Paplašinātā meklēšana

Meklējam jāt.

Atrasts vārdos (292):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

paklabinus jāt

Atrasts skaidrojumos (1283):

(aiz)iet postā (Sa)bojāties
apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei
čapši Ādas aizsargbikses jātniekiem; čapsi; čaparahosi
epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem
rančerosi Agrāko Spānijas koloniju zemkopji Amerikā, krietni jātnieki un mednieki
ājāt Aijāt
uijāt Aijāt
uikāt Aijāt
zūzināt Aijāt, midzināt
piegrezīt aiz nemākulības sabojāt
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
tērestība aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties
aizļokāt Aizjāt (parasti bērnu valodā)
nojāt Aizjāt (uz kurieni, kur u. tml.)
aizjāt Aizjāt kādam priekšā, viņam tā noslēdzot ceļu
dajāt Aizjāt līdz kādai vietai
dajāties Aizjāt līdz kādai vietai
atnaglot Aiznaglot; naglojot sabojāt
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
nojādināt Aizsūtīt jāšus, likt aizjāt
nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt
gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
noaulekšot Alekšos nojāt
anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos
tups Apaļi dreijāts sāls trauks
mentometrs aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita
izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus)
3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
apdreivēt Apdrāzt, apdreijāt
Abjada apdzīvota vieta Lībijā (_Al Abyaḑ_), Vādī el Hajāta šebijas austrumos
iztāpaļāt Aplinkus interesēties, iztaujāt
duzt Apmākties, bojāties, skumt
sasmadzēt appelēt (par gaļu), sabojāties
apmudēt Appelēt, sabojāties (no ārpuses)
apžērgt Apsēsties jāteniski
rakstveida aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātais pats fiksē atbildes uz jautājumiem
slēgtā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātās personas atbild uz piedāvātajiem atbilžu variantiem
mutiskā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā pētnieks fiksē aptaujātā teikto
pārmanīt Aptaujāt, pārbaudīt
nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties
saērpēt ar ērpi izsijāt
iešņīpāt ar ko asu velkot, iebojāt
kretulāt ar kretuli sijāt
kretuļāt ar kretuli sijāt
kretulot ar kretuli sijāt
uzlēkt ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda)
izšaut ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu)
izniekot ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības)
kasīt ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to)
saskrotēt ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot
atklemburot ar sliktu zirgu atjāt
šķaidīt ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko)
saspiest ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi
saplacināt ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi
spārdīt ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu
spert ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu
satriekt ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi
terorizēt ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt
krimst ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem; grauzt
ortoze ārēja palīgierīce, kas palīdz bojātai locītavai kustēties
Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes
diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši
asinsizplūdums Asiņu sastrēgums (orgānos, audos), asinīm izplūstot no bojātiem asinsvadiem
izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu; izoperēt
atgleijēties Atdzist; atgleijāties
atļokāt Atjāt (parasti bērnu valodā)
reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas); atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas
aizjādīt atkārtoti aizjāt
noprašņāt atkārtoti taujāt
atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju)
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
aizlaist ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
atlaist ātri atbraukt, atjāt u. tml.
ielaist ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā)
izdrāzties ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko)
nolaist ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko)
uzskriet ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā)
izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.)
padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt
sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
satvīkt Atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojāties
rešķāt Atsijāt graudus no pelavām
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis)
atšķira Atšķirtais, atsijātais
mozaīka augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem)
sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1)
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa
žākļsēde balsts jāteniski (sporta vingrošanā)
ciklodols Balta kristāliska viela, šķīst ūdenī; lieto parkinsonisma un spastisko paralīžu terapijā, kad bojāta ekstrapiramidālā sistēma
jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis
marešosē Beļģijā jātnieku žandarmērija
izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); berzējot izbojāt
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt
kā traks suns bez žēlastības (nogalināt, vajāt)
apniekot Bezmērķīgi iznīcināt, nevajadzīgi sabojāt
ģedināt Bieži iztaujāt
noslavēt Bieži slavējot sabojāt
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
tērēt bojāt
apnaiskāt Bojāt
bāņēt Bojāt
cūkāt Bojāt
gant Bojāt
ķezēt Bojāt
ķēzt Bojāt
naiskāt Bojāt
nerrot Bojāt
peizēt Bojāt
porķīt Bojāt
purgāt Bojāt
pušerēt Bojāt
skādēt Bojāt
smidzināt Bojāt
maitāt Bojāt (1)
maitāt Bojāt (2)
maitāt Bojāt (3)
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus)
ēst Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.)
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari
cūkot Bojāt (parasti tīšām)
spert gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu)
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot)
bojāt klasi bojāt (savu labo) slavu
murķīt Bojāt apstākļu sakritības rezultātā
murķīt Bojāt mērcējot vai nosmērējot
noāmarot Bojāt sitot ar āmuru
pušierēt Bojāt, (ko) nepareizi, nemākulīgi darot, pieļaujot kļūdas
mužot Bojāt, dauzīt
gadināt Bojāt, iebojāt
bendēt Bojāt, iznīcināt (augus)
ēst Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem)
ieskādēt Bojāt, maitāt
noskādēt Bojāt, maitāt
bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku)
dīrāt Bojāt, plēst; darīt pāri
nobrakarēt Bojāt, sadauzīt
apmaitāt Bojāt, sagandēt, sabojāties, virzīt uz leju
čakarēt Bojāt; traumēt; darīt pāri
ņidre Bojāta koka serde
konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem; izlabojamais vai restaurējamais teksts
bojājums Bojāta vieta
bendētājs Bojātājs
ķarzaklis Bojātājs, postītājs
redintegrācija Bojātas daļas atjaunošana
endoprotezēšana Bojātas locītavas aizvietošana ar mākslīgu locītavu
makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu
lūžņi Bojāti, lietošanai nederīgi (parasti metāla) priekšmeti
smeļķēt bojāties
apkalēties Bojāties
gandēties Bojāties
izpostīties Bojāties
iet bojā Bojāties
plīkt Bojāties
pušierēties Bojāties
tērēties Bojāties
vainoties Bojāties
maitāties Bojāties (1)
maitāties Bojāties (2)
kuiļot Bojāties (par kāpostiem, kam uzmeties bumbuļveida izaugums uz saknēm vai stublāja)
lūzt Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.)
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu)
prapult Bojāties, iet bojā
prult Bojāties, iet bojā
iekurtēt Bojāties, izčākstēt
pūpēt Bojāties, kļūt mīkstam, zaudēt kvalitāti; kurtēt
jukāties Bojāties, nīkt ārā, iet bojā
ukoties Bojāties, pasliktināties, kļūt nelietojamam
gunēt Bojāties, pelēt
dugāties Bojāties, pelēt (par produktiem)
plēkšēt Bojāties, pūt
saplekt Bojāties, sākt pelēt
šķenst Bojāties, vārguļot
ģendēties Bojāties, zaudēt kvalitātu (par pārtiku)
smirst Bojāties; kļūt smirdīgam
reparācija Bojāto organisma šūnu atjaunošana, atjaunošanās
designācija Bojāto preču saraksts
salūzis Bojāts
defektīvs Bojāts (priekšmets)
smakojs Bojāts un smirdīgs (ēdiens)
stindīgs Bojāts, bojājies
maitains Bojāts, iepuvis
izčomerēts Bojāts, kukaiņu izēsts
deteriorēts Bojāts, pasliktināts (piem., piesārņots)
tērēts Bojāts; tāds, kam ir funkciju traucējumi
pleroze Bojātu audu atjaunošanās pēc slimības
citotēze Bojātu šūnu atjaunošanās process
lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti
atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to)
izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt
savāļot Bradājot sabojāt, samīdīt
drasēt Braši (arī dziedot) soļot, jāt
drasāt Braši soļot vai jāt uz zirga
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
mutāt Braucot bojāt, grambāt
bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
izbraukāt Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt
pārlaist Braukt, jāt mājās
zaķa cilpa brīvas formas noslēgts zaķa skrējiens, bēgot no dzinējsuņa vai cita vajātāja
šopa Brūce, ievainojums, bojāta vieta (kokā)
sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi
kraupa Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā
kraupes Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā
saburzīt Burzot sabojāt, parasti pilnīgi
niķoties būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem)
sasist būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
sadauzīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams
pārbaudīt būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu
būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam
izdedžbetons Būvmateriāls, kas sastāv no cementa, kaļķu un izsijātu antracīta vai citu akmeņogļu izdedžu maisījuma
ienievāt Celt neslavu, bojāt reputāciju
sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi
regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus
alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem
čaparahosi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem
čapsi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem; čaparahosi
biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam
aizbojāt daļēji sabojāt; _(biežāk)_ iebojāt
pačākstēt daļēji sabojāties (par veselību)
dārza zāģi darbarīki augļu koku vainagu retināšanai, sausu vai slimību bojāto zaru izzāģēšanai
jāšana darbība --> jāt
vajāšana darbība --> vajāt
iztauja darbība, process --> iztaujāt; iztaujāšana
jājiens darbība, process --> jāt (1); jāšana
tauja darbība, process --> taujāt
sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi
mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
