Paplašinātā meklēšana

Meklējam ēkš.

Atrasts vārdos (208):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1211):

aizģist (Pēkšņi) atcerēties.
aizjautāties (Pēkšņi) uzdot jautājumu.
rāviens Acumirklī, tūlīt, pēkšņi.
sforzando Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
sforzato Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti.
aplēkšēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm.
aplēkšķēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm.
spurr Apraksta ātru lidojumu, pēkšņu pacelšanos spārnos (par putniem).
straps Apraksta ātru, pēkšņu kustību.
šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim).
žauks Apraksta pēkšņu, ātru darbību, grāvienu.
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi.
aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties.
aizlēkt Ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm).
uzdrepelēt Ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties.
pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
notraucēt Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
dot triecienu (arī prettriecienu) Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums.
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
sāpulis Asas, pēkšņas sāpes.
sāpums Asas, pēkšņas sāpes.
strauls Ass, pēkšņs; straujš.
pamosties kā no miega atjēgties, pēkšņi sākt ko saprast.
satori Atmošanās dzenbudismā - pēkšņi uznākušas apskaidrības piedzīvošana.
atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā).
rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
ieskriet (arī saskrieties) krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
sadurties (arī saskrieties, ieskriet) krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
saskrieties (arī sadurties, ieskriet) krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu).
aizklēgāt Attālināties gāginot, pēkšķot.
nepamatota lietvedība attiecības, kurās viena persona pilda citas personas pienākumus bez iepriekš viņu starpā noslēgta līguma; piemēram, kāda persona pēkšņi saslimst un viņas kaimiņš saimnieko viņas vietā.
feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes.
flops Augstlēkšanas stils, kurā sportists latiņu pārvar atmuguriski.
osborns Augstlēkšanas stils, kurā sportists pārvar latiņu sāniski.
lēceņiem Aulēkšīem.
bandži Bandži lēkšana - ekstrāmais sporta veids, lēkšana no liela augstuma, kad lēcējs karājas gumijas virvē, kura sniedzas nelielā augstumā virs zemes vai ūdens virsmas.
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
aitbembers Blīva aitu mēslu lēkšķe.
lekše Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe.
lekšķe Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe.
vēkšana Brēkšana.
izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās.
peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
pēkšņu vārdi burvju vārdi pēkšņas nelaimes izraisīšanai.
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
iemest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā).
raut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli.
iemest Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā).
pārraut Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
pārtraukt Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
untumoties Būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā).
(ie)sisties degunā būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
iecirsties Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu).
perturbēt Būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.).
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
uzkrist Būt, parasti pēkšņi, arī viegli, pamanāmam, ievērojamam.
vēkša Cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis.
parašutists Cilvēks, kas lec ar izpletni; sportists, kas specializējies lēkšanā ar izpletni; izpletņlēcējs.
gumijlēcējs cilvēks, kas nodarbojas ar [gumijlēkšanu]{s:1646}
lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
angioneiroze Darbības traucējumi nervos, kas paplašina un sašaurina asinsvadus; tās izpausme ir pēkšņa ādas nobālēšana vai sasarkšana, ādas uztūkšana, svīšana, locekļu notirpšana u. tml.
lēkšotājs Darītājs --> lēkšot; auļotājs.
desmitcīņa Daudzcīņa desmit disciplīnās (100 m skrējienā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, augstlēkšanā, 400 m skrējienā, 110 m barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 m skrējienā); dekatlons.
kvarkšķināt Dedināt, gāgināt; pēkšķēt.
jautājumu krustugunis detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
emers Divgraudu kvieši, kviešu suga no plēkšņu kviešu grupas.
nopietnas un tiešas briesmas draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, kas var rasties pēkšņi, īsā laika sprīdī un neatgriezeniski ietekmēt nodarbinātā veselību.
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
rindzajisms Dzenbudisma skola ar uzsvaru uz stingru klostera disciplīnu un pēkšņu apskaidrību, kas gūstama meditējot.
iegriba Dziļāk nepamatota (parasti pēkšņa, untumaina) vēlēšanās.
apstāties (arī sastingt) pussolī ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
sastingt (arī apstāties) pussolī ejot pēkšņi apstāties pārsteigumā, izbīlī.
žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss.
iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
čanisms Ezoterismā teorija par to, ka cilvēks pēkšņas apskaidrības rezultātā, kā zibens uzliesmojumā, var sasniegt Budas stāvokli.
flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai.
uzplūdi Gaisa plūsmas ātruma, parasti pēkšņa, palielināšanās.
epilepsija Galvas smadzeņu slimība, kam raksturīga pēkšņa samaņas zaudēšana un krampju lēkmes.
korda gara virve (5 m), ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli).
lonža Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli); korda (2).
dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd.
sajaukta jūra haotiska viļņošanās pēc tam, kad vējš pēkšņi mainījis virzienu.
rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu.
Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
iežverkstēties Iečīkstēties, sākt čīkstēt, vēkšķēt.
sakūsāt Iekarst (pēkšņi).
sakūsēt Iekarst (pēkšņi).
iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
iepēkstēties Iepēkšķēties.
aizdimdēt Ierībēties, iedunēties; (pēkšņi, uz īsu mirkli) sākt rībēt, dārdēt.
iečamstēties Iesākt čāpstināt, elsot (pēkšņi, uz īsu brīdi) un apklust.
aizdegties Iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu); pēkšņi kļūt gaišam, spožam.
iepēkšēties Iesākt pēkšēt un tūlīt apklust.
ieprēkšķināties Iesākt pēkšķēt un apklust.
iepēkšķēties Iesākt pēkšķēt un tūlīt apklust.
aizsvilt Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
ievēkšēties Iesākt vēkšēt un tūlīt apklust.
ievēkšķēties Iesākt vēkšķēt un tūlīt apklust.
palēcekne Ietaise lēkšanai, lecamais dēlis.
introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas.
iemācīšanās Individuālās pieredzes apgūšanas process, kas izpaužas sistemātiskās pakāpeniskās vai pēkšņās kvalitatīvās un kvantitatīvās uzvedības pārmaiņās, kad tiek atkārtota viena un tā pati stimula situācija.
iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu (parasti pēkšņi).
pēkšiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšēt.
pēkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt.
psiholepsija Īslaicīga, pēkšņa psihiska depresija; vērojama psihopātiskām personībām.
spīdekļa amplitūda īstā horizonta loks no austrumu punkta līdz spīdekļa uzlēkšanas punktam vai no rietumu punkta līdz spīdekļa norietēšanas punktam.
nozibsnīt Īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam.
nopēkšināt Īsu brīdi pēkšināt un pārstāt pēkšināt.
nopēkšķināt Īsu brīdi pēkšķināt un pārstāt pēkšķināt.
nopēkšēt Īsu brīdi, vienu reizi pēkšēt.
nopēkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pēkšķēt.
atviegloti uzelpot izjust pēkšņu atvieglojumu.
izlūkiebrukums Izlūkošanas veids ar slēptu piekļūšanu objektam un pēkšņu uzbrukumu tam, lai sagrābtu gūstekņus, dokumentus un ieroču paraugus.
izlūktrieciens Izlūku, izlūkdiversiju grupu (vienību), sauszemes karaspēka apakšvienību vai partizānu pēkšņs uzbrukums pretinieka aizmugurē izvietotiem lidlaukiem, štābiem, nelieliem garnizoniem, noliktavām u. c. objektiem.
brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem.
sadrošināties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
sadūšoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
samundrināties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, mundrumu.
sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt).
saviļņoties Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
aizspēt Izraisīties, rasties tik pēkšņi, negaidīti, ka kāds nepaspēj ko paveikt.
pļuks Izsaka ātru un pēkšņu (kā) izzušanu.
bridāc Izsauksmes vārds lēkšanas, lēkāšanas skaņu atdarināšanai.
ievarāties Izveidoties (pēkšņi) par mudžekli.
lēkšot Jāt lēkšiem.
SIDS Jaundzimušo pēkšņās nāves sindroms (angļu "sudden infant death syndrome").
aptvarste Kādas teritorijas pēkšņa pārmeklēšana, ko dara, lai atrastu un aizturētu noziedzniekus, kontrabandu u. tml.
pēkšuma zāle kāds augs, kas ārstējot [pēkšu]{s:1203} slimību.
pēkšķenes Kāds augs, kas ārstējot pēkšu 2 slimību.
vēšķa Kāds, kas vēkšķ.
ejkājas Kājas (piemēram, posmkājiem), kuras pielāgotas iešanai, lēkšanai, peldēšanai.
pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (Senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā.
aizdedzes apsteidzes leņķis kloķvārpstas pagrieziena leņķis no dzirksteles pārlēkšanas momenta starp aizdedzes sveces elektrodiem līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu.
lēkšēt Kļūt lēkšainam.
lekšēt Kļūt lēkšķainam.
lekšķēt Kļūt lēkšķainam.
noskarāties Kļūt lēkšķainam.
nobālēt Kļūt ļoti bālam, parasti pēkšņi (par cilvēku, seju).
noskarāt Kļūt skrandainam, lēkšķainam.
piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
saputot Kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi).
salēkšķēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
satumst Kļūt, parasti pēkšņi, drūmam, arī nelaipnam.
sadrūmt Kļūt, parasti pēkšņi, drūmam.
saīgt Kļūt, parasti pēkšņi, īgnam, sadusmoties.
sarosīties Kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām).
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
salepoties Kļūt, parasti pēkšņi, lepnam.
samulst Kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
sanervozēties Kļūt, parasti pēkšņi, nervozam.
