Paplašinātā meklēšana

Meklējam ēkš.

Atrasts vārdos (212):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1237):

aizģist (Pēkšņi) atcerēties
aizjautāties (Pēkšņi) uzdot jautājumu
rāviens Acumirklī, tūlīt, pēkšņi
sforzando Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot
sforzato Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot
bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti
aplēkšēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm
aplēkšķēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm
spurr Apraksta ātru lidojumu, pēkšņu pacelšanos spārnos (par putniem)
straps Apraksta ātru, pēkšņu kustību
šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim)
žauks Apraksta pēkšņu, ātru darbību, grāvienu
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi
aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties
aizlēkt ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm)
uzdrepelēt ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties
pārsteigt ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā
pārsteigt ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī)
pārtraukt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts
sagrābt ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju
notraucēt ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī
pamesties ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties
pasviesties ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1)
dot triecienu ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt
ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas
sāpulis Asas, pēkšņas sāpes
sāpums Asas, pēkšņas sāpes
strauls Ass, pēkšņs; straujš
pamosties kā no miega atjēgties, pēkšņi sākt ko saprast
satori Atmošanās dzenbudismā - pēkšņi uznākušas apskaidrības piedzīvošana
atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā)
rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress
ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu)
pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu)
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu)
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu)
sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu)
aizklēgāt Attālināties gāginot, pēkšķot
nepamatota lietvedība attiecības, kurās viena persona pilda citas personas pienākumus bez iepriekš viņu starpā noslēgta līguma; piemēram, kāda persona pēkšņi saslimst un viņas kaimiņš saimnieko viņas vietā
feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes
flops Augstlēkšanas stils, kurā sportists latiņu pārvar atmuguriski
osborns Augstlēkšanas stils, kurā sportists pārvar latiņu sāniski
lēceņiem Aulēkšīem
bandži Bandži lēkšana - ekstrāmais sporta veids, lēkšana no liela augstuma, kad lēcējs karājas gumijas virvē, kura sniedzas nelielā augstumā virs zemes vai ūdens virsmas
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
aitbembers Blīva aitu mēslu lēkšķe
lekše Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe
lekšķe Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe
vēkšana Brēkšana
izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās
peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā
cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas
pēkšņu vārdi burvju vārdi pēkšņas nelaimes izraisīšanai
sakratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc
iemest būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā)
raut būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli
iemest būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā)
pārraut būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs)
pārtraukt būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs)
nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu)
untumoties būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā)
(ie)sisties degunā būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku)
iecirsties būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu)
perturbēt būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.)
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību
uzkrist Būt, parasti pēkšņi, arī viegli, pamanāmam, ievērojamam
vēkša cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis
parašutists cilvēks, kas lec ar izpletni; sportists, kas specializējies lēkšanā ar izpletni; izpletņlēcējs
gumijlēcējs cilvēks, kas nodarbojas ar [gumijlēkšanu]{s:1646}
lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas
angioneiroze Darbības traucējumi nervos, kas paplašina un sašaurina asinsvadus; tās izpausme ir pēkšņa ādas nobālēšana vai sasarkšana, ādas uztūkšana, svīšana, locekļu notirpšana u. tml.
lēkšotājs darītājs --> lēkšot; auļotājs
desmitcīņa Daudzcīņa desmit disciplīnās (100 m skrējienā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, augstlēkšanā, 400 m skrējienā, 110 m barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 m skrējienā); dekatlons
kvarkšķināt Dedināt, gāgināt; pēkšķēt
jautājumu krustugunis detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam
emers Divgraudu kvieši, kviešu suga no plēkšņu kviešu grupas
nopietnas un tiešas briesmas draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, kas var rasties pēkšņi, īsā laika sprīdī un neatgriezeniski ietekmēt nodarbinātā veselību
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā
rindzajisms Dzenbudisma skola ar uzsvaru uz stingru klostera disciplīnu un pēkšņu apskaidrību, kas gūstama meditējot
iegriba Dziļāk nepamatota (parasti pēkšņa, untumaina) vēlēšanās
sastingt pussolī ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī)
žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss
iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu
čanisms Ezoterismā teorija par to, ka cilvēks pēkšņas apskaidrības rezultātā, kā zibens uzliesmojumā, var sasniegt Budas stāvokli
flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai
uzplūdi Gaisa plūsmas ātruma, parasti pēkšņa, palielināšanās
epilepsija Galvas smadzeņu slimība, kam raksturīga pēkšņa samaņas zaudēšana un krampju lēkmes
korda gara virve (5 m), ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli)
lonža Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli); korda (2)
dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd
sajaukta jūra haotiska viļņošanās pēc tam, kad vējš pēkšņi mainījis virzienu
rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu
Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma
iežverkstēties Iečīkstēties, sākt čīkstēt, vēkšķēt
sakūsāt Iekarst (pēkšņi)
sakūsēt Iekarst (pēkšņi)
iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti
iepēkstēties Iepēkšķēties
aizdimdēt Ierībēties, iedunēties; (pēkšņi, uz īsu mirkli) sākt rībēt, dārdēt
iečamstēties iesākt čāpstināt, elsot (pēkšņi, uz īsu brīdi) un apklust
aizdegties iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu); pēkšņi kļūt gaišam, spožam
iepēkšēties iesākt pēkšēt un tūlīt apklust
ieprēkšķināties iesākt pēkšķēt un apklust
iepēkšķēties iesākt pēkšķēt un tūlīt apklust
aizsvilt iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem)
aizsvilties iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem)
ievēkšēties iesākt vēkšēt un tūlīt apklust
ievēkšķēties iesākt vēkšķēt un tūlīt apklust
palēcekne Ietaise lēkšanai, lecamais dēlis
introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas
iemācīšanās Individuālās pieredzes apgūšanas process, kas izpaužas sistemātiskās pakāpeniskās vai pēkšņās kvalitatīvās un kvantitatīvās uzvedības pārmaiņās, kad tiek atkārtota viena un tā pati stimula situācija
iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu (parasti pēkšņi)
pēkšiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšēt
pēkšķiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt
psiholepsija Īslaicīga, pēkšņa psihiska depresija; vērojama psihopātiskām personībām
spīdekļa amplitūda īstā horizonta loks no austrumu punkta līdz spīdekļa uzlēkšanas punktam vai no rietumu punkta līdz spīdekļa norietēšanas punktam
nozibsnīt īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam
nopēkšināt īsu brīdi pēkšināt un pārstāt pēkšināt
nopēkšķināt īsu brīdi pēkšķināt un pārstāt pēkšķināt
nopēkšēt īsu brīdi, vienu reizi pēkšēt
nopēkšķēt īsu brīdi, vienu reizi pēkšķēt
biuāt izaicinoši raudāt, vēkšēt
atviegloti uzelpot izjust pēkšņu atvieglojumu
izlūkiebrukums Izlūkošanas veids ar slēptu piekļūšanu objektam un pēkšņu uzbrukumu tam, lai sagrābtu gūstekņus, dokumentus un ieroču paraugus
izlūktrieciens Izlūku, izlūkdiversiju grupu (vienību), sauszemes karaspēka apakšvienību vai partizānu pēkšņs uzbrukums pretinieka aizmugurē izvietotiem lidlaukiem, štābiem, nelieliem garnizoniem, noliktavām u. c. objektiem
brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem
sadrošināties izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt)
sadūšoties izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt)
samundrināties izraisīt sev, parasti pēkšņi, mundrumu
sasparoties izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt)
saviļņoties Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli)
aizspēt Izraisīties, rasties tik pēkšņi, negaidīti, ka kāds nepaspēj ko paveikt
pļukš izsaka ātru un pēkšņu (kā) izzušanu
pļuks izsaka ātru un pēkšņu (kā) izzušanu
bridāc Izsauksmes vārds lēkšanas, lēkāšanas skaņu atdarināšanai
ievarāties Izveidoties (pēkšņi) par mudžekli
lēkšot Jāt lēkšiem
SIDS Jaundzimušo pēkšņās nāves sindroms (angļu "sudden infant death syndrome")
aptvarste kādas teritorijas pēkšņa pārmeklēšana, ko dara, lai atrastu un aizturētu noziedzniekus, kontrabandu u. tml.
