Paplašinātā meklēšana
Meklējam stāt.
Atrasts vārdos (108):
- stāt:1
- stāte:1
- stāti:1
- stātis:1
- stātne:1
- apstāt:1
- atstāt:1
- dastāt:1
- iestāt:1
- izstāt:1
- nostāt:1
- pastāt:1
- sastāt:1
- uzstāt:1
- stātawa:1
- stāties:1
- stātnis:1
- aizstāt:1
- dristāt:1
- jemstāt:1
- kristāt:1
- lāpstāt:1
- moistāt:1
- muistāt:1
- nārstāt:1
- pārstāt:1
- piestāt:2
- piestāt:1
- plostāt:1
- riestāt:1
- apstāte:1
- hastāti:1
- stātenis:1
- stātuvis:1
- gleistāt:1
- perastāt:1
- perestāt:1
- purastāt:1
- sprostāt:1
- žaukstāt:1
- apstātņi:1
- atestāts:1
- atstātin:1
- atstātne:1
- rakstāts:1
- uzstātne:1
- grebestāt:1
- ļerrastāt:1
- nolāpstāt:1
- perrastāt:1
- perrestāt:1
- plaukstāt:1
- skrīpstāt:1
- apstāties:1
- atstātans:1
- atstātība:1
- atstāties:1
- dastāties:1
- digestāts:1
- iestāties:1
- intestāts:1
- izstāties:1
- jostāties:1
- majestāte:1
- nostāties:1
- pastāties:1
- piestātne:1
- sastāties:1
- Siekstāte:1
- uzstāties:1
- žāstāties:1
- aizlāpstāt:1
- pārlāpstāt:1
- aizstāties:1
- ekstātisks:1
- inkrustāti:1
- izastāties:1
- kristāties:1
- moistāties:1
- piestāties:1
- piestātuve:1
- aizsprostāt:1
- ieplaukstāt:1
- noperrastāt:1
- uzskrīpstāt:1
- aizastāties:1
- apsastāties:1
- atsastāties:1
- dasastāties:1
- iesastāties:1
- nosastāties:1
- perastāties:1
- piestātnīte:1
- sasastāties:1
- Švānenstāte:1
- vaikstāties:1
- žaukstāties:1
- majestātisks:1
- metastātisks:1
- perrastāties:1
- rtilmiristāts:1
- butilmiristāts:1
- decilmiristāts:1
- majestātiskums:1
- intestātkodicils:1
- glicerilmiristāts:1
- izobutilmiristāts:1
- izopropilmiristāts:1
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (1419):
- kankarāties "Saieties" (stāties dzimumattiecībās).
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu
- (ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu)
- (ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (ne)pārstāt skatīties (uz ko)
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem
- izpildīt [Aizstāt]{s:1334}, tikt izmantotam (kā vietā).
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- vīstulis Āboliņa statiņš, kas atstāts žūšanai uz lauka
- izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
- pacelt cepuri aiziet, atstāt ko, pamest esošo darba, dzīves vietu
- aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
- izkūpēt no galvas aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā)
- izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas aizmirsties, pārstāt būt apziņā
- aizvietot Aizstāt
- atvietot Aizstāt
- izskaust Aizstāt
- izspiest Aizstāt (2)
- nākt vietā aizstāt (kādu, ko); ierasties (kāda) vietā; ieņemt (kāda, kā) vietu
- apmainīt Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu
- mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemt (kā) vietā citu
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu
- mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu
- pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu
- protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi
- mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā; aizstāt ko citu
- dublēt Aizstāt izrādē galveno (parasto) lomas tēlotāju; tēlot izrādē (lomu) galvenā (parastā) lomas tēlotāja vietā
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju kādā epizodē (parasti kinofilmā)
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci)
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties
- apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu
- atmainīt Aizstāt, nomainīt (darbā)
- atjaunināt aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus); uzlabot, radīt jaunu
- atsvērt Aizstāt; būt līdzvērtīgam
- aizastāties Aizstāties, piemēram, kam priekšā
- aizvildīt Aizstāvēt, iestāties par
- paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā
- aizkalst Aiztrūkt - pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem)
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos
- tioalkoholi Alkoholu analogi, kuros skābeklis aizstāts ar sēru, sulfhidrāti
- korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību
- aizvērties Apklust, pārstāt runāt
- izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu
- apsēst Apstāt, aplenkt
- sadurstīties apstāties
- apsastāties Apstāties
- apstāt Apstāties
- apštopēties Apstāties
- noštopēties Apstāties
- pielaicīties Apstāties
- staknīt Apstāties
- iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu
- stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā)
- nostāties Apstāties (par transportlīdzekļiem)
- stagnēt Apstāties attīstībā
- stakņāt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
- stakņīt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
- piestāt Apstāties kādā virzībā
- aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties
- stomīties Apstāties, baidīties
- dastāt Apstāties, nespējot tālāk pavilkt ratus, vezumu u. tml.
- sastakņīties apstāties, palikt stāvot
- pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli)
- aizstiknīties Apstāties, sastingt
- apstopēt Apstāties; apstādināt
- apstāji Apstātņi, apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite
- viltot apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu
- izsist ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu)
- nostutēties ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus)
- lēkt ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā)
- adipozā pseidofakija ar taukaudiem aizstāta acs lēca
- izmest ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu)
- izsviest ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu); izmest (5)
- izlikt ar varu panākt, ka atstāj, atbrīvo (kādu telpu); likt atstāt, atbrīvot (kādu telpu)
- stopot ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām
- vādžot Arot atstāt neapartas joslas
- izasarot Asarot un pārstāt asarot
- asinsaizstājējs Asins aizstājējs - šķidrums, kas intravenozi ievadīts var daļēji aizstāt asinis
- grīnbekeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 70.-80. gados, prasīja atstāt apgrozībā t. s. grīnbekus (papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti)
- piekrišana atbilde, akcepts priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem
- attestate Atestāts
- atpildīt Atjaunot, aizstāt
- atjaukoties atkal iestāties jaukiem laika apstākļiem
- atgriezties atkal iestāties, izpausties
- piešķirt vārdu atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē)
- dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē)
- palikt uz vietas atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī; apstāties kustībā
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli)
- pārskriet ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- pārskriet ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā)
- ietarkšēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi)
- ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi)
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu)
- stāt Atstāt
- rezervēt Atstāt (kādam) iespēju (ko) veikt, nedodot iespēju to veikt citam
- papuvēt Atstāt (kādu lauku, platību) papuvē
- iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku)
- izvārīties Atstāt (kādu vietu, telpu); doties projām (no kurienes)
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties
- pamest Atstāt (kur), piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu
- saļekāt Atstāt daudz pēdu
- nopēdāt Atstāt daudzas pēdas
- aiziet pasaulē atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi; uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas
- aizmitināt Atstāt dzīvei pirms ziemas (mājlopus rudenī)
- celties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās
- sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem)
- uzslieties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas
- uzrausties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām
- uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas; piecelties (2)
- atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku)
- uzlikt (savu) zīmogu atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.)
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem)
- pārlaist Atstāt mājās
- bāzt degunu laukā atstāt mājokli, mitekli, iet laukā
- novēlēt Atstāt mantojumā; atstāt, nodot izmantošanai
- badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst; regulāri dot par maz barības
- piemirst Atstāt neievērotu (kādu cilvēku)
- palaist Atstāt neievērotu; nepamanīt apzināti neievērot (dzirdēto)
- pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam)
- aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt
- palaist Atstāt neizmantotu, neiegūtu
- uzspiest kādu zīmogu atstāt noteiktu ietekmi uz kaut ko, paliekamas pēdas
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas)
- atmēgties atstāt sliktas sekas, atriebties
- paturēt Atstāt tālā pašā stāvoklī (priekšmetu)
- čūpīties Atstāt tikai spēlēties ar rotaļlietām, bez kāda darba
- piekleksēt Atstāt tintes traipus (vairākās vietās)
- sadirst Atstāt traipus (par mušām)
- iztupināt Atstāt tupot vai sēžot dažādās vietās vai curām dienām
- iziet Atstāt, atbrīvot (piemēram, dzīvokli, māju, kur dzīvo)
- aiziet Atstāt, pamest
- nolempēties Atstāt, pamest
- atstāt kaunā atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu
- atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma)
- mest plinti krūmos atteikties no iecerētā, uzsāktā, apstāties grūtību priekšā
- dzebra Audums, kura audi pagarināti un gali atstāti ārpus auduma kā pušķi
- svīst Aust (par rīta gaismu); sākties, iestāties (par rītu, dienu)
- lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus
- Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas
- galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
- vergelds Barbaru tiesībās - atlīdzība naudā par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja aizstāt asinsatriebību
- baristers Baristrs - advokāts ar tiesībām uzstāties Anglijas augstākajās tiesās
- nobaurot Baurot (visu laikposmu) un pārstāt baurot; nomaurot (2)
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.)
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties
- rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.)
- mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību)
- viprignuķ bez atļaujas aiziet, izstāties no kriminālvides
- atstumtie bērni bez uzraudzības atstātie bērni, kam liegta uzmanība un mīlestība
- nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu
- palikt būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to); nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem)
- pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.)
- pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu)
- krēslot būt krēslainam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai (1)
- aizstāt Būt, stāties kā vietā
- Bebrenes muižas pils celta eklektisma stilā, celtniecība pabeigta 1896. g., sākotnēji bijusi divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, bet pēc 2. pasaules kara mansards aizstāts ar 3. stāvu
- brodēņš Celtnes (parasti guļbūves) zelmiņa galā atstātais caurums
- aila Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm)
- aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm)
- balsot Ceļot roku, aicināt garāmbraucošu automašīnu apstāties
- lūka Ceļš, kas izstrādes procesā speciāli atstāts izstrādājamā programmā vai sistēmā, lai tajā varētu iekļūt, apejot drošības vadīklas
- izciest Ciest un pārstāt ciest
- iespiesties cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
- vietnieks cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā
- stopētājs cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu
- postulants cilvēks, kas grib iestāties klosterī
- akcepts Civiltiesībās - piekrišana stāties līgumattiecībās pieņemot piedāvātos noteikumus
- nočurnēt Čurnēt (visu laikposmu) un pārstāt čurnēt
- lihtēšana Daļēja dziļas iegrimes jūras kuģu izkraušana ar sauskravas liellaivu palīdzību pirms pienākšanas piestātnē
- puspamests daļēji pamests, daļēji atstāts bez uzraudzības
- aizstāšana darbība, process --> aizstāt
- noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni)
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- pieteikt karu darīt zināmu (kādam), ka (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu)
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis
- fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze
- piestātnīte dem. --> piestātne
- reizinieks Dežurants, kam kārta stāties darbā
- nodirnēt Dirnēt (visu laikposmu) un pārstāt dirnēt
- kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums)
- likt pretī (arī pretim) dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu)
- pazust no apvāršņa doties kur projām, aiziet no noteiktas sabiedrības, pārstāt kur darboties
- pamest Doties prom (no kādas vietas); atstāt (3)
- izdusmoties Dusmoties un pārstāt dusmoties
- autostops Dzelzceļa iekārta, kas automātiski aptur vilcienu luksofora priekšā, ja tā signāli liek vilcienam apstāties vai samazināt ātrumu
- nodziedāt Dziedāt un pārstāt dziedāt (par putniem)
- novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas
- Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā
- Teoklimens Eiripīda traģēdijā "Helena" viņš ir ēģiptiešu valdnieka Proteja (kura aizstāvībā bijusi Helena) dēls un pēc tēva nāves piespiež Helenu stāties ar viņu laulībā
- sastingt pussolī ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī)
- apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.)
- iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā)
- antimetabolīts Eksogēna ķīmiska viela, kas struktūras ziņā līdzīga kādam fizioloģiskam savienojumam vielu maiņā (metabolītam); iekļūstot organismā, spēj aizstāt metabolītu un izmainīt vielu maiņas procesus
- maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis")
- glosālijas Ekstātiskas runas nesaprotamā valodā, kuras izsaka Dieva gara piedzīvojumu
- treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē
- gravitamobilis Elektronisks pārvietošanās līdzeklis uz diviem riteņiem, platformu starp tiem, kur nostāties braucējam, un rokturi ar stūri vidū
- eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus
- Codex Bezae evaņģēliju un Apustuļu darbu grieķu un latīņu teksta, kā arī 3. Jāņa vēstules fragmenta latīņu teksta manuskripts, kuru 1581. g. Kembridžas universtātei uzdāvināja šveiciešu rakstnieks T. Bēza
- digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot
- videostandarts XGA firmas _IBM_ videostandarts, kas izstrādāts, lai aizstātu novecojušo videostandartu _8514/A_. Testa režīmā šī standarta izšķirtspēja 16 krāsām ir 1056x768, bet grafikas režīmā 65536 krāsām - 640x480 un 256 krāsām - 1024x768. Videostandarts _XGA_ ir saderīgs ar videostandartu _VGA_
- nosmakt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt
- noslāpt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām)
- encefalogrāfija Galvas smadzeņu izmeklēšana ar rentgenstariem; tagad aizstāta ar datortomogrāfiju
- balsošana garāmbraucošu automašīnu aicināšana apstāties, ceļot roku
- nomala Gareniski zāģēta baļķa malējais dēlis, kam vienā pusē atstāts koka tievgaļa apaļums; nomalis
- ekskardinācija Garīdznieka atbrīvošana no pakļautības vienam ordinārijam, lai viņš stātos cita ordinārija pakļautībā
- digitālā pilsoniskā drosme gatavība tiešsaistē aktīvi iestāties par cilvēktiesībām un sabiedrībā vispārēji atzītām vērtībām
- nogaudot Gaudot (visu laikposmu) un pārstāt gaudot (parasti par suni, vilku)
- nepārzāģētā josla gāžamā koka stumbrā iepretī aizzāģējumam atstātā josla, kas nodrošina koka krišanu vēlamā virzienā
- Semiramīda Grieķu mitoloģijā - sīriešu dievietes Derketo meita, kas bijusi atstāta kalnos, kur to barojuši baloži un audzinājuši gani, vēlāk kļuva par Babilonas valdnieka sievu un pēc nāves pārvērtusies par balodi
- Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
- roidot Gružot, atstāt netīrumus
- roidoties Gružot, atstāt netīrumus
- GATT Ģenerālā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (angļu "General Agreement on Tariffs and Trade"); viena no ANO organizācijām (1947.-1995. g.) ar sekretariātu Ženēvā, 100 dalībvalstu; 1995. g. aizstāta ar Vispasaules tirdzniecības organizāciju (WTO, angļu "World Trade Organization")
- šķērsmuliņš Hidrotehniska būve, kura perpendikulāri krasta līnijai (vai citā leņķī pret to) iestiepjas ostas akvatorijā un kurai abās pusēs ierīkotas kuģu piestātnes
- Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns
- ganapatja Hinduistu dieva Šivas debesu pasaule vai ekstātiska svētlaime, kādā dzīvo tās iemītnieki
- neiroglikopēnija Hroniska hipoglikēmija, kad glikozes līmenis ir tik zems, ka cieš smadzeņu funkcijas; personības pārmaiņām seko intelekta degradācija, vēlāk var būt krampji, koma, iestāties nāve
- ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī)
- pēdsaka iemītu pēdu sadzīšana; izsekošana pēc atstātajām pēdām
- sēsties kāda (arī kādā) krēslā ieņemt kāda amatu; stāties kādā amatā
- modema eliminators ierīce, kas dažkārt var tikt izmantota datu pārraidei īsos attālumos, lai aizstātu modemu
- piestāties Iesaistīties darbā; piestāt (5)
- piestāt Iesaistīties darbā; piestāties (4)
- ieauroties iesākt aurot un tūlīt pārstāt
- ieblarkšēties iesākt blarkšķēt un tūlīt pārstāt
- ieblarkšķēties iesākt blarkšķēt un tūlīt pārstāt
- ieblaukšēties iesākt blaukšķēt un tūlīt pārstāt
- ieblaukšķēties iesākt blaukšķēt un tūlīt pārstāt
- iebrakšēties iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt
- iebrākšēties iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt
- iebrakšķēties iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt
- iebrākšķēties iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt
- iebrāzmoties iesākt brāzmot un tūlīt pārstāt
- aizbrīkšēties iesākt brīkšēt un tūlīt pārstāt; iebrīkšēties
- aizbrikšēties iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt
- iebrikšēties iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt
- iebrikšķēties iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt
- iebruikšķēties iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt
- iebrīkšēties iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt
- iebrīkšķēties iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt
- iebrīkstēties iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt
- aizbrīkšķēties iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt; iebrīkšķēties
- aizbrikšķēties iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt; iebrikšķēties (biežāk)
- iešņikstēties iesākt brīkšķēt vai brakšķēt un tūlīt pārstāt
- iebriukšķēties iesākt briukšķēt un tūlīt pārstāt
- iebūkšēties iesākt būkšķēt un tūlīt pārstāt
- iebūkšķēties iesākt būkšķēt un tūlīt pārstāt
- ieburbulēties iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt
- ieburbuļoties iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt
- ieburkšēties iesākt burkšēt (1) un tūlīt pārstāt
- ieburkšķēties iesākt burkšķēt (1) un tūlīt pārstāt
- iečabēties iesākt čabēt un tūlīt pārstāt
- aizčabēties iesākt čabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečabēties
- iečabināties iesākt čabināties un tūlīt pārstāt
- iečakstēties iesākt čakstēt un tūlīt pārstāt (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko)
- iečakstināties iesākt čakstināt (1) un tūlīt pārstāt
- iečarkstēties iesākt čarkstēt un tūlīt pārstāt (parasti par vistām)
- iečaukstēties iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt
- aizčaukstēties iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečaukstēties
- iečēkšēties iesākt čēkstēt un tūlīt pārstāt
- iečīkstēties iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt
- aizčīkstēties iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečīkstēties
- aizķīkstēties iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt; iečīkstēties
- iečirkstēties iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem)
- aizčirkstēties iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečirkstēties
- iečūkstēties iesākt čūkstēt un tūlīt pārstāt
- iečurkstēties iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas)
- iečurkstēties iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par šķidrumu)
- iedīkties iesākt dīkt un tūlīt pārstāt (par dažiem kukaiņiem)
- iedrebēties iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām); ietrīcēties
- aizdrebēties iesākt drebēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedrebēties
- ieducināties iesākt ducināt un tūlīt pārstāt
- aizducināties iesākt ducināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieducināties
- iedūkties iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem); iesākt dūkt un tūlīt pārstāt
- aizdunēties iesākt dunēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedunēties
- iedžinkstēties iesākt džinkstēt un tūlīt pārstāt
- ieelsties iesākt elst; iesākt elst un tūlīt pārstāt
- iegrabēties iesākt grabēt un tūlīt pārstāt
- aizgrabēties iesākt grabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegrabēties
- iegrabināties iesākt grabināties un tūlīt pārstāt
- iegrandēties iesākt grandīt un tūlīt pārstāt
- iegrauties iesākt graut 2(1) un tūlīt pārstāt
- ieguldzēties iesākt guldzēt un tūlīt pārstāt
- iegulgoties iesākt gulgot un tūlīt pārstāt
- iegurkšēties iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt
- iegurkšķēties iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt
- iegurkstēties iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt
- aizgurkstēties iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegurkstēties
- aizkāsēties iesākt kāsēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekāsēties
- ieklabēties iesākt klabēt un tūlīt pārstāt
- aizklabēties iesākt klabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabēties
- ieklabināties iesākt klabināt un tūlīt pārstāt
- aizklabināties iesākt klabināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabināties
- ieklakstēties iesākt klakstēt un tūlīt pārstāt
- ieklakšēties iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt
- ieklakšķēties iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt
- ieklaudzēties iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt
- aizklaudzēties iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklaudzēties
- ieklauvēties iesākt klauvēt un tūlīt pārstāt
- ieklepoties iesākt klepot un tūlīt pārstāt
- ieklinkšēties iesākt klinkšķēt un tūlīt pārstāt
- ieklinkšķēties iesākt klinkšķēt un tūlīt pārstāt
- ieknakstēties iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt
- aizknakstēties iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakstēties
- ieknakšēties iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt
- ieknakšķēties iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt
- aizknakšēties iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties
- aizknakšķēties iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties
- ieknaukstēties iesākt knaukstēt un tūlīt pārstāt
- ieknaukšēties iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt
- ieknaukšķēties iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt
- aizknaukšēties iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties
- aizknaukšķēties iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties
- ieknikstēties iesākt knikstēt un tūlīt pārstāt
- ieknikšēties iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt
- ieknikšķēties iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt
- aizknikšēties iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties
- aizknikšķēties iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties
- iekņudēties iesākt kņudēt un tūlīt pārstāt
- iekrakstēties iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt
- aizkrakstēties iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrakstēties
- iekrakšķēties iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt
- aizkrakšķēties iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrakšķēties
- iekrākties iesākt krākt un tūlīt pārstāt (par cilvēku)
- aizkrākties iesākt krākt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrākties
- iekraukāties iesākt kraukāt un tūlīt pārstāt
- iekraukstēties iesākt kraukstēt un tūlīt pārstāt
- iekraukšēties iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt
- iekraukšķēties iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt
- iekrekstēties iesākt krekstēt un tūlīt pārstāt
- iekrekšēties iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt
- iekrekšķēties iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt
- iekrekšināties iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt
- iekrekšķināties iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt
- iekrikstēties iesākt krikstēt un tūlīt pārstāt
- iekrikšēties iesākt krikšķēt un tūlīt pārstāt
- iekrikšķēties iesākt krikšķēt un tūlīt pārstāt
- iekustēties iesākt kustēties (par priekšmetiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt
- iekustēties iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt
- iekutēties iesākt kutēt un tūlīt pārstāt
- iemirkšķināties iesākt mirkšķināties un tūlīt pārstāt
- iemurkšēties iesākt murkšēt un tūlīt pārstāt
- iemurkšķēties iesākt murkšķēt un tūlīt pārstāt
- iemurmināties iesākt murmināt un tūlīt pārstāt
- iemurmuļoties iesākt murmuļot un tūlīt pārstāt
- ieniezēties iesākt niezēt un tūlīt pārstāt
- aizņerkstēties iesākt ņerkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieņerkstēties
- ieņirgties iesākt ņirgt un tūlīt pārstāt
- ieņirkstēties iesākt ņirkstēt un tūlīt pārstāt
- ieņirkšēties iesākt ņirkšēt un tūlīt pārstāt
- ieņirkšķēties iesākt ņirkšķēt un tūlīt pārstāt
- iepakšēties iesākt pakšēt un tūlīt pārstāt
- iepakšināties iesākt pakšināt un tūlīt pārstāt
- iepakšķēties iesākt pakšķēt un tūlīt pārstāt
- iepakšķināties iesākt pakšķināt un tūlīt pārstāt
- ieparkšēties iesākt parkšēt un tūlīt pārstāt
- ieparkšināties iesākt parkšināt un tūlīt pārstāt
- ieparkšķēties iesākt parkšķēt un tūlīt pārstāt
- ieparkšķināties iesākt parkšķināt un tūlīt pārstāt
- ieplarkšēties iesākt plarkšēt un tūlīt pārstāt
- ieplarkšķēties iesākt plarkšķēt un tūlīt pārstāt
- ieplerkšēties iesākt plerkšēt un tūlīt pārstāt
- ieplerkšķēties iesākt plerkšķēt un tūlīt pārstāt
- ieplīkšēties iesākt plīkšēt un tūlīt pārstāt
- ieplīkšķēties iesākt plīkšķēt un tūlīt pārstāt
- ieplinkšēties iesākt plinkšķēt un tūlīt pārstāt
- ieplinkšķēties iesākt plinkšķēt un tūlīt pārstāt
- iepliukšēties iesākt pliukšēt un tūlīt pārstāt
- iepliukšķēties iesākt pliukšķēt un tūlīt pārstāt
- saplivināties iesākt plivināties un tūlīt pārstāt
- ieplunkšēties iesākt plunkšēt un tūlīt pārstāt
- ieplunčēties iesākt plunkšķēt un tūlīt pārstāt
- ieplunkšķēties iesākt plunkšķēt un tūlīt pārstāt
- iepļekšēties iesākt pļāpāt un pārstāt; ierunāties
- iepļerkšēties iesākt pļerkšēt un tūlīt pārstāt
- iepļerkšķēties iesākt pļerkšķēt un tūlīt pārstāt
- iepukšēties iesākt pukšķēt un tūlīt pārstāt
- iepukšķēties iesākt pukšķēt un tūlīt pārstāt
- iegaudoties iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
- iekrākties iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā)
- iegaudoties iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
- iekaukties iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt
- ieraudāties iesākt raudāt un tūlīt pārstāt
- aizraudāties iesākt raudāt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieraudāties
- ierībēties iesākt rībēt un tūlīt pārstāt
- aizrībēties iesākt rībēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierībēties
- ierūkties iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu)
- aizrūkties iesākt rūkt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierūkties
- iesarkties iesākt sarkt un pārstāt
- ieskanēties iesākt skanēt; iesākt skanēt un tūlīt pārstāt
- aizskanēties iesākt skanēt; iesākt skanēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieskanēties
- ieskrabēties iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt
- ieskrapēties iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt
- ieskrabināties iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt
- aizskrabināties iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieskrabināties
- ieskrapstēties iesākt skrapstēt un tūlīt pārstāt
- ieskrapstināties iesākt skrapstināties un tūlīt pārstāt