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
saniknoties Kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par cilvēkiem).
saniknoties Kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par dzīvniekiem).
sadugt (arī sagumt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
sagumt (arī sadugt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
sapīkt Kļūt, parasti pēkšņi, piktam, īgnam.
sarūgtināties Kļūt, parasti pēkšņi, sarūgtinātam.
saspītēties Kļūt, parasti pēkšņi, spītīgam.
saīgt Kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kurā izpaužas saīgums, dusmas.
tamarisks Koks vai krūms ar skujveida vai ļoti sīkām, zilgani zaļām plēkšņveida lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
specializētā audžuģimene krīzes audžuģimene, kas nodrošina aprūpi bērnam, kas pēkšņi ir šķirts no vecākiem, aizbildņa vai citas audžuģimenes.
bulbīte Kukainis, kurš ilgu laiku lidinās vienā vietā un žužina, sīc, dūc un pēc tam pēkšņi lido projām.
taisnspārņi Kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem.
lēcējzvīņene Kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai.
kvārkšēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt.
kvārkšķēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt.
kvarkstēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt.
kvārkstēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt.
kvārkt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt.
kvākšēt Kurkstēt, pēkšķēt.
lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
ķoķene Ķēkša, virēja.
ķēcināt Ķircināt, kaitināt, novest bērnu līdz brēkšanai.
vīkala lapas lapveida un plēkšņveida augšlapas pie zieda, ziedkopas vai augļa (augļkopas).
Baiglis Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē vai pašnāvībā miruša cilvēka gars, kas kaitē dzīvajiem, pēkšņi iznirstot kādās nomaļās, tumšās vietās.
palēkdamies Lēcieniem, lēkšus.
palēkšus Lēcieniem, lēkšus.
lekša Lēkša (1).
lekša Lēkša (2).
lapta Lēkša, kaut kas salipis vienā gabalā.
lēšķains Lēkšains.
gumijlēkšana lēkšana no augsta torņa, tilta vai tml., lēcējam pie kājām piestiprināta elastīga gumija
haidaivings Lēkšana ūdenī no 12-28 m augstuma.
klifdaivings Lēkšana ūdenī no klintīm, no 12-28 m augstuma.
saltācija Lēkšana, dejošana; horeja.
lecensvārki Lēkšanai, lēkāšanai piemēroti svārki.
paplašinātie lēkši lēkši ar labi izteiktu ķermeņa brīvā lidojuma fāzi; ātrums 6–8 m/s.
lēkšņi Lēkši.
pārlēkšot Lēkšiem atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
atlēkšot Lēkšiem atkļūt šurp; lēkšiem atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
aizlēkšot Lēkšiem attālināties; lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizauļot.
ielēkšot Lēkšiem ievirzīties (kur iekšā).
izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlēkšot Lēkšiem izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nolēkšot Lēkšiem noskriet (parasti par dzīvniekiem); lēkšiem nojāt.
nolekšot Lēkšiem pārvietojoties pieveikt kādu attālumu.
pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pielēkšot Lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzlēkšot Lēkšiem uzjāt.
uzlēkšot Lēkšiem uzskriet (par dzīvniekiem).
lēkšu Lēkšiem, lēkšus.
lēkšus Lēkšiem.
lēška Lēkšķe (parasti par blīvu mēslu veidojumu, kas pielipis pie dzīvnieka spalvas).
lēkšs Lēkšķe; lēšķis.
dzēkle Lēkšķe.
dzēklis Lēkšķe.
leķe Lēkšķe.
palēkšot Lēkšojot pavirzīties.
plasku plaskiem lēkšojot.
auļis Lēkšos.
aizlēkšot Lēkšot prom.
atlēkšot Lēkšot šurp.
spriņģu Lēkšus, lēkājot.
lekņos Lēkšus, lēkšiem; arī ātrā gaitā.
lekņus Lēkšus, lēkšiem; arī ātrā gaitā.
lēkšos Lēkšus.
lekšus Lēkšus.
eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kuru izrunājot saspiestais gaiss, vājinoties spriegumam šķēršļa veidošanās vietā, pēkšņā slēguma pārrāvumā ar eksplozijai līdzīgu troksni izlaužas ārā.
buršķis Liels, pēkšņs troksnis, burkšķis.
svompati Lieto (parasti atkārtojumā), atdarinot skriešanu, lēkšanu.
vompati Lieto (parasti atkārtojumā), atdarinot zirga lēkšošanu.
pakts lieto atdarinot pēkšņas darbības, kritiena skaņu.
pēks Lieto atdarinot pīles pēkšķēšanu.
pēku Lieto pīļu pēkšķiena apzīmēšanai.
bakst Lieto, attēlojot darbības pēkšņu pārtraukumu.
žviks Lieto, lai aprakstītu pēkšņu, ātru kustību.
žvikš Lieto, lai aprakstītu pēkšņu, ātru kustību.
zliuks Lieto, lai atdarinātu ātra, pēkšņa sitiena troksni.
špudūkt Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, ko strauji kur ieliekot, iegrūžot u. tml.
spudūkt Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot; spudūcs.
šmudūcs Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot.
spudūcs Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot.
šmudauks Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji krītot.
ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu; kad runātājs pēkšņi ko atceras vai lai pastiprinātu vārda nozīmi.
žvikt Lieto, lai norādītu uz ātru, momentānu, pēkšņu kustību, darbību, norisi.
žvikšķēt Lieto, lai norādītu uz ātru, pēkšņu kustību, darbību.
žvikst Lieto, lai norādītu uz ātru, pēkšņu kustību, darbību.
duj Lieto, lai norādītu uz pēkšņu, strauju skrējienu.
šar Lieto, lai norādītu uz steigu, pēkšņu kustību.
stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
krabac Lieto, lai raksturotu pēkšņu grābienu, lēcienu.
šmudūc Lieto, lai raksturotu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, ātri aizlidojot, aiztraucoties.
ompadi Lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu.
vompadi Lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu.
bāc Lieto, runājot par ko pēkšņu.
sīkais remonts ļoti maza apjoma atsevišķi remontdarbi sīku defektu novēršanai, kas parasti tas ir neplānoti, pēkšņi nepieciešams remonts: sīku virsbūves nobrāzumu krāsas atjaunošana, aizdedzes sveču tīrīšana un kontaktu atstarpes regulēšana u. tml.
izjoņot caur smadzenēm ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām); ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
aizsviesties Ļoti strauji (arī pēkšņi) aizsteigties.
kā pupu kūlis ļoti viegli, pēkšņi, negaidīti; ļoti viegls.
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
plinka Matu lēkšķe.
ātrā (medicīniskā) palīdzība medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu; medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
triekai līdzīgs mielīts mielīts ar pēkšņu paralīzes iestāšanos.
eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu.
lēšķe Mīksta, savelta pika; lēkšķe.
lēšķis Mīksta, savelta pika; lēkšķe.
kā no gaisa necerēti, negaitīti, pēkšņi; ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
burga Negaidīta, pēkšņa slimība, piemēram, gripa.
uzreiz Negaidīti, neparedzēti; pēkšņi.
iesisties (arī iešauties) vidū (arī starpā) negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā.
iesisties starpā (arī vidū) negaidīti, pēkšņi pārtraukt kādu sarunu vai darbību ar savu runu vai darbību
kādā jaukā dienā, arī kādu jauku (retāk baltu) dienu negaidot, pēkšņi.
ieskriet nagos kādam nejauši, pēkšņi nokļūt kāda varā.
sadurties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
saskrieties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
epifānija Neliels, emocionāli bagāts prozas darbs, kas radies kā pēkšņa atklāsme, atziņa.
saknosīties Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
untums Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; kaprīze.
kaprīze Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; untums.
lēkšķains Netīrs, lēkšķēm aplipis.
nevar izlēkt no savas ādas nevar mainīt savu raksturu, pēkšņi kļūt citādam.
pēkšis No spalvas stumbra izgatavota pēkša (pūšama ierīce).
uzdoms Nodoms, iedoma, pēkšņa ideja.
apsargāt Nodrošināt, aizsargāt (kādu objektu), nepieļaujot pēkšņu pretinieka uzbrukumu, arī izlūkošanu.
nolēkšēt Nolēkšķēt, aplipt ar lēkšķēm (par lopiem).
nolekšēt Nolēkšķēt; notraipīties.
nolešķēt Nolēkšķēt; notraipīties.
nolekšķēt Nolēkšķēt.
uzrauties Nonākt nepatīkamā, bīstamā situācijā, stāvoklī, parasti pēkšņi, negaidīti.
nopekstēt Nopēkšēt.
nopēkstēt Nopēkšķēt.
stāvus Norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu; pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi.
sa- Norāda uz darbības sākumu, pēkšņumu, arī īslaicīgumu.
te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi.
attacca Norādījums uz spēju, pēkšņu tempa maiņu vai pāreju bez pārtraukuma uz jaunu skaņdarba daļu.
atgadīties Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti).
nolešķēties Notraipīties, kļūt netīram (pārklājoties ar lēkšķēm).
sakārne novājējusi dzīva būtne; novājējis, bārdains cilvēks ar gariem, salēkšķējušiem matiem
bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
lecenus Palēkdamies, aulēkšiem.
palēkšis Palēkšus.
sacelties Palielināties, parasti pēkšņi (par temperatūru).
apstiknīties Palikt stāvot (pēkšņi).
iegrūst Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī.
saniknot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās.
saniknot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
izraut Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
sasāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt.
sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt.
sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt).
sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
sadusmot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs.
samundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst mundrs.
sanervozēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs.
sapiktot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst pikts, īgns.
sasirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst sirdīgs.
sapurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā.
saplandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, plandīties.
savirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo.
piešķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
sakratīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās.
samutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk mutuļot.
pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (klusēšana, klusums) pēkšņi izbeidzas, neturpinās.
izsist Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihisks stāvoklis).
lecināt Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi, strauji virzās, strauji veras.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, izraisās (aktīvs psihisks stāvoklis, tā izpausme).
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, rodas (skaņas).