pēkšķenes kāds augs, kas ārstējot pēkšu 2 slimību
pēkšuma zāle kāds augs, kas ārstējot pēkšu^2^ slimību
vēšķa kāds, kas vēkšķ
ejkājas Kājas (piemēram, posmkājiem), kuras pielāgotas iešanai, lēkšanai, peldēšanai
pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (Senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa
akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā
aizdedzes apsteidzes leņķis kloķvārpstas pagrieziena leņķis no dzirksteles pārlēkšanas momenta starp aizdedzes sveces elektrodiem līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu
lēkšēt kļūt lēkšainam
lekšēt kļūt lēkšķainam
lekšķēt kļūt lēkšķainam
noskarāties kļūt lēkšķainam
nobālēt kļūt ļoti bālam, parasti pēkšņi (par cilvēku, seju)
noskarāt kļūt skrandainam, lēkšķainam
piešķīst kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi
saputot kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi)
salēkšķēt kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram
sadrūmt kļūt, parasti pēkšņi, drūmam
satumst kļūt, parasti pēkšņi, drūmam, arī nelaipnam
saīgt kļūt, parasti pēkšņi, īgnam, sadusmoties
sarosīties kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām)
saniķoties kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu)
salepoties kļūt, parasti pēkšņi, lepnam
samulst kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību)
sanervozēties kļūt, parasti pēkšņi, nervozam
saniķoties kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā)
saniknoties kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par cilvēkiem)
saniknoties kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par dzīvniekiem)
sadugt (arī sagumt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam
sagumt (arī sadugt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam
sapīkt kļūt, parasti pēkšņi, piktam, īgnam
sarūgtināties kļūt, parasti pēkšņi, sarūgtinātam
saspītēties kļūt, parasti pēkšņi, spītīgam
saīgt kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kurā izpaužas saīgums, dusmas
tamarisks Koks vai krūms ar skujveida vai ļoti sīkām, zilgani zaļām plēkšņveida lapām un sīkiem, sārtiem ziediem
specializētā audžuģimene krīzes audžuģimene, kas nodrošina aprūpi bērnam, kas pēkšņi ir šķirts no vecākiem, aizbildņa vai citas audžuģimenes
bulbite kukainis, kas ilgi plivinās dūkdams vienā vietā un tad pēkšņi aizlido
bulbīte Kukainis, kurš ilgu laiku lidinās vienā vietā un žužina, sīc, dūc un pēc tam pēkšņi lido projām
taisnspārņi kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem
lēcējzvīņene kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai
kvārkšēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt
kvārkšķēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt
kvarkstēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt
kvārkstēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt
kvārkt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt
kvākšēt Kurkstēt, pēkšķēt
lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe
lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe
ķoķene Ķēkša, virēja
ķēcināt Ķircināt, kaitināt, novest bērnu līdz brēkšanai
vīkala lapas lapveida un plēkšņveida augšlapas pie zieda, ziedkopas vai augļa (augļkopas)
Baiglis Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē vai pašnāvībā miruša cilvēka gars, kas kaitē dzīvajiem, pēkšņi iznirstot kādās nomaļās, tumšās vietās
palēkdamies Lēcieniem, lēkšus
palēkšus Lēcieniem, lēkšus
lekša Lēkša (1)
lekša Lēkša (2)
lapta Lēkša, kaut kas salipis vienā gabalā
lēšķains Lēkšains
gumijlēkšana lēkšana no augsta torņa, tilta vai tml., lēcējam pie kājām piestiprināta elastīga gumija
haidaivings Lēkšana ūdenī no 12-28 m augstuma
klifdaivings Lēkšana ūdenī no klintīm, no 12-28 m augstuma
saltācija Lēkšana, dejošana; horeja
lecensvārki Lēkšanai, lēkāšanai piemēroti svārki
lēkšņi Lēkši
paplašinātie lēkši lēkši ar labi izteiktu ķermeņa brīvā lidojuma fāzi; ātrums 6–8 m/s
lēkšus Lēkšiem
pārlēkšot Lēkšiem atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml)
atlēkšot Lēkšiem atkļūt šurp; lēkšiem atkļūt (kur, pie kā u. tml.)
aizlēkšot Lēkšiem attālināties; lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizauļot
ielēkšot Lēkšiem ievirzīties (kur iekšā)
izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izlēkšot Lēkšiem izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
nolēkšot Lēkšiem noskriet (parasti par dzīvniekiem); lēkšiem nojāt
nolekšot Lēkšiem pārvietojoties pieveikt kādu attālumu
pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pielēkšot Lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzlēkšot Lēkšiem uzjāt
uzlēkšot Lēkšiem uzskriet (par dzīvniekiem)
lēkšu Lēkšiem, lēkšus
dzēkle Lēkšķe
dzēklis Lēkšķe
leķe Lēkšķe
lēška Lēkšķe (parasti par blīvu mēslu veidojumu, kas pielipis pie dzīvnieka spalvas)
lēkšs Lēkšķe; lēšķis
plasku plaskiem lēkšojot
palēkšot Lēkšojot pavirzīties
auļis Lēkšos
aizlēkšot Lēkšot prom
atlēkšot Lēkšot šurp
lēkšos Lēkšus
lekšus Lēkšus
spriņģu Lēkšus, lēkājot
lekņos Lēkšus, lēkšiem; arī ātrā gaitā
lekņus Lēkšus, lēkšiem; arī ātrā gaitā
eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kuru izrunājot saspiestais gaiss, vājinoties spriegumam šķēršļa veidošanās vietā, pēkšņā slēguma pārrāvumā ar eksplozijai līdzīgu troksni izlaužas ārā
buršķis Liels, pēkšņs troksnis, burkšķis
svompati lieto (parasti atkārtojumā), atdarinot skriešanu, lēkšanu
vompati lieto (parasti atkārtojumā), atdarinot zirga lēkšošanu
pakts lieto atdarinot pēkšņas darbības, kritiena skaņu
pēks lieto atdarinot pīles pēkšķēšanu
pēku lieto pīļu pēkšķiena apzīmēšanai
bakst lieto, attēlojot darbības pēkšņu pārtraukumu
žviks lieto, lai aprakstītu pēkšņu, ātru kustību
žvikš lieto, lai aprakstītu pēkšņu, ātru kustību
zliuks lieto, lai atdarinātu ātra, pēkšņa sitiena troksni
špudūkt lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, ko strauji kur ieliekot, iegrūžot u. tml.
šmudūcs lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot
spudūcs lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot
spudūkt lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot; spudūcs
šmudauks lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji krītot
ak lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu; kad runātājs pēkšņi ko atceras vai lai pastiprinātu vārda nozīmi
žvikt lieto, lai norādītu uz ātru, momentānu, pēkšņu kustību, darbību, norisi
žvikšķēt lieto, lai norādītu uz ātru, pēkšņu kustību, darbību
žvikst lieto, lai norādītu uz ātru, pēkšņu kustību, darbību
duj lieto, lai norādītu uz pēkšņu, strauju skrējienu
šar lieto, lai norādītu uz steigu, pēkšņu kustību
hujakš lieto, lai norādītu, ka kaut kas notika pēkšņi
bingo lieto, lai norādītu, ka pēkšņi kaut kas ir izdevies, piemēram, precīzi trāpīt vai precīzi uzminēt
stop lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu
krabac lieto, lai raksturotu pēkšņu grābienu, lēcienu
šmudūc lieto, lai raksturotu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, ātri aizlidojot, aiztraucoties
ompadi lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu
vompadi lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu
bāc lieto, runājot par ko pēkšņu
kā šāviens ļoti ātri, strauji, pēkšņi
sīkais remonts ļoti maza apjoma atsevišķi remontdarbi sīku defektu novēršanai, kas parasti tas ir neplānoti, pēkšņi nepieciešams remonts: sīku virsbūves nobrāzumu krāsas atjaunošana, aizdedzes sveču tīrīšana un kontaktu atstarpes regulēšana u. tml.
izjoņot caur smadzenēm ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām); ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo)
aizsviesties ļoti strauji (arī pēkšņi) aizsteigties
kā zibens ļoti strauji, ātri; pēkšņi, acumirklī
kā pupu kūlis ļoti viegli, pēkšņi, negaidīti; ļoti viegls
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu)
plinka Matu lēkšķe
ātrā (medicīniskā) palīdzība medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu; medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus
triekai līdzīgs mielīts mielīts ar pēkšņu paralīzes iestāšanos
eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu
lēšķe mīksta, savelta pika; sūdu pinkulis; lēkšķe
lēšķis mīksta, savelta pika; sūdu pinkulis; lēkšķe
kā no gaisa necerēti, negaitīti, pēkšņi; ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem
burga Negaidīta, pēkšņa slimība, piemēram, gripa
uzreiz Negaidīti, neparedzēti; pēkšņi
iesisties starpā negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā
kādā jaukā dienā negaidot, pēkšņi
ieskriet nagos kādam nejauši, pēkšņi nokļūt kāda varā
sadurties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu)
sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu)
saskrieties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu)
epifānija Neliels, emocionāli bagāts prozas darbs, kas radies kā pēkšņa atklāsme, atziņa
saknosīties Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam
untums Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; kaprīze
kaprīze Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; untums
lēkšķains Netīrs, lēkšķēm aplipis
nevar izlēkt no savas ādas nevar mainīt savu raksturu, pēkšņi kļūt citādam
pēkšis no spalvas stumbra izgatavota pēkša (pūšama ierīce)
uzdoms Nodoms, iedoma, pēkšņa ideja
apsargāt Nodrošināt, aizsargāt (kādu objektu), nepieļaujot pēkšņu pretinieka uzbrukumu, arī izlūkošanu
nolekšķēt Nolēkšķēt
nolēkšēt Nolēkšķēt, aplipt ar lēkšķēm (par lopiem)
nolekšēt Nolēkšķēt; notraipīties
nolešķēt Nolēkšķēt; notraipīties
uzrauties nonākt nepatīkamā, bīstamā situācijā, stāvoklī, parasti pēkšņi, negaidīti
nopekstēt Nopēkšēt
nopēkstēt Nopēkšķēt
stāvus norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu; pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi
sa- norāda uz darbības sākumu, pēkšņumu, arī īslaicīgumu
te norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi
attacca Norādījums uz spēju, pēkšņu tempa maiņu vai pāreju bez pārtraukuma uz jaunu skaņdarba daļu
atgadīties Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti)
nolešķēties Notraipīties, kļūt netīram (pārklājoties ar lēkšķēm)
sakārne novājējusi dzīva būtne; novājējis, bārdains cilvēks ar gariem, salēkšķējušiem matiem
bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
lecenus Palēkdamies, aulēkšiem
palēkšis Palēkšus
sacelties Palielināties, parasti pēkšņi (par temperatūru)
apstiknīties Palikt stāvot (pēkšņi)
iegrūst panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī
saniknot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, kļūst nikns
uztracināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās
saniknot panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, kļūst nikns
uztracināt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
izraut panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis)
sasāpināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, izraisās sāpīgs pārdzīvojums
sadrošināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt
sadūšot panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt
sasparot panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt)
sadusmot panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs
sakaitināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku
samundrināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst mundrs
sanervozēt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs
sapiktot panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst pikts, īgns
sasirdināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst sirdīgs
sapurināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā
saplandīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, plandīties
savirpuļot panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo
piešķiest panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
sakratīt panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās
samutuļot panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk mutuļot
pārtraukt panākt, būt par cēloni, ka (klusēšana, klusums) pēkšņi izbeidzas, neturpinās
izsist panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihisks stāvoklis)
lecināt panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi, strauji virzās, strauji veras
sacelt panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, izraisās (aktīvs psihisks stāvoklis, tā izpausme)
sacelt panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, rodas (skaņas)
sacelt panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, sākas, izraisās (aktīva darbība, notikumi u. tml.)
