noplīvot
noplīvot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noplīvoju | noplīvojam | noplīvoju | noplīvojām | noplīvošu | noplīvosim |
| 2. pers. | noplīvo | noplīvojat | noplīvoji | noplīvojāt | noplīvosi | noplīvosiet, noplīvosit |
| 3. pers. | noplīvo | noplīvoja | noplīvos | |||
Pavēles izteiksme: noplīvo (vsk. 2. pers.), noplīvojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noplīvojot (tag.), noplīvošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noplīvotu
Vajadzības izteiksme: jānoplīvo
Īsu brīdi plīvot un pārstāt plīvot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neviens bedrei klāt neiet, neviena nožēlas nopūta nenoplīvo gaisā.
- Kādam beidzot izdevās pārtraukt puteni, un zemē noplīvoja pēdējās caurspīdīgās pārslas.
- un izlika mūs ārā, ka noplīvoja vien.
- Matu cirtas noplīvoja, atbrīvodamās no peļķes slapjuma.
- Tu izvelc šķiltavas, gāzes liesmiņa noplīvo vējā.