 m
- Remtes ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē, Saldus novada Remtes pagastā, 110,1 m vjl., platība — 74 ha, garums — 1,0 km, ieapaļš, lielākais dziļums — 1,2 m, iztek Viesata
- Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers
- Viļakas valnis atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma ziemeļaustrumu malā, Balvu un Viļakas novadā, garums — \~25 km, platums — 0,6-1,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142,3 m vjl., relatīvais augstums — 32,3 m
- Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Viļakas ziemeļaustrumu daļā, 87,4 m vjl., platība — 137,6 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 5,0 m, sala (1,8 ha), eitrofs, aizaugums — neliels
- Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%
- Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers
- Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
- Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors
- Aldanas kalniene atrodas Austrumsibīrijā starp Oļokmas un Učuras upi, Sahas Republikas dienvidos, vidējais augstums - 800-1000 m, lielākais 2264 m virs jūras līmeņa
- Stanovoja kalniene atrodas Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Baikāla ziemeļu gala līdz Oļokmas vidustecei, garums — \~700 km, augstums — līdz 3072 m, sastāv no vairākām grēdām, kas mijas ar plašām, dziļām ieplakām
- Viļicka sala atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā)
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
- Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija
- Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā
- Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
- Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks
- Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers
- Gulotnes kalns atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Umurgas pagastā, ieapaļas formas paugurs \~200 m diametrā, absolūtais augstums - 125,4 m vjl., relatīvais augstums - 39 m
- Rietumaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, starp Austrumindijas grēdu un Austrālijas kontinentu, lielākais dziļums — 6459 m, gultnes reljefs — paugurains
- Indijas okeāna Centrālā lielieplaka atrodas Indijas okeāna centrālajā daļā, starp Centrālo Indijas, Maldivu un Austrumindijas zemūdens grēdu, garums - \~3800 km, platums - \~1700 km, dziļums - līdz 6090 m, ziemeļu daļā pacēlums līdz 1549 m zjl.
- Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m
- Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta
- Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa)
- Komodo nacionālais parks atrodas Indonēzijā, Austrumu Nusa Tengara štatā, dibināts 1980. g., platība - 1733 km^2^
- Baraņi nacionālais parks atrodas Karpentārijas līcī Austrālijas ziemeļu teritorijā, Sera Edvarda Peljū salās, 737 km uz dienvidaustrumiem no Darvinas, nodibināts šī apgabala aborigēnu dzīvesveida, kultūras un tradīciju aizsardzībai un saglabāšanai
- Austrumaustrālijas lielieplaka atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Tasmāna jūrā, starp Austrāliju un Jaunzēlandi, garums - >2400 km, platums - \~1500 km, dziļums līdz 5466 m
- Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu
- Soraksana kalns atrodas Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Tebeka kalnu grēdas dienvidos Austrumkorejas kalnu vidusdaļā, augstums - 1708 m
- Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu
- Šķirstala ezers atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2,4 ha; Škesdraba ezers; Škezdreva ezers; Šķersdrava ezers; Šķerzdrava ezers; Šķirztala ezers
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
- Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m
- Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu
- Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru
- dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
- Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem
- bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima
- Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti
- Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
- Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas
- Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h
- Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži
- Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās
- landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēta pārstāvniecības institūcija (piemēram, Vācijā); likumdošanas institūcija (Austrijā)
- obe Aube
- Autz Auce
- Aucupe Auce - Svētes kreisā krasta pieteka
- Īle Auce, Svētes pieteka
- Rīgava Auces labā krasta pieteka Auces un Dobeles novadā, garums - 13 km
- Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe
- Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine
- Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
- bēnenieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Bēne" iedzīvotāji
- kukurnieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Kukuri" iedzīvotāji
- rozenieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji
- Ihlensche Auces novada Īles pagasta bijušais nosaukums vāciski
- ārenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
- ceplenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļceplis" iedzīvotāji
- mīnenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Mīne" iedzīvotāji
- mūrīšnieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrīši" iedzīvotāji
- ražotāji Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji
- ražotājnieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji
- skarenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Skare" iedzīvotāji
- Gros-Aucskaja Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Gross-Autzsche Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums vāciski
- buncenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Bunci" iedzīvotāji
- dzelzenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzgaļi" iedzīvotāji
- jauniešnieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Jaunieši" iedzīvotāji
- klāvenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Klāvi" iedzīvotāji
- bundzenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Bungas" iedzīvotāji
- jurģenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji
- putrenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Putras" iedzīvotāji
- teselnieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Teseles" iedzīvotāji
- vaicēnieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vaicēni" iedzīvotāji
- vītenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitiņi" iedzīvotāji
- aucenieki Auces pilsētas iedzīvotāji
- Auces pilsēta ar lauku teritoriju Auces pilsētas un pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- audējīša Audēja
- vēverene Audēja
- vēveriene Audēja
- vēverīša Audēja
- vēvernīca Audēja
- ecektiņas Audēja atsegte
- ploceus Audējputni
- ploceidae Audējputnu dzimta
- bubalornis Audējputnu dzimtas ģints
- dinemellia Audējputnu dzimtas ģints
- euplectes Audējputnu dzimtas ģints
- philetairus Audējputnu dzimtas ģints
- quelea Audējputnu dzimtas ģints
- vidua Audējputnu dzimtas ģints
- vēveris Audējs
- vēvers Audējs
- vievers Audējs
- aužņa Audējs vai audēja
- kārts Audēju mērvienība dziju mērīšanai - 5 olektis
- vēverolekts Audēju olekts
- kauce Audēju spolīte jeb niedra, uz kuras tin dziju vai diegus aušanai
- čauča Audēju spolīte jeb niedra, uz kuras tin dziju vai diegus aušanai; kauce
- audeklenes Audekla bikses, džīnas
- linkaine Audekla gabals, ko apsien ap vara vainagu
- apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem
- grīds Audeklā ieausts kvadrāts
- ķiemeles Audekla krusti, kas vajadzīgi, lai auduma velki šķiras un atspoli var šaut cauri
- valmis Audekla mala, kas neirst (eģe)
- virpatas Audekla malas, ko nogriež drēbi sagatavojot
- ķierms Audekla metu posmiņš
- ķierums Audekla metu posmiņš
- lumstot Audekla pavedienus izšķirt ar lumstiem
- deinis Audekla šķēri, meti
- dzeine Audekla šķēri, meti
- dzeinis Audekla šķēri, meti
- lustrēt Audeklam dot spožumu
- leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls; izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai
- vigoņa Audekli, kas no šādas vilnas pagatavoti
- mizlainis Audeklls, kas austs ar trijām vai četrām nītīm
- audakls Audekls
- audeklis Audekls
- linaudekls Audekls no linu šķiedras; linaudums
- astaiņnītis Audekls, kas ir austs astoņās nītīs
- nītainis Audekls, ko auž vairākās nītīs
- plataudekls Audekls, kura platums pārsniedz parasto platumu
- lāpsens Audekls, kurā velku dzijas savstarpēji maina virzienu, vīdamās cita citai pāri un atkal uz apakšu
- bals Audekls, lini uz bala, t. i. izklāti balināšanai
- drēģis Audekls, uz kā uzber pelnus un nokāš sārmu
- ratinēt Audeklus apstrādāt tā, ka tie dabū raupju, sprogainu, kudlainu virsu
- Andela ezers Audeļu ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā
- audenīte Audene
- astaīņi Audeņu jostu raksts ar noteiktu dzijas sakārtojumu
- astaņi Audeņu jostu raksts ar noteiktu dzijas sakārtojumu
- šķiedas Audi
- prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2)
- iekšāaudi Audi 1(2)
- šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem)
- perilabirints Audi ap auss labirintu
- balstaudi Audi, kam organismā ir balsta funkcija
- muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā)
- segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija
- epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus
- dziedzerepitēlijs Audi, kas sedz organisma dziedzeru virsmu
- prokambijs Audi, kas veido jaunas daļas augu orgānos (stublājos, saknēs); šie audi ir pamats primārajiem vadaudiem
- emalja Audi, kas veido zoba ārējo kārtu
- miziņa Audi, kas, veidojoties peridermai, paliek stumbrā ārpus korķa slāņa un tādēļ nomirst
- korķaudi Audi, kuros ir korķviela
- savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas
- šķērsaudi Audi, tos audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam
- Andile Audīle, Pededzes pieteka
- Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
- Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
- resīveris Audioaparatūras bloks, kurā apvienoti divi komponenti, piem., pastiprinātājs ar vairākām ieejām un izejām un tūneris
- sonometrija Audiometrija
- audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta
- mp3 Audiosignāla kompresija MP3
- Mp3 Audiosignāla kompresija MP3
- MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika
- klausītava Auditorija (1)
- histozoisks Audos dzīvojošs (parazīts)
- transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā
- Vabali Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski
- Vabalis Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski
- Audrau Audruvas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
- Audruvis Audruves upes nosaukuma variants
- biotripsija Audu (ādas) nodilšana veciem cilvēkiem
- krioablācija Audu ablācija ar aukstumu
- avaskularizācija Audu apasiņošanas pārtraukšana kādā ķermeņa apvidū, liģējot asinsvadus vai izmantojot žņaugu
- histogrāfija Audu apraksts
- malācija Audu atmiekšķēšanās kā nekrozes sekas
- gangraina Audu atpūšana dzīvā organismā; gangrēna
- heterometaplāzija Audu attīstība to nedabiskā atrašanās vietā
- horistija Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos
- horistoma Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos
- histonomija Audu attīstības un sakārtojuma likumība
- rēta Audu bojājuma vieta (augiem)
- ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā
- nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā
- apsaldējums Audu bojājums, kas rodas zemā temperatūrā
- fiziolīze Audu dabiskā noārdīšanās un izšķīšana
- matrice Audu daļa, kurā atrodas kāds orgāns vai izaugums (zobi, nagi)
- biopsija Audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai
- alloplastika Audu defektu aizvietošana ar dažādiem svešķermeņiem
- arozija Audu destrukcija, pie., asinsvada sienas vai kaula destrukcija pulsējošas aneirismas spiediena, audzēja, iekaisuma procesa ietekmē
- ketoreduktāze Audu ferments, kas veicina oksiskābju pārvēršanu ketonskābēs; ar pretēju reakciju piedalās taukskābju šķelšanā, kā arī sintēzē
- histofluorescence Audu fluorescence pēc fluorescējoša preparāta ievadīšanas un rentgenstarojuma iedarbības
- reimplantācija Audu gabala vai orgāna ievietošana un nostiprināšana iepriekšējā atrašanās vietā, piem., zoba iestiprināšana alveolā; pieaudzēšana
- tripsinizācija Audu gabaliņu apstrāde ar tripsīna šķīdumu, lai iegūtu atsevišķas šūnas vienslāņa audu kultūrai
- hamartoplāzija Audu hiperkompensatoriska attīstība rētošanās procesā
- kinīni Audu hormoni, kas rodas asinīs ievainojuma vai bakteriāla iekaisuma gadījumā
- histamīns Audu hormons; paaugstina gludās muskulatūras tonusu, palielina asinsvadu caurlaidību, piedalās alerģiskās reakcijās
- helmintoma Audu iekaisuma proliferācija, ko izraisa parazītiskie tārpi
- peripankreatīts Audu iekaisums ap aizkuņģa dziedzeri
- peritiflīts Audu iekaisums ap aklo zarnu
- periaortīts Audu iekaisums ap aortu
- periangeīts Audu iekaisums ap asins- vai limfvadu
- perilaringīts Audu iekaisums ap balseni
- peribronhīts Audu iekaisums ap bronhiem; subakūta bronhopneimonija
- perifrenīts Audu iekaisums ap diafragmu
- periglandulīts Audu iekaisums ap dziedzeri
- peritraheīts Audu iekaisums ap elpvadu
- perisinusīts Audu iekaisums ap gaisu saturošu sinusu
- periganglīts Audu iekaisums ap gangliju
- perikoksīts Audu iekaisums ap gūžas locītavu
- parostīts Audu iekaisums ap kaulu
- paramastīts Audu iekaisums ap krūti
- perilabirintīts Audu iekaisums ap labirintu
- perilimfadenīts Audu iekaisums ap limfmezglu
- perilimfangīts Audu iekaisums ap limfvadiem
- epikondilīts Audu iekaisums ap locītavas virspauguru
- perifolikulīts Audu iekaisums ap matu folikuliem
- periglosīts Audu iekaisums ap mēli
- parasalpingits Audu iekaisums ap olvadu
- parasalpingīts Audu iekaisums ap olvadu
- periperikardīts Audu iekaisums ap perikardu, rada salipumus ar pleiru un krūšu sienu
- perilobulīts Audu iekaisums ap plaušu daiviņām
- perispondilīts Audu iekaisums ap skriemeli
- periapendicīts Audu iekaisums ap tārpveida piedēkli
- periproktīts Audu iekaisums ap tūpļa zarnu un tūpli, kas visbiežāk pāriet no tūpļa zarnas uz apkārtējiem audiem
- peristafilīts Audu iekaisums ap ūku
- periuretrīts Audu iekaisums ap urīnizvadkanālu
- periureterīts Audu iekaisums ap urīnvadu
- periflebīts Audu iekaisums ap vēnu; vēnas sienas ārējā slāņa iekaisums
- perikoronīts Audu iekaisums ap zoba vainadziņu, parasti ap daļēji izšķīlušos trešo lielo dzerokli
- periholecistīts Audu iekaisums ap žultspūsli
- periholangīts Audu iekaisums ap žultsvadiņiem
- parapleirīts Audu iekaisums starp parietālo pleiru un krūškurvja fasciju
- parauretrīts Audu iekaisums urīnizvadkanāla apkaimē
- piedēklis Audu izaugums uz kāda no auga orgāniem
- elektrorezekcija Audu izgriešana ar elektrokoagulācijas vai elektrokaustikas palīdzību
- elektroekscīzija Audu izgriešana, izmantojot elektroķirurģisko metodi
- elektroagulācija Audu iznīcināšana ar augstfrekvences strāvu
- termokoagulācija Audu iznīcināšanas paņēmiens, koagulējot tos noteiktā, norobežotā apvidū ar elektrokauteru vai augstfrekvences strāvu
- neoplazma Audu jaunveidojums organismā, parasti ļaundabīgs audzējs
- neoplāzija Audu jaunveidojums; audzēja, parasti ļaundabīga, veidošanās
- abiritācija Audu kairināmības, uzbudināmības samazināšanās
- seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos
- diatermokoagulācija Audu koagulācijas metode ar augstfrekvences maiņstrāvu
- hepatizācija Audu konsolidācija par aknām līdzīgu masu; novēro plaušās pneimokoku pneimonijas gadījumā
- pastozitāte Audu mīkstums, izblīdums, ļenganums
- anoksija Audu nespēja saņemt vai izmantot nepieciešamo skābekļa daudzumu
- elektrosekcija Audu pārdalīšana ar augstfrekvences maiņstrāvas palīdzību
- akusekcija Audu pārdalīšana ar elektrisku ķirurģisko adatu
- hifotomija Audu pārgriešana
- elektrocīzija Audu pārgriešana ar augstfrekvences strāvas palīdzību
- histotomija Audu pārgriešana; histoloģisku griezumu pagatavošana mikroskopēšanai
- kalcifilakse Audu pārkaļķošanās pēc stimulējošas vielas ievadīšanas
- ksenotransplantācija Audu pārstādīšana no citas sugas indivīda
- izotransplantācija Audu pārstādīšana no ģenētiski identiska indivīda, piem., monozigotiska dvīņa
- heteroautoplastika Audu pārstādīšanas operācija no vienas ķermeņa daļas uz otru
- tuberkuls Audu paugurs, kas veidojas tuberkulozes baktēriju iedarbībā
- galvanokaustika Audu piededzināšana ar metāla uzgaļiem, kas nokaitēti ar galvanisko strāvu
- atmokaustika Audu piededzināšana ar sutu un karstu gaisu; lietoja iekšējo orgānu asiņošanas gadījumos
- elektrokaustika Audu piededzināšana vai atdalīšana ar metāla cilpu vai adatu, ko sakarsē ar elektrisko strāvu
- detumescence Audu piepampuma samazināšanās; dzimumorgānu atbriešana pēc orgasma
- imbibīcija Audu piesūcināšana ar šķidrumā izšķīdinātām vielām
- kineplastika Audu plastika amputācijas stumbrā, veidojot no atsevišķiem muskuļiem cilpas un kanālus, ar kuru palīdzību var panākt protēzes atsevišķu daļu kustības
- tPA Audu plazminogēna aktivators (angļu "tissue plasminogen activator")
- kadmioze Audu reakcija pēc saskares ar kadmija putekļiem
- anaģenēze Audu reģenerācija, atjaunošanās
- pneimofasciogramma Audu rentgenogramma pēc gaisa ievadīšanas fascijstarpu telpā
- gelotripsija Audu sacietējuma masāža
- sklerostenoze Audu sacietējums ar orgāna sarukumu vai atveres sašaurinājumu
- histodialīze Audu sadalīšana vai noārdīšana
- macerācija Audu sadalīšanās šūnās, izšķīstot starpšūnu vielai
- disekcija Audu sagriešana (preparēšana pētīšanas nolūkā)
- defibrilācija Audu sasmalcināšana histoloģiskam preparātam
- rarefakcija Audu struktūrelementu izzušana
- kalcifilija Audu tieksme saistīt kalcija sāļus un pārkaļķoties
- zooplastika Audu transplantācija no dzīvnieka uz cilvēku
- autoplastika Audu transplantācija vienā un tai pašā organismā
- turgidizācija Audu uzbriešana, injicējot audos šķidrumu
- simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts
- makroplāzija Audu vai ķermeņa daļas pārmērīga augšana
- hiperanabolisms Audu vai ķermeņa daļu hipertrofija vai pārmērīga veidošanās
- enkatarāfija Audu vai orgāna iestiprināšana ķermeņa daļā, kurā tie normāli neatrodas
- hiperkatabolisms Audu vai orgāna izdilšana vai destrukcija
- homotransplantācija Audu vai orgāna pārstādīšana no viena cilvēka organisma cita cilvēka organismā
- skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem
- aplāzija Audu vai orgānu iedzimts trūkums vai attīstības traucējums
- heterotopija Audu vai orgānu izveidošanās netipiskā vietā dzīvnieka organismā (piem., zobi izaug aukslējās)
- pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana
- demedikācija Audu vai sistēmas atbrīvošana no zāļu līdzekļiem
- mikrodisekcija Audu vai šūnu sadalīšana zem mikroskopa
- metahromāzija Audu vai to elementu krāsošanās citā krāsā nekā lietotās krāsvielas krāsa
- starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām
- šķērssiena Audu veidojums starp organisma daļām; starpsiena (2)
- hidrosintāze Audu, membrānu vai protoplazmas uzbriedums no ūdens iesūkšanās
- malformācija Audu, orgāna, ķermeņa daļas vai visa organisma nenormāla attīstība vai izveidošanās; kroplība
- mezgls Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums
- savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā
- drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam)
- apakšodere Auduma gabals starp virsdrēbi un oderi
- trauklupata Auduma gabals trauku mazgāšanai; trauku lupata
- līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam zārkā
- auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs)
- kājauts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs)
- sietava Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim
- stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim; sietava
- izplecis Auduma gabals, ko uzšuj vīriešu krekla plecu daļā
- ļecka Auduma gabals; stērbele
- kopka Auduma jaka
- batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā
- pievilkums Auduma krokojums; savilkums (apģērbam, tā daļām)
- stote Auduma lente, sloksne, ko piešuj apģērba (piemēram, svārku) apakšmalā apdarei; svārku apmale, apmalojums
- ficelbante Auduma lente, veļas lentīte (vācu val. "das Fitzelband")
- malene Auduma mala
- vebe Auduma malas josla
- mesls Auduma meti
- panama Auduma pinums ar vienādu šķēru un audu pārsedzu skaitu
- plācītis Auduma pinums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus; šādā pinumā austs audums
- plācīte Auduma pinums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus; šādā pinumā austs audums; plācītis
- pēnīzeris Auduma platumturis
- spēnizars Auduma platumturis
- spēnīzeris Auduma platumturis
- spēnīzers Auduma platumturis
- spennīzers Auduma platumturis
- spērags Auduma platumturis
- sperdzele Auduma platumturis
- spērdzele Auduma platumturis
- spēriņš Auduma platumturis
- acekts Auduma platumturis; pēnīzeris
- dreja Auduma raksta paraugs
- drejs Auduma raksta paraugs
- ratans Auduma raksts vadmalā
- šķērsskujiņa Auduma raksts, kas atgādina šķērsām novietotas skujas
- pusdrellis Auduma raksts, kur auds iet pārmijus pār un zem 4 velkiem, nākošais auds iet pretēji, izveidojot ripsa sējumu, bet pamats veidojas vienkārtnī
- atlass Auduma raksts, kur audumu sējuma pamatrūtiņā ikviens diegs krustojas tikai vienu reizi
- slokatnes Auduma raksts, kurā velku dzijas nītīs ir pa divām kopā
- slokātnis Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums
- slokātne Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums; plāce
- slokotne Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums; plāce
- aizauds Auduma sākums
- aizmats Auduma sākums (stellēs)
- aizaudi Auduma sākums; diegu gali, ko apsien ap bomi audekla sākumā; dzija ar ko iesāk aust
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela
- lunte Auduma strēmele
- ļerpata Auduma strēmele; skranda
- trine Auduma svītra, kas rodas trinīti aužot
- atsmitēšana Auduma šķēru atbrīvošana no smites ar ķīmisko vai bioloģisko paņēmienu
- rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas
- ataudi Auduma vieta ar citādiem iekšaudiem nekā pārējam audumam
- kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē
- piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai)
- lase Auduma, adījuma raksts ar rasas piliena motīvu
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām)
- satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu
- šļaga Auduma, parasti segas, svītra
- mets Audumam garumā ejošie pamatpavedieni
- audiņš Audums
- auds Audums
- aužams Audums
- materjāls Audums
- tekstūra Audums
- audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs)
- gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālām rieviņām
- atlass Audums (parasti zīda) ar gludu, spīdīgu labo pusi
- pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē
- simtdzīparu Audums ar 100 vilnas pavedieniem
- pašķērs Audums ar linu velkiem un vilnas audiem
- samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē
- žakardaudums Audums ar sarežģītu rakstu; žakards
- mežģīņaudums Audums ar sīki caurumotu rakstu
- ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām
- mēbeļaudums Audums mēbeļu apvilkšanai; mēbeļu audums; mēbeļdrāna
- pusdamašķis Audums no linu diegu metiem, kas ar vilnas dziju atausti
- linaudums Audums no linu šķiedras
- natte Audums no merserizētas kokvilnas ķemmdzijas zīda vai mākslīga zīda panamas pinumā
- organdīns Audums no smalkiem kokvilnas diedziņiem, līdzīgs muslīnam, tikai blīvāk austs un stīvāk apretēts
- stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem; lieto stiklplastu stiegrošanai, elektroizolācijas lenšu ražošanai, filtriem, ugunsdrošiem aizkariem
- šodijs Audums no vilnas plučiem
- puszīds Audums no zīda metiem un kokvilnas, vilnas vai linu audiem
- ķisindrēbe Audums spilvena šūšanai
- ķiteļdrēbe Audums uzsvārča šūšanai
- kiteļdrēbe Audums uzsvārču šūšanai
- haki Audums zaļganbrūnā krāsā
- velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu
- actains Audums, adījums ar citas krāsas actiņām
- daldarainis Audums, arī lakats ar lielām rūtīm
- plore Audums, drāna; plīvurs
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls
- trijnītis Audums, kas austs ar trim nītīm
- trijnīts Audums, kas austs ar trim nītīm; no šāda auduma uzšūta drāna
- trinīšs Audums, kas austs ar trim nītīm; no šāda auduma uzšūta drāna
- trinīte Audums, kas austs ar trim nītīm; no šāda auduma uzšūta drāna
- pusvadmala Audums, kas ir austs no vilnas dzijas un kokvilnas diedziņiem
- pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums
- lini Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi
- segaudums Audums, kas paredzēts (kā, parasti mēbeļu) pārsegšanai, pārvilkšanai
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrāna (1)
- virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrēbe (1)
- gultasmaikss Audums, kas paredzēts šāda maisa darināšanai
- gultasmaiss Audums, kas paredzēts šāda maisa darināšanai
- kords Audums, ko gatavo no šāda diega
- starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām (kā) kārtām
- tapa Audums, ko Okeānijas iedzīvotāji izgatavo no lūkiem (koku mizas iekšējās daļas)
- māsiņaudums Audums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus
- dzebra Audums, kura audi pagarināti un gali atstāti ārpus auduma kā pušķi
- lamē Audums, kurā ieausti zelta vai sudraba pavedieni
- drellis Audums, kura pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums
- jēlaudums Audums, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta
- šūniņaudums Audums, kura sējums veido padziļinājumus un paaugstinājumus, līdzīgi bišu šūnām
- lāpsene Audums, kuram izveidots reljefains raksts aužot vairākas dzijas daudzkārtnī un pārmaiņus vienkārtnī
- divkārtnīšu Audums, kuru aužot izmanto speciālu nīšu iekārtojumu ar īsacainām un garacainām nītīm
- izaudums Audums, tā dekoratīvais noformējums, bārkstis gar sagšas, villaines malām
- diazoaminoli Audumu apdrukāšanas preparāti
- žigers Audumu krāsošanas mašīna
- džigers Audumu krāsošanas mašīna, kurā audums daudzas reizes tiek vilkts caur krāsas šķīdumu
- aerogrāfija Audumu krāsošanas paņēmiens: krāsu uzsmidzina ar saspiestu gaisu un pulverizatoru (aerogrāfu)
- kolorists Audumu krāsošanas speciālists; krāsu kombināciju veidotājs audumiem
- madarojums Audumu mākslinieciskās apdares veids - rotājuma izveide uz auduma krāsošanas procesā
- ataudi Audumu nobeidzot pāri palikušie velku gali
- apaudumi Audumu raibas malas
- tekstil- Audumu, aušanas
- pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei
- muarēt Audumus tā apstrādāt, lai tie gaismā laistītos īpatnējā mirdzumā
- audzis Audze, birzs
- Lāčplēša ezers Audze, ezers Ārlavas pagastā
- pašaudze Audze, kurā augi ir saauguši paši (bez cilvēka iedarbības)
- mistraudze Audze, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi
- briestaudze Audze, kuras valdošās koku sugas vecums ir vienas vecumklases robežās pirms ciršanas vecuma
- onkoģenēze Audzēja izcelsme, izveidošanās un attīstība
- ovariotomija Audzēja izoperēšana no olnīcas vai olnīcas izoperēšana
- marķieris Audzēja marķieri - dažādas vielas, ko ļaundabīgā audzēja šūnas producē vairāk nekā parastās šūnas, vai audzēja šūnas producē, bet normālās šūnas neproducē, vai producē organisma šūnas, reaģējot ar ļaundabīgo audzēju
- kahektīns Audzēja nekrozes faktors
- TNF Audzēja nekrozes faktors (angļu "tumor necrosis factor")
- onkotlipse Audzēja radīts spiediens
- onkolīze Audzēja sairšana, uzsūkšanās
- kancerēmija Audzēja šūnu klātiene asinīs
- autofāgija Audzēja šūnu noārdīšanās makrofāgu vai paša audzēja citu šūnu ietekmē
- delitescence Audzēja vai bojājuma pazīmju izzušana
- radiokarcinoģenēze Audzēja veidošanās radiācijas ietekmē
- fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili
- limfadenoma Audzējam līdzīgs limfmezgla palielinājums
- izaudzēt Audzējot iegūt
- izaudzēt Audzējot izveidot (piemēram, jaunu šķirni)
- izmēģināt Audzējot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam)
- daturēt Audzējot, barojot dzīvnieku, noturēt to (līdz kādam laikam)
- ksantofibroma Audzējs ar ksantomas šūnu grupām un saistaudiem; bieži lokalizējas locītavu kapsulās, cīpslu makstīs un ādā
- neiroepitelioma Audzējs ar kubiskām vai cilindriskām šūnām, kas veido rozetes; izveidojies no primitīvā neiroepitēlija, rodas tīklenē, centrālajā nervu sistēmā, dažreiz arī perifēriskajos nervos
- endosteoma Audzējs kaula dobumā
- paratelioma Audzējs krūtsgala apvidū
- onkocitoma Audzējs pieauss, zemžokļa dziedzerī, hipofīzē, vairogdziedzerī vai citur; sastāv no onkocītiem
- kista Audzējs somas veidā ar šķidru vai pusšķidru saturu
- hipernefroma Audzējs virsnieru dziedzera garozā, biežāk - nieres audzējs, kura audi izskatās līdzīgi virsnieru dziedzera audiem
- fibroangioma Audzējs, kam ir kā fibromas, tā arī angiomas struktūra
- limfangiofibroma Audzējs, kam ir limfangiomas un fibromas raksturs
- limfangionbroma Audzējs, kam ir limfangiomas un fibromas raksturs
- periangioma Audzējs, kas aptver asinsvadu
- angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma
- epithelom Audzējs, kas attīstās no dziedzeru un segkārtas epitēlija, pa daļai arī no saišķaudiem
- hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū
- aldosteronoma Audzējs, kas attīstījies no aldosteronu secernējošām virsnieru garozas šūnām
- argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā)
- gonioma Audzējs, kas attīstījies no dzimumšūnām
- horistoblastoma Audzējs, kas attīstījies no horistomas
- hemangioendotelioma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija
- angiopericitoma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija; starp iegarenām, ovālām vārpstveida šūnām atrodas kontraktilas šūnas - pericīti
- limfangioendotelioma Audzējs, kas attīstījies no limfvadu endotēlija
- millerianoma Audzējs, kas attīstījies no mezonefriskā vada
- placentoma Audzējs, kas attīstījies no neatdalījušās placentas daļas
- kortikosuprarenoma Audzējs, kas attīstījies no virsnieru dziedzera garozas
- amnioma Audzējs, kas cēlies no amnija
- luteoma Audzējs, kas cēlies no dzeltenā ķermeņa šūnām; producē progesteronu
- gonocitoma Audzējs, kas cēlies no gonocītiem
- hamartoblastoma Audzējs, kas cēlies no hamartomas
- hiloma Audzējs, kas cēlies no mezenhimāliem audiem
- peritelioma Audzējs, kas cēlies no peritēlija
- retikuloendotelioma Audzējs, kas cēlies no retikuloendoteliālās sistēmas šūnām
- fibroblastoma Audzējs, kas cēlies no saistaudu šūnām
- angioblastoma Audzējs, kas cēlies no smadzeņu apvalku asinsvadiem
- ganglioneiroma Audzējs, kas izveidojies no simpātisko nervu mezgliem
- kolonēma Audzējs, kas izveidojies, lipomai difūzi gļotaini deģenerējoties
- neirofibroma Audzējs, kas radies no nervu saistaudiem
- monodermoma Audzējs, kas radies no vienas dīgļlapas
- branhioma Audzējs, kas saistīts ar žaunu loku vai attīstījies no embrionālo žaunu epitēlija atliekām
- feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes
- leikosarkoma Audzējs, kas sastāv gk. no monocītiem; asinīs palielināts limfocītu skaits
- insulinoma Audzējs, kas sastāv no aizkuņģa dziedzera saliņu šūnām
- hematolimfangioma Audzējs, kas sastāv no asinsvadiem un limfvadiem
- astroblastoma Audzējs, kas sastāv no astroblastiem
- cilindrosarkoma Audzējs, kas sastāv no cilindromatoziem un sarkomatoziem elementiem
- pseidotekstoma Audzējs, kas sastāv no daļēji diferencētiem audiem
- pleohromocitoma Audzējs, kas sastāv no dažādas krāsas šūnām
- cilindradenoma Audzējs, kas sastāv no deģenerētām adenomas šūnām un hialīnās vielas cilindru veidā
- tekstoma Audzējs, kas sastāv no diferencētām šūnām
- adenofibroma Audzējs, kas sastāv no dziedzera un saistaudiem
- adenolipoma Audzējs, kas sastāv no dziedzeraudiem un taukaudiem
- endotelioma Audzējs, kas sastāv no endotēlijam līdzīgām šūnām vai sākas no limfvadu, sīko asinsvadu vai serozo dobumu endotēlija
- fibroepitelioma Audzējs, kas sastāv no epitēlija un fibroziem elementiem
- feohromoblastoma Audzējs, kas sastāv no feohromoblastiem; ļaundabīgāks par feohromocitomu
- gangliocitoma Audzējs, kas sastāv no ganglijšūnām
- mastocitoma Audzējs, kas sastāv no heparinocītiem
- histiocitoma Audzējs, kas sastāv no histiocītiem
- hemartoma Audzējs, kas sastāv no jauniem asinsvadiem
- osteohondroma Audzējs, kas sastāv no kaula un skrimšļa
- osteofibrolipoma Audzējs, kas sastāv no kaulaudiem, saistaudiem un taukaudiem
- osteohondrofibroma Audzējs, kas sastāv no kaulaudu, skrimšļaudu un saistaudu elementiem
- miksofibroma Audzējs, kas sastāv no mukoīdiem un fibroziem audiem
- miocitoma Audzējs, kas sastāv no muskuļšūnām
- blastocitoma Audzējs, kas sastāv no nediferencētām šūnām
- oligodendroblastoma Audzējs, kas sastāv no nenobriedušām oligodendroglijas šūnām
- odontoblastoma Audzējs, kas sastāv no odontoblastiem
- oligodendroglioma Audzējs, kas sastāv no oligodendroglijas
- osteoklastoma Audzējs, kas sastāv no osteoklastiem
- teleangioma Audzējs, kas sastāv no paplašinātiem kapilāriem
- limfangioma Audzējs, kas sastāv no paplašinātiem limfvadiem
- mezolepidoma Audzējs, kas sastāv no persistējoša embrionālā mezotēlija audiem
- hromatoforoma Audzējs, kas sastāv no pigmentšūnām
- epitelioblastoma Audzējs, kas sastāv no primitīvām epitēlijšūnām
- retikuloma Audzējs, kas sastāv no retikuloendoteliālām šūnām (monocītiem)
- sindesmoma Audzējs, kas sastāv no saistaudiem
- desmoneoplazma Audzējs, kas sastāv no saistaudu elementiem
- hondrosteoma Audzējs, kas sastāv no skrimšļaudiem un kaulaudiem
- rabdomioma Audzējs, kas sastāv no šķērssvītroto muskuļu šķiedrām
- lipomiksoma Audzējs, kas sastāv no taukaudiem un gļotaudiem
- lipomioma Audzējs, kas sastāv no taukaudiem un muskuļaudiem
- ganglioneiroblastoma Audzējs, kas satur ganglioneiromas un neiroblastomas elementus un simpātiskajos mezglos izveidojušos mazdiferencētu neiroblastu veidojumu
- miofibroma Audzējs, kas satur saistaudus un muskuļaudus
- glioma Audzējs, kas veidojas no nervu sistēmas balstaudiem (neiroglijas) galvas un mugurkaula smadzenēs
- pseidomiksoma Audzējs, kurā ir daudz gļotu un kurš atgādina miksomu
- adenohondroma Audzējs, kurā ir dziedzera un skrimšļa audi
- adenoleiomiofibroma Audzējs, kurā ir dziedzeraudi, gludās muskulatūras šķiedras un saistaudi
- hloroeritroblastoma Audzējs, kurā ir hloromas un eritroblastomas elementi
- dentīnosteoīds Audzējs, kurā ir kaula un dentīna elementi
- dentlnosteoīds Audzējs, kurā ir kaula un dentīna elementi
- hemocitoblastoma Audzējs, kurā ir kaulu smadzenēm tipiskas šūnas
- retikuloplazmocitoma Audzējs, kurā ir retikulocīti un plazmocīti
- testikuloma Audzējs, kurā ir sēklinieka audi
- organoma Audzējs, kura sastāvā ir kāda orgāna daļas (dermoīdcista)
- hondroblastoma Audzējs, kura šūnām ir sliecība diferencēties par skrimšļa šūnām
- hordoblastoma Audzējs, kura šūnas diferencējas par šūnām, kas līdzīgas notohordas šūnām
- histoma Audzējs, kura šūnas tipiskas noteiktiem audiem, piem., fibroma, mioma, osteoma
- progonoma Audzējs, sastāvošs no audiem, kas pieder primitīvākai sugas formai
- TSA Audzējspecifiskais antigēns (angļu "tumor-specific antigen")
- TSTA Audzējspecifiskais transplantācijas antigens (angļu "tumor-specific transplantation antigen")
- onkoterapija Audzēju terapija
- leikocitoma Audzējveida leikocītu masa
- audže Audzēknis
- audzētnis Audzēknis
- audzēklis Audzēknis; audžubērns
- audzēksnis Audzēknis; audžubērns
- konvikts Audzēkņu internāts pie katoļu ģimnāzijām un teoloģiskām fakultātēm
- audzītis Audzēkņu vakars
- skola Audzēkņu, darbinieku kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē
- audzība Audzelība
- audzelīgi Audzelīgs
- Cegeļņa Audzeļu ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā; Cegeļņas strauts; Cigeļņas strauts
- Ludziles ezers Audzeļu ezers Istras pagastā
- parauglaukums Audzes daļa, pēc kuras taksācijas spriež par visu audzi
- Aldzes ezers Audzes ezers Ārlavas pagastā
- šķērslaukums Audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa (kvadrātmetros uz hektāru), ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai
- kultivēt Audzēt (augus)
- sudzināt Audzēt (kādu mājdzīvnieku šķirni, sugu); panākt, ka (mājdzīvnieki) vairojas
- daaudzēt Audzēt (mājlopus) papildus
- vilnāties Audzēt vilnu
- ataudzēt Audzēt, arī ieaudzēt vai izaudzēt no jauna (to, kas jau kādreiz bijis)
- kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu
- piesaturēties Audzēt, savairot (dzīvniekus) vairāk, nekā iespējams uzturēt
- audzinātava Audzētava
- audzinātuve Audzētava
- audzinīce Audzētava
- edukacija Audzināšana
- neopaidagoģija Audzināšana pēc jaunas metodes
- attīstītājaudzināšana Audzināšana, kas paredz ne tik daudz atkārtojumu un iegaumēšanu, cik dod bērnam iespēju ar katru jaunu darbību paplašināt savu priekšmetisko un sociālo spēju loku, patstāvību un gribu
- frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā)
- audzene Audzināšanas stunda
- zelināt Audzināt
- noaudzināt Audzināt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu
- lamāties Audzināt; lasīt morāli
- aumeistars Audzinātājs, mājskolotājs
- pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists
- eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā
- epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem
- izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās
- izaudzēt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; [izaudzināt]{s:2064}
- uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt (1)
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības)
- Neu-Friedrichshof Audžu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
- auģis Audžubērns
- audžumeita Audžubērns - meitene
- audžudēls Audžubērns - zēns
- audžubrālis Audžudēls attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņš ir pieņemts
- audzīte Audžumeita
- audžumāsa Audžumeita attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņa ir pieņemta
- koriamirtīns Auga "Coriaria myrtifolia" indīgs glikozīds, kas izraisa krampjus
- elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai
- piturīns Auga "Duboisia hopwoodii" alkaloīds (C~12~H~16~N~2~), nikotīna analogs
- jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis
- kanadīns Auga "Hydrastis canadensis L." alkaloīds
- kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai
- naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai
- vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās
- laišķis Auga (parasti sīpola) lociņš
- kamlis Auga (vai koka) apakšējais, resnākais gals
- gaši Auga apakšzemes atvases
- bērns Auga atvase; mazs, jauns augs
- piere Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni
- piets Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni
- asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām
- šķirtnis Auga daļa, kas ir nošķirta tā pavairošanai
- pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam
- diaspora Auga daļa, kas, dabiski no tā atdalījusies, kļūst par izplatīšanās un vairošanās vienību
- zobens Auga daļa, parasti lapa, kas pēc formas atgādina zobenu
- žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā
- hipokotils Auga dīgsta stumbriņa daļa no saknes kakla līdz dīgļlapām
- gametogonijs Auga dzimumorgāns, kurā veidojas dzimumšūnas - gametas
- potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai
- skelets Auga galveno daļu (piemēram, stumbra, galveno zaru) kopums
- nastijas Auga kustības, ko izraisa gaismas intensitātes maiņa, ķīmisko vielu vai mehāniskā iedarbība
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija
- zvaigžņmatiņš Auga lapu starains vai zarains matiņš
- kolenhīma Auga mehāniskie audi, kas tā orgāniem (galvenokārt jauniem, augošiem) piešķir nepieciešamo stingrumu; sastāv no dzīvām šūnām ar lokāliem šo šūnu celulozes apvalku sabiezējumiem
- dzīvesforma Auga morfoloģisko īpašību kopums, kas atspoguļo auga pielāgotību konkrētiem vides apstākļiem
- slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi
- pirmdīglis Auga organisms savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis
- kāja Auga sakne
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni)
- plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota
- ortotropisms Auga sānu orgānu augšana virzienā uz kairinājuma avotu vai nost no tā
- nektārijs Auga sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru
- pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašneauglība
- pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašsterilitāte
- heliotropija Auga spēja pagriezties uz saules pusi (piem., saulgriezēm)
- anterozoids Auga spermatozoīds; vīrišķā kustīgā dzimumšūna, kas raksturīga dažām augu grupām (paparžaugiem, brūnajām un zaļajām aļģēm, dažiem sāgo palmu dzimtas augiem, sūnām)
- cimbaks Auga stiebrs; neliels koka gabals; stilbs, stilba kauls
- vīkne Auga stīga, vasa
- rizoms Auga stumbra daļa zem zemes
- saknājs Auga stumbra daļa zem zemes, rizoms
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim
- stīga Auga vasa ar gariem guļošiem, ložņājošiem vai kāpelējošiem posmiem
- stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus
- pumpurs Auga vasas vai zieda aizmetnis
- vairķermenis Auga veģetatīvā daļa, ar kuru tas vairojas
- noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga
- potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai
- serds Auga, tā daļas serde
- neauglība Auga, tā daļu nespēja veidot augļus
- zoofīts Augam līdzīgs dzīvnieks (piem., hidra, aktīnija u. tml.); agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu
- klājonis Augam nediferenciēta vasa
- klājons Augam nediferenciēta vasa
- fitofāgi Augēdāji
- gļotaugi Augi (aļģes, baktērijas, gļotsēnes), kuru šūnas ietver gļotu slānis
- lecekšaugi Augi (parasti agrīnie dārzeņi), ko audzē lecektīs
- oktandrijas Augi ar astoņiem putekļu trauciņiem
- šķirtvainaglapji Augi ar brīvām, nesaaugušām vainaglapām
- sklerofīti Augi ar koksnainu vasu un sīkam, cietām lapām, piem., kaķpēdiņas
- saknāji Augi ar lopbarībai lietojamu sakni; sakņaugi
- fanerogāmi Augi ar redzamiem dzimumvairošanās orgāniem (pretstatā kriptogāmiem)
- skudrmīļi Augi ar sēklām, kurām gaļīgi piedēkļi, ko ēd skudras un līdz ar to pārnēsā sēklas, veicinot šo augu izplatīšanos; Latvijas florā strutenes u. c.
- balstaugi Augi ar stingru, izturīgu stumbru vai stiebru, uz kuriem balstās kāpelējošie augi
- lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo
- pteridofiti Augi ar vēdekļveida lapām; paparžaugi
- liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma
- eksoti Augi vai dzīvnieki, kas ir ievesti un tiek audzēti zemēs, kurās klimats krasi atšķiras no to dzimtenes klimata
- endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā
- indikatoraugi Augi vai to grupas, kas cieši saistīti ar noteiktiem vides apstākļiem, kurus var konstatēt pēc šo augu klātbūtnes
- izokontas Augi, dažas zaļaļģes ar vienāda lieluma skropstiņām
- skudraugi Augi, gk. tropos, kuru dažādo orgānu dobumos mājo skudras
- sīpolaugi Augi, kam pazemes daļa ir sīpols (3)
- stīgaugi Augi, kam veidojas stīgas
- hemikriptofīti Augi, kam ziemošanas vai atjaunošanās pumpuri atrodas tieši virs augsnes
- trūdaugi Augi, karu normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina augsne
- akmeņlauze Augi, kas agstu kalnos izveido tā saucamos spilvenaugus; kultivē klinšu dārzos un stāda uz kapiem, audzē arī istabā
- ombrofili Augi, kas aug apgabalos, kur daudz līst
- sāļmīļi Augi, kas aug ar sāļiem bagātā vidē
- ēnmīļi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu; ēnaugi
- ēnaugi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu; ēnmīļi
- psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai
- sālaudži Augi, kas aug sāļās augsnēs
- psammofīti Augi, kas aug smiltājos
- humusaugi Augi, kas dabiskos dzīves apstākļos uzņem barībai organiskus savienojumus no beigtu organismu atliekām (trūdiem) un dzīvo šais trūdos
- sāļbēgļi Augi, kas neaug vai vāji aug ar sāļiem bagātā vidē
- ombrofobi Augi, kas nepanes noēnojumu un aug sausos apgabalos
- ombrofili Augi, kas pa lielākajai daļai aug ēnainās vietās
- sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti
- sausaudži Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē
- oksilofīti Augi, kas piemērojušies augšanai skābās augsnēs
- ūdensaugi Augi, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai
- kaļķaugi Augi, kas satur kaļķi lielākā daudzumā
- nikotīnaugi Augi, kas satur nikotīnu
- autohori Augi, kas sēklas un augļus izplata bez ārējo faktoru palīdzības
- sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes)
- halofīti Augi, kas spēj augt ļoti sāļās augsnēs (jūras krastos u. tml.)
- sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām
- saulmīļi Augi, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā
- šķiedraugi Augi, ko izmanto šķiedras (2) ieguvei
- kompasaugi Augi, kuriem spēcīgs apgaismojums izraisa lapu kustības, kas tās izvieto ziemeļu-dienvidu virzienā, gk. stepēs un pustuksnešos; Latvijā retumis nezālienēs aug kompasa salāts
- hamofiti Augi, kuru diasporas pārziemo sniegā
- sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles
- sauszieži Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles
- imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; sauszieži, salmenes
- niktofiti Augi, kuru ziedi atveras vai smaržo tikai pa nakti
- ūdensmīlis Augi, kuru ziedus apputina ūdens kustība (piem., jūras zāles)
- plēsumaugi Augi, kurus audzē plēsumā (piemēram, lini)
- vecākaugi Augi, kurus krusto hibrīdu iegūšanai
- smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu
- miecētājaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas; miecaugi
- miecaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas; miecētājaugi
- gūženes Augi, piena dadži
- ķelnis Augi; ciesa; stiebri (meldri); ezervālītes; skalbes
- kaķactiņas Augi: dzeguzes spulgnaglene un sarkanā spulgnaglene
- aizaugt Augiem aizsedzot, kļūt necaurredzamam vai aizēnotam
- dižsporas Augiem ar divējādām sporām lielās sporas, kas attīstās makrosporangijos un dīgstot rada sievišķos pirmdīgļus; makrosporas
- zoofīti Augiem līdzīgi dzīvnieki (piem., hidra, aktīnija u. tml.), kurus agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu
- plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai
- periderms Augiem segaudi, koraļļu polipiem kopējais cauruļveidīgais ģindenis
- internodijas Augiem stumbra vai stublāja gabali starp lapu kātu piestiprināšanas punktiem (mezgliem)
- fumigācija Augiem un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšana ar indīgu vielu tvaikiem un gāzēm; arī apdūmošana
- apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai
- pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu
- sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai
- symphyta Auglapsenes
- koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu
- durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
- auglinieks Auglenīca
- sēklotne Auglenīcas daļa, kas satur daudz sēklu
- stilopodijs Auglenīcas irbuļa apakšējā daļa
- sēklotne Auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi
- irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni
- rasmība Auglība
- fekunditāte Auglība, auglīgums
- Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu
- nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto
- Izīda Auglības un veselības dieviete seno ēģiptiešu mitoloģijā, laulāto uzticības aizbildne, sievietes mātes aizgādne; vēlāk arī ūdens, vēju dieviete, kuģniecības aizbildne
- bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā
- jumaliņa Auglības veicinātāja Jumja sievas personificējums
- jumalīte Auglības veicinātāja Jumja sievas personificējums
- kaukainis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- kauķens Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- ķauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- kauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- kauks Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- Baals Auglības, ūdens, pērkona un kara dievs seno semītu mitoloģijā
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu
- melnzeme Auglīga, trūdvielām bagāta augsne
- īga Auglīgais nogulums, kas pēc plūdiem paliek uz pļavām
- auglīgais pusmēness Auglīgais pusloks
- devīgs Auglīgs
- jauks Auglīgs
- mīknains Auglīgs
- mīkns Auglīgs
- mīksnējs Auglīgs
- lekns Auglīgs (par augsni)
- dikts Auglīgs, arī mālains (par augsni)
- fertils Auglīgs, augļus nesošs; vaislīgs
- rasmīgs Auglīgs, dāsns, ražens
- rodīgs Auglīgs, dāsns, ražens
- meslīgs Auglīgs, ienesīgs
- dāsns Auglīgs, ražens
- rastīgs Auglīgs, ražīgs
- gāds Auglīgums
- rasma Auglīgums
- frukts Auglis
- frutto Auglis
- vaiss Auglis
- somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām
- pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas
- grauds Auglis (graudzālēm)
- sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets)
- miops Auglis ar divām kopā saplūdušām galvām, no kurām viena ir rudimentāra
- heterocefālis Auglis ar divām nevienāda lieluma galvām
- dipigs Auglis ar divkāršu ķermeņa lejasdaļu
- diprozops Auglis ar divkāršu seju vai tās daļu
- iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā
- celosoms Auglis ar iedzimtu viscerālu trūci
- kokcicefālis Auglis ar knābjveida galvu
- paragnāts Auglis ar lieku apakšžokli
- kriptocefālis Auglis ar neizveidotu, apslēptu galvu
- heteroprozops Auglis ar vienu galvu un divām sejām
- simpods Auglis ar vienu nepilnīgi attīstītu kāju vai kopā saaugušām kājām
- pleirosoms Auglis ar zarnu izvirzījumu un nepilnvērtīgu augšējās ekstremitātes attīstību
- mielacefālis Auglis bez galvas un bez muguras smadzenēm
- opocefāls Auglis bez mutes un deguna, ar rudimentāru žokli, vienu vai divām kopā saplūdušām orbītām
- monstrs Auglis vai indivīds ar iedzimtu kroplību, kurš nespēj normāli attīstīties
- rinocefālis Auglis, kam deguns snuķa veidā atrodas virs kopā saplūdušām orbītām
- pseidencefāls Auglis, kam galvas smadzeņu vietā ir asinsvadu, saistaudu un nervaudu saišķis
- gnatocefālis Auglis, kam galvas vietā ir palielināts apakšžoklis
- tetrahīrs Auglis, kam ir četras plaukstas
- tetradaktils Auglis, kam ir četri roku vai kāju pirksti
- podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū
- dicefalotorakopāgs Auglis, kam ir divas galvas un saauguši krūškurvji
- tetrots Auglis, kam ir divas sejas, četras acis un četras ausis
- tetroftalms Auglis, kam ir divas sejas, četras acis un divas ausis
- hemiencefālis Auglis, kam ir tikai viena galvas smadzeņu puslode
- opodidīms Auglis, kam ir viens ķermenis un viens galvaskauss, bet divas atsevišķas sejas
- omacefālis Auglis, kam nav augšējo locekļu un ir vāji attīstīta galva
- anencefālis Auglis, kam nav galvas smadzeņu
- omocefāls Auglis, kam nav roku un ir nepilnīgi izveidota galva
- deromels Auglis, kam papildloceklis piestiprināts pie kakla vai žokļa
- ekoauglis Auglis, kas audzēts un apstrādāts bez ķīmiskiem piemaisījumiem un satur vienīgi dabiskas vielas
- sinkarpijs Auglis, kas patiesībā sastāv no vairākiem kopā saaugušiem auglīšiem
- neveronis Auglis, kas pēc sēklu nobriešanas neatveras
- derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids
- notomels Auglis, kura mugurai pieauguši viens vai divi lieki locekļi
- proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū
- ciklencefālis Auglis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā
- tricefālis Auglis, kuram ir trīs galvas
- cefalomels Auglis, kuram pie galvas ir ekstremitāte
- torakomels Auglis, kuram pie krūtīm pieaudzis lieks loceklis
- tlipsencefālis Auglis, kuram trūkst pakauša kaula un augšējo kakla skriemeļu
- bezsēkle Auglis, oga bez sēklām
- fructus Auglis; ienākums; labums
- mezokarpijs Augļa apvalka vidējā kārta
- perikarpijs Augļa apvalks
- perikarps Augļa apvalks
- fetācija Augļa attīstības process dzemdē
- embriotrofija Augļa barošanās
- epitrihijs Augļa divslāņu epidermas virsējais slānis jeb periderma
- ķeraine Augļa dzelonis (augiem)
- pelvicefalometrija Augļa galvas un mātes iegurņa lieluma noteikšana
- pelvicefalogrāfija Augļa galvas un mātes iegurņa lieluma noteikšana ar rentgenogrāfiju
- sfenotripsija Augļa galvaskausa pamata sadragāšana
- bazilīze Augļa galvaskausa pamata sadragāšana patoloģiskās dzemdībās
- transforācija Augļa galvaskausa perforācija
- kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas
- cefalotripsija Augļa galvaskausa sadragāšana patoloģiskās dzemdībās
- sfenoze Augļa galviņas iespiešanās iegurnī
- paragomfoze Augļa galviņas iespiešanās iegurņa kanālā
- kraniotomija Augļa galviņas perforācija patoloģiskās dzemdībās
- augļkātiņš Augļa kātiņš, ar kas to notur augļkokā un caur kuru auglim pieplūst barības vielas līdz nogatavošanās stadijai
- eviscerācija Augļa krūšu un vēdera dobuma orgānu izņemšana embriotomijā
- fetalometrija Augļa mērīšana dzemdē
- aborta Augļa nodzīšanas līdzeklis
- ecbolica Augļa nodzīšanas līdzekļi; biežāk lieto latīņu "abortiva"
- autostrangulācija Augļa nožņaugšanās dzemdē, nabas saitei aptinoties ap kaklu
- ķēmība Augļa organisma nenormāla attīstība embrionālajā un fetālajā periodā
- fetotomija Augļa sadalīšana, dzīvnieka dzemdību sarežģījumu gadījumā, lai glābtu dzemdētāju
- embriopātija Augļa saslimšana ar patoloģijas attīstīšanos vai bez tās
- fetopātija Augļa saslimšana laikā no grūtniecības 4. mēneša līdz dzemdībām
- serds Augļa sēklotne
- serde Augļa sēklotne; augļa vidusdaļa ar sēklotni
- kardiotokogrāfija Augļa sirds ritma grafiska reģistrēšana
- augļūdens Augļa ūdens - šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā
- amnioskopija Augļa ūdens pārbaude ar dzimumceļos ievadītu aparātu
- hidramnijs Augļa ūdens pārmērīga uzkrāšanās augļa apvalku dobumos
- amnioreja Augļa ūdens priekšlaicīga noplūšana
- anhidramnija Augļa ūdens trūkums
- pūka Augļa, sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos
- sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas
- riekstaugi Augļaugu apakšgrupa, kura ietilpst lazdas un valriekstkoks
- frutti Augļi
- būvaugļi Augļi pa kādas mantas ražošanas, celšanas vai izgatavošanas laiku, kas ir attiecīgās mantas izmaksu sastāvdaļa
- pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās
- atveroņi Augļi, kas nogatavojoties atveras, augļa segai pārdaloties, pārplīstot, vai vāciņam nokrītot
- aizdevi Augļi, procenti
- deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās
- gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu
- kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm
- peridijs Augļķermeņa vai vispār spornešu čaula daudzām sēnēm; sastāv no vienas vai daudzām šūnu kārtām
- stilodijs Augļlapas daļa starp sēklotni un drīksnu
- ginecejs Augļlapu kopa ziedā
- drosophilidaea Augļmušu dzimta
- drosophila Augļmušu dzimtas ģints
- plēsiķis Augļotājs
- pteropus Augļsikspārnu dzimtas ģints
- pteropodidae Augļsikspārņu dzimta
- rhynchites Augļsmecernieki
- ksenokarpija Augļu attīstīšana pēc ksenogāmijas, krustiskas apputekšņošanas
- levuloze Augļu cukura izomērs, kas polarizācijas plakni griež pa kreisi; tas pats, kas fruktoze
- ābelnīca Augļu dārzs
- bumbērnīce Augļu dārzs
- sads Augļu dārzs
- ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā aug tikai vai lielākoties ābeles
- pektāze Augļu enzīms, kas pārveido pektozi par pektīnu
- zafte Augļu ievārījums; marmelāde
- augļkoks Augļu koks
- cerapads Augļu koks, stepes ķirša un Japānas ievas hibrīds
- līmbante Augļu koku kaitēkļu ķeramā josta
- vainagkociņš Augļu koku stāds ar vainagzariem
- sīkstādi Augļu koku, ogu krūmu un krāšņumaugu dīgsti, kurus izpiķē tālākai audzēšanai
- fruktifikācija Augļu nešana, augļu attīstīšana
- granita Augļu saldējums
- kluku Augļu sula ar ūdeni; limonāde
- kluko Augļu sula ar ūdeni; limonāde; kluku
- klukuūdens Augļu sula ar ūdeni; limonāde; kluku
- skābēšana Augļu un dārzeņu bioloģiskais konservēšanas veids, kurā konservants ir mikroorganismu darbības rezultātā radusies pienskābe
- blanšēšana Augļu un ogu apstrādāšana ar karstu ūdeni un tvaiku
- kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare
- hidrohorija Augļu, sēklu u. c. auga daļu izplatīšanās ar ūdens palīdzību
- zoohorija Augļu, sēklu un sporu izplatīšanās ar dzīvnieku palīdzību
- fruhtvasers Augļūdens, limonāde
- fluhtvasers Augļūdens; limonāde
- fļuktvasers Augļūdens; limonāde
- fruktvaseris Augļūdens; limonāde
- fruktvasers Augļūdens; limonāde
- augons Augonis
- augotnis Augonis
- kunkslis Augonis
- poļa Augonis
- pumpeklis Augonis
- pundega Augonis
- sasis Augonis
- siete Augonis
- skaudulis Augonis
- snārba Augonis
- spētecis Augonis
- trums Augonis
- truns Augonis
- panohija Augonis cirkšņos
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
- suņnagla Augonis, furunkuls
- lēkatns Augonis, mēra trums
- sunaglis Augonis, pūte
- sūnākslis Augonis, pūte
- sunnaglis Augonis, pūte
- sunsnagla Augonis, pūte
- apvirde Augonis, sastrutojums, augonis uz naga
- apirde Augonis, sastrutojums, augonis uz naga; apvirde; apirda
- flegmons Augonis, sastrutojums, iekaisums, kas radies, lietojot nesterilu šļirci
- tērpums Augonis, strutojoša vaina
- bezgalis Augonis, suņa nagla
- sunaklis Augonis, suņa nagla
- budzis Augonis, suņa nagla, puns
- nagtiķis Augonis, uztūkums ap nagu
- vātelīte Augons
- pongaļi Augoņi kājās
- ieaugums Augoša organisma vai tā daļu apņemts svešķermenis
- saussāni Augošam kokam atmiruši stumbra virsma, kas radusies mizas nobrāzuma vai dziļāka ievainojuma vietā
- augots Augošs (par Mēness fāzi)
- sausvidis Augošs koks ar dobu, cauru vidu
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos
- lietaskoks Augošs koks ar vērtīgu koksni
- lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni; lietaskoks (1)
- auguļošs Augošs, tāds, kas ir izaugsmes posmā
- ciršana Augošu koku gāšana un sastrādāšana malkas vai kokmateriālu ieguvei
- koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.)
- cauraugt Augot (kam), tikt viscaur pārņemtam (ar to)
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
- uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
- aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai)
- apžaugties Augot apvīt (kādu citu koku)
- aizcerot Augot ar ceriem aizšķērsot
- aizcerot Augot ar ceriem izplatīties līdz noteiktai vietai
- sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu)
- uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu)
- pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām)
- pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku)
- izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
- izaugties Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
- pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām
- ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām)
- iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem
- ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni
- iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām
- iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām
- ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā)
- pieplēsties Augot izplesties un piepildīt (kādu vietu, platību)
- izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām
- pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām
- sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu dalās) - par augiem
- sastiebrot Augot izveidot stiebrus (par vairākiem, daudziem augiem)
- sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem)
- sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem)
- sacerot Augot izveidot vairākus, daudzus cerus
- sačemuroties Augot izveidot vairākus, daudzus čemurus
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.)
- izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām)
- izaugties Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām)
- paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām)
- izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem
- izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām
- izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem)
- vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu
- spraukties Augot kļūt garākam, apjomīgākam (kādā vidē) - par augiem, to dalām
- pasvilt Augot kļūt iesarkanam un pacietam (par liniem)
- paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); paaugt (1)
- pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem)
- daaugt Augot kļūt lielākam, augot sasniegt (kāda) lielumu
- uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- uzaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties
- izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties
- izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu
- sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu)
- pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām
- pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām
- nošēkstēt Augot nonīkt
- pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko)
- pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku)
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem)
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem
- pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem
- pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām
- griezt Augot radīt (ko) apļveida vai spirālveida formā (par augiem)
- satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to dalām)
- pieaugties Augot sasniegt pilngadību; augot sasniegt zināmu lieluma vai brieduma pakāpi
- paaugt Augot sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izaugt
- saaugt Augot savienoties
- uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem
- dzīt Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas)
- riest Augot veidot (augu daļas)
- riezt Augot veidot (augu daļas); riest (1)
- lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem)
- stīgot Augot veidot stīgas (par augiem); būt ložņājošam (par augiem, to daļām)
- starāt Augot veidot vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarotu stumbru
- vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.)