pārtraukt panākt, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās, netiek turpināts; būt par cēloni tam, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās
izaugt Parādīties; pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam
izaugties Parādīties; pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam
sadursme parasti savienojumā "bruņota sadursme": darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums
uzlēkt parasti savienojumā ar "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus)
lēkties parasti savienojumā ar verba "iet" formām: sacensties lēkšanā
nolēkšķēt pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem
nolekšot pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem
satvert Pārņemt, parasti pēkšņi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
iekšējie pārspriegumi pārspriegumi, kas saistīti ar pārejas procesiem elektriskajās ierīcēs un sistēmās (ierīces atslēgšana, pēkšņa slodzes maiņa, īsslēgumi)
rinforzando Pastiprinot, pēkšņi akcentējot
pagrieziena punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā)
pagrieziena (arī pavērsiena) punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā)
sagriezties Pavērsties, izmainīties (parasti negaidīti, pēkšņi) - par norisi, apstākļiem
sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam
sadugt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu; arī sadrūmt
pazūd kā adata siena kaudzē pazust pēkšņi, negaidīti, tā, ka neviens nevar atrast
nozust kā ūdenī pazust pēkšņi, tā ka nav iespējams atrast
pašrašanās pēc nezinātniska uzskata - dzīvu būtņu pēkšņa rašanās (ne evolūcijas ceļā) no neorganiskās matērijas
Peksis Pekša ezers - atrodas Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība - 9,7 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs; Pēkša ezers; Pekšes ezers; Pekšu ezers; Pēkšu ezers
pēkšt Pēkšķ (par pīlēm)
kvākšķēt Pēkšķēt
kvakstēt Pēkšķēt
kvākstēt Pēkšķēt
murkšķināt Pēkšķēt
pekstēt Pēkšķēt
pēkstēt Pēkšķēt
prēkšķināt Pēkšķēt
prekšņināt Pēkšķēt
kvēkšt Pēkšķēt (par pīli)
pēkstiens Pēkšķiens
ļerināt Pēkšķināt
sakrekt Pēkšķot sasaukt
iekritiens Pēkšņa (balss vai instrumenta) pievienošanās (citai balsij vai instrumentam)
lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme
lejupkritiens Pēkšņa (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana
katastrofa Pēkšņa (mašīnas vai transportlīdzekļa) sabojāšanās ar smagām sekām; arī avārija
avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums
impulsīvā agresija pēkšņa agresija, kas tiek veikta naida, dusmu vai citu negatīvu emociju iespaidā
grifons pēkšņa apakšzemes ūdens izplūde no ūdenssaturoša ieža vai gāzes izlaušanās no urbuma
slump Pēkšņa cenu krišanās
atklāsme pēkšņa domas noskaidrošanās; nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, aptver
zibakcija Pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai; flašmobs; flešmobs
uzgribēšana Pēkšņa iegriba
insaits Pēkšņa intuitīva problēmas aptveršana bez loģiskās analīzes palīdzības; tiešās izziņas akts
pēkšņā zīdaiņu nāve pēkšņa nāves iestāšanās zīdaiņiem, kas šķiet pilnīgi veseli - parasti 2-4 mēnešu vecumā, visbiežāk miegā
kaprīze Pēkšņa pārmaiņa (parādībām dabā vai sabiedrībā)
untums Pēkšņa pārmaiņa, nepastāvība (parādībām dabā vai sabiedrībā)
rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās
reids Pēkšņa sabiedriska pārbaude, revīzija
saules dūriens pēkšņa saslimšana (galvassāpes, vemšana, nespēks, kustību koordinācijas traucējumi), ko izraisa intensīva saules staru iedarbība uz kailu ķermeni, galvenokārt uz cilvēka galvu
pamaša Pēkšņa saslimšana ar asām, durošām sāpēm (galvassāpēm un vēdergraizēm, sliktu dūšu)
paroksisms Pēkšņa slimības paasināšanās, slimības lēkme
viesulis Pēkšņa un spēcīga (emocionāla stāvokļa) izpausme
vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas
grūdiens Pēkšņa, arī spēcīga ierosme, pamudinājums, cēlonis (darbībai, pasākumam, procesam)
stiķis Pēkšņa, ātra kustība
katastrofa Pēkšņa, liela (dabas parādības izraisīta) nelaime, posts
katastrofa Pēkšņa, liela pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (sabiedrības vai cilvēka dzīvē)
katastrofa Pēkšņa, ļoti strauja (piemēram, kādu apstākļu) pasliktināšanās; arī bojāeja
deviācija Pēkšņa, neparedzama vērtspapīru kursa, biržas preču cenu novirze nepārvaramas varas apstākļu ietekmē
atplaiksnījums Pēkšņa, parasti neilga (pārdzīvojuma) izpausme (sejā, acīs)
peripetija Pēkšņa, parasti nozīmīga (darbības, norises, apstākļu) pārmaiņa, arī negaidīts sarežģījums
mutācija Pēkšņa, pārmantojama sugas vai rases pazīmju strukturāla vai ķīmiska pārmaiņa
panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk
urokrīze Pēkšņa, stipra diurēze kādas slimības gaitā, piem., hipertensijas, diabēta, histērijas, akūtas infekcijas gadījumā
vēja sitiens pēkšņa, stipra vēja brāzma
izbailes Pēkšņas bailes
izbailis Pēkšņas bailes; izbailes
izbīlis Pēkšņas bailes; izbailes
pārbīlis Pēkšņas lielas bailes
krampjveidīgas sāpes pēkšņas sāpes, kas periodiski atkārtojas
sāpiens Pēkšņas sāpes; sāpēšana
nobīlis Pēkšņas, īslaicīgas, parasti stipras, bailes
durteniski Pēkšņi
pēkši Pēkšņi
pēši Pēkšņi
pešķi Pēkšņi
pēšķi Pēkšņi
pēšņi Pēkšņi
piepeži Pēkšņi
piepēži Pēkšņi
rēšņi Pēkšņi
rēžņi Pēkšņi
udruk Pēkšņi
iečārkstēties pēkšņi (uz īsu brīdi) iekrākties
ieklēgāties pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt kliegt (kā zosis)
ieklaukšēties pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt trokšņot (klabēt)
rīstīties pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
sadurstīties pēkšņi apjukt, samulst; arī sastomīties
aprauties pēkšņi apklust (par balsi, skaņām u. tml.)
notrūkt pēkšņi apklust (par skaņu)
pusvārdā apstāties (arī apklust u. tml.) pēkšņi apklust, neizsakot iesākto līdz galam; nepilnīgi izteikt (ko)
aizlūzt pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī); aizrauties
iesist(ies) galvā pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); izraisīties (par reibumu)
aprauties pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos)
sacirsties pēkšņi apstāties (parasti mulsumā, neziņā)
atģist pēkšņi aptvert, saprast
pieķert sevi pēkšņi apzināties (piemēram, sava psihisko stāvokli)
iecirst pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt; pēkšņi izraisīt asas sāpes
uzjoņot pēkšņi atauļot
dasagādāties pēkšņi atcerēties
atģisties pēkšņi atcerēties (ko aizmirstu)
attapties pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko)
atrauties pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu)
risvegliato pēkšņi atdzīvinot, jautri, mundri
iesist kā ar āmuru pa galvu pēkšņi atjēgties, saprast, aptvert (ko)
pietrūkties pēkšņi atmosties
aizgrābt pēkšņi atņemt prātu, spēkus, saprātu
sviesties pēkšņi ātri mesties vai sākt skriet (citā virzienā)
izlauzties pēkšņi atskanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt)
iegrausties pēkšņi atskanēt grāvienam (pērkona)
pārgriezt pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) - par gaismu
šķilt pēkšņi atstarot (mirdzumu) - par acīm
pietrūkties pēkšņi attapties
atplaiksnīties pēkšņi atveidoties (domās, iztēlē)
iešauties pēkšņi būt spēcīgi sajūtamam
nokļūt (arī nonākt) (kāda) rokās (arī nagos) pēkšņi būt, atrasties (kāda) varā, rīcībā
nonākt ļaužu apsmieklā (arī izsmieklā) pēkšņi būt, atrasties tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
izlēkt no eņģēm pēkšņi darīt, arī notikt ne tā, kā parasts, kā gaidīts
noskoris pēkšņi dziļa vieta ūdenī
izšauties caur smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko)
izšauties cauri smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko)
iekārēties pēkšņi iekārot
iesprāgt pēkšņi ieplūst (acīs) - par asarām
pārtraukt pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt
iesvilties pēkšņi iesākt paust spēcīgas jūtas, izjūtas (par acīm, seju)
iekrist pēkšņi iesākt runāt, pārtraucot citu runātāja
sasacelties pēkšņi iesākties, izraisīties (par parādībām dabā)
izcelties pēkšņi iesākties, rasties
uzsāpēties pēkšņi iesāpēties
iešauties pēkšņi ieskanēties (par starpsaucieniem)
uzbrukt pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.)
uzklupt pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.)
uzkrist pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.)