- ieskrapšēties iesākt skrapšēt un tūlīt pārstāt
- ieskrapšināties iesākt skrapšināties un tūlīt pārstāt
- ieskrapšķēties iesākt skrapšķēt un tūlīt pārstāt
- ieskrapšķināties iesākt skrapšķināties un tūlīt pārstāt
- ieskribināties iesākt skribināties un tūlīt pārstāt
- ieskrubināties iesākt skrubināties un tūlīt pārstāt
- ieķiķināties iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt
- iesmieties iesākt smieties un tūlīt pārstāt
- iesmīnēties iesākt smīnēt un tūlīt pārstāt
- iesparkšēties iesākt sparkšēt un tūlīt pārstāt
- iesparkšķēties iesākt sparkšķēt un tūlīt pārstāt
- iespindzēties iesākt spindzēt un tūlīt pārstāt
- iesprakstēties iesākt sprakstēt un tūlīt pārstāt
- iesprakšēties iesākt sprakšēt un tūlīt pārstāt
- iesprakšķēties iesākt sprakšķēt un tūlīt pārstāt
- iesprauslāties iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt
- iesprausloties iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt
- iesprikstēties iesākt sprikstēt un tūlīt pārstāt
- iespurkšēties iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt
- iespurkšķēties iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt
- iestrinkšēties iesākt strinkšēt un tūlīt pārstāt
- iestrinkšķēties iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt
- aizstrinkšēties iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties
- aizstrinkšķēties iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties
- iesvilpoties iesākt svilpot un tūlīt pārstāt (par putniem)
- iesvilpties iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku)
- aizsvilpties iesākt svilpt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iesvilpties
- iešalkties iesākt šalkt; iesākt šalkt un tūlīt pārstāt
- aizšalkties iesākt šalkt; iesākt šalkt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešalkties
- iešķindēties iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt
- aizšķindēties iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešķindēties
- iešļakstēties iesākt šļāksiet un tūlīt pārstāt
- iešmīkstēties iesākt šmīkstēt un tūlīt pārstāt
- iešņakstēties iesākt šņakstēt un tūlīt pārstāt
- iešņākties iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem)
- aizšņākties iesākt šņākt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešņākties
- iešņirkstēties iesākt šņirkstēt un tūlīt pārstāt
- iešņukstēties iesākt šņukstēt un tūlīt pārstāt
- iešvīkstēties iesākt švīkstēt un tūlīt pārstāt
- iešvirkstēties iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt
- aizšvirkstēties iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešvirkstēties
- ietarkšēties iesākt tarkšēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm)
- ietarkšķēties iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm)
- aiztarkšēties iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietarkšķēties
- aiztarkšķēties iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietarkšķēties
- ietikšēties iesākt tikšēt un tūlīt pārstāt
- ietikšķēties iesākt tikšķēt un tūlīt pārstāt
- ietinkšēties iesākt tinkšēt un tūlīt pārstāt
- ietinkšķēties iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt
- aiztinkšēties iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietinkšķēties
- aiztinkšķēties iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietinkšķēties
- ietirkšēties iesākt tirkšēt un tūlīt pārstāt
- ietirkšķēties iesākt tirkšķēt un tūlīt pārstāt
- ietrīcēties iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām)
- aiztrīcēties iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietrīcēties
- ietrīsēties iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām)
- aiztrīsēt iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties
- aiztrīsēties iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties _(biežāk);_ aiztrīcēties, ietrīcēties
- ietrīsuļoties iesākt trīsuļot un tūlīt pārstāt
- ietrokšņoties iesākt trokšņot un tūlīt pārstāt
- ietusnīties iesākt tusnīt un tūlīt pārstāt
- ievīpsnāties iesākt vīpsnāt un tūlīt pārstāt
- ievirmoties iesākt virmot un tūlīt pārstāt
- aizvizēties iesākt vizēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ievizēties
- aizzibsnīties iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezibsnīties
- iezuzēties iesākt zuzēt un tūlīt pārstāt
- iezvanīties iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt
- aizzvanīties iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezvanīties
- iežagoties iesākt žagoties un tūlīt pārstāt
- iežvadzēt iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt
- iezvadzēties iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt
- iežvadzēties iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt
- iežvarkstēties iesākt žvarkstēt un tūlīt pārstāt
- iežvikstēties iesākt žvikstēt un tūlīt pārstāt
- iežvīkstēties iesākt žvīkstēt un tūlīt pārstāt
- pienākt Iesākties, iestāties (par laikposmu)
- uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu); kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu)
- uzaust Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu)
- startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē)
- iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
- iestāt Iestāties (1)
- iestāt Iestāties (2)
- iestāt Iestāties (3)
- ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām
- klāties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru
- segties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru
- nogulties Iestāties (kur) - parasti par vakaru, nakti
- atnākt Iestāties (par (cilvēka) mūža posmu)
- daiet Iestāties (par laikposmu)
- atnākt Iestāties (par norisēm dabā)
- sastingt Iestāties (par pilnīgu klusumu, mieru)
- mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru)
- iekārtoties Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā)
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku
- laiks (arī dzīve, gadi u. tml.) pagriežas atpakaļ iestāties atkal (par kādu bijušo laika, dzīves posmu)
- atsalt Iestāties atkal salam (pēc atkušņa); atkal sasalt
- pāriet Iestāties citā darbavietā, parasti iepriekšējam līdzīgā darbā, amatā
- pāriet Iestāties citā mācību iestādē, citā mācību iestādes nodaļā
- iesastāties Iestāties darbā, skolā u. tml.
- aptumst Iestāties krēslai vai tumsai; satumst
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā
- sanakšņot Iestāties naktij
- izbeigties Iestāties nobeigumam (laika posmā)
- iegulties Iestāties un kļūt redzamam (kur) -par tumsu, krēslu
- novakarāties Iestāties vakaram
- novakarēties Iestāties vakaram
- uzgulties Iestāties visapkārt (kam) - piemēram, par nakti
- pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu)
- ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu); sākt aust (par gaismu)
- atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu); pienākt
- sasalikties Iestāties, kļūt par biedru biedrībā, organizācijā (par vairākiem, daudziem)
- samesties Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu)
- aizģist Iestāties, rūpēties par kādu
- uznākt Iestāties, sākties (par laiku, laikposmu)
- pacelt asti gaisā iet projām, pamest, atstāt
- iestāvēt Ietiepties, uzstāties
- nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu
- porfirīns Ikviens bioloģisks pigments, porfīna atvasinājums, kurā astoņi ar oglekli saistītie pirola gredzenu ūdeņraža atomi aizstāti ar kādu organisku grupu
- sakrupināt ilgāku laiku bez pārtraukuma atstāt bez ēšanas
- izdraudzēties ilgāku laiku draudzēties un pārstāt draudzēties
- izmīlēties ilgāku laiku mīlēt vienam otru un pārstāt mīlēt
- pārsmidzināt ilgāku laiku smalki līt un pārstāt līt
- nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā)
- izblorkšēties ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru)
- izblurkšēties ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru)
- nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā)
- sakārsināt ilgi atstāt nepļautu (labību)
- nīkuļot Ilgstoši būt atstātam bez gādības; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju
- nīkt Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju
- trešais viedoklis intelektuāļu nostāja 20. gs. 50. gados, kuri aukstā kara laikā kā indivīdi nevēlējās nostāties kādā lielvaru bloku pusē
- glābējsilīte īpaši iekārtota vieta pie medicīnas vai sociālās aprūpes iestādēm, kur cilvēki (parasti mātes) var anonīmi atstāt savus jaundzimušos bērnus drošā vidē un iespējamai adopcijai
- noklabināt īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi)
- noblāvot īsu brīdi blāvot un pārstāt blāvot
- noblāzmot īsu brīdi blāzmot un pārstāt blāzmot
- nobrāzmot īsu brīdi blāzmot un pārstāt brāzmot
- nobubināt īsu brīdi bubināt un pārstāt bubināt (par zirgu)
- nocilāties īsu brīdi cilāties un pārstāt cilāties
- nočakstināt īsu brīdi čakstināt un pārstāt čakstināt (parasti par putniem)
- nočirkstināt īsu brīdi čirkstināt un pārstāt čirkstināt (par putniem, dažiem kukaiņiem)
- nočivināt īsu brīdi čivināt un pārstāt čivināt (par putniem)
- nodīkties īsu brīdi dīkt^1^ un pārstāt dīkt^1^
- nodipēt īsu brīdi dipēt un pārstāt dipēt
- nodrebuļoties īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt
- nodrebēt īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt
- noducināt īsu brīdi ducināt un pārstāt ducināt
- nodzirksteļot īsu brīdi dzirksteļot un pārstāt dzirksteļot
- noerroties īsu brīdi erroties un pārstāt erroties
- nogagināt īsu brīdi gagināt un pārstāt gagināt
- nogāgināt īsu brīdi gāgināt un pārstāt gāgināt
- nogāzelēties īsu brīdi gāzelēties un pārstāt gāzelēties
- nogriezties īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piemēram, par dūmiem, smiltīm)
- nogrīļoties īsu brīdi grīļoties un pārstāt grīļoties
- noguldzināt īsu brīdi guldzināt un pārstāt guldzināt
- nobrāzmot īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties
- noņerkstēt īsu brīdi kaprīzi raudāt un pārstāt raudāt
- nokladzināt īsu brīdi kladzināt, un pārstāt kladzināt (parasti par vistām)
- nokratīties īsu brīdi kratīties un pārstāt kratīties
- nokūpēt īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par dūmiem)
- nokūpēt īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm); noputēt (2)
- nokustēties īsu brīdi kustēties un pārstāt kustēties
- nokutēt īsu brīdi kutēt un pārstāt kutēt
- nokvakšināt īsu brīdi kvakšķināt un pārstāt kvakšķināt
- nokvakšķināt īsu brīdi kvakšķināt un pārstāt kvakšķināt
- saspirināt īsu brīdi ķepuroties, spārdīties un pārstāt
- nolaistīties īsu brīdi laistīties un pārstāt laistīties
- nolāsēt īsu brīdi lāsēt (2) un pārstāt lāsēt; nolāsmot
- nolāsmot īsu brīdi lāsmot un pārstāt lāsmot
- nolāsot īsu brīdi lāsot (2) un pārstāt lāsot; nolāsmot
- nolīgoties īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties
- nolīgot īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties; nolīgoties (1) (1)
- nolocīties īsu brīdi locīties un pārstāt locīties
- noluncināt īsu brīdi luncināt un pārstāt luncināt
- noluncināties īsu brīdi luncināties un pārstāt luncināties
- noļodzīties īsu brīdi ļodzīties un pārstāt, ļodzīties
- nomargot īsu brīdi margot un pārstāt margot (par gaismas avotu, gaismu)
- nominstināties īsu brīdi minstināties un pārstāt minstināties
- nomirdzēt īsu brīdi mirdzēt un pārstāt mirdzēt
- nomirdzināties īsu brīdi mirdzināties un pārstāt mirdzināties
- nomirgot īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot
- nomutuļot īsu brīdi mutuļot un pārstāt mutuļot
- noņirbēt īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt
- noņirbt īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt
- nopēkšināt īsu brīdi pēkšināt un pārstāt pēkšināt
- nopēkšķināt īsu brīdi pēkšķināt un pārstāt pēkšķināt
- noplandēt īsu brīdi plandēt un pārstāt plandēt; noplandīt (2)
- noplandēties īsu brīdi plandēties un pārstāt plandēties; noplandīties
- noplandīt īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt (1)
- noplandīt īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt (2)
- noplandīties īsu brīdi plandīties un pārstāt plandīties
- noplīvot īsu brīdi plīvot un pārstāt plīvot
- nopukoties īsu brīdi pukoties un pārstāt pukoties
- noputēt īsu brīdi putēt un pārstāt putēt
- noklidzināt īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem)
- noraustīties īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties
- norēgoties īsu brīdi rēgoties un pārstāt rēgoties
- nosāpēties īsu brīdi sāpēt un pārstāt sāpēt; nosāpēt (2)
- nosāpēt īsu brīdi sāpēt un pārstāt sāpēt; nosāpēties
- nosirdīties īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties
- nosmaidīt īsu brīdi smaidīt un pārstāt smaidīt
- nosmelgt īsu brīdi smelgt un pārstāt smelgt
- nosmīkņāt īsu brīdi smīkņāt un pārstāt smīkņāt
- nosmīnēt īsu brīdi smīnēt un pārstāt smīnēt
- nospīdēt īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt
- nospīguļot īsu brīdi spīguļot un pārstāt spīguļot
- nodzirkstīt īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstēt (1)
- nodzirkstēt īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstīt (1)
- nospulgot īsu brīdi spulgot un pārstāt spulgot
- nospurgt īsu brīdi spurgt un pārstāt spurgt (parasti par putniem, to spārniem)
- nostarot īsu brīdi starot un pārstāt starot
- nostreipuļot īsu brīdi streipuļot un pārstāt streipuļot
- nosūkstīties īsu brīdi sūkstīties un pārstāt sūkstīties
- nosūroties īsu brīdi sūroties un pārstāt sūroties
- nosūrstēt īsu brīdi sūrstēt un pārstāt sūrstēt
- nošausmināties īsu brīdi šausmināties un pārstāt šausmināties
- nošņukstēt īsu brīdi šņukstēt un pārstāt šņukstēt
- notrīcēt īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt
- notrīcināt īsu brīdi trīcināt un pārstāt trīcināt
- notrīsēt īsu brīdi trīsēt un pārstāt trīsēt
- novaibstīt īsu brīdi vaibstīt un pārstāt vaibstīt
- novaibstīties īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties
- novaimanāties īsu brīdi vaimanāt un pārstāt vaimanāt
- novalstīties īsu brīdi valstīties un pārstāt valstīties; nozvalstīties
- novārstīties īsu brīdi vārstīties un pārstāt vārstīties
- novērpties īsu brīdi vērpties, virpuļot un pārstāt vērpties, virpuļot
- novēsmot īsu brīdi vēsmot un pārstāt vēsmot (piemēram, par gaisa plūsmu, smaržu)
- novibrēt īsu brīdi vibrēt un pārstāt vibrēt
- novīdēt īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt
- novidžināt īsu brīdi vidžināt un pārstāt vidžināt
- noviebties īsu brīdi viebties un pārstāt viebties
- novējoties īsu brīdi viegli kustēties gaisa plūsmā un pārstāt kustēties
- novilnīt īsu brīdi vilnīt un pārstāt vilnīt
- noviļņot īsu brīdi viļņot un pārstāt viļņot
- noviļņoties īsu brīdi viļņoties un pārstāt viļņoties
- novīpsnāt īsu brīdi vīpsnāt un pārstāt vīpsnāt
- novirināties īsu brīdi virināties un pārstāt virināties
- novirmot īsu brīdi virmot un pārstāt virmot
- novirpuļot īsu brīdi virpuļot un pārstāt virpuļot
- nolocīties īsu brīdi virzīties līkumojot un pārstāt virzīties
- nostiepties īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.)