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā)
- stīgt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā)
- krūmoties Augot veidoties par krūmu
- stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus)
- urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu
- cauraugt Augot viscaur pārņemt (ko)
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē)
- stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām)
- rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā)
- pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām)
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem)
- uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām)
- pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām)
- pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku)
- izadoties Augot, attīstoties sākt līdzināties kam
- sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest
- nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām)
- aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties
- vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām
- vīnzālīte Augs - ancītis ("Agrimonia eupatoria")
- čīkstkāposts Augs - čīkstene; čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
- čičavičas Augs - ēdamās lēcas ("Lens culinaris")
- dzelzdadzis Augs ("Centaurea jacea")
- māneklis Augs ("Galium spurium")
- saprofīts Augs (mikroorganisms), kas par oglekļa avotu izmanto nedzīvu organismu organiskās vielas
- lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu
- stāds Augs (parasti lakstaugs)
- roze Augs ar (parasti) krāšņiem ziediem
- cietlapis Augs ar cietām lapām
- kārtainis Augs ar kārtām, piem., sīpols, kāpostgalva
- lepauši Augs ar lielām lapām, kas aug mitrās vietās un tiek izmantots cūku barībai
- mīkstlapis Augs ar mīkstām lapām
- raganzāle Augs ar pārdabiskām īpašībām
- robaine Augs ar robainām lapām
- tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja); vīteņaugs
- vienstibis Augs bez sazarojumiem (arī tāds koks)
- uranija Augs Madagaskarā, kura lapu makstis sakrājas dzeršanai derīgs ūdens, kāpēc ceļinieki to ļoti ciena
- sungurksnis Augs pļavu krūmājos
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos
- siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi
- potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru
- zaļums Augs, auga zaļā daļa (piemēram, lapas, zari, laksti)
- dadaziņa Augs, dedestiņas
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem
- kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē
- bezziede Augs, kam (šķietami) nav ziedu
- spurainis Augs, kam ir (parasti lieli, asi) izaugumi
- ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes
- ēršķēzis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes; dzelksnis
- augļaugs Augs, kam ir ēdami augļi, ogas, rieksti
- nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs
- potējums Augs, kam ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns
- anaerofīts Augs, kas aug bez skābekļa; anaerobs mikroorganisms
- mitraudzis Augs, kas aug mitrās, slapjās vietās
- krūmine Augs, kas aug tikai krūmos
- virsaudzis Augs, kas aug uz citiem augiem (parasti uz koku stumbriem un zariem)
- epifīts Augs, kas aug uz kāda cita auga stumbra vai zariem, bet barības vielas iegūst no apkārtējās vides
- litofīts Augs, kas aug uz klintīm, akmeņiem
- aerofīti Augs, kas barības vielas uzņem no apkārtējās atmosfēras
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds
- punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu
- sēklaudzis Augs, kas ir izaudzis no sēklas
- patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma
- nitrofīts Augs, kas labi aug un attīstās ar slāpekli bagātā augsnē
- reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta
- migrants Augs, kas migrē
- hidrofobs Augs, kas necieš lieku mitrumu
- lielkaulis Augs, kas noaudzis liels un kaulains
- lielkauls Augs, kas noaudzis liels un kaulains
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga
- hermafrodīts Augs, kas pats apaugļojas
- higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vidē
- hidrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei ūdenī
- kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija
- trakumzāle Augs, kas uzbudina nervu sistēmu
- remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā
- oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs
- gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā
- amfībija Augs, kas var dzīvot gan ūdenī, gan uz sauszemes
- tukšziedis Augs, kas zied, bet nenes augļus
- nezāle Augs, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesies
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs
- starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem; augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem
- laukaugi Augs, ko audzē tīrumā (atšķirībā no augiem, ko audzē dārzos)
- kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai
- baliņš Augs, ko izmanto krāsošanai
- bāliņš Augs, ko izmanto krāsošanai
- pēcaugs Augs, ko tajā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas
- priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga
- kauleņaugs Augs, kura auglis ir kaulenis
- ogaugs Augs, kura auglis ir oga
- bišzāle Augs, kurā ir daudz nektāra, ko audzē medus iegūšanai
- krūmaugs Augs, kuram ir krūma forma, veids
- lādzeknis Augs, laikam dadžu suga lēdzekne
- lādzeksnis Augs, laikam dadžu suga lēdzekne
- sēklinieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu
- stēdzelnieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu; sēklinieks
- stēdznieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu; sēklinieks; stēdzelnieks
- rabarbars Augs, no kura lapu kātiem vāra gardu un veselīgu ķīseli; rabarbers
- vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa
- katenīte Augs, pulkstenīšu suga
- uzne Augs, stāds
- deidars Augs, stāds ar kroplu stublāju
- saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts
- irši Augs, virši
- dinga Augs; audzelīga vieta
- Augustana Augsburgas ticības apliecība
- augsna Augsne
- irdnājs Augsne
- kurmjala Augsnē izveidots kurmja alai līdzīgs kanāls (drenāžai)
- rine Augsnē izveidots padziļinājums sēklas ierušināšanai
- reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem
- pagrants Augsne, kas mazliet satur granti
- pamāls Augsne, kas mazliet satur mālu
- smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām
- plienājs Augsne, kas satur blīvu dolomītu, merģeli
- glejaugsne Augsne, kas veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktajiem mežiem
- kūdraugsne Augsne, kas veidojusies purvainā vietā
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu
- purvaugsne Augsne, kurai ilgstošā mitruma iedarbībā humusa vietā radies kūdras horizonts
- skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne
- struktūraugsne Augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos
- soloncs Augsne, kuras virskārtā ir sāls garoza un kas veidojusies necaurskalojoša ūdens režīma apstākļos, notiekot intensīvai iztvaikošanai
- irdne Augsne, zeme; augsnes, zemes irdenā virskārta
- apakšaugsne Augsnes apakškārta
- apakšgrunts Augsnes apakškārta
- zemesdarbs Augsnes apstrādāšana, kopšana
- rondalēšana Augsnes apstrāde ar šķīvju kultivatoru
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles
- eitrofikācija Augsnes bagātināšanās ar barības vielām un attiecīgajam augsnes tipam netipisku augu sugu ieviešanās
- kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai
- milons Augsnes fumigants ar insekticīdām, nematocīdām un herbicīdām īpašībām
- trapekss Augsnes fumigants ar nematocīdām, insekticīdām, fungicīdām un herbicīdām īpašībām
- kankoļi Augsnes gabali, kukuržņi
- ģipšošana Augsnes ģipšošana - ģipša iestrāde sāļainās augsnēs liekās sārmainības novēršanai
- dziļirdināšana Augsnes irdināšana no 15 līdz 20 centimetriem dziļi
- kaplēšana Augsnes irdināšana un nezāļu nociršana ar kapli
- minerālzeme Augsnes maztrūdainā apakškārta
- siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai fāzei un iestrādājot augsnē; zaļmēslošana
- minerālzeme Augsnes minerālā daļa, kurā ietilpst augsnes primārie un sekundārie minerāli un viņu sadēdēšanas un pārveidošanās produkti
- vējerozija Augsnes nopūšana, aizpūšana
- frēzēšana Augsnes pamatapstrāde un pirmssējas apstrāde ar augsnes frēzi, veidojot vienmērīgi sastrādātu sīkdrupatainu un izlīdzinātu augsnes virskārtas struktūru
- aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas
- plantāžaršana Augsnes pamatapstrādes process, augsni apvēršot 60-100 cm dziļumā pirms augļu dārzu un vīnogulāju ierīkošanas
- arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu)
- rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi
- arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis
- agrofons Augsnes stāvoklis, kas nosaka tādu vai citādu ražu
- sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem
- solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās
- ūdenskapacitāte Augsnes ūdens uzņēmība, no kā atkarīgs augsnes mitrums bezlietus laikā; visbiežāk 100kg sausas zemes spēj aizturēt ap 25 kg ūdens
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals
- aramkārta Augsnes virsējais, apstrādājamais slānis
- virsūklis Augsnes virskārta, velēna, sazēlums purvā, pļavā
- kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc
- šļūkšana Augsnes virspusēja apstrāde ar šļūci
- kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas
- ecēšana Augsnes virspusējas (3-12 cm dziļas) apstrādes un kultūraugu kopšanas paņēmiens
- pedoloģija Augsnes zinātne
- reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija
- zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums
- priors Augsta (otrā aiz lielmestra) amatpersona bruņinieku ordeņos
- diskants Augsta (parasti bērnu) balss; soprāns
- pfalcgrāfs Augsta amatpersona (gk. tiesnesis) franku un vācu karaļu galmā
- maģistrāts Augsta amatpersona, piemēram, konsuls, pretors (senajā Romā)
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju
- augstceltne Augsta celtne (parasti ar deviņiem vai vairākiem stāviem)
- tuleris Augsta cepure
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida u. tml. tvertne
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa
- citrulinūrija Augsta citrulīna koncentrācija urīnā
- slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe
- kornete Augsta diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa
- prelāts Augsta garīgā amatpersona (parasti katoļu, anglikāņu baznīcā)
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai)
- karnozinūrija Augsta karnozīna koncentrācija urīnā, var rasties pēc gaļas ēšanas vai seruma karnozināzes deficīta gadījumā
- PROLOG Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās (angļu "PROgramming in LOGic"); prologs 2
- prologs Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās; PROLOG
- Pascal Augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kuru izmanto lietojumprogrammu un sistēmprogrammu izstrādei
- kompilācija Augsta līmeņa programmēšanas valodā rakstītu programmu pārvēršana mašīnkodā
- SNOBOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda teksta rindu apstrādei
- ALGOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas paredzēta skaitlisku aprēķinu algoritmu pierakstam (angļu "ALGOrithmic Language")
- pavalsts Augsta līmeņa sadaļa (kādā klasifikācijā)
- komandvaloda Augsta līmeņa specializēta valoda ar ierobežotu komandu skaitu, ko tālāk apstrādā komandu interpretators
- kompilēšana Augsta līmeņa valodā uzrakstītas programmas translēšana mašīnvalodā
- pults Augsta mēbele ar slīpu virsu (rakstīšanai, lasīšanai)
- sudrabzāle Augsta pampu zāle Dienvidamerikā (2-3 m augstumā), Latvijā sastopama kā krāšņuma augs (skaras lieto sausajiem puķu pušķiem)
- prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā)
- prestižene Augsta prestiža skola, organizācija, iestāde
- muširs Augsta ranga ierēdnis Turcijā
- flauta Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments
- trompete Augsta reģistra metāla pūšamais instruments
- soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss
- franklinizācija Augsta sprieguma līdzstrāvas elektriskā lauka izmantošana dažu galvas slimību ārstēšanā
- tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi; komandtiltiņš
- staubēre Augsta vieta kalna galā
- tenors Augsta vīriešu balss
- gardibene Augsta vīriešu filca platmale; arī cilindrs
- papaha Augsta vīriešu kažokādas cepure
- sjerra Augsta, asi izrobota kalnu grēda Spānijā un valstīs, kur lieto spāņu valodu
- tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem
- kalpaks Augsta, galā šaurāka cepure ar ādas atlokiem
- augstcepure Augsta, liela cepure
- flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai
- vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus
- spiegt Augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī runāt
- Nīcgales purvs augstais purvs Augšdaugavas novadā (52 ha Preiļu novadā), platība — 962 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6,9 m
- Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra
- Dižpurvs Augstais purvs Ventspils novadā, Piejūras zemienē, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,4 m, daudz akaču un sīku ezeriņu, kur uzturas daudz gājputnu
- augšākan Augstāk
- epiderma Augstāk attīstīto augu segaudi; virsmiziņa
- kalnāk Augstāk kalnā
- uzkaļņi Augstāk; augstāks
- robeža Augstākā (arī zemākā, pēdējā u.tml.) pieļaujamā pakāpe
- plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, atraisītība
- smaile Augstākā (kā, piemetām, procesa, darbības) pakāpe
- virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums
- virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām); augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm); arī hegemonija
- gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos
- virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas
- gubernators Augstākā amatpersona novadā, apgabalā, guberņā Krievijā
- arhakets Augstākā amatpersona Senajā Spartā, amats bija mantojams, tomēr to salīdzinoši viegli varēja atstādināt; vienlaicīgi valdīja divi arhaketi
- gubernators Augstākā amatpersona, metropoles varas pārstāvis kolonijā
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- Bihori Augstākā Apusenu kalnu daļa Rumānijas rietumos ("Munti Bihorului"), augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
- rezidentūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma
- ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs)
- AAK Augstākā atestācijas komisija
- pilnbrieds Augstākā attīstības pakāpe (norisei, stāvoklim u. tml.)
- diskants Augstākā balss vairākbalsu skaņdarbā
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem, to daļām); arī pilngatavība
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (dzīvniekiem)
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.)
- Karaperamuns Augstākā būtne, ko Vanutu salu iedzīvotāji pielūdza pirms pievēršanas kristietībai
- ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās
- prādžņa Augstākā gudrības pakāpe budismā, kas ļauj apzināties, ka viss eksistējošais ir iluzors, un kas paver ceļu uz nirvānu
- augša Augstāka instance
- Murovdags Augstākā kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 3724 m, saposmo dziļas aizas
- Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m)
- ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.)
- senāts Augstākā kasācijas tiesu instance
- tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe
- ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe; attiecīgais konsulārais darbinieks; kādas valsts pilnvarotais, ko ieceļ darbā citas valsts lielākajās pilsētās
- cenzorāts Augstākā kontroles un uzraudzības institūcija Ķīnā 14. gs. - 20. gs. sāk., kuras kompetencē ietilpa visu valsts ierēdņu uzraudzība un cīņa pret varas ļaunprātīgu izmantošanu
- fileja Augstākā labuma gaļa (liemeņa mugurdaļa bez kauliem)
- filejs Augstākā labuma gaļa no muskuļa abpus kautķermeņa mugurkaulam
- krupčatka Augstākā labuma, parupji kviešu milti
- virslīga Augstākā līga 1 (2)
- medžliss Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā; madžliss
- samits Augstākā līmeņa sanāksme, valstu vadītāju tikšanās
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde
- arditissimo Augstākā mērā dedzīgi
- legatissimo Augstākā mērā saistot
- jumprava Augstāka muižas kalpone
- shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā
- abtesa Augstākā mūķeņu klostera priekšniece
- konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (Krievijā)
- pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas
- AP Augstākā Padome
- zēlums Augstākā pakāpe (kā, piemēram, sabiedrisku parādību) attīstībā, norisē, izpausmē
- plaukums Augstākā pakāpe (kā) attīstībā, norisē, izpausmē
- meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā; cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei
- augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai
- oblast Augstākā pārvaldes vienība Dienvidslāvijā 1922.-29. g.
- vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni
- gastronomija Augstākā pavārmāksla
- ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi
- Omams Augstākā radītāja dievība vienai no četrām galvenajām Dienvidvenecuēlas janomamu cilšu grupām
- štrumbantfīrers Augstākā ranga darbinieks
- vēstnieks Augstākā ranga diplomātisks pārstāvis citā valstī
- virskomisārs Augstāka ranga komisārs (1)
- virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs)
- visokovoļtnijs Augstākā ranga policists
- virsskolotājs Augstāka ranga skolotājs
- virsrevīzija Augstākā revīzija
- podļanka Augstākā sabiedrība
- atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
- iekapsulēšana Augstāka slāņa protokola kadra galvenes un datu ievietošana zemāka slāņa protokola kadrā
- amedli Augstākā sociālā grupa Babilonijā
- ameli Augstākā sociālā grupā Babilonijā
- ješiva Augstākā Talmūda skola zinātniekiem un rabīniem
- virstiesa Augstākā tiesa
- rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
- hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis
- kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā
- areopāgs Augstākā tiesas un politiskās varas institūcija Senajās Atēnās, par kuras locekļiem iecēla bijušos arhontus
- parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta revolūcijas
- noēze Augstākā tipa zināšanas (Platona mācībā); Huserla fenomenoloģijā - psihes (apziņas) akts, kas aplūkots pretstatā tā objektam (noēmai)
- komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde
- labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās
- virsuzraudzība Augstākā uzraudzība
- agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu
- pilsētvaldis Augstākā valsts amatpersona Novgorodā 12.-15. gs. un Pleskavā 14.-16. gs. sākumā
- skupščina Augstākā valsts varas un likumdevēja institūcija Dienvidslāvijā
- Rada Augstākā vēlētā valsts likumdevējinstitūcija Ukrainā
- sala Augstāka vieta (purvā, pļavā)
- kontrtenors Augstākā vīriešu balss
- Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm
- Djumbjers Augstākā virsotne ("Dumbier") Zemajos Tatros, Slovākijā, augstums - 2043 m vjl.
- Monsento Augstākā virsotne ("Mont Cinto") Korsikas salā, augstums - 2710 m
- Cūgšpice Augstākā virsotne ("Zugspitze") Bavārijas Kaļķakmens Alpos, uz Austrijas un Vācijas (Bavārijas) robežas, augstums - 2963 m vjl.
- Pradeds Augstākā virsotne (1492 m) Augsto Jesenīku grēdā, Sudetu dienvidaustrumos, Čehijā
- Pjetrosa kalns augstākā virsotne (2305 m) Austrumkarpatos, Rodnas kalnos, Rumānijas ziemeļos
- Mulasens Augstākā virsotne (3479 m) Pireneju pussalā, Sjerranevadas grēdā, Spānijā, ziemeļu nogāzē neliels šļūdonis
- Ņenčhenthanlha Augstākā virsotne [“Nyainqêntanglha Feng”] Ņenčhenthanlha kalnu grēdā Tibetas kalnienē, augstums — 7088 m vjl.
- Fauvārs Augstākā virsotne Abdelazīza kalnājā ("Tall al Fawwār"), Sīrijas ziemeļaustrumu daļā, augstums - 920 m
- Kibo Augstākā virsotne Āfrikā, Kilimandžāro masīvā, Tanzānijā, Austrumāfrikas plakankalnē, augstums - 5895 m
- Bistrinskijgoļecs Augstākā virsotne Aizbaikālā - 3253 m vjl., atrodas Dauru grēdā
- Ngoklins Augstākā virsotne Annamas kalnos (Vjetnamā) un visā Indoķīnas pussalā ("Ngoc Linh") - 3280 m vjl.
- Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs
- Grosglokners augstākā virsotne Augstajā Tauernā (_Grossglockner_), Austrumalpos, Austrijā, augstums - 3798 m, līdz 10 km gari šļūdoņi
- Ormaņu kalns augstākā virsotne Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, absolūtais augstums 165,4 m vjl., relatīvais augstums 86,5 m
- Pelisters Augstākā virsotne Babas grēdā, Ziemeļmaķedonijas dienvidos, augstums - 2601 m, iekļauts Pelistera nacionālajā parkā
- Madzunšans Augstākā virsotne Beišana kalnienē, Ķīnā, augstums - 2791 m
- Kukurbeta Augstākā virsotne Bihori kalnos Karpatu kalnu sistēmā Rumānijas rietumos - 1848 m vjl.
- Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m
- Čerska kalns Augstākā virsotne Čerska grēdā, Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, augstums - 2119 m
- Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas
- Meriks Augstākā virsotne Dienvidskotijas augstienē - 843 m vjl.
- Marmolada Augstākā virsotne Dolomītalpos, Itālijā, augstums - 3342 m, virs 2700 m vjl. - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m
- Vildšpice Augstākā virsotne Ectāles Alpos ("Wildspitze"), Austrijas dienvidrietumos, augstums - 3774 m, vairāki nelieli šļūdoņi, sniega līnija - 2900-3000 m vjl.
- Rasdašens Augstākā virsotne Etiopijas kalnienē, Semiena kalnos, sastāv no izvirdumiežīem, augstums - 4620 m
- Šnēbergs Augstākā virsotne Fihtela kalnos, Vācijā, starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem
- Taufšteins Augstākā virsotne Fogelsberga masīvā Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstums - 774 m
- Asborna kalns augstākā virsotne Foklenda Salās (_Usbourne, Mount_), Austrumfolklendā, augstums - 705 m
- Aždaks Augstākā virsotne Gegamas grēdā Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, augstums - 3597 m
- Makdujs Augstākā virsotne Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, augstums - 1310 m
- Popomanasijs Augstākā virsotne Gvadalkanalas salā Melanēzijā, augstums - 2439 m
- Hanhuhijnorgils Augstākā virsotne Hanhuhijnula kalnu grēdā Mongolijā, augstums - 2928 m
- Brokens Augstākā virsotne Harca kalnos ("Brocken"), Vācijā, Saksijas-Anhaltes zemē, augstums - 1142 m
- Dzalučuds Augstākā virsotne Henteja grēdā, Mongolijā, augstums - 2800 m
- Istiklols Augstākā virsotne Jazgulemas grēdā, Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - 6940 m, sniegs un ledāji, nogāzē Grumma-Gržimailo šļūdonis (garums - 36,7 km)
- Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā
- Ausangate augstākā virsotne Karabajas Kordiljera kalnu grēdā Andos (_Auzangate, Nevado_), Peru dienvidaustrumos, augstums - 6394 m
- Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2
- Grintoveca kalns augstākā virsotne Karavanki grēdā Austrumalpos, uz Austrijas un Slovēnijas robežas, augstums - 2558 m
- Dibrars Augstākā virsotne Kaspijas Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 2206 m vjl.
- Puksubeksans Augstākā virsotne Kemas plakankalnē, Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļā, augstums - 2522 m
- Skofels Augstākā virsotne Kemberlendas kalnos, Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Leikdistrikta nacionālajā parkā, augstums - 978 m
- Čirisana kalns augstākā virsotne Korejas pussalā ("Chiri-san"), augstums - 1915 m, ietilpst Sobeksana grēdā Austrumkorejas kalnu dienvidaustrumu atzarā Dienvidkorejā
- Čoktals Augstākā virsotne Kungejalatava kalnu grēdā Ziemeļtjanšanā, augstums - 4770 m
- Ulugmuzdangs Augstākā virsotne Kuņluņa kalnu sistēmā Ķīnā, augstums - 7723 m
- Boboiobs Augstākā virsotne Kuramas grēdā, atrodas uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, augstums - 3769 m
- Bintumani Augstākā virsotne Leones-Libērijas augstienē, atrodas Sjerraleones ziemeļaustrumu daļā, augstums - 1940 m
- Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs
- Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m
- Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
- Gavera kalns augstākā virsotne Lorda Hava salā, kas atrodas Tasmāna jūrā, ietilpst Austrālijas teritorijā, augstums - 860 m
- Pulags Augstākā virsotne Lusonas salā, Centrālās Kordiljeras grēdas dienvidos, Filipīnās, augstums - 2934 m
- Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži
- Vūdrofa kalns augstākā virsotne Masgreiva grēdā Austrālijas vidienē, augstums -1515 m
- Šaviklde Augstākā virsotne Mazā Kaukāza Trialetas grēdā, Gruzijā, augstums - 2850 m
- Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m
- Mārāns Augstākā virsotne Mekrānas kalnos, Pakistānā, augstums - 3277 m
- Gjamišs Augstākā virsotne Murovdaga grēdā Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 3724 m
- Zargars Augstākā virsotne Nuratava kalnu grēdā Uzbekistānā, augstums - 2165 m
- Vihrens Augstākā virsotne Pirina kalnos Bulgārijas dienvidrietumos, Rodopu kalnu masīva rietumu daļā, augstums - 2914 m
- Kačkars Augstākā virsotne Pontijas kalnos, Lazistānas grēdā, Turcijas ziemeļaustrumos, augstums - 3932 m
- Anaimudi Augstākā virsotne Rietumgatos Anaimalaja masīvā, Indijas dienvidos, 2698 m vjl., gneisi un kvarcīti
- Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m
- Lopatina kalns augstākā virsotne Sahalīnā, Austrumsahalīnas kalnos, augstums - 1609 m
- Taftāns Augstākā virsotne Sarhada plakankalnē ("Kūh-e Taftān"), Irānā, Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, augstums - 4042 m
- Burkitauls Augstākā virsotne Sarimsaki kalnu grēdā Altajā, Kazahstānā, augstums – 3373 m
- Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars
- Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs
- Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs
- Cjiliaņšaņs Augstākā virsotne šajā grēdā, Gaņsu provincē, Ķīnā, augstums - 5547 m
- Dahšteins Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 2996 m
- Munkusardiks Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3491 m vjl.
- Ortless Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3899 m
- Munguntaiga Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3976 m
- Sebelans Augstākā virsotne šajā masīvā - aprimis vulkāns, augstums - 4821 m
- Groserarbers Augstākā virsotne Šumavas kalnos, Vācijā, Bavārijas austrumos, pie Čehijas robežas, augstums - 1456 m
- Lembergs Augstākā virsotne Švābu Albā, kvestu grēdā Vācijas dienvidos, augstums - 1015 m
- Juišaņs Augstākā virsotne Taivānā ("Yushan"), augstums - 3997 m, metamorfo iežu masīvs ar smailu virsotni
- Aktavs Augstākā virsotne Tamditava kalnu masīvā Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, augstums - 922 m
- Groserfeldbergs Augstākā virsotne Taunusa grēdā Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, augstums - 880 m
- Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags
- Bērbergs Augstākā virsotne Tīringenes Meža kalnu masīvā, Vācijā, augstums – 982 m
- Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m
- Trespikoss Augstākā virsotne Ventanas grēdā ("Cerro Tres Picos"), Argentīnā, Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstums - 1243 m
- Kertvēješs Augstākā virsotne Vērteša plato, Ungārijā, augstums - 479 m vjl.
- Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m
- Fansipans Augstākā virsotne Vjetnamā, Hoanljensona grēdā, augstums - 3148 m, gk. gneisi
- Timpanogoss Augstākā virsotne Voseča grēdā ("Mount Timpanogos"), Klinšu kalnos, ASV, augstums - 3660 m
- Langebergs Augstākā virsotne Zauerlndē, Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļā Vācijā, augstums - 843 m
- Jezerca Augstākā virsotne Ziemeļalbānijas Alpos, Albānijas ziemeļos, uz robežas ar Kosovu, augstums - 2694 m
- Makinlijs Augstākā virsotne Ziemeļamerikā (angļu val. "Mount McKinley"), Kordiljeros, Aļaskas grēdā (ASV, Aļaskas štatā), augstums - 6193 m, vietējie iedzīvotāji to dēvē par Denali
- Kvanmobons Augstākā virsotne Ziemeļkorejas kalnos, atrodas Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Hamgjona grēdā, augstums - 2540 m
- Telposizs Augstākā virsotne Ziemeļurālos (1617 m), Krievijas Komi Republikā, nogāzēs līdz 500-600 m vjl. taigas meži, augstāk - kalnu tundra un akmeņu kliedņi
- Ketera Augstākā zefirota, kas veido Kosmiskā Koka intelektuālo sfēru, identificējas ar Ādama Kadmona galvu
- virsvadība Augstākā, galvenā (kā) vadība
- virsvara Augstākā, noteicošā vara
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara
- galvenieks Augstākais
- ģeneralitāte Augstākais (bruņoto spēku) komandējošais sastāvs
- ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu
- profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums
- archidiakons Augstākais diakons bīskapijā
- Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks"
- Nzambi Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; Njambe
- Odins Augstākais dievs skandināvu mitoloģijā; visu dievu un cilvēku tēvs
- sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem; lēņa kungs
- primāts Augstākais garīdznieks (katoļu un anglikāņu baznīcā), kura jurisdikcijai ir pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi
- kardinālis Augstākais garīdznieks katoļu baznīcā
- bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva
- dievs Augstākais ideāls, pilnība; centienu augstākais gala mērķis
- vezīrs Augstākais ierēdnis dažās Tuvo Austrumu zemēs; šī ierēdņa tituls
- Ida Augstākais kalns (2456 m) Krētas salā, Grieķijā
- Beluha Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi
- Romankošs Augstākais kalns Krimas pussalā, Krimas kalnu Galvenajā gradā, augstums - 1545 m, akmeņainas kalnu pļavas
- Risi kalns augstākais kalns Polijā ("Rysy"), 2499 m, Augstajos Tatros, uz Slovākijas robežas
- Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas
- Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri
- Rila Augstākais kalnu masīvs Balkānu pussalā ("Rila"), Bulgārijas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 2925 m, garums - 80 km
- Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m
- jārls Augstākais karaļa ierēdnis agrajos viduslaikos Skandināvijā
- ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās)
- karavadonis Augstākais komandieris; augstākā komandējošā sastāva karavīrs
- Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m
- ģenerālsuperintendents Augstākais luterāņu garīdznieks un konsistorijas viceprezidents, kam jāuzrauga zināma apgabala reliģiskā dzīve
- grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
- lielmestrs Augstākais mūku ordeņa priekšnieks
- kutuhta Augstākais priesteris mongoļu budistiem, kam līdz ar to pieder augstākā administratīvā vara
- vertekss Augstākais punkts artilērijas šāviņa trajektorijā
- preztance Augstākais rezultāts
- kalngals Augstākais sasniegums, lielākais kāpinājums (piemēram, mākslā)
- kronis Augstākais sasniegums; tas, kas ir pārāks par ko citu
- višaks Augstākais soda mērs (nāvessods)
- rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus
- lielmuftijs Augstākais tiesībnieka un teologa tituls Osmaņu impērijā
- lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē; cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls
- maksimālais Augstākais vai lielākais (iespējamais vai atļautais)
- prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.)
- maģistratūra Augstākais valsts amats (senajā Romā)
- valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts
- lielvirsaitis Augstākais virsaitis, augstākais vadonis
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
- akro- Augstākais, galīgais
- akr- Augstākais, galīgais; norāda uz locekļiem
- virsvadītājs Augstākais, galvenais (kā) vadītājs
- virsvadonis Augstākais, galvenais vadonis (parasti armijā, organizācijā)
- aristokrātija Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis; dižciltīgie, augstmaņi
- superieur Augstākais, virsējais
- labenieks Augstākajai kārtai piederīgs; labietis
- ārieši Augstākās (ziemeļu) rases pārstāvji (pēc rasisma teorijas)
- sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā)
- autobāns Augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē; autobānis
- ģenerālkonsulāts Augstākās klases, līmeņa konsulāts, ko vada ģenerālkonsuls
- vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs
- difernciālrēķini Augstākās matemātikas nozare, kas pētī atvasinājumu un diferenciāļu īpašības un to izlietojumu
- premjerlīga Augstākās meistarības līga (piem., kādās sporta spēlēs)
- neiroze Augstākās nervu sistēmas darbības funkcionāli traucējumi, ko izraisījis psihisks pārdzīvojums
- APP Augstākās Padomes Prezidijs
- virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības
- grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi
- ranversmans Augstākās pilotāžas figūra - strauja lidojuma virziena maiņa par 180 grādiem
- aerobātika Augstākās pilotāžas figūru virtuoza izpilde
- ASMS Augstākās sporta meistarības skola
- enteomānija Augstākās sūtības mānija, reliģisks ārprāts
- nobili Augstākās šķiras pārstāvji senajā Romā
- hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga
- virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis; galvenais (vecākais) tiesnesis
- superarbitrijs Augstākās tiesu instances lēmums
- dinati Augstākās valsts un baznīcas amatpersonas Bizantijā (minētas gk. 10. gs. likumdošanas pieminekļos)
- greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes
- kormofiti Augstākie augi (sūnas, papardes, ziedaugi); to organisms sastāv no saknēm, stumbra un lapām
- cormophyta Augstākie augi jeb kormofīti
- Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m
- amnioti Augstākie mugurkaulnieki ("Amniota"), kas piemēroti dzīvošanai uz sauszemes; tiem agrīnā attīstības stadijā veidojas amnijs
- malacostraca Augstākie vēži
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede
- salondāma Augstāko aprindu sieviete ar izkoptām, izsmalcinātām manierēm
- zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas
- stēle Augstāko augu centrālais cilindrs
- fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību
- megasporangijs Augstāko augu orgāns, kurā attīstās megasporas
- kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta
- selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas
- mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze, tādējādi savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana
- zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem
- etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz
- spermijs Augstāko augu vīrišķā dzimumšūna - gameta, kam nav kustības orgānu - viciņu
- augstība Augstāko feodāļu, aristokrātu tituls
- pektorāls Augstāko garīdznieku krūšu krusts, liturģiskā tērpa sastāvdaļa
- gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība
- pārziepjošana Augstāko karbonskābju sāļu (ziepju) iegūšana tauku hidrolīzē ar sārmu
- nobilis Augstāko kārtu persona Venēcijas republikā
- pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas
- zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni; šīs kārtas zivis
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls
- amnijs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns - plēve, kas pasargā dīgli no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem
- alantojs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns, kas dīglim nodrošina elpošanu, atdalījumu izvadīšanu un barošanos
- rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas
- horijs Augstāko mugurkaulnieku, arī cilvēka, ārpusembrija orgāns - ārējais dīgļapvalks
- zīdaudēji Augstāko nakts tauriņu dzimta, radniecīga vērpējiem un sfingiem, raksturīgākais pārstāvis - zīdtauriņš
- stiharijs Augstāko pakāpju kleriķu (svētnieka, bīskapa) tērpā to lieto kā apakštērpu
- mikropile Augstāko sēklaugu sēklaizmetņa galotnes atvere, pa ko apputeksnēšanās procesā spermiji no dīgļstobra iekļūst sēklaizmetnī
- kursiste Augstāko sieviešu kursu audzēkne Krievijā (līdz 1917. g.)
- sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde
- desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži
- vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas
- šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas
- kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja
- termosbenacejas Augstāko vēžu kārta ("Termosbenaceae"), bezkrāsaini, akli, primitīvi vēžveidīgie 2-3,5 mm garumā; dzīvo jūras piekrastes gruntsūdenī, avotos un alās
- mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu
- spīļkāji Augstāko vēžu kārta; visbiežāk dzīvo pašraktās ejās jūrās un okeānos
- speleogrifaceja Augstāko vēžu kārtas ("Spelaeogriphacea") vienīgā suga, bezkrāsains, bezacains primitīvs vēžveidīgais (ķermeņa garums - 7,5 mm), ekstremitātes veidotas kā ejkājas
- amfipods Augstāko vēžu kārtas piederīgais, mīt galvenokārt jūrā
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas
- sinkarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Syncarida"), sīki līdz vidēji lieli (0,5 mm līdz 5 cm garumā), tievi primitīvi saldūdens vēžveidīgie
- macrojugata Augstāko vienādspārnu tauriņu apakškārta
- blastocista Augstāko zīdītāju (placentāļu) dīgļa pūslīšveida attīstības stadija; dīglis šajā stadijā
- girencefāli Augstāko zīdītāju grupa ar krokotu galvas smadzeņu pusložu virsmu
- superior Augstāks
- bānkungs Augstāks dzelzceļa ierēdnis
- lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs); augstāka militāra persona; arī dzimtkungs
- arhierejs Augstāks pareizticīgās baznīcas garīdznieks (bīskaps, arhibīskaps, metropolīts)
- augst- Augstāks, pārāks par citiem
- ekselence Augstas amatpersonas tituls
- mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas
- HDTV Augstas izšķirstības televīzija ("high-definition television")
- bums Augstas konjunktūras posms saimnieciskajā dzīvē
- kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne
- ciparkasete Augstas kvalitātes magnētiskā lente, kas ievietota standartizmēra kasetē ar ierakstaizsardzības un standartformāta nodrošināšanas iespējām
- V. S. O. P. Augstas kvalitātes maigs konjaks (angļu "a very superior Old Pale")
- mērmikrofons Augstas kvalitātes mikrofons, ko izmanto precīzai akustiskā lauka mērīšanai un par etalonu citu mikrofonu relatīvās jutības noteikšanai
- bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums
- stereoplanigrāfs Augstas precizitātes universālais stereofotogrammetrijas instruments, kuru lieto topogrāfisko karšu un plānu sastādīšanai un fototriangulācijas tīklu izveidošanai pēc stereoainām
- haiteks Augstās tehnoloģijas (angļu "high-tech")
- termojoni Augstas temperatūras iedarbībā ķermeņa virsmas izstarotie joni
- apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu
- kompuļi Augstas, stāvas kupenas
- Hohendorf Augstciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
- goreljefs Augstcilnis
- oreljefs Augstcilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes vairāk nekā par pusi no sava biezuma
- hanuma Augstdzimusi sieviete, hana sieva
- beguma Augstdzimušu indiešu sieviešu (musulmaņu) uzruna, īpaši attiecībā uz firstu mātēm vai atraitnēm
- augstiene Augstene
- ātrmaiņu Augstfrekvences
- augstperiodisks Augstfrekvences
- modulēšana Augstfrekvences sprieguma amplitūdas, frekvences vai fāzes variēšana ar zemfrekvences sprieguma palīdzību, piem., no mikrofona pastiprinātāja vai TV kameras
- augš Augsti
- augši Augsti
- aušķi Augsti
- gaišs Augsti attīstīts (par prātu, spējām)
- smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu)
- danceniski Augsti ceļot kājas, it kā dejas solī (parasti par zirga gaitu)
- danciski Augsti cilājot kājas, ar palēcieniem, dejas solī
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
- korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags
- zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē
- tarataika Augsti, plati rati
- highness Augstība: līdz Indriķa VIII laikam angļu karaļu tituls
- augstkalnu Augstiem kalniem piemītošs; tāds, kas atrodas augstu kalnos
- augstīne Augstiene
- highland Augstiene
- augstiena Augstiene (1)
- Amerikāņu augstiene augstiene Antarktīdā (_American Highlands_), Austrālijas Antarktiskajā teritorijā, iepretim Indijas okeāna Deivisa jūras rietumu daļai
- Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
- Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
- Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
- Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
- Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m
- Dārtmūra Augstiene Kornvolas pussalas dienvidos ("Dartmoore"), Lielbritānijā, augstums līdz 621 m vjl., nacionālais parks (945 kvadrātkilometri)
- Eksmūra Augstiene Kornvolas pussalas ziemeļos ("Exmoor"), Lielbritānijā, augstums - līdz 521 m; Eksmūras nacionālais parks (686 kvadrātkilometri, dib. 1954. g.)
- Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi
- Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi
- Salpauselke Augstiene Somijas dienvidos un dienvidaustrumos, sastāv no trim paralēlām gala morēnu pauguraiņu grēdām, garums - 550 km, lielākais augstums - 247 m
- Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota
- Kainunselke Augstiene Somijas viedienē ("Kainunselkae"), garums - 125 km, augstums - līdz 384 m, skujkoku meži, daudz ezeru un purvu
- Ounaselke Augstiene Somijas ziemeļrietumos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Pallastunturi (augstums - 821 m)
- Algomas augstiene augstienne Kanādas dienvidu daļā, Ontārio provincē, uz austrumiem no Augšezera un uz ziemeļiem no Hūrona, augstākā virsotne - 665 m (Ogidaki)
- Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē
- Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m
- centaurium Augstiņi
- Mežmuižas dzirnavezers Augstkalnes dzirnavezers Augstkalnes pagastā
- Mežamuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums
- Mežmuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums; arī Augstkalnes muiža
- kaijēnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaijēni" iedzīvotāji
- meženieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
- mežmuižnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
- svētupnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Svētupe" iedzīvotāji
- Vilkašu muiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" bijušais nosaukums
- vilkaišnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji
- vilkašnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji
- paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem
- parami Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.
- paramos Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.; parami
- pampero Augstkalnu bezmežu plato Dienvidamerikas tropiskajā joslā, kur bieži pūš vēji un ir biežas, aukstas miglas
- Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m)
- augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa
- Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu
- augstlabdzimtība Augstlabdzimušas personas (baronu un netitulētās muižniecības) uzrunas forma Latvijā
- flops Augstlēkšanas stils, kurā sportists latiņu pārvar atmuguriski
- osborns Augstlēkšanas stils, kurā sportists pārvar latiņu sāniski
- augstmane Augstmanis
- augstnesis Augstmanis
- augstnieks Augstmanis
- brāķmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs
- brakulainis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs
- brammanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs
- brasmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs
- braucmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs
- magnāts Augstmanis, liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā)
- augstenieki Augstmaņi, augstākajai ļaužu kārtai piederīgie
- metrdotels Augstmaņu pilīs ēdienu un virtuves pārzinis
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem)
- krekprocess Augstmolekulāru ogļūdeņražu skaldīšana karstumā vienkāršākos produktos
- augstpapēdenes Augstpapēžu kurpes
- klabenes Augstpapēžu kurpes
- špiļka Augstpapēžu kurpes
- augstprātīgums Augstprātība
- augstdegunība Augstprātība, iedomība
- labbatā Augstprātība, lepnība
- augstmanība Augstprātība, lielība
- arogance Augstprātība, uzpūtība
- pārprātība Augstprātība, uzpūtība
- dramatisms Augstprātīga un samākslota valoda un izturēšanās, ko novēro dažās psihiskās slimībās
- bonza Augstprātīga, iedomīga amatpersona
- hipsēloloģija Augstprātīga, uzpūtīga runa; lielīšanās
- izgāzīgi Augstprātīgi, lepni
- aroganti Augstprātīgi, uzpūtīgi
- augstprātis Augstprātīgs cilvēks
- ūpis Augstprātīgs un dusmīgs cilvēks
- snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas
- izgāzīgs Augstprātīgs, lepns
- labatīgs Augstprātīgs, lepns
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs
- arogants Augstprātīgs, uzpūtīgs
- arrogants Augstprātīgs, uzpūtīgs, bezkaunīgs
- vīzeklis Augstprātīgs, zobgalīgs cilvēks
- cvilve Augstprātis
- lepniķis Augstprātis
- lepnis Augstprātis
- lepnulis Augstprātis
- leponis Augstprātis
- cvelve Augstprātis, varonis
- lieldegunis Augstprātis, vīzdegunis
- blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos)
- Hochrosen Augstroze
- Lielezers Augstrozes Lielezers Umurgas pagastā
- Hochrosen Augstrozes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Augstrozes pagastā
- augšs Augsts
- austs Augsts
- haut Augsts
- haute Augsts
- high Augsts
- triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs vienā spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli
- staubenis Augsts celms, vai koks bez galotnes
- lords Augsts feodālis (viduslaikos Anglijā)
- maršals Augsts galma vai feodālās valsts ierēdnis; vēlēta muižniecības amatpersona
- hausse Augsts kursa stāvoklis biržā kādam noteiktam vērtspapīram vai arī to lielākai grupai
- leduskalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums
- ledus kalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums; leduskalns (2)
- arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors
- intendants Augsts pārvaldes ierēdnis (Francijā, līdz 1790)
- bans Augsts ungāru ierēdnis (ban), turciski - kungs
- kurgāns Augsts uzbērums uz tatāru un slāvu senlaiku kapa (no 4. gt. p. m. ē. līdz 14.-15. gs. m. ē.)
- falsets Augsts vīriešu balss reģistrs; kāda no šī reģistra skaņām; spalga balss
- duprs Augsts, apdrupis celms
- augst- Augsts, augstu; uz augšu vērsts, saistīts ar izcilni
- izcilts Augsts, cēls
- sublims Augsts, cēls
- flageolete Augsts, flautas skaņai līdzīgs tonis, ko rada ar lociņu spēlējams mūzikas instruments, ja stīgām viegli pieskaras ar pirkstu
- svilpt Augsts, samērā griezīgs (par skaņu); arī svilpot (3)
- dzidrs Augsts, skanīgs (par skaņu)
- gaišs Augsts, skanīgs (par skaņu)
- smalks Augsts, skanīgs, arī pakluss (par skaņu)
- vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem
- špiļka Augsts, smails papēdis (sieviešu kurpēm)
- spiedzīgs Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām)
- svilpot Augsts, stiepts, samērā griezīgs (par skaņu); arī svilpt (3)
- lielsirdība Augstsirdība
- dižsirdība Augstsirdība, cēlsirdība
- dižsirdīgs Augstsirdīgs
- ģenerozs Augstsirdīgs, cēls
- augstškola Augstskola
- senāts Augstskolas padome
- pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu
- katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki
- lektors Augstskolu mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats
- vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana; tīģeļa iespiedmašīna
- stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus
- īsslēdzējs Augstsprieguma elektrisks aparāts māklīgu īsslēgumu radīšanai apakšstacijās
- atdalītājs Augstsprieguma komutācijas aparāts bez loka dzēšanas ierīcēm redzamu izolējošu pārtraukumu radīšanai
- augstspraigums Augstspriegums
- štagburšoneris Augsttakelēts divmastu šoneris (buru kuģis ar slīpajām burām)
- augši Augstu
- simarre Augstu amatpersonu mētelis, ko uzģērbj svinīgos brīžos
- augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls
- labdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls
- iesasviesties Augstu iešūpoties
- augšlēcīte Augstu lecošā, vardes epitets
- augstlēcīte Augstu lecošā, vardes epitets
- augstraudzīte Augstu lecošā, vardes epitets
- augšlēciņu Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi
- augšlecām Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu
- augšlecēm Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu
- augšlēcu Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu
- auslecēm Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu
- logodaidalija Augstu vārdu lietošana, sagrozīti, sarežģīti izteicieni
- cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
- kalnājs Augstu zemes garozas pacēlumu kopums, virkne, grēda; kalnu sistēma
- treļļi Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums
- treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi (1)
- trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; treļļi (1)
- hypso- Augstuma
- hipsoterapija Augstuma izmantošana terapeitiskos nolūkos
- altimetrija Augstuma mērīšana
- hipsonoze Augstuma slimība, kalnu slimība
- augša Augstumā, gaisā, debesīs
- augstumrādītājs Augstummērītājs
- augste Augstums
- altitude Augstums; debesu ķermeņa augstums virs horizonta
- līne Augstvērtīga kaņepāju trose, kuras apkārtmērs ir mazāks par vienu collu (25,4 mm)
- sortīgs Augstvērtīgs (par dzīvnieku šķirni)
- lupatpapīrs Augstvērtīgs papīrs no kokvilnas vai linu lupatām
- kohinūrs Augstvērtīgs slīpēts dimants
- auška Augša
- augš Augšā
- augšan Augšā
- augši Augšā
- auškā Augšā
- virson Augšā
- augšiene Augša (1)
- ķencele Augšā un apakšā vienādi plats koka trauks ar divi osiņām
- augšene Augša, augšējā daļa
- augstene Augša, augšējā daļa; bēniņi; augšiene
- virsība Augša, virspuse
- auškan Augšan
- augulība Augšana
- auga Augšana, attīstība, raža
- liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums
- lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2)
- liemenis Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2)
- liens Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2)
- somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga
- metafīze Augšanas josla stobrkaula galos starp epifizi un diafīzi
- plastodinamika Augšanas potenciāls
- Daņileviči Augšaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants
- ēģiptieši Augšaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ēģipte" iedzīvotāji
- lieves Augšbaznīca, ērģeļu telpa
- ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku un noteces caurumiņu apakšmalā
- Šlosberga Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Pilskalne" bijušais nosaukums
- subatieši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Subate" iedzīvotāji
- Šedere Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Šēdere" nosaukuma variants
- Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
- Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
- Boltaiskrūgs Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
- Doļnā Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" bijušais nosaukums
- Kudeiki Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" daļa
- Kurši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gekeļi" bijušais nosaukums
- Kazimiriški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" nosaukuma variants
- Konecpole Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Koņecpole" nosaukuma variants
- Miltināni Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" bijušais nosaukums
- Kiuliņi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" nosaukuma variants
- Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lajiški" nosaukuma variants
- Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums
- Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
- Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
- Pristaņa Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pristaine" nosaukuma variants
- Dronkusola Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalni" otrs nosaukums
- Lajiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrā nosaukuma "Lejiški" variants
- Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrs nosaukums
- Ozolkalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zamečka" bijušais nosaukums
- ambelieši Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" iedzīvotāji
- Ambeli Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" nosaukums latgaliski
- Augškaļne Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" nosaukums latgaliski
- Jaunstupeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
- Biļinski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" otrs nosaukums
- Pustoškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" bijušais nosaukums
- Jurgeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" nosaukuma variants
- Lelī Baranauski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Baranovska" nosaukums latgaliski
- Peikstuliškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukuma variants
- Peikstuliškys Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukums latgaliski
- Podgaršani Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Podgaršāni" nosaukuma variants
- Bārtuļi Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" otrs nosaukums
- Pranči Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zastennije Kuseņi" otrs nosaukums
- Dvīta Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Dviete" nosaukuma variants
- Kolups Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Kalupe" nosaukuma variants
- Medums Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Medumi" nosaukuma variants
- Neicgaļs Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgale" nosaukums latgaliski
- Neicgaļa muiža Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgales muiža" nosaukums latgaliski
- Salonāja Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Saliena" bijušais nosaukums
- Salanāja Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Saliena" nosaukuma variants
- alksnieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Alksna" iedzīvotāji
- andrijovieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrijova" iedzīvotāji
- Bouku sola Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Būku sala" bijušais nosaukums
- Bevernskaja Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- aklenišķieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Aklenišķi" ("Akleņiški") iedzīvotāji
- Aukliniškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukuma variants
- Aukliniški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukuma variants
- Aukliniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukums latgaliski
- Bikernīki Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" nosaukums latgaliski
- butēniškieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Butēniški" iedzīvotāji
- Buciniškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants
- Buciniški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants
- Buciniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukums latgaliski
- deksnieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" iedzīvotāji
- Dekšni Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski
- Panceliškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants
- Panteliški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants
- pavlovieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji
- pavlovskieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji
- Pavlovska Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
- Pavlovskie Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
- Pavlovskī Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukums latgaliski
- Augļi Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Auguliški" nosaukuma variants
- Dedeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dedelišķi" nosaukuma variants
- demenieši Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" iedzīvotāji
- demenišķi Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" iedzīvotāji
- Dirvaniški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dervaniški" nosaukuma variants
- Fabijanovka Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" bijušais nosaukums
- Labetiški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" bijušais nosaukums
- Kočergina Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kočergino" nosaukuma variants
- Paškeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķelišķi" nosaukuma variants
- Akminoji Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Akmani" nosaukuma variants
- Akminuoji Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Akminoji" nosaukuma variants
- Borovie Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants
- Borovije Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants
- Borovī Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukums latgaliski
- Kierkuži Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants latgaliski
- Pitrāni Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Petrāni" nosaukuma variants
- Ancāni Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Sludiniški" bijušais nosaukums
- dvietieši Augšdaugavas novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Dviete" iedzīvotāji
- dvietišķi Augšdaugavas novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Dviete" iedzīvotāji
- Dvetenskaja Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Dweeten Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē
- galvānieši Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Galvāni" iedzīvotāji
- Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums
- Birkeneļi Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" nosaukuma variants
- Berķenele Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" senāks nosaukums
- aizupieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" iedzīvotāji
- Aizupīši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants
- aizupnieki Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupnieki" iedzīvotāji
- Audzariškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums
- baltacieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltači" iedzīvotāji
- Boltakrūgs Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltaiskrogs" nosaukuma variants
- Boltmuiža Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants
- Barauka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants
- Borovka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants
- bībelišķieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" iedzīvotāji
- Bībeliški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" nosaukuma variants
- Ploniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukuma variants
- Pluoniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukums latgaliski
- Pramaniškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants
- Pramaniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants
- Pramaniškys Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukums latgaliski
- pūdānieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdāni" iedzīvotāji
- Pudāni Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants
- Kolupskaja Augšdaugavas novada Kalupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Gardelišķi Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gardeliški" nosaukuma variants
- peskieši Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski" iedzīvotāji
- ratiškieši Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ratišķi" iedzīvotāji
- Auksteni Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Auksteņi" nosaukums latgaliski
- Augšpole Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" nosaukuma variants
- aužgulānieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužgulāni" (arī "Aužgulēni") iedzīvotāji
- Aužgalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužguļāni" bijušais nosaukums
- baraviecieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravieki" iedzīvotāji
- baravicieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" iedzīvotāji
- baravīcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravīki" iedzīvotāji
- Baravīki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" nosaukuma variants
- foļvorcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvorcieši" iedzīvotāji
- gančevskieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" iedzīvotāji
- Gančauski Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" nosaukuma variants
- Dranciški Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" bijušais nosaukums
- juksieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" iedzīvotāji
- Patmalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļi" nosaukuma variants
- paukštieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Paukšti" iedzīvotāji
- Riboki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukuma variants
- Azara Sarkani Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikani" nosaukuma variants latgaliski
- Būkšti Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants
- Derbaki Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerbaki" nosaukuma variants
- Novaja Porečje Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Porečje" nosaukuma variants
- Jaunuo Zaļuo Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" bijušais nosaukums latgaliski
- Vacuo Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski
- Jaunā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunā Zeļonovka” bijušais nosaukums
- Vecā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Vecā Zeļonovka” bijušais nosaukums
- Purvmaļi Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviški" bijušais nosaukums
- Paberža Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants
- Bandališkas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukuma variants
- Bandališkys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukums latgaliski
- buciškieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Buciškas" (arī "Butiški") iedzīvotāji
- Būkšteņi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants
- Būkšti Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants
- Buciškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants
- Butiškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants
- Buciškys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukums latgaliski
- Sila Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums
- Syla Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums latgaliski
- Dileviči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dileviči" nosaukuma variants
- Dūdeli Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dūdeļi" nosaukuma variants
- dunskieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dunski" iedzīvotāji
- Jureiši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukuma variants
- Lāči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums
- Osmani Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums
- pritikinieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pritikini" iedzīvotāji
- putānieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" iedzīvotāji
- Vecā Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukuma variants
- Vacuo Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukums latgaliski
- Maļinovskaja Augšdaugavas novada Naujenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Buļvīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Buivīši" bijušais nosaukums
- dukurieši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" iedzīvotāji
- Dukurīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" nosaukuma variants
- Novaja Dzerevņa Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums
- Baltaiskrogs Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
- dolnājieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji
- dolnišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji
- kazimerieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
- kazimirišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
- kazimirišķieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
- Boltmuiža Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants
- Dubulti Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Viliški" bijušais nosaukums
- Faļtofa Augšdaugavas novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Faļtopi" nosaukuma variants
- Borovka Augšdaugavas novada Salienas un Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" bijušais nosaukums
- belmontieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Belmonte" (arī "Belmonti") iedzīvotāji
- borovcieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" iedzīvotāji
- dubenišķi Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Dubenišķi" iedzīvotāji
- ezermuizieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji
- ezernieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerņa" iedzīvotāji
- ragulišķieši Augšdaugavas novada Skrundalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ragulišķi" iedzīvotāji
- aronieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Arone" iedzīvotāji
- Bundiški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Bundišķi" nosaukuma variants
- Driksniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Dirksnišķi" nosaukuma variants
- Elkšņi Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Oļšanka" otrs nosaukums
- pilacieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Pilaci" iedzīvotāji
- Bambaniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Plikais kalns" otrs nosaukums
- pravdieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta bijušās apdzīvotās vietas "Pravda" iedzīvotāji
- alksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Alkšņi" iedzīvotāji
- Arhipiški Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Arhipišķi" nosaukuma variants
- elksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" tagad "Elerne" iedzīvotāji
- Boltakrūgs Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Baltakrogs" nosaukuma variants
- Ceglinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Ceglinieki" nosaukuma variants
- Dubļinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants
- orbidānieši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" iedzīvotāji
- Bortnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Osagols" bijušais nosaukums
- Pluocini Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski
- Andenīši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" bijušais nosaukums
- Puokšāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski
- priednieki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji
- Prīdnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" nosaukuma variants
- pudānieši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" iedzīvotāji
- Pudāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants
- Balaški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Balašķi" nosaukuma variants
- Bombizys Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukums latgaliski
- Danišeuka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Daniševka" nosaukuma variants
- Dirvoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums
- Dyrvuoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums latgaliski
- Degli Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski
- Deiki-Brenči Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Deiķi-Brenči" nosaukuma variants
- Azarstarpi Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Ezerstarpi" nosaukuma variants
- Juonāni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukuma variants
- Mozī Baranauski Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Baranovska" nosaukums latgaliski
- Pakni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pakņi" nosaukums latgaliski
- Peipini Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski
- Pyrmuo Barauka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Borovka" nosaukums latgaliski
- monomiozīts Augšdelma divgalvainā muskuļa iekaisums, kas periodiski atkārtojas
- tricepss Augšdelma trīsgalvainais muskulis
- spruds Augšdelms
- fokāra Augšēģiptē, senāk, mācīts vīrs, kas prot lasīt Korānu un rakstīt rakstus
- virss Augšējā (sēnes) augļķemeņa daļa
- cepurīte Augšējā (sēnes) augļķermeņa daļa
- augšdaļa Augšējā daļa
- cekuls Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu
- augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats apakša
- gals Augšējā daļa, augšpuse; virspuse; virsotne
- kora Augšēja daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam)
- kore Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam)
- koris Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam); kore (2)
- SVC Augšējā dobā vēna (angļu "superior vena cava")
- azigogrāfija Augšējā dobajā vēnā ieejošās nepāra vēnas rentgenogrāfija pēc iezīmēšanas ar kontrastvielu; izmanto lai vērtētu audzēja lielumu videnē
- hipokonuls Augšējā dzerokļa distālais paugurs
- hipokonuss Augšējā dzerokļa distolingvālais paugurs
- parakonuss Augšējā dzerokļa meziobukālais paugurs
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu)
- virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai)
- kvarteris Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvarterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvaterdeķis Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvāterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvāters Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- cenomāns Augšējā krīta apakšējais nodalījums, sastāv no smiltīm un merģeļainiem kaļķiem
- augšlapa Augšējā lapa
- metakonuss Augšējā lielā dzerokļa ārējais mugurējais (distobukālais) paugurs
- augšlūpa Augšējā lūpa
- augšmala Augšējā mala
- tritokonuss Augšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs
- blefarohalāze Augšējā plakstiņa atslābušās ādas nokarāšanās pāri plakstiņa brīvajai malai
- ekskurvācija Augšējā plakstiņa deformācija, kurā saistaudu plātnīte izliekta uz āru
- ediakarans Augšējā proterozoja iedalījuma vienība, laikposms tieši pirms kembrija (pirms \~635-542 miljoniem gadu), līdz 2004. g. saucās vends
- augšpuse Augšējā puse, augšējā daļa
- virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam); arī virsa (1)
- reilbura Augšējā rājbura (taisnā bura) pilna takelējuma burukuģī; virsbrambura
- augšsēklotne Augšējā sēklotne
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu
- apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma)
- ziedkopa Augšējā, parasti zarota, vasa, uz kuras attīstās ziedi
- augsdējais Augšējais
- augstējais Augšējais
- augšuvējs Augšējais
- augzdējais Augšējais
- tops Augšējais (masta, stengas) gals
- galerija Augšējais balkons skatītāju zālē
- virsakmins Augšējais dzirnakmens
- augšgals Augšējais gals
- saperskripts Augšējais indekss
- augšlogs Augšējais logs, loga augšējā daļa
- margapmale Augšējais margsienas metāla stienis vai koka līste
- augšnazis Augšējais nazis kartona griežamām mašīnām
- gotlandijs Augšējais silūrs
- suprēms Augšējais slieksnis
- augšstāvs Augšējais stāvs; stāvs, kas ir augstāk par citiem
- augšvāks Augšējais vāks
- augšžoklis Augšējais žoklis
- senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem
- augšmākoņi Augšējie mākoņi
- augša Augšējie, augstie (balss) toņi
- ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā; polārblāzma
- kolorēšana Augšējo balsu izrotāšana ornamentālu pārveidojumu rezultātā
- URI Augšējo elpceļu infekcija (angļu "upper respiratory infection")
- platinoze Augšējo elpošanas ceļu slimība un alerģiskas pārmaiņas ādā no saskares ar šķīstošiem platīna sāļiem
- ureteropielogrāfija Augšējo urīnceļu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu pa urīnvadu (augšupejā pielogrāfija); ureterogrāfija vienlaikus ar pielogrāfiju
- aušķiene Augšene
- Sjupīriors Augšezers - augšējais no 5 Lielajiem ezeriem uz Kanādas un ASV robežas
- Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
- virsums Augšgals, augšdaļa, virsdaļa
- hiperoons Augšistaba vai stāvs
- Augšķieru ezers Augšķiešu ezers Leimaņu pagastā
- virslūpa Augšlūpa
- zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts
- brahiheilija Augšlūpas vidusdaļas saīsinājums
- laterītaugsnes Augšņu grupa, kam profilā ir laterīta horizonts
- takiraugsnes Augšņu tips, kas veidojies māla tuksnesī un pustuksnesī, lēzenos reljefa pazeminājumos, gandrīz bez veģetācijas
- dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā
- Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā
- Porkuni horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 0,5-25 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā, kur to veido rifogēnu kaļķakmeņu slānis
- Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
- kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija); lordkanclers
- atkārteņ Augšpēdu
- vēkšiņpēdu Augšpēdu
- Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces
- Wyschgorodok Augšpils (tagad Vyšgorodok, Krievijā)
- kalnpus Augšpus
- kalnpusē Augšpus
- amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens
- altāns Augšstāva daļas izlaidums uz (stabu) atbalstiem
- virsstāvs Augšstāvs
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā
- meroparestēzija Augšstilba parestēzija
- lytka Augšstilbs
- cenklis Augšstilbs, ciska
- aukštaiši Augštaiši - etnogrāfiska grupa Lietuvā
- Lietuvas nacionālais parks Augštaitijas nacionālā parka nosaukums 1973.-1991. g.
- augšgals Augštece, arī tās apkārtne
- cyska Augštilbs
- augša Augšup
- augšā Augšup
- augšum Augšup
- debešup Augšup
- celiņas Augšup ceļošies, blīvi mākoņi
- cilas Augšup ceļošies, blīvi mākoņi
- ciliņas Augšup ceļošies, blīvi mākoņi
- pacēlums Augšup ejošs (piemēram, ceļa) gabals, posms
- kalnupus Augšup kalnā
- kalnup Augšup kalnā; augšup
- katrūp Augšup un lejup
- apikāls Augšup vērsts; tāds, kas ir virsotnē
- kāpiens Augšupeja, progress; arī panākumi
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā
- ascendējošs Augšupejošs
- kāpums Augšupejošs (parasti ceļa, kalna) slīpums
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem
- Egļu kalns Augšzemes augstienes augstākā virsotne, Augšdaugavas novada Sventes pagastā, uz rietumiem no Sventes ezera, absolūtais augstums – 220 m vjl., kalns apaudzis ar egļu mežu
- augšzemieši Augšzemes iedzīvotāji
- augšzemnieki Augšzemes latvieši
- augšļaudis Augšzemnieki
- augšenieks Augšzemnieks
- augšgalietis Augšzemnieks
- augšļaudietis Augšzemnieks
- augšpusietis Augšzemnieks
- virsžoklis Augšžoklis
- augšdzelzi Augšžoklis, augšējais žokļa kauls
- maksilektomija Augšžokļa izgriešana
- starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem)
- hemimaksilektomija Augšžokļa puses izoperēšana
- sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; oklūzija (3)
- oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; sakodiens
- audzināties Augt
- dzildēt Augt
- vērēt Augt
- riesties Augt (par augiem)
- slieties Augt (parasti taisni, uz augšu) - par augiem, to daļām
- kāpt Augt (virzienā uz augšu) - par kāpelētājaugiem
- cerāt Augt ceros
- apceroties Augt ceros apkārt kaut kam
- aizaugt Augt ciet
- aizaugt Augt ciet
- vērīt Augt garam un slaidam, nelokoties
- zalot Augt lapās, lakstos
- tīklot Augt tīklveidīgi (par augu dalām, parasti par saknēm, zariem)
- segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (par augiem)
- kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem
- staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to dalām)
- veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem
- apstirpt Augt, izaugt, pastiepties
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām
- kāpelēt Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem)
- dīdzoties Augt, palielināties
- griezties Augt, veidoties apļveidā, spirālveida
- zelt Augt, zaļot (par augiem, to kopumu)
- ekotops Augtenes vides komplekss, kas ietekmē augu valsti
- edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora
- agrobiocenoze Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru radījis cilvēks
- metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā
- zaļums Augu, to daļu kopums zaļā krāsā
- Dumpju ezers Augulienas ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Bozeniku upe Augulienas strauts Beļavas un Lejasciema pagastā
- Krampanu upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka
- Bozenieku upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka
- pūtelis Augumā mazs un resns cilvēks
- ķēmurs Augumā mazs; kaut kas mazs un apaļš
- pustiks Augumā neliela cūka
- kulainis Augumā sīks cilvēks
- stāgs Auguma stāvs
- masa Augums
- noauga Augums
- rumpis Augums
- stans Augums
- facies Augums, āriene: seja, izskats, skats, ārējā parādība
- būda Augums, ķermenis
- hipomezisoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo
- hipomezosoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo
- slejs Augums, stāvs
- statura Augums, stāvs
- lituus Auguru zizlis
- irināt Augus ravējot retināt
- kalceāti Augustīniešu, karmelītu u. c. ordeņu nozarojumi, kuru locekļi valkāja apavus
- Augustava Augustova - pilsēta Polijā
- Augustow Augustovas muiža, kura atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
- sternorrhyncha Augutis
- heterometabola Augutu kārtas "Heterometabola" nosaukuma sinonīms
- baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu
- lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu
- hermess Augutu kārtas laputu apakškārtas atsevišķu sugu nosaukuma satāvdaļa
- acyrthosiphon Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints
- aphrastasia Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints
- filoksēra Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints ("Phylloxera"), kas parazitē uz augiem
- hemimetabola Augutu kārtas nodalījums
- iesavilkties Aujot tikt ievirzītam (par kājām apavos)
- briežauka Auka briežu nārsta laikā
- aukains Aukai līdzīgs; brāzmains
- Auku ezers Aukas ezers Murmastienes pagastā
- ažrauks Aukla
- īziņš Aukla
- snora Aukla
- snore Aukla
- šņore Aukla
- šņors Aukla
- izvija Aukla (grožiem, pātagai), kas ir uzvīta virsū pārējām auklām
- apvija Aukla ap ilksīm
- ūzaukla Aukla apakšbikšu saturēšanai
- tērkla Aukla ar boju vada tīkla galos
- pašmaklis Aukla ar ko pātagas lokanā daļa piestiprināta pie kāta
- ilksnīca Aukla ar ko piestiprina ilksi pie iejūga
- paternosters Aukla ar sarindotām pērlēm, zīlēm jeb bumbiņām lūgsnu saskaitīšanai; rožu kronis
- skotiņš Aukla buras uzvilkšanai un regulēšanai
- rauceklis Aukla pastalas purngala savilkšanai
- raucene Aukla pastalas purngala savilkšanai
- raucis Aukla pastalas purngala savilkšanai
- rauks Aukla pastalas purngala savilkšanai
- aizvara Aukla sasiešanai, sevišķi tabakas makam
- svītraukla Aukla svītru iezīmēšanai
- grievalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām
- grīvalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām
- dendzele Aukla, apvērtne
- piesauks Aukla, ar ko laivenieki ļenkas piesien pie šņores
- pārsainis Aukla, ar ko pārsien dzijas šķeteri
- nūžaukla Aukla, ar ko pastalas purngalu savelk kopā
- kaklenīca Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta
- kaklenīdze Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta
- kājdiegs Aukla, ar ko piestiprina tīklu tauvai
- šmurkšaukla Aukla, ar ko savelk pastalas purnu un papēdi
- savelkamais Aukla, ar ko savelk un sasien sakas
- savelkams Aukla, ar ko savelk un sasien sakas
- samestaukla Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestava
- aizgrieznis Aukla, ar kuru ilksis piesien pie ragavu priekšējā balsta
- atsrauks Aukla, ar kuru salāpa pastalas
- grievanka Aukla, arī egles vai bērza klūga, ar kuru piestiprina ilksi pie ragavām, ratiem
- stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.)
