nožvankstēt
Lietojuma biežums :
nožvankstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nožvankstu | nožvankstam | nožvankstēju | nožvankstējām | nožvankstēšu | nožvankstēsim |
| 2. pers. | nožvanksti | nožvankstat | nožvankstēji | nožvankstējāt | nožvankstēsi | nožvankstēsiet, nožvankstēsit |
| 3. pers. | nožvankst | nožvankstēja | nožvankstēs | |||
Pavēles izteiksme: nožvanksti (vsk. 2. pers.), nožvankstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nožvankstot (tag.), nožvankstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nožvankstētu
Vajadzības izteiksme: jānožvankst
Īsu brīdi žvankstēt un pārstāt žvankstēt.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēkšņi tajā tukšumā atkal nožvankstēja noliktavas darbinieka balss: — Nemitīgi paplašināties, firma aug, bet kad mums algas pacelsiet?
- Baznīca šajā laikā ir tukša, dun manā galvā, bet dun ne tikai galvā, vaļā vērdamās, nožvankst metāla durvju bultas, tādu žvadzoņu ir patīkami klausīties, tā atsauc atmiņā detaļu šķindu, izjaucot vai saliekot automātu, tomēr tagad šī skaņa nešķiet īpaši patīkama, tagad tā rada nemieru, zinu — kaut kas mainīsies, jo tāpat vien durvis nemēdz atvērties, gan Vienrocis, gan Bārdainis guļ, tas nozīmē, ka atnākuši pēc manis, pilnīgi iespējams, ka mani sitīs, bet man it nemaz nav spēka sāpēm...
- Policija tvarsta bēgošo mašīnu, tā bija sašauta – ceļa līkumā tā „ baigi nožvankstēja”.