nožvarkstēt
nožvarkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nožvarkstu | nožvarkstam | nožvarkstēju | nožvarkstējām | nožvarkstēšu | nožvarkstēsim |
| 2. pers. | nožvarksti | nožvarkstat | nožvarkstēji | nožvarkstējāt | nožvarkstēsi | nožvarkstēsiet, nožvarkstēsit |
| 3. pers. | nožvarkst | nožvarkstēja | nožvarkstēs | |||
Pavēles izteiksme: nožvarksti (vsk. 2. pers.), nožvarkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nožvarkstot (tag.), nožvarkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nožvarkstētu
Vajadzības izteiksme: jānožvarkst
Īsu brīdi, vienu reizi žvarkstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš nepaguva aizvērt muti, jo šajā brīdī - mēs ar tēvu nebijām saskatījuši, pa kuru laiku Mežene iznākusi no dārza, - māsa kā īsta kuce rūkdama metās virsū atnācējam un ar zobiem ieķērās viņa rokā, kas turēja sprunguli, tieši tas acīm redzami Meženi glāba - ne jau nu velti šis cilvēks bija atnesis līdzi sprunguli, viņš bija gaidījis, ka viņam var uzbrukt, tikai nebija zinājis, ne kas, ne kā, - viņš vairs nevarēja atvēzēt sprunguli, jo Mežene turēja stingri, iekodusies viņa delmā, pa šo laiku pieskrēja tēvs, spēcīgs un pārskaities, izrāva sprunguli atnācējam no rokas un zvēla viņam pa krustiem, atnācējs pārlūza uz pusēm un nobālēja kā drēbe, tēvs atsvieda nost Meženi, nometa sapraulējušo sprunguli, atvēzējās un blieza ar dūri atnācējam pa seju, nožvarkstēja un nokrakšķēja, un, kad atnācējs krita gar zemi, sejas viņam vairs nebija, es stāvēju durvīs un iekodos sev mēlē, asinis saskrēja mutē - saldas, ar dzelzs rūsas piegaršu, tēvs uzslēja atnācēju, aizvilka pie krants un nogrūda lejā, pats sagrīļojās, tomēr kājas noturējās.
- Pie ozola tēls pazūd, ka nožvarkst vien. Andris redz, ka kundze pārvēršas par naudas čupu.