noplivināt
noplivināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noplivinu | noplivinām | noplivināju | noplivinājām | noplivināšu | noplivināsim |
| 2. pers. | noplivini | noplivināt | noplivināji | noplivinājāt | noplivināsi | noplivināsiet, noplivināsit |
| 3. pers. | noplivina | noplivināja | noplivinās | |||
Pavēles izteiksme: noplivini (vsk. 2. pers.), nopliviniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noplivinot (tag.), noplivināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noplivinātu
Vajadzības izteiksme: jānoplivina
Īsu brīdi plivināt un pabeigt plivināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jauki atkal satikties, – Pija teica, noplivinādama skropstas.
- Viņa papurināja galvu un noplivināja sarkanās matu cirtas. “
- Viņa izaicinoši atmet galvu, noplivina gaišās krēpes.
- Klusa, bez vēja, tikai pa retam kāds putns iekliedzies vai noplivinājis spārnus.
- Gulbis noplivināja rokas un informēja vienīgo apgādnieku par vēl citu jau pieņemtu faktu. “