aizšķaudīties pēkšņi īsi nošķaudīties
iztraucēt pēkšņi izbaidīt
pārtrūkt pēkšņi izbeigties (par dzīvi, mūžu)
notrūkt pēkšņi izbeigties (parasti par domu, sapni)
sašķīst pēkšņi izjukt, nerealizēties (piemēram, par nodomiem, plāniem)
izbīties pēkšņi izjust bailes
sabīties pēkšņi izjust bailes; izbīties
sabaidīties pēkšņi izjust bailes; sabīties
sabažīties pēkšņi izjust bažas, ļoti bažīties
pārbīties pēkšņi izjust lielas bailes
nokautrēties pēkšņi izjust nedrošumu, mulsumu, neērtumu, arī biklumu
iegarēties pēkšņi izjust spēcīgas ilgas
samesties pēkšņi izjust traucējumu kustībā; pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām
uzsprēgāt pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
uzšvirkstēt pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
iedegties pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos)
iekvēloties pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos); iedegties (3)
uzliesmot pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos
izsisties pēkšņi izkļūt, atbrīvoties (piemēram, no kāda psihiska stāvokļa)
izcelties pēkšņi izlidot, izskriet (par dzīvniekiem)
izlauzties pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt
pārdurt pēkšņi izplatīties (tumsā) - par gaismas staru, staru kūli
pārplēst pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaļu skaņu)
pāršķelt pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaņām)
pārlīt pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu; pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu)
pāršķelt pēkšņi izplatīties tumšā vidē (parasti par gaismas staru)
iebrīnēties pēkšņi izrādīt izbrīnu
pārsteigt pēkšņi izraisīt (kādā) izbrīnu, arī apbrīnu
sabaidīt pēkšņi izraisīt (kādam) bailes
sabiedēt pēkšņi izraisīt (kādam) bailes; sabaidīt
iesvelt pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas)
iekniebt pēkšņi izraisīt asas sāpes (par aukstumu, vēju)
izbaidīt pēkšņi izraisīt bailes; sabaidīt
(ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
iedurties pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurt
iedurt pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam; iedurties
duncis sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
durt sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
iedurt kā ar nazi sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
iedurt kā nazi sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
iedurt kā nazim sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
iedurt kā nazim sirdī, arī (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī, arī iziet kā nazis caur sirdi, arī kā nazis (arī naža asmens, duncis) sirdī, arī kā naža (arī dunča) dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
iedurt sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
iedurties sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
kā dunča dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
kā naža dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
naža asmens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
piesisties pēkšņi izraisīties (par slimību, nevēlamu fizioloģisku stāvokli)
piemesties pēkšņi izraisīties (par slimību)
iesvelties pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām)
iesvelt pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām); iesvelties
saskriet pēkšņi izraisīties (parasti sejā, galvā) - par karstuma sajūtu, pietvīkumu
sisties pēkšņi izraisīties (piemēram, par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) - par asinīm
iesisties pēkšņi izraisīties (piemēram, par, parasti negatīvu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
(ie)durties kā nazim sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam, sarūgtinājumam
piesisties pēkšņi izraisīties un spēcīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
pārsteigt pēkšņi iztraucēt (kādu, kas dara ko, atrodas kādā stāvoklī) - piemēram, par skaņu
izraut pēkšņi iztraucēt (parasti no miega)
uzbozties pēkšņi kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēkiem)
apkautrēties pēkšņi kļūt kautrīgam
iedegties pēkšņi kļūt ļoti dusmīgam; iekarst; iekaist
ievajadzēties pēkšņi kļūt vajadzīgam, nepieciešamam
savajadzēties pēkšņi kļūt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam
iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko
kaprīzs pēkšņi mainīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā)
untumains pēkšņi mainīgs, nepastāvīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā)
rauties pēkšņi mainīt kustības virzienu (parasti atbrīvojot kam vietu); arī strauji slēpties (no kā, kur, aiz kā)
pārlēkt pēkšņi mainīt runas, sarunas tematu
trūkties pēkšņi mosties
brukt pēkšņi neatvairāmi uzmākties (piemēram, par rūpēm, bēdām)
pasprāgt pēkšņi nedaudz atvērties
izmest tirgū pēkšņi neregulāri laist pārdošanā
samesties pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju)
pazaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs)
(pa)zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs)
zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs)
apbīties pēkšņi nobīties
nočākstēt pēkšņi nočaukstēt
atrasties pēkšņi nokļūt (kādā vietā, stāvoklī)
uzskriet uz sēkļa pēkšņi nokļūt grūtā situācijā
iekrist pēkšņi nonākt (nevēlamā stāvoklī)
atkrist pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī
atdurties pēkšņi nonākt (pie kāda šķēršļa, kas neļauj turpināt kustību), sastapt ceļā (ko traucējošu)
iekrist (kāda) nagos pēkšņi nonākt kāda varā
aizbližģēties pēkšņi noplunkšķēt
sastiknīties pēkšņi norimt, sastingt
aizsvilties pēkšņi notvīkt, nosarkt (par vaigiem, ausīm, seju)
apsviest pēkšņi novirzīt (runu, sarunu) uz ko citu
sacirsties pēkšņi pagriezties, pavērsties (pilnīgi mainot, parasti straujas, kustības virzienu)
saklupinēt pēkšņi paklupt
pamūdīt pēkšņi palaist vaļā (kaut ko turētu)
gūties pēkšņi pamanīt
attapties pēkšņi pamanīt (ka ir kur nokļuvis)
atģisties pēkšņi pamanīt un saprast (ko)
attapties pēkšņi pamanīt, saprast (ko)
patrūkties pēkšņi pamosties
izlīst (arī izaugt) (gluži) kā no zemes pēkšņi parādīties
iesisties pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā) - par pietvīkumu, karstumu u. tml.
apsviesties pēkšņi pārmainīties, pārvērsties (par laika apstākļiem)
sagriezt pēkšņi pārņemt (par, parasti nevēlamu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
ielauzties pēkšņi pārņemt (piemēram, par prieku, skumjām)
pārplauzt pēkšņi pārplūst
sastingt pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā)
sastingt pēkšņi pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē)
sastingt pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
sastingt pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
pārtraukt pēkšņi pārstāt, neturpināt (ko darīt, veikt)
apžilbināt pēkšņi pārsteigt, apmulsināt (par cilvēku)
pārcirst kā ar cirvi (kaut ko) pēkšņi pārtraukt
aizlauzt pēkšņi pārtraukt (balsi, balss skaņas)
aizraut pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.)
raut pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.)
aizsist pēkšņi pārtraukt (elpu)
pārgriezt pēkšņi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.)
pārcirst pēkšņi pārtraukt (kādas attiecības)
pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam
pārgriezt pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par skaņām
iztraucēt pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu; radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pārraut pēkšņi pārtraukt (norisi, stāvokli)
noraut pēkšņi pārtraukt (runu, skaņu u. tml.); apraut (2)
apsarauties pēkšņi pārtraukt kādu darbību, kustību
patrūkt pēkšņi pārtrūkt, atsvabināties
pasprāgt pēkšņi pārvietoties
caur zemi izkritis pēkšņi pazudis
pazust kā ūdenī (arī kā mārkā) pēkšņi pazust
iegrimt (biežāk iekrist) kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam
iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam
pazust kā mārkā pēkšņi pazust, nebūt atrodamam
iekrist kā mārkā pēkšņi pazust, nebūt atrodamam
iekrist acīs pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību
(ie)krist acīs pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību
abrupti pēkšņi prātā ienākuši joki
šķilt pēkšņi radīt (gaismu, parasti spilgtu)
iekāroties pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert)
iedzelt pēkšņi rasties un izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (parasti par domu); izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par notikumu, faktu)
iedurties pēkšņi rasties un izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu (piemēram, par domu)
iedegties pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.)
iekvēloties pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.); iedegt ies (4)
izacelties pēkšņi rasties, iesākties
uzzibsnīt pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā atmiņā) - parasti par domām
uzliesmot pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
uzmirdzēt pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
uzmutuļot pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
uzplaiksnīt pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
uzplaiksnīties pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
uzvandīties pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
uzviļņot pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
uzvirmot pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
sprukt pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu)
piegrūst kā uguni pēkšņi sadusmot, saniknot kādu
sašķērēt pēkšņi sagriezt (laivu) sāņus
krist acīs pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību
pārsteigt pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) - par parādībām dabā
pārsteigt pēkšņi sākoties, strauji norisinoties, ietekmēt, iesaistīt darbībā, norisē (kādu) nesagatavotu (par parādībām sabiedrībā)
sagribēt pēkšņi sākt gribēt, vēlēties
uzgribēt pēkšņi sākt gribēt, vēlēties; sagribēt
saķepuroties pēkšņi sākt ķepuroties, spārdīties
uznīst pēkšņi sākt nīst
sist (arī sisties) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu)
sisties (arī sist) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu)
attapties pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms)
iesisties pēkšņi sākt strauji pulsēt, strauji pieplūst (parasti galvā, sejā) - par asinīm
sprukt pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) - piemēram, par vielu
uztīkot pēkšņi sākt tīkot, vēlēties
uzskriet pēkšņi sākties (par lietu, vēju u. tml.)
iedegties pēkšņi sākties un asi izpausties (par sāpēm)
iedegties pēkšņi sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.)
iekvēloties pēkšņi sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.); iedegties (5)
atģisties pēkšņi saprast, aptvert; atjēgties
atjēgties pēkšņi saprast, aptvert; attapties
sacirsties pēkšņi saslieties, ieņemot kādu pozu
saslīdēt pēkšņi slīdēt
iedegties pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām
iekvēloties pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām
iztrūkties pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt
iztrūkties pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties; uztrūkties
iekrist galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
ieskriet galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
ieskriet prātā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
iešauties galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
šauties prātā (arī galva, atmiņā) pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
izlauzties pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt)
iztrūkties pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties
pārplīst pēkšņi tikt pārtrauktam ar skaļām skaņām (par klusumu)
pārtrūkt pēkšņi tikt pārtrauktam, neturpināties (par darbību, norisi, stāvokli)
iesvilt pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam; iekarst (1), iedegties (3)
kā (lingas, arī atsperes) mests (retāk sviests) pēkšņi un ļoti ātri
ieskriet pēkšņi un spēcīgi izpausties (par sāpēm)
beijas pēkšņi un stipri vēja brāzieni, kas uznāk gk. ar lietu, sniegu, krusu un pērkona negaisu; Rietumindijas ūdeņos bieži arī skaidrā laikā
aizsvilt pēkšņi un strauji iekaist (dusmās, naidā)
aizsvilties pēkšņi un strauji iekaist (dusmās, naidā)
pietrūkties pēkšņi un strauji piecelties (parasti kājās, sēdus)
aizsvilties dusmās pēkšņi un strauji sadusmoties
aizrīties pēkšņi uz brīdi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm)
pazibsnīt pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā) - parasti par domu
pazibēt pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti apziņā, atmiņā, iztēlē)
pavīdēt pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā)
pārsteigt pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu
pārcirst pēkšņi uzliesmot (tumsā) - piemēram, par zibeni
uzkrist pēkšņi uzrasties (par dzīvniekiem)
izdzirdēt pēkšņi uztvert (skaņu)
izdzirdēt pēkšņi uzzināt (ko runātu)
atklājums pēkšņi uzzināts, konstatēts (parasti pārsteidzošs) fakts
iegribēties pēkšņi vēlēties (ko darīt, ko)
sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem)
atsprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites)
pasprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites)
lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā)
atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) atspoguļoties (kur) - par gaismu, gaismas avotu
atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu); sākt plaiksnīt
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi parādīties (šefā) - par smaidu
nobīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes
nobaidīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes; nobīties (1)
nobīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust rūpes, nemieru
nobaidīt Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izraisīt (kādam) bailes
nobiedēt Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izraisīt (kādam) bailes; nobaidīt
pārcirst Pēkšņi, asi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.)