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, sākas, izraisās (aktīva darbība, notikumi u. tml.).
pārtraukt Panākt, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās, netiek turpināts; būt par cēloni tam, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās.
izaugt Parādīties; pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam.
izaugties Parādīties; pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam.
sadursme Parasti savienojumā "bruņota sadursme": darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
uzlēkt Parasti savienojumā ar "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus).
lēkties Parasti savienojumā ar verba "iet" formām: sacensties lēkšanā.
nolēkšķēt Pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem.
nolekšot Pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem.
satvert Pārņemt, parasti pēkšņi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
iekšējie pārspriegumi pārspriegumi, kas saistīti ar pārejas procesiem elektriskajās ierīcēs un sistēmās (ierīces atslēgšana, pēkšņa slodzes maiņa, īsslēgumi).
rinforzando Pastiprinot, pēkšņi akcentējot.
pagrieziena punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
pagrieziena (arī pavērsiena) punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
sagriezties Pavērsties, izmainīties (parasti negaidīti, pēkšņi) - par norisi, apstākļiem.
sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
sadugt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu; arī sadrūmt.
pazūd kā adata siena kaudzē pazust pēkšņi, negaidīti, tā, ka neviens nevar atrast.
pašrašanās Pēc nezinātniska uzskata - dzīvu būtņu pēkšņa rašanās (ne evolūcijas ceļā) no neorganiskās matērijas.
Peksis Pekša ezers - atrodas Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība - 9,7 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs; Pēkša ezers; Pekšes ezers; Pekšu ezers; Pēkšu ezers.
pēkšt Pēkšķ (par pīlēm).
kvēkšt Pēkšķēt (par pīli).
kvākšķēt Pēkšķēt.
kvakstēt Pēkšķēt.
kvākstēt Pēkšķēt.
murkšķināt Pēkšķēt.
pekstēt Pēkšķēt.
pēkstēt Pēkšķēt.
prēkšķināt Pēkšķēt.
prekšņināt Pēkšķēt.
pēkstiens Pēkšķiens.
ļerināt Pēkšķināt.
sakrekt Pēkšķot sasaukt.
iekritiens Pēkšņa (balss vai instrumenta) pievienošanās (citai balsij vai instrumentam).
lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
lejupkritiens Pēkšņa (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana.
katastrofa Pēkšņa (mašīnas vai transportlīdzekļa) sabojāšanās ar smagām sekām; arī avārija.
avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
impulsīvā agresija pēkšņa agresija, kas tiek veikta naida, dusmu vai citu negatīvu emociju iespaidā.
grifons pēkšņa apakšzemes ūdens izplūde no ūdenssaturoša ieža vai gāzes izlaušanās no urbuma.
slump Pēkšņa cenu krišanās.
atklāsme Pēkšņa domas noskaidrošanās; nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, aptver.
zibakcija Pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai; flašmobs; flešmobs.
uzgribēšana Pēkšņa iegriba.
insaits Pēkšņa intuitīva problēmas aptveršana bez loģiskās analīzes palīdzības; tiešās izziņas akts.
pēkšņā zīdaiņu nāve pēkšņa nāves iestāšanās zīdaiņiem, kas šķiet pilnīgi veseli - parasti 2-4 mēnešu vecumā, visbiežāk miegā.
kaprīze Pēkšņa pārmaiņa (parādībām dabā vai sabiedrībā).
untums Pēkšņa pārmaiņa, nepastāvība (parādībām dabā vai sabiedrībā).
rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās.
reids Pēkšņa sabiedriska pārbaude, revīzija.
saules dūriens pēkšņa saslimšana (galvassāpes, vemšana, nespēks, kustību koordinācijas traucējumi), ko izraisa intensīva saules staru iedarbība uz kailu ķermeni, galvenokārt uz cilvēka galvu.
pamaša Pēkšņa saslimšana ar asām, durošām sāpēm (galvassāpēm un vēdergraizēm, sliktu dūšu).
paroksisms Pēkšņa slimības paasināšanās, slimības lēkme.
viesulis Pēkšņa un spēcīga (emocionāla stāvokļa) izpausme.
vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
grūdiens Pēkšņa, arī spēcīga ierosme, pamudinājums, cēlonis (darbībai, pasākumam, procesam).
stiķis Pēkšņa, ātra kustība.
katastrofa Pēkšņa, liela (dabas parādības izraisīta) nelaime, posts.
katastrofa Pēkšņa, liela pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
katastrofa Pēkšņa, ļoti strauja (piemēram, kādu apstākļu) pasliktināšanās; arī bojāeja.
deviācija Pēkšņa, neparedzama vērtspapīru kursa, biržas preču cenu novirze nepārvaramas varas apstākļu ietekmē.
atplaiksnījums Pēkšņa, parasti neilga (pārdzīvojuma) izpausme (sejā, acīs).
peripetija Pēkšņa, parasti nozīmīga (darbības, norises, apstākļu) pārmaiņa, arī negaidīts sarežģījums.
mutācija Pēkšņa, pārmantojama sugas vai rases pazīmju strukturāla vai ķīmiska pārmaiņa.
panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk.
urokrīze Pēkšņa, stipra diurēze kādas slimības gaitā, piem., hipertensijas, diabēta, histērijas, akūtas infekcijas gadījumā.
vēja sitiens pēkšņa, stipra vēja brāzma.
izbailis Pēkšņas bailes; izbailes.
izbīlis Pēkšņas bailes; izbailes.
izbailes Pēkšņas bailes.
pārbīlis Pēkšņas lielas bailes.
krampjveidīgas sāpes pēkšņas sāpes, kas periodiski atkārtojas.
sāpiens Pēkšņas sāpes; sāpēšana.
nobīlis Pēkšņas, īslaicīgas, parasti stipras, bailes.
iečārkstēties Pēkšņi (uz īsu brīdi) iekrākties.
ieklēgāties Pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt kliegt (kā zosis).
ieklaukšēties Pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt trokšņot (klabēt).
rīstīties pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
sadurstīties Pēkšņi apjukt, samulst; arī sastomīties.
aprauties Pēkšņi apklust (par balsi, skaņām u. tml.).
notrūkt Pēkšņi apklust (par skaņu).
pusvārdā apstāties (arī apklust u. tml.) pēkšņi apklust, neizsakot iesākto līdz galam; nepilnīgi izteikt (ko).
aizlūzt Pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī); aizrauties.
iesist(ies) galvā pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); izraisīties (par reibumu).
aprauties Pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos).
sacirsties Pēkšņi apstāties (parasti mulsumā, neziņā).
atģist Pēkšņi aptvert, saprast.
pieķert sevi pēkšņi apzināties (piemēram, sava psihisko stāvokli).
iecirst Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt; pēkšņi izraisīt asas sāpes.
uzjoņot Pēkšņi atauļot.
atģisties Pēkšņi atcerēties (ko aizmirstu).
attapties Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko).
dasagādāties Pēkšņi atcerēties.
atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
risvegliato Pēkšņi atdzīvinot, jautri, mundri.
iesist kā ar āmuru pa galvu pēkšņi atjēgties, saprast, aptvert (ko).
pietrūkties Pēkšņi atmosties.
aizgrābt Pēkšņi atņemt prātu, spēkus, saprātu.
sviesties pēkšņi ātri mesties vai sākt skriet (citā virzienā).
izlauzties Pēkšņi atskanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
iegrausties Pēkšņi atskanēt grāvienam (pērkona).
pārgriezt Pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) - par gaismu.
šķilt Pēkšņi atstarot (mirdzumu) - par acīm.
pietrūkties Pēkšņi attapties.
atplaiksnīties Pēkšņi atveidoties (domās, iztēlē).
iešauties Pēkšņi būt spēcīgi sajūtamam.
nokļūt (arī nonākt) (kāda) rokās (arī nagos) pēkšņi būt, atrasties (kāda) varā, rīcībā.
nonākt ļaužu apsmieklā (arī izsmieklā) pēkšņi būt, atrasties tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
izlēkt no eņģēm pēkšņi darīt, arī notikt ne tā, kā parasts, kā gaidīts.
noskoris Pēkšņi dziļa vieta ūdenī.
izšauties caur smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
izšauties cauri smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
iekārēties Pēkšņi iekārot.
iesprāgt Pēkšņi ieplūst (acīs) - par asarām.
pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
iesvilties Pēkšņi iesākt paust spēcīgas jūtas, izjūtas (par acīm, seju).
iekrist Pēkšņi iesākt runāt, pārtraucot citu runātāja.
sasacelties Pēkšņi iesākties, izraisīties (par parādībām dabā).
izcelties Pēkšņi iesākties, rasties.
uzsāpēties Pēkšņi iesāpēties.
iešauties Pēkšņi ieskanēties (par starpsaucieniem).
uzbrukt Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
uzklupt Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
uzkrist Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
aizšķaudīties Pēkšņi īsi nošķaudīties.
iztraucēt Pēkšņi izbaidīt.
pārtrūkt Pēkšņi izbeigties (par dzīvi, mūžu).
notrūkt Pēkšņi izbeigties (parasti par domu, sapni).
sašķīst Pēkšņi izjukt, nerealizēties (piemēram, par nodomiem, plāniem).
sabīties Pēkšņi izjust bailes; izbīties.
sabaidīties Pēkšņi izjust bailes; sabīties.
izbīties Pēkšņi izjust bailes.
sabažīties Pēkšņi izjust bažas, ļoti bažīties.
pārbīties Pēkšņi izjust lielas bailes.
nokautrēties Pēkšņi izjust nedrošumu, mulsumu, neērtumu, arī biklumu.
iegarēties Pēkšņi izjust spēcīgas ilgas.
samesties Pēkšņi izjust traucējumu kustībā; pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām.
uzsprēgāt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
uzšvirkstēt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
iekvēloties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos); iedegties (3).
iedegties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
uzliesmot Pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos.
izsisties Pēkšņi izkļūt, atbrīvoties (piemēram, no kāda psihiska stāvokļa).
izcelties Pēkšņi izlidot, izskriet (par dzīvniekiem).
izlauzties Pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt.
pārdurt Pēkšņi izplatīties (tumsā) - par gaismas staru, staru kūli.
pārplēst Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaļu skaņu).
pāršķelt Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaņām).
pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu; pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
pāršķelt Pēkšņi izplatīties tumšā vidē (parasti par gaismas staru).
iebrīnēties Pēkšņi izrādīt izbrīnu.
pārsteigt Pēkšņi izraisīt (kādā) izbrīnu, arī apbrīnu.
sabiedēt Pēkšņi izraisīt (kādam) bailes; sabaidīt.
sabaidīt Pēkšņi izraisīt (kādam) bailes.
iesvelt Pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas).
iekniebt Pēkšņi izraisīt asas sāpes (par aukstumu, vēju).
izbaidīt Pēkšņi izraisīt bailes; sabaidīt.
(ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
iedurties Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurt.
iedurt Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam; iedurties.
duncis sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
durt sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
iedurt kā ar nazi sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
iedurt kā nazi sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
iedurt kā nazim sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
iedurt kā nazim sirdī, arī (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī, arī iziet kā nazis caur sirdi, arī kā nazis (arī naža asmens, duncis) sirdī, arī kā naža (arī dunča) dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
iedurt sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
iedurties sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
kā dunča dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
kā naža dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
naža asmens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
piesisties Pēkšņi izraisīties (par slimību, nevēlamu fizioloģisku stāvokli).
piemesties Pēkšņi izraisīties (par slimību).
iesvelt Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām); iesvelties.
iesvelties Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām).
saskriet Pēkšņi izraisīties (parasti sejā, galvā) - par karstuma sajūtu, pietvīkumu.
sisties Pēkšņi izraisīties (piemēram, par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) - par asinīm.
iesisties Pēkšņi izraisīties (piemēram, par, parasti negatīvu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
(ie)durties kā nazim sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam, sarūgtinājumam.
piesisties Pēkšņi izraisīties un spēcīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
pārsteigt Pēkšņi iztraucēt (kādu, kas dara ko, atrodas kādā stāvoklī) - piemēram, par skaņu.
izraut Pēkšņi iztraucēt (parasti no miega).
uzbozties Pēkšņi kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēkiem).
apkautrēties Pēkšņi kļūt kautrīgam.
iedegties Pēkšņi kļūt ļoti dusmīgam; iekarst; iekaist.
ievajadzēties Pēkšņi kļūt vajadzīgam, nepieciešamam.
savajadzēties Pēkšņi kļūt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko.
kaprīzs Pēkšņi mainīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
untumains Pēkšņi mainīgs, nepastāvīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
rauties Pēkšņi mainīt kustības virzienu (parasti atbrīvojot kam vietu); arī strauji slēpties (no kā, kur, aiz kā).
pārlēkt Pēkšņi mainīt runas, sarunas tematu.
trūkties Pēkšņi mosties.
brukt Pēkšņi neatvairāmi uzmākties (piemēram, par rūpēm, bēdām).
pasprāgt Pēkšņi nedaudz atvērties.
izmest tirgū pēkšņi neregulāri laist pārdošanā.
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
pazaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
(pa)zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
apbīties Pēkšņi nobīties.
nočākstēt Pēkšņi nočaukstēt.
atrasties Pēkšņi nokļūt (kādā vietā, stāvoklī).
iekrist Pēkšņi nonākt (nevēlamā stāvoklī).
atkrist Pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī.
atdurties Pēkšņi nonākt (pie kāda šķēršļa, kas neļauj turpināt kustību), sastapt ceļā (ko traucējošu).
iekrist (kāda) nagos pēkšņi nonākt kāda varā.
aizbližģēties Pēkšņi noplunkšķēt.
sastiknīties Pēkšņi norimt, sastingt.
aizsvilties Pēkšņi notvīkt, nosarkt (par vaigiem, ausīm, seju).
apsviest Pēkšņi novirzīt (runu, sarunu) uz ko citu.
sacirsties Pēkšņi pagriezties, pavērsties (pilnīgi mainot, parasti straujas, kustības virzienu).
saklupinēt Pēkšņi paklupt.
pamūdīt Pēkšņi palaist vaļā (kaut ko turētu).
attapties Pēkšņi pamanīt (ka ir kur nokļuvis).
atģisties Pēkšņi pamanīt un saprast (ko).
attapties Pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
gūties Pēkšņi pamanīt.
patrūkties Pēkšņi pamosties.
iesisties Pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā) - par pietvīkumu, karstumu u. tml.
izlīst (arī izaugt) (gluži) kā no zemes pēkšņi parādīties.
apsviesties Pēkšņi pārmainīties, pārvērsties (par laika apstākļiem).
sagriezt Pēkšņi pārņemt (par, parasti nevēlamu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
ielauzties Pēkšņi pārņemt (piemēram, par prieku, skumjām).
pārplauzt Pēkšņi pārplūst.
sastingt Pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā).
sastingt Pēkšņi pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārtraukt Pēkšņi pārstāt, neturpināt (ko darīt, veikt).
apžilbināt Pēkšņi pārsteigt, apmulsināt (par cilvēku).
aizlauzt Pēkšņi pārtraukt (balsi, balss skaņas).
aizraut Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.).
raut Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.).
aizsist Pēkšņi pārtraukt (elpu).
pārgriezt Pēkšņi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
pārcirst Pēkšņi pārtraukt (kādas attiecības).
pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam.
pārgriezt Pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par skaņām.
iztraucēt Pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu; radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārraut Pēkšņi pārtraukt (norisi, stāvokli).
noraut Pēkšņi pārtraukt (runu, skaņu u. tml.); apraut (2).
apsarauties Pēkšņi pārtraukt kādu darbību, kustību.
pārcirst kā ar cirvi (kaut ko) pēkšņi pārtraukt.
patrūkt Pēkšņi pārtrūkt, atsvabināties.
pasprāgt Pēkšņi pārvietoties.
iegrimt (biežāk iekrist) kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pareti pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
pazust kā mārkā pēkšņi pazust, nebūt atrodamam.
iekrist kā mārkā pēkšņi pazust, nebūt atrodamam.
pazust kā ūdenī (arī kā mārkā) pēkšņi pazust.
iekrist acīs pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
(ie)krist acīs pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
abrupti Pēkšņi prātā ienākuši joki.
šķilt Pēkšņi radīt (gaismu, parasti spilgtu).
iekāroties Pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
iedzelt Pēkšņi rasties un izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (parasti par domu); izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par notikumu, faktu).
iedurties Pēkšņi rasties un izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
iekvēloties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.); iedegt ies (4).
iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
izacelties Pēkšņi rasties, iesākties.
uzzibsnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā atmiņā) - parasti par domām.
uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzmirdzēt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzmutuļot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplaiksnīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzvandīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzviļņot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzvirmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
sprukt Pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu).
sašķērēt Pēkšņi sagriezt (laivu) sāņus.
krist acīs pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību.
pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) - par parādībām dabā.
pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji norisinoties, ietekmēt, iesaistīt darbībā, norisē (kādu) nesagatavotu (par parādībām sabiedrībā).
uzgribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties; sagribēt.
sagribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties.
saķepuroties Pēkšņi sākt ķepuroties, spārdīties.
uznīst Pēkšņi sākt nīst.
sist (arī sisties) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu).
sisties (arī sist) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu).
attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms).
iesisties Pēkšņi sākt strauji pulsēt, strauji pieplūst (parasti galvā, sejā) - par asinīm.
sprukt Pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) - piemēram, par vielu.
uztīkot Pēkšņi sākt tīkot, vēlēties.
uzskriet Pēkšņi sākties (par lietu, vēju u. tml.).
iedegties Pēkšņi sākties un asi izpausties (par sāpēm).
iekvēloties Pēkšņi sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.); iedegties (5).
iedegties Pēkšņi sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.).
atģisties Pēkšņi saprast, aptvert; atjēgties.
atjēgties Pēkšņi saprast, aptvert; attapties.
sacirsties Pēkšņi saslieties, ieņemot kādu pozu.
saslīdēt Pēkšņi slīdēt.
iedegties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
iekvēloties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt.
iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties; uztrūkties.
iekrist galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
ieskriet galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
ieskriet prātā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
iešauties galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
šauties prātā (arī galva, atmiņā) pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
izlauzties Pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt).
iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
pārplīst Pēkšņi tikt pārtrauktam ar skaļām skaņām (par klusumu).
pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, neturpināties (par darbību, norisi, stāvokli).
iesvilt Pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam; iekarst (1), iedegties (3).
kā lingas mests (arī sviests), arī kā linga pēkšņi un ļoti ātri.
kā (lingas, arī atsperes) sviests (biežāk mests) pēkšņi un ļoti ātri.
ieskriet Pēkšņi un spēcīgi izpausties (par sāpēm).
beijas Pēkšņi un stipri vēja brāzieni, kas uznāk gk. ar lietu, sniegu, krusu un pērkona negaisu; Rietumindijas ūdeņos bieži arī skaidrā laikā.
aizsvilt Pēkšņi un strauji iekaist (dusmās, naidā).
aizsvilties Pēkšņi un strauji iekaist (dusmās, naidā).
pietrūkties Pēkšņi un strauji piecelties (parasti kājās, sēdus).
aizsvilties dusmās pēkšņi un strauji sadusmoties.
aizrīties Pēkšņi uz brīdi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
pazibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā) - parasti par domu.
pazibēt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti apziņā, atmiņā, iztēlē).
pavīdēt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā).
pārsteigt Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
pārcirst Pēkšņi uzliesmot (tumsā) - piemēram, par zibeni.
uzkrist Pēkšņi uzrasties (par dzīvniekiem).
izdzirdēt Pēkšņi uztvert (skaņu).
izdzirdēt Pēkšņi uzzināt (ko runātu).
atklājums Pēkšņi uzzināts, konstatēts (parasti pārsteidzošs) fakts.
iegribēties Pēkšņi vēlēties (ko darīt, ko).
sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
atsprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
pasprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) atspoguļoties (kur) - par gaismu, gaismas avotu.
atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu); sākt plaiksnīt.