- novizēt īsu brīdi vizēt un pārstāt vizēt
- novizmot īsu brīdi vizmot un pārstāt vizmot
- novizuļot īsu brīdi vizuļot un pārstāt vizuļot
- nozaigot īsu brīdi zaigot un pārstāt zaigot
- nozalgot īsu brīdi zalgot un pārstāt zalgot
- nozibēt īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt
- nozūdīties īsu brīdi zūdīties un pārstāt zūdīties
- nozvalstīties īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties
- nozvāroties īsu brīdi zvāroties un pārstāt zvāroties
- nozvērot īsu brīdi zvērot un pārstāt zvērot
- nozvīļot īsu brīdi zvīļot un pārstāt zvīļot
- nožadzināt īsu brīdi žadzināt un pārstāt žadzināt
- nožvankstēt īsu brīdi žvankstēt un pārstāt žvankstēt
- izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu); ataust
- izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu
- izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem)
- izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību)
- saudzene izcirtumā atstāta priede apsēklošanai
- sēklinieks izcirtumā atstāts augstākās klases koks meža dabiskās atjaunošanās nodrošināšanai
- aizmirst izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi
- izčāgāt Izknābāt kodolu un čaulu atstāt
- atplēnēt Izkvēlot, pārstāt gailēt
- apčurāties Izlaižot urīnu, saslapināt drēbes, atstāt peļķi u. tml.
- izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā)
- nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā); izzust (2)
- nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
- nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu
- taisies, ka pazūdi! izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu
- brosnīt Izstāties (no mācību iestādes)
- pamest Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja); atstāt (6)
- izstāties Izvietoties, nostāties
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas)
- nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs)
- izdzist Izzust, pārstāt būt (atmiņā, apziņā)
- izgaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām)
- pagaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām); izgaist (3)
- izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu)
- faktiskais sastāvs juridisko faktu sistēma, kas ir nepieciešama, lai iestātos juridiskās sekas, uzsāktos tiesiskas attiecības, notiktu izmaiņas šajās attiecībās
- nokladzēt kādu laiku kladzināt un pārstāt kladzināt
- izkliboties kādu laiku klibot un pārstāt
- pārsūrkstēt kādu laiku sūrstēt un pārstāt sūrstēt
- sliktināt kādu novārtā likt vai atstāt
- kalināt Kaldināt, atstāt kaldināt
- Kameņa Kameņa pie Obas - pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.)
- gangveja Kāpnes, kas savieno kuģa klāju ar piestātni
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā
- nokarkšēt Karkšķēt un pārstāt karkšķēt
- nokarsēties Karsēties un pārstāt karsēties
- sītaļnīks kaujama cūka, atstāta barošanai
- sītuols kaujama cūka, atstāta barošanai
- nokaukt Kaukt (visu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem)
- inostoze Kaulaudu reģenerācija, lai aizstātu bojāgājušos audus
- kompensēt kaut ko aizstāt ar kaut ko citu
- nokladzināt Kladzināt (visu laikposmu) un pārstāt kladzināt (parasti par vistām)
- noklejāt Klejot (visu laikposmu) un pārstāt klejot
- noklejot Klejot (visu laikposmu) un pārstāt klejot
- noklepot Klepot (visu laikposmu) un pārstāt klepot
- Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas
- sabiezēt kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu); kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu)
- tuvoties kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu)
- pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko
- eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve
- nokrākt Krākt (visu laikposmu) un pārstāt krākt
- ahromatiskā krāsu dalīšana krāsu dalīšanas paņēmiens, kurā melnās krāsas veidošanās no ciāna, madžentas un dzeltenās tiek aizstāta ar pelēko komponenti; procesu apzīmē ar saīsinājumiem GCR, UCR, ICR.
- vakarot Krēslot; iestāties vakaram
- čaksnis kritis koka stumbrs ar saknēm; zemē atstātās nopļautās, nozāģētās vai nolauztās pameža paliekas
- šēķele Kuģa enkuru ķēžu savienojamais loceklis, kuram vienā galā ir šķērsām iestiprināta bulta vai tapa, kas ļauj ķēdes posmus atvienot vienu no otra, kā arī aizstāt ar to bojātu ķēdes locekli
- opcija Kuģa frakts līgumā ierakstīts noteikums, ka kādu kravu drīkst aizstāt ar citu kravu vai ostu ar citu ostu
- varfa Kuģu piestātne (kravu iekraušanai un izkraušanai)
- nokūkot Kūkot (visu laikposmu) un pārstāt kūkot (par dzeguzi)
- nokukot Kūkot un pārstāt kūkot
- nokunkstēt Kunkstēt (visu laikposmu) un pārstāt kunkstēt
- nokvankšēt Kvankšēt (visu laikposmu) un pārstāt kvankšēt
- nokvankšķēt Kvankšķēt (visu laikposmu) un pārstāt kvankšķēt
- Bozes gāze kvantu gāze, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai; tuvojoties absolūtajai nullei, daļiņu skaits šādā gāzē neierobežoti aug un var iestāties Bozes–Einšteina kondensācija
- lādiņu konjugēšana kvantu lauka teorijas operācija, kurā visas sistēmā ietilpstošās elementārdaļiņas tiek aizstātas ar tām atbilstošajām antidaļiņām
- nokvernēt Kvernēt (visu laikposmu) un pārstāt kvernēt
- nokviekt Kviekt (visu laikposmu) un pārstāt kviekt
- metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs; metasomatisms
- metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs; metasomatoze
- izomorfisms ķīmisko elementu (atomu, jonu) spēja aizstāt citam citu minerālu kristāliskajā režģī, neizjaucot tā uzbūvi
- fakoemulsifikācija Ķirurģiska kataraktas ārstniecības metode, kuras laika tiek nomainīta bojātā acs lēca un tā aizstāta ar mākslīgu lēcu
- laivviesnīca Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; botelis
- botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca
- pensionēties labprātīgi atstāt amatu, sasniedzot attiecīgu vecumu; aiziet pensijā
- nolaiskot Laiskot (visu laikposmu) un pārstāt laiskot
- upju prāmis laiva, plosts vai liellaiva ar kravas platformu piestātņu līmenī
- pieaire Laivu piestātne
- steķes Laivu un kuģu piestātņu laipa
- steķis Laivu un kuģu piestātņu laipa
- platforma Līdzens paaugstinājums, piemēram, gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē
- atstāt ēnā (kādu, kaut ko) liegt vajadzīgo uzmanību, atstāt bez ievērības, aizmirst
- laukā lieto, lai aizstātu verbu, kas izsaka virzību ārā (no kā)
- iekšā lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu
- klāt lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu
- pāri lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu
- priekša lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu
- projām lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu
- prom lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu
- stop lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu
- apturēt likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt
- apstādināt likt apstāties: neļaut virzīties tālāk: panākt, ka apstājas: apturēt
- porķīt likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt
- porņīt likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt; porķīt
- izvabīt likt atstāt telpu, teritoriju; izraidīt
- raidīt likt doties (projām); likt atstāt (telpu, teritoriju)
- izkārtot likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā
- piestādināt likt nostāties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un stāvēt
- stuidīt likt nostāties, apstāties
- nostādīt likt nostāties, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā)
- sastādināt likt sastāties
- stādīt likt stāties, panākt, ka stājas (kur, kādā veidā)
- rindināt Likt, aicināt stāties, novietoties rindā
- nolīņāt Līņāt (visu laikposmu) un pārstāt līņāt
- nolīņāt Līņāt un pārstāt līņāt
- nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu
- nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu)
- uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (organizācijā, mācību iestādē, kolektīvā u. tml.)
