nosūrstēt
nosūrstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosūrstu | nosūrstam | nosūrstēju | nosūrstējām | nosūrstēšu | nosūrstēsim |
| 2. pers. | nosūrsti | nosūrstat | nosūrstēji | nosūrstējāt | nosūrstēsi | nosūrstēsiet, nosūrstēsit |
| 3. pers. | nosūrst | nosūrstēja | nosūrstēs | |||
Pavēles izteiksme: nosūrsti (vsk. 2. pers.), nosūrstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosūrstot (tag.), nosūrstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosūrstētu
Vajadzības izteiksme: jānosūrst
Īsu brīdi sūrstēt un pārstāt sūrstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Es tam skuķim gribu kodīgu pirts garu uzlaist, ka viņai acis sarkanas nosūrstēs.
- Bet tā, kā saka, tā kā nosūrst.