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi parādīties (šefā) - par smaidu.
nobaidīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes; nobīties (1).
nobīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes.
nobīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust rūpes, nemieru.
nobiedēt Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izraisīt (kādam) bailes; nobaidīt.
nobaidīt Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izraisīt (kādam) bailes.
pārcirst Pēkšņi, asi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
pārcirst Pēkšņi, asi, skaļi noskanot, pārtraukt (klusumu, mieru).
spert (arī šaut) vaļā pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt.
šaut Pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt.
kā dzirkstele pēkšņi, ļoti strauji.
aizraut Pēkšņi, negaidīti aizvest līdzi (pierunājot, piespiežot).
uzkrist Pēkšņi, negaidīti ierasties, arī uzrasties (1).
nokrist Pēkšņi, negaidīti ierasties, parādīties (kur).
pasacelties Pēkšņi, negaidīti iesākties.
ielauzties Pēkšņi, negaidīti izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
uzlaimēties Pēkšņi, negaidīti laimēties.
ieskrien kā circenis (karstos) pelnos pēkšņi, negaidīti nokļūt grūtā, sarežģītā, nepatīkamā situācijā.
uzgadīties Pēkšņi, negaidīti parādīties, ierasties.
kā no zemes izaugt pēkšņi, negaidīti parādīties.
pārgriezt kā ar dzirklēm pēkšņi, negaidīti pārtraukt kādu runājam.
nogriezt kā ar nazi pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
kā ar nazi nogriezt Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
gadīties pēkšņi, negaidīti, arī reizumis notikt, būt
piesisties Pēkšņi, negaidīti, arī uzmācīgi piebiedroties.
kā uz burvja mājienu pēkšņi, negaidīti, brīnumainā, pārsteidzošā kārtā.
kā meteors pēkšņi, negaidīti, žilbinoši.
druk Pēkšņi, negaidīti.
neviļus Pēkšņi, negaidīti.
repente Pēkšņi, negaidīti.
aizaktivēties Pēkšņi, nejauši aktivēties.
sabrukt Pēkšņi, nenovēršami sarasties (parasti par daudziem darbiem, pienākumiem).
subito Pēkšņi, piepeši; negaidīti.
umai Pēkšņi, piepeši.
ūmai Pēkšņi, piepeši.
sist Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
sisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piemēram, par smaržu, gaismu, skaņu).
izgrūst Pēkšņi, spēji izšaut.
satrukt Pēkšņi, strauji (parasti satraukumā) sākt ko darīt, rīkoties.
atšauties Pēkšņi, strauji atvērties (par durvīm, logu u. tml.).
trūkties Pēkšņi, strauji celties (parasti stāvus, sēdus).
ieklupt Pēkšņi, strauji parādīties (kur) - piemēram, par vēju, uguni.
sprāgt Pēkšņi, strauji sākt virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
lēkt Pēkšņi, strauji virzīties ārā (no kurienes) - par priekšmetiem.
lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piemēram, pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām).
kā lingas mests pēkšņi, strauji, ļoti ātri.
kā dzelts pēkšņi, strauji, neapvaldīti; uztraukti, satracināti (aizvainojumā, dusmās, bailēs, pārsteigumā, iekārē).
gaidīt Pēkšņi, tā, ka pārsteidz nesagatavotu.
šlaupi Pēkšņi, tieši.
aizgremt Pēkšņi, uz īsu mirkli izdot dobjas skaņas (piem., pārciešot sāpes).
aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt čabēt, čaukstēt, grabēt.
aizdungāties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt dungot (melodiju).
aizgrabēties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
aizgraust Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
aizdūcināt Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt.
uz bui-dui Pēkšņi; spontāni.
durteniski Pēkšņi.
pēkši Pēkšņi.
pēši Pēkšņi.
pešķi Pēkšņi.
pēšķi Pēkšņi.
pēšņi Pēkšņi.
piepeži Pēkšņi.
piepēži Pēkšņi.
rēšņi Pēkšņi.
rēžņi Pēkšņi.
udruk Pēkšņi.
perturbācija Pēkšņs (parādības, norises u. tml.) normālās gaitas traucējums, sarežģījums.
pleikšķis Pēkšņs blīkšķis.
nogroba Pēkšņs dziļums upē vai ezerā.
žeibulis Pēkšņs ģībonis.
impulss Pēkšņs ierosinājums, mudinājums, kas izraisa kādu darbību, pārmaiņu; stimuls.
transs Pēkšņs īslaicīgs apziņas krēslas stāvoklis bez murgiem, halucinācijām.
būkšienis Pēkšņs liels troksnis; būkšķis.
negaiss Pēkšņs ļoti intensīvs emocionāls stāvoklis (parasti dusmas, niknums); šāda emocionāla stāvokļa izpausme; arī strīds.
atrubons Pēkšņs miegs.
kuģa avārija pēkšņs nelaimes gadījums ar kuģi, kā rezultātā tas zaudē jūras spēju.
aura Pēkšņs nemiers un satraukums, kas ir epilepsijas vai histērijas lēkmes priekšsajūta.
sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
psihoplēģija Pēkšņs psihiskas slimības sākums.
parāviens Pēkšņs rāviens, vilkme, kas ilgst tikai dažus mirkļus.
apopleksija Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, insults jeb trieka, simptomu komplekss, ko izraisa asins izplūdums vai embolija galvas smadzenēs vai kādā citā orgānā (plaušās, liesā, olnīcā, acī u. c).
insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kas parasti ir saistīts ar smadzeņu vielas bojājumiem un funkciju traucējumiem.
sīra pēkšņs spēcīgs vējš.
blākšis Pēkšņs troksnis, blākšķis, sitiena vai kritiena troksnis.
blaušķis Pēkšņs troksnis, blaukšķis.
bliģžis Pēkšņs troksnis, blīkšķis.
blīšķis Pēkšņs troksnis, blīkšķis.
būšķis Pēkšņs troksnis, būkšķis.
ļaršķis Pēkšņs troksnis, būkšķis.
blaršķis Pēkšņs troksnis.
blīžģis Pēkšņs troksnis.
sforcato Pēkšņs un spējš atsevišķu skaņu vai akorda pastiprinājums (akcentējums); sforcando.
sforcando pēkšņs un spējš atsevišķu skaņu vai akorda pastiprinājums (akcentējums); sforcato.
zibenskarš Pēkšņs uzbrukums, kura mērķis ir gūt uzvaru pār pretinieku īsā laikā.
skačoks Pēkšņs, iepriekš negatavots pasākums.
orgasmolepse Pēkšņs, īslaicīgs muskuļu tonusa un samaņas zudums orgasma laikā.
nevilšs Pēkšņs, negaidīts.
piepešs Pēkšņs, negaidīts.
atplaiksnījums Pēkšņs, parasti neilgs, spožs atspīdums, uzliesmojums; gaiša sprauga (parasti starp mākoņiem).
oms Pēkšņs; arī ātrs, straujš.
neplānots Pēkšņs.
pēšņs Pēkšņs.
piepēžīgs Pēkšņs.
piepēžība Pēkšņums.
suits Piepešs, pēkšņs.
izpļerkšķēties Pietiekoši gāgāt, dēderēt (par zosīm), pēkšķēt (par pīlēm).
pērkš Pīles pēkšķēšanas atdarinājums.
sasprāgt Plaisājot sadalīties, parasti pēkšņi.
plaskiem Plasku plaskiem - lēkšojot.
viltus ozolpaparde plēkšņainā ozolpaparde.
plēkšņveidīgs Plēkšņveida (2).
plēkšņveidīgs Plēkšņveida (l).
glumiflorae Plēkšņziedaino rinda.
trihomatoze Plentes, lēkšķes, no netīrības un parazītiem savēlušies mati, kas klāj galvu salipušā masā, atgādinot tūbu.
parkšt Pļāpāt, tarkšķēt, dedināt, gāgāt, pēkšķēt.
reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst vienīgi pakāpeniskas pārmaiņas un reformas bez pēkšņiem revolucionāriem pārveidojumiem; attiecīga politiskā darbība.
garīgie vingrinājumi praktiski paņēmieni, kas sekmē sasniegt mistisku stāvokli - pēkšņu apgaismību, apskaidrību, tiešu kontaktu vai sazināšanos ar dievību.
saltacionisms Priekšstats, ka ar indivīdu pēkšņi var notikt saltācija - lēcienveidīga ģenētiska pārmaiņa, kas dod iespēju rasties jaunai sugai.
selektīvas kombinēšanas insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties atsevišķu komponentu un to kombināciju izpratnei.
selektīvās iekodēšanas insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties svarīgākās informācijas atsijāšanai no nesvarīgākās.
selektīvā salīdzinājuma insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties zināšanu un prakses salīdzinājumam.
pārsteigums psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko pēkšņi izraisa kas negaidīts, neparasts.
noboncēt Radīt pēkšņu, īslaicīgu troksni, kas raksturīgs kam lielam, smagam krītot, atsitoties; noskanēt šādam troksnim.
pēkšināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt.
pēkšķināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt.
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
pudūc Raksturo kādu pēkšņu un ātru kustību.
pudūkš Raksturo kādu pēkšņu un ātru kustību.
strump Raksturo palēkšanās kustību.
šņabac Raksturo pēkšņu darbību, piemēram, lēcienu, kaut ko ķerot.
žļāgs Raksturo pēkšņu izliešanas darbību.
zmaugt Raksturo pēkšņu saķeršanu, sagrābšanu, arestu.
žļaugs Raksturo plaukšķošu troksni, kāds rodas kaut kam smagam pēkšņi iekrītot ūdenī vai sitot ar kaut ko slapju.