- binpārns Aukla, saite, sienamais diegs
- samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestaukla
- vīžauklas Auklas ar ko savelk un sasien vīzes
- paķilpa Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam
- paķilpe Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam; paķilpa
- agramants Auklas pinums, ko izmantoja apģērbu, aizkaru, mīksto mēbeļu u. c. rotāšanai
- priekšaukla Auklas stellēs, ar ko nostiprina noausto audeklu uz vērsīša
- gārcenieks Auklas veida bikšu josta
- spandauklas Auklas, kas satur kopā arkla lemeša un ilkšu (apīžu) savienojumus
- nītišas Auklas, kas stellēs savieno paminas ar nītīm
- apvēršana Auklas, saites ievēršana, ievilkšana (visapkārt) - parasti pastalām
- auklis Aukle
- ņaņa Aukle
- ņanka Aukle
- ņaņka Aukle
- nurse Aukle
- bērnaukle Aukle, auklis
- bērnumeita Aukle, bērnaukle
- emba Aukle, zīdītāja (muižā)
- emma Aukle, zīdītāja (muižā); emba
- aizauklēt Auklējot aizbaidīt
- murdīt Auklējot darīt pāri (parastī mīļdzīvniekam)
- ieauklēt Auklējot iemidzināt
- apauklēties Auklējot pieņemties spēkā (un izaugt)
- izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu)
- uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu)
- glabāt Auklēt
- pakavāt Auklēt
- vaņķīt Auklēt
- nēsāt uz rokām Auklēt (bērnu)
- atauklēties Auklēt ilgi, līdz apnikumam
- noauklēt Auklēt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu
- uķināt Auklēt šūpojot mazu bērnu, lai neraud; ucināt
- ņančīt Auklēt, arī pieskatīt (bērnu)
- ņančīties Auklēt, arī pieskatīt (bērnu)
- nūņāt Auklēt, lolot
- lūlināt Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu
- lullot Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu
- eldziņš Aukliņa vai siksniņa, ar ko pātagas auklu piestiprina pie kāta
- petērne Auklu vīze; arī pastla, parasti nonēsāta, nolietota
- aukšlēja Aukslēja
- aušlēja Aukslēja
- augšlejas Aukslējas
- aukslejas Aukslējas
- aukšlējas Aukslējas
- aukšļejas Aukslējas
- aukšlēji Aukslējas
- ausleja Aukslējas
- auslejas Aukslējas
- krātiji Aukslējas
- kratīlas Aukslējas
- muzla Aukslējas; arī smaganas; mute; govs lūpas
- kratīli Aukslējas; kratīlas
- pažangle Aukslēju dobums
- palatīts Aukslēju iekaisums
- brahistafilija Aukslēju īsums (aukslēju indekss 85,0 vai vairāk)
- aukslējeņi Aukslēju līdzskaņi (palatālie līdzskaņi) - j, g, k
- tonsilektomija Aukslēju mandeles izoperēšana
- paratonsilīts Aukslēju mandeļu apaudu iekaisums
- palataļi Aukslēju skaņas jeb aukslējeņi
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem
- likostoma Aukslēju šķeltne, vilkarīkle
- palatorāfija Aukslēju šķeltnes sašūšana
- stafilorāfija Aukslēju šķeltnes sašūšana
- psihrolūzija Auksta apmazgāšana; auksta pelde
- batviņi Aukstā biešu zupa
- vērsma Auksta gaisa plūsma ziemā no atvērta loga
- spudiņš Aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas, kopā ar kartupeļiem
- recenis Aukstā gaļa, galerts
- studine Aukstā gaļa, galerts
- studinis Aukstā gaļa, galerts
- studzenis Aukstā gaļa, galerts
- studzinis Aukstā gaļa, galerts
- studziņš Aukstā gaļa, galerts
- spudiņi Aukstā gaļa, pagatavota no teļa vai sivēna galvas un kājām, pieliekot garšvielas
- ziemeļi Aukstā klimata zemes
- atziema Auksta laika atgriešanās ziemas beigās vai pavasarī
- purga Auksta sniega vētra Sibīrijas austrumu piekrastē
- Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h
- moroziļņiks Auksta vieta
- gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām
- steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja
- hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas
- pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no gaļas, zivīm vai citiem produktiem, tos samaļot, pēc tam tiem pievienojot garšvielas un tos saputojot viendabīgā masā
- kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai
- kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi
- palašs Aukstais ierocis ar garu, taisnu asmeni, kuru ieliek makstī
- Kinderskauts Aukstākā virsotne Peninu kalnu Pīka masīvā, Anglijā, augstums - 636 m
- izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu
- plūdināšana Aukstās štancēšanas operācija, kurā sagatavi plastiski deformē, iespiežot to spraugā starp matrici un puasonu vai matrices (puasona) dobumā
- puansons Aukstās štancēšanas štanču kustīgā pamatdaļa
- aukstasinīgums Aukstasinība
- vēsais Aukstasinīgs cilvēks
- aukstasinains Aukstasiņu
- aukstasiņi Aukstasiņu dzīvnieki - dzīvnieki, kuru temperatūra mainās līdz ar apkārtējo temperatūru (zivis, abinieki, rāpuļi)
- Augšteņa Auksteņa
- Augstiņa Auksteņa - Līksnas labā krasta pieteka
- auksta Auksti
- freddo Auksti
- pampeiri Auksti dienvidu vēji Dienvidamerikā
- a/k Auksti kūpināts
- aukstraugājs Auksti raudzēts
- aukstrūdzis Auksti raudzēts
- aukstraugalus Auksti raudzēts alus
- pampēro Auksti un sausi dienvidu vēji, kas izplatīti Argentīnā, Pampā
- aušts Auksts
- austs Auksts
- sveļains Auksts
- aukstums Auksts gaiss
- saltums Auksts gaiss
- mistrāls Auksts un ass ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš, kas Vidusjūras piekrastē Dienvidfrancijā pūš no kalniem
- pavadēns Auksts un nedaudz vējains laiks
- sērs Auksts un vējains
- saltans Auksts, atdzesēts
- aukst Auksts, auksti
- pampero Auksts, brāzmains dienvidu vējš Argentīnā un Urugvajā, kura veidošanās saistīta ar auksto antarktisko gaisa masu ielaušanos pampās no Andu puses
- salstus Auksts, dzestrs
- atsēda Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu
- atsēdnis Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu
- saltnējs Auksts, vēss
- nosalēt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem)
- sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam
- sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par ko
- piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt)
- psihralģija Aukstuma izraisītas sāpes
- nodrūvēt Aukstumā kļūt stīvam, cietam
- aukstumtehnoloģija Aukstuma lietošana tautas saimniecībā (pārtikas, ķīmiskajā, farmaceitiskajā, naftas un gāzes rūpniecībā, celtniecībā)
- pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu
- kriopātija Aukstuma radīta slimība vai slimīgs stāvoklis
- raupa Aukstumā sarāvusies āda - "cāļa miesa"
- raups Aukstumā sarāvusies āda - "cāļa miesa"
- drūvīgs Aukstumā sastindzis
- drūvs Aukstumā sastindzis
- saķingt Aukstumā sastingt
- stibt Aukstumā sastingt
- drūdzēt Aukstumā trīcēt, drebēt
- aukstumražīgums Aukstummašīnās aukstumjauda - siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj novadīt no dzesējamā objekta, piem., aukstuma kameras
- aukstumaģents Aukstumnesējs - aukstummašīnas (saldēšanas mašīnas) darbviela (vai darbķermenis)
- dubaks Aukstums
- dubars Aukstums
- duberis Aukstums
- duburs Aukstums
- kolotuns Aukstums
- psihrofils Aukstumu mīlošs
- dzesējošs Aukstumu radošs
- aucuba Aukubas
- Japānas aukuba aukubu suga ("Aucuba japonica"), kurai zeltainas vai raibas lapas un sarkanas ogas, tiek bieži audzēta istabā un oranžērijās, dažkārt dēvē par zelta koku
- Aukupe Aukupeite Baltinavas pagastā
- auleka Aulaka
- Aulejs Aulejas ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Aulejas pagastā
- Breņči Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski
- Mateļi Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Māteji" nosaukuma variants
- Vaišli Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski
- Vonogi Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants
- lēceņi Aulekši
- lēksnis Aulekši
- aulaki Aulekši, ļoti strauja, spēja virzīšanās uz priekšu
- auļakām Aulekšiem
- aulakiem Aulekšiem
- aulakos Aulekšiem
- aulekām Aulekšiem
- aulēkām Aulekšiem
- aulekiem Aulekšiem
- auļekiem Aulekšiem
- aulekis Aulekšiem
- aulekšis Aulekšiem
- aulukiem Aulekšiem
- laidiem Aulekšiem
- laidos Aulekšiem
- laids Aulekšiem
- sklābeniski Aulekšiem
- sklābiņiem Aulekšiem
- sklābiņos Aulekšiem
- sklābiņu Aulekšiem
- sklābiņus Aulekšiem
- lēceņiem Aulēkšīem
- auliskām Aulekšiem, ātri
- auliski Aulekšiem, ātri; auliskām
- auliskis Aulekšiem, ātri; auliskām
- aulisku Aulekšiem, ātri; auliskām
- aulākām Aulekšiem; aulekām
- auļakiem Aulekšiem; aulekām
- aulakis Aulekšiem; aulekām
- aulekos Aulekšiem; aulekām
- aulekus Aulekšiem; aulekām
- auļikām Aulekšiem; aulekām
- apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
- pāraulekšot Aulekšojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp; aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizaulekšot Aulekšojot attālināties
- ieaulekšot Aulekšojot ievirzīties (kur iekšā)
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- paaulekšot Aulekšojot pavirzīties
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu)
- stiepiņos Aulekšos
- noaulekšot Aulekšos noskriet
- aulakāt Aulekšot
- auļot Aulekšot
- apaulekšot Aulekšot apkārt
- aizaulekšot Aulekšot prom; aizauļot
- ataulekšot Aulekšot šurp
- plaskot Aulekšot, auļot
- lečiņiem Aulekšus, ar palēcieniem
- leciņus Aulekšus, ar palēcieniem
- lečiņus Aulekšus, ar palēcieniem
- aule Aulis
- aupucis Aulis, trakulis
- plasks Auļi, aulekši
- jomiem Auļiem
- galopējošs Auļojošs, ātri noritošs (piem., akūtā tuberkuloze); kam galopa ritms (piem., sirdsdarbībai, kad divu toņu vietā dzirdami trīs)
- apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
- pārauļot Auļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- atauļot Auļojot atkļūt šurp; auļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizauļot Auļojot attālināties
- ieauļot Auļojot ievirzīties (kur iekšā)
- izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- aizauļot Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- lēknus Auļos
- stiepieniem Auļos
- zābadis Auļos
- klupināt Auļos jājot censties apturēt zirgu
- aulekšos Auļos, auļiem
- klēpjot Auļot
- apauļot Auļot apkārt
- aizauļot Auļot prom; aizaulekšot
- atauļot Auļot šurp
- auļekot Auļot, aulekšot
- stiķot Auļot, aulekšot
- joņotājs Auļotājs, auļu zirgs
- Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā
- Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe
- aumelis Aumaļa
- aumaļās Aumaļām
- aumaļiem Aumaļām
- aumaļis Aumaļām
- aumaļos Aumaļām
- aumuļām Aumaļām
- jonis Aumaļām; vienlaikus lielā daudzumā
- grums Aumaļība, straujums, spēks
- Serbigal Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
- Zaķu ezeri Aumeisteru ezeru otrs nosaukums
- Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri"
- kajaks Aumulītis, trakulis
- aunāda Auna āda
- Aluna ezers Auna ezers Launkalnes pagastā
- šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu
- nuts Auna zirņi - viengadīgs pākšaugs ar ēdamām sēklām; kultūraugs
- cicer Aunazirņi
- Auneļa ezers Aunejas ezers Rundēnu pagastā
- Auņu ezers Aunejas ezers Rundēnu pagastā
- laimpuķe Auniņi
- pūcīši Auniņi; arī jebkuri augi, kam augļi ar pūkām
- tillerijas Auniņi; spilve (1)
- bikiņš Auniņš
- Auningen Auniņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
- Loges ezers Aunīškalna ezers Lēdurgas pagastā
- avens Auns
- avēns Auns
- avins Auns
- bikus Auns
- birins Auns
- bulēns Auns
- cone Auns
- mikucis Auns
- mikulis Auns
- pauters Auns
- remelis Auns
- ucenis Auns
- ucens Auns
- ucins Auns
- verens Auns
- vucens Auns
- vucēns Auns
- vucins Auns
- vucyns Auns
- bulvītis Auns, avens
- meķis Auns, avens
- mekuška Auns, avens
- Aries Auns, debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs
- Ari Auns, debess ziemeļu puslodes zvaigznējs
- brekulis Auns, teķis
- sonis Auns, teķis
- sonnis Auns, teķis
- tekulis Auns; arī kuilis
- bucens Auns; jauns āzis
- bucis Auns; vietām arī zirga nosaukums
- aunene Aunu beka, ēdama sēne ("Sparossia crispa")
- noaurēties Aurējot nogurt
- Auerminde Auri
- aures Auri
- Aurobindo Aurobindo Ghošs (1870.-1950. g.) - indiešu reliģiskais reformators, kurš interpretēja Vedāntu kā augstāko visu reliģiju izpausmi
- ataurēt Aurojot atsaukt
- ataurot Aurojot atsaukt
- ataurēt Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu)
- ataurēties Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu)
- ataurot Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu)
- ataurāt Aurojot ierasties
- pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
- ieaurot Aurojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
- izaurot Aurojot radīt (skaņas); aurojot izpaust
- saauroties Aurojot sazināties
- aurāt Aurot
- aurēt Aurot (1)
- aurēt Aurot (2)
- aurēt Aurot (3)
- aurēties Auroties
- Auermjundskaja Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Auerminde Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums vācu valodā
- aurēlija Ausainā aurēlija - scifozoju klases suga ("Aurelia aurita"), viena no visvairāk izplatītajām medūzām
- auriķele Ausainā prīmula ("Primula auricula")
- dārzuprimula Ausainā prīmula ("Primula auricula")
- baideklis Ausainā pūce; pupuķis
- zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure
- ziemene Ausaina ziemas cepure
- ausainīša Ausaine
- ausene Ausaine
- ļutause Ausaine
- kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar vērtīgu kažokādu
- ausaiņš Ausains (par cepuri)
- parastā ausaine ausaiņu ģints suga ("Auricularia mesenterica")
- Autzenbach Ausātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
- ausekls Auseklis
- auriscalpiaceae Ausenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta
- parastā ausenīte ausenīšu ģints sēņu suga ("Auriscalpium vulgare")
- grības Ausis
- jaktene Ausis
- jaktsausis Ausis
- lēpenes Ausis
- lokatori Ausis
- oriņi Ausis
- vareņiki Ausis
- jaktenes Ausis, kas slikti dzird (nicinoši)
- ausēt Ausīt - ar koka karoti smeļot un lejot atpakaļ, dzesēt, lai nepārvārītu ēdienu
- trūcelēties Ausīties, vairākkārt trūkties
- ausīši Auskari
- auškari Auskari
- oriņas Auskari
- orīnas Auskari
- oriņi Auskari
- auckelis Auskars
- auskara Auskars
- auskure Auskars
- auškuris Auskars
- izklausīšana Auskultācija - viena no slimnieka izmeklēšanas pamatmetodēm, kuras būtība ir iekšējos orgānos radušos skaņu novērtēšana
- stereoauskultācija Auskultācija ar diviem fonendoskopiem, ko pieliek pie krūtīm divās dažādās vietas, pa vienai caurulei no katra ieliek ausīs, bet pārējās divas caurules aizspiež
- higrehēma Auskultācijā šķidruma skaņa (šļakstiena, pilēšanas skaņa)
- fonoselektoskops Auskultācijas aparāts, kas dod iespēju izdzēst zemākos (normālos) plaušu toņus, izceļot augstākos, patoloģiskos trokšņus
- akufonija Auskultatīvā perkusija
- klausīt Auskultēt
- klausīties Auskultēt
- ausle Ausleja
- aukslēja Ausleja - baltzivju pasugas zivs
- aušine Ausleja - baltzivju pasugas zivs
- ausla Ausleja - baltzivju pasugas zivs
- auslīte Ausleja - baltzivju pasugas zivs
- šļanka Ausleja - karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus")
- auslēja Ausleja - karpu dzimtas zivs
- auslejs Ausleja - karpu dzimtas zivs
- osleja Auslējas; ausleja 1
- auslīžņi Auslīdis
- forficulidae Auslīžņi, plaši izplatīta kukaiņu dzimta ādspārņu kārtā
- dregoviči Auslrumslāvu cilšu savienība Pripetes un Dņepras upstarpā; 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē
- dziezna Ausma
- gaisme Ausma
- svīda Ausma
- svīds Ausma
- ausa Ausma, blāzma; dienas sākums
- austra Ausma, rīta blāzma
- gaisma Ausma; saullēkta laiks; attiecīgais apgaismojums
- otariidae Ausroņu dzimta
- lauvronis Ausroņu dzimtas apakšdzimta ("Otariinae"), 5 sugas, labi iedzīvojas nebrīvē
- ause Auss
- dzirdeklis Auss
- dzirduklis Auss
- dzirdulis Auss
- otogrāfija Auss apraksts
- ankilotija Auss ārējās ejas aizaugums vai sašaurinājums
- ausgals Auss augšējā ārējā daļa
- vidusauss Auss daļa starp ārējo un iekšējo ausi
- meatoplastika Auss ejas plastiskā operācija
- kohleīts Auss gliemeža iekaisums
- ofits Auss iekaisums
- otīts Auss iekaisums
- dzirdoklis Auss iekšējā daļa
- ieauss Auss iekšējā daļa
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža
- ieause Auss iekšējā daļa; ieauss
- grība Auss ļipiņa
- ļepa Auss ļipiņa
- lipete Auss ļipiņa
- skrimstiņš Auss ļipiņa
- skripsts Auss ļipiņa, auss krimstala
- otomiastēnija Auss muskuļu (bungplēvītes slēdzējmuskuļa, kāpslīša muskuļa) vājums un pavājināta dzirde
- uzauss Auss pārsegs
- cerumenoma Auss sēra dziedzeru audzējs
- cerumenolīze Auss sēra sadrupšana vai izšķīšana ārējā auss ejā
- cerums Auss sērs, sekrēts, kuru cilvēka ārējās auss ejā rada tauku dziedzeri un pārveidojušies sviedru dziedzeri
- otoskops Auss spogulis - instruments, ko izmanto ārējās auss ejas un vidusauss izmeklēšanai
- earbags Aussega jeb ausu spilventiņi
- kāpt Aust (par dienu); kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti)
- šust Aust (par rīta gaismu)
- sviesties Aust (par rīta gaismu)
- svīst Aust (par rīta gaismu); sākties, iestāties (par rītu, dienu)
- mežģīt Aust (parasti tīklu)
- izsvīst Aust 1
- švist Aust 1
- tūskot Aust 1
- mosties Aust 1(1)
- iejosta Aust iesākta josta
- eldenēt Aust pīnes
- bradināt Aust retu (neblīvu) audumu
- austies Aust sev; aust 2(1)
- apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem
- pāraust Aust vēlreiz, no jauna
- celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem); aust (par gaismu, dienu)
- kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem)
- ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu); spoži spīdēt (par debess spīdekļiem)
- audināt Aust; likt aust
- koldra Austa gultas sega, kam parasti ir vilnas dzijas audi un vilnas dzijas velki vai (retumis krāsotas) vilnas dzijas audi un diedziņu velki
- plente Austa josla vai lenta sedulkas virsmā
- lesine Austa josta, kurai dzijas nav cieši saaustas, bet rakstā stiepjas vairāk pa virsu
- līkstaine Austa josta; audene
- ziedaine Austa prievīte vai josta ar ziedu rakstu, ornamentu
- tīprice Austa tīkla veids
- klokē Austa vai adīta drāna ar burbuļainu reljefu
- šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu
- ostrea Austere
- pīkstenis Austere
- ostreidae Austeru dzimta
- austersēne Austeru sānause ("Pleurotus ostreatus") - lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu
- klausule Austiņa (2)
- ievalks Austiņa zābakam
- naušņiki Austiņas
- radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam vai radioraidītājam
- Ausma Austra - rītausmas dieviete senlatviešu mitoloģijā
- angloaustrālieši Austrālieši - nācija, Austrālijas pamatiedzīvotāji
- austrāl. Austrāliešu; austrāliešu valoda
- ausītis Austrālietis
- ozītis Austrālietis, ozis
- ozis Austrālietis, ozītis
- skvoters Austrālijā - liela zemes gabala nomnieks, kas audzē aitas
- krīks Austrālijā - periodiski izsīkstoša upe, kas sausā gadalaikā sadalās atsevišķās, savā starpā nesaistītās ūdenstilpēs
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- Vavilakas Austrālijā, Arnemlendas jolngu mitoloģijā - divas māsas, pirmsences un varones
- Vidžingara Austrālijā, Rietumkimberlijā dzīvojošo vororu mitoloģijā - pirmais cilvēks, kas nomira
- AU Austrālija, valsts divburtu kods
- AUS Austrālija, valsts trīsburtu kods
- joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
- korroborisms Austrālijas aborigēnu ceremoniāldeja dziesmu un mūzikas pavadījumā
- korroborijs Austrālijas aborigēnu ceremonija, kuras laikā notiek tautas svētku un kara dejas
- izstaiga Austrālijas aborigēnu dzīvē - rituāla ekskursija pa neapstrādātām, krūmiem aizaugušām vietām
- Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu
- Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā
- alčeringa Austrālijas aborigēnu reliģijā - mitoloģisks laiks (kuram ir sākums, bet nav beigu), kā arī sarežģīts ticējumu un rituālu komplekss, kurā liela nozīme ir totēmismam
- čuringa Austrālijas aborigēnu reliģijā mītiska būtne vai rituāls koka vai akmens priekšmets, kas personificē šo būtni
- kungarankalpas Austrālijas aborigēnu vārds pirmsencēm un varonēm - septiņām māsām
- Ašmora un Kartjē salas Austrālijas ārējā teritorija (_Ashmore and Cartier Islands_) - divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu
- Ziemsvētku sala Austrālijas ārējā teritorija ("Christmas Island"), sala Indijas okeāna austrumu daļā, 350 km dienvidrietumos no Janas salas, administratīvais centrs - Setlmenta, platība - 135 kvadrātkilometri, 2070 iedzīvotāju (2011. g.)
- Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m)
- Kostjuško kalns Austrālijas augstākā virsotne (angļu val. "Mount Kosciusko"), atrodas Austrālijas Alpos, augstums - 2228 m
- Austrumaustrālija Austrālijas austrumu daļa
- Ērgļvanags Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā - vīrietis, kas pirmais stājās laulībā un kopā ar sievu Vārnu iedibināja laulību tradīciju
- Vārna Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā sieviete, kura pirmā stājās laulībā un kopā ar vīru Ērgļvanagu iedibināja laulību tradīciju
- AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija
- Neositta chrysoptera Austrālijas dvīņdzilnītis
- Austrālijas galvaspilsētas teritorija Austrālijas federālā teritorija (_Australian Capital Territory_), kas ietver galvaspilsētu Kanberu un tās apkārtni
- Mosona Austrālijas galvenā zinātniskā staciaja Antarktīdā ("Mawson"), Maka Robertsona Zemes Mosona krastā 6 m vjl., dibināta 1954. g. lai veiktu ģeofizikālus, meteoroloģiskus, glacioloģiskus un bioloģiskus novērojumus
- austrālieši Austrālijas iedzīvotāji
- Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos; atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā
- Jorkas rags Austrālijas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape York") Jorkas raga pussalā pie Torresa šauruma
- Archīvs Austrālijas latviešu centrālā arhīva rakstu krājums, iznāca Melnburnā 1960.-1993. g. vienreiz gadā
- spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām
- Belareta Austrālijas pilsētas (Viktorijas štatā) nosaukuma "Balarata" neprecīzs latviskojums
- Palmerstona Austrālijas pilsētas Dārvinas nosaukums 1869.-1911. g.
- sapņu laiks Austrālijas pirmatnējās reliģijās mītisks periods, kurā pēc aborigēnu tradīcijas senči staigāja pa zemes virsmu, piešķirot tai fizisko formu
- aborigēni Austrālijas pirmiedzīvotāji
- austrālieši Austrālijas pirmiedzīvotāji, iezemieši, cilšu grupa
- korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot
- Džērvisa līča teritorija Austrālijas Savienības teritorija ("Jervis Bay Territory"), atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, platība - 67 kvadrātkilometri, 610 iedzīvotāju (2001. g.)
- dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej
- Dienvidaustrālija Austrālijas štats starp 129 un 141 austrumu garuma grādu, Lielā Austrālijas, Spensera un Sentvinsenta līča piekrastē, platība - 984400 kvadrātkilometru
- Ziemeļu teritorija Austrālijas teritorija ("Northern Territory"), administratīvais centrs — Dārvina, platība — 1352178 kvadrātkilometri, 227700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ziemeļaustrālija Austrālijas ziemeļu daļa
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes
- australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem
- vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
- austrāliešu rase australoīdās rases atzars, pie kuras pieder Austrālijas pamatiedzīvotāji
- australopithecus Australopiteki
- austrumu strauts Austras strauts
- Krustuļu grāvis Austras strauts, Lielupes pieteka Jērcēnu pagastā
- ida Austrenis
- zemnieks Austrenis, austrumvējš
- subsolans Austrenis, rītenis
- austr. Austriešu
- lendlers Austriešu (tautas) deja, līdzīga lēnajam valsim, 3/4 vai 3/8 taktsmērā. 19. gs. sāk. bija modes deja
- Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā
- guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim
- AT Austrija, valsts divburtu kods
- AUT Austrija, valsts trīsburtu kods
- A Austrijas apzīmējums Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos
- ABP Austrijas Brīvības partija
- Heimwehr Austrijas brīvprātīgo savienību organizācija cīņai pret sociālismu 1927.-1938 g.
- Augšaustrija Austrijas federālā zeme (_Oberösterreich_), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju
- Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni
- Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju
- Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju
- Forarlberga Austrijas federālā zeme, platība - 2601 kvadrātkilometrs, 366377 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Brēgenca, robežojas ar Tiroli, kā arī ar Šveici un Vāciju
- Burgenlande Austrijas federālā zeme, platība - 3962 kvadrātkilometri, 2811900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Eizenštate, robežojas ar Štīriju un Lejasaustriju, kā arī ar Slovākiju un Ungāriju
- Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju
- Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju
- APA Austrijas informācijas aģentūra (vācu "Austria Presse-Agentur")
- nacionālpadome Austrijas likumdevēja iestāde, kas kopā ar atsevišķo zemju landtāgu pārstāvju sapulci izveido Austrijas parlamentu
- platlapainā ozolpaparde Austrijas ozolpaparde
- Dryopteris austriaca Austrijas ozolpaparde
- Dryopteris dilata Austrijas ozolpapardes "Dryopteris austriaca" nosaukuma sinonīms
- Rorippa austriaca Austrijas paķērsa
- austrieši Austrijas pamatiedzīvotāji
- Pinus nigra var. austriaca Austrijas priede
- AR Austrijas Republika
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
- Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.)
- ASP Austrijas sociālistiskā partija
- ATP Austrijas Tautas partija
- Veronica austriaca Austrijas veronika
- Artemisia austriaca Austrijas vībotne
- Austriņa ezers Austriņezers, aizaudzis ezers Mārsnēnu pagastā
- Radziņu ezers Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā
- Radziņezers Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā
- Radziņš Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā
- Austrs Austriņš, rīta zvaigzne
- Austra Austrona, Aronas pieteka
- Austronīca Austrona, Aronas pieteka
- mongondou Austronēziešu saimes indonēziešu grupas valoda, kurā runā bolangmongondovi Indonēzijā, Sulavesi salas Minahasu pussalā
- Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi
- Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi
- austrumāfrikāņi Austrumāfrikas iedzīvotāji
- Austrumāfrikas lūzumzona Austrumāfrikas lauzumzona
- Vilksa Zeme Austrumantarktīdas daļa (angļu val. "Wilkes Land"), atrodas starp 100. un 142. austrumu garuma grādu, zemledus rejjefā plaši pacēlumi mijas ar dziļām ieplakām, ledāja virsa 2000-2500 m vjl., ledus biezums ieplakās - >3000 m
- Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas
- Princeses Elizabetes Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 73. un 88. austrumu garuma grādu (angļu val. "Princess Elizabeth Land"), ledāja virsmas augstums centrālajā daļā - 2000-2500 m, ledus biezums - 1000-1500 m
- Viktorijas Zeme Austrumantarktīdas daļa uz rietumiem no Rosa jūras (angļu val. "Victoria Land"), starp 145. un 170. austrumu garuma grādu, piekrastē Transantarktīdas kalni, augstums — līdz 4023 m vjl.
- Arga ledus kupols Austrumantarktīdas ledus vairoga paaugstinājums, izvietojies apmēram pa vidu starp Lemberta glečera sākumu un Dienvidpolu, augstums - līdz 4093 m
- Enderbiju Zeme Austrumantarktīdas piekraste starp 45. un 57. austrumu garuma grādu (angļu val. "Enderby Land"), ledāja virsa centrālajā daļā 2000-2500 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m, austrumu daļā kalnu masīvi (augstums - līdz 2300 m)
- Anthus godlewskii Austrumāzijas čipste
- Daurijas mēnešsēkļi Austrumāzijas izcelsmes puskrūms ("Menispermum dahuricum"), kāpelē 2-3 m augstu, lapas vairogveida, dzinumi kaili
- Corvus dauuricus Austrumāzijas kovārnis
- Muscicapa sibirica Austrumāzijas mušķērājs
- palaioāziāti Austrumāzijas pirmiedzīvotāji, kas tālā senatnē sastādījuši zināmu rases vienību, bet vēlāk, sajaucoties ar citām rasēm, pārveidojušies un izzuduši
- Sturnus sturninus Austrumāzijas strazds
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot
- Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi
- AEHL Austrumeiropas hokeja līga
- austrumeiropieši Austrumeiropas iedzīvotāji
- Pieurāli Austrumeiropas līdzenuma austrumu mala pie Urālu rietumu nogāzes, gk. Kamas un Pečoras baseinā, Krievijā
- Baltijas (kristāliskais) vairogs Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļa, kur atsegts arhaja un proterozoja kristāliskais pamatklintājs; aizņem Skandināvijas un Kolas pussalas
- Microtus rossiaemeridionalis Austrumeiropas strupaste
- Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā
- ostrogoti Austrumgoti - gotu ciltis, kas dzīvoja uz austrumiem no Dņestras Dienvidkrievijas stepēs līdz Donai
- ibēri Austrumgruzijas jeb Ibērijas (antīkos avotos lietots nosaukums) senās ciltis, galvenais kodols gruzīnu nācijas konsolidācijā
- burgundi Austrumģermāņu cilts, ap m. ē. sākumu ieceļojuši no Bornholmas salas, 5. gs. v. Ronas upes baseinā nodibināja agrā feod. valsti (534 to iekaroja franki)
- vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu
- est Austrumi
- rītpuse Austrumi
- rīti Austrumi (1)
- austrumzemes Austrumi (2)
- ūsiņš Austrumi-ziemeļaustrumi (67,5 grādi uz austrumiem no ziemeļu virziena)
- vetivers Austrumindijā augoša zālauga "Vetiver zizanoides" garā, šķiedrainā un aromātiskā sakne, ko izmanto dažādu pinumu darināšanai, kā arī iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā
- sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē
- XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents
- Kaspijas Kaukāzs Austrumkaukāza daļa uz austrumiem un dienvidaustrumiem Babadaga, Azerbaidžānā, garums - \~100 km, augstums - līdz 2206 m (Dibrars), kalni sazarojas un pazeminās dienvidaustrumu virzienā
- Semipalatinskas apgabals Austrumkazahstānas apgabala nosaukums 1939. - 1991. g.
- Austrumkazahija Austrumkazahstānas apgabals
- Tongdžosenmans Austrumkorejas līcis Japāņu jūrā
- coereba Austrumķauķu dzimtas ģints
- geothlypis Austrumķauķu dzimtas ģints
- mniotilta Austrumķauķu dzimtas ģints
- parula Austrumķauķu dzimtas ģints
- protonotaria Austrumķauķu dzimtas ģints
- seiurus Austrumķauķu dzimtas ģints
- setophaga Austrumķauķu dzimtas ģints
- vermivora Austrumķauķu dzimtas ģints
- Dunhaja Austrumķīnas jūra
- Mogera insularis Austrumķīnas mogera
- dādiņi Austrumlatvieši
- Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
- Vidusdaugavas zemiene Austrumlatvijas zemienes dienvidu daļa, Latvijā, augstums - līdz 160 m
- austrumnieciski Austrumniecisks
- orienta- Austrumniecisks
- orientālisms Austrumniecisks kolorīts
- austrumietis Austrumnieks
- rītzemnieks Austrumnieks
- babajs Austrumnieks, visbiežāk indietis
- anatolijs Austrumnieks; saules lēkts
- švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs
- čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri
- basturma Austrumnieku ēdiens - kaltētas vai ceptas gaļas šķēles
- adorācija Austrumnieku paradums godināt valdniekus kā dievus, krītot viņu priekšā ceļos
- seraļs Austrumnieku pils ar harēmu (dažkārt tā nepareizi dēvē arī pašu harēmu vien)
- nargile Austrumnieku smēķēšanas ierīce, ūdenspīpe ar šļūtenīti
- kānūns Austrumnieku stīgu instruments, trapecveidīgs ar zarnu stīgām, kuras trinkšķināmas ar plektru
- betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei
- kadiķis Austrumprūsiešu, agrāk prūšu iecienīta tēja ar kadiķi
- austrumprūsietis Austrumprūsijas iedzīvotājs
- Bizantija Austrumromas impērija - Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā, kas pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija; nosaukums radies no grieķu kolonijas Bizantijas, kuras vietā tika uzcelta Konstantinopole; Bizantijas impērija
- Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs
- laidas Austrumsibīrijā - nelieli ezeri tundras zonā
- kurumčini Austrumsibīrijas iedzīvotāju ciltis \~6.-10. gs. ap Baikālu un Ļenas augšteci
- Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
- duļebi Austrumslāvu cilšu apvienība R-Volīnijas teritorijā, kas 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē
- poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos
- tiveri Austrumslāvu cilšu grupa, dzīvoja ap Dņestru un pie Donavas grīvas, ap 11. gs. beigām lielākā daļa aizgāja uz Z, kur sajaucās ar citām slāvu ciltīm
- rosi Austrumslāvu cilšu nosaukums, kas sastopams seno bizantiešu un arābu autoru darbos
- volīnieši Austrumslāvu cilšu savienība (10.-11. gs.) Bugas augšteces baseinā
- uliči Austrumslāvu cilšu savienība Dņepras un Dienvidbugas lejteces apvidū, Melnās jūras piekrastē līdz 10. gs. vidum
- vjatiči Austrumslāvu cilšu savienība, dzīvoja Okas augšteces un vidusteces apvidū 10. gs. vidū
- drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta Ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei
- anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme
- radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
- poločani Austrumslāvu ciltis, kriviču cilšu savienības daļa, kas 9. gs. dzīvoja Daugavas vidusteces apvidū, vēlākajā Polockas kņazistē
- bužāni Austrumslāvu cilts, dzīvoja pie Dienvidbugas līdz 10. gs.
- dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas
- Vijs Austrumslāvu mitoloģijā - būtne, kura saistīta ar aizkapa pasauli un kuras nāvējošo skatienu slēpj milzīgi plaksti vai skropstas
- Krivs Austrumslāvu mitoloģijā - kriviču ciltstēvs, saistīts ar zemi
- poļeviks Austrumslāvu mitoloģijā - lauku gars vai dēmons, kas cieši saistīts ar zemkopību
- Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem
- zlidņas Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunie gari, mazas būtnes, kuras iemitinās aizkrāsnē, ir neredzamas un mājā nes nelaimi
- Korgorušs Austrumslāvu mitoloģijā - mājas gariņa palīgs, ko iztēlojās kā kaķi uz divām kājām un prot runāt un ticēja, ka tas palīdz trūcīgajiem, atņemot krājumus un naudu bagātajiem
- mežainis Austrumslāvu mitoloģijā - meža gars, cilvēkam līdzīga būtne, kas mīt mežā un sargā kokus un meža zvērus
- Sīrins Austrumslāvu mitoloģijā - paradīzes putns, kas nes laimi un slavu
- Baņņiks Austrumslāvu mitoloģijā - pirts gars, kas ir draudīgs tiem, kas mazgājas
- Virijs Austrumslāvu mitoloģijā - sens paradīzes un paradīzes pasaules koka nosaukums
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē
- Kijs Austrumslāvu mitoloģijā - tautas varonis, Kijevas pilsētas dibinātājs
- prikoličs Austrumslāvu mitoloģijā - vilkatis, par kādiem kļuva ārlaulībā dzimušie bērni vai incestā dzimušie bērni, kā arī dažos citos gadījumos
- Sporišs Austrumslāvu mitoloģijā - zemkopības dievība, kas dzīvo tīrumos; zemes auglības iemiesojums
- beregiņas Austrumslāvu mitoloģijā – dabas dievības, mežu un ūdens stihijas personifikācija, līdzīgas nārām
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji
- koļadka Austrumslāvu tautasdziesma - bagātības, veselības, ražas, auglības u. c. labumu vēlējums
- Dili Austrumtimoras galvaspilsēta (angļu val. "Dili"), atrodas Timoras salas ziemeļaustrumu piekrastē, 167000 iedzīvotāju (2007. g.)
- austrumtimorieši Austrumtimoras pamatiedzīvotāji
- Austrumtuva Austrumtiva - Krievijas Tivas Republikas austrumu daļa
- Austrumtuvas kalniene Austrumtivas kalniene
- austrs Austrumu
- cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības
- antiminss Austrumu baznīcā - altāra sega, uz kuras attēlotas Kristus ciešanu un parasti arī apglabāšanas ainas un kurā iešūtas relikvijas
- epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā
- kontaktions Austrumu baznīcā - himna, kas veidota no strofu rindām un paredzēta liturģiskai lietošanai; īpaši izplatīti 6.-7. gs., no 8. gs. tos pakāpeniski aizstāja kanoni
- efors Austrumu baznīcā - lajs, kas ir atbildīgs par klostera īpašumu
- eiletons Austrumu baznīcā - zīda drāna, kas klāj altāri liturģijas laikā
- bema Austrumu baznīcā – paaugstināta vieta baznīcas grīdā, ko norobežo ikonostass un kurā atrodas altāris
- koinobijs Austrumu baznīcā klosteris, kur mūki bez pašu īpašuma dzīvo kopā
- protapostolārs Austrumu baznīcā pirmā jeb vecākā garīgā persona
- soleja Austrumu baznīcā pusloka platforma ikonostasa priekšā, kura ir pacelta par vienu vai dažiem pakāpieniem virs lūgšanu telpas grīdas un ir vienā līmenī ar altārtelpu
- termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot
- euchologions Austrumu baznīcas galvenā rituālu grāmata, satur liturģijas mesām un sakramentiem, lūgšanas utt.
- sensejs Austrumu cīņu skolās - skolotājs
- ESE Austrumu dienvidaustrumu virziena apzīmējums meteoroloģijā
- masnavī Austrumu dzejas žanriskā forma - poēma, kurā visi beiti savstarpēji atskaņoti: AA BB CC ... utt.
- AET Austrumu elektriskie tīkli
- dastans Austrumu episkās literatūras žanrs, kura pamatā tautas pasaku un teiku sižeti, kas izstāstīti prozas, dzejas vai jauktā formā
- antahkarana Austrumu filozofija un vēdu filozofija lieto šo vārdu lai apzīmētu saprātu, kas kontrolē fizisko ķermeni
- Austrumu grēdājs Austrumu grēda Kamčatkas pussalā
- platans Austrumu kļava, skaists koks lielām lapām
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru
- lakstīgala Austrumu lakstīgala ("Erithacus luscinia")
- iridodiagnostika Austrumu medicīnas metode - organisma patoloģisko stāvokļu noteikšana pēc acs varavīksnenes izmaiņām
- omfals Austrumu mistikas simbols, lai izteiktu visu lietu sintēzi
- Salamandra Austrumu mitoloģijā - būtne, kas mīt ugunī
- Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni
- Bilkīsa Austrumu mitoloģiskajā tradīcijā Sābas ķēniņiene, Jemenas valdnieka meita
- austrumu baznīcas Austrumu ortodoksālās Baznīcas
- stauropegijs Austrumu pareizticīgā baznīcā svinīga krusta uzcelšanas ceļamās baznīcas vai klostera vietā, ko izdara bīskaps
- stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem
- mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām
- ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā
- bazārs Austrumu pilsētas tirgus laukums ar tirgotavām ap to
- činara Austrumu platāna ("Platanus orientalis")
- austrumpuse Austrumu puse
- rītaspuse Austrumu puse
- maronīti Austrumu rituāla katoļi, kuru pirmās kopienas 5.-7. gs. izveidojās Sīrijā; liturģijā izmantoja aramiešu un arābu valodu; visvairāk izplatīti Libānā, kur atrodas arī patriarha rezidence
- lukums Austrumu saldumu veids
- baklava Austrumu saldumu veids - kārtainās mīklas izstrādājums ar sasmalcinātiem riekstiem, cukuru un sviestu, cepts un mērcēts medū
- šaibijats Austrumu saldumu veids; saibijats
- saibijats Austrumu saldumu veids; šaibijats
- kaķaste Austrumu sūrene ("Polygonum orientale")
- redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā
- tabulē Austrumu tautu ēdiens - ar citronu sulu un olīveļļu pārslacīti pētersīļu, piparmētru un bulgura salāti
- šakšuka Austrumu tautu ēdiens - no tomātiem, čili, sīpoliem un olām gatavots sautējums
- makluba Austrumu tautu ēdiens - pēc speciālas receptes gatavots vistas, rīsu un dārzeņu kārtains sautējums
- litavra Austrumu tautu senlaiku mūzikas instruments
- austrenis Austrumu vējš
- austriņš Austrumu vējš
- austrumvējš Austrumu vējš
- rītavējš Austrumu vējš
- rītenis Austrumu vējš
- rītinis Austrumu vējš
- rītvējš Austrumu vējš
- tak Austrumu zemēs arka vai cilindra velve; livans
- dragomans Austrumu zemēs oficiāls tulks diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulātos
- tarma Austrumu zemēs pie dzīvojamās mājas taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde
- sakos Austrumu zemju garīdznieku liturģiskais tērps, ko lieto bīskapi un patriarhi lielāko svētku dievkalpojumos
- orientālisms Austrumu zemju pētīšana; aizraušanās ar šo zemju kultūru
- ADN Austrumvācijas (VDR) informācijas aģentūra 1946.-1990. g. (vācu "Allgemeiner Deutscher Nachrichtendienst")
- icteridae Austrumvālodžu dzimta
- agelaius Austrumvālodžu dzimtas ģints
- dolichonyx Austrumvālodžu dzimtas ģints
- euphangus Austrumvālodžu dzimtas ģints
- icterus Austrumvālodžu dzimtas ģints
- molothrus Austrumvālodžu dzimtas ģints
- psarocolius Austrumvālodžu dzimtas ģints
- quoscalus Austrumvālodžu dzimtas ģints
- scaphidura Austrumvālodžu dzimtas ģints
- sturnella Austrumvālodžu dzimtas ģints
- xanthocephalus Austrumvālodžu dzimtas ģints
- māgars Austrumvējš
- mākars Austrumvējš
- osliks Austrumvējš
- zeminis Austrumvējš
- Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā
- austrumnieki Austrumzemju iedzīvotāji
- rahatlukums Austrumzemju konditorejas izstrādājums, ko gatavo no riekstiem, mandelēm, augļu sulas, cukura un cietes
- serajs Austrumzemju pils, tās iekštelpas, it īpaši bijusī sultānu pils Konstantinopolē; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes, harēms
- audinis Austs galvas lakats
- drāna Austs materiāls; audums
- drēbe Austs materiāls; audums, drāna
- austava Austuve
- austave Austuve
- remize Austuvēs ierīce metu caurlaišanai
- ausīši Ausu sildītāji
- otopātija Ausu slimība
- otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs
- aušis Auša
- aušķis Auša
- gaisiklis Auša
- derža Auša, aplamnieks
- dendis Auša, aušīgs cilvēks
- oņera Auša, blēņdaris, draiskulis
- oņeris Auša, blēņdaris, draiskulis
- plunca Auša, draiskulis
- ģeiba Auša, nenopietna sieviete
- aumaļa Auša, trakulis, nerātnis
- jaušs Auša, vēja grābslis
- šķiemiņš Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai
- šķīmenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai
- šķiemenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai; metu krustošanās vieta; skals, kas neļauj izjukt metu krustojumam
- armīra Aušanā - pinums ar sīkiem austiem rakstiem; lieto, izgatavojot apģērbu drānas, lakatus, dvieļus, galdsegas u. c.
- loma Aušanā metu garums starp diviem mestuvju posmiem jeb viena ceturtdaļa riņķa jeb līkuma
- daiļaušana Aušana, kā daiļamatniecības jeb lietišķās mākslas veids
- čaucīte Aušanai satīta spolīte
- mestavas Aušanai satītas dzijas
- sasasisties Aušanas gaitā sablīvēties, cieši savienoties
- apaudas Aušanas nobeigums
- riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos
- atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
- špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
- preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris
- platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis
- stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā
- pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties
- drellis Aušanas paņēmiens, kur auduma pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums
- trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1)
- saudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
- šaudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
- šaudeklis Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
- šautuva Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
- ripulis Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmet auklu un auklas galus piesien pie nītīm
- ripe Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmetauklu un auklas galus piesien nītīm
- lumstiņš Aušanas piederums - velku lāpstiņa
- pašķiemele Aušanas piederums, kas nodrošina pietiekamu velku šķīrumu atspoles kustībai
- milins Aušanas steļļu (koka) detaļa
- aušot Aušāt
- aušēties Aušāt 2
- mādīt Aušāties
- licencija Aušība
- niaiserie Aušība
- aušīgums Aušība (1)
- žākstība Aušība, ālestība
- gaisība Aušība, izklaidība
- vējība Aušība, nenopietnība, vieglprātība
- ēveņģēlība Aušība, trakulība, draiskulība; palaidnība
- jukuris Aušīga deja
- tāpene Aušīga sieviete
- spidrilka Aušīga vai šaudīga meitene
- vējslota Aušīga, nenopietna, vieglprātīga sieviete
- gaisene Aušīga, palaidnīga meita
- žaburkača Aušīga, pļāpīga sieviete
- žeburkača Aušīga, pļāpīga sieviete; žaburkača
- mežala Aušīga, runā un kustībās ātra sieviete
- šļircka Aušīga, vieglprātīga sieviete
- spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene
- kaika Aušīga, vieglprātīga, pārspīlēta sieviete; slinka, puišu kāra meita
- aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme
- jukurēt Aušīgi lēkāt apkārt
- drekselīgs Aušīgs
- lopurīgs Aušīgs
- žoldurs Aušīgs 1 cilvēks
- ģirba Aušīgs cilvēks
- šāklis Aušīgs cilvēks
- žabris Aušīgs cilvēks
- žagals Aušīgs cilvēks
- žalga Aušīgs cilvēks
- albaris Aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai tāds pats dzīvnieks
- buldurīgs Aušīgs, ākstīgs
- aumanīgs Aušīgs, bezjēdzīgs, muļķīgs
- šagalīgs Aušīgs, draisks
- zārgalis Aušīgs, draisks cilvēks
- žāpurīgs Aušīgs, draiskulīgs
- šāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks
- žāpuris Aušīgs, draiskulīgs cilvēks
- žāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks
- žēpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks
- žēpurīgs Aušīgs, draiskulīgs; žāpurīgs
- kūvīgs Aušīgs, ekstravagants
- liberīgs Aušīgs, muļķīgs
- driskus Aušīgs, muļķīgs cilvēks
- amutulis Aušīgs, muļķīgs, neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks
- vējpills Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs
- vējķērājs Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- vējskrabis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- vējskrolla Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- vējskrodelis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks; arī cilvēks, kam ir psihiskas dīvainības
- šaulīgs Aušīgs, nepastāvīgs
- rāzīgs Aušīgs, nerātns, ākstīgs
- ķeimuris Aušīgs, nesaprātīgs cilvēks
- elderis Aušīgs, pārsteidzīgs cilvēks
- ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis)
- ēveņģēlīgs Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs; palaidnīgs
- ujaputns Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; arī dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks
- ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties
- vējkaza Aušīoga, nenopietna, vieglprātīga sieviete, meitene
- aušķenieks Aušķinieks - mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos
- aušāties Aušoties
- dalkatoties Aušoties
- dalkoties Aušoties
- gailēties Aušoties
- gaistīties Aušoties, draiskoties, trakot, plosīties
- aumaļāties Aušoties, draiskuļoties
- žāpurēties Aušoties, draiskuļoties
- ēverģēlēties Aušoties, draiskuļoties; palaidņoties
- žēpurēties Aušoties, draiskuļoties; žāpurēties
- ķekāties Aušoties, jokoties, ķircināties, plosīties, kaitēties, rotaļāties
- amzēties Aušoties, muļķoties
- spincoties Aušoties, muļķoties
- žagalēties Aušoties, trakot
- auties Aut sev (kājas)
- faktorekoloģija Autekoloģija - ekoloģijas virziens, kurā pēta vienas sugas indivīdu un vides mijiedarbību
- autentifikācija Autentificēšana
- zābakauti Auti, ko auj zābakos (parasti no vilnas auduma)
- drāniņas Autiņi
- savīsti Autiņi
- vindeļi Autiņi
- vīsti Autiņi (bērnu)
- sovista Autiņš bērnu tīšanai
- ARQ autmātiskas atkārtošanas pieprasījums (angļu "Automatic Repeat reQuest")
- auspufs Auto dūmu novadcaurule (izpūtējs)
- DKW Auto marka (vācu "Das kleine Wunder" - "Mazais brīnums")
- galošas Auto riepas
- galoši Auto riepas
- AAS Autoapkopes stacija
- autobānis Autobāns
- bānis Autobāns - augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē
- gonščiks Autobraucējs; sacīkšu braucējs
- astanavka Autobusa pietura
- daltoniņš Autobusa talons
- autabuzs Autobuss
- autobūzis Autobuss
- basītis Autobuss
- bezvadripnis Autobuss
- buseklis Autobuss
- busis Autobuss
- būzis Autobuss
- kaste Autobuss
- kubasīns Autobuss
- laineris Autobuss
- rezina Autobuss
- bibliobuss Autobuss, kas aprīkots kā ceļojošā bibliotēka perifērijā dzīvojošo iedzīvotāju apkalpošanai, iedzīvotājiem piedāvā arī interneta pakalpojumus
- rēzeknieši Autobuss, kas kursē no Rēzeknes vai uz Rēzekni
- rītinieks Autobuss, kas kursē no rītiem
- papildautobuss Autobuss, kas veic reisu papildus autobusu kustības kārtējiem reisiem
- taksobuss Autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām
- busiņš Autobuss, mikroautobuss
- buss Autobuss, mikroautobuss
- AP Autobusu parks
- autoosta Autobusu stacija pasažieru vispusīgai apkalpošanai
- autotrase Autoceļš
- autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- benzovozs Autocisterna degvielas pārvadāšanai
- pienmašiņa Autocisterna, kas transportē pienu
- pienmašiņš Autocisterna, kas transportē pienu
- piensavācējs Autocisterna, kas transportē pienu
- pienvāģis Autocisterna, kas transportē pienu
- autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu
- pašmāceklis Autodidakts
- pašsagremošana Autodiģestija - slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai
- AEAR Autoelektroaparātu rūpnīca
- narcisisms Autoerotisma veids: iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās ar savu skaistumu; narcisms
- ļetučka Autofurgons
- darbnīcauto Autofurgons, kurā izveidota darbnīca gk. spēkratu tehnisko apkopju un remonta darbu veikšanai ekspluatācijas vietās
- autotipogrāfija Autogrāfisku rokrakstu vai zīmējumu iespieduma formu pagatavošana ar pārnešanas un kodināšanas paņēmiena palīdzību
- aristoģenēze Autoģenētiska koncepcija, kas apgalvo, ka evolūcija notiek bez dabiskās izlases, iekšēju radošu stimulu ietekmē un neatkarīgi no vides pārmainām
- gaišņiks Autoinspekcijas darbinieks (PSRS laikā)
- autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību
- pašsaindēšanās Autointoksikācija
- hepatarģija Autointoksikācija kā aknu nepietiekamas atindējošās funkcijas sekas
- šrops Autokapsēta
- šrota Autokapsēta
- šrote Autokapsēta, kur bieži darbojas arī autodetaļu tirgus
- motokārs Autokārs - nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.)
- AK Autokombināts
- autolizāts Autolīzes produkts
- autoaglutinīns Autoloģisks seruma faktors, kas aglutinē savus šūnelementus
- autiņš Automašīna
- autīns Automašīna
- autombīlis Automašīna
- kārs Automašīna
- katafalks Automašīna
- kļača Automašīna
- lajta Automašīna
- magene Automašīna
- mogene Automašīna
- moģene Automašīna
- motors Automašīna
- mozene Automašīna
- možene Automašīna
- pepelacs Automašīna
- audiks Automašīna "Audi"
- audis Automašīna "Audi"
- auģiks Automašīna "Audi"
- cigārs Automašīna "Audi"
- utkonos Automašīna "Audi"
- utkonoss Automašīna "Audi"
- fantomass Automašīna "Luaz" (senāk ražota Padomju Savienībā)
- mākonītis Automašīna "Moskvič"
- mosis Automašīna "Moskvič"
- mosītis Automašīna "Moskvič"
- mosīts Automašīna "Moskvič"
- moskābelis Automašīna "Moskvič"
- folksvāgens Automašīna "Volkswagen"
- zapars Automašīna "Zaporožec"
- zapelītis Automašīna "Zaporožec"
- zapiņš Automašīna "Zaporožec"
- zapītis Automašīna "Zaporožec"
- zaps Automašīna "Zaporožec"
- miskaste Automašīna (parasti sagrabējusi)
- kalimaga Automašīna (parasti veca)
- vāģis Automašīna (parasti vieglā)
- autolaistītājs Automašīna ar cisternu un smidzinātāju
- ciklops Automašīna ar vienu degošu lukturi
- autozaks Automašīna arestēto pārvadāšanai
- autobetonvedējs Automašīna betonmasas transportēšanai, uz kuras šasijas ir uzmontēta aizverama, apgāžama tvertne; var transportēt betonmasu līdz 25 km attālumam
- krokodīls Automašīna KRAZ
- gludeklis Automašīna VAZ 2009
- zārks Automašīna VAZ 2009
- volviķis Automašīna Volvo
- ziliņš Automašīna ZIL
- žiksis Automašīna Žiguļi
- žvingālis Automašīna Žiguļi
- patruļmašīna Automašīna, ar ko brauc patruļa
- hibridomobilis Automašīna, kas aprīkota gan ar iekšdedzes dzinēju, gan elektromotoru
- gāziniece Automašīna, kura darbināma ar dabas gāzi
- autobetonmaisītājs Automašīna, uz kuras šasijas ir uzmontēts cikliskās darbības betonmaisītājs ar tilpumu līdz 10 kubikmetriem
- tarataika Automašīna; mehānisms
- dampis Automašīna; motocikls
- ķerra Automašīna; veca automašīna
- būda Automašīnas (vai cita transporta līdzekļa) kravas kaste ar pārsegu
- defrostieris Automašīnas ierīce, kas pasargā priekšējā loga stiklu no apledošanas
- dvorņiks Automašīnas logu tīrītāji
- fonars Automašīnas lukturis
- fonārs Automašīnas lukturis
- haube Automašīnas motora pārsegs
- radiālriepas Automašīnas riepas, kurās korda kārtas veido taisnu leņķi pret protektora skrejceliņu; radiālās riepas
- klamburs Automašīnas riteņu bloķētāji
- sadalene Automašīnas sadales kārba
- pečka Automašīnas sildītājierīce
- baranka Automašīnas stūre
- vens Automašīnas tips, ko izmanto galvenokārt kravu pārvadāšanai, neliels furgons
- autobraucējs Automašīnas vadītājs
- komerctransports Automašīnas, ko lieto preču vai darbaspēka pārvadāšanai kā daļu no tirdzniecības pasākuma
- imobilaizers Automašīnu drošības ierīce, kas apgrūtina tās aizdzīšanu; immobilaizers
- autošovs Automašīnu izstāde un demonstrējumi
- kalabahs Automašīnu mūķīzeris
- autoplacis Automašīnu novietne (piem., automašīnu pārdošanai)
- ciklogramma Automāta mehānismu darbības grafisks attēlojums viena darba cikla robežās atkarībā no laika
- homeostāze Automātiem un dzīvām būtnēm piemītošs mehānisms, kas tos stabilizē attiecībā pret mainīgu ārējo vidi
- AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies
- automātiskā Automātiskā ātrumkārba (automašīnai)
- automāts Automātiskā ātrumkārba (automašīnai)
- autobloķēšana Automātiska bloķēšana (piem., automātiska vilcienu kustības regulēšanas ierīču sistēma)
- mikroprogrammvadība Automātiska datoru un citu elektronisku ierīču vadība, ko uztver specializētā atmiņā ierakstītas mikroprogrammas
- fotorobots Automātiska fotografēšanas iekārta
- autofokuss Automātiska fotoobjektīva fokusēšanas sistēma
- hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību
- monitors Automātiska iekārta radioaktīvā starojuma kontrolei
- aktogrāfs Automātiska ierīce cilvēka vai dzīvnieku kustību aktivitātes grafiskai reģistrācijai
- optimizators Automātiska ierīce optimāla (kāda procesa) režīma noteikšanai, uzturēšanai
- pašpalaidējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) iedarbināšanai
- pašpadevis Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai; pašpadevējs
- pašpadevējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai; pašpadevis
- bankomāts Automātiska ierīce, kas bankas klientiem (arī ārpus bankas) dod iespēju saņemt skaidru naudu, lietojot speciālas kartes
- teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus
- pašmērķēšana Automātiska mērķa meklēšana un trāpījuma precizēšana raķetes lidojuma laikā
- pašsāknēšanās Automātiska operētājsistēmas ielāde datora starta brīdī
- ALEPH Automātiska paplašināma bibliotēku programma (angļu "Automated Library Expandable Program")
- reģistrators Automātiska pierakstīšanas ierīce
- ARPA Automātiskā radiolokācijas informācijas apstrādes aparatūra
- matricprinteris Automātiska rakstāmmašīna, kas izraksta datorā ievadītu tekstu, ar rakstīšanas galviņas adatiņām mehāniski piespiežot kopējamo lenti pie papīra
- izodroms Automātiskā regulatora elements vai ierīce, ar ko nodrošina elastīgu atgriezenisko saiti
- blinkers Automātiska signālierīce dzelzceļa bloķēšanas sistēmas komutatoros
- ATC Automātiskā telefona centrāle
- automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts
- tradēšana Automātiska tradīciju pārmantošana
- mašīntulkošana Automātiska tulkošana, ko veic datorsistēmas
- sprinklers Automātiska ūdens smidzināšanas uzmava ugunsdzēsības sistēmā
- koders Automātiska vai pusautomātiska ierīce programmu un datu kodēšanai, lai tos ievadītu datorā
- koordinatometrs Automātiska vai pusautomātiska koordinātu mērierīce, kas izraudzītu punktu koordinātas reģistrē kādā no datu nesējiem
- automašīnists Automātiska vilcienu vadīšanas sistēma, kas daļēji vai pilnīgi veic lokomotīves vadītāja funkcijas
- automāts Automātiska, bezdomu darbošanās
- ehopraksija Automātiska, neapzinīga atdarināšana
- aviolielgabals Automātiskais lielgabals, kas ierīkots iznīcinātājos un bumbvedējos, kalibrs - 20-100 mm, ātršāvība - 100-500 šāvieni minūtē
- autooperators Automātiskais manipulators ar nemaināmu darbības programmu detaļu vai sagatavju pārvietošanai
- mašīnpistole Automātiskais šaujamierocis, automāts
- pašnoskaņošanās Automātiskas adaptīvas sistēmas īpašība, kas nodrošina pielāgošanos vajadzīgajam darba režīmam
- nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops
- autamatiski Automātiski
- ATTS Automātiskie tālsatiksmes telefona sakari
- braunings Automātisko ieroču (parasti pistoļu) sistēma
- marķieris Automātisko koordinātu sistēmu telefona centrāļu vadības ierīce, ar kuru caur meklēšanas pakāpēm iekārto savienojumu; var būt piekārtots atsevišķiem komutācijas blokiem vai centralizēts
- meklētājs Automātisko telefona centrāļu elektromehāniska komutācijas ierīce; galvenās sastāvdaļas ir stators, rotors un slīdkontakti
- brauniņš Automātisko, vītņoto šaujamieroču (pistoļu, ložmetēju) sistēma; šīs sistēmas pistole
- autamatisks Automātisks
- atvienotājs Automātisks aparāts augstsprieguma elektriskā tīkla bezslodzes daļu ātrai komutēšanai
- ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis galvenokārt dzīvā spēka iznīcināšanai ar lodēm
- mikroskaitļotājs Automātisks elektroniskais skaitļotājs, kurā par centrālo vadības un datu apstrādes mezglu izmantots mikroprocesors
- sikometrs Automātisks papīra mitruma mērītājs, kura darbība pamatojas uz papīra dielektriskās konstantes izmaiņām (no 2,0-3,5 sausam papīram un līdz 81,7 ūdenim)
- sēmagrafs Automātisks salicējs, kas ar īpaša veida rakstāmmašīnu iedarbina Mergenthalera saliekamo mašīnu
- totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku
- mašīntulkojums Automātisks tulkojums, ko veic datorsistēmas
- lunahods Automātisks visurgājāejs Mēness virsmas pētījumiem; lunomobilis
- darbgalva Automātisku līniju un agregātmašīnu mehānismu bloks apstrādes vai salikšanas operāciju veikšanai
- automatija Automātisms
- automātiskums Automātisms (1)
- automātiskums Automātisms (2)
- AML Automatizācijas un mehanizācijas laboratorija
- ADIIS Automatizētā darbā iekārtošanas informācijas sistēma
- aerofotokamera Automatizēta optiska un elektromehāniska ierīce apvidus fotografēšanai no lidaparāta
- zirneklis Automatizēta programmatūra, kas globālajā tīmeklī veic dokumentu meklēšanu un izguvi, kā arī veido katalogus
- APS Automatizētā projektēšanas sistēma
- ATPVS Automatizētā tehnoloģisko procesu vadības sistēma
- AUVS Automatizētā uzņēmuma vadības sistēma (spec.)