sijātājs darītājs --> sijāt
vajātājs darītājs --> vajāt
noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt
ķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt
noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt
saķēpāt darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi
rekonfigurācija Datoru sistēmas esošās konfigurācijas maiņa, piem., izolējot vai apejot bojātu funkcionālu bloku, ar vairākiem moduļiem veidojot alternatīvu ceļu vai arī mainot savienojumus starp komponentiem
aparatūras kļūme datoru sistēmas kādas fizikālās komponentes, piemēram, elektroniskas shēmas vai elektromehānisku ierīču (disku, lenšu), disfunkcija, kuras labošanai nepieciešama bojātās komponentes nomaiņa
saskanības noteikšana datu apstrādes operācija, kuras gaitā tiek pārbaudītas divas datnes, lai noteiktu, vai tajās nav sakrītošu ierakstu un vai nav nepieciešams atmest bojātus (nederīgus) ierakstus
datu bojāšana datu kļūdaina ievadīšana vai kļūdu rašanās apstrādājamos datos. Vairums datoru izmanto speciālas verifikācijas un validācijas programmas, lai aizsargātu datorus no datu kļūdainas ievadīšanas un lai atklātu bojātos datus
nodzert daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas)
daskriet daudz strādājot, sabojāt veselību
iedauzīt Dauzot iebojāt
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt)
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus)
jātnieciņš dem. --> jātnieks
uzjādelēt Demonstrējot izjāt turp un atpakaļ
rezerves daļas detaļas, mezgli vai agregāti, ar kuriem remonta vai tehniskās apkopes laikā vajadzības gadījumā nomaina nolietotās vai bojātās spēkratu daļas
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam
jājams divd. --> jāt
dreimanis Dreijātājs, virpotājs; amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus
delibašs Drosmīgs karavīrs, brašs jātnieks; senajā sultānu Turcijā - turku pašā sargs
atvairbarjera Drošības barjera gar tilta, atbalstsienas vai līdzīgas konstrukcijas malu gājēju (jātnieku, riteņbraucēju u. c.) aizsardzībai un norobežošanai
dulis Dūmi, kas rodas sadedzinot bojātus kokus
sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt, parasti pilnīgi
sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt, parasti pilnīgi
pievajāt dzīties pakaļ, vajāt, izsekot uz ilgu laiku, pietiekami
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu)
aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem)
grauzt Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem)
sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus)
mīt Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko)
aktīvā māksla ekspresionisma novirziens, kura piekritēji uzskatīja, ka mākslai jātuvinās dzīvei, jāiesaistās aktīvā cīņā pret negatīvajām parādībām; aktīvisms
relejaizsardzība Elektriska iekārta elektrisko sistēmu atsevišķo elementu aizsardzībai, kas īsslēguma gadījumā konstatē bojāto elementu un automātiski atslēdz no nebojātās sistēmas daļas, bet bīstamas pārslodzes vai pārsprieguma gadījumā signalizē par to vai pēc noteikta aiztures laika atslēdz šo elektriskās sistēmas daļu
stents Endoprotēzes veids, ko ievada bojātajā asinsvadā
Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers
uparati Ezoterismā tas, pēc kā visiem jātiecas - visu personisko vēlmju beigas
atvietotājkadri Filmas posms bez attēla (parasti - balts), ko iemontē darba kopijā bojātu vai trūkstošu kadru vietā
finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem
fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija
spahi Franču armijā 4 pulki Āfrikas jātnieku, kurus papildina ar Alžīrijas iedzimtniekiem
spahiji Franču jātnieku daļas, kas bija saformētas no vietējiem iedzīvotājiem Ziemeļāfrikā un Rietumāfrikā
šasērs Franču jātnieku strēlnieks
aerofors Gaisa pievadītājs; bojāta gaisa tīrītājs, atjaunotājs; aparāts gaisa ievadīšanai plaušās asfiksijas gadījumos
kraniektomija Galvaskausa trepanācija, izņemot bojātos kaula gabalus un atstājot kaulā defektu
gaučo Gans jātnieks Dienvidamerikā
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki (parasti ar piešiem)
nogrezēt Gatavojot sabojāt
gēnu terapija gēnu inženierijas paveids, nomainot, piem., kādu bojātu gēnu ar veselu, lai izārstētu slimu indivīdu vai novērstu iedzimtas slimības attīstību
afanotēces Gļotainas aļģes no zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Aphanothece"), 22 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas,kuras visas Latvijātiek identficētas tikai pēc to latīniskajiem nosaukumiem
sagraizīt Graizot sabojāt, parasti pilnīgi
biblioklasts Grāmatu iznīcinātājs, grāmatu bojātājs
lūžņi Grāmatu spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiāla atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai
pasijāns Graudu daudzums, cik vienā reizē sietā iegrābj, ko sijāt
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi
iegrauzt Graužot iebojāt
izkrubināt Graužot izēst; izmantojot barībai, sabojāt (par grauzējiem)
nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem)
sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem)
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem
hērakleidi grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras pēcteči, kurus pēc Hērakla bojāejas un Dējaneiras pašnāvības sāka vajāt Mikēnu valdnieks Eiristejs
Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi
stratioti grieķu un albāņu jātnieki, kas 15. un 16. gs. kalpoja ārzemju (gk. Venēcijas) dienestā
iegriezt Griežot ievainot, iebojāt
saskabīt Griežot sabojāt
sagriezt Griežot sabojāt, parasti pilnīgi
satimerēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt
sapinglierēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt (ierīci)
samunktierēt Grozot, darbinot, regulējot u. tml. sabojāt (kādu ierīci)
pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam; gruzdot pārdalīties
ķert Gūstīt (kādu); vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu
lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst; gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst
nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu)
jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā
apšūpāt Ieaijāt (miegā)
nūnēt Ieaijāt miegā
zūzāt Ieaijāt, dziedot šūpot
zūzēt Ieaijāt, dziedot šūpot
zūzot Ieaijāt, dziedot šūpot
iemaitāt Iebojāt
ietērēt Iebojāt
ieķēzīt Iebojāt, iemaitāt
iemudēt Iebojāties
iemudēties Iebojāties
iesmeļķēt Iebojāties
iečākstēt Iebojāties; ietrūdēt
trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām
izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu
apmudēt iegūt sliktu garšu, sabojāties
iejādalēt Iejāt (2)
iejādīt Iejāt (2)
rezervēšana Iekārtu papildināšana nestrādājošiem (aukstā rezerve) vai paralēli strādājošiem (karstā rezerve) elementiem, kas automātiski vai pārslēdzot aizvieto bojātos iekārtu elementus
ieķēzīt Ielikt, ievietot (kur ko netīru, bojātu u. tml.)
aizčučināt Iemidzināt (bērnu), ieaijāt
lulināt Iemidzināt, ieaijāt
kāpt zirgam mugurā ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga
ķibelnieks ierīce, kas mēdz sabojāties un tādējādi radīt ķibeles
transakciju apstrādes pārraugs ierīce, kas nodrošina, ka transakcijas pārraides procesā netiek zaudētas vai bojātas
saperināt iesākot perēt un neturpinot sabojāt olu
iestāvēties iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem)
iejāties iesākt jāt un pierast pie jāšanas; ievingrināties jāšanā
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni)
noklemmēt Iestrēgt; sabojāties (par mehānismu)
apskambāt Ievainot, apdauzīt, sabojāt
satillināt ilgāku laiku aijāt, šūpot
izsēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni
izgulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu
nosēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni
nogulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus)
pārbļaut ilgāku laiku dziedot, sabojāt balsi
nokult ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to)
izgulēt ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko)
izsēdēt ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko)
nosmēķēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību
sajāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim)
nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
izjāties ilgāku laiku, daudz jāt
nomīdīt ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
nomīt ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to)
nomīņāt ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt (1)
izpaijāties ilgāku laiku, daudz paijāt
izpaijāt ilgāku laiku, daudz paijāt; izglaudīt
izsēdēt ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu)
nopīpēt ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas)
nopīpot ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas)
nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
nošļokāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
sašļukāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to)
izvaijāt ilgāku laiku, daudz vajāt, izdzenāt
novāļāt ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
noviļāt ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus)
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt
sadeivelēt Ilgstoši (nepareizi) lietojot sabojāt
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli)
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem; būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
kaproilamīns Indīgs ptomaīns bojātā raugā un šķērmā zivju eļļā
balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder latvieši un lietuvieši, senatnē arī senprūši, jātvingi, žemaiši, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, galindi u. c.
baltu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, izšķir austrumbaltu (latviešu, leišu jeb lietuviešu) un rietumbaltu (prūšu, jātvingu, galindu) valodas; dzīvās baltu valodas ir latviešu un lietuviešu valoda
lēmumatbalsta sistēma informācijas un plānošanas sistēma, kas nodrošina iespēju aptaujāt datorus, analizēt iegūto informāciju un iepriekš noteikt, kāds būs pieņemto lēmumu iespaids uz konkrēto procesu
ekskavators instruments zoba bojāto masu atdalīšanai
šporas Īpaši veidojumi jātnieku zābaku aizmugurē
krakusi Iregulārs poļu jātnieku pulks, ko sastādīja 1812. gadā Krakovā un arī 1831. gadā
pārirt Irstot pārdalīties; irstot kļūt cauram, bojātam
nopaijāt īsu brīdi paijāt un pabeigt paijāt
(sa)laist šreijā izbojāt
izmaitāt Izbojāt
izļurkāt Izbojāt (izviļājot, samīdot u. tml.)