pārcirst Pēkšņi, asi, skaļi noskanot, pārtraukt (klusumu, mieru)
spert (arī šaut) vaļā pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt
šaut Pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt
kā ugunī iekritis pēkšņi, bez pēdām pazudis
kā ūdenī iekritis pēkšņi, bez pēdām, bez vēsts pazudis, neatrodams
kā dzirkstele pēkšņi, ļoti strauji
kā rauts pēkšņi, ļoti strauji
druk Pēkšņi, negaidīti
neviļus Pēkšņi, negaidīti
repente Pēkšņi, negaidīti
aizraut Pēkšņi, negaidīti aizvest līdzi (pierunājot, piespiežot)
uzkrist Pēkšņi, negaidīti ierasties, arī uzrasties (1)
nokrist Pēkšņi, negaidīti ierasties, parādīties (kur)
pasacelties Pēkšņi, negaidīti iesākties
ielauzties Pēkšņi, negaidīti izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu
uzlaimēties Pēkšņi, negaidīti laimēties
ieskrien kā circenis (karstos) pelnos pēkšņi, negaidīti nokļūt grūtā, sarežģītā, nepatīkamā situācijā
kā no zemes izlīdis pēkšņi, negaidīti parādījies
kā no zemes izaudzis pēkšņi, negaidīti parādījies
kā no zemes izaugt pēkšņi, negaidīti parādīties
uzgadīties Pēkšņi, negaidīti parādīties, ierasties
nogriezt kā ar nazi pēkšņi, negaidīti pārtraukt
kā ar nazi nogriezt Pēkšņi, negaidīti pārtraukt
pārgriezt kā ar dzirklēm pēkšņi, negaidīti pārtraukt kādu runājam
kā zemē iegrimis pēkšņi, negaidīti pazudis, neatrodams
kā zemē ielīdis pēkšņi, negaidīti pazudis, neatrodams
gadīties pēkšņi, negaidīti, arī reizumis notikt, būt
piesisties Pēkšņi, negaidīti, arī uzmācīgi piebiedroties
kā uz burvja mājienu pēkšņi, negaidīti, brīnumainā, pārsteidzošā kārtā
kā vanags pēkšņi, negaidīti, naidīgi, neatlaidīgi, vērīgi
kā meteors pēkšņi, negaidīti, žilbinoši
aizaktivēties Pēkšņi, nejauši aktivēties
sabrukt Pēkšņi, nenovēršami sarasties (parasti par daudziem darbiem, pienākumiem)
umai Pēkšņi, piepeši
ūmai Pēkšņi, piepeši
subito Pēkšņi, piepeši; negaidīti
sist Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu)
sisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piemēram, par smaržu, gaismu, skaņu)
izgrūst Pēkšņi, spēji izšaut
kā raķete pēkšņi, strauji
satrukt Pēkšņi, strauji (parasti satraukumā) sākt ko darīt, rīkoties
atšauties Pēkšņi, strauji atvērties (par durvīm, logu u. tml.)
trūkties Pēkšņi, strauji celties (parasti stāvus, sēdus)
ieklupt Pēkšņi, strauji parādīties (kur) - piemēram, par vēju, uguni
sprāgt Pēkšņi, strauji sākt virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
lēkt Pēkšņi, strauji virzīties ārā (no kurienes) - par priekšmetiem
lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piemēram, pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem)
sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām)
kā sviests pēkšņi, strauji, lielā ātrumā
kā lingas mests pēkšņi, strauji, ļoti ātri
kā dzelts pēkšņi, strauji, neapvaldīti; uztraukti, satracināti (aizvainojumā, dusmās, bailēs, pārsteigumā, iekārē)
gaidīt Pēkšņi, tā, ka pārsteidz nesagatavotu
šlaupi Pēkšņi, tieši
aizgremt Pēkšņi, uz īsu mirkli izdot dobjas skaņas (piem., pārciešot sāpes)
aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt čabēt, čaukstēt, grabēt
aizdungāties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt dungot (melodiju)
aizdūcināt Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt
aizgrabēties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu)
aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu)
aizgraust Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu)
uz bui-dui Pēkšņi; spontāni
neplānots Pēkšņs
pēšņs Pēkšņs
piepēžīgs Pēkšņs
perturbācija Pēkšņs (parādības, norises u. tml.) normālās gaitas traucējums, sarežģījums
pleikšķis Pēkšņs blīkšķis
nogroba Pēkšņs dziļums upē vai ezerā
žeibulis Pēkšņs ģībonis
impulss Pēkšņs ierosinājums, mudinājums, kas izraisa kādu darbību, pārmaiņu; stimuls
transs Pēkšņs īslaicīgs apziņas krēslas stāvoklis bez murgiem, halucinācijām
būkšienis Pēkšņs liels troksnis; būkšķis
negaiss Pēkšņs ļoti intensīvs emocionāls stāvoklis (parasti dusmas, niknums); šāda emocionāla stāvokļa izpausme; arī strīds
atrubons Pēkšņs miegs
kuģa avārija pēkšņs nelaimes gadījums ar kuģi, kā rezultātā tas zaudē jūras spēju
aura Pēkšņs nemiers un satraukums, kas ir epilepsijas vai histērijas lēkmes priekšsajūta
sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu)
psihoplēģija Pēkšņs psihiskas slimības sākums
parāviens Pēkšņs rāviens, vilkme, kas ilgst tikai dažus mirkļus
apopleksija Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, insults jeb trieka, simptomu komplekss, ko izraisa asins izplūdums vai embolija galvas smadzenēs vai kādā citā orgānā (plaušās, liesā, olnīcā, acī u. c)
insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kas parasti ir saistīts ar smadzeņu vielas bojājumiem un funkciju traucējumiem
sīra pēkšņs spēcīgs vējš
blaršķis Pēkšņs troksnis
blīžģis Pēkšņs troksnis
blākšis Pēkšņs troksnis, blākšķis, sitiena vai kritiena troksnis
blaušķis Pēkšņs troksnis, blaukšķis
bliģžis Pēkšņs troksnis, blīkšķis
blīšķis Pēkšņs troksnis, blīkšķis
būšķis Pēkšņs troksnis, būkšķis
ļaršķis Pēkšņs troksnis, būkšķis
sforcato Pēkšņs un spējš atsevišķu skaņu vai akorda pastiprinājums (akcentējums); sforcando
sforcando pēkšņs un spējš atsevišķu skaņu vai akorda pastiprinājums (akcentējums); sforcato
zibenskarš Pēkšņs uzbrukums, kura mērķis ir gūt uzvaru pār pretinieku īsā laikā
skačoks Pēkšņs, iepriekš negatavots pasākums
orgasmolepse Pēkšņs, īslaicīgs muskuļu tonusa un samaņas zudums orgasma laikā
nevilšs Pēkšņs, negaidīts
piepešs Pēkšņs, negaidīts
atplaiksnījums Pēkšņs, parasti neilgs, spožs atspīdums, uzliesmojums; gaiša sprauga (parasti starp mākoņiem)
oms Pēkšņs; arī ātrs, straujš
piepēžība Pēkšņums
suits Piepešs, pēkšņs
izpļērkšķēties pietiekoši gāgāt, dēderēt (par zosīm), pēkšķēt (par pīlēm)
pērkš Pīles pēkšķēšanas atdarinājums
sasprāgt Plaisājot sadalīties, parasti pēkšņi
plaskiem Plasku plaskiem - lēkšojot
viltus ozolpaparde plēkšņainā ozolpaparde
plivurains plēkšņains
speltas kviesis plēkšņu kviesis
plēkšņveidīgs Plēkšņveida (2)
plēkšņveidīgs Plēkšņveida (l)
glumiflorae Plēkšņziedaino rinda
trihomatoze Plentes, lēkšķes, no netīrības un parazītiem savēlušies mati, kas klāj galvu salipušā masā, atgādinot tūbu
parkšt pļāpāt, tarkšķēt, dedināt, gāgāt, pēkšķēt
reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst vienīgi pakāpeniskas pārmaiņas un reformas bez pēkšņiem revolucionāriem pārveidojumiem; attiecīga politiskā darbība
garīgie vingrinājumi praktiski paņēmieni, kas sekmē sasniegt mistisku stāvokli - pēkšņu apgaismību, apskaidrību, tiešu kontaktu vai sazināšanos ar dievību
saltacionisms Priekšstats, ka ar indivīdu pēkšņi var notikt saltācija - lēcienveidīga ģenētiska pārmaiņa, kas dod iespēju rasties jaunai sugai
selektīvas kombinēšanas insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties atsevišķu komponentu un to kombināciju izpratnei
selektīvās iekodēšanas insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties svarīgākās informācijas atsijāšanai no nesvarīgākās
selektīvā salīdzinājuma insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties zināšanu un prakses salīdzinājumam
pārsteigums psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko pēkšņi izraisa kas negaidīts, neparasts
noboncēt radīt pēkšņu, īslaicīgu troksni, kas raksturīgs kam lielam, smagam krītot, atsitoties; noskanēt šādam troksnim
pēkšināt radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt
pēkšķināt radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt
uzdrošināties radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties
uzdrīkstēties radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties
pudūc Raksturo kādu pēkšņu un ātru kustību
pudūkš Raksturo kādu pēkšņu un ātru kustību
strump Raksturo palēkšanās kustību
šņabac Raksturo pēkšņu darbību, piemēram, lēcienu, kaut ko ķerot
žļāgs Raksturo pēkšņu izliešanas darbību
zmaugt Raksturo pēkšņu saķeršanu, sagrābšanu, arestu
žļaugs Raksturo plaukšķošu troksni, kāds rodas kaut kam smagam pēkšņi iekrītot ūdenī vai sitot ar kaut ko slapju
žļākš Raksturo troksni, kas rodas pēkšņi izlejot kādu šķidrumu
sacelties Rasties un izplatīties, parasti pēkšņi (par ziņām, baumām u. tml.)