- izlacināt Ļaut, atstāt izdzert (par dzīvniekiem)
- burāt ar maksimāli ierēvētām burām ļoti stiprā vējā (vētrā) atstāt paceltu tik lielu buru platību, kas nepieciešama, lai peldlīdzeklim būtu gaita, ejot pie vēja, un tas klausītu stūrei
- čilans Maiju pareģis, kurš uz vairākām dienām noslēdzās tumšā telpā, kur, sasniedzis ekstātisku stāvokli, izteicis savus pareģojumus
- atmesties Mainīties, iestāties (par laiku)
- iegriezties Mainoties izveidoties, iestāties (par laika apstākļiem)
- majeste Majestāte
- episks Majestātiski mierīgs; plašs
- maestoso Majestātiski; svinīgi
- majestatīgs Majestātisks
- izmākuļot Mākuļot un pārstāt mākuļot
- nomākuļot Mākuļot un pārstāt mākuļot
- intestātkodicils Mantošanas kārtības likumi un noteikumi, gadījumiem, kad nav atstāts testaments
- grupālā izlase masveida izlases veids, kurā vaislai atstātos dzīvniekus dala vairākās grupās atkarībā no audzēšanas mērķa
- nomaurot Maurot (visu laikposmu) un pārstāt maurot
- nomaut Maut (visu laikposmu) un pārstāt maut
- Rojas osta mazā osta Rīgas jūras līča rietumu piekrastē 16,5 jūras jūdzes no Kolkasraga, Rojas grīvā, pirmoreiz minēta 1387. g., platība 50,1 ha, akvatorija platība 20 ha, ir 9 piestātnes (kopgarums \~800 m) un peldošā jahtu piestātne (garums 30 m), var uzņemt līdz 115 m garus ar iegrimi līdz 5,4 m
- merkaptīds Merkaptāna atvasinājums, kurā -SH grupas ūdeņradis aizstāts ar metālu
- MKSA Mērvienību sistēma, kurā pamatvienības ir m, kg, sek. un ampērs; 1960 aizstāta ar SI
- gružot Mest, kaisīt, atstāt aiz sevis gružus
- imūnlimfoscintigrāfija Metastātiska audzēja scintigrāfiskā noteikšana limfmezglos, izmantojot radioaktīvi iezīmētas monoklonālas antivielas vai antivielu fragmentus, kas ir specifiski pret audzēja antigēniem
- piemīds Metastātisks ādas izsitums piēmijas gaitā
- dabiskā meža atjaunošana meža atjaunošana, izmantojot sēklu pašizsēju no atstātiem sēkliniekiem un blakus augošām audzēm vai ar paaugu, veicināšanai var izmantot arī augsnes joslveida apstrādi, lai radītu koku sēklām labākus dīgšanas apstākļus
- nomiglot Miglot, smidzināt un pārstāt miglot, smidzināt (par lietu)
- nomirgot Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu); nosmidzināt
- dervišs Mistiķis islāmā, kurš pieder kādam no ordeņiem un praktizē nonākšanu ekstātiskā stāvoklī ar kustību, dejas un Dieva vārdu piesaukšanas starpniecību
- pabeigties Mitēties, nostāties, beigties; arī apklust
- vibrozvans Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kad ienākošā zvana skaņas signāls tiek aizstāts ar aparāta vibrāciju
- uralkīdi Modificēti alkīdsveķi, kuros daļa ftalskābes anhidrīda ir aizstāta ar diizocianātu
- nomurgot Murgot (visu laikposmu) un pārstāt murgot
- lobotomija Mūsdienās reti lietota ķirurģiska iejaukšanās dažu psihisku slimību gadījumos, kad tiek izgriezta saite starp lielo smadzeņu priekšējo daļu un centrālajām daļām; dažos gadījumos nomierina, bet rada trulumu, parasti tiek aizstāta ar medikamentu lietošanu
- starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu
- iznaidoties Naidoties un pārstāt naidoties
- nevierīties Neapstāties, kamēr nav pabeigts iesāktais
- palikt gultā neatstāt guļasvietu; ievērot gultas režīmu
- gamomānija Neatvairāma tieksme stāties jaunā un atkal jaunā laulībā
- dievzaimošana Necienīga izturēšanās pret Dieva majestāti
- piemeklēt Negaidīti iestāties, notikt (par ko nevēlamu)
- piemirst Neiedomāties, neapzināties; atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku)
- bēgt Neiestāties, neizraisīties (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem)
- aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu
- likot nelabprāt skriet un šad un tad apstāties
- iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības)
- dzeguzes kumoss neliels uzkožamais no rīta, arī ēdēja atstāts kumoss uz šķīvja
- laist pār galvu neļauties negatīvām emocijām, neraizēties, nepārdzīvot nepatīkamo; atstāt bez ievērības
- palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.); nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts)
- iezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laika posmu, parādībām dabā)
- piezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laikposmu, parādībām dabā)
- piezagties Nemanāmi, negaidot iestāties, gadīties (par slimībām, nelaimi)
- mākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem)
- uzmākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem)
- nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem
- sajaukt Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt, aizstāt u. tml. (ko) ar citu
- retropulsija Nespēja apstāties, kāpjoties atpakaļ (trīcošās triekas gadījumā)
- likt mierā (arī mieru) Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu
- neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko); atstāt bez ievērības
- piemirst Neviļus, negribēti atstāt (priekšmetu kādā vietā), nepaņemt (to) sev līdzi
- noniezēt Niezēt un pārstāt niezēt
- Niameja Nigēras galvaspilsēta (fr. val. "Niamey"), piestātne Nigēras kreisajā krastā, 830000 iedzīvotāju (2007. g.)
- nodēdēt Nīkt bezdarbībā (visu laikposmu) un pārstāt nīkt
- uiguru raksts no 1. gt. b. lietots oriģināls fonogrāfisks uiguru raksts (daļa uiguru to lietoja līdz pat 18.-19. gs. b.); no 11.-12. gs. to sāka aizstāt arābu raksts
- buras pārsegs no saules un atmosfēras kaitīgās iedarbības pasargājošs pārsegs burai, kas atstāta, piemēram, uz grotbomja
- sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus
- desmitā tiesa nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem (ieskaitot medības un zveju); tā ievākta jau senatnē, Bībelē Vecajā Derībā tā traktēta kā Dieva likums; 5. gs. baznīcas tēvi ieviesa desmitās tiesas dievišķo pamatojumu kristietībā, 6. gs. to sāka ievākt no visiem zemnieku ienākumiem, 12.-13. gs. tā ieviesta arī Baltijā, 16. gs. 2. pusē aizstāta ar tā saucamo kunga tiesu; Rietumeiropā to atcēla 18.-19. gs. revolūciju laikā
- doties nokļūt (kādos apstākļos), stāties (kādās attiecībās u. tml.)
- pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi
- neaizstājams nolieguma divdabis --> aizstāt
- nomiglāt Nolīt sīkām lāsēm un pārstāt
- mierot nomierināties, apstāties
- stilpt Nomierināties, pārstāt
- mierīties Nomierināties; pārstāt trokšņot, palaidņoties u. tml.
- nostāt Norimt, arī izbeigties (piemēram, par parādībām dabā); nostāties (6)
- pārmitēties Norimt, pārstāt
- apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm)
- notīkt Norimt; pārstāt
- eksogāmija Norma, kas aizliedz stāties laulībā ar savas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas piederīgajiem
- kopnorāde Nortādes paveids, ko bibliotēkās lieto, lai ar vienu kartīti aizstātu vairākas vienveida norādes un samazinātu to skaitu
- nosastāties Nostāties
- nostāt Nostāties (1)
- aizstāties Nostāties (aiz kā, kam priekšā u. tml.)
- aizkrustot Nostāties (ceļā), neļaujot (kam) tikt garām
- piestāt Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu
- piestāties Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu
- sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
- iestāties Nostāties (kur, starp ko)
- nostāties uz masta nostāties mednieku stāvvietā
- izastatīties Nostāties redzamā, atklātā vietā
- norindoties Nostāties rindā, sarindoties
- piecelties Nostāties stāvus (parasti no sēdus, guļus stāvokļa)
- izastāties Nostāties stāvus no sēdus, guļus stāvokļa
- izstāt Nostāties stāvus no sēdus, guļus stāvokļa
- virsvējā stāvēt nostāties tā, lai vējš pūstu no stāvošā cilvēka uz otru
- pacelties (retāk pastiepties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) nostāties uz kāju pirkstgaliem
- pastiepties (biežāk pacelties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) nostāties uz kāju pirkstgaliem
- pacelties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām
- pasastatīties Nostāties uz rokām
- staknīties Nostāties uz savām kājām, izcelties, piecelties (pēc atveseļošanās)
- pastāt Nostāties zem (kā), arī (kam) apakšā
- atstāties Nostāties, atstāties, piestāties (parasti uz neilgu laiku)
- pastatīties Nostāties, iztaisnoties
- nostikmīties Nostāties, mitēties 1
- retināties Nostāties, piemēram, ierindā, ar lielāku atstarpi citam no cita
- iekrampēt Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē
- konkrētās preces tirgus noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vēra pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības
- seksuālās fantāzijas noteiktu seksuālu situāciju, paņēmienu vai seksa partneru iztēlošanās, ar kuriem abu dzimumu personas labprāt stātos mīlas sakaros
- vagot Notekot atstāt joslu, līniju (uz sejas, ķermeņa, piemēram, par asarām, sviedriem)
- rem Novecojusi starojuma dozas mērvienība bioloģiskās iedarbības noteikšanai (angļu "roentgen equivalent man"); aizstāta ar zīvertu
- iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi
- kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā; stāties ierindā
- sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); sastāties ierindā
- notarpināt Novilcināt, atstāt neziņā
- noņaudēt Ņaudēt (visu laikposmu) un pārstāt ņaudēt
- amīdi Organisko skābju atvasinājumi, kuros hidroksils aizstāts ar aminogrupu
- dinitrobenzols Organisks savienojums - benzols, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO~2~; cieta, kristāliska viela, ko lieto tehnikā sprāgstvielu ražošanai
- dinitronaftalīns Organisks savienojums - naftalīns, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO2; lieto dažu krāsvielu un sprāgstvielu ražošanai
- pietauvošanās vieta ostā, piestātnē vai krastā iekārtota vieta, kur peldlīdzekļi var pienākt un pietauvoties
- estokāde Paaugstinājums uz pāļiem vai kraķiem pagaidu piestātnēm, platformām
- pažaut Pabāzt, atstāt zem
- izraidīt Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.); likt atstāt (telpu, teritoriju)
- nelabojams (arī zvērināts) vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā
- zvērināts (arī nelabojams) vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā
- savilkties pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) - par vakaru, nakti, arī tumsu
- nākt pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā, parasti par gaismu)
- virsū pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā)
- nolaisties pakāpeniski iestāties (parasti par nakti, vakaru)
- biezēt pakāpeniski iestāties, kļūt tumšākam (par krēslu, tumsu)
- nolaisties pakāpeniski izveidoties, iestāties (par krēslu, tumsu)
- iznīkt pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrībā)
- norimt pakāpeniski pārstāt viļņoties (par ūdenstilpi, ūdeni)
- virsū pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu)
- viesties pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu); arī rasties (1)
- rietēt pakāpeniski zust, pārstāt eksistēt, pastāvēt
- nolaist rokas pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties
- aiziet gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības
- paslīdēt gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības
- staknīties Palikt uz vietas, apstāties
- abandonēt Pamest, atstāt
- kā dieva nepieņemts pamests, atstāts, novārdzis
- piecelties Pamosties un atstāt guļasvietu
- daktoloģija Paņēmiens kā kurlmēmiem runu aizstāt ar pieņemtām zīmēm, ko rāda ar pirkstiem; pirkstu valoda
- hiroloģija Paņēmiens kā kurlmēmiem runu aizstāt ar pieņemtām zīmēm, ko rāda ar pirkstiem; pirkstu valoda
- atņemt Paņemot no kāda, iegūt (parasti ar varu, spēku, draudiem), lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt
- priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās)
- laist parasti savienojumā ar "laukā", "ārā": pārstāt turēt (ko savās rokās)
- iestājpārbaudījums Pārbaudījums, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā); iestājeksāmens
- izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.)
- hlisti Pareizticīgo kristiešu sekta; radās 17. gs. b. Krievijā, noliedz garīdzniecību, svētos, baznīcas svētās grāmatas, atzīst cilvēku spēju stāties tiešos sakaros ar Svēto Garu un tā iemiesošanos konkrētos cilvēkos
- Haidparks Parks Londonā ("Hyde Park"), uz ziemeļiem no Temzas, atvērts sabiedrībai 1635. g., šeit atrodas t. s. "oratoru stūris", kur var uzstāties ar runu jebkurš cilvēks
- izkonkurēt Pārspējot (piemēram, kvalitātē), aizstāt (ko) - piemēram, par ierīcēm, vielām
- mitēties Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību)
- apstāt Pārstāt (ko darīt)
- brosnīt Pārstāt (par parādībām dabā)
- atrauties no domām (par ko), arī atraut domas (no kā) pārstāt (parasti ar grūtībām) domāt (par ko)
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.)
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties
- iziet no modes pārstāt būt modernam, nebūt vairs modē
- izlaist grožus no rokām pārstāt būt par vadītāju, noteicēju
- noiet no skatuves Pārstāt būt repertuārā (par izrādi, lomu)
- notecēt Pārstāt būt spēkā, izbeidzoties iepriekš noteiktam laikposmam
- padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā)
- pakārties Pārstāt darboties (par datoru)
- apslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes dzinēju)
- noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru); kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili)
- nomirt Pārstāt darboties (par ierīcēm)
- nostāties Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.)
