izbīlis
izbīlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | izbīlis | izbīļi |
Ģen. | izbīļa | izbīļu |
Dat. | izbīlim | izbīļiem |
Akuz. | izbīli | izbīļus |
Lok. | izbīlī | izbīļos |
Pēkšņas bailes; izbailes.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par laimi, mana draudzene tika sveikā cauri tikai ar izbīli!
- Pamatīgu izbīli piedzīvoja tēvs ar dēlu, kuri bija devušies makšķerēt.
- Svarīgi ir pārvarēt izbīli vai nedrošību, un tad tie pāriet.
- Atceros, ka pēc šiem seansiem Paulim bija pilnīga izbīļa skatiens.
- Vīrietim pitbulterjers iekodis kājā, bet sieviete tikusi cauri ar izbīli.