samisēties Rasties, gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei (parasti rīcībā, darbībā)
sacelties Rasties, iesākties, parasti pēkšņi (par parādībām dabā)
saķerties Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.)
vēškas Raudas, brēkšana
vēšķēt Raudāt, vēkšēt
ņēgāt Raudāt, vēkšt
zenderēt Raudāt, vēkšt
ņimmāt Raudāt, vēkšt (1)
zendere Raudulis, vēkšķis
aprauties refl. --> apraut (2); pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.)
rēstes rēkšas
rēkšķis Rēkšas
samulsums rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta
saķerties Runājot aprauties, parasti pēkšņi
iedergties Runājot pēkšņi kaklā skaņai aizķerties, radot asu, augstu toni
satrūkties Sabīties; tikt, parasti pēkšņi, iztraucētam
(antīkās) olimpiskās spēles sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā, kuras notika olimpiādes laikā
ķinka Sajaukti mati, matu lēkšķere
kāds vējš atpūtis saka brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu
spuras gaisā saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies
kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru, cirvi) pa galvu (arī pa pieri) saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, pārsteidzošs, parasti nepatīkams
kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu
bumbas sprādziens saka par ko pēkšņu, pārsteidzošu, pavisam negaidītu
kā ar cirvi pa pieri saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz
kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā naža dūriens saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā duncis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām
kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība
kā (viens) blinis saka par savalkātiem, salēkšķējušiem, formu zaudējušiem apģērba gabaliem
kā pele lamatās saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā
kā pele slazdā saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā
kā circenis karstos pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā
kā circenis (karstos) pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā
(kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu
iziet kā nazis caur sirdi saka par to, kas pēkšņi izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtina
pirmā dzirdēšana saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu
kāds vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
kāds (arī no kurienes) vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
noveļas kā akmens no sirds (kādam) saka, izjūtot pēkšņu atvieglojumu, mieru (pēc smaga pārdzīvojuma,, nepatikšanām, ilgstošām rūpēm)
nāve pārsteidz (kādu) saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē
sirds (no)tirpst saka, ja (pēkšņi) pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums
iesist galvā saka, ja alkohols rada pēkšņu noreibumu
trīsas (arī drebuļi, tirpas) iziet caur(i) kauliem saka, ja cilvēks pēkšņi notrīs, nodreb u. tml. (piemēram, uztraukumā)
dzirkstis šķīst gar acīm (kādam) saka, ja ir liela fiziska piepūle, ja saņem spēcīgu sitienu, ja ir spēcīgs, pēkšņs pārdzīvojums
kā ar slotu aizslaucīts saka, ja kā pēkšņi vairs nav
kā vēja aizpūsts saka, ja kā vairs pēkšņi nav, ja kas strauji pazūd
acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams
kā uz mutes sists saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma pēkšņi apklust
aizkūp kā kvēps saka, ja kāds ātri, nemanāmi aizskrien, pēkšņi pazūd
zaķa pastalas saka, ja kāds bēg, iet projām, pēkšņi sāk skriet
kā no gaisa nokritis saka, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
kā no miroņiem augšā cēlies saka, ja kāds ļoti pārsteidz ar pēkšņu, negaidītu, necerētu, neiedomājamu parādīšanos
spuras ir gaisā saka, ja kāds pēkšņi apvainojas, sadusmojas
acis aizkrīt saka, ja kāds pēkšņi iemieg
pazūd kā rīta rasa saka, ja kāds pēkšņi pazūd, ja kas viegli, ātri izzūd, izgaist, izput
uguns pakulās saka, ja kāds pēkšņi sadusmojas, ir ļoti sašutis vai ja sākas tracis
kā nopļauts saka, ja kāds pēkšņi saļimst, nokrīt pie zemes
kā ar mietu pa pieri saka, ja kāds pēkšņi saskaras ar ko negaidīti skarbu, satriecošu, ja uzzina ko pārsteidzošu
kā bites dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko)
kur gadījies, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās
pazūd kā kaltiņš kulītē saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti pazūd
pazūd kā žīds pa Miķeļiem saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti pazūd
saplok kā pārdurts pūslis saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti zaudē pašpārliecību, bravūrīgumu
sirds (vai) pamirst saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu
sirds (vai) pamirst (arī stājas) saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu
sirds (vai) stājas (arī pamirst) saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu
sabrūk kā kāršu namiņš saka, ja kas pēkšņi beidz pastāvēt, izgaist, ja ieceres, nodomi nepiepildās
duras kā nazis sirdī saka, ja kas pēkšņi izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
nokrīt kā migla no acīm saka, ja kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams
elpa (retāk dvaša) aizraujas (retāk aizsitas) saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj
kā akā iekritis saka, ja kas pēkšņi pazudis, nav nekur atrodams, ja par kādu nav nekādu ziņu
ieduras kā skabarga saka, ja kas pēkšņi rada sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu
kā eļļa ugunī saka, ja kas pēkšņi saasina situāciju, izraisa sašutumu, dusmu uzliesmojumu
kā ar nazi nogriezts saka, ja kas pēkšņi tiek pārtraukts, beidzas apraujas
kā ar vāli pa pieri saka, ja kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz, ja ko pēkšņi, negaidīti izprot, aptver
nokrīt kā zvīņas no acīm saka, ja kaut kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams
sirds pamirst saka, ja kaut kas pēkšņi rada ļoti spēcīgu pārdzīvojumu
uzkrīt kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas
kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas
noveļas kā slogs no krūtīm saka, ja pēc kā nomācoša pēkšņi izjūt atvieglojumu
acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) (ārā, arī laukā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst
acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) laukā (arī ārā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst
asaras sprāgst acīs saka, ja pēkšņi acīs rodas asaras
asaras sprāgst no acīm saka, ja pēkšņi acīs rodas asaras
noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām)
noveļas kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām)
kā vēja dzelts saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.)
sirds iekņudas saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu
nokrīt kā migla (arī zvīņas) no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs
nokrīt kā zvīņas (arī migla) no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs
nokrist kā migla no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs
kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma)
elle vaļā saka, ja pēkšņi notiek kas negaidīts
sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība
sirds nošļūk zemu (arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība
notirpst sirds saka, ja pēkšņi pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums
nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml)
gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.)
karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs)
zeme pazūd zem kājām saka, ja pēkšņi zūd stabils, drošs stāvoklis
liktenis uzsmaida saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs
sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas, notrīs, notrīc) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu
sirds iedrebas saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu
sirds ietrīcas (biežāk iedrebas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu
atduras kā miets saka, ja straujā gaitā uz noteiktu mērķi kaut kā neparedzēta dēļ pēkšņi apstājas
kā ar cirvja pietu pa pieri saka, ja teiktais ir negaidīti ass, pārlieku tiešs, ja kas pēkšņi pārsteidz
seja sastingst saka, ja vaibsti pēkšņi kļūst nekustīgi, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē
sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
ak tā saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras
mēles galā saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirsto nosaukumu, vārdu
uz mēles būt saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu
iesist kā ar āmuru pa pieri saka, sastopoties ar ko negaidītu, nepatīkami pārsteidzošu, dzirdot ko pārāk tieši, asi teiktu, pēkšņi apjēdzot kaut ko
aizdīkties sākt (pēkšņi, uz īsu brīdi) brēkt, viegli iebrēkties
sašaudīties sākt (pēkšņi) nemierīgi šurp un turp kustēties
lēkšķēt sākt aplipt ar netīrumiem, lēkšķēm
aizčūkstēt sākt čukstēt (pēkšņi, uz īsu mirkli)
aizčūkstēt sākt čurkstēt (pēkšņi, uz īsu mirkli)
sakustināt sākt emocionāli ietekmēt, parasti pēkšņi (cilvēku, tā psihi)
trūkties sākt izjust bailes, parasti pēkšņi
saluncināties sākt luncināt (pēkšņi, uz īsu brīdi)
sašautīties sākt pēkšņi, nemierīgi kustēties
sasāpt sākt pēkšņi, stipri sāpēt
sisties sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā virzienā); pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu
sagriezties sākt virpuļot(par sniegu, smiltīm, lapām u. tml.); pēkšņi rasties (par kā virpuli)
sabūkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, būkšķināt
sačaukstināt Sākt, parasti pēkšņi, čaukstināt
sadrebēt Sākt, parasti pēkšņi, drebēt; īsu brīdi drebēt
sadusmoties Sākt, parasti pēkšņi, dusmoties
sarosīties Sākt, parasti pēkšņi, gatavoties (ko darīt), arī rīkoties
sagāzelēties Sākt, parasti pēkšņi, gāzelēties; īsu brīdi gāzelēties
sagrabināt Sākt, parasti pēkšņi, grabināt
sagražoties Sākt, parasti pēkšņi, gražoties; īsu brīdi gražoties
sagrīļoties Sākt, parasti pēkšņi, grīļoties; īsu brīdi grīļoties
sagrozīt Sākt, parasti pēkšņi, grozīt (ķermeņa daļu); īsu brīdi grozīt
satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) - piemēram, - par aukstumu
satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju)
sailgoties Sākt, parasti pēkšņi, ilgoties
sadrūmt Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu (piemēram, par seju, skatienu)
satumst Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju)
sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, izraisīt kustību (šķidrumā, arī ūdenstilpē); īsu brīdi izraisīt kustību
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, izraisīties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties
sakaunēties Sākt, parasti pēkšņi, kaunēties
sakautrēties Sākt, parasti pēkšņi, kautrēties
saklabināt Sākt, parasti pēkšņi, klabināt; īsu brīdi klabināt
saklanīties Sākt, parasti pēkšņi, klanīties; īsu brīdi klanīties
sakratīt Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piemēram, ko satvertu, kur ievietotu); īsu brīdi kratīt
sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, kustināt (priekšmetu); īsu brīdi kustināt
salīgoties Sākt, parasti pēkšņi, līgoties; īsu brīdi līgoties
sajaunoties Sākt, parasti pēkšņi, ļaunoties
saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par ķermeni, tā daļu); īsu brīdi ļodzīties
saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par priekšmetiem); īsu brīdi ļodzīties