- nostāt Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.); nostāties
- apstāties Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām)
- apstāties Pārstāt darboties (par organismu, tā daļām)
- nozust Pārstāt darboties (piemēram, kādā nozarē)
- saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
- aprimt Pārstāt darboties vai kustēties; mitēties
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām); kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- nolikt ieročus Pārstāt darboties, darīt ko
- nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko
- notecēt Pārstāt darboties, izbeidzoties nepieciešamajam atsperes saspriegumam (parasti par pulksteni)
- stāties Pārstāt darboties, parasti pakāpeniski (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
- pieklust Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku; darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā)
- nobrukt Pārstāt darboties, pārstāt funkcionēt
- nozust no skatuves pārstāt darboties, piedalīties kur
- izdegt Pārstāt darboties, piemēram, pārdegot kvēldiegam (par elektrisko spuldzi, elektronu lampu u. tml.)
- pārdegt Pārstāt darboties, piemēram, sadegot (kādā vietā) kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.)
- aizgūties Pārstāt darboties; darboties ar pārtraukumiem
- nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu; arī izdzist (1)
- apdzist Pārstāt degt; pārstāt kvēlot, spīdēt
- aiztrūkt Pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem)
- gaist Pārstāt eksistēt (par cilvēku)
- dematerializēties Pārstāt eksistēt materiālā veidā
- norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt
- nosprāgt Pārstāt funkcionēt
- nostāties Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību)
- nostāt Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību); nostāties
- pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās
- mosties Pārstāt gulēt miegā
- pamest Pārstāt ietekmēt (kādu) - piemēram, par situāciju, psihisku stāvokli
- nomest masku pārstāt izlikties, slēpt (ko)
- noņemt masku Pārstāt izlikties, slēpt (ko)
- pazust pārstāt izpausties
- izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām
- apklust Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.)
- pārsāpēt Pārstāt izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu
- nodzist Pārstāt izstarot gaismu (parasti par elektrisko gaismas avotu)
- pārkāsēt Pārstāt klepot, vairs neklepot (piemēram, pēc slimības)
- pārklibāt Pārstāt klibot (piemēram, pēc ievainojuma)
- apstāties Pārstāt kustēties, virzīties
- nostāt Pārstāt kustēties, virzīties; apstāties (1)
- gaist Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu)
- pārlīt Pārstāt līt (par lietu)
- apstāties Pārstāt norisēt (par darbību, kustību)
- sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties
- izzust Pārstāt pastāvēt, eksistēt (par kādu dzīvnieku grupu); iznīkt
- izzust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā)
- nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); izzust (3)
- atmīlēt Pārstāt patikt, nemīlēt vairs
- pārpilināt Pārstāt pilināt
- pakļauties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par atkarīgu (no kā) - par tautu, valsti u. tml.
- padoties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par uzvarētu (parasti bruņotā cīņā)
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par dzīvniekiem)
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.)
- pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku; radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.)
- apstāties Pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē)
- likties uz auss pārstāt rosīgi darboties, beigt strādāt
- apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē
- pamest (arī atstāt) likteņa ziņā (arī varā, retāk žēlastībai) pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē
- pamest (arī atstāt) likteņa žēlastībai (biežāk varā, arī ziņā) pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē
- atsalaisties Pārstāt sāpēt
- pārsāpēt Pārstāt sāpēt
- laist ciet govi pārstāt slaukt govi
- (aiz)laist ciet (govi) pārstāt slaukt govi pirms atnešanās
- aizlaist Pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
- pārsnigt Pārstāt snigt
- nodzist Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem)
- pārsūrstēt Pārstāt sūrstēt
- palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās; pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā)
- nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.)
- atlaist Pārstāt turēt (rokās, ar rokām); laižot vaļā, atņemt (rokas no kā)
- izlaist Pārstāt turēt (savās rokās, savā tiešā tuvumā u. tml.)
- apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piemēram, rīcībā, arī attīstībā)
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- atšķirt Pārstāt zīdīt; panākt, ka pārstāj zīdīt
- nokvēlot Pārstāt, izbeigt kvēlot
- pāriet Pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā)
- aprimt Pārstāt, mitēties (par vēju, vētru, negaisu)
- apstiknīties Pārstāt, mitēties, apstāties
- padoties Pārstāt, neturpināt sacensties (parasti sportā), atzīstot sevi par uzvarētu
- nomitēties Pārstāt, norimt
- mitēt Pārstāt, pamest
- mitīties Pārstāt, pārtraukt
- nātrija tetraborāts pārtikas piedeva E285 (aizliegts vai aizstāts lielākajā daļā valstu), konservants, toksisks, reti lieto pārtikas produktos, pastāvīga saskare var izraisīt ādas lobīšanos, krampjus un nieru mazspēju; bezkrāsaina kristāliska viela, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; boraks^1^
- piestāt Pārtraukt (ko darīt); pārstāt
- puskodā Pārtraukt ēst un atstāt ēdienu neapēstu vai iekostu
- stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm)
- atsacīties Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml)
- piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to)
- piepēdot Pārvietojoties atstāt (kā virsmā) pēdu nospiedumus lielākā daudzumā
- nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā); pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- pēdot Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus
- izpēdāt Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus (daudzās, visās vietās)
- pēdāt Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus, parasti netīrumus uz grīdas
- nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to)
- viesnīckuģis Pasažieru kuģis, kas ir pietauvots piestātnē, lai tūrisma vietā papildinātu naktsmītņu ietilpību dažādu liela mēroga pasākumu laikā
- dakurināt Pastāvīgi kurināt, lai nepārstātu degt, neizdzistu
- dakurt Pastāvīgi kurt, lai nepārstātu degt, neizdzistu
- feodālā rente pastāvot feodālajam zemes īpašumam, zemniekiem par viņu rīcībā atstāto zemi bija jāmaksā nodevas (naturālā vai naudas rente) un jāpilda klaušas (atstrādāšanas jeb klaušu rente)
- cora Pašā šķūņa jumtgalē atstāts caurums, pa kuru nobāž siena augškārtu
- noplakt Pavājināties, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli)
- saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
- pieklust Pavājināties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- pametums paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3); kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets
- pēdojums paveikta darbība, rezultāts --> pēdot; kādā virsmā atstāto pēdu nospiedumu kopums
- Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība atstāt (ko) mierā
- izlaist no acīm (kādu, kaut ko) pazaudēt no redzes loka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt (_biežāk_ nolieguma teikumos)
- izlaist no acīm kādu pazaudēt no redzesloka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt
- uzsaukšana Paziņojums, parasti no kanceles dievkalpojuma laikā, ka kāds pāris nodomājis stāties laulībā
- novēlēt pēc savas gribas, vēlēšanās atstāt, nodot (kādu) apgādībā, arī pakļautībā, atkarībā
- aprauties pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos)
- sacirsties pēkšņi apstāties (parasti mulsumā, neziņā)
- uzbrukt pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.)
- uzklupt pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.)
- uzkrist pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.)
- sastingt pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā)
- sastingt pēkšņi pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē)
- sastingt pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
- sastingt pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- pārtraukt pēkšņi pārstāt, neturpināt (ko darīt, veikt)
- debarkaders Peldoša kuģu piestātne, pontons, pie kura var pietauvoties kuģi
- bons Peldoša piestātne, kas izveidota no pontoniem un savienota ar krastu
- kriptonīms Personvārds, kas tiek aizstāts ar pseidonīmu; arī personvārds, kuru iešifrē tekstā
- piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāt (2)
- piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāties (2)
- FOQ Piegādāts līdz piestātnei (angļu "free on quay")
- DEQ Piegādāts no piestātnes (angļu "delivered ex quay") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās, nomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā ostmalā (piestātnē) norunātajā galamērķa ostā
- piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā); ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku); piestāties (1)
- piestāties Pieiet, pieskriet un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā); piestāt (1)
- Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts
- paturēt Pieļaut, ka (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos), arī likt, lai (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos); atstāt
- atšalkt Pienākt, iestāties no jauna (par parādībām dabā vai sabiedrības dzīvē)
- pietupēt Piepildīt ar tupus atstātām pēdām (par vistām u. tml.)
- piestāties Pierimt (par parādībām dabā); piestāt (3)
- piestāt Pierimt (par parādībām dabā); piestāties (3)
- atslābt Pierimt, piestāt (par norisēm dabā)
- pietauvot Piesaistīt (ūdens transportlīdzekli, piemēram, piestātnei) ar tauvām, trosēm u. tml.
- izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt
- padzīt Piespiest, likt atstāt (piemēram, kādu vietu, darbu)
- dastāties Piestāties blakus
- dasastāties Piestāties; nostāties pie kā
- piestātuve Piestātne
- steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem
- moliņš Piestātne laivām
- pāļu piestātne piestātne, kas izveidota uz gruntī iedzītiem pāļiem
- pielikt buras piestiprināt buras savās vietās pie apaļkokiem, piestiprināt priekšburas pie štagas un pielikt burām falles, bet atstāt nepaceltas
- atestēt Piešķirt, izsniegt atestātu (pēc mācību iestādes beigšanas)
- izkorkšēt pietiekoši ilgi kurkstēt un pārstāt kurkstēt
- atdurties Pievērsties (kam), apstāties (pie kā) - par skatienu, acīm
- izļaut pilnīgi atstāt paša ziņā
- Brēgenca pilsēta Austrijā (_Bregenz_), Forarlbergas federālās zemes administratīvais centrs, piestātne Bodenezera austrumu krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā romiešu cietoksnis "Brigantium" 15. g. p. m. ē.
- Saljana pilsēta Azerbaidžānā ("Salyan"), piestātne Kūras labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 36200 iedzīvotāju (2008. g.)
- Širvana pilsēta Azerbaidžānā, piestātne Kūras krastā, pilsētas tiesības kopš 1954. g., padomju laikā saucās Alibairamli
- Jevlaha pilsēta Azerbaidžānā, piestātne Kūras krastos, 53600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mogiļova pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, piestātne Dņepras krastos, 354000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Davidharadoka pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabala austrumos, piestātne Hariņas krastos, 6500 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta XII gs.
- Žlobina pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 75700 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Dņepras labajā krastā, dzelzceļa mezgls
- Čačerska pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, piestātne Sožas labajā krastā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjerazino pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Bjarezinas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šklova pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slavharada pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, piestātne Sožas labajā krastā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Babrujska pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Berezinas krastos, 215100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orša pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, piestātne Dņepras krastos, 117200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mustvē pilsēta Igaunijā ("Mustvee"), Jegevas apriņķī, piestātne Peipusa ezera ziemeļrietumu krastā, 1360 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Čolponata pilsēta Kirgizstānā, Isikula apgabalā, piestātne Isikula ziemeļu krastā, 10500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Aļeksina pilsēta Krievijā (_Aleksin_), Tulas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Okas krastā, 59150 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1236. g., pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Soļikamska pilsēta Krievijā Permas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Kamas kreisajā krastā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sretenska pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, piestātne Šilkas krastos, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kameņa pie Obas pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tambova pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, piestātne Cna kreisajā krastā, 285000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soļvičegodska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Vičegdas labajā krastā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šenkurska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, piestātne Vagas labajā krastā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sterļitamaka pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, piestātne Belajas kreisajā krastā, 277000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blagoveščenska pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 34900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Birska pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 44700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
- Alatira pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
- Jadrina pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļrietumos, piestātne Suras kreisajā krastā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bodaibo pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Vitimas labajā krastā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1903. g.