izkost Izbojāt (par ko kodīgu)
izkļēpāt Izbojāt (piemēram, labību, to nomīdot, salauzot, sagāžot u. tml.)
nočammāt Izbojāt (piemēram, nolauzīt), neveikli, tūļīgi ko darot
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm
izcūkāt Izbojāt, sabojāt
izsmurgāt Izbojāt, sabojāt
izcūkot Izbojāt, sabojāt (parasti tīšām)
izļammāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.)
izļemmāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.)
izporzāt Izbojāt, sabojāt, izjaukt
izpušierēt Izbojāt, sabojāt; izjaukt
izčakarēt izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus
izmaknīt Izbraukt, braucot sabojāt
izlaist Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni)
izjādīt Izjāt (3)
izfušierēt Izjaukt (ko); sabojāt
izpindzelēt Izjaukt; izbojāt
izpļurkāt Izjaukt; izbojāt
izpurgāt Izjaukt; izbojāt
izčagāt Izjaukt; sabojāt (ēdienu)
čupā Izjucis; sabojāts, salauzts
kirasieris Izlases kavalērijas jātnieks
knupjš Izliekts uz labo pusi (par bojātu cirvi); ar pārāk tālu uz augšu izvirzītu galu (par izkapti)
izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu; sabojāt; samaitāt
sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem
saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem; sagrauzt (2)
karakolēt Iznesīgi jāt, vadot zirgu sarauksmē, lai ar skaisto zirga izskatu pievērstu apkārtējo uzmanību
dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu)
ūkņāt Izpētīt, izdibināt, iztaujāt
appostīt Izpostīt (sabojāt, iznīcināt, sagraut) visapkārt
izgandēt Izpostīt, sabojāt
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem)
izčakāt Izrakņāt, izbakstīt; sabojāt (ēdienu)
izērpēt Izsijāt
izkridžināt Izsijāt
paērpēt Izsijāt
izsiejāt Izsijāt (1)
sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā; izsijāt (kā lielāku daudzumu)
izkretulāt Izsijāt ar kretuli
izkritināt Izsijāt ar kretuli
izrestēt Izsijāt ar lielo rijas sietu (resti)
izsarvot Izsijāt, izvētīt
iztauņāt Iztaujāt
kancināt Iztaujāt
pārklaust Iztaujāt
prāšināt Iztaujāt
apprasīt Iztaujāt (daudzus vai visus)
apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus)
tapšināt Iztaujāt, aiz ziņkārības
dibenēt Iztaujāt, izdibināt
dibinēt Iztaujāt, izdibināt
izkarcināt Iztaujāt, izdibināt
prakšāt Iztaujāt, izklaušināt
seķinēt Iztaujāt, izklaušināt
noklaust Iztaujāt, izklaušināt, izdibināt
iztirāt Iztaujāt, izmeklēt
vākot Iztaujāt, izmeklēt
peķot Iztaujāt, izvaicāt
tirināt Iztaujāt, izvaicāt, pratināt
katināt Iztaujāt, nopratināt
pārtincināt iztaujāt, pratināt
kāsināt Iztaujāt, pratināt
kveršināt Iztaujāt, pratināt
tirdināt Iztaujāt, pratināt
kvarčināt Iztaujāt, tincināt
kvaršināt Iztaujāt, tincināt, pratināt
katehizēt Iztaujāt; mācīt jautājumos un atbildēs
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai
iztīpenēt Izvaicāt, iztaujāt, izprašņāt
izmilnot Izvajāt, izdzīt, izsist
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi
trīšanās Jahtas gaitā kustīgās takelāžas atsevišķas detaļas var nonākt saskarē ar nekustīgās takelāžas daļām, un, ja saskares punkti ir vienmēr vieni un tie paši, takelējuma elementi tiek bojāti
izjāt Jājot izbojāt (kādu vietu); jājot izbojāt, iznīcināt (parasti augus)
pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); jāt nelielu attālumu, neilgu laiku
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam
apjāšu Jāšus, jāteniski
apjāšus Jāšus, jāteniski
klipināt jāt
ļokāt jāt
nojāt Jāt (visu laikposmu) un pabeigt jāt
paklabinus jāt jāt aulekšos
nojāt Jāt un pabeigt jāt (kā)
šebiski jāteniski
šķeltiski jāteniski, apskaujot ar kājām
raitars jātnieks
raitārs jātnieks
rimbas jātnieku bikses
manēžas jāšana jātnieku trīscīņas un divcīņas sastāvdaļa (manēžā)
tauļāt Jautāt, meklēt; taujāt
vaikāt Jautāt, taujāt, vaicāt
kaļķu java java no kaļķiem un ūdens, kam pievienotas izsijātas smiltis
kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam
obstruktors Jūras mīnu karā - ierīce, ko ievieto tikai tādēļ, lai traucētu mehāniskās tralēšanas iekārtu darbību vai tās sabojātu
ģelksteris Kabatas nazis ar sabojātu atsperi
kondukcijas jeb asociatīvā afāzija kad slimnieks spēj runāt un rakstīt, bet izlaiž vai atkārto vārdus un apmaina tos ar citiem, jo bojāti frontolentikulārie asodācijas ceļi starp valodas centriem
pautnesis kāda burvju grupa (kuri kaitē citu, visbiežāk kaimiņu, lopiem vai laukiem, kā buršanas atribūtu slepeni novietojot bojātu olu)
ielāps kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā
reintegrācija kādas bojātas struktūras vai traucētas funkcijas atjaunošanās, piemēram, normālās garīgās un fiziskās aktivitātes atjaunošanās pēc katatoniska stāvokļa vai cita neiropsihiska traucējuma
rimbenieks kāds, kurš ģērbies jātnieku biksēs (rimbās)
pažargoties kādu brīdi jāteniski pašūpoties
pajādīt kādu brīdi šurp un turp jāt
pauikāt kādu brīdi vajāt
ieērpēt kādu daudzumu izvētīt, izsijāt ar ērpi
paauklēties kādu laiku auklēt, šūpot rokās, aijāt
grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu; zēns, kas strādā sulaiņa darbu
izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt
apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis)
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā)
hiparhija Karaspēka nodaļa ar apmēram 500 jātniekiem
sakārpīt Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi
nokasīt Kasoties, kārpoties u. tml. nolīdzināt, nomīdīt, arī izbojāt
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut
autokatastrofa Katastrofa, kurā tiek sabojāts autotransporta līdzeklis; automobiļu sadursme
katēchizēt Katehizēt - iztaujāt, mācīt njautājumos un atbildēs
vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti
slēgts lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti
maita kaut kas bojāts, sabojāts
sasalēns kaut kas sasalis, piem., zemes pika, sala bojāta lopbarība u. c.
rubikons kaut kas tāds, kam tikai vēl jātiek pāri, lai viss būtu skaidrs
ķēpt kaut ko nemākulīgi darīt, bojāt
turma Kavalērijas apakšvienība Senajā Romā, kas ietilpa leģionā un sastāvēja no 3 dekūrijām, kas savukārt katra sastāvēja no 10 jātniekiem
kirasietis kavalērijas jātnieks, kura krūtis un muguru aizsargā metāla bruņas – kirasas
dekūrija Kavalērijas zemākā apakšvienība Senajā Romā, kas sastāvēja no 10 jātniekiem
biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai
šķēršļu pārvarēšana klasiskais jātnieku sporta veids, kurā ir jāpārvar dažāda grūtuma pakāpju šķēršļi; konkūrs
izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli)
dzīšana kļūšana veselam, veidojot jaunus audus bojāto audu vietā, piepildot ar audiem (par brūci)
izdārdēt kļūt nestipram, bojātam
zekšķēt kļūt netīram, sākt bojāties
izdilt kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu)
sūpēt kļūt tumšs, netīrs, trūdēt, bojāties
dzīt kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā, piepildīties ar audiem (par brūci)
izkņābāt Knābājot izlasīt, izēst, arī sabojāt
izkņapāt Knābājot izlasīt, izēst, arī sabojāt
nokņapāt Knābājot noēst, arī sabojāt
saknābāt Knābājot sabojāt, parasti pilnīgi
sašņakāt Knābājot un bradājot sabojāt
saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi
saknaibīt Knaibot sabojāt, parasti pilnīgi
sakodēt Kodinot sabojāt
sakodināt Kodinot sabojāt
sakodīt Kodot sabojāt, parasti pilnīgi
apkarojošā apstrāde koksnes bioloģisko bojātāju (kukaiņu un koksnes sēņu) iznīcināšana inficētā koksnē
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju
izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns
sakošļāt Košļājot sabojāt, parasti pilnīgi; sakodīt (3)
smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
izgāšana kravas pārvietošana, gāžot to ārā no transportlīdzekļa, kas notiek, sagāžot slīpi transportlīdzekļa kravas novietojuma daļu, piemēram, kravas kasti, vai izmetot kravu no transportlīdzekļa; tā rīkojas tikai ar gāžamkravām un beramkravām, kas izgāžot nevar tikt sabojātas
poļeņica Krievu tautas eposā vientuļa jātniece, karotāja, amazone
šēķele Kuģa enkuru ķēžu savienojamais loceklis, kuram vienā galā ir šķērsām iestiprināta bulta vai tapa, kas ļauj ķēdes posmus atvienot vienu no otra, kā arī aizstāt ar to bojātu ķēdes locekli
negrimstība Kuģa spēja negrimt, ja tā korpuss bojāts un daļēji pieplūdis ar ūdeni
cratichneumon kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
lissonota kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
apanteles kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints
centrālā afāzija kurā bojāta galvas smadzeņu garoza
sakust Kūstot sabojāties, parasti pilnīgi
Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus
Epona Ķeltu mitoloģijā - zirgu dieviete un jātnieku aizstāve, ko pielūdza visā seno ķeltu apdzīvotajā teritorijā
falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju
fakoemulsifikācija Ķirurģiska kataraktas ārstniecības metode, kuras laika tiek nomainīta bojātā acs lēca un tā aizstāta ar mākslīgu lēcu
aizklausināt Laikus savās interesēs sākt pēc kaut kā taujāt
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem
baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp
izlauzīt Lauzot izbojāt
salauzīt Lauzot sabojāt, parasti pilnīgi
močīt Lauzt, lauzīt, bojāt (kādu priekšmetu)
salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi
salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu); sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu
nolauzt Laužot, atdalot daļu (no kā), sabojāt (to)
keraunijs Lejup vērsts bultas gals, kas vecos rokrakstos rāda sabojātas vietas; Jaunā derībā apzīmējums vietām, kas ņemtas no praviešiem
nolēkšot Lēkšiem noskriet (parasti par dzīvniekiem); lēkšiem nojāt
uzlēkšot Lēkšiem uzjāt
klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem
sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās
lepromatozā lepra lepra, kurai raksturīga sarkanbrūnu mezglveida lepromu attīstība ādā, gk. uz sejas ("facies leonina"), kā arī acu un elpceļu augšdaļas gļotādās; rodas temperatūras, sāpju un taktilā anestēzija bojāto nervu (visbiežāk elkoņa, fibulārā un lielā auss nerva) inervācijas apvidos
smidzēt Lidot, sijāties (kā odi)
saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi
aizaliekties Liecoties kļūt līkam, greizam, liecoties sabojāties
Bambergas jātnieks liela jātnieka skulptūra, kas atrodas Bambergas katedrālē un tapusi ap 1225.-1237. g.
citoredukcija Lielākās bojāto audu daļas izoperēšana, piem., audzēja daļas ekstirpācija, pirms ķīmijterapijas un staru terapijas
kurbetēt Lielmanīgi jāt, zirgu dancināt
piekretelēt Lielu daudzumu caur sietu izsijāt
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.)
niekāt Lietot nelietderīgi; bojāt
niekot Lietot nelietderīgi; bojāt
liedenis Lietus sabojāts siens
gumēt Līkt, liekties, bojāties
limforāģija Limfas izplūšana no bojāta limfvada
kamptomēlija Locekļu liekšana, lai veidotu bojāto daļu stabilu saliekumu vai izliekumu
salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2)
aizaukstēt Ļaut palikt aukstam, atņemot siltumu, sabojāt
nojādināt Ļaut pārāk daudz jāt
beigt ļoti bojāt
noēst ļoti bojāt; saēst
sagandēt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu (ķermeņa daļu)
sabeigt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
sabendēt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
botulīns ļoti spēcīga inde, ko bojātos pārtikas produktos izdala mikroorganisms "Clostridium botulinum"
pārgriezt ļoti spiežot ūdeni (no auduma), sabojāt (to)
mīt uz papēžiem ļoti tuvu, cieši sekot (telpā un laikā); vajāt; steidzināt
izlēlot Maigi šūpot, aijāt, mīļi audzināt
dielāt Maitāt, bojāt
pasmidzināt Maitāt, iebojāt
skumstiķis Mākslas darbs (sabojāts)
vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā
hetairi Maķedoniešu dižciltīgie jātnieki, tiešā nozīmē "karaļa pavadoņi"
braconidae Māņjātnieciņu dzimta
masta sliede masta aizmugurē piestiprināta profilēta viengabala sliede no nerūsoša materiāla, paceļot buras pa to pārvietojas burai piešūtie masta jātnieki
cūkkartiņi Mazie, bojātie kartupeļi, kas paredzēti cūku barībai
aizēst mazliet sabojāt (par vielu)
aizvaiņot mazliet sabojāt, ievainot, aizskart
aizmudēt mazliet sabojāties
pasamaitāties mazliet sabojāties (par produktiem)
apdunēt mazliet sabojāties visapkārt
iebojāt mazliet, arī vietumis sabojāt
iebojāties mazliet, arī vietumis sabojāties
papostīt mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt
paprašņāt mazliet, nedaudz iztaujāt
paprāšņāt mazliet, nedaudz iztaujāt
pamudēt mazliet, nedaudz pelēt, bojāties, iegūt nelabu garšu
mazvērtīgo jaunaudžu rekonstrukcija mazvērtīgu jaunaudžu, kurās ir daudz slimu, bojātu un atmirušu kociņu, vai audzēšanas mērķiem un augšanas apstākļiem nepiemērotu koku sugu uzlabošana vai pārveidošana
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām)
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; saēst (3)
samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus)
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā)
uzmīdīt Mīdoties sabojāt
apaijāt Mierinot (bērnu) kādu laiku aijāt, šūpot
samīņāt Mīņājot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus); izmīdīt
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā)
mioglobinēmija Mioglobīna nonākšana asinīs no bojātiem šķērssvītrotajiem muskuļiem
samist Mitrumā sabojāties (par līmējumiem)
nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt
nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt
mūķerēt Mūķējot bojāt
voltižērs Napoleona I laikos Francijā karavīrs, kas bija izrādījies visur ļoti izveicīgs un derēja tikpat kājniekos, kā jātniekos
ģelberis Nazis ar sabojātu atsperi
apstāt Neatlaidīgi uzmākties, vajāt
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.); nelikt kādam mieru
paķēzīt Nedaudz, mazliet apsmulēt, sabojāt
nelietojams Nederīgs, sabojāts
difūzs nefrīts nefrīts, kurā bojāti nieru parenhimatozie audi un saistaudi
paaijāt neilgu laiku, mazliet aijāt
pajāties neilgu laiku, mazliet jāt
pasijāt neilgu laiku, mazliet sijāt
pavajāt neilgu laiku, mazliet vajāt
neirokladisms Neirotropisma fenomens, kad ass cilindra reģenerāciju bojātā nerva centrālajā galā ierosina mehāniski vai ķīmiski stimuli no ārienes
sagumzāties Neizdoties, sabojāties
izpušierēties Neizdoties; izbojāties
izsmurgāt Nekārtīgi ēdot, izbojāt (ēdienu)
sasmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu)
sasmurkāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu)
saķeckāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu); samaisīt, sajaukt
apsmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt, padarīt nelietojamu (ēdienu)
sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
gandēt Nelabvēlīgi ietekmēt, arī bojāt
kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā
samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni)
saķezēt Nemākulīgi (ko) darot, sabojāt
izķēzīt Nemākulīgi ko darot, izbojāt, sabojāt
noļurkāt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt
saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; arī saķēpāt
samūķerēt Nemākulīgi slēdzot, mūķējot, sabojāt
sacūkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
saļurbāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
saļurkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
izņurkāt Nemākulīgi, nelīdzeni griežot, izbojāt, izrobot
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt
čuikāt Nepareizi sagriezt, griežot sabojāt
režgas Nepareizi sākts, sabojāts darbs
bokāt Nepārtraukti uz augšu, uzleju lidināties, sijāties (parasti par odiem)
kakofonija Nepatīkama vai bojāta balss
draņķis Nepatīkams, nederīgs, arī bojāts priekšmets
botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas
ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas
tubulizācija Nerva brīvās plastikas veids, kad bojātā nerva galus ievieto absorbējama materiāla cilindrā (piem., artērijas vai vēnas gabaliņš, želatīna caurulīte u. c.)