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt miera stāvokli (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām); īsu brīdi mainīt miera stāvokli
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt stāvokli (par priekšmetiem); kļūt tādam, kura stāvokli sāk, parasti pēkšņi, mainīt
saminstināties Sākt, parasti pēkšņi, minstināties; īsu brīdi minstināties
samīņāties Sākt, parasti pēkšņi, mīņāties; īsu brīdi mīņāties
samirkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, mirkšķināt (acis, arī plakstiņus); īsu brīdi mirkšķināt
samulst Sākt, parasti pēkšņi, mulst
saņirbināt Sākt, parasti pēkšņi, ņirbināt; īsu brīdi ņirbināt
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, pārvietoties, virzīties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem)
sapiktoties Sākt, parasti pēkšņi, piktoties
saplaukšķināt Sākt, parasti pēkšņi, plaukšķināt; īsu brīdi plaukšķināt
saplikšķināt sākt, parasti pēkšņi, plikšķināt
saplīkšināt Sākt, parasti pēkšņi, plīkšķināt
saplīkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, plīkšķināt
saplivināt Sākt, parasti pēkšņi, plivināt; īsu brīdi plivināt
sapurināties Sākt, parasti pēkšņi, purināties; īsu brīdi purināties
saraustīt Sākt, parasti pēkšņi, raustīt; īsu brīdi raustīt
saraustīties Sākt, parasti pēkšņi, raustīties (parasti par ķermeni, tā dalām); īsu brīdi raustīties
sariebties Sākt, parasti pēkšņi, riebties
sarīstīties Sākt, parasti pēkšņi, rīstīties; īsu brīdi rīstīties
sasāpēties Sākt, parasti pēkšņi, sāpēt
sasirdīties Sākt, parasti pēkšņi, sirdīties
saskaisties Sākt, parasti pēkšņi, skaisties
saskurināt Sākt, parasti pēkšņi, skurināt; īsu brīdi skurināt
saskurināties Sākt, parasti pēkšņi, skurināties; īsu brīdi skurināties
sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu)
sabangot Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi viļņoties
sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi viļņoties; īsu brīdi spēcīgi viļņoties
sastomīties Sākt, parasti pēkšņi, stomīties, mulst
sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties
sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties
sašaubīties Sākt, parasti pēkšņi, šaubīties; īsu brīdi šaubīties
sašķindināt Sākt, parasti pēkšņi, šķindināt
sašļakstināt Sākt, parasti pēkšņi, šļakstināt; īsu brīdi šļakstināt
sašmīkstināt Sākt, parasti pēkšņi, šmīkstināt; īsu brīdi šmīkstināt
sašūpot Sākt, parasti pēkšņi, šūpot; īsu brīdi šūpot
sašūpoties Sākt, parasti pēkšņi, šūpoties; īsu brīdi šūpoties
satrīcēt Sākt, parasti pēkšņi, trīcēt; īsu brīdi trīcēt
satrīsēt Sākt, parasti pēkšņi, trīsēt; īsu brīdi trīsēt
savēcināt Sākt, parasti pēkšņi, vēcināt; īsu brīdi vēcināt
savēcināties Sākt, parasti pēkšņi, vēcināties; īsu brīdi vēcināties
savēzēt Sākt, parasti pēkšņi, vēzēt; īsu brīdi vēzēt
savēzēties Sākt, parasti pēkšņi, vēzēties; īsu brīdi vēzēties
savibrēt Sākt, parasti pēkšņi, vibrēt; īsu brīdi vibrēt
savicināt Sākt, parasti pēkšņi, vicināt; īsu brīdi vicināt
savicināties Sākt, parasti pēkšņi, vicināties; īsu brīdi vicināties
saviļņoties Sākt, parasti pēkšņi, viļņoties; īsu brīdi viļņoties
savirmoties Sākt, parasti pēkšņi, virmot; īsu brīdi virmot
savirpuļot Sākt, parasti pēkšņi, virpuļot; īsu brīdi virpuļot
sagriezties Sākt, parasti pēkšņi, virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi (piemēram, par dūmiem, tvaikiem)
sazvalstīties Sākt, parasti pēkšņi, zvalstīties; īsu brīdi zvalstīties
sazvēroties Sākt, parasti pēkšņi, zvāroties; īsu brīdi zvāroties
sajemt Sākties, izraisīties (par pēkšņām, stiprām sāpēm)
sagriezties Sākties, parasti pēkšņi, un izraisīt vidē riņķveida kustības (parasti par puteni, vētru)
saļēkšķēt Salēkšķēt
lēkšķains Salipis lēkšķes, arī nekārtīgs, netīrs (par matiem, bārdu u. tml.)
salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu)
sprukas Sarežģīta, nevēlama, parasti pēkšņi radusies, situācija, no kuras ir ļoti grūti izkļūt
murkšķināties Sasaukties pēkšķot (par pīlēm)
izbiedēt Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes; arī izbaidīt
uztrūkties Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties (no miega)
sausā ieleja sausleja - lineāri pazeminājumi, kuros ūdens straume ir tikai sezonāli; veidojas arīda klimata apgabalos, kur izplatīti ūdenscaurlaidīgi ieži, arī karsta rajonos, apstākļos, kad upes ūdeņi pēkšņi aizplūst pazemē
samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra
lēkšana savienojumā "lēkšana no tramplīna": ūdensslēpošanas disciplīna - planējums uz priekšu, iegūstot sākuma augstumu uz ūdenī novietota tramplīna
lēkt savienojumā ar "augšā", "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus)
pielēkt savienojumā ar "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties
sprukt savienojumā ar "vaļā": pēkšņi, negaidīti norisēt (par šāvienu)
lēktin savienojumā ar verba "lēkt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēkšus (3)
lēkšus savienojumā ar verbu "lēkt", "lēkšot" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēktin
no- savienojumā ar verbu norāda uz darbības īslaicīgumu, vienreizējumu, arī pēkšņumu
pēkšņa atbrīvošana savienojuma pēkšņa pārtraukšana datu pārraides procesā, pretstatā sakārtotai pārtraukšanai; pēkšņu pārtraukšanu iniciē datu saņēmējs un tā notiek bez datu avota piekrišanas, kā rezultātā var tikt pazaudēts kārtējais pārsūtāmais datu bloks
lēkšana Savienojumos "izpletņu lēkšana", arī "izpletņa lēkšana": kritiens lejup no lidaparāta, samazinot kritiena ātrumu ar izpletni; izpletņlēkšana
lēkšana Savienojumos "lēkšana no tramplīna", "lēkšana ar slēpēm": sporta veids - planējošs lidojums uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm no tramplīna iegūto inerci
sēcoņa Sēkšana, smaga elpa, troksnis
mura Selje - dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu rajonu upju gultnēs krasu uzplūdu laikā
nerviji sena kareiviska beļģu cilts starp Šeldu un Māsu; tās pēkšņais uzbrukums 57 p. m. ē. Cēzara leģionam tikko nebeidzās ar pilnīgu romiešu sakaušanu
olimpiāde Senajā Grieķijā - Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā
pentātls Sengrieķu pieccīņa, kurā ietilpa lēkšana, skriešana, diska un šķēpa mešana un laušanās
vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem
plēkšņlapiņas sīkas, plēkšņveidīgas pieziedlapas kurvīša gultnē kurvjziežu sugām
ekspromts Skaņdarbs, kas radies it kā nejauši, pēkšņi, improvizācijas rezultātā
eksprompts Skaņdarbs, kas radies it kā pēkšņi, improvizējot; imprompts
imprompts Skaņdarbs, runa, priekšnesums, kas radies it kā pēkšņi, improvizējot; ekspromts
lēkšot Skriet lēkšiem (parasti par dzīvniekiem)
propulsija Sliecība krist uz priekšu; nespēja ejot pēkšņi apstāties; to novēro bālās lodes slimības gadījumā, piem., trīces paralīzes gadījumā
narkolepsija Slimība, kam raksturīgs pēkšņs, nepārvarams īslaicīgs lēkmjveida miegs un muskuļu tonusa izzušana
delitescence Slimības simptomu pēkšņa izzušana
leķēt Snigt lielām pārslām, lēkšķēm
izvirdums Spēcīga, pēkšņa (jūtu, parasti dusmu, naida) izpausme
trieciens Spēcīga, pēkšņa, parasti kaitīga (fizikālas parādības) iedarbība
iesisties Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu)
iesist Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu); iesisties (3)
šoks Spēcīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, ko izraisa kas pēkšņi, parasti negatīvi, iedarbīgs
šalts Spēcīgs, parasti pēkšņi radies (skaņu) kopums
klase Spēle - lēkšana pa zīmētiem kvadrātiem
iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā); iegailēties
tramplīns sporta būve, ierīce sportista lēciena tāluma, augstuma un ilguma palielināšanai (piemēram, slēpošanā, ūdensslēpošanā, daiļlēkšanā)
kārts sporta rīks - tievs koka vai cita materiāla stienis, ko izmanto par atbalstu augstlēkšanā
parašutisms sporta veids - lēkšana ar izpletni; izpletņlēkšana
tramplīnlēkšana sporta veids - lēkšana no tramplīna (slēpošanā, ūdensslēpošanā)
daiļlēkšana sporta veids - lēkšana ūdenī no tramplīna vai torņa
vieglatlētika sporta veidu grupa, kurā ietilpst skriešana, soļošana, lēkšana, mešana, lodes grūšana
lēcējs Sportists vieglatlēts, kas specializējies lēkšanā (2)
izpletņu lēcējs sportists, arī karavīrs, kas specializējies lēkšanā ar izpletni no lidaparāta; izpletņlēcējs
augstlēcējs Sportists, kas specializējies augstlēkšanā
daiļlēcējs Sportists, kas specializējies daiļlēkšanā
izpletņlēcējs Sportists, kas specializējies izpletņlēkšanā
kārtslēcējs Sportists, kas specializējies kārtslēkšanā
tramplīna lēcējs sportists, kas specializējies lēkšanā no tramplīna
tramplīnlēcējs Sportists, kas specializējies lēkšanā no tramplīna; tramplīna lēcējs
tāllēcējs Sportists, kas specializējies tāllēkšanā
trīssoļlēcējs Sportists, kas specializējies trīssoļlēkšanā
vītolzieži Spurdžziežu dzimta, divmāju koki un krūmi ar ziediem spurdzēs, ar auglenīcām un putekšnīcām aiz zvīņveidīgām plēkšņlapām, zied pirms lapu plaukšanas
jaujš Stāvs, pēkšņs, ļoti ātrs, spēcīgs
piepētīgs Steidzīgs, pēkšņs
sakaitināt stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi
šalts Stiprs, parasti pēkšņi radies (gaismas) stars, starojums
izrāviens Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu)
kā atsperes sviests straujā, pēkšņā kustībā
iesviest strauji izteikt, izkliegt; pēkšņi iestarpināt
salēkties strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam
atcirsties strauji virzoties, pēkšņi apstāties (kāda šķēršļa dēļ)
pasisties strauji, arī pēkšņi pavērties (piemēram, par apģērbu)
saklupt strauji, arī pēkšņi sasvērties (parasti uz priekšu)
mesties virsū strauji, arī pēkšņi uzbrukt
saklupt strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem)
mesties strauji, arī pēkšņi uzbrukt; strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt
atsprāgt strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost; atšķelties
aizspurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) attālināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
iespurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izspurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izspurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
saspurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
spurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties (par cilvēkiem)
nospurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
atsviesties strauji, pēkšņi atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
asaras sasprāgst acīs strauji, pēkšņi ieplūst acīs (par asarām)
pasisties strauji, pēkšņi izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, liesmām, gāzi
sašauties strauji, pēkšņi parādīties; strauji, pēkšņi izpausties
pasisties strauji, pēkšņi pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
pasisties strauji, pēkšņi pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
pasisties strauji, pēkšņi pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
piegumzīties strauji, pēkšņi pieplūst (ar asarām) - par acīm
piesprāgt strauji, pēkšņi pieplūst (ar asarām) - par acīm
iesisties strauji, pēkšņi pieskarties (par šķērsli)
jemt strauji, pēkšņi sākt
iesisties strauji, pēkšņi skart (piemēram, par gaisa strāvām)
klupt strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem
raut strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.)