- AVS Automatizētā vadības sistēma
- APRS Automatizētas projektēšanas un ražošanas sistēma
- iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā
- AVSK Automatizēto vadības sistēmu komplekss (spec.)
- SCAD Automatizēts centrālais dokumentu dienests (datubāze)
- stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei
- autamats Automāts
- automehānisks Automehāniskā darbnīca - automobiļu remonta darbnīca
- parkot Automobili novietot ielas malā, autostāvvietā u. tml.
- bāze Automobilim - riteņu asu atstatums garenvirzienā
- auta Automobilis
- autamašina Automobilis
- auto Automobilis
- autobīlis Automobilis
- grabuļkaste Automobilis
- motorrati Automobilis
- konceptauto Automobilis - ideja (iecere)
- konceptautomobilis Automobilis - ideja (iecere)
- mikroautomobilis Automobilis ar mikrolitrāžas motoru
- autokabriolets Automobilis ar pakaļējā daļā nolaižamu jumtu; kabriolets
- ķinis Automobilis ar pārvadājamo kinoaparatūru
- saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorautomobilis
- autovilciens Automobilis ar vairākām piekabēm
- patruļautomobilis Automobilis, ar ko brauc patruļa
- autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem
- elektroautomobilis Automobilis, ko darbina ar elektrisko enerģiju
- ugunsrati Automobilis, motocikls
- autoklubs Automobilistu interešu klubs
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu
- sailentbloks Automobiļa balstiekārtas stieņu un sviru savienojums ar gumijas elementiem, kas nodrošina klusāku darbību
- autostailings Automobiļa individualizēšana, to pārveidojot, nodrošinot ar papildaprīkojumu, īpašu krāsojumu u. tml.; tūnings
- kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu vai vaļēju virsu
- automodelis Automobiļa modelis
- vorotoks Automobiļa mūķīzers
- lonžerons Automobiļa rāmja garenā sija
- autoriepa Automobiļa riepa
- šoferis Automobiļa vadītājs
- karosērija Automobiļa virsbūve
- spoilers Automobiļa virsbūves elements applūstamības un saķeres svara uzlabošanai
- autoatslēdznieks Automobiļu atslēdznieks
- autoavārija Automobiļu avārija
- autobūve Automobiļu būve
- AGPKS Automobiļu gāzes pildīšanas kompresoru stacija
- autokolonna Automobiļu kolonna
- automehāniķis Automobiļu mehāniķis
- autobāze Automobiļu novietne (ar degvielu un rezerves daļu noliktavu un remontdarbnīcu)
- autoparks Automobiļu parks
- autorūpniecība Automobiļu rūpniecība
- autosadursme Automobiļu sadursme; autokatastrofa
- autosatiksme Automobiļu satiksme
- autoserviss Automobiļu tehniskās apkopes uzņēmums
- honda Automobiļu un motociklu marka
- komandors Automobiļu, aerokamanu u. tml. brauciena vai lidmašīnu pārlidojuma vadītājs
- AMAB Automotoamatieru biedrība
- AMSS Automotosporta skola
- autonims Autonīms
- robežcikls Autonoma nelineāra diferenciālvienādojuma slēgta trajektorija, uz kuru, laikam t augot vai dilstot tiecas kāda cita trajektorija
- APSR Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika
- Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Ziemeļosetija Autonoma republika Krievijas Federācijas sastāvā 1936.-1995. g., tagadējā Ziemeļosetijas-Alānijas Republika
- Mvali Autonoma sala Komoru Savienībā ("Mwali"), administratīvais centrs - Fomboni, platība - 290 kvadrātkilometru, 43600 iedzīvotāju (2009. g.)
- Nzvani Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ndzwani"), administratīvais centrs - Mucamudu, platība - 424 kvadrātkilometri, 283500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Nazidža Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ngazidja"), administratīvais centrs - Moroni, platība - 1148 kvadrātkilometri, 342200 iedzīvotāju (2009. g.)
- eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu)
- Sintmartēna Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Kirasao aizstājot Nīderlandes Antiļas
- Kirasao Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Sintmartēnu aizstājot Nīderlandes Antiļas
- teifers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu
- telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu
- avioaparāti Autonomās borta mērierīces, kas paredzētas iznformācijas saņemšanai par lidaparāta lidojumu, spēka iekārtu un citu borta ierīču darbības parametriem
- autonomists Autonomijas piekritējs
- Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija
- Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.)
- Kastīlija-Lamanča Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Toledo, platība - 79463 kvadrātkilometri, 2044000 iedzīvotāju (2009.)
- Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra
- Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju
- Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni
- Valle d'Aosta autonoms reģions Itālijas ziemeļrietumos (_Regione Autonoma Valle d'Aosta_), platība — 3263 kvadrātkilometri, 128100 iedzīvotāju (2008. g.), vienīgais no Itālijas reģioniem, kas nav iedalīts provincēs
- Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Dienvidatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Sur"), administratīvais centrs — Blūfīldsa, platība — 27260 kvadrātkilometru, 306300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila) autonoms reģions Papua-Jaungvinejas sastāvā ("Autonomous Region of North Solomons (Bougainville)"), administratīvais centrs — Arava, platība — 9300 kvadrātkilometru, 175200 iedzīvotāju (2001. g.)
- fāzēšana Autonomu sistēmu spriegumu vienādu sākuma fāžu noteikšana
- autene Autoosta
- autobūda Autoosta
- autopiesaiste Autopiesaistes lidojums - tūrisma vai transporta uzņēmuma piedāvājums, kurā iekļauts lidojums un automobiļa noma, parasti lidosta ir vieta, kur automobilis tiek nomāts un atdots, pastāv arī iespēja automobili nodot citā lidostā
- oktoploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir astoņi haploidāli hromosomu komplekti (8x)
- pentaploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir pieci haploidāli hromosomu komplekti (5x)
- heksaploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir seši haploidāli hromosomu komplekti
- devīze Autora apzīmējums (konkursa darbā)
- replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās
- autotips Autora dzīves laikā iznācis darbs; pirmiespiedums; pārspiedums, neatkāpjoties no pirmparauga
- prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā
- autordarbs Autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības
- autorzīme Autora uzvārda vai cita sākuma vārda pirmo zilbju pieņemtais apzīmējums (burts un divzīmju vai trīszīmju skaitlis), ko nosaka pēc autortabulām un ieraksta grāmatas šifrā
- astronīms Autora vārda apzīmējums ar tipografijas zīmēm, piem., zvaigznītēm; pseidonīma veids
- sfragīda Autora vārda pieminējums dzejolī
- oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai
- imprimatur Autora, izdevēja vai cenzora uzraksts kāda iespieduma darba pēdējai korektūrai, kas dod spiestuvei tiesību šo darbu iespiest
- radioautogrāfija Autoradiogrāfija - metode dažādu objektu fotoattēlu iegūšanai, pašā objektā esošo radioaktīvo izotopu izstarojamiem iedarbojoties uz fotoemulsiju
- ARR Autoremontrūpnīca (kopā ar nosaukumu, piem., Cēsu ARR)
- concepi Autorības apstiprinājums ar parakstu (burtiski: "es sacerēju")
- kamerniece Autoriepa ar kameru
- bezkamerniece Autoriepa bez kameras
- dekretālijas Autoritāri Romas pāvestu lēmumi vēstījumu veidā baznīcu tiesību strīda jautājumos
- autoritete Autoritāte
- galva Autoritatīva, vadoša persona; priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā)
- autorizierēt Autorizēt
- periēgēts Autors, kas sīki apraksta vai izskaidro kādu lietu
- blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus
- copyright Autortiesības, apzīmē ar (©)
- kopiraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām
- kopīraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana, it īpaši nelikumīga videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana
- AKKA/LAA Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autortiesību aģentūra
- reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta
- Eurolines Autosabiedriba "Eurolines" - Eiropas starptautiskās autobusu regulāras satiksmes tīkls, kurā ir ietverta arī Latvija
- serviss Autoserviss
- aspalasoms Autositisks kroplis ar vēdera apakšējo orgānu laterālu vai mediālu eventrāciju u. c. deformācijām
- sarkozinēmija Autosomali recesīvi pārmantota aminoacidopātija, ko izraisa sarkozīna dehidrogenāzes trūkums
- ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls
- orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība
- sialidoze Autosomāli recesīvs sialidāzes deficīts
- horeoakantocitoze Autosomāli recesīvs sindroms, kam raksturīga rauste, horeja un personības pārmaiņas, asinīs var konstatēt akantocītus
- drifts Autosporta sacensību veids uz šosejas tipa trases, kurā galvenais ir automašīnas kontrole vadāmā sānslīdē un rezultāts tiek vērtēts pēc tādiem kritērijiem kā leņķis, ātrumsjosla, prezentācija
- autotriāls Autosporta veids ar speciāli sagatavotu auto šķēršļu joslu pārvarēšanai, visbiežāk 4x4 džipiem, kravas automobiļiem vai speciāli būvētiem auto, svarīgākais šeit ir vispār sasniegt finišu
- automobilists Autosportists
- automobilisms Autosports
- parkings Autostāvvieta
- haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- tipodobkodinājums Autotipijas kodinājums iespiešanai uz raupja papīra, ar ko iespiedums gūst dabiskāku, oriģinālam līdzīgu iespaidu
- autokolors Autotipijas un hromolitogrāfijas kombinēts iespiedums
- piekodinājums Autotipiju kodinājumā pirmais īsais kodinājums, pēc kura kodinātājs regulē un labo pēc oriģināla kodināmo plāksni
- priekškodinājums Autotipiju kodinājumā pirmais īsais kodinājums, pēc kura kodinātājs regulē un labo pēc oriģināla kodināmo plāksni; piekodinājums
- gigantografija Autotipiju palielinājums gludspiedumā plakātu iespiedumiem
- karnete Autotransporta kravu pārvadājumu muitas dokuments, kas atļauj pārvadāt preces pāri valstu robežām, nemaksājot muitas nodevas katrā atsevišķā valstī
- ATP Autotransporta pārvalde
- autokolonna Autotransporta uzņēmums
- ATU Autotransporta uzņēmums (kopā ar nosaukumu vai kārtas numuru, piem., 5. ATU)
- hemotrofs Autotrofs organisms, kas organisko vielu sintēzei izmanto neorganisko savienojumu enerģiju
- fototrofs Autotrofs organisms, kas organisko vielu sintēzei izmanto Saules enerģiju
- autotūriste Autotūrists
- motoviesnīca Autotūristu uzņemšanas un apkalpošanas viesnīca, kur autoviesnīcas pakalpojumi apvienoti ar viesnīcai raksturīgo komfortu un apkalpošanas līmeni
- lonka Autoveikals
- enadelfs Autozīts, kura ķermeņa dobumā ieslēgts parazīts
- aute Auts
- autsaideris Autsaiders
- autzeiders Autsaiders
- outsaiders Autsaiders
- outsaidrs Autsaiders
- outseiders Autsaiders
- outsideris Autsaiders
- baltspura Auza
- auzaine Auzājs (1)
- auza Auzas
- avena Auzas
- līveris Auzas
- ouzas Auzas
- krēpenes Auzas ar vienpušu skaru; krēpauzas
- festuca Auzenes
- salmene Auzenes ("Festuca")
- pleksne Auzu akots
- lielskare Auzu epitets
- kļunkurs Auzu ķīselis
- žūra Auzu ķīselis
- auzumala Auzu lauka mala
- poridžs Auzu pārslu putra
- auzpeli Auzu pelavas
- badskariņa Auzu pievārds
- salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus
- auzaimi Auzu salmi
- auzājs Auzu salmi
- spiltava Auzu sēnala, spilva
- skoras Auzu skaras
- plēgas Auzu spilvas
- krēpjauzas Auzu šķirne ar lielām skarām
- šeikstaines Auzu šķirne ar uz visām pusēm sazarotām skarām
- auzaita Auzu tīrums pēc to novākšanas
- auzene Auzu tume
- lēdzauzas Auzu un lēcu maisījums
- vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai
- zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai
- spire Auzu vai cita auga skara; apiņu galviņa
- šauteve Aužamā atspole
- šautava Aužamā atspole, saiva
- zobs Aužamā šķieta daļa - šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte
- sīlava Aužamā šķieta mala
- strastis Aužamā šķieta zari
- birds Aužamais šķiets
- stāvi Aužamās stelles
- četrminas Aužamās stelles ar četrām paminām
- birde Aužamie stāvi
- kangas Aužamie stāvi (Kursā)
- laipstules Aužamie stāvi, stelles
- stāve Aužamie stāvi; stelles
- pakaļbomis Aužamo stāvu bomis, uz kura pirms aušanas tiek uztīti meti jeb velki
- tīseklis Aužamo stāvu daļa
- sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu; steļļu sānu koki
- blāķis Aužamo stāvu daļa - sānkoki
- augšvilenis Aužamo stāvu daļa, kur uztīti jeb uzvilkti meti; velbomis; velenis
- slunas Aužamo stāvu daļa, steļļu abi sāni, steļļu sānu koki
- vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ
- dzērvīte Aužamo stāvu detaļa uz kuras savērtas paminas
- kamlāde Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu
- ķemmlāde Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu
- šķietvāks Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu
- birulis Aužamo stāvu elements - trizuļa ripa, kam apmet auklu
- lomenis Aužamo stāvu jeb steļļu sastāvdaļa
- lomens Aužamo stāvu jeb steļļu sastāvdaļa
- ausles Aužamo stāvu koka detaļas, starp kurām ievieto aužamo šķietu
- apakšvilenis Aužamo stāvu koks, ap ko tinas audekls
- bauze Aužamo stāvu krūšu bomis
- līkkocis Aužamo stāvu palīgmateriāli - mazi, līki kociņi starp ripiņām un nītīm, kas palīdz nīšu cilāšanai
- maidava Aužamo stāvu pamina
- pakāja Aužamo stāvu pamina
- cilavas Aužamo stāvu paminas
- mintaras Aužamo stāvu paminas
- minturis Aužamo stāvu paminu stienis (uz kura uzmaukts paminu gals)
- atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni
- buka Aužamo stāvu sānu konstrukcija, kurā iestiprināts auduma krūšu veltnis
- āzīši Aužamo stāvu sastāvdaļa - nelielas sviras, pie kurām piesien nītis
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas
- krūšbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, pār kuru virzās noaustais audekls
- valbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin noausto audumu
- baķis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus
- vellbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus
- vellens Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus
- vērsītis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls
- vērstava Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls
- beņķis Aužamo stāvu sastāvdaļa – sols, uz kura sēž audēja
- drīzuļkoks Aužamo stāvu sastāvdaļa, augšējs šķērskoks, pie kura piekar drīzuļus ar nītīm
- drīzulis Aužamo stāvu sastāvdaļa, iekārta detaļa, pie kuras piesien nītis
- ķemlāde Aužamo stāvu sastāvdaļa, kur ievieto šķietu
- līkāns Aužamo stāvu sviras, kas minot paminas paceļ un nolaiž veldenes ar nītīm
- sankalis Aužamo stāvu šķērskoks
- boķis Aužamo stāvu veltnis
- boze Aužamo stāvu veltnis
- šķīvenis Aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums; šķīvbomis
- bozerags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā)
- bozsrags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā)
- veldine Aužamo steļļu detaļa - koks uz kura uzmauc nītis
- ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin
- šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas
- mietava Aužamo steļļu paminas
- veldīte Aužamo steļļu paminu stiprinājuma stienis
- aizsaitava Aužamo steļļu piederums - tieva līste pie kuras piesēja auduma velkus
- klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis
- laidene Aužamo steļļu sastāvdaļa
- veldene Aužamo steļļu sastāvdaļa - apaļš koks uz kura uzver nītis
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai)
- žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805)
- atlaidiens Aužamos stāvos ar vienu paņēmienu uz priekšu pavilktais velku garums
- atmukas Aužot atmukušas un atkritušas šķiedras
- ieaudināt Aužot ieveidot
- ieaust Aužot ieveidot (kur)
- noaust Aužot izgatavot
- izaust Aužot izgatavot (audumu); noaust
- saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru)
- saaust Aužot izgatavot (no kāda materiāla); noaust (1)
- noaust Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko)
- saausties Aužot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu)
- uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko); noaust (1)
- izaust Aužot izlietot (daudz vai visu)
- pārausties Aužot kļūdīties
- nosaausties Aužot nogurt
- izaust Aužot nolietoties
- pārausties Aužot nolietoties (īpaši par nītīm)
- pieausties Aužot pagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; aužot pagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- pieaudināt Aužot papildināt
- dasist Aužot pievilkt, pievirzīt (atspoli vai mustavas), lai blīvētu audeklu
- saaust Aužot savienot
- laulāt Aužot tīklam beidzamo kārtu, salaist kopā ikkatras divas tīkla acis
- saut Aužot virzīt atspoli caur velku atvērumu
- Azoru Salas Azoru Salu autonomais reģions Portugālē (_Região Autónoma dos Açores_), atrodas Atlantijas okeānā ~2000 km uz rietumiem no valsts kontinentālās daļas, platība - 2333 kvadrātkilometri, 245800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes
- pandžara Ažūrs loga režģis, kas izplatīts Vidusāzijas un Vidējo Austrumu celtnēs
- BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos)
- garastes ūbele baložu dzimtas ģints (“Geopelia”), 5 sugas, gk. Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā
- platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā
- Aukštaitijas augstiene Baltijas grēdas austrumu daļa (_Aukštaičiit aukštuma_), starp Neri dienvidrietumos un Daugavu ziemeļaustrumos, augstums — līdz 246 m
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju
- latgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. - 2. gt. sākumā runāta tagadējā Austrumvidzemē un Latgalē
- sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados
- augstarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" iedzīvotāji
- Augstori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" nosaukuma variants
- augstasilieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" iedzīvotāji
- Augstasyls Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" nosaukums latgaliski
- Aussola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ausala" nosaukuma variants
- Aussala Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Aussola" nosaukuma variants
- Rūrānu batarejas kalns Batarejas kalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Betersta Batērsta, pilsēta Austrālijā, neprecīzs pilsētas nosaukuma latviskojums
- Augškaļņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Augškalni" nosaukuma variants
- auzgalieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Ausgaļi" (arī "Auzgaļi") iedzīvotāji
- ausaine Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Auriculariales")
- ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- Baznīcas kalns Baznīckalns Augstrozes paugurvalnī
- makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu
- dzīslkāta beka beku dzimtas suga ("Aureoboletus projectellus" syn. "Boletellus projectellus", arī "Boletus projectellus"), aug galvenokārt kāpās priežu mežos, izstrādātos kūdras purvos
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
- Grauzdu upīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe
- Šergī beznoteces ieplaka Alžīrijā (_Chott ech Chergui_), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā
- padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos
- Gērdnera ezers beznoteksāļezers Austrālijas dienvidos (angļu val. "Lake Gairdner"), platība - 1,5-4,7 tūkstoši kvadrātkilometru (lietus sezonas beigās), garums - 160 km, platums - \~49 km, sausajā sezonā lēzena ieplaka, ko klāj staignas dūņas ar sāls garozu
- Rukvas ezers beznoteksāļezers Austrumāfrikā, Tanzānijas dienvidrietumos, atrodas tektoniskā ieplakā 792 m vjl., sekls, izžūstošs, lietus sezonā izplūst 150 km garumā un 25-30 km platumā
- Alakels beznoteksāļezers Kazahstānā (_Alaköl_), Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās
- burka biezas rupja vilnas auduma virsdrēbes ar piedurknēm Austrumlatvijā un Lietuvā 19. gs. beigās
- Franču Somālija bijusī Francijas kolonija Austrumāfrikā, 1967.-1977. g. Francijas Afāru un Isu Teritorija, kopš 1977. g. - Džibutija
- Hofburga Bijusī ķeizaru rezidence Vīnes centrā ("Hofburg"), Austrijā, celta baroka stilā
- Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste"
- Britu Somālija bijušais Lielbritānijas protektorāts Austrumāfrikā, kopš 1960. gada iekļauta tagadējā Somālijā
- honvedi Bijušajā Austroungārijā - ungāru karaspēka daļa, kas bija pakļauta nevis visas ķeizarvalsts, bet gan Ungārijas ministrijai
- trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu
- Hochrosen Bijušās Augstrozes viduslaiku pils nosaukums, kas minēts 13. gs. beigu vēstures dokumentos
- Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā
- sarkankrievi Bijušās Austroungārijas ukraiņi
- Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste"
- Baltensee Bijušās muižas nosaukums (arī "Baltā muiža"), kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Baltmuiža", tagadējā Augšdaugavas novada Prodes pagastā
- Autzem Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Cēsu novada Raiskuma pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auciems"; Auciema muiža
- Jezupova Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Augšdaugavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Naujene
- Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne
- peza Bijušās vācu Austrumāfrikas vara monēta, 1/64 rūpijas, bij apgrozībā līdz 1904. gadam
- politbirojs Bijušo Austrumeiropas komunistisko partiju augstākā varas institūcija
- augškurzemnieki Bijušo Daugavpils un Jēkabpils rajonu Daugavas kreisā krasta teritoriju (Augškurzemes) iedzīvotāji
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām
- raibais pundurpapagailis brīvā dabā Austrālijā sastopams līdz 20 cm garš, krāsains putns ("Melopsittacus undulatus"), kuru cilvēki labprāt tur būrīšos, saukts arī par viļņpapagaili
- kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā)
- garibaldieši Brīvprātīgo vienību dalībnieki, kas 19. gs. 40.-60. gados Garibaldi vadībā cīnījās par Itālijas atbrīvošanu no Austrijas jūga un par tās nacionālo apvienošanu
- heller Bronzas sīka monēta Austrijā 1924.-1938. g., vienā kronā bija 100 helleru
- Buenosairesas autonomā pilsēta Buenosairesa - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires")
- Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Božintojs Burjatu (Austrumsibīrija, Aizbaikāls) mitoloģijā - debesu gars, kalēju mākslas un kalēju aizgādnis
- sekurinīns C13H15NO2, alkaloīds, kas iegūts no Tālo Austrumu auga "Securinega suffructiosa Reh der."
- Cormaņa ezers Cārmans, ezers Aulejas pagastā
- Cārmaņa ezers Cārmins, ezers Aulejas pagastā
- Cārmaņu ezers Cārmins, ezers Aulejas pagastā
- Cērmena ezers Cārmins, ezers Aulejas pagastā
- Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums
- Cigeļņas strauts Cegeļņa, ietek Audzeļu ezerā
- platinels Cēlmetālu sakausējums augstjutīgu termopāru elektrodiem (pozitīvajam - 55% Pd, 31% Pt, 14% Au, negatīvajam - 65% Au, 35% Pd)
- CAEV Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis
- Bolīvijas kalniene Centrālo Andu austrumu daļa Bolīvijā, ko veido Punas plakankalne, Austrumkordiljeras, Kordiljera Reala, Centrālā Kordiljera u. c. Andu grēdas
- Tērpes ezers Cērps, ezers Aulejas pagastā
- Cerpa ezers Cērps, ezers Aulejas pagastā
- Cērpes ezers Cērps, ezers Aulejas pagastā
- Auļu muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Auļi" bijušais nosaukums
- Auciema muiža Cēsu novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Auciems" bijušais nosaukums
- gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu
- kopālkoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Trachilobium"), aug Austrumāfrikā (vietām kultivē), izmanto kopāla ieguvei
- šeihs Ciema vecākais (dažām Tuvo un Vidējo Austrumu tautām)
- kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas
- sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes
- CD-DA kompaktdisks ciparaudio kompaktdisks (angļu "Compact Disc-Digital Audio")
- sprāgstzelts CNOAu, sprāgstskābes zelta sāls
- Čečenija-Ingušija Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība PSRS sastāvā, kuras teritorija aptver tagadējās Čečenijas Republikas un Ingušijas Republikas teritoriju Krievijas sastāvā
- Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju
- austroslāvisms Čehu liberāļu programma Hābsburgu Austrijas impērijas pārveidošanai federatīvā valstī
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
- Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži
- Centrālā Āfrika dabas apgabals Āfrikā no Gvinejas līča līdz Austrumāfrikas plakankalnes rietumu nogāzei, starp 7 grādu ziemeļu platumu un 13 grādu dienvidu platumu
- Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes
- Abesomālija Dabas apgabals Austrumāfrikā, ietver Etiopijas kalnieni, Somālijas pussalu un Afāras ieplaku
- Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
- Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu
- Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram
- Lielauces pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienes Dienvidaustrumu daļā, platība — 707 kvadrātkilometri, garums — 45 km, platums — 18 km, augstums — 10-110 m vjl.
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
- Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini
- Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km
- Lubāna līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes centrālajā daļā, platība — 1427 kvadrātkilometri, garums ziemeļu dienvidu virzienā — \~55 km, platums — \~45 km
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
- Aknīstes nolaidenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumu stūrī, Daugavas kreisajā krastā, aizņem Daugavas virzienā nolaideno Sēlijas daļu
- Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi
- Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines
- Austrummongolijas līdzenums dabas apvidus Mongolijas austrumos (_Mongolyn Dornod tai_), Austrumu un Suhebator aimakā
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
- Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
- Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā
- Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas
- Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
- Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri
- Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība
- Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība
- Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu
- Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
- Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
- Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas
- Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama
- Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
- Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
- Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
- Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs
- Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju
- Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
- Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
- Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas
- Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi
- Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas
- Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
- Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
- Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus
- Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
- Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus
- Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus
- Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
- Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
- Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē
- Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
- Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
- Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
- Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
- Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha
- Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
- Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā
- Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
- Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
- Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
- Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka
- Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš)
- Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
- Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
- Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
- Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
- Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde
- Abavas ieleja dabas parks (līdz 1999. g. — kompleksais dabas liegums), atrodas Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā; platība — 6697 ha; valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
- Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
- Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
- Bairona raga jūras parks dabas parks Austrālijā, Jaundienvidvelsas ziemeļaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, pie Bairona raga
- Abavas senleja dabas parks Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, platība - 67 kvadrātkilometri, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., paplašināts 1977. g.
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
- Ado ziloņu nacionālais parks dabas parks Dienvidāfrikas Republikā (_Addo Elephant National Park_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā
- Augšsvanetija dabas piemineklis un tūrisma objekts Gruzijā (_Upper Svaneti_), Mergelijas-Augšsvanetijas mhares ziemeļaustrumu daļā
- Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
- Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi
- Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
- Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
- Alutaguze dabas teritorija Igaunijā (_Alutaguse_), Austrumviru apriņķī, no Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastes līdz Narvai
- Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas
- Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
- Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m)
- Kronoku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijā, augstums — 3528 m, pēdējais izvirdums 1922.-1923. g.
- Korjaku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijas Kamčatkas novadā, augstums — 3456 m, andezīti, bazalts, lava, nogāzēs šļūdoņi
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
- Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers
- Mulungu Daudzu Austrumāfrikas tautu pirmsencis un lietus dievība
- sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji
- Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte
- Ļubiste Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā
- Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas
- Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne
- Poguļanka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 24 km, kritums - 40 m; Jaunborne; Olšanka; Saliena; Saliene
- Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa
- Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka
- Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m
- Putānu upīte Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe
- aukšpolieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" iedzīvotāji
- levitēt Dažās Austrumu reliģijās, mistikā, spiritismā -- cilvēka ķermeņa pacelšanās gaisā; ķermeņu vai priekšmetu iekustināšana ar domas spēku
- serdars Dažās Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu zemēs - karaspēka virspavēlnieks
- Rumēlija Dažkārt tā sauc Turcijas Eiropas daļu (Austrumtrāķija)
- tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām
- Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts"
- Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
- Ans Debesu dievs šumeru reliģijā un šumeru panteona Augstais dievs; Anu
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības
- Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu
- Austriņa dem. --> Austra 2 - rītausmas dieviete
- Ardēni departaments Francijā (_Ardennes_), Lielajā Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģionā, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, pie robežas ar Beļģiju
- Augšreina departaments Francijā (_Haut-Rhin_), Lielo Austrumu reģiona dienvidaustrumos
- Augšmarna departaments Francijā (_Haute-Marne_), Lielo Austrumu reģionā
- Somma departaments Francijā, Augšfrancijas reģiona rietumu daļā
- Dekapole Desmit neatkarīgu pilsētu savienība Ziemeļpalestīnā un Austrumjordānijā (63. g. p. m. ē. - apmēram 200. g.)
- Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle
- Amatole Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provinces pašvaldība jeb distrikts (_Amatole_), administratīvais centrs - Īstlondona
- araukarijzieži Dienvidamerikā un Austrālijas salās savvaļā augošu skujaiņu dzimta (aizvēsturiskos laikos arī Eiropā)
- Adelaide Dienvidaustrālijas štata galvaspilsēta (angļu val. "Adelaide"), atrodas Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, osta Sentvinsenta līča piekrastē, 1346000 iedzīvotāju (2018. g.)
- Baiame Dienvidaustrumu Austrālijas aborigēnu ticējumos Augstais Dievs un pasaules radītājs
- Elkazeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" bijušais nosaukums
- Elkuzeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" senāks nosaukums
- elkazemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste", kas agrāk saucās "Elkazeme", iedzīvotāji
- elkuzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji
- elkzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
- Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu
- pagoda Dieva attēls (Austrumāzijā) - maza porcelāna figūra ar kustīgu galvu
- kvirīns Dieva Jānus un ķeizara Augusta nosaukums
- Gaci un Gaimi dievības, kuras pielūdza Ibērijas (Austrumgruzija) iedzīvotāji pirms kristietības izplatīšanās, pēc hronikām tie ir "burvji — visslepenākā zinātāji"
- panagija Dievmātes tituls Austrumu baznīcā; arī neliela, dārgakmeņiem rotāta svētbildīte (ovāls medaljons) ar Dievmātes attēlu, kuru pareizticīgo bīskapi nēsā ķēdītē uz krūtīm un kura norāda nēsātāja amatstāvokli
- Ea Dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs
- Ngai Dievs vairākās Austrumāfrikas valodās
- Auru dīķis dīķis Auru pagastā, platība — 1,1 ha
- dingoss Dingo - Austrālijas savvaļas suns
- dingus Dingo - Austrālijas savvaļas suns
- Alfrēda Nzo distrikts distrikts Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provincē (_Alfred Nzo_)
- goodeniācejas Divdīgļlapju augu dzimta kampānulātu (pulkstenīšu) rindā, zāļaugi, puskrūmi un krūmi, \~250 sugas, gk. Austrālijā
- stilidiaceja Divdīgļlapju augu dzimta kampanulatu rindā, ar zigomorfiem ziediem, kur to 2-3 putekšlapas saaugušas ar irbuli, lakstaugi un puskrūmi, kādas 120 sugas Austrālijā
- stirakacejas Divdīgļlapju augu dzimta, kokaugi ar ziediem, kur auglenīca tikai apakšdaļā sadalīta 3-5 apcirkņos, lapas ar veselu vai zāģzobotu malu, auglis - kaulenis vai pogaļa, kādas 110 sugas Amerikā un Austrumāzijā
- semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā
- melaleuca Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, sīki koki vai arī krūmi, ap 100 sugu, gk. Austrālijā
- tamarindus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, līdz 25 m augsts koks Austrumāfrikas stepēs, platu lapotni, dod augļus pākstīs ar plakanām pupām un tumši brūnu iesaldu mīkstumu
- santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā
- duboisia Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas krūmājs, kas satur pret acu slimībām lietojamu alkaloīdu
- kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni
- moringa Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ar 2-3-kārt nepārī plūksnotām lapām un garu pākstij līdzīgu augli pogaļu, sastopams Ziemeļāfrikā, Arābijā un Austrumindijā
- swainsonia Divdīgļlapju ģints, tauriņziežu dzimtas augs no Austrālijas, puskrūms ar nepārplūksnotām lapām un skaistiem, dažādu krāsu ziediem; audzē dekoratīviem nolūkiem telpās
- katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus
- sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem
- balanopālija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Balanopales"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā
- trohodendrs Divdīgļlapju klases burvjlazdu klases apakšklases rinda ("Trochodendrales"), 2 dzimtas Austrumāzijā
- eleagns Divdīgļlapju klases dzimta ("Eleagnaceae"), krūmi, retāk koki, ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu joslā (1 suga Austrālijā), 3 ģintis, 65 sugas
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās
- cefalota Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Cephalotaceae"), 1 ģints, Austrālijas dienvidrietumu daļā
- brūsoneja Divdīgļlapju klases zīdkoku dzimtas ģints ("Broussonetia), 7-8 sugas, kas izplatītas Austrumeiropā un Polinēzijā
- reihsrāts Divpalātu parlaments (Austroungārijā)
- beits Divrinde arābu, persiešu, tirku valodās rakstītajā dzejā; no tiem sastāv gazeles, kasīdas, rubaji u. c. Austrumu dzejas formas
- fards Divrindu pantforma Austrumu tautu dzejā, kas ietver sevī īsu, aforistisku domugraudu
- dikirijs Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas
- dikirions Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas
- megapodidi Dižkāju vistas, vistu putnu dzimta, \~28 sugas vairākās ģintīs, putni ar visai attīstītām un spēcīgām kājām, gk. Austrālijā
- Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
- Ausātu muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" bijušais nosaukums
- ausātnieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" iedzīvotāji
- bērzainieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" iedzīvotāji
- klintenieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Klinti" iedzīvotāji
- augstkalnieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta iedzīvotāji
- apguldnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" iedzīvotāji
- audzenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Audzumuiža" iedzīvotāji
- beicenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Beikas" iedzīvotāji
- beiķenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Beikas" iedzīvotāji
- bērzeskrastnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Bērzeskrasti" iedzīvotāji
- bērzkrastnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkrasti" iedzīvotāji
- brieženieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji
- Dobele 2 Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Gardene" bijušais nosaukums padomju laikā
- lielbērznieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielbērze" iedzīvotāji
- lielsvēdernieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvēderi" iedzīvotāji
- liepziednieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Liepziedi" iedzīvotāji
- rūpnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji
- sāvaiņnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Sāvaiņi" iedzīvotāji
- sprikstelnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Spriksteles" iedzīvotāji
- aurenieki Dobeles novada Auru pagasta iedzīvotāji
- austrumnieki Dobeles novada bijušā Austrumu ciema iedzīvotāji
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs
- Dodkas ezers Dodkas ezers - atrodas Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 22,6 ha; Dotka
- Dzelzs vārti Donavas ielejas sašaurinājums (līdz 150 m) 117 km garā posmā, starp Dienvidkarpatiem un Austrumserbijas kalniem (rumāņu val. "Portile de Fier", serbu val. "Derpad"); Džerdapa
- Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta
- Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas
- Dorupe Dorupīte, Auces pieteka
- Drigānes ezers Driģenes ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Aliute Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
- Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- handžars Dunčveida ierocis Austrumos
- kandžars Dunčveida ierocis Austrumos; handžars
- pusdienziede Dvdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Aizoaceae syn. Mesembryanthemaceae"), krūmi, puskrūmi un lakstaugi, gk. Dienvidāfrikā, Austrālijā, \~150 ģinšu, 1200-2500 sugu, dažas sugas kultivē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
- Pūdānupe Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagastā
- Pļepovka Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, garums - 7 km; Plepovka
- Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza
- briesmīgais molohs dzelkšņiem klāta, bet tikai 15 cm gara ķirzaka ("Moloch horridus"), pārtiek no skudrām, sastopama Austrālijā
- Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
- Auri Dzelzceļa pietura Dobeles novada Auru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. g.
- Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Aulejas apmetne dzelzs laikmeta dzīvesvieta, atrodas Kārsavas novada Aulejā pie Aulejas pamatskolas, konstatēts kultūrslānis \~200 x 300 m platībā
- Turfanas ieplaka dziļākā tektoniskā ieplaka Centrālajā Āzijā (angļu val. "Turfan Depression") un trešā dziļākā pasaulē, atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, Austrumtjanšana atzaros līdz 154 m zjl., garums - \~200 km, platums - līdz 70 km
- Baikāls Dziļākais ezers pasaulē, atrodas Austrumsibīrijas dienvidu daļā, platība - 31500 kvadrātkilometru, garums - 636 km, lielākais platums - 79 km, lielākais dziļums - 1620 m, bagāta flora un fauna, pasaulē otrais lielākais ezers pēc tilpuma - 23600 kubikkilometru
- Enki Ea - dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs
- Ebreju Ebreju autonomais apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs - Birobidžana, platība - 36300 kvadrātkilometru, 185400 iedzīvotāju (2009.)
- Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas)
- kagals Ebreju kopiena un tās pārvaldības sistēma Austrumeiropas valstīs 13.-19. gs.
- Grīvīte Eglaines labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 5 km
- Mātita Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - lauva, kuras kults bija izplatīts Augšēģiptē
- Nehbeta ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete pirmsdinastiskos laikos Augšēģiptes pilsētā Nehenā; viņas emblēma un svētais dzīvnieks bija klija
- Sahs Ēģiptiešu mitoloģijā - Oriona zvaigznāja personifikācija, kuru uzskatīja par zvaigžņu pavēlnieku un attēloja kā valdnieku ar Augšēģiptes valdnieka kroni galvā
- Dienvideira ezers Eira ezera dienvidu daļa, garums 65 km, platums - 24 km, atrodas Austrālijas dienvidu daļā
- Ziemeļeiras ezers Eira ezera ziemeļu daļa, garums - 144 km, platums - 65 km, atrodas Austrālijas dienvidu daļā
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija
- EURO-AIM Eiropas Neatkarīga audiovizuālā tirgus organizācija ("European Organisation for an Audiovisual Independent Market")
- EFSA Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ("European Food Safety Authority")
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
- Žeļezno Eizenštate - pilsēta Austrijā
- Forburga Ēku komplekss Rīgā starp Eksporta, Sakaru, Ausekļa ielu un Vašingtona laukumu, uzbūvēts 1913.-1914. g.
- negroaustraloīdi Ekvatoriālā rase - Āfrikas, Austrālijas un Okeānijas rase, kurai raksturīga tumšbrūna āda, tumši sprogaini vai viļņoti mati, plats deguns, biezas lūpas
- mazais emu emu suga ("Dromaius minor"), kas bija sastopams Austrālijai tuvējās salās, bet 19. gs. iznīcināts
- melioidoze Endēmiska zoonoze Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā, kuru ierosina "Pseudomonas pseudomalleus"
- Križu smilšu atradne eolo smilšu iegula Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, 14 km uz ziemeļiem no Daugavpils, derīgā slāņa biezums 3,5-5 m, smiltis vidēji 92,1 %, vizlas >0,5%; smiltis derīgas silikātķieģeļu ražošanai
- PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis
- Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
- Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%
- Bodenezers ezers ("Bodensee") uz robežas starp Šveici, Austriju un Vāciju, Priekšalpos 395 m vjl., platība - 538 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais dziļums - 252 m
- Babīte ezers Auces novada Īles pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Auciema ezers ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, 54,6 m vjl., platība — 41 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,45 km, vidējais dziļums — 1,9 m, eitrofs ezers, 15% platības aizņem niedrāji
- Driškins ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 60,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 750 m, lielākais platums - 370 m, lielākais dziļums - 5 m, eitrofs, daļējs aizaugums, dibenā dūņas; Driškina ezers; Drišķu ezers
- Melnezers ezers Augstrozes paugurvaļņa malā, Raiskuma pagastā, 60,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, lielākais dziļums - 4,3 m, distrofs, bez aizauguma, iekļauts Gulbju salas purvu liegumā; Melluma ezers
- Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers
- Galvānu ezers ezers Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā, platība — 1 ha
- Cabišku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība - 6,1 ha; Ķerubiņu ezers
- Ezernieku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība — 1 ha
- Ancānu ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Akmenka ezers Augšdaugavas novada Demenes pagastā, platība - 22 ha; Akmenkas ezers; Akmeņkas ezers; Akmeņu ezers
- Baltezers ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 19,5 ha; Baltmuižas ezers
- Arlaka ezers ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 2,5 ha
- Deguta ezers ezers Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība - 3 ha
- Peļušinas ezers ezers Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 4,8 ha; Pelečinas ezers; Pelečina ezers
- Mazais Kalupes ezers ezers Augšdaugavas novada Kalupes pagastā, platība - 110 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 9,8 m; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Ķeišu ezers
- Adatiņa ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā, tās ziemeļu daļā, platība - 1 ha; Adatiņas ezers
- Pjatačoks ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, platība - <1 ha, dziļums - līdz 9 m
- Aklais ezers ezers Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā, platība - 6,7 ha; Gerlaka ezers; Gērlaka ezers
- Bezvārdis ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - \~1 ha
- Bogdānu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - 1,9 ha
- Dunas ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - 2 ha; Dumlu ezers
- Ozerka ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - 4,8 ha
- Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība — 1,2 ha; Pabērzes ezers; Pabērzu ezers; Pabirzes ezers
- Driģenes ezers ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, platība - 1 ha; Drigānes ezers
- Dimantu ezers ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, platība — 1 ha
- Bedušu ezers ezers Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, Silenes dabas parka teritorijā, platība - 4,6 ha
- Puplakšu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - <1 ha
- Peskuņicas ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - 1,2 ha; Peskunicas ezers; Peskunīcas ezers
- Daškeviča ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - 1,3 ha; Dubinka; Dubonkas ezers; Duninkas ezers
- Brodu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — \~1 ha
- Ezerkalnu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — 2,3 ha
- Dziļais ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība - 11,4 ha; Kovaļevska ezers
- Bērzezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība – 6,5 ha; Berkauzija; Berkinze
- Galiņu ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, uz Lietuvas robežas, kopējā platība — 53,2 ha (Latvijā ziemeļaustrumu daļa, \~20 ha), vidējais dziļums — 3,9 m, lielākais dziļums — 10,2 m; Galine; Galinis; Gaļinka
- Orbidānu ezers ezers Augšdaugavas novada Vaboles pagastā, platība — 1 ha
- Dublinieku ezers ezers Augšdaugavas novada Vaboles pagastā, platība — 4,3 ha
- Daniševkas ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 2,1 ha
- Boltaru ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 9,7 ha
- Ostrova ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība — 1,4 ha
- Krivoje ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 10,6 m, eitrofs, aizaugums - \~30%, daudz ūdensputnu; Vilnīšu ezers
- Šilovkas ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 132,6 m vjl., platība — 81,5 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 13,0 m, eitrofs, aizaugums — niecīgs; Rožlauku ezers; Rožlaukuma ezers; Silavs; Silovka ezers
- Taurenes ezers ezers Augšgaujas pazeminājumā, Taurenes pagastā, 178,7 m vjl., platība — 31,6 ha, garums — 0,80 km, lielākais platums — 0,62 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
- Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers
- Drūkšu ezers ezers Augštaitijas augstienē, 141,6 m vjl., uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas (~3 km no Latvijas robežas), platība - 4450 ha, dziļums - līdz 32 m, 5 salas, līčains
- Avilis ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 1090 ha, vidējais dziļums 3,6 m, lielākais - 14 m, 18 salu, noteka uz Daugavas pieteku Laucesu
- Dīsnu ezers ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 24 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6 m, 5 salas
- Āzišķu ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, 120,2 m vjl., platība - 26,3 ha, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~300 m; Baļunovka
- Baltišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - \~1,5 ha, garums - \~180 m, lielākais platums - \~100 m
- Apsānu ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,5 ha, garums - \~160 m, lielākais platums - \~110 m
- Dubiķis ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers
- Dobene ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m
- Bērzezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība – 5,6 ha, garums – \~300 m, lielākais platums – \~200 m; Bērzu ezers
- Bebru ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība — 1,1 ha, garums — \~170 m, lielākais platums — \~100 m
- Dervanišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, 120,4 m vjl., platība — 68,7 ha, garums 2,2 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, aizaugums — \~13%; Ustankas ezers; Ustaukas ezers
- Skirnas ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, uz robežas ar Lietuvu, 143,4 m vjl., platība — 84,3 ha (Latvijā 31,8 ha), garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 16,5 m, nedaudz eitrofs, aizaugums — neliels (~7%); Šķirnas ezers
- Mācītājezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Liesma ezers; Liesmas ezers
- Pazarišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m; Pazares ezers; Pazarišķu ezers
- Prodes ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, platība — \~1,5 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~80 m; Prodes-Apsānu ezers
- Baltmuižas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 130 m vjl., platība 9,2 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~250 m, lielākais dziļums 32,5 m
- Svuiļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 132,6 m vjl., platība — 11 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~250 m, lielākais dziļums — 10 m; Svullu ezers
- Sveikatas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m; Sveikala ezers
- Zabolotņiku ezers ezers Augšzemes augstienē, Salienas pagastā, 147,1 m vjl., platība - 21,0 ha, garums - 0,9 ha, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 15,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis
- Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers
- Dūnakļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Silenes mežos, Augšdaugavas novada Salienas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 18,7 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,5 m, sala 1,2 ha, mīt zivis un ūdensputni
- Valņaņišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Skrudalienas pagastā, 145,1 m vjl., platība - 15,3 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,4 km, lielākais dziļums - 3,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Volnanišku ezers; Volnjanišku ezers; Volnjanišķu ezers
- Abiteļu ezers ezers Augšzemes augstienes austrumu daļā, Skrudalienas pagasta austrumu malā, 155,7 m vjl., platība - 97,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 3,4 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - \~20% platības, 2 salas; Koļesņikova ezers
- Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers
- Lielais Kumpinišku ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, 134,3 m vjl., garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 13,1 m, eitrofs, aizaugums - \~30%; Kumpīnišķu ezers
- Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers
- Skujenes ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Šēderes pagastā, 148 m vjl., platība — 10,1 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — \~30%; Skujiņas ezers
- Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis
- Viesītes ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, dziļā subglaciālā iegultnē, Viesītes novada Viesītes pagastā, 94,8 m vjl., platība — 232 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,9 m, lielākais dziļums — 20 m, eitrofs
- Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs
- Krīgānu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Rites pagastā, 85,3 m vjl., platība - 61,5 ha, garums - 1,55 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs ezers, aizaugums - 80%
- Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers
- Vīķu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļaustrumu malā, Sēlpils pagastā, 76,8 m vjl., platība — 85,4 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,7 m; Vīķezers
- Kumbuļu ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 145 m vjl., platība — 41,4 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, aizaugums — 70%, sapropeļa iegulas; Kumbules ezers
- Ugarinka ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers
- Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers
- Sila ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 146,3 m vjl., platība - 262 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,8 m, eitrofs, ar aizaugušiem līču krastiem
- Šengeidas ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 150,0 m vjl., platība — 59,8 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,7km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Ezerenes ezers; Senheidas ezers; Šēnheidas ezers
- Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers
- Ārgaila ezers ezers Austrālijā (_Argyle, Lake_), Rietumaustrālijas ziemeļaustrumos, noteka pa Ordas upi uz Timoras jūras Žozefa Bonaparta līci
- Dalrimpla ezers ezers Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Keipa un Beljando, caurtek Bērdekina
- Aterezers ezers Austrijā (_Attersee_), Augšaustrijā, Zalckammergūta masīvā 467 m vjl., platība - 4680 ha, dziļums - līdz 171 m
- Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība
- Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers
- Alberta ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā (_Albert Nyanza_, angļu _Albert, Lake_), 619 m vjl., Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, platība - 5600 m2, garums - 145 km, platums - 35-46 km, dziļums - līdz 58 m, bagāts zivīm; Mobutu Sese Seko ezers
- Edvarda ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā 913 m vjl., uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, platība - 2150 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 111 m
- Brocēnu ezers ezers Austrumkursas augstienē, Cieceres pagastā, 89,4 m vjl., platība — 43,6 ha, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 14,6 m, cauri tek Vēršādas upe
- Svētes ezers ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 87,6 m vjl., platība — 55,0 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,55 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svētezers; Ārīšu ezers
- Vipēdis ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis
- Baltezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Cieceres pagastā, 121,5 m vjl., platība - 35 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,7 m, lielākais dziļums - 17,8 m, eitrofs ezers, aizaugums - 10-15%; Baltais ezers
- Veiķenieku ezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu pagastā, 66,4 m vjl., platība - 28,0 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels
- Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers
- Valguma ezers ezers Austrumkursas augstienes Abavas senlejā, Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 4,3 m vjl., platība - 60,3 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 10,4 m, lielākais dziļums - 27 m, eitrofs, maz aizaudzis
- Saldus ezers ezers Austrumkursas augstienes centrālajā daļā, Saldus pilsētā, platība — 11,9 ha, garums — 0,85 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,6 m, cauri tek Vēršāda
- Zebrus ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Dobeles novada Bikstu pagastā, 86,5 m vjl., platība - 412 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 1,75 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs; Zebras ezers; Zebres ezers
- Lielauces ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, 100,8 m vjl., platība — 372 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs ezers, aizaugums — 40%, iztek Auce, ezers ietilpst dabas liegumā “Vīķu purvs”
- Ķerkliņu ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 101 m vjl., platība — 50 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 5 m, lielākais dziļums — 32 m, eitrofs, aizaugums — 10%
- Baltezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers
- Kurtavas ezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Teiču purva rietumu malā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, 105,2 m vjl., platība - 74 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,2 m
- Nūmierņas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, 103,9 m vjl., platība — 73,8 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, lielākais dziļums — 4 m, ezerdobe ovāla, eitrofs, vidēji aizaudzis, iztek Kūkova; Numernes ezers
- Pērkonu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā, 100,7 m vjl., platība - 230 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,3 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Pārkuņu ezers; Pērkoņu ezers
- Orlovas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, 130,7 m vjl., platība — 82 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums 0,8 km, lielākais dziļums — 1 m, eitrofs, stipri aizaudzis ezers
- Ušurs ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, 112,6 m vjl., platība - 161 ha, garums - 3,2 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 40 m, eitrofs, aizaugums - \~13%; Ušura ezers; Ušuru ezers
- Vārzgūnes ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, 88 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs
- Laukezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Kūku pagastā, 103,6 m vjl., platība - 52,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 19,8 m, kanāls savieno ar \~100 m uz austrumiem esošo Ilzenieku ezeru, eitrofs, aizaugums - 4%; Lauku ezers
- Sāvienas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, 104,2 m vjl., platība — 57,9 ha, garums — 2,3 km, platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums 10%
- Silabebru ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, 98 m vjl., platība - 27,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,2 m, krasti kūdraini, apkārtne purvaina, iztek Bērzaune
- Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers
- Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers
- Ļūbasts ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts
- Garlaku ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Rožkalnu pagastā, platība - 37 ha, lielākais dziļums - 1,8 m, apaļa ezerdobe 0,7 km diametrā, dūņains, pusaizaudzis
- Lubāns ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers
- Kalnis ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers
- Lazdags ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers
- Iļdzeits ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie Šķipiem, platība - 12,8 ha, lokveida, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ildzis; Ildzas ezers; Ilza ezers
- Mazapguldes ezers ezers Dobeles novada Auru pagastā, platība - 7,1 ha; Apguldes dzirnavezers; Dzirnezers
- Ansī ezers ezers Francijas austrumos (_Annecy, Lac dˈ_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamentā
- Raiskuma ezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 78,5 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10,6 m, eitrofs; Raiskums
- Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers
- Mazezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa ziemeļu malā, Dikļu pagastā, 77,2 m vjl., platība - 62,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,75 km, lielākais dziļums - 2,8 m; Dauguļu Mazezers
- Baltezers ezers Jersikas līdzenumā, Augšdaugavas novada Vaboles pagastā 6 km uz dienvidrietumiem no Kalupes, 101,4 m virs jūras līmeņa, garums - 1,2 km (ziemeļu-dienvidu virzienā), dziļums - līdz 15,8 m
- Krivānu ezers ezers Kalupes pagastā, pie Vaboles pagasta robežas, platība — 11,8 ha; Aukštanu ezers
- Upembas ezers ezers Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani provincē, Upembas nacionālā parka teritorijā
- Skrudinieku ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,8 ha; Skrudiņa ezers; Skrudzinieku ezers
- Lubāniņš ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,9 ha; Lubančika ezers; Lubančiks
- Ildzas ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 12,8 ha; Ildzīša ezers; Ilza ezers
- Ūgliņs ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 16,9 ha; Ogliņa ezers; Ugliņas ezers; Ugļu ezers
- Iudrineits ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2 ha; Judriņkijs ezers; Jūdriņš; Ūdriņas ezers
- Plaudiņs ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 22,2 ha; Plaudineitis; Plaudineits; Plaudinis; Plaudiņš; Plaudiņa ezers; Plaudiņu ezers; Plaudīšu ezers; Plavdiņa ezers
- Maceņš ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 8,1 ha, dziļums - līdz 1 m, aizaugošs; Mateja ezers; Mateļa ezers; Mateļu ezers; Mateņu ezers
- Mazais Dubeļu ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība — <1 ha
- Mogotojevo ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers
- Bagraškels ezers Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Baghrash Köl"), plašā Austrumtjanšana ieplakā 1030 m vjl., platība - 1380 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 16 m; Bostens
- Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers
- Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers
- Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
- Sivers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers
- Cārmins ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers
- Aulejas ezers ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, 160,4 m virs jūras līmeņa, Kārsavas novada Aulejas pagastā pie Višķu-Dagdas ceļa, platība — 190 ha, garums — 2,8 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums — 1,4 km
- Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers
- Augšķiešu ezers ezers Leimaņu pagastā, platība - 3,5 ha; Augšķieru ezers
- Ausls ezers Lietuvā (_Auslas_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā
- Sartu ezers ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība - 1331 ha, dziļums - līdz 21,9 m, līčains, 7 salas (kopplatība - 13,2 ha)
- Lodis ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība 1320 ha, dziļums - līdz 16,5 m, savienots ar vairākiem apkārtnes ezeriem, caur to tek Šventoja
- Ceļmalezeriņš ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Umurgas-Augstrozes ceļa, platība - 0,8 ha
- Mazezers ezers Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 5,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m, ietek Cimeļupe, atrodas starp Riebezeru un Auziņu ezeru
- Aukas ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purvā, platība - 5,3 ha; Auku ezers
- Zarežnoje ezers ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - <1 ha
- Vusars ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - 13,3 ha; Aizezers; Jūseris; Usaru ezers; Vusaru ezers; Vuseru ezers; Userovas ezers; Useru ezers
- Puderovas ezers ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība — 9,7 ha; Pūderovas ezers; Puderu ezers
- Aunejas ezers ezers Rundēnu pagastā pie Pildas un Nirzas pagasta robežas, platība - 15 ha; Auneļa ezers; Auņu ezers
- Beļanu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, 149,8 m vjl., platība - 94 ha, no tiem Latvijā 55,4 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs ezers, aizaugums - 23%; Balta ezers; Baltais ezers; Baltezers
- Bruņu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, 147,8m vjl., platība - 37 ha, garums - 0,8 km, platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,6 m, eitrofs, ļoti produktīvs, tiek izmantots zivju audzēšanai; Bruņenes ezers
- Pūla ezers Somijā (_Puula_), Austrumsomijas lēnes Dienvidsavo reģiona rietumos 95 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 67 m, līčains, daudz salu
- Pihejervi ezers Somijā, Austrumsomijas reģionā, pie Sārijervi
- Hankas ezers ezers Tālajos Austrumos, Krievijā (Piejūras novadā) un Ķīnā (Heilundzjanas provincē), platība — 4190 kvadrātkilometru, garums — \~90 km, platums — 68 km, lielākais dziļums — 10,6 m, izveidojies tektoniskā depresijā 68 m vjl.
- Audzes ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Aldzes ezers, Audzes ezers, Lāčplēša ezers
- Vēderis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers
- Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis
- Darvas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 2,3 ha
- Sētas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 22,6 ha
- Vadainis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 49,6 ha; Vadaiņa ezers
- Līdacis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha; Līdaces ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers
- Ievalča ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ievalču ezers; Ievalču-Auļu ezers
- Gulbēris ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers
- Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers
- Salainis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas
- Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
- Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, Valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri
- Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
- Subates ezeri ezeru pāris Augšzemes augstienē, Subates pilsētā un Lietuvā, 120,2 m vjl.
- Kalupes ezeri ezeru pāris Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, 94 m vjl., eitrofi ezeri, krasti zemi, purvaini
- levitācija Fenomens parapsiholoģijā, kas nozīmē to, ka ķermeni vai priekšmetu var iekustināt ar domu spēku (piemēram, spiritismā, dažās Austrumu reliģijās)
- ikta feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs
- bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls; arī kungs
- Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas
- neoplatonisms Filozofijas virziens 3.-6. gs. Romas impērijā; veidojās uz Platona ideālisma un Austrumu misticisma pamata
- Firno Firno salas - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju, Basa šauruma austrumos
- Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.)
- Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province
- trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai
- paisa Franču Austrumndijas (Pondišerijas) 18. gs. vara monēta vienāda ar 1/4 faraona
- Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes
- Cegeļņa Gajevā Cegeļņa - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs)
- Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā
- Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru
- dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem
- autoservisieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Autoserviss" iedzīvotāji
- Vīnes klafters garuma mērs Austroungārijā līdz 1875. g. = 189,65 cm
- Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
- impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu)
- ģiļjaki Giļaki - izmirstoša tautiņa (ap 1935. g.) Austrumsibīrijā - ap Amūras lejgalu, tiek pieskaitīti Āzijas pirmiedzīvotājiem
- divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku
- Gavaine Govainis, Auces pieteka
- Govaine Govainis, Auces pieteka
- Gavaiņu strauts Govainis, Auces pieteka
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
- spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai
- tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga
- sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs
- kāmjveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-35 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek gk. no augiem, izplatīti visā pasaulē izņemot Austrāliju, \~570 sugu, Latvijā 5 sugas
- Ruskijs Grēda Austrumkunluna kalnu sistēmā ("Khrebet Russkiy"), Ķīnas rietumu daļā, garums - \~400 km, augstums - līdz 6626 m, sniega līnija - \~5500 m vjl., šļūdoņi
- Centrālā Indijas grēda grēda Indijas okeānā, starp Arābijas-Indijas grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4000 km, ziemeļu galā - Rodrigesas sala, dienvidos - Amsterdamas un Senpola sala
- hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
- Antikleja Grieķu mitoloģijā - Autolika meita, Itakas valdnieka Lāerta sieva un Odiseja māte
- Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas
- Iakhs grieķu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar Dēmetru, Persefoni, Dionīsu un Eleisīnas mistērijām, Dēmetras dēls vai tās audzēknis, arī Persefones un Zeva dēls, viena no Zagreja hipostāzēm, arī Dionīsa un nimfas Auras dēls, dažkārt uzlūkots par Dēmetras vīru, identificēja ar Dionīsu un Bakhu
- Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks
- Tēlefs grieķu mitoloģijā - Hērakla un Arkādijas valdnieka Aleja meitas Auges dēls, kas pēc klejojumiem kļuva par Mīsijas valdnieku, viņu kļūdas pēc ievainoja Ahileja šķēps
- Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai
- Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti
- aukuba Grimoņu dzimtas augu ģints ("Aucuba")
- Čaunas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidaustrumos, no kuras to atdala Ajonas sala, garums - 150 km, lielākais platums - 100 km, dziļums - līdz 25 m, ietek Čaunas upe
- Hromas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 105 km, platums vidusdaļā -20 km, dziļums — <1 m
- kahetieši gruzīni, kas dzīvo Austrumgruzijā, Kahetijas vēsturiskā novada teritorijā
- Kviria gruzīnu mitoloģijā — dievība, pēc Austrumgruzijas kalniešu priekšstatiem lokālo kopienas dievību pavēlnieks, starpnieks starp augstāko dievu Gmerti un cilvēkiem
- augulieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" (arī "Augulene") iedzīvotāji
- Augulene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" bijušais nosaukums
- ģenerāladvokāts Ģenerālprokuroru palīgs Francijā un Austrijā
- Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija
- Krāslavas Augusta akmens ģeoloģisks un kultūrvēsturisks piemineklis Krāslavā, Augusta ielā, tā garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m, sānos nolīdzinātā 130 x 55 cm virsmā iekalts kronis, līnijas un skaitlis 1729
- turku pirts hamams - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras
- vahumi Hamītu cilts Austrumāfrikā, uz ziemeļrietumiem no Viktorijas ezera, tās piederīgie sasniedz līdz 2 m garumā
- Handžouvans Handžou līcis Austrumķīnas jūras rietumu daļā
- sierpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Aurantiporus" un "Tyromyces")
- Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu
- Laurāzija Hipotētisks ziemeļu puslodes paleozoja beigu superkontinents, kas aptvēris tagadējo Ziemeļameriku, Austrumeiropu un Āzijas ziemeļdaļu
- filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes
- histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti
- kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.)
- Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte
- jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu
- audrupnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Audrupi" iedzīvotāji
- kita Iecienīts dzejas žanrs tradicionālajā Austrumu literatūrā - apjomā neliels (parasti sastāv no 2-5 beitiem), filozofiska vai didaktiska rakstura lirisks dzejolis
- Ķirmeskalns Iegarens paugurs Austrumkursas augstienē, Saldus-Lutriņu paugurgrēdas vidusdaļā, Saldus novadā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lutriņiem, absolūtais augstums - 138 m vjl., relatīvais augstums - 10 m
- Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m
- Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m
- Austrālijas-Antarktīdas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Antarktīdu, Kergelena grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums — 4500 km, platums — 1500 km, dziļums līdz 6089 m
- Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes
- Belinshauzena lielieplaka ieplaka Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, starp Antarktīdu, Dienvidameriku, Klusā okeāna Dienvidu, Klusā okeāna Austrumu un Rietumčīles pacēlumu, garums — \~8000 kilometru, lielākais dziļums — 5290 m
- Peru lielieplaka ieplaka Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, starp Dienvidameriku un Klusā okeāna Austrumu pacēluma ziemeļu daļu, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — >4200 km, platums — 2000 km, dziļums — līdz 5885 m, austrumu daļā Peru dziļvaga — līdz 8064 m
- rezervāts Ierobežota, izolēta valsts teritorija (ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā u. c.), kurā nometināti iezemieši un kurā ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība
- Turkanas ezers iesāļš beznotekezers Austrumāfrikā, Kenijas ziemeļos (ziemeļu piekraste Etiopijā), atrodas šaurā tektoniskā ieplakā 375 m vjl., platība - 6800 kvadrātkilometru, garums - 290 km, lielākais platums - 32 km, lielākais dziļums - 109 m; Rūdolfa ezers
- nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu
- ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas
- Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Rietumkursas, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Kursas zemienes Pieventas līdzenumu
- Ziemeļu Priekšpalpi ietver Šveices, Bavārijas, Austrijas Alpus
- Ziemeļvidzemes ģeobotāniskais rajons ietver Ziemeļvidzemes zemieni un Idumejas augstieni, kā arī Metsepoles līdzenumu, Ērģemes pauguraini, Aumeisteru paugurvalni un Gaujas senleju
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
- Ovidijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas māksla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem
- kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs
- Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (_Ida-Viru maakond_), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arī ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers
- Jegevas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Jõgeva maakond"), administratīvais centrs - Jegeva, platība - 2603,83 km^2^, 30840 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Tartu, Viljandi, Jervas, Rietumviru un Austrumviru apriņķi, austrumos apskalo Peipusa ezers
- Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis
- Ildzīša ezers Ildzas ezers Aulejas pagastā
- Ilza ezers Ildzas ezers Aulejas pagastā
- Šlosbergskaja Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Ildzis Iļdzeits, ezers Aulejas pagastā
- Ilza ezers Iļdzeits, ezers Aulejas pagastā
- mounds Indiāņu cilšu (siū, irokezu u. c.) senlaikos taisītie zemes uzbērumi vai akmens mūrējumi, kas sastopami ASV Austrumu štatos; 1-30 m augstumā un garumā no dažiem simts metriem līdz vairākām jūdzēm
- Šārkbejs Indijas okeāna līcis ("Shark Bay") Austrālijas rietumu piekrastē; Haizivju līcis
- Spensera līcis Indijas okeāna līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (angļu val. "Spencer Gulf"), starp Eira un Jorkas pussalu, garums — 330 km, platums pie ieejas — \~80 km, dziļums — līdz 64 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — līdz 3,6 m
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
- Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways"
- bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums
- Karaļa padome īpaša augstākā varas institūcija, kas Francijā izveidojās Filipa II Augusta laikā (1180.-1223. g.) svarīgāko iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu izlemšanai
- batiks Īpašā tehnikā izkrāsots Austrumāzijas iedzimto audums
- vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā)
- medaunieks Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā)
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
- orcella Iravadi delfīns - delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums - 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu
- Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos
- harams Islāma Austrumos - svēts, aizliegts apgabals vai iecirknis
- ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām
- Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru
- FIAT Itāļu autokoncerns (itāļu "Fabrica Italiana Automobili Torino") un automobiļu marka
- Jūdriņš Iudrineits, ezers Aulejas pagastā
- Judriņkijs ezers Iudrineits, ezers Aulejas pagastā
- Ūdriņas ezers Iudrineits, ezers Aulejas pagastā
- CHAP izaicinājumrokasspiediena autentificēšanas protokols (angļu: "Challenge-Handshake Authentication Protocol")
- protokols CHAP izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols (angļu "Challenge-Handshake Autentification Protocol")
- bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis; šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests
- 5. Hērakla varoņdarbs Izmēza Elīdas valdnieka Augeja lopu stalli (nebija tīrīts 30 gadus)
- australopiteks Izmiris cilvēkpērtiķis ("Australopithecus"), kuram ir gan cilvēka, gan pērtiķa pazīmes; dzīvojis terciāra beigās un kvartāra sākumā
- pie baltajiem lāčiem izsūtījumā uz Sibīriju, Tālajiem Austrumiem vai Tālajiem Ziemeļiem
- flūtingi Izvagota virsma, garas, samērā lēzenas, cigārveidīgas, ledāja veidotas reljefa formas, Latvijā sastopami Austrumlatvijas zemienē
- Adelaides latviešu kopiena izveidojās 1947.-1949. g., kad Austrālijā ieradās latviešu bēgļi, 1990. gados \~3000-4000 latviešu, pilsētā izveidojies īpašs latviešu kvartāls, kopš 1953. g. rīko Adelaides latviešu kultūras dienas
- Brisbenas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. 40. gadu beigās, kad Austrālijā ieceļoja bēgļi no Latvijas un Brisbenā apmetās \~500-600 latviešu, 1990. gados Kvīnslendas štatā dzīvoja \~2000 latviešu, lielākā daļa no tiem Brisbenā
- Krimūnu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Auru, Šķibes, Dobeles un Zaļenieku pagasta teritorijā
- Šķeltovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielāko daļu aizņem bijušā Izvaltas pagasta ziemeļu daļa, bet tās ziemeļaustrumu daļu - bijušā Aulejas pagasta rietumu stūris
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
- Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
- Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem
- ausmenieki Jaunpils novada Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Ausmas" iedzīvotāji
- auziņnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Auziņas" (senāk - "Auziņu muiža") iedzīvotāji
- Anžū salas Jaunsibīrijas salu centrālās, lielākās salas starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, kopējā platība — \~29000 kvadrātkilometru, augstums — 60-80 m
- auseklieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ausekļi" iedzīvotāji
- audruvnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Audruve" iedzīvotāji
- aucenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Auce" (senāk - "Aucumuiža") iedzīvotāji
- audženieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Audži" iedzīvotāji
- Lielā Jeņiseja Jeņisejas labā satekupe Krievijas Tivas Republikā, garums - 605 km, iztek no Karabalika ezera Austrumsajānos; Bijhema; Boļšojjeņiseja
- idišs Jidišs - ģermāņu valodu grupas valoda, ko stipri ietekmējušas citas valodas; tajā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā
- Autonoja Jupitera pavadonis ("Autonoe"), vidējais attālums no planētas - 23039000 km, izmēri - 4 km
- Algoas līcis jūras līcis Āfrikas kontinenta dienvidaustrumos, Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas reģiona dienvidos
- Ankšesa līcis jūras līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (_Anxious Bay_), Dienvidaustrālijas štata dienvidu daļā, Eira pussalas rietumu piekrastē
- Albatrosa līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Albatross Bay_), Jorkas raga pussalas rietumu daļā, Karpentārija līča austrumu malā
- Ansona līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Anson Bay_), Ziemeļu Teritorijas ziemeļrietumos, Timoras jūras dienvidaustrumu daļā
- Amakusas līcis jūras līcis Austrumķīnas jūras Japānas piekrastē (_Amakusa-nada_), Kjusju salas rietumos
- Aivaņs jūras līcis Austrumķīnas jūras rietumos (_Ai Wan_), Ķīnas Džedzjanas provincē
- Ģeogrāfa līcis jūras līcis Indijas okeāna austrumu daļā ("Geographe Bay"), Austrālijas dienvidrietumu piekrastē, garums - 65 km, dziļums - līdz 27 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 1 m
- Admiralitātes līcis jūras līcis Timoras jūras dienvidos (_Admiralty Gulf_), Austrālijas ziemeļu piekrastē
- Vācu līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidrietumu daļā, starp Ziemeļfrīzu un Austrumfrīzu salām
- Bakstērsa šaurums jūras šaurums Austrālijā, Dienvidaustrālijas štata dienvidos, atdala Ķenguru salu no pārējā kontinenta
- Auau šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (Auau Channel), Havaju salās, starp Maui un Lānai salu, ASV teritorija
- Basa šaurums jūras šaurums starp Austrāliju un Tasmāniju, savieno Tasmana jūru ar Indijas okeānu, garums — 490 km, platums — 213-287 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 51 m
- Longa šaurums jūras šaurums starp Āzijas piekrasti un Vrangeļa salu, savieno Austrumsibīrijas un Čukču jūru, garums - 128 km, mazākais platums - 146 km, dziļums - 36-50 m
- Torresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Austrāliju (Jorkas raga pussalu), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 150-240 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 22 m, stipras plūdmaiņu straumes (2,7-3,6 km/h)
- Toresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Jorkas raga pussalu Austrālijas ziemeļaustrumos ("Torres Strait"), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 170 km, dziļums kuģuceļā - 14 m, stipras plūdmaiņu straumes
- Dmitrija Lapteva šaurums jūras šaurums starp Lielo Ļahova salu un Eirāzijas kontinentu, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, garums - 115 km, platums - 50-61 km, dziļums - 11-16 m
- Saņņikova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, šķir Anžo salas no Ļahova salām
- Taivānas šaurums jūras šaurums, kas šķir Taivānas salu no Āzijas kontinenta, garums — 398 km, platums — 139-383 km, savieno Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūru, dziļums — līdz 1773 m
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos
- zvērināts advokāts jurists, kas ir nokārtojis Latvijas Republikas Advokātu kolēģijas eksāmenu, ir nodevis zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam un atbilst arī pārējām Latvijas Republikas Advokatūras likumā norādītajām prasībām un kas var pārstāvēt citas personas visos (iekļaujot kriminālos) pirmstiesas un tiesas procesos
- Jusu ezers Jušu ezers Audriņu pagastā
- sisalkaņepes kādas Austrumāfrikā un Javā kultivētas agaves lapu šķiedras (riepu ražošanai)
- tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē
- Balatokans kalna virsotne Filipīnās, Mindanao salas ziemeļu daļā, Austrummisamisas provincē, augstums - 2450 m
- ANZAC smaile kalna virsotne Hērda salas Lorensa pussalā (_Anzac Peak_), Indijas okeānā, Austrālijas teritorijas Hērda un Makdonalda salās
- Barūnmatadūls kalna virsotne Mongolijā, Austrumu aimaka dienvidu daļā
- Gati kalni (Austrumgati un Rietumgati) Dekānas plakankalnē, Indijā
- Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne
- Mitumbas kalni kalni Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā (fr. val. "Mitumba"), Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos un austrumos, garums - 400 km, augstums - līdz 3305 m
- Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas
- Šumava kalni Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā, daļēji Vācijā un Austrijā, garums - \~140 km, augstums - līdz 1456 m (Groserarbers), veido divas paralēlas grēdas
- Džugdžura grēda kalni Tālajos Austrumos, Ohotskas jūras ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā (Habarovskas novadā), garums - 700 km, vidējais augstums - 800-1200 m, augstākā virsotne - 1906 m, sastāv no vairākām grēdām un masīviem
- Auress kalniene Alžīrijā (_Aurés_), Bātnas, Hanšelas un Tibisas vilājā, augstums līdz 2326 m (Šīlijas kalns)
- Bafiānsklūfbērhi kalniene Dienvidāfrikā (_Baviaanskloofberge_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā, augstākā virsotne - 1759 m (Koskoms)
- Dvietes pilskalns Kalnišķu pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Samaņkas kalns kalns — atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums — 1,1 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 173,2 m vjl., relatīvais augstums — 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja
- sopka kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Kazahstānā, Aizbaikālā, Tālajos Austrumos)
- Arvons kalns ASV (_Arvon, Mount_), Mičiganas štatā, Augšezera dienvidu piekrastē, augstums - 603 m
- Baznīckalns kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns
- Meduma kalns kalns Augšzemes augstienē, Sventes-Meduma paugurainē, Medumu pagastā, absolūtais augstums — 170 m vjl.
- Gundegu kalns kalns Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Eglaines pagastā, absolūtais augstums - 152,7 mvjl., relatīvais augstums - 20 m
- Dabora kalns kalns Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļu daļā, Sēlpils pagastā, 5 km uz dienvidrietumiem no Pļaviņām, absolūtais augstums - 158 m vjl., relatīvais augstums - 40-45 m, diametrs - līdz 500 m, nogāzes stāvas; Tabora kalns
- Riekstu kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, absolūtais augstums - 180 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, ir 2,5 km garas un līdz 1,5 km platas paugurgrēdas augstākā virsotne; Lazdu kalns
- Skrudalienas kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, Augšzemes augstienes austrumu daļas augstākā virsotne, absolūtais augstums — 201 m vjl.
- Bārtlfrīra kalns kalns Austrālijā, Kvīnslendas štata ziemeļaustrumu daļā, augstums - 1622 m
- Baringtona kalns kalns Austrālijas dienvidaustrumos, Jaundienvidvelsas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas austrumos, augstums - 1556 m
- Goverla kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas
- Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta
- Lapsu kalns kalns Austrumkursas augstienē, Lielauces pauguraines dienvidu malā, Lielauces pagastā, ir grēdveidīga pauguru masīva augstākā daļa, garums - 1,7 km, platums - 0,8 km, absolūtais augstums - 151,2 m, relatīvais augstums - 30 m
- Rugājkalns kalns Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kandavas pagstā, ir 800 m garš un 550 m plats asimetriskas formas vidējpaugurs (daugulis), absolūtais augstums - 97,6 m vjl., relatīvais augstums - 22,6 m, virsotne - iegarena
- Naudaskalns kalns Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidaustrumu daļā, Rēzeknes novada Salnavas pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - 61 m
- Amigitans kalns Filipīnās (_Hamiguitan, Mountain_), Mindanao salas dienvidrietumos, Davao reģiona Austrumdavao provincē, augstums - 1633 m
- Lauvaskalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā, Augstrozes Lielezera dienvidaustrumu daļā, pussalā, absolūtais augstums - 124,7 m vjl., relatīvais augstums - 46,7 m
- Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns
- Blaņķukalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa dienvidrietumu daļā Cēsu novada Raiskuma pagastā, 1,8 km uz dienvidaustrumiem no Unguru ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts iegarenas formas daugulis, absolūtais augstums - 96,3 m vjl., relatīvais augstums - 22 m, rietumu un ziemeļrietumu nogāzes stāvas
- Ardžuna kalns Indonēzijā (_Arjuna, Gunung_), Javas salas austrumu daļā, Austrumjavas provincē, augstums - 3339 m
- Bačavana kalns Kanādā (_Batchawana Mountain_), Ontārio provincē, netālu no Augšezera austrumu piekrastes, augstums - 653 m
- Augstenbergs kalns Rētijas Alpos (_Augstenberg_), Lihtenšteinā, augstums - 2359 m
- Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans
- Sobeksans Kalnu grēda ("Sobaeksan"), Austrumkorejas kalnu dienvidrietumu atzars Dienvidkorejā, garums - 300 km, augstums - līdz 1915 m (Čirisana kalns), kristāliskie ieži, izrakteņi - molibdena rūda, zelts, grafīts
- Karabajas Kordiljera kalnu grēda Andos, Peru dienvidaustrumos, garums — \~300 km, augstums — līdz 6384 m (Ausangates kalns), sniega līnija — \~5000 m vjl., virsotnēs ledāji
- Kaldabruņas grēda kalnu grēda Augšzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, Ilūkstes novada Bebrenes un Pilskalnes pagastā, starp Kaldabruņu un Ilūksti, garums — 25 km, platums — 0,8-1,5 km, absolūtais augstums — 150-195 m vjl.
- Barjeras grēda kalnu grēda Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata rietumos, augstums - līdz 472 m (Roba kalns)
- Bārli grēda kalnu grēda Austrālijā, Rietumaustrālijas štata rietumu daļā, augstākā virsotne - 695 m (Palgreiva kalns)
- Masgreiva grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē ("Musgrave Ranges"), garums - 200 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 1515 m (Vūdrofa kalns)
- Makdonela grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē (angļu val. "MacDonell Ranges"), garums - 400 km, vidējais augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - 1510 m
- Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna
- Hamerslija grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Hamersley Range"), starp Forteskjū un Ašbērtonas upi, garums - \~300 km, lielākais augstums - 1236 m
- Augstais Tauerns kalnu grēda Austrijā (_Hohe Tauern_), Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē, augstākā virsotne - 3798 m (Grosglokners)
- Karavanki Kalnu grēda Austrumalpos (Slovēņu val. "Karavanke", vācu val. "Karawanken"), uz Slovēnijas un Austrijas robežas, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 2558 m (Grintoveca kalns)
- Ectāles Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - ~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Jūlijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Slovēnijā un Itālijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - Triglavs (2864 m), virs 2700 m mūžīgais sniegs un šļūdoņi
- Karintijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, uz Austrijas un Itālijas robežas, garums — \~120 km, augstākā virsotne — Hoe Varte — 2780 m
- Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m
- Kimgansans Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā, Ziemeļkorejā (KTDR), garums - 80 km, augstums - līdz 1683 m, gk. granīti, kanjoni, ūdenskritumi
- Tebeks Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu vidusdaļā ("Taebaek"), abās Korejas valstīs, garums - \~200 km, augstums - 1000-1300 m, augstākā virsotne - Soraksana kalns (1708 m)
- Kukušili Kalnu grēda Austrumkunluna dienvidu daļā ("Kukushili"), Ķīnā, garums - \~800 km, augstums - 4500-6000 m, rietumu un centrālās daļas virsotnēs ledāji
- Sarikela grēda kalnu grēda Austrumpamirā, Tadžikistānā un Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6316 m, sniega līnija - \~5000 m vjl., nelieli šļūdoņi
- Muzkols Kalnu grēda Austrumpamirā, Tadžikistānā, garums - 110 km, augstums - līdz 6233 m
- Okas grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijā, uz Irkutskas apgabala un Burjatijas Republikas robežas, garums — \~100 km, augstums — \~2500 m
- Križina grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Kiziras un Kaziras ūdensškirtne, garums - \~200 km, augstums - līdz 2922 m, virsotnes klinšainas, nelieli šļūdoņi
- Agulas grēda kalnu grēda Austrumsajānu centrālajā daļā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - \~50 km, lielākais augstums - 2626 m vjl.
- Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs
- Jablonu grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, veido ūdensšķirtni starp Ļenas un Amūras baseinu, garums - \~650 km, augstākais punkts 1680 m vjl.
- Irenhabirga Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Iren Habirga"), Ķīnā, garums - \~200 km, augstums - līdz 5500 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Haliktavs Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Khalik Tau"), Ķīnā, garums - \~250 km, augstums - līdz 6811 m, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Kuruktags Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Kuruk Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 2809 m, nogāzes kraujas, klinšainas
- Karligtaga grēda kalnu grēda Austrumtjanšana austrumu daļā, Ķīnā, virsotnēs — ledāji
- Borohors Kalnu grēda Austrumtjanšanā, Ķīnas rietumos un Kazahstānas austrumos, garums - \~250 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 4660 m, \~50 šļūdoņu
- Bambusbērhi kalnu grēda Dienvidāfrikā, Austrumkāpas provincē, augstums - līdz 2099 m
- Bankbērhs kalnu grēda Dienvidāfrikā, Austrumkāpas provincē, augstums - līdz 2430 m (Noudesbērhs)
- Zangezuras grēda kalnu grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, no Terteras un Arpas augšteces līdz Araksai, Armēnijā un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā, garums — 130 km, augstums — līdz 3904 m (Kapidžiks)
- Beščadi Kalnu grēda Karpatos (poļu val. "Bieszczady"), Austrumbeskidu daļa, atrodas Polijā, augstākā virsotne – Tarnica – 1348 m vjl.
- Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes
- Jergaktargaktaiga Kalnu grēda Rietumsajānos, saskarē ar Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, garums - >200 km, augstums - līdz 2492 m, reljefs stipri saposmots
- Džagdi Kalnu grēda Tālajos Austrumos, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums >2000 km, augstums - līdz 1593 m
- Karvendels Kalnu grēda Tiroles Alpos ("Karwendel"), starp Innas ieleju un Izāras augšteci, Austrijā un Vācijā, augstākā virsotne - Birkaršpice (2756 m)
- Lielā Ūdensšķirtnes grēda kalnu grēda un masīvu virkne Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, stiepjas \~4000 km garumā no Jorkas raga pussalas ziemeļos līdz Basa šaurumam dienvidos, augstākā virsotne - 2228 m
- Bavārijas Alpi kalnu grēda Vācijā un Austrijā, augstākā virsotne - 2961 m (Cūgšpice)
- Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē
- Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi
- Stari Smokoveca kalnu kūrorts Slovākijā, Augstajos Tatros 1010 m vjl.
- Dahšteins Kalnu masīvs Alpu austrumu daļā ("Dachstein"), Zalckammergūta masīva augstākā daļa Austrijas vidienē, platība - 870 kvadrātkilometru, kaļķakmeņi, karsta parādības, šļūdoņi
- Viktorijas Alpi kalnu masīvs Austrālijas Alpu dienvidu daļā
- Vīnes mežs kalnu masīvs Austrijā ("Wiener Wald"), Austrumalpu ziemeļaustrumu atzars uz rietumiem no Vīnes, garums — \~50 km, augstums — līdz 890 m, smilšakmeņi un māla slānekļi
- Ruvenzori Kalnu masīvs Austrumāfrikā ("Ruwenzori"), uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, augstums - līdz 5109 m, garums - 120 km, virsotnes daļā mūžīgais sniegs un ledāji
- Dolomītalpi Kalnu masīvs Austrumalpos ("Alpi Dolomitiche"), Itālijas ziemeļaustrumos, garums - \~120 km, augstākā virsotne - 3342 m (Marmolada), meži līdz 2700 m vjl., augstāk - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins)
- Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu
- Adamello Kalnu masīvs Austrumalpos, Rētijas Alpu rietumos, Itālijā, augstākā virsotne - 3554 m, kupolveida pacēlums, klāts plašiem firna laukiem, no kuriem atzarojas >50 šļūdoņu; Adamells
- Gorgani Kalnu masīvs Austrumkarpatos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstums līdz 1818 m (Sivuļa), dziļas šķērsielejas sadala atsevišķās grēdās
- Čehu masīvs kalnu masīvs Čehijas rietumu daļā, arī Polijā, Vācijā un Austrijā, garums - >400 km, lielākais platums - 300 km, augstākā virsotne - Snežka - 1602 m
- Nilgiri Kalnu masīvs Indostānas pussalas dienvidos, Rietumgatu un Austrumgatu saskarē, Indijā, augstums - līdz 2633 m (Dodabetas kalns)
- Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam
- Arlberga pāreja kalnu pāreja Austrumalpos ("Arlberg"), Lehtāles Alpu grēdā, Austrijas rietumos (Tirolē), 1796 m vjl., to šķērso Insbrukas-Brēgencas autoceļš, zem tās (~1312 m vjl.) 1880.-1883. g. izveidots 10,3 km garš dzelzceļa tunelis
- Užokas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, Ukrainā uz Ļvivas un Aizkarpatu apgabala robežas, augstums - 889 m, šķērso Ļvivas-Užhorodas dzelzceļa līnija un autoceļš
- Jablunicas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, uz ziemeļiem no Jasiņas, Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, augstums - 931 m, Kolomijas-Rahivas autoceļš
- Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā
- Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.)
- Mandžūrijas-Korejas kalni kalnu sistēma Austrumāzijā, Ķīnas ziemeļaustrumos, Ziemeļkorejas ziemeļos, Krievijas Piejūras novada dienvidos, garums - >1000 km, augstums - līdz 2750 m, daudzveidīgs reljefs
- Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m
- Austrumu grēda kalnu sistēma Kamčatkas pussalas austrumos (_Vostočnyj hrebet_), Krievijas Kamčatkas novadā, garums - >600 km, augstākā virsotne - vulkāns Kizimens (2485 m); Austrumu grēdājs
- Baltabajs kalnu virsotne Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala austrumu daļā, Narimas grēdas ziemeļrietumos, augstums - 1387 m
- Anjē kalnu virsotne Pirenejos (_Anie, Pic d’_ / _Auñamendi_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 2504 m
- Aujantepujs kalnu virsotne Venecuēlā (_Auyántepuy_), Bolivara štatā, Lagransabanas kalnos, augstums - 2460 m
- Kalu Kalu ezers - atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,4 ha
- Saušinīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums
- Kaļķīšu Kaļķīšu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,8 ha; Kalkīšu ezers; Kaļkīšu ezers
- Kaminča Kaminčas ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Bebrenes un Eglaines pagastā, 145 m vjl., platība - 27,6 ha, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs, aizaugums 10%
- Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats
- Agavas kanjons kanjona Agavas upes lejtecē (_Agawa Canyon_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidu daļā, netālu no šīs upes ietekas Augšezerā
- kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo
- kereksuri Kapu izbūves (1. gt. p. m. ē. un 6.-10. gs. m. ē.) Mongolijā, Tuvas Autonomajā Republikā un Aizbaikālā (Krievijā); no akmeņiem izveidotie kurgāni apjozti ar kvadrātveida vai riņķveida mūra žogu, kam piebūvēti riņķveida klāsti
- Kengsbeks Karaliskā (sola) tiesa - Anglijas Augstākās tiesas sastāvdaļa; parādnieku cietums pie šīs tiesas
- Kingsbenčs Karaliskā (sola) tiesa - Anglijas Augstākās tiesas sastāvdaļa; parādnieku cietums pie šīs tiesas
- bajī karaļa iecelta amatpersona, kas pārstāvēja viņa varu provincēs; bajī tieši karalim bija atbildīgs par vairāku prevo darbu, bajī amats tika izveidots Francijā karaļa Filipa II Augusta (1180.-1223. g.) valdīšanas laikā
- Karligtags Karligtaga grēda - atrodas Austrumtjanšana austrumu daļā, Ķīnā, virsotnēs - ledāji
- Augstiekalni Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Augstīkolni" literarizēts nosaukuma variants
- neoaugustīnisms Katoliskās filozofijas virziens mūsu dienās, kas attīsta Platona un Augustīna tradīcijas
- heirmoss katra kanona dziedājuma sākuma strofa Austrumu baznīcā
- agats Kaurikoks, araukāriju dzimtas ģints ("Agathis"), mūžzaļš sveķiem bagāts skujkoks, līdz 60 m augsts, stumbra diametrs - līdz 10 m, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
- Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus)
- Kazimirvāle Kazimirvāles ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Eglaines pagastā, 117 m vjl., platība - 16,4 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums 8%; Kazimirvaldes ezers
- kazuarīns Kazuarīnu dzimta ("Casuarinaceae") ietilpst divdīgļlapju klasē, mūžzaļi koki un krūmi, gk. Austrālijā, 1 ģints, 60 sugu
- koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks
- Keipjorka Keipjorkas pussala - Jorkas raga pussala Austrālijas ziemeļaustrumos
- Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri)
- Kimberlija Kimberlijas plato - atrodas Austrālijas ziemeļrietumos (angļu val. "Kimberley Plateau"), starp piekrasti (Tasmāna Zeme), Ordas un Ficrojas upi, lielākais augstums - 936 m
- Dimantu kalni Kimgansans, Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā
- Kinga Kinga sala - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju ("King Island"), Basa šauruma rietumu daļā, platība 1125 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 213 m, 1700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kintriši Kintriši rezervāts - atrodas Gruzijā, Adžārijas Autonomajā Republikā, Meshetijas grēdas rietumu un ziemeļrietumu nogāzē, platība - 69 kvadrātkilometri, augstums - 450-2600 m, dibināts 1959. g., lai saglabātu Kolhīdas floru un faunu
- Kitoja Kitojas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Kitojas, Urikas, Onotas un Malaja Belajas ūdensšķirtnē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~180 km, augstums - līdz 3215 m
- Kivu Kivu ezers - atrodas Austrumāfrikas lūzumzonā, 1460 m vjl., Kongo Demokrātiskās Republikas un Ruandas teritorijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - 45 km, lielākais dziļums - 496 m, >150 salu
- Kizira-Kazira Kiziras-Kaziras grēda - Križina grēda Austrumsajānos, Krievijā
- Kjoga Kjogas ezers - atrodas Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Kyoga"), Ugandā 1029 m vjl., platība - \~2590 kvadrātkilometru (pēc citiem datiem 1720 kvadrātkilometru), dziļums - 3-5 m, ūdens līmenim pazeminoties atdalījies no Viktorijas ezera, aizaudzis niedrēm un papirusiem
- Celovaca Klāgenfurte - pilsēta Austrijā, tās nosaukums slovēņu valodā
- beachcomber Klaidonis, gk. Dienvidjūru salu un Austrālijas ostās
- Klētene Klētenes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha
- ANZUS Klusā okeāna drošības pakts (angļu "Australia, New Zealand, United States")
- Polinēsija Klusā okeāna salas ziemeļos un rītos no Austrālijas; Polinēzija
- Australoāzijas vidus jūra Klusā okeāna starpsalu jūru (Dienvidķīnas, Javas, Sulavesi, Bandas jūra), kas atrodas starp Āziju un Austrāliju, kopējs nosaukums, platība \~8000000 kvadrātkilometru
- Klusais Klusais okeāns - pasaules lielākais un dziļākais okeāns, atrodas starp Eirāziju un Austrāliju rietumos, Ziemeļameriku un Dienvidameriku austrumos, dienvidos saplūst ar Dienvidu okeāna ūdeņiem (robeža tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli), platība - 155,5 mlj kvadrātkilometru, \~10000 salu ar kopējo platību 3,6 mlj kvadrātkilometru
- Kočergina Kočerginas ezers Augšdaugavas novada Demenes pagastā, platība 9,4 ha, dziļums līdz 3,8 m; Kačerginas ezers; Kačirginas ezers; Kočergiņu ezers; Petrinišku ezers
- Kokenu Kokenu ezers - Puru ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Kokini Kokinu ezers - Puru ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Kokosu Kokosu (Kīlinga) salas - Austrālijas teritorija Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Cocos Islands"), platība - 14 kvadrātkilometru, sastāv no 27 koraļļu saliņām 2 atolos, 596 iedzīvotāji, administratīvais centrs - Vestailenda
- ciāteja kokveida paparžu augu ģints ("Cyathea"), kas sastopama Austrālijas tropu mežu apakšstāvā; suga "Cyathea cooperi" bieži tiek kultivēta
- ciateācejas Kokveidīgu paparžu dzimta, tropu, subtropu un nedaudz arī mērenās joslas augi mitros, bet īpaši kalnainos apgabalos Austrālijā
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā)
- Bogota Kolumbijas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Bogoti"), atrodas Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 2640 m vjl., 7,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- anigozants Komelīnu rindas ģints ("Anigozanthos"), dekoratīvi augi, kas sastopami Austrālijas sausajos rietumu rajonos, plaši tiek izmantoti kā telpaugi, 11 sugas
- Austrumvācija Komunistiska valsts Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR), kas tika izveidota 1949. g., aptvēra teritoriju, kas pēc. 2. pasaules kara bija padomju okupācijas zona, kā arī Austrumberlīni, 1990. g. apvienojoties ar Vācijas Federatīvo Republiku izveidojās vienota Vācija
- pasaules daļa kontinents ar apkārtējām salām; ir sešas pasaules daļas: Austrālija kopā ar Okeāniju, Āzija, Eiropa, Amerika, Āfrika un Antarktika
- Austrālija kontinents dienvidu puslodē (_Australia_), dienvidaustrumos no Āzijas, mazākais no pasaules kontinentiem, platība - 7,63 miljoni kvadrātkilometru, 6 štati un 2 teritorijas, 20,26 miljoni iedzīvotāju (2006. g.)
- Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai
- suaheļu valoda kopējs nosaukums visām Austrumāfrikas valodām
- Tuvie un Vidējie austrumi kopējs termins, kas faktiski aizstāj terminu "Tuvie Austrumi"
- CPVO Kopienas Augu šķirņu birojs ("Community Plant Variety Office")
- lielvāci Kopš 1848. g. apzīmējums vācu politiskā virziena piekritējiem, kas centās pēc apvienotas Vācijas, kurā ietilptu abas lielākās vācu valstis - Austrija un Prūsija
- Bankera salas koraļļu rifu grupa Koraļļu jūrā, Austrālijas austrumu piekrastē, Lielā Barjerrifa jūras parka dienvidos
- Aiuva koraļļu sala Klusā okeāna Koro jūrā (_Aiwa_), Lau salās, Fidži Republikas Austrumu apgabala teritorija
- Aura koraļļu sala Māršala Salās (_Aur_), Klusajā okeānā
- Korejas zemesšaurums Korejas pussalas šaurākā vieta (Ziemeļkorejā), starp Korejas un Austrumkorejas līci, mazākais platums — \~160 km, rietumos — Phenjanas zemiene, vidienē — Mjohjana un Puktebona grēda, austrumos — Vonsanas līdzenums
- Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
- Čedžudo Korejas Republikas (Dienvidkorejas) īpašā autonomā province, aizņem tāda paša nosaukuma salu Austrumķīnas jūrā, administratīvais centrs - Čedžu, platība - 1846 kvadrātkilometri, 563400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Cusimas šaurums Korejas šauruma austrumu daļa starp Cusimas salām rietumos, Iki un Okinosimu austrumos, mazākais platums — 46 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 92 m; Austrumu šaurums; Krūzenšterna ceļš
- Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
- Kasuarina equisetifolia koslapu kazuarīns jeb Austrālijas dzelzskoks
- ngandžalangandžalas Krāpnieki Kimberlijas plato rietumdaļas (Austrālijā) aborigēnu mītos, kas klaiņo pa krūmājiem, cenšoties izdarīt ko sliktu
- Auļi Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Auleja" bijušais nosaukums
- Aņči Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Anči" nosaukums latgaliski
- Bleideli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Bleideļi" nosaukums latgaliski
- Businiškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukuma variants
- Businiški Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukuma variants
- Businiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukums latgaliski
- busenišķieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Busenišķi" iedzīvotāji
- businiškieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Businiškas" iedzīvotāji
- Butkoni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Butkeviči" nosaukuma variants
- Butkuoni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Butkoni" nosaukums latgaliski
- Cierpinski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Čerpinski" nosaukuma variants
- Driegi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Drieģi" nosaukums latgaliski
- dzalbieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dzalbi" iedzīvotāji
- Azargoli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ezergali" nosaukuma variants
- Jākoveļi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants
- Jākaveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski
- Jākoveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski
- Kakteni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kaktiņi" nosaukums latgaliski
- kalvīši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvīši" iedzīvotāji
- Kaļvi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kalviši" nosaukuma variants
- Krūgeri Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Krūģeri" nosaukums latgaliski
- lejaspodnieki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" iedzīvotāji
- Lejas Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" nosaukuma variants
- Lelī Doski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Doski" nosaukums latgaliski
- matejieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Mateji" iedzīvotāji
- Neiciškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Neiciškas" nosaukums latgaliski
- Neiciškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Nitiški" nosaukuma variants
- Ostrauski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" nosaukums latgaliski
- Peipeni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski
- Plotī Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Plotie" nosaukums latgaliski
- Rubini Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukuma variants
- Rubyni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukums latgaliski
- rubenieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji
- rubinieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" iedzīvotāji
- šķipieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Šķipi" iedzīvotāji
- Škipi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Šķipi" nosaukums latgaliski
- vanadzieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji
- veigulieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" iedzīvotāji
- Veiguli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" nosaukums latgaliski
- vigulieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīguļi" iedzīvotāji
- Vikiškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukuma variants
- Vikiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukums latgaliski
- Vysauleja Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Visauleja" nosaukums latgaliski
- Zīperes Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zīperi" nosaukuma variants
- Zīperis Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zīperi" nosaukums latgaliski
- Žalnerčiki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Žaunerāni" nosaukuma variants
- Žaunerčiki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Žaunerāni" nosaukuma variants
- Kolna Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna podnieki” nosaukuma variants
- Lejis Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Podnieki” nosaukums latgaliski
- aulejieši Krāslavas novada Aulejas pagasta iedzīvotāji
- auguļevieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Auguļeva" iedzīvotāji
- Škagališkas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļa
- Kleberi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" bijušais nosaukums
- Škagališkys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" nosaukums latgaliski
- augstkalnieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" iedzīvotāji
- Augškaļne Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" nosaukums latgaliski
- Augustinišķi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" neprecīzs nosaukuma variants
- Augustiniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukuma variants
- Augustiniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukums latgaliski
- linu krāšņpūcīte krāšņpūcīšu suga ("Autographa gamma")
- kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis
- Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu
- Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju
- Piejūras novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs — Vladivostoka, platība — 165900 kvadrātkilometru, 1988000 iedzīvotāju (2009.)
- Habarovskas novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, pie Ohotskas jūras, platība — 788600 kvadrātkilometru, 1402000 iedzīvotāju (2009.)
- Ziemeļu jūrasceļš Krievijas kuģniecības maģistrāle gar Ziemeļu Ledus okeāna krastu, savieno Krievijas Eiropas daļas un Tālo Austrumu ostas, kā arī Sibīrijas upju grīvu ostas
- Krievija Krievijas līdzenums - Austrumeiropas līdzenums
- Krievija Krievijas plāte - Austrumeiropas platformas centrālā daļa, kas pārklāta ar nogulumiežu segu, Latvija atrodas tās rietumu daļā
- čukča Krievijas Tālo Austrumu vai Ziemeļu tautu piederīgais
- Vostoka Krievijas zinātnskā stacija Austrumantarktīdā, Dienvidu ģeomagnētiskā pola rajonā 3488 m vjl., ledus biezums - 1748 m
- Svētā alianse Krievijas, Prūsijas un Austrijas monarhu 1815. gadā noslēgtā savienība
- creeks Krīki, nelielas, seklas smilšainas upju gultnes Austrālijā, kurās ūdens tek tikai pēc lielām lietus gāzēm; citā laikā tās pavisam sausas, vai satur tikai atsevišķas peļķes ar stāvošu ūdeni
- Krima Krimas Autonomā Republika - Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu
- Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu
- auseklieši Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Ausekļi" iedzīvotāji
- uzņemšana debesīs kristietībā Jēzus Kristus uzcelšana debesīs 40. dienā pēc Augšāmcelšanās
- baznīcas tēvi kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju, senās baznīcas mācības un sludināšanas pārstāvji, piem., Augustīns
- sīklapu krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium androgynum"), kas ir līdz 3 cm augsta; sastopama nelielām grupām dažādos mežos, biežāk Latvijas rietumu daļā uz kūdras un smilts augsnes, kā arī uz trupošas koksnes
- purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma
- obrēta Krustziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Aubrieta"), apmēram 12 sugas, selekcionētas vairāk nekā 40 šķirnes, savvaļā Balkānos un Mazāzijā, Latvijā audzē gk. vienu selekcionētu šķirni ar tumši violetiem ziediem
- Glivices kanāls kuģojams kanāls Polijas dienvidos ("kanal Gliwicki"), savieno Glivici ar Kozles ostu pie Odras un tādējādi Augšsilēzijas akmeņogļu baseinu ar Baltijas jūru, garums — 40,6 km (daļēji ietver Klodņicas upi), dziļums — 3,5 m
- cikāde kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes
- Falco vespertinus amurensis kukaiņu piekūna pasuga, kas sastopama Tālajos Austrumos
- durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro
- Barku Kuperskrīkas upes (Austrālijas vidienē) augšteces senāk lietots nosaukums
- Bezdelīgu kalns kupolveidīgs morēnas paugurs, atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvā, uz ziemeļiem no Kalnišķu ezera, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, absolūtais augstums — 186,4 m vjl.
- amobija Kurvjziežu dzimtas augs, cēlies no Austrālijas, augstums - 50 cm, ziedi balti ar dzeltenu vidu, Latvijā sēj aprīlī siltumnīcās un izstāda dobēs jūnija sākumā, zied no jūlija līdz oktobrim
- oleārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Olearia"), dekoratīvi ziedaugi, brīvā dabā sastopami gk. Austrālijā, Eiropā audzē aizvējā un iekšējos pagalmos
- brahikomes Kurvjziežu dzimtas viengadīgi dekoratīvi augi, dzimtene Austrālija, 20-30 cm augsti ceri ar ziliem, violetiem, sārtiem un baltiem ziediem 2 cm diametrā
- klovs Kūts (Augšzemē)
- klāvs Kūts (Latgalē un Augšzemē)
- klēvs Kūts (Latgalē un Augšzemē)
- decennālijas Ķeizara Augusta ievestie svētki Romā, ik pēc 10 gadiem
- dižķengurs Ķenguru dzimtas ģints ("Macropus"), lielākie somaiņi (masa - 23-90 kg), fitofāgi, ganās naktī, savannās, skrajos mežos un krūmājos, Austrālijā un Tasmānijā
- zelts Ķīmiskais elements Au – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
- tai-dzi Ķīniešu tradicionālās medicīnas (Austrumu vingrošanas) un cīņas veids; vingrojumu galvenais mērķis ir veselības uzturēšana un dzīves paildzināšana; taidzi
- scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu
- varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā
- koala Lāčsomainis, jaunam lācēnam līdzīgs somains dzīvnieks; izplatīts Austrālijā, pārtiek tikai no eikaliptu lapām un jaunajiem dzinumiem
- vikingu laiki laiks (ap 800 līdz aptuveni 1050), kad vikingi devās tirdzniecības un iekarojumu braucienos; dāņi un norvēģi burāja galvenokārt uz Rietumiem, zviedri - uz Austrumiem
- kavasaki laiva ar augsti izvirzītu priekšgalu, ko lieto zvejniecībā Krievijas Tālajos Austrumos
- Japānas laminārija lamināriju suga ("Laminaria japonica"), kas tiek kultivēta Austrumāzijas jūrās
- Lamingtona Lamingtonas nacionālais parks ("Lamington") Austrālijā, Kvīnslendas dienvidaustrumos, Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz dienvidiem no Brisbenas, platība - 196,3 kvadrātkilometri, dibināts 1915. g.
- krokvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Aulacomniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- augumāju raibā laputs laputu apakškārtas suga ("Aulacorthum circumflexum syn. Neomyzus circumflexus")
- Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
- Varidots Latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, kurš kā Autīnes novada vecākais minēts Indriķa hronikā (lat. "Waridote"), 1208. g. piedalījies kopīgā Zobenbrāļu ordeņa un latgaļu karagājienā pret igauņiem
- Rūsiņš latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, minēts Indriķa hronikā, 1212. g. bija viens no Autīnes sacelšanās vadoņiem, uzņēmās Satezeles pils aizstāvēšanu un tur krita (sarunu laikā ar krustnešiem tīšām vai netīšām tika nošauts ar stopu)
- pavasara rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā" (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē)
- sēliskās izloksnes latviešu valodas augšzemnieku dialekta izloksnes, ko runā Dienvidaustrumvidzemē un Austrumzemgalē, kurās ir sēļu valodas pēdas
- LAD Latvijas Autoceļu direkcija
- LAF Latvijas Automobiļu federācija
- LAMB Latvijas Automoto biedrība
- Augškurzeme Latvijas kultūrvēsturiskā apvidus "Augšzeme" nosaukuma vēsturisks variants
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī
- Augstākā padome, Latvijas Republikas Latvijas Republikas augstākā varas institūcija 1990.-1993. g., ko izveidoja no 1990. g. 18. martā ievēlētās LPSR Augstākās padomes pēc tam, kad 1990. g. 4. maijā bija pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, darbojās līdz 1993. g. 6. jūlijam, kad darbu uzsāka 5. Saeima
- krimināllietu tiesu palāta Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata apgabaltiesu krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumus apelācijas kārtībā
- krimināllietu departaments Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata spriedumus krimināllietās kasācijas kārtībā
- Pakrāce Laucesas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 11 km, iztek no Sventes ezera; Pakracu upe; Pikrača; Pokrace; Pokrāce
- folverks Lauku lielsaimniecība Latgalē un Augšzemē no vēlā feodālisma līdz 20. gs.
- Lazareva Lazareva dziļvaga - atrodas Austrumantarktīdas šelfā, stiepjas 3800 km gar krastu no Deivisa līdz Rosa jūrai, platums starp 700 m izobatām - \~18 km, lielākais dziļums - 1600 m
- garausu lēcējpele lēcējpeļu suga ("Euchoreutes naso"), sastopama Austrumāzijas tuksnešos un pustuksnešos
- Arnemas līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (_Arnhem Bay_), Austrālijas Ziemeļu teritorijas ziemeļos, Bakingema līča dienvidaustrumos
- Karpentārija līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Carpentaria"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Jorkas raga un Arnemlendas pussalu, platība - 328000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, lielākais dziļums - 71 m
- Agavas līcis līcis Augšezera austrumu krastā (_Agawa Bay_), Kanādā, Ontārio provincē
- Handžou līcis līcis Austrumķīnas jūras rietumu daļā ("Hangzhou Wan"), Ķīnas piekrastē, garums - 150 km, platums pie ieejas - 110 km, dziļums - līdz 13 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 7,5 m
- Žozefa Bonaparta līcis līcis Timoras jūrā ("Joseph Bonaparte Gulf"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Arnemlendu un Kimberlijas pussalu, iesniedzas sauszemē - \~780 km, platums pie ieejas - \~1280 km, dziļums - līdz 98 m
- A. S. Sandino lidosta lidosta Nikaragvā (_Augusto C. Sandino_), Managvas departamentā, austrumos no Managvas pilsētas un dienvidos no Managvas ezera
- lielais lidvāversomainis lidvāversomaiņu suga ("Petauroides volans"), kaķa lieluma dzīvnieks, kas dzīvo Austrālijas austrumu daļā, metoties lejā no koka galotnes spēj noplanēt apmēram 100 m
- erchercogs Līdz 1918. g. - Austrijas prinču tituls
- Nalārboras līdzenums līdzenums Austrālijas dienvidos (angļu val. "Nullarbor Plain"), starp Lielo Viktorijas tuksnesi un Lielo Austrālijas līci, stiepjas \~600 km garumā, augstums - 200-250 m vjl.
- Lielais Ķīnas līdzenums līdzenums Austrumāzijā (angļu val. “North China Plain”), Ķīnā, stiepjas >1000 km gar Dzeltenās un Austrumķīnas jūras piekrasti, platība — \~325000 kvadrātkilometru, augstums — 50-100 m; Ziemeļķīnas līdzenums
- Lubānas līdzenums līdzenums Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu un vidusdaļā, pamatiežu virsas pazeminājumu austrumu daļā klāj limnoglaciāla mālsmilts un smilts, rietumu un ziemeļu daļā — pārskalota morēna, velēnas gleja un velēnas podzolētas augsnes, lieli purvu masīvi
- Marokas meseta līdzenumu un plato kopīgs nosaukums Atlasa kalnu ziemeļrietumos, Marokā, starp Atlantijas okeānu un Augsto Atlasu un Vidusatlasu, augstums piekrastē - 400 m, centrālajā daļā - 1600 m
- Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala
- Jurlungura liela čūska Arnemlendā (Austrālijas ziemeļi) mītošo jolngu pasaules radīšanas mītā, kas parādās kā varavīksne
- Baltijas sineklīze liela ieliece Austrumeiropas platformas rietumu daļā
- ehidna liela indīga čūska Austrālijā un Jaungvinejā
- kungass liela japāņu un korejiešu laiva bez klāja un bez motora, izplatīta Tālo Austrumu jūrās
- Gross-Abgulden Lielabguldes (Zaķu) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
- Austrālijas līcis Lielais Austrālijas līcis
- Gaušļu ezers Lielais Gauslis, ezers Aulejas pagastā
- Lielais Gausla ezers Lielais Gauslis, ezers Aulejas pagastā
- Kiuriņš Lielais Kiuriņš - ezers Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Salas purvā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 65,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņa ezers; Lielais Kūriņa ezers; Lielkiuriņu ezers
- Sidneja Lielākā Austrālijas pilsēta ("Sydney"), Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs, atrodas Austrālijas dienvidos pie Tasmāna jūras Portdžeksona līča, 4500000 iedzīvotāju (2007. g.)
- augštaiši Lielākā etnogrāfiskā grupa Lietuvas austrumu daļā (Augštaitijā); lietuviešu cilšu grupa, kas 13. gs. iekļāvās Lietuvas valstī; no 15. gs. tā sauc arī citus lietuviešus, kas dzīvo Augštaitijā; saglabājuši dažas īpatnības valodā un kultūrā
- Šanhaja Lielākā Ķīnas pilsēta (上海 Shànghǎi), jūras osta pie Huanpu upes (Jandzi deltā), \~30 km no Austrumķīnas jūras, 20218000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Melvila sala lielākā sala Austrālijas ziemeļu piekrastē (angļu val. “Melville Island”), Timoras jūrā, pieder Austrālijai, platība — 5800 kvadrātkilometru, \~2000 iedzīvotāju (gk. aborigēni), augstums — līdz 258 m
- Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m
- Eira ezers lielākais beznoteksāļezers Austrālijā (angļu val. "Lake Eyre"), atrodas kontinenta tuksnešainajā dienvidu daļā, tektoniskā depresijā 15 m zjl., platība - 8000-15000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5,7 m, sastāv no 2 daļām - Ziemeļeira ezera un Dienvideira ezera, ko savieno Goidera kanāls
- Austrālijas Alpi Lielās Ūdensšķirtnes grēdas augstākā daļa Austrālijas dienvidaustrumos (_Australian Alps_), garums - 450 km, platums - 150 km, augstākā virsotne - 2228 m (Kostjuško kalns), kas augstākais kalns Austrālijā
- Zilie kalni Lielās Ūdensšķirtnes grēdas daļa Austrālijas austrumos ("Blue Mountains"), uz rietumiem no Sidnejas, augstums - līdz 1362 m, kanjonu saposmoti cilu kalni, mitrie subtropu meži
- Helibeja Lielbritānijas zinātniskā stacija Austrumantarktīdā ("Halley Bay"), Vedela jūras austrumu piekrastē uz Branta šelfa ledāja 35 m vjl.
- Kokini Lieli Kokini - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
- krūmāju lielkājvista lielkājvisu suga ("Leipoa ocellata"), dzīvo Austrālijas dienvidos, rietumos un sasniedz 61 cm garumu, olas neperē, bet veido inkubatoru, kura temperatūru uzrauga gailis, cālēns, tikko izšķīlies, uzlaižas tuvākajā koka zarā un dzīvo patstāvīgi
- kazuārs liels skrējējputns ("Casuarius") ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas, sastopams Austrālijā un Jaungvinejā, līdzīgs emu, 3 sugas
- Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī
- Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts
- Bubils Lietuviešu mitoloģijā - bišu dievs, pārmērīgs baudītājs un vilinātājs, pinkains resnulis - pretstats bišu dievietei Austējai
- Līgate Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" bijušais nosaukums
- augšlīgatieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" iedzīvotāji
- augšlīgatnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" iedzīvotāji
- paltmalieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Paltmale" (tagad - "Augšlīgatne") iedzīvotāji
- Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
- Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā _Liechtenstein_), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu
- jatagans Līks zobens Tuvo un Vidējo Austrumu tautām
- Šaltupe Līksnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā; Šoltupe
- Auksteņa Līksnas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vaboles un Līksnas pagastā, garums - 13 km; Augstiņa; Augšteņa
- Bēnes dzirnavezers līkumota ūdenskrātuve Auces upē, Dobeles novada Bēnes ciemata ziemeļrietumu daļā, 75,8 m vjl., platība — 24,6 ha, lielākais dziļums — 4,5 m, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,28 km
- hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija
- Schloss Hochrosen Limbažu novada Augstrozes muižas bijušais nosaukums vāciski
- augstrozieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstroze" iedzīvotāji
- Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstrozes muiža" nosaukuma variants
- ausmieši Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Ausmas" iedzīvotāji
- eihologions Liturģiska grāmata, kas satur trīs eiharistijas ritu tekstus un skaidrojumus, šo grāmatu tagad lieto Austrumu baznīcā
- sakoss Liturģisks bīskapa tērps Austrumu baznīcā - īss virstērps ar īsām piedurknēm; ir sēru, pazemības un nožēlas tērps
- Lubančiks Lubāniņš, ezers Aulejas pagastā
- Lubančika ezers Lubāniņš, ezers Aulejas pagastā
- Auziņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auzeņi" literarizēts nosaukuma variants
- Auzeni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auzeņi" nosaukums latgaliski
- auzinieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auziņi" (arī "Auzēni") iedzīvotāji
- kariopters Lūpziežu dzimtas ģints ("Caryopteris"), Austrumāzijas izcelsmes dekoratīvi krūmi, nav ziemcietīgi
- Augsburgas ticības apliecība luterisma pamatu izklāsts (latīņu "Confessio Augustana"), ko sastādījis M. Lutera sekotājs F. Melanhtons 1530. g., bet imperators Kārlis V noraidīja un rezultātā izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. g.
- apkakles agāma ļoti iespaidīga, līdz 80 cm gara ķirzaka ("Chlamydosaurus kingii"), kas sastopama Austrālijā, iztraucēta tā izpleš savu koši sarkandzelteno kakla apkakli, atpleš koši sarkano muti, šņāc un šūpojas no vienas puses uz otru
- Mateja ezers Maceņš, ezers Aulejas pagastā
- Mateļa ezers Maceņš, ezers Aulejas pagastā
- Mateļu ezers Maceņš, ezers Aulejas pagastā
- Mateņu ezers Maceņš, ezers Aulejas pagastā
- fiziognomika mācība par sakarībām starp cilvēka (dzīvnieka) ārējo izskatu un raksturu, radās Senajos Austrumos; līdz šim nav zinātniski pamatota
- ulemi Mācītie musulmaņu teologi un tiesībnieki Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs
- tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju
- skrebs Makvisa nosaukums Austrālijā - sausumizturīga mūžzaļu krūmu audze Austrālijas sausajos apgabalos; arī skrabs
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā
- pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam
- pārinieks Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa
- D'Irvila jūra malas jūra (Dienvidu okeānā) Indijas okeāna Antarktīdas piekrastē ("d'Urville Sea") starp 136. un 148. Austrumu garuma grādu, apskalo Adelijas zemi, lielākais dziļums - 3610 m
- Arafuru jūra malas jūra Indijas okeānā (_Arafura Sea_), , starp Austrāliju, Jaungvineju un Tanimbaru salām (Indonēzijā), platība - 1037 kvadrātkilometru, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, lielākais - 3680 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 2,5-7,6 m, Toresa šaurums savieno ar Koraļļu jūru, rietumos - Timoras jūra
- Timoras jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Austrāliju un Timoras salu (angļu val. "Tiimor Sea"), platība — 432000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3310 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 3-4 m
- Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m
- pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus
- Mureja Mareja, upe Austrālijā
- austrumieši Mārupes novada Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Austrumi" iedzīvotāji
- kantars Masas mērvienība Tuvo Austrumu zemēs - lielums stipri mainīgs: no 45- 80 kg dažās zemēs līdz 230-320 kg citās
- Matrštofa Matersburga, pilsēta Austrijā ("Matrštof")
- matica Mātes kase, mātes fonds, slāvu kultūras organizācijas Austijā, Vācijā un Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā
- mazars mauzolejs, musulmaņu valdnieku vai svēto kapeņu virsbūve Vidusāzijā un Tuvajos Austrumos
- Mazais Gausla ezers Mazais Gauslis, ezers Aulejas pagastā
- Mazais Gaušļu ezers Mazais Gauslis, ezers Aulejas pagastā
- vombats mazam lācim līdzīgs somaiņu kārtas dzīvnieks, kas dzīvo alās un ir fitofāgs; izplatīts Austrālijā;trīs sugas
- Apguldes dzirnavezers Mazapguldes dzirnavezers Dobeles novada Auru pagastā
- Kaulači Mazie Kaulači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Kokini Mazie Kokini - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
- Dienvidu Trijstūris mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļa malā (latīņu "Triangulum Australe", saīsinājums "TiA"), Latvijā nav novērojams
- integratīvā medicīna medicīnas nozares (akupunktūra, homeopātija, arī Austrumu vingrošanas forma u. c.), kas papildina tradicionālo medicīnu
- Lāču salas Medvežju salas Austrumsibīrijs jūrā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
- madžliss Medžliss - Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā
- Vaša meģe Ungārijas rietumos (_Vas_), administratīvais centrs - Sombatheja, platība - 3336 kvadrātkilometri, 256600 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Ģēras-Mošonas-Sopronas, Vesprēmas un Zalas meģi, kā arī ar Slovēniju un Austriju
- introzīcija Meiteņu apgraizīšanas veids dažās Austrālijas ciltīs, varmācīgi ar roku vai akmens nazi atplēšot un paplašinot meitenes maksti un pēc tam veicot piespiedu dzimumaktu ar vairākiem vīriešiem
- Meliljas autonomā pilsēta Melilja, Spānijas anklāvs Āfrikā ("Ciudad Autonoma de Melilla”)
- Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.)
- perpers Melnkalnes naudas vienība 20. gs. sākumā; no 1909. g. kaltais sudraba perpers līdzinājās Austroungārijas sudraba kronai, no 1910. g. kaltas arī zelta 10, 20 un 100 perperu monētas
- Tdžapara Melvila un Batersta salā (Austrālijas ziemeļu piekraste) dzīvojošo tivu mitoloģijā - vīrs, kas kļuva par mēnesi
- Purukupali Melvila un Batersta salās (Austrālijas ziemeļi) dzīvojošo tivu ticējumos - pirmsencis, kura vainas dēļ cilvēki ir mirstīgi
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle
- Grencgofskaja Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskā nosaukuma krieviskojums
- Grenzhofsche Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskais nosaukums
- landvērs Militāri formējumi Vācijas (1813.-1918. g.), Austrijas un Šveices (19. gs. un 20. gs. sāk.) armijās, veidojās no veca gadagājuma rezervistiem; 1935 Vācijā tika atjaunots, likvidēts 1945. gadā
- kolčakiāde Militārs režīms 1918 XI - 1920 II, ko nodibināja A. Kolčaks Sibīrijā, Urālos un Tālajos Austrumos
- kalistēma Miršu dzimtas ģints ("Callistemon"), savvaļā Austrālijā, Latvijā bieži audzēti krāšņumaugi
- šahs Monarha tituls (dažās Austrumu zemēs, piemēram, Irānā); persona, kam ir šāds tituls
- padišahs Monarha tituls dažās Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs; persona, kam ir šāds tituls
- Mousona Mosona, Austrālijas zinātniskā stacija Antarktīdā
- Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža
- Vecauces muiža muiža, uz kuras zemes, izveidojās Vecauces miests un vēlāk Auces pilsēta, ziņas par to ir ap 1616. gadu
- Dubno Muižas nosaukums tagadējā Augšdaugavas novadā, kuras teritorijā izveidojies Dubnas ciems; Dubnas muiža
- folverks Muižnieku saimniecības veids Centrāleiropas un Austrumeiropas zemēs līdz 19. gs. vidum (Polijā līdz 1944. g.)
- Marambidži Murumbiģi, upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee")
- emirāts Musulmaņu Austrumu zemēs - feodāls valdījums vai valsts, kurā valda emīrs
- makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs
- mansafa Nacionālais ēdiens Jordānijā un arī citās Austrumu zemēs, ko gatavo no jēra gaļas, kas sautēta jogurta mērcē un tiek pasniegta kopā ar rīsiem
- Alpu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Alpine National Park_), Viktorijas štatā, Austrālijas Alpu dienvidos
- Astribladaunsu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Astrebla Downs National Park_), Kvīnslendas dienvidrietumu daļā
- Ata-Kulkines nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Hattah-Kulkyne National Park_), Viktorijas štata ziemeļu daļā
- Aideilijas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Idalia National Park_), Kvīnslendas vidusdaļā, izveidots 144000 hektāru akāciju (gk. _Acacia aneura_) un eikaliptu mežu un krūmāju aizsardzībai un saglabāšanai
- Baringtontopsas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata austrumu daļā
- Aironreindžas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendā, 1940 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Brisbenas un 100 kilometrus uz austrumiem no Veipas, Jorkas raga pussalā; tajā atrodas arī Lokhartriveras aborigēnu apgabals
- Balto kalnu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendas štatā
- Bafalo kalna nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Viktorijas štata austrumu daļā
- Augstā Tauerna nacionālais parks nacionālais parks Austrijā (_Hohe Tauern, Nationalpark_). Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē
- Arli-Madžoari nacionālais parks nacionālais parks Burkinafaso (_Arly-Madjoari, Parc National_), Austrumu reģiona dienvidu daļā, pie robežas ar Beninu
- Bafiānsklūfs nacionālais parks Dienvidāfrikā (_Baviaanskloof_), Austrumkāpas provinces dienvidrietumu daļā
- Bandingilo nacionālais parks nacionālais parks Dienvidsudānā, Centrālās Ekvatorijas, Džūnkalī un Austrumu Ekvatorijas vilājā
- Auroras memoriālais nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Aurora Memorial Park National Park_), Lusonas salas austrumu daļā, Auroras provincē
- Batekes plato nacionālais parks nacionālais parks Gabonā, Augšogoves provinces dienvidaustrumos
- Stelvijas nacionālais parks nacionālais parks Itālijas ziemeļu daļā (it. "Parco nazionale dello Stelvio"), Austrumalpu Ortlesa masīvā (3899 m), starp Adidžes un Adas augšteci, platība - 956,3 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g.
- Aujuitukas nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Auyuittuq National Park_), Bafina salas austrumu piekrastē, Deivisa šauruma krastā
- Aulavikas nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Aulavik National Park_), Ziemeļu Ledus okeāna Benksa salas ziemeļu daļā
- Austrumcavo nacionālais parks nacionālais parks Kenijā (_Tsavo East National Park_), Austrumu provinces dienvidos un Krasta provincē
- Aukštaitijas nacionālais parks nacionālais parks Lietuvā (_Aukštaitijos nacionalinis parkas_), Utenas un Viļņas apriņķī
- Austrumšeldas nacionālais parks nacionālais parks Nīderlandē (_Nationaal Park Oosterschelde_), Zēlandes provincē, ietver Austrumšeldas līci un tā piekrastes
- Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja
- Nahčivana Nahčivanas Autonomā Republika - Azerbaidžānas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 5363 kvadrātkilometri, 398000 iedzīvotāju (2009. g.), teritoriāli nodalīta no Azerbaidžānas Republikas, robežojas ar Armēniju un Irānu
- ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
- dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs); attiecīgā naudas zīme, monēta
- šiliņš Naudas vienība Kenijā, Somālijā, Tanzānijā, Ugandā (Anglijā līdz 1971. g., Austrijā līdz 2002. g.); attiecīgā naudas zīme, monēta
- Dienvidu Vainags neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Australis", saīsinājums "CrA") Piena Ceļā uz dienvidiem no Strēlnieka, Latvijā nav novērojams
- Niuzaļa Neizīdle, pilsēta Austrijā ("Niuzalj")
- samizdat Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā un citās Austrumeiropas valstīs
- pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu
- Miaņhua neliela sala Austrumķīnas jūrā, ziemeļrietumos no Taivānas salas
- Pendzja neliela sala Austrumķīnas jūrā, ziemeļrietumos no Taivānas salas
- Baruna neliela sala Indonēzijā, Indijas okeāna Javas salas dienvidu piekrastē, Austrumjavas provincē
- Bardinska ezers neliels ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagasta austrumu daļā, platība \~1 ha
- Amakusas salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūrā (_Amakusa-shotō_), rietumos no Kjusju salas
- Džuguaņu salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūras rietumu piekrastē, Miņdzjanas līcī, Taivānas Liaņdzjanas apriņķa teritorija
- Dunjiņu salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūras rietumu piekrastē, Miņdzjanas līcī, Taivānas Liaņdzjanas apriņķa teritorija
- Madzu salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūras rietumu piekrastē, Miņdzjanas līcī, Taivānas Liaņdzjanas apriņķa teritorija
- neomyzus Neomyzus circumflexus - augumājas raibās laputs "Aulacorthum circumflexum" nosaukuma sinonīms
- Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja
- hurrieši Nezināmas izcelsmes senas ciltis Tuvajos Austrumos; Mezopotāmijā nodibināja Mitannijas valsti 2000-1500 pr. Kr. bija vadošā lielvara Āzijā
- aucugalnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Aucugals" iedzīvotāji
- aucgalnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Aucugals" iedzīvotāji
- auzenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Auzasmuiža" (arī "Auzumuiža") iedzīvotāji
- kajeputeļļa no Austrumindijas koka "Melaleuca leucadendron" lapām iegūta eļļa, ko senāk lietoja pret dispepsiju, kardialģiju, kolikām, pret zarnu parazītiem
- rajati Nodokļu maksātāji zemnieki un pilsētu iedzīvotāji feodālisma laikā (no 9. gs.) Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs
- Norfolka Norfolkas sala - Austrālijas ārējā teritorija
- Piektais krusta karš norisa 1217.-1221. g., Ungārijas karaļa Andrāša II, Austrijas hercoga Leopolda VI un vēlāk par Jeruzalemes karali pasludinātā Šampaņas augstmaņa Žana de Briēna vadībā iebrūkot Ēģiptē, bet neizdevās ieņemt Kairu, tāpēc krustneši atkāpā un tika noslēgts pamiers
- Vidējie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā, starp Eiropu un Pakistānu, dažkārt aizstāj terminu "Tuvie Austrumi", bet biežāk ar to apzīmē Tuvo Austrumu valstis kopā ar Irānu un Afganistānu
- čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos
- akline Noteikta veida augs (Augškurzemē)
- Dubna Novads Austrumlatvijā 13.-14. gs., ar nosaukumu "Dubena" minēta Vecākajā atskaņu hronikā, par ticamāko atrašnās vietu vēsturnieki uzskata Dubnas augšteces apvidu Višķu apkaimē, kur nelielā teritorijā (~8 X 15 km) zināmi \~10 pilskalni
- Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
- mangbatu Nubu tautu cilts, mīt ekvatoriālās Āfrikas vidienē ap Augšnīlas un Uelles (Kongo baseinā) ūdensšķirtnēm, mitrā, mežainā apvidū
- Džalo Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļos, Lībijā, lielākā oāze - Audžila
- Borta Obervarta - pilsēta Austrijā ("Borta")
- austrumieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Austrumi" iedzīvotāji
- skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā
- forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis
- O. S. A. Ordinis Sancti Augustini - augustīniešu ordeņa loceklis
- bulbofila Orhideju dzimtas ģints ("Bulbofillum"), kas sastopama tikai Austrālijā, aug uz koku mizas un ir 2-3 mm resns bumbulītis ar 1 zvīņveida lapu
- falenopsis Orhideju dzimtas ģints ("Phalaenopsis"), dekoratīvs ziedaugs ar dzimteni Austrumindijā un Malaju salās, vairākas sugas kā krāšņumaugi telpās sastopamas arī Latvijā, zied vēlā rudenī un ziemā
- Gvavjare Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Guaviare"), garums - 1300 km, sākas Austrumkoldirjerā, lejtece Orinoko zemienē
- Meta Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Meta"), lejtecē Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - >1000 km, sākas Ziemeļrietumu Andos, Austrumkordiljerā
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska
- Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m
- Šeratans otra spožākā zvaigzne Auna zvaigznājā (Auna β), 2,6. zvaigžņlieluma balta zvaigzne
- enkolpions Ovāls medaljons, ko, kaklā pakārtu, nēsā Austrumu baznīcas bīskapi; parasti uz tā attēlota Kristus vai Sv. Marijas figūra
- aučenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Auči" iedzīvotāji
- Podolijas augstiene paaugstinājums Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos, Dņestras kreisajā krastā, Ukrainas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 471 m, rietumos piekļaujas Austrumkarpatiem
- tautas saeima padomju okupācijas apstākļos 1940. g. 14.-15. jūlijā ievēlētā augstākā likumdošanas institūcija Latvijā, kas 1940. g. 25. augustā tika pārdēvēta par LPSR Pagaidu Augstāko padomi
- Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja
- Šēderes pagasts pagasts Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā, robežojas ar Eglaines, Pilskalnes, Sventes un Medumu pagastu, kā arī ar Lietuvu
- Laucesas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Mirnijā, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Tabores, Skrudalienas, Demenes, Medumu un Kalkūnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalkuhnen, krieviski — Kalkunskaja
- Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja
- Biķernieku pagasts pagasts Augšdaugavas novada austrumu daļā, robežojas Naujenes, Maļinovas, Višķu un Ambeļu pagastu, kā arī ar Kārslavas novadu
- Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja
- Demenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada dienvidu daļā, tajā atrodas Latvijas galējais dienvidu punkts ar zīmi "Saules puķe", robežojas ar Medumu, Laucesas un Skrudalienas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Demmen, krieviski — Demenskaja
- Bebrenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada rietumu daļā, robežojas ar Dvietes, Pilskalnes, Eglaines un Prodes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bewern, krieviski — Bevernskaja
- Ambeļu pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Biķernieku un Višķu pagastu, kā arī ar Preiļu un Krāslavas novadu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa Višķu pagastā un neliela daļa Biķernieku pagastā
- Dvietes pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Nīcgales, Līksnas, Pilskalnes un Bebrenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dweeten, krieviski — Dvetenskaja
- Dubnas pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Višķu, Maļinovas un Kalupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Višķu, Kalupes un Līksnas pagasta teritorijā
- Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja
- Vaboles pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Kalupes, Maļinovas un Līksnas pagastu; līdz 2. pasaules karam Vaboles pagasta teritorija ietilpa Līksnas pagastā
- Vecsalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Naujenes, Salienas, Skrudalienas un Tabores pagastu, nodibināts 1990. g., tā teritorija aizņem pirmskara Salienas pagasta rietumu daļu
- Tabores pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Naujenes, Vecsalienas, Skrudalienas un Laucesas pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Skrudalienas pagasta ziemeļu daļu
- Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja
- Salienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Skrudalienas, Vecsalienas un Naujenes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Sallonay, krieviski — Sallonaiskaja
- Eglaines pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Subates pilsētu, Prodes, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lašu pagasts, vāciski — Lassen, krieviski — Lassenskaja
- Medumu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Šēderes, Sventes, Kalkūnes, Laucesas un Demenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Kurcuma pagasts, vāciski — Kurzum, krieviski — Kurcumskaja
- Skrudalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Tabores, Vecsalienas, Salienas, Demenes un Laucesas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Skrundalina, krieviski — Skrundaļinskaja
- Maļinovas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Višķu, Biķernieku, Naujenes, Līksnas, Vaboles, Kalupes un Dubnas pagastu
- Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
- Amatas pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Ausmās, robežojas ar Drabešu, Vaives, Skujenes, Nītaures un Līgatnes pagastu
- Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja
- Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
- Vecauces pagasts pagasts Dobeles novadā, no trīs pusēm aptver Auces pilsētu, robežojas ar Lielauces, Īles, Bēnes un Vītiņu pagastu, līdz 2009. g. Auces pilsētas lauku teritorija; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Autz, krieviski — Aļt-Aucskaja
- Naudītes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Auru, Penkules, Bēnes, Īles un Annenieku pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nauditten, krieviski — Nauditenskaja
- Krimūnu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Dobeles pilsētu, Tērvetes, Auru un Bērzes pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu
- Penkules pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Auru, Tērvetes, Bukaišu un Būnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pankelhof, krieviski — Pankeļgofskaja
- Auru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Penkules, Naudītes, Annenieku, Dobeles un Krimūnu pagastu, kā arī ar Dobeles pilsētu un Tērvetes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Auermunde, krieviski — Auermjundskaja
- Bukaišu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Bēnes, Penkules, Tērvetes un Augstkalnes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fockenhof, krieviski — Fokkengofskaja
- Lielauces pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Zebrenes, Īles, Vecauces un Vītiņu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Autzsche, krieviski — Gros-Aucskaja
- Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja
- Dunavas pagasts pagasts Jēkabpils novada austrumu daļā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Rubenes, Zasas, Dignājas pagastu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā
- Gārsenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Aknīstes un Asares pagastu, Aknīstes pilsētu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Garssen, krieviski — Garsenskaja
- Ūdrīšu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Augstkalnē, robežojas ar Krāslavas pilsētu, Izvaltas, Kombuļu, Krāslavas un Kaplavas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu
- Kaplavas pagasts pagasts Krāslavas novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastu Daugavas pretējā krastā, kā arī ar Krāslavas pilsētu, Augšdaugavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Born, krieviski — Bornskaja
- Šķeltovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Aglonas un Grāveru pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu
- Konstantinovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andrupenes, Dagdas, Asūnes, Robežnieku, Skaistas un Aulejas pagastu
- Kombuļu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Aulejas, Skaistas, Krāslavas, Ūdrīšu, Izvaltas un Grāveru pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krāslavas pagasta teritorijā
- Grāveru pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Kastuļinas, Andrupenes, Aulejas, Kombuļu, Izvaltas un Šķeltovas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aulejas pagasta teritorijā
- Skaistas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Robežnieku, Kalniešu, Krāslavas, Kombuļu un Aulejas pagastu; bijušie nosaukumi: Izabelinas pagasts, krieviski — Izabieļinskaja
- Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu
- Rušonas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru vidējciemā "Aglonas stacija", robežojas ar Aglonas, Pelēču, Aizkalnes, Preiļu, Riebiņu un Silajāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Augšdaugavas novadu
- Pelēču pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rožkalnu, Vārkavas, Aizkalnes un Rušonas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aizkalnes (Jāsmuižas) pagasta dienvidu daļā
- Kantinieku pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Liužā, robežojas ar Dricānu, Audriņu, Sakstagala un Rikavas pagastu
- Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala
- Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā
- Ilzeskalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Bērzgales, Vērēmu, Audriņu, Dricānu un Nautrēnu pagastu, kā arī ar Kārsavas novadu; bijušais nosaukums — Gailumu pagasts
- Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja
- Dricānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Stružānu, Nautrēnu, Ilzeskalna, Audriņu, Kantinieku, Rikavas un Gaigalavas pagastu; bijušie nosaukumi: Dricēnu pagasts, krieviski — Dricanskaja
- Jaunauces pagasts pagasts Saldus novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Vadakstes, Rubas un Zvārdes pagastiem, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Autzsche, krieviski — Nei-Autckaja
- Vadakstes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Rubas un Jaunauces pagastu, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waddax, krieviski — Vadakskaja
- Dobeles pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Dobeles pilsētā, robežojas Dobeles pilsētu, Jaunbērzes, Bērzes, Auru un Annenieku pagastu, kā arī ar Tukuma novadu
- uraddāls Pākšaugs, tumšpelēki zirnīši, populāri Indijā, Latvijā nopērkami Austrumu produktu veikaliņos
- Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve
- Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla
- Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra
- Gazas Josla Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība — 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
- cukurpalma Palmu dzimtas ģints, vienmājnieks, 7-12 m augsta palma, stumbrs 40-50 cm diametrā, lapas līdz 9 m garas; no Āzijas dienvidiem līdz Austrālijas ziemeļu daļai
- hoveja palmu dzimtas vēdekļpalmu ģints ("Howeia"), sastopama Austrālijā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās; labi aug istabas apstākļos; kentija
- livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā
- Ziemeļlatgales pacēlums pamatiežu pacēlums Austrumlatvijas zemienes ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 163 m (Numernes valnis), to klāj 5-25 m biezi kvartāra nogulumi, pamatmorēnas līdzenums ar pauguriem un grēdām, purvi, meži
- korella Papagaiļu ģints ("Cacatua") apakšģints ("Licmetis") 6 sugas, kas brīvā dabā sastopamas no Austrālijas līdz Filipīnām
- otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas
- likuala Paparžaugu nodalījuma ģints ("Licuala"), kuras gandrīz 100 sugas sastopamas tropiskajā Dienvidaustrumu Āzijā vai Austrālijas ziemeļdaļā, vairākas sugas audzē telpās arī Latvijā
- platragpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Platycerium"), kas sastopama Āfrikā, Āzijā un Austrālijā, kur aug uz kokiem, Eiropā audzē kā dekoratīvu telpaugu
- serafims Pardao - portugāļu Austrumindijas sudraba monēta
- Brennera pāreja pāreja Alpu kalnu austrumu daļā ("Brenner", it. "paso di Brennero"), uz Austrijas un Itālijas robežas 1371 m vjl., savieno Izarkas un Innas ieleju, zem tās dzelzceļa tuneļi un autotuneļi
- auciemieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Auciems" iedzīvotāji
- Lielauces parka dīķis parka dīķis Auces novada Lielauces pagastā, platība — 1,1 ha
- bundesrāts Parlamenta augšpalāta Austrijā
- Andora parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (katalāņu un angļu val. _Andorra_ arī _Principat d'Andora_), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju
- džeirāns Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Gazella subguturosa"), kas sastopama Austrumkaukāzā un Vidusāzijā; džeirans
- gorals pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju ģints ("Goral"), izplatīta Himalajos, Austrumtibetā, Ķīnas dienvidaustrumos, Korejas pussalā un Krievijas Piejūras novadā
- protokols PAP paroles autentificēšanas protokols (angļu "Password Authentication Protocol")
- Skuķu ezers pārpurvojies ezers Augšdaugavas novada Dvietes un Pilskalnes pagastā, platība - 110 ha, nolaists 1936. g. lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu, tagadējā "Dvietes palienes dabas parka" (senāk dabas lieguma "Dvietes dumbrāji") teritorijā
- Dvietes ezers pārpurvojies ezers Dvietes senlejas glaciālajā padziļinājumā, Augšdaugavas novada Pilskalnes un Dvietes pagastā, platība - 80 ha
- duālā monarhija pārvaldes forma Austroungārijā pēc 1867. g.; divām valstīm Austrijai un Ungārijai bija kopīgs valdnieks, kā arī ārlietu, kara un kopīgo finanšu ministrijas
- Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Salanājas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Salienas un Vecsalienas pagastā
- Višgorodas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Augšpils pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
- Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Augstkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā
- Kurcuma pagasts pastāvēja Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Patmalnieki Patmalnieku ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 117,2 m vjl., platība - 26 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 200 m, vidējais dziļums - 4,2 m; Vanagu ezers
- Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
- Umurgas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara tagadējā Umurgas pagastā pilnībā iekļaut bijušais Augstrozes un Vainižu pagasts, kā arī daļa no bijušā Dauguļu un Katvaru pagasta, bet bijušā Umurgas pagasta Kaijciema apkaime iekļauta tagadējā Limbažu pagastā
- Rietumzemgale pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus Zemgales līdzenumā, robežojas ar Austrumkursas, Piejūras un Austrumzemgales ainavzemi
- Austrumzemgale pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 6 ainavapvidus starp Rietumzemgali, Piejūru, Daugavzemi un Augšzemi
- Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos
- Vidzemes augstiene pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, platība — 4772 kvadrātkilometri, kas ietver 6 ainavapvidus (Mežoles, Piebalgas pauguraine, Vestienas pauguraine, Aumeisteru paugurvalnie, Augšgaujas pazeminājums un Augšogres pazeminājums) starp Dienvidvidzemi, Gaujaszemi un Aiviekstes zemi
- baznīcas šķelšanās pēc nesaskaņām starp Rietumu un Austrumu baznīcām 1054. g. pāvests paziņoja par Konstantinopoles patriarha izslēgšanu no baznīcas, bet viņš savukārt uzlika pāvestam baznīcas lāstu
- augustīnietis pēc Sv. Augustīna noteikumiem ap 500. gadu dibinātā mūku ordeņa loceklis
- Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns
- Ašķisu periodiski izsīkstoša ūdenstece Kazahstānā, Austrumkazhstānas apgabalā, Irtišas (Ertisas) kreisā krasta pieteka
- Daiamantina Periodiski izsīkstoša upe (krīks) Austrālijas vidienes pustuksnešos, Lielajā Artēziskajā baseinā, garums \~900 km, tek no Selvina grēdas uz dienvidiem, pazūd smiltīs, nesasniegusi Kūperskrīku
- Avadža periodiski izsīkstoša upe Marokā (_Aouej, Oued_), Austrumu reģionā, satekot ar Šārefu izveido Mulūjas kreisā krasta pieteku Za
- Ašbērtona periodiski izžūstoša upe Austrālijā (_Ashburton_), Rietumaustrālijas štata rietumu daļā, lietus periodā ietek Indijas okeānā pie Eksmutas līča
- Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.)
- Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru
- neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā)
- mecēns persona, kas savā dāsnā devīgumā kā literātu un mākslinieku atbalstītājs līdzinās Mecēnam ("Gaius Cilnius Maccenas"), cēzara Augusta ministram senajā Romā
- Aujuituka pētnieciskā stacija Kanādā (_Auyuittuq_), Hudzona līča Manselas salas dienvidu galā
- Lielie ezeri piecu lielu ezeru sistēma Ziemeļamerikā, Sentlorensas baseinā, ASV un Kanādā (Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri ezers un Ontārio), kopējā platība - 246500 kvadrātkilometru
- īsterns Piedzīvojumu filma, kur darbība notiek Austrumeiropā, Krievijā vai Austrumos
- Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos
- Batervērta pilsēt Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces Amatoles distriktā
- Oburna pilsēta ASV ("Auburn"), Alabamas štatā, 60250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oburna pilsēta ASV ("Auburn"), Indiānas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oburna pilsēta ASV ("Auburn"), Klaifornijas štatā, 139500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oburna pilsēta ASV ("Auburn"), Meinas štatā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oburna pilsēta ASV ("Auburn"), Ņujorkas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oburna pilsēta ASV ("Auburn"), Vašingtonas štatā, 76300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ogasta pilsēta ASV ("Augusta"), Džordžijas štatā, 196700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ogasta pilsēta ASV ("Augusta"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ogasta pilsēta ASV ("Augusta"), Meinas štata administratīvais centrs, 18300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Orora pilsēta ASV ("Aurora"), Ilinoisas štatā, 200400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orora pilsēta ASV ("Aurora"), Kolorādo štatā, 353100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orora pilsēta ASV ("Aurora"), Ohaio štatā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ostina pilsēta ASV ("Austin"), Minesotas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ostina pilsēta ASV ("Austin"), Teksasas štata administratīvais centrs, 912800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dulūta pilsēta ASV ("Duluth"), Minesotas štatā, osta Augšezera rietumu galā, 86200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentogastina pilsēta ASV ("Saint Augustine"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sūseintmarī pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alikuruna pilsēta Austrālijā (_Ali Curung_), Ziemeļu teritoriju vidusdaļā
- Anurugu pilsēta Austrālijā (_Angurugu_), Ziemeļu teritorijā, Karpentārija līča Grūtailandas salas rietumos
- Ararata pilsēta Austrālijā (_Ararat_), Viktorijas štatā
- Armideila pilsēta Austrālijā (_Armidale_), Jaundienvidvelsas štata ziemeļaustrumu daļā
- Bačelora pilsēta Austrālijā (_Batchelor_), Ziemeļu teritoriju ziemeļu daļā
- Aivenho pilsēta Austrālijā (_Ivanhoe_), Jaundienvidvelsas štatā
- Penrita pilsēta Austrālijā (_Perith_), Sidnejas rietumu piepilsēta, 11800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pīterboro pilsēta Austrālijā (_Peterborough_), Dienvidaustrālijas štatā, 1700 iedzīvotāju (2006. g.)
- Olbani pilsēta Austrālijā ("Albany"), Rietumaustrālijas štata dienvidos, 34000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Olberi pilsēta Austrālijā ("Albury"), Jaundienvidvelsas štata dienvidos, Marejas labajā krastā, 51700 iedzīvotāju (2016. g.)
- Brokenhila pilsēta Austrālijā ("Broken Hill"), Jaundienvidvelsā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kērnsa pilsēta Austrālijā ("Cairns"), kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štata ziemeļu daļā, 98300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kanbera pilsēta Austrālijā ("Canberra"), Austrālijas Savienības galvaspilsēta, atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Austrālijas Alpos 600 m vjl., 324000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sesnoka pilsēta Austrālijā ("Cessnock"), Jaundienvidvelsas štatā, Ņūkāslas rietumu pavadoņpilsēta, 22600 iedzīvotāju (2015. g.)
- Dārvina pilsēta Austrālijā ("Darwin"), kontinenta ziemeļu piekrastē, Ziemeļu Teritorijas administratīvais centrs, 90500 iedzīvotāju (2006. g.), dibināta 1869. g. kā Palmerstona, pārdēvēta 1911. g.
- Džīlonga pilsēta Austrālijā ("Geelong"), kontinenta dienvidu piekrastē, Viktorijas štatā, uz dienvidrietumiem no Melburnas, 137200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Džeraldtona pilsēta Austrālijā ("Geraldton"), Rietumaustrālijā, Indijas okeāna krastā, 39800 iedzīvotāju (2015. g.)
- Hobārta pilsēta Austrālijā ("Hobart"), Tasmanijas salas dienvidu daļā, Tasmanijas štata administratīvais centrs, 205600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Makaja pilsēta Austrālijā ("Mackay"), Kvīnslendas austrumos, osta Koraļļu jūras krastā, 85500 iedzīvotāju (2015. g.)
- Meitlenda pilsēta Austrālijā ("Maitland"), Jaundienvidvelsas austrumos, 67100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mauntaiza pilsēta Austrālijā ("Maunt Isa"), Kvīnslendas rietumos, 22000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Morvela pilsēta Austrālijā ("Morwell"), Viktorijas štata dienvidaustrumos, 13700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ņūkāsla pilsēta Austrālijā ("Newcastle"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Tasmāna jūras krastā, osta Hanteras grīvā, 308300 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1804. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
- Orindža pilsēta Austrālijā ("Orange"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Zilo kalnu priekškalnē 869 m vjl., 39800 iedzīvotāju (2016. g.)
- Portpiri pilsēta Austrālijā ("Port Pirie"), Dienvidaustrālijas štata dienvidos, rūdu izvedosta Spensera līča ziemeļaustrumu krastā, 14200 iedzīvotāju (2015. g.)
- Rokhemptona pilsēta Austrālijā ("Rockhampton"), Kvīnslendas austrumos, osta Ficrojas lejteces krastos, 80700 iedzīvotāju (2015. g.)
- Tamverta pilsēta Austrālijā ("Tamworth"), Jaundienvidvelsas ziemeļaustrumu daļā, 42000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Tūvumba pilsēta Austrālijā ("Toowoomba"), Kvīnslendas štata dienvidu daļā, \~100 km uz rietumiem no Brisbenas, 90200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Vagavaga pilsēta Austrālijā ("Wagga Wagga"), Jaundienvidvelsas dienvidos, pie Marambidži upes, 54000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Vaiala pilsēta Austrālijā ("Whyalla"), Dienvidaustrālijas štatā, Spensera līča ziemeļrietumu krastā, 21800 iedzīvotāju (2016. g.)
- Vorika pilsēta Austrālijā (Warwick"), Kvīnslendā, \~30000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Baironbeja pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata austrumos, Tasmana jūras piekrastē
- Bega pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata dienvidaustrumos
- Balranalda pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata dienvidrietumu daļā
- Batersta pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā, \~160 km uz rietumiem no Sidnejas, 20. gs. 40. gadu beigās tur atradās ieceļotāju tranzītnometne, kurā Austrālijā ieradušies bēgļi no Eiropas valstīm uzturējās karantīnas laiku un apguva angļu valodu
- Gosforda pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Jaundienvidvelsas štatā, \~50 km uz ziemeļiem no Sidnejas, 158200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Vollonona pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Jaundienvidvelsas štatā, \~60 km uz dienvidiem no Sidnejas, 184200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Goldkosta pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štata dienvidu daļā, 454400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sanšaikosta pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štata dienvidu daļā, 87600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Taunsvila pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štatā, 95500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Bārkoldaina pilsēta Austrālijā, Kvīnslendas štatā
- Sarina pilsēta Austrālijā, Kvīnslendas štata austrumos, <10000 iedzīvotāju
- Bamaga pilsēta Austrālijā, Kvīnslendas štatā, Jorkas raga pussalas ziemeļos
- Banberi pilsēta Austrālijā, Rietumaustrālijas štata dienvidrietumos, Indijas okeāna Ģeogrāfa līča krastā
- Bardi pilsēta Austrālijā, Rietumaustrālijas štata ziemeļu daļā, Kinga līča rietumu piekrastē
- Kvīnstauna pilsēta Austrālijā, Tasmānijas salas rietumu daļā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lonsestona pilsēta Austrālijā, Tasmanijas salas ziemeļos, osta Teimaras grīvā, 62200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Balarata pilsēta Austrālijā, Viktorijas štatā, 105 km uz rietumiem no Melburnas, 96940 iedzīvotāju (2015. g.)
- Ipsviča pilsēta Austrālijas austrumos (_Ipswich_), Kvīnslendā, Brisbenas priekšpilsēta (39 km uz dienvidrietumiem), 200000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Brisbena pilsēta Austrālijas austrumos ("Brisbane"), Kvīnslendas štata administratīvais centrs, osta Brisbenas lejtecē, Klusā okeāna piekrastē, 1,9 milj. iedzīvotāju (2007. g.), Austrālijas 3 lielākā pilsēta
- Bandaberga pilsēta Austrālijas austrumu piekrastē, Kvīnslendā, osta Bernetas lejteces krastā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Melburna pilsēta Austrālijas dienvidaustrumos ("Melbourne"), pie Portfilipa līča, Viktorijas štata administratīvais centrs, otrā lielākā pilsēta Austrālijā (aiz Sidnejas), 3,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Bendigo pilsēta Austrālijas dienvidaustrumos, Viktorijas štatā, 146400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pērta pilsēta Austrālijas dienvidrietumos (_Perth_), Rietumaustrālijas štata administratīvais centrs, 2066600 iedzīvotāju (2016. g.)
- Baseltona pilsēta Austrālijas dienvidrietumos, Rietumaustrālijas štatā, Indijas okeāna Ģeogrāfa līča dienvidu piekrastē
- Kalgurli pilsēta Austrālijas rietumos ("Kalgoorlie"), Rietumaustrālijas štata dienvidu daļā, 32800 iedzīvotāju (2015. g.)
- Alisspringsa pilsēta Austrālijas vidienē ("Alice Springs"), Ziemeļu teritorijā, 25200 iedzīvotāju (2012. g.), līdz 1933. g. saucās Stjuarta
- Amštetene pilsēta Austrijā (_Amstetten_), Lejasaustrijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādišle pilsēta Austrijā (_Bad Ischl_), Augšaustrijas federālajā zemē, pie Traunas un Išles satekas, 13700 iedzīvotāju (2013. g.), kūrorts, ziemas slēpošanas bāze
- Bādkleinkirheima pilsēta Austrijā (_Bad Kleinkirchheim_), Karintijas federālajā zemē
- Bādradkersburga pilsēta Austrijā (_Bad Radkersburg_), Štīrijas federālās zemes dienvidaustrumos
- Bādene pilsēta Austrijā (_Baden_), Lejasaustrijas federālajā zemē, 26 km uz dienvidiem no Vīnes, Vīnes Meža priekškalnēs, 25200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bišofshofena pilsēta Austrijā (_Bischofshofen_), Zalcburgas federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Blūdenca pilsēta Austrijā (_Bludenz_), Forarlbergas federālajā zemē, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brēgenca pilsēta Austrijā (_Bregenz_), Forarlbergas federālās zemes administratīvais centrs, piestātne Bodenezera austrumu krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā romiešu cietoksnis "Brigantium" 15. g. p. m. ē.
- Dornbirne pilsēta Austrijā (_Dornbirn_), Forarlbergas federālās zemes ziemeļrietumos, 48000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Eferdinga pilsēta Austrijā (_Eferding_), Augšaustrijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ennsa pilsēta Austrijā (_Enns_), Augšaustrijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Freištate pilsēta Austrijā (_Freistadt_), Augšaustrijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gmundene pilsēta Austrijā (_Gmunden_), Augšaustrijas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hāga pilsēta Austrijā (_Haag_), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Halleina pilsēta Austrijā (_Hallein_), Zalcburgas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hoenemsa pilsēta Austrijā (_Hohenems_), Forarlbergas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Imste pilsēta Austrijā (_Imst_), Tiroles federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Insbruka pilsēta Austrijā (_Innsbruck_), Tiroles federālās zemes administratīvais centrs, Alpos pie Innas, 122500 iedzīvotāju (2013. g.), tūrisma un ziemas sporta centrs, universitāte (dib. 1669. g.), pilsētas tiesības kopš 1239. g.
- Jūdenburga pilsēta Austrijā (_Judenburg_), Štīrijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kicbīele pilsēta Austrijā (_Kitzbuehel_), Tiroles federālās zemes austrumos, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Knitelfelde pilsēta Austrijā (_Knittelfeld_), Štīrijas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kufšteina pilsēta Austrijā (_Kufstein_), Tiroles federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Landeka pilsēta Austrijā (_Landeck_), Tiroles federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Līenca pilsēta Austrijā (_Lienz_), Tiroles federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Līcene pilsēta Austrijā (_Liezen_), Štīrijas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mūrava pilsēta Austrijā (_Murau_), Štīrijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 14. gs.
- Rīde pilsēta Austrijā (_Ried im Innkreis_), Augšaustrijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zālfeldene pilsēta Austrijā (_Saalfelden am Steinernen Meer_), Zalcburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zalcburga pilsēta Austrijā (_Salzburg_), tāda paša nosaukuma federālās zemes administratīvais centrs, 150300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanktjohanna pilsēta Austrijā (_Sankt Johann im Pongau_), Zalcburgas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šerdinga pilsēta Austrijā (_Schaerding_), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šlādminga pilsēta Austrijā (_Schladming_), Štīrijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švaca pilsēta Austrijā (_Schwaz_), Tiroles federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Feklabruka pilsēta Austrijā (_Voecklabruck_), Augšaustrijas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Velsa pilsēta Austrijā (_Wels_), Augšaustrijā, 58900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vergle pilsēta Austrijā (_Woergl_), Tiroles federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volfsberga pilsēta Austrijā (_Wolfsberg_), Karintijas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Allentštaiga pilsēta Austrijā ("Allentsteig"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Altheima pilsēta Austrijā ("Altheim"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Althofene pilsēta Austrijā ("Althofen"), Karintijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ansfeldene pilsēta Austrijā ("Ansfelden"), Augšaustrijas federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Atnanga-Puhaime pilsēta Austrijā ("Attnang-Puchheim"), Augšaustrijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Auszē pilsēta Austrijā ("Bad Aussee"), Štīrijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādhalle pilsēta Austrijā ("Bad Hall"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Leonfeldene pilsēta Austrijā ("Bad Leonfelden"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Radkersburga pilsēta Austrijā ("Bad Radkersburg"), Štīrijas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktlēonharde pilsēta Austrijā ("Bad Sankt Leonhard im Lavanthal"), Karintijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādfeslava pilsēta Austrijā ("Bad Voeslau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bērnbaha pilsēta Austrijā ("Baernbach"), Štīrijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berndorfa pilsēta Austrijā ("Berndorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bleiburga pilsēta Austrijā ("Bleiburg"), Karintijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bruka pilsēta Austrijā ("Bruck an der Leitha"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bruka pilsēta Austrijā ("Bruck an der Mur"), Štīrijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Doičvāgrama pilsēta Austrijā ("Deutsch-Wagram"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Doičlandsberga pilsēta Austrijā ("Deutschlandsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Drozendorfa pilsēta Austrijā ("Drosendorf-Zisserdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dirnšteina pilsēta Austrijā ("Duernstein"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ebenfurte pilsēta Austrijā ("Ebenfurth"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ebreihsdorfa pilsēta Austrijā ("Ebreichsdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Egenburga pilsēta Austrijā ("Eggenburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Eizenerca pilsēta Austrijā ("Eisenerz"), Štīrijas federālās zemes ziemeļos, 4300 iedzīvotāju (2015. g.)
- Eizenštate pilsēta Austrijā ("Eisenstadt"), Burgenlandes federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fehringe pilsēta Austrijā ("Fehring"), Štīrijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Feldbaha pilsēta Austrijā ("Feldbach"), Štīrijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju
- Feldkirhene pilsēta Austrijā ("Feldkirchen in Kaernten"), Karintijas federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ferlaha pilsēta Austrijā ("Ferlach"), Karintijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fišamende pilsēta Austrijā ("Fischamend"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frauenkirhene pilsēta Austrijā ("Frauenkirchen"), Burgenlandes federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frīdberga pilsēta Austrijā ("Friedberg"), Štīrijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frīzaha pilsēta Austrijā ("Friesach"), Karintijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fronleitene pilsēta Austrijā ("Frohnleiten"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Firstenfelde pilsēta Austrijā ("Fuerstenfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Genzerndorfa pilsēta Austrijā ("Gaenserndorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gallneikirhene pilsēta Austrijā ("Gallneukirchen"), Augšaustrijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gerasa pilsēta Austrijā ("Geras"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gerasdorfa pilsēta Austrijā ("Gerasdorf bei Wien"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gfēla pilsēta Austrijā ("Gfoehl"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gleisdorfa pilsēta Austrijā ("Gleisdorf"), Štīrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Glognica pilsēta Austrijā ("Gloggnitz"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gminde pilsēta Austrijā ("Gmuend in Kaernten"), Karintijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gminde pilsēta Austrijā ("Gmuend"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grāca pilsēta Austrijā ("Graz"), Štīrijas federālās zemes administratīvais centrs, Mūras krastos, 265800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Graina pilsēta Austrijā ("Grein"), Augšaustrijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Griskirhene pilsēta Austrijā ("Grieskirchen"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grosgerungsa pilsēta Austrijā ("Gross Gerungs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grosencersdorfa pilsēta Austrijā ("Gross-Enzersdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Groszighartse pilsēta Austrijā ("Gross-Siegharts"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gūsinga pilsēta Austrijā ("Guessing"), Burgenlandes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hainburga pilsēta Austrijā ("Hainburg an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hainfelde pilsēta Austrijā ("Hainfeld"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Halle pilsēta Austrijā ("Hall in Tirol"), Tiroles federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hardega pilsēta Austrijā ("Hardegg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hartberga pilsēta Austrijā ("Hartberg"), Štīrijas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Heidenreihšteina pilsēta Austrijā ("Heidenreichstein"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hermagora pilsēta Austrijā ("Hermagor"), Karintijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hercogenburga pilsēta Austrijā ("Herzogenburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hollabrunna pilsēta Austrijā ("Hollabrunn"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horna pilsēta Austrijā ("Horn"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ibsa pilsēta Austrijā ("Ybbs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jenersdorfa pilsēta Austrijā ("Jennersdorf"), Burgenlandes federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kapfenberga pilsēta Austrijā ("Kapfenberg"), Štīrijas federālās zemes ziemeļu daļā, Mircas ielejā Alpos, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kindberga pilsēta Austrijā ("Kindberg"), Štīrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kirhdorfa pilsēta Austrijā ("Kirchdorf an der Krems"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kiršlāga pilsēta Austrijā ("Kirchschlag in der Buckligen Welt"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Klāgenfurte pilsēta Austrijā ("Klagenfurt"), Karintijas federālās zemes administratīvais cetrs, 95500 iedzīvotāju (2013. g.); Celovaca
- Klosterneiburga pilsēta Austrijā ("Klosterneuburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, Vīnes ziemeļrietumu piepilsēta, 25900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēflaha pilsēta Austrijā ("Koeflach"), Štīrijas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Korneiburga pilsēta Austrijā ("Korneuburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kremsa pilsēta Austrijā ("Krems an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, osta Donavas kreisajā krastā, 24000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Lā pilsēta Austrijā ("Laa an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lākirhene pilsēta Austrijā ("Laakirchen"), Augšaustrijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Langenloisa pilsēta Austrijā ("Langenlois"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Leibnica pilsēta Austrijā ("Leibnitz"), Štīrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Leobene pilsēta Austrijā ("Leoben"), Štīrijas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Leondinga pilsēta Austrijā ("Leonding"), Augšaustrijas federālajā zemē, 26100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lilienfelde pilsēta Austrijā ("Lilienfeld"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Linca pilsēta Austrijā ("Linz"), Augšaustrijas federālās zemes administratīvais centrs, 191500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ličava pilsēta Austrijā ("Litschau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Maisava pilsēta Austrijā ("Maissau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Manka pilsēta Austrijā ("Mank"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mannersdorfa pilsēta Austrijā ("Mannersdorf am Leithagebirge"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marhega pilsēta Austrijā ("Marchegg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marhtrenka pilsēta Austrijā ("Marchtrenk"), Augšaustrijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mariacelle pilsēta Austrijā ("Mariazell"), Štīrijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Matersburga pilsēta Austrijā ("Mattersburg"), Burgenlandes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Matighofena pilsēta Austrijā ("Mattighofen"), Augšaustrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mauterne pilsēta Austrijā ("Mautern an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Melka pilsēta Austrijā ("Melk"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mistelbaha pilsēta Austrijā ("Mistelbach an der Zaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Miterzille pilsēta Austrijā ("Mittersill"), Zalcburgas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mēdlinga pilsēta Austrijā ("Moedling"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 20500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mircušlāga pilsēta Austrijā ("Muerzzuschlag"), Štīrijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Murava pilsēta Austrijā ("Murau"), Štīrijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mūreka pilsēta Austrijā ("Mureck"), Štīrijas federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neifelde pilsēta Austrijā ("Neufeld an der Leitha"), Burgenlandes federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neikirhene pilsēta Austrijā ("Neukirchen"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neilengbaha pilsēta Austrijā ("Neulengbach"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neimarkte pilsēta Austrijā ("Neumarkt am Wallersee"), Zalcburgas federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neizīdle pilsēta Austrijā ("Neusiedl am See"), Burgenlandes federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oberndorfa pilsēta Austrijā ("Oberndorf bei Salzburg"), Zalcburgas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oberpullendorfa pilsēta Austrijā ("Oberpullendorf"), Burgenlandes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Obervarta pilsēta Austrijā ("Oberwart"), Beurgenlandes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Obervelca pilsēta Austrijā ("Oberwoelz Stadt"), Štīrijas federālajā zemē, 1000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Perga pilsēta Austrijā ("Perg"), Augšaustrijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Peierbaha pilsēta Austrijā ("Peuerbach"), Augšaustrijas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pinkafelde pilsēta Austrijā ("Pinkafeld"), Burgenlandes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pehlama pilsēta Austrijā ("Poechlam"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Poisdorfa pilsēta Austrijā ("Poysdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pregartene pilsēta Austrijā ("Pregarten"), Augšaustrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Presbauma pilsēta Austrijā ("Pressbaum"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pulkava pilsēta Austrijā ("Pulkau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1560 iedzīvotāju (2013. g.)
- Purbaha pilsēta Austrijā ("Purbach am Neusiedler See"), Burgenlandes federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Purkersdorfa pilsēta Austrijā ("Purkersdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rādenteina pilsēta Austrijā ("Radenthein"), Karintijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rādštate pilsēta Austrijā ("Radstadt"), Zalcburgas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ratenberga pilsēta Austrijā ("Rattenberg"), Trioles federālajā zemē, 420 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rābsa pilsēta Austrijā ("Reabs an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Reča pilsēta Austrijā ("Retz"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rorbaha pilsēta Austrijā ("Rohrbach in Oberoestereich"), Augšaustrijas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rotenmanna pilsēta Austrijā ("Rottenmann"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ruste pilsēta Austrijā ("Rust"), Burgenlandes federālajā zemē, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktandrē pilsēta Austrijā ("Sankt Andrae"), Karintijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktpeltene pilsēta Austrijā ("Sankt Poelten"), Lejasaustrijas federālās zemes administratīvais cetrs, 51900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktvalentīna pilsēta Austrijā ("Sankt Valentin"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktfeite pilsēta Austrijā ("Sankt Veit an der Glan"), Karintijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šeibsa pilsēta Austrijā ("Scheibbs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šrātentāle pilsēta Austrijā ("Schrattenthal"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 850 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šremsa pilsēta Austrijā ("Schrems"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švānenstāte pilsēta Austrijā ("Schwanenstadt"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švehata pilsēta Austrijā ("Schwechat"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zīkirhene pilsēta Austrijā ("Seekirchen am Wallersee"), Zalcburgas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Spīlberga pilsēta Austrijā ("Spielberg bei Knittelfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Špitāle pilsēta Austrijā ("Spittal an der Drau"), Karintijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štātšlaininga pilsēta Austrijā ("Stadtschlaining"), Burgenlandes federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šteire pilsēta Austrijā ("Steyr"), Augšaustrijas federālajā zemē, 38000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štairega pilsēta Austrijā ("Steyregg"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štokerava pilsēta Austrijā ("Stockerau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 15800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Strasburga pilsēta Austrijā ("Strassburg"), Karintijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ternica pilsēta Austrijā ("Ternitz"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Traiskirhene pilsēta Austrijā ("Traiskirchen"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Traismauere pilsēta Austrijā ("Traismauer"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trauna pilsēta Austrijā ("Traun"), Augšaustrijas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tribene pilsēta Austrijā ("Trieben"), Štīrijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trofaiaha pilsēta Austrijā ("Trofaiach"), Štīrijas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tulna pilsēta Austrijā ("Tulln"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fillaha pilsēta Austrijā ("Villach"), Karintijas federālās zemes dienvidos, 58600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Filsa pilsēta Austrijā ("Vils"), Tiroles federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Felkermarkte pilsēta Austrijā ("Voelkermarkt"), Karintijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Foitsberga pilsēta Austrijā ("Voitsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vaidhofene pilsēta Austrijā ("Waidhofen an der Ybbs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vaidhofene pilsēta Austrijā ("Waidhofen an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veitra pilsēta Austrijā ("Weitra"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veica pilsēta Austrijā ("Weiz"), Štīrijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vīnerneištate pilsēta Austrijā ("Wiener Neustadt"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 39900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vīzelburga pilsēta Austrijā ("Wieselburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vilhelmsburga pilsēta Austrijā ("Wilhelmsburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volkersdorfa pilsēta Austrijā ("Wolkersdorf im Weinviertel"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zella pilsēta Austrijā ("Zell am See"), Zalcburgas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Celtvēga pilsēta Austrijā ("Zeltweg"), Štīrijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cisterdorfa pilsēta Austrijā ("Zisterdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cvetle pilsēta Austrijā ("Zwettl"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Feldkirha pilsēta Austrijā, Forarlbergas federālajā zemē, 31000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vatensa pilsēta Austrijā, Tiroles federālajā zemē
- Braunava pilsēta Austrijas ziemeļrietumos (_Braunau am Inn_), Augšaustrijas federālajā zemē, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Auba pilsēta Austrumtimorā (_Aubá_), Timoras salas vidudsdaļā
- Ermera pilsēta Austrumtimorā, 12000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Maliana pilsēta Austrumtimorā, 12300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Baukau pilsēta Austrumtimorā, 14200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Dare pilsēta Austrumtimorā, 17100 iedzīvotāju (2000. g.)
- Džulfa pilsēta Azerbaidžānā, Nahčivanas Autonomajā Republikā, Araksas kreisajā krastā, pie Irānas robežas, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nahčivana pilsēta Azerbaidžānā, Nahčivanas Autonomās Republikas galvaspilsēta, 70400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ordubada pilsēta Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas dienvidos ("Ordubad"), Zangezuras grēdas priekškalnē, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.)
- Ēklo pilsēta Beļģijā (_Eeklo_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 20300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lokerena pilsēta Beļģijā (_Lokeren_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 39900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ninove pilsēta Beļģijā ("Ninove"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 37300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ālsta pilsēta Beļģijā (flāmu _Aalst_, franču _Alost_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, Dandras krastos, 82600 iedzīvotāju (2013. g.), vecākais rātsnams Beļģijā (~1225. g.), hospitālis (1242. g.)
- Gente pilsēta Beļģijā (fr. _Gand_, nl., vācu _Gent_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 248200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sintniklāsa pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Nicolas_, nl., vācu _Sint-Niklaas_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 72900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dendermonde pilsēta Beļģijā (fr. _Termondenl_, vācu _Dendermonde_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 44500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zotegema pilsēta Beļģijā (fr. _Zottegem_, nl., vācu _Sottegem_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gerārdsbergena pilsēta Beļģijā (fr. "Grammont", nl., vācu "Geraardsbergen"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 32600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zotleiva pilsēta Beļģijā (fr. "Leau", nl., vācu "Zoutleeuw"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 8250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ronse pilsēta Beļģijā (nl., vācu _Ronse_, fr. _Renaix_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Deinze pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 29700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Auarisa pilsēta Brazīlijā (_Auaris_), Roraimas štata ziemeļrietumos
- Augustinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Augustinópolis_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā
- Autazisa pilsēta Brazīlijā (_Autazes_), Amazonasas štata austrumu daļā
- Aušiljadora pilsēta Brazīlijā (_Auxiliadora_), Amazonasas štatā, Madeiras labajā krastā
- Bambuti pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Augšbomu prefektūras dienvidaustrumos
- Bani pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Augškoto prefektūrā
- Berberati pilsēta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Augšsangas prefektūras administratīvais centrs, 76900 iedzīvotāju (2003. g.)
- Austerlica pilsēta Čehijā (vācu "Austerlitz", čehu "Slavkov u Bra"), vieta, kur Napoleons 1805. g. uzvarēja krievu-austriešu karaspēku
- Alivalnorta pilsēta Dienvidāfrikā (_Aliwal North_), Austrumkāpas provinces ziemeļos
- Bhišo pilsēta Dienvidāfrikā ("Bhisho"), Austrumkāpas provinces administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Greiemstouna pilsēta Dienvidāfrikā ("Grahamstown"), Austrumkāpas provincē, 67300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Portelizabeta pilsēta Dienvidāfrikā ("Port Elizabeth"), Austrumkāpas provincē, osta Indijas okeāna Algoas līča krastā, 312400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Batērsta pilsēta Dienvidāfrikā, Austrumkāpas provinces Kakadu distrikta austrumos
- Eitenhahe pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Uitenhage"), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā, 103600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Īstlondona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. _East London_, būru val. _Oos-London_), Austrumkāpas provincē, Indijas okeāna piekrastē, 194800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kvīnstauna pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provincē, 68900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ado pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces dienvidu daļā
- Bārkliīsta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces Ukhahlambas distriktā
- Barū pilsēta Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provincē, Kakadu distriktā
- Malakāla pilsēta Dienvidsudānā, Augšnīlas vilājas administratīvais centrs, 102200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Au Barre pilsēta Etiopijā (_Au Barre_), Sumale / Somāli kilila ziemeļaustrumu daļā, pie Somālilendas robežas
- Baganga pilsēta Filipīnās (_Baganga_), Mindanao salas austrumu piekrastē, Davao reģiona Austrumdavao provincē
- Banavona pilsēta Filipīnās, Austrumnegrosas provincē, Negrosas salas dienvidrietumu piekrastē
- Baseja pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģiona, Samaras provincē, Samaras salas dienvidrietumos
- Allena pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas ziemeļrietumos
- Bajavana pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģiona Austrumnegrosas provincē, Negrosas salas dienvidrietumu piekrastē
- Balera pilsēta Filipīnās, Lusonas salas austrumu piekrastē, Auroras provinces administratīvais centrs
- Bansuda pilsēta Filipīnās, Mindoro salas austrumos, Austrummindoro provincē
- Baisa pilsēta Filipīnās, Negrosas salā, Austrumnegrosas provinces austrumos, Taņonas jūras šauruma krastā
- Stenli pilsēta Folklenda salu Austrumfoklendas salas austrumu piekrastē, Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1640 iedzīvotāju (2004. g.)
- Abvila pilsēta Francijā (_Abbeville_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā, 24150 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ambazaka pilsēta Francijā (_Ambazac_), Jaunaktivānijas reģiona Augšvjennas departamentā
- Anmasa pilsēta Francijā (_Annemasse_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Armantjēra pilsēta Francijā (_Armentiéres_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Arrasa pilsēta Francijā (_Arras_), Augšfrancijas reģiona Padekalē departamentā, 41600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Briēlabuisjēra pilsēta Francijā (_Bruay-la-Buissiere_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 23400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kalē pilsēta Francijā (_Calais_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā, 73600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kambrē pilsēta Francijā (_Cambrai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, Šeldas krastos, 32600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šarlevilmezjēra pilsēta Francijā (_Charleville-Mézières_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā, 49800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kolmara pilsēta Francijā (_Colmar_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 67600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kompjeņa pilsēta Francijā (_Compiegne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā, 40500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kreija pilsēta Francijā (_Creil_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Denēna pilsēta Francijā (_Denain_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Duē pilsēta Francijā (_Douai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 42200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Epināla pilsēta Francijā (_Épinal_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā, osta Mozeles kreisajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Evrē pilsēta Francijā (_Évreux_), Augšnormandijas reģiona Ēras departamentā, 50500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Hageno pilsēta Francijā (_Haguenau_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Lejasreinas departamentā, 34400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Āzbruka pilsēta Francijā (_Hazebrouck_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Markanbarela pilsēta Francijā (_Marcq-en-Baroeul_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mobēža pilsēta Francijā (_Maubeuge_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Meca pilsēta Francijā (_Metz_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamenta administratīvais centrs, 120700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Miluza pilsēta Francijā (_Mulhouse_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 109600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Rubē pilsēta Francijā (_Roubaix_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 94700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ruāna pilsēta Francijā (_Rouen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Piejūras Sēnas departamenta administratīvais centrs, 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vogēzu Sendjē pilsēta Francijā (_Saint-Dié-des-Vosges_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzi departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senkantēna pilsēta Francijā (_Saint-Quentin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā, 56000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sargemina pilsēta Francijā (_Sarreguemines_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tjonvila pilsēta Francijā (_Thionville_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tononlebēna pilsēta Francijā (_Thonon-les-Bains_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, 33900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vernona pilsēta Francijā (_Vernon_), Augšnormandijas reģiona Ēras departamentā, Sēnas kreisajā krastā, 25100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Obaņa pilsēta Francijā ("Aubagne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 46400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Obērviļa pilsēta Francijā ("Aubervilliers"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 76000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Oša pilsēta Francijā ("Auch"), Dienvidu-Pireneju reģiona Žēras departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Orijaka pilsēta Francijā ("Aurillac"), Overņas reģiona Kantālas departamentā, 27900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Oksēra pilsēta Francijā ("Auxerre"), Burgundijas reģiona Jonas departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Blaņaka pilsēta Francijā ("Blagnac"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, Tulūzas piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boagijoma pilsēta Francijā ("Bois-Guillaume-Bihorel"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 21300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šomona pilsēta Francijā ("Chaumont"), Šampaņas-Ardēni reģiona Augšmarnas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kolomjē pilsēta Francijā ("Colomiers"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, 35200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Flerīlezorbe pilsēta Francijā ("Fleury-les-Aubrais"), Centra-Valdeluāras reģiona Luarē departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gapa pilsēta Francijā ("Gap"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Legrāna Kevili pilsēta Francijā ("Le Grand-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Leptī Kevili pilsēta Francijā ("Le Petit-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Limoža pilsēta Francijā ("Limoges"), Limuzēnas reģiona Augšvjennas departamentā, 139100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Manoska pilsēta Francijā ("Manosque"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamentā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mirē pilsēta Francijā ("Muret"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Perpiņāna pilsēta Francijā ("Perpignan"), Langdokas-Rusijonas reģiona Austrumpireneju departamentā, 117400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sendizjē pilsēta Francijā ("Saint-Dizier"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Augšmarnas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sentetjēna pie Rūvjē pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senuāna l’Omona pilsēta Francijā ("Saint-Ouen-l'Aumône"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 23600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Suasona pilsēta Francijā ("Soissons"), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā, 28600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sotevila pie Ruānas pilsēta Francijā ("Sotteville-lès-Rouen"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tarbe pilsēta Francijā ("Tarbes"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšpireneju departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.); Tarba
- Turkuāna pilsēta Francijā ("Tourcoing"), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 91900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tūrnefei pilsēta Francijā ("Tournefeuille"), Dienvidu-Pireneji reģiona Augšgaronna departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Onē pie Buā pilsēta Francijā (“Aulnay-sous-Bois”), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 82100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senluī pilsēta Francijā (fr. _Saint-Louis_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sentomēra pilsēta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Etapla pilsēta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona rietumos
- Bastiā pilsēta Francijā, Korsikas reģiona Augškorsikas departamentā, osta Korsikas ziemeļaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010.g.)
- Barledika pilsēta Francijā, Lielo Austrumu reģiona Mēzas departamentā
- Baņērdelišona pilsēta Francijā, Oksitānijas reģiona Augšgaronnas departamenta dienvidos
- Baņērdebigora pilsēta Francijā, Oksitānijas reģiona Augšpireneju departamenta dienvidrietumos
- Dusāra pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Faverža pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Klīza pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Albī pie Šerānas pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Senfēliksa pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Barselonete pilsēta Francijā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas-Alpu departamentā
- Ansī pilsēta Francijas austrumos (_Annecy_), Savojas Alpu rietumu daļā, Overņas-Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šamonī pilsēta Francijas austrumos (_Chamonix_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Monblāna ziemeļu piekājē, 1035 m vjl., 9800 iedzīvotāju (2015. g.); netālu Monblāna tuneļa galapunkts
- Aržalē pilsēta Francijas dienvidos (_Argelěs-sur-Mer_; _Argelers_), Oksitānijas reģiona Austrumpireneju departamentā, Lionas līča rietumu krastā
- Tulūza pilsēta Francijas dienvidrietumos (_Toulouse_), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, osta Garonnas krastos, 441800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nansī pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Nancy_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamenta administratīvais centrs, 105400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sedāna pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Sedan_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā, Māsas krastos, 19200 iedzīvotāju (2008. g.)
- Reimsa pilsēta Francijas ziemeļaustrumos ("Reims"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā, 180000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bētina pilsēta Francijas ziemeļos (_Bethune_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Buloņa pilsēta Francijas ziemeļos (_Boulogne-sur-Mer_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, osta Padekalē šauruma dienvidaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Djepa pilsēta Francijas ziemeļos (_Dieppe_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, osta Lamanša krastā, 40000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Denkerka pilsēta Francijas ziemeļos (_Dunkirk_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, osta Ziemeļjūras krastā, 92000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lāna pilsēta Francijas ziemeļos (_Laon_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lille pilsēta Francijas ziemeļos (_Lille_), pie Beļģijas robežas, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, šī reģiona administratīvais centrs, 227600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Valansjēna pilsēta Francijas ziemeļos (_Valenciennes_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekelē) reģionā Noras departamentā, 43300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Havra pilsēta Francijas ziemeļrietumu daļā (_Le Havre_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 175000 iedzīvotāju (2010. g.), liela osta Lamanša (un Atlantijas okeāna) piekrastē, naftas vads līdz Parīzei
- Amjēna pilsēta Francijas ziemeļu daļā (_Amiens_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta administratīvais centrs, Somnas upes krastos, 133400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Akjeni pilsēta Gabonā (_Akiéni_), Augšogoves provincē
- Moanda pilsēta Gabonā, Augšogoves provincē, 30200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Fransvila pilsēta Gabonas dienvidaustrumos ("Franceville"), Augšogoves provinces administratīvais centrs, 43000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Aflao pilsēta Ganā (_Aflao_), Austrumu reģionā, Beninas līča (Vergu krasta) piekrastē
- Akvatija pilsēta Ganā (_Akwatia_), Austrumu reģiona dienvidrietumu daļā
- Koforidua pilsēta Ganā ("Koforidua"), Austrumu reģiona administratīvais centrs, 87300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bauku pilsēta Ganā, Austrumaugšējā reģiona ziemeļaustrumos, 51400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Aseseva pilsēta Ganā, Austrumu reģionā
- Asamankese pilsēta Ganas dienvidos (_Asamankese_), Austrumu reģionā, 39400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oda pilsēta Ganas dienvidos ("Oda"), Austrumu reģionā, 60600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aleksandrupole pilsēta Grieķijā (_Αλεξανδρούπολη_, _Alexandroūpoli_), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļā, Trāķijas jūras piekrastē, 72700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Abdera pilsēta Grieķijā ("Άβδηρα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 19000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Didimotiha pilsēta Grieķijā ("Διδυμότειχο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 16100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Doksata pilsēta Grieķijā ("Δοξάτο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Elefterupole pilsēta Grieķijā ("Ελευθερούπολη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tasa pilsēta Grieķijā ("Θάσος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļaustrumu piekrastē, 3200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jasma pilsēta Grieķijā ("Ίασμος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kavala pilsēta Grieķijā ("Καβάλα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, osta Trāķijas jūras krastā, 70400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Katonevrokopja pilsēta Grieķijā ("Κάτω Νευροκόπι"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Keramote pilsēta Grieķijā ("Κεραμωτή"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Krinida pilsēta Grieķijā ("Κρηνίδες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kiprina pilsēta Grieķijā ("Κυπρίνος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 1160 iedzīvotāju (2011. g.)
- Metaksade pilsēta Grieķijā ("Μεταξάδες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 870 iedzīvotāju (2011. g.)
- Orestjada pilsēta Grieķijā ("Ορεστιάδα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumos, 18400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Prosocane pilsēta Grieķijā ("Προσοτσάνη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 13100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pitija pilsēta Grieķijā ("Πύθιο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 560 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sapes pilsēta Grieķijā ("Σάπες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sufle pilsēta Grieķijā ("Σουφλί"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumos, 14900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tihera pilsēta Grieķijā ("Τυχερό"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Feres pilsēta Grieķijā ("Φέρες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hrisupole pilsēta Grieķijā ("Χρυσούπολη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 22300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Drama pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Δράμα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 44800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Komotine pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Κομοτηνή"), Austrummaķedonoijas un Trāķijas perifērijas administratīvais centrs, 51000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ksante pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Ξάνθη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 70900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kobuleti pilsēta Gruzijā, Adžārijas Autonomajā Republikā, Melnās jūras krastā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Calendžiha pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Čanisckali krastos, 9600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Senaki pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Kolhidas zemienē, 28000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Abaša pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Kolhīdas zemienē, rajona administratīvais centrs, 6100 iedzīvotāju (2007. g.)
- Poti pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Melnās jūras piekrastē, 47000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Batumi pilsēta Gruzijā, Melnās jūras piekrastē, Adžāriijas Autonomās Republikas galvaspilsēta, 122200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Zugdidi pilsēta Gruzijā, Mergerijas-Augšsvanetijas mhares administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Auka pilsēta Hondurasā (_Auka_), Grasjasadjosas departamenta dienvidrietumu daļā
- Kivieli pilsēta Igaunijā ("Kiviõli"), Austrumviru apriņķī, 5630 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Narva-Jēsū pilsēta Igaunijā ("Narva-Jõesuu"), Austrumviru apriņķī, Narvas līča krastā, pie Narvas grīvas rietumu krastā, 2630 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1936. g.
- Pisi pilsēta Igaunijā ("Püssi"), Austrumviru apriņķī, 1080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Sillamē pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos ("Sillamäe"), Austrumu apriņķī, Narvas līča krastā, 13700 iedzīvotāju (2017. g.)
- Narva pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķī, pie Krievijas robežas, 58660 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1345. g.
- Kohtla-Jerve pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumu daļā ("Kohtla-Järve"), Austrumviru apriņķī, 37200 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Jehvi pilsēta Igaunijas ziemeļu daļā ("Jõhvi"), Austrumviru apriņķa administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Auraija pilsēta Indijā (_Auraiya_), Utarpradēšas štatā
- Aurangābāda pilsēta Indijā (_Aurangābād_), Bihāras štata dienvidos
- Šambhadžinagara pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 1180000 iedzīvotāju (2001. g.); Aurangābāda
- Ambuntena pilsēta Indonēzijā (_Ambunten_), Austrumjavas provinces Maduras salas ziemeļos, Javas jūras piekrastē
- Atambua pilsēta Indonēzijā (_Atambua_), Austrumu Nusa Tengara provincē, Timoras salā
- Baa pilsēta Indonēzijā (_Baa_), Austrumu Nusa Tengara provincē, Roti salā
- Babata pilsēta Indonēzijā (_Babat_), Austrumjavas provinces ziemeļrietumu daļā
- Badžava pilsēta Indonēzijā (_Bajava_), Austrumu Nusa Tengara provincē, Floresas salas dienvidu daļā
- Surabaja pilsēta Indonēzijā (indon. val. "Surabaya"), Javas salā, Austrumjavas provinces administratīvais centrs, osta Maduras šauruma krastā, 2611500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Banila pilsēta Indonēzijā, Austrumjavas provincē
- Bankalana pilsēta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Maduras salas rietumu galā
- Baru pilsēta Indonēzijā, Austrumkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas austrumu piekrastē
- Batu pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Austrumjavas provincē
- Malana pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Austrumjavas provincē, 773200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Baņuvani pilsēta Indonēzijā, Javas salas austrumos, Austrumjavas provincē
- Samarinda pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, Austrumkalimantānas provinces administratīvais centrs, 539700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Ābešahmada pilsēta Irānā (_Ābesh Aḩmad_, آبش احمد), Austrumazerbaidžānas ostānā, \~2700 iedzīvotāju (2016. g.)
- Ahara pilsēta Irānā (_Ahar_), Austrumazerbaidžānas ostānā
- Āgkanda pilsēta Irānā (_Āqkand_), Austrumazerbaidžānas ostāna dienvidaustrumos
- Azaršahra pilsēta Irānā (_Azar Shahr_), Austrumazerbaidžānas ostānā
- Adžabšīra pilsēta Irānā (_ʻAjab Shīra_), Austrumazerbaidžānas ostānā
- Bahšāješa pilsēta Irānā, Austrumazerbaidžānas ostānā
- Bāsmendža pilsēta Irānā, Austrumazerbaidžānas ostānā
- Tebrīza pilsēta Irānas ziemeļrietumos (persiešu: تبریز, azerbaidžāņu: Təbriz), Adžičajas upes ielejā, Austrumazerbaidžānas ostāna administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Augusta pilsēta Itālijā ("Augusta"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 36000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Auleta pilsēta Itālijā ("Auletta"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aulla pilsēta Itālijā ("Aulla"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sesa Aurunka pilsēta Itālijā ("Sesa Aurunca"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gaza pilsēta Izraēlā, Palestīnas Autonomijas daļas galvaspilsēta, 719965 iedzīvotāji (2003. g.)
- Oklenda pilsēta Jaunzēlandes ziemeļos ("Auckland"), Ziemeļsalā, osta pie Hauraki līča, 442000 iedzīvotāju (2007. g.), lielākā pilsēta Jaunzēlandē un visā Okeānijā
- Abongmbanga pilsēta Kamerūnā (_Abong Mbang_), Austrumu provinces rietumu daļā, Ņongas augšteces krastos
- Baturi pilsēta Kamerūnā, Austrumu provincē
- Bertva pilsēta Kamerūnā, Austrumu reģiona administratīvais centrs, 173000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Nipigona pilsēta Kanādā ("Nipigon"), Ontārio provinces dienvidos, Augšezera ziemeļu krastā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tanderbeja pilsēta Kanādā ("Thunder Bay"), Ontārio provincē, osta Augšezera krastā, 111000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Eskemena pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 314000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g., līdz 1992. g. sucās Ustjkamenogorska
- Ridera pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Kurčatova pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
- Semeja pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 311500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1782. g.; Semipalatinska
- Ajageza pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.), sākusi veidoties 1931. g. sakarā ar dzelzceļa būvi, pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Zirjanovska pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šara pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 7710 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Serebrjanska pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 9070 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Zaisana pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 15700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šemonaiha pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Atirivera pilsēta Kenijā (_Athi River_), Austrumu provinces dienvidrietumu daļā
- Marsabita pilsēta Kenijā ("Marsabit"), Austrumu provincē, 5000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tunha pilsēta Kolumbijā ("Tunja"), Austrumkordiljerā 2820 m vjl., Bojakas departamenta administratīvais centrs, 191900 iedzīvotāju (2016. g.)