žļākš Raksturo troksni, kas rodas pēkšņi izlejot kādu šķidrumu.
sacelties Rasties un izplatīties, parasti pēkšņi (par ziņām, baumām u. tml.).
samisēties Rasties, gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei (parasti rīcībā, darbībā).
sacelties Rasties, iesākties, parasti pēkšņi (par parādībām dabā).
saķerties Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.).
vēškas Raudas, brēkšana.
vēšķēt Raudāt, vēkšēt.
ņimmāt Raudāt, vēkšt (1).
ņēgāt Raudāt, vēkšt.
zenderēt Raudāt, vēkšt.
zendere Raudulis, vēkšķis.
aprauties Refl. --> apraut (2); pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
rēstes rēkšas.
rēkšķis Rēkšas.
samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
saķerties Runājot aprauties, parasti pēkšņi.
iedergties Runājot pēkšņi kaklā skaņai aizķerties, radot asu, augstu toni.
satrūkties Sabīties; tikt, parasti pēkšņi, iztraucētam.
(antīkās) olimpiskās spēles sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā, kuras notika olimpiādes laikā.
ķinka Sajaukti mati, matu lēkšķere.
spuras gaisā saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies.
kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru) pa galvu (arī pa pieri) saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, pārsteidzošs, parasti nepatīkams.
kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
kā no zemes izlīdis saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti parādās.
kā ar cirvi pa pieri saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz.
kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža dūriens saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā duncis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība.
kā (viens) blinis saka par savalkātiem, salēkšķējušiem, formu zaudējušiem apģērba gabaliem.
kā pele lamatās saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
kā pele slazdā saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
kā circenis karstos pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
kā circenis (karstos) pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
(kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
iziet kā nazis caur sirdi saka par to, kas pēkšņi izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtina.
pirmā dzirdēšana saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
kāds vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
kāds (arī no kurienes) vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
noveļas kā akmens no sirds (kādam) saka, izjūtot pēkšņu atvieglojumu, mieru (pēc smaga pārdzīvojuma,, nepatikšanām, ilgstošām rūpēm).
nāve pārsteidz (kādu) saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē.
sirds (no)tirpst saka, ja (pēkšņi) pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
iesist galvā saka, ja alkohols rada pēkšņu noreibumu.
trīsas (arī drebuļi, tirpas) iziet caur(i) kauliem saka, ja cilvēks pēkšņi notrīs, nodreb u. tml. (piemēram, uztraukumā).
dzirkstis šķīst gar acīm (kādam) saka, ja ir liela fiziska piepūle, ja saņem spēcīgu sitienu, ja ir spēcīgs, pēkšņs pārdzīvojums.
acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
kā uz mutes sists saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma pēkšņi apklust.
aizkūp kā kvēps saka, ja kāds ātri, nemanāmi aizskrien, pēkšņi pazūd.
zaķa pastalas saka, ja kāds bēg, iet projām, pēkšņi sāk skriet.
kā no gaisa nokritis saka, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
kā no miroņiem augšā cēlies saka, ja kāds ļoti pārsteidz ar pēkšņu, negaidītu, necerētu, neiedomājamu parādīšanos.
acis (arī plaksti) aizkrīt saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
plakstiņi (arī plaksti, acis) aizkrīt saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
acis (arī plakstiņi, plaksti) aizkrīt saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
kā nopļauts saka, ja kāds pēkšņi saļimst, nokrīt pie zemes.
kā ar mietu pa pieri saka, ja kāds pēkšņi saskaras ar ko negaidīti skarbu, satriecošu, ja uzzina ko pārsteidzošu.
kā bites dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
kur gadījies, kur ne, arī kur bijis, nebijis, arī kur bijis, kur nebijis, arī kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur gadījies, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur bijis, kur nebijis saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
pazūd kā kaltiņš kulītē saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti pazūd.
sirds (vai) pamirst saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
sirds (vai) pamirst (arī stājas) saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
sirds (vai) stājas (arī pamirst) saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
sabrūk kā kāršu namiņš saka, ja kas pēkšņi beidz pastāvēt, izgaist, ja ieceres, nodomi nepiepildās.
duras kā nazis sirdī saka, ja kas pēkšņi izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
nokrīt kā migla no acīm saka, ja kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams.
elpa (retāk dvaša) aizraujas (retāk aizsitas) saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
kā akā iekritis saka, ja kas pēkšņi pazudis, nav nekur atrodams, ja par kādu nav nekādu ziņu.
kā eļļa ugunī saka, ja kas pēkšņi saasina situāciju, izraisa sašutumu, dusmu uzliesmojumu.
kā ar nazi nogriezts saka, ja kas pēkšņi tiek pārtraukts, beidzas apraujas.
uzkrīt kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) (ārā, arī laukā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst.
acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) laukā (arī ārā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst.
asaras izsprāgst, biežāk asaras izsprāgst acīs (arī no acīm) saka, ja pēkšņi acīs parādās asaras.
asaras sprāgst acīs saka, ja pēkšņi acīs rodas asaras.
asaras sprāgst no acīm saka, ja pēkšņi acīs rodas asaras.
noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
noveļas kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
kā vēja (arī čūskas, odzes) dzelts saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
sirds iekņudas (arī iekutas) saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.
nokrīt kā migla (arī zvīņas) no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
nokrīt kā zvīņas (arī migla) no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
nokrist kā migla no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma).
elle vaļā Saka, ja pēkšņi notiek kas negaidīts.
sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
sirds nošļūk zemu (arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
notirpst sirds saka, ja pēkšņi pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml).
gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
zeme pazūd zem kājām Saka, ja pēkšņi zūd stabils, drošs stāvoklis.
liktenis uzsmaida saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
sirds iedrebas (retāk ietrīcas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
sirds ietrīcas (biežāk iedrebas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
atduras kā miets saka, ja straujā gaitā uz noteiktu mērķi kaut kā neparedzēta dēļ pēkšņi apstājas.
kā ar cirvja pietu pa pieri saka, ja teiktais ir negaidīti ass, pārlieku tiešs, ja kas pēkšņi pārsteidz.
seja sastingst saka, ja vaibsti pēkšņi kļūst nekustīgi, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras.
mēles galā saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirsto nosaukumu, vārdu.
uz mēles būt saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
iesist kā ar āmuru pa pieri saka, sastopoties ar ko negaidītu, nepatīkami pārsteidzošu, dzirdot ko pārāk tieši, asi teiktu, pēkšņi apjēdzot kaut ko.
aizdīkties Sākt (pēkšņi, uz īsu brīdi) brēkt, viegli iebrēkties.
sašaudīties Sākt (pēkšņi) nemierīgi šurp un turp kustēties.
lēkšķēt Sākt aplipt ar netīrumiem, lēkšķēm.
aizčūkstēt Sākt čukstēt (pēkšņi, uz īsu mirkli).
aizčūkstēt Sākt čurkstēt (pēkšņi, uz īsu mirkli).
sakustināt Sākt emocionāli ietekmēt, parasti pēkšņi (cilvēku, tā psihi).
trūkties Sākt izjust bailes, parasti pēkšņi.
saluncināties Sākt luncināt (pēkšņi, uz īsu brīdi).
sašautīties Sākt pēkšņi, nemierīgi kustēties.
sasāpt Sākt pēkšņi, stipri sāpēt.
sisties Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā virzienā); pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
sagriezties Sākt virpuļot(par sniegu, smiltīm, lapām u. tml.); pēkšņi rasties (par kā virpuli).
sabūkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, būkšķināt.
sačaukstināt Sākt, parasti pēkšņi, čaukstināt.
sadrebēt Sākt, parasti pēkšņi, drebēt; īsu brīdi drebēt.
sadusmoties Sākt, parasti pēkšņi, dusmoties.
sarosīties Sākt, parasti pēkšņi, gatavoties (ko darīt), arī rīkoties.
sagāzelēties Sākt, parasti pēkšņi, gāzelēties; īsu brīdi gāzelēties.
sagrabināt Sākt, parasti pēkšņi, grabināt.
sagražoties Sākt, parasti pēkšņi, gražoties; īsu brīdi gražoties.
sagrīļoties Sākt, parasti pēkšņi, grīļoties; īsu brīdi grīļoties.
sagrozīt Sākt, parasti pēkšņi, grozīt (ķermeņa daļu); īsu brīdi grozīt.
satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) - piemēram, - par aukstumu.
satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
sailgoties Sākt, parasti pēkšņi, ilgoties.
sadrūmt Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu (piemēram, par seju, skatienu).
satumst Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, izraisīt kustību (šķidrumā, arī ūdenstilpē); īsu brīdi izraisīt kustību.
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, izraisīties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties.
sakaunēties Sākt, parasti pēkšņi, kaunēties.
sakautrēties Sākt, parasti pēkšņi, kautrēties.
saklabināt Sākt, parasti pēkšņi, klabināt; īsu brīdi klabināt.
saklanīties Sākt, parasti pēkšņi, klanīties; īsu brīdi klanīties.
sakratīt Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piemēram, ko satvertu, kur ievietotu); īsu brīdi kratīt.
sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, kustināt (priekšmetu); īsu brīdi kustināt.
salīgoties Sākt, parasti pēkšņi, līgoties; īsu brīdi līgoties.
sajaunoties Sākt, parasti pēkšņi, ļaunoties.
saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par ķermeni, tā daļu); īsu brīdi ļodzīties.
saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par priekšmetiem); īsu brīdi ļodzīties.
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt miera stāvokli (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām); īsu brīdi mainīt miera stāvokli.
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt stāvokli (par priekšmetiem); kļūt tādam, kura stāvokli sāk, parasti pēkšņi, mainīt.
saminstināties Sākt, parasti pēkšņi, minstināties; īsu brīdi minstināties.
samīņāties Sākt, parasti pēkšņi, mīņāties; īsu brīdi mīņāties.
samirkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, mirkšķināt (acis, arī plakstiņus); īsu brīdi mirkšķināt.
samulst Sākt, parasti pēkšņi, mulst.
saņirbināt Sākt, parasti pēkšņi, ņirbināt; īsu brīdi ņirbināt.