skubrs Straujš, ātrs; steidzīgs, pēkšņs
sagrozīties Sūkt, parasti pēkšņi, grozīties (1); īsu brīdi grozīties
kinžaluguns Šaušana ar ložmetējiem, atsevišķiem lielgabaliem, kājnieku kaujasmašīnām vai tankiem, ko atklāj pēkšņi no neliela attāluma vienā virzienā
sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
untumains tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; kaprīzs
kaprīzs tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; untumains
pārsteigts tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt
lēkšains tāds, kas aplipis ar lēkšēm
lēkšņains tāds, kas aplipis ar lēkšēm
straujš tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, rakstura, personības īpašībām)
joņains tāds, kas izpaužas dedzīgi, trauksmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem
brāzmains tāds, kas izpaužas strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem; tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu
lecams tāds, kas lēkšanai nepieciešams, vajadzīgs
neparedzēts tāds, kas nav iepriekš paredzēts; arī negaidīts, pēkšņs
negaidīts tāds, kas nav paredzēts; tāds, kas pārsteidz ar savu pēkšņumu
straujš tāds, kas noris īsā laika sprīdī, arī pēkšņi, intensīvi (par procesu, darbību)
joņains tāds, kas noris spēcīgi, brāzmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem
akūts tāds, kas pēkšņi sākas, spēcīgi izpaužas un strauji progresē
lēcējtipa tāds, kas pielāgots lēkšanai (par kukaiņu kājām)
mirklīgs tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi; ļoti ātri pārejošs; acumirklīgs
spējš tāds, kas rodas, noris pēkšņi, arī spēcīgi, strauji
acumirklīgs tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi; īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs
krateklīgs tāds, kas saistīts ar lēkšanu, kratīšanos (piemēram, par deju)
paroksismāls tāds, kas sākas pēkšņi, lēkmjveidīgi (par slimību)
lēkšķains tāds, kas sastāv no lēkšķēm; tāds, kas ir līdzīgs lēkšķei
spontāns tāds, ko pēkšņi izraisa (kā) iekšēji cēloņi, iekšējas likumsakarības, iekšēja nepieciešamība bez tiešas ārējas iedarbības; arī tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības; arī patvaļīgs (5)
straujš tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību); tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu
iztrūcināts tāds, kurā izpaužas izbailes; tāds, kurā izpaužas pēkšņs satraukums
pārsteigts tāds, kurā pēkšņi izpaužas apmulsums, nespēja saprast, kā rīkoties, ko darīt (parasti par acīm, seju)
straujš tāds, kura psihiskās norises īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi; tāds, kas viegli, arī pēkšņi mēdz sadusmoties, iekaist, uzbudināties; arī ātrs (2)
sienāzis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Tettigoniodea"), kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
trīssoļlēkšana Tāllēkšanā - triju citu citam sekojošu lēcienu veikšana pēc viena ieskrējiena
visgribis tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
pārsteigums tas, kas pēkšņi izraisa šādu psihisku (emocionālu) stāvokli
vēķis tas, kas vēkšķ
spert Teikt, parasti pēkšņi (dusmās, īgnumā u. tml.)
koroners Tiesas izmeklētājs (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi
krist tikt (kādam), nākt (kāda) rīcībā, parasti pēkšņi vai nejauši
atskriet tikt ātri atsūtītam, pēkšņi saņemtam (par ziņu, vēsti u. tml.)
(iz)šauties caur smadzenēm (arī galvu), arī (iz)šauties cauri smadzenēm (arī galvai) tikt pēkšņi iedomātam
šauties caur galvu (arī smadzenēm), arī šauties cauri galvai (arī smadzenēm) tikt pēkšņi iedomātam
aizsisties tikt pēkšņi īsu brīdi pārtrauktam (piemēram, par elpu)
trūkt tikt pēkšņi pārtrauktam, arī izbeigties (par darbību, norisi, stāvokli)
aizķerties tikt pēkšņi traucētam kustībā; aizmesties, arī aizkabināties; nokļūt (aiz kā)
lomkas Traucējumu sindroms (bieži fizisku sāpju veidā), kas rodas narkomāniem un toksikomāniem, ja pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu
abstinence Traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem un toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu
pamirt uz laiku kļūt stingam, nekustīgam (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) - par ķermeņa daļām
pamirt uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); neilgu laiku būt nekustīgam, klusam
iegult Uzklupt, uzbrukt (parasti pēkšņi, negaidīti)
atņemt kā ar roku uzreiz novērst ko grūti paciešamu, nepatīkamu (_biežāk_ sāpes, slimību), pēkšņi kam beigties, zust
ex abrupto uzreiz, pēkšņi, bez sagatavošanās
ras Uzreiz, pēkšņi, nekavējoties, ātri
reiz uz reizes uzreiz; pēkšņi
ar reizi Uzreiz; pēkšņi
uzpazīt Uztvert (kādu, ko) kā iepriekš pazītu, arī, parasti pēkšņi, pazīt
impulsivitāte Uzvedības netīšums, tieksme darboties ātri, reaktīvi, vadoties no pēkšņas ierosmes, impulsa, neapzināti, bez refleksijas
lēkāt vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) - par domām, runu u. tml.
sedzējarmija Valsts bruņoto spēku daļa, kas paredzēta valsts robežas nodrošinājumam pret pretinieka pēkšņu iebrukumu uz sauszemes, pa jūru un gaisu, kā arī militāras mobilizācijas veikšanai, valsts galveno spēku koncentrēšanai un izvēršanai
vēkšelis Vēkšis
vēkšelnnieks Vēkšis
vēkšķins Vēkšis
iedoma Vēlēšanās (parasti pēkšņa, arī untumaina); iegriba, untums
iegribēt Vēlēties (parasti pēkšņi)
latiņa Viegla metāla caurule, ko novieto uz statņiem augstuma iezīmēšanai (piemēram, augstlēkšanā)
šķērīte Vieglatlētikā - augstlēkšanas stils, kuram raksturīgas šķēru asmeņu virzībai līdzīgas augstlēcēja kāju kustības
augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai
kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti
tāllēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana tālumā
lēkšana Vieglatlētikas disciplīnas - augstlēkšana, tāllēkšana, kārtslēkšana, trīssoļlēkšana
sešcīņa Vieglatlētikas sacensības, kas ietver 100 m un 1500 m skrējienus, augstlēkšanu un tāllēkšanu, lodes grūšanu un vesera mešanu
pirmā (medicīniskā) palīdzība vienkāršāko neatliekamo medicīnisko pasākumu komplekss pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos
sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(11); pēkšņa, strauja kustība (kādā virzienā)
plēkša Vilnas lēkšķe vai cits kāds savēlums
lecamaukla Vingrošanas priekšmets lēkšanai - aukla ar rokturiem abos galos
lēkatnes Vingrošanas rīks lēkšanai
lēktavas Vingrošanas rīks lēkšanai
lēktuve Vingrošanas rīks lēkšanai
buks Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem
āzis Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; buks
lēkas virve vai no egļu zariem veidota barjera, pār kuru zirgi var lēkt; arī barjera, pār kuru lēkšanā sacenšas zēni
pēkšņums vispārināta īpašība --> pēkšņs, šīs īpašības konkrēta izpausme
plēkšņainība vispārināta īpašība --> plēkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
strāles Vīveles, pēkšņas vēdergraizes
apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās un noteiktas rīcības spējas; apmulst, samulst
zemestrīce Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās
allīrs Zirga ātrums gaitās: soļos (~100 m/min), teciņos, rikšos (~175 m/min), lēkšos (~400 m/min) un aulekšos (~600 m/min)
dabiska zirga gaita zirga gaita, kas saistīta ar iedzimtiem refleksiem un parādās bez mācīšanas – soļi, rikši, lēkši, atsevišķiem zirgiem arī aida
galops Zirga lēkši; auļi
sprukt Zūdot balstam, saistījumam u. tml., pēkšņi slīdēt, krist (parasti par priekšmetiem)
nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi daudzkārt palielinās un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz iepriekšējam spožumam

ēkš citās vārdnīcās:

MEV

ê̦kš