- Jurjeveca pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pļosa pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Navoloki pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Labitnagi pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26300 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Obas kreisajā krastā (iepretī Saļihardai)
- Pošehoņje pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska
- Ugļiča pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tutajeva pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1918. g. saucās Romanova-Borisogļebska
- Tarusa pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sovetska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, piestātne Nemunas kreisajā krastā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Tilzīte
- Pitkeranta pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļaustrumu krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sortavala pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļu krastā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Serdoboļa
- Sovetska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sosnovka pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas kreisajā krastā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slobodska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vjatskije Poļani pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orlova pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), 1923.-1991. g. saucās Halturina
- Siktivkara pilsēta Krievijā, Komi Republikā, piestātne Sisolas kreisajā krastā, 242000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1930. g. saucās Ustjsisoļska
- Kologriva pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala ziemeļos, piestātne Unžas krastos, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Temrjuka pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 38800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ustjlabinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 42300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ačinska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, rajona centrs, piestātne Čulimas labajā krastā, dzelzceļa mezgls, 108000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Priozjorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Lādogas un Vuksi ezera krastos, 18900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Korela, 1611.-1948. g. - Keksholma
- Otradnoje pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Ņevas kreisajā krastā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šliselburga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta
- Primorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Somu līča ziemeļaustrumu krastā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1949. g. saucās Koivisto
- Podporožje pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras krastā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lodeinoje Poļe pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras kreisajā krastā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tihvina pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Tihvinkas krastos, 58300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zadonska pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabala dienvidos, piestātne Donas kreisajā krastā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volžska pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves austrumu krastā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zveņigova pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas dienvidaustrumos, piestātne Volgas kreisajā krastā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Voskresenska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Maskavas upes kreisajā krastā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ozjori pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jahroma pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas kanāla krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Broņņici pilsēta krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas upes labajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Staraja Rusa pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, piestātne Poļistas krastos, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorbatova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, piestātne Okas krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pavlova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, piestātne Okas labajā krastā, 59000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tara pilsēta Krievijā, Omskas apgabala ziemeļos, piestātne Irtišas kreisajā krastā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnokamska pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Kamas labajā krastā, 53700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoviršerska pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Višeras kreisajā krastā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ohanska pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Votkinskas ūdenskrātuves krastā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čerdiņa pilsēta Krievijā, Permas novadā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Kolvas labajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1535. g.
- Usoļje pilsēta Krievijā, Permas novadā, piestātne Kamas ūdenskrātuves rietumu krastā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barnaula pilsēta Krievijā, piestātne Obas kreisajā krastā, pie Barnaulkas ietekas Obā, Altaja novada administratīvais centrs, 600100 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kasimova pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1152. g., no XV gs. līdz XVII gs. beigām - Kasimovas hanistes administratīvais centrs
- Spaska-Rjazanska pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1929. g. saucās Spaska
- Kamenska-Šahtinska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Doņecas labajā krastā, 92000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Semikarakorska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Konstantinovska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sredņekolimska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Kolimas kreisajā krastā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oļokminska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Ļenas kreisajā krastā, iepretī Oļokmas ietekai, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tommota pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, piestātne Aldanas kreisajā krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sizraņa pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oktjabrska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pugačova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Boļšojirgizas labajā krastā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marksa pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, piestātne Volgas krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balakova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 194500 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Volgas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Tavda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala austrumos, piestātne Tavdas labajā krastā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Moršanska pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala ziemeļos, piestātne Cna krastos, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mamadiša pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tetjuši pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves rietumu krastā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zubcova pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vesjegonska pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves rietumu krastā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ostaškova pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, piestātne Seligera ezera dienvidu krastā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kimri pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas kreisajā krastā, 47200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaļazina pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sarapula pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, piestātne Kamas labajā krastā, 99800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dimitrovgrada pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa
- Vjazņiki pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 38700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kovrova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 141000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Muroma pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 111500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Urjupinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Hopjoras kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serafimoviča pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ustjužna pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala dienvidrietumos, piestātne Mologas krastos, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veļikijustjuga pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Suhonas kreisajā krastā, 32000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasavina pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Severnaja Dvinas kreisajā krastā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sokola pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Suhonas krastos, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belozjorska pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
- Pavlovska pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zeja pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, piestātne Zejas labajā krastā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viļuiska pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Viļujas labajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjanfaņa pilsēta Ķīnā ("Xiangfan"), Hubei provincē, piestātne Hanšujas krastos, 835200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Usji pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Wuxi"), Dzjansu provincē, piestātne Lielā kanāla krastā, 3542300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Luangprabanga pilsēta Laosas ziemeļu daļā ("Luang Prabang"), provinces administratīvais centrs, piestātne Mekongas kreisajā krastā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta XIV gs., saglabājušies viduslaiku arhitektūras pieminekļi - karaļa pils, tempļi, \~30 klosteru
- Leova pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, piestātne Prutas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaņiva pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, piestātne Dnepras labajā krastā, 25550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hotina pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 9690 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kahovka pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, piestātne Kahovkas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 37400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čornobiļa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, piestātne Pripetes labajā krastā, 700 iedzīvotāji (2016.g.; pirms avārijas 1986. g. – \~15000), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1193. g.
- Lubni pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, piestātne Sulas labajā krastā, 47640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mohiļiva-Podiļska pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, piestātne Dņestras krastā, 32050 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hedžaili pilsēta Uzbekistānā ("Khojayli"), Karakalpastānas dienvidu daļā, piestātne Amudarjas kreisajā krastā; Hoželi
- leksiskā analīze pirmais programmas translēšanas posms, kura rezultātā tiek atpazīti un aizstāti ar mašīnkodu pirmvalodas palīgvārdi, identifikatori un operācijas
- debitēt Pirmo reizi uzstāties (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmo reizi piedalīties (piemēram, sporta sacensībās)
- plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai
- gastrocistoplastika Plastiska urīnpūšļa operācija, izmantojot kuņģa sienas gabalu; lieto, lai aizstātu vai palielinātu urīnpūsli
- mehanizēt Plaši ieviest mašīnas un aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē)
- bēguma straume plūdmaiņu straume, kuras laikā ūdens masas var atstāt krastu ar ātrumu līdz 10 jūras jūdzēm stundām
- bļuršķēt pļāpāt, stātīt neticamas lietas
- nopogot Pogot (visu laikposmu) un pārstāt pogot
- pacelt roku (pret kaut ko) protestēt, vērsties, nostāties pret kaut ko
- stāties publikas (arī auditorijas, klases u. tml.) priekšā publiski uzstāties
- sniegt publiski uzstāties ar koncertu, priekšnesumiem u. tml.
- hidrostatiskā nivelēšana punktu savstarpējo paaugstinājumu noteikšana (nivelēšana), kas balstās uz šķidruma īpašību savienotos traukos nostāties vienādā līmenī
- nogaudot radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci)
- nešļava Raganas vai burvja atstāta noburta lieta ar nolūku noskaust otram labumu, kaitēt
- norasināt Rasināt un pārstāt rasināt (par lietu)
- nostāties Rasties, iestāties (par parādībām dabā)
- nolaisties Rasties, izveidoties, iestāties (par klusumu, mieru u. tml. stāvokli)
- sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu)
- sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu)
- noraudāt Raudāt (visu laikposmu) un pārstāt raudāt
- izraudāties Raudāt un pārstāt raudāt
- noraudāt Raudāt un pārstāt raudāt
- noraudāties Raudāt un pārstāt raudāt; noraudāt (1)
- tauva resna, vīta virve, trose; lieto kuģa nostiprināšanai pie piestātnes
- pudurot Retinot atstāt (lauksaimniecības augus) puduros pa trīs līdz četri kopā
- noriet Riet un pārstāt riet (uz ko); apriet
- likt Rīkoties ar varu, lai panāktu, ka (kāds) atstāj, atbrīvo (telpu); dot rīkojumu atstāt, atbrīvot (telpu)
- stiknēt rimties, stāties
- turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt (par aizsāktu darbību, stāvokli, tekstu, domu, tradīciju u. tml.); refl. --> turpināt; tikt turpinātam
- bremze ritošā sastāva iekārtu komplekss, kas rada vilcienā kustības pretestības spēkus, lai varētu apstāties vai regulēt kustības ātrumu
- pielūgšana Rituāla Dieva vai dievu godināšana; tajā ietilpst upurēšana, lūgšanas un citi rituāli (inscenējumi, dejas, ekstātiskas runas, meditācijas, rituālā mūzika un himnas)
- iestrēgt Rodoties grūtībām, šķēršļiem, apstāties, neturpināties, arī norisināties ļoti lēnām (par darbību, procesu)
- norūkt Rūkt un pārstāt rūkt (piemēram, par pērkonu)
- nodrosēt Saglabāt, atstāt (ko) noteiktai personai, vajadzībai; nodrošināt, rezervēt
- paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu saistība, ar kuru aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam ir par pienākumu uzlikts neatstāt savu dzīvesvietu bez izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas
- tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piemēram, pie piestātnes
- tukša vieta saka par cilvēku, kas tiek atstāts bez mazākās ievērības
- kā tukša vieta saka par cilvēku, kas tiek atstāts bez mazākās ievērības
- aste ir zem bluķa (kādam) saka, ja kāds brīvi nevar atstāt māju, darbu
- aste bluķī, arī aste (ir) zem bluķa saka, ja kāds nevar brīvi atstāt māju, darbu, ja ir spiedīga situācija
- būt aiz muguras saka, ja kas tiek atstāts aizmugurē
- lai stāv saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā
- aizčirpstēties sākt čirpstēt un tūlīt pārstāt
- uzgrabināt sākt grabināt un pārstāt
- gaismoties Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) - par dienu
- aust Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) - par rītu, dienu
- pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā); kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku
- nosāpēt Sāpēt (visu laikposmu) un pārstāt sāpēt
- sastāt Sastāties (1)
- sastāt Sastāties (2)
- apstāties Sastāties (ap ko, kam apkārt)
- sasastāties Sastāties (rindā)
- rindēties Sastāties rindā
- gļetkat Sastāties, sasērēt
- paklupt Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt
- tpru Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties
- tprus Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties
- tprusi Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties
- trr Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties
- trus Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties
- prrū Sauciens, ar kuru liek zirgam apstāties
- prū Sauciens, ar kuru liek zirgam apstāties
- prus Sauciens, ar kuru liek zirgam apstāties
- palikt savienojumā "palikt bez": tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko)
- nobēdāt savienojumā ar "bēda", "bēdas": pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot bēdas
- iet savienojumā ar "prom", "projām": atstāt, pamest
- laist savienojumā ar "vaļā: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā; pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā)
- laisties savienojumā ar "vaļā": pārstāt turēties (pie kā)
- mīties Secīgi nomainīt, aizstāt (citam citu); rasties, veidoties (kā cita vietā)
- sadums Sedums; osta, piestātne zvejas laivām
- more Sējas pastinaks ("Pastinaca sativa"), čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs, aizvieto burkānus pārtikā, izmanto lopbarībā, novāc vēlu (saknes sala izturīgas), var atstāt pat līdz pavasarim
- Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza
- parods Sengrieķu teātrī - starp amfiteātri un parascēniju atstāta eja, pa kuru koris dodas uz skatuvi
- peregrīni Seno romiešu sabiedrotie, kas nebij Romas pilsoņi, bet labākā stāvoklī nekā ienaidnieki, jo uzturoties Romas teritorijā, viņiem nevajadzēja iestāties privātā patronātā
- Samarra Senpilsēta Irākā, Tigras kreisajā krastā, 138 km uz ziemeļaustrumiem no Bagdādes, dibināta 836. g. senas apmetnes (V-IV gt. p. m. ē.) vietā, Bagdādes kalifu Abasīdu galvaspilsēta, pēc galvaspilsētas pārcelšanas atpakaļ uz Bagdādi (892. g.) zaudējusi savu nozīmi un atstāta, vairāki arhitektūras pieminekļi
- Efesa Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (tag. Turcijas teritorijā), dibināta II gt. p. m. ē., liels sengrieķu tirdzniecības un amatniecības centrs, viduslaikos panīkusi un atstāta, XX gs. arheoloģiskajos izrakumos atklātas izcilu arhitektūras pieminekļu drupas
- Duršarrukina Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos ("Dur Sharrukin"), Irakā, celta Asīrijas valdnieka Sargona II laikā 713.-707. g. p. m. ē., pēc viņa nāves (705. g. p. m. ē.) atstāta
- nosērot Sērot (visu laikposmu) un pārstāt sērot
- nosērot Sērot un pārstāt sērot
- līgava sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā; ļaudava
- iegriezt Skarot (ko), virzoties (pa ko), ieveidot, atstāt (piemēram, rievas) - parasti par ko asu
- otrgadnieks Skolēns, kas uz otru gadu ir atstāts tai pašā klasē
- pēcstundnieks Skolnieks, kas ir atstāts (skolā) pēc mācību stundām
- bēgt Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu)
- mukt Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu)
- propulsija Sliecība krist uz priekšu; nespēja ejot pēkšņi apstāties; to novēro bālās lodes slimības gadījumā, piem., trīces paralīzes gadījumā
- noslimot Slimot (visu laikposmu) un pārstāt slimot
- noslinkot Slinkot (visu laikposmu) un pārstāt slinkot
- nosmidzināt Smidzināt un pārstāt smidzināt (par lietu)
- nosmiet Smiet un pārstāt smiet
- nosmilkstēt Smilkstēt (visu laikposmu) un pārstāt smilkstēt
- koncertēt Sniegt koncertu, uzstāties koncertā
- nosnigt Snigt un pārstāt snigt
- alkoholāti Spirtu R-OH (R - brīvais radikālis) atvasinājumi, kuros ūdeņradis hidroksilgrupā ir aizstāts ar metāla atomu; lieto organiskajā sintēzē
- rezervists Sportists, kura uzdevums ir vajadzības gadījumā aizstāt kādu sacensības dalībnieku
- bans Stacija; kuģu piestātne; iela; vieta, kurā daudz cilvēku
- spacinēt Starp divi burtiem atstāt zināmu telpu tukšu, tā ka burti stāv viens no otra tālāk nost
- ķereksis Starp virgām atstāts ūdens ceļš, kur plostus var cauri laist vai laivām cauri braukt
- Zonta International starptautiska nevalstiska sieviešu organizācija, kurā var iestāties jebkura sieviete, ir tikai viens obligāts nosacījums - viņa nedrīkst būt vīra bagātības piedeva, bet pašai sevi jānodrošina
- aizvietotājlikums Starptautisko privāttiesību doktrīnas termins, kas apzīmē likumu ar kuru aizstāts kāds cits likums
- lauzt streiku stāties darbā streikotāju vietā (pret viņu gribu)
- sabīdīt mīžamos stāties dzimumsakaros
- sakunkuļoties stāties intīmos sakaros
- savesties stāties laulībā
- celties kājās stāties uz kājām no sēdus vai guļus stāvokļa
- iesēsties augstā krēslā stāties vadošā, nozīmīgā amatā
- ruvēties stāties, mieru mest; rimties
- uzstāvēties Stāvēt, nostāties (uz kājām)
- vientulība stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta
- otrgadība stāvoklis, kad skolēns uz otru gadu ir atstāts tai pašā klasē
- nostenēt Stenēt (visu laikposmu) un pārstāt stenēt
- īkšķot Stopot, ar žestu lūgt garāmbraucošām mašīnām apstāties
- atsisties strauji iestāties (par laika apstākļiem)
- saslieties strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām)
- atcirsties strauji virzoties, pēkšņi apstāties (kāda šķēršļa dēļ)
- uzsūlāt Suliņām nostāties virspusē rūgušpienam
- maetoso svinīgi, cienīgi, majestātiski
- izšalkot Šalkot un pārstāt šalkot
- izšalkt Šalkt un pārstāt šalkt
- jachtklubs šīs biedrības ēka ar jahtu piestātnēm
- nošķīst Šķīstot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), garām (kam) - par šķidrumu, masu
- izšņākties Šņākt un pārstāt šņākt
- nošņukstēt Šņukstēt (visu laikposmu) un pārstāt šņukstēt
- pasiekalāt Šur un tur atstāt aiz sevis siekalas (krēpas)
- līdz pēdējam (arī beidzamam) tūkstotim, arī uz pēdējo (arī beidzamo) tūkstoti, arī pēdējā (arī beidzamā) tūkstotī tā, ka ir atstāts novārtā, sabojāts, aizlaists bojā
- daudzvērtīgs tāds (ķīmiskais elements), kas spēj savienoties ar vairākiem (cita elementa) atomiem vai aizstāt vairākus atomus, vairākas atomu grupas ķīmiskos savienojumos
- vienaizvietots tāds (ķīmiskais savienojums), kura molekulā aizstāts viens atoms vai atomu grupa
- nāvējošs tāds, kā dēļ, kā iedarbības dēļ var iestāties nāve
- spalvains tāds, kam ir atstāts apmatojums (par kažokādu, tās izstrādājumiem)
- dieks tāds, kam ir atstāts caurums
- divbāzisks tāds, kam ir divi ūdeņraža atomi, kurus var aizstāt ar bāzēm
- vientulīgs tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli)
- vientuļš tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli)
- atmatains tāds, kas atstāts atmatā
- paraneoplastisks tāds, kas attiecas uz pārmaiņām, kuras izraisa audzējs vai tā metastāzes; ietver tiešu, metastātisku un toksisku vielu ietekmi uz organismu
- rezerve tāds, kas ir atstāts kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā
- bārenīgs tāds, kas ir pamests, atstāts bez apkopes
- neatsverams tāds, kas ir tik vērtīgs, noderīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt
- neitrāls tāds, kas neiejaucas citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās; tāds, kas izturas vienaldzīgi, pasīvi; tāds, kas atturas nostāties kāda pusē
- neaizstājams tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizstāt ar ko citu
- aizvietojams tāds, ko var aizstāt ar citu
- pabērns tas, kas ir atstāts novārtā, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību
- emulators tas, kas spēj pielāgoties citam, atdarināt, aizstāt citu
- pataupīt Taupot atstāt neizlietotu, neizmantotu; saglabāt
- turēt runu teikt runu, uzstāties ar runu
- stāringot Tēlot, uzstāties (par ļoti populāriem māksliniekiem)
- ģērbtuve telpa (parasti sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes; garderobe
- garderobe telpa (sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes; ģērbtuve (1)
- novecojis termins termins, kas lietots agrākā valodas attīstības posmā, bet vēlāk aizstāts ar citu terminu
- nobremzēt Tiekot bremzētam, apstāties (par transportlīdzekli)
- piebremzēt Tiekot bremzētam, palēnināt gaitu vai apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli)
- nopūst Tiekot darbinātam, parasti ar gaisa strāvu, radīt un pārstāt radīt skaņu
- pēdējais vārds kriminālprocesā tiesājamā tiesība uzstāties tiesas sēdē pēc pušu debašu pabeigšanas
- palikt tikt atstātam (kādā stāvoklī)
- palikt tikt atstātam (kādā vietā); atrasties, arī nonākt (kādā vietā) un netikt virzītam, nevirzīties prom (par priekšmetiem)
- uzmunsturēties tikt pieņemtam, arī iestāties darbā (kuģa) komandā
- spriesties tikt traucētam kustībā, stāties (parasti iekļūstot šaurā vietā)
- adiafora Tikumiskā ziņā vienaldzīgas lietas, ko neuzskata ne par atļautām, ne neatļautām, labām vai ļaunām; tās atstātas personīgai pašizvēlei
- tauvošanās tītava tītava tauvu pievilkšanai, nostiprinot kuģi pie piestātnes
- dinitrotoluols Toluols, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO~2~; to lieto sprāgstvielu izgatavošanā
- notrakot Trakot (visu laikposmu) un pārstāt trakot
- pēda Transportlīdzekļu atstātās pazīmes (kādā vidē, piemēram, iespiedumi, nospiedumi)
- glabāt Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. tml.
- novakarot Tuvoties, iestāties novakarei
- nākt Tuvoties, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu)
- termināriji Ubagotāju mūku ordeņu sprediķotāji, kuriem bija aizliegts uzstāties ārpus zināmām robežām
- smagais ūdens ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deiteriju
- ambarkadēra Upju transportā īpaši celtas piestātnes vai nostiprinātas liellaivas pasažieru izkāpšanai un iekāpšanai, kā arī kravas operācijām
- divkājus uz divām kajām (nostāties, pārvietoties) - parasti par dzīvniekiem; divkājām
- divkājām uz divām kājām (nostāties) - parasti par dzīvniekiem
- aizmesties uz īsu brīdi apstāties kustībā, kavēties (kur, pie kā)
- pastāties uz īsu brīdi apstāties, paklusēt
- iziet uz neilgu laiku atstāt uzturēšanās vietu (piemēram, mājas, dzīvokli) un aiziet
- atsapūtināties Uzlaboties (par papuvē atstātu, arī kādu laiku neapstrādātu zemi)
- uzstilgt Uzmākties, uzstāties
- uzstilgties Uzmākties, uzstāties
- uzrauties Uzmosties (no miega), arī atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti strauji
- saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko)
- stāties (kāda, kā) vietā uzņemties, sākt pildīt cita pienākumus; aizstāt (ko)
- uzga Uzsauciens sunim, arī cūkai, kas liek apstāties
- uzprūsināt Uzsaukt "prus!" (parasti vairākkārt), liekot zirgam apstāties
- uzstāties Uzstāt
- ziņot uzstāties (piem., konferencē, sanāksmē) ar samērā īsu publisku runu, kurā sniegts konspektīvs faktu, pētījumu rezultātu u.tml. izklāsts
- kāpt tribīnē uzstāties ar runu, izteikties (par ko)
- novaidēt Vaidēt (visu laikposmu) un pārstāt vaidēt
- novaimanāt Vaimanāt (visu laikposmu) un pārstāt vaimanāt
- šmāžoties vairākkārt aizliekties vai aizstāties gaismai priekšā
- aizraustīties vairākkārt apstāties (runājot)
- prusināt vairākkārt teikt "prus!", liekot zirgam apstāties
- prusināties vairākkārt teikt "prus!", liekot zirgam apstāties
- tprusināt vairākkārt teikt "tpru!", liekot zirgam apstāties
- ministrijas skolas valsts pārzinātas un uzturētas tautskolas Krievijā pirms 1917. g., kas darbojās saskaņā ar 1875. g. instrukciju, bija trīsgadīgas (mācīja ticības mācību, krievu valodu, aritmētiku) un piecgadīgas skolas (papildus mācīja arī ģeogrāfiju, vēsturi u. c. priekšmetus), bet beigušie nevarēja iestāties ģimnāzijās vai reālskolās
- Višegrādas grupa valstu alianse - Ungārija, Polija un Čehoslovākija -, kas tika nodibināta 1991. gadā ar mērķi iestāties Eiropas Savienībā
- atslēgvara Vara, ko Kristus devis baznīcai: piedot grēkus nožēlojošiem grēciniekiem un atstāt tos nepiedotus nocietinātiem un nenožēlojošiem grēciniekiem, līdz viņi atgriežas
- apdrošināšanas risks varbūtība vai iespēja, ka varētu iestāties apdrošināšanas gadījums
- liekvārds Vārds, kas neko nenozīmē, bet kuru var iespraust runā labskanības dēļ, lai atstātu gudrāku iespaidu
- novārguļot Vārguļot (visu laikposmu) un pārstāt vārguļot
- improvizēt veidot (ko), lai aizstātu, izlīdzētos
- nodziedāt veidot un pārstāt veidot raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem)
- nākt Veidoties, iestāties, iesākties (piemēram, par kādu stāvokli, parādību)
- nodraņķēt Vienlaikus līt un snigt (visu laikposmu), un pārstāt līt, snigt
- nodraņķot Vienlaikus līt un snigt (visu laikposmu), un pārstāt līt, snigt
- plūst vienmērīgi izplatīties (par gaismu); pakāpeniski iestāties (piemēram, par krēslu)
- pārvagus art vienu vagu art, otru atstāt neartu
- piestāve vieta, kur apstāties, uzturēties
- nostāšana vieta, kur var ienākt, iebraukt, apstāties
- līgavainis Vīrietis, kam ir līgava un kas gatavojas stāties laulībā
- gals Virve, tauva, trose, kuras pamatgals ir piestiprināts uz kuģa, bet otrs gals brīvs, ostā to var izmantot kuģa nostiprināšanai piestātnē
- ievilkt Virzoties (pa gaisu), atstāt (aiz sevis pēdas, parasti nepārtrauktas līnijas veidā)
- ievilkt Virzoties (pa ko mīkstu, irdenu), atstāt (aiz sevis pēdas sliežu veidā)
- sliedāt Virzoties, pārvietojoties atstāt sliedi (2)
- sliedēt Virzoties, pārvietojoties atstāt sliedi (2)
- sprūst Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk
- majestātiskums vispārināta īpašība --> majestātisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- majestātiskums vispārināta īpašība --> majestātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vurs Vurs ārā! - pavēle sunim atstāt telpu
- tomans zelta monēta Irānā (18. gs. beigās - 20. gs. sāk.); 1930.-1932. g. aizstāta ar riālu; tumans
- nozvanīt Zvanīt un pārstāt zvanīt (par zvanu, ierīci)
- izžagoties Žagoties un pārstāt žagoties
- izžāvāties Žāvāties un pārstāt žāvāties
stāt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV