izdreijāt
Lietojuma biežums :
izdreijāt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdreijāju | izdreijājam | izdreijāju | izdreijājām | izdreijāšu | izdreijāsim |
| 2. pers. | izdreijā | izdreijājat | izdreijāji | izdreijājāt | izdreijāsi | izdreijāsiet, izdreijāsit |
| 3. pers. | izdreijā | izdreijāja | izdreijās | |||
Pavēles izteiksme: izdreijā (vsk. 2. pers.), izdreijājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdreijājot (tag.), izdreijāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdreijātu
Vajadzības izteiksme: jāizdreijā
Izvirpot.
Stabili vārdu savienojumiKā izdreijāts.
Stabili vārdu savienojumi
- Kā izdreijāts sarunvaloda, idioma — saka par ļoti proporcionāli veidotu cilvēku, tā augumu, locekļiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stāsts ir nostrādāts, kā palisandrā izdreijāts, kā Literārajā akadēmijā rūpīgi sarakstīts:
- Caur profesionāli izdreijātu formu domas skrien cauri kā govju bari pat tad, ja neviens lielas idejas tur nav ielicis.
- Vestervalde un Zīgerlande ir vietas, no kurienes nāk visi Zandera pasaules ainā atrodamie “ zemnieku tipi” – tie rāmie un pārliecinātie, ar dzīves skaisti izdreijātām sejām, kuri spēj ar klēpī saliktām rokām nosēdēt vienīgi fotografējoties, tie, kuri divdesmitajā gadsimtā pārstāv deviņpadsmito, astoņpadsmito un vēl tālāk.
- Un Magda var censties, cik grib, var strādāt un mācīties un var kļūt par pirmo studenti tautsaimniecības kursā, un pavisam bez akcenta var runāt, var izdreijāt sev tādu augumu kā meitenēm “ Atpūtās” un var šūt mātei sedziņas ar izteicieniem, var sūtīt mātei pastkartes un var gatavot garšīgus ēdienus.
- Apjausma par to, ka šajā brīdī notiek kas ārkārtējs, nupat jau vairs neapturams un nenovēršams, un Oļģerds tajā ir iekšā, uzplaiksnī strauji un apdedzina kā koksogļu uguns mēles Felzera čugunlietuves domnas rīklē, lai pēc sekundes simtdaļas brāztos cauri visiem viņa locekļiem kā verdoša tērauda lava, kas dzirksteļodama izšķīst pa artērijām un kapilāriem un kvēlojošā straumē līst Oļģreda sirdī kā ugunsnedrošā māla tīģelī, iededzina neizdzēšamu ugunszīmi studenta Oļģerda Grosvalda beibīfeisā, – pirmo reizi cauri Grosvaldu famīlijas rūpīgi izdreijātajam ordnungam – kārtība, drošība, paredzamība – līdz viņam ir izlauzusies kāda nepazīstami spēcīga sajūta, gandrīz vai kā dziņa tā vibrē un trīsuļo pakrūtē un vēl nedaudz zemāk, dreb kā uzbudinošas labsajūtas tirpas, bet savā piesātinājumā un dzīves notikšanas pilnestībā stāv pāri seksuālās baudas kulminācijai.