cēls Nesabojāts, nesaplēsts, neskarts
dranckāt Nēsāt; nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāt (piemēram, apavus, apģērbu)
šķībt Neveikties, sākt bojāties
padrellēt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru)
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru)
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru)
draskāties nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāties, plīst (piemēram, par apģērbu, apaviem)
sadrillēt Nevērīgi valkājot, daudz kustoties, saplēst, sabojāt (parasti apģērbu)
bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko)
bradāties Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko)
aizjāties Nevilšus aizjāt par tālu
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst
jājampātaga no ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam)
auzu piens no izsijātiem auzu miltiem pagatavota šķidra barība, ko izēdina jaundzīvniekiem, galvenokārt teļiem un sivēniem, daļēji aizstājot pienu
iedauzīties no sitiena tikt iebojātam
iesadauzīties no sitiena tikt iebojātam; ieplīst
aizdunēt no stāvēšanas tikko manāmi sabojāties (par maizi)
diņķenice no vērša ādas gatavota jātnieka pātaga
diņķene no vērša dzimumlocekļa gatavota jātnieka pātaga
aptērēt Nodarīt bojājumus; sabojāt (visapkārt, no vairākām pusēm)
apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt
datnes atkopšana nodzēstu vai bojātu disku datņu atjaunošana, izmantojot specializētas programmas
sadelverēt Nolaidības dēļ sabojāt
sagrabēt nolietoties, sabojāties, parasti pilnīgi
klaburis Nolietots, bojāts priekšmets, tā daļa
kapitālais remonts nolietotu vai bojātu iekārtu remonts, atjaunojot visu sistēmu un mezglu kompleksas darbspējas un panākot iekārtu atbilstību to tehniski ekonomisko parametru nominālvērtībām; kapitālremonts
uzturēšanas remonts nolietotu vai bojātu spēkratu remonts, atjaunojot atsevišķu mezglu un sistēmu darbspēju. Par spēkratu uzturēšanas remontu parasti maksā no apgrozāmiem līdzekļiem
noļammāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt
noļemmāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt
izčukstēt Nonīkt, bojāties, izjukt
drebt Noņemt (pelavas, kas pārklājušās pār izsijātiem zirņiem)
uz- norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
pagalam norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā
pagalam norāda uz stāvokli, kad (ķermeņa daļa) ir bojāta, sakropļota
sa- norāda, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts; norāda, ka (kas) kādā norisē, procesā tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts
uz- norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots
apgulēt Nospiest, sabojāt guļot (virkni objektu)
fiksēt nostiprināt (bojātus locekļus, to daļas) nekustīgā stāvoklī (ar saitēm, šinām u. tml.)
Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams
apsist Notriecot zemē, bojāt (par krusu)
nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) - parasti par krusu
nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) - parasti par krusu
nogandēties Novadēties, nostāvēties (par alu un sienu); sabojāties, samaitāties, kļūt sliktam (par kāpostiem, alu utt.)
ienākties Novecot, sabojāties, iepūt, ietrunēt
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
ptomaīni Organiski slāpekļa savienojumi, kuri rodas, pūstot olbaltumvielām; indīgi; rodas, piem., bojātā gaļā, zivīs
apžārbis Pa pusei jāteniski
apžārniskis Pa pusei jāteniski
pamaitāt Pabojāt
savandīt padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi
izlopot padarīt nederīgu, nelietojamu; sabojāt
izbojāt padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt
dēlī Pagalam; sabojāts, salauzts
apglāsīt Paijāt, glāstīt, glaudīt
glesot Paijāt, glaudīt, glāstīt
padrasēties Pajāties
patēgāt Pajautāt; izvaicāt, aptaujāt
noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu)
saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi
sapostīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās
sadraņķēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs; sabojāt, parasti pilnīgi
sakropļot panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti; arī sabojāt, parasti pilnīgi
satērēt panākt, būt par cēloni, ka kļūst slims; sabojāt; sakropļot
sanarrāt panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot; sabojāt
aizsargkartons Papes maksts iesietu grāmatu ievietošanai, lai tās izsūtot un noliktavu plauktos nebojātos
rezerves ritenis papildu ritenis, kas paredzēts bojāta riteņa nomaiņai un ko vadā līdzi transportlīdzeklī
pārtalināt par ilgu ļaujot balināties, pārmērīgi izbalināt un tādējādi sabojāt (linus)
pārprasīt par visu plaši, bet virspusēji aptaujāt, tostarp bērnu par mācībās apgūto
pārsmēķēties pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību
atkulkstīt pārāk spēcīgi kulstot linus tos sabojāt
pajāt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) jāt
pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem
izklēmēt Pārgatavoties un sabojāties
noklēmēt Pārgatavoties un sabojāties
klēmēt Pārgatavoties un sākt bojāties
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos); pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām)
salauzties pārpūloties sabojāt pašsajūtu, arī pūloties savainoties
pārērpēt Pārsijāt
kalcija acetāts pārtikas piedeva E263, pārtikas skābe, cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var bojāt mutes gļotādas
kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus
uzkārties Pārtraukt darboties; sabojāties (parasti par datoru)
piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to)
nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to)
nopēdot Pārvietojoties un atstājot (kur) pēdu nospiedumus, sabojāt, iznīcināt (ko)
pasejans Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
pasijāna Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
pasijānis Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
pasijēns Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
pasijiena Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
pasijiens Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
pakritināt Pasijāt
pastrejot Pastreijāt, pakaisīt
pakatināt Pataujāt
patirāt Pataujāt
atetoze Patvaļīga, krampjveidīga muskuļu saraušanās, ja ir bojātas galvas smadzenes
iztaujājums paveikta darbība, rezultāts --> iztaujāt
taujājums paveikta darbība, rezultāts --> taujāt; arī jautājums
duga Pelavas, netīrumi no nevētītiem un nesijātiem graudiem
vētrā cietis peldlīdzeklis ar vētrā bojātu vai zaudētu takelējumu, korpusa bojājumiem, cilvēku upuriem
sapelēt Pelējot sabojāties, parasti pilnīgi
mudēt Pelēt, bojāties, iegūt nelabu garšu
piesis pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla vai cita materiāla pusloks ar izvirzījumu labākai zirga vadīšanai
ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu; tikt bojātam (nelaimes gadījumā)
dajāt Piejāt (pie kā)
iesmacēt Pieļaut, ka sāk bojāties un smakot
sadumēt pieņemt vecuma smaku, sākt bojāties (par pārtikas produktiem)
sagānīties piesārņoties, sabojāties
uikāt Pieskatīt, vajāt (ar vārdiem un darbiem)
samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku; piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi
izcūkoties Pilnībā izzobot, sabojāt
izķēmot pilnīgi sabojāt (parasti formu, izskatu)
izkropļot pilnīgi sabojāt, arī daļēji iznīcināt
pazudināt pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu)
Aubārī pilsēta Lībijā (_Awbārī_), Vādī el Hajāta šebījas administratīvais centrs
kolapsoterapija Plaušu tuberkulozes ārstēšanas metodes, ar kurām panāk plaušu bojāto daļu saplakšanu
plazminogēns Plazmīna neaktīva forma, kas pārveidojas plazmīnā, ja asinis saskaras ar bojātiem audiem
saplēst Plēšot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt
čibēt Plīst, lūzt, bojāties u. tml.
saplīst Plīstot sadalīties; plīstot sabojāties, parasti pilnīgi
saplosīt Plosot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
saplucināt Plucinot sabojāt, parasti pilnīgi
sapluinīt Pluinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
saplūkāt Plūkājot sabojāt, parasti pilnīgi
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu
sapļaut Pļaujot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
kastelāns Polijas ierēdnis katrā Vidzemes apriņķī (sākot ar 1598. g.), kurš bija atbildīgs par jātnieku dienestu
reklamācija prasība atlīdzināt zaudējumus par piegādāto nekvalitatīvo, standartiem neatbilstošo vai bojāto produkciju, atsūtīto preču svara neatbilsmi u. tml.
klaušņāt Prašņāt, iztaujāt, izprašņāt, izzināt
tīdāt Pratināt, iztaujāt
jautināt Pratināt, taujāt
sadursmes atklāšana process CSMA/CD tīklos, kura izpildes gaitā pārraides vidē sadursmju rezultātā konstatē bojātus kadrus
žokejs Profesionāls jātnieks
pretvīrusu programma programma datora vīrusu atklāšanai un likvidēšanai; ja vīrusu nav iespējams likvidēt, bojāto programmu iznīcina
dublējums programmas, diska satura vai adreses dublikāts, ko gadījumā, ja aktīvie dati var tikt bojāti vai iznīcināti, izmanto arhīva veidošanai vai vērtīgu datu drošai saglabāšanai
puijāt Pujāt - tīrīties, posties
aizpūt Pūstot mazliet sabojāties; _(biežāk)_ iepūt
izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi)
izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem)
sapūt Pūstot sabojāties, parasti pilnīgi; arī satrupēt
niekas Putraimu čagas, kas tiek atsijātas
dzelt radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem)
sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi
rīteris Raitnieks; jātnieks, bruņinieks
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem)
uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem)
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt
saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts
saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts
apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis)
uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu
atsijāties refl. --> atsijāt (1); tikt atsijātam
atsijāties refl. --> atsijāt (2)
izbojāties refl. --> izbojāt (3)
izsijāties refl. --> izsijāt (1); tikt izsijātam
pabojāties refl. --> pabojāt (1); tikt pabojātam
pasijāties refl. --> pasijāt(1); tikt pasijātam
pasijāties refl. --> pasijāt(3); tikt pasijātam
sabojāties refl. --> sabojāt(1); tikt sabojātam
sabojāties refl. --> sabojāt(2); tikt sabojātam
sabojāties refl. --> sabojāt(3); likt sabojātam
sabojāties refl. --> sabojāt(4); tikt sabojātam
sijāties refl. --> sijāt(1), tikt sijātam
valdensi Reformu kustība katoļu baznīcā, ko aizsāka francūzis Pjērs Valdo (1176); tika vajāta līdz 1848. g.; Itālijā mūsdienās veido evaņģēlisku baznīcu
dogma Reliģisku mācību pamattēze, kas obligāta visiem ticīgajiem un ko uzskata par nemaldīgu patiesību, kurai nešaubīgi jātic
vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps
bojājums rezultāts --> bojāt (1)
primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu paura daivas garoza, tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst
kājceļš Romiešu tiesības noteikta publiska ceļa kategorija, pa kuru var pārvietoties kājām vai jāt
sarūgt Rūgstot iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties, parasti pilnīgi
pārrūsēt Rūsējot pārdalīties; rūsējot kļūt cauram, bojātam
sabendēt Sabeigt (2); sabojāt (1)
sabīdelēt sabojāt
sabludīt sabojāt
sadrāzt sabojāt
safakot sabojāt
saķēpāt sabojāt
samūrīt sabojāt
dabeigt Sabojāt
izmisīt Sabojāt
kaikarot Sabojāt
nobietēt Sabojāt
nonerrot Sabojāt
nopušierēt Sabojāt
pamaderēt Sabojāt
sadirst Sabojāt
sadranckāt Sabojāt
safušierēt Sabojāt
sagubīt Sabojāt
saķēzt Sabojāt
samaderēt Sabojāt
sameisterēt Sabojāt
samušīt Sabojāt
sanerrāt Sabojāt
sanerrot Sabojāt
saporķīt Sabojāt
sapurgāt Sabojāt
sapušierēt Sabojāt
saputināt Sabojāt
saskādēt Sabojāt
sagandēt Sabojāt (1)
samaitāt Sabojāt (1)
samaitāt Sabojāt (2)
samaitāt Sabojāt (3)
samaitāt Sabojāt (4)
šlorgāt Sabojāt (ēdienu)
sašļucināt Sabojāt (garastāvokli)
nobrāzt Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (to); sabojāt (kā) virskārtu, skarot (ar to) ko
nokaut Sabojāt (kādu mehānismu)
maderēt Sabojāt (kaut ko)
sadraņķot Sabojāt (līstot lietum kopā ar sniegu)
apēst Sabojāt (mūžu, veselību); nomocīt (kādu)
sagrezīt sabojāt (nemākot ko darīt)
nocūkāt Sabojāt (nemākulīgi vai nevīžīgi darot ko)
uzlaist (arī uzspert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu)
uzspert (arī uzlaist) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu)
(uz)laist (arī (uz)spert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu)
nobendēt Sabojāt (piemēram, veselību)
sabendēties Sabojāt (savu veselību)
saputināties Sabojāt (savu veselību)
sabuktēt Sabojāt automašīnas virsbūvi
saņagāt sabojāt ēdienu (nekārtīgi ēdot)
apsmerdēt Sabojāt gaisu ar sliktu smaku
izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (ar kodīgām vielām)
izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (par kodīgām vielām)
izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot; dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū)
nodragāt Sabojāt skrāpējot, sitot
saporzāt Sabojāt, apsmulēt, saburzīt
sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt
sadielāt Sabojāt, bojāt, maitāt
aiztērēt Sabojāt, ievainot
izļurbāt Sabojāt, izbojāt
nobojāt Sabojāt, izbojāt
izspokot Sabojāt, izkropļot, izķēmot
izčabarēt Sabojāt, iznīcināt
iznerrot Sabojāt, izniekot
apkaitēt Sabojāt, izpostīt viscaur
izpist Sabojāt, negatīvi ietekmēt
sapockāt Sabojāt, padarīt putrveidīgu, mīklveidīgu
sliktot Sabojāt, padarīt sliktāku
sagraut Sabojāt, parasti ļoti (parasti veselību, ķermeni, tā dalās)
sadragāt Sabojāt, parasti ļoti (veselību)
sapostīt Sabojāt, parasti pilnīgi (dzīvi, laikposmu)
salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi
saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi
savainot Sabojāt, parasti pilnīgi (priekšmetu)
samužot Sabojāt, sadauzīt
porzāt Sabojāt, sagandēt
sakļēpāt Sabojāt, salauzīt, noliekt (piemēram, zāli, labību) - par lietu
samatot Sabojāt, salauzt
saķengāt Sabojāt, sapostīt
sadrellēt sabojāt, satrīt, sastrīpot
izpušerēt Sabojāt; arī iznīcināt
sakruķīt Sabojāt; padarīt nelietojamu
saērmot Sabojāt; samuļķot
duilis sabojāta lieta (darba rīks)
saiet sviestā sabojāties
sanarvoties sabojāties
(aiz)iet bojā Sabojāties
aiziet bojā Sabojāties
nonarvoties Sabojāties
sačakarēties Sabojāties
sadraņķēties Sabojāties
sagandēties Sabojāties
saģendēties Sabojāties
sakruķīties Sabojāties
samužoties Sabojāties
sapušierēties Sabojāties
sasmeļķēt Sabojāties
satērēties Sabojāties
samaitāties Sabojāties (1)
samaitāties Sabojāties (2)
samaitāties Sabojāties (3)
samaitāties Sabojāties (4)
sagumēt Sabojāties (par ēdienu)
piedunēt Sabojāties (par labību)
noklapēt Sabojāties (par mehānismu)
apstāvēties Sabojāties (par pārtikas produktiem)
izčākstēt Sabojāties (par veselību)
sačākstēt Sabojāties (par veselību); kļūt ļoti slimam (par ķermeni, tā daļām)
piebūbēt sabojāties (par vīnu)
sasamaitāties Sabojāties (parasti par pārtikas produktiem)
smakstēt Sabojāties (visbiežāk par pārtikas produktiem)
smakt Sabojāties (visbiežāk par pārtikas produktiem)
izsūnot Sabojāties apsūnojot
sadudzēt sabojāties no ilgstošas stāvēšanas
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem)
saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties ar traucējumiem
izgandēt Sabojāties, iet bojā
noukoties Sabojāties, iet bojā
nobojāties Sabojāties, izbojāties
sliktoties Sabojāties, kļūt sliktākam
aiziet niceklē sabojāties, novārgt
salūzt Sabojāties, parasti pilnīgi (par mašīnām, mehānismiem u. tml.)
saplīst Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam)
saputēt Sabojāties, parasti pilnīgi, arī kļūt nelietojamam
samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem); sasmakt (par gaisu)
pept sabojāties, pazust
apsmakt Sabojāties, sākt smakot (gaļa)
nojūgties Sabojāties, salūzt
sapisties sabojāties, salūzt (par mehānismiem, mašīnām u. tml.)
atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst
ģiedēt Sabojāties, samaitāties
sadunēt Sabojāties, sapūt
sasmukt Sabojāties, sapūt, sasmakt, sapelēt
dunēt Sabojāties, sasmakt (par graudu un miltu izstrādājumiem)
sačāpstēt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu
sačāpt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu; sačāpstēt
noplīst Sabojāties; salūzt
nopušierēties Sabojāties; tikt sabojātam, neizdoties (piemēram, neprasmīgas rīcības dēļ)
sapists sabojāts
duīlis Sabojāts darbarīks
kroplis Sabojāts, daļēji iznīcināts priekšmets
pupulellītis Sabojāts, izlutināts, trakulīgs bērns
kaikarains Sabojāts, nepilnīgs, neprātīgs
sadzīt Sabraukt (4); arī sajāt (3)
sadrasēt sabraukt, sajāt
bruņinieku turnīri sacensības 16.-18. gs., kurās jātniekam ar šķēpu jātrāpa vai jāsatver pakārts priekšmets, parasti - riņķis
sabuhīt Sadauzīt, sabojāt
sadreivēt sadreijāt, izvirpot
pastāvēt Saglabāties, nesabojāties noteiktu laiku
saāmarot sagraut vai sabojāt ar āmuru
sabumbot Sagraut, arī sabojāt, parasti ar aviobumbām
ostreotoksisms Saindēšanās ar bojātām austerēm
kreatotoksisms Saindēšanās ar bojātu gaļu
maidisms Saindēšanās ar bojātu kukurūzu
reparatīvs saistīts ar organisma bojāto šūnu atjaunošanu, atjaunošanos, arī ar ķermeņa daļu ķirurģisku labošanu
sablūžģināt sajaukt, sabojāt
samužīt Sajaukt, sabojāt; samudžināt
lupatu lēveros saka, ja kaut kas tiek pilnīgi sabojāts vai pavisam iznīcināts
sūpēt sakarst un sabojāties (par pilnībā neizžuvušu lopbarību, sienu)
sagunīt Sakarst, sabojāties (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē)
gunīt Sakarstot sabojāties
sakņapāt Saknābāt, arī sabojāt
deformēt Sakropļot, sabojāt (organismu vai tā daļu)
iegandēties sākt bojāties
iesmacēt sākt bojāties un smakot
iesmirdēt sākt bojāties un smirdēt
čākstēt sākt bojāties, iepūt
iemaitāties sākt bojāties, maitāties
sazekšķēt sākt bojāties, pūt (par veldrē sagāztu labību)
saidrēt sākt pūt, bojāties
saidrot sākt pūt, bojāties
iesmirgt sākt smakot (par bojātiem pārtikas produktiem)
ievajāt sākt vajāt
izmāžot Saķēzīt, sabojāt
slimiķis Salā sabojāts kartupelis
apsalt Salā tikt mazliet bojātam
salietāt salauzt, saplēst, stipri sabojāt
sajāt Salauzt; nepareizi vai neuzmanīgi lietojot sabojāt
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1)
sabrūzgāt samaitāt, sabojāt
sapļuderēt samaitāt, sabojāt (kādu darbu)
sapļudurēt samaitāt, sabojāt (kādu darbu)
samužināt Samudžināt; sajaukt, sabojāt
sapiepējis Sapelējis, bojāts
sinalģija Sāpju sajūta apvidū, kurš atrodas attālu no kairināmās vai bojātās vietas
saģīzgāt saplēst vai citādi sabojāt (piemēram, grāmatu)
izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu); sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu)
šķērmēt Saskābt, pazaudēt kvalitāti, bojāties
šķērmt Saskābt, pazaudēt kvalitāti, bojāties
sagriezt Saskaroties ar ko asu, skarot ko asu, sabojāt, parasti pilnīgi
samačāt Saslapināt, sabojāt
sagāzties Sasveroties sabojāties, parasti pilnīgi
trupe satrupējusi koksne – sēņu infekcijas rezultātā bojāta koksne ar izmainītu krāsu un mehāniski vājinātu struktūru
uināt Saukt "ū-ū!", uijāt (1)
saārdīt Savainot, arī sakropļot; sabojāt (veselību)
apdzievāt Savainot, sabojāt
apdzievot Savainot, sabojāt
sačokarēt Savandīt; sabojāt
lapsenīte savienojumā "laputu lapsenītes": plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis; šīs dzimtas kukaiņi
uilis savienojumā "uilī iet" - sabojāt, iznīcināt
jātin Savienojumos ar "jāt" formām lieto darbības pastiprināšanai
lecēns savītis vai sala bojāts augs
tincināties Savstarpēji iztaujāt
kāpslis Seglu daļa jātnieka kāju atbalstam
cirks Senajā Romā - vieta karavadoņu triumfa gājienam, jātnieku un četrjūgu sacensībām, dūru cīņām utt.
akrobolisti Senajiem grieķiem - mobilas jātnieku vienības, priekšpulki, kas veica izlūkošanas uzdevumus
koksnes sēnes sēnes, kas inficē koksni un maina tās īpašības, koksni bojātājas sēnes izraisa koksnes trupi, koksni iekrāsotājas sēnes - koksnes iekrāsojumus
equitatus Seno tautu jātnieki, ko reizēm atvietoja kaujas rati
žērgt Sēsties jāteniski
karako Sieviešu apģērbā 18. gs., viduklī pieguloša, priekšā aizpogājama jaka, ko lietoja kā mājas un jātnieku apģērbu
nosijāt Sijājot atdalīt nost; atsijāt
restēt sijāt
siejāt Sijāt
siekāt Sijāt
uzrežģīt Sijāt
vangot Sijāt
pārsijāt Sijāt (ko) visu, viscaur
skrēdot sijāt ar sietu
regžīt sijāt caur režģi
regžot sijāt caur režģi
ērpēt Sijāt, miltus no graudiem (vai smiltis no kartupeļiem)
krejot Sijāt, vētīt
šarvēt Sijāt, vētīt, šķirot
būvsmilts Sijātā grants bez akmeņiem
atšķiras Sīki, arī bojāti graudi
sokināt Sīkiem soļiem rikšot, arī jāt
soksināt Sīkiem soļiem rikšot, arī jāt
sokšināt Sīkiem soļiem rikšot, arī jāt
dusēt Siltumā sabojāties, sasmakt (parasti par biezā slānī sabērtiem miltiem)
izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt; sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu)
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
saskābt Skābstot sabojāties, parasti pilnīgi
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.)
uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.)
kankaroties Skopojoties, taupot neiegādāties (ko), censties iztikt (a ko vecu, bojātu u. tml.)
saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi
saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi
uzskrambāt Skrāpējot sabojāt (kādu gludu vai lakotu virsmu)
bēgt Skriet prom (vairoties no sekotājiem, vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.)
iznerroties Slikti izdoties; izbojāties
simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam
Kreicfelda-Jakoba slimība slimība, kuras rezultātā tiek bojātas cilvēka smadzeņu šūnas; slimību izraisa ar tā saukto govju trakuma slimību inficēto mājlopu gaļas lietošana uzturā
bemberis Slinks vai neiejāts zirgs
kirasieris Smagās kavalērijas jātnieks, kuru aizsargā metāla bruņas
smirgt smakot (par bojātiem pārtikas produktiem)
nosmēķēt Smēķējot sabojāt (parasti organisma daļas)
Aubārī idhāns smilšu tuksnesis Lībijā (_Idhān Awbārī_), Vādī eš Šātī un Vādī el Hajātas šebījā
saspaidīt Spaidot sabojāt, parasti pilnīgi
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi
saspārdīt Spārdot sabojāt, parasti pilnīgi
saspert Sperot sabojāt, parasti pilnīgi
lūžņas Spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiālu atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
supervaskularizācija Staru terapijā relatīvi palielināta vaskularizācija, kad ir iznīcināta daļa audzēja šūnu un atlikušās labāk apasiņo nebojātie kapilāri
stafete Steidzams ziņojums, ko veda speciāli kurjeri, parasti jātnieki, kuri ceļā nomainīja cits citu
kampotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek bojāts Forela laukums, lai mazinātu trīci Pārkinsona slimības gadījumā
notincināt Stingri nopratināt, iztaujāt
apdriskāt stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt
beigts stipri bojāts (par priekšmetiem, materiāliem); nederīgs
sadegt stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu)
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
uztriekties strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
samalt strauji plūstot, triecoties (pret ko), parasti pilnīgi, sabojāt, sadragāt, arī iznīcināt (to) - piemēram, par ūdeņiem, nokrišņiem
strejāt Streijāt - ieberzt vai uzkaisīt sāli, cukuru, sarīvētu sieru u. tml.
strijāt Streijāt - ieberzt vai uzkaisīt sāli, cukuru, sarīvētu sieru u. tml.
strejot Streijāt, kaisīt
sasutēt Sūtot sabojāties
nosust Sūtot sabojāties, arī nonīkt (par augiem, to daļām)
sasust Sūtot sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, par sienu, labību)
izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu); izdedzināt (1)
izsvilt Svilstot tikt iznīcinātam, izbojātam; izdegt
filtrs šablons vai maska noteiktu datu atlasei, piemēram, datu bāzu filtrs, kas var atsijāt datus, kuri nav saskaņoti ar iepriekš doto specifikāciju kopu
rūgt šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties; arī skābt
sašaudīt Šaudot sabojāt, parasti pilnīgi
sašaut Šaujot sabojāt, parasti pilnīgi
čikčiras Šauras jātnieku bikses, taisītas ar ādas oderi
vējslotsēne šīs dzimtas ģints ("Taphrina"), no kuras Latvijā konstatētas 15 sugas; vairojas ar askusporām, kas veidojas askos tieši uz micēlija, ir parazīti, kas izraisa gk. koku un krūmu lapu, zaru un augļu deformāciju; bojāto augu orgānu deformācija saistīta ar šo sēņu spēju izdalīt hormonāli aktīvas vielas, kas aktivizē saimniekauga fitohormonus
melnie graudi šīs sēnes bojātie labības graudi
džagirs šīs zemes īpašnieks, kurš saņēma daļu no valsts savāktā zemes nodokļa un uzturēja jātnieku vienību
šķerms Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts
šķērns Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts
barjera šķērslis, kas jāpārvar skrējējiem vai jātniekiem
izšļūkāt Šļūkājot izbojāt
diashīze Šokam līdzīgs funkcijas traucējums atsevišķos nervu centros, kas anatomiski saistīti ar bojāto apvidu nervu sistēmā
sačarzāt šujot sabojāt (apģērbu)
aijas Šūpojošas, aijājošas kustības, arī darbība --> aijāt
auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu)
līdz pēdējam (arī beidzamam) tūkstotim, arī uz pēdējo (arī beidzamo) tūkstoti, arī pēdējā (arī beidzamā) tūkstotī tā, ka ir atstāts novārtā, sabojāts, aizlaists bojā
kritiskā vērtība tāda parametra vērtība, kuras pārsniegšanas gadījumā sistēma pārtrauc normāli funkcionēt vai pat tiek bojāta
kraupaiņš tāds (auglis, bumbulis), kam ir negluda, parasti slimības bojāta, miza
kasains tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza
kasaiņš tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza
piešots tāds, kam ir jātnieka pieši
ipsilaterāls tāds, kas atrodas tajā pašā ķermeņa pusē, piem., paralīze, kas radusies tajā pašā pusē, kurā bojāts nervu centrs
velnains tāds, kas ir sabojāts ar velnišķām īpašībām
vesals tāds, kas nav bojāts (par augļiem, dārzeņiem)
vesals tāds, kas nav caurs, bojāts, nolietots (par priekšmetiem)
kropls tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem); tāds, kam ir defekti; arī sabojāts
kroplīgs tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem); tāds, kam ir defekti; arī sabojāts; kropls (2)
vesels tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts
smirdens tāds, kas sācis bojāties, trūdēt, pūt
barjerots tāds, kur atrodas šķēršļi, kas jāpārvar skrējējiem vai jātniekiem
martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības
notaisīt Taisot sabojāt
tojātnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Tojāti" iedzīvotāji
taujēt Taujāt
taujot Taujāt
taulāt Taujāt
taulot Taujāt
tauvāt Taujāt
tauvēt Taujāt
tūlēt Taujāt
vieķēt Taujāt
klaust Taujāt, prašņāt
ziģenēt Taujāt, prašņāt, censties izzināt
tīcināt Taujāt, tirdīt; tincināt
tauņāt Taujāt; meklējot jautāt, izzināt
prāsnēties Taujāties
tauvēties Taujāties
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi
genisa telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti
genica telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti; genisa
sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem)
saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi
sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem)
sadilt Tiekot lietotam, kļūt, parasti ļoti, plānam, sabojāties (piemēram, par darba rīkiem)
salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi
izļurkāties Tiekot nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinātam, lietotam u. tml., kļūt nestabilam, ļodzīgam; izbojāties
plīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties
saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi
izsijāties Tiekot sijātam, izvirzīties cauri (sietam), caur (sietu)
sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi
ciest tikt bojātam (par augiem)
ciest tikt bojātam, iznīcinātam (katastrofā, kara laika apstākļos u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, celtnēm un citām materiālām vērtībām
ieaijāties tikt ieaijātam
ciest tikt ievainotam, arī saslimt (par cilvēku); tikt ievainotam, bojātam (par cilvēka ķermeņa daļām)
izbojāties tikt izbojātam (1)
izasijāties tikt izsijātam
nonerroties tikt sabojātam
applīst tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot
tieļāt Tincināt, iztaujāt
tramdīt Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku)
tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu
sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt (tos), parasti pilnīgi (parasti par nokrišņiem)
sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) - piemēram, par krusu, lietu
nokapāt Triecoties pret (ko), sabojāt, iznīcināt (to) - par lietu, krusu
kalaazars Tropiskās zemēs - grūta epidēmiska slimība, ko izraisa vienšūnas parazīti - leišmanijas; tiek bojātas aknas, liesa, limfas dziedzeri u. c. orgāni; rodas no moskīta - flebotomusa dzēliena
satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties, parasti pilnīgi
truļu Truļu kājas - izliektas, bojātas kāpostu saknes
satrunēt Trunot sabojāties, parasti pilnīgi
trupējis zars trupēs bojāts zars dažādās sadalīšanās pakāpēs, kad zara koksne ir pārvērtusies irdenā masā; tabakas zars
satrupēt Trupot sabojāties, parasti pilnīgi
izčammāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi ko darot, izbojāt
ārējā mīkstā trupe tumši brūna plaisainuma trupe, kas aptver kokmateriālu visā tā šķērsgriezumā vai tikai tā daļā un izplatās dziļumā, bieži virzoties pa plaisām; rodas galvenokārt kokmateriālu ārējās (kā aplievas, tā kodola) daļās no ilgas un nepareizas glabāšanas koksni noārdošu sēņu iedarbībā; uz koksnes bojātās virsmas bieži novērojami sēņotnes kūlīši un augļķermeņi
ģint Tvīkt, sakarstot sabojāties (par sienu vai āboliņu)
izdegt Uguns iedarbībā tikt izbojātam (piemēram, izveidojoties caurumam, robam) - par priekšmetu
ujot Ujāt
fotoreaktivācija Ultravioletā starojuma bojāto šūnu atjaunošanās lielāka viļņu garuma starojuma ietekmē
saurbināt Urbinot radīt caurumus; urbinot sabojāt, parasti pilnīgi
saurbt Urbjot radīt caurumus; urbjot sabojāt, parasti pilnīgi
uroplānija Urīna izkļūšana no bojātiem urīnceļiem apkārtējos audos
stāvēt Uzglabāties, nebojāties, nezaudē kvalitāti
uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt
biktēt Uzklausīt, iztaujāt grēksūdzē
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
psiholoģisms uzskats, ka viss, kas pasaulē noris, jātraktē psiholoģiski un psiholoģijai jākļūst par visu zinātņu pamatu
drakšt Uzsūkt mitrumu, sākt bojāties
līķskudrulītis Vaboļu kārtas dzimta ("Korynetidae"), Latvijā konstatētas 3-4 sugas, vaboļu ķermenis 4-5 mm garš, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, bojātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kūpinātas gaļas, dažkārt grauž vilnu vai pat sālītu speķi
gestapo Vācijas slepenā valsts policija (1933. - 1945. g.; saīsinājums no vācu "Ge(heime) Sta(ats)po(lizei)"), no 1936. g. tai bija neierobežotas tiesības izsekot un vajāt režīmam nevēlamas personas, ir līdzvainīga holokausta noziegumos, Nirnbergas procesā 1946. g. tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju
papenheimeri Vācu ģenerāļa G. H. von Papenheima kirasieru (jātnieku) pulks Trīsdesmitgadu karā, kas karoja katoļu pusē
uztāpaļāt Vaicājot iztaujāt
tīpenēt Vaicāt, taujāt, prašņāt
atjādelēt vairākkārt atjāt (bez vajadzības)
sabraukt vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
izbraukt vairākkārt braucot, izbojāt, daļēji iznīcināt
sadrillēt vairākkārt darbinot, (nemākulīgi) regulējot, griežot u. tml., sabojāt
ieknaibīt vairākkārt knaibot, iebojāt
atdauzīt vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt
nokapāt vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt
izstaigāt vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (parasti augus)
mīdīt vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko)
mīņāt vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko)
jādalēt vairākkārt vai ilgstoši jāt (parasti dažādos virzienos)
jādelēt vairākkārt vai ilgstoši jāt (parasti dažādos virzienos)
vaijāt Vajāt
vājāt Vajāt
nosekot Vajāt, izsekot
prosekutors Vajātājs, apsūdzētājs
pakaļdzinējies Vajātājs, pakaļskrējējs
pakaļdzinējs Vajātājs, pakaļskrējējs
indēt Vājināt, bojāt (organismu ar kaitīgām vielām)
izvāļot Vāļājoties noliekt, pieplacināt; vāļājoties sabojāt (piemēram, sējumus); izvāļāt
savandīt Vandot sajaukt, arī sabojāt, parasti pilnīgi
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt
novārtīt Vārtoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
peldošs zārks veca, bojāta laiva, kuģis, kas ir tuvu avārijai
peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis (parasti kuģis)
zaponizēšana Vecu, satrunējušu vai bojātu iespiedumu apstrādāšana ar zapona laku aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi
izšmaukt Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem)
džigits Veikls, drosmīgs jātnieks (parasti Kaukāzā, Vidusāzijā); cilvēks, kas nodarbojas ar džigitēšanu
taranēt veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu
aizdīdīt Veltīgi, nevajadzīgi aizjāt
pikadors Vēršu cīņas dalībnieks - jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem
viskāt Vētīt, sijāt
bruņnieks Viduslaikos bruņās terpts karavīrs jātnieks (kunga raitnieks), kuru kopība pamazām izveidojās par dižciltīgo kārtu jeb bruņniecību
žandarmērija viduslaiku Francijā - īpaši smagi bruņotas jātnieku daļas
koksnes ķīmiskie aizsarglīdzekļi vielas un produkti, kas ķīmiski aizsargā koksni no bioloģisko bojātāju iedarbības
kancināties Vienam otru iztaujāt, kaitināt
riksis vienmērīgi, vidēji ātri (skriet); tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri
izjājiens vienreizēja paveikta darbība --> izjāt (1)
jājienis vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1)
jājiens vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1)
jājums vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1)
radioreparācija viens no ģenētiskās reparācijas mehānismiem - vides faktoru bojāto nukleīnskābju atjaunošanās radioaktīvā starojuma ietekmē
ugunspārbaudījums viens no t. s. Dieva tiesas veidiem Viduslaiku Eiropā, ja tiesājot nav citu pierādījumu, tad apsūdzētajam jātur roka ugunī, jāiet kreklā caur ugunskuru vai jātur rokā nokaitēta dzelzs; ja apsūdzētais nedabū deguma brūces, tad pats Dievs pierādījis tā nevainību
mērķis vieta, kur jātrāpa (metot, sitot u. tml.)
plaks Vīrusa bojātu šūnu plankums vienslāņa audu kultūrā
savīst Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā
zāģmateriālu garumošana zāģmateriālu bojāto vai nomaļa daļu atdalīšana, kā arī sazāģēšana valsts standartā noteiktajā garumā
pēlēt Zākāt, celt neslavu, bojāt reputāciju
reģenerācija Zaudētas vai bojātas organisma daļas atjaunošanās; organisma atjaunošanās no kādas tā daļas
sazelēt Zelējot sabojāt, parasti pilnīgi
zemtekulis Zemteks - bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās
aizzibinēt zibeņojot sabojāt
aizzibināt Zibsnījot (zibenim) sabojāt
komanči Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, tagad dzīvo rezervātā Oklahomā (~5000 cilv.); līdz 1870. g. tika uzskatīti par labākajiem jātniekiem prērijā, mūsdienās gk. laukstrādnieki
zikte Ziņkārīgs cilvēks, kurš mēdz iztaujāt
tauņa Ziņkārīgs taujātājs
sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi
sazīst Zīžot sabojāt, parasti pilnīgi
džokejs Žokejs - profesionāls jātnieks, sportists

jāt citās vārdnīcās:

MLVV

jāt

LLVV

jāt

MEV

jât