novārguļot
novārguļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novārguļoju | novārguļojam | novārguļoju | novārguļojām | novārguļošu | novārguļosim |
| 2. pers. | novārguļo | novārguļojat | novārguļoji | novārguļojāt | novārguļosi | novārguļosiet, novārguļosit |
| 3. pers. | novārguļo | novārguļoja | novārguļos | |||
Pavēles izteiksme: novārguļo (vsk. 2. pers.), novārguļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novārguļojot (tag.), novārguļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novārguļotu
Vajadzības izteiksme: jānovārguļo
1.Vārguļot (visu laikposmu) un pārstāt vārguļot.
2.Novārgt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atkal esmu ļoti izšķiedis laiku un novārguļojis, bet darbs jāpaveic termiņā.