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, pārvietoties, virzīties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
sapiktoties Sākt, parasti pēkšņi, piktoties.
saplaukšķināt Sākt, parasti pēkšņi, plaukšķināt; īsu brīdi plaukšķināt.
saplikšķināt sākt, parasti pēkšņi, plikšķināt.
saplīkšināt Sākt, parasti pēkšņi, plīkšķināt.
saplīkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, plīkšķināt.
saplivināt Sākt, parasti pēkšņi, plivināt; īsu brīdi plivināt.
sapurināties Sākt, parasti pēkšņi, purināties; īsu brīdi purināties.
saraustīt Sākt, parasti pēkšņi, raustīt; īsu brīdi raustīt.
saraustīties Sākt, parasti pēkšņi, raustīties (parasti par ķermeni, tā dalām); īsu brīdi raustīties.
sariebties Sākt, parasti pēkšņi, riebties.
sarīstīties Sākt, parasti pēkšņi, rīstīties; īsu brīdi rīstīties.
sasāpēties Sākt, parasti pēkšņi, sāpēt.
sasirdīties Sākt, parasti pēkšņi, sirdīties.
saskaisties Sākt, parasti pēkšņi, skaisties.
saskurināt Sākt, parasti pēkšņi, skurināt; īsu brīdi skurināt.
saskurināties Sākt, parasti pēkšņi, skurināties; īsu brīdi skurināties.
sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu).
sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi viļņoties; īsu brīdi spēcīgi viļņoties.
sabangot Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi viļņoties.
sastomīties Sākt, parasti pēkšņi, stomīties, mulst.
sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties.
sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
sašaubīties Sākt, parasti pēkšņi, šaubīties; īsu brīdi šaubīties.
sašķindināt Sākt, parasti pēkšņi, šķindināt.
sašļakstināt Sākt, parasti pēkšņi, šļakstināt; īsu brīdi šļakstināt.
sašmīkstināt Sākt, parasti pēkšņi, šmīkstināt; īsu brīdi šmīkstināt.
sašūpot Sākt, parasti pēkšņi, šūpot; īsu brīdi šūpot.
sašūpoties Sākt, parasti pēkšņi, šūpoties; īsu brīdi šūpoties.
satrīcēt Sākt, parasti pēkšņi, trīcēt; īsu brīdi trīcēt.
satrīsēt Sākt, parasti pēkšņi, trīsēt; īsu brīdi trīsēt.
savēcināt Sākt, parasti pēkšņi, vēcināt; īsu brīdi vēcināt.
savēcināties Sākt, parasti pēkšņi, vēcināties; īsu brīdi vēcināties.
savēzēt Sākt, parasti pēkšņi, vēzēt; īsu brīdi vēzēt.
savēzēties Sākt, parasti pēkšņi, vēzēties; īsu brīdi vēzēties.
savibrēt Sākt, parasti pēkšņi, vibrēt; īsu brīdi vibrēt.
savicināt Sākt, parasti pēkšņi, vicināt; īsu brīdi vicināt.
savicināties Sākt, parasti pēkšņi, vicināties; īsu brīdi vicināties.
saviļņoties Sākt, parasti pēkšņi, viļņoties; īsu brīdi viļņoties.
savirmoties Sākt, parasti pēkšņi, virmot; īsu brīdi virmot.
savirpuļot Sākt, parasti pēkšņi, virpuļot; īsu brīdi virpuļot.
sagriezties Sākt, parasti pēkšņi, virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
sazvalstīties Sākt, parasti pēkšņi, zvalstīties; īsu brīdi zvalstīties.
sazvēroties Sākt, parasti pēkšņi, zvāroties; īsu brīdi zvāroties.
sajemt Sākties, izraisīties (par pēkšņām, stiprām sāpēm).
sagriezties Sākties, parasti pēkšņi, un izraisīt vidē riņķveida kustības (parasti par puteni, vētru).
saļēkšķēt Salēkšķēt.
lēkšķains Salipis lēkšķes, arī nekārtīgs, netīrs (par matiem, bārdu u. tml.).
salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
sprukas Sarežģīta, nevēlama, parasti pēkšņi radusies, situācija, no kuras ir ļoti grūti izkļūt.
murkšķināties Sasaukties pēkšķot (par pīlēm).
izbiedēt Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes; arī izbaidīt.
uztrūkties Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties (no miega).
sausā ieleja sausleja - lineāri pazeminājumi, kuros ūdens straume ir tikai sezonāli; veidojas arīda klimata apgabalos, kur izplatīti ūdenscaurlaidīgi ieži, arī karsta rajonos, apstākļos, kad upes ūdeņi pēkšņi aizplūst pazemē.
samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra.
lēkšana Savienojumā "lēkšana no tramplīna": ūdensslēpošanas disciplīna - planējums uz priekšu, iegūstot sākuma augstumu uz ūdenī novietota tramplīna.
lēkt Savienojumā ar "augšā", "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus).
pielēkt Savienojumā ar "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties.
sprukt Savienojumā ar "vaļā": pēkšņi, negaidīti norisēt (par šāvienu).
lēktin Savienojumā ar verba "lēkt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēkšus (3).
lēkšus Savienojumā ar verbu "lēkt", "lēkšot" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēktin.
no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības īslaicīgumu, vienreizējumu, arī pēkšņumu.
pēkšņa atbrīvošana savienojuma pēkšņa pārtraukšana datu pārraides procesā, pretstatā sakārtotai pārtraukšanai; pēkšņu pārtraukšanu iniciē datu saņēmējs un tā notiek bez datu avota piekrišanas, kā rezultātā var tikt pazaudēts kārtējais pārsūtāmais datu bloks.
lēkšana Savienojumos "izpletņu lēkšana", arī "izpletņa lēkšana": kritiens lejup no lidaparāta, samazinot kritiena ātrumu ar izpletni; izpletņlēkšana.
lēkšana Savienojumos "lēkšana no tramplīna", "lēkšana ar slēpēm": sporta veids - planējošs lidojums uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm no tramplīna iegūto inerci.
sēcoņa Sēkšana, smaga elpa, troksnis.
mura Selje - dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu rajonu upju gultnēs krasu uzplūdu laikā.
nerviji Sena kareiviska beļģu cilts starp Šeldu un Māsu; tās pēkšņais uzbrukums 57 p. m. ē. Cēzara leģionam tikko nebeidzās ar pilnīgu romiešu sakaušanu.
olimpiāde Senajā Grieķijā - Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā.
pentātls Sengrieķu pieccīņa, kurā ietilpa lēkšana, skriešana, diska un šķēpa mešana un laušanās.
vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem.
plēkšņlapiņas sīkas, plēkšņveidīgas pieziedlapas kurvīša gultnē kurvjziežu sugām.
ekspromts Skaņdarbs, kas radies it kā nejauši, pēkšņi, improvizācijas rezultātā.
eksprompts Skaņdarbs, kas radies it kā pēkšņi, improvizējot; imprompts.
imprompts Skaņdarbs, runa, priekšnesums, kas radies it kā pēkšņi, improvizējot; ekspromts.
lēkšot Skriet lēkšiem (parasti par dzīvniekiem).
propulsija Sliecība krist uz priekšu; nespēja ejot pēkšņi apstāties; to novēro bālās lodes slimības gadījumā, piem., trīces paralīzes gadījumā.
narkolepsija Slimība, kam raksturīgs pēkšņs, nepārvarams īslaicīgs lēkmjveida miegs un muskuļu tonusa izzušana.
delitescence Slimības simptomu pēkšņa izzušana.
leķēt Snigt lielām pārslām, lēkšķēm.
izvirdums Spēcīga, pēkšņa (jūtu, parasti dusmu, naida) izpausme.
trieciens Spēcīga, pēkšņa, parasti kaitīga (fizikālas parādības) iedarbība.
iesist Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu); iesisties (3).
iesisties Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
šoks Spēcīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, ko izraisa kas pēkšņi, parasti negatīvi, iedarbīgs.
šalts Spēcīgs, parasti pēkšņi radies (skaņu) kopums.
klase Spēle - lēkšana pa zīmētiem kvadrātiem.
iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā); iegailēties.
tramplīns Sporta būve, ierīce sportista lēciena tāluma, augstuma un ilguma palielināšanai (piemēram, slēpošanā, ūdensslēpošanā, daiļlēkšanā).
kārts Sporta rīks - tievs koka vai cita materiāla stienis, ko izmanto par atbalstu augstlēkšanā.
parašutisms Sporta veids - lēkšana ar izpletni; izpletņlēkšana.
tramplīnlēkšana Sporta veids - lēkšana no tramplīna (slēpošanā, ūdensslēpošanā).
daiļlēkšana Sporta veids - lēkšana ūdenī no tramplīna vai torņa.
vieglatlētika Sporta veidu grupa, kurā ietilpst skriešana, soļošana, lēkšana, mešana, lodes grūšana.
lēcējs Sportists vieglatlēts, kas specializējies lēkšanā (2).
izpletņu (arī izpletņa) lēcējs sportists, arī karavīrs, kas specializējies lēkšanā ar izpletni no lidaparāta; izpletņlēcējs.
augstlēcējs Sportists, kas specializējies augstlēkšanā.
daiļlēcējs Sportists, kas specializējies daiļlēkšanā.
izpletņlēcējs Sportists, kas specializējies izpletņlēkšanā.
kārtslēcējs Sportists, kas specializējies kārtslēkšanā.
tramplīnlēcējs Sportists, kas specializējies lēkšanā no tramplīna; tramplīna lēcējs.
tramplīna lēcējs sportists, kas specializējies lēkšanā no tramplīna.
tāllēcējs Sportists, kas specializējies tāllēkšanā.
trīssoļlēcējs Sportists, kas specializējies trīssoļlēkšanā.