- Bukaramanga pilsēta Kolumbijas ziemeļos (sp. val. "Bucaramanga"), Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 1018 m vjl., Santanderas departamenta administratīvais centrs, 591000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Aba pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aba_), Augšveles provinces austrumos pie Dienvidsudānas robežas, <10000 iedzīvotāju
- Likasi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Augškatangas provincē, 367200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Lubumbaši pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos (fr. val. "Lubumbashi"), Augškatangas provinces centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1910. g. ar nosaukumu Elizabetvila, kas nomainīts 1966. g.
- Mbužimaji pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidos (angļu val. "Mbuji-Mayi"), Bušimajes krastā, Austrumkasai provinces centrs, 919000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Bakvanga
- Sinpho pilsēta Korejas Tautas Demokrātiakajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinp'o"), zvejas osta Austrumkorejas līča krastā, 131000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Daloa pilsēta Kotdivuārā, Augšsasandras reģiona administratīvais centrs, 227900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovsk_), Krasnojarskas apgabala dienvidos, Austrumsajānu dienvidrietumu nogāzē, 1900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Krasnojarska pilsēta Krievijā, Austrumsibīrijā, osta Jeņisejas krastos, novada administratīvais centrs, 927200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Peveka pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus ziemeļos, Ziemeļu jūrasceļa osta Austrumsibīrijas jūras Čaunas līča krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vladivostoka pilsēta Krievijā, Tālajos Austrumos, Piejūras novada administratīvais centrs, osta Klusā okeāna Amūras līča austrumu krastā, 603200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Veņlina pilsēta Ķīnā, Džedzjanas provincē, Austrumķīnas jūras piekrastē, 170000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Taidžou pilsēta Ķīnā, Džedzjanas provincē, Austrumķīnas jūras piekrastē, 1902500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Handžou pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Hangzhou"), Austrumķīnas jūras krastā, osta Fučuņdzjanas upes grīvā, Džedzjanas provinces centrs, 2059800 iedzīvotāju (2002. g.)
- Ninbo pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Ningbo"), Džedzjanas provinces austrumos, osta pie Jundzjanas, 26 km no Austrumķīnas jūras, 732000 iedzīvotāju
- Veņdžou pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Wenzhou"), Džedzjanas provincē, osta Oudzjanas krastos, netālu no tās ietekas Austrumķīnas jūrā, 881000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Auce pilsēta Latvijā, Dobeles novadā 109 km no Rīgas (2009.-2021. g. novada centrs, 1959.-2009. g. Dobeles rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī), pilsētas tiesības (un nosaukums Auce) kopš 1924. gada
- Subate pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
- Ilūkste pilsēta Latvijas dienvidaustrumu daļā, Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Daugavpils rajonā, 1950.-1963. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 197 km no Rīgas un 26 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. gada (daļējas pilsētas tiesības piešķirtas 1892. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1559. gadā
- Hanitona pilsēta Lielbritānijā (_Honiton_), Devonas grāfistē, Austrumdevonas distrikta administratīvais centrs
- Lūisa pilsēta Lielbritānijā (_Lewes_), Anglijā, Austrumsaseksas grāfistes administratīvais centrs
- Ahfīra pilsēta Marokā (_Ahfir_), Austrumu reģiona ziemeļaustrumos, pie Alžīrijas robežas
- Aravī pilsēta Marokā (_Al Aaroui_), Austrumu reģiona ziemeļu daļā
- Ajūn Sīdī Melluka pilsēta Marokā (_El Aioun Sidi Mellouk_), Austrumu reģiona ziemeļu daļā
- Udžda pilsēta Marokā ("Oujda"), Austrumu reģiona administratīvais centrs, 400700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Nāzūra pilsēta Marokā, Austrumu reģionā, Vidusjūras piekrastē, 161700 iedzīvotāju (2014. g.); Nādora
- Džerāda pilsēta Marokas ziemeļaustrumos ("Jerada"), Austrumu reģionā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Basiknu pilsēta Mauritānijā, Austrumhodas štata dienvidaustrumos
- Autlana pilsēta Meksikā (_Autlán_), Halisko pavalstī
- Monterreja pilsēta Meksikā (sp. val. "Monterrey"), Austrumu Sjerramadres kalnu piekājē 490-640 m vjl., Nuevoleonas pavalsts administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Aunbana pilsēta Mjanmā (_Aungban_), Šanas (Šanas / Tai) pavalstī
- Čoibalsana pilsēta Mongolijā ("Čojbalsan"), Austrumu aimaka administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2000. g.); Sanbeise - līdz 1921. g.; Bajantumena - 1921.-1941. g.
- Sainšanda pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā ("Sajnšand"), Austrumgobi aimaka administratīvais centrs, 28700 iedzīvotaju (2012. g.)
- Dzūnbajana pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā ("Zuunbayan"), Ausatrumgobi aimakā
- Dzaminūda pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā, Austrumgobi aimakā, netālu no Ķīnas robežas, 11500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Bergena pie Zomas pilsēta Nīderlandes dienvidrietumos (_Bergen op Zoom_), Ziemeļbrabantes provincē, osta Austrumšeldas krastā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Auči pilsēta Nigērijā (_Auchi_), Edo štata ziemeļu daļā
- Oniča pilsēta Nigērijas dienvidos ("Onitsha"), Aukas štatā, upes osta Nigēras kreisajā krastā, 484200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Arāba pilsēta Palestīnas Autonomijā, Jordānas Rietumkrasta Dženīnas muhāfazā
- Ambunti pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Ambunti_), Austrumsepikas provincē
- Kokopo pilsēta Papua-Jaungvinejā, Austrumjaunbritānijas provinces administratīvais centrs, 20300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Vevaka pilsēta Papua-Jaungvinejā, Austrumsepikas provinces administratīvais centrs, 19700 iedzīvotāju (2000. g.)
- Goroka pilsēta Papua-Jaungvinejā, Austrumu Kalnienes provinces administratīvais centrs, 18600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Aukajaku pilsēta Peru (_Aucayacu_), Vanuko reģionā
- Zabže pilsēta Polijā ("Zabrze"), Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijā, 179500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1922. g.
- Augustova pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 30800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1557. g.; Augustava
- Sosnoveca pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijā, 213500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1902. g.
- Glivice pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas anglomerācijā, 186200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētības tiesības kopš 1250. g.
- Beņdzina pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Katovices, ietilpst Augšsilēzijas aglomerācijā, 58700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., arhitektūras pieminekļi – karaļa pils (1364. g., tagad muzejs), pilsētas mūru un torņu fragmenti
- Bitoma pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijas ziemeļos, 175000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.; Beitene
- Abū Hadrīja pilsēta Saūda Arābijā (_Abū Ḩadrīyah_), Šarkījas (Austrumu provinces) mintakā
- Koidu pilsēta Sjerraleones Republikā, Austrumu provincē, 80000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kenema pilsēta Sjerraleones Republikā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 128400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Aura pilsēta Somijā (_Aura_), Varsinaissuomi reģionā
- Ampara pilsēta Šrilankā (_Ampara_), Austrumu provincē
- Kalmunaja pilsēta Šrilankā, Austrumu provincē, 105400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Batikaloa pilsēta Šrilankā, salas austrumu piekrastē, Austrumu provinces administratīvais centrs
- Trinkomali pilsēta Šrilankas austrumos ("Trincomalee"), osta Bengālijas līča krastā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Obonna pilsēta Šveicē ("Aubonne"), Vo kantonā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hērizava pilsēta Šveicē, Apencelles-Auserrodenes kantona administratīvais centrs, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Naņgaņa pilsēta Taivānā, Liņdzjanas apriņķī, Austrumķīnas jūras rietumu piekrastē, Dunšas salā
- Suao pilsēta Taivānas austrumos, Ilaņas apriņķī, Austrumķīnas jūras piekrastē
- Alušta pilsēta Ukrainā (_Алушта_), Krimas Autonomajā Republikā, 33 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, Krimas dienvidu piekrastē, 28400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Eipatorija pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 106800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ščolkine pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 11180 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sudaka pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 15450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Feodosija pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 69460 iedzīvotāju (2013. g.)
- Starijkrima pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kerča pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, osta pie Kerčas šauruma, 145300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krasnoperekopska pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, Perekopa šaurumā, Starojes ezera krastā, 29800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Simferopole pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomās Republikas administratīvais centrs, 362400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Verdena pilsēta un cietoksnis Francijas ziemeļaustrumos pie Mēzas upes ("Verdun-sur-Meuse"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Auba pilsēta Vācijā (_Aub_), Bavārijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aue pilsēta Vācijā (_Aue_), Saksijas federālās zemas dienvidos, 16600 iedzīvotāju (2013. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1420. g.
- Auerbaha pilsēta Vācijā (_Auerbach im Vogtland_), Saksijas federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.); Auerbaha Fogtlandē
- Auerbaha pilsēta Vācijā (_Auerbach in der Oberpfalz_), Bavārijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Augsburga pilsēta Vācijā (_Augsburg_), Bavārijas federālajā zemē, 276500 iedzīvotāju (2013. g.), dib. 15. g. p. m. ē., 1276.-1805. brīvpilsēta
- Auriha pilsēta Vācijā (_Aurich_), Lejassaksijas federālajā zemē, 40600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borkuma pilsēta Vācijā (_Borkum_), Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā. 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Burghauzene pilsēta Vācijā (_Burghausen_), Bavārijas federālās zemes dienvidrietumu daļā, pie Austrijas robežas
- Augustusburga pilsēta Vācijā ("Augustusburg"), Saksijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aulendorfa pilsēta Vācijā ("Aulendorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Auma-Veidatāle pilsēta Vācijā ("Auma-Weidatal"), Tīringenes federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktaugustīne pilsēta Vācijā ("Sankt Augustin"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Auki pilsēta Zālamana Salās (_Auki_), Malaitas provincē, Malaitas salas rietumu piekrastē
- Čipata pilsēta Zambijā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 73100 iedzīvotāju (2000. g.)
- Vinica pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 10900 iedzīvotāju (2002. g.)
- Delčeva pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 11500 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kočani pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 28300 iedzīvotāju (2002. g.)
- Pehčeva pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 3200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Štipa pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 40000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Makedonska Kamenica pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 5100 iedzīvotāju (2002. g.)
- Berova pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 7000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Probištipa pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 8700 iedzīvotāju (2002. g.)
- oldermenis Pilsētas padomes loceklis ASV un Austrālijā
- Meža kalns pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 100 m uz ziemeļrietumiem no Incēnu pilskalna, Avīknes labajā krastā, aizņem daļu no 2 km garas paugurgrēdas — Dobes kalniem, un no pārējās grēdas norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem (augstums — 4 m un 10 m), plakums — \~60 x 70 m, ir izteiktas domas, ka šajā pilskalnā atradusies 1258.-1259. g. celtā krustnešu Dobes (“Doben”) pils, kas minēta Vecākajā atskaņu hronikā
- Palazdiņu pilskalns pilskalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta Liellazdu ciemā, ir \~18 m augsts paugurs, ko senāk apliekuši 2 vaļņi un 2 grāvji, stipri postīts ar 1. pasaules kara tranšejām u. c. rakumiem, plakums - \~80 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Greitas kalns pilskalns Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, ir \~30 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Dubna, dienvidrietumu pusē norobežots ar 70 m garu valni un platu grāvi (~10 m augstumu starpība), plakums 90 x 80 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Skromaņu Greitas kalns
- Lapsukalns pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, savrups, 17 m augsts, apaļš, tagad ar mežu apaudzis paugurs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām
- Melnaiskalns Pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, Tartaka ezera ziemeļu krastā, garens ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugura, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu gala nogāze ir stāva, \~30 m augsta, plakums \~60 x 30-50 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. vai pat vēlāk
- Bārenes pilskalns pilskalns Augšdaugavas novada Prodes pagastā, savrups 15-17 m augsts paugurs, ko no vienas puses norobežo strauts, no otras - grava, plakums - \~55 x 55 m, datējums nav zināms
- Āpšukalns Pilskalns Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Rūķīšu mājām, savrups \~12 m augsts, apaļš paugurs, virsotnes līdzenā daļa (plakums) - \~30 m diametrā, apjož terase 4-5 m augstumā, dienvidrietumu pusē ar šauru pāržmaugu savienots ar apkārtni; pāržmauga nocietināta ar diviem \~1,5 m augstiem vaļņiem un 2 grāvjiem
- Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši
- Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils
- Silakalns Pilskalns Jelgavas novada Vilces pagastā, netālu no Lietuvas robežas, ir \~20 m augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., iespējams, ka arī senāk, izteiktas domas, ka bijis kāda zemgaļu novada (iespējams, Silenes) centrs; Augstais kalns; Pilātes kalns
- Vecslabodas baznīcas kalns pilskalns Ludzas novada Istras pagasta Vecslabodas ciemā, \~7 m augsts paugurs, ar stāvām nogāzēm, zemes šaurumā starp Audzeļu un Dziļo ezeru, plakums \~60 x 30 m, datējums nav zināms
- Batarejas kalns pilskalns un senkapi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā pie Rurānu mājām, ir 15-20 m augsts paugurs, divās pusēs norobežo gravas, divi plakumi, pirmais \~60 x 25-28 m, otrais \~50 x 23 m, izmantots līdz \~10 gs.
- štrūdele Pīrāgs, Dienvidvācijas un Austrijas virtuves ēdiens: plānā mīklas plāksnē ierullēti un iecepti augļi, biezpiena masa, siers u. tml.
- verdzības iekārta pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem
- Lielbritānijas latviešu kopienas pirmās kopienas radās 20. gs. sākumā, kad pēc 1905. g. revolūcijas Lielbritānijā ieceļoja latviešu politiskie emigranti, 20. gs. 30. gados Lielbritānijā bija \~500 latviešu, pēc 2. pasaules kara apmetās \~18000 latviešu, kas vēlāk daļēji izceļoja uz ASV, Austrāliju, Vāciju u. c. valstīm, \~1970.-1980. gados vēl bija \~9000 latviešu
- australīdi Pirmatnēja etniska grupa, pie kuras pieder arī Austrālijas aborigēni
- Autīnes sacelšanās pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā)
- Pytalowa Pitalovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Augšpils pagastā
- strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni no 11. līdz 18. gadsimtam)
- Rietumaustrālijas plakankalne plakankalne Austrālijas kontinenta rietumos, vidējais augstums — 400-600 m vjl., augstākā virsotne — 1400 m vjl.
- Dekāna Plakankalne Indostānas pussalas dienvidu daļā (angļu val. "Deccan Plateau"), Indijā, augstums - 300-900 m, ierobežo Rietumgati, Austrumgati un Satpūra kalni
- Sarhads Plakankalne Irānā ("Sarhad"), Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, garums - \~400 km, platums - \~200 km, augstums vidēji - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 4042 m (vulkāns Taftāns)
- šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai
- Klusā okeāna dienvidu pacēlums plašs apgabals Klusā okeāna dienvidu daļā starp Klusā okeāna Austrumu pacēlumu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4300 km, platums 500-1500 km, vidējais dziļums - 2500-3000 m
- Obščijsirts Platoveida augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, gar Piekaspijas zemienes ziemeļu robežu, Krievijā un Kazahstānā, garums - 500 km, rietumu-austrumu virzienā pakāpeniski paaugstinās līdz 405 m, veido ūdensšķirtni starp Volgas un Urālas upi
- Solgonas skrausts platoveida kalnu grēda Austrumsibīrijā, starp Kuzņeckas Alatavu un Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novada dienvidos un Hakasijas Republikā, garums - 120 km, platums - 40 km, augstums - līdz 875 m
- Plaudiņa ezers Plaudiņs, ezers Aulejas pagastā
- Plaudiņu ezers Plaudiņs, ezers Aulejas pagastā
- Plavdiņa ezers Plaudiņs, ezers Aulejas pagastā
- Plaudīšu ezers Plaudiņs, ezers Aulejas pagastā
- Plaudineits Plaudiņs, ezers Aulejas pagastā
- Plaudinetis Plaudiņs, ezers Aulejas pagastā
- Plaudinis Plaudiņs, ezers Aulejas pagastā
- Plaudinka Plaudiņs, ezers Aulejas pagastā
- Plaudiņš Plaudiņs, ezers Aulejas pagastā
- plankumastes caunsomainis plēsējsomaiņu dzimtas ('Dasyuridae") caunsomaiņu ģints suga ("Dasyurus viverrinus"), tievs, veikls dzīvnieks, reizē līdzīgs gan kaķim, gan žurkai, dzīvo mežos un laukos Austrālijā, veikli rāpjas kokos, medī ķirzakas, putnus un citus mazus dzīvniekus
- divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- Bangera oāze polārā oāze Austrumantarktīdā, Vilksa Zemē, Noksa krastā, platība - 450000 kvadrātkilometru, no okeāna atdala šelfa ledājs, klinšaini pauguri un kalnu grēdas ar saldūdens ezeriem un sāļezeriem (lielākais 25 km garš, 137 m dziļš), sastopami ķērpji, sūnas
- Aušvica Polijas pilsētas Osvencimas nosaukums vācu valodā (_Auschwitz_), kur vāciešiem 2. pasaules kara laikā bija vairākas koncentrācijas nometnes
- heimvērs Politiska kustība Austrijā 1918.-1938. g. cīņai pret sociālismu
- leiboristu partija politiska partija, kas veidota, lai aizstāvētu strādnieku intereses (Lielbritānijā, Austrālijā un dažās citās valstīs)
- leiboristi Politiska strādnieku partija (piemēram, Anglijā, Austrālijā)
- kolo Poļu nacionālistisko partiju pārstāvju apvienība cariskās Krievijas Valsts domē un ķeizariskās Vācijas un Austroungārijas parlamentos
- Jaunais laikmets populāra reliģiska kustība, kas sākās 20. gs. 80. gados Kalifornijā, to raksturo holistiska orientācija, garīgā līdzsvara meklējumi sevī un apkārtējā pasaulē, dabas pielūgsme, pievēršanās Austrumu kultūrai un reliģijām, aizraušanās ar okultismu un parapsiholoģiju
- pardao Portugāļu Austrumindijas sudraba monēta, kalta 1570.-1871. g. un bija vienāda ar 160 Portugāles reisiem
- anakampseri Portulaku dzimtas augi, savvaļā aug Āfrikā un Austrālijā, zemi sukulenti ar bumbuļsīpoliem; audzē arī istabās
- Augšmbomu prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haut-Mbomou, Préfekture du_), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Mbomu un Augškoto prefektūru, kā arī ar Dienvidsudānu
- Augškoto prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haute-Kotto, Préfecture de la_), robežojas ar Augšmbomu, Mbomu, Lejaskoto, Vakas, Bamingi-Bangoranas un Vakagas prefektūru, kā arī ar Sudānu un Dienvidsudānu, administratīvais centrs - Bria
- Bamingi-Bangorana prefektūra Centrālāfrikas Republikā, administrtīvais centrs - Ndele, robežojas ar Vakagas, Augškoto, Vakas un Nana-Grebizi prefektūru, kā arā ar Čadas Republiku
- Ēna prefektūra Francijā, Augšfrancijas reģiona dienvidaustrumos
- augšmuktieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Augšmukti" iedzīvotāji
- Fenoskandijas vairogs prekembrija Skandināvijas un Austrumeiropas platformas ziemeļdaļa, Baltijas vairogs
- da Prepozīcija ar nozīmi "līdz", izplatīta sevišķi augšzemnieku izloksnēs Vidzemē, Augškurzemē un Latgalē; saistās ar ģenitīvu un datīvu; tālāk uz rietumiem izplatīts kā verbālais prefikss ar nozīmi "pie-, aiz-"
- Liesmas Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Audari" bijušais nosaukums
- audarnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Audari" iedzīvotāji
- audernieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Auderi" iedzīvotāji
- tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle
- hanends Profesionāls tautas dziedonis Azerbaidžānā, Irānā un citās Austrumu zemēs; mugamu izpildītājs
- Tempus Programma "Tempus" - Eiropas Savienības programma augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros kopš 1990. g. tika atbalstītas reformas augstākajā izglītībā Austrumeiropas valstīs
- grevileja Proteju dzimtas ģints ("Grevillea"), dekoratīvi Austrālijas koki ar smailām, plūksnaini saliktām lapām, siltumnīcā spēj izaugt kā augsti koki, bet traukos tik lieli neaug
- Aurora province Filipīnās (_Aurora_), Lusonas salas austrumu piekrastē, administratīvais centrs - Balera
- Austrumu Nusa Tengara province Indonēzijā (_Nusa Tenggara Timur_), ietver salu grupu no Mazajām Zunda salām ap Savu jūru, izņemot Timoras salas Austrumtimoras daļu
- Adamavas province province Kamerūnā (_Adamoua, Province de l'_), robežojas ar Ziemeļu, Ziemeļrietumu, Rietumu, Centrālo un Austrumu provinci, kā arī ar Nigēriju un Centrālāfrikas Republiku
- Augškatanga province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Katanga_), valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Lualabas, Augšlomami un Tangaņikas provinci, kā arī ar Zambiju, administratīvais centrs - Lubumbaši
- Augšlomami province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Lomami_), valsts dienvidu daļā, robežojas ar Tangaņikas, Augškatangas, Lualabas un Lomami provinci
- Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni
- Fudzjaņa province Ķīnas dienvidaustrumos, pie Austrumķīnas jūras un Taivānas šauruma, administratīvais centrs - Fudžou, platība - 121400 kvadrātkilometru, 37700000 iedzīvotāju (2013. g.), robežojas ar trijām citām provincēm - Guandunu, Dzjansji un Džedzjanu, no Taivānas salas to atdala Taivānas šaurums
- Trimps prūšu mitoloģijā - auglības dievs, kura vārds rekonstruēts ņemot par pamatu Autrimpa, Natrimpa un Patrimpa vārdus, iespējams, ka priekšstati par šiem dieviem radušies funkcijām polarizējoties un vēlāk sadaloties
- dzeltenbrūnais pūčlēlis pūčlēļu suga ("Podargus strigoides"), naktsputns, kuru īpatnējā knābja dēļ mēdz dēvēt par varžmuti, plaši izplatīts Austrālijā
- Puderu ezers Puderovas ezers Audriņu pagastā
- Pūderovas ezers Puderovas ezers Audriņu pagastā
- platpulkstenīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Platycodon"), 1 suga, savvaļā sastopama Austrumāzijā, citur, arī Latvijā, to audzē kā daudzgadīgu krāšņumaugu grupās un ziedu griešanai
- Sabalsku ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Sabaļu ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Sabaļsku ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Bangveulu purvi purvi Zambijā, Luapulas, Ziemeļu un Centrālajā provincē, kā arī Kongo Demokrātiskās Republikas Augškatangas provincē
- Lestenes-Ēnavas purvs purvs Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Džūkstes, Lestenes un Jaunpils pagastā, platība - 2302 ha, lielāko daļu (2003 ha) aizņem zemais purvs, dienvidu daļu augstais un pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m
- Medņu purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, platība — 1410 ha, lielāko daļu (1232 ha) aizņem augstais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7,5 m, apaudzis ar sīkām priedītēm, gar malām mežs
- Teiču purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, ūdensšķirtnē starp Aivieksti, Lubānu un Daugavu, Murmastienes, Atašienes un Varakļānu pagastā, lielākais purvs Latvijā, platība — 19587 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,1 m, lielākais dziļums — 9,5 m, teritorijā atrodas 19 ezeri
- Badigeru purvs Dienvidsudānā (_Badigeru Swamp_), Džūnkalī un Austrumu Ekvatorijas vilājā
- Madiešēnu purvs purvs Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā un Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 1881 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, zem kūdras līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
- trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā
- Vilsona pussala pussala Austrālijas dienvidos, iepretī Tasmānijai, Basa šauruma ziemeļos, augstums — līdz 709 m, pussalas galā — kontinenta galējais dienvidu punkts
- Arnemlenda pussala Austrālijas ziemeļos (_Arnhem Land_), starp Žozefa Bonaparta līci rietumos un Karpentārija līci austrumos, garums - \~320 km, platums - \~460 km, vidienē erodēts smilšakmens plato 200-400 m virs jūras līmeņa, ko saposmo upju ielejas
- Aupouri pussala pussala Jaunzēlandē (_Aupōuri Peninsula_), Ziemeļsalas ziemeļrietumu galā
- Oklendas pussala pussala Jaunzēlandes galējos ziemeļos (“Auckland”), ar Ziemeļsalu to savieno 1,5 km plats šaurums, kroku-cilu kalni līdz 779 m vjl., līčaini krasti ar kāpām
- Dienvidbevelande pussala Nīderlandes dienvidrietumu daļā, Zēlandes provincē, dienvidos apskalo Rietumšelda, ziemeļos un ziemeļaustrumos - Austrumšelda
- Dzeltenā jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna krastā (ķīn. val. "Huang hai"), Āzijas austrumu piekrastē, uz rietumiem no Korejas pussalas, dienvidu daļā nosacīta robeža ar Austrumķīnas jūru, platība - 416000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 38 m, lielākais dziļums - 106 m
- Koraļļu jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Coral Sea"), starp Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, Jaungvineju, Zālamana, Jaunhebridu salām un Elizabetes rifu, platība - 4,07 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2468 m, lielākais dziļums - 9174 m
- pondišeri Puszīda audums no franču Austrumindijas
- kazuārveidīgie Putnu kārta, lieli (masa - 40-90 kg), nelidojoši putni, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā, kazuāru un emu dzimtas
- kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās
- lorijs Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), papagailis ar gariem spārniem un spilgtas krāsas apspalvojumu; izplatīts Filipīnās, Austrālijā, Polinēzijā; otiņmēļputns
- viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos
- lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu
- lirastputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Menuridae"), 2 dzimtas, abas tikai Austrālijā
- bezdelīgstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Artamidae"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā, Āzijas dienvidaustrumos un Okeānijā
- stabulētājputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Cracticidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Austrālijā, Jaungvinejā un tām tuvējās salās
- krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas
- strazdulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Grallinidae"), 3 ģintis, 4 sugas, Austrālijā un Jaungvinejā; Austrālijas strazdu dzimta
- medusputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Meliphagidae"), 39 ģintis, 172 sugas, sastopami Austrālijā, Jaungvinejā, Jaunzēlandē un tuvējās salās, 2 sugas Dienvidāfrikā; medussūcēju dzimta
- nektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Nectariniidae"), 5 ģintis, 116 sugas, tropu un subtropu zonās Āfrikā, Āzijā un Austrālijā
- paradīzesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Paradisaeidae"), 20 ģintis, 42 sugas, Jaungvinejā un tuvējās salās, dažas sugas arī Austrālijas ziemeļaustrumos un austrumos
- lapeņputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ptilonorhynchidae"), 8 ģintis, 18 sugas, Jaungvinejā un Austrālijā
- stumbrložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 6 sugas, dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā
- stabuļputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Orthonychinae"), sastopama dažādos biotopos Austrālijā un Jaungvinejā
- Zantes paugurgrēda radiāla starpmēļu paugurgrēda Austrumkursas augstienes Saldus pauguraines austrumu malā, stiepjas \~20 km garumā no Zemītes līdz Blīdenei, platums — 1-3 km
- semītu valodas radniecīgu valodu grupa Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Austrumāfrikā; iedalās austrumsemītu (babiloniešu, asīriešu), rietumsemītu (kanaāniešu, aramiešu) un dienvidsemītu (arābu, etiopiešu) valodās
- Kaikaši Rakstnieka Antona Austriņa memoriālais muzejs, atrodas Vecpiebalgas pagastā, dibināts 1990. g., iekārtots Austriņu dzimtas mājā
- čūskķirzakas Rāpuļu klases zviņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Pygopodidae"), dažāda lieluma (garums - 12-75 cm) čūskām līdzīgas ķirzakas ar nometamu asti, 13 sugas, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā
- kaujas rati rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri; lietoti seno Austrumu zemēs no 3. g. t. p. m. ē.; bija 1 un 2 zirgu kaujas rati ar 2 riteņiem un 4 zirgu kaujas rati ar 2 vai 4 riteņiem; senajā Romā lietoja arī triumfa kaujas ratus, ko vilka 16 zirgi
- auļkalnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" iedzīvotāji
- auļukalnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" iedzīvotāji
- protokols MAP ražošanas automatizācijas protokols (angļu "Manufacturing Automation Protocol")
- činšs Regulāra produktu vai naudas nodeva feodālajā Austrumeiropā, ko atkarīgie zemnieki maksāja feodālim par zemes lietošanu, Austrumlatvijā (Latgalē) ieviesās 16. gs. 2. p.; pastāvēja līdz 19. gs. vidum
- Austrumu reģions reģions Burkinafaso austrumos (_Est_), robežojas ar Centra-Austrumu, Centrālo Plato un Sāhelas reģionu, kā arī ar Nigēru, Beninu un Togo, administratīvais centrs - Fada Ngurma
- Lejasnormandija reģions Francijā, pastāvēja līdz 2016. g., kad apvienojot to ar Augšnormandijas reģionu tika izveidots Normandijas reģions
- Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona
- Austrumberbisa/Koranteina reģions Gajānas austrumos (_East Berbice/Corentyne_), robežojas ar Augštakutu/Augšesekibo, Augšdemerara un Mahaika/Berbisa reģionu, kā arī ar Surinamu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
- Ašanti reģions Ganā (_Ashanti_), robežojas ar Brongahafo, Voltas, Austrumu, Centrālo un Rietumu reģionu
- Adamava reģions Kamerūnā, administratīvais centrs Ngaundere, robežojas ar Ziemeļu, Ziemeļrietumu, Centra un Austrumu reģionu, kā arī ar Nigēriju un Centrālāfrikas Republiku
- šamanisms Reliģija (Āfrikā, Austrālijā, Āzijā), kas pamatojas uz kulta kalpotāju saikni ar gariem rituāla laikā
- pirmsvēsturiskā reliģija reliģijas laikā pirms rakstības izgudrošanas; Vidējos Austrumos tās attiecināmas uz laiku aptuveni līdz 3000 gadam p. m. ē.
- orģija Reliģiskas svinības (senajā Romā, Grieķijā, Austrumu zemēs), kas saistītas ar dievu kultu
- Nasdaq Reprezentatīvs biržas indekss, ASV tehnoloģiskā sektora uzņēmumu akciju indekss (angļu "National Association of Securities Dealers Automated Quation")
- duhans Restorāns, krodziņš, sīkumu tirgotava (Tuvajos Austrumos un senāk arī Kaukāzā)
- pronominācija Retoriska figūra, kad apzīmē apstākli personas vietā, piem., Austerlicas uzvarētājs, Napoleona vietā
- Liužonka Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 26 km, kritums - 59 m, sākas uz ziemeļaustrumiem no Audriņiem, ieteka pie Rikavas; Liuzene; Liužanka; Livžanka; Lūzeņa; Livšonka; lagaliski arī Lyužanka un Lyužonka
- audrinieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Audriņi" iedzīvotāji
- Audreņi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Audriņi" nosaukuma variants
- Audreni Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Audriņi" nosaukums latgaliski
- davidovcieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Davidovka" iedzīvotāji
- davidovkieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Davidovka" iedzīvotāji
- Drebeja Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Drebi" nosaukuma variants
- Drebeji Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Drebi" nosaukuma variants
- Goruški Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Goruškas" nosaukuma variants
- gorušcieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Goruški" iedzīvotāji
- goruškieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Goruški" iedzīvotāji
- Goruškys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Goruški" nosaukums latgaliski
- greivulieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Greivuļi" iedzīvotāji
- Greivuli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Greivuļi" nosaukums latgaliski
- Janeiši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Janīši" nosaukuma variants
- kaulacieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaulači" iedzīvotāji
- Kļuovi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kļovi" nosaukums latgaliski
- Krīvmaizis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Krīvmaizes" nosaukums latgaliski
- krupieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupi" iedzīvotāji
- kucinieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kucini" iedzīvotāji
- Kucines Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņi" nosaukuma variants
- Kucinis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņi" nosaukums latgaliski
- Lielais Pūders Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" bijušais nosaukums
- Lielie Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants
- Lielā Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants
- Lelī Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
- Leluo Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
- Lovnīki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lounīki" nosaukuma variants
- Mozuo Fiļkina Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Fiļkina" nosaukums latgaliski
- Mozī Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
- Mozuo Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
- Mozī Kaulači Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kaulači" nosaukums latgaliski
- Mežarejas Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" nosaukuma variants
- Mežāri Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" nosaukuma variants
- Mežarejis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" nosaukums latgaliski
- mivrenieki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrenieki" iedzīvotāji
- Miurinīki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinīki" nosaukuma variants
- Myurinīki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinīki" nosaukums latgaliski
- puderieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Puderi" iedzīvotāji
- Seili Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski
- Skredeli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Skredeļi" nosaukums latgaliski
- Stankaļi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" kļūdains nosaukuma variants
- Strankali Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" nosaukums latgaliski
- Šulehi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Šuļohi" neprecīzs nosaukuma variants
- Tabakerkas Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants
- Tabakirki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants
- Tabakerkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski
- Tabakirkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski
- Vabales Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants
- Jiuseri Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vusari" nosaukuma variants
- Zeļteņi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants
- Zeļteni Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski
- Zīmeli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zīmeļi" nosaukums latgaliski
- Mazā Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Lielā Puderova” nosaukuma variants
- Mozais Pūders Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Puderova” bijušais nosaukums
- Mazie Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Puderova” nosaukuma variants
- Augstīkolni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Augstikalni" nosaukuma variants
- Riču ezers Riču ezers - atrodas Skrudalienas pauguraines nomalē, Augšzemē, uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, daļēji Daugavpils novada Demenes pagastā, platība - 1286 ha (Latvijā - 588 ha), garums - 6 km, lielākais platums - 4 km, vidējais dziļums - 9,7 m, lielākais dziļums - 39,7 m, nosacīti mezotrofs ar dzidru ūdeni
- makadēmija Rieksti, kurus ražo "Macadamia ternifolia"; sākotnēji tie uzieti Austrālijā; vieni no pašiem dārgākajiem riekstiem
- rietumi Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm); Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai)
- Argula Rietumkimberlijas (Austrālijā) aborigēnu mitoloģijā - krāpnieks, kas saistīts ar buršanu
- Vuruluvurulu Rietumkimberlijas (Austtrālija) aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, kas zog medu savvaļas bitēm ar banksijas ziediem, kas piesieti pie nūjām
- Abingtona rifs rifs Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē (_Abington Reef_), Koraļļu Jūras Salās
- RAKUS Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
- Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela)
- Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela)
- Rigava Rīgava, Auces pieteka
- ortoss Rīta dievkalpojums Austrumu baznīcā; Rietumu baznīcā tam atbilst lauda
- Austrumromas impērija Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā; pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija
- Rietumromas impērija Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Rietumromas (pastāvēja līdz 476. g.) un Austrumromas impērijā (Bizantija - pastāvēja līdz 1453. g.)
- Lielā Māte romiešu vārds Tuvo Austrumu zemes dievietei Kibelei (latīņu "Magna Mater")
- augšciemieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Augšciems" iedzīvotāji
- Ruanda Ruandas Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Rwanda"), platība - 26338 kvadrātkilometri, 10746300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kigali, administratīvais iedalījums - 5 provinces, robežojas ar Ugandu, Tanzāniju, Burundi un Kongo Demokrātisko Republiku
- korķkoks Rūtu dzimtas ģints ("Phellodendron"), vasarzaļš divmāju krāšņumkoks ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem, \~10 sugu, Austrumāzija mērenajā un subtropu joslā
- Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim
- bukolu sacelšanās sacelšanās pret Romu imperatora Marka Aurēlija laikā (m. ē. 2. gs. otrajā pusē), apspieda Sīrijas vietvaldis Avīdijs Kasijs
- Saha Sahas Republika (Jakutija) - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijā, administratīvais centrs - Jakutska, platība - 3083500 kvadrātkilometru, 949800 iedzīvotāju (2009.)
- orientāls saistīts ar Austrumu zemēm, tautām, valodām, kultūru, tām raksturīgs
- Vecauces miests sāka veidoties ap 1889. gadu, kad Vecauces muižas zemi izdeva apbūvei uz obroka tiesībām un 1921. gadā tam piešķirtas miesta tiesības, 1924. g. ieguva pilsētas tiesības un Auces nosaukumu
- Linkuvas valnis sākas Auces apkaimē, lokveidā iesniedzas Lietuvas ziemeļdaļā līdz Linkuvai un austrumos aizstiepjas līdz Skaistkalnei, lēzens 2,5-3,5 km plats, viļņotās virsas augstums — 70-85 m vjl.
- foršmaks sākotnēji Austrumeiropas ēdiens, kas gatavots no sāļas maltas zivs vai gaļas; dažādi šī ēdiena varianti ir īpaši izplatīti Aškenazi ebreju un somu virtuvē; dažas šķirnes ir zināmas arī ukraiņu, poļu un krievu virtuvē
- Adeles sala sala (_Adele Island_) Indijas okeānā, Austrālijas ziemeļrietumu piekrastē
- Auterailenda sala Augšezerā (_Outer Island_), tā dienvidrietumu piekrastē, ASV, Viskonsinas štata teritorija
- Ailrojala sala Augšezerā (_Royale, Isle_), ASV Mičiganas štatā
- Tasmanija sala Austrālijas dienvidaustrumu piekrastē ("Tasmania"), no kontinenta šķir Basa šaurums, apskalo Indijas okeāns un Tasmana jūra, platība - \~63000 kvadrātkilometru, 490000 iedzīvotāju (2007. g.), kalnaina, augstākā virsotne - 1617 m
- Aguni sala Austrumķīnas jūā (_Aguni-jima_), Rjūkjū salās, Japānas teritorija, ietilpst Okinavas prefektūrā
- Čedžudo sala Austrumķīnas jūras ziemeļos (angļu val. "Cheju-do", korejiešu val. "Jeju-do"), 1846 kvadrātkilometri, 575000 iedzīvotāju (2006. g.), augstākā virsotne - Hallasana vulkāns (1950 m)
- Ajona sala Austrumsibīrijas jūrā (_Ajon_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Čaunas līča ziemeļos, platība - \~2000 km^2^, augstums - līdz 64 m vjl., arktiskā tundra, briežu vasaras ganības
- Benneta sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā)
- Henrietas sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
- Žanetes sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
- Žohova sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
- Atauro sala Bandas jūrā (_Atauro_), Mazo Zunda salu Baratdajas salu rietumos, Austrumtimoras teritorija
- Aua sala Bismarka jūras Ninigo salu rietumos (_Aua Island_), Papua-Jaungvinejas Manusas provinces teritorija
- Norfolkas sala sala Fidži jūrā (“Norfolk”), starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju, Austrālijas ārējā teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, platība — 35 kvadrātkilometri, 2170 iedzīvotāji (2012. g.), administratīvais centrs — Kingstona
- Batiki sala Fidži, Koro jūras rietumu daļā, Fidži Republikas Austrumu apgabalā
- Aukena sala Franču Polinēzijā (_Aukena_), Tuamotu un Gambjē salās
- Ampana sala Indijas okeānā (_Ampag, Pulo_), Kokosu salās (Austrālijas ārējā teritorija), Sautkīlinga salu austrumu atzarā
- Kartjē sala sala Indijas okeāna austrumos, netālu no Austrālijas ziemeļrietumu piekrastes, ietilpst Austrālijas ārējās teritorijas “Ašmora un Kartjē Salas” sastāvā
- Ķenguru sala sala Indijas okeāna Lielajā Austrālijas līcī ("Kangaroo Island"), Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, platība - 4351 kvadrātkilometrs, garums - 144 km, platums - 40 km, augstums - līdz 300 m
- Barova sala sala Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumaustrālijas štata teritorija
- Akuseki sala Japānas dienvidos (_Akuseki-shima_), Austrumķīnas jūras austrumos, Sacunanas salu grupas Tokaras salās
- Jaunsibīrija sala Jaunsibīrijas arhipelāga Anžū salu grupā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija, platība \~6200 km^2^, garums - \~140 km, lielākais platums - \~60 km, augstums - līdz 76 m
- Baveana sala Javas jūrā, Indonēzijas Austrumjavas provinces teritorija
- Makvorija sala sala Klusajā okeānā ("Macquarie Island"), uz dienvidaustrumiem no Tasmānijas, Austrālijas teritorija, garums - 34 km, platums - līdz 5 km, klinšaina, augstums - līdz 433 m vjl.
- Dunša sala Ķīnas piekrastē, Austrumķīnas jūras Miņdzjanas līcī, Taivānas Liaņdzjanas apriņķa teritorija
- Grīnailenda sala Lielajā Barjerrifā ("Green Island"), iepretī Kērnsai Kvīnslendā (Austrālijas ziemeļaustrumi), zemūdens nacionālais parks - daudzkrāsainas koraļļu kolonijas ar raksturīgo faunu, platība - 13 ha
- Aura sala Natunas jūras rietumu daļā (_Aur_), Indonēzijas teritorija
- Valherena sala Nīderlandē, Zēlandes provincē, starp Austrumšeldas un Rietumšeldas jūras līci Ziemeļjūras piekrastē
- Arabija sala Persijas līcī (_al ‘Arabiyah, Jazīrat_), Saūda Arābijas Šarkījas (Austrumu provinces) teritorija
- Aunuu sala Samoa salās (_'Aunu’u_), Amerikāņu Samoa teritorijā
- Lorda Hava sala sala Tasmāna jūrā, Austrālijā, platība - 12,8 kvadrātkilometri, puslokā apņem lagūnu, tuvumā 12 sīku salu, vulkāniskas izcelsmes bazalta masīvs, augstums - līdz 860 m (Gavera kalns)
- Batērsta sala sala Timoras jūrā, Austrālijas piekrastē, Ziemeļu teritorijas ziemeļos
- Badu sala Torresa šaurumā (_Badu Island_), starp Austrālijas Jorkas ragu un Jaungvineju
- Norderneja sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē (_Norderney_), viena no Austrumfrīzu salām, platība - 26,3 kvadrātkilometri, 5770 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jīste sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē ("Juist"), viena no Austrumfrīzu salām, platība - 16,43 kvadrātkilometri, 1720 iedzīvotāju (2008. g.)
- Langeoga sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē ("Langeog"), viena no Austrumfrīzu salām, platība - 19,67 kvadrātkilometri, 1930 iedzīvotāju (2008. g.)
- Shauvena-Deivelande sala Ziemeļjūrā, Nīderlandes Zēlandes provinces teritorija, atrodas starp Vālas un Māsas grīvlīča dienvidu atzaru un Austrumšeldu
- Borkuma sala Ziemeļjūrā, Vācijas piekrastē (_Borkum_), lielākā no Austrumfrīzu salām, platība - 30,74 kvadrātkilometri, 5660 iedzīvotāju (2008. g.)
- Baltruma sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām
- Juiste sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām
- Memmerte sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām
- Špīkeroga sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām
- Vangeroge sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām, atrodas šīs grupas austrumos
- Vrangeļa sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Austrumsibīrijas un Čukču jūru, Krievijā, no kontinenta šķir Longa šaurums, platība — \~7300 kvadrātkilometru, piekraste zema, centrālajā daļā kalni līdz 1096 m
- augustieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Augustmuiža" iedzīvotāji
- auniņnieki Saldus novada Pampāļu pagasta apdzīvotās vietas "Auniņi" iedzīvotāji
- Bārli ezers sālsezers ar mainīgu krasta līniju Austrālijā, Rietumaustrālijas štatā
- Amadeiusa ezers sālsezers Austrālijā (_Amadeus, Lake_), Ziemeļu teritoriju dienvidrietumu daļā, mainīga krasta līnija
- Anīnas ezers sālsezers Austrālijā (_Annean, Lake_), Rietumaustrālijas štata rietumu daļā, mainīga krasta līnija
- Balarda ezers sālsezers Austrālijā, Rietumaustrālijas štatā, mainīga krasta līnija
- Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas
- Aposla salas salu grupa ASV (_Apostle Islands_), Augšezera dienvidrietumu piekrastē, Viskonsinas štata teritorija
- Amami salas salu grupa Austrumķīnas jūras austrumos (_Amami-shotō_), Japānas Kagošimas prefektūras teritorija
- Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums
- Bakanīra arhipelāgs salu grupa Indijas okeāna Austrālijas piekrastē, Rietumaustrālijas štata teritorija
- Ļahova salas salu grupa Jaunsibīrijas salu arhipelāgā starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, augstums - līdz 270 m
- Auri salas salu grupa Klusā okeāna Čenderavasihas līcī (_Auri, Kepulaun_), Indonēzijā, Rietumpapua provincē
- Torrensa ezers sāļezers Dienvidaustrālijā (angļu val. "Lake Torrens"), uz ziemeļiem no Spensera līča, 2. lielākais ezers Austrālijā, garums - 240 km, platums - 65 km, lietus sezonā platība - \~5900 kvadrātkilometru, dabiskā stāvoklī ezers ir izsīcis (ar sāls kārtiņu)
- Magadi Sāļezers Kenijas dienvidos ("Lake Magadi"), platība - 300-900 kvadrātkilometru, atrodas Austrumāfrikas lauzumzonā starp sāļus saturošiem izvirdumiežiem
- Samaņkas Samaņkas kalns - atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums - 1,1 km, platums - līdz 0,6 km, absolūtais augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja; Samaņku kalns
- Klusā okeāna sardīne sardīņu suga ("Sardinops sagax"), kas izplatīta Tālo Austrumu jūrās, saukta arī - ivasi
- Sarikola grēda Sarikela grēda Austrumpamirā
- gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai
- turktatāru Vidusāzijas dialekti sartu, uzbeku, taškentiešu, buhariešu un hiviešu valodas, Ilijas ielejas taranču valoda, Austrumturkestānas un Hamijas oāzes valodas
- austrumieši Saulkrastu novada Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Austrumi" iedzīvotāji
- Alberga sausgultne Austrālijā (_Alberga_), Dienvidaustrālijas štata ziemeļu daļā, lietus periodā Makambas labā krasta pieteka
- Ainsleja sausgultne Austrālijā (_Einasleigh_), lietus periodā izveidojas Ņūkāslas grēdā un ietek Karpentārij līcī
- Aizaka sausgultne Austrālijā (_Isaac_), Kvīnslendas štata austrumos
- Alisa sausgultne Austrālijā, Kvīnslendas štatā, lietus periodā Barkū labā krasta pieteka
- Auoba sausgultne Dienvidāfrikā (_Auob_), Ziemeļkāpas provinces ziemeļu daļā, turpinās Namībijā (Aopa)
- Ašisu sausgultne Kazahstānā (_Așșısw_), Austrumkazahstānas apgabalā, lietus periodā Irtišas (Ertisas) kreisā krasta pieteka
- Aopa sausgultne Namībijā (_Auob_), Hardapas un Karasas reģionā, turpinās Dienvidāfrikā
- skrabi Sausi, dzeloņaini krūmāji siltās un sausās zemēs, sevišķi Austrālijā, veido pāreju no sulīgākiem zālājiem un krūmājiem uz tuksnešiem
- samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra
- COMECON Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome (angļu "Council for Mutual Economic Aid"), SEPP - institūcija Austrumu bloka valstu ekonomiskās politikas koordinācijai; dib. 1949 (c. Maskavā), likvidēta 1991
- palankīns Segtas nestuves; Eiropā lietoja 17. un 18. gs., Austrumāzijā arī mūsdienās
- Pļaviņu valnis Sēlijas vaļņa turpinājums Daugavas labajā krastā, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma paceltā rietumu mala, garums — \~8,5 km, platums — 8 km
- sīriešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas izveidojusies uz aramiešu valodas dialekta bāzes un kļuva par visu kristīgo aramiešu literāro valodu; mūsu dienās ir dažu Austrumu baznīcu kulta valoda, lieto vairākus aramiešu raksta paveidus
- Ngorongoro Sen aprimuša vulkāna krāteris (angļu val. "Ngorongoro") vulkāniskajā masīvā (augstums - līdz 3648 m) Austrumāfrikas lūzumzonā, Tanzānijas ziemeļos, gigantiska kaldera līdz 20 km diametrā, \~500 m agstām gandrīz vertikālām iekšējām sienām, ārējās sienas līdz 2460 m vjl.
- Ibērija Senā Austrumgruzija (antīkajos un Bizantijas avotos lietots nosaukums); Kartlija
- dirhams sena Austrumu monēta
- dirhēms sena Austrumu monēta
- Dvietes apmetne sena dzīvesvieta, Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, uz dienvidaustrumiem no Dvietes ezera, Dvietes labajā krastā, atrastas mezolīta, neolīta un bronzas laikmeta senlietas
- boji sena ķeltu tauta, kas ķeltu izcelšanas laikā apmetās Augšitālijā - Emilia apgabalā, ap vēlāko Boloņas pilsētu un kuru viena daļa nodibināja Bohēmijas valsti tagadējās Čehijas teritorijā
- kins sena masas mērvienība Austrumāzijā; Ķīnā un Japānā - 604,79 g.
- Tēbas sena pilsēta Augšēģiptē, kas bija apvienotās Ēģiptes galvaspilsēta \~2200.-1500. g. p. m. ē. un savos ziedu laikos pletās abos Nīlas krastos aptuveni tur, kur tagad Karnaka un Luksora
- Insterburga sena pilsēta Austrumprūsijā, pilsētas tiesības kopš 1336. g., pēc 2. pasaules kara iekļauta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, 1946. g. pārdēvēta par Čerņahovsku
- quaternio Senā Romā Augusta laikā kalta liela zelta monēta, 4 aureju vērtībā
- pimberis sena sudraba monēta (piecnieks); Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas, 18. gs. arī 7,5 kapeikas
- pimveris sena sudraba monēta; Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas; pimberis
- marco Senāka dārgmetālu un naudas svara vienība Spānijā un Latīņamerikā \~230 g, arī Augšitālijā - 234.-245. g.
- Aureliāns Senās Romas imperators (Aurelian; 214.-275. g.); Palmiras karagājiena laikā viņa karavīri nodedzināja Aleksandrijas muzeju
- Plotīns Sengrieķu filozofs un neoplatonisma pamatlicējs (dz. ap 205.-269. g.), kura idejas ietekmēja agrīno kristietību; aprakstīja attiecības, kas pastāv starp pasauli un dvēseli, un savienoja Platona mācību ar Austrumu misticismu
- Auru senkapi senkapi Limbažu novada Limbažu pagastā, paugurā pie Auru mājām, datēti ar 1. gt. p. m. ē., daļa atrasto senlietu attiecas uz m. ē. 5.-9. gs.
- orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem
- Abīda Senpilsēta Ēģiptē, viena no vecākajām pilsētām un reliģiskais centrs (Ozīrisa kults) Augšēģiptē, vairāku senu (XIV-XII gs. p. m. ē.) tempļu u. c. celtņu drupas
- surna sens Austrumslāvu pūšamais instruments - gara koka taure; obojas paveids
- tefs sens graudzāļu dzimtas kultūraugs, ātraudzīgs, sausumizturīgs, mazprasīgs; graudi sīki; kultivē kā labību Indijā, Etiopijā, Somālijā, Kenijā, Dienvidāfrikā, ASV, Gviānā, Austrālijā; izmanto uzturā, kā arī lopbarībai; Abesīnijas tefs
- Austrālāzija Sens nosaukums Austrālijai kopā ar salām no Aizindijas līdz Jaunzēlandei
- Hofmeistershof Serbigal - Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
- Kūperskrīka Sezonāla upe (krīks) Austrālijas vidienē (angļu val. "Cooper's Creek"), garums - 1420 km, tikai uzplūdienos sasniedz Eira ezeru
- Barkū sezonāli izžūstoša ūdenstece Austrālijā, Kvīnslendas štatā
- kreiceris Sīka monēta Austroungārijā un Dienvidvācijā līdz 19. gs. beigām
- hellers Sīknaudas vienība (Čehijā, agrāk arī Vācijā, Austroungārijā); attiecīgā naudas zīme, monēta
- grasis sīknaudas vienība Austrijā līdz 2002. g. 28. februārim (100 grašu = 1 šiliņš)
- Austrumaustrālijas straume siltā straume Klusajā okeānā pie Austrālijas austrumu krastiem, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas Koraļļu jūras rietumu daļā, plūst no ziemeļiem uz dienvidiem, pie Tasmanijas pagriežas uz austrumiem, ātrums līdz 2 km/h
- Kurosio straume silto straumju sistēma Klusajā okeānā ("Kuro-Shio"), sākas pie Filipīnu salām, plūst gar Japānas dienvidu un austrumu krastiem, no Austrumķīnas jūras izplūstošās Ziemeļpasātu straumes turpinājums, platums \~170 km, dziļums - līdz 700 m, ātrums - \~6 km/h, ziemeļu daļā - 1-2 km/h
- Vīzentāls Simons Vīzentāls - Austrijas ebrejs, pret ebrejiem vērsto kara noziegumu pētnieks ("Wiesenthal", 1908.-2005. g.)
- Bistrica Siretas labā krasta pieteka Rumānijā ("Bistrita"), garums - 272 km, sākas Austrumkarpatos, Rodnas kalnos
- Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām
- AFIS Sistēma (kartotēka) pirkstu nospiedumu identifikācijai (angļu "Automatical fingerprints investigation system")
- doira sitamais mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam; izplatīts Vidusāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs
- Sīvera ezers Sivers, ezers Aulejas un Skaistas pagastā
- vēringi Skandināvi, kas vikingu laikos kalpoja Austrumromas imperatora miesassardzē
- Buri Skandināvu mitoloģijā - dievu pirmsencis, dieva Bora tēvs un Odina vectēvs, kas radies no sāļajiem akmeņiem, kurus laizīja govs Audumla
- Skrudiņa ezers Skrudinieku ezers Aulejas pagastā
- Skrudzinieku ezers Skrudinieku ezers Aulejas pagastā
- vendi Slāviskie Augšlausitzas un Lejlausitzas iedzīvotāji Vācijā, valoda (vendu jeb sorbu valoda) pieder pie rietumslāvu valodām un sadalās augšsorbu un lejsorbu dialektos, vēl 20. gs. 1. pusē to pa daļai runāja Sprēvaldē un Lausitzā
- dīvāns Slepena padomdevēju institūcija senajās Austrumu zemēs
- mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie
- metagonimoze Slimība, ko ierosina trematode "Metagonimus yokogawai", kas parasti parazitē cilvēka tievajā zarnā, sastopama gk. Tālajos Austrumos un Japānā; rada caureju
- kanga Slinga paveids, ko izmanto Austrumāfrikā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras
- Slovākija Slovākijas Republika - valsts Centrāleiropā (slovāku valodā _Slovensko_), platība - 49034 kvadrātkilometri, 5463000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bratislava, administratīvais iedalījums - 8 novadi, robežojas ar Poliju, Ukrainu, Ungāriju, Austriju un Čehiju
- Slovēnija Slovēnijas Republika - valsts Dienvideiropā (slovēņu valodā "Slovenija"), platība - 20253 kvadrātkilometri, 2005700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ļubļana, administratīvais iedalījums - 210 pašvaldību, robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju, kā arī ar Adrijas jūru
- bērsters Smagas beijas, 1–3 stundu ilgas pie Austrālijas dienvidu un dienvidaustrumu krastiem
- matča smalks tējas pulveris no īpaši audzētām un apstrādātām zaļās tējas lapām, ko tradicionāli lieto Austrumāzijā
- Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana
- Auļukalna muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" bijušais nosaukums
- aumeisterieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" (arī "Aumeistari", "Aumeisteris") iedzīvotāji
- aumeistrieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" (arī "Aumeistari", "Aumeisteris") iedzīvotāji
- Aumeisteris Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" bijušais nosaukums
- Aumeistari Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" kļūdains nosaukuma variants
- Leravulans Soloru (Austrumindonēzija) mitoloģijā - augstākā dievība, visa esošā cēlonis un sākums
- lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plašs purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs
- ķengurs Somaino zīdītāju dzimtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām
- oposumžurkas Somaino zīdītāju dzīvnieku ķenguru peļu apakšdzimtas suga, sastopama Austrālijā un Tasmānijā, dzīvnieciņi truša lielumā
- žurksomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs, žurkai līdzīgs dzīvnieks, kam ir gara aste, somai līdzīgs veidojums uz vēdera un kas dzīvo Austrālijas mežos
- plēsējsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Dasyuridae"), morfoloģiski dažādi primitīvi zoofāgi, 4 apakšdzimtas, 20 ģinšu, \~50 sugu, sastopami Austrālijā, Tasmanijā, Jaungvinejā
- kuskuss Somaiņu kārtas dzimta ("Phalangeridae"), ķermeņa garums - 6-65 cm, apmatojums mīksts, blīvs, no balta un pelēka līdz sarkanbrūnam un melnam, mežos, parasti dzīvo kokos, aktīvi naktī, Austrālijā, Jaungvinejā un apkārtējās salās; posumu dzimta
- planētājkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas ģints ("Petaurus"), 3 sugas, neliels dzīvnieks (kuskuss) ar ādas kroku starp priekškājām un pakaļkājām, kas ļauj planēt, sastopams Austrālijā, Jaungvinejā un tuvējās salās
- cukuroposums Somaiņu kārtas oposumu dzimtas suga, neliels dzīvnieciņš (līdz 160 g), ar lidplēvi, naktīs medī kukaiņus, pa dienu guļ, sastopams tropos, gk. Austrālijā un Indonēzijā
- Amerikas somzīlīte somzīlīšu suga ("Auriparus flaviceps")
- Kantabrija Spānijas Karalistes sastāvdaļa (_Cantabria_; _Comunidad Autonoma de Cantabria_), atrodas valsts ziemeļos Biskajas līča piekrastē, administratīvais centrs - Santandera, platība - 5321 km^2^, 578700 iedzīvotāju (2009.)
- norters Spēcīgs vējš Meksikas līča rajonā, arī pie Austrālijas krastiem
- kiloponds spēka kilograma nosaukums, ko lieto vairākās Eiropas valstīs (Vācijā, Austrijā, Zviedrijā)
- ponds Spēka mērvienība, ko lieto Vācijā, Austrijā, Zviedrijā; l p = 0,00980665 N
- subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus
- lori Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā)
- loris Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā) ar otveida mēli
- kikbokss sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un dažu Austrumu cīņas veidu elementi, piem., spērieni augstāk par jostasvietu
- Hamals spožākā zvaigzne Auna zvaigznājā (Auna α), ir 2,0. zvaigžņlieluma oranža zvaigzne
- ekrazīts Sprāgstviela, ko 1. pasaules karā lietoja Austroungārijas armijā šāviņu pildīšanai un spridzināšanai
- aukstais karš spriedze, kas no 1945. g. līdz 1990. g. pastāvēja starp PSRS un Austrumeiropu no vienas puses un ASV un Rietumeiropu no otras puses
- izjubrs Staltbrieža Austrumsibīrijās pasuga; šīs pasugas dzīvnieks
- Austral Standartčārteru kravas apzīmējums kravām Austrālijas piekrastē
- Stanovojs Stanovoja grēda, kalnu sistēma Austrumsibīrijā
- Transilvānijas plato starpkalnu plato Karpatu dienvidu daļā, Rumānijā, ietver Dienvidkarpati, Austrumkarpati un Apuseni, garums — \~180 km, platums — līdz 150 km, augstums — 500-800 m, paugurainas augstienes un kuestu grēdas saposmo Murešas un tās pieteku ielejas un gravas
- CISAC Starptautiskā Autoru un komponistu biedrību konfederācija (franču "Confederation Internationale des Socieetes d'Auteurs et Compositeurs")
- FIA Starptautiskā Autosporta federācija (franču "Federation internationale de l'Automobile")
- Stelmaka ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Strēlnieku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Streļmuku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Streļnieku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Stīpoints Stīppoints - zemesrags Austrālijas rietumos
- šucbunds Strādnieku aizsardzības organizācija, kas radās 1918. g. revolūcijas laikā Austrijā
- Perevoza strauts strauts, kas savieno Luknas un Višķu ezeru Augšdaugavas novada Višķu pagastā, garums — 0,3 km
- grallinidae Strazduļu dzimta jeb Austrālijas strazdu dzimta
- marimba Strinkšķināmais mūzikas instruments ar mēlītēm (Kongo, Austrumāfrikā)
- Fraternitas Livonica studentu korporācija, dib. 1926. g. Rīgā (gk. no studentu b-bas "Austrums" biedriem), (RTU)
- kisuaheli Suaheli cilts valoda, attīstītākā bantu valodu starpā, ko lietoja kā satiksmes valodu visā Austrumāfrikā
- Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis
- spārnainā sudrbpodziņa sudrabpodziņu suga ("Ammobium altum"), viengadīga puķe, 50-60 cm augsta, ziedi balti kurvīši 1,5-2 cm diametrā, dzimtene Austrālija, Latvijā audzē siltumnīcās
- supranaturālisms Sv. Augustīna nodibināta mācība par cilvēka prātam pāri stāvošo (nepieejamo) dievišķo atklāsmi
- Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu
- paloms Svara vienība zeltam un sudrabam franču Austrumindijā, 33,993 g.
- Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle
- Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe
- salangsvīre Svīru dzimtas ģints ("Collocalia"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā, uz klinšu un alu sienām būvē ligzdas no želatīnveidīgas vielas, kas sastāv galvenokārt no sacietējušām siekalām; dažu sugu ligzdas izmanto pārtikā
- Šārku līcis Šārkbejs, jūras līcis Austrālijas rietumu piekrastē
- mežastrazds šīs apakšdzimtas ģints ("Turdus"), sastopama gandrīz visā pasaulē, izņemot dienvidaustrumu Āziju un Austrāliju, 63 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas
- olīvkrāsas lapmūrnieks šīs apakšdzimtas suga ("Automolus infuscatus")
- krokvācelīte šīs dzimtas ģints ("Aulacomnium"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- ausaine šīs dzimtas ģints ("Auricularia")
- ginks Šis dzimtas ģints ("Ginkgo"), Austrumāzijas izcelsmes vasarzaļš koks ar vēdekļveida lapām un dzelteniem ziediem
- ērkšķogas šīs dzimtas ģints ("Grossularia"), vasarzaļi krūmi ar ērkšķiem, 50 sugas (gk. Ziemeļamerikā, 1 suga Eiropā, 3 sugas Austrumāzijā); Latvijā dārzos kā ogu krūmus audzē nokarenās jeb Eiropas ērkšķogas šķirnes un to krustojumus ar šķirnēm, kas izaudzētas no Amerikas ērkšķogas un Misūri ērkšķogas
- pīļzoss šīs dzimtas suga ("Anseranas semipalmatus"), kas sastopama Austrālijā un Jaungvinejā
- emu šīs ģints suga ("Dromaius novaehollandiae"), \~2 m augsts putns, masa - 40-50 kg., apspalvojums tumšbrūns, vaigi un kakls kaili, dzīvo Austrālijas stepēs, līdzīgs Āfrikas strausam
- pīļknābis šīs ģints suga ("Ornithorhynchus anatinus", senāk "Ornithorhynchus paradoxus"), sastopams Austrālijā, ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta
- Sida rhombifolia šīs ģints suga, kas aug Indijā un Austrālijā
- ausaine šīs rindas dzimta ("Auriculariaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- Karpene Šķēdes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 10 km; Kārpene; Ausupe
- Laucesas ielejveida pazeminājums šķērso Augšzemes augstieni dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, garums - 14 km, platums - 1-2,5 km, dziļums - 20-35 m
- Škesdraba ezers Šķirstala ezers Aulejas pagastā
- Škezdreva ezers Šķirstala ezers Aulejas pagastā
- Šķerzdrava ezers Šķirstala ezers Aulejas pagastā
- Šķirztala ezers Šķirstala ezers Aulejas pagastā
- Šķersdrava ezers Šķirstala ezers Aulejas pagastā
- agbari Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- aitsimagi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- frugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- glavi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- ksimi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- menabi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- mtugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Minesota Štats ASV ziemeļu daļā ("Minnesota"), dibināts 1858. g., administratīvais centrs - Sentpola, lielākā pilsēta Mineapolisa, platība - 225171 kvadrātkilometri, 5457200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Viskonsinu, Aijovu, Dienviddakotu un Ziemeļdakotu, kā arī ar Kanādu, Ziemeļrietumos apskalo Augšezers
- Rietumaustrālija Štats Austrālijā ("Western Australia"), administratīvais centrs - Pērta, platība - 2531562 kvadrātkilometri (gandrīz trešdaļa no Austrālijas kopējās platības), 2270300 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ziemeļu teritoriju un Dienvidaustrālijas štatu, apskalo Indijas okeāns
- Viktorija Štats Austrālijas dienvidaustrumos ("Victoria"), administratīvais centrs - Melburna, platība - 227415 kvadrātkilometru, 54964000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jaundienvidvelsa Štats Austrālijas dienvidaustrumu daļā (New South Wales), platība - 801315 kvadrātkilometru, 7191500 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sidneja, robežojas ar Viktoriju, Dienvidaustrāliju un Kvīnslendu, apskalo Tasmana jūra
- Tasmanija Štats Austrālijas Savienības satāvā ("Tasmania"), aizņem tāda paša nosaukuma salu un vairākas nelielas salas apkārtnē, administratīvais centrs - Hobārta, platība - 67914 kvadrātkilometru, 505400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kvīnslenda Štats Austrālijas ziemeļaustrumos ("Queensland"), administratīvais centrs - Brisbena, platība - 1734174 kvadrātkilometri, 4473000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Anambra štats Nigērijā (_Anambra_), administratīvais centrs - Auka, platība - 4844 kvadrātkilometri, 4182000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
- Šteiermarka Štīrija - Austrijas federālā zeme ("Steiermark")
- Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju
- šveicieši Šveiciešu algotņu karaspēks, kādu pēc šveiciešu uzvarām vainagotas cīņas pret Austriju daudzās zemēs mēdza algot miesassardzes dienestam; no 1848. g. tikai pāvesta apsardze
- padome Tā sauca visu līmeņu varas institūcijas PSRS; Augstākā Padome bija parlamenta vietā
- Austrumbengālija Tagadējās Bangladešas teritorijas nosaukums līdz 1947. g., kad tā kļuva par Austrumpakistānu (līdz 1971. g.)
- Rietumpakistāna Tagadējās Pakistānas teritorijas nosaukums 1956.-1971. g., kad Pakistānas sastāvā kā Austrumpakistāna ietilpa tagadējā Bangladeša
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice
- Puto Tālo Austrumu budisma mitoloģijā vieta senajā valstī Malakutā, Malabaras piekrastē (Indijā), kur parādījās bodhisatva Avalokitešvara (Guaņiņa)
- hemorāģiskais nefrozonefrīts Tālo Austrumu hemorāģiskais drudzis - endēmiska, vīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgi hemorāģiskās diatēzes simptomi un nieru sindroms - oligūrija, proteinūrija, eritrocīti, leikocīti un hialīnie cilindri urīnā
- audzenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Auģi" iedzīvotāji
- ausmenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ausmas" iedzīvotāji
- kibeti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms
- marariti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms
- sungori Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms
- Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns
- Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda
- bongo tauta Centrālāfrikas Republikā un Čadā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām
- kreiši tauta Centrālāfrikas Republikā un Čadā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām
- sari tauta Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, tuvu radniecīgi bagirmiem, reliģija - gk. islāms
- tofi tauta Irkutskas apgabalā Krievijā, Austrumsajānu ziemeļu daļā; valoda pieder pie tjurku valodām; līdz 20. gs. bija saglabājuši šamanismu
- itelmeņi tauta Krievijas Tālajos Austrumos, dzīvo Kamčatkas novada ziemeļu daļā, runā itelmeņu valodā
- šlehi tauta Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); šilhi
- seremundi tauta, dzīvo Centrālāfrikas Republikā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām
- mabi tauta, dzīvo Čadā, arī kaimiņrajonos Sudānā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām
- tami tauta, dzīvo Čadas dienvidaustrumos un Sudānas dienvidrietumos, kā arī Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms
- murli tauta, dzīvo Etiopijā, Sudānā un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām
- kunami tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumos, valoda pieder pie Austrumsudānas tautu valodām, vienano senākajām Etiopijas tautām, reliģija - islams (sunnisms), daļa - kristīgie, saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults u. c.)
- numuji tauta, dzīvo Kamerūnā. Čadā un Centrālāfrikas Republikā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām
- dago tauta, dzīvo Kordofanas dienvidrietumos un Darfuras plato (Sudānā un Čadā), valoda pieder pie Austrumsudānas grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
- berti tauta, dzīvo Sudānas austrumos un kaimiņrajonos Etiopijā, valoda pieder pie Austrumsudānas valodām, iedalās ciltīs – šogali, agari, daši, silloki (fesaki) u. c., reliģija – islāms (sunnisms)
- kaduglikringi tauta, dzīvo Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām
- bareji tauta, dzīvo Ugandā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām
- maltieši tauta, Maltas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Austrālijā, Lielbritānijā, Kanādā, runā maltiešu valodā, ticīgie - katoļi
- vācieši tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji
- eveni tautība, dzīvo Krievijā Tālo Austrumu taigas un mežatundras joslā, uz austrumiem no Ļenas lejteces, runā evenu valodā
- fori tautība, dzīvo Sudānā, Darfuras plato, valoda pieder pie Austrumsudānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms), no XVI gs. līdz XX gs. sākumam veidoja Darfuras sultanāta etnisko pamatu
- evenki tautība, kas dzīvo Austrumsibīrijas ziemeļdaļā, runā evenku valodā, ticīgie - pareizticīgie, daļa - lamaisti (Aizbaikālā)
- niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas
- somugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, somi, igauņi, ungāri, udmurti)
- ugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, ungāri, hanti, mansi)
- periodiskā tehniskā apkope tehniskās apkopes veids: periodiski veicamu profilaktisku darbu komplekss, kas samazina spēkratu nolietošanās intensitāti. Atsevišķus spēkratu apkopju darbus grupē pēc tehnisko apkopju veidiem un to periodiskumu parasti nosaka pēc nostrādāto motorstundu vai stundu skaita. Automobiļiem tehnisko apkopju periodiskumu nosaka pēc nobrauktiem kilometriem
- Latvijas ieliece tektoniska Austrumeiropas platformas struktūra Latvijas austrumu daļā, Krievijas Pleskavas apgabala dienvidrietumos un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļā, izmēri 300 x 200 km, kristāliskā pamatklintāja virsa atrodas 700-1000 m dziļumā
- Hami ieplaka tektoniska beznoteces ieplaka Austrumtjanšanā, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, minimālais augstums — 81 m vjl., smilšu tuksnesis, ziemeļu daļā — oāzes
- Afāras ieplaka tektoniska ieplaka Austrumāfrikā, Etiopijas ziemeļaustrumos un Džibutijā, ietver Asala ezeru (155 m zjl.)
- Baltkrievijas anteklīze tektoniska struktūra Austrumeiropas platformas rietumu daļā, aptver Baltkrievijas ziemeļrietumu un centrālos rajonus, Lietuvas dienvidu un Polijas ziemeļrietumu malu, tās izmēri - \~400 x 500 km, Latvijas dienvidaustrumu stūrī no tās iesniedzas Viļeikas izcilņa nogāze, kas šajā vietā pieslēdzas Daugavpils monoklinālei
- Kumas-Maničas ieplaka tektonisks pazeminājums, kas atdala Austrumeiropas līdzenumu no Priekškaukāza, platums - 20-30 km (centrālajā daļā - 1-2 km), tā ir pieņemtā robeža starp Eiropu un Āziju
- Džunguns Tēls nozīmīgā Rietumkimberlijas (Austrālijā) aborigēnu mītā, kas izskaidro, kā cēlusies laulība bez asinsgrēka
- augustīnisms Teoloģijas virziens, kas seko Sv. Augustīna (354.-430. g.) teoloģiskajiem uzskatiem
- Ziemeļāzija Teritorija Āzijas ziemeļos, no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijai, Centrālajai Āzijai dienvidos un Austrumāzijai austrumos
- Urāli Teritorija starp Austrumeiropas un Rietumsibīrijas līdzenumu, kalnu sistēma, kas ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas >2000 km, platums - 40-150 km, augstākā virsotne - 1895 m
- Aizkarpati Teritorija starp Vidusdonavas līdzenumu un Karpatiem, ietver Austrumkarpatu dienvidrietumu daļu un Aizkarpatu zemieni Ukrainas Aizkarpatu apgabalā
- auglīgais pusloks teritorijas Tuvajos Austrumos (mūsdienu Turcija, Izraēla, Irāka, Irāna, Sīrija, Ēģiptes ziemeļdaļa), kuras bija izvietotas it kā puslokā; tajās ap 6000. g. p. m. ē. sākās pāreja uz ražotājsaimniecību
- Tērpenes Tērpenes ezers - Cērps, ezers Aulejas pagastā
- Tērpes Tērpes ezers - Cērps Aulejas pagastā
- dzeguzēnieki Tērvetes novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzeguzēni" iedzīvotāji
- Thielenhof Tīļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagastā
- Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai
- Azanda Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada rietumu daļā, Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, garums - 19 km
- Tiva Tivas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijas dienvidrietumos, pie Mongolijas robežas, administratīvais centrs - Kizila, platība - 168600 kvadrātkilometru, 314000 iedzīvotāju (2009.)
- Ašelas kultūra to iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kuri dzīvoja agrajā akmens laikmeta periodā ārpus Āfrikas - Rietumeiropā, Austrumeiropas vidusjoslā un dienvidos (Krimā un Kaukāzā); nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Sentašelā - Amjenas priekšpilsētā (Francijā)
- Tokelau Tokelau salas - atrodas Klusajā okeānā, Polinēzijā, uz ziemeļiem no Saomas, grupā 4 atoli: Nukunoma, Atafa un Fakaofa atols pieder Jaunzēlandei, bet atstatā Sveinsa sala administratīvi ietilpst ASV Austrumsamoā, tropu klimats
- klezmers Tradicionālā ebreju mūzika, kuras saknes meklējamas Vācijā un Austrumeiropā; šādas mūziķu grupas dalībnieks; klecmers
- didžeridū Tradicionāls Austrālijas aborigēnu pūšaminstruments, atgādina flautu, tiek uzskatīts par pasaulē vecāko koka pūšaminstrumentu
- kanga Tradicionāls Austrumāfrikas iedzīvotāju apģērbs, tā pamatā ir spilgti raibi kokvilnas auduma gabali, kurus aptin ap ķermeni vai arī, kopā sašūtus, nēsā kā tuniku
- Eisrīzenvelta Trešā garākā (42 km) alu sistēma Rietumeiropā ("Eisriesenwelt"), Tennena masīvā, Alpos 1641 m vjl., uz dienvidiem no Zalcburgas (Austrijā), ieeja 1120 m augstāk par Zalcahas upes līmeni, ejas sniedzas 407 m dziļumā
- Indijas okeāns trešais lielākais (aiz Klusā un Atlantijas okeāna) pasaules okeāns, atrodas starp Āfriku, Āziju, Austrāliju un Antarktīdu, no Atlantijas okeāna un Klusā okeāna tiek atdalīts ar robežu, kas nosacīti vilkta pa meridiānu, kurš iet caur Adatas ragu Āfrikā un Dienvidu ragu Tasmānijā, robeža ar Dienvidu okeānu tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli, platība — 68,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7729 m
- Kuito ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri (Augšējais, Vidējais un Apakšējais ezers) Krievijas Karēlijas Republikā, Kemas baseinā
- trikirijs Trīsžuburu svečturis ar scecēm, kuru Austrumu baznīcas bīskapi lieto liturģijā svētīšanas laikā; trikirions
- trikirions Trīsžuburu svečturis ar svecēm, kuru Austrumu baznīcas bīskapi lieto liturģijā svētīšanas laikā; trikirijs
- hemlokegle Tsuga - priežu dzimtas ģints (ap 14 sugām) skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām Ziemeļamerikā un Austrumāzijā; audzē arī kā krāšņumaugu
- Lielais Viktorijas tuksnesis tuksnesis Austrālijas dienvidu daļā (angļu val. “Great Victoria Desert”), platība — \~300000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā — \~1100 km, platums — \~500 km, ziemeļos robežojaas ar Gibsona tuksnesi, pārsvarā 10-15 m augsts grēdots smiltājs
- Simpsona tuksnesis tuksnesis Austrālijas vidienē (angļu val. "Simpson Desert"), Lielā Artēziskā baseina Rietumu daļā, platība - \~300000 kvadrātkilometru, raksturīgas paralēlas smilšu grēdas (augstums - līdz 30 m)
- Lielais Smilšu tuksnesis tuksnesis Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. “Great Sandy Desert”), dienvidos robežojas ar Gibsona tuksnesi, platība — 360000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā — 900 km, platums — 600 km, augstums — 500-3000 m, 10-15 m augstas smilšu kāpas
- Aukārs tuksnesis Mauritānijā (_Aoukâr_), Tagantas un Austrumhodas vilājā
- Ahsa tuksnesis Saūda Arābijā (_Al Aḩsā'_), Šerkījā (Austrumu provincē)
- Malozemeļskas tundra tundra Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Indigu un Pečoras lejteci un Sulas upi dienvidos, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, paugurains līdzenums, vidējais augstums - 40-50 m, lielākais - 162 m, daudz ezeru un purvu, mūžīgais sasalums
- Tunkas kailkalni Tunkas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~175 km, augstums - līdz 3266 m, līdz 1900-2000 m vjl. taiga (ciedrupriedes, lapegles), augstāk - tundra
- Rūdolfa ezers Turkanas ezers Austrumāfrikā, Kenijas ziemeļos
- hamams Turku pirts - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras
- bajati Turku un azerbaidžāņu, un arī citu Austrumu tautu dzejā tradicionāla četrrindu strofa, kurā tiek savstarpēji atskaņota pirmā, otrā un ceturtā rinda, bet trešā rinda paliek neatskaņota (baltā vārsma)
- arabeska Tuvo Austrumu tautu ornamentācijas veids, kam raksturīgs līniju, ģeometrisku formu, stilizētu augu elementu savdabīgs apvienojums; šāds ornaments
- dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām
- seīds Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs - to muhamedāņu tituls, kuri uzskata sevi par Muhameda pēctečiem
- Araksas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Araksas upē (_Araz su anbari / Sadd-e Aras, Daryāche-ye_), uz Azerbaidžānas (Nahčivanas Autonomās Republikas) un Irānas (Rietumazerbaidžānas ostāna) robežas
- Krimles ūdenskritums ūdenskritums Austrijā (vācu val. "Krimmler Wasserfaelle"), Krimlerahes upē, Augstajā Tauernā, atrodas 1450 m vjl., augstums - 380 m, ūdens krīt 3 pakāpēs
- Augrabiss Ūdenskritums Oranžas upē ("Aughrabies"), 500 km no grīvas, Dienvidāfrikas Republikā, augstums - 146 m
- kaljans Ūdenspīpe, ko lieto Austrumos; tabakas dūmi iet caur ūdens trauku un tikai pēc attīrīšanās nonāk mutē
- Okurjanica ūdenstece Augšdaugavas novada Salienas pagastā, iztek no Dūnakļa ezera, \~1 km garumā ir Baltkrievijas robežupe, ietek Kamienka ezerā Baltkrievijā
- Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa
- Ērmīte Ūdenstece Jākabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, iztek no Augšķiešu ezera, ietek Vārzgūnes ezerā, garums - 10 km
- Bebrīšupe Ūdenstece Limbažu novada Limbažu pagastā, Auziņu ezera noteka uz Mazezeru
- Pakuļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība — 172 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha
- Ugliņas Ugliņas ezers - Ūgliņs Aulejas pagastā
- Ogliņa ezers Ūgliņs, ezers Aulejas pagastā
- Ugļu ezers Ūgliņs, ezers Aulejas pagastā
- verhovinieši Ukraiņi, kas dzīvo Austrumkarpatu ziemeļaustrumu un dienvidrietumu nogāzēs, Ukrainas dienvidrietumos un daļēji Slovākijā, iedalās etnogrāfiskās grupās: boiki, guculi, lemki
- rutēņi Ukraiņi, kas līdz 1918. gadam dzīvoja Austroungārijā, bet pēc 1918. gada - Polijā un Čehoslovākijā (no 1993. g. - Polijā, Čehijā un Slovākijā)
- huculi ukraiņu etnogrāfiskā grupa Ukrainas Austrumkarpatos
- guculi Ukraiņu etnogrāfiskā grupa Ukrainas Austrumkarpatos; huculi
- Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju
- Ekītis Universālveikals Rīgā, Audēju ielā 16
- Draa upe Āfrikas ziemeļrietumos, Marokā, garums 1150 km, sākas Augstā Atlasa dienvidu nogāzē, pastāvīga tece 200 km (gandrīz visu ūdeni izmanto apūdeņošanai), Atlantijas okeānu sasniedz tikai kalnu sniega kušanas periodā
- Arpa upe Armēnijā un Azerbaidžānā (Nahčivanas Autonomajā Republikā) (_Arpa_), Araksas kreisā krasta pieteka
- Kanzasa upe ASV ("Kansas"), Kanzasas štatā, Misūri labā krasta pieteka, veidojas satekot Ripablikanai un Smokihilai, kas sākas Augstajos līdzenumos, garums - 275 km (kopā ar Smokihilu - \~1000 km)
- Kolorādo upe ASV (angļu val. "Colorado"), Teksasas štatā, garums - 1450 km, sākas Ljano-Estakado plato, ietek Meksikas līcī; Austrumkolorādo
- Balta upe Augšdaugavas novada Ambeļu un Biķernieku pagastā, Daugavas labā krasta pieteka, garums 15 km; Balda
- Kumbule upe Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas un Demenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 24,4 m, iztek no Bruņu ezera, tek cauri Kumbuļu ezeram, ietek Jāņuciema ezerā; Kumbula; Kumbuls; Kumbele; Kumbuļupe
- Ārčera upe Austrālijā (_Archer_), Kvīnslendā, Jorkas raga pussalā, periodiski izsīkstoša, lietus periodos ietek Karpentārija līcī
- Brisbena upe Austrālijā ("Brisbane River"), Kvīnslendas štata dienvidaustrumos, garums 344 km, sākas Stenlija kalnā, ietek Koraļļu jūras Mortona līcī
- Barvona upe Austrālijā Jaundienvidvelsas štata ziemeļaustrumos, daļā tecējuma arī Kvīnslendas štata robežupe, viena no Dārlingas satekupēm
- Bovena upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
- Satora upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
- Beljando upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Dalrimpla ezerā, sausajā sezonā izsīkst
- Keipa upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Dalrimpla ezerā, sausajā sezonā izsīkst
- Goulberna upe Austrālijā, Marejas kreisā krasta pieteka
- Lodona upe Austrālijā, Marejas kreisā krasta pieteka
- Mitamita upe Austrālijā, Marejas kreisā krasta pieteka
- Moulameinkrīka upe Austrālijā, Marejas labā krasta pieteka
- Avoka upe Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas kreisā krasta pieteka
- Dosona upe Austrālijas austrumos ("Dawson"), Ficrojas labā satekupe, garums - 400 km
- Ficroja upe Austrālijas austrumos ("Fitzroy"), Kvīnslendā, Dosonas un Makenzi koptekupe, garums 450 km, ietek Koraļļu jūrā
- Makenzi upe Austrālijas austrumos ("Mackenzie"), Ficrojas kreisā satekupe
- Dārlinga upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Darling"), Marejas lielākā pieteka, Austrālijas garākā upe - 2739 km, sākas Jaunanglijas grēdas rietumu nogāzē, ietek Marejā 245 km no tās grīvas
- Laklana upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Lachlan"), Murumbigi labā krasta pieteka, garums - 1500 km, sākas Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz ziemeļiem no Kanberas
- Mareja upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murray"), Jaundienvidvelsas un Viktorijas štata robežupe, garums - 2589 km, izteka Austrālijas Alpos 1846 m vjl., caur Aleksandrīnas ezeru ietek Indijas okeāna Enkauntera līcī
- Murumbiģi upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee"), Marejas labā krasta pieteka, garums - 2172 km, augštece Austrālijasa Alpos, lietus periodā līdzenumā pārplūst, sausajā periodā apsīkst
- Gaskoina upe Austrālijas rietumos ("Gascoyne"), garums 780 km, augštece Rietumaustrālijas plakankalnē, ietek Indijas okeāna Šārkbeja līcī, sausajā sezonā izsīkst
- Laionsa upe Austrālijas rietumos ("Lyons"), Gaskoinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
- Mareja upe Austrālijas rietumos ("Murray"), Rietumaustrālijas dienvidrietumos, ietek Indijas okeānā uz dienvidiem no Pērtas, sausuma periodos izžūst
- Tomsona upe Austrālijas vidienē, Kuperskrīkas labā krasta pieteka
- Plenti upe Austrālijas vidienē, Ziemeļu teritoriju dienvidu daļā, izceļas Hārtsa grēdas ziemeļu nogāzēs, izsīkst Simpsona tuksnesī, sausajā sezonā izžūst
- Bērdekina upe Austrālijas ziemeļaustrumos, Kvīnslendā, garums – 680 km, sākas Atertonas plato, ietek Koraļļu jūrā, sausajā sezonā gandrīz izsīkst, no lietus XII-III spēcīgi uzplūdieni
- Flindersa upe Austrālijas ziemeļos ("Flinders"), garums - 830 km, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, ietek Arafuru jūras Karpentārija līcī
- Ficroja upe Austrālijas ziemeļrietumos ("Fitzroy"), garums 520 km, iztek no Kimbernijas plato, ietek Indijas okeāna Kinga līcī
- Klonkari upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Cloncurry"), Flindersas kreisā krasta pieteka, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, garums - 900 km
- Saksbi upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Saxby"), Flindersas labā krasta pieteka, sākas Gregorija grēdas rietumu nogāzē
- Ensa upe Austrijā ("Enns"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 320 km, sākas Zemā Tauerna masīvā Alpos
- Ille upe Austrijā ("Ill"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 208 km
- Zalca upe Austrijā ("Salza"), Ensas labā krasta pieteka
- Šteire upe Austrijā ("Steyr"), Ensas kreisā krasta pieteka
- Trauna upe Austrijā ("Traun"), Augšaustrijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 153 km, tek caur Traunas ezeru
- Mūra upe Austrijā un Slovēnijā, kā arī Horvātijas un Ungārijas robežupe (vācu _Mur_, horv. val. _Mura_), Dravas kreisā krasta pieteka, garums - 438 km, izteka Zemajā Tauernā
- Rābca upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka
- Rāba upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos
- Ahe upe Austrijā un Vācijā (_Ache_), ietek Kīmezerā
- Leha upe Austrijā un Vācijā (_Lech_), Donavas labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas Forarlbergā 1865 m vjl.
- Zalcaha upe Austrijā un Vācijā (_Salzach_), lejteces posmā - robežupe, Innas labā krasta pieteka, garums - 220 km
- Agere upe Austrijā, Augšaustrijas federālajā zemē, Traunas kreisā krasta pieteka, iztek no Aterezera
- Brēgencerahe upe Austrijā, Forarlbergā, ietek Bodenezerā
- Išle upe Austrijā, Traunas kreisā krasta pieteka
- Ruvuma upe Austrumāfrikā ("Ruvuma"), Tanzānijas un Mozambikas robežupe, garums - \~800 km, sākas kalnos uz Austrumiem no Nasjas ezera, ietek Indijas okeānā
- Rufidži upe Austrumāfrikā (angļu val. "Rufiji"), Tanzānijā, garums (kopā ar Luvegu) - \~1400 km, sākas kalnos uz austrumiem no Ņasas ezera, satekot Luvegu un Kilombero, ietek Indijas okeānā
- Mamore upe Bolīvijā ("Rio Mamore"), Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande
- Marica upe Bulgārijas dienvidos, lejtecē Turcijas (kur saucas - Meriča) un Grieķijas (kur saucas - Evra) robežupe, garums - 525 km, sāks Rilas masīvā, pie Muasalas kalna, tek gk. pa Augštrāķijas zemieni, ietek Trāķijas jūrā, veido purvainu deltu
- Ili upe Centrālāzijā (Ķīnā un Kazahstānā), garums - 1001 km (kopā ar Tekesu 1439 km), veidojas satekot Tekesai un Kungesai Austrumtjanšanā (Ķīnā), ietek Balhaša ezerā
- Morāva upe Čehijā ("Morava"), Čehijas un Slovākijas robežupe, kā arī Slovākijas un Austrijas robežupe (vācu val. "March"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 352 km, sākas Sudetos pie Sņežnika kalna 1380 m vjl., tek gar Jesenīku kalniem, starp Karpatiem un Čehijas-Morāvijas augstieni
- Dije upe Čehijā un Austrijā, Morāvas labā krasta pieteka (čehu val. "Dyje", vācu val. "Thaya"), garums 302 km
- Hangana upe Dienvidkorejā ("Hangang"), garums - 514 km, sākas Austrumkorekas kalnos, ietek Dzeltenās jūras Kanvamana līcī, krastos Seula
- Reina upe Eiropā (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē; Lihtenšteinas, Austrijas un Francijas robežupe; vācu val. _Rhein_, fr. val. _Rhin_, hol. val. _Rijn_), garums - 1320 km, sākas Šveices Alpos, tek cauri Bodenezeram, Nīderlandē sadalās 2 atzaros un veidojot kopēju deltu ar Māsu un Šeldu ietek Ziemeļjūrā
- Drava upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
- Dņestra upe Eiropas dienvidaustrumos, Ukrainā un Moldovā (moldāvu val. "Nistru"), garums - 1352 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē \~900 m vjl., ietek Melnajā jūrā
- Andela upe Francijā (_Andelle_), Augšnormandijas reģionā, Sēnas labā krasta pieteka
- Aro upe Francijā (_Arros_), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšpireneju un Žēras departamentā, Aduras labā krasta pieteka
- Avra upe Francijā (_Avre_), Augšfrancijas reģiona Uāzas un Sommas departamentā, Sommas kreisā krasta pieteka
- Oba upe Francijā ("Aube"), Šampaņas-Ardēnu reģionā, Sēnas labā krasta pieteka, garums - 225 km
- Vela upe Francijā, Lielā austrumu reģiona Marnas departamentā un Augšfrancijas reģiona Ēnas departamentā, Ēnas kreisā krasta pieteka
- Suipa upe Francijā, Lielo Austrumu reģiona Marnas departamentā un Augšfrancijas reģiona Ēnas departamentā, Ēnas kreisā krasta pieteka
- Aglī upe Francijas dienvidos (_Agly_), Odas un Austrumpireneju departamentā, izteka Korbjēru kalnos, ietek Vidusjūras Lionas līcī
- Somma upe Francijas ziemeļos (_Somme_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģionā, garums - 245 km, ietekot Lamanšā veido estuāru (Sommas līci)
- Terēna upe Francijas ziemeļos, Pikardijas reģionā, Uāzas labā krasta pieteka, izteka Augšnormandijas reģiona ziemeļaustrumu pierobežā
- Avijegi upe Igaunijā (_Avijõgi_), Rietumviru un Austrumviru apriņķī, ietek Peipusa ezerā pie Lohusū
- Rannapungerja upe Igaunijā, Austrumviru apriņķī, ietek Peipusa ezera Ziemeļu galā
- Purtse upe Igaunijā, Rietumviru un Austrumviru apriņķī, ietek Somu līča Narvas līcī
- Mahanadi upe Indijā ("Mahanadi"), Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos, garums - \~900 km, sākas Austrumgatu rietumu daļā 600 m vjl., ietek Bengālijas līcī, veidojot kopēju deltu ar Brahmani, Baltarani u. c. upēm
- Āgčāja upe Irānā (_Āq Chāy_), Austrumazerbaidžānas ostānā, Araksas labā krasta pieteka
- Lāgarbljouta upe Islandē, Austrumu Zemē, iztek no neliela ezera, kas atrodas nedaudz uz ziemeļiem no Vahdnajegidla
- Selbljouta upe Islandes Austrumu Zemē, ietek Norvēģu jūrā
- Ķeldiau upe Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla ledāja
- Aukpara upe Kanādā (_Aukpar River_), Bafina salas dienvidu daļā, Aumaģuaka ezera noteka uz Foksa baseinu
- Nipigona upe Kanādā ("Nipigon River"), iztek no Nipigona ezera, ietek Augšezerā, garums - \~50 km
- Sentmērisa upe Kanādā un ASV ("Saint Marys"), šo valstu robežupe, garums - 112 km, iztek no Augšezera Vaitfiša līča, ietek Hūrona ezra Nortčenela šaurumā
- Ajageza upe Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, garums - 492 km, sākas Tarbaghataja ziemeļu nogāzē, tek pa pustuksnešainu ieleju, ietek (palu laikā) Balhaša austrumu daļā
- Ariporo upe Kolumbijā (_Ariporo, Rio_), Kasanares departamentā, Metas kreisā krasta pieteka, izceļas Austrumkordiljeras kalnos
- Vitima upe Krievijā, Austrumsibīrijā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1837 km, veidojas, satekot Činai un Vitimkanai, sākas Ikatas grēdā Aizbaikālā
- Oka upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē
- Ija upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - 486 km, sākas Austrumsajānu ziemeļu nogāzē, ietek Bratskas ūdenskrātuvē
- Kana upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 629 km, sākas Austrumsajānos
- Jeņiseja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, Austrumsibīrijas un Rietumsibīrijas robežupe, plūst no Ziemeļmongolijas līdz Ziemeļu Ledus okeānam, garums - 3487 km, ietek Karas jūrā, lejtecē gultnes platums sasniedz 20 km, dziļums - līdz 15-20 m, lielākā daļa kuģojama, taču \~8-9 mēnešus gadā ir aizsalusi
- Oļeņoka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augštece - Krasnojarskas novadā, garums - 2292 km, sākas Austrumsibīrijas plakankalnē, ietek Laptevu jūrā
- Hroma upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 685 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Austrumsibīrijas jūrā, veidojot grīvlīci
- Boļšaja Čukočja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas zemienē, garums — 758 km, ietek Austrumsibīrijas jūrā
- Alazeja upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā
- Čepca upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 501 kilometrs, sākas Augškamas augstienes dienvidu nogāzē
- Kama upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves
- Vjatka upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē
- Tuba upe Krievijas Krasnojarskas novadā, veidojas satekot Kazirai un Amilai, kuras sākas Austrumsajānos, garums - 119 km (kopā ar Kaziru - 507 km), tek pa paugurainu stepi, plašajā palienē sadalā vairākos atzaros, ietek Krasnojarskas ūdenskrātuvē
- Kiļmeza upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 270 km, sākas Augškamas augstienes atzaros
- Jandzi upe ķīnā ("Yangzi"), garākā un ūdeņainākā upe Eirāzijas kontinentā, garums - 5800 km, sākas Tibetas kalnienes centrālajā daļā no Tanglas un Kukušili grēdas ledājiem (5500 m vjl.), ietek Austrumķīnas jūrā, veidojot plašu deltu; Jandzidzjana; Čandzjana; Zilā upe
- Akmeņupe upe Latvijā, Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, Dvietes labā krasta pieteka, garums - 12 km; Akmeņupīte
- Ālave upe Latvijā, Dobeles novada Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu un Bērzes pagastā, Bērzes labā krasta pieteka, garums - 36 km, kritums - 40 m; Ālava; Alave
- Audrupe upe Lietuvā (_Audrupys_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, Audras pieteka
- Aukštoji Gerve upe Lietuvā (_Aukštoji Gervé_), Panevēžas apriņķa Biržu rajona ziemeļu daļā
- Aunuva upe Lietuvā (_Aunuva_), Šauļu apriņķī, Ventas pietekas Šatrijas kreisā krasta pieteka
- Ait Aisa upe Marokā (_Aït Aïssa, Oued_), Austrumu reģionā, izveidojas Augstā Atlasa austrumu nokalnēs un izsīkst pie Alžīrijas robežas, lietus periodā ietek Gīrā
- Olifantsa upe Namībijā ("Olifants"), Auobas kreisā satekupe, sezonāli izžūst
- Sana upe Polijā ("San"), augštecē Polijas un Ukrainas robežupe, garums - 444 km, izteka Austrumkarpatos 843 m vjl. (pie Užokas pārejas), lejtece - Sandomežas ieplakā
- Kreuna upe Prodes pagastā un Lietuvā, garums - Latvijā 6 km, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Subates, ietek Sartu ezerā Lietuvā; Krauna; Lietuvā - Kriauna
- Mureša upe Rumānijā un Ungārijā (rum. val. "Mures", ung. val. "Maros"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 883 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka iepretī Segedai; Maroša
- Somešulmare upe Rumānijā, Somešas labā satekupe, izteka - Austrumkarpatos
- Olta upe Rumānijas vidienē, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 709 km, izteka Austrumkarpatos
- Auza upe Sanmarino ziemeļu daļā un Itālijā (_Ausa_), Marekijas kreisā krasta pieteka
- Kolima upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā
- Indigirka upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā
- Aurajoki upe Somijā (_Aurajoki_), Varsinaissuomi reģionā, ietek Baltijas jūrā pie Turku
- Segre upe Spānijas ziemeļaustrumos ("Segre"), Katalonijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 265 km, sākas Austrumpirenejos, Francijā, tek pa aizu uz dienvidiem no Andoras, lejtece ieplakā
- Amūra upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā
- Pruta upe Ukrainā, kā arī Moldovas un Rumānijas robežupe, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 953 km, sākas Austrumkarpatos (Ukrainā), Goverlas masīva apkaimē
- Strija upe Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 230 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē
- Tisa upe Ukrainā, Slovākijā, Ungārijā, Serbijā (ukraiņu, slovāku un serbu val. "Tisa", ungāru val. "Tisza"), Donavas lielākā pieteka, garums - 966 km, sākas Austrumkarpatos \~2000 m vjl., satekot Bila Tisai un Čorna Tisai
- Aue upe Vācijā (_Aue_), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka
- Īzāra upe Vācijā (_Isar_), Bavārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Karvendela grēdā, Alpos 1788 m vjl. (Austrijā)
- Urugvaja Urugvajas Austrumu Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidaustrumos, platība - 176215 kvadrātkilometri, 3510400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Montevideo, administratīvais iedalījums - 19 departamentu, robežojas ar Argentīnu un Brazīliju, apskalo Atlantijas okeāns
- UYU Urugvajas peso; Urugvajas Austrumu Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo
- Useru Useru ezers - Vusars Audriņu pagastā
- palaiotropisks uz Vecās pasaules (Āfrikas, Āzijas un Austrālijas) tropu joslu attiecīgs, tai piederīgs
- vectropisks uz Vecās pasaules (Āfrikas, Āzijas un Austrālijas) tropu joslu attiecīgs, tai piederīgs; palaiotropisks
- Kroņauces dzirnevezers uzpludināts uz Auces upes Tērvetes pagastā, platība — 13,6 ha
- Augstkalnes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Augstkalnes pagastā, platība — 17 ha; Mežmuižas dzirnavezers
- Dauguļu dzirnavezers uzpludināts uz Tartaciņas upes Augšdaugavas novada Salienas pagastā, platība — 2,7 ha; Salienas dzirnavezers
- Pakrāces dzirnavezers uzstādināts ezers Pakrāces upē Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 1 ha, garums — 0,5 km, lielākais platums — 0,1 km, lielākais dziļums — 3,5 m, dzirnavu ēka pārbūvēta atpūtas vajadzībām; Pokrāces dzirnavezers
- grand slam uzvara visās noteikta cikla sacensībās, čempionātos (parasti Lielbritānijas, Francijas, Austrālijas un ASV tenisa čempionātos)
- DAAD Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (vācu "Deutscher Akademischer Austauschdienst")
- Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru
- Treptova Vācijas galvaspilsētas rajons ("Treptow"), bijušās Austrumberlīnes dienvidrietumos
- anšluss Vācijas politika, kas bija vērsta uz Austrijas iekļaušanu Vācijas valstī; pati šī iekļaušana 1938. gadā
- trejsabiedrība Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. g. 20. maijā noslēgtais sabiedrības un draudzības līgums; Antante
- audi Vācu firmas "Audi" ražots vieglais automobilis
- Austrumzeme Vācu okupācijas laikā 1941-44 Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja "Reichskommissariat Ostland" Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā
- Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna
- Vogavoga Vagavaga, pilsēta Austrālijā
- augustnieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" iedzīvotāji
- li Vairākās Tālo Austrumu zemēs garuma mērvienība, svārstās starp mm daļām un 500 m
- dēmons Vairākumā pasaules reliģiju ļauns gars, spēks vai sākotne, kas ir pretējs Augstākajā Dievībā iemiesotajam Absolūtajam Labajam
- štathalters Valdnieka iecelts vietvaldis Nīderlandes vēsturiskajā novadā 14.-18. gs., Austrijas impērijai (no 1867. g. Austroungārija) pakļautajās zemēs 16. gs. -1918. g.
- maliks Valdnieka nosaukums vairākās Austrumu zemēs; arī viens no Allāha epitetiem
- austrumieši Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Austrumi" iedzīvotāji
- hamītu valodas valodu grupa, kurās runā Ziemeļāfrikā un Austrumāfrikā; bieži saista kopā ar semītu valodām (semītu-hamītu valodas)
- Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu
- Baltkrievijas Republika valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta — Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju
- Ukraina Valsts Austrumeiropā, platība - 603700 kvadrātkilometru, 45700400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kijiva, administratīvais iedalījums - 24 apgabali, 2 pilsētas, 1 autonoma republika, robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju un Poliju
- Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju
- Austrālijas Savienība valsts dienvidu puslodē (angļu "Commonwealth of Australia"), ietver visu Austrālijas kontinentu, kā arī Tasmāniju un mazākas salas piekrastē, platība — 7,69 miljoni kvadrātkilometru, galvaspilsēta — Kanbera
- dīvāns Valsts iestāde dažās Austrumu zemēs, kura nodarbojas ar administratīvām un tiesu lietām vai ar līdzekļu vākšanu valsts kasei
- apgaismotais absolūtisms valsts pārvaldes forma, kurā absolūtais valdnieks realizē pārvaldes reformas apgaismības ideju garā; šādu politiku ar dažādām sekmēm īstenoja vācu zemēs, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā; viskonsekventāk - Prūsijas un Austrijas valdnieki (Frīdrihs II, Jozefs II)
- agrā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 3000. g. p. m. ē., kad Augšēģiptes faraons Narmers iekaroja Lejasēģipti un radīja vienotu Ēģiptes valsti
- haradžs Valsts zemes nodoklis Tuvajos un Vidējos Austrumos viduslaikos un jaunajos laikos
- Austroungārija Valsts, kas sastāvēja no Austrijas impērijas un Ungārijas karalistes, pastāvēja 1867.-1918. g., daudznāciju dubultmonarhija, kopplatība - 1914. g. bija 676600 kvadrātkilometru, 52800000 iedzīvotāju
- Ogres Kangari vaļņveida osu virkne Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenuma rietumu malā, ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 25 km garumā paralēli Daugavai starp Sēlēku ezeru (Tīnūžu pagastā) un Lielvārdi, ietilpst Augstie kalni (66,7 m vjl.), Zilie kalni (52,4 m vjl.), Kaparāmurkalni u. c. kalni
- ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās
- Alt-Abgulden Vecabguldes (Ānbomes) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
- Ānbome Vecabguldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagastā
- aulēnieši Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Auļi" iedzīvotāji
- trahikarpa Vēdekļpalmu ģints, aug subtropu Austrumāzijas rajonos; trīs aukstumizturīgas šās ģints sugas zem klajas debess audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē un Krimas dienvidos
- Hainuvele vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - centrālais tēls, viena no dievišķo jaunavu triādes dievietēm
- Rabije Vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - mēness dieviete, viena no dievišķo jaunavu triādes dievietēm
- Mulua Satene vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - nāves dieviete, viena no dievišķo jaunavu triādes dievietēm
- Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne
- Zaņa Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 53 km, kritums - 75 m, gandrīz visā tecējumā ir Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma un Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma robežupe
- Vadakste Ventas labā krasta pieteka Saldus un Auces novadā, garums - 82 km, kritums - 54 m, sākas 5 km uz austrumiem no Auces, 67 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Vadakstis
- Marienburga Vēsturē lietots vācu nosaukums Austrumprūsijas (sākotnēji - Teitoņu ordeņa) cietoksnim Malborkā (Polijā)
- Kāpa Vēsturiska province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Province", būru val. "Kaapland"), kas mūsdienās sadalīta 3 atsevišķās provincēs - Ziemeļkāpa, Rietumkāpa un Austrumkāpa
- Overņa Vēsturiska province Francijā ("Auvergne"), ietver Pijdedomas, Aljē, Kantālas, Augšluāras departamentu, platība - 26200 km^2^
- Franškontē Vēsturiska province Francijas austrumos, pie Šveices robežas, ietver Dū, daļēji Augšsonas un Juras departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru
- Limuzēna Vēsturiska province Francijas Centrālā masīva ziemeļrietumos ("Limousin"), ietver Augšvjennas, Krēzas, Korēzas deapartamentu, platība - 17000 kvadrātkilometru
- Dofinē Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos ("Dauphine"), ietver Izēras, Dromas, Augšalpu departamentu, platība - 20400 kvadrātkilometru
- Savoja Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Alpos, pie Šveices un Itālijas robežām, ietver Augšsavojas un Savojas departamentu
- Provansa Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Vidusjūras piekrastē, ietver Bušdironas, Vāras, Augšprovansas Alpu, Voklīzas, Piejūras Alpu, Augšalpu departamentu, kas kopā ar franču Rivjēru veido Provansas-Rivjēras ekonomisko rajonu, platība - 18200 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem Alpi
- Langdoka Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Languedoc"), ietver Ero, Gāras, Tarnas, Odas, Lozēras, Augšluāras, Ardešas departamentu, platība - 27800 kvadrātkilometru, apskalo Lionas līcis
- Rusijona Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Roussillon"), Vidusjūras piekrastē, pie Spānijas robežas, ietver Austrumpireneju departamentu
- Lotringa vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos (_Lorraine_), no 2016. g. iekļauta Lielo Austrumu reģionā, ietvēra Mertas un Mozeles, Vogēzu, Mēzas departamentu
- Šampaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos ("Champagne"), ietver Ardēnu, Augšmarnas, Marnas, Obas departamentu, platība 25600 kvadrātkilometru
- Pikardija Vēsturiska province Francijas ziemeļos, pie Lamanša, ietver Ēnas, Sommas un Uāzas departamentu, platība 19600 kvadrātkilometru; 2016. g. iekļauta jaunizveidotajā Augšfrancijas reģionā
- Verhovina Vēsturiski etnogrāfisks novads Austrumkarpatos, gk. Ukrainā, daļēji arī Slovākijas austrumos, iedzīvotāji - ukraiņu etnogrāfiskās grupas (boiki, guculi)
- Trāķija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļaustrumos, tagadējās Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļa
- Maķedonija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļos, ietver Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijas, kā arī Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas rietumu daļu
- Mazā Lietuva vēsturisks etnogrāfiskais Prūsijas, vēlāk Austrumprūsijas, reģions, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši, šīs provinces ziemeļu daļa un savu nosaukumu ieguva no pamatiedzīvotāju valodas, tās teritorija mūsdienās veido atsevišķu etnogrāfisko novadu, kas ļoti atšķiras no pārējās Lietuvas, citāda ir ne tikai šī novada vēsture, bet arī arhitektūras, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstība
- Arnanu vēsturisks novads Austrālijā (_Aṉangu_), Rietumaustrālijā, Ziemeļu teritorijā un Dienvidaustrālijā, starp Gibsona tuksnesi un Lielo Viktorijas tuksnesi
- Arernte vēsturisks novads Austrālijā (_Arrernte_), Ziemeļu teritorijas dienvidu daļā
- Kartlija Vēsturisks novads Gruzijā, Kūras vidusteces rajonā, IV-III gs. p. m. ē. ietilpa Austrumgruzijas valstī
- Karnatika Vēsturisks novads Indijas dienvidaustrumos, starp Austrumgatiem un Koromandelas krastu, iedzīvotāji - tamili, XVIII gs. 1. pusē nodibināja atsevišķu valsti (galvaspilsēta - Arkota), no 1754. g. Ostindijas kompānijas pakļautībā, no 1801. g. - Madrasas provincē, mūsdienās - Tamilnadas štatā
- Bengālija Vēsturisks novads Indostānā, Gangas lejteces, kā arī Gangas un Bramaputras deltas baseinā, kur dzīvo gk bengāļi, no 1947. g. rietumu daļa iekļauta Indijā (Rietumbengāles štats), bet austrumu daļa Austrumpakistānā (kopš 1971. g. Bangladeša)
- Beludžistāna Vēsturisks novads Irānas kalnienes dienvidaustrumos, platība – >500000 kvadrātkilometru, Austrumbeludžistāna (348000 kvadrātkilometru) no XIX gs. vidus bija Lielbritānijas pakļautībā, 1948. g. iekļauta Pakistānā, Rietumbeludžistāna kopš 1857. g. – Irānā
- Azerbaidžāna Vēsturisks novads Irānas ziemeļrietumos, gk. Austrumazerbaidžānas un Rietumazerbaidžānas ostānu teritorijā, platība - >100000 kvadrātkilometru, iedzīvotāji gk. azerbaidžāņi, kā arī persieši, kurdi un armēņi
- Austrumu Zeme vēsturisks novads Islandes salas austrumu daļā (_Austurland_)
- Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina)
- Moldova Vēsturisks novāds Rumānijas austrumos, starp Austrumkarpatiem un Prutu, kur 1359. g. kopā ar Besarābiju un Bukovinu izveidoja Moldāvijas kņazisti
- megalapsis Vēžu trilobītu ģints ar lieliem galvas un astes vairogiem, gk. Augšsilūrā, Latvijā laukakmeņos
- Enkimdu Vidējo Austrumu mitoloģijā - zemkopju dievs, kas figurē vienā šumeru mītā kā auglības dievietes Inannas (akadiešu Ištaras) precinieks
- Utnapišti Vidējo Austrumu tautu mītos - cilvēks, kurš palika dzīvs pēc lielajiem plūdiem, ko dievi uzsūtīja, lai iznīcinātu cilvēku dzimumu
- fondaco Viduslaikos svešu tautu tirgus nami Itālijā un Austrumu zemēs
- Uhaku horizonts vidusordovika Landeilas stāva apakšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 12-14 m, nodalīts Ziemeļigaunijā
- Kukruzes horizonts vidusordovika statigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 7-30 m, nodalīts Ziemeļigaunijā
- Idaveres horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā
- Jehvi horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā iespējams nodalīt tikai nosacīti, tādēļ tas apvienots ar zemāk iegulušo Idaveres horizontu
- Lasnamē horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 7-10 m, nodalīts Ziemeļigaunijā Tallinas apkaimē
- Keilas horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums 10-36 m, nodalīts nosacīti
- piebaldzēns Vidzemes Centrālās Augstienes vidienes (Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas apkārtnes) iedzīvotājs
- ceška tdeška vieglā automašīna _Audi A6 C4_
- Fadejeva sala viena no Anžū salām, atrodas Ziemeļu Ledus okeānā starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru
- ceratods viena no divējādi elpotājām zivīm Austrālijā
- taipāns viena no indīgākajām pasaules čūskām ("Oxyuranus scutellatus") ar tumši brūnu slaidu, līdz 3 m garu ķermeni un krēmkrāsas galvu, sastopama Austrālijā, bet ļoti reti
- Dienvidsibīrijas kalnāji viena no lielākajām kalnzemēm Krievijā, Austrumsibīrijas dienvidos un Tālajos Austrumos no Altaja rietumiem līdz Džugdžuram austrumos, platība - >1500000 kvadrātkilometru, garums - \~4500 km, ietilpst - Kuzņeckas Alatavs, Salairas skrausts, Sajāni, Piebaikāls, Aizbaikāls, Aldanas kalniene, Stanovaja kalniene un Stanovojs
- Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā
- Miroku viena no populārākajām dievībām Tālo Austrumu budismā, nākotnes gaišās dzīves un labklājības buda
- saragulaji viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms
- sarambaji viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms
- sarangami viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms
- tacca Viendīgļlapju augu ģints, lakstaugi, 17 sugas gk. Austrumāzijas salu arhipelāgā
- Augu aizsardzības centrs vienīgā specializētā augu aizsardzības pētniecības iestāde Baltijā, dibināta 1913. g. kā Baltijas kultūraugu kaitēkļu stacija, 1914.-1918. g. Baltijas bioentomoloģiskā stacija, 1918.-1923. g. Bioentomoloģiskā stacija, 1923.-1930. g. Augu aizsardzības institūts, 1930.-1948. g. Latvijas Augu aizsardzības institūts, 1948.-1964. g. Baltijas augu aizsardzības stacija, 1964.-1991. g. Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas filiāle, tagadējais nosaukums kopš 1991. g.
- Dzūkija viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju
- krusta karš viens no astoņiem katoļu baznīcas iedvesmotiem karagājieniem no Rietumeiropas uz Tuvajiem Austrumiem (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam)
- Olgas kalns viens no augstākajiem monolītiem pasaulē, relatīvais augstums — 500 m, atrodas Austrālijas vidienē, uz ziemeļiem no Masgreiva grēdas
- zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs)
- Elzasa viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.)
- katolicisms viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas izveidojās, kristiešu baznīcai 9.-11. gs. sašķeļoties Rietumu (Romas katoļu) un Austrumu (pareizticīgo) baznīcā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums
- pareizticība viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas radās Austrumu Romas impērijā un 11. gs. izveidojās par patstāvīgu baznīcu
- Steļmaka ezers viens no Pilskalnes ezeriem Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, platība - 6,2 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m: Stelmaka ezers; Strēlnieku ezers; Streļmuku ezers; Streļnieku ezers
- Dubezers viens no Pilskalnes ezeriem Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, platība - 1,7 ha, garums - \~150 m
- Tartaka ezers viens no Pilskalnes ezeriem Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Pilskalnes pagastā, garums — \~300 m, lielākais platums — \~200 m
- Augšbavārija viens no septiņiem Vācijas federālās zemes Bavārijas apgabaliem, atrodas Bavārijas dienvidos, ap Minheni, kas ir apgabala administratīvais centrs; robežojas ar Bavārijas apgabaliem Lejasbavāriju, Augšpfalcu, Vidusfrankoniju un Švābiju, kā arī ar Austriju
- nerpa viens no vairāku roņu sugu nosaukumiem; dzīvo Arktikā, Lādogas ezerā, Kaspijas jūrā, Baikālā un Eiropas un Tālo Austrumu piekrastes ūdeņos
- arktogeja viens no zooģeogrāfiskajiem sauszemes pamata apakšnodalījumiem, kas aptver visus zooģeogrāfiskos apgabalus, izņemot Dienvidamerikas (neogeju), Austrālijas (notogeju) un Antarktikas apgabalu
- kompradors Vietējais tirgotājs Austrumu koloniālajās un ekonomiski atpalikušajās valstīs, kas ir starpnieks starp ārvalstu firmām un vietējo tirgu
- Ukereves ezers Viktorijas ezers Austrumāfrikā
- Viktorijas-Njanzas ezers Viktorijas ezers Austrumāfrikā
- Igate Vilces kreisā krasta pieteka Vilces pagastā, augštece Augstkalnes pagastā, garums - 9 km; Igates strauts
- Viļkicka Viļkicka sala - atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
- jaunvīns vīns, kura vecums nepārsniedz gadu; dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml)
- Adulīte Virānes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, iztek no Adulienas ezera, garums - 7 km; Aduliena; Audilīte
- Audruve Vircavas kreisā pieteka Jelgavas novadā, garums - 52 km (Latvijā 20 km), kritums - 59 m, sākas Lietuvā pie Noraičiem, 7 km uz ziemeļiem no Jonišķiem; Audruvis
- subincizija vīriešu apgraizīšanas paņēmiens, kas izpaužas urīnkanāla (uretra) apakšējās daļas uzgriešanā, gk. sastopama Ziemeļrietumu un Centrālā Austrālijā
- Lomnicas smaile virsotne Augstajos Tatros, Slovākijā, augstums - 2632 m
- Grosvenedigers Virsotne Austrumalpos ("Grossvenediger"), Augstajā Tauernā, Austrijā, augstums - 3674 m, zobainas kāru virsotnes paceļas pāri firna laukiem un šļūdoņiem
- Alkons virsotne Filipīnās (_Halcon_), Mindoro salas ziemeļu daļā, Mimaro reģiona Austrummindoro provinces ziemeļu daļā
- Arkalods virsotne Francijā (_Arcalod_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta dienvidos, augstums - 2217 m
- Alamdārs virsotne Irānā (_‘Alamdār, Kūh-e_), Austrumazerbaidžānas ostānā, Mīšūdāga kalnājā, augstums - 3131 m
- Vilhelma kalns virsotne Jaungvinejas salas austrumu daļā, Papua-Jaungvinejā, augstums - 4700 m vjl., piektā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
- Džaja Virsotne Maokes (Sniega) kalnos (indon. val. "Puncak Jaya"), Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā, augstums - 4884 m vjl. (augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā), sniega līnija 4400 m vjl., ledāji \~15 kvadrātkilometri; līdz 1965. g. saucās Karstena kalns, 1965.-1969. g. Sukarno kalns
- Mandala Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4700 m vjl., ceturtā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
- Ngapilimsits Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4717 m vjl., trešā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
- Trikors Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4730 m vjl., otrā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
- Ajači virsotne Marokā (_Ayachi, Jebel_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā, Augsā Atlasa grēdas ziemeļu daļā, augstums 3737 m
- Auasbergs virsotne Namībijā (_Auasberge_), Khomasa reģiona vidienē, Khomasa kalnos, augstums - 2479 m
- Augubs virsotne Namībijā (_Augub_), Karasas reģionā Hibas plakankalnes rietumu daļā, augstums - 1210 m
- Akčakara virsotne Turcijā (_Akçakara Tepe_), Bingelas ilā, Austrumtaura kalnos, augstums 2940 m
- Alhadirs virsotnne Austrumsajānos (_Alhadyr, gora_), Krievijas Irkutskas apgabala dienvidrietumos, augstums 2313 m
- Mufumbira Virunga, vulkānisks apgabals Austrumāfrikā
- jaunnacionālisms Virziens latviešu literatūrā, ko vadīja Andrievs Niedra, 1904 un 1905 izdodams "Austrumu"
- VAAI Vissavienības Augu aizsardzības /zinātniskās pētniecības/ institūts
- čozēnija Vītolu dzimtas ģints ("Chosenia"), liels, ātraudzīgs, vītoliem līdzīgs koks, Austrumāzijā, 1 suga
- Kira Vjadas labā krasta pieteka Krievijā, augštece Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 59 km (Latvijā 33 km), kritums - 58 m, sākas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, uz dienvidiem no Viļakas
- Vulongonga Vollonona, pilsēta Austrālijā
- Virunga Vulkāniskas apgabals Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, 8 lielu un daudzu mazu vulkānu konusi (augstākais - Karusimbi, 4507 m), liels seismiskums
- Kilimandžāro Vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē, Tanzānijas ziemeļaustrumos, sastāv no 3 aprimušu vulkānu konusiem, t. sk. Kibo - augstākā virsotne Āfrikā - 5895 m vjl., tajā 10 šļūdoņi ar kopējo platību \~7 kvadrātkilometri
- Rjūkjū salas vulkānisku un koraļļu salu arhipelāgs Klusā okeāna rietumu daļā (jap. val. "Ryūkjū-Shotō"), Japānas teritorija, ietilpst 98 salas (veido 6 salu grupas), kas lokveidā stiepjas starp Kjusju salu un Taivānu \~1200 km garumā, platība - \~4800 kvadrātkilometru, atdala Austrumķīnas jūras no Klusā okeāna
- vurulu Vurulu vurulu - Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - nebēdnīgas būtnes, kuras zog savvaļas bišu medu, izsmeļot to ar kociņiem, pie kuriem piesieti pudeļkoka ziedi
- Aizezers Vusars, ezers Audriņu pagastā
- Jūseris Vusars, ezers Audriņu pagastā
- Usaru ezers Vusars, ezers Audriņu pagastā
- Sulamīte Zālamana (Solomona) "Augstajā dziesmā" (Bībele, Vecā Derība) pieminētā noslēpumainā mīļotā
- ūdenszalkši Zalkšu dzimtas ģints; 0,5 - 1,7 m garas čūskas; labi peld un nirst, Eirāzijā, Āfrikā, Austrālijā >60 sugu; Latvijā tikai parastais zalktis
- Zebrus–Īles paugurgrēda Zebrus-Īles paugurgrēda - atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, stiepjas 6 km garumā no Zebrus ezera austrumu krasta līdz Sesavas ezeram, platums - 0,1-1,2 km, veido 3 atsevišķi, gandrīz paralēli vaļņi, absolūtais augstums - 148 m vjl., relatīvais augstums sasniedz 53 m
- mohurs Zelta monēta Austrumindijā kopš 1562. g. līdz 20. gs. vidum, līdzinājās 15 sudraba rūpijām
- Lielais purvs zemais un augstais purvs Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Ošupes pagastā, platība — 1912 ha, zemais purvs aizņem 1022 ha, augstais purvs — 890 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3 m, zem tā 0,5 m biezs sapropeļa slānis
- mulks Zemes īpašums viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs, īpašniekam nebija jāpilda valsts dienests, īpašumu varēja pārdot, dāvināt, mantot; jaunākos laikos tāpat sauc parastu zemes īpašumu
- slāņlīdzenums Zemes platformas plātnes, ko klāj gandrīz horizontāli nogulumiežu slāņi (piemēram, Austrumeiropas līdzenums)
- Bārklija plato zemes virsas pacēlums Austrālijā, Ziemeļu teritorijā un Kvīnslendas štatā, augstums - līdz 565 m (Bleks)
- Beatrises rags zemesrags Austrālijā, Karpentārija līcī, Grūtailendas salas dienvidaustrumos
- Adjē rags zemesrags Austrālijas kontinenta dienvidos (_Adieu, Cape_), Lielā Austrālijas līča krastā
- Arnemas rags zemesrags Austrālijas ziemeļos (_Arnhem, Cape_), izvirzījums Karpentārija līcī, tā rietumu piekrastē
- Adēra rags zemesrags Austrumantarktīdā (_Adare, Cape_), Viktorijas Zemes ziemeļaustrumu pussalā, apskalo Rosa jūra
- Bangajas rags zemesrags Filipīnās, Austrumdavao provincē, Mindanao salas austrumu piekrastē
- Daladaungi zemesrags Islandes austrumos, Austrumu Zemes ziemeļu daļā
- Stohksness zemesrags Islandes Austrumu Zemes dienvidu daļā
- Kvalness zemesrags Islandes Austrumu Zemes dienvidu daļas austrumos
- Brimness zemesrags Islandes Austrumu Zemes ziemeļos, iesniedzas Norvēģu jūrā
- Amnjonkits zemesrags Korejas pussalas austrumos (_Amnyong-kkūt_), Austrumkorejas līča dienvidos, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas teritorija
- Bīčiheds zemesrags Lielbritānijā, Anglijas dienvirietumos, Austrumsaseksas grāfistē, Lamanša (Angļu kanāla) krastā
- Stīppoints Zemesrags, Austrālijas kontinenta galējais rietumu punkts (angļu val. "Steep Point"), Idellendas pussalas galā, pie Indijas okeāna
- Dobele Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., aptvēra Bērzes vidusteces apvidu tagadējā Auru, Bērzes, Dobeles un Krimūnu pagasta teritoriju ar Dobeles pilskalnu kā centru
- Dobene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Zemgales rietumu daļā un aizņēma teritoriju starp tagadējo Auci, Rubu un Remti; pastāv uzskats, ka tajā ietilpusi arī Jaunpils; Dobe
- Nogailene Zemgaļu apdzīvots novads 14. gs. sākumā, vēstures avotos minēta 1416. g. ar nosaukumu "Nogaylen" kā Livonijas ordenim piederoša teritorija, centrs, domājams atradies Aužeļu pilskalnā, ietilpa tag. Brunavas un Ceraukstes pagasts, kā arī Biržu rajona ziemeļrietumu daļa un Pasvales rajona ziemeļaustrumu daļa Lietuvā
- Upmale Zemgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma Austrumzemgali no tagadējā Jelgavas novada austrumu daļas līdz Skaistkalnes pagastam ietverot arī daļu no Šauļu un Paņevežas apriņķiem Lietuvā
- Piekaspijas zemiene zemiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, Kaspijas jūras ziemeļu piekrastē Krievijā un Kazahstānas rietumos, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - no 150 m vjl., līdz 28 m zjl., zems līdzenums ar nolaidenumu uz jūru
- Poļesjes zemiene zemiene Austrumeiropas līdzenuma rietumos, Pripetes, Dņepras un Desnas baseinā, Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā, platība - \~270000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 316 m
- Trāķijas zemiene zemiene Balkānu pussalā, Grieķijas ziemeļaustrumos un Bulgārijas dienvidaustrumos, Rodopu masīva austrumu daļas atzari to sadala Augštrāķijas un Lejastrāķijas zemienē
- Timas-Poronajas zemiene zemiene Sahalīnas salā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, starp Rietumsahalīnas un Austrumsahalīnas kalniem, garums - 250 km, platums - 5-60 km
- Janas-Indigirkas zemiene zems līdzenums Sibīrijas ziemeļaustrumos, Laptevu un Austrumsibīrijas jūras piekrastē, no Omolojas ielejas rietumos līdz Indigirkai austrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), platums - līdz 300 km, vidējais augstums - <100 m, atliku kalni - līdz 500 m
- bandikuts Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Peramelidae"), nelieli somaiņu kārtas dzīvnieki ar garu purnu, aktīvi naktī, entomofāgi, retumis ēd arī citus dzīvniekus un augus, izplatīti Austrālijā
- vilksomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas suga ("Thylacinus cynocephalus"), plēsīgs dzīvnieks, gk. Austrālijā, apmēram suņa lielumā, ar pelēcīgu apmatojumu un tumšām šķērsjoslām uz muguras
- kalada Ziemas saulgriežu ieražu dziesma (Augšzemē)
- ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m
- Korejas Tautas Demokrātiskā Republika Ziemeļkoreja, valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā
- Blūmauntinsi Zilie kalni Austrālijā
- orientoloģija Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas; orientālistika
- orientālistika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas; orientoloģija
- botriocefaloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina lentenis "Bothriocephalus gowkongensis", kas padomju laikā ievests no Tālajiem Austrumiem un Ķīnas ar aklimatizējamām zivīm, parazīta ķermenis 10-15 cm, retāk līdz 30 cm garš, parazitē gremošanas traktā, mehāniski ievainojot zarnu sienas
- Altranštetes miers Zviedrijas un Polijas-Lietuvas miera līgums, kas noslēgts 1706. g. 14./24. septembrī Altranštetes pilī (Saksijā), ar to Augusts II Stiprais atteicās no Polijas-Lietuvas troņa, bet pēc Zviedrijas sakāves 1709. g. Poltavas kaujā atguva troni un atteicās pildīt šo līgumu
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Au.