vītolzieži Spurdžziežu dzimta, divmāju koki un krūmi ar ziediem spurdzēs, ar auglenīcām un putekšnīcām aiz zvīņveidīgām plēkšņlapām, zied pirms lapu plaukšanas.
jaujš Stāvs, pēkšņs, ļoti ātrs, spēcīgs.
piepētīgs Steidzīgs, pēkšņs.
sakaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
šalts Stiprs, parasti pēkšņi radies (gaismas) stars, starojums.
izrāviens Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu).
kā atsperes sviests straujā, pēkšņā kustībā.
iesviest Strauji izteikt, izkliegt; pēkšņi iestarpināt.
salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
atcirsties Strauji virzoties, pēkšņi apstāties (kāda šķēršļa dēļ).
pasisties Strauji, arī pēkšņi pavērties (piemēram, par apģērbu).
saklupt Strauji, arī pēkšņi sasvērties (parasti uz priekšu).
saklupt Strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem).
mesties Strauji, arī pēkšņi uzbrukt; strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt.
mesties virsū Strauji, arī pēkšņi uzbrukt.
atsprāgt Strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost; atšķelties.
aizspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) attālināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
iespurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
saspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
spurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties (par cilvēkiem).
nospurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
atsviesties Strauji, pēkšņi atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
asaras sasprāgst acīs strauji, pēkšņi ieplūst acīs (par asarām).
pasisties Strauji, pēkšņi izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, liesmām, gāzi.
sašauties Strauji, pēkšņi parādīties; strauji, pēkšņi izpausties.
pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
piegumzīties Strauji, pēkšņi pieplūst (ar asarām) - par acīm.
piesprāgt Strauji, pēkšņi pieplūst (ar asarām) - par acīm.
iesisties Strauji, pēkšņi pieskarties (par šķērsli).
jemt Strauji, pēkšņi sākt.
iesisties Strauji, pēkšņi skart (piemēram, par gaisa strāvām).
klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
raut Strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.).
skubrs Straujš, ātrs; steidzīgs, pēkšņs.
sagrozīties Sūkt, parasti pēkšņi, grozīties (1); īsu brīdi grozīties.
kinžaluguns Šaušana ar ložmetējiem, atsevišķiem lielgabaliem, kājnieku kaujasmašīnām vai tankiem, ko atklāj pēkšņi no neliela attāluma vienā virzienā.
sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
untumains Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; kaprīzs.
kaprīzs Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; untumains.
pārsteigts Tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt.
lēkšains Tāds, kas aplipis ar lēkšēm.
lēkšņains Tāds, kas aplipis ar lēkšēm.
straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
joņains Tāds, kas izpaužas dedzīgi, trauksmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem.
brāzmains Tāds, kas izpaužas strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem; tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu.
lecams Tāds, kas lēkšanai nepieciešams, vajadzīgs.
neparedzēts Tāds, kas nav iepriekš paredzēts; arī negaidīts, pēkšņs.
negaidīts Tāds, kas nav paredzēts; tāds, kas pārsteidz ar savu pēkšņumu.
straujš Tāds, kas noris īsā laika sprīdī, arī pēkšņi, intensīvi (par procesu, darbību).
joņains Tāds, kas noris spēcīgi, brāzmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem.
akūts Tāds, kas pēkšņi sākas, spēcīgi izpaužas un strauji progresē.
lēcējtipa Tāds, kas pielāgots lēkšanai (par kukaiņu kājām).
mirklīgs Tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi; ļoti ātri pārejošs; acumirklīgs.
spējš Tāds, kas rodas, noris pēkšņi, arī spēcīgi, strauji.
acumirklīgs Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi; īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
krateklīgs Tāds, kas saistīts ar lēkšanu, kratīšanos (piemēram, par deju).
paroksismāls Tāds, kas sākas pēkšņi, lēkmjveidīgi (par slimību).
lēkšķains Tāds, kas sastāv no lēkšķēm; tāds, kas ir līdzīgs lēkšķei.
spontāns Tāds, ko pēkšņi izraisa (kā) iekšēji cēloņi, iekšējas likumsakarības, iekšēja nepieciešamība bez tiešas ārējas iedarbības; arī tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības; arī patvaļīgs (5).
straujš Tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību); tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu.
iztrūcināts Tāds, kurā izpaužas izbailes; tāds, kurā izpaužas pēkšņs satraukums.
pārsteigts Tāds, kurā pēkšņi izpaužas apmulsums, nespēja saprast, kā rīkoties, ko darīt (parasti par acīm, seju).
straujš Tāds, kura psihiskās norises īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi; tāds, kas viegli, arī pēkšņi mēdz sadusmoties, iekaist, uzbudināties; arī ātrs (2).
sienāzis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Tettigoniodea"), kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
trīssoļlēkšana Tāllēkšanā - triju citu citam sekojošu lēcienu veikšana pēc viena ieskrējiena.
visgribis Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
pārsteigums tas, kas pēkšņi izraisa šādu psihisku (emocionālu) stāvokli.
vēķis Tas, kas vēkšķ.
spert Teikt, parasti pēkšņi (dusmās, īgnumā u. tml.).
koroners Tiesas izmeklētājs (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi.
krist Tikt (kādam), nākt (kāda) rīcībā, parasti pēkšņi vai nejauši.
atskriet Tikt ātri atsūtītam, pēkšņi saņemtam (par ziņu, vēsti u. tml.).
(iz)šauties caur smadzenēm (arī galvu), arī (iz)šauties cauri smadzenēm (arī galvai) tikt pēkšņi iedomātam.
šauties caur galvu (arī smadzenēm), arī šauties cauri galvai (arī smadzenēm) tikt pēkšņi iedomātam.
aizsisties Tikt pēkšņi īsu brīdi pārtrauktam (piemēram, par elpu).
trūkt Tikt pēkšņi pārtrauktam, arī izbeigties (par darbību, norisi, stāvokli).
aizķerties Tikt pēkšņi traucētam kustībā; aizmesties, arī aizkabināties; nokļūt (aiz kā).
lomkas Traucējumu sindroms (bieži fizisku sāpju veidā), kas rodas narkomāniem un toksikomāniem, ja pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
abstinence Traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem un toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
pamirt Uz laiku kļūt stingam, nekustīgam (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) - par ķermeņa daļām.
pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
iegult Uzklupt, uzbrukt (parasti pēkšņi, negaidīti).
ex abrupto uzreiz, pēkšņi, bez sagatavošanās.
ras Uzreiz, pēkšņi, nekavējoties, ātri.
reiz uz reizes uzreiz; pēkšņi.
ar reizi, arī uz reizi (retāk uz reizes) Uzreiz; pēkšņi.
uzpazīt Uztvert (kādu, ko) kā iepriekš pazītu, arī, parasti pēkšņi, pazīt.
impulsivitāte Uzvedības netīšums, tieksme darboties ātri, reaktīvi, vadoties no pēkšņas ierosmes, impulsa, neapzināti, bez refleksijas.
lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) - par domām, runu u. tml.
sedzējarmija Valsts bruņoto spēku daļa, kas paredzēta valsts robežas nodrošinājumam pret pretinieka pēkšņu iebrukumu uz sauszemes, pa jūru un gaisu, kā arī militāras mobilizācijas veikšanai, valsts galveno spēku koncentrēšanai un izvēršanai.
vēkšelis Vēkšis.
vēkšelnnieks Vēkšis.
vēkšķins Vēkšis.
iedoma Vēlēšanās (parasti pēkšņa, arī untumaina); iegriba, untums.
iegribēt Vēlēties (parasti pēkšņi).
latiņa Viegla metāla caurule, ko novieto uz statņiem augstuma iezīmēšanai (piemēram, augstlēkšanā).
šķērīte Vieglatlētikā - augstlēkšanas stils, kuram raksturīgas šķēru asmeņu virzībai līdzīgas augstlēcēja kāju kustības.
kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai.
tāllēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana tālumā.
lēkšana Vieglatlētikas disciplīnas - augstlēkšana, tāllēkšana, kārtslēkšana, trīssoļlēkšana.
sešcīņa Vieglatlētikas sacensības, kas ietver 100 m un 1500 m skrējienus, augstlēkšanu un tāllēkšanu, lodes grūšanu un vesera mešanu.
pirmā (medicīniskā) palīdzība vienkāršāko neatliekamo medicīnisko pasākumu komplekss pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(11); pēkšņa, strauja kustība (kādā virzienā).
plēkša Vilnas lēkšķe vai cits kāds savēlums.
lecamaukla Vingrošanas priekšmets lēkšanai - aukla ar rokturiem abos galos.
lēkatnes Vingrošanas rīks lēkšanai.
lēktavas Vingrošanas rīks lēkšanai.
lēktuve Vingrošanas rīks lēkšanai.
āzis Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; buks.
buks Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem.
lēkas virve vai no egļu zariem veidota barjera, pār kuru zirgi var lēkt; arī barjera, pār kuru lēkšanā sacenšas zēni.
pēkšņums Vispārināta īpašība --> pēkšņs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
plēkšņainība Vispārināta īpašība --> plēkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
strāles Vīveles, pēkšņas vēdergraizes.
apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās un noteiktas rīcības spējas; apmulst, samulst.
zemestrīce Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās.
allīrs Zirga ātrums gaitās: soļos (~100 m/min), teciņos, rikšos (~175 m/min), lēkšos (~400 m/min) un aulekšos (~600 m/min).
dabiska zirga gaita zirga gaita, kas saistīta ar iedzimtiem refleksiem un parādās bez mācīšanas – soļi, rikši, lēkši, atsevišķiem zirgiem arī aida.
galops Zirga lēkši; auļi.
sprukt Zūdot balstam, saistījumam u. tml., pēkšņi slīdēt, krist (parasti par priekšmetiem).
nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi daudzkārt palielinās un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz iepriekšējam spožumam.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ēkš.